Главная > Документ


Baltijas Starptautiskā akadēmija

BSA 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas Datordizains pašnovērtējums (saskaņā ar 2006.gada 3.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.821 «Augstskolu, koledžu un augstākās izglītības programmu akreditācijas kārtība»)

PROFESIONĀLĀ BAKALAURA GRĀDA UN

DATORDIZAINERA KVALIFIKĀCIJAS IEGŪŠANAI

1. Studiju programmas nosaukums:

«Datordizains»,

2.līmeņa profesionālā studiju programma

2. Programmas īstenošanas veidi un laiki:

– pilna laika studijas – 4 gadi (8 semestri);

– nepilna laika studijas – 4,5 gadi (9 semestri).

3. Programmas apjoms:

160 kredītpunkti /240 ECTS

4. Prasības uzsākot studijas:

vidējā vispārējā izglītība vai

vidējā profesionālā izglītība

5. Iegūstamā kvalifikācija:

datordizainers, 2166 01, (2166 atsevišķā grupa

grafikas un multimediju dizaineri, LR profesiju klasifikātors)

profesionālā bakalaura grāds dizainā

6. Programmas kods:

4221401, LR PK 2131 13, PS 0069

7. Augstskolas nosaukums -

Baltijas Starptautiskā akadēmija

8. Programmas īstenošanas vieta:

Baltijas Starptautiskā Akadēmijā

(Rīgā, BSA filiāle– Daugavpilī)

9. Programmas direktors

hum. zin. maģ. mākslā,

asoc.prof. Mihails Kopeikins

Rīga, 2010./2011. (periods 2005.– 2011.)

­­ Baltijas Starptautiskā Akadēmija

2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas

Datordizains

(4221401, LR PK 2131 13, PS 0069)

profesionālā bakalaura grāda un

datordizainera kvalifikācijas iegūšanai

Akreditācijas materiāli

PIELIKUMI

  1. DAĻA

  2. DAĻA

  3. DAĻA

  4. DAĻA

  5. DAĻA

  6. DAĻA

S A T U R S lpp.

1. Pieteikums studiju programmas akreditācijai

2. Izraksts no BSA Senāta sēžu protokola 5

3. Studiju programmas Akreditācijas lapa un licēnzija

4. Ievads. Studiju programmas perspektīvais vērtējums Latvijas valsts interešu kontekstā 6

4.1. Studiju programmas apraksts. 9

4.1.1. Profesionālais komponents 9

4.1.2. Pētnieciskais komponents 10

4.1.3. Materiāli tehniskais komponents 11

4.2. Studiju programmas atbilstība otrā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības standartam 11

4.3. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam 12

6. Studiju programmas vispārgs raksturojums 15

6.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi 15

6.2. Studiju programmas uzbūves principi un studiju procesa organizācija 16

6.2.1. Studiju programmas ilgums un apjoms 16

6.2.2. Studiju programmas pamatsastāvdaļas 17

6.2.2.1. Izglītības līmeņa priekšmeti (vispārizglītojošie studiju kursi) 17

6.2.2.2. Profilpriekšmeti (nozares teorētiskie pamatkursi) 17

6.2.2.3. Nozares profesionālās specializācijas (profesijas) studiju kursi 17

6.2.2.4. Brīvās izvēles kursi 17

6.2.2.5. Prakses (studiju un profesionālās) 17

6.2.2.6. Kvalifikācijas eksāmens un diplomdarbs (projekts) 17

6.2.3. Studiju programmas struktūra 17

6.2.3.1. Kontaktstundas 18

6.2.3.2. Patstāvīgo nodarbību (studiju) 18

6.2.4. Prakses 19

6.2.4.1. Informatīvā prakse 19

6.2.4.2. Plenēra prakse (studijas dabā) 19

6.2.4.3. Profesionālā prakse 19

6.2.4.4. Arhivēšanas prakse 19

6.2.4.5. Pirmsdiploma prakse 19

6.3. Studiju programmas studiju procesa sadalījums semestros 20

6.3.1. Pilna laika studiju procesa sadalījums semestros 20

7. Studiju programmas īstenošana 21

7.1. Studiju formas un metodes 21

7.1.1. Tradicionālās studiju metodes 21

7.1.2. Interaktīvās metodes: 21

7.1.3. Studenta patstāvīgais darbs: 21

7.2. Studentu zināšanu novērtēšana 22

8. Programmas vadība 25

8.1. Programmas vadības sastāvs 25

8.2. Programmas metodiskās padomes sastāvs 25

9. Akadēmiskais personāls 27

9.1. Profesionālās bakalaura studiju programmas «Datordizains»

9.2. Akadēmiskā personāla saraksts ar pasniedzamajiem studiju kursiem 28

9.3. Akadēmiskā personāla atlases un attīstības politika 31

9.4. Personāla plānota rotācija, papildināšana, attīstība un izmaiņas 54

9.4.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas pilnveidošanas un attīstības perspektīvas 54

