Главная > Документ


LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA

HUMANITĀRO ZINĀTŅU MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

MĀKSLAS”

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS UN PĀRAKREDITĀCIJAS MATERIĀLI

2007

08.08.2007. Nr. 1-9-2/186

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes

Novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Kultūras akadēmija

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Ludzas iela 24

Rīga, LV-1003, Latvija

Tālrunis: 67140175

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 90000039164

Studiju programmas nosaukums

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

Studiju programmas kods

46212

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijās

80 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

Bakalaura grāds vai augstākā akadēmiskā izglītība

Iegūstamā kvalifikācija

Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

Latvijas Kultūras akadēmija

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore

akadēmiskajā darbā

prof., Dr. phil. Daina Teters

Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programmas „Mākslas” direktore

Lekt., Dr. art. Zane Šiliņa

IZRAKSTS

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS

SENĀTA LĒMUMS

Par Humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmām

2007.gada 21. jūnijā. Nr.4.

Noklausījušies un apsprieduši Studiju Programmu Padomes priekšsēdētājas prof. Dainas Teters ziņojumu par Humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmām „Mākslas” un iepazinušies ar ekspertu ziņojumu, LKA Senāta locekļi nolemj apstiprināt un virzīt pārakreditācijai humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmu „Mākslas” akreditācijas materiālus Latvijas republikas Izglītības un zinātnes ministrijas studiju programmu akreditācijas komisijai un saskaņot turpmākos ar akreditāciju saistītos jautājumus. (Programmas kods atbilstoši 04.04.2006. Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 267. „Noteikumi par Latvijas Izglītības klasifikāciju”).

LKA Senāta priekšsēdētājs (paraksts) prof. Pēteris Krilovs

LKA Senāta sekretāre (paraksts) asoc. prof. Ingrīda Keviša

Protokolēja (paraksts) LKA rektora un prorektora

asistente Inese Ošiņa

IZRAKSTS PAREIZS

LKA rektors (prof. Jānis Siliņš)

2007. gada 7. augustā

Vienošanās

Starp LKA un LMA

Rīga 2007. gada 8. augustā

Latvijas Kultūras akadēmija (turpmāk - LKA) tās rektora prof. Jāņa Siliņa personā, kurš rīkojas atbilstīgi LKA Satversmei, no vienas puses, un Latvijas Mākslas akadēmija (turpmāk – LMA) tās rektora prof. Jāņa Andra Oša personā, kurš rīkojas atbilstīgi LMA Satversmei, no otras puses, turpmāk kopā – Līdzēji, noslēdz vienošanos par sekojošo:

  1. Gadījumā, ja tiks pārtraukta LKA bakalaura un maģistra studiju programmas Humanitāro zinātņu bakalaura grāda mākslās un Humanitāro zinātņu maģistra grāda mākslās iegūšanai realizācija, LMA apņemas šo studiju programmu studentiem nodrošināt iespēju turpināt studijas LMA ar šādiem nosacījumiem:

    1. LKA informē Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programmā un Humanitāro zinātņu maģistra programmā studējošos par šīs vienošanās nosacījumiem;

    2. LMA pārņem LKA saistības pret šo studiju programmu studentiem;

    3. LKA studentiem, kuri noslēguši līgumu ar kredītiestādi par studiju kredītu, šis kredīts tiks nodrošināts pēc saskaņošanas ar Studiju fondu un kredītiestādi, kura izsniedz studiju kredītus;

    4. LKA studentu imatrikulācija LMA, kā arī veiktā studiju apjoma pielīdzināšana studiju programmās notiek atbilstoši LMA uzņemšanas noteikumiem, kā arī citiem studiju procesu reglamentējošiem dokumentiem;

  1. Vienošanās stājas spēkā no tās parakstīšanas brīža;

  2. Vienošanās tiek parakstīta uz nenoteiktu laiku;

  3. Vienošanās var tikt pārtraukta vai grozīta pēc LMA vai LKA iniciatīvas.

Latvijas Kultūras akadēmija

Rektors prof. J. Siliņš ______________

2007. gada _____ . augustā

Latvijas Mākslas akadēmija

Rektors prof. J.A. Osis _______________

2007. gada _____ . augustā

SATURS

  1. Pieteikums Studiju programmas akreditācijai: izraksts no Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta sēdes protokola.

