Главная > Документ


BALTIJAS KRIEVU INSTITŪTS

2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības

studiju programmu

1. Studiju programmas nosaukums- «Datordizains»

2. Kods – 4221401

3. Programmas īstenošanas ilgums - četri studiju gadi

pilna laika klātienes studijās un

četri ar pusi studiju gadi

nepilna laika studijās

4. Programmas apjoms - 160 KP

5. Prasības uzsākot studijas - vidējā vispārējā izglītība vai

vidējā profesionālā izglītība

6. Iegūstamā kvalifikācija - profesionālā bakalaura

grāds dizainā,

datordizainera kvalifikācija

7. Augstskolas nosaukums - Baltijas Krievu institūts

8. Programmas īstenošanas vieta – Rīga, Daugavpils

(2005. / 2006.māc.g.)

9. Programmas īstenošanas veids – pilna laika klātienes studijas un

nepilna laika studijas

10. Programmas direktors un Hum. zin. maģ. mākslā,

doc. Mihails Kopeikins

(p.k.210561 – 12718)

2. līmeņa

augstākās profesionālās izglītības

studiju programma

DATORDIZAINS

(kods-4221401)

profesionālā bakalaura grāda un

datordizainera kvalifikācijas iegūšanai

Akreditācijas materiāli

S A T U R S lpp.