9.4.2. BSA noslēgtie sadarbības līgumi 56

10. Studenti 58

10.1. Studentu imatrikulācija 58

10.1.1. Uzņemšanas noteikumi 58

10.1.2. Studiju programmas Vides dizains absolventu imatrikulācija 58

10.2. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma 58

10.3. Studējošo skaits 60

10.4. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 62

10.5. Studentu aptaujas 62

10.9. Studentu līdzdalība konferencēs 65

11. Reklāmas un informatīvie izdevumi par «Datordizaina» programmu 66

12. Studiju programmas finanses 66

13. Materiāli tehniskā bāze 69

13.1. Datordizaina programmas uz 01.06.2005 izmantojamo telpu platības īss raksturojums 70

13.2. Datortehnikas nodrošinājums BSA auditorijām Rīgā uz 18.01.2011 71

13.3. Programmas materiāltehniskās bāzes attīstība 73

14. Studiju programmas metodiskais nodrošinājums 73

14.1. BSA bibliotēkas fonds un tā komplektēšana 74

14.2. Bibliotēkas informācijas darbs 75

14.3. Bibliotēkas lasītāju apkalpošanas organizācija 75

15. Studiju programmas papildus informatīvā bāze 74

15.1. Informatīvo tehnoloģiju centrs 74

15.2. Interneta izmantošanas iespējas 74

16. Ārējo sakaru attīstības politika 77

16.1. Darba devēji 77

16.1.1. Sadarbības pamatprincipi 78

16.1.2. Prakses vietas 2005./2011. mācību gadā 78

16.2. Augstskolas 78

16.3. Vieslektori 81

17. Studiju programmas attīstības plāns 82

17.1. Studiju programmas studiju procesa attīstības virzieni 82

17.2. BSA DS SVID analize 83

18. Datordizaina otrā līmeņa augstākās izglītības profesionālās bakalaura

studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām

Latvijā un ārvalstīs 87

18.1. Studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas studiju programmām 87

18.2. Datordizaina profesionālās studiju programmas salīdzinājums

ar citu valstu līdzīga satura augstskolu programmām 92

18.2.1. BSA Datordizaina profesionālās studiju programmas salīdzinājums ar

četram Eiropas augstskolu līdzīga satura programmām pēc kopapjoma

un īstenošanas perioda 94

19. Kopsavilkums 95

PIELIKUMI

Pielikums Nr.1

2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma DATORDIZAINS prakses

Pielikums Nr. 2.1 Profesionālās prakses norises vietas Rīgā un Daugavpilī

Pielikums Nr. 2

Pielikums Nr. 3.1. Par dizaineru pētniecisko darbu.

Pielikums Nr. 3

Studentu, absolventu un darba devēju aptauju anketes.

Pielikums Nr. 5

Pielikums Nr. 5.1. Datortehnikas esošais nodrošinājums Rīgā un Daugavpilī.

Pielikums Nr. 5.2. Telpas kopā un jaunajā korpusā, Lomonosova 1 (specifikācija)

Pielikums Nr. 6

Materiālā nodrošinājuma attīstība (jaunas datortrehnikas specifikācija)

Pielikums Nr. 7

Grāmatu fonds, pilns apjoms

Rīgā

Daugavpilī

Pielikums Nr. 8

Akadēmiskā personāla saraksts ar pasniedzamajiem studiju kursiem Rīgā un Daugavpilī

Programmas docētāju CURRICULUM VITAE otrajā grāmatā

Pielikums Nr.9

Studiju kursu anotācijas otrajā grāmatā

2011.gada 19.aprīļa

IZRAKSTS

NO BSA SENĀTA SĒDES PROTOKOLA Nr. 51

Senāta sēdi vada: BSA Senāta priekšsēdētājs S.Buka

Piedalās senāta locekļi: rektora v. i. A.Vocišs, N.Rešetilova, V.Streļčonoks, V.Bagirovs

un BSA Datordizaina programmas direktors M.Kopeikins.

Senāta sēdes dienas kārtības 4a. punkts:

Par BSA otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas «Datordizains» pašnovērtējuma ziņojuma apstiprināšanu un iesniegšanu AIKNC.

Ziņo:

BSA otrā līmeņa profesionālas augstākas izglītības studiju programmas «Datordizains» direktors hum.zin.maģ. mākslā doc. M.Kopeikins. M.Kopeikins īsi izklāsta programmas pašnovērtēšanas organizēšanas gaitu, secību un norisi. Pamatoja pozitīvās programmas attīstības tendences un iespējas; ierosināja balsot par pašnovērtējuma ziņojuma projekta akceptēšanu un materiālu sagatavošanu iesniegšanu AIKNC.

Nolēma:

Uzdot M.Kopeikinam veikt nepieciešamos pasākumus, kas saistīti ar studiju programmas pašnovērtēšanu un ziņojuma sagatavošanu saskaņā ar LR IM instrukciju «Augstskolu akreditācijas noteikumi».

Senāta priekšsēdētājs S.Buka

Senāta sekretāre N.Rešetilova

19.04.2011

3. Studiju programmas rīcība likvidācijas gadījumā

Programmas veidošanas procesā tika apspriests jautājums par iespējamo rīcību programmas likvidācijas gadījumā. Tika ņemts vērā, ka programma tiek realizēta lielā privātā augstskolā. Studiju programmas realizācijai tiek piešķirts pietiekams finansējums. «Datordizaina» studiju programmas realizācijai ir piesaistīti augsti kvalificēti nozares speciālisti, ir labs materiāli tehniskais programmas nodrošinājums, kuru augstskola regulāri attīsta. Mācību programmas saturs ir ļoti plašs, kas ļauj studentiem būt pietiekami mobiliem. Studiju programmas salīdzinājums ar citām studiju programmām, kuras tiek realizētas Latvijas republikā, ļauj domāt par iespēju turpināt studijas citās mācību iestādēs ar kurām BSA ir noslēgti attiecīgie partnerlīgumi (SPPA un DU). BSA regulāri paplašina studiju programmu klāstu ar mērķi rast studentiem iespēju turpināt izglītību augstākajos studiju posmos. Ar tādu mērķi, izpildot akreditācijas ekspertu ieteikumus rast iespēju «Vides dizaina» studiju programmas beidzējiem turpināt studijas augstākajā izglītības līmenī, 2004.gadā bija licenzēta «Datordizaina» programma, kur studentiem pastāv iespēja turpināt izglītību arī augstākajos studiju posmos. Savukart «Datordizaina» programmas likvidācijas gadījumā 1. un 2. kursa studenti var turpināt studijas «Vides dizaina» programmā 1. un 2. kursā. 3. un 4. kursa studentiem ir iespēja turpināt studijas Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte, SPPA un DU «Datordizaina» programmās.

