Главная > Документ


Salīdzinājums ar citu Latvijas un ES augstskolu studiju programmām

Studiju programmas struktūra ir veidota saskaņā ar Eiropas kopējā izglītības telpā pieņemtajiem principiem augstākās izglītības sistēmā, iegūto zināšanu novērtēšanas un atzīšanas, kā arī studentu mobilitātes iespējām. Līdz ar to tā ir salīdzināma ar citu Eiropas augstskolu tāda paša līmeņa un radniecīgu specialitāšu studiju programmām. Šādu iespēju dod arī tas, ka pēdējo piecu-sešu gadu laikā vērojama profesionālās mākslas jeb dizaina (ar šo jēdzienu saprotot komerciālo dizainu, kas pakārtots pasūtītāja-izpildītāja attiecībām, Latvijā lietojot arī terminu „radošās industrijas”) kā salīdzinoši jaunas studiju jomas noformēšanās Eiropas kopējā izglītības telpā, nenoliedzami saglabājot nacionālo izglītības sistēmu un lokālo darba tirgu noteiktās atšķirības. Arvien vairāk iezīmējas arī atšķirības starp studiju programmām mākslā un dizainā: ja māksla tiek uzskatīta par radošu un akadēmisku studiju jomu, tad dizains tiek cieši saistīts ar pasūtījuma darbu un ražošanu, līdz ar to tā apguve noteikta kā profesionālās studijas. Tomēr jāatzīmē, ka šī unificēšanās vairāk skar izglītības konceptuālos principus un studiju rezultātus, bet ne studiju kursu nosaukumus un to apjomu. Tādēļ studiju programma salīdzināta ar divām mākslas bakalaura līmeņa dizaina studiju programmām Eiropā (Dandijas universitātē Lielbritānijā un Helsinku Mākslas un dizaina universitātē Somijā) un divām Latvijā – Baltijas Starptautiskajā akadēmijā (datordizains) un Latvijas Mākslas akadēmijā (vizuālā komunikācija) pēc šādiem parametriem: studiju ilgums, apgūstamās kompetences, studiju metodes, gala pārbaudījumu forma.

Studiju programmu salīdzinājuma tabula

Augstskola

Dandijas Universitāte (Lielbritānija)

Helsinku Mākslas un dizaina universtiāte

Baltijas Starptautiskā akadēmija

Latvijas Mākslas akadēmija

LU

Studiju ilgums

4 gadi: uzņemšana specialitātes studiju programmā notiek pēc viena gada vispārējām bakalaura studijām

3 gadu bakalaura programma, kas sniedz profesionālās prasmes + 2 gadu maģistrantūra, kas attīsta pētnieciskās prasmes un kritisko domāšanu

4 gadu profesionālā bakalaura programma

4 gadu bakalaura programma

4 gadu profesionālā bakalaura programma, kas ietver gan profesionālo prasmju, gan pētniecisko kompetenču apguvi

Apgūstamās kompetences

  • Vizuālā domāšana un kreativitāte

  • Vizuālā māksla un grafiskā programmatūra

  • Dizaina vēsture un teorija

  • Komunikācija dizainā un profesionālajā darbībā

  • Vizuālās komunikācijas kompetences dažādās dizaina jomās

  • Vizuālā māksla un grafiskā programmatūra

  • Mākslas vēsture un teorija

  • Profesionālā sadarbība grupā, klienta-pasūtītāja attiecības

Formulētas kā padziļinātās intereses studiju jomas:

  • Reklāmas dizaina virziens

  • WEB dizaina virziens

  • Interjera virziens

  • 3 dimensiju vizualizācija, kas kopīga visām trim augšminētajām jomām

  • Pamatzināšanas dizaina un mākslas praksē un teorijā.

  • Kompetences izvēlētajā dizaina (apakšnozarē) specializācijā – funkcionālajā dizainā, metāla dizainā, vides mākslā.

  • Dizaina projektu, izstrādņu un objektu attīstīšanas metodes: problēmas apzināšana un izpēte, idejas izstrāde, materiālu un tehnoloģiju pielietojums, darba praktiskā izstrāde (pilns projekta cikls), teorētisko zināšanu izmantošana un koncepcijas apraksta izveidošana.