1. Pieteikums studiju programmas akreditācijai

2. Izrakts no BKI Senāta sēžu protokola

3. Studiju programmas rīcība likvidācijas gadījumā 6

4. Studiju programmas perspektīvais vērtējums Latvijas valsts interešu kontekstā 6

4.1. Studiju programmas apraksts. 8

4.1.1. Profesionālais komponents 8

4.1.2. Pētnieciskais komponents 8

4.1.3. Materiāli tehniskais komponents 9

4.2. Studiju programmas atbilstība otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības standartam 10

4.3. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam 11

5. Pieteicēja garantijas 14

6. Studiju programmas vispārgs raksturojums 16

6.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi 16

6.2. Studiju programmas uzbūves principi un studiju procesa organizācija 17

6.2.1. Studiju programmas ilgums un apjoms 18

6.2.2. Studiju programmas pamatsastāvdaļas 18

6.2.2.1. Izglītības līmeņa priekšmeti (vispārizglītojošie studiju kursi) 18

6.2.2.2. Profilpriekšmeti (nozares teorētiskie pamatkursi) 18

6.2.2.3. Nozares profesionālās specializācijas (profesijas) studiju kursi 18

6.2.2.4. Brīvās izvēles kursi 18

6.2.2.5. Prakses (studiju un profesionālās) 18

6.2.2.6. Kvalifikācijas eksāmens un diplomdarbs (projekts) 18

6.2.3. Studiju programmas struktūra 18

6.2.3.1. Kontaktstundas 19

6.2.3.2. Patstāvīgo nodarbību (studiju) 19

6.2.4. Prakses 19

6.2.4.1. Informatīvā prakse 20

6.2.4.2. Plenēra prakse (studijas dabā) 20

6.2.4.3. Profesionālā prakse 20

6.2.4.4. Arhivēšanas prakse 20

6.2.4.5. Pirmsdiploma prakse 21

6.3. Studiju programmas studiju procesa sadalījums semestros 21

6.3.1. Pilna laika studiju procesa sadalījums semestros 21

6.3.2. Nepilna laika studiju procesa sadalījums semestros 23

7. Studiju programmas īstenošana 24

7.1. Studiju formas un metodes 26

7.1.1. Tradicionālās studiju metodes 26

7.1.2. Interaktīvās metodes: 27

7.1.3. Studenta patstāvīgais darbs: 29

7.2. Studentu zināšanu novērtēšana 32

8. Programmas vadība 27

8.1. Programmas vadības sastāvs 27

8.2. Programmas metodiskās padomes sastāvs 27

9. Akadēmiskais personāls 28

9.1. Profesionālās bakalaura studiju programmas «Datordizains»

9.1.1. Akadēmiskā personāla nodrošinājums obligātajos studiju kursos 36

9.1.2. Akadēmiskā personāla nodrošinājums nozares specializācijas (profesijas) studiju kursos 37

9.1.3. Baltijas Krievu institūta Apliecinājums 38

9.2. Akadēmiskā personāla saraksts ar pasniedzamajiem studiju kursiem 38

9.3. Akadēmiskā personāla atlases un attīstības politika 40

9.3.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība programmas

mērķiem un uzdevumiem 40

9.3.2. Apbalvojumi par izstrādātajiem projektiem 41

9.3.3. Mākslas izstāžu organizēšana, dalība tajās un cita radošā darbība,

t.sk. realizētie un izstradātie projekti 42

9.3.4. Piedalīšanās konferencēs, semināros, konkursos 49

9.3.5. Metodisko līdzekļu izstrādāšana un radoša, zinātniski pētnieciska un

lietišķi pētnieciska darba publikācijas 51

9.3.6. Docētāju līdzdalība profesionālajās organizacijās 42

9.3.7. Akadēmiskā personāla pedagoģijas izglītības līmeņa attīstība 42

9.4. Personāla plānota rotācija, papildināšana, attīstība un izmaiņas 53

9.4.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas pilnveidošanas un

attīstības perspektīvas 54

9.4.2. BKI noslēgtie sadarbības līgumi 54

9.5. Akadēmiskā personāla plānotas attīstības iespējas. 54

9.5.1. Akadēmiskā personāla pedagoģijas izglītības līmeņa attīstība 56

10. Studenti 57

10.1. Studentu imatrikulācija 57

10.1.1. Studiju programmas Vides dizains absolventu imatrikulācija 57

10.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma 58

10.3. Studējošo skaits 59

10.3.1. Studiju programmā uzņemtie un atskaitītie studenti 59

10.3.2. Atskaitīšanas iemesli 59

10.3.3. Plānotais studentu skaits 59

10.4. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 60

10.5. Studentu aptauja 60

10.6. Docētāju darba novērtējums 60

10.7. Studiju programmas vērtējums 60

10.9. Studentu līdzdalība konferencēs 65

10.10. Sagatavošanas kursu programma 66

11. Plānotie reklāmas un informatīvie izdevumi par «Datordizaina» programmu 66

12. Studiju programmas finanses 68

13. Materiāli tehniskā bāze 69

13.1. Datordizaina programmas uz 01.06.2005 izmantojamo telpu platības īss raksturojums 69

13.2. Datortehnikas nodrošinājums BKI auditorijām Rīgā uz 18.05.2005 70

13.3. Programmas materiāltehniskās bāzes attīstība 71

14. Studiju programmas metodiskais nodrošinājums 72

14.1. BKI bibliotēkas fonds un tā komplektēšana 72

14.2. Bibliotēkas informācijas darbs 73

14.3. Bibliotēkas lasītāju apkalpošanas organizācija 73

15. Studiju programmas papildus informatīvā bāze 74

15.1. Informatīvo tehnoloģiju centrs 74

15.2. Interneta izmantošanas iespējas 74

16. Ārējo sakaru attīstības politika 75

16.1. Darba devēji 75

16.1.1. Sadarbības pamatprincipi 75

16.1.2. Prakses vietas 2004/2005 mācību gadā 75

16.2. Augstskolas 76

16.3. Vieslektori 77

17. Studiju programmas attīstības plāns 78

17.1. Studiju programmas studiju procesa attīstības virzieni 78

17.2. Materiāltehniskās bāzes attīstība 78

17.3. Studentu skaits 78

18. Datordizaina otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālās bakalaura

studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām

Latvijā un ārvalstīs 79

18.1. Studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas studiju programmām 79

18.1.1. Datordizaina otrā līmeņa augstākās izglītības

profesionālās bakalaura studiju programmas

salīdzinājums ar Starptautiskās Praktiskās Psiholoģijas augstskolas

otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālo bakalaura studiju programmu 79

18.1.2. Datordizaina otrā līmeņa augstākās izglītības

profesionālās bakalaura studiju programmas

salīdzinājums ar Daugavpils Universitātes datordizaina

otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālo bakalaura studiju programmu 80

18.1.3. BKI Datordizaina otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālās bakalaura studiju

programmas studiju kursu salīdzinājums ar līdzīga satura programmām Latvijā.* 80

18.2. Datordizaina profesionālās studiju programmas salīdzinājums

ar citu valstu līdzīga satura augstskolu programmām 83

18.2.1. BKI Datordizaina profesionālās studiju programmas salīdzinājums ar

četram Eiropas augstskolu līdzīga satura programmām pēc kopapjoma

un īstenošanas perioda 85

18.2.2. BKI Datordizaina profesionālās studiju programmas salīdzinājums

ar Lietuvas republikas Šiauliai Universitātes Tehnoloģiju fakultātes

Dizaina programmu 85

19. Kopsavilkums 87

PIELIKUMI lpp.

