Главная > Документ


HOREOGRĀFISKĀ PIEREDZE:

  • 2005, marts. - Horeogrāfija dejas drāmai sešiem dejotājiem un diviem mūziķiem “Un atkal par to pašu. I daļa”, Sapņu fabrika, Rīgā

  • 2005, janvāris. - Horeogrāfija izrādei Raimonda Paula muzikālās atmiņas „Starinnije časi” Krievu Drāmas teātrī

  • 2004, aprīlis. - Horeogrāfija mūsdienu dejas izrādei “Kad pūcei aste ziedēs”, Sapņu fabrika, Rīgā

  • 2003, septembris. - Horeogrāfija G.Trosceņecka izrādei “Дама-неведимка” Krievu drāmas teātrī , Tallinnā, Igaunija

  • 2003, maijs - Horeogrāfija K.Auškāpa izrādei “Sapņu pīpe” Dailes teātrī, Rīgā

  • 2003, aprīlīs. - Fona dejotāju grupa Modern Talking “PreEurovision”, Ķīle, Vācija

  • 2003, aprīlīs. - Horeogrāfija izrādei “Solo dļa aktrisi s orkestrom”, Krievu drāmas teātrī, Rīga

  • 2002, septembris. - Horeogrāfija mūsdienu dejas izrādei “Ad Libitum” Latvijas Operā, Rīgā

  • 2002, aprīlīs. - Horeogrāfija mūsdienu dejas izrādei “Alise” Latvijas Operā, Rīgā

  • 2001, septembris. - Eiropas ceļojošais projekts “Pastkartes” Jackson Lane teatrī Londonā, Lielbritānija

  • 2001. - Mūsdienu dejas uzvedums vājredzīgajiem VEF kultūras pilī

  • 2001, aprilis. - Projekts: “Man wanted

  • 2001, jūnijs. - Eiropas ceļojošais projekts “Pastkartes” Sofijā, Bulgārijā

  • 2000, decembris. - Horeogrāfija G.Trosceņecka “Плутни скопена” Krievu drāmas teātrī

  • 2000, novembris. - Horeopgrāfu vakars “Laiks dejot” Dailes teātrī, Rīgā

  • 2000, februāris. - Horeogrāfija R.Paula mūziklam “Māsa Kerija” Krievu drāmas teātrī

  • 2000, janvāris. - Eiropas ceļojošais projekts “Pastkartes” Tanz Haus Cīrihē

  • 1999, novembris. - Eiropas ceļojošais projekts “Pastkartes” Dailes teātrī, Rīgā

  • Projekts:”Otrā daļa”; “Poputčiki”; Horeogrāfu vakars “Laiks dejot” Dailes teātrī, Rīgā; Horeogrāfija rokoperai “Fausts” Dailes teātrī

  • Projekts: “Otrā daļa”; Dejas mēnesis Rīgā, Dailes teātrī; Projekts: “Spļauj griestos svilpodams”; Horeogrāfija teātra izrādei “Šveiks” Dailes teātrī; Horeogrāfija teātra izrādei “Mana jautrā atraitne” Dailes teātrī

  • Projekts: “Saules Dainas” Rīgas Jaunajā teātrī; Projekts: “Trīs lieti”; Projekts: “Mirāža” M.Barišņikova viesizrādē Latvijas Nacionālajā operā; Projekts: “Sniega Karaliene” bērnu dejas teātris “Zadorinka” Rīgā

  • 1996. - Projekts: Kerubini “Requiem”; Projekts: “Siļķu brīvdienas ”; Starptautiskās dejas dienas Rīgā; Projekts: “Trīs…par salātiem”;

Improvizācijas naktis Rīgas Jaunajā teātrī

  • 1994. - Projekts: “On the Eve of Wakening”

VIESIZRĀDES UN FESTIVĀLI:

  • 2004. - Izrāde “Kad pūcei aste ziedēs”, Budapeštā, Viļņā, Klaipēdā, Cēsīs, Limbažos, Liepājā, Kauņā

  • 2003, septembris Projekts “Man wanted” “des PLATEAUX 2003 de la BIENNALE“, Parīzē, Francija

  • 2001, novembris Izrāde Cathy Sharp kompanijas gadadienai, Bazele, Šveice

  • 2001, julijs Meistarklases modernās dejas “Ceh”, Maskava, Krievija

  • 2000, decembris Projekts “Poputchiki” Starptautiskais modernās dejas festivāls “Exersice’2000” Sankt-Peterburgā, Krievijā

  • 2000, novembris Projekts “Poputchiki” Modernas dejas festivals Vesterosā, Stokholmā, Zviedrijā

  • 2000, maijs Projekts:“Poputčiki” Modernas dejas festivals “Impulss” Kišiņevā, Moldovā

  • 2000, februāris Projekts:“Poputčiki”

Starptautiskā horeogrāfu konkursa “Bagnolait” platforma Tallinā

  • 1999, jūnijs Modernās dejas meistarklašu pasniegšana

Starptautiskā modernās dejas festivālā Alma-Atā, Kazakhstānā

  • 1999, marts Projekts: “Otrā daļa”

Fausts” – horeogrāfiskā versija

Starptautiskais modernās dejas festivāls “New Baltic Dance” Viļņā

  • 1998 Projekts: “Spļauj griestos svilpodams” Dance Theatre Workshop, Ņujorkā

  • 1998 Projekts: “Spļauj griestos svilpodams”

Starptautiskais modernās dejas festivāls “Evolution’98” Tallinā

Starptautiskais modernās dejas festivāls “University of Dance” Gdaņskā, Polijā

Showcase Budapeštā, Ungārijā

  • 1997. - X Starptautiskais modernās dejas festivāls Vitebskā, Baltkrievijā

Starptautiskais modernās dejas festivāls “University of Dance” Gdaņskā, Polijā

Starptautiskais modernās dejas festivāls “New Baltic Dance” Viļņā

  • 1996. - Projekts: “Siļķu brīvdienas ”

Starptautiskais modernās dejas festivāls Kauņā

Modernās dejas naktis Viļņā

Projekts: “Trīs…par salātiem”

Starptautiskai kustību festivāls “Sparks” Klaipēdā

  • 1994. - Projekts: “On the Eve of Wakening”

Starptautiskais modes deju festivāls Pērnavā

Pedagoģiskā darbība

  • 2005, februāris - Liverpool Institute of Performing Arts, Hope University, Mercyside Dance Agency

