Главная > Документ

1

Смотреть полностью

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJA

HUMANITĀRO ZINĀTŅU MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

MĀKSLAS”

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS UN PĀRAKREDITĀCIJAS MATERIĀLI

2007

08.08.2007. Nr. 1-9-2/186

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes

Novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Kultūras akadēmija

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Ludzas iela 24

Rīga, LV-1003, Latvija

Tālrunis: 67140175

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 90000039164

Studiju programmas nosaukums

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

Studiju programmas kods

46212

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijās

80 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

Bakalaura grāds vai augstākā akadēmiskā izglītība

Iegūstamā kvalifikācija

Humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

Latvijas Kultūras akadēmija

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore

akadēmiskajā darbā

prof., Dr. phil. Daina Teters

Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programmas „Mākslas” direktore

Lekt., Dr. art. Zane Šiliņa

IZRAKSTS

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS

SENĀTA LĒMUMS

Par Humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmām

2007.gada 21. jūnijā. Nr.4.

Noklausījušies un apsprieduši Studiju Programmu Padomes priekšsēdētājas prof. Dainas Teters ziņojumu par Humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmām „Mākslas” un iepazinušies ar ekspertu ziņojumu, LKA Senāta locekļi nolemj apstiprināt un virzīt pārakreditācijai humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra studiju programmu „Mākslas” akreditācijas materiālus Latvijas republikas Izglītības un zinātnes ministrijas studiju programmu akreditācijas komisijai un saskaņot turpmākos ar akreditāciju saistītos jautājumus. (Programmas kods atbilstoši 04.04.2006. Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 267. „Noteikumi par Latvijas Izglītības klasifikāciju”).

LKA Senāta priekšsēdētājs (paraksts) prof. Pēteris Krilovs

LKA Senāta sekretāre (paraksts) asoc. prof. Ingrīda Keviša

Protokolēja (paraksts) LKA rektora un prorektora

asistente Inese Ošiņa

IZRAKSTS PAREIZS

LKA rektors (prof. Jānis Siliņš)

2007. gada 7. augustā

Vienošanās

Starp LKA un LMA

Rīga 2007. gada 8. augustā

Latvijas Kultūras akadēmija (turpmāk - LKA) tās rektora prof. Jāņa Siliņa personā, kurš rīkojas atbilstīgi LKA Satversmei, no vienas puses, un Latvijas Mākslas akadēmija (turpmāk – LMA) tās rektora prof. Jāņa Andra Oša personā, kurš rīkojas atbilstīgi LMA Satversmei, no otras puses, turpmāk kopā – Līdzēji, noslēdz vienošanos par sekojošo:

  1. Gadījumā, ja tiks pārtraukta LKA bakalaura un maģistra studiju programmas Humanitāro zinātņu bakalaura grāda mākslās un Humanitāro zinātņu maģistra grāda mākslās iegūšanai realizācija, LMA apņemas šo studiju programmu studentiem nodrošināt iespēju turpināt studijas LMA ar šādiem nosacījumiem:

    1. LKA informē Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programmā un Humanitāro zinātņu maģistra programmā studējošos par šīs vienošanās nosacījumiem;

    2. LMA pārņem LKA saistības pret šo studiju programmu studentiem;

    3. LKA studentiem, kuri noslēguši līgumu ar kredītiestādi par studiju kredītu, šis kredīts tiks nodrošināts pēc saskaņošanas ar Studiju fondu un kredītiestādi, kura izsniedz studiju kredītus;

    4. LKA studentu imatrikulācija LMA, kā arī veiktā studiju apjoma pielīdzināšana studiju programmās notiek atbilstoši LMA uzņemšanas noteikumiem, kā arī citiem studiju procesu reglamentējošiem dokumentiem;

  1. Vienošanās stājas spēkā no tās parakstīšanas brīža;

  2. Vienošanās tiek parakstīta uz nenoteiktu laiku;

  3. Vienošanās var tikt pārtraukta vai grozīta pēc LMA vai LKA iniciatīvas.

Latvijas Kultūras akadēmija

Rektors prof. J. Siliņš ______________

2007. gada _____ . augustā

Latvijas Mākslas akadēmija

Rektors prof. J.A. Osis _______________

2007. gada _____ . augustā

SATURS

  1. Pieteikums Studiju programmas akreditācijai: izraksts no Latvijas Kultūras akadēmijas Senāta sēdes protokola.

  2. LKA programmu akreditācijas lapa.

  3. LKA garantijas studiju programmas likvidācijas gadījumā.

  4. Studiju programmas raksturojums.

4.1. Studiju programmas vērtējums Latvijas valsts interešu kontekstā.

4.2. Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām programmām Latvijā un ārvalstīs.

4.3. Studiju programmas mērķi un uzdevumi.

4.4. Studiju programmas saturs, apjoms, struktūra, realizācijas ilgums un plānotie rezultāti:

4.4.1. Studiju programmas satura specifika un tās organizācija.

4.4.2. Studiju programmas apjoms, struktūra un realizācijas ilgums.

4.4.3. Studiju programmas plānotie rezultāti.

4.4.4. Studiju programmas akadēmiskā personāla un tajā studējošo zinātniski-pētnieciskais un mākslinieciski-radošais darbs.

4.5. Studiju programmas attīstības plāns.

5. Studiju programmas pašnovērtējums.

5.1. Studiju programmas salīdzinājums ar 2001. gadā akreditēto Studiju programmu.

5.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam.

5.3. Studiju programmas materiāli-tehniskais un metodiskais nodrošinājums.

6. Studiju procesa organizācija un zināšanu novērtēšana.

6.1. Imatrikulācijas noteikumi LKA.

6.2. Studējošo skaits programmā, pirmajā gadā imatrikulēto un absolventu skaits.

6.3. Studiju procesa organizācija un programmas vadība.

6.4. Studiju metodes un formas.

6.5. Studējošo zināšanu novērtēšana.

6.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā. Studējošo aptaujas un to analīze.

6.6.1. Studējošo viedoklis par mācību procesu LKA.

6.6.2. Studentu apmierinātība ar mācību vielas pasniegšanu studiju kursa ietvaros.

6.6.3. Studentu apmierinātība ar pasniedzēju darbu un ar mācību vidi.

6.6.4. Studenta pašnovērtējums attiecībā uz kursa apguves pakāpi.

6.7. Iekšējais kvalitātes mehānisms.

7. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls:

7.1. akadēmiskā personāla nodrošinājums LKA.

7.2. akadēmiskā personāla zinātniskās, metodiskās un mākslinieciski-radošās darbības virzieni.

7.3. akadēmiskā personāla zinātniskā, metodiskā un mākslinieciski-radošā darbība (2001.-2007.)

7.4. akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika.

8. Ārējie sakari:

8.2.1. sadarbība ar darba devējiem,

8.2.2. sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, sadarbība ar vieslektoriem,

8.2.3. sadarbība ar citām institūcijām.

9. Finansēšanas avoti, infrastruktūras nodrošinājums un materiāli-tehniskā bāze.

10. Pielikumi.

  1. Studiju programmas.

  2. Studiju kursu anotācijas.

  3. Akadēmiskā personāla saraksts.

  4. Akadēmiskā personāla CV formas.

  5. Ārzemju viesprofesoru un Latvijas novērotāju atsauksmes par Studiju programmu.

  6. LKA Nolikums par katedrām

  7. LKA Nolikums par Studiju Programmu padomi

  8. LKA diploma paraugs.

  9. LKA finansu atskaites.

  10. Studentu aptaujas par studiju kvalitāti rezultāti.

9. – 10.

11. – 14.

14. – 17.

17. – 18.

18. – 20.

20.

20. – 23.

24. – 26.

26. – 28.

28. – 29.

29.

30. – 34.

34. – 36.

36. – 37.

37. – 38.

38. – 39.

39. – 40.

40.

40. – 41.

41. – 42.

42. – 43.

43. – 45.

45. – 46.

46.

47. – 80.

80.

81.

81. – 85.

85. – 86.

86. – 87.

4. Studiju programmas raksturojums

4.1. Studiju programmas vērtējums Latvijas valsts interešu kontekstā

Humanitārās zinātnes, salīdzinājumā ar eksaktajām jeb dabaszinātnēm būdamas samērā jaunas zinātnes, – to pamati un terminoloģija zinātniskumu sāka iegūt 19. gs.-, attīstījās sekojot citiem likumiem, tāpat kā veica citu lomu sabiedrībā un kultūrā, nekā to var vērot dabaszinātņu biogrāfijās.

Ja dabaszinātnes savā strukturējumā un zinātniskajos ideālos bija izveidojušās un kā zinātnes sfēra spēja eksistēt samērā neatkarīgi no sabiedriskajām norisēm, tad situācija humanitārajās un sociālajās zinātnēs ir pretēja. Tās gan atspoguļo, gan tiešā veidā spēj iespaidot norises sabiedrībā un kultūrā, kā arī tās vērtību sistēmas.

Humanitāro zinātņu „Mākslas” pasniegšana ir koncentrēta vienā - brīvās Latvijas rītausmā dibinātā augstskolā Latvijas Kultūras akadēmijā. Varbūt šī iemesla dēļ tā ir kā valsts spogulis, kurā redzama Latvijas izaugsme, grūtības, spēks un vērtību sistēma.

Kā vienīgā augstskola Latvijā, kas savā bakalaura, maģistra un doktora programmā apvieno visplašāko humanitāro zinātņu „Mākslas” spektru, LKA ieņem īpašu vietu Latvijas valsts augstskolu vidū.

Un tas vairāku iemeslu dēļ:

  1. Latvijas Kultūras akadēmija ir vienīgā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kas piedāvā iegūt humanitāro zinātņu bakalaura vai maģistra grādu studentiem, kuri vēlas savu turpmāko dzīvi saistīt ar tādām mākslas jomām, kā teātris, modernā deja, dramaturģija un kino. Līdz ar to LKA bakalaura programmas apakšprogrammas „Dramatiskā teātra aktiera māksla”, „Dramatiskā teātra režija”, „TV un video operators”, „Audiovizuālā māksla”, „TV, teātra un kino dramaturģija” un „Modernās dejas horeogrāfija” un maģistra programmas apakšprogrammas „Audiovizuālā māksla”, „Teātra māksla” ir unikālas ar to, ka tām nav aizstājēju nevienā citā Latvijas augstākās izglītības iestādē, turklāt pieprasījums, kā par to liecina arvien pieaugošais reflektantu skaits, pēc tām ir ļoti liels. Latvijas Kultūras akadēmija nodrošina jaunu mākslinieku pieplūdumu Latvijā, kā arī veicina jaunu māksliniecisko tradīciju un gaumju rašanos,

  2. Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas „Starptautisko kultūras sakaru” apakšprogramma piedāvā iegūt humanitāro zinātņu bakalaura grādu studentiem, kas specializējas Dānijas, Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Polijas, Spānijas, Vācijas un Zviedrijas kultūras un valodas apguvē. Neviena cita augstskola Latvijā negatavo dāņu, itāliešu, norvēģu, spāņu un zviedru kultūru un valodu speciālistus. Lai arī citās Latvijas augstskolās ir piedāvātas iespējas studēt angļu, poļu, vācu un franču valodu, Latvijas Kultūras akadēmijā šīs apakšprogrammas veidotas atšķirīgi, studiju procesā akcentējot specializācijas valsts valodu un valstu kulturoloģisko, nevis filoloģisko aspektu, līdz ar to liela daļa Latvijas Kultūras akadēmijas „Starptautisko kultūru sakaru” apakšprogrammas absolventu strādā studiju laikā dziļi un pamatīgi iepazītās ārvalsts diplomātiskajos dienestos un kultūras pārstāvniecībās, stiprinot Latvijas un citu valstu kultūras sakarus un savstarpējās attiecības,

  3. LKA vienotā programmā koncentrē gan humanitārās zinātnes, gan visplašāko mākslu spektru, tādējādi dodot iespēju apvienot zinātniski-teorētisko un mākslinieciski-radošo darbību, kā arī izstrādāt teorētisko pamatu, kas ļauj pārkāpt vairāku humanitāro disciplīnu un mākslu robežas. LKA programmas, pateicoties to strukturējumam un izvirzītajiem mērķiem, dod iespēju izstrādāt modernajā zinātnē tik būtiskos interdisciplinārisma principus,

  4. kā salīdzinoši maza un līdz ar to mobila augstskola LKA ļauj izstrādāt eksperimentālus kursus un jaunas, humanitārajām zinātnēm „Mākslas” saistošas apakšprogrammas, kas spēj ietekmēt humanitāro zinātņu un to izpratnes attīstību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskajā mērogā,

  5. LKA ļauj pārkāpt tiešos augstskolai uzstādītos akadēmiskā, zinātniskā un mākslinieciski-radošā darba prasību griestus un tādā veidā mentāli ietekmēt procesus sabiedrībā, izglītojot to un vērtējot aktuālos procesus un noskaņojumu cilvēk- un kultūras vidē,

  6. Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmas apakšprogrammas „Kultūras teorija un vadībzinība”, „Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības” un „Tradicionālā kultūra un latviešu folklora”, kā arī maģistra un doktora programmu apakšprogramma „Kultūras teorija” gatavo Latvijas sabiedrībai tik nepieciešamos Latvijas kultūras dzīves procesu teorētiķus un analītiķus, kuri kā speciālisti vai konsultanti Latvijas valsts un pašvaldību kultūras pārvaldes iestādēs, plašsaziņas organizācijās un privātajā sektorā seko līdzi jaunākajām attīstības tendencēm Latvijas sabiedrībā un kultūrā, prot tās analizēt un izdarīt secinājumus, rūpēties par Latvijas un pārējās Eiropas tradicionālo kultūras vērtību pazīšanu, kopšanu un saglabāšanu. Tādā veidā Latvija dod savu ieguldījumu Eiropas Savienībā, kuras viena no prioritātēm ir katras valsts nacionālo īpatnību saglabāšana,

  7. Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas apakšprogrammas „Kultūras menedžments” un „Kultūras un mediju menedžments” gatavo speciālistus, kas dziļas un pamatīgas zināšanas kultūras vēsturē un teorijā spēj apvienot ar praktiskām, saimnieciskām iemaņām kultūras procesu administrēšanā, organizācijā un izvērtēšanā. Lai arī Kultūras akadēmija nav vienīgā Latvijas augstskola, kura studentiem sniedz šāda veida izglītību, tomēr tieši LKA „Kultūras menedžmenta” apakšprogrammas absolventi kā eksperti kļuvuši par ļoti būtisku atbalstu kultūras projektu izvērtēšanā Valsts Kultūrkapitāla fondā,

  8. Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas apakšprogramma „Muzeoloģija” ir ir vienīgā otrā studiju līmeņa programma Latvijas augstskolās, kurā gatavo diplomētus muzeju vadītājus, speciālistus un darbiniekus. Muzeoloģijas studijas ir īpaši svarīgas laikā, kad Latvijas muzeji tiek modernizēti, apgūstot savam darbam jaunās tehnoloģijas un orientējoties uz apmeklētāju. Minētais apstāklis muzejiem piešķir jaunas funkcijas, vairojot pieprasījumu pēc šajā jomā izglītotiem speciālistiem,

  9. LKA radošā, zinātniskā un studiju darba vienotība ļauj LKA mācībspēkiem un studējošajiem ne tikai mentāli, bet arī tieši fiziski piedalīties kultūras vides veidošanā Latvijā.

4.2. LKA studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām programmām Latvijā un ārvalstīs

Latvijas Kultūras akadēmijas humanitāro zinātņu „Mākslas” bakalauru un maģistru programmas ir unikālas, jo humanitāro zinātņu apmācībā apzināti un mērķtiecīgi ievērota moderna pieeja,- saglabājot seno, gadsimtu gaitā izstrādāto humanitāro zinātņu pasniegšanas struktūru, vienlaikus tiek panākta specializācija kādā no humanitāro zinātņu jomām, kam ir interdisciplinārs raksturs. Lielākā daļa Eiropas Universitāšu humanitāro zinātņu nodaļu saglabā klasisko pieeju. Saturiski ar LKA programmām var salīdzināt Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes (Somija) un Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes (Itālija) programmas, kurām humanitāro zinātņu sapratnē un pasniegšanā ir LKA līdzīga taktika. Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas „Kultūras teorija” apakšprogrammas parauga savukārt 22.10.2004. Daugavpils Universitātē ir licenzēta maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija”.

1. Helsinku Universitātes Mākslu fakultāte, humanitāro zinātņu Mākslas bakalaura un maģistra programmas

Atšķirīgais

Kopējais

Studentus nesaista visiem kopīgs lekciju saraksts, viņi to veido individuāli, izvēloties priekšmetus tā, lai Mākslu fakultātes piedāvātajos pamatbloka priešmetos iegūtu 25 ECTS kredītpunktus sākuma (basic) un 45 ECTS vidējā (intermediate) studiju līmenī, bet blakuspriekšmetos – 25 ECTS un 35 ECTS kredītpunktus sākuma un vidējā studiju līmenī. Kopumā studentiem jāiegūst 180 ECTS bakalaura un 120 ECTS maģistra programmā. Studiju ilgumu nosaka iegūto kredītpunktu skaits, tomēr īsākais laiks bakalaura grāda iegūšanai ir 6 semestri, bet maģistra grāda iegūšanai – 4 semestri. Blakuspriekšmetus studenti var izvēlēties Mākslu fakultātē, kādā citā Helsinku universitātes fakultātē, kādā citā Somijas vai pat ārzemju universitātē.

Programmas struktūra

Programmā ir divi bloki: pamatbloks un specializācijas bloks, kā arī studenti var izvēlēties piedāvātos vispārizglītojošos priekšmetus.

Programmas saturs

Programma kā pamatbloka priekšmetus piedāvā lekcijas un seminārus filozofijas, vēstures, klasisko, vietējo un moderno valodu, kultūru un mākslu jomās. Specializācijas ietvaros atsevišķas kultūras jomas tiek aplūkotas interdisciplināri.

LKA apakšprogrammu pamatblokam, kā arī apakšprogrammu specializācijām pēc satura atbilst Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Semiotikas, Mākslas vēstures, Estētikas, Teātra zinātnes, Eiropas studiju, Salīdzinošās literatūras un Muzikoloģijas apakšnodaļās piedāvātās lekcijas.

LKA apakšprogrammas

Helsinku universitātes Mākslu fakultātes programmas

LKA apakšprogrammām „Starptautiskie kultūras sakari Latvija-Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Norvēģija, Polija, Spānija, Vācija un Zviedrija pēc satura atbilst

Helsinku universitātes Mākslu fakultātes Renvala institūta piedāvātās specializāciju programmas, kas piedāvā atsevišķu valstu kultūras un valodas apguvi Eiropas kontekstā (angļu, dāņu, norvēģu, zviedru, vācu, franču, itāliešu un poļu). Specializācijai piemērotus priekšmetus piedāvā arī Helsinku universitātes Vēstures fakultāte, piemēram, lekciju kursus „Itālijas viduslaiku vēsture”, „Itālijas pilsētu kultūras vēsture” utt.

LKA apakšprogrammām „Audiovizuālā māksla” un „TV un video operatora māksla” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta piedāvātā programma „Kino un televīzijas studijas”, kas veidota sadarbībā Helsinku Open Univeristy un Helsinku Univeristātes Komunikāciju departamentu.

LKA apakšprogrammai „Muzeoloģija” atbilst

Helsinku Universitātes Mākslas fakultātes Kultūras Pētījumu institūta Muzeoloģijas apakšnodaļa. Tā ilgst divus gadus, kurs 20 studiju nedēļu laikā students apgūst sekojošus kursus: ievads muzeoloģijā (1 nedēļa), muzeja ētika (2 nedēļas); muzejs kā skolotājs (2 nedēļas); prakse muzejā (3 mēneši, 4 nedēļas), muzeju tehnoloģijas (4 nedēļas), vide kā muzejs (2 nedēļas), seminārs muzeju kritikā (3 nedēļas). Programma sastāv vienīgi no pamatbloka vidējā līmenī, tā ir piemērota arheoloģijas, mākslas vēstures, vēstures, etnoloģijas studentiem specializāciju studentiem.

LKA apakšprogrammai „Kultūras teorija un vadībzinība” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta pamatbloki un specializācijas priekšmeti Estētikas, Muzikoloģijas, Semiotikas, Salīdzinošās literatūras un Teātra zinātnes departamentos. Lekcijas aptver gandrīz visas mākslas studiju jomas un estētiskos jautājumus, kā arī kultūras administrēšanu un menedžmentu. Studiju objekts ir kultūras parādību estētiskie aspekti, vēsturiskas parādības, piemēram, konkrēta mākslinieka daiļrade, mākslas, sociālās vai ideju vēstures periodi laika posmā no Senās Grieķijas līdz mūsu dienām. Absolventi pēc studijām atrod darbu dažādās kultūras administrācijas nozarēs, izdevniecībās, plašsaziņas līdzekļu kompānijās un arvien biežāk arī kļūst par ekspertiem privātajā sektorā.

LKA apakšprogrammai „Modernās dejas horeogrāfija” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta Muzikoloģijas departamenta Dejas apakšprogrammu pamatbloks, kas piedāvā teorētisku, metodisku un praktisku dejas un tās analīzes apguvi. Šī programma negatavo studentus konkrētai profesijai, līdzās pamatbloka teorētiskajai bāzei studentiem jāspecializējas citur, jo universitāte piedāvā tikai zinātnisku grādu mākslās. Specializācijas priekšmetus studenti var izvēlēties arī Helsinku Teātra akadēmijā.

LKA apakšprogrammām „Dramatiskā teātra aktiera māksla”, „Dramatiskā teātra režija” un „TV, kino un teātra dramaturgs” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Mākslu fakultātes Mākslas pētījumu institūta Teātra zinātnes departamenta apakšprogrammas, kas piedāvā teorētisku, metodisku un praktisku teātra, drāmas un to analīzes apguvi. Šī programma negatavo studentus konkrētai profesijai, līdzās pamatbloka teorētiskajai bāzei studentiem jāspecializējas citur, jo universitāte piedāvā tikai zinātnisku grādu mākslās. Specializācijas priekšmetus studenti var izvēlēties arī Helsinku Teātra akadēmijā.

LKA apakšprogrammai „Tradicionālā kultūra un latviešu foklora” līdzīga, jo saturiski attiecas uz somu fokloru, ir

Helsinku Universitātes Mākslas fakultātes Kultūras Pētījumu institūta Etnoloģijas, Arheoloģijas un Folkloras apakšnodaļa.

LKA apakšprogrammai „Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības”, kā arī „Kultūras menedžments” pēc satura atbilst

Helsinku Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālās un kultūras antropoloģijas katedras piedāvātajām studijām.

2. Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultāte, humanitāro zinātņu Mākslas bakalaura un maģistra programmas

Atšķirīgais

Kopējais

Boloņas Universitāte piedāvā lekciju kursus trīs līmeņos. Pirmajā studiju līmenī, kas ilgst sešus studiju semestrus, studenti iegūst 180 kredītpunktus, otrā līmeņa studiju laikā viņiem jāiegūst 120 kredītpunkti. Iegūstot vēl 60 kredītpunktus, var iegūt vēl vienu otrā līmeņa grādu līdzās pirmajam vai arī pievērsties pētniecības darbam doktorantūrā.

Mākslu un humanitāro zinātņu fakultāte pirmā līmeņa studijās piedāvā izvēlēties vienu no astoņiem studiju plāniem (curriculum) – 2 klasisko studiju plāniem (Arheoloģija un Filoloģija) un 6 moderno studiju plāniem (Literārā filoloģija, Lingvistika, Tradīciju modeļi un valodas, Vēsture, Mākslas vēsture un Eiropas literārās kultūras). Otrajā studiju līmenī students izvēlas pirmajam studiju plānam atbilstošu tupinājumu – Mākslas vēsturi, Semiotiku, Teātra zinātni, Kultūras antropoloģiju, Etnoloģiju, Viduslaiku kultūru un arhīvu administrēšanu utt.

Programmas struktūra

Programmā ir divi bloki: pamatbloks un specializācijas bloks, kā arī studenti var izvēlēties piedāvātos vispārizglītojošos priekšmetus.

Programmas saturs

Apvieno tradicionālus priekšmetus (literatūra, filozofija, vēsture, antīkā kultūra, arheoloģija un mākslas vēsture) ar tādām disciplīnām kā mūzika un izpildītājmākslas vai ar kominikācijām, antropoloģiju un modi.

LKA apakšprogrammas

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas

LKA apakšprogrammām „Starptautiskie kultūras sakari Latvija-Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Norvēģija, Polija, Spānija, Vācija un Zviedrija pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” ar iespēju izvēlēties studiju plānu „Kino un mediji”, kas nodrošina praktisku specializēšanos kino, audiovizuālajā un jauno vizuālo mediju jomās, vienlaikus apgūstot arī šo jomu vēsturiski kritisko analīzi, kā arī izvēlētās nozares tehniskos aspektus. Studenti iegūst arī nepieciešamās prasmes izstrādāt informatīvus un kritiskus tekstus, plānot, administrēt un dokumentēt mākslas un kultūras pasākumus valsts iestādēs, televīzijas, audiovizuālajos arhīvos un privātajā sektorā.

LKA apakšprogrammām „Audiovizuālā māksla” un „TV un video operatora māksla” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” ar iespēju izvēlēties studiju plānu „Kino un mediji”, kas nodrošina praktisku specializēšanos kino, audiovizuālajā un jauno vizuālo mediju jomās, vienlaikus apgūstot arī šo jomu vēsturiski kritisko analīzi, kā arī izvēlētās nozares tehniskos aspektus. Studenti iegūst arī nepieciešamās prasmes izstrādāt informatīvus un kritiskus tekstus, plānot, administrēt un dokumentēt mākslas un kultūras pasākumus valsts iestādēs, televīzijas, audiovizuālajos arhīvos un privātajā sektorā.

LKA apakšprogrammai „Muzeoloģija” atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas studiju plānam „Viduslaiku kultūra un arhīvu administrācija”, kas sniedz vispusējas zināšanas par Senās Romas, viduslaiku un renesanses kultūrām, kā arī ļauj specializēties kultūras mantojuma pārvaldē un menedžmentā.

LKA apakšprogrammai „Kultūras teorija un vadībzinība” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programma „Mākslas”, kas pirmajā līmenī piedāvā izvēlēties vienu no astoņiem studiju plāniem – 2 klasiskajiem (Arheoloģija un Filoloģija) un 6 modernajiem (Literārā filoloģija, Lingvistika, Tradīciju modeļi un valodas, vēsture, Mākslas vēsture un Eiropas literārās kultūras). Otrajā studiju līmenī kā turpinājumu jau apgūtajam pirmajam studiju plānam students izvēlas un savām interesēm atbilstošu otro studiju plānu Mākslas vēsturē, Filozofijā, Semiotikā, Kultūras antropoloģijā, Etnoloģijā, Viduslaiku kultūrā un tās administrēšanā, Teātra zinātnē vai Lingvistikā.

LKA apakšprogrammai „Modernās dejas horeogrāfija” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” otrā līmeņa studiju plāns „Teātra disciplīnas” piedāvā dejas praktisko un teorētisko apguvi, tās analīzes, kritikas un dokumentēšanas iemaņu attīstīšanu.

LKA apakšprogrammām „Dramatiskā teātra aktiera māksla”, „Dramatiskā teātra režija” un „TV, kino un teātra dramaturgs” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas” ar iespēju izvēlēties studiju plānu „Teātris”. Studijas piedāvā specializāciju dažādās izpildītjmākslu jomās un paralēli nodrošina darbnīcas praktiskiem vingrinājumiem. Studenti apgūst teātra vēsturi un teoriju, deskriptīvās un māksliniecikās tehnikas, teātra izrāžu kultūras un sociālo kontekstu. Studijas ļauj apgūt vēsturiski-kritiskas iemaņas teātra jomā, teātra pedagoģiju, izpētes darbu, kultūras pasākumu organizāciju un producēšanu. Pēc šī studiju plāna studenti var turpināt studijas nākamajā studiju līmenī „Teātra disciplīnas”, kurā var padziļināti studēt kādu no izpildītājmākslām.

LKA apakšprogrammas „Tradicionālā kultūra un latviešu foklora” specializācijai pēc satura līdzīgas ir

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes studiju programmas „Mūzikas disciplīnas”, kas orientētas uz muzikoloģiju un etnogrāfiskās mūzikas zinātnisko izpēti, kā arī sniedz zināšanas par to tautas mūzikas aizsargāšanu, saglabāšanu un izplatīšanu, kā arī „Kultūras antropoloģija un etnoloģija”.

LKA apakšprogrammai „Kultūras socioloģija un sabiedriskās attiecības”, kā arī „Kultūras menedžments” pēc satura atbilst

Boloņas Universitātes Mākslu un humanitāro zinātņu fakultātes programmas „Drāmas, mākslas un mūzikas studijas”, kas dažādas kultūras jomas analizē vēsturiski kritiskā griezumā. Studenti iegūst arī nepieciešamās prasmes izstrādāt informativus un kritiskus tekstus, plānot, administrēt un dokumentēt mākslas un kultūras pasākumus valsts iestadēs, televīzijas, audiovizuālos arhīvos un privātajā sektorā.

Pēc Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas „Kultūras teorijas” apakšprogrammas parauga ir veidota Daugavpils Universitātes maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” kultūras vēstures apakšnozarē. Atšķirībā no Latvijas Kultūras akadēmijas programmas tā fokusējusies vairāk uz kultūras studiju vēsturiskajiem un deskriptīvajiem aspektiem, kamēr Latvijas Kultūras akadēmija, uzsverot kultūras studiju metodoloģiskās problēmas, ir izstrādājusi kursus semiotikā, strukturālismā, interpertāciju teorijās, tādā veidā ļaujot studentiem apgūt patstāvīgu prasmi analizēt un strukturēt kultūras, sabiedrības un mākslas izpausmes.

4.3. Humanitāro zinātņu maģistra programmas mērķi un uzdevumi

Humanitāro zinātņu mākslās maģistra studiju gaitā tiek veidotas un attīstītas teorētiskās zināšanas, pētnieciskās un mākslinieciskās jaunrades iemaņas un prasmes studējošā izvēlētajā humanitāro zinātņu nozarē, kultūras un mākslas vadībā vai mākslinieciskās jaunrades darbības jomā, panākot profesionālu zināšanu un prasmju līmeni minētajās jomās. Maģistra programma veidota uz jau humanitāro zinātņu „Mākslas” bakalaura programmā izveidotā humanitāro zinātņu pārvaldījuma pamata.

Latvijas Kultūras akadēmijas Humanitāro zinātņu bakalaura programmas „Mākslas” mērķi ir:

  1. sniegt studējošajiem iespēju gūt plašas teorētiskās zināšanas un kvalitatīvu pētniecisko pieredzi un kompetenci mākslās, sagatavojot studentus tālākas akadēmiskās karjeras un darba iespējai radniecīgās vai tuvās zinātņu nozarēs,

  2. attīstīt Latvijas kultūras videi nepieciešamas un starptautiskajā mērogā konkurētspējīgas radošas personības, sniedzot studējošajiem mākslinieciskās jaunrades iemaņas un prasmes,

  3. sagatavot augsti kvalificētus speciālistus savā specializācijas jomā, kas izglītības kvalitātes ziņā ir konkurētspējīgi darba tirgū Latvijā un starptautiskajā vidē,

  4. sagatavot nākošos zinātniekus humanitārajās zinātnēs,

  5. izveidot humanitāro zinātņu strukturējuma un pasniegšanas akadēmisko paraugmodeli.

Humanitāro zinātņu bakalaura programmas mākslās mērķu sasniegšanai Latvijas Kultūras akadēmija izvirza vairākus uzdevumus:

  1. nodrošināt augsti kvalificētu akadēmisko personālu programmas un specializāciju īstenošanai,

  2. radīt radošai darbībai labvēlīgu vidi ar atbilstošu tehnisko nodrošinājumu,

  3. veidot sadarbību ar studentu potenciālajiem darba devējiem, nodrošinot studentu praksi, iemaņu un zināšanu gūšanu savā humanitāro zinātņu specializācijas jomā,

  4. īstenot aktīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar ārvalstu universitātēm, zinātniskajiem centriem un citām institūcijām, lai īstenotu maģistra programmā izvirzītos uzdevumus un ievērotu apakšprogrammas specifiku,

  5. nodrošināt aktīvu un pastāvīgu studentu līdzdalību augstskolas studiju procesā tā kvalitātes uzlabošanā un studiju metožu pielāgošanā studentu tālākajai akadēmiskajai un profesionālajai izaugsmei,

  6. nodrošināt plašu svešvalodās apgūstamo humanitāro zinātņu spektru, sniedzot studentiem iespēju tos izmantot tālākai profesionālajai izaugsmei vai tālākajām studijām un akadēmiskajai darbībai.

Noteikto mērķu sasniegšanas un uzdevumu izpildes rezultātā pēc augstākās izglītības programmas apguves studējošajam ir jābūt zinātniskā līmenī kompetentam kultūras vēstures un kultūras teorijas sfērā, jāspēj praktiski izmantot apakšprogrammu vadības piedāvātajās praksēs gūto pieredzi, kā arī jārāda kvalitatīvs sniegums pētnieciskajā un radošajā darbībā. Pēc studiju programmas apguves studentam ir jāiegūst spēja pastāvīgi un argumentēti paust savu vērtējumu par kultūras procesiem sabiedrībā, kā arī personiski tos pozitīvi iespaidot un izstrādāt zinātnisku darbu.

Latvijas Kultūras akadēmijā piedāvātā humanitāro zinātņu maģistra programma ir oriģināla programma, kuras veidošanā ņemta vērā konkrētā Latvijas kultūras un izglītības situācija, kā arī patreizējo mākslas procesu norises un nākotnes vajadzības.

Šāda programma ar šādu apakšprogrammu struktūru netiek piedāvāta nevienā citā Latvijas vai ārzemju augstskolā.

4.4. Humanitāro zinātņu bakalaura programmas saturs, apjoms, struktūra, realizācijas ilgums un plānotie rezultāti:

4.4.1. Studiju programmas satura specifika un tās organizācija

Humanitāro zinātņu „Mākslas” maģistra programmas satura specifiku nosaka apstāklis, ka programmas apguves rezultātā vienlaikus ar plaša spektra un zinātniski dziļu kompetenci humanitārajās zinātnēs jāiegūst arī specializācija kādā no humanitāro zinātņu vai mākslas nozarēm. Ņemot vērā minēto apstākli, programma uzbūvēta pēc šāda stingri ievērota kvantitatīvā līdzsvara attiecību principa:

Programmas obligātajā vai A daļā ir studiju kursi, kuri garantē humanitāro zinātņu teorētisku atziņu dziļu apguvi un izpratni par interdisciplināras pieejas metodoloģisko pamatu humanitārājās zinātnēs, 40 KP vai 50% no programmas apjoma.

Programmas obligātās izvēles vai B daļā ir izvēles kursi, kas garantē humanitāro zinātņu specializāciju jomas teorētisko atziņu apguvi – 40 KP vai 50% no programmas apjoma. B daļas kursi neeksistē kā veselums un ir paredzēti kombinācijai: studējošais var izvēlēties C daļas kursus līdz 6 KP, kas aizstāj atbilstošu skaitu B daļas kursu kredītpunktus vai papildina apgūto A un B daļas kursu kopapjomu. Īpaši tas tiek veicināts gadījumos, ja studējošais bakalaura grādu ieguvis citā augstskolā vai pat ne humanitārajās zinātnēs.

Maģistra grāda iegūšanai obligātais maģistra darbs 20 KP vai 25% no programmas apjoma iekļauti A daļā, lai aprobētu iegūtās teorētiskās atziņas teorētiska darba izstrādē un demonstrētu zinātniskā darba pārvaldījuma līmeni. Maģistra programmā prioritāra ir humanitāro zinātņu jomas teorētisko atziņu brīva pārvaldīšana.

Programmas brīvās izvēles daļas jeb C daļas kursi veido papildinājumu humanitāro zinātņu maģistra programmas A un B daļā apgūtajiem kursiem un domāti studējošā brīvai izvēlei.

Samērā lielo obligāto kursu īpatsvaru programmās nosaka galvenokārt metodiskie un taktiskie apsvērumi programmas īstenošanā: plašāka kursu izvēle neļautu tik īsā – 4 semestru – laikā panākt humanitāro zinātņu pārvaldīšanas un radošo iemaņu izkopšanas līmeni, kā arī ievērojami sadārdzinātu programmas izmaksas.

4.4.2. Humanitāro zinātņu maģistra programmas apjoms, struktūra un realizācijas ilgums.

Humanitāro zinātņu maģsitra programma” Mākslas” Latvijas Kultūras akadēmijā tiek īstenota vairākās apakšprogrammās ar tām atbilstošām specializācijām. Bakalaura programmā iekļautas šādas apakšprogrammas:

Nr.

APAKŠPROGRAMMA

1)

Kultūras teorija

2)

Audiovizuālā māksla

3)

Teātra māksla

4)

Muzeoloģija

5)

Kultūras menedžments

6)

Mediju un kultūras menedžments

7)

Dramatiskā teātra aktiera māksla

8)

Dramatiskā teātra režijas māksla

Maģistra programmas struktūra veidota, ievērojot programmai noteiktos vienotos mērķus un uzdevumus, kā arī specializāciju ievirzi, ietverot kā teorētiskus studiju kursus, tā arī radošo darbību un profesionālās iemaņas attīstošus kursus.

Maģistra programmā ietvertie studiju kursi tiek strukturēti vairākos studiju kursu blokos, piedāvājot gan visām apakšprogrammām vienotus studiju kursus, tā arī apakšprogrammu specifikai atbilstošus specializācijas kursus.

Studiju programmas vispārējā struktūrā tiek ievērots iepriekš minētais dalījums:

A daļa – programmas vispārējā obligātā daļa (40 KP),

B daļa - programmas obligātās izvēles daļa (40 KP),

C daļa - programmas brīvās izvēles daļa.

Programmas obligātās daļas jeb A daļas priekšmetu apguve garantē humanitāro zinātņu teorētisko atziņu dziļāku apguvi un pārvaldīšanu, kas balstīta uz bakalaura programmā iestrādāto teorētisko pamatu un garantē patstāvīgu zinātnisku darbu izstrādes iespējamību, kā arī izpratnes par starpdisciplināras pieejas iespējamu metodoloģiju un zināšanu radīšanā. Visām apakšprogrammām vienotajā A daļā iezīmēta apakšprogrammas specializācija.

Humanitāro zinātņu maģistra programmā „Mākslas” A daļā tiek piedāvāts šāds vispārējo obligāto kursu dalījums pa blokiem:

MAĢISTRU STUDIJU PROGRAMMAS A DAĻAS SADALĪJUMS

MAĢISTRU A DAĻAS SADALĪJUMS

KURSU BLOKI

KULTŪRAS TEORIJA

AUDIOVIZUĀLĀ MĀKSLA

TEĀTRA MĀKSLA

MUZEOLOĢIJA

KULTŪRAS MENEDŽMENTS

MĒDIJU UN KULTŪRAS MENEDŽMENTS

1.

Humanitāro zinātņu teorija un metodoloģija

8

8

8

8

8

8

2.

Kultūras teorija, filozofija un politika

6

6

6

6

6

4

3.

Mūsdienu kultūras un mākslas teorija

6

6

6

6

6

8

4.

Maģistra darbs

20

20

20

20

20

20

Programmas obligātās izvēles daļa garantē humanitāro zinātņu specializācijas jomas teorētisko pamatu un iemaņu pārvaldīšanu. Programmas brīvās izvēles daļa ļauj padziļināti iepazīt humanitāro zinātņu specializācijas jomu vai tās aspektu.

Studiju programma tiek realizēta 4 semestros un 80 KP apjomā.

Īstenojot programmas izpildei noteiktos uzdevumus, visu apakšprogrammu studējošajiem tiek piedāvāta iespēja svešvalodās apgūt humanitāro zinātņu problēmas, gūt vērtīgu akadēmisko un profesionālo pieredzi un doties plaša piedāvājuma studiju apmaiņā uz ārvalstu augstskolām, kas ir Latvijas Kultūras akadēmijas sadarbības partneri.

Akadēmiskā gada laikā maģistra programmā veiktas nelielas studiju satura strukturēšanas veida izmaiņas ar mērķi optimizēt programmas saturu, kā arī veicināt studentu teorētisko zināšanu un zinātniski pētnieciskā darba iemaņu apguvi. Neskatoties uz taktiska rakstura izmaiņām, programmas struktūrā vienmēr tiek saglabāts dalījums studiju kursu blokos, kā arī panākta skaidra studiju kursu savstarpējā saikne un secība.

4.4.3. Studiju programmas plānotie rezultāti

Maģistra studiju programmas beidzējam pietiekamā un akadēmiski ieskaitāmā apjomā jāpārvalda humanitāro zinātņu mākslās teorētiskās atziņas, to pierādījuma un pamatojuma iespējas, jāspēj risināt oriģinālas, arī nepētītas vai netematizētas humanitāro zinātņu teorētiskās vai radošās jomas, jādemonstrē interdisciplināri ievirzīta zinātniskā darba veikšanas iemaņas. Studiju programmas apguves līmenis tiek pārbaudīts divos maģistra studiju programmas gala pārbaudījumos: gala pārbaudījumā kultūras teorijā, kas strukturēts atbilstoši maģistra studiju programmas uzbūvei: vienā tā daļā studiju programmas beidzējs demonstrē humanitāro zināšanu teorētisko atziņu pārvaldīšanu, otrajā – humanitāro zinātņu specializācijas jomas teorētisko atziņu pārvaldīšanu. Maģistra darbā tiek parādītas pietiekamas spējas strādāt pie lielāka zinātniskā darba - disertācijas.

      1. Akadēmiskā personāla un studējošo ZINĀTNISKĀS pētniecības UN MĀKSLINIECISKI-RADOŠAIS darbs

Būtisks studiju kvalitātes nodrošināšanas faktors ir akadēmiskā personāla zinātniski-pētnieciskās darbības rezultātu izmantošana mācību procesā. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs un projektos dod savu pienesumu gan docētāju kvalifikācijas celšanā, gan arī zinātniskā un mākslinieciskā darba attīstībā. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darba virzieni saistāmi ar lielāko studiju kursu daļu un sekmē studentu iesaistīšanu pētnieciskajā darbā.

Maģistrantūrā studējošie, salīdzinot ar bakalaura programmā studējošajiem, zinātniskajā darbā tiek iesaistīti ātrāk un intensīvāk. Pirmajā maģistrantūras kursā viņi izvēlas maģistra darba tēmu, pie kuras strādā visu studiju laiku. Katrā studiju kursā paredzēts individuālais darbs, kurš tiek vērtēts ar atzīmi un nosaka kursa apguves kopējo vērtējumu. Katru gadu maģistranti piedalās dažādu organizāciju rīkotajos zinātnisko darbu konkursos. Plašāk pētot zinātniskās problēmas, studenti padziļināti apgūst arī studiju programmu. Atsevišķu apakšprogrammu studenti kopā ar docētājiem piedalās zinātniskajās konferencēs ar saviem pirmajiem zinātniskajiem pētījumiem, vēlāk akadēmijā tiek analizēti šo pētījumu rezultāti. Savukārt doktora programmas studenti iesaistās projektos, kuros sadarbībā ar katedras docētājiem veido lekciju kursus.

Zinātniskās konferences

Laikā no 2006.gada 19. līdz 23.septembrim Starptautiskā zinātniski-mākslinieciskā projekta Metamind I (2006.-2007.) ietvaros notika Starptautiskās Semiotisko pētījumu asociācijas kalendāra pasākums –Latvijas Kultūras akadēmijas prorektores profesores Dainas Teters iniciēta starptautiska konference „Prāta metamorfozes: neprāts, vājprāts, ārprāts, vieglprāts un bezjēga”, kas tika organizēta sadarbībā ar Gētes institūtu, kā arī Zalcburgas (Austrija) un Hamburgas (Vācija) augstskolām. Konferencē ar referātiem piedalījās visu Latvijas Kultūras akadēmijas katedru docētāji, arī Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūras studenti Anita Vaivade, Līva Zolneroviča un Imants Jaunzems. Pasākumu cikla „Metamind” ietvaros līdztekus konferencei sadarbībā ar Šveices vēstniecību, Latvijas Kultūras ministriju un Bernes psihiatrijas klīniku tika sarīkota izstāde „Cilvēks zvēru vidū”, alternatīvās mūzikas koncerts Latvijas Mūzikas akadēmijā un kinofilmu programma „Crazy Night” sadarbībā ar Gētes institūtu, Vācijas un Polijas vēstniecībām. Visu minēto pasākumu organizēšanā piedalījās kā Latvijas Kultūras akadēmijas docētāji, tā arī studenti. Konferences norise piesaistīja plašu starptautisku rezonansi, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas studentu interesi, dažādu kursu studenti piedalījās konferencē kā klausītāji. Konferences rezultātā, sadarbībā ar Starptautisko Semiotisko pētījumu asociāciju, tiek gatavots konferences tēmai veltīts starptautisks rakstu krājums angļu valodā, kurā Zinātniskā komiteja akceptējusi 8 Latvijas zinātnieku darbus.

2006.gada 1. novembrī notika Latvijas Kultūras akadēmijas dibinātāja un rektora profesora Pētera Laķa piemiņai veltītā Latvijas Kultūras akadēmijas 6. Studentu zinātniskā konference. Konferencē piedalījās Kultūras teorijas un vadībzinību, starpkultūru komunikācijas un svešvalodu, kā arī Kultūras socioloģijas un menedžmenta bakalaura un maģistra programmu studenti, nolasot referātus par valodniecības, teātra, literatūras, arhitektūras un kultūras organizācijas problēmām.

Latvijas Kultūras akadēmija organizēja starptautisku zinātnisku konferenci „Kultūras krustpunkti. Starpdisciplinaritāte kultūrvides pētījumos”, kas notika 2006. gada 1. decembrī. Konferencē Latvijas Kultūras akadēmiju pārstāvēja un ar referātiem piedalījās kā docētāji, tā arī doktorantūras studenti. Konferences referātus dalībnieki varēja iesniegt publicēšanai LKA zinātnisko rakstu krājumā „Kultūras krustpunkti”.

Starpkultūru komunikāciju un svešvalodu katedrā tika nolemts, ka nākošajā Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskajā konferencē katedra jau spētu noorganizēt savu sekciju par starpkultūru komunikācijas teorētiskajiem jautājumiem un to pielietojumu, kas liecina, ka ir palielinājusies docētāju interese par zinātnisko darbu.

Zinātnisko pētījumu projekti

Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra turpina darbu pie zinātniskās pētniecības virziena „Figuratīvā valoda diskursā: interkulturālā komunikācija”. Pētniecības virziena ietvaros uzsāktā projekta nosaukums ir „Literārā diskursa figuratīvie aspekti literārā teksta interpretācijas pasniegšanā”. Projekta izpildītājiem lektorei Elīnai Krasovskai un profesorei Anitai Načisčionei ir pievienojusies lektore Linda Straume. Zinātniskās tēmas izstrādes gaitā tiek arī konkrēti pētīti figuratīvās valodas kognitīvie un lietišķie aspekti. Īpaša vērība tiek pievērsta starpkultūru komunikācijai un tās pasniegšanai, kā arī angļu valodas stilistikas jautājumiem, kas ir nozīmīgi gan Latvijas Kultūras akadēmijas teorētiskajos kursos (Valoda un stils, Angļu literatūra, Literārā un mēdiju teksta interpretācija, Tulkošana), gan to metodiskajos aspektos. Projekta gaitā projekta dalībnieces ir piedalījušās ievērojamās starptautiskās konferencēs :

1) PALA 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē „The State of Stylistics” (Stilistikas stāvoklis), kas notika no 2006. g. 26.-29. jūlijam Joensuu Universitātē Somijā: lektore Elīna Krasovska nolasīja referātu Humorous Discourse: The Use of the Stylistic Techniques in J.R.R. Tolkien’s „The Hobbit”; Anita Načisčione nolasīja referātu Applied Stylistics: A Cognitive Approach.

2) EUROPHRAS starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kas notika no 9.-11. jūnija Veszprem, Ungārijā ”Disciplinary and Interdisciplinary Phraseology” (Frazeoloģijas disciplīnas un starpdisciplinārā joma) piedalījās profesore Anita Načisčione ar referātu The Visible and the Invisible in Phraseological Allusion in Discourse: A Cognitive Approach.

3) IALS IV 2006 (the International Association of Literary Semantics) „In Search of (Non)Sense” starptautiskajā konferencē Krakovas Universitātē, kas notika 2006. gada 12.-14. oktobrī Polijā, lektore Linda Straume nolasīja referātu Discoursal Modifications of Idioms as a Means of Creating a Modified Reality in Fantasy Genre Literature.

4) Tartu universitātes organizētajā zinātniskajā konferencē „The Sixth International Tartu Conference on British Studies: Redrawing Boundaries” 2006. gada 28.-29. aprīlī lektore Linda Straume nolasīja referātu „Phraseological Pun in English and Latvian Children's Fiction”.

Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centra projekta „Ziemeļu mūsdienu dramaturģija” mērķis bija iepazīstināt Latvijas pētniekus, teātra profesionāļus un studentus ar Ziemeļvalstu mūsdienu dramaturģiju un tās iestudējumiem Latvijā. Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centra organizētajā pētniecības projektā piedalījās dažādi ziemeļu dramaturģijas un teātra pētnieki – Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants Ronalds Briedis, Daugavpils Universitātes Latviešu valodas un literatūras katedras vadītāja, dr. filol., asoc. prof. Maija Burima, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Teātra, mūzikas un kino mākslas daļas pētniece Baiba Kalna, apgāda Norden AB direktore, tulkotāja un Ziemeļvalstu literatūras pētniece Ilze Kačevska, kā arī divi ievērojami Ziemeļvalstu zinātnieki – dramaturģijas teorētiķis, dramaturgs un dzejnieks Ērlings Kitelsens no Norvēģijas un Kopenhāgenas Universitātes Teātra studiju nodaļas dr. filol., asoc. prof. Bents Holms no Dānijas.

Rezultātā projekta ietvaros tika veikti 6 pētījumi, kuros analizēta gan ziemeļu klasiskās dramaturģijas (H. Ibsena) ietekme uz mūsdienu teātri un dramaturģiju, gan mūsdienu ziemeļu dramaturģijas iestudējumi Latvijā, gan svarīgākās tendences norvēģu, dāņu un somu mūsdienu dramaturģijā : „21. gadsimta Nora un Heda” (Maija Burima); „H. Ibsena grāmatu izdošana Latvijā (Ilze Kačevska); „Jaunākie mūsdienu Ziemeļu lugu iestudējumi Latvijā (Baiba Kalna); „Teātra un sabiedrības dramaturģija Norvēģijā” (Ērlings Kitelsens); „Juhas Jokelas luga „Fundamentālists”” (Ronalds Briedis); „Mūsdienu dāņu dramaturģija” (Bents Holms).

Projekta pētījumu prezentēšanai Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrā 2006. gada 15. decembrī tika rīkots seminārs NORDRAMA, kurā Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Universitātes studentiem, kā arī teātra kritikas un režijas speciālistiem bija iespēja iepazīties ar pētījumiem, satikt to autorus un diskutēt par dramaturģijas tendencēm Latvijā un Ziemeļvalstīs. Latvijas pētniekiem bija iespēja konsultēties ar pieredzējušajiem ziemeļu kolēģiem, tāpat tika aizsāktas sarunas par turpmākiem iespējamiem kopīgiem projektiem jaunu pētniecisku darbu veikšanai un Latvijas jauno dramaturgu un literatūrzinātnieku apmācībai.

Pētījumu veikšanai tika iztulkotas vairākas mūsdienu ziemeļu dramaturgu lugas. Dienu pēc semināra NORDRAMA 2006. gada 16. decembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrs rīkoja Jaunās Ziemeļu dramaturģijas lasījumus Jaunajā Rīgas Teātrī sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu, teātri United Intimacy un Ziemeļu Ministru Padomi. Jaunās ziemeļu dramaturģijas lasījumos teātra un literatūras profesionāļi un interesenti varēja iepazīties ar seminārā NORDRAMA pētītajām lugām - Ērlinga Kitelsena “Debesīs”, Juhas Jokelas “Fundamentālists” un Marias Trīti-Vennerēdas “Franks”. Lasījumus sagatavoja jaunie režisori un aktieri gan no Latvijas Kultūras akadēmijas, gan dažādiem Latvijas teātriem - Valters Sīlis, Māra Siliņa, Juta Vanaga, Kristīne Alberte, Mārtiņš Eihe, Inese Mičule, Armands Berģis. Pirms lasījumiem uzrunu teica Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centra vadītājs Snorre Karkonens-Svensons, un par savas lugas “Debesīs” tapšanu un gaitām pasaulē stāstīja norvēģu dramaturgs un latviešu dainu tulkotājs Ērlings Kitelsens.

2006./2007.akadēmiskajā gadā Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējiem organizēti semināri „Thinking Approach” (domāt rosinošās pieejas), kur pamatā ir integrēta valodas un domāšanas spēju attīstība. Svešvalodu mācīšanās norisē šī pieeja ļauj izpausties gan studentu, gan pasniedzēju radošajām spējām, tādējādi padarot valodas mācīšanos par abpusēji saistošu notikumu. Projekta ietvaros tiek izstrādāti veidi, kā, strādājot ar dažādām skolēnu grupām, mācīšanos padarīt radošāku. Visi veidi piedāvā īpašus mehānismus gan skolēnu valodniecisko, gan domāšanas spēju attīstībai. Mācīšanās process ir vērsts uz skolēnu. Piedāvātie uzdevumi iespējami tuvu atspoguļo reālo dzīves un valodas situāciju. Visām tehnoloģijām ir augsts integrācijas potenciāls, līdz ar to tās visas var izmantot jebkurā klasē neadaptējot, vai arī adaptējot nedaudz. Seminārus vada Thinking Approach projekta pārstāvis, Eiropas Savienības Lingva projekta „New Learners in the New Europe” vadītājs Aleksandrs Sokols. Šajos semināros piedalās pasniedzēji no vairākām katedras sekcijām.

