textarchive.ru

Главная > Документ


Maģistra darba izstrāde un aizstāvēšana

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Maģistra darbs

Kursa kods

KomZ6016

Kredītpunkti

20

ECTS kredītpunkti

30

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Kursa apstiprinājuma datums

25.06.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa anotācija

Maģistra darbs ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas obligāts gala pārbaudījums, kas atspoguļo maģistra grāda kandidāta/-es zināšanas masu komunikācijas teorijās, spēju veikt pētījumu un pētnieciskā darba metodoloģijas apguvi. Maģistra darbs ir patstāvīgs (oriģināls) pētījums, kas satur novitātes elementus. Tas demonstrē studenta spēju (a) veikt pētījumu, izmantojot studiju laikā apgūtās teorētiskās zināšanas komunikācijas zinātnēs; (b) profesionāli pielietot komunikācijas pētniecības metodiku, apkopot un sistematizēt faktu/datu materiālu; (c) patstāvīgi strādāt ar akadēmisko literatūru;(d) prasmi izvirzīt un pierādīt pētāmo problēmu, pamatot tās aktualitāti un lietderību; (e) prasmi literārā valodā veidot zinātniskā darba izklāstu un formulēt secinājumus, kā arī argumentēti izstrādāt un formulēt secinājumus un pētījuma rezultātus; (g) prasmi ievērot zinātniskā darba ētiku; (h) prasmi darba aizstāvēšanas gaitā brīvi orientēties tēmā un zinātniski argumentēti pamatot savu viedokli.

Rezultāti

Izstrādājot maģistra darbu, studenti attīsta: 1) prasmi veikt patstāvīgu akadēmiski pētniecisko darbu; 2) prasmi precīzi formulēt pētījuma mērķi un uzdevumus; 3) prasmi pamatot pētījuma tēmās aktualitāti un precīzi noformulēt pētījuma problēmu; 4) prasmi izveidot pētījuma problēmai atbilstīgu darba struktūru; 5) prasmi izmantot teorētiskajos kursos iegūtās zināšanas; 6) prasmi izvēlēties un/vai izstrādāt pētījuma metodoloģiju; 7) prasmi strādāt ar informācijas avotiem, vākt, atlasīt, apkopot, aprakstīt datus; 8) prasmi rakstīt akadēmisku darbu, lietot korektu zinātniskās rakstu valodas stilu un izmantot precīzu nozares terminoloģiju; 9) prasmi veidot precīzu atsauču un norāžu sistēmu, avotu un literatūras sarakstu, kā arī noformēt darbu atbilstoši tehniskajām prasībām; 10) prasmi publiski prezentēt pētījumu, aizstāvēt savu darbu, atbildēt uz jautājumiem, diskutēt un argumentēt.

Kursu apraksts-plāns

1. Temata izvēle un apstiprināšana.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas maģistra darbos tiek analizēti Latvijas masu komunikācijas procesi un modeļi, sabiedrisko attiecību, masu un biznesa komunikācijas teorijas un prakses jautājumi, komunikācijas vēstures problēmas u.t.m.l..

Maģistra darba tēmu un maģistra darba vadītāju izvēlās students/-e (maģistra darba vadītājam nepieciešams zinātņu doktora zinātniskais grāds). Maģistra darba tēma tiek formulēta, konsultējoties ar darba zinātnisko vadītāju.

Pilna laika klātienes studentiem/-ēm maģistra darba tēmu un vadītāja izvēle jāveic līdz 3. studiju semestra sākumā; nepilna laika neklātienes studentiem/-ēm – līdz 5. studiju semestra sākumā. Maģistra darba tematu students/-e piesaka Komunikācijas studiju nodaļas vadītājam adresētā iesniegumā). Iesniegumam jāpievieno tēmas pamatojums, norādot (a) tēmas aktualitāti / lietderību /praktisko ievirzi, (b) pētījumā pielietojamās teorijas un metodes, (c) iespējami precīzu pētījuma

pamatmērķa formulējumu.

Maģistra darba tēmas tiek apstiprinātas SZF Komunikācijas studiju nodaļas sēdē. Pilna laika klātienes studentu izraudzītās maģistra darba tēmas apstiprina 3. studiju semestrī; nepilna laika neklātienes studentu izvēlētās maģistra darba tēmas – 5. studiju semestrī.

Studenti/-es, kuru maģistra darba tēmas netiek apstiprinātas SZF Komunikācijas studiju nodaļas sēdē, divu nedēļu laikā vai precizēt jau iesniegto tēmu vai arī izraudzīties citu maģistra darba tēmu. 4 stundas

2. Maģistra darba izstrāde.

Konkrētā maģistra darba izstrādē var sākties pēc tā apstiprināšanas SZF Komunikācijas studiju nodaļas sēdē. Trešā studiju semestra noslēgumā students/-e maģistra darba zinātniskajam vadītājam iesniedz maģistra darba koncepciju, kas saņem vērtējumu eksaminācijas sesijas laikā.

Maģistra darba izstrādāšanā izšķir vairākus posmus: (a) pētījuma pamatmērķa jeb pamathipotēzes formulējumu, (b) darbu ar literatūru, (c) darbu ar pētījuma avotiem, faktu/datu vākšanu, apstrādi un analīzi, (c) teksta pirmā varianta ("melnraksta") uzrakstīšanu, tā papildināšanu un labošanu, (d) "melnraksta" iesniegšanu darba zinātniskajam vadītājam un darba pirmsaizstāvēšanu SZF Komunikācijas studiju nodaļas sēdē, (e) darba pabeigšanu un noformēšanu, (f) darba iesniegšanu maģistra pārbaudījuma komisijai (MPK), (g) darba aizstāvēšanu.

Pilna laika klātienes studenti/-es maģistra darba pirmo variantu darba zinātniskajam vadītājam iesniedz 4. studiju semestra 6. nedēļā; nepilna laika neklātienes studenti/-es – 6. studiju semestra 6. nedēļā. Pilna laika klātienes studentu maģistra darba pirmsaizstāvēšana SZF Komunikācijas studiju nodaļas sēdē notiek 4. studiju semestra 8. nedēļā; nepilna laika neklātienes studentu – 6. studiju semestra 8. nedēļā. Pilna laika klātienes studenti/-es maģistra darbu iesniedz MPK 4 studiju semestra noslēgumā; nepilna laika neklātienes studenti/-es – 6. studiju semestra noslēgumā. 315 stundas

3. Maģistra darba aizstāvēšana. 1 stunda

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Izstrādāts un atklātā gala pārbaudījumu komisijas (tās sastāvā – priekšsēdētājs, vietnieks, vismaz divi locekļi un sekretārs) sēdē sekmīgi aizstāvēts maģistra darbs (100% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Metodiskie norādījumi maģistra darba komunikācijas zinātnē izstrādāšanai un aizstāvēšanai (LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa, 2007)

2. Oliver, P. (2004). Writing your thesis. London: Sage Publications.

3. Bailey, S. (2003). Academic writing: a practical guide for students. London; New York : RoutledgeFalmer.

4. Walliman, N. (2005). Your research project. 2nd ed. London: Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Creswell, J. W. (2003). Research design: Qualitative, quantitative, and mixed methods approaches. 2nd ed. London: Sage.

2. Darley, J. M., Roediger, H. L., Zanna, M. P. (2003). The compleat academic: A practical guide for the beginning social scientist. New York: American Psychological Association.

3. Eko, U. (2006/1977). Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga: J. Rozes apgāds.

4. Hart, C. (2001). Doing a literature search. London: Sage Publications.

5. Hart, C. (1998). Doing a literature review. London: Sage Publications.

6. Mūze, B., Pakalna, D., Kalniņa, I. (2005). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

7. Silverman, D. (2000). Doing qualitative research: A practical handbook. London: Sage.

8. Silverman, D. (2001). Interpreting qualitative data: Methods for analysing talk, text and interaction. 2nd ed. London: Sage.

9. Swales, J. M., Feak, C. B. (1994). Academic writing for graduate students. Michigan: The University of Michigan Press.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.

2. Communications and Critical/Cultural Studies.

3. Communication Studies.

4. Critical Studies in Media Communication.

5. The Communication Review.

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa)

Studiju kursi virzienos “Biznesa komunikācija”, “Komunikācijas zinātne”, “Politiskā komunikācija”, “Valsts un pašvaldību komunikācija” un “Žurnālistika”

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Biznesa komunikācija

Kursa kods

KomZ5074

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

19.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Mākslas doktors doc. Miervaldis Mozers

Kursa anotācija

Kursa nolūks ir izmantot komunikācijas, mārketinga, lingvistikas un sociālās psiholoģijas teorētiskās atziņas, lai dziļāk vērtētu biznesa komunikācijas situāciju ikdienas izpausmes gan globālā tirgus, gan personiskā biznesa (pirkšanas–pārdošanas) situācijās, stimulētu paplašināt zināšanas par komunikatīvo procesu pamatnosacījumiem, pievēršot uzmanību ekonomiskām un komunikatīvām mijiedarbībām gan biznesa organizāciju un projektu attīstītāju, gan dažādu kultūru un grupu (nacionālu vai sabiedrisku) pārstāvju (aģentu) starpā.

Rezultāti

Šī kursa ietvaros ir iespēja uzzināt vairāk par dažādiem teorētiskiem viedokļiem un empīriskiem pētījumiem biznesa komunikācijas saistībā ar ētikas, reliģijas, valodas un sadzīves normām, kā arī iepazīties ar dažādu kultūru verbālās un neverbālās saziņas paņēmieniem, biznesa veikšanas tradicionālajiem procesiem, kuri veidojuši stereotipus par tiem. Akadēmiskajā ziņā kurss sniedz pamatnostādnes un kritērijus, kā analizēt biznesa komunikācijas atšķirības, bet tālākiem profesionāliem zinātniskiem, kā arī praktiskiem pētījumiem un eksperimentiem bāzi dod semināros modelētās konkrētās biznesa komunikācijas situācijas. Kursā apgūtās zināšanas ļauj vadīt projektu izstrādes un realizācijas grupas, kurās varētu būt pārstāvēti arī dažādu austrumu – rietumu etnisko kultūru pārstāvji.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Biznesa komunikācija starpkultūru ekonomiskajā un politiskajā telpā. (2 lekc.) 4
2. Bizness un komunikācijas barjeras. (2 lekc.) 4
3. Sociālā identitāte un attiecības starp grupām. (2 lekc.) 4
4. Vērtību izvēle biznesa komunikācijā. (1 lekc. un 1 sem.) 4
5. Stereotipi un realitāte austrumu – rietumu biznesa kontaktos. (1 lekc. un 1 sem.) 4
6. Islama, hinduisma, budisma, kristietības un jūdaisma mūsdienu komunikatīvais fons. (1 lekc. un 1 sem.) 4
7. Godīguma interpretācija mūsdienu un biznesa tradīciju kontekstā (1 lekc. un 1 sem.) 4
8. Publiskā komunikācija un personiskās savstarpējās biznesa attiecības. (1 lekc. un 1 sem.) 4
9. Pārrunas (Negotiations) kā iespējamā biznesa attīstības bāze. (1 lekc. un 1 sem.) 4
10. Biznesa kultūras, rituālu un kultu elementi. (1 lekc. un 1 sem.) 4
11. Tirgus segmentācija. (1 lekc. un 1 sem.) 4
12. Cenas, kvalitātes un reklāmas kopsakarības. (1 lekc. un 1 sem.) 4
13. Mārketinga instrumenti un tehnika. (1 lekc. un 1 sem.) 4
14. Patērētāju izvēles motivāciju psiholoģiskie līmeņi. (1 lekc. un 1 sem.) 4
15. Politiskās, sociālās un komercuzrunas atšķirības. (1 lekc. un 1 sem.) 4
16. Zīmolu reputācijas paaugstināšana. (1 lekc. un 1 sem.) 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1. Pozitīvi novērtēts pētnieciskas ievirzes rakstu darbs (ne mazāk kā 12 000 rakstu zīmju) par konkrēta biznesa komunikācijas aspekta attīstību, kas balstīts uz vismaz diviem akadēmiskajiem avotiem, ietver publikāciju analīzi un interviju ar prominentu praktiķi, kurš īstenojis reālu projektu.

2. Ārvalsts biznesa vides segmenta apraksts (ne mazāk kā 8 000 rakstu zīmju) un tā prezentācija ar akcentu uz darījumu veikšanas prakses īpatnībām austrumu – rietumu kultūru mijiedarbības kontekstā.

3. Biznesa problēmsituācijas risinājuma modelēšana, radoša komunikācijas idejas attīstīšana studentu grupas darbā, rezultāta prezentācija.

Gala vērtējumu veido 1., 2. un 3.darbu vidējā aritmētiskā atzīme. Neatbilstoši prasībām veikts darbs vai vairāk nekā 5 nodarbību kavējums nozīmē obligātu papildus zināšanu pārbaudi mutvārdu eksāmenā. Neizpildot kaut vienu no darbiem, nav pielaides eksāmenam.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Cable, Vincent. (2007). Globalization and global governance. London: Royal Institute of International Affairs.

2. De Vita, Ph.R., Armstrong D. (2002). Distant mirrors: America as a foreign culture. Canada: Wadsworth Group.

3. Gudykunst, W. B., Mody, B. (eds.). (2004). Handbook of international and intercultural communication. Tthousand Oaks: Sage Publications.

4. Hall, T. E., Hall M. R. (2007). Understanding cultural diferences. Intercultural Press, Inc.

5. Heller, M. (2007). “Bonjour, Hello?”: Negotiations of language choice in Montreal. Working Papers in Sociolinguistics 49. Austin, TX: Southwest Educational Development Laboratory.

6. Hofstede, G. (2006). Cultures and organizations: software of the mind. London: McGraw-Hill.
7. Marconi, J. (2002). Reputation marketing: building and sustaining your organization’s greatest asset. Chicago [etc.]: McGraw-Hill.