  • 2004, decembris - Barrents festivāls, Hammerfestā, Norvēģija

  • 2003, Novembris - Teātra akadēmijas Horeogrāfijas nodaļa, Helsinki, Somija

  • 2003, Aprīlis - Spirale Dance School, Vīne, Austrija

  • 2003, Marts - Deju festivāls Barents 2003, Hammerfesta, Norvēģija

  • 2002, Novembris -Teātra akadēmijas Horeogrāfijas nodaļa, Helsinki, Somija

  • 2002, Aprilis - Starptauriskais mūsdienu dejas festivāls “University of Dance” Gdaņska, Polija

  • 2002, Marts - Stellaris Dance Theatre

  • 2001, Aprilis - Starptauriskais mūsdienu dejas festivāls “New Baltic Dance” Viļņa, Lietuva

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  • 2005, janvāris - mūsdienu dejas horeogrāfu starptautiska konference Londonā, Jerwood space

  • 2004, decembris - WINLAB 2004, Londona, Lielbritānija

  • 2004, augusts - „Ceh”, Maskava, Krievija

  • 2003, augusts - London International Summer School, Londona, Lielbritānija

  • 2000, jūlijs -Independent Dance Summer semināri, Londonā, pasniedzēji: David Zambrano, Lisa Race, Sondra Loring

  • 1998 - Independent Dance Summer semināri, Londonā, ADF International Choreographer Residence programma ASV, pasniedzēji: Mark Haim, Douglas Nielsen, David Dorfman, Lisa Race, Daniel Lepkoff, David Zambrano, Eric Franklin, TEATER OG Dans i Norden semināri Vilņā

  • 1996 - “Taylor 2” Modernās dejas kompānija Rīgā, Paul Frenak (Francija) Rīgā, modernā deja, Graig Hancock, Indianapolis Modernās dejas kompānija (ASV)

  • Janice Redman (Somija) Rīgā un Tallinā, modernā deja

  • 1994 - Jens Ostberg (Zviedrija) Igaunijā, modernā deja

  • 1994-1995 - ADF semināri Rīgā, pasniedzēji: Randy James, Douglas Nielsen

  • 1992-1994 - ADF semināri Tallinā, Pasniedzēji: Jerry Houligan, Martha Mayer, Mark Taylor

  • 1992 - Elise Boom (Nīderlande) Rīgā, modernā deja

  • 1992 - Ivonna Coppolse (Nīderlande) Rīgā, džeza deja

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds

Dīters Herbsts (Dieter Herbst)

Dzimšanas laiks un vieta

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Profesors, Dr.phil.

Darba vieta

Latvijas Kultūras akadēmija

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Ludzas ielā 24

Rīga LV-1003

Tālr.: 6 7114808

Elektroniskā adrese: www.dieter-herbst.de

Izglītība

  • 1990 promocija Berlīnes Brīvajā Universitātē (Freie Universität Berlin)

  • 1987 Reklāmas un realizācijas asistenta izglītība

  • 1987 – 1992 Ekonomikas un mārketinga studijas Hāgenas Tālmācības universitātē

  • 1985 – 1987 brīvprātīgais darbs sabiedrisko attiecību jomā un citādi projekti

  • 1981 – 1985 Sociālo zinātņu, publicistikas, psiholoģijas un pedagoģijas studijas

Valodas

  • vācu (dzimtā)

  • angļu

Nodarbošanās

  • 2003 – Latvijas Kultūras akadēmija, viesprofesors

  • 2003 – pašreiz uzņēmuma „Source 1 Networks GmbH” saimnieciskais vadītājs

  • 2003 stratēģiskā komunikāciju menedžmenta vieslektors Berlīnes Mākslu universitātē

  • 1988 – 2003 uzņēmuma komunikācijas referents starptautiskā koncernā

  • daudzu starptautisku univeristāšu vieslektors

Zinātniskās intereses

Uzņēmuma komunikācija: krīzes situācijās, medicīniskā uzņēmumā, starptautiskā uzņēmumā.

Cilvēks kā zīmols.

Profesionālās un administratīvās aktivitātes

Semināru organizācija

Zinātniskās un akadēmiskās publikācijas

Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments. Sast. Ivars Bērziņš, Pēters Nēbels. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2006, 161 -181 lpp., ISBN 9984-23-205-0

Edel in schlammpig ... Luxus von der Stange in Hochglanz – corporate imagery! (Seminar-Shop, 12. November 2004)

Corporate Imagery – Neues Modeswort oder univerzichtbares Strategy-Tool? (Ausschnit, Ausgabe 2, November 2004)

Mega-Trend: Corporate Imagery: Unternehmen brauchen Gesicht, März, 2004

Die Praxis al Marke – Markenführung im Gesundhaitsmarkt, Erfolgreiche Strategien zur Kunden-Gewinnung unf –Bindung. Herausgeber: Dipl.-Wirt.-Ing. (FH) Sabine Nemec und prof.Helmut Börkircher, geplanter Erscheinungstermin: Herbst 2004

Public Relations – Perspektive und Potenziale im 21. Jahrhundert. Herausgeber: Tanja Köhler und Adrian Schafranietz, Westdeutscher Verlag, 2004.

Sagatavotie un lasītie mācību kursi

Cilvēks kā zīmola motīvs

Zīmolu vadība

Kapitāla palielināšana

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds

Katrīna Nellinga

Dzimšanas laiks un vieta

01.06.1963, Bērkleja, ASV

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Profesore, Dr.
Darba vieta

Latvijas Kultūras akadēmija

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Ludzas iela 24

Rīga LV-1003

Tālr.: 6 7114808

Elektroniskā adrese: info@kulturmedien-riga.de

Izglītība

  • 1990 – 1993 promocija par Amerikas uzkrājumu institūciju krīzi (magna cum laude), Univeristät der Bundeswehr, Hamburga.

  • 1988 – 1989 Kalifornijas universitāte, Vistas Komūnas koledža Bārklejā, Programmēšanas pamatlīmeņa studijas.

  • 1982 – 1988 Hamburgas Universitāte, Tautasmniecības skolotājs, politekonomijas un ekonomikas vēsture.

Valodas

  • vācu (dzimtā)

  • angļu

  • franču (iesācēja līmenis)

Nodarbošanās

  • Kopš 1993 uzņēmuma konsultante „Roland Berger Strategy”

  • 1997 semināru „Tautsaimniecība neekonomistiem” un „Rakstīšana cita vārdā” (Ghostwriting) vadītāja.

  • 1996 biznesa analītiķe ekonomikā, Sabiedriskā pārvalde, Eiropa

Pedagoģiskā darbība

  • 2005 – pašreiz ekonomikas profesore, Latvijas Kultūras akadēmija, Rīga.