    • Vizuālās mākslas pamatu apguve

    • Cilvēka vizuālās uztveres un tēlu sistēmu mijiedarbības aspektu izzināšana un kompetence

    • Tehnoloģisko risinājumu un programmatūras pielietošana radošajā procesā

    • Komunikatīvo un citu profesionālajā vidē nepieciešamo kompetenču veidošana

    • Radošā potenciāla, pašattīstīšanās un tālākizglītības veicināšana

Studiju metodes

Pamatā – radošas problēmrisināšanas metode grupā vai individuāli. To papildina lekcijas, praktikumi, radošās darbnīcas, uzņēmumu apmeklējumi. Obligātas programmas sastāvdaļas ir arī profesionālā prakse dizaina uzņēmumā, iepazīšanās ar citu zemju kultūru (mācību ekskursija) un piedalīšanās dizaina konkursos un/vai izstādēs

Līdzās lekcijām, semināriem un praktikumiem būtiska loma ir grupu un individuālam darbam pie konkrētiem dizaina projektiem, bieži – sadarbībā ar dizaina uzņēmumiem (tādā veidā tiek īstenota profesionālā prakse). Liela nozīme ir studenta radošajai neatkarībai

Lekcijas un semināri, kas vērsti uz studentu mācīšanu; praktiskie darbi un radošo projektu izstrāde – uz mācīšanos. Radošie projekti integrē vairākos studiju kursos iegūtās kompetences

Lekcijas un semināri teorētiskajos studiju kursos. Nozares un apakšnozares studiju kursos pārsvarā dominē praktiskās nodarbības.

Radošās darbnīcas. Plenēra prakse tiek plānota kā vasaras semestris. Profesionālā prakse studiju programmā nav iekļauta (akadēmiskās studijas)

Programmā pastāv līdzsvars starp teorētisko zināšanu un profesionālo kompetenču apguvi lekcijās, semināros un praktikumos un radošajām darbnīcām konkrētu radošo uzdevumu risināšanai izmantojot shēmu „pasūtītājs-dizainers” grupās un individuāli. Obligāts nosacījums ir profesionālā prakse dizaina uzņēmumā. Studentu iepazīšanās ar citu zemju kultūru un piedalīšanās izstādēs un konkursos tiek veicināta un atbalstīta.

Gala pārbaudījumi

Bakalaura pētījums, kas aptver dizaina vēsturi, teoriju un praksi

Individuāls radošais dizaina projekts

Individuāls radošais dizaina projekts, ko papildina rakstisks apraksts par projekta stadijām no skices līdz rūpnieciskai realizācijai, papildināts ar ilustratīvo materiālu

Radošais dizaina projekts un tam atbilstošs teorētiskais pētījums un ekonomiskie aprēķini

Individuāls radošais darbs izvēlētajā apakšnozarē, ko papildina rakstisks apraksts par darba koncepciju un tās risinājumu

Bakalaura pētījums par kādu dizaina vēstures aspektu vai problēmu un šīs problēmas risinājums individuālā radošā dizaina projektā.

6.2. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem

2009. gada februārī tika veiktas darba devēju un profesionālo prakšu vadītāju telefonintervijas, lai noskaidrotu, kā patlabanējā ekonomiskā krīze varētu ietekmēt studiju programmas beidzēju iespējas atrast darbu specialitātē. Tika konstatēts, ka faktiski nemazinās darba apjoms virtuālajā vidē, t.i. – tīmekļa grafiskā dizaina jomā. Savukārt poligrāfiskajā dizainā ir vērojama neliela darba apjoma samazināšanās, tomēr krīzes pazīmes nozarē nav saskatāmas. Ja arī nedaudz samazinās ekskluzīvo pasūtījumu apjoms, lielākā daļa drukas darbu ir sabiedrības dzīves ikdienas sastāvdaļa, bez kuriem iztikt nevar: joprojām tiek maketēti preses izdevumi, drukātas afišas, izstrādāts iepakojuma dizains, u.t.t. Izmaiņas, kas vērojamas darba tirgū dizaina jomā, faktiski nāk par labu potenciālajiem studiju programmas absolventiem: tā kā šī studiju joma ir samērā jauna, uzņēmumos ir daudz darbinieku, kuri nav ieguvuši vajadzīgo izglītību, bet konkurences saasināšanās liek darba devējiem dot priekšroku darbiniekiem ar labāku izglītību, augstāku un plašāku kvalifikāciju. Savukārt mazāk kvalificēti darbinieki spiesti sākt domāt par savu izglītošanos, tādējādi papildinot mākslas programmas studētgribētāju rindas.

