Главная > Документ

1

Смотреть полностью

LR IZM

Augstākās izglītības departamentam

PIETEIKUMS

Studiju programmas akreditācijai

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā

adrese Raiņa blv.19, Rīga LV-1586, Latvija

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas

apliecības numurs nr.3341000218

Studiju programmas nosaukums Politikas zinātnes bakalaura studiju

programma

Studiju programmas kods 43310 06

Studiju programmas īstenošanas ilgums 3 gadi jeb 6 semestri pilna laika klātienes studijās

un apjoms 120 kredītpunkti

4 gadi jeb 8 semestri nepilna laika neklātienes studijās

120 kredītpunkti

Prasības uzsākot studiju apguvi Atestāts par vidējo izglītību

Piešķiramais grāds Sociālo zinātņu bakalaura grāds Politikas zinātnē

Studiju programmas īstenošanas vieta LU Sociālo zinātņu fakultāte

un veids pilna laika klātienes studijas

nepilna laika neklātienes studijas

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru Daina Bāra, studiju programmas

augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi direktore

kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

LU SZF dekāns, Inta Brikše

Studiju programmas direktore, D. Bāra

Saturs

Latvijas Universitātes Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija

Studiju programmas akreditācijas kopija

Studiju programmas apstiprinājumi

Politikas zinātnes bakalaura akadēmisko studiju programmu

pašnovērtējuma ziņojums........................................................................................................8

1. Politikas zinātnes studiju programmas raksturojums..............................................................9

1.1. Mērķi un uzdevumi..........................................................................................................9

1.2. Studiju programmas organizācija..................................................................................11

1.3. Studiju programmas praktiskā realizācija......................................................................13

2. Vērtēšanas sistēma................................................................................................................14

3. Studenti.................................................................................................................................15

4. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls...................17

5. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums..............................19

6. Ārējie sakari..........................................................................................................................20

7. Programmas kvalitātes novērtēšana......................................................................................22

8. Programmas stipro un vājo pušu, attīstības iespēju un realizācijas grūtību analīze.............23

Pielikumi

1. pielikums Politikas zinātnes bakalaura studiju plāns

jaunā programma 2005./2006.ak.gadam un 1998./1999.ak.gadam.....................25

2. pielikums Politikas zinātnes bakalaura studiju programmu kursu apraksti..........................30

3. pielikums Akadēmiskā personāla saraksts..........................................................................181

4. pielikums Akadēmiskā personāla dzīves un darba gājums.................................................185

5. pielikums Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas, mācību literatūra un projekti.234

6. pielikums Programmas izmaksas........................................................................................240

7. pielikums Citu augstskolu bakalauru studiju programmu politikas zinātnē apraksti.........243

8. pielikums Akadēmiskās atsauksmes par politikas zinātnes studiju programmu................264

9. pielikums Darba devēja atsauksmes...................................................................................267

10. pielikums Studentu studiju iespējas ārzemēs apmaiņas programmas ietvaros.................271

11. pielikums Politikas zinātnes studiju programmas aptaujas anketas.................................273

Studentu aptaujas anketas.................................................................................274

Absolventu aptaujas anketas.............................................................................276

Darba devēju aptaujas anketas..........................................................................277

Rezultāti............................................................................................................278

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Sociālo zinātņu fakultāte

POLITIKAS ZINĀTNES BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Studiju programma akreditēta 02.09.1999.

Programmas kods 44312

Studiju programmas direktore:

bakalaura studiju programma

asoc.prof., Dr.sc.pol. Daina Bāra

Apstiprināts

Politikas zinātnes nodaļas

Studiju padomes sēdē 24.februārī 2005.gadā

Protokola Nr. 1

Padomes priekšsēdētāja:

...................................................

Apstiprināts

LU SZF Domes sēdē 18.aprīlī 2005.gadā

Protokola Nr.5

Domes priekšsēdētājs:

...................................................

IEVADS.

Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Akreditācijas komisija 1999. gada 2.septembrī pieņēma lēmumu par Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas akreditāciju.

Politikas zinātne, kas Latvijā sāka veidoties un attīstīties 1980-to gadu beigās, ir kompleksa zinātne par politiku un visām tās izpausmes formām, tā integrē un sintezē arī citu zinātnes nozaru pētījumu rezultātus un secinājumus par politiku. Politikas zinātnes mērķis ir izzināt politikas būtību, izpētīt sabiedriskos procesus un attiecības, politisko struktūru elementu savstarpējās attiecības un mijiedarbību, noteikt sabiedrības attīstības tendences un likumsakarības, prognozēt tālākas attīstības perspektīvas. Pēdējo gadu laikā, īpaši pēc akreditācijas 1997.gadā, Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēji daudz darījuši, lai ne tikai attīstītu zināšanas un analītiskās iemaņas, bet lai ar to palīdzību veicinātu brīvas un nobriedušas personības veidošanos.

Politikas zinātne tiek iedalīta: 1) teorētiskajā (akadēmiskajā) un 2) lietišķajā (pielietojamā). Latvijas Universitātes (LU) Politikas zinātnes nodaļa tomēr galveno vērību pievērš politikas teorētiskam studijām un īsteno akadēmisko programmu.

LU Politikas zinātnes nodaļas pašvērtējums sniedz politikas zinātnes bakalaura studiju programmas koncentrētu aprakstu un analīzi, kā arī novērtē studiju procesu un iezīmē turpmāko darbību trīsgadīgās programmas īstenošanā un pilnveidošanā. Pašvērtējuma ziņojums ir sagatavots un apspriests Politikas zinātnes nodaļas studiju padomes sēdē 2005.gada 24.februārī.

Pēdējo gadu laikā LU Politikas zinātnes nodaļas loma ir nostabilizējusies un pieaugusi, pateicoties akadēmiskās un pētnieciskās dzīves attīstībai un arī sabiedrības aktīvajam pieprasījumam pēc politisko procesu teorētiskas analīzes un prognozēm un augošajam studentu skaitam politikas zinātnes programmās Latvijas augstskolās.

  1. POLITIKAS ZINĀTNES BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS

    1. MĒRĶI UN UZDEVUMI

Kopš Politikas zinātnes studiju programmas izveidošanas, nodaļas docētāji par savu mērķi programmas realizācijai izvirzīja – sagatavot augsti akadēmiski un profesionāli izglītotus politikas zinātnes speciālistus, kas ir spējīgi darbam visu līmeņu valsts iestādēs (Saeimā, ministrijās, valsts kancelejā), privātajās struktūrās (bankās, konsultāciju biznesā, firmās), pašvaldībās un politiskajās organizācijās, kā arī sagatavot politisko procesu analītiķus valsts varas, sabiedriskajām, zinātniskajām, masu informācijas institūcijām, sociālo un politisko zinātņu pasniedzējus dažādām izglītības iestādēm, valsts un privāto firmu darbiniekus sakariem ar valsts iestādēm, presi un sabiedrību. Kopš tā laika kad Latvijas Republika uzsāka konsekventu politiku par iestāšanos NATO un ES, Politikas zinātnes nodaļa par ļoti būtisku uzdevumu izvirzīja nodrošināt studentiem iespējas apgūt zināšanas, kas ir saistītas ar Eiropas telpu un ES darbību. Šo izvirzīto uzdevumu nodaļas akadēmiskais personāls konsekventi risina.

Lai sekmīgi īstenotu izvirzītos mērķus, Politikas nodaļas docētāji izvirzīja sekojošus uzdevumus:

  1. Nodrošināt akadēmisko un profesionālo zināšanu un prasmju apguvi politikas zinātnē un citās ar to saistītajās disciplīnās.

  2. Sekmēt vienlaicīgu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu attīstību mācību procesa gaitā, tādējādi sagatavojot studentus efektīvai un ātrai iesaistei profesionālajā karjerā un konkurencei darba tirgū, veidojot studentos prasmi izmantot studiju procesā iegūtās zināšanas problēmu identificēšanā un risināšanā.

  3. Radīt labvēlīgus nosacījumus studentu zinātniskajai un praktiskajai darbībai, veicinot vispārējā kultūras līmeņa paplašināšanu un profesionālo zināšanu kvalitatīvu apguvi.

  4. Pielietojot jaunas pasniegšanas metodes, attīstīt studentu spējas patstāvīgi apgūt, kritiski analizēt un pielietot iegūtās zināšanas

  5. Nodrošināt augstu apmācības līmeni, veicināt studentu un absolventu veiksmīgu iesaistīšanos starptautiskajās institūcijās un starptautiskās kompānijās.

  6. Attīstīt studentu iemaņas mūsdienu informācijas tehnoloģiju lietošanā.

  7. Nodrošināt studiju procesu ar augsti kvalificētiem mācību spēkiem, iesaistot mācību procesā gan vieslektorus no rietumu augstskolām, gan piesaistot speciālistus un ekspertus no Latvijas valsts institūcijām

  8. Sniegt iespēju studentiem apgūt zināšanas partneruniversitātēs.

Politikas zinātnes bakalaura studiju programma ir bāzēta uz politikas zinātnes apakšnozaru: politikas teorijas, salīdzināmās politikas, starptautiskās politikas, publiskās administrācijas un politikas pētniecisko metožu līdzvērtīgu apguvi. Ņemot vērā Latvijas straujos attīstības tempus un jaunās vajadzības ar 2003. gadu Politikas zinātnes nodaļā tika pieņemts lēmums – veidot un paplašināt specializāciju starptautiskajā politikā un publiskajā pārvaldē un politikā, kas tika uzsākta 2004./2005.akad.gadā. Šāds lēmums tika pieņemts arī tāpēc, ka ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību starptautiskās politikas teorētisko jautājumu apgūšanai, starptautiskās politikas tendenču izzināšanai un noteikšanai, kā arī strauji pieaug pieprasījums pēc ekspertiem starptautiskajā politikā un publiskajā pārvaldē.

Jāatzīst, ka kopumā politikas zinātnes studiju praksei ir jāmainās gan atbilstoši procesiem pasaulē un Eiropā, gan arī atbilstoši Latvijas politiskajam procesam. Bakalaura studiju programmas mērķi, kā jau iepriekš atzīmēts, pamatā paliek tie paši, bet tie tiek papildināti atbilstoši jaunajām prasībām.

Turpmākie uzdevumi lielā mērā būs saistīti ar izmaiņām starptautiskajā vidē un Latvijas vietu tajā, līdz ar to būs gan jāturpina politikas teorijas studijas, gan jāsāk orientēties uz citām politikas praktiskajām studiju jomām. Tāpēc nodaļa par svarīgu uzskata, ka jānostiprina politikas zinātnes studijas sociālo zinātņu studiju kontekstā un jāveicina programmu realizācija integrētā zinātņu nozaru vidē.

Tāpat Politikas zinātnes nodaļa uzskata, ka jāveic esošo kursu saturu transformācija, atbilstoši pasaules un Eiropas politikas zinātnes studiju virzieniem un izmaiņām un jāpaplašina jaunu kursu ieviešanā B daļā, ko nodaļa cenšas jau darīt jaunajā trīsgadīgajā programmā, bet to darot, par pamatu atstājot politikas zinātnes programmai noteiktos standartus, rietumu augstskolu un savu iepriekšējo pieredzi.

    1. POLITIKAS ZINĀTNES BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA

Politikas zinātnes bakalaura studiju programma tiek realizēta atbilstoši LU noteiktajai studiju programmu realizācijas kārtībai un attīstīto valstu līdzīgām programmām. Programmu veidojot tika apzinātas vairākas partneruniversitātes, kā arī izpētītas rekomendācijas par Boloņas deklarācijas ieviešanas pieredzi (piemēram, Eiropas Politikas zinātņu asociācijas konference, 2003., Edinburga).

Pašnovērtējuma periodā bakalaura studiju programmā nav notikušas kardinālas izmaiņas pamatstudijās, tomēr nekādā ziņā programma nav sastingusi. Bakalaura studiju programmas attīstībā ir konceptuāli pabeigts darbs pie trīsgadīga programma realizācijas modeļa. Programmā kvantitatīvas un kvalitatīvas izmaiņas ir notikušas A daļa un īpaši B daļā. Bakalaura studiju programmā obligātie A daļas kursi (pēc kredītpunktu skaita) veido 50 % no studenta studiju apjoma, obligātās izvēles B daļas kursi sastāda vismaz 40% no studiju apjoma un 10% brīvās izvēles C daļa.

SALĪDZINĀJUMS

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas

2005.gada (trīsgadīgā apmācība) un 1999.gada (četrgadīgā apmācība )

Kursa nosaukums

2005.

Kr/p

Kursa nosaukums

1999.

Kr/p

Ievads studijās

2

Ievads politikas zinātnē

4

Politikas teorija

4

Politikas teorija

6

Politisko ideju vēsture

4

Politisko ideju vēsture

2

Kvantitatīvās metodes

4

Kvantitatīvās metodes

4

Ievads salīdzināmā politikā

4

Ievads salīdzināmā politikā

4

Latvijas politika (politiskā sistēma)

4

Latvijas politika un vēsture

6

Ievads starptautiskajā politikā

4

Ievads starptautiskajā politikā

4

Reģionālā drošības politika

4

Reģionālā drošības politika

4

Publiskā administrācija

4

Publiskā administrācija

4

Politikas analīze

4

Politikas analīze

4

SPSS

2

SPSS

2

Tiesību pamati

4

Tiesību pamati

4

Ievads masu komunikācijā

4

Ekonomikas teorijas pamati

4

Ievads socioloģijā

2

Svešvaloda

2

Reģiona politiskā vēsture (Bdaļa)*

4

Bakalaura darbs

10

Politiskās ideoloģijas (Bdaļa)*

4

Vēlēšanu analīze (B daļa)*

4

Politiskās elites (B daļa)*

2

Sociālā politika (B daļa)*

4

Valsts varas institūcijas

4

Sociālā stratifikācija (B daļa)*

4

Vēlēšanu sistēmas un parlamentārisms

4

Saskarsme un retorika

2

Kopā:

70

(bez bakalaura darba 20 kr/p)

78

Pašnovērtējuma periodā no 1999.gada līdz 2005.gadam izmaiņas ir skārušas studiju programmu, par ko minēts jau iepriekš un tās vispirmām kārtām saistītas ar obligāto un izvēles kursu proporcijām, pārejot no četrgadīgās studiju apmācības uz trīsgadīgo. Obligāto kursu (A daļa) apjoms bakalaura programmā samazinājies no 78 līdz 60 kredītpunktiem, bet īpatsvars praktiski palicis nemainīgs. Jaunajā programma atšķiras arī tas, ka bakalaura darbs tiek pilnībā integrēts A daļā un tas dod 10 kredītpunktus. Ir palielinājies B daļas kursu īpatsvars, kas dod lielākas iespējas pastiprinātai specializācijai. Atsevišķi kursi, ņemot vērā studiju padomes un arī studentu ieteikumus tika apvienoti un iekļauti citos kursos, lai novērstu atkārtošanos, piemēram, Valts varas institūcijas, Vēlēšanu sistēmas un parlamentārisms, kuru tēmas tika iestrādātas tādos kursos, kā piemēram, Ievads politikas zinātnē, Latvijas politikā, Politikas teorijā un Vēlēšanu analīzē. Arī tēmas no kursa Saskarsme un retorika tika iestrādātas kursos Sabiedriskās attiecības un Publiskā uzstāšanās. (Ar * apzīmētie kursi 2004.gadā ir B daļā)

Atkārtotai akreditācijai 2005.gadā sagatavotās bakalaura programmas atšķirības un iezīmes:

1999.

2005.

Programmas apjoms

160 kredītpunkti

120 kredītpunkti

Programmas īstenošanas ilgums (PL)

4 gadi (8 semestri)

3 gadi (6 semestri)

Studiju specializācija

Praktiski nebija izdalīta (3 gadus tika realizēta apakšprogramma starptautiskajās attiecībās

3 specializācijas, sākot no 4.semestra

Attiecīgajā periodā politikas zinātnes nodaļa uzsāka aktīvu pāreju uz regulārām semināru nodarbībām apmācības procesā, lai nodrošinātu lielāku studentu aktivitāti un motivāciju individuālajām studijām. Šis studiju organizācijas veids palielina individuālā darba iespējas un nostiprina tiešu sadarbību ar pasniedzēju. Un studenti pozitīvi novērtējuši regulāru semināru ieviešanu, kas nodrošina individuālu tiešu un intensīvu sadarbību ar docētājiem.

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas realizācijas plāns kopumā atbilst nodaļas mērķiem – nodrošināt absolventu konkurences spēju darba tirgū un veicināt absolventu iekļaušanos akadēmiskajā studiju un pētniecības procesā.

Politikas zinātnes nodaļa iepriekšējā gadā ir sākusi nopietni domāt un novērst draudus, kas saistīti ar mācību spēku resursiem, lai tuvākajā laikā programma nevajadzētu izjust mācību spēku trūkumu, ka savukārt varētu novest pie studiju kvalitātes pazemināšanās un individuālās studentu un pasniedzēju sadarbības samazināšanās. Taču šos pasākumus būs iespējams veikt tikai balstoties uz ieņēmumiem, ko nodrošina studentu studiju maksas. Valsts dotācija ne tikai studiju programmu attīstībai, bet pat to kvalitatīvai realizācijai mūsdienu prasību līmenī ir neadekvāta, turklāt LR IZM politika iezīmē draudus, ka tā vēl vairāk var tikt samazināta.

1.3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA

Politikas zinātnes studiju programmā teorētiskās studijas tiek kombinētas ar studentu patstāvīgo darbu, darbu semināru nodarbībās un aktīvām grupas diskusijām, studentu pašu pētniecisko projektu prezentāciju un analīzi auditorijā un teorētisku un praktisku rakstu darbu (referātu un eseju formā)

Teorētiskajās nodarbībās dominē trīs galvenās mācību metodes: lekcijas, grupu darbs semināros un diskusiju metode, bet vēl jo plaši tiek izmantotas arī tādas formas, kā testi, referāti, esejas, “ mini” konferences, komandas darbs, lietišķās spēles, individuālais darbs (projekts), darbs datorklasēs.

Līdztekus tradicionālajām pasniegšanas metodēm savu pielietojumu gūst E-kursu modeļi, studiju materiālus pasniedzēji publicē arī interneta lapā. Perspektīvā to loma jāpalielina ne tikai kā papildinājums mācību grāmatu, uzdevumu krājumu materiālam, bet arī kā operatīva studentu zināšanu pārbaudes forma.

Bieži vien praktiskajās nodarbībās tiek izmantoti arī projekta metodes elementi. Lekcijās tiek sniegtas dažādas teorētiskās nostādnes, semināros problēmjautājumi tiek izstrādāti grupās un individuālajos projektos. Lekciju kursi tiek izstrādāti visai studiju programmai, tajos norādīti temati, stundu skaits, prasības un iespējamo kredītpunktu saņemšanas skaits, obligātā un ieteicamā literatūra. šādas informācija ir pieejama informatīvajos avotos, t.sk., interneta mājas lapā un tas ļauj studentiem pilnvērtīgāk plānot savu laiku un izprast katra lekciju kursa ievirzi.

Veidojot bakalaura studiju trīsgadīgo programmu par pamatu tika ņemti politikas zinātnes programmas standarti, LU ieteikumi un iepriekšējā programma. Tika izveidoti jauni kursi, kas iezīmē jauno sabiedrības un valsts attīstības pakāpi un arī situāciju darba tirgū.

Tāpat kā citās Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmās, pētnieciskā darba izvērsumam iepriekšējos akadēmiskajos gados būtiski traucē līdzekļu trūkums, jo atskaitījumi no programmas LU centralizētajos līdzekļos daudzkārt pārsniedz tos resursus, kurus programma saņem atpakaļ. Tāpēc mācību spēki ir ļoti noslogoti akadēmiskajā darbā, bet līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams pieņemt darbā adekvātu asistentu skaitu. No 2002./2003.ak.g. tika pilnībā ieviesta lekciju/semināru grupu sistēma visos A daļas kursos, kas būtiski ietekmēja studiju darba kvalitāti un docētāju noslodzi.

Studiju noslēgumā jāaizstāv bakalaura darbs, kas ir oriģināls pētnieciska rakstura akadēmiskais pētījums. Trešajā gadā studenti izstrādā un aizstāv kursa darbu. Bakalaura darba temats jāizvēlas piektajā semestrī un semestra beigās ir jāaizstāv iestrāde, tādējādi studentiem ir iespēja vairāk konsultēties ar zinātniskiem vadītājiem un ekspertiem, izmantojot materiālus, kas iegūti teorētiskās studiju laikā.

Iespēju robežās mācībspēki savos pētnieciskos projektos iesaista studiju programmas studentus (vairāk gan tas attiecas uz maģistra un doktorantūras), īpaši to dara prof. Ž.Ozoliņa un asoc. profesore D.Bāra. Tas veicina politikas zinātnes akadēmiskās vides attīstību un veido personisko kontaktu attīstību starp mācībspēkiem un studentiem. Piemēram, no 2000.- 2005. gadam turpinājās NORDBALT projekts ar Tartu (Igaunija) un Upsalas (Zviedrija) universitātēm.

Studiju programmas ietvaros studentiem radīta iespēja mācīties apmaiņas programmās Eiropas augstskolās vai apmeklēt nodarbības un atsevišķus lekciju kursus Eirofakultātē.

LU Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas studentu studiju iespējas ārzemēs apmaiņas programmas ietvaros

Valsts

Augstskola

Finansējums

Francija

Lionas universitāte

Politikas zinātnes institūts Marseļā

Erasmus programma

Vācija

Greifsvaldes universitāte

Brēmenes universitāte

Maincas universitāte

Minsteres universitāte

Erasmus programma

Erasmus programma

Somija

Turku universitāte

Erasmus programma

Polija

Ščecinas universitāte

Erasmus programma

Beļģija

Briseles Brīvā universitāte

Erasmus programma,

Zviedrija

Uppsalas universitāte

Gēteborgas universitāte

Erasmus programma

Čehija

Prāgas universitāte

Erasmus programma

2. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmā galvenās studentu zināšanu novērtēšanas formas ir rakstiskie eksāmeni kursu noslēgumā; kā arī semināri, diskusijas, patstāvīgo (individuālo vai grupas) darbu prezentācijas, projektu aizstāvēšanas, akadēmiskas ievirzes rakstu, pētniecības projektu, konferencēs lasīto referātu vērtējumi. Vairumā kursu atzīme veidojas kumulatīvi ar t.s. “uzkrāto punktu” metodi – studenti semestra sākumā tiek iepazīstināti ar prasībām jeb darbu sarakstu, kas veicami kursa apguvei semestra laikā. Katram darbam ir noteikts “punktu svars” procentuāli un kopsummā tas veido 100% un punktu skalā tam atbilst vērtējums 10. Visiem studiju kursiem tiek piemērotas vienotas prasības

Programmu apguvi noslēdz attiecīgi – bakalaura darba aizstāvēšana, kas ir svarīgs posms grāda iegūšanai. Ir izstrādāti arī vērtēšanas kritēriji.

Visos kursos zināšanas tiek vērtētas ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Studentu darba novērtējumā būtiska loma arī ir novērtējuma pamatojumam un analīzei, tāpēc nodaļa praktizē, ka arī pēc rakstiskajiem eksāmeniem tiktu plānots laiks, kur pasniedzēji satiekas ar eksaminētajiem studentiem, lai sniegtu komentārus par rakstu darbiem, ieteiktu, kam turpmākajā studiju procesā būtu jāpievērš lielāka uzmanība utt.

Eksāmenos un ieskaitēs studentiem jādemonstrē kursa akadēmisko atziņu izpratne to sistēmiskā izklāstā pārbaudes darbos un testos, kā arī radošā patstāvīgā darbā eseju sagatavošanā. Liels uzsvars apmācības procesā tiek likts uz studentu patstāvīgo darbu, kas ne tikai nostiprina iegūtās zināšanas, bet arī veicina daudzu nozīmīgu prasmju un iemaņu izveidi. šāda metode piedāvā adekvātu gala vērtējumu, kā arī veicina studējošo regulāru un sistemātisku darbu. Tāpēc arī ļoti liela uzmanība tiek pievērsta kursa un bakalaura darba izstrādei.

Pirmās nodarbības laikā mācībspēka obligāts pienākums ir informēt studentus par prasībām, kas jāizpilda, lai sekmīgi apgūtu konkrēto kursu un nokārtotu pārbaudījumu. Par tradīciju izveidojies tas, ka kursu programmas pasniedzēji apspriež ar studentiem, uzklausa viņu intereses un vēlmes un atbilstoši programmu modificē vai papildina. Visas prasības ir jānorāda arī kursa programmas aprakstā.

  1. STUDENTI

Imatrikulācija politikas zinātnes bakalaura studiju programmā notiek atbilstoši LU Imatrikulācijas noteikumiem, konkursa kārtībā. Pamatstudijās konkurss visus gadus kā parasti ļoti augsts, īpaši uz budžeta vietām. Mazāks ir konkurss uz nepilna laika neklātienes studiju vietām

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas studentu skaits un absolventu skaits

gads

studentu skaits (uzņemti)

gads

absolventu skaits

2000./01.

79

2000.

83

2001./02

78 (PL) +38 (NLN) = 116

2001.

77

2002./03.

95 (PL) + 36 (NLN) = 131

2002.

83

2003./04.

89 (PL) + 41 (NLN) = 130

2003.

71

2004./05.

85 (PL) + 31 (NLN) = 116

2004.

81

2002.gada pavasara semestrī Politikas zinātnes nodaļa bakalaura programma pārņēma Rīgas Humanitārā institūta studentus - 153 pilna laika un 36 nepilna laika neklātienes.

Bakalaura studiju programmā tika praktizēts eseju konkurss, lai nodaļa izvērtētu reflektantu atbilstību studiju prasībām. Lai gan nodaļa uzskatīja, ka tas ir jāsaglabā, jo vidusskolas mācību programmā nav atbilstošu priekšmetu un galvenais eksāmeni, kas varētu dot adekvātu novērtējumu, tomēr no 2005./2006.akad.gada būs uzņemšana pēc centralizētajiem eksāmeniem.

Valsts budžeta vietu skaits tiek noteikts atbilstoši valsts dotācijas piešķīrumam un tā sadalījumam LU, maksimālais studentu skaits bakalaura studiju programmā par valsts līdzekļiem bija – 100, bet kopā bakalaura studiju programmā gadā vidēji studēja 500 studentu. Tuvākajos gados nav plānots palielināt studentu skaitu, jo nepietiekamā pasniedzēju skaita dēļ nav iespējams studijas realizēt paralēlās grupās un studentu skaita palielinājums vienā grupā varētu būtiski apdraudēt studentu pašrealizācijas iespējas semināros un iespējas konsultēties ar pasniedzējiem.

Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā notiek tikšanos un pārrunu ar programmas vadību un mācībspēkiem veidā, kā arī rīkojot studentu aptaujas un analizējot to rezultātus. Tomēr programmai būtu nepieciešami arī dziļāki tirgus pētījumi, kuriem arī augsto atskaitījumu dēļ LU nav pietiekamu resursu, bet LU kvalitātes vērtēšanā nesniedz ne metodisku, ne finansiālu atbalstu.

Nodaļa izvērtē gan fakultātes elektroniski veiktās kursu novērtēšanas aptaujas, kas studentiem tiek organizētas katra semestra pēdēja studiju nedēļā, gan arī atsevišķas aptaujas par studiju organizāciju, apmierinātību ar studiju saturu, vidi utt., tiek regulāri veiktas ekspertu intervijas ar profesionālās vides pārstāvjiem. Studiju programmu realizācijas metodes un kvalitāte tiek regulāri apspriesta nodaļas sēdēs.

Katru akadēmisko gadu pasniedzēji arī paši aptaujā savus kursa studentus. Kopumā studenti ir apmierināti ar studiju programmu. Pozitīvi tiek vērtēts tas, ka ir “visaptverošs ieskats politikas zinātnē”, “vispusīgi priekšmeti, zinoši pasniedzēji”, “izvēles iespējas”, “lekciju kursi, kuriem ir praktiska ievirze” un ka studiju programma “acīmredzami tā kļūst plašāka”. Kā trūkumus studenti min to, ka studiju slodze pirmajos kursos ir ļoti liela, “semināros un praktiskajās nodarbībās nav pietiekami mazas grupas”, “trūkst grāmatu” , “nav vienādas prasības”, daļa studentu norādījuši, ka vairāk būtu nepieciešama praktiska ievirze. Studenti norāda, ka vairāk “vajadzētu diskusiju”, fakultāte varētu “garantēt prakses laiku un vietu”, vairāk vajadzētu “stāstīt par realitāti, kas Latvijā ne vienmēr ir tāda, kā raksta grāmatās”, vairāk diskusijas ar praktiķiem – politiķiem.

Kopumā aptauja uzrādīja iepriekšējos gados vērotās tendences – studentu pieprasījumu pēc individualizētākas studiju sistēmas, lielākas praktisko zināšanu ieguves iespējas. Lai novērstu šos trūkums izšķirošais nosacījums ir finansu resursi, jo valsts piešķirtais finansējums nav pietiekams.

Pozitīvi, ka studenti aktīvāk sākuši interesēties par kursu novērtējumu rezultātiem un arī aktīvāk piedalās aptaujās, tomēr ne vienmēr elektroniskajā kursu novērtējumā dalībnieku skaits ir pietiekams, lai datus varētu uzskatīt par pietiekami reprezentatīviem, lai šos datus varētu izmantot darba samaksas noteikšanā utt.

Ar iegūtajiem aptauju rezultātiem tiek iepazīstināti mācībspēki. Tāpat tie tiek izmantoti, lai izvērtētu kursu lomu un vietu programmā.

Tāpat kā iepriekšējos gadus par problēmu izvēršas parādība, ka studenti nespēj studiju programmu realizēt atbilstoši pilna laika klātienes studiju darba plānojumam, jo gandrīz visi strādā un līdz ar to nevar veltīt pietiekami daudz laika studijām.

Sociālo zinātņu fakultātes izveidošana un telpu remonts ir uzlabojuši studiju apstākļus, kā arī sekmējuši studentu piederības sajūtas veidošanos savai fakultātei. Studentu pārstāvji piedalās arī nodaļas darbā. Konsultācijas programmas studentiem par studiju programmas realizāciju nodrošina studiju padomnieks un programmas direktors, kas gan tiekas ar studiju kursu grupām, gan arī konsultē individuāli. Ļoti daudz problēmu studentiem saistās ar nespēju atbilstoši LU noteikumiem samaksāt studiju maksu. Pēdējā gada laikā studenti ir visai neapmierināti ar LUIS sistēmas darbību un to, ka LUIS kursu katalogā nav pilnīgu kursa aprakstu (kas izskaidrojams ar to, ka kursa pieteikuma veidlapas neatbilst reālajam studiju procesam, jo tajos nav paredzēta vieta, piemēram, kalendārajam kursa realizācijas plānam, pārbaudījumu darbu raksturojumiem, semināru plāniem utt.).

Studiju procesam būtisku atbalstu sniedz Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas attīstība. Pēdējo gadu laikā būtiski ir papildināts bibliotēkas fonds, un studenti ir nodrošināti ar literatūru specialitātē un svarīgākajiem komunikācijas zinātnes žurnāliem. Tomēr bakalaura studenti par trūkumu min to, ka bibliotēkā daudzas grāmatas ir tikai dažos eksemplāros.

  1. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS UN ADMINISTRATĪVAIS PERSONĀLS

2004./2005. akadēmiskajā gadā Politikas zinātnes nodaļas akadēmiskā personāla sastāvā (pamatdarbā) ir 10 docētāji un 3 administratīvā personāla darbinieki. Bakalaura studiju programmas pamatkursus lasa pasniedzēji ar doktora (7) grādu, no tiem divi (2) ir profesori, (3)asociētie profesori un docenti (2). Lai nodrošinātu pilnvērtīgu programmas īstenošanu, tiek piesaistīti speciālisti (kopējais saraksta seko).

Programmā ir iesaistītie arī pasniedzēji uz līgumu pamata un lektori no Eirofakultātes. Bakalaura studiju programmas realizācijā visu pārrakreditācijas tika un tiks iesaistīti arī Eirofakultātes docētāji. Studiju programmu nodrošināšanā svarīga loma ir sadarbībai ar politikas zinātne profila programmām un atsevišķiem augsti kvalificētiem docētājiem ārpus Latvijas. Katru gadu tiek iesaistīti arī Fulbraita stipendiāti no ASV, atskaites periodā tika docēts kurs “Publiskā sektora personāla vadība”, kā arī Socrates programmas docētāji no Oslo (Norvēģija) universitātes un Upsalas (Zviedrija) universitātes. Lielu atbalstu un ieguldījumu bakalaura studiju programmas realizācijā sniedz Politikas zinātnes nodaļas doktorandi, kuri ir iesaistīti programmas realizācijā.

Studiju procesu nodrošina

Līga Andersone, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Diplomātiskais protokols

Daunis Auers, Ph.D.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzējs

Svešvaloda (politikas terminoloģija)

ES vēsture un institūcijas

Zinātniskās metodes un rakstīšana

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

Daira Barānova, M.oec.

Ekonomikas teorijas katedras lektore

Ekonomikas teorijas pamati

Daina Bāra, Dr.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas asoc.profesore

Ievads studijās

Latvijas politika (politiskā sistēma)

Latvijas politikas aktuālās problēmas

Reģiona politiskā vēsture

Starptautiskās sabiedriskās attiecības

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

Sabiedriskās attiecības

Inta Brikše,Dr.paed.

Komunikācijas nodaļas asoc.profesore

Ievads masu komunikācijā

Kārlis Daukšts, Dr.hist.

Politikas zinātnes nodaļas docents

Diplomātijas vēsture

Aukstā kara ģenēze

Elīna Egle, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Lobēšana

Juris Gromovs, M.iur.,dr.cand.iur.

Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras pasniedzējs

Tiesību pamati

ES tiesiskie pamati

Administratīvo tiesību loma politiskajā procesā

Ivars Ijabs,M.sc.phil.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzējs

Filozofijas pamati

Politiskā ētika

Politiskās ideoloģijas

Jānis Ikstens, Dr.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas docents

Ievads politikas zinātnē

Valts Kalniņš, Dr.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas docents

Politikas teorija

Marika Laizāne-Jurkāne, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Starptautiskās organizācijas

Politisko sarunu stratēģija un taktika

Ramona Petrika, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas lektore

Mazās valstis starptautiskajā politikā

Mūsdienu pasaules globālās attīstības tendences

Feliciana Rajevska, Dr.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas as.profesore

Publiskās politikas un procesa pamati

Sociālā politika

Iveta Reinholde, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Publiskā administrācija

Organizāciju teorija

Publiskā sektora vadība

Personāla vadība

Modernās vadības metodes publiskā sektorā

Projektu vadība

Mihails Rodins, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas lektors

Ievads salīdzināmā politikā

Politiskā elite

Sociālā stratifikācija un nevienlīdzība

Toms Rostoks, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas lektors

Starptautiskās attiecības pēc aukstā kara

Politiskā kultūra un līdzdalība

Juris Rozenvalds,Dr.phil.

Politikas zinātnes nodaļas profesors

Demokrātijas modeļi

Politisko ideju vēsture

Andris Runcis, Dr.sc.soc.

Politikas zinātnes nodaļas asoc.profesors

Sociālo pētījumu metodes

Intrešu grupas ES politikā

Vēlēšanu analīze

Žaneta Ozoliņa, Dr.paed.

Politikas zinātnes nodaļas profesore

Ievads starptautiskajā politikā

Reģionālā drošības politika

Mūsdienu ārpolitikas aktuālās problēmas

Publiskā uzstāšanās

Silva Seņkāne, Dr.soc.

Komunikācijas nodaļas docente

Elektroniskie resursi

Andris Sprūds, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzējs

Ārpolitikas analīze

Inga Ulnicāne, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Starptautiskā politekonomika

Salīdzinošās administratīvās sistēmas

Interešu grupas un NVO

Latvijas publiskā pārvalde

Salīdzinošā ekonomiskā pārvaldība

ES pārvaldes aspekti

Inga Vilka, Dr.oec.

Ekonomikas un vadības fakultātes, Publiskās pārvaldes katedras docente

Vietējās pašvaldības

Ineta Ziemele, Ph.D.

Politikas zinātnes nodaļas profesore

Starptautisko tiesību un starptautiskās politikas attiecības

Aija Zobena, Dr.soc.

Socioloģijas nodaļas docente

Ievads socioloģijā

Politikas zinātnes nodaļas mācībspēki atzīst, ka galvenās problēmas, kas kavē lekciju darba un radošās izaugsmes kvalitāti, ir: 1) lielā nodarbību slodze, 2) nepietiekamie finansu resursi un iespējas iegādāties jaunāko zinātnisko literatūru, 3) laika trūkums, kas līdzās pedagoģiskajam darbam neļauj pietiekami sekmīgi veikt zinātnisko darbu.

Ar nodaļas docētāju zinātniskajām aktivitātēm var iepazīties pievienotajos dzīves un darba aprakstos un iepriekšējo akreditāciju materiālos. Īpaši jāuzsver, ka nodaļas docētāji pēdējo gadu laikā ir kļuvuši aktīvāki nacionālo un starptautisko konferenču organizētāji, kas atšķiras no iepriekšējā perioda, ka mēs bijā tikai dalībnieki, bet ne organizētāji. Līdz ar to ir pieaugušas iespējās arī publicēt savus pētījumus. (Skat. pielikumā) Protams, ka vēl daudz jādomā par jaunu zinātnisko un mācību literatūras sagatavošanu un izdošanu.

Visi jautājumi, kas saistīti ar programmas attīstību, pilnveidi un jaunu mācībspēku izvēli tiek risināti koleģiālās diskusijās un nodaļas sēdēs.

  1. FINANSĒŠANAS AVOTI, MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS NODROŠINĀJUMS

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmu finansē:

  1. valsts budžeta dotācija;

  2. juridisko un fizisko personu līdzekļi studiju apmaksai.

Politikas studiju nodaļas tiešā rīcībā ir sešas biroja telpas pasniedzējiem un semināru telpa, kā arī telpa metodiķei. Kopumā SZF politika ir orientēta uz studiju resursu integrāciju, lai nodrošinātu optimālu to izmantojumu. Infrastruktūras nodrošinājums programmu realizācijai ir pietiekams. Sociālo zinātņu fakultātes auditorijas ir izremontētas un apgādātas ar darbam ērtiem galdiem, krēsliem, tāfelēm un prezentācijas tehniku. Tas rada programmas studentiem un mācībspēkiem labus darba apstākļus.

Sociālo zinātņu fakultātēs bibliotēkā ir 30 000 grāmatu, akadēmisko žurnālu un preses izdevumi. Šajā mācību gadā bibliotēka iepirka grāmatas sociālajās zinātnēs par 30 000 Ls. Bibliotēka tiek strauji papildināta ar jaunāko akadēmisko literatūru sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Bibliotēkas fonda komplektēšanā tiek ievērotas maģistra studiju programmas studentu zinātniskās intereses, pasūtot maģistra darbu izstrādei nepieciešamo teorētisko un metodoloģisko literatūru, jaunākos pētījumos nozarē. Bibliotēkā grāmatu un periodikas fondi ir atklāti pieejami, lasītavā ir septiņi datori, kas pieslēgti internetam.

Diemžēl ir vēl dažas problēmas, jo studentu nodrošinājumu ar studiju literatūru traucē tas, kas grāmatu pasūtīšana un apstrāde LU ir ilgstošs process, bieži rodas situācijas, ka pasniedzēji nevar studentiem likt izmantot literatūru, jo tā vēl nav nonākusi SZF lasītavā, kaut arī pasūtīta 6-3 mēnešus pirms semestra sākuma. Kā atzīmē studenti savās novērtējuma aptauju anketās, tad joprojām pietrūkst grāmatu eksemplāru skaits, ko cenšamies nodrošināt ar kopēto materiālu, bet trūkums ir izjūtams.

Studentu rīcībā ir 175 datori, kas pieejami no 9 līdz 20 individuālajam darbam, izņemot tos laikus, kad klasēs plānotas nodarbības. Vēl 7 datori ir izvietoti bibliotēkā, un tie ir paredzēti informācijas meklēšanai. Bibliotēkā nodrošinātas arī pieslēguma iespējas klēpja datoru lietošanai. No 2003./2004.ak.g. iezīmējās problēma – bibliotēkas lielas noslogojums, kas acīmredzami rāda nepieciešamību iekārtot studentiem vēl citas darba telpas.

Kopēšanas iespējas studentiem ir nodrošinātas bibliotēkā, studenti iegādājas kopēšanas karti un paši izgatavo sev nepieciešamās kopijas.

6. ĀRĒJIE SAKARI

Politikas zinātnes nodaļas uztur sakarus ar darba devējiem un bijušajiem studentiem.. Viņi tiek iesaistīti nodaļas realizēto programmu darbā, sadarbība norisinās kopīgās konferencēs, dažādu komisiju darbā, kopējos projektos, bakalaura darbu izstrādē un recenzēšanā. Īpaši laba sadarbība ir ar valsts institūcijām, kurās strādā mūsu absolventi, piemēram, LR Ārlietu ministriju, LR Aizsardzības ministriju, kuras daudz mūsu beidzējus iesaistījušas darbā starptautiskās institūcijās.

Ārējā sadarbība programmas un zinātnisko projektu realizācijā tiek veikta ar Uppsalas universitāti (Zviedrija), Tartu Universitāti (Igaunija), Tallinas Sociālo zinātņu institūtu (Igaunija), Oslo universitāti un Oslo universitātes koledžu (Norvēģija), u.c.

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas studenti ir studējuši arī ārzemēs – Dānijas starptautiskajās institūtā Kopenhāgenā (līdz no 1999. līdz 2004.gadam tur studēja 12 studenti),Upssalas universitātē, Gēteborgas universitātē (Zviedrija), Turku universitātē (Somija), un Humboldta Universitātē (Berlīne), Maincas universitātē.(Vācija). 2004. gada pirmajā pusē uzsākta intensīva darbība un ir noslēgti vairāki Socrates līgumi (skat.iepriekš)

Kopumā Politikas zinātnes nodaļas ārējā sadarbība vērtējam apmierinoši, tās attīstības iespējas vēl nav izsmeltas, jo sevišķi – orientējoties uz studiju piedāvājumu ārzemju studentiem LU.

Politikas zinātnes bakalaura programmas A daļas kursu salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām

Salīdzinājums ar profesionālo programmu ViA, un RSU Eiropas studiju fakultātē īstenoto akadēmisko programmu. Salīdzinājumu apgrūtina tas, ka RSU politikas zinātnes programmā nav izdalītas A, B un C daļas. Mūsu programmā daudzi kursi sakarā ar pāreju uz trīsgagadīgo apmācības ciklu ir ieplānoti B daļā, lai nodrošinātu specializāciju un LU ir centusies veidot kompaktu programmu, atbilstoši studiju periodam un arī saskaņojot ar maģistratūras programmu.

LU Politikas zinātnes programmai 120 kr/p

Vidzemes augstskola

Programmai 160 kr/p.

Rīgas Stradiņa univer.

Programmai 160 kr/p

Ievads studijās

Ievads studijās un specialitātē

Ievads politikas zinātnē

Ievads politikas teorijā

Ievads politikas teorijā

Politikas teorija

Mūsdienu politikas teorijas

Mūsdienu politikas teorijas

Politisko ideju vēsture

Ievads demokrātijas teorijā

Kvantitatīvās metodes

Politikas metodes

Politisko pētījumu metodes

Politiskā elite

Datorzinības

Informātika

Ievads salīdzināmā politikā

Ievads salīdzinošajā politikā

Ievads salīdzinošajā politikā

Latvijas politika (politiskā sistēma)

Latvijas politiskā vēsture

Latvijas politiskā vēsture

Latvijas politikas aspekti

Aktuālās Latvijas politikas problēmas

Ievads starptautiskajā politikā

Ievads starptautiskajās attiecībās

Ievads starptautiskajās attiecībās

Reģionālā drošības politika

Publiskā administrācija

Sabiedrības pārvalde

Valsts pārvaldes pamati

B daļa

Organizāciju teorija

B daļa

Valsts pārvalde un pašvaldības

Valsts pārvaldes tiesiskie aspekti

Politikas analīze

Politikas analīze I, II

Politikas analīze

SPSS

Pētījumu metodoloģija

Tiesību pamati

Tiesību pamati

Vispārīgā tiesību teorija

Ievads masu komunikācijā

Ekonomikas teorijas pamati

Makroekonomika

Mikroekonomika

Ievads socioloģijā

Socioloģija

Svešvaloda

Angļu valoda

Angļu valoda

B daļa

Sociālā politika

Bakalaura darbs

Bakalaura darbs

B daļa un M.A.

Eiropas politiskās sistēmas

Eiropas politiskā vēsture

Mūsdienu RE politiskās problēmas

Sociālā psiholoģija politikā

Vēlētāju uzvedība

Latviešu valoda

Politiskās partijas

Demokratizācija

Politiskās ideoloģijas

Ievads politiskajā ekonomikā

Uzvedības kultūra

ES: politika, ekonomika un likumi

Totalitārie režīmi Eiropā

Etnopolitika

Zinātniskā darba metodoloģija un metodes

Dzimte un politika

  1. PROGRAMMAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA

Lai nodrošinātu programmas kvalitāti, pastāvīgi tiek strādāts pie programmas kvalitātes uzlabošanas. Pēc katra studiju gada tiek veikta studentu aptauja, kuras mērķis ir noskaidrot kursa kvalitāti kopumā, savukārt vienreiz gadā tiek aptaujāti studenti ar mērķi uzzināt studentu viedokli par programmu, uzklausīt ierosinājumus programmas kvalitātes uzlabošanas jomā. Nodaļas studiju padomē tiek analizēti anketēšanas ceļā iegūtie rezultāti un tiek pārrunāts un iestrādāti jauninājumi kursu programmas uzlabošanai un pilnveidošanai. Aptauju galvenais mērķis ir noskaidrot:

    • studentu un absolventu viedokli par studiju programmas struktūru, tās kvalitāti, mērķtiecību;

    • studentu viedokli par mācībspēku darba kvalitāti;

    • studentu domas par studiju procesa materiāli tehnisko nodrošinājumu;

    • studentu nodrošinājumu ar mācību literatūru;

    • studentu vērtējumus un ieteikumus.

Studentu aptaujas pēdējo gadu rezultātu analīze liecina, ka:

  • studenti kopumā ir apmierināti (62%) ar studiju programmas uzbūvi, obligāto un izvēles kursu apjoma proporcijām piedāvātajā Politikas zinātnes programmā

  • akadēmiskā personāla attiecīgā kursa zinātniskā un metodiskā kompetence tiek augsti vērtēta (ap 70% gadījumu), nedaudz zemāk (64%) – lektora uzstāšanās iemaņas (īpaši jaunajiem mācībspēkiem),

  • joprojām aktuāla ir studentu prasība iekļaut studiju kursos praktisko iemaņu apguvi, tomēr jāpiebilst, ka SZF tiek īstenota akadēmiskā programma, bet par to turpmāk tiks domāts vairāk, jo studenti šos vēlējumus atkārtoti izsaka,

  • dalīta ir studentu attieksme attiecībā uz vieslektoru darbu, tomēr jāatzīst, ka vieslektoru uzaicināšanu arī studenti regulāri prasa. Šo situāciju varētu uzlabot rūpīgāk un savlaicīgāk saskaņojot studiju kursu saturu un studentu vēlmēm (izvēles kursos).

Studentu aptaujas notiek regulāri un no pagājuša akadēmiskā gada to koordinē asoc. profesore I.Tunne projekta “ Emocionālie, intelektuālie un sociālie faktori izziņas darbībā un izglītības kvalitātē.”

2004. gada februārī, martā veikta absolventu un darba devēju aptauja par studiju programmas kvalitātes dažādiem aspektiem. Katrs anketā iekļautais kritērijs tika novērtēts arī 10 baļļu sistēmā. Šo rezultātu apkopošanu, analīzi un interpretāciju veica SZF docente S.Seņkāne. Absolventu aptaujas Politikas zinātnes nodaļa vērtē kā ļoti būtisku faktoru sava darba novērtējumā un arī programmas pilnveidē. Protams, jāatzīst, ka šo datu savākšana nav tik vienkārša kā studentu, tāpēc mēs tās ļoti nopietni analizējam. Absolventi programmas docētāju kompetenci vērtē skalā no 8 – 9 ballēm. Ar saņemto studiju kvalitāti pilnībā apmierināti ir 53%, daļēji apmierināti ir 40%. Atbildot uz jautājumu par novērtējumu kopuma akadēmiskai Politikas zinātnes bakalaura programmai 93% aptaujāto atbildēja , ka vērtē “labi un teicami”. (Pielikumā materiāls no studentu un darba devēju anketām)

Tiek veiktas arī darba devēju aptaujāšanas. Šajās aptaujās parādījās, ka visai augsti tiek vērtētas absolventu akadēmiskās zināšanas un prasmes, skalā no 1 –10, mūsu absolventi saņem caurmērā vērtējumus no 8 –9.

Katru akadēmisko gadu programma sagatavo un iesniedz Latvijas Universitātes Akadēmiskajā departamentā Pašnovērtējuma ziņojumu, kurā tiek atspoguļota akadēmiskā gada darbība, kas būtiski ietekmē programmas kvalitātes novērtēšanu. Savukārt izmaiņas programmā, kuras notiek akadēmiskā gada laikā, tiek paziņotas un apspriestas Sociālo zinātņu fakultātes Domē. Par programmas kvalitātes uzturēšanu liecina arī tas, ka regulāri cenšamies atjaunot un pilnveidot studiju kursus Latvijas Universitātes Informatīvajā sistēmā (LUIS), kas gan jāatzīst reizēm nedaudz kavējas.

Studiju programmas metodiskā puse tiek apspriesta un pilnveidota sadarbībā ar visas Sociālo zinātņu fakultātes nodaļu docētājiem, Ekonomikas un Juridiskās fakultātes docētājiem, kā arī sadarbībā ar citu ārvalstu programmu pārstāvjiem kopīgās sēdēs un apspriedēs. Jāatzīmē, ka programmas apspriešanai tiek piesaistīti studenti.

8. PROGRAMMU STIPRO UN VĀJO PUŠU, ATTĪSTĪBAS IESPĒJU UN REALIZĀCIJAS GRŪTĪBU ANALĪZE

Stiprās puses programmām ir laba atpazīstamība Latvijas izglītības tirgū, un bakalaura studiju programma veiksmīgi konkurē ar līdzīgām programmām Rīgas Stradiņa Universitāte un Vidzemes Augstskola. Studiju programmas atbilst Politikas zinātnes kā zinātnes nozares attīstībai pasaulē, un to realizācijā arvien skaidrāk iezīmējas mērķtiecīgas tendences orientēties uz teorijām un praksi, kurā LU akadēmiskajiem spēkiem ir lielākas potenciālās iespējas censties iekļūt Eiropas izglītības tirgū. Studentus kopumā apmierina pasniedzēju darba kvalitāte un studiju saturs. Programma nodrošina augsta līmeņa akadēmiskās izglītības iegūšanu atbilstoši darba tirgus prasībām un Politikas zinātnes studiju programmas studenti ir pieprasīti darba tirgū un ir nodarbināti galvenokārt atbilstoši iegūtajam akadēmiskajam grādam, iespējas izvēlēties studiju formu – pilna laika vai nepilna laika studijas, akadēmiskā personāla augstais kvalifikācijas līmenis, nozares speciālistu iesaistīšana studiju procesā, iespējas izmantot bibliotēku fondus, tai skaitā, elektroniskā E-kursa formātā.

Vājās puses – no studentu viedokļa par relatīvu vājo pusi tiek uzskatīts nepietiekamais akadēmisko studiju papildinājums ar prakses apguvi. Nepietiekoši aktīva līdzdalība studentu zinātniski- pētnieciskā darba iemaņu apguvē Taču to nosaka programmas akadēmiskā daba. Studiju programmas sekmīgai attīstībai un konkurences spējām būtiski var traucēt nepietiekamas akadēmiskā personāla skaits, (ne)prasme iesaistīt doktorantus mācību procesā. Pietiekami intensīvai studiju programmas attīstībai traucē neadekvāti lielie atskaitījumi LU centralizētajos līdzekļos, kas nedod iespēju pārvarēt vienus no kritiskākajiem vājajiem aspektiem – nepietiekami izvērstu un sistematizētu pētniecības darbu un nepietiekami izvērstu starptautisko sadarbību.

Attīstības iespējas – saistās ar pāreju uz 3-gadīgu bakalaura studiju programmas veidošanu, kas nodrošinātu studentiem lielākas iespējas savu izglītību iegūt atbilstoši savām karjeras interesēm un papildināt to atbilstoši tirgus pieprasījuma. Programmas konkurences spēju nostiprināšanā un iespēju radīšanai iekļauties Eiropas izglītības tirgu, būtiski ir veidot sadarbību ar komunikācijas izglītības un pētniecības institūcijām. Studiju programmas realizācijā mērķtiecīgāk iesaistīt ārvalstu pasniedzējus. Akadēmiskajam personālam nodrošināt regulāru stažēšanos Latvijas un citu valstu augstskolās

Realizācijas grūtības var identificēt kā ārējās un iekšējās. No ārējām būtiskākās ir LR IZM realizētā augstākās izglītības politika, kas dubulti ir nelabvēlīga sociālo zinātņu programmām – valsts dotācijas lielums vienam studentam no visām programmām ir vismazākais un valsts dotēto studiju vietu skaits šīm programmām nepārtraukti tiek samazināts. Iekšējās grūtības pamatā arī saistās ar finansu problēmām, tas ir, atskaitījumi LU centralizētajos līdzekļos, kas neļauj pietiekami intensīvi investēt jaunu pasniedzēju sagatavošanā, doktorantūras attīstībā un pētniecības projektos, lai veidotu pētniecības platformas studentu darbam, kā arī līdz ar to studiju maksas pieaugums salīdzinājumā ar studējošo maksātspēju

Nobeigums: Politikas zinātnes studiju programmas attīstības perspektīvas un nākotnes uzdevumi.

Pamatojoties uz izglītības normatīvo aktu prasībām un studējošo vajadzību vērtējuma, pilnveidot programmas saturu gan studiju kursu ziņā, gan atsevišķo kursu tematu saskaņošanā, novēršot atsevišķu tēmu dublēšanos. Turpināt pilnveidot mācību procesā izmantojamās inovatīvās apmācības metodes, kā arī turpināt pilnveidot un izmantot mācību procesā E-kursus. Īpašu vērību veltīt studentu patstāvīgā darba stimulēšanai. Veicināt studentus izmantot starptautiskās apmaiņas iespējas, kā arī rosināt labāko studentu tālāko izglītību ar mērķi iesaistīt tos pasniedzēju darbā. Rast iespējas esošā akadēmiskā personāla regulārai kvalifikācijas paaugstināšanai, veicināt viņu studijas doktorantūrā, meklēt stažēšanās variantus ārvalstu augstskolās. Turpināt paaugstināt akadēmiskā personāla zinātniski – pētnieciskā darba kvalitāti, veicinot iesaistīšanos lietišķo un zinātnisko projektu izstrādē. Attīstīt uzsākto praksi par ikgadējas zinātniskās konferences rīkošanu, iesaistot tajās Latvijas un ārzemju sociālo zinātņu pārstāvjus un tādejādi nodrošinot pieredzes apmaiņu par veiktajiem pētījumiem un aktuālākajām problēmām.

