Главная > Документ


PROGRAMMAS KVALITĀTES NOVĒRTĒŠANA

Lai nodrošinātu programmas kvalitāti, pastāvīgi tiek strādāts pie programmas kvalitātes uzlabošanas. Pēc katra studiju gada tiek veikta studentu aptauja, kuras mērķis ir noskaidrot kursa kvalitāti kopumā, savukārt vienreiz gadā tiek aptaujāti studenti ar mērķi uzzināt studentu viedokli par programmu, uzklausīt ierosinājumus programmas kvalitātes uzlabošanas jomā. Nodaļas studiju padomē tiek analizēti anketēšanas ceļā iegūtie rezultāti un tiek pārrunāts un iestrādāti jauninājumi kursu programmas uzlabošanai un pilnveidošanai. Aptauju galvenais mērķis ir noskaidrot:

    • studentu un absolventu viedokli par studiju programmas struktūru, tās kvalitāti, mērķtiecību;

    • studentu viedokli par mācībspēku darba kvalitāti;

    • studentu domas par studiju procesa materiāli tehnisko nodrošinājumu;

    • studentu nodrošinājumu ar mācību literatūru;

    • studentu vērtējumus un ieteikumus.

Studentu aptaujas pēdējo gadu rezultātu analīze liecina, ka:

  • studenti kopumā ir apmierināti (62%) ar studiju programmas uzbūvi, obligāto un izvēles kursu apjoma proporcijām piedāvātajā Politikas zinātnes programmā

  • akadēmiskā personāla attiecīgā kursa zinātniskā un metodiskā kompetence tiek augsti vērtēta (ap 70% gadījumu), nedaudz zemāk (64%) – lektora uzstāšanās iemaņas (īpaši jaunajiem mācībspēkiem),

  • joprojām aktuāla ir studentu prasība iekļaut studiju kursos praktisko iemaņu apguvi, tomēr jāpiebilst, ka SZF tiek īstenota akadēmiskā programma, bet par to turpmāk tiks domāts vairāk, jo studenti šos vēlējumus atkārtoti izsaka,

  • dalīta ir studentu attieksme attiecībā uz vieslektoru darbu, tomēr jāatzīst, ka vieslektoru uzaicināšanu arī studenti regulāri prasa. Šo situāciju varētu uzlabot rūpīgāk un savlaicīgāk saskaņojot studiju kursu saturu un studentu vēlmēm (izvēles kursos).

Studentu aptaujas notiek regulāri un no pagājuša akadēmiskā gada to koordinē asoc. profesore I.Tunne projekta “ Emocionālie, intelektuālie un sociālie faktori izziņas darbībā un izglītības kvalitātē.”

2004. gada februārī, martā veikta absolventu un darba devēju aptauja par studiju programmas kvalitātes dažādiem aspektiem. Katrs anketā iekļautais kritērijs tika novērtēts arī 10 baļļu sistēmā. Šo rezultātu apkopošanu, analīzi un interpretāciju veica SZF docente S.Seņkāne. Absolventu aptaujas Politikas zinātnes nodaļa vērtē kā ļoti būtisku faktoru sava darba novērtējumā un arī programmas pilnveidē. Protams, jāatzīst, ka šo datu savākšana nav tik vienkārša kā studentu, tāpēc mēs tās ļoti nopietni analizējam. Absolventi programmas docētāju kompetenci vērtē skalā no 8 – 9 ballēm. Ar saņemto studiju kvalitāti pilnībā apmierināti ir 53%, daļēji apmierināti ir 40%. Atbildot uz jautājumu par novērtējumu kopuma akadēmiskai Politikas zinātnes bakalaura programmai 93% aptaujāto atbildēja , ka vērtē “labi un teicami”. (Pielikumā materiāls no studentu un darba devēju anketām)

Tiek veiktas arī darba devēju aptaujāšanas. Šajās aptaujās parādījās, ka visai augsti tiek vērtētas absolventu akadēmiskās zināšanas un prasmes, skalā no 1 –10, mūsu absolventi saņem caurmērā vērtējumus no 8 –9.