  • 2003 – 2005 finanšu ekonomikas docente Hamburgas Tālmācības augstkolā (Fern-Fachhochschule Hamburg) un tautsaimniecības pedagoģijas docente (kursi ārvalstu studentiem) Hamburgas Universitātē.

  • 1990 – 1993 zinātniskā līdzstrādniece Univeristät der Bundeswehr, Hamburga

Zinātniskās un akadēmiskās publikācijas

Deuschlands Banken in der Krise – Eine Analyse der Situation des deutschen Bankensektors nach der Einführung des Euro. In: Der Oekonom als Politiker. Europa, Geld und die soziale Frage. Lucius&Lucius, Stuttgart, 2003.

Reden schreiben, München, 1998.

Angewandte Volkswirtschaftslehre für Mitarbeiter bei Roland Berger & Partner, München, 1997.

Die Krise der amerikanischen Sparinstitute. Regulierungen, Marktaustrittsbarrieren und Politikversagen – die Krise der amerikanischen Sparinstitute, Duncker&Humbolt, Berlin, 1994.

Sagatavotie un lasītie mācību kursi

Sabiedrības uzdevumu teorijas: kādēļ pastāv valsts? Valstiskas darbības pamatojumi un formas.

Normatīvā analīze: valstiska rīcība un tirgus nespēja. Tirgus nepilnības. Sabiedriskais īpašums.

Meritorais īpašums. Pozitīvā analīze: valstiska rīcība un politiskas gribas izveide.

Tiešās demokrātijas teorija. Reprezentatīvās demokrātijas teorija.

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds

Klauss Pēters Nēbels

Dzimšanas laiks un vieta

29.10.1945.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Prof. honoris causa


Darba vieta

Latvijas Kultūras akadēmija

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Ludzas ielā 24

Rīga LV-1003

Tālr.: 6 7114808

Elektroniskā adrese: info@kulturmedien-riga.de

Starptautiskās studiju apakšprogrammas „Mediju un kultūras menedžments” vadītājs

Izglītība

1976 – 1970 Bibliotēku zinātnes studijas un diploms, Ķelnes augstskola

(Bibliothekwesen, Fachhochshule Köln).

Līdz 1964 Humanitārā Ģimnāzija.

Valodas

vācu – dzimtā

angļu

latīņu

sengrieķu

Nodarbošanās

Kopš 2007 koncerna komunikācijas vadītājs „Holding für Beiersdorf” AG,

Tchibo GmbH, tesa AG un uzņēmuma komunikācijas vadītājs „Tchibo GmbH,

Hamburga.

1983-2007 Preses un sabiedrisko attiecību vadītājs„Holding für Beiersdorf” AG

1975 – 1982 Publicitātes un iepirkumu nodaļas vadītājs izdevniecībā „COOP GROUP”

1971 – 1975 Preses referents izdevniecībā „COOP GROUP”, Hamburgs, Frankfurte pie Mainas

1970 – 1971 Laikrakta „Handelsblatt” redaktors, Diseldorfa

1965 – 1967 Žurnālistikas prakse laikrakstā „Neue Ruhr Zeitung”, Ķelne / Esene

Pedagoģiskā darbība

1998 - LKA viesprofesors

Profesionālās un administratīvās aktivitātes

2001 - Mākslienieku, literātu un publicistu savienības „Der Neue Klub” priekšsēdētājs.

1998 – 2000 Hamburgas autoru apvienības pārstāvis.

1970 – 1972; 1990 – 2007 Vācijas žurnālistu apvienības loceklis.

Zinātniskās un akadēmiskās publikācijas

2006. Kultūras projektu menedžments. Grām.: Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments. Sast. Ivars Bērziņš, Pēters Nēbels. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, , 161 -181 lpp., ISBN 9984-23-205-0

2004 "Veränderte Anforderungen, doch unveränderte Ausbildung. Von der Kalkulation zur Kommunikation: Das neue Markenmanagement" In: "Zukunft gestalten" Hrsg. von Alexander Krylov und Rolf Oberliesen.Moskau Verlag National Business Institute

2003 "Markenbildung im Medien und Kulturbereich". In: Alexander Krylov (Hrsg.) "Public Relations im osteuropäischen Raum", Frankfurt a.M.: Peter Lang Verlag.

1992 "PR in der Praxis", Essen: Stamm Verlag.

1987 "Problemorientierung - Grundlage erfolgreicher Konzeptionen" In: "Die besten Kampagnen", Verlag Moderner Industrie, Landsberg

Piešķirtās prēmijas un stipendijas

2006 Labākais uzņēmuma komunikācijā –Hamburgas / Brēmenes reģions – (Dr. Dēblina vadītas reģionālas žurnālistu aptaujas rezultāts)

2005  Profesors honoris causa. Līdz šim vienīgā Nacionālā Biznesa insitūta goda profesūra(Institūtu dibinājusi Humanitāro zinātņu universitāte), Maskava. Lektors kopš 2002.

2005  Vācijas labākais uzņēmuma spīkeris (Ekonomisko mediju žurnālistu balsojums, ko veicis žurnāls Wirtschaftsjournalist)

2004  Vācijas labākā finansu komunikācija (Finansistu un DVFA žurnālistu balsojums, ko veicis žunāls Capital)

Sagatavotie un lasītie mācību kursi

Mediju menedžmenta teorija un metodika

Aktuālās komunikāciju menedžmenta problēmas

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds

Stīvens Everets Pols (Steven Everett Paul)


Dzimšanas laiks un vieta

Dzimis Atlantā (Džordžijas pavalsts, ASV)

Personas kods

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Viesprofesors, Dr.art.


Darba vieta

Latvijas Kultūras akadēmija

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Ludzas ielā 24

Rīga LV-1003

Tālr.: 6 7114808

Elektroniskā adrese: paul.pegel@i-online.de

Izglītība

  • Doktora grāds muzikoloģijā, Karaliskā Koledža (King’s College) Kembridžā, disertācijas tēma „Haidns”, zinātniskais vadītājs Čārlzs Rozens (Charles Rosen).

  • Maģistra grāds Jēlas Universitātē, ASV. Bakalaura grāds Kolumbijas Universitātē, ASV. Bakalaura darbs novērtēts ar magna cum laude.

Papildināšanās: Harvardas Tieslietu skola (Harvard Law School)

Džiliarda Mūzikas skola (Juilliard School of Music)

Londonas Universitāte (Fulbraita stipendija).

Mūzikas studijas: Flautas spēle pie Viljama Kinkaida (Filadelfijas orķestris)

Valodas

  • angļu (dzimtā)

  • vācu

  • franču

  • latīņu

  • sengrieķu

Nodarbošanās

  • Praktisko Kultūras zinātņu docents Līnebergas Universitātē.

