Главная > Документ


Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19,

Rīga, LV-1586, Latvija

Tālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums

Socioloģijas maģistra akadēmiskā studiju programma

Studiju programmas kods

45310

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika

klātienes studijās

80 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

bakalaura vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība)

Iegūstamais grāds

Sociālo zinātņu maģistra grāds socioloģijā

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

LU Sociālo Zinātņu fakultāte,

Lomonosova iela 1A, Rīga, LV – 1019

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Docente, Dr.soc. Baiba Bela,

studiju programmas direktore

LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne

_____________ prof. I.Brikše

Socioloģijas maģistra studiju programmas direktore

______________ doc. B. Bela

SATURA RĀDĪTĀJS

Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu………………………….……………..................................

Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija…………………………….……………..................................

Studiju programmas licences kopija…………………………….……………………………....................................

Studiju programmas akreditācijas lapas kopija……………………………………………….....................................

Līgums ar LLU………………………………...………………………………………………...................................

Titullapa………………………………...……………………………….………………………................................

Studiju programmas anotācija……………………………….…………………………………..................................

Studiju programmas vispārējais raksturojums……………………………….………………….................................

1. Studiju programmas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti……………….…………..................................

2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa………….....................

2.1. Programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam………………………………...............................

2.2. Programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam………………………................................

3. Salīdzinājums ar citām atzītu augstskolu studiju programmām…………………………................................

3.1. Salīdzinājums ar Latvijas augstskolas socioloģijas maģistra studiju programmu................................

3.2. Salīdzinājums ar divām Eiropas Savienības valstu atzītu augstskolu

studiju programmām....................................................................................................................................

4. Studiju programmas organizācija………………………………………………………..................................

4.1. Studiju programmas organizācija…………………………………….…………..................................

4.2. Studiju programmas struktūras izmaiņas……………………….…………………..............................

5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums……………..................................

6. Imatrikulācijas nosacījumi………………………………………………………………................................

7. Studiju programmas praktiskā realizācija……………………………………………….................................

7.1. Studiju metodes un formas ………………………………………………………................................

7.2. Programmas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas mehānisma darbība……………................................

8. Vērtēšanas sistēma………………………………………………………………………................................

9. Studējošie………………………………………………………………………………..................................

9.1. Studējošo skaits……………………………………………………………………..............................

9.2. Studējošo un absolventu aptauju analīze…………………………………………...............................

9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā………………….……………..............................

10. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls……………………………................................

10.1. akadēmiskā personāla sastāvs……………………………………………………..............................

10.2. akadēmiskā personāla pētnieciskā darba virzieni un to rezultāti, projektu vadība……......................

10.3. akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība………………...............................

11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums……………………………………………................................

12. Struktūrvienību uzskaitījums…………………………………………………………..................................

13. Ārējie sakari…………………………………………………………….….…………..................................

13.1. sadarbība ar darba devējiem……………………………………………………...............................

13.2. sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs…………..............................

13.3. akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs……………………………………………......................................................

13.4. Ārvalstu vieslektoru skaits…………………………………………………….................................

14. Studiju programmas attīstības plāns …………………………………………………..................................

15. Studiju programmas SVID analīze…………………………………………………….................................

Studiju programmas izmaksu aprēķins…………………………………………………….................................

Studiju plāns……………………………………………………………………………….................................

PIELIKUMI

1. pielikums. Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti…………………….......................................

2. pielikums. Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem……….................

3. pielikums. Kritēriji reflektanta izvērtēšanai pārrunās, literatūras saraksts un iestājpārbaudījuma jautājumi…………………………………………………………......................................................................

4. pielikums. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju anketu paraugi un fokusgrupu diskusiju vadlīnijas………………………………………………………..........................................................................

5. pielikums. Akadēmiskā personāla piedalīšanās projektos…………………………......................................

6. pielikums. Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra.........................

7. pielikums. Metodiskie norādījumi kursa, bakalaura un maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai…………………………………………………………................................................................