Ievads

Dizaina struktūru, saturu, vidi un izpratni par dizainu Latvijā veido vairāki komponenti. Dizains ir būtiska radošās industrijas sastāvdaļa, dizaina prioritāte ir deklarēta dažādos valsts dokumentos. Tomēr pagaidām valstī nav savas dizaina attīstības, atbalsta un popularizēšanas politikas, joprojām atklāts un aktuāls ir jautājums par Latvijas dizaina identitāti. Ar dizaina aktivitātēm saistītās institūcijas, valsts, privātās, un sabiedriskās organizācijas nedarbojas ar vienotu mērķi – aktivizēt un veidot dizaina koptēlu un vidi Latvijā, popularizēt Latvijas dizainu, stāstīt un rādīt, kas ir dizains, veicināt sabiedrībā izpratni par dizainu. Tam ir arī ekonomiskie apsvērumi – vidējais labklājības līmenis Latvijā nav pietiekams, lai varētu iegadāties produktu ar augstu pievienoto vērtību.

Šodien Latvijā joprojām vāji veidojas radošas un produktīvas attiecības starp dizaineriem un ražotājiem. Latvijā trūkst ražotāju izpratnes par dizainera lomu uzņēmumā, trūkst reālam ražošanas procesam sagatavotu dizaineru, jo nav izveidots sistemātisks kontakts starp ražotājiem un skolām. Rezultātā nav sabiedrības izpratnes par dizainu kā dzīves kvalitātes celšanas instrumentu, kā pievienotās vērtības radītāju. Dizains netiek uztverts kā viens no valsts kultūras un ekonomikas attīstības rādītājiem. Ir nepieciešams sistemātiski veidot dizaina vidi Latvijā.

Viens no pirmajiem sistemātiskiem mēģinājumiem ir 2001. gada priekšlikumi par profesiju standartu sakārtošanu dizaina jomā (M.Kopeikins, Maģistra darbs LMA maģistrantūrā «Latvijas dizaineru profesijas standartu izveides sistēma», darba zinātniskais konsultants prof. P.Zeile.), otrais ir pētījums «Dizains Latvijai» Mollerup Designlab un 2008. gada DIC «Radošās industrijas izglītības pilnveides projekts. Vienotas Latvijas dizaina izglītības koncepta un dizaina izglītības un studiju programmu izstrāde».

Latvijas Dizaineru savienība jau vairākus gadus konstruktīvi sadarbojas ar visām valsts instancēm dizaina izglītības, dizaina kompetences, dizaina popularizācijas, profesionālo dizaineru visaugstākās profesionālās kompetences attīstības pakāpes noteikšanas – profesionālās darbības sertificēšanas – jautājumos. Katrai no instancēm ir savs redzesloka un kompetences diapazons dizaina jautājumos.

Balstoties uz Latvijas darba tirgū iegūtās praktiskās pieredzes un pētot situāciju ES tirgū, LDS piedāvā visām ieinteresētajām instancēm vienoties par jēdziena «dizains» lietojumu, par to specifisko saturu un būtību tieši Latvijas teritorijā vairāk no zinātniskā viedokļa, nekā no sabiedrībā un mēdijos lietotās, jēdziena būtībai neatbilstošās, šī vārda lietošanas prakses.

Formulējumā ietilpst trīs neatņemamo dizaina pazīmju/sastāvdaļu kopums.

Par dizainu BSA DS var būt atzīta studiju darbība ar šādām pazīmēm:

pētnieciskās un praktiskās darbības sintēze ar mērķi veidot funkcionāli komfortu un estētiski augstvērtīgo mākslīgo vidi (pārsvarā pakalpojuma sniegšanas formā) ar šādām pazīmēm:

a. KONCEPTUĀLĀ PROJEKTĒŠANA (ar tehnisko uzdevumu filozofiski, semantiski, psiholoģiski, estētiski un tehnoloģiski pamatota dizaina objekta koncepcijas izstrādāšana ar patstāvīgas pievienotās estētiskās vērtības pazīmēm – objektam ir objektīvas vizuālas harmonijas pazīmes, ir atrasts funkcijai atbilstošs vizuālais risinājums – objekts ir «pats par sevi skaists», neatkarīgi no konteksta – vai tas ir cirvis, vai arī dārgs pulkstenis);

b. MODELĒŠANA (tradicionālo, industriālo, postindustriālo un virtuālo tehnoloģiju izmantošana, estētiski, ergonomiski, tehnoloģiski pamatota un patiesos ekspluatācijas apstākļos pārbaudīta dizaina parauga – modeļa – izgatavošana);

c. SAGATAVOŠANA REPRODUCĒŠANAI (ekonomiski un juridiski pamatota vizuāla, komunikatīva, funkcionāli utilitāra produkta izgatavošanas vai ražošanas procesam nepieciešamās dokumentācijas un dizaina parauga sagatavošana ar prioritāti uz pievienotās estētiskās vērtības saglabāšanu).

Šāds pazīmju kopums veido t.s. «dizaina ideju», kurai pamatā ir objektīvi priekšnoteikumi (filozofiskie, semantiskie, psiholoģiskie, komunikatīvie, vizuālie, estētiskie, ergonomiskie, funkcionāli, ekonomiskie, juridiskie un tehnoloģiskie).

©2001–2011M.Kopeikins, A.Grases un A.Broka redakcijā.