Kultūras socioloģijas un menedžmenta bakalaura studiju apakšprogrammā īpaša uzmanība tiek veltīta praktisko iemaņu attīstībai empīriskā sociālā pētījuma veikšanā. Šāda līdzdalība dažādos pētījuma posmos sekmē teorētisko un praktisko zināšanu un iemaņu līdzsvarotu apguvi, veido studentos priekšstatu gan par sociāla pētījuma īstenošanu, gan metodoloģijas un metožu specifiku, tātad attīsta profesionālās iemaņas. Turklāt, sadarbība ar Latvijas Kultūras ministriju pētījuma pasūtītāja statusā iepazīstina studentus ar potenciālo darba devēju. Studenti tiek iesaistīti dažādas tematikas un dažādu katedras sadarbības partneru īstenotos pētījumos, piemēram:

  1. lektores Andas Laķes un lektores Taņas Lāces vadībā studenti piedalījās kvalitatīvo datu apstrādē (fokusgrupu transkripcijas), kā arī lektores Ilzes Lāces vadībā kvantitatīvo datu (kultūras inspektoru aptaujas datu ievads un apstrāde) apstrādē Latvijas Kultūras ministrijas, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un V/A Tautas mākslas centrs kopīgi īstenotā pētījumā „Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas Latvijā”;

  2. lektores Andas Laķes un lektores Taņas Lāces vadībā studenti piedalījās datu vākšanā Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras īstenotajā “Pētījumā par bezdarbnieku darbiekārtošanos pēc iesaistīšanās pasākumos konkurētspējas paaugstināšanā”, kas ietilpst Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” projektā „Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”;

  3. lektores Andas Laķes vadībā studenti piedalījās Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta (kontaktpersona vadošā pētniece Ilze Koroļova) veiktajā pētījuma „Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas” datu vākšanas posmā, intervētāju statusā; pētījums īstenots Eiropas Savienības Struktūrfondu nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projekta ”Labklājības ministrijas pētījumi” ietvaros.

4.5. Studiju programmas attīstības plāns

Humanitāro zinātņu „Mākslas” studiju programmas attīstībai veikta rūpīga programmas stipro un vājo pušu analīze, iezīmētas attīstības iespējas un draudi, kuru rezultātā noteikti galvenie attīstības virzieni nākamajiem gadiem:

  1. Materiāli-tehniskās bāzes pilnveidošana, auditoriju un katedru telpu aprīkojuma atjaunošana un modernizācija,

  2. radošo specialitāšu apmācības telpu un materiāli-tehniskās bāzes papildināšana,

  3. bibliotēkas saturiskā un tās organizācijas modernizācija,

  4. ārvalstu viesprofesoru vēl lielāka piesaiste LKA mācību un zinātniskajā attīstībā,

  5. sadarbības projektu un līgumu slēgšana ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības, zinātniski-pētnieciskajām un mākslinieciski-radošajām institūcijām,

  6. akadēmiskā personāla zinātniskās un akadēmiskās kvalifikācijas celšana.

STUDIJU PROGRAMMAS SVID ANALĪZE

SP stiprās puses:

  • skaidri saprasts un formulēts studiju programmas mērķis, izdevumi un to sasniegšanas stratēģija,

  • labs akadēmisko spēku nodrošinājums ar zinātnisko interešu daudzpusību un māksliniecisko kvalifikāciju, ļoti laba mācībspēku pedagoģiskā pieredze,

  • akadēmiskā personāla svešvalodu un citu kultūras sfēru un mentālo modeļu pārzināšana,

  • labs mikroklimats akadēmijā, labs mācībspēku un studējošo kontakts gan studiju, gan no studijām brīvajā laikā,

  • LKA kā relatīvi mazas augstskolas studiju darba pārskatāmība, kas ļauj ātri mainīt studiju kursu saturu un pielāgoties grupas un studentu individuālajām vajadzībām,

  • studiju, zinātniskā un mākslinieciski-radošā darba vienotība ļauj paātrināti un jūtīgāk uztvert izmaiņas kultūrā un sabiedrībā,

  • laba vispusīga sadarbība ar Latvijas un ārvalstu izglītības, administratīvajām, zinātniski-pētnieciskajām un mākslinieciski-radošajām institūcijām,

  • LKA ilggadīgā pieredze humanitāro zinātņu „Mākslas” programmu realizācijā visos 3 studiju līmeņos,

  • veiksmīgā studiju programmu organizācija un to stabili kvalitatīvais rezultāts, kas LKA beidzējiem bez grūtībām ļauj konkurēt labākajās Latvijas un ārzemju augstskolu maģistrantūru programmās,

  • augsta pasniedzēju profesionālā meistarība, kas ļauj mācību procesā kombinēt dažādas mācību un zināšanu novērtēšanas formas: lekcijas, seminārus, pastāvīgos darbus, grupu un individuālo darbu.

SP vājās puses:

  • LKA bibliotēkas nepietiekamais nodrošinājums ar mūsdienu zinātnisko literatūru svešvalodās un latviešu valodā, kā arī tās nepietiekamais nodrošinājums ar modernu datortehniku,

  • LKA lasītie interdisciplināri ievirzītie studiju kursi nav pilnībā nodrošināti ar metodiskajiem materiāliem vai arī to sagāde ir atstāta mācībspēku ziņā,

  • LKA ir izsmelta studiju telpu kapacitāte, kā arī jūtamas tehniskā aprīkojuma problēmas,

  • neskatoties uz lielo konkursu (19,3 uz budžeta vietu 2007./2008. māc. gada iestājeksāmenos), LKA ir samērā liels atbirums, jo studenti nespēj savienot darbu ar mācībām, kā arī to dažreiz nosaka studējošo materiālie vai ģimenes apstākļi.

SP iespējas:

  • programmas uzbūves un struktūras īpatnības ļauj to samērā viegli attīstīt gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā, veidojot jaunas apakšprogrammas un/vai uzlabojot to saturisko un metodisko pusi,

  • paplašināmas programmu un apakšprogrammu iespējas, slēdzot jaunus sadarbības līgumus ar Latvijas un ārvalstu zinātniskajām, mākslas un izglītības iestādēm,

  • oriģinālu studiju kursu izstrāde, it īpaši svešvalodās,

  • ar mērķi veicināt programmu, zinātnisko un māksliniecisko tradīciju apmaiņu, kā arī LKA starptautisko atpazīstamību, paplašināma ārvalstu studentu apmācība LKA,

  • akadēmijas un studiju programmu organizēšanas un tehniskā izpildījuma procesa pārstrukturēšana un pilnveidošana,

  • akadēmijas studiju, zinātniskā un pedagoģiskā darba, kā arī kreatīvā potenciāla paaugstināšana, piesaistot augsti kvalificētus viesprofesorus,

  • akadēmijas materiālās bāzes pilnveidošana ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu, tehnoloģijām un informācijas līdzekļiem.

SP draudi:

  • kaut arī lēnāk nekā citās mācību iestādēs, tomēr pieaugošās studiju izmaksas,

  • neelastīgā uzņemšanas sistēma: norādot vairākas studiju prioritātes, mākslīgi tiek uzpūsts konkurss; augstskolas lielāka brīvība radošu konkursu rīkošanā ļautu labāk atlasīt studējošos pēc viņu spējām, nevis pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem u.tml.

  • akadēmiskā personāla neparedzēta maiņa, kas jo īpaši nelabvēlīga var būt gadījumos, ja mācībspēks pasniedz oriģinālkursu,

  • mācībspēku pēctecības problēmas.

5. STUDIJU PROGRAMMAS PAŠNOVĒRTĒJUMS

5.1. STUDIJU PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR 2001. GADĀ AKREDITĒTO STUDIJU PROGRAMMU

Salīdzinot ar 2000. gadā akreditēto programmu, LKA maģistra studiju programmā nav veiktas būtiskas saturiskas izmaiņas. Izmaiņas, kas nepārsniedz 15 %, galvenokārt skar programmas formu, un ir vērtējamas kā tās sakārtojuma optimizācija.

Nebūtiskas izmaiņas programmā izraisīja šādi cēloņi:

  1. LKA unikālās – humanitārās zinātnes vienojošās, bet daudzo specializāciju dēļ vienlaikus sarežģītās programmas pārskatāmības, saprotamības un savstarpējās salīdzināmības, kā arī tās īstenošanas optimizācijas un vienāda līmeņa akadēmisko rezultātu panākšanas nepieciešamība;

  2. Boloņas procesa prasība dalībvalstīm pēc strikti nodalītiem studiju līmeņiem gan zināšanu, prasmju un iemaņu, gan iegūstamās kvalifikācijas ziņā;

  3. Programmas realizācijas optimizācijas prasība arvien pieaugošā studentu skaita, darba apjoma dēļ, kā arī apgriezti proporcionāli sarūkošā rocība mācību telpu skaita un to kapacitātes ziņā;

  4. Programmas kursu sakārtojuma pa semestriem izlīdzinājuma vajadzība studējošo noslodzes izlīdzināšanai;

  5. Programmas pirmajā akreditācijā pielaistās neprecizitātes: kursa realizācijai nepieciešamo stundu un tām atbilstošo kredītpunktu nesabalansētība un neatbilstība pašreiz spēkā esošajiem Izglītības ministrijas normatīviem;

  6. Nepieciešamība nepārtraukti uzlabot programmas kvalitāti, lai realizētu LKA sev izvirzīto mērķi pielāgoties labākajām šāda līmeņa un ievirzes augstskolām pasaulē.

  1. Programmas pārskatāmībai:

    • Galvenās izmaiņas skar kursu nosaukumu maiņu un to novietojumu programmas kopainā, kas programmu nemaina ne saturiski, ne arī tās būtību,

    • stingrā programmas strukturējuma prasība, ko, izvērtējot programmas stiprās un vājās puses, LKA sev izvirzīja 2007. gadā, arī liek programmai izskatīties ārēji savādākai. Tā, līdzīgi kā bakalaura programma, proporcionāli ir sadalīta vienādās daļās A un B daļa un A daļā sakārtota pa kursu blokiem vai moduļiem. Tas ļauj ļoti viegli pārraudzīt, salīdzināt un arī plānot visas humanitāro zinātņu maģistra programmas apakšprogrammas.

    • Visa programmas A daļa ir kļuvusi gandrīz identiska, ļaujot nolasīt galveno otrā jeb maģistra studiju līmeņa uzdevumu,- attīstīt bakalaura programmā iestrādātās teorētiskās iemaņas zinātniskā līmeņa sasniegšanai. A daļas strukturējums ir kursu blokos: 1. Humanitāro zinātņu teorija un metodoloģija, 2. Kultūras teorija, filozofija un politika, 3. Mūsdienu kultūras un mākslas teorija un 4. maģistra darbs.

    • Humanitāro zinātņu maģistra programmā sadalījums pa blokiem, kas ir identiski pirmās akreditācijas materiālos minētajiem, tiks saglabāts arī programmai attīstoties nākotnē. Arī iespējamo izmaiņu gadījumā, ja netiek skarti kursu bloki, bez grūtībām var tikt saglabāta programmas pēctecība, saturiskā atbilstība zinātņu nozarei un akadēmiskā kvalitāte.

  1. Kredītpunktu izlīdzinātība:

    • Visos programmas un studiju līmeņos izlīdzinājuma ceļā panākta kredītpunktu un stundu skaita atbilstība, kas ne vienmēr bija ievērota pirmās akreditācijas dokumentos. Tā kā tādējādi palielinājās kredītpunktu skaits, neizmainot akreditēto programmu, veicām minimālu izlīdzināšanu priekšmetos, kuros tas iespējams;

    • Visos programmas un studiju līmeņos panākts kredītpunktu izlīdzinājums pa semestriem un studiju gadiem, nepārsniedzot 40 KP gadā robežu.

  1. Studiju līmeņu nodalītības prasība:

    • LKA kopš iepriekšējās akreditācijas pagājušo 6 gadu laikā veikusi Studiju programmu saturisko analīzi un to sakārtojumu atbilstoši akadēmiskajām prasībām 1., 2. un 3. studiju līmenim.

  1. Studiju līmenī jeb Bakalaura studiju programmā tiek panākta vispusīga izglītība galvenajās humanitāro zinātņu jomās, kā arī izkoptas nepieciešamās iemaņas un prasmes specializācijas jomā, lai pēc šī līmeņa programmas apgūšanas varētu sekmīgi strādāt gan savā izvēlētajā jomā, gan būt spējīgam pielāgoties radniecīgām profesijām. 1. studiju līmeņa beidzējiem ir pietiekamas prasmes zinātniski-pētniecisku darbu izstrādē un zināšanām atbilstošu praktisku darbu veikšanā.

  1. Studiju līmenī jeb Maģistra studiju programmā tiek panākta daudz dziļāka orientēšanās humanitārajās zinātnēs nekā 1. līmeņa studiju līmenī studējošajiem, kā arī uzstādītas augstas prasības zinātniski-pētniecisko darbu izstrādē kādā no specializācijas laukiem. Īpaša uzmanība šai līmenī tiek pievērsta humanitāro zinātņu metodoloģijai, kā arī studējošie tiek orientēti uz kreatīvu zinātnisko darbu izstrādi, kas liek mainīt un revidēt „iemācītus uzskatus”, iestrādājot zinātniskās pētniecības pamatus, ļauj savā nozarē brīvi operēt ar metodēm un jēdzieniem. 2. līmeņa LKA beidzējiem ir ļoti labas prasmes zinātniski-pētniecisko darbu izstrādē, specializācijas virzienā zināšanas parasti pārsniedz citu augstskolu studējošo zināšanu līmeni.

  1. Studiju līmenī jeb Doktora studiju programmā zinātniski-pētnieciskais darbs tiek profesionalizēts. LKA doktorantūras mērķis ir izveidot zinātniekus humanitārajās zinātnēs.

Pielāgojoties ārējām un iekšējām prasībām LKA maģistra programmā veiktās izmaiņas 17 % apjomā saprotam kā nepieciešamu programmas kvalitātes un tās nemainīguma garantu.

5.2. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA AKADĒMISKĀS IZGLĪTĪBAS STANDARTAM

Humanitāro zinātņu „Mākslas” bakalaura studiju programmas saturu, struktūru un organizāciju nosaka šādi normatīvie akti:

    1. Ministru kabineta noteikumi Nr. 2 (03.01.2002) par valsts akadēmiskās izglītības standartu,

    2. LKA Satversme (14.11.2003, ar grozījumiem 21.11.2006)

MK not. Nr.2, II. 8: Studiju programmas īstenošanā paredzēta ne vairāk kā 6 obligāto priekšmetu apguve vienlaikus.

LKA Humanitāro zinātņu maģistra programmas obligātajā A daļā nevienā no apakšprogrammām nav vairāk kā 6 obligāto priekšmetu semestrī.

MK not. Nr.2, IV. 23.: Maģistra studiju programmas apjoms pilna laika studijās ir no 80 KP, no kuriem ne mazāk kā 20 KP ir maģistra darbs.

LKA Maģistra studiju programmas apjoms ir 80 KP, no kuriem 20 KP ir bakalaura darbs.

LKA Humanitāro zinātņu maģistra programmas visu humanitāro zinātņu specializācijas programmas tiek realizētas 2 gadu jeb 4 semestru pilna laika studijās.

MK not. Nr.2, IV. 24.: Maģistra studiju programmas obligātajā saturā ietver attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēti (ne mazāk kā 30 KP) un teorētisko atziņu aprobāciju zinātņu nozares aktuālo problēmu aspektā (ne mazāk kā 15 KP).

LKA Maģistra programmas specifiskās uzbūves un organizācijas dēļ obligātais saturs ir iekļauts gan programmas A, gan B daļā.

A daļā ir ietvertas humanitāro zinātņu atziņas un metodoloģiju atspoguļojoši kursi 20 KP apjomā, bet B daļā – humanitāro zinātņu specializācijas jomas teorētisko atziņu izpētei veltīti kursi 20-30 KP apjomā, kas kopā veido 40-50 KP. Zinātņu nozares teorētisko atziņu aprobācija maģistriem jādemonstrē savā maģistra darbā, kas veido 20 KP.

    1. Studiju programmas materiāli-tehniskais un metodiskais nodrošinājums

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) bibliotēka - Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) biedre - nodrošina pieeju atbilstošai un daudzveidīgai informācijai, atbalstot mācību procesu visās LKA studiju programmās un pētniecisko un zinātnisko darbu ar nepieciešamo humanitāro un pedagoģisko zinātņu avotu pieejamību. Bibliotēkas 826 lietotājiem pieejami lasītavas un abonementa pakalpojumi. Ar Starpbibliotēku abonementa (SBA) – gan iekšzemes, gan starptautiskā – palīdzību iespējams saņemt jebkuru dokumentu no jebkuras bibliotēkas. Bibliotēkas fondā ir 56000 iespieddarbu un elektronisko informācijas nesēju. Bibliotēkā tiek pasūtīti 16 periodiskie izdevumi, galvenokārt lielākie Latvijā izdotie laikraksti, kā arī studiju virzieniem atbilstoši žurnāli par kultūru, mākslu un teātri. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), Latvijas Akadēmisko bibliotēku (LAB) un ārvalstu vēstniecībām LKA bibliotēka saņem daudz dāvinājumu. LKA bibliotēkas krājuma vērtīgs papildinājums ir LKA katedru un zinātnisko pētījumu centra specializētie krājumi – mācībspēku zinātniskās pētniecības un jaunrades darbi, bakalauru un maģistru diplomdarbi.

Bibliotēkas krājums tikai daļēji ir brīvpieejas. Tuvākajā laikā, lai palielinātu lietotāju iespējas iepazīties un lietot visus bibliotēkā esošos informācijas nesējus, tas tiks organizēts pilnībā brīvpieejas.

Tuvākajā nākotnē tiek plānots no elektroniskā kopkataloga atsevišķā datu bāzē izdalīt studentu un pasniedzēju zinātniskos un jaunrades darbus. Paralēli elektroniskajam kopkatalogam (kas darbojas uz integrētās bibliogrāfiskās informācijas sistēmas bāzes ALEPH) darbojas alfabētiskais un sistemātiskais kartīšu katalogi. Bibliotēkā ir 7 datori, 2 – darbiniekiem, 5 – lietotājiem, ir interneta pieslēgums, pieejami printēšanas, kopēšanas un skenēšanas pakalpojumi.

LKA bibliotēka ir piedalījusies Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu konkursos, piedalās valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” piedāvāto elektronisko resursu un datu bāzu izmēģināšanā un izmantošanā.

Attīstības stadijā ir starptautiskās sadarbības un pieredzes apmaiņas kontaktu veidošana ar radniecīgām augstskolām.

6.1. Imatrikulācijas noteikumi

Apstiprināti LKA Senātā

2006. gada 27. oktobrī,

labojumi 2007. gada 14. maijā

Uzņemšanas noteikumi

maģistra studiju programmā

Latvijas Kultūras akadēmijā

Latvijas Kultūras akadēmijas Uzņemšanas (imatrikulācijas) noteikumi maģistra studijām izstrādāti saskaņā ar Augstskolu likuma 46. un 47. panta prasībām, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra Noteikumiem „Prasības, kritēriji un kārtība uzņemšanai studiju programmās” un LKA Satversmi.

1. Uzņemšanas pamatprincipi

1.1. Par LKA studentu maģistra akadēmisko studiju programmā var kļūt Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas nepilsoņa pasi, Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kā arī personas, kam ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, neatkarīgi no to dzimuma, nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīvesvietas, ja pretendentam ir bakalaura akadēmiskais grāds vai augstākā akadēmiskā izglītība.

1.2. Maģistra studijās Audiovizuālās mākslas apakšprogrammā un Teātra mākslas apakšprogrammā prioritāte ir humanitāro zinātņu bakalauriem mākslās vai pretendentiem ar augstāko izglītību audiovizuālās mākslas vai teātra mākslas jomā.

1.3. Studijas LKA var tikt apmaksātas no valsts budžeta, kā arī fizisko vai juridisko personu līdzekļiem atkarībā no konkursa rezultātiem. Ārvalstnieki var studēt LKA uz līguma pamata.

1.4. Uzņemšana maģistra studiju programmā studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā.

1.5. Maģistra studijās Kultūras teorijas apakšprogrammā bez konkursa var reģistrēties LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās, kuru bakalaura gala pārbaudījumu vidējais vērtējums nav zemāks par 9 (teicami).

2. Reflektantu reģistrācija studijām

2.1. Uz uzņemšanu studiju programmā pretendējošo personu (turpmāk: reflektants) reģistrācija notiek no 2007. gada 11. līdz 13. jūlijam katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00 Latvijas Kultūras akadēmijā Rīgā, Ludzas ielā 24.

2.2. Reģistrējoties studijām LKA, reflektants

2.2.1.iesniedz pieteikumu studijām (noteikta parauga veidlapa, aizpildāma LKA);

2.2.2. uzrāda pasi un iesniedz tās galvenā atvēruma lapas kopiju;

2.2.3. uzrāda augstāko izglītību apliecinošu dokumentus (diplomu un diploma pielikumu), kā arī iesniedz to kopijas;

2.2.4. iesniedz divas fotokartītes (3x4 cm);

2.2.5. iesniedz Curriculum vitae, kurā atspoguļota arī līdzšinējā darbība kultūras un mākslas jomā (Audiovizuālās mākslas apakšprogrammā arī radošā darbība).

2.2.6. Kultūras menedžmenta apakšprogrammas un Mēdiju un kultūras menedžmenta apakšprogrammas reflektanti iesniedz motivācijas vēstuli 2000–3000 zīmju apjomā, kurā pamatota izvēle studēt kultūras menedžmentu.

2.2.7. Pieteikumam var pievienot arī sertifikātus, izrakstu no darba līgumu grāmatiņas un citus dokumentus vai to kopijas, kas saistīti ar izvēlēto studiju programmu.

2.3. Ja kādos no Uzņemšanas komisijā iesniegtajiem vai uzrādītajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) nekā personas pasē, tad jāuzrāda arī laulības apliecība vai cits dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) maiņu.

2.4. Ja persona izglītības dokumentu vai grādu ir ieguvusi ārvalstīs, tā iesniegumam pievieno Akadēmiskā informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam vai grādam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments vai grāds.

2.5. Reģistrēties studijām LKA, uzrādot pilnvaru, var arī reflektanta pilnvarota persona.

2.6. Iesniedzot dokumentus, noteikta reģistrācijas maksa Ls 10 (desmit latu) vienā apakšprogrammā. Samaksātā reģistrācijas maksas summa netiek atdota.

2.6.1. LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās, kuriem ir tiesības reģistrēties maģistra studijām bez konkursa, reģistrācijas maksu nekārto.

2.6.2. LKA humanitāro zinātņu (mākslās) bakalauriem, kuri pārbaudījumus (testus) nekārto, bet reģistrē LKA bakalaura studijās iegūtos vērtējumu, reģistrācijas maksa tiek samazināta par 50%.

2.7. Reflektants var reģistrēties ne vairāk kā divās LKA izsludinātajās maģistra studiju apakšprogrammās.

3. Iestājpārbaudījumi un konkursa uz studiju vietām norise

3.1. Reflektantu uzņemšana maģistra akadēmisko studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz iestājpārbaudījumu rezultātiem.

3.2. Reflektanti kārto šādus iestājpārbaudījumus

3.2.1. Kultūras teorijas apakšprogrammā; Kultūras menedžmenta apakšprogrammā;

a) tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju svešvalodas gala pārbaudījuma rezultātu);

b) tests zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju gala pārbaudījumu – bakalaura eksāmena un bakalaura darba – vidējo atzīmi);

c) pārrunas.

3.2.2. Audiovizuālās mākslas apakšprogrammā

a) tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju svešvalodas gala pārbaudījuma rezultātu);

b) tests zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju gala pārbaudījumu – bakalaura eksāmena un bakalaura darba – vidējo atzīmi);

c) radošais konkurss (saskaņā ar LKA Teātra un audiovizuālās mākslas katedras apstiprinātu Nolikumu).

3.2.3. Teātra mākslas apakšprogrammā

a) tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju svešvalodas gala pārbaudījuma rezultātu);

b) tests zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju gala pārbaudījumu – bakalaura eksāmena un bakalaura darba – vidējo atzīmi);

c) radošais konkurss (saskaņā ar LKA Teātra un audiovizuālās mākslas katedras apstiprinātu Nolikumu).

3.2.4. Mēdiju un kultūras menedžmenta apakšprogrammā

a) pārrunas (vācu valodas prasme, motivācija studijām, līdzšinējā darba pieredze, izpratne par kultūras procesiem, praktiskās situācijas modelēšana).

3.3. Iestājpārbaudījumi maģistra studijām LKA notiek no 2007. gada 16. līdz 25. jūlijam. saskaņā ar Prorektora akadēmiskajā darbā apstiprinātu grafiku.

3.3.1. Iestājpārbaudījumi tiek vērtēti 10 ballu sistēmā.

3.3.2. Ierodoties uz iestājpārbaudījumiem, jāņem līdzi pase vai LR izdota autovadītāja apliecība un Pieteikuma reģistrācijas izdruka.

3.3.3. Personas, kas nav ieradušās uz iestājpārbaudījumiem sarakstā norādītajā laikā, turpmākos pārbaudījumus nekārto.

3.3.4. Reflektantu motivētas apelācijas par iestājpārbaudījumu vērtējumu LKA tiek pieņemtas rakstveidā divu dienu laikā pēc vērtējuma izziņošanas. Apelāciju izskata Rektora vai Rektora pilnvarotas personas izveidota Apelācijas komisija trīs darba dienu laikā.

4. Konkursa rezultātu izziņošana

4.1. Konkursa rezultātus nosaka un apstiprina LKA Uzņemšanas komisija.

4.2. Konkursa rezultāti tiek izziņoti ne vēlāk kā trīs dienu laikā no konkursa noslēguma dienas.

4.3. Pēc pārbaudījuma nokārtošanas reflektanti tiek informēti par konkursa rezultātiem. Gadījumā, ja konkursā iegūto punktu summa ir vienāda, priekšroka ir tiem reflektantiem, kuriem ir augstāks vērtējums: Kultūras teorijas apakšprogrammā – testā kultūras teorijā un vēsturē; Kultūras menedžmenta apakšprogrammā – pārrunās; Audiovizuālās mākslas apakšprogrammā un Teātra mākslas apakšprogrammā – radošajā konkursā.

4.4. Uzņemšanas komisijas lēmumu par konkursa rezultātiem reflektants var apstrīdēt LKA Rektoram adresētā motivētā iesniegumā divu dienu laikā pēc to paziņošanas. LKA Rektora pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Studiju līguma noslēgšana un ierakstīšana studējošo sarakstā (imatrikulācija)

5.1. Reģistrācija pilna laika maģistra studiju programmā notiek laikā no 2007. gada 20. līdz 31. jūlijam.

5.2. Studijas par valsts budžeta līdzekļiem bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Priekšroka studijām par valsts budžeta līdzekļiem ir tām personām, kuras akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.

5.3. Reflektants (turpmāk – studējošais) tiek imatrikulēts ar LKA rīkojumu.

5.4. LKA un studējošais noslēdz Līgumu par studijām, kurā reglamentēti arī studiju apmaksas jautājumi.

5.5. Pretendents zaudē tiesības uz iegūto studiju vietu, kura tam pienāktos pēc pārbaudījumos iegūtajiem rezultātiem, ja LKA norādītajā laikā nereģistrējas studijām. Tādā gadījumā vakantā studiju vieta tiek piedāvāta nākamajam reflektantam pārbaudījumu uzrādīto rezultātu secībā.

5.6. Studējošajam iekārto Studējošā personas lietu, kurā ir šādi dokumenti: reflektanta pieteikums; personu apliecinoša dokumenta kopija; augstāko izglītību apstiprinoša dokumenta kopija; uzņemšanas konkursa rezultātu vērtējums; dokuments, kurā norādīti Rektora rīkojuma par studējošā imatrikulāciju numurs, gads un datums; LKA un studējošā noslēgtā līguma par studijām otrais eksemplārs.

5.7. Uz uzņemšanu studiju programmā pretendējošajai personai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības prasīt noformēt rakstveidā LKA lēmumu par atteikšanos imatrikulēt šo personu.

6. Studiju uzsākšana LKA vēlākos studiju posmos

6.1. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos maģistra studiju programmā ir iespējama:

6.1.1. ja persona LKA vai citā augstskolā apguvusi studiju programmu, kas vismaz 40 kredītpunktu jeb divu semestru apjomā atbilst LKA pašreizējās maģistra studiju programmas tās apakšprogrammas prasībām, kurā persona vēlas turpināt studijas;

6.1.2. ja kopš eksmatrikulācijas nav pagājuši vairāk par pieciem gadiem;

6.1.3. ja ir vakantas studiju vietas.

6.2. Studiju turpināšanai jāpiesakās pie Dekāna, aizpildot noteikta parauga veidlapu un iesniedzot visus šajos Noteikumos paredzētos dokumentus, lai pieteiktos attiecīgā līmeņa studiju programmā, kā arī iepriekšējo studiju apliecinājuma dokumentus.

6.3. LKA saskaņā ar Nolikumu par studiju kursu akadēmisko atzīšanu salīdzina iepriekš apgūtos priekšmetus un to apjomu ar pašreizējās maģistra studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros kārtojami papildu pārbaudījumi. Priekšmetus ieskaita, ja to apjoms kredītpunktos abās salīdzināmajās studiju programmās ir vienāds vai kredītpunktu skaits iepriekš apgūtajā attiecīgajā priekšmetā ir lielāks. Papildus kārtojamo priekšmetu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 20 kredītpunktu.

6.4. Lēmumu par studiju turpināšanu pēc Studiju programmu padomes ierosinājuma pieņem Rektors vai Rektora pilnvarota persona. LKA izdod rīkojumu par imatrikulāciju, pievienojot veiktā salīdzinājuma protokolu un individuālo studiju plānu ar papildu prasībām (apgūstamie priekšmeti, pārbaudījumu kārtošanas termiņi), ņemot vērā, lai kopā ar papildus apgūstamajiem priekšmetiem studiju gadā iegūto kredītpunktu skaits nepārsniegtu 40 kredītpunktu.

7. Ārvalstnieku uzņemšana LKA

7.1. Ārvalstnieki var studēt LKA saskaņā ar individuālu līgumu vai arī saskaņā ar starptautiskiem vai starpaugstskolu līgumiem.

7.2. Ārzemnieku zināšanām jāatbilst LKA Uzņemšanas noteikumu prasībām.

7.3. Ārzemniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības.

7.4. Personai, kura iepriekšējo izglītību ieguvusi ārvalstīs pirms pieteikšanās studijām jāveic akadēmisko grādu un diplomu, kā arī vispārējo izglītību apliecinošo dokumentu atzīšana Latvijas Akadēmiskās informācijas centrā.

7.5. Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kā arī personas, kam ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā piedalās kopējā konkursā uz studiju vietām.

7.6. Ārvalstnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, var studēt LKA saskaņā ar LR Augstskolu likuma 83. panta noteikumiem.

    1. Studējošo skaits programmā, pirmajā gadā imatrikulēto un absolventu skaits

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmas

studentu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas/Studiju gadi

1.

2.

3.

kopā

b.

m.

b.

m.

b.

m.

1)

Audiovizuālā māksla

-

-

5

4

-

-

9

2)

Kultūras menedžments

9

16

8

8

10

11

62

3)

Kultūras teorija

9

5

6

8

-

-

28

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

-

3

-

22

-

-

25

5)

Muzeoloģija

6

1

-

-

-

-

7

6)

Kino un video režija

-

-

-

-

-

-

-

7)

Teātra māksla

7

5

-

-

-

-

12

Kopā pa studiju gadiem budžeta un maksas studijas

31

30

19

42

10

11

Kopā pa studiju gadiem

61

61

21

143

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmā

uzņemto studentu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas

Uzņemto skaits

Tai skaitā

Par budžeta līdzekļiem

Par maksu

1)

Audiovizuālā māksla

-

-

-

2)

Kultūras menedžments

25

9

16

3)

Kultūras teorija

14

9

5

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

-

-

-

5)

Muzeoloģija

7

6

1

6)

Kino un video režija

-

-

-

7)

Teātra māksla

12

7

5

Kopā

58

31

27

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmā

absolventu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas

Absolventu

skaits

Tai skaitā

Par budžeta līdzekļiem

Par maksu

1)

Audiovizuālā māksla

1

1

-

2)

Kultūras menedžments

18

6

12

3)

Kultūras teorija

9

3

6

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

22

-

22

5)

Muzeoloģija

1

1

-

6)

Kino un video režija

-

-

-

7)

Teātra māksla

3

-

3

Kopā

54

10

44

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmas

studentu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas/Studiju gadi

1.

2.

3.

kopā

b.

m.

b.

m.

b.

m.

1)

Audiovizuālā māksla

-

-

5

4

-

-

9

2)

Kultūras menedžments

9

16

8

8

10

11

62

3)

Kultūras teorija

9

5

6

8

-

-

28

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

-

3

-

22

-

-

25

5)

Muzeoloģija

6

1

-

-

-

-

7

6)

Kino un video režija

-

-

-

-

-

-

-

7)

Teātra māksla

7

5

-

-

-

-

12

Kopā pa studiju gadiem budžeta un maksas studijas

31

30

19

42

10

11

Kopā pa studiju gadiem

61

61

21

143

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmā

uzņemto studentu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas

Uzņemto skaits

Tai skaitā

Par budžeta līdzekļiem

Par maksu

1)

Audiovizuālā māksla

-

-

-

2)

Kultūras menedžments

25

9

16

3)

Kultūras teorija

14

9

5

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

-

-

-

5)

Muzeoloģija

7

6

1

6)

Kino un video režija

-

-

-

7)

Teātra māksla

12

7

5

Kopā

58

31

27

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmā

absolventu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas

Absolventu

skaits

Tai skaitā

Par budžeta līdzekļiem

Par maksu

1)

Audiovizuālā māksla

1

1

-

2)

Kultūras menedžments

18

6

12

3)

Kultūras teorija

9

3

6

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

22

-

22

5)

Muzeoloģija

1

1

-

6)

Kino un video režija

-

-

-

7)

Teātra māksla

3

-

3

Kopā

54

10

44

6.3. Studiju procesa organizācija

Studiju process Humanitāro zinātņu maģistra programmā tiek organizēts atbilstoši LKA satversmei, Augstskolu likumam un citiem LR spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, kā arī saskaņā ar LKA Senātā pieņemtajiem studiju procesu reglamentējošajiem dokumentiem. Jaunu studentu uzņemšana notiek saskaņā ar LKA Uzņemšanas noteikumiem, ko ik gadu apstiprina LKA Senāts.

Studijas Humanitāro zinātņu maģistra programmā ir pilna laika studijas. Studiju programmas kopējo vadību nodrošina un konkrētos ar studijām saistītos jautājumus risina prorektors akadēmiskajā un studiju darbā un katedru vadītāji, Studiju Programmu padome un apakšprogrammu vadītāji.

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programmu realizē šādas Latvijas Kultūras akadēmijas katedras:

  1. Kultūras teorijas un vēstures katedra,

  2. Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra,

  3. Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra,

  4. Teātra un audiovizuālās mākslas katedra.

Katedru vadītāji kopā ar prorektoru akadēmiskajā darbā veido programmas stratēģiju, katedras ir atbildīgas par programmas zinātnisko un metodisko nodrošinājumu. Ar studiju saturu un organizāciju saistītie jautājumi, ja tie ir katedras kompetences ietvaros, tiek izvirzīti un apspriesti katedru sēdēs. Studiju programmas un tajās veiktās izmaiņas, kas pārsniedz katedras kompetences ietvarus un skar LKA stratēģisko virzību kopumā, tiek izstrādātas Studiju programmu padomē un piedāvātas apstiprināšanai Latvijas Kultūras akadēmijas Senātā. Katedru un Studiju Programmu padomes tiesības, pienākumus un kompetences ietvarus regulē LKA Nolikums par katedrām un LKA Nolikums par Studiju Programmu padomi (sakt. pielikumā).

Programmas īstenošanas organizatorisko vadību nodrošina Latvijas Kultūras akadēmijas Studiju daļa. Sadarbību ar citu valstu augstskolām, Erasmus programmas īstenošanu un dalību starptautiskajos projektos īsteno Latvijas kultūras akadēmijas Ārējo sakaru daļa.

6.4. studiju metodes un formas

Latvijas Kultūras akadēmijas Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programmas visās apakšprogrammās izmantotās studiju metodes ir:

Nr.

Metode

Raksturojums

1)

lekcijas

studentiem tiek izklāstīti teorētiskie jautājumi, izklāstu papildinot ar praktiskiem piemēriem, vizuālo materiālu, statistikas datiem; lekciju laikā docētāji lieto tehniskos līdzekļus: kodoskopu, multimediju projektoru, DVD, VHS, kasešu un CD atskaņotāju. Vairākos studiju kursos lekcijas orientētas uz studentu radošu līdzdalību zināšanu apguves procesā; atsevišķos studiju kursos daļa lekciju nodarbību tiek īstenota mākslas un kultūras muzejos

2)

semināri

teorētisko un praktisko zināšanu papildinājums un padziļinājums, kuros tiek analizēti literatūras un mākslas darbi, teorētiski raksti, veikti radoši uzdevumi, semināri nostiprina studējošajos patstāvīgas informācijas analīzes iemaņas, sekmē zināšanu un prasmju apguves procesu

3)

individuālie darbi

patstāvīgi izpildāmi uzdevumi, teorētiskās literatūras studijas un ar studiju virzienu saistītu tēmu izstrāde, referātu prezentēšana, lietišķās spēles

4)

praktiskie darbi

vingrinājumi praktisku situāciju risināšanā, informācijas analīzē, kultūras projektu izstrādē un prezentēšanā, kultūras pasākumu organizēšanā, konkrētu tekstu un to uzbūves īpatnību apguvē un analīzē

5)

grupu darbi

veicina studentu prasmes sadarboties un strādāt grupā, veido iemaņas kolektīva darba organizēšanā un īstenošanā, nostiprina studējošo spēju argumentēt un pamatot individuālo viedokli kolektīva lēmuma pieņemšanas procesā

6)

kontroldarbi

regulāra zināšanu pārbaude, lai pārliecinātos par apgūto tēmu izpratni un nepieciešamās terminoloģijas pārvaldīšanu; tiek īstenoti gan studentiem izmantojot, gan neizmantojot papildus materiālus; var tikt īstenoti nodarbības daļas vai pilnas nodarbības apjomā

7)

kursa darbi

tiek uzdoti 2. un 3.kursu studentiem ar mērķi definēt patstāvīgu pētniecisko interesi un veidot praktiskas iemaņas un pieredzi pētnieciskajā darbā

Studiju metožu izmantojums un sadalījums tiek piemērots katras maģistru studiju programmas apakšprogrammai, specializācijas virzienam un tās īstenošanas īpatnībām. Piemēram, Kultūras teorijas un vēstures katedras īstenotajās apakšprogrammās lekciju īpatsvars veido pusi no studiju procesā izmantoto metožu pielietojuma. Papildus raksturotajām studiju metodēm Teātra un audiovizuālās mākslas katedras īstenoto apakšprogrammu studiju kursos ietvertas arī individuālās nodarbības aktieru meistarībā, skatuves runā, dziedāšanā un balss nostādīšanā, modernā dejā un kompozīcijā, operatora meistarībā u.c. un praktiskās nodarbības, bez kuru pielietojuma minētā specialitāte nav apgūstama.

Paralēli studiju programmas īstenošanai visu apakšprogrammu studentiem akadēmijas kinozālē ir pieejamas pasaules kino iknedēļas skates.

Papildus studiju programmām studenti iesaistās Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotajos ārpusnodarbību pasākumos, kas veido studentu pieredzi pasākumu plānošanā, īstenošanā un papildina studentu zināšanas un iemaņas.

6.5. Studējošo zināšanu novērtēšana

Vērtēšanas sistēmas izveidi un vērtēšanas metožu izvēli Latvijas Kultūras akadēmijā nosaka programmas satura un apakšprogrammu specifikas raksturs. Vērtēšana tiek veikta kā teorētiska rakstura studiju kursos, tā arī radošajās nodarbībās, līdz ar to studiju procesā vērtēšanai tiek izvirzīti dažādi kritēriji un vērtēšana tiek balstīta uz dažādas formas pārbaudēm. Studiju procesā pārbaudes notiek :

  1. mutvārdos (semināri, diskusijas, ieskaites, eksāmeni),

  2. rakstveidā (referāti, kontroldarbi, ieskaites, eksāmeni),

  3. radošajās skatēs (Teātra un audiovizuālās mākslas katedrai pakļautajās apakšprogrammās).

Tiesības kārtot ieskaites un eksāmenus nosaka katras apakšprogrammas noteikumi. Ja ieskaite vai eksāmens vērtēts negatīvi, studentam ir tiesības to kārtot vēl divas reizes, trešajā reizē ieskaiti vai eksāmenu pieņem paplašināta pārbaudījumu komisija. Kursa un bakalaura darbus vērtē darba vadītājs, recenzents un komisija. Gala pārbaudījumus specializācijas valodās un Maģistra gala pārbaudījumus pieņem Maģistru gala pārbaudījumu komisija.

Studentu zināšanas tiek vērtētas pēc 10 ballu sistēmas.

Lai iegūtu maģistra grādu:

  1. jānokārto eksāmeni A, B un izvēlētajos C daļas priekšmetos,

  2. jānokārto Maģistra gala pārbaudījums kultūras teorijā un vēsturē,

jāaizstāv Maģistra darbs.

Maģistra darba vērtējumu nosaka šādi kritēriji:

    • pētniecības darba tēmas novitāte un studējošā spējas to izstrādāt,

    • pētījuma tēmas un ideju formulējuma precizitāte,

    • ideju risinājuma loģiskā secība un tās atspoguļojums satura rādītājā,

    • darba teorētiskā līmeņa atbilstība studējošā studiju līmenim,

    • darba teorētiskās un empīriskās daļas sabalansētība,

    • darba praktiskā pielietojamība,

    • pētniecības darba noformējums,

    • darbā izmantotās literatūras aktualitāte un studējošā orientēšanās zinātniskajā literatūrā par pētījuma tēmu,

    • studējošā spēja izdarīt secinājumus un tos pamatot darba kopsavilkumā,

    • pētniecības darba valodas gramatiskā un stilistiskā puse kā darba pamattekstā, tā tam pievienotajās anotācijās,

    • studējošā spēja pamatot savā darbā paustās idejas un to secinājuma gaitu, kā arī spēja savas kompetences robežās oponēt darba recenzentam darba aizstāvēšanas sēdē,

    • bibliogrāfisko norāžu un atsauču noformējums atbilstoši LKA Metodisko norādījumu prasībām.

6.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā. Studējošo aptaujas un to analīze.

/2004./2005. mācību gada vērtējums/

Nozīmīgs studiju kvalitātes indikators katrā studiju programmā ir studējošo apmierinātība ar studiju procesu. Atbilstoši Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras pasniedzēju un studentu izstrādātās vienotās studiju kursu novērtējuma anketas saturam studenti vērtē katra studiju kursa izpildi pēc saturiskajiem, metodiskajiem un tehniskā nodrošinājuma kritērijiem. Studiju kursa noslēgumā kursa docētāji aptaujā studentus par konkrētās disciplīnas apguves iespēju novērtējumu un vēlamajiem uzlabojumiem.

2005. gada jūnijā pavasara semestra sesijas ietvaros tika veikta LKA studējošo aptauja ar mērķi noskaidrot studentu viedokli gan par mācību procesu LKA, gan par LKA administrācijas darbu. Aptauja tika īstenota anketēšanas formā, to veica katedru administrācija. Aptaujas instrumentāriju (anketu) izstrādāja LKA Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedras docētāji un Kultūras socioloģijas un sabiedrisko attiecību apakšprogrammas studenti. Anketas projekts tika saskaņots un apspriests visu LKA katedru ietvaros, LKA Studentu Padomē un apstiprināts LKA rektorātā. Anketēšana bija anonīma, studentiem tika radīti labvēlīgi apstākļi brīvai un neietekmētai viedokļa izteikšanai anketēšanas gaitā. Anketēšanas izlases apjoms – 2372 studenti. 43% no izlases veidoja 1. kursa studenti; 38% - 2. kursa studenti, 19% - 3. kursa studenti. Anketēšanas ietvaros tika izteikts viedoklis par 102 LKA docētājiem, tika novērtēti praktiski visi 1.,2.,3. studiju kursā īstenotie studiju priekšmeti.

6.6.1. Studējošo viedoklis par mācību procesu LKA

Lai precīzāk noskaidrotu studentu apmierinātību ar mācību procesu, gatavojot instrumentāriju tikai izvēlēti 5 galvenie rādītāji studentu apmierinātībai ar mācību procesu

  1. Apmierinātība ar mācību kursu kopumā

  2. Apmierinātība ar mācību vielas pasniegšanu

  3. Apmierinātība ar pasniedzēju darbu

  4. Apmierinātība ar mācību vidi

  5. Studentu pašvērtējums attiecībā uz kursa apguves pakāpi

Anketas sākumā studentiem tika lūgts novērtēt konkrēto mācību kursu kopumā. Studenti 1- 5 ballu (kur 1- zemākais vērtējums; 5 – augstākais), sistēmā pauda savu apmierinātības pakāpi ar studiju/mācību kursu kopumā pēc tādiem 4 indikatoriem, kuri pašā vispārīgākajā nozīmē raksturo studentu attieksmi

  1. Atbilstība izvēlētajai mācību programmai - 4,43*

  2. Studiju kursa strukturētības pakāpe – 4,02

  3. Studiju kursa satura inovācijas pakāpe – 4,14

  4. Studiju kursa interesantuma pakāpe – 3,91

Vērtējot mācību kursu kopumā, aptaujātie studenti pauda augstu apmierinātības pakāpi visos parametros, nedaudz augstāk vērtējot studiju priekšmeta atbilstību izvēlētajai apakšprogrammai, kur visu aptaujāto sniegtais vidējais vērtējums bija 4,43. Līdzīgu apmierinātības pakāpi ar mācību kursu kopumā pauž gan 1., gan 2., gan 3.studiju gada studenti, kas ļauj izdarīt secinājumu, ka studējošie uzskata, ka studiju programma šajā aspektā ar vienlīdz labu kvalitāti tiek piedāvāta visos studiju gados. Nedaudz mācību kursu vērtējums atšķiras dažādās studiju programmas apakšprogrammās* , taču vērtējumi atšķiras tikai 1 balles ietvaros un nav uzskatāmi par statistiski nozīmīgiem.

6.6.2. Studentu apmierinātība ar mācību vielas pasniegšanu studiju kursa ietvaros

Šī parametra ietvaros studentiem bija iespēja novērtēt atsevišķus studiju procesa metodiskos aspektus. Arī šajā jautājumā studentiem tika piedāvāta iespēja 5 ballu sistēmā (kur 1- zemākais vērtējums; 5 – augstākais), paust savu apmierinātības pakāpi ar studiju/mācību vielas pasniegšanu pēc sekojošiem indikatoriem:

  1. Lekciju, semināru un praktisko nodarbību proporcija – 4,01

  2. Kursa atbilstība kursa aprakstam – 4,29

  3. Papildu mācību materiālu piedāvājums semināriem un lasīšanai - 3,79

  4. Informācijas pietiekamība par to, kur un kā padziļināt zināšanas par kursa tēmām – 3,84

Pietiekams semināru un praktisko nodarbību īpatsvars, kā arī alternatīvu informatīvo resursu norādes - uzskatāmas par nozīmīgiem mācību procesa kvalitātes indikatoriem mūsdienu studiju procesiem. Studenti pauž augstu apmierinātības pakāpi gan jautājumā par lekciju, semināru un praktisko nodarbību proporciju studiju kursa ietvaros, gan jautājumā par kursa atbilstību kursa aprakstam. Pietiekami augstu, taču nedaudz sliktāk par citiem parametriem studenti vērtē papildu materiālu piedāvājumu un informācijas pietiekamību par alternatīviem informatīviem resursiem , kas būtu izmantojami zināšanu padziļināšanai kursa tēmās. Šeit vidējie vērtējumi ir nedaudz zem “4.Tas liek docētājiem vairāk pievērst uzmanību ieteicamās un obligātās literatūras, kā arī citu informatīvo resursu apkopošanai un aktualizēšanai savu studiju kursu ietvaros. Viskritiskākie šo metodisko studiju kursu aspektu vērtēšanā ir 3. studiju gada studenti, kuru sniegtie vidējie vērtējumi visos 4 indikatoros ir zemāki par vidējo vērtējumu kopumā. 1. parametrā 3. kursa vērtējums – 3,75

2. parametrā - - 4,20

3. parametrā - - 3,54

4. parametrā - - 3,58

Tātad, 3. kursa studenti izjūt nelielu diskomfortu attiecībā uz papildu studiju materiālu pieejamību. Tomēr arī šie vērtējumi uzskatāmi par apmierinošiem studiju kvalitātes rādītājiem , jo pauž apmierinātību, kas ir virs vidējiem rādītājiem šajos parametros.

6.6.3. Studentu apmierinātība ar pasniedzēju darbu un ar mācību vidi.

Studentiem tika piedāvāta iespēja 5 ballu sistēmā (kur 1- zemākais vērtējums; 5 – augstākais) paust savu apmierinātības pakāpi ar pasniedzēju darbu pēc sekojošiem indikatoriem:

  1. Kursa apraksta un informācijas par kursa prasībām savlaicīga piedāvāšana - 4,16

  2. Uzskates/vizuālo materiālu izmantošana – 3,87

  3. Izdales materiālu nodrošināšana - 3,87

  4. Lekciju sākuma un beigu laika ievērošana – 4,35

  5. Stāstījuma loģika – 4,23

  6. Darba tempa piemērotība uztverei – 4,23

  7. Studentiem izvirzīto prasību pamatotība un saprātīgums – 4,19

  8. Informācijas novitāte un nozīmīgums katrā lekcijā – 4,05

  9. Kontakts ar auditoriju – 4,22

  10. Studentu uzklausīšana un atbildēšana uz jautājumiem – 4,48

  11. Priekšmeta pārzināšana – 4,64

  12. Spēja ieinteresēt un motivēt apgūt konkrēto priekšmetu – 3,96

  13. Vēlme nākotnē sadarboties ar konkrēto pasniedzēju – 4,16

Iegūtie dati liecina, ka LKA studenti pauž augstu apmierinātības pakāpi ar docētāju darbu 2004./05. mācību gadā. Ļoti augstu studenti vērtē docētāju zināšanas savā studiju priekšmetā (noapaļojot vērtējumu – t.i.”5” ), kas liecina par augsto LKA docētāju profesionalitātes līmeni studentu skatījumā. Augsti tiek vērtēta arī docētāju komunikabilitāte un atvērtība sadarbībā ar studentiem ( studentu uzklausīšana un atbildēšana uz jautājumiem), kā arī docētāju disciplinētība - nodarbību laika sākuma un beigu ievērošana.

Salīdzinoši zemāk vērtēta (zem “4”) uzskates un izdales materiālu izmantošana nodarbību laikā. Studenti sagaida no docētājiem intensīvāku apgūstamā materiāla vizualizāciju to nodarbību ietvaros, kur tas atbilst studiju priekšmeta saturam, kas liek pievērst uzmanību intensīvāk sekot metodisko materiālu sagatavošanai .

Pasniedzēju darba vērtējumi ir vienlīdz pozitīvi visu trīs studiju kursu studentu vērtējumos. Vien 1. kursa studentu vērtējumos vērojama neliela tendence vērtēt augstāk docētāju darbu (praktiski visos parametros) salīdzinājumā ar 2. un 3. kursā sniegto vidējo vērtējumu.

Vērojamas zināmas docētāju darba vērtējumu atšķirības atsevišķu studiju apakšprogrammu ietvaros, taču šīs viedokļu atšķirības svārstās tikai 1 balles ietvaros un nevienā apakšprogrammā neviens parametrs nav vērtēts zemāk par “3” ballēm (vidējie rādītāji), kas nozīmē - neviens vidējais vērtējums, kas būtu zemāks par vidēju apmierinātības pakāpi.

Studentiem tika piedāvāta iespēja 5 ballu sistēmā (kur 1- zemākais vērtējums; 5 – augstākais ) paust savu apmierinātības pakāpi ar mācību vidi pēc sekojošiem indikatoriem:

  1. Telpas piemērotība mācību kursa apguvei – 4,08

  2. Telpas piemērotība tehniskā aprīkojuma lietošanai – 3,80

  3. Pasniedzēja dzirdamība telpā – 4,55

Aptaujātie studenti apliecina, savu apmierinātību ar visiem 3 mācību vides raksturojumiem, tomēr nedaudz sliktāk tiek vērtēta atsevišķu telpu piemērotība tehniskā aprīkojuma lietošanai, kas liek pārdomāt telpu plānojuma un tehniskā aprīkojuma uzlabošanas pasākumus.

      1. Studenta pašnovērtējums attiecībā uz kursa apguves pakāpi

Par vienu no studiju kvalitātes indikatoriem varam uzskatīt studentu pašvērtējumu attiecībā uz studiju kursa apguves pakāpi Studējošie savas zināšanas vērtēja 5 ballu sistēmā , kur 1 – atbilda viedoklim – kursu neapguvu nemaz, bet 5 - kursu apguvu pilnībā. Vidēji LKA studenti savas zināšanas novērtējuši uz 3.8, kas uzskatāms par augstu subjektīvās apmierinātības rādītāju attiecībā uzzināšanu apguvi analizējamās studiju programmas ietvaros. Nedaudz augstāks par vidējo pašvērtējums raksturīgs 1.kursa studentiem – 3,9, bet nedaudz zemāks 3. kursa studentiem – 3,0. 2.studiju kursa studenti savu zināšanu pakāpi vērtē uz 3,8 šajā 5 ballu vērtēšanas skalā.

Secinājumi

  1. LKA studenti pauž augstu apmierinātības pakāpi ar studiju programmas kvalitāti tās mācību daļas aspektā.

  2. Visaugstāk vērtētie parametri ir

    • Studiju kursa atbilstība izvēlētajai programmai docētāja sagatavotajam kursa aprakstamun kursa aprakstam,

    • Docētāja zināšanas savā priekšmetā,

    • Docētāja stāstījuma loģika un piemērotība uztverei,

    • Docētāja komunikācija ar studentiem – uzklausot tos un atbildot uz jautājumiem.

3. Vissliktāk vērtētie parametri mācību procesā

  • Uzskates un vizuālo materiālu izmantošna nodarbībās; tas liek pievērst uzmanību metodisko materiālu lietojumam studiju procesā

6.7. Iekšējais kvalitātes mehānisms

Kvalitātes vadības sistēma Latvijas Kultūras akadēmijā tiek balstīta uz starptautisku kvalitātes vadības sistēmu standartos ietvertiem kvalitātes vadības principiem un atbilst akadēmijas pamatmērķiem. Mērķa sasniegšanai šai sistēmā ietverts ietver visa akadēmijas personāla darbības kvalitātes pastāvīgais nodrošinājums, kā arī kvalitātes vadības sistēmas nodrošināšanas posmi tiek īstenoti attiecībā uz visām akadēmijas darbības sfērām : akadēmisko, zinātnisko, administratīvo un saimniecisko darbību..