8. Matsumoto, D. R. (2006). Culture and Psychology: People around the world. 2nd ed. Belmont: Wadsworth.

9. McFall, L. (2004). Advertising: a cultural economy. London [etc]: SAGE Publications.

10. Neef, D. (2003). Managing corporate reputation and risk: developing a strategic approach to corporate integrity using knowledge management. Amsterdam [etc.]: Elsevier/Butterworth-Heinemann.

11. Ritzer, G. (2004). The McDonaldization of society. Thousand Oaks; London; New Delhi: Pine Forge Press.

12. Smith, P. B., Bond, M. H. (2007). Social psychology across cultures. 3rd ed. London: Prentice Hall (chapters 3, 6, 7 and 9).

13. Tellis, G. J. (2004). Effective advertising: understanding when, how, and why advertising works. Thousand Oaks, CA [etc]: SAGE Publications.

14. Wolf, M. (2005). Why globalization works. Yale Nota Bene.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Austers, I. (2002). Attribution of value stereotypes as a consequence of group membership: Latvian and Russian students living in Latvia compared. International Journal of Intercultural Relations, 26, 273–285.

2. Bond, M., Zegarac V., Spencer-Oatley, H. (2006). Culture as an explanatory variable: problems and possibilities. In: Spencer-Oatley, H. (ed.). Culturally speaking: managing rapport through talk across cultures. London & New York: Continuum. P. 47–71.

3. Klyukanov, I. E. (2005). Principles of intercultural communication. Boston: Pearson Education.

4. Miller, R. L., Brewer, J. D. (eds.). (2003). The A-Z of social research: a dictionary of key social science research concepts. London [etc]: Sage.

5. Samovar, L. A. (2006). Intercultural communication. [A reader].11th ed. Belmont, CA: Thomson Wadsworth.

6. Sumser, J. (2001). A guide to empirical research in communication: rules for looking. Thousand Oaks, CA; London; New Delhi: Sage Publications.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāls “Kapitāls”

2. Žurnāls “Advertising Age”

3. Journal of Intercultural Communication. Sk.: http://www.immi.se/intercultural/
4. Gerdt Hofstede Online. Sk. /

5. The Natural Semantic Metalanguage Homepage. Sk.:www.une.edu.au/arts/LCL/disciplines/liguistics/nsmpage6.htm

7. Ikgadējie pārskati “Werben und Verkaufen’, “Werbung in Deutschland”

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Organizāciju komunikācija un kultūra

Kursa kods

KomZ5083

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

30.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5059, Komunikācija un kultūra

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Kurss dod zināšanas par mūsdienu organizācijas teorijām, organizācijas kultūras teorētiskajām izpratnes paradigmām un veicina kritiskas un radošas domāšanas prasmes pielietot teorētiskās zināšanas organizāciju izpratnei mainīgajā mūsdienu sabiedrībā. Kursam ir integrētu studiju orientācija, cenšoties sniegt pārskatu par aktuālākajiem teorētiskajiem modeļiem un pieejamām, kas tiek izmantotas dažādu organizāciju komunikācijas prakses analīzē un veidošanā.

Rezultāti

Zināšanas par organizācijas kultūras teorētiskajiem skaidrojumiem kā pamatu organizācijas komunikācijas teorētisko paradigmu veidošanai un attīstībai.

Prasmes izmantot iegūtās teorētiskās zināšanas organizāciju komunikācijas prakses studijās.

Kompetences – pielietot teorētisko studiju rezultātus organizāciju komunikācijas parādību analīzē un to attīstības prognozēšanā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. P.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Organizācijas mūsdienu sabiedrībā. 4 stundas

2. Organizāciju mūsdienu teorētiskās izpratnes. 12 stundas

3. Kultūra kā kolektīvs sabiedrības organizācijas fenomens. Organizāciju kultūra. 4 stundas

4. Kultūras dimensijas: Hofstedes teorētiskais skaidrojums un tā izmantojums organizāciju prakses analīzē. 16 stundas

5. Korporatīvā kultūra: Šeina teorētiskās izpratnes un to izmantojums prakses analīzē. 8 stundas

6. Korporatīvā komunikācija: teorētiskās izpratnes un nozīme organizācijas dzīvē. 4 stundas

7. Korporatīvā identitāte: izpratnes, veidošana un komunikācijas prakse. 4 stundas

8. Korporatīvā reputācija un zīmols. 4 stundas

9. Organizācijas kultūra: tās vērtības un komunikācijas prakse iekšējā un ārējā komunikācijā. 8 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Aktīva līdzdalība semināru nodarbībās (jautājumu izvirzīšana un apspriešana, diskusiju veicināšana, mikroprojektu un analīžu sagatavošana, organizācijas korporatīvās komunikācijas analīzes pētījuma dizaina izstrāde.) (50% atzīmes)

N organizācijas korporatīvās komunikācijas analīze (individuāli vai pārī sagatavota prezentācija – ppt formāts, ~ 20 slaidu, izmantotā literatūra (papildus vismaz 5 kursa aprakstā norādītajiem avotiem) un citi resursi) (50% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. McAuley, M., Duberley, J., Johnson, P. (2007). Organization theory: Challenges and perspectives. Harlow, Essex: Pearson Education Higher Education Division.

2. Hofstede, G., Hofstede, G, J. (2005). Cultures and organizations: Software of the mind. New York: McGraw-Hill.

3. Keyton, J. (2005). Communication & organizational culture: a key to understanding work experiences. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE.

4. van Riel C.B.M., Fombrun, C.J. (2007). Essentials of corporate communication. Implementing practices for effective reputation management. London, New York: Routledge.

5. Schein, E.H. (2004). Organizational culture and leadership. San Francisco: Jossey-Bass. Шейн, E. (2002). Организационная kультура и лидерство: построение, эволюция, совершенствование. Санкт-Петербург: Питеp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Argenti, P.A., Forman, J (2002). The power of corporate communications. Boston, Illinois, Iowa [etc.]: McGraw-Hill.

2. Balasen, A. T. (2008). The theory and practice of corporate communication: a competing values perspective. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE.

3. Downs, C. W., Adrian, A. D. (2004). Assessing organizational communication. Strategic communication audits. New York, London: The Guilford Press.

4. Hatch, M. J. (2006). Organization theory: Modern, symbolic, and postmodern perspectives. Oxford, New York: Oxford University Press.

5. Hargie, O., Tourish, D. (2000). Handbook of communication audits for organizations. Hove, New York: Routledge.

6. Hofstede, G. (2001). Culture’s consequences. 2nd ed. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE.

7. Schein, E. H. (1999). The corporate culture survival guide. San Francisco: Jossey-Bass.

8. Schultz, M., Hatch, M. J., Larsen, M. H. (2000). The expressive organizations: Linking identity, reputation and the corporate brand. Oxford: Oxford University Press.

9. Tourish, D., Hargie, O. (2004). Key issues in organizational communications. London, New York: Routledge.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Strategic Organization

2. Organization

3. Organization Studies

4. Group & Organization Management

5. Informācija par G. Hofstedi: /phof.htm

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Biznesa komunikācija: Praktikums

Kursa kods

KomZ5065

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs komunikācijas zinātnē pētn. Marita Zitmane

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Vieslektori

Priekšzināšanas

KomZ1014, Biznesa komunikācija

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir attīstīt un pilnveidot studentu prasmes biznesa komunikācijā. Tā praktiskā ievirze sniedz izzināt reālu uzņēmējdarbību un risināt reālus tās izaicinājumus. Kurss piedāvā zināšanas kā vadīt un konkurēt šodienas arvien dažādākajā uzņēmējdarbības vidē, kā arī praktiskus padomus starpkultūru komunikācijas stratēģijās, mutiskās un neverbālās komunikācijas stratēģijā, rakstveida komunikāciju vadlīnijās. Kursa ietvaros iespējams gūt ieskatu semantikā un analizēt tās ietekmi uz uzņēmējdarbības sistēmām; tiek aplūkoti arī uzņēmējdarbības vizuālās komunikācijas aspekti.

Semināra nodarbības iekļautas arī tikšanās un diskusijas ar biznesa komunikācijas praktiķiem.

Rezultāti

Kursa ietvaros studenti iegūs praktiskas zināšanas un/vai pilnveidos esošās zināšanas par komunikācijas procesiem uzņēmējdarbībā, kā arī pilnveidos savas mutvārdu, rakstiskās, neverbālās, multikulturālās prakses, kā arī vizuālo komunikāciju uzņēmējdarbībā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Komunikācija darba vidē. 2 stundas

2. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

3. Komunikācija komandās. 2 stundas

4. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

5. Starpkultūru komunikācija uzņēmumā. 2 stundas

6. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

7. Rakstveida biznesa komunikācija. 6 stundas

8. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

9. Ziņojuma organizēšana un prezentēšana. 2 stundas

10. Studentu individuālo darbu prezentācijas. 4 stundas

11. Mutvārdu komunikācija un runas māksla. 2 stundas.

12. Studentu individuālo darbu prezentācijas. 2 stundas

13. Negatīvie, pārliecināšanas un speciālie ziņojumi. 2 stundas

14. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

15. Korporatīvā komunikācija. 4 stundas

16. Seminārs. Piemērgadījuma analīze. 2 stundas

17. Vizuālā komunikācija uzņēmējdarbībā. 8 stundas

18. Seminārs. 2 stundas

19. Uzņēmējdarbības sistēmu semantika. 8 stundas

20. Prezentācijas. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Aktīva dalība semināros, problēmgadījumu analīze – 30% atzīmes.

Individuālo darbu sagatavošana un prezentācija – 70% atzīmes

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Guffey, M. E. (2007). Business communication: Process and product. Chula Vista: South-Western College Publication.

2. Guffey, M. E. (2006). Essentials of business communication. Chula Vista: South-Western College Publication.

3. McComb, D. (2003). Semantics in business systems: The Savvy manager's guide. San Fansisco: Morgan Kaufmann.

4. Liska, S. (2007). Business graphics: 500 designs that link graphic aesthetic and business Savvy. Rockport Publishers.

5. O'Rourke, J. (2007). The Business communication casebook: A Notre Dame collection. Chula Vista: South-Western College Publication.

6. Thill, J. V., Bovee, C. (2007). Business communication today. 9th ed. Upper Saddle River: Prentice Hall.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Schneider, B. (2005). Business models: A communications approach. Dubuque: Kendall/Hunt Publishing Company.

2. Chaney, Lillian, Martin, Jeanette. Intercultural business communication. 4th ed. Upper Saddle River: Prentice Hall.

3. Harvard Business Scholl. (2003). Business communication (Harvard business essentials). Boston: Harvard Business School Press.

4. Lehman, C., M., DuFrene, D. D. (2007). Business communication (with Teams handbook). Chula Vista: South-Western College Publication.

5. Argenti, P. A., Forman, J. (2002). The power of corporate communication: Crafting the voice and image of your business. New York: McGraw-Hill.

6. Young, D. (2005). Foundations of business communication. Career Education.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Mārketinga un reklāmas vortāls ALBERTS; sk.: http://www.alberts.lv

2. Adforum vortāls; sk.:

3.7guru vortāls; sk.: http:// www.7guru.lv

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Reklāmas prakses analīze

Kursa kods

KomZ6020

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs komunikācijas zinātnē pētn. Marita Zitmane

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Kursa anotācija

Kursa ietvaros tiek apskatīti reklāmas attīstība un sasniegumi 20. gs., kā arī, raugoties caur reklāmas prizmu, aplūkots, kādas pārmaiņas un izmaiņas ir norisinājušās/notikušas sabiedrībā pagājušā gadsimta laikā. Reklāma konceptualizēta kā sabiedrības spogulis, kas gan reflektē, gan arī rosina sabiedrībā notiekošos pārmaiņu procesus. Kursā galvenā vērība veltīta reklāmā redzamajām izmaiņām produktu dizainā, produktu kvalitātē un produktu pasniegšanas manierē, kā arī uz skaistuma standartu, stila izpratnes un gaumes pārmaiņām gadsimta desmitgadēs. Tā ietvaros tiek analizēta reklāmas iedarbība uz sabiedrību un tās efektivitāte.

Rezultāti

Kurss sniedz zināšanas, kas noderīgas mūsdienu sabiedrībā un kultūrā notiekošo procesu analīzei. Kursā iegūtās zināšanas sniedz izpratni par masu komunikācijas, konkrēti reklāmas, spējām veidot un reflektēt sabiedrības pārmaiņas procesus, noteikt gaumes, skaistuma un stila standartus. Tās ir iespējams pielietot praksē, veidojot jaunus reklāmas produktus.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Reklāma un sabiedrība. 4 stundas

2. Drukātās reklāmas: 1900.–1919. gads. 2 stundas

3. Drukātās reklāmas 20.gs. 20. gados. 2 stundas

4. Drukātās reklāmas 20.gs. 30. gados. 2 stundas

5. Drukātās reklāmas 20.gs. 40. gados. 2 stundas

6. Drukātās reklāmas 20.gs. 50. gados. 2 stundas

7. Drukātās reklāmas 20.gs. 60. gados. 2 stundas

8. Drukātās reklāmas 20.gs. 70. gados. 2 stundas

9. Drukātās reklāmas 20.gs. 80. gados. 2 stundas

10. Ekonomikas, sabiedrības un kultūras transformācija. Seminārs. 8 stundas

11. 20. gs. Latvijā. Reklāmas procesi Latvijā. 4 stundas

12. Modernās feminitātes rašanās patērētājkultūras skatījumā. 4 stundas

13. Modernās maskulinitātes rašanās patērētājkultūras skatījumā. 4 stundas

14. TV reklāmas. Seminārs – agrīnas TV reklāmas. 4 stundas

15. TV reklāmas. Seminārs – televīzijas reklāmas 20. gs. 30–60. gados. 6 stundas

16. TV reklāmas. Seminārs – animētās reklāmas (1930–1960) un reklāmas ar slavenību piedalīšanos. 4 stundas

17. TV reklāmas. Seminārs – automobiļu reklāmas (1930–1960). 4 stundas

18. TV reklāmas. Kafijas un tējas, alus un alkoholisko dzērienu, mutes higiēnas reklāmas (1930–1960). 6 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Dalība nodarbībās un semināros, reklāmas piemēru analīze (50% atzīmes).

