Главная > Документ

1

Смотреть полностью

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

OPTOMETRIJAS BAKALAURA (kods 43722) UN MAĢISTRA

(kods 45722) STUDIJU PROGRAMMAS

AKADĒMISKĀ GRĀDA DABASZINĀTŅU BAKALAURS UN DABASZINĀTŅU MAĢISTRS OPTOMETRIJĀ IEGŪŠANAI

Programmas direktors:

Ivars Lācis

profesors, Dr.habil.phys.

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU FMF Optometrijas Fizikas un matemātikas

studiju programmu fakultātes

padomes sēdē 13.03.2007. Domes sēdē 14.03.2007.

protokola Nr.1 protokola Nr.3/2007.

padomes priekšsēdētājs Domes priekšsēdētājs

I.Lācis U. Raitums

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas LU Senāta sēdē

sēdē _________________.

lēmums Nr. lēmums Nr.

Priekšsēdētājs Senāta priekšsēdētājs

J.Krūmiņš J.Rozenvalds

  1. PIETEIKUMI STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19,

Rīga, LV-1586, Latvija

Tālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums

Optometrijas bakalaura akadēmiskā studiju programma

Studiju programmas kods

43722

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

4 gadi jeb 8 semestri pilna laika

klātienes studijās

5 gadi jeb 10 semestri nepilna laika

neklātienes studijās

160 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

Vispārēja vidējā izglītība

Iegūstamais grāds

Dabaszinātņu bakalaura grāds optometrijā

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa, Ķengaraga ielā-8, Rīga, LV – 1063

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Profesors, Dr.h.fiz. Ivars Lācis,

studiju programmas direktors

LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns

prof. M. Auziņš

Paraksts

Optometrijas bakalaura studiju programmas direktors

prof. I. Lācis

Paraksts

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes

novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19,

Rīga, LV-1586, Latvija

Tālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums

Optometrijas bakalaura akadēmiskā studiju programma

Studiju programmas kods

43722

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

3 gadi jeb 6 semestri pilna laika

klātienes studijās

4 gadi jeb 8 semestri nepilna laika

neklātienes studijās

120 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

Vispārēja vidējā izglītība

Iegūstamais grāds

Dabaszinātņu bakalaura grāds optometrijā

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa, Ķengaraga ielā-8, Rīga, LV – 1063

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Profesors, Dr.h.fiz. Ivars Lācis,

studiju programmas direktors

LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns

prof. M. Auziņš

Paraksts

Optometrijas bakalaura studiju programmas direktors

prof. I. Lācis

Paraksts

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes

novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19,

Rīga, LV-1586, Latvija

Tālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums

Optometrijas maģistra akadēmiskā studiju programma

Studiju programmas kods

45722

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika

klātienes studijās

2,5 gadi jeb 5 semestri nepilna laika

neklātienes studijās

80 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

Dabaszinātņu bakalaura grāds optometrijā

Iegūstamais grāds

Dabaszinātņu maģistra grāds optometrijā

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

LU Fizikas un matemātikas fakultāte, Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa, Ķengaraga ielāb8, Rīga, LV-1063

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Profesors Dr.h.fiz. Ivars Lācis,

studiju programmas direktors

LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns

prof. M. Auziņš

Paraksts

Optometrijas maģistra studiju programmas direktors

prof. I. Lācis

Paraksts

  1. SATURS

1.PIETEIKUMI STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI 2

2.SATURS 5

3.Latvijas Universitātes Senāta lēmums par studiju programmu apstiprināšanu 6

4.Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija 7

5.Studiju programmu akreditācijas lapu kopijas 8

6.Vienošanās par sadarbību programmu likvidācijas gadījumā 9

7.AIP lēmums par skaitliski nelielas programmas īstenošanu 10

8.Pašnovērtējuma ziņojums 11

8.1. Studiju programmu mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti 12

8.1.1. Optometrijas Bakalaura studiju programmas mērķi 12

8.1.2. Programmas uzdevumi 13

8.1.3. Optometrijas bakalura studiju plānotie rezultāti 13

8.1.4. Optometrijas Maģistra studiju programmas mērķi 14

8.1.5. Programmas uzdevumi 15

8.1.6. Optometrijas maģistra studiju plānotie rezultāti 16

8.2. Optometrijas studiju programmu organizācija 16

8.3. Studiju programmas izvērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa 18

8.4. Salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un citās ES valstīs 19

8.5. Studiju programmu praktiskā realizācija 25

8.6. Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma 27

8.6.1. Galvenās novērtēšanas formas 27

8.6.2. Vērtēšanas sistēmas analīze 28

8.7. Akadēmiskais personāls 29

8.7.1. Akadēmiskā personāla skaitliskais sastāvs un kvalifikācija 29

8.7.2. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas un apmācības politika 30

8.8. Studiju programmu finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 31

8.9. Sadarbība un partneri 32

8.9.1. Sadarbība ar darba devējiem 33

8.9.2. Darba devēju aptauja par absolventu nodarbinātību nākamajiem 6 gadiem 33

8.9.3. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuras īsteno līdzīgas augstākās izglītības programmas 34

8.10. Studenti 34

8.10.1. Studējošo un absolventu skaits 34

8.10.2. Studējošo un absolventu aptaujas analīze 36

8.11. Zinātniskais darbs 37

8.12. Studiju programmu izmaksu aprēķins 38

Nobeigums 41

PIELIKUMI 43

1. Bakalaura studiju programmu plāni un kursu apraksti 43

2. Maģistra studiju programmas plāns un kursu apraksti 225

3. Studentu aptaujas rezultāti 289

4. Programmu realizācijā iesaistīto mācībspēku saraksts 292

5. Programmu pamata kadēmiskā personāla zinātniskās biogrāfijas (Curriculum vitae) 294

7. Studiju programmu nodrošinājums ar mācību literatūru (bibliotēka) 359

8. Noslēguma darbu izstrāde un vērtēšana 361

8.1. LU „Noslēguma darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība” 361

8.2. Metodisks palīglīdzeklis vadītājam un recenzentam 377

9. Atsauksmes no augstskolām un profesionālajām organizācijām
379

10. Zinātniskais darbs 385

11. Pašnovērtēšanas protokols 391

12. Diploma pielikumi 394

  1. Latvijas Universitātes Senāta lēmums par studiju programmu apstiprināšanu

  2. Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija

  3. Studiju programmu akreditācijas lapu kopijas

  4. Vienošanās par sadarbību programmu likvidācijas gadījumā

  1. AIP lēmums par skaitliski nelielas programmas īstenošanu

  2. Pašnovērtējuma ziņojums

Anotācija

Optometrijas bakalaura studijas ir redzes zinātnē un primārās redzes aprūpes mūsdienu problēmātikā balstītas plaša profila studijas. Latvijas Universitātes piedāvātajā studiju programmā iegūstamais grāds, līdzīgi kā Lielbritānijā, ASV un Austrālijā ir dabas zinātnēs, bet papildus profesionālās prasmes un iemaņas ir no primārās redzes aprūpes jomas - optometrijas. Studiju programmas akadēmiskais saturs pamatā veidojas no dabaszinātņu priekšmetiem un tādām, speciāli izvēlētām, medicīnas sastāvdaļām, kuras attiecas uz cilvēka redzes sistēmu. Programmas procentuālajā sadalījumā var atrast: bioloģiju – 9%, ķīmiju – 12%, medicīnu un redzes fizioloģiju – 24%, fiziku un jo sevišķi tās apakšnozari optiku – 15%. Pārējie priekšmeti pārstāv matemātiku, inženierzinātnes un citas jomas. Programma sastāv no trim (obligātā, ierobežotās izvēles un brīvās izvēles) daļām ar četrgadīgā plāna kredītpunktu summu 160, vai trīsgadīgā plāna kredītpunktu summu 120.

Obligātā daļa (A daļa) – (99 vai 71 kredītpunkti, attiecīgi) satur dabaszinātņu pamatkursus – fizikā, ķīmijā, bioloģijā, mikrobioloģijā un bioķīmijā; specializācijas pamatkursus – anatomijā, acu slimībās un klīniskās diagnostikas pamatos kā arī bakalaura darbu.

Ierobežotās izvēles daļā (B daļa) – (45 kredītpunkti, abos plānos) satur humanitāros, sociālos, dabaszinātņu, optometrijas un medicīnas kursus.

Brīvās izvēles daļa (C-daļa) – (16 vai 3 kredītpunkti, attiecīgi). Brīvā daļa programmā netiek atspoguļota. Kursu izvēli brīvās izvēles daļā nosaka students pats.

Ievads

LU Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas bakalaura un maģistra studiju programmu pašnovērtējuma ziņojums sniedz ieskatu programmu attīstības perspektīvās, kā arī piedāvā studiju procesa un pētnieciskā darba analīzi Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā.

Pašnovērtējuma ziņojums ir sagatavots, apspriests un apstiprināts Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā, piedaloties Optometrijas studiju programmu padomei, mācību spēkiem un studentiem.

8.1. Studiju programmu mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti

8.1.1. Optometrijas Bakalaura studiju programmas mērķi

Programmas vispārējie mērķi ir:

  • Nodrošināt programmas studentiem tādu atbalsta un studiju vidi, kas veicina personības vispusīgu attīstību un profesionālu pilnveidi;

  • Sniegt studējošajiem pamatu viņu turpmākai profesionālajai darbībai primārajā redzes aprūpē, attīstot zinātniskās analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt ar pacientu redzes defektiem saistītas problēmas;

  • Šo studiju juridiski fiksētais mērķis ir dabaszinātņu bakalaura optometrijā akadēmiskā grāda iegūšana.

Sekmīgam programas studentam ir jāapliecina spējas gan dažādās dabaszinātņu jomās, gan interese par medicīnu un iemaņas patstāvīgi strādāt ar tādiem cilvēkiem, kam nepieciešama redzes korekcija.

Akreditācijai piedāvāto optometrijas bakalaura studiju programmu paredzēts īstenot, izmantojot četrgadīgu un trīsgadīgu plānu. Divu plānu ieviešana ir saistīta ar Latvijas Universitātes pāreju uz sešu semestru pirmā līmeņa bakalaura studijām. Optometrijas un Redzes zinātnes nodaļā pāreja uz sešu semestru akadēmisko bakalaura studiju programmu ir plānota sākot ar 2007./2008. mācību gada 1. kursa studentu uzņemšanu. Savukārt pēdējie studenti pēc četrgadīgā plāna savas bakalaur studijas pabeigs 2010. gadā.

Imatrikulācijas prasības, uzsākot bakalaura studiju programmas apguvi, neatkarīgi no konkrētā plānojuma pa gadiem, ir pretendenta vispārējo vidējo izglītību apliecinošs dokuments, kā arī nokārtoti centralizētie eksāmeni matemātikā un latviešu valodā.

Mūsu konkrētie mērķi ir nodrošināt studentus ar:

  • Teorētiskām un lietišķām zināšanām par redzes sistēmas anatomiskajiem, fizioloģiskajiem aspektiem un priekšstatiem par redzes uztveres darbību;

  • Zināšanām par redzes sistēmas strukturālām un funkcionālām anomālijām, kā arī praktiskām iemaņām redzes stāvokļu diagnostikā;

  • Detalizētām zināšanām par redzes korekcijas līdzekļiem un to pielietojamību konkrētos gadījumos;

  • Spējām teorētiskās zināšanas pārvērst konkrētos ar pacienta stāvokli saistītos lēmumos redzes ambulancē;

  • Komunikāciju un citām personālajām prasmēm, lai spētu veidot dialogu ar kolēģiem un pacientiem;

  • Sapratni par optometrijas vietu un lomu redzes primārās aprūpes sistēmā, kā arī ētiskajiem, profesionālajiem un citiem optometrista darbību ierobežojošiem faktoriem;

  • Spējām patstāvīgi turpināt izglītību un profesionālo pilnveidi visa mūža garumā.

Optometrijas bakalaura grāds, (Dabaszinātņu bakalaurs optometrijā), dod tiesības turpināt akadēmiskās studijas optometrijas maģistra vai profesionālajā studiju programmā, vai arī citā izvēlētā augstāka līmeņa programmā radniecīgā zinātņu nozarē vai apakšnozarē.

8.1.2. Programmas uzdevumi

Programmas galvenais uzdevums ir sniegt studējošajiem zinātnisku pamatu viņu turpmākai profesionālajai darbībai primārajā redzes aprūpē, attīstot zinātniskās analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt ar pacientu redzes defektiem saistītas problēmas. Programma arī dod iemaņas studejošo turpmākajam zinātniskajam darbam. Īstenojamai programmai ir jānodrošina studējošajiem:

  • iespēju apgūt akadēmisko programmu atbilstoši MK noteikumiem par „Valsts akadēmiskās izglītības standartu” un studiju programmu klasifikatoram (kvalifikācijas kods 43722);

  • attīstīt patstāvīgas mācīšanās prasmes un motivāciju, kas nepieciešamas, lai turpmāk varētu ar augstu patstāvības pakāpi realizēt savas tālākās studijas;

  • iespējas teorētisko zināšanu apguvei dabaszinātņu pamatnozarēs, veidojot izpratni par redzes zinātnes un optometrista prakses ciešo saistību;

  • iespēju iepazīties ar optometrista profesionālās darbības pamatiemaņām, kā arī praksē pārbaudīt savu gatavību patstāvīgam darbam ar pacientiem;

  • prasmes moderno tehnoloģiju lietošanā, informācijas ieguvē, atlasē un apstrādē, piemēram darbs ar datoru, saziņa globālajā tīmeklī, eksperimentālo datu apstrādē ar statistikas programmām u.c.;

8.1.3. Optometrijas bakalura studiju plānotie rezultāti

Pēc sekmīgi izpildītas bakalaura programmas optometrijā studentam ir jādemonstrē:

  • Sapratne, zināšanas un prasmes pielietot teoriju augstākās matemātikas un vispārīgās fizikas priekšmetos studiju priekšmetu programmu apjomos;

  • Zināšanas par acs anatomiju un redzes fizioloģiju šūnu darbības modeļu ietvaros;

  • Pārliecinošas spējas pielietot praksē datoru, angļu valodu un citas komunikatīvās iemaņas darbam kolektīvā;

  • Spējas lasīt un interpretēt vienkāršus eksperimentālos un pārskata rakstus par optometriju un redzes refraktīvo defektu korekciju;

  • Zināšanas par optometrijas un redzes zinātnes pamatatziņām un to izmantošanu redzes refraktīvo defektu korekcijā;

  • Spējas pasniedzēja vadībā veikt eksperimentāla rakstura pētījumus ar pacientiem par optometrijas un redzes zinātnes problēmām.

  • Stabila interese par karjeras turpināšanu optometrijā un/vai redzes zinātnē.

Lai iegūtu grādu „Dabaszinātņu bakalaurs optometrijā”, studentam pilnībā jāapgūst studiju programma, jāizpilda prasības visos studiju kursos, jāizstrādā un jāaizstāv bakalaura darbs un jānokārto gala pārbaudījums optometrijā (eksāmens – tests).

8.1.4. Optometrijas Maģistra studiju programmas mērķi

Optometrijas maģistra studijas ir padziļinātu teorētisko zināšanu iegūšana un pētniecības iemaņu un prasmju attīstīšana studenta izvēlētā redzes zinātnes apakšnozarē. Nodaļas vēlme ir darbu studiju kursos plaši atbalstīt ar izvērstiem pētījumiem mūsdienīgās laboratorijās un zinātniskās periodikas studijām bibliotēkā vai tīmeklī. Studentiem regulāri jāpiedalās zinātniskajā nodaļas seminārā un jāatskaitās par patstāvīgo pētījumu attīstības gaitu izvēlētajā maģistra darba virzienā.

Programmas vispārējie mērķi ir:

  • Nodrošināt programmas studentiem tādu pētniecības un studiju vidi, kas veicina akadēmiskas personības vispusīgu attīstību un patstāvīgas zinātniskās darbības uzsākšanu;

  • Sniegt konsultatīvo atbalstu tēmas izvēlē, materiālo un tehnisko atbalstu eksperimentālo iekārtu izbūvē;

  • Nodrošināt infrastruktūru darbībai Redzes zinātnē.

Akreditācijai piedāvāto optometrijas maģistra studiju programmu paredzēts īstenot, izmantojot divgadīgu plānu klātienes studijām un par vienu semestri garāku plānu nepilna laika neklātienes studijām. Programmas zinātniskā ievirze un nepieciešamība pētījumus sasaistīt ar konkrētām primārās redzes aprūpes sistēmas vajadzībām nosaka to, ka tuvākajos gados nodaļas kolektīvam jāvelta paaugstināta uzmanība nepilna laika studiju organizēšanai maģistratūrā.

Imatrikulācijas prasības, uzsākot maģistra studiju programmas apguvi ir LU Optometrijas bakalaura studiju programmā iegūts akadēmiskais grāds „Dabaszinātņu bakalaurs optometrijā” vai optometrijas augstāko profesionālo izglītību apliecinošs diploms. Tiesības turpināt akadēmiskās studijas optometrijas maģistra programmā ir arī citu bakalaura vai augstāko profesionālo studiju programmu beidzējiem, kurās ir ietverta atbilstošās (optometrijas) bakalaura studiju programmas obligātā daļa. Studijas maģistra studiju programmā var uzsākt arī personas ar ārzemēs iegūtu augstāko vai profesionālo izglītību, kuras saturs un apjoms atbilst LU Optometrijas bakalaura studiju programmas prasībām.

Programmas konkrētie mērķi ir:

  • Nodrošināt studentus ar teorētiskām un lietišķām zināšanām par redzes uztveres neiroanatomiskajiem un matemātiskajiem modeļiem;

  • Zināšanām par psihofizikālo eksperimentālo darba vietu veidošanu, izmantojot datorsimulācijas un vizuālos stimulus uz datoru monitoriem;

  • Detalizētām zināšanām par redzes neirofizioloģiju un tās eksperimentālajiem pētījumiem;

  • Spējām teorētiskās zināšanas pielietot konkrētu projektu realizācijai;

  • Šo studiju juridiski fiksētais mērķis ir akadēmiskā grāda „Dabaszinātņu maģistrs optometrijā” iegūšana.

8.1.5. Programmas uzdevumi

Īstenojamā programma pieprasa veidot mērķiem atbilstošu akadēmisko vidi un:

  • nodrošināt iespēju apgūt akadēmisko programmu atbilstoši MK noteiktajam „Valsts akadēmiskās izglītības standartam” (kvalifikācijas kods 45722);

  • attīstīt studentos prasmes, izmantojot teorētiskās zināšanas un iemaņas darbā ar zinātnisko periodiku, veidot izpratni par konkrētas redzes zinātnes problēmas pētīšanas iespējām jaunā vidē un multidisciplinārā kontekstā;

  • maģistra studiju programmas ietvaros iemācīt studentus gan speciālistu, gan nespeciālistu auditorijās skaidri un viennozīmīgi izklāstīt savu pētījumu secinājumus, dodot tiem loģisku eksperimentos vai modelēšanā balstītu pamatojumu;

  • attīstīt studentos iemaņas patstāvīgu zinātnisko pētījumu veikšanai un publikāciju sagatavošanai kā arī radīt viņos interesi par doktorantūru.

8.1.6. Optometrijas maģistra studiju plānotie rezultāti

Pēc sekmīgi izpildītas maģistra programmas optometrijā studentam ir jādemonstrē:

  • Pārliecinošas un detalizētas zināšanas par redzes sistēmas neirofizioloģiju un redzes uztveres modeļiem;

  • Zināšanas par pasaules vadošajiem akadēmiskajiem centriem redzes zinātnē un spējas veidot nepieciešamos akadēmiskos kontaktus;

  • Pārliecinošas spējas pielietot praksē svešvalodas, komunikatīvās un organizatoriskās iemaņas projektu kolektīvu veidošanai un to vadīšanai;

  • Spējas interpretēt eksperimentālos un teorētiskos rakstus par optometriju un redzes zināti;

  • Spējas patstāvīgi plānot un veikt eksperimentāla rakstura pētījumus ar pacientiem par optometrijas un redzes zinātnes problēmām;

  • Stabila interese par karjeras turpināšanu optometrijā un/vai redzes zinātnē.

8.2. Optometrijas studiju programmu organizācija

Optometrijas bakalaura un maģistra studiju programmu kopējā struktūra pašnovērtējuma perioda laikā, kopš akreditācijas būtiski nav mainījusies. Arī līdzsvars starp obligātajiem un ierobežotās izvēles kursiem ir saglabāts iepriekšējā līmenī. Taču līdz ar nodaļas zinātniskās infrastruktūras uzlabošanos ir palielināts laboratorijas un praktisko darbu īpatsvars. Tāpat var atzīmēt bibliotēkas nodrošinājuma izaugsmi, kas savukārt, atļauj palielināt studentu patstāvīgā darba īpatsvaru un veikt izmaiņas studiju darba metodikā.

Apzinoties lielo primārās redzes aprūpes speciālistu pieprasījumu darba tirgū, struktūrvienības pašas zinātnisko mērķu, uzdevumu un iespēju izmaiņas, kā arī lai nodrošinātu augstākās izglītības kvalitāti Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā, tika izlemts veikt apmācības plānu reformu bakalaura studijās, tam tam pakārtojot nelielas korekcijas studiju kursu programmu saturā. Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā apmācības struktūra tiks mainīta, ar mērķi nodrošināt studējošiem iespēju iegūt pirmo grādu trijos gados, kas būtu ērti salīdzināms un pielietojams ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tāpēc prioritāra uzmanība tika pievērsta studiju priekšmetu satura reformai/pieskaņošanai pārejai uz divpakāpju (3 + 2) augstāko izglītību. Studiju kursu docētājiem savukārt tiek pieprasīta viņu veidoto un īstenoto programmu satura atbilstība tādām prasībām, kuras pavērtu nodaļas absolventiem lielākas iespējas darba tirgū un/vai ceļu uz dažādiem tālāko studiju vai praktiskā darba tipiem. Nodaļa ir sagatavojusies papildus darba slodzei pārejas posmā, kad vienlaicīgi nāksies īstenot bakalaura studijas pēc abiem studiju plāniem, proti, trīsgadīgā un četrgadīgā.

Optometrijas bakalaura un maģistra studiju programmu satura un struktūras reorganizācija

Pārejot uz trīsgadīgu bakalaura programmas realizācijas plānu, studiju programma tika sadalīta četros blokos: vispārīgo disciplīnu bloks; optikas, optometrisko instrumentu un tehnoloģiju bloks; medicīnas pamatdisciplīnu bloks; acs un redzes anatomijas un fizioloģijas disciplīnu bloks. Studiju programmas pamatbloku apjoma procentuālais sadalījums pa kredītpunktiem rāda, ka vispārīgajām disciplīnām (dabas zinātnes un matemātika) tiek atvēlēts par 11% mazāks apjoms, salīdzinājumā ar speciālajiem priekšmetiem (acs un redzes disciplīnu bloks) kopā ar bakalaura darbu. Bakalaura studiju programmas apjoma procentuālais sadalījums trīsgadīgajam studiju plānam ir sekojošs:

1. vispārīgo disciplīnu bloks = 30% (36 kr.p.); 2. optikas, optometrisko instrumentu un tehnoloģiju bloks = 18% (22 kr.p.); 3. medicīnas pamatdisciplīnu bloks = 15% (18 kr. p.); 4. acs un redzes disciplīnu bloks = 24.5% (29 kr.p.); 5. brīvās izvēles studiju kursi – 2.5% (3 kr. p.); 6. bakalaura darbs un gala eksāmens = 10% (12 kr. p.).

Nepieciešamība īstenot divus studiju plānus pieprasīja arī nelielas korekcijas studiju priekšmetu sarakstā un apjoma kredītpunktos. Piemēram, trīsgadīgajā bakalaura studiju programmā netiek piedāvāti priekšmeti: „Klīniskās refrakcijas laboratorija I & II”, „Redzes refraktīvie defekti III”, „Medicīniskā deontoloģija”. Četros studiju kursos radās nepieciešamība mainīt arī apjomu kredītpunktos: „Binokulārā redze” (trīsgadīgajā plānā 3, bet četru gadu plānā 4 kredītpunkti), „Oftalmiskā optika I” (trīsgadīgajā plānā 3, bet četru gadu plānā 4 kredītpunkti), „Redzes refraktīvie defekti II” (trīsgadīgajā plānā 3, bet četru gadu plānā 4 kredītpunkti), „Saskarsmes psiholoģija” (trīsgadīgajā plānā 2, bet četru gadu plānā 4 kredītpunkti). Šīs izmaiņas optometrijas bakalaura studiju programmā daļēji tiek kompensētas ar studiju priekšmetiem profesionālajā un maģistra studiju programmā.

Pozitīvās iezīmes bakalaura studijās

Pie tām pieskaitāma vispārīgo disciplīnu apjoma palielināšana kombinācijā ar dažādu ar primāro redzes aprūpi un redzes zinātni saistītu disciplīnu pasniegšanu. Studenti programmu beidzot, iegūst ne tikai akdēmisku izglītību, bet arī profesionālās pamatiemaņas. Programmas saturs atspoguļo optometrijas kā integratīvas disciplīnas specifiku - programmā ietverti dažādu zinātņu nozaru priekšmetu bloki. Zināma vieta paredzēta praktisko iemaņu attīstībai patstāvīgā praktiskā darbā mācību laboratorijās un studentu ambulancē.

Lai arī bakalaura studiju programmā nav īpaši izdalītas sadaļas vispārlietojamo iemaņu apgūšanai, jāatzīmē, ka studiju kursos „Lietišķā statistika un datu apstrādes metodes” un „Informācijas vākšanas un apstrādes metodes dabas zinātnēs”, studenti tiek apmācīti IT atbalstītu rīku lietošanai ne tikai optometrijai specifisko eksperimentālo datu apstrādei.

Uzlabojumi Maģistra studiju programmā

Pārskata periodā iegūtā pieredze ir novedusi pie slimībām un redzes anomālijām veltīto studiju kursu izmaiņām. Piemēram, studiju kursi acs priekšējo un mugurējo daļu slimībās ir daļēji nomainīti ar vairāk redzes elektrofizioloģijā specializētu priekšmetu. Tajā galvenā uzmanība veltīta statistiski viduvētu un individuāli atšķirīgu subjektu redzes garozas elektroniski detektējamu elektromagnētisko signālu pierakstam un analīzei. Acu slimības jaunajā priekšmetā parādās tikai kā anomālas atkāpes no nosacītās „normas”. Maģistra studiju programma metodiski ir ievērojami uzlabojusies pateicoties nodaļas eksperimentālās bāzes jaunieguvumiem. Tā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu būtiski palielinājies laboratorijas un praktisko nodarbību stundu skaits redzes fizioloģijā, acu kustībās un virknē citu studiju priekšmetu. Pateicoties nodaļas docētāju pašaizliedzīgai darbībai ir izdevies uzlabot zinātnisko semināru apmeklējumus un panākt, ka aktīva līdzdalība semināros summēta ar patstāvīgo darbu gatavojot ziņojumus un zinātniskos referātus aizpilda būtisku studiju darba apjomu.

8.3. Studiju programmas izvērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

Latvijas Universitātē piedāvātās optometrijas studiju programmas akadēmisko grādu iegūšanai dabas zinātnēs un profesionālajam diplomam optometrijā ir vienīgās šāda tipa programmas Latvijas augstskolās. Tās kopā veido noslēgtu grupu, kas spēj nodrošināt kā programmas īstenošanai un izaugsmei nepieciešamos akadēmiskos kadrus, zinātnisko bāzi ar bakalaura un maģistra darbu izstrādi saistīto pētījumu veikšanai, tā arī mācību laboratoriju, ambulanču un literatūras krājumu, kas nepieciešams primārās redzes aprūpes speciālistu sagatavošanai. Svarīgi atzīmēt, ka Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā uzkrātais zinātniskās aparatūras un profesionālo optometrisko instrumentu kopums tiek izmantots arī to acu ārstu kvalifikācijas palielināšanai, kas valstī praktizē kā optometristi. Pēdējos gados, pēc Latvijas iestāšanās ES, valstī primārās sedzes aprūpes organizācija un pakalpojumu klāsts iedzīvotājiem sāk arvien vairāk tuvināties Rietumeiropas standartiem. Proti, vairums, optometristu pakalpojumu tiek sniegti nevis valsts poliklīnikās, bet privātās specializētās firmās. Vienlaicīgi notiek arī skaitliskas izmaiņas iedzīvotāju procentuālajā attiecībā pret primārās redzes aprūpes speciālistiem. Piemēram, ja Latvijā un pārējās Baltijas republikās 1992. gadā bija viens acu ārsts uz aptuveni 20000 valsts iedzīvotāju, tad patreiz uz vienu primārās redzes aprūpes speciālistu varam rēķināties ar 12000 iedzīvotājiem. Tuvāko gadu laikā šo potenciālo klientu skaits, līdzīgi kā Lielbritānijā, varētu kristies līdz 8000. Minētā un brīvā tirgus diktētā tendence, neapgāžami demonstrē nepieciešamību pēc optometristiem un citiem primārās redzes aprūpes speciālistiem, kurus valstī gatavo tikai Latvijas Universitātes Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā. Tāpēc varam būt pārliecināti par mūsu studiju programmu nepieciešamību. Taču šis ”monopolam” raksturīgais stāvoklis, vienlaikus ar pārējiem nelielas valsts augstākās izglītības sistēmas aspektiem, apgrūtina programmas salīdzināšanu ar kādu analogu Latvijā. Igaunijas universitātēs optometrijas speciālistus vēl negatavo, bet Lietuvā, Šauļu universitātē ar mūsu nodaļas akadēmisko mācību spēku atbalstu, tikai pirms gada ir atvērta dabaszinātņu bakalaura programma optometrijā. Tāpēc programmas optometrijā pēc iegūstamā grāda var tikt salīdzinātas ar dabas zinātņu attāliem analogiem mūsu republikā, vai tā saucamo ”Eiropas diplomu optometrijā”, vai arī ES valstu, piemēram, Madrides universitātes studiju programmu.

8.4. Salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un citās ES valstīs

Optometrijas bakalaura un maģistra programmas dabas zinātņu akadēmisko grādu iegūšanai ir veidotas atbilstoši MK ”Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu” (Vēstnesis, 08.01.2002.). Programmu īstenošanai nepieciešamo zinātnisko bāzi LU Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas kolektīvs ir izveidojis ciešā sadarbībā ar LU Cietvielu fizikas institūtu. Nodaļas pasniedzēji, doktoranti, maģistranti savus pētījumus veic ciešā sadarbībā ar kolēģiem no Somijas, Nīderlandes, Spānijas, Itālijas, Dānijas un ASV universitātēm, tā nodrošinot līmeņu atbilstību zinātnē un studiju darbā.

Parasti Latvijā akadēmiskās studiju programmas un tajās iegūstamie grādi tiek balstīti zinātņu nozarē nevis to grupās. Taču pēdējā laikā arvien pieaugot vajadzībai pēc starpnozaru un dažādu, reizēm pat atšķirīgu nozaru kombināciju programmām, parādās akadēmiskie grādi nozaru grupās. Kā piemēru varam minēt Latvijas Universitātes studiju programmu Vides telpiskajā plānošanā. Šī programma tiek īstenota Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, satur studiju priekšmetus no plaša dažādu nozaru spektra, bet beidzējiem tiek piešķirts dabas zinātņu bakalaura grāds ”Vides telpiskajā plānošanā”.

Arī optometrijas studiju programmas ir veidotas uz vairāku zinātnes nozaru bāzes. Šādās studiju programmās nereti parādās bažas, ka students tikai pavirši iepazīsies ar vienas vai otras nozares ievada kursiem un neveidosies par zinošu speciālistu. Lai arī pilnībā šādas bažas izslēgt nevar, mūsu nodaļas darbības rezultāti kā bakalaura un maģistra, tā arī doktorantūras programmās pierāda, ka varam sagatavot augsti kvalificētus un darba tirgū pieprasītus speciālistus. Latvijas Universitātes studiju programmas optometrijā ir būvētas balstoties uz pasaules optometristu asociācijas priekšlikumiem par tā saucamo optometrista zināšanu un prasmju globālās kompetences modeli. Šī modeļa jaunāko versiju ”Global Competency-Based Model of Scope of Practice in Optometry” WCO apstiprināja kongresā, 2005. gada 8. Aprīlī. Sīkākai informācijai skatīt, piemēram, vietnē /

Globālās kompetences ieteiktajā modelī tiek veidotas vadoties no optometrista profesijas vajadzībām. Šeit jāatceras, ka arī Latvijā optometrija ir regulētā profesija. Metodika programmu īstenošanai WCO priekšlikumos atsaucās uz kompetences saturu četrās jomās: Optiskās tehnoloģijas un tajās centrētie pakalpojumi; Redzes funkcijas un tajās balstītie pakalpojumi; Acu diagnostika un tajās balstītie pakalpojumi; Acu terapeitiskie pakalpojumi. Ikvienā no minētajām jomām programu analizē pa vienībām, elementiem, prasmju kritērijiem un indikatoriem. Arī mūsu nodaļas studiju programmas ir veidotas pēc šiem principiem un ciešā kontaktā ar mūsu partneriem dažādās ES universitātēs. Saprotot, ka atsevišķu priekšmetu un pat to grupu saturā un pasniegšanas metodikā ir iespējamas visai būtiskas atšķirības, kopējā optometrijas bakalura un maģistra programmu struktūra ir visai līdzīga. Detalizētākam ieskatam piedāvājam salīdzināt studiju priekšmetus Madrides universitātes (viena no nodaļas SOCRATES/ERASMUS partnerinstitūcijām) un mūsu bakalaura studiju programmā (realizēta 4 gadu programmas ietvaros, vecais plāns).

Madrides universitātes optometrijas bakalaura programma

LU Optometrijas bakalaura programma

Priekšmetu grupa

Priekšmets

Stundas

Stundas

Priekšmets

Stundas

Stundas

Vispārīgie priekšmeti

Angļu valoda (32 st.)

32

Bioloģija (64 st.)

64

Mikrobioloģija (64 st.)

64

Fizika

96

Fizika dabas zinātnēm

80

Ķīmijas un organiskās ķīmijas pamati

96

Organiskā ķīmija

80

Bioķīmija

48

Bioķīmija

48

Fizikālā ķīmija

64

Vielas uzbūve

32

Medicīniskā fizika

64

Eksperimentālā fizika III

64

Matemātika

96

Augstākā matemātika I, II

160

Varbūtību teor. un mat. stat.

48

Datorika I II

80

 

 

 

336

 

 

880

Geometriskā optika

100

Optika I II

112

Optika

100

Kolorimetrija

32

Optometriskie instrumenti

80

Optometriskie instrum. I, II

80

 

 

 

280

 

 

224

Medicīnas priekšmeti

 

Acs fizioloģija un patoloģija

112

Cilvēka anatomija (64 st.)

64

 

Vispārīgā fizioloģija (64 st.)

64

Neirofiziologija (48st.)

48

Vispārējā patoloģija (64 st.)

64

Vispārīgā psiholoģija

64

 

 

 

112

 

 

304

Redzes diagnostika

Redzes sistēmas anatomija

107

Acs anatomija

64

Redzes uztvere

60

Acu slimības

64

Acs medicīna

Redzes fizioloģijas un patoloģijas principi

60

Acs fizioloģija

48

Redzes fizioloģij

48

Acs farmakoloģija

32

 

 

 

227

 

 

256

Redzes funkcijas

 

Optometrija I, II

293

Ievads optometrijā

32

Oftalmiskā optika I, II

192

Oftalmiskā optika I II

112

Fizioloģiskā optika

60

Redzes refrak. defekti I, II III

176

Kontaktoloģijas pamati

64

Binokulārā redze

64

Kliniskā optometrija

96

Klīniskās refrakcijas laborat.

64

Praktiskā kontaktoloģija

64

Kontaktlēcas

48

 

 

 

476

 

 

496

Optiskās tehnoloģijas

 

Optiskie materiāli

64

Briļļu tehnoloģija I, II

96

Medicīniskā deontoloģija

48

 

 

 

64

 

 

144

Brīvās izvēles priekšmeti

213

256

213

256

Citi kursi

144

0

144

0

Diploms

200

160

200

Specseminārs

32

192

 

 

 

2052

 

 

2752

Neiedziļinoties studiju priekšmetu saturos izdarīt vispārinājumus nav viegli, taču par programmu formālo izskatu var spriest arī no priekšmetu nosaukumiem un tiem veltītajām stundām. Konkrētajam salīdzinājumam ir izvēlēta LU optometrijas bakalaura programma, kuru īstenojam pēc 8 semestru plāna. Tāpēc mūsu studiju kontaktstundu skaits ir lielāks. Otrs fakts, kas parādās diezgan nepastarpināti ir atziņa, ka LU programmā ir nedaudz vairāk vispārīgo vai atsevišķajās zinātņu nozarēs balstīto studiju priekšmetu. To patreizējā programmas attīstības stadijā mēs varam pamatot ar nepieciešamību panākt lielāku maģistra un vēlāk doktora studiju pretendent skaitu. Plašāka vispārīgo dabaszinātņu priekšmetu bāze atvieglo mūsu programmas studentiem iekļaušanos citās LU dabaszinātņu, piemēram fizikas un bioloģijas programmās.

Lai veidotu priekšstatu par kopējām nostādnēm bakalaura studiju programmas uzbūvē, varam piedāvāt salīdzinājumu ar Londonas City University bakalaura programmu. Šajā programmā līdzīgi kā mūsu gadījumā iegūstamais grāds ir Bakalaurs dabas zinātnēs – „BSc Optometry and Visual Science”. Līdzīgas ir arī vispārējas nostādnes par programmas mērķiem un sasniedzamajiem uzdevumiem. Ieskatam varam piedāvāt nelielus izvilkumus no City University programmas apraksta:

Vispārējie mērķi

  • Attīstīt studentos vispārējās analītiskās spējas un sagatavot viņus patstāvīgu kritisku problēmu risināšanai un patstāvīga darba un studiju veikšanai;

  • Piedāvāt studiju vidi, kas atbalsta personības un akadēmisko izaugsmi.

Specializētie mērķi

  • Piedāvāt plašas un integrētas zināšanas par teorētiskajiem un lietišķajiem principiem redzes sistēmas anatomijā un fizioloģijā;

  • Detalizētas zināšanas par redzes sistēmas strukturālajām un funkcionālajām anomālijām, to izpētes un korekciju iespējām primārās redzes aprūpes sistēmas ietvaros;

  • Zinātnē balstītu sapratni par disciplīnu, lai nodrošinātu personas patstāvīgu tālāko izglītību visa mūža garumā.

Studentiem atstājot universitāti ir jāspēj

  • Demonstrēt stabilu sapratni par optometrijas un redzes zinātnes vietu primārās redzes aprūpes sistēmā saskaņā ar WCOO globālās kompetences priekšstatiem;

  • Demonstrēt spējas atšķirt acu un redzes sistēmas pataloģiskos stāvokļus, lai nepieciešamības gadījumā norīkotu pacentu vizītei pie acu ārsta;

  • Apliecināt kritiskas spējas orientēties jaunākajos redzes zinātnes atklājumos un redzes stāvokļu izmeklēšanas aparatūrā, lai tos izmantotu praktiskajā darbā ar pacientiem.

Citētie izvilkumi parāda līdzību un sakritību ar uzstādījumiem Latvijas Universitātes studiju programmā. Tādus pat secinājumus var iegūt salīdzinot City University BSc optometrijas programas bloku struktūru, skat. zemāk. Londonā piedāvātajā studiju programmā visu semestru laikā, līdzīgi kā mūsu programmā paralēli tiek strādāts pie četrām nosacīti neatkarīgām priekšmetu grupām vai viņu terminoloģijā – plūsmām. Pirmkārt, dabas zinātņu bāzes priekšmeti un klīniskās pamatprasmes, otrkārt, Optika un optiskie instrumenti, treškārt, klīniskās prasmes un iemaņas, ceturtkārt, profesionālās primārās redzes aprūpes speciālista – optometrista iemaņas un prasmes. Pievienotā kopija nav tulkota un paredzēta tikai vizuālai dažādu plūsmu apjomu salīdzināšanai.

