Главная > Документ


Studiju programmas realizācijas procesā, lai pilnveidotu studiju procesu, izdarītas sekojošas izmaiņas studiju kursu sastāvā un apjomā:

  • A daļas kredītpunktu skaits tika samazināts no 100 līdz 64 kredītpunktiem (kredītpunktu skaits samazinājās par 34%).

  • B daļā nepieciešamo kredītpunktu skaits tika palielināts no 80 līdz 96 kredītpunktiem (kredītpunktu skaits palielinājās par 20 %).

  • 1998. gadā akreditētajā programmā bija iekļauta arī brīvās izvēles jeb C daļa, taču 6 gadu studiju procesa pieredze apstiprināja šīs programmas daļas neefektivitāti, līdz ar to pašreizējā programmā C daļa vairs nav paredzēta.

  • Kopā kredītpunktu skaits samazinājās par 20%.

Viena no nozīmīgākajām izmaiņām programmā ir prakses apjoma palielināšanās no 6 kredītpunktiem līdz 26 kredītpunktiem, kas izdarītas atbilstoši LR MK 2001. gada 20. novembra noteikumiem NR. 481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”. 1998. gada akreditētajā programmā bija paredzētas divas prakses (6. semestrī – 4 kredītpunkti un 9. semestrī – 2 kredītpunkti, visām studiju formām).

Pārakreditējamā programmā ir paredzētas četras prakses (prakse I – 12 kredītpunkti, prakse II – 6 kredītpunkti, prakse III – 4 kredītpunkti un prakse IV – 4 kredītpunkti). Prakses tiek organizētas visām studiju formām pēdējos četros semestros. Praksē studenti nostiprina iegūtās teorētiskās zināšanas (sk. prakses nolikumu un programmas 2. pielikumā).

Izmaiņas veiktas arī piedāvāto kursu klāstā, kas pamatots ar veikto salīdzinājumu ar līdzīgām ES valstu studiju programmām (sk. 9.3. nodaļu), kā arī ekspertu izteiktajām piezīmēm.

Tā programmā ir ieviesti sekojošie jaunie kursi: Zinātniskā darba pamati (2 k.p.), Finanšu ekonometrija (4 k.p.) un Kvalitātes vadība (4 k.p.). Šo kursu ieviešanas nepieciešamība ir skaidrojama ar to, ka mūsdienās pasaules praksē arvien svarīgāku nozīmi arī profesionālajā kontekstā iegūst jaunās pētīšanas metodes. Piemēram, finanšu ekonometrija iepazīstina studentus ar matemātisko metožu pielietojumu, jaunākajām novērtējuma un prognozēšanas metodēm.

Savukārt, programmas studiju kursiem Matemātika ekonomistiem, Globālās finanses, Komercbanku operācijas kā arī kursa darbiem tika samazināts kursa apjoms no 8 kredītpunktiem uz 4 k.p., savukārt studiju kursam Ekonomikas informātika apjoms mainīts no 8 k.p. uz 6 k.p. Vēl ir nepieciešams atzīmēt, ka studiju kursiem Projektu vadība, Vides ekonomika, Apdrošināšana, Investīcijas, Cenas un cenu veidošanās, Finanšu un banku darbības rādītāji apjoms mainīts no 4 līdz 2 k.p.

Pēc 1998.g. akreditētās programmas visā studiju laikā bija jāizstrādā un jāaizstāv 4 kursa darbi, savukārt, programmā, kura ir piedāvāta pārakreditēšanai ir jāaizstāv 2 kursa darbi. Kursa darbu skaita samazinājums ir izskaidrojams ar prakses kredītpunktu skaita palielināšanos (līdz 26 kredītpunktiem, līdzšinējo 6 kredītpunktu vietā).

