Главная > Документ


5. STUDIJU PROGRAMMAS PAŠNOVĒRTĒJUMS

5.1. STUDIJU PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR 2001. GADĀ AKREDITĒTO STUDIJU PROGRAMMU

Salīdzinot ar 2000. gadā akreditēto programmu, LKA maģistra studiju programmā nav veiktas būtiskas saturiskas izmaiņas. Izmaiņas, kas nepārsniedz 15 %, galvenokārt skar programmas formu, un ir vērtējamas kā tās sakārtojuma optimizācija.

Nebūtiskas izmaiņas programmā izraisīja šādi cēloņi:

  1. LKA unikālās – humanitārās zinātnes vienojošās, bet daudzo specializāciju dēļ vienlaikus sarežģītās programmas pārskatāmības, saprotamības un savstarpējās salīdzināmības, kā arī tās īstenošanas optimizācijas un vienāda līmeņa akadēmisko rezultātu panākšanas nepieciešamība;

  2. Boloņas procesa prasība dalībvalstīm pēc strikti nodalītiem studiju līmeņiem gan zināšanu, prasmju un iemaņu, gan iegūstamās kvalifikācijas ziņā;

  3. Programmas realizācijas optimizācijas prasība arvien pieaugošā studentu skaita, darba apjoma dēļ, kā arī apgriezti proporcionāli sarūkošā rocība mācību telpu skaita un to kapacitātes ziņā;

  4. Programmas kursu sakārtojuma pa semestriem izlīdzinājuma vajadzība studējošo noslodzes izlīdzināšanai;

  5. Programmas pirmajā akreditācijā pielaistās neprecizitātes: kursa realizācijai nepieciešamo stundu un tām atbilstošo kredītpunktu nesabalansētība un neatbilstība pašreiz spēkā esošajiem Izglītības ministrijas normatīviem;

  6. Nepieciešamība nepārtraukti uzlabot programmas kvalitāti, lai realizētu LKA sev izvirzīto mērķi pielāgoties labākajām šāda līmeņa un ievirzes augstskolām pasaulē.

  1. Programmas pārskatāmībai:

    • Galvenās izmaiņas skar kursu nosaukumu maiņu un to novietojumu programmas kopainā, kas programmu nemaina ne saturiski, ne arī tās būtību,

    • stingrā programmas strukturējuma prasība, ko, izvērtējot programmas stiprās un vājās puses, LKA sev izvirzīja 2007. gadā, arī liek programmai izskatīties ārēji savādākai. Tā, līdzīgi kā bakalaura programma, proporcionāli ir sadalīta vienādās daļās A un B daļa un A daļā sakārtota pa kursu blokiem vai moduļiem. Tas ļauj ļoti viegli pārraudzīt, salīdzināt un arī plānot visas humanitāro zinātņu maģistra programmas apakšprogrammas.

    • Visa programmas A daļa ir kļuvusi gandrīz identiska, ļaujot nolasīt galveno otrā jeb maģistra studiju līmeņa uzdevumu,- attīstīt bakalaura programmā iestrādātās teorētiskās iemaņas zinātniskā līmeņa sasniegšanai. A daļas strukturējums ir kursu blokos: 1. Humanitāro zinātņu teorija un metodoloģija, 2. Kultūras teorija, filozofija un politika, 3. Mūsdienu kultūras un mākslas teorija un 4. maģistra darbs.

    • Humanitāro zinātņu maģistra programmā sadalījums pa blokiem, kas ir identiski pirmās akreditācijas materiālos minētajiem, tiks saglabāts arī programmai attīstoties nākotnē. Arī iespējamo izmaiņu gadījumā, ja netiek skarti kursu bloki, bez grūtībām var tikt saglabāta programmas pēctecība, saturiskā atbilstība zinātņu nozarei un akadēmiskā kvalitāte.

  1. Kredītpunktu izlīdzinātība:

    • Visos programmas un studiju līmeņos izlīdzinājuma ceļā panākta kredītpunktu un stundu skaita atbilstība, kas ne vienmēr bija ievērota pirmās akreditācijas dokumentos. Tā kā tādējādi palielinājās kredītpunktu skaits, neizmainot akreditēto programmu, veicām minimālu izlīdzināšanu priekšmetos, kuros tas iespējams;

    • Visos programmas un studiju līmeņos panākts kredītpunktu izlīdzinājums pa semestriem un studiju gadiem, nepārsniedzot 40 KP gadā robežu.