Kvalitātes vadības sistēma ietver kvalitātes nodrošināšanas nepieciešamo posmu īstenošanu:

  • akadēmijas darbības plānošanu, aptverot kā akadēmisko, tā zinātnisko, administratīvo un saimniecisko darbību;

  • darbības plānu īstenošanu: lai sasniegtu vēlamos rezultātus, tiek izmantoti pieejamie resursi un piesaistīti jauni, veidotas aizvien jaunas sadarbības formas ar citām akadēmiskajām institūcijām, valsts pārvaldes iestādēm, diplomātiskajām un privātām institūcijām un citiem sadarbības partneriem;

  • iegūto rezultātu novērtējumu, kas pamatots uz pastāvīgas saiknes nodrošinājumu starp akadēmijas vadību un konkrētu vēlamo rezultātu sasniegšanas procesā iesaistīto akadēmijas personālu;

  • vadoties no veiktā novērtējuma, tiek pieņemti lēmumi par nepieciešamajām izmaiņām akadēmijas darbības procesā ar mērķi nodrošināt pastāvīgu kvalitāti, kas atbilstu augstām akadēmiskajām, zinātniskajām un iestādes administratīvās un saimnieciskās vadības prasībām.


Procesa kvalitātes vadības īstenošanai tiek veikta virkne darbību ar mērķi efektīvi īstenot visus kvalitātes nodrošināšanas posmus. Iekšējā kvalitātes mehānisma darbībā iekļautas visas struktūrvienības, kas piedalās programmas realizēšanā, ieskaitot studējošos un Studiju Programmu padomi.


Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programmas, LKA akadēmiskās un zinātniskās darbības kvalitātes nodrošinājuma pamatā ir:

  1. studiju programmas satura analīze un izvērtējums, sagatavojot pašnovērtējuma ziņojumus par aizvadīto studiju gadu. Iegūtie dati un secinājumi tiek izskatīti par apakšprogrammu realizāciju atbildīgās katedras un Studiju programmu padomes sēdēs,

  2. studiju procesa un pasniegšanas kvalitātes kontrole un analīze, ko regulāri veic par apakšprogrammu realizāciju atbildīgās LKA katedras,

  3. LKA absolventu darba iemaņu un piemērotības darba tirgum aptaujas un analīze,

  4. akadēmijas studentu aptaujas, iegūstot viedokli par studiju programmu konkrētu kursu īstenošanu, satura un pasniegšanas formas atbilstību studiju kvalitātes prasībām

  5. ārējo ekspertu izmantošana studiju procesa un studējošo zināšanu novērtēšanai,

  6. studiju procesa stratēģiskā plānošana, analizējot studiju programmas vājos punktus, to novēršanu un programmas attīstības iespējas,

  7. akadēmijas docētāju nodarbību hospitēšana un savstarpējs lekciju apmeklējums, kas ļauj izvērtēt to stiprās un vājās puses;

  8. akadēmijas docētāju ikgadēju pārskatu sagatavošana par akadēmisko, zinātnisko un radošo darbību, publikācijām, dalību zinātniskos pētījumos un zinātniskās konferencēs;

  9. konkursa rīkošana akadēmijas grantu piešķiršanai akadēmijas docētāju zinātnisko projektu īstenošanai, nodrošinot projektu izstrādes nepieciešamo kvalitāti;

  10. akadēmijas docētāju starptautiskas apmaiņas veicināšana, piesaistot starptautisku fondu finansējumu un radot iespēju akadēmijas docētājiem gūt pieredzi ārvalstu augstskolās;

  11. augsti kvalificētu vieslektoru aicināšana, tai skaitā no ārvalstu augstskolām.

Administratīvās un saimnieciskās darbības kvalitātes nodrošināšanas pamatā ir:

  1. kvalitatīva personāla vadība;

  2. papildus finanšu piesaiste akadēmijas saimnieciskajai darbībai un pārskatāms finanšu izlietojums konkrētiem mērķiem, atbilstoši vēlamajiem rezultātiem;

  3. akadēmijas studentu aptaujas, iegūstot viedokli par studiju īstenošanas saimniecisko nodrošinājumu un atbilstību studiju kvalitātes prasībām;

  4. akadēmijas ikgadēju pārskatu sagatavošana par akadēmijas saimniecisko darbību, sniedzot nepieciešamu informācijas apkopojumu un saimnieciskās darbības izvērtējumu tālākai lēmumu pieņemšanai.

7.1. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla nodrošinājums

Akadēmiskā personāla sadalījums pēc akadēmiskajiem amatiem

Katedras / Akadēmiskie amati

Profesori

Asociētie profesori

Docenti

Lektori

Stundu docētāji

Kopā:

Kultūras teorijas un vēstures katedra

6

2

4

6

2

20

Starpkultūru komunikāciju un svešvalodu katedra

1

3

1

28

2

35

Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedra

-

2

3

5

5

15

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

3

6

7

10

6

32

Kopā:

10

13

15

49

15

102

Akadēmiskā personāla sadalījums pēc zinātniskajiem grādiem

Katedras / Zinātniskie grādi

Habilitētie doktori

Doktori

Maģistri

Bakalauri

Kopā:

Kultūras teorijas un vēstures katedra

2

10

8

-

20

Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra

-

6

26

3

35

Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedra

-

4

11

-

15

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

-

1

27

4

32

Kopā:

2

21

72

7

102

7.2. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla zinātniskās, metodiskās un mākslinieciski-radošās darbības virzieni

Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs atspoguļojas docētāju studiju kursos un studējošiem piedāvātajās zinātniski-pētniecisko darbu tēmās.

Galvenie pētniecības virzieni ir:

  • Kultūras teorija,

  • Kultūras filozofija,

  • Kultūras semiotika,

  • Kultūras socioloģija,

  • Kultūras menedžments,

  • Kultūras antropoloģija,

  • Kognitīvā lingvistika,

  • Folkloristika,

  • Teātra, kino un audiovizuālo mākslu vēsture un teorija,

  • Literatūras teorija.

Ar minētajiem virzieniem saistīta gan piedalīšanās zinātniskajās konferencēs un semināros, gan akadēmiskās publikācijas.

7.3. Studiju programmā nodarbinātā akadēmiskā personāla zinātniskā, metodiskā un mākslinieciski – radošā darbība

(2001. – 2007.)

Gunārs Bībers

Zinātniskās publikācijas

  1. Ibsens. No jauna un pirmoreiz. Diena, 2006.15.IV

  2. Aspazijas traģēdiju varones izvēles situācija. Krāj. Rainis un Aspazija, Zinātne, 2004

Iesniegts publicēšanai

  1. Kustības un vārda kontrapunkts F.Dīrenmata dramaturģijā. (rakstu krāj.)

  2. Jauns skatījums uz Ibsenu Latvijā.

  3. A.Griguļa satīriskās komēdijas. (rakstu krāj.)

  4. Uz lekciju pamata tiek gatavots mācību līdzeklis „Drāmas teorija”

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  1. Aspazijas traģēdijas varones izvēles situācija. 2004. gada septembris

  2. A.Grigulis un G.Priede. 2007. gada 14.februāris

Raimonds Briedis

Zinātniskās publikācijas

  1. Vilis Lācis (1904-1940-1966)// Latviešu rakstnieku portreti. Laikmeta krustpunktos. – R.: Zinātne, 2001.- 51.-81. lpp.

  2. Laikmeta kontūrējums; Proza. 50.-70. gadi// Latviešu literatūras vēsture 3 sējumos. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. – 3. sēj. – 32.-94. lpp.

  3. Mazliet par atskaņas semantikas evolūciju Čaka dzejā// Aleksandra Čaka gadagrāmata. – Rīga: Pils, 2002. – 99.-118. lpp.

  4. Dažas epizodes Galvenās literatūras pārvaldes un Andreja Upīša attiecībās// Karogs. – 2002. – 12. nr. – 184.-187. lpp.

  5. 245 šķirkļi// Latviešu rakstniecība biogrāfijās. 2. pārstr., pap. izd. – R.: Zinātne, 2003

  6. Vilciens uz Austrumiem. Mazliet par neeiropeiskajām (Orienta) zīmēm latviešu literatūrā// Kentaurs, 32. 2003. 49.-56. lpp.

  7. Aleksandra Čaka dzejas atskaņu vārdnīca, 1// Aleksandra Čaka gadagrāmata. R.: Pils, 2004.133.-170. lpp.

  8. Zeme bez centra jeb Dzīve uz robežas. Ieskars Andreja Upīša kara gadu stāstos// Andrejs Upīts. Paliekošais un zūdošais. R.: Pētergailis, 2004.

  9. Kas notiek ar Romu II pasaules kara laikā latviešu padomju dzejā?// Antiquitas Viva-2. Rīga: Zinātne, 2005. – 186.-195. lpp.

  10. Nosaukumu semantika latviešu padomju kara un pēckara dzejā// Meklējumi un atradumi. R.: Zinātne, 2005. – 94.-103. lpp.

  11. Vilis Lācis un (paš)cenzūra// 100 gadu kopā ar Vili Lāci. Konferences materiāli. R.: Zinātne, 2005. – 53.-59. lpp.

  12. Atskaņu funkcijas Ojāra Vācieša 50.-70. gadu dzejā// Cilvēka brīvība. Cilvēka balss. Rakstu krājums. R.: Pils, 251.-258. lpp.

  13. Rainis pēckara latviešu padomju “varoņu” hierarhijā// Meklējumi un atradumi. 2006. Sast. I. Daukste-Silasproģe. – R.: Zinātne, 2006. – 146.-156. lpp.

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  1. Romas alūzijas latviešu pēckara dzejā. Konference “Antiquitas viva: Urbs aeternis”. Rīga, 26.09.2003.

  2. Atskaņu semantika O. Vācieša 50.-60. gadu dzejā. O. Vācieša jubilejas konference 2003. XI

  3. Grieķijas motīvs latviešu pēckara padomju dzejā – Rīgas 2. starpt. hellenistikas konference 2005., 25. XI

  4. Ļeņins un Staļins latviešu padomju pēckara dzejā. 12. starpt. zin. konference “Aktuālas problēmas literatūras zinātnē” Liepāja 2.-4. III 2006

Valda Čakare

Zinātniskās publikācijas

    1. „20.gadsimta 90.gadi un gadsimtu mija Latvijā un pasaulē.” Zeltiņa, Guna (red.): Latvijas teātris. 20.gs. 90.gadi un gadsimtu mija. 2007, Rīga: Zinātne, 7.-13.lpp.

    2. „Latvijas režija (1990-2005). Galvenās tendences.” Radzobe, Silvija (red.): Teātra režija Baltijā. 2006, Rīga: Jumava, 254.-289.lpp.

    3. „Alvis Hermanis.” Radzobe, Silvija (red.): Teātra režija Baltijā. 2006, Rīga: Jumava, 454. - 485. lpp.

    4. „Kičs latviešu teātrī.” Teātra Vēstnesis, 2006. Nr.1, 158.-165.lpp.

    5. Ojāra Vācieša „nežēlības teātris”. Cilvēka brīvība. Cilvēka balss. Ojāra Vācieša starptautiskā zinātniskā konference. Rakstu krājums. 2005, Rīga: Pils, 167.-174. lpp.

    6. Skatuves telpas metaforas un to tulkojums teātra valodā. Teātra Vēstnesis. 2005, Rīga. Nr.1. 47. - 55.lpp.

    7. Postmodernisms un modernisms. Postmodernisms teātrī un drāmā. 2004., Rīga: Jumava, 11. - 37. lpp.

    8. Reālā pasaule un tās simboliskā projekcija Ibsena lugu iestudējumos 1990.gadu latviešu teātrī.” Norvēģu dramaturģija un tās interpretācija Baltijas valstīs. 2004., Rīga: Norden AB, 331. - 339.lpp.

    9. Čakare, Valda 2003: „Sfinksas mīkla hellēņiem un mums.” Hellēņu dimensija Eiropai. Rīga: Zinātne, 231.-235.lpp.

    10. Gordons Kreigs. 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā. 2002, Rīga, Jumava, 778.- 805.lpp.

    11. .Anglijas režija (1900-1945). Galvenās tendences. 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā. 2002, Rīga: Jumava, 734.- 777.lpp.

    12. Citas pasaules. Teātra Vēstnesis. 2002, Nr.3/4, 45.-55.lpp.

    13. “Orfejs un Eiridīke postmodernā teātra diskursā.” Antiquitas Viva. Studia Classica. 2001, Rīga: LU Klasiskās filoloģijas katedra. Hellēnistikas centrs, 97.-102.lpp.

    14. “Antīko motīvu funkcionalitāte 20.gadsimta avangarda teātrī.” iTAKA. 2001, Rīga: LU Klasiskās filoloģijas katedra. Hellēnistikas centrs, 30.-37.lpp.

    15. “The Latvian Theatre and the End of the Second Millennium.” The 5th European Theatre Forum 2000. The Actor Today. Light and Shadow. 2001, Paris: Actes Sud, pp.113 -120.

    16. “Post-Modern Culture and National Identity in Post-Socialist Latvia.” Acta Baltica 2001. Kaunas: Aesti, pp.192-196.

    17. Teātris un teksts. Teātra valodas atjaunošana. 2001, Teātra Vēstnesis. Nr.4, 25.-28.lpp.

Iesniegts publicēšanai

  1. „Rainis.” In: Grolier Encyclopedia of Modern Drama.

  2. „Latvian Drama.” In: Grolier Encyclopedia of Modern Drama.

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  1. 08.12.2007. Starptautiska konference Theatre: Stability and Dynamics. Referāts „Clichés of Theatrical Gesture in the Recent History of the Latvian Theatre”. Tallina (Igaunija).

  2. 20.10.2006. Starptautiska konference Metamind. Referāts „Vientiesība latviešu teātrī”. Rīga (Latvija).

  3. 03. 2006. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta 12.starptautiskā zinātniskā konference .Aktuālas problēmas latviešu literatūras zinātnē..Referāts “Refleksija par teātri kā komunikācijas veidu Latvijas teātru jaunākajos iestudējumos. Kičs latviešu teātrī”. Liepāja (Latvija).

  4. 11. 2005. Rīgas 2. starptautiskā hellēnistikas konference Hellēņu pasaule un mēs. Referāts „Traģēdijas dekonstrukcija A.Kamī „Kaligulas” iestudējumā Dž.Dž.Džilindžera režijā”. Rīga (Latvija).

  5. 2005.gada aprīlī starptautisks Ibsenam veltīts seminārs. Referāts „Reālā pasaule un tās simboliskā projekcija Ibsena lugu iestudējumos 20. un 21.gadsimta mijā”. (angļu val.). Oslo (Norvēģija).

  6. 11. 2004. Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskā zinātniskā konference Kultūras krustpunkti. Referāts „Atkārtojuma veidi, funkcijas un semantiskās īpatnības Māras Ķimeles teātrī. Strindberga “Jūlijas jaunkundze”. Rīga (Latvija).

  7. 11. 2003.Starptautiska Ojāram Vācietim veltīta konference. Referāts „Ojāra Vācieša ”nežēlības teātris””. Rīga (Latvija).

  8. 2006-2007 Līdzdalība starptautiskā projektā Nordplus Neighbour Project. „Baltic-Nordic-NW Russia Network in Theatre Studies and Education”.

  9. 2005.-2006 Līdzdalība Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansētā projektā „Baltijas teātra režija”

  10. 2004. - 2007. Līdzdalība Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansētā projektā “Ekspresrecenzijas par Latvijas teātru iestudējumiem”

  11. 2002. – 2007. Līdzdalība Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansētā projektā “20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā” (2.sējums)

  12. 1999. – 2003. Līdzdalība Latvijas Kultūrkapitāla fonda finansētā projektā “Ābolu ķocis”

Jeļena Celma

Zinātniskās publikācijas

  1. Raksts „Klasika mūsdienu mākslas, kultūras kontekstā” („Homo aestheticus”, Tapals, 2001)

  2. Raksts „Vai dialogam ir robežas?” (LU raksti, 687.sēj, 2005.

  3. Raksts „M.Bahtins mūsdienu humanitāro zināšanu kontekstā” (LU raksti, 705.sēj, 2006.)

Iesniegts publicēšanai

Raksts „Nīče un Šestovs” (LU krājumā)

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  1. 2005.g. 25.-26.02 – LU „Bahtina 110 gadu jubilejai veltītā konference”

  2. 2007.g. 16.02 – LU „M.Palevičas 120.dzimšanas dienas atcerei”

Pauls Miervaldis Dambis

Zinātniskās publikācijas

  1. „20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceles.” Grāmata, R.: Zvaigzne ABC, 2003.

  2. „Klusuma spēles jeb saruna ne par ko.” Raksts žurnālā „Mūzikas saule”, V, 2001.

  3. „Liela mūzika vienmēr būs garīga.” Raksts žurnālā „Mūzikas saule”, Nr. 4, 2002.

  4. „Dialogi. V. Tormiss un Pauls Dambis”, raksts žurnālā „Mūzikas saule”, IV/V Nr. 28, 2005.

  5. „Sarunas ar Džonu Keidžu”, raksts žurnālā „Mūzikas saule, Nr. 35, 2006.

  6. „Komponists tuvplānā”, raksts žurnālā „Mūzikas saule”, Nr. 35, 2006.

  7. „Latvijas Dziesmu svētku fenomens”, Dziesmu svētku žurnāls, 2006.

Iesniegts publicēšanai

„Laika, telpas, skaņas un klusuma saskaņa un spēles”, izdevniecībā „MUSIKA BALTICA”, 2000. Otrā redakcija 2005.

Autorkoncerti:

  1. Mūzika katedrālē, 2006. gada 26. maijā Rīgas Domā – Rīgas Domes kultūras projekta ietvaros.

  2. Portretu galerijas ietvaros Rīgas Latviešu biedrībā, 2006. gada 25. majā KKf projektā.

  3. Ērģeļmūzikas koncerts 2006. gada 16. jūnijā Rīgas Domā, VKKF projekts.

  4. Paula Dambja danči un dziesmas, 2006. gada 24. novembrī, Rīgas jauktie kori, Rīgas domes kultūrprojekts, koncertorganizācija AVE SOL.

  5. Piedalīšanās starptautiskajās jauno mūziķu vasaras nometnēs Ogrē, 2003., 2005., 2006. gados kā lektoram par tēmām „Mūzika un klusums”, „Postmodernisms un Jaunās vienkāršības paradigma mūzikā 21. gs. sākumā”, „Ksenakisa mūzikas filozofija”.

  6. Lekcijas par mūsdienu mūziku Jēkabpils kultūras darbiniekiem, 2002., Rīgas mākslas skolā, 2004., Latvijas ērģeļnieku ģildē, 2004., Latvijas mūzikas skolotāju biedrības organizētajos kursos 2005., 2006.

Dīters Herbsts (Dieter Herbst)

Zinātniskās publikācijas

Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments. Sast. Ivars Bērziņš, Pēters Nēbels. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2006, 161 -181 lpp., ISBN 9984-23-205-0

Edel in schlammpig ... Luxus von der Stange in Hochglanz – corporate imagery! (Seminar-Shop, 12. November 2004)

Corporate Imagery – Neues Modeswort oder univerzichtbares Strategy-Tool? (Ausschnit, Ausgabe 2, November 2004)

Mega-Trend: Corporate Imagery: Unternehmen brauchen Gesicht, März, 2004

Die Praxis al Marke – Markenführung im Gesundhaitsmarkt, Erfolgreiche Strategien zur Kunden-Gewinnung unf –Bindung. Herausgeber: Dipl.-Wirt.-Ing. (FH) Sabine Nemec und prof.Helmut Börkircher, geplanter Erscheinungstermin: Herbst 2004

Public Relations – Perspektive und Potenziale im 21. Jahrhundert. Herausgeber: Tanja Köhler und Adrian Schafranietz, Westdeutscher Verlag, 2004.

Leonarda ķestere

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

2001.gads ENCATC Ģenerālā asambleja un konference Pēterburgā, Krievija

2002.gads ENCATC Ģenerālā asambleja un konference Dārtingtonā, Lielbritānija

2004. gads, augusts Synaxis Baltica Liepājā un Liepājas reģionā, Latvijas Kultūras akadēmijas organizētā studentu vasaras akadēmija, Baltijas reģiona valstu augstskolu kultūrmenedžementa programmām

2004.gads, augusts LKA starptautiska konference „MUCH – Managing Unique Cultural Heritage” , Liepājā, Synaxis Baltica Vasaras akadēmijas ietvaros, sadarbībā ar Britu padomi, Gētes institūtu un Ziemeļvalstu padomi Rīgā, Liepājas domi, Liepājas rajona, Nīcas, Rucavas, Embūtes pašvaldībām

2005.gads LR Kultūras ministrijas konference Madonā, „Kultūrpolitikas vadlīnijas un reģionalitāte”

2005.gads ENCATC konference Helsinkos, Somija

2005.gads ENCATC Ģenerālā asambleja un konference Krakovā, Polija

2005.gads, oktobris Latvijas kultūras darbinieku pirmais forums „Tradīcijas un attīstība – nacionāla valsts” , Rīgā, Dailes teātrī , uzstāšanās

2005.gads, decembris LR Kultūras ministrijas konference "Kultūras ieguldījums ekonomikā", uzstāšanās

Mākslinieciskā darbība

Profesionālā producenta pieredze

Starptautiskie projekti

  • 2006-2007 Festivāls „Francijas Pavasaris Latvijā 2007”, projekta vadītāja un producente

  • 2004-2006 Festivāls Francijā „Pārsteidzošā Latvija”, projekta vadītāja un producente

  • 2006 gads Projekts-iniciatīva „Kopā/Together”, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II vizītes Latvijā organizēšana un lielformāta pasākuma producēšana Arēnā Rīga

  • 2006.gads Labdarības projekts „Deja Ikvienam”, mūsdienu dejas izrāde nedzirdīgiem bērniem sadarbībā ar „Green Candle Dance Company” (Lielbritānija), dejas nometne Valmierā, producente

  • 2006. gads Mārtins Makdona, izrāde „Spilvencilvēks”, režisors Jan-Willem van den Bosch (Lielbritānija) Dailes teātrī, producente

  • 2004-2006 Jaunās britu dramaturģijas lasījumi, Dailes teātra kopprojekts ar Lielbritānijas padomi, producente un projekta vadītāja

  • 2004. gads Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, 1.maijā, svinīgais koncerts „Mēs-Eiropai” Latvijas Nacionālajā operā, producente

  • 2002-2003.gads Volfganga Rīma kameropera „Jakob Lenz”, Latvijas Nacionālā opera, producente. Gētes Institūta Latvijā 10-gades Latvijā projekts

  • 2001.gads Starptautiskais mūzikas forums „Forte Rīga”, Forte Classic projekta direktore

Latvijas projekti

  • 2006. gads Ilmārs Blumbergs „Venēcijas Grāmatas”, grāmatas izdošanas projekta un atklāšanas Nakts Izrādes producente un režisore

  • 2003. gads Vācietis.Novembris.Klavierkoncerts. O.Vācietis, A.Maskats – muzikāla izrāde, Dailes teātris, producente

  • 2003. gads Jāņa Lūsēna, Normunda Beļska un Daces Micānes-Zālītes mūzikls „Īkstīte”, Dailes teātris, projekta vadītāja

  • 2002 .gads Andris Vilcāns, Olga Žitluhina, mūsdienu dejas izrāde „Alise”, Latvijas Nacionālās operas un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas kopprojekts, producente un projekta vadītāja

  • 2001.gads Jānis Lūsēns, Māra Zālīte, opera bērniem „Putnu Opera”, Latvijas Nacionālā opera, producente un filantropijas projektu vadītāja

Rūta Muktupāvela

Zinātniskās publikācijas

  1. Mājas semantika lietuviešu kosmogonijā // Humanitāro Zinātņu vēstnesis 2002/1. – Daugavpils: Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte, 2002., 7.-13.lpp.2002.

  2. Pasaka vai kosmogoniskais mīts: sižeta interpretācija// Pasaka kultūras kontekstā. – Rīga: Pils, 2003.

  3. Inkulturācijas tradīciju metamorfoze mītiskās domāšanas ietekmē. Atšķirības // Letonica. 2004/11. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra, folklora, māksla. – Rīga: Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2004., 46. – 63. lpp.

  4. Ancestors: Baltic Cult of Ancestors // Encyclopedia of Religion / Ed. Lindsay Jones, vol. 1. – Detroit, New York, Sanfrancisco, San Diego, New Haven, Waterville, London, Munich: Thomson Gale, Macmillan Reference USA, 2005. – p. 327-332.

  5. Senču kults Latvijā un Lietuvā // Acta Baltica 2005. – Kaunas: Aesti, 2005. – 106.-117. lpp.

  6. Inkulturācijas figuratīvo formu salīdzinošā analīze. Promocijas darba kopsavilkums. Rīga, 2005. 44 lpp.

  7. Priekšstati par mirušajiem latviešu un lietuviešu tradicionālajā kultūrā. Kulturoloģisks žurnāls Kentaurs XXI. Nr. 39. 2006. aprīlis. 79. - 90. lpp.

  8. Atzīdeņa fenomens latviešu un lietuviešu tradicionālajā kultūrā. Literatūras mēnešraksts Karogs, 2006. Nr. 4. 82.-92. lpp.

Iesniegts publicēšanai

Weaning Traditions in Latvian Folksongs and Ethnographical Materials of the End of the 19th Century and the First Half of the 20th Century. SIEF turpinājumizdevums B.A.S.I.S. 3

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  1. Latvijas Universitāte. LU filoloģijas fakultātes jauno zinātnieku konference. 2003.

  2. Daugavpils rajons, Višķi, starptautiskā konference “Reģionu identitāte”. 2003.

  3. Lietuvas Zinātņu akadēmija. Starptautiskā zinātniskā konference “Senoji/naujoji kultūra: šiuolaikinės koncepcijos”. Pasaules lituānistu asociācija. 2003.

  4. LU Literatūras un folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuve. Barondienas konference “Folklora un ikdienas kultūra: interpretācijas teorija un prakse”. 2003.

  5. Rīga. Starptautiskās Folkloras un etnoloģijas biedrības (SIEF) balāžu komisijas 34. konference. 2004.

  6. Lietuva. Ekspedīcija “Kuršu pēdas” Neringā, 2004.

  7. Latvijas Universitāte. Seminārs “Kuršu zīmes kultūrā”. Latvijas Universitāte. 2004.

  8. Polija. Piedalīšanās zinātniskās izpētes projekta ,,Rietumbalti laikmetu krustcelēs” Vārmes – Mazūrijas ekspedīcijā. 2005.

  9. Latvijas Kultūras akadēmija. Starptautiska zinātniska konference "Kultūras krustpunkti. Starpdisciplinaritāte kultūrvides pētījumos". 2006.

  10. Latvijas novadu ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības stratēģijas globalizācijas laikmetā. 2002.-2005. Projekts.

  11. Rietumbalti un viņu kaimiņi kultūru krustcelēs. 2004.-2005. Projekts.

  1. Tradicionālā kultūra: Baltijas dimensija. 2005. Projekts.

  2. Vara un kultūra. 2005. Projekts.

  3. Starpdisciplinārie pētījumi Latvijas kultūras vēsturē. 2006. – 2007. Projekts.

Katrīna Nellinga

Zinātniskās publikācijas

Deuschlands Banken in der Krise – Eine Analyse der Situation des deutschen Bankensektors nach der Einführung des Euro. In: Der Oekonom als Politiker. Europa, Geld und die soziale Frage. Lucius&Lucius, Stuttgart, 2003.

Inta ROZENVALDE

Zinātniskās publikācijas

  1. Gatavojam publikāciju. Par ko ir jādomā. Grām.: Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga : Rasa ABC, 2003, 44. –51. lpp. (kopā ar I. Jansoni)

  2. Preses lasītāja svešvārdu vārdnīca '2004. Rīga : Nordik, 2004, 520 lpp. (sastādītāja).

  3. Par rakstīšanas centru Latvijas augstskolā: sapnis un pamošanās. Grām.: Latviešu valoda – robežu paplašināšana. 1. sēj. Rīga : Valsts valodas komisija, 2005, 86.–92. lpp.

  4. Par universālas virtuālas skaidrojošas vārdnīcas izveidi un tās pieejamību. Grām.: Latviešu valoda – robežu paplašināšana. 1. sēj. Rīga : Valsts valodas komisija, 2005, 93.–99. lpp.

Iesniegts publicēšanai

  1. Preses lasītāja svešo vārdu vārdnīca’2007. Rīga : Nordik. 17 a.l.

  2. Zinātniskā literatūra un t.s. zinātniskais aparāts. Valsts valodas komisijas raksti. 0,5 a.l.

Zane Šiliņa

Zinātniskās publikācijas

  1. Šiliņa Z. Ragana Aspazijas dramaturģijā. Grām.: Kultūras krustpunkti: Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums, 2. laidiens. Sast. J. Urtāns. Rīga: Mantojums, 2006, 335.-348. lpp. ISBN 9984-9811-69

  2. Šiliņa Z. Rainis un ekspresionisms. Letonica. 2005, Nr. 12, 37.-47. lpp. ISSN 1407-4729

  3. Šiliņa Z. Telpa Raiņa lugā “Spēlēju, dancoju”. Grām.: Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: Latviešu literatūra. Rakstu krāj., 9. Sast. E. Lāms. Liepāja: LiePA, 2004, 125.-133. lpp. ISSN 1407-4729

  4. Šiliņa Z. Telpa Raiņa dramaturģijā: “Dievs un Velns” un “Spēlēju, dancoju”. Grām.: Kultūras krustpunkti: Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums, 1. laidiens. Sast. J. Urtāns. Rīga: Mantojums, 2004, 65.-76. lpp. ISBN 9984-9699-6-7

  1. Šiliņa Z. Varoņa, radošā gara un pagātnes attiecības Raiņa dramaturģijā: “Īliņš” un “Spēlēju, dancoju”. Letonica. 2003, Nr. 9, 87.-115. lpp. ISSN 1407-3110

  2. Šiliņa Z. Mīts par Trojas karu Žana Žirodū interpretācijā. Grām.: Hellēņu dimensija Eiropai: Rīgas 1. starptautiskās hellēnistikas konferences „Hellēņu pasaule un mēs” materiāli. Sast. O. Lāms, I. Rūmniece. Rīga: Zinātne, 2003. 175.-183. lpp. ISBN 9984-698-77-0

  3. Šiliņa Z. Spēlmaņa motīva filozofiskās pamatnostādnes Aleksandra Čaka poēmā “Spēlē, Spēlmani!” un Raiņa lugā “Spēlēju, dancoju”. Grām.: Aleksandra Čaka gadagrāmata 2002. Sast. A. Konste. Rīga: Pils, 2002, 72.-80. lpp. ISBN 9984-9570-2-0

  4. Šiliņa Z. Haosa interpretācijas 20. gs. sākuma latviešu dramaturģijā. Grām.: Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: Rakstu krājums, 7. Sast. E. Lāms. Liepāja: LPA, LU LFMI, 2002, 262.-279. lpp. ISSN 1407-4729

Iesniegts publicēšanai

Grieķu mīts franču dramaturģijā: Žans Žirodū „Elektra”. Grām.: Hellēņu dimensija. Rīga, LU apgāds.

Kšištofs Širšeņs (Krzysztof Szyrszeń)

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  • Vecpils baznīcas ērģeļu renovācijas brīvprātīga koordinēšana un tās ieskandināšanas koncerta 2006.g. 2 septembrī organizēšana.

  • Aprīlis 2006. - Poļu aktierim Janam Pešekam veltīts kino vakars k/t “Rīga” un meistardarbnīcas Kultūras akadēmijā.

Filmu atlase un organizēšana to demonstrēšanai Poļu kino klubam kinoteātrī “Rīgā”. Poļu filmu līdzdalība Festivālā “Baltijas Pērle”.

  • Oktobris 2004. - Pasākumi veltīti Latvijā dzimušā poļu diriģenta Gžegoža Fitelberga 125. dzimšanas gadadienai (tās skaitā Jadvigas Rappē un Maijas Nosovskas koncerts Vāgnera zālē Rīgā).

  • Oktobris 2004. - Poļu teātra grupas SCENA PLASTYCZNA izrāde “Herbārijs” Dailes Teātrī.

Kultūras pasākumi saistītie ar Polijas iestāšanos Eiropas Savienībā

  • Jūnijs – Jūlijs 2004. - Poļu karikatūrista Zbigņeva Jujkas satīrisko zīmējumu izstāde “Nolaupīšana uz Eiropu” Rīgas Centrālajā Stacijā un Liepājā.

  • Jūnijs – Jūlijs 2004. - Skulptūras Kvadrienāle “Eiropas telpa” Rīgā (Magdalena Abakanoviča).

  • Maijs -Jūnijs 2004. - Fotoizstāde “Polija eiropiešu acīm” Stacijas laukumā Rīgā, “Ditton Namā” Daugavpilī, “Rietumu Centrā” Liepājā.

  • Maijs 2004 – Kšištofa Kieslovska filmu retrospekcija (Rīgā, Daugavpilī, Valmierā).

  • Maijs 2004. - Šopēna mūzikas koncerti F.Šopēna Mūzikas akadēmijas profesora J.Romaņuka izpildījumā (Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī).

  • Aprīlis 2004. - Starptautiskais Baleta Festivāls Rīgā (poļu dejotāju līdzdalība).

  • Marts 2004. - Rīgas Festivāla orķestra poļu komponistam Vitoldam Ļutoslavskam veltīts koncerts un izstāde Latvijas Nacionālajā Operā .

  • Novembris 2003 – Janvāris 2004 – Izstāde: “XX.gs. poļu mūzika” + lekcijas, koncerti (Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī).

  • 8 septembris 2003. - Boguslava Šefera monodrāma poļu aktiera Jana Pešeka priekšnesumā Dailes Teātrī.

  • 16 – 18 maijs 2003. - Varšavas Dienas Rīgā.

  • 14 – 18 maijs 2003. - Poļu Filmu festivāls (poļu kino kluba piecu gadu jubilejā). Tās ietvaros: Romana Poļaņska filmas “Pianists” pirmizrāde Latvijā.

DAINA TETERS

Zinātniskās un akadēmiskās publikācijas

  • Šiek tiek informacijos apie informaciją ir su ja susijusius paklydimus (lietuviešu valodā).//Kultūros barai, Vilnius, (512), 2007 Nr. 6, 47.-53. lpp., ISSN 0134-3106

  • Veranstaltungen (kopā ar D. Schmauks un O. Neumaier)(vācu valodā).//Zeitschrift für Semiotik (Hg. von R. Posner und S. Debus), Bd.29, 2007 Heft 1, Tübingen: Staufenburg Verlag, 131.-136.lpp., ISBN 978-3-86057-885-8, ISSN 0170-6241

  • Der epistemologische Wert des Nicht-Verstandenen in kognitiven Strategien (vācu valodā).//Communikation: understanding/misunderstanding: abstracts of the 9th world Congress of the International Association for Semiotic Studies, Helsinki/Imatra, 11-17 June 2007, 434.-435.lpp.,ISBN 978-952-5431-19-3

  • Innovative Raummodelle der zweiten Avantgarde und die Konsequenzen ihrer Reproduktion (vācu valodā).//Innovationen und Reproduktionen in Kulturen und Gesellschaften, Austria, 2006, CD ROM, ISBN: 3-9501947-4-6

  • Innovative Raummodelle der zweiten Avantgarde und die Konsequenzen ihrer Reproduktion (vācu valodā).//Institut für Sozio-Semiotische Studien /ISSS/, Internet-Zeitschrift für Kulturwissenschaften, N. 16, August 2006, Jeff Bernard (Hg.) 1.2 „Gesellschaftliche Reproduktion und kulturelle Innovation. Aus semiotischer Sicht”, st.at/trans/16Nr/01_2/teters16.htm

  • Lenin. Das Gestenrepertoire eines “ewig lebenden” Körpers (vācu valodā).// Winfried Nöth/ Anke Hertling (Hg.) “Intervalle: Schriften zur Kulturforschung. / Körper-Verkörperung-Entkörperung /”, 9 (2005), 197.-227. lpp., ISBN 3-89958-142-3

  • Mazliet informācijas par informāciju un ar to saistītajiem maldiem. // Kentaurs XXI, 34 (2004), 98 -109. lpp., ISSN 1019-5351.

  • Pilsētas semiotika. Telpa.// LKA zinātnisko rakstu krājums “Kultūras krustpunkti”, 1 (2004), 91.-115. lpp.,ISBN 9984-9699-6-7

  • Lettische Avantgarde (vācu valodā). Tiks publicēts: Hubert van den Berg, Walter Fähnders (Eds.), Lexikon Avantgarde, Stuttgart: Metzler, 2004.

  • Lenin: Das Gestenrepertoire eines “ewig lebenden” Körpers.(vācu valodā) // Winfried Nöth / Guido Ipsen (Hg.) Körper-Verkörperung-Entkörperung. / Zehnter Internationaler Kongress der Deutschen Gesellschaft für Semiotik, 19.-21. Juli 2002/, Kassel, 2004, 15 Seiten, ISBN 3– 89958– 045-1

  • Viens pats ārā: Oivinda Fālstrēma mākslas filozofija.// Kentaurs XXI, 28 (2002), 107-120. lpp., ISSN 1019-5351.

  • Gara laicība - garais (ilgais) laiks – garlaicība. Vārda (-u) loma laika domāšanā Sv. Augustīna gara filozofijā. // Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis, 1-2 (2001), 55. sēj., 48.-58. lpp., ISSN 0868-6556.

Iesniegts publicēšanai

  • Some Pecularities of Verbalising the Concepts of centre and periphery in the Strategies of the Avant-garde, Nordlit, pieņemts 2007. gada maijā, 30 lapas

  • Piezīmes Sv. Augustīna laika meklējumu sakarā, Kentaurs, pieņemts 2004.g., 5 lapas

Konferenču organizēšana

  • 2006.21.09.-13.10., Rīga, Starptautiska zinātniskā projekta Pasaules semiotisko pētījumu organizācijas ietvaros Metamind 2006 idejas un tēmas risinājuma izstrāde, kā arī tā organizēšana. Metamind 2006 pasākumi: 2006.21.09.- 23.09.

  • Starptautiska zinātniskā konference „Prāta metamorfozes: neprāts, vājprāts, vieglprāts, bezjēga”, 2006.21.09.- Mūzikas un dzejas vakars LMA, 2006.23./24.09.– filmu skate „Crazy Night”, 2006.28.09-13.10. – Morgentālera kolekcijas izstāde „Cilvēks zvēru vidū” no Bernes psihiatriskās klīnikas muzeja fondiem.

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  • Referāts „Nesaprastā epistemoloģiskā vērtība kognitīvajās stratēģijās” (vācu valodā)

/Pasaules Semiotisko pētījumu asociācijas rīkotais 9. Pasaules kongress „Ķomunikācija: sapratne/nesapratne”, 2007.11.-17.06., Helsinki/Imatra, Somija/

  • Referāts „Jēdzienu „centrs” un „perifērija” verbalizācijas īpatnības avangarda stratēģijās”

/Starptautiskās avangarda pētniecības asociācijas Ziemeļu atzara rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Centrs – Perifērija. Avangards un Cits”, 2006.23. -24.11., Tromsø, Norvēģija/

  • Referāts “Avangarda izstrādātie inovatīvie telpas modeļi un to reprodukcijas konsekvences”

/Austrijas zinātnisko institūtu un starptautisko zinātniskās pētniecības asociāciju rīkotais Pasaules zinātniskais kongress “Kultūrās un sabiedrībās noritošie inovāciju un reprodukciju procesi”, 2005. g. 9.-11. decembris Vīne, Austrija/

  • Referāts “Stila topoloģiskie un temporālie aspekti”

/Vācijas Semiotisko pētījumu asociācijas rīkotā 11. Starptautiskā konference semiotikā „Stils kā zīme. Funkcijas – lūzumi ‘inscinējumi”, 2005. g. 24.-26. jūnijs Frankfurte/ Odera, Vācija /

  • Referāts “Mūžīgi dzīvā” ķermeņa žestu repertuārs”

/Vācijas Semiotisko pētījumu asociācijas rīkotā 10. Starptautiskā konference semiotikā „Ķermenis – ķermeniskošana - ķermeņzaudējums”, 2002. g. 19.-21. jūlijs Kasele, Vācija /

  • Referāts “Aleksandra Čaka telpas koncepcija”

/ Latvijas Universitātes Filoloģijas katedras rīkotā Starptautiskā konference “Čaks un modernisms”, 2001. g. oktobris Rīga, Latvija /

Norberts Turovs (Norbert Thurow)

Zinātniskās publikācijas

  • Apm. 40 raksti (mūzikas industrija, autortiesības, kultūras menedžments)

  • Līdzizdevējs “Autortiesību un mēdiju tiesību”žurnālā (ZUM)

  • Autortiesību komisijas loceklis Vācijas valsts tieslietu ministrijā, Berlīne

  • Vācijas bibliotēku padomes loceklis (Frankfurte/Leipciga)

Juris Tālivaldis Urtāns

Zinātniskās publikācijas

  1. J.Urtans. A Post Medieval dockyard in Ventspils (Latvia): from the air, in the ground and underwater. Aerial Archaeology. Developing Future Practice. Eds. R.H.Bewley & W.Raczkowski. – Amsterdam-Berlin-Oxford-Tokyo-Washington: IOS Press, 2002. – PP.116-121. (NATO Science Series. Series I: Life and Behavioural Sciences – Vol.337)

  2. M. Urtane & J. Urtans. IV. Latvia /Curent national approaches/ Europe's Cultural Landscape: archaeologists and the management of change. Eds. G.Fairclough, S. Rippon, assist.ed. D. Bull. – Europae Archaeologiae Consilium, 2002. – PP.179-182 (EAC Occasional Paper 2)

  3. J. Urtāns. Arheoloģisko vietu jaunatklājumi Latvijā 2000.-2001.gadā. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001.gadā. – Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2002. – 106.-116.lpp.

  4. J. Urtāns, V. Rains. Arheoloģiskie pētījumi Ventspilī pie Dokupes. Arheologu pētījumi Latvijā 2000. un 2001.gadā. – Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2002. – 384.-392.lpp.

  5. J. Urtāns. Elka pļavas pie Lielupes. Man jau un tev tikai [piecdesmit]. – Latvijas Kultūras akadēmijas mācību spēku jubilejas kopkrājums. Sastādīja: J. Urtāns. – Rīga: Apgāds Mantojums, 2002. – 75.-83.lpp.

  6. J. Urtanas. Latviškų padavimų motyvas – pinigų statinė šaltinyje prie piliakalnio. Senovės baltų kultūra. Nuo kulto iki simbolio. – Vilnius, 2002. – P.106.-120. (Senovės baltų kultūra, 6, 2002)

  7. J. Urtans and V. Rains. A Dockyard in Ventspils (Latvia). Maritime Archäologie Heute. Hrsg. C.O.Cederlund / K. Krüger. – Rostock: Ingo Koch Verlag, 2002. – PP.177-185.

  8. J. Urtāns. Ventspils Dokupes doks. Ventspils muzeja raksti. – II laidiens. – R., 2002. – 184.-192.lpp.

  9. 167. J. Urtāns. Oleru rūnakmens – viltojums vai atdarinājums? Latvijas Vēsture. – 2003. – Nr.1(49). – 29.-39.lpp.

  10. J. Urtans & V. Rains. Latvia. Treasures of the Baltic Sea. A hidden wealth of culture. – Stockholm: Swedish Maritime Museum, 2003. – PP.103-111, 176-177, 182. (Swedish maritime Museum’s report series no.46)

  11. J. Urtāns. Report from Latvia. Baltic Sea Identity. Common Sea – Common Culture? 1st Cultural Heritage Forum. Gdańsk 3rd – 6th April 2003 at the Polish Maritime Museum in Gdańsk. Ed. J. Litwin. – [Gdańsk]: Centralne Museum Morskie w Gdańsku, 2003. – PP. 65-66.

  12. J. Urtāns. Aizsardzības izrakumi Smārdes Milzukalnā. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003.gadā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. – 12.-14.lpp.

  13. J. Urtāns. Aizsardzības izrakumi Madonas senkapos. Arheologu pētījumi Latvijā 2002. un 2003.gadā. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. – 39.-40.lpp.

  14. J. Urtāns. Latgalei zudušie pilskalni. Kultūras krustpunkti. – Sastādītājs un

  15. atbildīgais redaktors J. Urtāns. - 1.laidiens. – Rīga: Fonds Mantojums, 2004. – 133.-151.lpp.

  16. J. Urtāns. Vidzemes muldakmeņi. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra Folklora. Māksla. – Nr.11. – 2004. – 127.-147.lpp.

  17. J. Urtans and V. Rains. New Discoveries in Latvian Lake Dwellings. Die neu Sicht – Unterwasserarchäologie und Geschichtsbild. Une nouvelle interprétation d l’historie – L’apport de l’archéologie subaquatique. The New Wiew – Underwater Archaeology and the Historical Picture. 21.-24.Oktober 2004. Rüschlikon bei Zürich. – PP.7-8.

  18. J. Urtans, V. Rains. Projects of artificial sea – river waterways in 17th C Kurland/Kurzeme. The significance of portages: Abstracts. – [Lyngdal, 2004.] – PP.9-10.

  19. J. Urtāns. The Sacral Waters in Zemgale (Semigallia). Pētījumi zemgaļu senatnē. Rakstu krājums. – Rīga: Latvijas vēstures muzejs, 2004. – PP.89-102. (Latvijas vēstures muzeja raksti Nr. 10. Arheoloģija un antropoloģija)

  20. J. Urtāns. Latvijas pilskalni I un II pasaules kara frontes līnijās. Ģeogrāfija. Ģeoloģija.Vides zinātne. Referātu tēzes. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. – 97.-98.lpp (Latvijas Universitātes 63. zinātniskā konference)

  21. J. Urtāns. Arheoloģiskie aizsardzības izrakumi Milzukalnā. Tukuma novada kultūrvēsture. – VII sēj. – Tukuma muzejs, 2004-2005. – 5.-20.lpp.

  22. J. Urtans. Folklore of Augszeme (Latvia) hillforts. European Association of Archaeologists. 11th Annual Meeting. Cork, Ireland. 5-11 September 2005-08-31.Programme and Abstracts. - P.75.

  23. J. Urtāns. Dynamics of Hillfort Discovery in Latvia (1940s – 1990s). Acta Baltica 2005. – Kaunas: Aesti, 2005. – PP.171-181.

  24. J. Urtāns. Pastamuižas Velnakmens folklora un un datēšanas princips post quam. Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra folklora māksla. – 2005. – 13.- 144.-155.lpp.

  25. J. Urtans. Fotografia lotnicza w archeologii na Łotwie. Biskupin... i co dalej? Zdjęcia lotnicze w polskiej archeologii. Red. J. Nowakowski, A. Prinke, W. Rączkowski. – Poznań: Ad rem, 2005. – PP. 495-498. (ISBN 83-916342-2-1)

  26. J. Urtāns. Ratinieku pilskalns: pilskalna jaunatklāšanas anatomija. Ģeogrāfija. Ģeoloģija. Vides zinātne. Referātu tēzes. – LU Akadēmiskais apgāds, 2006. – 134.-136.lpp. (Latvijas Universitātes 64. zinātniskā konference)

  27. J. Urtāns. Augšzemes pilskalnu atklāšanas dinamika. Cilvēciskais faktors. Starptautiskāskonferences XV ZINĀTNISKIE LASĪJUMI materiāli. Vēsture IX. Vēsture: avoti un cilvēki. - Daugavpils: Saule, 2006. – 158.-163.lpp.

  28. L. Ozoliņa, J. Urtāns, I. Vītola. Arheoloģiskās vietas Kūku pagasta iedzīvotāju priekšstatos. Kultūras krustpunkti. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums. Sastādītājs un atbildīgais redaktors J. Urtāns. – 2.laidiens. – Rīga: Apgāds Mantojums, 2006. – 179.-192.lpp.

  29. J. Urtāns. Cult Hill Zebrenes Elka kalns in Semigallia. Senovės baltų kultūra. – 8. - Gamta ir religija. – [Vilnius]: VERSUS AUREUS, 2005. – PP.94-109.

  30. J. Urtāns. Kurzermes Ķinte: vai mitoloģisks tēls? Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums. – VIII sēj. – Liepāja, 2006. – 143.-151.lpp.

  31. J. Urtāns. Schemes for artificial sea – river waterways in 17th century Courland. The Significance of Portages. Proceedings of the First International Conference on the Significance of Portages , 29th Sept – 2nd Oct 2004, in Lyngdal, Vest – Agder, Norway, arranged by the County Municipality of Vest – Agder, Kristiansand. - Edited by Ch. Westerdahl. BAR International Series 1499. – 2006. - PP.233-238.

  32. J. Urtāns. Sacred Mounds of Kurzeme Region. Humanities and Social Sciences. Latvia. Western Balts: a Historical Perspective. – No. 3(49) 2006. – PP.84-97.

  33. J. Urtans, V. Rains. New Discoveries in Latvian Lake Dwellings. Die neu Sicht. Unterwasserarchäologie und Geschichtsbild. Une nouvelle interprétation de l’histoire. L’apport de l’archéologie subaquatique. The new View. Underwater Archaeology and the Historical Picture. Proceedings of the 2nd International Congress on Underwater Archaeology Rüschlikon bei Zürich, 21.-24. Oktober 2004. Eds. A. Hafner, Urs Niffeler und U. Ruoff (Hrsg.) – Basel, 2006. – PP.97-100. (Antiqua 40. Publication of Swiss Archaeology) (ISBN 3-908006-32-5)

  34. J. Urtāns. Arheoloģiska studija par Augšzemes pilskalnu aploces vietvārdiem. Kultūras krustpunkti. Sastādītājs un atbildīgais redaktors J. Urtāns. – 3.laidiens. – Rīga: Apgāds Mantojums, 2006. – 72.-81.lpp.

  35. J. Urtāns. Ratinieku pilskalns. Pilskalna jaunatklāšana. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. - 2006.gads. 60.sējums. A daļa. Sociālās un humanitārās zinātnes. - 21.-28.lpp.

  36. J. Urtāns. Par teiku izcelsmes avotiem: Rembates Ārņa Velnakmens. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. - 2006.gads. 60.sējums. A daļa. Sociālās un humanitārās zinātnes. – 29.-37.lpp.

  37. R. Ritums, I. Tāle, J. Urtāns, I. Vītola. Teikas par Latvijas pilskalniem. Latvijas Universitātes Raksti. 695.sējums. Zemes un vides zinātnes. Pilskalni Latvijas ainavā. – Latvijas Universitāte, 2006. -7.-26.lpp.

Grāmatas, monogrāfijas, rakstu krājumi, rādītāji

  1. Man jau un tev tikai [piecdesmit]. – Latvijas Kultūras akadēmijas mācību spēku jubilejas kopkrājums. Sastādīja: J. Urtāns. – Rīga: Apgāds Mantojums, 2002. – 94 lpp.

  2. Latvijas Kultūras akadēmija. Bibliogrāfija. 2002.gads. Sastādīja J. Urtāns un L. Ziediņa. – Nordik, 2003. – 29 lpp.

  3. Ko dzied un stāsta Kūkās. Sastādīja J. Urtāns. – Apgāds Mantojums, 2004. – 112 lpp.

  4. J. Urtāns. Skudra pie kalna. Arheologa stāsti. – Nordik, 2004. – 181 lpp.

  5. Latvijas Kultūras akadēmija. Bibliogrāfija. 2003.gads. Sastādītāji J. Urtāns un L. Ziediņa. – Apgāds Mantojums, 2004. – 25 lpp.

  6. Kultūras krustpunkti. – Sastādītājs un atbildīgais redaktors J. Urtāns. - 1.laidiens. – Rīga: Fonds Mantojums, 2004. – 152 lpp.

  7. Latvijas Kultūras akadēmija. Bibliogrāfija. 2004.gads. Sast. J. Urtāns un L. Ziediņa. Apgāds Mantojums 2005. – 32 lp.

  8. Kultūras krustpunkti. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums. Sastādītājs un atbildīgais redaktors J. Urtāns. – 2.laidiens. – Rīga: Apgāds “Mantojums”, 2006. – 383 lpp.

  9. J. Urtāns. Augšzemes pilskalni. – Nordik, 2006. – 279 lp. (ISBN 9984-792-19-6)

  10. Kultūras krustpunkti. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums. Sastādītājs un atbildīgais redaktors J. Urtāns. 3.laidiens. – Rīga: Apgāds Mantojums, 2006. – 182 lpp. (ISBN 9984-9811-8-5; ISSN 1691-3019)

  11. Latvijas Kultūras akadēmija. Bibliogrāfija. 2005.gads. Sastādītājs J. Urtāns. – Rīga: Apgāds Mantojums, 2006. – 33 lpp. (ISBN 9984-9907-0-5)

2002.-2006.g. publicēti ap 200 populārzinātniski raksti, raksti enciklopēdijās, polemikas, intervijas un tml.

Uzstāšanās konferencēs

  1. LU 64.zinātniskā konference. Projekts: Pilskalni ainavā. Referāts: Ratinieku pilskalns: pilskalna jaunatklāšanas dinamika. 01.02.2006.

  2. Starptautiskas zinātniskās konferences „Where the Land Meets the Sea” darbā, vadot vienas sekcijas darbu, piedaloties diskusijā un nolasot referātu „Culture historical landscape of Augšzeme lakes”. 2006.g. 26.-29.10.

  3. Konference „Kultūras krustpunkti”. 01.12.2006. Referāts „Cibēnu senvietas. Aizmirstā meklējumos”

  4. Daugavpils universitāte Humanitārā fakultāte. Starptautiska zinātniska konference „XV zinātniskie lasījumi”. Referāts „Augšzemes pilskalnu atklāšanas dinamika. Cilvēciskais faktors.” 27.-28.01.2005.

  5. Liepājas Pedagoģijas akadēmija, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Starptautiska konference „Aktuālās problēmas literatūras zinātnē”. 24.-26.02.2005. Liepājā. Referāts „Kurzemes Ķinte: vai mitoloģisks tēls?” (25.02.2005.)

  6. Latvijas Kultūras akadēmija, Rīga. Starptautiska konference „Arheoloģija un folklora”. 21.-22.03.2005. Referāts: „Arheoloģiska studija par Augšzemes pilskalnu aploces vietvārdiem”.

  7. Eduarda Šturma 110. dzimšanas dienas piemiņas lasījumi Rojā, 17.05.2005. Referāts „Jaunatklātais Ratinieku pilskalns”.

  8. IV Sēlijas kongress. 26.-27.05.2005. Jēkabpilī un Sēlpilī. Referāts „Augšzemes pilskalnu folklora”.

  9. Underwater Cultural Heritage Working Group konference, Helsinki, Somija, referāts „Stones as Culture Marks at the Daugava River” 09.06.2005.

  10. Eiropas arheologu asociācijas (EAA) 11.gadskārtas sanāksmē (annual meeting), Corka, Īrijā, sekcija “Tautas ticējumi un praktika viduslaiku dzīvēs” (“Folk beliefs and practice in medieval lives”) nolasīts referāts „Augšzemes pilskalnu folklora” (“Folklore of Augszeme (Latvia) Hillforts”). 5.-11.09.2005.

