textarchive.ru

Главная > Документ


PIELIKUMI

1. pielikums

Studiju programmā iekļauto kursu apraksti

Obligātā daļa (A daļa)

Studiju kursi

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa kods

KomZ5128

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

25.06.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. ped., prof. Inta Brikše

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar teorijām, kas skaidro mūsdienu sabiedrību, tās parādības, izmaiņas un attīstības procesus un veicināt prasmes izmantot šos teorētiskos konceptus komunikācijas fenomenu skaidrojumā. Kurss veidots kā sabalansēts lekciju un semināru darbs, orientējoties uz aktīvu studējošo individuālo darbu.

Rezultāti

Zināšanas – padziļinātas zināšanas teorijās, kas (1) ietekmē komunikācijas zinātnes teorētisko paradigmu attīstību un (2) skaidro sabiedrības attīstības fenomenus, kas ietekmē komunikācijas procesus un atspoguļojas šajos procesos sabiedrībā. Spēja kritiski izvērtēt komunikācijas zinātnes teorētiskos attīstības virzienus sociālo zinātņu kontekstā.

Prasmes – pētniecisko problēmu identificēšanas, analīzes un risināšanas prasmes, lai veicinātu jaunu zināšanu veidošanos par komunikācijas parādībām, un prasmes izmantot citu sociālo zinātņu teoriju konceptus teorētisku spriedumu veidošanā par komunikācijas fenomeniem mūsdienu sabiedrībā.

Kompetences – pielietot teorētisko studiju rezultātus jaunu un kompleksu komunikācijas parādību analīzē un to attīstības prognozēšanā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

40% – individuālais darbs – tekstu studijas, komunikācijas problēmu identificēšana un jautājumu semināru dienaskārtībai izvirzīšana (apjoms 2000–3000 zīmju, ar starpinājumiem)

20 % – līdzdalība semināros (uzstāšanās, papildinājumi, piedalīšanās diskusijās)

40 % – prezentācija noslēguma seminārā par individuāli izvēlētu aktuālu komunikācijas parādības/problēmas teorētisko skaidrojumu, izmantojot citu sociālo zinātņu teorijas un paradigmas.

Kursu apraksts-plāns

1. Sabiedrības izpratnes mūsdienu sociālajās teorijās. 4 stundas

2. Seminārs: komunikācijas skaidrojumi sabiedrības dzīvē mūsdienu sociālajās teorijās. 4 stundas

3. Sabiedrības izmaiņas: teorētisko pieeju konteksts. 4 stundas

4. Seminārs: komunikācijas vieta un loma sabiedrības izmaiņu procesos. 4 stundas

5. Vieta, laiks un telpa: teorētiskie skaidrojumi. 4 stundas

6. Seminārs: vietas, laika un telpas izmaiņas un to ietekme uz komunikācijas procesiem. 4 stundas

7. Sabiedrības individualizācija. 4 stundas

8. Seminārs: sabiedrības individualizācijas procesu ietekme uz komunikāciju. 4 stundas

9. Identitāte: izmaiņas un teorētiskās izpratnes. 4 stundas

10. Seminārs: komunikācijas loma identitātes veidošanās procesos. 4 stundas

11. Realitātes teorētiskās izpratnes. 4 stundas

12. Seminārs: mediju lomas realitātes veidošanā. 4 stundas

13. Publiskā sfēra: teorētiskais koncepts un loma komunikācijas fenomenu izpratnē. 4 stundas

14. Seminārs: mediju lomas publiskās sfēras realizācijā. 4 stundas

15. Globalizācijas procesi: sabiedrības un mediju izmaiņu skaidrojumi. 4 stundas

16. Seminārs: globalizācijas un mediju savstarpējās ietekmes. 4 stundas

Literatūra (01-mācību literatūra)

Baert, P. (2000). Social theory in the twentieth century. Cambridge, Oxford: Polity.

Bauman, Z. (2001). The individualized society. Cambridge:   Polity.

Bauman, Z. (2005). Индивидуализированное общество. Москва:   Логос.

Beck, U. (1999). World risk society. Cambridge: Polity Press.

Beck, U. (2000). Общество риска. На пути к другому модерну. Москва:   Прогресс-Традиция. 

Berger, P.L., Luckmann ,T. (1991). The social construction of reality: a treatise in the sociology of knowledge. London: Penguin Books.

Бергер, П., Лукман , T. (1995). Социальное конструирование реальности: трактат по социологии знания. Москва : Academia-Центр, Медиум.

Browning, G., Halcli, A., Webster, F. (eds.). (2000). Understanding contemporary society: theories of the present. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

Castells, M. (2000). The rise of the network society. Oxford, Malden: Blackwell Publishing.

Delanty, G. (2000). Modernity and postmodernity. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

Habermas, J. (1992). The structural transformation of the public sphere: an inquiry into a category of bourgeois society. Cambridge: Polity Press.

Gidens, E. (1999). Sabiedrības veidošanās. Rīga:  AGB.

Giddens, A. (1999). Modernity and self-identity: self and society in the late modern age. Cambridge:   Polity Press.

Chouliaraki, L., Fairclough, N. (2002). Discourse in late modernity: rethinking critical discourse analysis. Edinburgh : Edinburgh University Press.

Luhmann, N. (2000). The reality of the mass media. Cambridge: Polity Press.

McKee, A. (2005). The public sphere: an introduction. Cambridge :  Cambridge University Press.

Ritzer, G., Smart. B. (eds.). (2001). Handbook of social theory. London, Thousand Oaks, New Delhi:  SAGE.

Sztompka P. (1993). The Sociology of Social Change. Oxford: Blackwell.

Штомпка П. (1996). Социология социальных изменений. Москва: Аспект пресс.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Anholt, S. (2007).  Competitive identity:   the new brand management for nations, cities and reģions. Houndmills, Basingstoke, Hampshire, New York:   Palgrave Macmillan.

Bauman, Z. (2004). Europe: an unfinished adventure. Cambridge, Malden:   Polity Press. 

Beck, U., Beck-Gernsheim, E. (2002). Individualization:  institutionalized individualism and its social and political consequences. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

Beck, U., Grande, E. (2007). Cosmopolitan Europe. Cambridge, Malden: Polity.

Berger, P. L., Luckmann , T. (1995). Modernity, pluralism and the crisis of meaning. The orientation of modern man. Gütersloh Bertelsmann Found. Publ.

Butler, J. (2007). Gender trouble:  feminism and the subversion of identity.  New York, London:   Routledge.

Castells, M. (2004). The power of identity. Malden, Oxford, Carlton: Blackwell Publishing, 2004.

Castells, M. (2003). The Internet galaxy :reflections on the Internet, business, and society. Oxford, New York: Oxford University Press.

Кастельс, M. (2004). Галактика интернет. Екатеринбург: У-Фактория.

Curtin, P. A. (2007). International public relations:   negotiating culture, identity, and power. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

Du Gay, P. (2007). Organizing identity:   person and organizations after theory. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

Giddens, A. (2007).  Europe in the global age. Cambridge:   Polity.

Held, D. (2000). Models of democracy. Cambridge: Polity.

Insoll, T. (ed.). (2007). The archaeology of identities: a reader. London, New York: Routledge.

Kolko, G. (2006). After socialism:   reconstructing critical social thought. New York:  Routledge.

Kumar, K. (2001). From post-industrial to post-modern society:  new theories of the contemporary world. Oxford, Malden: Blackwell.