Patstāvīgais rakstu darbs (kādas desmitgades sabiedrisko procesu atspoguļojuma reklāmā analīze) un eksāmens (50% atzīmes

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Cullen, J. (2000). Popular culture in American history. Blackwell readers in American social and cultural history. Boston: Wiley-Blackwell.

2. Heimann, J. (2005). All American ads of the 80’s. Köln: Taschen.

3. Heimann, J. (2004). All American ads of the 70’s. Köln: Taschen.

4. Heimann, J. (2002). All American ads of the 60’s. Köln: Taschen.

5. Heimann, J. (2005). All American ads of the 50’s. Köln: Taschen.

6. Heimann, J. (2003). All American ads of the 40’s. Köln: Taschen.

7. Heimann, J. (2003). All American ads of the 30’s. Köln: Taschen.

8. Heimann, J. (2004). All American ads of the 20's. Köln: Taschen.

9. Heimann, J. (2005). All American ads of the 1910–1919. Köln: Taschen.

10. Inness, S. A. (2000). Kitchen culture in America: Popular representations of food, gender, and race. Philadelphia: University of Pennsylvania Press.

11. Norris, J. D. (1990). Advertising and the transformation of American society, 1865–1920: Contributions in economics and economic history. Westport: Greenwood Press.

12. Riordan, T. (2004). Inventing beauty: A history of the innovations that have made us beautiful. New York: Broadway.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Eco, U. (2004). History of beauty. New York: Rizzoli.

2. Eco, U. (2007). On ugliness. New York: Rizzoli.

3. Patricia J. (2000). Real fantasies: Edward Steichen's advertising photography. University of California Press.

4. Sivulka, J. (1998). Soap, cex, and cigarette. New York: Wadsworth Publishing Company.

5. Ученова, В., Старых, Н. (2002). История рекламы. Москва: ПИТЕР.

5. Ученова, В. (2008). Реклама и массовая культура. Москва: ЮНИТИДАНА.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. DVD. Hit celebrity TV commercials. Passport Video. 2004.

2. DVD. Classic TV commercials. Catcom. 2003.

3. DVD. History of advertising. Animation. 1930–1940. . 2004.

4. DVD. History of advertising. Animation. 1940–1950. . 2004.

5. DVD. History of advertising. Animation. 1950–1960. . 2004.

6. DVD. History of advertising. Automobiles. 1930–1940. . 2004.

7. DVD. History of advertising. Automobiles. 1940–1950. . 2004.

8. DVD. History of advertising. Automobiles. 1950–1960. . 2004.

9. DVD. History of advertising. General 1930–1950. . 2004.

10. DVD. History of advertising. General 1950–1970. . 2004.

11. DVD. History of advertising. Early TV commercials. Vol. . 2005.

12. DVD. History of advertising. Early TV commercials. Vol. 2. . 2005.

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Sabiedrisko attiecību teorija un prakse

Kursa kods

KomZ6021

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

30

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

34

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Ojārs Skudra

Priekšzināšanas

KomZ5064, Ietekmējošās komunikācijas teorijas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Šī kursa galvenais mērķis – sniegt maģistrantiem, kas pēta sabiedrisko attiecību problēmas savos darbos, vai ir ieinteresēti profesionāli darboties sabiedrisko attiecību jomā, ieskatu tajos sabiedrisko attiecību teorijas un pētniecības jautājumos, kas visintensīvāk tiek diskutēti akadēmiskajās publikācijās.

Kursa ievaddaļa veltīta sabiedrisko attiecību (SA) profesionālo praktiķu normatīvajām teorijām. Svarīga vieta ierādīta publiskās sfēras un komunikācijas attiecību funkcionēšanas skaidrojumiem no socioloģijas teoriju puses (J. Habermass, N. Lūmans, T. Parsonss, R. Mertons) saistībā ar visu sabiedrību aptverošajām jeb makrolīmeņa SA teorijām. Līdzās sistēmteorētiskajām pieejām, tiek aplūkotas arī tās SA teorijas, kuru pamatā organizāciju funkcionēšanas, mārketinga un integrētās uzņēmuma komunikācijas teorētiskie postulāti. Kursa noslēgumā galvenā uzmanība tiek veltīta sabiedrisko attiecību vidēja līmeņa teorijām (konsensu veidošanās, publiskā uzticēšanās, dialogs un saprašanās) un to pielietojumam empīriskos SA prakses pētījumos.

Rezultāti

Sniegt ieskatu zinātniskajā diskusijā par sabiedrisko attiecību teorijām.

Izstrādāt prasmes SA teoriju un sociālo zinātņu pētniecisko metožu pielietošanai SA prakses pētījumos.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Normatīvās profesionālo praktiķu teorijas (A. Ekls, E. Berneizs). L – 2 stundas

2. Sistēmteorētiskās pieejas SA. L – 2 stundas

3. Visu sabiedrību aptveroša SA teorija (F. Ronnebergers, M. Rīls). L – 2 stundas

4. SA kā vēlamo īstenību konstruēšana (K. Mertens). L – 2 stundas

5. Strukturācijas teorētiskā pieeja SA (O. Jarrens, U. Retgere). L – 2 stundas

6. SA kā organizācijas funkcija. L – 2 stundas

7. Rekonstruktīviskā pieeja SA (G. Bentele). L – 2 stundas

8. SA kā sistēmas – vides interakcija (V. Faulštihs; Dž. Grunigs, T. Hants). L – 2 stundas

9. Ar tirgzinību saistītās SA teorijas (M. Brūns). L – 2 stundas

10. SA kā integrētās uzņēmuma komunikācijas sastāvdaļa (A. Cerfās). L – 2 stundas

11. Vidēja līmeņa SA teorijas un SA empīriskie pētījumi. L – 2 stundas

12. SA un žurnālistikas attiecības (B. Bernsa, G. Bentele, S. Rus-Mols). L – 2 stundas

13. Publiskās uzticēšanās teorija un SA. Seminārs Rakstiskas tēzes. Diskusija. 2 stundas

14. Uz saprašanos orientēto SA modelis. L – 2 stundas

15. Daļu turētāju (Stakeholder) menedžmenta pieejas SA. L – 2 stundas

16. Individuālais darbs ar literatūra, patstāvīgā rakstu darba izstrāde un prezentācija semināros. S – 32 stundas

17. SA komunikācijas zinātnes skatījumā L – 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Novērtējumu veido: (1) rakstiskas tēzes semināra nodarbībai (3 lpp.) (20% atzīmes); (2) rakstisks referāts (7 lpp.) – konkrētā SA teorijā balstīta Latvijas SA prakses problēmas analīze un pētnieciskā risinājuma piedāvājums (50% atzīmes); (3) pārruna par izvēlētās SA teorijas aspektiem, kas izmantoti tēzēs un referātā (30% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Botan,C., Hazleton,V. (eds.). (2006). Public relations theory II. Mahwah; London: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers.

2. Grunig, L. A., Grunig, J. E., Dozier, D. M. (2002). Excellent public relations and effective organizations: a study of communication management in three countries. Mahwah, London: Lawrence Erlbaum Associates.

3. Kunczik, M. (2002). Public Relations. Konzepte und Theorien. 4. völlig überarbeitete Auflage. Köln, Weimar, Wien: Böhlau Verlag.

3. Lawniczak, R. (ed.). (2001). Public relations contribution to transition in Central and Eastern Europe. Research and practice. Poznan.

4. Röttger,U. (Hrsg.) (2004). Theorien der Public Relations. Grundlagen und Perpektiven der PR-Forschung. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

5. Ronneberger,F. Rühl,M.(1992). Theorie der Public Relations: ein Entwurf. Opladen: Westdeutscher Verlag.

6. Zerfaß, A. (2004). Unternehmensführung und Öffentlichkeitsarbeit. Grundlegung einer Theorie der Unternehmenskommunikation und Public Relations. 2., ergänzte Auflage. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Bentele, G., Fröhlich, R., Szyszka, P. (Hrsg.). (2005). Handbuch der Public Relations. Wissenschaftliche Grundlagen und berufliches Handeln. Mit Lexikon. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

2. Cutlip, S. M. (1995). Public relations history: From the 17th to the 20th century. The antecedents. Hilsdale: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers.

3. Heath, R. L., Vasquez, G. (eds.). (2001). Handbook of public relations. Thousand Oaks; London; New Delhi: Sage Publications.

4. Katlips, S. M., Senters, A. H., Brūms, G. M. (2002). Sabiedriskās attiecības. Rīga: Avots.

5. Kunczik, M. (1997). Images of nations and international public relations. Mahwah: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers.

6. Newsom, D., Slyke Turk, J. van, Kruckenberg, D. (2004). This is PR. The realities of public relations. 8th ed. Belmont: Wadsworth/Thomson Learning.

7. Veinberga, S. (2004). Publiskās attiecības PR. Teorija un prakse. Rīga: Zvaigzne ABC.

8. Фукуяма, Ф. (2004). Доверие. Москва: АСТ, Ермак.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Prmagazin.

2. Public Opinion Quarterly.

3. Public Relations Society of America (PRSA) mājaslapa. Sk.: /

4. Deutschen Public Relations Gesellschaft (DPRG) mājaslapa. Sk.: http://www.dprg.de/

5. Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāliem (LASAP) mājaslapa. Sk.: http://www.lasap.lv/

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācijas zinātne: Attīstība un mūsdienu situācija

Kursa kods

KomZ6015

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

20.02.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

Priekšzināšanas

KomZ6157, Zinātniski pētnieciskā darba pamati un maģistra darba izstrāde

Kursa autori

Dr. vēstures doktors, asoc. prof. Vita Zelče

Kursa anotācija

Kurss sniedz zināšanas par komunikācijas zinātnes rašanos, vēsturisko attīstības gaitu, nozīmīgākajiem sasniegumiem un šodienas situāciju. Tā ietvaros tiek analizēti komunikācijas zinātnes svarīgākie pētījumi, to nozīme sociālo procesu izpratnē. Liela vērība veltīta ASV un Eiropas komunikācijas zinātnes skolu atšķirībām un mijiedarbībai. Aplūkoti arī PSRS komunikācijas zinātnes jomā tapušie pētījumi, kā arī komunikācijas zinātne Austrumeiropā pēc sociālistiskās sistēmas sabrukuma. Kursā iztirzāti arī Latvijā tapušie pētījumi komunikācijas zinātnē.

Rezultāti

Kurss sniedz zināšanas, kas nepieciešamas komunikācijas zinātnes pētniekiem. Apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par: 1) zinātnes attīstību, tās galvenajiem posmiem un konceptuālajiem jēdzieniem; 2) nozīmīgākajām teorētiskajām un metodoloģiskajām pieejām un to izveidi. Iegūtās zināšanas ir noderīgas pētnieciskā darbā veikšanā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Komunikācijas zinātne. Pamattematika, galvenās teorētiskās un metodoloģiskās pieejas. 4 h

2. Peina fonda pētījumi par filmu ietekmi uz bērniem. 2 h

3. “Marsiešu iebrukums”: notikums, tā efekts un Prinstonas Universitātes veiktais panikas pētījums. 4 h

4. Pētījums “tautas izvēle”: mediju loma politiskās kampaņās. 4 h

5. Pētījums par radio dienas seriālu auditoriju: lietojums un apmierinājums. 2 h

6. Aiovas pētījums par graudaugu hibrīdu sēklām: inovāciju apgūšanu. 2 h

7. Amerikāņu karavīriem adresēto filmu Otrā pasaules kara laikā pētījumi: pārliecināšanas pētījumi. 2 h

8. Jēlas komunikācijas pētījumu programma: pārliecināšanas komunikācija 2 h

9. Personas ietekme, viedokļu līderu lomas pētījumi. 4 h

10. Komunikācijas zinātnes institucionalizācija Eiropā, pirmie pētniecības centri. 6 h

11. Skrejlapu kā medija pētījumi. 2 h

12. “Četras preses teorijas”. 4 h

13. Televīzijas efektu pirmie pētījumi ASV. 2 h

14. Dienaskārtības pētījumi. 4 h

15. Vardarbības un mediju pētījumi. 2 h

16. Televīzijas un sociālās uzvedības pētījumi. 2 h

17. Socioloģijas un kultūras teorētisko pieeju ietekme uz komunikācijas zinātnes pētījumiem. 4 h

18. Komunikācijas zinātnes jomas pētījumi “sociālistiskajā sistēmā”. 4 h

19. Komunikācijas zinātnes institucionalizēšanās un pētījumi Austrumeiropā. 4 h

20. Komunikācijas zinātne Latvijā. 4 h

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) dalība semināros un prezentācija par kādu (pēc izvēles) komunikācijas zinātnes attīstības atslēgpētījumu (40% atzīmes);

2) pozitīvi novērtēta akadēmisks patstāvīgais darbs, kurā analizēts kāds (pēc izvēles) komunikācijas zinātnes attīstības posms un tā galvenie rezultāti (60% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Lovery, S. A., DeFleur, M. L. (1995). Milestones in mass communication research. 3rd ed. White Plains: Longman Publishers.

2. Perry, D. K. (2002). Theory and research in mass communication. Contexts and consequences. Mahwah; London: Lawrence Erlabum Associates.

3. Peters, J., D., Simonson, P. (2004). Mass communication and American social thought. Key texts: 1919–1968. Lanham: Rowman & Littlefield Publishers, Inc.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Barker, C. (2003). Cultural studies: Theory and practice. 2nd ed. London: Sage Publications.

2. Berelson, B. R., Lazarsfeld, P., McPhee, W. N. (1954). Voting: A study of opinion formation in a presedential campaign. Chicago; London: The University of Chicago Press.

3. First European communication conference “50 years of communication research: past and future”.Amsterdam, November 24–26, 2005. Papers. (Disks).

4. Katz, E., Lazarsfeld, P. F. (1955). Personal influence. The part played by people in the flow of mass communications. New Brunswick; London: Transaction Publishers.

