Главная > Документ


FIZIKAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

SATURA RĀDĪTĀJS

  1. Programmas anotācija 2

  2. Programmas raksturojums 2

  3. Imatrikulācijas nosacījumi 5

  4. Fizikas maģistra mācību plāni 6

  5. Studiju programmas īstenošanas līdzekļi 12

  6. Programma fizikas zinātnes un fizikas izglītības kontekstā 15

  7. Mācībspēku CV 21

  8. Kursu apraksti 22

2

I PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

1.1. Fizikas maģistra studiju programmas piedāvā iegūt akadēmiskās izglītības augstāko pakāpi kā vienā no fundamentālo dabaszinātņu jomām. Pēc LR Izglītības kategoriju klasifikātora programma atbilst kodam 46.

    1. Programma paredz eksperimentālās, teorētiskās un inženierfizikas apakšnozaru studijas un ar tām saistīto akadēmisko un lietišķo pētījumu metožu apguvi. Programma orientēta uz pasaulē un Latvijā perspektīviem fundamentālās zinātnes un analītiskajiem inženierfizikas virzieniem, kurus šobrīd pārstāv Latvijas Universitāte un ar to asociētie zinātniskās un lietišķās pētniecības centri.

    2. Programma piedāvā plašu studiju izvēli Latvijas fizikas zinātnei un tautsaimniecībai konkurētspējīgā līmenī apgūstamās tradicinālajās apakšnozarēs (cietvielu fizika un materiālzinātne, lāzeru fizika, tehnoloģija un spektroskopija, cieta ķermeņa mehānika, nepārtrauktas vides fizika u.c.), kā arī LU relatīvi jaunās un Latvijas zinātnei prespektīvās specifikācijās (okeanogrāfija un piekrastes pētniecība, biomedicīniskā optika, vidi saudzējošās tehnoloģijasu.c.).

    3. Programmas apakšvirzieni ir akadēmiskā bāze doktorantūras studijām fizikā un ar to saistītās nozarēs, zinātnisko un lietišķo pētījumu patstāvīgam darbam, mācībspēka karjerai Latvijas augstskolu atbilstošā profila studiju programmās.

II PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS

  1. Motivācija

Programma ir veidota, ņemot vērā vairākus vadmotīvus. Galvenie no tiem:

    1. Programma ir vienīgā šī līmeņa divgadīgā akadēmisko studiju programma Latvijā, kas reprezentē augstāko universitātes izglītību fizikā.

    2. Programmai ir pēctecība ar līdz 90.-gadiem funkcionējušo fizikas specialitātes piecgadīgo mācību programmu, kas balstījās uz iepriekšējos gadu desmitos pastāvējušo fizikas zinātnes un tautsaimniecības nozaru specifiku Latvijā. Šī pēctecība lielā mērā noteica un joprojām nosaka augstākās kvalifikācijas kadru un laboratoriju aprīkojuma bāzi, bez kuras nav domājamas straptautiskā līmenī konkurētspējīgas maģistra studiju programmas attīstība.

    3. Programmai ir orientācija uz Latvijai tuvākā vai tālākā nākotnē prognozējamām zinātniskajām un tautsaimniecības attīstības perspektīvām, galvenokārt intelektuāli ietilpīgās nozarēs, kurām ir nepieciešama plaša profila izglītotas personības, kas orientējas modernajās dabaszinātņu tehnoloģijās.

  1. Organizācija un apjoms

    1. Fizikas maģistra studiju programma ir organizēta pa apakšvirzieniem, kuru mācību plāni tiek vadīti un realizēti autonomi. Studiju programmas apakšvirzieni atbilst LU un Latvijā attīstītiem un starptautiski atzītiem zinātniskās pētniecības un lietišķo pētījumu virzieniem, kā arī Fizikas doktorantūras apakšnozarēm, kuras pārstāv 3 fizikas nozares promocijas un habilitācijas padomes.