Larsen, S. U. (2000). The challenges of theories on democracy: elaborations over new trends in transitology.New York: Columbia Univ. Press.

Luhmann, N. (1998). Observations on modernity. Stanford:  Stanford University Press.

Misztal, B. A. (2003). Theories of social remembering. Maidenhead, Philadelphia: Open University Press.

Wiberg, M. (2005). The interaction society:   practice, theories and supportive technologies. Hershey:   Information Science Publishing.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Discourse & Communication

Discourse & Society

European Journal of Communication

Global Media and Communication,

Media, Culture & Society

New Media & Society,

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācija un kultūra

Kursa kods

KomZ5059

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

48

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

02.12.2005

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Filozofijas doktors vad.pētn. Skaidrīte Lasmane

Kursa anotācija

Kursā analizētas kultūras teorijas, jēdzieni, ar kuru starpniecību tās veidotas, to problemātika. Uzmanība galvenokārt pievērsta mūsdienu kultūras interpretācijām, īpaši strukturālismam, analītiskajai pieejai, postmodernismam. Akcentētas teorijas un jēdzieni , kuri saistāmi ar mūsdienu komunikācijas problēmu izpratni un to pētniecību.

Rezultāti

Studenti iegūst: 1) zināšanas kultūras teorijās; 2) izpratni par kultūras un komunikācijas procesu mijiedarbību; 3) analizēt, diskutēt un aizstāvēt savu viedokli.

Kursu apraksts-plāns

1. Kultūra. Elitārā un tautas kultūra. Etnokultūra. Populārā kultūra. Kultūras industrija. Masu kultūras shēma. Subkultūra.. Multikultūrisms. ES nostādnes kultūras jautājumos.

2. Kultūras interpretācijas un teorijas. Analītiskā, strukturālā un poststrukturālā stratēģija. Kultūras izpratne socioloģijā.

3. Tradīcija. Tradīcijā un mode. Tradīcijas komunikatīvā dimensija. Pieredze un tradīcija. Pieredze. Nozīmes, jēgas piešķiršana, orientācija. Pašhematizācija kā pieredzes organizācija. (Kanta jēdziens). Atkārtošanās. Kirkegors par atkārtošanos. Tradīcijas pārrāvums. Tradīcija un globalizācija.

4. Mīts un tā funkcijas. Mitoloģijas teorijas. Mīts un iztēle. Utopijas. Distopijas. Mītu tēli un tikumi. Mīts mūsdienu domāšanā. Mīts reklāmā.

5. Mīts un rituāls. Rituāla funkcijas. Rituāla elementi mūsdienu kultūrā. Rituāls kā rezonanse un sociālā indukcija. Ietekme uz komunikantu un komunikatoru.. Iniciācijas rituāli un to izmantojums teksta interpretācijā.

6. Maskas komunikatīvā loma rituālā. Neverbālā komunikācija. Maskas simboliskās izpausmes. Vizuālais tēls un tā loma neverbālajā komunikācijā. Masku verbālās, muzikālās, horeogrāfiskās izpausmes. Maskas identitāte un patības identitāte. Transformēšanās funkcijas. Uzvedums.

7. Spēle. Spēles ritms. Saspēle. Gadamers par spēli. Spēles komunikatīvā funkcija. Spēle kā komunikatīva darbība.

8. Humors, smiekli, to funkcijas. Prieks un vitalitāte. Nīče par smiekliem. Bergsons. Freids. Bahtins.
9. Traģiskais. Ciešanas, to kultūra. Ciešanu kults. Šopenhauers par ciešanām.

10. Ritms. Ritms un dzīves stils. Saskaņa. Saderība un saskaņa latviešu etnokultūrā.

11. Ideja un ideālais. Dievs, transcendence, ideālais. Gaismas un tumsas metafora. Bonaventūra un Dekarts. Sakrālais un profānais. Fetišs un fetišizācija. Empīriskā pasaule un pārempīriskais.

12. Varonis un tā funkcijas. Varonis un svētais. Postmodernisms un svētums. Fanu kustība.

13. Laika orientācija. Masu kultūras laika strukturizējums. Pagātne, tagadne, nākotne. Atmiņa un atmiņas. Vēsturiskā un sociālā atmiņa. Individuālās atmiņas zīmes. Dzīves stāsti.

14. Telpas orientācija. Māja. Savējais un svešais. Nomadisma jēdziens postmodernismā.

15. Vērtības. Patiesības problēma. Zināšanas un to ieguve. Okultās zināšanas un ezotērika. Astroloģija.

16. Labais. Ļaunums, naids, resentiments, agresija un to kultivēšana. Nīče par spēku un vājumu.

17. Skaistais. Praktiskās dzīves estetizācijas tendences. Māksla un tās robežas mūsdienās. Kanta spriestspējas kritika.

18. Vēlmes un normas attiecības kultūrā. Vajadzības un vēlmes attiecības. Vēlmes un bauda. To raksturojums kultūrā: Epikūrs, stoiķi. Bezvajadzību vēlmes. Reklāma un vēlmju ražošana.

19. Patība, dzīvība un nāve. Vitalitāte. Nīčes traģēdijas dzimšana no mūzikas gara. Dzīve. Dzīves jēga.

20. Cilvēka ķermenis un tā semiotizācija kultūrā. Sports. Dabiskais un mākslīgais.

21. Vara. Politiskā kultūra. Pilsoniskā sabiedrība. Hēgelis.

22. Tehnika un tehnoloģija. Nekrofīlija. Heidegers par tehniku un tehnoloģiju. Biomedicīna un tehnoloģijas.

23. Darbs un tā kultūra. Radošais un verga darbs. Darbs kā izklaide. Tendences mūsdienu darba kultūrā.

24. Diskusija. Plašsaziņas līdzekļi un to kultūras dimensija

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) līdzdalība nodarbībās: tekstu un problēmu analīze (30% atzīmes)

2) divas esejas (mutiski un rakstveidā ) par kādu kultūras teoriju vai jēdzienu, kas saistīts ar maģistra darbu (7–8 lpp) (40% atzīmes)

3) pārbaudes darbs kursa noslēgumā (30% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

Barker. C. (2003). Cultural studies. Theory and practice. 2ed ed. London etc: SAGE.

Gīrcs, K. (1998). Kultūru interpretācija. Rīga: AGB.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Adorno, T. (2004). The culture industry. London; New York: Routledge.

Benjamins, V. (2005). Iluminācijas. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs.

Brauns, P. (2005). Ķermenis un pilsēta. Kentaurs, 36, 48–73.

Campbell, J. (1988). The hero with a thousand faces. London: Fontana Press.

Eliade, M. (1996). Sakrālais un profānais. Rīga: Minerva.

Hobsbawm, E. Ranger, T.(eds.). (1983). The invention of tradition. Cambridge: Cambridge University Press.

McLuhan, M. (1994). Understanding media. Cambridge; London: The MIT Press.

Mūks, R. (1991). Mīts un iztēle Rīga: Karogs.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Kentaurs

Theory, Culture & Society

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana

Kursa kods

KomZ6157

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

26

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

25.06.2001

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Kursa anotācija

Kurss sniedz zinātniskā darba veikšanai nepieciešamās teorētiskās zināšanas. Tā ietvaros tiek sniegts ieskats zinātnes filozofijā. Analizēts pētījuma scenārijs, tā elementi un kopējā shēma, apgūti pētījuma problēmas formulēšanas teorētiskie pamati. Kurss sniedz zinātniskā aparāta sastādīšanas praktiskās iemaņas, kā arī iepazīstina ar maģistra darba izstrādes pamatprincipiem. Studenti kursa noslēgumā veido iestrādi sava maģistra darba koncepcijai.