Katru akadēmisko gadu programma sagatavo un iesniedz Latvijas Universitātes Akadēmiskajā departamentā Pašnovērtējuma ziņojumu, kurā tiek atspoguļota akadēmiskā gada darbība, kas būtiski ietekmē programmas kvalitātes novērtēšanu. Savukārt izmaiņas programmā, kuras notiek akadēmiskā gada laikā, tiek paziņotas un apspriestas Sociālo zinātņu fakultātes Domē. Par programmas kvalitātes uzturēšanu liecina arī tas, ka regulāri cenšamies atjaunot un pilnveidot studiju kursus Latvijas Universitātes Informatīvajā sistēmā (LUIS), kas gan jāatzīst reizēm nedaudz kavējas.

Studiju programmas metodiskā puse tiek apspriesta un pilnveidota sadarbībā ar visas Sociālo zinātņu fakultātes nodaļu docētājiem, Ekonomikas un Juridiskās fakultātes docētājiem, kā arī sadarbībā ar citu ārvalstu programmu pārstāvjiem kopīgās sēdēs un apspriedēs. Jāatzīmē, ka programmas apspriešanai tiek piesaistīti studenti.

8. PROGRAMMU STIPRO UN VĀJO PUŠU, ATTĪSTĪBAS IESPĒJU UN REALIZĀCIJAS GRŪTĪBU ANALĪZE

Stiprās puses programmām ir laba atpazīstamība Latvijas izglītības tirgū, un bakalaura studiju programma veiksmīgi konkurē ar līdzīgām programmām Rīgas Stradiņa Universitāte un Vidzemes Augstskola. Studiju programmas atbilst Politikas zinātnes kā zinātnes nozares attīstībai pasaulē, un to realizācijā arvien skaidrāk iezīmējas mērķtiecīgas tendences orientēties uz teorijām un praksi, kurā LU akadēmiskajiem spēkiem ir lielākas potenciālās iespējas censties iekļūt Eiropas izglītības tirgū. Studentus kopumā apmierina pasniedzēju darba kvalitāte un studiju saturs. Programma nodrošina augsta līmeņa akadēmiskās izglītības iegūšanu atbilstoši darba tirgus prasībām un Politikas zinātnes studiju programmas studenti ir pieprasīti darba tirgū un ir nodarbināti galvenokārt atbilstoši iegūtajam akadēmiskajam grādam, iespējas izvēlēties studiju formu – pilna laika vai nepilna laika studijas, akadēmiskā personāla augstais kvalifikācijas līmenis, nozares speciālistu iesaistīšana studiju procesā, iespējas izmantot bibliotēku fondus, tai skaitā, elektroniskā E-kursa formātā.

Vājās puses – no studentu viedokļa par relatīvu vājo pusi tiek uzskatīts nepietiekamais akadēmisko studiju papildinājums ar prakses apguvi. Nepietiekoši aktīva līdzdalība studentu zinātniski- pētnieciskā darba iemaņu apguvē Taču to nosaka programmas akadēmiskā daba. Studiju programmas sekmīgai attīstībai un konkurences spējām būtiski var traucēt nepietiekamas akadēmiskā personāla skaits, (ne)prasme iesaistīt doktorantus mācību procesā. Pietiekami intensīvai studiju programmas attīstībai traucē neadekvāti lielie atskaitījumi LU centralizētajos līdzekļos, kas nedod iespēju pārvarēt vienus no kritiskākajiem vājajiem aspektiem – nepietiekami izvērstu un sistematizētu pētniecības darbu un nepietiekami izvērstu starptautisko sadarbību.

Attīstības iespējas – saistās ar pāreju uz 3-gadīgu bakalaura studiju programmas veidošanu, kas nodrošinātu studentiem lielākas iespējas savu izglītību iegūt atbilstoši savām karjeras interesēm un papildināt to atbilstoši tirgus pieprasījuma. Programmas konkurences spēju nostiprināšanā un iespēju radīšanai iekļauties Eiropas izglītības tirgu, būtiski ir veidot sadarbību ar komunikācijas izglītības un pētniecības institūcijām. Studiju programmas realizācijā mērķtiecīgāk iesaistīt ārvalstu pasniedzējus. Akadēmiskajam personālam nodrošināt regulāru stažēšanos Latvijas un citu valstu augstskolās

Realizācijas grūtības var identificēt kā ārējās un iekšējās. No ārējām būtiskākās ir LR IZM realizētā augstākās izglītības politika, kas dubulti ir nelabvēlīga sociālo zinātņu programmām – valsts dotācijas lielums vienam studentam no visām programmām ir vismazākais un valsts dotēto studiju vietu skaits šīm programmām nepārtraukti tiek samazināts. Iekšējās grūtības pamatā arī saistās ar finansu problēmām, tas ir, atskaitījumi LU centralizētajos līdzekļos, kas neļauj pietiekami intensīvi investēt jaunu pasniedzēju sagatavošanā, doktorantūras attīstībā un pētniecības projektos, lai veidotu pētniecības platformas studentu darbam, kā arī līdz ar to studiju maksas pieaugums salīdzinājumā ar studējošo maksātspēju

Nobeigums: Politikas zinātnes studiju programmas attīstības perspektīvas un nākotnes uzdevumi.

