Главная > Документ


LR Izglītības un zinātnes ministrijas

Augstākās izglītības un zinātnes departamenta

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

Pieteikums studiju programmas akreditācijai

Studiju programma: Latvijas Universitātes

Vēstures doktora

studiju programma

(kods 51225)

Grāds : Vēstures doktors (dr. hist.)

Oficiālā adrese: Brīvības 32, Rīga, LV-1586

LU Vēstures un filozofijas

fakultātes dekāns G. Straube

Vēstures doktora

programmas direktora v. i. A. Vasks

Akreditācijas dokumentu saturs.

Lappuse

Anotācija akreditācijas dokumentiem 3

Vēstures doktora studiju programmas pašnovērtējuma ziņojums 4

Pielikumi

Vēstures doktora studiju programma 17

Promocijas eksāmena programma vispārējā vēsturē 24

Promocijas eksāmena programma historiogrāfijā 39

Promocijas eksāmena programma Latvijas vēsturē 49

Promocijas eksāmena programma arheoloģijā 58

Promocijas eksāmena programma etnogrāfijā 65

Individuālo eksāmenu programmas paraugs 71

Kursu apraksti 72

Studējošo aptauju rezultāti par studiju kursiem, aptauju analīze 83

Informācija par studiju iespējām 88

Ziņas par mācību spēkiem, to kvalifikāciju

Doktora programmas mācību spēki 89

Mācību spēku starptautiskā darbība 90

Mācību spēku nozīmīgākās publikācijas 91

Mācību spēku nozīmīgākie projekti 92

Ziņas par doktorantiem

1995.-2001 aizstāvēto disertāciju saraksts 93

Imatrikulēto un eksmatrikulēto doktorantu skaits 1995.-2001 94

Doktorantūras studenti 95

2002.-2003. g. prognozējamo disertāciju saraksts 96

Darba devēju atsauksmes 97

Neatkarīgu ekspertu vērtējumi 99

Mācību spēku CV 101

Anotācija akreditācijas dokumentiem.

Svarīgākie dokumenti, kas tiek iesniegti akreditācijai ir vēstures doktora studiju programmas pašnovērtējuma ziņojums un pati vēstures doktora studiju programma.

Pašnovērtējuma ziņojums sīki raksturo vēstures doktora studiju programmas mērķi un uzdevumus, kas jāveic, lai to sasniegtu, programmas līdzšinējo attīstību, pašreizējo situāciju un nākotnes perspektīvas. Tas satur informāciju par studiju procesu doktora programmā, informē par imatrikulāciju doktorantūrā, studiju kontroles norisi un promocijas iespējām. Pašnovērtējuma ziņojums parāda dažādu LU amatpersonu un institūciju lomu raksturojumu studiju procesā, īpašu uzmanību pievēršot zinātniskā vadītāja lomai. Pašnovērtējuma ziņojums satur informāciju par doktorantiem piedāvātajiem studiju kursiem. Tas satur pierādījumus, ka LU akadēmiskā personāla kvalifikācija ir pietiekoši augsta vēstures doktora studiju programmas pastāvēšanai.

Vēstures doktora studiju programma formulē vēstures doktora studiju programmas mērķi un uzdevumus un saskaņā ar Latvijas likumdošanu satur visas prasības, kas jāizpilda šīs programmas absolvēšanai.

Pašnovērtējuma ziņojuma pielikumi satur informāciju, kas sīkāk raksturo programmu.

Pielikumā pievienotas eksāmenu programmas vēstures nozares apakšnozarēs: arheoloģijā, etnogrāfijā, Latvijas vēsturē, vispārējā vēsturē, historiogrāfijā un vēstures palīgdisciplīnās, kā arī individuālo eksāmenu programmas paraugi.

Pielikumos pievienota informācija par programmā iesaistīto mācību spēku publikācijām un zinātniskajiem projektiem. Programmas pielikumi informē arī par pēdējos 5 gados aizstāvētajām disertācijām, sniedz informāciju par pašreizējiem doktora programmas studentiem.

Vēstures doktora studiju

programmas pašnovērtējuma ziņojums.

Pašnovērtējuma ziņojuma saturs.

Lpp.

Saturs 5.

1.Programmas mērķis un uzdevumi 6.

2. Vēstures doktora programmas nozīme 6.

2.1. Īsa priekšvēsture. 6.

2.2. Vēstures doktora programmas nozīme

Latvijas zinātnē 7.

3. Studiju saturs un organizācija 7.

3.1. Doktoranta imatrikulācija 7.

3.2 Studiju saturs 8.

3.3 Apmācība un vērtēšana 9

3.4. Doktoranta eksmatrikulācija 10

3.5. Promocijas iespējas un norise 10

4. Programmas vadība un nodrošinājums 11

4.1. Doktoranta darba vadība un

kontrole programmā 11

4.2. Programmas administrācija 12

4.3. Programmas nodrošinājums ar

informatīvajiem resursiem 12

4.4 Finansiālie resursi 13

5. Akadēmiskais personāls 13

6. Salīdzinājums ar citām Eiropas vēstures

doktora studiju programmām. 14

7. Attīstības perspektīvas 15

1.Programmas mērķis un uzdevumi.