  11. Konference „Akmens laikmets Lubāna klānos”. Rīga, Latvijas Dabas muzejs, 10.10.2005. Referāts „Lubāna klānu senās dzīves vietas no putna lidojuma”

  12. ANO Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas (UNGEGN) Baltijas nodaļas 9. sanāksme, Jūrmala, 2005.g. 10.-14.oktobris. Referāts „Augšzemes pilskalnu nosaukumi”.

  13. Letonikas 1.kongress. Starptautisks. 24.-25.10.2005. Rīgā. Referāts „Folkloras kā vēstures avota iespējas arheoloģisko senvietu izpētē”.

  14. Aerial photography and coastal cultural Heritage, Klaipeda University, Lithuania, 16th – 20th November, 2005. Referāts: „Aerial photography and coastal cultural heritage in Latvia”

  15. Introduction of new Phd course „Communiting archaeology in community processes”. Tartu, 21-23th November, 2005. Referāts „Archaeology and Folklore”.

  16. Projekta „Pilskalns Latvijas ainavā” seminārs. Referāts: „Ratinieku pilskalns. Pilskalna jaunatklāšanas anatomija”. Rīga, LKA, 08.12.2005.

  17. Starptautiska LU konference „Austrumprūsijas reģions: starp pagātni un tagadni”. Rīga, 09.-10.12.2005. Referāts „Kāda Kurzemes un Austrumprūsijas pilskalnu tipa salīdzinājums”

  18. Starptautiskā konference „Sēļi un Sēlija”, Rīga, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 13.-14.12.2005. Referāts „Citas kā pilskalni reģistrētas vietas Augšzemē”.

  19. Helsinku universitātes un AARG (Aeral Archaeology Research Group) organizētais Helsinku aerālās arheoloģijas simpozijs („Helsinki symposium on aerial archaeology”). Referāts „Aerālā arheoloģija Latvijā. Sasniegumi un problēmas.” 04.-05.10.04.

  20. Latgales pētniecības institūta XII zinātniskā konference „Latgales pagātne, tagadne, nākotne” veltīta Latgales drukas aizlieguma atcelšanas simtgadei Dagdā, 08.-09.10.2004. Referāts: „Svariņu Babrauščinas pilskalna gals un ieskats mantas rakšanas tradīcijās Latgalē”

  21. J. Urtans and V. Rains. New Discoveries in Latvian Lake Dwellings. Die neu Sicht – Unterwasserarchäologie und Geschichtsbild. Une nouvelle interprétation d l’historie – L’apport de l’archéologie subaquatique. The New Wiew – Underwater Archaeology and the Historical Picture. 21.-24.Oktober 2004. Rüschlikon bei Zürich, Switzerland.

  22. Barondienas konference 2004., Rīga.,„Tradīcija un jaunrade” 29.10.2004.

  23. Referāts „Pastamuižas Velnakmens folklora un datēšanas princips post quam

  24. Konference Viļņā, Lietuva, 03.11.2004. Konference: Природа и религия. Влияние древнебалтского мировоззрения на национальный идентитет

  25. Referāts „Zebrenes Elku kalns Zemgalē”.

  26. Konference „Kultūras krustpunkti”, 12.11.2004., LKA, Rīga. Referāts: Liene Ozoliņa, Juris Urtāns, Ieva Vītola. Arheoloģiskās vietas Kūku pagasta iedzīvotāju uzskatos

  27. 1st Cultural Heritage Forum „The Baltic Sea Cultural Heritage Cooperation. Baltic Sea Identity. Common Sea – Common Culture?” Gdansk, Polish Marituime Museum. Referāts: „Underwater Cultural Heritage in Latvia” 3rd – 6th April 2003.

  28. Latgales pētniecības institūta XI zinātniskā konference „Latgales pagātne, tagadne, nākotne” veltīta Jersikas 800 gadei. Referāts: „Pilskalni starp Jersiku un Asoti” 2003.g.26.-27.septembris.

  29. Barondienas konference 2003. „Folklora un ikdienas kultūra: interpretācijas teorija un prakse”. Referāts: „Vidzemes muldakmeņi” 31.10.2003.

  30. Latvijas Vēstures Muzejs. Konference „Zemgaļi”. Referāts: „The Sacral Waters in Zemgale” 26.-27.11.2003.

  31. Zinātniskā konference Jūrmalā „Jūrmalas vēstures pētniecības aktuālās problēmas”. Referāts „Slocenes upe – hercoga Jēkaba laika ūdensceļš”. 20.09.2002.

  32. Starptautiska konference Rīgā „Lielais Volgas ūdensceļš”. Referāts: „Brauciens ar vikingu kuģa repliku „Aifur” pa Daugavu 2001.gadā”. 10.08.2002.

Projektu realizācija

  1. Projekts LZP Letonikas programmas ietvaros. Vadītājs. „Augšzemes ezeri. Kultūrvēsturiskais konteksts reālajā un mītiskajā telpā.”

  2. „Rietumbalti un viņu kaimiņi kultūru krustcelēs”. Vadītāja Janīna Kursīte. Lōdzdalībnieks.

  3. Ziemeļvidzemes pilskalnu aerālā fiskācija un kultūrvides monitorings. Projekta vadītājs. 2006.gada novembris - decembris.

  4. LU finansētais projekts „Pilskalns Latvijas ainavā.”. Projekta līdzvadītājs.

  5. Centrālās Latgales kultūrvēsturisko vietu aerālā fiksācija un monitorings. Projekta vadītājs. 2005.gada maijs.

  6. Rietumvidzemes kultūrvēsturisko vietu aerālā fiksācija un monitorings. Projekta vadītājs. 2005.gada oktobris.

  7. Arheoloģiskie pārbaudes izrakumi Rēzeknes Ratinieku pilskalnā. Projekta vadītājs. 2005.gada septembris – oktobris.

  8. Arheoloģiskā uzraudzība Siguldas Gūtmaņa alā. Projekta vadītājs. 2005.gada oktobris.

  9. Mantas akmeņi Latvijas kultūrvidē. Vadītāja I. Vītola. Projekta līdzstrādnieks.

  10. Starptautisks projekts “Rutilus” – Baltijas jūras zemūdens kultūras mantojums aizsardzība. Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Vācija, Krievija (Pēterburga un Kaļiņingrada), Zviedrija, Dānija, Ālandu salas. Līdzdalībnieks.

  11. Augšzemes un Piedaugavas kultūrvēsturisko vietu aerālā fiksācija un monitorings. Projekta vadītājs. 2004.g.

  12. Arheoloģiskie aizsardzības izrakumi Kokneses cietokšņa priekšnocietinājumos. Projekta vadītājs. 2004.g.

  13. Arheoloģiskie izrakumi Smārdes Milzukalnā – pilskalnā. Arheoloģiskās ekspedīcijas vadīšana. 2003.g.

  14. Vidzemes ezermītņu aerālā apsekošana. Projekta vadītājs.2003.g.

ANITA VAIVADE

Zinātniskās publikācijas

  1. Vaivade A. Vērtības jēdziens tiesību diskursā (II). Likums un Tiesības. 2007, 9. sēj., nr. 1 (89).

  2. Vaivade A. Vērtības jēdziens tiesību diskursā (I). Likums un Tiesības. 2006, 8. sēj., nr. 12 (88). 365.-373.lpp.

  3. Vaivade A. Nemateriālā kultūras mantojuma tiesiskā aizsardzība. Jurista Vārds. 09.05.2006. Nr. 18 (421). 16.-20.lpp.

  4. Vaivade A. Le peuple letton se prend à rêver. In: Bayou C. Itinéraires baltes. Paris, Regard sur l'Est, 2005, p.43-46.

  5. Vaivade A. (coauthor). Language learning and teaching in the context of twin cities, Strasbourg, Council of Europe, European Centre for Modern Languages, 2004

  6. Vaivade A. (coauteur). L'apprentissage et l'enseignement des langues dans le contexte des villes jumelées. Grac, Conceil de l'Europe, Centre Européen des Langues Vivantes, 2003.

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  1. Starptautiskas jauniešu konferences Ungārijā, Beļģijā, Somijā, Lietuvā, Francijā, 2000. - 2004.gads.

  2. Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un pārmantošana : Jaunatne, izglītība un attīstība. Starptautisks forums, Rīga, Latvija, 2005.gada jūlijs.

  3. Jaunatnes loma kultūras mantojuma saglabāšanā. Starptautisks seminārs, Edirne, Turcija, 2005.gada oktobris.

  4. 5th International Roundtables for the Semiotics of Law. Law, Tolerance and Diversity. Starptautiska zinātniska konference. Buloņa, Francija, 2006.gada 17.-20.maijs.

  5. Vaivade A. Nepieskaitāmības eksplikācija tiesību diskursā. Prāta metamorfozes : neprāts, vājprāts, vieglprāts, bezjēga. Starptautiska zinātniska konference. Rīga, Latvija, 2006.gada 21.-23.septembris.

  6. Vaivade A. Culture Policy for Safeguarding Intangible Cultural Heritage in Latvia. Grasping the Intangible. Importance of Intangible Cultural Heritage in the Age of Globalisation. Starptautiska konference. Vīne, Austrija, 2006.gada 13.-14.oktobris.

  7. Vaivade A. “Kultūras vērtība” tiesību diskursā. Kultūras krustpunkti. Starptautiska zinātniska konference. Rīga, Latvija, 2006.gada 1.decembris.

Oksana Vilnīte

Iesniegts publicēšanai

Rietumeiropas filozofija 14. – 18.gs, Mācību līdzeklis LU FVK, 2.izd.

ELĪNA KRASOVSKA

Zinātniskās publikācijas

  1. Urtāns J., Latvijas Kultūras akadēmija. Kultūras Krustpunkti, 2. laidiens, Apgāds Mantojums, Rīga 2006:

  2. Elīna Krasovska Humour in J.R.R. Tolkien’s “The Hobbit” in the context of English and Latvian culture (Humors Dž.R.R. Tolkīna Hobitā angļu un latviešu kultūras kontekstā).

Iesniegts publicēšanai

Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, XVII zinātniskie lasījumi:

Stylistic Variations in the Translation of Humorous Discourse from English into Latvian and Russian (Stilistiskās variācijas humora diskursa tulkojumā no angļu uz latviešu un krievu valodām)

Lilita Linde

Zinātniskās publikācijas

  1. “Literāra teksta stilistiskā analīze –teorija un praktiskie norādījumi.” 2006, 24 lpp

  2. „Lielbritānijas ģeogrāfija, vēsture un kultūra no pirms sākumiem līdz mūsdienām.”, 2006.

Iesniegts publicēšanai

  1. Apgaismības laiks Anglijā: W.Hogārta un Dž. Svifta daiļrade

  2. Viktorijas laika mākslas tendences un spožākie pārstāvji. Pre- Rafaelītu darbība.

  3. Britānija 20.gadsimtā pirmajā pusē.

Elīna Maslo

Zinātniskās publikācijas

  1. “Die Entwicklungsperspektiven von Sprachschulen in Lettland” (Valodu skolu perspektīvas Latvijā) – Svešvalodu skolotājs. Eiropa. Globalizācija. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. RPIVA. Rīga: ”RAKA”, 2002. 52-58.

  2. “Spēju būtības izpratne psihologu un pedagogu darbos” – Decade of Reform: Achievements, Challenges, problems. Pētījumi pedagoģiskajā psiholoģijā. ATEE Spring University. IV sējums. “Izglītības soļi”, 2002. 294-302.

  3. “Action research and language learning” (Darbības izpēte un valodu mācīšanās) – Teacher education in XXI century: Changing and Perspectives. International Scientific Conference, Šiauliai University, Lithuania. Šiauliu universiteto leidykla, 2002. 109-113.

  4. “Warum lernen die Schüler so verschieden: einige theoretische Belege und Selbstreflexion des dänischsprachigen Fremdsprachenunterrichts” (Kāpēc skolēni mācās tik dažādi: dažas teorētiskas atziņas un dāņu valodas svešvalodu mācīšanās refleksija). Rīgas Tehniskā universitāte, Starptautiskās zinātniskās konferences “Svešvalodas profesionālai un zinātniskai darbības” materiāli. Rīga: RTU izdevniecība, 2002. 184-189.

  5. “Mācīšanās spēju saturs un to attīstības sekmēšana” – Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Izglītības un Lauksaimniecības institūts, starptautiskās konferences “Lauku vide. Izglītība. Personība.” materiāli, Jelgava, LLU, 2003. 44-48.

  6. “Mācīšanās spēju pilnveide”. Monogrāfija. Rīga: Raka, 2003. 150 lpp.

  7. “Critically reflection on the organisation of the process of learning in the form of self-evaluation of the process of learning and results”. Lernen in Transformationsprozessen. Forschungsergebnisse und Erfahrungen in der Republik Lettland. Gestaltung der regionalen Lernkulturen Heft 15/2004 ITFC Scwerin .37.-51.

  8. “Lernfortschritte im Dänischen (dritte Fremdsprache) als Selbststeuerungsergebnis” (Mācību panākumi dāņu valodas (trešā svešvaloda) pašavadītās mācībās) – Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 3. starptautiskās zinātniskās konferences “Valodu apguve: problēmas un perspektīva” materiāli, Liepāja 2005, 88-96.

  9. “Language Learning as Action Research” (Valodas mācīšanās kā darbības izpēte) – Viļņas Universitāte, Starptautiskās konferences “Innovation and tradition in contemporary language studies” materiāli, Vilnius University Press: Viļņa, Lietuva, 2005. 216-225.

  10. “Skolēnu, skolotāju, studentu un docētāju spēju pilnveide savas mācīšanās izpētes procesā”. – No zināšanām uz kompetentu darbību. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte. LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 57-60.

  11. “Mācīšanās kā pašizpētes process – refleksija par pētījumu “Jauniešu mācīšanās spēju pilnveide dāņu valodas mācību procesā”. - No zināšanām uz kompetentu darbību. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte. LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 90-109.

  12. “Fremdsprachenkernen – ein lebenslanger Prozess”. – Sprachen- und Schulpolitik in multikulturellen Gesellschaften. Leipziger Universitätsverlag, 2007, 83-100.

ANITA NAČISČIONE

Zinātniskās publikācijas

  1. Monogrāfija “Phraseological Units in Discourse: Towards Applied Stylistics”. Rīga, 2001.g. – 296 lpp., ISBN 9984-9519-0-1

  2. 35 zinātniskie raksti par frazeoloģiju, kognitīvo stilistiku, metaforas teoriju, identitāti, svešvalodu mācīšanas metodiku, tulkošanu un leksikogrāfiju (skat. pēdējo 6 gadu zinātnisko rakstu sarakstu pielikumā)

  3. Jaunā latviešu – angļu vārdnīca. Rīga, 2003. g. (viena no sastādītājām) – 850 lpp.

Iesniegts publicēšanai

  1. Naciscione A. 2005. Sustainability of Phraseological Image in Discourse. – IJES (International Journal of English Studies), J. M. Hernández-Campoy (ed.). Murcia: Universidad de Murcia: 12 lpp.

  2. Naciscione A. 2005. Cognitive Aspects of Visual Representation of Phraseological Image. – “Phraseology 2005: The Many Faces of Phraseology”, C. Cosme, C. Gouverneur, F. Meunier, M. Paquot (eds.). Louvain-la-Neuve: Université catholique de Louvain: 10 lpp.

  3. Naciscione A. 2006. Uncommon Nonsense: the Reflection of the Irrational in Stylistic Use in English. – Humanities and Social Sciences. Latvia. Riga: University of Latvia: 15 lpp.

Ilze Norvele

Zinātniskās publikācijas

  1. English as a Foreign Language in the Distance Learning Course “MEBA”: a Learning Experience from the Students’ Point of View. ATEE Spring University. Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. Association for Teacher Education in Europe, University of Latvia, Institute of Education and Psychology. Riga, 2002. Vol. 1, pp.367 – 377.

  2. Teacher-Developed Distance-Learning EFL Courses: Issues of Design and Opportunities for Professional Growth. Developing Teachers Pedagogical Competence Through School-University Partnership. 2nd International Summer School. Sigulda, Latvia, August 19-22, 2001. Institute of Pedagogy and Psychology, University of Latvia, Soros Foundation Latvia, School Support Centre. Riga, 2002. pp. 149 – 159.

  3. Development of Social Skills in EFL Distance-Learning Courses. (kopā ar Prof.Tatjanu Koķi). Lifelong Learning – A Challenge for All. Proceedings of the International Conference. Ministry of Education and Science of Latvia, University of Latvia, Distance Education Centre of Latvia. Riga, Latvia, 8-9 November, 2002 pp.65 –76.

  4. Pieaugušo studentu patstāvīgu studiju prasmju izpratne Rietumu pedagoģijas teorijās (Kopā ar prof. Tatjanu Koķi). ATEE 6th Spring University. Changing Education in a Changing Society. Teachers, Students, Pupils in a Learning Society. Association for Teacher Education in Europe, University of Latvia, Institute of Education and Psychology. Riga, 2003., Vol.1, pp.119 – 126.

  5. Studentu akadēmisko un sociālo prasmju attīstība kā integrācijas nosacījums angļu valodas tālmācības kursos Rīgas Tehniskajā universitātē. Nepārtrauktās izglītības sociāli pedagoģiskie aspekti. Rīga, SIA “Izglītības soļi”, 2003, 76. – 96.lpp.

  6. Developing Learner Strategies in English as a Foreign Language Distance Learning Courses. (2004). European added value in teacher education [Elektrooniline teavik]: the role of teachers as promoters of basic skills acquisition and facilitators .of learning. Collection of the selected papers presented at the ATEE 7th Spring University in Tartu. CD-ROM. Tartu Ulikool, Tartu. ISBN 9985-4-0415-7 (14 lpp.)

  7. Pieaugušo mācīšanās stratēģiju izmantošanas pēctecība tālmācības studijās. Pētījumi pieaugušo pedagoģijā. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 42. – 49.lpp.

LINDA STRAUME

Zinātniskās publikācijas

  1. Straume, L. Frazeoloģijas stilistiskais lietojums angļu un latviešu oriģinālprozā bērniem. Daugavpils Universitātes zinātnisko rakstu krājumā: ‘Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Bērns un kultūra.’ IX, Daugavpils: Saule, 2007, 69.-79. lpp.

  2. Straume, Linda. Discoursal Modifications of Idioms as a Means of Creating a Modified Reality in Fantasy Genre Literature. Krāj.: IALS IV Conference „In Search of (Non)Sense: Literary Semantics and the Related Fields and Disciplines”, Krakow, The Jagiellonian University of Krakow, 12.-14. 10. 2006, p.72.

  3. Straume L. Kristīgie elementi fantāzijas žanra literatūrā ceļā no modernisma uz postmodernismu. Daugavpils Universitātes zinātnisko rakstu krājumā: ‘Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas’ VIII, Daugavpils: Saule, 2006, 216.-226. lpp.

  4. Straume L., Stroda B. Fantasy Literature in Latvia: Mapping Terra Incognita. Krāj.: Personība. Laiks. Komunikācija. Rēzekne, Rēzeknes augstskola 2003, 244.-253. lpp.

Iesniegts publicēšanai

Straume L. Discoursal Modifications of Phraseological Units: A Challenge to Student and Teacher. Krāj.: Humanities in New Europe. Vytauto Didžiojo universitetas, Kaunas. 11. lpp.

Ivars Bērziņš

Zinātniskās publikācijas

  1. Kultūras decentralizācija kā lēmumu pieņemšanas līmeņu pārstrukturēšana. Kultūras krustpunkti 2. laidiens. Apgāds Mantojums, Rīga. 24. – 34.lpp.

  2. Tirgus un sabiedrības komunikācija: reklāma un sabiedriskās attiecības. Rakstu krājums „Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments”, Jāņa Rozes apgāds, Rīga. 66. – 79.lpp.

  3. Fondu un ziedojumu nozīme krīzē nonākušas valsts pārvaldes laikā. Rakstu krājums „Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments”, Jāņa Rozes apgāds, Rīga. 182. – 192.lpp.

Iesniegts publicēšanai

Petera Bendiksena (Vācija) grāmatas „Ievads kultūras un mākslas menedžmentā” tulkotājs Jāņa Rozes apgāds.

AGNESE HERMANE

Zinātniskās publikācijas

Hermane, Agnese. Kultūras projektu menedžments. Grām.: Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments. Sast. Ivars Bērziņš, Pēters Nēbels. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2006, 161 – 181 lpp. ISBN 9984-23-205-0

Piedalīšanās konferencēs

  1. 2002 Latvijas ekspozīcijas 8. Venēcijas arhitektūras biennālē projekta direktore, Rīga, Venēcija

  2. 2001 Latvijas ekspozīcijas 49. Venēcijas Biennālē projekta direktore, Rīga, Venēcija

JURIS GOLDMANIS

Zinātniskās publikācijas

  1. Голдманис, Юрис. Вопрос национально-культурной автономии евреев в парламенте латвии (1918–1925). В кн: Евреи в меняющемся мире: Материалы 5-й Междунар. конф., Рига, 16–17 сент. 2003 г. Под ред. проф. Г. Бранновера и проф. Р. Фербера. Рига: Латвийский Университет, 2005, c. 266–281.

  2. Голдманис, Юрис. Закон Латвийской Республики о подданстве и евреи (20-е гг. XX в.). В кн: Евреи в меняющемся мире: Материалы 5 -й Междунар. конф., Рига, 16–17 сент. 2003 г. Под ред. проф. Г. Бранновера и проф. Р. Фербера. Рига: Латвийский Университет, 2005, c. 282–292.

  3. Goldmanis, Juris. Mūsu “dziesmotās revolūcijas” retrospektīvais raksturs. Etnopolitiskais aspekts. Grām.: Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā 1987.–2003. gads. Starptautiskā zinātniskā konference. 2003. g. 17.–18. okt. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļa u.c. Rīga: JUMI, 2004, 58.–63. lpp.

  4. Goldmanis, Juris. Vēstures mācīšana multikulturālā sabiedrībā. Grām.: CLIOHnet (Creating Links and Innovative Overviews to Enhance Historical Perspective in European Culture) Latvijas Nacionālā konference. Latvijas Universitāte, 2003. gada maijs. Sast. prof. Ausma Cimdiņa. Rīga: Latvijas Universitāte, 2004, 39.–52. lpp.

  5. Goldmanis, Juris. Ebreju kultūras autonomijas (nacionāli kulturālās pašvaldības) jautājums Latvijas parlamentā (1918–1925). Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. 2003, Nr. 3, 24.–37. lpp.

  6. Голдманис, Юрис. Еврейские депутаты Латвийского парламента о еврейской культурной автономии в Латвии (1918–1934). В кн.: История евреев в Центральной и Восточной Европе. Девятая ежегодная международная междисциплинарная конференция по юдаике. Москва, 2003, c .3–4.

  7. Goldmanis, Juris. Etnisko minoritāšu kultūras autonomija. Grām.: Man jau un tev tikai [piecdesmit]. Latvijas Kultūras akadēmijas mācību spēku jubilejas kopkrājums. Sast. Juris Urtāns. Rīga: Mantojums, 2002, 29.–42. lpp.

Mācību grāmatas un mācību līdzekļi:

  1. Личность и демократия. Методическое пособие по истории Латвии. Составитель Юрис Голдманис. Рига: [NIMS], 2005, 112 с.

  2. Personība un demokrātija. Metodisks līdzeklis Latvijas vēsturē. Sast. Juris Goldmanis. Rīga: [NIMS], 2005, 114 lpp.

  3. Pasaules vēsture vidusskolai. III. Hrestomātija. Sastādītāji un metodiskās apdares autori Daina Bleiere, Ilgvars Butulis, Inesis Feldmanis, Juris Goldmanis, Jānis Taurēns. Atb. red. Ilgvars Misāns. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004, 295 lpp.

  4. Bleiere, Daina, Ilgvars Butulis, Inesis Feldmanis, Juris Goldmanis, Jānis Taurēns. Pasaules vēsture vidusskolai. III. Eksperimentāla mācību gramada. Atb. red. Ilgvars Misāns. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003, 344 lpp.

Piedalīšanās konferencēs un projektu realizācijā

  1. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātniskā konference „Nacionālo minoritāšu loma Latvijas vēsturē” 2006. gada 30. maijā: sekcijas „Minoritātes kultūras vēsturē” vadīšana un uzstāšanās par tēmu „Etnopolitikas aspekti jaunajās Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās „Nacionāla valsts””

  2. CLIOHnet (Creating Links and Innovative Overviews to Enhance Historical Perspective in European Culture) Latvijas nacionālajā konferencē 2005. gada 19. septembrī Latvijas Universitātē: referāts “Kultūridentitāte un vēstures studijas”.

  3. 11.Starptautiskajā starpdisciplinārajā Judaikas konference 2004. gada 5. februārī Maskavā: referāts “Ebreju deputāti par Pavalstniecības (pilsonības) likumu Latvijas parlamentā (1919–1934)”.

  4. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta organizētā konferencē “Sabiedrības integrācijas politikas attīstība” 2004. gada 13. maijā Rīgā: referāts “Kultūra sabiedrības integrācijas politikas kontekstā”.

  5. 10.Starptautiskā starpdisciplinārā Judaikas konference 2003. gada 28. janvārī Maskavā: referāts “Latvijas parlamenta ebreju deputāti par ebreju kultūras autonomiju Latvijā (19188–1934)”.

  6. CLIOHnet (Creating Links and Innovative Overviews to Enhance Historical Perspective in European Culture) Latvijas nacionālā konference 2003. gada 16. maijā Rīgā: referāts “Vēstures mācīšana multikulturālā sabiedrībā”.

  7. Starptautiskā zinātniskā konference “Postkomunistiskā transformācija un demokratizācijas process Latvijā. 1987.–2003. gads. 2003. gada 18. oktobrī Rīgā: referāts “Mūsu “dziesmotās revolūcijas” retrospektīvais raksturs. Etnopolitiskais aspekts”.

  8. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta organizētā konference “Mazākumtautību etniskās identitātes saglabāšana un attīstība Latvijā: iespējas un vajadzības” 2003. gada 28. novembrī Rīgā: referāts: „Etniskā identitāte kultūras autonomijas un multikulturālisma krustcelēs”.

sarmīte jēgere

Piedalīšanās konferencēs un projektu realizācijā

  1. International Scientific Conference „Employment and Labour Market Movements – Conflicting Paradigms in a Globalised World”,2007.

  2. Referāts – „Klientu apkalpošanas kvalitāte un tās uzlabošanas iespējas Latvijas banku sistēmā”

  3. International Conference „Science, Education and Production Network in Food sector”, 2006 Referāts – „STP experience of Europe and Chances of Latvia”.

  4. International Conference „Uncertain Transformations : New Domestic and International Challenges”, 2006.Referāts – „Science & Technology parks – European expierence and possibilities of Latvia”.

  5. Starptautiskā konference „Sieviete izglītībā, karjerā un biznesā” , 2006 gads.Referāts – „Pašvaldību loma un iespējas sieviešu uzņēmējdarbības labvēlīgas vides veidošanā„.

  6. Konference „Vienota zīmolvedības stratēģija Latvijai: iespējas un ieguvumi”, 2006.g.Uzstāšanās debatēs par tēmu „Zīmolvedības uzdevumi pašvaldību līmenī”.

  7. 3.starptautiskā zinātniskā konference „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā” Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, 2006.g.Referāts –„Izglītības iestāžu loma ES inovatīvo fondu apguvē„.

  8. Starptautiskā zinātniskā konference „Atstumtība un nedrošība – riski un risinājumi”. Rīgas Stradiņa universitāte Eiropas studiju fakultāte, 2006. g.Referāts – „Latvijas sabiedrības apātija – tās ekonomiskie un politiskie aspekti”.

  9. VII Starptautiskā zinātniskā konference. Īpašums tā apgrūtinājumi: problēmas, risinājumi, iespējas. Biznesa augstskola Turība.2006.g.Referāts „Īpašuma tiesības vai piekļuve - jaunās ekonomikas laikmeta dilemma”

  10. International Conference. Waterfront Real Estate: Residing, Working, and Living in Europe’s Revitalized Harbor Areas. Bremen, Germany, 2004.

  11. Konference „Zināšanu um tehnoloģiju pārnese – tautsaimniecības modernizācijai. Augstskolas kā inovācijas partneri.” Rīga/Latvija 2003.g.

  12. Lejassaksijas Ekonomikas, tehnoloģiju un satiksmes ministrija, Lejassaksijas Zinātnes un Kultūras ministrija.

  13. Uzstāšanās diskusijā par tēmu „ Zinātniski tehnoloģiskie parki Latvijā- problēmas un risinājumi”

  14. 2nd International Conference. Business and municipality – new partnerships for the 21st century. „Creating better cities.Together.”Bremen, Germany, 2001.

  15. Uzstāšanās : Paralell workshops IV.5 – academia-municipality-business- partnerships. TEILNEHMERVERZEICHNIS. Management Congress. URBAN ENTERTAINMENT CENTER in Berlin, Germany, 2001.Referāts :Mežaparka attīstības koncepcija

Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā

  1. Latvijas attīstības aģentūra , 2003.g. „Pārtikas kvalitātes un drošības zinātnes un tehnoloģiju parks Jelgavā”. Projekta sagatavošana, kā arī pētījumu veikšana jeb „prefeasibility study – Jelgava Food Quality and Safety Science and Technology Park”.

  2. „Cross Border Co-operation Programme in the Baltic Sea Region for Latvia 2002”.The development of cooperation between Latvian and Finnish food scientists to increase the food industry’s capacity and competitiveness. Projekta sagatavošana un īstenošana. Finanšu eksperts, realizācija 2005.gadā.

  3. PHARE 2003 „Profesionālās izglītības un tālākizglītības attīstības veicināšana Latvijas reģionos”. Projekta sagatavošana un īstenošana. Mācību programmu eksperts. Realizācija 2005. – 2006.g.

Sagatavoti un iesniegti projekti konkursam:

  1. Sabiedrības integrācijas fonda grantu programma „Pilsoniskās sabiedrības attīstība un stiprināšana”.

  2. Labklājības ministrija, Eiropas sociālais fonds „ Metodisko norādījumu izstrāde darba vides analīzei, nelaimes gadījumu izmaksu aprēķināšanā uzņēmuma un valsts līmenī un arodslimību izmaksu aprēķināšanā”.

  3. Eiropas Sociālā fonda grantu shēmas programma „Pētījumu veikšana par sociāli atstumto grupu iespējām darba tirgū”.

Anda Laķe

Zinātniskās publikācijas

ngule, A.Laķe, S.Seņkāne. Piederība Alsungas novadam, rakstu krāitu identitāte,LU akadēmiskais apgāds,2005

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  1. „Sociālās zinības mazākumtautību skolās” , pētniece, 2004.-2005.

  2. „Pilsoniskās vērtības latviešu un mazākumtautību izglītības programmās”, pētniece, 2004.-2005.

  3. „Latvijas reģionu ekonomiskā, sociālā un kultūras perspektīva globalizācijas kontekstā” pētniece, 2004.-2005.

  4. ANO Attīstības programmas projekts Valsts kancelejā ”Politikas ietekmes novērtēšanas sistēmas ieviešana Latvijā” , eksperte, 2003.-2004.

  5. Līdzdalība Nordplus programmā „Sadarbības tīkla veidošana starp Latvijas, Lietuvas, Dānijas un Somijas Eiropas lietu lektoriem un valsts administrācijas skolām” 2004.-2005.

  6. “Eiropas Bēgļu fonda Latvijā 2004. gada programmas novērtējuma ziņojums”, pētniece , 2006

  7. „Starpnozaru klāsteru veidošanas iespējas”, vadošā pētniece, 2006

  8. „Bezdarbnieku darbiekārtošanās iespējas pēc PKP izmantošanas”, vadošā pētniece, 2006

  9. „Nemateriālā kultūras mantojuma politikas izveides problēmas Latvijā” vadošā pētniece, 2006

  10. VAS konference Lēmumu pieņemšana ES un nacionālo interešu pārstāvniecības iespējas, referāts Lēmumu pieņemšanas specifika ES un līdzdalība ES politikas veidošanā. 2005.11

  11. LKA konference Krustpunkti, referāts Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas Latvijā un piemērotākās politikas izvēle.2006.11

Taņa Lāce

Zinātniskās publikācijas

  1. T.Lace “Trends, Recent Developments, Active inclusion and Minimum Resources”, http://www.peer-rev/policy-assessment-activities/reports/national-semester-reports-2006/, 2006

  2. Tana Lace, Irina Novikova and Giedre Purvaneckiene, “Women's Social Rihgts and Entitlements in Latvia and Lithuania”, 180-202, in Women's Social Rights and Entitlements. Ed. by Audrey Guichon, Christien L. van den Anker, and Irina Novikova, Palgrave, Macmillan, Houndsmills, Basingstoke, Hampshire, New York, 2006

  3. T.Lace “The fight against poverty and social exclusion at local level in Latvia”, t/comm/employment_social/social_inclusion/naps_rep_en.htm, 2005

  4. T.Lace The 3rd Report on the Latvian National Action Plan for the Reduction of Poverty and Social Exclusion (2004 - 2006), t/comm/employment_social/social_inclusion/naps_rep_en.htm, 2005

  5. T.Lace ”Report on Latvian National Action Plan for Reduction of Poverty and Social Exclusion (2004-2006) development process”, t/comm/employment_social/social_inclusion/naps_rep_en.htm

  6. I.Ķestere, T.Lāce „Padomju skola: ieskats tās raksturojumā un vērtējumos”.// LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Zinātnisko rakstu krājums Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē. 670.sējums, Rīga, 2004.

  7. I.Kestere, T.Lace. The Soviet school: A contemporary assessment. // International Standing Conference for the History of Education. New Education: Genesis and Metamorphoses. Abstracts Book. – University of Geneva, 2004. – 72.- 73.p.

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

    1. Starptautiska RSU ESF konference, “Latvijas politika sociālās atstumtības mazināšanā ES kontekstā.”, Rīga, 2006 maijs

    2. Starptautisks seminārs (organiz. Eiropas Komisija) “Sociālās iekļaušanas politika Eiropas Savienībā”, referāts “Sociālās iekļaušanas politika Latvijas pašvaldībās”, Budapešta, Ungārija, 2005.gada septembris

    3. ES un Luksemburgas prezidentūras organizētā starptautiskā konference „Eiropas Savienības sociālā iekļaušanas procesa attīstība - Sociālais monitorings”, Luksemburga, 2005

    4. Starptautiskā konference „Mediju loma varas pārdalē”, uzstāšanās „Integrētās dzimumu līdztiesības pieejas īstenošana Latvijas pašvaldībās” (Rīga, Latvija), 2005

    5. EK rīkotā Starptautiskā konference Itālijā par sociālās iekļaušanās politiku ES; (Florence, Itālija), 2004

    6. 21. Baltijas valstu zinātņu vēstures konference, Sekcija “Pedagoģija un psiholoģija”, „Padomju skola: pedagogu vērtējums” (Rīga, Latvija), 2003

    7. Starptautiska konference “Vīrieši Eiropā: vīriešu sociālās problēmas un sociālās iespējas” (Helsinki, Somija), 2003

Astrīda Rogule

Zinātniskās un akadēmiskās publikācijas

Publicējusi vairāk kā 200 rakstus un pētījumus par mākslas vēsturi, kritiku un izstāžu menedžmentu

Raksti publicēti Dānijas Mākslas enciklopēdijā, enciklopēdijā Māksla un arhitektūra biogrāfijās. Tulkojumi latviešu un angļu valodās mākslas izdevumos un izstāžu iespieddarbos

Ritma Rungule

Zinātniskās un akadēmiskās publikācijas

  1. Latvia: Democracy as an Abstract Value. In: Democratic Consolidation in Eastern Europe. Volume 3: Identity, Values and Culture ed. by Hans Dieter Klingemann, Dieter Fuchs and Jan Zielonka , Routledge, 2006, p. 235 – 255, līdzautore Ilze Koroļeva

  2. Jauniešu identitāte kā piederība. – Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, VIII/ Sastād.A.Medvedeckis. – Liepāja: LiePA, 2006, 241.-248.lpp.

  3. Jauniešu identitātes veidošanās un līdzdalība: pētījuma pārskats. LU FSI, 2005, 115 lpp., zin.redaktore un vairāku nodaļu autore.

  4. Piederība Alsungas novadam: iedzīvotāju aptaujas rezultāti. – Suitu identitāte. J.Kursītes red., LU Akadēmiskais apgāds, 21.-29.lpp., līdzautores A.Laķe, S.Seņkāne.

  5. Narkotiku lietošanas izplatība Latvijā (latviešu un angļu valodā). Rīga, EK, Narkoloģijas centrs, LU FSI, 2003, 216.lpp., (divu nodaļu sagatavošana)

  6. Rīgas pilsētas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu lietošanas paradumi un attieksme pret alkohola izplatības ierobežojumiem (pētījuma rezultāti). Rīga, LU FSI, Rīgas Narkomānijas profilakses centrs, 2002., 167 lpp., līdzautore Ilze Koroļeva.

  7. Alternatīvas brīvības atņemšanai nepilngadīgajiem. Pašvaldību pieredze. Rīga, UNDP, 2002, 52 lpp., līdzautore Ilze Trapenciere.

  8. Izglītība. - Dzīves apstākļi Latvijā 1999.gadā. 2001., LR CSP, Rīga, 59.-77. lpp. (latviešu un angļu valodā)

  9. Jaunatne un izglītība: socioloģiska analīze. - II Pasaules latviešu zinātnieku kongress. Tēžu krājums, Rīga, 2001., 25.lpp.

  10. Jaunu cilvēku attieksme pret laulībām - IT laikmets: jaunatne un sociālās izmaiņas, LU FSI, Rīga, 2001., 285.-290.lpp.

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  1. Sociālās stratifikācijas un sociālās atstumtības diskursu salīdzinājums. – RSU starptautiska akadēmiskā personāla konference „Atstumtība un nedrošība – riski un risinājumi”, Rīga, 2006.gada 5.maijs.

  2. Drug Use as a Rising Problem in Latvia. – XVI World Congress of Sociology „The Quality of Social Exsistence in Globalising World”, Durban, South Africa, 23 – 29 July, 2006.

  3. Piederība pie dzīves vieta kā viens no identitātes aspektiem. – LKA starptautiska zinātniska konference „Kultūras krustpunkti. Starpdisciplinaritāte kultūrvides pētījumos”, Rīga, 2006.gada 1.decembris.

  4. ES struktūrfondu nacionālā programma „Darba tirgus pētījumi” projekts „Labklājības ministrijas pētījumi”, pētījums „Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums”, pētījuma vadītāja.

  5. ES struktūrfondu nacionālā programma „Darba tirgus pētījumi” projekts „Labklājības ministrijas pētījumi”, pētījums „Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas”, atbildīgā pētniece.

  6. ES struktūrfondu nacionālā programma „Darba tirgus pētījumi” projekts „Labklājības ministrijas pētījumi”, pētījums „Latvijas un tās reģionu darba tirgus specifiskās problēmas”, pētniece.

  7. ES struktūrfondu nacionālā programma „Darba tirgus pētījumi” projekts „NVA pētījumi”, „Pētījums par bezdarbnieku darbiekārtošanos pēc iesaistīšanās pasākumos konkurētspējas paaugstināšanai”, pētniece.

Raimonds Auškāps

Mākslinieciskā darbība

Ārzemju autoru literāro darbu tulkojumi:

  1. V. Šekspīrs “Vētra”. Jumava, 2003.

  2. P. Ērs “Mīļo skolotāj!”, Mazais teātris 2001. Nacionālais teātris 2002.

  3. A. Eikborns “Mazs ģimenes bizness”, Dailes teātris, 2001.

  4. D. Hērs “Eimijas domas”, Dailes teātris, 2001.

  5. R. Hols „Grāmatu draudzeņu klubs” (Par maz miesaskāres), Nacionālais teātris, 2002.

  6. T. Viljamss „Orfejs nokāpj pazemē”, LKA, 2002.

  7. O. Vailds „Cik svarīgi būt nopietnam”, Dailes teātris, 2002.

  8. K. Čērčila „Lielāks skaits” (British New Writing), Dailes teātris, lasījums, 2005.

  9. B. Frīls „Filadelfija, te es nāku!”, Dailes teātris, 2006.

  10. P. Stjuarts, K. Ridels „Viņpus dziļā meža”, Zvaigzne ABC, 2003.

  11. P. Stjuarts, K. Ridels „Vētras dzinējs”, Zvaigzne ABC, 2004.

  12. P. Stjuarts, K. Ridels „Jezgas zeme”, Zvaigzne ABC, 2005.

  13. B. Gaudija „Romantiķe”, Zvaigzne ABC, 2006.

  14. P.B.Kerrs „Skorpiona nams”, Zvaigzne ABC, gatavo izdošanai.

  15. P.B.Kerrs „Lampas bērni. Piedzīvojums ar Ehnatonu”, Zvaigzne ABC, gatavo izdošanai.

P.B.Kerrs „Lampas bērni. Babilonas zilā džine”, Zvaigzne ABC, gatavo izdošanai.

INTA BERNOVA

Mākslinieciskā darbība

  1. 2001. “Viss kārtībā” TV seriāls, 25 sērijas, 26 minūtes, līdzautore G.Kalniņa, pirmizrāde Latvijas Televīzijā 2001.gada oktobris – 2002.gada janvāris, režisore I.Gorodecka.

  2. 2002. “Augusts nesapratīs”drāma 2 cēlienos, līdzautore G.Kalniņa, lugas autorlasījums 2005.gada 02.maijā Nacionālajā teātrī, cikla “”Pats autors lasa savu lugu” ietvaros.

  3. 2004. “Kļūda”, drāma 2 cēlienos, līdzautore G.Kalniņa, lugas autorlasījums 2004.gada 26.aprīlī Rīgas Centrālajā bibliotēkā.

  4. 2006. “Papiņš”, īsfilma, 20 minūtes, līdzautors G.Lomovs, režisore A.Cilinska.

  5. 2006./2007. “Neprāta cena”, TV seriāls, 110 sērijas, 26 minūtes, sižeta autore, līdzautore G.Kalniņa, režisore I.Gorodecka, pirmizrāde Latvijas televīzijā no 2006.gada 9.oktobra.

Mihails Gruzdovs

Mākslinieciskā darbība

  1. Josifs Brodskis "MARMORS" (2005) (Dailes teātris)

  2. Tenesijs Viljamss, Uldis Marhilēvičs, Kaspars Dimiters "KLONDAIKA" (2004) (Dailes teātris)

  3. Rūdolfs Blaumanis "INDRĀNI" (2004) (Dailes teātris)

  4. Arturs Maskats, Horhe Luiss Borhess "TANGO" (2004) (Dailes teātris)

  5. Viljams Šekspīrs "HAMLETS" (2003) (Dailes teātris)

  6. Anna BRIGADERE "RAUDUPIETE" (2003) (Dailes teātris)

  7. Aleksandrs OBRAZCOVS, Juris KAUKULIS "MAN ARĪ BŪTU BAIL" (2002) (Dailes teātris)

  8. Māra Cielēna "DEBESU TREPĪTE" (2002) (Dailes teātris)

  9. Ivans Turgēņevs "LIEKĒDIS" (2002) (Dailes teātris)

  10. Aleksandrs Ostrovskis "VĒLĀ MĪLA" (2001) (Dailes teātris)

  11. Aleksandrs Puškins "DZĪRES MĒRA LAIKĀ" (2001) (JRT)

  12. Ernests Hemingvejs "FIESTA" (2001)(Liepājas teātris)

  13. "RIETUMU KRASTMALA" (2001)(Nacionālais teātris)

Inga Pērkone – Redoviča

Zinātniskās publikācijas

  1. Pērkone, Inga. Vajadzīgs diriģents. Pārejas laika aktierkino ideoloģiskais diskurss (1990 – 2005) – Kultūras Forums, 2007. 19.-26. janvāris, Nr. 3, 4.-5.lpp.

  2. Pērkone, Inga. Rūdolfs Drillis – Kino Raksti Nr.10/ 2004, 148.-149.lpp.

  3. Pērkone, Inga. Starp varu un nāvi. (Realitāte un kino) – Forums, 2004.6.-13. augusts, Nr. 30, 4.lpp.

  4. Pērkone, Inga. Redzamība (Par Vili Lāci un kino) – Forums, 2004.7.-14. maijs, Nr. 18, 6.lpp. Pērkone-Redoviča, Inga. Latvijas valsts un kino 1918.—1940. Kino Raksti.- Nr.8. – 2002, 52.-62. lpp.

  5. Pērkone, Inga. Kārkliņš Kārlis. -- Teātris un kino biogrāfijās.—Rīga, Pils, 2002, 2. sējums

  6. Pērkone, Inga. Kraucs Eduards -- Teātris un kino biogrāfijās.—Rīga, Pils, 2002, 2. sējums

  7. Pērkone, Inga., Runce M. Ķigulis Hermanis -- Teātris un kino biogrāfijās.—Rīga, Pils, 2002, 2. sējums

  8. Pērkone, Inga., Saulīte G. Leimanis Leonīds -- Teātris un kino biogrāfijās.—Rīga, Pils, 2002, 2. sējums

Iesniegts publicēšanai

  1. Pērkone – Redoviča, Inga. Filmu auditorija un kino recepcija Latvijā starpkaru periodā. – Letonica, 2006, Nr.15

  2. Pērkone – Redoviča Inga. Latvijas kino starp diviem pasaules kariem. Vizuālā estētika un satura iezīmes. – Mākslas Vēsture & Teorija, 2007

  3. Pērkone – Redoviča, Inga. Kino kā žests – Žests Latvijas kultūrā: Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums.

  4. Pērkone – Redoviča, Inga. Kino kā domāšana – Prāta modifikācijas: Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums.

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  1. Pērkone – Redoviča, Inga. Referāts Kino kā domāšana, Rīga, Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskā zinātniskā konference Prāta modifikācijas, 2006. gada 22. septembrī

  2. Pērkone – Redoviča, Inga. Referāts Skats uz sievieti Latvijas kino mākslā, Rīga, Latvijas Kultūras akadēmijas Starptautiskā zinātniskā konference Kultūras krustpunkti, 2004. gada 12. novembrī

  3. Metodiskais materiāls augstskolām, izdošana plānota 2007. gada rudenī.

  4. Periodisks izdevums „Kino Raksti“, izdevuma projekta līdzautoore, redakcijas kolēģijas locekle un rakstu autore, iznāk kopš 2000. gada.

  5. Periodisks izdevums „Kino Raksti“, izdevuma projekta līdzautoore, redakcijas kolēģijas locekle un rakstu autore, iznāk kopš 2000. gada

  6. Filmu cikls „Kinogadsimts Latvijā“, zinātniskā konsultante, projekts tiek īstenots kopš 1998. gada, tajā uzņemtas un publiski izrādītas 20 filmas

Pēteris Krilovs

Mākslinieciskā darbība

  1. Dokumentālā filma „Lieta Kombināts” 2002.gads

  2. Rīgas 800 gadu svinībām kultūrvēsturiska filma „Rīga skatās bildes” (2001.g.)

  3. Pīļu medības”(A.Vampilova luga) Valmieras drāmas teātris 2003.g.

  4. Dzelzszāle”(I.Ābelel luga) Latvijas Nacionālajā teētrī 2003.g.

  5. Džuljeta un „(F.Fellīni kinoscenārija inscenēj.)Liepājas teātris, 2003.g.

  6. Meistars Aleksandrs” (Z.Liepiņa dziesmas,A.Čaka dzeja)Dailes teātris 2002.g.

  7. Es,Feierbahs”(T.Dorsta luga),Liepājas teātris, 2002.g.

  8. Skrūves pagrieziens”(H.Džeimss) monoizrāde, JTI 2001.g.

  9. H.Paukša īslugu programa (LKA Teātra nod.III aktieru k.)2001.g.

Jānis Siliņš

Zinātniskās publikācijas

  1. Siliņš J. Liniņš A. Grāmata: Teātra režija Baltijā. (zina. red. Radzobe,S.), R., 2006, 363. – 385.lpp.

  2. Siliņš J. Saruna Nacionālajā teātrī. Teātra Vēstnesis. Nr.1, 2006, 78. – 90.lpp.

  3. Siliņš J. Ar toleranci un skaidra mērķa izjūtu. Teātra Vēstnesis. Nr.2, 2006, 96. – 107.lpp.

  4. Siliņš J. „Zelta Maskas” vilinājums. Teātra Vēstnesis. Nr.2, 2006, 150. – 156.lpp.

  5. Siliņš J. „Draudzes bazārs” Nacionālajā teātrī. Teātra Vēstnesis. Nr.3, 2006, 8. – 13.lpp.

  6. Siliņš J. Teātris un vizuālā māksla. Kultūras Forums. Nr. 29. 2006, 8.lpp.

  7. Siliņš J. „Kā gribētos, lai kāds mani gaida”. Kurzemes Vārds, 2006.20.12., 3.lpp.

  8. Siliņš J. Gan prātam, gan emocijām. Latvijas avīze, 2006.29.12, 10.lpp.

  9. Siliņš J. (kopā ar I. Vilkārsi, I. Kļaviņu, E. Tišheizeri). Ievads ļoti svarīgai sarunai : [par teātri bērniem]. Teātra Vēstnesis. Nr.2, 2005, 52. – 55.lpp.

  10. Siliņš J. Mazas piezīmes pēc izrādēm. Teātra Vēstnesis. Nr.3, 2005, 63. – 69.lpp.

  11. Siliņš J. Mazas piezīmes pēc izrādēm. Teātra Vēstnesis. Nr.4, 2005, 149. - 153.lpp.

  12. Siliņš J. Ir jābūt šai fascinējošai pārliecībai. Teātra Vēstnesis. 2004. Nr. 2. 90. – 96.lpp.

  13. Siliņš J. Tas veids, kādā es dzīvoju, tas ir mans darbs. Teātra Vēstnesis. 2003. Nr.4. 58. – 63.lpp.

  14. Siliņš J. Vienmēr maksimāli un godīgi. Teātra Vēstnesis. 2003. Nr.3. 31. – 35.lpp.

  15. Siliņš J. Izzināt un atrast ko jaunu. Teātra Vēstnesis. 2003. Nr.2. 70. – 75.lpp.

  16. Siliņš J. Režija Latvijā un pasaulē. Teātra Vēstnesis. 2003. Nr. 1. 170. – 172. lpp.

  17. Siliņš J. Parīzes impresijas. Teātra Vēstnesis. 2002. Nr. 2/3. 150. – 153.lpp.

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  1. 2006. Kultūrvēsturiskais seriāls “Latvijas teātru vēsture” : “Nacionālais teātris” scenārija autors un režisors. 9 daļas (243 min.), LTV I, 01.10. – 26.11.2006

  2. 2006. Izglītības un zinātnes ministrijas Gada balvas pasniegšanas ceremonijas scenārija autors un režisors

  3. 2006. Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētku atskaņas koncerts “Brīnās ļaudis manu dziesmu” , scenārija autors un režisors

  4. 2006. XV. Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” Tartu Latvijas programmas scenāriju autors un režisors

  5. 2005. , 2006 Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta pasniegšanas ceremoniju scenārija autors un režisors Rīgas Latviešu biedrībā

  6. 2005. LTDS projekta “Starptautiskā teātra diena” vadītājs

  7. 2005., 2006.Izglītības un zinātnes ministrijas organizētās Eiropas valodu nedēļas noslēguma pasākuma “Valodu karuselis” scenārija autors un režisors

  8. 2002.Ventspils pilsētas svētku scenārija autors un režisors

  9. 2002. Mežotnes pils 200 gadu svētku scenārija autors un režisors

  10. 2002. Sadarbība ar Service de Coopération culturelle (Francijas kultūras dienests) projekta “Frankofonijas teātra festivāls” vadītājs

  11. 2001 – 2002. Latvijas Kultūras akadēmijas un Centre Culturel Français (Francijas Kultūras centra) projekta “Mūsdienu franču teātris Rīgā” vadītājs

  12. 2001. Starptautisko Hanzas dienu noslēguma ceremonijas scenārija autors un režisors.

Mākslinieciskā darbība

  1. Latvijas profesionālo teātru jauniestudējumu skates noslēguma ceremonijas “Spēlmaņu nakts” scenārija autors un režisors 2002. – 2006.gads.

  2. XIV Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” scenārija autors un režisors , 2004.g.Rīgā.

  3. Uzveduma “Mans sapnis ir un paliek teātris”(A.Liniņam 75) scenārija autors Dailes teātrī, 2005.

  4. 2003. Teatralizētā uzveduma “Mistērija par Pēteri Pētersonu” scenārija autors un režisors.

OLGA ŽITLUHINA

Mākslinieciskā darbība

  1. 2005, marts. - Horeogrāfija dejas drāmai sešiem dejotājiem un diviem mūziķiem “Un atkal par to pašu. I daļa”, Sapņu fabrika, Rīgā

  2. 2005, janvāris. - Horeogrāfija izrādei Raimonda Paula muzikālās atmiņas „Starinnije časi” Krievu Drāmas teātrī

  3. 2004, aprīlis. - Horeogrāfija mūsdienu dejas izrādei “Kad pūcei aste ziedēs”, Sapņu fabrika, Rīgā

  4. 2003, septembris. - Horeogrāfija G.Trosceņecka izrādei “Дама-неведимка” Krievu drāmas teātrī , Tallinnā, Igaunija

  5. 2003, maijs - Horeogrāfija K.Auškāpa izrādei “Sapņu pīpe” Dailes teātrī, Rīgā

  6. 2003, aprīlīs. - Fona dejotāju grupa Modern Talking “PreEurovision”, Ķīle, Vācija

  7. 2003, aprīlīs. - Horeogrāfija izrādei “Solo dļa aktrisi s orkestrom”, Krievu drāmas teātrī, Rīga

  8. 2002, septembris. - Horeogrāfija mūsdienu dejas izrādei “Ad Libitum” Latvijas Operā, Rīgā

  9. 2002, aprīlīs. - Horeogrāfija mūsdienu dejas izrādei “Alise” Latvijas Operā, Rīgā

  10. 2001, septembris. - Eiropas ceļojošais projekts “Pastkartes” Jackson Lane teatrī Londonā, Lielbritānija

  11. 2001. - Mūsdienu dejas uzvedums vājredzīgajiem VEF kultūras pilī

  12. 2001, aprilis. - Projekts: “Man wanted

  13. 2001, jūnijs. - Eiropas ceļojošais projekts “Pastkartes” Sofijā, Bulgārijā

Viesizrādes un festivāli

  1. 2004. - Izrāde “Kad pūcei aste ziedēs”, Budapeštā, Viļņā, Klaipēdā, Cēsīs, Limbažos, Liepājā, Kauņā

  2. 2003, septembris Projekts “Man wanted” “des PLATEAUX 2003 de la BIENNALE“, Parīzē, Francija

  3. 2001, novembris Izrāde Cathy Sharp kompanijas gadadienai, Bazele, Šveice

  4. 2001, jūlijs Meistarklases modernās dejas “Ceh”, Maskava, Krievija

7.4. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

Akadēmiskais personāls, kuru veido vairāku paaudžu mācībspēki, tiek regulāri atjaunots, sākot no akadēmijas maģistrantūras beidzamo gadu beidzējiem līdz emeritētajiem profesoriem. Dažādu paaudžu kopdarbs veicina pieredzes, dažādu pasaules uzskatu un mentalitāšu apmaiņu, zinātnisko un mākslinieciskā rokraksta skolu izveidi un akadēmijas tradīciju attīstību.

