textarchive.ru

Главная > Документ

1

Смотреть полностью

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Raiņa bulv. 19,

Rīga, LV-1586, Latvija

Tālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 3341000218

Studiju programmas nosaukums

Komunikācijas zinātnes maģistra akadēmiskā studiju programma

Studiju programmas kods

45321 01

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijās

2,5 gadi jeb 5 semensti nepilna laika klātienes studijas

3 gadi jeb 6 semestri nepilna laika neklātienes studijās

80 kp

Prasības, sākot studiju programmas apguvi

bakalaura vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība)

Iegūstamā kvalifikācija

Sociālo zinātņu maģistra grāds komunikācijas zinātnē

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

LU Sociālo zinātņu fakultāte, I, Komunikācijas studiju nodaļa,

Lomonosova 1, Rīga, LV 1019

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

LU SZF dekāns

Asoc. prof. Vita Zelče

studiju programmas direktore

Prof. Inta Brikše

Doktora studiju programma komunikācijas zinātnē direktore

Asoc. prof. Vita Zelče

SATURS

1. Latvijas Universitātes Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu .................................................................................................

2. Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija .................................

3. Latvijas Universitātes maģistra studiju programma komunikācijas zinātnē licences kopija ....................................................................................

4. Latvijas Universitātes maģistra studiju programmas komunikācijas zinātnē akreditācijas lapas kopija ...................................................................

5. Dokumenti, kas apliecina rīcību doktora studiju programmas likvidācijas gadījumā .........................................................................................................

Titullapa ......................................................................................................

6. LU Komunikācijas zinātnes maģistrs studiju programmas anotācija .......

7. Programmas vispārējs raksturojums ...........................................................

7.1. Studiju programmas mērķi, uzdevumi, plānotie rezultāti ...................

7.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts un LU interešu viedokļa ..................................................................................

7.2.1. Studiju programmas atbilstība darba tirgu piedāvājumam ........................................................................

7.2.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam ..............................................................................

7.3. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu atzītu augstskolu studiju programmām ...............................................................................................

7.4.Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ...........................

7.4.1. Studiju programmas apjoms, struktūra un saturs ........

7.4.2. Studiju programmas izmaiņas kopš iepriekšējās akreditācijas ...........................................................................

7.5. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas finansēšanas resursi un infrastruktūras nodrošinājums ....................................................

7.6. Imatrikulācijas Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā nosacījumi ...................................................................................................

7.7. Komunikācijas zinātnes studiju programmas praktiskā realizācija .....

7.7.1. Studiju metodes un formas ..........................................

7.7.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos ...........

7.8. Programmu kvalitātes iekšējās nodrošināšanas mehānisms ................

7.9. Vērtēšanas sistēma ...............................................................................

7.10. Studējošie Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā .....

7.10.1. Studējošo skaits .........................................................

7.10.2. Studējošo aptauju rezultātu analīze ...........................

7.10.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā ..

7.11. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls ..............................................................................

7.11.1. Akadēmiskā personāla sastāvs ..................................

7.11.2. Komunikācijas zinātnes studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība .................................

7.11.3. Komunikācijas zinātnes studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība un attīstība ....

7.12. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas palīgpersonāls .............................................................................................

7.13. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu realizējošās struktūrvienības ..........................................................................................

7.14. Ārējie sakari .......................................................................................

7.14.1. Sadarbība ar darba devējiem .....................................

7.14.2. Sadarbība ar citām studiju programmām Latvijā un ārzemēs ..................................................................................

7.14.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs ........................................................................

7.14.4. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas vieslektori .........................................................

7.14.5. Studējošo ārvalstu apmaiņas programmas ietvaros ...

7.15. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas attīstības plāns ............................................................................................................

7.16. SVID analīze .....................................................................................

8. Komunikācijas zinātnes maģistra studijas programmu izmaksu aprēķins..

9. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studiju plāns .........

10. Pielikumi ...................................................................................................

1. Studiju programmā iekļauto kursu apraksti ......................................

2. Informācija par studiju komunikāciju zinātnes maģistra

studiju programmā iesaistītajiem mācībspēkiem ...........................

3. Studējošo, darba devēju aptauju materiāli un anketu paraugi ..........

4. Maģistra studiju programmas akadēmiskā personāla

piedalīšanās starptautiskos projektos, LZP un citu institūciju

finasētājos projektos (2002–2008) .......................................................

5. Maģistra studiju programmas akadēmiskā personāla

galvenās zinātnsikās publikācijas un sagatavotā mācību

literatūra (2002–2008) ..........................................................................

6. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas

materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums ..............................

7. Metodiskie norādījumi maģistra darba komunikācijas zinātnē

izstrādei un aizstāvāšanai .....................................................................

8. Salīdzinājumam izraudzītās ārvalstu doktora studiju

programmas komunikācijas zinātnē .....................................................

9. Atsauksmes

10. Reklāmas materiāli

11. Diploma pielikuma paraugs

4

5

6

7

8

11

12

13

13

13

14

14

15

18

18

21

22

23

23

23

24

24

25

26

26

26

27

27

27

28

29

30

31

32

32

32

32

33

33

33

34

36

37

51

52

180

207

237

241

252

259

288

1. Latvijas Universitātes Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

2. Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija

3. Latvijas Universitātes maģistra studiju programma komunikāciju zinātnē licences kopija

4. Latvijas Universitātes maģistra studiju programmas komunikācijas zinātnē akreditācijas lapas kopija

5. Dokumenti, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošie varēs turpināt mācības citā programmā

(a) līgums ar augstskolu “Turība”

(b) SZF domes lēmums, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošie varēs turpināt mācības LU Socioloģijas maģistra programmā

(c) SZF domes lēmums, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošie varēs turpināt mācības LU Informācijas un bibliotēkzinību maģistra programmā

Latvijas Universitāte

Maģistra studiju programma

komunikācijas zinātnē

(programmas kods: (45321 01))

SOCIĀLO ZINĀTŅU MAĢISTRA GRĀDA komunikācijas zinātnĒ iegūšanai

Programme of academic studies

in communication science

of MA degree in the communication science

Programmas direktore:

Vita Zelče,

asociētā profesore, Dr. hist.

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Komunikācijas zinātnes studiju Sociālo zinātņu fakultātes

programmu padomes sēdē Domes sēdē

2008. gada 19. martā 2008. gada 28. martā

protokola Nr. 4 protokola Nr. 29

padomes priekšsēdētāja Domes priekšsēdētājs

Inta Brikše Baiba Sporāne

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas LU Senāta sēdē

sēdē 2008. gada 26. maijā

protokola Nr. 26

2008. gada 10. maijā

Priekšsēdētājs Senāta priekšsēdētājs

J. KrūmiņšJ. Rozenvalds

6. LU KOMUNIKĀCIJAS ZINĀTNES MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma sagatavo augsti kvalificētus speciālistus komunikācijas zinātnē un tās praktiskā lietojuma jomās. Programma nodrošina iespēju apgūt padziļinātas zināšanas komunikācijas teorijās un metodoloģijā, veidot prasmes komunikācijas pētījumu metožu lietojumā un izkopt analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas apjoms ir 80 kp. Studiju programma tiek realizēta pilna laika klātienes studijās (4 semestri), nepilna laika klātienes studijās (5 semestri) un nepilna laika neklātienes studijās (6 semestri). Maģistra studiju programmu veido obligātā daļa (A daļa) un ierobežotās izvēles daļa (B daļa). Obligātā daļa ietver maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu (20 kp) un teorētiskos studiju kursus komunikācijas zinātnē (30 kp).

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa), ko veido 30 kp, piedāvā studentiem iespēju iegūt padziļinātas teorētiskās un empīriskās zināšanas atbilstoši savām interesēm un specializēties vienā no programmas piedāvātajiem virzieniem – (1) “Biznesa komunikācija”; (2) “Komunikācijas zinātne”; (3) “Politiskā komunikācija”; (4) “Valsts un organizāciju komunikācija”; (5) “Žurnālistika”. Ierobežotā izvēles daļu veido: (1) studiju kursi izvēlētājā studiju virzienā; (2) teorētiskie kursi komunikācijas zinātnē; (3) dalība zinātniskajos projektos un patstāvīgs pētnieciskais darbs. Ierobežotās izvēles daļā iekļauti arī teorētiskie studiju kursi, kas nodrošina teorētiskās un empīriskās zināšanas dažādas komunikācijas zinātnes nozarēs, kā arī piedāvā padziļināti apgūt komunikācijas pētījumu metodiku un datu analīzi. Tie tematikas un satura ziņā atbilst programmas mācībspēku zinātniskā darba virzieniem un tēmām, tādējādi piedāvājot studentiem/-ēm īpašas kompetences zināšanas.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas ierobežotās izvēles daļa ietver arī studentu individuālo zinātniski pētniecisko darbu (zinātnisku rakstu publikācijas, uzstāšanos zinātniskās konferencēs), dalību LZP, LU un/vai SZF SPPI un Komunikācijas studiju nodaļas pētnieciskajos projektos, kā arī pētnieciskā darba izstrādi izraudzītajā specializācijā.

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma tiek realizēta atbilstoši Eiropas komunikācijas zinātnes tradīcijai un attīstības līmenim, kā arī studiju augstākā līmeņa programmu mūsdienu praksei.

7. PROGRAMMAS VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

7.1. Studiju programmas mērķi, uzdevumi, plānotie rezultāti

LU komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus speciālistus komunikācijas zinātnē un tās praktiskā lietojuma jomās – žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās, reklāmā, komunikācijas vadībā, komunikācijas procesu pētniecībā u.c., nodrošinot iespēju apgūt padziļinātas zināšanas komunikācijas teorijās un metodoloģijā, veidot prasmes komunikācijas pētījumu metožu lietojumā un izkopt analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas.

Šā mērķa sasniegšanai programmā noteikti uzdevumi:

1) komunikāciju zinātnes mūsdienu teorijas un metodoloģijas padziļināta apguve, ietverot tās sociālo zinātņu un sabiedrības attīstības kontekstā;

2) zinātniski pētnieciskā un analītiskā darba prasmju attīstīšana, sagatavojot studentus patstāvīgam zinātniski pētnieciskajam darbam komunikācijas zinātnē un atbilstošās profesionālās darbības jomās, kā arī studijām doktora studiju programmā;

3) informācijas tehnoloģiju, datu apstrādes, prezentācijas prasmju un kompetenču, pedagoģisko un komunikācijas projektu izstrādes un vadības iemaņu apguve;

4) iegūto zināšanas izmantošanas sabiedrības pārvaldībā, komunikācijas problēmu identifikācijā, analīzē un risināšanā, rīcībspējā prasmju veidošana;

5) radošās un kritiskās domāšanas, analīzes un argumentācijas spēju un prasmju attīstība, valsts intelektuālā potenciāla bagātināšana.

Studiju programmas realizācijas rezultātā tiek sagatavoti augsti kvalificēti maģistra līmeņa speciālisti, kas spēj sekmīgi konkurēt Latvijas un Eiropas darba tirgū un kuru intelektuālais potenciāls veicina mediju, sabiedrisko attiecību, reklāmas u.c. industriju kvalitatīvu izaugsmi, kā arī ceļ valsts un pašvaldību iestāžu darbības efektivitāti, sekmē komunikācijas zinātnes attīstību un iedzīvotāju dzīves kvalitāti Latvijā.

7.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts un LU interešu viedokļa

Zināšanas par komunikācijas procesiem, to nozīmi un vadību ir būtisks mūsdienu sabiedrības ilgtspējīgas attīstības nosacījums. Komunikācijas zinātne, kas rada, attīsta un aprobē zināšanas par šiem procesiem, ir viena no jaunākajām zinātnes nozarēm Latvijā, kuru Latvijas Zinātnes padome zinātņu nozaru sarakstā iekļāva 1998. gadā. 2006. gadā atbilstoši mūsdienu zinātnes prasībām tika precizētas un papildinātas komunikāciju zinātnes (22) nozares apakšnozares. Šobrīd tās ir trīs: bibliotēkzinātne (22.1), komunikācijas teorija (22.2) un komunikāciju psiholoģija un ētika (22.3). 2006. gadā licencēta pirmā doktora studiju komunikāciju zinātnē programma Latvijā (realizēta LU), kas iezīmēja arī kvalitatīvi un kvantitatīvi strauju šīs zinātņu nozares attīstību.

Mūsdienu pasaulē komunikācijas zinību apguvi veicina komunikācijas un informācijas procesu globalizācija, to tehnoloģiskās daudzējādības piedāvātas iespējas un pieaugošā ietekme uz cilvēces dzīves visām jomām. Tābab komunikācijas zinātne ar katru gadu iegūst aizvien nozīmīgāku vietu Eiropas un ASV universitāšu studiju programmās.

Komunikācijas zinātnes maģistru sagatavošana nodrošināšana ir uzskatāma par valstiski svarīgu uzdevumu, kas risināms Latvijas Universitātei – šobrīd vienīgajai no Latvijas augstskolām, kuras akadēmiskā un materiālā bāze spēj nodrošināt kvalitatīvu, pilnvērtīgu, integrētu studiju programmu šajā zinātņu nozarē un kurai ir pieredze visu akadēmiskās kvalifikācijas līmeņu – bakalaura, maģistra un doktora – studiju programmu realizācijā.

Latvijas darba tirgū pastāv pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas speciālistiem, kuru intelektuālais pienesums spēj būtiski uzlabot komunikācijas nozares dažāda līmeņa un veida institūciju darbību. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas realizācija ir nepieciešama, raugoties no Latvijas valsts, tās iedzīvotāju interešu un nākotnes viedokļa.

7.2.1. Studiju programmas atbilstība darba tirgus piedāvājumam

Apkopotā informācija par komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas absolventu darba gaitām liecina, ka vairāk nekā 90% maģistra grāda ieguvēju darbs ir saistīts ar tieši komunikācijas jomu (žurnālistiku, mediju vadību, sabiedriskajām attiecībām reklāmu u.tml.). Visai reti komunikācijas zinātņu maģistru profesionālā karjera nav saistīta ar studiju laikā apgūtajām zināšanām.

Eiropas sociālā fonda nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” rezultāti par 2004./2005. gada augstskolu absolventu integrāciju darba tirgū rāda, ka LU absolventu vidū bezdarba līmenis ir ļoti zems (0,7%) un ka maģistra grāda ieguvēji komunikācijas zinātnē nav minēti bezdarbnieku vidū.

Darba devēju sniegtā informācija un absolventu aptaujas vēsta, ka komunikācijas zinātnes maģistra grāda ieguvēji veido sekmīgas profesionālas karjeras (sk. 3. pielikumu). Liela daļa programmas absolventu strādā vidējā vai augstākā līmeņa vadītāju pozīcijās un ir konkurētspējīgi savā nozarē. Studiju laikā iegūtās akadēmiskās zināšanas, analītiskās prasmes un iemaņas ir būtisks profesionālo karjeru sekmējošs faktors.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas beidzēju sekmīgā iekļaušanās darba tirgū un darba devēju pozitīvās atsauksmes par viņu erudīcijas augsto līmeni apstiprina, ka LU realizētās programmas sniegtās zināšanas un kvalifikācija kopumā atbilst darba tirgus pieprasījumam.

7.2.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas realizāciju atbilstoši akadēmiskās izglītības standartam nosaka: 1) LR Ministru kabineta Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu (MK noteikumi Nr. 2, pieņemti 2002. gada 3. janvārī); 2) Latvijas Universitātes studiju programmu nolikums (apstiprināts LU Senātā sēdē 2004. gada 29. martā, lēmums Nr. 236).

Komunikācijas zinātnes maģistra programma pilnībā atbilst valsts akadēmiskās izglītības standartam. Tās apjoms ir 80 kredītpunktu (standarts nosaka – 80 kredītpunkti), no tiem maģistra darba izstrāde veido 20 kredītpunktus (standarts nosaka – ne mazāk kā 20 kredītpunktu). Zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpētei veltīti kursi 40 kredītpunktu apjomā (standarts nosaka – ne mazāk kā 30 kredītpunktu). Teorētisko atziņu aprobācijas zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā kursiprogrammā veido 20 kredītpunktu (standarts nosaka – ne mazāk kā 15 kredītpunktu).
1. tabula

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam

Studiju saturs un apjoms

Valsts akadēmiskās izglītības standarts

LU Komunikācijas zinātnes maģistra programma

Maģistra programmas kopapjoms

80 kp

80 kp

Maģistra darbs

ne mazāk kā 20 kp

20 kp

Zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpētes studiju kursi

ne mazāk kā 30 kp

40 kp

Teorētisko atziņu aprobācijas zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā studiju kursi

ne mazāk kā 15 kp

20 kp

7.3. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu atzītu augstskolu studiju programmām

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma ir vienīgā akreditētā maģistra studiju programma komunikācijas zinātnē Latvijā. 2007. gada 15. februārī tika licencēta Rīgas Stradiņa Universitātes maģistra studiju programma komunikācijā, kas paredz sociālo zinātņu maģistra grāda iegūšanu informācijas un komunikācijas zinātnēs.

Eiropas valstu universitātēs komunikācijas zinātnes jomas maģistra studiju programmas šobrīd atrodas straujas izaugsmes un attīstības posmā. Tajās tiek piedāvātas gan vispārēja rakstura, gan šauri specializētas nozares studiju programmas. Īpaši daudzveidīgs ir viengadīgo maģistra programmu (60 ECTS vai 40 kp), taču nozīmīga (pat pieaugoša) nozīme Eiropas valstu izglītības sistēmā ir pilna laika klātienes divgadīgajām un nepilna laika neklātienes trīsgadīgajām maģistra studiju programmām (120 ECTS vai 80 kp).

LU Komunikācijas zinātnes maģistra programmas salīdzinājumam ir izvēlēta Stokholmas Universitātes (Zviedrija) Mediju un komunikācijas maģistra studiju programma, Tamperes Universitātes (Somija) Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programma un Tartu Universitātes (Igaunija) Mediju un komunikācijas maģistra studiju programma. Visas šis programmas ir divgadīgas pilna laika studijās un/vai trīsgadīgas nepilna laika studijās, visu to kopējais apjoms – 80 kp (120 ECTS).

Kopumā visai līdzīga ir salīdzinājumam izraudzīto programmu vispārējās struktūras (obligātās teorētiskās daļas, ierobežotās obligātās izvēles daļas un maģistra darba) apjoma proporcijas, savstarpēji tās atšķiras 10 kp (12,5%) robežās. Tā, obligātā teorētiskā daļa LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā un Stokholmas Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmā ir lielāka (37,5%) nekā Tamperes Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programmā un Tartu Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmā (25%). Savukārt maģistra darbam lielākajā daļā salīdzinājumam izraudzīto programmu atvēlēti 20 kp (25%), izņēmums ir Tamperes Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programma, kurā maģistra darbs vērtēts ar 40 kp (50%). Obligātās izvēles daļas studiju kursu apjoms LU Komunikācijas zinātnes studiju programmā un Stokholmas Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmā veido 30 kp (37,5%), Tartu Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmā – 40 kp (50%), bet Tamperes Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programmā – 20 kp (25%). (Sk. 2. tabulu).

2. tabula

LU Komunikācijas zinātnes maģistra programmas salīdzinājums ar ES valstu universitāšu programmām komunikācijas zinātnē

Maģistra programmas daļas

Latvijas Universitātes Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma

Stokholmas Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programma

Tamperes Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programma

Tartu Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programma

kp skaits

%

kp skaits

%

kp skaits

%

kp skaits

%

Obligātā teorētiskā daļa

30

37,5

30

37,5

20

25

20

25

Obligātās izvēles daļa

30

37,5

30

37,5

20

25

40

50

Maģistra darbs

20

25

20

25

40

50

20

25

Kredītpunktu kopskaits

80

100

80

100

80

100

80

100

Stokholmas Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmā būtiska vieta atvēlēta teorētiskajiem kursiem, kuru uzdevums ir veidot pamatu tālākajām studijām un maģistra darba izstrādei. Pirmajā semestrī šī studiju programma piedāvā divus apjomīgus obligātos teorētiskos kursus “Globālo mediju studijas” (10 kp) un “Mediatizētie krustpunkti” (10 kp), kas ietver teorētiskās zināšanas par šķiru, dzimtes, seksualitāte, etniskuma u.c. reprezentācijām medijos, to sociālo nozīmi. Otrajā semestrī maģistranti apgūst obligātos kursus “Pētniecības ētika” (5 kp) un “Zinātniskā rakstīšana” (5 kp), kā vairākus izvēles kursus, saskņojot tos ar individuālajām interesēm. Otrā studiju gada uzmanības centrā maģistra darba izstrāde. Trešajā semestrī maģistranti apgūst izvēles kursus (piemēram, “Mediju filozofija”, “Vizuālā kultūra”, “Mediju arhīvi”, “Uztveres analīze”, “Politiskā komunikācija” u.c.). Ceturtais semestris pilnībā veltīts maģistra darba pabeigšanai.

Tamperes Universitātes Žurnālistikas un masu komunikācijas maģistra studiju programma piedāvā divus studiju moduļus – žurnālistikas studijas un komunikācijas studijas. Abiem moduļiem ir kopīgi teorētiskie (“Komunikācijas pētniecības tradīcija” (6,66 kp)) un metodoloģiskie kursi (“Pētniecības metodoloģija” (5,34 kp) “Maģistrantu seminārs” (8 kp)), kuru uzdevums ir sagatavot studentus maģistra darba izstrādei. Studentiem tiek piedāvāts patstāvīgi īstenot žurnālistikas prakses un komunikācijas procesu pētījumus. Apgūstot moduļu specializētos kursus, iespējams iegūt 12 kp. Žurnālistikas modulī ietverts “Mediju kurss”, “Tēmu kurss”, “Darba metožu kurss” un “Žurnālistikas prakse”, savukārt komunikācijas studiju modulī iekļauti kursi “Komunikācijas politika”, “Vizuālā žurnālistika”, “Mediju kultūra”, “Komunikācijas izglītība” un “Mediji un dzimte”.

Tartu Universitātes Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmas obligāto teorētisko daļu veido studiju kursi 20 kp apjomā, obligātajā izvēles daļā teorētiskie kursi specializācijā ietver 20 kp un metodoloģijā – 16 kp, brīvās izvēles kursi – 4 kp. Obligātajā teorētiskajā daļa docēti kursi “Sociālo zinātņu metodoloģijas pamati”, “Komunikācijas teorijas”, “Datu kvantitatīvā analīze”, “Kvalitatīvo datu analīzes tehnika un datorprogrammu nodrošinājums” un “Mūsdienu sabiedrības teorijas”. Obligātās izvēles teorētiskajā daļa tiek piedāvātas “Kultūras studijas”, “Mediju antropoloģija”, “Mediju semiotika” un “Tīklsabiedrības pētījumi”, bet metodoloģiskajā daļā – “Antropoloģiskās un etnogrāfiskās metodes”, “Diskursa analīze”, “Fokusa grupas” un “Novērojums”. Programma piedāvā brīvās izvēles kursu plašu amplitūdu, piemēram, “Patērniecības kultūra”, “Baltijas mediji tranzītperiodā”, “Publiskā komunikācija totalitārismā”, “Elektroniskie mediji”, “Žurnālistika” u.c. Iespējams arī apgūt padziļinātus metodoloģiskos kursus un augstskolu pedagoģiskā darba praksi.

Latvijas Universitātes maģistra studiju programma komunikācijas zinātnē salīdzinājumā ar Stokholmas Universitātes, Tamperes Universitātes un Tartu Universitātes programmām piedāvā līdzīgu obligāto teorētisko daļu, ko veido vispārēja rakstura sociālo zinātņu un komunikācijas zinātnes teorētiskie kursi (“Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā”, “Komunikācija un kultūra”, “Mediju teorijas”, “Ietekmējošās komunikācijas teorijas”, “Zinātniskā darba pamati un maģistra darba izstrāde”) un komunikācijas zinātnes metodoloģijas ievadkursi (“Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos”, Komunikācijas pētījumu kvalitatīvās metodes”). Daļēji līdzīgas ir arī obligātās izvēles daļas, taču veidošanas principus nosaka universitāšu komunikācijas zinātnes katedru/nodaļu pētniecības specializācijas, darba tirgus situācija un maģistra izglītības pieprasījums konkrētā valstī. Latvijas Universitātes komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā ietverts plašākas specializācijas iespējas (piecos studiju moduļos “Biznesa komunikācija”, “Komunikācijas zinātne”, “Politiskā komunikācija”, “Valsts un pašvaldību komunikācija” un “Žurnālistika”) nekā salīdzinājumam izraudzītajās studiju programmās. Taču LU tiek realizēta tikai viena maģistra studiju programma komunikācijas zinātnē, turpretī Tartu Universitāte piedāvā trīs programmas – Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmu, Žurnālistikas maģistra studiju programmu, Komunikācijas menedžmenta maģistra studiju programmu (visas 80 kp apjomā). Stokholmas Universitātē līdztekus Mediju un komunikācijas maģistra studiju programmai 80 kp apjomā tiek realizēta programma ar tādu pašu nosaukumu 40 kp apjomā. Šobrīd Latvijā pastāvošais nelielais pieprasījums pēc maģistra līmeņa izglītības par optimālāko programmas veidošanas principu nosaka vienas komunikācijas zinātnes programmas, kas ietver vairākas specializācijas, īstenošanu.

Līdzīgi kā salīdzinājumam izraudzītajās Tartu Universitātes un Tamperes Universitātes programmās LU komunikācijas zinātnes studiju programma piedāvā plašu izvēles kursu klāstu. LU studiju programma, tāpat kā Tamperes Universitāte programma, rada daudzveidīgas maģistru iesaistes zinātniskajā darbā iespējas.

Kopumā LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma atbilst Eiropas komunikācijas zinātnes tradīcijai un attīstības līmenim, kā arī līdzinās citu universitāšu atbilstoša līmeņa studiju programmām gan saturiskā, gan akadēmiski pedagoģiskā, gan formālā ziņā.

7.4. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas

7.4.1. Studiju programmas apjoms, struktūra un saturs

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas apjoms ir 80 kp. Studiju programma tiek realizēta pilna laika studijās (4 semestri), nepilna laika klātienes studijās (5 semestri) un nepilna laika studijās (6 semestri). Studiju laikā maģistrantam ir tiesības pieprasīt studiju pārtraukumu, kura ilgumu nosaka studiju LU reglamentējoši dokumenti.

Maģistra studiju programmu veido obligātā daļa (A daļa) un ierobežotās izvēles daļa (B daļa). Obligātā daļa ietver arī maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu.

3. tabula

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas struktūra

Studiju saturs un forma

Obligātā daļa

(A daļa) (kp)

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa) (kp)

Kopējais apjoms (kp)

Studiju kursi

30

30

60

Maģistra darbs

20

20

Kopā

50

30

80

Obligātas daļas (A daļas) studiju kursi ir kopīgi visiem programmas studentiem. Tie iepazīstina ar komunikācijas zinātnes un sociālo zinātņu mūsdienu teorētiskajām nostādnēm, sociālo zinātņu un to nozares – komunikācijas zinātnes – attīstību un mūsdienu situāciju, pētnieciskā darba komunikācijas zinātnē metodoloģiju, kā arī maģistra darba izstrādes pamatprincipiem, pamatprasībām un tā vietu akadēmiskajās studijās un zinātniskajā darbībā.

Padziļinātas zināšanas komunikācijas zinātnē un to saistību ar citu sociālo zinātņu nozaru teorētiskajām pieejām un atziņām sniedz kursi: “Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā” (4 kp), “Komunikācija un kultūra” (4 kp), “Mediju teorijas” (4 kp) “Komunikācijas studiju pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti” (4 kp) un “Ietekmējošās komunikācijas teorijas” (4 kp). Zināšanas par zinātniski pētniecisko darbu, akadēmisko rakstīšanu un komunikācijas zinātnes pētījumu teorētiski metodoloģiskajām pieejām veido kursi: “Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana” (4 kp), “Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos” (2 kp), “Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos” (2 kp) un “Komunikācijas zinātnes teorētiski metodoloģiskais seminārs” (2 kp).

Studiju programmas obligātā daļa (A daļa)ietver maģistra darba (20 kp) izstrādi un aizstāvēšanu. Maģistra darbs ir patstāvīgs (oriģināls) pētījums, kas satur novitātes elementus. Tas demonstrē studenta/-es spēju un prasmi (1) patstāvīgi veikt pētījumu, izmantojot studiju laikā apgūtās teorētiskās zināšanas komunikācijas zinātnē; (2) izmantot komunikācijas zinātnes pētniecības metodoloģiju, apkopot un sistematizēt faktu/datu materiālu; (3) prasmi izvirzīt un pierādīt pētāmo problēmu (vai hipotēzi), pamatot tās aktualitāti un risinājuma lietderību; (4) patstāvīgi strādāt ar akadēmisko literatūru; (5) literārā valodā veidot zinātniskā darba izklāstu, kā arī argumentēti izstrādāt un formulēt secinājumus un pētījuma rezultātus; (6) noformēt pētījumu atbilstoši akadēmiskā darba standartam; (7) ievērot zinātniskā darba ētiku; (8) aizstāvēšanā gala pārbaudījumā prezentēt pētījumu, zinātniski argumentēti pamatot secinājumus un aizstāvēt savu viedokli. (Sk. 7. pielikumu).

Ierobežotās izvēles daļas (B daļas) apjoms ir 30 kp. Tās studiju kursi piedāvā iespēju iegūt padziļinātas teorētiskās un empīriskās zināšanas komunikācijas zinātnē. Obligātās izvēles daļu veido: (1) studiju kursi izraudzītajā komunikācijas zinātnes virzienā, kuros tiek aprobētās komunikācijas zinātnes noteiktas jomas aktuālās problēmas; (2) teorētiskie studiju kursi, kas piedāvā ieskatu noteiktā komunikācijas zinātnes tematikā un praksē; (3) studiju kursi, kas ietver dalību zinātniskajos projektos un patstāvīgu pētnieciskais darbs.

Ierobežotās izvēles daļā piedāvāti pieci specializācijas virzieni: (1) “Biznesa komunikācija”; (2) “Komunikācijas zinātne”; (3) “Politiskā komunikācija”; (4) “Valsts un organizāciju komunikācija”; (5) “Žurnālistika”. Studentiem jāapgūst izvēlētā specializācijas virziena studiju kursi vismaz 20 kp apjomā.

Specializācijas “Biznesa komunikācija” studiju kursi ietver padziļinātas teorētiskās un empīriskās zināšanas un prasmes, pētnieciskā darba iemaņu un prasmju veidošanu, kas nepieciešamas sabiedrisko attiecību, komunikācijas vadības, reklāmas un citu biznesa komunikācijas jomas speciālistiem un vadītājiem.

Specializācijas “Biznesa komunikācija” studiju kursi: “Biznesa komunikācija” (4 kp); “Biznesa komunikācija: praktikums” (4 kp); “Organizāciju komunikācija un kultūra” (4 kp); “Sabiedrisko attiecību teorija un prakse” (4 kp); “Reklāmas prakses analīze” (4 kp).

Specializācijas “Komunikācijas zinātne” studiju kursi nodrošina teorētiskās un empīriskās zināšanas par komunikācijas zinātnes attīstību, svarīgākajiem pavērsieniem un mūsdienu situāciju, nozīmīgiem pētniecības virzieniem, komunikācijas zinātnes interakciju ar citām zinātnes nozarēm, kā arī attīsta zinātniskā darba prasmes. Šajā specializācijā iekļauto studiju kursu uzdevums sagatavot maģistrantus/-es studijām doktorantūrā.

Specializācijas “Komunikācijas zinātne” studiju kursi: “Komunikācijas zinātne: attīstība un mūsdienu situācija” (4 kp); “Komunikācijas zinātne: praktikums” (4 kp); “Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze” (4 kp); “Žurnālistikas kultūra” (4 kp); “Populārā kultūra un mediji” (4 kp).

Specializācijas “Politiskā komunikācija” studiju kursi ietver padziļinātu teorētisko un empīrisko zināšanu un prasmju, pētnieciskā darba iemaņu apguvi, kas noderīgas politiskās komunikācijas analītiķiem, ekspertiem, pētniekiem, žurnālistiem un komentatoriem, kā arī politiskās komunikācijas jomā strādājošiem valsts iestāžu speciālistiem, sabiedrisko attiecību, politiskās reklāmas u.c. speciālistiem.

Specializācijas “Politiskā komunikācija” studiju kursi: “Politiskā komunikācija” (4 kp); “Politiskā komunikācija: praktikums” (4 kp); “Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze” (4 kp); “Sistēmtransformācija Latvijā: elites un masu komunikācijas aspekti” (4 kp); “Politiskā komunikācija Latvijā” (4 kp).

Specializācijas “Valsts un organizāciju komunikācija” studiju kursi orientēti uz padziļinātu teorētisko un empīrisko zināšanu un prasmju, pētnieciskā darba iemaņu apguvi, kas nepieciešamas valsts, pašvaldību, dažādu organizāciju un uzņēmumu iekšējās un ārējās komunikācijas un komunikācijas vadības u.c. speciālistiem.

Specializācijas “Valsts un organizāciju komunikācija” studiju kursi: “Organizāciju komunikācija un kultūra” (4 kp); “Valsts un organizāciju komunikācija: praktikums” (4 kp); “Biznesa komunikācija” (4 kp); “Valsts un pašvaldību komunikācija” (4 kp); “Sabiedrisko attiecību teorija un prakse” (4 kp).

Specializācijas “Žurnālistika” studiju kursi piedāvā padziļinātas teorētiskās un empīriskās zināšanas un prasmes, pētnieciskā darba iemaņas, kas izmantojamas masu mediju vadītāju, menedžeru, redaktoru un žurnālistu darbā, mediju satura, efektu, auditorijas u.c. analīzē un pētniecībā.

Specializācijas “Žurnālistika” studiju kursi: “Žurnālistikas kultūra” (4 kp); “Žurnālistika; praktikums” (4 kp); “Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze” (4 kp); “Mediju menedžments un mārketings” (4 kp); “Politiskā komunikācija” (4 kp).

Atbilstoši savām akadēmiskajām interesēm un maģistra darba tēmai studentiem 10 kp ierobežotās obligātās izvēles daļā apjomā ir jāapgūst teorētiskie studiju kursi un jāveic patstāvīgais zinātniski pētnieciskais darbs un/vai jāpiedalās kolektīvo zinātnisko projektu īstenošanā.

Studiju kursi nodrošina teorētiskās un empīriskās zināšanas dažādas komunikācijas zinātnes nozarēs, kā arī piedāvā padziļināti apgūt komunikācijas pētījumu metodiku un datu analīzi. Tematikas un satura ziņā šie kursi atbilst programmas mācībspēku zinātniskā darba virzieniem un tēmām, tādējādi piedāvājot studentiem īpašas kompetences zināšanas. Studentiem iespējams apgūt kursus: “ES publiskā komunikācija: teorijas un prakses analīze” (2 kp); “Informācijas sabiedrība: teorija un prakse” (2 kp); “Kino un kultūra” (2 kp); “Komunikācija un mūsdienu ētika” (2 kp); “Komunikācija un semantika” (2 kp); “Komunikācija un patērētājs” (2 kp); “Lingvistika un komunikācija” (2 kp); “Mediji un politika” (2 kp); “Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes” (2 kp); “Rituālkomunikācija un komemorācija” (2 kp); “Rīgas dokumentālā kino skola” (2 kp); “Semiotika” (2 kp).

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas ierobežotās izvēles daļa (B daļa) ietver arī studentu individuālo zinātniski pētniecisko darbu (zinātnisku rakstu publikācijas, uzstāšanos zinātniskās konferencēs), dalību LZP, LU un/vai SZF SPPI un Komunikācijas studiju nodaļas pētnieciskajos projektos, kā arī pētnieciskā darba izstrādi izraudzītajā specializācijā. Maģistrantiem iespējams apgūt studiju kursus: “Individuālais pētnieciskais projekts specializācijā” (4 kp); “Pētnieciskais projekts: akadēmiskā darba praktikums” (2 kp); “Zinātniskais raksts: akadēmiskā darba praktikums” (3 kp); “Zinātniskais referāts: akadēmiskā darba praktikums” (2 kp).

Ierobežotās izvēles daļu plānots papildināt ar viesprofesoru studiju kursiem.

7.4.2. Studiju programmas izmaiņas kopš iepriekšējās akreditācijas

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma akreditēta 2002. gadā uz sešiem gadiem. Šajā laikposmā programma realizēta saskaņā ar akreditēto programmu, veicot programmas papildināšanu un modificēšanu saskaņā ar ekspertu ieteikumiem, komunikācijas zinātnes attīstību, zināšanu pieprasījuma izmaiņām un starptautisko komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu īstenošanas praksi.

2007./2008. ak. gadā ir uzsākta programmas pārstrukturalizācija, kā arī veiktas būtiskas tās satura modifikācijas. Izdarīto izmaiņu cēlonis – komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas pāreja no četru gadu (160 kp) apmācības formas uz trīsgadīgo programmu (120 kp) un komunikācijas zinātnes straujā attīstība pasaulē un Latvijā, kas diktē jaunāko zinātnes atziņu iekļaušanu studiju programmā.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas pārstrukturalizācija ietver piecu (“Biznesa komunikācija”, “Komunikācijas zinātne”, “Politiskā komunikācija”, “Valsts un organizāciju komunikācija”, “Žurnālistika”) virzienu izveidi un tām atbilstošu studiju kursu iekļaušanu programmā. Ievērojot iepriekšējā akreditācijā izteiktos ekspertu ieteikumus, programmā iekļauti vairāki praktiskas virzības studiju kursi (piemēram, “Mediju menedžments un mārketings”, “Reklāmas prakses analīze”), kā arī izveidots studiju virziens “Biznesa komunikācija”.

Salīdzinājumā ar 2002. akreditēto programmu nemainīti ir divi obligātās daļas kursi – “Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā” (4 kp) un “Ietekmējošās komunikācijas teorijas” (4 kp) – un pieci ierobežotās izvēles daļas kursi – “Informācijas sabiedrība: teorija un prakse”, “Komunikācija un mūsdienu ētika” (2 kp), “Lingvistika un komunikācija” (2 kp), “Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes” (2 kp), “Semiotika” (2 kp).

7.5. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas finansēšanas resursi un infrastruktūras nodrošinājums

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas finansiālo resursu lielāko daļu veido valsts budžeta līdzekļi. Programmai ir 30 studiju vietas par valsts budžeta finansējumu. Katru gadu tiek plānots uzņemt studentus 15 studiju vietās par valsts budžeta līdzekļiem un 15–20 studentus studiju vietās par fizisko un juridisko personu līdzekļiem pilna laika studijās, katru otro gadu – 25 studentus studiju vietās par fizisko un juridisko personu līdzekļiem nepilna laika klātienes studijās un 25 studentus studiju vietās par fizisko un juridisko personu līdzekļiem nepilna laika neklātienes studijās. LU studiju maksu maģistra studiju programmā nosaka LU Senāts.

Komunikācijas zinātnes programma tiek realizēta LU Sociālo zinātņu fakultātē, kas kopš 2000./2001. ak. gada izvietota Lomonosova ielā 1. Šo gadu laikā fakultātes telpas ir rekonstruētas, un tajās radīta mūsdienīga studiju un zinātniskā darba vide.

Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas rīcībā ir astoņas biroja telpas docētājiem (ar kopējo platību 231,1 m2) un multimediju studija (124,1 m2).

Auditoriju fonds fakultātē ir kopīgs, un uz vienu studentu tas ir 2,5 m2 liels. Studiju darba telpas – 7 seminārtelpas 25–35 vietām, 5 auditorijas 50–55 vietām, 7 auditorijas 65–70 vietām, 3 auditorija 75–80 vietām, 3 auditorijas 100–110 vietām, 1 auditorija – 240 vietām un multifunkcionāla auditorija ar 240 vietām. Auditorijas ir izremontētas un apgādātas ar ērtiem galdiem, krēsliem, tāfelēm. Vairākās auditorijās ir stacionārie multimediju projektori. Komunikācijas studiju nodaļā ir divi portatīvi projektori un kodoskops Studentiem ir pieejamas arī divas datorklases ar 70 darba vietām, kā arī divas mazākas datorklases, katrā 15–20 datoriem, kuras tiek izmantotas gan lekcijās praktisko darbu laikā, gan individuālajā mācību darba procesā.

Visiem studējošajiem un mācībspēkiem iespējams izmantot SZF bibliotēku, kas ir atvērta 54 stundas nedēļā. Bibliotēkas platība ir 233m², tajā ir 68 lasītāju darba vietas, 18 datori ar interneta pieslēgumu, iespēja kopēt, izdrukāt, skenēt. Bibliotēkā darbojas bezvadu internets. Studiju procesā ir iespēja lietot elektronisko sistēmu ALEPH (apvieno astoņus valsts nozīmes bibliotēku katalogus ar vairāk kā 300 000 ierakstiem), izmantot Latvijas starpbibliotēku abonementu, kā arī Starptautisko starpbibliotēku abonementu.

LU SZF bibliotēkas fondā ir – aptuveni 12 000 grāmatu nosaukumi (25 000 eksemplāri). No tiem par komunikācijas zinātnes tēmām – vairāk nekā 2000 nosaukumi. To vidū ir gan jaunākie pētījumi komunikācijas zinātnē, gan arī sociālo zinātņu klasika. Bibliotēkas kolekcijā būtiska vieta ir literatūrai par akadēmiski pētniecisko darbu, metodoloģiju, konkrētām sociālo zinātņu pētniecības, datu vākšanas, apstrādes un analīzes metodēm. SZF bibliotēkā ir arī visai plašs uzziņas literatūras klāsts – enciklopēdijas, vārdnīcas, periodisko izdevumu rādītāji. Kopš 2007. gada jūnija ir pieeja arī pasaules vadošo izdevniecību grāmatu elektroniskajām versijām – lasāmas aptuveni 5200 grāmatas sociālajās zinātnēs.

Bibliotēka piedāvā plašu zinātniskās periodikas klāstu. Zinātniskie žurnāli lasāmi gan iespiestā, gan elektroniskā veidā. Pieejami ap 30 000 elektronisko žurnālu, vairāk nekā 100 nosaukumu žurnālu ir tieši komunikācijas zinātnē. Elektroniskie žurnāli lasāmi visos Latvijas Universitātes datoros, daļa žurnālu atverami arī no jebkura cita datora ar interneta pieslēgumu, izmantojot studenta lietotājvārdu un paroli. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas realizēšanā īpaši vērtīgas ir izdevniecības “Sage” (Sage Journals Online /) un izdevniecības “Tayler&Francis/ Routledge” (Routledge Journals /) zinātnisko žurnālu elektroniskās datubāzes (LUB pieejamo datubāzu pilnu sarakstu sk. pielikumā).

SZF katru gadu papildina bibliotēkā pieejamo zinātniskās literatūras klāstu. Tā, 2007. gadā informācijas resursu iegādei bija piešķirti Ls 16 000, no šīs summas Ls 6000 atvēlēti komunikācijas zinātnes literatūras iegādei.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentiem iespējams un/vai nepieciešams izmantot arī Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku (LUB) un citu fakultāšu bibliotēkas, kā arī Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un Latvijas Akadēmisko bibliotēku (LAB). LNB un LAB ir koncentrētas komunikācijas zinātnes studijām nepieciešamās Latvijas un pasaules periodisko izdevumu kolekcijas. LNB bibliotēka piedāvā arī Latvijas laikrakstu digitālo bibliotēku (http://www.lnb. lv/lv/digitala-biblioteka/laikraksti).

7.6. Imatrikulācijas komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā nosacījumi

Par LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentiem var kļūt personas, kas ir ieguvušas bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (vai tai pielīdzināmu augstāko izglītību) un izturējušas iestājpārbaudījumus atbilstoši LU uzņemšanas noteikumiem (apstiprināti LU Senāta 2006. gada 2. decembrī, lēmuma Nr. 254).

LU bakalaura grāda komunikācijas zinātnē ieguvēji var piedalīties iestājpārbaudījumā ar bakalaura darba atzīmi. Citu bakalaura studiju programmu beidzējiem iestājpārbaudījums notiek eksāmena veidā, kas organizēts pārrunu formā. Pirms tam reflektants/-e iesniedz iespējamā maģistra darba koncepcijas projektu, tādējādi piedāvājot iestājpārbaudījuma pamattēmu. Pārrunu laikā notiek iesniegtā iespējamā maģistra darba koncepcijas projekta analīze un apspriešana. Iestājeksāmenā tiek vērtētas reflektanta: 1) zināšanas komunikācijas zinātnē un sociālajās zinātnēs; 2) vispārējā sagatavotība maģistra studijām; 3) motivācija studēt komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā.

Imatrikulācija notiek konkursa kārtībā, atbilstoši iestājpārbaudījumos iegūtajam vērtējumam 1000 punktu sistēmā.

Tiesības pretendēt uz ārpus konkursa reģistrāciju ir LU Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas absolventiem, kuri bakalaura grādu ir ieguvuši iepriekšējā akadēmiskajā mācību gadā un kuru bakalaura studiju vidējā svērtā atzīme nav zemāka par 8 un bakalaura darba novērtējums ir 10 (izcili).

7.7. Komunikācijas zinātnes studiju programmas praktiskā realizācija

LU Komunikācijas zinātnes doktora studiju programma tiek realizēta Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā. To vada Komunikācijas zinātnes studiju programmu padome un programmas direktors.

Studijas tiek organizētas saskaņā ar Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu un tās studiju plānu.

7.7.1. Studiju metodes un formas

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studiju darbs tiek organizēts saskaņā ar LU Sociālo zinātņu fakultātes studiju kārtības rulli (apstiprināts LU SZF Domes sēdē 2004. gada 15. novembrī, protokols Nr. 10).

Teorētisko studiju kursu un praktisko pētniecības prasmju apguvei izmantotas vairākas studiju procesu savstarpēji papildinošas un dažādojošas studiju formas: LU mācībspēku un vieslektoru lekcijas, semināri, praktiskie darbi, grupu darbs, kontroldarbi, patstāvīgie darbi, eseju izstrāde, referātu sagatavošana un nolasīšanu, prezentāciju gatavošana, publiskas uzstāšanās u.c. Maģistranti parasti saņem teorētisko studiju kursu izdales materiālus tradicionālā un/vai elektroniskā formātā. Aizvien plašāk tiek izmantota LU elektronisko studiju vide “Moodle” (tuvākajos gados plānots intensificēt tās lietojumu). Metodoloģijas apguves kursos samērā liels ir praktisko darbu īpatsvars.

Sekmīgi lietota studiju darba metode ir individuālā un grupas darba sintēze (proti, maģistranti individuāli veic problēmas analīzi, sagatavo tematisko ziņojumu un nodarbību ietvaros apspriež to grupā un/vai prezentē auditorijā). Pēdējos gados studentu atzinību guvuši semināri, kuros notiek mācībspēku zinātnisko darbu (publicēto un/vai publicēšanas gatavoto) iztirzāšana, apspriešana, iekšējā recenzēšana un diskusija.

Specializācijā “Komunikācijas zinātnes” un “Politiskā komunikācija” akcentēta teorētisko zināšanu apguve, patstāvīgas un regulāras jaunākās akadēmiskās literatūras studijas un individuālais pētnieciskais darbs. Specializācija “Biznesa komunikācija”, “Valsts un pašvaldību komunikācija” un “Žurnālistika” lielāka loma ir praktisko iemaņu apguvei. Atsevišķu tēmu padziļinātam iztirzājumam tiek piesaistīti vieslektori un attiecīgās profesionālās jomas speciālisti.

Maģistra darba izstrāde notiek individuāli: studenti/-es patstāvīgi veic pētījumu. Maģistra darba sagatavošanas procesa būtiska sastāvdaļa ir maģistranta un maģistra darba zinātniskā vadītāja sadarbība. Maģistra darba koncepcija tiek vērtēta studiju kursā “Komunikācijas zinātnes teorētiski metodoloģiskais seminārs” un maģistra darba izstrādes gaita un rezultāti maģistra darbu priekšaizstāvēšanā. Šie maģistra darba vērtēšanas starpposmi sekmē darba kvalitāti, ļauj laicīgi novērst kļūdas, kā arī sekmē maģistra darba izstrādes grafika ievērošanu.

7.7.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos

Maģistranti iesaistās Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas un Sociālo un politisko pētījumu institūta īstenotajos akadēmiski pētnieciskajos projektos. Īstenojot zinātniskos projektus, jau ilggadīgi tiek izmantota inovatīva mācībforma – mācībspēku un studentu akadēmiskā partnerība. Mācībspēki projekta realizācijas gaitā ir ne vien skolotāji un padomdevēji, bet arī projekta īstenošanas komandas biedri, kuri, tāpat kā studenti, veic noteiktas tēmas izpēti un gatavo publikāciju.

Atzīstams zinātniskā un akadēmiski pedagoģiskā darba rezultāts gūts, īstenojot vairākus mācībspēku, doktorantu un maģistrantu projektus – “Sabiedriskās attiecības Latvijā” (2007–2008), “Kārlis Ulmanis mediju diskursā” (2007), “Informācijas sabiedrība: Latvijas situācijas analīze” (2006–2008), “Media, gender, society” (2005–2008), “Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas” (2005–2006), “Piektais gads divtūkstošpiektajā” (2005–2006), “Kultūra kā sovetizācijas instruments” (2004–2005), “Vilis Lācis: divu Latviju naratīvi, sociālais/sociālistiskais reālisms” (2004). Šo projektu ietvaros tapušie maģistrantu raksti publicēti 2004. gadā izveidotajā Komunikācijas studiju nodaļas zinātnisko rakstu krājumā “Agora” (klajā nākuši seši tā sējumi, sagatavošanā – trīs) (sk. pielikumā). Maģistranti savu darbu rezultātus ir prezentējuši arī LU un starptautiskajās zinātniskajās konferencēs.

Maģistranti piedalās arī citos Komunikācijas studiju nodaļas realizētajos zinātniskajos projektos, piemēram, LZP un LU pētnieciskajos projektos. Maģistra studiju programmas ietvaros ir plānots pastiprināt erudītu studentu iesaisti zinātniskajā darbībā, tādējādi motivējot viņus turpināt studijas doktorantūrā.

7.8. Programmas kvalitātes iekšējās nodrošināšanas mehānisms

Programmas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas mehānismu realizē Komunikācijas zinātnes studiju programmu padome un Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas direktors. Šo mehānismu veido 1) diskusijas ar programmas realizācijā iesaistītajiem pasniedzējiem, viņu atziņas un vērojumi par studiju procesu un studentu sekmēm; 2) savstarpējs mācībspēku novērtējums, apmeklējot kolēģu nodarbības; 3) Komunikācijas zinātnes studiju programmu padomes darbā piedalās arī studentu izvēlēti pārstāvji (viens no katra kursa); 4) programmas ietvaros katra semestra noslēgumā paredzēts veikt docēto studiju kursu kvalitātes novērtējumu, izmantojot studentu vidū veiktu anketēšanu (sk. 3. pielikumu); 5) studiju programmas kvalitātes vērtēšanai tiek izmantotas arī absolventu un darba devēju aptaujas viņu viedokļu noskaidrošanai.

7.9. Vērtēšanas sistēma

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentu pārbaudījumi tiek organizēti un studentu darbs tiek vērtēts saskaņā ar LU Sociālo zinātņu fakultātes studiju kārtības rulli (apstiprināts LU SZF Domes sēdē 2004. gada 15. novembrī, protokols Nr. 10).

Galvenās vērtēšanas formas Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā ir: 1) maģistra darba aizstāvēšana gala eksāmenā; 2) eksāmeni kursu noslēgumā.

Kursu noslēguma eksāmenam ir vairākas formas: 1) studenta individuāla pētnieciskā darba un/vai sacerējuma vērtējums; 2) dalības semināros, kontroldarbu, individuālā darba u.c. kumulatīvs vērtējums; 3) mutisks un/vai rakstisks kursa gala pārbaudījums. Studentu zinātniskais darbs – zinātnisks referāts, zinātnisks raksts –vērtēts, ievērojot recenzenta/-es atsauksmi.