Daina Bāra

Asoc.profesore

Programmas direktore

1. pielikums

Politikas zinātnes bakalaura studiju plāns

LU Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas saturs

(pēc specializācijām)

KURSA NOSAUKUMS

Kursa kredīts

Pārbaudes forma

A daļa (70 kredītpunkti)

Bakalaura darbs

10

Ievads studijās

2

Eksāmens

Ievads politikas zinātnē

4

Eksāmens

SPSS

2

Eksāmens

Ievads socioloģijā

2

Eksāmens

Ievads masu komunikācijā

4

Eksāmens

Tiesību pamati

4

Eksāmens

Politikas teorija

4

Eksāmens

Kvantitatīvās metodes

4

Eksāmens

Ievads salīdzināmā politikā

4

Eksāmens

Politisko ideju vēsture

4

Eksāmens

Ievads starptautiskajā politikā

4

Eksāmens

Latvijas politika (politiskā sistēma)

4

Eksāmens

Politikas analīze

4

Eksāmens

Ievads publiskajā administrācijā

4

Eksāmens

Reģionālā drošības politika

4

Eksāmens

Ekonomikas teorijas pamati

4

Eksāmens

Svešvaloda

2

Eksāmens

Kopā A daļā

70

B daļa

Specializācija: Starptautiskās attiecības

Diplomātijas vēsture

4

Eksāmens

Starptautisko tiesību un starptautiskās politikas attiecības

4

Eksāmens

Ārpolitikas analīze

4

Eksāmens

Diplomātiskais protokols

2

Eksāmens

Mazās valstis starptautiskajā politikā

2

Eksāmens

Aukstā kara ģenēze

2

Eksāmens

Starptautiskās attiecības pēc aukstā kara

2

Eksāmens

Starptautiskās organizācijas

4

Eksāmens

Mūsdienu pasaules globālās attīstības tendences

2

Eksāmens

Starptautiskā politekonomika

4

Eksāmens

Latvijas politikas aktuālās problēmas

4

Eksāmens

Reģiona politiskā vēsture

4

Eksāmens

ES tiesiskie pamati

4

Eksāmens

Mūsdienu ārpolitikas aktuālās problēmas

4

Eksāmens

Interešu grupas ES politikā

2

Eksāmens

Politisko sarunu stratēģija un taktika

2

Eksāmens

Starptautiskās sabiedriskās attiecības

2

Eksāmens

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

4

Eksāmens

Publiskā uzstāšanās

2

Eksāmens

Lobēšana

2

Eksāmens

ES vēsture un institūcijas

4

Eksāmens

Specializācija: Publiskā politika un pārvalde

Sociālā politika

4

Eksāmens

Vietējās pašvaldības

4

Eksāmens

Sabiedriskās attiecības

4

Eksāmens

Demokrātijas modeļi

4

Eksāmens

Administratīvo tiesību loma politiskajā procesā

2

Eksāmens

Zinātniskās metodes un rakstīšana

2

Eksāmens

Salīdzinošās administratīvās sistēmas

4

Eksāmens

Organizāciju teorija

2

Eksāmens

Interešu grupas un NVO

2

Eksāmens

Latvijas publiskā pārvalde

2

Eksāmens

Salīdzinošā ekonomiskā pārvaldība

4

Eksāmens

Starptautiskā politekonomika

4

Eksāmens

ES pārvaldes aspekti

2

Eksāmens

Publiskā sektora vadība

2

Eksāmens

Personāla vadība

2

Eksāmens

Publiskā uzstāšanās

2

Eksāmens

Modernās vadības metodes publiskā sektorā

2

Eksāmens

Projektu vadība

2

Eksāmens

ES vēsture un institūcijas

4

Eksāmens

Specializācija: Politikas teorija un salīdzināmā politika

Demokrātijas modeļi

4

Eksāmens

Vēlēšanu analīze

4

Eksāmens

Politiskā kultūra un līdzdalība

2

Eksāmens

Filozofijas pamati

2

Eksāmens

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

4

Eksāmens

Interešu grupas ES politikā

2

Eksāmens

Politiskā elite

2

Eksāmens

Sociālā stratifikācija un nevienlīdzība

2

Eksāmens

Politiskā ētika

2

Eksāmens

Reģiona politiskā vēsture

4

Eksāmens

Politiskās ideoloģijas

4

Eksāmens

Vietējās pašvaldības

4

Eksāmens

Aukstā kara ģenēze

2

Eksāmens

Latvijas politikas aktuālās problēmas

4

Eksāmens

Publiskā uzstāšanās

2

Eksāmens

Mūsdienu pasaules globālās attīstības tendences

2

Eksāmens

ES vēsture un institūcijas

4

Eksāmens

studiju plāns

Politikas zinātnes bakalaura studiju programma pilna laika apmācība

(6 semestri)

Kursa nosaukums

1. gads

2. gads

3. gads

Pārbaudes veids

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

5.s.

6.s.

1. Ievads studijās

2

Eksāmens

2. Ievads politikas zinātnē

4

Eksāmens

3. Kvantitatīvās metodes

4

Eksāmens

4. Ievads starptautiskajā politikā

4

Eksāmens

5. Ievads socioloģijā

2

Eksāmens

6. Ievads masu komunikācijā

4

Eksāmens

7. Politisko ideju vēsture

4

Eksāmens

8. SPSS

2

Eksāmens

9. Latvijas politika (politiskā sistēma)

4

Eksāmens

10. Tiesību pamati

4

Eksāmens

11.Ievads salīdzināmā politikā

4

Eksāmens

12. Svešvaloda

2

Eksāmens

13. Ekonomikas teorijas pamati

4

Eksāmens

14. Politikas teorija

4

Eksāmens

15. Ievads publiskajā administrācijā

4

Eksāmens

16. Reģionālā drošības politika

4

Eksāmens

17. Politikas analīze

4

Eksāmens

Bakalaura darbs

10

Aizstāvēšana

Kopā obligātajā daļā (A daļā)

t.sk. Vispārizglītojošie studiju kursi

Nozares teorētiskie pamatkursi

20

8

12

20

6

14

12

4

8

8

0

8

0

0

0

10

0

0

70

18

42

Kopā B daļā

t.sk. Nozares specializācijas kursi

0

0

0

0

4

4

10

10

16

16

10

10

40

40

Brīvās izvēles daļā (Cdaļā)

0

0

4

2

4

0

10

Kopā programmā

20

20

20

20

20

20

120

studiju plāns

Politikas zinātnes bakalaura studiju programma nepilna laika apmācība

(8 semestri)

Kursa nosaukums

1. gads

2. gads

3. gads

4. gads

Pārbaudes veids

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

5.s.

6.s.

7.s.

8.s.

Obligātā daļa (A daļa)

1. Ievads studijās

2

Eksāmens

2. Ievads politikas zinātnē

4

Eksāmens

3. Kvantitatīvās metodes

4

Eksāmens

4. Ievads starptautiskajā politikā

4

Eksāmens

5. Ievads socioloģijā

2

Eksāmens

6. Ievads masu komunikācijā

4

Eksāmens

7. Politisko ideju vēsture

4

Eksāmens

8. Latvijas politika (politiskā sistēma)

4

Eksāmens

9. Tiesību pamati

4

Eksāmens

10. SPSS

2

Eksāmens

11.Ievads salīdzināmā politikā

4

Eksāmens

12. Svešvaloda

2

Eksāmens

13. Ekonomikas teorijas pamati

4

Eksāmens

14. Politikas teorija.

4

Eksāmens

15. Ievads publiskajā administrācijā

4

Eksāmens

16. Reģionālā drošības politika

4

Eksāmens

17. Politikas analīze

4

Eksāmens

Bakalaura darbs

10

Aizstāvēšana

Kopā obligātajā A daļā

14

14

12

8

8

4

0

10

70

Obligātās izvēles daļa (B daļa)

Kopā B daļā

t.sk. specializācijas kursi

0

0

4

8

6

10

8

4

40

Brīvās izvēles daļā (C daļā)

0

0

0

0

2

2

6

0

10

Kopā programmā

14

14

16

16

16

16

14

14

120

2. pielikums

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas

kursu apraksti

A.daļa

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Ievads studijās

Kursa kods

PolZ1140

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

10

Semināru un praktisko darbu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.filoz., profesors Juris Rozenvalds

Dr.polit., asociētā profesore Daina Bāra

Kursa anotācija:

Iepazīstināt ar studiju procesu Latvijas Universitātē, ar politikas zinātnes attīstību un politikas zinātnes veidošanos pasaulē un Latvijā.

Kursu apraksts-plāns:

1.Pārskats par Latvijas Universitātes struktūru
2.Pārskats par politikas zinātnes studiju programmu
3.Zinātniskā darba pamati
4.Ievads politikas zinātnē
5.Politikas zinātnes vēstures un teorijas metodoloģiskās problēmas
6.Politika kā sabiedriska parādība
7.Politikas zinātnes metodes un funkcijas
8.Darba organizācija bibliotekā
9.Darba organizācija Eiropas informācijas centrā
10.Elektronisko mediju un datu izmantošana zinātniskajā darbā

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais dabs, jāsagatavo un jāuzraksta literatūras apkopojums un saraksts par konkrēto tēmu, jāsagatavo publikāciju analīze. Gala vērtējumu veido:patstāvīgā darba vērtējums-50%;aktivitāte nodarbībās-50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

LU Satversme.
Augstākās izglītības likums
M.G.Roskin,R.L.Cord,J.A.Medeiros, W.S.Jones. Political Science An Introduction. 8th ed. Prentice Hall, 2003.
Bāra D., Rozenvalde I. Metodiskie norādījumi kursa un bakalaura darbu izstrādei. LU, 2004.

Literatūra (02-papildliteratūra):

LU 80.gadadiena

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Ievads politikas zinātnē

Kursa kods

PolZ1029

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.polit., docents Jānis Ikstens

Kursa anotācija:


Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas un veidot priekšstatu par sabiedrības funkcionēšanas apstākļiem, par politikas lomu un nozīmi sabiedrības dzīvē, kā arī par politisko lēmumu pieņemšanu un īstenošanu, apgūstot plašāk lietotos politoloģijas jēdzienus un izplatītākās teorētiskās pieejas un ar praktisku piemēru starpniecību meklējot cēloņsakarību attiecības starp tiem.

Kursu apraksts-plāns:

1 Politoloģijas priekšmets. Paradigmu maiņa politoloģijā.
2 Politiskie režīmi un to maiņa.
3 Sociālā stratifikācija un tās nozīme politikā.
4 Politiskā kultūra.
5 Politiskās ideoloģijas.
6 Interešu grupas.
7 Politiskās partijas.
8 Partiju sistēmas.
9 Vēlēšanu sistēmas.
10 Konstitūcijas.
11 Likumdevēji un to ietekme uz politiku.
12 Izpildinstitūcijas.
13 Tiesu vara.
14 Plašsaziņas līdzekļi politikā.
15 Birokrātijas jēdziens.
16 Starptautiskās politikas pamati.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Aktivitāte un radošs darbs semināros, praktiskajās nodarbībās 15%
Referāts 25%
Ieskaite 30%
Eksāmens 30%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Rod Hague & Martin Harrop. Political Science: A Comparative Introduction. Palgrave Macmillan, 2002.
Jānis Ikstens. Politikas pamati. Rīga, 2002.
Ievads politikā. - Rīga, 1999.
Vitolds Rajevskis un Jānis Ikstens. Pasaules vēlēšanu sistēmas. Rīga, 1996.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Vēbers M. Politika kā profesija un aicinājums. - Rīga, 1999.
Ašmanis M. Politisko terminu vārdnīca. - Rīga, 1999
Robert E.Goodin & Hans-Dieter Klingemann (eds.). A New Handbook of Political Science. Oxford UP, 1998.
Percy Allum. State and Society in Western Europe. - 1995.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Political Science and Politics.
European Political Science.
Žurnāls "The Economist".
Žurnāls "Nedēļa".

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

SPSS

Kursa kods

PolZ1144

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

8

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.soc., docente Silva Seņkāne

Kursa anotācija:

Lai politikas zinātnes studenti savus secinājumus spētu balstīt uz objektīviem, statistiski pamatotiem politisko un sociālo parādību un procesu raksturojumiem, pētījuma metodoloģijas blokā kā beidzamais (sekojot sociālā pētījuma norises loģikai) ir statistiskās analīzes kurss, kurā tiek atkārtotas zināšanas par kvantitatīvā pētījuma pamatprincipiem, nostiprinot prasmes šādu pētījumu veikšanā, pievēršot vērību pētījuma datu analīzes etapam. Teorētiskās zināšanas par politikas zinātnē izmantotajām statistiskajām metodām tiek nostiprinātas, tās realizējot jaudīgā sociālo datu apstrādes vidē- SPSS for Windows. Balstoties uz studentus interesējošām konkrētām tēmām tiek izvērsta kopējā pētījuma loģika un akcentēta statistikas loma un vieta reālā pētījuma procesā pa atsevišķiem pētījuma etapiem - sākot no pētījuma izlases kopuma modelēšanas līdz pat pētījuma atskaites noformēšanai un uzskatāmības palielināšanai.

Kursu apraksts-plāns:

1. Sociālā pētījuma loģika - pārskats
2. Mērīšanas specifika sociālajās zinātnē, tās līmeņi
3. Deskriptīvā statistika. Biežumu sadalījumi, to grafiskie attēlojuma veidi
4. Centrālās tendences un izkliedes mēri
5. Divu mainīgo sakarības pētīšana
6. Inferenciālā statistika. Varbūtības teorijas pamati
7. Izlases veidošanas pamatojumi
8. Parametru novērtējums ar statistiku palīdzību
9. Statistisko hipotēžu pārbaude
10. Multidimensionālā statistiskā analīze
11. Ievads SPSS. SPSS datu kopas veidošana
12. Mainīgo transformācija
13. Viendimensionālā statistiskā analīze
14. Viendimensionālā statistiskā analīze
15. Multidimensionālā statistiskā analīze
16. Multidimensionālā statistiskā analīze
17. Multidimensionālā statistiskā analīze
18. Apstrādes rezultātu sagatavošana atskaitei
19. Ieskaites darba sagatavošana
20. Ieskaites darba prezentācija un aizstāvēšana

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Piedalīšanās nodarbībās-75%, patstāvīgie darbi-50%, teorētiskās starpieskaites-25% un diferencētās ieskaites semestra beigās nokārtošana-25%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Babbie, Earl R. 1989. The Practice of Social Research. 5th ed. Belmont, California: Wadsworth Publishing Company
Foster, J. G. 1998. Data Analysis Using SPSS for Windows. A Beginer's Guide. London, Thousand Oaks, New Delhi: Sage Pbn.
Raščevska M. & Kristapsone S. 2000. Statistika psiholoģijas pētījumos. Rīga: Izglītības soļi.
Krastiņš O. & Krūmiņa I. 1993. Izlases metode. Mācību līdzeklis. Rīga: Latv.universitāte.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Frankfort - Nachmias, C. & Nachmias, D. Research Methods in the Social Sciences. London, Melburn, Okland: Edward Arnold Hodder & Stoughton.
Healey, J. F. 1993. Statistics. A Tool for Social Research. 3rd ed. California: Wadsworth Inc.
Kay S.A. 1991. Introduction to the Analysis of Political Data. Englewood Cliffs, New Jersey: Prentice Hall.
Marsh, Catherine 1990. Exploring Data: An Introduction to Data Analysis for Social Scientists. Cambridge, Oxford: Polity Press

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Ievads socioloģijā

Kursa kods

Soci1030

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Socioloģija

Zinātnes apakšnozare

Socioloģijas teorija un vēsture

Lekciju skaits

16

Kursa autori

Dr.soc., docente Aija Zobena

Kursa anotācija:

Kursa "ievads socioloģijā" mērķis ir iepazīstināt ar socioloģijas kā zinātnes pamatjēdzieniem un nozīmīgākajām teorētiskajām nostādnēm, apgūt socioloģijas pamatterminus latviešu, angļu un krievu valodā, sagatavot studentus patstāvīgai mācību un zinātniskās literatūras apguvei.Socioloģijas priekšmets. Īss ieskats socioloģijas vēsturē. Priekšstats par socioloģisko pētījumu organizāciju. Kultūra. Socializācija. Deviance un sociālā kontrole. Sociālā interakcija. Sociālās grupas un organizācijas. Sabiedrības formālā organizācija. Sociālā stratifikācija. Sociālā mobilitāte. Rasu un etniskā sociālā nevienlīdzība. Dzimumu sociālā nevienlīdzība. Iedzīvotāji un apdzīvotības sociālās likumsakarības. Sociālie institūti: ekonomika, ģimene, izglītība, reliģija. Masu (kolektīvā) uzvedība. Sociālās izmaiņas.

Kursu apraksts-plāns:

1 Socioloģijas priekšmets.
2 Īss ieskats vēsturē un svarīgākās teorētiskās pamatnostādnes.
3 Kultūra kā sociālās uzvedības regulēšanas sistēma.
4 Socializācijas process.
5 Deviance un sociālā kontrole.
6 Sociālā interakcija un sociālā struktūra.
7 Sociālās grupas un organizācijas. Sabiedrības formālā organizācija.
8 Sociālā stratifikācija un sociālā mobilitāte.
9 Rasu un etniskā sociālā nevienlīdzība.
10 Dzimumu sociālā nevienlīdzība.
11 Iedzīvotāji.
12 Vides problēmu sociālie aspekti.
13 Sociālie institūti: ekonomika, reliģija.
14 Sociālie institūti (turpinājums): ģimene, izglītība.
15 Masu (kolektīvā uzvedība).
16 Sociālās izmaiņas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Lekciju apmeklējums (10%).
Patstāvīgais darbs: eseja un literatūras konspekts (30 un 10%.
Rakstisks eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Giddens A. Sociology.Oxford University Press. 1998.
2. Henecka H. Grundkurss Sociologie. Opladen 1994.
3. Levin J., Spates J.L. Starting Sociology. New York:1985.
4. Schafer R.T. Sociology. Mcgraw-Hill 1989.
5. Smelser N.J. Sociology
6. Vander Zanden J.W. Sociology the Core. Mcgraw-Hill 1990.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā.R.: 1996.
2. Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. R.:1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. LZA Vēstis
2. Humanities and Social Sciences

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Ievads masu komunikācijā

Kursa kods

KomZ1105

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikāciju zinātne

Zinātnes apakšnozare

Masu komunikācijas teorija

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

02.11.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.ped., Inta Brikše

Kursa anotācija:

Kursā tiek analizēta un pētīta masu komunikācija kā sistēmas veidošanās, pastāvēšana un funkcijas mūsdienu sabiedrībā, procesi, kas ietekmē masu komunikācijas saturu un satura uztveri un izmantojumu. Kurss ir bāzēts uz vispārēju zināšanu par masu komunikācijas dabu apgūšanu un šo zināšanu pielietojumu, pētot masu komunikācijas situācijas.

Kursu apraksts-plāns:

1.Masu komunikācija kā viens no komunikācijas veidiem. Masu komunikācijas definīcija un raksturojumi. Masu auditorija. Mērķa auditorijas. Komunikācijas ķēdes analīze, teorētisko konceptu pielietojums praksē. Komunikācijas teoriju modeļi. Indivīds kā komunikācijas dalībnieks, masu komunikācijas lietojums ikdienā.Teorētiskie koncepti par komunikācijas procesiem un to izpausmes ikdienas komunikācijas procesos.
2. Masu komunikācija un sabiedrība. Mediju sistēmas, to veidošanās un attīstība. Mediju sistēmu veidošanās teorētiskie koncepti.Latvijas masu mediju sistēmas veidošanās un vispārējie raksturojumi.
3. Grāmata kā medijs un tā raksturojumi. Grāmatu izdošana kā industrija.Grāmatu izdošana Latvijā: tendences un raksturojumi.
4. Avīzes, vieta masu mediju sistēmā. Avīzes kā komunikācijas kanāla raksturojumi. Latvijas laikraksti, to veidi, raksturojumi un auditorijas.
5. Žurnāli, vieta masu mediju sistēmā. Žurnāla kā komunikācijas kanāla raksturojumi. Žurnāls informācijas un kultūras vidē.Latvijas žurnāli, to veidi, raksturojumi un auditorijas.
6. Elektroniskie mediji, to raksturojumi, vieta mediju sistēmā un funkcijas sabiedrībā. Sabiedriskie un privātie mediji.Radio Latvijā: studiju, programmu un auditoriju raksturojumi.
7. Filmu un skaņu ierakstu industrijas, to raksturojumi. Televīzija Latvijā; studiju, programmu un auditoriju raksturojumi.
8. Internets un masu komunikācija. Kopīgais un atšķirīgais."Latvijas Internets" - resursi un raksturojumi.
9. Informācijas aģentūras, to lomas un funkcijas maus komunikācijas ternets un "tradicionālie" mediji: salīdzinošā analīze.
10.Reklāmas industrija: tās funkcijas sabiedrībā un masu komunikācijā. Sabiedrisko attiecību realizācija sabiedrībā. Reklāmas masu medijos: veidi, produkti un pakalpojumi, saturs utt.
11. Žurnālistika un sabiedriskās attiecības kā publiskās komunikācijas satura veidotājas. Sabiedriskās attiecības kā tiešs un netiešs mediju satura ietekmēšanas veids.
12. Masu komunikācijas procesi un formas sabiedrībā: regulācijas veidi un metodes. Likumdošana un ētika.Masu komunikācijas regulācijas formas un metodes Latvijā.
13. Latvijas sabiedrība un Latvijas masu mediju auditorijas.Latvijas mediju auditoriju raksturojumi.
14. Indivīds un masu komunikācija. "Vārda brīvības" jēdziena izpratne un realizācija masu komunikācijā.Indivīda vārda brīvības realizācijas iespējas masu komunikācijā.
15. MK saturs: veidošanās principi, nosacījumi un ietekmējoši faktori.X dienas mediju satura analīze.
16. Eksāmena darba - kādas masu komunikācijas problēmas/parādības analīzeizpilde

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Nosacījumi, lai piedalītos šajā kursā un kārtotu nobeiguma pārbaudījumu.1. Piedalīšanās semināros vai rakstiska semināru darbu izpilde (ja nav apmeklēti vai rakstiski izpildīti vismaz 75 % no semināriem, tas students/e netiek pielaists/a pie eksāmena kārtošanas).Semināri notiek ceturtdienās mutiski, atsevišķu semināru uzdevumi izpildāmi rakstiski (iesniedzami atbilstošā ceturtdienā!). Katras nedēļas semināru plānus ( un uzdevumus) studenti saņem pirmdienās ievadlekcijā.Gatavošanās semināriem un darbs tajos organizēts kā grupu darbs - visiem studentiem jāsadalās mazās grupās (4-5) un savā starpā jāvienojas par semināru nodarbības laiku ( no pl.13.30 vai 15.00).Pirms semināriem ( ceturtdien līdz plkst. 10.00!) katrai grupai pa e-pastu jānosūta pasniedzējai tēzes par semināra tēmu - pamata idejas, kuras grupa uzskata par svarīgām, interesantām un apspriešanai derīgām ( ne vairāk par 2 lpp.). No šīm tēzēm tiks izvēlēti pamata jautājumi, par kuriem runāt seminārā. Katra studenta darbs seminārā tiks vērtēts ar atzīmi, piedalīšanās un uzstāšanās semināros noteikts, cik punktus no 5 iespējamajiem katrs/a saņems par darbu semestrī.

Literatūra (01-mācību literatūra):

DeFleur, L., Dennis, Everette E. Understanding Mass Communication. 1996.
Die Entwicklung der Massenmedien in Lettland (1985-1992) / Osteuropa.Medienlandschaft im Umbruch: Berichte and Analysen aus neun Landern. Berlin: Vistas, 1994, pp. 141-154.
Dominich, Joseph. The Dynamics of Mass Communication.Fiske, J. Introduction to Communication Studies, 1990.
Mass media and society during perestroika, awakening and market reforms//Humanities and Social Sciences:Latvia (1994) I (2), pp. 68-82.
McQuail, Denis. Communication, 1978.
McQuail, Denis and Windahl, Severin. Communication models: For the Study of Mass Communication. 2nd ed.London and New York, Longman, 1993.
Watson, James, Hill, Ann. A Dictionary of Communication and Media Studies. 3rd ed.Edward Arnold, 1993.
Towards a Civic Society:The Baltic Media's Long Road to Freedom / ed. Svennik Hoyer ... (assistant editor and author), Tartu, 1993.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Papildus materiāli semināru sagatavošanai Latvijas prese. Statisko materiālu krājums.. 1990… 2000.Latvijas periodika. 1990. … 1999.Latvijas statistikas gada grāmata (1990.-2000.)Baltic Media Book.. 1998.,1999.,2000.Nordic Baltic Media Statistics, 1998. Nordicom,1999. www.bmf.lv
www.lursoft.lv
www.vip.latnet.lv-lnb
/index.shtml
.lv/www.lnt.lv/
Valsts institūciju u.c. mājas lapas.
Latvijas Republikas likumi:Radio un televīzijas likums. (Pieņemts Saeimā 1995. gada 24.augustā.)Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem. (Pieņemts LR Augstākajā Padomē 1990. gada 20. decembrī)
Publikācijas un recenzijas presē par masu medijiem.Komunikācijas zinātnes studiju programmas studentu kursa un bakalaura darbi.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Tiesību pamati

Kursa kods

JurZ1044

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Tiesību teorija un vēsture

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

10

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits

12

Kursa autori

Juris Gromovs | lekt.

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt nepieciešamas zināšanas studentiem tiesību un tiesisko parādību teorētiskajos un metodoloģiskajos jautājumos, sevišķu vērību pievēršot tiesību zinātnes pamatjēdzienu un kategoriju apgūšanai. Kurss iepazīstina ar tiesību pamatiem, parādot tiesību izcelsmi un attīstību, tiesību struktūru, tiesību nozarēm un institūtiem, kā arī to attīstības problēmām mūsdienu Latvijā. Kurss sekmē studentiem juridiskās domāšanas pareizo iemaņu izkopšanu, paaugstina juridiskās kultūras līmeni, nostiprina tiesisko pārliecību, stiprina saites ar juridisko praksi.

Kursu apraksts-plāns:

1. Tiesību jēdziens un būtība;
2. Tiesību funkcijas;
3. Tiesību vieta citu sociālo normu sistēmā;
4. Tiesību sistēma. Tiesību sistēmas pamatelementi;
5. Pasaules tiesību sistēmas;
6. Mūsdienu Latvijas tiesību sistēma un tās pamatnozares;
7. Tiesību avoti (formas);
8. Tiesību jaunrade. Likumdošanas tehnika;
9. Tiesību aktu sistematizācija;
10. Tiesību normas jēdziens un pazīmes. Tiesību normas struktūra;
11. Tiesību normu veidi;
12. Tiesisko attiecību jēdziens, pazīmes un struktūra;
13. Juridiskie fakti;
14. Tiesību realizācija;
15. Tiesību normu iztulkošana;
16. Juridiskā prakse. Juridiskie dokumenti un juridiskā tehnika;
17. Tiesiskā apziņa un tiesiskā izglītošana;
18. Tiesiskais nihilisms un tiesiskais ideālisms;
19. Tiesiskās ietekmes mehānisms un tā efektivitāte;
20. Tiesiskā kārtība un tiesiska uzvedība. Tiesību pārkāpumi un juridiskā atbildība.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Nodots un veiksmīgi aizstāvēts kursa darbs;
8 veiksmīgi aizstāvētie kontroldarbi ir piekšnosacījumi atļaujai kārtot eksāmenu.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. I.Krastiņš, "Tiesību doktrīnas", LU, Rīga, 1999.g.
2. I.Krastiņš, "Tiesību teorijas pamatjēdzieni", LU, Rīga, 1998.
3. Meļķisis E. Attīstības tendences dažos tiesību teorijas un prakses jautājumos. 2.papildizdevums, LU, 2000.
4. J.Rawls, "A Theory of Justice", The Belknap Press of Harward University Press, Cambridge, 1990.
5. Zippolins R., Juristischa Methodenletia, 5.Hufl. Munchen, 1995

Literatūra (02-papildliteratūra):

1.E. Levits, "Starp tiesību normu un tiesisko realitāti", Diena, 10.10.96
2.E. Meļķisis "Tiesību normu interpretācijas metodes", Latvijas Universitāte, Rīga, 1998
3.Rakstu krājums "Mūsdienu tiesību teorijas atziņas, Rīga, 1998.g.
4.Krastiņš "Tiesību būtība un forma", Rīga, 1999
5.Dr. Norberts Horns (Norbert Horn), "Ievads tiesību zinātnē un tiesību filosofijā", Likums un Tiesības, 1999.gads, Nr. 1; 2; 3; 4
6.V.Jakubaņecs, "Tiesību norma", Rīga, "P&KO", 2001.g.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. "Likums un tiesības" (žurnāls)
2. "Latvijas Vēstnesis"
3. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Politikas teorija

Kursa kods

PolZ1012

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Politikas teorija

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.polit., docents Valts Kalniņš

Kursa anotācija:

Ikdienas politisko notikumu gaitā vai ikkatrs šo procesu vērotājs saskaras ar vajadzību izprast politikas dziļākās likumsakarības, kā arī novērtēt politiku un izveidot savu attieksmi. Ikdienā padziļinātu izpratni nereti aizvieto ar šķietamām patiesībām vai stereotipiem, un politikas izvērtēšana dažkārt nepārsniedz konkrēta indivīda izdevīguma vai neizdevīguma konstatējumu. Politikas teorija ir politikas zinātnes apakšdisciplīna, kas tiecas nonākt pie politikas pamatā esošo cēloņsakarību noskaidrošanas, kā arī - ja runa ir par normatīvām teorijām - sniegt sistemātisku pamatu attieksmes veidošanai pret politiskajām norisēm.
Kursa mērķis ir radīt studentiem izpratni par politikas teoriju kā politikas zinātnes apakšdisciplīnu, par nozīmīgākajām politikas teorijas paradigmām un mūsdienu demokrātiskajās sabiedrībās aktuālākajiem jautājumiem, raugoties no politikas teorijas skatupunkta. Kurss iepazīstina gan ar teoriju, gan ar empīriskiem piemēriem, kas šīs teorijas ilustrē un paskaidro.

Kursu apraksts-plāns:

1. Politika. Politikas teorijas būtība.
2. Indivīds un sabiedrība - liberālisms un individuālisms.
3. Indivīds un sabiedrība - marksisms un komunitārisms.
4. Politiskā vara, autoritāte un leģitimitāte.
5. Likums un kārtība.
6. Nācija un pārnacionālisms.
7. Politiskā sistēma. Politiskās institūcijas.
8. Valsts, valsts uzbūve.
9. Politiskie režimi. Demokrātija.
10. Autoritārie un totalitārie režimi.
11. Taisnīgums.
12. Vienlīdzība.
13. Brīvība.
14. Tiesības, pienākumi un pilsonība.
15. Pilsoniskā sabiedrība.
16. Pārmaiņas politikā - reakcija, reforma un revolūcija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Līdzdalība vismaz 8 semināru nodarbībās kopā ar savu (izņēmuma gadījumos ar paralēlu) semināra grupu. Ja šī prasība nav izpildīta un nav attaisnojoša iemesla, students/te eksāmenam netiks pielaista (100%).
Obligātās literatūras patstāvīga apguve.
Rakstiskā eksāmena sekmīga nokārtošana.
Eksāmena atzīme ir kursa galīgā atzīme.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Ārente, H. Totalitārisma izcelsme. Rīga, 2000. 612 lpp.
2. Dahl R.A. Democracy and its Critics. - Yale University Press, 1989. 400 lpp.
3. Heywood, A. Political Theory. An Introduction. Palgrave, 1999. 400 lpp.
4. Vēbers, M. Politika kā profesija. // Vēbers, M. Politikas kā profesija. Zinātne kā profesija. AGB, 2002. 27.-97.lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Ašmanis, M. Politikas teorija. Zvaigzne, 2004. 215 lpp.
2. Barry, N. An Introduction to Modern Political Theory. Fourth edition, revised and updated. Palgrave, 2000. 342 lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. Political theory: an international journal of political philosophy.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Kvantitatīvās metodes

Kursa kods

PolZ1032

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Politikas teorija

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa autori

Dr.soc., asociētais profesors Andris Runcis

Kursa anotācija:

Šī kursa mērķis ir sniegt priekštatu par politikas zinātnisku analīzi gan no saturiskā, gan metožu aspekta. Politologi, kas pētī politiskās parādības, bieži vien savu uzdevumu sekmīgai izpildīšanai izmanto dažādus skaitļus. Pie tam vēl arī politikas praktiķi kā ievēlētas amatpersonas, birokrāti, interešu grupu pārstāvji un citi ikdienā izmanto dažādu statistiku. Zinātnisks pētījums ir teorijas un hipotēžu pārbaude, pielietojot zināmus analīzes noteikumus novērošanā iegūtajiem datiem un to interpretāciju stingri noteiktos apstākļos. Sakarā ar to uzmanība tiks pievērsta pētījuma teorētiskajām nostādnēm: teorijas formulēšanai, galveno jēdzienu loģiskajai analīzei, to operacionalizācijai, datu vākšanai, īpaši uzmanību pievēršot kontentanalīzei, izlases problēmai, skalu veidošanai. Matemātiskā modelēšana - politiskos procesus var modelēt. Daudz uzmanības tiks pievērsta datu aprakstam: tabulu, diagrammu un histogrammu veidošanai, viendimensijas sadalījuma analīzei, sakarību noteikšanai starp diviem mainīgajiem, kā arī sakarību noteikšanai starp vairākiem mainīgajiem. Kursa noslēgumā studentam ir jāprot pašam veikt pētījumu un analizēt citu pētnieku iegūtos datus.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievadlekcija: literatūras apskats.
2. Kvantitatīvie un kvalitatīvie pētījumi.
3. Pētījuma process.
4. Pētījuma problēma un pētnieciskā hipotēze.
5. Galveno jēdzienu loģiskā analīze.
6. Izlases metode.
7. Datu vākšanas metodes: novērošana, aptauja, inervija.
8. Kontentanalīze.
9. Skalas un mērījumu līmeņi.
10. Datu apraksts: tabulas, diagrammas, histogrammas.
11. Viendimensiju sadalījuma analīze.
12. Divu mainīgo sakarību analīze.
13. Vairāku mainīgo sakarību analīze.
14. Matemātiskā modelēšana.
15. Sociālā pētījuma ētiskās problēmas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Preses kontentanalīze-10%, divi kontroldarbi-20%, referāts-20%, rakstisks eksāmens-50%.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Manheim, J.B.&Rich, R.C. Empirical Politcal Analysis. Research Methods in Political Science. 3rd ed. Longman, 1991.
2. Wisniewski, M. Quantitative Methods for Decision Makers. 2nd ed. Prentice Hall, 1997.
3. Socioloģisko pētījumu metodoloģija, metodika un tehnika.. Rīga, 1981.
4. Champney, L. Introduction to Quantitative Political Science. HarperCollinsCollege Publishers, 1995.
5. Moser, C.A.&Kalton,G. Survey Methods in Social Investigation. Gower, 1971.
6. Jadov, V.A. Strategija sociologičeskogo issļedovaņija. Opisaņije, objasņeņije, poņimaņije sociaļnoj reaļnosti. Maskava, 1998.
7. Kromrey Helmut. Empirische Sozialforschung. Modelle und Metoden der standartisierten Datenerhebung und Datenauswertung. 9.Auflage. Opladen, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Hellevik, O. Introduction to Causal Analysis. Exploring Survey Data by Crosstabulation. 2nd ed. Norwegian University Press, 1988.
2. Glenn N.D. Cohort Analysis. Series: Quantitative Application in the Social Sciences. SAGE Publications, 1977.
3. Lewis-Beck, M.S. Applied Regression. An Introduction. Series: Quantitative Applications in the Social Sciences. SAGE Publications, 1980.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Ievads salīdzināmā politikā

Kursa kods

PolZ1027

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzinošā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa autori

Politikas zinātnes maģistra grāds, lektors Mihails Rodins

Kursa anotācija:

Kursā tiek analizētas un izskaidrotas valsts pārmaiņas dažādās sabiedrībās, pētīts kopīgais un atšķirīgais mūsdienu sabiedrībā. Kursa apguve sniegs salīdzinošās analīzes modernās metodoloģijas un mūsdienu salīdzinošās teorijas zināšanas, kā arī iemaņas salīdzināmo procesu pamatindeksu izpētē. Nodarbības veltītas šādiem tematiem: salīdzinošā teorija un salīdzinošie pētījumi; valsts: daba, izcelšanās, dzīve; valsts process; režīmi un politiskā stabilitāte (koncepcijas un indikatori); salīdzinošās analīzes metodoloģija; strukturālie modeļi; aktieru modeļi; nacionālisms un etniskie konflikti; tiesības, pienākumi un pilsonība; imigrācijas politika, bēgļi, etniskās minoritātes.

Kursu apraksts-plāns:

1. Salīdzinošā teorija. Mūsdienu debates.
2. Salīdzinošie pētījumi.
3. Valsts: daba, izcelšanās, dzīve.
4. Režīmi, politiskā stabilitāte, koncepcijas un indikatori
5. Valsts process.
6. Salīdzinošā metodoloģija.
7. Strukturālie modeļi.
8. Aktieru modeļi.
9. Nacionālisms un etniskie konflikti.
10. Tiesības, pienākumi un pilsonība.
11. Imigrācijas politika, bēgļi, etniskās minoritātes.
12. Salīdzinošā teorija. Mūsdienu debates.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Lekciju apmeklējums-80%
Semināru apmeklējums-100%
Sekmīga testa nokārtošana
Grupas projekta aizstāvēšana
Rakstiskā eksāmena sekmīga nokārtošana
Kursa nobeiguma pārbaudījums-eksāmens.
Eksāmena atzīme
60%-vidējā atzīme no vērtējumiem semestra laikā; 40%-rakstisks eksāmens

Literatūra (01-mācību literatūra):

Lana, J. un S.Erssons (1995): Comparative politics. An Introduction and New approach. Politicy A.
Rodins, M. (2000): Politoloģija. Ievads salīdzināmā politikā. Rīga:Zvaigzne ABC

Literatūra (02-papildliteratūra):

Badie, B., Comparative Analysis on Political Science: Reguiem or Resurrection? Political Studies. 38 (1989):340-351.
Campbell, J.P., R.L.Daft and Historical Sociology. Social Science Journal. 44/3 (1992):319-327
Johnson, J.D. and Tuttle, Problems in Intercultural Research, Newbury Park:sage, 1989

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Politisko ideju vēsture

Kursa kods

PolZ2024

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Politikas teorija

Lekciju skaits

20

Semināru un praktisko darbu skaits

12

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.filoz., profesors Juris Rozenvalds

Priekšzināšanas

Filz2008, Ievads filozofijā

Kursa anotācija:

Kursa Politikas teorijas vēsture mērķis ir veidot studentiem priekšstatu par nozīmīgu politisko ideju un jēdzienu attīstību no Senās Grieķijas līdz pat mūsdienām. Uzsvars tiks likts uz Rietumu politiskās domas tradīciju. Politiskās idejas tiks aplūkotas saistībā ar laikmetu nozīmīgākām filozofijas, reliģijas, zinātnes un mākslas nostādnēm. Studenti tiks iepazīstināti ar politiskās domas attīstību Senajā Grieķijā un Senajā Romā, kristietības un antīkās politiskās domas attiecībām, Viduslaiku devumu Eiropas politiskās domas veidošanā, jaunās tiesību un valsts filozofijas veidošanos Renesanses laikmetā, modernās politiskās domas veidošanos un attīstību XVII un XVIII gs., Apgaismības tradīcijas nozīmi, vācu klasiskās filozofijas devumu politiskās domas attīstībā, marksisma ieguldījumu politisko ideju jomā u.c. Laikmetu filozofiskā, vēsturiskā un kultūras konteksta ietvaros speciāla uzmanība tiks pievērsta nozīmīgāko politiskās domas darbu apspriešanai semināra nodarbībās.

Kursu apraksts-plāns:

" Senās Grieķijas kultūras un politiskās dzīves vispārējs raksturojums. Politiskās idejas pirmssokratiskajā domā.
" Politiskās idejas klasiskajā sengrieķu kultūrā. Sokrats. Platons. Aristotelis.
" Helēnisma laikmeta politiskās idejas. Senās Romas politiskā iekārta un nozīmīgākās politiskās idejas.
" Politiskās idejas agrīnajā kristietībā un viduslaiku filozofijā un teoloģijā. Augustīns. Akvīnas Toms. Padujas Marsīlijs.
" Jaunas tiesību filozofijas veidošanās Renesanses laikmetā. N. Makjavelli. Reformācija un jaunās politiskās domāšanas veidošanās. Utopiskā sociālisma veidošanās. Ž. Bodēns.
" Politiskās mācības XVII gs. Holandē un Anglijā. H.Grocijs, T. Hobss, Dž. Loks.
" Apgaismības politiskās teorijas Francijā, Vācijā un Itālijā. Pufendorfs, Monteskjē, Voltērs, Helvēcijs, Herders, Ruso. ASV politiskās mācības XVIII gs.
" Vācu klasiskā ideālisma politiskās mācības. I. Kanta tiesību filozofija. Hēgeļa tiesību filozofija
" Liberālisma un konservatisma ideju attīstība XIX gs. sākumā un vidū. E. Bērks. Dž. S. Mills, A. de Tokvils.
" Mūsdienu sociālo zinātņu pamatorientāciju veidošanās XIX gs. otrajā pusē. O. Konts E. Dirkheims. M.Vēbera politikas un valsts izpratne.
" Boļševisma rašanās un kreisā totalitārisma ideju nostiprināšanās. "Austrumu" un "rietumu" marksisma norobežošanās. Labējā totalitārisma ideju rašanās. Itāļu fašisma un vācu nacisma pamatnostādnes.
" "Kritiskās teorijas" rašanās. Frankfurtes skolas ideju attīstība XX gs. trīsdesmitajos un sešdesmitajos gados.
" Liberālisma ideju attīstība XX gs. otrajā pusē. Dž. Rolss. R. Noziks. Liberālisms un komunitārisms. Konservatīvās domas attīstība XX gs. otrajā pusē. M. Oukšots.
" Strukturālā funkcionālisma politikas teorija J. Hābermāsa politiskās idejas
Poststrukturālisma, postmodernisma un feminisma politiskās idejas. Envaironmentālisma attīstība.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Pozitīvā novērtējuma priekšnosacījumi:
" studentam/ei semestra laikā ir jāapmeklē lekciju nodarbības un jāapgūst obligātās literatūras klāsts;
" studentam/ei jānokārto visas kursā paredzētās seminārnodarbības (vismaz 10 no 12 seminārnodarbībām studentam/tei ir jānokārto ar savu semināra grupu. Ja students/te bez attaisnojošiem iemesliem kavēs vairāk par 4 seminārnodarbībām, viņš/viņa eksāmenam netiks pielaists/ta )(50%) ;
" studentam/ei ir jānokārto pārbaudījums par kursa saturu un obligāto literatūru (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

" George H. Sabine, Thomas L. Thorson. A History of Political Theory. 4th Edition. Harcourt Brace College Publishers, Fort Worth, 1989. p. 35 - 156
" Rietumeiropas filozofija 14. - 18. gs. Rīga, Zvaigzne ABC, 2000, 67 - 77. lpp.
" The Blackwell Encyclopaedia of Political Thought. Šķirkļi "Antonio Gramsci", "Critical Theory"
" M.Fuko. Patiesība un vara.
" Lyotard, F. Introduction to The Postmodern Condition. A Report on Knowledge.
" Heidi Hartmane. Marksisma un feminisma nelaimīgā laulība: ceļā uz progresīvāku savienību.
Andre Gortz. Ecology and Freedom. (fragmenti)

Literatūra (02-papildliteratūra):

" History of Political Philosophy. Third Edition. Ed. by Leo Strauss and Joseph Cropsey. Chicago and London, The University of Chicago Press, 1987.
" Politische Theorien von der Antike bis zur Gegenwart. Fourier Verlag, Wiesbaden, 2000
" Geschichte der politischen Ideen. Von der Antike bis zur Gegenwart. Fischer Taschenbuchverlag, 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

" Political Theory
" Contemporary Political Theory

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Ievads starptautiskajā politikā

Kursa kods

PolZ1024

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa autori

Dr.ped., profesore Žaneta Ozoliņa

Politikas zinātnes maģistra grāds, lektore Ramona Petrika

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir dot izpratni par galvenajām pieejām starptautiskās politikas analīzē, izpētes līmeņiem un pamata teorētiskajām nostādnēm, kuras vēlāk, padziļināti pētot pasaules norises, palīdzētu atrast piemērotākos argumentus un atklāt problēmas būtību. Kurss iepazīstina ar nozīmīgākajām starptautiskās politikas teorijām (spēku līdzsvara teorija, kara teorijas, atkarības teorija, drošības teorijas un to attīstība); ļauj apgūt politisko procesu izvērtējuma iemaņas un izprast Latvijas vietu pasaules politiskajos procesos; apzināt mazo valstu ārpolitiku īpatnības un lēmumu pieņemšanu ārpolitikā.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads. Starptautiskās politikas vieta politikas zinātnes sistēmā.
2. Starptautiskās politikas (SP) attīstība – ‘lielo diskusiju’ vēsture.
3. SP izpētes līmeņi – individuālais, valsts, sistēmas.
4. SP galvenās politiskās vienības.
5. Starptautiskās sistēmas pamatelementi, uzbūve, attīstība.
6. Konflikts un sadarbība – galvenie starptautiskās sistēmas mijiedarbības veidi.
7. Spēka līdzsvars starptautiskajā politikā, tā modeļi.
8. Klasiskās teorētiskās pieejas - reālisms, plurālisms, globālisms
9. Transnacionālisms, savstarpējā atkarība.
10. Atkarības teorija.
11. Ārpolitika, lēmumu pieņemšana ārpolitikā.
12. Drošība.
13. Starptautiskā politiskā ekonomika – teorētiskie virzieni.
14. Klasiskās un modernās debates – starptautiskajā politiskajā ekonomikā.
15. Integrācijas teorijas – galvenās pamatnostādnes.
16. Starptautiskā politika - galvenās attīstības tendences.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs, jāsagatavo, jāuzraksta un jāprezentē par kādu starptautiskās politikas kursa ietvariem atbilstošu problēmu uzdotais mājas darbs (referāts), kas tiek vērtēts ar atzīmi, jālīdzdarbojas semināros, jānokārto starppārbaudījums un gala pārbaudījums.
Gala vērtējumu veido:
1) referāts 20%;
2) starppārbaudījums 30 %;
3) gala pārbaudījums 20 % ;
4) darbs semināros – 20 %;
5) aktivitāte nodarbībās – 10 %.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Viotti, P.R. & M.V.Kauppi, International Relations Theory: Realism, Pluralism, Globalism, USA: Macmillan Publishing Company, 1993
2. Holsti, K.J., International Politics: A Framework for Analysis, Prentice-Hall, Inc., 1995.
3.Carlsnaes W., T.Risse & B.A.Simmons, (eds.), Handbook of International Relations, SAGE Publications, 2002
4. Jackson, R., & G. Sorensen, Introduction to International Politics, Oxford University Press, 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1.Calvocoressi Peter, World Politics since 1945, Logman Group UK Limited, (6th ed.), 1993
2.Dougherty James,E.& Robert L.Pfaltzgraff,Jr., Contending Theories of International Relations: A Comprehensive Survey, 3rd.ed.,HarperCollinsPublishers, 1990
3. Neumann I.B. & Ole Waver, The Future of International Relations: Masters in the Making, Routledge, London &New York, 1997
4. Deutsch, Karl W., (ed.), The Analysis of International Relations, Prentice-Hall, New Jersey, 1968
5. Guzzini, S., Realism in International Relations and International Political Economy: The continuing story of a death foretold, Routledge, London and New York, 1998

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. CSA žurnālu pilnu tekstu datu bāze SAGE
2. Datu bāze Academic Search Elite

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Latvijas politika un vēsture

Kursa kods

PolZ1014

Kredītpunkti

6

ECTS kredītpunkti

9

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

96

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzinošā politika

Lekciju skaits

28

Semināru un praktisko darbu skaits

20

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.polit., asociētā profesore Daina Bāra

Kursa anotācija:

Kursā tiek studēta Latvijas politiskā vēsture no Latvijas valsts idejas attīstības līdz pat mūsdienu problēmām. Galvenā uzmanība tiek pievērsta neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanai, demokrātijas attīstībai, autoritārisma un totalitārisma režīmu attīstībai un to ietekmei uz tālāko Latvijas valsts un sabiedrības attīstību. Īpaši tiek studēti jautājumi par pāreju uz demokrātiju pēc neatkarības atjaunošanas. Tiek pievērsta uzmanība Latvijas politiskās attīstības salīdzināšanai ar pārējo pasaules valstu attīstību.

Kursu apraksts-plāns:

1.Latvijas valsts idejas ģenēze
2.Neatkarīgas Latvijas valsts izveidošana
3.Latvijas politiskās sistēmas veidošanās: politiskās sistēmas jēdziens,Latvijas Satversme, Saeima, Latvijas prezidents, Latvijas ministru kabinets, Latvijas politiskās partijas
4.Politiskie režīmi Latvijā: autoritārais režīms, totalitārā padomju režīma izveidošanās Latvijā, vācu okupācijas režīms.
5.Padomju totalitārisma evolūcija Latvijā.
6.Liberalizācijas procesi Latvijā.
7.Neatkarības atjaunošana
8.Pāreja no totalitārisma uz demokrātiju, pasaules pieredze un tās ietekmi uz Latviju
9.Demokrātiskas Latvijas valsts veidošana
10.Vēlēšanu sistēma un vēlēšanas Latvijā
11.Politiskās partijas un daudzpartiju sistēmas veidošanās Latvijā.
12.Demokrātijas attīstības perspektīvas
13.Baltijas valstu sadarbība

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Piedalīšanās semināros un diskusijās, uzrakstīts un pozitīvi novērtēts referāts un sekmīgi nokārtots eksāmens

Literatūra (01-mācību literatūra):

Andersons E. Latvijas vēsture. Ārpolitika. Stokholma, 1996.
Baltijas valstis likteņgriežos. Rīga, 1998.
Freivalds O. Latviešu politiskās partijas. Kopenhāgena, 1968.
Latvijas valsts atjaunošana (1986.- 1993.). Rīga, 1998.
Latvijas vēsture. 2.sēj. A.Drīzuļa red. Rīga, 1986.
Šilde Ā. Latvijas vēsture 1914. -1940. Stokholma, 1986.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Bāra D. Neatkarīgas valsts idejas ģenēzeLatvijas politiskajā domā. Rīga, 1991.
4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Rīga, 2000.
Sabiedrības pārmaiņas Latvijā. Rīga, 1998.
Norgaard o. Baltic States After Independence. Copenhagen, 1996.
Nissinen O. Latvia's Transition to a Market economy. 1999

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Politikas analīze

Kursa kods

PolZ4001

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2002

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.polit., asociētā profesore Feliciana Rajevska

Priekšzināšanas

PolZ2068, Publiskā administrācija

Kursa anotācija:

Kursa "Politikas analīze" mērķis ir sniegt teorētiskās zināšanas politikas analīzē, attīstīt spējas pielietot iegūtas teorētiskās zināšanas aktuālu publisko politiku izvērtēšanā. Politikas analīze ir kurss, kurā tiek analizēts politikas veidošanas process un tā darbinieki. Lekciju kursa ietvaros tiek apskatīts kā noteikti apstākļi kļūst par problēmām, kā tās kļūst aktuālas plašākai sabiedrībai, kā tās nonāk politiskajā dienas kārtībā, kā tiek meklētas alternatīvas šo problēmu risināšanai, kā tiek izvēlētas konkrētas politikas, un kā tās tiek īstenotas. Politikas process tiek apskatīts dažādu teoriju kontekstā, uzmanību pievēršot tādiem momentiem kā: valsts varas struktūra, politiķu, birokrātu, t. sk. zemākā līmeņa birokrātu un interešu grupu mijiedarbība, tās loma politikas veidošanas procesā. Kursa ietvaros tiek apskatītas arī dažādas pieejas lēmumu pieņemšanas procesam. Pēc kursa noslēguma studentiem ir jāspēj patstāvīgi analizēt un vērtēt politikas veidošanas un politikas realizācijas procesus.Kursa 1.daļā 5.semestrī studentiem tiek lasīta kursa teorētiskā daļa, notiek 4 semināri un 1 tests semestra vidū. Semināru un testa nokārtošana ir obligātais priekšnoteikums rakstiskai ieskaitei, ar kuru noslēdzās 5.semestris. Uz 1.decembri studenti rakstiski piesaka sava referāta tēmu un ieskaites dienā piesaka sava gadījuma analīzei piemērotu teoriju. Kursa 2.daļa 6.semestrī ir vairāk orientēta uz praktisku iemaņu apgūšanu Latvijas publiskās politikas analīzē. Tam tiek veltīti semināri semestra sākumā. Katrs no studentiem izvēlas referāta tēmu un teoriju, kāda tiks izmantota izvēlēta gadījuma analīzei. Viens mēnesis tiek atvēlēts individuālajām darbam ar studentiem. Tad seko vairākas sesijas, kuru laikā studenti prezentē savus referātus auditorijā. Prezentācija ir obligāta. Maijā beigās referātu uzlabotas versijas tiek nodotas.

