Главная > Документ


Pieteikuma lapa Akreditācijai.

SATURS

A

Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

4

B

LU reģistrācijas apliecības kopija

5

C

Studiju programmas licences kopija

6

D

Līgums ar LMA par studentu iespēju turpināt izglītību programmas likvidācijas gadījumā

7

E

Studiju programmas anotācija

8

1.

Studiju programmas mērķi un uzdevumi, pēc augstākās izglītības programmas apguves iegūstamie studiju rezultāti

9

2.

Studiju programmas organizācija un iekšējais kvalitātes nodrošināšanas mehānisms

10

3.

Studiju programmas studiju pasākumu apraksts

13

4

Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu analīze)

13

5

Studiju programmas praktiskā īstenošana

15

6.

Studiju programmas perspektīvais novērtējums

16

6.1.

Studiju programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības standartam un profesijus standartiem un salīdzinājums ar citu Latvijas un Eiropas savienības augstskolu programmām

16

6.2.

Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem

26

7.

Studējošie

26

7.1.

Studējošo skaits programmā

26

7.2.

Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits

27

7.3.

Absolventu skaits

27

7.4.

Studējošo aptaujas un to analīze

27

7.5.

Absolventu aptaujas un to analīze

28

7.6.

Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

28

8.

Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums

29

8.1.

Akadēmiskā personāla skaits

29

8.2.

Akadēmiskā personāla kvalifikācija

29

8.3.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība

30

8.4.

Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

nākamajiem sešiem gadiem

31

8.5.

Palīgpersonāls

32

8.6.

Studiju programmas īstenošanā iesaistītās struktūrvienības

32

9.

Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

33

9.1.

Studiju programmas infrastruktūras nodrošinājums un finansēšanas avoti

33

9.2.

Programmas izmaksas

34

10.

Ārējie sakari

35

10.1.

Sadarbība ar darba devējiem

35

10.2.

Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuras īsteno līdzīgas augstākās

izglītības programmas

35

11.

Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja augstākās izglītības programma tiek likvidēta, pieteicējs nodrošinās attiecīgās augstākās izglītības programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā augstākās izglītības programmā vai citā augstskolā

36

12.

Studiju programmas attīstības plāns un SVID analīze

36

Pielikumi

40

I

Studiju plāni

41

II

Studiju kursu apraksti

59

Vispārizglītojošie studiju kursi

60

Nozares teorētiskie pamatkursi (nozares pamatstudiju modulis)

79

Nozares teorētiskie pamatkursi (datordizainera kvalifikācijas modulis)

91

Nozares teorētiskie pamatkursi (interjera dizainera kvalifikācijas modulis)

101

Profesionālās specializācijas (nozares pamatstudiju modulis)

111

Profesionālās specializācijas kursi (datordizainera kvalifikācijas modulis)

134

Profesionālās specializācijas kursi (interjera dizainera kvalifikācijas modulis)

149

Prakses un valsts pārbaudījums

164

III

Akadēmiskā personāla saraksts

173

IV

Akadēmiskā personāla radošās un zinātniskās biogrāfijas (curriculum vitae)

178

V

Zinātnisko pētījumu un jaunrades sasniegumu saraksts

244

VI

Nolikums par praksi

254

VII

Norādījumi diplomdarba izstrādei

258

VIII

Studējošo aptauja un darba devēja intervija

278

IX

Līgumi ar prakšu vietām

281

X

Atsauksmes par studiju programmu

289

XI

Salīdzināšanai izmantotās studiju programmas

294

XII

Diploma pielikuma paraugs

311

XIII

Profesiju standarti

319

XIV

Reklāmas materiāli par studiju programmu

332

A. Senāta lēmums par studiju programmas „Māksla” apstiprināšanu

B. LU reģistrācijas apliecības kopija

C. Studiju programmas licences kopija


D. Līgums ar LMA par studentu iespēju turpināt izglītību

programmas likvidācijas gadījumā

E. Studiju programmas anotācija

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma „Māksla” (turpmāk – studiju programma) izstrādāta profesionālā bakalaura grāda mākslā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju „Datordizainers” vai „Interjera dizainers” iegūšanai.