Pārbaudījumā studentu zināšanas, prasmes un iemaņas vērtētas ar atzīmi pēc 10 punktu sistēmas. Pārbaudījumu uzskata par nokārtotu (t.i. studentam par kursu tiek ieskaitīti kredītpunkti), ja vērtējums 10 punktu sistēmā nav zemāks par “4”. Katra kursa ietvaros vērtēšanas sistēma atšķiras atbilstoši kursa specifikai. Tā ir noteikta katra kursa aprakstā, šajā dokumentā fiksēts arī atsevišķu pārbaudījuma formu īpatsvars kopējā pārbaudījuma vērtējumā. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā lielākais īpatsvars kopējā vērtējumā ir individuālajam patstāvīgi izstrādātājam noslēguma darbam (30–70% no kopējā vērtējuma).

Pirmās nodarbības laikā mācībspēks paziņo prasības, kas studentam jāizpilda, lai varētu sekmīgi apgūt konkrēto kursu un nokārtot pārbaudījumu, un nosaka pārbaudījuma formu un izpildes veidus (mutvārdos, rakstveidā, u.tml.). Docētājs nosaka, kādus palīgmateriālus (attiecīgā kursa programma, vārdnīcas, uzskate) var izmantot pārbaudījuma laikā. Ja students pārbaudījuma laikā izmanto materiālus un informāciju, kurus nav atļauts izmantot, viņš tiek atstādināts no pārbaudījuma. Šajā gadījumā studējošais saņem vērtējumu “1” un kursu apgūst atkārtoti. Ja studenta iesniegtais darbs (patstāvīgais darbs, eseja, referāts u.c.) ir plaģiāts – citas personas izteikto vai uzrakstīto domu vai atklājumu tālāka paušana savā vārdā bez atsauces uz autoru –, to noraida un studējošais saņem vērtējumu “1”. Studējošais izvēlas jaunu tēmu un izstrādā jaunu darbu.

Pārbaudījumā iegūtais vērtējums tiek ierakstīts pārbaudījuma protokolā. Pārbaudījumu studentam ir tiesības kārtot trīs reizes – divas reizes pie attiecīgā docētāja, bet trešo reizi pie komisijas, kuru apstiprina Sociālo zinātņu fakultātes dekāns/-e. Ja arī trešajā reizē pārbaudījums netiek nokārtots, tad studentam kurss jāapgūst atkārtoti. Pirms pārbaudījuma katrs studējošais ir tiesīgs saņemt konsultāciju docētāja noteiktajā laikā.

Ja students nokārtoji visus plānotos pārbaudījumus, tad ar studiju programmas direktora atļauju ir iespējams viņu pārcelt uz nākamo semestri.

7.10. Studējošie Komunikācijas zinātnes maģistra programmā

7.10.1. Studējošo skaits

2007./2008. ak. māc. gadā LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā studē 85 studenti, no viņiem 52 pilna laika studijās un 33 nepilna laika studijās.

Studējošo skaita dinamikas analīze liecina, ka ne visi studējošie spēj sekmīgi tikt galā ar studiju programmas prasībām un pārtrauc mācības. Lielākais atbirums vērojams pirmajā studiju semestrī. Tā iemesli ir studējošo nespēja sekmīgi apvienot studijas darbu.

Maģistrantūras studentu skaita pieaugums nav vērojams, jo Latvijā studētgribošo augstākā līmeņa programmās joprojām (salīdzinājumā ar pamatstudiju programmām) ir maz. Liela daļa bakalaura programmas absolventu studijas neturpina. Viens no iemesliem ir maģistra izglītības nepietiekamais prestižs Latvijā un materiālo stimulu trūkums. Šo problēmu nerisināšana apdraud maģistra izglītības tālāko attīstību un izaugsmi valstī.

12. tabula

Studējošo skaits Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā (2002–2007)

Dati uz atskaites gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā

mācās

T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

1. gads

2. gads

3. gads

2002

56

56

40

96

71

25

2003

54

54

38

92

77

24

2004

62

62

41

13

116

87

30

2005

37

37

50

19

106

94

27

2006

40

40

47

12

99

69

31

2007

44

44

25

16

85

52

20

7.10.2. Studējošo aptauju rezultātu analīze

Komunikācijas zinātnes maģistrs studiju programmas studenti tiek anketēti, organizētas fokusa grupu intervijas un neformālas individuālās intervijas. Tieši studējošo priekšlikumi rosināja uzsākt maģistra studiju programmas transformāciju un tajā iekļaut specializācijas. Pirms sesijas veikta anketēšana par studentu apmierinātību ar kursu docēšanu. Studentu apmierinājums ar pasniedzēju kvalitāti un studiju vidi ir augsts – 10 punktu sistēmā robežās vidēji starp 7,5 un 8,5. Šie rezultāti tiek analizēti un ņemti vērā studiju kursu plānošanā.

2008. gada martā notika Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentu anketēšana, lai noskaidrotu viņu viedokli par programmā notiekošajām izmaiņām – specializāciju piedāvājumu un jaunajiem studiju kursiem. Vairums respondentu (74–94%) studiju programmu kopumā, obligātās un obligātās izvēles daļas studiju kursus, to piedāvājumu un saturu vērtēja pozitīvi. Aptaujas rezultāti liecina, ka maģistranti kritiski vērtē atsevišķu programmas pasniedzēju darba kvalitāti, tādējādi mudinot lielāku vērību veltīt iekšējās kontroles mehānismiem. Vienlaikus studenti pauž atzinību jaunajam programmas modelim un fakultātes personāla darbam studiju procesa uzlabošanā. Ļoti pozitīvi tiek vērtēts studiju materiāli tehniskais nodrošinājums (telpas, mācību līdzekļi, datoru pieejamība u.c.), tomēr tiek atzīts, ka LU bibliotēkās ne vienmēr ir pieejama visa studijām nepieciešamā literatūra. Aptaujas rezultāti rāda, ka kopumā studenti ir apmierināti ar studijām LU Komunikācijas studiju programmā (sk. 3. pielikumu).

7.10.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā galvenokārt tiek realizēta kolektīvās un individuālā pārrunās ar mācībspēkiem un programmas direktori. Jauna semestra sākuma programmas direktore organizē neformālu sarunu ar katra kursa studentiem par viņu iepriekšējā semestra pieredzi, problēmām, vēlmēm, kā arī par programmas kopējo un atsevišķu kursu kvalitāti.

Studentu pārstāvji iesaistīti Sociālo zinātņu fakultātes domes darbā, Komunikācijas zinātnes studiju padomē un tādējādi piedalās studiju vadības procesā. Domnieku statusā viņi arī apstiprina izmaiņas studiju programmās un apstiprina jaunu studiju kursu aprakstus. Studiju procesa pilnveidošanā liela nozīme ir studentu aptaujās izteiktajiem vērtējumiem un viedokļiem.

Studējošie ir ļoti aktīvi fakultātes infrastruktūras attīstībā un organizācijā (izvēloties, ar ko slēgt līgumus par ēdnīcas īri, nosakot datorklašu, bibliotēku darba laikus utt.). Atsaucoties uz studentu izteiktajām vēlmēm ir izveidota “klusā lasītava” fakultātes bibliotēkā (ar 16 datorizētām darba vietām).

7.11. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

7.11.1. Akadēmiskā personāla sastāvs

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu realizē Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa. 2007./2008. ak. māc. gadā nodaļās akadēmiskā personāla sastāvā ir divi profesori, četri asociētie profesori, divi docenti, trīs lektori un divi asistenti. Maģistra programmas realizācijā ir iesaistīti deviņi nodaļas pasniedzēji, astoņi ar doktora grādu.

Atsevišķus ierobežotās izvēles daļas (B daļas) kursus docē citu LU fakultāšu un Sociālo zinātņu fakultātes nodaļu pasniedzēji.

13. tabula

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas rezultātā iesaistītā akadēmiskā personāla sastāvs


Amats (ievēlēts LU)

Grāds

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Kopā

Profesori

3

3

Asociētie profesori

4

4

Docenti

4

4

Lektori

1

1

Asistenti

Kopā

11

1

12

7.11.2. Komunikācijas zinātnes studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība

Komunikācijas zinātnes maģistra programmas īstenošanā iesaistītie mācībspēki veic zinātnisko darbu, piedalās un/vai ir piedalījušies starptautiskos pētījumu projektos, LZP, LU, Stratēģiskās analīzes komisijas pētnieciskajos projektos, kā LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta un Komunikācijas studiju nodaļas īstenotajos zinātniskajos projektos. Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzēji specializējušies divās komunikācijas zinātnes apakšnozarēs: komunikācijas teorijā (prof. I. Brikše, asoc. prof. Ā. Kleckins, asoc. prof. O. Skudra, asoc. prof. V. Zelče u.c.) un komunikācijas psiholoģijā un ētikā (prof. S. Lasmane, asoc. prof. I. Tunne u.c.).

Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki pēdējo gadu laikā ir īstenojuši vairākus LZP, LU, LU SZF, kā arī starptautiskos pētnieciskos projektus (sk. 4. pielikumu). No tiem svarīgākie:

1) 2008– : LZP projekts “Valdības un pašvaldību komunikācijas ar sabiedrību teorētiskās izpratnes, analīzes metodoloģija un veicināšanas prakse” (vad. prof. I. Brikše);

2) 2008– : LZP projekts “Latvijas masu mediju vēsture: 1944/45–1964” (vad. asoc. prof. V. Zelče);

3) 2007– : LU zinātniskais projekts “Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas Latvijā (1990–2009)” (vad. prof. I. Brikše);

4) 2007– : LU zinātniskais projekts “Akadēmiskais godīgums e-tehnoloģiju kontekstā” (vad. prof. S. Lasmane);

5) 2007– : LZP projekts “Padomju pieredzes refleksija Latvijas masu medijos un publiskajā sfērā: 2000–2006” (vad. asoc. prof. V. Zelče);

6) 2007: LZP projekts “Identitāšu diskurss nacionālajā presē: avīzes un žurnāli (1985–2006)” (vad. prof. I. Brikše);

7) 2006–2007: LU zinātniskais projekts “Ētika, komunikācija un politiskā kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā” (vad. prof. S. Lasmane);

8) 2006: LZP projekts “Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss publiskajā komunikācijā: Identitāšu diskurss nacionālajā presē: avīzes un žurnāli (1985–2005) (vad. prof. I. Brikše);

9) 2005: LZP projekts “Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss publiskajā komunikācijā (1991–2006)” (vad. prof. I. Brikše);

10) 2005: doktora studiju programmu attīstības veicināšanas projekts ProComDoc (Eiropas universitāšu asociācija, Pjēra un Marijas Kirī Universitāte, 2005. gada jūnijs–novembris) (Latvijas darba grupas vad. asoc. prof. V. Zelče);

11) 2005–2006: Stratēģiskās analīzes komisijas projekts “Latvijas informācijas vide: 21. gadsimta sākums” (vad. prof. I. Brikše);

12) 2004–2005: “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos/Latvia. Human Development Report 2004/2005. Capability in regions” (nod. “Latvijas reģioni: nevienmērīgā solī” sagatavošanas vad. un red. prof. I. Brikše).

Komunikācijas studiju nodaļa ir arī īstenojusi desmit pētnieciskos projektus, kuros iesaistīti maģistra un doktora studiju programmu studenti un docētāji (projektu sarakstu sk. pielikumā). To vidū ir arī starptautiski projekti, piemēram, 2006.–2007. gadā īstenotais projekts “Kārlis Ulmanis mediju diskursā” (sadarbībā ar Polijas un Lietuvas pētniekiem” un 2005.–2008. gadā – “Gender, media and society” (sadarbībā ar Polijas, Maltas, Spānijas, ASV un Baltkrievijas pētniekiem).

Komunikācijas studiju nodaļas docētāju zinātniskā darba rezultāti regulāri tiek publicēti LZP atzītajos recenzējos zinātniskajos žurnālos un citos zinātniskajos izdevumos. Nodaļa veido arī savus izdevumus. 2002., 2003. un 2005. gadā Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki sagatavojuši Latvijas Universitātes Rakstu 648., 655. un 683. sējumu ar nosaukumu “Komunikācija” (galvenā redaktore prof. I. Brikše). 648. sējums ir veltīts komunikācijas lomai un vietai kultūrā un sociālajos procesos, kā arī mediju analīzei; 655. sējumā publicētie pētījumi, kuru autori ir Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzēji, maģistrantūras programmas absolventi un studenti, aplūko dzimtes identitātes jautājumus, sieviešu un vīriešu žurnālu, dzimtes pozicionējumu, seksualitātes un dzimtes vēstures problemātiku; 683. sējuma uzmanības lokās komunikācijas un kultūras diskursam. Visos sējumos iekļauti mācībspēku, maģistrantu, potenciālo doktorantūras studentu pētījumu rezultāti.

2004. gadā Komunikācijas studiju nodaļa izveidoja zinātnisko rakstu krājumu sēriju “Agora”, kurā tiek publicēti docētāju, doktorantu un maģistrantu pētījumi. Klajā ir nākuši seši sējumi. 2007. gadā tika mainīta izdevuma koncepcija, – par tā prioritāti izvirzot maģistra studiju programmas pēdējā kursa, absolventu un doktorantu zinātnisko darbu publicēšanu –, un papildināts redkolēģijas sastāvs. Atsauksmes liecina, ka šim izdevumam ir augsta atpazīstamība Latvijas sociālo un humanitāro zinātņu intelektuālajā vidē, it īpaši jaunākās paaudzes zinātnieku vidū.

7.11.3. Komunikācijas zinātnes studiju programmas akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība

Akadēmiskā personāla atjaunošana un attīstība ir būtisks LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas kvalitatīvās attīstības priekšnosacījums. Pirmreizēji profesora amatā ir ievēlēta I. Brikše, asociētā profesora amatā – Ā. Kleckins un O. Skudra.

2006. gadā licencēta LU Komunikācijas zinātnes doktora studiju programma, kuras viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir komunikācijas zinātnes studiju programmu mācībspēku ar doktora grādu sastāva papildināšana. Doktoranti asistenta lomā piedalās atsevišķu kursu docēšanā, viņi uzstājās arī ar vieslekcijām par savu promocijas darba tēmu.

Komunikācijas studiju nodaļas akadēmiskais personāls apmeklē LU piedāvātos tematiskos kvalifikācijas celšanas seminārus, piemēram, par elektronisko resursu un bibliotēkas lietošanu studiju procesā. Nodaļa arī organizē iekšējos teorētiskos un metodoloģiskos seminārus. Nodaļas mācībspēki cenšas celt savu kvalifikāciju, izmantojot dažādas iespējas papildināties un stažēties ārvalstu universitātēs. To veicina arī iesaiste “The Nordplus Neighbour Network of Journalism Schools, Joint Master’s Programme in Journalism”, kuras viens no uzdevumiem ir mācībspēku kvalifikācijas celšana.

Komunikācijas studiju nodaļa akadēmiskā personāla nostiprināšanas stratēģija ietver pasniedzēju zinātniskā darba stimulēšanu un novērtēšanu un jauno pētnieku un pasniedzēju atbalstīšanu. Nodaļa atbalsta mācībspēku centienus celt savu kvalifikāciju, studiju kursu regulāru atjaunināšanu un jaunu kursu sagatavošanu.

7.12. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas palīgpersonāls

14. tabula

Komunikāciju zinātnes doktora studiju programmas palīgpersonāla raksturojums

Amata nosaukums

Skaits

Uzdevumi

LU Sociālo zinātņu fakultātes maģistra studiju programmas metodiķis

1

1. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas pilna laika klātienes un nepilna laika neklātienes studentu darba pārvaldība un lietvedība: 1) studentu konsultēšana par studiju procesu organizēšanu LU, LU normatīvu aktu izskaidrošana un informatīvā atbalsta nodrošinājums par visiem jautājumiem, kas skar studiju procesu; 2) eksāmenu sesijas organizācija (pārbaudījuma grafika projekta sagatavošana un saskaņošana ar nodaļām, pārbaudījumu dokumentācijas lietvedība utt.); 3) studentu sekmju ievadīšana LUIS; 4) studentu studiju dokumentācijas sagatavošana un kontrole atbilstoši LU normatīvajiem aktiem; 5) studentu imatrikulācijas un eksmatrikulācijas dokumentu sagatavošana un kontrole; 6) studiju programmu izpildes, atbilstoši studiju programmā noteiktajai kārtībai, kontrole; 7) studiju maksājumu kontrole; 8) studentu reģistrācijas kontrole; 9) studiju pārtraukumu kontrole.

2. Sadarbība ar Studentu servisa pārstāvjiem, studiju programmu direktoriem un nodalu metodiķiem studiju programmu realizācijā un studentu darba pārvaldībā.

3. Ikdienas uzdevumu, kas nepieciešami fakultātes darba organizācijā un pārvaldē, veikšana studiju procesa nodrošināšanai.

4. Individuālajā rīcībā nodotās biroja tehnikas uzturēšana kārtībā un materiālu pasūtīšana tās darbībai.

LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas metodiķis

1

1. Atbalsts maģistra studiju programmas realizācijā: nodaļas vadītāja un studiju programmu direktora uzdevumu izpilde, lai LU kursu katalogā ietvertu jaunus kursus un papildinātu un rediģētu esošo kursu aprakstus, sagatavotu programmu licencēšanas un akreditācijas dokumentus.

2. Nodaļas darba organizācija un lietvedība: 1) nodaļas vadītāja, programmas direktora un docētāju interešu un vajadzību apkopošana un savlaicīga iesniegšana SZF izpilddirektorei, lai nodrošinātu informāciju nodarbību plānošanai; 2) docētāju konsultāciju grafika projekta izveidošana un iesniegšana apstiprināšanai nodaļa vadītājam; 3) docētāju individuālo slodžu tehniskā sagatavošana, izpildītās mācību slodzes uzskaitīšana un pārskata sagatavošana atbilstoši nodaļas vadītāja norādījumiem; 4) docētāju un darbinieku atvaļinājuma grafika projekta sagatavošana; 5) docētāju un stundu pasniedzēju darba līguma projektu sagatavošana, stundu pasniedzēju ikmēneša faktiski nostrādāto stundu skaitu fiksēšana un iesniegto darba samaksas dokumentu kontrole; 6) SZF izpilddirektores uzdevumu izpilde studentu mācību maksas norēķinu kontrolē; 7) nodaļas lietvedības uzturēšana un kontrole: (a) nodaļas un studiju padomju sēžu protokolu un to izrakstu sagatavošana; (b) nodaļas saņemto un nosūtāmo dokumentu reģistrācija; (c) SZF lietu nomenklatūrā paredzēto nodaļas dokumentu (nodaļas sēžu protokolu, studiju programmu padomju protokolu u.c.) sagatavošana un nodošana LU arhīvā atbilstoši LU noteiktajai kārtībai; 8) nodarbībās nepieciešamās tehnikas plānošana un koordinācija, nodaļas rīcībā nodotās tehnikas uzraudzība; 9) nodaļas korespondences šķirošana.

3. Nodaļas un maģistra studiju programmas realizācijai nepieciešamo informācijas resursu sagatavošana (informācijas resursu sagatavošana SZF mājaslapai, piedalīšanās nodaļas publikāciju sagatavošanā u. tml.).

4. Ikdienas uzdevumu, kas nepieciešami fakultātes un nodaļas darba organizācijā un pārvaldē, veikšana studiju procesa nodrošināšanai.

5. Individuālajā rīcībā nodotās biroja tehnikas uzturēšana kārtībā un materiālu pasūtīšana tās darbībai.

Papildus Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas realizāciju nodrošina Sociālo zinātņu fakultātes mācību palīgpersonāls – bibliotēkas vadītājs un 2 bibliotekāri, 2 IT speciālisti, kā arī tehniskais palīgpersonāls.

7.13. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu realizējošās struktūrvienības

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu realizē LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa.

15. tabula

Komunikācijas zinātnes doktora studiju programmu realizējošās struktūrvienības

Struktūrvienība

Uzdevumi

Komunikācijas studiju nodaļa

1) nodrošināt programmas realizāciju;

2) nodrošināt programmā iekļauto studiju kursu docēšanu;

3) nodrošināt viesdocētāju iesaisti programmas realizācijā;

3) nodrošināt maģistra darbu izstrādi un aizstāvēšanu;

4) nodrošināt studentu zinātniskā darba iespējas.

7.14. Ārējie sakari

7.14.1. Sadarbība ar darba devējiem

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studenti pārsvarā savieno darbu un mācībām, tālab nereti studējošajiem savs mācību darba kalendārs ir jāsaskaņo ar darba devējiem. No viņu puses attieksme ir dažāda – atsevišķos gadījumos vērojama labvēlīga un pretim nākoša attieksme, tomēr nereti darba devēju neieinteresētā attieksme kavē studiju procesu (arī maģistra darba izstrādi).

Komunikācijas studiju nodaļas sadarbība ar darba devējiem ir regulāra, jo tas ir nosacījums praktikumu realizācijai bakalaura studiju programmā. 2008./2009. ak. mācību gadā tiek plānota darba devēju piesaiste maģistra studiju programmā realizētajiem praktikumiem specializācijā. Darba devēji iesaistīti arī nodaļas realizētajos pētniecības projektos, sadarbība norisinās kopīgās konferencēs, dažādu komisiju darbā, kopprojektos utt. Nodaļas mācībspēki regulāri piedalās profesionālu konkursu žūrijās un sniedz ekspertu konsultācijas. Laba un lietišķa ir sadarbība ar reklāmas un sabiedrisko attiecību profesionālajām asociācijām, bet būtiskas ir problēmas ar Latvijas žurnālistu savienību, kas nespēj atrisināt konstituēšanās grūtības, un tālab tajā praktiski nekāds darbs nenotiek.

7.14.2. Sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

LU Sociālo zinātņu fakultātei ir noslēgts līgums ar Biznesa augstskolu “Turība”, Vidzemes Augstskolu, kurā tiek realizētas komunikācijas jomas profesionālās maģistra studiju programmas. LU Komunikācijas zinātnes doktora studiju programmā studē mācībspēki no Vidzemes Augstskolas un Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas. LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta darbības ietvaros kopā ar reģionālo augstskolu mācībspēkiem tiek realizēti pētnieciskie projekti.

Ārējā sadarbība Komunikācijas zinātnes maģistra programmas un Komunikācijas studiju nodaļas zinātnisko projektu realizācijā tiek veikta ar Tartu Universitāti, Tamperes Universitāti, Oslo Universitāti, Oslo Universitātes koledžu, Dānijas Žurnālistikas skolu, Lodzas Universitāti un Baltkrievijas Valsts universitāti.

Komunikācijas studiju nodaļa kopš 2005. gada piedalās The Nordplus Neighbour Network of Journalism Schools, Joint Master’s Programme in Journalism (JMPJ) projektā, kura mērķis izveidot tīklu dubulto MA grādu ieguvei žurnālistikā, kā arī veicināt mācībspēku kvalifikācijas izaugsmi un mācībspēku apmaiņu.

Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki kopš 2006. gada ir iesaistījušies komunikācijas zinātnes un apmācības starptautiskajā organizācijā “European Communication Research and Education Association” (ECREA). Vairāk nekā desmit gadus nodaļas docētāji piedalās reģionālās starptautiskās mediju pētnieku organizācijas “Baltic Media Researchers Association” (BMRA) darbībā.

7.14.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs

Komunikācijas studiju nodaļas docētāji ir stažējušies ārvalstu universitātēs, piemēram, ASV (prof. I. Brikše, asoc. prof. V. Zelče), Zviedrija (asoc. prof. V. Zelče), Somijā (prof. I. Brikše, Vācijā (asoc. prof. Ā. Kleckins, asoc. prof. O. Skudra, doc. J. Šķilters, asoc. prof. V. Zelče), Apvienotajā Karalistē (prof. S. Lasmane), Polijā (lekt. M. Zitmane), Nīderlandē (lekt. M. Zitmane) un veikuši pētniecisko darbu ārvalstu akadēmiskajās institūcijās Fulbraita, IREX, DAAD, Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas, M. Kirī, Kembridžas Universitātes stipendiju programmu ietvaros.

Pēdējos gados Komunikācijas studiju nodaļas profesoriem un asociētajiem profesoriem lielās noslodzes studiju programmu realizācijā nav bijis iespējams stažēties un veikt pētniecisko darbu ārvalstīs. Šo iespēju rašana ir Komunikācijas studiju nodaļas tuvāko gadu darbības prioritāte.

7.14.4. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas vieslektori

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā kopš tās akreditācijas 2002. gadā ir bijis iespējams apgūts vairākus vieslektoru kursus. Programmā ir docējuši vairāki Fulbraita programmas pasniedzēji. 2003./2004. ak. māc. gadā kursu “Pamatdizains” docēja Pitsburga Larošē koledžas profesore Rozmarija Gūlda (Gould), 2004./2005. ak. māc. gadā kursu “Maģistra studiju programmas studentu akadēmisko darbu angļu valodā rakstīšanas prasmes” – Aiovas Universitātes pasniedzēja Lia Plakans un 2005./2006. ak. māc. gadā kursu “Menedžments” – Montklēras Universitātes profesors Maikls Kents (Kent).

Programmā bija iekļauts arī Maskavas Valsts universitātes profesora Sergeja Muratova kurss “Televīzijas filozofija” un Baltkrievijas Valsts universitātes docentes Olgas Tereščenko kurss “Matemātiskās metodes socioloģijā”.

2007. gada rudenī Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentiem bija iespējams piedalīties Eiropas komunikācijas zinātnes skolas veidošanā leģendārās personības un izcilā teorētiķa Amsterdamas Universitātes emeritētā profesora Denisa Makveila (McQuail) komunikācijas mūsdienu teoriju semināros.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentiem ir iespējams apmeklēt arī Sociālo zinātņu fakultātes un citu nodaļu viesprofesoru lekcijas.

7.14.5. Studējošie ārvalstu apmaiņas programmas ietvaros

Socrates/Erasmus sadarbības līgumi noslēgti ar Lilles Politisko studiju institūtu, Tamperes Universitāti, Oslo Universitāti, Krakovas Universitāti, Tartu Universitāti, Maltas Universitāti, Helsinku Universitātes Sociālo zinātņu skolu, Dānijas žurnālistikas skolu, Barselonas Pompeu Fabra Universitāti u.c.

Maģistra programmas studentu vidū nav vērojama aktīva interese par ārvalstu apmaiņas programmām, jo lielākā daļa studējošo mācības apvieno ar darbu. Tomēr ir manāmas izmaiņas. 2007./2008. ak. māc. gada otrajā semestrī apmaiņas programmas ietvaros maģistranti studē Helsinku Universitātē un Vīnes Universitātē.

7.15. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas attīstības plāns

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas attīstības prioritāte ir programmas satura kvalitatīvā nostiprināšana un lielāka studējošo skaita piesaistīšana, kā arī mācībspēku akadēmiskās kvalifikācijas celšanu, rodot plašākas iespējas viņu zinātniskajam darbam.

Komunikācijas zinātnes maģistra programmas pilnveidošanas tuvāko gadu plāns paredz:

1) sistemātisku studiju kursu satura atjaunošanu, īpašu uzmanību veltot zinātnes jaunāko atziņu iekļaušanai kursu saturā;

2) studiju kursu angļu valodā iekļaušanu programmā, tādējādi veicinot studentu apmaiņu un ārvalstu studentu piesaisti;

3) viesprofesoru uzaicināšanas un savstarpējās apmaiņas sistēmas izstrādi;

4) mācībspēku sastāva atjaunošanu, programmas realizācijā iesaistot doktorantūras absolventus un doktora grādu komunikācijas zinātne ieguvējus;

5) maģistrantu komplektēšanas sistēmas pilnveidi, radot interesi par maģistra studiju programmu jau bakalaura studiju programmā, iesaistot bakalaura programmas spējīgākos studentus maģistrantu realizētajos pētnieciskajos projektos un aicinot piedalīties LU un Sociālo zinātņu fakultātes zinātniskajās konferencēs;

6) maģistra programmas studentu iesaistīšanās ārvalstu apmaiņas programmās veicināšanu;

7) studiju un pētniecības dziļāku integrāciju, tādējādi nodrošinot maģistrantiem regulāru pētniecības darba lauku;

8) plašāku un biežāku mācībspēku pētniecības rezultātu prezentāciju un publicēšanu LZP atzītos recenzējamos un starptautiskajos zinātniskajos žurnālos un citos zinātniskos izdevumos;

9) maģistra programmas realizācijas nepieciešamo materiāli tehnisko resursu atjaunošanu un bibliotēkas fonda komunikācijas zinātne papildināšanu.

7.16. SVID analīze

16. tabula

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas SVID analīze

Stiprās puses

Vājās puses

1. Kvalificēts docētāju sastāvs (profesori un asociētie profesori): mācībspēku uzkrātā pieredze akadēmiskajā pētniecībā un mācībspēku intelektuālā un pedagoģiskā kvalifikācija un tās izaugsmes iespējas.

2. Programmas satura atbilstība mūsdienu komunikācijas zinātnes saturam un attīstības tendencēm.

3. Komunikācijas zinātnes straujā attīstībā Latvijā un tās atzīšana un integrēšanās Latvijas akadēmiskajā vidē.

4. Komunikācijas zinātnes docētāju un doktorantu iesaiste starptautiskajās zinātniskajās organizācijās.

5. Uzkrātā pieredze bakalaura studiju programmu realizācijā

6. Maģistra studiju programmas studentu ilggadīgā iesaiste Komunikācijas studiju nodaļā realizētajos pētnieciskajos projektos, studentu un mācībspēku akadēmiskās partnerības īstenošana

7. LU Sociālo zinātņu fakultātes modernā infrastruktūra, kas nodrošina labvēlīgu studiju un zinātniskā darba visi.

8. LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas resursi un datubāzes.

1. Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēku lielā noslodze, kas mazina stažēšanās un ārvalstu ilglaika stipendiju izmantošanu.

2. Latvijas Zinātnes padomes vājā ieinteresētība Komunikācijas zinātnes attīstībā Latvija, kas izpaužas zinātnes nozaru pētniecisko grantu mazajā atbalstā.

3. Salīdzinoši nelielā iesaiste starptautisko zinātnisko projektu īstenošanā.

4. Nepietiekamie finansu resursu studentu individuālā radošā un pētniecības darba attīstīšanai

5. Mācībspēku publikācijas nav SCI

6. Nelielais iestājkonkurss uz programmas studiju vietām.

Iespējas

Draudi

1. LU un LZP grantu piešķiršanas sistēmas pilnveidošanas solījumi un tās rezultātā – labākas iespējas maģitrantiem iesaistīties pētniecības projektos.

3. LU īstenotās programmas docētāju sastāva atjaunināšana.

5. Komunikācijas zinātnes skolas Latvijā un akadēmisko tradīciju veidošanas aizsācēju plašās perspektīvas.

6. Jaunu kvalificētu pasniedzēju ienākšana komunikācijas zinātnes maģistra un bakalaura studiju programmās;

7. Doktora grādu ieguvušu speciālistu esamība mediju, reklāmas, sabiedrisko attiecību, bibliotēku un informācijas jomu profesionālajā vidē.

8. Maģistra programmas specializāciju un studiju kursu piedāvājuma paplašināšana, pieaugot studējošo skaitam.

1. Latvijas iedzīvotāju mazā interese ar maģistra studijām.

2. Valstī pastāvošā nesakārtotā darba samaksas sistēma maģistra grādu ieguvušajiem darbiniekiem.

3. Demogrāfiskās situācijas nelabvēlīgas izmaiņu tendences – talantīgu, enerģisku cilvēku aizbraukšana no Latvijas.

4. Komunikācijas zinātnes attīstības tempa un spara zaudēšana Latvijā, ja netiks iesaistīti jauni akadēmiskie spēki, celta mācībspēku kvalifikācija un palielināts pētniecisko projektu skaits komunikācijas zinātnē un to finansējums.

8. Komunikācijas zinātnes maģistrs studiju programmas izmaksu aprēķins

Izmaksu aprēķināšana programmai komunikācijas zinātnes maģistrs

Nr.

Parametra nosaukums

Rin

das Nr.

Aprēķina formula

Aprēķinātais lielums

I

Tiešās studiju programmas izmaksas

Viena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadā

Amats

Pasniedzēja vidējā darba alga mēnesī

Pasniedzēju īpatsvars studiju programmas nodrošināšanai

profesors

LVL 1320,00

0,27

1

D1=A1*B1

356,40

Asociētais profesors

LVL 1056,00

0,61

2

D2=A2*B2

644,16

docents

LVL 845,00

0,09

3

D3=A3*B3

76,05

Lektors

LVL 676,.00

0,00

4

D4=A4*B4

0,00

Asistents

LVL 541,00

0,03

5

D5=A5*B5

16,23

Pasniedzēja vidējā alga gadā, LVL

6

D6=(D1+D2+D3+D4+D5)*12

13 114,08

Vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju

7

X

15

Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, LVL

8

D8= D6/D7

874,27

Pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimniecības personālu)

9

X

2

Pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud. progr.

10

X

1,50

Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, LVL

11

D11=D8*D9/

D10

874,27

N1

Darba algas fonds uz vienu studentu gadā, LVL

12

D12=D8+D11

1748,54

N2

Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (24,09%), LVL

13

D13=D12*0,2409

421,22

N3

Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

14

X

5,00

Pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā 1 studentu, LVL

15

X

2,00

Citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija, fax u.c.), LVL

16

X

2,00

N4

Pakalpojumu apmaksa kopā

17

D17=D15+D16

4,00

Mācību līdzekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, LVL

18

X

7,00

Kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs

19

X

2,00

N5

Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā

20

D20=D18+D19

9,00

Mācību grāmatas uz 1 studentu gadā, LVL

21

X

8,00

Grāmatu kalpošanas laiks gados

22

X

3

1 grāmatas cena, LVL

23

X

8.00

Grāmatu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

24

D24=D21*D23/D22

21,33

Žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā

25

X

N6

Grāmatas un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā

26

D26=D24+D25

21,33

Sportam uz 1 studentu gadā, LVL

27

X

Pašdarbībai uz 1 studentu gadā, LVL

28

X

N7

Studentu sociālajam nodrošinājumam 1 studentu gadā

29

D29=D27+D28

0,00

Iekārtu iegāde uz 1 studentu gadā, LVL

30

X

5,00

Investīcijas iekārtu modernizēšanai – 20% no inventāra izmaksām

31

X

1,50

Izmaksas iekārtu modernizēšanai, LVL

32

D32=D30*D31

7,50

N8

Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

33

D33=D30+D32

12,50

Kopā tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā – summa no N1 līdz N8, LVL

34

D34=D12+D13+D14+

D17+D20+D26+D33

2221,60

II Netiešās studiju programmas izmaksas

N9

Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: Lu bibliotēkai, zemes nodoklis, telpu noma, īre, ēku ekspluatācijas izdevumi, telefona abonēšanas un pakalpojumu izmaksas, komunālie pakalpojumi, tekošais remonts, īpašās programmas u.c. uz 1 nosacīto studentu gadā (42,85%), LVL

35

D35=D34*0,30

853,00

Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā, LVL

36

3074,60

Dekāns

9. KOMUNIKĀCIJAS ZINĀTNES MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS studiju plāns

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma pilna laika klātienes forma (4 semestri)

Kursa nosaukums

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

Kopā

Pārbaudes veids

Docētājs

Obligātā daļa (A daļa)

Teorētiskie studiju kursi komunikācijas zinātnē

1. Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

2. Komunikācija un kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. phil., prof. S. Lasmane

3. Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

4. Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos Mediju teorijas

2

2

Eksāmens

Dr. soc., doc. S. Seņkāne

5. Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

6. Mediju teorijas

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

7. Ietekmējošās komunikācijas teorijas

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

8. Komunikācijas studiju psiholoģiski pedagoģiskie aspekti

4

4

Eksāmens

Dr. paed., doc. G. Blaua,

Dr. psych., asoc. prof. I. Tunne.

9. Komunikācijas zinātnes teorētiski metodoloģiskais seminārs

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče, maģistra darba zinātniskais vadītājs

Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

10. Maģistra darbs

20

20

Aizstāvēšana

Maģistra gala pārbaudījumu komisija

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa)

Virziena “Biznesa komunikācija” studiju kursi

11. Biznesa komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. art., doc. M. Mozers

12. Organizāciju komunikācija un kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

13. Biznesa komunikācija: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče;

Mg. soc. sc., dokt. M. Zitmane; vieslektori

14. Reklāmas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

Mg. soc. sc., dokt. M. Zitmane

15. Sabiedrisko attiecību teorija un prakse

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

Virziena “Komunikācijas zinātne” studiju kursi

11. Komunikācijas zinātne: attīstība un mūsdienu situācija

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

12. Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

13. Komunikācijas zinātne: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče; vieslektori

14. Žurnālistikas kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

15. Populārā kultūra un mediji

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

Virziena “Politiskā komunikācija” studiju kursi

11. Politiskā komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

12. Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče.

13. Politiskā komunikācija: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra; vieslektori

14. Sistēmtransformācija Latvijā: elites un masu komunikācijas aspekti

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

15. Politiskā komunikācija Latvijā

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

Virziena “Valsts un organizāciju komunikācija” studiju kursi

11. Biznesa komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. art., doc. M. Mozers

12. Organizāciju komunikācija un kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

13. Valsts un organizāciju komunikācija: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše; vieslektori

14. Valsts un pašvaldību komunikācijas

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

15. Sabiedrisko attiecību teorijas un prakse

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

Virziena “Žurnālistika” studiju kursi

11. Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

12. Politiskā komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

13. Žurnālistika kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

14. Žurnālistika: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše; vieslektori

15. Mediju menedžments un mārketings

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

Teorētiskie studiju kursi komunikācijas zinātnē

16. ES publiskā komunikācija: teorijas un prakses analīze

2

2

Eksāmens

Dr. sc. pol., asoc. prof. D. Bāra

17. Informācijas sabiedrība: teorija un prakse

2

2

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

18. Semiotika

2

2

Eksāmens

Dr. phil., doc. J. Šķilters

19. Kino un kultūra

2

2

Eksāmens

Dr. art., asoc. prof. Ā. Kleckins

20. Komunikācija un patērētājs

2

2

Eksāmens

Dr. psych., asoc. prof. I. Tunne

21. Komunikācija un mūsdienu ētika

2

2

Eksāmens

Dr. phil., prof. S. Lasmane

22. Komunikācija un semantika

2

2

Eksāmens

Dr. phil., doc. J. Šķilters

23. Lingvistika un komunikācija

2

2

Eksāmens

Dr. habil. philol., prof. I. Druviete

24. Mediji un politika

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

25. Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes

2

2

Eksāmens

Dr. soc., doc. S. Seņkāne

26. Rituālkomunikācija un komemorācija

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

27. Rīgas dokumentālā kino skola

2

2

Eksāmens

Dr. art., asoc. prof. Ā. Kleckins

Zinātniski pētnieciskais darbs

28. Individuālais pētnieciskais projekts specializācijā

4

3

Eksāmens; projektā paveiktā izvērtējums

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

projekta vadītājs

29. Pētnieciskais projekts: akadēmiskā darba praktikums

2

2

Eksāmens; projektā paveiktā izvērtējums

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

projekta vadītājs

30. Zinātniskais raksts: Akadēmiskā darba praktikums

3

3

Eksāmens, raksta analīze

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

raksta recenzents

31. Zinātniskais referāts: Akadēmiskā darba praktikums

2

2

Eksāmens, referāta un uzstāšanās analīze

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

referāta recenzents

Kopā A daļā

16

12

2

20

50

t.sk.Vispārizglītojošie studiju kursi

16

12

2

Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

20

20

Kopā B daļā

4

8

18

0

30

Kopā programmā

20

20

20

20

80

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma nepilna laika klātienes forma (5 semestri)

Kursa nosaukums

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

5. s.

Kopā

Pārbaudes veids

Docētājs

Obligātā daļa (A daļa)

Teorētiskie studiju kursi komunikācijas zinātnē

1. Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

2. Komunikācija un kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. phil., prof. S. Lasmane

3. Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

4. Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos Mediju teorijas

2

2

Eksāmens

Dr. soc., doc. S. Seņkāne

5. Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

6. Mediju teorijas

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

7. Ietekmējošās komunikācijas teorijas

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

8. Komunikācijas studiju psiholoģiski pedagoģiskie aspekti

4

4

Eksāmens

Dr. paed., doc. G. Blaua,

Dr. psych., asoc. prof. I. Tunne.

9. Komunikācijas zinātnes teorētiski metodoloģiskais seminārs

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče, maģistra darba zinātniskais vadītājs

Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

10. Maģistra darbs

20

20

Aizstāvēšana

Maģistra gala pārbaudījumu komisija

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa)

Virziena “Biznesa komunikācija” studiju kursi

11. Biznesa komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. art., doc. M. Mozers

12. Organizāciju komunikācija un kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

13. Biznesa komunikācija: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče;

Mg. soc. sc., dokt. M. Zitmane; vieslektori

14. Reklāmas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

Mg. soc. sc., dokt. M. Zitmane

15. Sabiedrisko attiecību teorija un prakse

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

Virziena “Komunikācijas zinātne” studiju kursi

11. Komunikācijas zinātne: attīstība un mūsdienu situācija

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

12. Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

13. Komunikācijas zinātne: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče; vieslektori

14. Žurnālistikas kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

15. Populārā kultūra un mediji

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

Virziena “Politiskā komunikācija” studiju kursi

11. Politiskā komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

12. Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče.

13. Politiskā komunikācija: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra; vieslektori

14. Sistēmtransformācija Latvijā: elites un masu komunikācijas aspekti

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

15. Politiskā komunikācija Latvijā

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

Virziena “Valsts un organizāciju komunikācija” studiju kursi

11. Biznesa komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. art., doc. M. Mozers

12. Organizāciju komunikācija un kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

13. Valsts un organizāciju komunikācija: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše; vieslektori

14. Valsts un pašvaldību komunikācijas

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

15. Sabiedrisko attiecību teorijas un prakse

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

Virziena “Žurnālistika” studiju kursi

11. Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

12. Politiskā komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

13. Žurnālistika: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše; vieslektori

14. Žurnālistika kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

15. Mediju menedžments un mārketings

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

Teorētiskie studiju kursi komunikācijas zinātnē

16. ES publiskā komunikācija: teorijas un prakses analīze

2

2

Eksāmens

Dr. sc. pol., asoc. prof. D. Bāra

17. Informācijas sabiedrība: teorija un prakse

2

2

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

18. Semiotika

2

2

Eksāmens

Dr. phil., doc. J. Šķilters

19. Kino un kultūra

2

2

Eksāmens

Dr. art., asoc. prof. Ā. Kleckins

20. Komunikācija un patērētājs

2

2

Eksāmens

Dr. psych., asoc. prof. I. Tunne

21. Komunikācija un mūsdienu ētika

2

2

Eksāmens

Dr. phil., prof. S. Lasmane

22. Komunikācija un semantika

2

2

Eksāmens

Dr. phil., doc. J. Šķilters

23. Lingvistika un komunikācija

2

2

Eksāmens

Dr. habil. philol., prof. I. Druviete

24. Mediji un politika

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

25. Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes

2

2

Eksāmens

Dr. soc., doc. S. Seņkāne

26. Rituālkomunikācija un komemorācija

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

27. Rīgas dokumentālā kino skola

2

2

Eksāmens

Dr. art., asoc. prof. Ā. Kleckins

Zinātniski pētnieciskais darbs

28. Individuālais pētnieciskais projekts specializācijā

4

4

Eksāmens; projektā paveiktā izvērtējums

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

projekta vadītājs

29. Pētnieciskais projekts: akadēmiskā darba praktikums

2

2

Eksāmens; projektā paveiktā izvērtējums

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

projekta vadītājs

30. Zinātniskais raksts: Akadēmiskā darba praktikums

3

3

Eksāmens, raksta analīze

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

raksta recenzents

31. Zinātniskais referāts: Akadēmiskā darba praktikums

2

2

Eksāmens, referāta un uzstāšanās analīze

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

referāta recenzents

Kopā A daļā

12

12

4

2

20

50

t.sk.vispārizglītojošie studiju kursi

12

12

4

2

maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

20

20

Kopā B daļā

2

4

10

14

30

Kopā programmā

14

16

14

16

20

80

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma nepilna laika neklātienes forma (6 semestri)

Kursa nosaukums

1. gads

2. gads

3. gads

Kopā

Pārbaudes veids

Docētājs

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

5.s.

6.s.

Obligātā daļa (A daļa)

Teorētiskie kursi komunikācijas zinātnē

1. Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

2. Komunikācija un kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. phil., prof. S. Lasmane

3. Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

4. Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos

2

Dr. soc., doc. S. Seņkāne

5. Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos

2

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

6. Mediju teorijas

4

2

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

7. Ietekmējošās komunikācijas teorijas

4

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

8. Komunikācijas studiju psiholoģiski pedagoģiskie aspekti

4

2

Eksāmens

Dr. paed., doc. G. Blaua,

Dr. psych., asoc. prof. I. Tunne.

9. Komunikācijas zinātnes teorētiski metodoloģiskais seminārs

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče, maģistra darba zinātniskais vadītājs

Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

10. Maģistra darbs

20

20

Aizstāvēšana

Maģistra pārbaudījumu komisija

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa)

Virziena “Biznesa komunikācija” studiju kursi

11. Biznesa komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. art., doc. M. Mozers

12. Organizāciju komunikācija un kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

13. Biznesa komunikācija: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče;

Mg. soc. sc., dokt. M. Zitmane; vieslektori

14. Reklāmas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

Mg. soc. sc., dokt. M. Zitmane

15. Sabiedrisko attiecību teorija un prakse

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

Virziena “Komunikācijas zinātne” studiju kursi

11. Komunikācijas zinātne: attīstība un mūsdienu situācija

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

12. Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

13. Komunikācijas zinātne: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče; vieslektori

14. Žurnālistikas kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

15. Populārā kultūra un mediji

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

Virziena “Politiskā komunikācija” studiju kursi

11. Politiskā komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

12. Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče.

13. Politiskā komunikācija: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra; vieslektori

14. Sistēmtransformācija Latvijā: elites un masu komunikācijas aspekti

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

15. Politiskā komunikācija Latvijā

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

Virziena “Valsts un organizāciju komunikācija” studiju kursi

11. Biznesa komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. art., doc. M. Mozers

12. Organizāciju komunikācija un kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

13. Valsts un organizāciju komunikācija: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše; vieslektori

14. Valsts un pašvaldību komunikācijas

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

15. Sabiedrisko attiecību teorijas un prakse

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

Virziena “Žurnālistika” studiju kursi

11. Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

12. Politiskā komunikācija

4

4

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

13. Žurnālistika: praktikums

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše; vieslektori

14. Žurnālistika kultūra

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

15. Mediju menedžments un mārketings

4

4

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

Teorētiskie studiju kursi komunikācijas zinātnē

16. ES publiskā komunikācija: teorijas un prakses analīze

2

2

Eksāmens

Dr. sc. pol., asoc. prof. D. Bāra

17. Informācijas sabiedrība: teorija un prakse

2

2

Eksāmens

Dr. paed., prof. I. Brikše

18. Semiotika

2

2

Eksāmens

Dr. phil., doc. J. Šķilters

19. Kino un kultūra

2

2

Eksāmens

Dr. art., asoc. prof. Ā. Kleckins

20. Komunikācija un patērētājs

2

2

Eksāmens

Dr. psych., asoc. prof. I. Tunne

21. Komunikācija un mūsdienu ētika

2

2

Eksāmens

Dr. phil., prof. S. Lasmane

22. Komunikācija un semantika

2

2

Eksāmens

Dr. phil., doc. J. Šķilters

23. Lingvistika un komunikācija

2

2

Eksāmens

Dr. habil. philol., prof. I. Druviete

24. Mediji un politika

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. O. Skudra

25. Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes

2

2

Eksāmens

Dr. soc., doc. S. Seņkāne

26. Rituālkomunikācija un komemorācija

2

2

Eksāmens

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče

27. Rīgas dokumentālā kino skola

2

2

Eksāmens

Dr. art., asoc. prof. Ā. Kleckins

Zinātniski pētnieciskais darbs

28. Individuālais pētnieciskais projekts specializācijā

4

4

Eksāmens; projektā paveiktā izvērtējums

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

projekta vadītājs

29. Pētnieciskais projekts: akadēmiskā darba praktikums

2

2

Eksāmens; projektā paveiktā izvērtējums

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

projekta vadītājs

30. Zinātniskais raksts: Akadēmiskā darba praktikums

3

3

Eksāmens, raksta analīze

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

raksta recenzents

31. Zinātniskais referāts: Akadēmiskā darba praktikums

2

2

Eksāmens, referāta un uzstāšanās analīze

Dr. hist., asoc. prof. V. Zelče,

referāta recenzents

Kopā A daļā

12

8

8

2

20

50

t.sk.vispārizglītojošie studiju kursi

12

8

8

2

30

maģistra darba izstrāde un aizstāvēšan

20

20

Kopā B daļā

0

4

4

12

10

0

30

Kopā programmā

12

12

12

12

12

20

80

PIELIKUMI

1. pielikums

Studiju programmā iekļauto kursu apraksti

Obligātā daļa (A daļa)

Studiju kursi

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa kods

KomZ5128

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

25.06.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. ped., prof. Inta Brikše

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar teorijām, kas skaidro mūsdienu sabiedrību, tās parādības, izmaiņas un attīstības procesus un veicināt prasmes izmantot šos teorētiskos konceptus komunikācijas fenomenu skaidrojumā. Kurss veidots kā sabalansēts lekciju un semināru darbs, orientējoties uz aktīvu studējošo individuālo darbu.

Rezultāti

Zināšanas – padziļinātas zināšanas teorijās, kas (1) ietekmē komunikācijas zinātnes teorētisko paradigmu attīstību un (2) skaidro sabiedrības attīstības fenomenus, kas ietekmē komunikācijas procesus un atspoguļojas šajos procesos sabiedrībā. Spēja kritiski izvērtēt komunikācijas zinātnes teorētiskos attīstības virzienus sociālo zinātņu kontekstā.

Prasmes – pētniecisko problēmu identificēšanas, analīzes un risināšanas prasmes, lai veicinātu jaunu zināšanu veidošanos par komunikācijas parādībām, un prasmes izmantot citu sociālo zinātņu teoriju konceptus teorētisku spriedumu veidošanā par komunikācijas fenomeniem mūsdienu sabiedrībā.

Kompetences – pielietot teorētisko studiju rezultātus jaunu un kompleksu komunikācijas parādību analīzē un to attīstības prognozēšanā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

40% – individuālais darbs – tekstu studijas, komunikācijas problēmu identificēšana un jautājumu semināru dienaskārtībai izvirzīšana (apjoms 2000–3000 zīmju, ar starpinājumiem)

20 % – līdzdalība semināros (uzstāšanās, papildinājumi, piedalīšanās diskusijās)

40 % – prezentācija noslēguma seminārā par individuāli izvēlētu aktuālu komunikācijas parādības/problēmas teorētisko skaidrojumu, izmantojot citu sociālo zinātņu teorijas un paradigmas.

Kursu apraksts-plāns

1. Sabiedrības izpratnes mūsdienu sociālajās teorijās. 4 stundas

2. Seminārs: komunikācijas skaidrojumi sabiedrības dzīvē mūsdienu sociālajās teorijās. 4 stundas

3. Sabiedrības izmaiņas: teorētisko pieeju konteksts. 4 stundas

4. Seminārs: komunikācijas vieta un loma sabiedrības izmaiņu procesos. 4 stundas

5. Vieta, laiks un telpa: teorētiskie skaidrojumi. 4 stundas

6. Seminārs: vietas, laika un telpas izmaiņas un to ietekme uz komunikācijas procesiem. 4 stundas

7. Sabiedrības individualizācija. 4 stundas

8. Seminārs: sabiedrības individualizācijas procesu ietekme uz komunikāciju. 4 stundas

9. Identitāte: izmaiņas un teorētiskās izpratnes. 4 stundas

10. Seminārs: komunikācijas loma identitātes veidošanās procesos. 4 stundas

11. Realitātes teorētiskās izpratnes. 4 stundas

12. Seminārs: mediju lomas realitātes veidošanā. 4 stundas

13. Publiskā sfēra: teorētiskais koncepts un loma komunikācijas fenomenu izpratnē. 4 stundas

14. Seminārs: mediju lomas publiskās sfēras realizācijā. 4 stundas

15. Globalizācijas procesi: sabiedrības un mediju izmaiņu skaidrojumi. 4 stundas

16. Seminārs: globalizācijas un mediju savstarpējās ietekmes. 4 stundas

Literatūra (01-mācību literatūra)

Baert, P. (2000). Social theory in the twentieth century. Cambridge, Oxford: Polity.