Rezultāti

Apgūstot kursu, studenti iegūst zināšanas par: 1) zinātnes attīstību, tās galvenajiem posmiem un konceptuālajiem jēdzieniem; 2) zinātni Latvijā; 3) komunikācijas zinātnes veidošanos un šodienas situāciju. Tie izveidots priekšstats par maģistra programmas studentu zinātniskā darba nozīmi un jēgu. Studentu iegūst zināšanas, kas ļauj veidot pētnieciskā darba veikšanas un zinātnisku sacerējumu rakstīšanas prasmes.

Kursu apraksts-plāns

1. Pamatjēdzieni "maģistra darbs", "zinātne". Maģistra darba vieta zinātnē.

2. Zinātnes filozofija un vēsture: apgaismība, dabaszinātņu straujā attīstība, pozitīvisms.

3. Zinātnes filozofija un vēsture: pozitīvisma kritika.

4. Zinātnes filozofija un vēsture: loģiskais pozitīvisms (Vīnes pulciņš), L. Vitgenšteins.

5. Zinātnes filozofija un vēsture: kritiskais racionālisms; K. Popera, I. Lakatosa, T. Kūna teorijas.

6. Zinātne filozofija un vēsture: Dž. Holtona, M. Polani, S. Tulmina, M. Fuko, Ž. Piažē u.c. 20. gs. beigu un 21. gs. sākuma pieejas.

7. Seminārs: Zinātnes filozofija.

8. Zinātne Latvijā. Zinātniskās darbības likums.

9. Latvijas zinātnes vēsture: Kurzemes literatūras un mākslas biedrība, Tērbatas Universitāte, Rīgas Politehnikums/Rīgas Politehniskais institūts, dabaszinātņu uzplaukums 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.

10. Latvijas zinātnes vēsture: Latvijas Universitāte.

11. Latvijas zinātne mūsdienās, Latvijas Zinātnes padome u.c. institūcijas.

12. Seminārs: Latvijas zinātne.

13. Komunikācijas zinātne, tās attīstības galvenie posmi.

14. Komunikācijas zinātne Latvijā.

15. Pētījums komunikācijas zinātnē, pētījuma dizaina pamatelementi.

16. Tēmas izpētes līmeņa noskaidrošana; literatūra, tās atlase un apskats.

17. Pētījuma mērķa izvirzīšana un formulēšana. Pētījuma jautājumi un hipotēzes.

18. Teorijas izvēle, pielietojums.

19. Metodoloģijas izstrāde, metožu pielietojums.

20. Zinātniska darba zinātniskais aparāts, tā sastāvdaļas, noformējums.

21. Akadēmiskā rakstīšana, tās prakse.

22. Maģistra darba koncepcija, maģistra darba rakstīšanas process, maģistra darba aizstāvēšana. 23. Seminārs: Maģistra darba koncepcijas projekta prezentācija un aizstāvēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Pilna laika klātienes studentiem:

1) sekmīgi nokārtota ieskaite zinātnes filozofijas un Latvijas zinātnes seminārā (10% atzīmes);

2) sekmīgi prezentēts un diskusijā ar kursabiedriem aizstāvēts maģistra darba koncepcijas projekts (10% atzīmes);

3) pozitīvi novērtēta akadēmiskā eseja zinātnes filozofijā; tajā tiek analizēts kāda autors (pēc izvēles) pienesums zinātnes filozofijā vai kāda teorētiskā virziena loma zinātnes filozofijā (40% atzīmes);

4) pozitīvi novērtēts maģistra darba koncepcijas projekts (jāiesniedz rakstveidā, apjoms – ap 10 000–15 000 rakstuzīmes) (40% atzīmes);

5) sekmīgi nokārtota ieskaite zinātniskā aparāta veidošana (obligāta prasība, ja šī ieskaite nav nokārtota, tad nav iespējams iegūt pozitīvu visu šā kursa vērtējumu).

Nepilna laika neklātienes studentiem:

1) sekmīgi prezentēts un diskusijā ar kursabiedriem aizstāvēts maģistra darba koncepcijas projekts (20% atzīmes);

3) pozitīvi novērtēta akadēmiskā eseja zinātnes filozofijā; tajā tiek analizēts kāda autors (pēc izvēles) pienesums zinātnes filozofijā vai kāda teorētiskā virziena loma zinātnes filozofijā (40% atzīmes);

4) pozitīvi novērtēts maģistra darba koncepcijas projekts (jāiesniedz rakstveidā, apjoms – ap 10 000-15 000 rakstuzīmes) (40% atzīmes);

5) sekmīgi nokārtota ieskaite zinātniskā aparāta veidošana (obligāta prasība, ja šī ieskaite nav nokārtota, tad nav iespējams iegūt pozitīvu visu šā kursa vērtējumu).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. LU Sociālo zinātņu Komunikācijas studiju nodaļas kursa, bakalaura un maģistra darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība. Metodiskie norādījumi. Sk. internetā http://szf.lu.lv/sites/szf/module_data/introduction/Studijas/Nodalas/Komunikacijas/noradijumi

2. Zinātniskās darbības likums. Sk. internetā: http://www.lzp.lv/latv/zdl20[1].07.2007.pdf

3. Cresvell, J. W. (2003). Research design: Qualitative, quantitative, and mixed methods approaches. 2nd ed. Thousands Oaks: SAGE Pubications.

4. Eko, U. (2006/1977). Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga: J. Rozes apgāds.

5. Godfrey-Smith, P. (2003). An introduction to the philosophy of science: Theory and reality. Chicago; London: The University of Chicago Press.

6. Silverman, D. (2000). Doing qualitative research: A practical handbook. Thousands Oaks; etc.: Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Foucault, M. (1972). The archeology of knowledge. London: Tavistock.

2. Foucault, M. (1994/1966). The order of things :an archaeology of the human sciences. New York: Vintage Books.

3. Gadamers, H.–G. (1999/1960). Patiesība un metode. Rīga: Jumava.

4. Gīrcs, K. (1998/1973). Kultūru interpretācija. Rīga: AGB.

5. Kuhn, T. (1996/1962). The structure of scientific revolutions. Chicago: Chicago University Press.

6. Lowery, S. A., DeFleur, M. L. (1995). Milestones in mass communication research. Media effects. 3rd ed. White Plans: Longman.

7. Popers, K. (2005/1985). Nākotne ir atvērta. Rīga: Zvaigzne ABC.

8. Popper, K. (2002/1935). The logic of scientific discovery. New York: Routledge.

9. Vitgenšteins, L. (2006/1921). Loģiski filozofisks traktāts. Rīga: Liepnieks&Rītups.

Literatūra (03-ieteicamā periodika u.c.)

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.

