textarchive.ru

Главная > Документ


Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes
novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19,

Rīga, LV-1586, Latvija

Tālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums

Fizikas maģistra studiju programma

Studiju programmas kods

45440

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijās 80 kredītpunktu apjomā

Prasības, sākot studiju programmas

apguvi

Bakalaura grāds, otrā līmeņa profesionālā augstākā vai augstākā izglītība fizikā, matemātikā, datorzinātnēs; bakalaura grāds, otrā līmeņa profesionālā augstākā vai augstākā izglītība dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs

Iegūstamais grāds

Dabaszinātņu maģistrs fizikā

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

LU Fizikas un matemātikas fakultāte Fizikas nodaļa

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Doc. S.Lācis

studiju programmas direktors

LU Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns

Paraksts

Prof. M.Auziņš

Dabaszinātņu maģistra fizikāstudiju programmas direktors

Paraksts

Doc. S.Lācis

1.Saturs

1. Saturs 2

2. Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu. 4

3. Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija. 5

4. Studiju programmas akreditācijas lapas kopija 7

5. Vienošanās starp LU un DU 8

6. Titullapa 9

7. Studiju programmas anotācija 10

8. Programmas vispārējais raksturojums. 11

8.1. Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti. 11

8.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa: 12

8.3. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa Latvijas un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu studiju programmām. 13

8.4. Studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas laika periodā kopš iepriekšējās akreditācijas. 14

8.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums (programmas finansiālā bilance, plānotais optimālais studentu skaits programmā). 16

8.6. Imatrikulācijas nosacījumi. 17

1) Iepriekšējā izglītība: bakalaura grāds, otrā līmeņa profesionālā augstākā vai augstākā izglītība fizikā, matemātikā, datorzinātnēs; 17

Pārbaudījums: diplomu konkurss (vērā tiek ņemta vidējā svērtā atzīme, bakalaura darba vērtējums); 17

Paātrināti var reģistrēties: 2006. gada LU Fizikas bakalaura studiju programmas absolventi, kuriem bakalaura darba vērtējums ir 10 (izcili) vai 9 (teicami). 17

2) Iepriekšējā izglītība: bakalaura grāds, otrā līmeņa profesionālā augstākā vai augstākā izglītība dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs, tai skaitā iegūti vismaz 5 kredītpunkti fizikas kursos un 4 kredītpunkti matemātikas kursos 17

Pārbaudījums: iestājpārbaudījums. 17

8.7. Studiju programmas praktiskā realizācija 17

8.8. Vērtēšanas sistēma. Pārbaudījumi un to formas. Testi, kontroldarbi, esejas, referāti u.c. un to īpatsvars kopējā pārbaudījumu vērtējumā. 18

8.9. Studējošie: 19

8.9.1) Studējošo skaits. 19

8.9.2) studējošo un absolventu aptauju analīze. 20

8.9.3) studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā. 21

8.10. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls: 22

8.10.1) Akadēmiskā personāla sastāvs : 22

8.10.2) Studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība; 22

8.10.3) Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība. 22

8.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā. 23

8.12. Struktūrvienību (katedru, nodaļu, laboratoriju, institūtu u.c.) uzskaitījums, norādot to uzdevumus konkrētās programmas īstenošanā. 23

8.13. Ārējie sakari: 24

8.13.1) sadarbība ar darba devējiem 24

8.13.2) sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs; 24

8.13.3) akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs, norādot valsti 25

8.13.4) ārvalstu vieslektoru skaits programmā (norādot valsti) 25

8.13.5) studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros, norādot programmu un valsti 26

8.13.6) ārvalstu studējošo skaits programmā, norādot studiju ilgumu, valsti. 26

8.14. Studiju programmas attīstības plāns (akadēmiskās darbības, finansējuma un infrastruktūras, personāla attīstība). 26

8.14.1) Akadēmiskās darbības: 26

8.14.2) Finansējuma un infrastruktūras attīstība: 28

8.14.3) Personāla attīstība: 28

8.15. Studiju programmas SVID analīze. 29

9. Studiju programmas izmaksu aprēķins 30

10. Studiju plāns 32

10.1. Fizikas studiju plāns „3+2” 32

10.2. Fizikas studiju plāns „4+2” 35

11. Pielikumi 38

11.1. Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti 38

11.2. Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem: 189

11.3. Mācībspēku CV 191

11.4. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli, anketu paraugi. 275

