Главная > Документ


Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram



PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19,

Rīga, LV-1586, Latvija

Tālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums

Profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Vidusskolas matemātikas skolotājs”

Studiju programmas kods

46141

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika

klātienes studijās

80 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

Augstākā izglītība

Iegūstamā kvalifikācija

Vidējās izglītības matemātikas skolotājs

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Rīgā Zeļļu ielā 8

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Asoc.prof. Jānis Mencis

studiju programmas direktors

LU FMF dekāns

Prof. Mārcis Auziņš

Vidusskolas matemātikas skolotāja

profesionālās studiju programmas

direktors

Asoc.prof. Jānis Mencis

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

2.LĪMEŅA PROFESIONĀLĀS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS STUDIJU PROGRAMMA

VIDUSSKOLAS MATEMĀTIKAS SKOLOTĀJS (kods: 47141421 )

MATEMĀTIKAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS (KODS) IEGŪŠANAI

Programme of professional studies „ Teacher of Mathematics for Secondary School” for recieving the qualification of teacher of „ Teacher of Mathematics” for secondary education

APSTIPRINĀTA Programmas direktors:

LU Pedagoģijas studiju programmu Jānis Mencis,

padomes sēdē ...... asoc.prof., Dr.paed.

protokola .....

padomes priekšsēdētājs

J. Mencis

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU FMF studiju programmu Fizikas matemātikas fakultātes

padomes sēdē ...... Domes sēdē .....

protokola Nr..... protokola Nr.....

padomes priekšsēdētājs Domes priekšsēdētājs

U .Raitums

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas LU Senāta sēdē

sēdē __.__.2007. __.__.2007.

protokola Nr.

Priekšsēdētājs Senāta priekšsēdētājs

J.Krūmiņš M.Auziņš

Satura rādītājs

Vidusskolas matemātikas skolotāju profesionālā studiju programma

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI 1

Augstākās izglītības iestādes nosaukums 1

1. LU Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu 6

2 Studiju programmas anotācija 7

3 studiju programmas vispārējais raksturojums 8

3.1 Studiju programmas mērķis, uzdevumi, rezultāti 8

3.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa 9

Tā kā Latvijā vidusskolās par matemātikas skolotājiem strādā skolotāji ar augstāko izglītību, bet pēc likuma neatbilstošu, tad divgadīgā vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālā studiju programma dod iespēju skolotājiem iegūt atbilstošo izglītību. Vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālā programma ir neatņemama Latvijas universitātes komponente, bez tās nav iedomājama skolotāju sagatavošana Latvijas Republikā. Latvijas Universitātes vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālā programma balstās uz starptautiski nozīmīgām akadēmiskām un profesionālām tradīcijām, kuras bagātinājušās atbilstoši 19. un 20. gadsimtu mijas Eiropas vēsturisko izmaiņu diktētajām prasībām. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas nodaļā izveidota vienota akadēmiskā bāze matemātikā un matemātikas didaktikā. Vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālā programma atbilst Noteikumiem par valsts profesionālās izglītības standartu (LR MK Noteikumi Nr2, Rīgā, 03.01.2002) un Skolotāju standartam, par ko liecina sekojoša analīze: 9

3.3 Studiju programmas salīdzinājums ar citu augstskolu studiju programmām 11

3.4 Studiju programmas organizācija 11

3.5 Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 12

3.6 Imatrikulācijas nosacījumi. 13

3.7 Studiju programmas praktiskā realizācija 13

3.8 Vērtēšanas sistēma 14

Kvalifikācijas pārbaudījumi. Augstākās profesionālās izglītības diploma iegūšanai studentiem ir jāizpilda studiju programma, jāizstrādā un jāaizstāv diplomdarbs diplomdarba apjoms 10 kredītpunkti, tēmas studentiem piedāvā katedras un tās tiek apstiprinātas Latvijas Universitātē noteiktajā kārtībā. Diplomdarbam izvirzītās prasības un vērtēšanas kritēriji atbilst matemātikas bakalaura darba prasībām, kas atspoguļotas izdevumā “metodiski norādījumi matemātikas bakalaura darba izstrādei” kā arī lu norādījumos. 14