  • Kultūras menedžmenta docents Mūzikas un Teātra augstskolā Hamburgā

  • Mūzikas docents Kolumbijas Universitātē

  • No 1995 radio pārraižu autors un moderators NDR 3 (Hamburga), Deutschlandfunk (Ķelne), National Public Radio (Vašingtona), Deutsche Welle (Ķelne).

  • 1992 – 1995 uzņēmuma „Sony Classical” viceprezidents, Hamburga un Ņujorka.

  • 1975 – 1991 „Deutsche Grammophon” redaktors un producents, Hamburga.

  • 1962 – 1972 „CSB Records” producents, Ņujorka.

  • 1960 – 1962 izdevniecības „Doubleday und Holt, Reinchart & Winston, New York” pārstāvis.

Mākslinieciskā darbība

1982 lekcija un koncerts ar Sentpola kamerorķestri, Minesota

Pedagoģiskā darbība

Lekcijas Kembridžas, Oksfordas, Minesotas, Varvikas, Hamburgas, Līnebergas un Sanktgallenas un Berlīnes Mākslu universitātēs.

Profesionālās un administratīvās aktivitātes

Dalība:

  • Karaliskā Mūzikas asociācija (Royal Musical Association) (RMA), Anglija

  • Izpildītājmākslu tiesību biedrība (Performing Rights Society) (PRS), Anglija

  • Ieraksta Mākslu un zinātņu nacionālā akadēmija (National Academy of Recording Arts and Sciences) (NARAS), ASV

  • Lotosa Klubs (Lotos Club), Ņujorka

  • Rotary International, Hamburga

Zinātniskās un akadēmiskās publikācijas

„Wit and Humour in the Operas of Haydn”, in: Proceedings of the International Joseph Haydn Congress, Vienna, 1982, G.Henle Verlag, 1986.

„Comedy, Wit and Humour in the Haydn’s Instrumental Music”, in: Haydn Studies, WW.Norton, 1981.

„The Musical Surprise: A Discussion of the Element of the Unexpected in the Humor of Haydn”, Cambridge Review, 1975.

Introduction into Notes for The Scatological and Canons of Wolfgang Amadeus Mozart, Walton Music, 1969.

Piešķirtās prēmijas un stipendijas

Akadēmikās prēmijas un stipendijas:

  • Phi Beta Kappa (Kolumbija)

  • Kinne Award in the Humanities (Kolumbija)

  • Woodrow Wilson Fellowship (Jēla)

  • Fulbright Scholarship (Londonas Universitāte)

  • Vaughan Williams Trust, grānts (Kembridža)

Ar producenta darbību saistītās prēmijas:

  • 1993 Grammy balva labākā operas ieraksta producentam

  • vairākkārtējas nominācijas Grammy balvai, tostarp 1983.g. Gada Producents.

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  • 1998 ievadruna pirms B.Britena „Kara rekviēma” atskaņojuma Minsterē un Osnabrikā.

  • 1982 Starptautiskais Haidna kongress, Vīne.

  • 1975 Starptautiskā Haidna konference, Vašingtona

Sagatavotie un lasītie mācību kursi

Mūzikas industrija: elektroniskie mediji un festivāli.

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds

Holgars Raulfs(Holgar Raulf)

Dzimšanas laiks un vieta

18.07.1943., Gerlica pie Oderas

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Viesprofesors, Dr.phil.


Darba vieta

Latvijas Kultūras akadēmija

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Ludzas ielā 24

Rīga LV-1003

Tālr.: 6 7114808

Elektroniskā adrese: drholgarraulf@arcor.de

Izglītība

1972 promocija Heidelbergas universitātē

Politoloģijas, jaunāko laiku vēstures, tiesību un socioloģijas studijas Heidelbergas universitātē

VFR bruņoto spēku rezerves virsnieku skola

Julianum Ģimnāzija Helmštetē

Valodas

  • vācu

  • angļu

Nodarbošanās

  • Personāla, mediju un augstkolu konstultants

  • Apdrošināšanas koncerna „AMB Generali” vadības akadēmijas plāna izstrāde un vadība

  • 1978-1982 Haamburgas parlamenta loceklis (Hamburgische Bürgerschaft)

  • 1969 – 1999 izdevniecībā „Axel Springer” (VFR lielākā laikrakstu izdevniecība) Hamburgā un Berlīnē

  • Brīvprātīgais darbs laikraksta „Braunschweiger Zeitung” redakcijā

Zinātniskās intereses

Finanšu un izglītības politika, uzņēmumu kultūra

Pedagoģiskā darbība

  • Darbojies kā vieslektors Hamburgas Universitātē, Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā, Berlīnes Brīvajā universitātē un Latvijas Kultūras akadēmijā

  • 2000 – 2004 studiju programmas koncepcijas izveide un vadība Bucerius Tieslietu skolā (Bucerius Law School) Hamburgā, pirmajā Vācijas privātaugstkolā praktizējošiem juristiem)

  • Kopš 1999 mediju menedžmenta docents

  • Izdevniecības „Axel Springer” žurnālistu skolas izveide un vadīšana

Profesionālās un administratīvās aktivitātes

Izstrādāti un vadīti semināri par šādām tēmām:

  • Change Management – pārmaiņu procesu izmantojuma stratēģijas, to izstrāde un pielietojums

  • Koncernu stratēģija, zīmoli, vadības uzdevumi

  • Uz klientu orientēts menedžments kā pamatprasme

  • Vērtību izveide ar zināšanu menedžmenta palīdzību (Wertschöpfung durch Wissensmanagement)

  • Sabiedrības strāvojumi un to ietekme uz tirgu, uzņēmumiem, vadības uzdevumiem un personāla vadību

Sabiedriska darbība:

  • Hamburgas Publicistikas akadēmijā

  • D.Šternbergera biedrībā (saņēmis balvu „D.Šternbergera balva par publisku uzstāšanos”, ko saņēmuši valsts kanclers D.Helmūts Šmits un ministrs Volgangs Šeible)

  • Teodora Storma biedrība

  • Bucerius Mākslas klubs

  • Hamburgas Mākslas Halles draugi

  • Ekonomikas padome; sabiedrības vidusslāņa apvienība

Disertācija

Distertācijas tēma: Ziemeļbādenes federālās pavalsts pilsoņi – pērījums par ārpusskolas politiskās izglītības praksi Bādenē – Wirtembergā (Bürger im Staat Nordbaden – Eine Untersuchung zur Praxis der außerschulischen politischen Bildungsarbeit in Baden-Würtemberg). Zinātniskais vadītājs Dolfs Šternbergers (Dolf Sternberger).