Studiju programmā ir divi virzieni – datordizains un interjera dizains. Apgūstot pilnu studiju programmu 160 kredītpunktu apjomā, datordizaina virziena studenti būs ieguvuši kompetences, kas noteiktas datordizainera profesijas standartā PS 0069 (apstiprināts 2002. gada 16. maijā), bet interjera dizaina virziena studenti – kompetences, kas noteiktas interjera dizainera profesijas standartā PS 0414 (apstiprināts 2008. gada 20. augustā).

Studiju programma izstrādāta un tiek īstenota, balstoties uz dizaina attīstības stratēģiju un radošo industriju darba tirgu Latvijā. Dizains ir viens no radošo industriju balstiem, kas vairo valsts ekonomisko potenciālu, paaugstinot preces un pakalpojumu pievienoto vērtību. Neprasot lielu dabas, enerģijas vai citu materiālo resursu patēriņu, dizains var kalpot par peļņu nesošu eksporta preci, tāpēc ir uzskatāms par nozīmīgu jomu Latvijas ekonomikas attīstībā. Vienlaikus dizains, it īpaši komerciālais dizains ir maz pētīts kā viens no kultūras procesa aspektiem, līdz ar to netiek veikta kultūras procesa vispusīga, analītiska izvērtēšana. Uzkrātā praktiskā pieredze ļauj attīstīt pētniecisko darbību, paplašinot ne vien mākslas, bet arī sociālo zinātņu pētījumu spektru.

Studiju programma paredzēta 4 gadu studijām pilna laika klātienes formā vai 4,5 gadu studijām nepilna laika klātienes formā. Studiju programmas saturu veido trīs pamatkomponentes – vispārizglītojošā daļa, kas ietver arī kompetenču veidošanu komunikācijā un uzņēmējdarbībā, vizuālās mākslas daļa, tehnoloģiju un profesionālo kompetenču daļa. Obligātie kursu kopa izveidota tā, lai nākotnē varētu paplašināt studiju programmas iespējas un piedāvāt apgūt arī kompetences, kas nepieciešamas kādas citas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

Studiju darbu studējošie veic nodarbībās auditorijās (lekcijas, praktiskie darbi, semināri), ārpusauditoriju nodarbībās (e-kursu apguve, projektu izstrāde, mācību ekskursijas, prakses) un strādājot patstāvīgi. Studiju noslēgumā tiek izstrādāts diplomdarbs.

Studiju programmā uzņem vispārējo vidējo izglītību ieguvušos reflektantus konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem latviešu valodā un svešvalodā, kā arī uz iestājpārbaudījuma (praktiskais pārbaudījums vizuālajā mākslā) rezultātiem.

Studiju programmu īsteno LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte.

  1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, pēc augstākās izglītības programmas apguves sagaidāmie studiju rezultāti

Profesionālā bakalaura studiju programmas „Māksla” mērķi ir:

  1. dot iespēju studentiem kļūt par mūsdienu darba tirgū konkurētspējīgiem, radoši domājošiem speciālistiem, kurus raksturo māksliniecisko ideju oriģinalitāte un spēja izmantot datora un ražošanas tehnoloģiju piedāvātās iespējas, strādājot gan Latvijas uzņēmumos, gan arī starptautiskos projektos

  2. nodrošināt iespējas studentu personības tālākai attīstībai, sagatavojoties turpmākām studijām un/vai dziļākai specializācijai pēcdiploma profesionālās pilnveides un maģistrantūras studiju programmās Latvijā un ārzemēs.

Studiju programmas uzdevumi ir:

  1. Radīt priekšnoteikumus studējošo zināšanu apguvei un kompetenču iegūšanai:

    • tēlotājā mākslā, kompozīcijā un koloristikā;

    • vizualizācijā, attēlu un tēlu sistēmas veidošanā;

    • dažādu dizaina darbu specifikas izpratnē;

    • dizaina menedžmenta problēmu risināšanā, projektu finansiāli ekonomisko aspektu novērtēšanā;

    • tehnoloģiju un programmatūras apguvē, ražošanas tehnoloģisko iespēju spektra pārzināšanā;

    • komunikatīvajā lietišķās saskarsmes kultūrā, sadarbībā ar pasūtītāju un citām projektos iesaistītajām pusēm.

  1. Sniegt iespēju studējošajiem apgūt pētnieciskā darba prasmes un iemaņas ar specialitāti saistīto teorētisko atziņu un faktoloģiskā un vizuālā materiāla apzināšanā, analīzē un interpretācijā, nodrošinot loģisku un nepārtrauktu teorētisko zināšanu un prakses integrāciju.

