Главная > Документ


4.3. Humanitāro zinātņu maģistra programmas mērķi un uzdevumi

Humanitāro zinātņu mākslās maģistra studiju gaitā tiek veidotas un attīstītas teorētiskās zināšanas, pētnieciskās un mākslinieciskās jaunrades iemaņas un prasmes studējošā izvēlētajā humanitāro zinātņu nozarē, kultūras un mākslas vadībā vai mākslinieciskās jaunrades darbības jomā, panākot profesionālu zināšanu un prasmju līmeni minētajās jomās. Maģistra programma veidota uz jau humanitāro zinātņu „Mākslas” bakalaura programmā izveidotā humanitāro zinātņu pārvaldījuma pamata.

Latvijas Kultūras akadēmijas Humanitāro zinātņu bakalaura programmas „Mākslas” mērķi ir:

  1. sniegt studējošajiem iespēju gūt plašas teorētiskās zināšanas un kvalitatīvu pētniecisko pieredzi un kompetenci mākslās, sagatavojot studentus tālākas akadēmiskās karjeras un darba iespējai radniecīgās vai tuvās zinātņu nozarēs,

  2. attīstīt Latvijas kultūras videi nepieciešamas un starptautiskajā mērogā konkurētspējīgas radošas personības, sniedzot studējošajiem mākslinieciskās jaunrades iemaņas un prasmes,

  3. sagatavot augsti kvalificētus speciālistus savā specializācijas jomā, kas izglītības kvalitātes ziņā ir konkurētspējīgi darba tirgū Latvijā un starptautiskajā vidē,

  4. sagatavot nākošos zinātniekus humanitārajās zinātnēs,

  5. izveidot humanitāro zinātņu strukturējuma un pasniegšanas akadēmisko paraugmodeli.

Humanitāro zinātņu bakalaura programmas mākslās mērķu sasniegšanai Latvijas Kultūras akadēmija izvirza vairākus uzdevumus:

  1. nodrošināt augsti kvalificētu akadēmisko personālu programmas un specializāciju īstenošanai,

  2. radīt radošai darbībai labvēlīgu vidi ar atbilstošu tehnisko nodrošinājumu,

  3. veidot sadarbību ar studentu potenciālajiem darba devējiem, nodrošinot studentu praksi, iemaņu un zināšanu gūšanu savā humanitāro zinātņu specializācijas jomā,

  4. īstenot aktīvu un mērķtiecīgu sadarbību ar ārvalstu universitātēm, zinātniskajiem centriem un citām institūcijām, lai īstenotu maģistra programmā izvirzītos uzdevumus un ievērotu apakšprogrammas specifiku,

  5. nodrošināt aktīvu un pastāvīgu studentu līdzdalību augstskolas studiju procesā tā kvalitātes uzlabošanā un studiju metožu pielāgošanā studentu tālākajai akadēmiskajai un profesionālajai izaugsmei,

  6. nodrošināt plašu svešvalodās apgūstamo humanitāro zinātņu spektru, sniedzot studentiem iespēju tos izmantot tālākai profesionālajai izaugsmei vai tālākajām studijām un akadēmiskajai darbībai.

Noteikto mērķu sasniegšanas un uzdevumu izpildes rezultātā pēc augstākās izglītības programmas apguves studējošajam ir jābūt zinātniskā līmenī kompetentam kultūras vēstures un kultūras teorijas sfērā, jāspēj praktiski izmantot apakšprogrammu vadības piedāvātajās praksēs gūto pieredzi, kā arī jārāda kvalitatīvs sniegums pētnieciskajā un radošajā darbībā. Pēc studiju programmas apguves studentam ir jāiegūst spēja pastāvīgi un argumentēti paust savu vērtējumu par kultūras procesiem sabiedrībā, kā arī personiski tos pozitīvi iespaidot un izstrādāt zinātnisku darbu.

Latvijas Kultūras akadēmijā piedāvātā humanitāro zinātņu maģistra programma ir oriģināla programma, kuras veidošanā ņemta vērā konkrētā Latvijas kultūras un izglītības situācija, kā arī patreizējo mākslas procesu norises un nākotnes vajadzības.

Šāda programma ar šādu apakšprogrammu struktūru netiek piedāvāta nevienā citā Latvijas vai ārzemju augstskolā.