Vēstures doktora studiju programmas mērķis ir dot iespēju iegūt starptautiski pielīdzināmu zinātņu doktora grādu vēsturē, apgūt studiju un pētniecības darba organizācijas un vadības principus.

Vēstures doktora studiju programmai jānodrošina zinātniskā grāda un augstas kvalifikācijas iegūšanu vēsturē. Tai jāsagatavo augsti kvalificēti vēstures zinātnes speciālisti Latvijas Republikas izglītības un zinātnes sistēmai. Šiem speciālistiem jāspēj kvalitatīvi pasniegt vēsturi Latvijas un ārvalstu augstskolās, sekmīgi veikt zinātniski pētniecisku darbu vēstures pētniecības centros, ieņemt vadošas pozīcijas muzejos un arhīvos.

Vēstures doktora studiju programmas uzdevumi:

  1. Veicināt vēstures studijās mūsdienīgu pētniecības metožu un virzienu apgūšanu;

  2. Nodrošināt vēstures pētījumu plānošanas principu un paņēmienu apgūšanu;

  3. Garantēt Latvijas un vispārējās vēstures aktuālāko problēmu padziļinātu izpratni un kvalitatīvu izpēti;

  4. Sekmēt vēstures teoriju un citu humanitāro disciplīnu metodoloģisko pamatu apgūšanu;

  5. Panākt attiecīgas vēstures zinātnes apakšnozares padziļinātu apgūšanu;

  6. Palīdzēt vēstures zinātnes lektora iemaņu apgūšanā.

Vēstures doktora studiju programma veido plašas vispārējās zināšanas kādā no vēstures apakšnozarēm un dziļas speciālas zināšanas konkrētā, ar doktoranta zinātnisko darbu saistītā jomā. Tās realizācijas gaitā jāveic vēstures avotu izpēte un jāiepazīstas ar vēstures zinātnisko literatūru, veicot historiogrāfijas salīdzinošu analīzi. Vēstures doktora studiju programmas sekmīgam noslēgumam doktorantūras studiju laikā vai pēc tās jābūt promocijas darba (doktora disertācijas) izstrādei vēsturē. Promocijas darbam jābūt patstāvīgam un oriģinālam pētījumam, kas ir nozīmīgs ieguldījums vēstures zinātnē.

Vēstures doktora studiju programma (sk. pielikumu, ) dod iespēju iegūt vēstures doktora (Dr. hist.) zinātnisko grādu. To var aizstāvēt neatkarīgā Latvijas Universitātes vēstures nozares promocijas padomē.

2. Vēstures doktora programmas nozīme

2.1 . Īsa priekšvēsture.

90. gados Latvijā pastāvēja divpakāpju doktora grādu sistēma: vēstures doktora grāds kā pirmais līmenis un vēstures habilitētā doktora grāds - otrais, augstākais līmenis. No 1993. līdz 1999. gadam tika piešķirti 26 vēstures doktora grādi un 10 habilitētā doktora grādi.

1999. gadā Latvijas Republikas Ministru kabinets izdeva noteikumus, kas likvidēja divu līmeņu doktora grādu sistēmu, ieviešot tikai vienu - doktora - zinātnisko grādu. Vienlaikus minētie noteikumi paredzēja paaugstināt doktora grāda iegūšanai noteikto prasību līmeni. Tika nodibināta Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija, kam bija jāpārbauda visās zinātnēs izstrādāto disertāciju atbilstība likumdošanas prasībām. Tika noteikts, ka disertācijas aizstāvēšanas priekšnoteikums ir starptautiski atzīta zinātnieka slēdziens. Pēc jaunajiem noteikumiem pagaidām aizstāvēta 1 doktora disertācija.

Arī vēstures doktora studiju programmā notika izmaiņas. Šī vēstures doktora programma izstrādāta un Latvijas Universitātes Senātā akceptēta 1999. gadā. Tika nodibināta vēstures nozares doktorantūras padome, kas tagad vada doktorantūras studiju organizāciju un kontroli vēstures nozarē. No jauna tika nodibināti studiju kursi doktorantiem (doktorantu semināri).Pastiprinājās kontrole par doktorantu darbu un vienlaikus pieauga akadēmiskā personāla saistības pret doktorantiem un ar doktorantūru saistītā darba apjoms. Šobrīd šai doktora programmai vēl nav absolventu.