Kursu apraksts-plāns:

1 Ievads kursā un ievads politikas analīzē
2 Politiskā procesa būtība un komponenti
3 Politikas veidošanas procesa dalībnieki un to mijiedarbība
4 Valsts, vara un lēmumu pieņemšana
5 Lēmumu pieņemšana. Atšķirīgas pieejas politikas analīzei
6 Rekomendējošā pieeja: problēmu meklēšana, problēmu filtrēšana, problēmu definēšana
7 Politikas formulēšana un leģitimēšana
8 Darba kārtības veidošana
9 Politikas īstenošana. Augšupejošā un lejupejošā pieejas
10 Veiksmīgas īstenošanas nosacījumi
11 Reformu īstenošana
12 Politikas izvērtēšana un uzraudzība

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Ir jāapmeklē 75% lekciju un visas semināra nodarbības, jānokārto tests semestra vidū. Ir jāprezentē savus referātus auditorijā, jāoponē kursa biedru referātus. Galīga eksāmena atzīme veidojas no semināra atzīmes (30%), testa (30%) un referāta (40%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

Cik demokrātiska ir Latvija? Rīga, 2005
Evert Vedung Public Policy and Program Evaluation, 2000, New Brunswick, New Jersey
Carl V.Patton & David S.Sawicki (1992) Basic Methods of Policy Analysis and Planning
Grindle & Thomas (1991) Public Choices and Policy Change. The John Hopkins University Press, Baltimore and London
Ham & Hill (1993) The Policy Process in Modern Capitalist State. Hempstead: Harvester Wheatsheaf
Hogwood & Gunn (1984) Policy Analysis for the Real World. Oxford University Press
Jones (1984) An Introduction to the Study of Public Policy. Wadsworth Inc., California
Kingdon (1995) Agendas, Alternatives and Public Policies. 2nd ed. Harper Collins College Publishers
The Policy Process: A Reader (1993) Hill (ed.). Hempstead: Harvester Wheatsheaf

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Cobb & Elder (1972) Ch. 5 Issue Creation and Agenda Content, pp. 82 - 93; Ch. 7 The Dynamics of Issue Expansion, pp. 110 - 129; Ch. 10 Entrance Patterns and Agenda Access, pp. 151 - 159 (in Participation in American Politics. Baltimore & London)
2. Lindblom, Ch. E. (1982) The Science of 'Muddling Through', pp. 79 - 88 (in Altshuler, Alan & Thomas. The Politics of Federal Bureaucracy. New York)
3. Sabatier, P. A. (1993) Top-down and Bottom-up Approaches to Implementation Research, pp. 266 - 289 (in The Policy Process: A Reader. (ed.) Hill. London)
4. Smith, M. J. (1990) Pluralism, Reformed Pluralism and Neopluralism: the Role of Pressure Groups in Policy-Making, pp. 302 - 322 (in Political Studies, # 37)
5. Whiteley (1986) Models of the Policy Process, pp. 6 - 33 (in Political Control of the Macroeconomy)
6. Winter, S. (1990) Integrating Implementation Research, pp. 19 - 38 ( in Palumbo, D. J. & Calista, D. J. Implementation and the Policy Process: Opening up the Black Box, New York)

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Ievads publiskajā administrācijā

Kursa kods

PolZ2123

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

25

Semināru un praktisko darbu skaits

7

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, pasniedzēja Iveta Reinholde

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt kritisku ieskatu birokrātijas un pārvaldes funkcionēšanā mūsdienu demokrātijās. Birokrātija tiks skatīta gan no organizāciju teorijas perspektīvas, gan kā politikas procesa daļa, gan arī no indivīda pozīcijām - kādus ierobežojumus tā uzliek un kādas iespējas tā paver šajā sistēmā nodarbinātajām amatpersonām. Tiks aplūkoti arī tādi publiskās pārvaldes aspekti kā birokrātijas loma politikas realizācijā, publiskās pārvaldes struktūra, politiskā kontrole pār birokrātiju, birokrātijas atbildība, rekrutācijas problēmas darbam valsts pārvaldē, ierēdņu ētika, korupcija valsts pārvaldē. Kursā mijās teorētiskās lekcijas ar praktiskām seminārnodarbībām.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads publiskajā administrācijā.
2. Birokrātija kā racionāla sistēma.
3. Birokrātija kā dabiska sistēma
4. Organizāciju kultūra
5. Administratīvā struktūra
6. Administratīvā struktūra Latvijā
7. Reorganizācija un administratīvā reforma.
8. Valsts pārvaldes reforma Latvijā.
9. Decentralizācija un pašvaldību loma.
10. Decentralizācija un administratīvi teritoriālā reforma Latvijā.
11. Politikas realizācijas modeļi.
12. Uzdevumu definēšana un birokrātu uzvedība.
13. Ierobežojumi un pakļaušanās
14. Ierobežojumi, struktūra, efektivitāte
15. Problēmu risinājums: tirgus vai birokrātija
16. Līdera un personāla loma organizācijā.
17. Rekrutācijas problēmas.
18. Birokrātijas intereses un mērķi.
19. Budžeta veidošanas process
20. Atbildības koncepcija, mehānismi.
21. Publiskās administrācijas nākotne: attīstība un izmaiņas

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

nokārtots pārbaudes darbs (vai tests) semestra vidū (25%)
līdzdalība semināros (25%)
nokārtots rakstisks eksāmens (50%)

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Peters, B. Guy: The Politics of Bureaucracy, Fourth Edition, Longman Publishers USA, 1995.
2. Wilson, James Q: Bureaucracy. What government Agencies Do and Why They Do It, Basic Books, USA, 1989.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Page, E.C.(1992) Political Authority and Bureaucratic Power, Harvester Wheatsheaf
2. Smith B.C. (1988) Bureaucracy and Political Power, Wheatsheaf Books, Sussex
3. Lēbers D.A., Bišers I. (1998) Ministru Kabinets.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. International Review of Administrative Sciences
2.. Public Administration Review

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Reģionālā drošības politika

Kursa kods

PolZ2050

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.ped., profesore Žaneta Ozoliņa

Politikas zinātnes maģistra grāds, lektore Ramona Petrika

Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem padziļinātas teorētiskas zināšanas par drošības koncepciju, tās attīstību XX. Gadsimtā pasaulē un Latvijā. Iegūtās teorētiskās zināšanas tiks nostiprinātas diskusijās par aktuāliem drošības politikas jautājumiem nacionālā, reģionālā, starptautiskā un institucionālā līmenī. Uzmanība tiks pievērsta Eiropas un Transatlantiskai sadarbībai, ES un NATO paplašināšanas jautājumiem un Latvijas spējai iekļauties drošības struktūrās.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads. Kursa struktūras raksturojums. Literatūras apskats.
2. Drošības koncepcijas ģenēza.
3. Nacionālā, reģionālā un starptautiskā drošība.
4. Drosības reģionu veidošanās nosacījumi.
5. Mūsdienu drošības reģioni
6. Alianses un to nākotne.
7. Drošības režīms, drošības komplekss un drošības kopiena.
8. Drošības organizācijas Eiropā un pasaulē.
9. Latvijas drošības politika starptautiskā kontekstā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Lai saņemtu sekmīgu vērtējumu, studentiem jāuzraksta divi kontroldarbi, jānokārto starpeksāmens-tests un jāaizstāv grupas darbs par kādu no reģionālās drošības modeļiem. Gala pārbaudījums - rakstisks eksāmens.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Barijs Buzans. Cilvēki, valstis un bailes. Rīga, AGB, 2000.
2. Žaneta Ozoliņa. Latvijas drošibas politikas reģionālie aspekti. Rīga, Izglītība, 2000.
3. Žaneta Ozoliņa (red.). Latvija pasaules politikā:iespējas un ierobežojumi. Rīga, LAI, 2001.
4. Toms Baumanis. Latvijas integrācija Eiropas struktūrās. Rīga, LAI, 1999.
5. Guntars Zaļkalns. Valsts drošības un aizsardzības izvērtējums. Rīga, LAI, 1998.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Buzan Barry, Ole Weaver, Jaap de Wilde. Security a Framework for Analysis. London, 1998.
2. Atis Lejiņš, Žaneta Ozoliņa (eds.). Small States in a Turbulent Environment . Rīga, LAI, 1999.
3. Hans Mouritzen (ed.). Bordering Russian. London, 1998.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Ekonomikas teorijas pamati

Kursa kods

Ekon1021

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Ekonomika

Zinātnes apakšnozare

Ekonomikas teorija

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Ekonomikas un vadības fakultāte

Kursa autori

Biznesa vadības maģistra grāds, lektore Daira Barānova

Dr.ekon., profesore Veronika Bikse

Kursa anotācija:

Kurss paredzēts neekonomikas specialitāšu studentiem. Kursa mērķis – dot iespēju studentiem iegūt zināšanas, prasmes un iemaņas par tirgus ekonomiku un mūsdienu ekonomikā funkcionējošām likumsakarībām, lai sekmētu kompetenču attīstību.
Pēc kursa apgūšanas studentiem jāprot analizēt saimniekošanas subjektu rīcību tirgus ekonomikā, jāorientējas Latvijas tautsaimniecības problēmās, jāprot izvērtēt ekonomikas subjektu rīcības cēloņsakarības, noteikt problēmas, tās analizēt, vadoties no teorētiskām atziņām un starptautiskās pieredzes.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads tirgus ekonomikā
2. Resursu ierobežotība
3. Alternatīvas un kompromisa izvēle
4. Ražošanas iespēju līkne
5. Ekonomikas teorētiskie modeļi
6. Pozitīvā un normatīvā ekonomika
7. Ekonomiskās sistēmas
8. Ekonomiskās institūcijas un stimuli
9. Tirgus saimniecības funkcionēšanas vispārējie pamati
10. Tirgus sistēma, tās dalībnieki. Vienkāršots tirgus modelis
11. Pieprasījums un piedāvājums. Tirgus līdzsvars
12. Pieprasījuma un piedāvājuma elastīgums
13. Patēriņa teorija. Ienākumi. Derīgums. Galējais un kopējais derīgums
14. Ražošanas teorija: uzņēmējdarbība, ražošanas funkcija, ieņēmumi, izmaksas un peļņa
15. Konkurence un tirgus struktūra
16. Ienākumu sadale. Nevienlīdzība. Nabadzība
17. Tirgus nepilnības. Sabiedriskās preces un pakalpojumi
18. Valsts budžeta ieņēmumi un izdevumi. Fiskālais deficīts
19. Nodokļu sistēma. Lafēra līkne
20. Eksports un imports. Absolūtās un salīdzināmās priekšrocības

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs, jānokārto divi starppārbaudījumi un gala pārbaudījums.
Gala vērtējumu veido: 1) pirmais stappārbaudījums 20%; 2) otrais starppārbaudījums 20 %; 3) gala pārbaudījums 30 % ; 4) patstāvīgā darba vērtējums – 10 %; 5) aktivitāte nodarbībās – 10 %.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Bikse V. Ekonomikas teorijas pamati. R.: SIA Izglītības soļi, 2000.
2. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija. Problēmas. Politika. R.: SIA Izglītības soļi, 1998.
3. Bikse V. Makroekonomika. Tālmācības kurss. Izglītības soļi. R.: 2003.
4. Dzelmīte M., Volodina M. Uzdevumi mikroekonomikā. - R.: SIA Izglītības soļi, 2000.
5. Libermanis G. Tirgus ekonomikas pamati un Latvija ceļā uz Eiropas Savienību. I daļa. - Kamene, 1999.
6. Nešpors V., RuperteIi., Saulītis J. Mikroekonomika. - Kamene, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Škapars R. Mikroekonomika. R.: Petrovskis & Ko, 2001.
2. McConnel C.B., Brue S.L. Economics- Principls, Problems and Policies. 15-th Edition. -McGraw Hill,Inc.-2002.
3. Snowdon B., Vane.H.R. Modern Macroeconomics. - UK.: Edward Elgar Publishing Limited, 2005, - 816 pp.
4. LR Ekonomikas Ministrijas ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.
5. Latvija. Pārskati par Latvijas tautas attīstību.- R.:UNDP

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. Kapitāls.
2. The Economist.
3. World Bank Economic Review.
4. News Week.
5. European Journal of Economic and Social Systems.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Svešvaloda (politikas termonoloģija)

Kursa kods

PolZ3018

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

pasniedzējs Daunis Auers

Kursa anotācija:


Specialitātes leksikas zināšanas veidošana, lietojot integrēto piejeju. Pētnieciskas lasīšanas tehnikas apguve. Anotāciju, tēžu un parskatu veidošana. Tulkošanas iemaņu attīstība.Prezentācijas par aktualitātem politikā. Pilnveidot studentu angļu valodas mutiskās un rakstiskās komunikācijas prasmes politikas zinātnes jomā. Aktīva specialitātes leksikas apguve, ka arī attīstīt studentu patstāvīgā darba iemaņas.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievadtests
2. Klausīšanās prasme I (Lekcija,seminārs)
3. Klausīšanās prasme II (Lekcija,seminārs)
4. Tests
5. Runas prasme I (piedalīšanās seminārā)
6. Runas prasme II (piedalīšanās lekcijā,seminārā)
7. Tests
8. Lasīšanas prasme I (dati,statistika)
9. Lasīšanas prasme II (žurnāli)
10. Lasīšanas prasme II (žurnāls)
11 Tests
12. Rakstīšanas prasme I (īsa eseja, kopsavilkums)
13. Rakstīšanas prasme II(referāts)
14. Tests
15. Politikas terminoloģija I
16. Politikas terminoloģija II


Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Piedalīšanās nodarbībās (75%); 3 kontroldarbu sekmīga izpilde (50%); rakstiskā eksāmena sekmīga nokārtošana (50%)

Literatūra (01-mācību literatūra):

Andrew Heywood (2002) - Politics 2nd ed.
Andrew Heywood (2000) - Key Concepts in Politics

Literatūra (02-papildliteratūra):

Jeremy Paxman (2003) - The Political Animal: An Anatomy
David M. Silbergh (2001) - Doing Dissertations in Politics. A Student Guide

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

The Baltic Times
The Economist
The Financial Times

B daļa, specializācija Starptautiskās attiecības

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Diplomātijas vēsture

Kursa kods

PolZ2081

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

24

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

02.09.2002

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politoloģijas nodaļa

Kursa autori

Dr.vēst., docents Kārlis Daukšts

Kursa anotācija:

Kurss veltīts t.s. ‘’Lielajai diplomātijai ‘’ sarežģītajā 19.- 20.gs vēsturē. Kurss paredz padziļinātas dažādu sistēmu darbības studijas (Versaļas sist.,Vīnes sistēma) salīdzinošā aspektā. Liela uzmanība veltīta ‘’Aukstā kara ‘’ diplomātijai.

Kursu apraksts-plāns:

1 Diplomātijas jēdziens,formulējums, būtība-L4
2 Vestfāles sistēmas diplomātija-L4
3 Napoleana Francijas diplomātija-L2
4 Vīnes sistēma-L2
5 Vācijas ārpolitikas un diplomātijas problēmas –L2
6 I pasaules kara diplomātija-L4
7 Versaļas sistēma, Nāciju līga – L4
8 Vācijas-PSRS attiecību veidošanās 30.g.beigās
9 II pasaules kara sākuma diplomātija-L4
10 ‘’Aukstā kara ‘’ģenēze-L4
11 50 gadu diplomātija-L4
12 Diplomātija ‘’divbloku relatīvā ‘’relatīvā līdzsvara periodā-L4
13 Jaunās pasaules kārtības procesi L4
14 Seminārs
15 Seminārs
16 Seminārs

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Piedalīšanās nodarbībā- 75%;referāts-30%,eksāmens-70%

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. H.Kisendzers.Diplomātija.Rīga 2001
2. Derian D. On Diplomacy: A. Geneyalogyot of Westeru Estraugement-Oxford,1987
3. Kaiser.,Schwarz H.-P.Die neue Weltpolitik.-Baden-Baden,1995
4. Kennean G. Memoiren eines Diplomaten/-Munchen,1982.
5. Beschloss m.The Chris Years: Kennedy and Khrushchev 1960-1963.-New York,1991

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Starptautisko tiesību un starptautiskās politikas attiecības

Kursa kods

PolZ4003

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.jur., Ineta Ziemele

Kursa anotācija:

Starptautiskās (publiskās) tiesības ir kļuvušas par neatņemamu elementu politisku lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Vienlaicīgi šī tiesību sistēma turpina būt pakļauta daudziem izaicinājumiem mūsdienu pasaulē, no kuriem pamatizaicinājums ir apgalvojums, ka universāla tiesību sistēma, 76rojec saistoša visiem politiskiem spēlētājiem starptautiskajās attiecībās, nav iespējama gan vēsturisku, gan reālpolitisku iemeslu dēļ.
Kursā starptautiskās tiesības tiek prezentētas kā nacionālo un starptautisko sociāli-politisko procesu elements, kas arī ietekmē šos procesus.
Studenti kursa laikā apgūst šādus starptautisko tiesību pamatinstitūtus: starptautisko tiesību subjekti un to mainošās daba; starptautisko tiesību avoti, to attiecības un hierarhija. Politikas procesa mijiedarbība ar tiesību sistēmu jaunu normu veidošanā vai esošo īstenošanā būs uzmanības centrā, apgūstot pamatinstitūtus.
Lai parādītu, kā darbojas un kādu lomu spēlē starptautiskās tiesības, kā piemēri tiks analizētas šādas starptautisko tiesību jomas: Valsts, Valstu atbildība, starptautisko strīdu risināšanas mehānismi, cilvēktiesības un starptautiskās krimināltiesības. Apvienoto Nāciju Organizācijas, citu reģionālo organizāciju un starptautisko tiesu un tribunālu institucionālais ietvars 76roje pastāvīga tēma, runājot par visām minētām jomām.
Kursa mērķi:
Kursa pamatmērķis ir starptautisko tiesību pamatinstitūtu un procesu prezentācija un padziļināta diskusija, parādot to vietu un lomu pasaules, starp-valstu un nacionālo procesu ietvaros. Kursam ir jāsniedz studentiem izpratne par to, 76rojec starptautiskais normatīvais process un kāds tam ir sakars ar starptautisko politisko procesu. Kursa noslēgumā studentiem ir jābūt spējīgiem identificēt piemērojamos vai piemērotos tiesiskos apsvērumus konkrētās starptautiski politiskās situācijās.

Kursu apraksts-plāns:

1. . Starptautisko tiesību jēdziens, prioritātes princips, avoti un subjekti.
2.Starptautiskās līgumtiesības.(2L)

3. Apvienoto Nāciju Organizācija.
4. Valsts
5. Valstu atbildība.

6. Spēka lietošana valstu attiecībās. (2L)

7. Starptautisko strīdu risināšanas mehānismi. (2L)

8. Starptautiskās cilvēktiesības. (2L)

9. Starptautiskās krimināltiesības. (2L)

10. Kursa noslēguma diskusija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

- lekciju apmeklējums – 75%
- semināru apmeklējums un aktīva līdzdalība- 100%
- Sekmīga rakstiskā eksāmena nokārtošana.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1 I.Ziemele, “Latvijas loma drošības un miera tiesiskā nostiprināšanā. Vai starptautiskajām tiesībām un organizācijām ir nozīme?”, grām. Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 59. – 86.lpp.
2. M.Byers, Custom, power and the power of rules: International relations and customary international law, Cambridge: University Press, 1999
3. The Role of Law in International Politics: Essays in International Relations and International Law, Oxford University Press, 2000
4. Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. 1969.gada Vīnes konvencija par starptautiskām līgumtiesībām.

2. ANO Starptautisko tiesību komisijas dokumenti sakarā ar normu kodifikāciju jautājumā par atrunām un līgumiem, pieejami http://www./law/ilc/reports

3. ANO Cilvēktiesību komitejas Vispārējais komentārs Nr.24, pieejams http://www.

4. ANO Starptautisko tiesību komisijas panti par valstu atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem, pieejami http://www./law/ilc/reports/2001/2001report.htm
(l org)

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. Baltic Yearbook of International Law.

2. Foreign Affairs.
3. International Organizations

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Ārpolitikas analīze

Kursa kods

PolZ2010

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

15.11.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Andris Sprūds | lektors

Kursa anotācija:

Kursa “Ārpolitikas analīze” mērķis ir iepazīstināt studentus ar ārpolitikas veidošanas un īstenošanas procesiem un to izpētes problemātiku. Lekcijas tiks veltītas teorētiskās bāzes pilnveidošanai, atklājot dažādas analītiskās pieejas ārpolitikas izpētē, norādot analītisko līmeņu īpatnības un pievēršoties ārējo un iekšējo faktoru mijiedarbības analīzei ārpolitiskā kursa izvēlē. Semināri savukārt domāti studentu analītisko iemaņu pilnveidošanai teorētiskās zināšanas pielietojot empīriskā materiāla analīzei. Semināros no dažādu teorētisko pieeju perspektīvām tiks apskatīti atsevišķu valstu ārpolitisko stratēģiju ietekmējošie aspekti.

Kursu apraksts-plāns:

1 Ārpolitikas analīze: ievads, problēmas, pieejas
2 Starptautiskā sistēma un valstu nacionālās intereses
3 Ārējās politikas veidošanas iekšpolitiskie faktori: politiskā iekārta, partijas un sabiedrība
4 Ārpolitikas veidošanas institucionālie un neformālie faktori: varas struktūras, birokrātija un interešu grupas
5 Personības, percepcijas un valsts ārpolitika
6 Ārpolitisko lēmumu pieņemšanas process: mehānismi, faktori un aktieri
7 Valstu ārpolitiskā kursa īstenošana: diplomātija
8 Globāla lielvalsts starptautisko attiecību sistēmā: ASV ārpolitiskais kurss
9 Iekšpolitisko un starptautisko faktoru loma Krievijas ārpolitiskā kursa veidošanā un īstenošanā
10 Eiropas valstu ārpolitikas process

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Lai saņemtu sekmīgu vērtējumu, studentiem aktīvi jāpiedalās semināros, jāuzraksta divas esejas-20%, jānokārto starpeksāmens-20%, jāizstrādā un jāprezentē individuālais 76rojects-30%. Gala pārbaudījums – rakstisks eksāmens-30%.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. M.Webber and M. Smith, Foreign Policy in a Transformed World. Essex, 2002.
2. G. Allison and P. Zelikow, Essence of Decision: Explaining the Cuban Missile Crisis. New York, 1999.
3. R.A.Pastor (ed.), A Century Journey. How the Great Powers Shape the World. New York, 1999.
4. H.Kissinger, Diplomacy. New York, 1994.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. L.Neack, J. Hey, P.Haney (ed.), Foreign Policy Analysis: Continuity and Change in Its Second Generation. New Jersey, 1995.
2. Y. Vertzberger, Risk Taking and Decisionmaking. Foreign Military Intervention Decisions Stanford, 1998.
3. Z.Brzezinski, The Grand Chessboard: American Primacy and Its Geostrategic Imperatives. New York, 1997.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Diplomātiskais protokols

Kursa kods

PolZ4122

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

8

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

17.05.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Līga Andersone | M.pol.zin.

Kursa anotācija:

Kurss diplomātijas pamatzināšanu un iemaņu apgūšanai protokola – īpaši LR protokola – jomā. Tiek analizēti protokola pamati un principi, vēsture un nacionālās īpatnības, kā arī etiķete; Latvijas vienotais 76rojects76; diplomātisko sarunu veidi un īpatnības, sarunas mākslas vēsture un nozīme.

Kursu apraksts-plāns:

1.Ievads. 76rojec diplomātiskais 76rojects76, galvenie pamatprincipi.
2.Protokolārā kārtība, tā ievērošanas nepieciešamība.
3.Vizītes un to kategoriju raksturojums.
4.Ieteicamais delegāciju sastāvs amatpersonu vizītēm ārvalstīs
5.Karoga etiķete.
6.Dāvanas un apbalvojumi, Latvijas valsts apbalvojumi
7.Valsts ceremonijas.
8.Sarakste. Uzrunas formas
9.Vizītkarte, tās lietošana.
10.Viesu uzņemšana.
11.Ielūgumi, to veidi, atbilde uz tiem. Pateikšanās par uzaicinājumu uz viesībām
12.Viesu sēdināšana pie galda.
13.Viesību veidi : vakariņas, pusdienas, pieņemšana, kokteilis
14.Ēdienu un dzērienu izvēle viesībām
15.Apģērba izvēle.
16.Diplomātiskais korpuss. Attiecību uzturēšana ar diplomātiskā korpusa pārstāvjiem
17.1961.gada Vīnes Konvencija par diplomātiskajām attiecībām. Diplomātiskās imunitātes un privilēģijas Latvijā
18.Diplomātiskās imunitātes un privilēģijas Latvijā. Ārvalstu diplomātisko un konsulāro darbinieku kategorijas un privilēģijas Latvijā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1.75% lekciju apmeklējums.
2.Nokārtots seminārs par vizīšu kategorijām-20%.
3.Ieskatīts kontroldarbs par 1961.gada Vīnes Konvencija par diplomātiskajām attiecībām-30%.
4. Eksāmens-50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Aija Odiņa. Protokols. – Rīga, 1998
Latvijas Republikas ārlietu dienesta rokasgrāmata. – Rīga, 1998
R.G.Feltham. Diplomatic Handbook ( jebkurš izdevums)

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Mazās valstis starptautiskajā politikā

Kursa kods

PolZ1033

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

8

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Politikas zinātnes maģistra grāds, lektore Ramona Petrika

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt kritisku ieskatu mazo valstu kā starptautiskās politikas aktieru nozīmes, iespēju un ierobežojumu izvērtējumā. Mazās valstis tiks aplūkotas un analizētas tradicionālo teorētisko pieeju kontekstā, uzmanību pievēršot mazo valstu definēšanas problēmām, kā arī to pastāvēšanas un darbības iespējām starptautiskajā sistēmā. Teorētiskie mazo valstu definēšanas kritēriji –kvantitatīvie, kvalitatīvie un strukturālie – tiks skatīti salīdzinošā perspektīvā. Analizējot mazo valstu ārpolitiskās stratēģijas, uzmanība tiks pievērsta mazo valstu uzvedību determinējošiem faktoriem – iekšējiem un ārējiem, kā arī to mijiedarbībai ar cietiem starptautiskās politikas aktieriem.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads – mazo valstu koncepta attīstība starptautiskajā politikā.
2. Mazo valstu definēšanas problēmas. Kvalitatīvie, kvantitatīvie un strukturālie kritēriji.
3. Mazās valstis reālisma teorētiskās pieejas kontekstā.
4. Mazās valstis plurālisma un globālisma teorētisko pieeju kontekstā.
5. Mazo valstu uzvedību determinējošie faktori.
6. Mazo valstu ārpolitiskās stratēģijas.
7. Iespējas un ierobežojumi mijiedarbībā ar starptautiskās politikas aktieriem.
8. Kopsavilkums. Attīstības perspektīvas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs, jāsagatavo, jāuzraksta un jāprezentē mājas darbs (referāts) par kursam atbilstošu tēmu, kas tiek vērtēts ar atzīmi, jālīdzdarbojas semināros, jānokārto starppārbaudījums un gala pārbaudījums.
Gala vērtējumu veido:
1) referāts 20%;
2) starppārbaudījums 30 %;
3) gala pārbaudījums 20 % ;
4) patstāvīgais darbs semināros – 20 %;
5) aktivitāte nodarbībās – 10 %.

Literatūra (01-mācību literatūra):

Fox-Baker, A., The Power of Small States: Diplomacy in World War II, University of Chicago Press, 1967
Vital, D., The Survival of Small States: Studies in Small Power/ Great Power Conflict, Oxford University Press, London, 1971
Rothstein, R.L., Alliances and Small Powers, Columbia University Press, New York, 1968
Henrikson A.K., Small States in World Politics: the International Political Position and Diplomatic Influence of the World’s Growing Number of Smaller Countries, prepared for Conference on Small States, St. Lucia 1999
Holl, O., (ed.), Small States in Europe and Dependence, AIIA, Austria, 1983

Literatūra (02-papildliteratūra):

Henrikson, A.K., A Coming ‘Magnesian’ Age? Small States, the Global System, and the International Community, in Geopolitics, Vol.6, No.3 (Winter 2001), pp.49-86, EBSCO
Carlsnaes W., T.Risse & B.A.Simmons, (eds.), Handbook of International Relations, SAGE Publications, 2002
Katzenstein, P.L., Small States and Small States Revisited, 2003

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

CSA žurnālu pilnu tekstu datu bāze SAGE
Datu bāze Academic Search Elite

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Aukstā kara ģenēze

Kursa kods

PolZ2104

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.vēst., docents Kārlis Daukšts

Kursa anotācija:

Kurss ‘’Aukstā kara ģenēze ‘’ veltīts 20.gs.aktuālajām problēmām un ietver šādas tēmas: aukstā kara hronoloģija, izcelšanās teorija, PSRS, ASV, Anglijas pozīciju analīzi, starptautisko krīžu analīzes, Berlīnes, Korejas kara, Suecas, Kubas, Afganistānas, Bruņošanās spirāle, tehnoloģija. Tiks izskatītas Post-aukstā kara problēmas.

Kursu apraksts-plāns:

1. “Aukstā kara ‘’ hronoloģija, teorija
2. Staļinisma, Čerčila, Rūrvelta pozīcijas
3. Tehnoloģija: Maršala plāns
4. 1948.g. – Berlīnes krīze
5. Klasiskais ‘’Aukstais karš ‘’ – Korejas karš
6. NATO –Varšavas plāns
7. Ungārijas krīze
8. ‘’Aukstā kara ‘’ģeopolitiskās teorijas
9. R. Reigana, M. Gorbačova ārpolitiskie kursi
10. Raķešu problēma, bruņošanās spirāle
11. Sociālisma sistēmas krīze
12. Vācijas problēma
13. Post ‘’Aukstā kara ‘’teorijas

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Semināru apmeklējumi un starpeksāmens-50%, eksāmena nokārtošana-50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Yong I.Cold War Europe 1945-1989. A Political. History-N-Y.1991
The Cold War: The Great Powers and Their Allies-L.,1994.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Westad O.Rewier the Cold War: Approaches, interpretations Theory.L.,2000
Freedman L. Kennedys Wars:Berlin,Cuba, Laos and Vietnam Veu York, 2000

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Kornijenko Y Holodnaja Voina-M.,1995.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Starptautiskās attiecības pēc Aukstā kara

Kursa kods

PolZ5093

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, 76roject Toms Rostoks

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir uzlabot studentu izpratni par starptautiskās politikas norisēm laika posmā pēc Aukstā kara, kā arī dot priekšstatu par starptautiskās politikas teoriju saistību ar praksi. Kursa ietvaros tiks apskatītas starptautisko attiecību 76rojects76s un problēmu bloki, 76rojec radušies vai aktualizējušies pēc Aukstā kara beigām. Kursu nevar apgūt patstāvīgi.

Kursu apraksts-plāns:

1 Ievadlekcija, literatūras apskats, kursa prasību izklāsts. Bipolārā spēku līdzsvara sistēmas 76rojec.
2 Pārmaiņas un stabilitāte starptautiskajā politikā.
3 Drošības jēdziena transformācija – AIDS, organizētā noziedzība, 76rojects76s, un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana.
4 Karadarbības transformācija – ceļā uz post-modernu karadarbību.
5 Sadarbība un konkurence valstu starpā.
6 Pārnacionālo politikas subjektu nostiprināšanās.
7 Globalizācijas ietekme uz starptautisko ekonomiku.
8 Ekonomiskā nevienlīdzība – trešās pasaules valstu attīstības problēmas.
9 Dabas aizsardzība, globālā sasilšana un resursu trūkums.
10 Cilvēktiesību aizsardzība un dzimumu līdztiesība.
11 Nacionālisms, etnicisms, reliģija un jaunu identitāšu rašanās.
12 Eiropas Savienība un Baltijas jūras reģions globālā perspektīvā.
13 Ceļā no starptautiskās uz post-starptautisko politiku.
14 Seminārs
15 Seminārs
16 Seminārs

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1) Piedalīšanās lekcijās (20% no atzīmes).
2) Grupā izstrādāts referāts ar maksimālo lapaspušu skaitu -12 (40% no atzīmes).
3) Rakstisks eksāmens (40% no atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra):

Mansbach, R.W. The Global Puzzle. Issues and actors in world politics. Boston, Houghton Mifflin. 2000.
Rhodes, E. (ed.) International Relations. Introductory readings. Dubuque, Kendall/Hunt. 1998.
Mansbach, R.W. un Rhodes, E. Global Politics in a Changing World. Boston, Houghton Mifflin. 2000.
Heater, D. un Berridge, G.R. Introduction to International Politics. Great Britain, Harvester Wheatsheaf. 1992.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Moller, B. Three Futures for Israel and Palestine. COPRI Working paper nr. 5. 1999. (www.copri.dk)
Leander, A. Globalisation and the Eroding State Monopoly of Legitimate Violence. COPRI Working paper nr. 24. 2001. (www.copri.dk)

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Starptautiskās organizācijas

Kursa kods

PolZ3017

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

32

Semināru un praktisko darbu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

02.07.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, Marika Laizāne-Jurkāne

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par starptautisko organizāciju lomu mūsdienu starptautisko attiecību sistēmā, sniegt pārskatu par starptautisko organizāciju vēsturisko veidošanos, kā arī sniegt pārskatu par galveno starptautisko organizāciju funkcijām, pilnvarām, lēmumu pieņemšanas un izpildes procedūrām tajās. Kursa ietvaros tiks apskatītas dažādas teorētiskās pieejas, kas analizē starptautisko organizāciju veidošanos un darbību. Kursa ietvaros tiek apskatīta starptautisko organizāciju darbība politiskajā, humanitārajā un ekonomiskajā jomās. Kursā tiek sniegts pārskats par starptautisko nevalstisko organizāciju darbību, īpaši akcentējot to darbību Baltijas jūras valstu reģionā.Kursa ietvaros tiek akcentēti ar Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās siastītie jautājumi un poblēmas, kā arī apskatīta šo starptautisko organizāciju darbība Latvijā.Piezīme: kursa plānā neietilpst ar Eiropas Savienību un NATO saistītie jautājumi.

Kursu apraksts-plāns:

1. Starptautiskās organizācijas: definīcijas un vēsturiskā evolūcija, funkcijas
2. Starptautiskās organizācijas dažādās teorētiskās diskusijās. Starptautisko organizāciju vieta starptautiskajā sistēmā, to attiecības ar valstīm un citiem starptautiskās sistēmas aktieriem
3. Reģionālisms. Eiropas reģionālās starptautiskās organizācijas, to statuss un vieta starptautiskajā sistēmā
4. Starptautiskās valstiskās organizācijas: klasifikācija, funkcijas, mērķi un uzdevumi
5. Starptautiskās nevalstiskās organizācijas: teorētiskās pieejas, funkcijas, struktūra, mērķi un uzdevumi
6. Lēmumu pieņemšana un izpilde starptautiskajās organizācijās
7. Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO): vēsturiskā attīstība, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas.
8. Eiropas drošības un sadarbības organizācija (EDSO): vēsturiskā attīstība, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas
9. Eiropas Padome (EP): vēsturiskā attīstība, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas
10. Rietumeiropas savienība (RES): vēsturiskā attīstība, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas
11. Starptautisko ekonomiku regulējošo organizāciju sistēma. Formālas un neformālas ar starptautisko ekonomiku saistītas starptautiskās organizācijas
12. Starptautiskais Valūtas Fonds: vēsturiskā attīstīna, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas
13. Pasaules Banka: vēsturiskā attīstīna, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas
14. Pasaules tirdzniecības organizācija (PTO): vēsturiskā attīstība, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas
15. Baltijas valstu sadarbības organizācijas (Baltijas Asambleja un Baltijas Ministru Padome): vēsturiskā attīstība, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas
16. Baltijas jūras valstu reģiona sadarbības organizācijas (Baltijas Jūras Parlamentārā Konference, Baltijas Jūras Valstu Padome, HELCOM u.c.): vēsturiskā attīstība, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas
17. Beniluksa valstu sadarbības organizācijas (Beniluksa Starpparlamentu Konsultatīvā Padome un Beniluksa Ekonomiskā Savienība): vēsturiskā attīstība, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas
18. Ziemeļvalstu sadarbības organizācijas (Ziemeļu Padome un Ziemeļu Ministru Padome): vēsturiskā attīstība, struktūra, darbība, problēmas un attīstības perspektīvas
19. Starptautisko nevalstisko organizāciju darbība starptautiskajā sistēmā: Greenpeace, Starptautiskā Amnestija, Sarkanais Krusts, Cilvēktiesību starptautiskā federācija u.c. Starptautisko nevalstisko organizāciju tīkls Baltijas jūras valstu reģionā
20. Starptautisko organizāciju loma perspektīvā

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

• Līdzdalība lekcijās – 75%,
• Līdzdalība semināru nodarbībās – 4 (no sešiem). Semināri par Apvienoto Nāciju Organizāciju, Eiropas Padomi, Eiropas Drošības un Sadarbības Organizāciju un reģionālajām starptautiskajām organizācijām (25%).
• Ieskaitīts kontroldarbs – 1
• Kopsavilkumi (esejas) un semināru jautājumu rakstiskās analīzes – 2 (ja students/e nav apmeklējis/usi semināra nodarbību)
• Referāts un tā prezentācija – 1 (studenta/es izvēlētā tēma atbilstoši kursa saturam)(25%)
• Eksāmens – 1 (50%)

Literatūra (01-mācību literatūra):

LeRoy Bennett A. International Organizations. Principles and Issues. 4th Edition. 1988
Groom A.J.R./ Taylor P. Frameworks fro International Co-operation. Pinter, 1990
Clive A. International Organizations. 2nd Edition. London, New Yourk, 1991
Bojārs J. Starptautiskās tiesības. Rīga, 1998
Ozoliņa Ž. (zin.red.). Latvija pasaules politikā: Iespējas un ierobežojumi. Rīga, 1991
Ciganov P.A. Teorija meždunarodnih otnošeņij. Učeb.posobije. – Moskva, Gardariki, 2002

Literatūra (02-papildliteratūra):

Lang W. Der internationale Regionalismus. Integration und Desintegration von Staatenbeziehungen in weltweiter Verflechtung. Wien, 1982, S. 131
Fawcett L./Hurrell A. Regionalism in World Politics. Regional organization and international order. Oxfod, 1994
Rittberger D. Internationale Organisationen. Politik und Geschichte. Opladen, 1994
Torkunov A.V. Sovremennije meždunorodnije otnošenije. Učebnik. Moskva, 2000, c.538
Josselin D., Wallace W. (Ed.) Non-state actors in world politics. Wiltshire, 2001

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Foreign Policy
International Affairs
International Organization
Internationalr Politik

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Mūsdienu pasaules globālās attīstības tendences

Kursa kods

PolZ1031

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

8

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Politikas zinātnes maģistra grāds, lektore Ramona Petrika

Kursa anotācija:


Kurss paredzēts bakalaura programmas studentiem sociālajās zinātnēs. Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par globalizācijas koncepta būtību, tā attīstību politikas zinātnes ietvaros. Studentiem būs iespēja iegūt pamatzināšanas par globalizācijas jēdziena ģenēzi, priekšnosacījumiem un problēmām. Kursa ietvaros tiks aplūkotas galvenās debates, kas saistītas ar globalizāciju – studenti tiks iepazīstināti ar hiperglobālisma, skepticisma un transformācijas piekritēju galvenajiem uzskatiem. Dažādo metodoloģisko pieeju un galveno teorētisko nostādņu pārzināšana palīdzēs studentiem izprast problēmu būtību un atrast piemērotākos argumentus, padziļināti pētot globalizācijas procesu un norises.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads – mūsdienu pasaules globālās attīstības tendencēm.
2. Globalizācijas jēdziena izpratne.
3. Globalizācijas cēloņi.
4. Transnacionālās problēmas –valsts, sabiedrība, sadalīta pasaule.
5. Korporatīvā vara pasaulē.
6. Pasaules tirgi, tirdzniecība un globalizācija.
7. Galvenās teorētiskās debates. Hiperglobālisms. Skepticisms. Transformētāji.
8. Pasaules globālā attīstība – perspektīvas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs, jāsagatavo, jāuzraksta un jāprezentē par kādu starptautiskās politikas globalizācijas problēmu uzdotais mājas darbs (referāts), kas tiek vērtēts ar atzīmi, jālīdzdarbojas semināros, jānokārto starppārbaudījums un gala pārbaudījums.
Gala vērtējumu veido:
1)referāts 20%
2)starppārbaudījums- 30%
3)gala pārbaudījums- 20%
4) patstāvīgais darbs semināros-20%
5)aktivitāte nodarbībās-10%

Literatūra (01-mācību literatūra):

David Held & Anthony McGrew (ed.), The Global Transformations Reader: An Introduction to Globalizationa Debate, Polity Press in association with Blackwell Publishers Ltd., 2003
David Held & Anthony McGrew (ed.), Global Transformations: Politics, Economics and Culture, Polity Press in association with Blackwell Publishers Ltd., 1999, reprinted 2003
Joseph S. Nye Jr., Power in the Global Information Age: From Realism to Globalization, Routledge, 2004

Literatūra (02-papildliteratūra):

Giddens Anthony , (ed.), The Global Third Way Debate, Polity Press in association with Blackwell Publishers Ltd., 2001
Peter Kivisto, Mu;ticulturalism in a Global Society, in a series 21-st century sociology, Blackwell Publishers Ltd., 2002
Kegley Charles W. & Eugene R. Wittkopf, Worl Politics: Trends and Transformation, seventh ed., Worth Publishers, Inc., 1999
CSA žurnālu pilnu tekstu datu bāze SAGE

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Datu bāze Academic Search Elite

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Starpatautiskā politekonomika

Kursa kods

PolZ2023

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

40

Semināru un praktisko darbu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Inga Ulnicāne

Priekšzināšanas

Ekon1102, Ekonomikas teorijas pamati

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt sistemātisku izpratni par nozīmīgākajām starptautiskās politekonomikas teorijām, kā arī globālās ekonomikas sistēmas attīstību un aktuālajām problēmām. Kursa uzdevumi ir: apgūt galvenās politekonomikas teorijas (neoklasiskā, marksistiskā, jaunās teorijas); studēt starptautisko tirdzniecības, finanšu un monetāro sistēmu; iepazīt ekonomiskās globalizācijas problemātiku; apzināt attīstības valstu, pārejas ekonomiku un mazo valstu vietu un iespejas globālajā ekonomikā; studēt ekonomiskās politikas lomu nacionālās konkurētspējas veicnāšanai. Kursa noslēgumā iegūtās zināšanas tiks izmantotas, lai analizētu Latvijas integrāciju starptautiskajā ekonomikā. Pēc kursa apgūšanas studentiem brīvi jāorientējas starptautiskās politekonomikas teorētiskajās debatēs, kā arī aktuālajos jautājumos par ekonomisko liberalizāciju, globālo nevienlīdzību, globalizācijas izvērtējumu utt.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads starptautiskajā politekonomikā
2. Mūsdienu globālā ekonomiskā sistēma
3. Politekonomikas teorijas
4. Neoklasiskā teorija
5. Marksistiskā teorija
6. Jaunās politekonomikas teorijas (ekonomiskā ģeogrāfija, stratēģiskā tirdzniecības teorija utt.)
7. Tirdzniecības sistēma: liberalizācija un jaunais protekcionisms
8. Monetārā sistēma
9. Finanšu sistēma un finanšu krīzes
10. Starptautiskā ekonomiskā pārvaldība: PTO, SVF, PB utt.
11. Transnacionālo korporāciju un tiešo ārvalstu investīciju loma
12. Attīstītās un attīstības valstis: mijiedarbība un atkarība
13. Attīstības valstis globālajā politekonomikā: iespējas un šķēršļi konverģencei
14. Attīstības valstu izaugsmes scenāriji: Japāna, “Āzijas tīģeri”, Ķīna, Indija
15. Ekonomiskās attīstības neveiksmes: Āfrika, Latīņamerika
16. Globālās politekonomikas problēmas: pārapdzīvotība, nabadzība, utt.
17. Globalizācijas izvērtējums un antiglobalizācijas kustības
18. Pārejas valstis globālajā ekonomikā
19. Pārejas valstu ekonomisko reformu scenāriji: Centrāleiropa vs.Krievija
20. Reģionālā ekonomiskā integrācija
21. Reģionālās ekonomiskās integrācijas piemērs: Eiropas Savienība
22. Ekonomiskās globalizācijas ietekme uz politiku, kultūru, vidi utt.
23. Ekonomiskā globalizācija un nacionālā suvernitāte
24. Ekonomiskā globalizācija un nacionālā ekonomikas politika
25. Jaunā ekonomikas politika globalizācijas apstākļos: konkurētspēja, uzņēmējdarbība, tehnoloģijas
26. Mazo valstu iespējas mūsdienu politekonomiskajā sistēmā
27. Latvijas integrācija globālajā ekonomikā
28. Latvijas politika konkurētspējas veicināšanai
29. Latvijas ekonomiskās attīstības iespējas un ierobežojumi mūsdienu globālajā ekonomikā
30. Kopsavilkums: Jaunie izaicinājumi starptautiskajai ekonomiskajai sistēmai

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1) Grāmatas recenzija un literatūras apskats – 30%
2) Eseja un prezentācija – 30%
3) 2 testi – 40%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Gilpin, Robert 2001 “Global Political Economy”, Princeton University Press.
Katzenstein, Peter 1985 “Small States in World Markets”, Cornell University Press.
Hirst, Paul and and Grahame Thomson 1996 “Globalization in Question”, Polity Press.
Held, David et al 1999 “Global Transformations: Politics, Economics and Culture”, Stanford UP.
Stiglitz, Joseph 2002 “Globalization and Its Discontents”, Penguin Books.
Bhagwati, Jagdish 2004 “In Defense of Globalization”, Oxford University Press.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Mankiw, Gregory 1999 “Principles of Economics”, New York: Dryden Press.
Gilpin, Robert 2001 “The Challenge of Global Capitalism”Princeton University Press.
Wallerstein, Imanuel 2002 “The Capitalist World Economy”, Cambridge University Press.
Olson, Mancur 2000 “Power and Prosperity”, New York: Basic Books.
Balcerowicz, Leszek 1995 “Socialism, Capitalism, Transformation”, CEU Press.
Aslund, A. 2002 “Building Capitalism: the transformation of the former Soviet bloc”, Cambridge UP.
Friedman, Thomas 2000 “The Lexus and the Olive Tree”, New York: Anchor books.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

International Organization
Journal of Economic Literature
World Development Report
Journal of Economic Perspectives
World Politics

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Latvijas politikas aktuālās problēmas

Kursa kods

PolZ5156

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzināmā politika

Lekciju skaits

22

Semināru un praktisko darbu skaits

10

Kursa autori

Dr.sc.pol., asociētā profesore Daina Bāra

Kursa anotācija:

Kurss ‘’Latvijas politikas aktuālās problēmas’’ veltīts Latvijas politikas padziļinātai apguvei, lai paplašinātu studentu zināšanas par Latvijas politiskajiem notikumiem, veicinātu spējas analizēt politisko attīstību un stimulētu kritisku un atbildīgu domāšanu par Latvijas attīstību pasaules politikas attīstības kontekstā.

Kursu plāns:

1. Vēstures mantojums un tā ietekme uz valsts attīstību.
2. Kopīgais un atšķirīgais Eiropas valstu politiskajā vēsturē.
3. Latvijas neatkarības periods un tā laika mācības.
4. Padomju periods Latvijā un tā sekas.
5. Latvijas valsts neatkarības atjaunošana:
6. – politiskās sistēmas nomaiņas teorētiskie aspekti
7 . – pāreja no totalitārisma uz demokrātiju
8. – pāreja no plāna ekonomikas uz tirgus ekonomiku
9. Demokrātisko institūtu veidošana
10. Politiskās partijas Latvijā.
11. Demokrātiskās vēlēšanas Latvijā.
12. Parlaments (Saeima) un valdība.
13. Informēšanas politika Latvijā.
14. Pašvaldības.
15. Reģionālā politika.
16. Ārpolitikas aktuālās problēmas.
17.Politiskā kultūra.
18. Demokrātijas attīstības perspektīvas Latvijā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Lai iegūtu paredzētos kredītpunktus studentiem jāpiedalās un jāuzstājas semināros, jāuzraksta eseja (3000 vārdi) un sekmīgi jānokārto eksāmens .Gala vērtējumu veido: darbs semināros- 30%, eseja – 20% un noslēguma eksāmens – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Šilde Ā. Latvijas vēsture 1914. – 1940., Stokholma,1986.

Latvijas valsts atjaunošana (1986. – 1993.). Rīga,1998.

Baltijas valstis likteņgriežos. Rīga,1998.

Sabiedrības pārmaiņas Latvijā. Rīga,1998.

D.Bleiere, u.c. Latvijas vēsture 20. gadsimts. Rīga, 2004.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Kl. Beyme. Transition to Democracy in Eastern Europe. London,1994.
O.Noorgard. Baltic States After Independence. Kopenhagen, 1996.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Diena
Neatkarīgā Rīta Avīze.
Latvijas Vēsture

Politika un Socioloģija. LU Zinātniskie raksti

Politikas zinātne. LU Zinātniskie raksti

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Reģiona politiskā vēsture (Baltijas jūras reģiona valstu politiskā vēsture)

Kursa kods

PolZ1019

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzinošā politika

Lekciju skaits

20

Semināru un praktisko darbu skaits

12

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.polit., asociētā profesore Daina Bāra

Kursa anotācija:

Iepazīstināt ar Baltijas jūras reģiona valstu politisko vēsturi, lai spētu salīdzināt un analizēt dažādas politiskas situācijas, galvenos notikumus, galvenos politiskos aktierus un to ietekmi uz reģiona valstīm.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads. Reģiona valstu veidošanās. Izmaiņas politiskajā attīstībā. Politiskā kultūra. Politiskās sistēmas veidošanās jaunajās valstīs.
2. Vācija. Vācijas politiskais mantojums. Politiskā kultūra.
Vācijas impērija (1871.-1918.)
Veimāras republika (1918.-1933.)
Nacistiskā Vācija (1933. – 1945.)
Vācijas sadale.
Vācijas Federatīvā republika. Politiskā sistēma. Pamatlikums.
Vācijas demokrātiskā republika. Politiskā sistēma.
Vācijas apvienošana. Izmaiņas politikā.
3. Skandināvijas valstis.(Norvēģija, Zviedrija, Dānija)
Skandināvijas valstu veidošanās un attīstība.
Stabilitātes politika.
Politiskā attīstība un politiskā kultūra.
Politiskās sistēmas attīstība.
Valstu pamatlikumi.
4. Krievija.
Impērijas sabrukums.
Totalitārisma veidošanās PSRS.
PSRS – “ demokrātijas valsts” (1930-tie gadi)
PSRS loma reģiona politiskajā vēsturē pēc II Pasaules kara.
Izmaiņas PSRS pēc 1953. gada – reformu mēģinājumi.
Stagnācijas periods PSRS.
Pārbūve PSRS un PSRS sabrukums.
Demokrātiskie procesi Krievijā.
Krievijas attīstības perspektīvas.
5. Baltijas valstis.
Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu vēsturiskajā attīstībā.
Neatkarības atgūšana.
Demokrātiskas iekārtas veidošanās.
Autoritārisma attīstība.
Baltijas republiku attīstība pēc II Pasaules kara.
Neatkarības atgūšana.
Demokrātijas attīstība Baltijas valstīs.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs, jāsagatavo un jāuzraksta par kādu problēmu eseja, kas tiek vērtēta ar atzīmi, jānokārto kontroldarbs un gala pārbaudījums.
Gala vērtējumu veido:
1) eseja 20%;
2) kontroldarbs 10 %;
3) gala pārbaudījums 50 % ;
4) aktivitāte nodarbībās un semināros– 20 %.

Literatūra (01-mācību literatūra):

M.Donald Hancock. Politics in Western Europe , 1993
J.Hiden, P.Salmon. The Baltic Nations and Europe , 1994
J.S.Rasmusssen, J.C.Moses. Major European Government , 1995
Baltijas valsts likteņgriežos , 1998
Periodika.

Literatūra (02-papildliteratūra):

R.Bideleux, I. Jeffries. A History of Eastern Europe. 1994
S. White (ed.) Development in Russian Politics. 1997
Baltijas valstis likteņgriežos. Rīga, 1998

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Transition.
Scandinavian Politics.
Journal of Democracy.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Eiropas Savienības tiesiskie pamati

Kursa kods

PolZ1161

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

10

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits

12

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Jurists, pasniedzējs Juris Gromovs

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar Eiropas Savienības tiesiskajiem pamatiem, Eiropas Savienības tiesību izcelsmi un struktūru, Eiropas Savienības institūciju darbības noteikumiem, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un tā problēmām kopsakarībā ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Īpaša uzmanība ir veltīta Eiropas Savienības turpmākās attīstības iespējamajām problēmām un to risinājumu mehānismiem.

Kursu apraksts-plāns:

1. Eiropas kopienu izveidošanās un Eiropas tiesību rašanās
2. Eiropas savienības tiesību izpratne, struktūra un to īpatnības
3.eiropas kopienu un Eiropas savienības institucionālā struktūra
4. Eiropas savienības attīstības iespējamās problēmas
5.latvijas integrācija Eiropas savienībā un tās problēmjautājumi: likumdošanas saskaņošana un institūciju stiprināšana

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

- Nodots un veiksmīgi aizstāvēts kursa darbs(50%)
- 6 veiksmīgi aizstāvētie kontroldarbiir piekšnosacījumi atļaujai kārtot eksāmenu (50%)

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. T.Vinklers, P.Lahmans, S.Raioms, D.Naidu, “Eiropas Savienības tiesības.Ievads”, Dānijas Ārlietu ministrijas Juridiskais dienests, Kopenhāgena, 2000.g. aprīlis.
2. Bainbridge T., Teasdale A. “The Penguin Companion to European Union”, Harmondsworth, England, 1998.
3. Woyke Wichard, Europaeische Union: erfolgreiche Krisengemeinschaft Einfuuhrung in Geschichte, Strukturen, Prozesse und Politiken, Muunchen Wien, R.Oldenbourg Verlag, 1998.
4. Pinder, John. European Community: the building of a Union, Oxford University Press, 1995
5. K.Lenaerts, P.van Nuffel, “Constitutional Law of the European Union”, London, Sweet&Maxwell, 1999.
6. European Commission, “General Report on the Activities of the European Union ‘’, Brussels-Luxembourg,2005.
7. Council of the European Union,’’EU Annual Report on Human Rigts ‘’ European Communities 2004

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Paul van den Bempt, Greet Theelen, “From Europe Agreements to Accession”, European Interuniversity Press, Brussels 1996
2. Agenda – 2000-Commission Opinion on Latvias application for Membership of the European Union”; Brussels, 1997.
3. Lykke Friis, “An Ever Larger Union”, Danish Institute for International Affairs, Copenhagen, 1999.
4. Alan Mayhew, “Recreating Europe”, Cambridge University Press, 1998

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “Latvija un Eiropas Savienība” (žurnāls)
2. “Latvijas Vēstnesis”
3. Eiropas Savienības oficiālā mājas lapa Internetā: http://europa.t/
4. Eiropas Dienas biļetens elektroniskā formā: http://www.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Mūsdienu ārpolitikas aktuālās problēmas

Kursa kods

PolZ2017

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.ped., profesore Žaneta Ozoliņa

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – iepazīties ar pasaules politikā notiekošajiem procesiem un izvērtēt tos no globālā, reģionālā un Latvijas skatu punkta. Studiju kurss tiek lasīts sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministriju, pieaicinot savas nozares labākos speciālistus, ārvalstu diplomātus un starptautisko organizāciju pārstāvjus, tādējādi dodot iespēju studentiem savienot studiju laikā apgūtās teorētiskās zināšnas ar praktiskiem un empīriskiem ārpolitiskajiem jautājumiem. Studiju kursa docētājs atbildīgs par galveno starptautiskās politikas tēmu noteikšanu un tās teorētiskā ietvara definēšanu, aktuālas literatūras atlasi, atbilstošu praktiķu pieaicināšanu attiecīgās tēmas padziļinātai izpētei. Kursa apguves gaitā studenti apgūs gan atsevišķu valstu ārpolitikas, valstu savstarpējo attiecību uzturēšanas veidiem, sadarbības un konflikta attiecībām starptautiskajā politikā, starptautisko organizāciju (valstisko un nevalstisko) attīstības tendencēm un Latvijas vietai starptautiskajos procesos. Kursa papildus uzdevums ir uzturēt saikni ar nākamo darba devēju, kas ar šī kursa palīdzību var veicināt to jautājumu izpēti, kuri svarīgi Latvijas ārpolitikas kontekstā.

Kursu apraksts-plāns:

1 Ievads Mūsdienu starptautiskās sistēmas galvenās 76rojects76s
2 Latvijas ārpolitikas galvenie virzieni
3 Latvijas ārpolitikas veidošana
4 Politiskie un ekonomiskie procesi Baltijas jūras reģionā
5 Eiropas integrācijas procesa politiskie aspekti
6 ES ārpolitika un dalībvalstu diplomātiskā dienesta īpatnības
7 NATO attīstības 76rojects76s
8 Latvijas un ASV attiecības
9 Latvijas un Krievijas attiecības
10 Latvija un citi pasaules reģioni
11 ANO reformas gaita
12 EDSO un EP adaptēšanās problēmas mūsdienās
13 Transnacionālo procesu ietekme uz valstu politikām

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

80% lekciju apmeklējums
100% semināru apmeklējums
Rakstisks eksāmens

Literatūra (01-mācību literatūra):

Latvijas ārpolitikas vadlīnijas. Rīga, 2005.
Ozoliņa, Ž. (red) Latvija starptautiskās organizācijās. Rīga : Zinātne, 2005.
Ozoliņa, Ž. (red) Latvijas politikas gadagrāmata 2004. Rīga : Zinātne, 2005.
Calleo, D., Leone, R. Rethinking Europe’s Future. Princeton Univ Pr, 2001
Nye, J. Understanding International Conflicts: An Introduction to Theory and History, Fourth Edition (Longman Classics Edition). Longman, 2002

Literatūra (02-papildliteratūra):

Security Dialogue.
Foreign Affairs
International Security
International Organizations

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Interešu grupas Eiropas savienības politikā

Kursa kods

PolZ2003

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

10

Semināru un praktisko darbu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

11.06.2002

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.soc., asociētais profesors Andris Runcis

Priekšzināšanas

PolZ1150, Ievads politikas zinātnē

Kursa anotācija:

Organizācijas un indivīdi arvien vairāk meklē iespējas un vēlas pārliecināties par to, ka viņu intereses ir zināmas politiķiem, cerībā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. Sabiedriskās un privātās intereses spēlē arvien būtiskāku lomu Eiropas savienības (ES) darbībā. Interešu grupu aktivitātes zināmā mērā var izskaidrot Eiropas Ekonomiskās kopienas (EEK) attīstību un darbību. Tās var veidot nozīmīgus kontaktu līdzekļus starp ES centrālajām institūcijām un dalībvalstu iedzīvotājiem kā rezultātā interešu grupām ir nozīmīga loma Es lēmumu leģitimācijā. Šobrīd Es attīstību pilnībā nevar izprast, neievērojot nozīmīgāko interešu lomu, kurām Eiropas līmenī ir arvien pieaugoša nozīme.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievadlekcija: literatūras apskats.
2. Lēmumu pieņemšanas teorijas, un ietekmes kanāli ES politikā.
3. Grupu un organizāciju teorijas.
4. Intereses, grupas un publiskā politika.
5. Grupas anatomija: dalība, vadība, mērķi.
6. Grupu būtība un resursi.
7. Interešu pārstāvniecības regulēšana.
8. Biznesa, darbaspēka, profesionālās intereses.
9. Publiskās intereses.
10. Teritoriālās intereses.
11. Intereses un Eiropas integrācija.
12. Latvijas interešu pārstāvniecība ES.
13. nozaru interešu pārstāvniecība ES.
14. Seminārs: lēmumu pieņemšanas teorijas, un ietekme ES.
15. Seminārs: interešu grupas un publiskā politika.
16. Seminārs: interešu pārstāvniecības prakse.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā jāveic pastāvīgais darbs (30% - jāuzraksta un jāaizstāv individuālais vai grupas referāts) jāpiedalās lekcijās (75%), jāapgūst kursa obligātā literatūra. Sekmīgai kursa nokārtošanai nepieciešams: aizstāvēts referāts un sekmīgi nokārtots rakstisks gala eksāmens (70%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Greenwood, Justin. Representing Interests in the European Union. London, Macmillan: 2003.
2. Olson, Mancur. The Logic of Collective Action. Public Goods and the Theory of Groups. Cambridge, Harvard University Press: 1971.
3. Cigler, Allan J. and Burdett A. Loomis (eds.). Interest Group Politics. 5th ed. Washington, Congressional Quarterly Inc.: 1998.
4. Graziano, L. Lobbying, Pluralism and Democracy. New York: Palgrave, 2001.
5. van Schendelen, R. Machiavelli in Brussels – the state of the EU lobbying. Amsterdam: 2002.
6. Janova K. Lēmumu pieņemšanas process ES – Latvijas iespējas. LZA Ekonomikas institūts. Rīga, 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Bentley, Arthur. The Process of Government. Evaston, Ill.: Principia Press, 1949.
2. Alf Dubs. Lobbying. An Insider’s Guide to the Parlimentary Process. London, Pluto Press: 1989.
3. Cram, L. “EU Institutions and Collective Action”, Collective Action in the European Union: Interests and the New Politics of Associability. Greenwood J., Aspinwall, M., eds. London: Routledge, 1998.
4. Haas, E.B. Beyond the Nation State: Functionalism and International Organization. Stanford: Stanford University Press, 1964.
5. Haas, E. B. “The Study of Regional Integration”, Regional Integration: Theory and Research. L.N.Lindenberg and S.A.Scheingold (eds). Cambridge: Harvard University Press: 1971.
6. Haas, E.B. “International Integration: The European and the Universal Process”, European Integration. Hodges, M. (ed.). Harrmondsworth: Penguin Books, 1972.
7. Philip Norton. (ed.) Parliaments and Pressure Groups in Western Europe. Vol.2. London: Frank Cass, 1999.
8. Olson David M. and Philip Norton (eds.) The New Parliaments of Central and Eastern Europe. London: Frank Cass, 1996.
9. Taylor, P. “The European Union in the 1990s: Reassessing the Bases of Integration”, Explaining International Relations Since 1945. Woods, N., ed. Oxford: Oxford University Press, 1996.
10. Taylor, P. “A Conceptual Typology of International Organization”, Frameworks for International Co-operation. Groom, A.J.R., Taylor, P., eds. London: Pinter, 1996.
11. Truman, David. The Governmental Process. New York: Alfred A. Knopf, 1958.
12. Wallace, H. “Politics and Policy in the EU: The Challenge of Governance”, Policy-Making in the European Union, 3rd ed. Wallace, H., Wallace, W., eds. Oxford: Oxford University Press, 1997.
13. Wallace, W. “Government Without Statehood: The Unstable Equilibium”, Policy-Making in the European Union, 3rd ed., Wallace, H., Wallace, W., eds. Oxford: Oxford University Press, 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. European Journal of Political Research.
2. Comparative Politics.
3. Comparative Political Studies.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Politisko sarunu stratēģija un taktika

Kursa kods

PolZ1030

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, Marika Laizāne-Jurkāne

Kursa anotācija:

Kursā tiek sniegtas studentiem teorētiskās un praktiskās zināšanas par politisko sarunu stratēģiju pamatteorijām, politisko sarunu dažādiem līmeņiem, argumentācijas un pārliecināšanas/ietekmēšanas faktoriem politiskajās sarunās; par politisko sarunu taktiku un stilu, kā arī par lēmumu pieņemšanu politisko sarunu procesā. Studentiem tiek sniegts pārskats par galveno politisko sarunu stratēģiju, mērķu un līdzekļu savstarpējo mijiedarbību.