4.4. Humanitāro zinātņu bakalaura programmas saturs, apjoms, struktūra, realizācijas ilgums un plānotie rezultāti:

4.4.1. Studiju programmas satura specifika un tās organizācija

Humanitāro zinātņu „Mākslas” maģistra programmas satura specifiku nosaka apstāklis, ka programmas apguves rezultātā vienlaikus ar plaša spektra un zinātniski dziļu kompetenci humanitārajās zinātnēs jāiegūst arī specializācija kādā no humanitāro zinātņu vai mākslas nozarēm. Ņemot vērā minēto apstākli, programma uzbūvēta pēc šāda stingri ievērota kvantitatīvā līdzsvara attiecību principa:

Programmas obligātajā vai A daļā ir studiju kursi, kuri garantē humanitāro zinātņu teorētisku atziņu dziļu apguvi un izpratni par interdisciplināras pieejas metodoloģisko pamatu humanitārājās zinātnēs, 40 KP vai 50% no programmas apjoma.

Programmas obligātās izvēles vai B daļā ir izvēles kursi, kas garantē humanitāro zinātņu specializāciju jomas teorētisko atziņu apguvi – 40 KP vai 50% no programmas apjoma. B daļas kursi neeksistē kā veselums un ir paredzēti kombinācijai: studējošais var izvēlēties C daļas kursus līdz 6 KP, kas aizstāj atbilstošu skaitu B daļas kursu kredītpunktus vai papildina apgūto A un B daļas kursu kopapjomu. Īpaši tas tiek veicināts gadījumos, ja studējošais bakalaura grādu ieguvis citā augstskolā vai pat ne humanitārajās zinātnēs.

Maģistra grāda iegūšanai obligātais maģistra darbs 20 KP vai 25% no programmas apjoma iekļauti A daļā, lai aprobētu iegūtās teorētiskās atziņas teorētiska darba izstrādē un demonstrētu zinātniskā darba pārvaldījuma līmeni. Maģistra programmā prioritāra ir humanitāro zinātņu jomas teorētisko atziņu brīva pārvaldīšana.

Programmas brīvās izvēles daļas jeb C daļas kursi veido papildinājumu humanitāro zinātņu maģistra programmas A un B daļā apgūtajiem kursiem un domāti studējošā brīvai izvēlei.

Samērā lielo obligāto kursu īpatsvaru programmās nosaka galvenokārt metodiskie un taktiskie apsvērumi programmas īstenošanā: plašāka kursu izvēle neļautu tik īsā – 4 semestru – laikā panākt humanitāro zinātņu pārvaldīšanas un radošo iemaņu izkopšanas līmeni, kā arī ievērojami sadārdzinātu programmas izmaksas.

4.4.2. Humanitāro zinātņu maģistra programmas apjoms, struktūra un realizācijas ilgums.

Humanitāro zinātņu maģsitra programma” Mākslas” Latvijas Kultūras akadēmijā tiek īstenota vairākās apakšprogrammās ar tām atbilstošām specializācijām. Bakalaura programmā iekļautas šādas apakšprogrammas:

Nr.

APAKŠPROGRAMMA

1)

Kultūras teorija

2)

Audiovizuālā māksla

3)

Teātra māksla

4)

Muzeoloģija

5)

Kultūras menedžments

6)

Mediju un kultūras menedžments

7)

Dramatiskā teātra aktiera māksla

8)

Dramatiskā teātra režijas māksla

Maģistra programmas struktūra veidota, ievērojot programmai noteiktos vienotos mērķus un uzdevumus, kā arī specializāciju ievirzi, ietverot kā teorētiskus studiju kursus, tā arī radošo darbību un profesionālās iemaņas attīstošus kursus.

Maģistra programmā ietvertie studiju kursi tiek strukturēti vairākos studiju kursu blokos, piedāvājot gan visām apakšprogrammām vienotus studiju kursus, tā arī apakšprogrammu specifikai atbilstošus specializācijas kursus.

Studiju programmas vispārējā struktūrā tiek ievērots iepriekš minētais dalījums:

A daļa – programmas vispārējā obligātā daļa (40 KP),

B daļa - programmas obligātās izvēles daļa (40 KP),

C daļa - programmas brīvās izvēles daļa.

Programmas obligātās daļas jeb A daļas priekšmetu apguve garantē humanitāro zinātņu teorētisko atziņu dziļāku apguvi un pārvaldīšanu, kas balstīta uz bakalaura programmā iestrādāto teorētisko pamatu un garantē patstāvīgu zinātnisku darbu izstrādes iespējamību, kā arī izpratnes par starpdisciplināras pieejas iespējamu metodoloģiju un zināšanu radīšanā. Visām apakšprogrammām vienotajā A daļā iezīmēta apakšprogrammas specializācija.