2.1. Vēstures doktora programmas nozīme Latvijas zinātnē.

Vēstures doktora studiju programma Latvijas Universitātē ir vienīgā šāda veida programma Latvijā. Tā nodrošina ar vēstures pasniedzēju un pētnieku sastāvu galveno vēstures doktoru darba devēju - Latvijas Universitāti un tās struktūras: Vēstures un filozofijas fakultāti un Latvijas Vēstures institūtu.(pielikumā ,… lpp.,LVI atsauksme) Vēstures doktori strādā arī Sociālo zinātņu fakultātē (politikas zinātnes programmā) un Juridiskajā fakultātē tiesību vēstures jautājumos. Citu darba devēju vidū jāmin citas Latvijas augstskolas: Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, Rēzeknes Augstskola, Medicīnas Akadēmijas Eiropas Integrācijas Institūts.

Vēstures doktora programma palīdz attīstīties jauniem, alternatīviem vēstures pētniecības centriem: doktorantūrā studējuši un apguvuši vēstures doktora programmu vairāki aktīvi pētnieki, kas darbojas Latvijas arhīvos un muzejos, pētniecības institūtos.

Vēstures pētniecībā Latvijā pastāv senas un spēcīgas tradīcijas un nozīmīgs pētījumu lauks. Vēstures doktora programma nodrošina augstākās izglītības pastāvēšanu vēsturē, kas nepieciešama arī skolu izglītības nodrošināšanai ar vēstures skolotāju kadriem. Vēstures doktora studiju programma ir priekšnoteikums nacionālās vēstures pētniecības pastāvēšanai. Pēdējā laikā arī pasaulē nostiprinās priekšstats, ka pasaules vēsturi nevar pētīt tikai no lielvalstu pozīcijām.

3.Studiju saturs un organizācija.

3.1.Imatrikulācija.

Lai imatrikulētos vēstures doktora studiju programmā nepieciešams, lai reflektantam būtu maģistra grāds vēsturē vai tam atbilstošs augstākās izglītības diploms. Ārvalstu pretendentiem nepieciešama Latvijas vēstures maģistra grādam pielīdzināma izglītība. Diploma atbilstību neskaidrību gadījumos novērtē Akadēmiskās informācijas aģentūras ekspertīze un nosaka Vēstures un filozofijas fakultātes Dome.

Pretendentiem, kuri ieguvuši maģistra grādu vai atbilstošu izglītību citās zinātnēs, nepieciešams pierādīt vēsturniekam nepieciešamās zinātniski pētnieciskā darba iemaņas: zinātniskas publikācijas par darba tēmu vai pēc apjoma neliels (ap 80 000 zīmju) nepublicēts pētnieciska rakstura darbs vēsturē. (piemēram, maģistra darbs pedagoģijā, kas veltīts skolu vēsturei).

Katru gadu vēstures nozares doktorantūras padome informē LU Zinātņu daļu par to, kādās vēstures apakšnozarēs būtu izsludināms konkurss uz valsts finansētām studiju vietām vēstures doktora studiju programmā. Maijā vai jūnijā izdevumā “Zinātnes Vēstnesis” tiek publicēts sludinājums par konkursu studijām doktora studiju programmās. Pretendentam, parasti augusta otrajā pusē, LU Doktorantūras daļā jāiesniedz pieteikums studijām, Curriluculum Vitae, promocijas darba tēmas apraksts, eventuālā darba vadītāja rekomendācija (ja tāda ir) un publikāciju saraksts (ja tāds ir). Iestājeksāmeni (pārrunas) notiek septembra sākumā vēstures nozares doktorantūras padomē. Pretendentam jāpārzina vēstures filozofija un historiogrāfija maģistra programmas apjomā un jāpierāda spēja spriest par vēsturi Rietumeiropas svešvalodā. Padome novērtē pretendenta spējas izstrādāt kvalitatīvu promocijas darbu, izvērtē viņa līdzšinējās publikācijas un iespējamā vadītāja rekomendāciju. Padome ņem vērā arī pieteiktās promocijas darba tēmas zinātnisko aktualitāti un izpētes iespēju realitāti.

Pēc pārrunām padome, sarindojot reflektantus pēc zināšanām, nosaka, kuri pretendenti imatrikulējami valsts finansētajās studiju vietās, kuriem var piedāvāt iespēju studēt par fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, un kuru pretendentu iesniegumi noraidāmi.