  2. Veicināt studentu profesionāli atbildīgu attieksmju veidošanos gan darbojoties „dizainers-klients” attiecību sistēmā, gan individuālajā radošajā darbībā.

Sagaidāmie rezultāti un iegūstamās kompetences

Apgūstot pilnu studiju programmu 160 kredītpunktu apjomā, studējošais iegūst profesionālā bakalaura grādu mākslā un datordizainera vai interjera dizainera kvalifikāciju.

Studenti būs ieguvuši kompetences, kas noteiktas atbilstošajos profesiju standartos:

  • datordizainers prot plānot un organizēt savu vai citu darbu, izmantojot mūsdienīgu datorizētu programmnodrošinājumu, prot izstrādāt projektējamā objekta vizuālizāciju digitālā formātā; prot izstrādāt, apstrādāt, stilizēt un radikāli izmainīt grafisko attēlu un telpisko objektu (poligrāfijā, vides dizainā un reklāmā) ar datora palīdzību, kā arī sagatavot projekta realizācijai nepieciešamo dokumentāciju. Datordizaina speciālists savā praksē spēj profesionāli pamatoti noformulēt darba uzdevumu un realizēt māksliniecisko ideju, izmantojot datortehnikas un citas mūsdienu tehnoloģijas iespējas. Viņam jāprot strādāt gan individuāli, darba grupās, sadarbojoties ar pasūtītāju un citiem speciālistiem; plānot un realizēt savu zināšanu un prasmju pilnveidošanu.

  • interjera dizainers prot plānot un īstenot radošas idejas telpiskās vides projektēšanas un iekārtošanas jomā, spēj formulēt darba uzdevumu, patstāvīgi veic ar kultūrvidi saistītu pasūtījumu (interjera projekti, stila piedāvājumu izstrāde, telpu dekorēšana, telpisku objektu projektēšana), informācijas izpēti un analīzi, interjera koncepcijas un skiču piedāvājuma izstrādi, pilna apjoma interjera projektu izstrādi, projekta prezentāciju, projekta izpildes organizēšanu un autoruzraudzību.

  1. Studiju programmas organizācija un iekšējais kvalitātes nodrošināšanas mehānisms

Imatrikulācijas nosacījumi

Studiju programmā uzņem vispārējo vidējo izglītību un profesionālo vidējo izglītību ieguvušos reflektantus konkursa kārtībā, pamatojoties uz:
1) reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību sākot no 2004. gada - centralizēto eksāmenu rezultātiem latviešu valodā un svešvalodā un praktiskā pārbaudījuma vizuālajā mākslā rezultātiem.
2) reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību ārvalstīs, vai personām ar īpašām vajadzībām - vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm latviešu valodā un literatūrā un svešvalodā, un praktiskā pārbaudījuma vizuālajā mākslā rezultātiem.
Praktiskais pārbaudījums vizuālajā mākslā (uzdevumi zīmēšanā un krāsu kompozīcijā) ļauj noteikt reflektanta spējas un piemērotību studijām šajā programmā.

Studiju programmas satura organizācija

Studiju programma paredzēta 4 gadu pilna laika un 4,5 gadu nepilna laika klātienes studijām, tās kopējais apjoms ir 160 kredītpunkti (240 ECTS). Studiju gada laikā ir 40 studiju nedēļas.

Saskaņā ar LR MK Noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu studiju programmas obligāto saturu veido:

  1. vispārizglītojošie studiju kursi (obligātie kursi) – Filozofija, svešvalodas, Saskarsmes psiholoģija, Socioloģija, Estētika, Intelektuālā īpašuma tiesības, Uzņēmējdarbības vadīšana – kopā 20 kredītpunkti. Šo kursu uzdevums ir dot iespēju studentiem apgūt vispārējās pamatzināšanas, veidot kompetences saskarsmē (tai skaitā lietišķajā) un pētnieciskajā darbā. Biznesa vides un profesijas tiesisko normu pārzināšanu nodrošina studiju kursi, kuros studenti apgūst uzņēmējdarbības vadību un intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī pētnieciskā prakse, kuras ietvaros tiek izstrādāts biznesa plāns dizaina projektam.