11.4.1) Studiju kursu aptaujas anketa 275

11.4.2) Maģistra studiju programmas aptaujas rezultāti 2007.g. 276

11.5. Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētajos projektos 2 vai 6 gadu atskaites periodā. 277

11.6. Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra atskaites periodā. 287

11.7. Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 315

11.7.1) bibliotēkas resursi; 315

11.7.2) datorklases un to resursi; 315

11.7.3) mācību laboratorijas u.c. 315

11.8. Metodiskie norādījumi, kā izstrādāt bakalaura darbu/maģistra darbu/diplomdarbu u.c. 317

11.9. Viena Latvijas un trīs ES valstu studiju programmas (studiju plāni), ar kurām veikta salīdzināšana 333

11.9.1) Daugavpils universitāte, fizikas maģistra programmas ECTS sadalījums 333

11.9.2) Strasbūras universitāte, fizikas maģistra (matemātiskā modelēšana) ECTS sadalījums 337

11.9.3) Stokholmas universitāte, fizikas maģistra ECTS sadalījums 340

11.9.4) Bohumas universitāte, fizikas maģistra ECTS sadalījums 341

342

11.9.5) Labākās 123 Eiropas universitātes 2005.gadā SJTUR vērtēšanas shēmā. 342

11.10. Divas atsauksmes no savās valstīs atzītām Latvijas vai ārvalstu augstskolām, kuras realizē līdzīgas studiju programmas. 345

11.11. Vismaz divas atsauksmes no profesionālajām organizācijām 347

11.12. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām. 349

376

2.Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu.

3.Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija.

4.Studiju programmas akreditācijas lapas kopija

5.Vienošanās starp LU un DU

(līgums ar citu akreditētu izglītības iestādi par studentu pārņemšanu)

6.Titullapa

7.Studiju programmas anotācija

Fizikas maģistra akadēmisko studiju programma (studiju programmas kods 45 440) ir izstrādāta un tiek realizētas Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Tā piedāvā iegūt augstāko akadēmisko maģistra izglītību fizikā kā vienā no fundamentālo dabaszinātņu jomām. Pilna laika klātienes studijās dabaszinātņu maģistra grādu fizikā iegūst, absolvējot 2 gadu (4 semestru) studiju programmu un iegūstot 80 kredītpunktus (120 ECTS), tajā skaitā sagatavojot un aizstāvot maģistra darbu.

Fizikas maģistra studiju obligāto jeb A daļu (58 kredītpunkti) veido trīs moduļi, kā arī maģistra darbs (20 kr.p.):

  • Teorētiskās fizikas modulis (16 kr.p.), kura ietvaros studenti gūst sistemātiskas zināšanas par fizikas teorētiskajiem pamatiem, balstītas uz augstākās matemātikas aparātu.

  • Fizikas laboratorijas modulis (12 kr.p.) aptver trīs laboratoriju kursus. Laboratorijas darbu ietvaros tiek apgūtas mērīšanas metodes un rezultātu apstrāde strādājot ar modernām iekārtām darbus, kas ir cieši saistīti ar Latvijai tuvākajos gados perspektīvu fizikas tematiku.

  • Augstākās matemātikas modulis (10 kr.p.) nodrošina fizikas maģistram nepieciešamās matemātikas papildzināšanas, lai apgūtu teorētiskās fizikas moduli un B-daļas fizikas kursus.

Studiju programmas obligātās izvēles B daļu (22 kredītpunkti) pamatu veido seši moduļi: Atomu, molekulu un optiskās fizikas modulis, Funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju modulis, Nepārtrauktas vides fizikas modulis, Teorētiskās fizikas izvēles kursu modulis, LU pedagoģijas kursu modulis, Fizikas didaktika modulis. Kā papildus moduļi ir iekļauti divi moduļi: Semināru modulis un Izvēles kursu modulis. Papildus moduļi ļauj dinamiski mainīt izvēles kursu saturu konkrētā studiju semestrī, taču tie neveido regulāro (ikgadējo) kursu izvēli.

Fizikas maģistra studiju programma ir pieskaņota 3 gadīgai fizikas bakalaura studiju programmai atsevišķi paredzot studiju plānu pieskaņošanu studentiem, kas beiguši 4 gadīgo fizikas bakalauru.