Padome apstiprina promocijas darba vadītāju, nosaka struktūrvienību (katedru), kurā darbs izstrādājams, apstiprina darba tēmu vai uzdod to precizēt. Padome apstiprina promocijas darba tēmas pieteikumu un pirmā gada individuālā darba plānu, kas tiek rakstīti pēc LU apstiprināta parauga. Padomes priekšsēdētājs, sekretārs un doktoranta zinātniskais vadītājs iepazīstina doktorantu ar doktora studiju programmu. LU Doktorantūras daļā doktorants noslēdz līgumu par studijām doktorantūrā

3.2. Studiju saturs.

Vēstures doktora studiju programma dod iespēju iegūt doktora grādu vēsturē un tās apakšnozarēs: arheoloģijā, etnogrāfijā, historiogrāfijā un vēstures palīgdisciplīnās, Latvijas vēsturē un vispārējā vēsturē. Atbilstoši Latvijas Universitātes vispārējiem noteikumiem pilna laika klātienes doktoranti programmu apgūst trīs gados, daļēja laika klātienes doktoranti četros gados. Lai apgūtu programmu doktorantam jāizpilda šādas prasības.

  1. Jāveic vēstures zinātniski pētnieciskais darbs, kas paredz:

a) turpināt apgūt vēstures pētniecības metodes savā nozarē;

  1. nepublicēto un publicēto vēstures avotu izpēte vai arheoloģisko

un etnogrāfisko materiālu izpēti;

  1. vēstures zinātniskās literatūras apguvi, tajā pastāvošo viedokļu konfrontāciju un analīzi;

  2. regulāri informēt zinātnisko vadītāju, katedru, kurā viņš veic pētniecības darbu, par pētījumu rezultātiem, iesniedzot plānus, apspriežot sasniegumus un radušās zinātniskās problēmas, un nolasot referātus;

  3. informēt zinātnisko sabiedrību par pētījumu rezultātiem, publicējot tos starptautiski atzītos zinātniskos izdevumos, kuru sarakstu nosaka Latvijas Zinātnes Padome. Ministru Kabineta noteikumi nosaka, ka doktora grāda iegūšanai nepieciešamas vismaz 5 šādas publikācijas. Doktorantūras studiju laikā jāpublicē vai jāiesniedz publikācijai 2-3 šādi raksti.

  1. Vēstures doktorantiem jānokārto promocijas eksāmens specialitātē. Tajā ietilpst :

  1. eksāmens attiecīgajā vēstures apakšnozarē (sk. eksāmenu programmas pielikumos),

  2. eksāmens pēc individuālas programmas, kas atbilst doktora disertācijas konkrētajai tēmai. Šo programmu izstrādā darba zinātniskais vadītājs kopā ar citiem nozares speciālistiem (sk. paraugu pielikumā)

  3. eksāmenā doktorantam jāpierāda savas svešvalodu zināšanas, gan analizējot zinātnisko literatūru svešvalodās, gan atbildot uz vienu no eksāmena jautājumiem vienā no Rietumeiropas svešvalodām (parasti angļu vai vācu).

  1. Doktorantam jāpiedalās doktorantu semināros - studiju kursos, kas apvieno kvalificētāko profesoru ievadlekcijas ar patstāvīgo darbu. Patstāvīgā darba īpatsvars ir nozīmīgāks. Semināru tēmas ir vēstures filozofija, vēstures zinātnes teorija, vēstures pētniecības metodes, vēstures avotu pētniecības teorija, vēstures avotu publikāciju salīdzinoša analīze.

  2. Doktorantam jāapgūst augstskolas mācību spēka prasmes, vadot vienu izvēles kursu vēstures bakalaura vai maģistra studiju programmā LU Vēstures un filozofijas fakultātē vai kursu vēstures zinātnē citā LU fakultātē, citā Latvijas augstskolā.

  3. Doktorantam studiju laikā jāpiedalās zinātniskos semināros un konferencēs (LU un citu augstskolu rīkotās zinātniskās konferences). Studiju laikā doktorantam jāuzstājas ar referātu par pētījumu rezultātiem vismaz divās starptautiskās konferencēs.

Visas šīs aktivitātes tiek vērtētas ar kredītpunktiem. To sadalījums ir šāds:

Darba forma

Kredīt-punkti

Piezīmes

1.Vēstures zinātniski pētnieciskais darbs

96

Atskaite katru gadu, obligātas publikācijas

2.Promocijas eksāmens specialitātē

16

Parasti otrajā studiju gadā

3. Doktorantūras semināri (kopā 4)

16

Piedalīšanās vēstures maģistra un bakalaura studiju programmas realizācijā

6

Viens izvēles kurss vēsturē

Piedalīšanās zinātniskajos seminaros un konferencēs

10

Kopā

144

3.3. Apmācība un vērtēšana

Sadarbība starp doktorantu un zinātnisko vadītāju ir galvenais kvalitatīva promocijas darba izstrādēs un jauna perspektīva pētnieka apmācības priekšnoteikums. Kvalificēts vadītājs (arī citi vecākie kolēģi) var nodot doktorantam pētniecības prasmes un iemaņas, ko nevar apgūt zinātniskajā un metodiskajā literatūrā.