3.9 Studējošie 14

3.10 Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls 15

3.11 Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums 19

3.12 Struktūrvienību uzskaitījums 19

3.13 Ārējie sakari 20

3.14 Studiju programmas attīstības plāns (akadēmiskās darbības, finansējuma un infrastruktūras, personāla attīstība) 20

3.15 Studiju programmas SVID analīze 21

4. studiju vietas bāzes izmaksu aprēķins 23

5. Studiju plāns (2007.- 2013.gadam) 27

5.1 Vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālo studiju programma, pilna laika forma ( 4 semestri) 28

6 Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti 32

Matemātikas didaktika 59

Matemātikas didaktika 62

Pedagoģiskā prakse I 62

KURSA ANOTĀCIJA 65

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI 66

7. informācija par studiju programmu realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem 68

7.1 Programmu realizācijā iesaistīto mācībspēku saraksts 68

7.2 Akadēmiskā personāla CV 69

Akadēmiskā personāla CV 69

Personas dati: 92

E-pasts 92

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 92

Izglītība: 92

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 92

Zinātniski pētnieciskā darbība: 92

Papildus ziņas par profesionālo darbību: 93

Nodarbošanās kopš 2004. lektore LU PPF 98

2001.- 2003. lektore LU PPI 98

1995.–2000. lektore RPIVA 98

98

Promocijas darbs 98

2004. Jauniešu kritiskās domāšanas izpēte studiju procesā universitātē. 98

Publikācijas recenzētos izdevumos (2000 – 2004) 10 99

Līdzdalība mācību grāmatu izstrādē (2000 – 2004) 7 99

Darbība nevalstiskajās organizācijās 100

8. studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli, anketu paraugi 102

8.1 Aptauju materiāli 102

18.2 Anketu paraugi 106

9. prakses līgumi 110

NOLIKUMS 112

PEDAOĢISKĀS PRAKSES DARBA PROGRAMMA 116

10. Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskos projektos 118

11. Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas 121

12. Bakalaura, maģistra darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība 128

13. Latvijas un ES valstu studiju programmas (studiju plāni), ar kurām veikta salīdzināšana 143

13.1 Tallinas universitātes matemātikas skolotāju programmas studiju plāns 143

Name of the curriculum in English 143

teacher of mathematics 143

Preparatory Professional Placement*** 145

Professional Placement I*** 145

P-F 145

Professional Placement II 145

G 145

Choose 4 ECTS 146

Master Thesis 146

13.3. Nolikums par skolotāju profesionālām studijām Vācijā 147

A r c h i v e d  I n f o r m a t i o n 147

Chapter 5
Teachers and the Teaching Profession in Germany
(Part 2 of 4) 147

Teacher Training and Professional Development 147

Overview of Teacher Education Programs 147

University Studies 149

Student Teaching 152

14. Atsauksmes no latvijas un ārvalstu augstskolām 156

15. atsauksmes no profesionālām organizācijām 159

16. Skolotāja profesijas standarts 161

17. Reklāmas un informatīvie materiāli par studiju iespējām 169

Matemātikas bakalaura programma 2005 171

Informācija par fakultāti 2007.gadā 173

Studentu Ēnu dienām sagatavotā materiāla Fragments 175

Informācija matemātikas maģistrantūras studiju reflektantiem 2005./2006 178

1. LU Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

2 Studiju programmas anotācija

Programmas mērķis ir sagatavot kvalificētus matemātikas skolotājus Latvijas vidējās izglītības mācību iestādēm. Programmas uzdevums: dot praktizējošiem matemātikas skolotājiem vidusskolas matemātikas skolotāja augstāko profesionālo izglītību.

Programmu nosacīti var sadalīt 3 daļās.

  • "Elementārā matemātika un dators mācību procesā" sastāda apmēram 33% no programmas kopīgā apjoma. Kontaktnodarbību formas: lekcijas, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, nodarbības pie datora. Kredītpunktu iegūšanai paredzēta patstāvīgo darbu izpilde, kontroldarbi. Ieskaites, eksāmeni.

  • "Matemātikas mācīšanas metodikas cikla disciplīnas" aizņem apmēram 46% no kopīgā apjoma. Kontaktnodarbību formas: ievadlekcijas, praktiskie darbi, semināri, individuālas konsultācijas pie priekšmetu docētājiem reizi nedēļā, datoru apmācība sestdienās reizi mēnesī. Paredzētas 2 pedagoģiskās prakses skolās (pa 4 nedēļām katra). Kredītpunktu iegūšanai nepieciešams patstāvīgo darbu un projektu izstrādes, kontroldarbi, ieskaites, eksāmeni, pedagoģisko prakšu uzdevumu izpilde.