8. pielikums. Atsauksmes no augstskolām, kuras realizē līdzīgas studiju programmas....................................

9. pielikums. Atsauksmes no darba devējiem....................................................................................................

10. pielikums. Studiju programmas, ar kurām veikta salīdzināšana punktā 3.1. un 3.2. ...................................

11. pielikums. Diploma pielikums.......................................................................................................................

2

3

4

5

6

7

8

9

9

9

10

10

11

11

12

14

14

16

18

19

20

20

20

20

21

21

22

22

23

23

23

25

26

26

26

26

26

27

27

28

29

32

34

37

144

188

192

201

205

212

242

247

250

274

Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija

Studiju programmas licences kopija

Studiju programmas akreditācijas lapas kopija

Līgums ar LLU

VIENOŠANĀS
starp Latvijas Universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti

Rīga 2007.gada ____. ____________

Latvijas Universitāte (turpmāk - LU) rektora Ivara Lāča personā, kurš rīkojas atbilstīgi LU Satversmei, no vienas puses, un Latvijas Lauksaimniecības universitāte (turpmāk - LLU) rektora Jura Skujāna personā, kurš rīkojas atbilstīgi LLU Satversmei, no otras puses, turpmāk kopā - līdzēji, noslēdz vienošanos par sekojošo:

1. Gadījumā, ja tiks pārtraukta LU Socioloģijas bakalaura un maģistra studiju programmu sociālo zinātņu bakalaura un maģistra grāda socioloģijā iegūšanai realizācija, LLU apņemas šo studiju programmu studentiem nodrošināt iespējas turpināt studijas LLU ar šādiem nosacījumiem:

1.1. LU informē augstāk minēto studiju programmu studentus par šīs vienošanās nosacījumiem;

1.2. LLU nepārņem LU saistības pret attiecīgo studiju programmas studentiem;

1.3. LU studentiem, kuri noslēguši līgumu ar kredītiestādi par studiju kredītu, šis

kredīts tiks nodrošināts pēc saskaņošanas ar Studiju fondu un kredītiestādi,

kura izsniedz studiju kredītus;

1.4. LU studentu imatrikulācija LLU, kā arī veiktā studiju apjoma pielīdzināšana studiju programmās notiek atbilstoši LLU uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtībai, kā arī citiem studiju procesu reglamentējošiem dokumentiem.

2. Vienošanās stājas spēkā no tās parakstīšanas brīža.

3. Vienošanās tiek parakstīta uz nenoteiktu laiku.

4. Vienošanās var tikt pārtraukta vai grozīta pēc LLU vai LU iniciatīvas.

5. Vienošanos paraksta:

Latvijas Universitāte Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Raiņa bulv. 19 Lielā iela 2

Rīga Jelgava

LV- 1586 LV- 3001

Rektors I.Lācis Rektors J.Skujāns

2007. gada ___.____________ 2007. gada ___.____________

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

SOCIOLOĢIJAS MAĢISTRA AKADĒMISKĀ STUDIJU

PROGRAMMA (kods 45310*)

SOCIĀLO ZINĀTŅU MAĢISTRA GRĀDA SOCIOLOĢIJĀ IEGŪŠANAI

Academic Master Study Programme in Sociology for receiving the Master degree in Social Sciences

Programmas direktore:

Baiba Bela,

docente, Dr.sc. soc.

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Socioloģijas studiju programmu Sociālo zinātņu fakultātes

padomes sēdē ____.____.2007. Domes sēdē ____.____.2007.

protokola Nr.2 protokola Nr.___

padomes priekšsēdētājs Domes priekšsēdētāja

________________ (A. Zobena) ____________ (B. Sporāne)

(paraksts) (paraksts)

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas LU Senāta sēdē

sēdē ____.____.2007. ____.____.2007.

lēmums Nr.____ lēmums Nr.___

Priekšsēdētājs Senāta priekšsēdētājs

_____________ (J. Krūmiņš) ____________(J.Rozenvalds)

(paraksts) (paraksts)

*jāuzrāda studiju programmas kods atbilstoši LR Izglītības klasifikatoram (11.05.2004 IZM rīkojumam Nr.287 )

SOCIOLOĢIJAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

Socioloģijas maģistra studiju programmas mērķis ir sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus patstāvīgai darbībai pētniecībā, akadēmiskās karjeras turpināšanai doktora studijās, darbībai socioloģijai atbilstošās profesionālās darbības jomās – sociālajos un  mārketinga pētījumos, sabiedrības pārvaldē, sociālās politikas analīzē un sociālā darba vadībā, un iegūt socioloģijas maģistra akadēmisko grādu.