    2. Ikgadējā imatrikulācijā Fizikas maģistra studiju programmā var būt pārstāvēti ne visi akreditētie programmas apakšvirzieni. Atsevišķos apakšvirzienos iespējamas studijas pēc individuālā plāna, kuru iesaka apakšvirziena vadītājs un apstiprina Studiju programmas padome.

3

Studiju apakšvirzieni un to vadītāji.

  1. Cietvielu fizika un materiālzinātne, Dr. hab. phys. Andris Krūmiņš

  2. Astronomija un astrofizika, Dr. Phys. Juris Žagars

  3. Lāzeru fizika, tehnika un spektroskopija, Dr. hab. phys. Mārcis Auziņš

  4. Teorētiskā fizika, Dr. hab. phys Andrejs Cēbers

  5. Ķīmiskā fizika, Dr. hab. phys. Boriss Zapols

  6. Fizikas didaktika, Dr. phys. Andris Broks

  7. Fizikālā okeanogrāfija un piekrastes pētniecība, Dr. phys. Andris Jakovičs

  8. Cieta ķermeņa mehānika, Dr. hab. phys. Vitauts Tamužs

  9. Nepārtrauktas vides fizika, Dr. hab. phys Gunārs Sermons

  10. Biomedicīniskā optika, Dr. hab. pjys Jānis Spīgulis

  11. Fizikas un tehnoloģijas līdzsvarotai attīstībai, Dr ohys. Arnolds Ūbelis

    1. Maģistra tipveida programmas apjoms ir 80 LU kredītpunkti, no kuriem 30 ir atvēlēti individuālajam maģistra darbam, kuru maģistrants izpilda studiju otrajā gadā. Maģistra darbs ir obligāta zinātniskā pētniecība un/vai lietišķā pētījuma ievirze publikācijas līmenī. Šeit izņēmums var būt maģistra darbs Fizikas didaktikas apakšvirzienā, kam pieļaujama praktiski metodiska ievirze ar norādītu izmantošanu skolu praksē.

  1. Apakšvirzienu īsa anotācija

    1. Cietvielu fizika un materiālzinātne.

Apakšvirziens orientēts studijām par cietvielu materiālu uzbūvi un īpašībām, akcentējot vielu uzbūves un īpašību kopsakarību. Apakšvirziena teorētiskā bāze ir LU Cietvielu fizikas institūtā attīstītie zinātnisko pētījumu virzieni kristālisko vielu, nesakārtoto vielu, stiklu un keramisko vielu fizikā un izgatavošanas tehnoloģijās.

    1. Astronomija un astrofizika

Individuālu studiju apakšvirziens ar divām iespējamajām ievirzēm astronomijā vai astrofizikā un astronomijas didaktikā, saistītā ar astronomisko un kosmoloģisko priekšstatu veidošanu vispārējās izglītības programmās. Imatrikulāciju apakšvirzienā nosaka divu Latvijas zinātnisko centru – LU Astronomijas institūta un Ventspils kosmisko pētījumu centra pasūtījums.

    1. Lāzeru fizika, tehnika un spektroskopija

Apakšvirziens saistīts ar plašu lāzeru fizikas metožu pielietošanu ne tikai fizikā, bet arī ķīmijā, bioloģijā, medicīnā, vides aizsardzības zinātnēs, kā arī daudzās tehnikas nozarēs – optoelektronikā, sakaru tehnikā, hologrāfijā. Apakšvirziens piedāvā studijas lāzeru spektroskopijā, zemtemperatūru plazmas fizikā, klasiskajā atomu un molekulu spektroskopijā un hologrāfijā.

    1. Teorētiskā fizika

Studiju virziens teorētiskajā hidrodinamikā un nelineāro parādību fizikā disipatīvajās sistēmās, fāzu pāreju kinētikā, akcentējot skaitlisko metožu un matemātiskās modelēšanas tehnoloģiju izmantošanu teorētiskajos pētījumos. Iespējamas individuālas studijas kvantu fizikas jomā.

