textarchive.ru

Главная > Документ


7.11. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

7.11.1. Akadēmiskā personāla sastāvs

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu realizē Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa. 2007./2008. ak. māc. gadā nodaļās akadēmiskā personāla sastāvā ir divi profesori, četri asociētie profesori, divi docenti, trīs lektori un divi asistenti. Maģistra programmas realizācijā ir iesaistīti deviņi nodaļas pasniedzēji, astoņi ar doktora grādu.

Atsevišķus ierobežotās izvēles daļas (B daļas) kursus docē citu LU fakultāšu un Sociālo zinātņu fakultātes nodaļu pasniedzēji.

13. tabula

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas rezultātā iesaistītā akadēmiskā personāla sastāvs


Amats (ievēlēts LU)

Grāds

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Kopā

Profesori

3

3

Asociētie profesori

4

4

Docenti

4

4

Lektori

1

1

Asistenti

Kopā

11

1

12

7.11.2. Komunikācijas zinātnes studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība

Komunikācijas zinātnes maģistra programmas īstenošanā iesaistītie mācībspēki veic zinātnisko darbu, piedalās un/vai ir piedalījušies starptautiskos pētījumu projektos, LZP, LU, Stratēģiskās analīzes komisijas pētnieciskajos projektos, kā LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta un Komunikācijas studiju nodaļas īstenotajos zinātniskajos projektos. Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzēji specializējušies divās komunikācijas zinātnes apakšnozarēs: komunikācijas teorijā (prof. I. Brikše, asoc. prof. Ā. Kleckins, asoc. prof. O. Skudra, asoc. prof. V. Zelče u.c.) un komunikācijas psiholoģijā un ētikā (prof. S. Lasmane, asoc. prof. I. Tunne u.c.).

Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki pēdējo gadu laikā ir īstenojuši vairākus LZP, LU, LU SZF, kā arī starptautiskos pētnieciskos projektus (sk. 4. pielikumu). No tiem svarīgākie:

1) 2008– : LZP projekts “Valdības un pašvaldību komunikācijas ar sabiedrību teorētiskās izpratnes, analīzes metodoloģija un veicināšanas prakse” (vad. prof. I. Brikše);

2) 2008– : LZP projekts “Latvijas masu mediju vēsture: 1944/45–1964” (vad. asoc. prof. V. Zelče);

3) 2007– : LU zinātniskais projekts “Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas Latvijā (1990–2009)” (vad. prof. I. Brikše);

4) 2007– : LU zinātniskais projekts “Akadēmiskais godīgums e-tehnoloģiju kontekstā” (vad. prof. S. Lasmane);

5) 2007– : LZP projekts “Padomju pieredzes refleksija Latvijas masu medijos un publiskajā sfērā: 2000–2006” (vad. asoc. prof. V. Zelče);

6) 2007: LZP projekts “Identitāšu diskurss nacionālajā presē: avīzes un žurnāli (1985–2006)” (vad. prof. I. Brikše);

7) 2006–2007: LU zinātniskais projekts “Ētika, komunikācija un politiskā kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā” (vad. prof. S. Lasmane);

8) 2006: LZP projekts “Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss publiskajā komunikācijā: Identitāšu diskurss nacionālajā presē: avīzes un žurnāli (1985–2005) (vad. prof. I. Brikše);

9) 2005: LZP projekts “Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss publiskajā komunikācijā (1991–2006)” (vad. prof. I. Brikše);

10) 2005: doktora studiju programmu attīstības veicināšanas projekts ProComDoc (Eiropas universitāšu asociācija, Pjēra un Marijas Kirī Universitāte, 2005. gada jūnijs–novembris) (Latvijas darba grupas vad. asoc. prof. V. Zelče);

11) 2005–2006: Stratēģiskās analīzes komisijas projekts “Latvijas informācijas vide: 21. gadsimta sākums” (vad. prof. I. Brikše);

12) 2004–2005: “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos/Latvia. Human Development Report 2004/2005. Capability in regions” (nod. “Latvijas reģioni: nevienmērīgā solī” sagatavošanas vad. un red. prof. I. Brikše).

Komunikācijas studiju nodaļa ir arī īstenojusi desmit pētnieciskos projektus, kuros iesaistīti maģistra un doktora studiju programmu studenti un docētāji (projektu sarakstu sk. pielikumā). To vidū ir arī starptautiski projekti, piemēram, 2006.–2007. gadā īstenotais projekts “Kārlis Ulmanis mediju diskursā” (sadarbībā ar Polijas un Lietuvas pētniekiem” un 2005.–2008. gadā – “Gender, media and society” (sadarbībā ar Polijas, Maltas, Spānijas, ASV un Baltkrievijas pētniekiem).