3. Studiju programmas kvalitātes nodrošināšana

Lai nodrošinātu studiju programmas kvalitatīvu funkcionēšanu, regulāri notiek tās darbības analīze. Galvenie analīzes pasākumi ir sekojoši:

  • izstrādātie lekciju kursi tiek apstiprināti attiecīgās struktūrvienības sēdēs un arī fakultātes Domē,

  • jebkuras izmaiņas studiju programmā tiek izklāstītas un apstiprinātas ekonomikas zinību studiju programmu padomes sēdē un fakultātes Domē,

  • pēc lekciju kursu noklausīšanās studentiem tiek izplatītas anketas, lai noskaidrotu studentu viedokli par docēto kursu (sk. 6. sadaļā Pasniedzēju darbu novērtējumu, 6. lpp),

  • Finanšu institūtā strādā metodiskās grupas, ko vada docētāji ar doktora grādu. Kursu docēšanā iesaistīti praktiķi. Kursu docēšanas pilnveidošanas nolūkā institūtā tiek organizēti metodiskie semināri,

  • programmas darbība ik gadu tiek analizēta:

    1. Finanšu institūta sēdē,

    2. Ekonomikas zinību studiju programmu padomē,

    3. fakultātes Domē;

- programma tiek apstiprināta LU Senāta akadēmiskajā komisijā.

Visā programmas darbības laikā notiek programmas pilnveidošana, regulāra sadarbība ar darba devējiem, īpaši ar Latvijas Banku, Latvijas komercbankām, Finanšu ministriju un citām institūcijām. Pilnveidojot docējamos kursus, ņem vērā arī darba devēju viedokli. Piemēram, ņemot vērā darba tirgus mūsdienu prasības, kas saistītas ar matemātisko metožu pielietošanu un kvalitātes vadību, programmā ieviesti tādi kursi kā Finanšu ekonometrija un Kvalitātes vadība.

Profesionālās programmas Finansu menedžments struktūra atbilst līdzīgām studiju programmām Eiropas Savienības valstīs (t. sk. Baltijā), atbilst fakultātes (LU Ekonomikas un vadības fakultāte) un institūta, kas nodrošina galveno docētāju daļu (Finanšu institūts) darbības specifikai.

4. Studiju programmas praktiskā realizācija

Programmas realizācijas procesā tiek izmantotas dažādas pasniegšanas metodes: lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, kā arī individuālais un grupu darbs. Metodes tiek izvēlētas atbilstoši studiju kursu saturam un specifikai. Visos studiju kursos nodarbības ir orientētas uz studentu radošu līdzdalību zināšanu apguves procesā.

Studiju procesā izmanto tādas pasniegšanas un novērtēšanas metodes kā:

  • Lekcijas – studiju programmas tādos studiju kursos, kā “Monetārā un banku ekonomika”, “Publiskās Finanses”, „Globālās finanses”, kā arī citos studiju kursos tās sastāda 40% - 50% no kursa apjoma. To ietvaros studentiem tiek izklāstīti teorētiskie jautājumi, kas ilustrēti ar prakses situācijām un normatīviem aktiem. Lekciju laikā lieto tehniskos līdzekļus: kodoskopu, MS PowerPoint prezentācijas, Interneta tehnoloģijas. Lekcijas gaitā studenti atbild uz jautājumiem, kas mudina tos aktīvāk iesaistīties studiju procesā un attīsta radošo domāšanu. Piemēram, studentiem tiek uzstādīti jautājumi, kuri prasa jau iegūtās zināšanas pielietot uzņēmējdarbības konkrētās situācijās: kā risināt konflikta situācijas, kā efektīvāk pārvaldīt darba laika patēriņu, finanšu resursus, pareizi plānot darbību, u.c. Lekcijas laikā tiek pieļauti arī studentu jautājumi.

Lekcijas materiāls parasti tiek papildināts ar vizuālo informāciju, kas ļauj studentiem vieglāk uztvert un atcerēties lekcijas saturu. Studentiem tiek piedāvāti izdales materiāli par lekcijās aplūkotajām tēmām.

  • Semināri, praktiskās un laboratorijas nodarbības

Semināri: Piemēram, studiju kursā “Investīcijas” semināru nodarbībās tiek analizēta atbilstošā Latvijas Republikas likumdošana, praktiskajās nodarbībās studenti individuāli izstrādā biznesa projektu un finansu aprēķinus bankas ilgtermiņa kredīta saņemšanai netiešajām investīcijām. Šie praktiskie darbi pēc būtības ir laboratorijas darbu un patstāvīgā darba apvienojums.

Semināru laikā tiek lasīti un apspriesti referāti („Globālās finanses”, „Monetārā un banku ekonomika”, „Komercbanku operācijas”), tiek organizētas studentu diskusijas par aktuālām problēmām ekonomikā, „prāta vētras” („Korporatīvās finanses”, ”Finanšu analīze”), kad studentiem ir iespēja parādīt individuālās prāta spējas, ar radošas domas palīdzību rast problēmas risinājumus kopīgi grupā. Tādas studiju metodes dod iespēju iesaistīt procesā visu auditoriju, apvieno grupu, rada sadarbības gaisotni.