Tālāka detalizēta salīdzināšana pa studiju priekšmetiem neparāda būtiskas atšķirības no LU un Madrides universitātes programmām. Interesanti atzīmēt, ka pirmo reizi akreditējot programmas optometrijā, mēs pamatos varējām balstīties tikai uz ASV universitāšu, piemēram, Pensilvēnijas universitātes un Lielbritānijas universitāšu pieredzi, tad pašreiz mēs jau varam diezgan plaši izmantot dažādu ES valstu universitāšu programmas optometrijā.

Līdzīgi ir arī ar maģistra studiju programmām, kur, piemēram, City University maģistra programmas gadījumā, var tikai atzīmēt lielo uzsvaru uz studijām akumulējot kredītpunktus „life long learning” formātā ar plašu distances un klātienes studiju atbalstu nepilna laika režīmā. Šo pieredzi ir vērts ieviest plašāk arī mūsu studiju programmā.

Detalizētākam salīdzinājumam vispirms izmantosim Bradfordas universitāte maģistra programmu. Pilna laika studijas tajā paredzētas viena gada garumā. Programmu var apgūt arī nepilnā laikā, maksimāli četros gados. Programma Bradfordas universitātē tiek īstenota Optometrijas nodaļā un ir paredzēta kvalificētu optometristu klīnisko zināšanu padziļināšanai un studenta sagatavošanai patstāvīgiem zinātniskiem pētījumiem redzes zinātnē. Studentam ir iespēja izvēlēties vai nu tā saucamo „lasīto variantu” (angliski - a taught postgraduate course in Optometry), kuru beidzot galvenokārt tiek sasniegta lielāka kompetence optometrista profesionālajās prasmēs un iemaņās, vai arī lekcijas papildinot ar patstāvīgiem pētījumiem redzes zinātnē – nobeigt maģistra studijas ar grādu zinātnē (šajā gadījumā vismaz trešdaļa no studijām ir patstāvīgs pētījums). Starp svarīgākajiem sasniedzamajiem rezultātiem varam minēt, piemēram,

  • Vispusīgas zināšanas par jaunākajām klīniskajā optometrista praksē lietotajām izmeklēšanas metodēm un prasmes kritiski novērtēt to pielietošanas iespējas konkrētās situācijās;

  • Sistemātisku sapratni par redzes zinātnes jaunākajiem sasniegumiem un prasmi pielietot noteiktu pētījumu rezultātus savu ideju attīstīšanai par primārās redes aprūpes tēmām;

  • Demonstrēt spējas radoši pielietot apgūtās zināšanas konkrētu uzdevumu atrisināšanai par redzes korekcijas jautājumiem vai pētniecībā.

LU un Bradfordas universitāšu progrmmas var salīdzināt arī izmantojot to stundu plānus.

Bradfordas universitātes optometrija maģistra programmas plāns

(pēdējā tabulas kolona satur vērtējumu par LU programas atbilstošajiem priekšmetiem)

Credits

Full/Part-Time

Semester

Unit Title

Lectures

Seminars/

Tutorials

Labs/Clinic

Practicals

Assessment

Latvijas Universitātes Potometrijas Maģistra programmas plāns

30

F

1&2

Clinical Investigation

Yes

Yes

Yes

60% examination

30% coursework

10% clinical

Ir

10

F/P

2

Diagnostic Techniques: Anterior Segment

Yes

No

Yes

100% examination

Ir līdzīgs

20

F/P

1

Diagnostic Techniques:

Posterior Segment

Yes

Yes

Yes

60% examination

20% coursework

20% clinical

Ir līdzīgs

20

F/P

1

Low Vision & Ageing

Yes

Yes

Yes

70% examination

30% coursework

Ir

10

F/P

1

Development of Binocular Vision

Yes

Yes

Yes

70% examination

30% coursework

Ir

20

F/P

2

Vision Training

Yes

Yes

Yes

70% examination

30% coursework

Nav

10

F/P

2

Clinical Tests and Decisions

Yes

No

Yes

70% examination

30% coursework

Ir Bakalaura programmā

10

F/P

1

Children's Visual Development

Yes

No

Yes

70% examination

30% coursework

Ir Bakalaura programmā

20

F/P

2

Paediatric Optometry

Yes

Yes

Yes

70% examination

30% coursework

Ir Bakalaura programmā

20

F/P

2

Clinical Ocular Pathology: Posterior Segment

Yes

Yes

Yes

70% examination

30% coursework

Ir Bakalaura programmā

10

F/P

1

Clinical Ocular Pathology: Anterior Segment

Yes

Yes

No

75% examination

25% coursework

Ir Bakalaura programmā

60

F/P

1&2

Research Project/Dissertation

No

Yes

Yes

100% coursework

Ir

10

F/P

1

Ocular Therapeutics I

Yes

No

Yes

70% examination

30% coursework

Ir līdzīgs

20

F/P

2

Ocular Therapeutics II

Yes

No

Yes

70% examination

30% coursework

Ir līdzīgs

20

F/P

1

Contact Lenses I: Contact Lens Optics and Lens Design

Yes

Yes

No

70% examination

30% coursework

Ir

10

F/P

2

Contact Lenses II: Advanced Contact Lens Practice

Yes

Yes

Yes

70% examination

30% coursework

Ir

20

F

1/2

Research Methods and Data Usage

Yes

Yes

No

100% coursework

Ir

10

F

1/2

Independent Study

No

Yes

No

100% coursework

Ir

No tabulas pēdējās ailes seko, ka LU programmā ir veltīta mazāka uzmanība dažādiem ar redzes refraktīvajiem defektiem un to korekciju saistītajiem studiju priekšmetiem, jo mēs studentus ar līdzīgu saturu jau esam iepazīstinājuši bakalaura programmas līmenī. Mūsu programmā, savukārt vairāk uzmanības veltīts redzes uztveres dažādiem aspektiem un modernajām diagnostikas metodēm, piemēram, acu kustību vai redzes stimulu inducēto potenciālu pierakstiem.

Savukārt Mančestras universitātes Maģistra studiju programma optometrijā vairāk uzmanības pievērš tieši redzes zinātnei un eksperimentālajai oftalmoloģijai. Par to uzskatāmi liecina jau pašas programmas nosaukums „MSc Course in Investigative Ophthalmology and Vision Sciences”. Šī studiju programma Mančestras universitātē tiek īstenota „Dzīvās dabas zinātņu fakultātē”. Pati universitāte ļoti lepojas ar šo starpdisciplināro programmu, kuru pabeidzot ar maģistra darbu, absolventi iegūst dabas zinātņu maģistra grādu.

Mančestras universitātes programmas mērķu vidū ir daudz vairāk zinātnei veltītu, piemēram:

  • Piedāvāt studentiem prasmes un pētnieciskās iemaņas, lai viņi varētu piedalīties primārās redzes aprūpes un redzes zinātnes pētījumos;

  • Nodrošināt studējošos ar māku veidot tiltus starp fundamentālo un lietišķo zinātni redzes jomā;

  • Paplašināt viņu iespējas piedalīties redzes un veselības izpētes programmās.

Studijas beidzot, savukārt, absolventam jāspēj demonstrēt spējas kritiski lasīt redzes zinātnes periodisko žurnālu rakstus un patstāvīgi veikt ar redzi saistītus zinātniskus eksperimentālos pētījumus.

Salīdzinot abu Lielbritānijas universitāšu Maģistra programmu mērķus un studiju plānotos rezultātus ar LU programmu varam saredzdēt principiālu līdzību praktiski visos svarīgākajos studiju aspektos. Tajā pat laikā ikvienai studiju programmai ir savi raksturīgie spēka punkti, kas tiek balstīti konkrētās nodaļas laboratoriju un pasniedzēju pētījumos. Mančestras universitātes programma ir īstenojama tikai pilna laika studijās.

8.5. Studiju programmu praktiskā realizācija

Studiju programmu praktiskajā realizācijā kā bakalaura, tā arī maģistra līmenī lielākajā daļā kursu dominējoši tiek saglabāta tradicionālā apmācības metode - lekcijas, semināri, laboratorijas darbi un praktiskās nodarbības (pamatkursi, Optika I, II, Ievads optometrijā, Vielas uzbūve, Redzes elektrofizioloģija, Acu kustības un akomodācija, Redzes fizioloģija, Psiholoģija, Vājredzība u.c.), ko nosaka vairāki faktori:

  • vēl joprojām ierobežotais mācību literatūras apjoms (īpaši – latviešu valodā);

  • bakalaura studiju programmas jaunāko kursu studentu nepietiekamā sagatavotība informācijas ieguvē, atlasē un apstrādē;

  • studentu nepietiekamā sagatavotība, īpaši jaunākajos kursos, izmantot literatūru angļu valodā;

Virknē tieši ar optometriju tieši saistītajos studiju kursos (Optometriskie instrumenti, Redzes refraktīvie defekti, Klīniskā refrakcija, Kontaktlēcas) pārsvarā ir studentu praktiskās nodarbības ar iekārtām, instrumentiem un darbs mācību laboratorijās vai Studentu ambulancē ar reāliem pacientiem pasniedzēju uzraudzībā.

Summējot un vidējojot, izmaiņas programmu praktiskajā realizācijā ir pamats atzīmēt sekojošo:

  1. Palielināts studentu patstāvīgā (individuāla) un komandas (grupu) darba īpatsvars, audzējot semināru, kursa darbu, praktisko un laboratorijas darbu skaitu (Redzes zinātnes modernās problēmas, Redzes refraktīvie defekti I, II, III, Binokulārā redze, Optometriskie instrumenti II, Briļlu tehnoloģija II, Vispārīgā fizioloģija, Cilvēka anatomija).

  2. Ir būtiski palielināts nepārtrauktas studentu zināšanu novērtēšanas īpatsvars (regulāri kontroldarbi, testi, referāti un esejas, izdales materiālu atreferējums, pacientu izmeklēsanas kartes individuālā darba novērtēšanai Studentu ambulancē) studiju priekšmetā iegūstamo kredītpunktu summā un apgūto iemaņu vērtējumā ar atzīmi.

  3. Vienā no studentu savstarpējā zināšanu novērtējuma darba formām - iknedēļas semināros – līdztekus bakalaura un maģistra programmu studentiem, tiek iesaistīti arī doktorandi. No doktorantu referātiem par sava zinātniskā darba rezultātiem bakalaura un maģistra studiju programmu studenti nepastarpināti iegūst informāciju par Nodaļas zinātniskā darba jaunajiem virzieniem un darba metodēm. Regulāri semināros, līdztekus studentiem un doktorandiem, tiek pieaicināti referēt atbilstošās nozares speciālisti, gan Latvijas, gan ārzemju vieslektori. Referātu formā tiek arī izskatītas atskaites par pasniedzēju, studentu un doktorandu līdzdalības rezultātiem starptautiskajās konferencēs.

  4. Pārskata periodā ir izdevies ievērojami papildināt e-universitātes studiju kursu skaitu (Vielas uzbūve, Ievads optometrijā, Binokulārās redzes patoloģija, Ievads optometrijā, Redzes refraktīvie defekti, Medicīniskā fizika). Svarīgi atzīmēt, ka studentu aktivitāte darbā ar materiāliem no e-universitātes nodaļā ir liela.

Optometrijas maģistra studiju programmā turpinās apmācība pēc moduļu shēmas. Nodaļas pasniedzēji ir novērojuši, ka, organizējot studijas šādā veidā, studenti tiek labāk sagatavoti gala pārbaudījumam. Rūpīgāk tiek izstrādāts arī maģistra darbs.

Kā pozitīvas izmaiņas studiju programmu realizācijā, ir jāatzīmē arī plašāka praktisko nodarbību, kolokviju, semināru un diskusiju ieviešana pamatkursu programmās (Organiskā ķīmija, Bioloģija, Cilvēka anatomija, Neirofiziologija). Minētās izmaiņas pasniegšanas metodēs palielina studentu aktivitāti un patstāvību informācijas meklēšanā, kā arī iedrošina tos radoši izmantot savas zināšanas, un praktiskās iemaņas risinot kā standartuzdevumus, tā arī realizējot pilnīgi jaunas idejas multidisciplinārā kontekstā.

Studiju darba un pētījumu kvalitātes nodrošināšana ir svarīgākais Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas akadēmiskā kolektīva uzdevums. Kvalitātes vadība optometrijas bakalaura un maģistra programmās un koleģiālā atbildība sevī ietver virkni savstarpēji saistītu faktoru. Vispirms ikvienam LU personāla pārstāvim ir jānes atbildība par savas darbības atbilstību Augstskolu likuma, Likuma par zinātnisko darbību, LU Satversmes, dažādu MK noteikumu, Fizikas un matemātikas fakultātes un Nodaļas nolikumiem. Studiju procesa kvalitātes nodrošinājums pieprasa akadēmiskā personāla un vadītāju atbildību par akadēmiskās kvalifikācijas paaugstināšanu un atgriezeniskās saites īstenošanu pēc studējošo un absolventu aptauju rezultātu izvērtēšanas. Studējošo viedokļu izmantošana studiju procesa pilnveidē ir kritiski svarīga ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Lai iegūtu studējošo viedokli par studiju programmām un tās īstenojošajiem mācību spēkiem Nodaļā tiek veiktas gan grupu aptaujas, gan arī plaši izmantotas individuālās sarunu iespējas. Ļoti svarīgs kvalitātes monitorēšanas un garantēšanas „rīks” ir nodaļā izveidotie zinātniskie pulciņi. Pulciņu skaits faktiski atbilst visu akadēmisko kolēģu galveno zinātnisko interešu grupām. To priekšgalā parasti atrodas profesori, docenti vai atsevišķos gadījumos doktoranti (A. Švede, R. Paeglis, J. Fridrihsons), kuri ap sevi pulcē maģistrantus un bakalaura programmas studentus noteiktu pētījumu veikšanai. Šo pētījumu starprezultāti tiek aktīvi apspriesti iknedēļas zinātniskajā seminārā. Ikviens Akadēmiskais mācību spēks ir atbildīgs par individuālās zinātniskās un metodiskās kvalifikācijas paaugstināšanu. Šo darbu kontrolē Nodaļas vadītājs, vadošie profesori un Nodaļas kopsapulce. Pēdējo gadu zinātniskās publikācijas un pasniedzēju iegūtie sertifikāti par profesionālo pilnveidi garantē ikviena pasniedzēja akadēmisko un profesionālo pilnveidi.

Nozīmigu ieguldījumu Nodaļas darba kvalitātes vadībā sniedz ikgadējo pašnovērtējuma ziņojumu sagatavošana un apspriešana Nodaļas sēdē, programmu padomē, fakultātes domē. Daudz svarīgu atziņu kolektīvs iegūst no LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas ekspertu vērtējumiem, Akadēmiskā departamenta speciālistu komentāriem un apstiprināšanas procesuālajām diskusijām LU Senātā.

8.6. Zināšanu un prasmju vērtēšanas sistēma

8.6.1. Galvenās novērtēšanas formas

Iegūto zināšanu novērtēšanas formas katrā konkrētā studiju priekšmetā izvēlas pasniedzējs, tās ir noteiktas kursa aprakstos un akadēmiskā gada sākumā apstiprinātas Nodaļas sēdē. Pirmajā nodarbībā studenti tiek iepazīstināti gan ar studiju kursa programmu, gan ar studenta darba novērtēšanas formām. Vairumā programmas studiju kursu studentu gala atzīme veidojas no visa semestra laikā akumulētiem studiju darba rezultātiem, iepriekš skaidri postulēta procentuālā sadalījuma ietvaros. Starp šādām studiju kursa sastāvdaļām apgūtā darba apjoma vērtējumā var minēt kontroldarbus (uzdevumu risināsanu, testus), laboratorijas darbus, kas noslēdzas ar individuālu iegūto rezultātu apspriešanu un darbā apgūto koncepciju “aizstāvēsanu”. Studiju priekšmeti visos gadījumos noslēdzas ar rakstisku vai mutisku kursa eksāmenu.

Daudzos priekšmetos studenti, lai apstiprinātu savas zināšanas un prasmes raksta referātus, esejas vai kursa darbus. Dažos priekšmetos studenti piedalās kolokvijos (Organiskā ķīmija) vai praktikumos (Optika I, II). Nodaļā rūpīgi tiek gatavoti jautājumi bakalaura gala eksāmenam (tā tests, piemēram, satur - 120 jautājumu ar 3 izvēles atbildēm). Ļoti liela uzmanība no noda;las pasniedzēju puse tiek veltīta bakalura un maģistra darbu izstrādei, noformēšanai un iegūto rezultātu publiskai aizstāvēšanai. Tā ikviena bakalura darba izvērtēšanai komisijā parasti tiek atvēlēta vismaz viena stunda laika. Studenti savlaicīgi tiek informēti par bakalaura darbu novērtēšanas algoritmu un kritērijiem. Studiju darba novērtēšanā arvien lielāka nozīme tiek piešķirta elektroniskajiem saziņas līdzekļiem. Par paveikto studenti iesniedz apstiprinošs materiālus datņu formātā, ne tikai e-universitātes kursos. Vairākos kursos, piemēram, Ievads optometrijā, Redzes refraktīvie defekti, studiju posmu starprezultāti tiek pārbaudīti testu veidā, kā arī kombinējot testus ar uzdevumu risināšanu. Tas dod iespēju palielināt vērtējuma objektivitāti un izpildīt pārbaudi par visu kursa vielu.

8.6.2. Vērtēšanas sistēmas analīze

Kā vērtēšanas sistēmas piemēru var minēt studenta darba novērtēšanas formu maģistra studiju programmas kursā Vispārīgā medicīna (pasniedzēja Diāna Fridrihsone) un bakalaura studiju kursā - Redzes refraktīvie defekti I (docente Gunta Krūmiņa). Pirmajā gadījumā, kā priekšnoteikums atļaujai studentam kārtot kursa eksāmenu ir: katrā nodarbībā uzrakstīto kontroldarbu atzīme ne zemāka par “5”, piedalīšanās praktiskajās nodarbībās P. Stradiņa klīniskajā slimnīcā un sekmīgi uzrakstīts ziņojums par pacienta veselības stavokli (“Pacienta veselības ziņojums”). Nodarbību apmeklētībai jābūt ne mazākai par 80%.

Bakalaura studiju kursa Redzes refraktīvie defekti I eksāmena atzīme veidojas: atzīme par uzrakstītajiem semestra laikā referātiem - 10%; atzīme par kontroldarbiem - 20%; kursa eksāmens - 70%.

Studiju rezultāta novērtēšana citos studiju kursos ir līdzīga. Atšķirīgs var būt kontroldarbu vai referātu skaits, praktiskās vai laboratorijas nodarbības kā arī darba vērtējumā iekļauto studiju elementu procentuālie apjomi. Interesanti, ka eksāmena īpatsvars dažādos studiju kursos svārstās diapazonā no 20 līdz 80 procentiem! Taču nodaļa uzskata, ka šāda dažādība ir pilnībā attaisnojama un, ka tā veicina studentu aktīvu līdzdalību un palielina to individuālā darba apjomu visā programmas apguves laikā.

Gala pārbaudījums bakalaura studiju programmā sastāv no divām daļām: bakalaura darba aizstāvēšanas un eksāmena – “tests optometrijā”. Bakalaura darbs tiek vērtēts tradicionāli: atzīme veidojas no darba vadītāja vērtējuma, recenzenta atzīmes un pārbaudījumu komisijas atzīmes par darba aizstāvēšanu.

Bakalaura gala pārbaudījuma (eksāmens-tests un bakalaura darbs) kopējā atzīme ir eksāmena un bakalaura darba atzīmju vidējais aritmētiskais. Nepieciešamības gadījumā, kā papildus kritērijs noapaļojot, tiek lietota bakalaura darba atzīme.

Gala parbaudījums maģistra studiju programmā ir izstrādāts un aizstāvēts maģistra darbs. Maģistra darbs tiek vērtēts tradicionāli, kā patstāvīgs zinātniskais darbs. Maģistra darba vērtējumā tiek izmantota arī informācija par darba daļu publikācijām, vai autora piedalīšanos zinātniskajās konferencēs ar referātiem. Svarīgi atzīmēt, ka gala pārbaudījumu komisijā bez Nodaļas pasniedzējiem piedalās arī primārās redzes aprūpes nozares speciālisti un darba devēju pārstāvji.

8.7. Akadēmiskais personāls

8.7.1. Akadēmiskā personāla skaitliskais sastāvs un kvalifikācija

Optometrijas un redzes zinātnes nodaļu veido pilna laika, daļslodzes un stundu pasniedzēji. Nodaļas studiju programmu īstenošanā piedalās arī no citām LU struktūrvienībām pieaicinātie docētāji. Salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu ir palielināta doktorantu līdzdalība studiju procesa nodrošināšanā (G. Ikaunieks – Redzes fizioloģija un Audu optika; R. Paeglis – Redzes uztvere). Visi doktoranti regulāri piedalās laboratorijas darbu un klīnisko prakšu vadīšanā optometrijas bakalaura un optometrijas profesionālajā studiju programmā. Doktoranti arī piedāvā bakalaura darbu tēmas un vada to izstrādi.

Akadēmiskā personāla sastāvs (pēdējie dati par LU ievēlēto personālu uz 2006. gada 1. oktobri)

Amats, grāds

2006.

2005.

2004.

2003.

2002.

2001.

Profesori

5

5

5

5

4

4

Asociētie profesori

2

2

2

2

3

3

Docenti

9

9

9

8

8

8

Lektori:

4

4

4

4

4

4

t.sk: ar doktora grādu

3

3

3

3

3

3

ar maģistra grādu

2

2

1

1

1

1

Asistenti:

3

3

3

3

3

3

t.sk: ar doktora grādu

-

-

-

-

-

-

ar maģistra grādu

3

3

3

3

3

3

8.7.2. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas un apmācības politika

Profesionālās kvalifikācijas celšanai un studiju programmu pilnveidošanai akadēmiskais personāls regulāri piedalās dažādos apmācības kursos un profesionālajās konferencēs. Priekšstata veidošanai varam piedāvāt ieskatu divu nodaļas akadēmisko mācību spēku pēdējo divu gadu laikā īstenotajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos.

Asistente Aiga Švede:

2005. gadā, laikā no 4. oktobra līdz 4. novembrim praktizējās Dortmundes Universitātes Darba Fizioloģijas institūtā, Vācijā.

2006. gadā, laikā no 30. jūnija līdz 2. jūlijam. piedalījās Deivida Teilora Pediatrijas oftalmoloģijas un šķielēšanas konferencē un semināros Rīgā. Materiāli tiek ieviesti bakalaura programmas studiju kursā „Binokulārā redze” un maģistra studiju programmas kursā „Binokulāro funkciju izmeklēšana”.

Docents Pēteris Cikmačs:

2005. gadā, laikā no 10. līdz 13. decembrim piedalījās firmas „Wave Light” organizētajos kursos par eksimēra lāzeru pielietojumiem optometrijā un oftalmoloģijā Erlangenā, Vācijā. Iegūtā pieredze tiek ieviesta studiju kursā Optometriskie instrumenti bakalaura studiju programmā.

2006. gadā, laikā no 8.līdz 10. februārim firmas „KEELER” organizētajos apmācības kursos par tonometrijas un oftalmoskopijas teorētiskajiem un praktiskajiem jautājumiem Vindzorā, Anglijā (bakalaura studiju kursam Optometriskie instrumenti).

2006. gadā, laikā no 25. līdz 29. aprīlim firmas „TOMEY” organizētajos kursos: „Refraktometrijas un keratometrijas jaunākās metodes” Nirnbergā, Vācijā (bakalaura studiju kursam Optometriskie instrumenti un maģistra studiju priekšmetam Vide un ergonomika optometrijā).

2006. gadā, laikā no 2. līdz 4. maijam firmas „ESSILOR” apmācības kursos „Modernās oftalmiskās lēcas” Parīzē, Francijā (bakalaura studiju kursam Oftalmiskā optika un maģistra studiju kursam Klīniskā redzes optika).

Nodaļa pievērš lielu uzmanību savu pasniedzēju profesionālo prasmju un akadēmisko zināšanu uzlabošanai. Īpaša vērība tiek veltīta jauno kolēģu iesaistīšanai atbildīgu darbu, piemēram, ES projektu vadībā un izpildē. Piemēram, docente Gunta Krūmiņa darbojas ES atbalstītajā projektā „Doktorantu un jauno zinātnieku pētniecības darba atbalsts Latvijas Universitātē”, kurā tiek iesaistīti arī Nodaļas studenti un doktoranti. Savukārt, asistente Aiga Švede vada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu, iesaistot tajā optometrijas maģistrantus (Andrejs Pikuļins, Kristīne Bagucka).Visi nodaļas pasniedzēji regulāri piedalās Universitātes, Cietvielu fizikas institūta, kā arī starptautiskajās konferencēs par redzes zinātnes pētījumiem un universitātes pasniedzēju metodiskā darba jautājumiem. Piemēram, 2006. gada augustā starptautiskajā konferencē par redzes uztveri Pēterburgā ar referātiem no Nodaļas piedalījās trīs pasniedzēji, četri doktoranti un divi maģistranti. Līderis konferenču referātos ne tikai Nodaļā, bet visā Fizikas un matemātikas fakultātē ir profesors Māris Ozoliņš.

8.8. Studiju programmu finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Bakalaura un maģistra studiju programmās mācās kā „budžeta” tā arī „maksas” studenti. Pēdējos gados palielinās gan studiju maksas, gan arī visai ievērojami viena studenta sagatavošanai paredzētā valsts dotācija no vispārējiem ienākumiem. Nodaļa zinātnisko instrumentu iegādēm un telpu remontiem ir sekmīgi izmantojusi ES fondu un LU iekšējo projektu resursus. Taču nelielais programmas studentu skaits neatļauj pilnībā izmantot esošo potenciālu.

Pārskata periodā ir kļuvusi mazāka tā juridisko un fizisko personu maksājumu daļa, kas agrāk veidojās no ārvalstu studentu maksām par studijām akadēmisko grādu ieguvei. Tāpēc, lai palielinātu šo studiju programmu finansējumu no fizisko personu maksājumiem, ir nepieciešams popularizēt optometrijas studiju programmas ārpus Latvijas robežām. Daļu ieguldījuma programmu materiāli tehniskajā nodrošinājumā sniedz arī jauno zinātnieku iesaistīšanās projektos un grantos Latvijā un ārvalstīs. Īpaši nepieciešams uzsvērt šogad iegūto zinātniskā personāla bāzes finansējumu. Nodaļas personāls strādā arī pie LZP grantu izpildes, taču to apjoms nopietnas pētniecības darba izvēršanai patreiz ir nepietiekams.

Optometrijas un Redzes zinātnes nodaļa ir izvietota LU Cietvielu fizikas institūtā. Tāpēc mums ir iespējams izmantot plašo institūta papildus piedāvājumu infrastruktūrā, piemēram konferenču zāli, bibliotēku, atsevišķas laboratorijas vai semināru telpas. Nodaļā īstenotā studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantotas laboratoriju, semināru un auditoriju telpas vairāk nekā 800 kvadrātmetru platībā. Studiju un pētniecības procesus Nodaļā atbalsta vairākas modernas mācību laboratorijas un studentu ambulances. Pārskata periodā no jauna ir izveidotas laboratorijas neirofizioloģisko procesu pētījumiem ar redzes stimulēto potenciālu palīdzību un acu kustību reģistrācijas iekārtām. Papildus informāciju par bibliotēku un mācību procesa nodrošinājumu ar informācijas resursiem skatīt pielikumā Nr.7.

8.9. Sadarbība un partneri

Kā jaunu pozitīvu ievirzi sadarbībā ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām pārskata periodā, ir jāatzīmē „Optometrista profesionālā standarta” izstrāde un apstiprināšana Izglītības ministrijā un Veselības ministrijā (sk. pielikumu). Šis standarts nosaka optometrista profesionālās kompetences robežas, kā arī zināšanu un prasmju kopumu, kas iegūstams optometrijas studiju programmās. Darba devējam „Optometrista profesionālais standarts” dod likumisko bāzi jaunā speciālista nodarbinātībai.

Nodaļas akadēmiskais personāls aktīvi piedalās Latvijas Opiķu un Otometristu asociācijas darbā. Vairāki mūsu kolēģi, piemēram, docents Pēteris Cikmačs, docents Vitolds Grabovskis un lektore Anda Balgalve darbojas asociācijas pārvaldes struktūrās, tādējādi vienmēr labi pārzinot jaunākās norises primārajā redzes aprūpē Latvijā.

Nodaļas vadītājs docents Vitolds Grabovskis un lektors Jānis Fridrihsons regulāri piedalās Eiropas Optometristu izglītības profesionālās asociācijas – AEUSCO rīkotajos semināros un konferencēs, kurās jau kopš 2003. gada tiek apspriests Eiropas Komisijas finansētais „Eiropas Diploms Optometrijā”.

Profesors Māris Ozoliņš un viņa doktoranti aktīvi sadarbojas ar Joensu universitātes Redzes zinātnes institūtu un Madrides universitātes Optometrijas koledžu. Pteicoties tam ir veicināta studentu mobilitāte Erasmus programmas ietvaros un īstenoti sadarbības projekti, kas noslēgušies ar virkni kopīgu publikāciju.

Docents Pēteris Cikmačs sadarbojas ar vairākā Itālijas optometristu koledžām, piemēram, Florenci. Tas pārskata periodā atļāva vairākiem Nodaļas mācību spēkiem Leonardo programmas ietvaros iepazīties ar optometristu praksi un apmācības metodēm Itālijā.

Doktorants Roberts Paeglis ir SPIE Latvija jauno zinātnieku sekcijas valdes loceklis. Viņa darbs sekcijā ir veicinājis vairāku optometrijas programmu studentu, piemēram, Kristīnes Baguckas un Andas Podnieces aktīvu iesaistīšanos zinātniskajā darbā un SPIE jauno optiķu starpatautiskajās konferencēs.

Asistente Anda Balgalve sadarbojas ar Dānijas un Kalifornijas, ASV uzvedības optometristu skolām. Šīs sadarbības rezultāti atspoguļojas jaunos studiju priekšmetos un kopīgās publikācijās. Pateicoties asistentes Balgalves iniciatīvai Uzvedības Optometristu izstrādātās primārās redzes stāvokļu izmeklēšanas metodes tiek lietotas mūsu studentu praksēs.

8.9.1. Sadarbība ar darba devējiem

Visu optometrijas studiju programmu beidzējiem galvenie darba devēji ir primārās redzes aprūpes firmas, mūsu absolventi strādā arī veselības aprūpes iestādēs. Arvien vairāk absolventu, jo sevišķi pēc profesionālā diploma iegūšanas uzsāk optometrista preksi citās ES valstīs, piemēram Itālijā, Kiprā. Optometrijas un redzes zinātnes nodaļai jau kopš dibināšanas ir abpusēji izdevīga sadarbība ar firmu „LU Optometrijas centrs”. Nodaļa firmai nodrošina kvalificētus speciālistus, firma savukārt, piedāvā prakses vietas, speciālistu konsultācijas, briļļu lēcas, kontaktlēcas, ietvarus un aparatūru. Lai konkretizētu mūsu sociālo partneru vajadzības un intereses optometrijas speciālistu sagatavošanā tika veikta firmu pārstāvju aptauja. Darba devēju aptaujā tika noskaidrotas nepieciešamās izmaiņas studiju programmu pilnveidošanai. Kā galvenā prasība bija optometrista nodarbinātības likumiskā bāze. Darba devēju ierosinājums bija arī programmu papildināšana ar optometrijas specialitātes studiju kursiem, kas sniegtu zināšanas praktiskajā darbā ar pacientiem optikās.

8.9.2. Darba devēju aptauja par absolventu nodarbinātību nākamajiem 6 gadiem

Pēc Latvijas Republikas uzņemšanu Eiropas Savienībā, ne tikai pieaudzis LU optometristu skaits citās dalībvalstīs, bet arī pieaugušas ārvalstu kapitāla investīcijas optikas veikalos un ar tiem saistītajos pakalpojumos. Līdz ar to palielinās pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem optometrijā. Patreiz Latvijā ir pārstāvētas vairākas ārvalstu optikas firmas (Fielmann, Optika Italiana, u.c.). Pieprasījums pēc speciālistiem optometrijā pieaug arī sakarā ar LR firmu Pasaules Optika, Vision Express, Coberg un citu straujo paplašināšanos. Patreiz daudzas kompānijas nopietni konkurē par optometristu piesaisti un brīvo darba vietu skaits pārsniedz vairāku gadu mūsu absolventu skaitu visās optometrijas studiju programmās. Tas norāda uz stabilu un labi apmaksātu absolventu nodarbinātības garantiju nākamajos sešos gados. Informācija par šiem faktiem ir sasniegusi arī vidusskolu absolventus, jo pēdējos gados ievērojami pieaug konkurss uz optometrijas bakalaura programmu.

8.9.3. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām, kuras īsteno līdzīgas augstākās izglītības programmas

Latvijā optometrijas studiju programmas tiek īstenotas tikai Latvijas Universitātē. Igaunijā šādas studijas vēl netiek piedāvātas, taču ar Optometrijas un Redzes zinātnes nodaļas atbalstu optometrijas bakalaura studijas ir uzsāktas jaunajā Šauļu universitātē. Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas akadēmiskais personāls sadarbojas ar kolēģiem no dažādām Eiropas universitātēm un citām augstskolām – Spānijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Itālijā, Francijā, Norvēģijā, Polijā, Holandē, Krievijā, Vācijā, Dānijā un arī ASV. Galvenā sadarbības forma ir savstarpējas akadēmiskā personāla pieredzes apmaiņas vizītes, apmācības kursi un studentu – bakalauru, maģistrantu un doktorandu stažēšanās vai piedalīšanās starptautiskajās konferencēs. Jāatzīmē liela studentu interese par studijām ārzemēs SOCRATES/ERASMUS programmas ietvaros. Pašnovērtējuma periodā šīs programmas stipendiju un iespēju studēt ir saņēmuši divi 7. semestra bakalauri (Madrides Universitātē, Spānijā) un viens maģistrants (Joensuu Universitātē, Somijā, Krāsu izpētes laboratorijā, (prof. Jussi Parkkinens vadībā, 2006.g. pavasara semestrī). Pašlaik (2006./2007.ak.gada pavasara semestrī) Madrides Universitātē studē divas optometrijas bakalaura 8. semestra studentes.

Izvērtējot studiju programmu attīstības tendences dažādās ES dalībvalstīs, jo sevišķi jaunajās, piemēram Čehijā un Polijā, jāatzīmē vispārēja iezīme saīsināt kopējo studiju un prakšu laiku. Šīs norises kontrastē ar visumā konservatīvo studiju programmu nemainību Lielbritānijā. Tāpēc Latvijas Universitātei rūpīgi jāizvērtē savu programmu satura un īstenošanas plānu reformas nepieciešamība. Jauno zinātnieku darbs ES atbalstītajos projektos, optometrijas profesionālā standarta, iespēja studēt un stažēties ārvalstu universitātēs rada plašas studiju programmu attīstības iespējas un nodrošina materiālo bāzi.

8.10. Studenti

8.10.1. Studējošo un absolventu skaits

Pārskata periodā nav mainījies valsts dotēto studiju vietu skaits optometrijas studiju programmās, kaut gan ir novērojams intereses pieaugums par studijām optometrijas bakalaura programmā. Tas, kā jau minējām, ir izskaidrojams gan ar redzes aprūpes speciālistu augušo pieprasījumu jaunajās LR optikās, gan ar ārvalstu optikas firmu ienākšanu Latvijā, kā arī ar potenciālo iespēju iegūt patstāvīgu nodarbinātības vietu profesijā citās ES dalībvalstīs. Kā negatīvu faktoru noteikti ir jāatzīmē optometrijas bakalaura studiju programmas absolventu vājā interese par studijām optometrijas maģistrantūrā. Pēc bakalaura studiju beigšanas lielākā daļa absolventu izvēlas studijas optometrijas profesionālajā studiju programmā, vai arī uzsāk darbu Latvijas optikās. Optometristu trūkums valstī veicina studentu iesaistīšanos palīgdarbos primārās redzes aprūpes firmās jau bakalaura studiju laikā. Šis fakts noteikti uzskatāms par riska faktoru augstas kvalitātes speciālistu sagatavošanā. Savukārt, nepieciešamība pēc jauniem akadēmiskā personāla pārstāvjiem nodaļā tuvākajos gados, rada nepieciešamību piedāvāt maģistra studijas arī ļoti nelielam studentu skaitam. Nogaļa finansiālo iztrūkumu apmācot mazāk par 10 studentiem kursā kompensē ar nepilna laika studentiem, ārvalstu studentiem un dažādiem kursiem.

Noteikti jāuzsver tas, ka studentu atbirums bakalaura programmas pirmajos studiju semestros, (3 – 4 studenti no 30 reflektantiem), galvenokārt ir bijis saistīts ar jauniešu braucieniem darbā un studijās uz ārvalstīm. Šāds atbiruma cēlonis nav izteikts citās LU studiju programmās un ir uzskatāms par mūsu programmu īpatnību.

Patreizējais studentu sadalījums pa studiju formām un gadiem ir parādīts tabulā (2006. gada 1. oktobris)

Bakalaura studiju programma

Dati uz atskaites gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto skaits (atbi-rums)

1.

2.

3.

4.

5.

6.

2006./07.

32

30

21

17

21

-

-

89

11

21

2

2005./06.

25

25

21

16

24

-

-

86

2

19

-

2004./03.

25

24

19

23

19

-

-

85

8

27

4

2003./02.

25

22

24

19

14

-

-

72

5

13

3

2002./01.

28

28

25

15

16

-

-

84

10

15

3

Maģistra studiju programma

Dati uz atskaites gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

Eksma-trikulēto skaits (atbi-rums)

1.

2.

3.

4.

5.

6.

2006./07.

3

3

5

-

-

-

-

8

-

5

-

2005./06.

7

7

1

-

-

-

-

8

-

1

-

2004./03.

3

3

9

-

-

-

-

12

-

9

2

2003./02.

11

11

8

-

-

-

-

19

-

8

-

2002./01.

8

8

7

-

-

-

-

15

-

7

-

8.10.2. Studējošo un absolventu aptaujas analīze

Aptaujas rezultāti, kas ir apkopoti tabulā (3. pielikums, tabula 3.1.), liecina par studiju programmu atbilstību izvirzītajam mērķim. Aptaujātie apstiprina to, ka programmu saturs nodrošina iespējas iegūt atbilstošos akadēmiskos grādus. Taču studentu viedoklis un ieteikumi liecina arī par nepieciešamību pilnveidot programmu saturu, studiju procesa organizāciju un praktisko realizāciju, lai arī turpmākajos gados varētu uzturēt nepieciešamo prasību līmeni un nodrošinātu tālāko progresu.

Lai iegūtu neatkarīgu studiju procesā iesaistīto personu vērtējumu mācību procesa kvalitātei, 2006. gada rudens semestra beigās tika veikta optometrijas bakalaura, maģistra un profesionālās studiju programmas studentu aptauja. Šajā aptaujā studentiem tika lūgts novērtēt studiju kursa un pasniedzēja darba kvalitāti, atzīmējot tikai vienu no piedāvātajiem atbilžu variantiem (”pilnīgi piekrītu”, “drīzāk piekrītu”, “drīzāk nepiekrītu”, “pilnīgi nepiekrītu”, “nevaru pateikt”) uz anketas jautājumiem.

Izvērtējot aptaujas par studiju kursiem rezultātus (tab. Nr 7.3), ir novērojams, ka studiju kursu reitingā vadošās vietas ieņem studiju kursi, kuri ir tieši saistīti ar optometrijas specialitāti un zināšanu praktisko pielietojumu. Studenti atzīmē, ka kursu apgūšanu ievērojami atvieglo praktiskie darbi ar iekārtām (piem., Acu kustības un akomodācija, Optometriskie instrumenti). Liela nozīme studiju kursu popularitātē ir arī pasniedzēja profesionālajai kompetencei.