Par LU Sociālo Zinātņu fakultātes studentiem Socioloģijas maģistra studiju programmā var kļūt personas, kas ir ieguvušas bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (vai tai pielīdzināmu augstāko izglītību) un izturējušas iestājpārbaudījumus, atbilstoši LU Imatrikulācijas noteikumiem.

Reflektantiem, kas ieguvuši bakalaura grādu sociālajās zinātnēs, kā arī beiguši akreditētas profesionālās studiju programmas sociālajā darbā,  tiek ņemts vērā bakalaura darba vai diplomdarba vērtējums un vidējā svērtā atzīme, kā arī tiek rīkotas pārrunas par studiju mērķi, interesēm, specializāciju un zinātniskā darba virziena izvēli. Reflektantiem, kas bakalaura grādu ieguvuši citās zinātņu nozarēs vai ieguvuši otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (vai tai pielīdzināmu augstāko izglītību), papildus iepriekšminētajam notiek pārbaudījums, kurā pretendentam ir jādemonstrē zināšanās socioloģijas teorijā, vēsturē un metodēs tādā apjomā, kas ļautu studēt maģistratūrā. Šim pārbaudījumam reflektantiem jāsagatavojas patstāvīgi pēc Socioloģijas nodaļas ieteiktā literatūras saraksta.

Imatrikulācija notiek konkursa kārtībā, atbilstoši iestājpārbaudījumos iegūtajam vērtējumam. 

Socioloģijas maģistra studiju programmas apjoms ir 80 kredītpunkti. Šo studiju programmu ir paredzēts īstenot pilna laika klātienes studiju formā četru studiju semestru laikā.

Socioloģijas maģistra studiju programmas obligātās daļas (A daļas)  apjoms ir 50 kp, to veido socioloģijas nozares maģistra studiju kursi (30 kp) un maģistra darbs (20 kp). Socioloģijas maģistra studiju programmas obligātās izvēles daļas (B daļas) apjoms ir 30 kp. A daļas socioloģijas nozares studiju kursi veido padziļinātu ieskatu mūsdienu sociālajās teorijās un pētījumu virzienos, socioloģijā lietotajās datu analīzes metodēs, akadēmiskajā rakstībā un pētījumu projektu vadībā, kā arī sniedz priekšstatu par B daļā padziļināti apgūstamajiem specializācijas virzieniem.

B daļu veido specializācijas virzieni, kas ļauj studentiem iegūt padziļinātas zināšanas konkrētā socioloģijas apakšnozarē. Obligātās izvēles daļu veido 3 specializācijas virzieni un viens kopīgs padziļināts modulis pētījuma metodēs: Teorijas un virzieni mūsdienu socioloģijā, Sabiedrības pārvalde un sociālā darba organizācija, Marketinga un patērētāju izpēte, Pētījumu metodoloģija un metodes.

Studiju noslēgumā tiek izstrādāts maģistra darbs, kas tiek aizstāvēts komisijas sēdē. Maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana ir priekšnosacījums akadēmiskā grāda piešķiršanai.

S

A daļa 50 kp – nozares studiju kursi 30 kp, maģistra darbs 20 kp

B daļa, Pētījuma metodes un metodoloģija, min 8 kp

ocioloģijas maģistra programmas apguves rezultāts - socioloģijas maģistra akadēmiskais grāds. Socioloģijas maģistra studijas nodrošina  tās absolventa gatavību zinātniski pētnieciskam un akadēmiskam darbam izvēlētajā nozarē, kā arī socioloģijai atbilstošās profesionālās darbības jomās.

SOCIOLOĢIJAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

1. Socioloģijas maģistra studiju programmas mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti

Socioloģijas maģistra studiju programmas mērķis ir sagatavot augstas kvalifikācijas speciālistus patstāvīgai darbībai pētniecībā, akadēmiskās karjeras turpināšanai doktora studijās, darbībai socioloģijai atbilstošās profesionālās darbības jomās – sociālajos un  mārketinga pētījumos, sabiedrības pārvaldē, sociālās politikas analīzē un sociālā darba vadībā, un iegūt socioloģijas maģistra akadēmisko grādu.

Lai sasniegtu šo mērķi, studiju programmas uzdevumi ir:

  • sagatavot augsti kvalificētus speciālistus socioloģijā, sociālās politikas un sociālā darba vadībā Latvijas sociālās attīstības vajadzībām;

  • attīstīt studentos zinātniski pētnieciskā un analītiskā darba iemaņas, sagatavot studentus patstāvīgam zinātniskam un pētnieciskam darbam socioloģijā un atbilstošās profesionālas darbības jomās;

  • veidot studentos prasmes iegūtās zināšanas izmantot sabiedrības pārvaldības laukā, attīstīt prasmes sociālo problēmu identificēšanā, analīzē,  risināšanā,  rīcībpolitiku veidošanā un novērtēšanā;  

  • veidot studentos zinātnisku un humānu sabiedrības izpratni.

Socioloģijas maģistra programmas apguves rezultāts - socioloģijas maģistra akadēmiskais grāds. Socioloģijas maģistra studiju programmas apguves rezultātā tiek sagatavoti augstas kvalifikācijas speciālisti patstāvīgai darbībai pētniecībā, kā arī darbībai socioloģijai atbilstošās profesionālās darbības jomās, kuri spēj veikt sociālo procesu analīzi, patstāvīgi izstrādāt to izpētes metodoloģiju un tai atbilstošu instrumentāriju, kā arī darboties kā sociālo zinātņu eksperti lēmumu pieņemšanas līmenī. Programmas apguves rezultātā studenti tiek sagatavoti akadēmiskās karjeras turpināšanai doktora studijās.

2. Socioloģijas maģistra studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

LU Socioloģijas maģistra studiju programmā tiek sagatavoti kompetenti un konkurētspējīgi augstas kvalifikācijas speciālisti socioloģijā. Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības virzībā uz ES dzīves kvalitātes standartiem sociālo procesu pētnieki un analītiķi ir un arī turpmāk būs nepieciešami. Gan valsts iestādēs, gan NVO sektorā trūkst cilvēku, kas spēj analītiski un kritiski izvērtēt un prognozēt sabiedrības attīstības tendences. Attīstoties privātajam sektoram, palielinās pieprasījums pēc mārketinga pētījumiem un ekonomikas socioloģijas speciālistiem.

LU ir socioloģijas nozarē vienīgā augstskola Latvijas Republikā, kam ir ilggadīga sekmīga pieredze visu akadēmiskās kvalifikācijas līmeņu - bakalaura, maģistra un doktora - studiju programmu realizācijā. Socioloģijas nodaļas mācībspēku kvalifikācija ir labs priekšnosacījums, lai Latvijas Universitāte arī turpmāk būtu vadošā augstskola valstī socioloģijas bakalauru, maģistru un doktoru gatavošanā. Lielākā daļa LU socioloģijas doktorantūrā studējošo ir LU socioloģijas maģistra studiju programmas beidzēji.

2.1. Programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam.

Maģistratūras programmas beidzēji ievērojami biežāk kā bakalaura programmas absolventi nodarbināti socioloģijā vai nozarē, kurā zināšanas sociālajās zinātnēs ir tieši nepieciešamas. Galvenās darba tirgus jomas, kurās visbiežāk nodarbināti socioloģijas maģistra studiju programmu beigušie studenti ir sociālie un  mārketinga pētījumi  un sabiedrības pārvalde. Eiropas sociālā fonda nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” rezultāti par 2004./2005. gada augstskolu absolventu integrāciju darba tirgū rāda, ka LU absolventu vidū bezdarba līmenis ir ļoti zems (0,7%) un socioloģija nav minēta to nozaru vidū, kurās ir vērojams bezdarbs.