Programma paredz teorētiskās un eksperimentālās fizikas, kā arī fizikas didaktikas maģistra līmeņa kursu apguvi, programma orientēta uz pasaulē un Latvijā perspektīviem fundamentālās zinātnes un analītiskajiem inženierfizikas virzieniem, kurus šobrīd pārstāv Latvijas Universitāte un ar to asociētie zinātniskās un lietišķās pētniecības centri. Programma piedāvā iespējami pilnu studiju izvēli Latvijas fizikas zinātnei un tautsaimniecībai konkurētspējīgā līmenī apgūstamās tradicionālajos (cietvielu fizika, optika un spektroskopija, elektronika u.c.) un arī LU relatīvi jaunajos (siltumfizika, hidrodinamika, lāzeru tehnoloģijas u.c.) virzienos. Sekmīgi apgūta programma, veicot specializāciju fizikas didaktikā, ir priekšnoteikums fizikas skolotāja kvalifikācijas iegūšanai pēc prakses skolā, kura fizikas maģistra programmā neietilpst.

Programmai ir orientācija uz Latvijai tuvākā vai tālākā nākotnē prognozējamām zinātniskajām un tautsaimniecības attīstības perspektīvām, galvenokārt intelektuāli ietilpīgās nozarēs, kurām ir nepieciešama plaša profila izglītotas personības, kuras orientējas modernajās dabaszinātņu tehnoloģijās.

8.Programmas vispārējais raksturojums.

8.1.Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti.

Fizikas maģistra programmas mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par fizikas kā nozares (arī par konkrētas fizikas apakšnozares, kas saistīta ar izvēlēto šaurākās specializāciju, ko nodrošina izvēles kursi) saturu, metodoloģiju, attīstības virzieniem un lietošanas iespējām. Izvēles (specializācijas) kursi nodrošina speciālās teorētiskās un empīriskās zināšanas atbilstošajā fizikas apakšnozarē. Studentu zināšanu līmenis tiek paaugstināts pakāpeniski, apgūstot mācību kursus noteiktā secībā. Fizikas maģistra studiju programmā aplūko gan vispārīgu, gan specializētu modernās fizikas tēmu apguvi, attīstot pētnieciskās, eksperimentālās, modelēšanas un citas vispārīgās iemaņas un prasmes.

Fizikas maģistra studijas paredzētas studentiem, kas nākotnē plāno pievērsties pētniecības darbam (industrijā vai akadēmiskās iestādēs, turpinot studijas doktorantūrā), kā arī studentiem, kas vēlas iegūt padziļinātu fizikā bāzētu izglītību, kas nodrošinātu viņu daudzpusīgu konkurētspēju darba tirgū, īpaši tajās darba tirgus nišās, kas saistītas ar zinātņietilpīgu tehnoloģiju attīstību. Fizikas 2-gadīgā maģistra programma tās izveides gaitā ir pieskaņota 3-gadīgai fizikas bakalaura programmai.

Fizikas maģistra studiju uzdevumi ir formulēti saskaņā ar izvirzīto mērķi un maģistra programmas prasībām:

  • nodrošināt studentiem mūsdienīgas zināšanas un prasmes kādā no fizikas apakšnozarēm: cietvielu fizika un materiālzinātne, astronomija un astrofizika, lāzeru fizika, tehnika un spektroskopija, teorētiskā fizika, ķīmiskā fizika, fizikas didaktika, fizikālā okeanogrāfija un piekrastes pētniecība, cieta ķermeņa mehānika, nepārtrauktas vides fizika, biomedicīniskā optika, fizikas un tehnoloģijas līdzsvarotai attīstībai;

  • nodrošināt zinātniskos pētījumu veikšanu kvalificēta akadēmiskā personāla vadībā, iegūtos rezultātus kopā ar to analīzi apkopot maģistra darbā;

  • attīstīt studentiem pētnieciskās iemaņas, ieskaitot informācijas meklēšanas iemaņas (grāmatās, zinātniskās publikācijās, komunikācijā ar citiem zinātniekiem) un komunikācijas iemaņas, spēja prezentēt iegūtos rezultātus;

  • attīstīt studentos iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas lai formulētu un atrisinātu fizikālas problēmas, pielietojot nepieciešamo matemātisko aparātu;

  • apmācīt studentus analizēt fizikas nozarē notiekošos procesus un izvēlēties piemērotas pētniecības metodes, studentiem jāiemācās fizikālo procesu kopumā izdalīt galveno, nošķirot nebūtiskos faktorus un piemērot nepieciešamos tuvinājumus. Šai nolūkā studentiem jāprot plānot eksperimentālos vai teorētiskos pētījumus;

  • sniegt nepieciešamās zināšanas par moderno IT programmatūras pakešu lietošanu fizikālos pētījumos;

  • iepazīstināt studentus ar modernajām fizikas mērījumu metodēm un tām atbilstošajiem mērinstrumentiem.