  2. LKA programmu akreditācijas lapa.

  3. LKA garantijas studiju programmas likvidācijas gadījumā.

  4. Studiju programmas raksturojums.

4.1. Studiju programmas vērtējums Latvijas valsts interešu kontekstā.

4.2. Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām programmām Latvijā un ārvalstīs.

4.3. Studiju programmas mērķi un uzdevumi.

4.4. Studiju programmas saturs, apjoms, struktūra, realizācijas ilgums un plānotie rezultāti:

4.4.1. Studiju programmas satura specifika un tās organizācija.

4.4.2. Studiju programmas apjoms, struktūra un realizācijas ilgums.

4.4.3. Studiju programmas plānotie rezultāti.

4.4.4. Studiju programmas akadēmiskā personāla un tajā studējošo zinātniski-pētnieciskais un mākslinieciski-radošais darbs.

4.5. Studiju programmas attīstības plāns.

5. Studiju programmas pašnovērtējums.

5.1. Studiju programmas salīdzinājums ar 2001. gadā akreditēto Studiju programmu.

5.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam.

5.3. Studiju programmas materiāli-tehniskais un metodiskais nodrošinājums.

6. Studiju procesa organizācija un zināšanu novērtēšana.

6.1. Imatrikulācijas noteikumi LKA.

6.2. Studējošo skaits programmā, pirmajā gadā imatrikulēto un absolventu skaits.

6.3. Studiju procesa organizācija un programmas vadība.

6.4. Studiju metodes un formas.

6.5. Studējošo zināšanu novērtēšana.

6.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā. Studējošo aptaujas un to analīze.

6.6.1. Studējošo viedoklis par mācību procesu LKA.

6.6.2. Studentu apmierinātība ar mācību vielas pasniegšanu studiju kursa ietvaros.

6.6.3. Studentu apmierinātība ar pasniedzēju darbu un ar mācību vidi.

6.6.4. Studenta pašnovērtējums attiecībā uz kursa apguves pakāpi.

6.7. Iekšējais kvalitātes mehānisms.

7. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls:

7.1. akadēmiskā personāla nodrošinājums LKA.

7.2. akadēmiskā personāla zinātniskās, metodiskās un mākslinieciski-radošās darbības virzieni.

7.3. akadēmiskā personāla zinātniskā, metodiskā un mākslinieciski-radošā darbība (2001.-2007.)

7.4. akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika.

8. Ārējie sakari:

8.2.1. sadarbība ar darba devējiem,

8.2.2. sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, sadarbība ar vieslektoriem,

8.2.3. sadarbība ar citām institūcijām.

9. Finansēšanas avoti, infrastruktūras nodrošinājums un materiāli-tehniskā bāze.

10. Pielikumi.

  1. Studiju programmas.

  2. Studiju kursu anotācijas.

  3. Akadēmiskā personāla saraksts.

  4. Akadēmiskā personāla CV formas.

  5. Ārzemju viesprofesoru un Latvijas novērotāju atsauksmes par Studiju programmu.

  6. LKA Nolikums par katedrām

  7. LKA Nolikums par Studiju Programmu padomi

  8. LKA diploma paraugs.

  9. LKA finansu atskaites.

  10. Studentu aptaujas par studiju kvalitāti rezultāti.

9. – 10.

11. – 14.

14. – 17.

17. – 18.

18. – 20.

20.

20. – 23.

24. – 26.

26. – 28.

28. – 29.

29.

30. – 34.

34. – 36.

36. – 37.

37. – 38.

38. – 39.

39. – 40.

40.

40. – 41.

41. – 42.

42. – 43.

43. – 45.

45. – 46.

46.

47. – 80.

80.

81.

81. – 85.

85. – 86.

86. – 87.