    1. Ķīmiskā fizika

Teorētisks studiju virziens. Kvantu ķīmija un kvantu ķīmijas teorētiskās metodes. Fizikālās un ķīmiskās kinētikas studijas. Kondensētās vides atomu un elektronu struktūru eksperimentālās pētīšanas metodes, cietvielu teorijas speciālās nodaļas, kulonisko sistēmu statistika.

    1. Fizikas didaktika

Didaktiski metodisko studiju virziens, domāts Fizikas bakalaura grādu vai augstāko pedagoģisko profesionālo izglītību ieguvušiem praktizējošiem skolu pedagogiem. Studiju obligātie kursi paplašina pedagogu akadēmisko izglītību fizikā. Speciāli kursi veltīti fizikas mācīšanas un izglītības darba organizējošiem jautājumiem.

4

    1. Fizikālā okeanogrāfija un piekrastes pētniecība

Teorētiski – lietišķi orientēts studiju virziens, kura zinātniskā bāze ir Fizikas un matemātikas fakultātes Vides un tehnoloģisko procesu modelēšanas laboratorija. Galvenie kursi ir atmosfēras un okeāna fizikā, ekodinamikā, hidrodinamisko un hidrometeoroloģisko procesu skaitliskajā modelēšanā. Tie virzīti uz Latvijas hidroloģisko resursu un Baltijas jūras baseina pētniecību ar fizikālām un matemātiskām metodēm.

    1. Cieta ķermeņa mehānika

Apakšvirziena studijas ir orientētas uz cietu ķermeņu, galvenokārt kompozītu materiālu drošuma un integritātes studijām. Apakšvirziena zinātnisko bāzi veido LU Polimēru mehānikas institūta laboratorijas un zinātnisko pētījumu tematika. Pamata kursi veltīti inženiermateriālu sabrukšanas, drošības, noguruma u.c. inženierfizikālo īpašību eksperimentālajām un teorētiskajām studijām, plātņu un čaulu fizikai. Apakšvirziens ir Fizikas bakalaura studiju programmas inženierfizikas izvēles studiju turpinājums.

    1. Nepārtrauktas vides fizika

Apakšvirziens pārstāv LU Elektrodinamikas un nepārtrauktas vides mehānikas katedrā attīstītos makroskopiskos teorētiskās pētniecības virzienus, galvenokārt nepārtrauktas vides elektrodinamikā, hidrodinamikā un siltumprocesu fizikā. Tas ir Fizikas bakalaura studiju programmas inženierfizikas izvēles studiju turpinājums.

    1. Biomedicīniskā optika

Apakšvirziens orientēts uz optisko metožu un optisko ierīču izmantošanu ārstniecībā, diagnostikā un profilaksē. Galvenie studiju kursi veltīti lāzerstarojuma un optisko šķiedru klīniskā lietojuma, kā arī instrumentu ražošanas un to fizikālo parametru zinātniskās pētniecības aspektiem. Apakšvirziena klausītājiem ieteicamas priekšzināšanas bioloģijas disciplīnās un/vai specifiskajos medicīniskajos priekšmetos – cilvēka fizioloģijā un anatomijā. Šajā aspektā studijas ir starpdisciplināras.

    1. Fizika un tehnoloģijas līdzsvarotai attīstībai

Apakšvirziena mērķis ir sākt universitātes līmeņa izglītošanas un pētniecisko darbu līdzsvarotai attīstībai un uz fiziku balstītu tehnoloģiju laukā. Apakšvirziena galvenie kursi orientēti globālo pārmaiņu un ar tām saistīto koncepciju studijām, specifisko disciplīnu studijām, kas saistītas ar vides piesārņojumu, enerģijas ražošanu un patēriņu, atjaunojamiem enerģijas resursiem. Cits studiju mērķis ir saistīts ar sabiedriskās domas veidošanu šajā ekoloģiski noteicošajā jomā. Lielā mērā šīs studijas ir starpdisciplināras.