2007. gada janvārī tika organizētas diskusijas ar darba devēju pārstāvjiem no nozīmīgākajām Latvijas socioloģisko pētījumu firmām (SKDS, Factum, Socioloģisko pētījumu institūts, Baltijas Sociālo zinātņu institūts), lai izvērtētu programmas sniegto zināšanu atbilstību darba tirgus prasībām (4.4. pielikums). Darba devēji norādīja gan uz virkni pozitīvu iezīmju, gan arī uz trūkumiem socioloģijas maģistru sagatavošanā.  Kā pozitīvo darba devēji minēja programmas beidzēju konceptuālas domāšanas, patstāvīgas analīzes prasmes; prasmes izprast izskatāmā jautājuma kontekstu un iztēloties tā kopainu; prasmes saturiski pamatot un izstrādāt projektus; prasmes pielietot praksē studiju laikā apgūtās pētnieciskās metodes; labas teorētiskās zināšanas. Kā trūkumus darba devēji norādīja nepietiekamas prasmes radoši izmantot esošās zināšanas un prasmes, lai radītu jaunas zināšanas, jaunas pētījumu metodoloģijas; kā nepietiekoša tika novērtēta izpratne par starpdisciplināras pieejas iespējām jaunu metodoloģiju un zināšanu radīšanā; nepietiekamas prasmes sekundāro matemātisko metožu pielietošanā; nepietiekamas zināšanas sabiedrības pārvaldībā un mārketinga pētījumos; nepietiekamas svešvalodu (t.sk. krievu valodas) zināšanas.

Lai novērstu darba devēju minētos trūkumus, tika veiktas izmaiņas programmā, kas ievērojami palielinās programmas beidzēju zināšanu un prasmju atbilstību specifiskām darba tirgus prasībām.

Ņemot vērā Socioloģijas maģistra studiju programmas beidzēju sekmīgo iekļaušanos darba tirgū un pozitīvo darba devēju atsauksmēs, varam secināt, ka realizētās programmas sniegtās zināšanas un kvalifikācija kopumā atbilst darba tirgus pieprasījumam.

    1. LU socioloģijas maģistra studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Socioloģijas  maģistra studiju  programmas organizāciju nosaka sekojoši normatīvie akti:

      1) LR Ministru kabineta Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu – MK noteikumi Nr.2 Rīga, 2002.gada 3.janvārī.

      2) Latvijas Universitātes Satversme. Pieņemta LU Satversmes sapulces sēdē 29.03.1996., grozījumi pieņemti Latvijas Universitātes Satversmes sapulces sēdē 16.12.1996. un 2001.gada 10.maijā.

Socioloģijas  maģistra studiju  programmas atbilstību valsts akadēmiskās izglītības standartam raksturo  1. tabulas dati.  

1.tabula

LU Socioloģijas maģistra studiju  programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam

 

Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu

LU Socioloģijas maģistra studiju programma

1.

23. Maģistra studiju programmas apjoms ir 80 kredītpunktu, no kuriem ne mazāk kā 20 kredītpunktu ir maģistra darbs. Maģistra darbs ir pētniecisks darbs izvēlētajā zinātņu nozarē vai apakšnozarē, kurā maģistrants izdarījis patstāvīgus zinātniskus secinājumus

LU Socioloģijas maģistra studiju  programmas apjoms ir 80 kredītpunktu, no kuriem 20 veido maģistra darba veikšana. Maģistra darbs ir pētniecisks darbs socioloģijā, kurā maģistrants veicis  patstāvīgu zinātnisku pētījumu un izdarījis secinājumus.

2.

24. Maģistra studiju programmas obligātajā saturā ietver attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēti (ne mazāk kā 30 kredītpunktu) un teorētisko atziņu aprobāciju zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunktu).

