Главная > Документ


STUDENTI

Imatrikulācija politikas zinātnes bakalaura studiju programmā notiek atbilstoši LU Imatrikulācijas noteikumiem, konkursa kārtībā. Pamatstudijās konkurss visus gadus kā parasti ļoti augsts, īpaši uz budžeta vietām. Mazāks ir konkurss uz nepilna laika neklātienes studiju vietām

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas studentu skaits un absolventu skaits

gads

studentu skaits (uzņemti)

gads

absolventu skaits

2000./01.

79

2000.

83

2001./02

78 (PL) +38 (NLN) = 116

2001.

77

2002./03.

95 (PL) + 36 (NLN) = 131

2002.

83

2003./04.

89 (PL) + 41 (NLN) = 130

2003.

71

2004./05.

85 (PL) + 31 (NLN) = 116

2004.

81

2002.gada pavasara semestrī Politikas zinātnes nodaļa bakalaura programma pārņēma Rīgas Humanitārā institūta studentus - 153 pilna laika un 36 nepilna laika neklātienes.

Bakalaura studiju programmā tika praktizēts eseju konkurss, lai nodaļa izvērtētu reflektantu atbilstību studiju prasībām. Lai gan nodaļa uzskatīja, ka tas ir jāsaglabā, jo vidusskolas mācību programmā nav atbilstošu priekšmetu un galvenais eksāmeni, kas varētu dot adekvātu novērtējumu, tomēr no 2005./2006.akad.gada būs uzņemšana pēc centralizētajiem eksāmeniem.

Valsts budžeta vietu skaits tiek noteikts atbilstoši valsts dotācijas piešķīrumam un tā sadalījumam LU, maksimālais studentu skaits bakalaura studiju programmā par valsts līdzekļiem bija – 100, bet kopā bakalaura studiju programmā gadā vidēji studēja 500 studentu. Tuvākajos gados nav plānots palielināt studentu skaitu, jo nepietiekamā pasniedzēju skaita dēļ nav iespējams studijas realizēt paralēlās grupās un studentu skaita palielinājums vienā grupā varētu būtiski apdraudēt studentu pašrealizācijas iespējas semināros un iespējas konsultēties ar pasniedzējiem.

Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā notiek tikšanos un pārrunu ar programmas vadību un mācībspēkiem veidā, kā arī rīkojot studentu aptaujas un analizējot to rezultātus. Tomēr programmai būtu nepieciešami arī dziļāki tirgus pētījumi, kuriem arī augsto atskaitījumu dēļ LU nav pietiekamu resursu, bet LU kvalitātes vērtēšanā nesniedz ne metodisku, ne finansiālu atbalstu.

Nodaļa izvērtē gan fakultātes elektroniski veiktās kursu novērtēšanas aptaujas, kas studentiem tiek organizētas katra semestra pēdēja studiju nedēļā, gan arī atsevišķas aptaujas par studiju organizāciju, apmierinātību ar studiju saturu, vidi utt., tiek regulāri veiktas ekspertu intervijas ar profesionālās vides pārstāvjiem. Studiju programmu realizācijas metodes un kvalitāte tiek regulāri apspriesta nodaļas sēdēs.

Katru akadēmisko gadu pasniedzēji arī paši aptaujā savus kursa studentus. Kopumā studenti ir apmierināti ar studiju programmu. Pozitīvi tiek vērtēts tas, ka ir “visaptverošs ieskats politikas zinātnē”, “vispusīgi priekšmeti, zinoši pasniedzēji”, “izvēles iespējas”, “lekciju kursi, kuriem ir praktiska ievirze” un ka studiju programma “acīmredzami tā kļūst plašāka”. Kā trūkumus studenti min to, ka studiju slodze pirmajos kursos ir ļoti liela, “semināros un praktiskajās nodarbībās nav pietiekami mazas grupas”, “trūkst grāmatu” , “nav vienādas prasības”, daļa studentu norādījuši, ka vairāk būtu nepieciešama praktiska ievirze. Studenti norāda, ka vairāk “vajadzētu diskusiju”, fakultāte varētu “garantēt prakses laiku un vietu”, vairāk vajadzētu “stāstīt par realitāti, kas Latvijā ne vienmēr ir tāda, kā raksta grāmatās”, vairāk diskusijas ar praktiķiem – politiķiem.