2. LU mājaslapa: http://www.lu.lv/petnieciba/index.html

3. LZP mājaslapa: http://www.lzp.lv/latv/centr.htm

4. LZA mājaslapa: http://www.lza.lv/lat/centr_l.htm

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos

Kursa kods

KomZ5063

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

25.01.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autors

Dr. Socioloğijas doktors doc. Silva Seņkāne

Kursa anotācija

Studenti iepazīstas ar empīrisko sociālo pētījumu kvantitatīvās paradigmas pamatprincipiem un pamatmetodēm, apgūst galvenās datu ieguves metodes – dokumentu analīzes, novērojuma, aptaujas un sociālā eksperimenta metodes un to modifikācijas, gūst pārskatu par datu apstrādes un analīzes metodēm, praktizē pētījuma procesa plānošanu un tā realizāciju.

Rezultāti

Pēc principa intelligare – explicare – applicare (latīn.: saprast – izklāstīt – pielietot) studenti grupu darbu, individuālu prezentāciju, kritiskas vērtēšanas un rakstīšanas veidā apgūst atbilstošās metodoloģiskās un metodiskās zināšanas, prasmes un iemaņas, studiju procesā izveidotie materiāli tiek apkopoti kopējā kursa elektroniskajā rokasgrāmatā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k./Tēma/Paredzētais apjoms stundās

1. Lekcija: Kvantitatīvās paradigmas sociālajos pētījumos teorētiskie pamati un vēsture. Empīriskais sociālais pētījums komunikāciju pētniecībā. 2 stundas

2. Praktiskie darbi: Empīriskā sociālā pētījuma procesa loģika Grupu darbs – kursa rokasgrāmatas struktūras izveide un individuālo tēmu izvēle. 2 stundas

3. Lekcija un praktiskie darbi: Pētījuma publikāciju kritiska analīze. 2 stundas

4. Lekcija: Datu ieguves metodes: pārskats un specifika komunikācijas pētniecībā. 2 stundas

5. Lekcija un praktiskie darbi: Dokumentu analīze. 2 stundas

6. Lekcija un praktiskie darbi: Novērojums. 2 stundas

7. Lekcija un praktiskie darbi: Aptauja. 4 stundas

8. Lekcija un praktiskie darbi: Eksperiments. 2 stundas

9. Lekcija un praktiskie darbi: Izlases teorija un prakse. 2 stundas

10. Lekcija un praktiskie darbi: Sociālo parādību mērīšanas teorija un prakse. 2 stundas

11. Praktiskie darbi: Pētījuma rezultātu apstrāde: principi un pamatinstrumenti. 2 stundas

12. Lekcija un praktiskie darbi: Pētījuma datu analīze: primārās analīzes līmeņi un principi. 2 stundas

13. Lekcija un praktiskie darbi: Datu analīzes metodes: vien- un daudzdimensionālās metodes. 2 stundas

14. Lekcija un praktiskie darbi: Pētījuma procesa plānošana, pētījuma programma un organizācija. 2 stundas

15. Lekcija un praktiskie darbi: Pētījuma datu analīze: sekundārā analīze. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Iepriekšējie nosacījumi: dalība praktiskajās nodarbībās.

Kursa vērtējumu veido:

1) obligāta grupu darba uzdevuma izpilde (20% no kopējās atzīmes);

2) individuāla prezentācija par izvēlētu tematu (20% no kopējās atzīmes),

3) viena kursa biedra temata izstrādes vērtējums (20% no kopējās atzīmes),

4) individuāli izvēlētā temata izklāsta teksts kursa Kvantitatīvo pētījumu elektroniskajā rokasgrāmatā (40% no kopējās atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Babbie, E. (2000). Social research for consumers. Belmont: Wadsworth Publishing Company

2. Berger, A. A. (2000). Media and Communication research methods: an introduction to qualitative and quantitative approaches. Thousand Oaks [etc]: Sage.

3. Budd, R. W., Thorp, R. K., Donohew, L. (1967). Content analysis of communications. New York: Macmillan company.

4. Cramer, D. (2003). Advanced quantitative data analysis. New York: McGrawHill.

5. Creswell, J. W. (2003). Research design: qualitative, quantitative and mixed methods approaches. 2nd ed. Thousand Oaks [etc]: Sage.

6. Groves, R. et al. (2004). Survey methodology. New York: Wiley-Interscience.

7. Huck, S. W. (2004). Reading statistics and research. 4th ed. New York: Pearson ed. Inc.

8. Locke, L., Silverman, S., Sirduso, W. (2004). Reading and understanding research. 2nd ed. Thousand Oaks [etc]: Sage.

9. Neuendorf, K. A. (2002). Content analysis guidebook. London, Thousand Oaks New Delhi: Sage Publications. Sk.: http://academic.csuohio.edu/kneuendorf/content/

10. Punch, K. (1998). An introduction to social research: Quantitative & qualitative approaches Thousand Oaks [etc]: Sage.

11. Punch, K. (2000). Developing effective research proposals. Thousand Oaks [etc]: Sage.

12. Reinard, J. C. (2006). Communication research statistics. Thousand Oaks [etc]: Sage.

13. Stempel, G. H. Weaver, D. H. Wilhoit, G. C. (eds.). (2003). Mass communication research and theory. Boston [etc]: Allyn & Bacon.

14. Ноэль, Э. (1978). Массовые опросы: Введение в методику демоскопии. Москва: Прогресс.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Arhipova, I., Bāliņa, S. (2003). Statistika ekonomikā. Risinājumi ar SPSS un Microsoft Excel. Rīga: Datorzinātņu centrs.

2. Field, A. (2000). Discovering statistics using SPSS for Windows advanced techniques for the beginner. Thousand Oaks [etc]: Sage.

3. Gonick, L., Smith, W. (1993). The cartoon guide to statistics. New York: Harper Resource.

4. Green, S. B., Salkind, N. J. (2003). Using SPSS for the Windows and Macintosh: Analyzing and understanding data. 3rd ed. Upper Saddle River: Prentice Hall.

5. Kruks, S. (sast.). (2001). Daudzveidība. 3. sēj.: Mediju satura analīze. Rīga: LU Komunikācijas studiju nodaļa.

6. Lewis-Beck, M. S. Bryman, A. [etc.] (2004). The SAGE Encyclopedia of social science research methods. Thousand Oaks [etc]: Sage. 3 vols.

7. Marsh, C. (1990). Exploring data: An introduction to data analysis for social scientists. Cambridge, Oxford: Polity Press

8. Rachad, A. (2003). Interpreting quantitative data with SPSS. London [etc.]: Sage.

9. Wallgreen A., Persson R., Jorner U., Haaland J.-A. (1996). Graphing statistics & data. Creating Better charts. Thousand Oaks [etc]: Sage.

10. Wimmer, R. D., Dominick, J. R. (1994). Mass media research. An introduction. 3rd ed. Belmont: Wadsworth Publishing Company.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Research Methods Knowledge Base http://trochim.human.cornell.edu/kb
Surfstat Australia: An Online Text in Introductory Statistics http://www.anu.edu.au/nceph/surfstat/surfstat-home/surfstat.html

Electronic Textbook Statsoft /textbook/stathome.html
Statistics explained /tips/statistics/relationship.htm
UNESCO Thesaurus http://www.ulcc.ac.uk/unesco/

TNS www.tns.lv

/resources/j_tools

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos

Kursa kods

KomZ6011

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

04.09.2006

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Vita Zelče

Priekšzināšanas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Kursa uzdevums ir sniegt apkopojoša rakstura zināšanas par komunikācijas pētniecības kvalitatīvajām metodēm. Tajā ietverti teorētiskie pārskati par nozīmīgākajām pētniecības metodēm – kvalitatīvo kontentanalīzi, etnogrāfiskajām metodēm, etnometodoloģiju, naratīva analīzi, diskursa

analīzi u.c. Kursa ietvaros tiek analizēts metožu pielietojums jaunākajos pētījumos.