Sekmīgu maģistra studiju rezultātā students demonstrē:

  • spēju analizēt fizikas nozarē notiekošos procesus un atbilstoši risināmo teorētisko vai empīrisko problēmu dabai izvēlēties piemērotas pētniecības metodes, nepieciešamības gadījumā veicot adekvātus tuvinājumus;

  • padziļinātas zināšanas fizikas fundamentālo likumu jomā un prasmi šīs zināšanas kompetenti pielietot dažādām fizikas apakšnozarēm, kopumā šīs zināšanas un prasmes atbilst fizikas maģistra grādam un tai pašā laikā ir nepieciešamais līmenis (priekšnoteikums) lai students varētu turpināt izglītību fizikas doktorantūras studijās.

  • spēju efektīvi lietot atbilstošās IT programmatūras paketes datu iegūšanai un analīzei;

  • orientēšanos modernajās fizikas mērījumu metodēs un tām atbilstošajos mērinstrumentos; spēju kritiski novērtēt iegūto rezultātu ticamības līmeni un salīdzināt tos ar citiem pieejamajiem analoģiskiem rezultātiem (teorētiski paredzētiem, citu autoru publicētiem, utt.).

  • prasmi izklāstīt savu pētījumu rezultātus, kura tiek demonstrēta maģistra darba aizstāvēšanā;

  • individuālās iemaņas darbam gan ar mācību literatūru, gan zinātniskām publikācijām, zinātniskās komunikācijas spējas, prasmju kopumu, kas nepieciešams zinātniskās publikācijas noformēšanai;

  • izpratni par innovatīvas darbības pamatprincipiem un iespējām zināšanas komercializēt noteiktā fizikas apakšnozarē;

  • spēju veikt teorētiskos un/vai lietišķos pētījumus dažādās fizikas apakšnozarēs, ar kurām saistīta studenta specializācija izvēles kursos;

8.2.Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa:

1) programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam – darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību programmas absolventiem, darba devēju aptaujas rezultāti;

Fizikas maģistra programma ir izstrādāta, tās pamatā liekot orientāciju uz zinātnes un tehnoloģiju attīstību Latvijā tuvākajos gados, ņemot vērā tautsaimniecības intereses. Īpaša vērība programmas izstrādē veltīta intelektuāli ietilpīgo nozaru nozīmes tautsaimniecībā pieaugumam un valsts orientācijai uz zināšanām balstītu ekonomiku. Pēdējā laikā vērojama strauja zinātniskās infrastruktūras atjaunināšana un attīstība, kas diktē nepieciešamību pēc atbilstoši sagatavotiem speciālistiem. Ņemot vērā šīs tendences, Fizikas nodaļā jaunu kursu izstrādē tiek ņemti vērā zinātnisko institūtu ieteikumi (LU Cietvielu Fizikas institūts, LU Fizikas institūts, LU Polimēru mehānikas institūts, LU Atomfizikas un Spektroskopijas institūts, LU Ķīmiskās fizikas institūts), tādā veidā nodrošinot arī potenciālo darba devēju interešu ievērošanu.

2) studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības standartam;

Tabulā 1. redzami kvantitatīvie rādītāji, kas apliecina, ka tiek ievērti Ministru Kabineta Noteikumi Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības valsts standartu” (Rīgā 2002.gada 3.janvārī, prot. Nr. 1, 4.§) un LU Senāta apstiprinātais (lēmums Nr. 236 no 29.03.2004.) studiju programmu nolikums. Tabulu 1. aizpildot, izmantots fizikas maģistra studiju plāns (4.nodaļa - ).

Tabula 1. Fizikas maģistra studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam.

NPK

Prasība

Norma-tīvais akts

Izpilde

1.