5. McCombs, M. E., Shaw, D. L. (1972). The agenda-setting function of mass media. Public Opinion Quarterly, 176–187.

6. Schramm, W. (1997). The beginnings of communication in America. A personal memoir. Thousand Oaks: Sage Publications.

7. Siebert, F. S., Peterson, T., Schramm, W. (1956). Four theories of the press. Urbana; Chicago: University of Illinois Press.

8. Vroons, E. (2005). Communication studies in Europe. A sketch of the situation around 1955. Gazette, 67(6): 495–522.

9. Wieten, J. (2005). Kurt Baschwitz and the founding of the Gazette. Gazette, 67(6): 523–530.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.

2. Communications and Critical/Cultural Studies.

3. Communication Studies.

4. Critical Studies in Media Communication.

5. The Communication Review.

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

Kursa kods

KomZ6032

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

40

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

20.02.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

Kursa autori

Dr. vēstures doktors, asoc. prof. Vita Zelče

Priekšzināšanas

KomZ5128. Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā; KomZ5059. Komunikācija un kultūra

Kursa anotācija

Kursā tiek aplūkotas mediju antropoloģijas galvenās teorētiskās koncepcijas un pētījumu metodoloģija. Raugoties no mediju antropoloģijas teorētiskā skatpunkta, analizēta Latvijas mediju kultūra un tās veidošanās. Īpaša vērība veltīta latviešu žurnālistikai, tās tradīciju iedibināšanai, transformācijai un kontinuitātei. Liela vērība veltīta sabiedrības elites un žurnālistu mijiedarbībai, kā arī politisko režīmu ietekmei uz žurnālistiku.

Nodarbību laikā tiek strādāts ar dažādu laikmetu latviešu preses materiāliem, analizējot konkrētus izdevumus, publikācijas, populārāku žurnālistu rakstus u.c. Aplūkots arī mediju lietojums un tā rituāls.

Kursa uzdevums ir sekmēt žurnālistikas studentu profesionālās identitātes veidošanos.

Rezultāti

Apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par: 1) mediju antropoloģiju, tās galvenajiem konceptiem un pētniecības iespējam; 2) Latvijas mediju attīstību un tradīciju; 3) apgūst praktiskās mediju pētniecības prasmes.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Mediju antropoloģija: ievads. 2 stundas

2. Mediju antropoloģijas koncepti un pētnieciskās pieejas. 2 stundas

3. Latviešu žurnālistika: historiogrāfisks pārskats. Latviešu periodikas rādītāji u.c. uzziņu literatūra. 2 stundas

4. Apgaismības tradīcija latviešu žurnālistikā (18. gs. otrā puse un 19. gs. sākums). G. Merķeļa “Latviešu” un E. P. Vildes “Latviešu Ārstes” analīze. 2 stundas

5. Baltvācu mācītāju veidotā latviešu žurnālistika: apgaismība, kārtu ideoloģija, kristīgā dzīvesveida un pasauluzskata popularizācija. “Latviešu Avīžu” un “Tā Latviešu Ļaužu Drauga” publikāciju analīze. 4 stundas

6. Jaunlatviešu žurnālistika: nacionālā ideoloģija, mūsdienu nācijas koncepts, sociālās līdztiesības ideja. Jaunlatviešu rakstu “Mājas Viesī”, “Pēterburgas Avīzēs” un “Baltijas Vēstnesī” analīze. 4 stundas

7. Jaunās strāva žurnālistika: sociālā taisnīguma ideoloģija, sociāldemokrātiskās un feminisma idejas. Jaunstrāvnieku rakstu “Dienas Lapā” analīze. 4 stundas

8. Jaunnacionālisma žurnālistika: nacionālās atdzimšanas ideoloģija. “Pēterburgas Avīžu” tekstu analīze. 2 stundas

9. Žurnālistika, politika un masu mobilizācija: Piektā gada piemēra analīze. Svarīgāko notikumu atspoguļojuma “Dienas Lapa”, “Baltijas Vēstnesī”, “Cīņā”, “Rīgas Avīzē” analīze. 2 stundas

10. “Preses terora” laikmets (1906–1908). Publikāciju, kas kalpoja par iemeslu laikrakstu slēgšanai un redaktoru sodīšanai, analīze.

2 stundas

11. Latviešu kvalitatīvā un masu prese 20. gs. otrajā desmitgadē. Ziņu un komentāru par Pirmā pasaules kara sākumu “Dzimtenes Vēstnesī” un “Jaunākajās Ziņās” analīze. 2 stundas

12. Žurnālistika Pirmā pasaules kara laikā. “Jaunākajās Ziņās” u.c. izdevumos publicēto K. Skalbes kara reportāžu analīze. 2 stundas

13. Demokrātija un žurnālistika. Partiju prese Latvijas Republikā. Latviešu Zemnieku savienības laikraksta “Brīvā Zeme” un LSDSP laikraksta “Sociāldemokrāts” analīze. 4 stundas

14. Žurnālistikas loma latviešu kultūrā, zinātnē un izglītībā nacionālas valsts un tās ideoloģijas radīšanas rāmējumā. Preses un radio statistikas analīze. 2 stundas

15. Masu prese. Laikraksta “Jaunāko Ziņu” un žurnāla “Atpūta” fenomena analīze. 2 stundas

16. Žurnālistika K. Ulmaņa autoritārajā režīmā: varas un preses darbinieku attiecības. K. Ulmaņa personības un darbības atspoguļojuma medijos analīze. 4 stundas

17. Padomju žurnālistika: teorētiskie koncepti un to realizācija dzīvē. 1940. gada augusta “mediju apvērsuma” analīze. 2 stundas

18. Latviešu žurnālistika nacistiskās okupācijas laikā. Nacisma ideju un antisemītisma propaganda. Laikrakstā “Tēvija” un žurnālā “Laikmets” publicēto nacistu propagandas tekstu analīze. 4 stundas

19. Latviešu padomju žurnālistikas loma Latvijas sovjetizācijas projektā. Laikrakstu “Cīņa”, “Padomju Jaunatne”, žurnālu “Zvaigzne”, “Liesma”, “Padomju Latvijas Sieviete” u.c. analīze. 6 stundas

10. TV loma padomju Latvijā. Mediju statistikas analīze. 2 stundas

11. M. Gorbačova atklātības kurss un padomju žurnālistikas transformācijas. Mediju loma PSRS vēstures “pārrakstīšanā” un padomju valsts kritikā. Publikāciju laikrakstos “Literatūra un Māksla” un “Lauku Avīze” un žurnālā “Avots” analīze. 2 stundas

12. Atmoda un tālaika žurnālistika – politisko notikumu nozīmīgs aktors. Latvijas Tautas frontes laikraksta “Atmoda” analīze. 2 stundas

13. TV un radio loma Atmodā un valstiskās neatkarības atgūšanā. Raidījuma “Labvakar” analīze. 2 stundas

14. Latvijas mediju sistēma 20. gs. 90. gados. Laikraksta “Diena” publikāciju analīze. Latvijas mediju attīstība: rezumējums.

2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) darbs lekcijas, semināros un diskusiju grupās (30% atzīmes);

2) sekmīgi prezentēts un diskusijā ar kursabiedriem aizstāvēts patstāvīgais darbs par kādu latviešu žurnālistikas posmu, virzienu, akciju u.tml. (40% atzīmes). Patstāvīgā darba apjoms ap 15 000–20 000 rakstuzīmes; darba tēmu studenti formulē individuāli (pēc izvēles), konsultējoties ar pasniedzēju. Konsultācijās tiek izraudzīti arī analizējamie avoti, teorētiskā un metodoloģiskā pieeja. Darbs jāiesniedz elektroniski kursa noslēgumā.

Literatūra (01-mācību literatūra)

Peterson, M. A. (2003). Anthropology & mass communication. New York; Oxford: Bergham Books.

Rothenbuhler, E. W., Coman, M. (eds.). (2005). Media anthropology. Thousands Oaks: Sage Publications.

Vihalemm, P. (ed.). (2002). Baltic media in transition. Tartu: Tartu University Press.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Apals, G. (1992). Jaunlatviešu kustības politiskā orientācija 19. gs. 60. gados (pēc “Pēterburgas Avīžu materiāliem). Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 69–80.

Asars, H. (1936). Avīžniecība un publicistika divdesmitā gadsimta sākumā. Grām.: Bērziņš, L. (red.). Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Literatūra. 4. sēj. 109.–138. lpp.

Ārons, M. (1938). Manas dzīves atmiņu grāmata. Rīga: A. Gulbis.

Brikše, I. (red.). (2006). Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne.

Brikše, I. (1994). Mass media and society during perestroika, national awakening, and market reforms. Humanities and Social Sciences. Latvia, 1(2), 68–82.

Brikše, I. (1998). Tautas frontes prese: spožums vai posts? Grām.: Škapars, J. (1998). Latvijas Tautas fronte. 1988–1991. Veltījums Trešajai Atmodai un Latvijas Tautas frontes dibināšanas desmitgadei. Rīga: Jāņa sēta. 346.–350. lpp.

Brikše, I. (2005). Publiskās sfēras demokratizācijas iespējas: Perestroikas un glasnostj aspekts Latvijā (1985–1990). Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija. Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 192.–209. lpp.

Conboy, M. (2004). Journalism. A critical history. London: Sage Publications.

Ezergailis, A. (1999). Holokausts vācu okupētajā Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.

Goba, A. (1929). Pirmās “Pēterburgas Avīzes” un viņu nozīme tautas atmodas gaitā. Rīga: Olava fonds.

Grigulis, A., Treijs, R. (1992). Latviešu žurnālistikas vēsture no pirmsākumiem līdz Pirmajam pasaules karam. Rīga: Zvaigzne.

Hanovs, D. (2003). Pilsonības nācija. “Baltijas Vēstnesis”. 1868–1906. Rīga: Elpa.

Hausmanis, V. (zin. vad.). (1999). Latviešu literatūras vēsture. 2. sēj.: 1918–1945. Rīga: Zvaigzne ABC.

Kārkliņš, J. (1990). Latvijas preses karalis. Rīga: Karogs.

Latvijas Akadēmiskā bibliotēka. (1977–1995). Latviešu periodikas rādītājs. 4 sēj. 1768–1945. Rīga: Zinātne; Latvijas Akadēmiskā bibliotēka.

Lõhmus, M. (2002). Transformation of public text in totalitarian system. A socio-semiotic study of soviet censorship practices in Estonian radio in the 1980s. Turku: Turun Yliopisto.

Merķelis, G. (1796). Latvieši. (visi izd.).

Nord, D. P. (2001). Communities of journalism. A history of American newspapers and their readers. Urbana; Chicago: University of Illinois Press.

Oļehnovičs, D., Zellis, K. (2005). Laikraksta “Tēvija” karikatūras kā nacistiskās okupācijas režīma propagandas līdzeklis (1941–1945). Latvijas Vēsture, 1, 47–65.

Schramm, W. (1984/1956). The soviet communist teory. In: Siebert, F. S., Peterson, T., Schramm, W. Four theories of the press. Urbana; Chicago: University of Illinois Press. P. 105–146.

Schudson, M. (1978). Discovering the news: A social history of American newspapers. New York: BasicBooks.

Skalbe, K. (1990/1957). Mazās piezīmes. Rīga: Zinātne.

Skalbe, K. (2005). Mūža raksti. Rīga: Elpa. 4. sēj.

Skalbe, K. (2007). Mūža raksti. Rīga: Elpa. 5. sēj.

Skudra, O. (2005). Sociālistiskās sistēmas noriets komunistiskās “Cīņas” slejās – valodas, valsts un varas aspekts. Grām.: Škapars, J. (sast.). Baltijas brīvības ceļš: Baltijas valstu nevardarbīgās cīņas pieredze pasaules kontekstā. Rīga: Zelta grauds. 162.–173. lpp.

Sparks, C. (1998). Communism, capitalism and the mass media. London: Sage Publications.

Treijs, R. (red.). (1996). Latvijas prese: 1918–1940. Rīga: Zvaigzne ABC.

Vilde, E. P. (1768/1991). Latviešu Ārste. Faksimilizdevums. Rīga: Zvaigzne.

Zelče, V. (proj. vad.). Agora. 3. sēj.: Pēckara Latvijas cilvēklaiktelpa≠staļinisms. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Zelče, V. (proj. vad.). (2006). Agora. 4. sēj.: Laikplaisa: Piektais gads. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

Zelče, V. (red.). (2007). Agora. 6. sēj.: Reiz dzīvoja Kārlis Ulmanis ... Rīga: Zinātne.

Zelče, V. (1994). 19. gs. latviešu preses pētniecība: Rezultāti un dažas izpētes problēmas. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2, 27–39.

Zelče, V. (1998). Auf dem Wege zu einer lettischen Nation. Deutschbaltische Pastoren in den sozialen und nationalen Prozessen von der ersten Hälfte bis zur Mitte des 19. Jahrhunderts. Nordost-Archiv, 7(2), 417–442.

Zelče, V. (1998). Informācija par 1905. gada revolūcijas notikumiem Latvijā ārvalstu laikrakstos. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 1, 76–91.

Zelče, V. (2008). Latviešu avīžniecība: Laikraksti un sabiedrība ceļā uz mūsdienību (1822–1865). Rīga: Zinātne (sagatvošanā).

Zelče, V. (2002). Latvijas sieviete: Žurnāla “Padomju Latvijas Sieviete”/“Sieviete” veidotais diskurss: 1986–1991. Grām.: Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija. Kultūra, sabiedrība, mediji. Rīga: Zinātne. 54.–77. lpp. (LU Raksti. 648. sēj.)

Zelče, V. (2003). Latvijas padomju sievietes konstrukcija: Pirmā identitāte – darba sieviete (1940–1941).Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija. Dzimtes pētījumi. Rīga: Zinātne. 34.–59. lpp. (LU Raksti. 655. sēj.)