4. Studiju programmas raksturojums

4.1. Studiju programmas vērtējums Latvijas valsts interešu kontekstā

Humanitārās zinātnes, salīdzinājumā ar eksaktajām jeb dabaszinātnēm būdamas samērā jaunas zinātnes, – to pamati un terminoloģija zinātniskumu sāka iegūt 19. gs.-, attīstījās sekojot citiem likumiem, tāpat kā veica citu lomu sabiedrībā un kultūrā, nekā to var vērot dabaszinātņu biogrāfijās.

Ja dabaszinātnes savā strukturējumā un zinātniskajos ideālos bija izveidojušās un kā zinātnes sfēra spēja eksistēt samērā neatkarīgi no sabiedriskajām norisēm, tad situācija humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir pretēja. Tās gan atspoguļo, gan tiešā veidā spēj iespaidot norises sabiedrībā un kultūrā, kā arī tās vērtību sistēmas.

Humanitāro zinātņu „Mākslas” pasniegšana ir koncentrēta vienā - brīvās Latvijas rītausmā dibinātā augstskolā Latvijas Kultūras akadēmijā. Varbūt šī iemesla dēļ tā ir kā valsts spogulis, kurā redzama Latvijas izaugsme, grūtības, spēks un vērtību sistēma.

Kā vienīgā augstskola Latvijā, kas savā bakalaura, maģistra un doktora programmā apvieno visplašāko humanitāro zinātņu „Mākslas” spektru, LKA ieņem īpašu vietu Latvijas valsts augstskolu vidū.

Un tas vairāku iemeslu dēļ:

  1. Latvijas Kultūras akadēmija ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas piedāvā iegūt humanitāro zinātņu bakalaura vai maģistra grādu studentiem, kuri vēlas savu turpmāko dzīvi saistīt ar tādām mākslas jomām, kā teātris, modernā deja, dramaturģija un kino. Līdz ar to LKA bakalaura programmas apakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktiera māksla”, „Dramatiskā teātra režija”, „TV un video operators”, „Audiovizuālā māksla”, „TV, teātra un kino dramaturģija” un „Modernās dejas horeogrāfija” un maģistra programmas apakšprogrammas „Audiovizuālā māksla”, „Teātra māksla” ir unikālas ar to, ka tām nav aizstājēju nevienā citā Latvijas augstākās izglītības iestādē, turklāt pieprasījums, kā par to liecina arvien pieaugošais reflektantu skaits, pēc tām ir ļoti liels. Latvijas Kultūras akadēmija nodrošina jaunu mākslinieku pieplūdumu Latvijā, kā arī veicina jaunu māksliniecisko tradīciju un gaumju rašanos,

  2. Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas „Starptautisko kultūras sakaru” apakšprogramma piedāvā iegūt humanitāro zinātņu bakalaura grādu studentiem, kas specializējas Dānijas, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas kultūras un valodas apguvē. Neviena cita augstskola Latvijā negatavo dāņu, itāliešu, norvēģu, spāņu un zviedru kultūru un valodu speciālistus. Lai arī citās Latvijas augstskolās ir piedāvātas iespējas studēt angļu, poļu, vācu un franču valodu, Latvijas Kultūras akadēmijā šīs apakšprogrammas veidotas atšķirīgi, studiju procesā akcentējot specializācijas valsts valodu un valstu kulturoloģisko, nevis filoloģisko aspektu, līdz ar to liela daļa Latvijas Kultūras akadēmijas „Starptautisko kultūru sakaru” apakšprogrammas absolventu strādā studiju laikā dziļi un pamatīgi iepazītās ārvalsts diplomātiskajos dienestos un kultūras pārstāvniecībās, stiprinot Latvijas un citu valstu kultūras sakarus un savstarpējās attiecības,