Pielikums Nr.1

Profesijas standarts 1

Pielikums Nr. 2

2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma DATORDIZAINS prakses

Pielikums Nr. 2.1 Profesionālās prakses norises vietas Daugavpilī 7

Pielikums Nr. 2.2 Nolikums par studiju programmas praksēm 8

Pielikums Nr. 3

Pielikums Nr. 3.1. Par dizaineru pētniecisko darbu. 24

Pielikums Nr. 3.2. Nolikums par Kursa darbu. 26

Pielikums Nr. 4

Studentu aptaujas anketes. 33

Pielikums Nr. 5

Pielikums Nr. 5.1. Datortehnikas nodrošinājums Rīgā un Daugavpilī. 36

Pielikums Nr. 5.2. Telpas jaunajā korpusā, Lomonosova 4 (specifikācija) 39

Pielikums Nr. 6

Materiālā nodrošinājuma attīstība (datortrehnikas specifikācija) 41

Pielikums Nr. 7

Gramatu fonds Daugavpilī 42

Pielikums Nr. 8

Daugavpils filiāles akadēmiskais personāls otrajā grāmatā

Pielikums Nr.8.1 Studiju programmas akadēmiskā personāla nodrošinājums

Daugavpils filiālē

Pielikums Nr.8.2 Akadēmiskā personāla saraksts

ar pasniedzamajiem studiju kursiem Daugavpils filiālē

Pielikums Nr.8.3 Akadēmiskā personāla procentuālais sastāvs Daugavpils filiālē

Pielikums Nr.8.4 Daugavpils filiāles akadēmiskā personāla radošā darbība

Pielikums Nr. 9

Pieteicēja garantijas līgumi otrajā grāmatā

Pielikums Nr. 10

Sadarbības līgumi otrajā grāmatā

Pielikums Nr. 11

Programmas docētāju CURRICULUM VITAE otrajā grāmatā

Pielikums Nr.12

Studiju kursu anotācijas otrajā grāmatā

Pielikums Nr.13

Atsauksmes par izstrādāto bakalaura studiju programmu Datordizains otrajā grāmatā

2005.gada 9.maijā

IZRAKSTS

NO BKI SENĀTA SĒDES PROTOKOLA Nr. 51

Senāta sēdi vada: BKI Senāta priekšsēdētājs S.Buka

Piedalās senāta locekļi: rektora v. i. A.Vocišs, N.Rešetilova, V.Streļčonoks, V.Bagirovs

un BKI Datordizaina programmas direktors M.Kopeikins.

Senāta sēdes dienas kārtības 4. punkts:

Par BKI otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas «Datordizains» pašnovērtējuma ziņojuma apstiprināšanu un iesniegšanu AIKNC.

Ziņo:

BKI otrā līmeņa profesionālas augstākas izglītības studiju programmas «Datordizains» direktors hum.zin.maģ. mākslā doc. M.Kopeikins. M.Kopeikins īsi izklāsta programmas pašnovērtēšanas organizēšanas gaitu, secību un norisi. Pamatoja pozitīvās programmas attīstības tendences un iespējas; ierosināja balsot par pašnovērtējuma ziņojuma projekta akceptēšanu un materiālu sagatavošanu iesniegšanu AIKNC.

Nolēma:

Uzdot M.Kopeikinam veikt nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar studiju programmas pašnovērtēšanu un ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar LR IM instrukciju «Augstskolu akreditācijas noteikumi».