Studentu ieteikums, palielināt praktisko darbu apjomu pilnībā saskan arī ar mācību spēku uzskatiem, taču virknē gadījumu fizisko iekārtu iegāde nav bijusi iespējama ierobežotā nodaļas budžeta dēļ. Taču palielināts apjoms praktiskās pieredzes iegūšanai klīnikās galvenokārt ir saistīts tikai ar nodarbību plānošanu un tehniski nelielām papildus izmaksām darba algu fondā. Tāpēc šo ieteikumu var realizēt vieglāk un ieviest daudz īsākos termiņos.

Absolventu aptaujas rezultāti rāda, ka programmu absolventi pārsvarā strādā atbilstoši izvēlētajai profesijai un iegūtajai specializētajai izglītībai, proti tādu ir 86%. Mūsu bijušie studenti uzskata, ka turpmākās izglītošanās jomā, nodaļā īstenotās studiju programmas dod iespēju turpināt studijas optometrijas nozarē. Iegūtās zināšanas ir arī pietiekamas, lai absolvents varētu studēt citās, ar iegūto specialitāti nesaistītās, nozarēs. Taču rēķinoties ar mūsu absolventu aptaujas rezultātiem ir redzams, ka nodaļai ir jāturpina pilnveidoties un jāveic atbilstošas programmas pilnveidojošas izmaiņas vismaz studiju plānos.

8.11. Zinātniskais darbs

Nodaļā zinātniskais darbs tiek attīstīts kā fundamentālo tā arī lietišķo pētījumu virzienos. Fundamentālo pētījumu apjoms vēl nav pārāk izteikts, taču jau var runāt par vairāku apakšvirzienu izdalīšanos. Ļoti strauji attīstās redzes uztveres pētījumi profesora Māra Ozoliņa vadībā. Grupā, kuras uzmanība pievērsta plašam jautājumu lokam, jāizdala darbi redzes stimulēto potenciālu (doktorants Gatis Ikavnieks), krāsu redzes fizikālo un fotometrisko modeļu izstrādes (maģistrants Varis Karitāns) un redzes receptīvo lauku modelēšanas (doktorants Sergejs Fomins) jomās. Profesora Ozoliņa vadībā ir uzsākti arī acs aberāciju pētījumi in situe. Attīstās arī acu kustību, to neirālo modeļu izpēte profesora Ivara Lāča vadībā (doktorants Roberts Paeglis). Šī grupa lielu uzmanību velta arī lietišķajiem pētījumiem par acu kustību pieraksta izmantošanu lasīšanas stilu, mācību grāmatu un web lappušu noformēšanai. Interesanta Nodaļas specifika saistās ar lektoru Jāņa Fridrihsona un Andas Balgalves zinātniskajiem pētījumiem praktiskajā optometrijā un redzes korekciju metodēs. Zinātnisko pētījumu veikšanai ir izveidota atbalsta struktūra LU Cietvielu fizikas institūtā – Optisko materiālu laboratorija. Plašāku informāciju par laboratorijas darbu saistībā ar studiju procesu var iegūt no CFI gadagrāmatām, skat. pielikumu 10.

8.12. Studiju programmu izmaksu aprēķins

Izmaksu aprēķināšana programmai Optometrijas bakalaurs

Nr.

Parametra nosaukums

Rin

da

Aprēķina formula

Aprēķinātais lielums

I

Tiešās studiju programmas izmaksas

Viena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadā

Amats

Pasniedzēja vidējā darba alga mēnesī

Pasniedzēju īpatsvars studiju programmas nodrošināšanai

profesors

LVL798,00

16,0%

1

D1=A1*B1

127,68

Asociētais profesors

LVL638,00

11,0%

2

D2=A2*B2

70,18

docents

LVL 510,00

42,0%

3

D3=A3*B3

214,20

Lektors

LVL 408,00

11,0%

4

D4=A4*B4

44,88

Asistents

LVL 326,00

20,0%

5

D5=A5*B5

65,20

Pasniedzēja vidējā alga gadā, LVL

6

D6=(D1+D2+D3+D4+D5)*12

6265,68

Vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju

7

X

8

Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, LVL

8

D8= D6/D7

783,21

Pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimniecības personālu)

9

X

1,0

Pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud. progr.

10

X

1,5

Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, LVL

11

D11=D8*D9/

D10

522,14

N1

Darba algas fonds uz vienu studentu gadā, LVL

12

D12=D8+D11

1305,35

N2

Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (24,09%), LVL

13

D13=D12*0,2409

314,46

N3

Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

14

X

2,00

Pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā 1 studentu, LVL

15

X

5.80

Citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija, fax u.c.), LVL

16

X

47,27

N4

Pakalpojumu apmaksa kopā

17

D17=D15+D16

53,07

Mācību līdzekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, LVL

18

X

29,63

Kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs

19

X

8,20

N5

Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā

20

D20=D18+D19

37,83

Mācību grāmatas uz 1 studentu gadā, LVL

21

X

13.00

Grāmatu kalpošanas laiks gados

22

X

10

1 grāmatas cena, LVL

23

X

20,00

Grāmatu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

24

D24=D21*D23/D22

26,00

Žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā

25

X

7,00

N6

Grāmatas un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā

26

D26=D24+D25

33,00

Sportam uz 1 studentu gadā, LVL

27

X

5,00

Pašdarbībai uz 1 studentu gadā, LVL

28

X

3,00

N7

Studentu sociālajam nodrošinājumam 1 studentu gadā

29

D29=D27+D28

8,00

Iekārtu iegāde uz 1 studentu gadā, LVL

30

X

45,00

Investīcijas iekārtu modernizēšanai – 20% no inventāra izmaksām

31

X

0,20

Izmaksas iekārtu modernizēšanai, LVL

32

D32=D30*D31

9,00

N8

Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

33

D33=D30+D32

54,00

Kopā tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā – summa no N1 līdz N8, LVL

34

D34=D12+D13+D14+

D17+D20+D26+D33

1807,70

II Netiešās studiju programmas izmaksas

N9

Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: Lu bibliotēkai, zemes nodoklis, telpu noma, īre, ēku ekspluatācijas izdevumi, telefona abonēšanas un pakalpojumu izmaksas, komunālie pakalpojumi, tekošais remonts, īpašās programmas u.c. uz 1 nosacīto studentu gadā (37,00%), LVL

35

D35=D34*0,30

668,85

Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā, LVL

36

2476,55

Dekāns Vārds uzvārds

Izmaksu aprēķināšana programmai Optometrijas maģistrs

Nr.

Parametra nosaukums

Rin

das Nr.

Aprēķina formula

Aprēķinātais lielums

I

Tiešās studiju programmas izmaksas

Viena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadā

Amats

Pasniedzēja vidējā darba alga mēnesī

Pasniedzēju īpatsvars studiju programmas nodrošināšanai

profesors

LVL798,00

27,0%

1

D1=A1*B1

215,46

Asociētais profesors

LVL638,00

0%

2

D2=A2*B2

0

docents

LVL 510,00

73,0%

3

D3=A3*B3

372,30

Lektors

LVL 408,00

0%

4

D4=A4*B4

0

Asistents

LVL 326,00

0%

5

D5=A5*B5

0

Pasniedzēja vidējā alga gadā, LVL

6

D6=(D1+D2+D3+D4+D5)*12

7053,12

Vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju

7

X

6

Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, LVL

8

D8= D6/D7

1175,52

Pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimniecības personālu)

9

X

1,0

Pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud. progr.

10

X

1,5

Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, LVL

11

D11=D8*D9/

D10

783,68

N1

Darba algas fonds uz vienu studentu gadā, LVL

12

D12=D8+D11

1959,20

N2

Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (24,09%), LVL

13

D13=D12*0,2409

471,97

N3

Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

14

X

2,00

Pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā 1 studentu, LVL

15

X

5.80

Citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija, fax u.c.), LVL

16

X

47,27

N4

Pakalpojumu apmaksa kopā

17

D17=D15+D16

53,07

Mācību līdzekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, LVL

18

X

29,63

Kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs

19

X

16,20

N5

Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā

20

D20=D18+D19

45,83

Mācību grāmatas uz 1 studentu gadā, LVL

21

X

13.00

Grāmatu kalpošanas laiks gados

22

X

10

1 grāmatas cena, LVL

23

X

32,00

Grāmatu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

24

D24=D21*D23/D22

41,60

Žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā

25

X

2500

N6

Grāmatas un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā

26

D26=D24+D25

66,60

Sportam uz 1 studentu gadā, LVL

27

X

5,00

Pašdarbībai uz 1 studentu gadā, LVL

28

X

3,00

N7

Studentu sociālajam nodrošinājumam 1 studentu gadā

29

D29=D27+D28

8,00

Iekārtu iegāde uz 1 studentu gadā, LVL

30

X

60,00

Investīcijas iekārtu modernizēšanai – 20% no inventāra izmaksām

31

X

12,00

Izmaksas iekārtu modernizēšanai, LVL

32

D32=D30*D31

24,00

N8

Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

33

D33=D30+D32

104,00

Kopā tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā – summa no N1 līdz N8, LVL

34

D34=D12+D13+D14+

D17+D20+D26+D33

2702,67

II Netiešās studiju programmas izmaksas

N9

Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: Lu bibliotēkai, zemes nodoklis, telpu noma, īre, ēku ekspluatācijas izdevumi, telefona abonēšanas un pakalpojumu izmaksas, komunālie pakalpojumi, tekošais remonts, īpašās programmas u.c. uz 1 nosacīto studentu gadā (37,00%), LVL

35

D35=D34*0,30

999,99

Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā, LVL

36

3702,65

Dekāns Vārds uzvārds

Nobeigums

Pašnovērtējuma ziņojums ir veidots sadarbojoties visiem Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas docētājiem ar studentiem, doktorantiem un darba devējiem. Tas ir apspriests un apstiprināts Optometrijas Studiju programmu padomes sēdē 2007. gada 13. martā.

Konspektīvs programmas SVID analīzes kopsavilkums.

Stiprās puses:

  • Liels speciālistu pieprasījums Latvijas un ES darba tirgū.

  • Zinātniskajos pētījumos balstītas studijas.

  • Starptautiskās sadarbības projektu plašā ģeogrāfija.

  • Programmu starpnozaru raksturs un pasniedzēju augstā kvalifikācija.

  • Sekmīgā sadarbība ar darba devējiem un profesionālajām organizācijām.

Vājums:

  • Nelielais studentu skaits, jo sevišķi maģistra programmā.

Izaicinājumi:

  • Maģistra studiju programmas prestiža palielināšana.

  • Konkurence ar medicīnas studiju programmu absolventiem.

  • Savlaicīgi (piecu gadu laikā) pabeigt jauno doktoru - mācību spēku sagatavošanu.

Draudi:

  • Izteiktu ārēju draudu programmai nav. Taču nepietiekama produktivitāte doktoru sagatavošanā izaicinājumu par jaunajiem mācību spēkiem var pārvērst draudā.

Konspektīvs programmas attīstības plāna kopsavilkums.

Programmu ilglaicīgas attīstības nodrošināšanai ir nepieciešams turpināt laboratoriju un specializētās nozaru bibliotēkas pilnveidošanu. Laikā līdz 2013. gadam šo procesu īstenošanai aktīvi jāiesaistās ES programmās līdzekļu piesaistei.

Samazinot noslodzi tiešajā mācību darbā, ir jāpalielina akadēmiskā personāla aktivitāti līdzdalībai LZP un Universitātes zinātnisko projektu konkursos.

Tuvākajos gados jāpalielina resursi zinātnisko asistentu un jauno zinātnieku piesaistei Nodaļas darbā, jo sevišķi zinātnisko projektu izpildei.

Jāatbalsta aktīva studentu iesaistīšanās starptautiskās apmaiņas programmās un jāatrod stratēģiskie sadarbības partneri ilgtermiņa zinātnisko un studiju programmu īstenošanai.

Koncentrēt resursus maģistra programmas pilnveidei, izstrādājot atbalsta programmu nepilna laika studiju īstenošanai.

PIELIKUMI

1. Bakalaura studiju programmu plāni un kursu apraksti

N.p.k.

Kursa kods

Lpp.

Astoņu semestru studiju programmas plāns

45

Sešu semestru studiju programmas plāns

46

Augstākā matemātika I

Mate1066

48

Augstākā matemātika II

Mate2023

51

Acs farmakoloģija

Medi3170

54

Acs anatomija un fizioloģija

Medi2012

58

Binokulārā redze

Fizi4006

62/67

Bioķīmija

Biol2031

72

Briļļu tehnoloģija I

Fizi2112

79

Briļļu tehnoloģija II

Fizi4005

82

Cilvēka anatomija

Medi1039

84

Informācijas vākšanas un apstrādes metodes dabaszinātnēs

Mate1030

88

Lietišķā statistika un datu statistiskās apstrādes metodes.

Mate2022

93

Fizika dabas zinātnēm

Fizi1003

96

Vispārējā fizioloģija

Biol2214

102

Ievads acu slimībās

Medi3021

108

Ievads optometrijā

Fizi1246

110

Kolorimetrija un fotometrija

Fizi1386

113

Kontaktlēcas

Fizi3241

117

Medicīniskā fizika.

Fizi2134

121

Mikrobioloģija

Biol3020

126

Oftalmiskā optika II

Fizi3256

130

Oftalmiskā optika I

Fizi3240

133/136

Optika I

Fizi2024

139

Optometriskie instrumenti I

Fizi2009

143

Optometriskie Instrumenti II

Fizi3010

146

Optiskie materiāli

Fizi2005

149

Optika II

Fizi2169

152

Organiskā ķīmija

Ķīmi1205

156

Redzes fizioloģija

Medi3002

160

Redzes refraktīvie defekti I

Fizi3011

166

Redzes refraktīvie defekti II

Fizi3017

170/173

Saskarsmes psiholoģija

PsiH2040

176/178

Specseminārs

Fizi5263

180

Vispārējā patoloģija

Medi4172

184

Angļu valoda I

Valo1448

189

Angļu valoda II

Valo1449

191

Bioloģija

Biol3008

193

Fizikālā ķīmija

Ķīmi1031

196

Klīniskās refrakcijas laboratorija I

Fizi3254

198

Klīniskās refrakcijas laboratorija II

Fizi3254

201

Neirofizioloģija

Medi3171

204

Redzes refraktīvie defekti III

Fizi4013

208

Uzvedības optometrija

Fizi5265

211

Medicīniskā deontoloģija

Medi4169

214

Bakalaura eksāmens

Fizi4029

217

Optometrijas bakalaura studiju programma pilna laika klātienes studiju forma (8 semestri)

(programmas nosaukums) (pilna/nepilna laika) (studiju ilgums)

Kursa nosaukums

1. gads

2. gads

3. gads

4. gads

Kopā

Pārbaudes veids

Docētājs

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

5.s.

6.s.

7.s.

8.s.

Obligātā daļa (A daļa)

1. Fizika dabas zinātnēm

-

5

-

-

-

-

-

-

5

Pārbaudījums

Prof. M. Auziņš

2. Organiskā ķīmija

5

-

-

-

-

-

-

-

5

Pārbaudījums

Doc. D. Cēdere

3. Bioloģija

-

-

3

-

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. E. Slava

4. Optika I

-

-

3

-

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Prof. M. Ozoliņš

5. Optika II

-

-

-

4

-

-

-

-

4

Pārbaudījums

Prof. I. Lācis

6. Bioķīmija

-

-

-

3

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Prof. N. Sjakste

7. Mikrobioloģija

-

-

-

-

4

-

-

-

4

Pārbaudījums

Prof. A. Žilēviča

8. Augstākā matemātika I

6

-

-

-

-

-

-

-

6

Pārbaudījums

Doc. J. Buls

9. Augstākā matemātika II

-

3

-

-

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. J. Buls

10. Optometriskie instrumenti I

-

-

-

3

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. P. Cikmačs

11. Optometriskie instrumenti II

-

-

-

-

2

-

-

-

2

Pārbaudījums

Doc. V. Grabovskis

12. Cilvēka anatomija

-

4

-

-

-

-

-

-

4

Pārbaudījums

Lekt. K. Eglīte

13. Vispārējā fizioloģija

-

-

4

-

-

-

-

-

4

Pārbaudījums

Asoc. Prof. L. Ozoliņa

14. Acs anatomija un fizioloģija

-

-

-

6

-

-

-

-

6

Pārbaudījums

Lekt. S. Purviņa

15. Redzes fizioloģija

-

-

-

-

-

3

-

-

3

Pārbaudījums

Lekt. L. Apsīte

16. Ievads acu slimībās

-

-

-

-

-

4

-

-

4

Pārbaudījums

Lekt. S. Purviņa

17. Acs farmakoloģija

-

-

-

-

-

2

-

-

2

Pārbaudījums

Lekt. S. Purviņa

18. Ievads optometrijā

2

-

-

-

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Prof. I. Lācis

19.Oftalmiskā optika I

-

-

-

-

4

-

-

-

4

Pārbaudījums

Doc. P. Cikmačs

20. Redzes refraktīvie defekti I

-

-

-

-

3

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. G. Krūmiņa

21. Redzes refraktīvie defekti II

-

-

-

-

-

4

-

-

4

Pārbaudījums

Asist. J. Fridrihsons

22. Binokulārā redze

-

-

-

-

-

-

4

-

4

Pārbaudījums

Asist. A. Švede

23. Medicīniskā deontoloģija

-

-

-

-

-

-

3

-

3

Pārbaudījums

Asist. A. Balgalve

24. Vispārējā patoloģija

-

-

-

-

-

-

-

4

4

Pārbaudījums

Prof. I. Taivans

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa)

25. Optiskie materiāli

2

-

-

-

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Doc. V. Grabovskis

27. Kolorimetrija un fotometrija

-

-

-

2

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Prof. M. Ozoliņš

28. Medicīniskā fizika

-

-

2

-

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Prof. M. Ozoliņš

29. Informācijas vākšanas un apstrādes metodes dabas zinātnēs

3

-

-

-

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. J. Dzenis

30. Lietišķā statistika un datu statistiskās apstrādes metodes

-

-

2

-

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Doc. J. Dzenis

31. Neirofizioloģija

-

-

-

-

3

-

-

-

3

Pārbaudījums

Asoc. Prof. L. Ozoliņa-Moll

32. Saskarsmes psiholoģija

-

4

-

-

-

-

-

-

4

Pārbaudījums

Asist. I. Freimane

33. Kontaktlēcas

-

-

-

-

-

-

2

-

2

Pārbaudījums

Asist. A. Balgalve

34. Oftalmiskā optika II

-

-

-

-

-

3

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. P. Cikmačs

35. Briļļu tehnoloģija I

-

-

3

-

-

-

-

3

3

Pārbaudījums

Doc. V. Grabovskis

36. Briļļu tehnoloģija II

-

-

-

-

-

-

-

2

2

Pārbaudījums

Doc. V. Grabovskis

37. Klīniskās refrakcijas laboratorija I

-

-

-

-

-

-

2

-

2

Pārbaudījums

Lekt. L. Apsīte

38. Klīniskās refrakcijas laboratorija II

-

-

-

-

-

-

-

2

2

Pārbaudījums

Lekt. L. Apsīte

39. Specseminārs

-

-

-

-

-

-

2

-

2

Pārbaudījums

Prof. M. Ozoliņš

40. Redzes refraktīvie defekti III

-

-

-

-

-

-

5

-

5

Pārbaudījums

Asist. J. Fridrihsons

41. Fizikālā ķīmija

-

-

3

-

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. S. Takers

42. Uzvedības optometrija

-

-

-

-

-

-

2

-

2

Pārbaudījums

Asist. A. Balgalve

41. Angļu valoda I

2

-

-

-

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Lekt. M. Kreicberga

42. Angļu valoda II

-

2

-

-

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Lekt. M. Kreicberga

42. Izvēles kurss (C-kurss)

-

2

3

-

5

4

2

-

16

43. Bakalaura eksāmens (A-daļā)

-

-

-

-

-

-

-

2

2

Pārbaudījums

Asist. J. Fridrihsons

Bakalaura darbs (A-daļā)

-

-

-

-

-

-

-

-

10

Aizstāvēšana

Kopā A daļā

13

12

10

16

12

13

7

16

99

Kopā B daļā

7

6

7

4

3

3

11

4

45

Brīvās izvēles daļā (C daļā)

-

2

3

-

5

4

2

-

16

Kopā programmā 120 kredītpunkti

20

20

20

20

20

20

20

20

160

Optometrijas bakalaura studiju programma pilna laika klātienes studiju forma (6 semestri)

(programmas nosaukums) (pilna/nepilna laika) (studiju ilgums)

Kursa nosaukums

1. gads

2. gads

3. gads

Kopā

Pārbaudes veids

Docētājs

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

5.s.

6.s.

Obligātā daļa (A daļa)

1. Fizikas dabas zinātnēm

-

5

-

-

-

-

5

Pārbaudījums

Prof. A. Siliņš

2. Organiskā ķīmija

5

-

-

-

-

-

5

Pārbaudījums

Asoc. prof. D. Cēdere

3. Bioloģija

3

-

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. E. Slava

4. Optika I

-

3

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Prof. M. Ozoliņš

5. Optika II

-

-

4

-

-

-

4

Pārbaudījums

Prof. I. Lācis

6. Augstākā matemātika I

6

-

-

-

-

-

6

Pārbaudījums

Doc. J. Buls

7. Optiskie materiāli

2

-

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Doc. V. Grabovskis

8. Cilvēka anatomija

-

4

-

-

-

-

4

Pārbaudījums

Lekt. K. Eglīte

9. Vispārējā fizioloģija

-

-

4

-

-

-

4

Pārbaudījums

Asoc. prof. L. Ozoliņa-Moll

10. Acs anatomija un fizioloģija

-

-

-

6

-

-

6

Pārbaudījums

Lekt. S. Purviņa

11. Redzes fizioloģija

-

-

-

3

-

-

3

Pārbaudījums

Lekt. L. Apsīte

12.Oftalmiskā optika I

-

-

3

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. P. Cikmačs

13. Redzes refraktīvie defekti I

-

-

-

-

3

-

3

Pārbaudījums

Doc. G. Krūmiņa

14. Redzes refraktīvie defekti II

-

-

-

-

-

3

3

Pārbaudījums

Asist. J. Fridrihsons

15. Binokulārā redze

-

-

-

-

-

3

3

Pārbaudījums

Asist. A. Švede

16. Vispārējā patoloģija

-

-

-

-

4

-

4

Pārbaudījums

Prof. I. Taivans

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa)

17. Augstākā matemātika II

-

3

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. J. Buls

18. Bioķīmija

-

-

-

3

-

-

3

Pārbaudījums

Prof. N. Sjakste

19. Mikrobioloģija

-

-

4

-

-

-

4

Pārbaudījums

Prof. A. Žilēviča

20. Kolorimetrija un fotometrija

-

-

-

2

-

-

2

Pārbaudījums

Prof. M. Ozoliņš

21. Medicīniskā fizika

-

-

2

-

-

-

2

Pārbaudījums

Prof. M. Ozoliņš

22. Lietišķā statistika un datu statistiskās apstrādes metodes

-

-

-

-

2

-

2

Pārbaudījums

Doc. J. Dzenis

23. Optometriskie instrumenti I

-

-

-

3

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. P. Cikmačs

24. Optometriskie instrumenti II

-

-

-

-

2

-

2

Pārbaudījums

Asist. J. Fridrihsons

25. Informācijas vākšanas un apstrādes metodes dabaszinātnēs

-

3

-

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. J. Dzenis

26. Ievads acu slimībās

-

-

-

-

4

-

4

Pārbaudījums

Lekt. S. Purviņa

27. Acs farmakoloģija

-

-

-

-

2

-

2

Pārbaudījums

Lekt. S. Purviņa

28. Saskarsmes psiholoģija

-

2

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Lekt. V. Kalniņa

29. Ievads optometrijā

2

-

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Doc. G. Krūmiņa

30. Oftalmiskā optika II

-

-

-

3

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. P. Cikmačs

31. Kontaktlēcas

-

-

-

-

-

2

2

Pārbaudījums

Asist. A. Balgalve

32. Briļļu tehnoloģija I

-

-

3

-

-

-

3

Pārbaudījums

Doc. V. Grabovskis

33. Briļļu tehnoloģija II

-

-

-

-

-

2

2

Pārbaudījums

Doc. V. Grabovskis

34. Specseminārs

-

-

-

-

2

-

2

Pārbaudījums

Prof. M. Ozoliņš

35. Angļu valoda I

2

-

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Lekt. M. Kreicberga

36. Angļu valoda II

-

2

-

-

-

-

2

Pārbaudījums

Lekt. M. Kreicberga

37. Fizikālā ķīmija

3

3

Pārbaudījums

Doc. S. Takers

38. Neirofizioloģija

-

-

-

3

-

-

3

Pārbaudījums

Asoc. prof. L. Ozoliņa-Moll

38. Uzvedības optometrija

2

2

Pārbaudījums

Asist. A. Balgalve

37. Bakalaura eksāmens (A-daļā)

-

-

-

-

-

2

2

Pārbaudījums

Asist. J. Fridrihsons

38. Bakalaura darbs (A-daļā)

-

-

-

-

-

10

10

Aizstāvēšana

39. Izvēles kurss

-

-

-

-

3

-

3

Pārbaudījums

Kopā A daļā

16

12

11

9

7

18

71

Kopā B daļā

4

8

9

11

10

2

45

Brīvās izvēles daļa (C daļa)

-

-

-

-

3

-

3

Kopā programmā

20

20

20

20

20

20

120

Kursa nosaukums

Augstākā matemātika I

Kredītpunkti

6

Kopējais stundu skaits

96

Lekciju stundu skaits

64

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

32

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1

Priekšzināšanas

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Matemātika

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Jānis

Buls

121450-10104

KURSA ANOTĀCIJA

Matemātiskās analīzes galvenie pētāmie jeb analizējamie objekti pirmām kārtām ir funkcijas. Kurss aptver šādas pamattēmas: reāls skaitlis, vienargumenta funkciju diferenciālrēķini un integrālrēķini, rindas. Vektori: skalārais un vektoriālais reizinājums. Vektorfunkcijas; algebriskas (elipse, hiperbola, parabola) un parametriski uzdotas līknes.

REZULTĀTI

Pēc sekmīgas šī kursa apguves students pārzinās pamatpieņēmumus, kas ļauj attīstīt robežteoriju, diferenciālrēķinus un integrālrēķinus. Tas ļaus saprātīgi lietot matemātiskās analīzes aparātu lietišķu uzdevumu risināšanā (ņemot vērā problēmas specifiku).

Konkrētās zināšanas un prasmes: robežas definīcija, robežas aprēķināšana (galvenokārt elementāro funkciju gadījumā). Nepārtrauktas un diferencējamas funkcijas, to pamatīpašības (elementāro funkciju atvasināšana, prasme konstruēt funkciju grafikus, tos analizēt). Integrējamas funkcijas (nenoteiktais un noteiktais integrālis, tā lietojumi, prasme integrēt elementārās funkcijas). Rindu teorija (rindas definīcija, rindas konverģence, prasme noteikt, vai rinda konverģē). Vektori (prasme atrast skalāro, vektoriālo reizinājumu, prasme lietot vektorus līkņu un virsmu uzdošanai). Algebriskas un parametriski uzdotas līknes (prasme atšķirt šos jēdzienus, prasme pētīt šo līkņu vienkāršākās īpašības).

Kursā aplūkoto jēdzienu savstarpējo likumsakarību pārzināšana.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

  1. Semestra laikā noteiktos termiņos jāuzraksta kontroldarbi un jāieskaita individuālie mājas uzdevumi.

  2. Gala eksāmens – teorija un uzdevumi par apgūto kursu.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

Matemātiskās loģikas terminoloģija, kopas, reālo skaitļu pamatīpašības, funkcijas.

4+2

Funkcijas robeža un nepārtrauktas funkcijas.

4+2

Diferencējamas funkcijas, funkciju īpašību pētīšana, funkciju grafiku skices.

14+7

Nenoteiktais un noteiktais integrālis. Integrāļa aprēķināšanas metodes. Integrāļa lietojumi.

18+9

Vektori un vektorfunkcijas. Nepārtrauktas un algebriskas līknes.

10+5

Skaitļu virknes un rindas. Funkciju rindas. Teilora polinoms un Teilora rinda.

14+7

KURSA SATURS

  1. Matemātiskās loģikas elementi: izteikumi, predikāti. Darbības ar kopām. Reālie skaitļi. Nepārtrauktības aksioma. Dekarta reizinājums, funkcija, funkciju klasifikācija.

  2. Robeža. Aritmētiskas darbības ar robežām. Robežpāreja nevienādībās. Nepārtrauktas funkcijas. Pārtraukuma punktu klasifikācija. Slēgtā intervālā nepārtrauktu funkciju īpašības.

  3. Uzdevumi, kas saistīti ar diferencēšanu: līknes pieskare, momentānais ātrums. Funkcijas atvasinājums un nepārtrauktība.. Diferenciālis un aproksimācija. Atvasināšanas kārtulas. Elementāro funkciju atvasinājumi. Robeža . Funkciju kompozīcijas atvasinājums. Augstāku kārtu atvasinājumi. Apslēptu funkciju atvasināšana. Funkciju monotonitāte. Ieliektas un izliektas funkcijas. Lokālie un globālie ekstrēmi. Robežas, kas saistītas ar bezgalību. Lopitāla kārtula. Funkcijas grafika asimptotas. Funkciju grafiku skices.

  4. Noteiktais integrālis un tā īpašības. Rīmaņa summa un noteiktais integrālis. Noteiktā integrāļa īpašības. Integrējamas funkcijas. Integrāļu aprēķināšanas metodes: parciālā integrēšana, racionālu funkciju integrēšana, iracionālu funkciju integrēšana, trigonometrisko funkciju integrēšana. Noteiktā integrāļa lietojumi: plaknes apgabala laukuma aprēķināšana, ķermeņa tilpuma aprēķināšana, līknes loka garuma noteikšana, rotācijas ķermeņa virsmas laukuma aprēķināšana. Naturālo logaritmu funkcija, naturālā eksponentfunkcija, eksponentfunkcijas un logaritmiskās funkcijas. Nenoteiktība . Inversās funkcijas un to atvasinājumi, inverso trigonometrisko funkciju atvasināšana. Hiperboliskās funkcijas. Neīstie integrāli, to to konverģence. Salīdzināšanas metode.

  5. Vektori, darbības ar vektoriem.Skalārais reizinājums, vektora norma, Švarca nevienādība, trijstūra nevienādība, ortogonāli vektori. Vektoriālais reizinājums, tā īpašības. Vektorfunkcijas robeža un nepārtrauktība. Vektorfunkcijas atvasināšana un interēšana. Nepārtrauktas un algebriskas līknes. Taisne telpā, plakne. Parabola, hiperbola, elipse. Koordinātu asu paralēlā pārnese un pagriešana. Otrās kārtas algebrisko līkņu klasifikācija.

  6. Virknes, virknes robeža. Aritmētiskas darbības ar virknēm, monotonas virknes. Skaitļu rindas. Konverģentu rindu īpašības. Nenegatīvu skaitļu rindas, to īpašības. Alternējošas skaitļu rindas. Leibnica kritērijs. Maiņzīmju rindas, absolūtā konverģence, komutativitāte. Pakāpju rindas, Ābela teorēma, darbības ar pakāpju rindām. Teilora polinoms, Teilora formula, atlikuma loceklis Lagranža formā, Teilora rinda.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

I. Bula, J. Buls. Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem. I daļa. Zvaigzne ABC. Rīga. 2003.

E. Kronbergs, P. Rivža., Dz. Bože Augstākā matemātika. Divas daļas. Rīga. !988.

J. Marsden, A. Weinstein. Calculus. Vol. I--III. Springer, New York.

1998.

K. Šteiners. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts

inženierzinātņu un dabaszinātņu studentiem. Sešās daļās.

Zvaigzne ABC. 1997--2001.

Papildliteratūra

H. Graudone, U. Grinfelds, G. Malzurbe, J. Mencis, K. Šteiners.

Rokasgrāmata elementārajā matemātikā. Rīga. 1982.

L. D. Kudryavcev. Kurs matematicheskogo analiza. Moskva.

t1-1988, t2 -1988, t3 -1989.

I. Kārkliņa, I. Kārkliņš. Funkcijas nepārtrauktība. Funkcijas robeža. Rīga. 1975.

K. Šteiners. Atvasinājums. Rīga. 1988

M. Peļņa, Integrā’,li. Rīga. 1992

P. S. Aleksandrov. Lekcii po analitičeskoi geometrii. Moskva. 1968

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Augstākā matemātika II

Kredītpunkti

3

Kopējais stundu skaits

48

Lekciju stundu skaits

32

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

16

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1

Priekšzināšanas

Augstākā matemātika I

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Matemātika

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Jānis

Buls

121450-10104

KURSA ANOTĀCIJA

Studiju kursa mērķis un īss satura izklāsts (350 – 400 rakstu zīmes).

Matemātiskās analīzes galvenie pētāmie jeb analizējamie objekti pirmām kārtām ir funkcijas. Kurss aptver šādas pamattēmas: vairākargumentu funkciju diferenciālrēķini un integrālrēķini; lineārās algebras pamatelementi; parastie diferenciālvienādojumi; ieskats matemātiskās fizikas vienādojumos; ieskats kompleksā mainīgā funkciju teorijā.

REZULTĀTI

Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās kompetences.

Pēc sekmīgas šī kursa apguves students pārzinās pamatpieņēmumus, kas ļauj attīstīt robežteoriju, diferenciālrēķinus un integrālrēķinus. Tas ļaus saprātīgi lietot matemātiskās analīzes un lineārās algebras aparātu lietišķu uzdevumu risināšanā (ņemot vērā problēmas specifiku).

Konkrētās zināšanas un prasmes: vairākargumentu funkciju robežas definīcija, nepārtrauktas un diferencējamas funkcijas; līnijintegrāļi un virsmu integrāļi. Lineārās algebras elementi (prasme risināt lineāru vienādojumu sistēmas; atpazīt algebrā satopamās pamatstruktūras; prasme darboties ar matricām un determinantiem); prasme risināt vienkāršākos parastos diferenciālvienādojumus, prasme formulēt Košī un robežproblēmu; prasme formulēt vienkāršākās matemātiskās fizikas problēmas; prasme darboties ar kompleksiem skaitļiem gan algebriskā, gan trigonometriskā formā.

Kursā aplūkoto jēdzienu savstarpējo likumsakarību pārzināšana, to saistība ar dabaszinātņu problēmām.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Jānorāda, kādi darbu veidi (kontroldarbi, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, semestra darbi u. c.) studentam jāizpilda un to īpatsvars kopējā vērtējumā.

Semestra laikā noteiktos termiņos jāuzraksta kontroldarbi un jāieskaita individuālie mājas uzdevumi.

Gala eksāmens – teorija un uzdevumi par apgūto kursu.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Vairākargumentu funkciju diferenciāl un integrālrēķini.

12+6

2.

Lineārās algebras elementi.

8+4

3.

Parastie un parciālie diferenciālvienādojumi.

10+5

Ieskats kompleksā mainīgā funkciju teorijā.

2+1

KURSA SATURS

Jānorāda katrā tēmā izskatāmie pamatjautājumi, semināru tēmas, referātu tēmas, pastāvīgie darbi, kontroldarbi u. c. Katrai tēmai atsevišķi var norādīt ieteicamās literatūras sarakstu.

Vairāku argumentu funkcijas jēdziens, grafiks, līmeņa līnijas. Plaknes punktu apkārtnes. Vairāku argumentu funkcijas robeža un nepārtrauktība. Parciālie atvasinājumi. Pilnais diferenciālis un gradients. Vairāku argumentu funkciju kompozīcijas atvasinājumi. Vairāku argumentu funkciju augstāku kārtu diferenciāļi un Teilora formula. Vairāku argumentu funkciju brīvie ekstrēmi. Vairāku argumentu funkciju nosacītie ekstrēmi. Plaknes apakškopu Žordāna mērs. Divkāršie integrāļi. Telpas apakškopu Žordāna mērs. Trīskāršie integrāļi. Polārās koordinātas. Mainīgo transformācija divkāršajā integrālī. Cilindriskās un sfēriskās koordinātas. Mainīgo transformācija trīskārāajā integrālī. Pirmā veida līnijintegrāļi. Otrā veida līnijintegrāļi. Nepārtrauktas virsmas. Divargumentu vektorfunkcijas robeža,nepārtrauktība, diferencējamība. Virsmas laukums. Pirmā veida virsmas integrālis. Virsmas orientācija. Otrā veida virsmas integrālis. Matricas un to īpašības.

Lineāru vienādojumu sistēmas. Ekvivalentas sistēmas. Kāpņveida matricas. Gausa metode. Determinanti. Grupoīds, pusgrupa, monoīds, grupa, n-tās pakāpes simetriskā grupa. Substitūcija, tās zīme, transpozīcija. Pāra un nepāra substitūciju skaits n-tās pakāpes simetriskajā grupā. Determinanta dažādu definīciju ekvivalence. Apakšmatrica, adjunkts, determinanta izvirzījums, Krāmera formulas. Pilna lineāra grupa.

Parastie diferenciālvienādojumi, piemēri. Partikulārs atrisinājums, Peano un unitātes teorēmas. Paplašinātais virzienu lauks, integrāllīnijas. Parasta diferenciālvienādojuma atrisinājums aizklātā formā, vispārīgs atrisinājums, salikts atrisinājums, singulārs atrisinājums, pilns atrisinājums. Piemēri. Diferenciālvienādojums ar atdalāmiem mainīgajiem. Piemēri. Homogēns diferenciālvienādojums. Lineārs pirmās kārtas diferenciālviendojums. Bernulli diferenciālvienādojums, Rikati vienādojums. Tuvināts diferenciālvienādojuma atrisinājums, Eilera metode. Otrās kārtas diferenciālvienādojumi, unitātes teorēma. Lineāri homogēni otrās kārtas diferenciālvienādojumi. Lineāri nehomogēni otrās kārtas diferenciālvienādojumi. Rimstošas svārstības. Parciālie diferenciālvienādojumi. Gandrīz lineāri parciālie diferenciālvienādojumi, to klasifikācija. Stīgas svārstību vienādojums. Robežnosacījumi un sākuma nosacījumi. Siltuma vadīšanas vienādojums. Laplasa vienādojums.

Gredzens, ķermenis, lauks. Matricu gredzens. Matricu gredzens, kas definē komplekso skaitļu lauku. Komplekso skaitļu ģeometriskā interpretācija. Muavra formula. Eilera formulas.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

I. Bula, J. Buls. Matemātiskā analīze ar ģeometrijas un algebras elementiem. I daļa. Zvaigzne ABC. Rīga. 2003.

2.

E. Kronbergs, P. Rivža., Dz. Bože Augstākā matemātika. Divas daļas. Rīga. !988.

3.

J. Marsden, A. Weinstein. Calculus. Vol. I--III. Springer, New York.

1998.

4.

K. Šteiners. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts

inženierzinātņu un dabaszinātņu studentiem. Sešās daļās.

Zvaigzne ABC. 1997--2001.

Papildliteratūra

1.

H. Graudone, U. Grinfelds, G. Malzurbe, J. Mencis, K. Šteiners.

Rokasgrāmata elementārajā matemātikā. Rīga. 1982.

2.

L. D. Kudryavcev. Kurs matematicheskogo analiza. Moskva.

t1-1988, t2 -1988, t3 -1989.

3.

A. G. Kurosh. Kurs vysshei algebri. Moskva <Nauka>, 1968.

4.

A. N. Tihonov, A. B. Vasiļeva, A. G. Sveshnikov. Differenciaļnie uravnenija. Moskva <Nauka>, 1985.

5.

A. N. Tihonov, A. A. Samarskii. Uravnenija matematicheskoi fiziki.

Moskva <Nauka>, 1977.

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Acs farmakoloģija

Kredītpunkti

2

Kopējais stundu skaits

32

Lekciju stundu skaits

28

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

4

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

Bioķīmija. Vispārīga fizioloģija. Ievads acu slimībās.

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Medicīna

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Skaidrīte

Purviņa

190847-10632

KURSA ANOTĀCIJA

Studiju kursa mērķis un īss satura izklāsts (350 – 400 rakstu zīmes).