Praktiski visos kursos notiek daudzpusīga situāciju analīze, jo praksē sastopamām problēmām bieži nepastāv viens pareizs atrisinājuma variants.

Praktiskās un laboratorijas nodarbības

Profesionālo studiju programma paredz praktisku iemaņu iegūšanu un nostiprināšanu. Praktiskās nodarbības studiju kursos ietver uzdevumus par uzskaites dokumentu sastādīšanu, finanšu pārskatu informācijas analīzi, gada pārskatu sastādīšanu, finanšu un citu dokumentu auditu.

Konkrētās nodarbību formas ir dažādas. Piemēram, studenti var risināt sarežģītu uzdevumu individuāli, docētajam skaidrojot un pārbaudot katru soli (studiju kursos „Korporatīvās finanses”, „Nodokļi”, ”Investīcijas”). „Finanšu grāmatvedības” studiju kursa praktiskajās nodarbībās studenti risina uzdevumus, lietojot grāmatvedības veidlapas, sastāda uzņēmuma gada pārskatu, izmantojot nosacītā vai reālā uzņēmuma datus.

Praktiskajās nodarbībās paredzēts arī darbs grupās. Piemēram, budžeta sastādīšanā („Korporatīvās finanses”) izmantojot vienus un tos pašus sākotnējos datus. Katra grupa var sastādīt savu atšķirīgu budžetu. Pēc budžeta sastādīšanas katrai grupai ir jāaizstāv savs budžeta projekts, atbildot uz citu studentu jautājumiem. Pēc tam notiek variantu salīdzināšana un vērtēšana, pēc līdzīga principa nodarbības tiek organizētas arī kursā „Vadības grāmatvedība”.

“Finanšu analīze” studiju kursā studenti grupās un individuāli veic finanšu situāciju analīzi un izstrādā priekšlikumus finanšu darbības uzlabošanai. Studenti prezentē reālās situācijas izvērtēšanu. Tāpat praktiskos darbus organizē citos studiju kursos: finanšu grāmatvedībā, auditā, komercbanku operācijās, u.c.

Studiju kursos, kas saistīti ar sarežģītiem aprēķiniem (piemēram, „Korporatīvās finanses”), praktiskās nodarbības notiek datorklasēs (apmēram 30% no kursa apjoma). Datorklasēs katrs students strādā individuāli – sastāda budžetu projektus, vērtē ieguldījumu projektu ekonomisko efektivitāti, izmantojot MS Excel programmatūras standarta funkcijas.

  • Individuālais darbs izpaužas mājās izpildāmu uzdevumu risināšanā vai nelielu tēmu (referātu) izstrādē. To mērķis ir veicināt studentu spējas patstāvīgi veikt noteiktus uzdevumus. Ir izstrādāti patstāvīgā darba uzdevumi studiju kursos “Finanšu analīze” un “Finanšu grāmatvedība”, „Korporatīvās finanses”, „Vadības grāmatvedība”, „Komercbanku operācijas”, “Audits”, „Vērtspapīru tirgus”, „Apdrošināšana”, „Investīcijas”, kā arī citos.

  • Kontroldarbi un testi (sk. arī sadaļu Vērtēšanas sistēma). Visu akadēmisko un profesionālo studiju programmu studentiem notiek regulāras zināšanu pārbaudes. Kontroldarbi tiek paredzēti, lai pārliecinātos par apgūto tēmu izpratni. Kontroldarbus organizē gan nelielus, testu veidā (10 – 15 minūšu), gan arī apjomīgus (līdz 90 minūtēm). Kontroldarbu un testu organizēšanas mērķis ir nepārtraukti kontrolēt un sekmēt zināšanu apguvi.

  • Eksāmeni ir paredzēti visiem studiju kursiem.

  • Kursa darbi. Programmā ir paredzēta divu kursa darbu izstrāde un aizstāvēšana. Kursa darba izstrādāšanas mērķis ir izmantot studiju laikā iegūtās teorētiskās zināšanas. Atbilstoši Finanšu institūta izstrādātām prasībām, students izvēlas kursa darba tēmu (sk. 1 pielikumu ar iespējamām izvēlēm) un izstrādā darbu izmantojot Finanšu institūta izstrādātos metodiskos norādījumus (sk. metodiskos norādījumus 2. pielikumā).

