Главная > Документ

1

Смотреть полностью

Psiholoģijas Augstskola

Profesionālā bakalaura

studiju programma

Psiholoģijā”

(kods 42310)

Pašnovērtējuma ziņojums

un akreditācijas materiāli

Rīga

2008

Latvijas Republikas

Izglītības un zinātnes ministrijas

Augstākās izglītības departamentam

Pieteikums

Studiju programmas akreditācijai

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Psiholoģijas Augstskola

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un tālruņa numurs

Lomonosova 4, Rīga, Latvija, LV-1019, tālr.+37167100608, fakss +37167100219, e-mail: psa@psy.lv, mājas lapa: www.psy.lv

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas numurs

Reģ.Nr.40003261174

Studiju programmas nosaukums

Profesionālā bakalaura studiju programma “Psiholoģija”

Studiju programmas kods

42310

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

pilna laika klātiene 4 gadi (8 semestri) 160 kredītpunkti

nepilna laika klātiene 4 gadi 5 mēneši (9 semestri) 160 kredītpunkti

Prasības, uzsākot studiju programmas apguvi

Vidējā vispārējā izglītība

Iegūstāmais grāds un kvalifikācija

Profesionālā bakalaura grāds psiholoģijā un 5.līmeņa profesionālā kvalifikācija “Psihologa asistents”

Studiju programmas īstenošanas vieta un veids

Psiholoģijas Augstskola, Rīga;

PA Daugavpils filiāle, Dzelzceļa iela 3, LV-5403;

PA Liepāja filiāle, Liedaga iela 3, LV-3401

PA Jēkabpils filiāle, Meža iela 9, LV-5201;

PA Jelgavas filiāle, Ozolnieki, Skolas iela 4b. LV-3018

Par licencēšanu atbildīgā persona

Studiju programmas direktore, dr.psych. L.Kaļiņņikova

PA rektore Ž.Caurkubule

Saturs

  1. Pieteikums profesionālās bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” akreditācijai 2

  2. Saturs 3

  3. Izraksts no PA Senāta sēdes protokola 5

  4. PA akreditācijas lapa 6

  5. Pieteicēja garantijas (likvidācijas gadījumā) 7

  6. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu perspektīvais vērtējums Latvijas valsts interešu kontekstā 8

  7. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu apraksts 9

    1. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu mērķi, uzdevumi un kompetences 9

    2. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu apjoms, struktūra, saturs un plānotie rezultāti 11

      1. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu apjoms un struktūra 11

      2. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu sastāvdaļas un studiju rezultāti 12

    3. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu atbilstība Profesionālās augstākās izglītības standartam un psihologa asistenta profesijas standartam 13

    4. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu pašnovērtējums 18

      1. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu salīdzinājums ar 2002.g. akreditēto studiju programmu 18

      2. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu salīdzināšana ar Latvijas un citu valstu augstskolu līdzīgām studiju programmām 27

    5. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu praktiskā īstenošana 34

      1. Studiju procesa organizācija 34

      2. Studiju metodes un formas 36

      3. Studentu zināšanu novērtēšana 37

      4. Imatrikulācijas noteikumi 38

      5. Studentu pētnieciskais darbs 38

    6. Studējošo skaits programmā 39

    7. Studējošo aptaujas un to analīze 42

    8. Absolventu aptaujas un to analīze 42

    9. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 43

    10. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu vadība 44

    11. Darba devēju aptaujas 45

  8. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums 45

    1. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu akadēmiskā personāla skaits 45

    2. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu akadēmiskā personāla zinātniskās darbības virzieni 47

    3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika 49

      1. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem 50

  9. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām PA 50

  10. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 51

    1. PA finansēšanas avoti 51

    2. Materiāli-tehniskā bāze 52

    3. PA bibliotēka un tās filiāļu bibliotēkas fonds 54

    4. Psihofizioloģijas un eksperimentālā laboratorija 55

      1. Laboratorijas darba saturs 55

      2. Laboratorijas materiāli-tehniskā bāze 56

  11. Ārējie sakari 57

  12. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu attīstības plāns 61

Pielikumi

  1. pielikums Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu studiju plāns

  2. pielikums Studiju kursu aprakstu anotācijas

  3. pielikums Līgumi par prakses vietām

  4. pielikums Studentu zinātnisko publikāciju saraksts

  5. pielikums Studentu aptaujas anketa

  6. pielikums Potenciālo darba devēju atzinumi

  7. pielikums Absolventu aptaujas anketa

  8. pielikums Akadēmiskā personāla sastāvs

  9. pielikums Studiju programmas docētāju Curriculum Vitae

10. pielikums Akadēmiskā personāla publikācijas

11. pielikums Akadēmiskā personāla piedalīšanās konferencēs

12. pielikums Akadēmiskā personāla piedalīšanās projektos un grantos

  1. pielikums Akadēmiska personāla kvalifikācijas celšana

  2. pielikums Plānotie PA ieņēmumi un izdevumi

  3. pielikums Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu tehniskais nodrošinājums Rīgā un filiālēs

  4. pielikums Līgumi par sadarbību

  5. pielikums Diploma paraugs

Izraksts no PA Senāta sēdes protokola

Nav pieejams elektroniskā veidā

PA akreditācijas lapa

Nav pieejams elektroniskā veidā

Pieteicēja garantijas (likvidācijas gadījumā)

Nav pieejams elektroniskā veidā

6. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu perspektīvais vērtējums Latvijas valsts interešu kontekstā

1998.gada 25.maijā Sorbonnas deklarācija pieteica Eiropas augstākās izglītības telpas izveidošanu ka galveno līdzekli pilsoņu mobilitātes, to nodarbinātības un kontinenta vispārējās attīstības labā.

1999.gadā pieņemtā Boloņas deklarācija nosaka izglītības sistēmas nepārtrauktu piemērošanos mainīgajam vajadzībām, sabiedrības prasībām un jaunākajiem zinātnes sasniegumiem.

Viena no raksturīgākajām Latvijas sabiedriskās dzīves īpatnībām ir sakaru paplašināšana ar Eiropas Savienības un citu valstu organizācijām. Veiksmīgai saskarsmei nepieciešama prasme ņemt vērā dažādu kultūru pārstāvju saskarsmes psiholoģiskās īpatnības.

Globalizācijas procesi noved pie tā, ka Latvijā ir palielinājušies iedzīvotāju migrācijas procesi, kas pieprasa daudzu psiholoģisko problēmu risinājumu. Piemēram, nepilnas ģimenes problēmas risināšanu, kad bērni tiek atstāti vecākās paaudzes aizbildniecībā, jo vecāki ir devušies peļņā uz ārzemēm. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem (http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp) 2005.gadā no Latvijas izbrauca 56 887 Latvijas iedzīvotāju, turpretim, 2006.gadā – 57 734 Latvijas iedzīvotāju.

Latvijā aktuāla ir palikusi ģimenes saglabāšanas problēma. 2005. gadā reģistrētas ir 12 544 laulības, šķirtas ir 6 341 laulības, 2006. gadā reģistrētas ir 14 616 laulības, šķirtas – 7 249 laulības (http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp).

Tāpat kā visā pasaulē, Latvijā diezgan liela problēma ir cilvēku ar dažādām atkarībām un ieslodzīto psiholoģiskais atbalsts, sociālā adaptācija, ka arī psiholoģiskā palīdzībā sociālās rehabilitācijas procesā. 2005.gadā ārstniecības uzskaitē esošie slimnieki ar narkotisko un psihoaktīvo vielu atkarību – 2 441, 2006.gadā – 2 560, 2005.gadā ārstniecības uzskaitē esošie slimnieki ar alkoholisma saslimstību – 27 648, 2006.gadā – 29 391 (http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp). Cietumos atrodošos personu skaits 2005. gada beigās – 6 998, 2006.gada beigās – 6 636 (http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp). Šajā sakarā palielinās penitenciārās un klīniskās psiholoģijas loma.

Sakarā ar pensionēšanas vecuma paaugstināšanu (http://www.lm.gov.lv/?sadala=365), ir radusies nepieciešamība risināt psiholoģiskās veselības uzturēšanas, kā arī psiholoģiskā atbalsta profesionālo un vecuma krīžu perioda jautājumus, kas skar cilvēkus, kuri atrodas psihofizioloģisko funkciju atslābuma vecumā.

Bērnu, pusaudžu un vecāku psiholoģiskā atbalstīšana ir pieprasīta tāpat kā agrāk.

Uzņēmējdarbības un pakalpojumu sfēras attīstība ir izraisījusi prasību pieaugumu darbiniekiem un speciālistiem, tādēļ psihologs organizācijās nodarbojas ar personāla atlasi, nodrošina darbinieku karjeras izaugsmes apmācot un konsultējot.

Mācību kursu, kas nodarbojas ar dažāda profila speciālistu kvalifikācijas celšanu, kā arī pārkvalificēšanu un jaunu kvalifikāciju iegūšanu, tīkla paplašināšanās ir izraisījusi pieprasījumu psihologiem, kuri pārzina personāla vadību, darba psiholoģiju un stresa vadību.

Latvijas valsts interesēs ir izglītot akadēmiski un profesionāli labi sagatavotus psihologus, kuru zināšanas un prasmes balstās uz mūsdienu psiholoģijas teorijām, kuri ir ar augstas kvalitātes kompetenci. Mūsdienu prasības psihologu sagatavošanas līmenim nosaka Latvijas Republikas un Eiropas Savienības profesijas standarts.

Profesionālā bakalaura studiju programma „Psiholoģija” atbilst profesijas standartam, piedāvājot studentiem apgūt zināšanas un iemaņas, kas dot iespēju kļūt par pieprasītiem speciālistiem darba tirgū. Studiju kursi ļauj gūt priekšstatu par dažādu psiholoģijas nozaru problēmām un to atrisinājumiem. Meistarklases, praktikumi un treniņi studiju programmas ietvaros dod iespēju apgūt praktiskās iemaņas darbā ar psiholoģiskajām tehnikām, testiem un izpētes metodē. Studiju prakse ļauj iegūtās zināšanas un prasmes pielietot reālās situācijās, kas saistītas ar personāla atlasi, treniņu, novērošanas un interviju vadīšanu.

Studenti, kas apguvuši studiju programmu, varēs stāties jebkura novirziena maģistratūrā. Iegūtā kvalifikācija ļauj strādāt par psihologa asistentu jebkurā organizācijā, piemēram, skolā, personāla atlases nodaļā bankā vai firmā, ģimenes centrā, cietumā, krīžu un konsultatīvajos centros u.c.

Profesionālās bakalaura studiju programmas „Psiholoģija” aktualitāte Latvijas valsts interešu kontekstā ir atspoguļota:

  • dalība zinātniskās darbības attīstībā; ģimeņu psiholoģiskais atbalsts;

  • cilvēku ar īpašām vajadzībām sociālā adaptācija;

  • padzīvojošu cilvēku sociālā adaptācija;

  • atkarīgo un stigmatizēto grupu sociālā adaptācija;

  • sociālā adaptācija imigrantu integrācijas procesā Latvijas sociokulturālajā vidē.

7. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu apraksts

7.1. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu mērķi, uzdevumi un komptences

Profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Psiholoģija” (43314) ar psihologa kvalifikācijas iegūšanu (licence Nr.04023-4, no 2004.gada 13.februāra līdz 2007.gada 13.februārim; akreditācijas lapa Nr.037-516, no 25.06.2002.) pārveidota uz profesionālā bakalaura studiju programmu “Psiholoģija” (42310) ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu (licence Nr.04023-9, no 17.01.2006. līdz 17.01.2009.), saglabājot studiju programmas akreditāciju. Piedāvātās profesionālā bakalaura studiju programmas “Psihologa asistents” saturs tika pārveidots atbilstoši LR profesijas standarta un otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības standarta prasībām, kā arī, ņemot vērā mūsdienu Eiropas Savienības darba tirgus vajadzības un Latvijas kā jaunās ES un Šengenas zonas dalībvalsts sociokulturālo situāciju. Programma pilnveidota, ņemot vērā psihologu sagatavošanas prasības citās Latvijas un ES augstākajās izglītības iestādēs. Programmas “Psihologa asistents” studiju plāns (sk.1.pielikumā) un studiju kursu apraksti (sk.2.pielikums). Pēc profesionālā bakalaura programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju “Psihologa asistents” un profesionālo bakalaura grādu psiholoģijā.

Programmas stratēģiskie mērķi:

1. Sagatavot psihologa asistentus, kas būtu spējīgi:

  • Risināt profesionālos uzdevumus atbilstoši savai kvalifikācijai dažādās sfērās: uzņēmējdarbība, izglītība, sociālā sfēra, politika;

  • Izmantot profesionālajā darbībā prasmi sniegt psiholoģisko atbalstu un palīdzību cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams;

  • Sekmīgi konkurēt Latvijas un citu valstu darba tirgū, pielāgoties mainīgajiem mūsdienu sociāli ekonomiskajiem apstākļiem;

  • Turpināt izglītību maģistratūrā gan PA, gan citās augstākās izglītības iestādēs.

2. Veicināt cilvēku psiholoģiskās veselības saglabāšanu.

Programmas specifiskie mērķi:

  • Pilnveidot studiju saturu un organizāciju, ņemot vērā psihologa asistenta profesionālās sagatavotības prasības un mainīgos darba tirgus apstākļus;

  • Radīt studentiem labvēlīgus apstākļus personīgajai un profesionālajai izaugsmei;

  • Rosināt docētāju kvalifikācijas paaugstināšanu, viņu sadarbību ar citam Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm, asociācijām un dažādām psiholoģijas sfēras organizācijām, zinātniski un pētnieciskās aktivitātes, jaunu izglītības tehnoloģiju apgūšanu un to ieviešana studiju procesā;

  • Pilnveidot materiāli tehnisko bāzi atbilstoši Eiropas attīstīto valstu līmenim;

  • Radīt labvēlīgus apstākļus starptautisko kontaktu paplašināšanai un studentu un docētāju pieredzes apmaiņai starp citu valstu augstākajām izglītības iestādēm;

  • Radīt labvēlīgus apstākļus visu PA filiāļu studentu apvienošanai.

Programmas uzdevumi

Mērķu realizēšanai izstrādāti studiju programmas uzdevumi. Programmas uzdevumi atbilst profesionālās sagatavošanas programmas saturam, kas satur sekojošus moduļus: vispārizglītojošais, nozares teorētiskais, profesionālās specializācijas, prakse.

Vispārizglītojošie uzdevumi:

    • Attīstīt motivāciju sava kultūras līmeņa, erudīcijas paaugstināšanai, redzes loka paplašināšanai;

    • Attīstīt sociālās un komunikatīvās pamatiemaņas;

    • Apgūt un attīstīt mūsdienu zinātniskā pasaules uzskata un metodoloģiskās analīzes iemaņas;

Nozares teorētiskie un informācijas pielietošanas uzdevumi:

  • Apgūt teorētiskās zināšanas dažādās psiholoģijas nozarēs;

  • Apgūt spēju stratēģiski un analītiski formulēt un risināt nozares problēmas;

  • Apgūt informācijas ieguves, atlases un apstrādes prasmes;

  • Attīstīt pētniecības prasmes;

  • Apgūt prasmes efektīvi izmantot sava zinātniskajā un profesionālajā darbā informatīvās tehnoloģijas.

Profesionālās specializācijas uzdevumi:

  • Attīstīt profesionālās prasmes un iemaņas;

  • Attīstīt motivāciju tālākizglītībai un sistemātiskai profesionālās kvalifikācijas pilnveidei;

  • Apgūt profesionālās ētikas principus un prast pielietot praksē;

  • Attīstīt sociālo kontaktu veidošanas un uzturēšanas prasmes.

Prakses uzdevumi:

  • Apgūt teorētisko zināšanu pielietošanu praksē;

  • Attīstīt profesionālas izaugsmes motivāciju.

Studiju plānotie rezultāti: students, kurš sekmīgi apguvis studiju programmu, iegūst profesionālā bakalaura grādu un kvalifikāciju “Psihologa asistents”, kas atbilsts 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un psihologa asistenta profesijas standartam. Iegūtās zināšanas un prasmes ļauj studentiem strādāt dažādās sociālajās struktūrās, kā piemēram, skolās, organizācijās, sociālās palīdzības (krīžu centros), policijas pārvaldēs, Iekšlietu un Tieslietu ministrijas, psiholoģiskās ekspertīzes centrā, u.c., tādējādi paaugstinot viņu konkurētspēju darba tirgū.

Esošās un 2002.gadā akreditētās programmas mērķu un uzdevumu salīdzināšana

Analizējot mērķus un uzdevumus, ir noteiktas šādas atšķirības:

Studiju programmas mērķi un uzdevumi

Augstākās profesionālās izglītības studiju programma “Psiholoģija” (2002.g.)

Profesionālā bakalaura studiju programma “Psiholoģija” (2008.g.)

Uzstādīti 2 vispārēji mērķi, kas saistīti ar kvalitatīvas profesionālās izglītības iegūšanu izvēlētajā specializācijā

Izdalīti stratēģiskie un specifiskie mērķi, kas ir uzstādīti, ņemot vērā darba tirgus prasības:

- Stratēģiskie mērķi ir saistīti konkurētspējīga speciālista sagatavošanu;

- Specifiskie mērķi ir saistīti studiju procesu organizēšanu

Uzdevumi ir vispārēji, kas saistīti ar profesionālo iemaņu apgūšanu un iespēju pielietot iegūtās zināšanas praksē un starptautisko kontaktu paplašināšanu

Uzdevumi konkretizēti un iedalīti moduļos, atbilstoši profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un psihologa asistenta profesijas standartam

7.2. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu apjoms, struktūra, saturs un plānotie rezultāti

7.2.1. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu apjoms un struktūra

Studiju programmas ilgums: 4 gadi pilna laika studijās (8 semestri)

4,5 gadi nepilna laika studijās (9 semestri)

Studiju programmas apjoms: 160 kredītpunkti (240 ECTS)

Kredītpunkti: 1 KP atbilst 40 ak. darba stundām nedēļā

Studiju programma tiek realizēta Rīgā un filiālēs: Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā. PA filiālēs studijas tiek realizētas nepilna laika klātienē (4,5 gadi – 9 semestri).

Saskaņā ar profesionālās augstākās izglītības valsts standartu , kopējais studiju ilgums profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir vismaz 4 gadi (studiju programmas plānu sk. 1.pielikums).

Valsts otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts nosaka izglītības programmas obligāto saturu, un studiju programmas sastāvdaļas atbilst profesionālo programmu obligātajam saturam.

Studiju programmas pamatsastāvdaļas un to apjoms (sk. 1.pielikums):

      1. Vispārizglītojošie studiju kursi (20 KP)

      2. Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģijas kursi (36 KP)

      3. Nozares profesionālās specializācijas kursi (60 KP)

      4. Brīvās izvēles daļa (6 KP)

      5. Prakse (26 KP)

      6. Kursa darbs

      7. Valsts pārbaudījums (12 KP)

7.2.2. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu sastāvdaļas un studiju rezultāti

Visi studiju kursi realizē izvirzītos uzdevumus.

Vispārizglītojošie studiju kursi

Apgūstot vispārizglītojošos studiju kursus studenti:

  • Apgūst un attīsta mūsdienu zinātniskā pasaules uzskata un metodoloģiskās analīzes iemaņas (Loģika, Filozofija, Socioloģija);

  • Attīsta sociālās un komunikatīvās pamatiemaņas, pārvalda runas tehniku un var uzstāties publiski (Svešvaloda, Cilvēktiesību pamati, Retorika);

  • Apgūst uzņēmējdarbības profesionālo kompetenci un zināšanas ekonomikas un vadības jomā (Ekonomikas pamati, Vadības zinātne, Lietvedība);

  • Apgūst likumdošanas pamatus (Tiesību zinātne, Darba likumdošana);

  • Apgūst pedagoģijas zināšanu pamatus (Pedagoģija).

Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi

Apgūstot nozares teorētiskos un informācijas tehnoloģiju kursus studenti:

  • apgūst fundamentālas psiholoģijas disciplīnas, kas ir nozares teorētiskā bāze (Vispārīgā psiholoģija, Psihes bioloģiskie pamati, Psiholoģijas vēsture, Attīstības psiholoģija, Sociālā psiholoģija, Personības psiholoģija, Neiropsiholoģija, Kognitīvā psiholoģija);

  • apgūst zināšanas zinātniskā pētījuma metodoloģijas un psihometrikas jomā (Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija, Psihometrika);

  • pilnveido informācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmes (Informātikas pamati);

  • apgūst informācijas ieguves, atlases un apstrādes, kā arī eksperimentālās darbības prasmes (Eksperimentālā psiholoģija, Pētījuma datu datorapstrāde).