  • "Pedagoģijas, psiholoģijas un citi humanitārie studiju priekšmeti" sastāda apmēram 21% no kopīgā apjoma. Kontaktnodarbību formas: ievadlekcijas, semināri, individuālās konsultācijas pie priekšmetu docētājiem reizi nedēļā. Kredītpunktu iegūšanai paredzēti referāti, ieskaites, eksāmeni.

Studiju programmas obligātā (A) daļa ir 57%, B (nosacītās izvēles) daļa 36% un C - brīvās izvēle daļa ir 7% no kopīgā apjoma.

3 studiju programmas vispārējais raksturojums

3.1 Studiju programmas mērķis, uzdevumi, rezultāti

3.1.1 Studiju programmas mērķis

Profesionālās studiju programmas pamatmērķis ir sagatavot prasmīgus matemātikas skolotājus, kas spētu sekmīgi strādāt dažādās valsts un privātajās pamata un vidējās izglītības iestādēs Latvijā, un citās Eiropas valstīs.

Profesionālās programmas pedagoģiskie mērķi ir:

  • attīstīt studentu matemātisko un zinātniski tehnoloģisko kompetenci;

  • nodrošināt studentu profesionālo kompetenci matemātikas mācību metodikā, pedagoģisko procesu patstāvīgā izpētē un vadībā;

  • pilnveidot studentu izpratni par matemātiku un tās lietojumu praktiskās dzīves situācijās.

3.1.2 Studiju programmas uzdevumi

Profesionālās studiju programmas uzdevumi ir:

  1. Nodrošināt studiju kursus matemātikā un tās mācību metodikā, pedagoģijā un psiholoģijā un to pētniecības metodēs.

  2. Izmantot interaktīvas mācību metodes, kas nodrošina deklaratīvas un procedurālas zināšanas un prasmes.

  3. Organizēt, vadīt un izvērtēt pedagoģisko praksi un izvērtēt studentu pedagoģiskās kompetences izaugsmi.

  4. Nodrošināt kvalificētu docētāja palīdzību pedagoģiskā pētījuma (diplomdarba) izstrādē.

3.1.3 Studiju programmas rezultāti

Profesionālās studiju programmas plānotie rezultāti: kompetenti matemātikas

skolotāji.

Profesionālās studiju programmas pamatmērķis ir sagatavot prasmīgus matemātikas skolotājus, kas spētu sekmīgi strādāt dažādās valsts un privātajās pamata un vidējās izglītības iestādēs Latvijā, un citās Eiropas valstīs.

3.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

Tā kā Latvijā vidusskolās par matemātikas skolotājiem strādā skolotāji ar augstāko izglītību, bet pēc likuma neatbilstošu, tad divgadīgā vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālā studiju programma dod iespēju skolotājiem iegūt atbilstošo izglītību. Vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālā programma ir neatņemama Latvijas universitātes komponente, bez tās nav iedomājama skolotāju sagatavošana Latvijas Republikā. Latvijas Universitātes vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālā programma balstās uz starptautiski nozīmīgām akadēmiskām un profesionālām tradīcijām, kuras bagātinājušās atbilstoši 19. un 20. gadsimtu mijas Eiropas vēsturisko izmaiņu diktētajām prasībām. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas nodaļā izveidota vienota akadēmiskā bāze matemātikā un matemātikas didaktikā. Vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālā programma atbilst Noteikumiem par valsts profesionālās izglītības standartu (LR MK Noteikumi Nr2, Rīgā, 03.01.2002) un Skolotāju standartam, par ko liecina sekojoša analīze:

Skolotāja profesijas standarts

Studiju programmas kursi

1.1

Attīstības psiholoģija

1.2

Attīstības psiholoģija

1.4

Matemātikas pasniegšanas metodika

1.5

Matemātikas pasniegšanas metodika

2.1

Vispārīgā pedagoģija

Matemātikas pasniegšanas metodika

2.2

Vispārīgā pedagoģija

2.4

Audzināšanas teorija

Matemātikas pasniegšanas metodika

3.1

Audzināšanas teorija

3.4

Vispārīgā pedagoģija

4.1

Kritiskā domāšana studiju procesā

4.2

Vispārīgā pedagoģija

4.4

Kritiskā domāšana studiju procesā

4.6

Audzināšanas teorija

5.3

Vispārīgā psiholoģija

Dators mācību procesā

5.4

Vispārīgā psiholoģija

Dators mācību procesā

Matemātikas vēsture

6.3

Kritiskā domāšana studiju procesā

6.4

Vispārīgā pedagoģija

Attīstības psiholoģija

8.1

Matemātikas pasniegšanas metodika

9.1

Kritiskā domāšana studiju procesā

9.2

Matemātikas pasniegšanas metodika

Prasmes:

Prasme izvirzīt mērķus un plānot to sasniegšanu

Kritiskā domāšana studiju procesā

Prasme izvēlēties mācību un audzināšanas līdzekļus(saturu, metodes, formas)

Audzināšanas teorija

Matemātikas pasniegšanas metodika

Prasme izvēlēties un veidot mācību metodiskos materiālus

Matemātikas pasniegšanas metodika

Elementārās matemātiskās analīzes didaktika

Prasme izmantot dažādus mācību un audzināšanas līdzekļus, tai skaitā informācijas tehnoloģijas

Matemātikas pasniegšanas metodika

Elementārās matemātikas speciālās metodes

Dators mācību procesā

Prasme noteikt un risināt problēmsituācijas

Kritiskā domāšana studiju procesā

Prasme motivēt un vadīt audzēkņu darbu un prasme mācīt mācīties

Pedagoģiskā prakse

Prasme izstrādāt radošus projektus, veikt pētniecisko darbību, vadīt audzēkņu pētniecisko darbību

Diplomdarbs

Kursa darbs

Prasme novērtēt audzēkņu mācību sasniegumus

Matemātikas pasniegšanas metodika

Pedagoģiskā prakse

Prasme pilnveidot savu pedagoģisko meistarību

Pedagoģiskā prakse

Prasme pētīt audzēkņu personību attīstību

Audzināšanas teorija

Zināšanas:

Mācīšanās un mācīšanas teorija un metodika

Matemātikas pasniegšanas metodika

Elementārās matemātiskās analīzes didaktika

Audzināšanas darbība jeb klasvadība

Audzināšanas teorija

Mācību organizācija (mācību metodes, mācību stunda, mācību programma)

Matemātikas pasniegšanas metodika

Sasniegumu vērtēšana un pašnovērtējuma veikšana

Kritiskā domāšana studiju procesā

Mācību vides organizācija

Pedagoģiskā prakse

Pedagoģisko pētījumu metodes

Vispārīgā pedagoģija

Psiholoģija (vispārīgā, attīstības, personības, sociālā)

Vispārīgā psiholoģija

Attīstības psiholoģija

Vecumposmu fizioloģija

Attīstības psiholoģija

Mācību priekšmeta metodika un didaktika

Matemātikas pasniegšanas metodika

Elementārās matemātiskās analīzes didaktika

Elementārās matemātikas speciālās metodes

Ģeometrijas attēlu veidošanas metodes

Instrumentālās matemātikas didaktiskie pamati

Elementārās matemātikas praktikum

Informācijas tehnoloģijas

Programmēšana un datori

Informātikas pasniegšanas metodika

Dators mācību procesā

Valsts valoda un svešvaloda

Svešvaloda

Kursa darbs

Diplomdarbs

Pedagoģiskā prakse

Jaunus, nozīmīgus un vērienīgus impulsus matemātikas un didaktikas studiju procesa attīstībai Latvijas Universitātē un tajās iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanai dod 5 ESF līdzfinansēto projektu realizācija ESF 3. prioritātes „Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana” 3.2.3.2. pasākuma „Studiju programmu īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs” un 2 ESF līdzfinansēto projektu realizācija 3.2.5.2 pasākuma „Atbalsts akadēmiskā personāla un profesionālās izglītības pedagogu tehnoloģiskai praksei uzņēmumos, skolotāju un akadēmiskā personāla pedagoģiskās, profesionālās, tehnoloģiskās un informāciju tehnoloģijas kompetences paaugstināšanai” kontekstos. Šo projektu apstiprināšana kalpo arī kā apliecinājums valsts ieinteresētībai matemātikas studiju attīstībai. Rezumējot teikto, akcentējams, ka vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālās programmas studijas Latvijas Universitātē no valstiskā viedokļa ir nepieciešamas un pelnījušas atbalstu. Latvijas Republikā joprojām trūkst skolotāji ar atbilstošu augstāko izglītību, tāpēc darba vietas absolventiem ir brīvi pieejamas. Darba devēji (skolu direktori) katru gadu pieprasa matemātikas skolotājus, bet absolventi (konkurētspējīgās izglītības dēļ) izvēlas citas profesijas.

Būtībā vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālā programma sevī integrē matemātikas bakalaura studiju programmas kodolu un psiholoģiski pedagoģiskā cikla priekšmetus.