  3. LKA vienotā programmā koncentrē gan humanitārās zinātnes, gan visplašāko mākslu spektru, tādējādi dodot iespēju apvienot zinātniski-teorētisko un mākslinieciski-radošo darbību, kā arī izstrādāt teorētisko pamatu, kas ļauj pārkāpt vairāku humanitāro disciplīnu un mākslu robežas. LKA programmas, pateicoties to strukturējumam un izvirzītajiem mērķiem, dod iespēju izstrādāt modernajā zinātnē tik būtiskos interdisciplinārisma principus,

  4. kā salīdzinoši maza un līdz ar to mobila augstskola LKA ļauj izstrādāt eksperimentālus kursus un jaunas, humanitārajām zinātnēm „Mākslas” saistošas apakšprogrammas, kas spēj ietekmēt humanitāro zinātņu un to izpratnes attīstību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā mērogā,

  5. LKA ļauj pārkāpt tiešos augstskolai uzstādītos akadēmiskā, zinātniskā un mākslinieciski-radošā darba prasību griestus un tādā veidā mentāli ietekmēt procesus sabiedrībā, izglītojot to un vērtējot aktuālos procesus un noskaņojumu cilvēk- un kultūras vidē,

  6. Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas apakšprogrammas „Kultūras teorija un vadībzinība”, „Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības” un „Tradicionālā kultūra un latviešu folklora”, kā arī maģistra un doktora programmu apakšprogramma „Kultūras teorija” gatavo Latvijas sabiedrībai tik nepieciešamos Latvijas kultūras dzīves procesu teorētiķus un analītiķus, kuri kā speciālisti vai konsultanti Latvijas valsts un pašvaldību kultūras pārvaldes iestādēs, plašsaziņas organizācijās un privātajā sektorā seko līdzi jaunākajām attīstības tendencēm Latvijas sabiedrībā un kultūrā, prot tās analizēt un izdarīt secinājumus, rūpēties par Latvijas un pārējās Eiropas tradicionālo kultūras vērtību pazīšanu, kopšanu un saglabāšanu. Tādā veidā Latvija dod savu ieguldījumu Eiropas Savienībā, kuras viena no prioritātēm ir katras valsts nacionālo īpatnību saglabāšana,

  7. Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas apakšprogrammas „Kultūras menedžments” un „Kultūras un mediju menedžments” gatavo speciālistus, kas dziļas un pamatīgas zināšanas kultūras vēsturē un teorijā spēj apvienot ar praktiskām, saimnieciskām iemaņām kultūras procesu administrēšanā, organizācijā un izvērtēšanā. Lai arī Kultūras akadēmija nav vienīgā Latvijas augstskola, kura studentiem sniedz šāda veida izglītību, tomēr tieši LKA „Kultūras menedžmenta” apakšprogrammas absolventi kā eksperti kļuvuši par ļoti būtisku atbalstu kultūras projektu izvērtēšanā Valsts Kultūrkapitāla fondā,

  8. Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas apakšprogramma „Muzeoloģija” ir ir vienīgā otrā studiju līmeņa programma Latvijas augstskolās, kurā gatavo diplomētus muzeju vadītājus, speciālistus un darbiniekus. Muzeoloģijas studijas ir īpaši svarīgas laikā, kad Latvijas muzeji tiek modernizēti, apgūstot savam darbam jaunās tehnoloģijas un orientējoties uz apmeklētāju. Minētais apstāklis muzejiem piešķir jaunas funkcijas, vairojot pieprasījumu pēc šajā jomā izglītotiem speciālistiem,

  9. LKA radošā, zinātniskā un studiju darba vienotība ļauj LKA mācībspēkiem un studējošajiem ne tikai mentāli, bet arī tieši fiziski piedalīties kultūras vides veidošanā Latvijā.