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds

Kšištofs Širšeņs (Krzysztof Szyrszeń)


Dzimšanas laiks un vieta

08.02.1973., Kožuhova, Polija

Personas kods
080273-14672

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Lektors, Mag.Art.

Darba vieta

Latvijas Kultūras akadēmija

Ludzas ielā 24

Rīga LV-1003

Tālr.: 6 7114814

Elektroniskā adrese: ks@lka.edu.lv

Izglītība

  • 2007 Diplomātiskā akadēmija Varšavā

  • 1999 – 2002 Latvijas Mūzikas akadēmija Rīgā (Meistarklase)

  • 1998 Eiropas Mocarta akadēmija (piedalīšanās lekcijās un koncertos)

  • 1992 – 1998 F.Šopēna Mūzikas akadēmija Varšavā (maģistra darbs ieskaitīts teicami)

Valodas

  • poļu – dzimtā

  • latviešu – brīvi (Valsts valodas prasmes apliecība, III B līmenis, 2007.g.)

  • angļu – brīvi (Polijas Ārlietu ministrijas sertifikāts, 2004.g.)

  • krievu – brīvi (Polijas Ārlietu ministrijas sertifikāts, 2004.g.)

  • vācu - sarakste

Nodarbošanās

2005 – Latvijas Kultūras akadēmija, Starptautisko projektu vadītājs

2003 – 2004 Polijas Republikas vēstniecība Rīgā – kultūras lietu referents

Zinātniskās intereses

„Public diplomacy”, „Cultural diplomacy”

Mākslinieciskā darbība

Latviešu literatūras tulkošana poļu valodā

Profesionālās un administratīvās aktivitātes

2007 Krakovas Jagaiļa universitātes izdota žurnāla „Zarządzanie kulturą” (Kultūras menedžments) redakcijas sekretārs

Uzstāšanās konferencēs un piedalīšanās projektu realizācijā

  • Vecpils baznīcas ērģeļu renovācijas brīvprātīga koordinēšana un tās ieskandināšanas koncerta 2006.g. 2 septembrī organizēšana.

  • Aprīlis 2006. - Poļu aktierim Janam Pešekam veltīts kino vakars k/t “Rīga” un meistardarbnīcas Kultūras akadēmijā.

Filmu atlase un organizēšana to demonstrēšanai Poļu kino klubam kinoteātrī “Rīgā”. Poļu filmu līdzdalība Festivālā “Baltijas Pērle”.

  • Oktobris 2004. - Pasākumi veltīti Latvijā dzimušā poļu diriģenta Gžegoža Fitelberga 125. dzimšanas gadadienai (tās skaitā Jadvigas Rappē un Maijas Nosovskas koncerts Vāgnera zālē Rīgā).

  • Oktobris 2004. - Poļu teātra grupas SCENA PLASTYCZNA izrāde “Herbārijs” Dailes Teātrī.

Kultūras pasākumi saistītie ar Polijas iestāšanos Eiropas Savienībā

  • Jūnijs – Jūlijs 2004. - Poļu karikatūrista Zbigņeva Jujkas satīrisko zīmējumu izstāde “Nolaupīšana uz Eiropu” Rīgas Centrālajā Stacijā un Liepājā.

  • Jūnijs – Jūlijs 2004. - Skulptūras Kvadrienāle “Eiropas telpa” Rīgā (Magdalena Abakanoviča).

  • Maijs -Jūnijs 2004. - Fotoizstāde “Polija eiropiešu acīm” Stacijas laukumā Rīgā, “Ditton Namā” Daugavpilī, “Rietumu Centrā” Liepājā.

  • Maijs 2004 – Kšištofa Kieslovska filmu retrospekcija (Rīgā, Daugavpilī, Valmierā).

  • Maijs 2004. - Šopēna mūzikas koncerti F.Šopēna Mūzikas akadēmijas profesora J.Romaņuka izpildījumā (Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Daugavpilī).

  • Aprīlis 2004. - Starptautiskais Baleta Festivāls Rīgā (poļu dejotāju līdzdalība).

  • Marts 2004. - Rīgas Festivāla orķestra poļu komponistam Vitoldam Ļutoslavskam veltīts koncerts un izstāde Latvijas Nacionālajā Operā .

  • Novembris 2003 – Janvāris 2004 – Izstāde: “XX.gs. poļu mūzika” + lekcijas, koncerti (Rīgā, Daugavpilī, Ventspilī).

  • 8 septembris 2003. - Boguslava Šefera monodrāma poļu aktiera Jana Pešeka priekšnesumā Dailes Teātrī.

  • 16 – 18 maijs 2003. - Varšavas Dienas Rīgā.

  • 14 – 18 maijs 2003. - Poļu Filmu festivāls (poļu kino kluba piecu gadu jubilejā). Tās ietvaros: Romana Poļaņska filmas “Pianists” pirmizrāde Latvijā.

Sagatavotie un lasītie mācību kursi

Diplomātiskais protokols un starptautiskā etiķete kultūras menedžera darbā

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds

Norberts Turovs (Norbert Thurow)

Dzimšanas laiks un vieta

16.09.1934.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

Profesors, Dr. iur., Dr.rer.pol.


Darba vieta

Latvijas Kultūras Akadēmijā

Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra

Ludzas ielā 24

Rīga LV-1003

Tālr.: 6 7114808

Izglītība

  • 1968 doktora grāds jurisprudencē

  • 1963 doktora grāds politoloģijā

  • 1957 tirgziņa diploms

  • ekonomikas, politoloģijas un ekonomiskās pedagoģijas studijas Hamburgā, Gracā un Vīne

  • 1954 vidusskola

Valodas

  • vācu

  • angļu

  • franču

Nodarbošanās

  • 2000 – Latvijas Kultūras akadēmija, viesprofesors

  • 1973 – 1998 Vācijas blakus tiesību apvienības vadītājs

  • 1976 – 1997 Vācijas fonogrāfiskās apvienības vadītājs

  • 1971 – 1997 Vācijas nodaļas vadītājs starptautiskajā fonogrāfiskās industrijas federācijā (IFPI)

  • 1970 – 1971 Jaunatnes izglītības centra izveide Ganā (Āfrika)

  • 1963 – 1970 Docents, referents ekonomikā un politikā, jaunatnes apvienībā

  • 1957 – 1959 DEA – Deutsche Erdoel AG (finansu plānošana)

Pedagoģiskā darbība

  • No 2000 Viesprofesors Latvijas Kultūras Akadēmijā, Rīga

  • No 1990 profesors, Kultūrmenedžmenta studijās (Hamburga)