Kopumā aptauja uzrādīja iepriekšējos gados vērotās tendences – studentu pieprasījumu pēc individualizētākas studiju sistēmas, lielākas praktisko zināšanu ieguves iespējas. Lai novērstu šos trūkums izšķirošais nosacījums ir finansu resursi, jo valsts piešķirtais finansējums nav pietiekams.

Pozitīvi, ka studenti aktīvāk sākuši interesēties par kursu novērtējumu rezultātiem un arī aktīvāk piedalās aptaujās, tomēr ne vienmēr elektroniskajā kursu novērtējumā dalībnieku skaits ir pietiekams, lai datus varētu uzskatīt par pietiekami reprezentatīviem, lai šos datus varētu izmantot darba samaksas noteikšanā utt.

Ar iegūtajiem aptauju rezultātiem tiek iepazīstināti mācībspēki. Tāpat tie tiek izmantoti, lai izvērtētu kursu lomu un vietu programmā.

Tāpat kā iepriekšējos gadus par problēmu izvēršas parādība, ka studenti nespēj studiju programmu realizēt atbilstoši pilna laika klātienes studiju darba plānojumam, jo gandrīz visi strādā un līdz ar to nevar veltīt pietiekami daudz laika studijām.

Sociālo zinātņu fakultātes izveidošana un telpu remonts ir uzlabojuši studiju apstākļus, kā arī sekmējuši studentu piederības sajūtas veidošanos savai fakultātei. Studentu pārstāvji piedalās arī nodaļas darbā. Konsultācijas programmas studentiem par studiju programmas realizāciju nodrošina studiju padomnieks un programmas direktors, kas gan tiekas ar studiju kursu grupām, gan arī konsultē individuāli. Ļoti daudz problēmu studentiem saistās ar nespēju atbilstoši LU noteikumiem samaksāt studiju maksu. Pēdējā gada laikā studenti ir visai neapmierināti ar LUIS sistēmas darbību un to, ka LUIS kursu katalogā nav pilnīgu kursa aprakstu (kas izskaidrojams ar to, ka kursa pieteikuma veidlapas neatbilst reālajam studiju procesam, jo tajos nav paredzēta vieta, piemēram, kalendārajam kursa realizācijas plānam, pārbaudījumu darbu raksturojumiem, semināru plāniem utt.).

Studiju procesam būtisku atbalstu sniedz Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas attīstība. Pēdējo gadu laikā būtiski ir papildināts bibliotēkas fonds, un studenti ir nodrošināti ar literatūru specialitātē un svarīgākajiem komunikācijas zinātnes žurnāliem. Tomēr bakalaura studenti par trūkumu min to, ka bibliotēkā daudzas grāmatas ir tikai dažos eksemplāros.

  1. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS UN ADMINISTRATĪVAIS PERSONĀLS

2004./2005. akadēmiskajā gadā Politikas zinātnes nodaļas akadēmiskā personāla sastāvā (pamatdarbā) ir 10 docētāji un 3 administratīvā personāla darbinieki. Bakalaura studiju programmas pamatkursus lasa pasniedzēji ar doktora (7) grādu, no tiem divi (2) ir profesori, (3)asociētie profesori un docenti (2). Lai nodrošinātu pilnvērtīgu programmas īstenošanu, tiek piesaistīti speciālisti (kopējais saraksta seko).

Programmā ir iesaistītie arī pasniedzēji uz līgumu pamata un lektori no Eirofakultātes. Bakalaura studiju programmas realizācijā visu pārrakreditācijas tika un tiks iesaistīti arī Eirofakultātes docētāji. Studiju programmu nodrošināšanā svarīga loma ir sadarbībai ar politikas zinātne profila programmām un atsevišķiem augsti kvalificētiem docētājiem ārpus Latvijas. Katru gadu tiek iesaistīti arī Fulbraita stipendiāti no ASV, atskaites periodā tika docēts kurs “Publiskā sektora personāla vadība”, kā arī Socrates programmas docētāji no Oslo (Norvēģija) universitātes un Upsalas (Zviedrija) universitātes. Lielu atbalstu un ieguldījumu bakalaura studiju programmas realizācijā sniedz Politikas zinātnes nodaļas doktorandi, kuri ir iesaistīti programmas realizācijā.

Studiju procesu nodrošina

Līga Andersone, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Diplomātiskais protokols

Daunis Auers, Ph.D.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzējs

Svešvaloda (politikas terminoloģija)

ES vēsture un institūcijas

Zinātniskās metodes un rakstīšana

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

Daira Barānova, M.oec.