Nozares profesionālās specializācijas studiju kursi

Apgūstot nozares profesionālās specializācijas studiju kursus studenti apgūst padziļinātas zināšanas psiholoģijas apakšnozarēs, zināšanas un praktiskās iemaņas profesionālajai darbībai, kā arī attīsta motivāciju tālākai izglītībai un profesionālajai izaugsmei:

  • Ievads specialitātē (“Ievads specialitātē”, “Psihologa darba ētika”);

  • Sociālās psiholoģijas un Organizāciju psiholoģijas studiju kursi (“Saskarsmes psiholoģija”, “Organizāciju psiholoģija”, “Ģimenes psiholoģija”, “Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes (praktikums)”, “Lietišķās saskarsmes treniņš”, “Sociāli psiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes”, “Psiholoģijas tehnoloģijas personāla vadīšanā”, “Aktīvās pārdošanas treniņš”, “Komandas veidošanas treniņš”, “Profesionālās karjeras izvēle”;

  • Personības psiholoģijas studiju kursi (“Diferenciālā psiholoģija”, “Personības izaugsmes treniņš”, “Efektīvās pašprezentēšanas treniņš”, “Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā”);

  • Uzvedības bioloģiskie pamati Psihofizioloģijas studiju kursi (“Psihofizioloģija”, “Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums”);

  • Veselības psiholoģijas studiju kursi (“Veselības psiholoģija , “Stresa menedžments”);

  • Studiju kursi, kas pēta personības psihopatoloģiju (“Klīniskā psiholoģija”, “Ievads psihiatrijā”, “Ievads psihoterapijā”);

  • Izpētes metožu un diagnostikas studiju kursi (“Psihodiagnostika I”, “Psihodiagnostika II (praktikums)”, ”Bērnu psiholoģiskā izpēte”, “Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes (praktikums)”, “Statistiskās metodes psiholoģijā”);

  • Juridiskās psiholoģijas studiju kursi (“Ievads juridiskajā psiholoģijā”, “Penitenciārā psiholoģija”);

  • Pedagoģiskās psiholoģijas studiju kurss (“Pedagoģiskā psiholoģija”);

Sekmīgas programmas sastāvdaļas apguves rezultātā students:

  • iepazīstas ar psihologa asistenta profesionālās darbības sfēru Latvijā un ES un psihologa asistenta profesionālās sagatavošanas prasībām, kā arī apzinās profesionālās izaugsmes etapus;

  • apgūst psihologa darba ētikas kodeksa principus, kā arī apzinās principu pielietojuma nepieciešamību profesionālajā darbībā;

  • apgūst psiholoģiskās diagnostikas, konsultēšanas un psiholoģiskā atbalsta metodes, kuras pielietot darbā ar cilvēkiem, kas atrodas problēmsituācijās;

  • apgūst psiholoģiskās metodes darbā ar grupu apmācīšanas procesā un treniņu vadīšanā;

  • apgūst psihiskās pašregulācijas principus un praktiskās iemaņas stresa situācijās;

  • apgūst psihohigiēnas principus, kuri nodrošina veselīgu dzīvesveidu, uzvedību un domāšanu

Brīvās izvēles daļa

Dod iespēju iegūt dziļākas zināšanas kādā no interešu jomām, apgūt psiholoģiskās tehnikas, kas ļauj paplašināt zināšanu diapazonu un paaugstināt profesionālo kompetenci: “Mūsdienu tehnoloģijas darbā ar informāciju”, “Zoopsiholoģija”, “Latviešu valoda”, “Psiholingvistika”, “Psihoanalīzes pamati”, “Mākslas terapijas tehnikas grupā”, “Kroskulturālā psiholoģija”, “Darbs ar atkarīgiem cilvēkiem”, “Seksualitātes psiholoģija”.

Apgūstot brīvās izvēles daļu studenti:

  • apgūst mūsdienu informācijas tehnoloģiju pielietošanas iemaņas studiju darbā

  • padziļina profesionālās ētikas zināšanas;

  • paplašina profesionālo zināšanu diapazonu;

  • apgūst psihoterapeitiskās metodes un iepazīstas ar psihoterapeisko tehniku pielietošanu grupā.

Prakse ir studiju programmas neatņemama sastāvdaļa (26 KP), kura norisinās dažādās organizācijās ārpus izglītības iestādes (konsultatīvie centri, skolas, sociālās palīdzības centri u.c.). Prakse sastāv no četrām daļām (1., 2., 3., 4. prakse). 2006.g. ESF projekta “PA psiholoģijas studentu prakses īstenošana uzņēmumos un metodisko materiālu pilnveidošana prakses vadītājiem” Nr.VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3/0035/0165 ietvaros tika izdotas Studentu prakses dienasgrāmatas un Metodiskie norādījumi prakses vadītājiem un supervīzoriem. Studentu prakses dienasgrāmatā aprakstīti prakses mērķi un uzdevumi, kā arī prakses saturs, visiem četriem studiju gadiem.

1.tabula

Prakses saturs

Nr

Prakses veids

Norises laiks

Apjoms

un ilgums

Uzdevumi

1.

Pirmā prakse

2. semestris

2 KP,

20 ak.stundas (2 ak.stundas supervīzija)

Iepazīšanās ar praktiskā psihologa darba veidiem, darba apstākļiem un dokumentāciju, komunikatīvo un pašprezentēšanas iemaņu pilnveidošana, datu apstrādes un analīzes, kā arī atskaites noformēšanas prasmju un iemaņu pilnveidošana

2.

Otrā prakse

4. semestris

4 KP,

40 ak.stundas (4 ak.stundas supervīzija)

Iepazīšanās ar praktiskā psihologa darba veidiem, darba apstākļiem un dokumentāciju, novērošanas un aptaujas metožu pielietošana, komunikatīvo iemaņu pilnveidošana, datu apstrādes un analīzes, kā arī atskaites noformēšanas prasmju un iemaņu pilnveidošana

3.

Trešā prakse

6. semestris

8 KP,

80 ak.stundas (8 ak.stundas supervīzija)

Iemaņu apguve konkrētu psiholoģisko izpētes metožu pielietošanā un izvērtēšanā indivīdam un grupām, iemaņu apguve individuālā gadījuma aprakstīšanā; psiholoģiskās dokumentācijas rakstīšanas iemaņu apguve; datu apstrādes un analīzes, kā arī atskaites noformēšanas prasmju un iemaņu pilnveidošana

4.

Ceturtā prakse (pirms -diploma)

Pilna laika:

7., 8. semestris

Nepilna laika:

8., 9. semestris

12 KP,

120 ak.stundas (12 ak.stundas supervīzija)

Iemaņu apguve individuālā un grupu konsultāciju un treniņu organizēšanā, datu apstrādes un analīzes, kā arī atskaites noformēšanas prasmju un iemaņu pilnveidošana

Ar mērķi nodrošināt studentiem organizētu prakses norisi, PA slēdz trīs pušu līgumus ar prakses vadītājiem, ar organizāciju vai iestāžu (kurā studenti apgūst praksi) vadību un PA studentiem. Prakses kārtošanai paredzēts izmantot tās organizācijas, ar kurām PA ir noslēgusi līgumus kā Rīgā, tā arī filiālēs (skat. 3.pielikums).

Supervīzija ir studentu profesionālās sagatavotības neatņemama sastāvdaļa. Prakses vietās studenti iziet supervīziju pie prakses vadītājiem, kuri ir praktizējoši psihologi, saskaņā ar LR profesiju standarta prasībām: 1.kursā – 2 ak.stundas, 2.kursā – 4 ak.stundas, 3.kursā – 8 ak.stundas, 4.kursā – 12 ak.stundas.

Pēc prakses studentiem jāsaņem darba devēju atsauksmes, kurās tie novērtē viņu darbus prakses laikā. Prakses procesā studenti raksta pašvērtējumu un atskaiti, kuru aizstāv komisijas priekšā, kuras sastāvā ietilpst supervīzori, prakses vietu vadītāji, programmas padomes locekļi. Prakses atskaite tiek novērtēta ar diferencēto ieskaiti.

Pēc sekmīgas prakses pabeigšanas un aizstāvēšanas studenti iegūst profesionālo pieredzi un pilnveido profesionālās prasmes:

  • iegūto teorētisko zināšanu pielietošana reālās darba sfērās, attīstot profesionālās iemaņas un prasmes;

  • apgūst prasmes veidot attiecības ar darba devēju;

  • apgūst prasmes psiholoģiskās dokumentācijas rakstīšana un noformēšana;

  • apgūst prasmi analizēt un novērtēt savas profesionālās darbības rezultātus;

  • gūst supervīzijas iziešanas pieredzi.

Kursa darbs. Saskaņā ar LR MK noteikumiem Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” studenti studiju procesā izstrādā trīs studiju darbus. Studiju darbus izstrādā:

I studiju darbs – pirmajā kursā (1 KP);

II studiju darbs – otrajā kursā (2 KP);

III studiju darbs – trešajā kursā (3 KP).

Kopējais kredītpunktu skaits par studiju darbiem sastāda 6 KP.

Studentu pētnieciskais darbs tiek realizēts, izstrādājot trīs studiju darbus un diplomdarbu.

Pēc sekmīgas studiju darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas students:

  • attīsta un pilnveido prasmes strādāt ar zinātnisko literatūru, iegūst iemaņas strukturēt un izklāstīt pētāmo materiālu pēc tēmas;

  • attīsta kritiskās analīzes un zinātnisko teoriju novērtējuma iemaņas, iegūst prasmi salīdzināt dažādas teorētiskās pieejas, koncepcijas, jēdzienus, izklāstīt savu personīgo viedokli par pētāmo problēmu;

  • apgūst hipotēzes formulēšanas un apstiprināšanas iemaņas;

  • apgūst prasmi atbilstoši kursa darba uzdevumiem, izvelēties atbilstošas izpētes un matemātiskās datu apstrādes metodikas;

  • apgūst izlases formēšanas prasmes atbilstoši izpētes mērķim;

  • apgūst eksperimentālā pētījuma organizēšanas un novadīšanas iemaņas;

  • apgūst kvantitatīvās analīzes un iegūto datu psiholoģiskās interpretācijas iemaņas;

  • pilnveido zinātniskā pētījuma secinājumu veikšanas iemaņas.

.

Valsts pārbaudījums. Lai iegūtu piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju “Psihologa asistents” un profesionālo bakalaura grādu psiholoģijā nepieciešams izstrādāt un veiksmīgi aizstāvēt diplomdarbu. 4.kursā diplomdarba izstrādes procesā, students nostiprina un pilnveido zināšanas, kas iegūtas 3.kursā, palielina pētījuma apjomu, papildus apgūst praktisko rekomendāciju izstrādi, atbilstoši iegūtajiem rezultātiem.

Pēc sekmīgas diplomdarba izstrādāšanas un aizstāvēšanas students:

  • prot noteikt un pamatot pētījuma aktuālo problēmu;

  • prot izstrādāt pētījuma plānu un organizēt pētījumu;

  • prot izstrādāt praktiskās rekomendācijas, atbilstoši pētījuma rezultātiem;

  • argumentēti izklāstīt pētījuma rezultātus un darba praktisko nozīmīgumu.

7.3 Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu atbilstība Profesionālās augstākās izglītības standartam un psihologa asistenta profesijas standartam

PA studiju programma atbilst augstākās profesionālās izglītības standartam (Latvijas Republikas MK Noteikumi Nr. 481 no 2001. gada 20. novembra (Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu)) (Studiju plānu sk. 1. pielikums).

2. tabula

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības profesionālā bakalaura un psihologa asistenta profesionālo studiju programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības standartam

LR MK noteikumu Nr. 481 prasības

PA studiju programma

Profesionālās programmas apjoms ir vismaz 160 KP

Studiju programmas apjoms ir 160 KP

Vispārizglītojošo studiju kursu apjoms ir vismaz 20 KP

Vispārizglītojošo studiju kursu apjoms ir 20 KP

Nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloģiju kursu apjoms ir vismaz 36 KP

Nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloģiju kursu apjoms ir 36 KP

Nozares profesionālās specializācijas kursu apjoms ir vismaz 60 KP

Nozares profesionālās specializācijas kursu apjoms ir 60 KP

Brīvas izvēles kursu apjoms ir vismaz 6 KP

Brīvas izvēles kursu apjoms ir 6 KP

Prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 KP

Prakses apjoms ir 26 KP

Valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kuras apjoms ir vismaz 12 KP

Valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana un kuras apjoms ir 12 KP

Pēc profesionālās programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju

Pēc profesionālās programmas apguves piešķir kvalifikāciju “psihologa asistents”

Zemāk parādīts psihologa asistenta Profesiju Standarta prasību un studiju programmas satura salīdzinājums.

3. tabula

Studiju programmas salīdzinājums ar psihologa asistenta profesijas standartā iekļauto teorētisko zināšanu sarakstu

Teorētiskās zināšanas

Studijas kursi programmā

Psiholoģijas nozares un profesionālās darbības jomas

Sociālā psiholoģija, Attīstības psiholoģija, Sociāli psiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes, Penitenciārā psiholoģija, Kroskulturālā psiholoģija, Psiholoģijas tehnoloģijas personāla vadīšanā, Efektīvas pašprezentēšanas treniņš, Lietišķās saskarsmes treniņš, Profesionālās karjeras izvēle, Personības izaugsmes treniņš, Psiholoģiskais darbs ar atkarīgiem cilvēkiem, Stresa menedžments.

Kvantitatīva un kvalitatīva pētījuma metodoloģija un metodes psiholoģijā

Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija, Statistiskā metodes psiholoģijā

Statistikas datu apstrādes un analīzes metodes

Pētījumu datu datorapstrāde

Psihes bioloģiskie pamati

Psihes bioloģiskie pamati

Vispārīgā psiholoģija

Vispārīgā psiholoģija

Psiholoģijas vēsture

Psiholoģijas vēsture

Psihologa ētika

Psihologa darba ētika

Kognitīvā psiholoģija

Kognitīvā psiholoģija

Neiropsiholoģija

Neiropsiholoģija

Attīstības psiholoģija

Attīstības psiholoģija

Sociālā psiholoģija

Sociālā psiholoģija

Personības psiholoģija

Personības psiholoģija

Diferenciālā psiholoģija

Diferenciālā psiholoģija

Pedagoģiskā/ mācību psiholoģija

Pedagoģiskā psiholoģija

Organizāciju psiholoģija

Organizāciju psiholoģija

Klīniskā psiholoģija/ Patopsiholoģija

Klīniskā psiholoģija, Ievads psihiatrijā

Veselības psiholoģija

Veselības psiholoģija

Ģimenes psiholoģija

Ģimenes psiholoģija

Psiholoģiskā konsultēšana

Ievads psiholoģiskā konsultēšana, Psihodiagnostika I, II

Psihometrika

Psihometrika

Psiholoģiskās izpētes un izvērtēšanas metodes

Eksperimentālā psiholoģija, Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums, Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes, Bērnu psiholoģiskā izpēte, Psiholoģiskais darbs ar atkarīgiem cilvēkiem

Zinātnisko rakstu darbu izstrāde

Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija

Svešvaloda

Svešvaloda

Informātikas pamati

Informātikas pamati

Darba likumdošana

Darba likumdošana

Ekonomikas pamati

Ekonomikas pamati

Cilvēktiesību pamati

Cilvēktiesību pamati

Filozofijas pamati

Filozofija

PA programmas saturs ļauj nodrošināt studentiem nepieciešamo profesionālo prasmju un iemaņu apguvi atbilstoši psihologa asistenta profesijas standartam. 4. tabulā ir paradīts studiju programmas salīdzinājums ar psihologa asistenta profesijas standartu.

4. tabula

Studiju programmas salīdzinājums ar psihologa asistenta profesijas standartā iekļauto nepieciešamo prasmju sarakstu

Specifiskās prasmes profesijā

Studijas kursi programmā

Veidot kontaktu ar klientu

Ievads psiholoģiskā konsultēšanā, Saskarsmes psiholoģija, Personības izaugsmes treniņš, Efektīvās pašprezentēšanas treniņš

Intervijā noteikt klienta vajadzības

Ievads psiholoģiskā konsultēšanā

Izvēlēties psiholoģiskās izpētes metodes atbilstoši klienta izpētes vajadzībām

Psihodiagnostika I, II, Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes

Veikt klienta psiholoģisko izpēti / izvērtēšanu

Eksperimentāla psiholoģija, Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums, Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes, Bērnu psiholoģiskā izpēte, Darbs ar atkarīgiem cilvēkiem

Pārrunāt un izskaidrot psiholoģiska rakstura informāciju klientam saprotamā veidā

Saskarsmes psiholoģija, Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes, Bērnu psiholoģiskā izpēte, Darbs ar atkarīgiem cilvēkiem.

Izvērtēt savu profesionālo kompetenci konkrētu uzdevumu veikšanai

Psihologa darba ētika

Supervizora pārraudzība:

Izvēlēties psiholoģiskās konsultācijas metodi atbilstoši klienta risināmajai problēmai

Saskarsmes psiholoģija, Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā, Supervīzija prakses laikā

Sniegt klientam psiholoģisku konsultāciju

Saskarsmes psiholoģija, Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā, prakses ietvaros

Novērtēt psiholoģiskās konsultācijas rezultātu

Saskarsmes psiholoģija, Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā, Supervīzija prakses laikā

Pamatot psiholoģiskās izpētes un konsultēšanas metožu izvēli

Saskarsmes psiholoģija, Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes, Bērnu psiholoģiskā izpēte, Darbs ar atkarīgiem cilvēkiem

Izstrādāt klienta adaptācijas un attīstības programmu sadarbība ar citiem speciālistiem un to realizēt

Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes, Bērnu psiholoģiskā izpēte, Darbs ar atkarīgiem cilvēkiem.

Novērtēt klienta psiholoģiskās izmaiņas

Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā, prakses ietvaros

7.4. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu pašnovērtējums

7.4.1. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu salīdzinājums ar 2002.g. akreditēto augstākās profesionālās izglītības studiju programmu ar psihologa kvalifikācijas piešķiršanu

Pēc 2002.gada akreditācijas līdz 2006.gadam studiju programmas apjoms nemainījās – 168 KP.

2004./2005. m.g. – ar mērķi nodrošināt studiju programmas atbilstību Profesijas standartam “Psihologs” tika ieviesti jauni studiju kursi:

  • Informātikas pamati – 1 KP (A bloks);

  • Veselības psiholoģija – 2 KP (C bloks);

  • Vadības zinātne – 2 KP (C bloks).

Filiālēs C blokā tika aprobēti sekojoši studiju kursi:

  • Psiholingvistika – 2 KP (Jelgava, Jēkabpils);

  • Psihosomātika – 2 KP (Daugavpils);

  • Vadības zinātne – 2 KP ((Jelgava, Jēkabpils).

2005./2006.m.g. studiju programmas apjoms ir izmainījies – 160 KP (iepriekš – 168 KP).

Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Psiholoģija” (43314) ar psihologa kvalifikācijas iegūšanu saturs 2005./2006.g. nav mainījies.

Iegūta licence profesionālās augstākas izglītības studiju programmai “Psiholoģija” (42310) ar profesionālā bakalaura grāda “Psiholoģijā” un kvalifikācijas “Psihologa asistents” iegūšanu (licence Nr.04023-9, no 17.01.2006. līdz 17.01.2009.).

Profesionālās augstākas izglītības studiju programma “Psiholoģija” (42310) ar profesionālā bakalaura grāda “Psiholoģijā” un kvalifikācijas “Psihologa asistents” iegūšanu Rīgā un filiālēs tika realizēta sekojošās formās:

    • pilna laika dienas/vakara nodaļa (ilgums – 4 gadi);

    • nepilna laika vakara nodaļa (studiju ilgums – 4,5 gadi)

2006. gada 15.martā tika saņemta atļauja saglabāt akreditāciju Profesionālās augstākas izglītības studiju programmai “Psiholoģija” (42310) ar profesionālā bakalaura grāda “Psiholoģijā” un kvalifikācijas “Psihologa asistents” iegūšanu līdz 2008.g. 31.decembrim (Akreditācijas komisijas lēmums Nr.565, protokols Nr.192). Lēmums tika pieņemts, pamatojoties uz abu programmu salīdzinājuma analīzes, kurā būtiskas izmaiņas netika atklātas.

Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas piešķiršanu realizācija Liepājas filiālē tika uzsākta 2003./2004.m.g.

Salīdzinājuma analīze pēc programmas satura.

  • Atbilstoši Latvijas izglītības Augstskolu likuma LR Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (Nr.481., 20.11.2001.) mācību programmas saturā ir izmainīti bloki (A, B, C bloku vietā ir ievadīti sekojošie bloki: vispārizglītojošie studiju kursi, nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi, nozares profesionālās specializācijas kursi, brīvās izvēles daļa, prakse, valsts pārbaudījums).

  • Profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” ar profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikāciju iegūšanu nav specializācijas.

  • Mācību priekšmeti, kuri ietilpa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas iegūšanu A blokā, ir saglabāti jaunajā programmā, izņemot - “Ievads psiholoģijā”.

  • Mācību priekšmeti, kuri ietilpa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas iegūšanu B blokā, ir saglabāti, izņemot: zoopsiholoģiju, konfliktu psiholoģiju, sociāli – psiholoģisko treniņu.

  • Jaunajā programmā nav iekļauti specializācijas “Sociālā psiholoģija” sekojoši mācību priekšmeti: darba psiholoģija, personāla atlase un vadība, sociāli psiholoģiskā pētījuma metodes, reklāmas psiholoģija un PR, profesionālo grupu treniņš, aktīvās pārdošanas treniņš.

  • Jaunajā programmā nav iekļauti specializācijas “Attīstības psiholoģija” sekojoši mācību priekšmeti: attīstības psiholoģija 2, zīdaiņu un agrīnā vecuma bērnu psiholoģija, pirmsskolnieka psiholoģija, sākumskolnieka psiholoģija, pusaudžu psiholoģija, retardēto bērnu psiholoģija, pieauguša cilvēka psiholoģija, mūsdienas apmācības metodes, gerontoloģija, praktiskā psihologa darbs skolā.

  • Mācību priekšmeti, kuri ietilpa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas iegūšanu C blokā, ir saglabāti, izņemot retoriku un reklāmas psiholoģiju (praktikums).

  • Profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” ar profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikāciju iegūšanu ir iekļauti sekojošie jauni mācību kursi, atbilstoši profesijas standarta “psihologa asistents” noteikumiem: darba likumdošana, ekonomikas pamati, cilvēktiesību pamati, psihometrika, kognitīvā psiholoģija; ka arī mācību papildkursi: penitenciārā psiholoģija, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes metodoloģija, bērnu psiholoģiskā izpēte.

  • Prakses saturs abās programmās ir vienāds.

Salīdzinājuma analīze pēc kredītpunktu skaita izmaiņām.

Izmaiņas profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” ar profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikāciju iegūšanu:

  • Studiju apjoms ir samazināts par 8 KP (profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas iegūšanu - 168 KP, profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” ar profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikāciju iegūšanu – 160 KP).

  • Mācību kursu apjoms profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Psiholoģija” psihologa kvalifikācijas iegūšanai, kurš ietilpst A blokā, ir izmainīts par 13 KP profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanai (Sk. tabulu 8. Pielikumā).

  • Mācību kursu apjoms profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Psiholoģija” psihologa kvalifikācijas iegūšanai, kurš ietilpst B blokā, ir izmainīts par 12 KP profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanai (Sk. tabulu 8. Pielikumā).