Bauman, Z. (2001). The individualized society. Cambridge:   Polity.

Bauman, Z. (2005). Индивидуализированное общество. Москва:   Логос.

Beck, U. (1999). World risk society. Cambridge: Polity Press.

Beck, U. (2000). Общество риска. На пути к другому модерну. Москва:   Прогресс-Традиция. 

Berger, P.L., Luckmann ,T. (1991). The social construction of reality: a treatise in the sociology of knowledge. London: Penguin Books.

Бергер, П., Лукман , T. (1995). Социальное конструирование реальности: трактат по социологии знания. Москва : Academia-Центр, Медиум.

Browning, G., Halcli, A., Webster, F. (eds.). (2000). Understanding contemporary society: theories of the present. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

Castells, M. (2000). The rise of the network society. Oxford, Malden: Blackwell Publishing.

Delanty, G. (2000). Modernity and postmodernity. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

Habermas, J. (1992). The structural transformation of the public sphere: an inquiry into a category of bourgeois society. Cambridge: Polity Press.

Gidens, E. (1999). Sabiedrības veidošanās. Rīga:  AGB.

Giddens, A. (1999). Modernity and self-identity: self and society in the late modern age. Cambridge:   Polity Press.

Chouliaraki, L., Fairclough, N. (2002). Discourse in late modernity: rethinking critical discourse analysis. Edinburgh : Edinburgh University Press.

Luhmann, N. (2000). The reality of the mass media. Cambridge: Polity Press.

McKee, A. (2005). The public sphere: an introduction. Cambridge :  Cambridge University Press.

Ritzer, G., Smart. B. (eds.). (2001). Handbook of social theory. London, Thousand Oaks, New Delhi:  SAGE.

Sztompka P. (1993). The Sociology of Social Change. Oxford: Blackwell.

Штомпка П. (1996). Социология социальных изменений. Москва: Аспект пресс.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Anholt, S. (2007).  Competitive identity:   the new brand management for nations, cities and reģions. Houndmills, Basingstoke, Hampshire, New York:   Palgrave Macmillan.

Bauman, Z. (2004). Europe: an unfinished adventure. Cambridge, Malden:   Polity Press. 

Beck, U., Beck-Gernsheim, E. (2002). Individualization:  institutionalized individualism and its social and political consequences. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

Beck, U., Grande, E. (2007). Cosmopolitan Europe. Cambridge, Malden: Polity.

Berger, P. L., Luckmann , T. (1995). Modernity, pluralism and the crisis of meaning. The orientation of modern man. Gütersloh Bertelsmann Found. Publ.

Butler, J. (2007). Gender trouble:  feminism and the subversion of identity.  New York, London:   Routledge.

Castells, M. (2004). The power of identity. Malden, Oxford, Carlton: Blackwell Publishing, 2004.

Castells, M. (2003). The Internet galaxy :reflections on the Internet, business, and society. Oxford, New York: Oxford University Press.

Кастельс, M. (2004). Галактика интернет. Екатеринбург: У-Фактория.

Curtin, P. A. (2007). International public relations:   negotiating culture, identity, and power. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

Du Gay, P. (2007). Organizing identity:   person and organizations after theory. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

Giddens, A. (2007).  Europe in the global age. Cambridge:   Polity.

Held, D. (2000). Models of democracy. Cambridge: Polity.

Insoll, T. (ed.). (2007). The archaeology of identities: a reader. London, New York: Routledge.

Kolko, G. (2006). After socialism:   reconstructing critical social thought. New York:  Routledge.

Kumar, K. (2001). From post-industrial to post-modern society:  new theories of the contemporary world. Oxford, Malden: Blackwell.

Larsen, S. U. (2000). The challenges of theories on democracy: elaborations over new trends in transitology.New York: Columbia Univ. Press.

Luhmann, N. (1998). Observations on modernity. Stanford:  Stanford University Press.

Misztal, B. A. (2003). Theories of social remembering. Maidenhead, Philadelphia: Open University Press.

Wiberg, M. (2005). The interaction society:   practice, theories and supportive technologies. Hershey:   Information Science Publishing.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Discourse & Communication

Discourse & Society

European Journal of Communication

Global Media and Communication,

Media, Culture & Society

New Media & Society,

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācija un kultūra

Kursa kods

KomZ5059

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

48

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

02.12.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Filozofijas doktors vad.pētn. Skaidrīte Lasmane

Kursa anotācija

Kursā analizētas kultūras teorijas, jēdzieni, ar kuru starpniecību tās veidotas, to problemātika. Uzmanība galvenokārt pievērsta mūsdienu kultūras interpretācijām, īpaši strukturālismam, analītiskajai pieejai, postmodernismam. Akcentētas teorijas un jēdzieni , kuri saistāmi ar mūsdienu komunikācijas problēmu izpratni un to pētniecību.

Rezultāti

Studenti iegūst: 1) zināšanas kultūras teorijās; 2) izpratni par kultūras un komunikācijas procesu mijiedarbību; 3) analizēt, diskutēt un aizstāvēt savu viedokli.

Kursu apraksts-plāns

1. Kultūra. Elitārā un tautas kultūra. Etnokultūra. Populārā kultūra. Kultūras industrija. Masu kultūras shēma. Subkultūra.. Multikultūrisms. ES nostādnes kultūras jautājumos.

2. Kultūras interpretācijas un teorijas. Analītiskā, strukturālā un poststrukturālā stratēģija. Kultūras izpratne socioloģijā.

3. Tradīcija. Tradīcijā un mode. Tradīcijas komunikatīvā dimensija. Pieredze un tradīcija. Pieredze. Nozīmes, jēgas piešķiršana, orientācija. Pašhematizācija kā pieredzes organizācija. (Kanta jēdziens). Atkārtošanās. Kirkegors par atkārtošanos. Tradīcijas pārrāvums. Tradīcija un globalizācija.

4. Mīts un tā funkcijas. Mitoloģijas teorijas. Mīts un iztēle. Utopijas. Distopijas. Mītu tēli un tikumi. Mīts mūsdienu domāšanā. Mīts reklāmā.

5. Mīts un rituāls. Rituāla funkcijas. Rituāla elementi mūsdienu kultūrā. Rituāls kā rezonanse un sociālā indukcija. Ietekme uz komunikantu un komunikatoru.. Iniciācijas rituāli un to izmantojums teksta interpretācijā.

6. Maskas komunikatīvā loma rituālā. Neverbālā komunikācija. Maskas simboliskās izpausmes. Vizuālais tēls un tā loma neverbālajā komunikācijā. Masku verbālās, muzikālās, horeogrāfiskās izpausmes. Maskas identitāte un patības identitāte. Transformēšanās funkcijas. Uzvedums.

7. Spēle. Spēles ritms. Saspēle. Gadamers par spēli. Spēles komunikatīvā funkcija. Spēle kā komunikatīva darbība.

8. Humors, smiekli, to funkcijas. Prieks un vitalitāte. Nīče par smiekliem. Bergsons. Freids. Bahtins.
9. Traģiskais. Ciešanas, to kultūra. Ciešanu kults. Šopenhauers par ciešanām.

10. Ritms. Ritms un dzīves stils. Saskaņa. Saderība un saskaņa latviešu etnokultūrā.

11. Ideja un ideālais. Dievs, transcendence, ideālais. Gaismas un tumsas metafora. Bonaventūra un Dekarts. Sakrālais un profānais. Fetišs un fetišizācija. Empīriskā pasaule un pārempīriskais.

12. Varonis un tā funkcijas. Varonis un svētais. Postmodernisms un svētums. Fanu kustība.

13. Laika orientācija. Masu kultūras laika strukturizējums. Pagātne, tagadne, nākotne. Atmiņa un atmiņas. Vēsturiskā un sociālā atmiņa. Individuālās atmiņas zīmes. Dzīves stāsti.

14. Telpas orientācija. Māja. Savējais un svešais. Nomadisma jēdziens postmodernismā.

15. Vērtības. Patiesības problēma. Zināšanas un to ieguve. Okultās zināšanas un ezotērika. Astroloģija.

16. Labais. Ļaunums, naids, resentiments, agresija un to kultivēšana. Nīče par spēku un vājumu.

17. Skaistais. Praktiskās dzīves estetizācijas tendences. Māksla un tās robežas mūsdienās. Kanta spriestspējas kritika.

18. Vēlmes un normas attiecības kultūrā. Vajadzības un vēlmes attiecības. Vēlmes un bauda. To raksturojums kultūrā: Epikūrs, stoiķi. Bezvajadzību vēlmes. Reklāma un vēlmju ražošana.

19. Patība, dzīvība un nāve. Vitalitāte. Nīčes traģēdijas dzimšana no mūzikas gara. Dzīve. Dzīves jēga.

20. Cilvēka ķermenis un tā semiotizācija kultūrā. Sports. Dabiskais un mākslīgais.

21. Vara. Politiskā kultūra. Pilsoniskā sabiedrība. Hēgelis.

22. Tehnika un tehnoloģija. Nekrofīlija. Heidegers par tehniku un tehnoloģiju. Biomedicīna un tehnoloģijas.

23. Darbs un tā kultūra. Radošais un verga darbs. Darbs kā izklaide. Tendences mūsdienu darba kultūrā.

24. Diskusija. Plašsaziņas līdzekļi un to kultūras dimensija

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) līdzdalība nodarbībās: tekstu un problēmu analīze (30% atzīmes)

2) divas esejas (mutiski un rakstveidā ) par kādu kultūras teoriju vai jēdzienu, kas saistīts ar maģistra darbu (7–8 lpp) (40% atzīmes)

3) pārbaudes darbs kursa noslēgumā (30% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

Barker. C. (2003). Cultural studies. Theory and practice. 2ed ed. London etc: SAGE.

Gīrcs, K. (1998). Kultūru interpretācija. Rīga: AGB.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Adorno, T. (2004). The culture industry. London; New York: Routledge.

Benjamins, V. (2005). Iluminācijas. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs.

Brauns, P. (2005). Ķermenis un pilsēta. Kentaurs, 36, 48–73.

Campbell, J. (1988). The hero with a thousand faces. London: Fontana Press.

Eliade, M. (1996). Sakrālais un profānais. Rīga: Minerva.

Hobsbawm, E. Ranger, T.(eds.). (1983). The invention of tradition. Cambridge: Cambridge University Press.

McLuhan, M. (1994). Understanding media. Cambridge; London: The MIT Press.

Mūks, R. (1991). Mīts un iztēle Rīga: Karogs.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Kentaurs

Theory, Culture & Society

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana

Kursa kods

KomZ6157

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

26

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

25.06.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Kursa anotācija

Kurss sniedz zinātniskā darba veikšanai nepieciešamās teorētiskās zināšanas. Tā ietvaros tiek sniegts ieskats zinātnes filozofijā. Analizēts pētījuma scenārijs, tā elementi un kopējā shēma, apgūti pētījuma problēmas formulēšanas teorētiskie pamati. Kurss sniedz zinātniskā aparāta sastādīšanas praktiskās iemaņas, kā arī iepazīstina ar maģistra darba izstrādes pamatprincipiem. Studenti kursa noslēgumā veido iestrādi sava maģistra darba koncepcijai.

Rezultāti

Apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par: 1) zinātnes attīstību, tās galvenajiem posmiem un konceptuālajiem jēdzieniem; 2) zinātni Latvijā; 3) komunikācijas zinātnes veidošanos un šodienas situāciju. Tie izveidots priekšstats par maģistra programmas studentu zinātniskā darba nozīmi un jēgu. Studentu iegūst zināšanas, kas ļauj veidot pētnieciskā darba veikšanas un zinātnisku sacerējumu rakstīšanas prasmes.

Kursu apraksts-plāns

1. Pamatjēdzieni "maģistra darbs", "zinātne". Maģistra darba vieta zinātnē.

2. Zinātnes filozofija un vēsture: apgaismība, dabaszinātņu straujā attīstība, pozitīvisms.

3. Zinātnes filozofija un vēsture: pozitīvisma kritika.

4. Zinātnes filozofija un vēsture: loģiskais pozitīvisms (Vīnes pulciņš), L. Vitgenšteins.

5. Zinātnes filozofija un vēsture: kritiskais racionālisms; K. Popera, I. Lakatosa, T. Kūna teorijas.

6. Zinātne filozofija un vēsture: Dž. Holtona, M. Polani, S. Tulmina, M. Fuko, Ž. Piažē u.c. 20. gs. beigu un 21. gs. sākuma pieejas.

7. Seminārs: Zinātnes filozofija.

8. Zinātne Latvijā. Zinātniskās darbības likums.

9. Latvijas zinātnes vēsture: Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Tērbatas Universitāte, Rīgas Politehnikums/Rīgas Politehniskais institūts, dabaszinātņu uzplaukums 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.

10. Latvijas zinātnes vēsture: Latvijas Universitāte.

11. Latvijas zinātne mūsdienās, Latvijas Zinātnes padome u.c. institūcijas.

12. Seminārs: Latvijas zinātne.

13. Komunikācijas zinātne, tās attīstības galvenie posmi.

14. Komunikācijas zinātne Latvijā.

15. Pētījums komunikācijas zinātnē, pētījuma dizaina pamatelementi.

16. Tēmas izpētes līmeņa noskaidrošana; literatūra, tās atlase un apskats.

17. Pētījuma mērķa izvirzīšana un formulēšana. Pētījuma jautājumi un hipotēzes.

18. Teorijas izvēle, pielietojums.

19. Metodoloģijas izstrāde, metožu pielietojums.

20. Zinātniska darba zinātniskais aparāts, tā sastāvdaļas, noformējums.

21. Akadēmiskā rakstīšana, tās prakse.

22. Maģistra darba koncepcija, maģistra darba rakstīšanas process, maģistra darba aizstāvēšana. 23. Seminārs: Maģistra darba koncepcijas projekta prezentācija un aizstāvēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Pilna laika klātienes studentiem:

1) sekmīgi nokārtota ieskaite zinātnes filozofijas un Latvijas zinātnes seminārā (10% atzīmes);

2) sekmīgi prezentēts un diskusijā ar kursabiedriem aizstāvēts maģistra darba koncepcijas projekts (10% atzīmes);

3) pozitīvi novērtēta akadēmiskā eseja zinātnes filozofijā; tajā tiek analizēts kāda autors (pēc izvēles) pienesums zinātnes filozofijā vai kāda teorētiskā virziena loma zinātnes filozofijā (40% atzīmes);

4) pozitīvi novērtēts maģistra darba koncepcijas projekts (jāiesniedz rakstveidā, apjoms – ap 10 000–15 000 rakstuzīmes) (40% atzīmes);

5) sekmīgi nokārtota ieskaite zinātniskā aparāta veidošana (obligāta prasība, ja šī ieskaite nav nokārtota, tad nav iespējams iegūt pozitīvu visu šā kursa vērtējumu).

Nepilna laika neklātienes studentiem:

1) sekmīgi prezentēts un diskusijā ar kursabiedriem aizstāvēts maģistra darba koncepcijas projekts (20% atzīmes);

3) pozitīvi novērtēta akadēmiskā eseja zinātnes filozofijā; tajā tiek analizēts kāda autors (pēc izvēles) pienesums zinātnes filozofijā vai kāda teorētiskā virziena loma zinātnes filozofijā (40% atzīmes);

4) pozitīvi novērtēts maģistra darba koncepcijas projekts (jāiesniedz rakstveidā, apjoms – ap 10 000-15 000 rakstuzīmes) (40% atzīmes);

5) sekmīgi nokārtota ieskaite zinātniskā aparāta veidošana (obligāta prasība, ja šī ieskaite nav nokārtota, tad nav iespējams iegūt pozitīvu visu šā kursa vērtējumu).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. LU Sociālo zinātņu Komunikācijas studiju nodaļas kursa, bakalaura un maģistra darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība. Metodiskie norādījumi. Sk. internetā http://szf.lu.lv/sites/szf/module_data/introduction/Studijas/Nodalas/Komunikacijas/noradijumi

2. Zinātniskās darbības likums. Sk. internetā: http://www.lzp.lv/latv/zdl20[1].07.2007.pdf

3. Cresvell, J. W. (2003). Research design: Qualitative, quantitative, and mixed methods approaches. 2nd ed. Thousands Oaks: SAGE Pubications.

4. Eko, U. (2006/1977). Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga: J. Rozes apgāds.

5. Godfrey-Smith, P. (2003). An introduction to the philosophy of science: Theory and reality. Chicago; London: The University of Chicago Press.

6. Silverman, D. (2000). Doing qualitative research: A practical handbook. Thousands Oaks; etc.: Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Foucault, M. (1972). The archeology of knowledge. London: Tavistock.

2. Foucault, M. (1994/1966). The order of things :an archaeology of the human sciences. New York: Vintage Books.

3. Gadamers, H.–G. (1999/1960). Patiesība un metode. Rīga: Jumava.

4. Gīrcs, K. (1998/1973). Kultūru interpretācija. Rīga: AGB.

5. Kuhn, T. (1996/1962). The structure of scientific revolutions. Chicago: Chicago University Press.

6. Lowery, S. A., DeFleur, M. L. (1995). Milestones in mass communication research. Media effects. 3rd ed. White Plans: Longman.

7. Popers, K. (2005/1985). Nākotne ir atvērta. Rīga: Zvaigzne ABC.

8. Popper, K. (2002/1935). The logic of scientific discovery. New York: Routledge.

9. Vitgenšteins, L. (2006/1921). Loģiski filozofisks traktāts. Rīga: Liepnieks&Rītups.

Literatūra (03-ieteicamā periodika u.c.)

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.

2. LU mājaslapa: http://www.lu.lv/petnieciba/index.html

3. LZP mājaslapa: http://www.lzp.lv/latv/centr.htm

4. LZA mājaslapa: http://www.lza.lv/lat/centr_l.htm

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos

Kursa kods

KomZ5063

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

25.01.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autors

Dr. Socioloğijas doktors doc. Silva Seņkāne

Kursa anotācija

Studenti iepazīstas ar empīrisko sociālo pētījumu kvantitatīvās paradigmas pamatprincipiem un pamatmetodēm, apgūst galvenās datu ieguves metodes – dokumentu analīzes, novērojuma, aptaujas un sociālā eksperimenta metodes un to modifikācijas, gūst pārskatu par datu apstrādes un analīzes metodēm, praktizē pētījuma procesa plānošanu un tā realizāciju.

Rezultāti

Pēc principa intelligare – explicare – applicare (latīn.: saprast – izklāstīt – pielietot) studenti grupu darbu, individuālu prezentāciju, kritiskas vērtēšanas un rakstīšanas veidā apgūst atbilstošās metodoloģiskās un metodiskās zināšanas, prasmes un iemaņas, studiju procesā izveidotie materiāli tiek apkopoti kopējā kursa elektroniskajā rokasgrāmatā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k./Tēma/Paredzētais apjoms stundās

1. Lekcija: Kvantitatīvās paradigmas sociālajos pētījumos teorētiskie pamati un vēsture. Empīriskais sociālais pētījums komunikāciju pētniecībā. 2 stundas

2. Praktiskie darbi: Empīriskā sociālā pētījuma procesa loģika Grupu darbs – kursa rokasgrāmatas struktūras izveide un individuālo tēmu izvēle. 2 stundas

3. Lekcija un praktiskie darbi: Pētījuma publikāciju kritiska analīze. 2 stundas

4. Lekcija: Datu ieguves metodes: pārskats un specifika komunikācijas pētniecībā. 2 stundas

5. Lekcija un praktiskie darbi: Dokumentu analīze. 2 stundas

6. Lekcija un praktiskie darbi: Novērojums. 2 stundas

7. Lekcija un praktiskie darbi: Aptauja. 4 stundas

8. Lekcija un praktiskie darbi: Eksperiments. 2 stundas

9. Lekcija un praktiskie darbi: Izlases teorija un prakse. 2 stundas

10. Lekcija un praktiskie darbi: Sociālo parādību mērīšanas teorija un prakse. 2 stundas

11. Praktiskie darbi: Pētījuma rezultātu apstrāde: principi un pamatinstrumenti. 2 stundas

12. Lekcija un praktiskie darbi: Pētījuma datu analīze: primārās analīzes līmeņi un principi. 2 stundas

13. Lekcija un praktiskie darbi: Datu analīzes metodes: vien- un daudzdimensionālās metodes. 2 stundas

14. Lekcija un praktiskie darbi: Pētījuma procesa plānošana, pētījuma programma un organizācija. 2 stundas

15. Lekcija un praktiskie darbi: Pētījuma datu analīze: sekundārā analīze. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Iepriekšējie nosacījumi: dalība praktiskajās nodarbībās.

Kursa vērtējumu veido:

1) obligāta grupu darba uzdevuma izpilde (20% no kopējās atzīmes);

2) individuāla prezentācija par izvēlētu tematu (20% no kopējās atzīmes),

3) viena kursa biedra temata izstrādes vērtējums (20% no kopējās atzīmes),

4) individuāli izvēlētā temata izklāsta teksts kursa Kvantitatīvo pētījumu elektroniskajā rokasgrāmatā (40% no kopējās atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Babbie, E. (2000). Social research for consumers. Belmont: Wadsworth Publishing Company

2. Berger, A. A. (2000). Media and Communication research methods: an introduction to qualitative and quantitative approaches. Thousand Oaks [etc]: Sage.

3. Budd, R. W., Thorp, R. K., Donohew, L. (1967). Content analysis of communications. New York: Macmillan company.

4. Cramer, D. (2003). Advanced quantitative data analysis. New York: McGrawHill.

5. Creswell, J. W. (2003). Research design: qualitative, quantitative and mixed methods approaches. 2nd ed. Thousand Oaks [etc]: Sage.

6. Groves, R. et al. (2004). Survey methodology. New York: Wiley-Interscience.

7. Huck, S. W. (2004). Reading statistics and research. 4th ed. New York: Pearson ed. Inc.

8. Locke, L., Silverman, S., Sirduso, W. (2004). Reading and understanding research. 2nd ed. Thousand Oaks [etc]: Sage.

9. Neuendorf, K. A. (2002). Content analysis guidebook. London, Thousand Oaks New Delhi: Sage Publications. Sk.: http://academic.csuohio.edu/kneuendorf/content/

10. Punch, K. (1998). An introduction to social research: Quantitative & qualitative approaches Thousand Oaks [etc]: Sage.

11. Punch, K. (2000). Developing effective research proposals. Thousand Oaks [etc]: Sage.

12. Reinard, J. C. (2006). Communication research statistics. Thousand Oaks [etc]: Sage.

13. Stempel, G. H. Weaver, D. H. Wilhoit, G. C. (eds.). (2003). Mass communication research and theory. Boston [etc]: Allyn & Bacon.

14. Ноэль, Э. (1978). Массовые опросы: Введение в методику демоскопии. Москва: Прогресс.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Arhipova, I., Bāliņa, S. (2003). Statistika ekonomikā. Risinājumi ar SPSS un Microsoft Excel. Rīga: Datorzinātņu centrs.

2. Field, A. (2000). Discovering statistics using SPSS for Windows advanced techniques for the beginner. Thousand Oaks [etc]: Sage.

3. Gonick, L., Smith, W. (1993). The cartoon guide to statistics. New York: Harper Resource.

4. Green, S. B., Salkind, N. J. (2003). Using SPSS for the Windows and Macintosh: Analyzing and understanding data. 3rd ed. Upper Saddle River: Prentice Hall.

5. Kruks, S. (sast.). (2001). Daudzveidība. 3. sēj.: Mediju satura analīze. Rīga: LU Komunikācijas studiju nodaļa.

6. Lewis-Beck, M. S. Bryman, A. [etc.] (2004). The SAGE Encyclopedia of social science research methods. Thousand Oaks [etc]: Sage. 3 vols.

7. Marsh, C. (1990). Exploring data: An introduction to data analysis for social scientists. Cambridge, Oxford: Polity Press

8. Rachad, A. (2003). Interpreting quantitative data with SPSS. London [etc.]: Sage.

9. Wallgreen A., Persson R., Jorner U., Haaland J.-A. (1996). Graphing statistics & data. Creating Better charts. Thousand Oaks [etc]: Sage.

10. Wimmer, R. D., Dominick, J. R. (1994). Mass media research. An introduction. 3rd ed. Belmont: Wadsworth Publishing Company.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Research Methods Knowledge Base http://trochim.human.cornell.edu/kb
Surfstat Australia: An Online Text in Introductory Statistics http://www.anu.edu.au/nceph/surfstat/surfstat-home/surfstat.html

Electronic Textbook Statsoft /textbook/stathome.html
Statistics explained /tips/statistics/relationship.htm
UNESCO Thesaurus http://www.ulcc.ac.uk/unesco/

TNS www.tns.lv

/resources/j_tools

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos

Kursa kods

KomZ6011

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

04.09.2006

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Priekšzināšanas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Kursa uzdevums ir sniegt apkopojoša rakstura zināšanas par komunikācijas pētniecības kvalitatīvajām metodēm. Tajā ietverti teorētiskie pārskati par nozīmīgākajām pētniecības metodēm – kvalitatīvo kontentanalīzi, etnogrāfiskajām metodēm, etnometodoloģiju, naratīva analīzi, diskursa

analīzi u.c. Kursa ietvaros tiek analizēts metožu pielietojums jaunākajos pētījumos.

Kursa mērķis ir sagatavot studentus maģistra darba izstrādei, sekmēt kvalitatīvo pētniecības metožu teorētisko un praktisko zināšanu apguvi.

Rezultāti

Kursa ietvaros tiek apgūtas komunikācijas pētījumu kvalitatīvo metožu teorētiskās un praktiskās zināšanas, kas ir nepieciešamas, lai izstrādātu un sekmīgi aizstāvētu maģistra darbu. Semināros un izstrādājot patstāvīgos darbus zināšanas tiek pielietotas praksē.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k./Tēma/Paredzētais apjoms stundās

1. Komunikācijas kvalitatīvi pētījumi. Komunikācijas kvalitatīvo pētījumu teorētiskā tradīcija. 2 stundas

2. Mediju pētniecība. Teksta jēdziens. Teksta pētniecības pieeju daudzveidība. 2 stundas

3. Kontentanalīze. Teorētiskā izcelsme, mērķi un rezultāti. Kvalitatīvā kontentanalīze. 2 stundas

4. Pamatotā teorija (grounded theory). 2 stundas

5. Etnogrāfiskās metodes. 2 stundas

6. Biogrāfiskā metode. Mutvārdu vēsture. 4 stundas

7 Etnometodoloģija 2 stundas

8. Naratīvs. Naratīva analīze. 4 stundas

9. Diskursa analīze. Kritiskā diskursa analīze. 4 stundas

10. Vēsturiskā diskursa analīze. 2 stundas

11. Rāmējuma (frame) analīze. 2 stundas

12. Semināri: kvalitatīvo metožu pielietojuma jaunākajos pētījumos analīze. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums un dalība semināros (75% no visām nodarbībām) – 20% gala atzīmes.

Ziņojums semināra par kvalitatīvo metožu pielietojumu jaunākajos komunikācijas pētījumos (jāanalizē zinātnisks raksts, kurš atspoguļo kāda konkrētā pētījuma rezultātus un demonstrē pētniecības metodes pielietojumu un teorētisko pamatojumu) – 30% gala atzīmes.

Patstāvīgais darbs, kas demonstrē studenta prasmi strādāt ar noteiktu metodi. Darba apjoms 10 000–20 000 rakstuzīmes. Darba ietvaros ir jāanalizē kāda problēma, izmantojot noteiktus avotus un pētniecības metodi, tādējādi demonstrējot prasmi teorētiskās zināšanas izmantot praksē – 50% gala atzīmes.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bertrand, I., Hughes, P. (2005). Media research methods: Audiences, institutions, texts. New York: Palgrave Macmillan.

2. Bal, M. (1997). Narratology: Introduction to the theory of narrative. 2nd ed. Toronto: Univeristy of Toronto Press.

3. Entman, R. (1993). Framing: towards clarification of a fractured paradigm. Journal of Communication, 43(4), 51-58.

4. Johnstone, B. (2002). Discourse analysis. Malden: Blackwll Publishing.

5. Lindlof, T. R., Taylor, B. C. (2002). Qualitative communication research methods. 2nd ed. Thousand Oaks; London; New Delhi: Sage.

6. Matheson, D. (2005). Media discourses: Analysing media texts. McGraw-Hill Education.

7. Titscher, S., Meyer, M., Wodak, R., Vetter, E. (2000). Methods of text and discourse analysis. Thousand Oaks; London; New Delhi: Sage.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Abbott, H. P. (2002). The Cambridge introduction to narrative. Cambridge: Cambridge Univeristy Press.

2. Bela-Krūmiņa, Baiba (2004). Dzīvesstāsti kā sociālie vēstījumi: promocijas darba kopsavilkums. Rīga: LU SZF, FSI.

3. Herman, L., Vervaeck, B. (2005). Handbook of narrative analysis. Lincoln; London: University of Nebraska Press.

4. Gee, J. P. (1999). Discourse analysis: Theory and method. London: New York: Routledge.

5. Greimas, A. J. (1983/1966). Structural semantics: An attempt at a method. Lincoln: University of Nebraska Press.

6. Phillips, L., Jørgensen, M. W. (2002). Discourse analysis as theory and method. Thousand Oaks; London; New Delhi: Sage.

7. Propp, V. (1958/1928) Morphology of the folktale. The Hague: Mountan.

8. Schiffin, D., Tannen, D., Hamilton, H. E. (eds.). (2001). The handbook of discourse analysis. Malden: Blackwll Publishing.

9. Tisenkopfs, Tālis (1993) Dzīve un teksts: biogrāfiskā pieeja sociālajās zinātnēs. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 5: 1–8.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Sage zinātnisko žurnālu datubāze: /

2. Discourse Analysis

3. Communication and Discourse

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Mediju teorijas

Kursa kods

KomZ5076

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikāciju zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

48

Kursa apstiprinājuma datums

27.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir apzināt teorētiskās pieejas kā sistemātiskus skaidrojumus mediju darbībai un nozīmei sabiedrības dzīvē. Tāpēc kursa satura un struktūras organizācijā pamata pieeja ir sabiedrības, indivīdu un mediju savstarpējās mijiedarbības un ietekmes prakses analīze un teorētiskie skaidrojumi. Kurss ir bāzēts uz individuālām studijām (akadēmisko tekstu un gadījumu studiju analīze) un radošām grupas diskusijām, lai veicinātu teorētisko konceptu pielietojamības izvērtējumu un komunikācijas prakses situāciju izmaiņu analīzi.

Rezultāti

Zināšanas par sabiedrības, indivīdu un mediju savstarpējās mijiedarbības un ietekmes skaidrojumu teorētiskajām paradigmām.
Prasmes izmantot iegūtās teorētiskās zināšanas prakses studijās.
Kritiskās domāšanas prasmes – novērtēt teorētisko paradigmu lietderību, to konceptuālo kontekstu komunikācijas zinātnē.
Radošās domāšanas prasmes – definēt jaunus teorētiskos spriedumus un novērtēt to derīgumu, pamatotību un novitāti.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Ievadlekcija: pārskats par mediju pētniecības teorētiskajām paradigmām. 8 stundas
2. Mediju teorijas un sabiedrības teorijas. 8 stundas
3. Publiskā sfēra un mediji. Mediju brīvības un atbildības izpratnes demokrātiskā sabiedrībā. 8 stundas
4. Mediji kā vēstījumi: McLuhan teorētiskā pieeja. Marksisms un mediju izpratne. Postmodernitāte: mediju izmaiņas un skaidrojumi. 4 stundas
5. Mediju sistēma, institūti un kultūras. Mediji un globalizācija. 4 stundas
6. Mediju ekonomika. Mediji un komunikācijas tehnoloģijas. 4 stundas
7. Mediji un ideoloģija. Mediju organizācijas un profesionalizācija: mediju kultūras aspects. 4 stundas
8. Mediju reprezentācijas un žanri. 8 stundas
9. Mediju auditorijas un efekti. 8 stundas
10. Izmaiņas sabiedrībā vs. izmaiņas medijos. 8 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Norādīto tekstu individuālās studijas.
Mediju fenomenu identifikācija un teorētiskā analīze.
Semināru diskusiju tēmu argumentēti pieteikumi, tēžu sagatavošana.
Līdzdalība semināros, individuālās prezentācijas un diskusijas.
Vērtējums
60% – individuālais darbs (tekstu studijas), tiek vērtēti tēmu pieteikumi, tēzes (apjoms 2000–3000 zīmju, ar starpinājumiem);
20% – prezentācijas semināros (pieteiktās tēmas argumentēts teorētiskais izklāsts, empīriskā materiālā izmantojums);
20% – līdzdalība semināros (papildinājumi, piedalīšanās diskusijās).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Burton, G. (2004). Media and society: Critical perspectives. Bekshire, GBR: McGraw-Hill Education.

Sk.: /

2. Croteau, D., Hoynes, D.(2003). Media/society: industries, images, and audiences. Thousand Oaks, London, New Delhi: Pine Forge Press.

3. Curran, J., Gurevitch, M. (2005). Mass media and society. 4th ed. London: Hodder Arnold.

4. McQuail, D. (2005). McQuail’s mass communication theory. 5th ed. SAGE.

5. Stevenson, N. (1995). Understanding media cultures. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE.

6. Thompson, J. B. (1999). The media and modernity:  a social theory of the media. Cambridge, UK:  Polity Press.

7. Williams, K. (2003). Understanding media theory. London: Arnold.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Holmes, D. (2005). Communication theory: media, technology, society. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE.

2. Hoskins,C., McFayden, S., Finn, A. (2004). Media economics: applying economics to new and traditional media. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

3. Livingstone, S. (2005). Audiences and publics: when cultural engagement matters for the public sphere. Bristol, Portland: Intellect.

4. McQuail, D. (2003). Media accountability and freedom of publication. Oxford: Oxford University Press.

5. Rantanen, T. (2005). The media and globalization.Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

6. Shoemaker, P. J., Reese, S. D. (1996). Mediating the message: theories of influences on mass media content. White Plains (NY): Longman.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Crime, Media, Culture

2. European Journal of Communication

3. Global Media and Communication

4. Journalism

5. Media, Culture & Society

6. New Media & Society

7. Television & New Media

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Ietekmējošās komunikācijas teorijas

Kursa kods

KomZ6019

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

56

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

29.01.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Ojārs Skudra

Kursa anotācija

Kursā aplūkotas atšķirīgas teorētiskās pieejas ietekmējošās komunikācijas (pārliecināšana, pierunāšana, instruēšana un c.) procesu skaidrojumam, pamatjēdzienu definēšanas problemātikai un pārliecināšanas komunikācijas bāzes faktoriem. Tiek skatītas pārliecināšanas komunikācijas premisas, kā arī tās starppersonu, organizāciju un mediatizētais konteksts. Līdzās pārliecināšanai, sociālajai ietekmei un piekrišanas gūšanai, aplūkoti arī pārliecināšanas komunikācijas pētniecisko procedūru jautājumi.

Rezultāti

Zināšanas par ietekmējošās, galvenokārt pārliecināšanas ,komunikācijas teorijām un to pielietojumu komunikācijas procesu pētniecībā.

Prasmes teorētiskā līmenī analizēt pārliecināšanas komunikācijas procesus/kampaņas.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k./Tēma/Paredzētais apjoms stundās

1. Sociālā ietekme un tās saistība ar pārliecināšanas komunikāciju. 2 stundas

2. Ietekmējošās komunikācijas tipi un aprakstošie modeļi (K. Mertens , Č. Larsons). 2 stundas

3. Ikdienas sociālās izziņas process. 2 stundas

4. Mācīšanās teorija (Jēlas grupa). 2 stundas

5. Sociālās mācīšanās teorija, sociāli kognitīvā teorija (A. Bandura). 2 stundas

6. Pārliecināšanas komunikācijas teoriju bāzes faktori un definīcijas. 2 stundas

7. Tradicionālās un humānistiskās pieejas pārliecināšanas komunikācijai. 2 stundas

8. Sociālo zinātņu pieejas pārliecināšanas komunikācijai. 2 stundas

9. Attieksme: modeļi un funkcijas. 2 stundas

10. Kognitīvās disonanses teorija un funkcionālā pieeja attieksmēm. 2 stundas

11. Č. Larsona racionālas un atbildīgas pārliecināšanas koncepcija. 2 stundas

12. Informācijas apstrādes teorija, informācijas integrācijas teorija. 2 stundas

13. Komunikācijas/ pārliecināšanas modelis. 2 stundas

14. Atbilstības, konsistences, efektivitātes modelis (ACE). 2 stundas

15. Duālā procesa teorijas (ELM). 2 stundas

16. Heiristiski sistemātiskais modelis. 2 stundas

17. Argumentācija un tās loma pārliecināšanā un piekrišanas gūšanā. 2 stundas

18. Satura premisas pārliecināšanā. 2 stundas

19. Ietekmējošās un pārliecināšanas komunikācijas kampaņas. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

20. Ietekmējošās un pārliecināšanas komunikācijas kampaņas. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

21. Pārliecināšana un sabiedriskās attiecības. 2 stundas

22. Pārliecināšana un reklāma. 2 stundas

23. Propaganda un pārliecināšana. Propagandas analīze. 2 stundas

24. Propaganda un psiholoģiskais karš. 2 stundas

25. Piekrišanu palielinošo vēstījumu producēšana. 2 stundas

26. Kultūras premisas pārliecināšanā. 2 stundas

27. Sabiedriskās attiecības, reklāma un pārliecināšana. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

28. Sabiedriskās attiecības, reklāma un pārliecināšana. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

29. Simbolu lietojums pārliecināšanas komunikācijā (K. Bērks). 2 stundas

30. Valodas un citu pārliecināšanas simbolu analīze. 2 stundas

31. Pārliecināšanas komunikācijas efektu pētniecība. 2 stundas

32. Ētika pārliecināšanas komunikācijā. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1. Pozitīvi novērtētas rakstiskas tēzes (2–3 lpp.) semināru nodarbībās (20% atzīmes).

2. Pozitīvi novērtēts analītiskas ievirzes noslēguma rakstu darbs (5–7 lpp.) par aktuālu ietekmējošās komunikācijas problēmjautājumu, kas saskaņots ar pasniedzēju (50% atzīmes).

3. Pozitīvs vērtējums noslēguma pārrunā (30% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Benoit, W. L., Benoit, P. J. (2008). Persuasive messages. The process of influence. Malden; Oxford; Carlton: Blackwell Publishing

2. Dillard, J. P., Pfau, M. (2002). The persuasion handbook. Development in theory and practice. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publications.

3. Jowett, G. S., O’Donell, V. (2006). Propaganda and persuasion. 4th ed. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publications.

4. Larson, Ch. U. (2004). Persuasion: Reception and responsibility. 10th ed. Belmont, Toronto, London etc.: Wadsworth/Thomson Learning .

5. Larson, Ch.U. (2007). Persuasion: Reception and Responsibility. 11th Ed. Belmont: Thomason Wadsworth

6. O’Keefe, D. J. (2002). Persuasion: Theory and research. 2nd ed. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publications.

7. Perloff, R. M. (2003). The dynamics of persuasion: Communication and attitudes in 21st century. Mahwah, London: Lawrence Erlbaum Associates.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Gass, R.H. , Seiter , J. S. (2007). Persuasion, social influence, and compliance gaining. 3rd ed. Edition. Boston, New York, San Francisco, Mexico City etc.: Pearson.

2. Heath, R. L., Bryant, J. (2000). Human communication theory and research: Concepts, contexts, and challenges. Mahwah, London: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers.

3. Mutz, D.C., Sniderman, P.M., Brody, R.A. (eds.) (1999). Political persuasion and attitude change. Ann Arbor: The University of Michigan Press

4. Stiff, J. B., Mongeau, P. A. (2003). Persuasive communication. 2nd ed. New York, London: The Guilford Press.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Communication Research

2. European Journal of Communication

3. Management Communication Quarterly

4. Journal of Communication Inquiry

5. Prof. Icek Ajzen mājaslapa. Sk.:http://www.people.umass.edu/aizen/

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācijas studiju psiholoģiski pedagoģiskie aspekti

Kursa kods

KomZ5068

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

36

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

28

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors docente Gita Blaua

Dr. Psiholoğijas doktors asoc. prof. Ineta Tunne

Kursa anotācija

Maģistranti tiek iepazīstināti ar mācību satura stratēģisko plānojumu augstskolās, ar programmu izveides paņēmieniem, lekciju kursu plānošanu, galvenajiem didaktiskajiem paņēmieniem studiju procesa organizācijā, kā arī ar inovatīvajiem meklējumiem jaunu didaktisko modeļu izstrādē studiju procesa kvalitatīvai optimizācijai. Kursa uzdevums ir apgūt zinātniskā darba iemaņas un pārbaudīt tās praksē.

Rezultāti

Maģistranti apgūst pedagoģiskās psiholoģijas zināšanas izglītības kvalitātes un mūžizglītības kontekstā. Apgūst prasmes analizēt akadēmiskā godīguma principus un reālo situāciju Latvijas akadēmiskajā vidē. Izprotot kognitīvās un emocionālās attīstības teorētiskos pamatus, plāno un izstrādā praktiskas nodarbības projektu un prezentē to. Iegūst izpratni par studiju programmu uzbūves un attīstības stratēģiju, par galvenajām augstskolas didaktikas problēmām. Apgūst pamatiemaņās, kā plānot un organizēt studiju procesu.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Augstākās izglītības programmu stratēģiskais mērķis un loģiskais pamatojums. Studiju procesa uzbūves principi augstskolā. Didaktiskie modeļi: pamatstudijas un 2. līmeņa studijas. Kursu apjoms, to dalījums pēc izvēles brīvības. Kredītpunkti, to atbilstība studiju darba apjomam. Programmu integrāciju problēma.Pedagoģiskās psiholoģijas pamati. Studijumotivācijas priekšnosacījumi teorijā un praksē. Izglītības kvalitāte mūžizglītības kontekstā. 2 stundas

2.Studiju kursa tematiskā plāna izveide , tā formālās struktūras stratēģiskā plānošana. Studiju kursa resursu plānošana. Izglītojamo vajadzību noteikšana un sociālie indikatori. Efektīvas mācīšanas principi.Seminārs: Jauniešu psihosociālas attīstības īpatnības Latvijā un attieksme pret studijām. 2 stundas

3. Seminārs: Studiju kursa tematiskā plāna izveide.Kognitīvās un emocionālas attīstības teorētiskie pamati. 2 stundas

4. Galvenās didaktiskās metodes augstskolu studiju procesā. Lekcija, tās plānošanas, organizācijas un vadīšanas īpatnības. Lekciju kvalitātes paaugstināšanas problēma un “atgriezeniskās saites” mūsdienīgums.Kritiskās domāšanas teorētiskie pamati. 2 stundas

5. Praktiskā nodarbība: Lekcijas plāns, tā izstrāde un izvērtējums.Praktiskā nodarbība: Mācīšanās stili-refleksīva uztvere un abstrakta konceptualizācija. 2 stundas

6. Seminārs, tā vieta un nozīme studiju procesā. Semināra plāna izstrāde. Darbs ar uzziņas materiāliem un teorētisko literatūru . Individuālais un grupu darbs seminārā. Seminārs: Akadēmiskais godīgums docētāju un studentu mijiedarbībā. 2 stundas

7. Diskusijas metode , tās izmantojums seminārnodarbībās. Grupu diskusijas formas. Docētāja pozīcija diskusijas organizēšanā un norisē.Kooperatīvās mācīšanās paņēmieni augstskolā un psiholoģiskā saderība. 2 stundas

8. Praktiskā nodarbība: Diskusijas organizēšana un vērtējums.Praktiskā nodarbība: kooperatīvās mācīšanās elementi studiju procesā. 2 stundas

9. Studentu zinātniskā un studiju darba organizācija. Kvalitatīvas docētāja un studenta sadarbības priekšnoteikumi. Kontroles un paškontroles nozīme studentu patstāvīgā darba organizācijā. 2. stundas

10. Metakognitīvā stratēģija, tās izmantošana studiju procesā.Uztveres specifika komunikācijas studijās –iegaumēšana, refleksija un reproducēšana. 2 stundas

11. Praktiskā nodarbība: Docētāja un studenta sadarbības psiholoģiskie aspekti . Docētāja vēlamo kompetenču izstrāde. 2 stundas

12. Pārbaudes formas augstskolā. Vērtējuma sistēma augstskolā, tās objektīvie un subjektīvie faktori. Refleksējošā inteliģenta un pašvērtējuma problēma. Studiju kursa izvērtējums. Kursa formāts. Kursa vieta un nozīme programmas struktūrā. Studiju kursa vērtēšanas anketa. 2 stundas

13. Praktiskā nodarbība: Vērtējuma kritēriju izstrāde. 2 stundas

14. Studiju procesa administrēšana.Akadēmiskā, pētnieciskā un pārvaldības darba specifika augstskolu mācību darba organizēšanā. 2 stundas

15. Inovācijas augstskolu didaktikā. 2 stundas

16. Augstākās izglītības kvalitātes problemātika un aktualitātes Latvijā. 2 stundas

17. Praktiskā nodarbība Lekciju hospitācija. 4 stundas

18. Noslēguma nodarbība – prezentāciju izvērtējums. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Individuālais darbs: kursa teorētiskās literatūras un rakstu studijas (48 stundas); rakstu darbu sagatavošana (48 stundas)

1. Studiju kursa tematiskā plāna izveide – izvēlēties mācību priekšmetu, piedāvāt kontaktstundu skaitu tajā, atbilstoši kuram saplānot kursa saturisko norisi laikā. Pēc uzstāšanās seminārā iesniegt pasniedzējam.

2. Metakognitīvā stratēģija, tās izmantošana studiju procesā – izlasīt R. Slavina rakstu “Apjēgtās mācības” un sagatavot semināram atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kāda nozīme studiju procesā ir shēmu teorijai? Kā tā ietekmē informācijas jēgpilnu apguvi un kvalitatīvu mācīšanās procesu? 2) kā organizēt studentu darbu informācijas apstrādē? Kāda nozīme jautājumiem, pasvītrojumiem un kopsavilkumiem reproduktīvo un kognitīvo spēju attīstībā ? 3) kā un kādēļ būtu jārosina studentu darbs ar tekstu ? 4) raksturojiet metakognitīvās stratēģijas nozīmi studenta un pasniedzēja darbībā!

3. Docētāja vēlamo kompetenču izstrāde un izvērtējums – izvēlēties konkrētu studiju kursu, apjēgt docētāja nepieciešamās kompetences, grupēt tās un prezentēt rezultātus paneļdiskusijā.

4. Piedalīšanās BA programmas kursa darbu aizstāvēšanā un tās izvērtējums rakstveidā – katram maģistrantam piedalīties vienā BA programmas kursa darbu aizstāvēšanas sēdē, pēc kuras iesniegt rakstveidā tās norises vērtējumu metodiskā aspektā: 1) darba tēmas novērtējums ( cik apjomīga, vai pareizi izprasta, cik oriģināli skatīta, cik aktuāla utt. ), 2) kā tēma izvēlēta, cik lielā mērā izvēli ietekmējis kursa darba vadītājs, 3) kāda bijusi sadarbība ar vadītāju darba izstrādes procesā, 4) cik patstāvīgi veikts darbs, 5) cik pārliecinoši prot aizstāvēt darba rezultātus, pamatot pētījuma aktualitāti un nozīmību, 6) kāda ir attieksme pret darba novērtējumu (akceptē, iebilst, neiebilst, bet izrāda neapmierinātību utt.).

5. Tēžu izstrāde un iesniegšana. Tēma “Jauniešu psihosociālas attīstības īpatnības Latvijā un attieksme pret studijām”.

6. Paneļdiskusija “Akadēmiskais godīgums , problēmas un risinājumi”.

7. Kooperatīvās mācīšanās paņēmieni augstskolas studiju procesā. – Nodarbības plāna sastādīšana un prezentācija.

8. BA programmā veikto akadēmisko pētījumu izvērtējums (individuālais uzdevums).

9. Nodarbību hospitācija, analīze un vērtējuma prezentācija (grupu darbs).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. LR Augstskolu likums.

2. LR Izglītības likums.

3. Latvijas Universitātes akadēmiskās un profesionālās studijas reglamentējošie dokumenti.

4. Anderman, E. M., Murdock, T. B. (eds.). (2007). Psychology of academic cheating. Amsterdam; Boston: Elsevier Academic Press.

5. Berk, L. E. (1998). Development through the lifespan. New York: Allyn&Bacon.

6. Geidžs, N. L., Berliners, D. C. (1999). Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC.

7. Hogan, K. (2004). The psychology of persuasion. Gretna: Pelican Publishers Company.

8. Perloff, R. M. (2003). The dinamics of persuasion. New York: Lawrence Erlbaum Associates Publishers.

9. Prets, D. (2000). Izglītības programmu pilnveide. Rīga: Zvaigzne ABC.

10. Students, J. A. (1935). Bērna, pusaudža un jaunieša psiholoģija:cilvēka psihiskā attīstība no dzimšanas līdz garīgā brieduma posmam. Rīga: Autora izd.

11. Žogla, I. (2001). Didaktikas teorētiskie pamati. Rīga: RaKa.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Denijs, R. (2002). Prasme sazināties un uzstāties. Rīga: J. Rozes apgāds.

2. Gudjons, H. (1998). Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga: Zvaigzne ABC.

3. Rubene, Z. (2004). Kritiskā domāšana studiju procesā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

4. Students, J. A. (1998/1933). Vispārīgā paidagoģija. Rīga: RaKa.

5. Вердербер, Р., Вердербер, К. (2003). Психология общения. Санкт- Петербург: Издательский дом Нева; Москва: Олма-Пресс.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Uz EFQM modeli balstīta augstākās izglītības kvalitātes pilnveides metode. Sk.: http://www.aic.lv/eqfm/

2. Psiholoģijas Pasaule.

3. Educational Researcher.

4. Educational Policy.

5. Psychology & Developing Societies.

6. Personality & Social Psychology Review.

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācijas zinātnes teorētiski metodoloģiskais seminārs

Kursa kods

KomZ5080

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

4

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju darba studndu skaits

2

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

30

Kursa apstiprinājuma datums

15.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors vad.pētn. Vita Zelče, maģistra darba zinātniskais vadītājs

Priekšzināšanas

KomZ6157. Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana

Kursa anotācija

Kursa uzdevums ir veicināt maģistra darba izstrādes kvalitāti. Kursa ietvaros students sava darba zinātniskā vadītāja vadībā apgūst maģistra darba nepieciešamo teorētisko literatūru, izstrādā detalizētu maģistra darba teorētisko koncepciju. Tiek izvēlētas pētījuma veikšanai nepieciešamā metodika un uzsākts empīriskais pētījums. Darba rezultātus studenti prezentē seminārā.