3.3 Studiju programmas salīdzinājums ar citu augstskolu studiju programmām

3.3.1 Salīdzinājums ar citu Latvijas augstskolu studiju programmām

Šāda tipa studiju programmas ir citās specialitātēs, bet matemātikas skolotāju gatavošanā analogas nav. Tā kā salīdzināšana veikta domājot par programmu iespējamo atbilstību. Liepājas pedagoģiskās augstskolas mēģinājums - 3 gadi bakalaurs ar tiesībām pēc tam arī studēt par matemātikas skolotāju- ir izgāzies, jo studenti izvēlas citas specialitātes.

3.3.2 Salīdzinājums ar citu ES valstu augstskolu studiju programmām

Studiju programmas analizētas vairākās Eiropas augstskolās, kā arī katru gadu referēts starptautiskās konferencēs par programmas attīstības tendencēm. LU studiju programma ir unikāla, jo analoga tai nav atrasta .Pievienotie citu augstskolu plāni liecina, ka mūsu izvēlētais ceļš ir pareizs, jo:

  • Vācijā skolotāju izglītība ( kas mums ir saprotamāka un vairāk atbilstoša nekā, piemēram, Francijas vai Anglijas) ilgst 5 gadus, bet matemātiskai segums ir vājāks nekā mums.

  • Igaunijas pāreja uz 3 gadiem, bet vēl 2 gadi maģistrantūras skaidrojama ar valsts prasību, ka skolotājam jābūt obligāti ar maģistra izglītību.. Pievienotais maģistra studiju plāns liecina, ka tiek sasniegts labākajā gadījumā mūsu 5 gadīgās programmas līmenis.

  • Viļņas universitātes informātikas skolotāja studiju programma ( 4 gadi) pēc matemātiskā un vispārpedagoģiskā cikla priekšmetiem atbilst 70 procentu apmērā, vienīgi didaktiskie kursi, saprotams vērsti, cita priekšmeta virzienā.

3.4 Studiju programmas organizācija

Būtisku izmaiņu studiju programmas organizācijā kopš iepriekšējās akreditācijas nav. Studiju ilgums: 2 gadi pilna (nepilna studiju programma netiek piedāvāta) laika studijas; programmas apjoms: 80 kredītpunkti.

Informācija par studijām ir saņemama LU Studiju padomnieku centrā. Katru gadu tiek sagatavots un izplatīts vidusskolēniem informatīvs buklets par Matemātikas nodaļas studiju programmām.

Programmu nosacīti var sadalīt 3 daļās:

  • Matemātikas bakalaura standartam atbilstošas studiju disciplīnas,

  • Matemātikas mācīšanas metodikas cikla disciplīnas,

  • Pedagoģijas, psiholoģijas un humanitārie studiju priekšmeti.

Matemātikas bakalaura disciplīnu apjoms sastāda apmēram 75% no programmas kopīgā apjoma. Kontaktnodarbību formas: lekcijas, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, nodarbības pie datora. Kredītpunktu iegūšanai paredzēta patstāvīgo darbu izpilde, kontroldarbi. Ieskaites, eksāmeni, kursa darbs.

Didaktisko disciplīnu apjoms ir apmēram 15 % no kopīgā apjoma. Kontaktnodarbību formas: lekcijas, praktiskie darbi, semināri. Paredzētas 3 pedagoģiskās prakses skolās (24 kredītpunkti). Kredītpunktu iegūšanai nepieciešamas patstāvīgo darbu un projektu izstrādes, kontroldarbi, ieskaites, eksāmeni, pedagoģisko prakšu uzdevumu izpil

Pedagoģiski-psiholoģisko kursu apjoms ir apmēram 10% no kopīgā apjoma. Kontaktnodarbību formas: lekcijas, semināri. Kredītpunktu iegūšanai paredzēti referāti, eksāmeni.

Studiju programmu veido A daļas, B daļas un C daļas studiju disciplīnas; to procentuālais sadalījums ir šāds:

A daļa – obligātie studiju kursi (63% no kopīgā apjoma),

B daļa – nosacītās izvēles kursi (32% no kopīgā apjoma),

C daļa – brīvās izvēles kursi (5% no kopīgā apjoma),

Relatīvi lielais A daļas kursu īpatsvars saistīts ar programmas specifiku, kurā ir obligāts gan bakalaura standarta minimums, gan arī profesionālo studiju disciplīnas (pedagoģija, psiholoģija, matemātikas mācīšanas metodika, pedagoģiskās prakses u.c.).