  • Mācību kursu apjoms profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Psiholoģija” psihologa kvalifikācijas iegūšanai, kurš ietilpst C blokā, ir saglabāts profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanai (Sk. tabulu 8. Pielikumā).

  • Mācību kursu apjoms specializācijā “Attīstības psiholoģija” profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Psiholoģija” psihologa kvalifikācijas iegūšanai ir samazināts par 6 KP profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanai (uz mācību kursu “Gerontoloģija” – 2 KP, “Pusaudžu psiholoģija” – 2 KP, “Sākumskolnieka psiholoģija” – 2 KP rēķina).

  • Mācību kursu apjoms specializācijā “Sociālā psiholoģija” profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Psiholoģija” psihologa kvalifikācijas iegūšanai ir samazināts par 2 KP profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanai (uz mācību kursa “Sociāli psiholoģiskā pētījuma metodes” rēķina).

  • Profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanai atbilstoši profesijas standarta “psihologa asistents” noteikumiem ir iekļauti sekojošie jauni mācību kursi, uz specializācijas rēķina (ar kopējo apjomu 7 KP):

  • darba likumdošana - 2 КР (sekojošu mācību kursu vietā: “Darba psiholoģija” - specializācija “Sociālā psiholoģija” un “Zīdaiņu un agrīnā vecuma bērnu psiholoģija” – specializācija “Attīstības psiholoģija”);

  • ekonomikas pamati - 1 КР (sekojošu mācību kursu vietā: “Aktīvās pārdošanas treniņš - specializācija “Sociālā psiholoģija” un “Stresa menedžments skolotājiem” – specializācija “Attīstības psiholoģija”);

  • psihometrika, - 2 КР (sekojošu mācību kursu vietā: “Personālā atlase un vadīšana” - specializācija “Sociālā psiholoģija” un “Pieauguša cilvēka psiholoģija” – specializācija “Attīstības psiholoģija”);

  • penitenciārā psiholoģija, - 2 КР (sekojošu mācību kursu vietā: “Reklāmas psiholoģija un PR” - specializācija “Sociālā psiholoģija” un “Mūsdienas apmācības metodes” – specializācija “Attīstības psiholoģija”).

  • Profesionālās augstākās izglītības programmā “Psiholoģija” profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanai kursu darbu Nr. 1 un Nr. 2 izstrādāšanai papildus ir pielikti 4 kredītpunkti.

Tādā veidā kopējais izmaiņu skaits ir 35 KP, kas sastāda 20,8% no kopēja programmas apjoma – 168 KP. Abu programmu salīdzinājuma analīzē nav atklātas būtiskas izmaiņas.

5.tabula

Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Psiholoģija” (43314) psihologa kvalifikācijas iegūšanai un profesionālās augstākās izglītības programmas “Psiholoģija” (42310) profesionālā bakalaura grāda psiholoģijā un psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanai salīdzinājums

Salīdzinajums veikts tikai ar pilna laika klātienes formu.

Prof. st. progr. psihologa

kvalifik. iegūšanai

KP

Sem.

Prof. bakal. stud. progr. psihol. asist. kvalifik. iegūšanai

KP

Sem.

Piezīmes

1

Ievads psiholoģijā

2

1

2

Vispārīgā psiholoģija

6

1,2

Vispārīgā psiholoģija

4

1

3

CNS anatomija un fizioloģija

6

1

Psihes bioloģiskie pamati

2

1

4

Svešvaloda

4+2

1,2,3

Svešvaloda

4

1,2

5

Psiholoģijas vēsture

4

1,2

Psiholoģijas vēsture

2

2

6

Statistiskās metodes psiholoģijā

4

1,2

Statistiskās metodes psiholoģijā

4

1,2

7

Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija

4

2,3

Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija

4

3

8

Pētījumu datu datorapstrāde

2

3

Pētījumu datu datorapstrāde

2

5

9

Eksperimentālā psiholoģija

4

3,4

Eksperimentālā psiholoģija

2

3

10

Attīstības psiholoģija

4

3,4

Attīstības psiholoģija

4

2

11

Sociālā psiholoģija

4

3,4

Sociālā psiholoģija

4

3

12

Personības psiholoģija

4

3,4

Personības psiholoģija

4

4

13

Psihodiagnostika I

4

5

Psihodiagnostika I

2

5

14

Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā

2

5

Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā

2

5

15

Psihodiagnostika II (praktikums)

4

6

Psihodiagnostika II

2

6

16

Psihologa darba ētika

1

7

Psihologa darba ētika

2

7

17

Loģika

2

1

Loģika

2

1

18

Pasaules kultūras attīstības pamatvirzieni

2

1

19

Latviešu valoda

6

1,2,3

Latviešu valoda

1

1

20

Sociāli – psiholoģiskais treniņš

1

2

21

Psihofizioloģija

4

2,3

Psihofizioloģija

2

2

22

Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums

2

3

Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums

2

4

23

Neiropsiholoģijas pamati

2

3

Neiropsiholoģija

2

3

24

Diferenciālā psiholoģija

2

4

Diferenciālā psiholoģija

2

4

25

Zoopsiholoģija

2

4

Zoopsiholoģija

1

1

26

Klīniskā psiholoģija

2

4

Klīniskā psiholoģija

2

5

27

Filosofija

2

4

Filozofija

2

4

28

Ievads psihiatrijā

2

4

Ievads psihiatrijā

2

7

29

Socioloģija

2

5

Socioloģija

2

6

30

Ievads psihoterapijā

2

7

Ievads psihoterapijā

2

7

31

Ģimenes psiholoģija

2

7

Ģimenes psiholoģija

2

7

32

Sociāli psiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes

2

7

Sociāli psiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes

2

7

33

Konfliktu psiholoģija

2

7

34

Prakse I

1

2

Prakse I

2

2

35

Prakse II

2

4

Prakse II

4

4

36

Prakse III

6

6

Prakse III

8

6

37

Prakse IV

8

8

Prakse IV

12

7 (4KP)

8 (8KP)

38

Kvalifikācijas eksāmens

2

8

39

Kvalifikācijas darbs

10

8

Diplomdarbs

12

8

40

Kursa darbs I

4

2

Studiju darbs I

1

2

41

Kursa darbs I

4

4

Studiju darbs II

2

4

42

Kursa darbs III

4

6

Studiju darbs III

3

6

Sociālā psiholoģija (specializācija) 25 KP

Jaunajā programmā specializācijas nav paredzētas

43

Kroskulturālā psiholoģija

2

5

Kroskulturālā psiholoģija

1

6

44

Darba psiholoģija

2

5

45

Saskarsmes psiholoģija

2

5

Saskarsmes psiholoģija

2

4

46

Personāla atlase un vadīšana

2

5

47

Sociāli psiholoģiskā pētījuma metodes

2

6

48

Organizāciju psiholoģija

2

6

Organizāciju psiholoģija

2

5

49

Ievads juridiskajā psiholoģija

2

7

Ievads juridiskajā psiholoģija

2

5

50

Reklāmas psiholoģija un PR

2

7

51

Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes (praktikums)

2

7

Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes (praktikums)

2

7

52

Psiholoģijas tehnoloģijas personāla vadīšanā

2

5

Psiholoģijas tehnoloģijas personāla vadīšanā

2

7

53

Lietišķās saskarsmes treniņš

2

5

Lietišķās saskarsmes treniņš

1

5

54

Efektīvas pašprezentēšanas treniņš

1

7

Efektīvas pašprezentēšanas treniņš

1

1

55

Profesionālo grupu treniņš

1

7

56

Aktīvās pārdošanas treniņš

1

7

Aktīvās pārdošanas treniņš

1

6

Attīstības psiholoģija (specializācija) 25 KP

57

Attīstības psiholoģija 2

2

5

58

Zīdaiņu un agrīnā vecuma bērnu psiholoģija

2

5

59

Pirmsskolnieka psiholoģija

2

5

60

Sākumskolnieka psiholoģija

2

5

61

Izglītības psiholoģija

2

5

Pedagoģiskā psiholoģija

2

3

62

Pusaudžu psiholoģija

2

6

63

Retardēto bērnu psiholoģija

1

6

64

Pieauguša cilvēka psiholoģija

2

7

65

Mūsdienas apmācības metodes

2

7

66

Gerontoloģija

2

7

67

Profesionālās karjeras izvēle

1

5

Profesionālās karjeras izvēle

1

2

68

Personības izaugsmes treniņš

1

5

Personības izaugsmes treniņš

1

1

69

Praktiskā psihologa darbs skolā

1

6

70

Stresa menedžments skolotājiem

2

7

Stresa menedžments

1

5

71

Psiholoģiskais darbs ar atkarīgiem cilvēkiem

1

7

Darbs ar atkarīgiem cilvēkiem

1

7

(C)

72

Psihodrāma

73

Tiesību zinātne

1

3

Tiesību zinātne

1

1

74

Vadības zinātne

2

Vadības zinātne

2

3

75

Retorika

Retorika

2

2

76

Psihoanalīzes pamati

Psihoanalīzes pamati

1

3

77

Apmācības un uzvedības traucējumu diagnostikas un korekcijas metodes

78

Reklāmas psiholoģija (praktikums)

79

Informātikas pamati

2

1

Informātikas pamati

2

1

80

Masu komunikācijas teorijas

81

Seksualitātes psiholoģija

Seksualitātes psiholoģija

1

7

82

Veselības psiholoģija

1

7

Veselības psiholoģija

2

3

(Jaunie kursi)

Darba likumdošana

1

3

Sekojošu mācību kursu vietā: “Darba psiholoģija” - specializācija “Sociālā psiholoģija” un “Zīdaiņu un agrīnā vecuma bērnu psiholoģija” – specializācija “Attīstības psiholoģija”

Ekonomikas pamati

1

5

Sekojošu mācību kursu vietā: “Aktīvās pārdošanas treniņš - specializācija “Sociālā psiholoģija” un “Stresa menedžments skolotājiem” – specializācija “Attīstības psiholoģija”

Cilvēktiesību pamati

1

2

Psihometrika

2

5

Sekojošu mācību kursu vietā: “Personālā atlase un vadīšana” - specializācija “Sociālā psiholoģija” un “Pieauguša cilvēka psiholoģija” – specializācija “Attīstības psiholoģija”);

Kognitīvā psiholoģija

2

4

Penitenciārā psiholoģija

2

5

Sekojošu mācību kursu vietā: “Reklāmas psiholoģija un PR” - specializācija “Sociālā psiholoģija” un “Mūsdienas apmācības metodes” – specializācija “Attīstības psiholoģija”

Bērnu psiholoģiskā izpēte

4

6

Attīstības psiholoģija 1 un 2, retardēto bērnu psiholoģija

 = 168 KP

 = 160 KP

8KP

Salīdzinājums veikts tikai ar pilna laika klātienes formu.

Izmaiņas studiju programmas daļā:

  • Vispārizglītojošie studiju kursi”

2007./2008.m.g. ieviešot izmaiņas studiju programmas daļā “Vispārizglītojošie studiju kursi”, tika ņemti vērā Ministru kabineta 2001.gada 20.novembra noteikumu Nr.481 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumi Nr.348) grozījumu 5.punkts un Psiholoģijas Augstskolas Senāta 2007.gada 12.decembra lēmums (protokols Nr.2007/04-3):

  • Studiju kurss “Saskarsmes psiholoģija” (2 KP) tika pārcelts uz studiju programmas daļu “Nozares profesionālās specializācijas kursi”. “Saskarsmes psiholoģijas” vietā ieviesti sekojoši studiju kursi: “Lietvedība” (1 KP), “Pedagoģija” (1 KP);

  • Samazināts studiju kursa “Darba likumdošana” apjoms – 1 KP (iepriekš – 2 KP), jo studiju kurss “Tiesību zinātne” (1 KP) no “Brīvās izvēles daļas” ir pārcelts uz studiju programmas daļu “Vispārizglītojošie studiju kursi”.

  • Studiju kursa “Pasaules kultūras attīstības pamatvirzieni” tika ieviests studiju kurss “Retorika” (2 KP).

Studiju programmas daļas “Vispārizglītojošie studiju kursi” apjoms nav mainījies – 20 KP. Mainījies ir programmas daļas saturs, kā rezultātā studenti ir guvuši iespēju paplašināt savas zināšanas likumdošanas jomā, iegūt oratoriskās mākslas un publiskās uzstāšanās prasmes un pedagoģijas zināšanas, kas atbilst studiju programmas mērķiem un uzdevumiem.

  • Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi”:

  • kursa darbi vairs nav iekļauti studiju kursu (“Vispārīgā psiholoģija”, “Sociālās psiholoģija”) sastāvā. Līdz ar kursa darbu pārcelšanu uz studiju programmas daļu “Nozares profesionālās specializācijas kursi”, samazinājies studiju kursu apjoms: “Vispārīga psiholoģija” - 4 KP (iepriekš – 5 KP) un “Sociālā psiholoģija” – 4 KP (iepriekš – 5 KP);

  • izmainījies studiju kursu apjoms: “Attīstības psiholoģija” – 4 KP (iepriekš – 3 KP), “Eksperimentālā psiholoģija” – 2 KP (iepriekš – 3 KP);

  • studiju kurss “Psihofizioloģija” (2 KP) pārcelts uz studiju programmas daļu “Nozares profesionālās specializācijas kursi”;

  • studiju kurss “Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija” (4 KP) pārcelts no studiju programmas daļu “Nozares profesionālās specializācijas kursi”.

Studiju programmas daļas “Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi” apjoms nav mainījies – 36 KP. Mainījies ir programmas daļas saturs.

Studiju kursa “Attīstības psiholoģija” apjoms palielināts par 1 KP, kas ļauj padziļināt teorētiskās zināšanas un iepazīties ar dotās psiholoģijas apakšnozares mūsdienu novirzieniem un problēmām.

Studiju kursa “Eksperimentālā psiholoģija” apjoms samazinājies par 1 KP, jo palielināts ir studiju kursa “Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums” – 2 KP (iepriekš – 1 KP), kas ļauj studentiem palielināt stundu skaitu praktiskai dotā studiju kursa apguvei.

Studiju kurss “Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija” pārcelts no studiju programmas daļu “Nozares profesionālās specializācijas kursi”, kas atbilst studiju programmas daļas “Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi” uzdevumiem.

  • Nozares profesionālās specializācijas kursi”:

  • ieviests studiju kurss “Ievads specialitātē” (1 KP);

  • studiju kurss “Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija” pārcelts uz studiju programmas daļu “Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi” (4 KP);

  • palielināts studiju kursa “Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums” apjoms – 2 KP (iepriekš – 1 KP);

  • Kursa darbs III (3 KP) vairs nav studiju kursa “Organizāciju psiholoģija” sastāvā, ka rezultātā mainījies studiju kursa “Organizāciju psiholoģija” apjoms – 2 KP (iepriekš – 6 KP);

  • studiju kurss “Tiesu psiholoģiskās ekspertīzes metodoloģija” 1 KP izņemts no studiju programmas;

  • samazināts studiju kursa “Kroskulturālā psiholoģija” apjoms – 1 KP (iepriekš – 2 KP), un studiju kurss pārcelts uz studiju programmas daļu “Brīvās izvēles daļa”;

  • palielināts studiju kursa “Veselības psiholoģija” apjoms – 2 KP (iepriekš – 1 KP);

  • samazināts studiju kursa “Bērnu psiholoģiskā izpēte” apjoms – 2 KP (iepriekš – 4 KP);

  • samazināts studiju kursa “Lietišķās saskarsmes treniņš” apjoms – 1 KP (iepriekš – 2 KP);

  • studiju kurss “Darbs ar atkarīgiem cilvēkiem” (1 KP) pārcelts uz studiju programmas daļu “Brīvās izvēles daļa”;

  • ieviesti studiju kursi “Aktīvās pārdošanas treniņš” (1 KP) un “Komandas veidošanas treniņš” (1 KP).

Studiju programmas daļas “Nozares profesionālās specializācijas kursi”.

Apjoms nav mainījies – 60 KP. Mainījies ir programmas daļas saturs, izmaiņu kopējais apjoms ir 16 KP.

Studiju kurss “Ievads specialitātē” tikai ieviests studiju programmā, lai iepazīstinātu studentus ar izvēlēto profesiju.

Studiju programmas daļā ieviestie studiju kursi, kā arī 2 studiju kursiem palielināts apjoms, lai paaugstinātu studentu profesionālo kompetenci.

  • Brīvās izvēles daļa”

Apjoms nav mainījies – 6 KP. Mainījies ir programmas daļas saturs. Studentiem tiek piedāvāti priekšmeti, kuri ļauj iegūt praktiskās profesionālās iemaņas un padziļināt zināšanas specifiskās psiholoģijas nozarēs.

Kopējais programmas apjoms nav mainījies – 160 KP. Izmaiņas ir saistītas ar studiju programmas pilnveidošanu. Izmaiņu apjoms ir 34 KP, kas ir 21,25% no kopējā programmas apjoma. To radīja nepieciešamība pāriet no psihologa kvalifikācijas uz psihologa asistenta kvalifikāciju, kā arī nepieciešamība ieviest izmaiņas studiju programmas daļā “Vispārizglītojošie studiju kursi”.

7.4.2. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu salīdzinājums ar Latvijas un citu valstu augstskolu līdzīgām studiju programmām

6.tabulā parādīts studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas Universitātes profesionālo studiju programmu, ņemot vērā tikai tos studiju kursus, kuri sakrīt ar Psiholoģijas Augstskolas studiju kursiem.

6. tabula

PA studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas Universitātes (LU) profesionālo studiju programmu

Studiju kursi PA profesionālā bakalaura studiju programmā” Psiholoģija” (160 KP)

KP

LU psiholoģijas profesionālā bakalaura studiju programmas kursi (160 KP)

KP

Vispārizglītojošie studiju kursi

20

Daļas

20

Loģika

2

Tiesību zinātne

1

Darba likumdošana

1

Ekonomikas pamati

1

Lietvedība

1

Cilvēktiesību pamati

1

Vadības zinātne

2

Vadības teorija (A daļa)

2

Svešvaloda

4

Svešvaloda (A daļa)

4

Filozofija

2

Filozofijas pamati (A daļa)

4

Socioloģija

2

Socioloģija (A daļa)

4

Retorika

2

Pedagoģija

1

Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi

36

Daļas

36

Psihometrika

2

Psihometrika (A daļa)

2

Vispārīgā psiholoģija

4

Ievads psiholoģijā (A daļa)

6

Psihes bioloģiskie pamati

2

Psihes bioloģiskie pamati I (A daļa), II
(B daļa)

4

Kognitīvā psiholoģija

2

Kognitīvā psiholoģija I, II (B daļa)

4

Psiholoģijas vēsture

2

Psiholoģijas vēsture (A daļa)

4

Pētījumu datu datorapstrāde

2

Informātika un datu apstrāde (B daļa)

2

Informātikas pamati

2

Eksperimentālā psiholoģija

2

Eksperimentālā psiholoģija (B daļa)

2

Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija

4

Pētniecības metodoloģija psiholoģijā (A daļa)

2

Attīstības psiholoģija

4

Attīstības psiholoģija (A daļa)

4

Sociālā psiholoģija

4

Sociālā psiholoģija (A daļa)

4

Personības psiholoģija

4

Personības psiholoģija (A daļa)

4

Neiropsiholoģijas

2

Neiropsiholoģija (B daļa)

2

Nozares profesionālās specializācijas kursi

60

Daļas

60

Ievads specialitātē

1

Psihofizioloģija

2

Psihofizioloģija (B daļa)

2

Statistiskās metodes psiholoģijā

4

Matemātiskā statistika psiholoģijā I, II (A daļa)

4

Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā

2

Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā (B daļa)

2

Psihodiagnostika I, II

4

Psihodiagnostika I, II (B daļa)

6

Psihologa darba ētika

2

Psihologa ētika un profesionālā darbība (B daļa)

2

Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums

2

Diferenciālā psiholoģija

2

Diferenciālā psiholoģija (B daļa)

2

Klīniskā psiholoģija

2

Patopsiholoģija (A daļa)

4

Saskarsmes psiholoģija

2

Ievads psihiatrijā

2

Ievads psihiatrijā (B daļa)

2

Ievads psihoterapijā

2

Ģimenes psiholoģija

2

Ģimenes psiholoģija (B daļa)

3

Sociāli psiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes

2

Organizāciju psiholoģija

2

Organizāciju psiholoģija
(B daļa)

3

Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes (praktikums)

2

Ievads juridiskajā psiholoģija

2

Ievads juridiskajā psiholoģija
(B daļa)

2

Penitenciārā psiholoģija

2

Pedagoģiskā psiholoģija

2

Pedagoģiskā psiholoģija (B daļa)

2

Veselības psiholoģija

2

Veselības psiholoģija (B daļa)

2

Psihosomātika (B daļa)

2

Bērnu psiholoģiskā izpēte

2

Psiholoģijas tehnoloģijas personāla vadīšanā

2

Efektīvas pašprezentēšanas treniņš

1

Lietišķās saskarsmes treniņš

1

Komandas veidošanas treniņš

1

Aktīvās pārdošanas treniņš

1

Profesionālās karjeras izvēle

1

Profesionālās karjeras izvēle (papildus izvēles kursi)

2

Personības izaugsmes treniņš

1

Personības izaugsmes treniņš

2

Stresa menedžments

1

Studiju darbs I, II, III

6

Kursa darbs I, II

6

Brīvās izvēles daļa

6

Brīvās izvēles daļa

6

Prakse, diplomdarbs

38

Prakse, diplomdarbs

38

Prakse I, II, III, IV

26

Prakse I, II, III, IV

26

Diplomdarbs

12

Bakalaura darbs I, II

12

Salīdzinājums ir veikts, balstoties uz Latvijas Universitātes profesionālā bakalaura studiju programmas analīzi (sk. http://www.aiknc.lv/zinojumi/lv/LuPsihPB05L.doc). Psiholoģijas Augstskolas psihologa asistenta sagatavošanas process ir ļoti līdzīgs LU profesionālajai programmai. Abu studiju programmu apjoms ir vienāds – 160 KP. Daudz uzmanības tiek veltīts psiholoģiskās izpētes metožu pielietošanai un izvērtēšanai indivīda un grupām (LU – 11 KP, PA – 10 KP). Prakses kredītpunktu apjoms abās studiju programmās ir vienāds – 26 KP, kas atbilst profesijas standarta un LR MK noteikumu NR.481 prasībām.