Akadēmiskā personāla atlasē LKA tiek ņemti vērā šādi kritēriji: zinātniskā un profesionālā kompetence, zinātniskais un pedagoģiskais potenciāls, aktīva darbība akadēmijas, Latvijas un/vai starptautiskajās zinātniskajās aktivitātēs, kvalitatīvi izpildīts darbs – kursu apraksti, lekciju materiāli, semināru vadīšanas prasme, studējošo zināšanu novērtējuma precizitāte, par ko liecina atklāto lekciju novērtējums un studējošo aptaujas rezultāti.

Atjaunojot akadēmisko personālu, kā ar ņemot vērā akadēmijas apakšprogrammu specifiku, regulāri, bet it īpaši Starpkultūru komunikācijas sakaru apakšprogrammā, darbojas citu valstu un nacionalitāšu pasniedzēji.

Galvenie kritēriji akadēmiskā personāla atjaunošanā LKA ir:

  • zinātniskais un pedagoģiskais potenciāls,

  • no LKA mācībspēku iekoptās akadēmiskās, zinātniskās vai mākslinieciskās tradīcijas atšķirīga pieredze,

  • metodiskās, tehnoloģiskās un zinātniskās inovācijas, ko spēj piedāvāt jaunais mācībspēks,

  • profesionālā kvalifikācija.

Akadēmiskā personāla apmācībā liela uzmanība LKA tiek pievērsta tā pedagoģiskajai pilnveidei un citu zinātniski-akadēmisko un mākslinieciski-radošo tradīciju apguvei gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. LKA docētāji piedalās gan kā viesprofesori citu valstu augstskolās, gan dodas pieredzes apmaiņā, izmantojot dažādu starptautiskās apmaiņas programmu piedāvātās iespējas.

Personāla attīstības plānā ietveram:

  • disertācijas darbu izstrādi un to aizstāvēšanu,

  • piedalīšanos zinātniskajās konferencēs, kas tematiski saistītas ar studiju programmas saturu un LKA zinātnisko virzību,

  • piedalīšanos LKA un citu augstskolu zinātniskajos projektos,

  • stažēšanos,

  • publikācijas.

8. ĀRĒJIE SAKARI

Ārējo sakaru īstenošanas galvenā koordinējošā loma Latvijas Kultūras akadēmijā ir Ārējo sakaru daļai. Ārējo sakaru daļas galvenā funkcija ir sagatavot Latvijas Kultūras akadēmijas sadarbības līgumu parakstīšanu un koordinēt līgumu izpildi.

Sadarbība ar darba devējiem, kā arī Latvijas un ārvalstu augstskolām tiek izveidota arī tiešā veidā, balstoties uz katedru pasniedzēju attīstītiem sadarbības projektiem ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un pasniedzējiem. Katedru pasniedzēju sadarbība ar ārvalstu pasniedzējiem, nozaru speciālistiem ir pamats vieslektoru aicināšanas praksei, kas tiek regulāri īstenota Latvijas Kultūras akadēmijas humanitāro zinātņu bakalaura mākslās programmas ietvaros.

8.1. Sadarbība ar darba devējiem

Sadarbība ar darba devējiem augstskolas studiju programmas ietvaros tiek īstenota, vadoties no apakšprogrammu specialitātes vajadzībām un studentu profesionālās un kvalitatīvās sagatavošanas perspektīvas. Piemēram, Dramatiskās aktiera mākslas studiju apakšprogrammas studentiem tiek piedāvāta sadarbība ar Latvijas teātriem. Kultūras teorijas un vadībzinību un kultūras socioloģijas apakšprogrammu studentiem tiek piedāvātas praktisku iemaņu gūšanas iespējas, īstenojot sadarbību ar specialitātes studentu sagatavošanai atbilstošiem darba devējiem, atbilstoši latviešu folkloras un tradicionālās kultūras apakšprogrammas specifikai tās studentiem paredzēta prakse folkloras arhīvā.

No 2005.gada absolventu un darba devēju viedoklis tādos jautājumos kā pasniedzēju kompetence, iegūtās iemaņas zināšanu praktiskai pielietošanai, iegūtās izglītības konkurētspēja darba tirgū, prasme prezentēt un argumentēt savu viedokli, komunikāciju prasmes, tiek apzināts, noskaidrojot to bakalaura programmas absolventu viedokli, kuri turpina studijas maģistra programmā, kā arī to Latvijas Kultūras akadēmijas sadarbības partneru – kultūras institūciju viedokli, ar kurām Latvijas Kultūras akadēmija realizē konkrētus sadarbības projektus. Darba devēju apmierinātība ar jaunajiem speciālistiem pēc atsevišķiem ekspertu vērtējumiem ir laba vai ļoti laba.

Par studiju programmas satura atbilstību darba tirgus prasībām liecina Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu konkurētspēja darba tirgū. Ievērojama daļa Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu turpina strādāt īstenoto studiju jomā. Tas attiecināms kā uz radošo apakšprogrammu absolventiem, tā arī uz teorētiskās ievirzes apakšprogrammu absolventiem. Lai atbilstu studentu vēlmēm studiju kursos vairāk izmantot piemērus no prakses, studiju programmā tiek pievērsta liela uzmanība semināru, praktisko nodarbību un prakses darbu īstenošanai.

8.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām

Latvijas Kultūras akadēmijai ir izveidota laba sadarbība ar vairākām Latvijas augstskolām: Latvijas Universitāti, Daugavpils universitāti, Vidzemes augstskolu, Rīgas Ekonomikas augstskolu, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Mūzikas akadēmiju u.c. Sadarbībā ar Daugavpils universitāti uzsākta maģistrantūras studiju programmas īstenošana, studentu uzņemšana sākta ar 2007./2008. akadēmisko gadu. Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrai norit veiksmīga sadarbība ar Vidzemes augstskolu par profesionālās studiju programmas „Tulkotājs” realizāciju un palīdzību tulkošanas teorijas un lietišķās tulkošanas jautājumos.

Sadarbībai ar ārvalstu augstskolām Latvijas Kultūras akadēmijā galveno koordinējošo lomu veic Latvijas Kultūras akadēmijas Ārējo sakaru daļa. Tā koordinē kā studentu, tā arī pasniedzēju apmaiņu ar ārvalstu augstskolām un regulāri sniedz informāciju Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem un pasniedzējiem par sadarbības iespējām ar ārvalstu augstskolām. Sadarbība ar ārvalstu augstskolām norit arī katedru ietvaros, balstoties uz pasniedzēju izveidotiem tiešiem kontaktiem ar ārvalstu augstskolu pasniedzējiem.

2006./2007. akadēmiskajā studiju gadā ārvalstīs studēja trīs Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras „Kultūras menedžments” apakšprogrammas studenti.

2006./2007. akadēmiskajā studiju gadā ārvalstu augstskolās Socrates / Erasmus programmas ietvaros studēja šādi maģistrantūras studenti:

Evita Kļaviņa

MKM, II kurss

Citavas / Gerlicas augstskola

Vācija

5

Kristaps Dzvinko

MKM, II kurss

Citavas / Gerlicas augstskola

Vācija

5

Ieva Vītiņa

MKM, II kurss

Aeganas universitāte

Grieķija

9

2006./2007. akadēmiskajā studiju gadā tika noslēgsts jauns bilaterālais apmaiņas līgums ar Bohumas universitāti (Vācija), Krakovas Jagaiļa universitātes Sabiedrisko attiecību institūta Kultūras menedžmenta katedru (Polija) un Aeganas universitātes Komunikāciju fakultāti (Grieķija) par studentu un pasniedzēju apmaiņu. Veiksmīgi turpinājusies apmaiņa kultūras menedžmenta jomā ar trijām vācu augstskolām, ar kurām līgumi noslēgti jau iepriekšējos gados – Hamburgas Mūzikas un Teātra augstskolu, Potsdamas augstskolu un Citavas / Gerlicas augstskolu.

2006./2007. akadēmiskajā studiju gadā ar vieslekcijām uz ārvalstu augstskolām Socrates / Erasmus programmas ietvaros devās šādi maģistrantūras apakšprogrammas pasniedzēji:

Pasniedzējs

LKA katedra

Augstskola

Valsts

Vieslekciju ilgums (dienas)

Asoc.prof. Ivars Bērziņš

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Hamburgas Mūzikas un Teātra augstskola

Vācija

12

Asoc.prof. Ivars Bērziņš

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Krakovas Jagaiļa universitātes Sabiedrisko attiecību institūta Menedžmenta katedra

Polija

4

Asoc.prof. Ivars Bērziņš

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Hamburgas Mūzikas un Teātra augstskola

Vācija

3

Profesore Daina Teters

Kultūras teorijas un vēstures katedra

Helsinku universitātes Semiotikas institūts

Somija

7

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras lektore Leonarda Ķestere piedalījās gan Latvijas festivāla „Pārsteidzošā Latvija” norises gatavošanā Francijā, gan Francijas festivāla „Francijas pavasaris” organizēšanā Latvijā.

Latvijas Kultūras akadēmijas noslēgtie sadarbības līgumi

Socrates / Erasmus programmas ietvaros

Tabula Nr. 8

Nr.

Augstskolas nosaukums

Valsts

Studentu apmaiņa no LKA

Pasniedzēju apmaiņa no LKA

1.

Vīnes universitāte

Austrija

2

-

2.

Ž.Verna Pikardijas universitāte

Francija

6

1

3.

Aegenas universitāte

Grieķija

1

-

4.

Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmija

Igaunija

-

1

5.

Sjēnas universitāte

Itālija

2

1

6.

Lietuvas Mūzikas un Teātra akadēmija

Lietuva

-

2

7.

Klaipēdas universitāte

Lietuva

1

1

8.

Agderas augstskola

Norvēģija

1

-

9.

F.Šopēna Mūzikas akadēmija

Polija

-

2

10.

Krakovas Jagaiļa universitāte

Polija

3

4

11.

Silēzijas universitāte

Polija

3

3

12.

L.Solska Valsts Teātra augstskola

Polija

2

1

13.

A.Zelveroviča Teātra akadēmija

Polija

2

1

14.

A.Mickeviča universitāte

Polija

4

2

15.

M.Bela universitāte

Slovākija

1

-

16.

Prešovas universitāte

Slovākija

2

2

17.

Helsinku universitāte

Somija

-

1

18.

Helsinku Teātra akadēmija

Somija

3

2

19.

Tamperes universitāte

Somija

1

1

20.

Riohas universitāte

Spānija

2

1

21.

Alkalas universitāte

Spānija

2

1

22.

Valjadolidas universitāte

Spānija

4

1

23.

Kafkas universitāte

Turcija

2

1

24.

E.M.Ārnta Greifsvaldes universitāte

Vācija

3

1

25.

Potsdamas augstskola

Vācija

1

1

26.

J.Gūtenberga Maincas universitāte

Vācija

3

1

27.

Citavas / Gerlicas augstskola

Vācija

5

6

Studentiem tiek piedāvātas gan plašas studiju iespējas ārvalstu augstskolās, ar kurām Latvijas Kultūras akadēmija noslēgusi sadarbības līgumus, gan prakses iespējas ārvalstu institūcijās, piedāvājot iespēju pilnveidot studentu praktiskās iemaņas un darba pieredzi. Finansiālo atbalstu studējošo uzturēšanās periodam ārvalstīs iegūstam gan no Socrates / Erasmus programmu finanšu līdzekļiem, gan no ārvalstu valdību piešķirtam stipendijām un citiem finanšu avotiem.

2006./2007. akadēmiskajā studiju gadā ar vieslekcijām uz ārvalstu augstskolām Socrates / Erasmus programmas ietvaros devās šādi pasniedzēji:

Pasniedzējs

LKA katedra

Augstskola

Valsts

Vieslekciju ilgums (dienas)

Lektore Ramona Galkina

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

Igaunijas Mūzikas un Teātra akadēmija

Igaunija

6

Lektors Andrejs Verhoustinskis

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

Silēzijas universitātes Radion un Televīzijas fakultāte

Polija

6

Lektore Zane Daudziņa

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

1) L.Solska Valsts Teātra augstskola Krakovā;

2) A.Zelveroviča Teātra akadēmija Varšavā

Polija

15

Asoc.profesore Olga Žitluhina

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

A.Zelveroviča Teātra akadēmija Varšavā

Polija

4

Asoc. profesore Māra Ķimele

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

L.Solska Valsts Teātra augstskola Krakovā

Polija

13

Profesore Daina Teters

Kultūras teorijas un vēstures katedra

Helsinku univeristātes Semiotikas institūts

Somija

7

8.4. Sadarbība ar citām institūcijām

Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedras docētāji veido aktīvu un pastāvīgu sadarbību ar dažādām ārvalstu institūcijām, kas veicina pieredzes apmaiņu, prakses iespējas studējošajiem, kā arī kvalifikācijas celšanu docētājiem. Pie nozīmīgākajiem sadarbības partneriem minamas šādas institūcijas:

  1. Francijas Kultūras centrs – sadarbība norit vairākās Latvijas Kultūras akadēmijai nozīmīgās sfērās:

    1. vieslektoru uzņemšana,

    2. Sadarbībā ar Francijas Kultūras centru jaunu veikta sadarbības partneru meklēšana ERASMUS programmu realizācijai, noritējušas sarunas ar Pola Valerī vārdā nosauktās Montpeljē III universitātes ārējo sakaru departamentu un Normandijas Ziemeļu Pola koordinācijas centru.

  2. Leonardo programma - 2006. gadā Leonardo programmas apstiprinātā projekta ietvaros izveidojās sadarbība ar Luāras Zemju Vandejas departamenta komūnas St Michel Mont Mercure apmācības centru, kas palīdzēja atrast prakses vietas reģionā piecām Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantēm, Leonardo programmas stipendiātēm: Aijai Balcerei, Ilzei Purmalei, Solveigai Simonovai, Jogitai Reidei un Andai Purmalniecei. Maģistrantēm bija iespēja pavadīt 3 mēnešus dažādās Francijas institūcijās: Tifožas pilī, Šaboterī muzejā, Ešekjē koncertzalē, Puzožas licejā un Komūnu Kopienas birojā.

  3. Spānijas vēstniecība - veiksmīgi tiek attīstīta sadarbība ar Spānijas Karalistes vēstniecību Latvijā. Gan studenti, gan pasniedzēji tiek aicināti uz dažādiem vēstniecības organizētajiem kultūras pasākumiem.

  4. Svešvalodu eksaminācijas centri -

    1. Latvijas Kultūras akadēmijā kopš 2004. gada veiksmīgi darbojas vienīgais Latvijā DELE eksaminācijas centrs, kas tika atvērts ar Servantesa Institūta atbalstu, un kuras vadītāja ir asoc. prof. Alla Placinska. Vairāk nekā 60 personas ir kārtojuši DELE eksāmenu, piesakoties dažādiem līmeņiem. DELE ir Spānijā izstrādāts centralizēts spāņu valodas zināšanu un prasmju pārbaudes eksāmens. DELE eksāmenu var kārtot vienā no trijiem līmeņiem: Inicial (sākuma), Intermedio (vidējais) vai Superior (augstākais) Diplomus piešķir Spānijas Izglītības un kultūras ministrija un tās vārdā Servantesa institūta direktors. Eksaminācijas centra darbība apliecina, ka Latvijā ir ievērojami palielinājusies interese par spāņu valodu un kultūru.

    2. Latvijas Kultūras akadēmijā ir nodibināts jauns svešvalodu testēšanas centrs, vadītāja asoc. prof. Ilze Norvele. TOEIC pārbaudījumu kārtošanai (English for Professional Purposes) ar ASV Izglītības, informācijas un testēšanas centra atbalstu (direktors G.M. Lacombe). Līgums ar Latvijas Kultūras akadēmiju noslēgts 2006. gada 15. jūnijā. Par angļu valodas testu administrēšanu Latvijas Kultūras akadēmijā ir asoc. prof. Ilze Norvele, savukārt atbildīgā par franču valodas testu administrēšanu ir lektore Helēna Kalve.

    3. 6 katedras docētājas ir nokārtojušas šo pārbaudījumu ar ļoti augstiem rezultātiem: angļu valodā – Ilze Norvele, Ingrīda Keviša un Elīna Krasovska; franču valodā – Helēna Kalve, Simona Valke un Irīna Makarova.

9. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Humanitāro zinātņu maģistru programmu finansējuma lielāko daļu veido valsts budžeta līdzekļi. Ik gadus tiek plānotas studiju vietas par valsts budžeta un studiju vietas par fizisko un juridisko personu līdzekļiem.

Studiju programmu izmaksas ir samērā augstas.

Starpība starp studiju izmaksām un piešķirto finansējumu tiek segta no akadēmijas kopējiem līdzekļiem un projektu līdzekļiem.

Lielu uzmanību veltām studiju programmu realizācijas izdevumu optimizācijai, organizējot plūsmas lekcijas profesoru docētajos kursos u.tml.

Studiju programma tiek realizēta LKA telpās Ludzas iela 24, t.s. ‘Zirgu pastā’ Dzirnavu 46 un akadēmijas īrētajās telpās Dzirnavu 135

Docētāju rīcībā ir telpas ar kopējo platību 3711,33 m².Visas katedras ir nodrošinātas ar datoriem un interneta pieslēgumu. Auditorijas ir izremontētas un apgādātas ar ērtiem galdiem, krēsliem, tāfelēm. Vairākās auditorijās ir stacionārie multimediju projektori, vairāki portatīvie projektori un kodoskopi. Mācību procesā studējošie un docētāji var izmantot bibliotēkas un katedru grāmatu krājumus.

No 2004. gada LKA piedalās KKF rīkotajā projektu konkursā „Mākslas izglītības iestāžu materiāli-tehniskās bāzes uzlabošana” un ir ieguvusi papildfinansējumu līdz 2007. gadam 84 850 Ls apjomā. Par šiem līdzekļiem ir iegādāti datori, projektori, kino aparatūra, mūzikas instrumenti, audio aparatūra u.c. tehnika mācību procesa nodrošināšanai.

2006. gadā un 2007. gadā tika saņemts Izglītības ministrijas finansējums zinātniskajiem pētījumiem un tajā skaitā infrastruktūras nodrošinājumam 50 614 Ls apjomā.

Latvijas Kultūras akadēmijas finansējums 2006. gadā

Nr.

Rādītāja nosaukums

Ls

1.

Iestādes finansējums kopā:

1 051 537

1.1.

Tai skaitā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem studijām

713 091

1.3.

Pašu ieņēmumi no studiju maksas

213 948

1.4.

Dotācija (granti) zinātniskajiem projektiem

33 435

1.6.

Pārējais budžeta finansējums zinātniskiem projektiem (valsts programmas, valsts pasūtītie pētījumi, tirgus orientētie pētījumi un citi)

4 879

1.7.

Finansējums no starptautiskiem avotiem – fondiem, programmām un citiem

53 583

1.9.

Pašu ieņēmumi no telpu nomas

796

1.10.

Citi ieņēmumi (uzskaitīt būtiskāko)

28 630

1.11.

ziedojumi

3 175

Latvijas Kultūras akadēmijas 2006. gada budžeta izlietojums

Nr.

Izdevumu postenis:

Ls

1.

Izdevumi kopā:

1 055 973

1.1.

Atalgojumi kopā

614 370

1.2.

t. sk. akadēmiskajam personālam

440 674

1.3.

administratīvajam personālam

173 696

1.4.

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

134 690

1.5.

Komandējumu un dienesta braucienu izdevumi

4 609

1.6.

Pakalpojumu apmaksa kopā

93 618

1.7.

Materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra (vērtībā līdz Ls 50 par vienu vienību) iegāde

52 386

1.8.

t. sk. izdevumi apkurei, apgaismošanai un enerģētisko materiālu iegādei

14 391

1.9.

Grāmatu un žurnālu iegāde

1 060

1.10.

Subsīdijas un dotācijas kopā

93 351

1.11.

t. sk. stipendijas

89 281

1.12.

Transporta izdevumu kompensācija

4 070

1.13.

Kapitālie izdevumi (kustamie un nekustamie īpašumi) kopā

61 890

1.14.

t. sk. kustamie īpašumi (virs Ls 50) kopā

61 890

Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Kultūrekonomika

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Ekonomika

Zinātnes apakšnozare

Ekonomikas teorija

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Asoc. prof., Dr.phil. Ivars Bērziņš

Kursa anotācija

Kursa mērķis – sniegt studentiem izpratni par kultūras un ekonomikas savstarpējo mijiedarbību mūsdienās, dažādām teorijām, tās cieši saistot ar praktisko pielietojumu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nepietiekamo resursu problemātikai. Studenti iegūst zināšanas, lai varētu veikt patstāvīgus pētījumus visās galvenajās kultūras dzīves sfērās. Kursa kontekstā tiek apskatīti jautājumi par finansu menedžmentu, pakalpojumu sniegšanu, līdzekļu piesaisti un kultūras institūcijas kā uzņēmuma pastāvēšanas iespējamību.

Kursa apraksts-plāns

1. Kultūrekonomikas pamati (praktiskais un zinātniskais pamatojums, attīstība pasaulē un Latvijā). Kultūras un mākslas jēdzienu definēšana ekonomiskā skatījumā. Kultūras life raksturs, daudzveidība, mākslinieciskā brīvība, nepieciešamais un iespējamais valsts atbalsts.

2. Kultūras raksturojums kā ekonomisks labums (produkts, prece, pakalpojums). Sabiedriskās (publiskās) preces, ārējie efekti, meritoriskās preces, informatīvais deficīts, jauktās preces. Kultūras produkcijas piedāvājums un pieprasījums.

3. Valsts loma kultūras atbalstīšanā. Likumīguma meklējumi. Aplinkus rentabilitāte. Kultūrpolitiskie nosacījumi un aktivitātes.

Kultūras institūciju izmaksu krīze. Pastāvīgās un variētās izmaksas. Baumol izmaksu slimības teorija. Mākslas sektorā pastāvošā finansējuma problemātika. Izmaksu ietaupīšanas iespējas. Kultūras izmaksas un kvalitāte, ekonomijas potenciāli. Mārketinga un Controlling iespējas šajā procesā. Kultūras konsumenti.

4. Privātais atbalsts kultūras sfērā. Valstiskā un privātā finansējuma interaktīvais raksturs. Kultūrpolitiķu nostāja. Privātās atbalstīšanas veidi: mecenātisms, ziedojums, sponsorēšana, sociālā atbildība, fund raising.

Komplementārais kultūrfinansējums. Privātā finansējuma izstumšana. Free-Rider. Valsts finansējuma izstumšana. Matching grant sistēma. Public Private Partnership.

5. Kultūrekonomikas priekšmets akadēmiskā skatījumā. Māksla un kultūra tirgus ekonomikas nosacījumos. Ekonomikas pozīcija un tās attieksme pret kultūru. Kultūras un ekonomikas sabiedriskā nozīme.

6. Kultūrfinansēšana vēsturiskā skatījumā.Mākslinieka profesija un kultūras institūcijas. Mākslas nozaru institucionalizēšanās. Literatūra, glezniecība, teātris mūzika. Subsīdiju nepieciešamības dilemma. Muzejs, tautas māksla.

Makslinieki un ienākumi. Vidusmēra ienākumu salīdzinājums. Kultūrekonomikā izstrādātie kritēriji mākslinieka kvalifikācijai.

7. Privatizācija kultūras nozarē. Privatizācijas jēdziens un vēsturiskā attīstība. Transformācijas procesa attīstība Austrumeiropā (Latvijā).

8. Kultūras decentralizācija un tās tendences Latvijā

9. Kultūras sektora tautsaimnieciskā nozīme.

10. KULTŪRPOLITIKA UN FINANSĒJUMS.

Kultūrpolitika starp valsts vadību un sabiedrisko autonomiju. Kultūrpolitikas institucionālās formas. Kultūrpolitikas realizācija.

Hillmann-Chartrand un McCaughey valstu iedalījuma modelis. Facilatator, Patron, Architect, Enginer. Pamatmodeļu savstarpējā tuvināšanās mūsdienu situācijā.

Pet Mangset kultūrpolitikas modeļa koncepcija. Michael Schugk finansiālo resursu modelis.

11. KULTŪRAS UN EKONOMIKAS ATTIECĪBAS. ZINĀTNISKĀS POZĪCIJAS.

David Throsby, Kārdifas universitātes (Velsa) pētījums „Baltijas pilsētas: Ekonomiskā transformācija caur jaunajām industrijām”.

12. François Matarasso pētījums „Noderīga vai tikai dekoratīva? Mākslas sociālā ietekme”, Christopher Madden. Divas pieejas: a) Kultūra ir jāatbalsta, jo tā ir liela, nozīmīga ekonomiska vienība, b) Argumenti par ekonomikas multiplikatīvo ietekmi. Kultūras kapitāla koncepts.

13. INDIKATORU LOMA KULTŪRAS NOZARES LĒMUMU PROCESĀ.

Kas ir rezultatīvie rādītāji? Rezultatīvie rādītāji – valsts darbības raksturošana. Rezultatīvie rādītāji kultūrā – draudi, nepieciešamība, iespējas.

14. UNESCO loma rezultatīvo rādītāju ieviešanā kultūrā (Pasaules ziņojumi). ERICarts – . Tendences rezultatīvo rādītāju ieviešanā Latvijas kultūrpolitikā. P.Knüsel – Mēs vēlamies lai iespējami daudz labas mākslas atrod iespējami daudz patērētāju”.

15. Kultūras industrija – teorētisks apskats. Kultūras preču producēšana – fordiskā standartizācija. Māksla kā reklāma.

16. Populārā kultūra. Middleton - Definīcijas, Pierre Bourdieu - „Īstā” māksla ir sociāla kategorija.

Izsoles – svarīgs mākslas tirgus faktors. Mākslas tirgus dalībnieki – privātpersonas, tirgotāji un galeristi, muzeji, uzņēmumi, modernās tirgus formas – internetizsoles.

17. KULTŪRAS UN MĀKSLAS VIRZĪBA NĀKOTNĒ NO KULTŪREKONOMIKAS PERSPEKTĪVES.

Ilgtermiņa pielietojums. Kultūras izvēles pieprasījums. Kultūras prestiža vērtība. Atbildība nākošo paaudžu priekšā, sociālais taisnīgums, māksla kā ieguldījums.

Kultūrekonomikas nozīmes palielināšanās mūsdienās. Māksla ir pakļauta nepietiekamībai, kultūras pieprasījums un piedāvājums. Māksla starp valsts un tirgus sektoriem. Politiskās ietekmēšanas iespējas.

18.FINANSĒJUMS KĀ KULTŪRPOLITIKAS INSTRUMENTS LATVIJĀ.Profesionāla māksla kā kultūrpolitikas prioritāte Latvijā. Valsts finansējuma apjoms. Identificētās problēmas: institūciju finansēšana, viena gada budžeta plānošanas cikls, nepietiekams ieguldījums infrastruktūrā, nav orientācijas ienākumu gūšanā, finanšu avotu vienveidība. Jaunas finansēšanas sistēmas ieviešanas nepieciešamība. Kultūras industrijas attīstība. Programmu finansējuma principi. Finansējuma piesaiste kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem mērķiem. Rezultātu izvērtēšanas mehānismi.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtota diferencētā ieskaite un eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

----------------

Literatūra (papildliteratūra)

1. Bendixen, Peter, Ullrich H. Laaser: Geld und Kunst, Wer braucht wen? Leske + Budrich Verlag, 2000.

2. Bendixen, Peter: Der Traum vom Wohlstand der Nationen. Facultas Universitätsverlag, 2005.

3. Bendixen, Peter: Einführung in die Kultur- und Kunstökonomie, Verlag für Sozialwissenschaften, 2006.

4. Jäger, Franz / Stier, Winfried: Kunst und Kommerz, Verlag Rüegger, 2001.

5. Meraner, Edit: Kunst und Ökonomie, Studien Verlag, 2004.

6. Groys, Boris: Über das Neue. Versuch einer Kulturökonomie, Hanser-Verlag, 1997.

7. Heinrichs, Werner: Kulturpolitik und Kulturfinanzierung, C.H. Beck Verlag, 1997.

8. van der Beek, Gregor: Kulturfinanzen. Ein volkswirtschaftlicher Beitrag zur Reform der öffentlichen Museen und Theater, Duncker & Humblot, 2002

9. Höhne, Steffen (Hrsg.): Amerika, Du hast es besser? Kulturpolitik und Kulturförderung in kontrastiver Perspektive. Taschenbuch - Leipziger Universitätsverlag, 2005.

10. Haibach, Marita: Handbuch Fundraising. Spenden, Sponsoring, Stiftungen in der Praxis. Campus Verlag, 2002.

11. Kulturpolitische Gesellschaft / Deutscher Kulturrat (Hrsg.): Europa fördert Kultur? Ein Handbuch zur Kulturförderung der Europäischen Union. Klartext-Verlagsges, 2002.

12. Frey, Bruno S.: Arts & Economics: Analysis & Cultural Policy , Berlin, New York, Sringer, 2000.

13. Throsby, David: Economics and Culture. Cambridge University Press, 2001.

14. Throsby, David. The Cultural Workforce: Issues of Definition and Measurement./ Paper presented at Symposium on Statistics in the Wake of Challenges posed by Cultural Diveristy in a Globalization Context. http://www.colloque2002symposium.gouv.qc.ca/PDF/Throsby_paper_Symposium.pdf

15. Matarasso F. Use or Ornament? The Social Impact of Participation in the Arts. - Comedia, 1997.

16. Madden C. Discussion Paper: The „economic” benefits of art, 1998, 25 p. - http://www.creativenz.govt.nz/resources/madden.rtf

17. Cowen, Tyler: In Praise of Commercial Culture. Harvard University Press, London, 1998.

18. Chin-Tao Wu: Privatising Culture: Corporate Art Intervention since the 1980s.

19. Heilbrun, James; Gray, Charles: The Economics of Art and Culture. Cambridge University Press, 2001.

20. Rifkins, Džeremijs: Jaunās ekonomikas laikmets, Jumava, 2004.

21. Görsch, Markus: Komplementäre Kulturfinanzierung. Dissertation.de. Verlag im Intenet, 2001.

22. Ilkka Heiskanen: Decentralisation: trends in European cultural policies, Consil of Europe, 2001.

23. Pavļuts D. Kultūrpolitika melnajā caurumā. / Intervija LTV Panorāmā. - Portālā POLITIKA.LV, 15.02.2005. - http://www.politika.lv/index.php?id=110720&lang=lv

24. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas Institūts- Koncepcija “Kultūras decentralizācija”, Rīga 1999, darba vad.: Dr. Druvis Ābele

25. Baltijas Datu Nams, Baltijas Sociālo zinātņu institūts – “Kultūras decentralizācija, sociālo procesu analīze”. 2000.gada decembris

26. Baltijas Datu Nams, Baltijas Sociālo zinātņu institūts – “Atsevišķu sabiedrības grupu attieksme pret dažādu iespējamo kultūras decentralizācijas mehānismu izmantošanu Latvijā”, 2000.gada decembris

27. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ekonomikas Institūts – “Kultūras sektora tautsaimnieciskā nozīmīguma novērtējums. Ziņojums” Rīga, 1998.

28. LZA Ekonomikas Institūts – “Kultūras sektora tautsaimnieciskais nozīmīgums. Ziņojums. Rīga 1999.

29. Baltic Cities – Economic transformation through new industries. – Cardiff University, 1997. http://www.cf.ac.uk/cass/projects/baltic.html


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Modernisms un modernitāte

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4,5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesore Daina Teters, Dr.phil.

Kursa anotācija

„Modernisms un modernitāte” izseko tām sociālām, ideoloģiskām, zināšanu un māksliniecisko ieviržu izmaiņām kultūrā, kas stimulēja Eiropas modernisma un modernitātes izveidi. Tas kalpo par metodoloģisko pamatu atsevišķām kultūras un mākslas kursiem maģistrantūras programmas B daļās.

Kursa apraksts-plāns

  1. Jēdzieni „moderns”, „modernisms”, „modernitāte”, to izcelsme un lietojuma īpatnības.

  2. Modernās kultūras problēma, tās risinājuma iespējas.

  3. Modernās kultūras iedīgļi Eiropā. Eiropas attīstības ideja.

  4. Modernitātes idejas un kritēriji filozofiskajā diskursā.

  5. Subjekts mūsdienu domāšanas stratēģijās.

  6. Modernās kultūras pamatjēdzieni, to izcelsmes un lietojuma īpatnības.

  7. Modernās kultūras diskursa tēmas.

  8. Signifikāciju sfēra.

  9. Modernās ideoloģijas un to uzbūves principi.

  10. Modernā estētika un ētika, to īpatnības.

11. Modernās zinātnes īpatnības.

12. Modernās politikas īpatnības.

13. Modernisma variantivitāte.

14. Avangards, šī jēdziena lietojums un izpratnes.

15. Modernās kultūras interdisciplinārais raksturs.

16. Modernisms un postmodernisms, modernitāte un postmodernitāte.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Rakstisko kursa darbu izpilde un eksāmens.

Literatūra

From Modernism to Postmodernism.An Anthology. Ed by Lawrence Cahoone. Blackwell Publishing, USA, 2003

Jürgen Habermas. Der philosophishe Diskurs der Moderne, F./M.,1985

Jeans-Luc Rispail. Les surrealistes: Una génération entre le rêve et l’action. Gallimard, Paris, 1991

Dan Francle. Bohèmes. Colmann-Levy, Paris, 1998

Marcel Jean. Autobiographie du surrealisme. Ed. Du Seul, Paris, 1978

Walter Grasskamp. Ist die Moderne eine Epoche?, München, 2002

Heinrich Klotz. Kunst im 20. Jahrhundert. Moderne, Postmoderne, Zweite Moderne. München

Andreas Huyssen. After the great Divide./ Modernism, Mass Culture, Postmodernism/ Indiana University Press, USA, 1986

Henrich Klotz (Hrsg.) Die Zweite Moderne. Eine Diagnose der Kunst der Gegenwart; Verlag C. H. Beck. München, 1996

Vision der Moderne. Das Prinzip Kostruktion. Prestel Verlag, München,1986

Hans Gerd Rötzer. Traditionalität und Modernität in der europäischen Literatur. Darmstadt, 1979

Cultural Theory: the Key Thinkers. Ed. Andrew Edgar, Peter Sedgwide. London and New York, 2002

Anthony J. Cascardi. The Subject of Modernity. Cambridge University Press, 1992

Richard Kostelanetz. The Avantgarde Tradition in literature. New York, 1982


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Postmodernisms un postmodernitāte

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4,5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesore Valda Čakare, Dr.philol.

Kursa anotācija

Kurss sniedz pārskatu par postmodernismu kā mūsdienu kultūras formu, aplūkojot tā rašanās vēsturiskos nosacījumus, filozofisko pamatu un vietu kultūras kontekstā. Īpaša uzmanība pievērsta postmodernisma estētiskajai praksei, sevišķi teātrim, un postmodernisma kā estētiska stila raksturīgajām iezīmēm.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. Ievads. Postmodernisms, postmodernitāte, postmodernais.

1.

L2

  1. Jēdziena postmodernisms izcelsme.

2.

L2

  1. Postmodernisma filozofiskais pamats. Vieta kultūras kontekstā.

3.

L2

  1. Postmodernisma rašanās vēsturiskie nosacījumi.

4.

L2

  1. Modernisms, postmodernisms un masu jeb mēdiju kultūra.

5.

L2

  1. Kultūras un ekonomikas saplūsme.

6.

L2

  1. Identitātes problēma. Identitātes avoti postmodernā sabiedrībā.

7.

L2

  1. Postmodernisms un valoda.

8.

L2

  1. Postmodernisma periodizācija.

9.

L2

  1. Postmodernisms kā estētisks stils. Raksturīgās iezīmes.

10.

L2

  1. Postmodernisma estētiskā prakse. Literatūra. Spēles mākslas.

11.

L2

  1. Postmodernisms Latvijā.

12.

L2

  1. Seminārs. Referāti.

13.

S2

  1. Seminārs. Referāti.

14.

S2

  1. Seminārs. Referāti.

15.

S2

  1. Seminārs. Referāti.

16.

S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jāiesniedz referāts un jānokārto rakstveida eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. Bodrijārs Ž., Simulakri un simulācija. / R., 2000

  2. III daļa. Postmodernisms. Grām.: Uz kurieni, literatūras teorija? / Sast. V.Ivbulis. R., 1995

  3. Bertens, H. and Natoli, J. (eds.), Postmodernism: The Key Figures / Blackwell Publishers, 2002

  4. Betts, R.F. A History of Popular Culture. / Routledge, NY and London, 2004

  5. Birringer, J. Theatre, Theory, Postmodernism. / Indiana University Press, 1991

  6. Connor, S. Postmodernist Culture. / Blackwell Publishers, 1989, 1997

  7. Docherty, T. (ed.), Postmodernism. A Reader. / Columbia University Press, 1993

  8. Илъин, И. Постмодернизм от истоков до конца столетия: эволюция научного мифа./ Интрада, Москва, 1998*

  9. Липовецки, Ж. Эра пустоты. / Владимир Далъ, Санкт-Петербург, 2001*

  10. Манъковская, Н. Эстетика постмодернизма. / Алетейя, Санкт-Петербург, 2000*

  11. Постмодернизм. Энциклопедия. / Интерпрессервис, Минск, 2001*

  12. Скоропанова, И. Русская постмодернистская литература. / Флинта. Наука, Москва, 1999

  13. Халипов, В. Постмодернизм в системе мировой кулътуры. / Иностранная литература, 1994, №1

  14. Эпштейн, М. Постмодерн в России. Литература и теория. / Издание Р.Элинина, Москва, 2000

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Drolet, M. (ed.), The Postmodernism Reader. / Routledge, London and NY, 2004

  2. Eagleton, T. The Illusions of Postmodernism. / Blackwell Publishers, 1996

  3. Easthope, A. Literary into Cultural Studies. / Routledge, London and NY, 1991

  4. Klein, N. No Logo. / Flamingo. Harper Collins Publishers, 2001

  5. Kroker, A. and Cook, D. The Postmodern Scene: Excremental Culture and HyperAesthetics. / Macmillan, London, 1986

  6. Скоропанова, И. Русская постмодернистская литература. / Флинта. Наука, Москва, 1999

  7. Халипов, В. Постмодернизм в системе мировой кулътуры. / Иностранная литература, 1994, №1

  8. Эпштейн, М. Постмодерн в России. Литература и теория. / Издание Р.Элинина, Москва, 2000

*Ar zvaigznīti atzīmētās grāmatas pieejamas LKA bibliotēkā.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Pasaules mūzikas teorija un vēsture

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4,5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Mūzikas vēsture un teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesors Pauls Dambis

Kursa anotācija

Kursa saturs un mērķis ir veidot studentam izpratni par mūzikas stiliem un izteiksmes līdzekļiem, attīstīt salīdzināšanas, analīzes iemaņas, kā arī spēju pēc dzirdes noteikt muzikālās kvalitātes, samērot iegūtās zināšanas ar savas profesijas specifiku.

Kursa apraksts-plāns

  1. Mūzikas ģenēze. No šamaņu dziedājumiem līdz ēģiptiešu kantilācijai. Viduslaiku gregorisko dziedājumu izveide. Hildegardes Bingenas „Symphonia Sacrae”. Daudzbalsības aizsākumi 9.g.s.

  2. Viduslaiku profānā mūzika. Francijā un Vācijā 11. – 13.gs.

  3. Renesanses polifonās mūzikas attīstība Nīderlandē, Romā, Venēcijā. Jēdzienu – polifonija, homofonija skaidrojums.

  4. Operas aizsākumi 16.gs. beigās, 17.gs. sākumā Itālijā.

  5. Baroka mūzika. J.S.Bahs.

  6. Romantisms mūzikā no Fr.Šūberta līdz G.Māleram.

  7. K.Debisī impresionisms.

  8. Ekspresionisms mūzikā 20.gs. sākumā. A.Šēnbergs, A.Bergs, A.Veberns.

  9. A.Šēnberga seriālisma principi.

  10. I.Stravinskis, folklorisms un neoklasicisms 20.gs.

  11. Rokenrola, roka vēsture.

  12. Džeza vēsture.

  13. Mūzikas Eiropā pēc II Pasaules kara.

  14. Elektroniskās mūzikas attīstība kopš 19.gs. beigām.

  15. Džona Keidža daiļrade.

  16. Minimālisms mūzikā.

  17. Mūsdienu mūzikas notācijas pamatprincipi.

  18. Konceptuālisms mūzikā.

  19. Minimālisms Eiropā.

  20. Multimediālās iespējas mūzikā.

  21. Postminimālisms. Dž.Adams. Postmodernisms.

  22. Jaunā garīguma paradigma.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

  1. Regulāra lekciju un semināru apmeklēšana.

  2. Aktīva līdzdalība tēmu apspriešanā.

  3. Referāts par konkrētu tēmu.

  4. Pilna mūzikas klausīšanās programmas izpilde.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. The Grove’s Dictionary of Music and Musicians. London, 2001.

  2. The Oxford History of Music. London, 1990.

  3. Vītoliņš, J. Pasaules mūzikas vēsture. Rīga, 1935.

  4. Dambis, P. 20.gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceles. Rīga, Zvaigzne, 2003.

  5. Kārkliņš, L. Mūzikas enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, 1973.

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Oxford Encyclopedia of Opera. London, 1995.

  2. Weinstock H. The Opera. History of its Creation. New York, 1991.

  3. Torgāns, J. Mūzika šodien. Rīga, 1983.

  4. Hill, R. The Concerto. Penguin Books, 1961.

  5. Butler, D. The Musician’s Guide to Perception and Cognition. New York, Schirmer, 1992.

  6. Ovens, Th. Charlie Parker: Techniques of Improvisation. University of California Press., 1974.

  7. Salzer, F. Counterpoint in Composition: The Study of Voice Leading. New York McGraw-Hill, 1969.

  8. Lyotard, J.F. The Postmodern Condition, Manchester University Press. 1986.

  9. Cage J. Writings 67-72, Wesleyan University Press. 1973., 2000.

  10. MGG /enciklopēdija vācu valodā/.

  11. Michael D. Ayers (ed.). Cybersounds. Essays on Virtual Music Culture, NY. 2006.

  12. Marcus Giesler: Cybernetic Gift Giving and Social Drama: A Netnography of Napster File – sharing comunity. NY. 2006.

  13. Edward Loppmann: A History of Western Musical Aesthetics. London, Uni Press of Nebraska, 1992.

  14. Coker, Jerry. Elements of the Jazz Language For the Developing Improviser. Miami: studio 224., 1991.

  15. Reeves, Scott D. Creative Jazz Improvization. Englewood Cliffs, New Jersey. Prentice Hall, 1995.

  16. Internacional dictionary of Black Composers vol I – IX, Chicago: Fitzroy Dearbon Publishers, 1995.

  17. Dambis O. Intervijas ar Džonu Keidžu. Mūzikas saule, 2006. Nr.4.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Antīkā kultūra

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Mākslas zinātnes

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Docents Harijs Tumans, Dr. Hist.

Kursa anotācija

Kurss dod vispusīgu un sistemātisku pārskatu par divām galvenam antīkās pasaules kultūrām: par senās Grieķijas kultūru un senās Romas kultūru. Kursa ietvaros tiek apskatīts antīkās kultūras modelis abos variantos ( grieķu un romiešu ). Kurss „Antīkā kultūra 1“ tiek veltīts senās Grieķijas kultūrai. Kurss satur bagātu faktoloģisku un analītisku materiālu Kursa ietvaros apskatīti sekojošie aspekti: vēsture, sabiedrības uzbūve, reliģija, dzīves veids, kultūras sasniegumi literatūrā un mākslā. Kursā netiek apskatīta filozofijas vēsture, jo tas ir paredzēts cita kursa ietvaros. Materiāls tiek apgūts, lietojot dažādas metodes un caur analītisku pieeju.

Kursa mērķi:

  • sniegt sistemātisku un analītisku pārskatu par senās Grieķijas kultūru;

  • iepazīstināt studentus ar sengrieķu kultūras galveniem sasniegumiem;

  • atklāt un izanalizēt grieķu kultūras raksturīgas īpašības un saprast to būtību un specifiku,

  • apzināt sengrieķu kultūras mantojumu un tā ieguldījumu Eiropas kultūrā;

  • attīstīt studentos iemaņas strādāt ar kultūrvēsturiskiem tekstiem;

  • attīstīt studentos spējas patstāvīgi spriest un analītiski izvērtēt kultūrvēsturisko materiālu.

Kursa apraksts-plāns

  1. Ievads, Neolīta kultūras senajā Grieķijā

  2. Senās Krētas un seno Mikēnu kultūra

  3. „Tumšie gadsimti“ un Homēra laikmets

  4. Arhaikas laikmets senajā Grieķijā

  5. Sengrieķu reliģija

  6. Sengrieķu domas un literatūras attīstība arhaikas laikmetā

  7. Sengrieķu mistērijas.

  8. Arhaikas laikmeta māksla senajā Grieķijā

  9. Sengrieķu teātra fenomens.

  10. Klasiskais laikmets senajā Grieķijā

11. Mākslas attīstība klasiskajā laikmetā

12. Hellēnisma laikmeta raksturojums

13. Literatūra un māksla Hellēnisma laikmetā

14. Ģimene un sieviete senajā Grieķijā

  1. Seno romiešu kultūras specifiskas iezīmes

  2. Agrie laiki senajā Romā

  3. Seno romiešu reliģija

  4. Romiešu sabiedrība ķēniņu laikos un agrās republikas laikos

  5. Romas valsts iekārta agrās republikas laikos

  6. Romas kultūra agrās republikas laikā

  7. Romas iekarojumu fenomens

  8. Vēlās republikas transformācijas un Romas sabiedrība vēlās republikas laikā

  9. Izmaiņas reliģijā un kultūrā vēlās republikas laikā

10. Romas literatūras sākumi un attīstība republikas laikā

11. Republikas krahs un pilsoņu kari

12. Kultūra un sabiedrība pilsoņu karu laikā

13. Principāts un Augusta kultūras politika

14. Romas literatūras un arhitektūras “zelta laikmets”

15. Prinipāts un Romas Impērija. Pax Romana. Domināts

16. Romas kultūra vēlās impērijas laikā

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtots eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

1. S. Cielava. Vispārīgā mākslas vēsture. R., 1998.

2. E. Gombrihs. Mākslas vēsture. R., 1999.

3. A. Mūrnieks. Ieskats kultūras un reliģiju vēsture. 2.daļa- Eiropas kultūras saknes. R., 2000.

4. Pasaules civilizācijas. 1. sējums: senie laiki. R., 1998.

5. A. Rubenis. Senās Grieķijas kultūra. R., 1998.

6. Senās Grieķijas vēsture. R., 1979.

7. I. Tronskis. Antīkās literatūras vēsture. R., 1980.

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Боннар . Греческая цивилизация. М., 1990.

  2. Л. Винничук. Люди, нравы и обычаи древней Греции и Рима. М., 1988.

  3. П. Гиро. Частная и общественная жизнь греков. М., 1994.

  4. A. Powell. The Greek World. New York, 1995.

  1. К. Куманецкий. История культуры древней Греции и Рима. М., 1990.

  2. R. Barrow. The Romans. London, 1949

  1. W. Dahlheim. Die Antike. Griechenland und Rom. Stuttgart, 1994.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Akadēmiskā rakstīšana

Kredītpunkti

1

ECTS kredītpunkti

1,5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

16

Zinātnes nozare

Valodniecība

Zinātnes apakšnozare

Lietišķā valodniecība

Kursa apstiprinājuma datums

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Lekt. Inta Rozenvalde

Kursa anotācija

Kursa mērķis – sniegt zināšanas par akadēmiskās (zinātniskās) rakstīšanas specifiku, zinātniskās rakstīšanas vispārīgiem principiem (filozofiskās, psiholoģiskās, ētiskās pamatnostādnes).

Kursa uzdevumi: iepazīstināt studentus ar galvenajām zinātniskās rakstīšanas un rediģēšanas metodēm; ar literatūras sarakstu un bibliogrāfisko atsauču noformēšanas pamatprincipiem un galvenajām sistēmām; attīstīt praktiskas iemaņas tekstveidē un izmantoto avotu dokumentēšanā.

Kursa izklāstā tiek izmantota materiāla vizualizēšana, lietojot kodoskopa plēves.

Kursa apraksts

1. Akadēmiskā rakstīšana (science writing) – zinātniskā pētījuma būtiska sastāvdaļa.

2. Rakstīšanas filozofija, psiholoģija. Rakstīšana un pētnieciskā darba ētika: rakstīšanas tikumiskie aspekti.

3. Rakstīšana kā process un produkts.

4. Zinātnes valoda. Zinātniskā stila īpatnības.

5. Zinātniskā darba struktūra. Galvenās stratēģijas teksta organizēšanai un paragrafēšanai.

6.Lasīšana un pārlasīšana kā rakstīšanas komponentes: galvenās stratēģijas.

7. Rediģēšana un korektūra (editing and proof-reading). Rakstītāja palīglīdzekļi (vārdnīcas, rokasgrāmatas u.tml.) un to izmantošana.

8. Darbs ar literatūru, citēšanas kultūra. Literatūras saraksta sastādīšanas galvenie principi un sisitēmas. Atsauču lietojums tekstā, atsauču sistēmas.

9. Praktiskas iemaņas zinātniskā tekstvidē.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jāizpilda visi uzdotie praktiskie darbi, sekmīgi jānokārto ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. Davis, K. and K.B. Lovejoy. Writing: Process, Product and Power. Englewood Cliffs, NJ: Prentice Hall, 1993. 1987, 278 p. ISBN 0139710116.

  2. Durkin, Diane Bennet. Writing in the Disciplines. New York: Random House, 1987. ISBN 0075538318.

  3. Eko, Umberto. Kā uzrakstīt diplomdarbu : Humanitārās zinātnes. Rīga : Jāņā Rozes apgāds, 2006, 314 lpp. ISNB 9984-23-192-5.

  4. Goldberga Natālija. Rakstīt par būtisko. Rīga : Jumava, 2004, 187 lpp. ISBN 9984-05-764-X.

  5. Greetham, Brian. How to Write Better Essays. New York : Palgrave, 2001, 285 p. Palgrave study guides. ISBN 0-333-94715-0.

  6. Konferences “Zinātnes valoda” materiāli /Valsts prezidentes dibinātā Valsts valodas komisija. Rīga, 2003, 52 lpp. ISBN 9984-653-85-4.

  7. Leonhard, Barbara Harris. Discoveries in Academic Writing. Holt Rinehart and Winston, 1998, 300 p.

  8. Mūze, B., D. Pakalna un I. Kalniņa. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : metodiskais līdzeklis. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 133 lpp. ISBN 9984-197-65-4.

  9. Trzeciak, John and S.E. Mackat. Study Skills for Academic Writing: Student 's Book. New York: Phoenix ELT, 1995.

  10. White, Ron and Don McGovern. Writing: Student 's Book. Phoenix ELT, 1995.

Literatūra (papildliteratūra)

  1. The Chicago Manuel of Style. 14 ed. Chicago University Press.

  2. Gibaldi, Joseph. MLA Handbook for Writers of Research Papers. 5th ed. New York: Modern Language Association of America, 1999.

  3. Lamott, Anne. Bird by Bird : Some Instructions on Writing and Life. Double Day, 1994, pp. 103–109 (The Moral Point of View).

  4. Publication Manual of the American Psychological Association. 5th ed. Washington, DC: American Psychological Association, 2001.

  5. Walliman, Nicholas. Your Underground Dissertation : The Essential Guide for Success. London : SAGE Publications, 2004, 275 p. SAGE study skills. ISBN 0-7619-4140-1.

  6. Writing from A to Z. The Easy-to-Use Reference Handbook I Sally Barr Reagan, Gedrald J. Alred, Charles T. Brusaw, Walter S. Oliu. Mountain View CA; London: Toronto: Mayfield Publishing Company, 1994, xxiii, 472 + 37 p.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Interdisciplinārisma teorija

Kredītpunkti

1

ECTS kredītpunkti

1,5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

16

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Edmunds Apsalons, Dr.phil.

Kursa anotācija

“Interdisciplinārisma teorijas” priekšmets ir zinātnes un jo īpaši humanitāro zinātņu metodoloģijas jautājumi jaunas zinātņu struktūras veidošanās laikmetā. Tas skaidro modernās zinātnes problēmas, tās pētīšanas metožu un terminoloģijas specifiku.

Kursa apraksts-plāns

  1. Inter-,pluri-,multi-,meta-,disciplināro jēdzienu izcelsme un to vieta mūsdienu zinātnē.

  2. Interdisciplinārisma teorija un tās loma humanitārajās zinātnēs.

  3. Ikdienas un t.s. zinātniskās zināšanas. Priekšstats par zināšanām humanitārajās un eksaktajās zinātnēs.

  4. Ideoloģija un zināšanas. Zināšanu teorētiskā piesaiste.

  5. Zināšanas un zinātnes. Zinātņu disciplīnas un zinātnes veidošanās principi.

  6. Zināšanas un ticība, to dialektika.

  7. Laika loma zinātnē un zinātnisko izteikumu formulējumā.

  8. Algoritms, tā izcelsme un lietojums domāšanas stratēģijās.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Obligāts semināru apmeklējums, ieskaite par maģistranta patstāvīgi veicamo darbu, nokārtots eksāmens.

Literatūra

Boudon Raymond. L’idéologie. L’origine des idées reçues. Librairie Arthème Fayard, Paris, 1986

Bucher G. Theodor. Einführung in die angewandte Logik. 2. Aufl., Berlin-New York: de Gruyter, 1998

Colerus Egmont. Von Pythagoras bis Hilbert. Die Epochen der Mathematik und ihre Baumeister, Berlin-Wien-Leipzig, 1940

Elemente einer Geschichte der Wissenschaften. Hrsg. Michel Serres, F./M.: Suhrkamp, 1998

Pichot André. La naissance de la science. Paris: Gallimard, 1991

Ziegenbalg Jochen. Algorithmen: von Hammurapi bis Gödel, Heidelberg-Berlin-Oxford: Spektrum, Akademischer Verlag


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Mūsdienu Rietumu filozofijas idejas 1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Filozofija

Zinātnes apakšnozare

Ideju vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Asociētā profesore Oksana Vilnīte, Dr.phil.