Zelče, V. (2005). Vēsture perestroikas redakcijā un Latvijas okupācijas jēdziens: 1988. gads. Grām.: Brikše, I. (red.). Komunikācija. Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. 248.–269. lpp.

Zellis, K. (2005). Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā (1941. gada jūnijs–decembris). Grām.: Ērglis, Dz. (sast.). Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 16. sēj.: Okupētā Latvija 20. gs. 40. gados. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2004. gada pētījumi. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 235.–277. lpp.

Zellis, K. (2007). Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā 1942.–1943. gadā. Grām.: Ērglis, Dz. (sast.). Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 19. sēj.: Okupētā Latvija: 1940–1990. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2005. gada pētījumi. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 219.–248. lpp.

Zellis, K. (2007). Nacionālsociālistiskās Vācijas propaganda okupētajā Latvijā 1944.–1945. gadā. Grām.: Vīksne, R. (sast.). Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 16. sēj.: Latvijas vēsture 20. gadsimta 40.–90. gados. Latvijas Vēsturnieku komisijas 2006. gada pētījumi. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 61.–83. lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Communication Studies.

Media, Culture, Society.

Media History.

Sage Journals Online /

Routledge Journals /

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācijas zinātne: Praktikums

Kursa kods

KomZ6017

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

44

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

20

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Priekšzināšanas

KomZ6157, Zinātniski pētnieciskā darba pamati un maģistra darba izstrāde

Kursa anotācija

Kurss piedāvā iespēju iepazīties ar komunikācijas zinātnes – zinātnes nozares un akadēmiskās disciplīnas – mūsdienu teoriju praksi. Tā ietvaros tiek studētas komunikācijas zinātnes prioritārās tēmas, teorijas un metodoloģijas, to praktiskais realizējums pētījumos. Liela vērība veltīta arī jauniznākušo grāmatu tematikai un pētījumos piedāvātājai novitātei. Tiek analizētas arī pēdējo piecu gadu laikā iznākušo zinātnisko žurnālu komunikācijas zinātnē tematikas un satura tendences. Aplūkots arī komunikācijas zinātnes starpdisciplinārais raksturs, mijiedarbība ar citām akadēmiskajām disciplīnām.

Kursa uzmanības lokā ir arī komunikācijas zinātne Latvijā, jaunākie realizētie projekti un publikācijas.

Kursa ietvaros plānotas vieslekcijas, tikšanās ar komunikācijas zinātnē strādājošiem pētniekiem.

Rezultāti

Kurss sniedz zināšanas, kas nepieciešamas komunikācijas zinātnes pētniekiem un palīdz sagatavoties studijām doktorantūrā. Apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par: 1) mūsdienu komunikācijas zinātnes situāciju; 2) komunikācijas zinātnes interakciju ar citām akadēmiskajām disciplīnām; 3) komunikācijas zinātni Latvijā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Komunikācijas zinātne. Tās vieta sociālo zinātņu kopainā. L 4 stundas.

2. Komunikācijas zinātne mūsdienu Eiropā. Vadošie pētnieciskie un izglītības centri un skolas. Eiropas komunikācijas pētniecības un izglītības asociācija (European Communication Research and Education Association). L 8 stundas.

3. Komunikācijas zinātne ASV. Vadošie pētnieciskie un izglītības centri un skolas. L 6 stundas

4. Komunikācijas zinātne NVS. Vadošie pētnieciskie un izglītības centri un skolas. L 4 stundas.

5. Komunikācijas zinātne Latvijā. L 4 stundas.

6. Seminārs. Diskusija par komunikācijas zinātnes pašreizējo situāciju. S 2 stundas.

7. Seminārs. Diskusija par komunikācijas zinātnes nākotni. S 2 stundas.

8. Jaunākās akadēmiskās literatūras komunikācijas zinātnē pārskats. L 4 stundas.

9. Komunikācijas zinātnes starptautisko zinātnisko žurnālu apskats (pēdējie pieci gadi). L 4 stundas.

10. Latvijā iznākušo pētījumu komunikācijas zinātnē apskats. L 4 stundas.

11. Tikšanās ar komunikācijas zinātne strādājošiem pētniekiem (viesu aicināšanu nosaka aktualitātes komunikācijas zinātnē, jauniznākušās grāmatas, viesprofesoru viesošanās u.c.). L 6 stundas.

12. Praktiskais darbs: Jaunākās akadēmiskās literatūras komunikācijas zinātnē analīze. P 6 stundas

13. Praktiskais darbs: Komunikācijas zinātnes starptautisko zinātnisko žurnālu analīze (pēdējie pieci gadi). P 6 stundas.

14. Praktiskais darbs: Latvijā iznākušo pētījumu komunikācijas zinātnē analīze. P 2 stundas.

15. Semināri: Studenta patstāvīgi veiktā darba prezentācija un diskusija par tā rezultātiem un secinājumiem. S 2 stundas.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) dalība semināros un prezentācija par kādu (pēc izvēles) komunikācijas zinātnes attīstības atslēgpētījumu (40% atzīmes);

2) pozitīvi novērtēta akadēmisks patstāvīgais darbs, kurā analizētas komunikācijas zinātnē tapušās (pēc izvēles) jaunāko publikāciju kopas (60% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. First European communication conference “50 years of communication research: past and future”. Amsterdam, November 24–26, 2005. Papers. (Disks)

2. Lovery, S. A., DeFleur, M. L. (1995). Milestones in mass communication research. 3rd ed. White Plains: Longman Publishers.

3. Perry, D. K. (2002). Theory and research in mass communication. Contexts and consequences. Mahwah; London: Lawrence Erlabum Associates.

4. Zelizer, B. (2004). Taking journalism seriously: news and the academy. London: Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Adam, G. S. (2001). The education of journalists. Journalism, 2(3), 315–339.

2. Aumente, J., Gross, P., Hiebert, R., Johnson, O. V., Mills, D. (1999). Eastern European journalism before, during and after communism. Cresskill: Hampton Press, Inc.

3. Brikše (red.). (2006). Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne.

4. Brikše, I., Zelče, V. (red.). (2007). Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne.

5. Downing, J. D. H. (ed.). (2004). The SAGE handbook of media studies. Thousand Oaks: Sage Publications.

6. Logan, R. A. (2001). Science mass communication. Science Communication, 23(2), 135–163. 7. Mattelart, A. (1996). Invention of communication. Minneapolis; London: University of Minnesota Press.

8. Vroons, E. (2005). Communication studies in Europe. A sketch of the situation around 1955. Gazette, 67(6): 495–522.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Agora. 1.–6. sēj. LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas zinātniskie raksti.

2. Domino. 1.–4. sēj. LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas studentu zinātniskie raksti.

3. Communication Studies.

4. Komunikācija. LU Raksti. 648., 655., 683. sēj.

5. Critical Studies in Media Communication.

6. Science Communication.

7. Eiropas komunikācijas pētniecības un izglītības asociācijas mājaslapa: http://www.ecrea.eu/

8. Routledge Journals /

9. Sage Journals Online /

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Žurnālistikas kultūra

Kursa kods

KomZ5081

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

160

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

48

Kursa apstiprinājuma datums

30.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5079, Mediju teorijas

KomZ6032, Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

Kursa anotācija

Žurnālistikas kultūra ir praksē plaši lietots jēdziens, kar arvien vairāk piesaista akadēmisko uzmanību. Kurss orientēts uz šī fenomena teorētisko apzināšanos dažādu teorētisko virzienu kontekstā – kritisko teoriju, ētikas, Burdje lauku teorijas, Habermasa publiskās sfēras, informācijas pārvaldības un informācijas sabiedrības kontekstā. Kursa apguve ir cieši saistīta ar pētniecisko darbu – kursa realizācijas laikā studenti izstrādā pētniecisko projektu.

Rezultāti

Zināšanas par žurnālistikas kultūras teorētisko izpratni un žurnālistikas prakses izmaiņām mūsdienu sabiedrībā.

Prasmes novērtēt iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma iespējamību žurnālistikas prakses analīzē.

Kompetences – analizēt žurnālistikas kultūras procesus un prognozēt dažādu parādību iespējamo ietekmi uz žurnālistikas kultūru kopumā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Žurnālistikas kultūra: jēdziena skaidrojumi un norobežojumi. Žurnālistikas kā profesijas raksturojumi un identitātes. 4 stundas

2. Žurnālistikas kultūra: iespējamie teorētiskie skaidrojumi kritisko kultūras studiju kontekstā. 4 stundas

3. Žurnālistikas kultūra: iespējamie teorētiskie skaidrojumi publiskās sfēras kontekstā. 4 stundas

4. Žurnālistikas kultūra: iespējamie teorētiskie skaidrojumi lauka teorijas kontekstā. 4 stundas

5. Žurnālistikas kultūra: iespējamie teorētiskie skaidrojumi ētikas teorētisko paradigmu kontekstā. 4 stundas

6. Žurnālistikas kultūra: iespējamie informācijas pārvaldības teorētisko konceptu izmantojumi. 4 stundas

7. Žurnālistikas kultūras paradigmas maiņas: sabiedrības un mediju kanālu izmaiņas. 4 stundas

8. Žurnālistikas kultūra: izglītības un pētniecības lomas. 4 stundas

9. Pētniecības projekta dizaina izstrāde. 8 stundas

10. Pētniecības projekta semināri. 18 stundas

11. Pētniecības projektu rezultātu prezentācija, diskusija. 6 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Līdz 40 % no atzīmes: Aktīva līdzdalība semināru nodarbībās (jautājumu izvirzīšana un apspriešana, diskusiju veicināšana, mikroprojektu un analīžu sagatavošana, gadījumu studijas utt.)

Līdz 60 % no atzīmes: Līdzdalība pētnieciskajā projektā “Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas Latvijā” (kopīga apakšprojekta izstrāde – pētniecisko interešu un problēmu noteikšana, projekta pētījuma dizaina izstrāde, datu savākšana un analīze, savas pētījuma sadaļas rezultātu prezentācija – ppt formāts, ~ 20 slaidu, izmantotā literatūra utt., līdzdalība projekta atskaites/akadēmiskas publikācijas sagatavošanā).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Benson, R., Neveu, E. (eds.). (2005). Bourdieu and the journalistic field. Cambridge: Polity.

2. Cottle, S. (2003). Media sources and public relations. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publishing.

3. McNair, B. (2000). Journalism and democracy: Evaluation of political public sphere. London: Taylor & Francis, Inc.

4. Tumber, H. (2008). Journalism: Critical concepts in media and cultural studies. New York: Taylor & Francis, Inc.

5. Valerie, A, Munshi, S. (2004). Media ethics and social change. New York: Taylor & Francis, Inc.

6. Zelizer, B. (2004). Taking journalism seriously: News and academy. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publishing.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Бурдье, П. (2005). Социальное пространство: поля и практики. Москва: Институт экспериментальной социологии. Санкт-Петербург: Алетейя.

2. Guback, T. G., Berry,W. E. McChesney, R. W. (1995). Last rights: Revisiting Four theories of the press. Illinois: University of Illinois Press.

3. Franklin, B., Hanna, M., Richardson, J. E., Hamer, M., Kinsey, M. (2005). Key concepts in journalism studies. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publishing.

4. Quinn, S. (2006). Conversations on convergence: Insiders’ views of news production in the twenty-first century. Bern; Berlin: Peter Lang Publishing.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journalism

2. Tampere University Journalism research and development center. http://www.uta.fi/jourtutkimus/english.php

3. CSULB Library subject page – journalism. http://www.csulb.edu/~ttravis/Subject_Guides/Journalism/Journalism.html

4. American Press Institute

http://www.am/pages/toolbox/other_journalism_research_pages/other_journalism_re search_page/

5. The Institute for Practical Journalism Research. http://www.journalismusforschung.de/engl/inst-e.htm

6. IAMCR, The Journalism Research & Education section. /content/blogcategory/46/150/

7. Journalism research Gateway. /

8. The Knight Foundation. /programs/journalism/research_publications/

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Populārā kultūra un mediji

Kursa kods

KomZ6018

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

46

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

18

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Kursa anotācija

Kurss sniedz zināšanas par populārās kultūras fenomenu un tā nozīmīgākajiem pētījumiem komunikāciju zinātnē un kultūras studijās. Aplūkota populārās kultūras attīstība tradicionālās sabiedrības un modernās sabiedrības attīstības ietvaros, galvenā vērība veltīta mūsdienu populārajai kultūrai un tās skaidrojumiem.

Kursā iztirzāta arī ideoloģijas ietekme uz populāro kultūru, analizēta masu mediju un populārās kultūras interakcija un tās formas.

Rezultāti

Kurss sniedz zināšanas, kas nepieciešamas komunikācijas zinātnes un kultūras pētniekiem. Apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par: 1) populārās kultūras jēdzienu, tā skaidrojumu pētnieciskajās skolās; 2) populārās kultūras pētniecības nozīmīgākajām teorētiskajām un metodoloģiskajām pieejām un to pielietojumu; 3) attīsta komunikācijas zinātnē un kultūras studijās veikto pētījumu analīzes prasmes. Iegūtās zināšanas ir noderīgas pētnieciskā darbā veikšanā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Populāra kultūra, tās definīcijas. Mediji un populārā kultūra. 2 stundas

2. Masu sabiedrība un populārā kultūra. 4 stundas

3. Seminārs: jēdzienu/konceptu “kultūra”, “masas”, “populārs”, “masu mediji” skaidrojums dažādos akadēmiskajos pētījumos. 2 stundas

4. Kultūras studijas, to pamatkoncepti un populārās kultūras pētījumi. Frakfurtes skola. Birmingemas mūsdienu kultūras pētījumu centrs (Birmingem Centre for Contemporary Cultural Studies). 4 stundas

5. Populārā kultūra un ideoloģija. Ideoloģija un marksisms. L. Altisēra (Althusser) un A. Gramši (Gramsci) ideoloģijas skaidrojums. 4 stundas

6. Populārā kultūra un kultūras politika. 4 stundas

7. Populārā kultūra un patērniecība. 4 stundas

8. Televīzija. Televīzijas diskursa kodēšana un dekodēšana, “televīzijas runa”, televīzija un populāras kultūras ideoloģija. 4 stundas

9. Beletristika. Lasīšanas fenomens un tā veidošanās. Uztveres teorija. 4 stundas

10. Seminārs: Sieviešu literatūra. 2 stundas

11. Seminārs: Detektīvi. 4 stundas

12. Kino. Strukturālisms un kino. Vizuālā bauda un kino. 4 stundas

13. Seminārs: pagājušajā gadā Latvija un pasaulē visskatītāko filmu analīze. 4 stundas

4. Mūzika. Popmūzikas politekonomika. Subkultūras. Vārdu un mūzikas interakcija. 2 stundas

15. Populārā prese. 2 stundas

16. Seminārs: populāras preses analīze. 2 stundas

17. Sieviešu žurnāli. 2 stundas

18. Seminārs: sieviešu žurnālu analīze. 2 stundas

19. Iepirkšanās kā populārā kultūra. 2 stundas

20. Seminārs: iepirkšanās kā sociāla fenomena analīze. 2 stundas

21. Populārā kultūra un globalizācija. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) dalība semināros un prezentācija par kādu (pēc izvēles) populāras kultūras fenomenu (40% atzīmes);

2) pozitīvi novērtēta akadēmisks patstāvīgais darbs, kurā analizēts kāds (pēc izvēles) Latvijas vai citu valstu mūsdienu populārās kultūras fenomens (60% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Fiske, J. (1998). Understanding popular culture. London; New York: Routledge.