PA un LU ir atšķirīgs studiju kursu izvietojums, tā kā LU psiholoģijas profesionālā bakalaura studiju programma ir sadalīta pa blokiem un daļām (A, B, C), bet PA ir sadalīta tikai pa blokiem. Studiju ilgums abās programmās ir vienāds – 8 semestri pilna laika klātienē un 9 semestri nepilna laika klātienē.

Atšķirības ir kredītpunktu apjomā kursiem , kuri abās studiju programmās ir vienādi (piemēram, Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā, Kognitīvā psiholoģija, Personīgās izaugsmes treniņš, Psihes bioloģiskie pamati, Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija). Bet tai pašā laikā, konsultēšana un rehabilitācija ir ietverti citos studiju kursos (piemēram, Darbs ar atkarīgiem cilvēkiem, Stresa menedžments). Ir atšķirības kursu nosaukumos, piemēram, PA – Vispārīgā psiholoģija, bet LU – Ievads psiholoģijā, PA – Klīniskā psiholoģija, bet LU – Patopsiholoģija, PA – Psihologa darba ētika, bet LU – Psihologa ētika un profesionālā darbība. PA vispārizglītojošo studiju kursu blokā ir ietverti tādi priekšmeti, kā Loģika, Retorika, Darba likumdošana, Ekonomikas pamati, Cilvēktiesību pamati, kas nav LU studiju programmā. Psiholoģijas Augstskolā liela uzmanība tiek veltīta iepazīstināšanai ar psiholoģisko treniņu veidiem, psiholoģiskai izpētei un izvērtēšanai, konsultēšanai juridiskās, sociālās un attīstības psiholoģijas sfērās.

7. tabula

PA studiju programmas salīdzinājums ar Viļņas Universitātes (VU) psiholoģijas bakalaura studiju programmu

7.tabulā parādīts studiju programmas salīdzinājums ar Viļņas Universitātes psiholoģijas bakalaura studiju programmu, ņemot vērā tikai tos studiju kursus, kuri sakrīt ar Psiholoģijas Augstskolas studiju kursiem.

Studiju kursi PA profesionālā bakalaura studiju programmā” Psiholoģija” (160 KP)

KP

VU psiholoģijas bakalaura studiju programmas kursi (160 KP)

KP

Vispārizglītojošie studiju kursi

20

Semestri

Loģika

2

Loģika (1.semestris)

3

Tiesību zinātne

1

Tiesību pamati (7.semestris)

3

Darba likumdošana

1

Ekonomikas pamati

1

Ekonomikas teorija (4.semestris)

3

Lietvedība

1

Cilvēktiesību pamati

1

Vadības zinātne

2

Vadība (5. semestris)

3

Svešvaloda

4

Svešvaloda (1., 2., 3., 4.semestris)

8

Filozofija

2

Ievads filozofijā (1. semestris)

3

Socioloģija

2

Ievads socioloģijā (1. semestris)

4

Retorika

2

Pedagoģija

1

Pedagoģija (1., 4. semestris)

4

Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi

36

Semestri

Psihometrika

2

Vispārīgā psiholoģija

4

Ievads psiholoģijā (1., 2., 3., 6.semestris)

14

Psihes bioloģiskie pamati

2

Nervu sistēmas anatomija un fizioloģija (4.semestris)

2

Kognitīvā psiholoģija

2

Psiholoģijas vēsture

2

Psiholoģijas vēsture (6.semestris)

4

Pētījumu datu datorapstrāde

2

Statistiskā datu apstrāde (2.semestris)

4

Informātikas pamati

2

Eksperimentālā psiholoģija

2

Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija

4

Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija (5.semestris)

3

Attīstības psiholoģija

4

Attīstības psiholoģija (6.semestris)

6

Sociālā psiholoģija

4

Sociālā psiholoģija (5.semestris)

5

Personības psiholoģija

4

Personības psiholoģija (5.semestris)

6

Neiropsiholoģijas

2

Neirofizioloģija (1.semestris)

3

Nozares profesionālās specializācijas kursi

60

Semestri

Ievads specialitātē

1

Psihofizioloģija

2

Psihofizioloģija (4.semestris)

2

Statistiskās metodes psiholoģijā

4

Matemātiskās statistikas metodes (3.semestris)

3

Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā

2

Psiholoģiskā konsultēšana (3.semestris)

3

Psihodiagnostika I, II

4

Psihologa darba ētika

2

Psihologa profesionālā ētika (7.semestris)

2

Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums

2

Eksperimentālās psiholoģijas metodes (3.semestris)

3

Diferenciālā psiholoģija

2

Klīniskā psiholoģija

2

Klīniskā psiholoģija (7.semestris)

4

Saskarsmes psiholoģija

2

Ievads psihiatrijā

2

Ievads psihiatrijā (8.semestris)

3

Ievads psihoterapijā

2

Ģimenes psiholoģija

2

Ģimenes psiholoģija (5., 7.semestris)

4

Sociāli psiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes

2

Organizāciju psiholoģija

2

Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes (praktikums)

2

Organizāciju psiholoģijas praktikums (8.semestris)

3

Ievads juridiskajā psiholoģija

2

Penitenciārā psiholoģija

2

Pedagoģiskā psiholoģija

2

Pedagoģiskā psiholoģija (7.semestris)

4

Veselības psiholoģija

2

Veselības psiholoģija (7.semestris)

2

Bērnu psiholoģiskā izpēte

2

Psiholoģijas tehnoloģijas personāla vadīšanā

2

Efektīvas pašprezentēšanas treniņš

1

Lietišķās saskarsmes treniņš

1

Komandas veidošanas treniņš

1

Aktīvās pārdošanas treniņš

1

Profesionālās karjeras izvēle

1

Personības izaugsmes treniņš

1

Stresa menedžments

1

Studiju darbs I, II, III

6

Kursa darbs I, II (4., 6. semestris)

4

Brīvās izvēles daļa

6

Brīvās izvēles daļa

Prakse, diplomdarbs

38

Prakse, diplomdarbs

Prakse I, II, III, IV

26

Diplomdarbs

12

Bakalaura darbs (8.semestris)

5

Salīdzinājums ir veikts, balstoties uz Viļņas Universitātes psiholoģijas bakalaura studiju programmas analīzi (http://www.fsf.vu.lt/dokumentai/studijos/kpsichologija_r07.doc, http://www.fsf.vu.lt/dokumentai/studijos/Programos/ kpsichologija_p08.doc).

Viļņas Universitātes studiju programma psihologu sagatavošanai ir līdzīga Psiholoģijas Augstskolas studiju programmai profesionāla bakalaura un psihologa asistenta sagatavošanai. Atšķirībā no Psiholoģijas Augstskolas absolventiem, Viļņas Universitātes absolventi pēc 4-gadīgas psiholoģijas bakalaura studiju programmas beigšanas nesaņem kvalifikāciju. Abu studiju programmu apjoms ir vienāds – 160 KP.

Kā var redzēt 7. tabulā, studiju kursi Psiholoģijas Augstskolā un Viļņas Universitātē ir ļoti līdzīgas gan saturiski, gan pēc apjoma. Ir neliela atšķirība studiju kursu nosaukumos un kredītpunktos. Galvenās atšķirības:

  • Prakse apjoms PA – 26 KP (atbilstoši LR likumdošanai); prakses apjoms Viļņas Universitātē – nav paredzēta;

  • Studiju darbu skaits PA – 3, apjoms – 6 KP; kursa darbi Viļņas Universitātē – 2, apjoms – 4 KP.

  • Diplomdarbs PA – 12 KP; bakalaura darbs Viļņas Universitātē – 5 KP;

  • Svešvaloda PA – 4 KP; Viļņas Universitātē – 8 KP;

  • Atšķirībā no PA, Viļņas Universitātē nav paredzētas tādi studiju kursi kā “Informātikas pamati”, “Eksperimentālās psiholoģija”, “Psihometrika”, “Psihodiagnostika”;

  • PA un Viļņas Universitātes studiju kursi atšķiras. Kaut gan PA un Viļņas Universitātē ir līdzīgas studiju kursi, kuriem ir atšķirība pēc apjoma (Piemēram, “Vispārīgā psiholoģija”, “Veselības psiholoģija”, “Ģimenes psiholoģija”, “Psiholoģisko pētījumu metodoloģija”, “Pedagoģiskā psiholoģija”).

PA studiju programmas galvenā atšķirība no Viļņas Universitātes ir tā, ka PA studiju programmā lielāka uzmanība ir veltīta studiju kursiem, kas ļauj apgūtās zināšanas pielietot praksē.

8. tabula

PA studiju programmas salīdzinājums ar Briseles Vrije Universitātes (BVU) psiholoģijas bakalaura studiju programmu

8.tabulā parādīts studiju programmas salīdzinājums ar Briseles Vrije Universitātes psiholoģijas bakalaura studiju programmu, ņemot vērā tikai tos studiju kursus, kuri sakrīt ar Psiholoģijas Augstskolas studiju kursiem.

Studiju kursi PA profesionālā bakalaura studiju programmā” Psiholoģija” (160 KP)

KP

BVU psiholoģijas bakalaura studiju programmas kursi (120 KP)

KP

Vispārizglītojošie studiju kursi

20

Semestri

Loģika

2

Loģika un zinātnes filozofija (1.semestris)

3

Filozofija

2

Darba likumdošana

1

Ekonomikas pamati

1

Lietvedība

1

Cilvēktiesību pamati

1

Vadības zinātne

2

Svešvaloda

4

Tiesību zinātne

1

Socioloģija

2

Socioloģija I (1.semestris)

4

Retorika

2

Pedagoģija

1

Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi

36

Semestri

Psihometrika

2

Vispārīgā psiholoģija

4

Ievads psiholoģijā (1.semestris)

4

Psihes bioloģiskie pamati

2

Bioloģiskā psiholoģija I (1.semestris)

2

Kognitīvā psiholoģija

2

Kognitīvā psiholoģija I, II (4., 6.semestris)

6

Psiholoģijas vēsture

2

Psiholoģijas vēsture (1.semestris)

2

Pētījumu datu datorapstrāde

2

Informātikas pamati

2

Eksperimentālā psiholoģija

2

Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija

4

Izpētes metodes un tehnikas I (2.semestris)

4

Intervijas un novērošanas pamatiemaņas

4

Attīstības psiholoģija

4

Attīstības psiholoģija I, II (3., 6. semestris)

8

Sociālā psiholoģija

4

Sociālā psiholoģija I, II (1., 6.semestrsi)

6

Personības psiholoģija

4

Personības psiholoģija I, II (3., 5.semestris)

8

Neiropsiholoģija

2

Funkcionālā neiro-anatomija

2

Nozares profesionālās specializācijas kursi

60

Semestri

Ievads specialitātē

1

Psihofizioloģija

2

Statistiskās metodes psiholoģijā

4

Mērījumu skalas un aprakstošā statistika (1.semestris)

4

Varbūtības teorija un statistiskā analīze

6

Ievads psiholoģiskajā konsultēšanā

2

Konsultēšanas un psihoterapijas pamatiemaņas (5.semestris)

2

Ievads psihoterapijā

2

Psihologa darba ētika

2

Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums

2

Diferenciālā psiholoģija

2

Klīniskā psiholoģija

2

Saskarsmes psiholoģija

2

Ievads psihiatrijā

2

Psihodiagnostika I, II

4

Ģimenes psiholoģija

2

Sociāli psiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes

2

Organizāciju psiholoģija

2

Organizāciju un darba psiholoģija (3.semestris)

4

Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes (praktikums)

2

Ievads juridiskajā psiholoģija

2

Penitenciārā psiholoģija

2

Pedagoģiskā psiholoģija

2

Veselības psiholoģija

2

Veselības psiholoģija (2.semestris)

4

Bērnu psiholoģiskā izpēte

2

Psiholoģijas tehnoloģijas personāla vadīšanā

2

Efektīvas pašprezentēšanas treniņš

1

Lietišķās saskarsmes treniņš

1

Komandas veidošanas treniņš

1

Aktīvās pārdošanas treniņš

1

Profesionālās karjeras izvēle

1

Personības izaugsmes treniņš

1

Stresa menedžments

1

Studiju darbs I, II, III

6

Brīvās izvēles daļa

6

Brīvās izvēles daļa

35

Prakse, diplomdarbs

38

Prakse, diplomdarbs

Prakse I, II, III, IV

26

Diplomdarbs

12

Salīdzinājums ir veikts, balstoties uz Briseles Vrije Universitātes psiholoģijas bakalaura studiju programmas analīzi (http://www.vub.ac.be/english/infoabout/education/ bama/of-psycho.html).

PA studiju programmas un BVU psiholoģijas bakalaura studiju programmas galvenās atšķirības:

  • BVU psiholoģijas bakalaura studiju programmas apjoms – 180 ECTS (120 KP), PA – 160 KP;

  • studiju modelis PA un BVU atšķiras. BVU tiek realizēts vienots studiju modelis – studenti studē 5 gadus – 3 gadus bakalaura studiju programmā, 2 gadus maģistra programmā, PA – 4 gadi (pilna laika klātienē), 4,5 gadi (nepilna laika klātienē);

  • BVU bakalaura studiju programmas studiju plāna trešajā studiju gadā iekļauti brīvās izvēles studiju kursi, kuri atbilst maģistra studiju programmas specializācijām;

  • atšķiras Brīvās izvēles daļas apjoms: PA – 6 KP, bet BVU – 35 KP;

  • BVU bakalaura studiju programmā nav iekļauts valsts pārbaudījums, PA – diplomdarbs (12 KP);

  • BVU bakalaura studiju programmā nav iekļauta prakse organizācijās, PA – Prakse I, II, III, IV (26 KP);

  • dažiem studiju kursiem ar vienādu nosaukumu atšķiras apjoms: Socioloģija (PA – 2 KP, BVU – 4 KP), Kognitīvā psiholoģija (PA – KP, BVU – 6 KP), Attīstības psiholoģija (PA – 4 KP, BVU – 6 KP), Sociālā psiholoģija (PA – 4 KP, BVU – 6 KP), Personības psiholoģija (PA – 4 KP, BVU – 8 KP), Veselības psiholoģija (PA – 2 KP, BVU – 4 KP);

  • lielākai daļai studiju kursiem ar līdzīgu saturu, atšķiras nosaukums (piemēram, PA – Vispārīgā psiholoģija, bet BVU – Ievads psiholoģijā, PA – Psihes bioloģiskie pamati, bet BVU – Bioloģiskā psiholoģija, PA – Neiropsiholoģija, bet BVU – Funkcionālā neiro-anatomija);

  • BVU padziļinātāk tiek izpētīta matemātiskā statistika (BVU – 10 KP, bet PA – 4 KP);

  • PA vairāk uzmanības tiek veltītas indivīda un grupas izpētes metodēm, kā BVU (kopējais izpētes metožu studiju kursu apjoms PA – 11 KP, bet BVU – 8 KP).

7.5. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu praktiskā īstenošana

7.5.1. Studiju procesa organizācija

Profesionālās augstākās izglītības studiju programma “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas iegūšanu tiek organizēta 1 formā – pilna laika klātiene (4 gadi).

Profesionālā bakalaura studiju programma “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu tiek organizēta 2 formās – pilna laika klātiene (4 gadi) un nepilna laika klātiene (4,5 gadi). Abas studiju formas ļauj realizēt programmu pilnā apjomā (160 KP).

Studiju kursa apjoms tiek izteikts kredītpunktos (KP). KP ir uzskaites vienība, kas atbilst studējošo 40 darba stundām. Pilna laika klātienē 1 KP ir 16 akadēmiskās stundas klātienē un 24 patstāvīgā darba stundas, kas veido sekojošu proporciju – 40% pret 60%. Nepilna laika klātienē 1 KP ir 10 akadēmiskās stundas klātienē un 30 patstāvīgā darba stundas, kas veido sekojošu proporciju – 25% pret 75%. Tādā veidā nepilna laika klātienes studentiem ir iekļauts lielāks stundu skaits patstāvīgajam darbam (sk. Nolikums par studentu patstāvīgā darba plānošanu un uzskaiti mapē Nr. PA3-07 PA mācību daļā).

Studiju programmas realizācija nepilna laika klātienē notiek Rīgā un filiālēs. Katrā filiāle ir studiju plāns, semestra plāni un studiju kursu apraksti (sk. filiāļu mācību daļā).

Studiju programmu PA filiālēs realizē docētāji no Rīgas un filiālēm. Liela daļa vispārizglītojošo kursu tiek lasīti, izmantojot TV-tiltu.

Studiju organizācijas forma un studiju programmas organizēšana: kontaktstundas un patstāvīgais darbs.

Kontaktstundas – studiju forma, kas noris docētāja vadībā, kurā ietilpst: lekcijas, semināri, praktikumi, ieskaites, eksāmeni, konsultācijas, supervīzijas.

Lekcijas tiek organizētas ne tikai tradicionālā formā – tiešā kontaktā ar auditoriju, bet arī izmantojot multimediju kompleksu, kad lekcijas tiek translētas arī filiāļu studentiem. Lai paaugstinātu studiju kvalitāti, tiek piesaistīti augsti kvalificēti Baltijas Starptautiskās Akadēmijas docētāji, kas ir lasa vispārizglītojošo studiju kursus, izmantojot multimediju kompleksu.

Lekciju laikā studenti apgūst teorētiskās zināšanas, attīsta aktīvās klausīšanās iemaņas, kas nepieciešamas turpmākajai profesionālajai darbībai. Lekcijās tiek pielietotas interaktīvās apmācības, kritiskās domāšanas attīstīšanas un kooperatīvās darbības iemaņu attīstīšanas metodes. Dalība semināros studentiem dod iespēju iegūt komunikatīvās un brīvās diskusijas iemaņas, kā arī iemācīties argumentēti izteikt savu viedokli, korekti veidot jautājumus un iegūt vispārināšanas un secinājumu veidošanas iemaņas.

Praktikumi studentiem ļauj iemācīties praktiski pielietot apgūtās metodes (piemēram, psihodiagnostikas, eksperimentālās metodes), apgūt datorprogrammas SPSS metodes pētījuma datu statistiskai apstrādei. Studentiem ir iespēja izmantot automatizētu jaunās paaudzes datorizēto kompleksu priekš psihofizioloģiskās informācijas vākšanas, padziļinātas analīzes un interpretācijas. Komplekss ļauj īstenot reālā laika mērogā vadāmo eksperimentu, treniņu ar bioloģisko atgriezenisko saiti, reģistrēt pētāmās personas datu bāzē. Ir iespējama datu raidīšana caur Internetu un darbs lokālajā tīklā. Prakses iziešanas laikā studentiem ir iespēja pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas praksē un iegūt profesionālās iemaņas, kā arī attīstīt savu profesionālo īpašību un prasmju pašnovērtējumu.

Supervīzijas praksē studentiem veicina profesionāli svarīgu iemaņu attīstību, tādu, kā – empātija, aktivitāte, kongruence, palīdz apzināties savas grūtības un kļūdas, kas radušās prakses laikā, kā arī supervīzoram palīdz koriģēt un izskaidrot studentam nekompetentas rīcības. Studentiem jāapgūst psihologa ētikas principu pielietojums praksē.

Lekciju un praktisko darbu samēru nosaka studiju kursa docētājs, profesionālās specializācijas studiju kursu praktisko darbu apjoms nevar būt mazāks par 50% no kopējā studiju kursa stundu apjoma.

Konsultāciju procesā docētāju izmanto multimediju kompleksu, kā arī Skype.

Docētāji savā darbā, saskaņā ar studiju programmām, izmanto individuālo un grupveida darbu ar studentiem.

Studentu patstāvīgais darbs – students apgūst vielu patstāvīgi, atskaitoties par padarīto patstāvīgo darbu studiju kursa docētājam. Studentu patstāvīgā darba organizācijas formas ir dažādas: informācijas meklēšana un referēšana, kolektīva un grupveida darba veikšana, aptaujas, intervijas un novērošanas metožu izmantošana, kinofilmu skatīšanās, pēc kuras jāveic ir psiholoģiskā analīze, piemēram, noziedznieka psiholoģiskā portreta veidošana. Studentu patstāvīgais darbs noris PA bibliotēkā, kurā tiek izmantota žurnālu datu bāze “EBSCO”, un datorklasēs.

2007.gada augustā ar mērķi apmācīt studentus nestandarta apstākļos, kā arī apvienot studentus Rīga un filiālē, Talsu raj., Kaltenē tika organizēta studentu vasaras nometne. Nometnē atpūtās 59 studentu, t.sk., 2 studenti un 1 maģistrants no Krimas humanitārās universitātes. Nometnes programma sastāv no 2 blokiem: izglītojošā (“Komandas veidošanas treniņš”, meistarklases, supervīzijas, diskusijas) un aktīvās atpūtas bloka (konkursi, radošo darbu prezentācijas, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem, sauna, baseins, koncerts). Nometnes rezultāti: studentu profesionālās kompetences augšana, uzdevumu risināšanas radošo pieeju attīstīšana, 4.kursa studentu studiju prakses veikšana, studiju kursu apgūšana: “Komandas veidošanas treniņš”, “Mākslas terapijas tehnikas grupā”, studentu lietišķo un savstarpējo attiecību nostiprināšana.

Brīvās izvēles studiju kurss “Mūsdienu tehnoloģijas darbā ar informāciju” ir metodiskais atbalsts patstāvīgajā darbā 1.kursa studentiem.

Atbilstoši studiju programmas realizācijas mērķiem un uzdevumiem, studiju process sadalīts trīs etapos. Katram etapam ir raksturīgi virzieni, kuri tiek izcelti psihologa asistenta profesionālās kompetences vispārējā attīstības sistēma: 1.etaps – ievads profesijā, teorētisko un zināšanu apguve, prasību izpratne pret psihologa asistenta nepieciešamajām prasmēm un zināšanām; 2.etaps – informāciju tehnoloģiju apguve; 3.etaps – zināšanu padziļināšana psiholoģijas sfērās, profesionālo iemaņu iegūšana reālās situācijās praksē dažādās organizācijās, iegūto zināšanu praktiskā pielietošana.