Senāta priekšsēdētājs S.Buka

Senāta sekretāre N.Rešetilova

15.06.2005

3. Studiju programmas rīcība likvidācijas gadījumā

Programmas veidošanas procesā tika apspriests jautājums par iespējamo rīcību programmas likvidācijas gadījumā. Tika ņemts vērā, ka programma tiek realizēta lielā privātā augstskolā. Studiju programmas realizācijai tiek piešķirts pietiekams finansējums. «Datordizaina» studiju programmas realizācijai ir piesaistīti augsti kvalificēti nozares speciālisti, ir labs materiāli tehniskais programmas nodrošinājums, kuru augstskola regulāri attīsta. Mācību programmas saturs ir ļoti plašs, kas ļauj studentiem būt pietiekami mobiliem. Studiju programmas salīdzinājums ar citām studiju programmām, kuras tiek realizētas Latvijas republikā, ļauj domāt par iespēju turpināt studijas citās mācību iestādēs ar kurām BKI ir noslēgti attiecīgie partnerlīgumi (SPPA un DU). BKI regulāri paplašina studiju programmu klāstu ar mērķi rast studentiem iespēju turpināt izglītību augstākajos studiju posmos. Ar tādu mērķi, izpildot akreditācijas ekspertu ieteikumus rast iespēju «Vides dizaina» studiju programmas beidzējiem turpināt studijas augstākajā izglītības līmenī, 2004.gadā bija licenzēta «Datordizaina» programma, kur studentiem pastāv iespēja turpināt izglītību arī augstākajos studiju posmos. Savukart «Datordizaina» programmas likvidācijas gadījumā 1. un 2. kursa studenti var turpināt studijas «Vides dizaina» programmā 1. un 2. kursā. 3. un 4. kursa studentiem ir iespēja turpināt studijas SPPA un DU «Datordizaina» programmās.

4. Studiju programmas perspektīvais vērtējums Latvijas republika interešu kontekstā (pašnovērtējums).

Sabiedrības attīstība veicina jaunas cilvēka darbības formas. Dzīves intensīvais ritms pieprasa to praktisku ieviešanu apritē ātros tempos. Mūsdienu kultūrā plaša sabiedriskā un privātā dzīve nav iedomājama bez funkcionāli un estētiski kvalitatīvi organizētas un noformētas vides. Tās pārveidošana atbilstoši ātrajam dzīves tempam nav iespējama bez jauno tehnoloģiju ieviešanas. Nopietna loma visu šo procesu paātrināšanā un kvalitātes celšanā ir relatīvi jaunam darba instrumentam – digitālajām tehnoloģijām (datoram). Tas ļauj paredzēt un precīzi noteikt darbības rezultātu. Toties šī instrumenta lietošana prasa nopietnu sagatavotību. Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības plānā informācijas tehnoloģiju nozare tiek izcelta kā visperspektīvākā studiju joma – tuvāko 4 – 8 gadu laikā speciālisti, kuriem dators darbā ir pamatinstruments, darba tirgū būs pieprasītākie, un šodien šī tendence jau ir skaidri iezīmēta. Personālais dators ir neatņemama un neaizvietojama visu mūsdienu dzīves jomu sastāvdaļa. To aktīvi izmanto, lai paplašinātu tradicionālo, industriālo un postindustriālo tehnoloģiju iespējas, samazinot nelietderīgus resursu tēriņus, kā arī masu saziņas līdzekļos – presē, radio, televīzijā, gan dizaina vai citās mākslas jomās, gan jauno tehnoloģiju medijos. Kad datora pielietošana ir saistīta ar precīzām zinātniskām nozarēm, darbības rezultāts ir salīdzinoši stabili aprēķināms, algoritmizējams. Tomēr mākslas un dizaina speciālisti ikdienā bieži sastopas ar tehniska rakstura problēmām - neatbilstību starp projekta estētisko ieceri un tās realizāciju ar datora starpniecību. Mākslinieks vai dizaineris, kurš pietiekoši nepārzina datora vai citu mūsdienu tehnoloģiju specifiskās prasības, bieži vien veido estētiskas idejas, kuru niansētā forma nav piemērota realizēšanai ar pieejamām tehnoloģijām bez modifikācijas vai radikālas izmaiņas. Rezultātā konceptuālā ideja nonāk līdz patērētājiem transformētā, bieži praktiski neatpazīstamā veidā, zaudējot savu estētisko vērtību. Savukārt tehniski labi sagatavotam datora speciālistam parasti ir neiedomājami plašas precīzas tehniskās realizācijas iespējas, bet trūkst estētiski vērtīgas idejas, skaidras orientācijas etniski vēsturiskā kontekstā un sagatavotības vizuālajā mākslā. Pārsvarā viņš pavirši izmanto datora kombinātorikas iespējas. Tādējādi jebkurš projektēšanas darbības rezultāts neizbēgami noved pie kompromisa, kurā estētiskā kvalitāte vairs nav tāda, kā sākumā bija iecerēts. Līdz šim neizdevās pilnā apjomā apvienot principiāli dažādas studiju programmas. Zaudētājs ir visa sabiedrība, jo nepilnvērtīgas projektēšanas sekas izpaužas visur – informācijas plūsmas dizainā: preses izdevumos, televīzijā, reklāmā; formas dizainā: priekšmetiskajā sabiedriskajā un privātajā vidē, u.t.t. Lai optimizētu projektēšanas procesu ar mērķi skaidrāk noteikt visas projektējamā objekta īpašības un ar reālu tehnoloģiju palīdzību paredzēt reāli sasniedzamo estētisko vērtību pilnvērtīgai modelēšanai un digitālajai vizualizācijai, ir jāizmanto konkrētas pavairošanas tehnoloģijas.