III IMATRIKULĀCIJAS NOSACĪJUMI

    1. Imatrikulācijas vispārējo kārtību Fizikas maģistra studiju programmā nosaka Uzņemšanas noteikumi un imatrikulācijas kārtība Latvijas Universitātē (LU Senāta 1998. gada 23. februāra lēmums Nr. 195).

    2. Imatrikulācijas speciālie nosacījumi Fizikas maģistra studiju programmas apakšnozarēs.

      1. Prasības par iepriekšējo izglītību:

  • Augstākā akadēmiskā izglītība (bakalaura grādu apliecinošs diploms

  • LU dabaszinātņu bakalaura fizikā, matemātikā, datorzinātnēs, optometrijā, citās dabaszinātnēs, kuru sarakstu nosaka Fizikas maģistratūras pārbaudījumu komisija;

  • Latvijas vai citas valsts augstskolas vismaz trīsgadīgas bakalaura studiju programmas izpilde, kuras apjoms un saturs atbilst LU Fizikas bakalaura studiju programmas A daļai.

  • Augstākā piecgadīgā profesionālā izglītība (augstāko profesionālo izglītību apliecinošs diploms un izglītības satura atbilstība LU Fizikas bakalaura studiju programmas A daļai.

  • Augstākā izglītība (augstskolas diploms ar diplomā norādīto specialitātes atbilstību LU Fizikas bakalaura programmas A daļai.

1.2.2.

  • Pretendentiem, kuri atbilst punktā 1.2.1. uzrādītajiem nosacījumiem, ir diplomu konkurss;

  • pretendentiem, kuri neatbilst punktā 1.2.1. uzrādītajiem nosacījumiem, vispārējā konkursa kārtībā ir jākārto iestājpārbaudījums fizikā LU Fizikas bakalaura studiju programmas Bakalaura pārbaudījuma programmas apjomā vai jāiesniedz imatrikulācijas darbs;

  • vispārējā konkursa kārtību un punktā 1.2.1. noteikto iepriekšējās izglītības atbilstību Fizikas maģistratūras apakšvirzienam nosaka Fizikas maģistratūras pārbaudījumu komisija.

IV FIZIKAS MAĢISTRATŪRAS MĀCĪBU PLĀNI

Fizikas maģistratūras mācību plāna struktūra

Maģistratūras 4 semestru studijās iegūstamie 80 kredītpunkti ir strukturēti studiju kursu A un B sadaļās un individuāla maģistra darba izstrādei paredzētajā novērtējumā.

A kursi ir obligāti visu apakšvirzienu studentiem, B daļu paredzēto kredītpunktu apjomā veido izvēle no apakšvirzienu studiju plānu piedāvājumu paketēm:

1. studiju A daļa 10 kredītpunkti;

2. studiju B daļa 40 kredītpunkti;

3. maģistra darbs 30 kredītpunkti.

B kursu izvēle un maģistra darba izpildes vērtējums pa studiju semestriem augstākminētajā plānojumā ir rekomendācija. Tajā pieļaujamas individuālas studējošo atkāpes kredītpunktu sadalījumā, kuras nosaka konkrētā maģistratūras apakšvirziena vadītājs.

Piedāvātajos B kursu mācību plānos ietverts pilns iespējamo kursu saraksts, kas katrā konkrētajā apakšvirzienā ir nodrošināms. Nepieciešamo kredītpunktu skaita iegūšanai students izvēlas daļu no šiem kursiem.

Maģistra programma fizikā

A kursu mācību plāns

Nr.

p.k.

Kursa

nosaukums

Docētājs

Kredīti

Ieskaites

forma

Semestris

1.

Mūsdienu fizikas problēmas

profesors Andrejs Cēbers

2

eksāmens

9

2.

Materiālu zinātnes pamati

profesors Andris Krūmiņš

3

eksāmens

9

3.

Mūsdienu kvantu fizikas problēmas

profesors Mārcis Auziņš

2

eksāmens

10

4.