Kursa mērķis ir sagatavot studentus maģistra darba izstrādei, sekmēt kvalitatīvo pētniecības metožu teorētisko un praktisko zināšanu apguvi.

Rezultāti

Kursa ietvaros tiek apgūtas komunikācijas pētījumu kvalitatīvo metožu teorētiskās un praktiskās zināšanas, kas ir nepieciešamas, lai izstrādātu un sekmīgi aizstāvētu maģistra darbu. Semināros un izstrādājot patstāvīgos darbus zināšanas tiek pielietotas praksē.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k./Tēma/Paredzētais apjoms stundās

1. Komunikācijas kvalitatīvi pētījumi. Komunikācijas kvalitatīvo pētījumu teorētiskā tradīcija. 2 stundas

2. Mediju pētniecība. Teksta jēdziens. Teksta pētniecības pieeju daudzveidība. 2 stundas

3. Kontentanalīze. Teorētiskā izcelsme, mērķi un rezultāti. Kvalitatīvā kontentanalīze. 2 stundas

4. Pamatotā teorija (grounded theory). 2 stundas

5. Etnogrāfiskās metodes. 2 stundas

6. Biogrāfiskā metode. Mutvārdu vēsture. 4 stundas

7 Etnometodoloģija 2 stundas

8. Naratīvs. Naratīva analīze. 4 stundas

9. Diskursa analīze. Kritiskā diskursa analīze. 4 stundas

10. Vēsturiskā diskursa analīze. 2 stundas

11. Rāmējuma (frame) analīze. 2 stundas

12. Semināri: kvalitatīvo metožu pielietojuma jaunākajos pētījumos analīze. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums un dalība semināros (75% no visām nodarbībām) – 20% gala atzīmes.

Ziņojums semināra par kvalitatīvo metožu pielietojumu jaunākajos komunikācijas pētījumos (jāanalizē zinātnisks raksts, kurš atspoguļo kāda konkrētā pētījuma rezultātus un demonstrē pētniecības metodes pielietojumu un teorētisko pamatojumu) – 30% gala atzīmes.

Patstāvīgais darbs, kas demonstrē studenta prasmi strādāt ar noteiktu metodi. Darba apjoms 10 000–20 000 rakstuzīmes. Darba ietvaros ir jāanalizē kāda problēma, izmantojot noteiktus avotus un pētniecības metodi, tādējādi demonstrējot prasmi teorētiskās zināšanas izmantot praksē – 50% gala atzīmes.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bertrand, I., Hughes, P. (2005). Media research methods: Audiences, institutions, texts. New York: Palgrave Macmillan.

2. Bal, M. (1997). Narratology: Introduction to the theory of narrative. 2nd ed. Toronto: Univeristy of Toronto Press.

3. Entman, R. (1993). Framing: towards clarification of a fractured paradigm. Journal of Communication, 43(4), 51-58.

4. Johnstone, B. (2002). Discourse analysis. Malden: Blackwll Publishing.

5. Lindlof, T. R., Taylor, B. C. (2002). Qualitative communication research methods. 2nd ed. Thousand Oaks; London; New Delhi: Sage.

6. Matheson, D. (2005). Media discourses: Analysing media texts. McGraw-Hill Education.

7. Titscher, S., Meyer, M., Wodak, R., Vetter, E. (2000). Methods of text and discourse analysis. Thousand Oaks; London; New Delhi: Sage.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Abbott, H. P. (2002). The Cambridge introduction to narrative. Cambridge: Cambridge Univeristy Press.

2. Bela-Krūmiņa, Baiba (2004). Dzīvesstāsti kā sociālie vēstījumi: promocijas darba kopsavilkums. Rīga: LU SZF, FSI.

3. Herman, L., Vervaeck, B. (2005). Handbook of narrative analysis. Lincoln; London: University of Nebraska Press.

4. Gee, J. P. (1999). Discourse analysis: Theory and method. London: New York: Routledge.

5. Greimas, A. J. (1983/1966). Structural semantics: An attempt at a method. Lincoln: University of Nebraska Press.

6. Phillips, L., Jørgensen, M. W. (2002). Discourse analysis as theory and method. Thousand Oaks; London; New Delhi: Sage.

7. Propp, V. (1958/1928) Morphology of the folktale. The Hague: Mountan.

8. Schiffin, D., Tannen, D., Hamilton, H. E. (eds.). (2001). The handbook of discourse analysis. Malden: Blackwll Publishing.

9. Tisenkopfs, Tālis (1993) Dzīve un teksts: biogrāfiskā pieeja sociālajās zinātnēs. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. 5: 1–8.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Sage zinātnisko žurnālu datubāze: /

2. Discourse Analysis

3. Communication and Discourse

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Mediju teorijas

Kursa kods

KomZ5076

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikāciju zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

48

Kursa apstiprinājuma datums

27.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors prof. Inta Brikše

Priekšzināšanas

KomZ5128, Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir apzināt teorētiskās pieejas kā sistemātiskus skaidrojumus mediju darbībai un nozīmei sabiedrības dzīvē. Tāpēc kursa satura un struktūras organizācijā pamata pieeja ir sabiedrības, indivīdu un mediju savstarpējās mijiedarbības un ietekmes prakses analīze un teorētiskie skaidrojumi. Kurss ir bāzēts uz individuālām studijām (akadēmisko tekstu un gadījumu studiju analīze) un radošām grupas diskusijām, lai veicinātu teorētisko konceptu pielietojamības izvērtējumu un komunikācijas prakses situāciju izmaiņu analīzi.

Rezultāti

Zināšanas par sabiedrības, indivīdu un mediju savstarpējās mijiedarbības un ietekmes skaidrojumu teorētiskajām paradigmām.
Prasmes izmantot iegūtās teorētiskās zināšanas prakses studijās.
Kritiskās domāšanas prasmes – novērtēt teorētisko paradigmu lietderību, to konceptuālo kontekstu komunikācijas zinātnē.
Radošās domāšanas prasmes – definēt jaunus teorētiskos spriedumus un novērtēt to derīgumu, pamatotību un novitāti.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Ievadlekcija: pārskats par mediju pētniecības teorētiskajām paradigmām. 8 stundas
2. Mediju teorijas un sabiedrības teorijas. 8 stundas
3. Publiskā sfēra un mediji. Mediju brīvības un atbildības izpratnes demokrātiskā sabiedrībā. 8 stundas
4. Mediji kā vēstījumi: McLuhan teorētiskā pieeja. Marksisms un mediju izpratne. Postmodernitāte: mediju izmaiņas un skaidrojumi. 4 stundas
5. Mediju sistēma, institūti un kultūras. Mediji un globalizācija. 4 stundas
6. Mediju ekonomika. Mediji un komunikācijas tehnoloģijas. 4 stundas
7. Mediji un ideoloģija. Mediju organizācijas un profesionalizācija: mediju kultūras aspects. 4 stundas
8. Mediju reprezentācijas un žanri. 8 stundas
9. Mediju auditorijas un efekti. 8 stundas
10. Izmaiņas sabiedrībā vs. izmaiņas medijos. 8 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Norādīto tekstu individuālās studijas.
Mediju fenomenu identifikācija un teorētiskā analīze.
Semināru diskusiju tēmu argumentēti pieteikumi, tēžu sagatavošana.
Līdzdalība semināros, individuālās prezentācijas un diskusijas.
Vērtējums
60% – individuālais darbs (tekstu studijas), tiek vērtēti tēmu pieteikumi, tēzes (apjoms 2000–3000 zīmju, ar starpinājumiem);
20% – prezentācijas semināros (pieteiktās tēmas argumentēts teorētiskais izklāsts, empīriskā materiālā izmantojums);
20% – līdzdalība semināros (papildinājumi, piedalīšanās diskusijās).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Burton, G. (2004). Media and society: Critical perspectives. Bekshire, GBR: McGraw-Hill Education.