Kursa ietvaros notiek multilaterālo un bilaterālo politisko sarunu simulācijas.

Kursa mērķi:
1. izpētīt un analizēt dažādu politisko sarunu stratēģiju pamatteorijas;
2. novērtēt dažādu sarunu taktiku ietekmi un lomu politisko sarunu procesā;
3. izpētīt un analizēt sarunu procesu, kā arī dažādus politisko sarunu procesa elementus un posmus;
4. izpētīt un analizēt argumentācijas ietekmi un lomu politisko sarunu procesā;
5. izpētīt un analizēt politisko sarunu stratēģiju, mērķu un līdzekļu savstarpējo miejiedarbību

Kursu apraksts-plāns:

1. Sarunu stratēģiju teorijās lietotie pamata termini. Komunikācijas un konfliktu veidi. Komunikācijas process.
2. Sarunu stratēģija un taktika: pamatelementi.
3. Politisko sarunu stratēģija un taktika.
4. Ietekme un laiks sarunās.
5. Bilaterālās un multilaterālās politiskās sarunas. Darbība dažādos politisko sarunu līmeņos.
6. Argumentācijas teorētiskās pieejas. Argumentācijas veidi. Argumentācijas mērķi. Argumentācijas ietekme sarunās
7. Sarunas taktikas un līdzekļu izvēle
8. Ietekmēšana un pārliecināšana politisko sarunu procesā.
9. Konflikti un sadarbība politisko sarunu procesā.
10. Lēmumu pieņemšana sarunu procesā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

“ Līdzdalība lekcijās – 50 %
” Līdzdalība sarunu simulācijā – 4
” Oponenta analizējošās shēmas sagatavošana – 1
” Sarunu procesa sagatavošana – 1
” Kopsavilkumi (esejas) – 2
” Eksāmens – 1
Gala atzīmi veido visu atzīmju summa. Zināšanas tiek vērtētas 10 ballu sistēmā:
10% - lekciju apmeklējums
30% - līdzdalība sarunu simulācijā
20% - sarunu procesa sagatavošana un oponenta analizējošās shēmas sagatavošana un kopsavilkumi (esejas)
40%- eksāmens

Literatūra (01-mācību literatūra):

William Ury, Bruce Patton (Ed.) Getting to Yes: Negotiating Agreement Without Giving In. Roger Fisher, 1999
William Ury. Getting Past No: Negotiating Your Way from Confrontation to Cooperation. Roger Fisher, 1999
David A. Lax, James K. Sebinius, James K. Sebenius. The Manager As Negotiator: Bargaining for Cooperation and Competitive Gain, 1998
Howard Raiffa. The Art and Science of Negotiation, 1998

William Ury, Bruce Patton (Ed.) Getting to Yes: Negotiating Agreement Without Giving In. Roger Fisher, 1999
William Ury. Getting Past No: Negotiating Your Way from Confrontation to Cooperation. Roger Fisher, 1999

Literatūra (02-papildliteratūra):

Ertel D. (1999, June). Turning negotiation into a corporate capability. Harward Business Review. Available: http://web./universe

Gottlieb M., Healy W. (1990). Making deals: the business of negotiating. New York: New York Institute of Finance
Mark L. Knapp. Nonverbal Communication in Human Interaction”, 1997
Bertold Meyer. Formen der Konfliktregelung. Opladen, 1997
Vayrynen Raimo. New Direction on Conflict theory. London, 1991

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Websites of Negotiation Skills Companies
Harward Business Review
Websites of Negotiation Skills Companies

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Starptautiskās sabiedriskās attiecības

Kursa kods

PolZ4005

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

8

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.polit., asociētā profesore Daina Bāra

Priekšzināšanas

PolZ1020, Sabiedriskās attiecības

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – veicināt sabiedrisko attiecību toriju un prakses savstarpējo izpratni un palīdzēt piemērot teorijas starptautiskajā sadarbībā, pēc principa: domāt globāli, darboties lokāli. Parādīt sabiedrisko attiecību iespējas starptautiskajā vidē un nepieciešamību iepazīt reģionus, valstis un cilvēkus. Palīdzēt noteikt problēmas, tās analizēt, risināt, vadoties no teorētiskām atziņām un starptautiskās pieredzes. Veidot sapratni par sabiedrisko attiecību vietu un lomu daudzšķautnainajā pasaulē

Kursu apraksts-plāns:

1 Sabiedrisko attiecību pamatkoncepcijas. Sabiedrisko attiecību statuss
2 Kas ir starptautiskās sabiedriskās attiecības?
3 Ētikas jautājumi sabiedriskajās attiecībās
4 Profesionālās asociācijas un studijas. Kvalifikācija.
5 Sabiedrisko attiecību process: problēmas noteikšana, plānošana un programmēšana, darbības un komunikācija, programmas novērtējums.
6 Mediju attiecības
7 Krīzes situācijas, to novēršana un krīzes pārvarēšana starptautiskajā vidē
8 Komunikācija ar starptautiskām organizācijām: ES un NATO, u.c.
9 Gadījumu un notikumu analīze:
” Sabiedriskās attiecības un valsts institūcijas
” Pasaules lielajā biznesā
” Ekoloģija un attiecības ar sabiedrību
” Veselības aprūpe un sabiedriskās attiecības
” Transports un enerģētika
” Kultūras sakari starptautiskajā vidē

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā jāpiedalās nodarbībās, ir jāveic patstāvīgais darbs- jāsagatavo un jāuzraksta 76rojects par izvēlēto un atbilstošo programmas gadījumu, kas tiek vērtēts ar atzīmi, jānokārto gala pārbaudījums.
Gala vērtējumu veido: gala pārbaudījums 50 % ; patstāvīgā darba vērtējums -30 %;
aktivitāte nodarbībās – 20 %.

Literatūra (01-mācību literatūra):

Sam Black (ed.). International Public Relations. Kogan Page Limited, 1993
James E.Grunig (ed.) Excellence in Public Relations and Communication Management. LEA, Hillsdale, 1992
Grunig Larissa A., Grunig James E., Dozier David M. Excellent Public Relations and Effective Organizations. A Study of Communication Management in Three Countries. LEA, New Jersey, 2002.
Wilcox D.L., Agee Waren R., Cameron Glen T., Ault Philip H. Public Relations: Strategies and Tactics. Pearson Education. 2002

Literatūra (02-papildliteratūra):

Russell M. Linden. Working Across Boundaries: Making Collaboration Work in Government and Nonprofit Organizations. Willy, John& Sons, Incorporated. 2002.
Elizabethann O’Sullivan, Gary R. Russel. Research Methods for Public Administrators. Pearson education. 2002
Grunig James E., Hunt Todd T. Managing Public Relations. 1997

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Public Relations Journal
Public Relations Review

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

Kursa kods

PolZ3016

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzinošā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

17.10.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

pasniedzējs Daunis Auers

Dr.polit., asociētā profesore Daina Bāra

Kursa anotācija:

Kurss sniedz plašu teorētisko jautājumu apskatu par pārejas perioda dažādiem aspektiem un to pielietojumu attiecīgi Austrumeiropas valstīs.Kursa tēmas aptver 20.gs. vēstures jautājumus A un C Eiropā. Pievērš uzmanību 1989.gada “ revolūcijām”. Liela uzmanība tiek pievērsta pārejas perioda pamatjautājumiem – konstitūcijas veidošanai, prezidentālai un parlamentārajai sistēmai, politiskajām partijām, nacionālisma problēmām, pilsoniskai sabiedrībai, pārejas perioda ekonomikai, starptautiskajai integrācijai.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads
2. Starpkaru periods (1918 – 1939)
3. Komunistiskais periods
4. 1989.gada revolūcijas
5. Pārejas teorijas
6. Prezidentālisms vai parlamentārisms
7. Vēlēšanas un vēlētāji
8. Politiskās partijas un partiju sistēmas
9. Nacionālisms
10. Pilsoniskā sabiedrība
11. Ekonomiskā transformācija
12. Austrumeiropa un Eiropas Savienība
13. Pārejas periods Latvijā
14. Kursa novērtējums un secinājumi

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Lekciju (75%) un semināru (100%) apmeklējums, eseja (2000 vārdu) un starpeksāmens, kuri kopā veido 50% no gala atzīmes un rakstisks eksāmens 50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Attilla Agh – The Politics of Central Europe, 1998
R. J. Crampton – Eastern Europe in the Twentieth Century. Routlegde, 1994.
Samuel Huntingdon – The Third Wave: Democratization in the Late Twentieth Century. 1991.
Donald R. Kelley (ed.) – After CommunismPerspectives on Democracy. Fayetteville, University of Arkansas Press, 2003.
Geoffrey Pridham (ed.) – Prospects for Democratic Consolidation in East Central Europe. Manchester, University of Manchester Press, 2002
George Schopflin – Politics in Eastern Europe. Oxford, Blackwell, 1993.
Stephen White (ed.) – Developments in Central and East European Politics 2. 2003

Literatūra (02-papildliteratūra):

Ian Budge&David McKay (ed.) – Developing Democracy. SAGE Publications,1994
Juris Dreifelds – Latvia in Transition. NY: Cambridge University Press, 1996.
Ole Norgaard – The Baltic States After Independence, Edward Elgar Publishing Limited, England, 1995
Joseph Rothschild – Return to Diversity. 3- rd ed., 2000.
Klaus von Beyme – Transition to Democracy in Eastern Europe. Basingstoke, Macmillan, 1996

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Journal of Democracy.
Transition
European Journal of Economic and Social Systems

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Publiskā uzstāšanās

Kursa kods

PolZ1009

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

8

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

23.12.2002

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.ped., profesore Žaneta Ozoliņa

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par publiskās uzstāšanās dažādiem aspektiem – materiāla atlasi, sakārtošanu un argumentu formulēšanu; publiskās uzstāšanās specifiku un problēmsituācijām. Lielākā kursa daļa tiks veltīta praktisko iemaņu izkopšanai, konkrētu prezentāciju analīzei un izvērtēšanai.

Kursu apraksts-plāns:

1 Ievads. Kursa satura un literatūras apskats
2 Prezentācijas sagatavošana
3 Individuālās un grupu prezentācijas
4 Jautājumu un atbilžu specifika
5 Publiskās uzstāšanās problēmsituācijas
6 Attiecību veidošana ar auditoriju.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Piedalīšanās lekcijās – 50%
piedalīšanās praktiskos darbos – 100%
motivācijas vēstules sagatavošana,
prezentācijas sagatavošana un prezentācija,
nepazīstama teksta nolasīšana,
2 recenzijas (lasīšana un prezentācija)
1 publiskas prezentācijas izvērtēšana,
intervijas treniņš – 50%
rakstiskā eksāmena sekmīga nokārtošana-50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Ričards Denijs. Prasme sazināties un uzstāties. Rīga: J. Rozes apgāds, 2002.
Džons Edeirs. Efektīva komunikācija. Rīga: Asja, 1999.
Tims Hindls. Prasme uzstāties. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000.

Piezīmes:

B daļa

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Lobēšana

Kursa kods

PolZ2014

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

pasniedzēja Elīna Egle

Kursa anotācija:

Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004.gada 1.maijā, jaunais statuss sniedza iespēju arvien intensīvāk aizstāvēt Latvijas un tās sabiedrības intereses ES institūcijās, stiprināt mūsu valsts konverģenci ar citām attīstītākajām ES dalībvalstīm un veicināt valsts konkurētspēju globalizācijas apstākļos. Zināšanas un prasme kā indivīdiem, tā arī organizācijām īstenot lobēšanas jeb interešu aizstāvības tehnikas praksē gan Latvijā, gan ES būs Latvijas izaugsmes pamatā.

Kurss ir starpdisciplinārs un tā mērķis ir veidot sistemātisku un kritisku attieksmi par publisko pārvaldi, likumdošanas procesiem Latvijā, ES un lēmumu ietekmēšanas ietvaru multi- institucionālā līmenī. Kurss ietver lobēšanas jēdziena un principu, kā arī stratēģiskās plānošanas, procesu vadības apguvi, lai nodrošinātu organizācijas ilgtermiņa attīstību. Kurss sniedz iemaņas kvalitatīvos pētījumos un sociāli atbildīgā lēmumu pieņemšanā publiskā un korporatīvā pārvaldē. Gadījumu analīze kā kursa sastāvdaļa sniegs iespēju praktiski plānot un analizēt organizācijas attīstības iespējas ES institūciju ietvarā, īstenojot noteiktas lobēšanas tehnikas.

Kursa laikā tiks apskatītas atšķirīgas valsts publiskās pārvaldes un lobēšanas aktuālie jautājumi Latvijā un ES, kā arī lomu, kuru spēlē atšķirīgas organizāciju struktūras. Kursa laikā radīsies iespēja pārliecināties, cik efektīvi noris valstisko institūciju sadarbība, integrācija un mijiedarbība savā starpā un ar atsevišķām interešu grupām. Tiks identificēta dažādu organizāciju funkciju darbība: marketings, pārdošana un korporatīvā pārvaldes loma lobēšanas procesā, kas balstās uz stratēģiskās vadības pieejām. Studentiem būs iespēja veikt atšķirīgu lobēšanas paņēmienu pielietošanas auditu, kam pamatā ir normatīvo aktu bāze un valsts institūciju radītās struktūras veiksmīgas sadarbības nodrošināšanai ar sabiedrību. Līdzīgi tiks izvērtēta ievērojamāko Latvijas, Eiropas multi- nacionālo uzņēmumu darbība. Uzmanība tiks pievērsta Latvijas nacionālo pozīciju izstrādes procesam ES un sociālo partneru iesaistīšanai, izvērtējot ietekmīgāko nevalstisko organizāciju darbu.

Kursa laikā tiks pilnveidotas studentu iemaņas interešu aizstāvības procesā, apgūstot ievērojamāko lobēšanas uzņēmumu praksi un individuāliem konsultantiem nepieciešamo prasmju analīzi. Apgūstot interešu aizstāvību nepieciešams apskatīt organizāciju struktūru veidus, kas var ietekmēt valsts institūciju darbu un to ietekmi uz organizācijas rezultātiem, ņemot vērā organizāciju finansu ieguldījumu iesaistot atbalstītājus un pārliecinot oponentus, izmantojot dažādu ekspertu viedokļus, reklāmas un sabiedrisko attiecību tehnoloģijas. Tā studentiem būs iespēja ne tikai apgūt tradicionālos lobēšanas paņēmienus, bet arī attīstīt jaunas pieejas attiecību veidošanā ar valsts pārvaldi. Šāda pieeja ļaus koncentrēties visu nepieciešamo instrumentu izmantošanā sava viedokļa aizstāvībā, veidojot patstāvīgas kampaņas, lai sasniegtu izvirzītās prioritātes.

Publiskā pārvalde Latvijā un ES darbojas nepārtrauktu pārmaiņu gaisotnē, izmaiņas noris pastāvīgi. Strauji mainīgos apstākļos svarīgi paredzēt, apzināties un vadīt notiekošos procesus ikvienā organizācijā – valsts, nevalstiskā vai privātā. Nespēja vadīt un ietekmēt notiekošos politiskos procesus gala rezultātā noved pie nopietna organizācijas pastāvēšanas apdraudējuma, labklājības līmeņa pasliktināšanās un sociālās neapmierinātības. Latvijai šobrīd īpaši aktuāls ir jautājums par lobēšanas speciālistu trūkumu un nespēju formulēt, kā arī aizstāvēt nacionālās pozīcijas ES varas gaiteņos.

Kursu apraksts-plāns:

1. Lobisma jēdziena ģenēze, vēsture un ētikas principi – ASV un Eiropas skola;
2. Lobēšana Latvijā nevalstiskā un korporatīvā līmenī:
2.1. Lobēšanas tiesiskais ietvars un lēmumu pieņemšanas procedūras MK un Saeimā;
2.2. Pirmā, otrā un trešā līmeņa lobisms – peļņas un bezpeļņas organizāciju specifika;
3. Lobēšana ES institūcijās:
3.1. ES institūcijas un spēku samērs – dalībvalstis un sabiedrības iesaistīšana;
3.2. Lēmumu pieņemšana sociālajā un ekonomiskajā politikā.
4. Stratēģiskā plānošana organizāciju līmenī:
4.1. Organizācijas stratēģisko virzienu definēšana, galvenās tēmas un prioritātes;
4.2. Mērāmo mērķu uzstādīšana un mērķu noteikšana;
4.3. Analīze un iniciatīvu izvērtēšana
5. Interešu aizstāvības plānošana izmantojot procesu vadības principus:
5.1. Procesu identifikācija un vadība;
5.2. Ieteikumi veiksmīgam lobistam – nepieciešamās iemaņas un kvalifikācija.
6. Efektīvu lobēšanas taktiku strukturēšana:
6.1. Lobēšana kā veiksmīgu komunikāciju sastāvdaļa;
6.2. Reputācijas izvērtējums, reputācija kā līdzeklis mērķauditorijas ietekmēšanā;
6.3. Savlaicīga un visaptveroša politiskās dienas kārtības apzināšana;
6.4. Sabiedrības viedokļu testēšana;
6.5. Masu saziņas līdzekļi un mērķauditorijas ietekmēšana;
6.6. Sabiedroto iesaistīšana un opozīcijas modelēšana;
6.7. Ārpolitiskās situācijas radītie priekšnosacījumi un ietekme.
7. Lobēšanas kampaņu analīze.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studentiem jāiesniedz individuāli gatavota gadījuma analīze kursa beigās un kursa laikā publiski jāprezentē izvēlētā tēma (darba nosaukums iepriekš jāsaskaņo ar lektori).
Gala vērtējumu veido:
1) gadījuma analīze 60%;
2) prezentācija – 20% ;
3) aktivitāte nodarbībās – 20 %.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Cingler A.J., Loomis B., Interest Groups Politics, 6th izdevums, CQ Press, 2002
2. Dahl R.A., Dilemmas of Pluralist Democracy. Autonomy vs. Control, Yale University Press, 1982
3. Granziano L., Lobbying, Pluralism and Democracy, Palgrave, 2001

4. Greenwood J., Representing Interests in the European Union, Macmillan Press Ltd., 1997
5. Kingdon John W., Agendas, Alternatives and Public Policies (2nd ed.), Harper Collins College Publishers, 1995
6. Kollman K., Outside Lobbying, Princeton University Press, 1998

Literatūra (02-papildliteratūra):

Normatīvie akti:
1. LR Saeimas kārtības rullis;
2. LR Ministru kabineta kārtības rullis;
3. Eiropas Padome. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija;
4. Eiropas Parlamenta reglaments.
5. Johnson D.W., No Place for Amateurs, How Political Consultants are Reshaping American Democracy, Routledge, New York, 2001
6. Mintzberg H., Quinn J.B., The Strategy Process (2nd ed.), Prentice Hall, New York, 1991

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. Laikrasts ‘’Diena’’, ‘’Dienas Bizness’’, valdības un ministriju ziņojumi;
2. Žurnāls “Kapitāls”;
3. Laikraksts ‘’Financial Times’’;
4. Žurnāli ‘’The Economist’’, ‘’Times’’;
5. Resursi internetā: LR Saeimas un Ministru kabineta, Ārlietu Ministrijas;
6. Eiropas Savienības, EUR-Lex The portal of EU law port

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Eiropas Savienības vēsture un institūcijas

Kursa kods

PolZ3130

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzinošā politika

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Daunis Auers

Kursa anotācija:

Šis kurss sniedz pamatzināšanas par Eiropas Savienības institūcijām, dibināšanas līgumiem un tiesībām. Kursa mērķis ir sniegt padziļinātu teorētisko analīzi par Eiropas Savienības dibināšanas un darbības pamataspektiem. Sākotnēji uzmanība tiek pievērsta Eiropas Savienības veidošanās vēsturiskajai analīzei no Romas līguma līdz Nicas līguma projektam. Tālāk tiek analizētas galvenās institūcijas un varas sadalījums starp tām. Kursa otrā daļa tiek veltīta Eiropas Savienības tiesību pamatprincipiem un Eiropas Savienības tiesību avotu analīzei, balstoties prakses izpēti.

Kursu apraksts-plāns:

1. Eiropas Savienības vēsture līdz 1957
2. Eiropas Savienība: no Romas līdz Nicai (1957 – 2000)
3. Eiropas Komisija
4. Eiropas Padome un Ministru Padome
5. Eiropas Parlaments
6. Eiropas Justīcijas tiesa
7. Līgumi
8. Eiropas Savienības interešu pārstāvniecība
9. Eiropas Savienības nākotne
10. Eiropas Savienības tiesu prakse I
11. Eiropas Savienības tiesu prakse II
12. Eiropas Savienības tiesu prakse III
13. Eiropas Savienības tiesu prakse IV
14. Eiropas Savienības tiesu prakseV
15. Seminārs
16. Seminārs

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Rakstu darba prezentācija (30%), nokārtots vidus-eksāmens (20%) un noslēguma eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Neil Nugent – The Government and Politics of the European Union (1995)
2. John Peterson & Elizabeth Homberg – Decision-making in the European Union (1999)
3. Desmond Dinan – Ever Closer Union? (1995)
4. Laura Cram et al – Developments in the European Union (1999)
5. European Commission, „General Report on the Activities of the European Union ‘’, Brussels-Luxembourg,2005.
6. Council of the European Union,’’EU Annual Report on Human Rigts ‘’ European Communities 2004

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Consolidated version of the Treaty on European Union
2. Consolidated version of the Treaty establishing the European Union
3. R. Mcallister – From EC to EU (1997)
4. Nelsen and Stubbs – The European Union: Readings on the Theory and Practice of European Integration (1994)

B daļa specializācija Publiskā politika un pārvalde

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Sociālā politika

Kursa kods

PolZ3006

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa autori

Dr.polit., asociētā profesore Feliciana Rajevska

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir veicināt izpratni par sociālās politikas veidošanos un tās
lomu sabiedrības un valsts funkcionēšanā. Kurss izseko sociālās politikas
attīstībai no tās pirmsākumiem un aptverot 20. gadsimtu. Tā tiek skatīta
ekonomikas, politikas un kultūras kontekstā, kas palīdz izprast sociālās
politikas modeļus: liberālo, sociāldemokrātisko un konservatīvo. Tiek
analizēta labklājības valsts izaugsmes teorija, krīzes periodi, to cēloņi un
pārvarēšanas veidi; Eiropas Sociālā harta; nodarbinātības politika;
nabadzības apkarošana; tautas attīstības indeksi. Kursu noslēdz ieskats
tranzītvalstu sociālajā politikā.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads kursā. Sociālās politikas būtība un funkcijas
2. Sociālās politikas vēsturiskā attīstība. Sociālā apdrošināšana. Bismarka modelis.
3. Beveridža modelis. Valsts loma sociālās politikas veidošanā
4. Labklājības valsts būtība un attīstības skaidrojumi.
5. Labklājības valsts ekspansija un krīze. Krīzes izpausmes, cēloņi un pārvarēšanas veidi
6. Dekomodifikācijas un stratifikācijas procesi. To ietekmē uz labklājības valsts attīstību..
7. Labklājības valsts modeļi un to klasifikācija. G.Esping-Andersena pieeja .
8. Globalizācijas procesu ietekme uz sociālo politiku.
9. Tautas Attīstības Indekss, tā saturs un ieviešanas iemesli.
10. Eiropas Savienības sociālās politikas attīstība.
11. Nodarbinātības politika. Darbaspēka pārvietošanas brīvības nodrošinājums ES telpā
12. Pensiju politika pasaulē un Latvijā .
13. Veselības aprūpes politika.
14. Ģimenes un bērnu aizsardzības politika.
15. Sociālā atstumtība un nabadzība. Sociālās iekļaušanas politikas veidošana.
16. Sociālā politika Latvijas Republikā pēc neatkarības atjaunošanas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs, jāsagatavo un jāuzraksta referāts par sociālo politiku kādā no pasaules valstīm; jānokārto viens tests, jāapmeklē visi semināri un 75% no lekcijām; jānokarto gala pārbaudījums.
Gala vērtējumu veido:
1) stappārbaudījums 20%;
2) darbs semināros - 20 %;
3) referāts – 20%
4) gala pārbaudījums -40 % ;

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Gosta Esping-Andersen. Three Worlds of Welfare Capitalism.1990
2. Arnolds Aizsilnieks. Latvijas Saimniecības Vēsture, 1914-1945.
3. Latvija. Pārskats par tautas Attīstību. Cilvēkdrošība Rīga, 2003
4. Report on Social Inclusion 2005 An analysis of the Nationa Action Plans on Social Inclusion (2004-2006) submitted by the new Member States. Brussels, 2005
5. Social Protection in the Europe, Brussel, 1998, 1999, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004
6. Sociālais Ziņojums. LR Labklājības ministrijas ikgadējs ziņojums. Rīga, 2000, 2001, 2002, 2003, 2004
7. Kopējais Iekļaušanas Memorands. Latvija 2003 – www.lm.gov.lv
8. Tautas attīstība, Jumava, 2002
9. Kerstin Jacobsson “Soft regulation and the subtle transformation of states: the case of EU employment policy “– Journal of European Social Policy, vol.14 number 4 November 2004, p.355-370

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Ikgada izdevumi: World Human Development report. UNDP.
2. F.Rajevska (2004) –Relations between social exclusion and human security in Latvia // Sociālo zinātņu vēstnesis, Daugavpils Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Sociālo pētījumu institūts, Nr.1, p.61-84
3. F.Rajevska (2004) -Atstumtība, tās būtība, mērogi un dziļums Latvijā // Drošība un tautas attīstība, Starptautiskās zinātniskās konferences (2004.gada 1.-2. jūnijs) rakstu krājums, Daugavpils Universitāte, 120.-128.lpp.
4. F.Rajevska (2004) – Safety Net in Latvia –Latvijas Universitātes raksti; 663. sēj. Politika un Socioloģija, Zinātne, 2004, 40.-59.lpp.
http://www.eurofaculty.lv/MarieCurie

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. LR Ekonomikas Ministrijas Tautsaimniecības ziņojumi
2. Valsts Nodarbinātības Aģentūras Gada atskaites.
3. Latvija. Pārskats par tautas attīstību –R.: UNDP
4. Journal of European Social Policy

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Vietējās pašvaldības

Kursa kods

PolZ3103

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Publiskā politika un pārvalde

Lekciju skaits

18

Semināru un praktisko darbu skaits

14

Kursa autori Dr.oec.profesors Edvīns Vangas, dr.oec. docente Inga Vilka

Priekšzināšanas

Vēlams, ka iepriekš ir apgūts kurss publiskā pārvalde vai valsts pārvalde

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem izpratni par vispārīgiem pašvaldību darbības principiem un par pašvaldību darbību Latvijā.

Kursa “Vietējās pašvaldības” apgūšanas rezultātā studentiem vajadzētu spēt saprast pašvaldību darbību Latvijā un spēt analizēt, izvērtēt dažādas aktualitātes šajā jomā.

Kurss sniedz ieskatu gan pašvaldību teorijā, gan ārvalstu praksē, gan detalizēti skaidro pašvaldību darbību Latvijā un situācijas attīstību. Kursā iekļauti šādi galvenie jautājumi: pašvaldību pamatprincipi, pašvaldību veidi, pašvaldību sistēma Latvijā, domju (padomju) vēlēšanas, pašvaldību kompetence, pašvaldību darbības organizācija, pašvaldību ekonomika, pašvaldību budžets, attiecības starp centrālo valdību un pašvaldībām, pašvaldību vēsturiskā attīstība un reformas.

Kursa apgūšanai ir sagatavoti uzskates un izdales materiāli, kā arī izdota mācību grāmata.

Kursu apraksts - plāns:

1. Pašvaldību teorija un pamatprincipi.
2. Eiropas vietējo pašvaldību harta.
3. Pašvaldību sistēmu raksturojoši pamatelementi. Pašvaldību sistēma Latvijā.
4. Pašvaldību vēlēšanas.
5. Pašvaldību kompetence.
6. Pašvaldību darbības organizācija. Pašvaldības nolikums.
7. Pašvaldības struktūra. Lēmējvara. Izpildvara un izpildinstitūcijas.
8. Sabiedrības iesaistīšana pašvaldības darbībā.
9. Pašvaldību budžets. Ieņēmumi un izdevumi. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana.
10. Pašvaldību ekonomika.
11. Pašvaldības kā uzņēmējdarbības sekmētājas.
12. Pašvaldību loma reģionālās attīstības procesā. Reģionālā politika Latvijā.
13. Attiecības starp centrālo valdību un pašvaldībām.
14. Pašvaldību reformas.
15. Pašvaldību vēsturiskā attīstība Latvijā.
16. Pašvaldības ārzemēs.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā studentiem ir jāpiedalās lekcijās un aktīvi jāiesaistās semināru un praktisko darbu norisē. Praktiskie darbi galvenokārt paredzēti grupu darba veidā. Apgūtā materiāla nostiprināšanai nodarbībās paredzēti regulāri testi. Ārpus nodarbībām katram studentam semestra laikā jāsagatavo analītisks darbs par divām pašvaldībām un pirms gala pārbaudījuma tas jāiesniedz rakstiskā formā. Darbs tiek strukturēts pēc uzdevumiem, kas tiek uzdoti katrā nodarbībā.

Gala vērtējumu veido:
1) stappārbaudījumu (testu) rezultāti 20%
3) gala pārbaudījums 40%
4) patstāvīgā analītiskā darba vērtējums 30 %
5) aktivitāte nodarbībās 10 %

Literatūra (01-mācību literatūra):

Vanags E., Vilka I. Pašvaldību darbība un attīstība. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, Latvijas Pašvaldību savienība, 2005. – 382 lpp.

Vanags E., Krastiņš O., Vilka I., Locāne V., Šķiņķis P., Bauere A. Dažādā Latvija. – Rīga: LSI, VRAA, 2004 – 539 lpp.

LR tiesību akti – galvenie likumi un MK noteikumi, kas regulē pašvaldību darbību

Literatūra (02-papildliteratūra):

Rags Ziedonis. Pašvaldības un to darbības tiesiskais pamats demokrātiskā valstī (izmantojot Latvijas pieredzi). – Rīga, 2000.

Decentralization: Experiments and Reforms, Local Governments iin Central and Eastern Europe. Volume 1. – Budapest: Local Government and Public Service Intiative, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Žurnāls “Logs”. LPS ikmēneša izdevums.

www.lps.lv

www.raplm.gov.lv

www.cvk.lv

www.vkase.gov.lv

www.mk.gov.lv

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Sabiedriskās attiecības

Kursa kods

PolZ1020

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

32

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.polit., asociētā profesore Daina Bāra

Kursa anotācija:

Iepazīstināt ar sabiedrisko attiecību veidošanos, dot iespēju iepazīties ar teorētiskām atziņām, uzskatiem, viedokļiem par sabiedrisko attiecību būtību, palīdzēt veidot izpratni par teorētisko un praktisko iemaņu savienojamību.

Kursu apraksts-plāns:

1.Pārskats par sabiedrisko attiecību vēsturi
2.Sabiedrisko attiecību būtība
3.Sabiedrisko attiecību vieta un loma valstiskajās un nevalstiskajās organizācijās
4.Sabiedrisko attiecību vieta un loma pārejas tipa sabiedrībās no totalitārisma uz demokrātiju
5.Sabiedrisko attiecību procesa organizēšana
6.Sabiedriskās attiecības iekšējās komunikācijas aspektā
7.Sabiedriskās attiecības ārējās komunikācijas aspektā
8.Tēla veidošana
9.Komunikāciju veidi un meistarība
10.Sabiedriskās attiecības krīzes situācijās
11.Sabiedrisko attiecību prakse Latvijā
12. Sabiedriskās attiecības un ētika

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Eksāmens, piedalīšanās praktiskajos darbos, projektu izstrādāšana un aizstāvēšana. Gala vērtējumu veido: projekta izstrādāšana un aizstāvēšana: 50%, piedalīšanās praktiskajos semināros - 20% un eksāmens - 30%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Wilcox D.L., Agee Waren R., Cameron Glen T., Ault Philip H. Public Relations: Strategies and Tactics. Pearson Education, 2002
Exellence in Public Relations and Communication Management . ed.by J.Grunig, 1992
J.A.Hendrix Public Relations Cases , 1995
Ph.J.Kitcher Public Relations. Principles and Practice, 1997
A.Newsom, J.V.Turk, D.Krucberg This is PR. The Realities of PR , 1996
Katus J. and Volmer W.F. Government Communication in Netherlands.Sdu Publishers, The Hague, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Sc.M.Cutlip, A.H.Center, G.M.Broom Effective Public Relations , 1996
Grunig Larissa A., Grunig James E., Dozier David M. (2002) Excellent Public Relations and Effective Organizations. A Study of Communication Management in Three Countries. LEA, New Jersey.
Leonard Saffir. Power Public Relations: How to Master the New PR. 2-nd ed. NTC Business Books,2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Public Relations Journal
Public Relations Review
PR Week

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Demokrātijas modeļi

Kursa kods

PolZ3029

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Politikas teorija

Lekciju skaits

22

Semināru un praktisko darbu skaits

10

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.filoz., profesors Juris Rozenvalds

Priekšzināšanas

PolZ1012, Politikas teorija

Kursa anotācija:

Kursa Demokrātijas modeļi mērķis ir veidot studentiem priekšstatu par demokrātijas teorijas un prakses attīstību kopš Senās Grieķijas līdz pat mūsu dienām. Kursa ietvaros tiek aplūkotas redzamāko politisko domātāju priekšstati par demokrātiju , ka arī galvēnās demokrātijas koncepcijas Seno Atēnu demokrātija, Romas republikānisms, republikānisma attīstība Renesances un Jauno Laiku kultūrā, liberālās demokrātijas veidošanās, demokrātijas problēmas marksistiskajā tradīcijā, ka arī 20. gs. demokrātijas modeļi (demokrātiskais elitisms, korporatīvā demokrātijas, diskursa demokrātija). Kursa noslēgumā tiek aplūkotas demokrātijas problēmas postkomunistiskajā sabiedrībā, ka arī demokrātijas perspektīvas globalizācijas procesu kontekstā.

Kursu apraksts-plāns:

• Demokrātijas definīcijas, demokrātijas pamatpieņēmumi. Demokrātijas normatīvais pamatojums: argumenti “par” un "pret" demokrātiju.
• Pamatnošķirumi demokrātijas jēdziena ietvaros.
• Demokrātijas problēmas un paradoksi
• Demokrātijas izvērtējuma iespējas un kritēriji.
• Demokrātijas aizsākumi Senajā Grieķijā.
• Demokrātijas vēsturiskie priekšnoteikumi modernajā Eiropā. Demokrātijas priekšnoteikumi mūsdienu sabiedrībā. Demokrātija un ekonomiskā attīstība.
• Demokrātijas ideju attīstība Francijā, ASV un Lielbritānijā XVIII gs. beigās - XIX gs. sākumā. Diskusijas ap ASV Konstitūciju. Dž. Bentams, Džeimss Mills un Dž.S.Mills.
• Demokrātiskā elītisma koncepcijas M. Vēbera un J. Šumpētera demokrātijas koncepcijas. Entonija Dounsa “ekonomiskā demokrātijas teorija”
• Plurālisma un neoplurālisma demokrātijas koncepcijas. Dāla “poliarhijas” koncepcija. Korporatīvisms.
• “Labklājības konsensusa” izveidošanās un sabrukums pēc Otrā pasaules kara. “Leģitimitātes krīzes” un “valsts pārslogošanas” teorijas. “Līdzdalības” un “legālās” demokrātijas modeļu salīdzinājums.
• Deliberatīvās demokrātijas attīstība J.Hābermāss, Dž. Fiškins. Postmodernistiskais demokrātijas traktējums. Č.Mufas “agoniskā demokrātija”
• Demokrātijas problēmas etniski dalītās sabiedrībās. "Etniskā demokrātija"
“Kosmopolitiskā demokrātija”. Demokrātija un globalizācija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

• Studentam/ei ir jāapmeklē kursā paredzētās lekciju nodarbības
• Studentam/ei ir jānokārto visi kursā paredzētie semināri (vismaz 9 no 12 seminārnodarbībām studentam/ei ir jānokārto ar savu semināra grupu. Ja students/te bez attaisnojošiem iemesliem kavēs vairāk par 4 seminārnodarbībām, viņš/viņa eksāmenam netiks pielaists/ta.
• Studentam/ei semestra laikā ir jāņem dalība viena no darba grupām, kas gatavos rakstiskas atbildes uz vienu no IDEA anketas sadaļām.
• Līdz semestra 8. nedēļai studentam/ei kopā ar savu grupu jāsagatavo un jāiesniedz anketas attiecīgās sadaļas jautājumu operacionalizācijas priekšlikumi
• Studentam/ei kopā ar savu grupu ir jāsagatavo gala ziņojumu par attiecīgo sadaļu un jāprezentē tas noslēguma konferencē Demokratizācijas procesa dinamika Latvijā (semestra pēdējā nedēļā).
• Par līdzdalību pētnieciskajā projektā (līdzdalība anketas jautājumu operacionalizācijas sagatavošanā un apspriešanā, grupas gala ziņojuma sagatavošanā un prezentēšanā, piedalīšanās noslēguma konferences darbā) students/te saņems 50% no gala atzīmes.
• Studentam/ei ir jānokārto rakstisks pārbaudījums par kursa saturu un obligāto literatūru (50 % no gala atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra):

• Huntington, S. The Third Wave. Democratization in the Late Twentieth Century. University of Oclahoma Press, Norman and London, 1991. p. 5-47
• Dahl, R. Democracy and its Critics. Yale University Press, 1989, p. 1 – 9, 97 – 118, 144 –152
• Beetham, D. . Key Principles and Indices for a Democratic Audit. // Defining and Measuring Democracy. Ed. by David Beetham, SAGE, 1994, p. 26 – 31.
• Dahl, R On Democracy. Yale University Press, 2000, p. 44 – 61. 100 - 114
• Шмитт, K.. Демократия и парламентаризм. В кн.: Политическая теология. Москва, Канон пресс-Ц, 2000, с. 165 – 181.
• Michels R.. Political Parties. A Sociological Study of the Oligarchical Tendencies of Modern democracies. Cromwell-Collier, 1962, p. 43 - 51, 342 - 356.
• Lijphart, A. Democratic Political Systems: Types, Cases, Causes and Consequences. // Journal of Theoretical Politics 1(1), 33-48 (1989)
• Линц, X.. Опасности президенства. // :8080/antolog/predely/2-3/dem14.htm
• . Шмиттер.,Ф Угрозы и дилеммы демократии // :8080/antolog/predely/1/dem2-2.htm
• Held, D. . Models of Democracy. Polity Press, 1996, p. 13 -28., 89 -120, 157 - 232.
• Michael Mann. The Sources of Social Power. Vol. 1. A history of power from the beginning to A.D. 1760. Cambridge University Press, 1986, p. 195 - 228.
• Ronald Inglehardt. Economic Development, Political Culture, and Democracy: Bringing the People Back In.// R. Inglehardt. Modernization and Postmodernization. Cultural, Economic, and Political Change in 43 Societies. Princeton University Press, 1997, p. 160 – 194
• Democracy. Ed. by Philip Green. Humanities Press, New Jersey, 1993, p. 50 – 56, 74 - 92.
• Democracy. A Reader. Ed. by Ricardo Blaug and John Schwarzmantel. New York, Columbia University Press, 278 – 279, 324 – 331, 344 – 347, 494 – 514..
• Schmitter. anizations as (Secondary) Citizens // Wilson, William ed. Sociology and the Public agenda. London, SAGE publications, 1993, p.
• Smooha, S. The Model of Ethnic Democracy. ECMI Working Paper No 13, 2001, p. 39-48
• Järve, P. Ethnic Democracy and Estonia. Application of Smooha's Modei. ECMI Working Paper No. 7, 2000. p. 31-33, 36-37.
• Ch. Mouffe. The “agonistic” model of democracy. // Political Theory in Transition. London and New York, Routledge, 2000, p. 124 – 128.

Literatūra (02-papildliteratūra):

ņ B. Barber. Dtrong Democracy. University of California Press, Berkeley, 1984ņ D. Copp, J. Hampton, J. Roemer (eds.). The Idea of Democracy. Cambridge University Press, Cmabridge, 1993.ņ R. Dahl. Democracy and its Critics. Yale University Press. New Haven and London, 1989.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. Journal of Democracy
Citiozenship Studies

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Administratīvo tiesību loma politiskajā procesā

Kursa kods

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa autori mag.iur., Dr.kand.iur. Juris Gromovs

Priekšzināšanas Tiesību pamati

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar administratīvo tiesību un procesa jēduienu,būtību un mērķiem, ipašu uzmanību pievēršot administratīvas atbildības jautājumiem, lēmumu pieņemšanas publiskajā pārvaldē institucionālajām un procesuālajām īpatnībam, administratīvā procesa principiem, kā arī valsts pārvaldes iestāžu un tiesu lomai administratīvajā procesā.

Kursu apraksts-plāns:

  1. Administratīvo tiesību un procesa priekšmets un sistēma

  2. Administratīvo tiesību normas

  3. Administratīvo tiesību subjekti

  4. Administratīvi tiesiskās attiecības

  5. Administratīvā atbildība un administratīvie sodi

  6. Administratīvā piespiešana valsts pārvaldē

  7. Valsts pārvaldes formas

  8. Valsts pārvaldes institucionālā struktūra

  9. Valsts pārvaldes iestādes, to veidi

  10. Valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana privāto tiesību subjektiem

  11. Valsts civildienests

  12. Administratīvā procesa tiesības

  13. Administratīvā procesa subjekti

  14. Administratīvie akti

15. Ārējie normatīvie akti un iekšējie normatīvie akti, valsts pārvaldes līgumi

  1. Administratīvais process tiesā

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs, jāsagatavo un jāuzraksta par kādu ar Administratīvajām tiesībām un procesa attīstības problemjautājumu uzdotais patstāvīgais darbs (eseja), kas tiek vērtēts ar atzīmi, jānokārto divi starppārbaudījumi un gala pārbaudījums.
Gala vērtējumu veido:
1) pirmais stappārbaudījums 30%;
2) otrais starppārbaudījums 30 %;
3) gala pārbaudījums 25 % ;
4) patstāvīgā darba vērtējums – 10 %;
5) aktivitāte nodarbībās – 5 %.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1.Administratīvā procesa vispārīgie noteikumi un administratīvais process iestādē : 2.Shēmas / Jautrīte Briede u.c. - Rīga : Tiesu namu aģentūra, 2003.

3.Briede Jautrīte. Administratīvais akts . - Rīga : Latvijas Vēstnesis, 2003.

4.Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. – R: LU, 1938.

5.Dišlers K. Administratīvās tiesības. – R., 1940.

6.Lēbers D., Bišers I. Ministru kabinets. Satversmes IV nodaļas komentārs. – R., 1998.

7.Cilvēktiesību īstenošana Latvijā: tiesa un administratīvais process/ red. I. Ziemele. – R.: LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta bibliotēka, 1998

Literatūra (02-papildliteratūra):

1.Gredzena Ilze. Valsts atbildība un tās veidi. Zaudējumu atlīdzība administratīvajā procesā,  Rīga : Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 2004. - 120 lpp

2.Levits Egils. Rakstu krājums : Cilvēktiesības. Administratīvais process. Valsts pārvaldes pamatjēdzieni. Tiesību sistēmas transformācija Latvijā / Egils Levits. - Rīga : Publisko tiesību institūts, 2003

3.Hanss Jirgens Vildbergs, Valdis Krasts.  Salīdzinošās administratīvās tiesības : Lietas un risinājumi : Mācību līdzeklis / Otrais, pārstr. un papild.izd. - Rīga : Latvijas Universitāte, 2002. 

4.Wade William Administrative law / Sir William Wade, Christopher Forsyth. - 8th ed. - Oxford : Oxford University Press, 2000

5.Fox William F. (Jr.). Understanding administrative law / William F.Fox Jr. - 4th ed. - New York : LEXIS Publishing, 2000. 

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. “Likums un tiesības” (žurnāls)

2. “Latvijas Vēstnesis”

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Zinātniskās metodes un rakstīšana

Kursa kods

PolZ2066

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

16

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

14

Semināru un praktisko darbu skaits

2

Kursa apstiprinājuma datums

17.10.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

pasniedzējs Daunis Auers

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar akadēmiskās pētniecības teoriju un praksi. Kursa uzdevums ir sagatavot studentus kursa darbu rakstīšanai trešajā kursā, bakalaura darbu izstrādei ceturtajā kursā un citiem turpmākajiem pētnieciskajiem darbiem.Studenti apgūs četras prasmes - pētījuma veikšanu, lasīšanu, rezultātu izklāstīšanu rakstveidā un materiāla prezentāciju.

Kursu apraksts-plāns:

1. Kāpēc pētniecība?
2. Pētījumu tipi (pētījuma adresāta izprašana)
3. Pētniecības instrumenti
4. Pētījuma plānošana un darbs grupās
5. Problēmas formulēšana (no tēmas līdz jautājumiem)
6. Jautājuma fokusēšana un dažādas pētniecības metodes
7. Struktūras un galveno domu attiecību izpratne
8. Kritiskā lasīšana
9. Ātrā lasīšana
10. Vispārīgi organizācijas modeļi
11. Ievads un secinājumi
12. Rakstīšanas stili
13. Pierādījumu vizuāla prezentācija
14. Rakstīšana eksāmenos
15. Prezentācijas prasmes
16. Pētījuma prezentācija

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Lekciju un semināru apmeklējums (75%)
Studentu pašu pētījumu 3000 vārdu apjomā prezentācija (100%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

W. C. Booth et al - The Craft of Research (1995)
P. Leedy & J.E. Ellis Ormrod - Practical Research (2001)
A. Hogue - Writing Academic English (1991)

Literatūra (02-papildliteratūra):

British Council - Academic Writing: Process & Product (1988)
M. Kadesch et al - Insights into Academic Writing (1991)
M. L. Arnaudet - Approaches to Academic Reading & Writing

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Salīdzinošās administratīvās sistēmas

Kursa kods

PolZ3157

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

40

Semināru un praktisko darbu skaits

12

Laboratorijas darbu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Inga Ulnicāne

Priekšzināšanas

PolZ2067, Ievads publiskajā administrācijā

Kursa anotācija:

Šī kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar jaunākajām teorētiskajām pieejām administratīvajām sistēmām un to reformām. Kursa uzdevumi ir: studēt teorētiskās pieejas un jēdzienus salīdzinošajā publiskajā pārvaldē (administratīvā sistēma, Jaunā publiskā pārvalde, institucionālais izomorfisms); iepazīt Rietumu un Austrumeiropas administratīvās sistēmas; sistemātiski izzināt administratīvo reformu teorētiskos modeļus un to prakstisko ieviešanu; apgūt salīdzinošās administrācijas aktuālos jautājumus: OECD un Pasaules bankas loma publiskās pārvaldes reformās attīstības un pārejas valstīs; pārnacionālās administrācijas veidošanās; e-pārvalde utt. Pēc kursa apguves studentiem jāspēj teorētiski un salīdzinoši analizēt nacionālās administratīvās sistēmas; jāorientējās debatēs par dažādu reformu modeļu ģenēzi, to priekšrocībām un trūkumiem; kā arī jāspēj sniegt analītisku izvērtējumu par pārvaldes reformu sasniegumiem un tālākajiem uzdevumiem.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads salīdzinošajā publiskajā pārvaldē
2. Tradicionālās publiskās pārvaldes krīze un reformu nepieciešamība
3. Reformu ideju ģenēze un pārņemšana: ekspertu un starptautisko organizāciju (OECD) loma
4. Tirgus pieeja
5. Līdzdalības pieeja
6. Decentralizācijas pieeja
7. Regulējošā pieeja
8. Jaunā publiskā pārvalde
9. Administratīvās sistēmas: salīdzinošās dimensijas
10. ASV, Lielbritānijas un Kanādas administratīvās sistēmas
11. Jaunzēlandes un Austrālijas administratīvās sistēmas
12. Francijas un Vācijas administratīvās sistēmas
13. Skandināvijas valstu administratīvās sistēmas
14. Īrijas un Nīderlandes administratīvās sistēmas
15. Reformu rezultāti
16. Rietumu institūciju pārņemšana pārejas un attīstības valstīs: OECD un Pasaules bankas loma
17. Institucionālais izomorfisms
18. Publiskās pārvaldes sistēmas Austrumeiropā: sociālisma pieredze
19. Publiskās pārvaldes sistēmas Austrumeiropā: reformas un modernizācija
20. Ungārijas un Slovākijas administratīvās sistēmas
21. Čehijas un Slovākijas administratīvās sistēmas
22. Polijas, Bulgārijas un Rumānijas administratīvās sistēmas
23. Krievijas administratīvā sistēma
24. Baltijas valstu administratīvās sistēmas
25. Pārnacionālās administrācijas veidošanās: ANO, SVF, PB, PTO, ES, EDSO, Eiropas Padome
26. Jaunievedumi administratīvajās sistēmās: e-pārvalde, vienas pieturas aģentūras utt.
27. "Labākās prakses" jēdziens un tā pielietošanas iespejās pārvaldes reformās
28. Administratīvo sistēmu efektivitāte
29. Turpmākie etapi publiskās pārvaldes reformās
30. Kopsavilkums: administratīvo sistēmu gatavība jaunajiem izaicinajumiem

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Referāts un prezentācija par vienas valsts administratīvo sistēmu - 40%
Eseja - 30%
Tests - 30%

Literatūra (01-mācību literatūra):

David Osborne and Ted Gaebler 1992 "Reinventing Government: How the Entrepreneurial Spirit is Transforming the Public Sector" Addison-Wesley Publishing Company, Inc.
Guy B. Peters 1996 The Future of Governing: Four Emerging Models, University Press of Kansas.
Tony Verheijen & David Coombes (eds) 1998 "Innovations in Public Management: Perspectives from East and West Europe", Cheltenham: Edward Elgar.
Polits, Kristofers un Gerts Bukerts 2002 "Sabiedrības vadības reforma. Salidzinošā analīze", Rīga.
Bekke et al 1996 "Civil service systems in comparative perspective", Inidiana UP.
Lane, J.E. 2000 "The Public Sector: Concepts, Models and Approches", Sage.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Jon Pierre (ed.) 1995 "Bureaucracy in the Modern State: An Introduction to Comparative Public Administration", Cheltenham: Edward Elgar.
Kettl, D. 2000 "The Global Public Management Revolution", Brookings Institution.
Hesse J.J. (ed) 1993 "Administrative Transformation in Central and Eastern Europe - Towards Public Sector Reform in Post-Communistist Societies", Balckwell Publishers.
Minogue et al 1998 "Beyond the New Public Management", Edward Elgar.
Pierre, John and B.Guy Peters (eds) 2003 "Handbook of Public Administration", Sage.
Powell, Walter and Paul DiMaggio (eds) 1991 "The New Institutionalism in Organisational Analysis", The University of Chicago Press.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

SIGMA Paper Series
Public Administration Review
Public Policy and Administration

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Organizāciju teorija

Kursa kods

PolZ3024

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, pasniedzēja Iveta Reinholde

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar organizāciju funkcionēšanas nosacījumu teorētisku analīzi, kas ļautu labāk izprast reālo organizāciju darbības problēmu cēloņus un dotu izpratni par piemērotākajiem un izplatītākajiem šo problēmu risināšanas ceļiem.



Kursu apraksts-plāns:

1. Organizāciju teorija zinātņu sistēmā
2. Izprotot organizācijas: 4 perspektīvu pieeja
3. Struktūras, mašīnas un racionalitāte
4. Cilvēkresursu pieeja, organismi, dabiskās sistēmas
5. Politika, vara un autoritāte
6. Simboli, kultūra un vide
7. Līderis un vadība, personāls
8. Efektivitāte, modernizācija
9. Organizācijas efektivitāte, tās mērīšana
10. Komunikācija organizācijā
11. Organizāciju funkcionēšana
12. Organizāciju nākotne un attīstības perspektīvas

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Individuālais darbs-semestra garumā (rakstiskais darbs 4000 vārdu apjomā.)-50%
Rakstisks eksāmens-50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Lee G. Bolman and Terrence E. Deal (1997): Reframing Organizations: Artistry, Choice, and Leadership, 2nd edition, Jossey-Bass, San Francisco
Jay M. Shafritz and J. Steven Ott (1996): Classics of Organization Theory, fourth edition, Harcourt Brace, Fort Worth (Selected readings).
Hal G. Rainey and Barry Bozeman (2000): Comparing Public and Private Organizations: Empirical research and the Power og the A Priori, Journal of Public Administration Research and Theory 10, 447-469.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Richard C. Kearney and Evan M. Berman, editors (1999): Public Sector Performance: Management, Motivation, and Measurement, Westview Press, Boulder (Selected readings).
Jay M. Shafritz and Albert C. Hyde (1987): Classics of Public Administration, second edition, Dorsey Press, Chicago (Selected readings).

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Public Administration Review
International Review of Administrative Sciences

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Interešu grupas un NVO

Kursa kods

PolZ3022

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

24

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Inga Ulnicāne

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem politikas zinātnes teorētiskajās atziņās balstītu izpratni par interešu grupu veidošanos un darbību, kā arī to lomu politikas veidošanā. Kursa uzdevumi: apgūt interešu grupu problemātiku skaidrojošās teorētiskās pieejas un jēdzienus (racionālās izvēles teorija, korporatīvisms un plurālisms, pilsoniskā sabiedrība, sociālais kapitāls); studēt interešu grupu lomu un ietekmi demokrātijā un ekonomiskajā attīstībā; iegūt sistemātisku priekštatu par interešu pārstāvniecības aktuālajām problēmām, kā arī iepazīt dažādas interešu pārstāvniecības sistēmas un studēt tipiskākos un aktuālakos šo sistēmu piemērus (ASV, Skandināvija, ES, Centrāleiropa u.c.). Pēc kursa apguves studentiem brīvi jāorientējas teorētiskajās debatēs par interešu pārstāvniecību, jāspēj teorētiskās pieejas un jēdzienus izmantot empīriskajā interešu grupu pētniecībā un jāspēj salīdzinošā skatījumā analizēt konkrētas interešu pārstāvniecības sistēmas. Tāpat studentiem jāspēj analītiski izvērtēt interešu grupu lomu Latvijas politiskajā sistēmā.