Rezultāti

Kursa ietvaros studenti izstrādā maģistra darba koncepciju un tādējādi attīsta: 1) prasmi formulēt darba tēmu, izvirzīt pētījuma problēmu/hipotēzi un jautājumus; 2) prasmi izstrādāt zinātniska darba koncepciju; 3) prasmi veikt akadēmiski pētniecisko darbu; 4) prasmi sadarboties ar zinātnisko vadītāju.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Ievadlekcija: maģistra darba praktiskā izstrāde. 2 stundas

2. Individuāls darbs, konsultācijas ar maģistra darba zinātnisko vadītāju. Konkrētās pētnieciskās problēmas/hipotēzes pamatojums un teorētiskā analīze. Datu vākšanas tehniku un metožu izvēle. 28 stundas

3. Maģistra darba koncepcijas novērtējums. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Izstrādāta un diskusijā ar pasniedzēju pozitīvi novērtēta maģistra darba koncepcija, kas ietver darba problēmu/hipotēzi, aktualitāti, problēmu, galvenos jautājumus, kā arī teorētisko un metodoloģisko pamatojumu (80% atzīmes)

Koncepcijas prezentācija seminārā (20% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Metodiskie norādījumi maģistra darba komunikācijas zinātnē izstrādāšanai un aizstāvēšanai (LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa, 2007)

2. Oliver, P. (2004). Writing your thesis. London: Sage Publications.

3. Walliman, N. (2005). Your research project. 2nd ed. London: Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Creswell, J. W. (2003). Research design: Qualitative, quantitative, and mixed methods approaches. 2nd ed. London: Sage.

2. Darley, J. M., Roediger, H. L., Zanna, M. P. (2003). The compleat academic: A practical guide for the beginning social scientist. New York: American Psychological Association.

3. Eko, U. (2006/1977). Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga: J. Rozes apgāds.

4. Hart, C. (2001). Doing a literature search. London: Sage Publications.

5. Hart, C. (1998). Doing a literature review. London: Sage Publications.

6. Silverman, D. (2000). Doing qualitative research: A practical handbook. London: Sage.

7. Silverman, D. (2001). Interpreting qualitative data: Methods for analysing talk, text and interaction. 2nd ed. London: Sage.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.

2. Communications and Critical/Cultural Studies.

3. Communication Studies.

4. Critical Studies in Media Communication.

5. The Communication Review.

Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Maģistra darbs

Kursa kods

KomZ6016

Kredītpunkti

20

ECTS kredītpunkti

30

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Kursa apstiprinājuma datums

25.06.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa anotācija

Maģistra darbs ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas obligāts gala pārbaudījums, kas atspoguļo maģistra grāda kandidāta/-es zināšanas masu komunikācijas teorijās, spēju veikt pētījumu un pētnieciskā darba metodoloģijas apguvi. Maģistra darbs ir patstāvīgs (oriģināls) pētījums, kas satur novitātes elementus. Tas demonstrē studenta spēju (a) veikt pētījumu, izmantojot studiju laikā apgūtās teorētiskās zināšanas komunikācijas zinātnēs; (b) profesionāli pielietot komunikācijas pētniecības metodiku, apkopot un sistematizēt faktu/datu materiālu; (c) patstāvīgi strādāt ar akadēmisko literatūru;(d) prasmi izvirzīt un pierādīt pētāmo problēmu, pamatot tās aktualitāti un lietderību; (e) prasmi literārā valodā veidot zinātniskā darba izklāstu un formulēt secinājumus, kā arī argumentēti izstrādāt un formulēt secinājumus un pētījuma rezultātus; (g) prasmi ievērot zinātniskā darba ētiku; (h) prasmi darba aizstāvēšanas gaitā brīvi orientēties tēmā un zinātniski argumentēti pamatot savu viedokli.

Rezultāti

Izstrādājot maģistra darbu, studenti attīsta: 1) prasmi veikt patstāvīgu akadēmiski pētniecisko darbu; 2) prasmi precīzi formulēt pētījuma mērķi un uzdevumus; 3) prasmi pamatot pētījuma tēmās aktualitāti un precīzi noformulēt pētījuma problēmu; 4) prasmi izveidot pētījuma problēmai atbilstīgu darba struktūru; 5) prasmi izmantot teorētiskajos kursos iegūtās zināšanas; 6) prasmi izvēlēties un/vai izstrādāt pētījuma metodoloģiju; 7) prasmi strādāt ar informācijas avotiem, vākt, atlasīt, apkopot, aprakstīt datus; 8) prasmi rakstīt akadēmisku darbu, lietot korektu zinātniskās rakstu valodas stilu un izmantot precīzu nozares terminoloģiju; 9) prasmi veidot precīzu atsauču un norāžu sistēmu, avotu un literatūras sarakstu, kā arī noformēt darbu atbilstoši tehniskajām prasībām; 10) prasmi publiski prezentēt pētījumu, aizstāvēt savu darbu, atbildēt uz jautājumiem, diskutēt un argumentēt.

Kursu apraksts-plāns

1. Temata izvēle un apstiprināšana.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas maģistra darbos tiek analizēti Latvijas masu komunikācijas procesi un modeļi, sabiedrisko attiecību, masu un biznesa komunikācijas teorijas un prakses jautājumi, komunikācijas vēstures problēmas u.t.m.l..

Maģistra darba tēmu un maģistra darba vadītāju izvēlās students/-e (maģistra darba vadītājam nepieciešams zinātņu doktora zinātniskais grāds). Maģistra darba tēma tiek formulēta, konsultējoties ar darba zinātnisko vadītāju.

Pilna laika klātienes studentiem/-ēm maģistra darba tēmu un vadītāja izvēle jāveic līdz 3. studiju semestra sākumā; nepilna laika neklātienes studentiem/-ēm – līdz 5. studiju semestra sākumā. Maģistra darba tematu students/-e piesaka Komunikācijas studiju nodaļas vadītājam adresētā iesniegumā). Iesniegumam jāpievieno tēmas pamatojums, norādot (a) tēmas aktualitāti / lietderību /praktisko ievirzi, (b) pētījumā pielietojamās teorijas un metodes, (c) iespējami precīzu pētījuma

pamatmērķa formulējumu.

Maģistra darba tēmas tiek apstiprinātas SZF Komunikācijas studiju nodaļas sēdē. Pilna laika klātienes studentu izraudzītās maģistra darba tēmas apstiprina 3. studiju semestrī; nepilna laika neklātienes studentu izvēlētās maģistra darba tēmas – 5. studiju semestrī.

Studenti/-es, kuru maģistra darba tēmas netiek apstiprinātas SZF Komunikācijas studiju nodaļas sēdē, divu nedēļu laikā vai precizēt jau iesniegto tēmu vai arī izraudzīties citu maģistra darba tēmu. 4 stundas

2. Maģistra darba izstrāde.

Konkrētā maģistra darba izstrādē var sākties pēc tā apstiprināšanas SZF Komunikācijas studiju nodaļas sēdē. Trešā studiju semestra noslēgumā students/-e maģistra darba zinātniskajam vadītājam iesniedz maģistra darba koncepciju, kas saņem vērtējumu eksaminācijas sesijas laikā.

Maģistra darba izstrādāšanā izšķir vairākus posmus: (a) pētījuma pamatmērķa jeb pamathipotēzes formulējumu, (b) darbu ar literatūru, (c) darbu ar pētījuma avotiem, faktu/datu vākšanu, apstrādi un analīzi, (c) teksta pirmā varianta ("melnraksta") uzrakstīšanu, tā papildināšanu un labošanu, (d) "melnraksta" iesniegšanu darba zinātniskajam vadītājam un darba pirmsaizstāvēšanu SZF Komunikācijas studiju nodaļas sēdē, (e) darba pabeigšanu un noformēšanu, (f) darba iesniegšanu maģistra pārbaudījuma komisijai (MPK), (g) darba aizstāvēšanu.

Pilna laika klātienes studenti/-es maģistra darba pirmo variantu darba zinātniskajam vadītājam iesniedz 4. studiju semestra 6. nedēļā; nepilna laika neklātienes studenti/-es – 6. studiju semestra 6. nedēļā. Pilna laika klātienes studentu maģistra darba pirmsaizstāvēšana SZF Komunikācijas studiju nodaļas sēdē notiek 4. studiju semestra 8. nedēļā; nepilna laika neklātienes studentu – 6. studiju semestra 8. nedēļā. Pilna laika klātienes studenti/-es maģistra darbu iesniedz MPK 4 studiju semestra noslēgumā; nepilna laika neklātienes studenti/-es – 6. studiju semestra noslēgumā. 315 stundas

3. Maģistra darba aizstāvēšana. 1 stunda

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Izstrādāts un atklātā gala pārbaudījumu komisijas (tās sastāvā – priekšsēdētājs, vietnieks, vismaz divi locekļi un sekretārs) sēdē sekmīgi aizstāvēts maģistra darbs (100% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Metodiskie norādījumi maģistra darba komunikācijas zinātnē izstrādāšanai un aizstāvēšanai (LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa, 2007)

2. Oliver, P. (2004). Writing your thesis. London: Sage Publications.

3. Bailey, S. (2003). Academic writing: a practical guide for students. London; New York : RoutledgeFalmer.

4. Walliman, N. (2005). Your research project. 2nd ed. London: Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Creswell, J. W. (2003). Research design: Qualitative, quantitative, and mixed methods approaches. 2nd ed. London: Sage.

2. Darley, J. M., Roediger, H. L., Zanna, M. P. (2003). The compleat academic: A practical guide for the beginning social scientist. New York: American Psychological Association.

3. Eko, U. (2006/1977). Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga: J. Rozes apgāds.

4. Hart, C. (2001). Doing a literature search. London: Sage Publications.

5. Hart, C. (1998). Doing a literature review. London: Sage Publications.

6. Mūze, B., Pakalna, D., Kalniņa, I. (2005). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

7. Silverman, D. (2000). Doing qualitative research: A practical handbook. London: Sage.

8. Silverman, D. (2001). Interpreting qualitative data: Methods for analysing talk, text and interaction. 2nd ed. London: Sage.

9. Swales, J. M., Feak, C. B. (1994). Academic writing for graduate students. Michigan: The University of Michigan Press.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.

2. Communications and Critical/Cultural Studies.

3. Communication Studies.

4. Critical Studies in Media Communication.

5. The Communication Review.

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa)

Studiju kursi virzienos “Biznesa komunikācija”, “Komunikācijas zinātne”, “Politiskā komunikācija”, “Valsts un pašvaldību komunikācija” un “Žurnālistika”

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Biznesa komunikācija

Kursa kods

KomZ5074

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

19.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Mākslas doktors doc. Miervaldis Mozers

Kursa anotācija

Kursa nolūks ir izmantot komunikācijas, mārketinga, lingvistikas un sociālās psiholoģijas teorētiskās atziņas, lai dziļāk vērtētu biznesa komunikācijas situāciju ikdienas izpausmes gan globālā tirgus, gan personiskā biznesa (pirkšanas–pārdošanas) situācijās, stimulētu paplašināt zināšanas par komunikatīvo procesu pamatnosacījumiem, pievēršot uzmanību ekonomiskām un komunikatīvām mijiedarbībām gan biznesa organizāciju un projektu attīstītāju, gan dažādu kultūru un grupu (nacionālu vai sabiedrisku) pārstāvju (aģentu) starpā.

Rezultāti

Šī kursa ietvaros ir iespēja uzzināt vairāk par dažādiem teorētiskiem viedokļiem un empīriskiem pētījumiem biznesa komunikācijas saistībā ar ētikas, reliģijas, valodas un sadzīves normām, kā arī iepazīties ar dažādu kultūru verbālās un neverbālās saziņas paņēmieniem, biznesa veikšanas tradicionālajiem procesiem, kuri veidojuši stereotipus par tiem. Akadēmiskajā ziņā kurss sniedz pamatnostādnes un kritērijus, kā analizēt biznesa komunikācijas atšķirības, bet tālākiem profesionāliem zinātniskiem, kā arī praktiskiem pētījumiem un eksperimentiem bāzi dod semināros modelētās konkrētās biznesa komunikācijas situācijas. Kursā apgūtās zināšanas ļauj vadīt projektu izstrādes un realizācijas grupas, kurās varētu būt pārstāvēti arī dažādu austrumu – rietumu etnisko kultūru pārstāvji.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Biznesa komunikācija starpkultūru ekonomiskajā un politiskajā telpā. (2 lekc.) 4
2. Bizness un komunikācijas barjeras. (2 lekc.) 4
3. Sociālā identitāte un attiecības starp grupām. (2 lekc.) 4
4. Vērtību izvēle biznesa komunikācijā. (1 lekc. un 1 sem.) 4
5. Stereotipi un realitāte austrumu – rietumu biznesa kontaktos. (1 lekc. un 1 sem.) 4
6. Islama, hinduisma, budisma, kristietības un jūdaisma mūsdienu komunikatīvais fons. (1 lekc. un 1 sem.) 4
7. Godīguma interpretācija mūsdienu un biznesa tradīciju kontekstā (1 lekc. un 1 sem.) 4
8. Publiskā komunikācija un personiskās savstarpējās biznesa attiecības. (1 lekc. un 1 sem.) 4
9. Pārrunas (Negotiations) kā iespējamā biznesa attīstības bāze. (1 lekc. un 1 sem.) 4
10. Biznesa kultūras, rituālu un kultu elementi. (1 lekc. un 1 sem.) 4
11. Tirgus segmentācija. (1 lekc. un 1 sem.) 4
12. Cenas, kvalitātes un reklāmas kopsakarības. (1 lekc. un 1 sem.) 4
13. Mārketinga instrumenti un tehnika. (1 lekc. un 1 sem.) 4
14. Patērētāju izvēles motivāciju psiholoģiskie līmeņi. (1 lekc. un 1 sem.) 4
15. Politiskās, sociālās un komercuzrunas atšķirības. (1 lekc. un 1 sem.) 4
16. Zīmolu reputācijas paaugstināšana. (1 lekc. un 1 sem.) 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1. Pozitīvi novērtēts pētnieciskas ievirzes rakstu darbs (ne mazāk kā 12 000 rakstu zīmju) par konkrēta biznesa komunikācijas aspekta attīstību, kas balstīts uz vismaz diviem akadēmiskajiem avotiem, ietver publikāciju analīzi un interviju ar prominentu praktiķi, kurš īstenojis reālu projektu.

2. Ārvalsts biznesa vides segmenta apraksts (ne mazāk kā 8 000 rakstu zīmju) un tā prezentācija ar akcentu uz darījumu veikšanas prakses īpatnībām austrumu – rietumu kultūru mijiedarbības kontekstā.

3. Biznesa problēmsituācijas risinājuma modelēšana, radoša komunikācijas idejas attīstīšana studentu grupas darbā, rezultāta prezentācija.

Gala vērtējumu veido 1., 2. un 3.darbu vidējā aritmētiskā atzīme. Neatbilstoši prasībām veikts darbs vai vairāk nekā 5 nodarbību kavējums nozīmē obligātu papildus zināšanu pārbaudi mutvārdu eksāmenā. Neizpildot kaut vienu no darbiem, nav pielaides eksāmenam.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Cable, Vincent. (2007). Globalization and global governance. London: Royal Institute of International Affairs.

2. De Vita, Ph.R., Armstrong D. (2002). Distant mirrors: America as a foreign culture. Canada: Wadsworth Group.

3. Gudykunst, W. B., Mody, B. (eds.). (2004). Handbook of international and intercultural communication. Tthousand Oaks: Sage Publications.

4. Hall, T. E., Hall M. R. (2007). Understanding cultural diferences. Intercultural Press, Inc.

5. Heller, M. (2007). “Bonjour, Hello?”: Negotiations of language choice in Montreal. Working Papers in Sociolinguistics 49. Austin, TX: Southwest Educational Development Laboratory.

6. Hofstede, G. (2006). Cultures and organizations: software of the mind. London: McGraw-Hill.
7. Marconi, J. (2002). Reputation marketing: building and sustaining your organization’s greatest asset. Chicago [etc.]: McGraw-Hill.

8. Matsumoto, D. R. (2006). Culture and Psychology: People around the world. 2nd ed. Belmont: Wadsworth.

9. McFall, L. (2004). Advertising: a cultural economy. London [etc]: SAGE Publications.

10. Neef, D. (2003). Managing corporate reputation and risk: developing a strategic approach to corporate integrity using knowledge management. Amsterdam [etc.]: Elsevier/Butterworth-Heinemann.

11. Ritzer, G. (2004). The McDonaldization of society. Thousand Oaks; London; New Delhi: Pine Forge Press.

12. Smith, P. B., Bond, M. H. (2007). Social psychology across cultures. 3rd ed. London: Prentice Hall (chapters 3, 6, 7 and 9).

13. Tellis, G. J. (2004). Effective advertising: understanding when, how, and why advertising works. Thousand Oaks, CA [etc]: SAGE Publications.

14. Wolf, M. (2005). Why globalization works. Yale Nota Bene.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Austers, I. (2002). Attribution of value stereotypes as a consequence of group membership: Latvian and Russian students living in Latvia compared. International Journal of Intercultural Relations, 26, 273–285.

2. Bond, M., Zegarac V., Spencer-Oatley, H. (2006). Culture as an explanatory variable: problems and possibilities. In: Spencer-Oatley, H. (ed.). Culturally speaking: managing rapport through talk across cultures. London & New York: Continuum. P. 47–71.

3. Klyukanov, I. E. (2005). Principles of intercultural communication. Boston: Pearson Education.

4. Miller, R. L., Brewer, J. D. (eds.). (2003). The A-Z of social research: a dictionary of key social science research concepts. London [etc]: Sage.

5. Samovar, L. A. (2006). Intercultural communication. [A reader].11th ed. Belmont, CA: Thomson Wadsworth.

6. Sumser, J. (2001). A guide to empirical research in communication: rules for looking. Thousand Oaks, CA; London; New Delhi: Sage Publications.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāls “Kapitāls”

2. Žurnāls “Advertising Age”

3. Journal of Intercultural Communication. Sk.: http://www.immi.se/intercultural/
4. Gerdt Hofstede Online. Sk. /

5. The Natural Semantic Metalanguage Homepage. Sk.:www.une.edu.au/arts/LCL/disciplines/liguistics/nsmpage6.htm

7. Ikgadējie pārskati “Werben und Verkaufen’, “Werbung in Deutschland”

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Organizāciju komunikācija un kultūra

Kursa kods

KomZ5083

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

30.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5059, Komunikācija un kultūra

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Kurss dod zināšanas par mūsdienu organizācijas teorijām, organizācijas kultūras teorētiskajām izpratnes paradigmām un veicina kritiskas un radošas domāšanas prasmes pielietot teorētiskās zināšanas organizāciju izpratnei mainīgajā mūsdienu sabiedrībā. Kursam ir integrētu studiju orientācija, cenšoties sniegt pārskatu par aktuālākajiem teorētiskajiem modeļiem un pieejamām, kas tiek izmantotas dažādu organizāciju komunikācijas prakses analīzē un veidošanā.

Rezultāti

Zināšanas par organizācijas kultūras teorētiskajiem skaidrojumiem kā pamatu organizācijas komunikācijas teorētisko paradigmu veidošanai un attīstībai.

Prasmes izmantot iegūtās teorētiskās zināšanas organizāciju komunikācijas prakses studijās.

Kompetences – pielietot teorētisko studiju rezultātus organizāciju komunikācijas parādību analīzē un to attīstības prognozēšanā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. P.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Organizācijas mūsdienu sabiedrībā. 4 stundas

2. Organizāciju mūsdienu teorētiskās izpratnes. 12 stundas

3. Kultūra kā kolektīvs sabiedrības organizācijas fenomens. Organizāciju kultūra. 4 stundas

4. Kultūras dimensijas: Hofstedes teorētiskais skaidrojums un tā izmantojums organizāciju prakses analīzē. 16 stundas

5. Korporatīvā kultūra: Šeina teorētiskās izpratnes un to izmantojums prakses analīzē. 8 stundas

6. Korporatīvā komunikācija: teorētiskās izpratnes un nozīme organizācijas dzīvē. 4 stundas

7. Korporatīvā identitāte: izpratnes, veidošana un komunikācijas prakse. 4 stundas

8. Korporatīvā reputācija un zīmols. 4 stundas

9. Organizācijas kultūra: tās vērtības un komunikācijas prakse iekšējā un ārējā komunikācijā. 8 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Aktīva līdzdalība semināru nodarbībās (jautājumu izvirzīšana un apspriešana, diskusiju veicināšana, mikroprojektu un analīžu sagatavošana, organizācijas korporatīvās komunikācijas analīzes pētījuma dizaina izstrāde.) (50% atzīmes)

N organizācijas korporatīvās komunikācijas analīze (individuāli vai pārī sagatavota prezentācija – ppt formāts, ~ 20 slaidu, izmantotā literatūra (papildus vismaz 5 kursa aprakstā norādītajiem avotiem) un citi resursi) (50% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. McAuley, M., Duberley, J., Johnson, P. (2007). Organization theory: Challenges and perspectives. Harlow, Essex: Pearson Education Higher Education Division.

2. Hofstede, G., Hofstede, G, J. (2005). Cultures and organizations: Software of the mind. New York: McGraw-Hill.

3. Keyton, J. (2005). Communication & organizational culture: a key to understanding work experiences. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE.

4. van Riel C.B.M., Fombrun, C.J. (2007). Essentials of corporate communication. Implementing practices for effective reputation management. London, New York: Routledge.

5. Schein, E.H. (2004). Organizational culture and leadership. San Francisco: Jossey-Bass. Шейн, E. (2002). Организационная kультура и лидерство: построение, эволюция, совершенствование. Санкт-Петербург: Питеp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Argenti, P.A., Forman, J (2002). The power of corporate communications. Boston, Illinois, Iowa [etc.]: McGraw-Hill.

2. Balasen, A. T. (2008). The theory and practice of corporate communication: a competing values perspective. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE.

3. Downs, C. W., Adrian, A. D. (2004). Assessing organizational communication. Strategic communication audits. New York, London: The Guilford Press.

4. Hatch, M. J. (2006). Organization theory: Modern, symbolic, and postmodern perspectives. Oxford, New York: Oxford University Press.

5. Hargie, O., Tourish, D. (2000). Handbook of communication audits for organizations. Hove, New York: Routledge.

6. Hofstede, G. (2001). Culture’s consequences. 2nd ed. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE.

7. Schein, E. H. (1999). The corporate culture survival guide. San Francisco: Jossey-Bass.

8. Schultz, M., Hatch, M. J., Larsen, M. H. (2000). The expressive organizations: Linking identity, reputation and the corporate brand. Oxford: Oxford University Press.

9. Tourish, D., Hargie, O. (2004). Key issues in organizational communications. London, New York: Routledge.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Strategic Organization

2. Organization

3. Organization Studies

4. Group & Organization Management

5. Informācija par G. Hofstedi: /phof.htm

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Biznesa komunikācija: Praktikums

Kursa kods

KomZ5065

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs komunikācijas zinātnē pētn. Marita Zitmane

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Vieslektori

Priekšzināšanas

KomZ1014, Biznesa komunikācija

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir attīstīt un pilnveidot studentu prasmes biznesa komunikācijā. Tā praktiskā ievirze sniedz izzināt reālu uzņēmējdarbību un risināt reālus tās izaicinājumus. Kurss piedāvā zināšanas kā vadīt un konkurēt šodienas arvien dažādākajā uzņēmējdarbības vidē, kā arī praktiskus padomus starpkultūru komunikācijas stratēģijās, mutiskās un neverbālās komunikācijas stratēģijā, rakstveida komunikāciju vadlīnijās. Kursa ietvaros iespējams gūt ieskatu semantikā un analizēt tās ietekmi uz uzņēmējdarbības sistēmām; tiek aplūkoti arī uzņēmējdarbības vizuālās komunikācijas aspekti.

Semināra nodarbības iekļautas arī tikšanās un diskusijas ar biznesa komunikācijas praktiķiem.

Rezultāti

Kursa ietvaros studenti iegūs praktiskas zināšanas un/vai pilnveidos esošās zināšanas par komunikācijas procesiem uzņēmējdarbībā, kā arī pilnveidos savas mutvārdu, rakstiskās, neverbālās, multikulturālās prakses, kā arī vizuālo komunikāciju uzņēmējdarbībā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Komunikācija darba vidē. 2 stundas

2. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

3. Komunikācija komandās. 2 stundas

4. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

5. Starpkultūru komunikācija uzņēmumā. 2 stundas

6. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

7. Rakstveida biznesa komunikācija. 6 stundas

8. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

9. Ziņojuma organizēšana un prezentēšana. 2 stundas

10. Studentu individuālo darbu prezentācijas. 4 stundas

11. Mutvārdu komunikācija un runas māksla. 2 stundas.

12. Studentu individuālo darbu prezentācijas. 2 stundas

13. Negatīvie, pārliecināšanas un speciālie ziņojumi. 2 stundas

14. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

15. Korporatīvā komunikācija. 4 stundas

16. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

17. Vizuālā komunikācija uzņēmējdarbībā. 8 stundas

18. Seminārs. 2 stundas

19. Uzņēmējdarbības sistēmu semantika. 8 stundas

20. Prezentācijas. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Aktīva dalība semināros, problēmgadījumu analīze – 30% atzīmes.

Individuālo darbu sagatavošana un prezentācija – 70% atzīmes

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Guffey, M. E. (2007). Business communication: Process and product. Chula Vista: South-Western College Publication.

2. Guffey, M. E. (2006). Essentials of business communication. Chula Vista: South-Western College Publication.

3. McComb, D. (2003). Semantics in business systems: The Savvy manager's guide. San Fansisco: Morgan Kaufmann.

4. Liska, S. (2007). Business graphics: 500 designs that link graphic aesthetic and business Savvy. Rockport Publishers.

5. O'Rourke, J. (2007). The Business communication casebook: A Notre Dame collection. Chula Vista: South-Western College Publication.

6. Thill, J. V., Bovee, C. (2007). Business communication today. 9th ed. Upper Saddle River: Prentice Hall.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Schneider, B. (2005). Business models: A communications approach. Dubuque: Kendall/Hunt Publishing Company.

2. Chaney, Lillian, Martin, Jeanette. Intercultural business communication. 4th ed. Upper Saddle River: Prentice Hall.

3. Harvard Business Scholl. (2003). Business communication (Harvard business essentials). Boston: Harvard Business School Press.

4. Lehman, C., M., DuFrene, D. D. (2007). Business communication (with Teams handbook). Chula Vista: South-Western College Publication.

5. Argenti, P. A., Forman, J. (2002). The power of corporate communication: Crafting the voice and image of your business. New York: McGraw-Hill.

6. Young, D. (2005). Foundations of business communication. Career Education.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Mārketinga un reklāmas vortāls ALBERTS; sk.: http://www.alberts.lv

2. Adforum vortāls; sk.:

3.7guru vortāls; sk.: http:// www.7guru.lv

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Reklāmas prakses analīze

Kursa kods

KomZ6020

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs komunikācijas zinātnē pētn. Marita Zitmane

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Kursa anotācija

Kursa ietvaros tiek apskatīti reklāmas attīstība un sasniegumi 20. gs., kā arī, raugoties caur reklāmas prizmu, aplūkots, kādas pārmaiņas un izmaiņas ir norisinājušās/notikušas sabiedrībā pagājušā gadsimta laikā. Reklāma konceptualizēta kā sabiedrības spogulis, kas gan reflektē, gan arī rosina sabiedrībā notiekošos pārmaiņu procesus. Kursā galvenā vērība veltīta reklāmā redzamajām izmaiņām produktu dizainā, produktu kvalitātē un produktu pasniegšanas manierē, kā arī uz skaistuma standartu, stila izpratnes un gaumes pārmaiņām gadsimta desmitgadēs. Tā ietvaros tiek analizēta reklāmas iedarbība uz sabiedrību un tās efektivitāte.

Rezultāti

Kurss sniedz zināšanas, kas noderīgas mūsdienu sabiedrībā un kultūrā notiekošo procesu analīzei. Kursā iegūtās zināšanas sniedz izpratni par masu komunikācijas, konkrēti reklāmas, spējām veidot un reflektēt sabiedrības pārmaiņas procesus, noteikt gaumes, skaistuma un stila standartus. Tās ir iespējams pielietot praksē, veidojot jaunus reklāmas produktus.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Reklāma un sabiedrība. 4 stundas

2. Drukātās reklāmas: 1900.–1919. gads. 2 stundas

3. Drukātās reklāmas 20.gs. 20. gados. 2 stundas

4. Drukātās reklāmas 20.gs. 30. gados. 2 stundas

5. Drukātās reklāmas 20.gs. 40. gados. 2 stundas

6. Drukātās reklāmas 20.gs. 50. gados. 2 stundas

7. Drukātās reklāmas 20.gs. 60. gados. 2 stundas

8. Drukātās reklāmas 20.gs. 70. gados. 2 stundas

9. Drukātās reklāmas 20.gs. 80. gados. 2 stundas

10. Ekonomikas, sabiedrības un kultūras transformācija. Seminārs. 8 stundas

11. 20. gs. Latvijā. Reklāmas procesi Latvijā. 4 stundas

12. Modernās feminitātes rašanās patērētājkultūras skatījumā. 4 stundas

13. Modernās maskulinitātes rašanās patērētājkultūras skatījumā. 4 stundas

14. TV reklāmas. Seminārs – agrīnas TV reklāmas. 4 stundas

15. TV reklāmas. Seminārs – televīzijas reklāmas 20. gs. 30–60. gados. 6 stundas

16. TV reklāmas. Seminārs – animētās reklāmas (1930–1960) un reklāmas ar slavenību piedalīšanos. 4 stundas

17. TV reklāmas. Seminārs – automobiļu reklāmas (1930–1960). 4 stundas

18. TV reklāmas. Kafijas un tējas, alus un alkoholisko dzērienu, mutes higiēnas reklāmas (1930–1960). 6 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Dalība nodarbībās un semināros, reklāmas piemēru analīze (50% atzīmes).

Patstāvīgais rakstu darbs (kādas desmitgades sabiedrisko procesu atspoguļojuma reklāmā analīze) un eksāmens (50% atzīmes

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Cullen, J. (2000). Popular culture in American history. Blackwell readers in American social and cultural history. Boston: Wiley-Blackwell.

2. Heimann, J. (2005). All American ads of the 80’s. Köln: Taschen.

3. Heimann, J. (2004). All American ads of the 70’s. Köln: Taschen.

4. Heimann, J. (2002). All American ads of the 60’s. Köln: Taschen.

5. Heimann, J. (2005). All American ads of the 50’s. Köln: Taschen.

6. Heimann, J. (2003). All American ads of the 40’s. Köln: Taschen.

7. Heimann, J. (2003). All American ads of the 30’s. Köln: Taschen.

8. Heimann, J. (2004). All American ads of the 20's. Köln: Taschen.

9. Heimann, J. (2005). All American ads of the 1910–1919. Köln: Taschen.

10. Inness, S. A. (2000). Kitchen culture in America: Popular representations of food, gender, and race. Philadelphia: University of Pennsylvania Press.

11. Norris, J. D. (1990). Advertising and the transformation of American society, 1865–1920: Contributions in economics and economic history. Westport: Greenwood Press.

12. Riordan, T. (2004). Inventing beauty: A history of the innovations that have made us beautiful. New York: Broadway.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Eco, U. (2004). History of beauty. New York: Rizzoli.

2. Eco, U. (2007). On ugliness. New York: Rizzoli.

3. Patricia J. (2000). Real fantasies: Edward Steichen's advertising photography. University of California Press.

4. Sivulka, J. (1998). Soap, cex, and cigarette. New York: Wadsworth Publishing Company.

5. Ученова, В., Старых, Н. (2002). История рекламы. Москва: ПИТЕР.

5. Ученова, В. (2008). Реклама и массовая культура. Москва: ЮНИТИДАНА.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. DVD. Hit celebrity TV commercials. Passport Video. 2004.

2. DVD. Classic TV commercials. Catcom. 2003.

3. DVD. History of advertising. Animation. 1930–1940. . 2004.

4. DVD. History of advertising. Animation. 1940–1950. . 2004.

5. DVD. History of advertising. Animation. 1950–1960. . 2004.

6. DVD. History of advertising. Automobiles. 1930–1940. . 2004.

7. DVD. History of advertising. Automobiles. 1940–1950. . 2004.

8. DVD. History of advertising. Automobiles. 1950–1960. . 2004.

9. DVD. History of advertising. General 1930–1950. . 2004.

10. DVD. History of advertising. General 1950–1970. . 2004.

11. DVD. History of advertising. Early TV commercials. Vol. . 2005.

12. DVD. History of advertising. Early TV commercials. Vol. 2. . 2005.

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Sabiedrisko attiecību teorija un prakse

Kursa kods

KomZ6021

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

30

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

34

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Ojārs Skudra

Priekšzināšanas

KomZ5064, Ietekmējošās komunikācijas teorijas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Šī kursa galvenais mērķis – sniegt maģistrantiem, kas pēta sabiedrisko attiecību problēmas savos darbos, vai ir ieinteresēti profesionāli darboties sabiedrisko attiecību jomā, ieskatu tajos sabiedrisko attiecību teorijas un pētniecības jautājumos, kas visintensīvāk tiek diskutēti akadēmiskajās publikācijās.

Kursa ievaddaļa veltīta sabiedrisko attiecību (SA) profesionālo praktiķu normatīvajām teorijām. Svarīga vieta ierādīta publiskās sfēras un komunikācijas attiecību funkcionēšanas skaidrojumiem no socioloģijas teoriju puses (J. Habermass, N. Lūmans, T. Parsonss, R. Mertons) saistībā ar visu sabiedrību aptverošajām jeb makrolīmeņa SA teorijām. Līdzās sistēmteorētiskajām pieejām, tiek aplūkotas arī tās SA teorijas, kuru pamatā organizāciju funkcionēšanas, mārketinga un integrētās uzņēmuma komunikācijas teorētiskie postulāti. Kursa noslēgumā galvenā uzmanība tiek veltīta sabiedrisko attiecību vidēja līmeņa teorijām (konsensu veidošanās, publiskā uzticēšanās, dialogs un saprašanās) un to pielietojumam empīriskos SA prakses pētījumos.

Rezultāti

Sniegt ieskatu zinātniskajā diskusijā par sabiedrisko attiecību teorijām.

Izstrādāt prasmes SA teoriju un sociālo zinātņu pētniecisko metožu pielietošanai SA prakses pētījumos.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Normatīvās profesionālo praktiķu teorijas (A. Ekls, E. Berneizs). L – 2 stundas

2. Sistēmteorētiskās pieejas SA. L – 2 stundas

3. Visu sabiedrību aptveroša SA teorija (F. Ronnebergers, M. Rīls). L – 2 stundas

4. SA kā vēlamo īstenību konstruēšana (K. Mertens). L – 2 stundas

5. Strukturācijas teorētiskā pieeja SA (O. Jarrens, U. Retgere). L – 2 stundas

6. SA kā organizācijas funkcija. L – 2 stundas

7. Rekonstruktīviskā pieeja SA (G. Bentele). L – 2 stundas

8. SA kā sistēmas – vides interakcija (V. Faulštihs; Dž. Grunigs, T. Hants). L – 2 stundas

9. Ar tirgzinību saistītās SA teorijas (M. Brūns). L – 2 stundas

10. SA kā integrētās uzņēmuma komunikācijas sastāvdaļa (A. Cerfās). L – 2 stundas

11. Vidēja līmeņa SA teorijas un SA empīriskie pētījumi. L – 2 stundas

12. SA un žurnālistikas attiecības (B. Bernsa, G. Bentele, S. Rus-Mols). L – 2 stundas

13. Publiskās uzticēšanās teorija un SA. Seminārs Rakstiskas tēzes. Diskusija. 2 stundas

14. Uz saprašanos orientēto SA modelis. L – 2 stundas

15. Daļu turētāju (Stakeholder) menedžmenta pieejas SA. L – 2 stundas

16. Individuālais darbs ar literatūra, patstāvīgā rakstu darba izstrāde un prezentācija semināros. S – 32 stundas

17. SA komunikācijas zinātnes skatījumā L – 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Novērtējumu veido: (1) rakstiskas tēzes semināra nodarbībai (3 lpp.) (20% atzīmes); (2) rakstisks referāts (7 lpp.) – konkrētā SA teorijā balstīta Latvijas SA prakses problēmas analīze un pētnieciskā risinājuma piedāvājums (50% atzīmes); (3) pārruna par izvēlētās SA teorijas aspektiem, kas izmantoti tēzēs un referātā (30% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Botan,C., Hazleton,V. (eds.). (2006). Public relations theory II. Mahwah; London: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers.

2. Grunig, L. A., Grunig, J. E., Dozier, D. M. (2002). Excellent public relations and effective organizations: a study of communication management in three countries. Mahwah, London: Lawrence Erlbaum Associates.

3. Kunczik, M. (2002). Public Relations. Konzepte und Theorien. 4. völlig überarbeitete Auflage. Köln, Weimar, Wien: Böhlau Verlag.

3. Lawniczak, R. (ed.). (2001). Public relations contribution to transition in Central and Eastern Europe. Research and practice. Poznan.

4. Röttger,U. (Hrsg.) (2004). Theorien der Public Relations. Grundlagen und Perpektiven der PR-Forschung. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

5. Ronneberger,F. Rühl,M.(1992). Theorie der Public Relations: ein Entwurf. Opladen: Westdeutscher Verlag.

6. Zerfaß, A. (2004). Unternehmensführung und Öffentlichkeitsarbeit. Grundlegung einer Theorie der Unternehmenskommunikation und Public Relations. 2., ergänzte Auflage. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Bentele, G., Fröhlich, R., Szyszka, P. (Hrsg.). (2005). Handbuch der Public Relations. Wissenschaftliche Grundlagen und berufliches Handeln. Mit Lexikon. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

2. Cutlip, S. M. (1995). Public relations history: From the 17th to the 20th century. The antecedents. Hilsdale: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers.

3. Heath, R. L., Vasquez, G. (eds.). (2001). Handbook of public relations. Thousand Oaks; London; New Delhi: Sage Publications.

4. Katlips, S. M., Senters, A. H., Brūms, G. M. (2002). Sabiedriskās attiecības. Rīga: Avots.

5. Kunczik, M. (1997). Images of nations and international public relations. Mahwah: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers.

6. Newsom, D., Slyke Turk, J. van, Kruckenberg, D. (2004). This is PR. The realities of public relations. 8th ed. Belmont: Wadsworth/Thomson Learning.

7. Veinberga, S. (2004). Publiskās attiecības PR. Teorija un prakse. Rīga: Zvaigzne ABC.

8. Фукуяма, Ф. (2004). Доверие. Москва: АСТ, Ермак.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Prmagazin.

2. Public Opinion Quarterly.

3. Public Relations Society of America (PRSA) mājaslapa. Sk.: /

4. Deutschen Public Relations Gesellschaft (DPRG) mājaslapa. Sk.: http://www.dprg.de/

5. Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāliem (LASAP) mājaslapa. Sk.: http://www.lasap.lv/

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācijas zinātne: Attīstība un mūsdienu situācija

Kursa kods

KomZ6015

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

20.02.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

Priekšzināšanas

KomZ6157, Zinātniski pētnieciskā darba pamati un maģistra darba izstrāde

Kursa autori

Dr. vēstures doktors, asoc. prof. Vita Zelče

Kursa anotācija

Kurss sniedz zināšanas par komunikācijas zinātnes rašanos, vēsturisko attīstības gaitu, nozīmīgākajiem sasniegumiem un šodienas situāciju. Tā ietvaros tiek analizēti komunikācijas zinātnes svarīgākie pētījumi, to nozīme sociālo procesu izpratnē. Liela vērība veltīta ASV un Eiropas komunikācijas zinātnes skolu atšķirībām un mijiedarbībai. Aplūkoti arī PSRS komunikācijas zinātnes jomā tapušie pētījumi, kā arī komunikācijas zinātne Austrumeiropā pēc sociālistiskās sistēmas sabrukuma. Kursā iztirzāti arī Latvijā tapušie pētījumi komunikācijas zinātnē.

Rezultāti

Kurss sniedz zināšanas, kas nepieciešamas komunikācijas zinātnes pētniekiem. Apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par: 1) zinātnes attīstību, tās galvenajiem posmiem un konceptuālajiem jēdzieniem; 2) nozīmīgākajām teorētiskajām un metodoloģiskajām pieejām un to izveidi. Iegūtās zināšanas ir noderīgas pētnieciskā darbā veikšanā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Komunikācijas zinātne. Pamattematika, galvenās teorētiskās un metodoloģiskās pieejas. 4 h

2. Peina fonda pētījumi par filmu ietekmi uz bērniem. 2 h

3. “Marsiešu iebrukums”: notikums, tā efekts un Prinstonas Universitātes veiktais panikas pētījums. 4 h

4. Pētījums “tautas izvēle”: mediju loma politiskās kampaņās. 4 h

5. Pētījums par radio dienas seriālu auditoriju: lietojums un apmierinājums. 2 h

6. Aiovas pētījums par graudaugu hibrīdu sēklām: inovāciju apgūšanu. 2 h

7. Amerikāņu karavīriem adresēto filmu Otrā pasaules kara laikā pētījumi: pārliecināšanas pētījumi. 2 h

8. Jēlas komunikācijas pētījumu programma: pārliecināšanas komunikācija 2 h

9. Personas ietekme, viedokļu līderu lomas pētījumi. 4 h

10. Komunikācijas zinātnes institucionalizācija Eiropā, pirmie pētniecības centri. 6 h

11. Skrejlapu kā medija pētījumi. 2 h

12. “Četras preses teorijas”. 4 h

13. Televīzijas efektu pirmie pētījumi ASV. 2 h

14. Dienaskārtības pētījumi. 4 h

15. Vardarbības un mediju pētījumi. 2 h

16. Televīzijas un sociālās uzvedības pētījumi. 2 h

17. Socioloģijas un kultūras teorētisko pieeju ietekme uz komunikācijas zinātnes pētījumiem. 4 h

18. Komunikācijas zinātnes jomas pētījumi “sociālistiskajā sistēmā”. 4 h

19. Komunikācijas zinātnes institucionalizēšanās un pētījumi Austrumeiropā. 4 h

20. Komunikācijas zinātne Latvijā. 4 h

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) dalība semināros un prezentācija par kādu (pēc izvēles) komunikācijas zinātnes attīstības atslēgpētījumu (40% atzīmes);

2) pozitīvi novērtēta akadēmisks patstāvīgais darbs, kurā analizēts kāds (pēc izvēles) komunikācijas zinātnes attīstības posms un tā galvenie rezultāti (60% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Lovery, S. A., DeFleur, M. L. (1995). Milestones in mass communication research. 3rd ed. White Plains: Longman Publishers.

2. Perry, D. K. (2002). Theory and research in mass communication. Contexts and consequences. Mahwah; London: Lawrence Erlabum Associates.

3. Peters, J., D., Simonson, P. (2004). Mass communication and American social thought. Key texts: 1919–1968. Lanham: Rowman & Littlefield Publishers, Inc.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Barker, C. (2003). Cultural studies: Theory and practice. 2nd ed. London: Sage Publications.

2. Berelson, B. R., Lazarsfeld, P., McPhee, W. N. (1954). Voting: A study of opinion formation in a presedential campaign. Chicago; London: The University of Chicago Press.

3. First European communication conference “50 years of communication research: past and future”.Amsterdam, November 24–26, 2005. Papers. (Disks).

4. Katz, E., Lazarsfeld, P. F. (1955). Personal influence. The part played by people in the flow of mass communications. New Brunswick; London: Transaction Publishers.

5. McCombs, M. E., Shaw, D. L. (1972). The agenda-setting function of mass media. Public Opinion Quarterly, 176–187.

6. Schramm, W. (1997). The beginnings of communication in America. A personal memoir. Thousand Oaks: Sage Publications.

7. Siebert, F. S., Peterson, T., Schramm, W. (1956). Four theories of the press. Urbana; Chicago: University of Illinois Press.

8. Vroons, E. (2005). Communication studies in Europe. A sketch of the situation around 1955. Gazette, 67(6): 495–522.

9. Wieten, J. (2005). Kurt Baschwitz and the founding of the Gazette. Gazette, 67(6): 523–530.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.

2. Communications and Critical/Cultural Studies.

3. Communication Studies.

4. Critical Studies in Media Communication.

5. The Communication Review.

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

Kursa kods

KomZ6032

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

40

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

20.02.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

Kursa autori

Dr. vēstures doktors, asoc. prof. Vita Zelče

Priekšzināšanas

KomZ5128. Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā; KomZ5059. Komunikācija un kultūra

Kursa anotācija

Kursā tiek aplūkotas mediju antropoloģijas galvenās teorētiskās koncepcijas un pētījumu metodoloģija. Raugoties no mediju antropoloģijas teorētiskā skatpunkta, analizēta Latvijas mediju kultūra un tās veidošanās. Īpaša vērība veltīta latviešu žurnālistikai, tās tradīciju iedibināšanai, transformācijai un kontinuitātei. Liela vērība veltīta sabiedrības elites un žurnālistu mijiedarbībai, kā arī politisko režīmu ietekmei uz žurnālistiku.

Nodarbību laikā tiek strādāts ar dažādu laikmetu latviešu preses materiāliem, analizējot konkrētus izdevumus, publikācijas, populārāku žurnālistu rakstus u.c. Aplūkots arī mediju lietojums un tā rituāls.

Kursa uzdevums ir sekmēt žurnālistikas studentu profesionālās identitātes veidošanos.

Rezultāti

Apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par: 1) mediju antropoloģiju, tās galvenajiem konceptiem un pētniecības iespējam; 2) Latvijas mediju attīstību un tradīciju; 3) apgūst praktiskās mediju pētniecības prasmes.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Mediju antropoloģija: ievads. 2 stundas

2. Mediju antropoloģijas koncepti un pētnieciskās pieejas. 2 stundas

3. Latviešu žurnālistika: historiogrāfisks pārskats. Latviešu periodikas rādītāji u.c. uzziņu literatūra. 2 stundas

4. Apgaismības tradīcija latviešu žurnālistikā (18. gs. otrā puse un 19. gs. sākums). G. Merķeļa “Latviešu” un E. P. Vildes “Latviešu Ārstes” analīze. 2 stundas

5. Baltvācu mācītāju veidotā latviešu žurnālistika: apgaismība, kārtu ideoloģija, kristīgā dzīvesveida un pasauluzskata popularizācija. “Latviešu Avīžu” un “Tā Latviešu Ļaužu Drauga” publikāciju analīze. 4 stundas

6. Jaunlatviešu žurnālistika: nacionālā ideoloģija, mūsdienu nācijas koncepts, sociālās līdztiesības ideja. Jaunlatviešu rakstu “Mājas Viesī”, “Pēterburgas Avīzēs” un “Baltijas Vēstnesī” analīze. 4 stundas

7. Jaunās strāva žurnālistika: sociālā taisnīguma ideoloģija, sociāldemokrātiskās un feminisma idejas. Jaunstrāvnieku rakstu “Dienas Lapā” analīze. 4 stundas

8. Jaunnacionālisma žurnālistika: nacionālās atdzimšanas ideoloģija. “Pēterburgas Avīžu” tekstu analīze. 2 stundas

9. Žurnālistika, politika un masu mobilizācija: Piektā gada piemēra analīze. Svarīgāko notikumu atspoguļojuma “Dienas Lapa”, “Baltijas Vēstnesī”, “Cīņā”, “Rīgas Avīzē” analīze. 2 stundas

10. “Preses terora” laikmets (1906–1908). Publikāciju, kas kalpoja par iemeslu laikrakstu slēgšanai un redaktoru sodīšanai, analīze.

2 stundas

11. Latviešu kvalitatīvā un masu prese 20. gs. otrajā desmitgadē. Ziņu un komentāru par Pirmā pasaules kara sākumu “Dzimtenes Vēstnesī” un “Jaunākajās Ziņās” analīze. 2 stundas

12. Žurnālistika Pirmā pasaules kara laikā. “Jaunākajās Ziņās” u.c. izdevumos publicēto K. Skalbes kara reportāžu analīze. 2 stundas

13. Demokrātija un žurnālistika. Partiju prese Latvijas Republikā. Latviešu Zemnieku savienības laikraksta “Brīvā Zeme” un LSDSP laikraksta “Sociāldemokrāts” analīze. 4 stundas

14. Žurnālistikas loma latviešu kultūrā, zinātnē un izglītībā nacionālas valsts un tās ideoloģijas radīšanas rāmējumā. Preses un radio statistikas analīze. 2 stundas

15. Masu prese. Laikraksta “Jaunāko Ziņu” un žurnāla “Atpūta” fenomena analīze. 2 stundas

16. Žurnālistika K. Ulmaņa autoritārajā režīmā: varas un preses darbinieku attiecības. K. Ulmaņa personības un darbības atspoguļojuma medijos analīze. 4 stundas

17. Padomju žurnālistika: teorētiskie koncepti un to realizācija dzīvē. 1940. gada augusta “mediju apvērsuma” analīze. 2 stundas

18. Latviešu žurnālistika nacistiskās okupācijas laikā. Nacisma ideju un antisemītisma propaganda. Laikrakstā “Tēvija” un žurnālā “Laikmets” publicēto nacistu propagandas tekstu analīze. 4 stundas

19. Latviešu padomju žurnālistikas loma Latvijas sovjetizācijas projektā. Laikrakstu “Cīņa”, “Padomju Jaunatne”, žurnālu “Zvaigzne”, “Liesma”, “Padomju Latvijas Sieviete” u.c. analīze. 6 stundas

10. TV loma padomju Latvijā. Mediju statistikas analīze. 2 stundas

11. M. Gorbačova atklātības kurss un padomju žurnālistikas transformācijas. Mediju loma PSRS vēstures “pārrakstīšanā” un padomju valsts kritikā. Publikāciju laikrakstos “Literatūra un Māksla” un “Lauku Avīze” un žurnālā “Avots” analīze. 2 stundas

12. Atmoda un tālaika žurnālistika – politisko notikumu nozīmīgs aktors. Latvijas Tautas frontes laikraksta “Atmoda” analīze. 2 stundas

13. TV un radio loma Atmodā un valstiskās neatkarības atgūšanā. Raidījuma “Labvakar” analīze. 2 stundas

14. Latvijas mediju sistēma 20. gs. 90. gados. Laikraksta “Diena” publikāciju analīze. Latvijas mediju attīstība: rezumējums.

2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) darbs lekcijas, semināros un diskusiju grupās (30% atzīmes);

2) sekmīgi prezentēts un diskusijā ar kursabiedriem aizstāvēts patstāvīgais darbs par kādu latviešu žurnālistikas posmu, virzienu, akciju u.tml. (40% atzīmes). Patstāvīgā darba apjoms ap 15 000–20 000 rakstuzīmes; darba tēmu studenti formulē individuāli (pēc izvēles), konsultējoties ar pasniedzēju. Konsultācijās tiek izraudzīti arī analizējamie avoti, teorētiskā un metodoloģiskā pieeja. Darbs jāiesniedz elektroniski kursa noslēgumā.

Literatūra (01-mācību literatūra)

Peterson, M. A. (2003). Anthropology & mass communication. New York; Oxford: Bergham Books.

Rothenbuhler, E. W., Coman, M. (eds.). (2005). Media anthropology. Thousands Oaks: Sage Publications.

Vihalemm, P. (ed.). (2002). Baltic media in transition. Tartu: Tartu University Press.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Apals, G. (1992). Jaunlatviešu kustības politiskā orientācija 19. gs. 60. gados (pēc “Pēterburgas Avīžu materiāliem). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 69–80.

Asars, H. (1936). Avīžniecība un publicistika divdesmitā gadsimta sākumā. Grām.: Bērziņš, L. (red.). Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Literatūra. 4. sēj. 109.–138. lpp.

Ārons, M. (1938). Manas dzīves atmiņu grāmata. Rīga: A. Gulbis.

Brikše, I. (red.). (2006). Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne.

Brikše, I. (1994). Mass media and society during perestroika, national awakening, and market reforms. Humanities and Social Sciences. Latvia, 1(2), 68–82.

Brikše, I. (1998). Tautas frontes prese: spožums vai posts? Grām.: Škapars, J. (1998). Latvijas Tautas fronte. 1988–1991. Veltījums Trešajai Atmodai un Latvijas Tautas frontes dibināšanas desmitgadei. Rīga: Jāņa sēta. 346.–350. lpp.