Interjera dizaina jomā situācija ir nedaudz sarežģītāka, jo šo sfēru tiešāk ietekmē mazo un vidējo uzņēmumu un individuālo klientu labklājības un maksātspējas līmenis. Tāpēc paredzams, ka tuvāko divu gadu laikā darba iespēju būs mazāk, tomēr arī absolventu skaits šajā periodā būs neliels. Biznesa videi kļūstot rosīgākai, pieaugs arī vajadzība pēc interjera dizaineru pakalpojumiem, tāpēc darba devēji lēš, ka ap 2011./12. gadu pieprasījums pēc šīs sfēras speciālistiem atkal strauji augs.

7. Studējošie:

7.1. studējošo skaits programmā 2009. gada 1. martā – 394;

1. gadā imatrikulēto studentu skaits

Studentu skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absolven-tu skaits

Eksma-trikulēto skaits

1

2

3

4

Pilna laika klātiene

150

136

43

21

26

226

226

0

14

Nepilna laika klātiene

100

85

36

30

21

172

172

0

15

Kopā

250

221

79

51

47

398

398

0

29

7.2. pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits – 250 studējošie;

7.3. Absolventi – 2009. gada pavasarī gala pārbaudījumus datordizainera kvalifikācijas moguļa grupā gatavojas kārtot pirmie 25 studiju programmas diplomandi.

7.4. Studējošo aptaujas un to analīze

2009. gada februārī tika veikta studentu aptauja, lai noskaidrotu viņu iespaidus par pirmo LU pavadīto semestri un konstatētu tās jomas, kurās vissteidzamāk būtu nepieciešami uzlabojumi, un tajā bija iekļauti jautājumi par studiju vidi LU PPF. Aptauja parādīja, ka kritisku jomu nav – visumā studenti ar studiju procesu ir apmierināti. Pozitīvi vērtēta bibliotēkas pieejamība un studiju procesa tehniskais nodrošinājums un administrēšana. Par pietiekamu atzīts bibliotēkas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru, informācijas aprites process, iespējas fakultātē ieturēt maltīti. Studenti vēlētos ērtāku nodarbību grafiku, kā arī uzlabojumus atsevišķu telpu iekārtojumā (dažas auditorijas, tualetes). Studenti ļoti pozitīvi vērtē savu profesionālo izaugsmi un ir gandarīti par ziemas sesijas rezultātiem, ļoti maz ir gadījumu, kad tiek atzīts, ka studiju kursā nekas jauns nav iegūts (pārsvarā saistīti ar iepriekšējo sagatavotību vizuālās mākslas priekšmetos vai pašmācības ceļā apgūtām dartorzinībām).

Studenti tika lūgti novērtēt arī sava kompetenču līmeņa izmaiņas semestra robežās, minot studiju kursus, kuros bijis jūtams vislielākais progress, un tos, kuros nekas jauns nav iegūts, kā arī - kas sagādājis vislielāko gandarījumu un bijis visgrūtāk. To studiju kursu vidū, kuros studenti jutuši vislielāko izaugsmi, visbiežāk minēta zīmēšana (36%) un grafikas programmas (14%) – īpaši bieži pirmā kursa studentu anketās. Savukārt 3. kurss visbiežāk (kopā 35%) min kādu no profesionālās specializācijas kursiem – arhitektūras pamatus, zīmolēšanas pamatus, arī perspektīvi. Lai noskaidrotu studiju kursu satura atbilstību studentu iepriekš iegūto zināšanu līmenim un novērstu iespējamo informācijas dublēšanos, tika lūgts nosaukt studiju kursu, kurā students neko jaunu nav ieguvis. 32% aptaujāto atbildēja, ka tāda kursa nav bijis. 23% studentu uzskatīja, ka studiju kursā „Datortīkli” iekļauto vielu ir apguvuši jau vidusskolā, tomēr jāteic, ka pārbaudījumu rezultāti liecina, ka viņi savu kompetences līmeni novērtējuši pārāk optimistiski – ļoti labu vērtējumu saņēmuši tikai 4% studentu. Vēl minēti kompozīcijas, koloristikas, svešvalodas, burtu mācības kursi. Šo studiju kursu saturs un kvalitāte īpaši tiks analizēta 2009. gada pavasara semestra beigās.