Kursu apraksts-plāns:

1 Ievads: interešu grupu loma politikā
2 Interešu grupas un demokrātija
3 Interešu agregācija un institucionalizācija
4 Interešu pārstāvniecība politikas veidošanā / Lobisms
5 Korporatīvisms un plurālisms
6 Interešu grupas un ekonomiskā attīstība
7 Normatīvā pieeja - Pilsoniskās sabiedrības jēdziens
8 Sociālais kapitāls
9 Interešu pārstāvniecības aktuālie jautājumi: līdzdalības samazināšanās
10 Interešu pārstavniecības aktuālie jautājumi: globalizācija un transnacionālās interešu grupas
11 Interešu grupas salīdzinošā skatījumā: ASV piemērs
12 Interešu grupas salīdznošā skatījumā: Skandināvijas piemērs
13 Interešu grupas salīdzinošā skatījumā: Rietumeiropas pieredze
14 Interešu pārstāvniecība Eiropas Savienības institūcijās
15 Interešu grupas Centrālajā un Austrumeiropā
16 Interešu grupas un NVO Latvijā
17 Seminārs: Valsts atbalsts nevalstiskajām organizācijām: par un pret
18 Seminārs: Latvijas interešu grupu darbības efektivitāte salīdzinājumā ar citām valstīm
19 Kopsavilkums: nākotnes scenāriji interešu grupu attīstībai Latvijā un pasaulē
20 Tests

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1) Grāmatas recenzija un literatūras apskats - 30%
2) Eseja - 30%
3) Tests - 40%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Hamilton, Alexander, James.Madison and John Jay "The Federalist Papers"
Tocqueville, Alexis de "Democracy in America"
Olson, M. 1971 "The logic of collective action: public goods and the theory of groups", Harvard UP.
Streeck, W. and P. Schmitter (eds) 1986 "Private Interest Government", Sage.
Putnam, Robert 1993 "Making democracy work: civic traditions in modern Italy", Princeton UP.
Greenwood, Justin 2003 "Interest Representation in the European Union", Palgrave.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Olson, Mancur 1982 "The Rise and Decline of Nations", Yale University Press.
Putnam, Robert 2000 "Bowling Alone", Simon & Schuster.
Keck, Margaret and Kathryn Sikkink 1998 "Activists beyond Borders", Cornell University Press.
Howard, Marc 2003 "The Weakness of Civil Society in Post-Communist Europe", Cambridge UP.
Miezaine, Zinta 2003 "Valsts pārvalde un NVO līdzdalība", Providus.
Kalniņš, Valts 2005 "Parlamentārā lobēšana starp pilsoņa tiesībām un korupciju", Providus & LĀI.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Journal of Democracy
Journal of Public Policy
Pārskats par tautas attīstību
Interneta portals 'politika.lv'
Nevalstisko organizāciju centra izdevumi: .lv

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Latvijas publiskā pārvalde

Kursa kods

PolZ3044

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

10.12.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Inga Ulnicāne | lekt.

Priekšzināšanas

PolZ2068, Publiskā administrācija

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt sistemātiskas zināšanas un plašu izpratni par Latvijas publiskās pārvaldes uzbūvi, funkcionēšanu un problēmām. Tā ietvaros tiks apgūta Latvijas publiskās pārvaldes likumdošanas bāze un konceptuālie dokumenti, kā arī iepazīti šajā jomā veiktie pētījumi. Kursā paredzēta aktīva studentu līdzdalība, piedaloties diskusijās un grupu darbos, analizējot gadījumus un risinot praktiskus uzdevumus, kas vērsti uz problēmu risināšanu. Kurss veidots tā, lai pēc tā apguves studenti brīvi orientētos Latvijas publiskās pārvaldes problemātikā, spētu kritiski analizēt šajā jomā notiekošos reformu procesus un piedāvāt kompetentus problēmu risinājumus.Kursa gaitā tiks aplūkotas iespējas izmantot publiskās pārvaldes teorijas Latvijas problēmu analīzei. Pārmaiņu procesus Latvijas publiskajā pārvaldē paredzēts aplūkot arī salīdzinošā kontekstā ar publiskā sektora modernizācijas procesiem postkomunistiskajās valstīs un rietumu demokrātijās.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads Latvijas publiskajā pārvaldē
2. Publiskās pārvaldes tradīcijas Latvijā
3. Publiskās pārvaldes reformas gaita
4. Seminārs - Publiskās pārvaldes reformas principi
5. Institucionālā uzbūve
6. Ministriju struktūra un darbība
7. Padotības attiecības
8. Civildienesta darbības pamatprincipi
9. Administratīvais process
10. Ierēdniecība Latvijā
11. Politiķu un ierēdņu attiecības
12. Ierēdņu un sabiedrības attiecības
13. Seminārs - Latvijas publiskās pārvaldes aktuālās problēmas I
14. Seminārs - Latvijas publiskās pārvaldes aktuālās problēmas II
15. Seminārs - Latvijas publiskās pārvaldes aktuālās problēmas III
16. Kopsavilkums
17. Tests

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1)Referāts par aktuālu Latvijas publiskās pārvaldes problēmu un tā prezentācija seminārā (dod 40% vērtējuma)
2)Oponēšana cita studenta referātam (dod 20% vērtējuma)
3) Tests semestra beigās (dod 40% vērtējuma)

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Lēbers (Loeber), Dītrihs Andrejs sadarbībā ar Ilmāru Bišeru 1998 2. "Ministru kabinets: Komentārs Latvijas Republikas Satversmes IV nodaļai "Ministru kabinets", Rīga.
3. Vanags, Edvīns 1998 "Valsts pārvaldes reformas", Rīga: LU.
4. Vanags, Edvīns 1995 "Valsts pārvaldes reformas Latvijā", Rīga: Valsts administrācijas skola.
5. Inf. ziņojums "Latvijas publiskās pārvaldes un valsts civildienesta reformas raksturojums (1993-2001)"
6. Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija, 1995.
7. Koncepcija "Valsts pārvaldes attīstības stratēģija līdz 2000.gadam", 1997.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Ziemele I., B.Šīrone un A.Naglis 2000 "Kas jāzina valsts pārvaldes darbiniekam tiesiskā valstī", VAS.
2. "Valsts pārvaldes, pašvaldību un teritoriālā reforma", 2000, Rīga, Rīga: LIA.
3. Rajevskis V., Rajevska F. 1999 "Valsts varas institūcijas Latvijā", Rīga: LU.
4. Babajevs S., Bišers I., Līcis A. 1985 "Valsts pārvaldes organizācija", Rīga: "Avots".
5. Agenda 2000, EK ziņojums par Latvijas pieteikumu iestāties ES, 1997
6. Simanis M. "Civil services and state administration. Country Report: Latvia", SIGMA paper, 1999.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. "Civildienesta Ziņotājs", Valsts Civildienesta pārvaldes un Valsts Administrācijas skolas izdevums
2. "Jaunā Pārvalde", Valsts Civildienesta pārvaldes informatīvais biļetens (1999- )
3. "International Review of Administrative Sciences"
4. Sigma - "Public Management Forum/ A Bimonthly Newsletter for Public 5. Administration Practitioners in Central and Eastern Europe"
6. "NISPAcee NEWS"

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Salīdzinošā ekonomiskā pārvaldība

Kursa kods

PolZ3019

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

40

Semināru un praktisko darbu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Inga Ulnicāne

Priekšzināšanas

Ekon1102, Ekonomikas teorijas pamati

Kursa anotācija:

Kursa mērķis - sniegt sistemātisku izpratni par nacionālajām politekonomiskajām sistēmām salīdzinošā perspektīvā. Kursa uzdevumi: studēt atbilstošās teorētiskās pieejas un jēdzienus (instituticionālisms, kapitālisma modeļi, inovāciju sistēmas, zināšanu ekonomika utt.); apgūt galvenās ekonomiskās pārvaldības dimensijas (valsts loma, firmu attiecības, korporatīvā pārvaldība, industriālās attiecības); iepazīt galvenos kapitālisma modeļu (anglosakšu, Reinas, Āzijas) struktūru un priekšrocības; studēt ekonomisko sistēmu attīstību Austrumeiropā un Latvijā; apgūt ekonomiskās pārvaldības aktuālos jautājumus: zināšanu ekonomikas veidošanos, konverģences un daudzveidības tendences, utt. Pēc kursa apguves studentiem jāprot pielietot institucionālisma teorija ekonomisko procesu analīzē; jāspēj salīdzinoši analizēt ekonomiskās institūcijas un sistēmas, kā arī identificēt būtiskās ekonomiskās pārvaldības dimensijas; jāorientējas debatēs par valsts lomu ekonomikā; un jāprot izvērtēt kapitālisma veidošanās Austrumeiropā salīdzinošā un vēsturiskā perspektīvā.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads salīdzinošajā politekonomikā
2. Institucionālisma pieeja: institūciju loma ekonomikā
3. Instituticionālā pieeja: ekonomisko ninstitūciju stabilitāte un pārmaiņas
4. Institucionālā pieeja: Institūcijas un ekonomiskā izaugsme
5. Kapitālisma galvenie jēdzieni
6. Kapitālisma attīstības galvenie etapi
7. Kapitālisma modeļi
8. Liberālā un koordinētā tirgus ekonomika
9. Kapitālisma dimensijas
10. Valsts loma ekonomikā
11. Korporatīvā pārvaldība
12. Starpfirmu attiecības
13. Profesionālās apmācības sistēmas
14. Arodbiedrību loma
15. Industriālās attiecības
16. Labklājības sistēmu modeļi
17. Nacionālās inovāciju sistēmas
18. Anglosakšu kapitālisma modelis
19. Reinas kapitālisma modelis
20. Dienvideiropas kapitālisma modelis
21. Ziemeļvalstu kapitālisma modelis
22. Āzijas kapitālisma modeļi: Japāna un Dienvidkoreja
23. Austrumeiropas ekonomiskā sistēma: sociālistiskās ekonomikas pieredze
24. Austrumeiropas ekonomiskā sistēma: veidojot kapitālismu pec sociālisma
25. Ekonomisko sistēmu konverģence un daudzveidība
26. Ekonomiskā sistēma Latvijā: vēsturiskā attīstība
27. Ekonomiskā sistēma Latvijā: plānveida ekonomikas pieredze
28. Ekonomiskā sistēma Latvijā: tirgus ekonomikas attīstība
29. Ekonomisko sistēmu jaunās attīstības tendences: zināšanu ekonomika
30. Kopsavlikums: ekonomisko sistēmu tālākās attīstības perspektīvas

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1) Eseja un grupu darbs - 30%
2) Prezentācija un un aktīva līdzdalība lekcijās un semināros - 30%
3) 2 testi - 40%

Literatūra (01-mācību literatūra):

North, Douglass 1990 "Institutions, Institutional Change and Economic Performance", Cambridge UP.
Schumpeter, Joseph 1976 "Capitalism, socialism and democracy", Harper & Row.
Crouch, Colin and Wolfgang Streeck (eds) 1997 "Political Economy of Modern Capitalism", Sage.
Hall, Peter and David Soskice (eds) 2001 "Varieties of Capitalism", Oxford UP.
Kornai, Janos 1992 "The Socialist system: the political economy of communism", Princeton UP.
Nissinen, Marja 1999 "Latvia's transition to a market economy", Macmillan.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Kitschelt et al (eds) 1999 "Continuity and Change in Contemporary Capitalism", Cambridge UP.
Berger, Suzane and Ronald Dore (eds) 1996 "National Diversity and Global Capitalism", Cornell UP.
Lundvall, Bengt-Ake (ed) 1992 "National Systems of Innovation", London: Pinter.
Nelson, Richard (ed) 1993 "National Innovation Systems", Oxford UP.
Whitley, Richard 1999 "Divergent Capitalisms", Oxford UP.
Archibugi, Daniele and Bengt-Ake Lundvall (eds) 2001 "Globalizing Learning Economy", Oxford UP.
Aizsilnieks, Arnolds 1968 "Latvijas saimniecības vēsture 1914-1945", Daugava.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Journal of Political Economy
Economics and Politics
European Journal of Political Economy
Baltic Journal of Economics

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Starpatautiskā politekonomika

Kursa kods

PolZ2023

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

40

Semināru un praktisko darbu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Inga Ulnicāne

Priekšzināšanas

Ekon1102, Ekonomikas teorijas pamati

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt sistemātisku izpratni par nozīmīgākajām starptautiskās politekonomikas teorijām, kā arī globālās ekonomikas sistēmas attīstību un aktuālajām problēmām. Kursa uzdevumi ir: apgūt galvenās politekonomikas teorijas (neoklasiskā, marksistiskā, jaunās teorijas); studēt starptautisko tirdzniecības, finanšu un monetāro sistēmu; iepazīt ekonomiskās globalizācijas problemātiku; apzināt attīstības valstu, pārejas ekonomiku un mazo valstu vietu un iespejas globālajā ekonomikā; studēt ekonomiskās politikas lomu nacionālās konkurētspējas veicnāšanai. Kursa noslēgumā iegūtās zināšanas tiks izmantotas, lai analizētu Latvijas integrāciju starptautiskajā ekonomikā. Pēc kursa apgūšanas studentiem brīvi jāorientējas starptautiskās politekonomikas teorētiskajās debatēs, kā arī aktuālajos jautājumos par ekonomisko liberalizāciju, globālo nevienlīdzību, globalizācijas izvērtējumu utt.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads starptautiskajā politekonomikā
2. Mūsdienu globālā ekonomiskā sistēma
3. Politekonomikas teorijas
4. Neoklasiskā teorija
5. Marksistiskā teorija
6. Jaunās politekonomikas teorijas (ekonomiskā ģeogrāfija, stratēģiskā tirdzniecības teorija utt.)
7. Tirdzniecības sistēma: liberalizācija un jaunais protekcionisms
8. Monetārā sistēma
9. Finanšu sistēma un finanšu krīzes
10. Starptautiskā ekonomiskā pārvaldība: PTO, SVF, PB utt.
11. Transnacionālo korporāciju un tiešo ārvalstu investīciju loma
12. Attīstītās un attīstības valstis: mijiedarbība un atkarība
13. Attīstības valstis globālajā politekonomikā: iespējas un šķēršļi konverģencei
14. Attīstības valstu izaugsmes scenāriji: Japāna, "Āzijas tīģeri", Ķīna, Indija
15. Ekonomiskās attīstības neveiksmes: Āfrika, Latīņamerika
16. Globālās politekonomikas problēmas: pārapdzīvotība, nabadzība, utt.
17. Globalizācijas izvērtējums un antiglobalizācijas kustības
18. Pārejas valstis globālajā ekonomikā
19. Pārejas valstu ekonomisko reformu scenāriji: Centrāleiropa vs.Krievija
20. Reģionālā ekonomiskā integrācija
21. Reģionālās ekonomiskās integrācijas piemērs: Eiropas Savienība
22. Ekonomiskās globalizācijas ietekme uz politiku, kultūru, vidi utt.
23. Ekonomiskā globalizācija un nacionālā suvernitāte
24. Ekonomiskā globalizācija un nacionālā ekonomikas politika
25. Jaunā ekonomikas politika globalizācijas apstākļos: konkurētspēja, uzņēmējdarbība, tehnoloģijas
26. Mazo valstu iespējas mūsdienu politekonomiskajā sistēmā
27. Latvijas integrācija globālajā ekonomikā
28. Latvijas politika konkurētspējas veicināšanai
29. Latvijas ekonomiskās attīstības iespējas un ierobežojumi mūsdienu globālajā ekonomikā
30. Kopsavilkums: Jaunie izaicinājumi starptautiskajai ekonomiskajai sistēmai

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1) Grāmatas recenzija un literatūras apskats - 30%
2) Eseja un prezentācija - 30%
3) 2 testi - 40%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Gilpin, Robert 2001 "Global Political Economy", Princeton University Press.
Katzenstein, Peter 1985 "Small States in World Markets", Cornell University Press.
Hirst, Paul and and Grahame Thomson 1996 "Globalization in Question", Polity Press.
Held, David et al 1999 "Global Transformations: Politics, Economics and Culture", Stanford UP.
Stiglitz, Joseph 2002 "Globalization and Its Discontents", Penguin Books.
Bhagwati, Jagdish 2004 "In Defense of Globalization", Oxford University Press.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Mankiw, Gregory 1999 "Principles of Economics", New York: Dryden Press.
Gilpin, Robert 2001 "The Challenge of Global Capitalism"Princeton University Press.
Wallerstein, Imanuel 2002 "The Capitalist World Economy", Cambridge University Press.
Olson, Mancur 2000 "Power and Prosperity", New York: Basic Books.
Balcerowicz, Leszek 1995 "Socialism, Capitalism, Transformation", CEU Press.
Aslund, A. 2002 "Building Capitalism: the transformation of the former Soviet bloc", Cambridge UP.
Friedman, Thomas 2000 "The Lexus and the Olive Tree", New York: Anchor books.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

International Organization
Journal of Economic Literature
World Development Report
Journal of Economic Perspectives
World Politics

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Eiropas Savienības pārvaldes aspekti

Kursa kods

PolZ3023

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

10.12.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Inga Ulnicāne

Kursa anotācija:

Kursa mērķis - sniegt sistemātisku izpratni par ES publisko pārvaldi un tās lomu Eiropas integrācijas procesā. Kursa uzdevumi - iepazīstināt studentus ar ES pārvaldes vēsturisko attīstību un konkrētām ES administratīvajām institūcijām, to uzbūvi un funkcijām; sniegt zināšanas par ES ierēdniecību, tās veidošanas principiem un darba specifiku; analizēt ES pārvaldi kontekstā ar ES politiskajām un tiesu institūcijām, pilsonisko sabiedrību un nacionālājām administrācijām; apgūt ES pārvaldes būtiskās iezīmes: komitoloģiju, Eiropas administratīvo telpu, vairāklīmeņu pārvaldību utt. Pēc kursa apguves studentiem brīvi jāorientējas ES publiskās pārvaldes aktuālajās problēmās, funkciju sadalījumā starp ES administratīvo, politisko un tiesu varu un pienākumu sadalē starp pārnacionālo un nacionālo administrāciju, kā arī jāspēj patstāvīgi analizēt ES administrācijas efektivitāti, demokrātiskumu un leģitimitāti.

Kursu apraksts-plāns:

1 Ievads ES publiskajā pārvaldē
2 Administrācijas/tehnokrātijas loma Eiropas integrācijas procesā
3 Administrācijas ietekme ES politiskajā sistēmā
4 ES pārnacionālās administrācijas vēsturiskā attīstība
5 Eiropas Komisijas struktūra un uzbūve
6 ES aģentūras
7 ES pārvaldes sistēmas organizācija un regulējums
8 ES ierēdniecība: rekrutācija, karjeras gaita, socialdemogrāfiskais portrets
9 ES administrācijas funkcijas: politikas veidošana, īstenošana, utt.
10 Komitoloģija
11 ES budžets
12 ES administrācijas sadarbība ar ES institūcijām
13 ES administrācija un interešu grupas
14 ES administrācija un nacionālās administrācijas
15 ES lietu koordinācija nacionālajās administrācijās
16 Eiropas administratīvā telpa
17 Eiropas publiskās pārvaldes principi kandidātvalstīs
18 Reformas ES pārvaldībā
19 ES administrācija ES demokrātijas un leģitimātes debašu kontekstā
20 Kopsavilkums: vairāklīmeņu pārvaldība un tās izaicinājumi publiskajai pārvaldei

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1) Prezentācija un aktīva līdzdalība lekcijās un semināros - 30%
2) Eseja - 30%
3) Tests - 40%

PIEZĪMES

Literatūra (01-mācību literatūra):

Stevens, Anne and H.Stevens 2001 "Brussels Bureaucrats?: The Administration of the EU" Palgrave.
Peterson, John and M.Shackleton (eds) 2002 "The Institutions of the European Union", Oxford UP.
European Commission 2001 "Ēuropean Governance: A White Paper", 25.7.2001, COM(2001) 428.
SIGMA Paper Series No.27 "European Principles for Public Administration", 1999, Paris: OECD.
SIGMA Paper No.23 "Preparing Public Administration for the European Administrative Space" 1998
Nugent, Neill (ed) 2000 "At the Heart of the Union: Studies of the European Commission", Macmillan.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Hix, Simon 1999 "The Political System of the European Union", Macmillan Press.
Hooghe, Liesbet 2001 "The European Commission and the integration of Europe", Cambridge UP.
Knill, Christoph 2001 "The Europeanisation of national administrations", Cambridge UP.
Radaelli, Claudio 1999 "Technocracy and the European Union", Addison Wesley Longman.
Nugent, Neill 2003 "The Government and Politics of the European Union", Palgrave.
Dinan, Desmond 1998 "Encyclopedia of the European Union", Macmillan.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Journal of European Public Policy
Journal of Common Market Studies
Eipascope - EIPA (European Institute of Public Administration) Bulletin
European Integration Online Papers http://eiop.or.at

ES oficiālais portāls - t

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Publiskā sektora vadība

Kursa kods

PolZ4141

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

11

Semināru un praktisko darbu skaits

5

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, pasniedzēja Iveta Reinholde

Priekšzināšanas

PolZ2123, Ievads publiskajā administrācijā

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt publiskā sektora vadības un pārvaldes aprakstu un analīzi mūsdienās. Kurss ir veidots, lai izskaidrotu publiskā sektora vadības metodes un veidus, kā arī veidotu izpratni par galvenajām teorētiskajām pamatnostādnēm. Kursā tiks apskatīta arī publiskā sektora vadības un pārvaldes specifika dažādās publiskā sektora nozarēs.
Kurss "Publiskā sektora vadība":ņ radīs izpratni par publiskā sektora funkcionēšanas un vadības pamatprincipiem ;ņ izskaidrot publiskā sektora vadības metožu pielietošanas specifiku;ņ izskaidrot publiskā sektora konceptuālās, tiesiskās un strukturālās pamatnostādnes;ņ prezentēt citu valstu pieredzi publiskā sektora vadības nodrošināšanā;

Kursu apraksts-plāns:

1 Ievads.
2 Jaunās publiskās pārvaldes (New Public Management (NPM)) teorija.
3 Neo-teilorisms un Sabiedrības izvēles teorija.
4 Seminārs "NPM teorijas ieviešana".
5 Birokrātija un struktūras
6 Personāla konfigurācija un struktūru reorganizācija
7 Seminārs
8 Personāla rekrutācija publiskajā sektorā.
9 Personāla novērtēšana.
10 Seminārs - simulācijas spēle par personāla rekrutāciju.
11 Pārmiņu vadīšana - vides un stratēģijas izvēle.
12 Pārmaiņu instrumenti.
13 Seminārs.
14 Labas pārvaldes principu pielietošana valsts sektorā
15 Seminārs.
16 Patērētājsabiedrība un publiskais sektors.
17 Individuālās studijas
18 Individuālās studijas
19 Individuālās studijas
20 Individuālās studijas

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1) Līdzdalība semināros (30%).2) Referāts vai cits līdzvērtīgs prakstiskais darbs (30%).3) Eksāmens (40%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

David McKevitt, Alan Lawton (Ed), "Public Sector Management: Theory, Critiques and Practice". SAGE Publications, 1994.
Lawton A., Rose A.G. "Organisation and management in the public sector." Pitman Publishing, 1991.
Roger Lovell, "Managing Change in the New Public Sector". Longman, London, 1994;
Potucek, LeLoup, Jenei, Varadi (eds.) Public Policy in Central and Eastern Europe: Theories, Methods, Practices. NISPA, 2003.
Public sector transparency and accountability: making it happen. Paris: OECD, 2002.
Kristofers Polits un Gerts Bukerts. Sabiedrības vadības reforma :salīdzinošā analīze. Talsu tipogrāfija, 2002.
Richard Batley and George Larbi. The changing role of government : the reform of public services in developing countries. New York : Palgrave Macmillan, 2004.

Literatūra (02-papildliteratūra):

"Transformation of the public sector". Ministry of Finance, Helsinki, Finland, 1999.
Normann Flynn, Franz Strehl (ed) "Public Sector management in Europe", Prentice Hall, 1996.
"Managing across levels of government". OECD/PUMA, 1997.
"Public Sector Management. Governance, and Sustainable Human Development", UNDP, New York, 1995.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Verheijen T., Coombes D. "Innovations in public management: perspectives from East to West Europe", Edward Elgar, 1998.
Henry Mintzberg "Structures in Five: Designing Effective Organisations", Prentice Hall International, 1983,
Hildebrand M., Grindle M.S., "Building sustainable capacity: challenges for the public sector", Cambridge: Harward University, 1994.
Hays S.W. (ed) "Public personnel administration: problems and prospects", 3rd edition, Englewood Cliffs: Prentice, 1995.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Personāla vadība

Kursa kods

PolZ1034

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

10

Semināru un praktisko darbu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, pasniedzēja Iveta Reinholde

Kursa anotācija:


Kurss atklāj personāla vadības jautājumus publiskā sektora organizāciju kontekstā, un sniedz praktiski pielietojamu informāciju par personāla organizāciju, motivāciju, atalgojumu, apmācībām un attīstību. Tiks apskatītas arī nākotnes personāla vadības teorētiskās attīstības iespējas.


Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads personāla vadībā kā zinātnes nozarē
2. Publiskā sektora organizāciju kontekts
3. Personāla vadības loma organizācijās
4. Personāla rekrutācija un atlase
5. Darba izpildes novērtēšana
6. Darba izpildes novērtēšanas metodes
7. Apmāčibu plānošana, apmācības.
8. Kompensācijas mehānismi
9. Motivācija un sankcijas
10. Teorētiskās attīstības iespējas


Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Rakstisks pētījums (4000 vārdu apjomā)-50%
Eksāmens-50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Cole G.A. "Personnel management: theory and practice", London, 1993.
Peter J.Dowling, Randal S.Schuler, Denice E.Welch, "International Dimensions of Human Resource Management", 2nd edition, Wadsworth Publishing Company, 1994.
Allan Rosenbaum, Ľudmila Gajdošova (eds.) State Modernization and Decentralization Implications for Education and Training in Public Administration: Selected Central European and Global Perspectives. NISPA, 2003.
Evan M. Berman (ed.) Human resource management in public service : paradoxes, processes, and problems. Thousand Oaks, Calif. : Sage Publications, 2001.
Jonathan Sutherland and Diane Canwell. Key concepts in human resource management. New York : Palgrave Macmillan, 2004.
Ian Beardwell , Len Holden and Tim Claydon (eds.) Human resource management : a contemporary approach. Harlow : Financial Times Prentice Hall, 2004.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Graham H.T., Bennet R. "Human resource management", 7th edition, London Pitman, 1992.
Hays S.W. (ed) "Public personnel administration: problems and prospects", 3rd edition, Englewood Cliffs: Prentice, 1995.
Mondy R.W., Noe R., Premeaux S. "Human resource management". Prentice Hall, 1999.
Torrington D., Hall L. "Personnel management. A new approach", 2nd edition, New York: Prentice, 1991.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Human resource management

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Publiskā uzstāšanās

Kursa kods

PolZ1009

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

8

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

23.12.2002

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.ped., profesore Žaneta Ozoliņa

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par publiskās uzstāšanās dažādiem aspektiem - materiāla atlasi, sakārtošanu un argumentu formulēšanu; publiskās uzstāšanās specifiku un problēmsituācijām. Lielākā kursa daļa tiks veltīta praktisko iemaņu izkopšanai, konkrētu prezentāciju analīzei un izvērtēšanai.

Kursu apraksts-plāns:

1 Ievads. Kursa satura un literatūras apskats
2 Prezentācijas sagatavošana
3 Individuālās un grupu prezentācijas
4 Jautājumu un atbilžu specifika
5 Publiskās uzstāšanās problēmsituācijas
6 Attiecību veidošana ar auditoriju.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Piedalīšanās lekcijās – 50%
piedalīšanās praktiskos darbos – 100%
motivācijas vēstules sagatavošana,
prezentācijas sagatavošana un prezentācija,
nepazīstama teksta nolasīšana,
2 recenzijas (lasīšana un prezentācija)
1 publiskas prezentācijas izvērtēšana,
intervijas treniņš - 50%
rakstiskā eksāmena sekmīga nokārtošana-50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Ričards Denijs. Prasme sazināties un uzstāties. Rīga: J. Rozes apgāds, 2002.
Džons Edeirs. Efektīva komunikācija. Rīga: Asja, 1999.
Tims Hindls. Prasme uzstāties. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000.

Piezīmes:

B daļa

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Modernās vadības metodes publiskā sektorā

Kursa kods

PolZ2018

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

10

Semināru un praktisko darbu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, pasniedzēja Iveta Reinholde

Kursa anotācija:


Kurss ir organizēts tā, lai izskaidrotu vadības metožu pielietošanas iespējas publiskajā sektorā. Kursā liels uzsvars tiek likts uz metožu pielietošanas praktiskajiem aspektiem, tāpēc teorētiskās lekcijas papildinās praktiskas seminārnodarbības, kurā studentiem pašiem analizējot gadījumus būs jāpārbauda attiecīgās metodes pielietošanas pozitīvie un negatīvie aspekti.


Kursu apraksts-plāns:

1. Publiskais un privātais sektors - konverģence 21.gadsimtā
2. Stratēģiskās vadības metodes
3. Pārmaiņu vadības metodes
4. Kvalitātes vadības metodes
5. Publiskā sektora marketings, tā metodes
6. Psiholoģijas skatījums uz publisko sektoru
7. Birokrātiskā un vadības kontrole
8. Informāciju tehnoloģiju ietekme
9. Zināšanu vadība
10. Publiskā un privātā sektora konverģences sekas un teorētiskie attīstības modeļi

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Rakstisks pētījums (3000 vārdu apjomā)-50%
Eksāmens-50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Armstrong M. "A Handbook of management techniques", London: Kogan Page, 1991.
Cole G.A. "Management theory and practice: 4th edition", London, 1993.
Juraj Nemec, Glen Wright, Richard J. Stillman (ed.). Public Management in the Central and Eastern European Transition: Concepts and Cases. NISPA, 2002.
Bryane Michael, Rainer Kattel, Wolfgang Drechsler (eds.) Enhancing the Capacities to Govern: Challenges Facing the Central and Eastern European Countries. NISPA, 2004.
Savoie D., Peters B.G. Governance in the twenty-first centry: revitalizing the public sector. McGill-Queen's University Press, 2000
Eran Vigoda-Gadot, Aaron Cohen (eds.) Citizenship and management in public administration : integrating behavioral theories and managerial thinking. Cheltenham : Edward Elgar, 2004.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Sargeant, Adrian. 1999. Marketing Management for Nonprofit Organisations. Oxford University Press
Hendra J. (ed.) "European cases in strategic management", London Chapman, 1993.
Reschenthaler G.B., Thompson F., "Public administration in a period of change: moving to a learning organisation perspective". 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Journal of Marketing
Public Administration Review

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Projektu vadība

Kursa kods

PolZ2019

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

8

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, pasniedzēja Iveta Reinholde

Kursa anotācija:

Kursa "Projektu vadība" mērķis ir radīt studentiem sistemātisku un praktisku izpratni par projektu vadību kā paņēmienu un metožu kopumu publiskās administrācijas problēmu un uzdevumu risināšanā.
Tiks piedāvātas šādas tēmas:
" projekta organizācijas veidi;
" lēmumi, projektu saturs un mērķi (projekta misija);
" darba grupu veidošana un personāla resursi (projekta realizācijas komandas);
" līdzdalības un ētikas jautājumi projektu vadībā publiskajā administrācijā;
" budžets un citi resursi;
" projekta attīstības pakāpes, kvalitātes problēmas un evolūcija.



Kursu apraksts-plāns:

1. Projektu loma valsts pārvaldē. Projektu uzsākšana.
2. Projekta darba organizācija, uzraudzība un līdzdalība
3. Projekta mērķu noteikšana un plānošana
4. Projekta ieviešana un personāla resursu plānošana
5. Līgumu slēgšana un budžets
6. Metodes un stratēģija
7. Projektu vadība specifiskās nozarēs
8. Novērtēšana

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Rakstisks gala eksāmens aprīlī vai maijā - 50 %.
Rakstisks projekta apraksts un tā prezentācija - 50 %.
Piedalīšanās lekcijās un semināros obligāta. Rakstiskie uzdevumi jāiesniedz kursa beigās.

Literatūra (01-mācību literatūra):

Bennet P. Lientz and Kathryn P. Rea: Project Management for the 21st Century, 2nd ed., Academic Press, San Diego 1998 (selected chapters).
Bennet P. Lientz and Kathryn P. Rea Breakthrough Technology Project Management, Academic Press, San Diego 1999.
Projektu vadīšanas rokasgrāmata, Dienas Bizness, 2003.
Allan B. Project Management : tools and techniques. London: Facet Publications, 2004.
Kerzner H. Project management: a systems approach to planning, scheduling and controlling. New Jersey: Johs Wiley & Sons, 2003.
A guide to the project management body of knowledge : PMBOK guide . Newtown Square, Pa. : Project Management Institute, 2004

Literatūra (02-papildliteratūra):

Tony Boland and David Silbergh: "Managing for Quality: The Impact of Quality Management Initiatives on Administrative Structure and Resource Management Processes in Public-Sector Organizations," International Review of Administrative Sciences 62 (1996), pp. 351-367.
Ann Majchrzak: Methods for Policy Research, Sage, Newbury Park, CA 1984, pp. 91-102
Edward A. Stohr & Sivakumar Viswanathan: "Recommendation Systems: Decision Support for the Information Economy" in J.M. Shafritz and J.S. Ott, editors: Classics of Organization Theory, Harcourt, Fort Worth 2001, pp. 528-542.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Public Administration Review

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Eiropas Savienības vēsture un institūcijas

Kursa kods

PolZ3130

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzinošā politika

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Daunis Auers

Kursa anotācija:

Šis kurss sniedz pamatzināšanas par Eiropas Savienības institūcijām, dibināšanas līgumiem un tiesībām. Kursa mērķis ir sniegt padziļinātu teorētisko analīzi par Eiropas Savienības dibināšanas un darbības pamataspektiem. Sākotnēji uzmanība tiek pievērsta Eiropas Savienības veidošanās vēsturiskajai analīzei no Romas līguma līdz Nicas līguma projektam. Tālāk tiek analizētas galvenās institūcijas un varas sadalījums starp tām. Kursa otrā daļa tiek veltīta Eiropas Savienības tiesību pamatprincipiem un Eiropas Savienības tiesību avotu analīzei, balstoties prakses izpēti.

Kursu apraksts-plāns:

1. Eiropas Savienības vēsture līdz 1957
2. Eiropas Savienība: no Romas līdz Nicai (1957 - 2000)
3. Eiropas Komisija
4. Eiropas Padome un Ministru Padome
5. Eiropas Parlaments
6. Eiropas Justīcijas tiesa
7. Līgumi
8. Eiropas Savienības interešu pārstāvniecība
9. Eiropas Savienības nākotne
10. Eiropas Savienības tiesu prakse I
11. Eiropas Savienības tiesu prakse II
12. Eiropas Savienības tiesu prakse III
13. Eiropas Savienības tiesu prakse IV
14. Eiropas Savienības tiesu prakseV
15. Seminārs
16. Seminārs

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Rakstu darba prezentācija (30%), nokārtots vidus-eksāmens (20%) un noslēguma eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Neil Nugent - The Government and Politics of the European Union (1995)
2. John Peterson & Elizabeth Homberg - Decision-making in the European Union (1999)
3. Desmond Dinan - Ever Closer Union? (1995)
4. Laura Cram et al - Developments in the European Union (1999)
5. European Commission, "General Report on the Activities of the European Union '', Brussels-Luxembourg,2005.
6. Council of the European Union,''EU Annual Report on Human Rigts '' European Communities 2004

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Consolidated version of the Treaty on European Union
2. Consolidated version of the Treaty establishing the European Union
3. R. Mcallister - From EC to EU (1997)
4. Nelsen and Stubbs - The European Union: Readings on the Theory and Practice of European Integration (1994)

B daļa, specializācija Politikas teorija un salīdzināmā politika

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Demokrātijas modeļi

Kursa kods

PolZ3029

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Politikas teorija

Lekciju skaits

22

Semināru un praktisko darbu skaits

10

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.filoz., profesors Juris Rozenvalds

Priekšzināšanas

PolZ1012, Politikas teorija

Kursa anotācija:

Kursa Demokrātijas modeļi mērķis ir veidot studentiem priekšstatu par demokrātijas teorijas un prakses attīstību kopš Senās Grieķijas līdz pat mūsu dienām. Kursa ietvaros tiek aplūkotas redzamāko politisko domātāju priekšstati par demokrātiju , ka arī galvēnās demokrātijas koncepcijas Seno Atēnu demokrātija, Romas republikānisms, republikānisma attīstība Renesances un Jauno Laiku kultūrā, liberālās demokrātijas veidošanās, demokrātijas problēmas marksistiskajā tradīcijā, ka arī 20. gs. demokrātijas modeļi (demokrātiskais elitisms, korporatīvā demokrātijas, diskursa demokrātija). Kursa noslēgumā tiek aplūkotas demokrātijas problēmas postkomunistiskajā sabiedrībā, ka arī demokrātijas perspektīvas globalizācijas procesu kontekstā.

Kursu apraksts-plāns:

• Demokrātijas definīcijas, demokrātijas pamatpieņēmumi. Demokrātijas normatīvais pamatojums: argumenti “par” un "pret" demokrātiju.
• Pamatnošķirumi demokrātijas jēdziena ietvaros.
• Demokrātijas problēmas un paradoksi
• Demokrātijas izvērtējuma iespējas un kritēriji.
• Demokrātijas aizsākumi Senajā Grieķijā.
• Demokrātijas vēsturiskie priekšnoteikumi modernajā Eiropā. Demokrātijas priekšnoteikumi mūsdienu sabiedrībā. Demokrātija un ekonomiskā attīstība.
• Demokrātijas ideju attīstība Francijā, ASV un Lielbritānijā XVIII gs. beigās - XIX gs. sākumā. Diskusijas ap ASV Konstitūciju. Dž. Bentams, Džeimss Mills un Dž.S.Mills.
• Demokrātiskā elītisma koncepcijas M. Vēbera un J. Šumpētera demokrātijas koncepcijas. Entonija Dounsa “ekonomiskā demokrātijas teorija”
• Plurālisma un neoplurālisma demokrātijas koncepcijas. Dāla “poliarhijas” koncepcija. Korporatīvisms.
• “Labklājības konsensusa” izveidošanās un sabrukums pēc Otrā pasaules kara. “Leģitimitātes krīzes” un “valsts pārslogošanas” teorijas. “Līdzdalības” un “legālās” demokrātijas modeļu salīdzinājums.
• Deliberatīvās demokrātijas attīstība J.Hābermāss, Dž. Fiškins. Postmodernistiskais demokrātijas traktējums. Č.Mufas “agoniskā demokrātija”
• Demokrātijas problēmas etniski dalītās sabiedrībās. "Etniskā demokrātija"
“Kosmopolitiskā demokrātija”. Demokrātija un globalizācija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

• Studentam/ei ir jāapmeklē kursā paredzētās lekciju nodarbības
• Studentam/ei ir jānokārto visi kursā paredzētie semināri (vismaz 9 no 12 seminārnodarbībām studentam/ei ir jānokārto ar savu semināra grupu. Ja students/te bez attaisnojošiem iemesliem kavēs vairāk par 4 seminārnodarbībām, viņš/viņa eksāmenam netiks pielaists/ta.
• Studentam/ei semestra laikā ir jāņem dalība viena no darba grupām, kas gatavos rakstiskas atbildes uz vienu no IDEA anketas sadaļām.
• Līdz semestra 8. nedēļai studentam/ei kopā ar savu grupu jāsagatavo un jāiesniedz anketas attiecīgās sadaļas jautājumu operacionalizācijas priekšlikumi
• Studentam/ei kopā ar savu grupu ir jāsagatavo gala ziņojumu par attiecīgo sadaļu un jāprezentē tas noslēguma konferencē Demokratizācijas procesa dinamika Latvijā (semestra pēdējā nedēļā).
• Par līdzdalību pētnieciskajā projektā (līdzdalība anketas jautājumu operacionalizācijas sagatavošanā un apspriešanā, grupas gala ziņojuma sagatavošanā un prezentēšanā, piedalīšanās noslēguma konferences darbā) students/te saņems 50% no gala atzīmes.
• Studentam/ei ir jānokārto rakstisks pārbaudījums par kursa saturu un obligāto literatūru (50 % no gala atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra):

• Huntington, S. The Third Wave. Democratization in the Late Twentieth Century. University of Oclahoma Press, Norman and London, 1991. p. 5-47
• Dahl, R. Democracy and its Critics. Yale University Press, 1989, p. 1 – 9, 97 – 118, 144 –152
• Beetham, D. . Key Principles and Indices for a Democratic Audit. // Defining and Measuring Democracy. Ed. by David Beetham, SAGE, 1994, p. 26 – 31.
• Dahl, R On Democracy. Yale University Press, 2000, p. 44 – 61. 100 - 114
• Шмитт, K.. Демократия и парламентаризм. В кн.: Политическая теология. Москва, Канон пресс-Ц, 2000, с. 165 – 181.
• Michels R.. Political Parties. A Sociological Study of the Oligarchical Tendencies of Modern democracies. Cromwell-Collier, 1962, p. 43 - 51, 342 - 356.
• Lijphart, A. Democratic Political Systems: Types, Cases, Causes and Consequences. // Journal of Theoretical Politics 1(1), 33-48 (1989)
• Линц, X.. Опасности президенства. // :8080/antolog/predely/2-3/dem14.htm
• . Шмиттер.,Ф Угрозы и дилеммы демократии // :8080/antolog/predely/1/dem2-2.htm
• Held, D. . Models of Democracy. Polity Press, 1996, p. 13 -28., 89 -120, 157 - 232.
• Michael Mann. The Sources of Social Power. Vol. 1. A history of power from the beginning to A.D. 1760. Cambridge University Press, 1986, p. 195 - 228.
• Ronald Inglehardt. Economic Development, Political Culture, and Democracy: Bringing the People Back In.// R. Inglehardt. Modernization and Postmodernization. Cultural, Economic, and Political Change in 43 Societies. Princeton University Press, 1997, p. 160 – 194
• Democracy. Ed. by Philip Green. Humanities Press, New Jersey, 1993, p. 50 – 56, 74 - 92.
• Democracy. A Reader. Ed. by Ricardo Blaug and John Schwarzmantel. New York, Columbia University Press, 278 – 279, 324 – 331, 344 – 347, 494 – 514..
• Schmitter. anizations as (Secondary) Citizens // Wilson, William ed. Sociology and the Public agenda. London, SAGE publications, 1993, p.
• Smooha, S. The Model of Ethnic Democracy. ECMI Working Paper No 13, 2001, p. 39-48
• Järve, P. Ethnic Democracy and Estonia. Application of Smooha's Modei. ECMI Working Paper No. 7, 2000. p. 31-33, 36-37.
• Ch. Mouffe. The “agonistic” model of democracy. // Political Theory in Transition. London and New York, Routledge, 2000, p. 124 – 128.

Literatūra (02-papildliteratūra):

ņ B. Barber. Dtrong Democracy. University of California Press, Berkeley, 1984ņ D. Copp, J. Hampton, J. Roemer (eds.). The Idea of Democracy. Cambridge University Press, Cmabridge, 1993.ņ R. Dahl. Democracy and its Critics. Yale University Press. New Haven and London, 1989.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. Journal of Democracy
Citiozenship Studies

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Vēlēšanu analīze

Kursa kods

PolZ4006

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzinošā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

16

Kursa autori

Dr.soc., asociētais profesors Andris Runcis

Kursa anotācija:

Demokrātiskās sabiedrībās vēlēšanas ir politiskās dzīves centrālais politiskais notikums (brīvība un izvēle), kurā ir iesaistīti gandrīz visi valsts iedzīvotāji, kā arī valdības. Kursā tiek analizēts kā vēlētāja balsošanas izvēli ietekmē valdība un dažādas institūcijas, vēlēšanu sistēma un vēlēšanu administrēšana. Vēlēšanas politiskās kontroles un politiskās izvēles apstākļos. Tāpat uzmanība tiek pievērsta tam kā vēlētājs pats ietekmē savu balsošanas izvēli: ideoloģijas un uzticēšanās sistēmas loģika; psiholoģiskā saistība ar politisko partiju un politiķiem - politiskā lojalitāte; sociālā piederība, u.c.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievadlekcija: literatūras apskats; vēlēšanu analīzes nozīme.
2. Vēlēšanu sistēmas un vēlēšanas.
3. Vēlēšanu makro un mikro analīze.
4. Vēlēšanas politiskās kontroles un izvēles apstākļos.
5. Vēlēšanu rezultātu analīze.
6. Balsošanas izvēles modeļi.
7. Politiskā socializācija.
8. Vēlētājs: ideoloģijas, problēmas un tēli.
9. Kreisi-labējā kontinuitāte.
10. Elektorālās uzvedības sociālā bāze.
11. Elektorālās uzvedības vēsturiskās izmaiņas.
12. Īstermiņa faktoru ietekme uz elektorālo uzvedību.
13. Masu komunikācijas līdzekļi un vēlēšanas.
14. Vēlēšanas un demokrātija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs (jāuzraksta un jāzaizstāv individuālais vai grupas referāts), jāpiedalās lekcijās, jāapgūst kursa obligātā literatūra. Sekmīgai kursa nokārtošanai nepieciešams:
• semināru apmeklējums un literatūras apguve (ja students neattaisnoti ir kavējis vairāk par 25% semināru, kurss netiek ieskaitīts),
• sekmīgi nokārtots rakstiskais gala eksāmens.

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Joselyn A.J. Evans. Voting and Voters. An Introduction. SAGE Publications, 2003.
2. Harrop, M. & Miller, W.L. Elections and Voters. A Comparative Introduction. Macmillan, 2001.
3. Controversies in Voting Behaviour. Niemi, Richard G. And Herbert F.Weisberg (eds). 4th ed., Washington, CQ Press, 2001.
4. Dorussen, Han and Michael Taylor (eds). Economic Voting. Routledge, 2002.
5. LeDuc Lawrence, Richard G.Niemi, Pippa Norris (eds). Comparing Democracies 2. New Challlenge in the Study of Voting. 2nd ed. SAGE Publications, 2002.
6. Mair Peter, Wolfgang C.Muller, Fritz Plasser (eds). Political Parties and Electoral Change. Party Response to Electoral Market. SAGE Publications, 2004.
7. Niemi, R.G.&Weisberg, H.F. Classics in Voting Behavior. CQ Press, 1993.
8. Norris, Pippa. Electoral Engeneering: voting rules and political behaviour. Cambridge University Press, 2004.
9. Huber, J.D. Values and partisanship in left-right orientations: measuring ideology. – European Journal of Political Research, 1989. Pp.599-622.
10. Scarbrough, E. Micro and macro analysis of elections. – European Journal of Political Research 19: 361-374. 1991.
11. Iversen, T. Political Leadership and Representation in West European Democracies: A Test of Three Models of Voting. – American Journal of Political Science, Vol. 38, no.1, 1994. pp.45-74.
12. Neto, O.A. Electoral Institutions, Cleavage Structures, and the Number of Parties. – American Journal of Political Science, Vol. 41, No.1, 1997. Pp.140-174.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Citizens and the State, Fuchs, D.&Klingemann, H-D. ( eds.) Oxford, 1995.
2. Continuities in Political Action. A Longitudinal Study of Political Orientations in Three Western Democracies, by M.Kent Jennings, Jan W. van Deth and others. Walter de Gruyter: 1990.
3. Levine A.M. Presidential Campaigns and Elections. Issues and Images in the Media Age. 2nd ed. 1995.
4. Campbell, A., Converse, P.E., Miller, W.E.&Stokes, D.E. The American Voter. New York, 1960.
5. Berelson, B.R., Lazarsfeld, P.F. and McPhee, W.N. Voring: A Study of Opinion Formation in a Presidential Campaign. Chicago, University of Chicago: 1954.
6. Lijphart, A.&Grofman,B. Choosing an Electoral System. Issues and Alternatives. Praeger, 1984.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. American Political Science Review
2. American Journal of Political Science
3. European Journal of Political Research
4. Comparative Political Studies
5. Electoral Studies
6. Party Politics
7.
8. www.politika.lv

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Politiskā kultūra un līdzdalība

Kursa kods

PolZ3021

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Politikas teorija

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, lektors Toms Rostoks

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir uzlabot studentu izpratni par politiskās kultūras konceptu, tā analīzi politikas zinātnes ietvaros, izveidošanās nosacījumiem un pielietojamību. Politiskā kultūra ir uzskatāma par politisko procesu analīzes metodi, kas lielā mērā balstās uz politikas zinātnes teorijām un pētījumiem politikas socioloģijā.
Kursa iesākumā tisk apskatītsa politikas un kultūras dažādās saistības un kultūras koncepcija kā tāda. Kursa ietvaros uzsvars tiks likts uz G.Almonda un S.Verbas pētījumiem politiskās kultūras nozarē, jo tieši ar šo autoru vārdiem saistās pati politiskās kultūras koncepcija. Kursa ietvaros tiks apskatīta arī politiskās kutūras tālākā attīstība. Tiks aplūkota ari politiskā līdzdalība, to determinējošie faktori un sabiedrības vērtību sistēmas analīze (vērtību teorija). Semināru laikā tiks apspriesti dažādi jautājumi, kas saistīti ar politiskās kultūras izmaiņām Austrumeiropā, kā arī citi ar politiskās kultūras konceptu saistītie jautājumi.

Kursu apraksts-plāns:

1. lekcija. Kursa prasību un struktūras izklāsts. Ievads politiskās kultūras studijās. Politiskās kultūras koncepts. Politiskās kultūras ģenēze un definēšana.
2. lekcija. Kultūras jēdziens. Politiskā kultūra kā kultūras pētīšanas apakšnozare. Kompleksās saiknes starp politiku un kultūru.
3. lekcija. Politiskās kultūras pētīšanas metodoloģija. Politiskās kultūras analīzes objekts.
Almonda un Verbas politiskās kultūras pētīšanas koncepcija. Politiskās kultūras tipi: parokiālais, pakļāvnieciskais un līdzdalības.
4. lekcija. Almonda un Verbas politiskās kultūras pētīšanas koncepcija. Politiskās kultūras tipi: parokiālais, pakļāvnieciskais un līdzdalības.
5. lekcija. Pilsoniskā kultūra un demokrātija.
6. lekcija. Vērtību teorija. Vērtības un attieksmes. Nozīmīgākie vērtību pētījumi.
7. lekcija. Inglharta vērtību maiņas teorija. Materiālistiskās un postmateriālistiskās vērtības. Jauna veida šķirtnu rašanās sabiedrībā. Vērtību maiņas un politiskās līdzdalības korelācija.
8. lekcija. Politiskā līdzdalība un politiskā efektivitāte.
9. lekcija. Politiskās kultūras kritika.
10. lekcija. Uzticēšanās un politiskā socializācija.
11. lekcija. Sociālais kapitāls un tā pārmaiņu dinamika mūsdienās.
12. lekcija. Politiskā kultūra Centrālās un Austrumeiropas valstīs.
13. seminārs. Politiskās kultūras transformācija post-sociālistiskajās valstīs.
14. seminārs. Politiskās līdzdalības dinamika Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.
15. seminārs. Vērtību maiņa Latvijā pēc neatkarības atgūšanas.
16. seminārs. Politiskā kultūra un nacionālā identitāte. Politiskā kultūra un ideoloģija.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1. Piedalīšanās lekcijās un semināros. Studentiem ir jāapmeklē vismaz 75% lekciju nodarbību. Semināru apmeklējumam ir jābūt 100% (ja ir nokavēts lielāks semināru skaits par 2, tad studentiem netiek dota iespēja kārtot semināru parādus).
2. Grupas referāts par ar kursa saturu saistītu tēmu - 30% no gala atzīmes. Referāta tēma kopā ar hipotēzi un īsu referāta provizorisko plānu tiek iesniegta pasniedzējam semestra vidū. Referāts pasniedzējam un recenzentiem jāiesniedz 1 nedēļu pirms tā prezentēšanas.
3. Rakstisks kontroldarbs - 30% no gala atzīmes.
4. Rakstisks eksāmens - 40% no gala atzīmes.

Literatūra (01-mācību literatūra):

Inglehart, Ronald. Culture Shift in Advanced Industrial Society. 1990. USA, Princeton University.
Almond, Gabriel A and Verba, Sidney. The Civic Culture. Political attitudes and democracy in five nations. 1989. California, SAGE.
Almond, Gabriel A and Verba, Sidney. The Civic Culture Revisited. 1989. California, SAGE
Welch, Stephen. The Concept of Political Culture. 1993. London, Macmillan.
Diamond, L. Can the Whole World Become Democratic? Democracy, Development and International Policies. Centre for the Study of Democracy, 2003. 1.-26. lpp.
Granato, J., Inglehart, R. un Leblang, D. The Effect of Cultural Values on Economic Development: Theory, Hypotheses and Some Empirical Tests. No American Journal of Political Science, nr. 40. 1996. 607.-631. lpp.
Sniderman, P.M. The New Look in Public Opinion Research. No (red.) Finifter, A.W. Political Science: The State of the Discipline II. Washington, American Political Science Association. 1993. 219.-245. lpp.
Putnam R. Tuning in, Tuning out: The strange disappearance of social capital in America. Political Science and Politics, Volume 28, Issue 4 (Dec. 1995), 664-683.
Boggs, C. Social Capital and Political Fantasy: Robert Putnam's "Bowling Alone". No Theory and Society nr. 30. 2001. 281.-297. lpp.
Political Culture and Democracy in Developing Countries Diamond, L. redakcijā. Boulder, Lyenne Rienner Publishers. 1993. 1.-33. un 411.-435. lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Swidler, Ann. Culture in action: symbols and strategies. American Sociological Review. Vol. 1. Aprīlis. 1986.
Laitin, David. Political culture and political preferences. American political science review. Vol. 82. Jūnijs. 1988.
Sewell, William, H. The Concept(s) of Culture. No Beyond the Cultural Turn Bonnell, Victoria, E. Un Hunt, Lynn redakcijā.
Szreter, S. The State of Social Capital: Bringing Back in Power, Politics and History. No Theory and Society nr. 31 2002. 573.-621. lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

American Journal of Political Science.
American Sociological Review.
Theory and Society.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Filozofijas pamati

Kursa kods

PolZ2015

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Politikas teorija

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Humanitāro zinātņu maģistrs filozofijā, lektors Ivars Ijabs

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir radīt studentiem priekšstatu par filosofijas lomu politikas zinātnes apguvē, politiskās filosofijas specifiku, tās saikni ar morāles filosofiju un sociālo teoriju. Kursa galvenais mērķis ir veidot izpratni par modernās liberāli demokrātiskās politikas filosofijas izcelsmi, pamatmetodēm un problemātiku. Iepazīstināt klausītājus ar šās tradīcijas kritiku, tās nozīmīgākajiem argumentiem un pārstāvjiem.
Kursa struktūra: ievada lekcijas tiks veltītas filosofiskās refleksijas specifikai, tās attiecībām ar sociālajām zinātnēm. Politikas zinātnes kontekstā ir nepieciešams arī atsevišķi aplūkot morāles filosofijas galvenos novirzienus un nostādnes. Nākamajā lekciju blokā tiks apskatītas mūsdienās dominējošās liberālās ievirzes politiskās filosofijas pamatproblēmas, to izcelsme, attīstība, mūsdienu risinājumi un šās tradīcijas pārstāvju iekšējā polemika.Pēdējā kursa sadaļā uzmanības centrā būs liberālās domas kritika, tās galvenie argumenti.