Dizaina galvenais mērķis ir radīt estētiski augstvērtīgu dizaina objektu ar tā pielietojuma maksimālu komfortu tam paredzēto visa veida utilitāro funkciju veikšanā. Dizains risina šādu aspektu attīstību:

objekta formu, detaļu izvietojumu, proporcijas, krāsas, struktūras, skaņas un lietošanas ergonomiku un tas ir profesionāls koncepta radīšanas un attīstīšanas pakalpojums un specifikācijas, kas optimizē produkta, pakalpojumu un struktūru funkcijas, vērtības un izskatu savstarpējam to radītāja, ražotāja un lietotāja labumam. Dizains ir starpnieks starp ieceri, tehnoloģiju un patērētāju. Dizaina darbības sintezē zinātnes pieejas loģisko raksturu un intuitīvo meklēšanu eksperimentēšanas procesā.

Pētniecība dizainā** ietilpst projektēšanas procesu izpēte visās iespējamas jomās. Tāpēc pētniecība dizainā ir saistīta ar projektēšanas metodikas kopumu vai ar to atsevišķam disciplīnām. Primārā interpretācijā pētniecība dizainā koncentrējas ap ieceri/vīziju/koncepciju projektēšanas procesa ietvaros. Šādas pētniecības mērķis ir labāk saprast, plašāk pielietot un produktīvi attīstīt projektēšanas procesa precizitāti un rezultāta paredzamību.

Pētījuma aktualitāte***: kāpēc izmaiņas ir nepieciešamas konkrētajam objektam, subjektam vai mērķauditorijai (uzņēmumam, nozarei u.tml.)

Pētījuma novitāte**** atspoguļo to, ko autors ir atklājis un pierādījis (piemēram, konstatēta un pierādīta kāda ietekme uz kādu objekta komponentu, atklātas kvalitatīvas izmaiņas pētāmā objekta struktūrā un sniegti priekšlikumi to novēršanai vai citādai izmantošanai, parādītas iespējas attīstīt un modificēt kādu procesu, izstrādāts vai papildināts kāds metožu kopums utt.). Novitāte atspoguļojas salīdzinājumā: kas projekta ietvaros tiks darīts un kāpēc / kas citos projektos ir izdarīts šajā jomā līdz šim (tiek meklēts salidzinot analogus vai zinātniskajos/lietišķajos informācijas avotos neizmantojot populistiskus informācijas avotus).

Praktiskā darbība un pakalpojumi kā arī studiju darbs, kam nav šādu pazīmju un priekšnoteikumu kopumā, nevar būt atzītas par pilnvērtīgu dizaina studiju, darbību vai pakalpojumu un šādu studiju, darbību vai pakalpojumu produkti attiecīgi nevar būt atzīti par dizaina produktiem.

Par profesionālu dizaineru var būt atzīts tikai pilnvērtīga pakalpojuma sniedzējs, kurš ir spējīgs nodrošināt visu augstākminēto pazīmju kopuma ievērošanu.

Profesionālam dizaina pakalpojuma sniedzējam jābūt sertificētam ar profesionālas organizācijas ekspertu lēmumu: projektējot produktu dizainers ar nekompetentu rīcību var tiešā vai netiešā veidā ietekmēt lietotāja veselību vai labklājību.

Lietišķā pētniecība dizainā ietilpst projektēšanas procesu izpēte visās iespējamas jomās. Tāpēc pētniecība dizainā ir saistīta ar projektēšanas metodikas kopumu vai ar to atsevišķam disciplīnām. Primārā interpretācijā pētniecība dizainā koncentrējas ap ieceri/vīziju/koncepciju projektēšanas procesa ietvaros. Kopējais mērķis ir labāk saprast un attīstīt projektēšanas procesu ar garantētu paredzēto rezultātu.

Dizaina izglītībā šobrīd ir aktuālas un Latvijas darba tirgū ir pieprasītas divu veidu dizaina izglītības kompetences:

1. teorētiskās/abstraktās kompetences

2. praktiskās/konkrētās kompetences

Pirmās kompetences ir svarīgas dizaina attīstībai un pieprasījums uz tām ir saistīts ar sabiedrībā apzināto un neapzināto kultūras, ekonomikas un valsts identitātes meklējumiem, ar valsts radošā potenciāla popularitātes izaugsmi un pretenzijām uz ārējo tirgu.

Otras kompetences ir svarīgas praktiskai darbībai iekšējā tirgū un pieprasījums uz tam ir saistīts ar sabiedrībā praktiski patērējamo kultūras, ekonomikas un cita veida produkta, ar valsts iekšēja produkta apgrozījuma izaugsmi.

Kompetences kopā dalās uz vismaz trīs skaidrām apakšdaļām:

• pētniecības un attīstības daļa (kam, kāpēc un ko ir jāprojektē – produkta koncepcija);

• produkta praktiskā projektēšana (ar kādiem estētiskiem/mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem var realizēt projektēšanas uzdevumu kopumu ar paredzēto un mērķtiecīgo emocionālo efektu);

• produkta projekta sagatavošana un pielāgošana konkrētām izgatavošanas/pavairošanas tehnoloģijām (ar kādiem tehnoloģiskiem līdzekļiem var realizēt ieceri saglabājot pievienoto estētisko vērtību ar vislielāko ekonomisko efektu).

Pirmās divas daļas (pirmā un otrā) veido tradicionālo akadēmisko izglītību mākslā ar galveno kompetenci formulēt oriģinālu ideju, organizēt sabiedriski nozīmīgo pasākumu (piem., izstādi), panākt publicitāti. Mērķis šādai izglītībai ir integrēt šādu speciālistu attīstītajā industriālajā infrastruktūrā, kur viss ir organizēts tā, lai realizētu dizainera idejas. Latvijā pēc LDS datiem patreiz nav uzņēmumi, kam ir tāda infrastruktūra un gatavība pilnā mērā pieņemt un izmantot šāda dizainera pakalpojumus); reālais pieprasījums iekšējā darba tirgū svārstās 10 – 20% robežās no kopējā dizaina sektorā aizņemto skaita.

