Главная > Документ

1

Смотреть полностью

Pieteikuma lapa Akreditācijai.

SATURS

A

Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

4

B

LU reģistrācijas apliecības kopija

5

C

Studiju programmas licences kopija

6

D

Līgums ar LMA par studentu iespēju turpināt izglītību programmas likvidācijas gadījumā

7

E

Studiju programmas anotācija

8

1.

Studiju programmas mērķi un uzdevumi, pēc augstākās izglītības programmas apguves iegūstamie studiju rezultāti

9

2.

Studiju programmas organizācija un iekšējais kvalitātes nodrošināšanas mehānisms

10

3.

Studiju programmas studiju pasākumu apraksts

13

4

Vērtēšanas sistēma (vērtēšanas metožu izvēles pamatojums un rezultātu analīze)

13

5

Studiju programmas praktiskā īstenošana

15

6.

Studiju programmas perspektīvais novērtējums

16

6.1.

Studiju programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības standartam un profesijus standartiem un salīdzinājums ar citu Latvijas un Eiropas savienības augstskolu programmām

16

6.2.

Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem

26

7.

Studējošie

26

7.1.

Studējošo skaits programmā

26

7.2.

Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits

27

7.3.

Absolventu skaits

27

7.4.

Studējošo aptaujas un to analīze

27

7.5.

Absolventu aptaujas un to analīze

28

7.6.

Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

28

8.

Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums

29

8.1.

Akadēmiskā personāla skaits

29

8.2.

Akadēmiskā personāla kvalifikācija

29

8.3.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība

30

8.4.

Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

nākamajiem sešiem gadiem

31

8.5.

Palīgpersonāls

32

8.6.

Studiju programmas īstenošanā iesaistītās struktūrvienības

32

9.

Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

33

9.1.

Studiju programmas infrastruktūras nodrošinājums un finansēšanas avoti

33

9.2.

Programmas izmaksas

34

10.

Ārējie sakari

35

10.1.

Sadarbība ar darba devējiem

35

10.2.

Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuras īsteno līdzīgas augstākās

izglītības programmas

35

11.

Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja augstākās izglītības programma tiek likvidēta, pieteicējs nodrošinās attiecīgās augstākās izglītības programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā augstākās izglītības programmā vai citā augstskolā

36

12.

Studiju programmas attīstības plāns un SVID analīze

36

Pielikumi

40

I

Studiju plāni

41

II

Studiju kursu apraksti

59

Vispārizglītojošie studiju kursi

60

Nozares teorētiskie pamatkursi (nozares pamatstudiju modulis)

79

Nozares teorētiskie pamatkursi (datordizainera kvalifikācijas modulis)

91

Nozares teorētiskie pamatkursi (interjera dizainera kvalifikācijas modulis)

101

Profesionālās specializācijas (nozares pamatstudiju modulis)

111

Profesionālās specializācijas kursi (datordizainera kvalifikācijas modulis)

134

Profesionālās specializācijas kursi (interjera dizainera kvalifikācijas modulis)

149

Prakses un valsts pārbaudījums

164

III

Akadēmiskā personāla saraksts

173

IV

Akadēmiskā personāla radošās un zinātniskās biogrāfijas (curriculum vitae)

178

V

Zinātnisko pētījumu un jaunrades sasniegumu saraksts

244

VI

Nolikums par praksi

254

VII

Norādījumi diplomdarba izstrādei

258

VIII

Studējošo aptauja un darba devēja intervija

278

IX

Līgumi ar prakšu vietām

281

X

Atsauksmes par studiju programmu

289

XI

Salīdzināšanai izmantotās studiju programmas

294

XII

Diploma pielikuma paraugs

311

XIII

Profesiju standarti

319

XIV

Reklāmas materiāli par studiju programmu

332

A. Senāta lēmums par studiju programmas „Māksla” apstiprināšanu

B. LU reģistrācijas apliecības kopija

C. Studiju programmas licences kopija


D. Līgums ar LMA par studentu iespēju turpināt izglītību

programmas likvidācijas gadījumā

E. Studiju programmas anotācija

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma „Māksla” (turpmāk – studiju programma) izstrādāta profesionālā bakalaura grāda mākslā un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju „Datordizainers” vai „Interjera dizainers” iegūšanai.

Studiju programmā ir divi virzieni – datordizains un interjera dizains. Apgūstot pilnu studiju programmu 160 kredītpunktu apjomā, datordizaina virziena studenti būs ieguvuši kompetences, kas noteiktas datordizainera profesijas standartā PS 0069 (apstiprināts 2002. gada 16. maijā), bet interjera dizaina virziena studenti – kompetences, kas noteiktas interjera dizainera profesijas standartā PS 0414 (apstiprināts 2008. gada 20. augustā).

Studiju programma izstrādāta un tiek īstenota, balstoties uz dizaina attīstības stratēģiju un radošo industriju darba tirgu Latvijā. Dizains ir viens no radošo industriju balstiem, kas vairo valsts ekonomisko potenciālu, paaugstinot preces un pakalpojumu pievienoto vērtību. Neprasot lielu dabas, enerģijas vai citu materiālo resursu patēriņu, dizains var kalpot par peļņu nesošu eksporta preci, tāpēc ir uzskatāms par nozīmīgu jomu Latvijas ekonomikas attīstībā. Vienlaikus dizains, it īpaši komerciālais dizains ir maz pētīts kā viens no kultūras procesa aspektiem, līdz ar to netiek veikta kultūras procesa vispusīga, analītiska izvērtēšana. Uzkrātā praktiskā pieredze ļauj attīstīt pētniecisko darbību, paplašinot ne vien mākslas, bet arī sociālo zinātņu pētījumu spektru.

Studiju programma paredzēta 4 gadu studijām pilna laika klātienes formā vai 4,5 gadu studijām nepilna laika klātienes formā. Studiju programmas saturu veido trīs pamatkomponentes – vispārizglītojošā daļa, kas ietver arī kompetenču veidošanu komunikācijā un uzņēmējdarbībā, vizuālās mākslas daļa, tehnoloģiju un profesionālo kompetenču daļa. Obligātie kursu kopa izveidota tā, lai nākotnē varētu paplašināt studiju programmas iespējas un piedāvāt apgūt arī kompetences, kas nepieciešamas kādas citas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

Studiju darbu studējošie veic nodarbībās auditorijās (lekcijas, praktiskie darbi, semināri), ārpusauditoriju nodarbībās (e-kursu apguve, projektu izstrāde, mācību ekskursijas, prakses) un strādājot patstāvīgi. Studiju noslēgumā tiek izstrādāts diplomdarbs.

Studiju programmā uzņem vispārējo vidējo izglītību ieguvušos reflektantus konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem latviešu valodā un svešvalodā, kā arī uz iestājpārbaudījuma (praktiskais pārbaudījums vizuālajā mākslā) rezultātiem.

Studiju programmu īsteno LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte.

  1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi, pēc augstākās izglītības programmas apguves sagaidāmie studiju rezultāti

Profesionālā bakalaura studiju programmas „Māksla” mērķi ir:

  1. dot iespēju studentiem kļūt par mūsdienu darba tirgū konkurētspējīgiem, radoši domājošiem speciālistiem, kurus raksturo māksliniecisko ideju oriģinalitāte un spēja izmantot datora un ražošanas tehnoloģiju piedāvātās iespējas, strādājot gan Latvijas uzņēmumos, gan arī starptautiskos projektos

  2. nodrošināt iespējas studentu personības tālākai attīstībai, sagatavojoties turpmākām studijām un/vai dziļākai specializācijai pēcdiploma profesionālās pilnveides un maģistrantūras studiju programmās Latvijā un ārzemēs.

Studiju programmas uzdevumi ir:

  1. Radīt priekšnoteikumus studējošo zināšanu apguvei un kompetenču iegūšanai:

    • tēlotājā mākslā, kompozīcijā un koloristikā;

    • vizualizācijā, attēlu un tēlu sistēmas veidošanā;

    • dažādu dizaina darbu specifikas izpratnē;

    • dizaina menedžmenta problēmu risināšanā, projektu finansiāli ekonomisko aspektu novērtēšanā;

    • tehnoloģiju un programmatūras apguvē, ražošanas tehnoloģisko iespēju spektra pārzināšanā;

    • komunikatīvajā lietišķās saskarsmes kultūrā, sadarbībā ar pasūtītāju un citām projektos iesaistītajām pusēm.

  1. Sniegt iespēju studējošajiem apgūt pētnieciskā darba prasmes un iemaņas ar specialitāti saistīto teorētisko atziņu un faktoloģiskā un vizuālā materiāla apzināšanā, analīzē un interpretācijā, nodrošinot loģisku un nepārtrauktu teorētisko zināšanu un prakses integrāciju.

  2. Veicināt studentu profesionāli atbildīgu attieksmju veidošanos gan darbojoties „dizainers-klients” attiecību sistēmā, gan individuālajā radošajā darbībā.

Sagaidāmie rezultāti un iegūstamās kompetences

Apgūstot pilnu studiju programmu 160 kredītpunktu apjomā, studējošais iegūst profesionālā bakalaura grādu mākslā un datordizainera vai interjera dizainera kvalifikāciju.

Studenti būs ieguvuši kompetences, kas noteiktas atbilstošajos profesiju standartos:

  • datordizainers prot plānot un organizēt savu vai citu darbu, izmantojot mūsdienīgu datorizētu programmnodrošinājumu, prot izstrādāt projektējamā objekta vizuālizāciju digitālā formātā; prot izstrādāt, apstrādāt, stilizēt un radikāli izmainīt grafisko attēlu un telpisko objektu (poligrāfijā, vides dizainā un reklāmā) ar datora palīdzību, kā arī sagatavot projekta realizācijai nepieciešamo dokumentāciju. Datordizaina speciālists savā praksē spēj profesionāli pamatoti noformulēt darba uzdevumu un realizēt māksliniecisko ideju, izmantojot datortehnikas un citas mūsdienu tehnoloģijas iespējas. Viņam jāprot strādāt gan individuāli, darba grupās, sadarbojoties ar pasūtītāju un citiem speciālistiem; plānot un realizēt savu zināšanu un prasmju pilnveidošanu.

  • interjera dizainers prot plānot un īstenot radošas idejas telpiskās vides projektēšanas un iekārtošanas jomā, spēj formulēt darba uzdevumu, patstāvīgi veic ar kultūrvidi saistītu pasūtījumu (interjera projekti, stila piedāvājumu izstrāde, telpu dekorēšana, telpisku objektu projektēšana), informācijas izpēti un analīzi, interjera koncepcijas un skiču piedāvājuma izstrādi, pilna apjoma interjera projektu izstrādi, projekta prezentāciju, projekta izpildes organizēšanu un autoruzraudzību.

  1. Studiju programmas organizācija un iekšējais kvalitātes nodrošināšanas mehānisms

Imatrikulācijas nosacījumi

Studiju programmā uzņem vispārējo vidējo izglītību un profesionālo vidējo izglītību ieguvušos reflektantus konkursa kārtībā, pamatojoties uz:
1) reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību sākot no 2004. gada - centralizēto eksāmenu rezultātiem latviešu valodā un svešvalodā un praktiskā pārbaudījuma vizuālajā mākslā rezultātiem.
2) reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību līdz 2004. gadam (neieskaitot), kā arī reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību ārvalstīs, vai personām ar īpašām vajadzībām - vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm latviešu valodā un literatūrā un svešvalodā, un praktiskā pārbaudījuma vizuālajā mākslā rezultātiem.
Praktiskais pārbaudījums vizuālajā mākslā (uzdevumi zīmēšanā un krāsu kompozīcijā) ļauj noteikt reflektanta spējas un piemērotību studijām šajā programmā.

Studiju programmas satura organizācija

Studiju programma paredzēta 4 gadu pilna laika un 4,5 gadu nepilna laika klātienes studijām, tās kopējais apjoms ir 160 kredītpunkti (240 ECTS). Studiju gada laikā ir 40 studiju nedēļas.

Saskaņā ar LR MK Noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu studiju programmas obligāto saturu veido:

  1. vispārizglītojošie studiju kursi (obligātie kursi) – Filozofija, svešvalodas, Saskarsmes psiholoģija, Socioloģija, Estētika, Intelektuālā īpašuma tiesības, Uzņēmējdarbības vadīšana – kopā 20 kredītpunkti. Šo kursu uzdevums ir dot iespēju studentiem apgūt vispārējās pamatzināšanas, veidot kompetences saskarsmē (tai skaitā lietišķajā) un pētnieciskajā darbā. Biznesa vides un profesijas tiesisko normu pārzināšanu nodrošina studiju kursi, kuros studenti apgūst uzņēmējdarbības vadību un intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī pētnieciskā prakse, kuras ietvaros tiek izstrādāts biznesa plāns dizaina projektam.

  2. Nozares teorētiskie pamatkursi (obligātie kursi (A daļa) un ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa)) – Kompozīcija, Koloristika, Mākslas vēsture, Dizaina vēsture, Reklāmas psiholoģija u.c – kopā 36 kredītpunkti. Šie kursi veido būtisko, obligāto profesionālo zināšanu kopumu, kas ir profesionālās darbības pamatā.

  3. Profesionālās specializācijas kursi (obligātie (A daļa) un ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa)) – zīmēšana, gleznošana, fotogrāfija, grafikas programmas u.c. – kopā 60 kredītpunkti. Šie kursi dod iespēju studentiem veidot prasmes un kompetences dažādu radošo uzdevumu (pasūtījumu) veikšanai un kas kalpo par pamatu specializācijai konkrētās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

  4. Brīvās izvēles kursi (C daļa) – dažādi studiju kursi, kas dod iespēju iepazīties ar citām zinātņu nozarēm un jomām, apgūt nepieciešamās priekšzināšanas studiju turpināšanai citas nozares studiju programmā – 6 kredītpunkti.

Saskaņā ar LU Studiju programmu nolikumu studiju kursi iedalīti obligātajos (A daļa), ierobežotās izvēles (B daļa) un brīvās izvēles (C daļa) kursos. Vispārizglītojošie studiju kursi ir obligāti pilnā apjomā (20 kredītpunkti), savukārt nozares teorētiskajos pamatkursos un profesionālās specializācijas kursos iekļauti gan obligātie (kopā 38 kredītpunkti), gan ierobežotās izvēles kursi (kopā 58 kredītpunkti). Obligātajā studiju programmas daļā iekļauta arī prakse (plenēra, pētnieciskā un profesionālā), diplomdarba izstrāde un aizstāvēšana, kā arī valsts eksāmens (kopā 38 kredītpunkti).

Uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču moduli dizaina virzienam veido divi studiju kursi – Uzņēmējdarbības vadība un Intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī pētnieciskās prakses ietvaros izstrādātais biznesa plāns dizaina projektam (Pētnieciskā prakse III). Līdz ar to programmas A daļu, kuras apguve ir obligāta visiem mākslas profesionālā bakalaura programmas studentiem, veido studiju kursi 96 kredītpunktu apjomā. Programmas B daļu, kura nosaka iegūstamo kvalifikāciju, – studiju kursi 58 kredītpunktu apjomā, C daļu, kuru students var brīvi izvēlēties – studiju kursi 6 kredītpunktu apjomā

Programmas A daļas kursi Profesionālā prakse un Diplomdarbs (kopā 36 kredītpunkti) saturiski veido tās kompetences, kas nepieciešamas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Līdz ar to konkrētās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamās kompetences studenti veido B daļas kursos un A daļas kursos Profesionālā prakse un Diplomdarbs (kopā 94 kredītpunkti).

Iekšējais kvalitātes nodrošināšanas mehānisms

Kvalitātes nodrošināšanu nosaka gan LU noteiktā kārtība, gan iekšējie studiju procesa pārraudzības mehānismi.

Divas reizes gadā semestru beigās notiek skates, kurās studenti izstāda dažādu studiju kursu ietvaros veidotos radošos darbus. Tos vērtē komisija – visi docētāji, kuri strādā ar konkrēto akadēmisko grupu. Tādējādi iespējams:

  • gūt vispusīgu priekšstatu par katra studenta sekmēm un kompetenci,

  • novērtēt starpdisciplināro sadarbību integrēto projektu izpildē un stiprināt sadarbību starp atsevišķu kursu docētājiem, vienlaicīgi novēršot uzdevumu dublēšanos.

Uzsākot semestri, notiek studentu aptauja par iepriekšējā semestra rezultātiem vai citiem studiju programmai aktuāliem jautājumiem. Tas palīdz novērtēt gan studiju programmas darbu kopumā, gan atsevišķu studiju kursu kvalitāti, nodrošinājumu ar metodiskajiem materiāliem, tehnoloģijām, programmatūru, u.t.t.

Lai studiju programma atbilstu darba tirgus prasībām, regulāri notiek konsultācijas ar nozares uzņēmumos strādājošajiem – daži no viņiem iesaistīti arī profesionālās specializācijas studiju kursu docēšanā. Katru pavasari notiek profesionālās prakses atskaites seminārs, kurā tiek analizēts studentu darbs uzņēmumos, notiek pieredzes apmaiņa.

2009. gadā LU tika izveidota starpfakultāšu Mākslas studiju programmu padome – koleģiāla institūcija, kas vada mākslas studiju programmu īstenošanu, apstiprina studiju programmas saturu, plānus, kursu izpildes nosacījumus, tādējādi veicot pastāvīgu studiju programmas kvalitātes uzraudzību. Mākslas studiju programmu padomes kompetencē ir arī apspriest ikgadējos programmas pašnovērtējuma ziņojumus.

  1. Studiju programmas studiju pasākumu apraksts

Studiju programma izstrādāta, lai nodrošinātu vispusīgas, profesionālas izglītības iegūšanu. Profesionālās kompetences veidojas integrēti visā studiju procesā. Nosacīti var iezīmēt piecas kompetenču grupas:

  1. Vizuālās mākslas pamatu apguve – zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika, fotografēšana, u.c.

  2. Cilvēka vizuālās uztveres un tēlu sistēmu mijiedarbības aspektu izzināšana – mākslas, interjera un dizaina vēsture, reklāmas psiholoģija, zīmolēšanas pamati, u.c.

  3. Tehnoloģisko risinājumu un programmatūras pielietošana radošajā procesā –datorgrafika, burtu mācība, maketēšana, interjera projektēšana, u.c.

  4. Komunikatīvo un citu profesionālajā vidē nepieciešamo prasmju veidošana – svešvaloda, saskarsmes psiholoģija, uzņēmējdarbības pamati, intelektuālā īpašuma tiesības, u.c.

  5. Radošā potenciāla, pašattīstības un tālākizglītības veicināšana – filozofija, estētika, socioloģija, pētnieciskais darbs, radošie projekti un prakses.

Studiju priekšmeti izkārtoti pa semestriem tā, lai pastāvētu nepārtraukta loģiska saikne starp tehnoloģiju un mākslas apgūšanu, t.i. zināšanas un prasmes, kas iegūtas, piemēram, zīmēšanā un divdimensiju kompozīcijā, tūlīt iespējams izmantot, apgūstot darbu ar grafiskajām programmām datornodarbībās, fotogrāfijas kadrējumā vai interjera kolāžas veidošanā. Fotografēšanas iemaņas sniedz neierobežotas iespējas attēla digitālās apstrādes un modificēšanas jomā. Savukārt, trīsdimensiju datorgrafikas paņēmienu pārzināšana ir nepieciešama interjera projektēšanas uzdevumu veikšanai utt.

Pilna laika klātienes un nepilna laika klātienes studiju plānus skat. I Pielikumā.

  1. Vērtēšanas sistēma

Vērtēšana ir katra studiju kursa apguves pārbaudes neatņemama sastāvdaļa. Tā notiek atbilstoši gan valsts noteiktajām normatīvajām prasībām (MK noteikumi Nr. 481 (2001. gada 20. novembrī) par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu), gan LU noteiktajai kārtībai:

  • „Pārbaudījumu organizēšanas kārtība Latvijas Universitātē”, apstiprināta ar 10.06.1997 LU pavēli Nr. 1/98,

  • „Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem Latvijas Universitātē, apstiprināts ar 28.04.2003. LU Senāta lēmumu Nr. 162.

Prasības kredītpunktu iegūšanai ir fiksētas katra kursa aprakstā. Tās atkarīgas no studiju kursa satura, bet visbiežāk ir plānoti 2-4 pārbaudes darbi (testi, kontroldarbi, radošo darbu progresa atskaites, starpskates) semestra laikā par svarīgām studiju kursa satura sadaļām. Tam seko kursa gala pārbaudījums (rakstisks vai mutisks eksāmens, studiju kursa noslēguma darbs vai darbu ekspozīcija skatē). Tādējādi studenta darba novērtēšana ir sistemātiska, un tā

  • parāda studenta darba regularitāti;

  • ļauj vienmērīgāk sadalīt studiju noslodzi semestra robežās (īpaši studenta patstāvīgā darba daļu);

  • ļauj kontrolēt radošo darbu tapšanas gaitu, līdz ar to mazinot iespējamās šaubas par gatavā darba autorību.

Kursa nobeigumā saņemtais vērtējums līdz ar to uzrāda ne tikai zināšanas kursa noslēguma pārbaudījumā, bet arī zināšanu pielietojumu, kompetences un attieksmes kursa apguves laikā. Studiju kursiem, kuros semestra darba gala rezultāts ir radošais darbs, studenta sasniegumu pārbaudes forma ir skate, kurā vērtējums ir pasniedzēju komisijas koleģiālas vienošanās rezultāts. Šāds vērtēšanas process nodrošina vērtējuma objektivitāti, sekmē studiju programmas vienotās koncepcijas uzturēšanu un studiju priekšmetu savstarpējo integrāciju.

Lai attīstītu studentu spējas izteikties, pamatot savu ideju un argumentēt izvēlētos darba paņēmienus, tiek paredzēts, ka virknē studiju kursu (piemēram, Dizaina vēsture, Interjera vēsture, svešvalodas, Zīmolēšanas pamati) semestra laikā izstrādātais projekts ir publiski mutiski jāaizstāv. Tas attiecas uz pētniecisko praksi un profesionālo praksi: pētnieciskajā praksē aizstāvēts tiek katrs izstrādātais darbs atsevišķi, savukārt profesionālās prakses aizstāvēšana tiek organizēta kā seminārs-diskusija, kura kalpo ne vien studenta profesionālās kompetences novērtēšanai, bet arī studiju programmas atbilstības darba tirgus prasībām kontrolei.

Vispārizglītojošajos un teorētiskajos studiju kursos studenti kārto rakstiskus un/vai mutiskus eksāmenus, kurus 10 ballu sistēmā vērtē konkrētais docētājs.

Diplomdarba vērtēšana notiek šādi:

  • recenzents sniedz rakstisku izvērtējumu, ar kuru students var iepazīties pirms diplomdarba aizstāvēšanas;

  • recenzents slēgtā aploksnē darba novērtējumu ar atzīmi 10 ballu skalā iesniedz valsts pārbaudījumu komisijas sekretāram;

  • arī diplomdarba vadītājs iesniedz valsts pārbaudījumu komisijas sekretāram slēgtā aploksnē ievietotu darba novērtējumu ar atzīmi 10 ballu skalā.

Valsts pārbaudījuma komisija diplomdarba aizstāvēšanas gaitā vērtē gan diplomdarbu, gan studenta ziņojumu, gan atbildes uz jautājumiem. Komisija slēgtā sēdē izvērtē studenta zināšanas ar galīgo atzīmi 10 ballu skalā, ņemot vērā recenzenta, darba vadītāja un komisijas locekļu vērtējumu par diplomdarbu.

  1. Studiju programmas praktiskā īstenošana

Studiju darbs sastāv no studijām docētāja vadībā un patstāvīgām studijām
(1. attēls). Daļa studiju programmas obligāto kursu tiek docēti, darbu organizējot plūsmas nodarbībās, kad lekciju kursi tiek docēti visam kursam vai, ja iespējams, kopā ar citu studiju programmu studentiem. Semināru nodarbībām vai praktiskajām nodarbībām studenti tiek dalīti mazākās grupās. Lekciju galvenais uzdevums ir sniegt studējošiem teorētiskās zināšanas. Semināru nodarbībās un praktiskajās nodarbībās, kas profesionālā studiju programmā parasti veido 1/2 līdz 3/4 no nodarbību kopskaita katrā studiju kursā, studenti mācās teorētiskās zināšanas izmantot konkrētu radošo projektu realizācijā.

1. attēls. Galvenās studiju formas studiju programmā „Māksla”

Studiju darbs



Nodarbības

auditorijās

  • lekcijas

  • praktiskās nodarbības

  • semināri

Ārpusauditoriju nodarbības

  • projekti (grupu darbs)

  • studentu konferences

  • mācību ekskursijas

  • prakse



Studentu patstāvīgais darbs



Patstāvīgs
studiju darbs

Patstāvīgs pētnieciskais darbs

Patstāvīgs radošais darbs



Līdztekus tradicionālajām metodēm un studiju darba organizācijas formām docētāji arvien vairāk izmanto interaktīvās metodes, iesaistot studentus aktīvā darbībā pētnieciskos un radošos projektos pa pāriem vai nelielās grupās. Docētāji plaši izmanto kooperatīvās mācīšanās un kritiskās domāšanas stratēģijas. Profesionālās specializācijas kursos bieži tiek pielietota „gadījuma” studiju metode: individuāli vai grupās veicamie radošie uzdevumi veidoti atbilstoši reālām situācijām.

Aizvien pieaug modernās tehnoloģijas lietošanas īpatsvars studiju procesā. Studiju jomas specifika liek izmantot dažāda veida vizuālo materiālu, tādēļ docētāji plaši lieto datorus un datu projektorus demonstrējumiem. Studiju kurss Datortīkli tiek īstenots Moodle vidē daļēji kā e-studiju kurss. 2009./2010. ak. gadā e-studiju vidē pieejami materiāli tiks izveidoti tiem studiju kursiem, kuru apgūšanai nepieciešami lieli vizuālā materiāla masīvi (Dizaina vēsture, Interjera vēsture). Lai veiktu patstāvīgos darbus, studenti izmanto datortehniku un informācijas meklēšanas iespējas internetā gan nodarbībās, gan brīvpieejas datorklasē ārpus nodarbību laika, gan mājās vai dienesta viesnīcā, kur arī pieejams interneta pieslēgums.

6. Augstākās izglītības programmas perspektīvais novērtējums

6.1. Studiju programmas atbilstība profesionālās augstākās izglītības standartam un profesijas standartam un salīdzinājums ar citu Latvijas un ES augstskolu studiju programmām

Profesionālā mākslas bakalaura studiju programma izveidota saskaņā ar LR Izglītības likumu, Augstskolu likumu, LR Ministru kabineta Noteikumiem par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu un citiem saistītajiem normatīvajiem aktiem, Datordizainera profesijas standartu (PS0069) un Interjera dizainera profesijas standartu (PS0414).

Studiju programmas satura atbilstība

profesionālās augstākās izglītības valsts standartam:

Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu (fragments)

Profesionālā mākslas bakalaura studiju programmas saturs un apjoms

7. Bakalaura programmas apjoms ir vismaz 160 kredītpunktu.

Programmas apjoms ir 160 kredītpunktu.

9. Bakalaura programmas obligāto saturu veido:

9.1. vispārizglītojošie studiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 20 kredītpunktu:

9.1.1. humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi;

9.1.2. kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas;

Programmā iekļauti:

vispārizglītojošie studiju kursi, kuru kopējais apjoms ir 20 kredītpunktu, no tiem

  • humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi – 10 kredītpunkti (Filozofijas pamati, Ievads socioloģijā, Estētika, Intelektuālā īpašuma tiesības);

  • kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas – 10 kredītpunkti (Svešvaloda, Saskarsmes psiholoģija, Uzņēmējdarbības vadība)

9.2. nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi, kuru apjoms ir vismaz 36 kredītpunkti;

Nozares teorētisko pamatkursu apjoms ir 36 kredītpunkti, tai skaitā

  • Nozares pamatstudiju moduļa kursi – 20 kredītpunkti;

  • Kvalifikācijas moduļu kursi – 16 kredītpunkti

9.3. nozares profesionālās specializācijas kursi, kuru apjoms ir vismaz 60 kredītpunktu;

Nozares profesionālās specializācijas kursu, apjoms ir 60 kredītpunktu, tai skaitā:

  • Nozares pamatstudiju moduļa kursi – 34 kredītpunkti;

  • Kvalifikācijas moduļu kursi – 26 kredītpunkti

9.4. bakalaura programmas brīvās izvēles kursi, kuru apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti;

Brīvās izvēles kursu apjoms ir 6 kredītpunkti;

9.5. prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 kredītpunkti;

Prakses apjoms ir 26 kredītpunkti;

9.6. valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrāde un aizstāvēšana un kura apjoms ir vismaz 12 kredītpunktu.

valsts pārbaudījumu ar kopapjomu 12 kredītpunkti veido diplomdarba, kas sastāv no diplomdarba un kvalifikācijas projekta, izstrādāšana un aizstāvēšana (10 kredītpunktu) un eksāmens (2 kredītpunkti)

10. Studiju kursu izvēli bakalaura programmā, studiju kursu apjomu un saturu, kā arī prakses saturu atbilstoši iegūstamajam profesionālajam grādam nosaka profesijas standarts.

Studiju programmas izstrādātas atbilstoši datordizainera profesijas standartam un interjera dizainera profesijas standartam

15. Pēc bakalaura programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu nozarē (profesionālās darbības jomā).

Pēc profesionālās programmas apguves piešķir piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu mākslā

Studiju programmas salīdzinājums ar profesijas standartiem

Datordizainera profesijas standarts PS 0069 apstiprināts 2002. gada 16. maijā. Kopš tā laika strauji attīstījusies un mainījusies gan dizaina joma un darba tirgus tajā, iezīmējot jaunas prioritātes, gan profesijas standartu izstrādes kārtība, gan arī vadlīnijas profesionālajā augstākajā izglītībā. Līdz ar to būtu lietderīgi pārskatīt un pārstrādāt šo standartu, tomēr studiju programma izstrādāta atbilstoši spēkā esošajam standartam.

Nozares specifiskās prasmes

Atbilstošie studiju kursi

__pārzināt mākslas valodas pamatus un prast izmantot un piemērot tos projektēšanas procesā;

Zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika, fotografēšana, operatora darba pamati, grafikas programmas, estētika, mākslas vēsture, dizaina vēsture.

__veikt darba uzdevuma profesionālo analīzi, izejinformācijas apstrādi un darba uzdevuma formulējuma precizēšanu un saskaņošanu starp pasūtītāja prasībām un konkrētas realizēšanas tehnoloģijas iespējam

Ievads profesionālajā darbībā, poligrāfijas dizaina pamati, kompozīcija, koloristika, grafikas programmas, uzņēmējdarbības pamati, zīmolēšanas pamati

__atrast konkrēta projekta izpildīšanai nepieciešamo tehnisko informāciju un normatīvo dokumentāciju un izmantot to

Ievads profesionālajā darbībā, poligrāfijas dizaina pamati, grafikas programmas

__ pārzināt speciālo datorprogrammproduktu pielietošanas specifiku, brīvi orientēties uzdevumam atbilstoša datorprogrammprodukta lietotāju interfeisā

Datortīkli, grafikas programmas

__konfigurēt darba vietu un darba tehnisko aprīkojumu atkarība no uzdevuma, veikt digitālo datu aizsardzības un drošības pasākumus

Datortīkli , grafikas programmas, intelektuālā īpašuma tiesības

__tehniski korekti sagatavot darba materiālus tālākai lietošanai vai saglabāšanai arhīvā

Grafikas programmas, ievads profesionālajā darbībā, poligrāfijas dizaina pamati

__novērtēt savas profesionālās iemaņas un prasmes atbilstību profesijas standartam un starptautiskā darba tirgus prasībām.

Ievads profesionālajā darbībā

__prast veikt konkrētai reproducēšanas tehnoloģijai piemērotu oriģinālo vizuālo koncepciju un oriģināla mākslinieciska tēla veidošanu un prast korekti ievest attiecīgo informāciju datorā

Kompozīcija, koloristika, mākslas sistēmu uzbūves teorija, radošās iztēles attīstība, grafikas programmas

__brīvi orientēties attiecīgās nozares mūsdienu produkcijas izgatavošanas tehnoloģijās, pārzināt tradicionālas produkcijas izgatavošanas tehnoloģijas

Zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika, fotografēšana, operatora darba pamati, grafikas programmas, zīmolēšanas pamati

__izvēlēties projekta ietvaros pastāvošas problēmas risināšanai maksimāli efektīvus datorprogrammproduktus un līdzekļus

Grafikas programmas, ievads profesionālajā darbībā, poligrāfijas dizaina pamati

__analizēt, vērtēt un izmantot likumā paredzētā kārtībā savas nozares zinātniskos un lietišķos pētījumus, jaunas tehnoloģijas un datorprogrammproduktus

Dizaina vēsture, ievads profesionālajā darbībā, intelektuālā īpašuma tiesības

__sagatavot prezentācijas projekta materiālus tradicionālās tehnikās, kā arī mūsdienu tehnoloģijās un demonstrēt tos ieinteresētajai auditorijai

Datortīkli , dizaina vēsture, ievads profesionālajā darbībā, svešvaloda

__izprast nozarei atbilstošo humanitāro, sociālo, dabaszinātņu, informācijas tehnoloģiju, vadībzinību un nozares teorētisko pamatu zināšanas, kā arī to piemērošanas prasmes

Filosofija, estētika, saskarsmes psiholoģija, svešvaloda, socioloģijas pamati

__izprast stratēģisko un analītisko nozares problēmu formulēšanu un risināšanu

Dizaina vēsture, ievads profesionālajā darbībā


Kopīgās prasmes nozarē

Atbilstošie studiju kursi


__izprast nozares projektu īstenošanas ietekmi uz apkārtējo vidi un sabiedrību

Socioloģijas pamati, estētika, dizaina vēsture

__izprast vides dizaina vērtības estētiskā, etniskā un kultūrvēsturiskā kontekstā

Ēstētika, mākslas vēsture, dizaina vēsture, filozofija, socioloģijas pamati

__izprast vides novērtēšanas metodes un tās pārveidošanas principus

Kompozīcija, koloristika, fotografēšana

__izprast vispārējos vides vizuālās sakārtošanas principus

Kompozīcija, koloristika, estētika

__izprast mūsdienu dzīvojamās vides stilistiskās likumsakarības

Dizaina vēsture, kompozīcija, koloristika

__izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālo organizāciju

Mākslas sistēmu uzbūves teorija, ievads profesionālajā darbībā, uzņēmējdarbības pamati

__lietot nozares tehniskos standartus

Grafikas programmas, ievads profesionālajā darbībā, kompozīcija, koloristika, poligrāfijas dizaina pamati

__lietot nozares estētiskos standartus

Estētika, kompozīcija, koloristika, grafikas programmas

__lietot nozares terminoloģiju angļu un latviešu valodā

Svešvaloda

__lietot datora operētājsistēmas

Datortīkli, grafikas programmas

__lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus

Datortīkli , mākslas vēsture, dizaina vēsture, svešvaloda, reklāmas psiholoģija

__lietot e-ofisa un intemeta pamatpaketes

Datortīkli

__piedalīties projektu analīzē, izstrādē, aprēķināšanā, saskaņošanā, vadīšanā

Uzņēmējdarbības pamati, ievads profesionālajā darbībā, saskarsmes psiholoģija

__realizēt māksliniecisko ideju, izmantojot tradicionālas tehnikas, datortehnoloģiju un citas mūsdienu tehnoloģijas

Zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika, fotografēšana, operatora darba pamati, grafikas programmas, poligrāfijas dizaina pamati, zīmolēšanas pamati, reklāmas psiholoģija, mākslas sistēmu uzbūves teorija, estētika

__lietot ar nozari saistītos juridiskos standartus, dokumentāciju un terminoloģiju

Ievads profesionālajā darbībā, poligrāfiskā dizaina pamati, zīmolēšanas pamati, intelektuālā īpašuma tiesības

Interjera dizainera profesijas standarts Nr. PS0414 apstiprināts PINTSA (Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome) 2008. gada 20. augustā. Ar 2009. gada 20. janvāra Grozījumiem LR Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” profesija Nr. 2452 36 „Interjera dizainers” iekļauta otrajā pamatgrupā – „Vecākie speciālisti” un līdz ar to atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Atbilstošie studiju kursi

1. Izprast interjera arhitektūras un dizaina vērtību kritērijus kultūrvēsturiskā, estētiskā, etniskā un sociālā kontekstā.