4.2. LKA studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām programmām Latvijā un ārvalstīs

Latvijas Kultūras akadēmijas humanitāro zinātņu „Mākslas” bakalauru un maģistru programmas ir unikālas, jo humanitāro zinātņu apmācībā apzināti un mērķtiecīgi ievērota moderna pieeja,- saglabājot seno, gadsimtu gaitā izstrādāto humanitāro zinātņu pasniegšanas struktūru, vienlaikus tiek panākta specializācija kādā no humanitāro zinātņu jomām, kam ir interdisciplinārs raksturs. Lielākā daļa Eiropas Universitāšu humanitāro zinātņu nodaļu saglabā klasisko pieeju. Saturiski ar LKA programmām var salīdzināt Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes (Somija) un Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes (Itālija) programmas, kurām humanitāro zinātņu sapratnē un pasniegšanā ir LKA līdzīga taktika. Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas „Kultūras teorija” apakšprogrammas parauga savukārt 22.10.2004. Daugavpils Universitātē ir licenzēta maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija”.

1. Helsinku Universitātes Mākslu fakultāte, humanitāro zinātņu Mākslas bakalaura un maģistra programmas

Atšķirīgais

Kopējais

Studentus nesaista visiem kopīgs lekciju saraksts, viņi to veido individuāli, izvēloties priekšmetus tā, lai Mākslu fakultātes piedāvātajos pamatbloka priešmetos iegūtu 25 ECTS kredītpunktus sākuma (basic) un 45 ECTS vidējā (intermediate) studiju līmenī, bet blakuspriekšmetos – 25 ECTS un 35 ECTS kredītpunktus sākuma un vidējā studiju līmenī. Kopumā studentiem jāiegūst 180 ECTS bakalaura un 120 ECTS maģistra programmā. Studiju ilgumu nosaka iegūto kredītpunktu skaits, tomēr īsākais laiks bakalaura grāda iegūšanai ir 6 semestri, bet maģistra grāda iegūšanai – 4 semestri. Blakuspriekšmetus studenti var izvēlēties Mākslu fakultātē, kādā citā Helsinku universitātes fakultātē, kādā citā Somijas vai pat ārzemju universitātē.

Programmas struktūra

Programmā ir divi bloki: pamatbloks un specializācijas bloks, kā arī studenti var izvēlēties piedāvātos vispārizglītojošos priekšmetus.

Programmas saturs

Programma kā pamatbloka priekšmetus piedāvā lekcijas un seminārus filozofijas, vēstures, klasisko, vietējo un moderno valodu, kultūru un mākslu jomās. Specializācijas ietvaros atsevišķas kultūras jomas tiek aplūkotas interdisciplināri.

LKA apakšprogrammu pamatblokam, kā arī apakšprogrammu specializācijām pēc satura atbilst Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Semiotikas, Mākslas vēstures, Estētikas, Teātra zinātnes, Eiropas studiju, Salīdzinošās literatūras un Muzikoloģijas apakšnodaļās piedāvātās lekcijas.

LKA apakšprogrammas

Helsinku universitātes Mākslu fakultātes programmas

LKA apakšprogrammām „Starptautiskie kultūras sakari Latvija-Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Norvēģija, Polija, Spānija, Vācija un Zviedrija pēc satura atbilst

Helsinku universitātes Mākslu fakultātes Renvala institūta piedāvātās specializāciju programmas, kas piedāvā atsevišķu valstu kultūras un valodas apguvi Eiropas kontekstā (angļu, dāņu, norvēģu, zviedru, vācu, franču, itāliešu un poļu). Specializācijai piemērotus priekšmetus piedāvā arī Helsinku universitātes Vēstures fakultāte, piemēram, lekciju kursus „Itālijas viduslaiku vēsture”, „Itālijas pilsētu kultūras vēsture” utt.

LKA apakšprogrammām „Audiovizuālā māksla” un „TV un video operatora māksla” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta piedāvātā programma „Kino un televīzijas studijas”, kas veidota sadarbībā Helsinku Open Univeristy un Helsinku Univeristātes Komunikāciju departamentu.

LKA apakšprogrammai „Muzeoloģija” atbilst

Helsinku Universitātes Mākslas fakultātes Kultūras Pētījumu institūta Muzeoloģijas apakšnodaļa. Tā ilgst divus gadus, kurs 20 studiju nedēļu laikā students apgūst sekojošus kursus: ievads muzeoloģijā (1 nedēļa), muzeja ētika (2 nedēļas); muzejs kā skolotājs (2 nedēļas); prakse muzejā (3 mēneši, 4 nedēļas), muzeju tehnoloģijas (4 nedēļas), vide kā muzejs (2 nedēļas), seminārs muzeju kritikā (3 nedēļas). Programma sastāv vienīgi no pamatbloka vidējā līmenī, tā ir piemērota arheoloģijas, mākslas vēstures, vēstures, etnoloģijas studentiem specializāciju studentiem.