Brikše, I. (2005). Publiskās sfēras demokratizācijas iespējas: Perestroikas un glasnostj aspekts Latvijā (1985–1990). Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija. Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 192.–209. lpp.

Conboy, M. (2004). Journalism. A critical history. London: Sage Publications.

Ezergailis, A. (1999). Holokausts vācu okupētajā Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Goba, A. (1929). Pirmās “Pēterburgas Avīzes” un viņu nozīme tautas atmodas gaitā. Rīga: Olava fonds.

Grigulis, A., Treijs, R. (1992). Latviešu žurnālistikas vēsture no pirmsākumiem līdz Pirmajam pasaules karam. Rīga: Zvaigzne.

Hanovs, D. (2003). Pilsonības nācija. “Baltijas Vēstnesis”. 1868–1906. Rīga: Elpa.

Hausmanis, V. (zin. vad.). (1999). Latviešu literatūras vēsture. 2. sēj.: 1918–1945. Rīga: Zvaigzne ABC.

Kārkliņš, J. (1990). Latvijas preses karalis. Rīga: Karogs.

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka. (1977–1995). Latviešu periodikas rādītājs. 4 sēj. 1768–1945. Rīga: Zinātne; Latvijas Akadēmiskā bibliotēka.

Lõhmus, M. (2002). Transformation of public text in totalitarian system. A socio-semiotic study of soviet censorship practices in Estonian radio in the 1980s. Turku: Turun Yliopisto.

Merķelis, G. (1796). Latvieši. (visi izd.).

Nord, D. P. (2001). Communities of journalism. A history of American newspapers and their readers. Urbana; Chicago: University of Illinois Press.

Oļehnovičs, D., Zellis, K. (2005). Laikraksta “Tēvija” karikatūras kā nacistiskās okupācijas režīma propagandas līdzeklis (1941–1945). Latvijas Vēsture, 1, 47–65.

Schramm, W. (1984/1956). The soviet communist teory. In: Siebert, F. S., Peterson, T., Schramm, W. Four theories of the press. Urbana; Chicago: University of Illinois Press. P. 105–146.

Schudson, M. (1978). Discovering the news: A social history of American newspapers. New York: BasicBooks.

Skalbe, K. (1990/1957). Mazās piezīmes. Rīga: Zinātne.

Skalbe, K. (2005). Mūža raksti. Rīga: Elpa. 4. sēj.

Skalbe, K. (2007). Mūža raksti. Rīga: Elpa. 5. sēj.

Skudra, O. (2005). Sociālistiskās sistēmas noriets komunistiskās “Cīņas” slejās – valodas, valsts un varas aspekts. Grām.: Škapars, J. (sast.). Baltijas brīvības ceļš: Baltijas valstu nevardarbīgās cīņas pieredze pasaules kontekstā. Rīga: Zelta grauds. 162.–173. lpp.

Sparks, C. (1998). Communism, capitalism and the mass media. London: Sage Publications.

Treijs, R. (red.). (1996). Latvijas prese: 1918–1940. Rīga: Zvaigzne ABC.

Vilde, E. P. (1768/1991). Latviešu Ārste. Faksimilizdevums. Rīga: Zvaigzne.

Zelče, V. (proj. vad.). Agora. 3. sēj.: Pēckara Latvijas cilvēklaiktelpa≠staļinisms. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Zelče, V. (proj. vad.). (2006). Agora. 4. sēj.: Laikplaisa: Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Zelče, V. (red.). (2007). Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis ... Rīga: Zinātne.

Zelče, V. (1994). 19. gs. latviešu preses pētniecība: Rezultāti un dažas izpētes problēmas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 27–39.

Zelče, V. (1998). Auf dem Wege zu einer lettischen Nation. Deutschbaltische Pastoren in den sozialen und nationalen Prozessen von der ersten Hälfte bis zur Mitte des 19. Jahrhunderts. Nordost-Archiv, 7(2), 417–442.

Zelče, V. (1998). Informācija par 1905. gada revolūcijas notikumiem Latvijā ārvalstu laikrakstos. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 76–91.

Zelče, V. (2008). Latviešu avīžniecība: Laikraksti un sabiedrība ceļā uz mūsdienību (1822–1865). Rīga: Zinātne (sagatvošanā).

Zelče, V. (2002). Latvijas sieviete: Žurnāla “Padomju Latvijas Sieviete”/“Sieviete” veidotais diskurss: 1986–1991. Grām.: Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija. Kultūra, sabiedrība, mediji. Rīga: Zinātne. 54.–77. lpp. (LU Raksti. 648. sēj.)

Zelče, V. (2003). Latvijas padomju sievietes konstrukcija: Pirmā identitāte – darba sieviete (1940–1941).Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija. Dzimtes pētījumi. Rīga: Zinātne. 34.–59. lpp. (LU Raksti. 655. sēj.)

Zelče, V. (2005). Vēsture perestroikas redakcijā un Latvijas okupācijas jēdziens: 1988. gads. Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija. Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 248.–269. lpp.

Zellis, K. (2005). Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā (1941. gada jūnijs–decembris). Grām.: Ērglis, Dz. (sast.). Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 16. sēj.: Okupētā Latvija 20. gs. 40. gados. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2004. gada pētījumi. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 235.–277. lpp.

Zellis, K. (2007). Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā 1942.–1943. gadā. Grām.: Ērglis, Dz. (sast.). Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 19. sēj.: Okupētā Latvija: 1940–1990. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2005. gada pētījumi. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 219.–248. lpp.

Zellis, K. (2007). Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā 1944.–1945. gadā. Grām.: Vīksne, R. (sast.). Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 16. sēj.: Latvijas vēsture 20. gadsimta 40.–90. gados. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2006. gada pētījumi. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 61.–83. lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Communication Studies.

Media, Culture, Society.

Media History.

Sage Journals Online /

Routledge Journals /

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācijas zinātne: Praktikums

Kursa kods

KomZ6017

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

44

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

20

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Priekšzināšanas

KomZ6157, Zinātniski pētnieciskā darba pamati un maģistra darba izstrāde

Kursa anotācija

Kurss piedāvā iespēju iepazīties ar komunikācijas zinātnes – zinātnes nozares un akadēmiskās disciplīnas – mūsdienu teoriju praksi. Tā ietvaros tiek studētas komunikācijas zinātnes prioritārās tēmas, teorijas un metodoloģijas, to praktiskais realizējums pētījumos. Liela vērība veltīta arī jauniznākušo grāmatu tematikai un pētījumos piedāvātājai novitātei. Tiek analizētas arī pēdējo piecu gadu laikā iznākušo zinātnisko žurnālu komunikācijas zinātnē tematikas un satura tendences. Aplūkots arī komunikācijas zinātnes starpdisciplinārais raksturs, mijiedarbība ar citām akadēmiskajām disciplīnām.

Kursa uzmanības lokā ir arī komunikācijas zinātne Latvijā, jaunākie realizētie projekti un publikācijas.

Kursa ietvaros plānotas vieslekcijas, tikšanās ar komunikācijas zinātnē strādājošiem pētniekiem.

Rezultāti

Kurss sniedz zināšanas, kas nepieciešamas komunikācijas zinātnes pētniekiem un palīdz sagatavoties studijām doktorantūrā. Apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par: 1) mūsdienu komunikācijas zinātnes situāciju; 2) komunikācijas zinātnes interakciju ar citām akadēmiskajām disciplīnām; 3) komunikācijas zinātni Latvijā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Komunikācijas zinātne. Tās vieta sociālo zinātņu kopainā. L 4 stundas.

2. Komunikācijas zinātne mūsdienu Eiropā. Vadošie pētnieciskie un izglītības centri un skolas. Eiropas komunikācijas pētniecības un izglītības asociācija (European Communication Research and Education Association). L 8 stundas.

3. Komunikācijas zinātne ASV. Vadošie pētnieciskie un izglītības centri un skolas. L 6 stundas

4. Komunikācijas zinātne NVS. Vadošie pētnieciskie un izglītības centri un skolas. L 4 stundas.

5. Komunikācijas zinātne Latvijā. L 4 stundas.

6. Seminārs. Diskusija par komunikācijas zinātnes pašreizējo situāciju. S 2 stundas.

7. Seminārs. Diskusija par komunikācijas zinātnes nākotni. S 2 stundas.

8. Jaunākās akadēmiskās literatūras komunikācijas zinātnē pārskats. L 4 stundas.

9. Komunikācijas zinātnes starptautisko zinātnisko žurnālu apskats (pēdējie pieci gadi). L 4 stundas.

10. Latvijā iznākušo pētījumu komunikācijas zinātnē apskats. L 4 stundas.

11. Tikšanās ar komunikācijas zinātne strādājošiem pētniekiem (viesu aicināšanu nosaka aktualitātes komunikācijas zinātnē, jauniznākušās grāmatas, viesprofesoru viesošanās u.c.). L 6 stundas.

12. Praktiskais darbs: Jaunākās akadēmiskās literatūras komunikācijas zinātnē analīze. P 6 stundas

13. Praktiskais darbs: Komunikācijas zinātnes starptautisko zinātnisko žurnālu analīze (pēdējie pieci gadi). P 6 stundas.

14. Praktiskais darbs: Latvijā iznākušo pētījumu komunikācijas zinātnē analīze. P 2 stundas.

15. Semināri: Studenta patstāvīgi veiktā darba prezentācija un diskusija par tā rezultātiem un secinājumiem. S 2 stundas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) dalība semināros un prezentācija par kādu (pēc izvēles) komunikācijas zinātnes attīstības atslēgpētījumu (40% atzīmes);

2) pozitīvi novērtēta akadēmisks patstāvīgais darbs, kurā analizētas komunikācijas zinātnē tapušās (pēc izvēles) jaunāko publikāciju kopas (60% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. First European communication conference “50 years of communication research: past and future”. Amsterdam, November 24–26, 2005. Papers. (Disks)

2. Lovery, S. A., DeFleur, M. L. (1995). Milestones in mass communication research. 3rd ed. White Plains: Longman Publishers.

3. Perry, D. K. (2002). Theory and research in mass communication. Contexts and consequences. Mahwah; London: Lawrence Erlabum Associates.

4. Zelizer, B. (2004). Taking journalism seriously: news and the academy. London: Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Adam, G. S. (2001). The education of journalists. Journalism, 2(3), 315–339.

2. Aumente, J., Gross, P., Hiebert, R., Johnson, O. V., Mills, D. (1999). Eastern European journalism before, during and after communism. Cresskill: Hampton Press, Inc.

3. Brikše (red.). (2006). Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne.

4. Brikše, I., Zelče, V. (red.). (2007). Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne.

5. Downing, J. D. H. (ed.). (2004). The SAGE handbook of media studies. Thousand Oaks: Sage Publications.

6. Logan, R. A. (2001). Science mass communication. Science Communication, 23(2), 135–163. 7. Mattelart, A. (1996). Invention of communication. Minneapolis; London: University of Minnesota Press.

8. Vroons, E. (2005). Communication studies in Europe. A sketch of the situation around 1955. Gazette, 67(6): 495–522.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Agora. 1.–6. sēj. LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas zinātniskie raksti.

2. Domino. 1.–4. sēj. LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studentu zinātniskie raksti.

3. Communication Studies.

4. Komunikācija. LU Raksti. 648., 655., 683. sēj.

5. Critical Studies in Media Communication.

6. Science Communication.

7. Eiropas komunikācijas pētniecības un izglītības asociācijas mājaslapa: http://www.ecrea.eu/

8. Routledge Journals /

9. Sage Journals Online /

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Žurnālistikas kultūra

Kursa kods

KomZ5081

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

160

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

48

Kursa apstiprinājuma datums

30.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5079, Mediju teorijas

KomZ6032, Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

Kursa anotācija

Žurnālistikas kultūra ir praksē plaši lietots jēdziens, kar arvien vairāk piesaista akadēmisko uzmanību. Kurss orientēts uz šī fenomena teorētisko apzināšanos dažādu teorētisko virzienu kontekstā – kritisko teoriju, ētikas, Burdje lauku teorijas, Habermasa publiskās sfēras, informācijas pārvaldības un informācijas sabiedrības kontekstā. Kursa apguve ir cieši saistīta ar pētniecisko darbu – kursa realizācijas laikā studenti izstrādā pētniecisko projektu.

Rezultāti

Zināšanas par žurnālistikas kultūras teorētisko izpratni un žurnālistikas prakses izmaiņām mūsdienu sabiedrībā.

Prasmes novērtēt iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma iespējamību žurnālistikas prakses analīzē.

Kompetences – analizēt žurnālistikas kultūras procesus un prognozēt dažādu parādību iespējamo ietekmi uz žurnālistikas kultūru kopumā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Žurnālistikas kultūra: jēdziena skaidrojumi un norobežojumi. Žurnālistikas kā profesijas raksturojumi un identitātes. 4 stundas

2. Žurnālistikas kultūra: iespējamie teorētiskie skaidrojumi kritisko kultūras studiju kontekstā. 4 stundas

3. Žurnālistikas kultūra: iespējamie teorētiskie skaidrojumi publiskās sfēras kontekstā. 4 stundas

4. Žurnālistikas kultūra: iespējamie teorētiskie skaidrojumi lauka teorijas kontekstā. 4 stundas

5. Žurnālistikas kultūra: iespējamie teorētiskie skaidrojumi ētikas teorētisko paradigmu kontekstā. 4 stundas

6. Žurnālistikas kultūra: iespējamie informācijas pārvaldības teorētisko konceptu izmantojumi. 4 stundas

7. Žurnālistikas kultūras paradigmas maiņas: sabiedrības un mediju kanālu izmaiņas. 4 stundas

8. Žurnālistikas kultūra: izglītības un pētniecības lomas. 4 stundas

9. Pētniecības projekta dizaina izstrāde. 8 stundas

10. Pētniecības projekta semināri. 18 stundas

11. Pētniecības projektu rezultātu prezentācija, diskusija. 6 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Līdz 40 % no atzīmes: Aktīva līdzdalība semināru nodarbībās (jautājumu izvirzīšana un apspriešana, diskusiju veicināšana, mikroprojektu un analīžu sagatavošana, gadījumu studijas utt.)

Līdz 60 % no atzīmes: Līdzdalība pētnieciskajā projektā “Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas Latvijā” (kopīga apakšprojekta izstrāde – pētniecisko interešu un problēmu noteikšana, projekta pētījuma dizaina izstrāde, datu savākšana un analīze, savas pētījuma sadaļas rezultātu prezentācija – ppt formāts, ~ 20 slaidu, izmantotā literatūra utt., līdzdalība projekta atskaites/akadēmiskas publikācijas sagatavošanā).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Benson, R., Neveu, E. (eds.). (2005). Bourdieu and the journalistic field. Cambridge: Polity.

2. Cottle, S. (2003). Media sources and public relations. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publishing.

3. McNair, B. (2000). Journalism and democracy: Evaluation of political public sphere. London: Taylor & Francis, Inc.

4. Tumber, H. (2008). Journalism: Critical concepts in media and cultural studies. New York: Taylor & Francis, Inc.

5. Valerie, A, Munshi, S. (2004). Media ethics and social change. New York: Taylor & Francis, Inc.

6. Zelizer, B. (2004). Taking journalism seriously: News and academy. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publishing.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Бурдье, П. (2005). Социальное пространство: поля и практики. Москва: Институт экспериментальной социологии. Санкт-Петербург: Алетейя.

2. Guback, T. G., Berry,W. E. McChesney, R. W. (1995). Last rights: Revisiting Four theories of the press. Illinois: University of Illinois Press.

3. Franklin, B., Hanna, M., Richardson, J. E., Hamer, M., Kinsey, M. (2005). Key concepts in journalism studies. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publishing.

4. Quinn, S. (2006). Conversations on convergence: Insiders’ views of news production in the twenty-first century. Bern; Berlin: Peter Lang Publishing.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journalism

2. Tampere University Journalism research and development center. http://www.uta.fi/jourtutkimus/english.php

3. CSULB Library subject page – journalism. http://www.csulb.edu/~ttravis/Subject_Guides/Journalism/Journalism.html

4. American Press Institute

http://www.am/pages/toolbox/other_journalism_research_pages/other_journalism_re search_page/

5. The Institute for Practical Journalism Research. http://www.journalismusforschung.de/engl/inst-e.htm

6. IAMCR, The Journalism Research & Education section. /content/blogcategory/46/150/

7. Journalism research Gateway. /

8. The Knight Foundation. /programs/journalism/research_publications/

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Populārā kultūra un mediji

Kursa kods

KomZ6018

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

46

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

18

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Kursa anotācija

Kurss sniedz zināšanas par populārās kultūras fenomenu un tā nozīmīgākajiem pētījumiem komunikāciju zinātnē un kultūras studijās. Aplūkota populārās kultūras attīstība tradicionālās sabiedrības un modernās sabiedrības attīstības ietvaros, galvenā vērība veltīta mūsdienu populārajai kultūrai un tās skaidrojumiem.

Kursā iztirzāta arī ideoloģijas ietekme uz populāro kultūru, analizēta masu mediju un populārās kultūras interakcija un tās formas.

Rezultāti

Kurss sniedz zināšanas, kas nepieciešamas komunikācijas zinātnes un kultūras pētniekiem. Apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par: 1) populārās kultūras jēdzienu, tā skaidrojumu pētnieciskajās skolās; 2) populārās kultūras pētniecības nozīmīgākajām teorētiskajām un metodoloģiskajām pieejām un to pielietojumu; 3) attīsta komunikācijas zinātnē un kultūras studijās veikto pētījumu analīzes prasmes. Iegūtās zināšanas ir noderīgas pētnieciskā darbā veikšanā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Populāra kultūra, tās definīcijas. Mediji un populārā kultūra. 2 stundas

2. Masu sabiedrība un populārā kultūra. 4 stundas

3. Seminārs: jēdzienu/konceptu “kultūra”, “masas”, “populārs”, “masu mediji” skaidrojums dažādos akadēmiskajos pētījumos. 2 stundas

4. Kultūras studijas, to pamatkoncepti un populārās kultūras pētījumi. Frakfurtes skola. Birmingemas mūsdienu kultūras pētījumu centrs (Birmingem Centre for Contemporary Cultural Studies). 4 stundas

5. Populārā kultūra un ideoloģija. Ideoloģija un marksisms. L. Altisēra (Althusser) un A. Gramši (Gramsci) ideoloģijas skaidrojums. 4 stundas

6. Populārā kultūra un kultūras politika. 4 stundas

7. Populārā kultūra un patērniecība. 4 stundas

8. Televīzija. Televīzijas diskursa kodēšana un dekodēšana, “televīzijas runa”, televīzija un populāras kultūras ideoloģija. 4 stundas

9. Beletristika. Lasīšanas fenomens un tā veidošanās. Uztveres teorija. 4 stundas

10. Seminārs: Sieviešu literatūra. 2 stundas

11. Seminārs: Detektīvi. 4 stundas

12. Kino. Strukturālisms un kino. Vizuālā bauda un kino. 4 stundas

13. Seminārs: pagājušajā gadā Latvija un pasaulē visskatītāko filmu analīze. 4 stundas

4. Mūzika. Popmūzikas politekonomika. Subkultūras. Vārdu un mūzikas interakcija. 2 stundas

15. Populārā prese. 2 stundas

16. Seminārs: populāras preses analīze. 2 stundas

17. Sieviešu žurnāli. 2 stundas

18. Seminārs: sieviešu žurnālu analīze. 2 stundas

19. Iepirkšanās kā populārā kultūra. 2 stundas

20. Seminārs: iepirkšanās kā sociāla fenomena analīze. 2 stundas

21. Populārā kultūra un globalizācija. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) dalība semināros un prezentācija par kādu (pēc izvēles) populāras kultūras fenomenu (40% atzīmes);

2) pozitīvi novērtēta akadēmisks patstāvīgais darbs, kurā analizēts kāds (pēc izvēles) Latvijas vai citu valstu mūsdienu populārās kultūras fenomens (60% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Fiske, J. (1998). Understanding popular culture. London; New York: Routledge.

2. Guins, R., Cruz, O. Z. (2005). Popular culture. A reader. London: Sage Publications.

3. O’Donnell, V. (2007). Television criticism. Los Angeles; London: Sage Publications.

4. Storey, J. (2003). Cultural studies and the study of popular culture. 2nd ed. Athens: The University of Georgia Press.

5. Storey, J. (2003). Inventing popular culture. From folklore to globalization. Malden; Oxford; Blackwell Publishing.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Ang, I. (1985). Watching Dallas. London: Methuen.

2. Barker, C. (2000). Cultural studies: Theory and practice. London: Sage Publications.

3. Barker, C. (2002). Making sense of cultural studies. Central problems and critical debates. London: Sage Publications.

4. Conboy, M. (2006). Tabloid Britain: Constructing a community through language. London; New York: Routledge.

5. Dahlgren, P., Sparks, C. (1992). Journalism and popular culture. London: Sage Publications.

6. Hermes, J. (1995). Reading women’s magazines. Cambridge: Polity Press.

7. Fiske, J. (1989). Reading the popular. London; New York: Routledge.

8. Lasmane, S. (proj. vad.). (2006). Agora. 5. sēj.: Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

9. Pērkone, I. (2008). Kino Latvijā: 1920–1940. Rīga: Zinātne.

10. McRobbie, A. (2005). The uses of cultural studies. London: Sage Publications.

11. Radway, J. (1987). Reading the romance. London: Verso.

12. Storey, J. (ed.). (1998). Cultural theory and popular culture. Athens: The University of Georgia Press.

13. Трофимова, Е. (2002). Творчество Александры Марининой как отражение современной российской ментальности. Москва: ИНИОН РАН.

14. Хренов, Н. (2007). Публика в истории культуры. Москва: Аграф.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Communication Studies.

2. Journal of Consumer Culture.

3. Journalism.

4. Media, Culture, Society.

5. Sage Journals Online. Sk.: /

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Politiskā komunikācija

Kursa kods

KomZ5072

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Ojārs Skudra

Priekšzināšanas

KomZ4107, Ietekmējošās komunikācijas teorijas

Kursa anotācija

Politiskās komunikācijas lauks ietver tādas subdisciplīnas kā politiskais mārketings, politiskā reklāma, politiskās sabiedriskās attiecības, politiskā žurnālistika un politiskā pārliecināšana. Šajā kursā galvenā uzmanība tiek pievērsta politiskās komunikācijas teorijām un pētnieciskajām pieejām politiskās komunikācijas procesiem.

Rezultāti

Teorētiskas zināšanas par politiskās komunikācijas pamatjautājumiem un pieejām to pētniecībai. Prasmes politisko tekstu rakstīšanā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Politikas process un politiskās komunikācijas vieta tajā. 4 stundas

2. Politiskās komunikācijas lauks, jēdziens un elementi. 4 stundas

3. Politiskā komunikācija politikas zinātnes skatījumā. 4 stundas

4. Politiskā komunikācija komunikācijas zinātnes skatījumā. 4 stundas

5. Politiskā komunikācija kā lēmumu komunikācija. 4 stundas

6. Politiskā komunikācija kā marketings. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 4 stundas

7. Politiskā komunikācija kā pārliecināšana. 4 stundas

8. Politiskā komunikācija kā vēlēšanu cīņas komunikācija. 4 stundas

9. Parlamenta komunikācija. 4 stundas

10. Partiju komunikācija. 4 stundas

11. Valdības komunikācija. 4 stundas

12. Opozīcijas komunikācija. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 4 stundas

13. Ārpolitiskā un drošības politikas komunikācija. 4 stundas

14. Mediju politikas komunikācija. 4 stundas

15. Politiskās komunikācijas procesu pētniecība. 4 stundas

16. ES politiskās komunikācijas telpa un tās pētniecība. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) Pozitīvi novērtētas rakstiskas tēzes (2–3 lpp.) diskusijai par aktuālu Latvijas politiskās komunikācijas procesu teorētisku skaidrojumu un/vai praktisku mērķu sasniegšanas ceļiem semināros. (30% atzīmes)

2) Pozitīvi novērtēts politiska raksta vai politiskas runas teksts (5 lpp.) par aktuālu LR politiskās dzīves jautājumu vai notikumu, kuram tiek pievienota tā akadēmiska koncepcija (2 lpp.), raksturojot nacionālā preses izdevuma izvēli vai mērķa auditoriju, argumentāciju, autora iecerētās izmaiņas lasītāju/klausītāju viedokļos un attieksmēs, izvēlēto stilu un kompozīciju. Var tikt iesniegti 2008. gadā nacionālajā presē publicēti raksti, kuriem arī jāpievieno akadēmiska analīze. (70% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Brikše, I., Zelče, V. (red.) (2007). Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne.

2. Esser, F., Pfetsch, B. (ed.) (2004). Comparing political communication: theories, cases, and challenges. Cambridge: Cambridge University Press.

3. Maarek, Ph. J.,Wolfsfeld, G. (ed.) (2003). Political communication in a new era. A cross-national perspective. London; New York: Routledge.

4. Negrine, R., Stanyer, J. (ed.) (2007). The political communication reader. London, New York: Routledge.

5. Rawnsley, G. D. (2005). Political communication and democracy. New York: Palgrave Macmillan.

6. Saxer,U. (2007). Politik als Unterhaltung. Zum Wandel politischer Öffentlichkeit in der Mediengesellschaft. Konstanz: UVK Verlagsgesellschaft mbH.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Jarren, O., Donges, P. (2006). Politische Kommunikation in der Mediengesellschaft. Eine Einführung. 2., überarbeitete Aufl. Opladen: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Kamps, K., Nieland, J.-U. (Hrsg.). (2006). Regieren und Kommunikation. Köln: Herbert von Halem Verlag.

Krause, B., Fretwurst, B., Vogelgesang, J. (Hrsg.). (2007). Fortschritte der politischen Kommunikationsforschung. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Kreyher, J. V. (Hrsg.). (2004). Handbuch Politisches Marketing. Impulse und Strategien für Politik, Wirtschaft und Gesellschaft. Baden-Baden: Nomos Verlagsgesellschaft

Sarcinelli, U. (2005). Politische Kommunikation in Deutschland. Zur Politikvermittlung im demokratischen System. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1 Political Communication.

2. Politics & Society.

3. European Journal of Communication.

4. The Harvard International Journal of Press/Politics.

5. Nedēļa.

6. Amerikas politikas zinātnes asociācija. Sk.: /index.cfm

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Politiskā komunikācija: praktikums

Kursa kods

KomZ6030

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

40

Kursa apstiprinājuma datums

19.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc.prof. Ojārs Skudra

Priekšzināšanas

KomZ5007, Politiskā komunikācija

KomZ5042, Mediji un politika

Kursa anotācija

Praktikuma uzdevums ir iepazīstināt studentus ar visiem politiskās komunikācijas lauka galvenajiem sektoriem: valdības komunikācija; partiju komunikācija; savienību, interešu grupu un uzņēmumu komunikācija; iedzīvotāju dienas kārtība; mediji un to saturs; Saeimas frakciju komunikācija; Saeimas un LR Valsts Prezidenta komunikācija. Praktikums paredz attiecīgo institūciju un organizāciju apmeklējumu, lai iepazītos ar to darba organizāciju, komunikācijas plānošanu un izvērtēšanu. Iegūtie empīriskie dati tiek analizēti un diskutēti semināru nodarbībās, apspriežot praktiskā darba rezultātus. Noslēguma rakstu darbā, aplūkojot politiskās komunikācijas pētnieciski analītiskā nodrošinājuma aktuālo stāvokli, galvenā uzmanība tiek pievērsta politiskās komunikācijas tālākās pētniecības iespējām trijstūrī mediji–vēlētāji–politika.

Rezultāti

1. Studenti praktiski iepazīstas ar visiem galvenajiem politiskās komunikācijas lauka pamatelementiem un to kvalitatīvajiem raksturojumiem.

2. Likumdevēja, izpildvaras un NVO politiskās komunikācijas prakses analīzes treniņš, izmantojot teorētiskajos kursos apgūtās zināšanas.

3. Tiek noskaidrotas galvenās politiskās komunikācijas pētnieciski analītiskā nodrošinājuma problēmas un iespējamie maģistra darba pētnieciskie jautājumi.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Publiskā viedokļa pētniecība Latvijā: SKDS un Latvijas fakti. Pētījumu rezultātu publicitāte un pieejamība. 2 stundas

2. Latvijas iedzīvotāju dienas kārtība un politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras jautājumu nozīme tajā. 2 stundas

3. Praktiskais darbs: lielākās preses izdevniecības Latvijā un to politiski vadošie preses izdevumi. Rezultātu apspriešana. 8 stundas

4. Latvijas publiskās telpas informatīvi lingvistiskās arēnas. Seminārs. Rakstiskas tēzes. Seminars. 2 stundas

5. LR Saeima un tās starptautisko kontaktu komunikatīvie aspekti. 2 stundas

6. LR Saeimas zemais uzticības reitings un uz tā paaugstināšanu vērstais SA darbs. 2 stundas

7. LR Saeimas valdības frakciju komunikācija. 4 stundas

8. LR Saeimas opozīcijas frakciju komunikācija. 2 studas

9. LR Valsts Prezidenta komunikācija ar valdību, parlamentu un NVO. Seminārs. Rakstiskas tēzes. Seminārs. 2 stundas

10. LR Valsts Prezidenta kancelejas SA darbs: mērķi un līdzekļi. 2 stundas

11. Praktiskais darbs: LR MK Valsts kancelejas komunikācijas departamenta ilglaicīgie komunikācijas plāni un to pētnieciskais nodrošinājums. Rezultātu apspriešana. 8 stundas

12. Politisko partiju iekšējā un ārējā komunikācija. Programmatisko dokumentu publicitātes un vēlētāju atbalsta nodrošināšana. 4 stundas

13. Praktiskais darbs: jaunveidojamo politisko partiju/organizāciju darbības informatīvi komunikatīvais nodrošinājums. Rezultātu apspriešana. 8 stundas

14. LDDK lobija un publisko attiecību (Public Affairs) darbs. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

15. LBAS SA darba organizācija un kampaņas. 4 stundas

16. Noslēguma darbs: politiskās komunikācijas pētnieciski analītiskais nodrošinājums un tā galvenās problēmu jomas. Rakstisks pārskats. 10 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1. Pozitīvi novērtētas rakstiskās tēzes (2–3 lpp.) semināru nodarbībām. (20% atzīmes)

2. Izpildīti visi praktiskie darbi un apspriesti to rezultāti. (30% atzīmes)

3. Pozitīvi novērtēts noslēguma darbs (10 lpp.). (50% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Brikše, I., Zelče, V. (red.). (2007). Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne.

2. Holtz-Bacha, Ch. (Hrsg.) (2003). Die Massenmedien im Wahlkampf. Die Bundestagswahl 2002. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag.

3. Kamps,K., Nieland, J.-U. (Hrsg.). (2006). Regieren and Kommunikation. Meinungsbildung, Entscheidungsfindung und gouvernementales Kommunikationsmanagement- Trends, Vergleiche, Perspektiven. Köln: Herbert von Halem Verlag.

4. Köhler, M.M., Schuster, Ch.H. (Hrsg.). (2006). Handbuch Regierungs-PR. Öffentlichkeitsarbeit von Bundesregierungen und deren Beratern. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

5. Lasmane, S. (red.). (2007). Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

6. Louw, P.E. (2005). The media and political process. London; Thousand Oaks- New Delhi: SAGE Publications.

7. Pfetsch,B., Adam,S. (Hrsg.). (2008). Massenmedien als politische Akteure. Konzepte und Analysen. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Adler, Ch. (2000). Die Öffentlichkeitsarbeit der politischen Parteien. München- Ravensburg: GRIN Verlag.

2. Krause, B., Fretwurst, B., Vogelgesang,J. (Hrsg.). (2007). Fortschritte der politischen Kommunikationsforschung. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

3. Kreyher, V.J. (Hrsg.). (2004). Handbuch Politisches Marketing. Impulse und Strategien für Politik, Wirtschaft und Gesellschaft. Baden-Baden: Nomos Verlagsgesellschaft.

4. Pfetsch, B. (2003). Politische Kommunikationskultur. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag.

5. Pollack, D., Jacobs, J., Müller, O.,Pickel, G. (ed.). (2004). Political culture in post-communist Europe. Attitudes in new democracies. Aldershot-Burlington: Ashgate Publishing Company.

6. Tieman, G. (2006). Wahlsysteme, Parteiensysteme und politische Repräsentation in Osteuropa. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. LR Valsts prezidenta mājaslapa. Sk.: http://www.president.lv/

2. LR Ministru kabineta mājaslapa. Sk.: http://www.mk.gov.lv/

3. LR Saeimas majaslapa. Sk.: http://www.saeima.lv/

4. LR Satversmes tiesas mājaslapa. Sk.: http://www.satv.tiesa.gov.lv/
5. Portāls “Politika”. Sk.: http://www.politika.lv/

6. Nedēļa.

7. Political Communication.

8. Latvijas Darba devēju konfederācijas mājaslapa. Sk.: http://www.lddk.lv/

9. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības mājaslapa. Sk.: http://www.lbas.lv/

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Sistēmtransformācija Latvijā: elites un masu komunikācijas aspekti

Kursa kods

KomZ6024

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

36

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2007

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Ojārs Skudra

Priekšzināšanas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Demokratizācijas viļņu paradigma Eiropas politiskajā vēsturē. Trešais demokratizācijas vilnis un sistēmtransformācija Austrum- un Dienvidaustrumeiropas valstīs. Sistēmpārmaiņa, sistēmmaiņa, tranzīts un transformācija kā sistēmtransformācijas procesu raksturojošie atslēgas jēdzieni. Elites teorijas. Masu un elites grupējumu loma sistēmtransformācijas procesos. Mediju politiskās funkcijas diktatūrās un demokrātijās. Demokrātiskas politiskās kultūras un politiskās komunikācijas kultūras veidošanās procesi. Konsolidētas demokrātijas komunikatīvie aspekti.

Rezultāti

1. Veicināt konceptuālas akadēmiskas pozīcijas izstrādi jautājumos, kas saistīti ar PSRS sabrukumu un LR neatkarības atjaunošanu, kā arī būtiskām politiskās komunikācijas, mediju politikas un mediju sistēmas maiņas norisēm.

2. Veidot priekšnoteikumus sistēmteorijas izmantošanai transformācijas procesu komunikatīvo aspektu pētniecības darbā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Posttotalitārā autoritārisma liberalizācija PSRS: glasnost un perestroikas politika. PSRS sabrukums un LR neatkarības atjaunošana. 3 stundas

2. Transformācijas procesu raksturojošie atslēgas jēdzieni. 1 stunda

3. Sistēmteorētiskie transformācijas procesu skaidrojumi. 2 stundas

4. Transformācijas procesu skaidrojumi no elites teoriju pozīcijām. 2 stundas

5. Transformācijas procesa fāzes: autokrātisko sistēmu sabrukums, demokratizācija, konsolidācija. 2 stundas

6. Elites un masu lomas transformācijas procesos. 2 stundas

7. Sistēmtransformācijas īpatnības Austrumeiropā: autokrātijas, demokrātijas ar defektiem, liberālās demokrātijas. 2 stundas

8. Politiskā kultūra un politiskās komunikācijas kultūra postkomunistiskajā Eiropā. 2 stundas

9. Masu mediju un masu komunikācijas loma autokrātiskās sistēmas struktūru sabrukumā Baltijas valstīs. 2 stundas

10. Tranzītprocesu raksturojumi Latvijas 21. gs. sākuma memuāru, politiskajā un zinātniskajā literatūrā. Seminārs Rakstiskas tēzes. Diskusija. 2 stundas

11. Divas informatīvi – lingvistiskās pamata telpas – Latvijas sabiedrības publiskās telpas specifiska iezīme. 2 stundas

12. Latvijas masu mediju sistēmas attīstības periodizācija pētnieciskajā literatūrā. Tās saistība ar transformācijas procesiem. 2 stundas

13. Valsts / sabiedrisko masu mediju loma tranzītprocesos. 2 stundas

14. Reklāmas un SA nozīme Latvijas politiskajos un ekonomiskajos tranzītprocesos. 2 stundas

15. Elites un masu komunikācijas loma Latvijas atlantiskās un eirointegrācijas procesos. 2 stundas

16. Individuāls pētījums. Darbs ar literatūru un avotiem. Konsultācijas. Rezultātu prezentācijas semināros. 32 stundas

17. Demokrātijas negatīvās un pozitīvās konsolidācijas procesu norise Latvijā 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā. Seminārs Rakstiskas tēzes. Diskusija. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Novērtējumu, izmantojot desmit punktu sistēmu, veido: (1) rakstiskas tēzes semināru nodarbībām (2–3 lpp.) (20% atzīmes); (2) pētniecisks raksts (5 lpp. bez pielikumiem) par mediju lomu demokrātijas konsolidācijas procesā (50% atzīmes); (3) noslēguma pārruna par LR demokrātiskās attīstības rezumējumu laika periodā no 1990. gada līdz 2008. gadam elites un masu komunikācijas līmeņos (30% atzīmes).

Pozitīvs novērtējums jāsaņem visos trīs punktos.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Böllhoff, U. (2002). 10 Jahre Systemtransformation in den Baltischen Staaten. Eine vergleichende empirische Analyse unter besonderer Berücksichtigung länderspezifischer Ausgangsbedingungen und Aspekten zur Integration in die Europäische Union. Freiburg i.Br.: Rudolf Haufe Verlag.

2. Dimants A. (2002). Die Entwicklung der Massenmedien in Lettland nach der zweiten Unabhangigkeit. Dissertation zur Erlangung des Grades des Doktors der Philosophie (Dr. Phil.) am Fachbereich Politik- und Socialwissenhaften der Freiern Universitat Berlin vorgelegt von Ainars Dimants aus Riga/Lettland. Berlin: Freiern Universitat Berlin.

3. Jeffries, I. (2004). The countries of the former Soviet Union at the turn of the twenty-first Century. The Baltic and European states in transition. Routledge Studies of Societies in Transition. London, New York: Routledge.

4. Merkel, W.(1999). Systemtransformation.Eine Einführung in die Theorie und Empirie der Transformationsforschung. Opladen: Leske+Budrich.

5. Skudra, O. (2002). Sistēmtransformācija Latvijā un tās periodizācija. Latvijas Vēsture, 1, 37–43.

6. Škapars, J. (sast.). (2005). Baltijas brīvības ceļš. Baltijas valstu nevardarbīgas cīņas pieredze pasaules kontekstā. Rīga: Zelta grauds.

7. Vihalemm, P. (ed.). (2002). Baltic Media in transition. Tartu: Tartu University Press

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Dupuis, I. (2003). Journalism in Latvia: a profession in transition. Berlin: Nordeuropa–Institut der Humboldt-Universität zu Berlin.

2. Eckert, F. (2007). Elitenwandel in Osteuropa. Die Auswirkungen des Systemwechsels auf die politische Führung. Saarbrücken: VDM Verlag Dr. Müller e.K.

3. Hartmann, M. (2004). Elitesoziologie. Frankfurt/Main: Campus Verlag GmbH.

4. Pickel, G., Pollack, D., Müller, O., Jacobs, J. (Hrsg.). (2006). Osteuropas Bevölkerung auf dem Weg in die Demokratie. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

5. Pollack, D., Jacobs, J., Müller, O., Pickel, G. (2003). Political culture in post-communist Europe. Attitudes in new democracies. Burlington: Ashgate.

6. Semanis, E. (red.). (1994). Ceļā uz demokrātiju: Latvija un pasaules pieredze. Rīga, 1992. g. 12.–14. novembris. Rīga: Latvijas Universitāte.

7. Smith, J. (2005). The fall of Soviet Communism 1985–91. New York: Palgrave MacMillan.

8. Wasner, B. (2004). Eliten in Europa. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

9. Стародубровская, И. В., Мау, В. А. (2001). Великие революции. От Кромвеля до Путина. Москва: Вагриус

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. East European Politics and Societies.

2. Der Bertelsmann Transformation Index (BTI). Sk.: http://www.bertelsmann-transformation-index.de/

3. Der Bertelsmann Transformation Index 2008. Sk.: http://www.bertelsmann-stiftung.de/cps/rde/xbcr/SID-0A000F14-A2F7376F/bst/xcms_bst_dms_23825_23826_2.pdf

4. The Wissenschaftszentrum Berlin für Sozialforschung (Social Science Research Center Berlin) mājaslapa. Sk.: http://www.wzb.eu/default.en.asp

5. Parties & Elections. The database about parliamentary elections and political parties in Europe. Sk.: http://www.parties-and-elections.de/

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Politiskā komunikācija Latvijā

Kursa kods

KomZ6029

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

56

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

19.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc.prof. Ojārs Skudra

Priekšzināšanas

KomZ5042, Mediji un politika

KomZ5072, Politiskā komunikācija

Kursa anotācija

Politiskā komunikācija Latvijā pēc LR neatkarības atjaunošanas. Politiskās komunikācijas komercializācijas izpausmes Latvijā. Demokrātija un viedokļu tirgus. Politiķu, sabiedrisko attiecību speciālistu un žurnālistu mijiedarbība publiskās komunikācijas telpā. Leģitimizācija un publiskās uzticēšanās vairošana politiskās komunikācijas procesos. Atšķirīgi politiskie stili atšķirīgās informatīvi lingvistiskās publiskās telpas arēnās. Pilsoņu un vēlētāju mediju kompetence. Elites, mediju un sarunu/deliberatīvās demokrātijas teoriju heiristiskā vērtība, analizējot politiskās komunikācijas procesus Latvijā. Latvijas partiju sistēmas nestabilitāte un vēlēšanu cīņas komunikācija. Parlamentārās komunikācijas arēnas. Prezidenta kā politiski neatbildīgas amatpersonas loma politiskās komunikācijas procesos. Latvijas liberālā partiju demokrātija mediju demokrātijas koncepcijas skatījumā.

Rezultāti

1) teorētiski pamatota akadēmiska pozīcija par politiskās komunikācijas procesu un aktoru pamata raksturojumiem Latvijā; 2) salīdzinošās zināšanas par politisko komunikāciju Latvijā un citās ES dalībvalstīs; 3) prasme definēt un analizēt mediju un politisko partiju lomu politikas attēlošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Politiskā komunikācija kā jēdziens un pētniecības objekts Latvijā. 4 stundas

2. Viedokļu daudzveidība, demokrātija un tirgus. 4 stundas

3. Publiskā telpa, publiskais un publicētais viedoklis. 4 stundas

4. Publicitāte un konfidencialitāte: politiķi, SA speciālisti un žurnālisti. 4 stundas

5. Leģitimitāte un politiskā komunikācija. 4 stundas

6. Politiskais stils un politikas attēlošana. 4 stundas

7. Mediju loma politikas attēlošanas un lēmumu pieņemšanas procesos. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 4 stundas

8. Simboliskā politika un tās funkcijas. 4 stundas

9. Pilsoņi un mediju kompetence. 4 stundas

10. Elites, mediju vai sarunu demokrātija. Mediju prominence un politiskā kompetence. 4 stundas

11. Partijas kā komunikātori un komunikācijas telpa. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 4 stundas

12. Vēlēšanu cīņas komunikācija. 4 stundas

13. Saeimas tēls un parlamentārās SA. 4 stundas

14. Parlamentārās komunikācijas arēnas. 4 stundas

15. Prezidents politiskajā komunikācijā. 4 stundas

16. Liberālā partiju demokrātija mediju laikmetā. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) pozitīvi novērtētas rakstiskas tēzes (2–3 lpp.) katrai semināra nodarbībai (30% atzīmes); 2) pozitīvi novērtēts pētnieciskas ievirzes noslēguma rakstu darbs (7 lpp.) par aktuālu politiskās komunikācijas problēmjautājumu Latvijā (50% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Brikše, I., Zelče, V. (red.). (2007). Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne.

2. Lasmane, S. (red.). (2007). Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

3. Rozenvalds, J. (red.) (2007). Parlamentārais diskurss Latvijā. Saeimas plenārsēžu stenogrammu datorizētā analīze. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

4. Rozenvalds, J. (red.). (2007). Cik demokrātiska ir Latvija: demokrātijas monitorings, 2005–2007. Rīga: Zinātne.

5. Rozenvalds, J. (red.). (2005). Cik demokrātiska ir Latvija: demokrātijas audits. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

6. Tauriņš, G. (2007). Politiskā sistēma un politiskā kultūra. Rīga–Štutgarte: autora redakcijā.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Donges, P. (Hrsg.). (2005). Politische Kommunikation in der Schweiz. Bern- Stuttgart-Wien: Haupt Verlag.

2. Holtz-Bacha, Ch. (Hrsg.). (2003). Die Massenmedien im Wahlkampf. Die Bundestagswahl 2002. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag.

3. Johnson-Cartee, K. S., Copeland, G. A. (2004).Strategic political communication. Lanham; Boulder; New York; Toronto; Oxford: Rowman & Littlefield Publishers, Inc.

4. Krause, B., Fretwurst, B., Vogelgesang,J. (Hrsg.) (2007). Fortschritte der politischen Kommunikationsforschung. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

5. Louw, P. E. (2005). The media and political process. London; Thousand Oaks; New Delhi: SAGE Publications.

6. Pfetsch, B. (2003). Politische Kommunikationskultur. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag.

7. Sarcinelli, U. (2005). Politische Kommunikation in Deutschland. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

8. Schulz, W. (2008). Politische Kommunikation. Theoretische Ansätze und Ergebnisse empirischer Forschung. 2.,vollständig überarbeitete und erweiterte Auflage. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

9. Zobena, A. (red.). (2007). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta? Rīga: LU SPPI.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. LR Valsts prezidenta mājaslapa. Sk.: http://www.president.lv/

2. LR Ministru kabineta mājaslapa. Sk.: http://www.mk.gov.lv/

3. LR Saeimas majaslapa. Sk.: http://www.saeima.lv/

4. LR Satversmes tiesas mājaslapa. Sk.: http://www.satv.tiesa.gov.lv/
5. Portāls “Politika”. Sk.: http://www.politika.lv/

6. Nedēļa

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Valsts un organizāciju komunikācija: praktikums

Kursa kods

KomZ6034

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

64

Kursa apstiprinājuma datums

30.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Vieslektori

Priekšzināšanas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir apgūt praksē pielietot organizāciju kultūras un komunikācijas, publiskās pārvaldes teorētiskos skaidrojumus un publiskās pārvaldes darbības mehānismus, par kuriem studenti ieguvuši zināšanas teorētiskajos kursos “Organizāciju kultūra un komunikācija” un “Valsts un pašvaldību komunikācija”. Kurss organizēts kā individuāls darbs un semināru nodarbības, kuros notiek izstrādājamo projektu prezentācijas un diskusijas par prakses jautājumiem.

Rezultāti

Zināšanas par organizāciju un publiskās pārvaldes institūciju konceptuālajiem raksturojumiem un to pielietošanas praksi.

Prasmes novērtēt iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma iespējamību komunikācijas projektu realizācijā un analīzē.

Kompetences – realizēt radošus komunikācijas projektus

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Individuālā komunikācijas projekta pieteikuma prezentācija, to analīze un diskusija. 10 stundas

2. Projektu realizācijas gaita, prezentācijas semināros un diskusija. 48 stundas

3. Projektu prezentācijas un diskusija. 6 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Realizēts un aizstāvēts individuāls radošais projekts (projekta pamatojums, visa vai atsevišķas daļas realizācija vai kādas institūcijas akcepts realizācijai, realizācijas laika grafiks, iespējamais finansu plānojums un realizācijas risku analīze) (100% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Gruning, L. A., Gruning, J. E. (2002). Excellent public relations and effective organizations: A study of communication management in three countries. New York: Lawrence Erlbaum Associates.

2. Loosemore, M., Reilly, C., Raftery, J. (2005). Risk management in projects. London: Taylor & Francis.

3. Posovac, E. J., Carey, R. G. (2006). Program evaluation: Methods and case studies. New York: Prentice Hall.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Tiek izvēlēta individuāli – atbilstoši projekta saturam

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Public Management Review.

2. OECD Public Governance and Management Review. Sk.: /topic/0,2686,en_2649_37405_1_1_1_1_37405,00.html

3. International Public Management Association for Human Resources. Sk.: /

4. The International Public Management Review. Sk.: http://www.idt.unisg.ch/org/idt/ipmr.nsf

Kursa nosaukums

Valsts un pašvaldību komunikācija

Kursa kods

KomZ6033

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

27.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5084, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir apgūt publiskās pārvaldes teorētiskos skaidrojumus un publiskās pārvaldes darbības mehānismus, nodrošinot studentiem zināšanas par publiskās pārvaldes procesa teorētiskajiem pamatiem un sistēmu, publiskās pārvaldes struktūru, uzdevumiem un darbības pamatprincipiem, publiskās pārvaldes reformu nepieciešamību, attīstības gaitu un problēmām, publiskās pārvaldes attīstību Latvijā un starptautisko publiskās pārvaldes sistēmu. Kursā tiek analizētas Latvijas un starptautiskā praksē realizētas valsts un pašvaldību kampaņas un analizētas metodes, pieejas un to sasniegtie efekti.

Rezultāti

Zināšanas par publiskās pārvaldes procesa teorētiskajiem pamatiem un komunikācijas praksi.

Prasmes – novērtēt iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma iespējamību Latvijas valsts un pašvaldību komunikācijā.

Kompetences – analizēt un novērtēt valsts un pašvaldību kā institūciju komunikāciju ar organizācijām un indivīdiem sabiedrībā un izstrādāt priekšlikumus to veicināšanai

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Valsts un pašvaldību institūcijas, to komunikācijas mērķi, uzdevumi un funkcijas. 8 stundas

2. Publiskās pārvaldes definīcija un izpratnes. 8 stundas

3. Publiskās pārvaldes struktūra. 8 stundas

4. Publiskās pārvaldes attīstība Latvijā. 8 stundas

5. Publiskā pārvaldes – starptautiski aspekti. 8 stundas

6. Publiskās pārvaldes komunikācijas stratēģija, politika un to efektivitāte. 8 stundas

7. Varas komunikācija ar pilsoni: atbildīgas komunikācijas politikas un objektīva un droša satura nodrošināšana. 8 stundas

8. e-vides izmantojums publiskajā pārvaldē un komunikācijā ar pilsoņiem. 8 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Aktīva līdzdalība semināru nodarbībās (jautājumu izvirzīšana un apspriešana, diskusiju veicināšana, mikroprojektu un analīžu sagatavošana, valsts/pašvaldības komunikācijas analīzes pētījuma dizaina izstrāde) (50% atzīmes)

N valsts institūcijas/pašvaldības/starptautiskas institūcijas korporatīvās komunikācijas analīze (individuāli vai pārī sagatavota prezentācija – ppt formāts, ~ 20 slaidu, izmantotā literatūra (papildus vismaz 5 kursa aprakstā norādītajiem avotiem) un citi resursi) (50 % atzīmess)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bekkers, V., Dijkstra, G., Ferger, M. (2007). Governance and the democratic deficit: assessing the democratic legitimacy of governance practices. Aldershot, Burlington, VT: Ashgate Pub.

2. Laegreid, P., Christensen, T. (2007). Transcending new public management: the transformation of public sector reforms. Aldershot, Burlington, VT: Ashgate.

3. McIver, Jr., W. J., Elmogarmid, A. (2002). Advances in digital government: technology, human factors, and policy. Boston: Kluwer Academic Publ.

4. Vanags, E. (2007).Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs un Latvijā. Rīga: Latvijas Statistikas institūts.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Bryson, J. M. (2004). Strategic planning for public and nonprofit organizations: a guide to strengthening and sustaining organizational achievement. San Francisco: Jossey-Bass.

2. Christensen, T., Laegreid, P. (2002). New public management: the transformation of ideas and practice. Aldershot, Burlington, VT: Ashgate.

3. Gruning, L.A., Gruning, J.E. (2002). Excellent public relations and effective organizations: A study of communication management in three countries. New York: Lawrence Erlbaum Associates.