Bez aplūkotā iedalījuma studiju programmā ir paredzēti pamatkursi un speckursi. Pamatkursi ir programmas nemainīgā daļa; speckursu nosaukumi un saturs var tikt aktualizēti un izmainīti atbilstoši novitātēm pedagoģijā, psiholoģijā, didaktikā, datortehnikas izmantošanā u.tml.

Apmēram 20% no programmas apjoma sastāda humanitāro, sociālo un dabas zinātņu kursi. Studentiem tiek nodrošināta iespēja izvēlēties ekonomikas, filozofijas, kultūras vēstures, psiholoģijas kursus. Viņi var papildināt zināšanas valsts valodā un svešvalodās, nodarboties ar fizisko kultūru un sportu.

3.5 Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Studiju programma pamatā tiek finansēta no valsts budžeta. 2007.gadā vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālai studiju programmai paredzētās valsts budžeta dotācijas daļa ir 136 599 Ls, no kuriem 37% tiek atskaitīti LU budžeta centralizētajiem izdevumiem, tostarp arī bibliotēkas fondu komplektēšanai. Fizisko un juridisko personu finansējums vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālā studiju programmā par maksu studējošajiem 2007.gadā plānots salīdzinoši neliels – 17 000 Ls, kas atbilst reālajai situācijai – tradicionāli nelielajam maksas studentu skaitam. Imatrikulējot atbilstoši LU Senāta noteiktajām normām ik gadus 1.kursā līdz 35 par valsts budžeta līdzekļiem studējošo un, ievērojot salīdzinoši lielo atbirumu, minētais finansējums atbilst plānotajam optimālajam studentu skaitam programmā.

Programmas realizācijai, galvenokārt, tiek izmantotas 6 auditorijas ar 30 – 50 vietām, 2 auditorijas ar 60 - 70 vietām, 2 auditorijas ar 120 vietām , 2 datorklases ar 20 vietām un 1 datorklase ar 8 vietām.. Tās atrodas vienuviet, LU mācību korpusā Rīgā, Zeļļu ielā 8. Auditorijas ir izremontētas, tajās ir interneta pieslēgums, jaunas mēbeles, kvalitatīvas tāfeles, ekrāni un pieejama moderna projicēšanas tehnika - videoprojektori. Nodrošināta studējošo brīva pieeja INTERNET tīklam, izmantojot LANET pakalpojumus, datori apgādāti ar studiju procesam atbilstošu programmatūru, ESF līdzfinansētu projektu realizācijas rezultātā kļūst pieejamas jaunākās matemātisko un statistisko pakešu versijas. Pieejamas arī kopēšanas iekārtu jaudas.

Fizikas un matemātikas fakultātes bibliotēka Zeļļu ielā 8 studentiem un darbiniekiem nodrošina pieeju mācību un zinātniskajai literatūrai un periodikai, izveidots bezvadu interneta pieslēgums. Lēmumus par jaunas literatūras iegādi pieņem koleģiāli, balstoties uz pasniedzēju pieprasījumiem. Diemžēl joprojām nabadzīgs ir jaunākās ārzemju mācību un zinātniskās literatūras un periodikas klāsts.

Matemātikas nodaļas pasniedzēji nopietni strādā pie mācību līdzekļu sagatavošanas, jo galvenā problēma ir piemērotu, gan satura, gan cenas ziņā, mācību grāmatu trūkums pieejamajā mācību literatūras tirgū. Turklāt jāņem vērā, ka matemātiķu sagatavošanas vajadzībām iegādātā mācību literatūra ir svešvalodās, nelielais tās interesentu skaits liedz risināt jautājumu par matemātiķu vajadzībām domātu mācību grāmatu izdošanu latviešu valodā valsts izdevniecībās. Tomēr šādi materiāli latviešu valodā ir nepieciešami, īpaši jaunāko kursu studentiem. 2006.gadā ESF līdzfinansētā projekta „Matemātikas studiju satura strukturēšana un to akadēmiskās vides pilnveide Latvijas Universitātē” ietvaros sagatavoti lekciju materiāli studiju kursos – Matemātiskā analīze I, Algebra I, Algebra II, Analītiskā ģeometrija, Matemātiskā loģika, Diferenciālvienādojumi I, Matemātiskās fizikas vienādojumi, Varbūtību teorija, Matemātiskā statistika, Funkcionālanalīze, Nelineārās robežproblēmas pielietojumos, Deģenerēto matricu metožu izvēlētas nodaļas, Galīgo elementu un robeželementu metodes, Izvēlētas nodaļas diferenču shēmu skaitliskā analīzē ar datorprogrammu MATLAB un MAPLE lietošanu. Šis darbs 2007.gadā tiek turpināts 2007.gadā ESF līdzfinansētā projekta „Datoru matemātisko sistēmu ieviešana mācību procesā augstskolā” uzsākta arī datorprogrammu MATLAB un MAPLE lietošanas ieviešana daudzos studiju kursos, šim nolūkam pietiekamā skaitā iegādājoties to jaunākās versijas.