Šobrīd dizainera darbs ietekmē gan informācijas formu un organizāciju, gan celtņu ārējo un iekšējo organizāciju, formu un izskatu, gan reklāmas objektu un transporta līdzekļu stilistiku un formu, gan mēbeļu un iepakojuma formu, konstrukciju un funkcijas ērtību, gan digitālas vides organizāciju, izskatu un uztveres kārtību. Un tieši dizainerim ir jāapkopo sabiedrības prasības, jāveido cieša sadarbība ar citiem speciālistiem, un jāizstrādā jaunas, estētiski pilnvērtīgas funkcijas un formas. Šī situācija prasa dizaineru darbības estētisku un organizatorisku koordināciju un šādu speciālistu sagatavošanas procesā saasina uzmanību uz problēmu sistemātisku risināšanu ar vidi un resursus saudzējošām metodēm.

Latvijā, tapāt kā visā pasaulē, konsekventi aug interese par augstāko izglītību, tai skaitā par dizaina izglītību. Pievilcīga ir pati doma par funkcionālā objekta estētiski vērtīgas formas veidošanu. Izglītības programma «Datordizains», kuru piedāvā Baltijas Krievu Institūts, nodrošinās otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību dizaina jomā. Tā tiek strukturēta tādējādi, lai nodrošinātu Baltijas Krievu Institūta augstskolas Datordizaina otrā līmeņa profesionālas augstākas izglītības programmas integrēšanu profesionālā bakalaura studiju programmā ar mērķi, lai četru studiju gadu laikā studējošie iegūtu ne tikai nepieciešamās teorētiskās zināšanas, bet arī uz praktisku pieredzi orientētu izglītību, saskaņā ar Latvijā un starptautiskajā apritē pastāvošajām prasībām un ieteikumiem.

Par vienu no būtiskākajiem Datordizaina programmas primārajiem mērķiem, kas Eiropas kontekstā ļaus noteikt minētās programmas nišu valsts augstākas izglītības sistēmā, var uzskatīt kontaktu nodibināšanu ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kurās tiek realizētas līdzīga satura programmas, piem

• ar Utrehtas Mākslas augstskolu, Vizuālās mākslas un dizaina fakultāte (Holande);

• ar Roterdamas Mākslas Akadēmiju, Mākslas, mediju un dizaina fakultāte (Holande);

• ar Amsterdamas vizuālās mākslas un dizaina akadēmiju «AKI» (Holande);

• ar Lutonas Universitāti, Tehnoloģijas un dizaina fakultāte (Lielbritānija);

• ar University of East London, Multimēdiju fakultāte (Lielbritānija);

• ar Šiauliai Universitāti, Dizaina katedra (Lietuva);

• ar Humanitāro un ekonomisko zinātņu augstskolu (Lodzja, Polija);

• ar Valsts Sankt-Pēterburgas arodbiedrību universitāti (Krievija);

• ar Sankt-Pēterburgas Rēriha mākslas profesionālo skolu (Krievija);

• ar Sankt-Pēterburgas Baltijas starptautiskās sadarbības un svešvalodu institūta vides dizaina fakultāti (Krievija);

• ar Krimas Valsts Humanitāro institūtu, dizaina fakultāte, (Ukraina);

• ar Sankt-Pēterburgas lietiškās mākslas augstskolu (Muhinas augstskola),

dizaina fakultāte, (Krievija);

• ar Sankt-Pēterburgas Tehnoloģiju un Dizaina Valsts Universitāte,

reklāmas dizaina katedra, (Krievija)

• ar Latvijas Mākslas Akadēmiju (Latvija);

• ar Starptautisko Praktiskās Psiholoģijas augstskolu un Datordizaina fakultāti (Latvija);

• ar Daugavpils universitātes Mākslu fakultātes Datordizaina programmu (Latvija).