Kursa anotācija

Lekciju cikls veltīts galveno XX gs. filozofisko novirzienu raksturojumam. Ievadā tiek aplūkota klasiskā racionālisma krīze Eiropas filozofijā XIX gs. vidū.

Kursa apraksts-plāns

  1. Klasiskā racionālisma krīze Eiropas filozofijā XIX gs. vidū.

  2. Filozofisko meklējumu plurālisms kā mēģinājumi filozofiskā plāksnē konceptualizēt jaunradušās problēmas un jauno pieredzi.

  3. Fenomenoloģijas virziens filozofijā, tā teorētiskie avoti.

  4. Apziņas izpratne E.Huserla fenomenoloģijā.

  5. Eiropas zinātnes krīzes problēmas E.Huserla vēlīnajos darbos.

  6. M.Šēlera fenomenoloģiskā aksioloģija.

  7. Eksistenciālisma rašanās kultūrvēsturiskie un teorētiskie priekšnoteikumi Eiropā, to iespaids uz pasaules kultūru.

  8. M.Haidegera fundamentālā ontoloģija. „Esamība un laiks”.

  9. M.Haidegera vēlīnā perioda darbi (jaunrades un valodas probl.)

  10. K.Jaspersa filozofiskā evolūcija. Mācība par komunikācijām.

  11. Vācu eksistenciālisma politiskie aspekti. H.Arendta „Totalitārisma avoti”.

  12. Franču eksistenciālisma specifika. G.Marsels „Būt un piederēt”.

  13. Ž.P.Šartra fenomenoloģiskā ontoloģija. „Esamība un nekas”.

  14. Brīvības kategorija Ž.P.Sarta darbos.

  15. Filozofiskās idejas A.Kamī daiļradē.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jānokārto diferencētā ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

Culler, Jonathan „On Deconstruction: Theory and Criticism after Structuralism”, London, 1989

Louis P. Pojman. Philosophy: the Quest for Truth. California, 1989

The Encyclopedia of Philosophy, Paul Edwards, London – Neww York 1972

Энцыклопедия „Постмодернизма”, Минск:

Simmel, Georg „Schopenhauer und Nietesche”, München, Leipzig, 1920

Literatūra (papildliteratūra)

  1. F.Nīče. Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara. Tapals, 2005.

  2. F.Nīče. Tā runāja Zaratustra. R. 1939., 1999.

  3. E.Huserls. Fenomenoloģija. R. 2002.

  4. M.Haidegers. Malkas ceļi. R. 1998.

  5. K.Jaspers. Ievads filozofijā. R. 2003.

  6. A.Kamī. Dumpīgais cilvēks. R. 2003.

  7. T.Celms. Tagadnes problēmas. R. 1934.

  8. bene. No tagadnes uz tagadni. R. 1995.

  9. Charles M. Sherover „Heidegger, Kant”, Bloomington (London) 1972

  10. Hadot Pierre „Philosophie course le manière de la vie”, Paris, Gallimand


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Mūsdienu Rietumu filozofijas idejas 2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Filozofija

Zinātnes apakšnozare

Ideju vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Asociētā profesore Oksana Vilnīte, Dr.phil.

Kursa anotācija

Lekciju cikls veltīts galveno XX gs. filozofisko novirzienu raksturojumam. Semināru mērķis – maģistranti iepazīstas ar svarīgākajiem avotiem, tos aktīvi interpretējot.

Kursa apraksts-plāns

  1. Strukturālisma filozofiskie aspekti.

  2. K.Levi – Strosa „Strukturālā antropoloģija”.

  3. M.Fuko „Vārdi un lietas”, „Strukturālisma paškritika”.

  4. Postmodernisms Eiropas filozofijā XX.gs. beigās. M.Fuko, Ž.Deridā, Ž.Delēzs un jaunu pieeju veidošanās filozofiskajai problemātikai.

  5. Neopozitīvisma teorētiskie un dabaszinātņu priekšnoteikumi. B.Rasela un L.Vitgenšteina loģiskais pozitīvisms. Vīnes pulciņš.

  6. Lingvistiskās analīzes filozofija Anglijā un ASV. Vēlīnā Vitgenšteina valodas koncepcija. Viņa darbs „Filozofiskie pētījumi”.

  7. Analītiskās filozofijas galvenās tendences 70. – 90. gados. Valodas universāliju problēma N.Čomska skolā; apziņas filozofija D.Serla darbos.

  8. Psihoanalīze un filozofija. Z.Freids, K.G.Jungs, Ē.Fromms.

  9. Psihoanalīze un „Frankfurtes skola”. H.Markūze.

  10. Hermeneitika kā sociāli – kulturoloģisko pētījumu metodoloģija.

  11. H.G.Gadamers „Patiesība un metode”.

  12. Filozofijas antropoloģija, tās ievirze uz cilvēka izpratni kopumā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jānokārto eksāmens.

Literatūra (papildliteratūra)

  1. H.G.Gadamers. Patiesība un metode R., 1994.

  2. M.Fuko. Patiesība, vara, patība. R., 1995.

  3. J.Vitgenšteins. Filozofiskie pētījumi. R., 1998.

  4. I.Šuvajevs. Psihoanalīze un dzīves māksla. R., 1996.

  5. К.Лоренц. Обратная сторона зеркала. М., 2001.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Mēdiju menedžmenta teorija un metodika

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

2007. gada 15. maijs

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Viesprofesors Klaus Peter Nebel

Kursa anotācija

Kursa mērķis – absolventiem jāapgūst iemaņas veidot komunikāciju struktūras, metodiski attīstīt sadarbības tīklus, veidot ziņas un informāciju tā, lai tās kļūtu piesaistošas, jāapgūst markas veidošanas principi, sponsorēšanas pasākumu plānošana un realizēšana. Svarīga tēma ir arī mēdiju apguve, to attīstība, pārdošanas un distribūciju prakse.

Padziļināti tiek analizētas divas kultūras nozares – to struktūras. Metodiski tiek analizēta un apgūta neizbēgamā saistība ar ekonomiku, kā arī dažādu pārdošanas stratēģijas. Konkrētās nozares: literatūra un kino.

Kursa apraksts-plāns

1. Ievads studiju kursā. Mērķu nospraušana, panākumu priekšnosacījumi.

2. Mērķgrupu analīzes metodika.

3. Sadarbības tīklu veidošanas metodika.

4. Komunikāciju veidošana un to vadīšanas dialektiskie principi.

5. Multiplicēšanas formas: netieši ar mēdiju palīdzību un citiem viedokļu veidotājiem, tieši ar esošajiem informācijas avotiem, personiski ar dažādu pasākumu palīdzību, industriālo uzņēmumu pasākumu transformācija uz kultūru, mēdijiem un augstskolām.

6. Markas veidošana mēdiju un kultūras nozarēs.

7. Tēmu atrašanas un izstrādāšanas metodes. Ģenētiskais kods, sociālās struktūras un veidojumi.

8. Literatūras nozare un tās tirgus. Nozares attīstība tirgus ekonomikas apstākļos. Izdevniecību struktūras un literatūras aģenti. Literāru pasākumu piedāvāšana un pārdošana.

9. Žurnāls “Rīgas Reportāžas”. Mērķveidošana, izmaksu kalkulācija, realizēšana. Darbs darba grupās.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nokārtots rakstisks un mutisks eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

1. Wilson, Edward O. Die Einheit des Wissens (no amer), 2.Aufl. Berlin: Siedler 1998

2. Cube, Felix von. Lust an Leistung. Naturgesetze der Führung, 4. Aufl. München: Piper 1998.

3. Jacquard, Albert. Der Mensch und seine Gene ( no fran.), Bergisch Gladbach: BLT 1998.

4. Frey, Siegfried. Die Macht des Bildes. Die Einfluss der nonverbalen Kommunikation auf Kultur und Politik; Bern, Göttingen: Huber 1999.

5. Loock, Friedrich (Hrsg), Kulturmanagement. Gabler 1991.

6. Rauhe, Hermann (Hrsg), Management zwischen Kultur und Wirtschaft; Regensburg: Conbrio Verlag, 1997.

7. Nebel, Klaus Peter, PR in der Praxis; Essen: Satmm 1992.

8. Nebel, Klaus Peter, Beratung in der Praxis; Essen: Satmm 1996.

9. Kulturkreis der deutschen Wirtschaft (Hrsg), Das Unternehmen Kunst; Köln: Bundesverband der deutschen Wirtschaft, 1998.

10.Packard, Vance. Die geheimen Verführer (no amer); Düsseldorf: Econ o.J. 1997.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Mediju industrija

Kredītpunkti

8

ECTS kredītpunkti

12

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

128

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

2007. gada 15. maijs

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Viesprofesors Dr.Steven Paul

Kursa anotācija

Apgūstot kursu, students būs spējīgs pielietot savas zināšanas visās ierakstu industrijas jomās, sākot no projekta sākotnējas plānošanas (klasiskā vai populārā mūzikā), projekta ieraksta studijā un pēc producēšanas fāzes līdz ieraksta izdošanai, mārketingam un reklāmai. Radio sfērā –students būs spējīgs plānot programmas no repertuāra, laika un moderācijas aspektiem un apvienot “izklaidi un izglītību” klausītāju vajadzībām.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Ievads un prezentācija (no studentu puses). Mērķi un tēmas.

1.

L 2

2. Ierakstu industrijas vēsture.

2.

L 2

3. Terminu definīcijas: klasiskās, populārās mūzikas ieraksti.

3.

L2

4. Ierakstu producēšana: Ievads, nozares raksturojums, talantu meklēšana, konkursi.

4.

L 2

5. Projekta plānošana: finansiālie un mākslinieciskie apsvērumi.

5.,6.,7.,8

L 6, S 2

6. Mārketinga ieteikumi un atbalsts. Repertuāra vēlmes un konflikti.

9.

L 2

7. Juridiskie un līgumu aspekti. Pārrunas.

10.,11.

L 4

8. Dizains, koncepts un ieraksta gaitas plānošana.

12.,13.,

14.,15.

L 6, S 2

9. Ierakstu gaita: tehniskā plānošana.

16.,17.,

18.,19.

L 6, S 2

10. Ierakstu gaita: mākslinieciskā plānošana.

20.,21.,

22.,23.

L 6, S 2

11. Izmaiņas, atlikšana, atcelšana ieraksta gaitā.

24.

L2

12. Pēc producēšanas fāze: ievads un diskusija.

25.

L 2

13. Pēc producēšans fāze: rediģēšana.

26.

L 2

14. Iesaiņojums: galvenie juridiskie un mākslinieciskie aspekti.

27.

L 2

15. Fotogrāfijas, mākslasdarbi, teksti, biogrāfijas.

28.

L 2

16. Izdošana: preses un promotēšanas darbības, balvas, aprite mēdijos.

29.

L 2

17. Tirgus: izplatīšana, mārketings, reklāma.

30.

L 2

18. Otrreizēja ekspluatācija un izdošana.

31.

L 2

19. Valsts radio sistēma Vācijā (ARD,ZDF).

32.,33.

L 4

20. Privātraidītāju salīdzinājums Amerikā un Eiropā.

34.,35.

L 4

21. Juridiskie aspekti un atbildība raidīšanas jomā.

36.

L 2

22. Hamburgas NDR organizatoriskā struktūra.

37.,38.

L 4

23. 4 radiostaciju un 3 televīzijas kanālu tēmu sfēras.

39.,40.

L 4

24. Klasiskās mūzikas radiostacijas programmu pārskats (dienai, nedēļai).

41.,42.,

43.,44.,

45.

L 8, S 2

25. Intervijas un prominentie viesi.

46.,47.

L 4

26. Klasiskās programmas plānošana: “Matinee” (Rīta programma), 3 stundas.

48.,49.,

50.,51.,

52.

L 8, S 2

27. “House” un “Industry” ierakstu pielietojums: izmaksas.

53.

L 2

28. Sadarbība ar citiem departamentiem: arhīvs, tehniskais dep.

54.,55.

L 4

29. Sadarbība ar citiem raidīšanas centriem: vietējie raidītāji.

56.

L 2

30. Sadarbība ar citiem raidīšanas centriem: starptautiskie raidītāji.

57.

L 2

31. Papildus darbības: promotēšana, “Classical Club”, kultūrtūrisms.

58.,59.,

60.,61.,

62.

L 8, S 2

32. Auditorijas līdzdalība: telefoniskas un rakstiskas prasības, vizītes studijā.

63.

L 2

33. “Panākumu” kritēriji: kvotas un aptaujas.

64.

L 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nokārtots rakstisks un mutisks eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. 1 Davis,Clive : Inside the Record Business; New York: Morrow, 1975.

  2. Legge, Walter: On and Off the Record; New York: Seribners, 1982.

  3. Culshaw, John: Putting the Record Straight; London, Secker&Warburg, 1981.

  4. Clurman, Richard: To the End of Time: New York: Simon&Schuster, 1992.

  5. Lebrecht, Norman: The Maestro Myth: New York: Citadel Press, 1991.

  6. Lebrecht, Norman: When the Music Stops: London: Simon&Schuster, 1996.

  7. Shemel, Sidney: This Business of Music: New York: Billboard, 1962

  8. Umbach, Klaus: Geldschein-Sonate; Frankfurt/M., Berlin: Ullstein, 1990.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Specialitātes diskurss svešvalodā (angļu) I

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra

 

Kursa autori

Lektore Linda Straume, Mag. philol.

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir angļu valodas kompetences pilnveidošana visos četros valodiskās darbības veidos – klausīšanās, lasīšana, runāšana un rakstīšana, īpašu uzmanību veltot specialitātes diskursa teorētiskajiem un pragmatiskajiem aspektiem. Tiek aplūkotas un analizētas rakstītā diskursa žanriskās un retoriskās īpatnības, aktualizēta angļu valodas diskursa struktūras un organizācijas izpratne un lietojums.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. Diskursa jēdziens. Specialitātes diskursa īpatnības angļu valodā.

1.

Prakt nod 2

  1. Diskurss un teksts. Intertekstualitāte.

2.

Prakt nod 2

  1. Teksts, konteksts un diskurss. Diskursa situācija.

3.

Prakt nod 2

  1. Diskursu pamattipu vispārējs raksturojums un lietojuma īpatnības angļu val.

4.

Prakt nod 2

  1. Diskursa organizācijas principi un analīze.

5.

Prakt nod 2

  1. Diskursa struktūra: diskurss kā process un diskurss kā dialogs.

6.

Prakt nod 2

  1. Diskursa žanriskās īpatnības un stilistiskās iezīmes.

7.

Prakt nod 2

  1. Semestra vidus progresa tests (rakstiski).

8.

Prakt nod 2

  1. Teksta un diskursa mikrostrukturālās īpatnības un makrostrukturālā organizācija angļu valodā.

9.

Prakt nod 2

  1. Kohēzijas īpatnības diskursā angļu valodā: gramatiskās, semantiskās un stilistiskās saites.

10.

Prakt nod 2

11.-12. Retorikas figūru lietojuma īpatnības angļu valodā.

11 - 12.

Prakt nod 4

13. Literāra teksta diskurss.

13.

Prakt nod 2

14. Mēdiju diskursa īpatnības angļu un latviešu valodās.

14.

Prakt nod 2

15. Polisēmijas loma diskursā angļu val.

15.

16. Semestra noslēguma progresa tests.

16.

Prakt nod 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Regulārs nodarbību apmeklējums un patstāvīgo darbu izpilde. Semestra laikā divi progresa testi. Semestra beigās sekmīgi nokārtota ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. The Discourse Reader. 2002 Ed. by Jaworski A. and Coupland N. Routledge

  2. Cook, Guy. 2001. Discourse. Oxford University Press.

  3. Culture and Context Reader. 2002. Fenton Publishers

  4. Wellman, Guy. 1992. The Heinemann English Wordbuilder. Heinemann Publishers, Oxford

  5. A Glossary of Literary Terms. Copyright © 1996. Kathleen S. Miles and Community College of Denver.

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Cook Guy. 1994. Discourse and Literature: The Interplay of Form and Mind. Oxford University Press.

  2. McCarthy M., O’Dell F. 2002. English Vocabulary in Use. Advanced. Cambridge: Cambridge University Press.

  3. The Penguin Dictionary of Literary Terms and Literary Theory. 1991. London: Penguin Books.

  4. Wales Katie. 2001. Dictionary of Stylistics. Harlow: Pearson Education Limited.

  5. Belton, R.J., 1996-2002. Words of Art. Okanagan University College, Department of Fine Arts.

  6. Glossary of Literary Terms. Copyright 2003. Gale Group (/free_resources/glossary/index.htm)


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Specialitātes diskurss svešvalodā (angļu) II

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra

 

Kursa autori

Lektore Linda Straume, Mag. philol.

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir pilnveidot mutvārdu diskursa lietojuma izpratni un kompetenci, īpašu uzmanību pievēršot anglofonajai diskusiju kultūrai un prezentāciju tradīcijām un iemaņām angļu valodā. Padziļināta uzmanība tiek veltīta valodas pragmatiskajiem aspektiem, aktualizējot angļu valodas ideomātikas, polisēmijas un sinonīmijas lietojumu, un valodas stilistisko kompetenci.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. Mutvārdu diskursa īpatnības angļu valodā.

1.

Prakt nod 2

  1. Primārā un sekundārā mutvārdu tradīcija.

2.

Prakt nod 2

3.-4. Visbiežāk lietoto reģistru raksturojums, īpatnības, pielietojums

3. – 4.

Prakt nod 4

5. Angļu valodas aktuālās attīstības tendences mūsdienās.

5.

Prakt nod 2

6. Valodas reģistri un sinonīmija.

6.

Prakt nod 2

7. Ideomātiskās angļu val. lietojuma īpatnības.

7.

Prakt nod 2

8. Semestra vidus progresa tests (rakstiski).

8.

Prakt nod 2

9. Diskusiju kultūra, pamatiemaņas un īpatnības angļu val.

9.

Prakt nod 2

10. Paneļdiskusija un tās analīze.

10.

Prakt nod 2

11. Prezentāciju diskursa īpatnības angļu val.

11.

Prakt nod 2

12. Prezentāciju struktūra

12.

Prakt nod 4

13.-14. Prezentācijas par specialitātes tēmām.

13 - 14.

Prakt nod 2

15. Prezentāciju retorikas analīze.

15.

Prakt nod 2

16. Semestra noslēguma progresa tests.

16.

Prakt nod 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Regulārs nodarbību apmeklējums un patstāvīgo darbu izpilde. Semestra laikā divi progresa testi. Semestra beigās sekmīgi nokārtota ieskaite.


Literatūra (mācību literatūra)

  1. Thomas, Jenny. 1995. Meaning in Interaction: An Introduction to Pragmatics. Longman.

  2. Ong, J.Walter. 1982. Orality and Literacy. Methuem Press

  3. Discussions that Work. 1999. Cambridge University Press

  4. Culture and Context Reader. 2002. Fenton Publishers

  5. Wellman, Guy. 1992. The Heinemann English Wordbuilder. Heinemann Publishers, Oxford

  6. The Discourse Reader. 2002 Ed. by Jaworski A. and Coupland N. Routledge

Literatūra (papildliteratūra)

  1. White, M. 2003. Challenge to Think. Cambridge University Press

  2. Wierzbicka, Anna .1991. Cross-cultural Pragmatics. The Semantics of Human Interaction. Berlin, New York: Mouton de Gruyter.

  3. Perrine’s Literature, Structure, Sound and Sense, ed. by Thomas R. Arp. 1984. USA: HarCourt Brace College Publishers.

  4. Belton, R.J., 1996-2002. Words of Art. Okanagan University College, Department of Fine Arts.

  5. Glossary of Literary Terms. Copyright 2003. Gale Group (/free_resources/glossary/index.htm)

  6. McCarthy M., O’Dell F. 2002. English Vocabulary in Use. Advanced. Cambridge: Cambridge University Press.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Specialitātes diskurss svešvalodā (angļu) III

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra

 

Kursa autori

Lektore Linda Straume, Mag. philol.

Kursa anotācija

Kursa mērķi ir iepazīstināt studentus ar specialitātes tekstu tulkošanas īpatnībām un tulkojumu izvērtēšanas kritērijiem, īpaši pievēršot uzmanību tulkošanas pragmatiskajiem un stilistiskajiem aspektiem, kā arī aktualizēt mutvārdu un rakstītā akadēmiskā diskursa lietojumu. Padziļināti tiek aplūkota argumentācijas retorika un pilnveidota prezentāciju par specialitātes tēmām kompetence.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. Specialitātes tekstu tulkošanas īpatnības.

1.

Prakt nod 2

  1. Tulkošanas process. Terminoloģijas problēma un darbs ar vārdnīcām.

2.

Prakt nod 2

  1. Konteksta, sinonīmijas un polisēmijas loma tulkošanas procesā.

3.

Prakt nod 2

  1. Tulkošanas gramatiskie aspekti.

4.

Prakt nod 2

  1. Tulkošanas pragmatiskie aspekti.

5.

Prakt nod 2

  1. Tulkošanas stilistiskie aspekti.

6.

Prakt nod 2

  1. Kultūras aspekta loma tulkošanas procesā.

7.

Prakt nod 2

  1. Semestra vidus progresa tests (rakstiski).

8.

Prakt nod 2

  1. Akadēmiskā mutvārdu diskursa īpatnības.

9.

Prakt nod 2

  1. Argumentācijas retorikas lietojums angļu val.

10.

Prakt nod 2

  1. Akadēmiskā rakstiskā diskursa īpatnības.

11.

Prakt nod 2

  1. Kopsavilkums un tēzes angļu valodā.

12.

Prakt nod 2

  1. -14. Prezentācijas un diskusijas par maģistra darba tēmu.

13.-14

Prakt nod 4

15. Semestra noslēguma progresa tests.

15.

16. Pārskats par akadēmiska diskursa īpatnībām angļu un latviešu valodās.

16.

Prakt nod 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Regulārs nodarbību apmeklējums un patstāvīgo darbu izpilde. Semestra laikā divi progresa testi. Semestra beigās sekmīgi nokārtota ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. Zauberga, I. 2004. Theoretical Tools for Professional Translators. Rīga.

  2. Bake, M. 1999. In Other Words: A Coursebook on Translation. London: Routledge.

  3. Thomas, Jenny. 1995. Meaning in Interaction: An Introduction to Pragmatics. Longman.

  4. Alexander, J. D. 1984. Creative writing across the curriculum.

  5. Wellman, Guy. 1992. The Heinemann English Wordbuilder. Heinemann Publishers, Oxford

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Nord, C. 1997 Translation as Purposeful Activity. St.Jerome.

  2. Newmark, P. 1988. Textbook of Translation. Hemel Hempsted.

  3. Belton, R.J., 1996-2002. Words of Art. Okanagan University College, Department of Fine Arts.

  4. Markline, J., Brown, R., & Isaacson, B. (1987). Thinking on paper: A writing process workbook. NY: Hole, Rinehart, and Winston.

  5. Collette, Carolyn P., and Richard Johnson. Finding Common Ground: A Guide to Personal, Professional, and Public Writing. New York: Longman, 1997.

  6. McCarthy M., O’Dell F. 2002. English Vocabulary in Use. Advanced. Cambridge: Cambridge University Press.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Menedžmenta teorija

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

2007. gada 15. maijs

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Asoc. prof. Dr.phil. Ivars Bērziņš

Kursa anotācija

Kursa mērķis – ir sniegt studentiem zināšanas par menedžmenta teorētiskajiem pamatiem, tā attīstības vēsturi, it īpaši mūsdienu sabiedrības attīstības kontekstā. Iepazīstināt un praktiski apgūt menedžmenta dažādo tehniku pielietojumu kultūras sfērā.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Kas ir menedžments? Menedžmenta funkcijas, resursi, formulējumi. Menedžmenta attīstības vēsture. Priekšnosacījumi rašanās iespējamībai. Menedžmenta teoriju vēsture. Klasiskā fāze. Henry Ford, Frederick W.Taylor, Max Weber, Henri Fayol.

1.

L 2

2. Neoklasiskā skola. Dale Carnegie, Abraham Maslow, Frederick Herzberg, Peter F.Drucker, Douglas McGregor. Modernā menedžmenta teoriju attīstība (amerikāņu, japāņu, Eiropas skola), Philipp Kotler .

2.

L 2

3. Menedžments kā struktūra: organizācijas vadības centrs. Menedžments kā noteikta funkcija: mērķnospraušana, plānošana, organizācija, controlling, vadība. Menedžments kā metode: racionāla un mērķtiecīga darbība. Menedžments starp teoriju un praksi.

3.

L 2

4. Kultūrmenedžmenta rašanās priekšnoteikumi. Public management. Māksla radīt iespējamību kultūrai. Kultūras un tirgus salīdzinājums un galvenās atšķirības. Mākslas vai kultūras menedžments.

4.

L 2

5. Ieguves menedžments. Privātā kultūras atbalstīšanas iespēja (mecenātisms, ziedošana, Fund raising, sponsorēšana). Atbalstīšanas filozofija. Sponsorēšanas pamati. Mērķi un mērķgrupas. Sponsorēšana komunikāciju mix ietvaros. Sponsorēšanas formas (sports, kultūra, sociālā sfēra, programmu sponsorēšana, Event marketing kā īpaša sponsorēšanas forma). Kultūrsponsorēšanas veidi. Darbību pakāpeniskums kooperācijas un sponsorēšanas ieguvē. Skats uz sponsorēšanu no uzņēmējpuses.

5.

L 2

6. Kultūras un mākslas menedžmenta funkcijas un metodes. Kultūrmenedžmenta pamatuzdevumi: atklāt un atrast, novērtēt un izlemt, attīstīt un izveidot, realizēt un pārveidot.

6.

L 2

7. Kulturālās vides menedžments. Tradicionālā, modernā (postmodernā) un komercialā vide. Kulturālās vides iespaidošana – darbs ar sabiedrību – Public Relations un mārketings.

7.

S 2

8. Finansiālās drošības menedžments kultūras sfērā. Naudas aprite ekonomikā un kultūras nozarē. Kultūrfinansējuma diplomātija. Finansu avotu piesaistīšana. Organizatoriskais un strukturālās piemērošanās menedžments. Kultūras institūciju organizācija un racionalizācija. Ekonomiskums un kvalitātes standarti. Racionalizācija un ekspertu problemātika kultūras nozarē.

8.

L 2

9. Kultūras un mākslas menedžments pielietojumā dažādās kultūras sfērās. Kultūrmenedžmenta izglītība.

9.

L 2

10. SABIEDRĪBAS VADĪBAS REFORMA – CEĻŠ NO VALSTISKUMA UZ NEW PUBLIC MANAGEMENT. No birokrātijas līdz menedžmentam. Max Weber – birokrātijas modelis un tā kritika. Public Management. Mainīgās vides jaunās prasības (valsts uzdevumu reducēšana, problēmrisinājumu kāpinājums). 80.g. – ekonomiskums, ražīgums, efektivitāte. 90.g. – kvalitāte, orientācija klientos.

10.

L 2

11. New Public Management konceptuālā izveidošanās. Public Choice Theorie, menedžments, Agency Theorie. NPM – izvirzītās hipotēzes. Mērķu dimensijas: orientācija konkurencē, fokusēšanās efektivitāte, kvalitāte un koncentrēšanās Output. Deleģēšana dekoncentrācijas vietā. Uzņēmējdarbības vai izpildvaras (eksekutīvais) menedžments. Indikatori, standarti. Iekšējā racionalizācija un ārējā privatizācija.

11.

L 2

12. Valsts pārvaldes reformas, transformācija un modernizācija. Privatizācija. Valstisko uzdevumu nodošana sabiedrībai. Postmoderna pārvalde.

12.

S 2

13. MŪSDIENU MENEDŽMENTA REALIZĀCIJAS INSTRUMENTI. Kvalitatīvie lēmumi – vienīgais veids efektīvai un ilgtspējīgai darbībai. Lēmumu pieņemšanas atklātība un funkciju deleģēšana nevalstiskajam sektoram (konsultatīvās, koordinējošās un uzraudzības padomes). Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta Sadarbības memorands.(2005.). Latvijas pārvaldes reformas stratēģija. 2001.- 2006.

13.

L 2

14. PILSONISKĀ SABIEDRĪBA KĀ SABIEDRĪBAS PROBLĒMU RISINĀJUMS.Pilsoniskās sabiedrības diskusijas 20.gadsimtā. Demokrātijas attīstības instruments. Demokrātisko tirgus ekonomikas modeļu krīze, globalizācija. Trešais spēks starp valsti un tirgu.

Sociālais kapitāls. P.Bourdieu, R.Putnam. Sociālās kustības. Nevalstiskās organizācijas (Non-Governmental Organization).

14.

L 2

15. KULTŪRAS UN MĀKSLAS MENEDŽMENTS PIELIETOJUMĀ. Kultūras menedžments kā jauns akcents vecā praksē, kā vecas prakses moderna versija.

15.

L 2

16. Kultūras un mākslas menedžmenta pielietojums dažādās sfērās.

Kultūras nodaļas uzņēmumos. Kultūras administrācijas ierēdņi. Kultūrtūrisms. Reģionālā attīstība ar kultūras iniciatīvu palīdzību. Kultūras menedžeris kā konsultants.

16.

S 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nokārtots rakstu darbs un diferencētā ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. Bendixen, Peter: Einführung in das Kultur- und Kunstmanagement. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag, 2002.

  2. Bruhn, Manfred Kulturförderung / Kultursponsoring, Gabler. 1989

  3. Boochs, Wolfgang: Sponsoring in der Praxis. Neuwied: Luchterhand, 2000.

  4. Budäus, Dietrich: Public Management. Berlin: 1998.

  5. Bosch, Birgit: Interkulturelles Management. Opladen: 1997.

  6. Bendixen, Peter: Skills and Roles: an Essay on Concepts of Modern Arts management. In: Journal of Arts Management, Vol. 2. Nr.: 3/2000.

  7. Demuth, Alexander Imageprofile / Sponsoring, ECON 1989

  8. Flanagan, Joan Successful fundraising, Contemporary Books Inc. 1991

  9. Heinrichs, Werner: Einführung in das Kulturmanagement. Darmstadt: 1993.

  10. Heinrichs, Werner: Kulturmanagement – Eine praxisorientierte Einführung. Damstadt, 1999.

  11. Heinrichs, Werner/Klein, Armin: Kulturmanagement von A – Z. München, 1996.

  12. Hoppenstedt Handbuch der Grossunternehmen, Hoppenstedt Verlag 1998

  13. Loock, Friedrich Kunstsponsoring, Gabler 1998

  14. Loock, Friedrich Kulturmanagement, Gabler. 1991

  15. Pieper, Rüdiger (Hrsg.): Management. Wiesbaden: Gabler, 1992.

  16. Polits, Kristofers/ Bukerts, Gerts: Sabiedrības vadības reforma. Salīdzinošā analīze. SIA Talsu Tipogrāfija, 2000.

  17. Pommerehne, Werner W. Musen und Märkte, Vahlen. 1993

  18. Rifkins, Džeremijs: Jaunās ekonomikas laikmets. Rīga, Jumava, 2004.

  19. Rauhe, Hermann/ Demmer, Christina (Hrsg.): Kulturmanagement. Berlin: de Gruyter, 1994.

  20. Specht, Günter Distributionsmanagement, Stgt. 1992

  21. Wendling, Peter Existenzgründung, Rastatt 1991

  22. Wischnewski, Erik Projektmanagement, Braunschweig 1993


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Kultūrpolitika Latvijā un Eiropā

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Kursa apstiprinājuma datums

2007. gada 15. maijs

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Asoc. prof. Dr.phil. Ivars Bērziņš

Kursa anotācija

Kursa mērķis – sniegt studentiem izpratni par kultūras un ekonomikas savstarpējo mijiedarbību mūsdienās, dažādām teorijām, tās cieši saistot ar praktisko pielietojumu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nepietiekamo resursu problemātikai. Studenti iegūst zināšanas, lai varētu veikt patstāvīgus pētījumus visās galvenajās kultūras dzīves sfērās. Kursa kontekstā tiek apskatīti jautājumi par finansu menedžmentu, pakalpojumu sniegšanu, līdzekļu piesaisti un kultūras institūcijas kā uzņēmuma pastāvēšanas iespējamību.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Politika + Kultūra = Kultūrpolitika. Armin Klein. Kultūras jēdziena pielietojums. Raymond Williams, Anthony Everitt, Birgit Brandner.

1.

L 2

2. Kultūrpolitikas attīstība Eiropā 20.gs. otrajā pusē līdz mūsu dienām. Jauni apstākļi un prasības kultūrpolitikā. Kultūrpolitikas plānošanas process.

2.

L 2

3. Profesionāla māksla, profesionāls mākslinieks, kultūras nozare, kultūras sektors, kultūras produkts

3.

L 2

4. Kultūrpolitikas instrumenti. Raymond Williams valsts un kultūras attiecību modelis. Kultūrpolitikas mērķi. Kultūrpolitikas nosacījumi. Juridiskās normas. Līmeņi, darbojošās personas, struktūras.

4.

L 2

5. Kultūrpolitika starp valsts vadību un sabiedrisko autonomiju. Klaus von Beyme - Kulturpolitik und nationale Identität. Kultūrpolitikas institucionālās formas. Kultūrpolitikas realizācijas funkcionālās shēmas.

5.

L 2

6. Hillmann-Chartand un Mccaughey valstu iedalījuma modelis. Fasilatator, Patron, Architect, Enginer. Pamatmodeļu savstarpējā tuvināšanās mūsdienu situācijā. Pet Mangset kultūrpolitikas modeļa koncepcija. Michael Schugk finansiālo resursu modelis.

6.

L 2

7. Indikatoru loma kultūras nozares lēmumu pieņemšanas procesā (UNESCO, Knüsel teorija).

7.

S 2

8. Latvijas Valsts kultūrpolitikas pamatnostādnes. Kultūrpolitika Latvijā (nacionālais ziņojums). Nacionālā programma „Kultūra” 2000. – 2010.

8.

L 2

9. Kultūrpolitikas un mākslas finansējuma modelis Latvijā. Profesionālā mākslas loma Latvijas kultūrpolitikā. Pieejamā valsts finansējuma apjoms kultūrai un profesionālajai mākslai. Finansējuma salīdzinājums Baltijas valstīs.

9.

L 2

10. Mākslas finansējuma problemātika: Institūciju finansēšana. Viena gada budžeta plānošanas cikls. Institūcijas nav orientētas ienākumu gūšanai. Nepietiekami ieguldījumi infrastruktūrā. Finansu avotu vienveidība.

10.

L 2

11. Jaunas finansēšanas sistēmas ieviešana mākslas atbalstam. Finansu avotu dažādošana. Iespēja infrastruktūru uzturēšanas un attīstības partnerība. Juridisko statusu maiņa un reorganizācija. Partnerības attīstīšana ar pašvaldībām. Mākslinieku sociālās nodrošināšanas sistēmas izveidošana. Kultūras industrijas attīstība.

11.

L 2

12. Programmu finansējuma principi. Finansējuma orientācija pakalpojumā un produktā. Finansējuma piesaiste kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem. Līgumiskās attiecības. Atskaitīšanās un kontroles mehānismi. Galvenie šķēršļi programmu finansējuma ieviešanā.

12.

S 2

13. Jaunā finansu modeļa apspriešana. Problemātika. Izvērtējuma kritēriji. Dotāciju definīcijas un piešķiršanas loģika. Dotācijas sabiedrībai.

13.

L 2

14. Kultūrpārvaldība. Situācijas raksturojums. Mērķis: nodrošināt efektīvas politikas izstrādi. Tās ieviešanas un uzraudzības koordinēšana.

14.

L 2

15. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam. „Nacionālā valsts” ilgtermiņa politikas pamatnostādņu projekts.

15.,16.

L 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nokārtots rakstu darbs un mutiskais eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

Beyme, K. v.: Kulturpolitik und nationale Identität. Studien zur Kulturpolitik zwischen staatlicher Steuerung und gesellschaftlicher Autonomie. Opladen, Westdeutscher Verlag, 1998.

Demakova, H.: Thesen für die Berliner Konferenz für europäische Kulturpolitik „ Europa eine Seele geben” 2004. Im Internet”

Fuchs, M.: Kulturpolitik als gesellschaftliche Aufgabe. Eine Einführung in Theorie, Geschichte und Praxis. Opladen, Westdeutscher Verlag, 1998.

Klein, A.: Kulturpolitik, Eine Einführung, Opladen, Leske und Budrich, 2003.

www.literatur.lv Knoll,M. Literaturszene Lettland.

Kretschmar, D.: Die sowjetische Kulturpolitik. Bochum, Brockmeyer, 1993.

www.km.gov.lv Kulturministerium Lettlands. Dokumente, Struktur, Forschungen.

Mundy, S.: Cultural Policy: A Short Guide. Strasbourg, 2000.

Ratzenböck, V (Hrsg.), Rasky,B.: Kulturpolitik in Europa – Europäische Kulturpolitik? Wien, Österreichische Kulturdokumentation, 1997.

Konvention immaterielles Kulturerbe.

Schugk, M.: Betriebswirtschaftliche Management öffentlichen Theater und Kulturorchester. Wiesbaden, DUV, 1996.

Weiss, C.: Stadt ist Bühne. Kulturpolitik heute. Hamburg, Europäische Verlagsanstalt, 1999.

www.ifa.de/europa-akp/ziele/dknuesel_eva.htm


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Filmu režijas pamati 1

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Plastiskās mākslas teorija un vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

07.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

 

Kursa autori

Profesors Pēteris Krilovs, Mag.art.

Lektors Gatis Šmits, Mag.

Kursa anotācija

Filmu režija kā māksla balstās četrās fundamentālās sastāvdaļās : dramaturģija, attēla vizuālais risinājums, aktiera darbs ar lomu un filmas materiāla montāža. Lekcijās, praktiskajos uzdevumos un semināros tiek apskatīti un analizēti atsevišķi formas elementi, prasme tos izvēlēties un pareizi pielietot, domāt un redzēt dramaturģiju attēla kategorijās, dot pareizu uzdevumu aktieriem, paredzēt montāžas paņēmienus, pārzināt filmu mākslas valodas semiotiku.

Programmas virsuzdevums ir ar praktisku uzdevumu virkni trenēt spēju, organizējot un fiksējot kustīgu attēlu uz filmas vai videolentes, radīt saturā nolasāmu un vizuālā formā viengabalainu emocionāli - tēlainu dramaturģisku darbu.

Kursa apraksts-plāns

  1. Vizuālā darba dramaturģiskās formas pamati. Divu, trīs attēlu virknes konteksts.

Stāsta dabiskā transformācija attēlu savienošanas formas paņēmienos.

  1. Fotovingrinājumi un fotogrāfiju sēriju atlase kā montāžas pirmsākums.

  1. Darbs ar priekšmetiem, priekšmetu un detaļu „stāsts”. Laika parādīšanās caur priekšmetiem vai detaļām. Laiks un biogrāfija vieliskajā izpausmē.

  1. Negaidīts detaļu savienojums. Paradokss un kontrapunkts. Kinoklasikas paraugi.

  1. Videomateriāls – detaļu un priekšmetu „stāsta” fiksējums. Pasaules filmu vēstures piemēri.

  1. Darbs ar aktieriem paviljonā. Mēmā etīde. Mizanscēnu veidošana un telpas apjoma radīšana.

  1. Foto dokumentalitāte . Filmu māksla no dokumentālisma aspekta.

  1. Portrets. Novērošana, rakurss, saruna-intervija. Aktieris kameras priekšā.

  1. Aktieriskā etīde. Videofilma – kursa darbs.

  1. Filmētā materiāla analīze, montāžas uzdevumu izskaidrošana

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtots eksāmens

Literatūra (papildliteratūra)

1) Mihail Jampoļskij „Jazik, telo, sluchai” Moskva 2004. Novoje literaturnoje obozrenije

2) Oļeg Aronson „Metakino” izd. Ad Marginem Moskva 2003

3) Sergei Eizenštein „Izbrannije proizvedenije” (6 sējumos) 1., 3. sējumi .raksti Izd. „Iskusstvo” Moskva 1964. g.

4) Sostavljenije i komentarij Vladimira Zabrodina „Eizenštein o Meierholjde” Moskva 2005. Novoje izdateļstvo

5) Žils Delēzs „Kino” Izd. Ad Marginem Moskva 2004.g.

6) J.Civjans „Kino vēsturiskā recepcija”


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Filmu režijas pamati 2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Plastiskās mākslas teorija un vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

07.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

 

Kursa autori

Profesors Pēteris Krilovs, Mag.art.

Lektors Gatis Šmits, Mag.

Kursa anotācija

Filmu režija kā māksla balstās četrās fundamentālās sastāvdaļās : dramaturģija, attēla vizuālais risinājums, aktiera darbs ar lomu un filmas materiāla montāža. Lekcijās, praktiskajos uzdevumos un semināros tiek apskatīti un analizēti atsevišķi formas elementi, prasme tos izvēlēties un pareizi pielietot, domāt un redzēt dramaturģiju attēla kategorijās, dot pareizu uzdevumu aktieriem, paredzēt montāžas paņēmienus, pārzināt filmu mākslas valodas semiotiku.

Programmas virsuzdevums ir ar praktisku uzdevumu virkni trenēt spēju, organizējot un fiksējot kustīgu attēlu uz filmas vai videolentes, radīt saturā nolasāmu un vizuālā formā viengabalainu emocionāli - tēlainu dramaturģisku darbu.

Kursa apraksts-plāns

  1. Neliela dokumentāla stāsta vai etīdes skice, scenārijs, lokācijas atrašana. Dokumentālo filmu paraugdemonstrējumi.

  1. Novērojums ar videokameru. Kadrējums un rakurss. Piemēri no Dz. Vertova, S.Eizenšteina , R. Flaerti, H.Franka, J.Podnieka filmām

  1. Uzfilmētā materiāla analīze. Montāžas plāns.

  1. Mizanscēna filmā. Interjers , eksterjers, apgaismojuma nozīme.

  1. Fragments no scenārija vai lugas uzvests paviljonā ar vairākiem aktieriem dažos garos kadros, izmantojot dziļplāna principus.

  1. Dialogs filmā. Divu vai vairāku personāžu sarunas pamatlikumi. „Astoņnieka”princips.

  1. Kustība kadrā. Kustīgs kadrs. Kustības pamatojumi un pareizā izvēle.

  1. Īsfilmas scenārijs, kinonovele – projekta izstrādāšana. Tēmas un stilistikas nospraušana.

  1. Scenāriju apspriešana. Dialoga precizēšana. Dialoga loma mūsdienu filmās.

  1. Mēģinājumi ar aktieriem. Sagatavošanās darbi. Filmēšanas process.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtots eksāmens

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Mihail Jampoļskij „Jazik, telo, sluchai” Moskva 2004. Novoje literaturnoje obozrenije

  2. Oļeg Aronson „Metakino” izd. Ad Marginem Moskva 2003

  3. Sergei Eizenštein „Izbrannije proizvedenije” (6 sējumos) 1., 3. sējumi .raksti Izd. „Iskusstvo” Moskva 1964. g.

  4. Sostavljenije i komentarij Vladimira Zabrodina „Eizenštein o Meierholjde” Moskva 2005. Novoje izdateļstvo

  5. Žils Delēzs „Kino” Izd. Ad Marginem Moskva 2004.g.

  6. J.Civjans „Kino vēsturiskā recepcija”


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Kompozīcija un zīmēšana

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Plastiskās mākslas teorija un vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

07.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

 

Kursa autori

Lektore Aija Jurjāne

Kursa anotācija

Katra mākslas darba tapšanas pamatā ir mākslinieka individuālais redzējums (vīzija, tēls) un par obligātu priekšnoteikumu uzskatāms talants un darba spējas. No tā izriet kompozīcijas mācību procesa sadalījums 2 grupās: teorijas un prakses apgūšana. Mācību procesā tās nav krasi nodalītas bet viena otru papildina un ietekmē nodarbības ietvaros. Nodarbības notiek atšķirīgās vietas ( darbnīcās, bibliotēkā, plenēros,muzejos,izstāžu zālēs), kas arī nosaka katras konkrētās nodarbības saturu

Kursa apraksts-plāns

  1. Kas ir kompozīcija vizuālajā mākslā.

  2. Tradicionālie un netradicionālie kompozīcijas uzbūves veidi

  3. Mākslas valoda ( mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi)

  4. Mākslas darba iedarbības spēka izpausmes

  5. Acs, prāta, rokas mehānisms darbībā

  6. Kadra uzbūve. Kompozīcija.

  7. Ideju īstenojumi plaknē ( studijas no dabas, skices)

  8. Analītiskas dabas apcerējumi par kompozīciju tēlotājmākslā

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtots pārbaudījums

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Secret knowledge. David Hockney – rediscovering the lost techniques of the old masters.Viking studio

  2. A concise history of modern painting. Herbert Read

  3. Modern art in the making. Bernard S.Myers

  4. The uses of images.Studies in the social function of art and visual communication. Gombrich.E.H. Phaidon

  5. The prerafaelitis- inspiration from the past.Terri Hardin, Tiger

  6. Felix Vallotton.Eilenspiegel Verlag Berlin.

  7. Andy Warhol. Frūhe Zeichnungen. Heines Bastian

  8. Mazā mākslas vēsture – XX gs. Māksla. Iskusstvo.

  9. Perspektīve. P.Kundziņš, Latvijas skolotāju savienība

  10. Kompozīcija. Gleznošana. Aija Jurjāne


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Austrumu kultūru domāšanas pamatiezīmes

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Viesprofesori

Kursa anotācija

Kurss sniedz sistemātisku un analītisku ieskatu Austrumu kultūru domāšanas pamatjautājumos un kategorijās, parādot šī kultūras mantojuma nozīmi un potenciālu mūsdienu kultūras un mākslas pasaulē.

Kursa apraksts

  1. Austrumos izstrādātās ideogrāfiskās raksta formas, to sintaktiski semantiskā organizācija un to aplikācijas iespējas citās kultūrās un mākslās.

  2. Telpas izpratne un organizācija. Telpu organizācija senajos Austrumos un modernajā Austrumu pasaulē.

  3. Ceļa ideāls Austrumos, tā izstrādnes pamati. Ceļa reliģiozās un mākslinieciskās īpatnības.

  4. Kārtības ideāls, kārtības principi un to salīdzinājums ar Rietumu kultūras kārtību.

  5. Kārtības estētika. Kaligrāfija.

  6. Austrumu estētikas principu pārņemšana Rietumu kultūrā.

  7. Budisms un dzen. Dzen vēsture, filozofija un ketegorijas (7 (struktūras), ainavas konstrukcija, dzen vārdi, žesti, simboli). Rietumu domāšanas atvērtība dzen budisma idejām.

  8. Austrumu reliģiozās prakses, to teorētiskais pamats.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Piedalīšanās semināros. Sekmīgi nokārtots eksāmens.

Literatūra (papildliteratūra)

Adams, Charles J. A Readers Guide to the Great Religions, 2nd ed., New York 1977

Nakamura, Hajime, Ways of Thinking of Eastern Peoples: India, Chine, Tibet, Japan, Honolulu. 1964

Philip, Jodidio. Architecture in Japan, Taschen, 2005

Н. И. Конрад, Очерк истории культуры средневековой Японии, М.:1980.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Vēstures avotu pētniecība un interpretācija

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Vēsture

Zinātnes apakšnozare

Kultūras vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

2007. gada 15. maijs

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Docents A. Gavriļins, Dr. hist.

Kursa anotācija

Kursa mērķis – veidot priekšstatu par avotpētniecības attīstību, par vēstures avotu kritiku un interpretāciju, par īpatnībām darbā ar dažādiem vēstures avotiem un materiāliem.

Kursa apraksts-plāns

1. Avotpētniecības priekšmets.

2. Vēstures avotu klasifikācijas problēma.

3. Avotu liecības.

4. Zinātniska pētījuma komponenti.

5. Vēstures avotu ārējā un iekšējā kritika.

6. Vēstures avotu interpretācija.

7. Vēsturiskā analoģija un vēsturiskā hipotēze.

8. Īpatnības darbā ar likumdošanas un ārpolitikas aktiem kā vēstures avotiem.

9. Lietvedības materiāla izpētes principi.

10. Statistikas materiāla izpētes principi.

11. Periodiskās preses avotpētnieciskā analīze.

12. Privātas izcelsmes dokumentu (atmiņu, dienasgrāmatu un vēstuļu) īpatnības.

13. Literāro darbu pētnieciskā analīze.

14. Pamatīpatnības darbā ar folkloru kā vēstures avotu.

15. Publicistiskie un politiskie sacerējumi kā vēstures avoti.

Zinātniskās publikācijas kā vēstures avoti.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums par rakstiski iesniegtu referātu ( maģistra darba avotu apskatu);

  2. Jānokārto mutvārdu ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

-----------------

Literatūra (papildliteratūra)

  1. La Capra. History and Criticism. – Ithaca, 1985

  2. Braudel, F. On history. – Chicago, 1980

  3. Telling the Truth about History. Ed. By J.Appleby. L.Hunt, M.Jacob. – NY, 1994

  4. Днилевский,И.Н., Кабанов,В.В., Meдушевская, O., M., Pумянцева, M.Ф. Источниковедение. – Mосква, PГГУ, 1998


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

Kursa nosaukums

20. gadsimta kino 1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Teātra un kino vēsture un teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

 

Kursa autori

Lekt. Inga Pērkone – Redoviča, Dr. art.

Kursa anotācija

Kurss raksturo pasaules kino nozīmīgākos virzienus, filmas un to veidotājus.

Kursa apraksts

  1. Kino izgudrošana un pirmie gadi. Kino starptautiskā ekspansija. Kino valodas veidošanās

  2. Nacionālo kinematogrāfiju un Holivudas klasicisma veidošanās.

  3. Kino un I. Pasaules karš. Vācu ekspresionisma filmas.

  4. Franču impresionisma kino. Kino un modernā māksla

  5. Padomju montāžas kino

  6. Filmu stils 1920jos gados. Holivuda. Kino žanri.

  7. Skaņu kino rašanās un attīstība. Filmu stils 1930jos. Valsts un kino. Franču kino poētiskais reālisms.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtota ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

1.Chronicle of the cinema.- GB, 1995

2.Civjan, J. Istorièeskaja recepcija kino: kiòematograf v Rossii 1896 – 1930.- Riga, 1991

3.Curtis, D. Experimental Cinema: a fifty year evolution.- GB, 1971

4.Lotman, J., Civjan J. Dialog s ekranom.- Tallinn, 1994

5.The Oxford History of World Cinema.- GB, 1996

6.Thompson, K., Bordwell, D. Film history: an introduction.- USA, 1994

Literatūra (papildliteratūra)

B daļas kurss

Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

Kursa nosaukums

20. gadsimta kino 2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Teātra un kino vēsture un teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

 

Kursa autori

Lekt. Inga Pērkone – Redoviča, Dr. art.

Kursa anotācija

Kurss raksturo pasaules kino nozīmīgākos virzienus, filmas un to veidotājus.

Kursa apraksts

  1. Kino un II. Pasaules karš. Pārmaiņas kinomākslā pēckara gados. Holivuda.

  2. Itāļu neoreālisma filmas

  3. Franču jaunais vilnis

  4. Jaunie kino citās valstīs. Kino Āzijā

  5. Mūsdienu kino. 1970 – 2000. Galvenās tendences

  6. Seminārs par kino virzieniem

  7. Dokumentālā kino attīstība

  8. Animācijas kino

  9. Latvijas kinomāksla

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtota ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

1.Chronicle of the cinema.- GB, 1995

2.Civjan, J. Istorièeskaja recepcija kino: kiòematograf v Rossii 1896 – 1930.- Riga, 1991

3.Curtis, D. Experimental Cinema: a fifty year evolution.- GB, 1971

4.Lotman, J., Civjan J. Dialog s ekranom.- Tallinn, 1994

5.The Oxford History of World Cinema.- GB, 1996

6.Thompson, K., Bordwell, D. Film history: an introduction.- USA, 1994

Literatūra (papildliteratūra)

B daļas kurss

Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Mākslas filozofija

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Filozofija

Zinātnes apakšnozare

Estētika un mākslas filozofija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autors

Viesprofesors, Dr.phil. Oto Noimaijers

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt teorētisku izpratni par daudzo „mākslas” koncepciju dažādību, no kurām tikai dažas tiks aplūkotas plašāk, analizēt kultūras nostādnes un pozīcijas, kas ir to pamatos, kā arī atklāt problēmu iemeslus un cēloņus, kas rodas nodarbojoties ar jebkura veida mākslu – no klasiskās līdz mūsdienu mākslai. Teorētiskā mērķa sasniegšanai nepieciešamas praktiskas iemaņas mākslas darbu izvērtēšanā.

Kursa apraksts - plāns

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Dažādi jēdziena „māksla” lietojuma veidi: māksla kā cilvēka spējas, kā šo spēju pielietojums un kā cilvēka spēju pielietojuma produkts; estētiskā un neestētiskās „mākslas” koncepcijas, deskriptīvās un normatīvās mākslas definīcijas.

1.

Lekcija

2. Jēdziena „māksla” lietojuma problemātika: problēmas ar mākslas raksturojumu un tās atšķiršanu no pārējiem priekšmetiem; problēmas ar mākslas estētisko raksturojumu un tā atšķiršanu no citiem jēdzieniem.

2.

Lekcija

3. Jaunrades jēdziens un tā nozīme mākslas teorētiskajā izklāstā: jaunais, neierastais, nemitīga jaunu priekšstatu par mākslu radīšana. Ar jēdzieniem „jaunrade”, „mākslas darbs”, „mākslinieks” saistītā problemātika.

3.

Lekcija

4. Jaunu mākslas veidu radīšana, jaunu līdzekļu lietojums un mākslas disciplīnu robežu pārkāpšana kā cilvēka jaunrades rezultāts (instalācijas, multimediji, elektroniskā māksla, ķermeņa māksla, performance utt.)

4.

Seminārs

5. Atgriešanās pie Aristoteļa I: jaunrade kā tapšanas (coming-into-being) forma. Kritēriji objektu mākslinieciskuma noteikšanai; nejaušība un nodoms kā poētiskas kategorijas; mākslinieciskās spējas un nolūki. Aristoteļa „Poētikas” attiecināmība uz mūsdienu mākslas attīstību.

5.

Lekcija

6. Atgriešanās pie Aristoteļa II: kas ir mākslas darbs? Kritēriji mākslas darba noteikšanai estētiskā nozīmē; mākslas darba identifikācija un individualizāija. Ar mākslas definīcijām saistītā ontoloģiska problemātika.

6.

Lekcija

7. Atgriešanās pie Aristoteļa III: „tehniskās” un „mimētiskās” mākslas. Jēdzienu precizēšana; zinātnes, tehnikas, dizaina, medicīnas, stratēģiskās domāšanas, dzīves utt. mākslinieciskie aspekti.