Mākslas vēsture, interjera vēsture, estētika, filozofija, socioloģija

2. Izprast vispārējos vides novērtēšanas, organizēšanas un vizuālās sakārtošanas principus.

Zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika, estētika

3. Ievērot Latvijas Republikas normatīvos aktus, ar nozari saistītos noteikumus un reglamentējošus dokumentus.

Interjera projektēšana, arhitektūras pamati, intelektuālā īpašuma tiesības

4. Lietot dizaina nozares tehniskos standartus.

Visi nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi

5. Izprast un lietot dizaina nozares estētiskos standartus.

Mākslas vēsture, interjera vēsture, estētika, filozofija, socioloģija, zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika

6. Pielietot profesionālās un vispārējās ētikas principus.

Interjera projektēšana, arhitektūras pamati, intelektuālā īpašuma tiesības, uzņēmējdarbības vadīšana, saskarsmes psiholoģija

7. Izprast savstarpēji saistīto darba procesu izpildes secību un to racionālu organizāciju.

Interjera projektēšana, arhitektūras pamati, uzņēmējdarbības vadīšana

8. Pielietot nozares terminoloģiju valsts valoda un angļu valodā.

Interjera projektēšana, arhitektūras pamati, svešvaloda

9. Lietot datoru operatīvās sistēmas.

Datortīkli, grafikas programmas

10. Vizualizēt interjera projektu izmantojot tradicionālos paņēmienus, datortehnoloģijas un citas mūsdienu tehnoloģijas.

Zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika, maketēšana, grafikas programmas, materiālmācība un apdares tehnikas

11. Lietot pieejamos profesionālās informācijas avotus.

Visi nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi

12. Analizēt, izstrādāt, saskaņot un vadīt projektus.

Visi nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi

13. Sistematizēt un saglabāt uzkrāto informāciju.

Visi nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi

14. Ievērot darba drošības, elektrodrošības, ugunsdrošības un higiēnas prasības.

Interjera projektēšana, arhitektūras pamati, uzņēmējdarbības vadīšana

15. Izprast stratēģisko un analītisko nozares problēmu formulēšanu un risināšanu.

Visi nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi

16. Spēt prognozēt konkrētā laika posma arhitektūras un interjera dizaina estētisko vērtību stabilitāti, noteikt projektējamā objekta kontekstuālās, kultūrvēsturiskās un estētiskās prioritātes, ievērot tās projekta izstrādē.

Mākslas vēsture, interjera vēsture, estētika, socioloģija, filozofija

17. Izprast un pielietot vides novērtēšanas metodes, organizēšanas un pārveidošanas principus.

Visi nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi

18. Pārzināt mākslas valodas pamatus un izmantot tos projektēšanas procesā.

Zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika, veidošana

19. Saskaņot mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus ar izvēlētajām tehnoloģijām.

Zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika, veidošana, materiālmācība un apdares tehnikas, maketāšana, grafikas programmas

20. Analizēt, vērtēt un izmantot normatīvajos aktos noteiktā kārtībā nozares zinātniskos un lietišķos pētījumus.

Intelektuālā īpašuma tiesības, pētnieciskā prakse, mākslas vēsture, interjera vēsture

21. Veikt darba uzdevuma detalizētu analīzi, informācijas apstrādi un darba uzdevuma un virsuzdevuma precizēšanu.

Arhitektūras pamati, interjera projektēšana, uzņēmējdarbības vadīšana

22. Izstrādāt interjera projekta koncepciju, saskaņot to ar pasūtītāju, arhitektu un atbildīgajiem dienestiem.

Visi nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi, saskarsmes psiholoģija, uzņēmējdarbības vadīšana

23. Izvēlēties ieceres realizācijai optimālākos interjera projektēšanas paņēmienus.

Interjera projektēšana, arhitektūras pamati, telpisko objektu projektēšana, gaismas dizains interjerā, ergonomika

24. Izstrādāt pilna apjoma interjera projektu.

Interjera projektēšana, arhitektūras pamati, telpisko objektu projektēšana, gaismas dizains interjerā, ergonomika, perspektīve, grafikas programmas, zīmēšana, gleznošana, kompozīcija, koloristika, maketēšana

25. Brīvi orientēties tradicionālo un mūsdienu celtniecības un apdares materiālu klāstā un tehnoloģijās, mēbeļu un gaismas ķermeņu piedāvājumā, dizaina un radniecīgo nozaru novitātēs.

Materiālmācība un apdares tehnikas, telpisko objektu projektēšana, gaismas dizains interjerā, ergonomika, interjera vēsture

26. Projektēt interjera objektus un interjera detaļas.

Materiālmācība un apdares tehnikas, telpisko objektu projektēšana, ergonomika

27. Veidot dizaina objekta maketu.

Materiālmācība un apdares tehnikas, maketēšana, kompozīcija, koloristika

28. Izmantojot tradicionālās tehnikas un datortehnoloģijas projektu vizualizācijās.

Materiālmācība un apdares tehnikas, maketēšana, kompozīcija, koloristika, zīmēšana, gleznošana,

29. Aprēķināt nepieciešamos materiālu daudzumus un izmaksas.

Materiālmācība un apdares tehnikas, uzņēmējdarbības vadīšana

30. Tehniski korekti sagatavot darba materiālus tālākai lietošanai vai saglabāšanai arhīvā.

Grafikas programmas, informātikas praktikums

31. Sagatavot dizaina projekta prezentācijas materiālus un demonstrēt tos.

Grafikas programmas, saskarsmes psiholoģija

32. Veikt jaunrades un pētniecības darbu.

Visi studiju kursi

33. Spēt veikt darbu individuāli.

Visi studiju kursi

34. Prast sazināties, strādāt komandā.

Interjera projektēšana, saskarsmes psiholoģija, uzņēmējdarbības vadīšana

35. Plānot, organizēt un vadīt profesionālās komandas darbu.

Uzņēmējdarbības vadīšana, saskarsmes psiholoģija

36. Spēt sazināties valsts valodā, angļu un citās valodās, atkarībā no papildus apgūtajām svešvalodām.

Saskarsmes psiholoģija, svešvaloda

37. Plānot, organizēt un vadīt izpildāmos darbus un noteikt prioritātes.

Uzņēmējdarbības vadīšana, interjera projektēšana, materiālmācība un apdares tehnikas

38. Lietot specifiskus informācijas avotus.

Visi nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi

39. Spēt pārliecināt citus, formulēt un argumentēt savu viedokli, risināt konfliktsituācijas.

Saskarsmes psiholoģija

40. Spēt pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību.

Uzņēmējdarbības vadīšana, saskarsmes psiholoģija

41. Noformēt lietišķos dokumentus.

Interjera projektēšana, uzņēmējdarbības vadīšana

42. Plānot, sagatavot un veikt prezentāciju.

Saskarsmes psiholoģija

43. Spēt objektīvi analizēt darba rezultātus, salīdzināt ar analogiem realizētiem objektiem Latvijā un citās valstīs.

Visi nozares teorētiskie un profesionālās specializācijas kursi

44. Tālāk izglītoties un izprast sistemātiskas profesionālās kvalifikācijas pilnveides nepieciešamību.

Visi studiju kursi

45. Spēt izprast dizaina lomu tirgus ekonomikas kontekstā.

Uzņēmējdarbības vadīšana, socioloģija, estētika, interjera vēsture, filozofija

46. Spēt atrast profesionālajai ētikai atbilstošu kompromisu starp radošo pašizpausmi, pasūtītāja un citu projektā iesaistīto pušu prasībām.

Visi studiju kursi

Salīdzinājums ar citu Latvijas un ES augstskolu studiju programmām

Studiju programmas struktūra ir veidota saskaņā ar Eiropas kopējā izglītības telpā pieņemtajiem principiem augstākās izglītības sistēmā, iegūto zināšanu novērtēšanas un atzīšanas, kā arī studentu mobilitātes iespējām. Līdz ar to tā ir salīdzināma ar citu Eiropas augstskolu tāda paša līmeņa un radniecīgu specialitāšu studiju programmām. Šādu iespēju dod arī tas, ka pēdējo piecu-sešu gadu laikā vērojama profesionālās mākslas jeb dizaina (ar šo jēdzienu saprotot komerciālo dizainu, kas pakārtots pasūtītāja-izpildītāja attiecībām, Latvijā lietojot arī terminu „radošās industrijas”) kā salīdzinoši jaunas studiju jomas noformēšanās Eiropas kopējā izglītības telpā, nenoliedzami saglabājot nacionālo izglītības sistēmu un lokālo darba tirgu noteiktās atšķirības. Arvien vairāk iezīmējas arī atšķirības starp studiju programmām mākslā un dizainā: ja māksla tiek uzskatīta par radošu un akadēmisku studiju jomu, tad dizains tiek cieši saistīts ar pasūtījuma darbu un ražošanu, līdz ar to tā apguve noteikta kā profesionālās studijas. Tomēr jāatzīmē, ka šī unificēšanās vairāk skar izglītības konceptuālos principus un studiju rezultātus, bet ne studiju kursu nosaukumus un to apjomu. Tādēļ studiju programma salīdzināta ar divām mākslas bakalaura līmeņa dizaina studiju programmām Eiropā (Dandijas universitātē Lielbritānijā un Helsinku Mākslas un dizaina universitātē Somijā) un divām Latvijā – Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (datordizains) un Latvijas Mākslas akadēmijā (vizuālā komunikācija) pēc šādiem parametriem: studiju ilgums, apgūstamās kompetences, studiju metodes, gala pārbaudījumu forma.

Studiju programmu salīdzinājuma tabula

Augstskola

Dandijas Universitāte (Lielbritānija)

Helsinku Mākslas un dizaina universtiāte

Baltijas Starptautiskā akadēmija

Latvijas Mākslas akadēmija

LU

Studiju ilgums

4 gadi: uzņemšana specialitātes studiju programmā notiek pēc viena gada vispārējām bakalaura studijām

3 gadu bakalaura programma, kas sniedz profesionālās prasmes + 2 gadu maģistrantūra, kas attīsta pētnieciskās prasmes un kritisko domāšanu

4 gadu profesionālā bakalaura programma

4 gadu bakalaura programma

4 gadu profesionālā bakalaura programma, kas ietver gan profesionālo prasmju, gan pētniecisko kompetenču apguvi

Apgūstamās kompetences

  • Vizuālā domāšana un kreativitāte

  • Vizuālā māksla un grafiskā programmatūra

  • Dizaina vēsture un teorija

  • Komunikācija dizainā un profesionālajā darbībā

  • Vizuālās komunikācijas kompetences dažādās dizaina jomās

  • Vizuālā māksla un grafiskā programmatūra

  • Mākslas vēsture un teorija

  • Profesionālā sadarbība grupā, klienta-pasūtītāja attiecības

Formulētas kā padziļinātās intereses studiju jomas:

  • Reklāmas dizaina virziens

  • WEB dizaina virziens

  • Interjera virziens

  • 3 dimensiju vizualizācija, kas kopīga visām trim augšminētajām jomām

  • Pamatzināšanas dizaina un mākslas praksē un teorijā.

  • Kompetences izvēlētajā dizaina (apakšnozarē) specializācijā – funkcionālajā dizainā, metāla dizainā, vides mākslā.

  • Dizaina projektu, izstrādņu un objektu attīstīšanas metodes: problēmas apzināšana un izpēte, idejas izstrāde, materiālu un tehnoloģiju pielietojums, darba praktiskā izstrāde (pilns projekta cikls), teorētisko zināšanu izmantošana un koncepcijas apraksta izveidošana.

    • Vizuālās mākslas pamatu apguve

    • Cilvēka vizuālās uztveres un tēlu sistēmu mijiedarbības aspektu izzināšana un kompetence

    • Tehnoloģisko risinājumu un programmatūras pielietošana radošajā procesā

    • Komunikatīvo un citu profesionālajā vidē nepieciešamo kompetenču veidošana

    • Radošā potenciāla, pašattīstīšanās un tālākizglītības veicināšana

Studiju metodes

Pamatā – radošas problēmrisināšanas metode grupā vai individuāli. To papildina lekcijas, praktikumi, radošās darbnīcas, uzņēmumu apmeklējumi. Obligātas programmas sastāvdaļas ir arī profesionālā prakse dizaina uzņēmumā, iepazīšanās ar citu zemju kultūru (mācību ekskursija) un piedalīšanās dizaina konkursos un/vai izstādēs

Līdzās lekcijām, semināriem un praktikumiem būtiska loma ir grupu un individuālam darbam pie konkrētiem dizaina projektiem, bieži – sadarbībā ar dizaina uzņēmumiem (tādā veidā tiek īstenota profesionālā prakse). Liela nozīme ir studenta radošajai neatkarībai

Lekcijas un semināri, kas vērsti uz studentu mācīšanu; praktiskie darbi un radošo projektu izstrāde – uz mācīšanos. Radošie projekti integrē vairākos studiju kursos iegūtās kompetences

Lekcijas un semināri teorētiskajos studiju kursos. Nozares un apakšnozares studiju kursos pārsvarā dominē praktiskās nodarbības.

Radošās darbnīcas. Plenēra prakse tiek plānota kā vasaras semestris. Profesionālā prakse studiju programmā nav iekļauta (akadēmiskās studijas)

Programmā pastāv līdzsvars starp teorētisko zināšanu un profesionālo kompetenču apguvi lekcijās, semināros un praktikumos un radošajām darbnīcām konkrētu radošo uzdevumu risināšanai izmantojot shēmu „pasūtītājs-dizainers” grupās un individuāli. Obligāts nosacījums ir profesionālā prakse dizaina uzņēmumā. Studentu iepazīšanās ar citu zemju kultūru un piedalīšanās izstādēs un konkursos tiek veicināta un atbalstīta.

Gala pārbaudījumi

Bakalaura pētījums, kas aptver dizaina vēsturi, teoriju un praksi

Individuāls radošais dizaina projekts

Individuāls radošais dizaina projekts, ko papildina rakstisks apraksts par projekta stadijām no skices līdz rūpnieciskai realizācijai, papildināts ar ilustratīvo materiālu

Radošais dizaina projekts un tam atbilstošs teorētiskais pētījums un ekonomiskie aprēķini

Individuāls radošais darbs izvēlētajā apakšnozarē, ko papildina rakstisks apraksts par darba koncepciju un tās risinājumu

Bakalaura pētījums par kādu dizaina vēstures aspektu vai problēmu un šīs problēmas risinājums individuālā radošā dizaina projektā.

6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem

2009. gada februārī tika veiktas darba devēju un profesionālo prakšu vadītāju telefonintervijas, lai noskaidrotu, kā patlabanējā ekonomiskā krīze varētu ietekmēt studiju programmas beidzēju iespējas atrast darbu specialitātē. Tika konstatēts, ka faktiski nemazinās darba apjoms virtuālajā vidē, t.i. – tīmekļa grafiskā dizaina jomā. Savukārt poligrāfiskajā dizainā ir vērojama neliela darba apjoma samazināšanās, tomēr krīzes pazīmes nozarē nav saskatāmas. Ja arī nedaudz samazinās ekskluzīvo pasūtījumu apjoms, lielākā daļa drukas darbu ir sabiedrības dzīves ikdienas sastāvdaļa, bez kuriem iztikt nevar: joprojām tiek maketēti preses izdevumi, drukātas afišas, izstrādāts iepakojuma dizains, u.t.t. Izmaiņas, kas vērojamas darba tirgū dizaina jomā, faktiski nāk par labu potenciālajiem studiju programmas absolventiem: tā kā šī studiju joma ir samērā jauna, uzņēmumos ir daudz darbinieku, kuri nav ieguvuši vajadzīgo izglītību, bet konkurences saasināšanās liek darba devējiem dot priekšroku darbiniekiem ar labāku izglītību, augstāku un plašāku kvalifikāciju. Savukārt mazāk kvalificēti darbinieki spiesti sākt domāt par savu izglītošanos, tādējādi papildinot mākslas programmas studētgribētāju rindas.

Interjera dizaina jomā situācija ir nedaudz sarežģītāka, jo šo sfēru tiešāk ietekmē mazo un vidējo uzņēmumu un individuālo klientu labklājības un maksātspējas līmenis. Tāpēc paredzams, ka tuvāko divu gadu laikā darba iespēju būs mazāk, tomēr arī absolventu skaits šajā periodā būs neliels. Biznesa videi kļūstot rosīgākai, pieaugs arī vajadzība pēc interjera dizaineru pakalpojumiem, tāpēc darba devēji lēš, ka ap 2011./12. gadu pieprasījums pēc šīs sfēras speciālistiem atkal strauji augs.

7. Studējošie:

7.1. studējošo skaits programmā 2009. gada 1. martā – 394;

1. gadā imatrikulēto studentu skaits

Studentu skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absolven-tu skaits

Eksma-trikulēto skaits

1

2

3

4

Pilna laika klātiene

150

136

43

21

26

226

226

0

14

Nepilna laika klātiene

100

85

36

30

21

172

172

0

15

Kopā

250

221

79

51

47

398

398

0

29

7.2. pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits – 250 studējošie;

7.3. Absolventi – 2009. gada pavasarī gala pārbaudījumus datordizainera kvalifikācijas moguļa grupā gatavojas kārtot pirmie 25 studiju programmas diplomandi.

7.4. Studējošo aptaujas un to analīze

2009. gada februārī tika veikta studentu aptauja, lai noskaidrotu viņu iespaidus par pirmo LU pavadīto semestri un konstatētu tās jomas, kurās vissteidzamāk būtu nepieciešami uzlabojumi, un tajā bija iekļauti jautājumi par studiju vidi LU PPF. Aptauja parādīja, ka kritisku jomu nav – visumā studenti ar studiju procesu ir apmierināti. Pozitīvi vērtēta bibliotēkas pieejamība un studiju procesa tehniskais nodrošinājums un administrēšana. Par pietiekamu atzīts bibliotēkas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru, informācijas aprites process, iespējas fakultātē ieturēt maltīti. Studenti vēlētos ērtāku nodarbību grafiku, kā arī uzlabojumus atsevišķu telpu iekārtojumā (dažas auditorijas, tualetes). Studenti ļoti pozitīvi vērtē savu profesionālo izaugsmi un ir gandarīti par ziemas sesijas rezultātiem, ļoti maz ir gadījumu, kad tiek atzīts, ka studiju kursā nekas jauns nav iegūts (pārsvarā saistīti ar iepriekšējo sagatavotību vizuālās mākslas priekšmetos vai pašmācības ceļā apgūtām dartorzinībām).

Studenti tika lūgti novērtēt arī sava kompetenču līmeņa izmaiņas semestra robežās, minot studiju kursus, kuros bijis jūtams vislielākais progress, un tos, kuros nekas jauns nav iegūts, kā arī - kas sagādājis vislielāko gandarījumu un bijis visgrūtāk. To studiju kursu vidū, kuros studenti jutuši vislielāko izaugsmi, visbiežāk minēta zīmēšana (36%) un grafikas programmas (14%) – īpaši bieži pirmā kursa studentu anketās. Savukārt 3. kurss visbiežāk (kopā 35%) min kādu no profesionālās specializācijas kursiem – arhitektūras pamatus, zīmolēšanas pamatus, arī perspektīvi. Lai noskaidrotu studiju kursu satura atbilstību studentu iepriekš iegūto zināšanu līmenim un novērstu iespējamo informācijas dublēšanos, tika lūgts nosaukt studiju kursu, kurā students neko jaunu nav ieguvis. 32% aptaujāto atbildēja, ka tāda kursa nav bijis. 23% studentu uzskatīja, ka studiju kursā „Datortīkli” iekļauto vielu ir apguvuši jau vidusskolā, tomēr jāteic, ka pārbaudījumu rezultāti liecina, ka viņi savu kompetences līmeni novērtējuši pārāk optimistiski – ļoti labu vērtējumu saņēmuši tikai 4% studentu. Vēl minēti kompozīcijas, koloristikas, svešvalodas, burtu mācības kursi. Šo studiju kursu saturs un kvalitāte īpaši tiks analizēta 2009. gada pavasara semestra beigās.

Studentu vērtējums dažiem studiju vides aspektiem

Nākamā studentu aptauja notiks 2009. gada jūnijā, un uzmanība tajā tiks pievērsta studiju kursu saturam un nodrošinājumam ar metodiskajiem materiāliem.

7.5. absolventu aptaujas un to analīze

Studiju programmā absolventu vēl nav.

7.6. studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.

Tā kā studiju programma „Māksla” LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē darbojas pirmo gadu, ir daudzi jautājumi, kuri kopīgi risināmi studiju programmas vadībai un studentiem. Ikdienā tiek uzklausītas studentu vēlmes un meklēti problēmu risinājumi. Piemēram, atsevišķām akadēmiskām grupām ticis optimizēts nodarbību saraksts. Ir iekārtotas jaunas darba vietas pie brīvpieejas datoriem, kuras studentiem pieejamas līdz vēlam vakaram un brīvdienās.

Programmas „Māksla” studenti ir iesaistījušies un aktīvi darbojas PPF studentu pašpārvaldē, kura aktīvi darbojas un pārstāv studentu intereses fakultātē, kā arī Mākslas studiju programmu padomē, kurā tiek risināti ar studiju saturu saistītie jautājumi.

8. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums

8.1. Akadēmiskā personāla skaits

Studiju programmas īstenošanā iesaistīti 42 docētāji, no tiem 25 cilvēkiem LU ir pamata darba vieta. 17 ir ievēlēti akadēmiskajos amatos Latvijas Universitātē: trīs profesori, divi asociētie profesori, trīs docenti un deviņi lektori. Viena profesora vēlēšanas notiek 2009. gada pavasarī, bet četru lektoru vēlēšanas plānotas līdz 2009. gada beigām, līdz ar to akadēmiskajos amatos būs ievēlēti 22 pedagogi – 52% no kopējā studiju programmas docētāju skaita. Deviņiem docētājiem ir doktora zinātniskais grāds, 25 – maģistra zinātniskais grāds (to skaitā ir trīs doktoranti).

Grāds

Amats (ievēlēts LU)

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi1

(skaits)

Kopā

Profesori

3

0

0

3

Asociētie profesori

2

0

0

2

Docenti

2

1

0

3

Lektori

1

8

0

9

Pamata darbā strādājoši docētāji (nav ievēlēti)

0

8

0

8

Blakus darbā strādājoši docētāji

1

8

8

17

Kopā

9

25

8

42

Akadēmiskā personāla sarakstu skat. III Pielikumā.

8.2. akadēmiskā personāla kvalifikācija

Studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanai iesaistīti gan akadēmiskie mācībspēki, gan atzīti dizaina nozares speciālisti. Līdz ar to docētāju kvalifikāciju raksturo gan pētniecība, gan jaunrade.

Studiju programmas docētāju pētniecības virzieni:

  • Mākslas un kultūras vēsture un teorija (L.Apsīte, A.Avotiņa, J.Nikiforovs, S.Sīle, R.Umblija);

  • Mākslas pedagoģija (A.Avotiņa, G.Treimane, M.Urdziņa-Deruma);

  • Kreatīvie procesi mākslā un dizainā (A.Auziņa, L.Balode, J.Muraškovskis, Ē.Zalcmane);

  • Dizains un informācijas tehnoloģijas (A.Dzilna, I.Gorbāns, M.Veide).

Docētāju radošās darbības jomas:

  • Glezniecība, grafika (A.Auziņa, I.Irbe, A.Muze, R.Muzis, A.Rozenbergs, J.Utāns, Ē.Zalcmane);

  • Datorgrafika (S.Davidovs, A.Dzilna, O.Muižnieks);

  • Foto un kino māksla (A.Dzilna, D.Janele, J.Milbrets);

  • Telpiskā māksla – keramika, tekstils, metāls (A.Auziņa, A.Celmiņa-Ķeirāne, D.Janele, J.Leitāns, H.I.Melnbārde).

Studiju programmas obligātos kursus (A daļa) docē 15 no 17 patlaban akadēmiskajos amatos ievēlētajiem pedagogiem (88%) un četri no tiem pieciem docētājiem, kuru ievēlēšana paredzēta 2009. gadā (80%).

Ziņas par akadēmiskā personāla pētnieciskās un radošās darbības rezultātiem atrodamas V Pielikumā.

8.3. akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām studiju programmā „strādā vismaz divi doktori vai profesori tajā zinātņu nozarē vai zinātņu nozarēs, kurās īsteno augstākās izglītības programmu” (2.pielikums Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumiem Nr.821).

Latvijas Universitātē pamatdarbā strādā Roberts Muzis, kas ilgstoši (1992.-2004.g.) ir bijis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, pēdējos trīs gadus – Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas profesors. LU Senāts 2009. gadā ir izsludinājis konkursu uz profesora vietu mākslā, uz kuru dokumentus ir iesniedzis Roberts Muzis. Vēlēšanas notiks Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru padomē 2009. gada beigās atbilstoši tās darba plāniem. Latvijas Universitātē pamatdarbā strādā arī asociētais profesors Andrejs Rozenbergs, kas līdz šim strādājis asociētā profesora amatā Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolā..

Studiju programmā kursus docē profesors nozaru (mākslas) pedagoģijā filozofijas doktors Vladimirs Kincāns, kura zinātniskās intereses saistītas ar tādām filozofijas kategorijām kā ētika un estētika, kā arī pedagoģijas zinātņu doktore docente nozaru pedagoģijā Māra Urdziņa-Deruma, kas savus pētījumus veic mākslas pedagoģijā.

Dizains ir starpnozaru sfēra, kas apvieno gan mākslu, gan tehnoloģijas, gan ekonomiku (vairākās valstīs dizains tiek uzskatīts par ekonomikas nozari), tāpēc studiju programmas kvalitātes nodrošināšanai nozīmīga ir ekonomikas zinātņu doktora profesora Andreja Geskes un ekonomikas zinātņu doktora asoc. profesora Jāņa Vitkovska iesaistīšanās programmas īstenošanā.

8.4. akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

Akadēmiskā personāla atlase notiek atbilstoši profesionālā bakalaura studiju programmas „Māksla” mērķiem un uzdevumiem un saskaņā ar LU noteikto kārtību.

Studiju programmai attīstoties gan kvantitatīvi (studējošo skaita pieaugums), gan kvalitatīvi (saturiskā attīstības atbilstoši dizaina nozares attīstībai Latvijā), plānota programmas īstenošanā iesaistītā personāla atjaunošana un papildināšana, pievēršot uzmanību docentu iesaistīšanai.

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē īstenotās doktora programmas dod iespēju programmas jaunajiem lektoriem un asistentiem turpināt studijas mākslas pedagoģijas nozarē. Tomēr profesionālajai studiju programmai mākslā būtiski ir pētījumi tieši vizuālās mākslas un dizaina jomā, tādēļ vairāki docētāji savas pētnieciskās intereses saistījuši ar Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūru, piemēram, Andra Irbīte, kuras pētījums saistīts ar gaismas dizainu. Programmas docētāji Agris Dzilna un Laila Balode plānojuši uzsākt doktorantūras studijas LMA 2009. gadā.

Ne mazāk svarīga nozīme ir arī darbinieku – studiju metodiķu un lietvežu – studijām maģistrantūrā. Tas ļauj gan paaugstināt studentiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, gan arī šiem darbiniekiem nākotnē veidot savu akadēmisko karjeru.

Studiju programmas kvalitātes paaugstināšanai plānota nepārtraukta studiju programmā iesaistīto mācībspēku pētnieciskās kvalifikācijas, pieredzes un profesionalitātes pilnveidošana, dalība starptautiskos projektos, valsts un starptautiskos plenēros, sadarbība ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm.

Fakultātes vadība budžeta iespēju robežās cenšas maksimāli veicināt docētāju profesionālo pilnveidi, nodrošinot iespējas uzstāties konferencēs un mākslas forumos Latvijā un ārzemēs, publicēt zinātniskos darbus rakstu krājumos un žurnālos, piedalīties izstādēs un rīkot tās.

Docētājiem ir iespējas īstenot savu profesionālo pilnveidi, arī pateicoties LU tīklā pieejamajām abonētajām periodisko izdevumu datubāzēm (EBSCO u.c.) un pilnu tekstu e-grāmatu datu bāzei ebrary Academic Complete, kas ļauj sekot aktualitātēm savā nozarē, izstrādāt mūsdienu prasībām atbilstošas zinātniskās publikācijas.

Studiju programmas „Māksla” docētāji piedalās arī profesionālās pilnveides kursos. Šos kursus Latvijas augstskolu docētājiem piedāvā Pedagoģiijas un psiholoģijas fakultātes mācībspēki.

8.5. Palīgpersonāls

Personāls

Daudzums

Uzdevumi

Studiju metodiķis/-e

1

Studiju procesa plānošana un administrēšana

Lietvedis/-e

1

Studiju dokumentācijas ikdienas aprite, informācijas aktualizēšana LUIS

IT speciālists

1

IT atbalsts (datori, programmatūra, periferiālās iekārtas, lietotāju sistēma, u.c.)

8.6. Programmas īstenošanā iesaistītās struktūrvienības

Mākslas profesionālā bakalaura studiju programma darbojas LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, pārsvarā tajā iesaistīti Vizuālās mākslas un mākslas vēstures virziena docētāji. Tomēr faktiski programmas īstenošanā iesaistītas visas fakultātes nodaļas:

Struktūras

Uzdevumi

Skolotāju izglītības nodaļa

Nodrošināt nozares teorētisko pamatkursu un profesionālās specializācijas studiju kursu pasniegšanu

Izglītības zinātņu nodaļa

Nodrošināt filozofijas, informātikas, datortīklu un interneta, intraneta studiju kursu pasniegšanu, kā arī informācijas tehnoloģiju atbalstu

Pedagoģijas nodaļa

Nodrošināt saskarsmes psiholoģijas un socioloģijas studiju kursu pasniegšanu

Psiholoģijas nodaļa

Nodrošināt Krāsu psiholoģijas un Uztveres psiholoģijas studiju kursu izstrādi turpmākai studiju programmas attīstībai

Bibliotēka

Nodrošināt studiju kursu apgūšanai nepieciešamo literatūru, periodiskos izdevumus un elektroniskās publikācijas

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

9.1. Studiju programmas infrastruktūras nodrošinājums un finansēšanas avoti

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes funkciju nodrošināšanai tiek izmantotas telpas Jūrmalas gatvē 74/76 ar kopējo platību 11.113m2. Studiju programmas vajadzībām pieejamas piecas datorklases (kopā vairāk nekā 100 darba vietas), metodiskie kabineti, zīmēšanas un gleznošanas studijas un mācību darbnīcas. Trīs datorklases (kopā apm. 70 darba vietas) īpaši piemērotas grafikas programmu apgūšanai: palielināta datoru jauda, instalēta speciālā programmatūra. Tehnoloģiskajā nodrošinājumā ietilpst arī 3 krāsainie un vairāk kā 20 melnbaltie lāzerprinteri, krāsainais lielformāta (A2) tintes printeris, 3 skeneri, 6 kopētāji, u.c. Iespēju robežās notiek auditoriju remonts un jaunu auditoriju iekārtošana, tehniskā aprīkojuma (balto tāfeļu, grafoprojektoru, datu projektoru, auditoriju apskaņošanas sistēmu, TV un videotehnikas) iegāde un uzstādīšana. Fakultātē īstenotā bezvadu piekļuve internetam ļauj nodrošināt nodarbību metodisko pilnveidi.

Programmā studējošie līdz ar citiem studentiem var izmantot izmantot aktīvas atpūtas un fiziskās pilnveidošanās iespējas vairākās LU sporta bāzēs dažādās Rīgas vietās (sporta zāles Jūrmalas gatvē 74/76 un Aspazijas bulv.5, peldbaseins sporta namā “Daugava”, vieglatlētikas manēža Augšielā 1, vingrošanas zāle Aspazijas bulv.5, galda tenisa zāles Kr. Valdemāra ielā 48, LU slēpju bāze ar 250 pāriem slēpju un slēpošanas piederumiem Tālivalža ielā 1b, kā arī LU stadions futbolam, s/n “Arkādija” sporta zāle volejbolam un s/n “Daugava” sporta zāle basketbolam).

Bibliotēkas un metodisko kabinetu nodrošinājumu ar nepieciešamo literatūru regulāri uzlabo un papildina studiju programmas virzienu akadēmiskais personāls, iesniedzot savus priekšlikumus LU Bibliotēkai. Patlaban kopkatalogā atrodami aptuveni 3200 nosaukumu izdevumi, kas saistīti ar mākslas bakalaura profesionālo studiju jomu un dizaina specialitātēm, šis klāsts tiks papildināts atbilstoši studiju programmas attīstībai.

    1. Programmas izmaksas

Programmas izmaksas paredzēts segt ar studiju maksu palīdzību. 2008./09. un 2009./2010. akad. gados imatrikulētajiem studentiem pilnas studiju programmas apguve izmaksās Ls 6000, t.i. Ls 1500,- akad. gadā. Studentu skaits programmas abu profesionālo kvalifikāciju pilna un nepilna laika grupās tiek plānots ap 500. Saskaņā ar valsts dizaina attīstības stratēģiju ir iespējama valsts apmaksātu studiju vietu piešķiršana. 2010. gadā paredzama studiju maksas palielināšanās līdz Ls 7200 par pilnas studiju programmas apguvi.

Studiju programmas „Māksla” izmaksu piemērs 2008. un 2009. gadā imatrikulētiem studentiem (vienam studentam akad. gadā)

Nr.

Parametra nosaukums

Rin-das Nr.

Aprēķina formula

Aprēķinātais lielums

 

 

A

B

 

C

D

I Tiešās studiju programmas izmaksas 

 

 

 

 

Viena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadā 

 

 

 

Amats

Pasniedzēju vidējā darba alga mēnesī

Pasn. īpatsvars st. progr. nodrošināšanai

 

 

 

 

profesors

1 180

 

10%

1

D1=A1*B1

117,96

 

As.profesors

940

 

15%

2

D2=A2*B2

141,00

 

docents

750

 

30%

3

D3=A3*B3

225,00

 

lektors

600

 

30%

4

D4=A4*B4

180,00

 

asistents

480

 

5%

5

D5=A5*B5

24,00

 

st.pasniedzēji

600

 

10%

6

D6=A6*B6

60,00

 

 

100%

 

D7=(D1+D2+D3+D4+D5+D6)

747,96

 

pasniedzēja vidējā alga gadā, Ls

7

D7=(D1+D2+D3+D4+D5+D6)*12

8975,52

 

vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju

8

X

15,00

 

Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, Ls

9

D9=D7/D8

598,37

 

pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimn.personā)

10

X

0,21

 

pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud.progr.