Studiju kursa mērķis: vispārējo farmakoloģijas jēdzienu – farmakokinētikas, farmakodinamikas apgūšana, uzsverot okulārās farmakokinētikas īpatnības, kā arī ietver detalizētu farmakoloģisko līdzekļu raksturojumu, ko lieto diagnostiskiem un terapeitiskiem nolūkiem, ārstējot acu slimības.

REZULTĀTI

Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās kompetences.

Kursa apguve dod studentiem priekšstatu par zāļu līdzekļu izstrādes pamatetapiem, klīnisko izpēti, farmakokinētikas un farmakodinamikas vispārīgiem jautājumiem. Tālākā apmācībā klausītāji apgūst oftalmoloģijā pielietojamo medikamentu darbības mehānismus, blakusdarbības, lietošanas indikācijas un kontrindikācijas.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Jānorāda, kādi darbu veidi (kontroldarbi, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, semestra darbi u. c.) studentam jāizpilda un to īpatsvars kopējā vērtējumā.

Lekciju (83% no kursa satura) apmeklējumi, obligāts semināru apmeklējums, jāuzraksta 3 kontroldarbi. Kursa pārbaudījums – rakstisks eksāmens.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Ievads farmakoloģijā. Zāļu izstrādes un klīniskās izpētes etapi.

2

2.

Farmakokinētika.

2

3.

Farmakodinamika.

2

4.

Okulāra farmakokinētika.

2

5.

Vietējās anestēzijas līdzekļi.

2

6.

Holīnerģiskie zāļu līdzekļi.

2

7.

Adrenerģiskie zāļu līdzekļi.

2

8.

Antihistamīni. Dekongestanti.

2

9.

Steroīdu un nesteroīdu pretiekaisuma līdzekļi.

2

10.

Antimikrobu medikamenti.

2

11.

Antivirālie, pretsēnīšu, pretprotozea medikamenti.

2

12.

Mākslīgās asaras, lubrikanti.

2

13.

Pretkataraktālie zāļu līdzekļi, vitamīni, mikroelementi.

2

14.

Oftalmoloģijā lietoto zāļu līdzekļu vispārējās blakusparādības, sistēmisko medikamentu izraisītās blakusparādības acī.

2

15.

Antiglaukomatozie zāļu līdzekļi – seminārs.

2

16.

Diagnostiskie līdzekļi oftalmoloģijā, kontaktlēcu kopšanas līdzekļi – seminārs.

2

17.

KURSA SATURS

Jānorāda katrā tēmā izskatāmie pamatjautājumi, semināru tēmas, referātu tēmas, pastāvīgie darbi, kontroldarbi u. c. Katrai tēmai atsevišķi var norādīt ieteicamās literatūras sarakstu.

1. Ievads farmakoloģijā. Zāļu izstrādes un klīniskās izpētes etapi.

Farmakoloģijas definīcija, saistība ar citām medicīnas disciplīnām. Zāļu izstrādes etapi – mērķtiecīga sintēze, skrininga metode, klīniskās izpētes principi, aklā, dubultaklā izpētes metode.

2. Farmakokinētika – zāļu ievadīšanas veidi organismā, biopieejamība, pārveide un izdale no organisma.

3. Farmakodinamika – zāļu darbības galvenie mehānismi, zāļu līdzekļu atkārtotā ievadīšana, devu nozīme, zāļu iedarbība atkarībā no vecuma. Farmakoterapijas veidi.

4. Okulārā farmakokinētika – zāļu ievadīšanas veidi ārstējot acu slimības, to uzsūkšanās cauri barjerām (radzene, sklēra, konjunktīva u.c.), izplatīšanās acī, izdale. Hematooftalmsikās barjeras ietekme uz zāļu penetrāciju acīs. Oftalmiskās zāļu formas – pilieni, emulsijas, ziedes, gēli. Zāļu atrbīvotājsistēmas.

5. Vietējās anestēzijas līdzekļi.

Vietējās anestēzijas veidi oftalmoloģijā. Esteru tipa un amīdu tipa lokālās anestēzijas līdzekļu raksturojums, salīdzinājums, pielietojums.

6. Holīnerģiskie līdzekļi.

Klasifikācija, darbības mehānismi. Oftalmoloģijā pielietojami holīnomimētiskie un holīnoblokējošie līdzekļi, to raksturojums, darbības ilgums, blakusefekti, toksicitāte.

7. Adrenerģiskie līdzekļi.

Klasifikācijas, darbības mehānismi. Adrenomimētiķi, adrenoblokatori, simpatomimētiķi, simpatolītiķi – preparātu pielietojums oftalmoloģijā, blakusefekti, toksicitāte.

8. Antihistamīna līdzekļi, dekongestanti.

Histamīna izraisītie efekti. Konkurējošie un nekonkurējošie, specifiskie, farmakokinētiskie antihistamīni, to pielietojums oftalmoloģijā.

9. Steroīdi, nesteroīdi pretiekaisuma līdzekļi.

Kortikosteroīdi – darbības mehānisms, lietošanas indikācijas, kontrindikācijas, izraisīti vispārējie blakusefekti lokālā un vispārējā lietošanā oftalmoloģijā. Nesteroīda pretiekaisuma līdzekļu iedalījums, darbības mehānisms, nevēlamās blakusparādības lokālā un sistēmiskā lietošanā oftalmoloģijā. Abu grupu atsevišķu preparātu raksturojums, ko lieto oftalmoloģijā.

10. Antimikrobie līdzekļi.

Antiseptiķi, antibiotikas, sintētiskie antibakteriālie līdzekļi, to iedalījums grupās, oftalmoloģijā lietoto preparātu raksturojums.

11. Antivirālie, pretsēnīšu, pretprotozea līdzekļi.

Atsevišķu preparātu grupas, to darbības mehānismi, oftalmoloģijā pielietoto preparātu raksturojums.

12. Mākslīgās asaras, lubrikanti.

Iedalījums, sastāvs, darbības mehānismi, lietošanas indikācijas, blakusparādības.

13. Pretkataraktālie zāļu līdzekļi, vitamīni, mikroelementi.

Lekcijā izklāstītas atsevišķo preparātu darbības mehānisms, to nozīme acs struktūru vielas maiņā un ietekme uz patoloģiskiem procesiem.

14. Oftalmoloģijā lietoto lokālo zāļu līdzekļu izraisītās blakusparādības.

Atsevišķo preparātu – B adrenoblokatoru, adrenomimētiķu u.c. ietekme uz plaušu, sirds-asinsvadu sistēmu. Dažādu sistēmisko lietotu preparātu ietekme uz acs struktūrām un funkcijām.

Seminārs – antiglaukomatozie zāļu līdzekļi – apskata sistemātiski atsevišķas medikamentu grupas, ko lieto intaokulārā spiediena samazināšanai – holīnerģiskie, adrenerģiskie, osmatiskās darbības preparāti, karbonhidrāžu, prostaglandīnu preparāti glaukomas ārstēšanai

Seminārs – diagnostiskie līdzekļi oftalmoloģijā: krāsvielas, kontaktlēcu kopšanas līdzekļi; oftalmoķirurģijā pielietojamie preparāti – lielmolekulārie protektīvie līdzekļi kataraktu ķirurģijā, balansēti irigācijas šķidrumi u.c.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Praktiskā farmakoloģija, J. Purviņš. S. Purviņa, 2002

2.

Ophthalmic Drug Facts, Facts&Comparisons, 2005

3.

Principles and Practice of Ophthalmology Basic Sciences, 1994

4.

The Eye Basic Sciences in Practice, J. Forrestei, A. Dick et al, 1996

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Acs anatomija un fizioloģija

Kredītpunkti

6

Kopējais stundu skaits

96

Lekciju stundu skaits

84

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

12

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

Cilvēka anatomija. Vispārīgā fizioloģija. Bioķīmija.

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Medicīna

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Skaidrīte

Purviņa

190847-10632

KURSA ANOTĀCIJA

Studiju kursa mērķis ir sniegt klausītājiem detalizētu redzes orgāna, makro- un mikroskopisko uzbūvi ar uzsvaru uz specifiskām sakarībām starp struktūru, uzbūvi un funkcijām, vienlaicīgi apskatot arī to embrionālās attīstības pamatelementus. Tiek detalizēti arī iztirzāta acs audu bioķīmiskā uzbūve, metabolisms un fizioloģiskās funkcijas ar īpašu uzsvaru uz to klīniskajiem aspektiem. Praktiskās nodarbībās klausītāji apgūst acs anatomisko struktūru galvenās klīniskās izvērtēšanas metodes.

REZULTĀTI

Kursa apguve klausītājiem dod detalizētas zināšanas par acs, acs palīgaparātu un redzes ceļu uzbūvi un fizioloģiju, kas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem citu optometrijas saistīto kursu sekmīgai apgūšanai.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Lekciju (83% no kursa satura) apmeklējumi, obligāti semināru, praktisko darbu apmeklējums, jāuzraksta 3 kontroldarbi. Kursa pārbaudījums – rakstisks eksāmens. Iespējams akumulitais kursa apguves novērtējums, ja izpildīti iepriekšējie nosacījumi un vidējā aritmētiskā atzīme nav mazāka par 7(labi).

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Redzes orgāna vispārējā uzbūve, tā funkcionālās sistēmas

6

2.

Orbīta, ekstraokulārie muskuļi – anatomija, fizioloģija

6

3.

Redzes orgāna apasiņošana un inervācija

6

4.

Plakstu, konjunktīvas uzbūve un funkcijas

6

5.

Asaru orgāns – uzbūve, fizioloģija

6

6.

Acs ābola vispārējā uzbūve, radzenes mikroanatomija un fizioloģija

6

7.

Sklēra, priekšējā kamera, priekšējās kameras kakts

6

8.

Varavīksnene – uzbūve, muskuļi, funkcijas. Zīlīte.

6

9.

Ciliārais ķermenis, acs mugurējā kamera.

6

10.

Lēca, stiklveida ķermenis

6

11.

Horioidea – tīklenes komplekss

6

12.

Redzes nervs un redzes ceļš

6

13.

Acs hemodinamika

6

14.

Acs hidrodinamika un intraokulārais spiediens

6

15.

Orbītas apkārtējās anatomiskās struktūras

semin. – 2

16.

Iridoloģija

semin. – 2

17.

Prakstiskie darbi

8

KURSA SATURS

1. Redzes orgāna vispārējā uzbūve, tā funkcionālās sistēmas.

Redzes orgāna nosacītais iedalījums – perifērā jeb uztverošā daļa, vadītājceļi, smadzeņu struktūru loma redzes uztverē. Acs palīgaparāti. Redzes orgāna sadalījums 4 nosacītās funkcionālās sistēmās – gaismas uztvere tīklenē, vadītājceļi utt., optiskā un akomodācijas sistēma, acs kustību sistēma un plakstu un asaru orgāna funkcionāla sistēma.

2. Orbīta, ekstraokulārie muskuļi.

Orbītas sienu veidojošie kauli, orbītas atveres, savienojumi, orbītas saturs. Ekstraokulārie kustību muskuļi – to sākums, piestiprināšanās, inervācija, funkcijas, fizioloģiskās īpatnības.

3. Redzes orgāna apasiņošana un inervācija.

Arējās un iekšējās miega artērijas zari, kas apgāda orbītu, acs ābolu, to gaita, saistība ar citām anatomiskām struktūrām smadzenēs un orbītā. I, III, IV, V, VI un VII kraniālie nervi, to gaita smadzenēs un orbītā, intervējamie audi. Parasimpatiskā inervācija. Simpatiskā inervācija.

Seminārs – orbītas apkārtējās anatomiskās struktūras – deguna blakusdobumi, smadzeņu bedres – to saistība ar orbītu.

4. Plakstu, konjunktīvas uzbūve un funkcijas.

Plakstu ādas raksturojums, plakstu muskuļi, skrimslis, plakstu kustību iedalījums un to fizioloģija. Konjunktīvas iedalījums, uzbūves īpatnības, funkcijas, konjunktīva atrodošās dziedzeru struktūras.

5. Asaru orgāns.

Asaru producējošā sistēma – galvenais asaru dziedzeris – novietojums, uzbūve, funkcionālais raksturs un funkcijas, papildus asaru dziedzeri, asaru plēvītes uzbūve, asaru sekrēcijas regulācija. Asaru novadoša sistēma – punktiņi, kanālīši, asaru maiss, asaru deguna kanāls – anatomiskā uzbūve, asaru novadīšanas fizioloģiskie mehānismi.

6. Acs ābola vispārējā uzbūve, radzenes mikroanatomija.

Acs ābolam apvalku un iekšēja satura vispārējais raksturojums, asinsapgāde. Radzenes anatomiskā uzbūve un atsevišķo radzenes slāņu detalizēta mikroanatomija un bioķīmiskā uzbūve, savstarpējā saistība, asinsapgāde, inervācija, vielu maiņa, radzenes hidratācijas pakāpes uzturēšanas mehānismi.

7. Sklēra, priekšējā kamera, priekšējas kameras kakts.

Sklēras uzbūve, mikroanatomija un bioķīmiskais sastāvs, asinsapgāde, inervācija, funkcijas. Acs priekšējā kamera, acs priekšējās kameras kakta struktūras, drenāžas sistēma, izvērtēšanas metodes.

8. Varavīksnene.

Anatomiskā, histoloģiskā uzbūve, krāsa, zīmējums, muskuļi, muskuļu inervācija, zīlītes funkcijas, fizioloģiskais raksturojums. Varavīksnenes asinsapgāde, asinsvadu arhitektonika.

Seminārs: Iridoloģija. Varavīksnenes struktūru iespējamās izmaiņas pie organisma dažādu sistēmu patoloģijas. Varavīksnenes loma retikulārās formācijas enerģētiskā potenciāla līmeņa regulācija.

9. Ciliārais ķermenis, acs mugurējā kamera.

Ciliārā ķermeņa uzbūve, muskuļi – to inervācija, funkcijas, ciliārā ķermeņa izaugumi – uzbūve, funkcijas, asinsapgāde, inervācija. Ciliārā ķermeņa plakanā daļa. Acs mugurējās kameras uzbūve, raksturojošie lielumi.

10. Lēca, stiklveida ķermenis.

Lēcas uzbūve, bioķīmiskais sastāvs, lēcas kapsulas, Cinna saites, saistības ar apkārtējām struktūrām. Lēcas īpašības, vielu maiņa, caurspīdīguma uzturēšanas mehānismi. Stiklveida ķermeņa bioķīmiskais sastāvs, strukturālā uzbūve, trakti, attiecības ar apkārtējām struktūrām.

11. Horioidea – tīklenes komplekss.

Horioidea anatomiskā un mikroanatomiskā uzbūve, asinsapgāde, funkcijas. Bruha membrānas uzbūve, novietojums. Tīklenes makro- un mikroskopiskā uzbūve, atsevišķu tīklenes slāņu raksturojums, neironu sistēmas, fototransdukcijas mehānisms. Tīklenes asinsapgādes īpatnības.

12. Redzes nervs un redzes ceļš.

Redzes nerva disks – uzbūve, asinsapgāde, atsevišķo struktūru funkcijas, retrobulbāra, intrakanalikulāra, intrakraniālā daļa, hiasma, redzes trakti, optiskā radiācija, zemgarozas un garozas redzes centri. Asinsapgāde redzes nerva dažādos posmos.

13. Acs hemodinamika.

Hemodinamikas īpatnības acī – asinsavadu rezistence, plūsmas ātrums un apjoms dažādās acs struktūrās – uveālā, retinālā asinsapgāde. Autoregulācija, autonomās redzu sistēmas ietekme uz apasiņošanu. Perfūzijas spiediens. Hematooftalmiskā barjera.

14. Acs hidrodinamika un intraokulārais spiediens.

Intraokulārā šķidruma produkcija, sastāvs, funkcijas, regulācija, atteces ceļi – priekšējais, mugurējais ceļš. Intraokulārais spiediens – noteicošie faktori, lielumi, regulācija, svārstības, patoloģisko izmaiņu ietekme uz redzes nervu un citām acs struktūrām.

Praktiskie darbi

(praktiskie darbi – 8 stundas)

1.laboratorijas darbs

Acs priekšējo daļu mērījumu veikšana. Acs spraugas platuma, garuma novērtēšana. Radzenes diametra mērīšana, plakstu novietojuma novērtēšana. Acs izvirzījuma mērījumi. Starpzīlīšu attāluma mērīšana, pielietojot dažādas metodes.

2.laboratorijas darbs

Acs struktūru novērtēšana pielietojot biomikroskopu: plakstu izvērtēšana, skropstu daudzums un novietojums, asaru punktiņi, plakstu, acs un velvju konjunktīvas, radzenes izvērtēšana.

3.laboratorijas darbs

Acs struktūru novērtēšana pielietojot biomikroskopu: acs priekšējā kamera, varavīksnes zīmējuma un struktūru izvērtēšana, acs lēca, stiklveida ķermenis. Acs optisko vidu caurspīdīguma novērtēšana ar citām metodēm.

4.laboratorijas darbs

Acs fundus izvērtējums, izmantojot gan tiešo, gan netiešo oftalmoskopu. Redzes nerva parametru izvērtēšana, tīklenes centrālās un perifērās daļas novērtēšana, tīklenes asinsvadu izvērtēšana, makulas un foveolas refleksa iegūšana.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Principles and Practice of Ophtalmology – Basic Sciences, 1994

2.

The Eye – Basic Sciences in Practice, 1996, J. Forrester, A. Hicketd

3.

Adler’s Physiology of the Eye. Ed. Hart W.M. Stidruis, 1992

4.

Anatomy and Physilogy of Eye A.K. Khurana/Indu Khurana, 1998

5.

Клиническая анатомия органа зрения

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Binokulārā redze1

Kredītpunkti

3

Kopējais stundu skaits

48

Lekciju stundu skaits

36

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

12

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

Cilvēka anatomija, Vispārējā fizioloģija, Redzes fizioloģija, Acs anatomija un fizioloģija, Redzes refraktīvie defekti I

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Fizika, optometrija un redzes zinātne

Ekvivalentais studiju kurss

Binokulārā redze Fizi4006

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Aiga

Švede

090176-10552

KURSA ANOTĀCIJA

Studiju kursa mērķis: nodrošināt zināšanu iegūšanu par binokulārās redzes jēdzienu, tā darbības mehānismu un nozīmi redzes procesā.

Studiju kurss ir paredzēts optometrijas bakalaura akadēmiskai studiju programmai. Tajā tiek aplūkoti binokulārās redzes attīstības posmi, tās darbības modeļi, tiek apgūtas binokulārās redzes izvērtēšanas klīniskās metodes un vispārēji pārskatīti dažādi binokulārās redzes traucējumi.

REZULTĀTI

Teorētisku zināšanu iegūšana par binokulārās redzes veidošanās posmiem, darbības mehānismu, dažādu ārēju un iekšēju faktoru ietekmi uz normālu binokulārās sistēmas attīstību, vispārējas zināšanas par galvenajiem binokulārās redzes traucējumiem un to ārstēšanas iespējām. Tiek iegūtas praktiskas zināšanas binokulāro funkciju izmeklēšanā un iegūto rezultātu interpretēšanā.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Iesniegti un ieskaitīti visi laboratorijas un praktiskie darbi, sekmīgi nokārtoti 8 testi, 7. temata noslēgumā nodota eseja, kā arī nodots un aizstāvēts (seminārā prezentēts) kursa darbs. Studiju kursa nobeigumā tiek kārtots eksāmens – noslēguma tests par visu kursa laikā izņemto vielu. Students tiek pielaists eksāmena kārtošanai, ja ir rakstīti visi testi, nodota eseja, praktiskais darbs un kursa darbs. Studiju kursa gala vērtējumu aprēķina no 8 testu (15%), kursa darba (25 %) un gala eksāmena (60 %) rezultātiem. Nepieciešamais vērtējums kursa sekmīgai apguvei ir 4-10 balles katrā no kopējā vērtējuma komponentiem.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Binokulārās redzes izpētes vēsture

2

2.

Binokulārās redzes priekšrocības

2

3.

Redzes virziens, ciklopiskā acs, korespondējošie punkti, horopters, Panuma zona

6

4.

Binokulārās redzes traucējumi un to kompensējošie mehānismi

6

5.

Motorā sistēma. Acs ārējie kustību muskuļi un to darbība.

8

6.

Binokulārās redzes attīstības posmi

4

7.

Ambliopija

4

8.

Šķielēšana. Heteroforijas un heterotropijas

8

9.

Binokulārās redzes traucējumu izmeklēšana, ārstēšana un profilakse

4

10.

Seminārs (kursa darbu prezentācija)

4

KURSA SATURS

1. temats: Binokulārās redzes izpētes vēsture

(lekcija – 2 stundas)

Abu acu kopdarbības izpēte dažādos laika periodos. Binokulārās redzes jēdziena rašanās. Binokulārās redzes definīcija. Redzes rakstura veidi un to definīcijas.

2. temats: Binokulārās redzes priekšrocības

(lekcija – 2 stundas)

Binokulārās redzes priekšrocības. Telpiskuma (dziļuma) sajūtas veidošanās. Monokulārās pazīmes: lineārā jeb ģeometriskā perspektīva, zināmu objektu izmēru konstantums, kontūru pārklāšanās, gaisa perspektīva, gaismas un ēnu sadalījums, struktūras gradients, relatīvais augstums, kustību paralakse un relatīvais objektu pārvietošanās ātrums, acu kustību muskuļu un ciliārā muskuļa proprioreceptoru inervācija. Monokulārās un binokulārās redzes lauks – dzīvnieku modeļi un to skaidrojums.

3. temats: Redzes virziens, korespondējošie punkti, horopters, Panuma zona

(lekcija – 6 stundas, 1. tests par 1. un 2. tematu)

Egocentrisks un okulocentrisks redzes virziens. Ciklopiskās acs jēdziens, tā pielietojums redzes virziena aprakstā. Korespondējošie punkti, apgabali. Tīklenes uzbūves ietekme uz normālu tīkleņu korespondenci. Sensorā fūzija. Horopters: teorētiskais un empīriskais. Panuma zona. Horoptera un Panuma zonas konstrukcija, to formu ietemējošie faktori. Telpiskuma (dziļuma) sajūtas veidošanās binokulārās pazīmes: binokulārā disparitāte un stereoredze. Krustotā un nekrustotā binokulārā disparitāte. Stereoredzes priekšrocības. Stereoasuma aprēķināšana.

4. temats: Binokulārās redzes traucējumi un to kompensējošie mehānismi

(lekcija – 4 stundas, 1. laboratorijas darbs – 2 stundas, 2. tests par 3. tematu)

Sensorā adaptācija. Dubultošanās (diplopija), krustotā un nekrustotā diplopija. Konfūzija. Supresija, tās veidi. Anormālā tīkleņu korespondence. Monofiksācijas sindroms. Ekscentriska fiksācija.

Sensoro funkciju izmeklēšanas testi:

  • Redzes rakstura noteikšana: Worsa tests, Šobera tests, Bagolini tests, sarkanā stikla tests, 12 pd tests u.c.

  • Stereoredzes noteikšana: TNO tests, Titmus tests, Langes tests, „satikšanās” tests, polarizētie tāluma testi u.c.

Laboratorijas darbs nr. 1: Sensoro funkciju izmeklēšana.

  • Redzes rakstura noteikšana: Worsa tests, Šobera tests, Bagolini tests, sarkanā stikla tests, 12 pd tests.

  • Stereoredzes noteikšana: TNO tests, Titmus tests, Langes tests, „satikšanās” tests, polarizētie tāluma testi.

5. temats: Motorā sistēma. Acs ārējie kustību muskuļi un to darbība.

(lekcija – 6 stundas, 2. laboratorijas darbs – 2 stundas, 3. tests par 4. tematu)

Acs ābola ārējo palīgdaļu anatomija, to nozīme acu kustīguma nodrošināšanā. Acs kustību muskuļu anatomija un histoloģija. Acs kustību muskuļu inervējošie nervi, to lokalizācija. Primārā, sekundārā un terciārā acu pozīcija. Acs kustību muskuļu darbība: primārā, sekundārā un terciārā darbība. Acu kustību veidi – dukcijas, versijas, verģences, tās regulējošie likumi: Listinga likums, Heringa likums, Šeringtona likums.

Motoro funkciju izmeklēšanas testi:

  • Galvas stāvokļa novērtēšana.

  • Dukciju novērtēšana.

  • Verģenču novērtēšana. Konverģences tuvuma punkta un atjaunošanās punkta noteikšana: Push-up metode. Broka stīga. Lēcienveida konverģences novērtēšana.

  • Versiju novērtēšana.

Laboratorijas darbs nr. 2: Motoro funkciju izmeklēšana I.

  • Galvas stāvokļa novērtēšana.

  • Dukciju novērtēšana.

  • Verģenču novērtēšana. Konverģences tuvuma punkta un atjaunošanās punkta noteikšana: Push-up metode. Broka stīga. Lēcienveida konverģences novērtēšana.

  • Versiju novērtēšana.

6. temats: Binokulārās redzes attīstības posmi

(lekcija – 4 stundas, 4. tests par 5. tematu)

Motorās (acu kustību muskuļu, fiksācijas, koordinētas acu un roku sadarbības utt.) un sensorās sistēmas (redzes asuma, fūziju mehānisma, stereoredzes utt.) attīstība dažādos vecumos. Dažādu vecumu normas.

7. temats: Ambliopija

(lekcija – 2 stundas, praktiskā nodarbība – 2, 5. tests par 6. tematu)

Ambliopijas definīcija un biežums, etioloģija un patoģenēze. Ambliopiju klasifikācija. Ambliopijas ārstēšanas pamatprincipi.

Praktiskā nodarbība (studentu pastāvīgais darbs – katrs students uz lekciju sagatavo 1-2 redzes asuma pārbaudes testa aprakstu): Redzes asuma izmeklēšanas metodes, pielietojamas dažādās vecuma grupās: OKN metode, VEP metode, Izvēlēs skatīšanās metodes (Tellera kartes, Kārdifa kartes, Lea testi, „salauzto riteņu tests”), HOTV tests, E tests, Landolta gredzenu tests, Snellena tests, bilžu testi u.c.

Temata noslēgumā studentam jāsagatavo eseja „Ambliopijas izskaidrošana vecākiem” (students ir optometrista lomā un cenšas izskaidrot ambliopijas jēdzienu un ārstēšanas iespējas bērna vecākiem).

8. temats: Šķielēšana. Heteroforijas un heterotropijas.

(lekcija – 6 stundas, 3. laboratorijas darbs - 2, 6. tests par 7. tematu)

Acs stāvokļi: anatomiskā miera stāvoklis, fizioloģiskā miera stāvoklis, no fūzijām brīvais stāvoklis, aktīvais stāvoklis. Verģences veidi: toniskā, akomodatīvā, proksimālā, disparitātes (fuzionālā), patvaļīgā. Fiksācijas disparitāte, tās noteikšanas metodes un normas.

Šķielēšanas etioloģija un patoģenēze. Tiešie (sensorie, motorie un centrālie) un netiešie etioloģiskie faktori. AK/A un KA/K lielumu nozīme un noteikšanas metodes. Šķielēšanas klasifikācija. Asociētā un disociētā forija, to noteikšanas metodes: disparomometri, polarizētās metodes, Madoksa tests, Grēfes metode, aizklāšanas tests, prizmu aizklāšanas tests u.c. Fūzijas rezervju noteikšana. Šērda un Percivāla teorijas. Heteroforiju biežums, dekompensācijas iespējas un simptomi. Heterotropiju noteikšanas metodes: Hiršberga tests un Krimska tests, aizklāšanas tests, prizmu aizklāšanas tests u.c. Heterotropiju klasifikācija, cēloņi, kopīgās un atšķirīgās pazīmes.

Laboratorijas darbs nr. 3: Motoro funkciju izmeklēšana II.

  • Šķielēšanas novērtēšana: Madoksa tests, Grēfes tests, Hiršberga tests, aizklāšanas tests, prizmu aizklāšanas tests.

  • Fūzijas rezervju noteikšana.

  • Horiju kompensēšanas izvērtēšana atbilstoši Šērda un Parcivāla kritērijiem.

9. temats: Binokulārās redzes traucējumu izmeklēšana, ārstēšana un profilakse.

(lekcija – 4 stundas, 7. tests par 8. tematu)

Redzes funkciju izmeklēšana runājošiem un nerunājošiem pacientiem, izmeklēšanu atšķirības. Binokulārās redzes traucējumu ārstēšanas pamatprincipi: ametropiju korekcija, oklūzijas, redzes vingrinājumi, prizmatiskā korekcija, ķirurģisko operāciju indikācijas un metodes. Binokulārās redzes traucējumu profilakse. Obligātās redzes pārbaudes.

10. temats: Seminārs – kursa darbu prezentācija.

(seminārs – 4 stundas, 8. tests par 9. tematu)

Kursa laikā studenti sagatavo kursa darbu. Tēmai ir jābūt saistītai ar binokulārās redzes jautājumu, tās traucējumiem un ārstēšanas iespējām. Tēmas studenti izvēlas patstāvīgi un saskaņo tās ar pasniedzēju. Kursa darbs tiek sagatavots datorrakstā ne vairāk kā uz 10 lapaspusēm. Kursa darbā ir jābūt literatūras (jaunāko pētījumu) analīzei. Kursa darbs ir jānoformē atbilstoši LU prasībām. Kursa darbs ir jānodod 2 nedēļas pirms semināra. Seminārā katrs students prezentē savu kursa darbu (10 min), atbild uz uzdotajiem jautājumiem un piedalās diskusijās par konkrēto tēmu.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Pediatric Ophthalmology and Strabismus. Ed. K.W.Wright. C.V.Mosby Company, St.Louis, 1995, pp. 89-248

2.

J.R.Griffin, J.D.Grisham. Binocular Anomalies: Diagnosis and Vision Therapy. Butterworth Heinemann, Amsterdam, 2002, 607 p.

3.

F.J.Rowe. Clinical Orthoptics. Blackwell Science, Oxford, 1997, 280 p.

4.

L.B.Nelson, R.A.Catalone. Atlas of ocular motility. W.B.Saunders, 1989, 228 p.

Papildliteratūra

1.

D.Pickwell. Binocular vision anomalies. Butterworths, London, 1984, pp. 153-159

2.

A.G.Bennett, R.B.Rabbett. Clinical Visual Optics. Butterworths, London, 1984

3.

D.M.Albert, F.A.Jakobiec. Principles and practices of ophthalmology. W.B.Saunders Company, 1994

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

Thomas O. Salmon, Vision Science III Binocular Vision Module

http://arapaho.nsuok.edu/~salmonto/VSIII/VSIII.html

2.

Strabismus minute

/bins/content_page.asp?cid=1-3

3.

Binocular vision. /catalog.htm

4.

Richmond Eye Associates, Clinical examination /eyemotil.asp

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Binokulārā redze2

Kredītpunkti

4

Kopējais stundu skaits

64

Lekciju stundu skaits

40

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

24

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

Cilvēka anatomija, Vispārējā fizioloģija, Redzes fizioloģija, Acs anatomija un fizioloģija, Redzes refraktīvie defekti I

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Fizika, optometrija un redzes zinātne

Ekvivalentais studiju kurss

Binokulārā redze Fizi4006

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Aiga

Švede

090176-10552

KURSA ANOTĀCIJA

Studiju kursa mērķis: nodrošināt zināšanu iegūšanu par binokulārās redzes jēdzienu, tā darbības mehānismu un nozīmi redzes procesā.

Studiju kurss ir paredzēts optometrijas bakalaura akadēmiskai studiju programmai. Tajā tiek aplūkoti binokulārās redzes attīstības posmi, tās darbības modeļi, tiek apgūtas binokulārās redzes izvērtēšanas klīniskās metodes un vispārēji pārskatīti dažādi binokulārās redzes traucējumi.

REZULTĀTI

Teorētisku zināšanu iegūšana par binokulārās redzes veidošanās posmiem, darbības mehānismu, dažādu ārēju un iekšēju faktoru ietekmi uz normālu binokulārās sistēmas attīstību, vispārējas zināšanas par galvenajiem binokulārās redzes traucējumiem un to ārstēšanas iespējām. Tiek iegūtas praktiskas zināšanas binokulāro funkciju izmeklēšanā un iegūto rezultātu interpretēšanā.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Iesniegti un ieskaitīti visi laboratorijas un praktiskie darbi, sekmīgi nokārtoti 8 testi, 7. temata noslēgumā nodota eseja, kā arī nodots un aizstāvēts (seminārā prezentēts) kursa darbs. Studiju kursa nobeigumā tiek kārtots eksāmens – noslēguma tests par visu kursa laikā izņemto vielu. Students tiek pielaists eksāmena kārtošanai, ja ir rakstīti visi testi, nodota eseja, praktiskais darbs un kursa darbs. Studiju kursa gala vērtējumu aprēķina no 8 testu (15%), kursa darba (25 %) un gala eksāmena (60 %) rezultātiem. Nepieciešamais vērtējums kursa sekmīgai apguvei ir 4-10 balles katrā no kopējā vērtējuma komponentiem.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Binokulārās redzes izpētes vēsture

2

2.

Binokulārās redzes priekšrocības

2

3.

Redzes virziens, ciklopiskā acs, korespondējošie punkti, horopters, Panuma zona

6

4.

Binokulārās redzes traucējumi un to kompensējošie mehānismi

4

5.

Motorā sistēma. Acs ārējie kustību muskuļi un to darbība.

6

6.

Binokulārās redzes attīstības posmi

4

7.

Ambliopija

4

8.

Šķielēšana. Heteroforijas un heterotropijas

8

9.

Binokulārās redzes traucējumu izmeklēšana, ārstēšana un profilakse

4

10.

Semināri, (kursa darbu prezentācija)

24

KURSA SATURS

1. temats: Binokulārās redzes izpētes vēsture

(lekcija – 2 stundas)

Abu acu kopdarbības izpēte dažādos laika periodos. Binokulārās redzes jēdziena rašanās. Binokulārās redzes definīcija. Redzes rakstura veidi un to definīcijas.

2. temats: Binokulārās redzes priekšrocības

(lekcija – 2 stundas)

Binokulārās redzes priekšrocības. Telpiskuma (dziļuma) sajūtas veidošanās. Monokulārās pazīmes: lineārā jeb ģeometriskā perspektīva, zināmu objektu izmēru konstantums, kontūru pārklāšanās, gaisa perspektīva, gaismas un ēnu sadalījums, struktūras gradients, relatīvais augstums, kustību paralakse un relatīvais objektu pārvietošanās ātrums, acu kustību muskuļu un ciliārā muskuļa proprioreceptoru inervācija. Monokulārās un binokulārās redzes lauks – dzīvnieku modeļi un to skaidrojums.

3. temats: Redzes virziens, korespondējošie punkti, horopters, Panuma zona

(lekcija – 6 stundas, 1. tests par 1. un 2. tematu)

Egocentrisks un okulocentrisks redzes virziens. Ciklopiskās acs jēdziens, tā pielietojums redzes virziena aprakstā. Korespondējošie punkti, apgabali. Tīklenes uzbūves ietekme uz normālu tīkleņu korespondenci. Sensorā fūzija. Horopters: teorētiskais un empīriskais. Panuma zona. Horoptera un Panuma zonas konstrukcija, to formu ietemējošie faktori. Telpiskuma (dziļuma) sajūtas veidošanās binokulārās pazīmes: binokulārā disparitāte un stereoredze. Krustotā un nekrustotā binokulārā disparitāte. Stereoredzes priekšrocības. Stereoasuma aprēķināšana.

4. temats: Binokulārās redzes traucējumi un to kompensējošie mehānismi

(lekcija – 4 stundas, 1. laboratorijas darbs – 2 stundas, 2. tests par 3. tematu)

Sensorā adaptācija. Dubultošanās (diplopija), krustotā un nekrustotā diplopija. Konfūzija. Supresija, tās veidi. Anormālā tīkleņu korespondence. Monofiksācijas sindroms. Ekscentriska fiksācija.

Sensoro funkciju izmeklēšanas testi:

  • Redzes rakstura noteikšana: Worsa tests, Šobera tests, Bagolini tests, sarkanā stikla tests, 12 pd tests u.c.

  • Stereoredzes noteikšana: TNO tests, Titmus tests, Langes tests, „satikšanās” tests, polarizētie tāluma testi u.c.

Laboratorijas darbs nr. 1: Sensoro funkciju izmeklēšana.

  • Redzes rakstura noteikšana: Worsa tests, Šobera tests, Bagolini tests, sarkanā stikla tests, 12 pd tests.

  • Stereoredzes noteikšana: TNO tests, Titmus tests, Langes tests, „satikšanās” tests, polarizētie tāluma testi.

5. temats: Motorā sistēma. Acs ārējie kustību muskuļi un to darbība.

(lekcija – 6 stundas, 2. laboratorijas darbs – 2 stundas, 3. tests par 4. tematu)

Acs ābola ārējo palīgdaļu anatomija, to nozīme acu kustīguma nodrošināšanā. Acs kustību muskuļu anatomija un histoloģija. Acs kustību muskuļu inervējošie nervi, to lokalizācija. Primārā, sekundārā un terciārā acu pozīcija. Acs kustību muskuļu darbība: primārā, sekundārā un terciārā darbība. Acu kustību veidi – dukcijas, versijas, verģences, tās regulējošie likumi: Listinga likums, Heringa likums, Šeringtona likums.

Motoro funkciju izmeklēšanas testi:

  • Galvas stāvokļa novērtēšana.

  • Dukciju novērtēšana.

  • Verģenču novērtēšana. Konverģences tuvuma punkta un atjaunošanās punkta noteikšana: Push-up metode. Broka stīga. Lēcienveida konverģences novērtēšana.

  • Versiju novērtēšana.

Laboratorijas darbs nr. 2: Motoro funkciju izmeklēšana I.

  • Galvas stāvokļa novērtēšana.

  • Dukciju novērtēšana.

  • Verģenču novērtēšana. Konverģences tuvuma punkta un atjaunošanās punkta noteikšana: Push-up metode. Broka stīga. Lēcienveida konverģences novērtēšana.

  • Versiju novērtēšana.

6. temats: Binokulārās redzes attīstības posmi

(lekcija – 4 stundas, 4. tests par 5. tematu)

Motorās (acu kustību muskuļu, fiksācijas, koordinētas acu un roku sadarbības utt.) un sensorās sistēmas (redzes asuma, fūziju mehānisma, stereoredzes utt.) attīstība dažādos vecumos. Dažādu vecumu normas.

7. temats: Ambliopija

(lekcija – 4 stundas, praktiskā nodarbība – 2, 5. tests par 6. tematu)

Ambliopijas definīcija un biežums, etioloģija un patoģenēze. Ambliopiju klasifikācija. Ambliopijas ārstēšanas pamatprincipi.

Praktiskā nodarbība (studentu pastāvīgais darbs – katrs students uz lekciju sagatavo 1-2 redzes asuma pārbaudes testa aprakstu): Redzes asuma izmeklēšanas metodes, pielietojamas dažādās vecuma grupās: OKN metode, VEP metode, Izvēlēs skatīšanās metodes (Tellera kartes, Kārdifa kartes, Lea testi, „salauzto riteņu tests”), HOTV tests, E tests, Landolta gredzenu tests, Snellena tests, bilžu testi u.c.

Temata noslēgumā studentam jāsagatavo eseja „Ambliopijas izskaidrošana vecākiem” (students ir optometrista lomā un cenšas izskaidrot ambliopijas jēdzienu un ārstēšanas iespējas bērna vecākiem).

8. temats: Šķielēšana. Heteroforijas un heterotropijas.

(lekcija – 8 stundas, 3. laboratorijas darbs - 2, 6. tests par 7. tematu)

Acs stāvokļi: anatomiskā miera stāvoklis, fizioloģiskā miera stāvoklis, no fūzijām brīvais stāvoklis, aktīvais stāvoklis. Verģences veidi: toniskā, akomodatīvā, proksimālā, disparitātes (fuzionālā), patvaļīgā. Fiksācijas disparitāte, tās noteikšanas metodes un normas.