7.5.2. Studiju metodes un formas

Studiju programmas realizācijas metodes no 2002.gada praktiski nav mainījušas. Studiju formas ir pilnveidotas. Salīdzinot ar 2002./2003.m.g., 2006./2007.m.g. paplašinājies studiju kursu apmācības interaktīvo metožu diapazons. Sākot ar 2004./2005.m.g. studiju procesā ir sākts pielietot datortehnoloģijas.

PA psihologa asistenta studiju programmā studijas realizējot studiju formas, tiek izmantotas sekojošas studiju metodes:

  • lekcijas – teorētiska rakstura ar aktīvo mācību metožu elementiem;

  • semināru nodarbības ar diskusijām par aktualitātēm psiholoģijas zinātnē (teorijā un pētnieciskajā darbībā) – ļauj kritiski apjēgt kursa saturu, izprast problēmu jēgu, kas, piemēram, tiek aplūkotas zinātniskajās monogrāfijās un rakstos (praktikumi studiju kursos: “Personības psiholoģija”, Attīstības psiholoģija”, “Sociālā psiholoģija”). Semināri notiek diskusiju, lomu spēļu, situāciju modelēšanas un apspriešanas formās. Semināru nodarbībās tiek pielietotas “gadījumu analīzes”, kurā tiek piedāvātas konkrētas situācijas vai gadījuma apraksts, kas individuāli vai arī grupā jāizanalizē, lietišķo un lomu spēļu un “Prāta vētras” metodes;

  • praktiskās nodarbības – ļauj aprobēt apgūtās grupas un indivīda izpētes metodes (studiju kursi “Psihodiagnostika II”, “Bērnu psiholoģiskā izpēte”, “Eksperimentālās psiholoģijas un psihifizioloģijas praktikums”, “Organizāciju izpētes metodes”). Praktikumi ir iekļauti gan studiju kursu ietvaros, gan arī ir patstāvīgi studiju programmas studiju kursi.;

  • kontroldarbi un testi tiek izmantoti kā tekošā zināšanu pārbaude, ļauj pārbaudīt studentu prasmes analizēt apgūstamo materiālu, ļauj pārbaudīt iegūtās zināšanas, piemēram, analizējot konkrētu situāciju vai rakstot rekomendācijas kādam konkrētam gadījumam. Nepilna laika klātienē kontroldarbu varianti ir iekļauti lekciju kursa konspektos, ko izstrādājuši studiju kursu docētāji. Lekciju kursa konspekti palīdz sagatavoties kontroldarbiem;

Kopā ar tradicionālajām studiju metodēm, tiek pielietotas arī modernās tehnoloģijas. 2006. gada 7. decembrī tika organizēts kolokvijs “Freida lasījumi”, kurā studenti klausījās un apsprieda PA maģistrantu un LR sertificētu psihoterapeitu A.Moškina un J.Siņickas zinātniskos referātus. 2007.gada 7.decembrī psihoterapeits dzītis vadīja psihodramatisko izrādi “Jakobs Levi Moreno un psihodrāmas atdzimšana”.

Plaši tiek pielietotas tādas grupu darbu formas, kā psiholoģiskie treniņi un meistarklases.

Studiju programma tiek izmantota bilingvālās apmācības metode. Studenti apgūst studiju kursus, izmantojot gan valsts, gan arī krievu valodu bilingvālās grupās.

Lai paaugstinātu studentu motivāciju turpmākajām studijām, tiek izmantotas interaktīvās apmācības metodes un jaunākās tehnoloģijas, kā arī zinātnisko konferenču un kolokviju organizēšana. Ar studentu motivācijas paaugstināšanas mērķi tika organizēta studentu vasaras nometne.

7.5.3. Studentu zināšanu novērtēšana

Profesionālā bakalaura studiju programmas studentu teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas Rīgā un filiālēs tiek vērtētas pēc 10 ballu sistēmas, ietverot šādus kritērijus:

  • prasības ieskaišu un eksāmenu kārtošanā;

  • prasības referātu, kursa darbu, diplomdarbu rakstīšanā;

  • prasības patstāvīgajam darbam;

  • prasības praksēm, tai skaitā, pirmsdiploma prakses noteikumi;

  • prasības kvalifikācijas piešķiršanai.

Eksāmenus studenti Rīgā un filiālēs kārto rakstveidā, diferencētās ieskaites forma ir atkarīga no studiju kursa satura. Ir arī pārbaudījumi, kas notiek divās daļās – rakstiski un mutiski, kas dod iespēju atspriest darba rezultātus grupā.

Atkarībā no kursa specifikas un satura, studentu novērtēšanai ir sekojošas formas:

Tekošā: Kontroldarbi, mājas darbi, laboratorijas darbi, kursa darbi, referāti.

Semestru: Ieskaites un eksāmeni eksāmenu sesijas laikā.

Galīgā: Kvalifikācijas eksāmens , diplomdarba aizstāvēšana.

Nepilna laika klātienes studentu zināšanu novērtēšanai Rīga un filialēs paredzēts izmantot sekojošus kritērijus:

  • patstāvīgais darbs – 20 punkti: t.sk. kontroldarbu un citu mājas darbu izpilde ar pozitīvu vērtējumu (atbilstoši izsniegtajam studiju plānam);

  • darbs kontaktnodarbībās – 20 punkti: t.sk. nodarbību apmeklējums – 10 punkti; aktivitātes semināros, darbs grupās un praktiskos darbos – 10 punkti;

  • pārbaudījums (diferencēta ieskaite un eksāmens) – min 40 punkti. Students saņem ieskaiti, ja ir saņēmis vismaz 40 punktus;

  • studentu pielaiž pie ieskaites vai eksāmena, ja par patstāvīgo darbu ieguvis vismaz 20 punktus (t.sk. par darbu kontaktnodarbībās – vismaz 15 punktus).

  • Galīgo novērtējumu pārbaudījumā pēc 10 baļļu sistēmas students saņem atbilstoši tabulai:

9.tabula

Novērtējumu baļļu sistēma

Kopējais saņemto punktu skaits

Novērtējums ballēs

96 – 100

10

86 – 95

9

76 – 85

8

66 – 75

7

56 – 65

6

46 – 55

5

36 – 45

4

26 – 35

3

16 – 25

2

Līdz 15

1

Studentu zināšanas, māka un iemaņas tiek novērtētas ar atzīmēm: 10 (“izcili”),

9 (“teicami”), 8 (“ļoti labi”), 7 (“labi”), 6 (“gandrīz labi”), 5 (“viduvēji”). Disciplīnās, kurās galīgās kontroles forma ir diferencētā ieskaite, tiek noteikts novērtējums: “ieskaitīts” vai “neieskaitīts” un iekavās tiek likta atzīme.

Par pamatu atzīmju likšanai studentiem kalpo materiāla apgūšanas līmenis, kas paredzēts attiecīgās disciplīnas mācību programmā.

Saskaņā ar studiju plānu un studiju programmām, mācību daļa katrā disciplīnā un katrā atskaites veidā sastāda eksāmenu un ieskaišu lapas, kas ir oficiāls dokuments un apstiprina eksāmenu un ieskaišu nokārtošanu.

7.5.4. Imatrikulācijas noteikumi

Par Psiholoģijas Augstskolas profesionālā bakalaura studiju programmas psiholoģijā studentu var kļūt LR pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, citu valstu pilsoņi un bezvalstnieki, kuru dzīves vieta ir Latvijas Republika, neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem, reliģiskās pārliecības un nodarbošanās, ja viņi ir ieguvuši vispārējo vidējo izglītību.

Imatrikulācija profesionālā bakalaura studiju programmas psiholoģijā notiek saskaņā LR IZM prasībām un atbilstoši PA kopējiem imatrikulācijas noteikumiem (sk. mapē Nr.PA3-07 PA mācību daļā).

Reflektantu uzņemšana pilna un nepilna laika studiju programmās notiek atklātā un vienlīdzīgā konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem (centralizētajos eksāmenos iegūtajam vērtējumam jābūt ne zemākam par E līmeni), izņemot tās personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām (ja ir atbilstošs apliecinošs dokuments), saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta 3.daļu.

Personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus, ja tās apguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām iziet sekojošus iestājpārbaudījumus: pārrunas, kuru gaitā tiek noskaidrota reflektanta motivācija studēt PA, tiek novērtētas komunikatīvās spējas; testēšana, kuras gaitā reflektants aizpilda testu loģisko spēju pārbaudei, pēc tā rezultātiem tiek novērtētas analītiskās un sintētiskās domāšanas spējas (tests sastāv no diviem subtestiem: sarežģīto analoģiju tests un skaitļu virkņu likumsakarību tests).

Studiju programmas pilna un nepilna laika studijām reflektants iesniedz pieteikumu, uzrāda vidējo izglītību apliecinošu dokumentu un iesniedz tā kopiju, uzrāda augstskolas uzņemšanas noteikumos konkrētai studiju programmai noteikto mācību priekšmetu centralizēto eksāmenu sertifikātus un iesniedz to kopijas (jebkuri divi no sekojošiem: latviešu valoda un literatūra, svešvaloda (angļu, franču, vācu, krievu), vēsture, matemātika, bioloģija) ar novērtējumu – A, B, C, D vai E līmeni, iesniedz personas apliecinoša dokumenta (pase vai personas apliecība) kopiju, izziņas par dzīves vietas deklarēšanu kopija, iesniedz 4 fotogrāfijas, medicīnisko izziņu (fluorogrāfijas rezultāti) un jāuzrāda reģistrācijas maksas un pirmā semestra apmaksas kvīti.

7.5.5. Studentu pētnieciskais darbs

Studentu zinātniskais darbs kā saturiski, tā arī organizatoriski tiek realizēts atbilstoši studiju programmas prasībām un uzstādītajiem mērķiem, kā arī atbilstoši topošā profesionāļa sagatavošanas prasībām. Kā studentu zinātniskā darba formas, studiju programmā ir paredzēti kursa darbi un diplomdarbs. Studiju programmā ir paredzēti 3 kursa darbi (2., 4., 6.semestris) un diplomdarbs (8. semestris pilna laika klātienē, 9.semestris nepilna laika klātienē). Kursa darbu rakstīšanas procesā students apgūst izpētītā materiāla teorētiskās un vispārināšanas analīzes iemaņas, prasmes plānot un organizēt pētījumu, mācās analizēt un vispārināt iegūtos izpētes rezultātus, izmantojot matemātiskās statistikas un datu datorapstrādes metodes. Izpētes tēmu studenti izvēlas patstāvīgi atbilstoši savām zinātniskajām interesēm.

Citi studentu zinātniskā darba veidi, piemēram, referāts, veicina padziļinātu zinātnisko problēmu izpēti dažādos studiju kursos, piemēram, “Vispārīgā psiholoģija”, “Sociālā psiholoģija”, “Veselības psiholoģija”, kā arī mini-pētījumu veikšana studiju kursu “Psiholoģisko pētījumu metodoloģija” un “Bērnu psiholoģiskā izpēte” ietvaros.

Pētnieciskā darba metodoloģiskie pamati tiek apgūti studiju kursa “Psiholoģisko pētījumu metodoloģija” apguves procesā, iemaņas darbā ar datorprogrammu SPSS studenti apgūst studiju kursā “Pētījumu datu datorapstrāde”.

Studiju programmas padome 2006.g. 5.oktobrī izstrādājusi metodiskos norādījumus kursa darbu un diplomdarbu izstrādei.

Studiju zinātnisko darbu vada studiju kursu docētāji.

Studentu zinātniskā darba galvenie virzieni: psiholoģisko fenomenu izpausmes darbībā un savstarpējās attiecībās; problēmu izpēte, kas saistītas ar dažādiem attīstības etapiem; ģimenes attiecību izpēte, visbiežāk bērnu un vecāku attiecību izpēte.

Studentu zinātniskās darbības rezultāti tiek demonstrēti Starptautiskajā zinātniski praktiskajā studentu konferencē, kā arī zinātniskajās konferencēs, kurās tiek aizstāvēti kursa darbi. Sākot ar 2007./2008.m.g. konferencē, kurā tiks aizstāvēti 2.kursa studentu kursa darbi, komisijas sastāvu tiks pieaicināti PA absolventi.

Zinātniskie darbi, kas tika parādīti Starptautiskajās zinātniski praktiskajās studentu konferencēs, tika publicēti konferenču zinātnisko rakstu krājumos – “Studentu loma Latvijas sociālās un ekonomiskās sfēras veidošanā” (1.starpaugstskolu studentu zinātniski praktiskā konference, 2003.g. 24.-25.aprīlis, Daugavpils), “Eiropa: karjera, laiks, iespējas” (starptautiskā studentu zinātniski praktiskā konference, 2004.g. 21.-22.oktobris, Daugavpils), “Reģionālās attīstības politika Baltijas valstīs pēc iestāšanās Eiropas Savienībā” (2005.g. 3.-4.oktobris, Daugavpils), “Latvija Eiropā, Eiropa Latvijā” (2006.g. 19.maijs, Rēzekne). Studentu zinātnisko publikāciju sarakstu sk. 4.pielikumā.

Salīdzinot studentu dalību zinātniskajās konferencēs, nav konstatēts, ka 2005./2006.m.g. publicēto zinātnisko darbu skaits ir samazinājies, salīdzinoši ar 2004./2005.m.g., ko var izskaidrot ar stingrāku atlases kritēriju ieviešanu zinātnisko rakstu publicēšanai.

2008.g. palielinājies filiāļu skaits, kuras organizē starptautiskās studentu zinātniski praktiskās konferences – 27.-28. martā tika organizēta Daugavpilī, 19.aprīlī tiek plānota Liepājā.

7.6. Studējošo skaits programmā

Kopējais studiju programmas “Psiholoģija” studentu skaita salīdzinājums ir parādīts tabulā.

10.tabula

Studiju gads

Augstākā profesionālā studiju programma “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas piešķiršanu

Profesionālā bakalaura studiju programma “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas piešķiršanu

Kopējais skaits

2002./2003.m.g.

379

-

379

2003./2004.m.g.

527

-

527

2004./2005.m.g.

477

-

477

2005./2006.m.g.

587

-

587

2006./2007.m.g.

139

293

432

2007./2008.m.g.

61

333

394

Pamatojoties uz tabulas datiem, ir novērojama studējošo skaita samazināšanās studiju programma, ko var izskaidrot ar valsts ekonomisko un demogrāfisko situāciju.

Studiju programmas kopējā studentu skaita dinamika pa filiālēm parādīta diagrammās:

1) studentu skaita dinamika augstākās profesionālās izglītības studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas piešķiršanu Rīgā un filiālēs;

1.zīmējums

1.zīmējumā radītāju samazināšanos 2006./2007.m.g. var izskaidrot ar pāreju no studiju programmas ar psihologa kvalifikācijas piešķiršanu uz studiju programmu ar psihologa asistenta kvalifikācijas piešķiršanu.

2) studentu skaita dinamika profesionālā bakalaura studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas piešķiršanu Rīgā un filiālēs.

2.zīmējums

Pamatojoties uz 2.zīmējuma datiem, ir palielinājies studējošo skaits profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas piešķiršanu Liepājas un Daugavpils filiālē un Rīgā.

Pirmajā studiju gadā imatrikulēto studentu skaits

11.tabula

Studiju gads

Rīga

Daugavpils filiāle

Jelgavas filiāle

Jēkabpils filiāle

Liepājas filiāle

Kopējais skaits

2002./2003.m.g.

97

34

41

19

-

191

2003./2004.m.g.

50

38

27

25

24

164

2004./2005.m.g.

35

21

5

15

14

90

2005./2006.m.g.

36

15

28

13

9

101

2006./2007.m.g.

102

16

21

-

17

156

2007./2008.m.g.

104

22

23

-

17

166

Analizējot 11.tabulas datus, redzams, ka kopš 2002./2003.m.g. ir samazinājies imatrikulēto studentu skaits. Kopš 2006./2007.m.g., kad tika uzsākta profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas piešķiršanu realizācija, ir vērojama pieauguma tendence. Dotā tendence īpaši izteikta ir Rīgā.

Eksmatrikulēto studentu skaits

Profesionālā bakalaura studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas piešķiršanu izlaidumu nav bijis. Tabula parādīts kopējais eksmatrikulēto studentu skaits Rīgā un filiālēs augstākās profesionālās izglītības studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas iegūšanu.

12.tabula

Studiju gads

Rīga

Daugavpils filiāle

Jelgavas filiāle

Jēkabpils filiāle

Liepājas filiāle

Kopējais skaits

2002./2003.m.g.

25

11

-

-

-

36

2003./2004.m.g.

63

16

-

-

-

79

2004./2005.m.g.

62

22

-

-

-

84

2005./2006.m.g.

55

23

37

11

126

2006./2007.m.g.

29

22

8

7

11

77

plānotais skaits

2007./2008.m.g.

40

15

7

-

6

61

Pēc 12.tabulas datiem var redzēt, ka ir novērojams eksmatrikulēto studentu skaita samazināšanās, ko var izskaidrot ar profesionālās sagatavošanas prasību pieaugšanu.

7.7. Studējošo aptaujas un to analīze

Studentu aptauja regulāri tiek veikta katra semestra beigās. Aptaujas tiek veikta ar anketu palīdzību (sk. 5. pielikums). Novērtēšana anketā ir pēc 10 baļļu sistēmas. Anketas ir anonīmas, kas studentiem ļauj brīvi paust savu viedokli par studijām.

Kopējie studentu aptaujas rezultāti (ballēs) par studentu viedokļiem apkopoti 13. tabulā.

13.tabula

Studiju gads

Apmierinātība ar izglītības iestādes

Apmierinātība ar studiju programmu

Apmierinātība ar

attieksmi pret studentiem

Pasniegšanas kvalitāte

2002./2003.m.g.

8,0

7,5

8,0

8,3

2003./2004.m.g.

8,2

7,9

8,0

8,5

2004./2005.m.g.

8,5

7,6

8,8

8,4

2005./2006.m.g.

8,4

7,7

7,9

8,3

2006./2007.m.g.

8,3

6,9

8,0

8,1

2007./2008.m.g.

8,5

7,6

8,4

8,6

Studentu aptauju analīze parādīja, ka studenti kopumā ir apmierināti ar izglītības iestādes izvēli, studiju programmu, attieksmi pret studentiem un pasniegšanas kvalitāti. Pēc aptaujas analīzes var redzēt, ka īpašu izmaiņu studentu apmierinātībā ar izglītības iestādi, studiju programmu, attieksmi pret studentiem un pasniegšanas kvalitāti nav.

Studentiem aptaujas anketās ir iespēja izteikt savas vēlmes un priekšlikumus studiju procesa uzlabošanā PA. Studentu aptaujas rezultāti tiek izmantoti, lai pilnveidotu studiju programmu un studiju procesu.

7.8. Absolventu aptaujas un to analīze

Profesionālā bakalaura studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu izlaiduma vēl nav bijis, pirmais izlaidums būs 2008./2009.m.g.

PA regulāri veic absolventu aptauju par promocijas (maģistratūra, doktorantūra) iespējām, par darbā iekārtošanās iespējām, lūdz paust personīgo viedokli par savu gatavību profesionālajai darbībai (absolventu aptaujas anketa – sk. 7.pielikumā). Šī informācija ļauj novērtēt studiju programmas efektivitāti un konkurētspēju Latvijas darba tirgū. PA ņem vērā absolventu izteiktos aizrādījumus par nepilnībām studiju procesā.

PA uzskata, ka absolventu viedoklis ir ļoti būtisks, jo darba procesā var atklāties nepilnības, kas palikušas nepamanītas studiju procesā.

Absolventu aptaujā tiek izzināts:

  • iegūto zināšanu vērtējums, profesionālās iemaņas un prasme, to kvalitāte un pielietošanas pakāpe darbā;

  • pasniegšanas līmeņa novērtējums;

  • studiju programmas novērtējums;

  • ieteikumi studiju procesa pilnveidošanai.

Aptaujas rezultāti

Augstākās profesionālās izglītības studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas iegūšanu 2006./2007.m.g. izlaiduma absolventu aptaujas parāda:

  • PA absolventi savas zināšanas vērtē kā labas, kvalitatīvas, atbilstošas kvalifikācijai;

  • vairums absolventi turpinājuši studijas maģistratūrā;

  • PA studiju programma sniedz psiholoģijas specialitātes studentiem darbam nepieciešamās zināšanas, profesionālās prasmes un iemaņas;

  • vairums absolventu augstu vērtē pasniegšanas līmeni PA;

  • par programmas priekšrocībām tiek uzskatīta laba teorētiskā sagatavošana un prakse, par trūkumiem – nepietiekams ārvalstu lektoru skaits;

Daži absolventi atzīmējuši, ka profesionālajā darbībā pietrūkušas speciālas zināšanas, ko var izskaidrot ar to, ka augstākās profesionālās izglītības studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa kvalifikācijas iegūšanu padziļinātas zināšanas absolventi ieguva vienā no specializācijām – “Sociālā psiholoģija” vai “Attīstības”. Ja absolvents, kurš ieguvis specializāciju “Sociālais psihologs” strādā skolā, viņam pietrūkst padziļinātu zināšanu bērnu psiholoģijā. Profesionālā bakalaura studiju programma “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu nav šādas problēmas, jo studiju programmā tiek apgūta teorētiskā bāze un praktiskās iemaņas gan sociālajā psiholoģijā, gan arī attīstības psiholoģijā (sk. studiju plānu – 1. pielikums).

No 2006./2007.m.g absolventiem pēc specializācijas strādā 21 cilvēks, galvenokārt, tie ir absolventi, kas turpinājuši studijas maģistratūrā.