Ekonomikas teorijas katedras lektore

Ekonomikas teorijas pamati

Daina Bāra, Dr.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas asoc.profesore

Ievads studijās

Latvijas politika (politiskā sistēma)

Latvijas politikas aktuālās problēmas

Reģiona politiskā vēsture

Starptautiskās sabiedriskās attiecības

Pārejas periods un demokratizācijas konsolidācija Austrumeiropā

Sabiedriskās attiecības

Inta Brikše,Dr.paed.

Komunikācijas nodaļas asoc.profesore

Ievads masu komunikācijā

Kārlis Daukšts, Dr.hist.

Politikas zinātnes nodaļas docents

Diplomātijas vēsture

Aukstā kara ģenēze

Elīna Egle, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Lobēšana

Juris Gromovs, M.iur.,dr.cand.iur.

Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras pasniedzējs

Tiesību pamati

ES tiesiskie pamati

Administratīvo tiesību loma politiskajā procesā

Ivars Ijabs,M.sc.phil.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzējs

Filozofijas pamati

Politiskā ētika

Politiskās ideoloģijas

Jānis Ikstens, Dr.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas docents

Ievads politikas zinātnē

Valts Kalniņš, Dr.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas docents

Politikas teorija

Marika Laizāne-Jurkāne, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Starptautiskās organizācijas

Politisko sarunu stratēģija un taktika

Ramona Petrika, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas lektore

Mazās valstis starptautiskajā politikā

Mūsdienu pasaules globālās attīstības tendences

Feliciana Rajevska, Dr.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas as.profesore

Publiskās politikas un procesa pamati

Sociālā politika

Iveta Reinholde, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Publiskā administrācija

Organizāciju teorija

Publiskā sektora vadība

Personāla vadība

Modernās vadības metodes publiskā sektorā

Projektu vadība

Mihails Rodins, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas lektors

Ievads salīdzināmā politikā

Politiskā elite

Sociālā stratifikācija un nevienlīdzība

Toms Rostoks, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas lektors

Starptautiskās attiecības pēc aukstā kara

Politiskā kultūra un līdzdalība

Juris Rozenvalds,Dr.phil.

Politikas zinātnes nodaļas profesors

Demokrātijas modeļi

Politisko ideju vēsture

Andris Runcis, Dr.sc.soc.

Politikas zinātnes nodaļas asoc.profesors

Sociālo pētījumu metodes

Intrešu grupas ES politikā

Vēlēšanu analīze

Žaneta Ozoliņa, Dr.paed.

Politikas zinātnes nodaļas profesore

Ievads starptautiskajā politikā

Reģionālā drošības politika

Mūsdienu ārpolitikas aktuālās problēmas

Publiskā uzstāšanās

Silva Seņkāne, Dr.soc.

Komunikācijas nodaļas docente

Elektroniskie resursi

Andris Sprūds, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzējs

Ārpolitikas analīze

Inga Ulnicāne, M.sc.pol.

Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēja

Starptautiskā politekonomika

Salīdzinošās administratīvās sistēmas

Interešu grupas un NVO

Latvijas publiskā pārvalde

Salīdzinošā ekonomiskā pārvaldība

ES pārvaldes aspekti

Inga Vilka, Dr.oec.

Ekonomikas un vadības fakultātes, Publiskās pārvaldes katedras docente

Vietējās pašvaldības

Ineta Ziemele, Ph.D.

Politikas zinātnes nodaļas profesore

Starptautisko tiesību un starptautiskās politikas attiecības

Aija Zobena, Dr.soc.

Socioloģijas nodaļas docente

Ievads socioloģijā

Politikas zinātnes nodaļas mācībspēki atzīst, ka galvenās problēmas, kas kavē lekciju darba un radošās izaugsmes kvalitāti, ir: 1) lielā nodarbību slodze, 2) nepietiekamie finansu resursi un iespējas iegādāties jaunāko zinātnisko literatūru, 3) laika trūkums, kas līdzās pedagoģiskajam darbam neļauj pietiekami sekmīgi veikt zinātnisko darbu.