Šķielēšanas etioloģija un patoģenēze. Tiešie (sensorie, motorie un centrālie) un netiešie etioloģiskie faktori. AK/A un KA/K lielumu nozīme un noteikšanas metodes. Šķielēšanas klasifikācija. Asociētā un disociētā forija, to noteikšanas metodes: disparomometri, polarizētās metodes, Madoksa tests, Grēfes metode, aizklāšanas tests, prizmu aizklāšanas tests u.c. Fūzijas rezervju noteikšana. Šērda un Percivāla teorijas. Heteroforiju biežums, dekompensācijas iespējas un simptomi. Heterotropiju noteikšanas metodes: Hiršberga tests un Krimska tests, aizklāšanas tests, prizmu aizklāšanas tests u.c. Heterotropiju klasifikācija, cēloņi, kopīgās un atšķirīgās pazīmes.

Laboratorijas darbs nr. 3: Motoro funkciju izmeklēšana II.

  • Šķielēšanas novērtēšana: Madoksa tests, Grēfes tests, Hiršberga tests, aizklāšanas tests, prizmu aizklāšanas tests.

  • Fūzijas rezervju noteikšana.

  • Horiju kompensēšanas izvērtēšana atbilstoši Šērda un Parcivāla kritērijiem.

9. temats: Binokulārās redzes traucējumu izmeklēšana, ārstēšana un profilakse.

(lekcija – 4 stundas, 7. tests par 8. tematu)

Redzes funkciju izmeklēšana runājošiem un nerunājošiem pacientiem, izmeklēšanu atšķirības. Binokulārās redzes traucējumu ārstēšanas pamatprincipi: ametropiju korekcija, oklūzijas, redzes vingrinājumi, prizmatiskā korekcija, ķirurģisko operāciju indikācijas un metodes. Binokulārās redzes traucējumu profilakse. Obligātās redzes pārbaudes.

10. temats: Seminārs – kursa darbu prezentācija.

(seminārs – 4 stundas, 8. tests par 9. tematu)

Kursa laikā studenti sagatavo kursa darbu. Tēmai ir jābūt saistītai ar binokulārās redzes jautājumu, tās traucējumiem un ārstēšanas iespējām. Tēmas studenti izvēlas patstāvīgi un saskaņo tās ar pasniedzēju. Kursa darbs tiek sagatavots datorrakstā ne vairāk kā uz 10 lapaspusēm. Kursa darbā ir jābūt literatūras (jaunāko pētījumu) analīzei. Kursa darbs ir jānoformē atbilstoši LU prasībām. Kursa darbs ir jānodod 2 nedēļas pirms semināra. Seminārā katrs students prezentē savu kursa darbu (10 min), atbild uz uzdotajiem jautājumiem un piedalās diskusijās par konkrēto tēmu.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Pediatric Ophthalmology and Strabismus. Ed. K.W.Wright. C.V.Mosby Company, St.Louis, 1995, pp. 89-248

2.

J.R.Griffin, J.D.Grisham. Binocular Anomalies: Diagnosis and Vision Therapy. Butterworth Heinemann, Amsterdam, 2002, 607 p.

3.

F.J.Rowe. Clinical Orthoptics. Blackwell Science, Oxford, 1997, 280 p.

4.

L.B.Nelson, R.A.Catalone. Atlas of ocular motility. W.B.Saunders, 1989, 228 p.

Papildliteratūra

1.

D.Pickwell. Binocular vision anomalies. Butterworths, London, 1984, pp. 153-159

2.

A.G.Bennett, R.B.Rabbett. Clinical Visual Optics. Butterworths, London, 1984

3.

D.M.Albert, F.A.Jakobiec. Principles and practices of ophthalmology. W.B.Saunders Company, 1994

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

Thomas O. Salmon, Vision Science III Binocular Vision Module

http://arapaho.nsuok.edu/~salmonto/VSIII/VSIII.html

2.

Strabismus minute

/bins/content_page.asp?cid=1-3

3.

Binocular vision. /catalog.htm

4.

Richmond Eye Associates, Clinical examination /eyemotil.asp

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Bioķīmija

Kredītpunkti

3

Kopējais stundu skaits

48

Lekciju stundu skaits

32

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

16

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

2

Priekšzināšanas

Organiskā ķīmija, Molekulārā biofizika

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Medicīna. Bioķīmija

Ekvivalentais studiju kurss

Bioķīmija I Medi2159

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Nikolajs

Sjakste

110555 - 10723

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis ir iepazīstināt ar galveno biomolekulu struktūru un funkcijām un pamata bioķīmiskiem procesiem cilvēka organismā. Kurss veido pamatu un sniedz priekšzināšanas patoloģijas, mikrobioloģijas un citu ar medicīnu saistītu kursu apgūšanai. Studenti iepazīsies ar metabolisma procesiem. Lekciju kursa materiāls būs apspriests semināros un ilustrēts praktiskajos darbos.

REZULTĀTI

Studenti gūs zināšanas par galveno biomolekulu struktūru un funkcijām un pamata bioķīmiskiem procesiem cilvēka organismā.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Izpildīti semināros dotie testi – 80%,

nodoti laboratorijas darbu protokoli – 20%,

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Aminoskābes, to ķīmiskā struktūra un īpašības

3

2.

Olbaltumvielu struktūra un funkcijas

3

3.

Fermenti

3

4.

Nukleīnskābes. Bāzu metabolisms.

6

5.

Nukleoproteīdi, hromatīns. Replikācija.

3

6.

Transkripcija. RNS tipi un to īpašības.

3

7.

Translācija. Gēnu ekspresijas regulācija.

3

8.

Hromoproteīdi, hemoglobīns.

3

9.

Lipoproteīdi un glikoproteīdi

3

10.

Metabolisms. Ogļhidrātu metabolisms. Glikolīze. Glikoneoģenēze.

3

11.

Krebsa cikls. ATP biosintēze.

3

12.

Lipīdu metabolisms. Taukskābju biosintēze. Taukskābju katabolisms.

3

13.

Proteīnu katabolisms. Atsevišķu aminoskābju metabolisms. Metabolisma integrācija.

3

14.

Aminoskābju biosintētiskās modifikācijas produkti. Hormoni.

3

15.

Augu šūnu metabolisma īpatnības, fotosintēze.

3

KURSA SATURS

1. tēma. Aminoskābes, to ķīmiskā struktūra un īpašības

(lekcija – 2 st., seminārs – 1 st.)

Aminoskābju klasifikācija pēc to polaritātes un radikāļa lādiņa (aminoskābes ar nepolāru jeb hidrofobu radikāli, ar polāru jeb hidrofīlu radikāli, ar negatīvi lādētu radikāli un ar pozitīvi lādētu radikāli), citi aminoskābju klasifikāciju veidi. Aminoskābju fizikālās īpašības, uzvedība šķīdumos, izomērija. Polipeptīdi.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 133 – 170.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 46 – 75.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 81 – 108.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, p. 15 – 42.

2. tēma. Olbaltumvielu struktūra un funkcijas

(lekcija – 2 st., seminārs – 1 st.)

Proteīni. Proteīnu molekulu masas noteikšanas metodes (sedimentācija, elektroforēze, gēlfiltrācija). Proteīnu molekulu izmēri un forma (fibrillārie un globulārie proteīni). Ķīmisko saišu veidi proteīnu molekulā (kovalentās saites, ūdeņraža saites, hidrofobā mijiedarbība, jonu saites). Proteīnu struktūras līmeņi: pirmējā struktūra, otrējā struktūra (alfa-spirāle, beta-stuktūra), trešējā struktūra, ceturtējā struktūra. Proteīnu hidrolīze un denaturācija. Proteīnu vispārīgās funkcijas. Proteīnu klasifikācija. Saliktie proteīni.

Laboratorijas darbs: proteīnu frakcionēšana.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 216 – 259.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 46 – 75.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 81 – 108.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 16 – 49.

3. tēma. Fermenti

(lekcija – 2 st., seminārs – 1 st.)

Frementi (enzīmi) kā biokatalizatori. Enzīmu klasifikāciju veidi. Enzimātisko reakciju raksturīgās pazīmes (specifiskums, reakcijas ātruma atkarība no substrāta koncentrācijas, temperatūras, vides pH). Enzimātiskās aktivitātes vienības. Fermenta aktīvais centrs. Izoenzīmi. Fermentu aktivitātes regulācija: atgriezeniskā inhibīcija (konkurējošie, nekonkurējošie inhibitori), neatgriezeniskā inhibīcija, fermentu aktivitātes allostēriskā regulācija, cAMF sistēma, aktivēšana daļējas proteolīzes ceļā. Medicīniskā enzimoloģija (enzimopātijas, enzīmu diagnostika, enzīmi kā analītiskie reaģenti, enzīmterapija, imobilizētie enzīmi, antimetabolīti).

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 339 – 403.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 76 – 105.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 88 – 93.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 177 – 260.

4. tēma. Nukleīnskābes. Bāzu metabolisms.

(lekcija – 2 st., lab. darbs – 3 st., seminārs – 1 st. )

Nukleīnskābju struktūra. Purīna bāzes (adenīns un guanīns), piramidīna bāzes (timīns, uracils, citozīns). Pentozes (riboze, dezoksiriboze). Nukleozīds, nukleotīds. DNS struktūra. DNS denaturēšana un hibridizēšana. Purīna un pirimidīna bāžu biosintēze un katabolisms.

Laboratorijas darbs: DNS izdalīšana no vaigu epitēlija šūnām. Materiāla iegūšana – mutes skalojums, DNS izdalīšana, DNS attīrīšana.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 91 – 129, 741 – 778.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 20 – 45.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996., 32 – 37.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 71 – 79, 601 – 622.

5. tēma. Nukleoproteīdi, hromatīns. Replikācija.

(lekcijas – 2 st., seminārs – 1 st.)

Nukleoproteīdi. Hromatīna organizācijas līmeņi (1. – nukleosomas. 2. – nukleomēru vai solenoīda modeļi, 3. – hromatīna cilpas). Transkripcionāli aktīva hromatīna īpašības. DNS replikācijas posmi eikariotos: 1. – replikācijas sākuma identificēšana, 2. – divpavedienu DNS attīšana (denaturācija) un vienpavediena DNS matricas izveidošanās, 3. – replikācijas „dakšas” veidošanās, 4. – DNS sintēzes iniciācija un elongācija, 5. – replikācijas „burbuļu” veidošanās, jaunreplicēto fragmentu ligācija, 6. – hromatīna rekonstitūcija. Replikācijas fermentu un faktoru klases. DNS reparācija, tās tipi. DNS klonēšana, PCR reakcija, didezoksi sekvencēšana.

Laboratorijas darbs: olbaltumvielu frakcionēšana.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 817 – 858, 1001 – 1006.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 20 – 45.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 145 – 172.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 649 – 686.

6. tēma. Transkripcija. RNS tipi un to īpašības.

(lekcija – 2 st., seminārs – 2 st.)

RNS sintēzes matrica. RNS-polimerāzes. Transkripcija prokariotos un eikariotos. Regulējošo elementu struktūra un darbība. mRNS priekšteču molekulu apstrāde un sagatavošana. RNS veidi (mRNS, ribosomu RNS, tRNS). Ģenētiskais kods un mutācijas.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 910 – 950.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 20 – 45.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 109 – 126.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 733 – 745.

7. tēma. Translācija. Gēnu ekspresijas regulācija.

(lekcija – 2 st., seminārs – 2 st., 2. kolokvijs – 2. st.)

Ribosoma, tās uzbūve. Proteīnu biosintēze (iniciācija, elongācija, terminācija), atšķirības eikariotiem un prokariotiem. Proteīnu posttranlācijas modificēšana, foldings. Faktori, kas regulē gēnu ekspresiju.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 954 – 990.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 20 – 45.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 127 – 134.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 746 – 766.

8. tēma. Hromoproteīdi, hemoglobīns

(lekcija – 2 st., seminārs – 2 st.)

Porfirīns, hēma uzbūve. Pārstāvji: mioglobīns, hemoglobīns, citohromi. Mioglobīna un Hb darbība, transportējot skābekli. Hemoglobīna T un R forma. Oglekļa dioksīda transports ar hemoglobīnu. Bora efekts. Saindēšanās ar oglekļa monooksīdu un karboksihemoglobīns. Methemoglobīns. Globīna tipu izmaiņas ontoģenēzes gaitā. Patoloģiskais hemoglobīns (HbS). Talasēmijas.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 216 – 246.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 66 – 69.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 141 – 176.

9. tēma. Lipoproteīdi un glikoproteīdi

(lekcija – 2 st., seminārs – 2 st.)

Asins seruma lipoproteīdi: alfa-lipoproteīdi jeb augsta blīvuma lipoproteīdi (HDL), beta-lipoproteīdi jeb zema blīvuma lipoproteīdi (LDL), pre-beta-lipoproteīdi jeb ļoti zema blīvuma lipoproteīdi (VLDL), hilomikroni. Bioloģiskās membrānas, to uzbūve un funkcijas. Glikoproteīdi. Neitrālie glikoproteīdi. Mukoproteīdi. Mucīns. Mukoīdi. Saistaudu glikoproteīdi. Heparīns.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 291 – 293, 303 – 316, .

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 55, 134 – 136.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 285 – 293, 468 – 471.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 275 – 277, 560 – 564.

10. tēma. Metabolisms. Ogļhidrātu metabolisms. Glikolīze. Glikoneoģenēze.

(lekcija – 2 st., seminārs – 1 st.)

Vielmaiņa. Glikolīze (pirmais un otrais posmi). Rūgšana. Pentozes fosfāta ceļš Glikoneoģenēze. Glikogēna metabolisms.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 433 – 465, 493 – 501, 538 –555.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 195 – 223.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 231 – 260.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 349 – 372, 427 – 468.

11. tēma. Krebsa cikls. ATP biosintēze.

(lekcija – 2 st., seminārs – 2 st., 3. kolokvijs – 2 st.)

Šūnas elpošana. Mitohondrijs. Piruvātdehidrogenāzes komplekss. Krebsa cikla reakcijas un fermenti. Elektronu pārneses ķēde, citohromi. ATP sintāze. Enerģētiskais iznākums.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 467 – 492, 504 – 531.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 224 – 258.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 199 – 220.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 373 – 426.

12. tēma. Lipīdu metabolisms. Taukskābju biosintēze. Taukskābju katabolisms.

(lekcija – 2 st., seminārs – 1 st.)

Taukskābju biosintēze, tajā iesaistītie fermenti. Taukskābju oksidēšanās (transports mitohomdrijā, karnitīns, taukskābju beta-oksidēšanās). Ketonvielas.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 571 – 601.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 259 – 271.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 261 – 278.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988,469 – 495.

13. tēma. Proteīnu katabolisms. Atsevišķu aminoskābju metabolisms.
Metabolisma integrācija.

(lekcija – 2 st., seminārs – 1 st.)

Proteīnu katabolisms (lizosomas un proteasomas). Transaminēšana un glutarāta deaminēšana. Ketogēnas aminoskābes. Aminoskābju ogļūdeņraža skeleta iekļaušana Krebsa ciklā. Aminoskābju biosintēzes ceļi. Serīna biosintēze un metabolisms. Prolīna biosintēze Arginīna biosintēze. Saistība starp dažādu aminoskābju biosintēzes ceļiem.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 704 – 740.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 281 – 289.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 293 – 325.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 495 – 516, 575 – 601.

14. tēma. Aminoskābju biosintētiskās modifikācijas produkti. Hormoni.

(lekcija – 2 st., seminārs – 1 st.,)

Hormonu darbības mehānismi, hormonu ietekme uz fermentu aktivitāti un sintēzi. Cikliskā 3', 5'-AMP loma hormonālo signālu realizācijā. Hormonu raksturojums un klasifikācija. Slāpekli saturošie hormoni. Hipofīzes hormoni. Parathormons un tireokalcitonīns. Kateholamīni: noradrenalīns un adrenalīns. Vairogdziedzera hormoni. Steroīdhormoni, to sintēze. Vīriešu dzimumhormoni. Sieviešu dzimumhormoni. Endokrīno dziedzeru hipo- un hiperfunkcijas izpausmes. Jēdziens par prostaglandīniem. Aizkuņģa dziedzera hormoni. Enerģētisko vielmaiņu regulējošie hormoni: insulīns, glukagons. Diabēta bioķīmija. Slāpekļa oksīds, tā loma organismā. Atklāšanas vēsture. NO vazodilatējošā funcija. NO sintēze un NO sintāzes. NO funkcija nervu sistēmā, imūnsistēmā.

Seminārā studentu sagatavoti referāti.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 779 – 812.

  2. Blackstock J.C., Palliser C.J. Biochemistry, Butterworth-Heineman, 1998, 180 – 191.

  3. Dow J., Lindsay G., Morrison J. Biochemistry. Molecules, cells and the body. Addison-Wesley publishers Ltd., 1996, 329 – 354.

  4. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 975 – 1004.

15. tēma. Augu šūnu metabolisma īpatnības, fotosintēze

(lekcija – 2 st., seminārs – 1st.)

Fotosintēzes gaismas reakcijas tillakoīdu membrānās. Fotosistēma I un fotosistēma II, to sastāvs un darbības mehānisms. Tumsas reakcijas, kas norit hloroplastu stromā – Kalvina cikls. C4 ceļš, fotoelpošana.

Seminārā studentu sagatavoti referāti.

Literatūra

  1. Mathews C.K., K.E. van Holde. Biochemistry, The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991, 643 – 669.

  2. Stryer L. Biochemistry, W.H. Freeman and company, 1988, 517 – 540.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Mathews C.K., K.E. van Holde.

Biochemistry,

The Benjamin /Cummings Publishing Company, Inc., 1991.

2.

Blackstock J.C., Palliser C.J.

Biochemistry,

Butterworth-Heineman, 1998.

3.

Dow J., Lindsay G., Morrison J.

Biochemistry. Molecules, cells and the body.

Addison-Wesley publishers Ltd., 1996.

4.

Stryer L.

Biochemistry,

W.H. Freeman and company, 1988.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

Biochemical Education,

2.

Annual Review of Biochemistry,

3.

Trends in ... un Current Opinion... žurnālu sērijas,

4.

Biochemistry (Moscow) tematiskie numuri,

5.

apskati Voprosy Biologicheskoi, Medicinskoi i Farmacevticheskoi Khimii

6.

Interneta adreses: www.ncbi.nlm.nih.gov

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Briļļu tehnoloģija I

Kredītpunkti

3

Kopējais stundu skaits

48

Lekciju stundu skaits

21

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

27

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

Kurss „Optiskie materiāli”.

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Fizika

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Vitolds

Grabovskis

200245-10303

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis ir iemācīt studentus izgatavot brilles kā redzes korekcijas līdzekli atbilstoši dotajai receptei konkrētam subjektam. Kursa pirmajā daļā ( 21 kontaktstunda) tiek izklāstīta informācija par lēcām, lēcu veidiem, lēcu parametriem un izsauktajiem optiskajiem efektiem. Dota informācija par briļļu ietvariem. Izklāstīta briļļu projektēšanas procedūra un izgatavošanas process. Nodefinētas pielaides un kvalitātes prasības. Pirmā daļa beidzas ar kontroldarbu testa veidā. Otrā daļa 24 kontaktstundas veltītas praktiskajam darbam tehnoloģijas laboratorijā. Šajā laikā students apgūst praktiskās iemaņas un izgatavo 10 dažādas sarežģītības brilles, sfēriskās, astigmātiskā, plastmasas, metāla ietvaros. Otrā daļa noslēdzas ar praktisko pārbaudījumu ieskaites briļļu izgatavošanā. Vērtējumā tiek ņemts vērā izgatavošanas laiks un kvalitāte.

REZULTĀTI

Studentam jāpārzina redzes korekcijā izmantojamās briļļu lēcas, ietvari, izgatavošanas process un briļļu parametru kritēriji.

Studentam ir jāprot pēc receptes izgatavot kvalitatīvas brilles

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Kopējais vērtējums veidojas 50% no teorētiskā testa vērtējuma un 50% no vērtējuma par izgatavojām ieskaites brillēm.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Ievadlekcija

3

2.

Briļļu lēcas

9

3.

Briļļu ietvari

3

4.

Briļļu projektēšana un izgatavošana.

6

5.

Laboratorijas darbi briļļu izgatavošanā.

24

6.

Noslēguma seminārs

3

KURSA SATURS

Nodarbība

Temats

1

Ievadlekcija. Cilvēka redzes sistēmas anatomiskā uzbūve un tās darbības fizioloģiskie pamatprincipi. Acs optiskā sistēma, attēla veidošanās acī. Astigmatisms. Redzes refraktīvie defekti: tuvredzība (miopija), tālredzība (hipermetropija), vecuma redze (presbiopija) un to korekcija ar brillēm un kontaktlēcām. Redzes korekcijas attīstības vēsture.

2

Sfēriskās lēcas. Optikas pamatprincipi. Sfērisko lēcu formas. Lēcu aberācijas. Lēcas optiskais un ģeometriskais centrs. Optiskā stipruma mērīšana. Dioptometri. Sfērisko lēcu izgatavošanas tehnoloģijas pamati. Lēcu aprēķini. Virsmu ģeneratori. Virsmu pulēšana. Asfēriskās lēcas.

3

Briļļu lēcu materiāli. Lēcu noturība pret skrāpējumiem, atmosfēras iedarbību un mehānisko iedarbību. Lēcas biezuma un lēcas svara noteikšana dažāda materiāla lēcām. Abbes skaitļa ietekme uz hromatisko aberāciju un lēcu optiskajām īpašībām. Lēcu pārklājumu veidi.

4

Astigmātiskās lēcas. Astigmatisma korekcija. Astigmatisko lēcu virsmas formas. Lēcu optiskā stipruma mērīšana un pieraksts. Cilindra asu novietojuma sistēmas. TABO sistēma.

Prizmas. Optiskie efekti prizmas. Prizmu optiskie stiprumi un to mērīšana. Prizmatiskie efekti lēcās. Prizmatisko lēcu izveidošana, decentrējot sfēriskās un astigmatiskās lēcas. Optikas izmantošana prizmatisko Freneļa efektu iegūšanai. Lēcu centrēšanas precizitāte. Redzes efekti, kas rodas pie nepareizas horizontālās un vertikālās centrācijas.

5

Briļļu ietvari. Briļļu ietvaru iedalījums pēc materiāliem, formas, kvalitātes, dizaina. Briļļu materiālu īpašības. Briļļu ietvaru izmēri. Briļļu ietvaru izvēle subjektam pēc dizaina, sejas formas, izmēriem un lietotās korekcijas lieluma. Vadošās briļļu ietvaru ražotājfirmas. Ietvaru modes zīmoli.

6

Briļļu projektēšanas principi. Optisko centru izvietojums horizontālā un vertikālā plaknē. Lēcas diametra izvēle. Decentrācijas pielaides. Pantoskopiskais leņķis. Vertex distance.

7

Briļļu izgatavošanas tehnoloģija. Briļļu tehnoloģijas pamati.

Lēcu apstrādes darba galdi un briļļu montēšanas palīgierīces. Lēcu montēšana plastmasas, metāla ietvaros. Briļļu pieregulēšana. Briļļu kvalitātes kritēriji.

8

Kontroldars.

Laboratorijas darbs. Lēcu stipruma mērīšana sfēriskām un astigmātiskām lēcām. Lēcu biezuma un svara mērījumi.

9

Laboratorijas darbs. Sfērisko un astigmātisko briļļu projektēšana.

10

Laboratorijas darbs. Sfērisko briļļu izgatavošana plastmasas ietvarā.

11

Laboratorijas darbs. Sfērisko briļļu izgatavošana metāla ietvarā.

12

Laboratorijas darbs. Astigmatisko briļļu izgatavošana izmantojot minerālstikla lēcas un plastmasas ietvarus.

13

Laboratorijas darbs. Laboratorijas darbs. Astigmatisko briļļu izgatavošana izmantojot polimēra lēcas un plastmasas ietvarus.

14

Laboratorijas darbs. Astigmatisko briļļu izgatavošana izmantojot polimēra lēcas un metāla ietvarus.

15

Laboratorijas darbs. Ieskaites briļļu izgatavošana.

16

Noslēguma seminārs.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

V.Grabovskis. Briļļu tehnoloģijas materiāli.

2.

MO.Jalie. Ophthalmic lenses&Dispensing. BH

3.

Clifford W, Brooks Irvin M., Borish. Sistem for ophthalmic dispensing. BH, second edition.

4.

Colin Fowler, Kezian Latham Petre. Spectacle Lenses, Theory and Practice. BH.

Papildliteratūra

1.

Jack M Weber. Marchon eyeglassery, second edition

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

/

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Briļļu tehnoloģija II

Kredītpunkti

2

Kopējais stundu skaits

32

Lekciju stundu skaits

10

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

22

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

Optiskie materiāli, Briļļu tehnoloģija I

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Fizika

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Vitolds

Grabovskis

200245-10303

KURSA ANOTĀCIJA

Kurss ir turpinājums kursam Briļļu tehnoloģijas I. Šajā kursā tiek aplūkoti sarežģītāki korekcijas veidi izmantojot bifokālās un progresīvās lēcas. Jāapgūst prasme veidot brilles izmantojot stīgu veida ietvarus un skrūvju ietvarus. Daļa kursa veltīta darbam ar klientiem, viņu vēlmju izzināšanai un labākā redzes korekcijas piedāvājuma veidošanai.

REZULTĀTI

Students zina jaunāko moderno lēcu piedāvājumu.

Students prot izprojektēt un izgatavot bifokālās un progresīvās brilles konkrētam subjektam.

Students ir spējīgs izzināt klienta vajadzības un veidot viņam optimālāko korekcijas piedāvājumu.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Mācību laikā studentam jānokārto teorētiskais kontroldarbs, jāveido ieskaites brilles un jāuzraksta pārskats par semināra tēmu. Kopējais vērtējums veidojas 40% no teorētiskā kontroldarba vērtējuma, 40% no vērtējuma par izgatavojām ieskaites brillēm un 20% pārskata vērtējums.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Lekcijas par jaunākajām modernajām briļļu lēcām, lēcu tonēšanu, saulesbrillēm, lēcu montēšanas metodēm

sarežģītos ietvaros.

10

2.

Praktiskie darbi, kuros tiek apgūtas iemaņas progresīvo un bifokālo lēcu montēšanā sarežģītos ietvaros .

12

3.

Semināri saistīti ar darbu ar klientiem. Klienta vēlmju izzināšana un labākā piedāvājuma veidošana.

10

KURSA SATURS

Nodarbība

Nodarbības tēma

1

Prezbiopijas korekcija iespējas. Bifokālās un trifokālās lēcas. Lēcu veidi. Lēcu izvietojums ietvarā attiecībā pret acs zīlīti. Faktori, kuri jāievēro izmantojot bifokālā un trifokālās lēcas.

2

Progresīvās lēcas. Progresīvo lēcu veidi. Lēcu izvietojums ietvarā attiecībā pret acs zīlīti.

3

Lēcu katalogi. Noliktavas lēcas un laboratorijas lēcas. Laboratorijas lēcu pasūtīšanas kārtība. Laboratorijas izmantošana plānāku lēcu iegūšanai, bāzes rādiusa izmainīšanai.

4

Lēcu krāsošana. Fotohromās lēcas. Krāsaino lēcu pielietošanas speciālie

gadījumi. Krāsojuma kategorijas.

5

Lēcu montēšana skrūvbrillēs. Lēcu formas modelēšana. Lēcu montēšana stīgas brillēs.

6

Praktiskie darbi. Bifokālo un trifokālo briļļu projektēšana un izgatavošana.

7

Praktiskie darbi. Progresīvo briļļu projektēšana un izgatavošana.

8

Praktiskie darbi. Progresīvo briļļu projektēšana un izgatavošana.

9

Praktiskie darbi. Skrūvju briļļu projektēšana un izgatavošana

10

Praktiskie darbi. Stīgu briļļu projektēšana un izgatavošana

11

Praktiskie darbi. Briļļu lēcu tonēšana.

12

Seminārs. Darbs ar klientiem. Klienta vēlmju izzināšana un labākā piedāvājuma izveidošana.

13

Seminārs. Korekcijas līdzekļu piedāvājums specifiskām nodarbībām; dažādi sporta veidi, auto vadīšana, darbam ar datoru.

14

Seminārs. Redzes korekcijas līdzekļu īpatnība bērniem.

15

Seminārs. Redzes korekcijas līdzekļu specifika liela optiskā stipruma lēcu gadījumā.

16

Noslēguma seminārs. Kontroldarbs.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

V.Grabovskis. Kursa materiāli.

2.

MO.Jalie. Ophthalmic lenses&Dispensing. BH

3.

Clifford W, Brooks Irvin M., Borish. Sistem for ophthalmic dispensing. BH, second edition.

4.

Colin Fowler, Kezian Latham Petre. Spectacle Lenses, Theory and Practice. BH.

5.

6.

Papildliteratūra

1.

Jack M Weber. Marchon eyeglassery, second edition

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Cilvēka anatomija

Kredītpunkti

4

Kopējais stundu skaits

64

Lekciju stundu skaits

44

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

20

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

2

Priekšzināšanas

Nav nepieciešamas

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Medicīna

Ekvivalentais studiju kurss

Cilvēka anatomija Medi 1039

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Kamita

Eglīte

060353-13101

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar mūsdienu zinātniskajiem priekšstatiem par cilvēka ķermeņa uzbūvi. Mērķa sasniegšanai studenti noklausās teorētisko materiālu par orgānu un orgānu sistēmu uzbūvi, to novietojumu un funkcionālo nozīmi organismā. Praktiskajās nodarbībās iepazīstas ar naturālajiem orgānu preparātiem un apmeklē Patoloģiskās anatomijas muzeju.

REZULTĀTI

Zinātniskas izpratnes iegūšana par sava organisma uzbūves un funkcionēšanas pamatprincipiem.

Sapratne par formas un funkcijas vienotību. Iegūtas zināšanas dziļākām fizioloģisko procesu studijām.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Lekciju apmeklējums nav obligāts

Praktisko darbu apmeklējums - obligāts

2 kontroldarbi (balsta un kustību orgānu sistēma) – 30%

Rakstisks eksāmens – 70%

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Organisma organizācijas līmeņi

4

2.

Balsta sistēmas uzbūve un funkcijas

12

3.

Skeleta muskuļu uzbūve un funkcijas

4

4.

Sirds un asinsvadu sistēmas uzbūve un funkcijas

8

5.

Elpošanas sistēmas orgānu uzbūve un funkcijas

4

6.

Gremošanas sistēmas orgānu uzbūve un funkcijas

6

7.

Reproduktīvās sistēmas orgānu uzbūve un funkcijas

6

8.

Izvadsistēmas orgānu uzbūve un funkcijas

2

9.

Endokrīno dziedzeru uzbūve un funkcijas

4

10.

Nervu sistēmas uzbūve un funkcijas

10

11.

Maņu orgānu uzbūve un funkcijas

4

KURSA SATURS

1.temats: ORGANISMA ORGANIZĀCIJAS LĪMEŅI

(lekcija - 4 stundas)

Organizācijas līmeņi: atoms-molekula-šūna-audi-orgāns-orgānu sistēma- organisms. Šūnas definīcija, daudzveidība, funkcijas. Audu definīcija, klasifikācija (epitēlijaudi, saistaudi, muskuļaudi, nervaudi), funkcijas. Orgāna definīcija, principiālā uzbūve. Orgānu sistēmas. Organisma plaknes, asis, biežāk lietotie latīņu valodas termini.

2.temats: BALSTA SISTĒMAS UZBŪVE UN FUNKCIJAS

(lekcijas – 6 stundas, praktiskie darbi – 6 stundas)

Skeleta funkcijas. Kaulu skaits, ķīmiskais sastāvs, to vielmaiņu regulējošie hormoni un vitamīni. Kaulaudi, kaulu formas, kaulu savienojumu veidi. Locītavas uzbūve, locītavu veidi.

Skeleta joslas: ass skelets (mugurkauls, krūškurvis), augšējās ekstremitātes skelets (plecu josla, augšējā brīvā ekstremitāte), apakšējās ekstremitātes skelets (iegurņa josla, apakšējā brīvā ekstremitāte), galvas skelets.

3.temats: Skeleta muskuļu uzbūve un funkcijas

(lekcijas – 4 stundas)

Muskuļu funkcijas. Muskuļaudu veidi (gludie, sirds šķērssvītrotie, skeleta). Muskuļu uzbūve. Muskuļu spēks. Muskuļu forma. Skeleta muskuļu grupas: galvas muskuļi, kakla muskuļi, krūšu muskuļi, vēdera muskuļi, muguras muskuļi, augšējo ekstremitāšu muskuļi, apakšējo ekstremitāšu muskuļi.

4.temats: Sirds un asinsvadu sistēmas uzbūve un funkcijas

(lekcijas – 6 stundas, laboratorijas darbi – 2 stundas)

Asinsrites sistēmas funkcijas. Sirds un asinsvadu (aortas, artēriju, arteriolu, kapilāru, arteriolo-venulāro anastomožu, venulu, vēnu) novietojums un uzbūve. Lielā un mazā asinsrites loka galvenie asinsvadi.

Asins sastāvs un funkcijas. Limfātiskās sistēmas orgāni: limfvadi, limfmezgli, aizkrūtes dziedzeris, liesa, sarkanās kaula smadzenes. To novietojums, uzbūve un funkcijas.

5.temats: Elpošanas sistēmas orgānu uzbūve un funkcijas

(lekcijas – 2 stundas, praktiskie darbi – 2 stundas, kontroldarbs par balsta sistēmu)

Elpošanas sistēmas funkcijas, elpošanas līmeņi. Elpceļu (deguna dobuma, balsenes, elpvada, bronhu) uzbūves kopīgie principi. Gaisa kondicionēšana. Plaušas un pleira, to uzbūve un funkcijas.

6.temats: Gremošanas sistēmas orgānu uzbūve un funkcijas

(lekcijas – 4 stundas, praktiskie darbi – 2 stundas, kontroldarbs par skeleta muskuļiem)

Gremošanas sistēmas funkcijas. Gremošanas kanāla daļu (mutes dobuma, barības vada, kuņģa, tievās un resnās zarnas) uzbūves kopīgās un atšķirīgās pazīmes. Gremošanas dziedzeru (siekalu dziedzeru, aizkuņģa dziedzera, aknu, sieniņas dziedzeru) novietojums, uzbūve un funkcijas.

7.temats: Reproduktīvās sistēmas orgānu uzbūve un funkcijas

(lekcijas – 4 stundas, praktiskie darbi – 2 stundas)

Reproduktīvās sistēmas funkcijas. Dzimuma diferenciācija. Sievietes dzimumorgānu (olnīcas, olvada, dzemdes, maksts, ārējo dzimumorgānu) novietojums, uzbūve un funkcijas. Jēdziens par menstruālo ciklu un grūtniecību. Mātes un augļa funkcionālā sistēma.

Vīrieša dzimumorgānu (sēkliniek, sēklinieka piedēkļa, sēklvada, sēklas pūslīša, priekšdziedzera, Kupera dziedzera, ārējo dzimumorgānu) novietojums, uzbūve un funkcijas.

8.temats: Izvadsistēmas orgānu uzbūve un funkcijas

(lekcijas – 2 stundas)

Izvadsistēmas funkcijas. Nieres novietojums, makroskopiskā un mikroskopiskā uzbūve. Nefrona uzbūve un funkcijas. Urīnvada un urīnpūšļa novietojums un uzbūve. Urīnizvadkanāla uzbūves dzimumatšķirības.

9.temats: Endokrīno dziedzeru uzbūve un funkcijas

(lekcijas – 4 stundas)

Endokrīnās sistēmas šūnas un dziedzeri (hipotalāms, hipofīze, epifīze, vairogdziedzeris, epitēlijķermenīši, virsnieres, aizkuņģa un dzimumdziedzeru endokrīnā daļa). Dziedzeru novietojums un uzbūves īpatnības, izdalītie hormoni. Audu hormoni.

10.temats: Nervu sistēmas uzbūve un funkcijas

(lekcijas– 6 stundas, praktiskie darbi – 4 stundas)

NS funkcijas. Neirona uzbūve, veidi, novietojums, īpašības. Neirosekrēcija. Neiroglijas uzbūve un funkcijas. NS klasifikācijas (centrālā NS un perifērā, somatiskā un veģetatīvā), uzbūve un funkcijas.

Muguras smadzeņu uzbūve (segmenti, apvalki, baltā un pelēkā viela, vadītājceļi). Muguras smadzeņu nervu veidošanās un zarošanās.

Galvas smadzenes, to attīstības, forma lielums. Galvas smadzeņu nodalījumu (iegareno, mugurējo, vidus, starpsmadzeņu un gala smadzeņu) uzbūve un funkcijas. Retikulārā formācija. Bazālie kodoli. Limbiskā sistēma. Lielo pusložu garozas funkcionālā topogrāfija.

11.tēma: Maņu orgānu uzbūve un funkcijas

(lekcijas –2 stundas, praktiskie darbi – 2 stundas)

Ādas, acs un auss makroskopiskā un mikroskopiskā uzbūve un funkcijas. Dzīvnieka acs preparēšana.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Koļesņikovs N.1996. Cilvēka anatomija. Zvaigzne, Rīga, 454 lpp.

2.

Koлесников Н. 1964. Aнатомия человека. Высшая школа, Москва, 450 с.

3.

Eglīte K. 2004, Anatomija I daļa. LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 126 lpp.

4.

Kalbergs V. 1971., 1973. Cilvēka anatomija I un II daļa. Zvaigzne, Rīga, 294 un 240 lpp.

Papildliteratūra

1.

Apinis P. 1999, Cilvēks:anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. Cēsis, Jāņa sēta, 800 lpp.

2.

Лютьен-Дреколь Э.,Рохен Й.В.1998,Анатомический атлас. ВНЕШСИГА, Москва, 151с

3.

Синельников Р.Д. 1972, 1973, 1974. Атлас анатомии человека в трех томах. МЕДИЦИНА, Москва, 458, 502, 399 с

4.

Marieb E.N., Mallatt J. 1997. Human anatomy, Benjamin/Cumming, California, 731 pp.

5.

Greenstein B., Greenstein A. 2000, Color Atlas of Neuroanatomy and Neurophysiology, Thieme, 438 pp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

http://priede.bf.lu.lv/grozs/DzivniekuFiziologijas/Cilveka anatomija

2.

Acta Physiologica Scandinavica

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Informācijas vākšanas un apstrādes metodes dabaszinātnēs

Kredītpunkti

3

Kopējais stundu skaits

48

Lekciju stundu skaits

16

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

32

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1

Priekšzināšanas

Augstākā matemātika

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Jānis

Dzenis

240859 - 11491

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis ir iepazīstināt ar IT tehnoloģiju un specializēto matemātisko programmu izmantošanu dabaszinātņu problēmu risināšanā. Kurss veido pamatu un sniedz priekšzināšanas par rezultātu apstrādes un modelēšanas metodoloģiju izmantojot IT piedāvātos programmu paketes. Studenti iepazīsies tradicionālo programmu produktu ( teksta procesori, elektroniskās tabulas, datubāzes, prezentācijas rīki, interneta pārlūkprogrammas) pielietojumu dabaszinātņu problēmu risināšana un specializēto matemātisko programmu ( matemātiskās modelēšanas un datu apstrādes ) pielietojumu. Lekciju kursa materiāls būs apspriests semināros un ilustrēts praktiskajos darbos.

REZULTĀTI

Studenti gūs zināšanas un iemaņas par galvenajiem IT saistītiem paņēmieniem un metodēm, ar kuru palīdzību var iegūt, apstrādāt, modelēt un prezentēt savākto informāciju.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Gala eksāmens– 50%

Izpildīti praktiskie darbi – 30%,

Nodoti semestra darbi – 20%,

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Standartizēto ofisa programmu produktu izmantošanas specifika informācijas apstrādē optometrijā.

3

2.

Elektronisko tabulu, datu bāzu pielietojumi informācijas apstrādē optometrijas jomā

3

3.

Specializēto matemātisko programmu darba vide, dokumentu veidošanas paņēmieni

3

4.

Iespējamie datu veidi un aprēķinu veikšanas metodes

3

5.