Kontakti veicina studiju programmas struktūras analīzi un pilnveidošanu, atbilstoši Eiropas līmeņa izglītības prasībām. Tiek plānoti potenciālie akadēmiskās un lietišķās informācijas, docētāju un studentu savstarpējās apmaiņas virzieni, piedalīšanās kopējos radošajos un pētnieciskajos projektos un konferencēs. Šī virziena attīstības rezultātā, viesiem no dažādām studiju iestādēm ar līdzīga virziena studiju programmām paredzēta iespēja piedalīties kvalifikācijas darbu vērtēšanas komisijās, studiju procesa novērošanā, kā arī kvalifikācijas kā arī kvalifikācijas darbu recenzēšanas iespējas.

4.1. Studiju programmas apraksts.

Datordizaina studiju programmas pamatu veido trīs komponenti:

• profesionālais,

• pētnieciskais,

• materiāltehniskā bāze.

4.1.1. Profesionālais:

Programmā studējošie apgūst trīs studiju disciplīnu pamatblokus: vispārējās izglītības disciplīnu bloku (A), nozares teorētisko un obligāto disciplīnu bloku (B) un padziļinātai praktiskai profesijas apgūšanai paredzētās izvēles disciplīnas (C). Visus disciplīnu blokus studējošie apgūst gan teorētiski, motivējot apgūšanu ar praktiskiem projektu veida uzdevumiem, gan praktiski, pamatojoties uz praktiskiem savstarpēji saturiski saistītiem vingrinājumiem un no tām iegūtam iemaņām un prasmēm. Studiju kursa koncepcija balstās uz vingrinājumiem ar primāriem estētiskā rakstura mērķiem, kuru sasniegšana cieši saistītā ar reālajām tehnoloģiskām iespējam.

Padziļinātās intereses studiju reklāmas dizaina virzienā iekļauti motivētas izvēles studiju kursi, kā piemērām: Interjeru dizains, Lietiškā grafika, 2D digitālā animācija, Akustiskā komunikācija, Prezentācijas organizēšana, Mēbeļu projektēšana un furnitūra, Dināmiskā grafika, Virtuālās modelēšanas tehnoloģijas,WEB tehnoloģijas, Reklāmas menedžments,

kuros studenti apgūstt gan teorētiski, gan praktiski reklāmā strādājošiem dizaineriem ikdienā nepieciešamas praktiskās zināšanas, iemaņās un prasmēs. WEB-dizaina virzienā iekļautie motivētas izvēles studiju kursi sniedz padziļinātas zināšanas virtuālās vides veidošanā (izveidē), piem., WEB programmēšanas valodu pamatos un navigācijas optimizācijā. Studenti, kuri vēlās padziļināti izpētīt interjera dizaina virzienu, apgūst: perspektīvi, automatizēto projektēšanu b-CAD un AutoCAD programmās un citus kursus, bez kuriem interjera jomā mūsdienīgs speciālists vairs nevar iztikt. Papildina un apvieno visus virzienus 3D vizuālizācijas disciplīnu bloks, kurš ļauj maksimāli reālistiski vizualizēt un prezentēt jebkura objekta projektu.

Apgūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas studenti nostiprinās praksēs gaitā gan institūtā profesionālo prakšu vadītāju vadībā, gan ārpus tā. Strādājot ārpus institūta (profesionālās prakses laikā), studenti iepazīsies ar attiecīgās firmas vadības stilu, metodēm un dizainera darba pienākumu atbilstību profesijas standarta prasībām.