7.9. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošana noris šādi:

  • studentu aptaujas rezultāti par studiju procesu, pasniegšanas līmeni un vēlmēm tiek ņemti vērā, veidojot semestra plānus;

  • studentu parlamenta pārstāvji (studentu parlamenta priekšsēdētājs, studentu parlamenta priekšsēdētāja vietnieks) ietilpst PA Senāta sastāvā un piedalās PA Satversmes sapulcē, kā arī piedalās PA programmas padomes sapulcēs, kad tiek apspriesti jautājumi, kas skar studiju programmas satura pilnveidošanu;

  • studentu parlaments:

  • studentu parlamenta priekšsēdētājs – D.Rezvovs (2.kurss, vakara nodaļa);

  • studentu parlamenta priekšsēdētāja vietnieks – D.Hajeva (2.kurss, vakara nodaļa);

  • studentu parlamenta locekļi – E.Stepanova (1.kurss, dienas nodaļa), M.Zariņa (2.kurss, dienas nodaļa), J.Goļika (3.kurss, dienas nodaļa), K.Šilova (4.kurss, dienas nodaļa).

  • studentu parlaments organizē studentu dzīvi augstskolā un nodrošina informācijas apmaiņu starp tās vadību un studentiem. Studentu parlamenta pārstāvji regulāri brauc uz PA filiālēm, lai tiktos ar studentiem. Studentu parlamenta pārstāvji 2006. gada 7. decembrī piedalījās kolokvija “Freida lasījumi” un 2007.gada 7.decembrī psihoterapeita dzīša vadīto psihodramatisko izrādes “Jakobs Levi Moreno un psihodrāmas atdzimšana” organizēšanā, piedalījās 1.kursa studentu Iesvētību dienu. Pastāv tradīcija 7.decembrī atzīmēt PA dzimšanas dienu, kad studentu parlamenta pārstāvji kopā ar studentiem un docētājiem izstrādā svinību plānu. 2008.gada janvārī pēc 1.kursa studentu iniciatīvas tika veikta labdarības akcija bērnunamu audzēkņu atbalstam;

  • PA studentu parlamenta pārstāvji cieši sadarbojas ar Baltijas Starptautiskās Akadēmijas studentu parlamentu, kopīgi organizējot dažādus pasākumus, kā arī sadarbojas ar Latvijas Studentu padomi;

  • 2006./2007.m.g. studentu parlamenta pārstāvji kopā ar Latvijas Profesionālo Psihologu Asociāciju piedalījās konferences “Psihologu profesionālās darbības problēmas izglītības un sociālās aprūpes iestādes” (2007.gada 15.-16.marts) organizēšanā;

  • 2007./2008.m.g. sākumā studentu parlamenta priekšsēdētājs kļuva par studentu-psihologu apvienības izveidošanu, kas apvienotu dažādu augstskolu studentus;

  • studentu parlaments organizē studentu atpūtu (diskotēkas, tūrisma braucieni, pārgājieni). Studentu parlaments organizē Jaungada svinības studentiem un docētājiem, uzaicinot arī filiāļu studentus. 2006.gadā studentu parlaments uzsāka studentu vasaras nometnes organizēšanu, studentu parlamenta pārstāvji kopā ar studiju programmas direktoru ir vasaras nometnes organizatori.

7.10. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu vadība

Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu vadību veic tās direktore dr.psych. L.Kaļiņņikova un Studiju programmas Padome. Studiju programmas direktore regulāri apmeklē PA filiāles, risinot studiju procesa un studentu problēmas.

Studiju programmas padomes sastāvs:

  • dr.psych. L.Kaļiņņikova;

  • dr.psych. I.Plotka;

  • dr.psych. P.Tjurins;

  • dr.biol. I.Kazanovska;

  • dr.biol. V.Jansons.

Sadarbība ar studiju programmas mācību spēkiem notiek vienu reizi 3 mēnešos studiju programmas Padomes sēdēs, kā arī ikdienas domu apmaiņas procesā. Tiek apspriesti šādi jautājumi:

  • prakšu organizēšana un novadīšana;

  • studentu supervīzijas;

  • teorijas un metodoloģijas jautājumi;

  • zinātniski metodiskā darbība.

Sadarbība ar citām augstskolām, psihologu asociācijām un supervīzoriem prakses vietās notiek ar Interneta palīdzību un informācijas centra starpniecību. Sadarbība ar studentiem notiek grupu diskusijās mācību procesā, supervīzijas un docētāju konsultācijās.

7.11. Darba devēju aptaujas

Profesionālā bakalaura studiju programmā “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu izlaiduma nav bijis, tādēļ studiju programmas Padome ar mērķi pilnveidot studentu profesionālo sagatavotību, aicināja organizāciju, kurās studenti iziet praksi, sniegt atzinumu par studentu profesionālo zināšanu un iemaņu līmeni. Potenciālie darba devēji norādīja, ka:

  • studenti prot pielietot praksē studiju laikā apgūtās teorētiskās zināšanas;

  • studenti ievēro psihologa ētiku;

  • studenti ir pietiekami profesionāli sagatavoti.

Vairums supervizoru PA studentos redz savus potenciālos kolēģus.

Potenciālo darba devēju atzinumi – sk. 6.pielikums.

2006./2007.m.g. ESF projekta “PA psiholoģijas studentu prakses īstenošana uzņēmumos un metodisko materiālu pilnveidošana prakses vadītājiem” ietvaros tika organizēta konference prakses vietu supervizoriem. Viens no jautājumiem diskusijas procesā tika apspriests studentu profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšana prakses laikā. Diskusijas procesā supervizori atzīmēja studentu augstu profesionālo sagatavotību un ieinteresētību, daži atzīmēja nepietiekamu studentu aktivitātes un patstāvības līmeni.

8. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums

8.1. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu akadēmiskā personāla sastāvs un skaits

Kopējais akadēmiskā personāla skaits Rīga un filiālēs – 49, no tiem ievēlēti PA 25, kas ir 51.1 % no kopēja akadēmiskā personāla skaita, kas atbilst Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumu Nr.821 par Augstskolas vai koledžas un augstākās izglītības programmas vērtēšanas kritērijiem 8.2.punktam.

Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu akadēmiskā personāla sastāvs – sk. 8.pielikumu.

Visām 49 personām ir līgumattiecības ar PA saskaņā ar PA personāla daļas ziņām.

Filiālēs studiju programmu realizē, galvenokārt, docētāji no Rīgas. Jēkabpils filiālē programmas realizēšanā tiek piesaistīti docētāji no Rīgas un Daugavpils filiāles.

No kopējā akadēmiskā personāla skaita doktora grāds ir 20 docētājiem. No ievelētā akadēmiskā personālā skaita 12 docētājiem ir doktora grāds (48%), kas atbilst Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumu Nr.821 par Augstskolas vai koledžas un augstākās izglītības programmas vērtēšanas kritērijiem punktam. No kopējā docētāju skaita, kuriem ir doktora grāds, 4 ir doktora grāds psiholoģijā, kas atbilst Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumu Nr.821 par Augstskolas vai koledžas un augstākās izglītības programmas vērtēšanas kritērijiem 8.3.punktam.

Akadēmiskā personāla skaits Rīgā un filiālēs parādīts 14.tabulā.

14.tabula

RĪGA UN FILIĀLES

Rīga

Daugavpils filiāle

Jelgavas filiāle

Jēkabpils filiāle

Liepājas filiāle

Pamat- darbs

Blakus darbs

Pamat- darbs

Blakus darbs

Pamat- darbs

Blakus darbs

Pamat- darbs

Blakus darbs

Pamat- darbs

Blakus darbs

17

8

16

No tiem

no Rīgas 8

10

No tiem no Rīgas 4

12

No tiem no Rīgas 12

9

No tiem no Rīgas 5

9

No tiem no Rīgas 6

2

No tiem no Rīgas 1

12

No tiem no Rīgas 12

11

No tiem no Rīgas 5

%

68.0

32.0

61.5

38.5

57.1

42.9

81.8

18.2

52.2

47.8

Kopā

25

26

No tiem no Rīgas 13

21

No tiem no Rīgas 17

11

No tiem no Rīgas 7

23

No tiem no Rīgas 15

Doktora grāds

12

2

7

No tiem no Rīgas 7

3

No tiem no Rīgas 1

9

No tiem no Rīgas 9

2

No tiem no Rīgas 2

4

No tiem no Rīgas 4

1

No tiem no Rīgas 0

7

No tiem no Rīgas 7

2

No tiem no Rīgas 2

%

70.6

25.0

43.8

30.0

75.0

22.2

44.4

50.0

58.3

18.2

Kopā

14

10 (No tiem no Rīgas 8)

11 (No tiem no Rīgas 11)

5 (No tiem no Rīgas 4)

9 (No tiem no Rīgas 9)

%

56

38.5

52.4

45.5

39.1

Salīdzinot kopējo docētāju skaitu, var atzīmēt, ka personāla attīstības politikas rezultātā, ir novērojams studiju programmā nodarbināto docētāju skaita samazināšanās. 2002./2003.m.g. studiju programmu realizēja 74 docētāji, 2005./2006.m.g. – 63, 2007./2008.m.g. – 49.

Docētāju, kas realizē studiju programmu, akadēmiskais grāds parādīts 15.tabulā.

15.tabula

Rīgā un filiālēs

Akadēmiskais grāds

Habilitēts doktors, doktors

Maģistrs

Zinātniskais kandidāts

Rīga

14 (12-ievēlētie, 2-vieslektors)

8 (4-ievēlētie, 4-vieslektori)

1 (vieslektors)

Daugavpils

3 (vieslektori)

10 (7-ievēlēti, 3-vieslektori)

1 (ievēlēts)

Jelgava

2 (vieslektori)

1 (vieslektors)

-

Jēkabpils

-

-

-

Liepāja

1 ( vieslektors)

5 (vieslektori)

-

Kopā

20 (40.8%)

24 (48.9%)

2 (4.1%)

Akadēmiskā personāla pamatdarba nodarbināto docētāju sadalījums pēc ieņemamā amata parādīts 16.tabulā.

16.tabula

Ieņemamais amats

Studiju programmā nodarbināto skaits

Rīga

Daugavpils

Profesors

-

-

Asoc. profesors

5 (29.4%)

-

Docents

10 (58.8%)

1 (12.5%)

Lektors

2 (11.8%)

6 (75%)

Asistents

-

1 (12.5%)

Kopā

17

8

8.2. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu akadēmiskā personāla zinātniskās darbības virzieni

Docētāju zinātniskās darbības rezultātus var redzēt zinātniskajās publikācijās, projektu un grantu atskaitēs, kā arī studentu kursa darbos un diplomdarbos, kurus vada docētāji. No 2002.-2003.m.g. līdz 2006./2007.m.g. tika sagatavotas 98 publikācijas. Akadēmiskā personāla publikācijas - sk. 10.pielikumu. Akadēmiskā personāla zinātniskās darbības virzieni ir saistīti ar studiju programmu. Docētāju zinātniskās darbības virzienu saistība ar studiju programmas saturu:

Zinātniskās darbības virzieni

Studiju kursi

Sociālā psiholoģija un attīstība

  • Sociālā psiholoģija;

  • Attīstības psiholoģija

Personības individuāli psiholoģisko īpašību pētījumi

  • Attīstības psiholoģija;

  • Personības psiholoģija;

  • Diferenciālā psiholoģija

Personības pašregulācijas pētījumi

  • Stress menedžments;

  • Psihofizioloģija;

  • Neiropsiholoģija;

  • Kognitīvā psiholoģija;

  • Eksperimentālā psiholoģija;

  • Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums

Pārvarēšanas uzvedības pētījumi

  • Organizāciju psiholoģija;

  • Psihofizioloģija

Varbūtības prognozēšanas mehānismi

  • Psihofizioloģija;

  • Kognitīvā psiholoģija

PA akadēmiskā personāla piedalīšanās konferencēs

Kopš 2005./2006.m.g. palielinājies docētāju skaits, kuri piedalījušies Eiropas un pasaules mēroga konferencēs:

  • Starptautiskā Konference, Starptautiskās sadarbības attīstība izglītības jomā, Boloņas izglītības kontekstā, 2008.g., marts, Jalta, Krima, Ukraina (O.Ņikiforovs);

  • IX European Congress of Psychology , jūlijs, 2007.g., Prāga (L.Kaļiņņikova, N.Žekova);

  • IX Eiropas Konfernce “Citizenship Education in Society”, Montpellier, Francija, 2007.g., 24.-26. maijs (I.Plotka);

  • VII Starptautiskā Baltijas Psiholoģijas konference “Baltic Psychology in Global Context: Where Do We Stand?” Rīgā, 2006.g., 15. – 17.jūnijs (L.Kaļiņņikova, I.Plotka, V.Petļak);

  • VIII CiCe konference: as workshop 3 "Global Citizenship Education: Ethnocommunicative Competence and International Relations in Latvia", 2006.g., 25.-26. maijs, Rīga (I.Plotka);

  • Starptautiskā konference “Mentoring for children from disadvantaged environment: European experience with Big Brothers Big Sisters”, Viļņa, Lietuva, 2005.g., 5.-16. septembrī (L.Kaļiņņikova, I.Plotka).

2008.g. tiek plānots piedalīties sekojošās starptautiskās konferencēs:

  • ERACON starptautiskā konference ERASMUS starptautisko projektu koordinatoriem, maijs, Lisabona, Portugāle (V.Petļak, A.Mite)

  • 10th European Conference of the Children’s Identity and Citizenship in Europe (CICE), 29.-31. maijs, Stambula, Turcija (I.Plotka);

  • XXIX International Congress of Psychology, 20.-25. jūlijs, Berlīne, Vācija (L.Kaļiņņikova, I.Plotka);

  • 2nd International Society for Cultural and Activity Research (ISCAR) Congress, 9.-13. septembris, San Diego, ASV (I.Plotka, P.Tjurins).

Akadēmiskā personāla dalība konferencēs kopš 2002./2003.m.g. – sk. 11. pielikumu.

Akadēmiskā personāla piedalīšanās projektos un grantos

Laikā posmā no 2004. gada līdz 2008. gadam ir palielinājies zinātniski pētniecisko projektu skaits, kuros piedalās PA docētāji (sk. 12. pielikumu). Galvenie PA docētāju projekti:

  • Eiropas Komisija programmas Erasmus “External Cooperation Window” projekts, 2007. – līdz šim;

  • IZM projekts “Sociālo attieksmju pētīšana etniskās tolerances sfērā ar emocionālā „praiminga” metodēm”, Nr. 5-20/07.21, 01.03.2007.-31.12.2007.;

  • IZM projekts, “Emigrējušo latviešu kultūras zaudējuma pārdzīvojuma pieredze kā tautas vēsturiskās apziņas fenomens, Nr. 5-20/07.20, 01.03.2007.-31.12.2007.;

  • LZP projekts “Etniskās tolerances un komunikatīvās kompetences nozīme strādājošiem sistēmā „cilvēks – cilvēks”, 072042, 01.03.2007.-31.12.2007.;

  • LZP projekts „Personības etnokomunitatīvās kompetences (EKK) loma starpnacionālo kulturālo attiecību attīstībā”, 041279, 01.03.2007.-31.12.2007.;

  • ESF projekts ”Skolotāju profesionālās meistarības pilnveides programmas izstrāde un ieviešana Jelgavā”, VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2/0108/0220, 01.08.2006-01.06.2007.;

  • Eiropas Komisija programmas Tempus Joint European projekts “Center of Higher Education for People with Disabilities” (2006.g. – līdz šim);

  • ESF projekts “PA psiholoģijas studentu prakses īstenošana uzņēmumos un metodisko materiālu pilnveidošana prakses vadītājiem” Nr.VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3/0035/0165 (2006.g.);

  • IZM projekts “Līdzatkarības saistība ar personības adaptīvām spējām un dzīves kvalitāti”, Nr. VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.6.3/0035/0165, 2006;

  • IZM projekts “Role of ethnic communicative personality competence (ECC) in cross-cultural relation development”, granta Nr. 478, 2004-2005, 2007;

  • Eiropas Kopienas programmas SOCRATES starptautiskais projekts CiCe, 2003.g – līdz šim).

Izskatīšanai iesniegti:

  • Eiropas Komisija programmas (Lifelong Learning Programme) Jean Monet projekts “Integration Improvement of Higher School in European Union”, Nr.141581-LPP-12008-1-LV-AJM-ic;

  • Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Izglītības inovācijas fonda projekts “Studiju organizēšana nestandarta apstākļos”.

Projektos iesaistīti 7 docētāji.

8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

Galvenie virzieni PA akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politikā:

  • Veidojot personālu, PA ņem vērā augstskolas mērķus un uzdevumus;

  • Personāla politikas mērķis ir nodrošināt PA augsti kvalificētu un kompetentu personālu, izveidot personāla pamatsastāvu, nodrošināt personālam radošā potenciāla īstenošanas un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas;

  • Personāla papildināšana, attīstība un izmaiņas tajā notiek šādi:

    • darbā tiek pieņemti cilvēki, kuri uzrakstījusi iesniegumu par pieņemšanu darbā pēc savas iniciatīvas, vai ja to ir ieteicis kāds no PA darbiniekiem;

    • PA slēdz sadarbības līgumus ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kurā ir iekļauts punkts par personāla apmaiņu, tādējādi mainās un papildinās vieslektoru sastāvs. PA tiek veidota potenciālo docētāju datu bāze;

    • PA izvirza prasības akadēmiskā personāla izglītības līmenim un kvalifikācijai, ņem vērā darba stāžu un pieredzi. PA neizvirza prasības pēc dzimuma, vecuma, nacionalitātes, politiskajiem uzskatiem, ticības, uzskatot šādas prasības par diskriminējošām.

  • PA atbalsta personāla līdzdalību:

    • kvalifikācijas celšanas kursos (sk. 13.pielikumu). 2007.g. 17.martā PA docētājiem un Latvijas skolu psihologiem tika organizēts seminārs “Spēles psihotehnoloģijas”, kuru vadīja vieslektore no Maskavas Valsts Psiholoģijas un Pedagoģijas universitātes prof. M.Bitjanova.;

    • PA un citu augstskolu organizētajos semināros, konferencēs, treniņos, projektos un pētnieciskajā darbā. 2007.gada 15.-16.martā PA kopā ar Latvijas Profesionālo Psihologu Asociāciju organizēja konferenci “Psihologu profesionālās darbības problēmas izglītības un sociālās aprūpes iestādes” PA docētajiem, studentiem un skolu psihologiem;

    • Semināros un konferencēs, kuras organizē dažādas Latvijas psihologu asociācijas;

    • starptautiskajās konferencēs;

    • pieredzes apmaiņā starp Latvijas un ārvalstu augstskolu docētājiem;

    • zinātniskā darba turpināšanu doktorantūrā.

  • Personāla kvalifikācijas celšanai paredzēts:

    • Radīt PA docētāju kvalifikācijas celšanas sistēmu. Šim nolūkam nepieciešams izveidot kompleksās moduļu programmas docētāju kvalifikācijas celšanai augstākās izglītības sistēmā, izveidot augstskolā pasniedzamo programmu inovāciju sistēmu. 7 studiju programmas docētāji (kuriem tas bija nepieciešams) izgājuši didaktikas kursus.

  • Docētāju darba izpildes novērtējuma galvenie mērķi:

    • izvērtēt docētāju darba izpildi pusgada laikā un kā šī darbība ir saistīta ar augstskolas mērķiem;

    • būt par pamatu motivācijai strādāt atbildīgi un labi prēmijas vai kāda cita stimulējošā faktora noteikšanai;

    • apzināt docētāju vājas un stiprās puses (t.i. nepieciešamās kompetences paaugstināšana vai konkrēta apmācība).

PA atbalsta Latvijas valsts asociētā profesora un profesora amatu iegūšanu.

Tiek veikts darbs ar jaunajiem docētājiem, kas paaugstina savu kvalifikāciju, iestājoties doktorantūrā. Līdz 2009.g. 2 docētāji plānojuši iestāties doktorantūrā.

8.3.1. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem sešiem gadiem

Akadēmiskā personāla apmācības un attīstības plāns parādīts 18.tabulā.

18.tabula

Akadēmiskā personāla apmācība

V.Petļak

2009.g. doktora grāda psiholoģijā iegūšana, DU

N.Žekova

2009.g. doktora grāda psiholoģijā iegūšana, DU

J.Jakovļeva

2008.g. doktora grāda psiholoģijā iegūšana, DU

R.Ļahovska

2008.g. iestāšanās doktorantūrā, DU

N.Prilucka

2009.g. iestāšanās doktorantūrā, DU

Akadēmiskā personāla attīstība

Dr.psych. I.Plotka

Latvijas valsts profesora amata iegūšana

Dr.psych. L.Kaļiņņikova

Latvijas valsts asociētā profesora amata iegūšana

Dr.psych. P.Tjurins

Latvijas valsts asociētā profesora amata iegūšana

Dr.psych. I.Plotka

2009.g. apmaiņas brauciens ERASMUS programmas ietvaros uz Universidad Autonoma de Madrid (Madride, Spānija)

Dr.psych. L.Kaļiņņikova

2009.g. apmaiņas brauciens ERASMUS programmas ietvaros uz Warsaw School of Social Psychology (Varšava, Polija)

Dr.biol. V.Jansons

2010.g. apmaiņas brauciens ERASMUS programmas ietvaros uz Universidad de Granada (Granāda, Spānija)

Ma.psych. L.Ābelīte

2010.g. apmaiņas brauciens ERASMUS programmas ietvaros uz Universität Rostock (Rostoka, Vācija)

Dr.biol. V.Jansons

2011.g. apmaiņas brauciens ERASMUS programmas ietvaros uz Lessius Hogeschool (Antverpene, Beļģija)

Dr.psych. I.Plotka

2012.g. apmaiņas brauciens ERASMUS programmas ietvaros uz University of Applied Sciences Hochshule Neubrandenburg (Neubrandenburg, Vācija)

Akadēmiskā personāla atlases un atjaunošanas plāns:

    • tiek plānots papildināt personālu ar jauniem docētajiem, kuriem ir maģistra un doktora grāds psiholoģijā;

    • akadēmiskā personāla sastāvā iekļaut PA maģistratūras absolventus;

    • palielināt ievēlēto docētāju skaitu filiālēs;

    • piesaistīt Eiropas Savienības valstu augstskolu vieslektorus.