Sk.: /

2. Croteau, D., Hoynes, D.(2003). Media/society: industries, images, and audiences. Thousand Oaks, London, New Delhi: Pine Forge Press.

3. Curran, J., Gurevitch, M. (2005). Mass media and society. 4th ed. London: Hodder Arnold.

4. McQuail, D. (2005). McQuail’s mass communication theory. 5th ed. SAGE.

5. Stevenson, N. (1995). Understanding media cultures. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE.

6. Thompson, J. B. (1999). The media and modernity:  a social theory of the media. Cambridge, UK:  Polity Press.

7. Williams, K. (2003). Understanding media theory. London: Arnold.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Holmes, D. (2005). Communication theory: media, technology, society. London, Thousand Oaks, New Delhi: SAGE.

2. Hoskins,C., McFayden, S., Finn, A. (2004). Media economics: applying economics to new and traditional media. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

3. Livingstone, S. (2005). Audiences and publics: when cultural engagement matters for the public sphere. Bristol, Portland: Intellect.

4. McQuail, D. (2003). Media accountability and freedom of publication. Oxford: Oxford University Press.

5. Rantanen, T. (2005). The media and globalization.Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE.

6. Shoemaker, P. J., Reese, S. D. (1996). Mediating the message: theories of influences on mass media content. White Plains (NY): Longman.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Crime, Media, Culture

2. European Journal of Communication

3. Global Media and Communication

4. Journalism

5. Media, Culture & Society

6. New Media & Society

7. Television & New Media

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Ietekmējošās komunikācijas teorijas

Kursa kods

KomZ6019

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju stundu skaits

56

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

29.01.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors asoc. prof. Ojārs Skudra

Kursa anotācija

Kursā aplūkotas atšķirīgas teorētiskās pieejas ietekmējošās komunikācijas (pārliecināšana, pierunāšana, instruēšana un c.) procesu skaidrojumam, pamatjēdzienu definēšanas problemātikai un pārliecināšanas komunikācijas bāzes faktoriem. Tiek skatītas pārliecināšanas komunikācijas premisas, kā arī tās starppersonu, organizāciju un mediatizētais konteksts. Līdzās pārliecināšanai, sociālajai ietekmei un piekrišanas gūšanai, aplūkoti arī pārliecināšanas komunikācijas pētniecisko procedūru jautājumi.

Rezultāti

Zināšanas par ietekmējošās, galvenokārt pārliecināšanas ,komunikācijas teorijām un to pielietojumu komunikācijas procesu pētniecībā.

Prasmes teorētiskā līmenī analizēt pārliecināšanas komunikācijas procesus/kampaņas.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k./Tēma/Paredzētais apjoms stundās

1. Sociālā ietekme un tās saistība ar pārliecināšanas komunikāciju. 2 stundas

2. Ietekmējošās komunikācijas tipi un aprakstošie modeļi (K. Mertens , Č. Larsons). 2 stundas

3. Ikdienas sociālās izziņas process. 2 stundas

4. Mācīšanās teorija (Jēlas grupa). 2 stundas

5. Sociālās mācīšanās teorija, sociāli kognitīvā teorija (A. Bandura). 2 stundas

6. Pārliecināšanas komunikācijas teoriju bāzes faktori un definīcijas. 2 stundas

7. Tradicionālās un humānistiskās pieejas pārliecināšanas komunikācijai. 2 stundas

8. Sociālo zinātņu pieejas pārliecināšanas komunikācijai. 2 stundas

9. Attieksme: modeļi un funkcijas. 2 stundas

10. Kognitīvās disonanses teorija un funkcionālā pieeja attieksmēm. 2 stundas

11. Č. Larsona racionālas un atbildīgas pārliecināšanas koncepcija. 2 stundas

12. Informācijas apstrādes teorija, informācijas integrācijas teorija. 2 stundas

13. Komunikācijas/ pārliecināšanas modelis. 2 stundas

14. Atbilstības, konsistences, efektivitātes modelis (ACE). 2 stundas

15. Duālā procesa teorijas (ELM). 2 stundas

16. Heiristiski sistemātiskais modelis. 2 stundas

17. Argumentācija un tās loma pārliecināšanā un piekrišanas gūšanā. 2 stundas

18. Satura premisas pārliecināšanā. 2 stundas

19. Ietekmējošās un pārliecināšanas komunikācijas kampaņas. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

20. Ietekmējošās un pārliecināšanas komunikācijas kampaņas. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

21. Pārliecināšana un sabiedriskās attiecības. 2 stundas

22. Pārliecināšana un reklāma. 2 stundas

23. Propaganda un pārliecināšana. Propagandas analīze. 2 stundas

24. Propaganda un psiholoģiskais karš. 2 stundas

25. Piekrišanu palielinošo vēstījumu producēšana. 2 stundas

26. Kultūras premisas pārliecināšanā. 2 stundas

27. Sabiedriskās attiecības, reklāma un pārliecināšana. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

28. Sabiedriskās attiecības, reklāma un pārliecināšana. Seminārs. Rakstiskas tēzes. 2 stundas

29. Simbolu lietojums pārliecināšanas komunikācijā (K. Bērks). 2 stundas

30. Valodas un citu pārliecināšanas simbolu analīze. 2 stundas

31. Pārliecināšanas komunikācijas efektu pētniecība. 2 stundas

32. Ētika pārliecināšanas komunikācijā. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1. Pozitīvi novērtētas rakstiskas tēzes (2–3 lpp.) semināru nodarbībās (20% atzīmes).

2. Pozitīvi novērtēts analītiskas ievirzes noslēguma rakstu darbs (5–7 lpp.) par aktuālu ietekmējošās komunikācijas problēmjautājumu, kas saskaņots ar pasniedzēju (50% atzīmes).

3. Pozitīvs vērtējums noslēguma pārrunā (30% atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Benoit, W. L., Benoit, P. J. (2008). Persuasive messages. The process of influence. Malden; Oxford; Carlton: Blackwell Publishing

2. Dillard, J. P., Pfau, M. (2002). The persuasion handbook. Development in theory and practice. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publications.

3. Jowett, G. S., O’Donell, V. (2006). Propaganda and persuasion. 4th ed. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publications.

4. Larson, Ch. U. (2004). Persuasion: Reception and responsibility. 10th ed. Belmont, Toronto, London etc.: Wadsworth/Thomson Learning .