2. Guins, R., Cruz, O. Z. (2005). Popular culture. A reader. London: Sage Publications.

3. O’Donnell, V. (2007). Television criticism. Los Angeles; London: Sage Publications.

4. Storey, J. (2003). Cultural studies and the study of popular culture. 2nd ed. Athens: The University of Georgia Press.

5. Storey, J. (2003). Inventing popular culture. From folklore to globalization. Malden; Oxford; Blackwell Publishing.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Ang, I. (1985). Watching Dallas. London: Methuen.

2. Barker, C. (2000). Cultural studies: Theory and practice. London: Sage Publications.

3. Barker, C. (2002). Making sense of cultural studies. Central problems and critical debates. London: Sage Publications.

4. Conboy, M. (2006). Tabloid Britain: Constructing a community through language. London; New York: Routledge.

5. Dahlgren, P., Sparks, C. (1992). Journalism and popular culture. London: Sage Publications.

6. Hermes, J. (1995). Reading women’s magazines. Cambridge: Polity Press.

7. Fiske, J. (1989). Reading the popular. London; New York: Routledge.

8. Lasmane, S. (proj. vad.). (2006). Agora. 5. sēj.: Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

9. Pērkone, I. (2008). Kino Latvijā: 1920–1940. Rīga: Zinātne.

10. McRobbie, A. (2005). The uses of cultural studies. London: Sage Publications.

11. Radway, J. (1987). Reading the romance. London: Verso.

12. Storey, J. (ed.). (1998). Cultural theory and popular culture. Athens: The University of Georgia Press.

13. Трофимова, Е. (2002). Творчество Александры Марининой как отражение современной российской ментальности. Москва: ИНИОН РАН.

14. Хренов, Н. (2007). Публика в истории культуры. Москва: Аграф.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Communication Studies.

2. Journal of Consumer Culture.

3. Journalism.

4. Media, Culture, Society.

5. Sage Journals Online. Sk.: /

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Politiskā komunikācija

Kursa kods

KomZ5072

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Ojārs Skudra

Priekšzināšanas

KomZ4107, Ietekmējošās komunikācijas teorijas

Kursa anotācija

Politiskās komunikācijas lauks ietver tādas subdisciplīnas kā politiskais mārketings, politiskā reklāma, politiskās sabiedriskās attiecības, politiskā žurnālistika un politiskā pārliecināšana. Šajā kursā galvenā uzmanība tiek pievērsta politiskās komunikācijas teorijām un pētnieciskajām pieejām politiskās komunikācijas procesiem.

Rezultāti

Teorētiskas zināšanas par politiskās komunikācijas pamatjautājumiem un pieejām to pētniecībai. Prasmes politisko tekstu rakstīšanā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Politikas process un politiskās komunikācijas vieta tajā. 4 stundas

2. Politiskās komunikācijas lauks, jēdziens un elementi. 4 stundas

3. Politiskā komunikācija politikas zinātnes skatījumā. 4 stundas

4. Politiskā komunikācija komunikācijas zinātnes skatījumā. 4 stundas

5. Politiskā komunikācija kā lēmumu komunikācija. 4 stundas

6. Politiskā komunikācija kā marketings. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 4 stundas

7. Politiskā komunikācija kā pārliecināšana. 4 stundas

8. Politiskā komunikācija kā vēlēšanu cīņas komunikācija. 4 stundas

9. Parlamenta komunikācija. 4 stundas

10. Partiju komunikācija. 4 stundas

11. Valdības komunikācija. 4 stundas

12. Opozīcijas komunikācija. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 4 stundas

13. Ārpolitiskā un drošības politikas komunikācija. 4 stundas

14. Mediju politikas komunikācija. 4 stundas

15. Politiskās komunikācijas procesu pētniecība. 4 stundas

16. ES politiskās komunikācijas telpa un tās pētniecība. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) Pozitīvi novērtētas rakstiskas tēzes (2–3 lpp.) diskusijai par aktuālu Latvijas politiskās komunikācijas procesu teorētisku skaidrojumu un/vai praktisku mērķu sasniegšanas ceļiem semināros. (30% atzīmes)

2) Pozitīvi novērtēts politiska raksta vai politiskas runas teksts (5 lpp.) par aktuālu LR politiskās dzīves jautājumu vai notikumu, kuram tiek pievienota tā akadēmiska koncepcija (2 lpp.), raksturojot nacionālā preses izdevuma izvēli vai mērķa auditoriju, argumentāciju, autora iecerētās izmaiņas lasītāju/klausītāju viedokļos un attieksmēs, izvēlēto stilu un kompozīciju. Var tikt iesniegti 2008. gadā nacionālajā presē publicēti raksti, kuriem arī jāpievieno akadēmiska analīze. (70% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Brikše, I., Zelče, V. (red.) (2007). Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne.

2. Esser, F., Pfetsch, B. (ed.) (2004). Comparing political communication: theories, cases, and challenges. Cambridge: Cambridge University Press.

3. Maarek, Ph. J.,Wolfsfeld, G. (ed.) (2003). Political communication in a new era. A cross-national perspective. London; New York: Routledge.

4. Negrine, R., Stanyer, J. (ed.) (2007). The political communication reader. London, New York: Routledge.

5. Rawnsley, G. D. (2005). Political communication and democracy. New York: Palgrave Macmillan.

6. Saxer,U. (2007). Politik als Unterhaltung. Zum Wandel politischer Öffentlichkeit in der Mediengesellschaft. Konstanz: UVK Verlagsgesellschaft mbH.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Jarren, O., Donges, P. (2006). Politische Kommunikation in der Mediengesellschaft. Eine Einführung. 2., überarbeitete Aufl. Opladen: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Kamps, K., Nieland, J.-U. (Hrsg.). (2006). Regieren und Kommunikation. Köln: Herbert von Halem Verlag.

Krause, B., Fretwurst, B., Vogelgesang, J. (Hrsg.). (2007). Fortschritte der politischen Kommunikationsforschung. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Kreyher, J. V. (Hrsg.). (2004). Handbuch Politisches Marketing. Impulse und Strategien für Politik, Wirtschaft und Gesellschaft. Baden-Baden: Nomos Verlagsgesellschaft

Sarcinelli, U. (2005). Politische Kommunikation in Deutschland. Zur Politikvermittlung im demokratischen System. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1 Political Communication.

2. Politics & Society.

3. European Journal of Communication.

4. The Harvard International Journal of Press/Politics.

5. Nedēļa.

6. Amerikas politikas zinātnes asociācija. Sk.: /index.cfm

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Politiskā komunikācija: praktikums

Kursa kods

KomZ6030

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

40

Kursa apstiprinājuma datums

19.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc.prof. Ojārs Skudra

Priekšzināšanas

KomZ5007, Politiskā komunikācija

KomZ5042, Mediji un politika

Kursa anotācija

Praktikuma uzdevums ir iepazīstināt studentus ar visiem politiskās komunikācijas lauka galvenajiem sektoriem: valdības komunikācija; partiju komunikācija; savienību, interešu grupu un uzņēmumu komunikācija; iedzīvotāju dienas kārtība; mediji un to saturs; Saeimas frakciju komunikācija; Saeimas un LR Valsts Prezidenta komunikācija. Praktikums paredz attiecīgo institūciju un organizāciju apmeklējumu, lai iepazītos ar to darba organizāciju, komunikācijas plānošanu un izvērtēšanu. Iegūtie empīriskie dati tiek analizēti un diskutēti semināru nodarbībās, apspriežot praktiskā darba rezultātus. Noslēguma rakstu darbā, aplūkojot politiskās komunikācijas pētnieciski analītiskā nodrošinājuma aktuālo stāvokli, galvenā uzmanība tiek pievērsta politiskās komunikācijas tālākās pētniecības iespējām trijstūrī mediji–vēlētāji–politika.

Rezultāti

1. Studenti praktiski iepazīstas ar visiem galvenajiem politiskās komunikācijas lauka pamatelementiem un to kvalitatīvajiem raksturojumiem.

2. Likumdevēja, izpildvaras un NVO politiskās komunikācijas prakses analīzes treniņš, izmantojot teorētiskajos kursos apgūtās zināšanas.

3. Tiek noskaidrotas galvenās politiskās komunikācijas pētnieciski analītiskā nodrošinājuma problēmas un iespējamie maģistra darba pētnieciskie jautājumi.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Publiskā viedokļa pētniecība Latvijā: SKDS un Latvijas fakti. Pētījumu rezultātu publicitāte un pieejamība. 2 stundas

2. Latvijas iedzīvotāju dienas kārtība un politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras jautājumu nozīme tajā. 2 stundas

3. Praktiskais darbs: lielākās preses izdevniecības Latvijā un to politiski vadošie preses izdevumi. Rezultātu apspriešana. 8 stundas

4. Latvijas publiskās telpas informatīvi lingvistiskās arēnas. Seminārs. Rakstiskas tēzes. Seminars. 2 stundas

5. LR Saeima un tās starptautisko kontaktu komunikatīvie aspekti. 2 stundas

6. LR Saeimas zemais uzticības reitings un uz tā paaugstināšanu vērstais SA darbs. 2 stundas

7. LR Saeimas valdības frakciju komunikācija. 4 stundas

8. LR Saeimas opozīcijas frakciju komunikācija. 2 studas

9. LR Valsts Prezidenta komunikācija ar valdību, parlamentu un NVO. Seminārs. Rakstiskas tēzes. Seminārs. 2 stundas

10. LR Valsts Prezidenta kancelejas SA darbs: mērķi un līdzekļi. 2 stundas

11. Praktiskais darbs: LR MK Valsts kancelejas komunikācijas departamenta ilglaicīgie komunikācijas plāni un to pētnieciskais nodrošinājums. Rezultātu apspriešana. 8 stundas

12. Politisko partiju iekšējā un ārējā komunikācija. Programmatisko dokumentu publicitātes un vēlētāju atbalsta nodrošināšana. 4 stundas

13. Praktiskais darbs: jaunveidojamo politisko partiju/organizāciju darbības informatīvi komunikatīvais nodrošinājums. Rezultātu apspriešana. 8 stundas

14. LDDK lobija un publisko attiecību (Public Affairs) darbs. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

15. LBAS SA darba organizācija un kampaņas. 4 stundas

16. Noslēguma darbs: politiskās komunikācijas pētnieciski analītiskais nodrošinājums un tā galvenās problēmu jomas. Rakstisks pārskats. 10 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1. Pozitīvi novērtētas rakstiskās tēzes (2–3 lpp.) semināru nodarbībām. (20% atzīmes)

2. Izpildīti visi praktiskie darbi un apspriesti to rezultāti. (30% atzīmes)

3. Pozitīvi novērtēts noslēguma darbs (10 lpp.). (50% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Brikše, I., Zelče, V. (red.). (2007). Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne.

2. Holtz-Bacha, Ch. (Hrsg.) (2003). Die Massenmedien im Wahlkampf. Die Bundestagswahl 2002. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag.

3. Kamps,K., Nieland, J.-U. (Hrsg.). (2006). Regieren and Kommunikation. Meinungsbildung, Entscheidungsfindung und gouvernementales Kommunikationsmanagement- Trends, Vergleiche, Perspektiven. Köln: Herbert von Halem Verlag.

4. Köhler, M.M., Schuster, Ch.H. (Hrsg.). (2006). Handbuch Regierungs-PR. Öffentlichkeitsarbeit von Bundesregierungen und deren Beratern. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

5. Lasmane, S. (red.). (2007). Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

6. Louw, P.E. (2005). The media and political process. London; Thousand Oaks- New Delhi: SAGE Publications.

7. Pfetsch,B., Adam,S. (Hrsg.). (2008). Massenmedien als politische Akteure. Konzepte und Analysen. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Adler, Ch. (2000). Die Öffentlichkeitsarbeit der politischen Parteien. München- Ravensburg: GRIN Verlag.

2. Krause, B., Fretwurst, B., Vogelgesang,J. (Hrsg.). (2007). Fortschritte der politischen Kommunikationsforschung. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

3. Kreyher, V.J. (Hrsg.). (2004). Handbuch Politisches Marketing. Impulse und Strategien für Politik, Wirtschaft und Gesellschaft. Baden-Baden: Nomos Verlagsgesellschaft.

4. Pfetsch, B. (2003). Politische Kommunikationskultur. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag.

5. Pollack, D., Jacobs, J., Müller, O.,Pickel, G. (ed.). (2004). Political culture in post-communist Europe. Attitudes in new democracies. Aldershot-Burlington: Ashgate Publishing Company.