  1. Studiju līmeņu nodalītības prasība:

    • LKA kopš iepriekšējās akreditācijas pagājušo 6 gadu laikā veikusi Studiju programmu saturisko analīzi un to sakārtojumu atbilstoši akadēmiskajām prasībām 1., 2. un 3. studiju līmenim.

  1. Studiju līmenī jeb Bakalaura studiju programmā tiek panākta vispusīga izglītība galvenajās humanitāro zinātņu jomās, kā arī izkoptas nepieciešamās iemaņas un prasmes specializācijas jomā, lai pēc šī līmeņa programmas apgūšanas varētu sekmīgi strādāt gan savā izvēlētajā jomā, gan būt spējīgam pielāgoties radniecīgām profesijām. 1. studiju līmeņa beidzējiem ir pietiekamas prasmes zinātniski-pētniecisku darbu izstrādē un zināšanām atbilstošu praktisku darbu veikšanā.

  1. Studiju līmenī jeb Maģistra studiju programmā tiek panākta daudz dziļāka orientēšanās humanitārajās zinātnēs nekā 1. līmeņa studiju līmenī studējošajiem, kā arī uzstādītas augstas prasības zinātniski-pētniecisko darbu izstrādē kādā no specializācijas laukiem. Īpaša uzmanība šai līmenī tiek pievērsta humanitāro zinātņu metodoloģijai, kā arī studējošie tiek orientēti uz kreatīvu zinātnisko darbu izstrādi, kas liek mainīt un revidēt „iemācītus uzskatus”, iestrādājot zinātniskās pētniecības pamatus, ļauj savā nozarē brīvi operēt ar metodēm un jēdzieniem. 2. līmeņa LKA beidzējiem ir ļoti labas prasmes zinātniski-pētniecisko darbu izstrādē, specializācijas virzienā zināšanas parasti pārsniedz citu augstskolu studējošo zināšanu līmeni.

  1. Studiju līmenī jeb Doktora studiju programmā zinātniski-pētnieciskais darbs tiek profesionalizēts. LKA doktorantūras mērķis ir izveidot zinātniekus humanitārajās zinātnēs.

Pielāgojoties ārējām un iekšējām prasībām LKA maģistra programmā veiktās izmaiņas 17 % apjomā saprotam kā nepieciešamu programmas kvalitātes un tās nemainīguma garantu.

5.2. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA AKADĒMISKĀS IZGLĪTĪBAS STANDARTAM

Humanitāro zinātņu „Mākslas” bakalaura studiju programmas saturu, struktūru un organizāciju nosaka šādi normatīvie akti:

    1. Ministru kabineta noteikumi Nr. 2 (03.01.2002) par valsts akadēmiskās izglītības standartu,

    2. LKA Satversme (14.11.2003, ar grozījumiem 21.11.2006)

MK not. Nr.2, II. 8: Studiju programmas īstenošanā paredzēta ne vairāk kā 6 obligāto priekšmetu apguve vienlaikus.

LKA Humanitāro zinātņu maģistra programmas obligātajā A daļā nevienā no apakšprogrammām nav vairāk kā 6 obligāto priekšmetu semestrī.

MK not. Nr.2, IV. 23.: Maģistra studiju programmas apjoms pilna laika studijās ir no 80 KP, no kuriem ne mazāk kā 20 KP ir maģistra darbs.

LKA Maģistra studiju programmas apjoms ir 80 KP, no kuriem 20 KP ir bakalaura darbs.

LKA Humanitāro zinātņu maģistra programmas visu humanitāro zinātņu specializācijas programmas tiek realizētas 2 gadu jeb 4 semestru pilna laika studijās.

MK not. Nr.2, IV. 24.: Maģistra studiju programmas obligātajā saturā ietver attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēti (ne mazāk kā 30 KP) un teorētisko atziņu aprobāciju zinātņu nozares aktuālo problēmu aspektā (ne mazāk kā 15 KP).

LKA Maģistra programmas specifiskās uzbūves un organizācijas dēļ obligātais saturs ir iekļauts gan programmas A, gan B daļā.

A daļā ir ietvertas humanitāro zinātņu atziņas un metodoloģiju atspoguļojoši kursi 20 KP apjomā, bet B daļā – humanitāro zinātņu specializācijas jomas teorētisko atziņu izpētei veltīti kursi 20-30 KP apjomā, kas kopā veido 40-50 KP. Zinātņu nozares teorētisko atziņu aprobācija maģistriem jādemonstrē savā maģistra darbā, kas veido 20 KP.