Studentu vērtējums dažiem studiju vides aspektiem

Nākamā studentu aptauja notiks 2009. gada jūnijā, un uzmanība tajā tiks pievērsta studiju kursu saturam un nodrošinājumam ar metodiskajiem materiāliem.

7.5. absolventu aptaujas un to analīze

Studiju programmā absolventu vēl nav.

7.6. studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā.

Tā kā studiju programma „Māksla” LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē darbojas pirmo gadu, ir daudzi jautājumi, kuri kopīgi risināmi studiju programmas vadībai un studentiem. Ikdienā tiek uzklausītas studentu vēlmes un meklēti problēmu risinājumi. Piemēram, atsevišķām akadēmiskām grupām ticis optimizēts nodarbību saraksts. Ir iekārtotas jaunas darba vietas pie brīvpieejas datoriem, kuras studentiem pieejamas līdz vēlam vakaram un brīvdienās.

Programmas „Māksla” studenti ir iesaistījušies un aktīvi darbojas PPF studentu pašpārvaldē, kura aktīvi darbojas un pārstāv studentu intereses fakultātē, kā arī Mākslas studiju programmu padomē, kurā tiek risināti ar studiju saturu saistītie jautājumi.

8. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla novērtējums

8.1. Akadēmiskā personāla skaits

Studiju programmas īstenošanā iesaistīti 42 docētāji, no tiem 25 cilvēkiem LU ir pamata darba vieta. 17 ir ievēlēti akadēmiskajos amatos Latvijas Universitātē: trīs profesori, divi asociētie profesori, trīs docenti un deviņi lektori. Viena profesora vēlēšanas notiek 2009. gada pavasarī, bet četru lektoru vēlēšanas plānotas līdz 2009. gada beigām, līdz ar to akadēmiskajos amatos būs ievēlēti 22 pedagogi – 52% no kopējā studiju programmas docētāju skaita. Deviņiem docētājiem ir doktora zinātniskais grāds, 25 – maģistra zinātniskais grāds (to skaitā ir trīs doktoranti).

Grāds

Amats (ievēlēts LU)

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi1

(skaits)

Kopā

Profesori

3

0

0

3

Asociētie profesori

2

0

0

2

Docenti

2

1

0

3

Lektori

1

8

0

9

Pamata darbā strādājoši docētāji (nav ievēlēti)

0

8

0

8

Blakus darbā strādājoši docētāji

1

8

8

17

Kopā

9

25

8

42

Akadēmiskā personāla sarakstu skat. III Pielikumā.

8.2. akadēmiskā personāla kvalifikācija

Studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanai iesaistīti gan akadēmiskie mācībspēki, gan atzīti dizaina nozares speciālisti. Līdz ar to docētāju kvalifikāciju raksturo gan pētniecība, gan jaunrade.

Studiju programmas docētāju pētniecības virzieni:

  • Mākslas un kultūras vēsture un teorija (L.Apsīte, A.Avotiņa, J.Nikiforovs, S.Sīle, R.Umblija);

  • Mākslas pedagoģija (A.Avotiņa, G.Treimane, M.Urdziņa-Deruma);

  • Kreatīvie procesi mākslā un dizainā (A.Auziņa, L.Balode, J.Muraškovskis, Ē.Zalcmane);

  • Dizains un informācijas tehnoloģijas (A.Dzilna, I.Gorbāns, M.Veide).

Docētāju radošās darbības jomas:

  • Glezniecība, grafika (A.Auziņa, I.Irbe, A.Muze, R.Muzis, A.Rozenbergs, J.Utāns, Ē.Zalcmane);

  • Datorgrafika (S.Davidovs, A.Dzilna, O.Muižnieks);

  • Foto un kino māksla (A.Dzilna, D.Janele, J.Milbrets);

  • Telpiskā māksla – keramika, tekstils, metāls (A.Auziņa, A.Celmiņa-Ķeirāne, D.Janele, J.Leitāns, H.I.Melnbārde).