Humanitāro zinātņu maģistra programmā „Mākslas” A daļā tiek piedāvāts šāds vispārējo obligāto kursu dalījums pa blokiem:

MAĢISTRU STUDIJU PROGRAMMAS A DAĻAS SADALĪJUMS

MAĢISTRU A DAĻAS SADALĪJUMS

KURSU BLOKI

KULTŪRAS TEORIJA

AUDIOVIZUĀLĀ MĀKSLA

TEĀTRA MĀKSLA

MUZEOLOĢIJA

KULTŪRAS MENEDŽMENTS

MĒDIJU UN KULTŪRAS MENEDŽMENTS

1.

Humanitāro zinātņu teorija un metodoloģija

8

8

8

8

8

8

2.

Kultūras teorija, filozofija un politika

6

6

6

6

6

4

3.

Mūsdienu kultūras un mākslas teorija

6

6

6

6

6

8

4.

Maģistra darbs

20

20

20

20

20

20

Programmas obligātās izvēles daļa garantē humanitāro zinātņu specializācijas jomas teorētisko pamatu un iemaņu pārvaldīšanu. Programmas brīvās izvēles daļa ļauj padziļināti iepazīt humanitāro zinātņu specializācijas jomu vai tās aspektu.

Studiju programma tiek realizēta 4 semestros un 80 KP apjomā.

Īstenojot programmas izpildei noteiktos uzdevumus, visu apakšprogrammu studējošajiem tiek piedāvāta iespēja svešvalodās apgūt humanitāro zinātņu problēmas, gūt vērtīgu akadēmisko un profesionālo pieredzi un doties plaša piedāvājuma studiju apmaiņā uz ārvalstu augstskolām, kas ir Latvijas Kultūras akadēmijas sadarbības partneri.

Akadēmiskā gada laikā maģistra programmā veiktas nelielas studiju satura strukturēšanas veida izmaiņas ar mērķi optimizēt programmas saturu, kā arī veicināt studentu teorētisko zināšanu un zinātniski pētnieciskā darba iemaņu apguvi. Neskatoties uz taktiska rakstura izmaiņām, programmas struktūrā vienmēr tiek saglabāts dalījums studiju kursu blokos, kā arī panākta skaidra studiju kursu savstarpējā saikne un secība.

4.4.3. Studiju programmas plānotie rezultāti

Maģistra studiju programmas beidzējam pietiekamā un akadēmiski ieskaitāmā apjomā jāpārvalda humanitāro zinātņu mākslās teorētiskās atziņas, to pierādījuma un pamatojuma iespējas, jāspēj risināt oriģinālas, arī nepētītas vai netematizētas humanitāro zinātņu teorētiskās vai radošās jomas, jādemonstrē interdisciplināri ievirzīta zinātniskā darba veikšanas iemaņas. Studiju programmas apguves līmenis tiek pārbaudīts divos maģistra studiju programmas gala pārbaudījumos: gala pārbaudījumā kultūras teorijā, kas strukturēts atbilstoši maģistra studiju programmas uzbūvei: vienā tā daļā studiju programmas beidzējs demonstrē humanitāro zināšanu teorētisko atziņu pārvaldīšanu, otrajā – humanitāro zinātņu specializācijas jomas teorētisko atziņu pārvaldīšanu. Maģistra darbā tiek parādītas pietiekamas spējas strādāt pie lielāka zinātniskā darba - disertācijas.

      1. Akadēmiskā personāla un studējošo ZINĀTNISKĀS pētniecības UN MĀKSLINIECISKI-RADOŠAIS darbs

Būtisks studiju kvalitātes nodrošināšanas faktors ir akadēmiskā personāla zinātniski-pētnieciskās darbības rezultātu izmantošana mācību procesā. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs un projektos dod savu pienesumu gan docētāju kvalifikācijas celšanā, gan arī zinātniskā un mākslinieciskā darba attīstībā. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darba virzieni saistāmi ar lielāko studiju kursu daļu un sekmē studentu iesaistīšanu pētnieciskajā darbā.