    1. Studiju programmas materiāli-tehniskais un metodiskais nodrošinājums

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) bibliotēka - Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācijas (LATABA) biedre - nodrošina pieeju atbilstošai un daudzveidīgai informācijai, atbalstot mācību procesu visās LKA studiju programmās un pētniecisko un zinātnisko darbu ar nepieciešamo humanitāro un pedagoģisko zinātņu avotu pieejamību. Bibliotēkas 826 lietotājiem pieejami lasītavas un abonementa pakalpojumi. Ar Starpbibliotēku abonementa (SBA) – gan iekšzemes, gan starptautiskā – palīdzību iespējams saņemt jebkuru dokumentu no jebkuras bibliotēkas. Bibliotēkas fondā ir 56000 iespieddarbu un elektronisko informācijas nesēju. Bibliotēkā tiek pasūtīti 16 periodiskie izdevumi, galvenokārt lielākie Latvijā izdotie laikraksti, kā arī studiju virzieniem atbilstoši žurnāli par kultūru, mākslu un teātri. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), Latvijas Akadēmisko bibliotēku (LAB) un ārvalstu vēstniecībām LKA bibliotēka saņem daudz dāvinājumu. LKA bibliotēkas krājuma vērtīgs papildinājums ir LKA katedru un zinātnisko pētījumu centra specializētie krājumi – mācībspēku zinātniskās pētniecības un jaunrades darbi, bakalauru un maģistru diplomdarbi.

Bibliotēkas krājums tikai daļēji ir brīvpieejas. Tuvākajā laikā, lai palielinātu lietotāju iespējas iepazīties un lietot visus bibliotēkā esošos informācijas nesējus, tas tiks organizēts pilnībā brīvpieejas.

Tuvākajā nākotnē tiek plānots no elektroniskā kopkataloga atsevišķā datu bāzē izdalīt studentu un pasniedzēju zinātniskos un jaunrades darbus. Paralēli elektroniskajam kopkatalogam (kas darbojas uz integrētās bibliogrāfiskās informācijas sistēmas bāzes ALEPH) darbojas alfabētiskais un sistemātiskais kartīšu katalogi. Bibliotēkā ir 7 datori, 2 – darbiniekiem, 5 – lietotājiem, ir interneta pieslēgums, pieejami printēšanas, kopēšanas un skenēšanas pakalpojumi.

LKA bibliotēka ir piedalījusies Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektu konkursos, piedalās valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” piedāvāto elektronisko resursu un datu bāzu izmēģināšanā un izmantošanā.

Attīstības stadijā ir starptautiskās sadarbības un pieredzes apmaiņas kontaktu veidošana ar radniecīgām augstskolām.

6.1. Imatrikulācijas noteikumi

Apstiprināti LKA Senātā

2006. gada 27. oktobrī,

labojumi 2007. gada 14. maijā

Uzņemšanas noteikumi

maģistra studiju programmā

Latvijas Kultūras akadēmijā

Latvijas Kultūras akadēmijas Uzņemšanas (imatrikulācijas) noteikumi maģistra studijām izstrādāti saskaņā ar Augstskolu likuma 46. un 47. panta prasībām, Latvijas Republikas Ministru kabineta 2006. gada 10. oktobra Noteikumiem „Prasības, kritēriji un kārtība uzņemšanai studiju programmās” un LKA Satversmi.

1. Uzņemšanas pamatprincipi

1.1. Par LKA studentu maģistra akadēmisko studiju programmā var kļūt Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas nepilsoņa pasi, Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kā arī personas, kam ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, neatkarīgi no to dzimuma, nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīvesvietas, ja pretendentam ir bakalaura akadēmiskais grāds vai augstākā akadēmiskā izglītība.

1.2. Maģistra studijās Audiovizuālās mākslas apakšprogrammā un Teātra mākslas apakšprogrammā prioritāte ir humanitāro zinātņu bakalauriem mākslās vai pretendentiem ar augstāko izglītību audiovizuālās mākslas vai teātra mākslas jomā.

1.3. Studijas LKA var tikt apmaksātas no valsts budžeta, kā arī fizisko vai juridisko personu līdzekļiem atkarībā no konkursa rezultātiem. Ārvalstnieki var studēt LKA uz līguma pamata.