Studiju programmas obligātos kursus (A daļa) docē 15 no 17 patlaban akadēmiskajos amatos ievēlētajiem pedagogiem (88%) un četri no tiem pieciem docētājiem, kuru ievēlēšana paredzēta 2009. gadā (80%).

Ziņas par akadēmiskā personāla pētnieciskās un radošās darbības rezultātiem atrodamas V Pielikumā.

8.3. akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām studiju programmā „strādā vismaz divi doktori vai profesori tajā zinātņu nozarē vai zinātņu nozarēs, kurās īsteno augstākās izglītības programmu” (2.pielikums Ministru kabineta 2006. gada 3. oktobra noteikumiem Nr.821).

Latvijas Universitātē pamatdarbā strādā Roberts Muzis, kas ilgstoši (1992.-2004.g.) ir bijis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, pēdējos trīs gadus – Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas profesors. LU Senāts 2009. gadā ir izsludinājis konkursu uz profesora vietu mākslā, uz kuru dokumentus ir iesniedzis Roberts Muzis. Vēlēšanas notiks Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru padomē 2009. gada beigās atbilstoši tās darba plāniem. Latvijas Universitātē pamatdarbā strādā arī asociētais profesors Andrejs Rozenbergs, kas līdz šim strādājis asociētā profesora amatā Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolā..

Studiju programmā kursus docē profesors nozaru (mākslas) pedagoģijā filozofijas doktors Vladimirs Kincāns, kura zinātniskās intereses saistītas ar tādām filozofijas kategorijām kā ētika un estētika, kā arī pedagoģijas zinātņu doktore docente nozaru pedagoģijā Māra Urdziņa-Deruma, kas savus pētījumus veic mākslas pedagoģijā.

Dizains ir starpnozaru sfēra, kas apvieno gan mākslu, gan tehnoloģijas, gan ekonomiku (vairākās valstīs dizains tiek uzskatīts par ekonomikas nozari), tāpēc studiju programmas kvalitātes nodrošināšanai nozīmīga ir ekonomikas zinātņu doktora profesora Andreja Geskes un ekonomikas zinātņu doktora asoc. profesora Jāņa Vitkovska iesaistīšanās programmas īstenošanā.

8.4. akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

Akadēmiskā personāla atlase notiek atbilstoši profesionālā bakalaura studiju programmas „Māksla” mērķiem un uzdevumiem un saskaņā ar LU noteikto kārtību.

Studiju programmai attīstoties gan kvantitatīvi (studējošo skaita pieaugums), gan kvalitatīvi (saturiskā attīstības atbilstoši dizaina nozares attīstībai Latvijā), plānota programmas īstenošanā iesaistītā personāla atjaunošana un papildināšana, pievēršot uzmanību docentu iesaistīšanai.

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē īstenotās doktora programmas dod iespēju programmas jaunajiem lektoriem un asistentiem turpināt studijas mākslas pedagoģijas nozarē. Tomēr profesionālajai studiju programmai mākslā būtiski ir pētījumi tieši vizuālās mākslas un dizaina jomā, tādēļ vairāki docētāji savas pētnieciskās intereses saistījuši ar Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūru, piemēram, Andra Irbīte, kuras pētījums saistīts ar gaismas dizainu. Programmas docētāji Agris Dzilna un Laila Balode plānojuši uzsākt doktorantūras studijas LMA 2009. gadā.

Ne mazāk svarīga nozīme ir arī darbinieku – studiju metodiķu un lietvežu – studijām maģistrantūrā. Tas ļauj gan paaugstināt studentiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, gan arī šiem darbiniekiem nākotnē veidot savu akadēmisko karjeru.

Studiju programmas kvalitātes paaugstināšanai plānota nepārtraukta studiju programmā iesaistīto mācībspēku pētnieciskās kvalifikācijas, pieredzes un profesionalitātes pilnveidošana, dalība starptautiskos projektos, valsts un starptautiskos plenēros, sadarbība ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm.