Otras divas daļas (otrā un trešā) veido tradicionālo profesionālo izglītību dizainā ar galveno kompetenci/mērķi veidot konkrētām tehnoloģijām pielāgoto un šaurajam vietēja tirgus pieprasījumam atbilstošo produktu pārsvarā ar daļēji kompilatīvo (nepilnā mērā autentisko, uz paraugiem balstīto) ideju. Mērķis šādai izglītībai ir radīt un integrēt šādu speciālistu mazāk attīstītajā industriālajā vai postindustriālajā infrastruktūrā, kur viss ir organizēts tā, lai dizainers patstāvīgi pēta tirgus situāciju – parasti šo darbu vidējais statistiskais klients neapmaksā pilnā apjomā vai arī ir reti izņēmumi; tātad, patreizējā attīstības pakāpē Latvijas rūpniecībā un komercdarbībā ir plašs pieprasījums uz tradicionālo profesionālo izglītību un nav plašs pieprasījums uz tradicionālo akadēmisko izglītību. Cēlonis meklējams vēsturiskajā posmā, kad komercdarbībā prioritāte bija totāli minimālā izgatavošanas cena ar minimālo ieguldījumu unikālas idejas izstrādē. Ir pieprasījums uz dizaineru, kas gan ģenerē idejas, gan sagatavo vizuāli un funkcionāli pievilcīgu projektu, gan pielāgo konceptu konkrētas ražotnes tehnoloģiskajam ciklam utt); reālais pieprasījums iekšējā darba tirgū svārstās 50 – 60% robežās no kopējā dizaina sektorā aizņemto skaita; pārējie 20 – 30% no darba tirgus dizaina sektorā aizņemtā skaita ir autodidakti dizainā, kam izdevās apgūt ļoti ierobežotas praktiskās funkcijas un tie nevar tikt uzskatīti par dizaineriem.

Dizainera praktiskā darbība prasa plašāku praktisko kompetenču spektru, nekā ir paredzēts akadēmiskajā izglītībā un to nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt vienas izglītības programmas ietvaros bez valsts un ekonomiskā sektora atbalsta, jo ir nepieciešama labi attīstīta materiālā bāze.

Ekonomiskā sektora loma dizaina attīstības atbalstā ir nodrošināt dizaina izglītību ar pieeju progresīvākām tehnoloģijām ar iespēju eksperimentēt un meklēt pilnā mērā autentiskus (autora ideja neatkārto un nemodificē citu autoru idejas) risinājumus; sadarbības formai vislabāk varētu būt pielāgota BSA un LDS 2002. gada piedāvāta dizaina kompetences centra ideja ar līdzfinansējumu no valsts un privātu augstskolu no vienas puses (intelektuālā un eksperimentālā potenciāla nodrošinājums) un ieinteresēto valsts pluss komercstruktūru no otrās puses, kur valsts sektora loma – veidot dizaina attīstībai maksimāli labvēlīgu nodokļu regulēšanu un sniegt dizaina attīstību motivējošu finansiālo atbalstu.

Tomēr šobrīd komercstruktūras nav reāli gatavas veidot nopietno atbalstu un ieguldīt līdzekļus dizaina izglītības attīstībā, valsts nav nodrošinājis pietiekošus komercstruktūru motivēšanas mehānismus.

Šajā fonā aktīvi darbojas trīs vadošas augstākās izglītības mācību iestādes ar skaidru dizaina izglītības nišas sadalījumu:

• Latvijas Mākslas akadēmija ar izteikto akcentu uz oriģinālam idejam un parauga izgatavošanas ar virtuālām, tradicionālām un postindustriālām tehnoloģijām

(80% darbs pie idejas autentiskumā, 20% darbs pie realizācijas tehnoloģijas; valsts finansējums);

• Tehniskā Universitāte ar izteikto akcentu uz tradicionālo un industriālo tehnoloģisko procesu (20% darbs pie idejas autentiskumā, 80% darbs pie realizācijas tehnoloģijas; valsts finansējums)

• Baltijas Starptautiskā akadēmija ar izteikto akcentu uz virtuālajam tehnoloģijām un proporcionālo sadalījumu starp ideju un tehnoloģiju (50% darbs pie idejas autentiskumā, 50% darbs pie realizācijas tehnoloģijas; privātais finansējums).