1.4. Uzņemšana maģistra studiju programmā studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā.

1.5. Maģistra studijās Kultūras teorijas apakšprogrammā bez konkursa var reģistrēties LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās, kuru bakalaura gala pārbaudījumu vidējais vērtējums nav zemāks par 9 (teicami).

2. Reflektantu reģistrācija studijām

2.1. Uz uzņemšanu studiju programmā pretendējošo personu (turpmāk: reflektants) reģistrācija notiek no 2007. gada 11. līdz 13. jūlijam katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00 Latvijas Kultūras akadēmijā Rīgā, Ludzas ielā 24.

2.2. Reģistrējoties studijām LKA, reflektants

2.2.1.iesniedz pieteikumu studijām (noteikta parauga veidlapa, aizpildāma LKA);

2.2.2. uzrāda pasi un iesniedz tās galvenā atvēruma lapas kopiju;

2.2.3. uzrāda augstāko izglītību apliecinošu dokumentus (diplomu un diploma pielikumu), kā arī iesniedz to kopijas;

2.2.4. iesniedz divas fotokartītes (3x4 cm);

2.2.5. iesniedz Curriculum vitae, kurā atspoguļota arī līdzšinējā darbība kultūras un mākslas jomā (Audiovizuālās mākslas apakšprogrammā arī radošā darbība).

2.2.6. Kultūras menedžmenta apakšprogrammas un Mēdiju un kultūras menedžmenta apakšprogrammas reflektanti iesniedz motivācijas vēstuli 2000–3000 zīmju apjomā, kurā pamatota izvēle studēt kultūras menedžmentu.

2.2.7. Pieteikumam var pievienot arī sertifikātus, izrakstu no darba līgumu grāmatiņas un citus dokumentus vai to kopijas, kas saistīti ar izvēlēto studiju programmu.

2.3. Ja kādos no Uzņemšanas komisijā iesniegtajiem vai uzrādītajiem dokumentiem ir cits personas uzvārds (vārds) nekā personas pasē, tad jāuzrāda arī laulības apliecība vai cits dokuments, kas apliecina uzvārda (vārda) maiņu.

2.4. Ja persona izglītības dokumentu vai grādu ir ieguvusi ārvalstīs, tā iesniegumam pievieno Akadēmiskā informācijas centra izziņu par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam vai grādam atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments vai grāds.

2.5. Reģistrēties studijām LKA, uzrādot pilnvaru, var arī reflektanta pilnvarota persona.

2.6. Iesniedzot dokumentus, noteikta reģistrācijas maksa Ls 10 (desmit latu) vienā apakšprogrammā. Samaksātā reģistrācijas maksas summa netiek atdota.

2.6.1. LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās, kuriem ir tiesības reģistrēties maģistra studijām bez konkursa, reģistrācijas maksu nekārto.

2.6.2. LKA humanitāro zinātņu (mākslās) bakalauriem, kuri pārbaudījumus (testus) nekārto, bet reģistrē LKA bakalaura studijās iegūtos vērtējumu, reģistrācijas maksa tiek samazināta par 50%.

2.7. Reflektants var reģistrēties ne vairāk kā divās LKA izsludinātajās maģistra studiju apakšprogrammās.

3. Iestājpārbaudījumi un konkursa uz studiju vietām norise

3.1. Reflektantu uzņemšana maģistra akadēmisko studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz iestājpārbaudījumu rezultātiem.

3.2. Reflektanti kārto šādus iestājpārbaudījumus

3.2.1. Kultūras teorijas apakšprogrammā; Kultūras menedžmenta apakšprogrammā;

a) tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju svešvalodas gala pārbaudījuma rezultātu);

b) tests zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju gala pārbaudījumu – bakalaura eksāmena un bakalaura darba – vidējo atzīmi);

c) pārrunas.

3.2.2. Audiovizuālās mākslas apakšprogrammā

a) tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju svešvalodas gala pārbaudījuma rezultātu);

b) tests zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju gala pārbaudījumu – bakalaura eksāmena un bakalaura darba – vidējo atzīmi);

c) radošais konkurss (saskaņā ar LKA Teātra un audiovizuālās mākslas katedras apstiprinātu Nolikumu).