3.6 Imatrikulācijas nosacījumi.

Vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālās studiju programmas imatrikulācija notiek atbilstoši LU rīkojumam. Studiju programmā tiek uzņemti studenti ar atbilstošu augstāko izglītību, proti, nepieciešams atbilstošs matemātikas bakalaura kursu apjoms, jo psiholoģiski pedagoģiskā cikla priekšmetus studenti apgūst no jauna. Iespējama arī kursu pielīdzināšana atbilstošajās studiju programmu padomēs.

3.7 Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju programmas satura, organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei

Studiju kursu realizācijai, galvenokārt, tiek izmantotas tradicionālās formas – pārskata lekcijas. Akadēmiskā personāla zinātniskā darbība atspoguļojas arī daudzos studējošajiem piedāvātajos izvēles daļas kursos. Ierobežotais LZP grantu finansējums liedz iespēju plašāk izmantot studējošos projektu izpildē. Nelielais nepilna laika neklātienē studējošo skaits nav rosinājis pasniedzējus matemātiķu sagatavošanai veidot e-kursus, vienlaicīgi lielākajā daļā studiju kursu pasniedzēji pēc studentu vēlēšanās var elektroniski izsūtīt sagatavotos mācību materiālus. Studiju procesa kvalitātes novērtējums balstās uz katedru metodisko semināru regulāru darbību, pasniedzēju sagatavoto mācību materiālu ekspertīzi (tajā skaitā ar ārējo ekspertu piedalīšanos), diplomdarba aizstāvēšanas komisijas slēdzieniem, studējošo un absolventu aptauju analīzi. Studiju procesa kvalitātes novērtējumam seko Matemātikas studiju programmu padome un LU Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas nodaļas valde, pedagoģijas studiju programmu padome. Studiju procesa kvalitātes novērtējums, līdzās aktīvai zinātniskajai darbībai ir galvenie kritēriji katedru un nodaļas valdes pozitīviem ieteikumiem mācību spēku ievēlēšanai akadēmiskajos amatos Fizikas un matemātikas fakultātes Domē un Matemātikas zinātņu nozares profesoru padomē.

* Lietderīga izrādījās pārskata lekciju metode. Tā, piemēram, kursa "Matemātikas mācīšanas metodika" (asoc. prof. J.Mencis) klausītāji katru mēnesi vienu reizi pulcējās pārskata lekcijās, pēc kurām katrs students saņem individuālu atbildi uz viņu interesējošo jautājumu. Intervijās ar studentiem (kuras veica programmas direktors) pēc eksāmena šo darba formu viņi novērtēja kā labāko.

* Jāatzīmē, ka uzlabojusies arī pedagoģiski – psiholoģiskā cikla priekšmetu pasniegšanas kvalitāte. Vispārīgās pedagoģijas kursa docētājai Rudītei Andersonei ir pedagoģijas doktora grāds un matemātiķa specialitāte. Tā ir būtiska priekšrocība, strādājot matemātikas skolotāju profesionālajās programmās.

* Kursos „Dators mācību procesā” (lekt. V.Vēzis) studenti ar nosacīti sekretāra iemaņām darbā ar datoru kļūst par datora lietotājiem mācību procesā un arī gūst pirmās iemaņas mācību līdzekļu izveidē. Problēmas rada papildus konsultāciju trūkums.

* Kursi „Pedagoģiskā prakse I” un „Pedagoģiskā prakse II” (lekt.Dz.Damberga) tiek vadīti ciešā saistībā ar praktizējošiem skolotājiem un mūsu mācību spēkiem.

Studiju rezultāti Vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālo studiju programmā tiek vērtēti saskaņā ar LU Mācību padomes un Senāta pieņemtajiem nolikumiem:

  • kvantitatīvais rādītājs – kredītpunkti atbilstoši studiju programmai,

  • kvalitatīvais rādītājs – atzīme pēc 10 ballu sistēmas.

