textarchive.ru

Главная > Документ


Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19,

Rīga, LV-1586, Latvija

Tālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums

Komunikācijas zinātnes maģistra akadēmiskā studiju programma

Studiju programmas kods

45321 01

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijās

2,5 gadi jeb 5 semensti nepilna laika klātienes studijas

3 gadi jeb 6 semestri nepilna laika neklātienes studijās

80 kp

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

bakalaura vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība)

Iegūstamā kvalifikācija

Sociālo zinātņu maģistra grāds komunikācijas zinātnē

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

LU Sociālo zinātņu fakultāte, I, Komunikācijas studiju nodaļa,

Lomonosova 1, Rīga, LV 1019

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

LU SZF dekāns

Asoc. prof. Vita Zelče

studiju programmas direktore

Prof. Inta Brikše

Doktora studiju programma komunikācijas zinātnē direktore

Asoc. prof. Vita Zelče

SATURS

1. Latvijas Universitātes Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu .................................................................................................

2. Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija .................................

3. Latvijas Universitātes maģistra studiju programma komunikācijas zinātnē licences kopija ....................................................................................

4. Latvijas Universitātes maģistra studiju programmas komunikācijas zinātnē akreditācijas lapas kopija ...................................................................

5. Dokumenti, kas apliecina rīcību doktora studiju programmas likvidācijas gadījumā .........................................................................................................

Titullapa ......................................................................................................

6. LU Komunikācijas zinātnes maģistrs studiju programmas anotācija .......

7. Programmas vispārējs raksturojums ...........................................................

7.1. Studiju programmas mērķi, uzdevumi, plānotie rezultāti ...................

7.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts un LU interešu viedokļa ..................................................................................

7.2.1. Studiju programmas atbilstība darba tirgu piedāvājumam ........................................................................

7.2.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam ..............................................................................

7.3. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu atzītu augstskolu studiju programmām ...............................................................................................

7.4.Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ...........................

7.4.1. Studiju programmas apjoms, struktūra un saturs ........

7.4.2. Studiju programmas izmaiņas kopš iepriekšējās akreditācijas ...........................................................................

7.5. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas finansēšanas resursi un infrastruktūras nodrošinājums ....................................................

7.6. Imatrikulācijas Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā nosacījumi ...................................................................................................

7.7. Komunikācijas zinātnes studiju programmas praktiskā realizācija .....

7.7.1. Studiju metodes un formas ..........................................

7.7.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos ...........

7.8. Programmu kvalitātes iekšējās nodrošināšanas mehānisms ................

7.9. Vērtēšanas sistēma ...............................................................................

7.10. Studējošie Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā .....

7.10.1. Studējošo skaits .........................................................

7.10.2. Studējošo aptauju rezultātu analīze ...........................

7.10.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā ..

7.11. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls ..............................................................................

7.11.1. Akadēmiskā personāla sastāvs ..................................

7.11.2. Komunikācijas zinātnes studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība .................................

7.11.3. Komunikācijas zinātnes studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība un attīstība ....

7.12. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas palīgpersonāls .............................................................................................

7.13. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu realizējošās struktūrvienības ..........................................................................................

7.14. Ārējie sakari .......................................................................................

7.14.1. Sadarbība ar darba devējiem .....................................

7.14.2. Sadarbība ar citām studiju programmām Latvijā un ārzemēs ..................................................................................

7.14.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs ........................................................................

7.14.4. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas vieslektori .........................................................

7.14.5. Studējošo ārvalstu apmaiņas programmas ietvaros ...

7.15. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas attīstības plāns ............................................................................................................

7.16. SVID analīze .....................................................................................

8. Komunikācijas zinātnes maģistra studijas programmu izmaksu aprēķins..

9. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studiju plāns .........

10. Pielikumi ...................................................................................................

1. Studiju programmā iekļauto kursu apraksti ......................................

2. Informācija par studiju komunikāciju zinātnes maģistra

studiju programmā iesaistītajiem mācībspēkiem ...........................

3. Studējošo, darba devēju aptauju materiāli un anketu paraugi ..........

4. Maģistra studiju programmas akadēmiskā personāla

piedalīšanās starptautiskos projektos, LZP un citu institūciju

finasētājos projektos (2002–2008) .......................................................

5. Maģistra studiju programmas akadēmiskā personāla

galvenās zinātnsikās publikācijas un sagatavotā mācību

literatūra (2002–2008) ..........................................................................

6. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas

materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums ..............................

7. Metodiskie norādījumi maģistra darba komunikācijas zinātnē

izstrādei un aizstāvāšanai .....................................................................

8. Salīdzinājumam izraudzītās ārvalstu doktora studiju

programmas komunikācijas zinātnē .....................................................

9. Atsauksmes

10. Reklāmas materiāli

11. Diploma pielikuma paraugs

4

5

6

7

8

11

12

13

13

13

14

14

15

18

18

21

22

23

23

23

24

24

25

26

26

26

27

27

27

28

29

30

31

32

32

32

32

33

33

33

34

36

37

51

52

180

207

237

241

252

259

288

1. Latvijas Universitātes Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

2. Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija

3. Latvijas Universitātes maģistra studiju programma komunikāciju zinātnē licences kopija

4. Latvijas Universitātes maģistra studiju programmas komunikācijas zinātnē akreditācijas lapas kopija

5. Dokumenti, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošie varēs turpināt mācības citā programmā

(a) līgums ar augstskolu “Turība”

(b) SZF domes lēmums, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošie varēs turpināt mācības LU Socioloģijas maģistra programmā

(c) SZF domes lēmums, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošie varēs turpināt mācības LU Informācijas un bibliotēkzinību maģistra programmā

Latvijas Universitāte

Maģistra studiju programma

komunikācijas zinātnē

(programmas kods: (45321 01))

SOCIĀLO ZINĀTŅU MAĢISTRA GRĀDA komunikācijas zinātnĒ iegūšanai

Programme of academic studies

in communication science

of MA degree in the communication science

Programmas direktore:

Vita Zelče,

asociētā profesore, Dr. hist.

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Komunikācijas zinātnes studiju Sociālo zinātņu fakultātes

programmu padomes sēdē Domes sēdē

2008. gada 19. martā 2008. gada 28. martā

protokola Nr. 4 protokola Nr. 29

padomes priekšsēdētāja Domes priekšsēdētājs

Inta Brikše Baiba Sporāne

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas LU Senāta sēdē

sēdē 2008. gada 26. maijā

protokola Nr. 26

2008. gada 10. maijā

Priekšsēdētājs Senāta priekšsēdētājs

J. KrūmiņšJ. Rozenvalds

6. LU KOMUNIKĀCIJAS ZINĀTNES MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma sagatavo augsti kvalificētus speciālistus komunikācijas zinātnē un tās praktiskā lietojuma jomās. Programma nodrošina iespēju apgūt padziļinātas zināšanas komunikācijas teorijās un metodoloģijā, veidot prasmes komunikācijas pētījumu metožu lietojumā un izkopt analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas apjoms ir 80 kp. Studiju programma tiek realizēta pilna laika klātienes studijās (4 semestri), nepilna laika klātienes studijās (5 semestri) un nepilna laika neklātienes studijās (6 semestri). Maģistra studiju programmu veido obligātā daļa (A daļa) un ierobežotās izvēles daļa (B daļa). Obligātā daļa ietver maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu (20 kp) un teorētiskos studiju kursus komunikācijas zinātnē (30 kp).

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa), ko veido 30 kp, piedāvā studentiem iespēju iegūt padziļinātas teorētiskās un empīriskās zināšanas atbilstoši savām interesēm un specializēties vienā no programmas piedāvātajiem virzieniem – (1) “Biznesa komunikācija”; (2) “Komunikācijas zinātne”; (3) “Politiskā komunikācija”; (4) “Valsts un organizāciju komunikācija”; (5) “Žurnālistika”. Ierobežotā izvēles daļu veido: (1) studiju kursi izvēlētājā studiju virzienā; (2) teorētiskie kursi komunikācijas zinātnē; (3) dalība zinātniskajos projektos un patstāvīgs pētnieciskais darbs. Ierobežotās izvēles daļā iekļauti arī teorētiskie studiju kursi, kas nodrošina teorētiskās un empīriskās zināšanas dažādas komunikācijas zinātnes nozarēs, kā arī piedāvā padziļināti apgūt komunikācijas pētījumu metodiku un datu analīzi. Tie tematikas un satura ziņā atbilst programmas mācībspēku zinātniskā darba virzieniem un tēmām, tādējādi piedāvājot studentiem/-ēm īpašas kompetences zināšanas.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas ierobežotās izvēles daļa ietver arī studentu individuālo zinātniski pētniecisko darbu (zinātnisku rakstu publikācijas, uzstāšanos zinātniskās konferencēs), dalību LZP, LU un/vai SZF SPPI un Komunikācijas studiju nodaļas pētnieciskajos projektos, kā arī pētnieciskā darba izstrādi izraudzītajā specializācijā.