4.1.2. Pētnieciskais komponents dalāms uz divām pamat daļām: pētnieciskajā un lietišķi pētnieciskajā darbībā.

Pētnieciskajā programmā studējošie apgūst teorētisko un empīrisko pētījumu veikšanas metodiku, saistībā ar dizaina projektēšanas virsuzdevumu un likumsakarību pamatojumiem, kā arī objekta vizuālā tēla uztveres likumsakarību izpētes metodiku. Pētnieciskajam komponentam dizaina jomā nav patstāvīga praktiska (lietišķa) pielietojuma (tas nav priekšmets, projekts vai objekts), tomēr ietekme projektēšanas galarezultātā var būt ievērojama, jo šādā veidā pētījumi palīdz noteikt, precizēt un sašaurināt projektēšanas koncepcijas meklēšanas loku un palīdz noteikt konkrētu patērētāju loku.

Pamatuzsvars studiju programmā tiek likts lietišķi pētnieciskā daļā, kur studējošie meklē atbildi uz jautājumu: ar kādiem estētiski mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem var realizēt projektēšanas uzdevumus un virsuzdevumus. Studējošie apgūst empīrisko pētījumu pielietošanu iespēju diapazona paplašināšanā šādas jomās:

• dažādu tradicionālo, industriālo, postindustriālo vai virtuālo tehnoloģiju modelēšanā; precīzā projektējamā objekta vizualizācijā vai plašai tiražēšanai paredzēto projektējamo objektu precīzo estētiski utilitāro mērķu sasniegšanā;

• ar tehnisko uzdevumu semantiski, psiholoģiski, ergonomiski, estētiski un tehnoloģiski pamatota projektēšanā.

Ar pētniecisko un lietišķi pētniecisko darbu nodarbojas akadēmiskais personāls.

Lai panāktu akadēmiskā personāla aktīvu iesaistīšanu pētnieciskajā darbā:

• analizējot 2004. - 2005. akadēmisko gadu un uzsākot 2005. - 2006. akadēmisko gadu, pastiprināti jāpievērš uzmanībastarppriekšmetu saiknēm, kuras nodrošina gan studējošo produktīvāku zināšanu un prasmju apguvi, gan docētāju kopīgo pētnieciskajā virziena izpratni;

• Datordizaina programmā liela uzmanība tiek veltīta personāla atlasei, ar mērķi nodrošināt augsti kvalificētu profesionālo dizaina docētāju līdzdalību studiju procesā, izveidot pastāvīgu pasniedzēju personālu, nodrošināt tam iespējas celt savu kvalifikāciju un realizēt radošās iespējas gan pētnieciskajā, gan radošajā virzienos;

• tika izveidota kopīga sadarbības kopīga platforma un noslēgti sadarbības līgumi ar potenciālo darba devēju un profesionālajām asociācijām. Par būtiskākajiem varam uzskatīt līgumu noslēgšanu ar Latvijas Dizaineru savienību un Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju (LPUA).

• izstrādāta studentu prakses un pētnieciskā darba koncepcija, un studiju plānā paredzētas dažādu veidu prakses. Prakses saturs ir saskaņots ar teorētisko un praktisko studiju kursu, dodot iespēju pielietot apgūtās zināšanas reālos darba apstākļos. Katras prakses pamatā ir nostiprināt jau iegūtās zināšanas un darba iemaņas. Studenti prakses laikā strādā dažādās organizācijās un iestādēs, piemēram: BKI reklāmas un PR centrā, žurnālu izdevniecībās Communicator, Baltijas Juridiskais žurnāls u.c., firmās, uzņēmumos, reklāmas un dizaina aģentūrās. Prakses vadītāju un profesionālo asociāciju atsauksmes par studiju kursu anotācijām liecina, ka Datordizaina programmas studenti spēj pildīt profesionālos pienākumus. Sastopoties prakses laikā ar grūtībām vai nepietiekošām iemaņām, veicot uzdevumus profesionālās prakses laikā, studentos tiek radīta vēlme celt savu kvalifikāciju.

• par būtiskākajām pētnieciskā darba pozīcijām, kurās var izpausties Datordizaina programmas docētāju pētnieciskais darbs, varam uzskatīt:

a. publikācijas Latvijas vai ārvalstu izdevumos par dizaina teoriju un vēsturi;

b. maģistra un doktora darbu izstrāde dizainā vai citās jomās un nozarēs;

c. praktiskos pētījumus (projektu izstrāde vai ieviešana ražošanā un izmantošana uzņēmējdarbībā)

d. mākslinieciskās jaunrades sasniegumus: piedalīšanās izstādēs un konkursos ar radošajiem darbiem.