3.2.3. Teātra mākslas apakšprogrammā

a) tests angļu (vai vācu, vai franču) valodas zināšanu pārbaudei (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju svešvalodas gala pārbaudījuma rezultātu);

b) tests zināšanu pārbaudei kultūras teorijā un vēsturē (LKA humanitāro zinātņu bakalauri mākslās var nekārtot šo pārbaudījumu, bet reģistrēt bakalaura studiju gala pārbaudījumu – bakalaura eksāmena un bakalaura darba – vidējo atzīmi);

c) radošais konkurss (saskaņā ar LKA Teātra un audiovizuālās mākslas katedras apstiprinātu Nolikumu).

3.2.4. Mēdiju un kultūras menedžmenta apakšprogrammā

a) pārrunas (vācu valodas prasme, motivācija studijām, līdzšinējā darba pieredze, izpratne par kultūras procesiem, praktiskās situācijas modelēšana).

3.3. Iestājpārbaudījumi maģistra studijām LKA notiek no 2007. gada 16. līdz 25. jūlijam. saskaņā ar Prorektora akadēmiskajā darbā apstiprinātu grafiku.

3.3.1. Iestājpārbaudījumi tiek vērtēti 10 ballu sistēmā.

3.3.2. Ierodoties uz iestājpārbaudījumiem, jāņem līdzi pase vai LR izdota autovadītāja apliecība un Pieteikuma reģistrācijas izdruka.

3.3.3. Personas, kas nav ieradušās uz iestājpārbaudījumiem sarakstā norādītajā laikā, turpmākos pārbaudījumus nekārto.

3.3.4. Reflektantu motivētas apelācijas par iestājpārbaudījumu vērtējumu LKA tiek pieņemtas rakstveidā divu dienu laikā pēc vērtējuma izziņošanas. Apelāciju izskata Rektora vai Rektora pilnvarotas personas izveidota Apelācijas komisija trīs darba dienu laikā.

4. Konkursa rezultātu izziņošana

4.1. Konkursa rezultātus nosaka un apstiprina LKA Uzņemšanas komisija.

4.2. Konkursa rezultāti tiek izziņoti ne vēlāk kā trīs dienu laikā no konkursa noslēguma dienas.

4.3. Pēc pārbaudījuma nokārtošanas reflektanti tiek informēti par konkursa rezultātiem. Gadījumā, ja konkursā iegūto punktu summa ir vienāda, priekšroka ir tiem reflektantiem, kuriem ir augstāks vērtējums: Kultūras teorijas apakšprogrammā – testā kultūras teorijā un vēsturē; Kultūras menedžmenta apakšprogrammā – pārrunās; Audiovizuālās mākslas apakšprogrammā un Teātra mākslas apakšprogrammā – radošajā konkursā.

4.4. Uzņemšanas komisijas lēmumu par konkursa rezultātiem reflektants var apstrīdēt LKA Rektoram adresētā motivētā iesniegumā divu dienu laikā pēc to paziņošanas. LKA Rektora pieņemto lēmumu persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

5. Studiju līguma noslēgšana un ierakstīšana studējošo sarakstā (imatrikulācija)

5.1. Reģistrācija pilna laika maģistra studiju programmā notiek laikā no 2007. gada 20. līdz 31. jūlijam.

5.2. Studijas par valsts budžeta līdzekļiem bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanai fiziskā persona var izmantot vairākas reizes. Priekšroka studijām par valsts budžeta līdzekļiem ir tām personām, kuras akadēmisko grādu vai augstākās izglītības profesionālo kvalifikāciju par valsts budžeta līdzekļiem iegūst pirmo reizi. Par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā.

5.3. Reflektants (turpmāk – studējošais) tiek imatrikulēts ar LKA rīkojumu.

5.4. LKA un studējošais noslēdz Līgumu par studijām, kurā reglamentēti arī studiju apmaksas jautājumi.

5.5. Pretendents zaudē tiesības uz iegūto studiju vietu, kura tam pienāktos pēc pārbaudījumos iegūtajiem rezultātiem, ja LKA norādītajā laikā nereģistrējas studijām. Tādā gadījumā vakantā studiju vieta tiek piedāvāta nākamajam reflektantam pārbaudījumu uzrādīto rezultātu secībā.

5.6. Studējošajam iekārto Studējošā personas lietu, kurā ir šādi dokumenti: reflektanta pieteikums; personu apliecinoša dokumenta kopija; augstāko izglītību apstiprinoša dokumenta kopija; uzņemšanas konkursa rezultātu vērtējums; dokuments, kurā norādīti Rektora rīkojuma par studējošā imatrikulāciju numurs, gads un datums; LKA un studējošā noslēgtā līguma par studijām otrais eksemplārs.