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma tiek realizēta atbilstoši Eiropas komunikācijas zinātnes tradīcijai un attīstības līmenim, kā arī studiju augstākā līmeņa programmu mūsdienu praksei.

7. PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

7.1. Studiju programmas mērķi, uzdevumi, plānotie rezultāti

LU komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus speciālistus komunikācijas zinātnē un tās praktiskā lietojuma jomās – žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās, reklāmā, komunikācijas vadībā, komunikācijas procesu pētniecībā u.c., nodrošinot iespēju apgūt padziļinātas zināšanas komunikācijas teorijās un metodoloģijā, veidot prasmes komunikācijas pētījumu metožu lietojumā un izkopt analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas.

Šā mērķa sasniegšanai programmā noteikti uzdevumi:

1) komunikāciju zinātnes mūsdienu teorijas un metodoloģijas padziļināta apguve, ietverot tās sociālo zinātņu un sabiedrības attīstības kontekstā;

2) zinātniski pētnieciskā un analītiskā darba prasmju attīstīšana, sagatavojot studentus patstāvīgam zinātniski pētnieciskajam darbam komunikācijas zinātnē un atbilstošās profesionālās darbības jomās, kā arī studijām doktora studiju programmā;

3) informācijas tehnoloģiju, datu apstrādes, prezentācijas prasmju un kompetenču, pedagoģisko un komunikācijas projektu izstrādes un vadības iemaņu apguve;

4) iegūto zināšanas izmantošanas sabiedrības pārvaldībā, komunikācijas problēmu identifikācijā, analīzē un risināšanā, rīcībspējā prasmju veidošana;

5) radošās un kritiskās domāšanas, analīzes un argumentācijas spēju un prasmju attīstība, valsts intelektuālā potenciāla bagātināšana.

Studiju programmas realizācijas rezultātā tiek sagatavoti augsti kvalificēti maģistra līmeņa speciālisti, kas spēj sekmīgi konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū un kuru intelektuālais potenciāls veicina mediju, sabiedrisko attiecību, reklāmas u.c. industriju kvalitatīvu izaugsmi, kā arī ceļ valsts un pašvaldību iestāžu darbības efektivitāti, sekmē komunikācijas zinātnes attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti Latvijā.

7.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts un LU interešu viedokļa

Zināšanas par komunikācijas procesiem, to nozīmi un vadību ir būtisks mūsdienu sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nosacījums. Komunikācijas zinātne, kas rada, attīsta un aprobē zināšanas par šiem procesiem, ir viena no jaunākajām zinātnes nozarēm Latvijā, kuru Latvijas Zinātnes padome zinātņu nozaru sarakstā iekļāva 1998. gadā. 2006. gadā atbilstoši mūsdienu zinātnes prasībām tika precizētas un papildinātas komunikāciju zinātnes (22) nozares apakšnozares. Šobrīd tās ir trīs: bibliotēkzinātne (22.1), komunikācijas teorija (22.2) un komunikāciju psiholoģija un ētika (22.3). 2006. gadā licencēta pirmā doktora studiju komunikāciju zinātnē programma Latvijā (realizēta LU), kas iezīmēja arī kvalitatīvi un kvantitatīvi strauju šīs zinātņu nozares attīstību.

Mūsdienu pasaulē komunikācijas zinību apguvi veicina komunikācijas un informācijas procesu globalizācija, to tehnoloģiskās daudzējādības piedāvātas iespējas un pieaugošā ietekme uz cilvēces dzīves visām jomām. Tābab komunikācijas zinātne ar katru gadu iegūst aizvien nozīmīgāku vietu Eiropas un ASV universitāšu studiju programmās.

Komunikācijas zinātnes maģistru sagatavošana nodrošināšana ir uzskatāma par valstiski svarīgu uzdevumu, kas risināms Latvijas Universitātei – šobrīd vienīgajai no Latvijas augstskolām, kuras akadēmiskā un materiālā bāze spēj nodrošināt kvalitatīvu, pilnvērtīgu, integrētu studiju programmu šajā zinātņu nozarē un kurai ir pieredze visu akadēmiskās kvalifikācijas līmeņu – bakalaura, maģistra un doktora – studiju programmu realizācijā.