Maģistra studiju programmas apjoms 80 krp., no kuriem ne mazāk kā 20 krp. ir maģistra darbs

MK Nr.2

Maģistra studiju programmas apjoms 80 krp., no kuriem 20 krp. ir maģistra darbs

2

Maģistra studiju programmas obligātajā saturā ietver attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēti (ne mazāk kā 30 kre­dītpunktu) un teorētisko atziņu aprobāciju zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunktu).

MK Nr.2

Obligātā A daļa un viens pilnībā apgūstams obligātās izvēles B daļas modulis nodrošina nepieciešamos 30+15 krp.

8.3.Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa Latvijas un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu studiju programmām.

Studiju programma salīdzināta Daugavpils Universitātes Fizikas maģistra programmu, kas ir vienīgā līdzīgā Latvijas studiju programma, kā arī ar 3 Eiropas Savienības universitātēm: Bohumas, Strasbūras un Skokholmas universitātes. Šo universitāšu pozīcijas Shanghai Jiao Tong University Ranking (SJTUR) shēmā (Top 100 European Universities)

(http://ed.sjtu.edu.cn/rank/2005/ARWU2005_TopEuro.htm)

2005 gadā ir sekojošas: pirmajā trešdaļā atradās Strasbūras un Skokholmas universitātes, pirmā simta apakšējā ceturtdaļā atradās Bohumas universitāte (skatīt tabulu pielikumā 11.9.5. „Labākās 123 Eiropas universitātes 2005.gadā SJTUR vērtēšanas shēmā”).

Minēto Eiropas Savienības augstskolu izvēli noteica sekojošs kritērijs: studiju apjomam jābūt 120 ECTS, studiju programmai jāsatur teorētiskās fizikas kursus, maģistra darba apjomam jābūt tuvam 30 ECTS (Stokholmas universitātes gadījumā ir iespējas izvēlēties dažādus maģistra darba apjomus ECTS). Papildus izvēli noteica apsvērumi, ka pamatotāks ir salīdzinājums ar tabulas vidusdaļas un lejasdaļas universitātēm, jo to stāvoklis daudzējādā ziņā ir tuvāks Latvijas situācija, nekā, piemēram, tabulas augšdaļas universitātēm. Kopumā gan jāatzīmē, ka Eiropas Savienībā vērojama ļoti liela dažādība fizikas maģistra studiju struktūrā.

Salīdzināmo universitāšu fizikas maģistra programmu dati sniegti Pielikumā 11.9.

Kā redzams no tabulas 2., tad kopumā LU fizikas maģistra programma ir salīdzināma ar fizikas maģistra programmām ES universitātēs, proporcijas starp dažāda rakstura kursiem ir līdzīgas. Detalizēti salīdzināt ir sarežģīti jo maģistra programmās sāk izpausties specializācija noteiktos fizikas virzienos, kas tipiski dotajai universitātei. Vēl viens aspekts, kas norāda atšķirību cēloni ir tas, ka LU likumdošana (Ministru Kabineta Noteikumi Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības valsts standartu”) paredz maģistra programmā ar kopējo apjomu 80 krp (120 ECTS) papildus 20 krp. (30 ECTS) apjoma maģistra darbam obligātajā saturā ietvert ne mazāk kā 45 krp (67.5 ECTS), tātad izvēles kursiem (pilnvērtīgai B-daļai) paliek ļoti neliels apjoms: ne vairāk kā 15 krp (jeb 22.5 ECTS). Tipiskai ES universitātes maģistra programmai raksturīgs lielāks izvēles kursu apjoms, LU gadījumā to regulē jau pieminētie MK Noteikumi.

Salīdzinājums ar DU fizikas maģistra programmu ir apgrūtināts, jo, kā to liecina DU studiju plāni, tad tur fizikas maģistra programmas kursi ir ar šaurāku specializāciju un LU fizikas maģistra kontekstā tie atbilst šauri specializētam virzienam. DU fizikas maģistra programmā teorētiskās fizikas kursu nav, tie tiek apgūti bakalaura programmā.

Tabula 2. ECTS kredītpunktu salīdzinājums fizikas maģistra studiju programmās LU, Daugavpils Universitātē, Strasbūras universitātē, Stokholmas universitātē, Bohumas universitātē.

Modulis

LU ECTS

Daugavpils

ECTS

Strasbūra

ECTS

Stokholmas ECTS

Bohuma

ECTS

Teorētiskā fizika

24

---

21

22.5

8

Laboratorijas un eksperimentālā fizika

18

Nav skaidra dalījuma

18

7.5

16

Maģistra darbs

30

52.5

30

30 (45, 60)

30

Citi A daļas kursi

15

45

18

15

10

Izvēle, B daļa, (ieskaitot matemātiku)

33

22.5

33

45

56

Kopā

120

120

120

120

120

Universitātes vērtējums Eiropā (vieta, 2006.g.)