Doktorantam patstāvīgi jāapgūst eksāmenu programma viņa izvēlētajā vēstures apakšnozarē un individuālā, ar disertācijas tēmu saistītā eksāmenu programma. Eksāmens ir ne tik daudz faktu pārzināšanas pārbaude, cik zinātniska diskusija par noteiktām problēmām, kas ļauj noskaidrot doktoranta orientēšanos šajās problēmās, vēstures zinātniskās literatūras pārzināšanu, avotu apguves līmeni un interpretāciju.

Kopš 1999. gada vēstures doktora studiju programmā tiek pielietota tāda apmācības forma kā doktorantu seminārs -studiju kurss. (sk. kursu aprakstus un studējošo aptauju rezultātus)

Semināra nosaukums

Docētājs

Dokumentu publikāciju salīdzinoša analīze

LU profesors Kārlis Počs

Vēstures filozofija

LU profesore Māra Rubene

Vēstures pētniecības metodes (angļu val)

(2000./2001. akadēmiskajā gadā)

Rūzvelta universitātes (Čikāga) profesore Margaret Rung

Avoti, vēstures avotu teorija

LU asociētais profesors Aleksandrs Gavriļins

Šajos kursos kā darba forma dominēja seminārs, veidojot mācību spēku un doktorantu dialogu.

Tomēr jāatzīst, ka nepieciešams izstrādāt jaunus studiju kursus. Profesori Aivars Stranga un Inesis Feldmanis strādā pie kursu “Subjektīvais faktors Latvijas vēsturē”, bet vairāki profesori pie semināra ”Mīti Latvijas vēsturē” izstrādes. Prof. Emeritus Alberts Varslavāns veido kursu “Vēstures zinātnes teorijas problēmas” Nepieciešams panākt, lai doktorantiem tiktu piedāvāta lielāka kursu izvēle, aktīvāk jāizmanto citu programmu piedāvātie doktorantu semināri. Latvijas Universitāte atzīst tos studiju kursus, ko doktoranti apguvuši, studējot ārvalstīs un citās augstskolās.

3.4. Doktoranta eksmatrikulācija

Doktorantu var eksmatrikulēt, ja ikgadējās atestācijas gaitā noskaidrojas, ka viņa darba vērtējums ir negatīvs. Šajā gadījumā doktorantam ir tiesības trīs mēnešu laikā veikt papildus darbu. Pēc šī termiņa doktorantūras padome doktoranta darbu analizē atkārtoti. Ja arī otrreiz vērtējums ir negatīvs, doktorants tiek eksmatrikulēts kā studiju programmu neizpildījis.

Pēc doktora studiju programmas pabeigšanas, LU Doktorantūras daļa, pamatojoties uz ierakstiem doktoranta individuālajā studiju kartē, izsniedz doktorantūras beigšanas apliecību. Obligāts priekšnoteikums apliecības izsniegšanai ir doktorantūras padomes pozitīvs vērtējums par promocijas darba izstrādi. Padomei jārodas pārliecībai, ka promocijas darbs var tikt pabeigts pārskatāmā nākotnē optimāli 2 gadu laikā.

3. 5. Promocijas iespējas un norise.

Doktora grāda pretendents. LU doktora grādu var iegūt persona, kura pirms promocijas darba aizstāvēšanas sekmīgi beigusi pilna vai daļlaika vēstures doktora studiju programmu. Doktora grādu var iegūt arī pretendents, kas patstāvīgi izstrādājis doktora darbu un nokārtojis vēstures nozares doktorantūras padomes noteikto eksāmenu viņa darbam atbilstošajā vēstures apakšnozarē un izpildījis citas saistības. Darba galvenajiem rezultātiem jābūt publicētiem piecos rakstos vispāratzītos recenzējamos zinātniskos žurnālos ( piemēram, Latvijā Latvijas Vēstures institūta žurnāls, Latvijas Vēsture.. Jaunie un jaunākie laiki, Humanities and Social Sciences. Latvia), kā arī ISI reģistrētos izdevumos, zinātnisku rakstu krājumos.

Pēc promocijas darba saņemšanas padome to nosūta speciāli izveidotai Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisijai, kas mēneša laikā izvērtē vai darbs atbilst starptautiskajiem zinātniskajiem standartiem, vai tas ir pabeigts pētījums, vai tas ir nozīmīgs ieguldījums zinātnes nozarē, vai rezultāti publicēti vispāratzītos žurnālos (izdevumos) u. c. Komisija arī nozīmē neatkarīgu starptautisku ekspertu, kas dod savu slēdzienu.

Ja komisijas slēdziens ir pozitīvs, padome var uzsākt aizstāvēšanas procedūru. Tā nozīmē trīs recenzentus -vispāratzītus ekspertus attiecīgajā problēmā, kas izvērtē darbu.