Latvijas darba tirgū pastāv pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem, kuru intelektuālais pienesums spēj būtiski uzlabot komunikācijas nozares dažāda līmeņa un veida institūciju darbību. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas realizācija ir nepieciešama, raugoties no Latvijas valsts, tās iedzīvotāju interešu un nākotnes viedokļa.

7.2.1. Studiju programmas atbilstība darba tirgus piedāvājumam

Apkopotā informācija par komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas absolventu darba gaitām liecina, ka vairāk nekā 90% maģistra grāda ieguvēju darbs ir saistīts ar tieši komunikācijas jomu (žurnālistiku, mediju vadību, sabiedriskajām attiecībām reklāmu u.tml.). Visai reti komunikācijas zinātņu maģistru profesionālā karjera nav saistīta ar studiju laikā apgūtajām zināšanām.

Eiropas sociālā fonda nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” rezultāti par 2004./2005. gada augstskolu absolventu integrāciju darba tirgū rāda, ka LU absolventu vidū bezdarba līmenis ir ļoti zems (0,7%) un ka maģistra grāda ieguvēji komunikācijas zinātnē nav minēti bezdarbnieku vidū.

Darba devēju sniegtā informācija un absolventu aptaujas vēsta, ka komunikācijas zinātnes maģistra grāda ieguvēji veido sekmīgas profesionālas karjeras (sk. 3. pielikumu). Liela daļa programmas absolventu strādā vidējā vai augstākā līmeņa vadītāju pozīcijās un ir konkurētspējīgi savā nozarē. Studiju laikā iegūtās akadēmiskās zināšanas, analītiskās prasmes un iemaņas ir būtisks profesionālo karjeru sekmējošs faktors.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas beidzēju sekmīgā iekļaušanās darba tirgū un darba devēju pozitīvās atsauksmes par viņu erudīcijas augsto līmeni apstiprina, ka LU realizētās programmas sniegtās zināšanas un kvalifikācija kopumā atbilst darba tirgus pieprasījumam.

7.2.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas realizāciju atbilstoši akadēmiskās izglītības standartam nosaka: 1) LR Ministru kabineta Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu (MK noteikumi Nr. 2, pieņemti 2002. gada 3. janvārī); 2) Latvijas Universitātes studiju programmu nolikums (apstiprināts LU Senātā sēdē 2004. gada 29. martā, lēmums Nr. 236).

Komunikācijas zinātnes maģistra programma pilnībā atbilst valsts akadēmiskās izglītības standartam. Tās apjoms ir 80 kredītpunktu (standarts nosaka – 80 kredītpunkti), no tiem maģistra darba izstrāde veido 20 kredītpunktus (standarts nosaka – ne mazāk kā 20 kredītpunktu). Zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpētei veltīti kursi 40 kredītpunktu apjomā (standarts nosaka – ne mazāk kā 30 kredītpunktu). Teorētisko atziņu aprobācijas zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā kursiprogrammā veido 20 kredītpunktu (standarts nosaka – ne mazāk kā 15 kredītpunktu).
1. tabula

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam

Studiju saturs un apjoms

Valsts akadēmiskās izglītības standarts

LU Komunikācijas zinātnes maģistra programma

Maģistra programmas kopapjoms

80 kp

80 kp

Maģistra darbs

ne mazāk kā 20 kp

20 kp

Zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpētes studiju kursi

ne mazāk kā 30 kp

40 kp

Teorētisko atziņu aprobācijas zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā studiju kursi

ne mazāk kā 15 kp

20 kp

7.3. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu atzītu augstskolu studiju programmām

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma ir vienīgā akreditētā maģistra studiju programma komunikācijas zinātnē Latvijā. 2007. gada 15. februārī tika licencēta Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programma komunikācijā, kas paredz sociālo zinātņu maģistra grāda iegūšanu informācijas un komunikācijas zinātnēs.

Eiropas valstu universitātēs komunikācijas zinātnes jomas maģistra studiju programmas šobrīd atrodas straujas izaugsmes un attīstības posmā. Tajās tiek piedāvātas gan vispārēja rakstura, gan šauri specializētas nozares studiju programmas. Īpaši daudzveidīgs ir viengadīgo maģistra programmu (60 ECTS vai 40 kp), taču nozīmīga (pat pieaugoša) nozīme Eiropas valstu izglītības sistēmā ir pilna laika klātienes divgadīgajām un nepilna laika neklātienes trīsgadīgajām maģistra studiju programmām (120 ECTS vai 80 kp).