Matemātikas skolotāja profesionālo studiju programmas prestižs praktizējošo matemātikas skolotāju vidū ir pietiekami augsts – studentu komplektēšana šai programmai nerada grūtības, jo programma ir veidota speciāli Latvijas Republikas izglītības sistēmas sakārtošanai, lai par matemātikas skolotājiem strādātu speciālisti ar atbilstošu izglītību.

Studiju programmas studentiem ir iespēja piedalīties studiju procesa pilnveidē personīgi vai caur grupu pārstāvjiem:

1) iesniedzot konkrētus priekšlikumus LU fizikas un matemātikas fakultātes administrācijai, programmas direktoram, programmas docētājiem;

2) uzturot lietišķu saikni ar LU Fizikas un matemātikas fakultātes metodiķēm;

3.8 Vērtēšanas sistēma

Vidusskolas matemātikas skolotāju profesionālās studiju programmas studenti pakļaujas Latvijas Universitātes studiju vērtēšanas prasībām un kārtībai. Studiju kursu pārbaudījumu atzīmi atbilstoši konkrētā studiju kursa pasniedzēja formulētajiem nosacījumiem ietekmē praktisko darbu, laboratorijas darbu, semināru ziņojumu, kontroldarbu, testu un patstāvīgo darbu vērtējums. Prasības pozitīvam kursa vērtējumam aprakstītas konkrētajos studiju kursu aprakstos. Diplomdarbus vērtē gala pārbaudījumu komisija, kuru pēc Fizikas un matemātikas fakultātes Domes priekšlikuma apstiprina ar LU Rektora rīkojumu. Gala pārbaudījumu komisija vērtējumu koleģiāli apspriežot izdara, pamatojoties uz fakultātes dekāna norādījumā nozīmētā darba recenzenta atzinumu, darba vadītāja priekšlikumu un komisijas locekļu viedokli par darba aizstāvēšanas prasmi.

Studiju rezultāti Vidusskolas matemātikas skolotāja profesionālo studiju programmā tiek vērtēti saskaņā ar LU Mācību padomes un Senāta pieņemtajiem nolikumiem:

  • kvantitatīvais rādītājs – kredītpunkti atbilstoši studiju programmai,

  • kvalitatīvais rādītājs – atzīme pēc 10 ballu sistēmas vai ieskaite atbilstoši studiju programmai.

Kvalifikācijas pārbaudījumi. Augstākās profesionālās izglītības diploma iegūšanai studentiem ir jāizpilda studiju programma, jāizstrādā un jāaizstāv diplomdarbs diplomdarba apjoms 10 kredītpunkti, tēmas studentiem piedāvā katedras un tās tiek apstiprinātas Latvijas Universitātē noteiktajā kārtībā. Diplomdarbam izvirzītās prasības un vērtēšanas kritēriji atbilst matemātikas bakalaura darba prasībām, kas atspoguļotas izdevumā “metodiski norādījumi matemātikas bakalaura darba izstrādei” kā arī lu norādījumos.

Prakses novērtējumu students iegūst balstoties uz prakses dokumentāciju un to publiski aizstāvot.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (1)

    Документ
    3. LU socioloģijas bakalaura studiju programmas salīdzinājums ar tāda paša līmeņa Latvijas un Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu studiju programmām 15
  2. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (4)

    Документ
    Latvijas Universitāte (turpmāk - LU) rektora Ivara Lāča personā, kurš rīkojas atbilstīgi LU Satversmei, no vienas puses, un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (turpmāk - LLU) rektora Jura Skujāna personā,
  3. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (3)

    Документ
    Programme of professional studies „ Teacher of Mathematics for Secondary School” for recieving the qualification of teacher of „ Teacher of Mathematics” for secondary education
  4. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (6)

    Документ
    medicīnas koledžas absolventus – 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai vidējo profesionālo izglītību - kvalifikācija māsa, un/vai kvalifikāciju - vecmāte, zobārstniecības māsa, biomedicīnas laborants.
  5. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (2)

    Документ
    Maģistra grāds socioloģijā (M.soc./ M.sc.soc.), citās sociālajās vai humanitārajās zinātnēs vai maģistra grādam atbilstoši augstākās izglītības diplomi
  6. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

    Документ
    Bakalaura grāds, otrā līmeņa profesionālā augstākā vai augstākā izglītība fizikā, matemātikā, datorzinātnēs; bakalaura grāds, otrā līmeņa profesionālā augstākā vai augstākā izglītība dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs

Другие похожие документы..