3. Jansone, D. (2002). Latvijas publiskā pārvalde. Rīga: Latvijas Universitāte.

4. Meier, K. J. (2006). Bureaucracy in a democratic state: a governance perspective. Baltimore: Johns Hopkins University Press.

5. Ocampo, J. A. (2005). Unlocking the human potential for public sector performance: world public sector report 2005. New York: United Nations.

6. Peter F. (2005). Drucker: critical evaluations in business and management. London: Routledge.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Public Management Review.

2. OECD Public Governance and Management Review. Sk.: /topic/0,2686,en_2649_37405_1_1_1_1_37405,00.html

3. International Public Management Association for Human Resources. Sk.:

/

4. The International Public Management Review. Sk.: http://www.idt.unisg.ch/org/idt/ipmr.nsf

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Žurnālistika: praktikums

Kursa kods

KomZ5085

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

64

Kursa apstiprinājuma datums

30.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5079, Mediju teorijas

KomZ6032, Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

Kursa anotācija

Kurss ir orientēts uz studējošo individuālo darbu, kas vērsts 2 virzienos: (1) radošu savas prakses pilnveidošanu un (2) savas prakses jomas kritiku.

Rezultāti

Zināšanas par žurnālistikas žanru un formātu konceptuālajiem raksturojumiem un to pielietošanas praksi.

Prasmes novērtēt iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma iespējamību žurnālistikas prakses realizācijā un analīzē.

Kompetences – realizēt radošus žurnālistikas projektus un žurnālistikas prakses kritika

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Individuāla savu radošo projektu un kritikas projektu prezentācija, to analīze un diskusija. 4 stundas

2. Radošo projektu realizācijas gaita: prezentācijas semināros un diskusija. 20 stundas

3. Mediju kritikas projektu realizācijas gaita: prezentācijas semināros un diskusija. 20 stundas

4. Radošo projektu prezentācijas un diskusija. 20 stundas

5. Mediju kritikas projektu prezentācijas un diskusija. 20 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Realizēts un aizstāvēts individuāls radošais projekts – līdz 60% no atzīmes.
Realizēts, aizstāvēts un publicēts SZF portāla sadaļā individuāls mediju kritikas projects – līdz 40%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Aristotelis (1959). Poētika. Rīga: LVI.

2. Jalbert, P.L. (1995). Critique and analysis in media studies: Media citicism as practical action. Discourse & Society, 6, 7– 6.

3. Standring, S. M. (2007). Art of column writing: Insider secrets from art Buchwald, Dave Barry, Arianna Huffington, Pete Hamill and Other Great Columnists. New York: Marion Street Press.

4. Watkins, S.G., Emerson, R.A. (2000). Feminist media criticism and feminist media practices. The ANNALS of the American Academy of Political and Social Science, 571, 151–166.

5. Zelizer, B. (2004). Taking journalism seriously: News and academy. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publishing.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Individuāli izvēlēta – atbilstoši radošajiem projektiem.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journalism.

2. National Society of Newspapers Columnists. Sk.: /index.php?ID=11

3. Guardian. Sk.: http://www.guardian.co.uk/media

4. FAIR. Sk.: /index.php?page=2453

5. JournalimsNet. Sk. /media/criticism.htm

6. PoynterOnline. Sk.: /column.asp?id=45&aid=138263

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Mediju menedžments un mārketings

Kursa kods

KomZ5082

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

48

Kursa apstiprinājuma datums

30.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5079, Mediju teorijas

KomZ6032, Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

Kursa anotācija

Kurss aptver četras pamattēmas – mediju industriju darbību un attīstību, mediju auditorijas kā mediju patēriņa tirgu, mediju kā uzņēmumu organizāciju un pārvaldību un mediju satura producēšanu, kas tiek aplūkotas mediju ekonomikas kontekstā. Kurss ir veidots no pārskata lekcijām un semināriem, kurus vada profesionāli mediju producenti, ekonomisti un mediju īpašnieki.

Rezultāti

Zināšanas par mediju ekonomikas teorētiskajiem virzieniem un mediju biznesa attīstības praksi.

Prasmes novērtēt iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma iespējamību mediju prakses analīzē.

Kompetences – analizēt mediju ekonomikas parādību ietekmi uz mediju saturu un prognozēt mediju uzņēmumu ekonomiskās attīstības iespējas.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Mediju biznesa izmaiņas mūsdienu sabiedrībā. 12 stundas

2. Mediju ekonomika un industrijas. 12 stundas

3. Mediju auditorijas: tirgus aspects. 12 stundas

4. Mediju uzņēmu organizācija un pārvaldība. 12 stundas

5. Mediju satura producēšana: organizācijas un ekonomikas aspekti. 12 stundas

6. Mediju ekonomikas, menedžmenta un mārketinga problēmas Latvijā (diskusija). 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

4 rakstu darbi par kursā aplūkotajām tēmām (individuāls būtiskāko aspektu pozicionējums, to izklāsts izmantojot literatūras studijas, semināros iegūtās zināšanas un individuālās dažādu papildresursu studijas, apjoms ~ 1000 vārdu, izmantotās literatūras un avotu saraksts) – līdz 80 % no kopējā vērtējuma.

Diskusijas tēmu/problēmu pieteikums (~ 3000 vārdu), līdzdalība diskusijā – līdz 20 % no kopējā vērtējuma

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bagdikian, B. H. (2004). The new media monopoly. Boston: Beacon Press.

2. Croteau, D., Hoynes, W. (2006). The business of media: Corporate media and the public interest. Thousands Oaks, London, New Delhi: Pine Forge Press.

3. Hemmingway, E. (2007). Into the newsroom. London: Taylor & Francis, Inc.

4. Hoskins, C. (2004). Media economics: applying economics to new and traditional media. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publications.

5. Napoli, P. M. (2003). Audience economics: Media institutions and the audience marketplace. New York: Columbia University Press.

6. Picard, R. G. (2002). Economics and financing of media companies. New York: Fordham University Press.

7. Sylvie, G., Lacy, S., Hollifield, C. A., LeBlanc, W. J., Broadrick, A. S. (2007). Media management: A casebook approach. New York: Lawrence Erlbaum Associates.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Albarran, A.B. (2005). Management of electronic media (with InfoTrac?). New York: Wadsworth.

2. Alexander, A. (2003). Media economics: Theory and practice. New York: Lawrence Erlbaum Associates.

3. Hesmondhalgh, D. (2005). Media production. New York: Open University Press.

4. Gillian, D. (2002). Understanding media economics. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publications.

5. Gillian, D. (2004). Media ownership: the economics and politics of convergence and concentration in the UK and European media. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publications.

6. Picot, A., Silverstone, R., Wolff, C., Burgelman, J.-C. (2005). E-merging media: Communication and the media economy of the future. New York: Springer-Verlag.

7. Skinner, D., Gasher, M. (2006). Converging media, diverging politics: A political economy of news media in the United States and Canada. New York: Rowman & Littlefield Publishers.

8. Quinn, S. (2002). Knowledge management in the digital newsroom. New York: Elsevier Science & Technology Books.

9. Wertime, K., Fenwick, I. (2008). DigiMarketing: The essential guide to new media and digital marketing. New York: Johm Wiley & Sons.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journal of Media Business Studies.

2. Media Business. Sk.: /apps/pbcs.dll/section?category=mediabusiness

3. Mesiaweek. Sk.: /mw/resources/ad_opps.jsp

4. Nytimes. Sk.: /2005/05/03/business/media/03adco.html

5. Guardian. Sk.: http://www.guardian.co.uk/media/mediabusiness

6. Onlaine Journalims. Sk.: /2008/01/28/making-money-from-journalism-new-media-business-models-a-model-for-the-21st-century-newsroom-pt5/

7. Groundswell. Sk.: /charleneli/2006/05/the_changing_me.html

8. Mondo Times. Sk.: /2/topics/5/business

Teorētiskie studiju kursi komunikācijas zinātnē

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

ES publiskā komunikācija: teorijas un prakses analīze

Kursa kods

KomZ5078

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

4

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

20

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

12

Kursa apstiprinājuma datums

05.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. politikas zinātnes doktors, asoc. prof. Daina Bāra

Kursa anotācija

Kurss tiek docēts iesaistot vieslektorus no ES institūcijām un Latvijas speciālistiem. Sistemātiski tiks aplūkoti jautājumi par ES publiskās komunikācijas attīstību, kā arī analizēti aktuālie komunikācijas aspekti ES iestāžu, dalībvalstu un pilsoņu attiecību kontekstā. Kursa ietvaros dalībnieki iepazīs ES institūcijas un ES politikas. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ES publiskajai komunikācijai Latvijā. Kursa apguve vērsta uz to, lai veidotos pilnīgāka izpratne par publiskās komunikācijas vietu un lomu daudzšķautnainajā pasaulē, lai iepazītos ar būtiskām izmaiņām komunikācijas politikā ES un pamatojoties uz analīzi vērtētu to atbilstību ES dalībvalstīm.

Rezultāti

1) zināšanas par ES institūcijām un to darbu;

2) zināšanas ES institūcijām Latvijā;

3) publikās komunikācijas vērtēšanas un analīzes prasmju attīstīšana,

4) starptautisko sabiedrisko attiecību prakses analīzes prasmju veidošana.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads. Publiskā komunikācija un sabiedriskās attiecības, to saikne. 2 stundas

2. ES institūcijas un politikas. ES komunikācijas politika. 4 stundas

3. Publiskās komunikācijas process. Stratēģija un taktikas. 2 stundas

4. Ētikas jautājumi publiskajā komunikācijā. 2 stundas

5. ES komunikācijas politika līdz 2004.gadam. 4 stundas

6. Komunikācijas politika ES paplašināšanās procesos. 2 stundas

7. Izmaiņas komunikācijas politikā pēc ES paplašināšanās 2004. gadā. 2 stundas

8. Masu komunikācijas ģenerāldirektorāta (DG) loma un uzdevumi. 2 stundas

9. ES komunikācija ar jaunajām dalībvalstīm. 2 stundas

10. Komunikācijas organizācija ES iestādēs – iekšējās komunikācijas sistēma. 2 stundas

11. ES komunikācijas kampaņas. 2 stundas

12. ES komunikācija Latvijā. ES Pārstāvniecība. 2 stundas

13. Latvijas komunikācijas institūcijas ES jautājumos. 2 stundas

14. Komunikācijas dokumenti: Baltā grāmata. Plāns D. Rīcības plāns. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kursa apgūšanas gaitā jāpiedalās nodarbībās (vismaz 75%) un aktīvi jāpiedalās semināru nodarbībās, ir jāveic patstāvīgais darbs – jāsagatavo un jāuzraksta projekts par izvēlēto un atbilstošo programmas gadījumu, kas tiek vērtēts ar atzīmi, sekmīgi jānokārto gala pārbaudījums. Gala vērtējumu veido: gala pārbaudījums 50 % ; patstāvīgā darba vērtējums –30 %; aktivitāte nodarbībās – 20 %.

Literatūra (01-mācību literatūra)

Curtin, P. A. (2007). International public relations: negotiating culture, identity, and power. Thousand Oaks: Sage Publications.

Grunig, L. A., Grunig, J., E., Dozier, D. M. (2002). Excellent public relations and effective organizations. A study of communication management in three countries. MahWah; London: LEA.

Oliver, S. M. (ed.). (2007). Handbook of corporate communicationand public relations: pure and applied. London; New York: Routledge.

Rice, R. E., Atkin, C. K. (2001). Public communication campaigns. 3rd ed. Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

EKK (1995). Baltā grāmata: Asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošana integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Brisele: EKK.

EUROPUB – The Transformation of Political Communication and Mobilisation in European Public Spheres. Sk.: http://www.eurpolcom.eu/research_projects_europub.cfm

Grunig, J. E. (ed.). (1992). Excellence in public relations and communication management. Hillsdale: LEA.

Michailidou, A. (2007). “Constitutionalisation” of the European public sphere- EU public communication, institutional culture and civil society. International Research Network on European Political Communications Working Paper Series. Sk.: http://www.eurpolcom.eu/exhibits/paper_14.pdf

O’Sullivan, E. Russel, G. R. (2003). Research methods for public administrators. 4nd ed. London: Longman.

Wilcox, D. L., Agee, W. R., Cameron, G. T., Ault, P. H. (2002). Public relations: Strategies and tactics. New York: Pearson Education.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Public Relations Journal.

Public Relations Review.

Latvijas Republikas Ministru kabineta mājaslapa: www.latvija-eiropa.gov.lv

ES pārstāvniecības Latvijā mājaslapa: www.eiropainfo.lv

ES Informācijas aģentūras mājaslapa: www.esia.gov.lv

Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapa: www.mfa.gov.lv

Eiropas Savienības portāls: www.europa.eu

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Informācijas sabiedrība: teorija un prakse

Kursa kods

KomZ6145

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

4

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

20

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

12

Kursa apstiprinājuma datums

05.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir iepazīties ar teorētiskajiem informācijas sabiedrības konceptiem un apgūtās zināšanas izmantot sabiedrības un komunikācijas prakses analīzē un studijās.

Kurss ir organizēts kā lekcijas, lekcijas–diskusijas un semināri–diskusijas, kas balstās uz literatūras studijām un apgūto teorētisko konceptu analīzi un pielietojumu sabiedrības informācijas un komunikācijas procesu skaidrojumā.

Rezultāti

1. Zināšanas par informācijas sabiedrības teorētiskajiem skaidrojumiem.

2. Zināšanas par informācijas sabiedrības attīstības tendencēm Eiropas valstīs.

3. Zināšanas par informācijas sabiedrības attīstības tendencēm Latvijā.

4. Prasmes, izmantojot apgūtās teorētiskās zināšanas, analizēt un izvērtēt informācijas sabiedrības attīstības procesus.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Informācijas sabiedrība: veidošanās un izpratne. 4 stundas

2. Informācijas fenomena izpratnes izmaiņas. Informācija un zināšanas. 4 stundas

3. Informācija un kapitālisms. 2 stundas

4. Informācijas menedžments un manipulācija. Informācija refleksivitāte un uzraudzība. 2 stundas

5. Mūsdienu sabiedrība kā tīkla sabiedrība. Tehnoloģijas. 2 stundas

6. Mūsdienu sabiedrības raksturojumi: ekonomika, politika un vara, likumdošana. 2 stundas

7. Mūsdienu sabiedrības raksturojumi: sociālā struktūra, kultūra, psiholoģija. 2 stundas

8. Informācijas sabiedrība un valsts. Digitālās plaisas problēma. 2 stundas

9. Informācijas sabiedrības attīstības stratēģijas un taktikas pasaulē. 4 stundas

10. Informācijas sabiedrība: ieguvumi un riski. 2 stundas

11. Informācijas sabiedrības attīstības raksturojumi Latvijā. 6 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Līdzdalība semināros par teorētiskajiem jautājumiem (20 % no kopējās atzīmes).

Individuālās prezentācijas par atsevišķu valstu informācijas sabiedrības attīstības politikām utt. (20 % no kopējās atzīmes)

Līdzdalība grupas pētniecības projektā, savas sadaļas prezentācija (30% no kopējās atzīmes)

Teksta sagatavošana kopīgajai publikācijai par veikto pētījumu (30% no kopējās atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Dijk, van J. (2006). The network society: Social aspects of new media. 2nd ed. London, Thousand Oaks, New Dehli: SAGE Publications.

2. May, Christopher. The information society. A sceptical view. Cambridge: Polity Press, 2003. 3. 3. Webster, F. (2002). Theories of the information society. London: Routledge.

Уэбстер, Ф. (2004). Теории информационного общества. Москва: Аспект Пресс.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Castells, M. (2000). The rise of the network society. 2nd ed. Oxford: Blackwell Publisher.

2. Castells, M. (2004). The network society. A cross cultural perspective. Cheltenham, Northampton: Edward Elgar.

3. Feather, J. (2004). The information society: a study of continuity and change. London: Facet Publ.

4. Hill, M. W. (2005). The impact of information on society: an examination of its nature, value and usage. München: K.G. Saur.

5. Mattelart, A. (2003). The information society: an introduction. London, Thousand Oaks, New Dehli: SAGE Publications.

6. Servaes, J. (2004). The European information society. A reality check. Bristol, Portland: Intellect.

7. Webster, F. (2004). The information society reader. London: Routledge.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Suhail, M. (2005). Information and knowledge. Theory, Culture & Society, 22, 29–49.

2. Servaes, J. (2002). The European information society: Much do about nothing? Gazette, 64, 433–447.

3. Goodwin, I., Spittle, S. (2002). The European Union and the information society: Discourse, power and policy. New Media & Society, 4, 225–249.

4. Euprope’s Information Society. Thematic Portal. Sk.: http://ec.europa.eu/information_society/index_en.htm

5. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. Sk.: http://www.eps.gov.lv/index.php?&12
6. Interneta resursi atbilstoši izvēlēto valstu informācijas sabiedrības attīstības studijām.

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Kino un kultūra

Kursa kods

KomZ5060

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

26.09.2006

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autors

Dr. Mākslas doktors vad. pētn. Ābrams Kleckins

Kursa anotācija

Kino, būdams globalizācijas, kultūras demokratizācijas, masu komunikācijas un masu kultūras procesu auglis un reizē līdzeklis, sniedz bagātu materiālu šo procesu likumsakarību un pretrunīguma dziļākas izpratnes veidošanai. No metodoloģijas viedokļa, kurss nostiprina un attīsta prasmi kultūras parādību un procesu kontekstuālās pieejas un analīzes izmantošanā, strādājot pie pētnieciskiem darbiem, kā arī nodarbojoties ar kino un citu mākslas darbu recenzēšanu masu medijos. Kurss balstās kā uz kino mākslas, tā arī uz kino industrijas attīstības vēstures materiāliem no kino rašanās līdz mūsu dienām.

Rezultāti

Studenti iegūst: 1) konceptuāla rakstura zināšanas par kino un tā vietu sabiedrībā un kultūra; 2) kino vērtēšanas un analīzes prasmes; 3) diskusijas prasmi; 4) akadēmiskās rakstīšanas praksi.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Par kursu, tā mērķiem, uzbūvi, prasībām. Kino vieta mūsdienu kultūrā, ekonomikā, sabiedrībā. 2 stundas

2. Kino rašanās vēsturiskais (sociāli ekonomiskais, tehnoloģiskais, kultūras un mākslas) konteksts. 4 stundas

3. Seminārs. Kino rašanās vēsturiskais konteksts. 2 stundas

4. Kino: no atrakcijas uz medija, mākslas veida un masu kultūras avangarda statusu. 2 stundas

5. Kino kā mākslas veids un kā industrijas nozare. 4 stundas

6. Seminārs. Kino māksla un kino rūpniecība. 2 stundas

7. “Augstā” māksla, populārā māksla, tautas māksla un kino. 2 stundas

8. Kino kā masu medijs un kā masu kultūras sastāvdaļa. 4 stundas

9. Seminārs. Masu mediji un masu kultūra. Saiknes un mijiedarbība. 2 stundas

10. Kino un jaunie mediji. Diskusija: “Vai kino piedzīvos savu otro gadsimtu?” 2 stundas

11. Kino multimediju un mediju mākslas pasaulē. 4 stundas

12. Seminārs. Kino perspektīvas multimediju pasaulē. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) aktīva līdzdalība visās seminārnodarbībās (atsevišķos gadījumos – paplašināti rakstu darbi par semināra tematu – 7000–9000 zīmju) (30% atzīmes); 2) • 4 rakstu darbi (4000–5000 zīmju) par semināru tēmām (30% atzīmes); 3) noslēguma referāts par paša izvēlētu tematu (9000–11 000 zīmju) (40% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Benjamin, W. (1963). Das Kunstwerk im Zeitalter seiner technischen Reproduzierbarkeit. Frakfurt am Main: Suhkamp Verlag. (Arī vairāki daudzi izdevumi, tulkojumi daudzās valodās. Latviešu val. – Benjamins, V. (2005). Iluminācijas. Rīga: Laikmetīgās mākslas cents.)

2. Castells, M. (1996–1998). The information age: Economy, society and culture. 3 vol. Oxford: Basil Blackwell.

3. Лотман, Ю., Цивьян, Ю. (1994). Зеркало экрана. Таллин: Александра.

4. McLuhan, M. Culture is our business. New York; Toronto: McGraw-Hill. (pirmizdevums, taču izmantojami arī citi izdevumi)

5. Monaco, J. (2008). How to read a film. 13th ed. Oxford: Oxsford University Press (izmantojami arī agrākie izdevumi)

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Abel, R. (1994). The cine goes to town. Berceley, Los Angeles, London: University of California Press.

2. Benjamin, W. (1999). The arcades project. Cambridge and London: the Belknap Press of Harvard University Press.

3. Certeau de, M. (1984). The practice of everyday life. Berceley, Los Angeles, London: University of California Press.

4. Charney, L., Schwartz, V. (ed.). (1995). Cinema and the Invention of Modern Life. Berceley, Los Angeles, London: University of California Press.

5. Fowler, C. (ed.). (2002). The European cinema reader. London and New York: Routledge.

6. Freidberg, A. (1993). Window shopping. Cinema and the postmodern. Berceley, Los Angeles, London: University of California Press.

7. Prendergast, R. (1992). Film music: A neglected art. New York, London: W. W. Norton and Company.

8. Райгородский, Д. (ред.). (2001). Психология масс. Хрестоматия. Самара: Бахрах-М.

9. Schwartz, V. (1998). Spectacular realities. Berceley, Los Angeles, London: University of California Press.

10. Винтерхофф-Шпрук, П. (2007). Медиапсихология. Харьков: Гуманитарный центр.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Искусство кино

2. Kino Raksti

3. Киноведческие записи

4. Sight and Sound

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācija un mūsdienu ētika

Kursa kods

Filz5189

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Filozofija

Kursa apstiprinājuma datums

25.06.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Filozofijas doktors prof. Skaidrīte Lasmane

Priekšzināšanas

KomZ6129, Kultūra un sociālā komunikācija

Kursa anotācija

Kursa mērķis: 1) apgūt 20. gadsimta komunikācijas ētikas teorijas, uzsverot to īpatnības salīdzinājumā ar klasisko Rietumeiropas ētiku; 2) veicināt filozofisko tekstu saprasmi un interpretācijas prasmes, kā arī kritisku refleksiju un uzskatu argumentācijas iemaņas; 3) paplašināt teorētisko bāzi maģistra darba izstrādei.

Kursā analizēta analītiskā ētika, eksistenciālā fenomenoloģija, diskursa, postmodernā, feministiskā un komunitārā ētika.

Rezultāti

Akadēmiskās un profesionālās kompetences: 1) apgūtas svarīgākās 20. gadsimta komunikācijas ētikas teorijas; 2) veicināta filozofisko interpretācijas prasme, kritisku refleksija un uzskatu argumentācijas iemaņas; 3) paplašināta teorētiskā bāze maģistra darba izstrādei.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Ētikas teoriju klasifikācija un struktūra. Morālā komunikācija. Komunikācija un 20. gadsimta beigu domāšanas īpatnības: relatīvisms, plurālisms. Individuālā, universālā un absolūtā attiecības. 4 stundas

2. Morāles valodas analīze un tās nozīme komunikācijā. Dž. E.Mūra valodas analīze. Emotīvā ētika: A. Aijers un Č. Stīvensons. Heara preskriptīvisms. 2 stundas

3. Valodas situācija, spēle un ētika (L. Vitgenšteins). Dž. Ostins par valodas lietojumu. 2 stundas

4. Tikumu ētika. E. Anskomba, F. Fūta, R. Krisps u.c. 2 stundas

5. Eksistenciālais pavērsiens: M. Heidegers, Ž.-P. Sartrs. E. Huserla fenomenoloģija un eksistenciālais pavērsiens. Cita problēma un komunikācijas grūtības. 4 stundas

6. Postmodernā ētika. Derida dekonstrukcijas 2 stundas

7. Postmodernā ētika: vēlmes, vara, komunikācija. 2 stundas

8. Delēza /Gvatari loma mūsdienu komunikācijas izpratnē. Rizomas jēdziens. 2 stundas

9. Mūsdienu dzīves māksla. 2 stundas

10. Feminisma ētika. 2 stundas

11. Pavērsiens uz otru/citu. E. Levina komunikācijas ētika. 2 stundas

12. Pārrunu (diskursa ētika) (J. Hābermāss ). Vienošanās par universālu normu. Ideālā komunikācijas situācija. 2 stundas

13. Kopienas (komunitārā) ētika.(Makintairs, Teilor , Sandels un citi). stundas

Multikulturālisms. 2 stundas

14. Diskusija par mūsdienu morāles situāciju. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

20% – līdzdalība nodarbībās, izlasot un analizējot norādītos tekstus;
30% – referāts par brīvi izvēlētu, ar maģistra darbu saistītu komunikācijas ētikas problēmu, kurā salīdzinātas divas teorijas, izmantojot avotus un literatūru par filozofu (7–8 lpp.);
20% – viena raksta konspekts no jaunākās periodikas par kādu no programmā minētajiem autoriem (1–2 lpp.);

30% – rakstiskā eksāmena novērtējums (pārbaudes darbs par kursā aplūkotajiem jautājumiem). Piezīme: ja kādā no minētajiem uzdevumiem ir saņemta neapmierinoša atzīme, lai iegūtu kredītpunktus, darbs jāpārraksta.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Lasmane, S. (2004). 20. gadsimta ētikas pavērsieni. Rīga: Zvaigzne ABC.

2. Lasmane, S. (sast.). (2006). Rietumeiropas morāles filozofija. Rīga: LU apgāds.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Ayer, A. J. (1972). Language, truth and logic, V. London: Penguin Books Ltd.
2. Beauvoir, S.(1989). The second sex. New York: Vintage Books.
3. Berlins, J. (2000). Četras esejas par brīvību. Rīga: Sprīdītis.
4. Deleuze, G., Guattari, F.(2000). Anti-Oedipus. London: Athlone Press.
5. Derrida, J., Stiegler, B. (2002). Echographies of television. Cambridge: Polity.
6. Fuko, M. (1996). Kas ir apgaismība. Grām.: Tagadnes izaicinājums. Rīga, Intelekts.
7. Fuko, M. (2000). Seksualitātes vēsture. I .d.: Zinātgriba. Rīga: Zvaigzne ABC.
8. Fuko, M. (2001). Uzraudzīt un sodīt. Rīga: Omnia Mea.
9. Gilligan, C.(1982). In a different voice. Psychological theory and women’s development. Cambridge, London: Harvard University Press.

10. Habermas, J.(1983). Moralbewusstsein und Kommunikatives Handeln. Frankfurt am Main: Suhrkam Verlag.
11. Huserls, E.(2003). Fenomenoloģija. Rīga: FSI.

12. Levinas, E. (2000). Atbildība par otru. Kentaurs, 21, 82–85.

13. MacIntyre, A. (1999). Dependent rational animals. New Yok: Duckworth.

14. Makintairs, A. (1998). Vai patriotisms ir tikums? Grām.: Kiss, J. (sast.). Mūsdienu politiskā filosofija. Rīga, Zvaigzne ABC. 420.–435. lpp.
15. Marion, J.-L.(2003).The erotic phenomenon. Chicago and Lodon: The University of Chicago Press.

16. Mūrs, Dž. E. (2000). Morālās filosofijas daba. Kentaurs, 21, 52.–72. lpp.

17. Novikova, I. (sast.). (2001). Mūsdienu feministiskās teorijas. Antoloģija. Rīga: Jumava.

18. O’Hear, A. (ed.). (2004). Modern moral philosophy. Cambridge: Cambridge University Press

19. Okina, M. (1998). Taisnīgums un dzimums. Grām.: Kiss, J. (sast.). Mūsdienu politiskā filosofija. Rīga: Zvaigzne ABC. 358.–387. lpp.

20. Razs, Dž. (2001). Brīvības morāle. Rīga: Madris.

21. Rortijs, R. (1999). Nejaušība, ironija un solidaritāte. Rīga: Pētergailis. 93.–116. lpp.

22. Rubenis, A. (1997). 20. gadsimta ētika. Teorētiskā ētika. Rīga: Zvaigzne ABC.

23. Sartrs, Ž.–P. (1995). Eksistenciālisms ir humānisms. Grām.: Ivbulis, V. (sast). Uz kurieni, literatūras teorija? Rīga: LU. 175.–181. lpp.

24. Sartre, J.-P. (1993). Being and nothingness. An Essay on phenomenological ontology. London: Routledge.

25. Crisp., R., Slote, M. (2000). Virtue ethic. Oxford: Oxford University Press.

26. Vitgenšteins, L. (2006). Lekcija par ētiku. Grām.: Lasmane, S. (sast.). Rietumeiropas morāles filozofija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 255.–260. lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Philosophy Today.

2. Metaphilosophy.

3. Kentaurs.

4. Kultūras Forums.

5. Sage Journals Online /

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācija un patērētājs

Kursa kods

KomZ5044

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikāciju zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

40

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

06.12.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Psiholoğijas doktors vad.pētn. Ineta Tunne

Priekšzināšanas

KomZ5059, Komunikācija un kultūra

Kursa anotācija

Patērēšanas akts ir daudz sarežģītāks process nekā pirkšana vai pārdošana. Cilvēka darbība ietver objektīvi nosakāmus iemeslus un sekas, šajā procesā indivīds pieņem lēmumus un rīkojas atbilstoši izvirzītajam mērķim. Lai izprastu patērētāju psiholoģijas būtību, svarīgi izzināt sociālās vides specifiku, sociālo lomu teorijas, personības individuāltipoloģiskās īpatnības, kas ietekmē savstarpējās izpratnes un sadarbības procesu.

Kursa saturs ietver integrētu tematiku par sociālā mārketinga būtību un faktoriem, kas ietekmē tā norisi. Analizējot aktuālās problēmas, rodam iespēju izprast patērniecības būtību un prognozēt nākotnes patērētājsabiedrības attīstības perspektīvas un to ietekmējošos faktorus.

Rezultāti

Maģistranti apgūst zināšanas par patērētājsabiedrību un patērētājkultūras specifiku laikmeta kontekstā, kā arī prasmes analizēt reālo situāciju Latvijā un ārpus tās robežām. Apgūstot teorētiskās zināšanas, patstāvīgi izstrādā argumentētu un strukturētu referātu par indivīdu postmodernisma patērētājsabiedrībā, piedalās semināros padziļinot analītiskās prasmes un organizējot diskusijas. Apgūst prasmes analizēt patērniecību interdisciplinārā kontekstā

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Patērētājs un patērniecības būtība. Tirgus ģeogrāfiskā un demogrāfiskā segmentācija. Jaunu preču un inovāciju difūzija. Patērētāju kultūra. 2 stundas

2. Sociālais mārketings, tā būtība. Indivīda sajūtu un uztveres process, polisensorais mārketings. 2 stundas

3. Dzīves stils un vajadzību apzināšanās problēma. Izvēles motivācijas veidošanās. Kognitīvā un uzvedības pieeja” iemācoties” patērēt. 2 stundas

4. Neobiheiviorisma un transaktīvā pieeja teorijā un praksē. “Makdonalizētā” sabiedrība. 2 stundu seminārs

5. Sociālā percepcija un personības identificēšanās, tās nozīme saskarsmē. Kognitīvās un emocionālās attīstības nozīme personības socializācijā. 2 stundas

6. Saskarsmes informatīvi – komunikatīvais aspekts. Grupas spiediena fenomens un indivīds. 2 stundas

7. Personības vajadzības, vēlmes un rīcības motivācijas veidošanās. 2 stundu seminārs

8. Personības tipoloģijas un struktūras. (K.G. Jungs) Piederība sociālam slānim, sociālais statuss un stratifikācija. 2 stundas

9. Vajadzību teorijas psiholoģijā. Kultūra, subkultūra un vērtību sistēma, ideālās un aktuālās vērtības. 2 stundas

10. Vērtību orientācija, personības vērtību prioritātes. (E. Sprangers, M. Rokičs) 2 stundas

11. Emocionālais faktors savstarpējo attiecību veidošanā un patērniecībā, emocionālais intelekts. 2 stundas

12. Komunikācija un pārliecināšana, racionalitāte lēmumu pieņemšanā. 2 stundas

13. Masu reklāma, tās psiholoģiskā iedarbība uz klientu. 2 stundu seminārs

14. Vadības un saskarsmes stili ar klientu. 2 stundas

15. Patērētāja ģimene, subkultūra un referentā grupa. 2 stundas

16. Patērētāju tiesības, konfliktu veidi un risināšanas taktikas. “Indivīds postmodernisma ēras patērētājsabiedrībā.” 2 stundu seminārs

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Piedalīšanās semināros. Patstāvīgā darba – “Indivīds postmodernisma ēras patērētājsabiedrībā” iesniegšana un tā pozitīvs vērtējums. Eksāmena sekmīga nokārtošana.

Vērtējumu par kursu sastāda procentuāli: dalība semināros – 25%; patstāvīgie darbi – 25%, eksāmens – 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Baudrillard, J. (1998). The consumer society: myths and structures. Thousands Oakes: Sage Publications.

2. Berger A. A. (2004). Ads, fads, and consumer culture: advertising’s impact on American character and society. 2nd ed. Lanham: Rowman & Littlefield Publishers, Inc.

3. Featherstone, M. (2007). Consumer culture and postmodernism. 2nd ed. Los Angeles: Sage Publications.

4. Lepore, E. (2000). Meaning and argument an introduction to logic through language. Malden; Oxford: Blackwell Publishers.

5. Scanlon J. (ed.). (2000). Gender and consumer culture reader. New York; London: New York University Press.

6. Ritzer, G. (2004). The McDonaldization of society. Thousand Oaks; London; New Delhi: Pine Forge Press.

7. Статт, Д. (2003). Психология потребителя. Санкт-Петербург: Питер.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Adlers, A. (1992). Psiholoģija un dzīve. Rīga: IDeA.

2. Dāle, P. (1999/1934). Vērojumi un pārdomas: par cilvēku un gara kultūru. Rīga: Uguns.

3. Jungs, K. G. (1993). Psiholoģiskie tipi. Rīga: Zvaigzne.

4. Kotler, P., Roberto, N., Lee, N. (2002). Social marketing: improving the quality. Thousand Oaks: Sage Publications.

5. Грачев, Г., Мельник, И. (2003). Манипулирование личностью. Москва: Эксмо; Алгоритм.

6. Фоксол, Г., Голдсмит, Р., Браун, C. (2001). Психология потребителя в маркетинге. Санкт-Петербург: Питер.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Thorensen, V. (proj. vad.). (2004). Vadlīnijas patērētājizglītībai Baltijas valstīs. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu projekts. Patērētājizglītības attīstība 2000–2004. Jelgava: Latvijas praktisko mācību priekšmetu metodiskā apvienība, Jelgava 2004.

2. Žurnāls “Republika.LV”, sk.: www.republika.lv

3. LR Ekonomikas ministrijas mājaslapa, sk.: www.em.gov.lv/

4. Consumption Markets & Culture.

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Semiotika

Kursa kods

KomZ6137

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

25.06.2006.

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Filozofijas doktors doc. Jurğis Šķilters

Kursa anotācija

Kurss sniedz semiotikas pamatjēdzienu, teoriju un problēmu izklāstu, īpašu uzmanību pievēršot semiotikas aspektiem komunikācijā un īpaši akcentējot semantikas vietu semiotikas procesos. Kursa gaitā izvērsti diskutēti tiks starpdisciplināri semiotikas jautājumi mūsdienu zinātņu kopainā un to loma komunikācijas analīzē. Šī kursa centrālie jautājumi – zīmju apstrādes procesi un to specifika komunikācijā.

Rezultāti:

Studenti iegūst šādas akadēmiskās un profesionālās kompetences: 1) izpratni par semiotikas vietu mūsdienu starpdisciplināro zinātņu kopainā; 2) verbālā vai vizuālā materiāla semiotiskās analīzes iemaņas; 3) prasmes izmantot mūsdienu semiotikas metodes komunikācijas analīzē.

Prasības kredītpunktu iegūšanai:

1) rakstisks eksāmens (50% no vērtējuma);

2) semināri kursa gaita (25% no vērtējuma);

3) rakstiski noformulēts referāts (25% no vērtējuma).

Kursu apraksts-plāns:

1. Semiotikas jēdziens. Zīme, objekts, subjekts, nozīme.

2. Divas tradīcijas semiotikā: Č.S. Pīrss un F. de Sosīrs. Dažādas izpratnes par zīmi.

3. Č.S. Pirsa izpratne par zīmju procesiem. Dažādi zīmju veidi.

4. Č. V. Moriss: zīmes trīsdaļīgais modelis. Pragmātika, semantika, sintakse.

5. Seminārs par Pīrsa tradīcijas semiotiku.

6. F. De Sosīrs: zīmes divdaļīgais modelis.

7. Strukturālisma aizsākumi un pamatjēdzieni.

8. Seminārs par De Sosīra tradīcijas semiotiku.

9. Semiotikas interpretācija 21. gadsimta zinātņu kontekstā.

10. Objektīvi orientētie komunikācijas semiotiskie modeļi.

11. Kognitīvi orientētie komunikācijas semiotiskie modeļi.

12. Kognitīvā semantika. Konceptuālās saplūšanas teorija.

13. Seminārs par kognitīvi orientētajiem komunikācijas semiotiskajiem modeļiem.

14. Semiotika un kognitīvās zinātnes (cognitive sciences).

15. Psiholoģijas un psiholingvistikas atzinumi par semiotiskās apstrādes mehānismiem.

16. Kursa kopsavilkums un noslēgums (seminārs).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bignell, J. (2002). Media semiotics: an introduction. Manchester; New York: Manchester University Press.

2. Chandler, D. (2002). Semiotics: the basics. London : Routledge.

3. Danesi, M. (2002). Understanding media semiotics. London: Arnold.

4. Sebeok, T. A. (2001). Signs :an introduction to semiotics. Toronto [etc.]: University of Toronto Press.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Bronwen M. (2006). Key terms in semiotics. London, New York: Continuum International Publications.

2. Cobley, P. (2001). The Routledge companion to semiotics and linguistics. London: Routledge.

3. Colapietro, V. M. (1993). Glossary of semiotics. New York: Paragon House.

4. Condon, J. C. (1985). Semantics and communication. New York: Macmillan Publishing Company.

5. Culler, J. (2006). Structuralism: critical concepts in literary and cultural studies. New York : Routledge.

6. Culler, J. (1977). Ferdinand De Saussure. New York: Penguin.

7. Fontanille, J. (2006). The semiotics of discourse. New York: Peter Lang.

8. Löbner, S. (2002). Understanding semantics. London: Edward Arnold Publishers.

9. Lakoff, G., Johnson, M. (1980). Metaphors we live by. Chicago: University of Chicago Press.

10. Noth, W. (1990). Handbook of semiotics. Bloomington, IN: Indiana University Press.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Linguistics and Philosophy.

2. Semiotica.

3. Journal of Semantics.

4. Cognitive Semiotics.

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācija un semantika

Kursa kods

KomZ5047

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

13.05.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Filozofijas doktors doc. Jurğis Šķilters

Priekšzināšanas

KomZ6137, Semiotika

Kursa anotācija

Kurss sniedz starpdisciplināru izpratni par semantiskās apstrādes mehānismiem normālā ikdienas saziņā. Kursa pirmā daļā tiek piedāvāts ieskats semantikas jēdzienos un problēmās, kā arī nelielu pārskatu mūsdienu semantisko teoriju kopainai. Kursa otrā daļa ir orientēta uz pielietojuma iespējām komunikācijas analīzē.

Kurss sniedz zināšanas par to, kādā veidā komunikācijā saziņas partneru mijiedarbībā tiek piešķirtas nozīmes un kādi faktori to ietekmē.

Rezultāti

Studenti iegūst šādas akadēmiskās un profesionālās kompetences: 1) spēju veikt komunikācijas semantisku analīzi, izmantojot gan kvalitatīvo, gan kvantitatīvo metožu piesaisti; 2) spēju pielietot kognitīvās semantikas metodes; 3) spēju veikt starpdisciplināru komunikācijas analīzi, izmantojot semantikas metodes.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k./Tēma/Paredzētais apjoms stundās

1. Semantikas jēdziens. Nozīme un citi pamatjēdzieni. 2 stundas

2. Semantikas pamatproblēmas 2 stundas

3. Komunikācija un semantika. Dažādu teorētisko modeļu pārskats. 2 stundas

4. Runas aktu teorija. Funkcionālā ikdienas valodas filozofija. 2 stundas

5. Seminārs par 1.–4. lekcijā aplūkotajām tēmām. 2 stundas

6. H. P. Graisa izpratne par komunikāciju un semantiku. Implikatūras. 2 stundas

7. Presuppozīciju teorija. 2 stundas

8. Kognitīvo faktoru ietveršana. Kognitīvā semantika. 2 stundas

9. Neverbālā komunikācija un semantika. 2 stundas

10. Saziņa un nenoteiktība. Idiosinkrātiskie komunikācijas aspekti. 2 stundas

11. Seminārs par 6.–10. lekcijā aplūkotajām tēmām. 2 stundas

12. Kategorizacija un komunikācija. Prototipu semantika. 2 stundas

13. Seminārs par 12. lekcijā aplūkoto tēmu. 2 stundas

14. Komunikācijas semantika interdisciplinārā skatījumā: psiholingvistiskie modeli u.c. 2 stundas 15. Diskursa reprezentācijas formālie un kognitīvie aspekti. 2 stundas

16. Kursa noslēgums un kopsavilkums. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) mutisks eksāmens (50% vērtējums);

2) patstāvīgais rakstiskais darbs (30%);

3). darbs semināros (20%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Lakoff, G. (1987). Women, fire, and dangerous things: What categories reveal about the mind. Chicago; London: The University of Chicago Press.

2. Lakoff, G, Johnson, M. (1980). Metaphors we live by. Chicago: University of Chicago Press.

3. Loebner, S. (2002). Understanding semantics. London: Edward Arnold Publishers.

4. Ungerer, F., Schmid, H.-J. (1996). An introduction to cognitive linguistics. London, New York: Longman.

5. Sternberg, R. J., Pretz, J.E. (eds.). (2005). Cognition and intelligence: identifying the mechanisms of the mind. Cambridge: Cambridge University Press.

6. Wierzbicka, A. (1995). Kisses, handshakes, bows: the semantics of nonverbal communication. Semiotica, 103-3/4, 207–252.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Devlin, K., Rosenberg, D. (1996). Language at work: Analyzing communication breakdown in the workplace to inform systems design. CSLI Publications (CSLI Lecture Notes No. 66)

2. Geurts, B. (1999). Presuppositions and pronouns. Amsterdam: Elsevier.

3. Hurford, J. R., et. al. (2007). Semantics: a coursebook. Cambridge; New York: Cambridge University Press.

4. Gernsbacher, M. A. (ed.). (1994). Handbook of psycholinguistics. San Diego: Academic Press, Division of Harcourt Brace & Company.

5. Taylor, J. R. (1989). Linguistic categorization: Prototypes in linguistic theory. Oxford: Oxford University Press; Clarendon Press.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Linguistics and Philosophy

2. Cognitive Linguistics

3. Journal of Semantics

4. Cognition

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Mediji un politika

Kursa kods

KomZ5042

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

09.09.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc.prof. Ojārs Skudra

Kursa anotācija

Kurss veltīts mediju sistēmas un politiskās sistēmas mijiedarbības teorētiskajiem un empīriskajiem jautājumiem, kas tiek aplūkoti galvenokārt no sistēmteorētiskām pozīcijām. Skaidrojot mediju un politikas attiecības, tiek aplūkotas varu dalīšanas, instrumentalizācijas, atkarības un savstarpējās atkarības paradigmas. Tiek apskatīta mediju loma dažādos politiskā procesa etapos, kā arī publiskā viedokļa funkcionēšanā un vēlēšanu kampaņās.

Rezultāti

Teorētiskas zināšanas par mediju sistēmas un politikas sistēmas savstarpējo mijiedarbību. Pētnieciskās prasmes, analizējot mediju, žurnālistu un politisko aktoru mijiedarbību aktuālās LR politiskās dzīves norisēs.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Novērtējumu, izmantojot desmit punktu sistēmu, veido: 1) rakstiskas tēzes semināru nodarbībām (2–3 lpp.) (20% atzīmes); 2) pētniecisks raksts par vienu no problēmjautājumiem saistībā ar mediju lomu atjaunotās LR politiskās sistēmas funkcionēšanā (5 lpp. bez pielikumiem): mediji un Saeimas vēlēšanu kampaņas; mediji un valdību maiņas process; mediji un referendumi (pilsonība, ES); lokālie mediji un pašvaldību vēlēšanas; žurnālistu ideoloģiskās un partiju politiskās orientācijas; politisko partiju ietekme uz masu medijiem (50%); 3) noslēguma pārruna par mediju lomu vēlēšanu kampaņās (žurnālistikas, reklāmas, SA un pārliecināšanas aspekti) (30%).

Pozitīvu novērtējumu jāsaņem visos trīs punktos.

Kursu apraksts-plāns

1. Masu mediju politiskās funkcijas demokrātijās un diktatūrās. 2 stundas

2. Mediji un politika kā sociālas sistēmas. 2 stundas

3. Mediji un politika: varu dalīšanas paradigma un instrumentalizācijas pieeja. 2 stundas

4. Mediji un politika: atkarības un savstarpējās atkarības pieejas. 2 stundas

5. Mediji un neapmierinātība ar politiku. 2 stundas

6. Žurnālistu politiskās lomas, darba tehnikas un attēlošanas formas. 2 stundas

7. Žurnālistu politiskās lomas Latvijas privāto (TV3, LNT) un sabiedriskās (valsts) televīzijas (LTV1) politiskajos žurnālos “Nekā personīga”, “LNT ziņu top 10”, “De facto”. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

8. Politika un interneta mediji: informācija un politiskā līdzdalība. 2 stundas

9. Mediju politiskā iedarbība: modeļi un pieejas. 2 stundas

10. Preses komentāri un politiskais publiskais viedoklis. 2 stundas

11. Mediji, politiskās SA un politiskā reklāma. 2 stundas

12. Politiskās tēmas lingvistiski atšķirīgās mediju telpās: Latvijas un citu valstu pieredze.

2 stundas

13. Mediji un ārpolitika. 2 stundas

14. Mediju loma vēlēšanu kampaņās: idejas, kandidāti, programmas. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

15. Mediji un eiropeiskā identitāte. 2 stundas

16. Mediju sistēmas un politikas sistēmas mijiedarbības pētniecība. 2 stundas

Literatūra (01-mācību literatūra)

Bennett, W. L. (2003). News: The politics of illusion. 5th ed. New York etc.: Longman.

Johnson–Cartee, K. S. (2005). News narratives and news framing: constructing political reality. Lanham, Boulder, New York, Toronto, Oxford: Rowman & Littlefield Publishers, Inc.

Meyer, T., Hinchman, L. (2002). Media democracy. How the media colonize politics. Cambridge, Oxford, Malden: Polity Press.

Davis, A. (2002). Public relations democracy. Public relations, politics and the mass media in Britain. Manchester, New York: Manchester University Press

Filzmaier, P., Karmasin, M., Klepp, C. (Hrsg.). (2006). Politik und Medien – Medien und Politik. Wien: Facultas Verlags- und Buchhandels AG.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Eilders, Ch., Neidhardt, F., Pfetsch, B. (2004). Die Stimme der Medien. Pressekommentare und politische Öffentlichkeit in der Bundesrepublik. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften

Holtz-Bacha, Ch. (Hrsg.). (2006). Die Massenmedien im Wahlkampf. Die Bundestagswahl 2005. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Louw, P. E. (2006). The Media and political p rocess. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE Publications

Scheufele, B. (2003). Frames – Framing – Framing – Effekte. Theoretische und methodische Grundlegung des Framing-Ansatzes sowie empirische Befunde zur Nachrichtenproduktion. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag

Sarcinelli, U., Schatz, H. (2002). Mediendemokratie im Medienland. Inszenierungen und Themensetzungsstrategien im Spannungsfeld von Medien und Parteieliten am Beispiel der nordrhein-westfälischen Landtagswahl 2000. Opladen: Leske + Budrich.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

The Harvard International Journal of Press/Politics

European Journal of Communication

Media, Culture & Society

Publizistik

Amerikas politikas zinātnes asociācija. Sk.: /index.cfm

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Lingvistika un komunikācija

Kursa kods

KomZ5131

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

25.06.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Filoloğijas habil.doktors prof. Ina Druviete

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir analizēt verbālo valodu kā vienu no komunikācijas sistēmām. Kursā tiek sniegts ieskats jaunākajās lingvoģenēzes teorijās, apzināta lingvodiversitātes un valodu noturības problemātika, kā arī gūtas zināšanas etnolingvistikā, psiholingvistikā un sociolingvistikā. Studiju procesā tiek analizēti valodu un valodu paveidu koeksistences nosacījumi un sniegts ieskats gan valodas politikas teorijā, gan tās konkrētajās izpausmēs pasaulē, Eiropas Savienībā un Latvijā.

Rezultāti

Pēc kursa apguves gūta izpratne par verbālo valodu kā vienu no komunikācijas formām, sociolingvistikas un valodas politikas pamatnostādnēm, valodas paveidu koeksistenci un valodas standartizāciju. Apgūtas prasmes konkrētās lingvistiskās komunikācijas izpausmes skatīt plašākā sociolingvistisko procesu kontekstā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Neverbālās komunikācijas veidi. Verbālās komunikācijas bioloģiskais un sociālais pamats. 2 stundas

2. Valodas funkcijas. 1 stunda

3. Valodu daudzveidības attīstība. Lingvodiversitātes noturības problēmas. 2 stundas

4. Valodas sociālā stratifikācija. 1 stunda

5. Antropoloģiskā valodniecība. Sociolingvistikas attīstība. 2 stundas

6. Pirmās valodas apguve. Lingvistiskā kompetence. 2 stundas

7. Komunikatīvā kompetence. Runas situācijas elementi. 2 stundas

8. Runas aktu teorija. Diskursa analīzes pamati. 2 stundas

9. Valoda un dzimte. Uzrunas formu varas un solidaritātes semantika. 2 stundas

10. Otrās valodas apguves modeļi. Individuālais multilingvisms. 2 stundas

11. Sociālais bilingvisms. Kontaktlingvistikas pamati. 1 stunda

12. Valodu kontaktu un konfliktu teorija. 1 stunda

13. Bilingvālās izglītības teorētiskie pamati. 2 stundas

14. Valodas politika kā zinātnes un politikas nozare. 2 stundas

15. Valodas eksistences paveidi. Jēdziens par standartvalodu. Standartizācija un kodifikācija. 2 stundas

16. Valodas politikas aspekti (juridiskais, pedagoģiskais, lingvistiskais aspekts). 2 stundas

17. Valodas politika Eiropas Savienībā un Latvijā. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) aktīva piedalīšanās semināros (30% atzīmes); 2) patstāvīgais darbs par komunikācijas lingvistiskajiem aspektiem (30% atzīmes); 3) noslēguma pārbaudījums (40% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Ammon, U., Dittmar, N., Mattheier, K. J., Trudgill, P. (2003–2005). (eds.). Sociolinguistics. An international handbook of the science of language and society. 2nd completely revised and extended ed. Berlin; New York: Walter de Gruyter.

2. Baker, C. (2005). Foundation of bilingual education and bilingualism. 4th ed. Clevedon: Multilingual Matters.

3. Druviete, I. (2000). Sociolinguistic situation and language policy in the Baltic States. Riga: University of Latvia.

4. Paulson, C. B., Peckham, D. (eds.). (1998). Linguistic minorities in Central and Eastern Europe. Clevedon: Multilingual Matters.

5. Phillipson, R. (2003). English-Only Europe? Cambridge: CUP.

6. Pinker, S. (1997). How the mind works. London: Penguin Books.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Language and Social Processes in the Baltic Republics Surrounding their EU Accession. Special Issue. Journal of Multilingual & Multicultural Development. Guest Editor G.Hogan-Brun. Multilingual Matter. 2005, 26, 5.