LU Komunikācijas zinātnes maģistra programmas salīdzinājumam ir izvēlēta Stokholmas Universitātes (Zviedrija) Mediju un komunikācijas maģistra studiju programma, Tamperes Universitātes (Somija) Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programma un Tartu Universitātes (Igaunija) Mediju un komunikācijas maģistra studiju programma. Visas šis programmas ir divgadīgas pilna laika studijās un/vai trīsgadīgas nepilna laika studijās, visu to kopējais apjoms – 80 kp (120 ECTS).

Kopumā visai līdzīga ir salīdzinājumam izraudzīto programmu vispārējās struktūras (obligātās teorētiskās daļas, ierobežotās obligātās izvēles daļas un maģistra darba) apjoma proporcijas, savstarpēji tās atšķiras 10 kp (12,5%) robežās. Tā, obligātā teorētiskā daļa LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā un Stokholmas Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmā ir lielāka (37,5%) nekā Tamperes Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programmā un Tartu Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmā (25%). Savukārt maģistra darbam lielākajā daļā salīdzinājumam izraudzīto programmu atvēlēti 20 kp (25%), izņēmums ir Tamperes Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programma, kurā maģistra darbs vērtēts ar 40 kp (50%). Obligātās izvēles daļas studiju kursu apjoms LU Komunikācijas zinātnes studiju programmā un Stokholmas Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmā veido 30 kp (37,5%), Tartu Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmā – 40 kp (50%), bet Tamperes Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programmā – 20 kp (25%). (Sk. 2. tabulu).

2. tabula

LU Komunikācijas zinātnes maģistra programmas salīdzinājums ar ES valstu universitāšu programmām komunikācijas zinātnē

Maģistra programmas daļas

Latvijas Universitātes Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma

Stokholmas Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programma

Tamperes Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programma

Tartu Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programma

kp skaits

%

kp skaits

%

kp skaits

%

kp skaits

%

Obligātā teorētiskā daļa

30

37,5

30

37,5

20

25

20

25

Obligātās izvēles daļa

30

37,5

30

37,5

20

25

40

50

Maģistra darbs

20

25

20

25

40

50

20

25

Kredītpunktu kopskaits

80

100

80

100

80

100

80

100

Stokholmas Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmā būtiska vieta atvēlēta teorētiskajiem kursiem, kuru uzdevums ir veidot pamatu tālākajām studijām un maģistra darba izstrādei. Pirmajā semestrī šī studiju programma piedāvā divus apjomīgus obligātos teorētiskos kursus “Globālo mediju studijas” (10 kp) un “Mediatizētie krustpunkti” (10 kp), kas ietver teorētiskās zināšanas par šķiru, dzimtes, seksualitāte, etniskuma u.c. reprezentācijām medijos, to sociālo nozīmi. Otrajā semestrī maģistranti apgūst obligātos kursus “Pētniecības ētika” (5 kp) un “Zinātniskā rakstīšana” (5 kp), kā vairākus izvēles kursus, saskņojot tos ar individuālajām interesēm. Otrā studiju gada uzmanības centrā maģistra darba izstrāde. Trešajā semestrī maģistranti apgūst izvēles kursus (piemēram, “Mediju filozofija”, “Vizuālā kultūra”, “Mediju arhīvi”, “Uztveres analīze”, “Politiskā komunikācija” u.c.). Ceturtais semestris pilnībā veltīts maģistra darba pabeigšanai.

Tamperes Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programma piedāvā divus studiju moduļus – žurnālistikas studijas un komunikācijas studijas. Abiem moduļiem ir kopīgi teorētiskie (“Komunikācijas pētniecības tradīcija” (6,66 kp)) un metodoloģiskie kursi (“Pētniecības metodoloģija” (5,34 kp) “Maģistrantu seminārs” (8 kp)), kuru uzdevums ir sagatavot studentus maģistra darba izstrādei. Studentiem tiek piedāvāts patstāvīgi īstenot žurnālistikas prakses un komunikācijas procesu pētījumus. Apgūstot moduļu specializētos kursus, iespējams iegūt 12 kp. Žurnālistikas modulī ietverts “Mediju kurss”, “Tēmu kurss”, “Darba metožu kurss” un “Žurnālistikas prakse”, savukārt komunikācijas studiju modulī iekļauti kursi “Komunikācijas politika”, “Vizuālā žurnālistika”, “Mediju kultūra”, “Komunikācijas izglītība” un “Mediji un dzimte”.