5. Larson, Ch.U. (2007). Persuasion: Reception and Responsibility. 11th Ed. Belmont: Thomason Wadsworth

6. O’Keefe, D. J. (2002). Persuasion: Theory and research. 2nd ed. Thousand Oaks, London, New Delhi: SAGE Publications.

7. Perloff, R. M. (2003). The dynamics of persuasion: Communication and attitudes in 21st century. Mahwah, London: Lawrence Erlbaum Associates.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Gass, R.H. , Seiter , J. S. (2007). Persuasion, social influence, and compliance gaining. 3rd ed. Edition. Boston, New York, San Francisco, Mexico City etc.: Pearson.

2. Heath, R. L., Bryant, J. (2000). Human communication theory and research: Concepts, contexts, and challenges. Mahwah, London: Lawrence Erlbaum Associates, Publishers.

3. Mutz, D.C., Sniderman, P.M., Brody, R.A. (eds.) (1999). Political persuasion and attitude change. Ann Arbor: The University of Michigan Press

4. Stiff, J. B., Mongeau, P. A. (2003). Persuasive communication. 2nd ed. New York, London: The Guilford Press.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Communication Research

2. European Journal of Communication

3. Management Communication Quarterly

4. Journal of Communication Inquiry

5. Prof. Icek Ajzen mājaslapa. Sk.:http://www.people.umass.edu/aizen/

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācijas studiju psiholoģiski pedagoģiskie aspekti

Kursa kods

KomZ5068

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Lekciju stundu skaits

36

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

28

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

Kursa autori

Dr. Pedagoğijas doktors docente Gita Blaua

Dr. Psiholoğijas doktors asoc. prof. Ineta Tunne

Kursa anotācija

Maģistranti tiek iepazīstināti ar mācību satura stratēģisko plānojumu augstskolās, ar programmu izveides paņēmieniem, lekciju kursu plānošanu, galvenajiem didaktiskajiem paņēmieniem studiju procesa organizācijā, kā arī ar inovatīvajiem meklējumiem jaunu didaktisko modeļu izstrādē studiju procesa kvalitatīvai optimizācijai. Kursa uzdevums ir apgūt zinātniskā darba iemaņas un pārbaudīt tās praksē.

Rezultāti

Maģistranti apgūst pedagoģiskās psiholoģijas zināšanas izglītības kvalitātes un mūžizglītības kontekstā. Apgūst prasmes analizēt akadēmiskā godīguma principus un reālo situāciju Latvijas akadēmiskajā vidē. Izprotot kognitīvās un emocionālās attīstības teorētiskos pamatus, plāno un izstrādā praktiskas nodarbības projektu un prezentē to. Iegūst izpratni par studiju programmu uzbūves un attīstības stratēģiju, par galvenajām augstskolas didaktikas problēmām. Apgūst pamatiemaņās, kā plānot un organizēt studiju procesu.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Augstākās izglītības programmu stratēģiskais mērķis un loģiskais pamatojums. Studiju procesa uzbūves principi augstskolā. Didaktiskie modeļi: pamatstudijas un 2. līmeņa studijas. Kursu apjoms, to dalījums pēc izvēles brīvības. Kredītpunkti, to atbilstība studiju darba apjomam. Programmu integrāciju problēma.Pedagoģiskās psiholoģijas pamati. Studijumotivācijas priekšnosacījumi teorijā un praksē. Izglītības kvalitāte mūžizglītības kontekstā. 2 stundas

2.Studiju kursa tematiskā plāna izveide , tā formālās struktūras stratēģiskā plānošana. Studiju kursa resursu plānošana. Izglītojamo vajadzību noteikšana un sociālie indikatori. Efektīvas mācīšanas principi.Seminārs: Jauniešu psihosociālas attīstības īpatnības Latvijā un attieksme pret studijām. 2 stundas

3. Seminārs: Studiju kursa tematiskā plāna izveide.Kognitīvās un emocionālas attīstības teorētiskie pamati. 2 stundas

4. Galvenās didaktiskās metodes augstskolu studiju procesā. Lekcija, tās plānošanas, organizācijas un vadīšanas īpatnības. Lekciju kvalitātes paaugstināšanas problēma un “atgriezeniskās saites” mūsdienīgums.Kritiskās domāšanas teorētiskie pamati. 2 stundas

5. Praktiskā nodarbība: Lekcijas plāns, tā izstrāde un izvērtējums.Praktiskā nodarbība: Mācīšanās stili-refleksīva uztvere un abstrakta konceptualizācija. 2 stundas

6. Seminārs, tā vieta un nozīme studiju procesā. Semināra plāna izstrāde. Darbs ar uzziņas materiāliem un teorētisko literatūru . Individuālais un grupu darbs seminārā. Seminārs: Akadēmiskais godīgums docētāju un studentu mijiedarbībā. 2 stundas

7. Diskusijas metode , tās izmantojums seminārnodarbībās. Grupu diskusijas formas. Docētāja pozīcija diskusijas organizēšanā un norisē.Kooperatīvās mācīšanās paņēmieni augstskolā un psiholoģiskā saderība. 2 stundas

8. Praktiskā nodarbība: Diskusijas organizēšana un vērtējums.Praktiskā nodarbība: kooperatīvās mācīšanās elementi studiju procesā. 2 stundas

9. Studentu zinātniskā un studiju darba organizācija. Kvalitatīvas docētāja un studenta sadarbības priekšnoteikumi. Kontroles un paškontroles nozīme studentu patstāvīgā darba organizācijā. 2. stundas

10. Metakognitīvā stratēģija, tās izmantošana studiju procesā.Uztveres specifika komunikācijas studijās –iegaumēšana, refleksija un reproducēšana. 2 stundas

11. Praktiskā nodarbība: Docētāja un studenta sadarbības psiholoģiskie aspekti . Docētāja vēlamo kompetenču izstrāde. 2 stundas

12. Pārbaudes formas augstskolā. Vērtējuma sistēma augstskolā, tās objektīvie un subjektīvie faktori. Refleksējošā inteliģenta un pašvērtējuma problēma. Studiju kursa izvērtējums. Kursa formāts. Kursa vieta un nozīme programmas struktūrā. Studiju kursa vērtēšanas anketa. 2 stundas

13. Praktiskā nodarbība: Vērtējuma kritēriju izstrāde. 2 stundas

14. Studiju procesa administrēšana.Akadēmiskā, pētnieciskā un pārvaldības darba specifika augstskolu mācību darba organizēšanā. 2 stundas

15. Inovācijas augstskolu didaktikā. 2 stundas

16. Augstākās izglītības kvalitātes problemātika un aktualitātes Latvijā. 2 stundas

17. Praktiskā nodarbība Lekciju hospitācija. 4 stundas

18. Noslēguma nodarbība – prezentāciju izvērtējums. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Individuālais darbs: kursa teorētiskās literatūras un rakstu studijas (48 stundas); rakstu darbu sagatavošana (48 stundas)

1. Studiju kursa tematiskā plāna izveide – izvēlēties mācību priekšmetu, piedāvāt kontaktstundu skaitu tajā, atbilstoši kuram saplānot kursa saturisko norisi laikā. Pēc uzstāšanās seminārā iesniegt pasniedzējam.

2. Metakognitīvā stratēģija, tās izmantošana studiju procesā – izlasīt R. Slavina rakstu “Apjēgtās mācības” un sagatavot semināram atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) kāda nozīme studiju procesā ir shēmu teorijai? Kā tā ietekmē informācijas jēgpilnu apguvi un kvalitatīvu mācīšanās procesu? 2) kā organizēt studentu darbu informācijas apstrādē? Kāda nozīme jautājumiem, pasvītrojumiem un kopsavilkumiem reproduktīvo un kognitīvo spēju attīstībā ? 3) kā un kādēļ būtu jārosina studentu darbs ar tekstu ? 4) raksturojiet metakognitīvās stratēģijas nozīmi studenta un pasniedzēja darbībā!