11

X

2,00

 

Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, Ls

12

D12=D9*D10/D11

64,03

N1

Darba algas fonds uz 1 studentu gadā, Ls

13

D13=D9+D12

662,39

N2

Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (26,09%),Ls

14

D14=D13*0,2409

159,57

N3

Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gadā,

15

X

20,00

 

pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā uz 1 studentu, Ls

16

X

4,92

 

citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija,fax u.c.), Ls

17

X

20,00

N4

Pakalpojumu apmaksa -- kopā Ls

18

D18=D16+D17

24,92

 

mācību līdzkekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, Ls

19

X

80,00

 

kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs, Ls

20

X

10,00

N5

Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā, Ls

21

D21=D19+D20

90,00

 

mācību grāmatas uz 1 studentu gadā

22

X

7,10

 

grāmatu kalpošanas laiks gados

23

X

4,00

 

1 grāmatas cena, Ls

24

X

20,00

 

grāmatu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls

25

D25=D22*D24/D23

35,50

 

žurnālu iegādes izmaksas uz vienu studentu gadā, Ls

26

X

6,00

N6

Grāmatu un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls

27

D27=D25+D26

41,50

 

sportam uz vienu studentu gadā, Ls

32

X

4,00

 

pašdarbībai uz vienu studentu gadā, Ls

33

X

3,00

N7

Studentu sociālajam nodrošinājumam uz 1 studentu gadā, Ls

34

D34=D32+D33

7,00

 

iekārtu iegāde uz vienu studentu gadā, Ls

35

X

75,00

 

investīcijas iekārtu modernizēšanai - 20% no inventāra izmaksām

36

X

0,20

 

izmaksas iekārtu modernizēšanai, Ls

37

D37=D35*D36

15,00

N8

Iekārtu iegādes un moderniz. izmaksas uz 1 studentu gadā, Ls

38

D38=D35+D37

90,00

Kopā tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā -- summa no N1 līdz N8

39

D39=D13+D14+D15+D18+D21+D27+D34+D38

1095,38

II Netiešās studiju programmas izmaksas

 

 

 

Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: akadēmiskās darbības infrastruktūras apmaksai, attīstības projektiem, kopējiem LU darbības projektiem (t.sk. LU bibliotekas darbībai un fondu papildināšanai), pārvaldei - kopā 38% uz 1 nosacīto studentu gadā

40

D40=D39*0,38

404,61

Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā

41

D41=D39+D40

1500,00

10. Ārējie sakari

10.1. Sadarbība ar darba devējiem

Studiju programmai veidojas stabila sadarbība ar darba devējiem gan datordizaina, gan interjera dizaina jomā. Lai panāktu maksimālu studiju beidzēju sagatavotības atbilstību darba tirgus prasībām, konsultācijas ar darba devējiem notika jau programmas izveides gaitā. Ļoti augstu vērtējama tādu savā nozarē vadošu uzņēmumu kā SIA „Reaton”, SIA „Kate”, dizaina studijas „Due”, komunikāciju aģentūras „EForma” vadošo speciālistu, kā arī Latvijas Dizaineru savienības un Latvijas Mākslinieku savienības iesaistīšanās šajā darbā. Studentiem ir iespējas doties profesionālajā praksē tādos uzņēmumos kā „Aģentūra Skats”, „MB studija”, „Esnet”, „Madonas tipogrāfija”, u.c. Darba devēji kā speciālisti iesaistījušies arī atsevišķu studiju kursu docēšanā, piemēram, A.Markss („EForma”) docē kursu „Zīmolēšanas pamati”, J.Mežulis – kursu „Telpisku objektu projektēšana”. Studenti augstu vērtē šo sadarbību ar uzņēmumu speciālistiem.

10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuras īsteno līdzīgas augstākās

izglītības programmas.

Studiju programmas „Māksla” interesēs noslēgts līgums par akadēmisko sadarbību starp Latvijas Universitāti un Latvijas Mākslas akadēmiju. Atsevišķu studiju kursu docēšanā notiek sadarbība ar Latvijas Kultūras akadēmiju (Ē.Zalcmane, J.Milbrets) un Latvijas Mūzikas akadēmiju (R.Umblija). Attīstoties studiju programmai plānots veidot sadarbību vizuālās mākslas un dizaina jomā arī ar Daugavpils Universitāti un Liepājas Universitāti, kurās ir radniecīgas bakalaura programmas. Studiju programmas docētāji kā lektori viesojušies Cīrihes universitātē Šveicē (A.Avotiņa), Joensuu universitātes Savonlinnas nodaļā Somijā (M.Urdziņa-Deruma, J.Leitāns), Krakovas universitātē Polijā (H.I.Melnbārde).

LU ir noslēgti sadarbības līgumi ar vairākām Eiropas augstskolām, ar kurām studiju programma „Māksla” pēc akreditācijas varētu uzsākt studentu apmaiņu un paplašināt docētāju apmaiņu, veidot kopīgus mākslas projektus. Tās ir Ostravas un Brno universitātes Čehijā; Johana Gutenberga universitāte Maincā, Vācijā; Utrehtas mākslas augstskola Nīderlandē; Stokholmas universitāte Zviedrijā; Helsinku Mākslas universitāte Somijā; Sanderlendas universitāte Lielbritānijā, u.c. Uzsāktas sarunas arī ar Krakovas tehnisko universitāti.

Studiju programma atbalsta arī studentu individuālu piedalīšanos konkursos un iesaistīšanos dažādās starptautiskās programmās. Piemēram, paredzēts, ka 2009./2010. ak. gadā viens students divus semestrus pavadīs Īslandes mākslas akadēmijā, viens – dizaina koledžā Milānā (Itālija), bet viens students izmantos iespēju profesionālās prakses ietvaros stažēties arhitektu birojā Norvēģijā.

11. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja augstākās izglītības programma tiek likvidēta, pieteicējs nodrošinās attiecīgās augstākās izglītības programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā augstākās izglītības programmā vai citā augstskolā

Līgumu ar Latvijas Māksls akadēmiju skat. 7. lpp.

12. Studiju programmas attīstības plāns un SVID analīze

Sagatavojot studiju programmu akreditācijai, iezīmētas šādas attīstāmās jomas:

Nr.

Attīstāmā joma

Esošais un plānotais

1.

Materiāli tehniskais nodrošinājums datorgrafikas un vizuālo komunikāciju apguvei.

Optimālais risinājums būtu dizaina tehnoloģiju centra vai radošās laboratorijas izveide, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu. Šodienas ekonomiskā krīze diemžēl neļauj konkretizēt šo plānu izpildes termiņus, tomēr darbs pie datortehnikas uzlabošanas atbilstoši studiju programmas prasībām ir uzsākts un tiks turpināts. Paredzēts izveidot datorgrafikas laboratoriju, kura būtu apgādāta ar Apple McIntosh datoriem (piemērotāki profesionālai darbībai dizaina jomā) ar grafiskajām „tabletēm”, A3 formāta augstas izšķirtspējas skaneri, digitālās videoapstrādes tehniku. Turpinās darbs pie fotostudijas iekārtošanas darbam ar digitālo fototehniku.

2.

Fakultātes bibliotēka papildināma ar speciālo literatūru, īpaši dažādās dizaina un vizuālo komunikāciju jomās

Darbs ir uzsākts un tiek turpināts: docētāji veido pieprasījumus bibliotēkas iepirkumiem atbilstoši docējamo kursu nepieciešamībai. Studiju programma ir saņēmusi arī dāvinājumus.

3.

Akadēmiskā personāla kvalitātes kritēriji vizuālās mākslas jomā

Ir modificēti akadēmiskā personāla amatu apraksti, piemērojot tos vizuālās mākslas un dizaina jomu specifikai, izveidota mākslas studiju programmu padome, kas apstiprina darba uzdevumus konkursu izsludināšanai uz akadēmiskajiem amatiem. Plānots 2009. gadā izstrādāt atbilstības akadēmiskajam amatam kritērijus šajās jomās.

4.

Maģistrantūras un doktorantūras studiju programmu izveide

Profesionālā maģistra mākslā studiju programmu paredzēts licencēt 2009. gadā. Doktorantūras studiju programma varētu tikt veidota 2011.-2012. gadā

5.

Starpaugstskolu sadarbība Latvijā un ārpus tās

Tā kā vizuālās mākslas studiju virziens LU patlaban ir jauns, ir jāveido arī jauni kontakti un jāiesaistās dažādos projektos un aktivitātēs. Paplašinās sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmiju, tiek veidoti kopēji projekti ar mākslas augstskolām Eiropā (Somija, Itālija)

Studiju programmas SVID analīze

Stiprās puses

Attīstāmās puses

  1. Stabils pieprasījums, ko veido trīs aspekti

    1. Studiju programma ir pieprasīta Latvijas izglītības tirgū.

    2. Darba tirgū dizaina speciālisti ir pieprasīti, it īpaši plašajā un dinamiskajā mazās un vidējās uzņēmējdarbības sfērā, un šo speciālistu atalgojums ir pietiekami augsts, lai izglītībā ieguldītie līdzekļi atpelnītos.

    3. Valsts līmenī ir atzīta radošo industriju nozīmība Latvijas ekonomikas attīstībā saistībā ar augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu un eksportēšanu.

  2. Studiju programmā iesaistīti pieredzējuši, savā jomā veiksmīgi strādājoši un profesionālajās aprindās augsti vērtēti speciālisti, kuri ir gatavi savā pieredzē dalīties ar studentiem. Līdz ar to tiek nodrošināta arī veiksmīga sadarbība ar darba devējiem, gan organizējot profesionālo praksi studentiem, gan arī veicinot dinamisku studiju programmas attīstību atbilstoši darba tirgus prasībām.

  3. PPF izveidotā materiāli tehniskā bāze ir labi piemērota vizuālās mākslas studiju kursu apguvei (zīmēšanas un gleznošanas telpas, rekvizītu un paraugu krājumi).

  1. Materiāli tehniskais nodrošinājums datorgrafikas un vizuālo komunikāciju apguvei.

Risinājums: optimālais risinājums būtu dizaina tehnoloģiju centra vai radošās laboratorijas izveide, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu. Šādas struktūras izveidē varētu tikt iesaistītas arī citas ieinteresētās augstskolas, tādējādi padarot vieglāku valsts atbalsta iegūšanu šādam projektam.

  1. Fakultātes bibliotēka būtu papildināma ar speciālo literatūru, īpaši dažādās dizaina un vizuālo komunikāciju jomās.

  2. Tā kā mākslinieki un dizaina profesionāļi nenodarbojas ar tradicionālo (akadēmisko) pētniecisko darbu, viņu kvalifikācija un panākumi, kas izpaužas radošajā darbībā, netiek novērtēti, vēlot akadēmiskajos amatos, kā rezultātā studiju programmas akadēmiskā personāla saraksts neparāda tā patieso kvalitāti.

Risinājums: Akadēmiskā personāla kvalitātes kritēriji vizuālās mākslas jomā. Šīs kategorijas pedagogu atbilstības akadēmiskajiem amatiem kritērijus ir izstrādājusi un pielieto paplašinātā vizuālās mākslas profesoru padome, kura darbojas LMA, un tur varētu tikt vērtēti arī LU docētāji.

  1. Trūkst docētāju, kuri reizē būtu radoši dizaineri un arī nodarbotos ar pētniecisko darbu.

Risinājums: Lai nodrošinātu vienmērīgu docētāju paaudžu maiņu un veicinātu pētniecisko darbību dizaina jomā, jāveido maģistrantūras un doktorantūras studiju programmas.

  1. Starpaugstskolu sadarbība Latvijā un ārpus tās. Tā kā vizuālās mākslas studiju virziens LU patlaban ir jauns, ir jāveido arī jauni kontakti un jāiesaistās dažādos projektos un aktivitātēs.

Iespējas

Draudi

  1. Izmantojot ES struktūrfondu sniegtās iespējas, paplašināt e-studiju vidi, veidojot elektroniskos metodiskos materiālus, vizuālā materiāla datu bāzes.

  2. Uzlabot programmnodrošinājumu, iegādājoties papildus licences un izveidojot vēl vienu datorklasi ar pilnu strudiju programmai nepieciešamo grafisko programmu klāstu.

  3. Atsevišķas studiju programmas daļas pielāgot mūžizglītības vajadzībām (piemēram, vizuālā māksla, fotogrāfija).

  4. Sadarbībā ar darba devējiem veidot jaunu specialitāšu kvalifikācijas moduļus.

  1. Demogrāfiskās situācijas dēļ samazinās vidusskolas absolventu un līdz ar to – studētgribētāju skaits;

  2. Jebkuras jaunas studiju jomas popularitāte ir viļņveidīga, sagaidāms, ka pēc 3-5 gadiem samazināsies arī studiju programmas „Māksla” popularitāte.

Risinājums: piedāvāt jaunus dizaina studiju virzienus, ņemot vērā aktualitātes darba tirgū.

  1. Ekonomiskās krīzes rezultātā mazinās studentu maksātspēja un iespējas atrast galvotāju studiju kredītam;

  2. Studiju programmai netiek piešķirtas valsts budžeta studiju vietas.

Risinājums: līdz ar studiju programmas akreditāciju studentiem radīsies iespēja izmantot valsts garantētos studiju un studējošo kredītus.

PIELIKUMI

Studiju plāni

Pilna laika klātienes studiju plāns

Priekšmets

 

 

Semestri

Kopā k.p.

Pārbaudes veids

Docētāji un prakšu vadītāji

Kods

Bloks

1

2

3

4

5

6

7

8

Vispārizglītojošie priekšmeti (20 k.p.) - studiju slodzes sadalījums datordizainera kvalifikācijai

Filozofijas pamati

Filz1024

A

 

 

 

4

 

 

 

4

Eksāmens

Dr.filoz., lektore L.Apsīte

Angļu/vācu valoda I Mutvārdu komunikācija

Valo1477/ Valo1480

A

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Angļu/vācu valoda II Lasīšana un terminoloģija

Valo1478/ Valo1481

A

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Angļu/vācu valoda III Lasīšana un komunikācija

Valo2384/ Valo2385

A

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Ievads socioloģijā

Soci1030

A

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore Ē.Lanka

Estētika

Filz2050

A

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Dr.filoz., prof. V.Kincāns

Saskarsmes psiholoģija

PsiH2037

A

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Dr.Psih., Asoc.prof. tka

Uzņēmējdarbības vadība

VadzT008

A

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Dr.Oec., asoc.prof. J.Vitkovskis

Intelektuālā īpašuma tiesības

JurZ3017

A

 

 

 

 

 

 

 

2

2

Eksāmens

Masg.Soc., lektors M.Krūmiņš

2

2

2

0

4

0

8

2

20

 

Vispārizglītojošie priekšmeti (20 k.p.) - studiju slodzes sadalījums interjera dizainera kvalifikācijai

Filozofijas pamati

Filz1024

A

 

 

 

4

 

 

 

4

Eksāmens

Dr.filoz., lektore L.Apsīte

Angļu/vācu valoda I Mutvārdu komunikācija

Valo1477/ Valo1480

A

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Angļu/vācu valoda II Lasīšana un terminoloģija

Valo1478/ Valo1481

A

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Angļu/vācu valoda III Lasīšana un komunikācija

Valo2384/ Valo2385

A

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Ievads socioloģijā

Soci1030

A

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore Ē.Lanka

Estētika

Filz2050

A

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Dr.filoz., prof. V.Kincāns

Saskarsmes psiholoģija

PsiH2037

A

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Dr.Psih., Asoc.prof. tka

Uzņēmējdarbības vadība

VadzT008

A

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Dr.Oec., asoc.prof. J.Vitkovskis

Intelektuālā īpašuma tiesības

JurZ3017

A

 

 

 

 

 

 

2

2

Eksāmens

Masg.Soc., lektors M.Krūmiņš

2

2

2

0

4

4

4

2

20

 

Nozares teorētiskie pamatkursi (36 k.p.)

Nozares pamatstudiju modulis

Mākslas vēsture I

MākZ2031

A

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Avotiņa

Mākslas vēsture II

MākZ2032

A

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Avotiņa

Kompozīcija I

MākZP108

A

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Kompozīcija II

MākZ1020

A

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Kompozīcija III

MākZ2029

B

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Koloristika I

MākZ1019

A

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Koloristika II

MākZ2027

A

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Koloristika III

MākZ2028

B

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Koloristika IV

MākZ3026

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Datortīkli

DatZ4001

A

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Dr.Oec., prof. A.Geske, Dr.Sc.Administr., lektors I.Gorbāns

 

 

 

8

6

4

2

0

0

0

0

20

 

Datordizainera kvalifikācijas modulis

Dizaina vēsture I

MākZ1014

B

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., pasn. R.Umblija

Dizaina vēsture II

MākZ2020

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., pasn. R.Umblija

Kompozīcija V

MākZP112

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Perspektīva

MākZ1022

B

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., lektore G.Treimane

Mākslas sistēmu attīstības teorija

MākZ1021

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Pasn. J.Muraškovskis

Ievads profesionālajā darbībā

MākZ3023

B

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Mag Art., lektors A.Plotka

Zīmolēšanas (brendinga) pamati

MākZ1027

B

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Pasn. A.Markss

Reklāmas psiholoģija

PsiH2049

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Dr.Psych., pasn. M.Veide

 

 

 

0

0

4

8

2

2

0

0

16

 

Interjera dizainera kvalifikācijas modulis

Interjera vēsture

MākZ2026

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., pasn. S.Sīle

Perspektīva

MākZ1022

B

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., lektore G.Treimane

Ergonomika

MākZ1015

B

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Pasn. I.Biezā

Kompozīcija IV

MākZP111

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa

Arhitektūras pamati I

MākZ1013

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektore I.Karlsone

Arhitektūras pamati II

MākZ2018

B

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Lektore I.Karlsone

Arhitektūras pamati III

MākZ2019

B

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Lektore I.Karlsone

Arhitektūras pamati IV

MākZ3018

B

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Lektore I.Karlsone

4

0

0

6

2

2

2

0

16

 

Profesionālās specializācijas kursi (60 k.p.)

Nozares pamatstudiju modulis

Zīmēšana I

MākZ1026

A

4

 

 

 

 

 

 

 

4

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektors J.Leitāns; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc. Prof. A.Rozenbergs; Dr.Paed., doc. M.Urdziņa-Deruma

Zīmēšana II

MākZ2036

A

 

4

 

 

 

 

 

 

4

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektors J.Leitāns; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc. Prof. A.Rozenbergs; Dr.Paed., doc. M.Urdziņa-Deruma

Zīmēšana III

MākZ2037

A

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektore I.Irbe; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc.prof. A.Rozenbergs; Mag.Art, asoc.prof. R.Muzis

Zīmēšana IV

MākZ3031

A

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektore I.Irbe; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc.prof. A.Rozenbergs; Mag.Art, asoc.prof. R.Muzis

Zīmēšana VI

MākZ4011

B

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektore I.Irbe; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc.prof. A.Rozenbergs; Mag.Art, asoc.prof. R.Muzis

Gleznošana I

MākZ3020

A

 

4

 

 

 

 

 

 

4

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagPaed., lektore I.Irbe; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Gleznošana II

MākZP021

A

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagPaed., lektore I.Irbe; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Gleznošana III

MākZP022

A

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagPaed., lektore I.Irbe; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Gleznošana IV

MākZP023

A

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagPaed., lektore I.Irbe; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Grafikas programmas I

MākZ1017

B

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektors A.Dzilna; lektors O.Muižnieks

Grafikas programmas II

MākZ2022

B

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektors A.Dzilna; lektors O.Muižnieks, Mag.Art., lektors J.Nikiforovs

Grafikas programmas III

MākZ2023

B

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektors S.Davidovs

Grafikas programmas IV

MākZ3021

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektors S.Davidovs

Grafikas programmas V

MākZ3022

B

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., pasn. K.Kiris; lektors O.Muižnieks

Grafikas programmas VI

MākZ3032

B

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., pasn. K.Kiris; lektors O.Muižnieks

 

 

6

10

6

6

6

2

0

0

36

 

Datordizainera kvalifikācijas modulis

Zīmēšana VII

MākZ4012

B

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektore I.Irbe; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc.prof. A.Rozenbergs; Mag.Art, asoc.prof. R.Muzis

Gleznošana V

MākZP024

B

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagPaed., lektore I.Irbe; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Fotografēšana I

MākZ1016

B

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektors J.Milbrets

Fotografēšana II

MākZ2021

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektors J.Milbrets

Operatora darba pamati I

MākZ3028

B

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Lektors J.Milbrets

Operatora darba pamati II

MākZ3029

B

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Lektors J.Milbrets

Poligrāfiskā maketēšana

MākZ3033

B

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektors A.Plotka

Poligrāfijas darbu dizaina pamati

MākZ4010

B

 

 

 

 

 

 

4

 

4

Eksāmens

Mag.Art., lektors A.Plotka

Veidošana

MākZ1025

B

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektore D.Janele; Mag.Art., doc. H.I. Melnbārde; Mag.Art., lektors J.Nikiforovs

Reklāmas un PR kampaņu dizaina veidošana

MākZ1028

 

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Pasniedzējs J.Muraškovskis

Burtu mācība

MākZ1024

B

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Auziņa; Mag.art., lektors S.Davidovs

 

 

 

4

0

2

2

4

6

6

0

24

 

Interjera dizainera kvalifikācijas modulis

Veidošana

MākZ1025

B

 

 

 

 

 

 

 

2

2

Eksāmens

Lektore D.Janele; Mag.Art., doc. H.I. Melnbārde; Mag.Art., lektors J.Nikiforovs

Interjera projektēšana I

MākZ1018

B

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte

Interjera projektēšana II

MākZ2024

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte; lektore I.Biezā

Interjera projektēšana III

MākZ2025

B

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte; lektore I.Biezā

Interjera projektēšana IV

MākZ3024

B

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte; lektore I.Karlsone

Interjera projektēšana V

MākZ3025

B

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte; lektore I.Karlsone

Maketēšana

MākZ1030

B

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektore I.Biezā

Materiālmācība un apdares tehnikas I

MākZ1033

B

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., lektore G.Treimane

Materiālmācība un apdares tehnikas II

MākZ2030

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., lektore G.Treimane

Gaismas dizains interjerā

MākZ3019

B

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte

Telpisku objektu projektēšana I

MākZ2034

B

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Pasn. J.Mežulis

Telpisku objektu projektēšana II

MākZ2035

B

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Pasn. J.Mežulis

0

0

6

4

4

4

4

2

24

 

Ieteicamie izvēles kursi (6 k.p.)

Izvēles kurss I

 

C

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

 

Izvēles kurss II

 

C

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

 

Izvēles kurss III

 

C

 

 

 

 

 

 

 4

2

2

Eksāmens

 

2

2

4

2

 

Prakses (26 k.p.)

PlenērsI

MākZ3030

A

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Plenērs II

MākZ4009

A

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Profesionālā prakse I

MākZ1113

A

 

 

 

 

 

6

 

 

6

Aizstāvēšana

Mag.art., lektore A.Irbīte; Lektore I.Karlsone; pasn. A.Markss; Mag.Art., lektors A.Plotka

Profesionālā prakse II

MākZ2113

A

 

 

 

 

 

 

6

 

6

Aizstāvēšana

Mag.art., lektore A.Irbīte; Lektore I.Karlsone; pasn. A.Markss; Mag.Art., lektors A.Plotka

Profesionālā prakse III

MākZ3036

A

 

 

 

 

 

 

 

4

4

Aizstāvēšana

Mag.art., lektore A.Irbīte; Lektore I.Karlsone; pasn. A.Markss; Mag.Art., lektors A.Plotka

Pētnieciskā prakse I

MākZ1035

A

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Aizstāvēšana

Dr.Psych., pasn. M.Veide, Mag.art., pasn.S.Sīle

Pētnieciskā prakse II

MākZ2033

A

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Aizstāvēšana

Mag.Art., lektors S.Davidovs, Mag.Art., lektore A.irbīte

Pētnieciskā prakse III

MākZ3035

A

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Aizstāvēšana

Dr.Oec., asoc.prof. J.Vitkovskis

KOPĀ

 

 

0

2

2

2

2

8

6

4

26

 

 

Valsts pārbaudījums (12 k.p.)

 

Valsts eksāmens

 

A

 

 

 

 

 

 

 

2

2

Eksāmens

 

Diplomdarbs

 

A

 

 

 

 

 

 

 

10

10

Diplomdarbs

 

Kredītpunktu sadalījums pa semestriem (datordizains) 

20

20

20

20

20

20

20

20

160

 

 

 

 

Kredītpunktu sadalījums pa semestriem

(interjera dizains)

20

20

20

20

20

20

20

20

160

Kopā kredītpunktu : A daļa – 96, B daļa -58, C daļa - 6

Nepilna laika klātienes studiju plāns

Priekšmets

 

 

Semestri

Kopā k.p.

Pārbaude

Docētāji un prakšu vadītāji

Kods

Bloks

1

2

3

4

5

6

7

8

9

Vispārizglītojošie priekšmeti (20 k.p.) - studiju slodzes sadalījums datordizainera kvalifikācijai

Filosofija

Filz1024

A

 

 

 

 

 

4

 

4

Eksāmens

Dr.filoz., lektore L.Apsīte

Angļu/vācu valoda I Mutvārdu komunikācija

Valo1477/ Valo1480

A

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Angļu/vācu valoda II Lasīšana un terminoloģija

Valo1478/ Valo1481

A

 

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Angļu/vācu valoda III Lasīšana un komunikācija

Valo2384/ Valo2385

A

 

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Ievads socioloģijā

Soci1165

A

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore Ē.Lanka

Estētika

Filz2050

A

 

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Dr.filoz., prof. V.Kincāns

Saskarsmes psiholoģija

PsiH2037

A

 

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Dr.Psih., Asoc.prof. tka

Uzņēmējdarbības vadība

VadzT008

A

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Dr.Oec., asoc.prof. J.Vitkovskis

Intelektuālā īpašuma tiesības

JurZ2013

A

 

 

 

 

 

 

 

 

2

2

Eksāmens

Masg.Soc., lektors M.Krūmiņš

2

2

2

0

0

0

6

6

2

20

 

Vispārizglītojošie priekšmeti (20 k.p.) - studiju slodzes sadalījums interjera dizainera kvalifikācijai

Filosofija

Filz1024

A

 

 

 

 

 

4

 

4

Eksāmens

Dr.filoz., lektore L.Apsīte

Angļu/vācu valoda I Mutvārdu komunikācija

Valo1477/ Valo1480

A

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Angļu/vācu valoda II Lasīšana un terminoloģija

Valo1478/ Valo1481

A

 

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Angļu/vācu valoda III Lasīšana un komunikācija

Valo2384/ Valo2385

A

 

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Phil.,lektore A.Eiholca, Mag.paed.,lektore A.Stavicka, Dr.paed., prof. I.Kangro

Ievads socioloģijā

Soci1165

A

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore Ē.Lanka

Estētika

Filz2050

A

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Dr.filoz., prof. V.Kincāns

Saskarsmes psiholoģija

PsiH2037

A

 

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Dr.Psih., Asoc.prof. tka

Uzņēmējdarbības vadība

VadzT008

A

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Dr.Oec., asoc.prof. J.Vitkovskis

Intelektuālā īpašuma tiesības

JurZ2013

A

 

 

 

 

 

 

 

 

2

2

Eksāmens

Masg.Soc., lektors M.Krūmiņš

2

2

2

0

2

0

2

8

2

20

 

Nozares teorētiskie pamatkursi (36 k.p.)

Nozares pamatstudiju modulis

Mākslas vēsture I

MākZ2031

A

2

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Avotiņa

Mākslas vēsture II

MākZ2032

A

 

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Avotiņa

Kompozīcija I

MākZP108

A

2

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;Mag.Art un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Kompozīcija II

MākZ1020

A

 

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Kompozīcija III

MākZ2029

B

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma; Mag.Art un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Koloristika I

MākZ1019

A

2

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Koloristika II

MākZ2027

A

 

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Koloristika III

MākZ2028

B

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Koloristika IV

MākZ3026

B

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa, MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Datortīkli

DatZ4001

A

2

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Dr.Oec., prof. A.Geske, Dr.Sc.Administr., lektors I.Gorbāns

 

 

 

8

6

4

2

0

0

0

0

0

20

 

 

Datordizainera kvalifikācijas modulis

Dizaina vēsture I

MākZ1014

B

 

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., pasn. R.Umblija

Dizaina vēsture II

MākZ2020

B

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., pasn. R.Umblija

Kompozīcija V

MākZP112

B

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

MagArt.; lektore L.Balode, Mag.Art.; lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagArt., lektore A.Muze; Dr.Paed., docente M.Urdziņa-Deruma;MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Perspektīva

MākZ1022

B

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., lektore G.Treimane

Mākslas sistēmu attīstības teorija

MākZ1021

B

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Pasn. J.Muraškovskis

Ievads profesionālajā darbībā

MākZ3023

B

 

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag Art., lektors A.Plotka

Zīmolēšanas (brendinga) pamati

MākZ1027

B

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Pasn. A.Markss

Reklāmas psiholoģija

PsiH2049

B

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Dr.Psych., pasn. M.Veide

 

 

 

0

0

2

6

6

2

0

0

0

16

 

 

Interjera dizainera kvalifikācijas modulis

Interjera vēsture

MākZ2026

B

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., pasn. S.Sīle

Ergonomika

MākZ1015

B

2

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., lektore G.Treimane

Kompozīcija IV

MākZ2036

B

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Pasn. I.Biezā

Perspektīva

MākZ1022

B

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.paed., lektore A.Auziņa

Arhitektūras pamati I

MākZ1013

B

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektore I.Karlsone

Arhitektūras pamati II

MākZ2018

B

 

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Lektore I.Karlsone

Arhitektūras pamati III

MākZ2019

B

 

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Lektore I.Karlsone

Arhitektūras pamati IV

MākZ3018

B

 

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Lektore I.Karlsone

 

 

 

2

2

0

4

2

2

2

2

0

16

 

 

Profesionālās specializācijas kursi (60 k.p.)

Nozares pamatstudiju modulis

Zīmēšana I

MākZ1026

A

4

 

 

 

 

 

 

 

 

4

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektors J.Leitāns; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc. Prof. A.Rozenbergs; Dr.Paed., doc. M.Urdziņa-Deruma

Zīmēšana II

MākZ2036

A

 

4

 

 

 

 

 

 

 

4

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektors J.Leitāns; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc. Prof. A.Rozenbergs; Dr.Paed., doc. M.Urdziņa-Deruma

Zīmēšana III

MākZ2037

A

 

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektore I.Irbe; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc.prof. A.Rozenbergs; Mag.Art, asoc.prof. R.Muzis

Zīmēšana IV

MākZ3031

A

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektore I.Irbe; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc.prof. A.Rozenbergs; Mag.Art, asoc.prof. R.Muzis

Zīmēšana VI

MākZ4011

B

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektore I.Irbe; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc.prof. A.Rozenbergs; Mag.Art, asoc.prof. R.Muzis

Gleznošana I

MākZ3020

A

 

 

4

 

 

 

 

 

 

4

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagPaed., lektore I.Irbe; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Gleznošana II

MākZP021

A

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagPaed., lektore I.Irbe; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Gleznošana III

MākZP022

A

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagPaed., lektore I.Irbe; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Gleznošana IV

MākZP023

A

 

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagPaed., lektore I.Irbe; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Grafikas programmas I

MākZ1017

B

2

 

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektors A.Dzilna; lektors O.Muižnieks

Grafikas programmas II

MākZ2022

B

 

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektors A.Dzilna; lektors O.Muižnieks, Mag.Art., lektors J.Nikiforovs

Grafikas programmas III

MākZ2023

B

 

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektors S.Davidovs

Grafikas programmas IV

MākZ3021

B

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektors S.Davidovs

Grafikas programmas V

MākZ3022

B

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., pasn. K.Kiris; lektors O.Muižnieks

Grafikas programmas VI

MākZ3032

B

 

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., pasn. K.Kiris; lektors O.Muižnieks

 

 

6

6

8

6

6

4

0

0

0

36

 

 

Datordizainera kvalifikācijas modulis

Zīmēšana VII

MākZ4012

B

 

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore L.Balode; Mag.Paed., lektore I.Irbe; Mag.Paed., lektors J.Nikiforovs, Mag.Art, asoc.prof. A.Rozenbergs; Mag.Art, asoc.prof. R.Muzis

Gleznošana V

MākZP024

B

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; MagPaed., lektore I.Irbe; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Fotografēšana I

MākZ1016

B

 

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektors J.Milbrets

Fotografēšana II

MākZ2021

B

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektors J.Milbrets

Operatora darba pamati I

MākZ3028

B

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektors J.Milbrets

Operatora darba pamati II

MākZ3029

B

 

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Lektors J.Milbrets

Poligrāfiskā maketēšana

MākZ3033

B

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektors A.Plotka

Poligrāfijas darbu dizaina pamati

MākZ4010

B

 

 

 

 

 

 

 

4

4

Eksāmens

Mag.Art., lektors A.Plotka

Veidošana

MākZ1025

B

 

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektore D.Janele; Mag.Art., doc. H.I. Melnbārde; Mag.Art., lektors J.Nikiforovs

Reklāmas un PR kampaņu dizaina veidošana

MākZ1028

 

 

 

 

 

 

 

 

2

2

Eksāmens

Pasniedzējs J.Muraškovskis

Burtu mācība

MākZ1024

B

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Auziņa; Mag.art., lektors S.Davidovs

 

 

 

2

2

2

2

4

4

2

6

0

24

 

 

Interjera dizainera kvalifikācijas modulis

Veidošana

MākZ1025

B

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Lektore D.Janele; Mag.Art., doc. H.I. Melnbārde; Mag.Art., lektors J.Nikiforovs

Interjera projektēšana I

MākZ1018

B

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte

Interjera projektēšana II

MākZ2024

B

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte; lektore I.Biezā

Interjera projektēšana III

MākZ2025

B

 

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte; lektore I.Biezā

Interjera projektēšana IV

MākZ3024

B

 

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte; lektore I.Karlsone

Interjera projektēšana V

MākZ3025

B

 

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte; lektore I.Karlsone

Maketēšana

MākZ1030

B

 

 

2

 

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Lektore I.Biezā

Materiālmācība un apdares tehnikas I

MākZ1033

B

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., lektore G.Treimane

Materiālmācība un apdares tehnikas II

MākZ2030

B

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Paed., lektore G.Treimane

Gaismas dizains interjerā

MākZ3019

B

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art., lektore A.Irbīte

Telpisku objektu projektēšana I

MākZ2034

B

 

 

 

 

 

2

 

 

 

2

Eksāmens

Pasn. J.Mežulis

Telpisku objektu projektēšana II

MākZ2035

B

 

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Pasn. J.Mežulis

0

0

4

4

6

4

4

2

0

24

 

Ieteicamie izvēles kursi (6 k.p.)

Izvēles kurss I

MākZ2017

C

 

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

 

Izvēles kurss II

MākZ3017

C

 

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

 

Izvēles kurss III

MākZP076

C

 

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

 

 

Prakses (26 k.p.)