4.1.3. Materiāli tehniskais komponents

• BKI bibliotēkas fonds ir metodiski un sistemātiski nokomplektēts ar dažādu valstu kultūras, mākslas, dizaina jomas izdevumiem (profesionālajām grāmatām, žurnāliem, video un CD materiāliem) latviešu, krievu un angļu valodās, kurš uz doto brīdi sastāda kopā aptuveni 39800 grāmatu vienības, 30089 no tām atrodas institūta Rīgas bibliotēkas fondos.

• Ir attīstīta programmas materiāltehniskā bāze, kurā šobrīd ir moderna datortehnika (digitālā fotokamera, skaneris, printeris, multimediju projektori, portatīvais dators Apple Macintosh PowerBookG4, Apple Macintosh iMac G4 klase u.c.), aprīkota ar multimediju tehniskiem līdzekļiem (mmprojektori, videokameras u.c.) auditorija Media-Tilts Rīgā un Daugavpilī, televizori u.t.t.

• Ir izveidotas darbnīcas: ar speciāliem galdiem, materiālu paraugiem un iekārtām aprīkota materiālmācības un formu modelēšanas darbnīca ar 18 darba vietām. Ar molbertiem, metodisko fondu paraugiem, speciālo galdu fotografēšanai, atsevišķiem plauktiem metodisko fondu paraugu un pašlaik studentu veikto darbu zīmēšanā, gleznošanā, grafikā glabāšanai. Ar speciālo apgaismojumu aprīkota fotomākslas, grafikas, zīmēšanas un gleznošanas darbnīca ar 22 darba vietām u.t.t.

4.2. Studiju programmas atbilstība otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam

Izglītības programma «Datordizains» nodrošina otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Tā tiek strukturizēta tādējādi, lai audzēkņi četru (pilnā laika studijas) vai četru ar pusi (nepilna laika studijas) studiju gadu laikā iegūtu ne tikai nepieciešamās teorētiskās zināšanas, bet arī uz praktisku pieredzi orientētu izglītību, saskaņā ar Latvijā un starptautiskajā apritē pastāvošām prasībām un ieteikumiem.

Studiju programma tika izstrādāta atbilstoši augstākās profesionālās izglītības standartam (Augstskolu likumam un Latvijas Republikas MK Noteikumiem Nr. 481 no 2001. gada 20. novembra)

(Profesijas standartu skat. pielikumā Nr. 1)

1.tabula



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Baltijas krievu institūts

    Документ
    ... : 1996.Baltijas Krievu Institūts, tieslietu bakalaurs. 1992.Rīgas 40. Vidusskola. Darba pieredze: 1996. Baltijas Krievu Institūts ...
  2. Baltijas starptautiskā akadēmija

    Документ
    ... ā”, Sankt- Pēterburga (Krievija) Baltijas Krievu Institūts Zelta zīme. Svešvalodas: krievu valoda – dzimtā valoda ... , Latvija) 2007. g. 8.-9. februārī, piedalījās seminārā Baltijas Krievu InstitūtsBaltijas Starptautiskā akadēmija: attistības ...
  3. Baltijas starptautiskā akadēmija profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

    Документ
    ... ļģija).Sertifikāts, Nr. T-IZ09/76. Baltijas Starptautiskā Akadēmija (Baltijas Krievu Institūts), Lomonosova 4, LV ... mārketinga jautājumos Kopš 2002.g. Baltijas Krievu institūts/ Baltijas Starptautiskā akadēmija No 2010 ...
  4. Baltijas starptautiskā akadēmija profesionālās augstākās izglītības studiju programma finanšu vadība

    Документ
    ... ētas Nodokļu inspekcija SIA “Elpis” Baltijas Krievu Institūts revidents galv.grāmatvede galv ... āpe Daugavpils Pedaģogiskais institūts Baltijas Krievu institūts Baltijas Krievu institūts 1987.g. 1999.g. 2004.g. Krievu valodas un literat ...
  5. Rīgas tehniskā universitāte transporta un mašīnzinību fakultāte biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (bakalaura) programmas

    Документ
    ... ēmija, Latvijas Sporta Akadēmija Baltijas Krievu Institūts, Sociālo Tehnoloģiju Augstskola ... Zinātņu Akadēmija, Ekonomikas institūts, 1990.g. Valodu prasme: Krievu – dzimtā valoda Latvie ...

Другие похожие документы..