Pamatojoties uz izglītības normatīvo aktu prasībām un studējošo vajadzību vērtējuma, pilnveidot programmas saturu gan studiju kursu ziņā, gan atsevišķo kursu tematu saskaņošanā, novēršot atsevišķu tēmu dublēšanos. Turpināt pilnveidot mācību procesā izmantojamās inovatīvās apmācības metodes, kā arī turpināt pilnveidot un izmantot mācību procesā E-kursus. Īpašu vērību veltīt studentu patstāvīgā darba stimulēšanai. Veicināt studentus izmantot starptautiskās apmaiņas iespējas, kā arī rosināt labāko studentu tālāko izglītību ar mērķi iesaistīt tos pasniedzēju darbā. Rast iespējas esošā akadēmiskā personāla regulārai kvalifikācijas paaugstināšanai, veicināt viņu studijas doktorantūrā, meklēt stažēšanās variantus ārvalstu augstskolās. Turpināt paaugstināt akadēmiskā personāla zinātniski – pētnieciskā darba kvalitāti, veicinot iesaistīšanos lietišķo un zinātnisko projektu izstrādē. Attīstīt uzsākto praksi par ikgadējas zinātniskās konferences rīkošanu, iesaistot tajās Latvijas un ārzemju sociālo zinātņu pārstāvjus un tādejādi nodrošinot pieredzes apmaiņu par veiktajiem pētījumiem un aktuālākajām problēmām.

Daina Bāra

Asoc.profesore

Programmas direktore

1. pielikums

Politikas zinātnes bakalaura studiju plāns

LU Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas saturs

(pēc specializācijām)

KURSA NOSAUKUMS

Kursa kredīts

Pārbaudes forma

A daļa (70 kredītpunkti)

Bakalaura darbs

10

Ievads studijās

2

Eksāmens

Ievads politikas zinātnē

4

Eksāmens

SPSS

2

Eksāmens

Ievads socioloģijā

2

Eksāmens

Ievads masu komunikācijā

4

Eksāmens

Tiesību pamati

4

Eksāmens

Politikas teorija

4

Eksāmens

Kvantitatīvās metodes

4

Eksāmens

Ievads salīdzināmā politikā

4

Eksāmens

Politisko ideju vēsture

4

Eksāmens

Ievads starptautiskajā politikā

4

Eksāmens

Latvijas politika (politiskā sistēma)