  • Prakse.

  • Prakses I (12 kredītpunkti) mērķis ir nostiprināt praksē kursos Finanšu grāmatvedība, Nodokļi, Investīcijas iegūtās zināšanas.

    • Prakses II (6 kredītpunkti) mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie darbības virzieni ir saistīti ar kursos "Vadības grāmatvedībā" un "Finanšu analīzē" iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.

    • Prakses III (4 kredītpunkti) mērķis ir nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie darbības virzieni ir saistīti ar kursos "Komercbanku operācijas" un "Banku grāmatvedība" iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.

    • Prakses IV (4 kredītpunkti) mērķis nodrošināt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, Galvenie darbības virzieni ir saistīti ar kursos "Korporatīvās finanses", "Vērtspapīru tirgus" un „Audits un revīzija” iegūto zināšanu pielietošanu konkrēta uzņēmuma darbībā.

Praksi regulējošus dokumentus (nolikumu, dienasgrāmatu, metodiskos norādījumus pārskata noformēšanai un prakses programmas) skatīt 2. pielikumā.

  • Diplomdarbs. Studiju noslēgumā katrs students izstrādā diplomdarbu. Diplomdarbu studenti izstrādā atbilstoši Finanšu institūta prasībām izvēloties diplomdarba tēmu un izmantojot metodiskos norādījumus (sk. metodiskos norādījumus 2. pielikumā). Diplomdarbs tiek iesniegts Finanšu institūtā, izrecenzēts un aizstāvēts valsts pārbaudījumu komisijā. Tā kā profesionālā programma Finansu menedžments gatavo ekonomistus, diplomdarbu recenzenti un valsts pārbaudījumu komisijas locekļi ir ne tikai Finanšu institūta docētāji un Ekonomikas un vadības fakultātes docētāji, bet arī banku un citu finanšu struktūru, kā arī uzņēmumu pārstāvji (sk. sadaļu Ārējie sakari).

Ir svarīgi atzīmēt, ka arī zinātniski pētnieciskais darbs pozitīvi ietekmē studiju darbu izraisot studentos interesi par konkrētām tēmām. Tā, Finanšu institūta akadēmiskais personāls, doktoranti un studenti aktīvi piedalās zinātniski pētnieciskā darbā, analizējot un novērtējot aktuālās ekonomiskās problēmas banku darbības, monetārās ekonomikas, finanšu analīzes, finansu, nodokļu, vērtspapīru tirgus jomā. Ir sagatavots un tiek pasniegts studiju kurss “Zinātniskā darba pamati”. Citus ar studiju prasmi saistītos jautājumus docētāji risina pasniedzot savus priekšmetus.

Informācija par akadēmiskā personāla rakstiem un piedalīšanās konferencēs ir sniegta 7. pielikumā.

Prof. E. Zelgalvis vada LZP pētniecisko projektu “Nacionālās valūtas kursa ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību”.

Prof. L. Kavale vada un as. prof. V. Ādamsons piedalās Labklājības Ministrijas projektā “Par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un kārtējiem izmaksas periodiem”.

Docente S. Saksonova vada Latvijas Komercbanku asociācijas un East West Management Institute (ASV) starptautisko pētniecisko projektu „Komercķīlas sistēmas ekonomiskās ietekmes analīze”.

Docētāju – doktorandu pētnieciskā darbība ir saistīta ar promocijas darbu izstrādi. (V. Šnepste, L. Leitāne, K. Subatnieks, Ž. Svarinska, A. Joppe, E. Peičs). Docētāju darba rezultāti tiek aktīvi prezentēti starptautiskās zinātniskās konferencēs un publicēti.

Studiju procesā docētāji aktīvi izmanto praktisko un profesionālo pieredzi – darbu Latvijas komercbankās (R. Rupeika – Apoga, L. Leitāne, E. Peičs, E. Zelgalve, L. Svarinskis, S. Saksonova) un citās finanšu institūcijās (I. Vaidere, V. Baleviča, L. Kavale, V. Ādamsons, A. Joppe).