Socioloģijas maģistra studiju  programma obligātajā saturā ietver socioloģijas teorētisko atziņu un mūsdienu virzienu izpēti ( ne mazāk kā 30 kredītpunktu), teorētisko atziņu aprobāciju izvēlētajā socioloģijas  apakšnozarē (ne mazāk kā 15 kredītpunktu), kā arī socioloģisko pētījumu metodoloģijas un metožu apguvi.

  1. LU socioloģijas maģistra studiju programmas salīdzinājums ar tāda paša līmeņa Latvijas un Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu studiju programmām

3.1. Salīdzinājums ar Latvijas augstskolas socioloģijas maģistra studiju programmu

LU SZF Socioloģijas maģistra studiju programmas salīdzinājums veikts ar Daugavpils Universitātes SZF Socioloģijas maģistra studiju programmu, kas ir viena no jaunākajām Latvijā, ar ļoti nelielu studējošo skaitu. Līdzīgi kā Latvijas Universitātē, pilna laika studijas ilgst 4. semestrus, studentiem jāiegūst 80 kp (programmu struktūras salīdzinājums 2. tabulā). Programmu veido trīs daļas – teorētisko atziņu izpētes obligātie kursi (35 kp), teorētisko atziņu aprobācija (20 kp) un maģistra darba izstrāde (25 kp). Teorētisko atziņu izpētes bloku veido četri kursi par mūsdienu sabiedrības teorijām, seši kursi par mūsdienu sabiedrības institūtiem un pieci kursi padziļināti skata pētījumu metodes. Teorētisko atziņu aprobācijas daļu veido septiņi kursi (semināri) un patstāvīga zinātniskā prakse. Programmu pamatā veido 2 kp kursi. Maģistra darba izstrāde notiek visa mācību procesa laikā, ko iesāk 1. semestrī “Maģistra darba ievada seminārs”, bet noslēdz darba pirmsaizstāvēšana un aizstāvēšana 4. semestrī. Daugavpils Universitātes Socioloģijas maģistra studiju programmā kursu gala vērtējumu veido pamatā ieskaites un eksāmeni, dažkārt darbs semināros, kā arī lekciju kursu apmeklējums. Analizējot lekciju kursos piedāvāto literatūras sarakstu, jāsecina, ka pastāv ievērojamas atšķirības starp kursiem – dažos izlasāmā literatūra veido apjomīgu sarakstu, dažos – atsevišķas grāmatas, papildliteratūra un ieteicamā periodika daudzkārt nav norādītas. Pozitīvi, ka mācību procesā liela uzmanība pievērsta mācību un pētnieciskā darba sasaistei – gandrīz visi studenti ir iesaistīti pasniedzēju pētnieciskajos projektos, grantos, kā arī kā obligāta mācību procesa sastāvdaļa ir lektora prakse/ zinātniskā raksta sagatavošana.

3.2. Salīdzinājums ar divām Eiropas Savienības valstu atzītu augstskolu studiju programmām

LU SZF Socioloģijas maģistra programmas salīdzinājums veikts ar Baltijā senākās universitātes - Tartu Universitātes Socioloģijas maģistra programmu un ar vienu no Eiropā nozīmīgākajām un kvantitatīvi lielākajām socioloģijas maģistra programmām, ko realizē Eseksas Universitāte Lielbritānijā.

Tartu universitāte, kas ir viena no senākajām un arī lielākajām universitātēm Baltijas reģionā, piedāvā apgūt socioloģijas maģistra studiju programmu, kas arī veidota līdzīgi kā LU socioloģijas maģistra studiju programma. 2005. gadā šajā programmā studēja ap 50 studentiem.