Analītisku aprēķinu veikšana un programmēšanas iespējas

3

6.

Grafiskās iespējas datu prezentēšanā un ievada/izvada operāciju nodrošināšana

3

7.

Skaitlisko metožu izmantošana matemātiskās darbībās

3

8.

Lineārās algebras operāciju realizācija

3

9.

Interpolācija, ekstrapolācija un regresiju analīzes nodrošināšana

3

10.

Matemātiskās statistikas nodrošinājuma izmantošana

3

11.

Optikas un fizikas procesu modelēšana

3

12.

Svārstību procesu modelēšana

3

13.

Specializēto datu apstrādes programmu darba vide

3

14.

Datu prezentācijas un statistiskās apstrādes iespējas specializētajās datu apstrādes programmās.

3

15.

Daudzslāņu, 2D un 3D datu grafiskās vizualizācijas iespējas specializētā datu apstrādes programmā

3

16.

Lineārā un nelineārās regresiju analīzes iespējas datu apstrādes programmās

3

KURSA SATURS

1.Standartizēto ofisa programmu produktu izmantošanas specifika informācijas apstrādē optometrijā.

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Ofisa produktu pārskats un izmantošanas analīze optometrijas vajadzībām. Teksta procesoru automatizēto procesu izmantošana zinātnisku publikāciju veidošanā, šablonu rīku izmantošana datu prezentēšanas procesos, Web resursu izmantošana informācijas iegūšanā un analīzē.

2. Elektronisko tabulu, datu bāzu pielietojumi informācijas apstrādē optometrijas jomā

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Elektronisko tabulu izmantošana matemātisko aprēķinu veikšanai, datu savākšanai un analīzei, Grafisko iespēju izmantošana iegūto datu prezentēšanai, datu bāžu izmantošanas specifika optometrijas nozarē.

3. Specializēto matemātisko programmu darba vide, dokumentu veidošanas paņēmieni

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Lietotāja interfeiss, informācijas resursu pieejamība, aprēķinu dokumentu veidi, formulu ievadīšanas un rediģēšana. Teksta un komentāru ievadīšana, dokumentu rediģēšanas un drukāšanas veidi.

4. Iespējamie datu veidi un aprēķinu veikšanas metodes

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Mainīgie un funkcijas. Operatori. Aprēķinu veikšanas vadība. Aprēķinu kļūdu paziņojumi un to novēršana. Datu tipi, rindas mainīgie, datu masīvi, datu izvadīšanas formāti

5 Analītisku aprēķinu veikšana un programmēšanas iespējas

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Analītisko aprēķinu veikšanas paņēmieni. Algebras uzdevumu aprēķini, matemātiskās analīzes uzdevumi, integrālie pārveidojumi, izmantojamie programmēšanas operatori, programmēšanas metodes.

6. Grafiskās iespējas datu prezentēšanā un ievada/izvada operāciju nodrošināšana

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

2D grafiku veidošana un formatēšana dekarta un polārajās koordinātēs, 3D grafiku veidošanas paņēmieni, animācijas iespējas, skaitļu ievada/izvada operācijas, failu izvada/ ievada operācijas

7. Skaitlisko metožu izmantošana matemātiskās darbībās

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Integrēšana, diferencēšana, nelineāru algebrisku vienādojumu risināšana, polinomu sakņu atrašana, tuvinātās vienādojumu risināšanas metodes, funkciju ekstrēmu meklēšana. Diferencālo vienādojumu risināšanas paņēmieni.

8. Lineārās algebras operāciju realizācija

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Matricu matemātiskās operācijas. Matricu funkcijas. Lineāru algebrisku vienādojumu sistēmu risināšana. Matricu un vektoru īpašvērtību atrašana.

9. Interpolācija, ekstrapolācija un regresiju analīzes nodrošināšana

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Lineārā un splaina interpolācija, ekstrapolējošās funkcijas, lineārā regresija, polinomu regresija, speciālo veidu regresijas, datu gludināšanas funkcijas, Periodisku signālu sadalīšana Furjē rindā, Nepārtrauktu neperiodisku funkciju spektrālā analīze, diskrētu funkciju spektrālā analīze .

10. Matemātiskās statistikas nodrošinājuma izmantošana

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Gadījuma skaitļi, normālais un citi statistiskie sadalījumi, statistiskie raksturlielumi, histogrammu veidošana, vidējā vērtība un dispersija, korelācija un kovariance. Asimetrijas koeficients un ekscesa rādītāji. Statistisko funkciju pielietojumi darbībās ar matricām.

11. Optikas un fizikas procesu modelēšana

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Matemātiskās modelēšanas pamatprincipi, mehānikas uzdevumu modelēšana, lēcu sistēmu modelēšana, interferences un difrakcijas ainu modeļi.

12.Svārstību procesu modelēšana

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Lineārs harmoniska oscilatora modelis, matemātiskais svārsts, rimstošu un uzspiestu svārstību modelis

13. Specializēto datu apstrādes programmu darba vide

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Lietotāja interfeiss, informācijas resursu pieejamība, aprēķinu dokumentu veidi, formulu ievadīšanas un rediģēšana. Teksta un komentāru ievadīšana, dokumentu rediģēšanas un drukāšanas veidi.

14. Datu prezentācijas un statistiskās apstrādes iespējas specializētajās datu apstrādes programmās.

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Datu ievadīšanas paņēmieni. Vienkāršākās datu apstrādes metodes. Datu statistiskā analīzes rīki un metodes. Matricas datu apstrādes iespējas. Datu imports un eksports. Funkcionālo atkarību modelēšanas iespējas.

15. Daudzslāņu, 2D un 3D datu grafiskās vizualizācijas iespējas specializētā datu apstrādes programmā

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Daudzslāņu metodes izmantošana datu grafiskai prezentēšanai. Divdimensionālo grafiku veidi un to izmantošana. 3D grafiku veidošanas principi un veidi. Virsmu aprēķināšanas iespējas.

16. Lineārā un nelineārās regresiju analīzes iespējas datu apstrādes programmās

(lekcija – 1 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Lineāro un nelineāro regresijas analīzes rīku izvēles iespēja. Regresijas parametru optimizācijas metodes. Normālā sadalījuma un eksponenciālās dzišanas funkciju regresiju analīze. Savas regresiju funkcijas veidošana.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

The Mathcad 2001i Handbook (Programming Series) by D. Kiryanov.

2.

Introduction to MathCAD 13 (2nd Edition) (ESource Series) by Ronald W. Larsen (Paperback - Aug 30, 2006)

3.

Microsoft Office 2003: Introductory Concepts and Techniques by Misty E. Vermaat, Thomas J. Cashman Gary B. Shelly

4.

Microsoft Office 2003 Illustrated Introductory, Second Edition (Illustrated (Thompson Learning)) by David Beskeen, Carol M. Cram, Jennifer Duffy, and Lisa Friedrichsen (Spiral-bound - Feb 16, 2005)

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

/

2.

/

3.

/

4.

/

5.

/

6.

/

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Lietišķā statistika un datu statistiskās apstrādes metodes.

Kredītpunkti

2

Kopējais stundu skaits

32

Lekciju stundu skaits

16

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

16

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

2

Priekšzināšanas

Augstākā matemātika

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Jānis

Dzenis

240859 - 11491

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis ir apgūt praktiskās matemātiskās statistikas datu apstrādes metodes izmantojot informācijas tehnoloģijas iespējas. Kurs viedo iemaņas datu statistiskajā analīzē. Lekciju kursa materiāls būs apspriests semināros un ilustrēts praktiskajos darbos.

REZULTĀTI

Studenti gūs zināšanas un iemaņas datu statistiskajā apstrādē un analīzē izmantojot informācijas tehnoloģiju.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Gala eksāmens– 50%

Izpildīti praktiskie darbi – 30%,

Nodoti semestra darbi – 20%,

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Datu prezentēšana un aprakstošā statistika ar dažādas programmatūras līdzekļiem

4

2.

Nepārtrauktu un diskrētu lielumu sadalījuma funkcijas.

To modelēšana ar programmatūras līdzekļiem

4

3.

Izlases metode. Tās pārbaude

4

4.

Hipotēžu pārbaude un programmatūras līdzekļu izmantošana testiem.

4

5.

Hī kvadrātā kritērijs un neparametriskās metodes, to realizācija ar programmatūras līdzekļiem

4

6.

Dispersiju un korelāciju analīze ar programmatūras līdzekļiem

4

7.

Viena faktoru un daudzfaktoru lineārā regresijas analīze izmantojot programmatūras līdzekļiem

4

8.

Nelineārā regresija un tās realizācija ar programmatūras līdzekļiem

4

KURSA SATURS

Datu prezentēšana un aprakstošā statistika.

(lekcija – 2 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Variāciju rinda un histogrammas, empīrisko sadalījuma funkciju grafiskā attēlošana izmantojot Excel rīkus un citu programmu iespējas. Aprakstošās statistikas pamata rādītāji: vidējie lielumi, izkliedes un citi rādītāji. Izlases kļūdas jēdziens. Statistisko parametru iegūšana ar programmu nodrošinājuma palīdzību

2. Nepārtrauktu un diskrētu lielumu sadalījuma funkcijas

(lekcija – 2 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Varbūtības jēdziens un darbības ar tām. Gadījuma lielumu veidi, to varbūtību sadalījumi. Binominālais sadalījums, Puasona sadalījums. Nepārtrauktu gadījuma lielumu blīvuma funkcijas jēdziens. Normālais sadalījums, logaritmiskais normālais sadalījums un vienmērīgs sadalīijums.

Sadalījumu funkciju un variāciju rindu modelēšana ar programmatūras līdzekļiem.

3. Izlases metode

(lekcija – 2 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Vidējo vērtību izlases sadalījums. Ģenerālkopas vidējā vērtība, pazīmes īpatsvara izlašu sadalījums. Ģenerālkopas intervālu vērtējums. Mazas izlases jēdziens un to vērtēšana.

4. Hipotēžu pārbaude

(lekcija – 2 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Hipotēžu metode. Iespējamās kļūdas hipotēžu pārbaudē. Ģenerālkopas vidējo vērtību pārbaude ar hipotēžu metodi. Hipotēzes par ģenerālkopas pazīmes īpatsvaru pārbaude. Dispersiju pārbaude. Jēdziens par kritērija jaudu. Hipotēze par divu dispersiju starpību. Savstarpēji atkarīgu un neatkarīgu izlašu vidējo vērtību salīdzināšana. Ģenerālkopu proporciju salīdzināšana. Hipotēžu pārbaude ar programmatūras līdzekļiem.

5. Hī kvadrātā kritērijs

(lekcija –2st., praktiskie darbi– 2 st.)

Empīrisko un teorētisko sadalījuma atbilstības pārbaude. Kvalitatīvu izlašu atbilstības pārbaude. Statistiskās neatkarības tests. Divu neatkarīgu vai atkarīgu izlašu datu salīdzināšana ar neparametriskām metodēm.

6. Dispersiju un korelāciju analīze

(lekcija – 2 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Viena faktora dispersiju analīze. Divu faktoru dispersijas analīze ar un bez atkārtojumiem. Pāru korelācija un daudzfaktoru korelācija.

7. Viena faktoru un daudzfaktoru lineārā regresijas analīze

(lekcija – 2 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Regresijas modeļa izmantošana. Mazāko kvadrātu metode. Hipotēžu pārbaude regresijas analīzē. Regresijas modeļa pieņēmumu pārbaude. Kvalitatīvie mainīgie daudzfaktoru analīzē

8. Nelineārā regresija

(lekcija – 2 st., praktiskie darbi– 2 st.)

Logaritmiskā regresija, eksponenciālā regresija, pakāpes regresija, hiperboliskā regresija, polinominālā regresija. Kordināšu transformācijas metode pārejai no nelineāras uz lineāru regresiju. Regresiju programmatūras nodrošinājumi.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Medical Statistics at a Glance, Second Edition (At a Glance) by Aviva Petrie and Caroline Sabin (Paperback - Aug 1, 2005)

2.

The Complete Idiot's Guide to Statistics (The Complete Idiot's Guide) by Robert A. Donnelly Jr. (Paperback - May 4, 2004)

3.

Statistics for the Behavioral Sciences by Wallnau, 6th Edition Gravetter (Paperback - Oct 28, 2006)

4.

Essentials of Medical Statistics by Betty Kirkwood and Jonathan Sterne (Paperback - April 15, 2001)

5.

Statistical Methods in Diagnostic Medicine (Wiley Series in Probability and Statistics) by Xiao-Hua Zhou, Donna K. McClish, and Nancy A. Obuchowski (Hardcover - Jul 22, 2002)

6.

Stat Labs: Mathematical Statistics Through Applications by Deborah Nolan and Terry P. Speed (Paperback - Nov 26, 2001)

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

http://www.cas.lancs.ac.uk/short_courses/stat_inf.html

2.

http://www.uvm.edu/~dhowell/StatPages/StatHomePage.html

3.

/~helberg/statistics.html#education

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Fizika dabas zinātnēm

Kredītpunkti

5

Apjoms (kontaktstundās)

80

Kursa līmenis 1-4 –bakalaura;

5-6 – maģistr.; 7 – doktoranta;

P – profesionālās ievirzes;

1

Priekšzināšanas (obligāti) Kursa nos.

Netiek prasītas

Zinātņu nozare

Fizika

Zinātņu apakšnozare

Lekciju stundu skaits

48

Semināru vai praktisko darbu stundu skaits

Laboratorijas darbu stundu skaits

32

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Akad. amats

Zin. grāds

Struktūrvienība

E-pasts

Leonids

Buligins

Asoc. prof.

Dr. phys.

FMF Fizikas nod.

leonids.buligins@lu.lv

Uldis

Rogulis

Asoc. prof.

Dr. h. phys.

FMF Fizikas nod.

rogulis@latnet.lv

Andris

Muižnieks

Asoc. prof.

Dr. phys.

FMF Fizikas nod.

andrism@lanet.lv

Ruvins

Ferbers

profesors

Dr.h.phys.

FMF Fizikas nod.

ferber@latnet.lv

Mārcis

Auziņš

profesors

Dr.h.phys.

FMF Fizikas nod.

marcis.auzins@lu.lv

KURSA ANOTĀCIJA

Fizikas kurss "Fizika dabas zinātnēm" dabaszinātņu studentiem tiek realizēts viena semestra laikā. Nedēļā tiek lasītas lekcijas 3 stundu apjomā. Paralēli teorētiskajam izklāstam lekcijās tiek demonstrēti fizikālo parādību eksperimenti, izmantojot Fizikas nodaļas Demonstrāciju kabineta iespējas. Studenti izstrādā arī laboratorijas darbus par fizikas tēmu Vispārīgās fizikas praktikumā, 2 stundas nedēļā. Materiāla izklāsts kursos notiek induktīvi, t.i. izmantojot piemērus, demonstrācijas, ejot no atsevišķā uz vispārinājumiem - fizikāliem jēdzieniem un likumībām. Matemātiskā aparāta lietojumi kalpo apgūto fizikālo jēdzienu un likumību precīzam aprakstam.

Reizi nedēļā notiek viena e-universitātes nodarbība (2 stundas), kurā tiek izpildīti testi. Ar testu palīdzību studenti veic apgūtā materiāla paškontroli.

Testi kalpo arī studentu zināšanu novērtēšanai – viens tests uz katru tēmu – kopā 4 testi.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Ir jābūt izstrādātiem un ieskaitītiem visiem paredzētajiem laboratorijas darbiem vispārīgās fizikas praktikumā.

Par studenta darbu praktikumā tiek izlikta atzīme, kura tiek ņemta vērā izliekot eksāmena atzīmi.

Studentam ir jāveic pasniedzēja norādītie testi datorklasē nodarbību plānojumā Fizika (E)) paredzētajā un pasniedzēja norādītā laikā par pasniedzēja norādīto tēmu. Tests skaitās sekmīgi izpildīts, ja students iegūst konkrētajam testam pasniedzēja norādīto minimālo punktu skaitu. Neizpildīta testa gadījumā tests ir jāatkārto pasniedzēja norādītā laikā semestra beigās. Ir jāievēro, ka piekļūšanas iespējas atkārtotai testu izpildei semestra beigās būs ierobežotas.

Visu testu sekmīga izpilde ir priekšnoteikums, lai students tiktu pielaists pie eksāmena. Iegūtais punktu skaits tiek ņemts vērā, izliekot eksāmena atzīmi.

Eksāmens ir rakstisks.

KURSA APRAKSTS

NPK

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

Mehānika

50

1.

Kinemātika. Mehānikas priekšmets. Mehānikas iedalījums un pamatmodeļi. Kinemātika un dinamika. Atskaites sistēmas un koordinātu sistēmas. Vektoru un koordinātu metode. Materiāla punkta kustības apraksts. Pārvietojums, ātrums un paātrinājums vektoru formā. Trajektorijas jēdziens. Kļūdu teorijas pamati.

6

2.

Dinamika. Mijiedarbība un tās veidi. Spēks. Masa. Inerciālas atskaites sistēmas. Ņūtona pirmais likums. Impulss. Spēka impulss. Ņūtona otrais un trešais likums. Kustība berzes spēku ietekmē. Darbs. Enerģija. Potenciālā un kinētiskā enerģija. Spēks un potenciālā enerģija. Enerģijas nezūdamības likums mehānikā. Svārstības, matemātiskais svārsts, atsperes svārsts. Impulss. Rotācijas kustība, impulsa moments un spēka moments. Viļņi. Skaņa. Stāvviļņi.

6

3.

Ideāla šķidruma hidrodinamika. Hidrodinamikas un aerodinamikas pamatjēdzieni. Ideāla šķidruma modelis. Stacionāra šķidruma plūsma. Šķidruma plūsmas caurules. Plūsmas nepārtrauktības vienādojums. Šķidruma plūsmas pilnā enerģija. Bernulli likums. Dinamiskais spiediens.

6

4.

Viskoza šķidruma hidrodinamika. Viskoza šķidruma plūsma. Puazeila likums. Lamināra un turbulenta plūsma. Reinoldsa skaitlis. Ķermeņu aptecēšana šķidrumos un gāzēs. Robežslānis. Frontālā pretestība un cēlējspēks. Magnusa efekts.

6

Laboratorijas darbi

1.

Tiešā mērīšana.

Darbā tiek mērīts fizikāls lielums (parasti stienīšu garums, lodīšu diametrs, u.c.), kura vērtība pakļauta fluktācijām un noteicošā mērījuma kļūda ir gadījuma kļūda. Mērāmais lielums tiek mērīts n reizes (n=50-100), tiek aprēķināta mērījuma vidējā vērtība, novirze, vidējā kvadrātiskā novirze. Tiek noteikta vidējās vērtības absolūtā kļūda, ievērojot Stjūdenta koeficientu vērtības attiecīgajam mērījumu skaitam pie ticamības varbūtības 95% un 99%, kā arī mērījuma relatīvā kļūda. Tiek uzzīmēta histogramma, tā tiek salīdzināta ar normālo sadalījumu, tiek novērtēts, cik lielā mērā attiecīgā fizikālā lieluma vērtības atbilst Gausa sadalījumam.

4

2.

Netiešā mērīšana.

Darbā tiek noteikts fizikāls lielums, kura vērtību nosaka vairāki tiešie fizikālo lielumu mērījumi (vielas blīvums vienkāršas formas ķermenim, izmērot tā masu un lineāros izmērus). Katram tiešajam mērījumam tiek novērtēts dominējošās kļūdas veids (gadījuma/sistemātiskā) un nepieciešamais mērījumu skaits. Tiek aprēķināta rezultāta absolūtā un relatīvā kļūdas no katra atsevišķā tiešā mērījuma kļūdām. Tiek novērtēts, kurš no tiešajiem mērījumiem ienes vislielāko kļūdu rezultātā.

4

3.

Gaisa viskozitātes noteikšana.

Darbā tiek mērīts cauri kapilāram laika intervālā izplūstošā gaisa tilpums. Tiek noteikta spiedienu starpība starp kapilāra galiem un no Puazeija likuma aprēķināta gaisa viskozitāte. Grafiski tiek attēlota viskozitātes koeficienta atkarība no spiediena starpības starp kapilāra galiem. Rezultāti tiek koriģēti, lai ievērotu ieejas posma ietekmi uz viskozitātes vērtību.

4

4.

Stoksa likums.

Darbā tiek noteikta glicerīna viskozitāte, mērot tajā krītošu svina lodīšu ātrumu. Uz lodīti darbojas smaguma spēks, Arhimeda cēlējspēks un vides pretestības spēks, kuru nosaka no Stoksa likuma. Lodītei krītot glicerīnā ar konstantu ātrumu, no spēku līdzsvara nosacījuma tiek noteikta glicerīna viskozitāte. Mērījumi tiek veikti vismaz ar 5 lodītēm, kuru diametri ir atšķirīgi. Grafiski tiek attēlots lodīšu krišanas robežātrums atkarībā no lodītes diametra, eksperimentālā atkarība tiek salīdzināta ar teorētisko. Tā kā glicerīna viskozitāte ir stipri atkarīga no temperatūras, darbā iegūtā viskozitātes vērtība tiek salīdzināta ar rokasgrāmatās esošo, īpašu vērību pievēršot temperatūras starpībai starp eksperimentālās iekārtas augšējo un apakšējo daļu.

4

Patstāvīgais darbs un testi

10

Vielas uzbūve

40

1.

Termodinamiskās sistēmas un temperatūra. Vielas struktūra un sakārtotība. Statistiskā un termodinamiskā pieejas vielas uzbūves un procesu aprakstam. Temperatūra un tās mērīšana. Celsija un absolūtās temperatūras skala. Temperatūra kā vielas daļiņu kustības mērs. Termodinamiskās sistēmas, termiskais līdzsvars un termodinamiskie procesi. Ideālas gāzes stāvokļa vienādojums, Maksvela sadalījums molekulām pa ātrumiem.

6

2.

Termodinamikas likumi. Pirmais termodinamikas likums. Iekšējā enerģija. Siltuma mašīnas. Karno cikls. Karno teorēma. Otrais termodinamikas likums. Entropija, tās izmaiņa izoprocesos. Entropijas statistiskā interpretācija. Termodinamiskās funkcijas.

6

3.

Reālas gāzes un pārneses procesi gāzēs. Reālas gāzes. Molekulu mijiedarbības spēki. Reālas gāzes stāvokļa vienādojums. Reālu gāzu iekšējā enerģija. Pārneses procesi gāzēs. Siltumvadītspēja. Viskozitāte. Difūzija.

6

4.

Cietvielas, šķidrumi un fāzu pārejas. Cietvielu uzbūve un īpašības, kristāliskas, amorfas un stiklveida cietvielas. Cietvielu siltumietilpība: Dilonga-Ptī modelis. Metālu siltumietilpība. Cietvielu termiskā izplešanās. Šķidrumu uzbūve un īpašības. Virsmas enerģija, virsmas spraigums. Termiskā izplēšanās. Pārneses procesi cietās vielās un šķidrumos. Fāzu pārejas. Fāzu līdzsvars.

6

Laboratorijas darbi

1.

Universālās gāzu konstantes noteikšana.

No kolbas tiek atsūknēts gaiss, pēc tam ar analītiskajiem/elektroniskajiem svariem noteikta gaisa masas izmaiņa. Zinot spiedienu un gaisa temperatūru kolbā, kā arī kolbas tilpumu, iespējams aprēķināt universālās gāzu konstantes vērtību pie dažādiem spiedieniem.

4

2.

Ūdens iztvaikošana.

Kolbā ar sildspirāles palīdzību tiek vārīts ūdens un mērīts laika intervāls, kurā ūdens masa samazinās par noteiktu lielumu. Ūdens masas izmaiņa tiek noteikta ar laboratorijas/elektroniskajiem svariem. Izmantojot ampērmetra un voltmetra rādījumus, tiek aprēķināts ūdenim pievadītais siltuma daudzums un ar ekstrapolācijas metodi noteikts ūdens īpatnējais iztvaikošanas siltums.

4

3.

Metālu kristalizācijas process.

Krāsniņā tiek izkausēts metāls (alva, svins) un pēc tam uzņemta atdzišanas līkne – t.i., metāla temperatūras izmaiņa laikā. Kopumā atdzišana notiek pēc eksponenciālas sakarības, taču kristalizācijas procesa laikā temperatūra paliek nemainīga. Apstrādājot iegūtās līknes, jānosaka metāla īpatnējais kušanas/kristalizācijas siltums.

4

4.

Temperatūras mērīšana.

Krāsniņa tiek karsēta un ar dzīvsudraba termometru mērīta temperatūras palielināšanās laikā. Krāsniņā ir ievietots arī termopāris un ar milivoltmetru tiek mērīta termoelektrodzinējspēka izmaiņa. Izmantojot iegūtos datus, iegūstama termopāra gradācijas līkne un nosakāma īpatnējā termoelektrodzinējspēka vērtība.

4

Patstāvīgais darbs un testi

10

Elektrība

50

1.

Elektriskais lauks.

Elektriskie lādiņi. Kulona likums. SI mērvienību sistēma. Elektriskai lauks. Superpozīcijas princips. Lādiņa enerģija elektriskajā laukā. Potenciāls. Spriegums. Vadītāji elektriskajā laukā. Kondensators, tā kapacitāte. Kondensatoru slēgumi.

6

2.

Elektriskā strāva.

Strāvas definīcija. Vadītāji, izolatori, pusvadītāji. Strāva gāzēs un elektrolītos. Līdzstrāva. Strāvas blīvums. Oma likums, pretestība, īpatnējā pretestība. Maiņstrāva. R, C, L maiņstrāvas ķēdē. Efektīvās vērtības.

6

3.

Strāvu magnētiskās īpašības.

Magnētiskais lauks ap kustošu lādiņu, strāvas vada elementu un strāvas vada posmu. Bio-Savāra likums. Spēks uz kustošu lādiņu un vada posmu magnētiskajā laukā. Vielu magnētiskās īpašības. Strāvas vadu mijiedarbība. Elektriskie motori.

6

4.

Elektromagnētiskā indukcija, Maksvela vienādojumi, elektromagnētiskie viļņi.

Elektromagnētiskās indukcijas parādība, Faradeja likums, Lenca likums. Virpuļains elektriskais lauks. Spoles induktivitāte. Fuko strāvas, skinefekts. Transformatori. Maksvela vienādojumi, nobīdes strāvas. Elektromagnētiskie viļņi, plakanisks elektromagnētiskais vilnis.

6

Laboratorijas darbi

1.

Pretestības mērīšana ar voltmetru un ampērmetru.

Tiek uzņemta elektriskas spuldzītes voltampēru raksturlīkne, t.i. strāva atkarībā no pieliktā sprieguma un tiek attēlota grafiski. Tiek izrēķināta spuldzītes kvēldiega pretestība un izkliedētā jauda katrai sprieguma vērtībai. Tiek attēlota pretestības atkarība no jaudas grafiski. Šī atkarība tiek analizēta izmantojot Stefana-Bolcmaņa starošanas likumu.

4

2.

Maiņstrāva.

Darbā tiek noteikta pretestība maiņstrāvai kondensatoram, spolei un slēgumam, kas sastāv no pretestības, spoles un kondensatora. Tiek pārbaudīta atsevišķu reaktīvo pretestību un slēguma pretestības aprēķina formulas.

4

3.

Zemes magnētiskā lauka indukcijas mērīšana.

Darbā tiek ar speciālu spoli spoles centrā radīts horizontāls magnētiskais lauks, kas ir orientēts perpendikulāri zemes magnētiskā lauka virzienam. Rezultējošais magnētiskais lauks pagriež kompasa magnētadatu par leņķi, no kura var izrēķināt zemes magnētiskā lauka horizontālās komponentes vērtību, ja ir zināma spoles radītā magnētiskā lauka vērtība.

4

4.

Ķīmiskā elementa EDS, spaiļu sprieguma un iekšējās pretestības noteikšana.

Darbā izmantojot voltmetru un pretestību magazīnu tiek noteikta spaiļu sprieguma atkarība no pieslēgtās ārējās pretestības kā arī ķīmiskā elementa EDS un iekšējā pretestība.

4

Patstāvīgais darbs un testi

10

Optika un mikropasaules fizika

50

1.

Gaismas atstarošana, laušana, polarizācija. Gaismas atstarošana un laušana uz dielektriķu virsmas. Atstarošanas un laušanas leņķi, atstarošanas koeficients un tā atkarība no krišanas leņķa un gaismas polarizācijas, Brjūstera leņķis. Pilnīgā iekšējā atstarošanās. Gaismas vadi.

6

2.

Gaismas interference un difrakcija. Koherentu viļņu interference, interferences maksimumu un minimumu nosacījumi, fāzu diference. Difrakcijas parādība. Plakanu viļņu difrakcija no vienas spraugas un no daudzām spraugām, difrakcijas režģis. Hologrammu iegūšanas principi.

6

3.

Kvantu fizikas empīriskie pamati. Termiskais starojums, fotoefekts. Inducētais starojums, lāzeri. Komptona efekts. Atomu spektru likumsakarības. Bora kvantu teorija. Debroljī viļņi un viļņu funkcija.

6

4.

Atoms un subatomu daļiņas. Atoma uzbūves pamati. Elektronu enerģijas un impulsa momenta kvantēšanās, kvantu skaitļi. Atoma kodols, protoni un neitroni, kodolspēki. Fermioni un bozoni, kvarki un leptoni. Fundamentālās mijiedarbības.

6

Laboratorijas darbi

1.

Fokometrija.

Noteikt pozitīvās lēcas fokusa attālumu un optisko stiprumu ar Beseļa metodi. Noteikt negatīvās lēcas fokusa attālumu un optisko stiprumu izmantojot lēcu sistēmu.

4

2.

Interference un difrakcija.

Noteikt lēcas liekuma rādiusu ar Ņūtona gredzenu metodi. Noteikt difrakcijas režģa konstanti caurspīdīgam difrakcijas režģim, ja zināms lietotās gaismas viļņa garums (mēriekārta uz optiskā sola).

4

3.

Polarizācija.

Noteikt dotā šķīduma polarizācijas plaknes griešanas spējas atkarību no koncentrācijas. Noteikt dotā šķīduma nezināmo koncentrāciju. Noteikt dotā šķīduma polarizācijas plaknes īpatnējo griešanas spēju.

4

4.

Ūdeņraža atoms.

Nograduēt monohromātoru ar Hg un Ne līnijām. Noteikt ūdeņraža atoma līniju viļņa garumus. Noteikt Ridberga konstanti.

4

Patstāvīgais darbs un testi

10

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

D.C.Giancoli, „Physics. Principles with Applications”, Prentice Hall International, Inc., 1998

Papildliteratūra

1.

R.M.Hazen, J.Trefil, „The Physical Sciences. An Integrated Approach”, John Wiley & Sons Inc., 1995

2.

Halliday, Resnick, Walker, "Fundamentals of Physics", 6th ediition, John Wiley & Sons Inc., 2001.

Periodika, interneta resursi

1.

Reviews of Modern Physics, American Physical Society, (pieejams no LU IP adresēm)

REZULTĀTI

Sekmīgi nokārtojot šo kursu, students būs ieguvis izpratni par fizikas pamatjēdzieniem un pamatlikumsakarībām tajās vispārīgās fizikas sadaļās, kuru saturs ir noteikti nepieciešams visām dabaszinātņu specialitātēm, kā arī fizikālā eksperimenta un mērīšanas pamatus. Šīs iemaņas nepieciešamas sekmīgām ķīmijas, bioloģijas un citu dabaszinātņu studijām, kas saistītas arī ar modernas aparatūras izmantošanu.

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Vispārējā fizioloģija

Kredītpunkti

4

Kopējais stundu skaits

64

Lekciju stundu skaits

52

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

12

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

Vispārējā bioloģija

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Bioloģija; Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija

Ekvivalentais studiju kurss

Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija; Biol 3001

KURSA AUTORS

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Līga

Ozoliņa-Moll

291170-12593

KURSA ANOTĀCIJA

Kurss apskata daudzveidīgās fizioloģiskās funkcijas (somatiskās‚ veģetatīvās‚ sensorās un psihiskās) cilvēka un dzīvnieku organismā un to neirohormonālās regulācijas mehānismus molekulārā‚ šūnu un funkcionālo sistēmu līmenī. Laboratorijas darbos tiek apgūtas fizioloģisko eksperimentu pamatmetodes.

REZULTĀTI

Kursa apguves rezultātā studenti iegūst zināšanas un praktiskas iemaņas cilvēka un dzīvnieku fizioloģijā.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Lekciju apmeklējums nav obligāts;

Praktiskie darbi– obligāti;

3 rakstiski starppārbaudījumi (50%);

Kursa pārbaudījums – mutisks eksāmens (50%).

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Ievads: kursa mērķis; fizioloģijas zinātne un īsa tās vēsture.

2

2.

Šūnas fizioloģija: iekšējais un ārējais darbs, enerģētiskais un plastiskais metabolisms. Membranoloģija.

2

3.

Šūnas un organisma enerģētiskā vielmaiņa. Organisma iekšējās vides homeostāze.

2+2

4.

Muskuļu fizioloģija: skeleta un gludie muskuļi.

4

5.

Šūnu informatīvā mijiedarbība. Ķīmiskās un elektriskās sinapses.

2

6.

Neirona fizioloģija. Neirosekrēcija.

4

7.

Fizioloģisko funkciju neirāla vadība: programmēta, reflektora, apzināta.

2

8.

Nervu sistēmas funkcionālā topogrāfija: centrālā, perifērā un orgānu NS.

4

9.

Veģetatīvās funkcijas: sirds fizioloģija.

4

10.

Veģetatīvās funkcijas: asinsrite, tās regulācija. Mikrocirkulācija.

2+2

11.

Veģetatīvās funkcijas: elpošanas fizioloģija.

2+2

12.

Veģetatīvās funkcijas: termoregulācija.

2

13.

Veģetatīvās funkcijas: gremošanas fizioloģija.

2

14.

Veģetatīvās funkcijas: izvadfunkcija.

2

15.

Organisma iekšējā vide. Asins sistēmas fizioloģiskās funkcijas.

2+2

16.

Imūnfunkcijas.

2

17.

Fizioloģisko funkciju humorāla vadība. Hormonu produkcija dažādos audos un dziedzeros.

2

18.

Endokrīnie dziedzeri. Reprodukcijas hormonālā regulācija.

2

19.

Sensoro sistēmu fizioloģija.

4+2

20.

Psihofizioloģijas pamati: nosacījuma refleksi, atmiņa, apmācība, temperaments, miega fizioloģija.

4+2

KURSA SATURS:

1.temats. Ievads fizioloģijas pamatkursā

( lekcija – 2 stundas).

Kursa mērķis; fizioloģijas zinātne, ar to saistītās zinātnes nozares, īsa fizioloģijas vēsture. Ievads fizioloģijas pētījumu pamatmetodēs. Fizioloģiskās funkcijas: somātiskās, autonomās (veģetatīvās), psihiskās, sensorās.

2.temats. Šūnas fizioloģija

( lekcija – 2 stundas).

Šūnas pamatfunkcijas. Šūnas “iekšējais” un “ārējais” darbs. Šūnas enerģētiskais metabolisms; aktīvi un pasīvi procesi. Šūnas membrānas funkcionālā uzbūve. Šūnas receptorā funkcija. Intracelulārie starpnieki. Bioelektroģenēze.

3.temats. Organisma vielmaiņa un homeostāze

( lekcija – 2 stundas, praktiskais darbs – 2 stundas).

Šūnas un organisma enerģētiskā vielmaiņa. Organisma iekšējās vides homeostāze.

Praktiskais darbs – standarta un reālā metabolisma noteikšana cilvēkam; organisma ilgstošo enerģētisko resursu (tauku) relatīvā daudzuma noteikšana.

4.temats. Muskuļu fizioloģija

( lekcija – 4 stundas).

Skeleta muskuļu šķiedru funkcionālā morfoloģija. Muskuļu kontrakcijas mehānisms. Skeleta muskuļu enerģētika. Muskuļu mehāniskā efektivitāte un siltuma produkcija. Motorās vienības, to klasifikācija. Skeleta muskuļu kontrakcijas parametru regulācija. Gludie muskuļi, to veidi: multiunitārie un unitārie (viscerālie).

5.temats. Šūnu informatīvā mijiedarbība

( lekcija – 2 stundas).

Šūnu informatīva mijiedarbība. Informatīvie savienojumi: elektriskās sinapses (spraugu savienojumi), ķīmiskās sinapses, parakrīna signalizācija.

6.temats. Neirona fizioloģija. Neirosekrēcija

( lekcija – 4 stundas).

Nervu šūnu funkcionālā morfoloģija. Neironu funkcijas. Neironu membrānas potenciāls. Nervu šķiedru morfofunkcionālā dažādība; šķiedru populārākās klasifikācijas. Neirosekrēcija, tās mehānisms un regulācija.

7.temats. Fizioloģisko funkciju neirāla vadība

( lekcija – 2 stundas).

Fizioloģisko funkciju vadības pamatprincipi: reflektora , programmēta, voluntāra vadība; dominantes princips nervu sistēmas darbībā. Fizioloģisko funkciju reflektora vadība. Beznosacījuma un nosacījuma refleksi. Reflekss, refleksa loks; refleksa laiks.

8.temats. Nervu sistēmas funkcionālā topogrāfija

(lekcija – 4 stundas).

Muguras smadzeņu funkcionālā topogrāfija; saknīšu likums; segmentāras darbības. Smadzeņu stumbrs: “segmentārie” refleksi, kompleksie somato-viscerālie refleksi. Smadzenītes - to loma muskuļu tonusa sadalījuma regulācijā, kustību precizitātes, koordinācijas nodrošināšanā. Bazālo gangliju loma kustību vadībā. Lielo pusložu garozas kustību zonas. Kustību vadības eferentie ceļi. Kustību vadības neirālo mehānismu hierarhija. Autonomā (veģetatīvā) nervu sistēma. Simpātiskās un parasimpatiskās nervu sistēmas funkcionālā anatomija.

I Starppārbaudījums - šūnas, uzbudināmo audu un centrālās nervu sistēmas fizioloģijā.

9.temats. Veģetatīvās funkcijas: sirds fizioloģija

( lekcija – 4 stundas).

Sirds funkcionālā anatomija. Sirdsdarbības cikls. Miokarda funkcionālā vienotība; sirds “visu vai neko” likums. Miokarda tipisko šūnu bioelektriskā aktivitāte. Miokarda atipisko šūnu pašuzbudināšanās spēja (automātija). Sirds sūkņa parametri: sistoles tilpums, sirdsdarbības frekvence, sirds minūtes tilpums; šo parametru noteikšana. Sirds minūtes tilpums organisma dažādos funkcionālos stāvokļos. Miokarda saraušanās spējas un sirds minūtes tilpuma heterometriskā regulācija; Franka - Starlinga likums, “priekšslodze” un “pēcslodze”; faktori, kas ietekmē venozo pieplūdi sirdij. Sirds minūtes tilpuma homeometriskā regulācija.

10.temats. Veģetatīvās funkcijas: asinsrite, tās regulācija. Mikrocirkulācija

( lekcija – 2 stundas; prakstiskais darbs – 2 stundas).

Asinsrites sistēmas fizioloģiskās funkcijas. Dažādu asinsvadu (elastisko artēriju, artēriju, arteriolu, kapilāru, vēnu) specifiskās funkcijas. Fizikālas un funkcionālas sakarības starp hemodināmikas pamatparametriem. Asinsvadu kopējā perifērā pretestība. Pretestības un tilpuma asinsvadi. Arteriālais spiediens. Vēnu fizioloģiskās funkcijas. Kapilāri - apmaiņas asinsvadi. Histo-hematiskās barjeras funkcionāls raksturojums. Spēki un faktori, kuri nodrošina un ietekmē šķidruma plūsmas un vielu pārnesi caur kapilāra sienu. Limfas veidošanās; spēki, kas nodrošina limfas plūsmu.

Praktiskais darbs - arteriālā spiediena noteikšana ar auskultācijas metodi. Spiediena pulsa viļņa izplatīšanās pa artērijām un noteikšana ar fotopletizmogrāfijas metodi.

11.temats. Veģetatīvās funkcijas: elpošanas fizioloģija

( lekcija – 2 stundas; prakstiskais darbs – 2 stundas).