Maģistrantūrā studējošie, salīdzinot ar bakalaura programmā studējošajiem, zinātniskajā darbā tiek iesaistīti ātrāk un intensīvāk. Pirmajā maģistrantūras kursā viņi izvēlas maģistra darba tēmu, pie kuras strādā visu studiju laiku. Katrā studiju kursā paredzēts individuālais darbs, kurš tiek vērtēts ar atzīmi un nosaka kursa apguves kopējo vērtējumu. Katru gadu maģistranti piedalās dažādu organizāciju rīkotajos zinātnisko darbu konkursos. Plašāk pētot zinātniskās problēmas, studenti padziļināti apgūst arī studiju programmu. Atsevišķu apakšprogrammu studenti kopā ar docētājiem piedalās zinātniskajās konferencēs ar saviem pirmajiem zinātniskajiem pētījumiem, vēlāk akadēmijā tiek analizēti šo pētījumu rezultāti. Savukārt doktora programmas studenti iesaistās projektos, kuros sadarbībā ar katedras docētājiem veido lekciju kursus.

Zinātniskās konferences

Laikā no 2006.gada 19. līdz 23.septembrim Starptautiskā zinātniski-mākslinieciskā projekta Metamind I (2006.-2007.) ietvaros notika Starptautiskās Semiotisko pētījumu asociācijas kalendāra pasākums –Latvijas Kultūras akadēmijas prorektores profesores Dainas Teters iniciēta starptautiska konference „Prāta metamorfozes: neprāts, vājprāts, ārprāts, vieglprāts un bezjēga”, kas tika organizēta sadarbībā ar Gētes institūtu, kā arī Zalcburgas (Austrija) un Hamburgas (Vācija) augstskolām. Konferencē ar referātiem piedalījās visu Latvijas Kultūras akadēmijas katedru docētāji, arī Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūras studenti Anita Vaivade, Līva Zolneroviča un Imants Jaunzems. Pasākumu cikla „Metamind” ietvaros līdztekus konferencei sadarbībā ar Šveices vēstniecību, Latvijas Kultūras ministriju un Bernes psihiatrijas klīniku tika sarīkota izstāde „Cilvēks zvēru vidū”, alternatīvās mūzikas koncerts Latvijas Mūzikas akadēmijā un kinofilmu programma „Crazy Night” sadarbībā ar Gētes institūtu, Vācijas un Polijas vēstniecībām. Visu minēto pasākumu organizēšanā piedalījās kā Latvijas Kultūras akadēmijas docētāji, tā arī studenti. Konferences norise piesaistīja plašu starptautisku rezonansi, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas studentu interesi, dažādu kursu studenti piedalījās konferencē kā klausītāji. Konferences rezultātā, sadarbībā ar Starptautisko Semiotisko pētījumu asociāciju, tiek gatavots konferences tēmai veltīts starptautisks rakstu krājums angļu valodā, kurā Zinātniskā komiteja akceptējusi 8 Latvijas zinātnieku darbus.

2006.gada 1. novembrī notika Latvijas Kultūras akadēmijas dibinātāja un rektora profesora Pētera Laķa piemiņai veltītā Latvijas Kultūras akadēmijas 6. Studentu zinātniskā konference. Konferencē piedalījās Kultūras teorijas un vadībzinību, starpkultūru komunikācijas un svešvalodu, kā arī Kultūras socioloģijas un menedžmenta bakalaura un maģistra programmu studenti, nolasot referātus par valodniecības, teātra, literatūras, arhitektūras un kultūras organizācijas problēmām.

Latvijas Kultūras akadēmija organizēja starptautisku zinātnisku konferenci „Kultūras krustpunkti. Starpdisciplinaritāte kultūrvides pētījumos”, kas notika 2006. gada 1. decembrī. Konferencē Latvijas Kultūras akadēmiju pārstāvēja un ar referātiem piedalījās kā docētāji, tā arī doktorantūras studenti. Konferences referātus dalībnieki varēja iesniegt publicēšanai LKA zinātnisko rakstu krājumā „Kultūras krustpunkti”.

Starpkultūru komunikāciju un svešvalodu katedrā tika nolemts, ka nākošajā Latvijas Kultūras akadēmijas zinātniskajā konferencē katedra jau spētu noorganizēt savu sekciju par starpkultūru komunikācijas teorētiskajiem jautājumiem un to pielietojumu, kas liecina, ka ir palielinājusies docētāju interese par zinātnisko darbu.