Līdzīgi kā LU, arī Tartu universitātes  Socioloģijas maģistra studiju programmu veido 3 daļas – obligātā, izvēles un maģistra darbs (programmu struktūras salīdzinājums 2. tabulā). Galvenie kursu bloki ir socioloģijas teorijās, socioloģijas virzienos, socioloģijas pētniecības metodēs. Tartu universitātes SMSP obligāto A daļu veido 8 kursi, kas iepazīstina ar sociālajām teorijām, sociālo pētījumu plānošanu un pētījumiem Igaunijā, sociālo stratifikāciju un teorijām par pārejas sabiedrībām, kas jaunajiem pētniekiem var palīdzēt labāk izprast notiekošos procesus valstī. Latvijas universitātes SMSP obligāto A daļu veido 9 kursi, kas arī iepazīstina ar sociālajām teorijām, sociālo pētījumu metodēm, pētījumiem Latvijā, bet atšķirībā no Tartu sniedz zināšanas arī atsevišķos socioloģijas virzienos, kas vēlāk tiek padziļināti specializācijas kursos un palielina programmas beidzēju konkurētspēju darba tirgū Latvijā. Tartu universitātes SMSP izvēles daļu veido obligātās izvēles kursi (kopā 28 kp) un brīvās izvēles kursi (4 kp). Obligātās izvēles daļā tiek piedāvāti 14 kursi (katrs 4 kp) trīs specializācijas virzienos, tai skaitā vismaz 16 kp apjomā ir jāizvēlas kursi no socioloģijas maģistra programmas, bet līdz 12 kp var izvēlēties kursus no citām maģistru programmām. Brīvās izvēles kursiem ( kopā 4 kp) netiek noteikti nekādi izvēles ierobežojumi. Savukārt Latvijas universitātes SMSP izvēles daļu veido pamatā 2kp kursi (30 kp) trīs specializācijas virzienos un viens padziļināts modulis pētījumu metodēs.

Tartu universitātē pamatā visi kursi veidoti kā 4 kredītpunktu kursi (izņemot 2 kursus A daļā).  LU programmā ir gan 4 kredītpunktu (pamatā visi A daļas kursi), gan 2 kredītpunktu kursi (pamatā B daļas kursi). Studiju programmas monolītāku iespaidu rada 4 kredītpunktu kursi. Tai pašā laikā programmas ietvaros piedāvāto izvēles kursu skaits LU programmā ir lielāks (Tartu universitāte – 14, LU – ap 30) un nodrošina studentiem daudzveidīgākas zināšanas un līdz ar to arī lielāku konkurētspēju darba tirgū. Pastāv atšķirības arī teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu īpatsvarā mācību procesā un novērtējumā. Tartu universitātes SMSP vismaz 60% mācību procesā aizņem praktiskās nodarbības, semināri un individuālais darbs, kamēr Latvijas universitātes SMSP šis procents ir mazāks.  

Programmas struktūra LU SMSP un TU SMSP ir līdzīgas gan kredītpunktu sadalījumā starp obligāto daļu, izvēles daļu un maģistra darbu, gan pēc obligātās daļas apjoma (8 līdz 9 kursi). Atšķiras izvēles daļas kursu skaits – TU SMSP tas ir mazāks, par cik TU SMSP izvēles daļu pamatā veido 4 kp kursi.

Eseksas universitāte (Lielbritānijā) izveidota 1965. gadā un tās Socioloģijas nodaļa ir viena no lielākajām un prestižākajām Lielbritānijā. Tiek piedāvātas 11 maģistra grāda shēmas (MA Socioloģijā, MA Socioloģijā un globalizācijā, MA Mēdijos, kultūrā un sabiedrībā u.c.), kuras apgūst ap 120 maģistra programmu studenti. Kursus docē ap 25 pilna laika pasniedzēji. Šeit tiks analizēta tieši Socioloģijas MA studiju programma.