  2. Nozares teorētiskie pamatkursi (obligātie kursi (A daļa) un ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa)) – Kompozīcija, Koloristika, Mākslas vēsture, Dizaina vēsture, Reklāmas psiholoģija u.c – kopā 36 kredītpunkti. Šie kursi veido būtisko, obligāto profesionālo zināšanu kopumu, kas ir profesionālās darbības pamatā.

  3. Profesionālās specializācijas kursi (obligātie (A daļa) un ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa)) – zīmēšana, gleznošana, fotogrāfija, grafikas programmas u.c. – kopā 60 kredītpunkti. Šie kursi dod iespēju studentiem veidot prasmes un kompetences dažādu radošo uzdevumu (pasūtījumu) veikšanai un kas kalpo par pamatu specializācijai konkrētās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

  4. Brīvās izvēles kursi (C daļa) – dažādi studiju kursi, kas dod iespēju iepazīties ar citām zinātņu nozarēm un jomām, apgūt nepieciešamās priekšzināšanas studiju turpināšanai citas nozares studiju programmā – 6 kredītpunkti.

Saskaņā ar LU Studiju programmu nolikumu studiju kursi iedalīti obligātajos (A daļa), ierobežotās izvēles (B daļa) un brīvās izvēles (C daļa) kursos. Vispārizglītojošie studiju kursi ir obligāti pilnā apjomā (20 kredītpunkti), savukārt nozares teorētiskajos pamatkursos un profesionālās specializācijas kursos iekļauti gan obligātie (kopā 38 kredītpunkti), gan ierobežotās izvēles kursi (kopā 58 kredītpunkti). Obligātajā studiju programmas daļā iekļauta arī prakse (plenēra, pētnieciskā un profesionālā), diplomdarba izstrāde un aizstāvēšana, kā arī valsts eksāmens (kopā 38 kredītpunkti).

Uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču moduli dizaina virzienam veido divi studiju kursi – Uzņēmējdarbības vadība un Intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī pētnieciskās prakses ietvaros izstrādātais biznesa plāns dizaina projektam (Pētnieciskā prakse III). Līdz ar to programmas A daļu, kuras apguve ir obligāta visiem mākslas profesionālā bakalaura programmas studentiem, veido studiju kursi 96 kredītpunktu apjomā. Programmas B daļu, kura nosaka iegūstamo kvalifikāciju, – studiju kursi 58 kredītpunktu apjomā, C daļu, kuru students var brīvi izvēlēties – studiju kursi 6 kredītpunktu apjomā

Programmas A daļas kursi Profesionālā prakse un Diplomdarbs (kopā 36 kredītpunkti) saturiski veido tās kompetences, kas nepieciešamas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Līdz ar to konkrētās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās kompetences studenti veido B daļas kursos un A daļas kursos Profesionālā prakse un Diplomdarbs (kopā 94 kredītpunkti).

Iekšējais kvalitātes nodrošināšanas mehānisms

Kvalitātes nodrošināšanu nosaka gan LU noteiktā kārtība, gan iekšējie studiju procesa pārraudzības mehānismi.

Divas reizes gadā semestru beigās notiek skates, kurās studenti izstāda dažādu studiju kursu ietvaros veidotos radošos darbus. Tos vērtē komisija – visi docētāji, kuri strādā ar konkrēto akadēmisko grupu. Tādējādi iespējams:

  • gūt vispusīgu priekšstatu par katra studenta sekmēm un kompetenci,

  • novērtēt starpdisciplināro sadarbību integrēto projektu izpildē un stiprināt sadarbību starp atsevišķu kursu docētājiem, vienlaicīgi novēršot uzdevumu dublēšanos.

Uzsākot semestri, notiek studentu aptauja par iepriekšējā semestra rezultātiem vai citiem studiju programmai aktuāliem jautājumiem. Tas palīdz novērtēt gan studiju programmas darbu kopumā, gan atsevišķu studiju kursu kvalitāti, nodrošinājumu ar metodiskajiem materiāliem, tehnoloģijām, programmatūru, u.t.t.

Lai studiju programma atbilstu darba tirgus prasībām, regulāri notiek konsultācijas ar nozares uzņēmumos strādājošajiem – daži no viņiem iesaistīti arī profesionālās specializācijas studiju kursu docēšanā. Katru pavasari notiek profesionālās prakses atskaites seminārs, kurā tiek analizēts studentu darbs uzņēmumos, notiek pieredzes apmaiņa.