LKA apakšprogrammai „Kultūras teorija un vadībzinība” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta pamatbloki un specializācijas priekšmeti Estētikas, Muzikoloģijas, Semiotikas, Salīdzinošās literatūras un Teātra zinātnes departamentos. Lekcijas aptver gandrīz visas mākslas studiju jomas un estētiskos jautājumus, kā arī kultūras administrēšanu un menedžmentu. Studiju objekts ir kultūras parādību estētiskie aspekti, vēsturiskas parādības, piemēram, konkrēta mākslinieka daiļrade, mākslas, sociālās vai ideju vēstures periodi laika posmā no Senās Grieķijas līdz mūsu dienām. Absolventi pēc studijām atrod darbu dažādās kultūras administrācijas nozarēs, izdevniecībās, plašsaziņas līdzekļu kompānijās un arvien biežāk arī kļūst par ekspertiem privātajā sektorā.

LKA apakšprogrammai „Modernās dejas horeogrāfija” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta Muzikoloģijas departamenta Dejas apakšprogrammu pamatbloks, kas piedāvā teorētisku, metodisku un praktisku dejas un tās analīzes apguvi. Šī programma negatavo studentus konkrētai profesijai, līdzās pamatbloka teorētiskajai bāzei studentiem jāspecializējas citur, jo universitāte piedāvā tikai zinātnisku grādu mākslās. Specializācijas priekšmetus studenti var izvēlēties arī Helsinku Teātra akadēmijā.

LKA apakšprogrammām „Dramatiskā teātra aktiera māksla”, „Dramatiskā teātra režija” un „TV, kino un teātra dramaturgs” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta Teātra zinātnes departamenta apakšprogrammas, kas piedāvā teorētisku, metodisku un praktisku teātra, drāmas un to analīzes apguvi. Šī programma negatavo studentus konkrētai profesijai, līdzās pamatbloka teorētiskajai bāzei studentiem jāspecializējas citur, jo universitāte piedāvā tikai zinātnisku grādu mākslās. Specializācijas priekšmetus studenti var izvēlēties arī Helsinku Teātra akadēmijā.

LKA apakšprogrammai „Tradicionālā kultūra un latviešu foklora” līdzīga, jo saturiski attiecas uz somu fokloru, ir

Helsinku Universitātes Mākslas fakultātes Kultūras Pētījumu institūta Etnoloģijas, Arheoloģijas un Folkloras apakšnodaļa.

LKA apakšprogrammai „Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības”, kā arī „Kultūras menedžments” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālās un kultūras antropoloģijas katedras piedāvātajām studijām.

2. Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultāte, humanitāro zinātņu Mākslas bakalaura un maģistra programmas

Atšķirīgais

Kopējais

Boloņas Universitāte piedāvā lekciju kursus trīs līmeņos. Pirmajā studiju līmenī, kas ilgst sešus studiju semestrus, studenti iegūst 180 kredītpunktus, otrā līmeņa studiju laikā viņiem jāiegūst 120 kredītpunkti. Iegūstot vēl 60 kredītpunktus, var iegūt vēl vienu otrā līmeņa grādu līdzās pirmajam vai arī pievērsties pētniecības darbam doktorantūrā.

Mākslu un humanitāro zinātņu fakultāte pirmā līmeņa studijās piedāvā izvēlēties vienu no astoņiem studiju plāniem (curriculum) – 2 klasisko studiju plāniem (Arheoloģija un Filoloģija) un 6 moderno studiju plāniem (Literārā filoloģija, Lingvistika, Tradīciju modeļi un valodas, Vēsture, Mākslas vēsture un Eiropas literārās kultūras). Otrajā studiju līmenī students izvēlas pirmajam studiju plānam atbilstošu tupinājumu – Mākslas vēsturi, Semiotiku, Teātra zinātni, Kultūras antropoloģiju, Etnoloģiju, Viduslaiku kultūru un arhīvu administrēšanu utt.