Programmas īstenošanā iesaistītie docētāji veic individuālos pasūtījumus, vada seminārus uzņēmējiem pa aktuāliem finanšu un analīzes jautājumiem (M. Kudinska, V. Šnepste, V. Ādamsons, S. Saksonova).

5. Vērtēšanas sistēma

Studentiem nepārtraukti jāapgūst studiju kursa teorētiskās un praktiskās zināšanas un pasniedzējam tās nepārtraukti jākontrolē un jānovērtē. Katrs pasniedzējs ir izstrādājis savam studiju kursam vērtēšanas kritērijus, bet Finanšu institūta metodiskās grupās tiek apspriesta vērtēšanas sistēmas un tā rezultātā izdarīti papildinājumi.

Studenti semestra sākumā tiek informēti par attiecīgo kursu novērtēšanas metodēm, ko nosaka kursu docētāji.

Augstākās profesionālās izglītības studiju programmā kursu novērtēšanā pielieto komplekso metodi, lai nodrošinātu nepārtrauktu novērtēšanas procesu. Tā paredz profesionālās studiju programmas studentu darba vērtējumu pēc rezultātiem:

  • darbā semināros un praktiskajās nodarbībās,

  • patstāvīgajos darbos,

  • kontroldarbos un testos,

  • eksāmenos.

Vērtēšanas sistēma paredz:

  • rakstisko kontroli:

- testu izpilde,

- kontroldarbu un praktisko uzdevumu risināšana,

- rakstisks eksāmens kursa beigās;

  • mutisko kontroli:

- problēmu pārrunāšana semināros un praktiskajās nodarbībās,

- risināto uzdevumu apspriešana,

- atbildes uz jautājumiem.

Studentu zināšanu galīgo vērtējumu izdara semestra beigās pēc praktisko darbu, semināru, patstāvīgo darbu, kontroldarbu un eksāmena rezultātiem (konkrētos sadalījumus katram kursam var atrast kursu aprakstos – 2. pielikumā).

Atsevišķos studiju kursos vērtējamais patstāvīgais darbs sastāv no:

  • Uzdevumu un situāciju risināšanas, risināšanas metožu salīdzinošās analīzes, piemēram, tādos studiju kursos kā Finanšu grāmatvedība, Korporatīvas finanses, Finanšu analīze, Komercbanku operācijas, Vadības grāmatvedība.

  • Projektu izstrādes, piemēram, studiju kursā Publiskās finanses studentiem rakstiski jāizstrādā un jāaizstāv valsts finanšu politikas projekts konkrētos ekonomiskos apstākļos. Studiju kursā Korporatīvās finanses studentiem ir jāizstrādā un jāaizstāv uzņēmuma finanšu budžeta projekts.

6. Studējošie

Profesionālo studiju programmā Finansu menedžments kopš programmas realizācijas sākuma 1998.gadā ir bijuši divi izlaidumi:

  • 2002. gadā – programmu beiguši 125 absolventi;

  • 2003. gadā – 122 absolventi;

  • 2004. gadā – ir paredzēti 159 absolventi.

Programmas Finansu menedžments studējošo skaits pēdējos sešos akadēmiskajos gados

1998. / 1999.

ak. g.

1999. / 2000.

ak. g.

2000. / 2001.

Ak. g.

2001. / 2002.

Ak. g.

2002. / 2003.

ak. g.

2003. / 2004.

ak. g.

Studējošo skaits

336

585

697

829

812

779

Absolventu skaits

125

122

159 (projekts)

Studējošo aptauja:

  • Programmas novērtējums iegūts, analizējot veikto profesionālo finansu menedžeru aptauju, kas tika veikta 2004.g. aprīli (sk. aptaujas veidlapu 4. pielikumā).

Analizējot studentu atbildes uz aptaujas jautājumiem, kuros studentiem piedāvāja novērtēt virkni kritēriju ar reitingu palīdzību pēc 4 punktu skalas (novērtējums 1 – pilnīgi apmierināts, 2 – drīzāk apmierināts, 3 – drīzāk neapmierināts, 4 – pilnīgi neapmierināts), tika apkopoti sekojoši rezultāti.