Fakultātes vadība budžeta iespēju robežās cenšas maksimāli veicināt docētāju profesionālo pilnveidi, nodrošinot iespējas uzstāties konferencēs un mākslas forumos Latvijā un ārzemēs, publicēt zinātniskos darbus rakstu krājumos un žurnālos, piedalīties izstādēs un rīkot tās.

Docētājiem ir iespējas īstenot savu profesionālo pilnveidi, arī pateicoties LU tīklā pieejamajām abonētajām periodisko izdevumu datubāzēm (EBSCO u.c.) un pilnu tekstu e-grāmatu datu bāzei ebrary Academic Complete, kas ļauj sekot aktualitātēm savā nozarē, izstrādāt mūsdienu prasībām atbilstošas zinātniskās publikācijas.

Studiju programmas „Māksla” docētāji piedalās arī profesionālās pilnveides kursos. Šos kursus Latvijas augstskolu docētājiem piedāvā Pedagoģiijas un psiholoģijas fakultātes mācībspēki.

8.5. Palīgpersonāls

Personāls

Daudzums

Uzdevumi

Studiju metodiķis/-e

1

Studiju procesa plānošana un administrēšana

Lietvedis/-e

1

Studiju dokumentācijas ikdienas aprite, informācijas aktualizēšana LUIS

IT speciālists

1

IT atbalsts (datori, programmatūra, periferiālās iekārtas, lietotāju sistēma, u.c.)

8.6. Programmas īstenošanā iesaistītās struktūrvienības

Mākslas profesionālā bakalaura studiju programma darbojas LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē, pārsvarā tajā iesaistīti Vizuālās mākslas un mākslas vēstures virziena docētāji. Tomēr faktiski programmas īstenošanā iesaistītas visas fakultātes nodaļas:

Struktūras

Uzdevumi

Skolotāju izglītības nodaļa

Nodrošināt nozares teorētisko pamatkursu un profesionālās specializācijas studiju kursu pasniegšanu

Izglītības zinātņu nodaļa

Nodrošināt filozofijas, informātikas, datortīklu un interneta, intraneta studiju kursu pasniegšanu, kā arī informācijas tehnoloģiju atbalstu

Pedagoģijas nodaļa

Nodrošināt saskarsmes psiholoģijas un socioloģijas studiju kursu pasniegšanu

Psiholoģijas nodaļa

Nodrošināt Krāsu psiholoģijas un Uztveres psiholoģijas studiju kursu izstrādi turpmākai studiju programmas attīstībai

Bibliotēka

Nodrošināt studiju kursu apgūšanai nepieciešamo literatūru, periodiskos izdevumus un elektroniskās publikācijas

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ārtotai akreditācijai. Tādejādi var secināt, ka studiju programmas absolventi ir labi ... .tm.gov.lv/lv/documents/petijumi/Cietuso_tiesibu_realizacija/petijuma_atskaite.doc – 8 a.l. Meikališa Ā., Strada ...
  2. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iest ... Individuālā komunikācijas projekta pieteikuma prezentācija, to analīze un ... , M. (1980). Metaphors we live by. Chicago: University of Chicago Press. 3. Loebner, S. (2002 ...
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... (izcili) 9 (teicami) 8 (ļoti labi) 7 (labi) 6 (gandrīz labi) 5 (viduvēji) 4 (gandrīz ... IZM) izdotā Studiju programmas akreditācijas lapa (Nr.026-698) ... ārvalstu augstskolās dots programmas pieteikuma akreditācijai 9.3.nodaļā; interesēties programmas ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... 1999. Auziņš, A., Liepiņa, A., Ozols, E. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecā ... 5 Teicami 4 Ļoti labi 3 Labi 2 Apmierinoši 1 Pietiekami 0 Neapmieri noši Studenta ... akreditāciju pieņem akreditācijas komisija, bet par augstskolas un koledžas akreditāciju ...
  5. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... .lpp. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs. Akreditācija Latvijā. – R: BSM ... „Medicīnas laboratoriju akreditācija Latvijas Nacionālā akreditācijas sistēmā”. Sertifikāts ... izcils. Kas liecina par pietiekami labo sagatavotību studiju procesā. ...

Другие похожие документы..