  • No 1982 Hamburgas mūzikas un teātra augstskolas docents (ekonomika, finanses, autortiesības)

  • 1963 – 1970 Ekonomikas un politikas docents

Profesionālās un administratīvās aktivitātes

1970 – 1978 Hamburgas parlamenta loceklis Abgeordneter (CDU) der Hamburgischen Buergerschaft

Zinātniskās un akadēmiskās publikācijas

  • Apm. 40 raksti (mūzikas industrija, autortiesības, kultūras menedžments)

  • Līdzizdevējs “Autortiesību un mēdiju tiesību”žurnālā (ZUM)

  • Autortiesību komisijas loceklis Vācijas valsts tieslietu ministrijā, Berlīne

  • Vācijas bibliotēku padomes loceklis (Frankfurte/Leipciga)

Piešķirtās prēmijas un stipendijas

1999 Vācijas Federatīvās Republikas nopelnu krusts (Verdienstkreuz der Bundesrepublik Deutschland)

Sagatavotie un lasītie mācību kursi

Autortiesības un kultūrekonomika

Māksla un kultūra kā tautsaimniecības sastāvdaļa

Atsauksmes rokrakstā un skanētie materiāli

Pielikums Nr.5.

APSTIPRINĀTS

Ar LKA Senāta 28.04.2006.

Lēmumu Nr. 5

Latvijas Kultūras akadēmijas

Nolikums par katedrām

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS

NOLIKUMS PAR KATEDRĀM

  1. Vispārējā sadaļa.

    1. Latvijas Kultūras akadēmijas (turpmāk tekstā - LKA) katedras ir LKA struktūrvienības, kas augstskolā pārstāv un vada vienu vai vairākas studiju virziena Humanitārās zinātnes “Mākslas” apakšprogrammas, veic zinātnisko, mākslinieciski radošo un organizatorisko darbu ar katedras specializāciju saistītajās jomās.

    1. LKA ir šādas katedras:

      1. Kultūras teorijas un vēstures katedra,

      2. Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedra,

      3. Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra,

      4. Teātra un audiovizuālās mākslas katedra.

1.3. LKA katedru darbību koordinē LKA prorektors akadēmiskajā darbā.

2. Katedru izveides kārtība un uzbūve.

    1. Katedru izveido ar LKA Senāta lēmumu un tā darbojas saskaņā ar Senātā pieņemto nolikumu, kas nosaka katedras izveidošanas principus, tiesības, pienākumus un darbības veidus.

    1. Katedru vada katedras vadītājs – profesors vai asociētais profesors.

      1. Izņēmuma gadījumā katedras vadītāja vietas izpildītājs var būt arī savā nozarē atzīts un ar organizatora spējām apveltīts docents vai lektors.

      1. Katedras vadītāja kandidatūru izvirza katedra, balsojot slēgtās vēlēšanās ar vienkāršu balsu vairākumu.

      1. Katedras vadītāja vietas izpildītāja kandidatūru izvirza katedra vai LKA rektors un amatā ar pavēli apstiprina LKA rektors.

      1. Katedras vadītāju uz 5 gadiem ievēl LKA Senāts, balsojot slēgtās vēlēšanās ar vienkāršu balsu vairākumu.

    1. Katedra apvieno tās kompetencē esošo kursu īstenošanai iesaistīto akadēmisko personālu - profesorus, asociētos profesorus, docentus, lektorus un asistentus,- kā arī katedras vadītāja palīgu.

3. Katedras un katedras vadītāja pienākumi:

3.1. veidot LKA darbības mērķiem atbilstošas studiju apakšprogrammas,

    1. nodrošināt to īstenošanu,

    1. pārraudzīt tās kompetencē ietilpstošo apakšprogrammu attīstību, apstiprināt apakšprogrammu vadītājus,

    1. nodrošināt studiju kursus ar atbilstoši kvalificētu akadēmisko personālu,

    1. rūpēties par akadēmiskā personāla zinātnisko, mākslinieciski-radošo un profesionālo izaugsmi,

    1. rūpēties par apakšprogrammās studējošo profesionālo izaugsmi,

    1. rūpēties par labu psiholoģisko mikroklimatu un ētikas normu ievērošanu katedras kompetences ietvaros,

    1. veicināt katedras akadēmiskā personāla zinātnisko un mākslinieciski radošo darbību, kā arī katedras kolektīvās zinātniskās un mākslinieciskās aktivitātes konferenču, semināru, publikāciju, izrāžu, mākslas darbu skašu utml. veidā,

    1. pārraudzīt katedras un katedras locekļu izstrādāto zinātnisko un radoši māksliniecisko projektu izpildi, ja tie ir saistīti ar LKA zinātniskajām un mākslinieciski radošajām aktivitātēm,

    1. veicināt labvēlīgus apstākļus katedras akadēmiskā personāla organizatorisko spēju attīstīšanai,

    1. iesniegt ikgadēju katedras studiju, zinātniskā un mākslinieciski radošā darba pašnovērtējumu divos eksemplāros: LKA rektoram un Studiju Programmu padomei.

    1. Par katedras pienākumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi atbild katedras vadītājs.

  1. Katedras tiesības:

4.1. izvirzīt un izstrādāt priekšlikumus izmaiņu izdarīšanai apakšprogrammas struktūrā, izkārtojumā pa semestriem, kā arī atsevišķu kursu saturiskajā un formālajā uzbūvē, ja tas kalpo mācību procesa optimizēšanai un uzlabošanai. Priekšlikumus par izmaiņām apakšprogrammās katedra iesniedz Studiju programmu padomē,

4.2. apstiprināt katedras kompetencē esošo studiju kursu programmas,

    1. izvirzīt priekšlikumus katedras akadēmiskā sastāva uzlabošanai,

    1. izvirzīt priekšlikumus katedras kompetencē esošās apakšprogrammas klausītāja iekļaušanai studējošo sastāvā,

    1. izvirzīt priekšlikumus katedras kompetencē esošās apakšprogrammas studējošā atskaitīšanai no LKA, ja studējošais sistemātiski nepilda akadēmiskās saistības un viņam ir akadēmiskie parādi,

    1. izvirzīt priekšlikumus LKA studiju un administratīvā darba uzlabošanai,

    1. veikt zinātniskās un radošās aktivitātes gan LKA, gan ārpus tās, kā arī izstrādāt kārtību, kādā piesakāmi un izpildāmi katedras kompetencē esošie zinātniskie un jaunrades darbi,

    1. saņemt un arī pieprasīt no LKA vadības, LKA Senāta un LKA struktūrvienībām visu ar katedras darbību saistīto dokumentāciju un informāciju,

    1. lietot katedras spiedogu.