Programmas struktūra

Programmā ir divi bloki: pamatbloks un specializācijas bloks, kā arī studenti var izvēlēties piedāvātos vispārizglītojošos priekšmetus.

Programmas saturs

Apvieno tradicionālus priekšmetus (literatūra, filozofija, vēsture, antīkā kultūra, arheoloģija un mākslas vēsture) ar tādām disciplīnām kā mūzika un izpildītājmākslas vai ar kominikācijām, antropoloģiju un modi.

LKA apakšprogrammas

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas

LKA apakšprogrammām „Starptautiskie kultūras sakari Latvija-Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Norvēģija, Polija, Spānija, Vācija un Zviedrija pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” ar iespēju izvēlēties studiju plānu „Kino un mediji”, kas nodrošina praktisku specializēšanos kino, audiovizuālajā un jauno vizuālo mediju jomās, vienlaikus apgūstot arī šo jomu vēsturiski kritisko analīzi, kā arī izvēlētās nozares tehniskos aspektus. Studenti iegūst arī nepieciešamās prasmes izstrādāt informatīvus un kritiskus tekstus, plānot, administrēt un dokumentēt mākslas un kultūras pasākumus valsts iestādēs, televīzijas, audiovizuālajos arhīvos un privātajā sektorā.

LKA apakšprogrammām „Audiovizuālā māksla” un „TV un video operatora māksla” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” ar iespēju izvēlēties studiju plānu „Kino un mediji”, kas nodrošina praktisku specializēšanos kino, audiovizuālajā un jauno vizuālo mediju jomās, vienlaikus apgūstot arī šo jomu vēsturiski kritisko analīzi, kā arī izvēlētās nozares tehniskos aspektus. Studenti iegūst arī nepieciešamās prasmes izstrādāt informatīvus un kritiskus tekstus, plānot, administrēt un dokumentēt mākslas un kultūras pasākumus valsts iestādēs, televīzijas, audiovizuālajos arhīvos un privātajā sektorā.

LKA apakšprogrammai „Muzeoloģija” atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas studiju plānam „Viduslaiku kultūra un arhīvu administrācija”, kas sniedz vispusējas zināšanas par Senās Romas, viduslaiku un renesanses kultūrām, kā arī ļauj specializēties kultūras mantojuma pārvaldē un menedžmentā.

LKA apakšprogrammai „Kultūras teorija un vadībzinība” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programma „Mākslas”, kas pirmajā līmenī piedāvā izvēlēties vienu no astoņiem studiju plāniem – 2 klasiskajiem (Arheoloģija un Filoloģija) un 6 modernajiem (Literārā filoloģija, Lingvistika, Tradīciju modeļi un valodas, vēsture, Mākslas vēsture un Eiropas literārās kultūras). Otrajā studiju līmenī kā turpinājumu jau apgūtajam pirmajam studiju plānam students izvēlas un savām interesēm atbilstošu otro studiju plānu Mākslas vēsturē, Filozofijā, Semiotikā, Kultūras antropoloģijā, Etnoloģijā, Viduslaiku kultūrā un tās administrēšanā, Teātra zinātnē vai Lingvistikā.

LKA apakšprogrammai „Modernās dejas horeogrāfija” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” otrā līmeņa studiju plāns „Teātra disciplīnas” piedāvā dejas praktisko un teorētisko apguvi, tās analīzes, kritikas un dokumentēšanas iemaņu attīstīšanu.