9.Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām PA

Studiju programma kopā ar citām PA studiju programmām organizē reklāmas un informatīvo kampaņu pēc izstrādāta plāna. Tiek organizētas atvērto durvju dienas, kuru mērķis ir iepazīstināt potenciālos studentus ar PA piedāvātajām studiju programmām. Iepazīstināšana notiek dažādos virzienos un tās mērķauditorija ir:

  • vidusskolu beidzēji;

  • viņu vecāki;

  • personas ar vidējo, vidējo speciālo un augstāko izglītību;

  • vidi, kuri interesējas par psiholoģiju.

Visa studiju gada laikā studiju programmas docētāji piedalās proforientēšanas darbā, apmeklējot skolas, kurās tiek organizētas tikšanās ar divpadsmito klašu audzēkņiem.

Uz Latvijas skolām tiek nosūtīti prospekti un bukleti.

Studiju programmas docētāji un studenti katru gadu piedalās izstādē “Skola”, kas tiek organizēta Rīgā un Daugavpilī, izstādē “Izglītības Informācijas Diena” (t/c “Dole” 09.06.2007.), kā arī reģionālajās izstādēs.

Salīdzinot ar 2002.gadu, ir palielinājies līdzekļu, kas tiek izmantoti reklāmai, skaits. 2006.-2008. gados reklāmai un ziņojumiem tika izmantoti:

  • žurnāli, avīzes, katalogi, grāmatas (“Kur mācītie tālāk?”, “Visa Latvija”, “Mūsu izglītība”, “Izglītība 2007”, “Izglītības ceļvedis 2007./2008.”, “Privātā augstākā izglītība”, “Mūsu Latvija”, “Privātās augstākās izglītības 15 gadi Latvijā”, “PA izdevumi”, “Psiholoģija mums”, “Mājas viesis”, “Rīgas balss”, “Latvijas panorāma”, “CITADEL”, “Latvijas avīze”, “Izglītība ārzemēs”, “Neatkarīga Rīta avīze”, “Vakara ziņas”, “Izglītība ārzemēs”, “МК Латвия”, “Бизнес & Балтия”, “Вести сегодня”, “Деловые вести”, “Суббота”, “7 секретов”, “Вести”, “Телеграф”, “Час”, “Даугавпилс”, “Наша газета”, “Образование и карьера”, reģionālās avīzēs Jelgavā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Liepājā)

  • televīzija Rīgā, Daugavpilī, Līvānos, Dobelē, Smiltenē, Dagdā, Jēkabpilī, Mālpilī, Talsos, Ogrē;

  • radio (Radio PIK, European Hit Radio);

  • piedalīšanās Latvijas pārstāvniecības informācijas aģentūras “Rosbalts” sēdēs “Rosbalta trešdienas”.

Interneta mājas lapa www.psy.lv, www.augstskolas.lv .

10. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

10.1. PA finansēšanas avoti

PA profesionālā bakalaura studiju programma “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu ir maksas programma. Galvenais finansu avots, kas nodrošina PA tagadējo un perspektīvo attīstību ir studiju maksa.

PA finanses veido:

  • studentu mācību maksa (fizisko un juridisko personu finansu līdzekļi);

  • dibinātāju finanses;

  • ienākumi no ES struktūrfondu finansējuma studijām;

  • zinātniskās darbības finansējums (projektu finansēšana);

  • ienākumi no zinātniskajiem darbiem;

  • ziedojumi un labdarība.

Studiju maksa semestrī PA no 2002./2003.m.g. līdz 2007./2008.m.g. parādīta 19.tabulā (dati mācību gada sākumā).

19.tabula

Studiju gads

Rīga

Daugavpils

Jelgava

Jēkabpils

Liepāja

Pilna laika klātiene, dienas nodaļa

Pilna laika

klātiene, vakara nodaļa

Nepilna laika klātiene, vakara nodaļa

Pilna laika

klātiene, vakara nodaļa

Nepilna laika klātiene, vakara nodaļa

Pilna laika

klātiene, vakara nodaļa

Nepilna laika klātiene, vakara nodaļa

Pilna laika

klātiene, vakara nodaļa

Nepilna laika klātiene, vakara nodaļa

2002./2003. m.g.

360,-

250,-

-

180,-

-

230,-

175,-

-

-

2003./2004. m.g.

360,-

300,-

-

180,-

-

250,-

175,-

250,-

-

2004./2005. m.g.

360,-

360,-

-

175,-

-

250,-

-

250,-

-

2005./2006. m.g.

400,-

360,-

-

-

180,-

275,-

175,-

-

250,-

2006./2007. m.g.

360,-

360,-

300,-

-

200,-

250,-

-

250,-

-

2007./2008. m.g.

430,-

360,-

300,-

-

230,-

300,-

-

-

280,-

2007./2008.m.g. pavasara semestrī inflācijas dēļ tika palielināta studiju maksa par 11%, 1.kursa studentiem studiju maksa tika palielināta par 7%.

Plānotie PA ieņēmumi un izdevumi – sk. 14. pielikumā.

10.2. Materiāli-tehniskā bāze

Telpu nodrošinājums

Studiju programmas īstenošanai ir auditorijas Rīgā, Lomonosova ielā 4, Daugavpilī, Dzelzceļa ielā 3, Liepājā, Liedaga ielā 3, Jēkabpilī, Meža ielā 9 un Jelgavas raj. Ozolnieki, Skolas ielā 4b (telpu raksturojumu sk. 20., 21., 22., 23., 24. tabulās).

Augstskolas rīcībā ir datori, pavairošanas tehnika, kodoskopi (studiju programmas tehniskais nodrošinājums ir atspoguļots 15.pielikumā). PA bibliotēka atrodas Rīgā un filiālēs. Psiholoģijas augstskolas studenti var izmantot Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas laboratoriju, Informatīvo centru, kā arī Interneta pakalpojumus.

20.tabula

PA telpu raksturojums

Rīga

Mācību telpu funkcionālā nozīme

Telpu skaits

Platība, m2

Cilvēku sk.

Mācību telpas

14

450

Mācību kabineti

2

24

Lasītavas

2

80

Datorklases

2

50

Administrācijas kabinets

2

50

Kafejnīca

2

50

Tehnoloģiskās un palīgtelpas

5

45

21.tabula

PA Daugavpils filiāle

Mācību telpu funkcionālā nozīme

Platība m2

Kopējā platība:

596.96

t.sk. studiju un zinātniskā darba telpu platība

300.8

sporta un atpūtas telpu platība

20.3

dienesta viesnīcu platība

74

pārējo telpu platība

201.86

22. tabula

PA Liepājas filiāle

Mācību telpu funkcionālā nozīme

Telpu skaits

Cilvēku sk

Platība, m2

Auditorija Nr.1

1

21

30,7

Auditorija Nr.22

1

40

50,2

Auditorija Nr. 6

(datorklase nodarbībām)

1

14

44,5

Auditorija Nr. 7

(datorklase pastāvīgām nodarbībām)

1

12

-

Auditorija Nr.3

1

21

32,7

Auditorija Nr.5

1

21

33,5

Pasniedzēju telpa

1

-

40

Aktu zāle (tele tilta nodarbībām)

1

134

-

Palīgtelpas

2

-

24

23. tabula

PA Jēkabpils filiāle

Mācību telpu funkcionālā nozīme

Telpu skaits

Platība, m2

Cilvēku sk.

Mācību telpas

4

224,2

9

Lasītava kopā ar bibliotēku

1

98,3

14(lasītavā)

Datorklases

1

47,5

17

Administrācijas telpas

3

66,2

5

Pasniedzēju istaba

1

36

5

Tehnoloģiskās un palīgtelpas

4

28,8

7

24. tabula

PA Jelgavas filiāle

Mācību telpu funkcionālā nozīme

Telpu skaits

Platība, m2

Auditorijas

3

140

Lasītava

1

25

Datorklase

2

50

Administrācijas telpa

2

35

Pasniedzēju telpa

1

30

Bufete

1

15

2004.gada 9.oktobrī PA Daugavpils filiālei tika uzbūvēts jauns korpuss – palielinājās auditoriju skaits, līdz ar to, Daugavpils filiālē studiju process notika vienās telpās, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem.

Studentu skaita samazināšanās dēļ 2006./2007.m.g. tika nomainītas PA Jēkabpils filiāles telpas.

2005./2006.m.g.Rīgā tika veikta augstskolas rīcībā esošo telpu rekonstrukcija un jaunu telpu uzbūvēšanas, kā rezultāta palielinājās mūsdienīgi aprīkotu auditoriju skaits.

10.3. PA bibliotēka un tās filiāļu bibliotēkas fonds

Grāmatu fonds uz 2008.g. 18.februāri sastāda kopā (grāmatas, brošūras, žurnāli) virs 9028 eksemplāru.

Tai skaitā:

latviešu valoda - 1780;

angļu valoda - 191;

krievu valoda - 7057.

25.tabula

  

Bibliotēka

PA eks.

krievu

val.

latviešu

val.

angļu

val.

1.

Rīga

3353

2815

377

161

2.

Daugavpils

1615

1230

373

12

3.

Liepāja

1022

761

260

1

4.

Jelgava

1775

1375

400

-

5.

Jēkabpils

1263

876

370

17

  

Bibliotēkas metodisko vadību īsteno:

  • Latvijas Zinātniskā bibliotēka (sistematizācija un fondu kataloga sadalīšana pēc Latvijas UDK sistēmas);

  • Rīgas CBS metodiskais kabinets;

  • BSA Zinātniskā bibliotēka;

  • LU Zinātniskā bibliotēka;

  • LU Eirofakultātes bibliotēka.

Bibliotēkas informācijas darbs:

  • Grāmatu fonda tematiskais katalogs;

  • Elektroniskais tematiskais katalogs;

  • Elektroniskais katalogs – Internet – www.psy.lv/biblio/;

  • Periodisko izdevumu katalogs;

  • Jaunie grāmatu fonda bibliogrāfiskie saraksti visās zinātnes nozarēs (sk. Mājas lapa www.psy.lv);

  • Diferencēts informatīvais darbs ar rektoru, studiju programmas direktoru un docētājiem;

  • Audio un video kasešu fonds;

  • PA Interneta mājas lapa: www.psy.lv ;

  • Tematiskas saraksts angļu valodas grāmatā: psiholoģija.

  • Angļu valodas žurnālu datu bāze “EBSCO”;

  • Datu bāze “NAIS” un “Кодекс”;

  • Datu bāze “RUBRICON” – 60 enciklopēdiju, vārdnīcu un rokasgrāmatu pilnie teksti;

Bibliotēkas lasītāju apkalpošanas organizācija:

  • PA grāmatu fonds atrodas lasītavās Lomonosova ielā 1/24, Rīgā; Dzelzceļa 3, Daugavpilī; Skolas ielā 4b, Ozolniekos, Jelgavas raj., Jelgavā.; Meža ielā 9, Jēkabpilī; Liedaga ielā 3, Liepājā;

  • Bibliotēkas darba laiks ir ļoti izdevīgs dienas, gan vakara nodaļas studentiem;

  • Bibliotēkas izmantošanas likumi reglamentē grāmatu izdošanu lasītājiem;

  • Informācijas bukleti;

  • Studentu aptaujas.

Grāmatu fonda komplektēšanas avoti:

 Grāmattirgotāju firmas: “Janus”, “Polaris”, “LV-Akadēmiska grāmatnīca”, “J. Rozes grāmatnīca”, “Valters un Rapa”.

  • Maskavas grāmattirgotāju bāzes: “Gardariki”, “Инфра–М”, “КноРус”.

  • Rīgas bibliotēkas, municipālās bibliotēkas.

  • Privātbibliotēkas.

Ārzemju izdevniecības – “PEARSON”, “WILEY”, “OPEN UNIVERSITY PRESS”, “THOMSON wadsworth”, “ELSEVIER”, “OXFORD university press”; “European Journal of Psychology”.

Kopējais bibliotēkas grāmatu fonds kopš 2002./2003.m.g. palielinājies par 7671 eksemplāriem (grāmatas, brošūras, žurnāli).

Mainījusies ir bibliotēkas metodiskā vadība, ir pilnveidots studentu apkalpošanas līmenis – tika ieviesta angļu valodas žurnālu datu bāze “EBSCO”.

Sākot ar 2006./2007.m.g. bibliotēkā palielinājies žurnālu skaits angļu valodā.

10.4. Psihofizioloģijas un eksperimentālās psiholoģijas laboratorija

10.4.1. Laboratorijas darba saturs

Mērķis: Eksperimentālās psiholoģijas, neiropsiholoģijas un psihofizioloģijas mūsdienīgu metožu praktiskā apgūšana; kursa darbu, diplomdarbu un maģistra darbu izstrādes nodrošinājums; zinātniski pētniecisku darbu veikšana eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas aktuālajos virzienos.

Uzdevumi:

  1. Studentu praktisko nodarbību nodrošināšana saskaņā ar mācību programmām;

  2. Mūsdienīgu eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas metožu apgūšanu;

  3. Konsultatīvā un praktiskā palīdzība kursa darbu, diplomdarbu un maģistra darbu izstrādē;

  4. Mācību-metodisko līdzekļu izstrāde aktuālajos eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas virzienos;

  5. Studentu motivāciju zinātniski pētnieciskam darbam;

  6. Zinātnisko publikāciju un monogrāfiju sagatavošana.

Laboratorijas darbības pamatfunkcija – iemācīt studentiem kompleksās pieejas pielietošanu cilvēka uzvedības pētījumos: ar psihofizioloģisko rādītāju un darbības regulācijas mehānismu efektivitātes summāro novērtējumu. Šajos nolūkos tiek vienlaicīgi analizēts: 1 – risināmās problēmsituācijas uztveres adekvātums, 2 – informācijas pārstrādes līmeņa un ātruma dinamika, un 3 – fizioloģiskās aktivitātes lielums un funkcionālā struktūra, kura palīdz spriest par cilvēka organisma funkcionālām spējām un enerģētiskām rezervēm.

Praktiskajās nodarbībās psihofizioloģijā un eksperimentālajā psiholoģijā ir domāts apgūt cilvēka uzvedības modelēšanas metodes, risinot dažādas pēc sarežģītības un emocionāli-motivējoša satura problēmsituācijas.

Praktiskajās nodarbībās studenti iepazīst un praktiski pielieto metožu paketes, ar kuru palīdzību ir iespējams novērtēt subjektam risināmās problēmsituācijas informatīvas struktūras atspoguļošanas adekvātumu, emocionālo labilitāti, uzmanības, atmiņas, apmācības, sensomotorās darbības, smadzeņu funkcionālās asimetrijas, noguruma rādītājus, darba spēju palielinājuma un samazinājuma periodu cikliskumu u.c.

Speciāla uzmanība tiek veltīta darbības regulācijas psihofizioloģisko korelātu poligrāfiskās reģistrācijas metožu apgūšanai:

  • Smadzeņu elektriskās aktivitātes reģistrācija un analīze (EEG amplitūdas un frekvences rādītāju un garozas izsaukto potenciālu analīze);

  • Sirds un asinsvadu sistēmas darbības reģistrācija un analīze (elektrokardiogramma, sirds frekvences un arteriālais spiediens);

  • Elpošanas aktivitātes reģistrācija un amplitūdas un frekvences analīze;

  • Elektrookulogrammas un horizontālo un vertikālo acu kustību reģistrācija;

  • Ādas galvaniskās aktivitātes reģistrācija un analīze (ādas elektrovadamība un ādas potenciāls);

  • Elektromiogrammas un kustību reakciju reģistrācija un analīze;

  • Runas aktivitātes reģistrācija un analīze;

  • Redzes un dzirdes sistēmu rādītāju reģistrācija un analīze (darbs uz perigrāfa un audiometra);

  • Galvas smadzeņu pusložu funkcionālās sadalīšanas metodes, izmantojot foveālo redzes ieeju.

10.4.2. Laboratorijas materiāli tehniskā bāze

Laboratorijā tiek izmantots automatizētais jaunās paaudzes datorizētais komplekss, priekš psihofizioloģiskās informācijas vākšanas, padziļinātas analīzes un interpretācijas. Komplekss ļauj īstenot reālā laika mērogā vadāmo eksperimentu, treniņus ar bioloģisko atgriezenisko saiti, reģistrēt pētāmās personas datu bāzē. Ir iespējama datu raidīšana caur Internet un darbs lokālajā tīklā.

Komplekss iekļauj sevī trešās paaudzes datorizētu elektroencefalogrāfu NeuroCom, kurš ļauj veikt smadzeņu elektriskās aktivitātes rādītāju reģistrāciju, analīzi un interpretāciju, pētāmo personu kartotēkas sastādīšanu un apstrādi, zinātnisko eksperimentu atskaites dokumentu operatīvo sagatavošanu.

Kā galvas smadzeņu garozas potenciālu reģistrators, tiek izmantots ciparu 16-kanālu pastiprinātājs ar mikroprocesoru vadīšanu, kurs nodrošina signāla reģistrācijas augstu kvalitāti neekranētā telpā. Pastiprinātāja savienošana ar ESM notiek caur optiski izolētu standarta interfeisu USB, kurš nodrošina pilnīgu pacienta galvanisku izolāciju no datora.

Komplekss dod iespēju īstenot videomonitoringu un ļauj kopā ar psihofizioloģisko rādītāju analīzi atveidot un saglabāt pētāmās personas videoierakstu. Programma automātiski sinhronizē videoieraksta kadru ar atveidotu līkni analīzes laikā.

Galvenā programmatūra:

Programmatūras izstrāde priekš automatizētas informācijas vākšanas un analīzes un vadāmā eksperimenta veikšanas:

  1. Programma «Varbūtības prognozēšana»;

  2. Programma «Pretenziju līmenis»;

  3. Programma «Uzmanība»;

  4. Programma «Atmiņa»;

  5. Programma «Krāsas»;

  6. Programma «Neapzināta uztvere»;

  7. Programma «Balss spektrālā analīze»;

  8. Programma «Sejas ekspresija»;

  9. Programma «Garozas potenciālu telpiskās sinhronizācijas analīze»;

  10. Programma «Izsauktie potenciāli»;

  11. Programma «Ādas galvaniskā aktivitāte».

Zinātniski pētnieciska darba pamatvirzieni

  • Varbūtības prognozēšanas darbības psihofizioloģisko mehānizmu pētīšana.

  • Likumsakarības starp smadzeņu programmējošo funkciju un psihofizioloģisku parametru vecumdinamika.

  • Galvas smadzeņu starppusložu neirodinamikas loma darbības regulācijas mehānismos.

  • Individuāli tipoloģiskās īpatnības un nervu darbības pašregulacijas efiktivitāte, risinot dažādas informatīvi un emocionāli motivējoša satura situācijas.

  • Darbības regulācijas funkcionālās struktūras korekcijas ceļu meklēšana pie intensīvām intelektuāli emocionālam slodzēm.

  • Psihofizioloģiskā diagnostika klīnikā un bērnu ar neiroloģiskiem traucējumiem un bērnu cerebrālo trieku sociālās adaptācijas jautājumi.

11.Ārējie sakari

Psiholoģijas augstskolai ir noslēgti aktīvi līgumi par sadarbību ar Latvijas, Beļģijas, Krievijas, Vācijas, Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Spānijas, Turcijas mācību iestādēm.

Līgumi par sadarbību – sk. 16.pielikums.

Sadarbība ar Latvijas augstskolām, kurās ir līdzīgas studiju programmas, paredz:

    • docētāju apmaiņu;

    • studentu apmaiņu;

    • studentu pārņemšanu studiju programmu likvidācijas gadījumā;

    • apmaiņu ar zinātnisko informāciju un abpusēju konsultēšanu;

    • apmaiņu ar mācību, metodisko u.c. speciālo literatūru, kopīgu izdevumu sagatavošanu;

    • kopīgu zinātnisko darbību.

Sadarbība tiek īstenota ar sekojošām Latvijas augstskolām:

    • Baltijas Starptautisko Akadēmiju;

    • Daugavpils Universitāti;

    • Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolu;

    • Rīgas pedagoģijas un vadības augstskolu.

Starptautiskā sadarbība tiek īstenota ar sekojošām ārvalstu augstākās izglītības iestādēm:

  • Maskavas pilsētas Psiholoģijas un pedagoģijas universitāti (Krievija);

  • Granādas Universitāti (Spānija);

  • Oviedo Universitāti (Spānija);

  • Uludaģ Universitāti (Turcija);

  • Autonoma de Madrid Universitāti (Spānija);

  • Podlaska Akadēmiju (Polija);

  • Lessius Augstskolu (Beļģija);

  • Valsts Krimas Universitāti (Ukraina);

  • Noibrandenburgas Universitāti (Vācija);

  • Sankt-Pēterburgas valsts universitāti (Krievija).

    1. Sadarbības ietvaros ar citām augstskolām PA plāno konferences. 2006.gada 22.-23.novembrī tika organizēta starptautiskā zinātniski-praktiskā konference “Psiholoģija, bizness un sabiedrības sociālā sfēra: mūsdienu aktuālās problēmas”, tajā piedalījās dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas. Daugavpils Universitātē tiek organizētas studentu konferences.

    2. Vēl viena sadarbības forma ir semināru organizācija. 2007.g. 17.martā tika organizēts seminārs “Spēles psihotehnoloģijas”, kuru vadīja vieslektore no Maskavas Valsts Psiholoģijas un Pedagoģijas universitātes prof. M.Bitjanova. Starptautiski zinātniski-praktiskās konferences “Psiholoģija, bizness un sabiedrības sociālā sfēra: mūsdienu aktuālās problēmas” ietvaros tika organizēts seminārs “Apmācību inovāciju metodes”.

    3. Studiju programmas attīstības politika saistās ar ERASMUS hartas doto studentu un docētāju mobilitātes iespēju izmantošanu. 2006./2007.m.g. divas 2.kursa studentes un 2007./2008.m.g. viena 3.kursa un viena 4.kursa studente devās apmaiņas braucienā uz Granādas Universitāti (Spānija). 2006./2007.m.g. pavasara semestrī Psiholoģijas augstskolā ERASMUS programmas ietvaros studēja students no Uludaģ Universitātes (Turcija).