Pretendentam ir tiesības iepazīties ar recenzentu atsauksmēm ne vēlāk kā trīs dienas pirms aizstāvēšanas. Promocijas darbs sēdē tiek atklāts atklātā zinātniskā diskusijā.Tajā piedalās recenzenti un grāda pretendents, var piedalīties citi padomes locekļi un interesenti. (Informācija par aizstāvēšanu jāpublicē presē)

Promocijas padomes sēdes ir atklātas. Tās var pieņemt lēmumus, ja piedalās divas trešdaļas padomes locekļu. Padome savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu.

4.Programmas vadība un nodrošinājums.

4.1. Doktoranta darba vadība un kontrole programmā.

Doktora studiju organizācijā un vadībā piedalās doktoranta zinātniskā darba vadītājs, struktūrvienība, kurā doktorants veic pētniecības darbu (LU Vēstures un filozofijas fakultātes katedra), vēstures nozares doktorantūras padome un Latvijas Universitātes Doktorantūras daļa, kas savukārt ir LU Zinātņu daļas apakšstruktūra.

Zinātniskā darba vadītājs. Doktorants visciešāk sadarbojas ar sava zinātniska darba vadītāju. Doktorantūras studiju laikā doktorants var turpināt sadarboties ar zinātnisko vadītāju, ar kuru strādājis jau iepriekšējos studiju posmos. Bieži šis zinātnieks arī rekomendē uzņemt savu skolnieku doktorantūrā. Tomēr šāda rekomendācija nav obligāts priekšnoteikums uzņemšanai doktorantūrā. Ja doktorantūrā uzņemtam studentam nav šāda vadītāja, viņa vadītāju no apakšnozares kompetento speciālistu vidus izvēlas doktorantūras padome.

Doktoranta zinātniskais vadītājs dod viņam padomus un konsultē zinātniskās pētniecības darbā, dod konkrētus pētniecības uzdevumus (piem., noteiktas problēmas, vēstures avotu grupas vai zinātniskās literatūras izpēte), iesaista doktorantu savā un zinātniskās iestādes pētniecības darbā. Darba zinātniskais vadītājs palīdz doktorantam sagatavoties promocijas eksāmenam, vada doktoranta individuālā eksāmena programmas izstrādi, ir promocijas eksāmenu komisijas loceklis. Zinātniskais vadītājs palīdz rediģēt doktoranta publikācijas un palīdz docēt lekciju kursu un kontrolē tā kvalitāti.

Vēstures katedra. Katrs doktorants veic pētniecības darbu kādā no piecām Vēstures un filozofijas fakultātes katedrām: (Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu, Seno un Rietumeiropas viduslaiku vēstures, Centrālās un Austrumeiropas vēstures, Latvijas vēstures un Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra.)

Doktorants piedalās katedras personāla sēdēs, kas parasti notiek reizi mēnesī, uzstājas tajās ar informāciju, atskaitēm par zinātnisko darbu un referātiem par pētījumu rezultātiem. Katedras palīdz doktorantam viņa pētījumos, iesaista doktorantu savā pētniecības darbā un zinātnisko projektu izstrādē. Katedras speciālisti, kas parasti ir attiecīgās vēstures apakšnozares speciālisti, izstrādā apakšnozares eksāmenu programmu un piedalās individuālās eksāmenu programmas izstrādē. Katedras pozitīvs vērtējums ir svarīgs priekšnoteikums doktoranta ikgadējā atestācijā.

Vēstures nozares doktorantūras padome.

LU Vēstures nozares doktorantūras padome sastāv no 10 Vēstures un filozofijas fakultātes un LU Latvijas Vēstures institūta pārstāvjiem. Tās priekšsēdētājs ir vēstures doktora studiju programmas direktors, profesors Inesis Feldmanis. Padomes sastāvu pēc LU Vēstures un filozofijas fakultātes Domes iesnieguma apstiprina LU Zinātņu prorektors.

Padome 1-2 reizes gadā uzklausa doktorantu atskaites un viņu zinātnisko vadītāju informāciju par paveikto darbu, kontrolē individuālo plānu izpildi. Vēstures nozares doktorantūras padome izstrādā vēstures doktora programmu, apspriež un apstiprina nozaru eksāmenu programmas, veido promocijas eksāmenu komisijas un organizē promocijas eksāmenu pieņemšanu.

Vēstures nozares doktorantūras padome pieņem lēmumu par doktorantu imatrikulāciju un uz pārrunu pamata sarindo doktorantus pēc viņu zināšanu līmeņa, tādējādi nosakot pretendentus, kas tiek uzņemti studijām par valsts budžeta līdzekļiem. Padome nozīmē darba zinātnisko vadītāju un nosaka katedru, kurā darbs veicams. Padome apstiprina promocijas darba tēmu un ir tiesīga to mainīt.