Zinātnisko pētījumu projekti

Starpkultūru komunikācijas un svešvalodu katedra turpina darbu pie zinātniskās pētniecības virziena „Figuratīvā valoda diskursā: interkulturālā komunikācija”. Pētniecības virziena ietvaros uzsāktā projekta nosaukums ir „Literārā diskursa figuratīvie aspekti literārā teksta interpretācijas pasniegšanā”. Projekta izpildītājiem lektorei Elīnai Krasovskai un profesorei Anitai Načisčionei ir pievienojusies lektore Linda Straume. Zinātniskās tēmas izstrādes gaitā tiek arī konkrēti pētīti figuratīvās valodas kognitīvie un lietišķie aspekti. Īpaša vērība tiek pievērsta starpkultūru komunikācijai un tās pasniegšanai, kā arī angļu valodas stilistikas jautājumiem, kas ir nozīmīgi gan Latvijas Kultūras akadēmijas teorētiskajos kursos (Valoda un stils, Angļu literatūra, Literārā un mēdiju teksta interpretācija, Tulkošana), gan to metodiskajos aspektos. Projekta gaitā projekta dalībnieces ir piedalījušās ievērojamās starptautiskās konferencēs :

1) PALA 27. starptautiskajā zinātniskajā konferencē „The State of Stylistics” (Stilistikas stāvoklis), kas notika no 2006. g. 26.-29. jūlijam Joensuu Universitātē Somijā: lektore Elīna Krasovska nolasīja referātu Humorous Discourse: The Use of the Stylistic Techniques in J.R.R. Tolkien’s „The Hobbit”; Anita Načisčione nolasīja referātu Applied Stylistics: A Cognitive Approach.

2) EUROPHRAS starptautiskajā zinātniskajā konferencē, kas notika no 9.-11. jūnija Veszprem, Ungārijā ”Disciplinary and Interdisciplinary Phraseology” (Frazeoloģijas disciplīnas un starpdisciplinārā joma) piedalījās profesore Anita Načisčione ar referātu The Visible and the Invisible in Phraseological Allusion in Discourse: A Cognitive Approach.

3) IALS IV 2006 (the International Association of Literary Semantics) „In Search of (Non)Sense” starptautiskajā konferencē Krakovas Universitātē, kas notika 2006. gada 12.-14. oktobrī Polijā, lektore Linda Straume nolasīja referātu Discoursal Modifications of Idioms as a Means of Creating a Modified Reality in Fantasy Genre Literature.

4) Tartu universitātes organizētajā zinātniskajā konferencē „The Sixth International Tartu Conference on British Studies: Redrawing Boundaries” 2006. gada 28.-29. aprīlī lektore Linda Straume nolasīja referātu „Phraseological Pun in English and Latvian Children's Fiction”.

Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centra projekta „Ziemeļu mūsdienu dramaturģija” mērķis bija iepazīstināt Latvijas pētniekus, teātra profesionāļus un studentus ar Ziemeļvalstu mūsdienu dramaturģiju un tās iestudējumiem Latvijā. Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centra organizētajā pētniecības projektā piedalījās dažādi ziemeļu dramaturģijas un teātra pētnieki – Latvijas Kultūras akadēmijas doktorants Ronalds Briedis, Daugavpils Universitātes Latviešu valodas un literatūras katedras vadītāja, dr. filol., asoc. prof. Maija Burima, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta, Teātra, mūzikas un kino mākslas daļas pētniece Baiba Kalna, apgāda Norden AB direktore, tulkotāja un Ziemeļvalstu literatūras pētniece Ilze Kačevska, kā arī divi ievērojami Ziemeļvalstu zinātnieki – dramaturģijas teorētiķis, dramaturgs un dzejnieks Ērlings Kitelsens no Norvēģijas un Kopenhāgenas Universitātes Teātra studiju nodaļas dr. filol., asoc. prof. Bents Holms no Dānijas.

Rezultātā projekta ietvaros tika veikti 6 pētījumi, kuros analizēta gan ziemeļu klasiskās dramaturģijas (H. Ibsena) ietekme uz mūsdienu teātri un dramaturģiju, gan mūsdienu ziemeļu dramaturģijas iestudējumi Latvijā, gan svarīgākās tendences norvēģu, dāņu un somu mūsdienu dramaturģijā : „21. gadsimta Nora un Heda” (Maija Burima); „H. Ibsena grāmatu izdošana Latvijā (Ilze Kačevska); „Jaunākie mūsdienu Ziemeļu lugu iestudējumi Latvijā (Baiba Kalna); „Teātra un sabiedrības dramaturģija Norvēģijā” (Ērlings Kitelsens); „Juhas Jokelas luga „Fundamentālists”” (Ronalds Briedis); „Mūsdienu dāņu dramaturģija” (Bents Holms).