7.

Lekcija

8. Interaktivitāte un virtualitāte: vai tie ir jauni īpašu mākslas formu sasniegumi, vai tradicionāla jebkuras mākslas iezīme? Dažādas interaktivitātes un virtualitātes nozīmes; piemēri no dažādām mākslas disciplīnām (mūzikas, vizuālajām mākslām u.c.); māksla un datorspēles.

8.

Seminārs

9. Cilvēka jaunrade I: vai cilvēkam ir nepieciešamas noteiktas spējas, lai viņš varētu radīt mākslas darbu? Ja māksla ir cilvēciska spēja, tad kas liecina par tās eksistenci? Mākslinieciskā jaunrade un mentālās disfunkcijas.

9.

Lekcija

10. Cilvēka jaunrade II: jaunrade kā individuāls un kolektīvs temats; kolektīvās jaunrades formas un priekšnosacījumi; nosacījumi kādas personas uzskatīšanai par mākslas darba radītāju.

10.

Lekcija

11. Cilvēka jaunrade III: mākslas darba radīšana tā uztveršanas procesā; uztvere kā mākslinieciska jaunrade. Mākslas darbs kā komunikācijas līdzeklis starp tā radīšanu un uztveri; (ne)popularitātes problemātika. Mākslas kognitīvie un emocionālie aspekti.

11.

Lekcija

12. „Minimālā māksla”, tās interesantuma aspekti: ko nozīmē būt „minimālam”? Kur ir „minimuma” robeža? Tieša mākslinieciskā nodoma estētiskā izpaušanās minimālajā un konkrētajā mākslā. Minimāla ārēja izpausme un maksimāls nodoms.

12.

Seminārs

13. Atšķirības starp atklājuma kontekstu un attaisnojuma kontekstu saistībā ar mākslu; ģenētisko aspektu un jaunrades procesa būtisko iezīmju nozīmība atsevišķos mākslas darbos.

13.

Lekcija

14. Mākslas darbs kā mākslinieciskas akcijas produkts un rezultāts; produktu paliekamība un akciju īslaicīgums. Nozīmes un koncepciju radīšana. Mākslas darba estētiskais nolūks un priekšdarbu posmu loma.

14.

Lekcija

15. Sensuālā un konceptuālā „materiāla” estētiskā „atvērtība”. Sekundārie morālo un citu vērtību limiti. Mākslinieciskā satura, līdzekļu, procedūru utt. izsīkuma problemātika. Mākslas nākotne.

15.

Lekcija

16. Estētiskās kategorijas progress; „progresīvie” un „regresīvie” mākslas darbi. Kas ir progress? „Progresa” normatīvā loma. Modernās un postmodernās ideoloģijas. Teorētiskie pieņēmumi un māklinieciskā prakse.

16.

Seminārs

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Regulārs lekciju apmeklējums un uzdevumu izpilde. Semestra laikā – četri semināri. Semestra beigās

jānokārto mutisks eksāmens.

Literatūra (papildliteratūra)

1. Adorno, T.W.: Aesthetic Theory. Tracl. By C.Lenhardt. London-Boston 1984 (German Orig. 1970).

2. Benjamins, V.: Mākslas darbs tehniskās reproducējamības laikmetā. Iluminācijas. Rīga 2005.

3. Danto, A.C.: The Transfiguration of the Commonplace. A Philosophy of Art. Cambridge/MA 1981.

4. Danto, A.C.: Art After End of Art. Contemporary Art and the Pale of History. Princenton 1997.

5. Davis, D.: Arts and the Future. A History-Prophecy of the Collaboration between Science, Technology and Art. London 1973.

6. Ferguson, R./0lander, W./Tucker, M.Fiss, K. (Eds.): Discourses. Conversations in Postmodern Art and Culture. New York-Cambridge/MA 1990.

7. Guilbaut, S. (Ed.): Reconstructing Modernism. Cambridge/MA-London.

8. Liessmann, K.: Philosophie der modernen Kunst. Eine Einführung. Wien 1999.

9. Marra, M.: Modern Japanese Aesthetics. Honolulu 1999.

10. Neumaier, O: Vom Ende der Kunst. Ästhetische Versuche. Wien 1997.

11. Neumaier, O.: Ästhetische Gegenstände. Sankt Augustin 1999.

12. Piecha, A.: Die Begründbarkeit ästhetischer Werturteile. Padeborn 2002.

13. Schmücker, R.: Eas ist Kultur? Eine Grundlegung. München 1998.

14. Scruton, R.: The Aesthetic Understanding. Essays in the Philosophy of Art and Culture. London-New York 1983.

15. Wollheim, R. (1980): Art and Its Objects. Second edition, with six supplementary essays. Cambridge-New York 1983.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Teātra antropoloģija

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Teātra un kino vēsture un teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesore Valda Čakare, Dr.philol.

Kursa anotācija

Kurss palīdz veidot priekšstatu par saskarsmes punktiem starp antropoloģiju un teātri, kā arī iepazīstina ar galvenajām teātra antropoloģijas nozarēm. Kursa ietvaros tiek aplūkoti antropoloģiskie aspekti teātra vēsturē: commedia dell’arte, D,Didro traktātā “Paradokss par aktieri”, G.Kreiga darbos par masku un pārmarioneti, K.Staņislavska sistēmā, V.Meierholda biomehānikā, A.Arto nežēlības teātrī, B.Brehta episkajā teātrī, J.Grotovska nabadzīgajā teātrī, E.Barbas Starptautiskajā teātra antropoloģijas skolā.

Kursa apraksts-plāns

  1. Ievads. Saskarsmes punkti starp antropoloģisko un teatrālo: apziņas transformācija; norises intensitāte; aktieru un publikas mijiedarbība; notikumu secība; zināšanu pārmantojamība; vērtēšanas principi.

  2. Aktiera ķermenis. Ķermeņa tehnikas sociālie un bioloģiskie aspekti. Papildus enerģija, tās avoti. Noteiktais ķermenis. Fiktīvais ķermenis.

  3. Pirmsekspresivitāte. Klātbūtne. Klātbūtnes likumi: līdzsvara deformācija; pretstatu dinamika; “atbilstošā neatbilstība”.

  4. Uzvedības restaurācija. Restaurētas uzvedības galvenie veidi: “es pats” citā laikā vai psiholoģiskā stāvoklī; eksistence neordinārā sociokulturālās realitātes sfērā; estētiskas konvencijas nosacīta darbība; īpaša uzvedība, ko sagaida no rituāla dalībnieka. Fiksētā uzvedība.

  5. Ritms. Dinamiska un statiska pauze. Kinestēze jeb kustības izjūta. Kustības noliegums un tā veidi. Kustības fāzes: pretspēku darbība; pretestības pārvarēšana; kustības kulminācija. Bioloģiskās kustības un ķermeņa mikroritmi.

  6. Ķermeņa tehnikas pārmantojamība. Rietumu (skolas, darbnīcas, laboratorijas) un Austrumu (viens pret vienu attiecības starp meistaru un mācekli) pieredze. Interkulturālisms.

  7. Montāža jeb izrādes dramaturģijas radīšana ar sintēzes, fragmentācijas un tuvplāna palīdzību. Aktiera montāža. Režisora montāža.

  8. Historiogrāfija. Antropoloģiskie aspekti commedia dell`arte, D.Didro traktātā “Paradokss par aktieri”, G.Kreiga darbos par masku un pārmarioneti, K.Staņislavska sistēmā, V.Meierholda biomehānikā, A.Arto nežēlības teātrī, B.Brehta episkajā teātrī, J.Grotovska nabadzīgajā teātrī, E.Barbas Starptautiskajā teātra antropoloģijas skolā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jānokārto rakstveida eksāmens

Literatūra (mācību literatūra)

  1. Barba E., Savarese N., The Secret Art of the Performer. A.Dictionary of Theatre Anthropology. – Routledge, 1991.

Literatūra (papildliteratūra)

  1. By Means of Performance. Ed. by R.Scechner and W.Appel. _ Cambridge Univ. Press, 1990.

  2. Schechner R., Between Theatre and Anthropology. – Univ. of Pennsylvania Press, 1985.

  3. Schechner R., The Future of the Ritual. – Routledge, 1993.

  4. Barba E., Land of Ashes and Diamonds. – Black Mountain Press, 1999.

  5. Barba E., Beyond the Floating Islands. – PAJ Publications, 1986.

  6. Kumiega J., The Theatre of Grotowski. – Methuen, 1985.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Kultūras projektu menedžments

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Lekt. Agnese Hermane, Mag.Art

Kursa anotācija

Lekciju kursa ietvaros studenti gan teorētiski, gan praktiski iepazīstas ar kultūras projektu vadīšanas procesu. Tiek aplūkoti gan projektu menedžmenta teorētiskie pamati (projekta definīcijas, pazīmes, projektu plānošanas metodes, budžeta veidošana), gan kultūras projektu organizēšanas specifika. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tādām tēmām kā - kultūras norises nodrošināšanas, dažādu kultūras projektu organizēšanas atšķirības, un starptautisku kultūras projektu vadības specifika. Lekciju kursa ietvaros studenti gan teorētiski, gan praktiski iepazīstas ar kultūras projektu vadīšanas procesu. Tiek aplūkota kultūras projektu mārketinga specifika un komandas vadīšanas principi, brīvprātīgo menedžments. Lekciju kursa ietvaros studenti apgūst finansējuma piesaistes procesu no fondiem, sadarbības pamatprincipus ar sponsoriem un veic praktisku darbu, izstrādājot finansējuma pieprasījumus konkrētiem projektiem.

Kursa apraksts-plāns

1. Kultūras projekti Latvijā - kultūrpolitiskais konteksts, finansējuma avoti.

2.Projekta definīcijas. Projekta pazīmes. Projektu veidi. Starptautisku kultūras projektu menedžmenta specifika

3. Kultūras projektu vadīšanas process, projekta fāzes. Būtiskākie menedžmenta uzdevumi

4. Projekta budžets.

5. Finansējuma piesaiste kultūras projektiem. Darbs ar fondiem un sponsoriem.

6.Kultūras projekta komanda – veidošana un vadīšana. Brīvprātīgo menedžments.

7. Kultūras projektu mārketings.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai iegūtu kredītpunktus studentiem jānokārto diferencētā ieskaite. Vērtējumu veido:

  1. grupās izstrādāts projekta pieteikums fondam vai sadarbības piedāvājums sponsoram (pēc izvēles) – 40%;

  2. patstāvīgais darbs ( 5 – 7 lpp.) par kultūras projektu menedžmenta teorētiskajiem jautājumiem (tēmas tiek precizētas semestra sākumā) – 60%

Literatūra (mācību literatūra)

---

Literatūra (papildliteratūra)

Andersen E.S., Grude K.V., Haug T., Goal Directed Project Management: Effective Techniques and Strategies. Kogan Page, 2004

Brooks Hopkins K., Stolper Friedman C. Successful Fundraising for Arts and Cultural Organizations. Oryx Press; 2nd edition, 1996

Burke R. Project Management. Planning and Control Techniques, UK, 1999

Burton C., Michael N. A Practical Guide to Project Management, London, 1992

Cools G. International co-production & touring. IETM Publication, 2004

Dickman Sh. Arts Marketing, Australia Council for the Arts., Australia

Festival and events management: an international arts and culture perspective. Ed. by Yeoman I., Robertsons M., Ali- Geipele I., Tambovceva T. Projektu vadīšana studijām un biznesam. R:-Valters un Rapa, 2004

Knight J, Drummond S., McMahon-Beattie U. Elsevier Butterworth Heinemann, Oxford, 2004

Fisher W. B., Kommunikationen und Marketing für Kulturprojekte.Verlag Paul Haupt, Bern, Stuttgart, Wien, 2001

Kompendium Kulturmanagement: Handbuch für Studium und Praxis. Herausg. Prof. Dr. A.Klein. Verlag Franz Vahlen, München, 2004

From Maestro to Manager: Critical Issues in Arts and Culture Management. Ed. by Fitzgibon M., Kelly A. Oak Tree Press, 1997

Hagoort G. Art Management Entrepreneurial Style. Eburon Publishers, Utrecht School of the Arts, 2000

Heerkens G.R. Project Management. McGraw-Hill, 2001, 250 pages Litke H.D., Kunova I. Projektu vadība. R.: De Novo, 2003

Hill E., O’Sullivan C., O’Sullivan T. Creative Arts Marketing, Scotprint Ltd, GB., 1998

HOYLE H.L. Event Marketing : How to Successfully Promote Events, Festivals, Conventions and Expositions. Wiley, 2002

ISO 10006 Quality management. Guidelines to quality in project management. 1997

Latvijas Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006 – 2015, projekts (www.km.gov.lv)

Litke H.D., Kunova I. Projektu vadība. R.: De Novo, 2003

Lock D. Project management.- Aldershot (Hants): Gower, 1992

Lūiss Dž. P. Projektu vadīšanas pamati.-R: . Puse – Plus, 2000

Nacionālā programma “Kultūra” 2000 – 2010, LR Kultūras ministrija 2000

Pinto J.K. Project Management Handbook, California, 1998

Reiss H.A. Cash In!: Funding and Promoting the Arts. , 2000

Reiters V. Kailā patiesība par projektu menedžmentu. –R.: Vaidelote, 2004

Rogge K.I. Kultur Projekt Management. - Hagen: Fernuniversität-Gesamthochschule-in Hagen, 1993

Soli pa solim, NVO centrs, Rīga 1997

The Project Management Institute Project Management Hanbook. Ed. By Pinto J.K., Jossey-Bass Publishers, San Francisco, 1998

Volkova T., Vērdiņa G., Pildavs J. Organizācijas un to vadīšana pārmaiņu apstākļos. R: Banku augstskola, 2001

Wysocki R.K., McGary R. Effective Project Management: Traditional, Adaptive, Extreme, Third Edition. Wiley; 3 edition, 2003

Resursu avoti internetā:

Project management forum: /library

Project Manager Today: www.projectnet.co.uk

International Project Management Association www.ipma.ch/

Project Management Institute

LR Kultūras ministrijas mājas lapa www.km.gov.lv

Valsts Kultūrkapitāla fonda mājas lapa www.kkf.lv

Rīgas Domes kultūras pārvaldes mājas lapa www.rdkp.lv

Pašvaldību, kultūras organizāciju, fondu mājas lapas u.c.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Režijas tendences mūsdienu teātrī

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Teātra un kino vēsture un teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesore Valda Čakare, Dr.philol.

Kursa anotācija

Kurss sniedz ieskatu mūsdienu teātra procesā un pārmaiņās, kādas režisora profesija un funkcijas piedzīvo 20. un 21.gadsimta mijā. Kursa ietvaros tiek aplūkots jautājums par vēsturisko avangardu un tā mantojumu mūsdienu teātrī, galveno uzmanību pievēršot formu daudzveidībai, mēdiju kultūras ietekmei un moderno tehnoloģiju pielietojuma veidiem.

Kursa apraksts-plāns

  1. Tradicionālais un jaunais 20.un 21.gs.mijas teātra režijā. Aristoteliskās un nearistoteliskās teātra formas, to attiecības.

  2. Mēdiju kultūra mūsdienu teātrī.

  3. Režisora funkcijas institucionālajā un alternatīvajā (eksperimentālajā) teātrī.

  4. Verbālās un neverbālās zīmju sistēmas mijiedarbības formas iestudējumā. Teksts. Telpa. Ķermenis. Mizanscēna.

  5. Skatītāju attiecības ar izrādi laikā un telpā, publikas zīmju sistēmas.

  6. Moderno tehnoloģiju pielietojuma veidi.

  7. Vēsturiskais avangards un tā mantojums mūsdienu teātrī:

  • performance jeb procesuālā māksla,

  • vides teātris,

  • politiskais teātris,

  • rituāla teātris.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jānokārto eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā. – R., 2002

  2. The Cambridge Guide to Theatre. Ed. by Martin Banham. – Cambridge University Press, 1992

  3. *Bentley, E. The Theory of the Modern Stage. - London, 1992

  4. *Hartnoll, Ph. The Theatre. A Concise History. - Singapore, 1995

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Goldberg, R. Performance Art From Futurism to the Present. – NY, 1988

  2. Gillespie, P.P., Cameron, K.M. The Western Theatre. – NY, 1984

  3. Innes, C. Avant Garde Theatre. – London and NY, 1991

  4. *Любомудров, М. Противостояние. Театр, век XX. Традиции – авангард. – М., 1991

  5. Арто, А. Театр и его Двойник. – С.-П., М., 2000

  6. Смелянский, А. Предлагаемые обстоятелъства. – М., 1999

  7. Schechner, R. The Future of Ritual. – London and NY, 1993

  8. Carlson, M. The Haunted Stage. – Ann Arbor, 2003

  9. Fuchs, E. and Chaudhuri, U., eds., Land/ Scape/ Theater. – Ann Arbor, 2002

*Ar zvaigznīti atzīmētās grāmatas atrodamas LKA bibliotēkā.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Teorētiskais seminārs

Britu ķeltu kultūrmantojums

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra

 

Kursa autori

Lektore Linda Straume, mag. philol.

Kursa anotācija

Kurss sniedz pārskatu par Britu ķeltu kultūrmantojumu gadsimtu gaitā, īpašu uzmanību pievēršot ievērojamākajām materiālās un garīgās kultūras, īpaši valodas un literatūras, attīstības tendencēm. Tiek aplūkotas Britu ķeltu pasaules tvēruma īpatnības vēstures griezumā un mūsdienu kontekstā. Īpaša uzmanība tiek veltīta salīdzinošai velsiešu, skotu un latviešu nāciju vēstures un nacionālās identitātes veidošanās procesu analīzei.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. Britu ķelti pirmsromiešu periodā. Britu ķeltu sabiedrības struktūra, māksla.

1.

L 2

  1. Britu ķeltu reliģiskie priekšstati, mitoloģija, māksla.

2.

L2

  1. Ķeltu kristietība, tās nozīme britu ķeltu un Rietumeiropas kultūrā.

3.

Semin

  1. Velsas, Skotijas, Īrijas agrīnā vēsture un kultūra ļīdz normāņu iebrukumam 1066.g. un normāņu periodā. Karaļa Artūra fenomens vēsturē un literatūrā.

4.

L2

  1. Tjūdoru laikmets Velsas un Īrijas vēsturē un tā nozīme nacionālās identitātes veidošanās procesā. Koloniālā politika. Protestantisms, tā politiskās un ekonomiskās sekas.

5.

L 2

  1. Skotija Viduslaikos. Cīņas par neatkarību. Skotu parlaments. Stjuartu dinastija. Reformācijas un puritānisma laikmetu reliģiskie, sociālie un politiskie procesi Skotijā un to ietekme uz nacionālās identitātes veidošanos. Industriālā revolūcija un Apgaismības laikmets Skotijā, skotu klanu sistēmas vēsture, ietekme un noriets.

6.

Semin

  1. Velsiešu poētiskās tradīcijas īpatnības, nozīmīgākie autori. Sabiedrība, kultūra un reliģija, nacionālās identitātes formēšanās faktori 18.-19.gs. Velsā. Industriālā revolūcija. Kultūras festivāli ‘Eisteddfod’ un to nozīme gadsimtu gaitā.

7.

L 2

  1. Semestra vidus progresa tests.

8.

Prakt nod

  1. Politiskie un ekonomiskie procesi 19. gs. Īrijā, to ietekme uz īru nacionālās pašapziņas un identitātes formēšanos. ‘Kartupeļu bads’ un īru emigrācija.

9.

L2

  1. Īrijas cīņa par neatkarību un tās kultūrvēsturiskais konteksts. Sociālpolitiskie un kultūras procesi Ziemeļīrijā un Irijas Republikā 20.gs. 2. pusē un 21. gs., to ietekme pasaules politiskajā un vēsturiskajā telpā.

10.

L 2

  1. Sociālpolitiskie un kultūras procesi Velsā un Skotijā 20. un 21. gs. Ķeltu valodas, to attīstība gadsimtu gaitā, statuss un attīstības tendences mūsdienās.

11.

Semin

  1. Skotijas un Velsas tēls nacionālajās literatūrās gadsimtu gaitā. Ievērojamākie rakstnieki un dzejnieki. Anglo-velsiešu dzejas tradīcija.

L2

  1. Īru literatūras spilgtākās personības Īrijā un Eiropas kultūrkontekstā. Īri ārpus Īrijas. Postkoloniālā literatūra.

13.

L2

  1. Īrijas, Skotijas un Velsas tēls kinematogrāfā.

14.

Semin

  1. Semestra noslēguma progresa tests.

15.

Prakt.nod

2

16. Sabiedriski-ekonomiskie un kultūras procesi Velsā un Skotijā 20.-21.gs.

Debates par līdzīgo un atšķirīgo velsiešu, skotu un latviešu nāciju vēsturē un nacionālās identitātes veidošanās procesos.

16.

Semin

2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Regulārs nodarbību apmeklējums. Semestra laikā divi progresa testi. Sekmīga projekta perzentācija un sekmīgi nokārtota ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

1. Ross, David. The Celts of the British Isles. Geddes & Grosset, 2004

2. Rolleston, T.W. Celtic Myths and Legends, Senate, 2003

3. Dodd, A. H. A Short History of Wales. John Jones, 2003

4. Ross, David. Wales: History of a Nation. Geddes & Grosset, 2006

5. Hughes, Adam. Scotland Throughout Centuries, Senate, 2001

6. The Oxford Companion to Irish History , ed. by. Connolly, S.J. Oxford University Press, 2000

Literatūra (papildliteratūra)

1. Prebble, John. The Lion in the North. Penguin books, 1998

2. Snyder C. A. The Britons. Malden, MA: Blackwell Publ, 2003

3. Sampson, Fay. Visions and Voyages: A Story of Celtic Spirituality. Lion, 2007

4. History Today. Great Britain – žurnāls.

5. After Rome. Oxford, UK, New York, NY: Oxford University Press, 2003

6. Oliphant, Margaret. Royal Edinburgh: Her Saints, Kings, Prophets and Poets. Senate, 1999

7. Joyce, James. The Dubliners. (any edition)

8. McCaffrey, Carmel. In Search of Ireland's Heroes: the Story of the Irish from the English Invasion to the Present Day.Ivan R Dee, 2006


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Kultūras socioloģija

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Lektore Taņa Lāce, Mag.art.

Kursa anotācija

Kursā tiek analizēta kultūras socioloģijas kā jaunas disciplīnas veidošanās, ņemot vērā kultūras lomas izmaiņas mūsdienu sabiedrības dzīvē, sniegtas zināšanas par galvenajām kultūras socioloģijas tēmām , jēdzieniem un to vēsturisko attīstību. Parādīta kultūras socioloģijas un citu kultūras zinātņu (kultūras antropoloģijas, kulturoloģijas, etnoloģijas u.c.) savstarpējā saistību kultūras izpētē.

Kursa apraksts-plāns

  1. Kultūras jēdziens. Kultūras un civilizācijas jēdzienu izpratne, to vēsturiskās izmaiņas. Zinātnes, kas pēta kultūru, pieejas kultūras interpretācijai

  1. Galvenās pieejas un jēdzieni klasiskajā socioloģijā:

E.Dirkheima pieeja kultūrai

Kultūras koncepcija M.Vēbera socioloģiskajā teorijā

G.Zimmela kultūratsvešinātības teorija

  1. Kultūras formas un to dinamika. Subkultūras jēdziens, subkultūru veidi. Masu kultūra, populārā kultūra, elitārā kultūra, tautas kultūra.

  1. Galvenās pieejas un jēdzieni kultūrai mūsdienu socioloģiskajās teorijās:(simboliskais interakcionisms, etnometodoloģija, funkcionālisms, semiotika).

  1. Kultūras studijas- Vērtības, vērtību asimilācija kultūras procesā, normas un sankcijas. Rituāli. Rituālu tipi. (E.Dirkheims) un rituālu funkcijas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Piedalīšanās semināros, sagatavoti praktiskie darbi, nokārtots eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. Edles, L.D. Cultural sociology in practice., Blackwell, 2002

  2. The Blackwell Companion to the sociology of culture., Blackwell, 2005

  3. Inglis D. and Hugson J. (ed.), The sociology of art: ways of seeing., N.Y, 2005

  4. Vēbers M. Protestantu ētika un kapitālisma gars. –Reliģijas socioloģija. Rīga: FSI, 2004

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Becker H.S. Art Worlds. Berkely:University of california Press, 1982

  2. Spillman Lyn (ed.) Cultural sociology. London: Blackwell, 2002

  3. Crane D. (ed.) The sociology of culture. Blackwell, 1994

  4. Ионин Л.Г. Социология культуры. М., Логосс, 1996

Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Tiesības

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Tiesību teorija un vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Lekt. Ilmārs Punka

Kursa anotācija

Kursā tiek sniegs vispārīgs ieskats tiesību jautājumos, īpašu uzsvaru liekot uz tiesību izmantošanu praktiskajā uzņēmējdarbībā. Papildus tiek sniegts ieskats atsevišķās Latvijas Republikas tiesību nozarēs, ar mērķi radīt priekšstatu par valsts un administratīvajām tiesībām, civiltiesībām, darba tiesībām, tiesībām, kas regulē uzņēmējdarbību.

Kursa struktūra: Kursa ievaddaļā tiek sniegts pārskats par vispārējo tiesību teoriju – tiesību rašanos, tiesību piemērošanu, tiesību tulkošanu un piemērošanu. Kursa turpinājumā tiek sniegts ieskats svarīgākajos Latvijas tiesību avotos, kas regulē uzņēmējdarbību, fizisko un juridisko personu civilās tiesības.

Kursā ietilpst praktiskas nodarbības, ar uzdevumu analizēt konkrētas tiesiskas problēmas, veicinot spēju orientēties ar reāliem gadījumiem saistītos tiesību jautājumos.

Kursa apraksts-plāns

Vispārējās tiesību teorijas pamati

valsts un administratīvās tiesības

Valsts un administratīvās tiesības (turpinājums)

Komerctiesības

Komerctiesības (turpinājums)

Komerctiesības (turpinājums)

Civiltiesības (Lietu tiesības, Saistību tiesības)

Civiltiesības (Saistību tiesības, mantojuma tiesības)

Civiltiesības (turpinājums)

valsts un pašvaldību pasūtījuma tiesiskā regulēšana

Darba tiesības

Civilprocess

Reklāmas likumdošana

Preču zīmju aizsardzība

Patērētāja tiesības

Tiesību loma mūsdienu sabiedrībā (diskusija)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

  2. Jānokārto eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. V. Jakubaņecs. Tiesības sabiedrībā

  2. Verners Vītiņš. Vispārējs tiesību pārskats

  3. J.Briede, Administratīvais akts

  4. J.Načisčonis. Administratīvās tiesības

  5. Kalvis Torgāns. Komentāri saistību tiesībām Civillikumā

  6. Agris Bitāns. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi

  7. Rolands Krauze, Zigmants Gencs. Civillikuma komentāri: Mantojuma tiesības

  8. Andris Grūtups. Civillikuma komentāri: Īpašums

  9. Juris Bojārs. Starptautiskās privāttiesības

  10. autoru kolektīvs K. Torgāna un M. Dudeļa vadībā. Civilprocesa likuma komentāri

  11. Vasilijs Sinaiskis. Latvijas Civiltiesību apskats

  12. Jānis Rozenfelds. Lietu tiesības

  13. U.Krastiņš, V.Liholaja, A.Niedre. Krimināltiesības

  14. Inese Paklone, Andrejs Lielkalns, Anita Sosnovska, Ketija Tola. Autortiesības. Rokasgrāmata

  15. Raymond Youngs. English, French & German Comparative Law. Cavendish Publishing Ltd. 1998

Literatūra (papildliteratūra)

Likumdošanas akti

  1. Satversme

  2. likums “Par Ministru kabineta iekārtu”

  3. likums “Par tiesu varu”

  4. likums “Par pašvaldībām”

  5. Valsts pārvaldes iekārtas likums

  6. Administratīvā procesa likums

  7. Pilsonības likums

  8. Komerclikums

  9. Biedrību un nodibinājumu likums

  10. Civillikums

  11. Autortiesību likums

  12. Darba likums

  13. Civilprocesa likums

  14. Reklāmas likums

  15. Preču un pakalpojumu loteriju likums

  16. Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm

  17. Dizainparaugu likums

  18. Patērētāju tiesību aizsardzības likums

  19. Preču un pakalpojumu drošuma likums

  20. LR Augstākās tiesas Senāta spriedumu krājumi

  21. LR Apelācijas instances nolēmumu apkopojums civillietās

avoti internetā:

www.saeima.lv

www.likumi.lv

pro.nais.dati.lv

www.lv.lv

www.tiesas.lv

www.ttc.lv

www.latlex.lv

www.ius.lv


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Kultūras projektu menedžments

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Lekt. Agnese Hermane, Mag.Art

Kursa anotācija

Lekciju kursa ietvaros studenti gan teorētiski, gan praktiski iepazīstas ar kultūras projektu vadīšanas procesu. Tiek aplūkoti gan projektu menedžmenta teorētiskie pamati (projekta definīcijas, pazīmes, projektu plānošanas metodes, budžeta veidošana), gan kultūras projektu organizēšanas specifika. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tādām tēmām kā - kultūras norises nodrošināšanas, dažādu kultūras projektu organizēšanas atšķirības, un starptautisku kultūras projektu vadības specifika. Lekciju kursa ietvaros studenti gan teorētiski, gan praktiski iepazīstas ar kultūras projektu vadīšanas procesu. Tiek aplūkota kultūras projektu mārketinga specifika un komandas vadīšanas principi, brīvprātīgo menedžments. Lekciju kursa ietvaros studenti apgūst finansējuma piesaistes procesu no fondiem, sadarbības pamatprincipus ar sponsoriem un veic praktisku darbu, izstrādājot finansējuma pieprasījumus konkrētiem projektiem.

Kursa apraksts-plāns

1. Kultūras projekti Latvijā - kultūrpolitiskais konteksts, finansējuma avoti.

2.Projekta definīcijas. Projekta pazīmes. Projektu veidi. Starptautisku kultūras projektu menedžmenta specifika

3. Kultūras projektu vadīšanas process, projekta fāzes. Būtiskākie menedžmenta uzdevumi

4. Projekta budžets.

5. Finansējuma piesaiste kultūras projektiem. Darbs ar fondiem un sponsoriem.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai iegūtu kredītpunktus studentiem jānokārto eksāmens. Vērtējumu veido:

  1. grupās izstrādāts projekta pieteikums fondam vai sadarbības piedāvājums sponsoram (pēc izvēles) – 40%;

  2. patstāvīgais darbs ( 5 – 7 lpp.) par kultūras projektu menedžmenta teorētiskajiem jautājumiem (tēmas tiek precizētas semestra sākumā) – 60%, diferencētā ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

---

Literatūra (papildliteratūra)

Andersen E.S., Grude K.V., Haug T., Goal Directed Project Management: Effective Techniques and Strategies. Kogan Page, 2004

Brooks Hopkins K., Stolper Friedman C. Successful Fundraising for Arts and Cultural Organizations. Oryx Press; 2nd edition, 1996

Burke R. Project Management. Planning and Control Techniques, UK, 1999

Burton C., Michael N. A Practical Guide to Project Management, London, 1992

Cools G. International co-production & touring. IETM Publication, 2004

Dickman Sh. Arts Marketing, Australia Council for the Arts., Australia

Festival and events management: an international arts and culture perspective. Ed. by Yeoman I., Robertsons M., Ali- Geipele I., Tambovceva T. Projektu vadīšana studijām un biznesam. R:-Valters un Rapa, 2004

Knight J, Drummond S., McMahon-Beattie U. Elsevier Butterworth Heinemann, Oxford, 2004

Fisher W. B., Kommunikationen und Marketing für Kulturprojekte.Verlag Paul Haupt, Bern, Stuttgart, Wien, 2001

Kompendium Kulturmanagement: Handbuch für Studium und Praxis. Herausg. Prof. Dr. A.Klein. Verlag Franz Vahlen, München, 2004

From Maestro to Manager: Critical Issues in Arts and Culture Management. Ed. by Fitzgibon M., Kelly A. Oak Tree Press, 1997

Hagoort G. Art Management Entrepreneurial Style. Eburon Publishers, Utrecht School of the Arts, 2000

Heerkens G.R. Project Management. McGraw-Hill, 2001, 250 pages Litke H.D., Kunova I. Projektu vadība. R.: De Novo, 2003

Hill E., O’Sullivan C., O’Sullivan T. Creative Arts Marketing, Scotprint Ltd, GB., 1998

HOYLE H.L. Event Marketing : How to Successfully Promote Events, Festivals, Conventions and Expositions. Wiley, 2002

ISO 10006 Quality management. Guidelines to quality in project management. 1997

Latvijas Kultūrpolitikas vadlīnijas 2006 – 2015, projekts (www.km.gov.lv)

Litke H.D., Kunova I. Projektu vadība. R.: De Novo, 2003

Lock D. Project management.- Aldershot (Hants): Gower, 1992

Lūiss Dž. P. Projektu vadīšanas pamati.-R: . Puse – Plus, 2000

Nacionālā programma “Kultūra” 2000 – 2010, LR Kultūras ministrija 2000

Pinto J.K. Project Management Handbook, California, 1998

Reiss H.A. Cash In!: Funding and Promoting the Arts. , 2000

Reiters V. Kailā patiesība par projektu menedžmentu. –R.: Vaidelote, 2004

Rogge K.I. Kultur Projekt Management. - Hagen: Fernuniversität-Gesamthochschule-in Hagen, 1993

Soli pa solim, NVO centrs, Rīga 1997

The Project Management Institute Project Management Hanbook. Ed. By Pinto J.K., Jossey-Bass Publishers, San Francisco, 1998

Volkova T., Vērdiņa G., Pildavs J. Organizācijas un to vadīšana pārmaiņu apstākļos. R: Banku augstskola, 2001

Wysocki R.K., McGary R. Effective Project Management: Traditional, Adaptive, Extreme, Third Edition. Wiley; 3 edition, 2003

Resursu avoti internetā:

Project management forum: /library

Project Manager Today: www.projectnet.co.uk

International Project Management Association www.ipma.ch/

Project Management Institute

LR Kultūras ministrijas mājas lapa www.km.gov.lv

Valsts Kultūrkapitāla fonda mājas lapa www.kkf.lv

Rīgas Domes kultūras pārvaldes mājas lapa www.rdkp.lv

Pašvaldību, kultūras organizāciju, fondu mājas lapas u.c.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu bakalaura studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Latviešu tradicionālā mūzika un mūzikas instrumenti Baltijā

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Folkloristika

Zinātnes apakšnozare

Latviešu folkloristika

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Asoc.prof. Valdis Muktupāvels, Dr.art.

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir iepazīšanās ar Latvijas tradicionālās mūzikas dažādiem aspektiem, tās vispārējo un lokālo īpatnību iezīmēšana, tās vietas un nozīmes atklāšana tautas dzīvē.
Kursa sākumā ir raksturots tradicionālās mūzikas jēdziens, pievērsta uzmanība skaņu videi, tās naturogēnajam un kulturogēnajam aspektam, skaniskajam ideālam. Raksturoti Latvijas tradicionālās kultūras vēsturiskie reģioni, pievēršoties etniskajam, valodiskajam, konfesionālajam komponentam.
Apskatīta vokālās mūzikas tradicionālā terminoloģija. Liela uzmanība pievērsta diviem galvenajiem dziedāšanas veidiem, to salīdzinošam raksturojumam. Īpaši izcelts vokālais burdons kā arhaiska reģionāla parādība, raksturoti arī citi daudzbalsības veidi. Tradicionālā vokālā mūzika apskatīta kultūras (rituālā, gadskārtu, ieražu, dzīvesposmu u. c.) kontekstā, nedaudz skartas dažādās populārās mūzikas formas.
Ir iezīmēta tradicionālās mūzikas reģionalizācija un hronoloģizācijas problēmas.
Kursa nobeigumā raksturots folklorisms un tā trīs posmi – nacionālais romantisms, tautiskais un dzīves veida folklorisms, īpašu uzmanību pievēršot to ietekmei uz tradicionālo mūziku, kā arī to radītajai mūzikai. Apskatīta arī tradicionālās kultūras dokumentēšana, pētniecība un publikācijas.

Kursa apraksts

1. Latviešu tradicionālās mūzikas definēšana: jēdziens par mūziku, skaņu vidi. Dabas un kultūras skaņas. Klusums, skaņa, troksnis tradicionālajā un mūsdienu uztverē. Skaniskais ideāls.

2. Latviešu tradicionālās mūzikas definēšana: jēdziens par mūzikas kultūru. Tradicionālās un mūsdienu mūzikas kultūras. Latvietība vēsturiskā, etniskā, lingvistiskā, konfesionālā aspektā.

3. Seminārs: latviešu tradicionālās mūzikas definēšanas problēmas.

4. Vokālās mūzikas tradicionālā terminoloģija. Teicamās un dziedamās dziesmas. Melodijas un teksta attiecības.

5. Vokālās mūzikas rečitatīvās formas: melodika, forma, sastāvs, variēšana. Godu balss. Vokālais burdons: izplatība, veidi, funkcijas, ģenēze.

6. Dziedamo dziesmu melodika. Daudzbalsības veidi - heterofonija, polifonija, homofonija.

7. Vokālās mūzikas žanri un konteksti: gadskārtu ieražas un to mūzika.

8. Vokālās mūzikas žanri un konteksti: ģimenes godi un to mūzika.

9. Mūzika ārpus ieražām. Pilsētu un lauku populārā mūzika. Ziņģes, balādes, vēstītājas un liriskās dziesmas. Eposa problēma.

10. Tradicionālās mūzikas reģionāls raksturojums.

11. Mūzikas parādību hronoloģizācija.

12. Seminārs: tautas mūzikas analīze.

13. Tradicionālās un mūsdienu mūzikas attiecības. Folklorisms, tā trīs posmi: nacionālais romantisms un tautiskais folklorisms.

14. Folklorisma trīs posmi: dzīves veida folklorisms. Postfolklora.

15. Latviešu tradicionālās mūzikas pētniecības vēsture.

16. Seminārs: tradicionālās mūzikas interpretācija folklorisma kontekstā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

klausīšanās pieredzes gūšana lekcijās 20%

- rezultatīva piedalīšanās semināros 30%

- sekmīgi nokārtota ieskaite 50%

Literatūra (mācību literatūra)

Barons, Krišjānis. Par dziesmām un dziedāšanu // Latvju dainas / Kr. Barona kopojumā. - 1. sēj. - Rīga: Valters un Rapa, 1922. - XIX-XXIII lpp.

Bendorfs, Vilis. Latviešu tautasdziesmu melodikas elementu senums un cilme // Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstis. - Rīga: Zinātne, 1988. - Nr. 10. - 73.-77. lpp.

Boiko, Martin. Latvian Ethnomusicology: Past and Present // Yearbook for Traditional Music. - 1994. - p. 47-65.

Brambats, Kārlis. The Vocal Drone in the Baltic Countries: Problems of Chronology and Provenance // Journal of Baltic Studies, XIV (1). - 1983. - p. 24-34.

Bula, Dace. Teksta formulas - tautasdziesmu struktūras formants un latviešu folkloristikas izpētes objekts // Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis. - Rīga: Zinātne, 1990. - Nr. 10. - 37.-41. lpp.

---------. Par improvizāciju latviešu tautasdziesmās // Latviešu folklora: Tradicionālais un mainīgais. - Rīga: Zinātne, 1992. - 122.-130. lpp.

Jurjāns, Andrejs. Latviešu tautas mūzika. Ievērojumi, latvju tautas mūzikas materiālus krājot // Jurjānu Andrejs. Raksti. - Rīga: Liesma, 1980. -17.-24., 91.-123. lpp.

---------. Latvju tautas mūzikas materiāli. - Rīga: Grothuss, 1894.-1926. - 1.-6. burt.

Klotiņš, Arnolds, Valdis Muktupāvels. Latviešu tautas mūzikas instrumenti un to lietošanas semantika K. Barona "Latvju dainās" // Latviešu mūzika, 1985. - Rīga, 1985. - 17. laid. - 53.-82. lpp.

Lange, Taīda. Latviešu muzikālās folkloras mācība, I daļa: Eksperimentāls mācību līdzeklis. - Rīga: Izglītība, 1994. - 31 lpp.

Melngailis, Emilis. Latviešu muzikas folkloras materiāli. - Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1951.-1953. - 1.-3. sēj.

Muktupāvels, Valdis. 1-2. Latviešu mūzikas instrumenti, 2-1. Latviešu mūzika, 2-8. Pasaules tautu mūzika Latvijā // B. Avramecs, V. Muktupāvels. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. - Rīga: Musica Baltica, 1997. - 24.-39., 79.-96., 163.-7. lpp.

---------. Latvia // The Garland Encyclopedia of World Music, vol. 8: Europe. - New York, London: Garland Publishing, 2000. - pp. 499-508.

Priedīte, Īrisa. Ko spēlēja sendienās - Rīga: Latvijas Etnogr. brīvd. muzejs, 1983.

Putniņa, Baiba. Latviešu tautasdziesmu refrēna būtība, izcelsme un funkcijas // Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstis. - Rīga: Zinātne, 1988. - Nr. 10. - 78.-85. lpp.

Siliņa, Elza. Latviešu deja. - Rīga: Latviešu folkloras krātuve, 1939. - 187 lpp.

Sneibe, Zaiga. Ziņģe. Melodikas cilme un attīstība // Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstis. - Rīga: Zinātne, 1988. - Nr. 10. - 63.-73. lpp.

---------. Godubalss latviešu folklorā: struktūra un funkcijas // Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstis. - Rīga: Zinātne, 1989. - Nr. 10. - 60.-67. lpp.

Vīķis-Freibergs, Vaira. Oral Tradition as Cultural History in the Lyrical World of the Latvian Daina // Linguistics and Poetics of Latvian Folk Songs / Vaira Vīķis-Freibergs, ed. - Kingston and Montreal: McGill-Queen's University Press, 1989. - p. 3-13.

Vītoliņš, Jēkabs. Latviešu tautas mūzika. - Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, Zinātne, 1958.-1986.: Darba dziesmas (1958), Kāzu dziesmas (1968), Bērnu dziesmu cikls. Bēru dziesmas (1971), Gadskārtu ieražu dziesmas (1973), Precību dziesmas (1986).

---------. I. Tautas mūzika. II. Vēsturiskas ziņas par latviešu tautas mūziku // J. Vītoliņš, L. Krasinska. Latviešu mūzikas vēsture, I. - Rīga: Liesma, 1972. - 7.-84. lpp.

William A. Wilson. Herder, Folklore and Romantic Nationalism // Folk Groups and Folklore Genres: A Reader, ed. by Elliott Oring. - Logan Utah: Utah State Univ. Press, 1989. - p. 21-37.

Literatūra (papildliteratūra)


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Materiālā kultūra

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4,5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Vēsture

Zinātnes apakšnozare

Kultūras un zinātnes vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Lektore Anda Vilka

Kursa anotācija

Materiālās kultūras kursa apguves mērķi ļaut apjaust materiālās kultūras pētniecības iespēju plašumu, dziļumu un nozīmību muzeju darba kontekstā, sniegt izpratni par to, kā muzeja priekšmetus var identificēt un sistematizēt, nodrošināt prasmi interpretēt priekšmetus no dažādu pētniecisko teoriju un skolu viedokļa, veicināt izpratni par šo teoriju trūkumiem un priekšrocībām, kuras tās spēj sniegt, sniegt izpratni par priekšmetu funkcionēšanas daudzveidīgo raksturu sabiedrībā, to funkcionālo, simbolisko, informatīvo u.c. vērtībām, sniegt izpratni par pagātnes materiālās kultūras šodienas izmantošanas kontekstiem.

Kursa apraksts-plāns

  1. Ievads. Materiālās kultūras priekšmets

  2. Arheoloģiskās kolekcijas līdz viduslaikiem

  3. Viduslaiku kolekcijas

  4. 17.,18.gs. kolekcijas

  5. Modernās kolekcijas: Fotokolekcijas, etnogrāfiskās kolekcijas, faleristikas un numismātikas kolekcijas, dārgmetālu kolekcijas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju un semināru apmeklējums. Rakstiskais eksāmens vai praktisks, muzejā realizēts projekts.

Literatūra (mācību literatūra)

-------

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Barley, N. Symbolic Structures, Cambridge, 1983

  2. Bordieu, P. Distinction: A Scholar Critique of the Judgement of Taste, London, 1984

  3. Clarke, D. Analytical Archeology, 1968

  4. Elsner, J. and Caradinal, R. (ed) The Culture of Collecting, 1984

  5. Hodder, I. (ed) Symbolic and Structural Archeology, Cambridge, 1982

  6. Hodder, I. (ed) Reading of Past, Cambridge, 1986

  7. Kindery, D.W. Learning From Things: Methods and Theory of Material Culture Studies, 1995

  8. Latvijas Republikas Muzeju likums, LMA, 1997

  9. Leach, E. Culture and Communication, Cambridge, 1976

  10. Levis-Strauss, C. Structural Antropology, London, 1972

  11. Lubar, S. and Kingery, W.D. (ed) History from Things, 1993

  12. Pearce, S.M. (ed.) Museum Studies in Material Culture, Leicester, 1988

  13. Pearce, S.M. Museums, Objects and Collections, Leicester, 1992

  14. Pearce, S.M. On Collecting:Collecting in the European Tradition, Routledge, 1995

  15. Pearce, S.M. Experiencing Material Culture in the Western World, Leicester, 1997

  16. Pearce, S.M. Interpreting Objects and Collections, Leicester, 1994

  17. Stranskis,Z. Ievads muzeoloģijā, LMA, Rīga 1995


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Sabiedrisko attiecību teorija un prakse

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Vadībzinātne

Zinātnes apakšnozare

Sabiedrības vadība

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Doc. Astrīda Rogule, Mag.Art

Kursa anotācija

Studiju kurss apskata SA teorētiskos un praktiskos aspektus 21.gs. sabiedrības attīstības kontekstā. SA vēsture, teorija, tehnikas, termini un piemēri doti salīdzinājumā un piemēroti kultūras menedžmenta un muzeoloģijas maģistrantūras studiju kursu sintēzes veicināšanai.

Kursa vielas apguvei izmantotas gan pasīvās mācību metodes (lekcijas, referāti), gan interaktīvās (grupu darba metodes, diskusijas, projekti, grupu darba prezentācijas).

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

  1. Ievads. SA jēdziena traktējumi. Definīcijas. SA kultūra. Komunikācija un SA. Publicitāte. SA vēsturiskās attīstības aspekti.

1. -2.

L4

  1. SA mērķi. Korporatīvā komunikācija. Komunikācija un vadība. Ieinteresēto prioritātes. Tēls, identitāte, reputācija. Biznesa ētika un vērtību skala.

3. – 4.

L4

  1. SA organizācijā. Vīzija un misija. Motivācija. Organizācijas struktūra un tās vide. Komunikāijas kanāli. Pārmaiņu menedžments. Organizācijas „ķermeņa valoda”.

5. – 6.

L4

  1. SA ārpus organizācijas. Aktīvā vide. Pārmaiņu laiks. Lietotāji un ieinteresētie. Korporatīvā sociālā atbildība. Riska un krīzes menedžments.

7.

L2

  1. Komunikācija. Teorija. Konfliktu atrisināšana. Attieksmes radīšana. Attieksme un uzvedība.

8. -9.

L4

  1. Izpēte, plānošana un novērtēšana SA. 4 plānošanas soļi. Efektivitāte. Stratēģija un plānošana. Situāciju teorija un segmentācija.

10.

L2

  1. Marketinga konteksts. Mārketinga mix, SA mārketings. Atbalsta jomas. Zīmols.

11. – 12.

L4

  1. Plašsaziņas līdzekļi. To veidi un vērtības. Attiecību attīstība. 7 „C”. Globālās SA un sabiedriskās domas veidošana. Propaganda, lobēšana.

13. – 14.

L4

  1. SA speciālista amata specifika. Pienākumi un atbildības.

15.

L2, S2

  1. SA nākotnes perspektīves. Internets, Sabiedriskās domas veidotāji. Politika. Globalizācija.

16.

S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju un semināru apmeklējums. Rakstisks pārbaudījums - eksāmens. Tā pozitīvs vērtējums nodrošina kredītpunktu iegūšanu.

Literatūra (mācību literatūra)

-------

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Davis Anthony. Mastering Public Relations.2004Palgrave Master Series. Pp. 216.

  2. Scott M. Cuttlip, Allen H.Center, Glen M.Broom, Ph.D,7th Edition. Effective Public Relations. 1994, New jersey.

  3. Philip Henslove. Public Relations. A Practical Guide to the Basics. 1999.Kogan Page Limited

  4. Fiona McLean. Marketing the Museum. Routledge, London, New York, 1997.

  5. G.Donald Adams Museum Public Relations.. AASLH Management Series Volume 2 1993

  6. Gwyther, M.State of Art in PR. 1988.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Muzeju menedžments un mārketings

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Vēsture

Zinātnes apakšnozare

Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Doc., Mag.art. Astrīda Rogule

Kursa anotācija

Muzeju menedžmenta un mārketinga kurss apskata daudzveidīgos muzeja fenomena rašanās, pastāvēšanas un attīstības aspektus. Studiju kurss atklāj daudzveidīgās muzeju lomas sabiedrības dzīvē un muzeju iepējas tās pilnveidot, izmantojot jaunākās muzeoloģijas teorētiskās nostadnes un pozitīvās prakses piemērus.

Kursa vielas apguvei izmantotas gan pasīvās mācību metodes (lekcijas, referāti), gan interaktīvās (grupu darba metodes, diskusijas, projekti, grupu darba prezentācijas)

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Muzeju vēsture un teorija.Muzeju definīcija. Muzeju attīstības tendences pagātnē un mūsdienās, Latvijā un pasaulē. Muzeju sistēma (dažādu valstu pieredze)Muzeju funkcijas, mērķi un misija. Standarti, izvērtēšana. Profesija un profesionālisms. Muzeju profesionālās ētikas kodekss.

1. – 3.

L8

2. Muzeju kā organizācija, tās vadība.Menedžmenta teorijas un prakses pielietojums muzeju darba vadīšanā, organizācijā un plānošanā. Akreditācija Stratēģiskā plānošana muzejos.

4. – 5.

L6

3. Materiālā kultūra.

Materiālās kultūras priekšmets. Kolekcijas, to specifika. Materiālās kultūras interpretācija. Priekšmets, analīze un izpēte.

6. – 7.

L6

4. Muzeju krājuma saglabāšana un pārvalde.

Krājuma saglabāšana un pārvalde kā kultūras mantojuma aizsardzības darba sastāvdaļa. Likumdošana.

Krājuma veidošana, papildināšana un izslēgšana. Dokumentēšana. Katalogu veidošana: tipi, principi, standarti. Izpēte.

Krājuma drošība, apmeklētāju drošība. Aprūpe un saglabāšana. Konservēšana un restaurēšana. Krājuma politikas veidošana.

8. – 9.

L6

5.Muzeju komunikācija un izglītība.

Komunikāciju teorija un muzeju prakse. Muzeju komunikācijas specifika.

Muzeju tēls. Muzeju izstādes un ekspozīcijas. To vēstījums un interpretācija.

Izstāžu dizains kā komunikācijas līdzeklis.

Izglītojošais darbs. Muzeju pedagoģija. Mērķa auditorijas un metodes.

10. – 12.

L8

6.Muzeju mārketings.

Mārketinga teorija un muzeju prakse. Struktūras. Funkcijas. Vides faktori. P.R. Reklāma. Zīmols. Konkurence. Jaunu auditoriju piesaistīšana. Papildfinansējuma piesaiste. Internets un mārketings muzejos.

Mārketinga speciālista loma muzejos.

Mārketinga plānu sagatavošana un realizēšana.

Mārketinga politika.

13. – 15.

L8

7. Muzeja speciālists. Profesionalitāte, specializācija. Izglītības iespējas. Profesijas attīstības perspektīves nākotnē.

16.

L6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1. Lekciju un semināru apmeklējums.

2. Rakstisks pārbaudījums - eksāmens par muzeja menedžmenta problematiku.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. Ambrose, T.&Paine, C. Museum Basics, ICOM and Routledge, London, 1993 Chapters 3-5

  2. Becker, J. Marketing-Konzeption: Grundlagendes strategischen marketing managements. Munchen, 1993

  3. Beļčikovs, J., Praude,V. Menedžments, Rīga, 1999.

  4. Biznesa pamati. Eksperimentāla mācību grāmata. Raka. Junior Acievment – Latvia, 1998

  5. Bryant, J. The Principles of Marketing, a Guide for Museums, AIM, 1988


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Muzeju teorija, vēsture un darba organizācija

Kredītpunkti

6

ECTS kredītpunkti

9

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

96

Zinātnes nozare

Vēsture

Zinātnes apakšnozare

Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Lekt. A. Jirgensone, lekt. A. Ozola

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir radīt izpratni par muzeja vietu un lomu sabiedrības dzīvē, muzeju un to klasifikācijas sistēmu daudzveidībā, muzeju darbības standartiem un to izvērtēšanas iespējām, muzeja darbiniekam nepieciešamajām profesionālajām zināšanām un prasmēm, kā arī to iegūšanas iespējām, terminu "muzeoloģija" un "muzeogrāfija" būtību.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Muzeja definīcija. Muzeju un muzeoloģijas vēsturiskās attīstības tendences. Muzeju klasifikācija.

1. – 3.

L16, S4

2. Muzeju darba standarti, to vērtēšanas kritēriji. Muzeja misija.

4. – 5.

L16, S6

3. Muzeju profesija un profesionālisms. ICOM Ētikas kodekss.

6. -10.

L16, S4

4. Latvijas muzeju sistēma un attīstības tendences mūsdienās.

11. – 13.

L8 S6

5. Ievads muzeoloģiskajā domāšanā.

13. – 16.