---

---

32

27

79-122

Universitātes vērtējums Eiropā (vieta, 2005.g.)

---

---

30

31

80-123

Vēl var uzsvērt sekojošu niansi, kas neparādās tabulā 2. LU fizikas nodaļu var Eiropas kontekstā vērtēt kā mazu, tāpēc tā nodrošina relatīvi nelielas specializācijas iespējas. Lielajās ES universitātēs var vērot daudz lielākas izvēles kursu iespējas. Tomēr tai pašā laikā jāatzīmē, ka starp vidējām universitātēm LU fizikas maģistra programma izskatās pietiekoši sabalansēta un kursu izvēles iespējas atbilst studentu skaitam.

8.4.Studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas laika periodā kopš iepriekšējās akreditācijas.

Akadēmiskās studijas fizikā LU aptver trīs līmeņus: fizikas bakalaura, maģistra un doktora studijas. Sākot ar 2005./2006. akadēmisko gadu bakalaura studijās ir notikusi pāreja no 8 semestru apmācības cikla uz 6 semestru apmācības ciklu. Maģistra studiju ilgums nav mainīts – tas ir 4 semestri (2 akadēmiskie gadi), taču tās struktūra ir saskaņota ar bakalaura studiju programmas izmaiņām.

Fizikas maģistra studiju programmai ir moduļu struktūra, atsevišķu moduļu saturs var tikt mainīts, tai skaitā atsevišķos gadījumos un atsevišķās komponentēs var tikt pieļautas individuālas studijas. Moduļu saturs ir pieskaņots esošajai materiālajai bāzei, Latvijas darba tirgus situācijai, pastāvošajai eksakto zinātņu prestiža problēmai, kā arī nepieciešamībai saskaņot studiju struktūru starptautiskā līmenī. Studiju struktūra ir saskaņota ar Ministru Kabineta Noteikumiem Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības valsts standartu” (Rīgā 2002.gada 3.janvārī, prot. Nr. 1, 4.§).

Obligāto A daļu veido sekojoši moduļi:

  • Teorētiskā fizika – 16 kr.p.

  • Maģistra fizikas laboratorijas – 12 kr.p.

  • Maģistra augstākā matemātika – 10 kr.p.

  • Maģistra darbs – 20 kr.p.

Obligātās A daļas sastāvā visi moduļu kursi jāapgūst pilnībā, teorētiskās fizikas modulis un augstākās matemātikas moduļi kopā aptver 26 kr.p. no maģistra studiju programmas obligātā satura, kas veltīts teorētisko atziņu izpētei. Fizikas laboratorijas modulis veido 12 kr.p. no maģistra studiju programmas obligātā satura, kas veltīts teorētisko atziņu aprobācijai.

Papildus nepieciešamie 4 kr.p. no studiju programmas obligātā satura, kas veltīti teorētisko atziņu izpētei un 3 kr.p. no studiju programmas obligātā satura, kas veltīti teorētisko atziņu aprobācijai, tiek apgūti no obligātās izvēles B daļas. To nodrošina viens no četriem moduļiem, kura apguve jāizvēlas pilnā apjomā:

  • Atomu, molekulu un optiskās fizikas modulis – 10 kr.p.

  • Funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju modulis – 10 kr.p.

  • Nepārtrauktas vides fizikas modulis – 12 kr.p.

  • Fizikas didaktikas modulis – 10 kr.p.

Fizikas didaktikas specializācija saistīta ar fizikas skolotāju gatavošanu. Fizikas maģistra programma fizikas didaktikas specializācijas ietvaros nodrošina fizikas skolotāja diplomam nepieciešamo teorētisko kursu apguvi. Fizikas skolotāja diploma iegūšanai nepieciešamo papildus kursu apguvi (pirmām kārtām praksi skolā) risina ārpus fizikas maģistra studiju programmas.