PlenērsI

MākZ3030

A

 

 

 

 

2

 

 

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Plenērs II

MākZ4009

A

 

 

 

 

 

 

2

 

 

2

Eksāmens

Mag.Art, lektore A.Celmiņa-Ķeirāne; lektore D.Janele; Mag.Art., asoc.prof. R.Muzis, Mag.Art., asoc. Prof. A.Rozenbergs, Mag.Paed., lektors J.Utāns; MagArt un Mag.Psych. Ē.Zalcmane

Profesionālā prakse I

MākZ1113

A

 

 

 

 

 

6

 

 

 

6

Aizstāvēšana

Mag.art., lektore A.Irbīte; Lektore I.Karlsone; pasn. A.Markss; Mag.Art., lektors A.Plotka

Profesionālā prakse II

MākZ2113

A

 

 

 

 

 

 

6

 

 

6

Aizstāvēšana

Mag.art., lektore A.Irbīte; Lektore I.Karlsone; pasn. A.Markss; Mag.Art., lektors A.Plotka

Profesionālā prakse III

MākZ3036

A

 

 

 

 

 

 

 

 

4

4

Aizstāvēšana

Mag.art., lektore A.Irbīte; Lektore I.Karlsone; pasn. A.Markss; Mag.Art., lektors A.Plotka

Pētnieciskā prakse I

MākZ1035

A

 

2

 

 

 

 

 

 

 

2

Aizstāvēšana

Dr.Psych., pasn. M.Veide, Mag.art., pasn.S.Sīle

Pētnieciskā prakse II

MākZ2033

A

 

 

 

2

 

 

 

 

 

2

Aizstāvēšana

Mag.Art., lektors S.Davidovs, Mag.Art., lektore A.irbīte

Pētnieciskā prakse III

MākZ3035

A

 

 

 

2

 

 

 

2

Aizstāvēšana

Dr.Oec., asoc.prof. J.Vitkovskis

KOPĀ

 

 

0

2

0

2

2

8

8

0

4

26

 

Valsts pārbaudījums (12 k.p.)

Valsts eksāmens

 

A

 

 

 

 

 

 

 

2

 

2

Eksāmens

 

Diplomdarbs

 

A

 

 

 

 

 

 

 

 

10

10

Diplomdarbs

 

Kredītpunktu sadalījums pa semestriem (datordizains) 

18

18

18

18

18

18

18

18

16

160

 

 

Kredītpunktu sadalījums pa semestriem (interjera dizains)

18

18

18

18

18

18

18

18

16

160

 

 

Kopā kredītpunktu : A daļa – 96, B daļa -58, C daļa - 6

Studiju kursu

apraksti

Vispārizglītojošie studiju kursi

Kursa nosaukums

Filozofijas pamati

Kursa kods

Filz1024

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Lekciju stundu skaits

44

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

20

Kurss apstiprināts: Filozofijas nodaļā 2005.g.

Kursa docētāja doc.Ludmila Apsīte

Kursa anotācija

Kurss domāts LU studentiem, kas filozofiju neapgūst Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā. Tas ietilpst A1 sadaļā. Kursa uzdevums ir iepazīstināt studentus ar nozīmīgākajām filozofijas tēmām un problēmām, to veidošanos un attīstību. Kursa gaitā studenti iepazīst jautājumu izvirzīšanas paņēmienus, to pierādījuma veidus. Diskutējot par filozofijā izvirzītajiem pamatjautājumiem, studenti tiek iepazīstināti ar filozofijas pamatvirzieniem un problēmām. Kursa mērķis ir attīstīt studentu patstāvīgu spriestspēju, prasmi iepazīt un analizēt sarežģītākas problēmas, izmantot filozofijā piedāvātās metodes un jautāšanas tehnikas. Kursā paredzēti vairāki semināri, diskusijas un pārbaudes (kontroldarbs vai tests - pēc docētāja ieskata) darbi, kuros studenti mācās saprast filozofiskajos tekstos izvirzīto jautājumu loku, formulēt problēmas un saprast to pierādīšanas paņēmienus. Studiju laikā notiek patstāvīgais darbs ar kursa docētāja piedāvāto literatūru.

Rezultāti

Kursa apguves rezultātā studenti
□ iegūst izpratni par filozofiskā diskursa specifikas būtību;
□ attīsta prasmes analizēt, interpretēt, izprast filozofiskos tekstus un izmantot tos diskusijās;
□ iegūst kompetenci domāt filozofijas, zinātnes, reliģijas un sociopolitisko procesu mijiedarbības kontekstā.

Kursu apraksts-plāns

  1. Filozofija kā kultūras forma. Filozofijas tapšanas problēma un priekšnosacījumi. 4

  2. Filozofija un dzīve. Filozofija un mūsdienu zinātniskā kultūra, māksla, reliģija 4

  3. Filozofijas konkrētās un mūžīgās problēmas. 4

  4. Filozofija telpā un laikā. Filozofijas klasiskais, neklasiskais un postklasiskais posmi. 4

  5. Filozofijas priekšmeta problēma un risinājuma stratēģijas. 4

  6. Antīkās filozofijas raksturojums. Kosmoloģiskais etaps, sofisti un Sokrats. 4

  7. Metafiziskās atklāsmes Platona filozofijā. 4

  8. Aristoteļa esamības būtības filozofija. 4

  9. Viduslaiku filozofijas raksturojums. Patristika un sholastika. 4

  10. Racionālisms un empīrisms jauno laiku filozofijā (17.-18.gs.) 4

  11. Vācu klasiskās filozofijas raksturojums (I.Kants un G.V.F.Hēgelis). 4

  12. Mūsdienu filozofijas tapšana 19./20. gs. mijā. 4

  13. Fenomenoloģija. Eksistenciālisms. Hermenētika 4

  14. Analītiskā filozofija 4

  15. Poststrukturālisms un postmodernisms. Postmodernisms kā intelektuāls virziens un sociāla parādība 4

  16. Mūsdienu sociālā filozofija. Diskusijas par sabiedrībai aktuālām problēmām. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Uzstāšanās semināra nodarbībās - 25 %; kontroldarbs vai tests - 20 %; patstāvīgais darbs ar literatūru - 15 %; gala pārbaudījums - 40 %.

Literatūra (01-mācību literatūra)

Vorbertons N. Filosofijas pamati. Rīga, Raka, 2001
Kūle M., Kūlis R. Filosofija. Rīga, Zvaigzne ABC, 2001
Rubenis A. Praktiskā ētika. Rīga, Zvaigzne ABC, 1997
Jasperss K. Kas ir filosofija? Rīga, Zvaigzne ABC, 2003

Literatūra (02-papildliteratūra)

Huserls E. Fenomenoloģija. Rīga, FSI, 2002 (ibid.)
Kants I. Kas ir apgaismība? Rīga, Zvaigzne ABC, 2005 (ibid.)
Nīče Fr.. Tā runāja Zaratustra. Rīga, Zvaigzne ABC, 1939/2000 (ibid.)
Račevskis K. Mišels Fuko, apziņa un valodas esamība. – R., 2006.
Vitgenšteins L. Filosofiskie pētījumi. Rīga, Minerva, 1998 (ibid.)

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Almanahs Filosofija; Kentaurs,Grāmata, Rīgas Laiks, Karogs - Raksti žurnālos.

Kursa nosaukums

Angļu valoda I Mutvārdu komunikācija*

Kursa kods

Valo1477

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docetājas: lektores A. Stavicka, A. Eiholca

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir nostiprināt vidusskolas angļu valodas kursā iegūtās zināšanas, iemaņas un prasmes, īpašu uzmanību pievēršot mutveida komunikācijas prasmju pilnveidošanai, attīstīšanai un nostiprināšanai. Kursā tiks pilnveidotas studentu sarunvalodas iemaņas un prasmes ikdienas komunikācijai, attīstītas diskutētprasmes; iztirzātas ar studiju procesu saistītas tēmas. Studenti tiks iepazīstināti ar teksta lasīšanas stratēģijām, tiks nostiprinātas šo mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai nepieciešamās gramatiskās struktūras.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti:
- nostiprinās vidusskolas vācu valodas kursā iegūtās zināšanas, iemaņas un prasmes;
- pilnveidos mutveida komunikācijas prasmes ikdienas un profesionālajai komunikācijai;
- pratīs argumentēti izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus, diskutēt par dažādām ar studiju procesu saistītām tēmām;
- pratīs patstāvīgi veidot dialogus par kursā aplūkotajām tēmām;
- pilnveidos savas prasmes komunicēt par dažādām ar studiju procesu saistītām tēmām un izvēlēto profesiju.

Kursu apraksts-plāns

1. Kursa mērķi un uzdevumi. Valodas prasmju un iemaņu diagnosticēšana. Studentu vajadzību un vēlmju noskaidrošana. Temats: Ievads dizainā; 2 st.
2. Temats: Māksla (galveno mūsdienu virzienu vēsturiskā un kritiskā analīze kultūras un sabiedrības evolūcijas kontekstā). Komunikācija grupā. Gramatika: tagadnes laiki 1; 2 st.
3. Temats: Arhitektūras un dizaina vēsture. Runas struktūra. Gramatika: tagadnes laiki 2; 2 st.
4. Temats: Ievads modernā dizaina pamatos. Darbs ar specialitātes terminu vārdnīcām. Gramatika: pagātnes laiki 1; 2 st.
5. Temats: Mārketings un reklāma. Diskusijas prasmes. Gramatika: pagātnes laiki 2; 2 st.
6. Temats: Stila mācība.
Darbs ar specialitātes terminu vārdnīcām. Gramatika: Saliktā tagadne, vienkāršā pagātne; 2 st.
7. Temats: Ievads semiotikā. Krāsu teorijas. Diskusija. Gramatika: Saliktā ilgstošā tagadne, saliktā tagadne; 2 st.
8. Kontroldarbs. Teksta izpratne. Terminoloģija; 2 st.
9. Temats: Dekorēšana. Darbs ar specialitātes terminu vārdnīcām. Gramatika: Saliktā pagātne; 2st.
10. Darbs ar autentisku tekstu profesionālajā nozarē. Gramatika: Darbības vārda nākotnes laiki 1; 2 st.
11. Temats: Informācijas tehnoloģiju pielietojums dizainā. Gramatika: Darbības vārda nākotnes laiki 2; 2 st.
12. Temats: Datordizains. Darbs ar specialitātes terminu vārdnīcām. Gramatika: Darbības vārda ciešamā kārta; 2 st.
13.Temats: Dizaina metodoloģija. Uzstāšanās prasmes; 2 st.
14.Diskusija par mākslas un dizaina studijām Latvijā un pasaulē. Darbs ar terminoloģiju par dizaina tēmu; 2 st.
15.Rakstveida eksāmens. Teksta izpratne. Terminoloģija; 2 st.
16. Mutiskais eksāmens. Diskusijas par mākslas un dizaina studijām Latvijā un pasaulē; 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Apmeklētas nodarbības, regulāri veicot katrai nodarbībai plānoto mājas darbu (teksta lasīšana, veicot konkrētos uzdevumus, darbs ar terminiem u.c.)
2 kontroldarbi (25%) un 2 patstāvīgās lasīšanas pārbaudes (25%), savākto materiālu portfolio (25%). Eksāmens mutvārdu komunikācijā (25%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Murphy R. English Grammar in Use. Cambridge, 2005
2. Robert W. Proctor, and Kim-Phuong L. Vu, eds., Handbook of Human Factors in Web Design, Mahwah, NJ: Lawrence Erlbaum Associates, 2005
3. McDermott Catherine, C20th Design, Carlton Books, 2003
4. Daniel Chandler, Semiotics: The Basics, London: Routledge, 2002

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Jason Whittaker, The Cyberspace Handbook, London: Routledge, 2004
2. Malcolm Peltu, and William H. Dutton, eds., Information and Communication Technologies: Visions and Realities Oxford: Oxford University Press, 1996
3. Dana Arnold, Art History: A Very Short Introduction (Oxford, England: Oxford University Press, 2004)
4. Susan G. Josephson, From Idolatry to Advertising: Visual Art and Contemporary Culture, 1st ed. (Armonk, NY: M. E. Sharpe, 1996)
5. Jason Whittaker, The Cyberspace Handbook (London: Routledge, 2004)

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journal of Design History, Oxford
2. Art Journal, CAA
3. www.aber.ac.uk/media/Documents/S4B/semiotic.html

Kursa nosaukums

Angļu valoda II Lasīšana un terminoloģija*

Kursa kods

Valo1478

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docetājas: lektores A. Stavicka, A. Eiholca

Priekšzināšanas Valo1477, Angļu valoda I Mutvārdu komunikācija

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sagatavot studentus profesionālās literatūras lasīšanai un komunikācijai angļu valodā. Uzdevumi: sekmēt specialitātes terminu apguvi (tematika: dizains, grafiskais dizains; datordizains; fotodizains, mākslas vēsture); veicināt lasīšanas iemaņu attīstību; iepazīstināt ar lasīšanas veidiem un pamatstratēģijām; attīstīt studentu prasmi lietot valodu profesionālā vidē.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti:
- pilnveidos savu prasmi lasīt dažādas grūtības pakāpes speciālos tekstus,
- apgūs tekstu lasīšanas pamatstratēģijas;
- iepazīsies un praktiski izmēģinās dažādus tekstu lasīšanas veidus: visaptverošo lasīšanu, selektīvo lasīšanu, kursorisko lasīšanu, detalizēto lasīšanu.
- pratīs argumentēti izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus, diskutēt par dažādām tēmām par mākslu.

Kursu apraksts-plāns

1. Pārskats par dažādām ar specialitāti saistītu tekstu lasīšanas tehnikām. 2 st.
2. Senvēstures posms. Māksla. Darbs ar specialitātes terminu vārdnīcām. 2 st.
3. Viduslaiki. Māksla viduslaikos. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
4. Renesanses un manierisma laikmets. Centri un mākslinieki. Teksts lasīšanai. 2 st.
5. Mājas lasīšana. Leonardo da Vinči. Darbs ar terminoloģiju. 2 st.
6. Baroka un Rokoko laikmets. Darbs ar terminoloģiju. 2 st.
7. Pīters Pauls Rubenss. Kompozīcija, zīmējums, kolorīts . Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
8. Klasicisma un romantisma laikmets. Darbs ar specialitātes terminu vārdnīcām. 2 st.
9. Kontroldarbs. Teksta izpratne. Terminoloģija. 2 st.
10. Historisma laikmets. Darbs ar terminoloģiju. 2 st.
11. Jūgendstila laikmets. Vecrīga, bulvāru loks, centra rajons, Pārdaugava, Mežaparks. Darbs ar terminoloģiju. 2 st.
12. Diskusija: Jūgendstils pasaulē. Darbs ar terminoloģiju par jūgendstila tēmu. (turpinājums). 2 st.
13. Diskusija: Jūgendstils arhitektūrā, mēbeļu dizainā, glezniecībā, literatūrā. Darbs ar terminoloģiju par jūgendstila tēmu. (turpinājums). 2 st.
14. Klasiskā modernisma un neoreālisma laikmets. Darbs ar specialitātes terminu vārdnīcām. 2 st.
15. Mājas lasīšana. Tēma :20. gadsimta otrā puse. Māksla. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2st.
16. Kontroldarbs. Lasītā teksta izpratnes pārbaude. Terminoloģija. 2 st.
17. Rakstveida eksāmens. Teksta izpratne. Terminoloģija. 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Apmeklētas nodarbības, regulāri veicot katrai nodarbībai plānoto mājas darbu (teksta lasīšana, veicot konkrētos uzdevumus, darbs ar terminiem u.c.)
2 kontroldarbi (25%) un 2 patstāvīgās lasīšanas pārbaudes (25%), savākto materiālu portfolio (25%).
Eksāmens mutvārdu komunikācijā (25%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. McDermott Catherine, C20th Design, Carlton Books, 2003
2. Murphy Raymond, English Grammar In Use, Cambridge University Press, 2004
3. Dana Arnold, Art History: A Very Short Introduction (Oxford, England: Oxford University Press, 2004)
4. Susan G. Josephson, From Idolatry to Advertising: Visual Art and Contemporary Culture, 1st ed. (Armonk, NY: M. E. Sharpe, 1996)
5. Fahr-Becker Gabriele, Art Nouveau, Könemann Verlagsgesellschaft, 2007

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. R. Stephen Stennott, ed., Encyclopedia of 20th Century Architecture, vol. 2 (New York: Fitzroy Dearborn, 2004)
2. De la Bedoyere Camilla, Art Nouveau (The World’s Greatest Art)
3. Grosa S., Art Nouveau in Rīga, Jumava
4. Lucie-Smith Edward, Art Today, Phaidon Press, 2003
5. Leslie Ross, Medieval Art: A Topical Dictionary (Westport, CT: Greenwood Press, 1996)

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Art Journal, CAA
2. The Art Bulletin, CAA

Kursa nosaukums

Angļu valoda III Lasīšana un komunikācija*

Kursa kods

Valo2384

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docetājas: lektores A. Stavicka, A. Eiholca

Priekšzināšanas Valo1477, Angļu valoda I Mutvārdu komunikācija*
Valo1478, Angļu valoda II Lasīšana un terminoloģija*

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sekmēt studiju virzienam atbilstošu tekstu padziļinātas lasīšanas un komunikatīvo iemaņu attīstību.
Uzdevumi: veicināt padziļinātu lasīšanas iemaņu attīstību; turpināt vārdu krājuma atlasi un apguvi(tematika: dizains, grafiskais dizains; datordizains; fotodizains); veicināt studentu prasmi komentēt tekstu, diskutēt par tekstā izklāstītajām tēmām, izstrādāt tēzes un kopsavilkumu; prezentēt izstrādāto tēmu grupā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti:
- pilnveidos savu prasmi lasīt dažādas grūtības pakāpes speciālos tekstus,
- turpinās apgūt tekstu lasīšanas pamatstratēģijas;
- pilnveidos dažādus tekstu lasīšanas veidus: visaptverošo lasīšanu, selektīvo lasīšanu, kursorisko lasīšanu, detalizēto lasīšanu.
- turpinās apgūt ar savu nākamo specialitāti saistītu terminoloģiju.
- pratīs argumentēti izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus, diskutēt par dažādām tēmām par mākslu.
- pratīs izstrādāt tēzes un tekstu kopsavilkumus.

Kursu apraksts-plāns

1. Pārskats par dažādām ar specialitāti saistītu tekstu lasīšanas tehnikām.
Temats: klasiskā modernisma un neoreālisma laikmets. Arhitektūra.
Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
2. Temats: 20. gadsimta otrā puse. Māksla, arhitektūra, dizains. Teksts: Arhitektūras pieminekļi.
Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
3. Temats: 20. gadsimta otrā puse. Māksla, arhitektūra, dizains. Teksts: Brīvības piemineklis. 2 st.
4. Temats: 20. gadsimta otrā puse. Māksla, arhitektūra, dizains. Teksts: opārts un kinētiskā māksla. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
5. Diskusija. Abstraktā māksla. 2 st.
6. Teksta lasīšanas stratēģijas(atkārtojums). Teksta kopsavilkuma uzrakstīšana. Praktiski vingrinājumi. 2 st.
7. Mājas lasīšana. Tēma: Popārts. 2 st.
8. Diskusija: interjera dizains. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
9. Temats: Informācijas tehnoloģiju pielietojums interjera dizainā. 2 st.
10. Temats: Londona dizaina skolas. Terminoloģija. 2 st.
11. Mājas lasīšana. Londona dizaina muzejs. 2 st.
12. Temats: Krāsas modernā interjerā. Darbs ar specialitātes terminu vārdnīcām. 2 st.
13. Darbs ar autentisku tekstu professionalā nozarē. 2 st.
14. Temats: Mārketings un reklāma 21. gadsimtā. Darbs ar specialitātes terminu vārdnīcām. 2 st.
15. Diskusija: dizaina tendences 21. gadsimtā. 2 st.
16. Kontroldarbs. Lasītā teksta izpratnes pārbaude. Terminoloģija. Kopsavilkuma uzrakstīšana un tēžu izstrāde. 2 st.
17. Mutveida eksāmens. Prezentācija (Power Point formātā) par mākslinieku, mākslas darbu vai dizaina skolu, izmantojot attiecīgo terminoloģiju. 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Apmeklētas nodarbības, regulāri veicot katrai nodarbībai plānoto mājas darbu (teksta lasīšana, veicot konkrētos uzdevumus, darbs ar terminiem u.c.)
2 kontroldarbi un 2 patstāvīgās lasīšanas pārbaudes, savākto materiālu portfolio.
Eksāmens mutvārdu komunikācijā

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Chilyers Ian, A Dictionary of Twentieth – Century Art, Oxford Universiry Press, 1999
2. McDermott Catherine, C20th Design, Carlton Books, 2003
3. Dana Arnold, Art History: A Very Short Introduction (Oxford, England: Oxford University Press, 2004)
4. Murphy R. English Grammar in Use. Cambridge, 2005

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Theo Van Leeuwen, Introducing Social Semiotics (London: Routledge, 2005)
2. Guy Cook, The Discourse of Advertising (New York: Routledge, 1992)
3. Lucie-Smith Edward, Art Today, Phaidon Press, 2003
4. Jason Whittaker, The Cyberspace Handbook (London: Routledge, 2004)
5. Daniel Chandler, Semiotics: The Basics, London: Routledge, 2002
6. R. Stephen Stennott, ed., Encyclopedia of 20th Century Architecture, vol. 2 (New York: Fitzroy Dearborn, 2004)

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journal of Design History, Oxford
2. Art Journal, CAA
3. www.aber.ac.uk/media/Documents/S4B/semiotic.html

Kursa nosaukums Vācu valoda I Mutvārdu komunikācija

Kursa kods Valo1480

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.  

Docētāja: prof. I. Kangro

Kursa anotācija Studiju kursa mērķis ir nostiprināt vidusskolas vācu valodas kursā iegūtās zināšanas, iemaņas un prasmes, īpašu uzmanību pievēršot mutveida komunikācijas prasmju pilnveidošanai, attīstīšanai un nostiprināšanai. Kursā tiks pilnveidotas studentu sarunvalodas iemaņas un prasmes ikdienas komunikācijai, attīstītas diskutētprasmes; iztirzātas ar studiju procesu saistītas tēmas. Studenti tiks iepazīstināti ar teksta (specteksta) lasīšanas stratēģijām, un kursā tiks nostiprinātas šo mērķu sasniegšanai un uzdevumu veikšanai nepieciešamās gramatiskās struktūras Rezultāti Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti:
- nostiprinās vidusskolas vācu valodas kursā iegūtās zināšanas, iemaņas un prasmes;
- pilnveidos mutveida komunikācijas prasmes ikdienas un profesionālajai komunikācijai;
- pratīs argumentēti izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus, diskutēt par dažādām ar studiju procesu saistītām tēmām;
- pratīs patstāvīgi veidot dialogus par kursā aplūkotajām tēmām;
- pilnveidos savas prasmes komunicēt par dažādām ar studiju procesu saistītām tēmām un izvēlēto profesiju
Kursu apraksts-plāns 1. Ievads specialitātē. Dizaina nozīme mūsdienu sabiedrībā. 2 st.
2. Profesijas izvēle.
Gramatika: Jautājuma teikumi. 2 st.
3. Studiju uzsākšana. Teksts lasīšanai: Studijas universitātē. Profesijas izvēle un dzīves kvalitāte. 2 st.
4. Studenta ikdiena. Studiju darba plānošana. Gramatika: darbības vārds tagadnē un vienkāršājā pagātnē. Saliktā tagadne. Ciešamā un darāmā kārta. 2 st.
5. Jūgendstils Rīgā.
Gramatika: Saliktā tagadne. Ciešamā un darāmā kārta. 2 st.
6. Diskusija: jūgendstils Rīgā.
Darbs ar terminoloģiju par jūgendstila tēmu. 2 st.
7. Mājas lasīšana. Tēma: jūgendstils.
Darbs ar terminoloģiju par jūgendstila tēmu. 2 st.
8. Kontroldarbs. Tēma: jūgendstils. (Teksta izpratne. Terminoloģija). 2 st.
9. Vīnes Secesija.
Gramatika: palīgteikumu veidi. 2 st.
10. Diskusija: Vīnes Secesija.
Darbs ar terminoloģiju par jūgendstila tēmu. (turpinājums). 2 st.
11. Diskusija: Jūgendstils Vācijā (arhitektūrā, mēbeļu dizainā, glezniecībā, literatūrā).
Darbs ar terminoloģiju par jūgendstila tēmu. (turpinājums). 2 st.
12. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte. Teksts: Vācijas universitātes. Diskusija: Studijas Latvijā un Vācijā. 2 st.
13. Latvijas Universitāte – izglītības, zinātnes un kultūras centrs.
Gramatika: Palīgteikumu veidi. 2 st.
14. Diskusija par mākslas un dizaina studijām Latvijā, Vācijā, Šveicē un Austrijā. Darbs ar terminoloģiju par dizaina tēmu. 2 st.
15. Mājas lasīšana. Mākslas un dizaina studijas Vācijā. Darbs ar terminoloģiju. 2 st.
16. Kontroldarbs. Tēma: mākslas un dizaina studijas. (Teksta izpratne. Terminoloģija). 2 st.
17. Rakstveida eksāmens. Teksta izpratne. Terminoloģija. 2 st.
18. Mutiskais eksāmens: diskusijas par tēmu: jūgendstils un mākslas un dizaina studijas. 2 st.
Prasības kredītpunktu iegūšanai Apmeklētas nodarbības, regulāri veicot katrai nodarbībai plānoto mājas darbu (teksta lasīšana, veicot konkrētos uzdevumus, darbs ar terminiem u.c.)
2 kontroldarbi (25%) un 2 patstāvīgās lasīšanas pārbaudes (25%) , savākto materiālu portfolio (25%). Eksāmens mutvārdu komunikācijā (25%)
Literatūra (01-mācību literatūra) 1. Stalb, H. Deutsch für Studenten. München, Vlg. für Deutsch, Isma.1991.
2. Stalb, H. Deutsch für Studenten, Lesegrammatik. Vlg. für Deutsch, Isma. 1993.
3. Wölfflin, H., Kunstgeschichtliche Grundbegriffe. Das Problem der Stilentwicklung in der neueren Kunst. Schwabe Verlag 19. Auflage, 2004.
4. Kemp, M. Geschichte der Kunst. Kunst Verlag, 2007.
5. Der Dialog. Das offene Gespräch am Ende der Diskussionen. Klett-Cotta, Stuttgart. 4. Aufl. 2002.
Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Auf neuen Wegen. Max Hueber Verlag, München, 2003.
2. Sembach, K.-J., Leuthäuser, G., Gössel P. Möbeldesign des 20. Jahrhunderts. Taschen Verlag, München, 1988.
3. The Drive to Design. Geschichte, Ausbildung und Perspektiven im Autodesign. avedition Verlag, 2002.
4. Dreyer,H., Schmitt,R. Lehr- und Übungsbuch der deutschen Grammatik. Neubearbeitung. Max Hueber Verlag, München, 2001.
Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Novum - World of Graphic Design. Zeitschrift.Stiebner Verlag GmbH.
2. Design Report. Zeitschrift. Konradin Medien GmbH.

Kursa nosaukums

Vācu valoda II Lasīšana un terminoloģija*

Kursa kods

Valo1481

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.  

Docētāja

Prof. Ilze Kangro

Priekšzināšanas Valo1480, Vācu valoda I Mutvārdu komunikācija

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sagatavot studentus profesionālās literatūras lasīšanai un komunikācijai vācu valodā. Uzdevumi: sekmēt specialitātes terminu apguvi (tematika: dizains, grafiskais dizains; datordizains; fotodizains, mākslas vēsture); veicināt lasīšanas iemaņu attīstību; iepazīstināt ar lasīšanas veidiem un pamatstratēģijām; attīstīt studentu prasmi lietot valodu profesionālā vidē.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti:
- pilnveidos savu prasmi lasīt dažādas grūtības pakāpes speciālos tekstus,
- apgūs tekstu lasīšanas pamatstratēģijas;
- iepazīsies un praktiski izmēģinās dažādus tekstu lasīšanas veidus: visaptverošo lasīšanu, selektīvo lasīšanu, kursorisko lasīšanu, detalizēto lasīšanu.
- pratīs argumentēti izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus, diskutēt par dažādām tēmām par mākslu.

Kursu apraksts-plāns

1. Pārskats par dažādām ar specialitāti saistītu tekstu lasīšanas tehnikām: visaptverošā lasīšana, selektīvā lasīšana, kursoriskā lasīšana, detalizētā lasīšana. 2 st.
2. Mākslas vārdnīca. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
3. Teksts: Antīkā māksla. Grieķija. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st
4. Teksts: Antīkā māksla. Roma. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. Gramatika tekstu lasīšanai: nenoteiksmes grupas, palīgteikumu veidi, konversija u.c. 2 st.
5. Mājas lasīšana. Tēma: antīkā māksla. 2 st.
6. Diskusija: antīkās mākslas loma mūsdienās. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
7. Teksts: Gotika. Stasbūras doms.
Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
8. Kontroldarbs. Lasītā teksta izpratnes pārbaude. 2 st.
9. Teksts: Itāļu renesance.
Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
10. Holandes 17. gadsimta glezniecība.
Terminoloģija par glezniecības tēmu. 2 st.
11. Teksts: Rembrands. Diskusija par Rembranda ieteikmi uz moderno glezniecību. Dialogi par slavenākajiem Rembranda darbiem. 2 st.
12. Teksts: Franču impresionisms. Diskusija par franču impresionisma ieteikmi uz moderno glezniecību. Dialogi. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
13. Teksts: Vācu Nacionālā galerija Berlīnē. Nozīmīgākie mākslas darbi šajā galerijā.
Gramatika: Palīgteikumu veidi. 2 st.
14. Teksts: Cīrihes mākslas galerija. Nozīmīgākie mākslas darbi šajā galerijā.
Gramatika: Palīgteikumu veidi. 2 st.
15. Mājas lasīšana. Tēma: Pasaules mākslas muzeji. Darbs ar terminoloģiju. 2 st.
16. Kontroldarbs. Lasītā teksta izpratnes pārbaude. Terminoloģija. 2 st.
17. Rakstveida eksāmens. Teksta izpratne. Terminoloģija. 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Apmeklētas nodarbības, regulāri veicot katrai nodarbībai plānoto mājas darbu (teksta lasīšana, veicot konkrētos uzdevumus, darbs ar terminiem u.c.)
2 kontroldarbi (25%) un 2 patstāvīgās lasīšanas pārbaudes (25%), savākto materiālu portfolio (25%).
Eksāmens mutvārdu komunikācijā (25%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.. Wölfflin, H., Kunstgeschichtliche Grundbegriffe. Das Problem der Stilentwicklung in der neueren Kunst. Schwabe Verlag 19. Auflage, 2004.
2. Kemp, M. Geschichte der Kunst. Kunst Verlag, 2007.
3. Bildende Kunst der Wiener Moderne: Die "Wiener Secession" und ihr Organ, die Zeitschrift "Ver Sacrum". GRIN Verlag, 2003.
4. Wingler, H.M. Das Bauhaus. Weimar, Dessau, Berlin 1919-1933. DUMONT Literatur und Kunst Verlag, 2.Auflage, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Contemporary Graphic Design. Taschen Verlag, 2007.
2. Sembach, K.-J., Leuthäuser, G., Gössel P. Möbeldesign des 20. Jahrhunderts. Taschen Verlag, München, 1988.
3. The Drive to Design. Geschichte, Ausbildung und Perspektiven im Autodesign. avedition Verlag, 2002.
4. Dreyer,H., Schmitt,R. Lehr- und Übungsbuch der deutschen Grammatik. Neubearbeitung. Max Hueber Verlag, München, 2001.
5. Heufler, G. design basics. Von der Idee zum Produkt. 2006. Niggli Verlag, 2.Auflage, erw. A. 2006

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Novum - World of Graphic Design. Zeitschrift.Stiebner Verlag GmbH.
2. Design Report. Zeitschrift


Kursa nosaukums

Vācu valoda III Lasīšana un komunikācija*

Kursa kods

Valo2385

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.  

Docētāja: prof. Ilze Kangro

Priekšzināšanas

Valo1480, Vācu valoda I Mutvārdu komunikācija
Valo1481, Vācu valoda II Lasīšana un terminoloģija*

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sekmēt studiju virzienam atbilstošu tekstu padziļinātas lasīšanas un komunikatīvo iemaņu attīstību. Uzdevumi: veicināt padziļinātu lasīšanas iemaņu attīstību; turpināt vārdu krājuma atlasi un apguvi(tematika: dizains, grafiskais dizains; datordizains; fotodizains); veicināt studentu prasmi komentēt tekstu, diskutēt par tekstā izklāstītajām tēmām, izstrādāt tēzes un kopsavilkumu; prezentēt izstrādāto tēmu grupā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti:
- pilnveidos savu prasmi lasīt dažādas grūtības pakāpes speciālos tekstus,
- turpinās apgūt tekstu lasīšanas pamatstratēģijas;
- pilnveidos dažādus tekstu lasīšanas veidus: visaptverošo lasīšanu, selektīvo lasīšanu, kursorisko lasīšanu, detalizēto lasīšanu.
- turpinās apgūt ar savu nākamo specialitāti saistītu terminoloģiju.
- pratīs argumentēti izteikt savu viedokli, uzdot jautājumus, diskutēt par dažādām tēmām par mākslu.
- pratīs izstrādāt tēzes un tekstu kopsavilkumus.

Kursu apraksts-plāns

1. Pārskats par dažādām ar specialitāti saistītu tekstu lasīšanas tehnikām: visaptverošā lasīšana, selektīvā lasīšana, kursoriskā lasīšana, detalizētā lasīšana (atkārtojums).
Teksts: Mūsdienu vācu modernā māksla. 2 st.
2. Kaseles modernās mākslas izstāde Dokumenta. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
3. Kaseles modernās mākslas izstāde Dokumenta. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. Diskusija par modernās mākslas attīstību Eiropā. 2 st.
4. Teksta lasīšanas stratēģijas(atkārtojums). Teksta kopsavilkuma uzrakstīšana. Praktiski vingrinājumi. 2 st.
5. Mājas lasīšana. Tēma: Mūsdienu māksla. 2 st.
6. Diskusija: modernā māksla un modernais dizains. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
7. Teksts: Modernā dizaina attīstības tendences. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
8. Kontroldarbs. Lasītā teksta izpratnes pārbaude un teksta kopsavilkuma uzrakstīšana. 2 st.
9. Teksts: Veimāras Bauhaus. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
10. Vācu dizaina skolas. 2 st.
11. Teksts: Austrijas lietišķās mākslas muzejs. Dialogi par mākslu Vīnē. Tēžu izstrāde. 2 st.
12. Teksts: Austrijas slavenākie muzeji. Dialogi. Darbs ar tematisko vārdu krājumu. 2 st.
13. Teksts: Minhenes Pinakotēka. Nozīmīgākie mākslas darbi šajā galerijā. Tēžu izstrāde. 2 st.
14. Teksts: Drēzdenes mākslas galerija ”Vecmeistari”. Nozīmīgākie mākslas darbi šajā galerijā. Kopsavilkuma izstrāde par tekstu. 2 st.
15. Mājas lasīšana. Tēma: Pasaules mākslas muzeji. Darbs ar terminoloģiju. 2 st.
16.Kontroldarbs. Lasītā teksta izpratnes pārbaude. Terminoloģija. Kopsavilkuma uzrakstīšana un tēžu izstrāde. 2 st.
17. Mutveida eksāmens. Prezentācija (Power Point formātā) par mākslinieku, mākslas darbu vai dizaina skolu, izmantojot attiecīgo terminoloģiju. 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Apmeklētas nodarbības, regulāri veicot katrai nodarbībai plānoto mājas darbu (teksta lasīšana, veicot konkrētos uzdevumus, darbs ar terminiem u.c.)
2 kontroldarbi (25%) un 2 patstāvīgās lasīšanas pārbaudes (25%), savākto materiālu portfolio (25%).
Eksāmens mutvārdu komunikācijā (25%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. MAK. Österreichisches Museum für angewandte Kunst Wien. Taschenbuch, 2007.
2. Wölfflin, H., Kunstgeschichtliche Grundbegriffe. Das Problem der Stilentwicklung in der neueren Kunst. Schwabe Verlag 19. Auflage, 2004.
3. Kemp, M. Geschichte der Kunst. Kunst Verlag, 2007.
4. Bildende Kunst der Wiener Moderne: Die "Wiener Secession" und ihr Organ, die Zeitschrift "Ver Sacrum". GRIN Verlag, 2003.
5. Wingler, H.M. Das Bauhaus. Weimar, Dessau, Berlin 1919-1933. DUMONT Literatur und Kunst Verlag, 2.Auflage, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Contemporary Graphic Design. Taschen Verlag, 2007.
2. Sembach, K.-J., Leuthäuser, G., Gössel P. Möbeldesign des 20. Jahrhunderts. Taschen Verlag, München, 1988.
3. The Drive to Design. Geschichte, Ausbildung und Perspektiven im Autodesign. avedition Verlag, 2002.
4. Dreyer,H., Schmitt,R. Lehr- und Übungsbuch der deutschen Grammatik. Neubearbeitung. Max Hueber Verlag, München, 2001.
5. Heufler, G. design basics. Von der Idee zum Produkt. 2006. Niggli Verlag, 2.Auflage, erw. A. 2006

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Novum - World of Graphic Design. Zeitschrift.Stiebner Verlag GmbH.
2. Design Report. Zeitschrift. Konradin Medien GmbH.