Projekta pētījumu prezentēšanai Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrā 2006. gada 15. decembrī tika rīkots seminārs NORDRAMA, kurā Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Universitātes studentiem, kā arī teātra kritikas un režijas speciālistiem bija iespēja iepazīties ar pētījumiem, satikt to autorus un diskutēt par dramaturģijas tendencēm Latvijā un Ziemeļvalstīs. Latvijas pētniekiem bija iespēja konsultēties ar pieredzējušajiem ziemeļu kolēģiem, tāpat tika aizsāktas sarunas par turpmākiem iespējamiem kopīgiem projektiem jaunu pētniecisku darbu veikšanai un Latvijas jauno dramaturgu un literatūrzinātnieku apmācībai.

Pētījumu veikšanai tika iztulkotas vairākas mūsdienu ziemeļu dramaturgu lugas. Dienu pēc semināra NORDRAMA 2006. gada 16. decembrī Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centrs rīkoja Jaunās Ziemeļu dramaturģijas lasījumus Jaunajā Rīgas Teātrī sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu, teātri United Intimacy un Ziemeļu Ministru Padomi. Jaunās ziemeļu dramaturģijas lasījumos teātra un literatūras profesionāļi un interesenti varēja iepazīties ar seminārā NORDRAMA pētītajām lugām - Ērlinga Kitelsena “Debesīs”, Juhas Jokelas “Fundamentālists” un Marias Trīti-Vennerēdas “Franks”. Lasījumus sagatavoja jaunie režisori un aktieri gan no Latvijas Kultūras akadēmijas, gan dažādiem Latvijas teātriem - Valters Sīlis, Māra Siliņa, Juta Vanaga, Kristīne Alberte, Mārtiņš Eihe, Inese Mičule, Armands Berģis. Pirms lasījumiem uzrunu teica Latvijas Kultūras akadēmijas Nordistikas centra vadītājs Snorre Karkonens-Svensons, un par savas lugas “Debesīs” tapšanu un gaitām pasaulē stāstīja norvēģu dramaturgs un latviešu dainu tulkotājs Ērlings Kitelsens.

2006./2007.akadēmiskajā gadā Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējiem organizēti semināri „Thinking Approach” (domāt rosinošās pieejas), kur pamatā ir integrēta valodas un domāšanas spēju attīstība. Svešvalodu mācīšanās norisē šī pieeja ļauj izpausties gan studentu, gan pasniedzēju radošajām spējām, tādējādi padarot valodas mācīšanos par abpusēji saistošu notikumu. Projekta ietvaros tiek izstrādāti veidi, kā, strādājot ar dažādām skolēnu grupām, mācīšanos padarīt radošāku. Visi veidi piedāvā īpašus mehānismus gan skolēnu valodniecisko, gan domāšanas spēju attīstībai. Mācīšanās process ir vērsts uz skolēnu. Piedāvātie uzdevumi iespējami tuvu atspoguļo reālo dzīves un valodas situāciju. Visām tehnoloģijām ir augsts integrācijas potenciāls, līdz ar to tās visas var izmantot jebkurā klasē neadaptējot, vai arī adaptējot nedaudz. Seminārus vada Thinking Approach projekta pārstāvis, Eiropas Savienības Lingva projekta „New Learners in the New Europe” vadītājs Aleksandrs Sokols. Šajos semināros piedalās pasniedzēji no vairākām katedras sekcijām.

Kultūras socioloģijas un menedžmenta bakalaura studiju apakšprogrammā īpaša uzmanība tiek veltīta praktisko iemaņu attīstībai empīriskā sociālā pētījuma veikšanā. Šāda līdzdalība dažādos pētījuma posmos sekmē teorētisko un praktisko zināšanu un iemaņu līdzsvarotu apguvi, veido studentos priekšstatu gan par sociāla pētījuma īstenošanu, gan metodoloģijas un metožu specifiku, tātad attīsta profesionālās iemaņas. Turklāt, sadarbība ar Latvijas Kultūras ministriju pētījuma pasūtītāja statusā iepazīstina studentus ar potenciālo darba devēju. Studenti tiek iesaistīti dažādas tematikas un dažādu katedras sadarbības partneru īstenotos pētījumos, piemēram:

  1. lektores Andas Laķes un lektores Taņas Lāces vadībā studenti piedalījās kvalitatīvo datu apstrādē (fokusgrupu transkripcijas), kā arī lektores Ilzes Lāces vadībā kvantitatīvo datu (kultūras inspektoru aptaujas datu ievads un apstrāde) apstrādē Latvijas Kultūras ministrijas, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un V/A Tautas mākslas centrs kopīgi īstenotā pētījumā „Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas problēmas Latvijā”;

  2. lektores Andas Laķes un lektores Taņas Lāces vadībā studenti piedalījās datu vākšanā Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras īstenotajā “Pētījumā par bezdarbnieku darbiekārtošanos pēc iesaistīšanās pasākumos konkurētspējas paaugstināšanā”, kas ietilpst Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas „Darba tirgus pētījumi” projektā „Nodarbinātības valsts aģentūras pētījumi”;

  3. lektores Andas Laķes vadībā studenti piedalījās Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta (kontaktpersona vadošā pētniece Ilze Koroļova) veiktajā pētījuma „Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas” datu vākšanas posmā, intervētāju statusā; pētījums īstenots Eiropas Savienības Struktūrfondu nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” projekta ”Labklājības ministrijas pētījumi” ietvaros.

4.5. Studiju programmas attīstības plāns

Humanitāro zinātņu „Mākslas” studiju programmas attīstībai veikta rūpīga programmas stipro un vājo pušu analīze, iezīmētas attīstības iespējas un draudi, kuru rezultātā noteikti galvenie attīstības virzieni nākamajiem gadiem:

  1. Materiāli-tehniskās bāzes pilnveidošana, auditoriju un katedru telpu aprīkojuma atjaunošana un modernizācija,

  2. radošo specialitāšu apmācības telpu un materiāli-tehniskās bāzes papildināšana,

  3. bibliotēkas saturiskā un tās organizācijas modernizācija,

  4. ārvalstu viesprofesoru vēl lielāka piesaiste LKA mācību un zinātniskajā attīstībā,

  5. sadarbības projektu un līgumu slēgšana ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības, zinātniski-pētnieciskajām un mākslinieciski-radošajām institūcijām,

  6. akadēmiskā personāla zinātniskās un akadēmiskās kvalifikācijas celšana.

STUDIJU PROGRAMMAS SVID ANALĪZE

SP stiprās puses:

  • skaidri saprasts un formulēts studiju programmas mērķis, izdevumi un to sasniegšanas stratēģija,

  • labs akadēmisko spēku nodrošinājums ar zinātnisko interešu daudzpusību un māksliniecisko kvalifikāciju, ļoti laba mācībspēku pedagoģiskā pieredze,

  • akadēmiskā personāla svešvalodu un citu kultūras sfēru un mentālo modeļu pārzināšana,

  • labs mikroklimats akadēmijā, labs mācībspēku un studējošo kontakts gan studiju, gan no studijām brīvajā laikā,

  • LKA kā relatīvi mazas augstskolas studiju darba pārskatāmība, kas ļauj ātri mainīt studiju kursu saturu un pielāgoties grupas un studentu individuālajām vajadzībām,

  • studiju, zinātniskā un mākslinieciski-radošā darba vienotība ļauj paātrināti un jūtīgāk uztvert izmaiņas kultūrā un sabiedrībā,

  • laba vispusīga sadarbība ar Latvijas un ārvalstu izglītības, administratīvajām, zinātniski-pētnieciskajām un mākslinieciski-radošajām institūcijām,

  • LKA ilggadīgā pieredze humanitāro zinātņu „Mākslas” programmu realizācijā visos 3 studiju līmeņos,

  • veiksmīgā studiju programmu organizācija un to stabili kvalitatīvais rezultāts, kas LKA beidzējiem bez grūtībām ļauj konkurēt labākajās Latvijas un ārzemju augstskolu maģistrantūru programmās,

  • augsta pasniedzēju profesionālā meistarība, kas ļauj mācību procesā kombinēt dažādas mācību un zināšanu novērtēšanas formas: lekcijas, seminārus, pastāvīgos darbus, grupu un individuālo darbu.