6. Tieman, G. (2006). Wahlsysteme, Parteiensysteme und politische Repräsentation in Osteuropa. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. LR Valsts prezidenta mājaslapa. Sk.: http://www.president.lv/

2. LR Ministru kabineta mājaslapa. Sk.: http://www.mk.gov.lv/

3. LR Saeimas majaslapa. Sk.: http://www.saeima.lv/

4. LR Satversmes tiesas mājaslapa. Sk.: http://www.satv.tiesa.gov.lv/
5. Portāls “Politika”. Sk.: http://www.politika.lv/

6. Nedēļa.

7. Political Communication.

8. Latvijas Darba devēju konfederācijas mājaslapa. Sk.: http://www.lddk.lv/

9. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības mājaslapa. Sk.: http://www.lbas.lv/

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Sistēmtransformācija Latvijā: elites un masu komunikācijas aspekti

Kursa kods

KomZ6024

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

36

Kursa apstiprinājuma datums

04.03.2007

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Ojārs Skudra

Priekšzināšanas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Demokratizācijas viļņu paradigma Eiropas politiskajā vēsturē. Trešais demokratizācijas vilnis un sistēmtransformācija Austrum- un Dienvidaustrumeiropas valstīs. Sistēmpārmaiņa, sistēmmaiņa, tranzīts un transformācija kā sistēmtransformācijas procesu raksturojošie atslēgas jēdzieni. Elites teorijas. Masu un elites grupējumu loma sistēmtransformācijas procesos. Mediju politiskās funkcijas diktatūrās un demokrātijās. Demokrātiskas politiskās kultūras un politiskās komunikācijas kultūras veidošanās procesi. Konsolidētas demokrātijas komunikatīvie aspekti.

Rezultāti

1. Veicināt konceptuālas akadēmiskas pozīcijas izstrādi jautājumos, kas saistīti ar PSRS sabrukumu un LR neatkarības atjaunošanu, kā arī būtiskām politiskās komunikācijas, mediju politikas un mediju sistēmas maiņas norisēm.

2. Veidot priekšnoteikumus sistēmteorijas izmantošanai transformācijas procesu komunikatīvo aspektu pētniecības darbā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Posttotalitārā autoritārisma liberalizācija PSRS: glasnost un perestroikas politika. PSRS sabrukums un LR neatkarības atjaunošana. 3 stundas

2. Transformācijas procesu raksturojošie atslēgas jēdzieni. 1 stunda

3. Sistēmteorētiskie transformācijas procesu skaidrojumi. 2 stundas

4. Transformācijas procesu skaidrojumi no elites teoriju pozīcijām. 2 stundas

5. Transformācijas procesa fāzes: autokrātisko sistēmu sabrukums, demokratizācija, konsolidācija. 2 stundas

6. Elites un masu lomas transformācijas procesos. 2 stundas

7. Sistēmtransformācijas īpatnības Austrumeiropā: autokrātijas, demokrātijas ar defektiem, liberālās demokrātijas. 2 stundas

8. Politiskā kultūra un politiskās komunikācijas kultūra postkomunistiskajā Eiropā. 2 stundas

9. Masu mediju un masu komunikācijas loma autokrātiskās sistēmas struktūru sabrukumā Baltijas valstīs. 2 stundas

10. Tranzītprocesu raksturojumi Latvijas 21. gs. sākuma memuāru, politiskajā un zinātniskajā literatūrā. Seminārs Rakstiskas tēzes. Diskusija. 2 stundas

11. Divas informatīvi – lingvistiskās pamata telpas – Latvijas sabiedrības publiskās telpas specifiska iezīme. 2 stundas

12. Latvijas masu mediju sistēmas attīstības periodizācija pētnieciskajā literatūrā. Tās saistība ar transformācijas procesiem. 2 stundas

13. Valsts / sabiedrisko masu mediju loma tranzītprocesos. 2 stundas

14. Reklāmas un SA nozīme Latvijas politiskajos un ekonomiskajos tranzītprocesos. 2 stundas

15. Elites un masu komunikācijas loma Latvijas atlantiskās un eirointegrācijas procesos. 2 stundas

16. Individuāls pētījums. Darbs ar literatūru un avotiem. Konsultācijas. Rezultātu prezentācijas semināros. 32 stundas

17. Demokrātijas negatīvās un pozitīvās konsolidācijas procesu norise Latvijā 20. gs. beigās un 21. gs. sākumā. Seminārs Rakstiskas tēzes. Diskusija. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Novērtējumu, izmantojot desmit punktu sistēmu, veido: (1) rakstiskas tēzes semināru nodarbībām (2–3 lpp.) (20% atzīmes); (2) pētniecisks raksts (5 lpp. bez pielikumiem) par mediju lomu demokrātijas konsolidācijas procesā (50% atzīmes); (3) noslēguma pārruna par LR demokrātiskās attīstības rezumējumu laika periodā no 1990. gada līdz 2008. gadam elites un masu komunikācijas līmeņos (30% atzīmes).

Pozitīvs novērtējums jāsaņem visos trīs punktos.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Böllhoff, U. (2002). 10 Jahre Systemtransformation in den Baltischen Staaten. Eine vergleichende empirische Analyse unter besonderer Berücksichtigung länderspezifischer Ausgangsbedingungen und Aspekten zur Integration in die Europäische Union. Freiburg i.Br.: Rudolf Haufe Verlag.

2. Dimants A. (2002). Die Entwicklung der Massenmedien in Lettland nach der zweiten Unabhangigkeit. Dissertation zur Erlangung des Grades des Doktors der Philosophie (Dr. Phil.) am Fachbereich Politik- und Socialwissenhaften der Freiern Universitat Berlin vorgelegt von Ainars Dimants aus Riga/Lettland. Berlin: Freiern Universitat Berlin.

3. Jeffries, I. (2004). The countries of the former Soviet Union at the turn of the twenty-first Century. The Baltic and European states in transition. Routledge Studies of Societies in Transition. London, New York: Routledge.

4. Merkel, W.(1999). Systemtransformation.Eine Einführung in die Theorie und Empirie der Transformationsforschung. Opladen: Leske+Budrich.

5. Skudra, O. (2002). Sistēmtransformācija Latvijā un tās periodizācija. Latvijas Vēsture, 1, 37–43.

6. Škapars, J. (sast.). (2005). Baltijas brīvības ceļš. Baltijas valstu nevardarbīgas cīņas pieredze pasaules kontekstā. Rīga: Zelta grauds.

7. Vihalemm, P. (ed.). (2002). Baltic Media in transition. Tartu: Tartu University Press

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Dupuis, I. (2003). Journalism in Latvia: a profession in transition. Berlin: Nordeuropa–Institut der Humboldt-Universität zu Berlin.

2. Eckert, F. (2007). Elitenwandel in Osteuropa. Die Auswirkungen des Systemwechsels auf die politische Führung. Saarbrücken: VDM Verlag Dr. Müller e.K.

3. Hartmann, M. (2004). Elitesoziologie. Frankfurt/Main: Campus Verlag GmbH.

4. Pickel, G., Pollack, D., Müller, O., Jacobs, J. (Hrsg.). (2006). Osteuropas Bevölkerung auf dem Weg in die Demokratie. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

5. Pollack, D., Jacobs, J., Müller, O., Pickel, G. (2003). Political culture in post-communist Europe. Attitudes in new democracies. Burlington: Ashgate.

6. Semanis, E. (red.). (1994). Ceļā uz demokrātiju: Latvija un pasaules pieredze. Rīga, 1992. g. 12.–14. novembris. Rīga: Latvijas Universitāte.

7. Smith, J. (2005). The fall of Soviet Communism 1985–91. New York: Palgrave MacMillan.

8. Wasner, B. (2004). Eliten in Europa. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

9. Стародубровская, И. В., Мау, В. А. (2001). Великие революции. От Кромвеля до Путина. Москва: Вагриус

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. East European Politics and Societies.

2. Der Bertelsmann Transformation Index (BTI). Sk.: http://www.bertelsmann-transformation-index.de/

3. Der Bertelsmann Transformation Index 2008. Sk.: http://www.bertelsmann-stiftung.de/cps/rde/xbcr/SID-0A000F14-A2F7376F/bst/xcms_bst_dms_23825_23826_2.pdf

4. The Wissenschaftszentrum Berlin für Sozialforschung (Social Science Research Center Berlin) mājaslapa. Sk.: http://www.wzb.eu/default.en.asp

5. Parties & Elections. The database about parliamentary elections and political parties in Europe. Sk.: http://www.parties-and-elections.de/

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Politiskā komunikācija Latvijā

Kursa kods

KomZ6029

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

56

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

19.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc.prof. Ojārs Skudra

Priekšzināšanas

KomZ5042, Mediji un politika

KomZ5072, Politiskā komunikācija

Kursa anotācija

Politiskā komunikācija Latvijā pēc LR neatkarības atjaunošanas. Politiskās komunikācijas komercializācijas izpausmes Latvijā. Demokrātija un viedokļu tirgus. Politiķu, sabiedrisko attiecību speciālistu un žurnālistu mijiedarbība publiskās komunikācijas telpā. Leģitimizācija un publiskās uzticēšanās vairošana politiskās komunikācijas procesos. Atšķirīgi politiskie stili atšķirīgās informatīvi lingvistiskās publiskās telpas arēnās. Pilsoņu un vēlētāju mediju kompetence. Elites, mediju un sarunu/deliberatīvās demokrātijas teoriju heiristiskā vērtība, analizējot politiskās komunikācijas procesus Latvijā. Latvijas partiju sistēmas nestabilitāte un vēlēšanu cīņas komunikācija. Parlamentārās komunikācijas arēnas. Prezidenta kā politiski neatbildīgas amatpersonas loma politiskās komunikācijas procesos. Latvijas liberālā partiju demokrātija mediju demokrātijas koncepcijas skatījumā.

Rezultāti

1) teorētiski pamatota akadēmiska pozīcija par politiskās komunikācijas procesu un aktoru pamata raksturojumiem Latvijā; 2) salīdzinošās zināšanas par politisko komunikāciju Latvijā un citās ES dalībvalstīs; 3) prasme definēt un analizēt mediju un politisko partiju lomu politikas attēlošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Politiskā komunikācija kā jēdziens un pētniecības objekts Latvijā. 4 stundas

2. Viedokļu daudzveidība, demokrātija un tirgus. 4 stundas

3. Publiskā telpa, publiskais un publicētais viedoklis. 4 stundas

4. Publicitāte un konfidencialitāte: politiķi, SA speciālisti un žurnālisti. 4 stundas

5. Leģitimitāte un politiskā komunikācija. 4 stundas

6. Politiskais stils un politikas attēlošana. 4 stundas

7. Mediju loma politikas attēlošanas un lēmumu pieņemšanas procesos. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 4 stundas

8. Simboliskā politika un tās funkcijas. 4 stundas

9. Pilsoņi un mediju kompetence. 4 stundas

10. Elites, mediju vai sarunu demokrātija. Mediju prominence un politiskā kompetence. 4 stundas

11. Partijas kā komunikātori un komunikācijas telpa. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 4 stundas

12. Vēlēšanu cīņas komunikācija. 4 stundas

13. Saeimas tēls un parlamentārās SA. 4 stundas

14. Parlamentārās komunikācijas arēnas. 4 stundas

15. Prezidents politiskajā komunikācijā. 4 stundas

16. Liberālā partiju demokrātija mediju laikmetā. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) pozitīvi novērtētas rakstiskas tēzes (2–3 lpp.) katrai semināra nodarbībai (30% atzīmes); 2) pozitīvi novērtēts pētnieciskas ievirzes noslēguma rakstu darbs (7 lpp.) par aktuālu politiskās komunikācijas problēmjautājumu Latvijā (50% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Brikše, I., Zelče, V. (red.). (2007). Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: Zinātne.

2. Lasmane, S. (red.). (2007). Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

3. Rozenvalds, J. (red.) (2007). Parlamentārais diskurss Latvijā. Saeimas plenārsēžu stenogrammu datorizētā analīze. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

4. Rozenvalds, J. (red.). (2007). Cik demokrātiska ir Latvija: demokrātijas monitorings, 2005–2007. Rīga: Zinātne.

5. Rozenvalds, J. (red.). (2005). Cik demokrātiska ir Latvija: demokrātijas audits. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

6. Tauriņš, G. (2007). Politiskā sistēma un politiskā kultūra. Rīga–Štutgarte: autora redakcijā.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Donges, P. (Hrsg.). (2005). Politische Kommunikation in der Schweiz. Bern- Stuttgart-Wien: Haupt Verlag.

2. Holtz-Bacha, Ch. (Hrsg.). (2003). Die Massenmedien im Wahlkampf. Die Bundestagswahl 2002. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag.

3. Johnson-Cartee, K. S., Copeland, G. A. (2004).Strategic political communication. Lanham; Boulder; New York; Toronto; Oxford: Rowman & Littlefield Publishers, Inc.

4. Krause, B., Fretwurst, B., Vogelgesang,J. (Hrsg.) (2007). Fortschritte der politischen Kommunikationsforschung. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

5. Louw, P. E. (2005). The media and political process. London; Thousand Oaks; New Delhi: SAGE Publications.

6. Pfetsch, B. (2003). Politische Kommunikationskultur. Wiesbaden: Westdeutscher Verlag.

7. Sarcinelli, U. (2005). Politische Kommunikation in Deutschland. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

8. Schulz, W. (2008). Politische Kommunikation. Theoretische Ansätze und Ergebnisse empirischer Forschung. 2.,vollständig überarbeitete und erweiterte Auflage. Wiesbaden: VS Verlag für Sozialwissenschaften.