4.2. Programmas administrācija.

Vēstures doktora studiju programmas darbību regulē Latvijas Republikas likumdošana (Augstskolu likums, Ministru kabineta izdotie noteikumi) un Latvijas Universitātes Satversme, LU doktorantūras nolikums un LU doktora studiju programma. Latvijas Universitātes doktora studiju programmas (institūcijas) direktors ir LU Zinātņu prorektors, profesors Indriķis Muižnieks. Viņa vadībā darbojas LU Zinātņu daļa un tās sastāvā ietilpstošā Doktorantūras daļa. Vēstures nozares doktorantūras padome vadoties no likumdošanas un LU iekšējām normām, kā arī vēstures doktora studiju programmas vada vēstures nozares doktorantūru.

Galvenā kvalitātes garantija ir vēstures nozares doktorantūras padomes un vēstures nozares promociju padomes neatkarība. Abu šo padomju personālais sastāvs nesakrīt. Latvijas valdības 1999. gadā izdotie noteikumi ieviesa vienotu neatkarīgu institūciju, kas kontrolē promocijas darbu atbilstību kritērijiem. Noteikumi paredz starptautiska eksperta atzinumu pirms aizstāvēšanas. Promocijas darbi tiek apspriesti atklātā diskusijā, balsošana par grāda piešķiršanu notiek aizklāti.

Arī LU Doktorantūras daļas un vēstures nozares doktorantūras padomes dubultā kontrole ir doktorantūras studiju kontroles kvalitātes garantija. Svarīgi atzīmēt, ka negatīva vērtējuma gadījumā par gada darbu doktorantam ir tiesības veikt papildu darbu. Svarīga kvalitātes garantija ir katedras regulārā kontrole un doktoranta dalība katedras zinātniskajā un pedagoģiskajā darbā.

4.3. Programmas nodrošinājums ar informatīvajiem resursiem.

Vēstures nozares doktoranti var izmantot Latvijas Nacionālo arhīvu (Valsts vēstures arhīva un Valsts arhīva) un citu reģionālo un specializēto arhīvu dokumentus. Arheologi un etnogrāfi var izmantot Latvijas muzeju un Latvijas Vēstures institūta kolekcijas. Kā zinātniski darbinieki doktoranti var izmantot visas Latvijā esošo bibliotēku: Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Universitātes Zinātniskās bibliotēkas un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas iespieddarbu krātuves. Pēdējos desmit gados dažādu ārvalstu informācijas dienesti atvēruši informācijas centrus ar bibliotēkām, no kurām nozīmīgākā vēstures zinātniskās literatūras kolekcija ir ASV informācijas centra bibliotēkai. Latvijas bibliotēkās pieejami svarīgākie Rietumu vēstures periodiskie izdevumi.

LU Vēstures un filozofijas fakultātei ir atsevišķas vēstures un filozofijas nodaļu bibliotēkas. Vēstures nodaļas bibliotēkas sastāvā ietilpst Latvijas Ārpolitikas institūta bibliotēka. Fakultātē pastāv vācu vēstures un kultūras studiju centrs ar tā bibliotēku. LU Sociālo zinātņu fakultātes rīcībā ir Baltijā nozīmīgākā bibliotēka politikas zinātnes un socioloģijas jomā.

LU cenšas nodrošināt doktorantiem pieeju datoru jaudām un internetam. Katrā vēstures katedrā atrodas viens internetam pieslēgts kompjūters. Doktoranti var izmantot datoru resursus LU Bibliotēkā un citur Universitātē.

4.3. Finansiālie resursi

Pilna laika klātienes doktoranta bāzes finansējums ir doktoranta stipendija –696 lati gadā. Doktorantam, kas studē par fizisko vai juridisko personu līdzekļiem, jāmaksā 450 lati gadā.

Latvijas Zinātnes padome ik gadus rīko konkursu par finansējuma “grantu “ piešķiršanu doktorantiem. 2001. gadā to saņēma trīs vēstures nozares doktoranti. Latvijas Zinatns padome konkursa kartība piešķir arī līdzekļus komandējumiem un dalības maksu apmaksai konferencēs. Arī Latvijas Universitāte piešķir līdzekļus doktorantu zinātnisko komandējumu apmaksai. Kopš 2001. gada doktoranti var pretendēt uz filantropa K. Morberga vārdā nosauktām stipendijām (1200 lati gadā) kas paredzētas LU akadēmiskā personāla atjaunošanai.

LU profesori var iesaistīt doktorantus savos Latvijas zinātnes padomes finansētajos un citos pētniecības projektos. Jānis Keruss iesaistīts pētniecības projektā “Latvija Eiropas starptautisko un iekšpolitisko norišu kontekstā.”

Vairāki doktoranti, izmantojot ārvalstu fondu finansējumu, studējuši Eiropas valstu universitātēs un veikuši pētījumus šo valstu arhīvos un pētniecības centros. Jānis Ķeruss studējis Maincas un Bāzeles universitātēs. Renāte Blumberga veikusi pētījumus Somijas avotu krājumos, apzinot materiālus, kas veltīti lībiešiem. Valters Ščerbinskis veicis pētījumus Somijā un sadarbojies ar zinātnisko konsultantu profesoru Hovi no Turku universitātes.