4

Eksāmens

Politikas analīze

4

Eksāmens

Ievads publiskajā administrācijā

4

Eksāmens

Reģionālā drošības politika

4

Eksāmens

Ekonomikas teorijas pamati

4

Eksāmens

Svešvaloda

2

Eksāmens

Kopā A daļā

70

B daļa

Specializācija: Starptautiskās attiecības

Diplomātijas vēsture

4

Eksāmens

Starptautisko tiesību un starptautiskās politikas attiecības

4

Eksāmens

Ārpolitikas analīze

4

Eksāmens

Diplomātiskais protokols

2

Eksāmens

Mazās valstis starptautiskajā politikā

2

Eksāmens

Aukstā kara ģenēze

2

Eksāmens

Starptautiskās attiecības pēc aukstā kara

2

Eksāmens

Starptautiskās organizācijas

4

Eksāmens

Mūsdienu pasaules globālās attīstības tendences

2

Eksāmens

Starptautiskā politekonomika

4

Eksāmens

Latvijas politikas aktuālās problēmas

4

Eksāmens

Reģiona politiskā vēsture

4

Eksāmens

ES tiesiskie pamati

4

Eksāmens

Mūsdienu ārpolitikas aktuālās problēmas

4

Eksāmens

Interešu grupas ES politikā

2

Eksāmens

Politisko sarunu stratēģija un taktika

2

Eksāmens

Starptautiskās sabiedriskās attiecības

2

Eksāmens

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

4

Eksāmens

Publiskā uzstāšanās

2

Eksāmens

Lobēšana

2

Eksāmens

ES vēsture un institūcijas

4

Eksāmens

Specializācija: Publiskā politika un pārvalde

Sociālā politika

4

Eksāmens

Vietējās pašvaldības

4

Eksāmens

Sabiedriskās attiecības

4

Eksāmens

Demokrātijas modeļi

4

Eksāmens

Administratīvo tiesību loma politiskajā procesā

2

Eksāmens

Zinātniskās metodes un rakstīšana

2

Eksāmens

Salīdzinošās administratīvās sistēmas

4

Eksāmens

Organizāciju teorija

2

Eksāmens

Interešu grupas un NVO

2

Eksāmens

Latvijas publiskā pārvalde

2

Eksāmens

Salīdzinošā ekonomiskā pārvaldība

4

Eksāmens

Starptautiskā politekonomika

4

Eksāmens

ES pārvaldes aspekti

2

Eksāmens

Publiskā sektora vadība

2

Eksāmens

Personāla vadība

2

Eksāmens

Publiskā uzstāšanās

2

Eksāmens

Modernās vadības metodes publiskā sektorā

2

Eksāmens

Projektu vadība

2

Eksāmens

ES vēsture un institūcijas

4

Eksāmens

Specializācija: Politikas teorija un salīdzināmā politika

Demokrātijas modeļi

4

Eksāmens

Vēlēšanu analīze

4

Eksāmens

Politiskā kultūra un līdzdalība

2

Eksāmens

Filozofijas pamati

2

Eksāmens

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

4

Eksāmens

Interešu grupas ES politikā

2

Eksāmens

Politiskā elite

2

Eksāmens

Sociālā stratifikācija un nevienlīdzība

2

Eksāmens

Politiskā ētika

2

Eksāmens

Reģiona politiskā vēsture

4

Eksāmens

Politiskās ideoloģijas

4

Eksāmens

Vietējās pašvaldības

4

Eksāmens

Aukstā kara ģenēze

2

Eksāmens

Latvijas politikas aktuālās problēmas

4

Eksāmens

Publiskā uzstāšanās

2

Eksāmens

Mūsdienu pasaules globālās attīstības tendences

2

Eksāmens

ES vēsture un institūcijas

4

Eksāmens

studiju plāns

Politikas zinātnes bakalaura studiju programma pilna laika apmācība

(6 semestri)

Kursa nosaukums

1. gads

2. gads

3. gads

Pārbaudes veids

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

5.s.

6.s.

1. Ievads studijās

2

Eksāmens

2. Ievads politikas zinātnē

4

Eksāmens

3. Kvantitatīvās metodes

4

Eksāmens

4. Ievads starptautiskajā politikā

4

Eksāmens

5. Ievads socioloģijā

2

Eksāmens

6. Ievads masu komunikācijā

4

Eksāmens

7. Politisko ideju vēsture

4

Eksāmens

8. SPSS

2

Eksāmens

9. Latvijas politika (politiskā sistēma)

4

Eksāmens

10. Tiesību pamati

4

Eksāmens

11.Ievads salīdzināmā politikā

4

Eksāmens

12. Svešvaloda

2

Eksāmens

13. Ekonomikas teorijas pamati

4

Eksāmens

14. Politikas teorija

4

Eksāmens

15. Ievads publiskajā administrācijā

4

Eksāmens

16. Reģionālā drošības politika

4

Eksāmens

17. Politikas analīze

4

Eksāmens

Bakalaura darbs

10

Aizstāvēšana

Kopā obligātajā daļā (A daļā)

t.sk. Vispārizglītojošie studiju kursi

Nozares teorētiskie pamatkursi

20

8

12

20

6

14

12

4

8

8

0

8

0

0

0

10

0

0

70

18

42

Kopā B daļā

t.sk. Nozares specializācijas kursi

0

0

0

0

4

4

10

10

16

16

10

10

40

40

Brīvās izvēles daļā (Cdaļā)

0

0

4

2

4

0

10

Kopā programmā

20

20

20

20

20

20

120

studiju plāns



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studiju programmas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studiju programmas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studiju programmas akreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studiju programmas akreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMS studiju programmas akreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studiju programmas akreditācijai, kura strādā pie studiju programmas un studiju procesa uzlabošanas ...
  5. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studiju programmas akreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  6. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Programmas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studiju programmas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studiju programmas realizēšanas ...

Другие похожие документы..