Eseksas universitātes Socioloģijas maģistra studiju  programmu veido trīs bloki (programmu struktūras salīdzinājums 2. tabulā). Pirmo bloku veido trīs obligātie kursi: socioloģijas teorijas (11,1% kredītpunktu), kvalitatīvo socioloģisko pētījumu metodes (11.1%) un socioloģisko (kvalitatīvo, kvantitatīvo) pētījumu dizains (11,1%), kopā 33,3% kredītpunktu.   Otro bloku veido 3 izvēles kursi 33,3% kredītpunktu apjomā. Visiem Socioloģijas nodaļas maģistra līmeņa programmu studentiem tiek piedāvāti ap 26 izvēles kursi, katrā specializācijā (maģistra grāda shēmā) piedāvājot apmēram 10 kursu sarakstu, no kuriem studenti var izvēlēties 3. Bez tam studenti var izvēlēties divus kursus no citām nodaļām, tie var būt kursi kino vēsturē, vēsturē, politikā, mākslas vēsturē, filozofijā, literatūrā vai cilvēktiesībās. Trešo bloku veido  maģistra darba izstrāde (33,% kredītpunktu). Dalība lekcijās ir obligāta un studentam netiek piešķirti kredītpunkti un gala novērtējums par kursu, ja šī prasība nav izpildīta. Maģistra darba apjoms – līdz 15 000 vārdu, kamēr LU SMSP maģistra darba apjoms ir 25 000 – 30 000 vārdu (kas atbilst prasībās norādītajam zīmju skaitam).

Būtiskākā atšķirība ir tā, ka kopumā kursu skaits ir mazāks, lielāks uzsvars uz individuālu mācību darba plānošanu un realizāciju. Prasības dažādos kursos ir atšķirīgas, tomēr kopumā līdzīgas kā LU SMSP – tiek vērtēta studentu aktivitāte semināros, referāti (ap 3500 vārdu), esejas un mazāki praktiski uzdevumi. Būtiskākā atšķirība – maģistra līmeņa studentiem mācību kursos praktiski nav gala eksāmenu, bet tiek vērtēts darbs semestra laikā un noslēguma eseja (kopā 6 esejas). Apgūstamās mācību literatūras apjoms  dažādos kursos ir atšķirīgs – aprakstos tiek norādītas vidēji 5-15 grāmatas, retāk – interneta resursi, raksti zinātniskos žurnālos, kas kopumā ir līdzīgi kā LU SMSP.

Kā redzams  2. tabulā, studiju programmas struktūra Latvijas un Eseksas universitātē ir samērā līdzīga. Būtiskākā atšķirība ir kursu skaitā, ko students noklausās – Eseksas universitātes Socioloģijas programmā tie ir 6 kursi, kamēr LU – 9 kursi obligātajā daļā un ap 10 izvēles daļā, turklāt pie līdzīgas vērtēšanas sistēmas, ja pievērš uzmanību literatūras saraksta apjomam, noslēguma referātu prasībām un apjomam. Tāpat maģistra daba apjoms LU tiek prasīts nedaudz lielāks, kā tas ir Eseksas universitātē.

2. tabula

LU, Daugavpils Universitātes, Tartu Universitātes un Eseksas universitātes Socioloģijas maģistra studiju  programmu  salīdzinājums (kredītpunktu skaits %)

 

Latvijas Universitāte

Daugavpils

Universitāte

Tartu Universitāte

Eseksas Universitāte

Kredītpunktu skaits  (%)

100%

100%

100%

100%

Kredītpunkti obligātajos kursos (%)

37,5%

43,75%

35%

33,3%

Kredītpunkti izvēles kursos (%)

37,5%

25%

40%

33,3%

MA darbs (%)

25%

31,25%

25%

33,3%

Kopumā LU SZF SMSP ievēro Baltijā un Eiropā pieņemtās akadēmiskās tradīcijas un prasības, un atbilst dotā līmeņa programmām pēc formālajiem, saturiskajiem, metodiskajiem un zinātniskajiem kritērijiem.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (1)

    Документ
    Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas ...
  2. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (3)

    Документ
    Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas ... ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju skolas matemātikas standartu struktūras un satura izstrādē un ekspertu ...
  3. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (6)

    Документ
    ... Paraksts I.Paudere Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes nov ...
  4. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (5)

    Документ
    Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas ... īmējama aktīvā sadarbība ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju. Mācībspēki piedalās skolas matem ...
  5. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (2)

    Документ
    Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas ... programmas projekts ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. 2008 - “Latvijas darbaspēka starpvalstu kust ...

Другие похожие документы..