LKA apakšprogrammām „Dramatiskā teātra aktiera māksla”, „Dramatiskā teātra režija” un „TV, kino un teātra dramaturgs” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” ar iespēju izvēlēties studiju plānu „Teātris”. Studijas piedāvā specializāciju dažādās izpildītjmākslu jomās un paralēli nodrošina darbnīcas praktiskiem vingrinājumiem. Studenti apgūst teātra vēsturi un teoriju, deskriptīvās un māksliniecikās tehnikas, teātra izrāžu kultūras un sociālo kontekstu. Studijas ļauj apgūt vēsturiski-kritiskas iemaņas teātra jomā, teātra pedagoģiju, izpētes darbu, kultūras pasākumu organizāciju un producēšanu. Pēc šī studiju plāna studenti var turpināt studijas nākamajā studiju līmenī „Teātra disciplīnas”, kurā var padziļināti studēt kādu no izpildītājmākslām.

LKA apakšprogrammas „Tradicionālā kultūra un latviešu foklora” specializācijai pēc satura līdzīgas ir

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes studiju programmas „Mūzikas disciplīnas”, kas orientētas uz muzikoloģiju un etnogrāfiskās mūzikas zinātnisko izpēti, kā arī sniedz zināšanas par to tautas mūzikas aizsargāšanu, saglabāšanu un izplatīšanu, kā arī „Kultūras antropoloģija un etnoloģija”.

LKA apakšprogrammai „Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības”, kā arī „Kultūras menedžments” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas”, kas dažādas kultūras jomas analizē vēsturiski kritiskā griezumā. Studenti iegūst arī nepieciešamās prasmes izstrādāt informativus un kritiskus tekstus, plānot, administrēt un dokumentēt mākslas un kultūras pasākumus valsts iestadēs, televīzijas, audiovizuālos arhīvos un privātajā sektorā.

Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas „Kultūras teorijas” apakšprogrammas parauga ir veidota Daugavpils Universitātes maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” kultūras vēstures apakšnozarē. Atšķirībā no Latvijas Kultūras akadēmijas programmas tā fokusējusies vairāk uz kultūras studiju vēsturiskajiem un deskriptīvajiem aspektiem, kamēr Latvijas Kultūras akadēmija, uzsverot kultūras studiju metodoloģiskās problēmas, ir izstrādājusi kursus semiotikā, strukturālismā, interpertāciju teorijās, tādā veidā ļaujot studentiem apgūt patstāvīgu prasmi analizēt un strukturēt kultūras, sabiedrības un mākslas izpausmes.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Baltijas starptautiskā akadēmija profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

    Документ
    ... lo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs (Mag.iur.) 2001 – 2003 Latvijas Kultūras akadēmija Humanitāro zinātņu maģ ... 2000. Latvijas Kultūras akadēmija Maģistrantūras studiju programma kultūras teorijā un vēsturē Mākslas maģistra grāds kultūras teorijas ...
  2. Latvijas lauksaimniecības universitāte pārtikas tehnoloģijas fakultāte akadēmiskā maģistra studiju programma

    Документ
    Latvijas Lauksaimniecības universitāte Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma „Pārtikas zinātne ... .2008. Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (Vācu filoloģija) Humanitāro zinātņu maģistra gr ...
  3. Baltijas krievu institūts

    Документ
    ... zinatnē. Latvijas Kultūras akadēmija, humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās. Latvijas Universitāte, jurista kvalifikācija. Latvijas Kultūras akadēmija, humanitāro zinātņu bakalaura ...
  4. Satura rādītājs i profesionālās augstākās izglītības programmas “medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojums

    Документ
    ... ās fakultātes maģistrantūras 1 kurss 2003 Latvijas Kultūras akadēmija Humanitāro zinātņu maģistrs mākslās 2003 Latvijas Universitāte ... 12352, 1999. Profesionālā bakalaura un maģistra studiju programmās “Medicīnas inženierija un ...
  5. Akadēmiskā maģistra studiju programma “Filoloģija” Akreditācijas materiāli Rēzekne

    Документ
    Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma “Filoloģija” Akreditā ... cija Latvijas teritorijā 20. gadsimtā // Kultūras krustpunkti. – 1. laid. Sast. J. Urtāns. – R.: Latvijas Kultūras akadēmija, ...

Другие похожие документы..