Ar nodaļas docētāju zinātniskajām aktivitātēm var iepazīties pievienotajos dzīves un darba aprakstos un iepriekšējo akreditāciju materiālos. Īpaši jāuzsver, ka nodaļas docētāji pēdējo gadu laikā ir kļuvuši aktīvāki nacionālo un starptautisko konferenču organizētāji, kas atšķiras no iepriekšējā perioda, ka mēs bijā tikai dalībnieki, bet ne organizētāji. Līdz ar to ir pieaugušas iespējās arī publicēt savus pētījumus. (Skat. pielikumā) Protams, ka vēl daudz jādomā par jaunu zinātnisko un mācību literatūras sagatavošanu un izdošanu.

Visi jautājumi, kas saistīti ar programmas attīstību, pilnveidi un jaunu mācībspēku izvēli tiek risināti koleģiālās diskusijās un nodaļas sēdēs.

  1. FINANSĒŠANAS AVOTI, MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS NODROŠINĀJUMS

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmu finansē:

  1. valsts budžeta dotācija;

  2. juridisko un fizisko personu līdzekļi studiju apmaksai.

Politikas studiju nodaļas tiešā rīcībā ir sešas biroja telpas pasniedzējiem un semināru telpa, kā arī telpa metodiķei. Kopumā SZF politika ir orientēta uz studiju resursu integrāciju, lai nodrošinātu optimālu to izmantojumu. Infrastruktūras nodrošinājums programmu realizācijai ir pietiekams. Sociālo zinātņu fakultātes auditorijas ir izremontētas un apgādātas ar darbam ērtiem galdiem, krēsliem, tāfelēm un prezentācijas tehniku. Tas rada programmas studentiem un mācībspēkiem labus darba apstākļus.

Sociālo zinātņu fakultātēs bibliotēkā ir 30 000 grāmatu, akadēmisko žurnālu un preses izdevumi. Šajā mācību gadā bibliotēka iepirka grāmatas sociālajās zinātnēs par 30 000 Ls. Bibliotēka tiek strauji papildināta ar jaunāko akadēmisko literatūru sociālajās un humanitārajās zinātnēs. Bibliotēkas fonda komplektēšanā tiek ievērotas maģistra studiju programmas studentu zinātniskās intereses, pasūtot maģistra darbu izstrādei nepieciešamo teorētisko un metodoloģisko literatūru, jaunākos pētījumos nozarē. Bibliotēkā grāmatu un periodikas fondi ir atklāti pieejami, lasītavā ir septiņi datori, kas pieslēgti internetam.

Diemžēl ir vēl dažas problēmas, jo studentu nodrošinājumu ar studiju literatūru traucē tas, kas grāmatu pasūtīšana un apstrāde LU ir ilgstošs process, bieži rodas situācijas, ka pasniedzēji nevar studentiem likt izmantot literatūru, jo tā vēl nav nonākusi SZF lasītavā, kaut arī pasūtīta 6-3 mēnešus pirms semestra sākuma. Kā atzīmē studenti savās novērtējuma aptauju anketās, tad joprojām pietrūkst grāmatu eksemplāru skaits, ko cenšamies nodrošināt ar kopēto materiālu, bet trūkums ir izjūtams.

Studentu rīcībā ir 175 datori, kas pieejami no 9 līdz 20 individuālajam darbam, izņemot tos laikus, kad klasēs plānotas nodarbības. Vēl 7 datori ir izvietoti bibliotēkā, un tie ir paredzēti informācijas meklēšanai. Bibliotēkā nodrošinātas arī pieslēguma iespējas klēpja datoru lietošanai. No 2003./2004.ak.g. iezīmējās problēma – bibliotēkas lielas noslogojums, kas acīmredzami rāda nepieciešamību iekārtot studentiem vēl citas darba telpas.

Kopēšanas iespējas studentiem ir nodrošinātas bibliotēkā, studenti iegādājas kopēšanas karti un paši izgatavo sev nepieciešamās kopijas.

6. ĀRĒJIE SAKARI

Politikas zinātnes nodaļas uztur sakarus ar darba devējiem un bijušajiem studentiem.. Viņi tiek iesaistīti nodaļas realizēto programmu darbā, sadarbība norisinās kopīgās konferencēs, dažādu komisiju darbā, kopējos projektos, bakalaura darbu izstrādē un recenzēšanā. Īpaši laba sadarbība ir ar valsts institūcijām, kurās strādā mūsu absolventi, piemēram, LR Ārlietu ministriju, LR Aizsardzības ministriju, kuras daudz mūsu beidzējus iesaistījušas darbā starptautiskās institūcijās.