5.7. Uz uzņemšanu studiju programmā pretendējošajai personai Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības prasīt noformēt rakstveidā LKA lēmumu par atteikšanos imatrikulēt šo personu.

6. Studiju uzsākšana LKA vēlākos studiju posmos

6.1. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos maģistra studiju programmā ir iespējama:

6.1.1. ja persona LKA vai citā augstskolā apguvusi studiju programmu, kas vismaz 40 kredītpunktu jeb divu semestru apjomā atbilst LKA pašreizējās maģistra studiju programmas tās apakšprogrammas prasībām, kurā persona vēlas turpināt studijas;

6.1.2. ja kopš eksmatrikulācijas nav pagājuši vairāk par pieciem gadiem;

6.1.3. ja ir vakantas studiju vietas.

6.2. Studiju turpināšanai jāpiesakās pie Dekāna, aizpildot noteikta parauga veidlapu un iesniedzot visus šajos Noteikumos paredzētos dokumentus, lai pieteiktos attiecīgā līmeņa studiju programmā, kā arī iepriekšējo studiju apliecinājuma dokumentus.

6.3. LKA saskaņā ar Nolikumu par studiju kursu akadēmisko atzīšanu salīdzina iepriekš apgūtos priekšmetus un to apjomu ar pašreizējās maģistra studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros kārtojami papildu pārbaudījumi. Priekšmetus ieskaita, ja to apjoms kredītpunktos abās salīdzināmajās studiju programmās ir vienāds vai kredītpunktu skaits iepriekš apgūtajā attiecīgajā priekšmetā ir lielāks. Papildus kārtojamo priekšmetu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 20 kredītpunktu.

6.4. Lēmumu par studiju turpināšanu pēc Studiju programmu padomes ierosinājuma pieņem Rektors vai Rektora pilnvarota persona. LKA izdod rīkojumu par imatrikulāciju, pievienojot veiktā salīdzinājuma protokolu un individuālo studiju plānu ar papildu prasībām (apgūstamie priekšmeti, pārbaudījumu kārtošanas termiņi), ņemot vērā, lai kopā ar papildus apgūstamajiem priekšmetiem studiju gadā iegūto kredītpunktu skaits nepārsniegtu 40 kredītpunktu.

7. Ārvalstnieku uzņemšana LKA

7.1. Ārvalstnieki var studēt LKA saskaņā ar individuālu līgumu vai arī saskaņā ar starptautiskiem vai starpaugstskolu līgumiem.

7.2. Ārzemnieku zināšanām jāatbilst LKA Uzņemšanas noteikumu prasībām.

7.3. Ārzemniekiem pietiekami labi jāprot valodas, kurās notiek mācības.

7.4. Personai, kura iepriekšējo izglītību ieguvusi ārvalstīs pirms pieteikšanās studijām jāveic akadēmisko grādu un diplomu, kā arī vispārējo izglītību apliecinošo dokumentu atzīšana Latvijas Akadēmiskās informācijas centrā.

7.5. Eiropas Savienības valstu pilsoņi, kā arī personas, kam ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā piedalās kopējā konkursā uz studiju vietām.

7.6. Ārvalstnieki, kuriem nav izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, var studēt LKA saskaņā ar LR Augstskolu likuma 83. panta noteikumiem.

    1. Studējošo skaits programmā, pirmajā gadā imatrikulēto un absolventu skaits

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmas

studentu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas/Studiju gadi

1.

2.

3.

kopā

b.

m.

b.

m.

b.

m.

1)

Audiovizuālā māksla

-

-

5

4

-

-

9

2)

Kultūras menedžments

9

16

8

8

10

11

62

3)

Kultūras teorija

9

5

6

8

-

-

28

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

-

3

-

22

-

-

25

5)

Muzeoloģija

6

1

-

-

-

-

7

6)

Kino un video režija

-

-

-

-

-

-

-

7)

Teātra māksla

7

5

-

-

-

-

12

Kopā pa studiju gadiem budžeta un maksas studijas

31

30

19

42

10

11

Kopā pa studiju gadiem

61

61

21

143

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmā

uzņemto studentu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas

Uzņemto skaits

Tai skaitā

Par budžeta līdzekļiem

Par maksu

1)