3. Docētāja vēlamo kompetenču izstrāde un izvērtējums – izvēlēties konkrētu studiju kursu, apjēgt docētāja nepieciešamās kompetences, grupēt tās un prezentēt rezultātus paneļdiskusijā.

4. Piedalīšanās BA programmas kursa darbu aizstāvēšanā un tās izvērtējums rakstveidā – katram maģistrantam piedalīties vienā BA programmas kursa darbu aizstāvēšanas sēdē, pēc kuras iesniegt rakstveidā tās norises vērtējumu metodiskā aspektā: 1) darba tēmas novērtējums ( cik apjomīga, vai pareizi izprasta, cik oriģināli skatīta, cik aktuāla utt. ), 2) kā tēma izvēlēta, cik lielā mērā izvēli ietekmējis kursa darba vadītājs, 3) kāda bijusi sadarbība ar vadītāju darba izstrādes procesā, 4) cik patstāvīgi veikts darbs, 5) cik pārliecinoši prot aizstāvēt darba rezultātus, pamatot pētījuma aktualitāti un nozīmību, 6) kāda ir attieksme pret darba novērtējumu (akceptē, iebilst, neiebilst, bet izrāda neapmierinātību utt.).

5. Tēžu izstrāde un iesniegšana. Tēma “Jauniešu psihosociālas attīstības īpatnības Latvijā un attieksme pret studijām”.

6. Paneļdiskusija “Akadēmiskais godīgums , problēmas un risinājumi”.

7. Kooperatīvās mācīšanās paņēmieni augstskolas studiju procesā. – Nodarbības plāna sastādīšana un prezentācija.

8. BA programmā veikto akadēmisko pētījumu izvērtējums (individuālais uzdevums).

9. Nodarbību hospitācija, analīze un vērtējuma prezentācija (grupu darbs).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. LR Augstskolu likums.

2. LR Izglītības likums.

3. Latvijas Universitātes akadēmiskās un profesionālās studijas reglamentējošie dokumenti.

4. Anderman, E. M., Murdock, T. B. (eds.). (2007). Psychology of academic cheating. Amsterdam; Boston: Elsevier Academic Press.

5. Berk, L. E. (1998). Development through the lifespan. New York: Allyn&Bacon.

6. Geidžs, N. L., Berliners, D. C. (1999). Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC.

7. Hogan, K. (2004). The psychology of persuasion. Gretna: Pelican Publishers Company.

8. Perloff, R. M. (2003). The dinamics of persuasion. New York: Lawrence Erlbaum Associates Publishers.

9. Prets, D. (2000). Izglītības programmu pilnveide. Rīga: Zvaigzne ABC.

10. Students, J. A. (1935). Bērna, pusaudža un jaunieša psiholoģija:cilvēka psihiskā attīstība no dzimšanas līdz garīgā brieduma posmam. Rīga: Autora izd.

11. Žogla, I. (2001). Didaktikas teorētiskie pamati. Rīga: RaKa.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Denijs, R. (2002). Prasme sazināties un uzstāties. Rīga: J. Rozes apgāds.

2. Gudjons, H. (1998). Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga: Zvaigzne ABC.

3. Rubene, Z. (2004). Kritiskā domāšana studiju procesā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.

4. Students, J. A. (1998/1933). Vispārīgā paidagoģija. Rīga: RaKa.

5. Вердербер, Р., Вердербер, К. (2003). Психология общения. Санкт- Петербург: Издательский дом Нева; Москва: Олма-Пресс.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Uz EFQM modeli balstīta augstākās izglītības kvalitātes pilnveides metode. Sk.: http://www.aic.lv/eqfm/

2. Psiholoģijas Pasaule.

3. Educational Researcher.

4. Educational Policy.

5. Psychology & Developing Societies.

6. Personality & Social Psychology Review.

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Komunikācijas zinātnes teorētiski metodoloģiskais seminārs

Kursa kods

KomZ5080

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

4

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Komunikācijas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Komunikācijas teorija

Lekciju darba studndu skaits

2

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

30

Kursa apstiprinājuma datums

15.04.2008

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Komunikācijas studiju nodaļa

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors vad.pētn. Vita Zelče, maģistra darba zinātniskais vadītājs

Priekšzināšanas

KomZ6157. Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana

Kursa anotācija

Kursa uzdevums ir veicināt maģistra darba izstrādes kvalitāti. Kursa ietvaros students sava darba zinātniskā vadītāja vadībā apgūst maģistra darba nepieciešamo teorētisko literatūru, izstrādā detalizētu maģistra darba teorētisko koncepciju. Tiek izvēlētas pētījuma veikšanai nepieciešamā metodika un uzsākts empīriskais pētījums. Darba rezultātus studenti prezentē seminārā.

Rezultāti

Kursa ietvaros studenti izstrādā maģistra darba koncepciju un tādējādi attīsta: 1) prasmi formulēt darba tēmu, izvirzīt pētījuma problēmu/hipotēzi un jautājumus; 2) prasmi izstrādāt zinātniska darba koncepciju; 3) prasmi veikt akadēmiski pētniecisko darbu; 4) prasmi sadarboties ar zinātnisko vadītāju.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās

1. Ievadlekcija: maģistra darba praktiskā izstrāde. 2 stundas

2. Individuāls darbs, konsultācijas ar maģistra darba zinātnisko vadītāju. Konkrētās pētnieciskās problēmas/hipotēzes pamatojums un teorētiskā analīze. Datu vākšanas tehniku un metožu izvēle. 28 stundas

3. Maģistra darba koncepcijas novērtējums. 2 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Izstrādāta un diskusijā ar pasniedzēju pozitīvi novērtēta maģistra darba koncepcija, kas ietver darba problēmu/hipotēzi, aktualitāti, problēmu, galvenos jautājumus, kā arī teorētisko un metodoloģisko pamatojumu (80% atzīmes)

Koncepcijas prezentācija seminārā (20% atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Metodiskie norādījumi maģistra darba komunikācijas zinātnē izstrādāšanai un aizstāvēšanai (LU SZF Komunikācijas studiju nodaļa, 2007)

2. Oliver, P. (2004). Writing your thesis. London: Sage Publications.

3. Walliman, N. (2005). Your research project. 2nd ed. London: Sage Publications.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Creswell, J. W. (2003). Research design: Qualitative, quantitative, and mixed methods approaches. 2nd ed. London: Sage.

2. Darley, J. M., Roediger, H. L., Zanna, M. P. (2003). The compleat academic: A practical guide for the beginning social scientist. New York: American Psychological Association.

3. Eko, U. (2006/1977). Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga: J. Rozes apgāds.

4. Hart, C. (2001). Doing a literature search. London: Sage Publications.

5. Hart, C. (1998). Doing a literature review. London: Sage Publications.

6. Silverman, D. (2000). Doing qualitative research: A practical handbook. London: Sage.

7. Silverman, D. (2001). Interpreting qualitative data: Methods for analysing talk, text and interaction. 2nd ed. London: Sage.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis.

2. Communications and Critical/Cultural Studies.

3. Communication Studies.

4. Critical Studies in Media Communication.

5. The Communication Review.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  2. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..