Kursa nosaukums Estētika

Kursa kods Filz2050

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2002.g., atjaunots 2008.g.   Docētājs: prof. V. Kincāns

Priekšzināšanas Filz1024, Filozofijas pamati
Kursa anotācija Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar estētikas problēmām. Studenti iepazīstas ar galvenajiem estētikas jēdzieniem, ar kuriem cilvēkiem jāsaskaras arī ikdienā. Tiek analizēta mākslas loma sabiedrībā un cilvēka dzīvē, kā cilvēks uztver mākslu un kā māksla iedarbojas uz indivīdiem. Estētikas jautājumi tiek saistīti ar mākslas pedagoģijas un mākslas psiholoģijas jautājumiem, tiek parādīta estētisko fenomenu loma cilvēka vispārējās un humanitārās kultūras veidošanā.

Rezultāti Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par estētikas zinātnes pamatatziņām un mākslas estētisko būtību, priekšstatu par estētisko fenomenu lomu personības veidošanā.
Kursa apguves rezultātā studentiem
- veidojas prasme adekvāti izmantot estētikas terminoloģiju,
- veidojas spēja patstāvīgi analizēt estētiskos fenomenus,
- pilnveidojas pētnieciskās prasmes mākslas analīzē.
Kursu apraksts-plāns 1. Estētikas priekšmets (2 st.)
2. Estētiskā fenomena būtība un saturs (2 st.)
3. Estētiskā darbība (2 st.)
4. Estētiska apziņa. Estētiskas apziņas struktūra (4 st.)
5. Estētiskā gaume. Estētiskas vajadzības. Estētiskas situācijas. Estētiska nostādne. Estētisks pārdzīvojums (4 st.)
6. Estētikas kategorijas. Skaistais. Traģiskais. Komiskais. (4 st.)
7. Mākslas rašanās problēma (2 st.)
8. Mākslas funkcijas (4 st.)
9. Mākslas veidi (4 st.)
10.Mākslas uztvere un izpratne (2 st.)
11.Jaunrades problēma (2 st.)
Prasības kredītpunktu iegūšanai Vērtējumu par kursa apguvi veido:
referāts – 10%;
kursā ietverto tēmu patstāvīga apguve – 20%;
eksāmens – 60%;
līdzdalība lekcijās un problēmu apspriešanā – 10%.
Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Anspaks J. Mākslas pedagoģija. - R.:RaKa, 2004
2. Celma H., Fedosejeva I. Estētika: Estētisko ideju vēsture Eiropā. - R.: 2000
3. Freiberga E. Estētika. Mūsdienu estētikas skices. - R.: Zvaigzne ABC, 2000
4. Gombrich E.H. Mākslas vēsture. - R.:Zvaigzne ABC, 1997
5. Kincāns V. Estētikas pamati. - R.:LU, 2003
6. Arnheim R. Art and Visual Perception. - University of California, 2004
Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Kants I. Spriestspējas kritika. - R.: Zvaigzne ABC, 2000
2. Gadamers H. G. Skaistā aktualitāte. Māksla kā spēle, simbols un svētki. - R.: Zvaigzne ABC, 2002; 3. Лукач Д. Своеобразие эстетического. В 4-х т. - Москва: Прогресс, 1985 Literatūra (03-ieteicamā periodika) Kentaurs; Studija; Karogs

Kursa nosaukums

Saskarsmes psiholoģija

Kursa kods

PsiH2037

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Docētāja asoc. prof. Lūcija Rutka

Kursa anotācija

Studenti apgūst zināšanas par saskarsmes psiholoģijas būtību, mērķiem un uzdevumiem. Kursā analizēta saskarsmes būtība, struktūra un veidi, saskarsmi sekmējošie un bremzējošie faktori. Aplūkoti konfliktu veidi, to rašanās cēloņi, risināšanas iespējas. Īpaša uzmanība veltīta prasmei uzstāties un sniegt informāciju, kā arī prasmei klausīties un uzdot jautājumus.
Semināros un praktiskajās nodarbībās studenti attīsta prasmes veikt zinātniskās literatūras analīzi, izdarīt secinājumus, strādāt grupā, saistīt zinātniskās atziņas ar praktisko darbību un prezentēt iegūtos rezultātus.

Rezultāti

Studenti izprot saskarsmes psiholoģijas būtību, mērķi un uzdevumus. Viņi pārzina saskarsmes struktūru un veidus, saskarsmi sekmējošie un bremzējošie faktori, izprot konfliktu rašanās cēloņus, pārzina to risināšanas iespējas.
Studenti prot veikt zinātniskās literatūras analīzi, izdarīt secinājumus, saistīt zinātniskās atziņas ar praktisko darbību un prezentēt iegūtos rezultātus.

Kursu apraksts-plāns

1. Saskarsmes psiholoģijas būtība, mērķis un uzdevumi. Saskarsmes definīcija un saskarsmes funkcijas. Lekcija. 2 st.
2. Saskarsmes struktūra. Verbālā un neverbālā komunikācija. Lekcija. 2 st.
3. Verbālās komunikācijas veidi. Informācijas nodošanas un saņemšanas prasmes. Seminārs. 2 st.
4. Saskarsmes veidi: monologs, dialogs. Publiskā uzstāšanās. Praktiskais darbs. 2 st.
5. Atgriezeniskā saite. Saskarsmes barjeras. Efektīvas komunikācijas priekšnoteikumi. Seminārs. 2 st.
6. Saskarsmes stili, to loma profesionālajā darbībā. Lekcija. 2 st.
7. Mijiedarbība saskarsmē. Ietekmēšanas un ietekmēšanās būtība. Profesionālā saskarsme. Seminārs. 2 st.
8. Sociālā percepcija, tās fenomeni. Savstarpējās uztveres mehānismu attīstība. Lekcija. 2 st.
9. Kontroldarbs. 2 st.
10. Personības īpašību un īpatnību loma saskarsmē. Saskarsmi veicinošas un bremzējošas personības īpašības un uzvedības stili. Lekcija. 2 st.
11. Pedagoģiskās saskarsmes būtība un funkcijas. Lekcija. 2 st.
12. Saskarsmes īpatnības dažāda veida grupās. Lēmumu pieņemšana. Lekcija. 2 st.
13. Līderības jēdziens un līderība grupā. Pedagogs kā līderis. Seminārs. 2 st.
14. Konfliktu būtība un veidi. Konflikta cēloņi un attīstība. Lekcija. 2 st.
15. Konfliktu risināšanas iespējas. Lekcija. 2 st.
16. Pedagoga ētika saskarsmes procesā. Seminārs. 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Uzstāšanās semināros - 50%,
kontroldarbs – 25%,
referāts- 25%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija.-R.:Raka, 2002.
2. Pikeringa P. Strīdi, nesaskaņas, konflikti.-R.: Jānis Roze, 2000.
3. Pīzs A. Ķermeņa valoda. –R.: Jumava, 1995.
4. Reņģe V. Organizāciju psiholoģija. –R.: Kamene, 1999.
5. Handbook of interpersonal communication / ed. by M. L. Knapp, J. A. Daly, Thousand Oaks (CA): Sage, 2002.
6. Вердербер Р. Вердербер К. Общение. С – П : 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Milts A. Ētika. Saskarsmes ētika. –R.: Zvaigzne ABC, 2004.
2. Prokofjeva N. Lietišķo sarunu māksla. – R.: Jumava, 2006.
3. Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā. –R.: Raka, 2005.
4. Reņģe V. Psiholoģija. Savstarpējo attiecību psiholoģija. –R.: Zvaigzne ABC, 2004.
5. Ишмухаметов И. Психология деловых отношений. – Рига: TSI, 2003.
6. Чалдини Р. Психология влияния. – С-П: Питер, 2005.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Psiholoģijas pasaule.
2. European Journal of Communication.

Kursa nosaukums

Uzņēmējdarbības vadība

Kursa kods

VadZT008

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Ekonomikas un vadības fakultātē 2007.g.

Kursa autori asoc. prof. Jānis Vitkovskis

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir dot iespēju studējošiem apgūt uzņēmējdarbības vadības teorētiskos pamatus un saimniecisko procesu organizācijas metožu izmantošanas praksi. Kursa uzdevumi ir sniegt priekšstatu par uzņēmējdarbības būtību, formām un vidi; noskaidrot komercuzņēmuma kā sistēmas funkcionēšanas likumus un principus; iepazīties ar uzņēmējdarbības vietas un uzņēmuma organizatoriskās struktūras veidošanas metodēm; apgūt saimniecisko procesu izkārtošanas metodes laikā un telpā; gūt teorētisku un praktisku priekšstatu par darba organizācijas un samaksas jautājumiem.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par uzņēmējdarbības vadības pamatiem.

Kursu apraksts-plāns

1. Uzņēmums – sociāla un ekonomiska sistēma. 2
2. Uzņēmuma vadīšana. 4
3. Uzņēmumu juridiskās formas. 2
4. Saimniecisko procesu organizatorisko struktūru veidi. 4
5. Uzņēmuma saimnieciskās darbības stratēģiskā plānošana. 4
6. Saimnieciskā un ražošanas procesa būtība un struktūra. 4
7. Darba organizācija, darba motivācija un darba samaksas organizācija.4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

raktisko nodarbību apmeklējums obligāts + kontroldarbs (40%).
Kursa pārbaudījums – rakstisks eksāmens (60%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Darba likums / LR likums. Latvijas Vēstnesis.
2.Komerclikums / LR likums. Latvijas Vēstnesis.
3.Bikse V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi. – Rīga: Izglītības soli, 2007.
4.Hatten T.S. Small business management: entepreneurship and beyond. – Boston: Houghton Mifflin, 2006.
5.Mazā biznesa kurss. – Rīga: Jumava, 2006. Tēmas 1.1., 1.2., 1.3.
rāne M. Uzņēmējdarbības organizācija un plānošana. – Rīga: Turība, 2002.
9.Ukolovs V., Mass A., Bistrjakovs I. Vadības teorija. – R.: Jumava, 2006.
10.Мухин В.И. Основы теории управления: Учебник для вузов. – М.: Изд. «Экзамен», 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.Hofs K.G. Biznesa ekonomika. Rīga: J.Rozes apgāds, 2002.
2.Nešpors V. Ievads ekonomikā. – Rīga: Kamene, 2005.
3.Vadībzinības rokasgrāmata. R.Helera red. – R.: Zvaigzne ABC, 2005.
4.The Oxford handbook of organization theory: [meta-theoretical perspectives] / Oxford [etc.]: Oxford University Press, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāls "Kapitāls" , 2. Žurnāls "Latvijas ekonomists"

Kursa nosaukums

Intelektuālā īpašuma tiesības

Kursa kods

JurZ3017

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Juridiskajā fakultātē 2003.g.

Docētājs lekt. Mārcis Krūmiņš

Kursa anotācija

Dotajā kursā studenti apgūst zināšanas par intelektuālo īpašumu, tā aizsardzības un likumīgas izmantošanas iespējām. Kursā tiek norādīts uz pamatatšķirībām dažādo intelektuālo tiesību novirzienos un uz tiesību aizsardzības īpatnībām. Kursā ietverti jautājumi par autora tiesībām, blakustiesību īpašnieka tiesībām, dizainu paraugu autoru tiesībām un dizaina paraugiem, skatoties no rūpnieciskā īpašuma viedokļa, datu bāzēm un to aizsardzību, datorprogrammu aizsardzību, par patentu tiesībām, preču zīmēm, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm un augu šķirnēm, kā arī visu iepriekš minēto saistība ar sabiedrību. Tiek apskatīti jautājumi, kas saistīti ar tiesību izmantošanu un to ierobežojumiem.

Rezultāti

Studentam ir jābūt skaidram: dažādu intelektuālā īpašuma veidu atšķirības un tiesību īpašnieka, izmantotāja (lietotāja) tiesības un pienākumi, kā arī zināma un izprotama atbildība par intelektuālā īpašuma pārkāpumiem.

Kursu apraksts-plāns

1 Intelektuālā īpašuma tiesiskā izpratne un tā aizsardzības sistēmas. Intelektuālais īpašums kā tiesiskās aizsardzības objekts. 2
2 Autortiesības 4
3 Blakustiesības 4
4 Datu bāzes 2
5 Mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas 2
6 Tiesību aizsardzība Administratīvajā un Kriminālajā kārtībā 4
7 Patentu tiesības. 2
8 Firmas nosaukumu tiesiskā aizsardzība. 2
9 Preču zīmju, apkalpošanas zīmju un preces ražošanas vietas nosaukuma tiesību aizsardzība. 4
10 Dizaina paraugi. 4
11 Intelektuālā īpašuma attīstības tendences. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie pārbaudes darba kārtošanas, tam sekmīgi ir jānokārto kursa laikā visi iekļautie semināri. Piedalīšanās semināros ir obligāta. Katrs darbs tiek vērtēts ar atzīmi.
Kursa nobeigumā pārbaudes darbs ir rakstiskā formā. Ja nav sekmīgi nokārtots kāds no semināriem, students netiek pielaists pie pārbaudes darba kārtošanas.

Attaisnojums nebūšanai uz semināra nodarbību: slimības lapa vai īpašs gadījums, kas tiek izvērtēts atsevišķi (piemēram tuva cilvēka bēres, dzemdības un citi). Minētajos gadījumos ir iespēja atstrādāt kavēto semināru konsultāciju laikā.

Literatūra (01-mācību literatūra)

  1. Grudulis M. Ievads autortiesībās.- Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2006.

  2. Judinska I. Riņķa dancis ap Riņķa lietu. Izgudrotāja tiesības uz atlīdzību par izgudrojuma izmantošanu - Likums un tiesības Nr. 9, 2001, 279. - 285. Ipp.

  3. Autortiesību un blakustiesību aizsardzības tiesiskais regulējums. - Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2006.

  4. Poļakovs G. Rūpnieciskā īpašuma īpašnieka tiesības, Rīga: Biznesa augstskola Turība, SIA, 2001., 384 Ipp.

  5. Rozenfelds J., Intelektuālais īpašums. Zvaigzne ABC, R, 2004

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.Peddley P. Copyright compliance : practical steps to stay within the law. - London : Facet Publ., 2008.
2.Gotzen F. Copyright and the Computer (B.v.) 1997.
3.Wadlow C. Enforcement of Intellectual property in European and International Law, London 1998.
4.A.P.Sergejevs Intelektuālā īpašuma tiesības Krievijas Federācijā. 1998/99.gads – krievu valodā.
5. Poļakovs G. Preču zīmju aizsardzības apjoms Latvijas tiesu un Eiropas Kopienu tiesas izpratnē. Komentārs par dažiem Latvijas Republikas Augstākās tiesas spriedumiem (I). Likums un Tiesības: 6. sējums, nr. 7 (59), jūlijs, 2004. Nevalstiskā bezpeļņas organizācija "Ratio iuris", 213. - 220.tpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

t
www.km.gov.lv sadaļa autortiesības un blakustiesības
www.lrpv.lv


Nozares teorētiskie pamatkursi

Nozares pamatstudiju modulis

Kursa nosaukums

Mākslas vēsture I

Kursa kods

MākZ2031

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2001.g., atjaunots 2007.g.

Docētāja lekt. Austra Avotiņa

Kursa anotācija

Netradicionāla pieeja dažādām mākslas teorijas problēmām palīdzēs konkretizēt iepriekš iegūto pieredzi, precīzi formulējot personīgo attieksmi. Radošu un oriģinālu recenziju rakstīšana iedrošinās veikt pārsteidzošas un unikālas analoģijas arī turpmākajā mācību procesā un mākslas pētniecībā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par mūsdienu mākslu, mākslas vēsturi kā zinātni un mākslas darbu nozīmi cilvēka dzīvē. Speciālo terminu apguve sniedz priekšstatu par mākslas zinātni un prasmi profesionāli izteikties par mākslas darbiem.
Studenti spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt dažādas mākslas parādības un procesus.
Sekmīga kursa apguve dod iespēju tālākām studijām kursa turpinājumā „Mākslas vēsture II".

Kursu apraksts-plāns

1. Mākslas nozīme cilvēka dzīvē. Mākslas vērtējums. 4
2. Mākslas vēsture kā zinātne un kā mācību priekšmets. 4
3. Mākslas darbi kā unikālas vērtības. Kritikas pamatprincipi. 4
4. Mākslas vēstures periodizācija. 4
5. Kontrastu veidi kā izteiksmes forma. 4
6. Faktu atlases nozīme un subjektīvisms modernajā mākslā. 4
7. Mākslinieks un skatītājs 20. gs. otrajā pusē. 4
8. Mākslas teorija un mākslas darbs mūsdienās. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

- 50% lekciju apmeklējums un 100% semināru apmeklējums;
- termiņā nodotu un prasībām atbilstošu divu recenziju (praktiskie darbi) vērtējums (25 + 25%);
- nokārtots kontroldarbs iepriekš nozīmētā nodarbībā (50%).
Noteikumu neievērošanas gadījumā jākārto mutisks eksāmens sesijas laikā.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. E.H. Gombrich. Mākslas vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
2. S. Austruma, S. Savicka. Konsultants vizuālajā mākslā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.
3. V. Kavacs, Mākslas valodas pamati. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.
4. B. Vipers. Mākslas likteņi un vērtības. Rīga: Grāmatu zieds, 1940

5. Janson.H.W History of Art. – Pearson. Prentice Hall, 2007

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Gardner's Art through the ages. HBJ Publishers: 2004.
2. D. Blūma. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāli – Studija; Māksla Plus.
2. Laikraksti – Kultūras Diena; Kultūras Forums.
3. www.wga.hu
; www.rijksmuseum.nl

Kursa nosaukums

Mākslas vēsture II

Kursa kods

MākZ2032

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2001.g., atjaunots 2007.g.

Docētāja lekt. A. Avotiņa

Priekšzināšanas MākZ2031, Mākslas vēsture I

Kursa anotācija

Netradicionāla pieeja dažādām mākslas teorijas problēmām palīdzēs konkretizēt iepriekš iegūto pieredzi, precīzi formulējot personīgo attieksmi. Iepriekšējā semestrī iegūto zināšanu regulārs pielietojums plašā Rietumeiropas mākslas pētījumu spektrā iedrošinās veikt pārsteidzošas un unikālas analoģijas patstāvīgā darbā un sniegs iedvesmu arī turpmākajā mācību procesā un mākslas pētniecībā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par mākslas stiliem, mākslas vēsturi kā zinātni un mākslas darbu nozīmi cilvēka dzīvē. Speciālo terminu pielietojums un izpratne atklāj mākslas zinātnes pamatus un sniedz prasmi profesionāli izteikties par mākslas darbiem.
Studenti spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt dažādas mākslas parādības un procesus.
Sekmīga kursa apguve dod iespēju padziļināti apgūt specifiskus mākslas vēstures kursus, piemēram, Rietumeiropas mākslas vēsture I.

Kursu apraksts-plāns

1. Seno laiku mākslas vēsture. 4
2. Antīko laiku mākslas vēsture. 4
3. Viduslaiku mākslas vēsture. 4
4. Renesanse. 4
5. Baroks. 4
6. Jaunāko laiku mākslas darbu vērtējuma iespējas. 4
7. Impresionisms. 4
8. Modernisms. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Pozitīvu gala vērtējumu nodrošina: 50% lekciju apmeklējums un 100% semināru apmeklējums; patstāvīgs semestra darbs un tā prezentācija (50%); nokārtots kontroldarbs iepriekš nozīmētā nodarbībā (50%). Noteikumu neievērošanas gadījumā jākārto mutisks eksāmens sesijas laikā.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. E.H. Gombrich. Mākslas vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
2. S. Austruma, S. Savicka. Konsultants vizuālajā mākslā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.
3. Janson.H.W History of Art. – Pearson. Prentice Hall, 2007

4. Arnson H.H. A History of Modern Art. London.,1998.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Gardner's Art through the ages. HBJ Publishers: 1991.
2. D. Blūma. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāli – Studija; Māksla Plus.
2. Laikraksti – Kultūras Diena; Kultūras Forums.
3. www.wga.hu ; ; www.rijksmuseum.nl; www.liis.lv;

Kursa nosaukums

Kompozīcija I

Kursa kods

MākZP108

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2005 .g.

Docētāji: Doc. Māra Urdziņa-Deruma , lekt. Ausma Auziņa, lekt. Juris Nikiforovs, lekt. Austra Celmiņa-Ķeirāne, pasn. Ēra Zalcmane, lekt. Laila Balode

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir vizuālās mākslas un mākslas vēstures sfērā nepieciešamo profesionālo zināšanu un pieredzes veidošana. kompozīcijas pamatprincipu izpētē.
Uzdevumi: nodrošināt studentu zināšanas un spējas operēt ar specifiskajām zināšanām kompozīcijā teorētiskā un praktiskā aspektā.
Studiju kursā iekļauta vizuālās mākslas darba uzbūves likumsakarību analīze, mākslas valodas elementu studijas, kompozīcijas kārtojuma veidu izpēte; izteiksmes līdzekļu lietojuma mākslas formas radīšanai analīze; daiļdarba satura un formas jautājumu izpēte; mākslas tēlu repertuāra izkopšana; mākslinieciskās izteiksmes plaknes kompozīcijā attīstīšana.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par mākslas darba formas un satura attiecībām, orientējas daudzveidīgajā mākslas valodas /izteiksmes līdzekļu/ klāstā, spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt mākslas darbu formas aspektus, kā arī prot pielietot tos praksē radošā pašizpausmes procesā.

Kursu apraksts-plāns

1.Ievads. Kompozīcija kā mākslas darba forma. Daiļdarba uzbūves likumsakarības. 4 st.
2.Mākslas valodas elementi. 4 st.
3.Krāsu sistēma.3 st.
4.Kompozīcijas principi. Elementu kārtojums kompozīcijā. Kārtojuma shēma. Vienotība. Dominante. Galvenais un pakārtotais. Uzmanības centrs. 3 st.
5.Līdzsvars. Simetrija, asimetrija. Kustība (statika, dinamika) . 4 st.
6.Proporcijas. Kontrasts. 4 st.
7.Ritms. 2 st.
8.Plaknes kompozīcijas saturs un forma. Kompozīcijas sižets, tēls, tēla vispārinājums. Stereotips, simbols. Formas stilizācija. 4 st.
9.Mākslinieciskā izteiksme plaknē. Idejas radīšana, attīstība. Improvizācija, variācija plaknes kompozīcijā. 4 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Feldman E. B. Variety of Visual Experience. - New York, 1987.
2. Loan Oei, Cecile De Kegel The elements of design : rediscovering colours, textures, forms and shapes. London : Thames & Hudson, 2002.

3. Duane Preble, Sarah Preble. Artforms : an introduction to the visual arts. Upper Saddle River, NJ : Prentice Hall, c2004.

4. Претте М.К.,Джорджис А. Как понимать искусство, ЗАО « Интербук- бизнес», 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Kursa nosaukums

Kompozīcija II

Kursa kods

MākZ1020

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji: Doc. Māra Urdziņa-Deruma, lekt. Ausma Auziņa, lekt. Juris Nikiforovs, lekt. Austra Celmiņa-Ķeirāne, pasn. Ēra Zalcmane, lekt. Laila Balode

Kursa anotācija

Kursa mērķis atraisīt studentos spējas ideju vizualizācijā, divdimensiju kompozīcijas izveidē, iepazīstināt studentus ar grafiskā dizaina pamatprincipiem, noskaidrot optiskās ilūzijas likumības un to kompozicionālās iespējas mākslas darbu radīšanā.

Rezultāti

Kursa apguves rezultātā studenti spēj praktiski pārvaldīt atšķirīgus formātus (kvadrāts aplis, taisnstūris: vertikāls, horizontāls), lietot melni – balto laukumu attiecības un ritmus kā emocionālu izteiksmes līdzekli, prot piemeklēt grafiskam uzdevumam konkrētu formātu un formu, lietot optisko ilūziju kā izteiksmes līdzekli.

Kursu apraksts-plāns

1. Vizuālās informācijas uztveres īpatnības. 2 st.
2. Grafiskais dizains, tā funkcijas. Vizuālo izteiksmes līdzekļu izvēle un lietošanas specifika grafiskajā dizainā. 4 st.
3. Kvadrāta kompozīcija, grafiskas kompozīcijas izveide (zīme kvadrātā). 4 st.
4. Apļa (ovāla) kompozīcija, firmas zīme. 4 st.
5. Taisnstūra kompozīcija, dabas formu stilizācija. 4 st.
6. Noskaņu kompozīcijas (statika – dinamika). 4 st.
7. Optiskās ilūzijas, oparts. 4 st.
8. Teksts un attēls. 2 st.
9. Grafiskā dizaina objektu projektēšana. 4 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Kundziņš M. Dabas formu estētika- Bionika un Māksla. Rīga: Madris – 2004

2. Bonnici P. Visual Language the hidden medium of communication. – New – York, 1999
3. Englisch M. Design identity. – 1998
4. Duane Preble, Sarah Preble. Artforms : an introduction to the visual arts. Upper Saddle River, NJ : Prentice Hall, c2004.

5. Walschlagger, Busic – Snyder C. Basic Visual Concepts and Principles.

6. Dow Wesley Arthur. Composition. University of California, 1997

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Arnheim Rudolf. Visual Thinking. Berkley, Los Angeles, London: University of California Press. 1969, renewed 1997

2. Loan Oei, Cecile De Kegel The elements of design : rediscovering colours, textures, forms and shapes. London : Thames & Hudson, 2002.

3. Alan Swann. The new graphic design school, John Wiley & Sons, Inc. New Jork, 1997

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Dizaina studija, Rīga Neputns

Kursa nosaukums

Kompozīcija III

Kursa kods

MākZ2029

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji lekt. L. Balode, lekt. A. Celmiņa-Ķeirāne, lekt. A. Muze, doc. M. Urdziņa-Deruma, lekt. Ē. Zalcmane

Priekšzināšanas MākZ1020, Kompozīcija II

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir dot iespēju noskaidrot gaismas lomu formas un telpas veidošanas procesā. Studenti veidos kompetenci ģeometrisko elementu gaismēnas konstruēšanā, iegūs priekšstatu telpiskuma izpratni un atspoguļojumu mākslas darbos dažādos cilvēces attīstības periodos. Studenti attīstīs plastiski telpisko domāšanu, apgūstot perspektīvu, tās konstruēšanu, paņēmienus ilūzijas par telpu un apjomu radīšanai plaknē.

Rezultāti

Studenti iegūst izpratni par ģeometrisku ķermeņu formu un gaismēnu, iegūst zināšanas un praktiskas iemaņas perspektīvas konstruēšanā.

Kursu apraksts-plāns

1. Gaisma un telpa, ēna, forma. 2 st.
2. Gaismēnas konstruēšana. Ģeometrisku ķermeņu gaismēna. 2 st.
3. Kuba gaismēnas konstruēšana. 2 st.
4. Lodes gaismēnas konstruēšana. 4 st.
5. Cilindra gaismēnas konstruēšana. 2 st.
6. Perspektīva, mākslinieku pielietotie paņēmieni perspektīvas konstruēšanā. 4 st.
7. Telpiskās un plastiskās domāšanas apmācības principi, Bauhausa skola, Maskavas Arhitektūras institūta apmācības programma arhitektūras vides dizainā. 16 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Itten Johannes. Design and Form. The Basic Course at the Bauhaus. London, Thames&Hudson 1963, reprinted 1997.
2. Aleksandra Šļahova Perspektīvas konstruēšanas teorija, Daugavpils: Saule 2005.
3. Whitford Frank. Bauhaus. London, New York. Thames&Hudson world of art 1984, reprinted 2003.
4. Ермолаев А., Шулика T., Cоколова M. Oсновы пластической культуры архитектора- дизайнера. Mосква: Aрхитектура-C, 2005.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Arnheim Rudolf Visual Thinking. Berkley, Los Angeles, London: University of California Press. 1969, renewed 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Vizuālo mākslu žurnāls "Studija" Rīga, Neputns.
2. "Latvijas arhitektūra" arhitektūras, dizaina un vides apskats.
3. Žurnāls Dizaina studija, Rīga, Neputns.

Kursa nosaukums

Koloristika I

Kursa kods

MākZ1019

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji: Doc. Māra Urdziņa-Deruma, lekt. Ausma Auziņa, lekt. Juris Nikiforovs, lekt. Austra Celmiņa-Ķeirāne, pasn. Ēra Zalcmane, lekt. Laila Balode

Kursa anotācija

Krāsa ir neatņemama tēlotājas mākslas un dizaina daļa. Studiju kursa mērķis ir apgūt koloristikas (krāsu mācības) teorētiskos aspektus. Lai operētu ar krāsu kompozīcijā, studiju kursā tiek apgūti koloristikas formālie pamati: krāsa un gaisma, krāsu kārtošanas teorijas, krāsu kontrastu teorija, krāsu fiziskās īpašības, krāsu uztveres optiskie aspekti un krāsu jaukšanas paņēmieni. Studiju kursa stratēģija ir koloristikas teorētisko aspektu apguve praktiskā darbībā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot studiju kursu studenti iegūs ne vien zināšanas par krāsas izcelsmi, uztveres optiskajām un psiholoģiskajām īpašībām, bet arī prasmes un pieredzi tās lietot daudzveidīga satura kompozīcijās.

Kursu apraksts-plāns

1 Ievads Gaisma un krāsa. 2 st.
2 Krāsu uztvere. 4 st.
3 Hromatiskās un ahromātiskā krāsas. 2 st.
4 Spektrs. Ī, Ņūtona krāsu teorija. 2 st.
5 Krāsu aplis. 4 st.
6 Krāsu fiziskās īpašības. 4 st.
7 Krāsu kārtošanas vēsture. 6 st.
8 Krāsu šķietamās īpašības. 4 st.
9 Krāsu kontrasti un harmonijas. 6 st.
10 Krāsu jaukšanas paņēmieni. 4 st.
11 Patstāvīgais darbs – pētījums par krāsu teoriju. 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Gage J. Colour and Culture. -Thames&Hudson, 1995.
2. Kundziņš M. – Dabas formu estētika. – 2004.
3. Ozola E. Krāsas uztvere un iedarbība, Jumava, 2006.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Gombrich J. Art and Illusion: Study in the Psyhology of pictorial Representation. - London; Phaidon 1995.
2. Sutherland.R., Karg B.- Graphic designer's color handbook :choosing and using color from concept to final output, Gloucester, Rockport, 2003.
3. Laube Ē. Krāsu un formu loģika. - Ekonomists, 1921.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Vizuālo mākslu žurnāls "Studija", "Māksla+".
2. Žurnāls "Latvijas architektūra".
3. Žurnāls "Iespiedgrafika".
4. Žurnāls „Dizaina studija”.

Kursa nosaukums

Koloristika II

Kursa kods

MākZ2027

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji: Doc. Māra Urdziņa-Deruma, lekt. Ausma Auziņa, lekt. Juris Nikiforovs, lekt. Austra Celmiņa-Ķeirāne, pasn. Ēra Zalcmane, lekt. Laila Balode

Priekšzināšanas MākZ1019, Koloristika I

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir veidot krāsu mācības pamatzināšanas, veidot kompetenci izmantot krāsu uztveres īpatnības un optiskās ilūzijas dažādu emocionālo noskaņu kompozīciju radīšanai; dot ieskatu krāsu sajūtu analīzē, apgūt idejas izteikšanas ar krāsu paņēmienus. Mācību uzdevumi ietver izveidoto darbu analīzi, radīto noskaņu salīdzināšanu pasaules mākslas mantojumā.

Rezultāti

Studenti iemācās skatīties un redzēt ar mākslinieka acīm, izjust krāsu un lietot to profesionālu kompozīciju radīšanai. Tiek apgūti noteiktas idejas krāsu kompozīcijas izteiksmes varianti, krāsas telpā, krāsu telpiskums, priekšmeta un vides krāsu attiecības

Kursu apraksts-plāns

1. Gaisma un krāsa. Krāsu izmaiņas atkarībā no apgaismojuma rakstura. 2 st
2. Krāsu savstarpējā iedarbība. 4 st.
3. Siltie krāsu toņi, kompozīcija siltā krāsu gammā. 4 st.
4. Vēsie krāsu toņi, kompozīcija vēsā krāsu gammā. 4 st.
5. Krāsu kontrasti. 2 st.
6. Kolorīts. 4 st.
7. Dominante, kompozīcija ar vienas krāsas akcentu. 4 st.
8. Dažādu atšķirīgu noskaņu kompozīcijas. 4 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Birren F. Color, Form and Space. - New - York, 1965.
2. Rick Sutherland, Barbara Karg. Graphic designer’s color handbook : choosing and using color from concept to final output. Gloucester (Mass.) : Rockport, 2003.

3. Paul Zelanski and Mary Pat Fisher. Color. Upper Saadle River, New Jersey : Prentice Hall, 2006.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Kundziņš M., Dabas formu estētika- Bionika un Māksla. Rīga: Madris, 2004.

2. Laube E. Krāsu un formu loģika. - Ekonomists, 1921.

3. B.R. Vipper Vveģenie v istoričeskoe izučeņije iskusstva, Moskva 1985.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Vizuālo mākslu žurnāls "Studija", Rīga Neputns.
2. "Latvijas arhitektūra" arhitektūras, dizaina un vides apskats.