Kursu apraksts-plāns:

1 Kas ir filosofija? Dažādas filosofijas definīcijas, to problēmas. Filosofijas attiecības ar zinātni, mākslu, reliģiju. Filosofijas un politikas teorijas attiecības.
2 Filosofijas pamatdisciplīnas, to pamatproblēmas: izziņas teorija, ētika, estētika, filosofiskā antropoloģija. Filosofijas galvenās paradigmas: ontoloģiskā (esošais), mentālā (apziņa), lingvistiskā (valoda).
3 Filosofiskā antropoloģija 1. Kas ir cilvēks? Noteiksmes un problēmas. Cilvēks kā dabas būtne un tikumiska būtne. Seno grieķu priekšstati par cilvēku, to transformācija kristietībā. Aristoteļa cilvēka definīcijas. Cilvēks un kultūra.
4 Filosofiskā antropoloģija 2. Seminārs. Mūsdienu priekšstati par cilvēku - Freids, Markss, Nīče. Sociālā dominante cilvēka noteiksmē. Evolūcijas teorijas perspektīvas.
5 Izziņas teorija 1. Kā mēs zinām to, ko mēs zinām? Vispārīgās noteiksmes: loģika, argumentācija, drošticamība. Patiesības teorijas. Verifikācija un falsifikācija. Sociālās izziņas specifika. Pozitīviskās un konvencionālistiskās pieejas.
6 Izziņas teorija 2. Seminārs. Sociālā izziņa - zinātniskuma izpratne socioloģijā, politikas zinātnē, komunikācijas zinātnē. Normatīvās un deskriptīvās pieejas. Patiesības jautājums sociālajās zinātnēs. Jautājums par sociālās sakārtas iespējamību - dalībnieka un novērotāja pozīciju atšķirība.
7 Izziņas teorija 3. Sociālās izziņas galvenās mūsdienu paradigmas: darbības teorijas vs. sistēmu (struktūru) teorijas. To konflikts postmodernismā. Kritiskā pieeja sociālajai izziņai, tās pamatnostādnes.
8 Ētika 1. Kas man jādara? Ētika, morāle, tikumība. Metaētika, praktiskā ētika. Gribas brīvība un determinisms. Nopelnu jēdziens.
9 Ētika 2. Ētikas pamatnovirzieni: kognitīvisma ētika: deontoloģija, Kanta praktiskā filosofija. Seku ētika: utilitārisms. Principu un atbildības ētikas.
10 Ētika 3. Mūsdienu ētikas galvenās problēmas. Tikumu ētika. Distributīvais taisnīgums, vienlīdzība. Ētika un politikas filosofija.
11 Politiskā filosofija1 Politika filosofijā: grieķu demokrātija un filosofijas sākotne. Politika un filosofi. Liberālā tradīcija, tās vēsturiskie avoti - Apgaismības ideoloģija, protestantisma politiskā doktrīna.
12 Politiskā filosofija 2. Seminārs. Politiskā vara jeb autoritāte, tās pamatojumi. Sabiedriskā līguma teorijas: Loks, Hobss, Ruso. No piekrišanas pie leģitimācijas.
13 Politiskā filosofija 3. Brīvības problēma politiskās filosofijas kontekstā. Brīvība un vara. Brīvība kā sociāla attiecība. Pozitīvā un negatīvā brīvība.
14 Komunitārisms un sociālā patības koncepcija. Seminārs. Liberālās taisnīguma koncepcijas kritika. Republikānisma tradīcija - H. Ārente.
15 Postmodernisms. Strukturālisms, poststrukturālisms - liberālisma subjekta autonomijas kritika. Sistēmteorija - ne "brīvība", inklūzijas - eksklūzijas modeļi. Komunikatīvās darbības teorija - pret liberālo atomārismu autonomijas izpratnē.
16 Feminisma filosofiskā doma, tās nozīme liberālās politikas teorijas kritikā.
17

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāpmeklē nodarbības, jāveic patstāvīgais darbs, iepazīstoties ar kursa obligāto literatūru. Gala vērtējumu veido:
1) līdzdalība semināros - 25%
2) lekciju apmeklējums - 25%
3) rakstiskais gala eksāmena darbs - 50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Platons. Sokrata aizstāvēšanās. Grām. Netveramais Sokrats. Rīga: 1987. 13-40. lpp.
2. Kasīrers E. Apcerējums par cilvēku. Rīga: 1997. 15-36. lpp.
3. Freids Z. Īgnums kultūrā. Rīga: 2000.
4. Dekarts R. Pārruna par metodi. Rīga: 1978. 15-42. lpp.
5. Heidegers M. Pasaules ainas laiks. Grām: Heidegers M. Malkasceļi. Rīga: 1998. 58-83. lpp.
6. Kants I. Atbilde uz jautājumu: kas ir Apgaismība? Žurn. Kentaurs XXI. Nr. 13.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Aristotelis. Nikomaha ētika. V grāmata. Rīga:1985. 100-121. lpp.
2. M. Vēbers. Politika kā profesija un aicinājums. Žurn. Kentaurs XXI. Nr. 14. 82-96. lpp. vai citi izdevumi
3. A. Makintairs. Vai patriotisms ir tikums? Grām. Mūsdienu politiskā filosofija. Rīga: 1999. 420-435. lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. Žurnāls Kentaurs XXI
2. Almanahs "Filosofija"

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

Kursa kods

PolZ3016

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzinošā politika

Lekciju skaits

16

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

17.10.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

pasniedzējs Daunis Auers

Dr.polit., asociētā profesore Daina Bāra

Kursa anotācija:

Kurss sniedz plašu teorētisko jautājumu apskatu par pārejas perioda dažādiem aspektiem un to pielietojumu attiecīgi Austrumeiropas valstīs.Kursa tēmas aptver 20.gs. vēstures jautājumus A un C Eiropā. Pievērš uzmanību 1989.gada " revolūcijām". Liela uzmanība tiek pievērsta pārejas perioda pamatjautājumiem - konstitūcijas veidošanai, prezidentālai un parlamentārajai sistēmai, politiskajām partijām, nacionālisma problēmām, pilsoniskai sabiedrībai, pārejas perioda ekonomikai, starptautiskajai integrācijai.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads
2. Starpkaru periods (1918 - 1939)
3. Komunistiskais periods
4. 1989.gada revolūcijas
5. Pārejas teorijas
6. Prezidentālisms vai parlamentārisms
7. Vēlēšanas un vēlētāji
8. Politiskās partijas un partiju sistēmas
9. Nacionālisms
10. Pilsoniskā sabiedrība
11. Ekonomiskā transformācija
12. Austrumeiropa un Eiropas Savienība
13. Pārejas periods Latvijā
14. Kursa novērtējums un secinājumi

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Lekciju (75%) un semināru (100%) apmeklējums, eseja (2000 vārdu) un starpeksāmens, kuri kopā veido 50% no gala atzīmes un rakstisks eksāmens 50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Attilla Agh – The Politics of Central Europe, 1998
R. J. Crampton – Eastern Europe in the Twentieth Century. Routlegde, 1994.
Samuel Huntingdon – The Third Wave: Democratization in the Late Twentieth Century. 1991.
Donald R. Kelley (ed.) – After CommunismPerspectives on Democracy. Fayetteville, University of Arkansas Press, 2003.
Geoffrey Pridham (ed.) – Prospects for Democratic Consolidation in East Central Europe. Manchester, University of Manchester Press, 2002
George Schopflin – Politics in Eastern Europe. Oxford, Blackwell, 1993.
Stephen White (ed.) – Developments in Central and East European Politics 2. 2003

Literatūra (02-papildliteratūra):

Ian Budge&David McKay (ed.) – Developing Democracy. SAGE Publications,1994
Juris Dreifelds – Latvia in Transition. NY: Cambridge University Press, 1996.
Ole Norgaard – The Baltic States After Independence, Edward Elgar Publishing Limited, England, 1995
Joseph Rothschild – Return to Diversity. 3- rd ed., 2000.
Klaus von Beyme – Transition to Democracy in Eastern Europe. Basingstoke, Macmillan, 1996

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Journal of Democracy.
Transition
European Journal of Economic and Social Systems

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Interešu grupas Eiropas savienības politikā

Kursa kods

PolZ2003

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Pārvalde un administrācija

Lekciju skaits

10

Semināru un praktisko darbu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

11.06.2002

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.soc., asociētais profesors Andris Runcis

Priekšzināšanas

PolZ1150, Ievads politikas zinātnē

Kursa anotācija:

Organizācijas un indivīdi arvien vairāk meklē iespējas un vēlas pārliecināties par to, ka viņu intereses ir zināmas politiķiem, cerībā ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu. Sabiedriskās un privātās intereses spēlē arvien būtiskāku lomu Eiropas savienības (ES) darbībā. Interešu grupu aktivitātes zināmā mērā var izskaidrot Eiropas Ekonomiskās kopienas (EEK) attīstību un darbību. Tās var veidot nozīmīgus kontaktu līdzekļus starp ES centrālajām institūcijām un dalībvalstu iedzīvotājiem kā rezultātā interešu grupām ir nozīmīga loma Es lēmumu leģitimācijā. Šobrīd Es attīstību pilnībā nevar izprast, neievērojot nozīmīgāko interešu lomu, kurām Eiropas līmenī ir arvien pieaugoša nozīme.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievadlekcija: literatūras apskats.
2. Lēmumu pieņemšanas teorijas, un ietekmes kanāli ES politikā.
3. Grupu un organizāciju teorijas.
4. Intereses, grupas un publiskā politika.
5. Grupas anatomija: dalība, vadība, mērķi.
6. Grupu būtība un resursi.
7. Interešu pārstāvniecības regulēšana.
8. Biznesa, darbaspēka, profesionālās intereses.
9. Publiskās intereses.
10. Teritoriālās intereses.
11. Intereses un Eiropas integrācija.
12. Latvijas interešu pārstāvniecība ES.
13. nozaru interešu pārstāvniecība ES.
14. Seminārs: lēmumu pieņemšanas teorijas, un ietekme ES.
15. Seminārs: interešu grupas un publiskā politika.
16. Seminārs: interešu pārstāvniecības prakse.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā jāveic pastāvīgais darbs (30% - jāuzraksta un jāaizstāv individuālais vai grupas referāts) jāpiedalās lekcijās (75%), jāapgūst kursa obligātā literatūra. Sekmīgai kursa nokārtošanai nepieciešams: aizstāvēts referāts un sekmīgi nokārtots rakstisks gala eksāmens (70%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Greenwood, Justin. Representing Interests in the European Union. London, Macmillan: 2003.
2. Olson, Mancur. The Logic of Collective Action. Public Goods and the Theory of Groups. Cambridge, Harvard University Press: 1971.
3. Cigler, Allan J. and Burdett A. Loomis (eds.). Interest Group Politics. 5th ed. Washington, Congressional Quarterly Inc.: 1998.
4. Graziano, L. Lobbying, Pluralism and Democracy. New York: Palgrave, 2001.
5. van Schendelen, R. Machiavelli in Brussels – the state of the EU lobbying. Amsterdam: 2002.
6. Janova K. Lēmumu pieņemšanas process ES – Latvijas iespējas. LZA Ekonomikas institūts. Rīga, 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Bentley, Arthur. The Process of Government. Evaston, Ill.: Principia Press, 1949.
2. Alf Dubs. Lobbying. An Insider’s Guide to the Parlimentary Process. London, Pluto Press: 1989.
3. Cram, L. “EU Institutions and Collective Action”, Collective Action in the European Union: Interests and the New Politics of Associability. Greenwood J., Aspinwall, M., eds. London: Routledge, 1998.
4. Haas, E.B. Beyond the Nation State: Functionalism and International Organization. Stanford: Stanford University Press, 1964.
5. Haas, E. B. “The Study of Regional Integration”, Regional Integration: Theory and Research. L.N.Lindenberg and S.A.Scheingold (eds). Cambridge: Harvard University Press: 1971.
6. Haas, E.B. “International Integration: The European and the Universal Process”, European Integration. Hodges, M. (ed.). Harrmondsworth: Penguin Books, 1972.
7. Philip Norton. (ed.) Parliaments and Pressure Groups in Western Europe. Vol.2. London: Frank Cass, 1999.
8. Olson David M. and Philip Norton (eds.) The New Parliaments of Central and Eastern Europe. London: Frank Cass, 1996.
9. Taylor, P. “The European Union in the 1990s: Reassessing the Bases of Integration”, Explaining International Relations Since 1945. Woods, N., ed. Oxford: Oxford University Press, 1996.
10. Taylor, P. “A Conceptual Typology of International Organization”, Frameworks for International Co-operation. Groom, A.J.R., Taylor, P., eds. London: Pinter, 1996.
11. Truman, David. The Governmental Process. New York: Alfred A. Knopf, 1958.
12. Wallace, H. “Politics and Policy in the EU: The Challenge of Governance”, Policy-Making in the European Union, 3rd ed. Wallace, H., Wallace, W., eds. Oxford: Oxford University Press, 1997.
13. Wallace, W. “Government Without Statehood: The Unstable Equilibium”, Policy-Making in the European Union, 3rd ed., Wallace, H., Wallace, W., eds. Oxford: Oxford University Press, 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. European Journal of Political Research.
2. Comparative Politics.
3. Comparative Political Studies.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Politiskā elite

Kursa kods

PolZ1054

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Politikas teorija

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Laboratorijas darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Valdis Bergs

Kursa anotācija:

Kurss dod ieskatu ar sabiedrības eliti saistītajā problemātikā un galvenā uzmanība tiek pievērsta kā elites teorijai, tā arī empīriskaji realitātei. Kursa mērķis un uzdevumi ir radīt izpratni par vienu no politiskās varas sociālajiem elementiem - eliti, tās tipiem, struktūru, rekrutēšanu kā stabilajās liberālās demokrātijas valstīs, tā arī pārejas sabiedrībās (Latvija) un jaunattīstības valstīs. Uzmanība pievērsta Latvijas sabiedrības elites restrukturizācijas tendencēm pēc 90. gadiem.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads. Politiskās varas sociālie elementi. Pamatjēdzieni un analīzes metodes
2. Elites teorijas veidošanās un attīstība
3. Elites teorijas virzienu tipoloģija
4. Elites teorijas kritika
5. Elites veidošanās, rekrutēšanas un nomaiņas principi
6. Elites tipi, to mijiedarbība
7. Interešu un spiediena grupas
8. Lobijs kā politiskās sistēmas elements
9. Dienaskārtības monopols lēmumu pieņemšanas procesā
10. Elite un birokrātija
11. Elite un sabiedrība - savstarpējo attiecību tehnoloģija
12. Elitārā un korporatīvā demokrātija
13. Elites iekšējā struktūra un dinamika 20. gs. beigu sabiedrībā
14. Elite pārejas sabiedrībā, transformācija un rekrutēšana, iekšējie un ārējie konflikti, interešu sadursmes un to cēloņi
15. Elite un demokrātija gs. mijā - savstarpējo attiecību dinamika un perspektīva

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Izpratne par eliti raksturojošiem teorētiskajiem un empīriskajiem aspektiem, jāpiedalās semināros, jāparzin literatūra (25%), jāaistāv patstāvīgais darbs (25%) un jānokārto eksāmens(50%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

1.Blondel J. Political Leadership. Towards a General Analysis. - L;1987.
2.Bottomore T. Elites and Society. - N.Y; 1964.
3.Dye T; Zeigler H. The Irony of Democracy. - 2nd ed.
4.Putnam R. The Comparative Study of Political Elite. - N.J; 1976.
5.Steen A. Elite Transformation and Integration in Post Communist Scieties:The Case of the Baltic Contries/Paper. - University of Oslo, 1994.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1.Marger M. Elites and Masses. An Introduction to Political Sociology. - Wadsworth, 1987.
2.Mill C.W. The Power Elite. - N.Y; 1956.
3.Laķis P. Politiskās elites veidošanās mehānismi postkomunistiskajā sabiedrībā/Sabiedrības pārmaiņas latvijā. - R; 1998
4.Etzioni - Halevy E. The Elite Connection:Problems and Perspectives of Western Democracy. - N.Y; 1993.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Sociālā stratifikācija un nevienlīdzība

Kursa kods

PolZ3020

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Politikas teorija

Lekciju skaits

11

Semināru un praktisko darbu skaits

5

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Politikas zinātnes maģistra grāds, lektors Mihails Rodins

Kursa anotācija:

Kurss dod ieskatu kā izpētīt sociālās nevienlīdzības mūsdienu sabiedrību sociālajā struktūrā, izanalizēt sabiedrību sociālo startifikāciju vēsturiskajā un salīdzinošajā aspektā. Tiek dota institucionālu formu un politisku nevienlīdzību analīze. Liela uzmanība pievērsta hierarhiskam attiecībām starp krasiem un sociālajām grupām. Tiek dota visu sociālo ilgtspējīgo grupu faktiska analīze, ka arī margenālu un grupu autsaideru analīze. Tiek īstenota politisko un ekonomisko elišu socioloģiskā analīze. Īpaša uzmanība tiek veltīta vertikālās un horizontālās mobilitātes procesiem. Stratifikācijas procesi tiek apvienoti ar globalizācijas kopējiem procesiem.

Kursu apraksts-plāns:

1 Sociālās stratifikācijas teorijas 1 lekcija
2 Nevienlīdzības principi 1 lekcija
3 Sociālo konfliktu teorijas 1 lekcija
1 seminārs
4 Šķiru stratifikācijas pamati 1 lekcija
2 seminārs
5 Politiskās elites 1 lekcija
6 Vidusšķira 2 seminārs
7 Zemākās šķiras un slāņi 1 lekcija
2 seminārs
8 Sabiedrības marginalizācija. 1 lekcija
1 seminārs
9 Sociālā mobilitāte. 1 lekcija
10 Sabiedrības rekrutācija 1 lekcija
11 Mūsdienu sabiedrību sociālā stratifikācija. 1 lekcija
12 Globālie pētījumi un sociālā stratifikācija 1 lekcija

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Izpratne par sociālās stratifikācijas teorijas un nevienlīdzības principiem mūsdienu procesos.
Lekciju apmeklējums-80%
Semināru apmeklējums-100%
Sekmīga testa nokārtošana
Grupas projekta aizstāvēšana
Rakstiskā eksāmena sekmīga nokārtošana
Kursa nobeiguma pārbaudījums-eksāmens
60%-vidējā atzīme no vērtējumiem semestra laikā; 40% rakstisks eksāmens.

Literatūra (01-mācību literatūra):

Kerbo, H.R. (1991): Sociālā stratifikācija un nevienlīdzība. Class conflict in historical and comparativw perspective. New York. c
Crompton, C. (1998):Class and stratification. An introduction to current debates. Polity Press. UK.
Miband, R.( 1989): Divided societies.Oxford University Press: Oxford.
Giddens, A. (1991): Modernity and Self Identity, Polity Press: Cambridge.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Giddens A. The Class Structure of the Advanced Societies/ Social Stratification in Sociological Perspective. Ed. by D.Grusky. Westview Press, 2001.
Weber M. Class, Status, Party / Social Stratification in Sociological Perspective. Ed. by D.Grusky. Westview Press, 2001.
Wright E.O. Varieties of Marxist Conceptions of Class Structure/ Social Stratification in Sociological Perspective. Ed. by D.Grusky. Westview Press, 2001.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Politiskā ētika

Kursa kods

PolZ2016

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Politikas teorija

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Humanitāro zinātņu maģistrs filozofijā, lektors Ivars Ijabs

Kursa anotācija:

Kurss "Politiskā ētika" ir balstīts mūsdienu politiskajā domā dominējošajās teorijās par ētikas un politikas attiecībām modernajā pasaulē. Studenti šajā kursā gūs izpratni par normatīvu apsvērumu lomu politikā, kā arī par morālo normu specifiku iepretim juridiskām u. c. normām. Kursa mērķis ir arī veidot klausītājos priekšstatu par ētikas nozīmi modernā valsts pārvaldē, iepazīstināt ar vispārējām ētiskas darbības noteiksmēm, kā arī ar ētikas pamatnostādņu praktisku pielietojuma iespējām. Kursa gaitā tiks studentos tiks radīta izpratne par dažādiem ētiskas lēmumu pieņemšanas modeļiem, to priekšrocībām un trūkumiem. Kursā tiks aplūkoti arī konkrēti ētisku problēmu gadījumi un apspriestas to adekvāta risinājuma iespējas

Kursu apraksts-plāns:

1 Ētika, morāle un tikumība. Ētikas pamatojumi modernajā pasaulē: kognitīvistiskās, emotīvās un diskursa ētikas pieejas.
2 Ētika un politika. Ētikas attiecības ar tiesībām un likumdošanu
3 Atbildības jēdziens - juridiskā un ētiskā pieeja. Atbildības sfēras un kompetences. (H. Jonas) Reproduktīvā, iniciatīvā un radošā atbildība. Principu un atbildības ētikas (M. Vēbers)
4 Semninārs: Taisnīguma jēdziens. Distributīvais un komutatīvais taisnīgums (Dž. Roulzs).
5 Liberālisma un komunitārisma priekšstati par taisnīgumu. M. Volcers: taisnīguma sfēras
6. Sociālā taisnīguma problēma mūsdienu ētikā: apgāde, vajadzības, kopiena
7 Politiskās vienlīdzības ētiskās konsekvences. Demokrātija un atbildība
8 Seminārs: Ētiskā egoisma problēma, tās konsekvences politikas teorijā
9 Brīvības problēma morāles filosofijā un politikas teorijā. Politiskā un metafiziskā brīvības izpratne, to atšķirības
10 Seminārs: Republikānisma morāles filosofija antīkajā pasaulē un mūsdienās (H. Ārente)
11. Morāles loma politiskajā komunikācijā: "cieņas tirgus", "augstākā amoralitāte".
12 Ētika un posttradicionālā pasaule: normativitātes avota problēma.
13. Seminārs: Diskursa ētika: dialoga princips, ideālā runas situācija, universalizācijas kārtula, publicitāte
14. Ekoloģiskā ētika: vide un antropocentrisma problēma. Dzīvnieku tiesību problēma
15 Ētika, masu mediji un politika: ietekme, kodeksi un problēmas
16 Ētika un starptautiskās attiecības. Kosmopolītisma problēma ētikā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studentiem kursa sekmīgai apguvei regulāri ir jāapgūst kursa obligātā literatūra, jāpiedalās lekcijās un semināros.
Kursa kopējo vērtējumu veido:
1. Lekciju apmeklējums - 25 %
2. Patstāvīga obligātās literatūras apguve
3. Piedalīšanās semināros - 25 %
Referāts par iepriekš saskaņotu tēmu - 50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Lasmane S. Ētika XX gadsimtā. Rīga: 2000
2. Langford J.W., Tupper A. Corruption, Character and Conduct. Toronto: 1993
3. Lewis C. W. The Ethics Challenge in Public Service. San Francisco: 1991
4. American Society for Public Administration: Code of Ethics. 1995
5. Standards of Ethical Conduct for the Employees of the Executive Branch. US: 1992.

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Gofmanis Ē. Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē. Tulk. I. Beķere. Rīga: 2001.

2. Bodrijārs Ž. Simulakri un simulācija. Tulk. S. Madžule. Rīga: 2000.
3. Habermas J. Theory of Communicative Action. Chicago: 1988
4. Luhmann N. ģkologische Kommunikation. Opladen: 1988.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

1. Žurnāls Kentaurs XXI
2. Žurnāls Ethics

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Reģiona politiskā vēsture (Baltijas jūras reģiona valstu politiskā vēsture)

Kursa kods

PolZ1019

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzinošā politika

Lekciju skaits

20

Semināru un praktisko darbu skaits

12

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursa autori

Dr.polit., asociētā profesore Daina Bāra

Kursa anotācija:

Iepazīstināt ar Baltijas jūras reģiona valstu politisko vēsturi, lai spētu salīdzināt un analizēt dažādas politiskas situācijas, galvenos notikumus, galvenos politiskos aktierus un to ietekmi uz reģiona valstīm.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads. Reģiona valstu veidošanās. Izmaiņas politiskajā attīstībā. Politiskā kultūra. Politiskās sistēmas veidošanās jaunajās valstīs.
2. Vācija. Vācijas politiskais mantojums. Politiskā kultūra.
Vācijas impērija (1871.-1918.)
Veimāras republika (1918.-1933.)
Nacistiskā Vācija (1933. - 1945.)
Vācijas sadale.
Vācijas Federatīvā republika. Politiskā sistēma. Pamatlikums.
Vācijas demokrātiskā republika. Politiskā sistēma.
Vācijas apvienošana. Izmaiņas politikā.
3. Skandināvijas valstis.(Norvēģija, Zviedrija, Dānija)
Skandināvijas valstu veidošanās un attīstība.
Stabilitātes politika.
Politiskā attīstība un politiskā kultūra.
Politiskās sistēmas attīstība.
Valstu pamatlikumi.
4. Krievija.
Impērijas sabrukums.
Totalitārisma veidošanās PSRS.
PSRS - " demokrātijas valsts" (1930-tie gadi)
PSRS loma reģiona politiskajā vēsturē pēc II Pasaules kara.
Izmaiņas PSRS pēc 1953. gada - reformu mēģinājumi.
Stagnācijas periods PSRS.
Pārbūve PSRS un PSRS sabrukums.
Demokrātiskie procesi Krievijā.
Krievijas attīstības perspektīvas.
5. Baltijas valstis.
Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu vēsturiskajā attīstībā.
Neatkarības atgūšana.
Demokrātiskas iekārtas veidošanās.
Autoritārisma attīstība.
Baltijas republiku attīstība pēc II Pasaules kara.
Neatkarības atgūšana.
Demokrātijas attīstība Baltijas valstīs.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs, jāsagatavo un jāuzraksta par kādu problēmu eseja, kas tiek vērtēta ar atzīmi, jānokārto kontroldarbs un gala pārbaudījums.
Gala vērtējumu veido:
1) eseja 20%;
2) kontroldarbs 10 %;
3) gala pārbaudījums 50 % ;
4) aktivitāte nodarbībās un semināros– 20 %.

Literatūra (01-mācību literatūra):

M.Donald Hancock. Politics in Western Europe , 1993
J.Hiden, P.Salmon. The Baltic Nations and Europe , 1994
J.S.Rasmusssen, J.C.Moses. Major European Government , 1995
Baltijas valsts likteņgriežos , 1998
Periodika.

Literatūra (02-papildliteratūra):

R.Bideleux, I. Jeffries. A History of Eastern Europe. 1994
S. White (ed.) Development in Russian Politics. 1997
Baltijas valstis likteņgriežos. Rīga, 1998

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Transition.
Scandinavian Politics.
Journal of Democracy.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Politiskās ideoloģijas

Kursa kods

PolZ2083

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

32

Semināru un praktisko darbu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Humanitāro zinātņu maģistrs filozofijā, lektors Ivars Ijabs

Kursa anotācija:

Kurss "Politiskās ideoloģijas" ir domāts politikas zinātnes bakalaura programmas 2. kursa studentiem, un tajā aplūkojamā tematika galvenokārt ir saistāma ar politikas teorijas, kā arī ar politisko ideju vēstures problemātiku. Tāpat šis kurss veido studentiem izpratni par ideoloģiju lomu un funkcijām modernajā liberālajā demokrātijā.
Kursa mērķi ir: Veidot izpratni par ideoloģijas lomu sabiedrības politiskās dzīves izpratnē. Iepazīstināt studentus 1.) ar ideoloģijas koncepta novietojumu politikas teorijā, 2.) ar galveno Rietumu politisko ideoloģiju izcelsmi, to pamatnostādnēm, ietekmi un vietu šodienas pasaulē. Kursā tiks aplūkotas dažādas pieejas ideoloģijas problemātikai, tās vieta šodienas politikas teorijā, kā arī galvenās Rietumu ideoloģijas to ģenētiskajā un sistemātiskajā aspektā. Viens no kursa uzdevumiem ir veidot studentos prasmi patstāvīgi izvērtēt ideoloģiskus motīvus politiskajā komunikācijā, kā arī atpazīt raksturīgas ideoloģiskas konstrukcijas. Tāpat kursā tiks pievērsta uzmanība argumentiem, kuri pēdējā laikā tiek vērsti pret ideoloģijas koncepta aktualitāti.

Kursu apraksts-plāns:

1 Ideoloģijas jēdziens, tā izcelsme. Politiskās ideoloģijas. Ideoloģiju pētniecība: pozitīvi empīriskā, hermeneitiskā, kulturoloģiskā u. c. pieejas. Ideoloģijas dimensijas: skaidrojošā, vērtējošā, programmātiskā un orientējošā. Alternatīvas ideoloģijas konceptam.
2 Ideoloģijas koncepta vieta politikas teorijā. Ideoloģijas un politikas filosofija. Ideoloģija un utopija zināšanu socioloģijas redzējumā (Mannheims).
3 Ideoloģijas izpratne marksismā. "Aplamās apziņas" problēma. Klasiskais un "Rietumu" marksisms par ideoloģijām. Lukāčs, Gramši, Altusērs.
4 Ideoloģiju kritika: kritiskā teorija, kritiskais racionālisms. Markūze, Popers.
5 Liberālisms I, tā pamatnostādnes. Klasiskā liberālisma veidošanās. Liberālais individuālisms, liberālā valsts koncepcija.
6 Liberālisms II. Liberālisma transformācijas XIX gadsimtā.
7 Liberālisms III. Modernais liberālisms, libertariānisms, neoliberālisms
8 Sociālisms I. Agrīnais sociālisms, tā pamatnostādnes. Sociālisms un klasiskais marksisms: šķiru cīņa un proletariāta diktatūra.
9 Sociālisms II. Sociālisms XX gadsimtā. Sociālisma transformācijas starpkaru periodā.
10 Sociālisms III. Demokrātiskais sociālisms, keineziānisms. "Trešais ceļš" - Šumahers, Gidenss.
11 Konservatisms I. Konservatisms kā reakcija. Tradicionālo vērtību īpatsvars. Reliģija un konservatisma ideoloģija.
12 Konservatisms II. Neokonservatisms.
13 Nacionālisms. Tā pamatnostādnes un izcelsme. Nacionālisms un nacionālsociālisms.
14 Ekoloģisms. Vides ētika un post-materiālā kultūra. Ilgspējīgas attīstības diskurss.
15 Anarhisms un atbrīvošanās ideoloģijas. Anarhisma sākotnes, tā saikne ar liberālismu. Anarho-sindikālisms. Liberation ideologies un jaunās sociālās kustības.
16 Postmodernā ideoloģijas izpratne: Bodrijārs, Žižeks Ideoloģijas gala koncepcijas: Fukujama, Bells

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

" piedalīšanās semināros (studentam jāpiedalās semināros, jābūt apguvušam kursa obligāto literatūru, jāspēj atbildēt uz jautājumiem. Ja students ir neattaisnoti kavējis vairāk kā 25% semināru, kurss nevar tikt ieskaitīts. Ja kavēti ir mazāk par 25%, semināru parādi ir kārtojami konsultāciju laikos)
" kontroldarba sekmīga izpilde
" individuālais darbs
" rakstiskā eksāmena sekmīga nokārtošana

Literatūra (01-mācību literatūra):

Freeden M. Ideologies and Political Theory. Oxford: 1996
Eagleton T. Ideology. An Introduction. London, New York: 1991
Hawkes D. Ideology. New York: 1996
Gīrcs K. Kultūru interpretācija. Rīga: 1998
Freids Z. Īgnums kultūrā. Rīga: 2001
Heywood A. Political ideologies. An Introduction. London: 1992

Literatūra (02-papildliteratūra):

Žižek S. This Sublime Object of Ideology. NY: 1989
Rortijs R. Nejaušība, ironija un solidaritāte. Rīga: 1998

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

The Journal of Political Ideologies
Political Theory

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Vietējās pašvaldības

Kursa kods

PolZ3103

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Publiskā politika un pārvalde

Lekciju skaits

18

Semināru un praktisko darbu skaits

14

Kursa autori Dr.oec.profesors Edvīns Vangas, dr.oec. docente Inga Vilka

Priekšzināšanas

Vēlams, ka iepriekš ir apgūts kurss publiskā pārvalde vai valsts pārvalde

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt studentiem izpratni par vispārīgiem pašvaldību darbības principiem un par pašvaldību darbību Latvijā.

Kursa “Vietējās pašvaldības” apgūšanas rezultātā studentiem vajadzētu spēt saprast pašvaldību darbību Latvijā un spēt analizēt, izvērtēt dažādas aktualitātes šajā jomā.

Kurss sniedz ieskatu gan pašvaldību teorijā, gan ārvalstu praksē, gan detalizēti skaidro pašvaldību darbību Latvijā un situācijas attīstību. Kursā iekļauti šādi galvenie jautājumi: pašvaldību pamatprincipi, pašvaldību veidi, pašvaldību sistēma Latvijā, domju (padomju) vēlēšanas, pašvaldību kompetence, pašvaldību darbības organizācija, pašvaldību ekonomika, pašvaldību budžets, attiecības starp centrālo valdību un pašvaldībām, pašvaldību vēsturiskā attīstība un reformas.

Kursa apgūšanai ir sagatavoti uzskates un izdales materiāli, kā arī izdota mācību grāmata.

Kursu apraksts - plāns:

1. Pašvaldību teorija un pamatprincipi.
2. Eiropas vietējo pašvaldību harta.
3. Pašvaldību sistēmu raksturojoši pamatelementi. Pašvaldību sistēma Latvijā.
4. Pašvaldību vēlēšanas.
5. Pašvaldību kompetence.
6. Pašvaldību darbības organizācija. Pašvaldības nolikums.
7. Pašvaldības struktūra. Lēmējvara. Izpildvara un izpildinstitūcijas.
8. Sabiedrības iesaistīšana pašvaldības darbībā.
9. Pašvaldību budžets. Ieņēmumi un izdevumi. Pašvaldību finanšu izlīdzināšana.
10. Pašvaldību ekonomika.
11. Pašvaldības kā uzņēmējdarbības sekmētājas.
12. Pašvaldību loma reģionālās attīstības procesā. Reģionālā politika Latvijā.
13. Attiecības starp centrālo valdību un pašvaldībām.
14. Pašvaldību reformas.
15. Pašvaldību vēsturiskā attīstība Latvijā.
16. Pašvaldības ārzemēs.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā studentiem ir jāpiedalās lekcijās un aktīvi jāiesaistās semināru un praktisko darbu norisē. Praktiskie darbi galvenokārt paredzēti grupu darba veidā. Apgūtā materiāla nostiprināšanai nodarbībās paredzēti regulāri testi. Ārpus nodarbībām katram studentam semestra laikā jāsagatavo analītisks darbs par divām pašvaldībām un pirms gala pārbaudījuma tas jāiesniedz rakstiskā formā. Darbs tiek strukturēts pēc uzdevumiem, kas tiek uzdoti katrā nodarbībā.

Gala vērtējumu veido:
1) stappārbaudījumu (testu) rezultāti 20%
3) gala pārbaudījums 40%
4) patstāvīgā analītiskā darba vērtējums 30 %
5) aktivitāte nodarbībās 10 %

Literatūra (01-mācību literatūra):

Vanags E., Vilka I. Pašvaldību darbība un attīstība. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, Latvijas Pašvaldību savienība, 2005. – 382 lpp.

Vanags E., Krastiņš O., Vilka I., Locāne V., Šķiņķis P., Bauere A. Dažādā Latvija. – Rīga: LSI, VRAA, 2004 – 539 lpp.

LR tiesību akti – galvenie likumi un MK noteikumi, kas regulē pašvaldību darbību

Literatūra (02-papildliteratūra):

Rags Ziedonis. Pašvaldības un to darbības tiesiskais pamats demokrātiskā valstī (izmantojot Latvijas pieredzi). – Rīga, 2000.

Decentralization: Experiments and Reforms, Local Governments iin Central and Eastern Europe. Volume 1. – Budapest: Local Government and Public Service Intiative, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Žurnāls “Logs”. LPS ikmēneša izdevums.

www.lps.lv

www.raplm.gov.lv

www.cvk.lv

www.vkase.gov.lv

www.mk.gov.lv

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Aukstā kara ģenēze

Kursa kods

PolZ2104

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.vēst., docents Kārlis Daukšts

Kursa anotācija:

Kurss ''Aukstā kara ģenēze '' veltīts 20.gs.aktuālajām problēmām un ietver šādas tēmas: aukstā kara hronoloģija, izcelšanās teorija, PSRS, ASV, Anglijas pozīciju analīzi, starptautisko krīžu analīzes, Berlīnes, Korejas kara, Suecas, Kubas, Afganistānas, Bruņošanās spirāle, tehnoloģija. Tiks izskatītas Post-aukstā kara problēmas.

Kursu apraksts-plāns:

1. "Aukstā kara '' hronoloģija, teorija
2. Staļinisma, Čerčila, Rūrvelta pozīcijas
3. Tehnoloģija: Maršala plāns
4. 1948.g. - Berlīnes krīze
5. Klasiskais ''Aukstais karš '' - Korejas karš
6. NATO -Varšavas plāns
7. Ungārijas krīze
8. ''Aukstā kara ''ģeopolitiskās teorijas
9. R. Reigana, M. Gorbačova ārpolitiskie kursi
10. Raķešu problēma, bruņošanās spirāle
11. Sociālisma sistēmas krīze
12. Vācijas problēma
13. Post ''Aukstā kara ''teorijas

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Semināru apmeklējumi un starpeksāmens-50%, eksāmena nokārtošana-50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Yong I.Cold War Europe 1945-1989. A Political. History-N-Y.1991
The Cold War: The Great Powers and Their Allies-L.,1994.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Westad O.Rewier the Cold War: Approaches, interpretations Theory.L.,2000
Freedman L. Kennedys Wars:Berlin,Cuba, Laos and Vietnam Veu York, 2000

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Kornijenko Y Holodnaja Voina-M.,1995.

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Latvijas politikas aktuālās problēmas

Kursa kods

PolZ5156

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzināmā politika

Lekciju skaits

22

Semināru un praktisko darbu skaits

10

Kursa autori

Dr.sc.pol., asociētā profesore Daina Bāra

Kursa anotācija:

Kurss ''Latvijas politikas aktuālās problēmas'' veltīts Latvijas politikas padziļinātai apguvei, lai paplašinātu studentu zināšanas par Latvijas politiskajiem notikumiem, veicinātu spējas analizēt politisko attīstību un stimulētu kritisku un atbildīgu domāšanu par Latvijas attīstību pasaules politikas attīstības kontekstā.

Kursu plāns:

1. Vēstures mantojums un tā ietekme uz valsts attīstību.
2. Kopīgais un atšķirīgais Eiropas valstu politiskajā vēsturē.
3. Latvijas neatkarības periods un tā laika mācības.
4. Padomju periods Latvijā un tā sekas.
5. Latvijas valsts neatkarības atjaunošana:
6. - politiskās sistēmas nomaiņas teorētiskie aspekti
7 . - pāreja no totalitārisma uz demokrātiju
8. - pāreja no plāna ekonomikas uz tirgus ekonomiku
9. Demokrātisko institūtu veidošana
10. Politiskās partijas Latvijā.
11. Demokrātiskās vēlēšanas Latvijā.
12. Parlaments (Saeima) un valdība.
13. Informēšanas politika Latvijā.
14. Pašvaldības.
15. Reģionālā politika.
16. Ārpolitikas aktuālās problēmas.
17.Politiskā kultūra.
18. Demokrātijas attīstības perspektīvas Latvijā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Lai iegūtu paredzētos kredītpunktus studentiem jāpiedalās un jāuzstājas semināros, jāuzraksta eseja (3000 vārdi) un sekmīgi jānokārto eksāmens .Gala vērtējumu veido: darbs semināros- 30%, eseja – 20% un noslēguma eksāmens – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Šilde Ā. Latvijas vēsture 1914. - 1940., Stokholma,1986.

Latvijas valsts atjaunošana (1986. - 1993.). Rīga,1998.

Baltijas valstis likteņgriežos. Rīga,1998.

Sabiedrības pārmaiņas Latvijā. Rīga,1998.

D.Bleiere, u.c. Latvijas vēsture 20. gadsimts. Rīga, 2004.

Literatūra (02-papildliteratūra):

Kl. Beyme. Transition to Democracy in Eastern Europe. London,1994.
O.Noorgard. Baltic States After Independence. Kopenhagen, 1996.

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Diena
Neatkarīgā Rīta Avīze.
Latvijas Vēsture

Politika un Socioloģija. LU Zinātniskie raksti

Politikas zinātne. LU Zinātniskie raksti

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Publiskā uzstāšanās

Kursa kods

PolZ1009

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Lekciju skaits

8

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

23.12.2002

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Dr.ped., profesore Žaneta Ozoliņa

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par publiskās uzstāšanās dažādiem aspektiem - materiāla atlasi, sakārtošanu un argumentu formulēšanu; publiskās uzstāšanās specifiku un problēmsituācijām. Lielākā kursa daļa tiks veltīta praktisko iemaņu izkopšanai, konkrētu prezentāciju analīzei un izvērtēšanai.

Kursu apraksts-plāns:

1 Ievads. Kursa satura un literatūras apskats
2 Prezentācijas sagatavošana
3 Individuālās un grupu prezentācijas
4 Jautājumu un atbilžu specifika
5 Publiskās uzstāšanās problēmsituācijas
6 Attiecību veidošana ar auditoriju.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Piedalīšanās lekcijās – 50%
piedalīšanās praktiskos darbos – 100%
motivācijas vēstules sagatavošana,
prezentācijas sagatavošana un prezentācija,
nepazīstama teksta nolasīšana,
2 recenzijas (lasīšana un prezentācija)
1 publiskas prezentācijas izvērtēšana,
intervijas treniņš - 50%
rakstiskā eksāmena sekmīga nokārtošana-50%

Literatūra (01-mācību literatūra):

Ričards Denijs. Prasme sazināties un uzstāties. Rīga: J. Rozes apgāds, 2002.
Džons Edeirs. Efektīva komunikācija. Rīga: Asja, 1999.
Tims Hindls. Prasme uzstāties. Rīga : Zvaigzne ABC, 2000.

Piezīmes:

B daļa

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Mūsdienu pasaules globālās attīstības tendences

Kursa kods

PolZ1031

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskā politika

Lekciju skaits

8

Semināru un praktisko darbu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

24.02.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Politikas zinātnes maģistra grāds, lektore Ramona Petrika

Kursa anotācija:


Kurss paredzēts bakalaura programmas studentiem sociālajās zinātnēs. Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par globalizācijas koncepta būtību, tā attīstību politikas zinātnes ietvaros. Studentiem būs iespēja iegūt pamatzināšanas par globalizācijas jēdziena ģenēzi, priekšnosacījumiem un problēmām. Kursa ietvaros tiks aplūkotas galvenās debates, kas saistītas ar globalizāciju - studenti tiks iepazīstināti ar hiperglobālisma, skepticisma un transformācijas piekritēju galvenajiem uzskatiem. Dažādo metodoloģisko pieeju un galveno teorētisko nostādņu pārzināšana palīdzēs studentiem izprast problēmu būtību un atrast piemērotākos argumentus, padziļināti pētot globalizācijas procesu un norises.

Kursu apraksts-plāns:

1. Ievads - mūsdienu pasaules globālās attīstības tendencēm.
2. Globalizācijas jēdziena izpratne.
3. Globalizācijas cēloņi.
4. Transnacionālās problēmas -valsts, sabiedrība, sadalīta pasaule.
5. Korporatīvā vara pasaulē.
6. Pasaules tirgi, tirdzniecība un globalizācija.
7. Galvenās teorētiskās debates. Hiperglobālisms. Skepticisms. Transformētāji.
8. Pasaules globālā attīstība - perspektīvas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic patstāvīgais darbs, jāsagatavo, jāuzraksta un jāprezentē par kādu starptautiskās politikas globalizācijas problēmu uzdotais mājas darbs (referāts), kas tiek vērtēts ar atzīmi, jālīdzdarbojas semināros, jānokārto starppārbaudījums un gala pārbaudījums.
Gala vērtējumu veido:
1)referāts 20%
2)starppārbaudījums- 30%
3)gala pārbaudījums- 20%
4) patstāvīgais darbs semināros-20%
5)aktivitāte nodarbībās-10%

Literatūra (01-mācību literatūra):

David Held & Anthony McGrew (ed.), The Global Transformations Reader: An Introduction to Globalizationa Debate, Polity Press in association with Blackwell Publishers Ltd., 2003
David Held & Anthony McGrew (ed.), Global Transformations: Politics, Economics and Culture, Polity Press in association with Blackwell Publishers Ltd., 1999, reprinted 2003
Joseph S. Nye Jr., Power in the Global Information Age: From Realism to Globalization, Routledge, 2004

Literatūra (02-papildliteratūra):

Giddens Anthony , (ed.), The Global Third Way Debate, Polity Press in association with Blackwell Publishers Ltd., 2001
Peter Kivisto, Mu;ticulturalism in a Global Society, in a series 21-st century sociology, Blackwell Publishers Ltd., 2002
Kegley Charles W. & Eugene R. Wittkopf, Worl Politics: Trends and Transformation, seventh ed., Worth Publishers, Inc., 1999
CSA žurnālu pilnu tekstu datu bāze SAGE

Literatūra (03-ieteicamā periodika):

Datu bāze Academic Search Elite

Studiju programmas kursa apraksts

Kursa nosaukums

Eiropas Savienības vēsture un institūcijas

Kursa kods

PolZ3130

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Politikas zinātne (politoloģija)

Zinātnes apakšnozare

Salīdzinošā politika

Lekciju skaits

12

Semināru un praktisko darbu skaits

4

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

21.12.2000

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Politikas zinātnes nodaļa

Kursu nevar apgūt eksternātā

Kursa autori

Daunis Auers

Kursa anotācija:

Šis kurss sniedz pamatzināšanas par Eiropas Savienības institūcijām, dibināšanas līgumiem un tiesībām. Kursa mērķis ir sniegt padziļinātu teorētisko analīzi par Eiropas Savienības dibināšanas un darbības pamataspektiem. Sākotnēji uzmanība tiek pievērsta Eiropas Savienības veidošanās vēsturiskajai analīzei no Romas līguma līdz Nicas līguma projektam. Tālāk tiek analizētas galvenās institūcijas un varas sadalījums starp tām. Kursa otrā daļa tiek veltīta Eiropas Savienības tiesību pamatprincipiem un Eiropas Savienības tiesību avotu analīzei, balstoties prakses izpēti.

Kursu apraksts-plāns:

1. Eiropas Savienības vēsture līdz 1957
2. Eiropas Savienība: no Romas līdz Nicai (1957 - 2000)
3. Eiropas Komisija
4. Eiropas Padome un Ministru Padome
5. Eiropas Parlaments
6. Eiropas Justīcijas tiesa
7. Līgumi
8. Eiropas Savienības interešu pārstāvniecība
9. Eiropas Savienības nākotne
10. Eiropas Savienības tiesu prakse I
11. Eiropas Savienības tiesu prakse II
12. Eiropas Savienības tiesu prakse III
13. Eiropas Savienības tiesu prakse IV
14. Eiropas Savienības tiesu prakseV
15. Seminārs
16. Seminārs

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

Rakstu darba prezentācija (30%), nokārtots vidus-eksāmens (20%) un noslēguma eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra):

1. Neil Nugent - The Government and Politics of the European Union (1995)
2. John Peterson & Elizabeth Homberg - Decision-making in the European Union (1999)
3. Desmond Dinan - Ever Closer Union? (1995)
4. Laura Cram et al - Developments in the European Union (1999)
5. European Commission, "General Report on the Activities of the European Union '', Brussels-Luxembourg,2005.
6. Council of the European Union,''EU Annual Report on Human Rigts '' European Communities 2004

Literatūra (02-papildliteratūra):

1. Consolidated version of the Treaty on European Union
2. Consolidated version of the Treaty establishing the European Union
3. R. Mcallister - From EC to EU (1997)
4. Nelsen and Stubbs - The European Union: Readings on the Theory and Practice of European Integration (1994)

3. pielikums

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas

akadēmiskā personāla saraksts

3. pielikums

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas

akadēmiskā personāla saraksts

Līga Andersone, M.sc.pol.

Latvijas Vēstniecības Somijā ekonomiskais diplomāts,

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Diplomātiskais protokols

Daunis Auers, Ph.D.

Eirofakultāte,

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzējs

Svešvaloda (politikas terminoloģija)

ES vēsture un institūcijas

Zinātniskās metodes un rakstīšana

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

Daira Barānova, M.oec.

Ekonomikas teorijas katedras lektore

Ekonomikas teorijas pamati

Daina Bāra, Dr.sc.pol.(pamatdarbs)

Politikas zinātnes nodaļas asoc.profesore

Ievads studijās

Latvijas politika (politiskā sistēma)

Latvijas politikas aktuālās problēmas

Reģiona politiskā vēsture

Starptautiskās sabiedriskās attiecības

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

Sabiedriskās attiecības

Inta Brikše,Dr.paed.

Komunikācijas nodaļas asoc.profesore

Ievads masu komunikācijā

Kārlis Daukšts, Dr.hist.(1/2 slodze)

Politikas zinātnes nodaļas docents

Diplomātijas vēsture

Aukstā kara ģenēze

Elīna Egle, M.sc.pol.

Latvijas Darba devēju konfederācijas direktore,

Politikas zinātnes nodaļas doktorantūras studente, pasniedzēja

Lobēšana

Juris Gromovs, M.iur.,dr.cand.iur.

Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras pasniedzējs

Tiesību pamati

ES tiesiskie pamati

Administratīvo tiesību loma politiskajā procesā

Ivars Ijabs,M.sc.phil.

Politikas zinātnes nodaļas doktorantūras students, pasniedzējs

Filozofijas pamati

Politiskā ētika

Politiskās ideoloģijas

Jānis Ikstens, Dr.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas asoc.prof.

Ievads politikas zinātnē

Valts Kalniņš, Dr.sc.pol. (pamatdarbs)

Politikas zinātnes nodaļas docents

Politikas teorija

Marika Laizāne-Jurkāne, M.sc.pol.

Latvijas Republikas Saeima,

Politikas zinātnes nodaļas doktorantūras studente, pasniedzēja

Starptautiskās organizācijas

Politisko sarunu stratēģija un taktika

Ramona Petrika, M.sc.pol. (pamatdarbs)

Politikas zinātnes nodaļas lektore

Mazās valstis starptautiskajā politikā

Mūsdienu pasaules globālās attīstības tendences

Feliciana Rajevska, Dr.sc.pol.

(pamatdarbs)

Politikas zinātnes nodaļas asoc.profesore

Politikas analīze

Sociālā politika

Iveta Reinholde, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas doktorantūras studente, pasniedzēja

Ievads publiskajā administrācijā

Organizāciju teorija

Publiskā sektora vadība

Personāla vadība

Modernās vadības metodes publiskā sektorā

Projektu vadība

Mihails Rodins, M.sc.pol.

(pamatdarbs)

Politikas zinātnes nodaļas lektors

Ievads salīdzināmā politikā

Politiskā elite

Sociālā stratifikācija un nevienlīdzība

Toms Rostoks, M.sc.pol.

(pamatdarbs)

Politikas zinātnes nodaļas lektors

Starptautiskās attiecības pēc aukstā kara

Politiskā kultūra un līdzdalība

Juris Rozenvalds,Dr.phil.

(pamatdarbs)

Politikas zinātnes nodaļas profesors

Demokrātijas modeļi

Politisko ideju vēsture

Andris Runcis, Dr.sc.soc.

(pamatdarbs)

Politikas zinātnes nodaļas asoc.profesors

Kvantitatīvās metodes

Intrešu grupas ES politikā

Vēlēšanu analīze

Žaneta Ozoliņa, Dr.paed.

(pamatdarbs)

Politikas zinātnes nodaļas profesore

Ievads starptautiskajā politikā

Reģionālā drošības politika

Mūsdienu ārpolitikas aktuālās problēmas

Publiskā uzstāšanās

Silva Seņkāne, Dr.soc.

Komunikācijas nodaļas docente

SPSS

Andris Sprūds, M.sc.pol.

RSU lektors,

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzējs

Ārpolitikas analīze

Inga Ulnicāne, M.sc.pol.

Doktorantūras studente Budapeštā,

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Starptautiskā politekonomika

Salīdzinošās administratīvās sistēmas

Interešu grupas un NVO

Latvijas publiskā pārvalde

Salīdzinošā ekonomiskā pārvaldība

ES pārvaldes aspekti

Inga Vilka, Dr.oec.

Ekonomikas un vadības fakultātes, Publiskās pārvaldes katedras docente

Vietējās pašvaldības

Ineta Ziemele, Ph.D.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese,

Politikas zinātnes nodaļas profesore

Starptautisko tiesību un starptautiskās politikas attiecības

Aija Zobena, Dr.soc.

Socioloģijas nodaļas docente

Ievads socioloģijā

4.pielikums

Akadēmiskā personāla dzīves un darba gājums

M.sc.pol.Līga ANDERSONE

Dzīves un darba gājums

(Curriculum Vitae)

Dzimšanas gads: 1971.

Izglītība :

1997- 2002Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas Doktorantūra

1994 – 1996 Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultātes, Politikas zinātnes Maģistratūra - Politikas zinātnes maģistrs

1989 – 1994 Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultāte – vēsturnieks, vēstures pasniedzējs

Papildus izglītība :

2002.gada jūnijs – augusts Vasaras institūts ‘’ASV politiskā sistēma‘’ Dienvidilinojas universitātē (ASV) (ASV valdības Fullbright stipendija)

1998.gada aprīlis – maijs Marseļas universitātes Politikas zinātnes institūts

1997.gada janvāris – jūnijs Oslo Universitātes, Sociālo zinātņu fakultātes nodaļa, Politikas zinātnes institūts

Nodarbošanās:

Kopš 2003.gada augusta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Vēstniecība Helsinkos, 1.sekretārs (politiskie un ekonomiskie jautājumi), misijas vadītāja vietnieks

2001 - 2003 Latvijas Republikas Ārlietu ministrija,

Humanitāro jautājumu nodaļa, 1.sekretārs

1998 – 2001 Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Vēstniecība Maskavā

2.sekretārs (politiskie un protokola jautājumi)

Kopš 1997.gada Latvijas Universitāte, nepilna laika lektors

1994 – 1998 Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, Vienotais Valsts Protokols, Diplomātiskā korpusa nodaļas vadītāja

Zinātniskās konferences:

1999.gada aprīlis TEMPUS konference ’’Jaunās demokrātijas ceļā uz ES’’

2000.gada aprīlis Latvijas Universitātes Zinātniskā konference

(Politiskās partijas Krievijā)

2001.gada oktobris Krievijas integrācija reģionālajās struktūrās (BALTSEANET)

2002.gada maijs NordBalt projekta konference

Valodas: Latviešu (dzimtā), angļu, krievu,

norvēģu (pamatzināšanas)

2005.gada 20. aprīlī

Ph.D. DAUNIS AUERS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1969.

Izglītība: 1991 BA (Hons), University of North London

1992 TEFLA Dip. (English Language Teaching Diploma), St. Giles College, London

  1. M.Sc., London School of Economics

2005 (expected) Ph.D., University College London

Nodarbošanās: 1993-1997 EuroFaculty, Riga, Latvija

Anglu Valodas Programmas coordinators & Lektors

  1. EuroFaculty, Riga, Latvija

Valsts pārvaldes Programmas koordinators (Baltijas Valstis) & Politikas Zinatnes Lektors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. D.Auers The European Parliament Elections in the new EU States of East-Central Europe’, Electoral Studies, (forthcoming)

  2. D.Auers Identity, Ideology and Political Parties in Latvia: Liberalism and Latvia’s Way’, pp. 139-151 in Acta Universitatis Latviensis: Changing, Overlapping and Interacting Identities. Vol. 680, 2005

  3. D.Auers ‘The Political Consequences of EU Accession for the Baltic States’, pp. 66-72 in Baltic Journal of Economics, Vol. 3 (2) Spring/Summer 2003

  4. D.Auers ‘The 2002 Latvian Election: A New Era?’, East European Constitutional Review Vol. 11 (4), Fall 2002 / Vol. 12 (1), Winter 2003 pp. 106-110 (also published in Russian in Konstitutsionnoe Pravo: Vostochnoevropeiskoye Obozrenie, 2003. Vol. 1 No.2)

Konferences:

  1. D.Auers ‘Scenarios for the future development of the European Union: assessing Latvia’s national interests’, ‘Negotiating Futures – States, Societies and the World’, at the Institute of Advanced Social and Political Research at the University of Latvia, and the Strategic Analysis Commission of the President of Latvia, 11th – 14th November 2004 (ar Tomu Rostoku)

  2. D.Auers Ideology, Identity, and Political Parties in Latvia: The Case of Latvia’s Way’. ‘Changing and Overlapping Identities: Latvia Facing EU Enlargement’, University of Latvia, 17th – 18th September 2004 (will be published in conference book)

  3. D.Auers ‘Latvia’s Way: “An Airplane with no Landing Gear?” The Ideology and Organization of a Successful Post-Communist Party’. 19th Conference on Baltic Studies – ‘Dynamics of Integration and Identity: the Baltics in Europe and the World’, University of Toronto, Canada, 3rd – 5th June 2004

  4. D.Auers ‘Latvijas politiskās partijas: reālais politiskais spēks vai “Potjomkina sādžas’? (‘Political Parties in Latvia: A Political Force or a Potemkin Façade?) the 62nd University of Latvia Conference, Riga, Latvia. 10th - 12th February 2004

  5. D.Auers ‘The Euro-Referendum in Latvia: How Free? How Fair?’, presented at European Referendum Monitoring Workshop, 26-28 September 2003, University of Tartu, Estonia

  6. D.Auers ‘Globalization and Higher Education: The Case of Latvia’. Paper presented at 18th Conference on Baltic Studies – ‘The Baltic States in the Era of Globalization’, Johns Hopkins University, Baltimore, MD, 5-8 June 2002

  7. ‘The Baltic States and the Politics of EU Enlargement’. Paper presented at Conference on Labour Markets, Work, and Welfare During the Transition and Integration Processes, University of Tartu, Estonia, 20-25 May, 2002

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2005- World Bank Global Development Network Grant ($16,000). ‘Part Time Work or Part Time Study: The Impact of Working Students on the Quality of Higher Education in Latvia’ 2005. (ar Tomu Rostoku)

1998- Politiskās Partijas Latvijā un post-komunistu valstīs

2000- ES paplašināšanās

Akadēmiskie kursi:

ES vēsture un institūcijas B daļa 4 kredītp.