Tartu Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmas obligāto teorētisko daļu veido studiju kursi 20 kp apjomā, obligātajā izvēles daļā teorētiskie kursi specializācijā ietver 20 kp un metodoloģijā – 16 kp, brīvās izvēles kursi – 4 kp. Obligātajā teorētiskajā daļa docēti kursi “Sociālo zinātņu metodoloģijas pamati”, “Komunikācijas teorijas”, “Datu kvantitatīvā analīze”, “Kvalitatīvo datu analīzes tehnika un datorprogrammu nodrošinājums” un “Mūsdienu sabiedrības teorijas”. Obligātās izvēles teorētiskajā daļa tiek piedāvātas “Kultūras studijas”, “Mediju antropoloģija”, “Mediju semiotika” un “Tīklsabiedrības pētījumi”, bet metodoloģiskajā daļā – “Antropoloģiskās un etnogrāfiskās metodes”, “Diskursa analīze”, “Fokusa grupas” un “Novērojums”. Programma piedāvā brīvās izvēles kursu plašu amplitūdu, piemēram, “Patērniecības kultūra”, “Baltijas mediji tranzītperiodā”, “Publiskā komunikācija totalitārismā”, “Elektroniskie mediji”, “Žurnālistika” u.c. Iespējams arī apgūt padziļinātus metodoloģiskos kursus un augstskolu pedagoģiskā darba praksi.

Latvijas Universitātes maģistra studiju programma komunikācijas zinātnē salīdzinājumā ar Stokholmas Universitātes, Tamperes Universitātes un Tartu Universitātes programmām piedāvā līdzīgu obligāto teorētisko daļu, ko veido vispārēja rakstura sociālo zinātņu un komunikācijas zinātnes teorētiskie kursi (“Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā”, “Komunikācija un kultūra”, “Mediju teorijas”, “Ietekmējošās komunikācijas teorijas”, “Zinātniskā darba pamati un maģistra darba izstrāde”) un komunikācijas zinātnes metodoloģijas ievadkursi (“Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos”, Komunikācijas pētījumu kvalitatīvās metodes”). Daļēji līdzīgas ir arī obligātās izvēles daļas, taču veidošanas principus nosaka universitāšu komunikācijas zinātnes katedru/nodaļu pētniecības specializācijas, darba tirgus situācija un maģistra izglītības pieprasījums konkrētā valstī. Latvijas Universitātes komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā ietverts plašākas specializācijas iespējas (piecos studiju moduļos “Biznesa komunikācija”, “Komunikācijas zinātne”, “Politiskā komunikācija”, “Valsts un pašvaldību komunikācija” un “Žurnālistika”) nekā salīdzinājumam izraudzītajās studiju programmās. Taču LU tiek realizēta tikai viena maģistra studiju programma komunikācijas zinātnē, turpretī Tartu Universitāte piedāvā trīs programmas – Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmu, Žurnālistikas maģistra studiju programmu, Komunikācijas menedžmenta maģistra studiju programmu (visas 80 kp apjomā). Stokholmas Universitātē līdztekus Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmai 80 kp apjomā tiek realizēta programma ar tādu pašu nosaukumu 40 kp apjomā. Šobrīd Latvijā pastāvošais nelielais pieprasījums pēc maģistra līmeņa izglītības par optimālāko programmas veidošanas principu nosaka vienas komunikācijas zinātnes programmas, kas ietver vairākas specializācijas, īstenošanu.

Līdzīgi kā salīdzinājumam izraudzītajās Tartu Universitātes un Tamperes Universitātes programmās LU komunikācijas zinātnes studiju programma piedāvā plašu izvēles kursu klāstu. LU studiju programma, tāpat kā Tamperes Universitāte programma, rada daudzveidīgas maģistru iesaistes zinātniskajā darbā iespējas.

Kopumā LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma atbilst Eiropas komunikācijas zinātnes tradīcijai un attīstības līmenim, kā arī līdzinās citu universitāšu atbilstoša līmeņa studiju programmām gan saturiskā, gan akadēmiski pedagoģiskā, gan formālā ziņā.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  2. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..