5. Katedras darba kārtība.

    1. Katedras darbu, docētāju slodžu sadali, pasniedzēju nomaiņu vai aizvietošanu utml. ar katedru saistītus organizatoriskus jautājumus izlemj katedras vadītājs, ko tehniski palīdz izpildīt katedras vadītāja palīgs.

    1. Katedras docētāju slodžu sadali katedras vadītājs saskaņo ar LKA prorektoru akadēmiskajā darbā.

    1. Par visām izmaiņām studiju darba organizēšanā un lēmumiem par studiju darba pilnveidošanu, kas ir saistoši ne tikai katedrai un uzlūkojami kā katedras iekšējā lieta, bet attiecas arī uz LKA kopumā, katedras vadītājs rakstiskā ieniegumā ziņo LKA prorektoram akadēmiskajā darbā.

    1. Visus ar katedras kompetencē esošo apakšprogrammu studiju procesu, kā arī būtiskos ar katedras normālu funkcionēšanu saistītos jautājumus lemj visi katedras docētāji regulāri sasaucamās katedras sēdēs. Katedras kompetencē ir:

      1. katedras vadītāja ievēlēšana,

      1. ierosinājumi par jaunu katedras docētāju amata vietu radīšanu, to pārdēvēšanu vai esošo vietu likvidēšanu,

      1. docētāju kandidatūru izvirzīšana brīvajām akadēmisko amatu vietām,

      1. kursa, bakalaura un maģistra darbu tēmu, kas ir katedras kompetencē, kā arī šo darbu vadītāju un oponentu apstiprināšana. Ja darba oponents ir citas katedras docētājs, tad viņa kandidatūra jāsaskaņo ar attiecīgās katedras vadītāju,

      1. kursa darbu aizstāvēšanas komisiju izveide un aizstāvēšanas procesa organizēšana, ja kursa darbi tiek izstrādāti pie profilējošās katedras docētāja,

      1. priekšlikumu izstrādāšana katedras docētāju iekļaušanai Bakalaura un Maģistra gala pārbaudījumu komisiju vai apakškomisiju sastāvā,

      1. katedras docētāju zinātnisko, mākslinieciski radošo un organizatorisko aktivitāšu plānošana un koordinēšana, īpašu uzmanību pievēršot to saskaņotībai ar studiju procesu, kā arī šīs darbības rezultātu apspriešana un iekļaušana katedras pašnovērtējumā,

      1. visi ar katedras darbību saistītie nereglamentējamie jautājumi.

  1. Katedras lietvedība.

    1. Katedrā tiek glabāti un/vai katedra atbild par šādiem dokumentiem:

      1. katedras kompetencē esošo Humanitāro zinātņu “Mākslas” studiju virziena apakšprogrammu apraksti, to saturiskais un formālais plānojums, kā arī šajās apakšprogrammās docēto studiju kursu apstiprinātie apraksti,

      1. katedras docētāju vai katedras izstrādātie zinātniskie un mākslinieciski radošie projekti un to dokumentācija,

      1. katedras sēžu protokoli,

      1. kursa darbu iesniegšanas un aizstāvēšanas reģistrācijas žurnāli, kas ir katedras kompetencē un kuru aizstāvēšanu tā organizē,

      1. katedrai saistošo atsevišķo studiju kursu eksāmenu un studiju ciklu gala pārbaudījumu biļetes,

      1. LKA darbību reglamentējošie normatīvie dokumenti, kas ir saistoši katedrai,

      1. katedras spiedogs.

    1. Katrā katedrā tiek uzglabāti citi ar katedras darbības specifiku saistīti dokumenti un materiāli, kuru uzglabāšanas kārtību nosaka katedras vadītājs.

      1. Kultūras teorijas un vēstures katedrā var tikt glabātas katedras docētāju studiju kursos lietotās un dāvinātās grāmatas, kas nav LKA bibliotekas uzskaitē, tiek uzglabātas Bakalaura un Maģistra gala pārbaudījuma Kultūras teorijā biļetes, viss ar studiju procesa nodrošināšanu saistītais inventārs un pamatlīdzekļi, kas nodoti katedras glabāšanā.

      1. Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedrā var tikt uzglabātas katedras docētāju studiju kursos lietotās un dāvinātās grāmatas, kas nav LKA bibliotēkas uzskaitē, tiek uzglabāts viss ar studiju procesa nodrošināšanu saistītais inventārs un pamatlīdzekļi, kas nodoti katedras glabāšanā.

      1. Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedrā tiek uzglabāts Augstākās un Vidējās svešvalodu apguves pakāpes sertifikāta protokola 2. eksemplārs, kā arī specializācijas svešvalodas mutiskā un rakstiskā eksāmena kārtošanas protokolu kopijas, viss ar studiju procesa nodrošināšanu saistītais inventārs un pamatlīdzekļi, kas nodoti katedras glabāšanā; var tikt uzglabātas katedras docētāju studiju kursos lietotās un dāvinātās grāmatas, kas nav LKA bibliotekas uzskaitē, iestājeksāmenu testi svešvalodā.

      1. Teātra un audiovizuālās mākslas katedrā var tikt uzglabātas katedras docētāju studiju kursos lietotās un dāvinātās grāmatas, kas nav LKA bibliotēkas uzskaitē, tiek uzglabāts mācību filmu studijas inventārs un filmas, videotēka, viss ar studiju procesa nodrošināšanu saistītais inventārs un pamatlīdzekļi, kas nodoti katedras glabāšanā.

Pielikums Nr.6.

APSTIPRINĀTS

Ar LKA Senāta 28.04.2006.

Lēmumu Nr. 6

Latvijas Kultūras akadēmijas

Nolikums par Studiju programmu padomi

LATVIJAS KULTŪRAS AKADĒMIJAS

NOLIKUMS PAR STUDIJU PROGRAMMU PADOMI

1. Vispārējā sadaļa.

1.1. Latvijas Kultūras akadēmijas (turpmāk tekstā - LKA) Studiju Programmu padome (turpmāk tekstā - SPP) ir koleģiāla LKA struktūrvienība ar lēmējtiesībām studiju darba koordinācijai un optimizācijai.

2. Studiju Programmu padomes sastāvs un darbības kārtība.

    1. SPP sastāvā ietilpst:

      1. LKA prorektors akadēmiskajā darbā,

      2. bakalaura un maģistra studiju (turpmāk tekstā – 1. un 2. studiju cikla) programmu direktors,

      3. humanitāro zinātņu “Mākslas” 1. un 2. studiju līmeņu apakšprogrammu vadītāji,

      4. kredītpunktu koordinators,

      5. SPP sekretārs,

      6. nepieciešamības gadījumā SPP sēdē kā ekspertus SPP vadītājs var uzaicināt citas amatpersonas un/vai 1. un 2. studiju līmenī studējošos.