Fizikas metodes dabas zinātnēs un tehnikā

profesors Ivars Tāle

3

eksāmens

10

7

B izvēles kursi

Materiālu un cietvielu fizika

(Material and Solid state physics)

Nr.p.k.

Kursa nosaukums

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

1.

Teorētiskā cietvielu fizika

4

2.

Optisko stiklu fizika

3

3.

Cietvielu struktūra un tās pētīšanas metode

3

4.

Pusvadītāju fizika un materiāli

3

5.

Plāno kārtiņu fizika un pielietojumi

3

6.

Punktveida defekti cietās vielās

3

7.

Polāro dielektriķu fizika un pielietojumi

3

8.

Cietvielu ķīmija

3

9.

Magnētiskās rezonanses spektroskopija

3

10.

Cietvielu jonika un sensori

3

11.

Virsmas fizika

3

12.

Seminārs

2

2

2

Astronomija un astrofizika

( Astronomy and Astrophysic)

Nr.p.k.

Kursa nosaukums

Kredīti

1.s.

2.s.

3.s.

1.

Ģeofizikas pamati

4

2.

Zvaigžņu astronomija

2

3.

Ievads radioastronomijā

4

4.

Radioastronomijas instrumenti un metodes

4

5.

Zvaigžņu spektroskopija

4

6.

Starpzvaigžņu vides fizika

3

7.

Zvaigžņu iekšējā uzbūve un evolūcija

4

8.

Saules fizika

3

9.

Astronomijas mācību metodika

2

10.

Skaitliskās metodes

4

11.

Efemerīdu astronomija

4

12.

Saules sistēmas dinamika

4

13.

Ievads kosmodinamikā

2

14.

Planētu fizika

3

15.

Satelītu kustība

3

16.

Gravimetrijas pamati

3

17.

Ievads debess mehānikā

3

#Individuālos kursus astronomijā vai astrofizikā 1. – 3. semestrim nosaka apakšvirziena vadītājs.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Fizikas astronomijas un mehānikas doktora studiju programma satura rādītājs

    Документ
    Fizikas, astronomijas un mehānikas doktora studiju programma Satura rādītājs Satura rādītājs 2 DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA FIZIKĀ, ... Fizikas maģistra studiju programmas Fizikas didaktikas apakšvirziena vadītājs 1996 – …. LU Vidusskolas fizikas ...
  2. Latvijas lauksaimniecības universitāte pārtikas tehnoloģijas fakultāte akadēmiskā maģistra studiju programma

    Документ
    ... 2045” olbaltumvielu un tauku satura noteikšanai pārtikas produktos; ... ekonomikas un fizikas doktori, 7 dažādu zinātņu nozaru maģistri. Pārtikas ... go moduļu izstrāde Latvijas starpaugstskolu maģistru studiju programmai uzturzinātnē, izpildītājs (2005. ...
  3. Dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnē ( datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas )

    Документ
    ... satur kursus matemātiskajā analīzē, matemātiskās fizikas ... novēršanas maģistra studiju programmā. 6.3. Galvenie uzdevumi maģistra studiju programmas pilnveido ... nosaukums Programmētājs; datu bāžu programmētājs; galvenais datu bāžu programmētājs Datums: ...
  4. Profesionālā maģistra studiju programma

    Документ
    ... ātē Vides pārvaldības maģistra studiju programmā obligāto studiju kursu saturu pamatā veido vides pārvald ... ītājs, Maskavas kalnrūpniecības universitāte, Krievija; 1976.1987.g. – Iežu fizikas ...
  5. Biznesa augstskola turība sabiedrisko attiecību fakultāte akreditācijas materiāli profesionālā maģistra studiju programmai

    Документ
    ... ību struktūrvienības vadītājs”. 3. tab. Maģistra programmas “Sabiedriskās attiecības ... ērotas pilnā mērā. 21. Studiju kursu izvēli maģistra programmā, studiju kursu saturu un apjomu, kā ar ... īnas inženierzinātnes un fizikas biedrības biedrs Latvijas Zin ...

Другие похожие документы..