SP vājās puses:

  • LKA bibliotēkas nepietiekamais nodrošinājums ar mūsdienu zinātnisko literatūru svešvalodās un latviešu valodā, kā arī tās nepietiekamais nodrošinājums ar modernu datortehniku,

  • LKA lasītie interdisciplināri ievirzītie studiju kursi nav pilnībā nodrošināti ar metodiskajiem materiāliem vai arī to sagāde ir atstāta mācībspēku ziņā,

  • LKA ir izsmelta studiju telpu kapacitāte, kā arī jūtamas tehniskā aprīkojuma problēmas,

  • neskatoties uz lielo konkursu (19,3 uz budžeta vietu 2007./2008. māc. gada iestājeksāmenos), LKA ir samērā liels atbirums, jo studenti nespēj savienot darbu ar mācībām, kā arī to dažreiz nosaka studējošo materiālie vai ģimenes apstākļi.

SP iespējas:

  • programmas uzbūves un struktūras īpatnības ļauj to samērā viegli attīstīt gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā aspektā, veidojot jaunas apakšprogrammas un/vai uzlabojot to saturisko un metodisko pusi,

  • paplašināmas programmu un apakšprogrammu iespējas, slēdzot jaunus sadarbības līgumus ar Latvijas un ārvalstu zinātniskajām, mākslas un izglītības iestādēm,

  • oriģinālu studiju kursu izstrāde, it īpaši svešvalodās,

  • ar mērķi veicināt programmu, zinātnisko un māksliniecisko tradīciju apmaiņu, kā arī LKA starptautisko atpazīstamību, paplašināma ārvalstu studentu apmācība LKA,

  • akadēmijas un studiju programmu organizēšanas un tehniskā izpildījuma procesa pārstrukturēšana un pilnveidošana,

  • akadēmijas studiju, zinātniskā un pedagoģiskā darba, kā arī kreatīvā potenciāla paaugstināšana, piesaistot augsti kvalificētus viesprofesorus,

  • akadēmijas materiālās bāzes pilnveidošana ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu, tehnoloģijām un informācijas līdzekļiem.

SP draudi:

  • kaut arī lēnāk nekā citās mācību iestādēs, tomēr pieaugošās studiju izmaksas,

  • neelastīgā uzņemšanas sistēma: norādot vairākas studiju prioritātes, mākslīgi tiek uzpūsts konkurss; augstskolas lielāka brīvība radošu konkursu rīkošanā ļautu labāk atlasīt studējošos pēc viņu spējām, nevis pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem u.tml.

  • akadēmiskā personāla neparedzēta maiņa, kas jo īpaši nelabvēlīga var būt gadījumos, ja mācībspēks pasniedz oriģinālkursu,

  • mācībspēku pēctecības problēmas.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Baltijas starptautiskā akadēmija profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma

    Документ
    ... lo zinātņu maģistrs tiesību zinātnēs (Mag.iur.) 2001 – 2003 Latvijas Kultūras akadēmija Humanitāro zinātņu maģ ... 2000. Latvijas Kultūras akadēmija Maģistrantūras studiju programma kultūras teorijā un vēsturē Mākslas maģistra grāds kultūras teorijas ...
  2. Latvijas lauksaimniecības universitāte pārtikas tehnoloģijas fakultāte akadēmiskā maģistra studiju programma

    Документ
    Latvijas Lauksaimniecības universitāte Pārtikas tehnoloģijas fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma „Pārtikas zinātne ... .2008. Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (Vācu filoloģija) Humanitāro zinātņu maģistra gr ...
  3. Baltijas krievu institūts

    Документ
    ... zinatnē. Latvijas Kultūras akadēmija, humanitāro zinātņu maģistra grāds mākslās. Latvijas Universitāte, jurista kvalifikācija. Latvijas Kultūras akadēmija, humanitāro zinātņu bakalaura ...
  4. Satura rādītājs i profesionālās augstākās izglītības programmas “medicīnas inženierija un fizika” pašnovērtējuma ziņojums

    Документ
    ... ās fakultātes maģistrantūras 1 kurss 2003 Latvijas Kultūras akadēmija Humanitāro zinātņu maģistrs mākslās 2003 Latvijas Universitāte ... 12352, 1999. Profesionālā bakalaura un maģistra studiju programmās “Medicīnas inženierija un ...
  5. Akadēmiskā maģistra studiju programma “Filoloģija” Akreditācijas materiāli Rēzekne

    Документ
    Rēzeknes Augstskola Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte Akadēmiskā maģistra studiju programma “Filoloģija” Akreditā ... cija Latvijas teritorijā 20. gadsimtā // Kultūras krustpunkti. – 1. laid. Sast. J. Urtāns. – R.: Latvijas Kultūras akadēmija, ...

Другие похожие документы..