Audiovizuālā māksla

-

-

-

2)

Kultūras menedžments

25

9

16

3)

Kultūras teorija

14

9

5

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

-

-

-

5)

Muzeoloģija

7

6

1

6)

Kino un video režija

-

-

-

7)

Teātra māksla

12

7

5

Kopā

58

31

27

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmā

absolventu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas

Absolventu

skaits

Tai skaitā

Par budžeta līdzekļiem

Par maksu

1)

Audiovizuālā māksla

1

1

-

2)

Kultūras menedžments

18

6

12

3)

Kultūras teorija

9

3

6

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

22

-

22

5)

Muzeoloģija

1

1

-

6)

Kino un video režija

-

-

-

7)

Teātra māksla

3

-

3

Kopā

54

10

44

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmas

studentu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas/Studiju gadi

1.

2.

3.

kopā

b.

m.

b.

m.

b.

m.

1)

Audiovizuālā māksla

-

-

5

4

-

-

9

2)

Kultūras menedžments

9

16

8

8

10

11

62

3)

Kultūras teorija

9

5

6

8

-

-

28

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

-

3

-

22

-

-

25

5)

Muzeoloģija

6

1

-

-

-

-

7

6)

Kino un video režija

-

-

-

-

-

-

-

7)

Teātra māksla

7

5

-

-

-

-

12

Kopā pa studiju gadiem budžeta un maksas studijas

31

30

19

42

10

11

Kopā pa studiju gadiem

61

61

21

143

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmā

uzņemto studentu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas

Uzņemto skaits

Tai skaitā

Par budžeta līdzekļiem

Par maksu

1)

Audiovizuālā māksla

-

-

-

2)

Kultūras menedžments

25

9

16

3)

Kultūras teorija

14

9

5

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

-

-

-

5)

Muzeoloģija

7

6

1

6)

Kino un video režija

-

-

-

7)

Teātra māksla

12

7

5

Kopā

58

31

27

Humanitāro zinātņu maģistra mākslās programmā

absolventu skaits 2006./2007. akadēmiskajā gadā

Nr.

Apakšprogrammas

Absolventu

skaits

Tai skaitā

Par budžeta līdzekļiem

Par maksu

1)

Audiovizuālā māksla

1

1

-

2)

Kultūras menedžments

18

6

12

3)

Kultūras teorija

9

3

6

4)

Mēdiju un kultūras menedžments

22

-

22

5)

Muzeoloģija

1

1

-

6)

Kino un video režija

-

-

-

7)

Teātra māksla

3

-

3

Kopā

54

10

44

6.3. Studiju procesa organizācija



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Baltijas starptautiskā akadēmija profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

    Документ
    ... lo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs (Mag.iur.) 2001 – 2003 Latvijas Kultūras akadēmija Humanitāro zinātņu maģ ... 2000. Latvijas Kultūras akadēmija Maģistrantūras studiju programma kultūras teorijā un vēsturē Mākslas maģistra grāds kultūras teorijas ...
  2. Latvijas lauksaimniecības universitāte pārtikas tehnoloģijas fakultāte akadēmiskā maģistra studiju programma

    Документ
    Latvijas Lauksaimniecības universitāte Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma „Pārtikas zinātne ... .2008. Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (Vācu filoloģija) Humanitāro zinātņu maģistra gr ...
  3. Baltijas krievu institūts

    Документ
    ... zinatnē. Latvijas Kultūras akadēmija, humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās. Latvijas Universitāte, jurista kvalifikācija. Latvijas Kultūras akadēmija, humanitāro zinātņu bakalaura ...
  4. Satura rādītājs i profesionālās augstākās izglītības programmas “medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojums

    Документ
    ... ās fakultātes maģistrantūras 1 kurss 2003 Latvijas Kultūras akadēmija Humanitāro zinātņu maģistrs mākslās 2003 Latvijas Universitāte ... 12352, 1999. Profesionālā bakalaura un maģistra studiju programmās “Medicīnas inženierija un ...
  5. Akadēmiskā maģistra studiju programma “Filoloģija” Akreditācijas materiāli Rēzekne

    Документ
    Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma “Filoloģija” Akreditā ... cija Latvijas teritorijā 20. gadsimtā // Kultūras krustpunkti. – 1. laid. Sast. J. Urtāns. – R.: Latvijas Kultūras akadēmija, ...

Другие похожие документы..