2009. gadā LU tika izveidota starpfakultāšu Mākslas studiju programmu padome – koleģiāla institūcija, kas vada mākslas studiju programmu īstenošanu, apstiprina studiju programmas saturu, plānus, kursu izpildes nosacījumus, tādējādi veicot pastāvīgu studiju programmas kvalitātes uzraudzību. Mākslas studiju programmu padomes kompetencē ir arī apspriest ikgadējos programmas pašnovērtējuma ziņojumus.

  1. Studiju programmas studiju pasākumu apraksts

Studiju programma izstrādāta, lai nodrošinātu vispusīgas, profesionālas izglītības iegūšanu. Profesionālās kompetences veidojas integrēti visā studiju procesā. Nosacīti var iezīmēt piecas kompetenču grupas:

  1. Vizuālās mākslas pamatu apguve – zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika, fotografēšana, u.c.

  2. Cilvēka vizuālās uztveres un tēlu sistēmu mijiedarbības aspektu izzināšana – mākslas, interjera un dizaina vēsture, reklāmas psiholoģija, zīmolēšanas pamati, u.c.

  3. Tehnoloģisko risinājumu un programmatūras pielietošana radošajā procesā –datorgrafika, burtu mācība, maketēšana, interjera projektēšana, u.c.

  4. Komunikatīvo un citu profesionālajā vidē nepieciešamo prasmju veidošana – svešvaloda, saskarsmes psiholoģija, uzņēmējdarbības pamati, intelektuālā īpašuma tiesības, u.c.

  5. Radošā potenciāla, pašattīstības un tālākizglītības veicināšana – filozofija, estētika, socioloģija, pētnieciskais darbs, radošie projekti un prakses.

Studiju priekšmeti izkārtoti pa semestriem tā, lai pastāvētu nepārtraukta loģiska saikne starp tehnoloģiju un mākslas apgūšanu, t.i. zināšanas un prasmes, kas iegūtas, piemēram, zīmēšanā un divdimensiju kompozīcijā, tūlīt iespējams izmantot, apgūstot darbu ar grafiskajām programmām datornodarbībās, fotogrāfijas kadrējumā vai interjera kolāžas veidošanā. Fotografēšanas iemaņas sniedz neierobežotas iespējas attēla digitālās apstrādes un modificēšanas jomā. Savukārt, trīsdimensiju datorgrafikas paņēmienu pārzināšana ir nepieciešama interjera projektēšanas uzdevumu veikšanai utt.

Pilna laika klātienes un nepilna laika klātienes studiju plānus skat. I Pielikumā.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ārtotai akreditācijai. Tādejādi var secināt, ka studiju programmas absolventi ir labi ... .tm.gov.lv/lv/documents/petijumi/Cietuso_tiesibu_realizacija/petijuma_atskaite.doc – 8 a.l. Meikališa Ā., Strada ...
  2. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iest ... Individuālā komunikācijas projekta pieteikuma prezentācija, to analīze un ... , M. (1980). Metaphors we live by. Chicago: University of Chicago Press. 3. Loebner, S. (2002 ...
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... (izcili) 9 (teicami) 8 (ļoti labi) 7 (labi) 6 (gandrīz labi) 5 (viduvēji) 4 (gandrīz ... IZM) izdotā Studiju programmas akreditācijas lapa (Nr.026-698) ... ārvalstu augstskolās dots programmas pieteikuma akreditācijai 9.3.nodaļā; interesēties programmas ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... 1999. Auziņš, A., Liepiņa, A., Ozols, E. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecā ... 5 Teicami 4 Ļoti labi 3 Labi 2 Apmierinoši 1 Pietiekami 0 Neapmieri noši Studenta ... akreditāciju pieņem akreditācijas komisija, bet par augstskolas un koledžas akreditāciju ...
  5. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... .lpp. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs. Akreditācija Latvijā. – R: BSM ... „Medicīnas laboratoriju akreditācija Latvijas Nacionālā akreditācijas sistēmā”. Sertifikāts ... izcils. Kas liecina par pietiekami labo sagatavotību studiju procesā. ...

Другие похожие документы..