    4. Sadarbība tiek īstenotā arī ar sekojošām Latvijas un ārvalstu organizācijām:

● Latvijas profesionālo psihologu asociācijas – mācību programmu satura pilnveidošana, mācību programmu satura un studentu profesionālo prasmju izvērtēšana, PA absolventu supervīzijas, profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai, līdzdalība sertifikāciju komisijā, kopīgu semināru un konferences organizēšana un realizēšana.

● Children Support Centre (Lietuva), kas paredz:

  • docētāju apmaiņu; studentu apmaiņu;

  • apmaiņu ar zinātnisko informāciju un abpusēju konsultēšanu;

  • apmaiņu ar mācību, metodisko u.c. speciālo literatūru, kopīgu izdevumu sagatavošanu;

  • kopīgu zinātnisko darbību.

● Varšavas psiholoģijas skolu (Polija), kas paredz:

  • docētāju apmaiņa;

  • studenta apmaiņa

● London Metropolitan University (Anglija) – Children’s Identity & Citizenship in Europe (CICE) projekts.

Darba devēji

PA sadarbība ar darba devējiem notiek šādos virzienos:

  • studiju prakses nodrošināšana, t.sk. prakses vietu nodrošināšanas;

  • piedalīšanās prakses un bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijās;

  • ierosinājumi un rekomendācijas studentu pētījumu virzieniem – lietišķo pētījumu tēmas, bakalaura darbu tēmas. Vērojot studentu darbu prakses laikā un ņemot vērā prakses vadītāja atsauksmes par studentiem, potenciālais darba devējs var izvēlēties sev nepieciešamo speciālistu (sk. 6.pielikumu).

Darba devēji ir kvalifikācijas komisijas sastāvā, piedalās kvalifikācijas darba aizstāvēšanā. Darba devējs var novērtēt studentu profesionālo sagatavotību no viņa praktisko zināšanu viedokļa, uzdot konkrētus jautājumus, kas saistīti ar izvēlēto specializāciju.

PA uztur sakarus ar potenciālajiem darba devējiem – to organizāciju vadītājiem, kurās noris PA studentu prakse. Vērojot studentu darbu prakses laika un ņemot vērā prakses vadītāja atsauksmes par studentiem, potenciālais darba devējs var izvēlēties sev nepieciešamo speciālistu. PA absolventiem sekojošas organizācijas ir piedāvājušas darbu pēc prakses iziešanas: SIA “Bērnu oāze” (J.Miklaševiča, R.Kauliņa), Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola (seļeviča), Purvciema ģimnāzija (O.Gavrilova), biedrība “Edelweiss centrs” (G.Smirnovs, A.Troškovs, S.Groma).

PA ir noslēgusi līgumu par prakšu vietām ar šādiem uzņēmumiem un organizācijām:

● Rīgā:

  • Biedrība “Edelweiss centrs”;

  • Valkas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Pasaciņa”;

  • SIA “Psihoneirofizioloģijas un bioregulācijas pētījumu centrs”;

  • biedrība “Invalīdu sociālās aprūpes centrs “Jugla””;

  • a/s “Dzintars”;

  • biedrība “Laksis”;

  • VSIA “Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”;

  • SIA “LATEXPO”;

  • centrs pret vardarbību “Dardedze”;

  • Rīgas Purvciema vidusskola;

  • Š.Dubnova Rīga Ebreju vidusskola;

  • biedrība “DIA+LOGS”;

  • ģimnāzija “Maksima”.

● Jelgavas filiālē:

  • Sidrabenes pagasta padome ;

  • Jelgavas 5.vidusskola;

  • Jelgavas 6.vidusskola;

  • SIA Triviums apmācība;

  • VSIA JPS „ Ģintermuiža”;

  • Ozolnieku vidusskola;

  • Profesionālas izvēles valsts aģentūra ;

  • Jelgavas rajona padomes skolu psiholoģiskās palīdzības un izglītības centrs;

  • Dobeles rajona jaunatnes veselības centrs;

  • Jelgavas bērnu sociālas aprūpes centrs;

  • Valsts probācijas dienests;

  • Jelgavas speciālais valsts aprūpes centrs;

  • Profesionālas izvēles valsts aģentūra;

  • Jelgavas pilsētas bērnu nams- patversme;

  • Jelgavas sociālo lietu pārvalde patversme;

  • Sociālais aprūpes centrs “Jelgava”;

  • Jelgavas 1.ģimnāzija;

  • Sociālās aprūpes centrs “Zemgale”;

  • Bērnu attīstības centrs “Rotaļa”.

● Daugavpils filiālē:

  • Profesionālās karjeras izvēles centrs;

  • SIA “Rina”;

  • Daugavpils rajona Bērnu Sociālās aprūpes centrs “Kalkūni”;

  • Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Psiholoģiskās palīdzības centrs;

  • Daugavpils Sociālās palīdzības centrs;

  • Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde;

  • Bezpeļņas organizācija Valsts akciju sabiedrības nodarbinātības centrs;

  • Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Daugavpils narkoloģiskā slimnīca”;

  • Naujienes pagasta padome;

  • SO Sociālo brīvprātīgo organizācija ( ODIN/VITA );

  • Demenes pagasta padome;

  • Latvijas Neredzīgo biedrības Daugavpils teritoriālā organizācija:

  • SIA “Lokomotīve”;

  • Nodarbinātības Valsts aģentūra – Krāslavas filiāle;

  • Krāslavas rajona padome;

  • Daugavpils rajona padome.

● Liepājas filiālē:

  • Liepājas 2. vidusskola;

  • Liepājas internātpamatskola;

  • Liepājas 6. vidusskola;

  • Liepājas 7. vidusskola;

  • Liepājas 12. vidusskola;

  • Liepājas 3. pamatskola;

  • Liepājas Katoļu pamatskola;

  • Liepājas cietums;

  • Liepājas bērnu nams;

  • Ē. Ginteres privātprakse.

● Jēkabpils filiālē:

  • Aizkraukles Psiholoģiskās palīdzības centrs;

  • Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskola;

  • Līvānu 2.vidusskola;

  • Jēkabpils valsts ģimnāzija;

  • Dagdas vidusskola;

  • Jēkabpils dienas aprūpes centrs;

  • Bērnu un jauniešu centrs “Smaids”;

  • bērnudārzs “Zvaigznīte”;

  • Jēkabpils 3.vidusskola;

  • Jēkabpils metodiski konsultatīvais centrs;

  • bērnudārzs “Kāpēcītis”;

  • Jēkabpils 2.vidusskola;

  • a/s “Virši”;

  • Jēkabpils pilsētas domes sociālās palīdzības departaments;

  • Bebru internātskola;

  • Jēkabpils nakts patversme;

  • Vīgantes pamatskola;

  • Jēkabpils vakara vidusskola;

  • Zasas vidusskola;

  • Biedrības “Latvijas samāriešu apvienības Krīzes centrs sievietēm un bērniem” “Māras centrs”.

2007./2008.m.g., salīdzinot ar 2002./2003.m.g., ir palielinājies organizāciju skaits, ar kurām noslēgti sadarbības līgumi par prakses vietām.

Sadarbības līgumi par prakses vietām – sk. 3.pielikumu, mapē Nr.PA3-24 PA mācību daļā un filiāļu mācību daļās.

12. Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu attīstības plāns

Studiju programmas attīstības perspektīvas saistītas ar mūsdienīgu apmācības procesa nodrošināšanu.

    1. Programmas attīstības vispirms nozīmē studiju satura regulāru atjaunināšanu. Tiek plānota pakāpeniska pāreja uz studiju kursu lasīšanu valsts un angļu valodā.

    2. Svarīgi ir rosināt docētājus piedalīties dažādos pētniecības un zinātniskajos projektos, starptautiskās programmās. Jaunas pieredzes un kompetenču iegūšana ļauj kvalitatīvāk strādāt studiju programmā.

    3. Studiju programmas Padomes plānā ir izveidot elastīgu prakses iziešanas sistēmu, t.sk., arī vasarā. Plāna izstrādi veicinājuši organizāciju pasūtījumi, ar kuram noslēgti sadarbības līgumi par prakses vietām, piemēram, a/s “Dzintars” un ģimnāzija “Maksima”.

    4. Docētāju kvalifikācijas paaugstināšanai jābūt regulārai, apmeklējot kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, seminārus, treniņus. PA tiek plānots organizēt ziemas kvalifikācijas paaugstināšanas skolas starptautiskā līmenī.

    5. Attīstīt sadarbību ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām, kurās ir līdzīgas studiju programmas, veicināt studentu un docētāju apmaiņu starp augstskolām, pirmām kārtām ar Eiropas Savienības valstīm, kas notiek Eiropas Komisijas programmas ERASMUS ietvaros, piemēram, Beļģija, Polija, Spānija, Vācija. Nozīmīga sadarbības forma ar ārvalstu studentiem ir kopīgu vasaras nometņu organizēšana.

    6. Tiek plānots izveidot Studentu zinātnisko apvienību. Studiju programmas Padome ir izstrādājusi apvienības nolikumu, kas šobrīd ir rediģēšanas stadijā. Tiek plānots noslēgt līgumu ar Rīgas pedagoģijas un vadības augstskolas Psiholoģijas pētniecības institūtu par kopīgu zinātnisko darbību.

    7. Svarīgi ir palielināt docētāju un studentu publikāciju skaitu starptautiskos žurnālos, piemēram, “British Journal of Psychology”, “Canadian Journal of Experimental Psychology”, “Cross Cultural Research” u.c.

    8. Svarīgi ir palielināt starptautiski citējamo publikāciju skaitu.

    9. Svarīgi ir palielināt studiju kursu metodisko materiālu izdošanas apjomu, izstrādāt lekciju kursus-konspektus elektroniskā veidā.

    10. Studiju materiāli tehniskās un informatīvās bāzes pilnveidošana. Jāpalielina datu apstrādes datorprogrammu “SPSS” skaits un Psihofizioloģijas un eksperimentālās psiholoģijas laboratorijas iekārtu skaitu. Studiju programmas attīstība paredz regulāri strādāt pie bibliotēkas bāzes papildināšanas. Plānots izveidot potenciālo studiju programmas pasniedzēju datu bāzi.

    11. Akreditējamā programma ir pirmā pakāpe psihologa profesijas apguvē. Tālākās attīstības iespējas nodrošinās maģistrantūra.

1. pielikums

Profesionālā bakalaura studiju programmas “Psiholoģija” ar psihologa asistenta kvalifikācijas iegūšanu studiju plāns

PSIHOLOĢIJAS AUGSTSKOLA

Profesionālā bakalaura studiju programma psiholoģijā profesionālās kvalifikācijas "psihologa asistents" iegūšanai

Pilna laika studijas

Studiju ilgums – 4 gadi (8 semestri)

 

N.p.k.

Studiju kursa nosaukums

Kredītpunkti

Sadalījums pa kursiem un semestriem

Kontroles forma

1.kurss

2.kurss

3.kurss

4.kurss

Eksāmens

Dif. ieskaite

1.sem.

2.sem.

3.sem.

4.sem.

5.sem.

6.sem.

7.sem.

8.sem.

Vispārizglītojošie studiju kursi

20KP

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Loģika

2

2

 

 

 

 

 

 

 

1

 

2

Tiesību zinātne

1

1

3

Svešvaloda

4

2

2

1

1

4

Retorika

2

2

1

5

Cilvēktiesību pamati

1

 

1

 

 

 

 

 

 

 

1

6

Lietvedība

1

 

1

 

 

 

 

 

 

1

7

Vadības zinātne

2

 

 

2

 

 

 

 

 

 

1

8

Darba likumdošana

1

 

 

 

 

 

1

9

Filozofija

2

 

 

 

 

 

 

 

1

 

10

Ekonomikas pamati

1

1

 

 

 

 

1

11

Socioloģija

2

2

1

12

Pedagoģija

1

1

1

Kopā

20

5

6

3

2

1

3

0

0

4

9

Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi

36KP

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Vispārīgā psiholoģija

4

4

 

 

 

1

2

Psihes bioloģiskie pamati

2

2

1

3

Informātikas pamati

2

2

1

4

Psiholoģijas vēsture

2

 

 

 

 

 

 

1

 

5

Attīstības psiholoģija

4

 

4

 

 

 

 

 

1

6

Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija

4

 

 

 

 

 

1

7

Eksperimentālā psiholoģija

2

 

 

2

 

 

 

 

1

8

Sociālā psiholoģija

4

 

 

4

 

 

 

 

1

9

Neiropsiholoģija

2

 

 

2

 

 

 

 

1

10

Kognitīvā psiholoģija

2

 

 

 

 

 

 

 

1

11

Personības psiholoģija

4

 

 

 

 

 

 

1

 

12

Pētījumu datu datorapstrāde

2

 

 

 

 

 

 

13

Psihometrika

2

 

 

 

 2

 

 

 

1

Kopā

36

8

6

12

6

4

0

0

0

9

4

Nozares profesionālās specializācijas kursi

60KP

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Ievads specialitātē

1

1

1

2

Personības izaugsmes treniņš

1

1

1

3

Efektīvas pašprezentēšanas treniņš

1

 

 

 

 

 

1

4

Statistiskās metodes psiholoģijā

4

2

2

 

 

 

 

 

1

1

5

Psihofizioloģija

2

 

 

 

 

 

1

6

Profesionālās karjeras izvēle (meistarklase)

1

 

 1 

 

 

 

 

1

7

Veselības psiholoģija

2

 

2

 

 

 

 

1

8

Pedagoģiskā psiholoģija

2

 

 

 

 

 

 

1

 

9

Saskarsmes psiholoģija

2

2

1

10

Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums

2

2

1

11

Diferenciālā psiholoģija

2

 

 

2

 

 

 

 

12

Stresa menedžments (meistarklase)

1

1

1

13

Psihodiagnostika I

2

 

 

 

 

2

 

 

14

Ievads psiholoģiskā konsultēšanā

2

 

 

 

 

2

 

 

1

15

Klīniskā psiholoģija

2

 

 

 

 

 

1

 

16

Ievads juridiskajā psiholoģija

2

2

1

17

Lietišķās saskarsmes treniņš

1

 

 

 

 

1

 

 

 

18

Komandas veidošanas treniņš

1

1

1

19

Organizāciju psiholoģija

2

 

 

 2

 

20

Bērnu psiholoģiskā izpēte

2

 

 

 

 

 2

 

1

21

Psihodiagnostika 2 (praktikums)

2

 

 

 

 

 

 

1

 

22

Penitenciārā psiholoģija

2

 

 

 

 

 

2

 

 

1

 

23

Aktīvās pārdošanas treniņš

1

 

 

 

 

 

 1

 

 

1

24

Ievads psihiatrijā

2

 

 

 

 

 

 

25

Ievads psihoterapijā

2

 

 

 

 

2

 

 

1

26

Ģimenes psiholoģija

2

2

1

27

Sociāli psiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes

2

2

1

28

Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes (praktikums)

2

2

1

29

Psiholoģijas tehnoloģijas personāla vadīšanā

2

2

1

30

Psihologa darba ētika

2

2

1

31

Studiju darbs I

1

1

1

32

Studiju darbs II

2

2

1

33

Studiju darbs III

3

3

1

 

Kopā

60

5

6

4

8

15

8

15

0

15

19

Brīvās izvēles daļa

6KP

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Mūsdienu tehnoloģijas darbā ar informāciju

1

1

 

 

 

 

 

 

 

1

2

Zoopsiholoģija

1

1

3

Latviešu valoda

1

1

4

Psiholingvistika

1

1

1

5

Psihoanalīzes pamati

1

1

6

Mākslas terapijas tehnikas grupā

1

 

 

 

 1

  

 

 

1

7

Kroskulturālā psiholoģija

1

 

 

 

 

 1

 

 

8

Darbs ar atkarīgiem cilvēkiem

1

 

 

 

 

1

 

 

1

9

Seksualitātes psiholoģija

2

2

1

 

Kopā

6

2

0

1

0

0

1

2

0

0

6

 

Prakse

26KP

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Prakse I

2

2

 

 

 

 

 

 

 

1

2

Prakse II

4

 

 

4

 

 

 

 

 

1

3

Prakse III

8

 

 

 

 

8

 

 

 

1

4

Prakse IV

12

 

 

 

 

 

 

4

8

 

1

Kopā

26

0

2

0

4

0

8

4

8

0

4

 

Valsts pārbaudījums

12KP

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1

Diplomdarbs

12

 

 

 

 

 

 

12

1

 

  

1

Darba un civilā aizsardzība – 1. semestrī

2

Diplomdarba rakstīšanas un aizstāvēšanas

metodika – 8.semestrī

12

0

0

0

0

0

0

0

12

1

0

 

KOPĀ

160

20

20

20

20

20

20

20

20

29

42

PSIHOLOĢIJAS AUGSTSKOLA

Profesionālā bakalaura studiju programma psiholoģijā profesionālās kvalifikācijas "psihologa asistents" iegūšanai

Pilna laika studijas

Studiju ilgums – 4,5 gadi (9 semestri)

N.p.k.

Studiju kursa nosaukums

Kredītpunkti

Sadalījums pa kursiem un semestriem

Kontroles forma

1.kurss

2.kurss

3.kurss

4.kurss

5.kurss

Eksāmens

Dif. ieskaite

1.sem.

2.sem.

3.sem.

4.sem.

5.sem.

6.sem.

7.sem.

8.sem.

9.sem.

Vispārizglītojošie studiju kursi

20KP

 

1

Loģika

2

2

 

 

 

 

 

 

 

1

 

2

Tiesību zinātne

1

1

3

Svešvaloda

4

2

2

1

1

4

Retorika

2

2

1

5

Cilvēktiesību pamati

1

 

1

 

 

 

 

 

 

 

1

6

Lietvedība

1

 

1

 

 

 

 

 

 

1

7

Vadības zinātne

2

 

 

2

 

 

 

 

 

 

1

8

Darba likumdošana

1

 

 

 

 

 

1

9

Filozofija

2

 

 

 

 

 

 

 

1

 

10

Ekonomikas pamati

1

1

 

 

 

 

1

11

Socioloģija

2

2

1

12

Pedagoģija

1

1

1

Kopā

20

5

6

3

2

1

3

0

0

0

4

9

Nozares teorētiskie un informācijas tehnoloģiju kursi

36KP

 

 

1

Vispārīgā psiholoģija

4

4

 

 

 

1

2

Psihes bioloģiskie pamati

2

2

1

3

Informātikas pamati

2

2

1

4

Neiropsiholoģija

2

 

 

 

 

 

1

5

Psiholoģijas vēsture

2

2  

 

 

 

 

 

1

 

6

Attīstības psiholoģija

4

 

4

 

 

 

 

 

1

7

Psiholoģiskā pētījuma metodoloģija

4

 

 

 

 

 

1

 

8

Sociālā psiholoģija

4

 

 

4

 

 

 

 

1

9

Personības psiholoģija

4

 

 

 

 

 

 

1

 

10

Eksperimentālā psiholoģija

2

 

 

 

 

 

1

11

Pētījumu datu datorapstrāde

2

 

 

 

 

 

 

12

Psihometrika

2

 

 

 

 2

 

 

 

1

13

Kognitīvā psiholoģija

2

 

 

 

 2 

 

 

 

1

Kopā

36

6

6

12

4

6

2

0

0

0

9

4

Nozares profesionālās specializācijas kursi

60KP

 

1

Ievads specialitātē

1

1

1

2

Personības izaugsmes treniņš

1

1

1

3

Efektīvas pašprezentēšanas treniņš

1

 

 

 

 

 

1

4

Statistiskās metodes psiholoģijā

4

2

2

 

 

 

 

 

1

1

5

Profesionālās karjeras izvēle (meistarklase)

1

 

 1 

 

 

 

 

1

6

Psihofizioloģija

2

 

 

 

 

 

1

7

Saskarsmes psiholoģija

2

2

1

8

Veselības psiholoģija

2

 

 

 

 

1

9

Diferenciālā psiholoģija

2

 

 

2

 

 

 

 

10

Pedagoģiskā psiholoģija

2

 

 

 2  

 

 

1

 

11

Psihodiagnostika I

2

 

 

 

 

2

 

 

12

Ievads psiholoģiskā konsultēšanā

2

 

 

 

 

2

 

 

1

13

Organizāciju psiholoģija

2

 

 

 2

 

14

Stresa menedžments (meistarklase)

1

1

1

15

Lietišķās saskarsmes treniņš

1

 

 

 

 

1

 

 

 

16

Psihodiagnostika 2 (praktikums)

2

 

 

 

 

 

 

1

 

17

Klīniskā psiholoģija

2

 

 

 

 

 

1

 

18

Ievads juridiskajā psiholoģija

2

2

1

19

Eksperimentālās psiholoģijas un psihofizioloģijas praktikums

2

2

1

20

Penitenciārā psiholoģija

2

 

 

 

 

 

 

1

 

21

Bērnu psiholoģiskā izpēte

2

 

 

 

 

 2

 

1

22

Ievads psihiatrijā

2

 

 

 

 

 

 

23

Ievads psihoterapijā

2

 

 

 

 

2

 

 

1

24

Organizāciju pētīšanas psiholoģiskās metodes (praktikums)

2

2

1

25

Komandas veidošanas treniņš

1

1

1

26

Aktīvās pārdošanas treniņš

1

 

 

 

 

 

 

1

 

 

1

27

Ģimenes psiholoģija

2

2

1

28

Sociāli psiholoģiskā treniņa vadīšanas metodes

2

2

1

29

Psiholoģijas tehnoloģijas personāla vadīšanā

2

2

1

30

Psihologa darba ētika

2

2

1

31

Studiju darbs I

1

1

1

32

Studiju darbs II

2

2

1

33

Studiju darbs III

3

3

1

 

Kopā

60

5

4

2

8

10

5

16

10

0

15

19

Brīvās izvēles daļa

6KP

1

Mūsdienu tehnoloģijas darbā ar informāciju

1

1

 

 

 

 

 

 

 

1

2

Zoopsiholoģija

1

1

3

Latviešu valoda

1

1

4

Psiholingvistika

1