L 16, S4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Rakstisks eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. Burcaw G.E. "Introduction to Museum Work", (pp.13-23)

  2. Holmans P. "Muzeja fenomena vēsture" (lekcija ISSOM Brno, tulkots raksts)

  3. Ozola A. “Ieskats muzeju attīstībā” (maģistra darba fragments)

  4. Ponomarjov B.B. "Ņesoveršennij muzej v ņesoveršennom mire", M., Robin, 2002 (10.-41.)

  5. ICOM Ētikas kodekss (2.1.)

  6. T.Ambrozs, K.Peins, Muzeju darbības pamati. 2002. (78.nod.)

Literatūra (papildliteratūra)

1. Alexander, E. What is a Museum? Museums in Motion. An Introduction to the History and Functions of Museums. American Association for State and Local History, Nashville, 1979 (pp.9-11)

2. Ponomarjov B.B. Ņesoveršennij muzej v ņesoveršennom mire, Moskva, Robin, 2002 (59.-70.lpp.)

3. Šļahtina, L. M., Fokin S.V. Muzej v obščestve i kuļture. Osnovi muzejnovo ģela. Učebnoje posobije dļja stuģentov pedagogičeskih i gumaņitarnih vuzov. Sankt-Peterburg, Specļit, 2000 (str. 30-40)

4. Rossijskaja muzejnaja enciklopedija, Progress Ripol klassik, Moskva, 2001

5. Weil, S. Speaking About Museums. A Cabinet of Curiosities. Smithsonian Institution Press, Washington D.C.

6. Kauļen, M.E. atb. red. Muzejnoje ģelo Rossiji, Moskva, 2003 (str. 9-209)

7. Impey, O.& MacGregor, A. (eds.) Introduction. The Origins of Museums. The Cabinet of Curiosities in 16th and 17th Century Europe, Oxford University Press, NY, 1985 (pp.1-4)

8. ICR, The National Committee of ICOM Greece, Museum Accreditation. A Quality Proof for Museums

9. Igoe, K. Setting Museum Standards: the United States Experience. Museum International (UNESCO, Paris), No.183 (Vol.46, No 3.1994)

10. Lielbritānijas Muzeju un galeriju komisijas materiāli par muzeju reģistrācijas programmu


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Muzeja krājuma saglabāšana un pārvalde

Kredītpunkti

6

ECTS kredītpunkti

9

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

96

Zinātnes nozare

Vēsture

Zinātnes apakšnozare

Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Ilze Knoka, Indra Vīlistere, Anna Egliena, Mārtiņš Kuplais, Ārija Ubarste, Astrīda Rogule

Kursa anotācija

Kursa uzdevums ir attīstīt izpratni par muzeja krājuma izveides un uzturēšanas vēsturiskajiem un idejiskajiem priekšnoteikumiem; veidot priekšstatu par krājuma izmantošanas aspektiem; sniegt pamatzināšanas krājuma apstrādē un aizsardzībā.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

Normatīvie akti.

1., 2

L6

Ievads krājuma saglabāšanas pamatnostādnēs.

3., 4

L6

Ievads krājuma saglabāšanas pamatnostādnēs.

5., 6.

L6

Krājuma politika

7., 8.

L8

Krājuma politika

9., 10.

S4

Krājuma dokumentēšana.

11., 12.

L8

Krājuma papildināšana.

13., 14.

L8

Krājuma papildināšana.

15., 16.

S2

Krājuma ķīmiskā aizsardzība.

17., 18.

L8

Krājuma ķīmiskā aizsardzība.

19., 20.

L8

Konservācijas un restaurācijas teorija.

21., 22.

L8

Konservācijas un restaurācijas teorija.

23., 24.

S4

Literatūras seminārs.

25., 26.

S4

Krājuma izpēte.

27., 28.

S4

Krājuma drošība.

29., 30.

L8

Krājuma drošība.

31., 32.

S4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

  2. Jānokārto eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

Das Museums depot. – Red. Barbro Repp. – Munchen, 1998.

Dokumentation. Sammlungsdokumentation. – Munchen, 2001.

Experiencing Material Culture in the Western World. – Ed. by Susan M.Pearce. – London: Leicester University Press, 1997.

Huber J. Karin von Lerber. Handlhabung und Lagerung von mobilen Kulturgut. – Bielefeld, 2003.

Museums and the Future of Collecting, - Ed. by Simon J. Knell. – Leicester: Ashgate, 1999.

Radiņš A. Zinātniskais darbs muzejā. – R.: Muzeju valsts pārvalde, 2004.

Susan M. Pearce. On Collecting: An Investigation into collecting in the European tradition. – London and New York, 1995.

The Cultures of Collecting. – Ed. by John Elsner and Roger Cardinal. – London, 1994.

Literatūra (papildliteratūra)

Museum 2000. Confirmation or Challenge?: Keynote speakers and participants in Museum 2000. – Stockholm: Varnamo, 2002.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Diplomātiskais protokols un starptautiskā etiķete

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Lekt. Krzysztof Szyrszeń (Kšištofs Širšeņs), Mag.mus.

Kursa anotācija

Kurss diplomātijas pamatzināšanu un iemaņu apgūšanai protokola jomā. Tiek analizēti protokola pamati un principi, vēsture un nacionālās īpatnības, kā arī etiķete; īpašu uzmanību veltot situācijām, ar kurām nākas saskarties kultūras menedžerim pasākumu organizēšanā. Tiek analizēti kultūras diplomātijas (nacionālas kultūras propagandas) mērķi un tās veikšanas veidi (kultūras institūti, vēstniecību kultūras nodaļas, kultūras sezonas).

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1.Ievads. Kas ir diplomātiskais protokols. Ceļš līdz tā mūsdienu formai - vēsturisks pārskats

1., 2.

L 3

2. Diplomātiskais korpuss un tā struktūra.

2.,3.

L 2

3. Diplomātiskās privilēģijas un imunitātes

3.

L 1

4. Protokolārā kārtība

4., 5.

L 2

5. Vizītkarte

5.

L 1

6. Ielūgumi. Pateikšanās par uzaicinājumu uz viesībām.

6., 7.

L1 S1

7. Sarakste. Uzrunas formas

7., 8.

L1 S1

8. Vizītes un dāvanas.

8.

L 1

9. Viesu uzņemšana un viesību veidi; viesu sēdināšana pie galda

9., 10.

L1 S2

10. Ēdienu un dzērienu izvēle viesībām

10.

L1

11. Apģērba izvēle

11.

L1

12. 1961. gada Vīnes Konvencija par diplomātiskajām attiecībām

11., 12.

L2

13. Karoga etiķete.

12.

L1

14. Kultūras diplomātija, tās mērķi, veikšanas veidi, īpatnības.

13.

L2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Rakstisks eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

---------------

Literatūra (papildliteratūra)

E. Pietkiewicz - Protokół dyplomatyczny, Wydawnictwo Prawnicze, Warszawa 1990

A.Odiņa - Protokols. Rokasgrāmata, Rīga, 2003

V.Kincāns - Lietišķā etiķete un protokols, Zvaigzne ABC

D.Dreimann - Das diplomatische Protokol: Aufgaben, Mittel, Methode und Arbeitsweise, Leipzig 1981

Vienna Convention on Diplomatic Relations, 1961

Vita Līkopa - Lietišķā etiķete starptautiskajā biznesā, Zvaigzne ABC


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

20. gadsimta mūzika

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Mūzikas vēsture un teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesors Pauls Dambis

Kursa anotācija

Kurss dod padziļinātu ieskatu svarīgākajās 20.gs. mūzikas parādībās, tās saistot ar gadsimta socioloģiskām, filozofiskām un mūzikas estētiskām zinātnēm.

Kursa apraksts-plāns

  1. Fin de siecle – jaunās mūzikas estētikas pamatnostādnes T.Adorno darbos.

  2. Futūrisms mūzikā. Prokofjevs, Satī, Lurjē u.c.

  3. Folklorisma jaunā koncepcija B.Bartoka daiļradē.

  4. M.Vēbera racionālais un socioloģiskais pamats mūzikā.

  5. Spektrālās mūzikas vēsture. A.Haba, Č.Aivzs, Dž.Krambs, K.Pendereckis, Dž.Scelsi u.c.

  6. Skaņa un vārds.

  7. Mūzikas instrumentu jaunās iespējas.

  8. Vokālās mūzikas jaunās iespējas.

  9. I.Ksenakisa stohastiskā mūzika.

  10. Austrumu mūzikas iespaidi uz Rietumu mūziku.

  11. Kompjūtermūzikas jaunās iespējas.

  12. Laiks un telpa mūzikā. No K.Štokhauzena līdz Ž.Grisejam.

  13. Jaunā „komplicētība”. B.Fernaihjū.

  14. „Autimūzika” – muzikālo iespēju robežu pārkāpšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. Вебер М Избранное Образ общества Рациональное и социологические основания музыки Москва

  2. Adorno T.W.: Philosophie der Neuen Musik, Frankfurt a.Main, 1958.

  3. Stuckenschmidt H.H.: 20th. Century Music, New York, Mc Graw-Hill, 1969, 1994.

  4. MGG /enciklopēdija vācu valodā/ 1997

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Cage, J.: The Future Music, Nomus-West

  2. Boulez, P.: On Music Today; Cambridge, 1989.

  3. Stockhausen, K.: The New Morphology of Musical Time, Princeton, 2003.

  4. Berry, W.: Structural Functions in Music. Englewood Cliffs, N-Jersey: Prentice Hall, 1976.

  5. Xenakis I.: Music composition Treks. Composers and the Computer, Los Altos, Calif. 1985.

  6. M.Mitchel Waldrop., Complexity. New York, Simon&Sohuster, 1992.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Modernā dramaturģija un literatūra 1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Literatūrzinātne

Zinātnes apakšnozare

Cittautu literatūras vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesors Gunārs Bībers, Dr.philol.

Kursa anotācija

Skaidrot modernisma un postmodernisma jēdzienu saturu, analizēt un vērtēt modernisma virzienu – simbolisma, ekspresionisma, sirreālisma, absurda un apziņas plūsmas darbus, salīdzinot modernisma un postmodernisma estētiskos principus tradīciju un novatorisma mijiedarbe. Kursa metodoloģiskais pamats – kultūrvēsturiskā un salīdzinošā metode.

Kursa apraksts-plāns

  1. Mākslinieciskās domāšanas pamattipi. Reālistiskā un nereālistiskā māksla.

  2. Modernisma jēdziens literatūrā. Modernisma virzienu radnieciskās iezīmes (mākslinieciskās domāšanas pamattipi, filozofiskais pamats, attieksme pret tradīcijām, poētikas iezīmes.)

  3. Modernisms un tradīcija. Mīta un romantisma tradīciju īpašā nozīme modernisma literatūrā.

  4. Modernisms un naturālisms.

  5. Simbolisms. Simbolisma rašanās laiks un estētiskie principi.

  6. S.Malarmē, P.Verlēna, A.Rembo dzeja.

  7. M.Materlinka dramaturģija.

  8. Simbolisma estētiskie principi latviešu literatūrā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

  2. Jānokārto ieskaite.

Literatūra (mācību literatūra)

Bently E. The life of drama. – NY, 1967.

Carlson M. Theories of Theatre. – NY, 1984.

Dirrenmat F. Theaterprobleme. – Zurich Im Verl, der Arche, 1955.

Elam K. The Semiotics of Theatre and Drama. – London, 1980.

Hranzen E. Formen des modernen dramas. – Munchen, 1961.

Innes C. Avant Garde Theatre. – London, 1993.

Kesting M.Zur Strukturen modernen Drama. – Koln. Berlin, 1966.

Modernism. Literature 1890 – 1930. – London, 1991.

Literatūra (papildliteratūra)

H.Ibsens „Meža pīle”

A.Strindbergs „Sapņu spēle”

Š.Bodlērs „Ļaunuma puķes”

Š.Bodlērs „Splīns”

P.Verlēna un A.Rembo dzeja

M.Materlinks „Princese Malena”, „Aklie”, „Aglavena un Selizete”,


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Modernā dramaturģija un literatūra 2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Literatūrzinātne

Zinātnes apakšnozare

Cittautu literatūras vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesors Gunārs Bībers, Dr.philol.

Kursa anotācija

Skaidrot modernisma un postmodernisma jēdzienu saturu, analizēt un vērtēt modernisma virzienu – simbolisma, ekspresionisma, sirreālisma, absurda un apziņas plūsmas darbus, salīdzinot modernisma un postmodernisma estētiskos principus tradīciju un novatorisma mijiedarbe. Kursa metodoloģiskais pamats – kultūrvēsturiskā un salīdzinošā metode.

Kursa apraksts-plāns

  1. Raiņa simbolu teorija.

  2. Ekspresionisma estētiskie principi.

  3. Ekspresionisms vācu dzejā un dramaturģijā (G.Trākls, G.Kaizers).

  4. B.Brehta episkā teātra saistība ar ekspresionismu.

  5. Dadaisma estētiskie principi. Dadaistu dzeja.

  6. Sirreālisma estētiskie principi. Sirreālisms franču dzejā un dramaturģijā.

  7. Apziņas plūsmas literatūra. M.Prusta, Dž.Džoisa un F.Kafkas literārā darbība.

  8. Eksistenciālisms franču literatūrā. A.Kamī, Ž.P.Sartra literārā darbība.

  9. Absurda dramaturģijas estētiskie principi. E.Jonesko, S.Beketa, Ž.Ženē dramaturģija.

  10. Modernisma tradīcijas un to noliegums postmodernisma mākslā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

  1. Jāsaņem pozitīvs vērtējums semināros.

  2. Jānokārto eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

Bently E. The life of drama. – NY, 1967.

Carlson M. Theories of Theatre. – NY, 1984.

Dirrenmat F. Theaterprobleme. – Zurich Im Verl, der Arche, 1955.

Elam K. The Semiotics of Theatre and Drama. – London, 1980.

Hranzen E. Formen des modernen dramas. – Munchen, 1961.

Innes C. Avant Garde Theatre. – London, 1993.

Kesting M.Zur Strukturen modernen Drama. – Koln. Berlin, 1966.

Modernism. Literature 1890 – 1930. – London, 1991.

Literatūra (papildliteratūra)

G.Trākla dzeja

G.Kaizers „Gāze”

B.Brehts „Krietnais cilvēks no Sečuānas

M.Prusts „Ziedošu jaunavu pavēnī”

F.Kafkas stāsti

Dž.Džoiss „Uliss”

A.Kamī „Mīts par Sīzifu”

A.Kamī „Mēris”

Ž.P.Šartrs „Nelabums”

Ž.P.Šartrs „Mušas”

E.Jonesko „Krēsli”

S.Bekets „Gaidot Godo”


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Režijas tendences mūsdienu teātrī

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Teātra un kino vēsture un teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesore Valda Čakare, Dr.philol.

Kursa anotācija

Kurss sniedz ieskatu mūsdienu teātra procesā un pārmaiņās, kādas režisora profesija un funkcijas piedzīvo 20. un 21.gadsimta mijā. Kursa ietvaros tiek aplūkots jautājums par vēsturisko avangardu un tā mantojumu mūsdienu teātrī, galveno uzmanību pievēršot formu daudzveidībai, mēdiju kultūras ietekmei un moderno tehnoloģiju pielietojuma veidiem.

Kursa apraksts-plāns

  1. Tradicionālais un jaunais 20.un 21.gs.mijas teātra režijā. Aristoteliskās un nearistoteliskās teātra formas, to attiecības.

  2. Mēdiju kultūra mūsdienu teātrī.

  3. Režisora funkcijas institucionālajā un alternatīvajā (eksperimentālajā) teātrī.

  4. Verbālās un neverbālās zīmju sistēmas mijiedarbības formas iestudējumā. Teksts. Telpa. Ķermenis. Mizanscēna.

  5. Skatītāju attiecības ar izrādi laikā un telpā, publikas zīmju sistēmas.

  6. Moderno tehnoloģiju pielietojuma veidi.

  7. Vēsturiskais avangards un tā mantojums mūsdienu teātrī:

  • performance jeb procesuālā māksla,

  • vides teātris,

  • politiskais teātris,

  • rituāla teātris.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jānokārto eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā. – R., 2002

  2. The Cambridge Guide to Theatre. Ed. by Martin Banham. – Cambridge University Press, 1992

  3. *Bentley, E. The Theory of the Modern Stage. - London, 1992

  4. *Hartnoll, Ph. The Theatre. A Concise History. - Singapore, 1995

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Goldberg, R. Performance Art From Futurism to the Present. – NY, 1988

  2. Gillespie, P.P., Cameron, K.M. The Western Theatre. – NY, 1984

  3. Innes, C. Avant Garde Theatre. – London and NY, 1991

  4. *Любомудров, М. Противостояние. Театр, век XX. Традиции – авангард. – М., 1991

  5. Арто, А. Театр и его Двойник. – С.-П., М., 2000

  6. Смелянский, А. Предлагаемые обстоятелъства. – М., 1999

  7. Schechner, R. The Future of Ritual. – London and NY, 1993

  8. Carlson, M. The Haunted Stage. – Ann Arbor, 2003

  9. Fuchs, E. and Chaudhuri, U., eds., Land/ Scape/ Theater. – Ann Arbor, 2002

*Ar zvaigznīti atzīmētās grāmatas atrodamas LKA bibliotēkā.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Latvijas mūzikas vēsture

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Mūzikas vēsture un teorija

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesors Pauls Dambis

Kursa anotācija

Kursa uzdevums ir nostiprināt zināšanas par Latvijas mūzikas dzīves attīstību, nozīmīgākajām personībām un viņu darbiem. Veidot priekšstatus par latviešu mūzikas vietu pasaules mūzikas kontekstā.

Kursa apraksts-plāns

  1. Mūzika Latvijā līdz 19.gs. sākumam. I.Dziesmu svētki – profesionālās mūzikas sākums.

  2. Latviešu tautas mūzika – žanri, veidi, melod. Izbūve, metroritms, intervālika, instrumenti.

  3. Tautas dziesmu harmonizācijas un apdaru principi J.D.Cimzes, A.Jurjāna un K.Baumaņa daiļradē.

  4. J.Vītols – profesionālās latviešu mūzikas aizsācējs.

  5. E.Dārziņš.

  6. Em.Melngailis.

  7. Alf.Kalniņš, Jānis Mediņš

  8. J.Kalniņš

  9. J.Zālītis

  10. L.Garūta

  11. M.Zariņš

  12. V.Dārziņš

  13. T.Ķeniņš, J.Ivanovs

  14. G.Pone

  15. P.Vasks, P.Plakidis

  16. Jaunākās parādības Latvijas mūzikas dzīvē 1990. – 2000.g.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Aktivitātes nodarbībās, referātu, referātu sagatavošanā, patstāvīgā skaņdarbu klausīšanā un analīzē. Iepazīšanās ar literatūru, spriedumu pastāvība un kompetence.

Literatūra (mācību literatūra)

  1. J.Cimzes Dziesmu rota, R.1875.

  2. Latviešu kora dziesmas antoloģija, sēj.I-XII. R., Sia SOL

  3. Bērziņa V. Jānis Zālītis. R.1978.

  4. Bērziņa V. Jēkabs Poruks, R. Atēnas, 2006.

  5. Dārziņš E. Raksti. R.1975.

  6. Klotiņš A. A.Kalniņš. Komponista dzīve un darbs. R.1979.

  7. Klotiņš A. Im.Kalniņa mūzika. Māksla 1966.

  8. Melngailis E. Latviešu mūzikas folkl.materiāli, I-III, R.1953.

  9. Melnagislis E. Par latviešu tautas dziesmu harmonizāšanu. Raksti, 1949.

  10. Olimpā bez lifta. (Par A.Jērumu), R.1996.

  11. Peters J. Raimonds Pauls. R.1982.

  12. Sakss Im. Jānis Kalniņš / Latvju mūzika – 1970. – Nr.3/

  13. Zariņš M. Pārdomas, pieraksti, feļetoni. R.1980.

  14. Zemzare I. Paula Dambja spēles. R.1990.

Literatūra (papildliteratūra)

  1. Almanahs Latviešu mūzika. I-XIX. R.”Liesma”.

  2. Rakstu krājums Latvju mūzika. I-XXX

  3. Apkalns L. Lettische Musik, Breithopf und Hartel, 1977.

  4. Cīrulis J. Muzikanta piezīmes. 1961.

  5. Zālītis J. Kopoti raksti. R.1960.

  6. Sudrabkalns J. Par mūziku. R.1983.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Latvijas senākās kultūrvēstures problēmas

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Vēsture

Zinātnes apakšnozare

Latvijas vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

24.10.2006.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras teorijas un vēstures katedra

 

Kursa autori

Profesors Juris Urtāns, Dr.hist., Dr.habil.art.

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar pārskatu par senās baltu kultūras galvenajām sastāvdaļām. Kurss ietver pārskatu par baltu materiālo kultūru un tai atbilstošām realitātēm kā arī vairākus citus ar baltu seno kultūru saistītus aspektus (senās rakstības problēma, baltu kuģniecība, „Dzintara”ceļš u.c.) un tās izpausmēm mūsdienās. Kurss balstīts uz arheoloģiskajiem un folkloras materiāliem, izmantojot arī valodniecības, vēstures, antropoloģijas un citu zinātņu dotumus. Kurss lielā mērā ir izstrādāts balstoties uz kursa autora pētījumiem. Kursa izklāstā lielā mērā tiek izmantota materiāla vizualizēšana.

Kursa apraksts-plāns

  1. Ievads

  2. Dzintara ceļš

  3. Grobiņas problemātika un vikingi Latvijā

  4. Senā kuģniecība Latvijas teritorijā

  5. Raksts un rakstu zīmes Latvijā

  6. Kristietības agrīnā ieviešana Latvijā

  7. Rīgas agrīnās izcelsmes problēmas

  8. Zemgaļu osta 13.gs.

  9. Beverīnas problemātika

  10. Latvijas klinšu zīmējumi kā vēstures avots

  11. Mēris un citas epidēmijas Latvijā

  12. Daugavas ūdensceļš un tā kultūrzīmes

  13. Vikingu kuģu replikas un Latvija

  14. Cilvēku upurēšana Latvijā

  15. Alas Latvijā kā kultūrvēsturisks fenomens

  16. Arheoloģiskās mistifikācijas, pakaļdarinājumi un viltojumi Latvijā

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jāapmeklē ne mazāk kā divas trešdaļas lekciju. Jānokārto rakstveida eksāmens.

Literatūra (papildliteratūra)

Dzintara ceļš.

Spekke A. The Ancient Amber Routes and Discovery of Eastern Baltic. – 1976.

Spekke A. The Ancient Amber Routes and the Geographical Discovery of the Eastern Baltic. - Stockholm: M. Goppers, 1957.

Grobiņas problemātika un vikingi Latvijā.

Lamm J.P. Ships or ducks? Comment on the Picturestone found at Grobina Latvia. Fornvännen. – 86. – Stockholm, 1991.

Petrenko V. A picturestone from Grobin (Latvia). Fornvännen. – 86. – Stockholm, 1991.

Petrenko V., Urtāns J. The Archaeological Monuments of Grobiņa. - Riga - Stockholm:Museum of National Antiquities and Latvian Cultural Foundation, 1995.

Senā kuģniecība Latvijas teritorijā.

Malvess R. Senais latviešu kuģis un jūrnieks. Latvju tautas daiņas. - I sēj. - R., 1928. - 351.-365.lpp.

Malvess R. Baltijas senā jūras flote. Izglītības mēnešraksts. - 1942. - Nr.7. - 196.-199.lpp.

Pāvulāns V. Latvijas tautību kuģniecība agrā feodālisma laikmetā. Feodālisms Baltijas reģionā. - Rīga, 1985. - 17.-34.lpp.

Pāvulāns V. Latvijas ostas XVI – XVII gadsimtā. Latvijas PSR ZA Vēstis. – 1966. – Nr.10.

Pāvulāns V. Satiksmes ceļi Latvijā XIII - XVII gs. - Rīga: Zinātne, 1971. – 235 lp.

Stepiņš P. Seno kuršu jūrnieki un viņu kuģi. Dabas un vēstures kalendārs 1969. - R.,1968. - 181.-185.lpp.

Urtāns J., Asaris J. A study of historical port sites in Kurzeme between Pāvilosta and Užava. Lietuvos archeologija. – 2001. – T.21. – P.367-374.

Raksts un rakstu zīmes Latvijā.

Apīnis A. Latviešu grāmatniecība feodālisma laikmetā (līdz 18.gs. vidum). – R., 1969.

Jansons A. Donāta gramatikas tulkojums latviešu cilšu valodās 13.gs. LPSR ZA Vēstis. – 1965. – Nr.12. – 25.-38.lpp.

Malvess R. Viduslaiku vaskotās plāksnītes Latvijā. LPSR ZA Vēstis. – 1949. – Nr.10. – 129.-144.lpp.

Malvess R. Jautājums par raksta lietošanu Latvijas teritorijā līdz XII gs. beigām. R Kr Endz. – R., 1959. – 555.-566.lpp.

Ozols A. Veclatviešu rakstu valoda. – R., 1965.

Paegle Ed. Kādas rakstuzīmes senbalti pazinuši. Latvijas Saule. – 1931. – Nr.97./99.

Stalidzāns O. Rakstu pieminekļi Latvijas teritorijā līdz XIII gadsimtam kā kultūrvēsturiskās attīstības liecība. Kultūras krustpunktu meklējumi. – Rīga: Latvijas Kultūras akadēmija, 1998. – 15.-36.lpp.

Kristietības agrīnā ieviešana Latvijā.

Andersons E. Dānijas sakari ar Baltijas zemēm no IX līdz XIII gadsimtam vēstures avotu gaismā. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas vēstis. - 1990. - Nr.1. - 30.-46.lpp.

Fletcher R. The Conversion of Europe. From Paganism to Christianity 371 – 1386 AD. – Fontana Press, 1998.

Mugurēvičs Ē. Krustiņveida piekariņi Latvijā laikā no 11.līdz 15.gs. Arheoloģija un etnogrāfija. - XI - Rīga,1974.

Mugurēvičs Ē. Kristīgās ticības izplatība Latvijas teritorijā 11. - 12.gs. un katoļu baznīcas ekspansijas sākums. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. - 1987. - Nr.5. - 10.-27.lpp.

Stepiņš P. Kristus vārdā pie kuršiem. Dabas un vēstures kalendārs 1989.gadam. - Rīga, 1988. - 213.-215.lpp.

Stepiņš P. Kā mūsu senči kristīti? Karogs. - 1989. - Nr.2. - 125.-132.lpp.

Rīgas agrīnās izcelsmes problēmas.

Caune A., Vilsone M. Rīgas 12.gs. plānojuma rekonstrukcija. Muzeji un kultūras pieminekļi. – Rīga, 1977. – 14.-18.lpp.

Caune A. Rīgas loma Daugavas lejteces apgabalā 10.-12.gs. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. – 1992. – Nr.3. – 7.-13.lpp.

Caune A. Rīgas vārda izcelsmes skaidrojumi un to atbilstība arheoloģiskajām liecībām. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis. – 1992. – Nr.6. – 35.-41.lpp.

Caune A. Kā radās un veidojās priekšstats par pirmsvācu Rīgu. Senā Rīga. Pētījumi pilsētas arheoloģijā un vēsturē. – Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 1998. – 73.-106.lpp.

Zandberga R. Rīgas pilsētas plānojums un apbūve agrajos viduslaikos. Pilsētu attīstība un arhitektūra Latvijas PSR. – R., 1974. – 151.-182.lpp.

Zeids T. Rīgas pilsētas dibināšanas problēmas historiogrāfijā. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. – 1974. – Nr.10. – 47.-57.lpp.

Zemgaļu osta 13.gs.

Balodis K. Zemgales osta. Dzīvei pretim. – Rīga, 1936.

Dukurs R. Vai Daugmales pilskalns ir Indriķa Livonijas chronikā minētā zemgaļu osta. Senatne un Māksla. – 1939. – Nr.1. - 12.-30.lpp.

Ērglis R. Kur atradās Zemgales osta? Latviešu senatnes pētītāju biedrības raksti. – Nr.1. – Rīga, 1938.

Klišāns V. Neapdzīvotas un mazapdzīvotas zemes Zemgalē un tai pieguļošās teritorijās 13.gs. Latvijas Universitātes zinātniskie rakasti: Vēsture. Feodālisma problēmas Baltijā. – Rīga, 1993.

Radiņš A. Zemgaļu un skandināvu sakari 10.-12.gadsimtā. Tirdzniecības uzbūves daži aspekti. Pētījumi zemgaļu senatnē. Rakstu krājums. – Rīga: Latvijas vēstures muzejs, 2004. – 77.-87.lpp. (Latvijas vēstures muzeja raksti Nr. 10. Arheoloģija un antropoloģija)

Šterns I. „De portu Semigallie”. Arheoloģija un Etnogrāfija. – 19.laidiens. – Rīga, 1997. – 165.-170.lpp.

Zemītis G. Daugmales attiecības ar Rīgu un Zemgali. Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē. – Rīga, 2004. – 161.-168.lp.

Beverīnas problemātika.

Abuls P. Kur atradās Beverīna? Izglītības ministrijas mēnešraksts. - 1924. – 160.-175., 286.-294., 424.-434., 544.-556., 639.-659.lpp.

Brastiņš E. Beverīnas pilsvieta. – Rīga: Zinātne, 1992. – 54 lp.

Graudonis J. Vēsturnieku minēta, bet neatminēta mīkla. In: Brastiņš E. Beverīnas pilsvieta. – Rīga: Zinātne, 1992. – 5.-16.lpp.

Stepiņš P. Kur atradās Beverīnas pils? Zvaigzne. – 1983. – 20.nov.

http://www.sauleskoks.lv/kratuve/e_zigurs_beverinas_lokalizacija.php

Latvijas klinšu zīmējumi kā vēstures avots.

Laime S. Latvijas klinšu raksti: Ar izpēti saistīto jautājumu ievirzei. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis 5/6: 125-138.

Laime S. Traces of rituals in Latvian Rock Carvings. Aurinkopeura 2. Suomen muinaistaideseuran julkaisuja. Kaksikymmentä vuotta muinaistaiteen parissa. Kabli III konferenssin 25.-27.06.2003 esitelmiä. – Tartu, 2004. – PP.47-66.

Laime S. Rauņa Velnalas zīmju klints. Latvijas zinātņu akadēmijas vēstis. A daļa. Sociālās un humanitārās zinātnes. – 2004. – Nr.5. (58.sējums) – 43.-53.lpp.

Urtāns J. Representation of a Medieval Ship on a Sandstone Rock Face along the River Rakstupīte in Latvia. Lübeck style? Novgorod style? Baltic Rim Central Places as Arenas for Cultural Encounters and Urbanisation 1100 – 1400 AD. Transactions of the central level symposium of the Culture Clash or Compromise (CCC) project held in Talsi September 18-21 1998. Ed. M.Auns. – Riga: Nordik, 2001. – PP.155-165. (CCC papers: 5)

Mēris un citas epidēmijas Latvijā.

Bērziņš J. Mēra postījumi Vidzemē 1710. Valsts archīva raksti. - R., 1933.

Cohen D. The Black Death. – New York: Franklin Watts, Inc., 1974.

Cowie L.W. The Black Death and Peasants’ Revolt. London: Wayland Publishers, Ltd., 1974.

Karlsons Ž. Lielais mēris Kurzemē (1709-1711). – Jelgavas ģimnazijas mazpulks, 1936. – 32 lp.

Kohn G.C. ed. Encyclopedia of Plague and Pestilence. New York, 1995.

Švābe L. Mēris Latvijas zemēs un pilsētās. Dzimtenes kalendārs 1990.gadam. – Apgāds Trīs rozes [Zviedrija], 1990. – 57.-66.lpp

Vasold M. Die Pest. Ende eines Mythos.-Theiss, 2004.

Daugavas ūdensceļš un tā kultūrzīmes.

Daugavas raksti. No Koškovciem līdz Daugavpilij. - Rīga, 1996. - 239 lpp.
Daugavas raksti. No Daugavpils līdz Pļaviņām. - Rīga, 2000. - 253 lpp.

Marnics H. Mūsu baltā Daugava. – Grāmatu draugs, 1966.

Urtans J. The Daugava River as a Chord of Latvian archaeology 1945 - 1999. - 3 p. - http://viking.hgo.se/bsaan/Papers/urtans.html

Villeruša V. Gājums. –Rīga, 1994.

Vikingu kuģu replikas un Latvija.

Edberg R. Vägen till Palteskiuborg. – Sigtuna, 2001. (Meddelanden och Rapporter från Sigtuna Museer. Nr.5).

En Vikingfärd genom Ryssland och Ukraina. Redaktör R. Edberg. – Sigtuna musseet, 1998.

Urtāns J. Pa Daugavu vikingu kuģī. Labietis. – 2003.gada 105.burtnīca. – 3933.-3941.lpp.

/aifurship/daugava.html

http://www.lkf.lv/vikingi/ENG/diary.html

Cilvēku upurēšana Latvijā.

Green M.J. (1998). Humans as ritual victims in the later prehistory of western Europe. Oxford Journal of Archaeology 17(2). – 1998. – PP. 169-189.

Alas Latvijā kā kultūrvēsturisks fenomens.

Urtāns J. Senās kulta alas Latvijā. Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis. - 1977. - Nr.2(355). - 85.-94.lpp.

Urtāns Y. Cult Caves of Latvia. The Human Use of Caves. Ed. C.Bonsall and Ch. Tolan-Smith. - BAR International Series, 667. - The Basingstoke Press, 1997. - P.90-100.

Urtāns J., Eniņš G. Latvian sandstone caves as cultural phenomena. Journal of Baltic Studies. – Vol.XXXII, Number I. Spring 2001. – PP.95-99.

Arheoloģiskās mistifikācijas, pakaļdarinājumi un viltojumi Latvijā.

Apals J. Vēsturei zuduši raksti. Dabas un vēstures kalendārs 1972. – Rīga,1971. – 213.-215.lpp.

Celmiņš A. Par Salaspils akmens galvu. Latvijas Vēstures institūta žurnāls. – 2001. – Nr.1.-121.-125.lpp.

Celmiņš A. The ‘lost’ Salaspils stone head. Humanities and Social Sciences, Latvia. Art, applied art and symbols in Latvian archaeology. – 2(39)/2003. – PP.36-47.

Urtāns J. Oleru rūnakmens – viltojums vai atdarinājums? Latvijas Vēsture. – 2003. – Nr.1(49). – 29.-39.lpp.

Urtāns J. Skudra pie kalna. Arheologa stāsti. – Nordik, 2004. – 181 lpp.


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Mūzikas industrija, autortiesības un līgumtiesības

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Viesprofesors Dr. Norberts Tūrovs

Kursa anotācija

Kursa mērķis – studentiem apgūt kultūras industrijas jēdzienus, it īpaši autortiesību aspektā. Tiek analizētas dažādas autortiesību jomas. Mūzikas tirgus un tā attīstības tendences. Praktiski tiek apgūti ar autortiesību aizsardzību saistīti līgumi un to veidošana.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Kultūrekonomikas jēdzieni.

1.,2

L 4

2. Radošie: autori un mākslinieki.

3.,4.

L 2; S 2

3. Produkti: uzstāšanās, ieraksti.

5., 6., 7.

L 4; S 2

4. Mūzika un video.

8.

L 2

5. Menedžeri, producenti.

9.

L 2

6. Atskaņotāji, organizatori.

10.

L 2

7. Mūzikas tirgus dati un fakti.

11., 12., 13.

L 4., S 2

8. Autortiesības.

14.

L 2

9. Autortiesību līgumi.

15., 16.

L 2; S 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jāiesniedz referāts un jānokārto rakstveida eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

1.Moser/Scheuermann (Hrsg.)

Handbuch der Musikwirtschaft 4. Aufl.1997, Starnberg

ISBN 3780801426

2. Rauhe/Demmer (Hrsg.)

Kulturmanagement (Theorie und Praxis einer professionellen Kunst),

Berlin 1994

ISBN 3110129825

3. Rehbinder, Manfred

Urheberrecht - Ein Studienbuch 9.Aufl. Muenchen 1996

ISBN 3406414176

4. Schack, Heimo

Urheber- und Urhebervertragsrecht, Tuebingen 1997

ISBN 3161468171

5. Schaefer/Kfoerfer

Tontraegerpiraterie - Ein Leitfaden fuer die Praxis, Starnberg 1995

ISBN 3780801469

6. Rehbinder/Schaefer/Zombik (Hrsg.)

Aktuelle Rechtsprobleme des Urheber- und Leistungsschutzes sowie der

Rechtewahrnehmung (Festschrift fuer Norbert Thurow), Baden-Baden 1999

ISBN 3789058726


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Vispārīgā ekonomikas teorija

Kredītpunkti

8

ECTS kredītpunkti

12

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

128

Zinātnes nozare

Ekonomika

Zinātnes apakšnozare

Ekonomikas teorija

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Viesprofesore Dr. Katerīna Nellinga

Kursa anotācija

Kursa mērķis – iepazīt un apgūt ekonomiskās likumsakarības makroekonomikā un mikroekonomikā.

Analizēt to pielietošanu praksē, īpaši attiecībā uz kultūras sfēru.

Vispārējo ekonomikas pamatu iepazīšana un apgūšana.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Kāpēc vajadzīga apmācība tautsaimniecībās? Definīcija un sistemātika.

1.

L 2

2. Pamatproblēma: Trūkumi un vajadzības.

2.

L 2

3. Specializācija, darba pienākumu iedalījums.

3.

L 2

4. Maiņa un nauda. Lēmums un izdevīgs gadījums.

4.

L 2

5. Saimnieciskās organizācijas pamatformas. Centralizēta plānotā saimniecība. Tirgus ekonomikas organizācijas pamatlikumi.

5.,6.,7.,8

L 6, S 2

6. Cenu izstrādes pamatlikumi.

9.

L 2

7. Pieprasījuma un pārdošanas pamatlikumi.

10.,11.

L 4

8. Pieprasījuma līknes izmaiņas. Piedāvājums un nepietiekams pieprasījums.

12.,13.,

14.,15.

L 6, S 2

9. Piedāvājuma līknes izmaiņa, reakcijas uz cenu un ienākumu izmaiņām. Piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbība.

16.,17.,

18.,19.

L 6, S 2

10. Makroekonomikas pamatlikumi. Apgrozījuma un kopprodukta analīze. Iekšzemes kopprodukts un bruto produkts..

20.,21.,

22.,23.

L 6, S 2

11. Ražošanas lietojuma un sadalījuma aprēķināšana. Tautsaimniecības aprēķinu sistēmas robežas.

24.

L 2

12. Makroekonomiskais standartmodelis.

25.

L 2

13. Izdevumu multiplikatorā iedarbība. Makroekonomikas centrālie jautājumi: teorija un empīrija, produkts un pieaugums – pieaugums un konjunktūra.

26.

L 2

14. Nodarbinātība un bezdarbs -= cena un inflācija, ienākumi un ienākumu sadale.

27.

L 2

15. Kultūra un ekonomika.

28.

L 2

16. Valsts kultūras izdevumu tautsaimnieciskās iezīmes.

29.

L 2

17. Iespējamās pētījumu metodes: multiplikatorie un akceleratorie modeļi.

30.

L 2

18. Ieguldījumu un saražotā analīze.

31.

L 2

19. Dažādu valstu kultūras budžetu analīze.

32.,33.

L 4

20. Kultūras iestādes.

34.,35.

L 4

21. Nodarbinātība kultūras iestādēs. Investīcijas kultūras iestādēs.

36.

L 2

22. Dažādas tautsaimniecības iezīmes.

37.,38.

L 4

23. Izdevumi, kas saistīti ar personālu.

39.,40.

L 4

24. Valsts nodokļu maksātāju nauda.

41.,42.,

43.,44.,

45.

L 8, S 2

25. Publisko izdevumu teorija.

46.,47.

L 4

26. Kāpēc pastāv valsts? Valstiskas rīcības pamatojumi un formas.

48.,49.,

50.,51.,

52.

L 8, S 2

27. Normatīvā analīze.

53.

L 2

28. Valstiska rīcība un tirgus nespēja.

54.,55.

L 4

29. Sadarbība ar citiem raidīšanas centriem: vietējie raidītāji.

56.

L 2

30. Tirgus nepilnības. Sabiedriskais īpašums.

57.

L 2

31. Meritorie labumi. Pozitīvā analīze: valstiska rīcība un politiskas gribas veicināšana.

58.,59.,

60.,61.,

62.

L 8, S 2

32. Tiešās demokrātijas teorija.

63.

L 2

33. Reprezentatīvās demokrātijas teorija.

64.

L 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nokārtots rakstisks un mutisks eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

1. Peter Bendixen, Einführung in die Kultur- und Kunstökonomie, 2., erweiterte Auflage, Wiesbaden, November 2001

2. Gunter Engelhardt, Vorlesungsskript zur Einführung in die Finanzwissenschaft, Hamburg, 1987.

Statistisches Bundesamt: Kulturfinanzbericht 2003. Pressemitteilung vom 5. Mai 2004

3. Elke Vogel: "Ein Jammergefälle von Nord nach Süd Theaterjahr 2005", in: Weser Kurier, 7. Dezember 2005,

4. Pius Knüsel: Der Teufel der Evaluation. In: Zeitschrift für KulturAustausch 4/2003

5. Richard Musgrave, The Theory of Public Finance, New York 1959

6. Dieter Brümmerhoff, Finanzwissenschaft, 8. Auflage, München/Wien 2001

7. Kreditaufnahme, Grenzen. Stabilitäts- und Wachstumspakt der Europäischen Union von 1997

8. Werner Heinrichs: Nichts wird mehr so sein wie gestern! Die neuen Mühen und Chancen der Kulturfinanzierung. In: Handbuch KulturManagement, Band 3


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Kultūras industrija. Digitālā komunikācija.

Kredītpunkti

8

ECTS kredītpunkti

12

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

128

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Viesprofesors Dr. Dīters Herbsts

Kursa anotācija

Kursa mērķis – iepazīt un apgūt komunikāciju likumsakarības, it īpaši jauno mēdiju kontekstā. Tāpat studenti apgūst digitālās komunikācijas un kultūras industriju: to finansējumu, mārketinga un sabiedrisko attiecību pielietojumu. Īpašs akcents tiek likts uz praktisku analīzi, dažādu nozaru un piemēru izpēti.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Kultūrekonomika un digitālā komunikācija.

1.

L 2

2. Digitālās komunikācijas īpatnības.

2.

L 2

3. Digitālā komunikācija un jauktās komunikācijas. 

3.

L2

4. Digitālās komunikācijas un kultūras menedžmenta jomas.

4.

L 2

5. Informācijas pārveide digitālajos medijos.

5.,6.,7.,8

L 6, S 2

6. Anforderungen an Bilder und Texte in digitalen Medien

9.

L 2

7. Internets kā digitālās komunikācijas pamatproblēma. 

10.,11.

L 4

8. Digitālās komunikācijas koncepcijas.

12.,13.,

14.,15.

L 6, S 2

9. Piemēri.

16.,17.,

18.,19.

L 6, S 2

10. Ievads kultūras ekonomikā.

20.,21.,

22.,23.

L 6, S 2

11. Ievads kultūras ekonomikā.

24.

L 2

12. Definīcija.

25.

L 2

13. Uzdevumu jomas.

26.

L 2

14. Kultūras ekonomika.

27.

L 2

15. Kultūras ekonomika. Izdevniecību piemērs.

28.

L 2

16. Izdevniecības „Springer” piemērs. 

29.

L 2

17. Lobiji.

30.

L 2

18. Mārketings kultūrekonomikā.

31.

L 2

19. Kultūrekonomikas finansēšanas modeļi.

32.,33.

L 4

20. Kultūrekonomikas veicināšanas modeļi.

34.,35.

L 4

21. Fnaudas līdzekļu palielināšana.

36.

L 2

22. Piemērs: Berlīnes Komiskā opera.

37.,38.

L 4

23. Izstādes un mākslas gadatirgi kultūrekonomikā.

39.,40.

L 4

24. “Design Mai” piemērs.

41., 42.,

43., 44.,

45.

L 8, S 2

25. Kultūrekonomikas projektu piemēri.

46.,47.

L 4

26. Kultūrekonomikas projektu piemēri.

48.,49.,

50.,51.,

52.

L 8, S 2

27. Konceptu pielietojums.

53.

L 2

28. Uzņēmuma identitāte.

54.,55.

L 4

29. Zīmolu vadība.

56.

L 2

30. Sabiedriskās attiecības.

57.

L 2

31. Ievads zinātniskajā darbā.

58.,59.,

60.,61.,

62.

L 8, S 2

32. Mājas darbu zinātniskā kvalitāte.

63.

L 2

33. Zinātniskais darbs.

64.

L 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nokārtots rakstisks un mutisks eksāmens.

Literatūra (mācību literatūra)

Doelker, C.: Ein Bild ist mehr als ein Bild. Visuelle Kompetenz in der Multimedia-Gesellschaft. Dritte, durchgesehene Auflage, Stuttgart 2002

Frey, S.: Die Macht des Bildes. Der Einfluss der nonverbalen Kommunikation auf Kultur und Politik. Bern u.a. 1999

Grittmann, E.: Die Konstruktion von Authentizität. In: Knieper, T. und Müller, M.G. (Hrsg.), 2003, S. 131

Herbst, D./Scheier, C.: Corporate Imagery. Wie Ihr Unternehmen ein Gesicht bekommt. Berlin 2004

Knieper, T.: Text und Bild in der Werbung. Bedingungen, Wirkungen und Anwendungen bei Anzeigen und Plakaten. Köln 2001

Knieper, T. und Müller, M.G. (Hrsg.): Authentizität und Inszenierung von Bilderwelten. Köln 2003

Kroeber-Riel, W. und Esch, F.-R.: Strategie und Technik der Werbung, 5. Auflage, Stuttgart 2000

Kroeber-Riel, W.: Bildkommunikation, München 1996

Pricken, Mario: Visuelle Kreativität. Kreativitätstechniken für neue Bilderwelten in Werbung, 3D-Animation & Computer-Games. Mainz 2003

Schierl, T.: Der Schein der Authentizität, In: Knieper, T. und Müller, M.G. (Hrsg.), 2003, S. 161

Schuster, M.: Wodurch Bilder wirken. Köln, 1992

Woll, E.: Erlebniswelten und Stimmungen in der Anzeigenwerbung. Analyse emotionaler Werbebotschaften. Wiesbaden 1997


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Mārketinga pētījumi

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Socioloģija

Zinātnes apakšnozare

Lietišķā socioloģija

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Lekt., Mag.art. Anda Laķe

Kursa anotācija

Kurss sniedz pārskatu par marketinga pētījumu īstenošanas priekšnosacījumiem, darba uzdevuma izvirzīšanas specifiku un pētījuma lomu lēmumu pieņemšanas procesā uzņēmumā, par pētījumu organizāciju un norisi, kā arī par iegūtās informācijas izmantošanas iespējām. Īpaša vērība tiek pievērsta empirīsko pētniecisko metožu lietošanas pamatprincipu un mērķgrupas (-u) pamatraksturojumu izpētes iespēju apguvei.

Mērķis – attīstīt prasmi saskatīt tos sociālo un marketinga problēmu aspektus, kuri pakļaujami empīriskai izpētei, kā arī prakstiskas iemaņas empīrisko sociālo pētījumu metodikas pielietojumā. Veidot priekšstatu par empīriskajā sociālajā pētījumā iegūtās informācijas izmantošanas iespējām uzņēmuma marketingā.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Marketinga pētījumi, to specifika. Marketinga pētījumu klasifikācija.

1.

L4

2. Marketinga pētījumu process.

2.

L4

3. Darba uzdevuma uzstādījums. Uzdevuma risinājuma pieejas izstrāde jeb pētījuma dizainēšna, pētījuma plāna izstrāde.

3., 4.

L4, S4

4. Datu vākšana

5.

L4

5. Pētījuma metodoloģijas: kvantitatīvās un kvalitatīvās metodoloģijas pamatprincipi. Izlases izveides kvantitatīvās un kvalitatīvās aptaujas ietvaros.

6. – 8.

L8, S4

6. Kvantitatīvās pētījumu metodes. Kvantitatīvās aptaujas formas, novērojums un satura analīze.

9., 10.

L8

7. Kvantitatīvās aptaujas instrumentārija izstrāde. Jautājumu formulēšanas metodiskie pamatprincipi kvantitatīvajā metodoloģijā.

11., 12.

L4, S4

8. Anketas sagatavošanas metodiskie priekšnosacījumi.

13.

L4

9. Kvalitatīvās pētījumu metodes. Grupu diskusija. Dziļā intervija.

14.

L4

10. Vadlīniju sagatavošana fokusgrupām un dziļajām intervijām.

15.

S4

11. Datu apstrādes un analīzes īpatnības kvantitatīvās un kvalitatīvās aptaujas ietvaros. Atskaites sagatavošana un prezentācija.

16.

L4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Līdzdalība nodarbībās, dalība grupu darbos in semināros; sekmīgi nokārtots eksāmens testa formā

Literatūra (mācību literatūra)

  1. Approaches to qualitative research. New York, 2004

  2. Babbie E. The Practice of Social Research. Belmont, 2004

  3. Creswell J.W. Research Design. Thousand Oaks, 2003

  4. Locke L.E. Reading and anderstanding research. Thousand Oaks, 2004

  5. Naresh K.Malhotra. Marketing Research. New Jersey,1996

  6. May T. Social Research. Buckingam, 2001

  7. Mariampolski H. Qualitative market research. 2001

  8. Mc Neill P. Research methods. London, 2000

  9. Padgett D.K. Qualitative Methods in Social Work research. Thousand Oaks, 1998

  10. Payne G., Payne J. Key concepts in Social Research. Thousand Oaks, 2005

  11. Punch K. Introduction to Social Research. Thosand Oaks. 2000

  12. Sullivan Th. Methods of social Research. Fort Worth, 2001

  13. The A-Z of Social Research. Thousand Oaks, 2003

  14. De Vaus D.A. Research Design in Social Research. Thousand Oaks.2001

Literatūra (papildliteratūra)

1. A.Kremers. G.Vilgers. Tirgus izpete. BALTA eko, Riga, 2004


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistru studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Režijas teorija 1

Kredītpunkti

5

ECTS kredītpunkti

7,5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

80

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Teātra un kino teorija un vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

12.02.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

 

Kursa autori

Profesors Jānis Siliņš, as.prof.Māra Ķimele, docents Mihails Gruzdovs

Kursa anotācija

Studiju mērķis: režijas teorijas apguve.

Kurss sniedz padziļinātas zināšanas režijas teorijas vēsturiskajos aspektos, darbā ar dramaturģisko materiālu un režijas izteiksmes līdzekļiem.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Latviešu teātra māksla režijas teorijas kontekstā

1.2

L2, S2

2. Teātra režija Eiropā 19.gs.

3,4

L2, S4

3. K.Staņislavska metode.

5

L2

4. K.Staņislavskis aktiera darbs ar sevi radošajā procesā

6,7,8,9, 10

L4, S10

5. K.Staņislavskis aktiera darbs ar lomu radošajā procesā

11, 12, 13, 14, 15, 16

L4, S12

6. Režijas izteiksmes līdzekļi. Mizanscēna(telpa, telpa attiecībā pret dekorāciju, dekorācija attiecībā pret telpu, aktieru izkārtojums telpā, pret dekorāciju. Ritms, attālums, temporitms

1,3,5,7,9,11,13,15

L6, S12

7. Lugas analīze:laikmets, teātra un mākslas vēsturiskais apstākļi un konteksts; autora nodomi, tēma.

2,4,6,8. 10, 12, 14, 16

L6, S14

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Ieskaite un dalība semināros

Literatūra

  1. 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā.R.,2002

  2. Станиславский К.С. Работа актера над собой. Москва, 1989

  3. Станиславский К.С. Работа актера над собой. Москва ,1990

  4. M.Knebeļ. Poezija pedagogiki.O deistvennom analize pjesi i roļi, M.,GITIS, 2005


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Režijas teorija 2

Kredītpunkti

5

ECTS kredītpunkti

7,5

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

80

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Teātra un kino vēsture un teorija

Kursa apstiprinājuma datums

12.02.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

 

Kursa autori

Profesors Jānis Siliņš, as.prof.Māra Ķimele, docents Mihails Gruzdovs

Kursa anotācija

Studiju mērķis: režijas teorijas apguve.

Kurss sniedz padziļinātas zināšanas režijas teorijas vēsturiskajos aspektos, darbā ar dramaturģisko materiālu un režijas izteiksmes līdzekļiem.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Vsevoloda Meierholda režijas meklējumi un teorētiskie aspekti

1.2, 3,4, 5

L4, S6

2. Aleksandra Tairova režijas meklējumi un teorētiskie apsekti

6,7,8,9

L4, S6

3. Mihaila Čehova režijas meklējumi un teorētiskie aspekti

10, 11, 12, 13, 14, 15, 16

L6, S12

4. Režijas izteiksmes līdzekļi

1, 3, 5, 7, 9, 11, 13, 15

L8, S12

5.Lugas analīze

2, 4, 6, 6, 8, 10, 12, 14, 16

L6, S16

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens un dalība semināros

Literatūra

  1. 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā.R.,2002

  2. Таиров А.Я. Записки режиссера. Москва.,1970

  3. Чехов М. Литературное наследие, М.,1995

  4. Gordon M. The Stanislavsky Technique Russia. N. Y., 1987


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

B daļas kurss

Kursa nosaukums

Režijas teorija 3

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Teātra un kino teorija un vēsture

Kursa apstiprinājuma datums

12.02.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Teātra un audiovizuālās mākslas katedra

 

Kursa autori

Profesors Jānis Siliņš, as.prof.Māra Ķimele, docents Mihails Gruzdovs

Kursa anotācija

Studiju mērķis: režijas teorijas apguve.

Kurss sniedz padziļinātas zināšanas režijas teorijas vēsturiskajos aspektos, darbā ar dramaturģisko materiālu un režijas izteiksmes līdzekļiem.

Kursa apraksts-plāns

Temats

Nedēļa

Nodarbību veids un stundas

1. Episkais teātris. Bertolda Brehta teorētiskās nostādnes

2, 4,

L2, S2

2. Džordžo Strēlera režijas māksla

6,

L2,

3. Režija Krievijā 20.gs otŗa puse(G.Tovstonogovs, A.Efross)

8, 10, 12,

L2, S4

4. Režija Eiropā 20.gs. otrā puse(P.Šteins, uškina, P.Bruks, R.Vilsons)

14, 16

L2, S2

5.Lugas analīze: darbs ar studējošā izvēlēto materiālu

1, 11, 13, 15

L4, S4

6. Režijas izteiksmes līdzekļi: Žanrs un stils. Izrādes virsuzdevums. Iecere un līdzekļi tās veidošanā. Uzveduma koncepcija. Scenogrāfijas, mūzika, kostīmi, gaisma.

3, 5, 7, 9,

L2, S6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens un dalība semināros

Literatūra

  1. 20.gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā.R.,2002

  2. Brook P. The Empty Space, London, 1968

  3. Brook P. Threads Of Time, Methuen Drama, 1998

  4. A. Efross. Profesija: Režisors, Rīga, 1981


Latvijas Kultūras akadēmija

Humanitāro zinātņu maģistra studiju programma „Mākslas”

A daļas kurss

Kursa nosaukums

Mediju industrija

Kredītpunkti

8

ECTS kredītpunkti

12

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

128

Zinātnes nozare

Mākslas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Kultūras teorija

Kursa apstiprinājuma datums

15.05.2007.

Katedra, kura apstiprināja kursu

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

 

Kursa autori

Viesprofesors Dr.Steven Paul

Kursa anotācija