Kursa nosaukums

Koloristika III

Kursa kods

MākZ2028

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji: lekt. Juris Nikiforovs, lekt. Austra Celmiņa-Ķeirāne, pasn. Ēra Zalcmane, lekt. Laila Balode, lekt. Agata Muze

Priekšzināšanas

MākZ1019, Koloristika I , MākZ2027, Koloristika II

Kursa anotācija

Studiju kurss veltīts krāsai kā idejas izteiksmes līdzeklim. Kursa mērķis ir dot iespēju studentiem iepazīties ar dažādām krāsu tehnikām, to pielietošanu atšķirīgās mākslas nozarēs (glezniecība, grafika, lietišķā māksla). Krāsa un forma. Dizaina priekšmeta praktiskās un estētiskās funkcijas (krāsa, rotājums). Ornaments. Dažādu glezniecības stilu tehniskie paņēmieni. Kursā ir ietvertas pasaules mākslas darbu kopijas. Studentiem būs iespēja izveidot labu krāsu izjūtu, līdz ar to tiks rosināta estētiski domājošas, radošas personības attīstība.

Rezultāti

Studenti apgūst praktiskas tehniskas iemaņas krāsas pielietošanai dekoratīvā un tēlotājā mākslā.
Iegūst plašāku skatījumu uz savu profesiju.

Kursu apraksts-plāns

1. Mākslas darba veidošanas principi, forma un saturs, mākslas tēls. 2 st.
2. Krāsa kā viens no nozīmīgākajiem izteiksmes līdzekļiem, tās pielietošanas atšķirības atkarībā no mākslas veida, laikmeta, ģeogrāfiskiem apstākļiem u.c. 2 st.
3. Krāsu simbolika. 2 st.
4. Krāsa un forma (Bauhauss. Itena,. Klē, Kandinska krāsu mācības). 2 st.
5. Priekšmeta krāsa, dekoratīvs rotājums, ornaments. 4 st.
6. Krāsu tehnikas. 4 st.
7. Impresionisma glezniecības paņēmienu izmantošana, mākslas darba kopija. 8 st.
8. Kubisma glezniecības paņēmienu izmantošana, mākslas darba kopija. 8 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Laube Ē. Krāsu un formu loģika. - Ekonomists, 19211. Birren F. Color, Form and Space. - New - York, 1965.
2. Psiholoģija cveta. - Refr. - buk.: Valker, 1996.

3. Rick Sutherland, Barbara Karg. Graphic designer’s color handbook : choosing and using color from concept to final output. Gloucester (Mass.) : Rockport, 2003.

4. Paul Zelanski and Mary Pat Fisher. Color. Upper Saadle River, New Jersey : Prentice Hall, 2006.

5. Иттен, Иоханнес. Искусство цвета. Москва : Д. Аронов, 2004.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Kundziņš M. Dabas formu estētika- Bionika un Māksla. Rīga: Madris – 2004.
2. E.H.Gombrich Mākslas vēsture, Rīga, Zvaigzne ABC 1997.

3. Modern Art, edited by David Britt, Thames & hudson Ltd, London 1974, reprinted 2007.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāls "Dizaina Studija" Rīga Neputns.
2. "Latvijas arhitektūra" arhitektūras, dizaina un vides apskats.

Kursa nosaukums

Koloristika IV

Kursa kods

MākZ3026

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji: lekt. Juris Nikiforovs, lekt. Austra Celmiņa-Ķeirāne, pasn. Ēra Zalcmane, lekt. Laila Balode, lekt. Agata Muze

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iegūt izpratni par krāsu uztveres psiholoģisko aspektu, krāsu kā simbolu un pašizteiksmes līdzekli. Uzdevumi: pētīt krāsu izvēles un pielietojuma ekspresīvos, estētiskos un filosofiskos aspektus dažādu mākslas stilu, virzienu un autoru darbos. Praktiskie vingrinājumi ļauj pārliecināties par teorijas saskaņu ar praksi, kā arī dod iespēju radošai pašizpausmei.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot studiju kursu studenti iegūs zināšanas par krāsas daudzveidīgu pielietojumu dažādās mākslas nozarēs, kultūrās, stilos un atsevišķu autoru daiļradē, iegūs mākslinieciskās jaunrades pieredzi, tā sekmējot mākslas skolotāja profesionālo kompetenci.

Kursu apraksts-plāns

1 Krāsa un komunikācija: tēlotāja māksla, dizains. 2 st.
2 Krāsu psiholoģiskā uztvere. 2 st.
3 Atsevišķu krāsu psiholoģiskās uztveres raksturojums. 2 st.
4 Krāsa kā simbols mākslā. 2 st.
5 Krāsas funkcijas dizainā. 2 st.
6 Dizains: krāsu funkcionālais, simboliskais un estētiskais aspekts. Patstāvīgais darbs. 8 st.
7 Krāsas funkcijas tēlotājā mākslā. 2 st.
8 Krāsu pielietojuma aspekti: iluzorais/reprezentējošais, ekspresīvais, simboliskais. 2 st.
9 Glezniecība: telpas un formas un materiāla ilūzija plaknē. 2 st.
10 Glezniecība: gaisma un krāsa, impresija. 2 st.
11 Krāsa kā saturs tēlotājā mākslā, eksperimenti ar krāsu. 2 st.
12 Ekspresija, pašizpausme: asociācijas, emocijas, intelekts. 2 st.
13 Radošais praktiskais darbs, darba prezentācija. 10 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Patstāvīgs pētījums par krāsu pielietojuma aspektiem mākslā – rakstveidā ar vizuālajiem pielikumiem, darba prezentēšana – 50%; 2 praktiskie darbi – jaunrade mākslā, darbu aizstāvēšana skatē – 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Laube Ē. Krāsu un formu loģika. - Ekonomists, 1921.

2. Gage J. Colour and Culture. -Thames&Hudson, 1995.
3. Gombrich J. Art and Illusion: Study in the Psyhology of pictorial Representation. - London; Phaidon 1995.

4. Rick Sutherland, Barbara Karg. Graphic designer’s color handbook : choosing and using color from concept to final output. Gloucester (Mass.) : Rockport, 2003.

5. Paul Zelanski and Mary Pat Fisher. Color. Upper Saadle River, New Jersey : Prentice Hall, 2006.

6. Чидзиива, Хидеяки. Гармония цвета : руководство по созданию цветовых комбинаций. Москва : Астрель : Аст, 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Herdera vārdnīca "Simboli", Pētergaiļa biblioteka, 1993.
2. Rubenis A. Senās zīmes un simboli. - R.: Zvaigzne, 1999.
3. Smith Edward Lucie. Art Today. Phaidon Press, 1999.
4. Timšāns S., Lagzdiņš M. Krāsa, telpa, ziedi. - R.: Zvaigzne, 1979.

5. Le Clair C. Color in contemporary painting.- New York, 1991

Kursa nosaukums

Datortīkli

Kursa kods

DatZ4001

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji

Prof. A. Geske, lekt. I. Gorbāns

Kursa anotācija

Sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas par izplatītāko tīkla operētājsistēmu lietojumu specifiku, izpildāmajām funkcijām un administrēšanu. Tīkla operētājsistēmu darbības un pārvaldības principus un paņēmienus. Kursā studenti apgūst zināšanas par plaši lietotām tīklu operētājsistēmām un to izmantošanas specifiku.
Šajākursā tiek teorētiski un praktiski aplūkota operētājsistēmu Microsoft Windows XP Professinal un Microsoft Windows Vista Ultimate instalēšana, konfigurēšana, administrēšana, kā arī tiek aplūkotas šo operētājsistēmu atšķirības no citām šobrīd Latvijā plaši lietotām operētājsistēmām.
Kursa materiāli atrodas uz LU PPF MOODLE servera (http://www.eduinf.lu.lv).

Rezultāti

Studenti apgūst operētājsistēmu Microsoft Windows XP Professional un Microsoft Windows Vista Ultimate instalēšanu, konfigurēšanu, administrēšanu.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads korporācijas Microsoft operētājsitēmās. 2
2. 1. darbs. MS Windows XP Professional instalācija. 2
3. MS Windows 2000/XP konfigurēšana, administrēšana. 2
4. 2 darbs. MS Windows XP Professional konfigurēšana. 2
5. Darbs MS Wondows domēnā. 2
6. Windows reģistrs, konfigurācijas datnes, sistēmas informācija žurnalēšana, grupu policijas. 2
7. 3. darbs. MS Windows XP Professional speciālā konfigurēšana. 2
8. 4. darbs. Datora gala sagatavošana darbam. Tests Nr. 1. 2
9. Microsoft Windows Vista operētājsistēma. 32 un 64 bitu operētājsistēmas. 2
10. 5. darbs. MS Windows Vista instalēšana. 2
11. Lietojumprogrammas Vista vidē, Vista administrēšana. 2
12. Vista multimediju vide. Dažādu izstrādātāju Web 2.0 rīki. 2
13. TCP/IP. IPv4 un IPv6. Windovs Vista komandrinda un reģistrs.. 2
14. 6. darbs. MS Windows Vista konfigurēšana. 2
15. Operētājsistēmu un interneta attīstības tendences. Internet2. 2
16. Noslēguma seminārs. Tests Nr. 2. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

) izpildīt 6 praktikuma darbus, tos pildot individuāli uz LU datora; pirms darba izpildes jāatbild uz jautājumiem par teoriju, izpildīta darba rezultāti jāatrāda pasniedzējam – 30%,
2) augšuplādēt MOODLE vidē praktikuma darbu atskaites – 20%,
3) piedalīties vismaz dažos darbu MOODLE forumos, daloties pieredzē ar studiju biedriem par dažādiem iespējamajiem darbu veikšanas risinājumiem un ar tiem saistītiem jautājumiem – 10%,
4) MOODLE vidē izpildīt 2 testus un nokārtot mutvārdu eksāmenu – 40%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Izmantoto operētājsistēmu un programmatūras palīdzības faili, izstrādātāja atbalsts interneta resursos.
2. Gorbāns I. Optimizētas instalācijas mājās, birojā un skolā. Rīga, „Kamene” 2004.
3. K.Sataki, J.Visipkova. Microsoft Windows Professional 2000 …no A līdz Z.Rīga, Datorzinību centrs, 2001.
4. Windows 2000 Server. Učebnij kurss MCSA/MCSE
5. Aleksei Visnevskij. Windows Server 2003 dlja professionalov. Russia, Sankt- Peterburg, Piter, 2004.
6. Ron White, Timothy Edward Downs. How Computers Work, Seventh Edition. USA, Que, 2004.
7. Roman Klimenko. Windows Vista dlja proffessionalov. Moskva, Piter, 2008.
8. Kursa materiāli un praktikuma darbu apraksti uz LU PPF MOODLE servera (http://www.eduinf.lu.lv/moodle/)

Literatūra (02-papildliteratūra)


/technet/

/

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāls „Skolotājs”
2. Žurnāls „Boot”
3. Žurnāls „E-pasaule”
4. Žurnāls „Digital Digest”
5. Žurnāls „Digital Times”

Nozares teorētiskie pamatkursi

Datordizainera kvalifikācijas modulis

Kursa nosaukums

Dizaina vēsture I

Kursa kods

MākZ1014

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji pasn. Ramona Umblija

Kursa anotācija

Hronoloģiski veidots lekciju – semināru kurss, kurā notiek iepazīšanās ar materiālās kultūras vēsturi - t.i., paralēles zinātnes un tehnikas atklājumu un sasniegumu attīstībā un to ietekme uz dekoratīvi lietišķo mākslu un tai tuvām nozarēm, kuru ietvaros veidojās dizains. Kursa ietvaros tiek aplūkoti nozīmīgāko, ar dizaina jēdzienu saistīto kategoriju – stils, funkcija, forma, tēls u.c. teorētiski filozofiskie pamatojumi. Lai studentiem veidotos priekšstats par dizaina nozares daudzveidīgajām izpausmes formām (žanriem) un to saistību ar blakus nozarēm; kursa ietvaros tiek dots ieskats par izcilākajiem pasaules dizaineru darbiem. Mērķis un uzdevumi:
Attīstīt vizuālās domāšanas prasmes un analītisku pieeju apkārtējās vides uztverē, veidot studentu gaumi un izpratni par lietām, norisēm un attēlojumu mākslinieciskas formas veidā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst zināšanas
• Par materiālās kultūras attīstības principiem,
• Par dizaina saistību ar blakus nozarēm: arhitektūru, lietišķi dekoratīvo mākslu, u.c.
• Par galvenajām, ar dizaina jomu saistītajām teorētiskajām kategorijām,
• Par nozīmīgāko dizaineru sasniegumiem.
Studiju kursā students iegūst sekojošas kompetences:
• Orientēties vispārējā dizaina attīstības vēsturē,
• Sagatavot ar profesionālo darbību saistītus uzdevumus (atrast vajadzīgos tekstus un attēlus konkrēta uzdevuma veikšanai un pamatot savu izvēli),
• Sagatavot publisku prezentāciju (CD formāta) par kādu no apgūtā kursa tēmām.

Kursu apraksts-plāns

1. Civilizācija, māksla, sabiedrība. Ievadlekcija. 2
2. 20.gs.mākslas avoti un idejas. 2
3. Materiālā vide un tradīcijas 19./20.gs mijā. 4
4. Art Nouveau jeb Jūgendstils. Grafiskais dizains, plakāts gadsimtu mijā („Ielu māksla”) 6
5. Abstrakcionisms un konstruktīvisms. 4
6. Konservatīvais modernisms 4
7. Progresīvais modernisms. 6
8. Internacionālais stils. Ņujorka -1939. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Pozitīvu gala vērtējumu nodrošina: 50% līdzdalība semināros un 50% patstāvīgais darbs – digitālā prezentācija eksāmenā.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. Vārdnīcas sast. D.Blūma.- Rīga: RAkA, 2000.
2. A Century of Design. M.Beazley.-Great Britain.1998.
3. Architecture and design in Europe and America, 1750-2000 / edited by Abigail Harrison-Moore and Dorothy C. Rowe. - Malden, MA ;Oxford : Blackwell, c2006
4. Raizman D. History of Modern Design. Laurence King Publishing, 2003

Literatūra (02-papildliteratūra) / , / , , /article13833, u.c.

Kursa nosaukums

Dizaina vēsture II

Kursa kods

MākZ2020

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Kursa autori pasn. Ramona Umblija

Priekšzināšanas MākZ1014, Dizaina vēsture I

Kursa anotācija

Hronoloģiski veidots lekciju – semināru kurss, kurā notiek iepazīšanās ar materiālās kultūras vēsturi - t.i., paralēles zinātnes un tehnikas atklājumu un sasniegumu attīstībā un to ietekme uz dekoratīvi lietišķo mākslu un tai tuvām nozarēm, kuru ietvaros veidojās dizains. Kursa ietvaros tiek aplūkoti nozīmīgāko, ar dizaina jēdzienu saistīto kategoriju – stils, funkcija, forma, tēls u.c. teorētiski filozofiskie pamatojumi. Lai studentiem veidotos priekšstats par dizaina nozares daudzveidīgajām izpausmes formām (žanriem) un to saistību ar blakus nozarēm; kursa ietvaros tiek dots ieskats par izcilākajiem pasaules dizaineru darbiem.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst zināšanas
• Par materiālās kultūras attīstības principiem, • Par dizaina saistību ar blakus nozarēm: arhitektūru, lietišķi dekoratīvo mākslu, u.c. • Par galvenajām, ar dizaina jomu saistītajām teorētiskajām kategorijām, • Par nozīmīgāko dizaineru sasniegumiem.

Studiju kursā students iegūst sekojošas kompetences: • Orientēties vispārējā dizaina attīstības vēsturē, • Sagatavot ar profesionālo darbību saistītus uzdevumus (atrast vajadzīgos tekstus un attēlus konkrēta uzdevuma veikšanai un pamatot savu izvēli), • Sagatavot publisku prezentāciju (CD formāta) par kādu no apgūtā kursa tēmām.

Kursu apraksts-plāns

1. Pasaules karš un propaganda 4
2. Internacionālais modernisms 4
3. Pēckara dizaina veicināšana: mākslinieciskie/radošie direktori un New Advertising 4
4. Amerikas Savienotās Valstis 1945 – 1960 4
5. Šveice un Neue Graphik jeb internacionālais tipogrāfijas stils 2
6. Itālija un Milānas stils 2
7. Francija pēc 2.Pasaules kara 2
8. Anglija pēc 2.Pasaules kara 2
9. Polija 4
10. Japāna 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Pozitīvu gala vērtējumu nodrošina: 50% līdzdalība semināros un 50% patstāvīgais darbs – digitālā prezentācija eksāmenā.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. Vārdnīcas sast. D.Blūma.- Rīga: RAkA, 2000.
2. Design dictionary : perspectives on design terminology / Michael Erlhoff, Tim Marshall (eds.)- Boston, MA : Birkhauser, 2008

3. Hilier B. The style of the century..-London.1998
4. Raizman D. History of Modern Design. Laurence King Publishing, 2003

Literatūra (02-papildliteratūra)

/, / , , /article13833.html,

Kursa nosaukums

Kompozīcija V

Kursa kods

MākZP112

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2005 .g.

Docētāji lekt. Juris Nikiforovs

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir attīstīt studenta māksliniecisko pieredzi, iepazīstināt ar konceptuāliem risinājumiem mākslā, pētīt izteiksmes līdzekļus mākslas ideju izteikšanai, apzināt mākslinieka nozīmi darba radīšanā, analizēt mākslas darba pamatojumu un noskaidrot mākslas darba uztveres nosacījumus, izmēģināt multi mediālas tehnikas, īstenot jaunradē mākslas akcijas, veidot patstāvīgus mākslas objektus.

Rezultāti

Sekmīgā gadījumā students iegūst bagātu mākslas pieredzi, saprot mākslas daudzveidīgās izpausmes, spēj analizēt mūsdienu mākslas darbus un var patstāvīgi strādāt jauktās tehnikās. Kursa apguve ļauj izkopt jaunradi un profesijai nepieciešamo mākslas nostāju.

Kursu apraksts-plāns

1. Kompozīcijas konceptuāli risinājumi. 1 st.
2. Avangarda izpausmes mākslā. Mākslas prakse, teorijas un manifesti. 1 st.
3. Mākslas idejas postvēsturiskajā laikā. 1 st.
4. Ideju risinājumi plaknē, telpā, laikā. 1 st.
5. Mākslas formu sintēze. 1 st.
6. Akcijas, hepeningi, perfomorances. 2 st.
7. Individuālas akcijas izstrāde. 2 st.
8. Akcijas īstenojums foto (video) tehnikā. 2 st.
9. Tēlainie izteiksmes līdzekļi. 1 st.
10. Idejas izpausme notikuma dokumentējumā. 2 st.
11. Mākslas objekts. 2 st.
12. Zemes māksla, instalācija, kinētiskā māksla. 2 st.
13. Priekšmeta un vides tēlainības risinājumi. 2 st.
14. Objekta izveide. Skiču izstrāde. 2 st.
15. Formas uzbūve. 2 st.
16. Darbs ar materiāliem. 2 st.
17. Autorizstāde. 2 st.
18. Izstādes koncepcija, tēlainība. 1 st.
19. Izstādes noformējums. Materiāli. 1 st.
20. Darba analīze. 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Koncepcijas vizualizēts pieteikums (īpatsvars vērtējumā 20%)
Izteiksmes līdzekļu, materiālu, tehnikas pieteikums (20%)
Pusgatavs darbs (20%)
Gatavs darbs (30%)
Darba izstādīšana skatē eksāmenā (10%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Chipp Hersahel Browning. Theories of modern art: a source book by artists and critics. - University of California Press, 1996.
2. Geczy, Adam. Art : histories, theories, and exceptions. Oxford; New York: Berg, 2008.

3. Kastner Jeffrey (ed.), Wallis Brian. Land and Environmental Art. – Phaidon, 1998.
4. Riemschneider Burkhard, Grosenick Uta (ed.). Art at the Turn of the Millenim. – Taschen, 1999.

5. Wilson Smith, Matthew. The total work of art : from Bayreuth to cyberspace. New York; London : Routledge, 2007.

6. Wood Paul. Conceptual Art ( Movements in Modern Art). - Delano Greenridge Editons, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Pelše Stella. Latviešu mākslas teorijas vēsture. Mākslas definīcijas valdošo laikmeta ideju kontekstā (1900 – 1940). – Rīga:Ulma, 2007.
2. Šteimane Inga. Jānis Viņķelis. – Rīga: Neputns, 2003.
3. Harrison Charles, Wood Paul (ed.). Art in Theory. 1900 – 1990. An Anthology of Changing Ideas. – Blackwell, 2001.
4. Edwards Jane (ed.). London Style. – Taschen, 2001.
5. Smith Edward Lucie. Art Today. - Phaidon Press, 1999.

Kursa nosaukums

Perspektīva

Kursa kods

MākZ1022

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Docētāji: lekt. Gunta Treimane, pasn. Ilze Biezā

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir ievadīt studentus grafisko attēlu konstruēšanā – perspektīvas rasēšanā, noskaidrot tās pielietošanas iespējas un attiecīgas likumsakarības, iepazīstināt ar dažādām metodēm apkārtējās pasaules priekšmetu formu un savstarpējo attiecību noteikšanā, sniegt ieskatu praktisku uzdevumu risināšanā, veikt studentu radošo un patstāvīgo darbību.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par perspektīvas būtību un priekšstatu par rasējumu noformēšanu, grafiskās attēlošanas pamatmetodēm un izmantošanu profesionālajā darbībā. Studenti spēj patstāvīgi izpildīt, analizēt un vērtēt perspektīvas attēlus. Sekmīga kursa apguve dod iespēju padziļināti pagūt specifiskus tehniskās grafikas kursus.

Kursu apraksts-plāns

1. Rasējuma noformēšanas pamatnoteikumi 2
2. Grafiskās attēlošanas pamatmetodes 2
3. Perspektīvas konstruēšanas elementi 2
4. Plaknes figūru perspektīva 2
5. Perspektīvas mērogi 2
6. Ģeometrisku ķermeņu perspektīva 2
7. Perspektīvais koordinātu tīkls 2
8. Radiālā metode 2
9. Arhitektu metode 4
10. Stūra perspektīva 2
11. Ēnu konstruēšana perspektīvā. Paralēlēnas 2
12. Centrālēnas 4
13. Atspoguļojumi spoguļos 2
14. Perspektīvas attēla analīze 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

12 praktisko darbu (rasējumu) vērtējums (25%), 2 nokārtoti kontroldarbi (25%), Kursa pārbaudījums – eksāmena darbs: rasējums (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Šļahova A. Perspektīvas konstruēšanas teorija. Daugavpils: Saule, 2005.
2. Šļahova A. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. Perspektīvas uztvere. DPU: Saule, 2000.
3. Ozoliņš M. Perspektīva un ēnu teorija. R.:Zvaigzne, 1979.
4. Makarova M.P. Perspektiva. M: Akademičeskij Projekt, 2002.
5. Mitton M. Interior Design Visual Presentation: A Guide to Graphics,
Models & presentation Techniques, Wily, 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Eglītis Z. Tehniskās grafikas ceļvedis II daļa. Profesionālā grafika. R. 2002.
2. Egļītis Z. Tehniskās grafikas ceļvedis III daļa. Tehnisko rasējumu noformējums. R. 2004.
3. Čukurs J., Aumale M., Nulle I. Tēlotāja ģeometrija. R.:RaKa, 2004.
4. Francis D.K. Ching. Architectual graphics. M.:ACT, 2007.
5. Soboļev N.A. Obščaja teorija izobražeņij. M.: Arhitektura – C, 2004.
6. Kudrjašev K.V. Arhitekturnaja grafika. M.: Arhitektura – C, 2004.

Kursa nosaukums

Mākslas sistēmu attīstības teorija

Kursa kods

MākZ1021

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji

lekt. J.Muraškovskis

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iemācīt studentiem sistēmisku domāšanu mākslā, prasmi noteikt un prognozēt pretrunu rašanos.
Lekcijās studentiem māca sistēmiski noteikt visus iespējamos resursus un mācēt tos izmantot mākslas problēmu risināšanai, redzēt un praktiski pielietot mākslas attīstības likumsakarības mākslas sistēmu stāvokļa kompleksai sistēmiskai novērtēšanai un to tālākās attīstības zinātniski pamatotai prognozēšanai. Parādīt radošā pētnieciskā darba pamatprincipus mākslas zinātnē.

Rezultāti

Pēc kursa beigšanas studentiem jāpārzina sistēmiskās domāšanas principi mākslā, radošo uzdevumu risināšanas paņēmieni, Radošās Personības attīstības teorijas pamatprincipi, jāprot risināt sarežģītus radošus uzdevumus mākslā, prognozēt tematikas un izteiksmes līdzekļu attīstību, izvirzīt un pamatot hipotēzes, veidot personīgās pētnieciskās kartotēkas.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads. Zinātnes par radošo domāšanu vēsture. Kursa mērķi un metodes. 2
2. Mākslas sistēmu (MS) hierarhija. Sistēmu operators. Mākslas funkcijas. 2
3. Izmaiņu līmeņi MS attīstībā. 2
4. MS struktūra. 2
5. MS tematikas attīstības likumsakarības. 2
6. Pretrunas MS attīstībā. Pretrunu risināšanas paņēmieni. 3
7. Ideālā MS. Resursi MS sintēzei. 3
8. Pāreja uz virssistēmu. 2
9. MS ranga pazemināšanas likums. 2
10. Dažu mākslas problēmu klašu standarta risinājumi. 10
11. MS attīstības S-veida (Fostera) līknes. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Piedalīšanās semināros – 50%, kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Edeirs Dž. Radošas domāšanas māksla : kā radīt jaunas un izcilas idejas. - Rīga : Lietišķās informācijas dienests, 2008

2. Weston A. Creativity for critical thinkers. - New York ;Oxford : Oxford University Press, 2007

3. Nellke M. Kreativitātes metodes radošo spēju attīstīšanai. - Rīga : De Novo, 2003

4. Мурашковский Ю.С. Биография искусств. Ч.1. Петрозаводск : Скандинавия, 2007. 234 с. : ил. Ч.2. Петрозаводск : Скандинавия, 2007. 316 с. : ил.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Daiļrades psiholoģija Latvijā : zinātnisko rakstu krājums / [sastādītāja, Rita Bebre]. - Rīga: Valters un Rapa, c2008
2. Dombrava E. Radošais mārketings - Rīga : Biznesa Augstskola "Turība", c2008.

3. The soul of creativity : insights into the creative process / comp. and ed. by Tona Pearce Myers. - Novato (California) : New World Library, 1999

Kursa nosaukums

Ievads profesionālajā darbībā

Kursa kods

MākZ3023

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji

pasn. A. Plotka

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar dizaina projektu tapšanas gaitu, kā arī radošo un tehnoloģisko procesu mijsakarībām. Kurss apskata arī dizainera vietu radošajā komandā, dažādu „radīšanas ķēdes” posmu ietekmi uz gala produktu.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par dažādiem profesionālās darbības radošajiem un tehnoloģiskajiem aspektiem, kas ļauj labāk sagatavoties profesionālās prakses veikšanai.

Kursu apraksts-plāns

1. Dizaina projekti mūsdienu pasaulē 2
2. No idejas līdz gala produktam 2
3. Idejas nozīme radošajā procesā un tehnisko paņēmienu izvēlē 2
4. Žanriskā atpazīstamība 4
5. Pašreklāma 4
6. Pašreklāma (mācību uzdevums) 6
7. Stila jēdziens un tā interpretācija radošajā procesā 4
8. Pašreklāmas projektu apspriešana 4
9. Poligrāfijas uzņēmuma apmeklējums (mācību ekskursija) 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

2 starppārbaudījumi (50%),
Pārbaudījums – eksāmens (50%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Area :[100 graphic designers, 010 curators, 010 design classics /ed. : Valérie Vago-Laurer]. London : Phaidon Press, 2003
2. Design secrets.Products :50 real-life projects uncovered /IDSA (Industrial Designers Society of America. - Rockport Publ., 2003
3. Oldach M. Creativity for Graphic Designers. - North Light Books, 2000

4. Fawcett-Tang R. New typographic design - New Haven : Yale University Press, 2007

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Mackenzie D. Green design :design for the environment. - Laurence King, 1997.
2. Berry J.D. U&lc : Influencing Design & Typography. - Mark Batty Publisher , 2005

3. Poppy E. Forms, folds, and sizes : all the details graphic designers need to know but can never find. -  Rockport Publ., c2004

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāls „Iespiedgrafika”
2. „Zurnāls „Digital Arts”
3. Žurnāls „How”

Kursa nosaukums

Zīmolēšanas (brendinga) pamati

Kursa kods

MākZ1027

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji pasn. Ardis Markss

Kursa anotācija

Brendinga (zīmolēšanas) pamata kursa uzdevums ir iepazīstināt ar brendinga būtību, uzdevumu un pielietojumu. Kursa sākumā studenti tiek iepazīstināti ar zīmola pamatelementiem, to uzbūvi un funkcijām, balstoties uz teoriju un esošu zīmolu analīzi. Kursa laikā studenti mācās praktiski pielietot iegūtās zināšanas, veidojot stila grāmatu. Zīmola pamatelementu apgūšana nodrošina bāzi studenta izpratnei par vizuālo tēlu uzbūves pamatprincipiem.

Rezultāti

Kursu pabeidzot studenta uzdevums ir brīvi orientēties zīmolēšanā, tā uzstādījumā, kā arī pašiem patstāvīgi mācēt veidot jaunu zīmolu, kā arī atjaunot esošu zīmolu. Patstāvīgi mācēt definēt uzdevuma būtību un realizēt to. Pēc brendinga pamatu kursa beigšanas studentam jāmāk izveidot stila grāmatas īso versiju, kas sevī ietvertu stila definīcijas aprakstu; pielietojamās kompozīcijas, krāsu un fontu aprakstu un pielietojumu; lietišķās dokumentācijas izstrādi – veidlapa, vizītkarte un aploksne, kā arī māk veidot loģisku brendinga turpinājumu citos elementos, kā piemēram reklāmā, suvenīros, vizuālajā komunikācijā.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads zīmolēšanā (brendingā) 2
2. Zīmola (brendbook) rokasgrāmatas plāna sastādīšana 2
3. Zīmola pamatelementu izstrādes koncepcija 4
4. Zīmola pamatelementu izstrāde 8
5. Zīmola (brandbook) izstrāde (praktiskais darbs) 16

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Praktisko darbu un kontroldarbu veikšana:
1. Grafiskā identitāte; 2. Veiciet izpēti; 3. Izdomājiet nosaukumu; 4. Uzrakstiet definīcijas frāzi;
5. Izvēlieties stilu; 6. Izvēlieties līdzekļus; 7. Logo dizains; 8. Vēstules dizains; 9. Vizītkartes dizains; 10. Aploksne; 11. Stila grāmatas elementi, noformējums; Darbi tiek vērtēti starpskatēs (reizi mēnesī) un semestra skatē.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Olinss V. Par zīmolu. – Rīga, Neputns, 2005.

2. .Heller S.Paul Rand. - Mainz: Verlag Hermann Schmidt, 1995

3. Alina Wheeler Designing Brand Identity. - Hoboken, N.J. : Wiley, 2003
4. Chuck Green Design it Yourself, Logos, Letterheads & business Cards. - Rockport Publishers, c2004
5. FSI FontShop FontBook

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. How magazine; 2. Publish magazine; 3. Icon magazine ; 4. Novum magazine; 5. Graphis magazine

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. ; 2. www.form.de; 3. ; 4. ; .

Kursa nosaukums

Reklāmas psiholoģija

Kursa kods

PsiH2049

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Psiholoģijas nodaļā 2007.g.

Docētāji pasn. M. Veide

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sekmēt studentiem komunikācijas prasmju attīstību uz reklāmas darbības psiholoģisko aspektu piemēra bāzes, iepazīstināt ar reklāmas ietekmes pamatprincipiem un sniegt ieskatu par psiholoģisko procesu īpatnībām reklāmas darbības kontekstā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par dažādu psiholoģijas pētījumu metodēm un rezultātiem reklāmas sfērā, par reklāmas iedarbības mehānismiem un to efektivitātes pakāpēm. Studenti attīsta savu pašprezentācijas prasmi un spēj patstāvīgi novērot un analizēt pašreklāmas izpausmes sabiedrībā. Kursa apguve dod iespēju padziļināti izprast reklāmas ietekmi uz kultūru, tās potenciālajās iespējas pieņemt dialoga formu.

Kursu apraksts-plāns

1. Reklāmas psiholoģijas priekšmets
2. Reklāma kā ietekmēšanas līdzeklis
3. Analītiskā un kreatīvā pieeja reklāmas darbībā
4. Uztveres procesi reklāmas mērķauditorijā
5. Reklāmas satura apgūšana un atcerēšanās
6. Motivācija reklāmas darbībā
7. Priekšstati par reklāmas objektu
8. Lēmuma pieņemšanas procesi reklāmas mērķauditorijā
9. Sociālais faktors reklāmas darbībā

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts; seminārnodarbību apmeklējums – obligāts + 3 patstāvīgie mājas darbi (50%) ; kursa pārbaudījums – eksāmens (50%). Pārbaudījums (rakstveida) – tests.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Veide M. Reklāmas psiholoģija.- Jumava, 2006.
2. Лебедев-Любимов А. Психология рекламы.- СПб., 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. A source book of Gestalt psychology./ Sast.: W.D.Ellis.- NY: Humanities Press, 1967.
2. Berger R. Advertising today.- London, NY., 2001.
3. Brehm S.S., Brehm J.W. Psychological reactance. NY: Academic Press, 1981.
4. Davis J.J. Advertising research: theory and practice.- Prentice Hall, 1995.
5. Festinger L. A theory of cognitive disonance.- Stanford: University Press, 1957.
6. Franzen G. Advertising Effectiveness: findings from empirical research.- Henley-on-Thames: NTC Publications Ltd, 1994.
7. Haskins J.B. Successful advertising research methods.- NTC: Illinois, 1993.
8. How advertising works: the role of research.- Thousand Oaks, etc.: SAGE, 1998.
9. Kroeber-Riel W. Konsumentenverhalten.- München: Vahlen, 1992.
10. Kroeber-Riel W. Strategie und Technik der Werbung. Verhaltenswissenschaftliche Ansätze.- Stuttgart: Kohlhammer, 1993.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. International journal of advertising : the quarterly review of marketing communications; 2. Henley-on-Thames, Oxfordshire: NTC; 3. Рекламные идеи/Yes!: журнал о творческом брендинге. Санкт-Петербург: Паприка.

Nozares teorētiskie pamatkursi

Interjera dizainera kvalifikācijas modulis

Kursa nosaukums

Interjera vēsture

Kursa kods

MākZ2026

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji

pasn. Sarmīte Sīle

Priekšzināšanas MākZ2031, Mākslas vēsture I, MākZ2032, Mākslas vēsture II

Kursa anotācija

nterjera stilu vēstures pārzināšana ļauj izprast mūsdienu telpas veidošanas un dekorēšanas stilistiskās likumsakarības. Kursa mērķi ir iepazīties ar viena no dizaina atzariem - interjera attīstību un veidošanos no vissenākajiem laikiem līdz mūsu dienām. Izprast stilu rašanos, izmaiņas un pēctecības likumsakarības, to ietekmējošos faktorus. Izprast dzīves telpas psiholoģiju.

Rezultāti

Kurss sniedz sekojošas zināšanas un kompetences: Telpas uztveres psiholoģija (emocija un vide, estētika un vide, vides stimuli- telpa, krāsa, skaņa, smarža, materiāls, gaisma utt. Dzīvojamā vide un stresa faktori, cilvēks un vide- personības īpatnības, vides personalizācija utt.). Pasaules galveno stilu un spilgtāko pārstāvju pārzināšana pagātnē (arhitekti, mākslinieki- “dekoratori”) un šodien (interjeristi, dizaineri). Telpa- vēsturiskā un mūsdienu- pasaulē un Latvijā.