4. Studiju programmas perspektīvais vērtējums Latvijas republika interešu kontekstā.

Sabiedrības attīstība veicina jaunas cilvēka darbības formas. Dzīves intensīvais ritms pieprasa to praktisku ieviešanu apritē ātros tempos. Mūsdienu kultūrā plaša sabiedriskā un privātā dzīve nav iedomājama bez funkcionāli un estētiski kvalitatīvi organizētas un noformētas vides. Tās pārveidošana atbilstoši ātrajam dzīves tempam nav iespējama bez jauno tehnoloģiju ieviešanas. Nopietna loma visu šo procesu paātrināšanā un kvalitātes celšanā ir relatīvi jaunam darba instrumentam – digitālajām tehnoloģijām (datoram). Tas ļauj paredzēt un precīzi noteikt darbības rezultātu. Toties šī instrumenta lietošana prasa nopietnu sagatavotību. Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās attīstības plānā informācijas tehnoloģiju nozare tiek izcelta kā visperspektīvākā studiju joma – tuvāko 4 – 8 gadu laikā speciālisti, kuriem dators darbā ir pamatinstruments, darba tirgū būs pieprasītākie, un šodien šī tendence jau ir skaidri iezīmēta. Personālais dators ir neatņemama un neaizvietojama visu mūsdienu dzīves jomu sastāvdaļa. To aktīvi izmanto, lai paplašinātu tradicionālo, industriālo un postindustriālo tehnoloģiju iespējas, samazinot nelietderīgus resursu tēriņus, kā arī masu saziņas līdzekļos – presē, radio, televīzijā, gan dizaina vai citās mākslas jomās, gan jauno tehnoloģiju medijos. Kad datora pielietošana ir saistīta ar precīzām zinātniskām nozarēm, darbības rezultāts ir salīdzinoši stabili aprēķināms, algoritmizējams. Tomēr mākslas un dizaina speciālisti ikdienā bieži sastopas ar tehniska rakstura problēmām - neatbilstību starp projekta estētisko ieceri un tās realizāciju ar datora starpniecību. Mākslinieks vai dizaineris, kurš pietiekoši nepārzina datora vai citu mūsdienu tehnoloģiju specifiskās prasības, bieži vien veido estētiskas idejas, kuru niansētā forma nav piemērota realizēšanai ar pieejamām tehnoloģijām bez modifikācijas vai radikālas izmaiņas. Rezultātā konceptuālā ideja nonāk līdz patērētājiem transformētā, bieži praktiski neatpazīstamā veidā, zaudējot savu estētisko vērtību. Savukārt tehniski labi sagatavotam datora speciālistam parasti ir neiedomājami plašas precīzas tehniskās realizācijas iespējas, bet trūkst estētiski vērtīgas idejas, skaidras orientācijas etniski vēsturiskā kontekstā un sagatavotības vizuālajā mākslā. Pārsvarā viņš pavirši izmanto datora kombinātorikas iespējas. Tādējādi jebkurš projektēšanas darbības rezultāts neizbēgami noved pie kompromisa, kurā estētiskā kvalitāte vairs nav tāda, kā sākumā bija iecerēts. Līdz šim neizdevās pilnā apjomā apvienot principiāli dažādas studiju programmas. Zaudētājs ir visa sabiedrība, jo nepilnvērtīgas projektēšanas sekas izpaužas visur – informācijas plūsmas dizainā: preses izdevumos, televīzijā, reklāmā; formas dizainā: priekšmetiskajā sabiedriskajā un privātajā vidē, u.t.t. Lai optimizētu projektēšanas procesu ar mērķi skaidrāk noteikt visas projektējamā objekta īpašības un ar reālu tehnoloģiju palīdzību paredzēt reāli sasniedzamo estētisko vērtību pilnvērtīgai modelēšanai un digitālajai vizualizācijai, ir jāizmanto konkrētas pavairošanas tehnoloģijas.

Šobrīd dizainera darbs ietekmē gan informācijas formu un organizāciju, gan celtņu ārējo un iekšējo organizāciju, formu un izskatu, gan reklāmas objektu un transporta līdzekļu stilistiku un formu, gan mēbeļu un iepakojuma formu, konstrukciju un funkcijas ērtību, gan digitālas vides organizāciju, izskatu un uztveres kārtību. Un tieši dizainerim ir jāapkopo sabiedrības prasības, jāveido cieša sadarbība ar citiem speciālistiem, un jāizstrādā jaunas, estētiski pilnvērtīgas funkcijas un formas. Šī situācija prasa dizaineru darbības estētisku un organizatorisku koordināciju un šādu speciālistu sagatavošanas procesā saasina uzmanību uz problēmu sistemātisku risināšanu ar vidi un resursus saudzējošām metodēm.

Latvijā, tapāt kā visā pasaulē, konsekventi aug interese par augstāko izglītību, tai skaitā par dizaina izglītību. Pievilcīga ir pati doma par funkcionālā objekta estētiski vērtīgas formas veidošanu. Izglītības programma «Datordizains», kuru piedāvā Baltijas Starptautiskā akadēmija, nodrošinās otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību dizaina jomā. Tā tiek strukturēta tādējādi, lai nodrošinātu Baltijas Starptautiskās akadēmijas augstskolas Datordizaina otrā līmeņa profesionālas augstākas izglītības programmas integrēšanu profesionālā bakalaura studiju programmā ar mērķi, lai četru studiju gadu laikā studējošie iegūtu ne tikai nepieciešamās teorētiskās zināšanas, bet arī uz praktisku pieredzi orientētu izglītību, saskaņā ar Latvijā un starptautiskajā apritē pastāvošajām prasībām un ieteikumiem.

Par vienu no būtiskākajiem Datordizaina programmas primārajiem mērķiem, kas Eiropas kontekstā ļaus noteikt minētās programmas nišu valsts augstākas izglītības sistēmā, var uzskatīt kontaktu nodibināšanu ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kurās tiek realizētas līdzīga satura programmas, piem.

• ar Utrehtas Mākslas augstskolu, Vizuālās mākslas un dizaina fakultāte (Holande);

• ar Roterdamas Mākslas Akadēmiju, Mākslas, mediju un dizaina fakultāte (Holande);

• ar Amsterdamas vizuālās mākslas un dizaina akadēmiju «AKI» (Holande);

• ar University of Bedfordshire, Tehnoloģijas un dizaina fakultāte (Lielbritānija);

• ar University of East London, Multimēdiju fakultāte (Lielbritānija);

• ar Šiauliai Universitāti, Dizaina katedra (Lietuva);

• ar Humanitāro un ekonomisko zinātņu augstskolu (Lodzja, Polija);

• ar Valsts Sankt-Pēterburgas arodbiedrību universitāti (Krievija);

• ar Sankt-Pēterburgas Rēriha mākslas profesionālo skolu (Krievija);

• ar Sankt-Pēterburgas Baltijas starptautiskās sadarbības un svešvalodu institūta vides dizaina fakultāti (Krievija);

• ar Krimas Valsts Humanitāro institūtu, dizaina fakultāte, (Ukraina);

• ar Sankt-Pēterburgas lietiškās mākslas augstskolu (Muhinas augstskola),

dizaina fakultāte, (Krievija);

• ar Sankt-Pēterburgas Tehnoloģiju un Dizaina Valsts Universitāte,

reklāmas dizaina katedra, (Krievija)

• ar Latvijas Mākslas Akadēmiju (Latvija);

• ar Starptautisko Praktiskās Psiholoģijas augstskolu un Datordizaina fakultāti (Latvija);

• ar Daugavpils universitātes Mākslu fakultātes Datordizaina programmu (Latvija).