Pētniecības metodes A daļa 2 kredītp.

ES II: Politika un Process A daļa 4 kredītp.

Demokratijas Konsolidacija B daļa 2 kredītp.

Līdzdalība akadēmiskajās, un profesionālajās organizācijās:

Latvian European Community Studies Association

Latvian Political Science Association

American Political Science Association

British Political Science Association

Association for the Advancement of Baltic Studies

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LR Valsts Prezidentes Strategiskas analizes komisijas, Starptautiskas vides izvertesanas darba grupas dalibnieks. 2005-

Projekta “Atklāti par 2005. gada pašvaldību vēlēšanu finansēm” Padomes loceklis

Lielbritānijas Ārlietu ministrijas EDSO konsultants demokratizācijas & politiskās partijas jautajumos. 2000-

Redaktors, Baltic Journal of Economics. 2002-

2005. gada 20.aprīlī

Dr. Sc pol., asociētā profesore Dainas BĀRAS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1951.

Izglītība: 1980.-1983. Latvijas universitāte, aspirantūra

1973.-1978. Latvijas Universitāte. Vēstures un filozofijas fakultāte,

vēstures specialitāte.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

  1. Politoloģijas doktore (Dr.sc.pol.), diploms Nr.C-D 001388,

1990. Filozofijas zinātņu kandidāte. Sverdlovskas Universitāte.

1996. Politikas zinātnes maģistre, Diploma Nr.001278

Darba pieredze:

2004. - Asoc.profesore Latvijas Universitātē Politikas zinātnes nodaļā, bakalaura studiju

programmas direktore

1997. – 2004. Docente, Latvijas Universitātē Politikas zinātnes nodaļā, bakalaura studiju

programmas direktore

1998. –1997. Valsts Administrācijas skola, docētāja

1986.- 1997. Lektore, Latvijas Universitāte. Politikas zinātnes katedra.

1995.- 2002. Docente, Rīgas Humanitārajā institūtā.

1996.- 2001. Latvijas Universitātes Politikas zinātnes katedras Sabiedrisko

attiecību centra vadītāja.

1977.-1986. Studentu zinātniskās pētniecības sektora vadītāja Latvijas

Universitātē.

Zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Bāra D. Valdību veidošanas pieredze Latvijā. LU Raksti, Politika un socioloģija, LU, 2004.

Bāra D. Kas ir sabiedriskās attiecības? Kapitāls, Nr.5, Rīga,2003

Bāra D. Savā starpā var vienoties arī galējie. 2002.gada vēlēšanas. Rīga,2002.

Bāra D. Politiskām partijām jāatbild par saviem līderiem. 2002.gada vēlēšanas. Rīga,2002.

Bāra D. Sabiedriskās attiecības. Teorija un prakse. Mācību metodiskais materiāls. Komunikāciju studija TRIVIUMS, Rīga. 2002.

Bāra D. Demokrātisko ideju sākotne Latvijā. Ievads politikā. Rīga, Zvaigzne ABC,1998.

Bāra D. Demokrātija un izglītība. Pilsoniskā izglītība demokrātijai Latvijā: pamatjēdzieni, prakse, uzziņu materiāli skolotājiem. Rīga, Latvija.Blūmingtona,IN,ASV,1997.

Raksti žurnālos un rakstu krājumos 12

Piedalīšanās konferencēs 19

Zinātniski pētnieciskā darbība.

1999 –2004

2000. - 2002.

2001.

1998. -1999.

1998. - 2000

1998.

NORDBALT - Integration Towards EU, Sweden, Estonia, Latvia, coordinator and board member

Valsts veselības obligātās apdrošināšanas aģentūra, projekta ''Latvijas veselības aprūpes finansēšanas reforma'' konsultante - koordinatore

„Sabiedriskās attiecības: vieta un loma valsts institūcijās” Nīderlandes SKDS un Latvijas FM apmācības projekts LR Finansu ministrijā

''Sabiedrisko attiecību veidošana primārās veselības aprūpes ieviešanas procesā.” Valsts slimokasē

''Vēlēšanu administrēšana un demokrātijas attīstība Baltijas valstīs'' kopprojekts ar Stokholmas Sōdorstorm universitāti un Zviedrijas karalisko akadēmiju

''Latvijas iedzīvotāju attieksme pret lauku politiku'' Zemkopības ministrija

Akadēmiskie lekciju kursi:

Latvijas politika un vēsture A daļa 64 st.

Baltijas jūras reģiona valstu politiskā vēsture. B daļa 64 st.

Pāreja uz demokrātiju un demokrātijas konsolidācija ACE valstīs B daļa 64 st.

Eiropas valstu politiskā sistēma. B daļa 64 st.

Sabiedriskās attiecības: teorija un prakse. B daļa 64 st.

Sabiedriskās attiecības. B daļa 64 st.

Starptautiskās sabiedriskās attiecības B daļa 32 st.

Latvijas politikas aktuālās problēmas. B daļa 32 st.

Sabiedriskās aktivitātes:

Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedre

Latvijas Politologu apvienības biedre

LU Sociālo zinātņu fakultātes Domes locekle

2005.gada 20.aprīlī

M.oec. lekt. Daira BARĀNOVA

dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1956.

Izglītība:1974 – 1979 studijas LU Ekonomikas fakultāte

1986 – 1989 aspirantūra LU Ekonomikas teorijas katedra

1994 – 1995 studijas LU Eirofakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1995 Biznesa vadības maģistre

Nodarbošanās:

1979 – 1986 Latvijas Valsts universitāte, Politiskās ekonomijas katedra, inženiere, stundu pasniedzēja

1986 – 1989 Latvijas universitāte, Ekonomikas teorijas katedra, aspirante

1990 Latvijas universitāte, Ekonomikas teorijas katedra: pasniedzēja, vecākā pasniedzēja, lektore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un nozīmīgākā mācību literatūra:

  1. Baranova D.// Folding Our Way to Productivity. – NCEE, 2000. – p. 9- 17

  2. Barānova D. Dzelmīte M. Privātā un sabiedriskā sektora loma Latvijas tautsaimniecībā. //Ekonomikas un vadības zinību attīstību problēmas, II. LU Zinātniskie raksti 636.sējums, Rīga 2001, 126. - 132.lpp.

  3. Barānova D. Nodarbinātības problēmas Latvijā. – Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas: LU Zinātniskie raksti, 647.sēj./Zin. Redaktore prof.. E. Dubra . – Rīga: Latvijas Universitāte,2002. 34.- 42. lpp.

  4. Barvānova D. Ekonomikas attīstības paātrināšanas iespējas Latvijā. – Latvijas Universitātesraksti, 671.sēj/ Zin. Redaktore prof.. E. Dubra . – Rīga: Latvijas Universitāte,2004. 16.- 25.. lpp.

  5. Barānova D. Nodarbinātības tendences un politika Latvijā. – Latvijas Universsitātes raksti, Ekonomikas un vadības fakultātes sērija Ekonomika I, 658.sēj./Zin. Redaktore prof.. E. Dubra . – Rīga: Latvijas Universitāte,2003. 7 – 18.. lpp.

  6. Dzelmīte M., Volodina M. Mikroekonomika. – Rīga: Izglītības soļi, 2004. – 241 lpp. (zinātniskā redaktore)

  7. Dzelmīte M., Volodina M. Uzdevumi mikroekonomikā. Papildināts un pārstrādāts izdevums. – Rīga:Kamene, 2000. – 48 lpp. (zinātniskā redaktore)

  8. Dzelmīte M., Volodina M. Uzdevumi mikroekonomikā. Papildināts un pārstrādāts izdevums. – Rīga:Kamene, 2002. – 48 lpp. (zinātniskā redaktore)

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Ekonomiskās izglītības analīze

Akadēmiskie kursi:

Lasu LU sekojošus akadēmiskos kursus pēc vadības zinību bakalaura programmām:

  • Ekonomikas teorijas pamati (B,C daļa ,4 k.p. 48 st., 32 st.),

  • Mikroekonomika (A daļa, 4 k.p..),

  • Makroekonomika (A daļa 4 k.p..),

  • Makroekonomiskā politika (B daļa 4 k.p.., 32.st.)

2005.gada 17.aprīlī

Dr.hist. doc. Kārļa Daukšta

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1944

Izglītība:

1963. - 1971.g. – students, LU Vēstures un filozofijas fakultāte

1971. - 1973.g. – LU aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1976.g.-vēstures zinātnes kandidāts

1980.g.-docents

1992.g.-vēstures zinātņu doktors

Nodarbošanās:

1973. – 1991.g. – Vēstures un filozofijas fakultātes jauno un jaunāko laiku vēstures katedras docents

1991.- 1993.g. – Centrālās un Austrumu Eiropas vēstures katedra-vadītājs

1993.- 2000.g.-Centrālās un Austrumu Eiropas vēstures katedras docents

2000.- 2001.g. – LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļa

Nozīmīgākās zinātniskās Publikācijas un mācību literatūra

1.Pasaules globālās problēmas.,-Rīga, LU izd..,1989.

2.Berlīnes jautājums.,-Rīga, LU izd.,1990.

3. Aukstā kara ģenēze.,-Rīga, LU izd.,1993.

4. Ģeopolitiko ideju evolūcijas problēmas. Rīga, ‘’Jumis ‘’ BKY rakstukrājums

Zinātniskā un mācību darba virzieni:

- Divdesmitā gadsimta diplomātija

- Eiropas ideju vēsture

- Starptautisko attiecību vēsture

- Ģeopolitika

  • Krievijas ārpolitika

2005.gada 20.aprīlī

r.paed.asoc.prof.Inta BRIKŠE

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Akadēmiskie nosaukumi un grādi:

1999: Latvijas Univeristātes asociētā profesore

1994: Zinātniskā grāda nostrifikācija LR, piešķirot Dr. paed.

1992: Latvijas Universitātes docente

1987: filoloģijas zinātņu kandidāte, nozare – žurnālistika, Maskavas Valsts universitāte

Darba pieredze augstskolā

kopš 2000: LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne

1999–2000: LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju studiju nodaļas vadītāja

kopš 1999: LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikāciju studiju nodaļas asociētā profesore

1992–2000: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras (Komunikācijas un žurnālistikas katedras) vadītāja

1992–1999: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras docente

1987–1992: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras vecākā pasniedzēja

1981–1987: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras pasniedzēja

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas

Grāmatas

The Role of the Mass Media in the (Re)Distribution of Power: A Comparative Report. Rīga: Ministry of Weltfare of the the Republic of Latvia; Community Framework Strategy on Gender Equality, 2005.

Rakstu krājumi (sastādītāja un redaktore):

Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. (Latvijas Universitātes raksti, 683. sēj.) (sagatavošanā)

Komunikācija: Dzimtes pētījumi. Rīga: Zinātne, 2003. (LU raksti, 655. sēj.)

Komunikācija: Kultūra, mediji, sabiedrība. Rīga: Zinātne, 2002. (LU raksti, 648. sēj.).

Daudzveidība: žurnālistika un sabiedrība. Rīga: Komunikācijas studiju nodaļa, 1999.

Zinātniskie raksti recenzētos izdevumos:

Atmodas perioda publiskā diskursa interpretācijas. Latvijas Arhīvi. 2005. 1 (sagatavošanā)

Female politicians in media: discourse of gender and power. Humanities and Social Sciences. 2005. (sagatavošanā)

Informācijas vides izpratne Latvijas kontekstā. Uzrunājot nākotni – valstis, sabiedrības un pasauli. Starptautiskās konferences ziņojumi. Rīga, 2004. gada 11.-14. novembris. Rīga: LU apgāds, 2005. 317.-326. lpp.

Augstskolu identitāšu komunikatīvie aspekti: korporatīvā reputācija. LU Raksti. Jubilejas izdevums. 2004. 36.-46. lpp.

Publiskās sfēras demokratizācijas iespējas: perestroikas un glastnostj aspekts Latvijā (1985–1990). Grām.: Brikše, Inta (red.). Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. (Latvijas Universitātes raksti, 683. sēj.) (sagatavošanā)

Ziņu diskurss – popularitātes faktors: Vairas Vīķes-Freibergas fenomens. Grām.: Brikše, Inta (red.). Komunikācija: Dzimtes pētījumi. Rīga: Zinātne, 2003. (Latvijas Universitātes raksti, 655. sēj.) 253.–266. lpp.

Publiskās sfēras attīstība Latvijā: Indivīda un interneta aspekts. Grām.: Brikše, Inta (red.). Komunikācija: Kultūra, mediji, sabiedrība. Rīga: Zinātne, 2002. (Latvijas Universitātes raksti, 648. sēj.) 88.–98. lpp.

Pārskats par tautas attīstību Latvijā. 3. nodaļa. Rīga, 1999. 71.–89. lpp. (ar līdzautoru Andreju Vasiļjevu)

Man and Society in the Changing Environment of Information in Latvia. In: 3rd International Conference “Information Technologies and Telecommunications in Baltic States. DT Media group, 1999. P. 103–107.

Zinātniski raksti:

Viļa lāča romāna “Akmeņainais ceļš” interpertācijas paradigmas. Grām.: Agora. Rīga: Zinātne, 2004. 2. sēj. 143.–164. lpp.

Latvijas mediji: izaicinājumi, ieguvumi un draudi (1997-2000) . Grām.: Jaunzems. A. (red.) Sociālekonomiskā trajektorija Latvijā laikā no 1985. līdz 2002. gadam. Kur tā ved Latviju? Zinātnisks pētījums. Ventspils: Ventspils Augstskola, 2002. 294. – 306. lpp.

New Technologies and Human Development in Latvia. Baltic IT Review. 2000. 2: 23–28. (ar līdzautoru Andreju Vasiļjevu)

Nodaļas kolektīvos autordarbos:

Development of the Media in Latvia in the 1990s. In: Vihalemm, Peeter. Baltic Media in Transition. Tartu: Tartu University Press, 2002. P. 65–102. (kopā ar O. Skudru, R. Tjarvi)

Zinātniski pētnieciskā darbība

LZP projekti, to vadība:

2005: Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss

publiskajā komunikācijā (1991-2006)

2000: Latvijas žurnālistu socioloģiskais portrets

2000–2001: Latvijas sabiedrības un Latvijas valsts pašidentitātes diskurss (1990.–2002. gada Latvijas nacionālo latviešu un krievu dienas laikrakstu analīze)

Līdzdalība starptautiskajos pētniecības projektos:

2004: Mass Media in (Re)Distribution of Power. Community Framework Strategy on Gender Equality (2001-2005). Eksperte.

Starptautiskās zinātniskās konferences

“Culture as an instrument of sovietisation (1944/1953)”, conference “Central and Eastern European Media under Dictatorial Rule in the 1940s and 1950s”, April, 25–27, 2005 University of Tartu, Estonia, report

“Žurnālistikas teksti – patēriņa priekšmeti un patēriņa veicinātāji”, Latvijas Universitāte, starpdisciplināra konference “Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas”. 2005. gada 11.–12. marts, referāts

„Comparative report on media studies in Latvia, Estonia, Denmarka and Italy”, conference „Mass Media in (Re)Distribution of Power”, Community Framework Strategy on Gender Equality and Giacomo Brodolini Foundation (Italy). October, 7 – 8, 2004, Italy, report

„Informācijas vides izpratne Latvijas kontekstā.”, Starptautiska konference „Uzrunājot nākotni – valstis, sabiedrības un pasauli”. 2004. gada 11.-14. novembris, Latvijas Universitāte, Rīga, ziņojums.

Pedagoģiskā darbība

Akadēmiskie kursi

2005-: Masu komunikācijas teorijas, 4 kp, komunikācijas zinātnes doktora programma ( sagatavošanā)

2005-: Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā, 4 kp, komunikācijas zinātnes MA studiju programma ( sagatavošanā)

2004-: Komunikācijas teorijas, 4 kp, komunikācijas zinātnes BA studiju programma

2000–: Informācijas sabiedrība, 2 kp., komunikācijas zinātnes MA studiju programma

1993–: Organizāciju komunikācija, 2 kp, 32 ak.st., komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programma.

Izglītības projekti

2000–2001: Leonardo da Vinci Project Intellectual property management training in electronic publishing: bringing traditional media into multimedia environments (kontraktore)

1999–2001: Journalism Training and European Studies, Tempus Phare Joint European project Grant, kontraktore un koordinatore

Akadēmiskā administratīvā darbība

Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas direktore

Komunikācijas zinātnes bakalaura un maģistra studiju programmu padomes priekšsēdētāja

LU Senāta locekle

Sociālo zinātņu fakultātes Domes locekle

Komunikācijas zinātnes bakalaura un maģistra studiju programmu padomes priekšsēdētāja

Dr.hist. doc. Kārļa Daukšta

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1944

Izglītība:

1963. - 1971.g. – students, LU Vēstures un filozofijas fakultāte

1971. - 1973.g. – LU aspirants

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1976.g.-vēstures zinātnes kandidāts

1980.g.-docents

1992.g.-vēstures zinātņu doktors

Nodarbošanās:

1973. – 1991.g. – Vēstures un filozofijas fakultātes jauno un jaunāko laiku vēstures katedras docents

1991.- 1993.g. – Centrālās un Austrumu Eiropas vēstures katedra-vadītājs

1993.- 2000.g.-Centrālās un Austrumu Eiropas vēstures katedras docents

2000.- 2001.g. – LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļa

Nozīmīgākās zinātniskās Publikācijas un mācību literatūra

1.Pasaules globālās problēmas.,-Rīga, LU izd..,1989.

2.Berlīnes jautājums.,-Rīga, LU izd.,1990.

3. Aukstā kara ģenēze.,-Rīga, LU izd.,1993.

4. Ģeopolitiko ideju evolūcijas problēmas. Rīga, ‘’Jumis ‘’ BKY rakstukrājums

Zinātniskā un mācību darba virzieni:

- Divdesmitā gadsimta diplomātija

- Eiropas ideju vēsture

- Starptautisko attiecību vēsture

- Ģeopolitika

  • Krievijas ārpolitika

2005.gada 20.aprīlī

Pol. Sc. doktorantes Elīnas Egles

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1976.

Izglītība:

2002 doktorantūras studijas politikas zinātnē, Latvijas Universitāte

2000 - 2002 Sociālo zinātņu maģistrs politikas zinātnē, Latvijas Universitāte

1997 - 2000 Sociālo zinātņu bakalaurs politikas zinātnē, LU

1994 - 1995 Bakalaura programma socioloģijā, Vēstures un Filozofijas fakultāte, Latvijas Universitāte

1991 - 1994 Vidējā izglītība Ziemeļvalstu Ģimnāzijā

Nodarbošanās:

2004 Ģenerāldirektore, Latvijas Darba devēju konfederācija

Latvijas darba devēju sociāli- ekonomisko interešu pārstāvniecība nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī, kā arī sociālā dialoga ietvaros sarunās ar valdību un arodbiedrībām.

2003 - 2004 Sabiedrisko attiecību vadītāja, a/s ‘’Aldaris’’

1999 - 2002 Prezidenta palīgs, Sabiedrisko attiecību vadītāja v.i., a/s ‘’Aldaris’’

1996 - 1999 Prezidenta sekretāre, Komunikāciju un informācijas departaments, a/s ‘’Aldaris’’ 1995 - 1996 Sekretāre-referente, SIA ‘’Bezants’’

1994 - 1995 Reklāmas konsultante, SIA ’’Mikrofons’’

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Publikācijas un eksperta viedokļi laikrakstos ‘’Diena’’, ‘’Dienas Bizness’’ u.c. periodiskos izdevumos.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2005 Latvijas Biznesa skolas, Latvijas Kvalitātes asociācijas, Latvijas Personāla vadītāju asociācijas un organizācijas ‘’Līdere’’ ikgadējo konferenču orgkomitejas locekle un referente

2004.gada septembris – 2005.gada janvāris akadēmiskais kurss: Lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšana Eiropas SavienībāBaltijas Krievu institūts B daļa, 2 kredītpunkti

Zinātniski- praktiskā pētniecība:

2004 Nīderlandes prezidentūras ES konference ’’Vairāk cilvēku darba tirgū’’, Amsterdama

2004 Īrijas przidentūras ES noslēguma konference ’’Inovāciju nākotnes redzējums’’, Dublina

2004 Apvienoto Nāciju Vides Programmas globālā līguma dalībnieku seminārs par ’’Ilgtspējīgu attīstību: komunikācija un mārketings’’, Parīze

2003 Sertifikāts ’’Līderisms’’, Inscape Baltic, Helsinki

2003 Seminārs ’’Pārtikas drošība un laba ražošanas prakse pievienojoties ES’’, Eiropas Pārtikas un dzērienu konfederācija, Brisele

2000 ISO 9001:2000 versija, Bureau Veritas Quality Int., Rīga

2000 Seminārs ‘’Darbs ar cilvēku resursiem’’, Baltic Beverages Holding AB, Londona

1996 Sertifikāts ‘’Rūpes par patērētāju un klientu’’, IQL Center, Zviedrija, Rīga

1994 Sertifikāts praktiskajā psiholoģijā, Rīgas Praktiskās psiholoģijas institūts, Rīga

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

2005 LR EM Tautsaimniecības padomes locekle,

LR LM Nodarbinātības valsts aģentūras konsultatīvās padomes locekle,

LR VARAM Ilgtspējīgas attīstības padomes locekle,

LR FM ES Struktūrfondu uzraudzības komitejas locekle,

Eiropas Sociālā fonda komitejas locekle,

Konsultatīvās komitejas par sociālās drošības režīmu viesstrādniekiem locekle, Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda administratīvā padome locekle u.c. konsultatīvo institūciju locekle.

2003 ANO Globālā līguma Konsultatīvās padomes locekle

2003 - 2004 Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmēju asociācijas Valdes locekle

2003 Latvijas Politologu apvienības biedre

2001 - 2005 Latvijas Asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem biedre

Atzinība:

2004 Pirmās ’’Latvijas Sabiedrisko attiecību gada balvas’’ atzinības raksts par ilgstošu sponsorēšanas programmas efektīvu īstenošanu

2003 Starptautiskās sabiedrisko attiecību asociācijas atzinības raksts

2005.gada 20.aprīlī

Mag.iur, dr.cand.iur., pasniedzēja Jura Gromova

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1976.

Izglītība: 1994.-1999. Studijas LU Juridiskajā fakultātē

1999.-2000. Studijas LU Juridiskās fakultātes maģistrantūrā

patreiz – mācības doktorantūra starptautiskajās tiesībās

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1999. - diploms tiesību zinātnē

  1. - maģistrs tiesību zinātnē

no 2002. - LU pasniedzējs.

Nodarbošanās:

1997.-1998. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Juridiskās daļas vadītājs

1998.-2000. Eiropas integrācijas biroja Sektorpolitiku departamenta vecākais referents

2000.-2003. Eiropas integrācijas biroja Sektorpolitiku departamenta vadītāja vietnieks

2003.-2004. Eiropas lietu biroja konsultants

2004.-2005. Advokāta E.Radziņa biroja jurists

patreiz - Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras pasniedzējs

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. J.Gromovs, “Eiropas Savienības pilsonība un tās tiesiskais regulējums”, “Latvijas pilsonis – Eiropas pilsonis”, LPA, Liepāja, 2000.

  2. J.Gromovs, “Irregular Migration to Latvia”, “Managing Migration in the Baltic States in the framework of EU Enlargement Process”, International Organization for Migration, Regional Office for the Baltic and Nordic States, 2000.

  3. J.Gromovs, “Patvēruma likumdošanas saskaņošanas process un tā problēmas”, “Latvija un Eiropas Savienība”, nr. 19, 2001.gada maijs;

  4. Edvards Kušners, Juris Gromovs, “Treaty reform and enlargement – a Latvian perspective”, “Treaty of Nice explained”, 2001.g.novembris;

  5. J.Gromovs, “Läti õigusterminoloogia väljatöötamine Euroopa Liiduga liitumise protsessis”, Õiguskeel nr.5, Tallinn, 2002.

  6. J.Gromovs, „Eiropas Savienības tiesību ieviešanas problēmas Latvijā - regulu piemērošanas aspekti”, Latvijas Universitāte, 2003.

  7. J.Gromovs (co-author) “Turning Threats Into Opportunities: Impact of the Expansion of Schengen Acquis on the New Borderlands and National Policies of Nine Central and East European Countries”, (ed. by P.Kaźmierkiewicz), Institute of Public Affairs, Warsaw, 2003;

  8. Юрис Громовс, “Менеджмент в работе Центра юридической помощи и практики Юридического факультета Латвийского университета”, Тюменьский Университет, 2003 г.;

  9. J.Gromovs, G.Gromovs, Par Eiropas Savienības regulu ieviešanas problēmām Latvijā”, Tirgus ekonomikas valsts integrācijas apstākļos: problēmas, perspektīvas, Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli, - Rīga, EKA, 2003.g.;

  10. J.Gromovs, L’adhésion de la Letonie à L’Union européenne:conséquences sur la politique migratoire, la politique de contrôle de frontièrs et la politique d’asile, Migrations Societe, vol 16, nr.92, mars-avril 2004;

  11. J.Gromovs, (līdzautors),”Cilvēku tirdzniecība: problēmas un risinājumi. Rokasgrāmata sociālajiem darbiniekiem”, IOM, 2004.gada novembris;

  12. -J.Gromovs, (līdzautors),”Cilvēku tirdzniecība. Rokasgrāmata policijas darbiniekiem, IOM, 2005.gada februāris;

  13. J. Gromovs, “Latvia’s EU Accession and the Russian Border”, “Soft Or Hard Borders?: Managing The Divide In An Enlarged Europe”, ed. By Joan DeBardeleben, Ashgate, 2005.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 22

Konferenču tēzes 8

Akadēmiskie kursi:

Eiropas Savienības tiesības I

A daļa

2 kredītpunkti

Eiropas Savienības tiesības II

A daļa

2 kredītpunkti

Tiesību pamati

B daļa

4 kredītpunkti

Starptautikās bēgļu tiesības*

C daļa

4 kredītpunkti

*līdz 2003.g.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

  • Ir bijis 1999.gada 10.maijā izveidotās darba grupas Latvijas normatīvo aktu saskaņošanai patvēruma jautājumos loceklis (10.05.1999. LR Ministru prezidenta rīkojums nr.178).

  • Ir bijis Imigrācijas likuma izstrādes darba grupas loceklis (12.04.2000. LR Ministru prezidenta rīkojums nr.137).

  • Ir bijis Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā līguma projekta izstrādes juridiskā starpnozaru darba grupas loceklis

  • Esmu Latvijas pārstāvis Eiropas Padomes Eiropas migrācijas komitejā (CDMG) un Eiropas Padomes ekspertu komitejas par studentu migrantu juridisku statusu (MG-ST/E) līdzpriekšsēdētājs;

  • No 28.02.2002. – 2004.g. Eiropas Padomes Komitejas migrācijas stratēģijas ieviešanai līdzpriekšsēdētājs;

  • LZA Terminoloģijas komisijas Juridiskās apakškomisijas līdzpriekšsēdētājs.

2005. gada 27.aprīlis

_

M.sc.phil. Ivara IJABA

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1972

Izglītība: 2001. - Latvijas Universitāte, filozofijas bakalaurs

2003. – filozofijas maģistrs

2003. – doktorants, LU Sociālo zinātņu fakultāte, Politikas zinātnes nod.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

Nodarbošanās:

2004. – lektors LU Vēstures un filozofijas fakultātē 2004.g. maijs – decembris.Pētnieciskais projekts “Sociālo un politisko pētījumu mijiedarbe, Latvijai integrējoties ES”. LU SZF. Projekta asistents.

2003. – pasniedzējs LU Sociālo zinātņu fakultātē

2003. – asistents Eurofaculty Riga

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. Subjekts un laiks Kanta teorētiskajā filosofijā. Krāj. Filosofs starp tradīciju un pieredzi. Veltījums profesoram Pēterim Laizānam. Rīga, Zinātne: 2004

  2. Jaunā suverenitāte: ES konstitūcija starp aprēķinu un pašizpratni. Žurn. Latvijas vēsture. 2004. Nr. 1.

  3. Saprast nesaprotamības spožo gaismu. Almanahs Filosofija. Rīga, LU FSI: 2004

  4. The Same Civil Society? Moral Identity and Perception of Politics Before and After 1991. Krāj. Changing, Overlapping and Interacting Identities. Rīga, LU: 2005

  5. Sargājot politisko: pilsoniskā sabiedrība un sociālās transformācijas Latvijas eiropeizācijas procesu kontekstā. Krāj. “Sociālo un politisko procesu mijiedarbe” Rīga, LU, 2005 (Iesniegts publicēšanai)

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2004. g. Pētnieciskais projekts “Sociālo un politisko procesu mijiedarbe, Latvijai iestājoties ES”. LU Sociālo un politisko pētījumu institūts.

2004. g. Pētnieciskais projekts “Changing and Overlapping Identities” LU SZF. Projekta asistents.

2003. – Latvijas Kultūrkapitāla fonda radošā stipendija

2002. - Deutsche Forschungsgemeinschaft projekts Land und Meer Greifsvaldes universitātē, projekta līdzstrādnieks

2000. LU lasījumi F.Nīčes nāves 100. atcerei, projekta vadītājs

2001. Fenomenoloģijas dienas LU VFF, projekta vadītājs

Akadēmiskie kursi:

  • Politiskās ideoloģijas A daļa 4 kredītp.

  • Filozofijas pamati B daļa 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

SO “Ētikas padome” – valdes priekšsēdētājs (no 2002)

2005. gada 15. aprīlī

Dr.sc.pol., docenta Valta KALNIŅA

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1974.

Izglītība: 1992.-1998. Bakalaura un maģistra studijas LU Vēstures un

filozofijas fakultātē politikas zinātnes programmā

1999.-2003. Doktorantūra LU Sociālo zinātņu fakultātes

Politikas zinātnes nodaļā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2003. Politoloģijas doktors

2004. LU docents

Nodarbošanās:

1993.- 1994. Laikraksta Diena ārštata korespondents

1993.- 1995. Saeimas deputāta un cilvēktiesību valsts ministra Jāņa Tupeša palīgs

1997.- 1998. Laikraksta Lauku Avīze korespondents

1998. Nedēļas avīzes Fokuss politikas nodaļas redaktors

1998.- 2001. LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un politikas zinātnes katedras asistents

2000.- 2001. Latvijas Policijas akadēmijas lektors

1999.- 2003. Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

1999.- 2004. LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas lektors

2003. – Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieks

2004. – LU Sociālo zinātņu fakultātes docents

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. V.Kalniņš. Tiesu vara un korupcija. Latvijas Ārpolitikas institūts, Rīga, 2001, 188 lpp.

  2. V.Kalniņš. Korupcijas novēršanas politika Latvijā. Problēmas un izredzes. Nordik, Rīga, 2002, 112 lpp.

  3. V.Kalniņš, T.Tisenkopfs. Publiskā atbildība Latvijas politikā un pārvaldē // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 56.sējums, Nr. 4./5./6., 2003, 1-11.lpp.

  4. V.Kalniņš. Institucionālo pretkorupcijas instrumentu nozīme un iespējas citu faktoru kontekstā // Ž.Ozoliņa. (red.). Politika un socioloģija, sērija "Latvijas Universitātes raksti", Nr. 663, 2004, 60-74.lpp.

  5. Kalniņš. Parlamentārā lobēšana starp pilsoņa tiesībām un korupciju. Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, Rīga, 2005, 80 lpp.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 6

Konferenču tēzes 2

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1999.- 2001. Pētniecības projekts “Latvijas tiesu varas galvenie trūkumi korupcijas apkarošanā salīdzinājumā ar ES standartiem un to novēršanas iespējas” (Latvijas Ārpolitikas institūts)

2001.-2002. Pētniecības projekts “Korupcijas novēršanas politikas īstenošanas analīze un novērtēšana (publiskais pasūtījums, valsts amatpersonu interešu konfliktu, ienākumu un finansiālo darījumu kontrole)” (Latvijas Ārpolitikas institūts)

2001.-2003. Dalība projektā „Analysing Public Accountability Procedures in European Contemporary Contexts (“PubAcc”)” (Latvijas Universitāte, Baltijas Studiju centrs)

2003-2004. Pētniecības projekts “Lobēšanas analīze parlamentārajā darbībā Latvijā” (Latvijas Ārpolitikas institūts, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS)

Akadēmiskie kursi:

  • Politikas teorija A daļa 4 kredītp.

  • Ētika un korupcija B daļa 2 kredītp.

  • Parlamentārisms B daļa 4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedriskās konsultatīvās padomes priekšsēdētājs

2005. gada 29.martā

M.sc.pol. Marika Laizāne – Jurkāne

dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads : 1977.

Izglītība:

2001 – līdz šim Starptautiskās politikas studijas LU Sociālo Zinātņu fakultātē (SZF), Politikas zinātnes nodaļas doktorantūrā.

1999 - 2001 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte

Sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnē (Eiropas studiju virziens)

Latvijas Universitātes rektora Atzinības raksts

Septembris/1999 - Janvāris/2000 Studijas Vestfāles Vilhelma Universitātes Politikas zinātnes institūta politikas zinātnes:starptautisko attiecību maģistrantūrā

(VFR, Minstere)

1995 – 1999 Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte

Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē

(Starptautisko attiecību apakšprogramma)

1992 – 1995 Preiļu 1.vidusskola

Konferences, vasaras skolas, semināri

Jūlijs/Augusts, 1994 Vācijas Pedagoģiskā apmaiņas dienesta piešķirtā stipendija vācu valodas zināšanu papildināšanai (VFR)

Jūlijs, 1998 Starptautiskā konference Starptautisko organizāciju loma konfliktu novēršanā (Berlīne, VFR)

Jūnijs, 2000 NATO PA organizētajā 47. Rose-Roth seminārā Reģionālā drošība (Ohrida, Maķedonija)

Jūlijs, 2000 Gustava Štrēzemana institūta organizētajā vasaras akadēmijā Eiropas Savienība un tās tēls 21.gadsimtā (Bonna, VFR)

Aprīlis, 2001 Ziemeļu Padomes organizētajā konferencē Konfliktu novēršana un civilais krīžu menedžments (Marienhamma, Ālandu salas)

Jūnijs - Jūlijs, 2001 Stažēšanās programma Beniluksa Starpparlamentu Konsultatīvajā Padomē un Beniluksa Ekonomiskajā Savienībā (Brisele Bbeļģija), Luksemburga)

Augusts, 2002 Stažēšanās programma Ziemeļu Padomē (Kopenhāgena, Dānija)

Decembris, 2004 Stažēšanās programma Beniluksa Starpparlamentu Konsultatīvajā Padomē un Beniluksa Ekonomiskajā Savienībā (Brisele (Beļģija), Hāga (Nīderlande), Luksemburga)

Nodarbošanās:

Kopš 2004 Baltijas Asamblejas Sekretariāts

Amats: vadītāja p.i.

2001 – 2004 Baltijas Asamblejas Sekretariāts

Amats: projektu vadītāja

1997 – 2000 Latvijas Republikas Saeimas Starpparlamentu

Attiecību birojs

Amats: konsultante

Papildus darba pieredze:

Augusts/2000 – Novembris/2001 Līdzdalība projektā par Baltijas Asamblejas

grāmatu izstrādāšanu

Augusts/Septembris, 1999 Ziemeļu Padomes projekta Baltijas un Ziemeļvalstu bērnu un jaunatnes forums koordinēšana

Novembris/1998 – Aprīlis 1999 Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas projekta EPPA’s Jaunatnes asambleja 1999 koordinēšana

Valodu zināšanas un papildus iemaņas:

Valodas: latviešu (dzimtā), vācu, angļu, krievu, franču

Iemaņas darbā ar datoru: MS Excel; MS Word; INTERNET

2005.gada 18.aprīlī

M.sc.pol. Marika Laizāne – Jurkāne

dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads : 1977.

Izglītība:

2001 – līdz šim Starptautiskās politikas studijas LU Sociālo Zinātņu fakultātē (SZF), Politikas zinātnes nodaļas doktorantūrā.

1999 - 2001 Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte

Sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnē (Eiropas studiju virziens)

Latvijas Universitātes rektora Atzinības raksts

Septembris/1999 - Janvāris/2000 Studijas Vestfāles Vilhelma Universitātes Politikas zinātnes institūta politikas zinātnes:starptautisko attiecību maģistrantūrā

(VFR, Minstere)

1995 – 1999 Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte

Sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē

(Starptautisko attiecību apakšprogramma)

1992 – 1995 Preiļu 1.vidusskola

Konferences, vasaras skolas, semināri

Jūlijs/Augusts, 1994 Vācijas Pedagoģiskā apmaiņas dienesta piešķirtā stipendija vācu valodas zināšanu papildināšanai (VFR)

Jūlijs, 1998 Starptautiskā konference Starptautisko organizāciju loma konfliktu novēršanā (Berlīne, VFR)

Jūnijs, 2000 NATO PA organizētajā 47. Rose-Roth seminārā Reģionālā drošība (Ohrida, Maķedonija)

Jūlijs, 2000 Gustava Štrēzemana institūta organizētajā vasaras akadēmijā Eiropas Savienība un tās tēls 21.gadsimtā (Bonna, VFR)

Aprīlis, 2001 Ziemeļu Padomes organizētajā konferencē Konfliktu novēršana un civilais krīžu menedžments (Marienhamma, Ālandu salas)

Jūnijs - Jūlijs, 2001 Stažēšanās programma Beniluksa Starpparlamentu Konsultatīvajā Padomē un Beniluksa Ekonomiskajā Savienībā (Brisele Bbeļģija), Luksemburga)

Augusts, 2002 Stažēšanās programma Ziemeļu Padomē (Kopenhāgena, Dānija)

Decembris, 2004 Stažēšanās programma Beniluksa Starpparlamentu Konsultatīvajā Padomē un Beniluksa Ekonomiskajā Savienībā (Brisele (Beļģija), Hāga (Nīderlande), Luksemburga)

Nodarbošanās:

Kopš 2004 Baltijas Asamblejas Sekretariāts

Amats: vadītāja p.i.

2001 – 2004 Baltijas Asamblejas Sekretariāts

Amats: projektu vadītāja

1997 – 2000 Latvijas Republikas Saeimas Starpparlamentu

Attiecību birojs

Amats: konsultante

Papildus darba pieredze:

Augusts/2000 – Novembris/2001 Līdzdalība projektā par Baltijas Asamblejas

grāmatu izstrādāšanu

Augusts/Septembris, 1999 Ziemeļu Padomes projekta Baltijas un Ziemeļvalstu bērnu un jaunatnes forums koordinēšana

Novembris/1998 – Aprīlis 1999 Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas projekta EPPA’s Jaunatnes asambleja 1999 koordinēšana

Valodu zināšanas un papildus iemaņas:

Valodas: latviešu (dzimtā), vācu, angļu, krievu, franču

Iemaņas darbā ar datoru: MS Excel; MS Word; INTERNET

2005.gada 18.aprīlī

CURRICULUM VITAE

Vārds, uzvārds

Antra Mazūra

Dzimšanas dati

22.08. 1967.

Mājas adrese

Marijas 25-5, Rīga, LV – 1029,

tālr.: 9151546, e-pasts: elkalve@navigator.lv

Izglītība

No 2001. līdz 2004.gada decembrim

Studijas Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes doktorantūrā

1993.- 1996.

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Politisko zinātņu maģistratūra, iegūts maģistra grāds politikas zinātnē

1984.- 1990.

Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, iegūta specialitāte - vēsturnieks

Profesionālā pieredze

No 2005.gada februāra

LU Sociālo zinātņu fakultātes Eiropas dokumentācijas centra vadītāja

No 2003.gada oktobra līdz šim brīdim

Latvijas Politologu apvienības izpilddirektore

No 2001.gada septembra līdz 2002. gada septembrim

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas asistente

No 2001.gada oktobra līdz 2002.gada janvārim

Zinātnieciski pētnieciskā darba asistents un darba grupas vadītāja LU Eiro fakultātes projektā “Valsts iestāžu atklātums iedzīvotājiem”

No 2001.gada līdz 2003.gadam

Lektore Rīgas Stradiņa universitātē

No 1999.gada līdz 2002.gadam

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore

No 1998.gada jūlija līdz 2000.gada decembrim

Latvijas Universitātes Sabiedrisko attiecību centra speciāliste darbā ar masu medijiem, projekts sabiedrisko attiecību veidošanā veselības aprūpes reformas ieviešanas procesā “Primārā veselības aprūpe”

1998. – 1999.

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības Stratēģijas un informācijas departamenta vecākā referente

1993. – 1997.

Izglītības un zinātnes ministrija sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente

1990.-1993.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Ekskursiju darba nodaļas vecākā zinātniskā līdzstrādniece

Kvalifikācijas celšana

2002.gada aprīlis – jūlijs

Erasmus stipendiāte Maincas J.Gūtenberga universitātē

2001.gada augusts

Piedalīšanās Oslo universitātes vasaras skolā sekcijā “Demokrātija un demokratizācija”

Līdzdalība zinātniskās konferencēs

2001.gada pavasaris līdzdalība Eurofakultātes organizētajā studentu zinātniskajā konferenē Tartu,

referāta tēma “Decentralizācijas ieguvumi un riski izglītības politikā Latvijā pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas”

22.04.2005.

Dr.paed. prof. Žanetas OZOLIŅAS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957.

Izglītība:

1984-1987 Latvijas Universitāte, aspirantūra

1975-1980 Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte,

filozofijas specialitāte

Nodarbošanās

2002. 08. - Profesore, Latvijas Universitāte, Politikas zinātnes nodaļa

1999. 04. - Asociētā profesore, Latvijas Universitāte, Politikas zinātnes nodaļa

1999.03 – 2002.04. Eiropas Komisijas delegācija Latvijā, Preses un informācijas nodaļa

1998. 10./11. Docente, Turku Universitāte

1998. 01./09. Zinātniskā līdzstrādniece, Kopenhāgenas Miera un konfliktu pētīšanas institūts

1989- Docente, Latvijas Universitāte, Politikas zinātnes katedra

1993-1998 Zinātniskā līdzstrādniece, Latvijas Ārpolitikas Institūts

1993-1994 Izpilddirektore, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs

1987-1989 Vecākā pasniedzēja, LU

1980-1987 Pasniedzēja, LU

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs

2001 LZP grants “Sociālā attīstība un sociālā drošība. Latvijas ārējie un iekšējie drošības politiskie aspekti gadsimtu mijā “, dalībniece

1999 LR Ārlietu ministrijas grants “Reģionālās sadarbības loma Latvijas integrācijā Eiropā “, vadītāja un dalībniece

1997 LR Ārlietu ministrijas grants “Mazo valstu drošības politika”, vadītāja un dalībniece

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs ( pēdējos gados)

2003 The Post-Prague progress on NATO Candidates

2001 Nordic Research Forum, vadības grupas locekle

1999 Wolksvagen Fonda grants pētījumam “Regionalism in Latvian security policy”, dalībniece

1998 NATO Institutional grant “Impact of EU and NATO enlargement on the Baltic Security”, vadītāja un dalībniece

Publikācijas

Recenzējamos žurnālos

2004 Mainīgās vastis mainīgā starptautiskā vidē. Latvijs Vēsture. – 6. lpp.

2004 Ārējo un iekšējo draudu attiecību izmaiņu ietekme uz indivīda drošību mūsdienu pasaulē. LU Raksti Politika un Socioloģija. Nr 663. Rīga: Zinātne. – 19. lpp.

1999 Baltijas valstu sadarbība Eiropas Savienības kontekstā, Latvijas Vēsture, vol.2, no. 34. – 8 lpp.

The Impact of EU and NATO Enlargements on Baltic-Nordic Cooperation, Humanities and Social Sciences in Latvia,vol. 2/3, no. 19/20. – 61 lpp.

Monogrāfijas

2000 Latvijas drošības politikas reģionālie aspekti. Rīga : Izglītība. – 256 lpp.

Raksti ārvalstīs izdotās monogrāfijās un zinātniskos rakstu krājumos

Latvia and the Baltic States, in NATO and EU Enlargement. Washington: Carnegie Centre.

2003 The EU – Security Provider for the Baltic States, in The EU Enlargement – from the candidate countries perspectives. Taipei: Tamkang University.

2001 On the Road to Independence, in Ten Years After the Baltic Republics Re-entered the International Stage. Badenbaden : Nomos. – 15 lpp.

2001 The Northern Dimension – New Opportunities for the Baltic States, in North Meets North. Proceedings of the First Northern Research Forum. Akureyri: Stefanson Arctic Institute&University of Akureyri. – 4. lpp

  1. Crisis Prevention or Crisis Invention – Latvia’s Response to Proposed Russia’s Security Guarantees, in Crisis Management in the Baltic Sea Region. Latvia. Sweden : Swedish Institute of International Affairs. – 19 lpp.

2005.gada 20.aprīlī

Ph.D. cand., Ramonas PETRIKAS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1964.

Izglītība: 1992.-1996. Politikas zinātnes studijas LU Vēstures un filozofijas fakultātē

2002.- Starptautiskās politikas doktora studijas

LU Sociālo zinātņu fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1992. B.sc.phil.

1996. M.sc.pol.

Nodarbošanās:

1997.- lektore LU SZF Politikas zinātnes nodaļā

2002.-2004. speciālists LR Saeimā

1999.-2000. direktore The U.S.-Baltic Foundation Latvia

1997.-1998. sabiedrisko attiecību konsultante

The U.S.-Baltic Foundation Latvia

1996.-1998. deputāta palīgs, LR Saeimā

1995.-1996. priekšsēdētāja palīgs, LR Saeimā

1995. pētnieks, Change, Londonā, Lielbritānijā

1993.– 1994. pētnieks, LCESC

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. R.Petrika. Mazo valstu ārpolitisko stratēģiju spektrs – ieskats teorētiskajos aspektos. (Tiks publicēts drīzumā.)

  2. R.Petrika. Main theoretical Approaches in International Politics. Zin.rakstu krāj. Ž.Ozoliņas un A.Miruā (red.). Eiropas Savienības paplašināšanās: skats no Latvijas un Eiropas. –R.: apgāds Izglītība. 2000.

  3. R.Petrika. Metodiskie norādījumi Politikas zinātnes katedras studentiem: eseju, kursa darbu, bakalaura darbu, maģistra darbu izstrādei, Rīga. LU. 1999.

  4. R.Petrika. Common Foreign and Security Policy: A Latvian Perspective // A Response to Agenda 2000 from Young Politicians in the Baltic states and Poland, CEPS. 1998.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2002.-2006. Mazās valstis mūsdienu starptautiskajā vidē – lēmumu pieņemšanas process

2004.- Mazo valstu sadarbība reģiona ietvaros – The Commonwealth

2005.- Mazās valstis globalizācijas kontekstā – iespējas un zaudējumi

Akadēmiskie kursi:

  • Ievads starptautiskajā politikā A daļa 4 kredītp.

  • Mazās valstis starptautiskajā

politikā B daļa 4 kredītp.

  • Globalizācija B daļa 4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Latvijas Politologu asociācijas biedrs kopš 2004.gada.

2004.gada jūnijā saņemts LU sertifikāts Augstskolu mācībspēku pedagoģiskās pilnveides / Inovācijas augstākās izglītības sistēmā / Izglītības darba vadības programmā.

Papildināju zināšanas Kopenhāgenas biznesa skolas rīkotajos pedagoģijas apmācības kursos 2004.gadā Rīgā – CBS Learning Lab., Copenhagen Business School, Denmark, Pedagogical Training Course.

ES Informācijas centra rīkotās apmācību programmas ietvaros no 2004.gada marta līdz jūnijam Saprast Eiropas Savienību: ES darbības praktiskie un teorētiskie aspekti nolasītas lekcijas ES ekonomiskā un monetārā politika; ES ārējā un drošības politika.

2005. gada 14.aprīlī

Dr.pol.sc., asoc.prof. Felicianas RAJEVSKAS

dzīves un darba gājums (curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1943

Izglītība: 1960-1965 -LU Vēstures un Filoloģijas fakultāte, studente;

1971-1974 -LU Vēstures un filozofijas fakultāte, aspirante;

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi

  1. - Filozofijas zinātņu kandidāte

1995. politikas zinātnes maģistre;

1997 - politikas zinātnes doktore, Dr.pol.sc.

  1. politikas zinātnes katedras docente

  2. LU SZF Politikas zinātnes nodaļas asociētā profesore

Nodarbošanās: Kopš 1999. LU SZF asociētā profesore politikas zinātnes nodaļā,

2003–2004 Daugavpils Universitātes SZF asociētā profesore(0.5)

1989-1999 Lektore, docente LU VFF politikas zinātnes katedrā

1993-1995 TEMPUS koordinātore LU politikas zinātnes katedrā

1977-1989 Vecākā pasniedzēja, docente LU

1974-1977 Jaun. zin.līdzstr. LR ZA Vēstures un Filozofijas Institūtā

1969-1970 LU Sociālo zinātņu katedras Metodiskā kabineta vadītāja

1965-1969 Komjaunatnes organizācijas sekretāre Latvijas Universitātē

Zinātniskā darbība un publikācijas (1989.-2004)

Zinātniskās publikācijas -10

Citas publikācijas -13

Referāti konferencēs -10

Nozīmīgākās publikācijas:

2004 –Relations between social exclusion and human security in Latvia // Sociālo zinātņu vēstnesis, Daugavpils Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Sociālo pētījumu institūts, Nr.1, p.61-84

2004 -Atstumtība, tās būtība, merogi un dziļums Latvijā // Drošība un tautas attīstība, Starptautiskās zinātniskās konferences (2004.gada 1.-2. jūnijs) rakstu krājums, Daugavpils Universitāte, 120.-128.lpp.

2004 – Safety Net in Latvia –Latvijas Universitātes raksti; 663. sēj. Politika un Socioloģija, Zinātne, 2004, 40.-59.lpp.

2000 –Sociālās politikas ietekme uz indivīda labklājību Latvijā//Sociālais ziņojums 2000, Rīga, LR Labklājības Ministrija, lpp.82-87

2000 - “Social Reform in Latvia: Achievments and Constraints” // “Eiropas Savienības paplašināšanās. Skats no Latvijas un Eiropas”. Rīga, 2000

1999 – Valsts varas institūcijas Latvijas Republikā (kopā ar V.Rajevski), Rīga, lpp. 48

1998 – Social Policy in the Republic of Latvia During Transition//Revue Baltique, Vilnius, No.11,

1998 - Sociālās tiesības // Ievads politikā// Rīga, Zvaigzne, 174.-194. lpp.

1996 –Latvia in a Search of a Social Policy Model//The European Legacy. Towards New Paradigms. Special Issue. Journal of the International Society for the Study of European Ideas , April 1996, vol. 1, number 2, p.652-658;

1996-Sociālās politikas modeļi//Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā,Rīga,139-149 lpp.

1996 Sociālā politika pēcsociālisma zemēs//Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā; 149.- 155.lpp

1995- Economic Constraints Meeting the Development of Social Policy in Latvia// Social Policy in Transition Societies. Experience from the Baltic Countries and Russia, Helsinki, p.60-75

Akadēmiskie kursi:

Politikas analīze - A daļa 4 kredīti

Sociālā politika - A daļa 4 kredīti

Politiskais process Latvijā - A daļa 4 kredīti

The Politics and Policy

in the Baltic States – B daļa 2 kred..

Sociālā politika tranzītsabiedrībās -B daļa 2 kredīti

Vadītie doktoru darbi - 4

Vadītie maģistru darbi – 24

Vadītie bakalaura darbi – 72

Piedalīšanās starptautiskajās konferencēs:

Kopš 1992. gada piedalījos ar ziņojumiem 10 starptautiskajās konferencēs: Olborga (Dānijā), Rīga, Svonsi (Lielbritānijā), Tampere(Somijā), Graca (Austrijā), Oslo (Norvēģījā), Tartu (Igaunijā), Helsinki (Somijā), Kauņā (Lietuvā), Daugavpilī, Bolognā (Itālijā)) ar ziņojumiem; vienā no tām 1994. gadā Gracā (Austrija) biju darba grupas vadītāja.

Organizatoriskais darbs:

LU akadēmiskās komisijas priekšsēdētājas vietniece;

SZF Domes locekle;

Politikas zinātnes maģistra studiju programmas direktore

Dalība starptautiskajos projektos:

2003- 2005 – Piedalos pētnieciskajā projektā “Nabadzība, sociālā palīdzība un sociālā iekļaušana Latvijā un Igaunijā”, (partneri Fafo un Tartu Universitāte), ko finansē Norvēģijas Pētnieciskā Padome

1998.–1999. ES Consensus-2 projekta, vadībā York Universitāte (AK) Sociālās drošības reformu Centrāl -un Astrumeiropas vastīs uzraudzība

1996.-1997. Eiropas Padomes projektā : Cilvēka pašcieņa un sociālā atstumtība

Eksperta darbs:

2001., 2000. un 1996.- Pasaules Banka sociālās reformas projektu vietējais konsultants Labklājības Ministrijā;

2002.–Tieslietu Ministrijas Sabiedrības integrācijas procesa monitoringa kritēriju izstrādes projekta vadītāja

2005.23.03. Feliciana Rajevska

M.sc.pol.lekt. Ivetas Reinholdes

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1977.

Izglītība: 1995.-2001. Studijas LU Vēstures un filozofijas fakultātē Politikas zinātnes studiju programmā

2001.-2004. Studijas LU Politikas zinātnes doktora programmā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2001. Politikas zinātņu maģistra grāds

Nodarbošanās:

1997.-2000. Valsts pārvaldes reformas birojs, vecākā referente

2000.-2001. Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts, Valsts pārvaldes nodaļas vadītāja

1999.-2000. LU Eirofakultāte, pasniedzēja asistente

2000. - LU SZF Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Reinholde I., “Performance evaluation in the Latvian Public Administration”// Jabes J. (ed.) Ten Years of Transition: Prospects and Challenges for the Future of Public Administration., NISPAcee, 2001.

Reinholde I., Jansone D., “Politico-Administrative Relations. The Case of Latvia.”// Verheijen T (ed.) Politico-Administrative Relations: Who Rules?, NISPAcee, 2001.

Reinholde I. “Introducing the Quality Management System: The Latvian Case” // Caddy J., Vintar M., Building Better Quality Administration for the Public: Case studies from Central and Eastern Europe. NISPAcee, 2002.

Reinholde I. “Quality evaluation of Public Administration” // University of Latvia, Faculty of Social Sciences, Department of Political Sciences, Issues in political science. Collection of academic papers, Riga, 2002.

Reinholde I., Jansone D., Ulnicāne I. “Latvijas publiskā pārvalde”, Rīga: Latvijas Universitāte, 2002.

Reinholde I., “”ISO 9001 by Decree”: The Latvian Approach to Quality Management in the Public Sector” // Loffler E., Vintar M., (eds.) Improving the Quality of East and West European Public Services. Ashgate Publishing Limited, 2004.

Reinholde I., “Challenges for Latvian Public Administration in the European integration process” // Dimitrova A. (ed.) Driven to Change. The European Union`s enlargement viewed from the East. Manchester University Press, 2004.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1995.- Publiskā politika un pārvalde

Akadēmiskie kursi:

  • Publiskā administrācija A daļa 4 KP

  • Organizāciju teorija B daļa 2 KP

  • Publiskā sektora vadība B daļa 4 KP

  • Personāla vadība B daļa 2 KP

  • Modernās vadības metodes B daļa 2 KP

publiskā sektorā

  • Projektu vadība B daļa 2 KP

  • Komandas veidošana B daļa 2 KP

un attīstība

2005. gada 31.martā

M.sc.pol. lekt. Mihails Rodins

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1956.