Programmas Finansu menedžments studējošo aptaujas rezultāti (aprīlis, 2004. g. )

Vērtējuma kritērijs

Vidējais reitings

Kursu kvalitāte

(kursu viela, atbilstība programmai)

2.0

Kursu struktūra

(lekcijas, semināri, patstāvīgais darbs)

1.6

Kursu organizācija (laiks, vieta, telpas)

2.2

Docētāju kopējais vērtējums

2.1

Docētaju pieejamība sadarbībai studiju nolūkos

1.9

Tehniskais nodrošinājums

(kopēšanas darbu esamība, pieeja Internetam, personāla kompetence)

2.4

EVF darba vērtējums kopumā

2.2

Studentu aptauja par pasniedzēju darbu un apmierinātību ar studiju programmu Finansu menedžments tika organizēta pēc 2004. gada valsts eksāmena.

  • Pasniedzēju darba novērtējums veikts izmantojot izstrādāto studentu aptaujas anketu, kurā iekļauti sekojoši jautājumi (pēdējā aptauja tika veikta 2004. g. aprīlī):

  • Docētājs izraisa interesi par kursa vielu,

  • Kursu pasniedz augstā teorētiskā līmenī,

  • Docētājs pietiekami saista teoriju ar praksi,

  • Kurss ir nodrošināts ar nepieciešamo studiju materiālu (izdales materiāli u.c.),

  • Materiālu izklāsta skaidri un saprotami,

  • Docētājs veicina diskusijas, respektē studenta viedokli,

  • Docētājs saprotami un adekvāti atbild uz studentu jautājumiem,

  • Docētājs nodarbībās rada pozitīvu un radošu atmosfēru,

  • Ieteiktā literatūra bija noderīga kursa sapratnei,

  • Docētājs bija labvēlīgs un taktisks,

  • Docētājs ir objektīvs zināšanu novērtēšanā,

  • Es šo kursu ieteiktu noklausīties citiem.

Studentiem piedāvāja izteikt savu attieksmi pēc 5 punktu skalas (no novērtējuma 5 – ļoti labi, līdz novērtējumam 1 – vāji). Aptaujas rezultāti ir apkopoti diagrammā (sk. 1. diagrammu 4. pielikumā).

Pēc aptaujas rezultātiem studenti augsti vērtēja docētāju spēju būt objektīviem, vērtējot studentu zināšanas, prasmi rast kontaktu ar auditoriju, iesaistot studentus diskusijās un atbildot uz studentu jautājumiem. Studentu skatījumā pasniedzēju darbā ir nepieciešams vairāk saistīt teoriju ar praksi, nodrošināt kursu ar lielāku izdales materiālu klāstu un radīt interesi par pasniedzamo priekšmetu. Aptaujā augstāk tika vērtēti pasniedzēji ar praktiskā darba pieredzi. Ar aptaujas rezultātiem tika iepazīstināti pasniedzēji.

Absolventu aptauja

Programmas novērtējuma ietvaros, tika aptaujāti arī absolventi. 2003.g. aprīlī veiktajā absolventu aptaujā tika saņemtas 148 anketas. Kopumā ar studiju programmu Finansu menedžments ir apmierināti 82% absolventu, daļēji apmierināti – 15% un neapmierināti – 3% absolventu (sk 2. diagrammu 4. pielikumā). Apkopojot anketās sniegtas atbildes, var secināt, ka lielāka daļa absolventu, apmēram 76% ir pilnīgi apmierināti ar studijām EVF, drīzāk apmierināti ir 19%, drīzāk neapmierināti ar studijām ir 5% (sk. 3. diagrammu, 4. pielikumā) .

Absolventi ir pozitīvi vērtējuši pasniedzēju darbu, kritiskāk ir vērtēts bibliotēkas darbs, kā arī ir izteikti priekšlikumi par studiju prakšu norisi un par nepieciešamību saīsināt studiju laiku.

Aptaujas rezultāti ir apspriesti institūta sapulcēs un arī individuālās pārrunās ar pasniedzējiem. Studentu ieteikumi ir ņemti vērā. Absolventu ieteikumi ir vērsti uz studiju laika racionalizāciju un prakšu organizāciju.

Aptaujas rezultāti ir apspriesti Finansu institūtā un ņemti vērā.

Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Lai nodrošinātu pilnvērtīgu un efektīvu studiju procesu Finanšu institūtā ir organizēta patstāvīga un regulāra sadarbība ar EVF studentu pašpārvaldi:

  • Pirmkārt, notiek programmas direktora regulārās pārrunas ar visu kursu un grupu studentiem par studiju procesa plānošanu (par studiju kursu secību, nodarbībām, par prakses organizāciju un eksāmeniem);

  • Otrkārt, notiek aptaujas, kurās studenti izvērtē programmu kopumā, kā arī pasniedzēju darbu;

  • Treškārt, pirms valsts eksāmena, konsultācijās programmas direktors analizē studiju procesa realizāciju, pasniedzēji kopā ar studentiem izsaka priekšlikumus studiju procesa pilnveidošanai;

  • Ceturtkārt, studentu pārstāvji ir iesaistīti studiju programmas padomes darbā, kā arī EVF Domē, kur tiek apspriestas izmaiņas studiju programmā.

Finanšu institūta profesionālo studiju programmu izpilde un pilnveidošana ir cieši saistīta ar studentu ieteikumiem un priekšlikumiem, ko tie izteica aptaujās. Pasniedzēji kopā ar grupu pārstāvjiem vai ar studentiem, kuriem labākas sekmes, analizē aptaujas rezultātus un vajadzības gadījumā izdara izmaiņas studiju kursā vai nodarbību organizācijā.

Studentu atbalsta dienesti

Finanšu institūtā studentiem regulāri sniedz papildus konsultācijas gan studentu grupai, gan individuāli, pasniedzēji organizē papildus konsultācijas, īpaši pirms sesijas (sesijas studiju kursi).

Notiek regulāra sekmju kontrole, nesekmīgiem studentiem organizē konsultācijas un papildus eksāmenus, kā arī rada iespējas vēlreiz noklausīties studiju kursu un kārtot eksāmenu.

Finanšu institūts organizē papildus konsultācijas visos specialitātes studiju kursos arī sestdienās un svētdienās.

7. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

Programmas Finansu menedžments realizācijā ir nodarbināti 33 docētāji, gan LU Finanšu institūta docētāji, gan arī citu LU EVF citu katedru un institūtu docētāji, kā arī tautsaimniecības speciālisti (no Latvijas bankas, Finanšu ministrijas, Latvijas komercbankām, konsultāciju firmām, uzņēmumiem).

Programmā iesaistīto docētāju sadalījums pēc ieņemamiem amatiem sniegts tabulā:

Programmā Finansu menedžments iesaistīto docētaju sadalījums pēc ieņemamiem amatiem

Ieņemamais amats

Programmā nodarbināto skaits

1. Profesors

7

2. Asociētais profesors

3

3. Docents

4

4. Lektors

19

Kopā:

33

Studiju procesā piedalās Finanšu institūta akadēmiskais personāls (visiem docētajiem ir profesionālā praktiskā pieredze), kā arī Ekonomikas un vadības fakultātes docētāji. Docētāju specializāciju nosaka viņu profesionālā pieredze (sk. dzīves un darba gājumus 6. pielikumā).



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Baltijas starptautiskā akadēmija profesionālās augstākās izglītības studiju programma finanšu vadība

    Документ
    BALTIJAS STARPTAUTISKĀ AKADĒMIJA profesionālās augstākās izglītības studiju programma Finanšu vadība Studiju programmas kods: 42343 ... un nepilna laika 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Datordizains” ir noteikta papildus ...
  2. OTRĀ LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS STUDIJU PROGRAMMA

    Документ
    ... augstākās izglītības studiju programma”Speciālās izglītības skolotājs” (4,5 g.) Otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma”Speciālās izglītības skolotājs” (2,5 g.) Otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma ...
  3. Rēzeknes augstskola pedagoģijas fakultāte pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju p rogramma „ vides dizains „

    Документ
    ... ar līdzīgām augstākās izglītības programmām Latvijā un ārvalstīs Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Vides dizains” ir ...
  4. Rīgas tehniskā universitāte transporta un mašīnzinību fakultāte biomedicīnas inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (bakalaura) programmas

    Документ
    ... līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma (kods 418614, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, Padomes ... līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma (kods 418614, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža ...
  5. Rēzeknes augstskola inženieru fakultāte pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

    Документ
    ... augstākās profesionālās izglītības bakalaura studiju programma “Mehatronika”; 2.līmeņa augstākās profesionālās izglītības bakalaura studiju programmaProgrammēšanas inženieris”; 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Būvniec ...

Другие похожие документы..