Kursu apraksts-plāns

1. Dzīves telpas psiholoģija 6
2. Senāko civilizāciju interjers 2
3. Antīkā pasaule- Grieķija, Roma 2
4. Bizantija 2
5. Viduslaiku interjers 2
6. Renesanse un manierisms 2
7. Baroka laikmets- interjers 2
8. Rokoko stils Eiropā 1700.- 1750. g. un interjers 2
9. Neoklasicisms 2
10. Māksla un amati- 19.gs.- interjeros 2
11. Bīdermeijers, ampīrs 2
12. 20.gs. pirmās puses interjeri 2
13. Interjers pēc II pasaules kara 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Piedalīšanās 2 seināros (50%); patstāvīgais darbs (ziņojums ar ilustratīvo materiālu par sev tuvu stilu, interjera “dekoratoru”, dizaineri; recenzija par kādu mūsdienu interjeru, interjera sastāvdaļas analīze.) (50%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Miller J. Furniture: World Styles From Classical to Contemporary. - DK ADULT, 2005
2. Pile J. A History of Interior Design. - John Wiley & Sons; 2 edition, 2005.
3. Latvijas kultūras vēsture. - Rīga, “Zvaigzne ABC”, 2003
4. Penny Sparke- A Century of Design, Design pioneer of 20th century . - Mitchell Bearley, 1998.
5. Саговьев Н. Κ.- История современного интерьера 1850.- 1910. M., 2004

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Rubenis A. Senās Grieķijas kultūra. – Rīga, Zvaigzne ABC, 1991. ; 2. Rubenis A. Bizantijas kultūra. – Rīga, Zvaigzne ABC, 1992.; 3. Rubenis A. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. – Rīga, Zvaigzne ABC, 1995; 4. Rubenis A. Dzīve un kultūra Eiropā Renesanses un Reformācijas laikmetā. - Rīga Zvaigzne ABC, 1995.; 5. Rubenis A. Senās Romas dzīve un kultūra. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1995.; 6. Rubenis A. 20. gadsimta kultūra Eiropā. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2004.; 7. Conran T.. Design. - London, 2001; 8. Саратьянов Д. В.- Модерн. История стиля., М.

Kursa nosaukums

Perspektīva

Kursa kods

MākZ1022

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji

lekt. G. Treimane

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir ievadīt studentus grafisko attēlu konstruēšanā – perspektīvas rasēšanā, noskaidrot tās pielietošanas iespējas un attiecīgas likumsakarības, iepazīstināt ar dažādām metodēm apkārtējās pasaules priekšmetu formu un savstarpējo attiecību noteikšanā, sniegt ieskatu praktisku uzdevumu risināšanā, veikt studentu radošo un patstāvīgo darbību.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par perspektīvas būtību un priekšstatu par rasējumu noformēšanu, grafiskās attēlošanas pamatmetodēm un izmantošanu profesionālajā darbībā. Studenti spēj patstāvīgi izpildīt, analizēt un vērtēt perspektīvas attēlus. Sekmīga kursa apguve dod iespēju padziļināti pagūt specifiskus tehniskās grafikas kursus.

Kursu apraksts-plāns

1. Rasējuma noformēšanas pamatnoteikumi 2
2. Grafiskās attēlošanas pamatmetodes 2
3. Perspektīvas konstruēšanas elementi 2
4. Plaknes figūru perspektīva 2
5. Perspektīvas mērogi 2
6. Ģeometrisku ķermeņu perspektīva 2
7. Perspektīvais koordinātu tīkls 2
8. Radiālā metode 2
9. Arhitektu metode 4
10. Stūra perspektīva 2
11. Ēnu konstruēšana perspektīvā. Paralēlēnas 2
12. Centrālēnas 4
13. Atspoguļojumi spoguļos 2
14. Perspektīvas attēla analīze 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

12 praktisko darbu (rasējumu) vērtējums (25%),
2 nokārtoti kontroldarbi (25%),
Kursa pārbaudījums – eksāmena darbs: rasējums (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Šļahova A. Perspektīvas konstruēšanas teorija. Daugavpils: Saule, 2005.
2. Šļahova A. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. Perspektīvas uztvere. DPU: Saule, 2000.
3. Ozoliņš M. Perspektīva un ēnu teorija. R.:Zvaigzne, 1979.
4. Makarova M.P. Perspektiva. M: Akademičeskij Projekt, 2002.
5. Mitton M. Interior Design Visual Presentation: A Guide to Graphics,
Models & presentation Techniques, Wily, 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Eglītis Z. Tehniskās grafikas ceļvedis II daļa. Profesionālā grafika. R. 2002.
2. Egļītis Z. Tehniskās grafikas ceļvedis III daļa. Tehnisko rasējumu noformējums. R. 2004.
3. Čukurs J., Aumale M., Nulle I. Tēlotāja ģeometrija. R.:RaKa, 2004.
4. Francis D.K. Ching. Architectual graphics. M.:ACT, 2007.
5. Soboļev N.A. Obščaja teorija izobražeņij. M.: Arhitektura – C, 2004.
6. Kudrjašev K.V. Arhitekturnaja grafika. M.: Arhitektura – C, 2004.

Kursa nosaukums

Ergonomika

Kursa kods

MākZ1015

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji

lekt. Ilze Biezā

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar ergonomikas pamatprincipiem. Mācību procesā tiks sniegts ieskats vairāku speciālistu pētījumos un rekomendācijās, kuras raksturo telpu, iekārtu, mēbeļu gabarītu samērus ar cilvēka fizioloģiskajiem un antropometriskajiem parametriem gan miera stāvoklī, gan kustībā. Tas palīdzēs izvēlēties cilvēka darbam, atpūtai, sadzīvei nepieciešamos telpu un priekšmetu gabarītus, to formu.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu studenti iegūs izpratni par faktoriem, kas nepieciešami cilvēkam optimālas telpiski priekšmetiskās vides radīšanai. Studenti spēs patstāvīgi analizēt darbarīku un mēbeļu ergonomisko kvalitāti, pratīs noskaidrot klienta vajadzības, lai radītu atbilstošu telpisko vidi.

Kursu apraksts-plāns

1.Cilvēka ķermeņa antropometriskie dati 2
2.Cilvēka roku un kāju darbības zonas 2
3.Somatogrāfijas metode 2
4.Cilvēka izmēri sēdus stāvoklī. Sēdēšanas biomehānisms 2
5.Dzīvojamo telpu funkcionālie izmēri
5.1.Dzīvojamās telpas. Ēdamtelpas 2
5.2.Guļamistabas. Vannas istaba, sanitārais mezgls2
6. Sabiedrisko telpu funkcionālie izmēri
6.1.Biroju telpas 2
6.2.Sanāksmju telpa. Konferenču telpa 2
6.3.Tirdzniecības telpu funkcionālie izmēri 2
6.4.Sabiedriskās ēdināšanas telpu funkcionālie izmēri2
6.5.Medicīnas un skaistumkopšanas iestādes 2
6.6.Atpūtas un interešu centri 4
6.7.Audiovizuālie kompleksi 2
7.Horizontālās un vertikālās pārvietošanās zonas4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Izpildīti praktiskie darbi - 7 (30%)
Testi – 2 (20%)
Noslēguma pārbaudījums – (50% )

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Julius Panero, Human dimension&Interior space; AIA, ASID and Martin Zelnik, AIA, ASID, Whitney library of design and imprint Watson-Gruptill Publications
2.Ernst and Peter Neufert „Architects’ Data”, Third Edition, Blackwell Science,2000

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.Human solutions ; 2.www.ergomax.de; 3.Living Standards. Measurement of the World Bank. /html/prdph/lsms/lsmshome.thml ; ;

Kursa nosaukums

Kompozīcija IV

Kursa kods

MākZP111

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

40

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2005.g.

Docētāji lekt. Ausma Auziņa, lekt. A. Celmiņa-Ķeirāne, lekt. Māra Urdziņa-Deruma

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir attīstīt studentiem praktiskās iemaņas vides dizaina izveidē.
Telpas funkcionālā un estētiskā kvalitāte ir nozīmīga ikdienas dzīves sastāvdaļa un arī mākslinieciskās darbības objekts. Studiju kursa saturā ietvertas tēmas par telpas funkciju raksturu, uztveres psihofizioloģiskajiem un estētiskajiem aspektiem, kompozīcijas principiem. Mācību uzdevumi ietver gan teorētiskus pētījumus par minētajām tēmām, gan praktiskus uzdevumus vides projektēšanā, tā nodrošinot izpratni par telpas kompozīciju un veicinot radošās darbības attīstību.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par mākslas darba – šajā gadījumā konceptuālas telpas satura un formas attiecībām, spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt specifiskos telpas kompozīcijas aspektus, kā arī prot pielietot tos praksē radošā pašizpausmes procesā.

Kursu apraksts-plāns

1. Vides un telpas raksturojums, telpas funkcijas. 2 st.
2. Telpas uztvere: redzes lauks, telpas forma, mērogs. 2 st.
3. Plāns: telpas funkcionāls plānojums. 1 st.
4. Praktiskais darbs: telpas uzmērījums mērogā. 2 st.
5. Praktiskais darbs: telpas maketēšana mērogā. 2 st.
6. Telpas kompozīcijas elementi: telpas forma, mērogs. 1 st.
7. Gaismas uztvere. Gaisma kā telpas kompozīcijas elements. 2 st.
8. Krāsa telpā. Telpas krāsojuma aspekti. 1 st.
9. Praktiskais darbs: krāsu semantika un estētika telpā. 2 st.
10. Materiālu uztvere un kompozīcija telpā. 1 st.
11. Telpas iekārtu dizains, erogonomika. 1 st.
12. Praktiskais darbs. 1 st.
13. Projektēšana un maketēšana. 1 st.
14. Telpas dizaina prakse: telpas funkcionāla izpēte. 2 st.
15. Telpas dizaina prakse: telpas kompozīcijas koncepcija. 2 st.
16. Telpas dizaina prakse: funkcionāls telpas plānojums. 2 st.
17. Telpas dizaina prakse: formu, materiālu, krāsojuma izpēte. 2 st.
18. Telpas dizaina prakse: projektēšana. 2 st.
19. Telpas dizaina prakse: maketēšana. 2 st.

20. Darbu aizstāvēšana. 1 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Praktisks darbs darbnīcā un nodarbību apmeklējums - 75%, mājas darbi.
Obligāta piedalīšanās starpskatēs un skatē.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Chipp, Browning H., Theories of modern art :a source book by artists and critics.- University of California Press, 1996.
2. Meisenheimer W., Choreography of the Architectural Space.- Dongnyok Publishers, 2007.
3. Art and Illusion: a Study in the Psychology of Pictorial Representation. - London: Phaidon, 1995.
4. Levinson, J., Contemplating art :essays in aesthetics.- Oxford : Clarendon Press, 2006.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Art in modern culture :an anthology of critical texts /edited by Francis Frascina and Jonathan Harris.
London : Phaidon Press : c1992. Open University Press,
2. Slavid R., Micro/ very small buildings.- Laurence King Publishing, 2007.
3. Freeland C., But is it art?- Ohford University Press, 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

    1. Žurnāls:”l’Arca”
      2. info@documenta.de, www.documenta.de
      3. Žurnāls: „Studija”

Kursa nosaukums

Arhitektūras pamati I

Kursa kods

MākZ1013

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji

lekt. I. Karlsone

Priekšzināšanas

MākZ1015, Ergonomika; MākZ1018, Interjera projektēšana I

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar arhitektoniski telpiskās vides veidošanas un projekta dokumentācijas noformēšanas pamatprincipiem un noteikumiem.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par :
■ telpas novērtējuma nepieciešamību pirmsprojektēšanas stadijā,
■ projekta dokumentācijas izstrādi un noformējumu,
■ telpas veidošanas saistību ievērtējot nesošo būvkonstrukciju, kā arī inženierkomunikāciju izvietojumu.

Kursu apraksts-plāns

1.Arhitektoniskās telpas raksturojošie pamatlielumi, to funkcionālā nozīme un raksturs 4
2.Telpu norobežojošo būvkonstrukciju veidi, materiāli un to raksturojums 4
3.Arhitektoniskās telpas analīzes veidi un pamatprincipi 4
4.Praksē biežāk pieļauto kļūdu arhitektoniskās vides, esošo būvkonstrukciju un inženierkomunikāciju novērtējumā analīze 4
5.Telpas uzmērījums, iegūto datu analīze 4
terjera dizaina un esošās arhitektoniskās vides savstarpējā mijiedarbība 4
7.Būvnormatīvu nozīme un loma projektēšanā. 2
8.Projekta dokumentācijas noformēšanas pamatprincipi 6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Divi starppārbaudījumi – 20%
Testi – 20%
Kursa pārbaudījums – 60%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Latvijas Būvnormatīvi (LBN)
2.Ernst and Peter Neufert „Architects’ Data”, Third Edition, Blackwell Science,2000

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.Philip Jodidio. Architecture now! Taschen. 2005
2.Peter Gössel and Gabriele Leuthäuser. Architecture in the 20th Century. 2 sējumi. Taschen. 2005
3.The Phaidon Atlas of Contemporary World Architecture. 2004

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.http://www.building.lv/
2.Žurnāls Latvijas Architektūra
3.Žurnāls Deko
4.Žurnāls Būvēt

Kursa nosaukums

Arhitektūras pamati II

Kursa kods

MākZ2018

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji

lekt. I. Karlsone

Priekšzināšanas MākZ1013, Arhitektūras pamati I

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt ieskatu ēku tipoloģijā, to funkcionālo shēmu dažādībā, kā arī papildināt studentu zināšanas par arhitektoniski telpiskās vides un interjera kopelementiem un robežšķautnēm projekta izstrādes gaitā, kā arī projekta dokumentācijas izstrādē.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par :
■ funkcionālo shēmu tipiem dažādu tipu ēkās, kā arī to izveides principiem,
■ arhitekta un interjera dizainera lomu un nozīmi telpas veidošanas procesā; sadarbības iespējām projekta izstrādes gaitā.

Kursu apraksts-plāns

1.Pārskats par iepriekšējo (Arhitektūras pamati 1) kursu. 2
2.Ēku tipoloģija 4
3.Telpas funkcionālās pamatshēmas noteikšana, tās izveides pamatprincipi, iespējas. 6
4.Arhitektūras detaļu un telpisko elementu izveide un iesaistīšana interjerā. 4
terjera dizainera un arhitekta sadarbība ēkas tehniskā projekta izstrādes laikā. 4
terjera dizaina un esošās arhitektoniskās vides savstarpējā mijiedarbība 4
7.Būvnormatīvu pielietojums projektēšanā. 4
8.Projekta dokumentācijas noformēšanas detalizācija, veidi 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Divi starppārbaudījumi – 20%; Testi – 20%
Kursa pārbaudījums – 60%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Latvijas Būvnormatīvi (LBN)
2.Ernst and Peter Neufert „Architects’ Data”, Third Edition, Blackwell Science,2000

3. Biophilic design : the theory, science, and practice of bringing buildings to life / edited by Stephen R. Kellert, Judith H. Heerwagen, Martin L. Mado. - John Wiley & Sons, 2008.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.Philip Jodidio. Architecture now! Taschen. 2005
2.Peter Gössel and Gabriele Leuthäuser. Architecture in the 20th Century. 2 sējumi. Taschen. 2005
3.The Phaidon Atlas of Contemporary World Architecture. 2004

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.http://www.building.lv/ , 2.Žurnāls Latvijas Architektūra , 3.Žurnāls Deko , 4.Žurnāls Būvēt

Kursa nosaukums

Arhitektūras pamati III

Kursa kods

MākZ2019

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji

lekt. I. Karlsone

Priekšzināšanas MākZ1013, Arhitektūras pamati I, MākZ2018, Arhitektūras pamati II

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt ieskatu par dzīvojamo un dažādu publisko telpu sakarību veidošanas pamatprincipiem, to funkcionālo shēmu dažādību, kā arī sadarbības iespējām ar atsevišķu inženiertehnisko specialitāšu pārstāvjiem.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par :
■ dzīvojamo un dažādu publisko telpu funkcionālās shēmas kompleksu analīzi un izveides iespējām interjera un dizaina projekta izstrādāšanas procesā.
■ sadarbības iespējām ar inženiertehnisko specialitāšu pārstāvjiem interjera un dizaina projekta izstrādāšanas procesā.

Kursu apraksts-plāns

1.Pārskats par iepriekšējo (Arhitektūras pamati 2) kursu. 2
2.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to specifika dzīvokļos, ģimenes mājās . 4
3.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to specifika biroju telpās 4
4.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to specifika sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos 4
5.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to specifika izklaides telpvidē. 4
6.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to specifika veselības aprūpes uzņēmumos. 4
7.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to specifika tirdzniecības uzņēmumos 4
8.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to specifika sporta būvēs . 4
9.Būvnormatīvu pielietojums projektēšanā atkarībā no funkcionālās pamatshēmas specifikas 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Četri starppārbaudījumi – 50% ; Kursa pārbaudījums – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Latvijas Būvnormatīvi (LBN)
2.Ernst and Peter Neufert „Architects’ Data”, Third Edition, Blackwell Science,2000

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Ainava, telpa, motīvi: daba Latvijas mākslā un arhitektūrā : referātu tēzes / 16. Borisa Vipera piemiņas lasījumi. – LMA, 2008.
2.Peter Gössel and Gabriele Leuthäuser. Architecture in the 20th Century. 2 sējumi. Taschen. 2005
3.The Phaidon Atlas of Contemporary World Architecture. 2004

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1./full_new_site/
2.http://www.building.lv/
3.Žurnāls Latvijas Architektūra
4.Žurnāls Deko
5.Žurnāls Būvēt

Kursa nosaukums

Arhitektūras pamati IV

Kursa kods

MākZ3018

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

docētāji

Lekt. I. Karlsone

Priekšzināšanas MākZ1013, Arhitektūras pamati I, MākZ2018, Arhitektūras pamati II, MākZ2019, Arhitektūras pamati III

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sekmēt studentu gatavību patstāvīgi, analītiski un radoši izstrādāt kompleksus ar interjeru un dizainu saistītus projektus, veikt ar to izstrādi radušos problēmu konstatāciju, analīzi un rast risinājumu variantus.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par :
■ ar interjeru un dizainu saistītu projekta izstrādes procesu dzīvojamās , sabiedriskās, kā arī multifunkcionālās telpās,
■ pielietojamo materiālu un detaļu izvēli, izstrādi un projekta dokumentācijas noformējumu,

Kursu apraksts-plāns

1.Pārskats par iepriekšējo (Arhitektūras pamati 3) kursu. 2
2.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to specifika pirmskolas vecuma bērnu iestādēs. 4
3.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to specifika mācību iestādēs. 4
4.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to specifika transporta uzņēmumos 4
5.Telpas funkcionālās pamatshēmas un to raksturojums specifika rakstura celtnēs.
6.Multifunkcionālu būvju raksturojums, veidi 4
7.Plūsmu princips funkcionālo shēmu veidošanā, to atsoguļojuma nozīme interjera projektā 4
8.Apgūto zināšanu praktiskā pielietojuma apkopojums 10

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Četri starppārbaudījumi – 50%
Kursa pārbaudījums – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Latvijas Būvnormatīvi (LBN)
2.Ernst and Peter Neufert „Architects’ Data”, Third Edition, Blackwell Science,2000

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Cook W. The design quality manual : improving building performance. - Blackwell, 2007.
2.Day P. Environment and children : passive lessons from the everyday environment. - Amsterdam: Elsevier, 2007
3.Colins D. Key houses of the twentieth century : plans, sections and elevations. - London : Lawrence King Publishing, 2006

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1./full_new_site/
2.http://www.building.lv/
3.Žurnāls Latvijas Architektūra
4.Žurnāls Deko
5.Žurnāls Būvēt

Profesionālās specializācijas kursi

Nozares pamatstudiju modulis

Kursa nosaukums

Zīmēšana I

Kursa kods

MākZ1026

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji

lekt. J. Leitāns, lekt. L. Balode, lekt. Juris Nikiforovs, asoc. Prof. A. Rozenbergs

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par zīmēšanu. Uzdevumi ir noskaidrot akadēmiskās zīmēšanas principus un tēla uzbūves likumsakarības, pētīt lineāru un tonālu zīmējumu ģeometrisku priekšmetu attēlošanā, izzināt dažādas zīmēšanas tehnikas, vingrināties īstermiņa un ilgtermiņa darbos, apgūt lineāro perspektīvu telpas attēlojumam. Darbs norit darbnīcā, kā arī patstāvīgi izpildot mājas darbus.

Rezultāti

Kursā studenti iegūs izpratni par zīmēšanu, noskaidros zīmējuma uzbūves pamatjautājumus, iepazīs zīmēšanas veidus, tehnikas un izteiksmes līdzekļus. Studenti spēs analizēt zīmējuma tēlu un, izmantojot līniju un toni, zīmējumā atveidot priekšmetu formu. Zīmēšanas pieredze būtiski nepieciešama mākslinieka darbā.

Kursu apraksts-plāns

1.Zīmēšanas kā mākslas veida īpatnības. 2 st.
2.Grafīta zīmējums. Tehniskie paņēmieni. 4 st.
3.Akadēmiskais zīmējums. Ģeometriskā metode. 4 st.
4.Ģeometrisku priekšmetu klusā daba. 4 st.
5.Rakursa izvēle. Tēla kompozīcija lapā. Tēla uzbūve, proporcijas. 2 st.
6.Lineārā perspektīva. 2 st.
7.Toņa lietojums apjoma raksturošanai. Lineāra un tonāla zīmējuma specifika. Štriha veidi. 2 st.
8.Sadzīves priekšmetu klusā daba. 4 st.
9.Motīva kompozīcijas risinājumi.2 st.
10.Konstrukcijas zīmējums. 4 st.
11.Toņa lietojums lokālās krāsas atveidošanai. 2 st.
12.Ģipša detaļas zīmējums. 4 st.
13.Rakursa attēlojums. 4 st.
14.Uzbūves, proporciju, perspektīvas risinājums. 4 st.
15.Gaismēna. Tonālo attiecību kārtojums. 4 st.
16.Drapērija. 4 st.
17.Kroku formas atveidojums. 4 st.
18.Tušas spalvas zīmējums. 4 st.
19.Darbu analīze. 2 st.
20.Darbu noformēšana izstādei. 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Votsona Lūsija. Zīmēšana. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.
2. Ли, Николай Геннадьевич. Основы учебного академического рисунка :учебник для студентов вузов, обучающихся по специальностям 070603 „Искусство интерьера”, 270301 „Архитектура” и другим. – Москва: ЭКСМО, 2007.
3. Погейни Уилли. Искусство рисования. – Минск: Попурри, 2004.
4. Рocтoвцев H. H. Aкaдемичеcкий pисунок. – Москва: Прocвещeниe, 1984
5. Сапожников А. П. Полный курс рисования. – Москва: АЛЕВ, 1996.
6. Станир Питер, Розенберг Терри. Рисунок :базовый курс. – Москва: Аст : Астрель, 2005.
7. Учебный pисунок в Aкaдемии Худoжecтв. – Москвa, 1990.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Drudi Elisabetta, Paci Tiziana. Figure drawing for fashion design. – Amsterdam: Pepin Press, 2001.
2. Альберт Грег (ред.). Основы рисования. – Минск: Попурри, 2004.
3. Анисимов Николай. Основы рисования :учеб. Пособие для строит. Спец. Вузов. – Москва: Стройиздат, 1977.
4. Немировская М.А. Акварель и рисунок второй половины XIX-начала XX века в собрании Государственной Третьяковской галереи :[альбом]. – Москва: Изобразительное искусство, 1988.
5. Руди де Рейн. Рисуем то, что видим. – Минск: Попурри, 2004.

Kursa nosaukums

Zīmēšana II

Kursa kods

MākZ2036

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji

lekt. J. Leitāns, lekt. L. Balode, lekt. Juris Nikiforovs, asoc. Prof. A. Rozenbergs

Priekšzināšanas

MākZ1026, Zīmēšana I

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem iespējas iegūt pamata kompetences zīmēšanā. Uzdevumi ir pētīt akadēmiskās zīmēšanas principus un tēla uzbūves likumsakarības, izkopt spējas lineāri un tonāli zīmēt sarežģītas klusās dabas, ģipša detaļas, ģipša sejas daļas, ģipša maskas, vairot zināšanas par zīmēšanas tehnikām, vingrināties īstermiņa un ilgtermiņa darbos. Darbs norit darbnīcā, kā arī patstāvīgi izpildot mājas darbus.

Rezultāti

Kursā studenti iegūs izpratni par zīmēšanu, pilnveidos izteiksmes prasmes
attīstīs zināšanas par zīmējumā lietotajām tehnikām un izteiksmes līdzekļiem. Studenti spēs analizēt zīmējuma tēlu un, izmantojot līniju un toni, zīmējumā atveidot priekšmetu formu. Zīmēšanas pieredze būtiski nepieciešama mākslinieka darbā.

Kursu apraksts-plāns

1.Sarežģīta klusā daba ar sadzīves priekšmetiem.2
2. Uzbūves, proporciju, perspektīvas risinājums. 2 st.
3. Toņa lietojums apjoma un lokālās krāsas raksturošanai. Telpiskuma attēlojums. 2 st.
4. Ģipša detaļu zīmējums. 4 st.
5. Konstrukcijas un proporcijas attēlojums. Lineārā perspektīva. 2 st.
6. Gaismas intensitātes risinājums. Tonāli telpisks zīmējums. Grafīta zīmulis. 4 st.
7. Ģipša galvas daļu zīmējums. 4 st.
8. Plastiskās anatomija. 4 st.
9. Tēla kompozīcija lapā. Tēla uzbūve, proporcijas. 4 st.
10. Sejas detaļu izpēte. 4 st.
11. Rakursa attēlojums, pagrieziena stāvoklis. Zīmējuma konstruktīvā uzbūve, proporcijas. Lineārā perspektīva. 4 st.
12. Toņa lietojums apjoma raksturošanai. 2 st.
13. Ģipša galvu zīmējums. 4 st.
14. Galvas zīmējuma konstruktīvā uzbūve, proporcijas, pagrieziena stāvoklis. 4 st.
15. Toņa lietojums formas atveidojumā. 2 st.
16. Cilvēka galvaskausa zīmējums. 4 st.
17. Zīmējuma konstruktīvā uzbūve, proporcijas, pagrieziena stāvoklis. 4 st.
18. Toņa lietojums formas atveidojumā. 4 st.
19. Darbu analīze. 2 st.
20. Darbu noformēšana izstādei. 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Votsona Lūsija. Zīmēšana. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.
2. Ли, Николай Геннадьевич. Основы учебного академического рисунка :учебник для студентов вузов, обучающихся по специальностям 070603 "Искусство интерьера", 270301 "Архитектура" и другим. - Москва: ЭКСМО, 2007.
3. Погейни Уилли. Искусство рисования. – Минск: Попурри, 2004.
4. Рocтoвцев H. H. Aкaдемичеcкий pисунок. – Москва: Прocвещeниe, 1984
5. Сапожников А. П. Полный курс рисования. – Москва: АЛЕВ, 1996.
6. Станир Питер, Розенберг Терри. Рисунок :базовый курс. - Москва: Аст : Астрель, 2005.
7. Учебный pисунок в Aкaдемии Худoжecтв. - Москвa, 1990.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Drīzulis A. Plastiskās anatomijas atlants māksliniekiem. - Rīga : Madris, 2003.
2. Drīzulis A. Anatomija māksliniekiem . - Rīga: Madris,2001.
3. Drudi Elisabetta, Paci Tiziana. Figure drawing for fashion design. -
Amsterdam: Pepin Press, 2001.
4. Альберт Грег (ред.). Основы рисования. – Минск: Попурри, 2004.
5. Анисимов Николай. Основы рисования :учеб. пособие для строит. спец. Вузов. - Москва: Стройиздат, 1977.
6. Немировская М.А. Акварель и рисунок второй половины XIX-начала XX века в собрании Государственной Третьяковской галереи :[альбом]. – Москва: Изобразительное искусство, 1988.
7. Руди де Рейн. Рисуем то, что видим. - Минск: Попурри, 2004.

Kursa nosaukums

Zīmēšana III

Kursa kods

MākZ2037

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji

lekt. J. Leitāns, lekt. L. Balode, lekt. Juris Nikiforovs, asoc. Prof. A. Rozenbergs

Priekšzināšanas MākZ1026, Zīmēšana I, MākZ2036, Zīmēšana II

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir pilnveidot zīmēšanas kompetences. Uzdevumi ir pētīt portreta žanru, analizēt cilvēka galvas attēlošanas principus zīmējumā, iztirzāt plastisko anatomiju portreta zīmēšanai, iepazīt rakstura atveidošanas paņēmienus, vingrināt zīmēšanas spējas īstermiņa un ilgtermiņa darbos un apgūt zīmēšanas tehnikas. Darbs norit darbnīcā, kā arī patstāvīgi izpildot mājas darbus.

Rezultāti

Studiju kursā studenti iegūs zināšanas par portreta zīmēšanu, studenti izpratīs zīmējuma žanra īpatnības, noskaidros plastiskās anatomijas jautājumus portreta zīmēšanai, pārvaldīs portreta zīmēšanas tehnikas, spēs veikt cilvēka galvas zīmējumu. Zīmēšanas pieredze būtiski nepieciešama mākslinieka darbā.

Kursu apraksts-plāns

1.Ģipša galvas zīmējums. 2 st.
2.Galvas zīmējuma konstruktīvā uzbūve, proporcijas, pagrieziena stāvoklis. 2 st.
3.Rakursu izpēte. 2 st.
4.Toņa lietojums formas atveidojumā. 2 st.
5.Toņu nianšu izstrāde materialitātes atspoguļojumam. 2 st.
6.Cilvēka portrets. 2 st.
7.Plasiskās anatomijas studijas. 2 st.
8.Portretējamā modeļa proporciju izpēte. Rakursa attēlojums. 1 st.
9.Lineārās perspektīvas, formas uzbūves risinājumi. 1 st.
10.Rakstura individuālo īpatnību mākslinieciska analīze. 1 st.
11.Cilvēka portrets. 2 st.
12.Tēla uzbūve. Proporciju, rakursa risinājums. 1 st.
13.Apgaismojuma īpatnību atainojums portretā. Tonāls zīmējums. 1 st.
14.Modeļa lokālo krāsu atveidojums tonālā zīmējumā. 2 st.
15.Detaļu izstrāde portretā. 2 st.
16.Pašportrets. 2 st.
dividualitātes mākslinieciska izpēte. 2 st.
18.Tēla dramatisms. Emociju attēlojums portretā. 1 st.
19.Darbu analīze. 1 st.
20.Darbu noformēšana izstādei. 1 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Votsona Lūsija. Zīmēšana. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.
2. Ли, Николай Геннадьевич. Основы учебного академического рисунка :учебник для студентов вузов, обучающихся по специальностям 070603 "Искусство интерьера", 270301 "Архитектура" и другим. - Москва: ЭКСМО, 2007.
3. Погейни Уилли. Искусство рисования. – Минск: Попурри, 2004.
4. Рocтoвцев H. H. Aкaдемичеcкий pисунок. – Москва: Прocвещeниe, 1984
5. Сапожников А. П. Полный курс рисования. – Москва: АЛЕВ, 1996.
6. Станир Питер, Розенберг Терри. Рисунок :базовый курс. - Москва: Аст : Астрель, 2005.
7. Учебный pисунок в Aкaдемии Худoжecтв. - Москвa, 1990.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Drīzulis A. Plastiskās anatomijas atlants māksliniekiem. - Rīga : Madris, 2003.
2. Drīzulis A. Anatomija māksliniekiem . - Rīga: Madris,2001.
3. Drudi Elisabetta, Paci Tiziana. Figure drawing for fashion design. -
Amsterdam: Pepin Press, 2001.
4. Альберт Грег (ред.). Основы рисования. – Минск: Попурри, 2004.
5. Анисимов Николай. Основы рисования :учеб. пособие для строит. спец. Вузов. - Москва: Стройиздат, 1977.
6. Немировская М.А. Акварель и рисунок второй половины XIX-начала XX века в собрании Государственной Третьяковской галереи :[альбом]. – Москва: Изобразительное искусство, 1988.
7. Руди де Рейн. Рисуем то, что видим. - Минск: Попурри, 2004.

Kursa nosaukums

Zīmēšana IV

Kursa kods

MākZ3031

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji

lekt. J. Leitāns, lekt. L. Balode, lekt. Juris Nikiforovs, asoc. Prof. A. Rozenbergs

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir pilnveidot zīmēšanas kompetences, mākslinieciskiem līdzekļiem pētīt cilvēka tēlu zīmējumā, iztirzāt portreta žanru, iepazīt cilvēka attēlošanas likumsakarības, noskaidrot plastisko anatomiju, noteikt ķermeņa proporcijas, risināt tēlu konstruktīvi un tonāli, izkopt spēju strādāt zīmēšanas tehnikās. Darbs īstermiņa un ilgtermiņa zīmēšanai norit darbnīcā, kā arī patstāvīgi izpildot mājas darbus.

Rezultāti

Sekmes šajā kursā studentiem nodrošina izpratni par cilvēka zīmēšanu , sniedz zināšanas par cilvēka tēla atveidojuma principiem, kurss izkopj studentiem spējas lietot dažādas tehnikas cilvēka galvas un figūras zīmēšanā. Studenti spēj analizēt portreta zīmējumus un risināt cilvēka tēlus patstāvīgos zīmējumos. Attīstītā zīmēšanas pieredze ļauj sasniegt profesionālo kompetenci mākslā.

Kursu apraksts-plāns

1.Cilvēka tēls zīmējumā. 2 st.
2.Galvas zīmējums. Modelis. 2 st.
3.Līnijas un toņa lietojums modeļa formas raksturošanai. 1 st.
4.Tēla izteiksmība. Tehniskie paņēmieni. 2 st.
5.Pusfigūras zīmējums. 2 st.
6.Pusfigūras zīmēšanas paņēmieni. Skatu punkta izvēle. Pusfigūras kompozicionālais plānojums. 2 st.
7.Pusfigūras konstrukcija, proporcijas. 2 st.
8.Pusfigūras plastiskā anatomija. Pusfigūras daļas: galva, kakls, pleci, krūtis, mugura, rokas. 2 st.
9.Figūras zīmējums. 2 st.
10.Figūras stāvoklis. Smaguma centrs. Dažādu attēlojuma pagriezienu atveidojums vienā lapā. 1 st.
11.Cilvēka figūras proporciju kanoni. Plastiskā anatomija. Kājas, gurni. 1 st.
12.Figūras īslaicīgi uzmetumi. Mīkstie zīmēšanas materiāli. Tušas zīmējums. 2 st.
13.Pozas izteiksme. Žests. 1 st.
14.Modeļa vizuālā rakstura izpēte. 1 st.
15.Figūras formas izteiksmīgums ilgtermiņa zīmējumā. Darba posmi. Telpiskuma iespaids. 2 st.
16.Apģērbta figūra. 2 st.
17.Apģērba formas uzbūve, drēbju kroku risinājuma īpatnības. 1 st.
18.Materialitāte iespaids. 1 st.
19.Ādas, matu, acu, drēbju atveidojums izmantojot jauktu tehniku. 2 st.
20.Darbu analīze. 1 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Drīzulis A. Anatomija māksliniekiem . - Rīga: Madris,2001.
2. Drīzulis A. Plastiskās anatomijas atlants māksliniekiem. - Rīga : Madris, 2003.
3. Ли, Николай Геннадьевич. Основы учебного академического рисунка :учебник для студентов вузов, обучающихся по специальностям 070603 "Искусство интерьера", 270301 "Архитектура" и другим. - Москва: ЭКСМО, 2007.
4. Гордон Л. Рисунок. Техника рисования головы человека.- Москва : ЭКСМО, 2002.
5. Гордон Л. Рисунок. Техника рисования фигуры человека в движении.- Москва: ЭКСМО-Пресс, 2002.
6.Рocтoвцев H. H. Aкaдемичеcкий pисунок. – Москва: Прocвещeниe, 1984.
7.Учебный pисунок в Aкaдемии Худoжecтв. - Москвa, 1990.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Drudi Elisabetta, Paci Tiziana. Figure drawing for fashion design. - Amsterdam: Pepin Press, 2001.
2. Немировская М.А. Акварель и рисунок второй половины XIX-начала XX века в собрании Государственной Третьяковской галереи :[альбом]. – Москва: Изобразительное искусство, 1988.
3. Альберт Грег (ред.). Основы рисования. – Минск: Попурри, 2004
4. Сапожников А. П. Полный курс рисования. – Москва: АЛЕВ, 1996.