2. Hudson, R. A. (1998). Sociolinguistics. 2nd ed. Cambridge: CUP.

3. Joma, D. (sast., zin. red.). (2007). Latviešu valoda 15 neatkarības gados. Lingvistiskā situācija, attieksme, procesi, tendences. Rīga: Zinātne.

4. Kulturoloģisks žurnāls “Kentaurs XXI”: Sociolingvistika, 2003, 30.

5. Saville-Troike M. (1982). The ethnography of communication. An introduction. Oxford: OUP.
6. State Language Center. (2005). Guidelines of the state language policy for 2005–2014. Riga: State Language Center.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Language Policy (Kluwer Publications)

2. Journal of Multilingual & Multicultural Development (Multlingual Matters)

3. Humanities and Social Sciences. Latvia (University of Latvia)

4. Journal of Baltic Studies (AABS)

5. Current Issues in Language & Society (Multilingual Matters)

6. Sociolinguistics. International Yearbook of European Sociolinguistics (Niemeyer Verlag)

7. Linguistica Lettica (Latvian Language Institute)

8. European Commission http://europa.eu. int/comm/education/languages/index.html

9. Council of Europe: t/lang

10. EFNIL:

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes

Kursa kods

Soci5042

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms

32

Zinātnes nozare

Socioloģija

Lekciju stundu skaits

14

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

18

Kursa apstiprinājuma datums

25.06.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Priekšzināšanas

KomZ5063. Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos

Kursa autori

Dr. Socioloğijas doktors doc. Silva Seņkāne

Kursa anotācija

Studenti padziļina un nostiprina savus priekšstatus par komunikācijas pētījumu paradigmām un dizainiem, to pamatprincipiem un pamatmetodēm, padziļina zināšanas un prasmes datoratbalstītās datu ieguves metodēs – dokumentu analīzes, novērojuma, aptaujas un sociālā eksperimenta metodes modifikācijās, gūst pārskatu par datu apstrādes un analīzes metodēm gan kvalitatīvajā, gan kvantitatīvajā paradigmā, praktizē pētījuma procesa plānošanu un tā realizāciju.

Rezultāti

Kursa gaitā studenti, strādājot grupā, sagatavojot individuālu prezentāciju, kritiski novērtējot studiju biedru individuālos darbus un individuāli izstrādājot metodisku aprakstu, apgūst atbilstošās metodoloģiskās un metodiskās zināšanas, prasmes un iemaņas. Studiju procesā izveidotie materiāli tiek apkopoti kopējā interaktīvā wiki tipa kursa rokasgrāmatā.

Prasības kredītpunktu ieegūšanai

Vēlama piedalīšanās praktiskajās nodarbībās

Kursa vērtējumu veido: (1) semestra laikā izstrādāts anotēts interneta resursu saraksts (20% atzīmes); (2) obligāta piedalīšanās grupu darba uzdevuma izpildē, (3) individuāla prezentācija par izvēlētu tematu (20% atzīmes) (10% atzīmes), (4) individuāli izvēlētā temata izklāsts kursa “Komunikācijas pētījumu rokasgrāmatā II” (20% atzīmes), (5) komunikācijas pētījuma atskaites/apraksta/raksta kritiska analīze (20% atzīmes), (6) viena kursa biedra studiju darbu kritisks monitorings (10% atzīmes).

Kursu apraksts-plāns

1. Komunikācijas pētījumu metodoloģiskie pamati. Sociālo pētījumu kvantitatīvās un kvalitatīvās paradigmas vēsture un teorētiskie pamati. Empīriskais sociālais pētījums komunikāciju pētniecībā. 1 L 1 P

2. Komunikācijas pētījuma procesa loģika Grupu darbs – kursa “Komunikācijas pētījumu rokasgrāmatas II” izstrādes metodoloģija, struktūras izveide un individuālo tēmu izvēle. 1 L 1 P

3. Komunikācijas pētījumu publikāciju kritiska analīze. 1 L 1 P

4. Komunikācijas pētījuma datu sekundārā analīze. 1 L 1 P

5. Empīriskā pētījuma procesa plānošana, pētījuma programma un organizācija, pētījuma kvalitātes nodrošināšana. 1 L 1 P

6. Datu ieguves metodes empīriskā pētījumā: pārskats un specifika komunikācijas pētniecībā. 1 L 1 P

7. Datoratbalstītas datu ieguves metodes: pārskats un specifika komunikācijas pētījumos. Web 2.0 pētniecība. 1 L 1 P

8. Izlases teorija un pielietojuma prakse komunikācijas pētījumos. 1 L 1 P

9. Sociālo parādību mērīšanas teorija un prakse komunikācijas pētījumos. 1 L 1 P

10. Kvantitatīvā pētījuma rezultātu apstrāde: principi un pamatinstrumenti. 2 P

11. Kvalitatīvā pētījuma rezultātu apstrāde un analīze: principi un pamatinstrumenti. 2 L 2P

12. Kvantitatīvā pētījuma datu analīze: primārās analīzes līmenis un principi. 1 L 3 P

13. Kvantitatīvās datu analīzes metodes: daudzdimensionālās metodes. 2 L 2 P

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Babbie, E. R. (2000). Social research for consumers. Belmont: Wadsworth Publishing Company.

2. Babbie, E. R. (2006). The practice of social research. 11th ed. Belmont: Wadsworth Publishing Company.

3. Babbie, E., Halley, F., Zaino, J. (2007). Adventures in social research: data analysis using SPSS 14.0 and 15.0 for Windows. Thousand Oaks; London; New Delhi: Pine Forge Press.

4. Bazeley, P. (2007). Qualitative data analysis with Nvivo. Los Angeles [etc.]: Sage Publications.

5. Berger, A. A. (2000). Media and communication research methods: An introduction to qualitative and quantitative qpproaches. Thousand Oaks [etc]: Sage Publications.

6. Budd, R. W., Thorp, R. K., Donohew, L. (1967). Content analysis of Communications. New York: Macmillan Company.

7. Cramer, D. (2003). Advanced quantitative data analysis. New York: McGrawHill.

8. Creswell, J. W. (2003). Research design: qualitative, quantitative and mixed methods approaches. 2nd ed. Thousand Oaks [etc]: Sage Publications.

9. Gibbs, G. (2002). Qualitative data analysis: explorations with Nvivo. Maidenhead: Berkshire; New York: Open University.

10. Groves, R., et al. (2004). Survey methodology. New York: Wiley-Interscience.

11. Huck, S. W. (2004). Reading statistics and research. 4th ed. Boston; etc.: Pearson/Allyn and Bacon.

12. Krippendorf, K. (2004). Content analysis. An introduction to its methodology. London; Thousand Oaks; New Delhi: Sage Publications.

13. Locke, L., Silverman, S., Sirduso, W. (2004). Reading and understanding research. 2nd ed. Thousand Oaks [etc]: Sage Publications.

14. Neuendorf, K. A. (2002). Content analysis guidebook. London; Thousand Oaks; New Delhi: Sage Publications http://academic.csuohio.edu/kneuendorf/content/

15. Punch, K. (1998). An introduction to social research: Quantitative & qualitative approaches. Thousand Oaks [etc]: Sage.

16. Punch, K. (2000). Developing effective research proposals. Thousand Oaks [etc]: Sage Publications.

17. Reinard, J. C. (2006). Communication research statistics. Thousand Oaks [etc]: Sage Publications.

18. Stempel, G. H. III, Weaver, D. H. Wilhoit, G. C. (2003) Mass communication research and theory. Boston [etc]: Pearson Education.

19. Ноэль, Э. (1978). Массовые опросы: Введение в методику демоскопии. Москва: Прогресс.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Arhipova, I., Bāliņa, S. (2003). Statistika ekonomikā. Risinājumi ar SPSS un Microsoft Excel. Rīga: Datorzinātņu centrs.

2. Field, A. (2000). Discovering statistics using SPSS for Windows advanced techniques for the beginner. Thousand Oaks: Sage Publications.

3. Gonick, L., Smith, W. (1993). The cartoon guide to statistics. New York: Harper Resource.

4. Green, S. B., Salkind, N. J. (2005). Using SPSS for the Windows and Macintosh: Analyzing and understanding data. 5th ed. Upper Saddle River: Prentice Hall.

5. Kromrey, H. (2000). Empirische Sozialforschung: Modelle und Methoden der standartisierten Datenerhebung und Datenauswertung. 9., korrigierte Auflage. Opladen: Verlag Leske+Budrich. 6. Kruks, S. (sast.). (2001). Daudzveidība III: Mediju satura analīze. Rīga: Komunikācijas studiju nodaļa.

7. Lewis-Beck, M. S., Bryman, A., et. al. (2004). The SAGE encyclopedia of social science research methods. Thousand Oaks: Sage Publications. 3 vols.

8. Marsh, C. (1990). Exploring data: An introduction to data analysis for social scientists. Cambridge; Oxford: Polity Press.

9. McQuail, D. (1997). Audience analysis. London: Sage Publications.

10. Rachad, A. (2003). Interpreting quantitative data with SPSS. London: Sage Publications.

11. Wallgreen, A., Persson, R., Jorner, U., Haaland, J.-A. (1996). Graphing statistics & data. Creating better charts. Thousand Oaks: Sage Publications.

12. Wimmer, R. D., Dominick, J. R. (1994). Mass media research. An introduction. 4th ed. Belmont: Wadsworth Publishing Company.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Research Methods Knowledge Base. Sk.: http://www.s/kb/

Surfstat Australia: An Online Text in Introductory Statistics. Sk.: http://www.anu.edu.au/nceph/surfstat/surfstat-home/surfstat.html

Electronic Textbook Statsoft. Sk.: /textbook/stathome.html

Statistics explained. Sk.: /tips/statistics/relationship.htm

UNESCO Thesaurus. Sk.: http://www.ulcc.ac.uk/unesco/

TNS. Sk.: www.tns.lv

. Sk.: /resources/j_tools

SPSS 16.0. Sk.: /spss/whats_new_base.htm

Mācību līdzekļi internetā. Sk.: /rlevesqu/spss.htm#GeneralTutorials

Komunikācijas audio, video uc tipa satura analīzes programmas. Sk.: / Audience Dialogue. Sk.: /

Audience Research. Sk.: /archives/etv/A/htmlA/audiencerese/audiencerese.htm

ESOMAR. Sk.: /index.php/codes-guidelines.html

Audience theory. Sk.: /alevkeyconcepts/audience.html

Munger D. How to report scientific research to a general audience. Sk.: /cognitivedaily/2007/02/how_to_report_scientific_resea.php

The People Formerly Known as the Audience. Sk.: http://journalism.nyu.edu/pubzone/weblogs/pressthink/2006/06/27/ppl_frmr.html

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Rituālkomunikācija un komemorācija

Kursa kods

KomZ6027

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

19.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors vad.pētn. Vita Zelče

Priekšzināšanas

KomZ5059, Komunikācija un kultūra

Kursa anotācija

Kurss sniedz teorētiskas zināšanas par rituālkomunikāciju un komemorāciju, piedāvā to prakses pasaulē un Latvijā analīzi, aplūko plašu rituālu spektru – no ģimenes tradīcijām līdz valsts ceremoniāliem –, to pārtapšana mediju notikumos. Rituāli un ceremonijas kursa ietvaros tiek iztirzātas simboliskas sociālas akcijas, komunikācijas paņēmieni un veidi, kas indivīdus iekļauj sociālajā kārtībā un pauž attieksmi pret to. Komemorācija un tās prakses analizētas kā komunikatīvas prakses, kurā noris sabiedrībai svarīgu un aktuālu vēstījumu nodošana.

Īpaša vieta kursa ietvaros atvēlēta mūsdienu Latvijā svarīgu rituālkomunikācijas un komemorācijas piemēru (Latvijas Republikas proklamēšanas svētki, Lāčplēša dienas, Latviešu leģionāru atceres diena 16. martā, Otrā pasaules kara noslēguma 8. maijā un PSRS uzvaras pār nacistisko Vāciju svinības 9. maijā, Latviešu vispārējo dziesmu svētki, Saeimas un pašvaldību vēlešanas u.c.) analīzei.

Rezultāti

Kurss sniedz zināšanas, kas nepieciešamas komunikācijas procesu izpratnei un pētniecībai. Apgūstot kursu, studenti 1) iegūst teorētiskas zināšanas par rituālkomunikāciju, mediju notikumu, komemorāciju; 2) attīsta datu vākšanas un analīzes prasmes, kas noderīgas pētnieciskā darbā veikšanā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Rituāls, tā definīcijas un teorētiskās koncepcijas. 2 stundas

2. Komunikācijas teorijas un rituālproblemātika. Rituāla komunikatīvā forma. 2 stundas

3. Rituāls – simboliska sociāla akcija. Rituāla nozīme nācijas/valsts simbolu kopumā. Rituāls un nacionālā identitāte. 2 stundas

4. Mediētās komunikācijas rituālformas. Mediju notikumi un meditētie rituāli. Ritualizētais mediju lietojums. 2 stundas

5. Televīzijas un mediju notikums. Televīzijas rituāls. Rituāla funkcijas mediētajā kultūrā. 2 stundas

6. Politiskie rituāli. Publiskā runa politikā un ceremonijas. Vēlēšanas un politika kā rituāls. 2 stundas

7. Publiskie svētki un rituāli – rituālkomunikacijas formas. Rituālkomunikācijas formas ikdienas sekulārajā dzīvē. 2 stundas

8. Komemorācija un kolektīvā/sociālā atmiņa. Jēdzieni “atmiņa” un “vēsture”. 2 stundas

9. Atmiņa un nacionālās identitātes konstrukcija. Atmiņas un identitātes politika. Etnosimbolisms un rituāli. 2 stundas

10. Modernā komemorācijas rituāla veidošanās, tā vietā nacionālo valstu ideoloģijā un ikdienā. Latvijas piemēra analīze. 2 stundas

11. Pirmā universālā komemorācijas rituāla un telpas veidošana Eiropā, pieminot Pirmo pasaules karu un tajā kritušos. 2 stundas

12. Komemerācijas un tās rituālu prakse pēc Otrā pasaules. Otrā pasaules kara mediatizācija. 2 stundas

13. Vācijas atmiņas piemēra analīze. Mediju loma atmiņas un komemorācijas procesos. 2 stundas

14. Komemorācijas un rituālkomunikācija prakses Austrumeiropā pēc PSRS sabrukuma un mūsdienās. “Vēstures kari”, “atmiņu kari”, “pieminekļu kari”. 2 stundas

15. Seminārs: Studentu prezentācijas – konkrētu rituālkomunikācijas piemēru analīze. 2 stundas

16. Seminārs: Studentu prezentācijas – konkrētu komemorācijas piemēru analīze. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) dalība semināros un prezentācija par kādu (pēc izvēles) rituālkomunikācijas un komemorācijas prakses piemēru (40% atzīmes);

2) pozitīvi novērtēta akadēmisks patstāvīgais darbs, kurā analizēts kāds (pēc izvēles) rituālkomunikācijas un komemorācijas prakses piemērs (60% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Collins, R. (2004). Interaction ritual chains. Princeton; Oxford: Princeton University Press.

2. Dayan, D., Katz, E. (1992). Media events. The live broadcasting of history. Cambridge; London: Harvard University Press.

3. Gillis, J. R. (ed.). (1994). Commemorations: The politics of national identity. Princeton: Princeton University Press.

4. Olick, J. K. (2007). The politics of regret. On collective memory and historical responsiblity. New York; London: Routledge.

5. Rothenbuhler, E. W. (1998). Ritual communication: From everyday conversation to mediated ceremony. Thousands Oaks; London: New Delhi: Sage Publications.

6. Wertsch, J. V. (2002). Voices of collective remembering. Cambridge: Cambridge University Press.

7. Zelče, V. (red.). (2007). Zīmes. Mēs. Pieminēšana. Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Brikše, I., Zelče, V. (red.).(2007). Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne.

2. Commerton, P. (1989). How societies remember. Cambridge: Cambridge University Press.

3. Confino, A. (2006). Germany as culture of remembrance. Promises and limits of writing history. Chapell Hill: The University of North Carolina.

4. Heer, H., Manoschek., W., Pollak, A., Wodak, R. (eds.) (2008). Discursive construction of memory: The wehrmacht's war of extermination. New York: Palgrave Macmillan.

5. Hobsbawm, E. (1983). Indroduction: Inventing tradiotions. In: Hobsbawm, E., Ranger, T. (eds.). The invention of tradition. Cambridge: Cambridge University Press. P. 1–14.

6. Kansteiner, W. (2006). In pursuit of German memory. History, televison, and politics after Auschwitz. Athens: Ohio University Press.

7. Kertzer, D. I. (1988). Ritual, politics & power. New Haven; London: Yale University Press.

8. Kidd, W., Murdoch, B. (eds.). (2004). Memory and memorials. The commemorative century. Aldershot: Ashgate.

9. Lane, C. (1981). The rites of rulers. Ritual in industrial society – the Soviet case. Cambridge: Cambridge Univeristy Press.

10. Leeds;Hurwitz, W. (2002). Wedding as text: Communicationg cultural identities thraough ritual. Mahwah: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers.

11. Lebow, R. N., Kansteiner, W., Fogu, C. (eds.). The politics of memory in postwar Europe. Durham; London: Duke University Press.

12. Leoussi, A. S., Grosby, S. (eds.). (2007). Nationalism and ethnosymbolism. History, culture and ethnicity in the formations of nations. Edinburgh: Edinburgh University Press.

13. Liebes, T., Curran, J. (eds.). (1998). Media, ritual and identity. London; New York: Routledge.

14. Mach, Z. (1993). Symbols, conflict, and identity. Essays in political anthropology. Albany: State University of New York Press.

15. Müller, J.-W. (ed.). (2002). Memory & power in post-war Eirope. Studies in the presence of the past. Cambridge: Cambridge University Press.

16. Onken, E.-C. (2007). The Baltic States and Moscow’s 9 May commemoration: Analysing memory politcs in Europe. Europe–Asia Studies, 59(1), 23–46.

17. Prost, A. (1997). Monuments to dead. In: Nora, P. (ed.). Realms of memory. Vol.: Tradiotions. New York: Columbia University Press. P. 307–330.

18. Smith, A. D. (1999). Myths and memories of the nation. Oxford: Oxford University Press.

19. Smith, A. D. (1998). Nationalism and modernism. London; New York: Routledge.

20. Šulmane, I. (2002). Profesionālais diskurss latviešu un krievu presē: Salīdzinošā analīze. Grām.: Brikše, I. (red.). Latvijas Universitātes raksti. 648. sēj.: Komunikācija: Kultūra, sabiedrība, mediji. Rīga: Zinātne. 158.–179. lpp.

21. Terzens, G. (2005). PSKP CK ģenerālsekretāru bēru rituāli padomju Latvijas presē (1953–1985). Grām.: Brikše, I. (red.). Latvijas Universitātes raksti. 683. sēj.: Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 50.–72. lpp.

22. Tunne, I., Zelče, V. (2007). Simboli un rituāli 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Grām.: Lasmane, S. (red.). Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 113.–131. lpp.

23. Turner, C. (2006). Nation and commemoration. In: Delanty, G., Kumar, K. (eds.). The SAGE handbook of nations and nationalism. London; Thousand Oaks; New Delhi: SAGE Pubilcations. P. 205–213.

24. Verdery, K. (1999). The political lives of dead bodies. Reburial and postsocialist change. New York: Columbia University Press.

25. Winter, J. (1995). Sites of memory, sites of mouring: The Great War in Europen cultural history. Cambridge: Cambridge University Press.

26. Zelče, V. (2007). Vēsture un vēsture, un 9. Saeimas vēlēšanas. Brikše, I., Zelče, V. (red.).(2007). Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne. 193.–216. lpp.

27. Габович, М. (ред.). (2005). Память о войне 60 лет спустя. Россия, Германия, Европа. Москва: Новое литературное издание.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Memory Studies.

2. Routledge Journals. Sk.: /
3. Sage Journals Online. Sk.: /

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Rīgas dokumentālā kino skola

Kursa kods

KomZ5069

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

15.02.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Mākslas doktors vad.pētn. Ābrams Kleckins

Priekšzināšanas

KomZ5059, Komunikācija un kultūra

Kursa anotācija

Rīgas dokumentālā kino skola ir nozīmīgs fenomens gan pagājušā gadsimta otrās puses latviešu kultūrā, gan pasaules dokumentālā kino attīstībā. Tā rašanās un izaugsme ir cieši saistīta kā ar laikmeta vēsturiskiem, kultūras un mākslas, tā arī sociāliem procesiem, kuru analīze dod iespēju ne tikai dziļāk izprast paša fenomena būtību, bet arī tā laika vēsturisko, kultūras, mākslas un sociālo procesu un to komunikatīvā aspekta. kopsakarības un likumsakarības. Kursa mērķis ir veidot dziļāku izpratni par būtisku latviešu kultūras sastāvdaļu, apgūt sabiedrības procesu analīzi no kultūras skatupunkta, radīt dziļāku ieskatu mākslas attīstības procesu iekšējās likumībās to mijiedarbībā ar sociālo īstenību.

Rezultāti

Zināšanas un izpratne par būtisku latviešu kultūras sastāvdaļu – Rīgas dokumentālā kino skolu, kas rosina nacionālās kultūras vērtību praktisku un teorētisku apgūšanu. No akadēmiskā viedokļa, svarīgākais ir mūsdienu pieejas rosināšana sociālu un kultūras problēmu izpētei, saskatot to kontekstu un mijiedarbību un nepieļaujot reducēšanu šaurās specializācijas robežās, kā arī sniegt konkrētu pieredzi šādas pieejas praktiskajai pielietošanai. Pats par sevi saprotams, ka tas būtu svarīgs ieguvums arī nākamo maģistru profesionālajā darbībā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Par kursu, tā mērķiem, uzbūvi, prasībām. Rīgas dokumentālā kino skola latviešu nacionālās kultūras un pasaule dokumentālā kino kontekstā. 2 stundas

2. Dokumentālā kino rašanās un attīstības vēsturiskais (sociāli ekonomiskais, tehnoloģiskais, kultūras un mākslas) konteksts. 4 stundas

3. Seminārs. Dokumentālā kino rašanās un attīstības likumsakarības un to kulturoloģiskais un socioloģiskais konteksts. 2 stundas

4. Latviešu dokumentālais kino. Pirmsākumi. Pirmās republikas laiki. 4 stundas

5. Pirmā pēckara desmitgade. Rīgas dokumentālā kino skolas priekšvēsture. 2 stundas

6. Seminārs. Rīgas dokumentālā kino skolas priekšvēsture. 2 stundas

7. Ceļā uz dokumentālo mākslas kino. U. Brauns, A. Freimanis, G. Piesis u.c. No vēršanās pie visiem uz vēršanos pie katra. 2 stundas

8. Oficiālā ideoloģija un nacionālās kultūras pašapziņa. “Gada reportāža” – “235 miljoni” – “Mūžs” – “Valmieras meitenes”. 4 stundas

9. Seminārs. Oficiālā ideoloģija un nacionālās kultūras pašapziņa. 2 stundas

10. Latviešu dokumentālais kino un Latvijas sabiedriskā doma ceļā uz Trešo Atmodu. “Augstākā tiesa” – “Vai viegli būt jaunam?” – “Dzintara latvietis” – “Šķērsiela” – “Jaunie laiki Šķērsielā”. 4 stundas

11. Latviešu dokumentālais kino 21, gadsimtā. Stāvoklis un perspektīvas. 2 stundas

12. Seminārs. Rīgas dokumentālā kino skola Trešās Atmodas sagatavošanas un īstenošanas kontekstā. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

(1) aktīva līdzdalība visās seminārnodarbībās un rakstu darbi par semināra tematu (30%); (2) četri rakstu darbi (4000–5000 rakstuzīmju) par semināru tēmām (30%); (3) noslēguma referāts par paša izvēlētu tematu (9000–11 000 rakstuzīmju) (40%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Barnouw, E. (1993). Documentary. A history of the non-fiction film. 2nd. ed. New York; Oxford: Oxford University Press.

2. Faulstich, W. (2002). Gruhdkurs Filmanalyse. Muenchen: MU.

3. Hill, J., Church Gibson, P. (1988). The Oxford guide to film studies. Oxford, Oxford University Press.

4. Клецкин, А., Фролова Г. (ред.) (1989). Документальное кино: вчера, сегодня завтра. Рига, Аугсбург. (arī angļu valodā).

5. Kleckins, Ā. (2002). Latviešu dokumentālais kino: 1960–1990. Grām.: Brikše, I. (red.). Latvijas Universitātes raksti. 648. sēj.: Komunikācija: Kultūra, sabiedrība, mediji. Rīga: Zinātne. 38.–53. lpp.

6. Kļockins, Ā. (1993). Latviešu dokumentālais kino nacionālās kultūras un pasaules kinodokumentālistikas kontekstā. Tendences un likumsakarības (1960–1990). Rīga, LU.

7. Kleckin, A. (1999). Das Phaenomen der “Rigaer Schule”. In: Schlegel H.-J. (Hg.). Die subversive Kamera. Konstanz: UVK Medien. S. 91–100.

8. Redovičs, A. (red.). (1990). Latvijas kino. 1920–1940. Iepazīšanās. Rīga: Rīgas Kino muzejs. 9. Riekstiņš, E. (red.). (1989). Padomju Latvijas kinomāksla. Rīga: Liesma.

10. Roth, W. (1982). Der Dokumentarfilm seit 1960. Muenchen; Luzern: Bucher.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Hadeln, E. M. de. (1987/88). Die Dokumentarfilme der Baltischen Republiken. Eine Retrospektive. Berlin, Nyon. (arī franču un angļu val.)

2. Hohenberger, E. (Hg.). (2000). Bilder der Wirklichen. Texten zur Theorie des Dokumentarfilms. Berlin: Vorwerk 8.

3. Франк, Г. (1975). Карта Птолемея. Записки кинодокументалиста. Москва: Искусство.

4. Uzulniece, A. (1997). Latviešu dokumentālā kino attīstības tendences 60-tajos 80-tajos gados: kopsavilkums. Rīga: [b. i.].

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Kino Raksti (2000–2008).

2. Journal of Visual Culture.

3. Visual Communication.

4. Sage Journals Online. See: /

Zinātniski pētnieciskais darbs

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Individuālais pētnieciskais projekts izvēlētajā specializācijā

Kursa kods

KomZ6014

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

4

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

4

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

60

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Priekšzināšanas

KomZ6157, Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana

Kursa anotācija

Maģistra programmas studenti izstrādā individuālo pētniecisko darbu izvēlētājā specializācijā atbilstoši savam studiju modulim (“Valsts un organizāciju komunikācija”, “Biznesa komunikācija”, “Komunikācijas zinātne”, “Politiskā komunikācija”, “Žurnālistika”).

Studiju kurss attīstīta studentu pētnieciskā darba iemaņas un prasmes, veicina interesi par pētniecisko darbu un padziļina zināšanas specializācijā.

Students, konsultējoties ar pasniedzēju, definē pētījuma tēmu, teorētisko un metodoloģisko pieeju.

Rezultāti

Studenti apgūst un attīsta prasmes: 1) veikt zinātniski pētniecisko darbu; 2) izvēlēties pētījuma tēmu, formulēt nosaukumu; 3) izvēlēties teorētisko pamatojumu un metodoloģiju; 4) vākt, analizēt, apkopot, aprakstīt datus; 5) rezumēt un apkopot paveikto pētījumu.

Studenti, veicot individuālo pētniecisko darbu, padziļina zināšanas specializācijā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Lekcija. Zinātnisks projekts. 2 stundas

2. Praktiskais darbs: pētījuma veikšana. Ap 60 stundām

3. Seminārs par projekta rezultātiem. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Patstāvīgi izstrādāts un pozitīvi novērtēts pētījums specializācijā (80% atzīme). Pētījuma prezentācija (20% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. LU Komunikācijas studiju nodaļa. (2007). Atsauču un literatūras saraksta noformēšana zinātniskā darbā: Metodiski norādījumi. Rīga: LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa. Sk.: http://szf.lu.lv/sites/szf/module_data/introduction/Nodalas/KOMU/2008/

atsaucu_noformejums

2. Cresvell, J. W. (2003). Research design: Qualitative, quantitative, and mixed methods approaches. 2nd ed. Thousands Oaks: SAGE Publications.

3. Mūze, B. (2003). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 12.–17. lpp.

4. Silverman, D. (2000). Doing qualitative research: A practical handbook. Thousands Oaks; etc.: Sage Publications.

5. Walliman, N. (2005). Your research project. 2nd ed. London: Sage Publications.

6. Literatūras saraksts specializācijā tiek veidots individuāli.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Hart, C. (2001). Doing a literature search. London: Sage Publications.

2. Hart, C. (1998). Doing a literature review. London: Sage Publications.

3. Jensen, K. B. (2002). A handbook of media and communication research: Qualitative and quantitative methodologies. London; New York: Routledge.

4. Mūze, B., Pakalna, D., Kalniņa, I. (2005). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Routledge Journals /

2. Sage Journals Online /

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Pētnieciskais projekts: Akadēmiskā darba praktikums

Kursa kods

KomZ6074

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu un individuālā praktiskā darba stundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

2

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

30

Kursa apstiprinājuma datums

10.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors vad.pētn. Vita Zelče

Priekšzināšanas

KomZ6157, Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana

Kursa anotācija

Studiju kurss attīstīta studentu pētnieciskā darba iemaņas un prasmes, veicina interesi par pētniecisko darbu. Kursa ietvaros studenti piedalās kolektīva zinātniskā projekta īstenošanā.

Studentam, vienojoties ar projekta vadītāju, ir definēti pētnieciskie darba uzdevumi, tēma, teorētiskās un metodoloģiskās pieejas. Studenti piedalās kolektīvā pētnieciskā projekta semināros, diskusijās.

Rezultāti

Studenti apgūst un attīsta prasmes: 1) veikt zinātniski pētniecisko darbu; 2) izvēlēties pētījuma tēmu, formulēt nosaukumu; 3) izvēlēties teorētisko pamatojumu un metodoloģiju; 4) strādāt pētnieku grupā, apmainīties viedokļiem; 5) iepazīstināt citus darba grupas locekļus ar paveikto pētījumu; 6) vākt, analizēt, apkopot, aprakstīt datus; 7) rezumēt un apkopot paveikto pētījumu.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Lekcija. Zinātnisks projekts. 2 stundas

2. Semināri par projekta īstenošanu. 8 stundas

3. Praktiskais darbs: pētījuma veikšana. 20 stundas

4. Seminārs par projekta rezultātiem. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Dalība kolektīvā zinātniskā projektā, pārskata par savu darbību projektā iesniegšana maģistra programmas direktoram, pētījuma projekta vadītāja pozitīva atsauksme un vērtējums.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. LU Komunikācijas studiju nodaļa. (2007). Atsauču un literatūras saraksta noformēšana zinātniskā darbā: Metodiski norādījumi. Rīga: LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa. Sk.: http://szf.lu.lv/sites/szf/module_data/introduction/Nodalas/KOMU/2008/atsaucu_noformejums.

2. Baltiņš, M. (2003). Zinātniskā raksta struktūrelementi. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 1.–11. lpp.
3. Cresvell, J. W. (2003). Research design: Qualitative, quantitative, and mixed methods approaches. 2nd ed. Thousands Oaks: SAGE Publications.

4. Mūze, B. (2003). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 12.–17. lpp.

5. Rozenvalde, I., Jansone, I. (2003). Gatavojam publikāciju. Par ko ir jādomā? Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 44.–51. lpp.

6. Silverman, D. (2000). Doing qualitative research: A practical handbook. Thousands Oaks; etc.: Sage Publications.

7. Titscher, S., Meyer, M., Wodak, R., Vetter, E. (2002). Methods of text and discourse analysis. London: Sage.

8. Walliman, N. (2005). Your research project. 2nd ed. London: Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Hart, C. (2001). Doing a literature search. London: Sage Publications.

2. Hart, C. (1998). Doing a literature review. London: Sage Publications.

3. Jensen, K. B. (2002). A handbook of media and communication research: Qualitative and quantitative methodologies. London; New York: Routledge.

4. Mūze, B., Pakalna, D., Kalniņa, I. (2005). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

5. Skujiņa, V. (2003). Termins zinātnes valodā. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 35.–43. lpp.

6. Veisbergs, A. (2003). Zinātniskais stils dažādās kultūrās, to ietekme uz latviešu stilu. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 22.–27. lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.

2. Agora.

3. LU Raksti: Komunikācija

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Zinātniskais raksts: Akadēmiskā darba praktikums

Kursa kods

KomZ5071

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms

48

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

2

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

46

Kursa apstiprinājuma datums

10.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Priekšzināšanas

KomZ6157, Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana

Kursa anotācija

Kursa uzdevums ir modināt studentos interesi par zinātniski pētniecisko darbu, piedāvājot viņiem iespēju veikt patstāvīgu pētījumu un sagatavot zinātnisku publikāciju LU Komunikācijas studiju nodaļas zinātnisko rakstu krājumam “Agora” vai citam zinātniskam izdevumam. Kursa ietvaros studenti iepazīstas ar zinātnisku rakstu sagatavošanu, apgūst praktiskas iemaņas darbā ar tekstu, tā zinātnisko un literāro rediģēšanu, iepazīstas ar rakstu recenzēšanas kritērijiem un procesu.

Rezultāti

Studenti apgūst un attīsta prasmes: 1) veikt zinātniski pētniecisko darbu; 2) izvēlēties pētījuma tēmu, formulēt nosaukumu; 3) izvēlēties teorētisko pamatojumu; 4) izvēlēties/izstrādāt metodoloģiju; 5) vākt, apkopot, analizēt, aprakstīt datus; 6) rakstīt akadēmiska žanra sacerējumu;

7) sadarboties ar zinātnisko un literāro redaktoru.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Lekcija. Zinātniskā darbība. Zinātniska publikācija. 2 stundas

2. Praktiskais darbs. Zinātniska raksta sagatavošana. Darbs ar teorētisko literatūru. 8 stundas

3. Praktiskais darbs. Zinātniska raksta sagatavošana. Darbs ar pētījuma avotiem, pētījuma veikšana, raksta struktūras veidošana, raksta teksta radīšana. 34 stundas

4. Praktiskais darbs. Raksta autora darbs ar zinātnisko redaktoru. 1 stunda

5. Praktiskais darbs. Raksta autora darbs ar literāro redaktoru. Raksta manuskripta sagatavošana. 1 stunda

6. Praktiskais darbs. Darbs ar raksta korektūrām. 1 stunda

7. Praktiskais darbs. Zinātniska raksta publikācijas analīze. Zinātniska rakstu krājuma nozīme. 1 stunda

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Zinātniska raksta sagatavošana publikācijai un pieņemšana publikācijai/publikācija.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. LU Komunikācijas studiju nodaļa. (2007). Atsauču un literatūras saraksta noformēšana zinātniskā darbā: Metodiski norādījumi. Rīga: LU Komunikācijas studiju nodaļa. Sk.: http://szf.

lu. lv/sites/szf/module_data/introduction/Nodalas/KOMU/2008/atsaucu_noformejums.pdf

2. Baltiņš, M. (2003). Zinātniskā raksta struktūrelementi. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 1.–11. lpp.

3. Cresvell, J. W. (2003). Research design: Qualitative, quantitative, and mixed methods approaches. 2nd ed. Thousands Oaks: SAGE Pubications.

4. Mūze, B. (2003). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 12.–17. lpp.

5. Rozenvalde, I., Jansone, I. (2003). Gatavojam publikāciju. Par ko ir jādomā? Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 44.–51. lpp.

6. Silverman, D. (2000). Doing qualitative research: A practical handbook. Thousands Oaks; etc.: Sage Publications.

7. Titscher, S., Meyer, M., Wodak, R., Vetter, E. (2002). Methods of text and discourse analysis. London: Sage.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Hart, C. (2001). Doing a literature search. London: Sage Publications.

2. Hart, C. (1998). Doing a literature review. London: Sage Publications.

3. Jensen, K. B. (2002). A handbook of media and communication research: Qualitative and quantitative methodologies. London; New York: Routledge.

4. Mūze, B., Pakalna, D., Kalniņa, I. (2005). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

5. Skujiņa, V. (2003). Termins zinātnes valodā. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 35.–43. lpp.

6. Veisbergs, A. (2003). Zinātniskais stils dažādās kultūrās, to ietekme uz latviešu stilu. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 22.–27. lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.

2. Agora.

3. LU Raksti: Komunikācija.

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Zinātniskais referāts: Akadēmiskā darba praktikums

Kursa kods

KomZ5040

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

2

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

30

Kursa apstiprinājuma datums

10.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Kursa anotācija

Kursa uzdevums ir rosināt studentos interesi par zinātniski pētniecisko darbu, piedāvājot viņiem iespēju veikt patstāvīgu pētījumu, piedalīties zinātniskajā konferencē un sagatavot zinātnisku referātu. Kursa ietvaros studenti apgūst zinātniska darba prezentācijas, diskusiju, jautājumu uzdošanas un prasmes atbildēt uz auditorijas jautājumiem iemaņas.

Rezultāti

Studenti apgūst un attīsta prasmes: 1) veikt zinātniski pētniecisko darbu; 2) izvēlēties pētījuma tēmu, formulēt nosaukumu; 3) izvēlēties teorētisko pamatojumu; 4) izvēlēties/izstrādāt metodoloģiju; 5) vākt, apkopot, analizēt datus; 6) sagatavot zinātnisku referātu; 7) uzstāties zinātniskā konferencē, atbildēt uz jautājumiem, piedalīties diskusijā, pamatot savu viedokli un secinājumus.

Prasības kredītpunktu ieguvei

Zinātniska referāta sagatavošana un prezentācija zinātniskā konferencē. Prezentācijas un referāta teksta iesniegšana. Eksperta pozitīva recenzija.

Kursu apraksts-plāns

1. Lekcija. Zinātniskā darbība. Zinātniska konference. 2 stundas

2. Praktiskais darbs. Zinātniska referāta sagatavošana. Darbs ar literatūru, veiktā pētījuma datu un secinājumu apkopošana, referāta teksta sagatavošana. 22 stundas

3. Praktiskais darbs. Zinātniska referāta teksta galīgās versijas un prezentācijas sagatavošana. 6 stundas

6. Praktiskais darbs. Zinātniska referāta prezentācija konferencē. Eksperta recenzija un tās analīze. 2 stundas

Literatūra (01-mācību literatūra)

LU Komunikācijas studiju nodaļa. (2007). Atsauču un literatūras saraksta noformēšana zinātniskā darbā: Metodiski norādījumi. Rīga: LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa. Sk.: http:// szf.lu.lv/sites/szf/module_data/introduction/Nodalas/KOMU/

2008/atsaucu_noformejums.pdf

Cresvell, J. W. (2003). Research design: Qualitative, quantitative, and mixed methods approaches. 2nd ed. Thousands Oaks: SAGE Pubications.

Mūze, B. (2003). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 12.–17. lpp.

Silverman, D. (2000). Doing qualitative research: A practical handbook. Thousands Oaks; etc.: Sage Publications.

Titscher, S., Meyer, M., Wodak, R., Vetter, E. (2002). Methods of text and discourse analysis. London: Sage.

Walliman, N. (2005). Your research project. 2nd ed. London: Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Jensen, K. B. (2002). A handbook of media and communication research: Qualitative and quantitative methodologies. London; New York: Routledge.

Mūze, B., Pakalna, D., Kalniņa, I. (2005). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Skujiņa, V. (2003). Termins zinātnes valodā. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 35.–43. lpp.

Veisbergs, A. (2003). Zinātniskais stils dažādās kultūrās, to ietekme uz latviešu stilu. Grām.: Baltiņš, M., Markus, D. (atb. red.). Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. Rīga: Rasa ABC. 22.–27. lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Communication Studies.

Critical Studies in Media Communication.

The Communication Review.

2. pielikums

Informācija par studiju komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā iesaistītajiem mācībspēkiem

Komunikāciju zinātnes maģistra studiju programmas realizācijā iesaistīto mācībspēku saraksts

Nr. p. k.

Vārds

Uzvārds

Grāds

Amats

Statuss LU

Pamata darba vieta

1.

Daina

Bāra

Dr. sc. pol.

asociētā profesore

pamata darba vieta

2.

Gita

Blaua

Dr. paed.

docente

pamata darba vieta

3.

Inta

Brikše

Dr. paed.

profesore

pamata darba vieta

4.

Ina

Druviete

Dr. habil. philol.

profesore

blakus darba vieta

LR Saeima

5.

Ābrams

Kleckins

Dr. art.

asociētais profesors

pamata darba vieta

6.

Miervaldis

Mozers

Dr. art.

docents

pamata darba vieta

7.

Skaidrīte

Lasmane

Dr. phil.

profesore

pamata darba vieta

8.

Silva

Seņkāne

Dr. soc.

docente

pamata darba vieta

9.

Ojārs

Skudra

Dr. hist.

asociētais profesors

pamata darba vieta

10.

Jurģis

Šķilters

Dr. phil.

docents

pamata darba vieta

11.

Ineta

Tunne

Dr. psych.

vadoša pētniece

pamata darba vieta

12.

Vita

Zelče

Dr. hist.

asociētā profesore

pamata darba vieta

13.

Marita

Zitmane

Mg. soc. sc.

doktorante, asistente

Pamata darba vieta

Dr. sc. pol., asoc. profesore DAINA BĀRA

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

1980–1983: Latvijas Universitāte, aspirantūra

1973–1978: Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures specialitāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2004: Latvijas Universitātes asociētē profesore

1997: Latvijas Universitātes docente

1996: politoloģijas doktore (Dr.sc.pol.), diploms Nr C-D001388

1990: filozofijas zinātņu kandidāte, diploma Nr. 010671; Urālu Valsts universitāte

Nodarbošanās:

2004– : asociētā profesore Latvijas Universitātē Politikas zinātnes nodaļā un bakalaura studiju programmas direktore

1998: Valsts Administrācijas skola, docētāja

1997–2004: docente Latvijas Universitātē Politikas zinātnes nodaļā bakalaura studiju programmas direktore

1996–2001: Latvijas Universitātes Politikas zinātnes katedras Sabiedrisko attiecību centra vadītāja

1986–1997: lektore Latvijas Universitātē Politikas zinātnes

1977–1986: Studentu zinātniskās pētniecības sektora vadītāja LU katedrā

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

EU Public Communication’s new strategy. In: Ozoliņa, Ž. (red.). Expanding Borders: Communities and Identities. Proceedings of the International Conference. Riga, November 9–11, 2005. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 433.–439. lpp.

Government Public Relations in Contemporary Latvia. In: Koht, H., Young, L. (eds.). Perspectives on the public sector and social policy for the 21st century : proceedings of the Norwegian-Latvian Academic Conference, Oslo 7-9 April 2005. Oslo: Oslo University College, 2005.

Valdību veidošanas pieredze Latvijā. Grām.: Ozoliņa, Ž. (red.). Latvijas Universitātes raksti. 663. sēj.: Politika un sociloģija. Rīga: Zinātne, 2004. 23.–39. lpp.

Politikas zinātnes attīstība Latvijā. Grām.: LU Zinātniskie raksti. Politikas zinātne. Rīga, 2005.

Zinātniski pētnieciskā darbība, projektu vadība:

Piedalīšanās konferences 24 ar referātiem

Projekti:

2005–2008: EK, Jean Monnet Projekts: ES Publiskā komunikācija; teorija un prakse

2001: “Sabiedriskās attiecības: vieta un loma valsts institūcijās” Nīderlandes SKDS Research un Latvijas FM apmācības projekts LR Finansu ministrijā

2000–2002: Valsts veselības obligātās apdrošināšanas aģentūra, projekta “Latvijas veselības aprūpes finansēšanas reforma” konsultante–koordinatore

1999–2003. NORDBALT Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas sadarbības projekts, koordinatore un padomes locekle

Akadēmiskie kursi:

Latvijas politika (politiskā sistēma), A daļa, 4 kredītpunkti

Reģiona valstu politiskā vēsture, B daļa, 4 kredītpunkti

Pāreja uz demokrātiju CA Eiropas valstīs, B daļa, 4 kredītpunkti

Sabiedrisko attiecību teorija un prakse, B daļa, 4 kredītpunkti

ES publiskā komunikācija: teorija un prakse, B daļa, 4 kredītpunkti

Latvijas politikas aktuālās problēmas, B daļa, 2 kredītpunkti

Latvijas valdības, B daļa, 2 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU SZF Domes locekle

Politikas zinātnes studiju padomes locekle

Sabiedrisko attiecību asociācijas profesionāļiem locekle,

Latvijas Politologu asociācijas locekle

2008. gada 1.februārī D. Bāra

Dr. paed., docente GITA BLAUA

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

1999–2000: Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Grāmatvedības institūts

1992–1995: Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta doktorantūra

1975–1980: Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

Akadēmiskie nosaukumi un grādi:

1998–2004: docente, LU Filoloģijas fakultāte

1995: pedagoģijas doktora (Dr. paed.) zinātniskais grāds, Latvijas Universitāte

Nodarbošanās:

2003–šodienai: izpilddirektore , LU Sociālo zinātņu fakultāte

2000–2003: prodekāne, LU Sociālo zinātņu fakultāte

1997–2000: prodekāne, LU Filoloģijas fakultāte

1998–2004: docente, LU Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedra

1997–1998: lektore, LU Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedra

1991–1997: asistente, LU Filoloģijas fakultātes Latviešu literatūras katedra

1994–2001: vecākā pasniedzēja, Rīgas 9.arodvidusskola

1979–1984: skolotāja, Rīgas 16.arodvidusskola

Zinātniskā darbība un publikācijas:

Raksti rakstu krājumos 4

Raksti dažādos izdevumos 3

Konferenču tēzes 3

Monogrāfija:

Man jāraksta domraksts. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 156 lpp.

Akdēmiskie kursi:

Komunikācijas studiju psiholoģiski pedagoģiskie aspekti (kopā ar I.Tunni), A daļa, 4 kp.

Literatūras didaktika, 4 kp.

Domraksta mācīšanas metodika, 4 kp.

Literārā darba analīze skolā, 4 kp

Literatūras metodika laikmetu lokos, 4 kp

Speckurss “Konfliktu teorija pedagoģijā”, 4 kp.

Ārpusstundu darbs literatūrā, 2 kp

Papildu ziņas par profesionālo darbību :

2000: ekonomista grāmatveža profesionālā kvalifikācija

2008.gada 1.martā G. Blaua

Dr. paed., prof. INTA BRIKŠE

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

1985–1987: Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātes aspirantūra

1975–1979: Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa

Akadēmiskie nosaukumi un grādi:

2007: Latvijas Universitātes profesore

1999: Latvijas Universitātes asociētā profesore

1994: zinātniskā grāda nostrifikācija LR, piešķirot Dr. paed. zinātnisko grādu

1992: Latvijas Universitātes docente

1987: filoloģijas zinātņu kandidāte, nozare – žurnālistika (Maskavas Valsts universitāte)

Nodarbošanās:

2007– : LU profesore

2000– :LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne

1999–2007: LU asociētā profesore

1999–2000: LU Filoloģijas fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja

1992–1999: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas (Žurnālistikas un komunikācijas) katedras vadītāja

1996–1997: LU Ziemeļamerikas studiju centra direktore

1992–1999: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras docente

1987–1992: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras vecākā pasniedzēja

1981–1987: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras pasniedzēja

1981: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras vecākā laborante

1979–1981: LVU laikraksta "Padomju Students" galvenā redaktore

1976–1979: laikraksta "Padomju Jaunatne" korespondente, nodaļas vadītāja

1974–1975: laikraksta "Sports" korespondente

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra (2002–2008):

Monogrāfijas un krājumi

1. Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. (kopā ar V. Zelči)

2. Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006.

3. Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. (Latvijas Universitātes raksti, 683. sēj.)

4. The Role of the Mass Media in the (Re)Distribution of Power: A Comparative Report. Rīga: Ministry of Weltfare of the the Republic of Latvia; Community Framework Strategy on Gender Equality, 2005.

Raksti

1. Informācijas vide: teorētiskās pieejas un skaidrojumi. Grām.: Brikše, I. (zin. red., sast.) Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006. 7.–42. lpp.)

2. Reconfiguration of Place and Space: A Case Study Related to Coverage of Regional Reforms in Latvia. In: Ozoliņa, Ž. (red.). Expanding Borders: Communities and Identities. Proceedings of the International Conference. Riga, November 9–11, 2005. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 77.–92. lpp. (kopā ar V. Zelči)

3. Latvijas reģioni: nevienmērīgā solī. Grām.: Zobena, Aija (red.) Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2004/2005. Rīga: UNDP, LU SPPI, 2005. 49.–80. lpp.

4. Informācijas vides izpratne Latvijas kontekstā. Grām.: Ozoliņa, Ž. (galv. red.) Uzrunājot nākotni – valstis, sabiedrības un pasauli. Starptautiskās konferences ziņojumi.Rīga, 2004. gada 11.–14. novembris. Rīga: LU apgāds, 2005. 317.–326. lpp.

5. Publiskās sfēras demokratizācijas iespējas: perestroikas un glastnostj aspekts Latvijā(1985–1990). Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 192.–209. lpp. (Latvijas Universitātes raksti, 683. sēj.)

6. Development of the media in Latvia in the 1990s. In: Vihalemm, Peeter (ed.) Baltic Media in Transition. Tartu: Tartu University Press, 2002. P. 65–102. (kopā ar O. Skudru, R. Tjarvi)

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 16

Konferenču tēzes 12

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2008– : Valdības un pašvaldību komunikācijas ar sabiedrību teorētiskās izpratnes, analīzes metodoloģija un veicināšanas prakse, LZP projekts, vadītāja

2007– : Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas Latvijā (1990–2009)

2007: Identitāšu diskurss nacionālajā presē: avīzes un žurnāli (1985–2006), LZP projekts, vadītāja

2006: Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss publiskajā komunikācijā: Identitāšu diskurss nacionālajā presē: avīzes un žurnāli (1985–2005), LZP projekts, vadītāja

2005: Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss publiskajā komunikācijā (1991–2006), LZP projekts, vadītāja

2005–2006: Latvijas informācijas vide: 21. gadsimta sākums, Stratēģiskās analīzes komisija, vadītāja

2004: Mass Media in (Re)Distribution of Power. Community Framework Strategy on Gender Equality (2001–2005), eksperte

2004–2005: “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos/Latvia. Human Development Report 2004/2005. Capability in regions”, redaktore un autore

Akadēmiskie kursi:

2008– : Žurnālistikas kultūra, komunikācijas zinātnes MA, 4 kp, B daļa

2008– : Organizāciju komunikācija un kultūra, komunikācijas zinātnes MA, 4 kp, B daļa

2007– : Mediju teorijas, komunikācijas zinātnes MA, 4 kp, A daļa

2006– : Masu komunikācijas teorijas, komunikācijas zinātnes doktora studiju programma, 4 kp, A daļa

2006– : Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā, komunikācijas zinātnes MA, 4 kp, A daļa

2000– : Informācijas sabiedrība: teorija un prakse, komunikācijas zinātnes MA, 4 kp, B daļa

2004– : Komunikācijas teorijas, 4 kp, komunikācijas zinātnes BA, 4 kp, A daļa

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Baltic Media Researchers Association viceprezidente

European Journalism Training Association (EJTA) biedre

European Communication Research and Education Association (ECREA) biedre

Latvijas Nacionālās bibliotēkas zinātniskās padomes locekle

Latvijas Universitātes Rakstu sērija Komunikācija, galvenā redaktore

Latvijas Universitātes Senāta senatore

15.02.2008. Inta Brikše

Dr. habil. philol., profesore INA DRUVIETE

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

1996–1997: ASV Fulbraita stipendiāte Pitsburgas universitātē

1981–1984: Latvijas ZA Valodas un literatūras institūta aspirantūra

1976–1981: Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte (diploms ar izcilību C 465592 1981. gada 27. jūnijā.)

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1999: Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle

1997: Latvijas Universitātes profesore vispārīgās valodniecības un tās vēstures apakšnozarē; atkārtoti ievēlēta 2003. gadā

1996: habilitētā filoloģijas doktore (Dr. habil. philol.)