Ārējā sadarbība programmas un zinātnisko projektu realizācijā tiek veikta ar Uppsalas universitāti (Zviedrija), Tartu Universitāti (Igaunija), Tallinas Sociālo zinātņu institūtu (Igaunija), Oslo universitāti un Oslo universitātes koledžu (Norvēģija), u.c.

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas studenti ir studējuši arī ārzemēs – Dānijas starptautiskajās institūtā Kopenhāgenā (līdz no 1999. līdz 2004.gadam tur studēja 12 studenti),Upssalas universitātē, Gēteborgas universitātē (Zviedrija), Turku universitātē (Somija), un Humboldta Universitātē (Berlīne), Maincas universitātē.(Vācija). 2004. gada pirmajā pusē uzsākta intensīva darbība un ir noslēgti vairāki Socrates līgumi (skat.iepriekš)

Kopumā Politikas zinātnes nodaļas ārējā sadarbība vērtējam apmierinoši, tās attīstības iespējas vēl nav izsmeltas, jo sevišķi – orientējoties uz studiju piedāvājumu ārzemju studentiem LU.

Politikas zinātnes bakalaura programmas A daļas kursu salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām

Salīdzinājums ar profesionālo programmu ViA, un RSU Eiropas studiju fakultātē īstenoto akadēmisko programmu. Salīdzinājumu apgrūtina tas, ka RSU politikas zinātnes programmā nav izdalītas A, B un C daļas. Mūsu programmā daudzi kursi sakarā ar pāreju uz trīsgagadīgo apmācības ciklu ir ieplānoti B daļā, lai nodrošinātu specializāciju un LU ir centusies veidot kompaktu programmu, atbilstoši studiju periodam un arī saskaņojot ar maģistratūras programmu.

LU Politikas zinātnes programmai 120 kr/p

Vidzemes augstskola

Programmai 160 kr/p.

Rīgas Stradiņa univer.

Programmai 160 kr/p

Ievads studijās

Ievads studijās un specialitātē

Ievads politikas zinātnē

Ievads politikas teorijā

Ievads politikas teorijā

Politikas teorija

Mūsdienu politikas teorijas

Mūsdienu politikas teorijas

Politisko ideju vēsture

Ievads demokrātijas teorijā

Kvantitatīvās metodes

Politikas metodes

Politisko pētījumu metodes

Politiskā elite

Datorzinības

Informātika

Ievads salīdzināmā politikā

Ievads salīdzinošajā politikā

Ievads salīdzinošajā politikā

Latvijas politika (politiskā sistēma)

Latvijas politiskā vēsture

Latvijas politiskā vēsture

Latvijas politikas aspekti

Aktuālās Latvijas politikas problēmas

Ievads starptautiskajā politikā

Ievads starptautiskajās attiecībās

Ievads starptautiskajās attiecībās

Reģionālā drošības politika

Publiskā administrācija

Sabiedrības pārvalde

Valsts pārvaldes pamati

B daļa

Organizāciju teorija

B daļa

Valsts pārvalde un pašvaldības

Valsts pārvaldes tiesiskie aspekti

Politikas analīze

Politikas analīze I, II

Politikas analīze

SPSS

Pētījumu metodoloģija

Tiesību pamati

Tiesību pamati

Vispārīgā tiesību teorija

Ievads masu komunikācijā

Ekonomikas teorijas pamati

Makroekonomika

Mikroekonomika

Ievads socioloģijā

Socioloģija

Svešvaloda

Angļu valoda

Angļu valoda

B daļa

Sociālā politika

Bakalaura darbs

Bakalaura darbs

B daļa un M.A.

Eiropas politiskās sistēmas

Eiropas politiskā vēsture

Mūsdienu RE politiskās problēmas

Sociālā psiholoģija politikā

Vēlētāju uzvedība

Latviešu valoda

Politiskās partijas

Demokratizācija

Politiskās ideoloģijas

Ievads politiskajā ekonomikā

Uzvedības kultūra

ES: politika, ekonomika un likumi

Totalitārie režīmi Eiropā

Etnopolitika

Zinātniskā darba metodoloģija un metodes

Dzimte un politika



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studiju programmas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studiju programmas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studiju programmas akreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studiju programmas akreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMS studiju programmas akreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studiju programmas akreditācijai, kura strādā pie studiju programmas un studiju procesa uzlabošanas ...
  5. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studiju programmas akreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  6. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Programmas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studiju programmas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studiju programmas realizēšanas ...

Другие похожие документы..