    1. SPP vadītājs ir LKA prorektors akadēmiskajā darbā un protokolē SPP sēdes protokolē SPP sekretārs.

    1. Visus SPP lēmumus tās sekretārs dara zināmus tām LKA struktūrvienībām, kurām tie ir saistoši,

    1. LKA prorektora prombūtnes laikā SPP sēdes vada LKA rektora apstiprināta amatpersona.

    1. SPP personālo sastāvu ar rīkojumu apstiprina LKA rektors.

    1. Par savu darbību SPP atskaitās LKA rektoram un LKA Senātam.

3. Studiju Programmu padomes galvenie uzdevumi.

    1. SPP:

      1. koordinē LKA Humanitāro zinātņu “Mākslas” 1. un 2. studiju cikla apakšprogrammas,

      1. veicina katedru ierosināto izmaiņu un uzlabojumu ieviešanu šajās apakšprogrammās,

      1. izvērtē LKA studējošo LKA un citās augstskolās apgūto studiju kursu atbilstību studējošā pašreizējai specializācijas apakšprogrammai, kā arī veic kursu un to apguves vērtējumu pielīdzināšanu LKA lasītiem studiju kursiem,

      1. lemj jautājumus, kas skar visu LKA apakšprogrammu realizāciju vai apguves izvērtējumu, ja tas pārsniedz atsevišķas katedras kompetences ietvarus:

        1. apspriež un izlemj Bakalaura un Maģistra gala pārbaudījumos izvirzāmās prasības, to norises galvenos principus un novērtējuma kārtību,

        1. vērš uzmanību uz studiju procesa realizācijas problēmām, sagatavo priekšlikumus šo problēmu atrisināšanai un iesniedz tos LKA rektoram un/vai LKA Senātam,

      1. kopā ar profilējošām katedrām izstrādā jaunas studiju programmas,

      1. izvērtē studējošo kandidatūras sūtīšanai studijām ārvalstu augstskolās ERASMUS un citu starptautisku programmu ietvaros,

      1. izstrādā jaunus normatīvos dokumentus un nolikumus LKA studiju procesa uzlabošanai, kā arī spriež un lemj par ar studiju gaitu saistīto dokumentu izpildes veidu un izsniegšanas kārtību,

      1. pārrauga LKA Studiju programmu gatavošanu licencēšanai un akreditācijai,

      1. sagatavo ikgadējo LKA pašnovērtējuma ziņojumu,

      1. risina citus nolikumā nereglamentētus jautājumus pēc LKA rektora un/vai atsevisķu katedru ierosinājuma.

  1. Studiju Programmu padomes tiesības.

    1. SPP ir tiesīga:

      1. pieņemt lēmumu LKA studējošo LKA agrākajos gados un citās augstskolās apgūto studiju kursu atbilstību studējošā pašreizējai specializācijas apakšprogrammai, kā arī veikt kursu un to apguves vērtējumu pielīdzināšanu LKA lasītiem studiju kursiem,

      1. izstrādāt priekšlikumus LKA studiju darba uzlabošanai un koordinēšanai savas kompetences ietvaros un iesniegt tos apstiprināšanai LKA rektoram un/vai LKA Senātam,

      1. veikt citas darbības, kas minētas SPP uzdevumos.

  1. Studiju Programmu padomes darbības kārtība.

    1. SPP var strādāt pilnā vai arī sašaurinātā sastāvā:

      1. pilnā sastāvā SPP strādā, ja tiek lemti visai LKA saistoši jautājumi,

      1. sašaurinātā sastāvā SPP strādā, ja tiek izlemti šaurāki, atsevišķas personas vai mazākas LKA struktūrvienības skaroši jautājumi. Šie gadījumi atrunāti citos LKA nolikumos.

    1. SPP tiek sasaukta pēc nepieciešamības,

5.3. SPP sasaukšanu var iniciēt LKA rektors, SPP vadītājs, LKA kredītpunktu koordinātors vai LKA katedras.

  1. Studiju Programmu padomes lietvedība.

    1. SPP protokolē visas sēdes:

      1. ja LKA nolikumos un normatīvajos aktos nav noteikts citādi, tad sēžu protokoli var būt brīvā formā,

      1. SPP ir saistošas LKA Senātā pieņemtajos normatīvajos dokumentos un nolikumu pielikumos pievienotās protokolu un citu dokumentu formas.

6.2. SPP dokumenti tiek uzglabāti LKA rektorātā.

* Šeit un turpmāk norādīti vidējie vērtējumi

* Aptaujas datus par studentu apmierinātību ar studiju procesu apakšprogrammu ietvaros skat. Pielikumā nr.2



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Baltijas starptautiskā akadēmija profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

    Документ
    ... lo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs (Mag.iur.) 2001 – 2003 Latvijas Kultūras akadēmija Humanitāro zinātņu maģ ... 2000. Latvijas Kultūras akadēmija Maģistrantūras studiju programma kultūras teorijā un vēsturē Mākslas maģistra grāds kultūras teorijas ...
  2. Latvijas lauksaimniecības universitāte pārtikas tehnoloģijas fakultāte akadēmiskā maģistra studiju programma

    Документ
    Latvijas Lauksaimniecības universitāte Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma „Pārtikas zinātne ... .2008. Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (Vācu filoloģija) Humanitāro zinātņu maģistra gr ...
  3. Baltijas krievu institūts

    Документ
    ... zinatnē. Latvijas Kultūras akadēmija, humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās. Latvijas Universitāte, jurista kvalifikācija. Latvijas Kultūras akadēmija, humanitāro zinātņu bakalaura ...
  4. Satura rādītājs i profesionālās augstākās izglītības programmas “medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojums

    Документ
    ... ās fakultātes maģistrantūras 1 kurss 2003 Latvijas Kultūras akadēmija Humanitāro zinātņu maģistrs mākslās 2003 Latvijas Universitāte ... 12352, 1999. Profesionālā bakalaura un maģistra studiju programmās “Medicīnas inženierija un ...
  5. Akadēmiskā maģistra studiju programma “Filoloģija” Akreditācijas materiāli Rēzekne

    Документ
    Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma “Filoloģija” Akreditā ... cija Latvijas teritorijā 20. gadsimtā // Kultūras krustpunkti. – 1. laid. Sast. J. Urtāns. – R.: Latvijas Kultūras akadēmija, ...

Другие похожие документы..