Kursa nosaukums

Zīmēšana VI

Kursa kods

MākZ4011

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji

lekt. J. Leitāns, lekt. L. Balode, lekt. Juris Nikiforovs, asoc. Prof. A. Rozenbergs

Priekšzināšanas

MākZ1026, Zīmēšana I , MākZ2036, Zīmēšana II, MākZ2037, Zīmēšana III, MākZ3031, Zīmēšana IV

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir studentiem sniegt iespēju iegūt kompetenci īslaicīgu uzstādījumu zīmēšanā. Uzdevumi ir pētīt kustības attēlojumu zīmējumā, iztirzāt cilvēka figūras plastisko anatomiju, iepazīt stilizācijas paņēmienus kustības zīmējumam, apgūt uzmetuma tehnikas, izkopt spēju veikli skicēt parādot ķermeņa kustības un rakursus. Darbs īstermiņa zīmēšanai norit darbnīcā, kā arī patstāvīgi izpildot mājas darbus.

Rezultāti

Kurss sniegs studentiem padziļinātas zināšanas par zīmēšanu skicējot. Studenti izpratīs cilvēka figūras plastisko anatomiju, noskaidros kustības stilizācijas paņēmienus zīmējumā, apgūs īstermiņa skicēšanas tehnikas, spēs attēlot cilvēka figūru kustībā un rakursā. Kurss nodrošina pieredzi, kas vajadzīga mākslinieka darbā.

Kursu apraksts-plāns

1.Īstermiņa zīmējums. Uzmetuma raksturs, skicēšanas tehnikas un materiāli. 2 st.
2.Mīkstie skicēšanas materiāli. 1 st.
3.Tēla novietojums formātā. Kompozīcijas dinamika, tēla kadrējums. 2 st.
4.Rakursa skices. 2 st.
5.Modeļa rakursa izpēte īslaicīgā zīmējumā. 1 st.
6.Rakursa konstrukcija, palīglīnijas, simetrijas asis. 1 st.
7.Redzes augstums, perspektīva. 1 st.
8.Proporciju attēlojums. 1 st.
9.Līnijas un toņa lietojums rakursa izpētē. 1 st.
10.Tušas zīmējums, grafīts. 2 st.
11.Kustības skices. 2 st.
12.Cilvēka figūras kustības zīmējums. Atbalsta laukuma izpēte. Dinamikas iespaida risinājums. 2 st.
13.Plastiskā anatomija. 2 st.
14.Proporciju atveidojums. Stilizācijas vingrinājumi. 2 st.
15.Tušas mazgājums, vienkrāsas akvarelis. 2 st.
16.Apģērbtas cilvēka figūras kustība. 2 st.
17.Modeļa detaļu savstarpējās proporcijas. 2 st.
18.Ēnas laukumu, lokālo krāsu silueti. Stilizācijas vingrinājumi. 2 st.
19.Darbu analīze. 1 st.
20.Darbu noformēšana. Izstāde. 1 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Drīzulis A. Anatomija māksliniekiem . - Rīga: Madris, 2001.
2. Drīzulis A. Plastiskās anatomijas atlants māksliniekiem. - Rīga : Madris, 2003.
3. Drudi Elisabetta, Paci Tiziana. Figure drawing for fashion design. - Amsterdam: Pepin Press, 2001.
4. Ли, Николай Геннадьевич. Основы учебного академического рисунка :учебник для студентов вузов, обучающихся по специальностям 070603 "Искусство интерьера", 270301 "Архитектура" и другим. - Москва: ЭКСМО, 2007.
5. Гордон Л. Рисунок. Техника рисования фигуры человека в движении.- Москва: ЭКСМО-Пресс, 2002.
6. Рocтoвцев H. H. Aкaдемичеcкий pисунок. – Москва: Прocвещeниe, 1984.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Альберт Грег (ред.). Основы рисования. – Минск: Попурри, 2004.
2. Немировская М.А. Акварель и рисунок второй половины XIX-начала XX века в собрании Государственной Третьяковской галереи :[альбом]. – Москва: Изобразительное искусство, 1988.
3. Сапожников А. П. Полный курс рисования. – Москва: АЛЕВ, 1996.

Kursa nosaukums

Gleznošana I

Kursa kods

MākZ3020

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji: lekt. Juris Utāns, lekt. Ingrīda Irbe, lekt. Laila Balode, Austra Celmiņa-Ķeirāne, lekt. Agata Muze, asoc.prof. Andrejs Rozenbergs, prof. Roberts Muzis

Studiju kursa mērķis ir studentiem iegūt teorētiskās zināšanas par glezniecības valodas elementiem un nostiprināt tās praktiskajā darbībā. Uzdevumi ir studentiem veicināt mākslas sapratni, izkopt studentu radošās spējas un individuālo rokrakstu, iepazīstināt ar glezniecības stiliem un virzieniem, glezniecībā izmantojamiem materiāliem un darba rīkiem. Gleznošana notiek darbnīcā , kā arī patstāvīgi veicot mājas darbus.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par glezniecības valodu un izteiksmes līdzekļiem, iepazīst glezniecības vēsturiskus piemērus, izkopj mākslas darba uztveri un gleznošanas spējas, attīsta tēlaino domāšanu un veido praktisko mākslas pieredzi.

Kursu apraksts-plāns

1. Glezniecībā izmantojamie materiāli un darba rīki. 2 st.
2. Mākslas valoda ( krāsa, tonis, laukums, līnija, tekstūra). 2 st.
3. Glezniecības stilu un virzienu izteiksmes līdzekļu apskats. 4 st.
4. Gleznas struktūra un kompozicionālie principi (pretstats, ritms, uzmanības centrs, līdzsvars, simetrija-asimetrija). 4 st.
5. Klusās dabas žanrs. Motīva izvēle. 4 st.
6. Lokālā krāsa. Krāsu gammas risinājumi. 4 st.
7. Klusā daba. 4 st.
8. Gaismēnas attēlojums. Forma un apgaismojums. 4 st.
9. Klusā daba. 4 st.
10. Tumši/ gaišās krāsu toņu attiecības. 4 st.
11. Klusā daba. 4 st.
12. Nokrāsas. Silti/ vēsās krāsu toņu attiecības. 2 st.
13. Klusā daba. 4 st.
14. Apjoma atveidojums, telpiskuma ilūzija. 2 st.
15. Drapērija. 4 st.
16. Slīdošo gaismu, refleksu attēlojums. 2 st.
17. Sarežģīta klusā daba. 4 st.
18. Detaļu izstrāde. 2 st.
19. Darbu noformēšana. 2 st.
20. Darbu izstāde. 2 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Jurjāne A. Gleznošana. Rīga "Neputns" 2002.
2. Kipliks D. I. Gleznošanas technika. Rīga, LVI, 1951.
3. Gebhardt, Volker. Painting :a concise history. - London: Laurence King, 1998.
4. Lanerī-Dažāna Nadēža. Glezniecības enciklopēdija. - Rīga: Jumava, 2004-2005.
5. Mejesa Sūzana. Gleznošana /; māksl. Linda Dārka ; il. Terijs Bērtons ; fotogr. Hovards Olmens. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
6. Novotny Fritz. Painting and sculpture in Europe 1780-1880. - New Haven, London: Yale University Press, 1995.
7. Vanaga Anita. Painting of Latvia 100 :the crowned icon. - Rīga: Nacionālais apgāds, 2005.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Cielava S. "Jūlijs Viļumanis". Rīga. "Liesma" 1981.
2. Kļaviņš E. Fovisms. Rīga, "Latvijas enciklopēdija" 1996.
3. Kļaviņš E. Kubisms. Rīga, "Latvijas enciklopēdija" 1994
4. Kļaviņš E. Postimpresionisms. Rīga, "Latvijas enciklopēdija" 1995.
5. Moszynska A. Abstract art. London. "Thames and Hudson" 1995

Kursa nosaukums

Gleznošana II

Kursa kods

MākZP021

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji: lekt. Juris Utāns, lekt. Ingrīda Irbe, lekt. Laila Balode, Austra Celmiņa-Ķeirāne, lekt. Agata Muze, asoc.prof. Andrejs Rozenbergs, prof. Roberts Muzis

Priekšzināšanas MākZP020, Gleznošana I

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir palīdzēt studentiem padziļināti apgūt zināšanas par glezniecības valodas izteiksmes veidiem un nostiprināt tās praktiskā darbībā. Kompleksa mākslas darba uztveres veidošana un tēlainās domāšanas attīstīšana. Gleznošanas praktiskās pieredzes pilnveidošana.
Kompozīcijas, proporciju, formas, apgaismojuma, apjoma, telpiskuma ilūzijas problēmu risinājums klusās dabas žanra apguvē.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti ir padziļināti apguvuši zināšanas par glezniecības valodas izteiksmes veidiem, nostiprinot tās praktiskā darbībā. Praktiski darbojoties, studenti ir pilnveidojuši savas zināšanas klusās dabas žanrā, risinot kompozīcijas , proporciju, formas, apgaismojuma, apjoma, telpiskuma ilūzijas problēmas.

Kursu apraksts-plāns

1.Gleznas kompozīcijas principi un likumsakarības. 8 st.
2.Uzbūve, konstrukcija un proporcijas. 6 st.
3.Perspektīva. 6 st.
4.Forma un apgaismojums. 6 st.
5.Telpiskuma ilūzija. 6 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Ozoliņš.M. Perspektīva un ēnu teorija.. Rīga: Zvaigzne, 1971.
2. Daglasa-Kūpere, Helēna. No krāsas līdz gleznai : rokasgrāmata : [padomi, kā gleznot dažādās tehnikās]. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005.

3. Asensio Servers, Fransisko. Eļļas glezniecība iesācējiem. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, c2007.

4. Bārnsa-Meliša, Glinisa. Akvarelis. Rīga : Zvaigzne ABC, 2007.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Briška I. Perspektīva un telpiskums. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001
2. Šusts V. Telpas uztvere un kompozīcija. Rīga:Liesma, 1979
3.Vipers B. Mākslas likteņi un vērtības: Esejas. Rīga:Grāmatu zieds, 1940

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.Kultūras forums.
2.Studija.
3.Māksla.
4.Māksla +.

Kursa nosaukums

Gleznošana III

Kursa kods

MākZP022

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji: lekt. Juris Utāns, lekt. Ingrīda Irbe, lekt. Laila Balode, Austra Celmiņa-Ķeirāne, lekt. Agata Muze, asoc.prof. Andrejs Rozenbergs, prof. Roberts Muzis

Priekšzināšanas MākZP021, Gleznošana II

Kursa anotācija

Studiju kursa ietvaros studenti apgūst tonāli telpiskās glezniecības likumsakarības mākslīgajā apgaismojumā Studenti attīsta prasmes un iemaņas strādājot praktiski ainavas žanrā. Atklāj telpas un perspektīvas atveidojuma gleznieciskās kvalitātes interjēra attēlošanā. Studenti tiek iepazīstināti ar miniatūrglezniecību un nostiprina zināšanas praktiskā darbībā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti ir apguvuši zināšanas par tonāli telpiskās glezniecības likumsakarībām mākslīgā apgaismojumā , nostiprinot tās praktiskā darbībā. Praktiski darbojoties, studenti ir attīstījuši iemaņas ainavas žanra glezniecībā. Atklājuši telpas un perspektīvas atveidojuma gleznieciskās kvalitātes interjēra atveidojumā. Iepazinušies ar miniatūrglezniecības specifiku.

Kursu apraksts-plāns

1. Telpa un perspektīva. 7 st.
2. Mākslīgais apgaismojums. 7 st.
3. Ainava. 6 st.
4. Augi. 6 st.
5. Miniatūra. 6 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Burāne, Ingrīda (priekšvārda autore). Glezniecība Latvijā 08. Rīga : Radošā darbnīca KAZA, c2008.

2. Daglasa-Kūpere, Helēna. No krāsas līdz gleznai : rokasgrāmata : [padomi, kā gleznot dažādās tehnikās]. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005.
3. KačalovaT. Vilhelms Purvītis. Rīga: Liesma, 1971.
4. Lanerī-Dažāna, Nadēža. Glezniecības enciklopēdija. Rīga : Jumava, 2004-2005.

5. Latviešu glezniecība. Rīga: Liesma, 1980.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Lamberga D. Klusā daba . Rīga , 1986.
2. Konstante I. Imants Vecozols . Rīga 1987.
3. Kļava G. Romis Bēms . Rīga: Liesma 1983.
4. Lamberga D. Klasiskais modernisms. Rīga, 2004.

5. Govignon B. The beginner’s guide to art. New York. 1998.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Kultūras forums
2. Studija
3. Māksla
4. Māksla +

Kursa nosaukums

Gleznošana IV

Kursa kods

MākZP023

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji: lekt. Juris Utāns, lekt. Ingrīda Irbe, lekt. Laila Balode, Austra Celmiņa-Ķeirāne, lekt. Agata Muze, asoc.prof. Andrejs Rozenbergs, prof. Roberts Muzis

Priekšzināšanas

MākZP022, Gleznošana III

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir palīdzēt studentiem padziļināti apgūt zināšanas par glezniecības valodas izteiksmes veidiem tādos glezniecības virzienos, kā Impresionisms, Kubisms, Fovisms. Studenti nostiprina savas zināšanas un pilnveido tās praktiskā darbībā.
Studenti attīsta savas gleznošanas prasmes darbā uz krāsainām gruntēm, kā arī iepazīstas ar gleznošanu, izmantojot paletes nazi. Apgūst portreta glezniecības principus.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti ir padziļināti apguvuši zināšanas par glezniecības valodas izteiksmes veidiem tādos glezniecības virzienos kā Impresionisms, Kubisms, Fovisms. Studenti zināšanas ir nostiprinājuš , darbojoties praktiski. Ir attīstītas studentu prasmes darbā uz krāsainām gruntēm, kā arī iepazīta gleznošana ar paletes nazi. Apzinājuši portreta glezniecības principus.

Kursu apraksts-plāns

1. Glezniecība uz krāsainām gruntēm. Gleznošana ar paletes nazi. 7 st.
2. Impresionisms. 7 st.
3. Kubisms. 6 st.
4. Fovisms. 6 st.
5. Portrets. 6 st.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Daglasa-Kūpere, Helēna. No krāsas līdz gleznai : rokasgrāmata : [padomi, kā gleznot dažādās tehnikās]. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005.
2. KačalovaT. Vilhelms Purvītis. Rīga: Liesma, 1971.

3. Kļaviņš E. Fovisms. Rīga,: Latvijas enciklopēdija, 1994.
4. Kļaviņš E. Kubisms. Rīga,: Latvijas enciklopēdija, 1995.

5. Lanerī-Dažāna, Nadēža. Glezniecības enciklopēdija. Rīga : Jumava, 2004-2005.

Veltone Dž. Impresionisms. Rīga, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Žilo F. Kopā ar Pikaso. Rīga, 1991.
2. Oša A. Kāds es ir, tāds es ir: par B.Bērziņu. Rīga 2005.
3. Klusā daba: 20. -21.gs.; izstādes katalogs, VMM, Rīga 2004.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.Kultūras forums.
2.Studija.
3.Māksla.
4.Māksla +.

Kursa nosaukums

Grafikas programmas I

Kursa kods

MākZ1017

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji: lekt. Olafs Muižnieks, pasn. Agris Dzilna

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir datorprogrammas Corel Draw apgūšana 1. kursa studentu līmenī ar tālāku iespēju pilnveidot šīs zināšanas un pielietot tās savā radošajā darbā.

Rezultāti

Studenti, apgūstot Corel Draw var palīdzēt konkurēt un veiksmīgi darboties reklāmas jomā, arhitektūrā u.c. nozarēs.

Kursu apraksts-plāns

1. Iepazīšanās ar datorprogrammu Corel Draw, instrumentu (tools) pielietošana un to iespējas (praktiskais darbs). 2
2. Tālāka instrumentu pielietošanas apgūšana (Praktiskais darbs, izmantojot komandas SNAP TOOL, OUTLINE TOOL, TRANSFORMATIONS). 4
3. Uzdevuma izpilde, izmantojot TEXT TOOL un INTERACTIVE BLEND TOOL (praktiskais darbs). 4
4. Uzdevuma izpilde, izmatojot apgūtos instrumentus. Ieskaite - darbu apskate un uzdevuma izpildījuma atbilstības novērtēšana. 6
5. Uzdevuma izpilde, izmantojot TRANSFORMATIONS iespējas. Iepazīstināšana ar Corel Photo Paint un Corel Trace. 4
6. Uzdevuma izpilde, izmantojot visu iepriekš apgūto (praktiskais darbs, brīva tēma). 4
7. Universitātes reklāmas plakāta izveide, izmantojot visu iepriekš apgūto (praktiskais darbs). 4
8. Dabas aizsardzības reklāmas izveide, izmantojot visu iepriekš apgūto (praktiskais darbs) Datu imports un eksports. Pārbaudījums – kursa darbu apskate un iztirzāšana. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Piedalīšanās starpskatēs – 50%

Gala pārbaudījums – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bain S. CorelDraw 12 The Official Guide. - McGraw-Hill Osborne Media, 2004.
2. Стив Бэйн CorelDRAW 12 :офиц. руководство фирмы Corel /, Ник Уилкинсон. Москва [и др.] : Питер, 2005.
3. Стив Бэйн. CorelDraw 11 - Питер, 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.

Kursa nosaukums

Grafikas programmas II

Kursa kods

MākZ2022

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

40

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji: Lekt. Agata Muze, lekt.Olafs Muižnieks, lekt. Juris Nikiforovs

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

Priekšzināšanas MākZ1017, Grafikas programmas I

Kursa anotācija

Kurss mērķis ir iepazīstināt studentus ar datorgrafiku pētot programmu „Adobe Photoshop”. Uzdevumi ir izzināt programmas darba telpu, logus un paletes, iztirzāt makrokomandas, apgūt attēlu izveidi un dokumentu vajadzīgo lielumu iestatījumu, analizēt krāsu modeļus, un krāsu redakcijas iespējas, apgūt darba rīkus, apstrādāt foto attēlus, radīt oriģinālus datorgrafikas darbus, sagatavot tos izdrukai un izstādei.

Rezultāti

Pēc kursa apgūšanas students iegūs zināšanas par rastra grafiku, spēs strādāt ar datorgrafikas programmu „Adobe Photoshop”, pratīs rediģēt fotoattēlus un radīt oriģinālus datorgrafikas darbus. Kursā iegūtā pieredze nepieciešama mākslas un arī mākslas skolotāja kompetencei.

Kursu apraksts-plāns

1. Rastra grafikas būtība. Datorgrafikas programma „Adobe Photshop”.Pikseļu attēli. 2
2. Programmas darba telpa, makrokomandas, logi, paletes un pamatiestatījumi. Makrokomandas „File” un :Image”. Dokumenta atvēršana, saglabāšana. „Navigatora” palete, „Info” palete. Dokumenta rotēšana un apgriešana. „Crop” instruments. 2
3. Krāsu modeļi, „RGB” modelis. Krāsu redakcija. Toņu diapazons, histogramma. „Levels” un „Curves”komandas.
4. Fotoattēla toņu labojumi, kontrasta maiņa un krāsu aizvietojumi. „History”logs. 2
5. Pikseļu izvēle dokumentā. Laukumu norobežojums un apstrāde. Makrokomanda „Select”. Darba rīku palete. Norobežošanas instrumenti. 2
6. Norobežošanas instruments „Lasso”. 2
7. Gleznošanas darba rīki, otas parametru iestatījums. Krāsu logs. 2
8. Ātrā maska. Norobežojuma izmantojums. Makrokomanda „Edit”. 2
9. Kanāli. Norobežojuma saglabāšana alfa kanālā. 2
10. Krāsu pārejas rīks. 2
11. Dzēšgumijas rīks. Komanda „Extract”. 2
12. Krāsu mākslinieciskie pārveidojumi makrokomandā „Filter”. 2
13. Miglinājuma, asinājuma, smērējuma darba rīki. Gaišinājuma, tumšinājuma, krāsainuma darba rīki. Transformācijas komanda. 2
14. Tekstūru klonēšanas darba rīks. 2
15. Makrokomanda „Layer”. 2
16. Darbs ar slāņiem. 2
17. Vektorgrafika. Burti. Darba rīks „Type”. 2
18. Apveidi un silueti. Vektorgrafikas darba rīki. 2
19. Mākslinieciskie efekti. 2
20. Darbu analīze. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Piedalīšanās starpskatēs – 50%

Gala pārbaudījums – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Šaflbotems R. Photoshop soli pa solim. – Lielvārds, 2004.
2. Adobe Photoshop CS3 Classroom in a Book. - Adobe Press, 2007.
Andrews Philip, Galer Mark. Photoshop CS3 Essential Skills. - Focal Press, 2007.
3. Caplin, Steve. How to cheat in photoshop CS3. - Focal, 2007.
4. Kelby Scott. The Adobe Photoshop CS3 Book for Digital Photographers (Voices That Matter). - New Riders Press, 2007.
5. Koмoлoвa Н., Якoвлeвa Е. Adobe Photoshop CS3. Мастер- класс. – Санкт- Петербург: БХВ – Петербург, 2007.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Maikls Raits. Digitālā fotogrāfija. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2006
2. Evening, Martin. Adobe photoshop CS3 for photographers. - Focal, 2007.

Kursa nosaukums

Grafikas programmas III

Kursa kods

MākZ2023

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji: lekt. Sergejs Davidovs

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte

Priekšzināšanas MākZ1017, Grafikas programmas I, MākZ2022, Grafikas programmas II

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sagatavot studentus radoši pielietot iepriekšiegūtās zināšanas, izmantojot datorprogrammu iespējas atbilstoši profesionālām vajadzībām. Studentiem, veicot atbilstošus uzdevumus, tiek dota iespēja pārbaudīt sevi kā datorgrafikas un poligrāfijas speciālistus. Studenti radoši un profesionāli var risināt uzdevumus atbilstoši izvēlētam kursam un darba tirgus specifikai.

Rezultāti

Kursa ietvaros studenti iegūst zināšanas par profesionālo terminoloģiju, programmatūru, pavairošanas tehnikas iespējām un prasībām, kā arī sāk gatavoties profesionālai darbībai datorgrafikas un poligrāfijas jomā.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads 2
2. Atbilstošās datorprogrammas 4
3. Poligrāfija un datorgrafika 6
4. Attēlu apstrāde atbilstoši poligrāfijas prasībām 6
5. Vektora un rastra attēla specifika 2
6. Rastra attēla pārveidošana vektora attēlā 4
7. Ilustrācija kā izteiksmes līdzeklis 4
8. Ilustrēšanas paņēmienu tehnikas 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

3 starppārbaudījumi – divi testi un viena starpskate.(50%)
Gala pārbaudījums – semestra skate (50%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Kundziņš M. Dabas formu estetika. /Madris/ Rīga, 2004
2. Ruder E „Tipografika”/Kniga/ 1982

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Poppy E., Forms, Folds and Sizes. /Rockport Publishers/ USA, 2004
2. Valda Norīte, Viktors Turlais, Dagnija Vanaga. Poligrāfija : materiāli. Rīga: Poligrāfijas infocentrs, 2004
3. Area : [100 graphic designers, 010 curators, 010 design classics / ed. : Valérie Vago-Laurer]. London : Phaidon Press, 2003.
4. Bartram, Alan. Bauhaus, modernism and the illustrated book. London British Library, 2004.
5. Craig, James. Designing with type : the essential guide to typography. New York : Watson-Guptill Publ., 2006.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.
2.
3. Žurnāls „Computer Graphics”
4. Žurnāls „How”

Kursa nosaukums

Grafikas programmas IV

Kursa kods

MākZ3021

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji: lekt. Sergejs Davidovs

Priekšzināšanas MākZ1017, Grafikas programmas I, MākZ2022, Grafikas programmas II, MākZ2023, Grafikas programmas III

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sagatavot studentus radoši pielietot iepriekš iegūtās zināšanas,
izmantojot datorprogrammu iespējas atbilstoši profesionālām vajadzībām. Studentiem veicot atbilstošus uzdevumus, tiek dota iespēja izprast datorgrafikas un poligrāfijas darbu specifiku.
Studenti radoši un profesionāli var risināt uzdevumus atbilstoši izvēlētam kursam
un darba tirgus prasībām.
Kursa ietvaros studenti iegūst zināšanas par specifisku terminoloģiju, programmatūru,
pavairošanās tehnikas iespējām un prasībām, kā arī spēj profesionāli darboties datorgrafikas un poligrāfijas jomā.

Rezultāti

Kursa ietvaros studenti iegūst kompetences profesionālās terminoloģijas un programmatūras adekvātā pielietošanā, pavairošanās tehnikas iespēju un prasību pārzināšanā, kā arī apgūst iemaņas profesionālai darbībai datorgrafikas un poligrāfijas jomā.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads praktiskā datorgrafikā 2
2. Attēls kā izteiksmes līdzeklis 4
3. Teksts un attēls datorgrafikā 8
4. Vizuālā materiāla analīze saistībā ar darba uzdevumu 4
5. Divdimensiju un trīsdemensiju reklāmas veidošanas grafiskie principi 6
6. Praktiskā reklāma 8

Prasības kredītpunktu iegūšanai

3 starppārbaudījumi – divi testi un viena starpskate (50%).
Gala pārbaudījums – semestra skate (50%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Thomas Russell, W. Ronald Lane, J. Kleppner"s Advertising Procedure (15th Edition). Prentice Hall. 2002
2. Poppy E., Forms, Folds and Sizes. /Rockport Publishers/ USA, 2004
3. Lupton E. Thinking with Type: A Critical Guide for Designers, Writers, Editors, & Students (Design Briefs). Princeton Architectural Press; 2007

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Oldach, Mark. Creativity for Graphic Designers. North Light Books,U.S. 2000
2. Fishel, Catharine . Design secrets. Packaging : 50 real-life projects uncovered. Gloucester, MA : Rockport Publ., 2003
3. Purvis, Alston W. Graphic design 20th century : 1890-1990. Amsterdam : Bis Publ., 2003.
4. Fiell, Charlotte. Graphic design for the 21st century = Grafikdesign im 21. Jahrhundert = Le design graphique au 21e siècle : 100 of the world’s best graphic designers. Köln : Taschen, cop. 2003.
5. Iepakojums. Prasības Eiropas standartu lietošanai iepakojuma un iepakojuma atkritumu jomā. Rīga : Latvijas Standarts, 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. „Iespiedgrafika”
2. puterarts.co.uk
3.

Kursa nosaukums

Grafikas programmas V

Kursa kods

MākZ3022

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji: lekt. Olafs Muižnieks, lekt. Kaspars Kiris

Priekšzināšanas MākZ1017, Grafikas programmas I, MākZ2022, Grafikas programmas II, MākZ2023, Grafikas programmas III, MākZ3021, Grafikas programmas IV

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir datorprogrammas 3ds MAX apgūšana, pilnveidojot studentu zināšanas datorgrafikā. 3ds MAX tiek plaši pielietota arhitektūrā, autobūvē un mākslā, kā arī dod iespēju veidot animācijas filmas.

Rezultāti

Studenti, apgūstot 3dsMAX saņem papildu zināšanas un iemaņas, kas palīdzēs konkurēt un veiksmīgi darboties reklāmas, interjera dizaina jomā, arhitektūrā, veidot animācijas, kā arī radoši darboties mākslas jomā.

Kursu apraksts-plāns

1. Iepazīšanās ar datorprogrammu 3dsMAX, ģeometrisko objektu izveidošana (Praktiskais darbs). 4
2. Ģeometrisko objektu izmaiņu un modifikāciju iespējas (Praktiskais darbs, izmantojot komandu MODIFIER). 8
3. Materiālu un struktūru piešķiršana objektiem 2
4. Ātrā vizualizēšana (Praktiskais darbs). 6
5. Darbs ar līnijām un to izvietošanu un pārveidošanu uz objekta (Praktiskais darbs, izmantojot komandas EXTRUDE, LOFT). 8

6. Šaha figūru virtuālā izveide

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Piedalīšanās starpskatēs – 50%

Gala pārbaudījums – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Murdock K. 3ds Max 9 Bible . - Wiley, 2007
2. Росс А.Ф., Буске М. ds Max 9. – С-Пб. Питер, 2007

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. www.cgimage.lv

Kursa nosaukums

Grafikas programmas VI

Kursa kods

MākZ3032

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts: Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2008.g.

Docētāji: lekt. Olafs Muižnieks, lekt. Kaspars Kiris

32

Priekšzināšanas MākZ1017, Grafikas programmas I, MākZ2022, Grafikas programmas II, MākZ2023, Grafikas programmas III, MākZ3021, Grafikas programmas IV, MākZ3022, Grafikas programmas V

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir pilnveidot datorprogrammas 3ds MAX lietošanas kompetences, apgūstot trīsdimensiju modelēšanas iespējas arhitektonisku objektu, dažādu detaļu attēlu veidošanā un moduļu animēšanā.

Rezultāti

Studenti, apgūstot 3dsMAX saņem papildu zināšanas un iemaņas, kas palīdzēs konkurēt un veiksmīgi darboties reklāmas, interjera dizaina jomā, arhitektūrā, veidot animācijas, kā arī radoši darboties mākslas jomā.

Kursu apraksts-plāns

1. Objektu pārveidošana, auto riepas izveide (Praktiskais darbs, izmantojot komandu EDITABLE POLY). 6
2. Cilvēka figūras izveide no kuba (Praktiskais darbs, izmantojot BOX). 8
3. Iepazīšanās ar virsmu izvēli, gaismu izvietošanu. 4
Automašīnas riteņa izveide (Praktiskais darbs, izmantojot NURRS). 4
4. Ēkas izveide, kameras darbs, animācija (Praktiskais darbs)
Pārbaudījums, kursa darbu apskate un iztirzāšana. 4
5. 3 dimensiju animācijas pamati (Praktiskais darbs) 6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Piedalīšanās starpskatēs – 50%

Gala pārbaudījums – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Murdock K. 3ds Max 9 Bible . - Wiley, 2007
2. Росс А.Ф., Буске М. ds Max 9. – С-Пб. Питер, 2007

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. www.cgimage.lv

Profesionālās specializācijas kursi

Datordizainera kvalifikācijas modulis

Kursa nosaukums

Zīmēšana VII

Kursa kods

MākZ4012

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Kurss apstiprināts Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē 2007 .g.

Docētāji: lekt. Juris Nikiforovs, asoc. prof. A. Rozenbergs, lekt. I. Irbe

Priekšzināšanas MākZ1026, Zīmēšana I, MākZ2036, Zīmēšana II, MākZ2037, Zīmēšana III, MākZ3031, Zīmēšana IV, MākZ4011, Zīmēšana VI

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir studentiem izkopt spējas zīmēšanā. Uzdevumi ir sniegt zināšanas par zīmējuma lomu mākslā, iztirzāt zīmēšanas kā mākslas darbības daudzveidību, pētīt zīmējuma lietojumu jaunradē, izmantot zīmēšanu idejas uzmetumam un arī koncepcijas īstenojumam, izmēģināt zīmēšanā jaunus materiālus un jauktas tehnikas. Darbs zīmēšanai norit darbnīcā, kā arī patstāvīgi izpildot mājas darbus.

Rezultāti

Kurss sniegs studentiem zināšanas par zīmējuma lomu mākslā un lietojumu mākslas koncepciju īstenojumā. Studenti spēs zīmējumā attēlot iecerēto mākslas darbu, kā arī izmantot zīmēšanu oriģināla tēla izveidei. Kurss veicinās zīmēšanas jaunu materiālu un jauktas tehniku iepazīšanu. Kurss nodrošina pieredzi, kas vajadzīga mākslinieka darbā.

Kursu apraksts-plāns

1.Mākslas koncepcija zīmējumā. 2 st.
2.Ideju skices. Materiāla sagatavošana zīmējot. 2 st.
3.Skiču mape. 1 st.
4.Ideju īstenojums ilgtermiņa zīmējumā. 2 st.
5.Formāta izvēle, tehnikas izmēģinājumi.Autortehnika. 2 st.
6.Darba varianti. 2 st.
7.Tēlainība zīmējumā. 2 st.
8.Zīmējums kā mākslas darbs. Individuāla risinājuma meklējumi. 2 st.
9.Zīmējumu stils. 2 st.
10.Zīmēšanas pieraksti. Zīmējums kā ornaments. 1 st.
11.Zīmējums dažādos žanros. 2 st.
12.Zīmējumu sērijas izstrāde. 2 st.
13.Izteiksmes līdzekļi patstāvīgā zīmējumā. 2 st.
14.Formas risinājums zīmējumā. 1 st.
15.Mākslas citāti un tradīcijas iespaids zīmējumā. 2 st.
16.Jauktu izteiksmes līdzekļu meklējumi. 1 st.
17.Zīmējumu daudzveidība. Motīvu izvēle. 1 st.
18.Darbu analīze. 1 st.
19.Darbu noformēšana. 1
20. Izstāde. 1

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie eksāmena, sekmīgi jānokārto starpskates.

Starpskates semestra laikā pēc katra nodarbībās un patstāvīgi veiktā uzdevuma – 90%, darbu obligātā izstāde skatē eksāmenā – 10%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Anna Held Audette. 100 Creative Drawing Ideas.- Shambhala, 2004.
2. Ching Francis D.K. Drawing: A Creative Process. - Van Nostrand Reinhold,1989.
3. Howard J Smagula. Creative Drawing. - McGraw-Hill Humanities/Social Sciences/Languages, 2002.
4. Taylor Richard S. The Creative Drawing Course - David & Charles Publishers, 2002.
5. Ли, Николай Геннадьевич. Основы учебного академического рисунка :учебник для студентов вузов, обучающихся по специальностям 070603 "Искусство интерьера", 270301 "Архитектура" и другим. - Москва: ЭКСМО, 2007.
6.Рocтoвцев H. H. Aкaдемичеcкий pисунок. – Москва: Прocвещeниe, 1984.
7.Сапожников А. П. Полный курс рисования. – Москва: АЛЕВ, 1996.

Literatūra (02-papildliteratūra)