Kontakti veicina studiju programmas struktūras analīzi un pilnveidošanu, atbilstoši Eiropas līmeņa izglītības prasībām. Tiek plānoti potenciālie akadēmiskās un lietišķās informācijas, docētāju un studentu savstarpējās apmaiņas virzieni, piedalīšanās kopējos radošajos un pētnieciskajos projektos un konferencēs. Šī virziena attīstības rezultātā, viesiem no dažādām studiju iestādēm ar līdzīga virziena studiju programmām paredzēta iespēja piedalīties kvalifikācijas darbu vērtēšanas komisijās, studiju procesa novērošanā, kā arī kvalifikācijas kā arī kvalifikācijas darbu recenzēšanas iespējas.

4.1. Studiju programmas apraksts.

Datordizaina studiju programmas pamatu veido trīs komponenti:

• profesionālais,

• pētnieciskais,

• materiāltehniskā bāze.

4.1.1. Profesionālais:

Programmā studējošie apgūst trīs studiju disciplīnu pamatblokus: vispārējās izglītības disciplīnu bloku (A), nozares teorētisko un obligāto disciplīnu bloku (B) un padziļinātai praktiskai profesijas apgūšanai paredzētās izvēles disciplīnas (C). Visus disciplīnu blokus studējošie apgūst gan teorētiski, motivējot apgūšanu ar praktiskiem projektu veida uzdevumiem, gan praktiski, pamatojoties uz praktiskiem savstarpēji saturiski saistītiem vingrinājumiem un no tām iegūtam iemaņām un prasmēm. Studiju kursa koncepcija balstās uz vingrinājumiem ar primāriem estētiskā rakstura mērķiem, kuru sasniegšana cieši saistītā ar reālajām tehnoloģiskām iespējam.

Padziļinātās intereses studiju reklāmas dizaina virzienā iekļauti motivētas izvēles studiju kursi, kā piemērām: Interjeru dizains, Lietiškā grafika, 2D digitālā animācija, Akustiskā komunikācija, Prezentācijas organizēšana, Mēbeļu projektēšana un furnitūra, Dināmiskā grafika, Virtuālās modelēšanas tehnoloģijas,WEB tehnoloģijas, Reklāmas menedžments,

kuros studenti apgūstt gan teorētiski, gan praktiski reklāmā strādājošiem dizaineriem ikdienā nepieciešamas praktiskās zināšanas, iemaņās un prasmēs. WEB-dizaina virzienā iekļautie motivētas izvēles studiju kursi sniedz padziļinātas zināšanas virtuālās vides veidošanā (izveidē), piem., WEB programmēšanas valodu pamatos un navigācijas optimizācijā. Studenti, kuri vēlās padziļināti izpētīt interjera dizaina virzienu, apgūst: perspektīvi, automatizēto projektēšanu b-CAD un AutoCAD programmās un citus kursus, bez kuriem interjera jomā mūsdienīgs speciālists vairs nevar iztikt. Papildina un apvieno visus virzienus 3D vizuālizācijas disciplīnu bloks, kurš ļauj maksimāli reālistiski vizualizēt un prezentēt jebkura objekta projektu.

Apgūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas studenti nostiprinās praksēs gaitā gan institūtā profesionālo prakšu vadītāju vadībā, gan ārpus tā. Strādājot ārpus institūta (profesionālās prakses laikā), studenti iepazīsies ar attiecīgās firmas vadības stilu, metodēm un dizainera darba pienākumu atbilstību profesijas standarta prasībām.

4.1.2. Pētnieciskais komponents dalāms uz divām pamat daļām: pētnieciskajā un lietišķi pētnieciskajā darbībā.

Pētnieciskajā programmā studējošie apgūst teorētisko un empīrisko pētījumu veikšanas metodiku, saistībā ar dizaina projektēšanas virsuzdevumu un likumsakarību pamatojumiem, kā arī objekta vizuālā tēla uztveres likumsakarību izpētes metodiku. Pētnieciskajam komponentam dizaina jomā nav patstāvīga praktiska (lietišķa) pielietojuma (tas nav priekšmets, projekts vai objekts), tomēr ietekme projektēšanas galarezultātā var būt ievērojama, jo šādā veidā pētījumi palīdz noteikt, precizēt un sašaurināt projektēšanas koncepcijas meklēšanas loku un palīdz noteikt konkrētu patērētāju loku.

Pamatuzsvars studiju programmā tiek likts lietišķi pētnieciskā daļā, kur studējošie meklē atbildi uz jautājumu: ar kādiem estētiski mākslinieciskiem izteiksmes līdzekļiem var realizēt projektēšanas uzdevumus un virsuzdevumus. Studējošie apgūst empīrisko pētījumu pielietošanu iespēju diapazona paplašināšanā šādas jomās:

• dažādu tradicionālo, industriālo, postindustriālo vai virtuālo tehnoloģiju modelēšanā; precīzā projektējamā objekta vizualizācijā vai plašai tiražēšanai paredzēto projektējamo objektu precīzo estētiski utilitāro mērķu sasniegšanā;

• ar tehnisko uzdevumu semantiski, psiholoģiski, ergonomiski, estētiski un tehnoloģiski pamatota projektēšanā.