9. Zobena, A. (red.). (2007). Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta? Rīga: LU SPPI.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. LR Valsts prezidenta mājaslapa. Sk.: http://www.president.lv/

2. LR Ministru kabineta mājaslapa. Sk.: http://www.mk.gov.lv/

3. LR Saeimas majaslapa. Sk.: http://www.saeima.lv/

4. LR Satversmes tiesas mājaslapa. Sk.: http://www.satv.tiesa.gov.lv/
5. Portāls “Politika”. Sk.: http://www.politika.lv/

6. Nedēļa

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Valsts un organizāciju komunikācija: praktikums

Kursa kods

KomZ6034

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

64

Kursa apstiprinājuma datums

30.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Vieslektori

Priekšzināšanas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir apgūt praksē pielietot organizāciju kultūras un komunikācijas, publiskās pārvaldes teorētiskos skaidrojumus un publiskās pārvaldes darbības mehānismus, par kuriem studenti ieguvuši zināšanas teorētiskajos kursos “Organizāciju kultūra un komunikācija” un “Valsts un pašvaldību komunikācija”. Kurss organizēts kā individuāls darbs un semināru nodarbības, kuros notiek izstrādājamo projektu prezentācijas un diskusijas par prakses jautājumiem.

Rezultāti

Zināšanas par organizāciju un publiskās pārvaldes institūciju konceptuālajiem raksturojumiem un to pielietošanas praksi.

Prasmes novērtēt iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma iespējamību komunikācijas projektu realizācijā un analīzē.

Kompetences – realizēt radošus komunikācijas projektus

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Individuālā komunikācijas projekta pieteikuma prezentācija, to analīze un diskusija. 10 stundas

2. Projektu realizācijas gaita, prezentācijas semināros un diskusija. 48 stundas

3. Projektu prezentācijas un diskusija. 6 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Realizēts un aizstāvēts individuāls radošais projekts (projekta pamatojums, visa vai atsevišķas daļas realizācija vai kādas institūcijas akcepts realizācijai, realizācijas laika grafiks, iespējamais finansu plānojums un realizācijas risku analīze) (100% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Gruning, L. A., Gruning, J. E. (2002). Excellent public relations and effective organizations: A study of communication management in three countries. New York: Lawrence Erlbaum Associates.

2. Loosemore, M., Reilly, C., Raftery, J. (2005). Risk management in projects. London: Taylor & Francis.

3. Posovac, E. J., Carey, R. G. (2006). Program evaluation: Methods and case studies. New York: Prentice Hall.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Tiek izvēlēta individuāli – atbilstoši projekta saturam

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Public Management Review.

2. OECD Public Governance and Management Review. Sk.: /topic/0,2686,en_2649_37405_1_1_1_1_37405,00.html

3. International Public Management Association for Human Resources. Sk.: /

4. The International Public Management Review. Sk.: http://www.idt.unisg.ch/org/idt/ipmr.nsf

Kursa nosaukums

Valsts un pašvaldību komunikācija

Kursa kods

KomZ6033

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

27.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5084, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir apgūt publiskās pārvaldes teorētiskos skaidrojumus un publiskās pārvaldes darbības mehānismus, nodrošinot studentiem zināšanas par publiskās pārvaldes procesa teorētiskajiem pamatiem un sistēmu, publiskās pārvaldes struktūru, uzdevumiem un darbības pamatprincipiem, publiskās pārvaldes reformu nepieciešamību, attīstības gaitu un problēmām, publiskās pārvaldes attīstību Latvijā un starptautisko publiskās pārvaldes sistēmu. Kursā tiek analizētas Latvijas un starptautiskā praksē realizētas valsts un pašvaldību kampaņas un analizētas metodes, pieejas un to sasniegtie efekti.

Rezultāti

Zināšanas par publiskās pārvaldes procesa teorētiskajiem pamatiem un komunikācijas praksi.

Prasmes – novērtēt iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma iespējamību Latvijas valsts un pašvaldību komunikācijā.

Kompetences – analizēt un novērtēt valsts un pašvaldību kā institūciju komunikāciju ar organizācijām un indivīdiem sabiedrībā un izstrādāt priekšlikumus to veicināšanai

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Valsts un pašvaldību institūcijas, to komunikācijas mērķi, uzdevumi un funkcijas. 8 stundas

2. Publiskās pārvaldes definīcija un izpratnes. 8 stundas

3. Publiskās pārvaldes struktūra. 8 stundas

4. Publiskās pārvaldes attīstība Latvijā. 8 stundas

5. Publiskā pārvaldes – starptautiski aspekti. 8 stundas

6. Publiskās pārvaldes komunikācijas stratēģija, politika un to efektivitāte. 8 stundas

7. Varas komunikācija ar pilsoni: atbildīgas komunikācijas politikas un objektīva un droša satura nodrošināšana. 8 stundas

8. e-vides izmantojums publiskajā pārvaldē un komunikācijā ar pilsoņiem. 8 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Aktīva līdzdalība semināru nodarbībās (jautājumu izvirzīšana un apspriešana, diskusiju veicināšana, mikroprojektu un analīžu sagatavošana, valsts/pašvaldības komunikācijas analīzes pētījuma dizaina izstrāde) (50% atzīmes)

N valsts institūcijas/pašvaldības/starptautiskas institūcijas korporatīvās komunikācijas analīze (individuāli vai pārī sagatavota prezentācija – ppt formāts, ~ 20 slaidu, izmantotā literatūra (papildus vismaz 5 kursa aprakstā norādītajiem avotiem) un citi resursi) (50 % atzīmess)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bekkers, V., Dijkstra, G., Ferger, M. (2007). Governance and the democratic deficit: assessing the democratic legitimacy of governance practices. Aldershot, Burlington, VT: Ashgate Pub.

2. Laegreid, P., Christensen, T. (2007). Transcending new public management: the transformation of public sector reforms. Aldershot, Burlington, VT: Ashgate.

3. McIver, Jr., W. J., Elmogarmid, A. (2002). Advances in digital government: technology, human factors, and policy. Boston: Kluwer Academic Publ.

4. Vanags, E. (2007).Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs un Latvijā. Rīga: Latvijas Statistikas institūts.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Bryson, J. M. (2004). Strategic planning for public and nonprofit organizations: a guide to strengthening and sustaining organizational achievement. San Francisco: Jossey-Bass.

2. Christensen, T., Laegreid, P. (2002). New public management: the transformation of ideas and practice. Aldershot, Burlington, VT: Ashgate.

3. Gruning, L.A., Gruning, J.E. (2002). Excellent public relations and effective organizations: A study of communication management in three countries. New York: Lawrence Erlbaum Associates.

3. Jansone, D. (2002). Latvijas publiskā pārvalde. Rīga: Latvijas Universitāte.

4. Meier, K. J. (2006). Bureaucracy in a democratic state: a governance perspective. Baltimore: Johns Hopkins University Press.

5. Ocampo, J. A. (2005). Unlocking the human potential for public sector performance: world public sector report 2005. New York: United Nations.

6. Peter F. (2005). Drucker: critical evaluations in business and management. London: Routledge.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Public Management Review.

2. OECD Public Governance and Management Review. Sk.: /topic/0,2686,en_2649_37405_1_1_1_1_37405,00.html

3. International Public Management Association for Human Resources. Sk.:

/

4. The International Public Management Review. Sk.: http://www.idt.unisg.ch/org/idt/ipmr.nsf

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Žurnālistika: praktikums

Kursa kods

KomZ5085

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

64

Kursa apstiprinājuma datums

30.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5079, Mediju teorijas

KomZ6032, Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

Kursa anotācija

Kurss ir orientēts uz studējošo individuālo darbu, kas vērsts 2 virzienos: (1) radošu savas prakses pilnveidošanu un (2) savas prakses jomas kritiku.

Rezultāti

Zināšanas par žurnālistikas žanru un formātu konceptuālajiem raksturojumiem un to pielietošanas praksi.

Prasmes novērtēt iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma iespējamību žurnālistikas prakses realizācijā un analīzē.

Kompetences – realizēt radošus žurnālistikas projektus un žurnālistikas prakses kritika

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Individuāla savu radošo projektu un kritikas projektu prezentācija, to analīze un diskusija. 4 stundas

2. Radošo projektu realizācijas gaita: prezentācijas semināros un diskusija. 20 stundas

3. Mediju kritikas projektu realizācijas gaita: prezentācijas semināros un diskusija. 20 stundas

4. Radošo projektu prezentācijas un diskusija. 20 stundas

5. Mediju kritikas projektu prezentācijas un diskusija. 20 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Realizēts un aizstāvēts individuāls radošais projekts – līdz 60% no atzīmes.
Realizēts, aizstāvēts un publicēts SZF portāla sadaļā individuāls mediju kritikas projects – līdz 40%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Aristotelis (1959). Poētika. Rīga: LVI.

2. Jalbert, P.L. (1995). Critique and analysis in media studies: Media citicism as practical action. Discourse & Society, 6, 7– 6.

3. Standring, S. M. (2007). Art of column writing: Insider secrets from art Buchwald, Dave Barry, Arianna Huffington, Pete Hamill and Other Great Columnists. New York: Marion Street Press.

4. Watkins, S.G., Emerson, R.A. (2000). Feminist media criticism and feminist media practices. The ANNALS of the American Academy of Political and Social Science, 571, 151–166.

5. Zelizer, B. (2004). Taking journalism seriously: News and academy. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publishing.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Individuāli izvēlēta – atbilstoši radošajiem projektiem.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journalism.

2. National Society of Newspapers Columnists. Sk.: /index.php?ID=11

3. Guardian. Sk.: http://www.guardian.co.uk/media

4. FAIR. Sk.: /index.php?page=2453

5. JournalimsNet. Sk. /media/criticism.htm

6. PoynterOnline. Sk.: /column.asp?id=45&aid=138263

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Mediju menedžments un mārketings

Kursa kods

KomZ5082

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

48

Kursa apstiprinājuma datums

30.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5079, Mediju teorijas

KomZ6032, Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze

Kursa anotācija

Kurss aptver četras pamattēmas – mediju industriju darbību un attīstību, mediju auditorijas kā mediju patēriņa tirgu, mediju kā uzņēmumu organizāciju un pārvaldību un mediju satura producēšanu, kas tiek aplūkotas mediju ekonomikas kontekstā. Kurss ir veidots no pārskata lekcijām un semināriem, kurus vada profesionāli mediju producenti, ekonomisti un mediju īpašnieki.

Rezultāti

Zināšanas par mediju ekonomikas teorētiskajiem virzieniem un mediju biznesa attīstības praksi.

Prasmes novērtēt iegūto teorētisko zināšanu pielietojuma iespējamību mediju prakses analīzē.

Kompetences – analizēt mediju ekonomikas parādību ietekmi uz mediju saturu un prognozēt mediju uzņēmumu ekonomiskās attīstības iespējas.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Mediju biznesa izmaiņas mūsdienu sabiedrībā. 12 stundas

2. Mediju ekonomika un industrijas. 12 stundas

3. Mediju auditorijas: tirgus aspects. 12 stundas

4. Mediju uzņēmu organizācija un pārvaldība. 12 stundas

5. Mediju satura producēšana: organizācijas un ekonomikas aspekti. 12 stundas

6. Mediju ekonomikas, menedžmenta un mārketinga problēmas Latvijā (diskusija). 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

4 rakstu darbi par kursā aplūkotajām tēmām (individuāls būtiskāko aspektu pozicionējums, to izklāsts izmantojot literatūras studijas, semināros iegūtās zināšanas un individuālās dažādu papildresursu studijas, apjoms ~ 1000 vārdu, izmantotās literatūras un avotu saraksts) – līdz 80 % no kopējā vērtējuma.

Diskusijas tēmu/problēmu pieteikums (~ 3000 vārdu), līdzdalība diskusijā – līdz 20 % no kopējā vērtējuma

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bagdikian, B. H. (2004). The new media monopoly. Boston: Beacon Press.

2. Croteau, D., Hoynes, W. (2006). The business of media: Corporate media and the public interest. Thousands Oaks, London, New Delhi: Pine Forge Press.

3. Hemmingway, E. (2007). Into the newsroom. London: Taylor & Francis, Inc.

4. Hoskins, C. (2004). Media economics: applying economics to new and traditional media. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publications.

5. Napoli, P. M. (2003). Audience economics: Media institutions and the audience marketplace. New York: Columbia University Press.

6. Picard, R. G. (2002). Economics and financing of media companies. New York: Fordham University Press.

7. Sylvie, G., Lacy, S., Hollifield, C. A., LeBlanc, W. J., Broadrick, A. S. (2007). Media management: A casebook approach. New York: Lawrence Erlbaum Associates.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Albarran, A.B. (2005). Management of electronic media (with InfoTrac?). New York: Wadsworth.

2. Alexander, A. (2003). Media economics: Theory and practice. New York: Lawrence Erlbaum Associates.

3. Hesmondhalgh, D. (2005). Media production. New York: Open University Press.

4. Gillian, D. (2002). Understanding media economics. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publications.

5. Gillian, D. (2004). Media ownership: the economics and politics of convergence and concentration in the UK and European media. Thousand Oaks; London; New Delhi: SAGE Publications.

6. Picot, A., Silverstone, R., Wolff, C., Burgelman, J.-C. (2005). E-merging media: Communication and the media economy of the future. New York: Springer-Verlag.

7. Skinner, D., Gasher, M. (2006). Converging media, diverging politics: A political economy of news media in the United States and Canada. New York: Rowman & Littlefield Publishers.

8. Quinn, S. (2002). Knowledge management in the digital newsroom. New York: Elsevier Science & Technology Books.

9. Wertime, K., Fenwick, I. (2008). DigiMarketing: The essential guide to new media and digital marketing. New York: Johm Wiley & Sons.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journal of Media Business Studies.

2. Media Business. Sk.: /apps/pbcs.dll/section?category=mediabusiness

3. Mesiaweek. Sk.: /mw/resources/ad_opps.jsp

4. Nytimes. Sk.: /2005/05/03/business/media/03adco.html

5. Guardian. Sk.: http://www.guardian.co.uk/media/mediabusiness

6. Onlaine Journalims. Sk.: /2008/01/28/making-money-from-journalism-new-media-business-models-a-model-for-the-21st-century-newsroom-pt5/

7. Groundswell. Sk.: /charleneli/2006/05/the_changing_me.html

8. Mondo Times. Sk.: /2/topics/5/business



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  2. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..