1985: filoloģijas zinātņu kandidāte (pēc nostrifik. 1992.g. filoloģijas doktore)

Darba pieredze:

2006– : LR 9. Saeimas deputāte

2004. gada 2. decembris–2006. gada 7. aprīlis: LR izglītības un zinātnes ministere

2002–2004, 2006: LR 8. Saeimas deputāte

1997– : LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes profesore

1992– : LU Latviešu valodas institūta vadošā pētniece

1985–1992: LZA Valodas un literatūras institūta zinātniskā līdzstrādniece

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Ap 220 publikāciju vispārīgās valodniecības, sociolingvistikas, valodas politikas jomā.

Monogrāfiski izdevumi:

Druviete, I., Gavriļina, M. (2003). Minoritātes bērni latviešu mācībvalodas skolās. Rīga: Puse Plus. 54 lpp.

Druviete, I., Baltaiskalna, D., Ernstsone, V., Poriņa, V. (2001). Latvijas valodas politikas analīze: ekonomiskie aspekti. Rīga: Mācību apgāds 36 p.

Druviete I. (2000). Sociolinguistic Situation and Language Policy in the Baltic States. Rīga: Mācību apgāds. 46 p.

Druviete I.(1998). Latvijas valodas politika Eiropas Savienības kontekstā. Rīga: LZAEI. 193 p.

Druviete I. (1994). Valodas politika: pasaules pieredze Latvijai. Rīga: LZB, 52 p.

Druviete I. (1990).Valoda un etnoss. Rīga, LZB. 40 p.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

LZP projekta Nr. 96.0223 "Valodas funkcionālie un sociolingvistiskie aspekti" vadītāja (1996–2000).

LZP 17. Valsts nozīmes pētniecības programmas "Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā" apakšprogrammas "Latvijas sociolingvistiskās situācijas monitorings" vadītāja (1997–2000).

LZP zinātnisko pētījumu projekta Nr. 01.0124 “Valodas politikas sociolingvistiskie aspekti” vadītāja (2001–2003).

Dalība projektā "Euromosaic III. Presence of Regional and Minority Language Groups in the European Union's new acceding countries". Research Centre on Multilingualism, Catholic University, Brussels (2001–2003).

LZP Zinātnisko pētījumu sadarbības programmas "Latvijas integrācija Eiropas Savienībā" projekta Nr.02.0017.8.1. “Lingvistiskā likumdošana Eiropas Savienībā un Latvijā” vadītāja (2001–2003).

LZP Zinātnisko pētījumu projekta "Latvijas sabiedrības lingvistiskā integrācija" izpildītāja (2004-2007).

FP 6 integrētais projekts"Language Dynamics and Management of Diversity, DYLAN". Koordin. Lozannas universitāte. Kontrakts No. 028702 (2006–).

FP 6 integrētais projekts. LINEE. Languages in a Network of European Excellence. Koordin. Briseles Katoļu universitāte. CIT4. Kontrakts No. 028388 (2006–).

ESF projekts "Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana" (2006/0117/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0157/0063).

Akadēmiskie kursi:

1989–2007 Latvijas Universitātē, Daugavpils universitātē, Liepājas augstskolā docētie kursi bakalaura, maģistra, doktora studiju programmās: Valodniecības pamati I, II, Sociolingvistika, Lingvistiskās cilvēktiesības, Bilingvālās izglītības sociolingvistiskie aspekti, Valoda un komunikācija, Lingvistika un komunikācija, Mūsdienu latviešu valoda, Valoda un sabiedrība, Sociolingvistika, Valodas politika, Sociolinguistics, Sociolinguistic Situation and Language Policy in the Baltic States.

Papildu ziņas par profesionālo darbību:

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Domes locekle (1997–2003)

LU Latviešu valodas institūta Domes locekle (līdz 2002. gada decembrim – priekšsēdētāja)

LU Valodniecības nozares Promociju padomes locekle

LU Valodniecības nozares Profesoru padomes locekle

Valsts prezidentes izveidotās Valsts valodas komisijas locekle

TM Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas locekle (līdz 2002. gada decembrim – priekšsēdētāja)

Redakcijas padomes locekle grāmatu sērijai “Multilingualism and Linguistic Diversity” (Swets & Zeitlinger Publishers).

Žurnāla “Language Policy” (Kluwers Publishers) redakcijas kolēģijas locekle

Eiropas Sociolingvistikas gadagrāmatas “Sociolinguistica” (Max Niemeyer Verlag) Latvijas korespondente

Žurnāla "Language Problems&Language Planning" (Multilingual Matters) redakcijas kolēģijas locekle

Žurnāla “Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis” A daļas redakcijas kolēģijas locekle

Žurnāla “Feministica Lettica” redakcijas kolēģijas locekle

Žurnālā "Linguistica Lettica" redakcijas kolēģijas locekle

Daugavpils universitātes Humanitārās fakultātes Zinātnisko rakstu redakcijas kolēģijas locekle

Eiropas Nacionālo valodu institūciju federācijas (European Federation of National Institutions for Language) viceprezidente (2006–)

2007. gada 23. aprīlī I. Druviete

Dr.art., asoc. prof. ĀBRAMS KLECKINS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

1952–1957: Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte Krievu filoloģijas nodaļa

Akadēmiskie nosaukumi un grādi:

2008: Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks

2004: Latvijas Universitātes asociētais profesors

1994: Latvijas Universitātes docents

1993: Dr. art. (mākslas doktors)

Nodarbošanās:

2008– : LU Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošais pētnieks

2007– : Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs

2004– : LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas asociētais profesors

2000–2004: LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas docents

1994–2000: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras docents

1977– : Rīgas starptautisko dokumentālo filmu simpoziju zinātniskais vadītājs

1973–1994: LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras vecākais pasniedzējs

1962–1973: laikraksta “Padomju Jaunatne” redakcijas nodaļas vadītājs, atbildīgais redaktors

1958–1962: Rīgas elektromašīnu rūpnīcas laikraksta redakcijas literārais līdzstrādnieks, atbildīgais redaktors

1957–1958: Auces vidusskolas skolotājs

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra (2002–2008):

Monogrāfijas un krājumi

1. Dienas kārtība Latvijai – 2004. Rīga: Baltijas forums, 2003. 407 lpp., projekta vad.

2. Sava krāsa varavīksnē. Rīga: AGB, 1997. 237 lpp., zinātniskais redaktors

Raksti

1. Tacits, “Ulmaņa laiki” un attieksme pret vēsturi. Grām.: Zelče, V. (zin. red.) Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis ... Rīga: Zinātne, 2007. 21.–29. lpp.

2. 1905–2005: Simt gadu kāda diskursa dzīvē. Grām.: Zelče, V. (proj. vad.) Laikplaisa: Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 42.–50. lpp. (Agora, 4. sēj.)

3. Cilvēka laiks un vēstures laiks. Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 192.–209. lpp. (Latvijas Universitātes raksti, 683. sēj.)

4. Vilis Lācis kā problēma. Grām.: Kruks, S., Zelče, V. (galv. red.). Agora. 2. sēj.: Vilis Lācis: divu Latviju naratīvi, sociālais/sociālistiskais reālisms. Rīga: Zinātne. 7.–15. lpp.

5. Quo vadis? Grām.: Kleckins, Ā. (proj. vad.). Dienaskārtība Latvijai –2004. Rīga: Baltijas forums. 54.–58. lpp.

5. Latviešu dokumentālais kino: 1960–1990. Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija: Kultūra, sabiedrība, mediji. Rīga: Zinātne, 2002. 38.–53. lpp. (Latvijas Universitātes raksti, 648. sēj.)

6. Documentaries on the Brink of Millenium. In: Documentaries on the Brink of Millenium. Rīga, 2001. P. 25–35.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2007: konference Baltijas nākotne

2001: XIX IAMHIST konference Changing identities in film and television

1977–2007: Starptautiskais Rīgas dokumentālā kino simpozijs, zinātniskais vadītājs un referents

Akadēmiskie kursi:

2007– : Rīgas dokumentālā kino skola, komunikācijas zinātne MA, 2 kp, B daļa

2007– : Rīgas dokumentālā kino skola, zinātniskais praktikums, komunikācijas zinātne MA, 3kp, B daļa

2006– : Kino un kultūra, komunikācijas zinātnes MA, 2 kp, B daļa

2000– : Dokumentālā kino vēsture un estētika, komunikācijas zinātnes BA, 4 kp, B daļa

2000– : Komunikācija un sociālā pārvalde, komunikācijas zinātnes BA, 2kp, B daļa

1998–2000: Vizuālā komunikācija, komunikācijas zinātnes BA, 4 kp, B daļa

1994–2000: Ievads komunikācijas zinātnē, komunikācijas zinātnes BA, 4 kp, A daļa

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU Sociālo zinātņu fakultātes Domes priekšsēdētāja vietnieks

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas zinātniskā žurnāla Agora redakcijas kolēģijas loceklis

LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas studentu zinātnisko darbu žurnāla Domino redakcijas kolēģijas loceklis

LU Rakstu Komunikācijas zinātnes sērijas redakcijas kolēģijas loceklis

Latvijas žurnālistu un kinematogrāfistu savienību biedrs

Starptautiskās sabiedriskās organizācijas Baltijas forums valdes loceklis, zinātnisko projektu vadītājs

Starptautiskā kinoskolu studentu semināra līdzvadītājs Augsburgā

Rīgas starptautisko dokumentālo filmu simpoziju zinātniskais vadītājs

Jūrmalas starptautisko kinodokumentālistu simpoziju zinātniskais vadītājs

Sorosa fonda Latvija eksperts

Starptautsko zinātnisko konferenču judaikā rīcības komitejas loceklis

19.02.2008. Ābrams Kleckins

Dr. phil., profesore SKAIDRĪTE LASMANE

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

1965–1968: aspirantūra, LU Dialektiskā un vēsturiskā materiālisma katedra

1957–1962: studijas LU Vēstures un filoloģijas fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2002: Latvijas Universitātes profesore

1999: Latvijas Universitātes asociētā profesore

1992: Latvijas Universitātes docente

1992: nostrificēts filozofijas doktora grāds, Dr.phil.

1974: Latvijas Valsts universitātes docente

1970: filozofijas zinātņu kandidāte

Nodarbošanās:

2006– LU SZF SPPI vadošā pētniece

2002–2006: LU profesore, Vēstures un filozofijas fakultātes Praktiskās filozofijas katedra

1999–2002: LU asociētā profesore, Vēstures un filozofijas fakultātes Praktiskās filozofijas katedra 1974–1999: docente, LU Dialektiskā un vēsturiskā materiālisma. katedra

1968–1974: pasniedzēja, LU Dialektiskā un vēsturiskā materiālisma katedra

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra (2002–2008):

Monogrāfijas un krājumi:

Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007.

Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006.

Agora. 5. sēj.: Patērniecība Latvijā: attīstība un tendences. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006.

20. gadsimta ētikas pavērsieni. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 251 lpp.

Raksti:

Morālās uzraudzības un vērtējuma ne/efektivitāte. Grām.: Lasmane, S. (red.). Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 280.–296. lpp.

Noslēpums un komunikācija. Grām.: Vāvere, V. (sast.). Eksistence un komunikācija Sērena Kirkegora filosofijā. Rīga: LU FSI, 2006, 61.–72. lpp.

Informācijas ētika Latvijā. Grām.: Brikše, I. (red.). Informācijas vide Latvijā: 21  gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006. 85.–105. lpp.

Labklājības mērķis ikdienas apkaimē. Grām.: Lasmane, S. (proj. vad.). Agora. 5. sēj.: Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 9.–20. lpp.

Piektā gada vērtējuma transformācijas un to ētiskais aspekts. Grām.: Agora. 4. sēj.: Laikplaisa: Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 28.–41. lpp.

Vēsturiskā atmiņa un tolerance. Grām.: Brikše, I. (red.). LU Raksti. 683. sēj.: Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 7.–22. lpp.

Normas un vēlmes saikne ētikā. Grām.: Rubenis, A. (red.). LU Raksti. 687. sēj.: Filosofija. Rīga: Latvijas Universitāte, 2005. 54.–66. lpp.

Subjekta brīvlaišana un tās robežas. Grām.: Kūle, M. (proj. vad.). Filosofs starp tradīciju un pieredzi. Veltījums profesoram Pēterim Laizānam. Rīga: Zinātne, 2004. 160.–175. lpp

Vertera ciešanas un mīlestības diskurss mūsdienu latviešu literatūrā. Grām.: Grīnuma, G. (red.). Gēte un Baltija = Goethe und die baltischen Länder. Rīga: Nordik, 2002. 233.–244. lpp.

Piedalīšanās starptautiskajās konferencēs (2004–2008)

“Dažas tendences mūsdienu mediju ētiskā domāšanā”. Starptautiskā konference “Baltijas nākotne” Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts, Stratēģiskās analīzes komisija, 2007. gada 23.–24. novembris.

Vērtību un tikumu pretrunas publiskā pārvaldē: drosmes analīze. 27. Starptautiskais Administratīvo zinātņu kongress. Abu Dabi, 2007. gada 9.–14. jūlijs

Vēlmju diskurss mūsdienu latviešu kultūrā. 20th Conference on Baltic Studies “Re-Imagining the Baltic Region: Perspectives on the Past, Present, and Future”. The George Washington University, Washington, DC, June 15–17, 2006.

Vai mums kā trūkst? Vēlmju refleksija jaunākajā latviešu dzejā. 12. starptautiskā zinātniskā konference “Aktuālās problēmas literatūras zinātnē”. Liepājas Pedagoģijas akadēmija, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Liepāja, 2006. gada 2.–4. marts

Informācijas ētika Latvijā. Starptautiska konference “Expanding Borders: Communities and Identities”, (Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts, Stratēģiskās analīzes komisija, Rīga, 9.–11. novembris, 2005),

Organizācijas vērtības un individuālie tikumi valsts pārvaldē. Referāts ASPA un EGPA konferencē “Transatlantiskais dialogs”, Lēvena (Beļģija), 2005. gada 2.–4. jūnijs

Komunikācijas morālā dimensija publiskajā pārvaldē. Referāts gadskārtējā EGPA konferencē “ Pēc četriem mēnešiem: administrējot jauno Eiropu“ Slovēnijā, Ļubļanā 2004. gada 1.–4. septembrī

Subjekta brīvlaišana un tās robežās. Starptautiska konference “I. Kantam 280”. Rīga, 2004. gada 22.–23. aprīlī

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 11

Konferenču tēzes: 3

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2007–2008: LU zinātniskā projekta “Akadēmiskais godīgums e-tehnoloģiju kontekstā” vadītāja

2006–2007: LU zinātniskā projekta “Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās” vadītāja

Akadēmiskie kursi:

Akadēmiskā ētika komunikācijas zinātnes pētījumos, Komunikācijas zinātnes doktora studiju programma, B daļa, 4 kp.

Kultūras teorija un vēsture (kopā ar asoc. prof. V. Zelči), BA, A daļa, 4 kp. Komunikācijas ētika, BA, A daļa, 4 kp

Komunikācija un kultūra, MA, A daļa, 4 kp.

Komunikācija un mūsdienu ētika. MA, B daļa, 2 kp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU SZF Domes locekle

LU SZF Praktiskās ētikas centra vadītāja

LU Šķīrējtiesas sekretāre

LU Filozofijas un teoloģijas profesoru padomes locekle

2008. gada 10. februārī S. Lasmane

Dr. art.,docents MIERVALDIS MOZERS

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

1992: Maskavas teātra akadēmijas aspirantūra

1982: Latvijas Valsts konservatorija (TV režisors, ar izcilību)

1975: Rīgas Politehniskais institūts (inženieris)

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

LU Komunikācijas studiju nodaļas docents

Mākslas zinātņu doctors (Dr. art)

Nodarbošanās:

1992– : LU Komunikācijas studiju nodaļas docents

1991–1992: laikraksta “Ābele” redaktora biedrs

1988–1991: Valsts filharmonijas režisors

1983–1988: Kultūras ministrijas ierēdnis

1981–1983: laikraksta “Padomju Jaunatne” korespondents

1978–1981: Latvijas radio redaktors

1975–1978: Sakaru ministrijas Skaitļošanas centra inženieris

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Mozers, M. (2006). Latvian media identity and diversity. In: Ozoliņa, Ž. (red.). Expanding Borders: Communities and Identities. Proceedings of the International Conference. Riga, November 9–11, 2005. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 428.–432. lpp.

Mozers, M. (2006). Pretrunīgā reklāma. Grām.: Lasmane, S. (proj. vad.). Agora. 5. sēj.: Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 67.–81. lpp.

Mozers, M. (2002). Eiropas Savienības audiovizuālās komunikācijas likumu ieviešana Latvijā. Problēmas un pozitīvie aspekti. Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija: Mediji, sabiedrība, kultūra. Rīga: Zinātne. 108.–126. lpp. (Latvijas Universitātes Raksti.648. sēj.)

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 5

Konferenču tēzes 10

Akadēmiskie kursi:

Biznesa komunikācija, MA, 4 kp, B daļa

Reklāmas teorija un prakse, BA, 2 kp, B daļa

Reklāmas stratēģija un taktika, BA, 2 kp, B daļa

Reklāmas praktikums, BA, 4 kp, B daļa

Mūsdienu biznesa komunikācija, MA, 2 kp, Bdaļa

Reklāma kā komunikācija, BA, 2 kp, B daļa

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Latvijas Žurnālistu savienības valdes loceklis

Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs

“Eiropas Kustības Latvijā” biedrs

Gunta Ulmaņa fonda biedrs

Latvijas Kultūrkapitāla fonda radošo pieteikumu recenzents

Cicerona balvas žūrijas loceklis

Starptautiskā reklāmas konkursa “Zelta āmurs” eksperts

Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības departamenta konsultants

Aizsardzības ministrijas konsultants NATO un ES drošības politikas jautājumos

2007. gada 10.septembrī M. Mozers

Dr. sc. soc., docente SILVA SEŅKĀNE

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

1986–1989: Maskavas Valsts universitātes Filozofijas fakultātes aspirantūra

1975–1979: Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Matemātikas nodaļa

Akadēmiskie nosaukumi un grādi:

2004:

1998: Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore

1996: Latvijas Kultūras akadēmijas docente

1992: nostrificēts socioloģijas doktora grāds Dr. Sc.soc.

1990: socioloģijas zinātņu kandidāta grāds (Maskavas Valsts universitāte)

Nodarbošanās:

2003– : Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas docente

1998–2004:

1996–1998: Latvias Kultūras akdēmijas Kultūras socioloģijas un administrēšanas katedras asociētā profesore

1990–1995: LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Lietišķās socioloģijas katedras pasniedzēja

1986–1989: Maskavas Valsts univeristātes Filozofijas fakultātes Socioloģijas katedras aspirante

1979–1986: Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Lietišķās socioloģijas katedras jaunākā zinātniskā līdzstrādniece

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Tabuns, A., Senkane, S. Sociology – Latvia. In: Three social science disciplines in Central and Eastern Europe. Handbook on economics, political science and Sociology (1989–2001). Budapest: Social Science Information Centre (IZ)/Collegium. 2002. P. 452–466.

Tunne, I., Seņkāne, S. (2005). Kultūras institucionalizācija: Kultūrizglītība Latvijā. 1990–2000. Grām.: Brikše, I. (galv. red.). Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 288.–307. lpp. (Latvijas Universitātes Raksti. 683. sēj.)

Rungule, R., Leķe, A., Seņkāne, S. (2005). Piederība Alsungas pagastam: iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Grām.: Kursīte, J. (red.). Suitu identitāte. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 21.–29. lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālā programma “Darba tirgus pētījumi”. Projekts “Labklājības ministrijas pētījumi”. Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas.

Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālā programma “Darba tirgus pētījumi”. Projekts “Labklājības ministrijas pētījumi”. Bezdarba un sociālās atstumtības iemesli un ilgums.

Akadēmiskie kursi:

Ievads studijās un pētniecībā, BA, 4 kp, A daļa (kopā ar I. Šulmani)

Informācijas vākšanas metodes žurnālistikā, BA, 4 kp, B daļa (kopā ar I. Šulmani)

Pētniecības metodes sabiedriskajās attiecībās un reklāmā, BA, 4 kp, B daļa (kopā ar I. Strodi)

Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos, MA, 2 kp, A daļa

Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes, MA, 2 kp, B daļa

Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes un zinātniskais praktikums, MA, 3 kp, B daļa

Komunikācijas socioloģija, MA, 4 kp, A daļa

Matemātiskās metodes socioloģijā, BA, 2 kp, A daļa

SPSS sociālās zinātnēs, BA, 2 kp, A daļa

SPSS BA, 2 kp, B daļa

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU SZF Domes locekle

Latvijas statistiķu asociācijas locekle

Latvijas sociologu asociācijas locekle

European Communication Research and Education Association biedre

Baltic Media Researchers Association biedre

2008. gada 14.martā S.Seņkāne

Dr. hist., asoc. prof. OJĀRS SKUDRA

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

1985–1988: VSVP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmijas aspirantūra, Berlīne

1966–1971: Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un grādi:

2007: Latvijas Universitātes asociētais profesors

1996: Latvijas Universitātes docents

1992: zinātniskā grāda nostrifikācija LR, piešķirot Dr. hist. zinātnisko grādu

1988: zinātniskā grāda nostrifikācija PSRS, piešķirot vēstures zinātņu kandidāta zinātnisko grādu

1988: politikas zinātņu doktors (Dr. rer. pol.), VSVP CK Sabiedrisko zinātņu akadēmija

Nodarbošanās:

2007: LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors

1996–2007: LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas docents

1994–1995: LR 5. Saeimas Tautsaimnieku politiskās apvienības (TPA) frakcijas konsultants (amatu savienošana)

1993–1994: LU Filoloģijas fakultātes dekāna vietnieks

1990–1995: LU Filoloģijas fakultātes Komunikācijas un žurnālistikas katedras lektors

1989–1990: LKP CK sektora vadītājs

1988–1989: LKP CK inspektors, konsultants

1978–1985: LKP CK instruktors

1977–1978: LPSR Valsts radio un televīzijas komitejas radio galvenās informācijas redakcijas nodaļas vadītājs

1975–1977: LĻKJS CK daļas vadītāja vietnieks

1974–1975: LKP proletāriešu rajona komitejas instruktors

1972–1974: Republikāniskā padomju tirdzniecības tehnikuma pasniedzējs

1971–1972: LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Vispārējās vēstures katedras vecākais laborants

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas (2002–2008):

Raksti

Šaubas demokrātijā vai šaubīgā demokrātija: diagnosticējoši rāmējumi Latvijas politisko partiju un politiķu tekstos. Grām.: Lasmane, S. (red.). Politiskā komunikācija, ētika un kultūra. Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 13.–43. lpp.

Kārļa Ulmaņa autoritārais režīms – alternatīva demokrātijai un nespēja kļūt totalitāram. Rīgas un Liepājas baltvācu preses viedokļu analīze (1934, 1937, 1939). Grām.: Zelče, V. (red.). Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis ... Rīga: Zinātne. 194.–216. lpp.

Latvijas politisko partiju un organizāciju 9. Saeimas vēlēšanu programmas: īstenības konstrukcijas un nākotnes orientācijas. Grām.: Brikše, I., Zelče, V. Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne, 2007. 293.–320. lpp.

Politiskās vēstures konstrukcijas Latvijas paralēlajās informatīvi lingvistiskajās telpās. Latvijas Arhīvi. 2006. 4: 138–160.

Latviešu preses sociālpolitiskie raksturojumi Rīgas baltvācu preses 1905. gada publikācijās. Grām.: Zelče, Vita (proj. vad.) Agora. 4. sēj.: Laikplaisa. Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 84.–102. lpp.

Latvijas mūsdienu vēstures “tēli” un “gleznas” žurnāla “Nedēļa” 2004. gada publikācijās. Grām.: Brikše, Inta (galvenā red.) Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 32.–49. lpp. (Latvijas Universitātes Raksti. 683. sēj.)

“Rietumu modelis” bez vīzijas. (Replika Dr. phil. A. Dimantam). Grām.: Ozoliņa, Žaneta (galv. red.) Uzrunājot nākotni – valstis, sabiedrības un pasauli. Starptautiskās konferences ziņojumi. Rīga, 2004. gada 11.–14. novembris. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 337.–346. lpp.

Boļševiskās “Cīņas” publikācijas par Latvijas valstiskuma un sabiedrības un sabiedrības staļinizācijas procesu un pretošanos tam (1944–1949). Grām.: Zelče, Vita (proj. vad.) Agora. 3. sēj.: Pēckara Latvijas cilvēklaiktelpa ≠ staļinisms. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 55.–78. lpp.

Das Mediensystem Lettlands. In: Matzen, Ch. u.a (Hrsg.) Hans–Bredow–Institut. Internationales Handbuch Medien. Baden–Baden: Nomos Verlagsgesellschaft, 2004. Aufl. 27. S. 390–403.

Development of the media in Latvia in the 1990s. In: Vihalemm, Peeter (ed.) Baltic Media in Transition. Tartu: Tartu University Press, 2002. P. 65–102. (kopā ar I. Brikši, R. Tjarvi)

Sistēmtransformācija Latvijā un tās periodizācija. Latvijas Vēsture. 2002. 1: 37–43.

Das Mediensystem Lettlands. In: Matzen, Ch. u.a. (Hrsg). Hans–Bredow–Institut. Internationales Handbuch Medien. Baden-Baden: Nomos Verlagsgesellschaft, 2002. Aufl. 26. S. 382–393.

Sociālistiskās sistēmas noriets komunistiskās “Cīņas” slejās – valodas, valsts un varas aspekts. Grām.: Škapars, J. (galv. red.) Baltijas brīvības ceļš. Baltijas valstu nevardarbīgas cīņas pieredze pasaules kontekstā. Rīga: Zelta grauds, 2005. 162.–173. lpp.

Öffentlichkeitsarbeit und Kommunikationsforschung: Ein Bericht zu Forschung, Lehre und Praxis der Public Relations in Lettland. In: Averbeck, S., Wehmeier, S. (Hrsg.) Kommunikationswissenschaft und Public Relations in Osteuropa. Arbeitsberichte. Leipzig: Leipziger Universitätsverlag, 2002. S. 107–115.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos (2002–2008) 15

Konferenču tēzes (2002–2008) 10

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Pētnieks, raksta autors LZP projektā “Latvijas masu mediju vēsture: 1944/45–1964” (2008– )

Pētnieks, raksta autors LZP projektā “Padomju pieredzes refleksija Latvijas masu medijos un publiskajā sfērā: 2000–2006” (2007–...)

Pētnieks, raksta autors LU pētniecības projektā “Ētika, komunikācija un politiskā kultūra LR 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā” (2006. gada jūnijs–decembris)

Akadēmiskie kursi:

Starptautiskā un globālā komunikācija; 4 kp, MA

Starptautiskā un globālā komunikācija; 2 kp, BA

Sabiedriskās attiecības un reklāma kā komunikācija; 2 kp, BA

Eiropas Savienības (ES) informācijas un komunikācijas politikas problēmas; 2 kp, BA

Globālās un starptautiskās komunikācijas teorijas; 2 kp, MA

Ietekmējošās komunikācijas teorijas; 2 kp, MA

Sabiedrisko attiecību teorijas; 4 kp, MA

Politiskā komunikācija; 4 kp, MA

Politiskā komunikācija: praktikums; 4 kp, MA

Latvijas politiskā komunikācija; 4 kp, MA

Mediji un politika; 2 kp, MA

Sistēmtransformācija Latvijā: elites un masu komunikācijas aspekti; 2 kp, MA

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Baltic Media Researchers Association biedrs

European Communication Research and Education Association (ECREA) biedrs

LU SZF domes loceklis

European political science network (epsNET), individuālais biedrs

Latvijas asociācija sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) biedrs

15.02.2008. Ojārs Skudra

Dr. phil., docentsJURĢIS ŠĶILTERS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

2001/2002: Austrumeiropas Vēstures studijas ar noslēdzošajiem eksāmeniem Johannesa Gūtenberga Universitātē Maincā (Johannes Gutenberg-Universität Mainz)

2001/2002: Grāmatzinātnes studijas ar noslēdzošajiem eksāmeniem Johana Gūtenberga Universitātē Maincā (Johannes Gutenberg-Universität Mainz)

2000. gada oktobris–2004. gada februāris: Johana Gūtenberga Universitātes Maincā (Johannes Gutenberg-Universität Mainz) doktorantūra (filozofija); specializācija: semantika, teorētiskā filozofija, kognitīvās zinātnes.

1999. gada oktobris–2000. gada septembris: filozofijas studijas Ernsta Morica Arnda Universitātē Greifsvaldē (Ernst-Moritz-Arndt-Universität Greifswald); specializācija: matemātiskā loģika, NGB kopu teorija

1998. gada oktobris–1999. gada septembris: filozofijas studijas Johana Gūtenberga Universitātē Maincā (Johannes Gutenberg-Universität Mainz); specializēcija: semantika, kognitīvās zinātnes, loģika

1994–1998: studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2005: Latvijas Universitātes docents

2004: filozofijas zinātņu doktors (Dr. phil.)

Nodarbošanās:

2006. gada februāris–2007. gada maijs: Mačeratas Universitātes Itālijā starptautiskās konferences Relations and Structure Valodas un komunikācijas sekcijas vadītājs (kopā ar prof. Dr. A. Zuckovski (A. Zuczkowski)

2006. gada jūlijs–decembris: Latvijas–Vācijas augstskolu centra direktors un LU Latvijas–Vācijas augstskolu izveides projekta vadošais pētnieks

2006: starptautiskā izdevuma Logica Universalis: International Journal of Logic (Springer/Birkhäuser Verlag) zinātniskās redkolēģijas loceklis

2006: LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura un maģistra programmu filozofijā uzņemšanas komisiju priekšsēdētājs, imatrikulācijas komisiju koordinators un vadītājs

2005– : starptautiskais eksperts lingvistikā un valdes pilnvarotais zinātniskās pētniecības asociācijā-biedrībā GTA e.V. (Vācija, Austrija).

2005. gada aprīlis– : Latvijas Universitātes Kognitīvo zinātņu un semantikas centra direktors

2004– : Baltic International Yearbook of Cognition, Logic and Communication galvenais redaktors

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Šķilters, J., Toccafondi, F., Stemberger (2007). (eds.). Complex Cognition and Qualitative Science: A Legacy of Oswald Külpe. Riga: University of Latvia Press.

2. Skilters, J. (2007). Oppositions Within a Frame. In: Béziau J.-Y., Payette G. (eds.) Hand Book of the First World Congress on the Square of Opposition. Montreux, Switzerland, June 1–3, 2007. University of Neuchatel. P. 48.

3. Šķilters, J., Eklund, M., Jónsson, P.O., Wiegand O.K. (2006). (eds.). Paradox: Logical, Cognitive and Communicative Aspects. Riga: University of Latvia Press.

4. Šķilters, J. (2006). Oswald Külpe: Qualitative Conception of Psychology. Humanities and Social Sciences. Latvia, 2(48), 28–43.

5. Skilters, J. (2006). Aspekte der Figur-Grund-Strukturierung in der menschlichen semantischen Artikulation. In: Boudewijnse, G.-J. (ed.). Das mentale Paradoxon/The Mental Paradox. Gestalt Theory, 28(1/2), 201–222.

6. Skilters, J. (2006). Das Spiegelproblem vom Standpunkt der kognitiven Semantik. Gestalt Theory, 28, 302–307.

7. Šķilters J. (2007). Īpašvārdu semantika un latviešu valoda. Karogs, 4, 82–88.

8. Böger, C., Skilters, J. (2006). Semantic Articulation and Movement Execution: Abstract. Queen’s University Belfast, Annual Meeting of European Society of Philosophy and Psychology, 24–27 August. [Abstract available from URL: Queen’s University Belfast.

9. Skilters, J., Böger, C. (2006). Zur Wechselwirkung von Bedeutung und Bewegung: Wurzeln der semantischen Artikulation in der Wahrnehmung: Abstract. In: Schmid, H.–J., Engelhardt, M. (Hgg.). Abstractband von Second International Conference of the German Cognitive Linguistics Association, 5.–7.10.2006. München: LMU- München, ICCLS. S. 138.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos ~40

Konferenču tēzes 10

Zinātniski pētnieciskā darbība (izlase):

2007–2008: hierarhisko meklēšanas filtru izveides projekts (sadarbībā ar FMF un LNB)

2006: projekts “Ķermeniskā pieredze un semantiskā struktūra”

2004–2008: projekts “Semantics of Embodiment” (sadarbībā ar Erfurtes un Minhenes Universitāšu fakultātēm)

2004: semantiskās segmentēšanas projekts.

Akadēmiskie kursi:

LU Filozofijas maģistrantūrā: Semantiskās nenoteiktības tipoloģija un teorijas (2 kp, B daļa), Kognitīvā semantika (4 kp, B daļa), Kognitīvo zinātņu filozofija (4 kp, B daļa), Integrācijas seminārs (izziņas un apziņas teorija, loģika, zinātnes filozofija) (2 kp, A daļa)

LU Filozofijas bakalaura studiju programmā: Ievads mūsdienu semantikas teorijās (2 kp, B daļa), Ievads matemātiskajā loģikā (2 kp, A daļa), Ievads loģikā (2 kp, A daļa)

LU Fizikas un matemātikas fakultātē: Filozofijas pamati (4 kp, C daļa), Ievads semantikā (nozīmes teorijā) (4 kp, C daļa)

LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu maģistrantūrā: Komunikācija un semantika (2 kp, B daļa), Semiotika (2 kp, B daļa)

Izstrādāts kurss ģeogrāfijas fakultātes doktorantūras programmai: Zinātne un filozofija (4 kp)

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

2007. gada maijs– : LU Vēstures filozofijas fakultātes Teorētiskās filozofijas un loģikas katedras vadītājs

2007. gada maijs– ..: GTA e.V. (Vācija, Austrija) otrais priekšsēdētājs

LU Vēstures filozofijas fakultātes Domes loceklis, LNB Zinātnes padomes loceklis, Eiropas loģikas, valodas un informācijas asociācijas loceklis, Starptautiskās kognitīvās lingvistikas asociācijas loceklis, Vācijas kognitīvās lingvsitikas asociācijas loceklis. Vairāku starptautisko zinātnisko padomju loceklis un eksperts

2008. gada 15. februārī

Jurģis Šķilters

Dr. psych., vad. pētnieceINETA TUNNE

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:.

1989–1991: Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas katedras klātienes aspirantūra (doktorantūra) psiholoģijā

1981–1988: Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi :

2007– : LU SZF Sociālo un politisko pētījuma institūta vadošā pētniece

1999–: LU asociētā profesore sociālajā psiholoģijā

1998–1999: LU pedagoģijas un psiholoģijas katedra, docente

1997: psiholoģijas doktora zinātniskais grāds (Dr. psych.)

1994: pedagoģijas maģistra grāds (Mag. paed.)

Nodarbošanās:

2007– : LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece

2004– : LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētā profesore

2001–2003: LU Psiholoģijas promociju padomes zinātniskā sekretāre

2000: IzM ISEC ārštata speciāliste psiholoģijas jautājumos

1999: IzM Izglītības satura un eksaminācijas centra psiholoģijas speciāliste

1999–2005: LU asociētā profesore sociālā psiholoģija

1998–1999: LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta docente

1991–1998: LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras un institūta lektore

1988–1991: LVU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras klātienes aspirante

1986–1988: LVU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras stundu pasniedzēja

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas (2002–2008):

Raksti

Simboli un rituāli 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Grām.: Lasmane, S. (zin. red.). Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 113.–131. lpp. (kopā ar V. Zelči)

Reklāmas un to vēstījumi: funkciju un lomu mainība. Grām.: Brikše, Inta (zin. red.). Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006. 238.–257. lpp. (kopā ar M. Zitmani)

Kultūras institucionalizācija: Kultūrizglītība Latvijā. 1990–2000. Grām.: Brikše, I. (galv. red.). Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 288.–307. lpp. (Latvijas Universitātes Raksti. 683. sēj.) (kopā ar S. Seņkāni)

Vardarbības freims 1905. gada notikumu atspoguļojumā laikrakstā “Dienas Lapa”. Latvijas Arhīvi, 2005, 4, 31–47.

Emotional, intellectual, social processes in the work of cognition and quality of education. Eduacational Psychology. An International Journal of Research on Educational Psychology. 2004. P. 99–102.

Personības attīstība multikultūru sabiedrībā. Grām.: Humaniārās un sociālās zinātnes. Rīga: RTU, 2003. (RTU Zinātniskie raksti, 8. sēr., 4. sēj.) 66.–80. lpp. (kopā ar I. Krūmiņu, A. Lasmani, A. Ābeli)

LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu vadība vai līdzdalība tajos

2006– : Kvalitātes vadības sistēma augstākajā izglītībā (EQFM modelis) LU SZF pētījums.

2004–2006: LZP finansētā projekta Nr. 766 “Emocionālie, intelektuālie un sociālie procesi izziņas darbībā un izglītības kvalitāte” vadītāja

2000– 2003: LZP finansētā projekta Nr. 936 “Personības attīstības īpatnības multikulturālā sabiedrībā un starpkultūru pētījumi” vadošā pētniece.

2002: IZM un LU PPI projekta “Skolas somas svars, mācību grāmatu poligrāfiskais noformējums un skolēna veselība” pētniece

Akadēmiskie kursi:

2008– :Komunikācijas studiju psiholoģiski pedagoģiskie aspekti; 4 kp, MA, B daļa (kopā ar doc. G. Blauu)

2006– : Komunikācija un patērētājs, 2 kp, MA, B daļa

2006– : Komunikācija un patērētājs; zinātniskais praktikums, 2 kp, MA, B daļa

2005– : Komunikācijas psiholoģija, 4 kp, BA, A daļa

2002– : Ievads psiholoģijā, 4 kp, BA, B daļa

Papildus ziņas par profesionālo darbību

Baltic Media Researchers Association viceprezidente

European Communication Research and Education Association (ECREA) biedre

Latvijas Aerobikas Asociācijas biedre

Sporta psihologu asociācijas biedre

Starptautiskās profesionālo psihologu asociācijas biedre.

Iegūts LTPA un LSSA psihoterapeita sertifikāts.

10.marts 2008.

Ineta Tunne

Dr. hist., asoc. prof. VITA ZELČE

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

1988–1991: Latvijas Zinātņu akadēmijas Latvijas vēstures institūta aspirantūra

1983–1988: Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļa

Akadēmiskie nosaukumi un grādi:

2006–2008: vadošā pētniece, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts

2001– : asociētā profesore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa

1994–2001: pētniece, LU Latvijas vēstures institūts

1994: vēstures doktora (Dr. hist.) zinātniskais grāds, LU Latvijas vēstures institūts

Nodarbošanās:

2006–2008: vadošā pētniece, LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūts

2002– : LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja

2001– : asociētā profesore, LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa

1994–2001: pētniece, LU Latvijas vēstures institūts

1991–1994: asistente, LU Latvijas vēstures institūts

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra (2002–2008):

Monogrāfijas un krājumi

Dāvida Grīntāla atmiņas par Krišjāni Valdemāru. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, 2008. 112 lpp.

Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste. 2. sēj.: Vēstules Krišjānim Valdemāram. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2007. 1134 lpp.

Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis … Rīga: Zinātne, 2007. 444 lpp.

Zīmes. Mēs pieminēšana. Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 148 lpp.

Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne, 2007. 368 lpp. (kopā ar Intu Brikši)

Agora. 4. sēj.: Laikplaisa: Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 406 lpp.

Agora. 3. sēj.: Pēckara Latvijas cilvēklaiktelpa≠staļinisms. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 308 lpp.

Marginālās jeb 1376. fonds. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, 2005. 254 lpp. (kopā ar Vinetu Sprugaini)

Agora. 2. sēj.: Vilis Lācis: Divu Latviju naratīvi, sociālais/sociālistiskais reālisms. Rīga: Zinātne, 2004. 268 lpp.

Nezināmā: Latvijas sievietes 19. gadsimta otrajā pusē. Rīga: Latvijas Arhīvistu biedrība, 2002. 298 lpp.

Raksti LZP atzītos recenzējamos izdevumos (2006–2008):

Naids naida ielogā: Latvija Padomju Savienības publiskajā telpā 20. gs. 30. gados. Grām.: Zelče, Vita (zin. red.). Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis… Rīga: Zinātne, 2007. 266.–292. lpp.

“Bēgšana no brīvības”: Kārļa Ulmaņa režīma ideoloģija un rituāli. Grām.: Zelče, Vita (zin. red.). Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis… Rīga: Zinātne, 2007. 325.–350. lpp.

Die ersten sowjetischen Zeitdokumente der Nachkriegszeit: Kalendar für das Jahr 1945. Forschungen zur baltischen Geschichte. 2007. 2: 159–172.

Pieminēšana. Piektais gads. Grām.: Zelče, Vita (zin. red.). Zīmes. Mēs pieminēšana. Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 9.–75. lpp.

Vēsture un vēsture, un 9. Saeimas vēlēšanas. Grām.: Brikše, Inta, Zelče, V. (red.). Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne, 2007. 193.–216. lpp.

The Establishment and Early Activities of the Weekly “Mājas Viesis” in the Second Half of the 1850s. Latvijas Arhīvi. 2007. 1: 139–162.

Lokālā prese – kopienas informācijas vides veidotāja. Grām.: Brikše, Inta (zin. red.). Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006. 144.–166. lpp.

The First Contract Between the Stalin’s Regime and Latvian Women: 1945. Ennen&Nyt. 2006. 3/4.

Vara, zinātne, veselība un cilvēki: Eigēnika Latvijā 20. gs. 30. gados. Latvijas Arhīvi. 2006. 3: 94–137.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 60

Konferenču tēzes 40

Zinātniskie projekti:

Latvijas Zinātnes padomes projekti:

2008– : vadītāja: Latvijas masu mediju vēsture: 1944/45–1964

2007– :vadītāja: Padomju pieredzes refleksija Latvijas masu medijos un publiskajā sfērā: 2000–2006

LU pētniecības projekti:

2007– : pētniece, Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas Latvijā (1990–2009)

2006: pētniece, rakstu autore: Ētika, komunikācija un politiskā kultūra LR 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā

Latvijas Valsts vēstures arhīva vēstures dokumentu publikācijas projekts:

2001–2007: zinātniskā vadītāja: Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste. 2. posms: Vēstules Krišjānim Valdemāram

Akadēmiskie kursi:

“Žurnālistikas kultūra”; MA, 4 kp (kopā ar I. Brikši), B daļa

“Komunikācijas zinātne un tās attīstība”; MA, 4 kp, B daļa

“Informācijas sabiedrības teorētiskie koncepti”; komunikācijas zinātnes doktora studiju programma, 4 kp (kopā ar I. Brikši, T. Tisenkopfu, B. Sporāni), A daļa

“Komunikācijas zinātnes mūsdienu teorijas”; komunikācijas zinātnes doktora studiju programma, 4 kp (kopā ar I. Brikši, T. Tisenkopfu), A daļa

“Pētniecības stratēģija un metodoloģija komunikācijas zinātnē”; komunikācijas zinātnes doktora studiju programma, 4 kp, A daļa

“Komunikācijas pētījumu kvalitatīvās metodes”; MA, 2 kp, A daļa

“Kultūras teorija un vēsture”; BA, 4 kp (kopā ar S. Lasmani), A daļa

“Zinātniski pētnieciskā darba pamati un maģistra darba izstrāde”; MA, 4 kp, A daļa

“Latvijas komunikācijas vēsture”; BA, 4 kp, B daļa

“Komunikācijas vēsture”; BA, 4 kp, A daļa

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes SPPI valdes locekle

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Domes locekle

European Communication Research and Education Association biedre

Latvijas Arhīvistu biedrības biedre

Baltic Media Researchers Association biedre

2008. gada 10. februāris V. Zelče

Mg. sc. com., lektore MARITA ZITMANE

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Izglītība:

2006– : Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu doktorantūra

2001–2003: Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu maģistra studiju programma

1997–2001: Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programma

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2003: maģistra grāds sociālajās zinātnēs

2001: bakalaura grāds sociālajās zinātnēs

Nodarbošanās:

2007– :Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētniece

2003–2007:Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātņu nodaļas lektore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Kārļa Ulmaņa 60. dzimšanas diena – lokālās preses mediju notikums. Grām.: Zelče, V. (red.). Agora 6: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis .... Rīga: Zinātne, 2007. 369.–387. lpp.

Saeimas priekšvēlēšanu politiskās reklāmas televīzijā: rāmējumi, naratīvi un arhetipi. Grām.: Zelče, V., Brikše, I. (red.). Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne, 2007. 272.290. lpp.

Sievietes klāt(ne)būtne Piektajā gadā. Grām.: Zelče, V. (proj. vad.). Agora 4: Laikplaisa: Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 267.–283. lpp.

Reklāma un tās ziņojumi: izmaiņas funkcijās un lomās. Grām.: Brikše, I. (red.). Informācijas vide Latvijā. 21. gadsimta sākums.. Rīga: Zinātne, 2006. 239.–257. lpp.

Patērniecības ziņojumi bērnu un jauniešu žurnālos “Mērķis” un “Sīrups” 2004.gadā. Grām.: Lasmane, S. (red.). Agora 5: Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 103.–116. lpp.

Reklāmas transformācijas procesi Latvijā. 1985.–1995.gads. Grām.: Brikše, I. (red.). Latvijas Universitātes raksti, 683. sēj.:Komunikācija: kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 270.–288. lpp.

Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā: Dzimumu vienlīdzības un iesaistīšanās politiskajā sfērā dzimtes diskurss. Grām.: Brikše, I. (red.). Latvijas Universitātes raksti, 655. sēj.:Komunikācija: Kultūra, sabiedrība, mediji. Rīga: Zinātne, 2003. 60.–75. lpp.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 7

Konferenču tēzes: 15

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Dalība projektos:

“Opening the labour market for women”. Eiropas Komisijas iniciatīvas EQUAL projekts. Projekta īstenotājs Resursu centrs sievietēm "Marta". Amats – dzimuma līdztiesības eksperts izglītības jomā. (2007)

“Improving generic and professional communication of Doctoral graduates across Europe”. Researchers in Europe Initiative projekts. Latvijas Universitātes komandas dalībnieks, komandas vadītāja asistents. (2005)

“Mass Media in (Re) Distribution of Power”. Project’s owner: Ministry of Welfare of Latvia and European Commission, Employment and social affairs DG. Amats – projekta asistents. (2003–2005)

Akadēmiskie kursi:

Reklāmas dizains, B daļa, 2 kp

Reklāmas vēsture un teorijas, B daļa, 2 kp

Dzimtes pētījumi: Teorētiskās atziņas un komunikācijas prakse B daļa, 2 kp

Reklāmas kampaņu organizēšana un plānošana, B daļa, 6 kp

Reklāmas stratēģija un taktika, B daļa,4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

European Communication Research and Education Association biedre

Baltic Media Researchers Association biedre

2008. gada 13.februāris M. Zitmane

3. pielikums

Studējošo, darba devēju aptauju materiāli, anketu paraugi

Cienījamo Student!

Lai veiktu pasākumus studiju kvalitātes uzlabošanā, nepieciešams uzzināt Jūsu vērtējumu par izvēlēto studiju programmu. Šī aptaujas anketa ir anonīma, un tās rezultāti tiks izmantoti vienīgi apkopotā veidā.

Jau iepriekš pateicamies par piedalīšanos!

1. Studiju programma Komunikācijas zinātes maģistra studiju programma

2. Studiju gads:

2.1. □ 1. studiju gads;

2.2. □ 2. studiju gads;

2.3. □ 3.studiju gads.

3. Studiju forma:

3.1. □ Pilna laika klātiene;

3.2. □ Nepilna laika neklātiene.

Atzīmējiet (apvelkot attiecīgo ciparu), vai piekrītat šādiem apgalvojumiem:

Pilnībā apmie-rina

Drīzāk apmie-rina

Drīzāk neap-mierina

Pilnīgi neap-mierina

Nevaru pateikt

  1. Studiju kursu piedāvājums studiju programmā

1

2

3

4

5

  1. Studiju programmā piedāvāto studiju kursu saturs

1

2

3

4

5

  1. Studiju programmas noteikto A daļas kursu saturs

1

2

3

4

5

  1. Izvēles iespējas starp B daļas

kursiem

1

2

3

4

5

  1. Pasniedzēju sagatavoto lekciju kvalitāte

1

2

3

4

5

  1. Studiju programmas piedāvātā iespēja attīstīt pētnieciskās/ profesionālās prasmes un iemaņas

1

2

3

4

5

  1. Studijās iegūtās prasmes strādāt ar informāciju (izvērtēt, analizēt to)

1

2

3

4

5

  1. Studijās iegūtās prasmes publiski izklāstīt informāciju, diskutēt un pamatot viedokli

1

2

3

4

5

  1. Nodarbību plānojums pa nedēļas

dienām

1

2

3

4

5

  1. Nodarbību plānojums pa

semestriem

1

2

3

4

5

  1. Iespēja kursus apgūt arī elektroniski (Web CT vai Moodle vidē)

1

2

3

4

5

  1. Iespējas klausīties lekcijas pie vieslektoriem

1

2

3

4

5

  1. Fakultātes personāla attieksme pret studentiem

1

2

3

4

5

Pilnībā apmierina

Drīzāk apmierina

Drīzāk neapmierina

Pilnīgi neapmierina

Nevaru pateikt

  1. Informācijas iegūšana par studiju procesu fakultātē

1

2

3

4

5

  1. Fakultātes personāla darbība studiju procesa uzlabošanā

1

2

3

4

5

  1. Studiju materiāli tehniskais nodrošinājums (telpas, mācību līdzekļi utt.)

1

2

3

4

5

  1. LU nodrošinātās iespējas izmantot

  2. datorus

1

2

3

4

5

  1. Studijām nepieciešamās literatūras pieejamība LU bibliotēkās

1

2

3

4

5

  1. Kopumā vērtējot, vai esat apmierināts, ka izvēlējāties šo studiju programmu LU

1

2

3

4

5

Atzīmējiet (apvelkot) sev atbilstošāko attiecīgo vērtību:

  1. Cik stundas nedēļā veltāt patstāvīgajam darbam?

Vairāk kā 20 h

20-10 h

9-3 h

Mazāk

nekā 3 h

Nevaru

pateikt

  1. Kāds ir Jūsu vidējais lekciju apmeklējums?

100-75%

74-50%

49-25%

Mazāk nekā 25%

Nevaru pateikt

  1. Vai jūs strādājat darbu atbilstoši izvēlētai izglītībai?

Strādāju

atbilstoši

Drīzāk

atbilstoši

Drīzāk neatbilsto-ši

Strādāju neatbilsto-

ši

Nestrā-

dāju

vispār

  1. Vai jūs plānojat turpināt studijas?

Jā, LU savā

nozarē

LU citā nozarē

Studēšu citā augstskolā

Nestudēšu

Nevaru pateikt

  1. Vai jūs plānojat pēc studijām strādāt atbilstoši iegūtai izglītībai?

Jā, strādāšu

Drīzāk jā

Drīzāk nē

Nevaru

pateikt

  1. Jūsu ieteikumi, komentāri par studiju programmas saturu, organizāciju u.c. aspektiem

____________________________________________________________________________

.

Paldies par atsaucību!

Maģistra studiju programmas studentu aptaujas rezultātu apkopojums

2008. gada marts

Studiju kursu piedāvājums studiju programmā

Pilnībā apmierina

Drīzāk apmierina

Drīzāk neapmierina

Pilnīgi neapmierina

Nevaru pateikt

7

27

2

0

0

Studiju programmā piedāvāto studiju kursu saturs

Pilnībā apmierina

Drīzāk apmierina

Drīzāk neapmierina

Pilnīgi neapmierina

Nevaru pateikt

8

25

1

1

1

Studiju programmas noteikto A daļas kursu saturs

Pilnībā apmierina

Drīzāk apmierina

Drīzāk neapmierina

Pilnīgi neapmierina

Nevaru pateikt

8