Elpošanas sistēmas fizioloģiskās funkcijas. Ārējā elpošana. Elpvadu fizioloģiskā loma. Plaušu tilpumi un kapacitātes. Alveolu ventilācija. Elpošanas biomehānika. Gāzu apmaiņa plaušās. Gāzu saturs un parciālie spiedieni atmosfēras gaisā, alveolu gaisā, arteriālās un venozās asinīs. Gāzu pārnese caur alveo-hematisko un histo-hematisko barjerām. Elpošanas regulācija. Gāzu transports ar asinīm.

Praktiskais darbs – spirometrija; pneimotahometrija, pneimogrāfija.

12.temats. Veģetatīvās funkcijas: termoregulācija

( lekcija – 2 stundas).

Ķermeņa serdes un “čaulas” temperatūras fizioloģiskās novirzes. Ķīmiskā un fizikālās termoģenēze; abu procesu regulācija.

13.temats. Veģetatīvās funkcijas: gremošanas fizioloģija

( lekcija – 2 stundas).

Gremošanas sistēmas fizioloģiskās funkcijas. Barības apstrāde gremošanas trakta dažādos nodalījumos: mutes dobumā, kuņģī, tievajās zarnās, resnajās zarnās. Gremošanas norišu (sekrēcijas un motorikas) neirālā regulācija: autonomās nervu sistēmas regulatorā loma. Gremošanas norišu neiro-hormonālā regulācija. Enterīnā difūzā neiro- endokrīnā sistēma. Kuņģa-zarnu trakta hormoni.

14.temats. Veģetatīvās funkcijas: izvadfunkcija

( lekcija – 2 stundas).

Nieru fizioloģiskās funkcijas. Nefrons - nieru funkcionāla pamatstruktūra. Nieru asinsapgāde. Jukstaglomerulārais aparāts, tā sensorā un endokrīnā funkcijas. Kamoliņu filtrācija. Reabsorbcija: pasīvie un aktīvie mehānismi; pretstraumes mehānisms Henles cilpā. Sliekšņa vielas. Sekrēcija nieru kanāliņos. Reabsorbcijas regulācija. Reabsorbcijas hormonālā regulācija. Nieru spēja koncentrēt un atšķaidīt urīnu. Osmoreceptori; antidiurētiskā hormona un renīna-angiotenzīna-aldosterona sistēmas loma.

II Starppārbaudījums – veģetatīvo funkciju fizioloģijā.

15.temats. Organisma iekšējā vide

( lekcija – 2 stundas; praktiskais darbs – 2 stundas).

Organisma iekšējās vides šķidrumi (tilpumi, osmotiskās koncentrācijas, ķīmiskā sastāva īpatnības): iekššūnu un šūnstarpu šķidrumi, asins plazma. Asins sistēmas fizioloģiskās funkcijas. Asins pamatkomponenti, to proporcijas un funkcijas.

Asins grupas. ABO antigēnu (aglutinogēnu) sistēma. Rēzus antigēns. Hemostāze. Trombocitārā hemostāze. Fermentatīvā koagulācija (asinsrece); asins recekļa veidošanās un retrakcija. Fibrinolīze.

Praktiskais darbs – hemokrīta indeksa, hemoglobīna daudzuma un asins grupu noteikšana.

16.temats. Imūnfunkcijas

( lekcija – 2 stundas).

Imūnitāte. Iedzimta un iegūta imunitāte. Imūnreakcijas aferentā un eferentā fāzes. Organisma limfātiskā sistēma, tās fizioloģiskās funkcijas. Mononukleāro fagocītu sistēma. Antigēni, to prezentācija un atpazīšana. Humorālas imūnreakcijas - B limfocītu un plazmātisko šūnu loma; antivielu klases; antivielu efektorās funkcijas. Celulārās imūnreakcijas - T limfocītu loma.

17.temats. Fizioloģisko funkciju humorāla vadība

( lekcija – 2 stundas).

Hormoni. Endokrīna, parakrīna un autokrīna regulācija. Hormonu klasifikācijas. Hormonu sekrēcijas tipi. Hormonu transports; saistproteīni. Hormonu perifērā pārveide. Hormonu recepcija: membranālā, citoplazmātiskā, nukleārā. Tipiskākās intracelulāro starpnieku

sistēmas.

18.temats. Endokrīnie dziedzeri. Reprodukcijas hormonālā regulācija

( lekcija – 2 stundas).

Hormonu produkcija dažādos audos un dziedzeros. Cilvēka endokrīnie dziedzeri, to producētie hormoni un fizioloģiski efekti. Reprodukcijas hormonālā regulācija.

19.temats. Sensoro sistēmu fizioloģija

( lekcija – 4 stundas, praktiskie darbi – 2 stundas).

Sensorās sistēmas: struktūra un klasifikācija. Informatīvo signālu recepcija. Receptoru veidi, receptora potenciāls, receptoru adaptācija. Signāla parametru kodēšana receptoros un pārējos specifiskā aferentā ceļa elementos. Receptoru jutība: absolūtie un diferenciālie sliekšņi.

Cilvēka sensorās sistēmas un to fizioloģija.

Praktiskais darbs – audiometrija, esteziometrija, redzes perimetrija.

20.temats. Psihofizioloģija

( lekcija – 4 stundas, praktiskie darbi – 2 stundas).

Galvas smadzeņu lielo pusložu garoza: funkcionālā uzbūve un garozas funkcionālā topogrāfija. Pusložu funkcionālā asimetrija. Atmiņa. Miegs. Limbiskā sistēma. Motivācijas un emocijas. Nosacījuma refleksi. Apmācība.

Praktiskais darbs – psihofizioloģiskie testi temperamenta, uzmanības, loģikas un atmiņas pārbaudei.

III Starppārbaudījums - Organisma iekšējās vides, fizioloģisko funkciju hormonālās regulācijas, psihisko un sensoro funkciju fizioloģijā.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

L.Aberberga-Augškalne, Fizioloģija rehabilitologiem, Rīga, Nac.Med.Apgāds, 2002.

2.

J.Aivars Šūnas fizioloģija. Veģetatīvās funkcijas. Fizioloģisko funkciju hormonāla regulācija. Imūnfizioloģija. (Terminu skaidrojumi), LU, 2000-2002.

3.

Физиологии человека, в 3 ., под ред. Р.Шмидта, Г.Тевса, 1996, Мир, Москва.

4.

A.C.Guyton, J.E.Hall Textbook of Medical Physiology. W.B.Saunders Company. 11th ed. 2005.

5.

Plakane L., Aivars J., Eglīte K., Ozoliņa-Moll L. Fizioloģija. Praktiskie darbi. LU, Rīga, 2002.

Papildliteratūra

1.

D.R.Bell Core Concepts in Physiology. Lippincott - Raven Publ., Philadelphia, New York, 1997.

2.

B.Alberts et al. Molecular Biology of the Cell. Garland Publ., Inc., NY, London.

3.

P.Apinis Cilvēks. Anatomija. Fizioloģija. Pataloģijas pamati, Rīga, 1998.

4.

A.Dālmene A., O. Koroļeva Skaidrojošā histoloģisko terminu vārdnīca latviešu, latīņu un krievu valodā, Rīga, 1995.

5.

A.Valtneris Asinsrites fizioloģija, Rīga, 1990.

6.

Cilvēka fizioloģija. (red. A. Valtneris), Rīga, Zvaigzne, 1986.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

J.Physiology

2.

Comparative Physiology and Biochemistry

3.

http://www.human.physiol.htm

4.

http://www.bf.lu.lv/priede/grozs/dzīvnieku.fizioloģija

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Ievads acu slimībās

Kredītpunkti

4

Kopējais stundu skaits

64

Lekciju stundu skaits

56

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

8

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

Acs anatomija, fizioloģija. Vispārējā patoloģija. Mikrobioloģija.

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Medicīna

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Skaidrīte

Purviņa

190847-10632

KURSA ANOTĀCIJA

Studiju kursa mērķis ir dot klausītājiem priekšstatu par dažādu acs patoloģiju diagnostikā pielietojamām izmeklēšanas metodēm, kā arī acs anatomisko struktūru – plakstu, konjunktīvas, radzenes, lēcas u.c. saslimšanu vispārējo subjektīvo un objektīvo simptomātiku biežāk sastopamo patoloģisko formu etioloģiju, patoģenēzi, diagnostiku, ārstēšanas pamatprincipiem.

REZULTĀTI

Studenti iegūst priekšstatu par oftalmoloģijā pielietojamām izmeklēšanas metodēm, acs biežāk sastopamo patoloģiju izpausmēm, diagnostiku un ārstēšanas pamatprincipiem, kas nepieciešams arī citu programmas kursu apguvē.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Lekciju (83% no kursa satura) apmeklējumi, semināru sagatavošana, jāuzraksta 3 kontroldarbi. Kursa pārbaudījums – rakstisks eksāmens.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Pacienta acu izmeklēšanas plāns, medicīniskās dokumentācijas noformēšana.

4

2.

Oftalmoloģija lietoto klīnisko izmeklēšanas metožu raksturojums, to nozīme slimību diagnostikā.

4

3.

Plakstu un orbītas saslimšanu simptomatoloģija.

4

4.

Asaru orgāna saslimšana, to diagnostika.

4

5.

Konjuktīvas patoloģija, simptomatoloģija, diagnostika, terapijas principi.

4

6.

Radzenes, sklēras patoloģiskās izmaiņas, diagnostika.

4

7.

Uveīti – to vispārēja klasifikācija un simptomātika.

4

8.

Lēcas patoloģija

4

9.

Glaukomas pamatformu etiopatoģenēze, simptomātika, ārstēšanas principi.

4

10.

Stiklveida ķermeņa patoloģiskās izmaiņas

4

11.

Patoloģija tīklenē, tās diagnostika.

4

12.

Iedzimtās tīklenes slimības.

4

13.

Senīlās makulas distrofijas.

4

14.

Redzes nerva saslimšanas.

4

15.

Acs priekšējo daļu izmaiņas pie vispārējām saslimšanām – seminārs.

4

16.

Acs mugurējo daļu izmaiņas pie vispārējām saslimšanām – seminārs.

4

KURSA SATURS

1. Acu pacientu izmeklēšanas plāns, medicīniskā dokumentācija, noformēšana.

Anamnēze – subjektīvās sūdzības, to apkopojums pa grupām pēc sūdzību rakstura, slimības anamnēze, dzīves anamnēze. Standarta izmeklēšanas metožu secība oftalmoloģijā, patoloģisko izmaiņu apraksts medicīniskajā dokumentācijā, diagnoze. Biomikroskopijas loma slimību diagnostikā.

2. Apskata galvenās papildus klīniskās izmeklēšanas metožu pielietojuma indikācijas oftalmoloģijā – gonioskopija, pahimetrija, perimetrija, asaru orgāna izmeklēšana, ekzoftalmometrija, elektrofizioloģiskā izmeklēšanas metodes, radioloģiskās izmeklēšanas metodes, ultraskaņas pielietojums oftalmoloģiskajā izmeklēšanā, fluorescentā angiogrāfija.

Tālākā kursa saturā (3.-14. tēmas), apskatot atsevišķo anatomisko struktūru patoloģiskās izmaiņas, tiek izklāstītas ar tām saistītas pacientu subjektīvās sūdzības, objektīvās izmeklēšanas redzes funkciju, arējās apskates, biomikroskopijas, oftalmoskopijas u.c. izmeklēšanas metožu laikā konstatētā objektīvā simptomatoloģija un atsevišķu biežāk sastopāmo nozoloģisko vienību raksturīgās pazīmes un ārstēšanas principi.

2 semināros tiek apskatītas galveno vispārējo saslimšanu – cukura diabēta, sistēmas saistaudu saslimšanu – reimatisma, policistītu utt. – arteriālās hipertensijas u.c. rādītas izmaiņas acs priekšējās daļās un tīklenē.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Atlas of Primary Eye care procedures L. Casser, M. Fingerct, H.T. Woodcome 1997

2.

Color Atlas of Ophthalmology S. Mandara, T. Sweeny, D. Suyer 1997

3.

Acu slimības, J. Valkova, R. Lukina

4.

Clinical Ophthalmology, Kanski Edition 2000

5.

Principles of Ophthalmology, Ahti Tarkkanen

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Ievads optometrijā

Kredītpunkti

2

Kopējais stundu skaits

32

Lekciju stundu skaits

28

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

4

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

vidējā izglītība

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Fizika, optometrija un redzes zinātne

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Gunta

Krūmiņa

090175-11079

Ivars

Lācis

110249-10708

KURSA ANOTĀCIJA

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt klausītājus ar redzes uztveres sarežģīto dabu. Tajā ir dots ieskats mūsdienu redzes zinātnes vispārīgajos pētījumu virzienos. Konspektīvi pārskatīti fizikālās optikas elementi un uz to bāzes veidota kursa pamatdaļa – ievads fizioloģiskajā optikā. Studentiem tiek piedāvāta iespēja pirmajā līmenī apjaust cilvēka redzes neirofizioloģiskos pamatprocesus. Dots ieskats ametropiju tipos, to diagnosticēšanā un korekcijas paņēmienos.

REZULTĀTI

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par optometriju kā redzes zinātni, par optometrista lomu primārajā redzes aprūpē. Prasme par ģeometriskās optikas tuvinājumu pielietojumu uzdevumos par redzes optiku. Izpratnes veidošana par redzes anatomiskām struktūrām un to funkcijām, kā arī to nozīmi cilvēka uztverē. Izpratne par acs un redzes fizioloģiskajiem, neirofizioloģiskajiem procesiem, kas veido kopējo redzes uztveri.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Iesniegta viena eseja par tēmu, kas apskatīta studiju kursā, uzrakstīti četri kontroldarbi, kā arī izpildīti divi uzdevumi e-kursā un iesūtīts viens tests e-kursā. Studiju kursa gala atzīme tiek aprēķināta kā vidējais aritmētiskais no vienas iesniegtās esejas (10%), visu kontroldarbu, uzdevumu un testa rezultātiem semestra laikā (30%) un eksāmena rezultātiem (60%). Nepieciešamais vērtējums kursa sekmīgai apguvei ir 4-10 balles katrā no kopējā vērtējuma komponentiem. Eksāmens mutiskā veidā semestra noslēgumā tiek organizēts visiem studentiem.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Ievads studiju kursā „Ievads optometrijā”

2

2.

Fizikālā optika

4

3.

Acs anatomija un fizioloģija, redzes fizioloģija

14

4.

Acs neirofizioloģija, binokulārā redze

6

5.

Optometrists un primārā redzes aprūpe

2

6.

Kontroldarbi un praktiskie darbi

4

KURSA SATURS

1. temats: IEVADS

(lekcijas – 2 stundas)

Optometrija un optometrists – pasaules definīcija. Optometrija pasaulē un Latvijā. Cilvēku redzes pamatproblēmas demogrāfu skatījumā. Redzes defektu izplatība dažādās pasaules valstīs. Fizioloģiskās optikas vēstures elementi. Briļļu un kontaktlēcu vēsture.

2. temats: FIZIKĀLĀ OPTIKA

(lekcijas – 4 stundas, 1.kontroldarbs par 1. un 2. tematu )

Gaismas fizikālā būtība. Gaisma kā vilnis. Gaismas kvanti. Zīmju likumi ģeometriskajā optikā. Ģeometriskās optikas tuvinājums. Attēlu veidošanās optiskajos elementos: caurumkamera, plakans spogulis, liekts spogulis, lēcas. Attēlu veidi. Lēcu sistēmas, optiskie instrumenti (mikroskopa un teleskopa optiskās sistēmas).

Acs kā ģeometriskās optikas elements, optiskā un redzes asis. Gulstranda shematiskā acs, reducētā acs. Staru gaita acī. Acs sastāvdaļu mijiedarbības veidi ar gaismu: gaismas absorbcija, izkliede un atstarošanās acs elementos.

3. temats: ACS ANATOMIJA UN FIZIOLOĢIJA, REDZES FIZIOLOĢIJA

(lekcijas – 18 stundas, 2. un 3.kontroldarbs par 3.tematu)

Acs anatomiskā uzbūve (orbīta, plakstiņi, acs optiskās vides – radzene, lēca, sklēra, dzīslene, tīklene). Elementu galvenās fizioloģiskās funkcijas: plakstu mirkšķināšana, asaru aparāts, asaru plēves sastāvs un īpašības, zīlīte, tās pamatfunkcijas un darbības kinētika. Tīklenes gaismas uztveres pamatfizioloģija.

Acs lēcas darbība un loma akomodācijā. Akomodācijas izmaiņas līdz ar organisma attīstību un novecošanu.

Redzes uztvere. Acs jutības ierobežojumi. Izšķirtspēja. Jēdziens par redzes asumu, tā mērīšana un mērvienību sistēmas. Redzes asuma noteikšanas paņēmieni. Blakus faktoru ietekme uz redzes asumu.

Acs muskuļi. Acu kustības - fiksācijas kustības, motorās fūzijas, verģences, verzijas, sekošanas kustības - un redzes procesu kinētika. Sakādiskās kustības. Nistagms. Acu kustības lasot.

Krāsu redze. Acs spektrālā jutība fotopiskajā un skotopiskajā redzē. Krāsu sajūtas veidošanās mehānismi. Trihromātiskā teorija. Krāsu redzes defekti. Redzes adaptācijas mehānismi.

Ametropiju veidi, to optiskās koriģēšanas pamatprincipi un iespējas (brilles, kontaktlēcas, ķirurģiskās metodes). Objektīvā acs refrakcijas noteikšana. Subjektīvā refrakcija.

4. temats: ACS NEIROFIZIOLOĢIJA, BINOKULĀRĀ REDZE

(lekcijas – 6 stundas, 4.kontroldarbs par 4.tematu)

Jēdziens par neironu tīkliem. Membrānas potenciāls. Nervu impulsi. Sinapses. Tipiska neironu "ceļa" piemēri. Eksperimentālās pētīšanas metodes. Tīklenes neiroanatomiskā uzbūve un tās funkcionālā loma redzes sistēmā. Pigmentu epitēlijs. Redzes sinaptiskās pārejas. Jēdziens par receptīvo lauku. Receptīvo lauku pamattipi un to darbības telpiskie un kinētiskie raksturlielumi. Smadzeņu redzes garozas arhitektūra.

Binokulārās redzes pamatprincipi. Fizioloģisko un psiholoģisko procesu mijiedarbība binokulārajā redzē. Monoredze, jēdziens par vadošo aci. Binokulārās telpas uztvere. Sensorā fūzija. Forija un tropija. Binokulārās redzes traucējumi. Redzes treniņu iespējas.

5. temats: OPTOMETRISTS UN PRIMĀRĀ REDZES APRŪPE

(lekcijas – 2 stundas)

Optometrists - acu ārsts - pacients un/vai klients modernajā sabiedrībā. Briļļu un kontaktlēcu tirdzniecības elementi. Acu un redzes aizsardzība no vides kaitīgām iedarbībām.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Ievads optometrijā” LU e-kursa materiāli

2.

K. Edwards, R. Llewellyn, “Optometry,” Butterwords, 1988, 560 p.

3.

Д. Хьюбел, “Глаз, мозг, зрение,” М., Мир, 1990, 240 стр.

4.

I. Vaļkova, I. Lūkina, “Acu slimības,” R., Zvaigzne, 1987, 270 lpp.

5.

Д.Джанколи, “Физика,” М., Мир, 1989, Том 2, 667 стр.

6.

Ю.Розенблюм, “Оптометрия,” М., Медицина, 1991, 192 стр.

7.

Handbook of Ophthalmic Optics,” Rev. by H.Goersch, ZEISS, Germany, 2nd ed.,1991, 349 p.

8.

J.Forrester, A.Dick, “The Eye - Basic Sciences in Practice,” WB Saunders Company, 1996, 409p.

9.

A.G.Bennett, R.B.Rabbetts, “Clinical Visual Optics,” Butterworths, England, 1984, 451 p.

Papildliteratūra

1.

Vision and Visual Dysfunction,” vol. 1. -17., Gen. Ed. J.C. Dillon, Macmillan press, 1991

2.

V.Bruce, P.R.Green, M.A.Georgeson, “Visual Perception,” Psychology Press, 1997, 434p.

3.

Adler’s Physiology of the Eye,” Edited by W.M.Hart, Mosby Year Book, 1988, 885p.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

http://webvision.med.utah.edu/

2.

http://cns-web.bu.edu/pub/laliden/WWW/Visionary/Visionary.html

3.

http://www.yorku.ca/eye/thejoy.htm

4.

http://retina.anatomy.upenn.edu/~lance/retina/retina.html

5.

/senses/

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Kolorimetrija un fotometrija

Kredītpunkti

2

Kopējais stundu skaits

32

Lekciju stundu skaits

22

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

10

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

zināšanas fizikā, bioloģijā un informātikā – programmā apgūto kursu ietvaros

Zinātņu nozare vai apakšnozare

fizika, redzes zinātne

Ekvivalentais studiju kurss

Fotometrija un kolorimetrija Fizi-1386

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Māris

Ozoliņš

121049-10518

Varis

Karitāns

161182-10502

Sergejs

Fomins

030182-12815

KURSA ANOTĀCIJA

Izprast metodes objektīvai un subjektīvai gaismas un apgaismojuma raksturošanai par melnbaltu un krāsainu gaismas stimulu uztveri cilvēka redzes sistēmā.

Kursā tiek apskatīti fotometrijas pamati, krāsu redzes teorijas, krāsu signāla kodēšana redzes nervu traktā, nepilnīga krāsu redze un tās noteikšanas testi, apskatītas krāsu sakārtošanas un standartizēšanas sistēmas. Laboratorijas darbi fotometrisko lielumu, krāsainu stimulu raksturošanai un digitālas krāsu informācijas attēlošanas raksturošanai, krāsainu attēlu apstrādei un to krāsu korekcijai.

REZULTĀTI

Izpratnes iegūšana par atšķirībām objektīvai un cilvēka redzes sistēmas piemērotai gaismas, apgaismojuma un krāsu satura mērīšanas metodēm. Ergonomiska apgaismojuma nosacījumi un to sasniegšanas paņēmieni. Izpratne par cilvēku trihromātisko un oponento krāsu uztveres mehānismiem un par sistēmām krāsu kvalitatīvai un kvantitatīvai raksturošanai. Izpratne par un prasme izmantot digitālās krāsu informācijas kodēšanas, mērīšanas, uzkrāšanas un apstrādes paņēmienus. Prasme izmantot fotometrisko lielumu noteikšanas metodes, krāsu stimulu objektīvās spektrālās un cilvēku redzei raksturīgās trihromātiskās krāsu mērīšanas iekārtas.. Diplomdarba izstrādē nepieciešamā izpratne par analogo gaismas stimulu un uz datora monitora attēlojamo vizuālo stimulu fotometrisko un krāsu raksturojumu.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Atskaites rādītāji: 2 kontroldarbi, 4 laboratorijas darbi un protokols 1 praktiskajam darbam par digitālo krāsu apstrādi, izmantojot „PhotoShop” vai analogu krāsu korekcijas paketi. Pie gala vērtējuma tiek pielaisti studenti, kas izpildījuši augstākminēto.

Dominējošais gala vērtējumā ir zināšanu novērtējums gala eksāmenā.

Pie sekmīgas atskaites rādītāju apguves – iespējams bez papildus prasībām iegūt vērtējumu ne augstāk par ‘ļoti labi” , ja kontroldarbu vērtējumu summa sasniedz 14, un 4 laboratorijas darbi un praktiskais darbs ieskaitīti summā ar vērtējumu vismaz 35. Atsakoties no gala pārbaudījuma, studiju kursa gala atzīme tiek aprēķināta kā vidējais aritmētiskais no attiecīgajām ballēm, bet ne vairāk kā „ļoti labi”. Eksāmens semestra noslēgumā tiek organizēts pēc shēmas 2 teorētiskie jautājumi + 1 uzdevums.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Fotometrija

8

2.

Kolorimetrija

12

3.

Fotometrisko un krāsu raksturojošo lielumu mērīšanas iekārtas un paņēmieni

4

4.

Digitālā krāsu informācijas apstrāde un prezentācija

8

KURSA SATURS

1. Fotometrija.

Objektīvā un subjektīvā gaismas raksturošana. Gaismas uztvērēji (enerģētiskie, kvantu skaitītāji, cilvēka acs). Cilvēka acs un redzes funkcijas īpatnības, redzes adaptācija, V līkne. Radiometriskie un fotometriskie gaismas avota un apgaismojuma raksturlielumi. Tīklenes apgaismojums. Gaismas avotu tipi (termiskais starojums, kvēlspuldzes, luminiscentās lampas, luminofori, neitrāli atstarojoši un luminiscentie ekrāni). Gaismas avotu iedalījums pēc to ģeometrijas un starojuma simetrijas, pēc emisijas un remisijas, fotometrisko lielumu izmantošana, katras simetrijas gaismas avota raksturošanai (spožums, spīdība, albedo). Krāsu temperatūra. Fotometru tipi. Apgaismojuma normas profesionālai darbībai un sadzīvei. Redzes eksperimentu raksturojoši lielumi, tīklenes apgaismojums, stimula kontrasts, redzamība.

Lab.darbs: gaismas avota (LED) starojuma indikatrise, tā fotometriskie lielumi, enerģijas konversijas faktora noteikšana. Gaismas avotu un filtru spektrālo raksturlielumu analīze (dabīgā gaisma, kvēlspuldze, parastā un ekonomiskā luminiscences lampas, gaismas diodes – monohromatiskā un baltā).

2. Kolorimetrija.

Dažādais gaismas avotu spektrālais sastāvs. Bioloģisko būtņu un cilvēka redzes krāsu uztvere. Aditīvā un subtraktīvā krāsu saskaitīšana. Pamatkrāsas un papildkrāsas, krāsu filtri, krāsu pigmenti. Krāsu redzes teorijas. Cilvēka acs redzes receptori, to reakcija uz krāsainu stimulu, atšķirīgo vālīšu jūtības spektrālās raksturlīknes, krāsu kodēšana redzes nervu traktā. Krāsu uztveres “patstāvīgums”, krāsu metamerisms. Krāsu raksturojošie pamatjēdzieni - dominējošā krāsa, krāsu gradācija, gaišums, spožums, krāsainība (hroma), piesātinājums atstarojošam un izstarojošam krāsu stimulam. Trihromātiskās, RGB, un CIE XYZ, Luv krāsu normatīvās sistēmas un oponentā Lab sistēma. Ostvalda, Munsela un NCS krāsu sistematizācija. Kolorimetri. Krāsu redzes defekti atsevišķu vālīšu tipa iztrūkuma, vai to spektrālās jutības līknes nobīdes gadījumos. Krāsu redzes defektu testi (krāsaino diedziņu tests, Ishiharas izohromātiskie attēli, D15 tests).

Lab.darbi: Krāsu saskaņošana, metamērisku gaismas stimulu reflekcijas spektru noteikšana, CIE, xyY krāsu koordinātu noteikšana, subjektīva šo gaismas stimuli diskriminācija, lietojot apgaismojumu ar dažādu spektrālo gaismas sastāvu.

3. Krāsas informāciju tehnoloģijas.

Krāsu kodēšana IT, krāsu kodēšanas dziļums, lietojot RGB, CMYK sistēmas. Reāla objekta krāsu satura pārvēršana datu failā problēmas (nelinearitāte, kontrasts, baltās krāsas koordināšu izvēle, krāsu temperatūra) digitālajās kamerās, skenneros.

Apgrieztā problēma – datu faila pārvēršana vizuālā attēlā – uz datora ekrāna, printējot, krāsu konversijas LUT tabulas. Dažādu tipu datora monitoru kā vizuāla stimula emisijas spektrālais, telpiskais un laika raksturojumi. Sapratne par multispektrālo krāsu attēlošanu. Darbs ar vienkāršākajām datoru attēlu apstrādes programmām (“Paint”, “Photshopo”), to pielietojums attēlu krāsu korekcijai.

Lab.darbs: atšķirīgu konstrukciju datora monitoru RGB krāsu kanālu spektra mērīšana pie dažādām ekrāna krāsu temperatūrām, starojuma nelinearitātes (gamma funkcijas) noteikšana, telpiskais un laika starojuma raksturojums, ar pielietotajiem luminoforiem iespējamā krāsu telpas apgabala noteikšana.

3. Fotometrisko un krāsu raksturojošo lielumu mērīšanas iekārtas un paņēmieni.

Šī sadaļa ietver praktiskas iemaņas darbā ar fotometrisko un krāsu raksturlielumu noteikšanas ierīcēm, luksmetru, hromametru (digitālais maza lauka hromametrs „Minolta”), spektrometru (šķiedru optikas „Ocean Optics”), krāsu standartu un standarta apgaismojuma kastes izmantošanu, monitoru kalibrēšanas ierīcēm („Spider”). Kursa gaitā šī sadaļa tiek apgūta līdztekus ar pirmajās trīs sadaļās mācāmo materiālu un tiek pielietota laboratorijas darbos.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Kursa materiāli atrodami LU e-universitātē - https://webct.lanet.lv

1.

O. Students. Optika. Rīga, Zvaigzne, 1971, 413 lpp.

2.

E. Hecht. Optics.,Third Ed., Addison-Wesley, 1998, 694 p.

3.

R.W.G.Hunt, ”Measuring Colour” 2-nd Ed., Ellis Horwood Ltd..

4.

M. H, Freeman. Optics, Tenth Ed., 1990, pp. 219-463.

5.

D. G. Pitts, R. N. Kleinstein. Environmental Vision. Butterworth-Heinemann, 1993. 422p.

6.

Krāsainās plates no grāmatām: Urban Willumsen ”Fargelære”, R.W.G.Hunt, ”Measuring Colour” 2-nd Ed., Ellis Horwood Ltd.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

http://webvision.med.utah.edu/

/unitconv/unitdict/unit_dict.htm

http://www.yorku.ca/eye/flicker.htm

http://ergo.human.cornell.edu/studentdownloads/DEA350notes/Lighting/lightingnotes1.html

/design14.html

/handbook/ch05.html

http://www.udayton.edu/~cps/cps560/siggraph/hypgraph/

http://www.cs.brown.edu/exploratories/freeSoftware/repository/edu/brown/cs/exploratories/applets/combinedColorMixing/combined_color_mixing_java_browser.html

http://www.cs.brown.edu/exploratories/freeSoftware/repository/edu/brown/cs/exploratories/applets/spectrum/metamers_java_browser.html

http://www.exploratorium.edu/snacks/benhams_disc_graph.html

http://www.humboldt.edu/~rq1/index.html

/cvet/cvet.htm

/cvet/cvet_teraphy.htm

http://webvision.med.utah.edu/Color.html

/

http://www-psych.stanford.edu/~lera/psycH215s/notes/lecture5/figures.html

http://www.it.lut.fi/ip/research/color/database/autumn7.html

http://www-psych.stanford.edu/~lera/psycH215s/notes/lecture5/figures.html

http://www.acs.appstate.edu/~kms/classes/psy3203/Color/subtraction.htm

/oldcolor/oldcolor.htm

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Kontaktlēcas

Kredītpunkti

2

Kopējais stundu skaits

32

Lekciju stundu skaits

20

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

12

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4 bakalaura

Priekšzināšanas

Oftalmiskā optika, redzes refraktīvie defekti

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Fizika, optometrija un redzes zinātne

Ekvivalentais studiju kurss

Kontaktlēcas, Opto-3003

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Anda

Balgalve

020558-11011

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par acu priekšējo daļu fizioloģiju un patofizioloģiju hroniskas hipoksijas apstākļos. Iepazīstināt ar kontaktlēcu veidiem, to pielaikošanu pacientam un ietekmi uz acs fizioloģiju. Kursa uzdevums ir apgūt kontaktlēcu pielaikošanas metodes, novērtēt acs priekšējo daļu izmaiņas un apgūt kontaktlēcu pielaikošanas taktikas un maiņu stratēģiju.

REZULTĀTI

Semestra laikā studentiem jāiegūst zināšanas par acs fizioloģiju un patoloģiskajām izmaiņām hroniskas hipoksijas apstākļos. Jāapgūst priekšstats par kontaktlēcu veidiem un to kopšanas šķīdumiem, lai varētu veikt korektu izvēli par pašu piemērotāko kontaktlēcu veida izvēli un nēsāšanas režīmu.

Novērtēt acu priekšējo daļu izmaiņas, lai varētu veikt korektu kontaktlēcu nēsāšanas stratēģijas maiņu , ja nepieciešams.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Semestra laikā jāsagatavo referāts no zinātniskās periodikas par kontaktlēcu korekcijas dažādiem zinātniskiem aspektiem, kurš jāprezentē semināra nodarbībās.

Gala pārbaudījums – eksāmens , kurš sastāv no trīs atsevišķām daļām – testa, terminu vārdnīcas, diviem cieto gāzu caurlaidīgo radzenes kontaktlēcu aprēķināšanas uzdevumiem.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Acs priekšējo daļu anatomija un fizioloģija

2

2.

Kontaktlēcu veidi

2

3.

Kontaktlēcu piemērošana

4

4.

Mīksto kontaktlēcu novecošanās

4

5.

Kontaktlēcu kopšanas dezinfekcijas veidi

2

6.

Astigmatisms un kontaktkorekcija

4

7.

Diennakti lietojamās kontaktlēcas

4

8.

Deformētas radzenes rehabilitācija

4

9.

Vēlīnas komplikācijas kontaktlēcu lietotājiem

4

10.

Depozītu veidi

4

11.

Keratokonusa kontaktkorekcija

2

KURSA SATURS

1. tēma: Acs priekšējo daļu anatomija un fizioloģija.

( lekcija 2 stundas )

Plakstu, konjunktīvas, radzenes anatomiskā uzbūve un tās funkcionālā nozīme.

Asaru plēvītes sastāvs un funkcijas. Asaru plēvītes kvalitātes un stabilitātes nozīme kontaktkorekcijā.

2. tēma: Kontaktlēcu veidi.

( lekcija – 2 stundas )

Kontaktlēcu iedalījums pēc materiāla veida – cietās un mīkstās kontaktlēcās. Cieto PMMA kontaktlēcu salīdzinājums ar cieto gāzu caurlaidīgajām kontaktlēcām. Mīksto hidrogēla kontaktlēcu iedalījums pēc FDA klasifikācijas, atkarībā no ūdens satura un virsmas joniskuma.

3. tēma: Mīksto kontaktlēcu piemērošana.

( lekcija – 2 stundas, laboratorijas darbi – 2 stundas)

Pacientu atlase korekcijai ar mīkstajām kontaktlēcām. Kontaktkorekcijas indikācijas un kontrindikācijas. Izmeklēšanas metodika pirms kontaktkorekcijas. Kontaktlēcu piemērošanas un novērtēšanas kritēriji.

4. tēma: Mīksto kontaktlēcu novecošanās un depozītu veidi.

( lekcija – 2 stundas, laboratorijas darbi – 2 stundas)

Mīksto hidrogēla un silikonhidrogēla kontaktlēcu novecošanās īpatnības atkarībā no materiāla ūdens satura, virsmas joniskuma.

Kontaktlēcu novecošanās īpatnības atkarībā no nēsātāja asaru kvalitātes, nēsāšanas un kopšanas režīma. Depozītu veidi- organiskie un neorganiskie depozīti.

5. tēma: Kontaktlēcu kopšanas pamatprincipi.

( lekcija – 2 stundas, laboratorijas darbi – 2 studas))

Kontaktlēcu kopšanas principu vēsturiskā attīstība. Mīksto kontaktlēcu dezinfekcijas īpatnības atkarībā no kontaktlēcu ūdens satura. Iespējamās komplikācijas saistītas ar kopšanas līdzekļu konservanta veidu. Kontaktlēcu virsmas tīrīšanas līdzekļu pielietojuma taktika. Peroksīda kopšanas sistēmu priekšrocības un trūkumi. Multifunkcionālie kontaktlēcu kopšanas līdzekļi.

6. tēma: Astigmatisms un kontaktkorekcija.

(lekcija – 2 stundas, laboratorijas darbi - 2 stundas)

Astigmatisma iedalījums pēc tā veidojošām virsmām – ārējais, iekšējais un jauktais. Kontaktkorekcijas izv;eles taktika, atkarībā no astigmatisma veida un lieluma. Astigmatisma korekcija ar sfēriskajām cietajām gāzu caurlaidīgajām kontaktlēcām astgmatisma korekcija ar mīkstajām toriskajām kontaktlēcām un cietajām gāzu caurlaidīgajā toriskajām kontaktlēcām. To savstarpējas salīdzinājums, priekšrocības un trūkumi.

7. tēma: Diennakti lietojamās kontaktlēcas.

( lekcija – 2 stundas, laboratorijas darbi – 2 stundas))

Diennakti lietojamo kontaktlēcu attīstības un lietošanas vēsture.

Agrīnā diennakti lietojamo kontaktlēcu nēsāšanas pieredze un komplikācijas. Silikonhidrogēlkontaktlēcu būtiskā atšķirība no hidrogēlkontaktlēcām. Skābekļa piegādes nozīme radzenes fizioloģijā dienā un naktī. Indikācijas un kontrindikācijas kontaktlēcu nēsāšanai diennakts režīmā. Pacientu atlases kritēriji. Kontaktlēcu piemērošanas kritēriji. Iespējamās komplikācijas diennakti lietojamo kontaktlēcu nēsātājiem.

8. tēma: Deformētas radzenes ( pēc PMMA kontaktlēcu nēsāšanas) rehabilitācija.

( lekcija – 2 stundas, laboratorijas darbi – 2 stundas)

Ilgstošas hroniskas hipoksijas un mehāniskā spiediena radītās izmaiņas radzenē PMMA cieto radzenes kontaktlēcu nēsātājiem.

Diagnostikas kritēriji radzenes deformācijas noteikšanā.

Radzenes deformācijas rehabilitācijas laika prognozes kritēriji. Radzenes rehabilitācijas veidi atkarībā no deformācijas smaguma pakāpes un pacienta prasībām redzes kvalitātei.

9. tēma: Vēlīnas komplikācijas kontaktlēcu lietotājiem.

( lekcijas – 4 stundas)

Komplikāciju iedalījums pēc etioloģiskā faktora – hipoksiskās, alerģiskās, mehāniskās asaru plēvītes traucējumu izraisītās komplikācijas. Komplikāciju saistība ar kontaktlēcu veidu, materiālu, kopšanas sistēmu. Komplikāciju saistības ar kontaktlēcu nēsāšanas un kopšanas režīmu un apkārtējās vides apstākļos.

10. tēma: Keratokonusa kontaktkorekcija

( lekcijas – 2 stundas)

Keratokonusa izplatība dažādos pasaules reģionos un tā korekcijas attīstības vēsture. Keratokonusa diagnostika – oftalmometrijas datu izmaiņas, koriģētā redzes asuma asimetriska pazemināšanās, radzenes biomikroskopiskās izmaiņas, retinoskopijas īpatnības.

Keratokonusa korekcijas taktika un stratēģija, atkarībā no keratokonusa pakāpes, radzenes jutīguma un kontaktlēcu tolerances. Radzenes pārstādīšana kā keratokonusa galējā terapijas metode.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Anthony J. Philips, Lynne Speedwell. Contact lenses. 4 th edition. Butterworth, 1997.

2.

Michael G. Harris. Contact lenses: treatment Options for Ocular Disease. Mosby, 1996

3.

Robert Fletgher, Luigi Lupelli and Angela Rossi. Contact lens Practise. A Clinical Guide. Blackwell Scientific Publications. 1994.

Papildliteratūra

1.

Nigel Burnett Hodd. Pocket Guide to Contact Lenses. Arlington Books King St, St Jame’s London. 1988

2.

A Gide to Overnight ORTOKERATOLOGY. Polimer techbology Corporation, Second edition, September, 2002.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

European contact lens and ocular Surface Journal. Contactologia

2.

EYE CONTACT LENS. Journal of the Contact Lens Association of Opthalmologists, Inc. U.S.A

3.

Optometry and Vision Science.

4.

Vision Research

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Medicīniskā fizika.