Nepieciešamos kredītpunktus pilnam programmas apguves apjomam studenti var izvēlēties no pārējiem obligātās izvēles B daļas kursiem (tai skaitā arī vēl neapgūtie kursi iepriekšminētajiem četriem moduļiem):

  • Atomu, molekulu un optiskās fizikas modulis

  • Funkcionālo materiālu un nanotehnoloģiju modulis

  • Nepārtrauktas vides fizikas modulis

  • Teorētiskās fizikas specializācijas modulis

  • LU pedagoģijas kursu modulis

  • Fizikas didaktikas modulis

  • Semināru modulis

  • Izvēles kursu modulis

Obligātās izvēles moduļu disciplīnu konkrēto izvēles iespēju reglamentē tekošā mācību gada plānojums. Konkrētajā semestrī var iekļaut kursus no Izvēles kursu moduļa vai Semināru moduļa, kuru realizācija var notikt retāk kā reizi akadēmiskajā gadā. Obligātās izvēles moduļu ietvaros ir atļautas individuālas B disciplīnu kombinācijas.

Maģistra gala pārbaudījums sastāv no maģistra darba 20 kredītpunktu apjomā.

Būtiskākās izmaiņas laika periodā kopš iepriekšējās akreditācijas saistītas ar Ministru Kabineta Noteikumu Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības valsts standartu” ievērošanu un pieskaņošanos 3 gadīgai fizikas bakalaura studiju programmai. Maģistra darba apjoms samazināts no 30 kr.p. uz 20 kr.p.; uz maģistra studiju programmu no bakalaura programmas pārcelti teorētiskās fizikas kursi; maģistra programmā iekļauts augstākās matemātikas modulis, kurš nodrošina studentu sagatavotību A daļas Teorētiskās fizikas modulim, kā arī citiem kursiem ar izteikti teorētisku ievirzi.

2005./2006.m.g. tika pabeigta fizikas laboratoriju renovācija ERAF projekta „Dabas zinātņu studiju infrastruktūras attīstība Latvijas Universitātē”. Maģistra studiju programmā tika izveidoti jauni laboratoriju kursi (fizikas laboratoriju modulis) ESF projekta „Augstākā līmeņa fizikas studiju attīstība Latvijas Universitātē” ietveros. Šī paša projekta ietvaros līdz 2008.g. septembrim tiek izstrādāta jaunu un modernizēti esošie kursi. Papildus var uzsvērt mācību materiālu izvietošanu e-kursu veidā un e – kontrole formu ieviešanu mācību procesā.

Realizējot fizikas maģistra studiju programmu 2008.g., iznāks saskarties ar studentiem, kas beiguši 4 gadīgo bakalaura programmu un uzsākuši maģistra studijas atbilstoši iepriekšējai maģistra studiju programmai. Studenti, kuri 2008.g. beigs maģistrantūru, maģistra darbu izstrādās atbilstoši pievienotajam „4+2” studiju plānam. Studenti, kas būs pēc iepriekšējās programmas 2007.g. rudenī studējuši pirmo maģistra studiju semestri, sākot ar 2008.g. (ar maģistrantūras 2. semestri) studijas veiks atbilstoši pievienotajam „3+2” studiju plānam, nepieciešamības gadījumā veicot atsevišķu kursu pielīdzināšanu atbilstošu LU kārtībai. Studenti, kuri studijas uzsāks 2008.g. rudens semestrī un nākamajos gados, studēs atbilstoši „3+2” studiju plānam.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (1)

    Документ
    LatvijasIzglītībasunzinātnesministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas ...
  2. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (4)

    Документ
    LatvijasIzglītībasunzinātnesministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes ... sadarbības tīklā / Latvijas Republikas Izglītībasunzinātnesministrija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvijas Praktisko ...
  3. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (3)

    Документ
    LatvijasIzglītībasunzinātnesministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas ... ar LatvijasIzglītībasunzinātnesministriju skolas matemātikas standartu struktūras un satura izstrādē un ekspertu ...
  4. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (6)

    Документ
    ... Paraksts I.Paudere LatvijasIzglītībasunzinātnesministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes nov ...
  5. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (5)

    Документ
    LatvijasIzglītībasunzinātnesministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas ... īmējama aktīvā sadarbība ar LatvijasIzglītībasunzinātnesministriju. Mācībspēki piedalās skolas matem ...
  6. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai (2)

    Документ
    LatvijasIzglītībasunzinātnesministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas ... programmas projekts ar Izglītībasunzinātnes ministrijas atbalstu. 2008 - “Latvijas darbaspēka starpvalstu kust ...

Другие похожие документы..