Ar pētniecisko un lietišķi pētniecisko darbu nodarbojas akadēmiskais personāls.

Lai panāktu akadēmiskā personāla aktīvu iesaistīšanu pētnieciskajā darbā:

• analizējot periodu 2005. - 2011. gadi un uzsākot jauno posmu, pastiprināti jāpievērš uzmanība starppriekšmetu saiknēm, kuras nodrošina gan studējošo produktīvāku zināšanu un prasmju apguvi, gan docētāju kopīgo pētnieciskajā virziena izpratni;

• Datordizaina programmā liela uzmanība tiek veltīta personāla atlasei, ar mērķi nodrošināt augsti kvalificētu profesionālo dizaina docētāju līdzdalību studiju procesā, izveidot pastāvīgu pasniedzēju personālu, nodrošināt tam iespējas celt savu kvalifikāciju un realizēt radošās iespējas gan pētnieciskajā, gan radošajā virzienos;

• tika izveidota kopīga sadarbības kopīga platforma un noslēgti sadarbības līgumi ar potenciālo darba devēju un profesionālajām asociācijām. Par būtiskākajiem varam uzskatīt līgumu noslēgšanu ar Latvijas Dizaineru savienību un Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociāciju (LPUA).

• izstrādāta studentu prakses un pētnieciskā darba koncepcija, un studiju plānā paredzētas dažādu veidu prakses. Prakses saturs ir saskaņots ar teorētisko un praktisko studiju kursu, dodot iespēju pielietot apgūtās zināšanas reālos darba apstākļos. Katras prakses pamatā ir nostiprināt jau iegūtās zināšanas un darba iemaņas. Studenti prakses laikā strādā dažādās organizācijās un iestādēs, piemēram: BSA reklāmas un PR centrā, žurnālu izdevniecībās Communicator, Baltijas Juridiskais žurnāls u.c., firmās, uzņēmumos, reklāmas un dizaina aģentūrās. Prakses vadītāju un profesionālo asociāciju atsauksmes par studiju kursu anotācijām liecina, ka Datordizaina programmas studenti spēj pildīt profesionālos pienākumus. Sastopoties prakses laikā ar grūtībām vai nepietiekošām iemaņām, veicot uzdevumus profesionālās prakses laikā, studentos tiek radīta vēlme celt savu kvalifikāciju.

• par būtiskākajām pētnieciskā darba pozīcijām, kurās var izpausties Datordizaina programmas docētāju pētnieciskais darbs, varam uzskatīt:

a. publikācijas Latvijas vai ārvalstu izdevumos par dizaina teoriju un vēsturi;

b. maģistra un doktora darbu izstrāde dizainā vai citās jomās un nozarēs;

c. praktiskos pētījumus (projektu izstrāde vai ieviešana ražošanā un izmantošana uzņēmējdarbībā)

d. mākslinieciskās jaunrades sasniegumus: piedalīšanās izstādēs un konkursos ar radošajiem darbiem.

4.1.3. Materiāli tehniskais komponents

• BSA bibliotēkas fonds ir metodiski un sistemātiski nokomplektēts ar dažādu valstu kultūras, mākslas, dizaina jomas izdevumiem (profesionālajām grāmatām, žurnāliem, video un CD materiāliem) latviešu, krievu un angļu valodās, kurš uz doto brīdi sastāda kopā aptuveni 39800 grāmatu vienības, 30089 no tām atrodas institūta Rīgas bibliotēkas fondos.

• Ir attīstīta programmas materiāltehniskā bāze, kurā šobrīd ir moderna datortehnika (digitālā fotokamera, skaneris, printeris, multimediju projektori, portatīvais dators Apple Macintosh MacBookPro, Apple Macintosh iMac auditorija u.c.), aprīkota ar multimediju tehniskiem līdzekļiem (mmprojektori, videokameras u.c.) auditorija Media-Tilts Rīgā un Daugavpilī, televizori u.t.t.

• Ir izveidotas darbnīcas: ar speciāliem galdiem, materiālu paraugiem un iekārtām aprīkota materiālmācības un formu modelēšanas darbnīca ar 18 darba vietām. Ar molbertiem, metodisko fondu paraugiem, speciālo galdu fotografēšanai, atsevišķiem plauktiem metodisko fondu paraugu un pašlaik studentu veikto darbu zīmēšanā, gleznošanā, grafikā glabāšanai. Ar speciālo apgaismojumu aprīkota fotomākslas, grafikas, zīmēšanas un gleznošanas darbnīca ar 22 darba vietām u.t.t.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Baltijas krievu institūts

    Документ
    ... studiju programma DATORDIZAINS (kods-4221401) profesionālā bakalaura grāda un datordizainera kvalifikācijas iegūšanai Akreditācijas materiāli S A T U ... Datordizains», piešķir profesionālo bakalaura grādu dizainā un datordizainera kvalifikāciju (kods – ...
  2. Da ugavpils universitāte mūzikas un mākslu fakultāte

    Документ
    ... ākās izglītības profesionālā studiju programma „Datordizains“ (452124) bakalaura profesionālā grāda iegūšanai mākslā un datordizainera kvalifikācijas iegūšanai (licence Nr. 04041 ...
  3. Pieteikuma lapa akreditācijai

    Документ
    ... šais iegūst profesionālā bakalaura grādu mākslā un datordizainera vai interjera dizainera kvalifikāciju. ... profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Līdz ar to konkrētās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās kompetences studenti veido B da ...

Другие похожие документы..