Kredītpunkti

2

Kopējais stundu skaits

32

Lekciju stundu skaits

25

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

7

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

1-4

Priekšzināšanas

zināšanas fizikā, bioloģijā un bioķīmijā – programmas kursu ietvaros

Zinātņu nozare vai apakšnozare

fizika, medicīniskā fizika

Ekvivalentais studiju kurss

Fizi-2134 - „Medicīniskā fizika”

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Māris

Ozoliņš

121049-10518

Varis

Karitāns

161182-10502

KURSA ANOTĀCIJA

Programmas „Medicīnas fizikas” kurss akcentēts optometrijas un redzes zinātnes virzienā un aptver parādību kopumu bioloģiskās sistēmās, kas ir būtiskas dzīvnieku un cilvēku spējai realizēt vizuālās informācijas uztveri un apstrādi. Tas aptver makromolekulu un šūnu elementu pašorganizāciju, elektrisko impulsu ģenerāciju nervu šūnās (acs tīklenes nūjiņās), to apstrādi un pārnesi no sensoru uz smadzeņu garozu (tās redzes zonām). Nobeigumā tiek apskatītas modernās fizioloģiskās diagnostikas metodes, kuras tiek pielietotas redzes patoloģiju diagnostikā un redzes zinātnē.

REZULTĀTI

Izpratnes iegūšana par: bioloģisko sistēmu evolūciju molekulārā, šūnu un organisma uzbūves līmenī; ūdens īpašo nozīmi, un makromolekulu un šūnu elementu pašorganizāciju ūdens vidē mijiedarbes spēku ietekmē starp molekulu grupām un agregātiem; elektrisko parādību īpašo nozīmi bioloģisko sistēmu funkcionēšanā. Izpratne par nervu šūnu spēju uzkrāt dielektriskas dabas enerģiju un tās atbrīvošanu elektrisku impulsu ģenerācijas veidā. Izpratne par nervu impulsu izplatīšanos neironā un nervu sistēmā, bioloģiskajiem mehānismiem gudrai un adaptēties spējīgai nervu signālu apstrādei. Akcentētas zināšanas par fotoelektriskajiem procesiem acs sensorajā nervu mehānismā, par pozitīvās un negatīvās atgriezeniskās saites realizēšanu ar G-proteīna shēmas sensorās sistēmas un enzīmu kontrolējamas ligandu kanālu līdzsvara nosacījumu nodrošināšanu redzes uztveres augstās jutības un adaptācijas apgaismojumam nodrošināšanai.

Izpratne par mūsdienu diagnostikas metodēm, kas izmanto fizikālās pasīvās un aktīvās audu īpašības vispārējā medicīnā un akcentēti redzes funkciju diagnostikā un redzes zinātnē (sonogrāfija; rentgenogrāfija – CT, QCT, DEXA; magnētiskās rezonanse tomogrāfija MRI un fMRI, pozitronu emisijas tomogrāfija PET).

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Atskaites rādītāji: 2 rakstiskie kontroldarbi (kopā 20 pt.), praktiskās nodarbības tīklenes redzes lauku neirālās aktivitātes datora modelēšanā (10 pt.), regulārie vairāku izvēļu testi, publicēti LU e-kursa „Medicīniskā fizika” materiālos (kopā vidējais svērtais 10pt.), gala vairāku izvēļu tests (10 pt.). Pie kombinātā gala vērtējuma (tests + eksāmens) tiek pielaisti studenti, kas izpildījuši visus no augstākminētajiem ar punktu skaitu virs 40% no maksimālā.

Dominējošais gala vērtējumā ir zināšanu novērtējums gala eksāmenā.

Pie sekmīgas atskaites rādītāju apguves – iespējams bez papildus prasībām iegūt vērtējumu ne augstāk par ‘ļoti labi”, atkarīgu no kopsummas, ja kopējā summa sasniedz 30.. Atsakoties no gala pārbaudījuma, studiju kursa gala atzīme tiek aprēķināta kā vidējais aritmētiskais no attiecīgajām ballēm, bet ne vairāk kā „ļoti labi”. Pie punktu summas virs 45, iespējams atvieglots gala pārbaudījums atzīmes virs „ļoti labi” iegūšanai.

Korekcijas KP iegūšanai var tikt koriģētas studentu kursa reģistrācijas nedēļu laikā.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Dzīvās pasaules laika un telpas dimensijas.

2

2.

Ūdens molekulas īpašības un organisko molekulu ūdens vidē mijiedarbes veidi un mijiedarbes spēku darbības rezultāts

3

3.

Elektriskās parādības šūnu līmenī.

6

4.

Elektrisko nervu signālu ģenerēšana ārējo faktoru ietekmē. Fotoelektriskās parādības acs redzes sensoros.

8

5.

Elektrisko procesu cilvēka audos izmantošana diagnostikā un terapijā

5

6.

Mehānisko, magnētisko, un atbildes uz starojumu audu fizikālo īpašību izmantošana moderno tomogrāfijas diagnostiku principos.

8

KURSA SATURS

1. Dzīvās pasaules laika un telpas dimensijas.

Dzīvās pasaules attīstība, makromolekulu un šūnu evolūcija (Millera-Ureja mikropasaules eksperiments), fizikālās un citas metodes dažāda ātruma un dažādu dimensiju procesu pētīšanai organisko makromolekulu un šūnu līmenī (spektroskopija, rentgenanalīze, mikroskopija – optiskā, luminences, daudzfotonu, STM, AFM un citas metodes).

2. Ūdens molekulas īpašības un organisko molekulu ūdens vidē mijiedarbes veidi un mijiedarbes spēku darbības rezultāts.

Kovalentās saites un elektronegativitātes nozīme ūdens molekulas dielektriskajā polarizējamībā. Vājie mijiedarbes spēki – ūdeņraža saite, hidrofobā saite, van der Valsa saite, disulfīta saite, to izpausme lielmolekulāru veidojumu (proteīni, membrānas bislānis) pašorganizācijā un stabilitātē.

Elektriskās parādības šūnu līmenī.

Šūnas membrāna, osmozes, difūzijas un aktīvā transporta noteiktā molekulu un jonu apmaiņa cauri membrānai. Membrāna kā divdimensiāls šķidrums, tās struktūras molekulu un iebūvēto proteīnu saišu atlikumu polaritāte, to nozīme membrānas struktūras stabilitātē. Šūnas elektriskā kopējā neitralitāte un membrānas elektriskā polarizācija aktīvā jonu transporta darbības rezultātā. Nervu šūna, nervu šūnas membrānas miera potenciāls. Akciju potenciāla izveidošanās. Nervu šūna kā impulsu modulētas digitālās informācijas pārvades un apstrādes prototips. Polarizētas membrānas dielektriskā kapacitāte un enerģija, strāvas cauri membrānai tās elektriski un ligandu vadāmo kanālu permeabilitātes rezultātā. Hermana kabeļa vienādojuma piemērošana elektriskā impulsa telpiskā novājinājuma un pārraides ātruma aprakstam (mielīna izolācijas un/vai mielīna slāņa patoloģiju, mebrānas elektriskās kapacitātes, jonu kanālu darba efektivitātes ieguldījumi). Elektrisko impulsu informācijas apstrāde, to telpiskā un laika integrācija nervu savienojumu vietās (elektriskās un ķīmiskās sinapses).

Rakstisks kontroldarbs par 1.-3. nodaļas saturu. Saturošs 2 teorētiskos jautājumus.

Elektrisko nervu signālu ģenerēšana ārējo faktoru ietekmē. Fotoelektriskās parādības acs redzes sensoros.

Sensoru sistēmas (garša, oža, dzirde, tauste) tiešo (elektriski) un ligandu kanālu ierosinātu elektrisko nervu impulsu ģenerēšanai, G-proteīnu shēma nervu impulsu ģenerēšanā. Redzes sensorās sistēmas darbība – transdukcija (gaismas signāla izsaukta elektrisko impulsu ģenerēšana acs nervu šūnā). Nūjiņas, kā piemēra transdukcijas procesam, uzbūves un elektriskās īpašības. cGMP kā kanālu ligands membrānas depolarizēšanai tumsā, „ačgārnā” nūjiņas membrānas ierosmes maiņa gaismas rezultātā. Nūjiņas membrānas rodopsīns kā sensors, transducīns kā G-proteīns, fosfodiesterāze kā enzīms, cGMP kā sekundārais mesendžeris – šīs G-proteīna shēmas pozitīvās atgriezeniskās saites pastiprināšanas etapi, kas nodrošina maksimālo gaismas jutību. Ca++ jons kā inhoibitors negatīvās atgriezeniskās saites realizācijā adaptācijai pie apkārtnes apgaismojuma. Atšķirības starp nūjiņām un vālītēm uzbūvē, funkcijās un transdukcijas realizācijā (gaismas intensitātes transdukcijas elektriskajā atbildē efektivitātes un ātruma ziņā). Nervu tīklu uzbūve – konversija, dispersija, integrācija, atgriezeniskās saites.

Praktiskie darbi. Redzes sensoru nervu tīklu modulēšana, tiklenes redzes lauku modelēšana, izmantojot datora paketi „Neuron 5.9” (3 kontaktstundas un pastāvīgais darbs).

Elektrisko procesu cilvēka audos izmantošana diagnostikā un terapijā.

Nervu aktivitātes mērīšana sirdsdarbības, nervu pārvades kvalitātes, procesu galvas smadzeņu garozā un ierosmes jutības diagnostikā (EKG, EEG, EMG, EP), galvas smadzeņu garozas mikrostrāvu mērījumi (MEG). Elektrofizioloģiskās diagnostikas metodes oftalmijā – elektroretinogrāfija ERG, elektrookulogrāfija EOG, redzes izsauktie potencāli VEP, multizonālās metodes ERG un VEP.

Praktiskā nodarbība: ERG, EOG un VEP mērījumu demonstrējumi.

Rakstisks kontroldarbs par 4. un 5. sadaļas jautājumiem, saturošs 2 teorijas jautājumus (ar uzsvaru uz acs nervu šūnu neirālo impulsu ģenerēšanu tumsas un laba apgaismojuma apstākļos un elektrofizioloģisko diagnostiku principiem un pielietojumiem oftalmijā).

Mehāniskā, magnētiskā iedarbe un augstas enerģijas kvantu iedarbe un atbildes uz starojumu un audu fizikālo īpašību izmantošana moderno tomogrāfijas diagnostiku principos.

Ultraskaņa. Ultraskaņas mijiedarbe ar audiem (absorbcija, laušana un izkliede, atstarošanās un frekvences nobīde, atstarojoties no kustošiem objektiem), audu akustiskā impendance. Ultraskaņas ģenerēšana un uztveršana, izmantojot vienkāršus un fāzē nobīdītus starotājus, fokusēšana, akustiskās lēcas, imersija. Dažādie skenēšanas veidi: A-amplitūdas, B-spožuma, D un M-skeni pseido-3D un kustošu objektu sonogrāfijai. Atstarojumu artefakti. Ultraskaņas starojuma frekvence, paketes garums, paketes ģenerēšanas frekvence – to ietekme uz aksiālo izšķiršanas spēju un fokusēšanas ietekme uz laterālo izšķiršanas spēju . Ultraskaņas diagnostiku un terapijas piemēri dažādās ārstniecības jomās. Ultraskaņas starojuma jaudas. Ultraskaņas diagnostika oftalmijā. Biometrija acs aksiālās ģeometrijas mērījumiem. 2D skeni acs patoloģiju izpētē. Ultraaugstās frekvences ultraskaņas iespiešanās dziļums acs audos. Ultraaugsto frekvenču biomikroskopija (UBM) acs priekšējā kambara segmentu diagnostikā. Doplera (krāsu) ultraskaņas princips, un tās pielietošana acs asinsvadu ģeometrijas un asinsrites vizualizēšanai. Rentgenogrāfiskās metodes. Rentgenu staru absorbcija mīkstajos audos, kaulaudos un kaulu minerālvielās, kontrastvielu lietošana rentgenogrāfijā. Ceļš no rentgenogrāfijas, fluorogrāfijas uz datora (CT) tomogrāfiju – 3D vizualizāciju. Starotāji un to jaudas modernajās rentgena ierīcēs, un sensori starojuma mērīšanai. 3D skenēšanas metodes – izvērstais stars, spirālveida. Datu uztveršanas, un matemātiskās apstrādes principi 3D datu iegūšanai. Pielietošanas piemēri dažādās ārstniecības jomās un oftalmijā. Kaulu audu minerālu blīvuma izmaiņa ar vecumu (samazināšanās vecumā – osteoporoze). Divu enerģiju fotonu rentgena starojuma izmantošana (DEXA) osteoporozes diagnostikā. DEXA salīdzinājums ar alternatīvām metodēm – ultraskaņu, kvantitatīvo datoru tomogrāfiju QCT, un citām metodēm. Šīs diagnostikas nozīme dzīves otrajā posmā, strauji mainoties hormonu līdzsvaram.

Magnētiskās rezonanses tomogrāfija MRI. Ūdeņraža atoma kodola magnētiskās īpašības, tā precesija ārējā magnētiskajā laukā. Protona Larmūra frekvence pie vairāku Teslu magnētiskā supravadošo magnētu lauka. Larmūra frekvences maiņa, ievedot papildus gradientu magnētisko lauku. Protonu spinu virziena maiņa (900, 1800) un to relaksācija spinu-režģa T1 un spinu-spinu T2 mijiedarbes rezultātā dažādos audu tipos (pārsvarā mīkstajos, kur rentgena absorbcija līdzīga). T1 un T2 karšu izmantošana audu diagnostikā, asins deoksidācijas pakāpes (BOLD efekts) mērīšanā. Funkcionālā fMRI – galvas smadzeņu garozas zonu aktivācijas mērīšana ārējas iedarbības rezultātā uz BOLD efekta pamata. fMRI izmantošana smadzeņu garozas redzes zonu aktivācijas diagnostikai.

Pozitronu emisijas tomogrāfija PET. Pozitronu ģenerācija cilvēka ķermenī pēc radioaktīvo marķeru ievadīšanas, un to lokalizācijas aktīvajās šūnās. Pozitronu un elektronu anihilācija, sapāroto starojuma kvantu rašanās, to enerģija, summārais moments, un šādu fotonu pāru sinhrodetektēšana un to ģenerācijas vietas cilvēka ķermenī fiksēšana. Izmantojamo radioaktīvo marķeru veidi dažādu patoloģiju diagnostikā, to sagatavošanas metodes. PET izmantošana funkcionālajai diagnostikai redzes zinātnē.

Dažādo tomogrāfijas veidu (konvencionālā rentgenogrāfija vs. CT, CT vs. MRI un PET un citas radioloģijas metodes) diagnostikas iespēju, piemērošanas iespēju, ekspluatācijas un izmaksu salīdzinājums.

Seminārs par redzes zinātnē un oftalmijā pielietotajām modernajām diagnostikas metodēm, ar pēdējā laika periodikā publicēto ziņojumu analīzi.

Gala tests (vairāku izvēļu tests) par visu kursa vielu, kuram radnieciski treniņa jautājumi ir LU e-kursa „Medicīniskā fizika” saturā .

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

J.H.Postlethwait, J.L.Hopson „The nature of life”,McGraw-Hill Publ.,HY, 1989. 820 p.

2.

B.Alberts, D.Bray, J.Lewis, M. Raff, K. Roberts, J.D.Watson „Molecural Biology of the Cell”, Garland Publ.,Inc. , HY$London, 1983, 1146p.

3.

M.J.Zigmond, F.E.Bloom, S.C.Landis, J.L.Roberts, L.R.Squire, Fundamental neuroscience. Academic Press, SanDiego, 1999, 1600p

4.

P.Apnis. Cilvēks. Nacionālais Medicīnas apgāds un Apgāds Jāņa sēta, Rīga,

5.

J.W.Kane, M.M.Sternheim, Life Science Physics., Ed. J. Viley&Sons, New York, 1980, 684p.

6.

Beutel, Kundel, Van Metter. Handbook of Medical Imaging. Vol.1. Physics and Psychophysics. SPIE Press: 2000.

7.

R.A.Wallace, J.L. King, G.P. Sanders. The Science of Life. 2nd ed. London: Scott, Foresman Company, 1986

8.

Волкештейн М.В. Общая биофизика. Москва, Наука: 1978

9.

T.T. Norton, D.A.Corliss, J.E.Bailey. The Psychophysical Measurement of Visual Function. Amsterdam, Butterworth Heinemann: 2002,

10.

S.E. Palmer. Vision Science: Photons to Phenomenology. Massachusetts Institue of Technology: 1999.

11.

V.V.Tuchin Ed. Handbook of Optical Biomedical Diagnostics. SPIE Press, 2002, 1083p

12.

H.R.Atta . Ophthalmic Ultrasound. Churchill Livingstone, NY, 1996, 71p.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

E-kursi Latvijas Universitāte. M.Ozoliņš „Medicīnas fizika”. LU WEBCT.

2.

Joseph P. Hornak. Basics of MRI. Online version: http://www.cis.rit.edu/htbooks/mri/

3.

„Neuron 5.9” Yale University, http://www.neuron.yale.edu/neuron/

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Mikrobioloģija

Kredītpunkti

4

Kopējais stundu skaits

64

Lekciju stundu skaits

42

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

22

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

Bakalaura 2

Priekšzināšanas

Šūnu bioloģija un ģenētika, organiskā ķīmija

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Medicīna. Mikrobioloģija

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Aija

Žileviča

140540 - 11803

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par mikroorganismiem un vīrusiem, to uzbūvi, funkcijām, izplatību dabā un cilvēka organismā, par mikroorganismu kontroli - sterilizāciju, dezinfekciju. Kursā tiks sniegtas pamatzināšanas par antibiotiskajām vielām un antimikrobiskajiem ķīmijpreparātiem, par mikroorganismu rezistenci pret tiem. Bez tam kursā tiks izskaidrots infekcijas process un organisma aizsardzības mehānismi pret patogēnajiem aģentiem, kā arī dota informācija par svarīgākajām cilvēka infekcijas slimībām.

REZULTĀTI

Kursā tiks apgūtas teorētiskās zināšanas par mikropasauli un iegūtas praktiskās iemaņas darbā ar mikroorganismiem, tas ir, bakterioskopijā un bakterioloģijā. Kursā tiks iegūtas zināšanas par praktiski pielietojamām mikroorganismu sensitivitātes un rezistences pret antimikrobiskajiem preparātiem noteikšanas metodēm. Kursā tiks saņemtas zināšanas par specifisko un nespecifisko imunitātes sistēmu, par svarīgāko infekcijas slimību patogenēzi, klīniku, profilaksi.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Lekciju un praktisko nodarbību apmeklējums ir obligāts. Studentiem ir jānostrādā 2 praktiskie darbi, jāatbild 13 izvēles testi, jāpiedalās 4 semināros, jāizstrādā kursa darbs un jāaizstāv, jānokārto gala pārbaudījums.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Vispārīgā mikrobioloģija

16

2.

Mācība par infekciju

4

3.

Imunoloģija

12

4.

Klīniskā mikrobioloģija

16

5.

Virusoloģija

16

KURSA SATURS

1. tēma

Vispārīgā mikrobioloģija

( lekcijas 8 stundas, praktiskie darbi 8 stundas, 4 kontroldarbi)

Ievads mikrobioloģijā, vēsture. Mikroorganismu klasifikācija. Tipisko un atipisko baktēriju, un sēņu morfoloģija un fizioloģija. Mikrobioloģiskā laboratorija. Bakterioskopiskās un bakterioloģiskās izmeklēšanas metodes. Tīrkultūras, to identifikācijas metodes. Mikroorganismi vidē. Mikroorganismu kontrole. Antibiotiskās vielas, rezistence pret tām.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

W. Levinson, E. Jawetz. Medical microbiology, immunology. Lange Medical Books, 2006,1-101.

2.

A. Žileviča. Metodiskie materiāli vispārīgajā mikrobioloģijā. LU, 2004., 1.-37.

PapildliteratūraPapildliteratūra

1.

P. M. Murray, G. S. Kobayashi, M. A. Pfaller, K. S. Rosenthal. Medical Microbiology, Mosby, 1994, 1-50.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

Journal of Clinical Microbiology and Infectious Diseases.

2.

Trends in Microbiology.

2. tēma

Mācība par infekciju

( lekcijas 2 stundas, seminārs 2 stundas, 1 kontroldarbs)

Jēdziens par infekciju. Infekcijas process, slimība. Patogēnie mikroorganismi, virulences faktori. Infekcijas avoti, pārnešanas ceļi, izplatība.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

A. Žileviča. Mācība par infekciju. 2004., 22 lpp.

2.

W. Levinson, E. Jawetz. Medical microbiology, immunology. Lange Medical Books, 2000, 26.-42.

3.

Papildliteratūra

1.

C. Mims, J. Playfair, I. Roitt, D. Wakelin, R. Williams. 1998. Medical Microbiology,Mosby, 9.-16., 83.-140.

2

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

Trends in Immunology

2.

3. tēma

Imunoloģija

( lekcijas 10 stundas, seminārs 2 stundas, 2 kontroldarbi)

Specifiskā un nespecifiskā organisma aizsardzība. Aizsardzības sistēmas.

Nespecifiskie humorālie un celulārie aizsardzības faktori. Antigēns. Antiviela. Orgāni un audi, kas realizē imūno atbildi. Humorālā, celulārā imūnā atbilde. Praktiskā imunoloģija.

Mācību pamatliteratūra

1

A. Žileviča. Mācība par infekciju. 2004., 22 lpp.

2

W. Levinson, E. Jawetz. Medical microbiology, immunology. Lange Medical Books, 2000,336.-406.

3

Papildliteratūra

1.

C. Mims, J. Playfair, I. Roitt, D. Wakelin, R. Williams. 1998. Medical Microbiology,Mosby, 47.-82.

2.

R. Nairn, M. Helbert. 2002. Immunology for medical students. Mosby, 19.-200.

3.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1.

Trends in Immunology

4. tēma

Klīniskā mikrobioloģija

( lekcijas – 14 stundas, semināri- 2 stundas, 4 kontroldarbi).

Stafilokoki, Streptokoki, Enterokoki, S. pneomoniae, N. meningitidis, N. gonorrhoeae. Nozokomiālās infekcijas. Zarnu imfekcijas. Anaerobās infekcijas. Mikobakteriozes. Acu infekciju ierosinātāji.Mikozes.

Mācību pamatliteratūra

1.

W. Levinson, E. Jawetz. Medical microbiology, immunology. Lange Medical Books, 2000, 85-99.

2.

P. R. Murray, E. J. Baron, J. H. Jorgensen, M. A. Pfaller, R. H. Yolken. Manual of Clinical Microbiology,. ASM Press, 2003,384-432 585-608.

3.

A.Žileviča. Nozokomiālās infekcijas. 2004. LU, 34 lpp.

4.

A.Žileviča. Nozokomiālā jeb slimnīcas infekcija. 2004. LU, 55 lpp.

5.

6.

Papildliteratūra

1.

E. W. Nester, D. G. Anderson, E. Roberts, N.N. Pearsall, M. T. Nester, Microbiology.2004, 521-545, 633-937.

2.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1

Journal of Clinical Microbiology and Infectious Diseases.

2.

Trends in Microbiology.

5. tēma

Virusoloģija

( lekcijas – 8 stundas, semināri- 8 stundas, 2 kontroldarbi).

Vīrusu vispārīgās īpašības.Virusu definīcija, uzbūve, reprodukcija, klasifikācija, epidemioloģija, pretvīrusu imunitāte. Respiratorās, enterālās , ar asinīm pārnestās vīrusu infekcijas. Lēnie, onkogēnie vīrusi. Prioni.

Mācību pamatliteratūra

1.

A.Žileviča. Vīrusu slimību laboratoriskā diagnostika. Lekcijas konspekts 5 lpp.

2.

W. Levinson, E. Jawetz. Medical microbiology, immunology. Lange Medical Books, 2000, 162-205, 206-283.

3.

P. R. Murray, E. J. Baron, J. H. Jorgensen, M. A. Pfaller, R. H. Yolken. Manual of Clinical Microbiology,. ASM Press, 2003, 1217-1252.

4.

A.Žileviča. Dzimta Picornaviridae.Lekcijas konspekts 5 lpp.

5.

A.Žileviča. Reovīrusi, Lekcijas konspekts ,4 lpp.

6.

A.Žileviča. Hepatīta B vīruss, Lekcijas konspekts, 6 lpp.

Papildliteratūra

1.

E. W. Nester, D. G. Anderson, E. Roberts, N.N. Pearsall, M. T. Nester, Microbiology.2004, 633-644.

2.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1

Journal of Clinical Microbiology and Infectious Diseases.

2.

Trends in Microbiology.

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Oftalmiskā optika II

Kredītpunkti

3

Kopējais stundu skaits

48

Lekciju stundu skaits

36

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

12

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

3

Priekšzināšanas

Oftalmiskā optika I (Fizi 3240)

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Fizika, optometrija un redzes zinātne

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Pēteris

Cikmačs

050253-10017

KURSA ANOTĀCIJA

Tiek apskatīti bifokālo un progresīvo lēcu optiskie un fizikālie pamati, šo lēcu pielietojumi presbiopijas korekcijā. Studenti apgūst anizometropijas un anizeikonijas optikas pamatus, lēcu radīto palielinājumu aprēķina metodes, kā arī anizeikonijas samazināšanas iespējas. Kursa beigu daļā studenti apgūst kontaktlēcu optikas pamatus. Apgūst sfērisko un torisko kontaktlēcu pielietojuma veidus ametropijas korekcijai izmantojot cietos un mīkstos gāzu caurlaidīgos lēcu materiālus.

REZULTĀTI

Studenti apgūst bifokālo un progresīvo lēcu koriģējošo lēcu pielietojuma optiskos pamatus. Studenti iemācās aprēķināt oftalmisko lēcu briļļu un relatīvos briļļu palielinājumus un apgūst anizeikonijas samazināšanas metodes. Studenti apgūst mīksto un cieto kontaktlēcu aprēķina metodes sfērisko ametropiju un astigmatsima korekcijai. Studenti iemācās noteikt kontaktlēcu radītās binokulārās problēmas.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Lekciju apmeklējums obligāts.

16 patstāvīgie praktiskie darbi par Oftalmiskās optikas II tēmām (30%)

Rakstiskais eksāmens, kas sastāv no 15 aprēķina uzdevumiem par visām Oftalmiskās optikas II tēmām. (70%).

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Bifokālās un trifokālās oftalmiskās lēcas.

6

2.

Progresīvo briļļu lēcu optiskie pamati.

4

3.

Anizometropijas optiskie pamati.

4

4.

Anizeikonija un attēlu palielinājums.

8

5.

Lēcas augstas pakāpes ametropiju korekcijai.

4

6.

Kontaktlēcu optiskie pamati.

10

7.

Semināri

10

8.

Testi.

2

KURSA SATURS

1.Temats. Bifokālās un trifokālās oftalmiskās lēcas. (Lekcijas 6 stundas; seminārs 2 stundas)

Daudzfokālo lēcu fizikālie parametri. Bifokālo lēcu attīstība. Bifokālo lēcu veidi, sakausētās bifokālās lēcas, viengabala bifokālās lēcas. Trifokālās lēcas. Bifokālo lēcu optiskie principi. Segmenta optiskā centra vertikālais novietojums. Segmenta optiskā centra horizontālais novietojums. Diferenciālais attēla novietojums un attēla lēciens. Attēla izplūšanas zona. Diferenciālais attēla novietojums lasīšanas līmenī.

2.Temats. Progresīvo briļļu lēcu optiskie pamati. (Lekcijas 4 stundas; seminārs 2 stundas)

Progresīvo lēcu darbības principi. Progresīvo lēcu attīstības vēsture. Redze caur progresīvajām un bifokālajām lēcām. Progresīvo lēcu stipruma pieaugums vertikālā virzienā. Progresīvo lēcu optiskā stipruma un kropļojuma cilindru izmaiņas horizontālā virzienā. Dažādie progresīvo lēcu tipi un priekšrocības ko tie dod briļļu nēsātājam.

3.Temats. Anizometropijas optiskie pamati. (Lekcijas 4 stundas; seminārs 2 stundas)

Anizometropijas definīcija. Problēmas, ko rada anizometropija. Horizontālais prizmatiskais efekts. Diferenciālais vertikālais prizmatiskais efekts lasīšanas līmenī.

4. Temats. Anizeikonija un attēlu palielinājums. (Lekcijas 8 stundas; seminārs 2 stundas)

Anizeikonijas etioloģija. Anizeikonijas nozīme. Lēcu briļļu palielinājuma formula un tās klīniskais pielietojums. Palielinājums briļļu un kontaktlēcu gadījumā. Briļļu palielinājums astigmatisma gadījumā. Relatīvais briļļu palielinājums refraktīvās un aksiālās ametropijas gadījumā. Korekcijas, ko izraksta pacientam, lai minimizētu inducēto anizeikoniju. Attēlu izmēru starpības mērījumi. Anizeikonijas lieluma noteikšana. Eikonisko lēcu lietošanas principi.

5. Temats. Lēcas augstas pakāpes ametropiju korekcijai. (Lekcijas 4 stundas)

Lēcas afakijai un augstas pakāpes hipermetropijai. Afakisko lēcu aprēķina metodes. Lēcas augstas pakāpes miopijai. Optiskās problēmas, ko rada lielo stiprumu oftalmiskās lēcas.

6.Temats. Kontaktlēcu optiskie pamati. (Lekcijas 10 stundas; seminārs 2 stundas)

Kontaktlēcu optikas atšķirības no briļļu lēcu optikas. Kontaktlēcu bāzes rādiuss. Kontaktlēcas kā biezas lēcas. Optiskā sistēma acs/kontaktlēca. In-situ un paplašinātās metodes kontaktlēcu uzdevumu risināšanai. Cietās kontaktlēcas uz sfēriskas radzenes. Cietās sfēriskās kontaktlēcas uz toriskas radenes. Mīkstās kontaktlēcas uz toriskās radzenes. Toriskās un bitoriskās kontaktlēcas. Paliekošais astigmatisms un tā korekcija ar mīkstajām un cietajām kontaktlēcām.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

M. Fanin, E. Troy. Clinical Optics. Butterworth Publ., 1987

2.

M.W.Fred. Optics, refraction and Contact lenses. American Academy of Ophthalmology. Sanfrancisko, USA, 1993.

3.

Brent MacInnis. Optics and Refraction. Mosby, 1994.

Papildliteratūra

1.

J.Z.Rozenblum. Optometrija. Izd. Hipokrat, S-Peterburg, 1996.

2.

M.Irvin. Clinical Refraction. Indiana, London, 1975.

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Oftalmiskā optika I3

Kredītpunkti

3

Kopējais stundu skaits

48

Lekciju stundu skaits

24

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

24

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

3

Priekšzināšanas

Ģeometriskā optika, optometriskie instrumenti I

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Fizika, optometrija un redzes zinātne

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Pēteris

Cikmačs

050253-10017

KURSA ANOTĀCIJA

Kursā studenti apgūst acu optikas optiskos un optometriskos pamatus. Kurss iepazīstina ar oftalmisko lēcu optiskajiem un fizikālajiem raksturlielumiem, ar lēcu pielietojumiem refrakcijas korekcijā, ar lēcu dažādajiem optiskajiem stiprumiem un to mērīšanas metodēm, ar lēcu biezuma aprēķināšanas metodēm un ar oftalmisko prizmu pielietojumu optometrijā. Kursā tiek analizētas oftalmisko lēcu aberācijas un to nozīme optometrijā.

REZULTĀTI

Studenti iegūst teorētiskās un praktiskās zināšanas par oftalmisko lēcu veidiem, to optiskajiem stiprumiem un pieraksta veidiem. Studenti apgūst lēcu biezuma aprēķina metodes, iemācās noteikt sfērisko, torisko un cilindrisko lēcu prizmatiskos efektus, prizmatisko efektu pieraksta veidus. Studenti iemācās sfērisko un torisko lēcu decentrēšanas metodes, māk noteikt redzes korekcijai nepieciešamās lēcas stiprumu atkarībā no lēcas novietojums acs priekšā. Studenti apgūst lēcu hromatisko un monohromatisko aberāciju aprēķināšanu.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Lekciju un pastāvīgo darbu apmeklējums ir obligāts.

16 patstāvīgie praktiskie darbi par Oftalmiskās optikas I tēmām (30%)

Rakstiskais eksāmens, kas sastāv no 35 aprēķina uzdevumiem par visām Oftalmiskās optikas I tēmām (70%).

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.

Oftalmisko lēcu fizikālie parametri. Sfēriskās , toriskās un cilindriskās lēcas.

3

2.

Oftalmisko lēcu optiskie parametri. Attēlu veidošanās sfēriskās, toriskās un cilindriskās lēcās.

4

3.

Lēcu optiskā stipruma definīcijas un noteikšana.

3

4.

Sakarība starp lēcas optisko stiprumu un lēcas biezumu.

3

5.

Oftalmiskās prizmas un lēcu prizmatiskais efekts.

3

6.

Lēcu decentrēšana.

3

7.

Ametropiju korekcija.

2

8.

Aberācijas un oftalmisko lēcu forma.

3

9.

Semināri.

12

10.

Testi.

12

KURSA SATURS

1.Temats.Oftalmisko lēcu fizikālie raksturlielumi. (Lekcijas 3 stundas)

Liekuma rādiuss. Lēcu veidojošās virsmas. Sakarība starp virsmu liekumu un virsmas refrakcijas optisko stiprumu. Lēcu virsmu mērīšana. Sfēriska lēcu virsma. Cilindrisku un torisku lēcu formas. Cilindru asu noteikšana. Rotācijas pārbaude. Krustoto cilindru īpašības. Sferocilindriskās lēcas. Cilindrisko lēcu raksturlielumu pieraksts un pāreja no vienas pieraksta formas uz citu. Toriskās lēcas. Torisku lēcu apzīmējumi.

2. Temats. Oftalmisko lēcu optiskie raksturlielumi. ( Lekcijas 4 stundas; seminārs 2 stundas)

Attēla veidošanās sfēriskās lēcās. Attēla veidošanās cilindriskās un toriskās lēcās. Štyurma konoīda veidošanās un izmēri. Astigmatisko attēlu veidošanās. Sfēriskais ekvivalents. Krustotie cilindri. Astigmatisms, ko rada lēcas noliece. Madoksa cilindrs un attēla veidošanās tajā.

3. Temats. Lēcu optiskā stipruma definīcijas un noteikšana. (Lekcijas 3 stundas; seminārs 2 stundas)

Vidējais optiskais stiprums. Aizmugurējā pola optiskais stiprums. Priekšējā pola optiskais stiprums vai neitralizējošais optiskais stiprums. Ekvivalentais optiskais stiprums. Efektīvais optiskais stiprums. Optiskā stipruma mērīšana ar rokas neitralizācijas metodi. Optiskais lēcu stipruma mērītājs, tā kalibrēšana, ieregulēšana un mērījumu kļūdas. Projekcijas lēcu mērītājs un automātiskais lēcu mērītājs.

4. Temats. Sakarība starp lēcas optisko stiprumu un lēcas biezumu. (Lekcijas 3 stundas; seminārs 2 stundas)

Sagitālā formula un aptuvenā biezuma aprēķināšanas formula. Formula, kas saista optisko stiprumu ar lēcas biezumu centrā vai lēcas malā. Biezuma aprēķins sfēriskām lēcām.

5.Temats. Oftalmiskās prizmas un lēcu prizmatiskais efekts. (Lekcijas 3 stundas; seminārs 2 stundas)

Prizmatiskais efekts. Prizmas refrakcijas stiprums .Prizmas stipruma mērvienības. Sakarības starp prizmu mērvienībām. Sakarība starp refrakcijas un nolieces leņķi. Prizmu neitralizācija. Prizmu ietekme uz acu kustību. Lēcu prizmatiskie efekti, Prentices formula., tās pielietojumi. Slīpie prizmatiskie efekti. Cilindrisko lēcu prizmatiskie efekti. Torisko lēcu prizmatiskais efekts.

6. Temats. Lēcu decentrēšana. (Lekcijas 3 stundas; seminārs 2 stundas)

Decentrētas lēcas. Decentrēšanas sakarības. Prizmatiskais efekts jebkurā sfēriskas lēcas punktā. Sfērisku lēcu decentrēšana. Cilindrisku lēcu decentrēšana. Torisku lēcu decentrēšana. Prizmu efektivitāte redzei tuvumā un tālumā. Risleja prizmas. Freneļa presprizmas.

7. Temats. Ametropiju korekcija. (Lekcijas 2 stundas).

Shematiskā acs. Emetropija un ametropijas. Akomodācijas tuvākais un tālākais punkts. Sfērisko ametropiju korekcija. Akomodācijas amplitūda un apgabals. Acu akomodācija un briļļu plaknes akomodācija. Akomodācija un efektivitāte anizometropija akomodācijas gadījumā. Akomodācija un efektivitāte astigmatisma gadījumā.

8.Temats.Aberācijas un oftalmisko lēcu forma. (Lekcijas 3 stundas; seminārs 2 stundas).

Hromatiskā aberācija un ahromātiskās lēcas. Hromatiskās aberācijas definīcija. Hromatiskā dispersija. Hromatiskā aberācija prizmās. Ahromātiskās prizmas. Monohromatiskās aberācijas. Sfēriskā aberācija, koma, slīpais astigmatisms, attēla liekums un attēla formas kropļojumi.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

M. Fanin, E. Troy. Clinical Optics. Butterworth Publ., 1987

2.

M.W.Fred. Optics, refraction and Contact lenses. American Academy of Ophthalmology. Sanfrancisko, USA, 1993.

3.

Brent MacInnis. Optics and Refraction. Mosby, 1994.

Papildliteratūra

1.

J.Z.Rozenblum. Optometrija. Izd. Hipokrat, S-Peterburg, 1996.

2.

M.Irvin. Clinical Refraction. Indiana, London, 1975.

Kursa autora paraksts :

Datums

Kursa nosaukums

Oftalmiskā optika I4

Kredītpunkti

4

Kopējais stundu skaits

64

Lekciju stundu skaits

46

Semināru, praktisko vai laboratorijas darbu stundu skaits

18

Kursa līmenis: 1-4 – bakalaura;

5-6 – maģistra; 7 – doktora;

T – tālākizglītības

3

Priekšzināšanas

Ģeometriskā optika, optometriskie instrumenti I

Zinātņu nozare vai apakšnozare

Fizika, optometrija un redzes zinātne

Ekvivalentais studiju kurss

KURSA AUTORS (-I)

Vārds

Uzvārds

Personas kods

Pēteris

Cikmačs

050253-10017

KURSA ANOTĀCIJA

Kursā studenti apgūst acu optikas optiskos un optometriskos pamatus. Kurss iepazīstina ar oftalmisko lēcu optiskajiem un fizikālajiem raksturlielumiem, ar lēcu pielietojumiem refrakcijas korekcijā, ar lēcu dažādajiem optiskajiem stiprumiem un to mērīšanas metodēm, ar lēcu biezuma aprēķināšanas metodēm un ar oftalmisko prizmu pielietojumu optometrijā. Kursā tiek analizētas oftalmisko lēcu aberācijas un to nozīme optometrijā.

REZULTĀTI

Studenti iegūst teorētiskās un praktiskās zināšanas par oftalmisko lēcu veidiem, to optiskajiem stiprumiem un pieraksta veidiem. Studenti apgūst lēcu biezuma aprēķina metodes, iemācās noteikt sfērisko, torisko un cilindrisko lēcu prizmatiskos efektus, prizmatisko efektu pieraksta veidus. Studenti iemācās sfērisko un torisko lēcu decentrēšanas metodes, māk noteikt redzes korekcijai nepieciešamās lēcas stiprumu atkarībā no lēcas novietojums acs priekšā. Studenti apgūst lēcu hromatisko un monohromatisko aberāciju aprēķināšanu.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Lekciju un pastāvīgo darbu apmeklējums ir obligāts.

16 patstāvīgie praktiskie darbi par Oftalmiskās optikas I tēmām (30%)

Rakstiskais eksāmens, kas sastāv no 35 aprēķina uzdevumiem par visām Oftalmiskās optikas I tēmām (70%).

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Paredzētais apjoms stundās

1.