Izglītība: 1976 - 1981. Studijas LU Vēstures un filozofijas fakultāte

filozofijas nodaļa,

1982 -1989. Aspirantūra, PSRS Zinātņu akadēmijas

Socioloģisko pētījumu institūts, (Maskava)

.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1989. Socioloģiskas zinātņu kandidāts

1982. Latvijas Valsts universitātes lektors

Nodarbošanās:

1988-1990 LVU Vēstures un filozofijas fakultātes pielietojamās socioloģijas katedra, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1990- … LU politikas zinātnes katedras lectors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Rodins M. (2005): “Political Elite’s Attitudes on Security and Democratic Integration in Latvia and Russia in the middle of 90-s., (in-print).

Rodins M. (2000): “Ievads salīdzināmājā politikā”, Riga, Latvija. Zvaigzne.

Rodins M. (2000): “Political attitudes of Russian political elites”, in Current Research, USA. – 12pp.

Rodins M., (1999): “The Attitudes of Political Elites of the Russian Federation towards Corruption”, Biab-Berichte, Berlin.

Rodins M. (1998): “Introduction to Politics”, Zvaigzne ABC, Riga, Latvia (co-author).

Rodins M. (1997): “ National identity and the ways for democratic integration of Latvian society”, University of Oslo, Norway.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 15

Konferenču tēzes 20

Kvalifikācijas paaugstināšana:

1991 (VIII-IX) Oslo universitātes Politikas zinātnes institūts (Norvēģija)

1993 (I-II) Orhusas universitātes Politikas zinātnes institāts (Dānija)

1993 (VII-VIII) Eiropas Politisko Pētījumu Konsorcija Eseksas 26.vasaras skola sociālo datu vākšanā un analīzē. (Lielbritānija)

1994 (IX) Politikas analīze. Seminārs. Bornholma. (Dānija.)

1995 (I-II) Briseles Brīvā universitāte (Beļģija), TEMPUS programma.

1996 (I - II) Halles universitāte (Lielbritānija), TEMPUS programma.

1998 (I) Oslo universitātes Politikas zinātnes institūts (Norvēģija) 1998-99 Harriman institute, Columbia University, Fullbright

Fellowship’s Holder (Sept.1998-Apr.1999).

  1. Rutgers University, Fullbright Fellowship’s Holder (Jun.-Jan. 2003).

Akadēmiskie kursi:

Ievads salīdzināmājā politika 64 ak.st.

Politiska sociologija 64 ak.st.

Sociālā stratifikācija un nevienlīdzība 64 ak.st.

Politiskas elites 32 ak.st.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU EVF Domes loceklis

2005.gada 25.aprīlī

Dr.Phil., prof. Jura ROZENVALDA

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1953

Izglītība:

1970-1975

Studijas Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas studiju programmā

1994

Studijas Oslo Universitātes Politikas zinātnes departaments, maģistra programma politikas zinātnē – 10 k.p.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1988

docents LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas vēstures katedrā

1988

Filozofijas zinātņu kandidāts, kopš 1992.g. - Dr.phil

1999

Asociētais profesors (politikas filozofija)

2004

Profesors (politikas teorija)

Nodarbošanās:

1975 - 1980

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asistents

1980 - 1988

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vecākais pasniedzējs

1988 - 1997

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents

1988 - 1991

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes dekāns

1991 - 1998

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas vēstures katedras vadītājs.

1991 - 1998

Latvijas Universitātes filozofijas bakalaura programmas direktors

1999 - 2004

Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas vadītājs

1999-

Latvijas Universitātes politikas zinātnes doktora studiju programmas direktors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Publikācijas recenzējamos izdevumoss:

  • The Political Responsibility of Intellectuals in a Transitional Society. // New Ethics - New Society or the Dawn of Justice. Acta Philosophica Fennica. Vol 65, Helsinki, 2000, p. 221 - 232.

  • Phenomenological Ideas in Latvia: Kurt Stavenhagen and Theodor Celms on Husserl’s Transcendental Phenomenology. // Phenomenology on Kant, German Idealism, Hermeneutics and Logic. Kluwer Academic Publishers, 2000, p. 67 - 82.

  • Par inteliģences lomu Latvijas politiskajos procesos 1987. - 2000 // Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. “A”daļa. 2000. g., Nr. 3/4, 129. - 140. lpp.

  • Kurts Štafenhāgens par nāciju, valsti un dzimteni// Latvijas Vēsture. 2001. g., Nr. 1, 44 – 51. lpp.

  • "K. Stavenhagen o národu, státu a vlasti." // Ivan Blecha (ed.): Fenomenologie v pohybu. Sborník z mezinárodní konference "Budoucnost fenomenologie. 100. výročí vydání Logických zkoumání Edmunda Husserla. Vydavatelství Univerzity Palackého, Olomouc 2003, p. 343-350. ISBN 80-244- 0721-3.

  • The Role of Intellectuals in the Reconciliation Processes in Post-Communist Latvia" // Communication, Conflict, and Reconciliation. Social Philosophy Today, Volume 17, 2003, p. 275 – 287. ISBN 1-889680-30-3.

  • Latvia After Twelve Years of Renewed Independence: the Search for Normality // Latvijas Universitātes Raksti. 663. sēj. Rīga, 2004, 7. – 22. lpp.

  • Identity Changes and Interaction in Latvia: Europeanization and/or EU-ization // Latvijas Universitātes Raksti. 680. sēj. Rīga, 2004, 42. – 51. lpp.

Mācību literatūra

  • Antīkā un viduslaiku filozofija. Rīga, Zvaigzne ABC, 1997. Sastādītājs un zinātniskais redaktors, sadaļas “Filozofija un filozofijas vēsture līdzautors”.

  • Rietumeiropas filozofija 14. - 18. gs. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000, 268 lpp. - Sastādītājs un zinātniskais redaktors, priekšvārda un sadaļu “ Jaunas tiesību un valsts filozofijas veidošanās”, “Revolūcija dabaszinātnēs un tās nozīme 16.-18. gs filozofijā”, “ Britu empīrisma politiskā filozofija” un “Politiskās filozofijas attīstība 18. gadsimtā” autors.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

  • Stratēģiskās plānōšanas komisijas finansētais projekts “Latvijas sabiedrības demokratizācijas procesu dinamikas izvērtējums” (2004 – 2005, projekta vadītājs)

  • LU projekts “Politiskais diskurss Latvijā: dienaskārtība, aktori, kultūra. 5.-7. Saeimas stenogrammu leksikas datorizētā apstrāde un politiskā diskursa analīze” (2005, projekta vadītājs)

  • Latvijas Universitātes padomes ar promocijas tiesībām zinātņu nozarēs “Socioloģija”, “Politikas zinātne” un “Komunikāciju zinātne” eksperts zinātņu nozares “Politikas zinātne” apakšnozarē “Politikas teorija”.

Akadēmiskie kursi:

  • Politikas teorijas vēsture - 4 k.p. , politikas zinātnes bakalaura studiju programma.

  • Demokrātijas modeļi – 4 k.p., politikas zinātnes bakalaura studiju programma.

  • Politikas filozofija - 4k.p., politikas zinātnes maģistra studiju programma

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU Sociālo zinātņu fakultātes Domes priekšsēdētājs

LU Senāta loceklis

Latvijas politologu asociācijas valdes loceklis

12.05.05

Dr.sc.soc. as.prof.Andris RUNCIS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae )

Dzimšanas gads:

1952.

Izglītība:

1979-1983 PSRS Zinātņu akadēmijas Socioloģisko pētījumu institūts, (Maskava), aspirants

1970-1975 Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, filozofijas nodaļa, students

Nodarbošanās::

1975-1986 LVU Vēstures un filozofijas fakultātes pielietojamās socioloģijas katedra, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

1986-....... LU politikas zinātnes katedras vecākais pasniedzējs, docents, asociētais profesors

1993-1999 LU politikas zinātnes katedras vadītājs, docents

1994-1999 SIA “LU Rīgas Humanitārais institūts”, directors

1999/2000 Humbolta Universitāte Berlīnē, viesdocents

2003 Ostfold College, Norvēģija, vieslektors

2004 Tamkang University,Taipeja, Taivāna, vieslektors

2004 Academia Sinica, Taipeja, vieslektors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Raksti recenzētos izdevumos

“The Development of Political Science in Latvia: the State of the Discipline ten Years After” in Political Science in Central and Eastern Europe ed. by Hans-Dieter Klingemann. Berlin,Wissenschaftszentrum Berlin, 2000.

“Citizenship Issues as Creeping Crisis in Latvia” in Crisis Management in an International Perspective: A Baltic case / ed. by Eric Stern and Dan Hansen. Stokholm, 2000. pp.146-179.

“Latvia Towards Europe: Internal Security Issues” in NATO Research Reports 1999,

‘Democratization in Latvia’ in Democratization in Central and Eastern Europe, ed. by Mary Kaldor and Ivan Vejvoda. London and New York. Pinter. A Cassel imprint: 1999. pp.38.-51.

‘Partidos politicos y electiones en Letonia (1990-1995)’ in Cuadernos del Este, no. 19. Madrid, Instituto de Europa Oriental, 1996. pp.61.-71. Līdzautore nce

Politiskās partijas. Interešu grupas. Sociālās kustības. – nodaļas, mācību līdzeklis “Ievads politikā”. Rīga, Zvaigzne ABC, 1998. 63.-96.lpp. Līdzautore nce

“Politiskās partijas. Sociālās kustības” – nodaļas mācību grāmatā “Osnovi demokratii”. – Rīga, Vedi, 1994. lpp. (krievu valodā). Līdzautore nce.

‘Political Parties in Latvia during the Transition from Totalitarianism to Democracy’ in The Transition towards Democracy: Experience in Latvia and in the World. Rīga, Latvijas Universitāte, 1994. 352.-359.lpp. Līdzautore nce.

“Interešu grupas. Sociālās kustības”. – nodaļas mācību grāmatā “Demokrātijas pamati”. Rīga, Zvaigzne, 1993. 140.-158.lpp. Līdzautore nce.

“Politiskās partijas un organizācijas” mācību līdzeklis. Rīga, IZM, 1991. 32.lpp. Līdzautore D.Bāra.

Starptautiskas zinātniski konferences

Wandel der Geselschaft in Lettland, - seminar im Reichstagsgebaude zum Thema: “Baltische Staaten – Vergandenheit, Gegenwart, Zukunft”, den 14. Februar 2000.

Political Sciene in Latvia: the state of discipline ten years after, - European Thematic

Network Political Science. March 3.-5, 2000, Berlin (Vācija)

“Party origins in Latvia” – in “Party politics in Post-Soviet Space”. March 24.-26,

2000. Kaunas (Lithuania)

“The State of Political Science in Latvia” – conference The State of Three Social

Science Disciplines in Central and Eastern Europe, January 23-26, 2003. Budapest,

Hungary. Conference and project supported b y the European Commission:

Improving the Human Research Potential and the Socio-Economic Knowledge Base” (the Fifth Framework Programme). Head of the project Max Kaase, Bremen.

“EU studies at the University of Latvia”, - in “Political Science and EU-Related Studies”. May 7.-21, 2000. Lodz, (Poland)

Cleavages and Political Parties in Latvia since 1990 – in: Workshop 2: “The Political Representation of Social Interests in Central and Eastern Europe”, ECPR Joint Sessions of Workshops, Uppsala, April 13 – 18, 2004.

Neo-liberal corporatism – in: “Between EMU and unemployment: The future of social pacts in an enlarged European Union”. Florence, 26 June 2004.

Searching for Party Identity, - international conference “Changing and Overlaping

Identities: Latvia Facing EU Enlargement”, September 17-18, 2004, Rīga, Latvia.

Elections and Democratic Rule of Parties, - international conference “Negotiating Futures: states, societies and the world”, November 11-14, 2004. Riga, Latvia.

Civic Society and Dialog with Political Parties in Latvia –conference organized by IDEA “Research and Dialogue with Political Parties”, April 4-5, 2005, Bratislava, Slovakia.

2005 local elections in Latvia: results and trends – Norwegian–Latvian academic conference, April 8-9, 2005, Oslo, Norway.

Apbalvojumi: 2004 LU rektora Goda raksts

Valodas: Latviešu – dzimtā, krievu, angļu – brīvi

2005.gada 14.aprīlis

Dr.soc., doc. Silvas SEŅKĀNES

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1954

Izglītība: 1975-1979 Studijas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē

1986-1989 Aspirantūra MVU Filozofijas fakultātes Socioloģijas katedrā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1990 Socioloģijas zinātņu kandidāte

1990 Nostrificēts socioloģijas doktora grāds, Dr.soc.

1998-2004 LKA asociētā profesore

1996-98 LKA docente

1990-95 LU Vēstures un filozofijas fakultātes Socioloģijas katedras lektore

1979-86 LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Socioloģijas katedras jaunākā zinātniskā līdzstrādniece

Nodarbošanās:

1998-2004 LKA asociētā profesore, Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedras vadītāja, LKA Mākslas bakalaura kultūras socioloģijas specializācijas programmas vadītāja

1996-98 LKA docente, Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedras vadītāja, LKA Mākslas bakalaura kultūras socioloģijas specializācijas programmas vadītāja.

1991-92 LU Vēstures un filozofijas fakultātes Socioloģijas katedras vadītāja, lektore, LVU Socioloģijas bakalaura programmas izstrāde un vadība

1990-95 LU Vēstures un filozofijas fakultātes Socioloģijas katedras lektore

1986-89 mācības klātienes aspirantūrā MVU Filozofijas fakultātes Socioloģijas katedrā

1979-86 LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Socioloģijas katedras jaunākā zinātniskā līdzstrādniece

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Aivars Tabuns, Disscussant, Sylvija Senkane Sociology – Latvia pp.: 452 – 466 In.: Three Social Science Disciplines in Central and Eastern Europe. Handbook on Economics, Political Science and Sociology (1989 – 2001) Social Science Information Centre (IZ) / Collegium Budapest 2002

Ineta Tunne Silva Seņkāne Kultūras institucionalizācija: kultūrizglītība Latvijā 1990-2000 //Latvijas Universitātes raksti (iesniegts publicēšanai)

Ritma Rungule, Anda Laķe, Silva Seņkāne Piederība Alsungas novadam: iedzīvotāju aptaujas rezultāti. //Letonikas fonda raksti (iesniegts publicēšanai)

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos

Konferenču tēzes

Zinātniski pētnieciskā darbība:

  • vadītāja LZP granta pētījuma projektā “Sieviešu dzīves kvalitāte“ LZA Filozofijas un socioloģijas institūtā (1994 - 1997),

  • dalībniece LZP granta pētījuma projektā “ Sociālā darba resursu sistēmu socioloģiska analīze“ LU Vēstures un filozofijas fakultātē (1995 - 1997),

  • pētījums starptautiskā projekta Pilsēta 800+ ietvaros “Siguldas ūdensapgāde un kanalizācija - ekonomiski ekoloģiskais aspekts” Hārvardas Starptautiskās attīstības institūta (HIID) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kopprojekts 1996,

  • projekts “Elektroniskie apmācības līdzekļi” (LZP grants) 1997,

  • Lauksaimniecības ministrijas pētījums “Latvijas iedzīvotāju attieksme pret lauksaimniecības politiku: salīdzinošais aspekts” 1998

  • LZP granta pētījums ”Reģionālā identitāte 2002 – 2004

  • Konsultante Phare 2000 Nacionālās programmas Latvijai projektā Iedzīvotāju aptauja par narkotiku lietošanas izplatību 2002 – 2003

Akadēmiskie kursi:

Ievads studijās

A daļa

2 KP

Ievads studijās un pētniecībā

A daļa

1 KP

Informātika

B daļa

2 KP

Datorika

B daļa

2 KP

Datorikas pamati

B daļa

2 KP

Statistiskās metodes socioloģijā

A daļa

2 KP

Matemātiskās metodes socioloģijā

A daļa

2 KP

SPSS for Windows sociālajās zinātnēs

A daļa

2 KP

Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes

B daļa

2 KP

Politisko datu datorapstrāde

A daļa

2 KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Latvijas Sociologu asociācijas padomes locekle kopš 1992.g.

Latvijas Zinātņu padomes Socioloģijas promocijas padomes locekle 1993-1998

Latvijas statistiķu asociācijas biedre

2005. gada 25.aprīlī

pielikums M.sc.pol. Andris SPRŪDS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1971.

Izglītība:

1999. sept.- pašlaik Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas Studiju fakultātes un Jagieloņu Universitātes (Krakova, Polija) doktorantūra, doktora darbs iesniegts un tiek aizstāvēts 2005.gada maijā

1994. sept.- 1998. jūn. Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Politikas zinātnes Starptautisko attiecību maģistratūra; iegūts politikas zinātnes maģistra grāds starptautiskajās attiecībās

1996. sept.- 1997. jūn. Centrāleiropas Universitāte (Budapešta) (Central EuropeanUniversity), Vēstures departaments; iegūts maģistra grāds Centrāleiropas vēsturē (Master of Arts in Central European History; akreditēts no Board of Regents of the University of the State of New York)

1989. sept.- 1994.jūn. Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļa; iegūta vēsturnieka un vēstures pasniedzēja kvalifikācija

Vasaras skolas

2000. sept. Eiropas vasaras akadēmija, Minorities and Regions in a Greater Europe, Bolzano (Itālija)

1999. jūl. Jauno zinātnieku vasaras skola Security and Constructivism in International Relations Viļņā (Lietuva)

1997. jūl./aug. Vasaras institūts Democracy and Diversity, ko organizē Ņujorkas Jaunā Skola Sociālo Zinātņu Studijām (New School for Social Research) Krakovā (Polija)

Nodarbošanās:

2002.okt.- 2003. apr. Kolumbijas Universitāte (Ņujorka, ASV), Harrimana Institūts

2001.nov.- 2002. janv. Uppsalas Universitāte, (Zviedrija), Austrumeiropas Studiju Departaments

2001.janv.-marts Norvēģijas Starptautisko Attiecību Institūts, Krievijas Studiju Centrs, Oslo (Norvēģija)

1998. sept.- 1999. jūn. Oksfordas Universitāte, Austrumeiropas un Krievijas pētījumu centrs

Darba pieredze:

2004.maijs- pašlaik: Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks

2003.okt-pašlaik: Nowy Sacz Biznesa skola- National Louis University, lektors

1999.sept.- pašlaik Rīgas Stradiņa Universitāte, lektors Eiropas studiju fakultātē

1997. aug.- 1998. sept. ES programma Leonardo da Vinci, programmas speciālists

1995. sept.- 1996.aug. Naturalizācijas pārvalde, vecākais eksperts

1995. janv.-1995.sept. Latvijas Valsts arhīvs, vecākais inspektors

1993. janv.- 1995.janv. Āgenskalna ģimnāzija, vēstures un politikas zinātņu skolotājs

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

“Values and Interests in the European Union-Russia Relations: Towards Cooperation or Conflict” // Antoni Kuklinski and Krzysztof Pawlowski (red.), Europe- the Global Challenges (Nowy Sacz: WSB-NLU, 2005).

“Russia’s Policy Towards Europe’s “New Neighbours”: in Pursuit of Partnership or Domination?” // Atis Lejins (red.), An Enlarged Europe and Its Neighbourhood Policy: the Eastern Dimension (Rīga: Latvian Institute of International Affairs, 2004), 29-46.

“Perceptions and Interests in Russian-Baltic Relations” // Helmut Hubel (red.) EU Enlargement and Beyond: the Baltic States and Russia (Berlīne: Verlag Arno Spitz, 2002), 345-370.

Political Priorities and Economic Interests in Russian-Latvian Relations, NUPI (Norvēģijas Ārpolitikas institūts) Working Paper No. 620, 2001. gada decembris

Minority Issues in the Baltic States in the Context of NATO Enlargement, NATO Research Fellowship’s End product, 2001. gada jūljs; pieejams NATO interneta mājas lapā: t/acad/fellow/99-01/spruds.pdf

“Russian-Latvian Relations since 1991” // Ruth Buttner, Vera Dubina and Michael Leonov (red.) Russia and the Baltic States: Political Relations, National Identity and Social Thought in XVIII-XX Centuries (Samara: Samara State University, 2001), 146-171.

Valodas

Latviešu- dzimtā

Angļu- brīvi

Krievu- brīvi

Poļu- viduvēji

2005.gada 20.aprīlī

M.sc.pol. Ingas ULNICĀNES

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1977.

Izglītība: 1999 Bakalaura grāds politikas zinātnē ar izcilību LU

  1. Maģistra grāds Eiropas studijās Bāzeles universitātē

  2. Maģistra grāds politikas zinātnē ar izcilību LU

2002- Doktora kandidāte politikas zinātnē Centrāleiropas univ.

Nodarbošanās:

1997.-1999. Student research assistant Eirofakultātē LU

1999.-2000. Teaching Associate/pētniece Eirfoakultātē LU

1999.-2000. Asistente Eiropas Komisijas delegācijā

2001.-2002. Teaching Associate Eirofakultātē LU

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. I.Ulnicāne. Transition and Civil Society: The Case of Latvia in Choices // Transition: Assessing Human Development, Selected Conference Papers, 1999, Kaunas, Lithuania, pp.7-12.

  2. I. Ulnicāne. Emergence of Civil Society in Latvia // Ž.Ozoliņa and A.Miruā (eds) Eiropas Savienības paplašināšanās. Skats no Latvijas un Eiropas, 2000, Rīga: Apgāds "Izglītība", pp.128-138

  3. D.Jansone, I.Reinholde un I.Ulnicāne. Latvijas publiskā pārvalde. Mācību līdzeklis, 2002, R: LU, 292.lpp.

  4. I.Ulnicāne. Patērētāju interešu grupu līdzdalība politikas veidošanā Latvijā // Politikas zinātnes jautājumi II, Zinātnisko rakstu krājums, 2003, R: LU, pp.177-211.

  5. D.Jansone, I.Reinholde, I.Ulnicāne. ES ietekme uz nacionālajām administrācijām, Jaunā Pārvalde, Nr.6 (48), 2003, 11.lpp.

  6. I.Ulnicāne. Europeanization of RTD Institutions and Policies in Central and Eastern Europe // PRIME Madrid, July 2004, 14 lpp.

Akadēmiskie kursi:

  • Latvijas publiskā pārvalde B daļa 2 kredītp.

  • Interešu grupas un NVO B daļa 2 kredītp.

  • ES pārvaldes aspekti B daļa 2 kredītp.

  • Starptautiskā politekonomika B daļa 4 kredītp.

  • Salīdzinošā ekonomiskā

pārvaldība B daļa 4 kredītp.

  • Salīdzinošās administratīvās

sistēmas B daļa 4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Latvijas Politologu biedrība

2005. gada 4.aprīlī

Dr.oec. doc.Inga Vilka

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads 1968.

Izglītība: 1987.-1994. LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte

biznesa vadības bakalaurs

1994.-1996. LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte sabiedrības vadības maģistrs

1998.-2004. LU Ekonomikas un vadības fakultāte

ekonomikas doktors sabiedrības vadībā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskais grāds:

2004.g. Ekonomikas doktors (Dr.oec.) sabiedrības vadībā

2005.g. LU docente

Nodarbošanās:

1996.-1998. Uzņēmējdarbības atbalsta centrs,

mārketinga vadītāja, konsultante

1998.-2000. SIA “Blezūrs – konsultāciju birojs”,

projektu vadītāja, eksperte pašvaldību jautājumos

1998.- 2004. LU Ekonomikas un vadības fakultāte,

Publiskās pārvaldes katedra, lektore

2001.- SIA “PKC” (Pašvaldību konsultāciju centrs),

direktore

2005. - LU Ekonomikas un vadības fakultāte,

Publiskās pārvaldes katedra, docente

Svešvalodu zināšanas: angļu valoda, krievu valoda

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Zinātniski – pētnieciskās darbības virzieni:

  • pašvaldību darbība un attīstība, tai skaitā pašvaldību ekonomika, finanses un reformas;

  • reģionālā attīstība un reģionālā politika.

Projektu, programmu vadītājs un eksperts (izlases veidā pēdējos 5 gados):

  • Finansu ministrijas pasūtītā Pasaules Bankas finansētā projektā “Pašvaldību vadības un finansu projekts” (Latvijas puses projekta vadītāja), 2000.g.

  • Ekonomikas ministrijas pasūtītā Pasaules Bankas finansētā projektā “Pašvaldību regulatoru modeļu izstrāde”, 2001.g.

  • Atklātās sabiedrības institūta (OSI) pasūtītā un finansētā projektā “Vietējās demokrātijas rādītāji Latvijā”, 2001.g.

  • Ventspils domes pasūtītā pētījumā “Ventspils pilsētas mārketinga stratēģijas izstrāde”, 2002.-2003.g.

  • Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pasūtītā projektā “Novadu veidošanas rokasgrāmatas izstrāde”, 2003.gadā.

  • Rendas pagasta finanšu stabilizācijas projektā, 2004.gadā

Projektu, programmu dalībnieks un eksperts (izlases veidā pēdējos 5 gados):

  • Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta pasūtītā projektā “Rezultatīvo rādītāju ieviešana valsts pārvaldē”, 2001.g.

  • Somijas – Latvijas bilateriālā projektā “Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveide Latvijā”, 2003.-2004.g.

  • Īpašu uzdevumu sabiedrības integrācijas lietās ministra sekretariāta pasūtītā projektā “Pilsoniskas sabiedrības attīstība Latvijā”, 2004.g.

  • Rīgas reģiona attīstības programmas izstrādē, 2004.g.

Publikācijas nozarē (nozīmīgākās pēdējos 5 gados):

Publikācijas recenzējamos un starptautiski atzītos izdevumos:

1. Vanags E., Vilka I. Local Governments in Latvia //Tamas M. Horvath (Ed.) Decentralization: Experiments and Reforms: Local Governments in Central and Eastern Europe, volume 1.- Budapest: Local Government and Public Service Reform Iniative, 2000.-P.115-164.

2.Vilka I. Uzņēmējdarbības principu pielietošanas iespējas pašvaldību darbībā //Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, III /Latvijas Universitātes zinātniskie raksti, 637.sēj. - Rīga: LU, 2001. – 198.-203.lpp.

3.Vilka I., Pukis M., Vanags E. Country Report – Latvia. Indicators of Local Democracy in Latvia //Gabor Soos, Gabor Toka, Glen Wright (Eds.). The State of Local Democracy in Central Europe. - Budapest: Open Society Institute, 2002. – P.107-179.

4.Vanags E., Vilka I. Local Democracy in the Baltic Countries: A New Beginning //Harald Baldersheim, Michael Illner, Hellmut Wollman (Eds.). Local Democracy in Post – Communist Europe. – Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003. – P.123-156.

5.Vilka I. Rezultatīvo rādītāju izmantošana pašvaldību reformu un teritoriju attīstības izvērtēšanā //Sociālās zinātnes /Latvijas Universitātes raksti, 665.sējums. – Rīga: LU, 2003. – 413.– 423.lpp.

6.King G. I., Vanags E., Vilka I., McNabb D. E. Local Government Reforms in Latvia, 1990-2003: Transition to a Democratic Society // Public Administration, Vol. 82, No. 4, 2004.-Pages 931-950 (in English)

Mācību un citas grāmatas:

1.Vanags E., Vilka I. Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija. – Rīga: Latvijas Universitāte, 1999. - 185 lpp.

2.Vilka I., autoru grupa. Pašvaldību finansu vadības un grāmatvedības rokasgrāmata. - Rīga: LR Finansu ministrija, 2001.

3.Vanags E., Krastiņš O., Vilka I., Locāne V., Šķiņķis P., Bauere A. Dažādā Latvija. – Rīga: LSI, VRAA, 2004 – 539 lpp.

4.Vanags E., Vilka I. Pašvaldību darbība un attīstība. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, Latvijas Pašvaldību savienība, 2005. – 382 lpp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

  • Loceklis neatkarīgo ekspertu grupā par Eiropas vietējo pašvaldību hartas pilnveidošanu pie Eiropas Padomes Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa.

Akadēmiskie kursi:

- Vietējās pašvaldības (4 k.p.)

- Pašvaldību organizācija un ekonomika (2 k.p.)

Izstrādātie studiju kursi:

- Vietējās pašvaldības (4 k.p.)

- Pašvaldību organizācija un ekonomika (2 k.p.)

Sagatavotie mācību līdzekļi:

- Vietējās pašvaldības (elektroniski)

- Pašvaldību organizācija un ekonomika (elektroniski)

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Pašvaldību konsultāciju centra vadīšana

Projektu vadīšana

2005.gada 18.aprīlī

Ph.D. Inetas ZIEMELES

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

Oktobris 1995 - Janvāris 1999

Ph.D. in Law, Juridiskā Fakultāte, Kembridžas Universitāte, Lielbritānija

Disertācija: State Continuity and Nationality in the Baltic States: International and Constitutional Law Issues

Septembris 1993 -Decembris 1994

Master of International Law (M.I.L.), Raoula Vallenberga Institūts un Lundas Universitātes Juridiskā Fakultāte, Zviedrija.

Maģistra darbs: International Legal Status of the Republic of Latvia

1988-1993

Latvijas Universitāte, Juridiskā Fakultāte 5)

- 1988

Vidusskola (Diploms ar izcilību – Zelta medaļa)

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

Pētniecība:

2004 - 2005

The Söderberg Foundations stipendija grāmatas sarakstīšanai Ievads starptautisko tiesību teorijā

Augusts – Novembris 1998

Ziemeļvalstu Ministru Padomes stipendija

Janvāris – Jūnijs 1998

Fulbright stipendija, Konektikutas Universitāte

Janvāris – Septembris 1997

Pētniece Maksa Planka Institūtā , Vācija

1995 – 1996

Lielbritānijas Ārlietu Ministrijā, Chewening stipendiāte

Nodarbošanās:

Patreizējā darba vieta:

kopš 01.10.2001

Söderberga Profesore Starptautiskajās un Cilvēktiesībās, Rīgas Juridiskā augstskola Rīga

Viesprofesore Lundas Universitāte , Zviedrija

Iepriekšējās darba vietas:

05.07.1999. – 30.09.2001.

Programmas padomniece, Eiropas Padomes, Francija.

1995 – 1999

1995 - 1999

Lektore Starptautiskajās un Eiropas tiesībās International and European Law, Latvijas Universitāte

Direktore, Cilvēktiesību Institūts, Latvijas Universitāte

1996 – 1998

Padomniece Ministru Kabinetā

1995

Premjerministra padomniece

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Monogrāfijas:

  1. Eiropas Padome – Latvijas partneris Eiropas norisēs [The Council of Europe – Latvia’s Partner in European Affairs], Latvijas Ārpolitikas institūts, 1996, 85 p., ISBN 9984-583-00-7

Grāmatas:

  1. State Continuity and Nationality in International Law: Baltic States and Russia. Past, Present and Future as Defined by International Law, Boston, Leiden: Martinus Nijhoof Publishers, 2005, 550 p.

  1. Starptautisko tiesību un cilvēktiesību jautājumi Latvijā: abstrakcija vai realitāte. Rakstu krājums [Questions of International Law and Human Rights in Latvia: abstraction or reality. A Compilation of Articles], Rīga: Tiesu Namu Aģentūra, 2005, 478 p., ISBN 9984-671-76-3.

VALODAS:

Latviešu – dzimtā; angļu – brīvi; krievu – brīvi; franču – laba; zviedru – pamatlīmenis

2005. gada 1. februāris

Dr.soc.doc. Aijas ZOBENAS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957.

Izglītība:

1992 - iegūts socioloģijas doktora grāds (nostrificējoties) Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūtā

1991 - iegūts zinātņu kandidātes grāds socioloģijā aizstāvot disertāciju „Lauksaimniecības speciālistu kultūras vajadzības” Maskavas Valsts Universitātē

1986-1989 klātienes aspirantūra Latvijas Valsts Universitātē

1980 - absolvēta Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļa, iegūstot kvalifikāciju filozofs-pasniedzējs

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskais grāds:

Kopš 05.11.2001. – Latvijas Lauksaimniecības Universitātes (LLU) Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas katedras valsts profesore

kopš 1995. gada LU Socioloģijas katedras docente

Socioloģijas doktore (Dr.Soc.), kopš 1992. gada

Nodarbošanās:

Kopš 01.07.2004. – LU Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas vadītāja

Kopš 1995. gada LU Socioloģijas katedras (nodaļas) docente

05.11.2001. –- LLU Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas katedras profesore

01.09.98. – 05.11.2001. LLU Sociālo zinātņu katedras asociētā profesore

1992.-1998. - LLU Sociālo zinātņu katedras docente

1989-1992. LLU lektore

1980-1986. LLU asistente

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: (1999- 2005)

Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība to īstenošanā:

1.Sociālā kapitāla loma lauku attīstībā: sociālie tīkli lauku partnerībās. Vadītāja, LZP grants, 2005.- 2007.

2.Ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības institucionālā vide. Vadītāja, LZP grants, 2002.- 2004.

3.Zemnieku saimniecību strukturālo izmaiņu sociālie aspekti. Vadītāja, LZP grants, 1997.- 2001.

Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā:

1.ES 5.zinātnes programmas ietvaros IDARI (Integrated Development of Agricultural and Rural Institutions in CEE Countries, proj.vad. prof. M.Cuddy, Īrijas Nacionālā universitāte, Gelveja), proj. sākts 2003., līdzdalība.

2.ES 5.zinātnes programmas ietvaros SUS-CHAIN (Marketing Sustainable agriculture: An analysis of the potentional role of new food supply chains in sustainable rural development, proj. vad. Prof. H.Wiskerke, Vāgeningenas universitāte, Nīderlande), proj. sākts 2003., līdzdalība.

3.ES 5.zinātnes programmas ietvaros CEESA (Central and Eastern European Sustainable Agriculture, proj. vad. prof. K.Hagedorns, Berlīnes Humbolta universitāte), proj. sākts 2000., līdzdalība.

4.Municipal action for social inclusion of marginalized groups: Execution of social survey and preparation of action plan in Jelgava city, EU Phare Cooperation Programme in the Baltic Sea Region 2001. Projekts īstenots 2004.gada maijā-jūnijā, līdzdalība.

Eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās:

1.Kopš 1997. gada LZP ekspertu komisijas filozofijā, pedagoģijā un socioloģijā locekle.

2.Kopš 1999.gada COST (European Cooperation in the field of Scientific and Technical Research) pārstāve Latvijā (sociālajās zinātnēs).

3.LU Socioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes eksperte socioloģijas teorijas un vēstures apakšnozarē.

Raksti recenzētos izdevumos:

1.Bušmanis P., Zobena A.,Dzalbe I., Grīnfelde I., Gulbe G. Institucionālās vides faktoru ietekme uz augsnes apsaimniekošanu Latvijā. Latvijas Universitātes Raksti, vol.663, Riga: Zinatne, 2004, pp.151-167

2.Zobena, A. Zemnieku saimniecību strukturālo izmaiņu sociālie aspekti. // Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Raksti. - 1999.- Nr.1. - 67.-72. lpp.

Monogrāfijas:

Tisenkopfs, T., Zobena, A. Social Aspects of Sustainable Agriculture: Experience in Nordic and Baltic Countries. - Jelgava: LUA, 1999 - 178 p.

Mācību grāmatas:

1.Zepa, B., Zobena A. (red.) Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. - Rīga: Latvijas Universitātes Socioloģijas katedra, 1996.- 208 lpp.

2.Zepa, B., Zobena A. (red.) Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca.- Rīga: Latvijas Universitātes Socioloģijas katedra, 1997. - 152 lpp.

Citas publikācijas:

1.Busmanis, P., Zobena, A., Dzalbe, I., Grinfelde, I., Privatisation and soil drainage in Latvia. In: Sustainable Agriculture in Central and Eastern European Countries: The Environmental Effects of Transition and Needs for Change/ F.W.Gatzweiler et al. Aachen: Shaker, 2002 pp117. – 123.

2.Busmanis P., Zobena A., Dzalbe I., Zobens R. General National Inventory Agriculture and the Environment. Latvia., šis materiāls iekļauts IX-Appendix II to: Hagedorn K., Gatzweiler F., Judis R. Documentation of Conflicts and Environmental Problems Related to Agriculture in Twelve CEE Countries. Sustainable Agriculture in Central and Eastern European Countries (CEESA), Project under EU 5th framework programme contract No:QLK5-1999-01611 The Commission of the European Union Research Directorate-General Directorate B.0 - Life Sciences - Coordination, Berlin, 2000: Humboldt University of Berlin, pp.123-177.

Akadēmiskie kursi:

Ievads socioloģijā 2KP,Lauku socioloģija 4KP,Ekonomikas socioloģija 2KP,Sociālā problēmas laukos 2KP,Socioloģiskie pētījumi par mūsdienu sabiedrību Latvijā (seminārs)1KP

Kvalifikācijas celšana ārzemju augstskolās

1998.- stažēšanās Centrālās Eiropas universitātē Varšavā.

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS (1999- 2005)

LU, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs vai loceklis:

  1. Kopš 1997. gada LZP ekspertu komisijas filozofijā, pedagoģijā un socioloģijā locekle, atkārtoti ievēlēta 1999. un 2002. gadā.

  2. Kopš 1999.gada COST (European Cooperation in the field of Scientific and Technical Research) pārstāve Latvijā (sociālajās zinātnēs).

  3. LU Socioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes eksperte socioloģijas teorijas un vēstures apakšnozarē.

  4. LLU Senāta locekle

  5. LLU Konventa locekle

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā

Proceedings of the Latvia University of Agriculture.1996. Nr. 7. redkolēģijas ekonomiskajās un sociālajās zinātnēs locekle

Pārvalda svešvalodas: angļu, krievu

2005. gada 22.aprīlī

5.pielikums

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas docētāju akadēmiskās publikācijas un projekti

5. pielikums

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas

docētāju akadēmiskās publikācijas un projekti

Zinātniskās publikācijas un mācību literatūra

Ph.D. Daunis Auers

1.D.Auers ‘The 2002 Latvian Election: A New Era?’, East European Constitutional Review Vol. 11 (4), Fall 2002 / Vol. 12 (1), Winter 2003 pp. 106-110 (also published in Russian in Konstitutsionnoe Pravo: Vostochnoevropeiskoye Obozrenie, 2003. Vol. 1 No.2)

Dr.sc.pol. Daina Bāra

1. Bāra D. Valdību veidošanas pieredze Latvijā. LU Raksti, Politika un socioloģija, LU, 2004.

2. Bāra D. Kas ir sabiedriskās attiecības? Kapitāls, Nr.5, Rīga,2003

M.oec. Daira Barānova

1.Barānova D. Nodarbinātības problēmas Latvijā. – Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas: LU Zinātniskie raksti, 647.sēj./Zin. Redaktore prof.. E. Dubra . – Rīga: Latvijas Universitāte,2002. 34.- 42. lpp.

2.Barvānova D. Ekonomikas attīstības paātrināšanas iespējas Latvijā. – Latvijas Universitātesraksti, 671.sēj/ Zin. Redaktore prof.. E. Dubra . – Rīga: Latvijas Universitāte,2004. 16.- 25.. lpp.

3.Barānova D. Nodarbinātības tendences un politika Latvijā. – Latvijas Universsitātes raksti, Ekonomikas un vadības fakultātes sērija Ekonomika I, 658.sēj./Zin. Redaktore prof.. E. Dubra . – Rīga: Latvijas Universitāte,2003. 7 – 18.. lpp.

M.iuur.,dr.cand.iur. Juris Gromovs

1.J.Gromovs, „Eiropas Savienības tiesību ieviešanas problēmas Latvijā - regulu piemērošanas aspekti”, Latvijas Universitāte, 2003.

2.J.Gromovs (co-author) “Turning Threats Into Opportunities: Impact of the Expansion of Schengen Acquis on the New Borderlands and National Policies of Nine Central and East European Countries”, (ed. by P.Kaźmierkiewicz), Institute of Public Affairs, Warsaw, 2003;

M.sc.phil. Ivars Ijabs

1.Jaunā suverenitāte: ES konstitūcija starp aprēķinu un pašizpratni. Žurn. Latvijas vēsture. 2004. Nr. 1.

Dr.sc.pol. Jānis Ikstens

1.Politikas pamati (sadarbībā ar G.Catlaku). Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.

2.Ievads politikā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001.

Dr.sc.pol.Valts Kalniņš

1.V.Kalniņš. Korupcijas novēršanas politika Latvijā. Problēmas un izredzes. Nordik, Rīga, 2002, 112 lpp.

2.Kalniņš. Parlamentārā lobēšana starp pilsoņa tiesībām un korupciju. Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, Rīga, 2005, 80 lpp.

Dr.paed. Žaneta Ozoliņa

2004 Mainīgās vastis mainīgā starptautiskā vidē. Latvijs Vēsture. – 6. lpp.

2004 Ārējo un iekšējo draudu attiecību izmaiņu ietekme uz indivīda drošību mūsdienu

pasaulē. LU Raksti Politika un Socioloģija. Nr 663. Rīga: Zinātne. – 19. lpp.

M.sc.pol.Ramona Petrika

1.R.Petrika. Main theoretical Approaches in International Politics. Zin.rakstu krāj. Ž.Ozoliņas un A.Miruā (red.). Eiropas Savienības paplašināšanās: skats no Latvijas un Eiropas. –R.: apgāds Izglītība. 2000.

2.R.Petrika. Common Foreign and Security Policy: A Latvian Perspective // A Response to Agenda 2000 from Young Politicians in the Baltic states and Poland, CEPS. 1998.

Dr.sc.pol.Feliciana Rajevska

1.2004 –Relations between social exclusion and human security in Latvia // Sociālo zinātņu vēstnesis, Daugavpils Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Sociālo pētījumu institūts, Nr.1, p.61-84

2.2004 – Safety Net in Latvia –Latvijas Universitātes raksti; 663. sēj. Politika un Socioloģija, Zinātne, 2004, 40.-59.lpp.

M.sc.pol. Iveta Reinholde

1.Reinholde I., Jansone D., Ulnicāne I. “Latvijas publiskā pārvalde”, Rīga: Latvijas Universitāte, 2002.

2.Reinholde I., “Challenges for Latvian Public Administration in the European integration process” // Dimitrova A. (ed.) Driven to Change. The European Union`s enlargement viewed from the East. Manchester University Press, 2004.

M.sc.pol. Mihails Rodins

1.Rodins M. (2000): “Ievads salīdzināmājā politikā”, Riga, Latvija. Zvaigzne.

2.Rodins M. (2000): “Political attitudes of Russian political elites”, in Current Research, USA. – 12pp.

M.sc.pol. Toms Rostoks

1. Reālisms Baltijas jūras reģionā: Kaļiņingradas gadījums LU rakstu krājums. No Politika un Socioloģija. Acta Universitatis Latviensis nr. 663, Rīga, 2004.

2. The Impact of Economic Factors on Development of the Knowledge Society. No Approaching Knowledge Society in the Baltic Sea Region Musial, K. redakcijā. Gdaņska-Berlīne, BaltSeaNet. 2002.

Dr.phil. Juris Rozenvalds

1.Rietumeiropas filozofija 14. - 18. gs. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000, 268 lpp. - Sastādītājs un zinātniskais redaktors, priekšvārda un sadaļu “ Jaunas tiesību un valsts filozofijas veidošanās”, “Revolūcija dabaszinātnēs un tās nozīme 16.-18. gs filozofijā”, “ Britu empīrisma politiskā filozofija” un “Politiskās filozofijas attīstība 18. gadsimtā” autors.

Dr.sc.soc. Andris Runcis

1.“The Development of Political Science in Latvia: the State of the Discipline ten Years After” in Political Science in Central and Eastern Europe ed. by Hans-Dieter Klingemann. Berlin,Wissenschaftszentrum Berlin, 2000.

2.“Citizenship Issues as Creeping Crisis in Latvia” in Crisis Management in an International Perspective: A Baltic case / ed. by Eric Stern and Dan Hansen. Stokholm, 2000. pp.146-179.

M.sc.pol. Inga Ulnicāne

1.I.Ulnicāne. Patērētāju interešu grupu līdzdalība politikas veidošanā Latvijā // Politikas zinātnes jautājumi II, Zinātnisko rakstu krājums, 2003, R: LU, pp.177-211.

2.I.Ulnicāne. Europeanization of RTD Institutions and Policies in Central and Eastern Europe // PRIME Madrid, July 2004, 14 lpp.

Dr.oec.Inga Vilka

1.Vanags E., Vilka I. Local Democracy in the Baltic Countries: A New Beginning

//Harald Baldersheim, Michael Illner, Hellmut Wollman (Eds.). Local Democracy in

Post – Communist Europe. – Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003. – P.123-156.

2.King G. I., Vanags E., Vilka I., McNabb D. E. Local Government Reforms in

Latvia, 1990-2003: Transition to a Democratic Society // Public Administration, Vol.

82, No. 4, 2004.-Pages 931-950 (in English)

Dr.soc. Aija Zobena

1.Sociālā kapitāla loma lauku attīstībā: sociālie tīkli lauku partnerībās. Vadītāja, LZP grants, 2005.- 2007.

2.Ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstības institucionālā vide. Vadītāja, LZP grants, 2002.- 2004.

Katedras kopējās zinātniskās publikācijas

PZN zinātnisko rakstu krājums. Politikas zinātnes jautājumi. Rīga:Rasa ABC, 2002

PZN zinātnisko rakstu krājums. Politikas zinātnes jautājumi. Rīga: Rasa ABC, 2003

PZN zinātnisko rakstu krājums. Politikas zinātnes jautājumi. Rīga:Rasa ABC, 2004

LU raksti. Politika un socioloģija. Nr.663. Rīga: Zinātne, 2004

LU raksti , Politika un socioloģija. Nr.663. Rīga: Zinātne, 2005

LU SPPI, Stratēģiskās analīzes komisija. Uzrunājot nākotni-valstis, sabiedrības un pasauli.Rīga:LU Akadēmiskais apkāds, 2005

Monogrāfijas

Dr.paed. Žaneta Ozoliņa

2000Latvijas drošības politikas reģionālie aspekti. Rīga : Izglītība. – 256 lpp.

Raksti ārvalstīs izdotās monogrāfijās un zinātniskos rakstu krājumos

Latvia and the Baltic States, in NATO and EU Enlargement. Washington: Carnegie Centre.

2003The EU – Security Provider for the Baltic States, in The EU Enlargement – from

the candidate countries perspectives. Taipei: Tamkang University.

2001On the Road to Independence, in Ten Years After the Baltic Republics Re-

entered the International Stage. Badenbaden : Nomos. – 15 lpp.

2001The Northern Dimension – New Opportunities for the Baltic States, in North

Meets North. Proceedings of the First Northern Research Forum. Akureyri: Stefanson

Arctic Institute&University of Akureyri. – 4. lpp

Crisis Prevention or Crisis Invention – Latvia’s Response to Proposed Russia’s

Security Guarantees, in Crisis Management in the Baltic Sea Region. Latvia.

Sweden : Swedish Institute of International Affairs. – 19 lpp.

Dr.soc. Aija Zobena

Tisenkopfs, T., Zobena, A. Social Aspects of Sustainable Agriculture: Experience in Nordic and Baltic Countries. - Jelgava: LUA, 1999 - 178 p.

Projekti

Dr.sc.pol.Daina Bāra

1999 –2005 NORDBALT - Integration Towards EU, Sweden, Estonia, Latvia.

2000. – 2002 Valsts veselības obligātās apdrošināšanas aģentūra, projekta ''Latvijas veselības aprūpes finansēšanas reforma''

2001-2005 un ncis, Hans- Dieter Klingeman , Founding Elections in Latvia, Wissenschaftszentrum,Berlin,LU Riga

M.sc.phil.Ivars Ijabs

2004.g. 1 IX-31 XII Sociālo un politisko pētījumu mijiedarbība, Latvijai integrējoties ES, SPPI

2004.g. 1 V-30 X Identitāšu maiņa un pārklāšanās, SPPI

Dr.phil. Juris Rozenvalds

1.LZP finansētais projekts “Profesionālā filozofija Latvijas kultūrā” (1994 – 1997, projekta vadītājs)

2.LZP finansētais projekts “Latvijas ārējās un iekšējās drošības politiskie aspekti gadsimtu mijā” ( 2000 – 2001, projekta vadītājs)

3.Starptautiskais projekts “Struktūrveidojošās ideju plūsmas Baltijas jūras reģionā“. Projekta vadītājs – prof. V. Štegmaiers, Greifsvaldes universitāte, Vācija – projekta dalībnieks (2002 - 2004)

4.Stratēģiskās plānošanas komisijas finansētais projekts “Latvijas

    sabiedrības demokratizācijas procesu dinamikas izvērtējums” (2004 –

    2005, projekta vadītājs)

    5.LU projekts “Politiskais diskurss Latvijā: dienaskārtība, aktori, kultūra.

    5.-7. Saeimas stenogrammu leksikas datorizētā apstrāde un politiskā

    diskursa analīze” (2005, projekta vadītājs)

Dr.sc.pol.Valts Kalniņš

2001.-2002. Pētniecības projekts “Korupcijas novēršanas politikas īstenošanas analīze un novērtēšana (publiskais pasūtījums, valsts amatpersonu interešu konfliktu, ienākumu un finansiālo darījumu kontrole)” (Latvijas Ārpolitikas institūts)

2001.-2003. Dalība projektā „Analysing Public Accountability Procedures in European Contemporary Contexts (“PubAcc”)” (Latvijas Universitāte, Baltijas Studiju centrs)

2003-2004. Pētniecības projekts “Lobēšanas analīze parlamentārajā darbībā Latvijā” (Latvijas Ārpolitikas institūts, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS)

Dr.paed Žaneta Ozoliņa

2002. aprīlis-maijs ASV Valsts departaments, iepazīšanās ar terorisma apkarošanu.

2004.1.05-20.10 Nacionālo interešu formulēšana, Politikas zinātnes nodaļa un Stratēģiskās analīzes komisija

2004. 1.05-15.12 Starptautiskās vides izvērtējums, Latvija starptautiskajās organizācijās, Politikas zinātnes nodaļa un Stratēģiskās analīzes komisija

2004.1.10-20.12 Latvijas ārpolitika austrumu un rietumu virzienā: kvantitatīvi salīdzinošais aspekts

2005.g.nov. Latvijas ārpolitikas austrumu un rietumu virzienā raksturojums –II posms, sadarbībā ar SZF studentiem un lekt.T.Rostoku

2005.g.dec. Latvijas skatījums uz ES KĀDP un ESDP, Individuāls darbs, materiālu vākšana

Pētījumi par starptautiskās vides transformāciju Startēģiskās analīzes komisijas ietvaros

Dr.sc.pol. Feliciana Rajevska

2003-2005 Norvēģijas finansētais FAFO projekts Poverty, Social Assistance and

Social Inclusion in Latvia and Estonia

Pielikums

Politikas zinātnes studiju programmas studentu aptaujas rezultāti

Laipni lūdzam piedalīties

LU SZF bakalaura studiju programmu

absolventu aptaujā!

  • Pretī kritērijiem ierakstiet savu novērtējumu 10 punktu sistēmā (1 – viszemākais novērtējums, 10 – visaugstākais).

  • Pārsvītrojiet atbilstošāko alternatīvo atbildi katram kritērijam.

  • Izmantojiet tukšās rindiņas starp kritērijiem, lai pievienotu savu komentāru.

  1. Studiju programmas docētāju kompetence:

  1. Studijās iegūtās akadēmiskās zināšanas un prasmes

  1. Iegūtās izglītības konkurētspēja darba tirgū

  1. Vai ir zināšanas, pēc kurām Jūs izjūtat vajadzību un kuras nepiedāvā akadēmiskā studiju programma?

Ja jā, tad kādas?

  1. Vai esat apmierināts ar saņemto studiju kvalitāti kopumā?

  1. Kā jūs vērtētu absolvēto akadēmisko studiju programmu kopumā?

  1. Absolventa iegūtās zināšanas salīdzinājumā ar citu augstskolu līdzīgu programmu absolventiem

  1. Jūsu priekšlikumi programmas kvalitātes uzlabošanai

Paldies par atsaucību! LU SZF Politikas zinātnes nodaļa

Laipni lūdzam piedalīties

LU SZF bakalaura studiju programmu

darba devēju aptaujā!

  • Pretī kritērijiem ierakstiet savu novērtējumu 10 punktu sistēmā (1 – viszemākais novērtējums, 10 – visaugstākais).

  • Pārsvītrojiet atbilstošāko alternatīvo atbildi katram kritērijam.

  • Izmantojiet tukšās rindiņas starp kritērijiem, lai pievienotu savu komentāru.

  1. Absolventa akadēmisko zināšanu un prasmju vērtējums:

  1. Spējas izmantot praktiski studiju laikā iegūtās zināšanas

  1. Prasme izteikt un argumentēt savu viedokli

  1. Komunikācijas prasmes saskarsmē ar kolēģiem un klientiem

  1. Spēja plānot un organizēt


  1. Konkurētspēja darba tirgū


  1. Ja jums ir iespēja salīdzināt dažādus speciālistus, kā jūs vērtējat LU SZF politikas zin. nodaļas absolventus:

  1. Jūsu priekšlikumi programmas kvalitātes uzlabošanai, studiju kursu papildināšanai

Paldies par atsaucību! LU SZF Politikas zinātnes nodaļa


Cienījamo student!

Politikas zinātnes nodaļa gatavojas studiju programmu akreditācijai, kura notiks 2005.gadā. Lai pilnveidotu akreditācijas komisijai iesniedzamos materiālus, lūdzam Jūs atbildēt uz jautājumiem, paužot savas domas par politikas zinātnes bakalaura studiju programmu un tās īstenošanas iespējām.

Katrā jautājumā atzīmējiet punktu, kas atbilst Jūsu vērtējumam pēc

10 punktu sistēmas.

1. Vai studiju gadi sekmējuši Jūsu ieinteresētību mācīties, apgūt arvien

jaunas zināšanas?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

2. Vai studiju procesā apgūtās zināšanas ir attīstījušas Jūsu spējas

patstāvīgi novērtēt un risināt ar politisko procesu saistītus jautājumus

un problēmas?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

3. Vai studiju programma ir devusi Jums iespēju specializēties un

apgūt zināšanas atbilstoši Jūsu vēlmēm?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

4. Cik lielā mērā jūtaties sagatavots(a), lai uzņemtos atbildîbu par savu

profesionālo rīcību un tās rezultātiem?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

5. Kā vērtējat savu sagatavotību un konkurētspēju republikas speciālistu

darba tirgū?

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

6. Kā vērtējat studiju atmosfēru?

A: labas attiecības un sadarbība ar pasniedzējiem

B: attiecības un sadarbība ar pasniedzējiem nepietiekamas

C: attiecības un sadarbība krasi jāuzlabo. Kā to izdarīt?

7. Kâ vērtējat studiju programmas uzbūvi?

7.1. A(obligāto kursu) daļa:

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

7.2. B(izvēles kursu) daļa:

0 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Jūsu ieteikumi:

7.3. Vai esat gatavs (a) veidot pilnīgi patstāvīgi izvēles (B grupas)

kursu daļu savai studiju programmai, izpildod visus kredītpunktu

apjoma rādītājus?

A: jā

B: nē

C: nezinu

D: citādi priekšlikumi

8. Kâ vērtējat studiju programmas internacionalizācijas iespējas

(ārzemju vieslektori, literatūra un stazēšanās ārzemēs)?

A: pietiekamas iespējas

B: nepietiekamas iespējas

miniet konkrēti savus pilnveidošanas priekšlikumus

9. Kā vērtējat programmas nodrošinājumu ar mācību

tehniskajiem līdzekļiem?

A: pietiekams (minēt kursus)

B: nepieciešams papildināt (ar ko)

10. Kā vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru

un metodiskajiem materiāliem?

A: pietiekams (minēt kursus)

B: nepietiekams (miniet, kas pēc Jūsu domām ir nepieciešams)

11. Ja varētu atgriezt atpakļ gadus un sākt studijas no jauna,

vai Jūs atkal nāktu uz politikas nodaļu?

A: nē (kas bija vissliktākais?)

B: jā (kas Jūs visvairāk saistīja?)

Pateicamies par Jūsu atsaucību!!!

Politikas zinātnes nodaļa

1

Смотреть полностью


Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studiju programmas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studiju programmas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studiju programmas akreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studiju programmas akreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMS studiju programmas akreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studiju programmas akreditācijai, kura strādā pie studiju programmas un studiju procesa uzlabošanas ...
  5. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studiju programmas akreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  6. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Programmas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studiju programmas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studiju programmas realizēšanas ...

Другие похожие документы..