5. Akadēmiskais personāls

LU Vēstures un filozofijas fakultātes akadēmiskajā personālā ietilpst četri profesori un astoņi asociētie profesori. Vēstures doktora grāds ir astoņpadsmit fakultātes mācību spēkiem. LU Latvijas Vēstures institūtā pētījumus veic vairāki vadoši vēsturnieki (Jānis Bērziņš, Valdis Bērziņš, Aija Jansone), kas var vadīt promocijas darba izstrādi. LU profesorus un asociētos profesorus amatā ievēl profesoru padomes pēc Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem kritērijiem, kas paredz šo amatpersonu aktīvu zinātniski pētniecisko un organizatorisko darbību, zinātniskās darbības starptautisku nozīmību.

Latvijas vēsturē pastāv vairāki nozīmīgi pētniecības virzieni. Jau kopš 60. gadiem pastāv spēcīga ārpolitikas vēstures un starptautisko attiecību pētījumu skola. Perspektīvs pētījumu virziens ir Otrā pasaules kara politiskā un ekonomiskā vēsture, pretošanās kustības un holokausta izpēte. (pielikumā sk: nozīmīgāko monogrāfiju sarakstu)

LU vēstures speciālisti piedalās daudzos zinātniskos projektos. To vidū jāmin Latvijas Zinātnes Padomes finansēti izpētes projekti. Vēstures nodaļas un LVI vēsturnieki piedalās 14 LZP finansētos pētījumu projektos.(sk. nozīmīgāko projektu sarakstu pielikumā)

Inesis Feldmanis, Aivars Stranga, Andris Caune u. c. ir Latvijas nacionālās vēsturnieku komisijas locekļi. Minētā komisija, kuras sastāvā ietilpst vairāki starptautiski pazīstami vēsturnieki, darbojas Latvijas Republikas Valsts prezidenta paspārnē un vada un organizē aktuālo Latvijas 20. gadsimta vēstures jautājumu (holokausts, totalitāro režīmu noziegumi Latvijā un pretošanās kustība) izpēti.

LU Vēsturnieki piedalās starptautiskos zinātniskos projektos. Profesors Inesis Feldmanis un asociētais profesors Ilgvars Butulis piedalās projektā “Autoritārie režīmi Centrālajā un Austrumeiropā” . I. Butulis, asoc. prof. Gvido Straube, asoc . prof. Armands Vijups piedalījušies Baltijas valstu kopējā projektā “Baltijas valstu vēsturē”. Asociētais profesors A. Vijups piedalījies kopīgos projektos ar Skandināvijas universitāšu Arheoloģijas institūtiem.

Statistika par programmā iesaistīto mācību spēku akadēmisko kvalifikāciju ir šāda:

(sk. pielikumā ziņas par mācību spēkiem)



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Baltijas starptautiskā akadēmija profesionālās augstākās izglītības studiju programma finanšu vadība

    Документ
    ... . Akademiskais grāds Programmā nodarbināto 1 2 3 4 5 6 7 Dr.ekon. Dr.filosof. Dr.jur. Dr.vēst. Dr.psih. Dr.teh ... āte vēsture Kvalifikācija Vēstures skolotājs Grādsstures doktors Darba pieredze Laika periods ...
  2. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (2)

    Документ
    ... ciju studiju, vēstures, ekonomikas un filoloģija doktorantūras. Paredzamie pētī ... stures institūts 1994: vēstures doktora (Dr. hist.) zinātniskais grāds, LU Latvijas vēstures ... doktores zinātniskais grāds (Dr.paed.) – nostrificēts pedagoģijas doktora grāds ...
  3. Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijai

    Документ
    ... ūts maģistra grāds Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakult ... grāds, Dr.phys. 2002., 2008 Latvijas Universitātes docents 2007. Ekonomikas zinātņu doktors, Dr ... un vēstures katedrā. Iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds ties ...
  4. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... mağistra grāds, lekt. Henrijs Buks-Vaivads Dr. Tiesību doktors, doc. Jautr ... un vēstures katedrā. Iegūts sociālo zinātņu maģistra grāds ties ... āte, Tiesību teorijas un vēstures katedras doktorantūrā. Eksmatrikulēta pēc studiju programmas ...
  5. Latvijas universitāte

    Документ
    ... doktors, doc. Sandra Jēkabsone Dr. Ekonomikas doktors, prof. Edgars Kasalis Ekonomikas mağistra grāds ... ības fakultāte Kursa autori Dr. Vēstures doktors, asoc.prof. Andris Putniņš Priek ...

Другие похожие документы..