Komunikācijas studiju nodaļas docētāju zinātniskā darba rezultāti regulāri tiek publicēti LZP atzītajos recenzējos zinātniskajos žurnālos un citos zinātniskajos izdevumos. Nodaļa veido arī savus izdevumus. 2002., 2003. un 2005. gadā Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki sagatavojuši Latvijas Universitātes Rakstu 648., 655. un 683. sējumu ar nosaukumu “Komunikācija” (galvenā redaktore prof. I. Brikše). 648. sējums ir veltīts komunikācijas lomai un vietai kultūrā un sociālajos procesos, kā arī mediju analīzei; 655. sējumā publicētie pētījumi, kuru autori ir Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzēji, maģistrantūras programmas absolventi un studenti, aplūko dzimtes identitātes jautājumus, sieviešu un vīriešu žurnālu, dzimtes pozicionējumu, seksualitātes un dzimtes vēstures problemātiku; 683. sējuma uzmanības lokās komunikācijas un kultūras diskursam. Visos sējumos iekļauti mācībspēku, maģistrantu, potenciālo doktorantūras studentu pētījumu rezultāti.

2004. gadā Komunikācijas studiju nodaļa izveidoja zinātnisko rakstu krājumu sēriju “Agora”, kurā tiek publicēti docētāju, doktorantu un maģistrantu pētījumi. Klajā ir nākuši seši sējumi. 2007. gadā tika mainīta izdevuma koncepcija, – par tā prioritāti izvirzot maģistra studiju programmas pēdējā kursa, absolventu un doktorantu zinātnisko darbu publicēšanu –, un papildināts redkolēģijas sastāvs. Atsauksmes liecina, ka šim izdevumam ir augsta atpazīstamība Latvijas sociālo un humanitāro zinātņu intelektuālajā vidē, it īpaši jaunākās paaudzes zinātnieku vidū.

7.11.3. Komunikācijas zinātnes studiju programmas akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība

Akadēmiskā personāla atjaunošana un attīstība ir būtisks LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas kvalitatīvās attīstības priekšnosacījums. Pirmreizēji profesora amatā ir ievēlēta I. Brikše, asociētā profesora amatā – Ā. Kleckins un O. Skudra.

2006. gadā licencēta LU Komunikācijas zinātnes doktora studiju programma, kuras viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir komunikācijas zinātnes studiju programmu mācībspēku ar doktora grādu sastāva papildināšana. Doktoranti asistenta lomā piedalās atsevišķu kursu docēšanā, viņi uzstājās arī ar vieslekcijām par savu promocijas darba tēmu.

Komunikācijas studiju nodaļas akadēmiskais personāls apmeklē LU piedāvātos tematiskos kvalifikācijas celšanas seminārus, piemēram, par elektronisko resursu un bibliotēkas lietošanu studiju procesā. Nodaļa arī organizē iekšējos teorētiskos un metodoloģiskos seminārus. Nodaļas mācībspēki cenšas celt savu kvalifikāciju, izmantojot dažādas iespējas papildināties un stažēties ārvalstu universitātēs. To veicina arī iesaiste “The Nordplus Neighbour Network of Journalism Schools, Joint Master’s Programme in Journalism”, kuras viens no uzdevumiem ir mācībspēku kvalifikācijas celšana.

Komunikācijas studiju nodaļa akadēmiskā personāla nostiprināšanas stratēģija ietver pasniedzēju zinātniskā darba stimulēšanu un novērtēšanu un jauno pētnieku un pasniedzēju atbalstīšanu. Nodaļa atbalsta mācībspēku centienus celt savu kvalifikāciju, studiju kursu regulāru atjaunināšanu un jaunu kursu sagatavošanu.

7.12. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas palīgpersonāls

14. tabula

Komunikāciju zinātnes doktora studiju programmas palīgpersonāla raksturojums

Amata nosaukums

Skaits

Uzdevumi

LU Sociālo zinātņu fakultātes maģistra studiju programmas metodiķis

1

1. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas pilna laika klātienes un nepilna laika neklātienes studentu darba pārvaldība un lietvedība: 1) studentu konsultēšana par studiju procesu organizēšanu LU, LU normatīvu aktu izskaidrošana un informatīvā atbalsta nodrošinājums par visiem jautājumiem, kas skar studiju procesu; 2) eksāmenu sesijas organizācija (pārbaudījuma grafika projekta sagatavošana un saskaņošana ar nodaļām, pārbaudījumu dokumentācijas lietvedība utt.); 3) studentu sekmju ievadīšana LUIS; 4) studentu studiju dokumentācijas sagatavošana un kontrole atbilstoši LU normatīvajiem aktiem; 5) studentu imatrikulācijas un eksmatrikulācijas dokumentu sagatavošana un kontrole; 6) studiju programmu izpildes, atbilstoši studiju programmā noteiktajai kārtībai, kontrole; 7) studiju maksājumu kontrole; 8) studentu reģistrācijas kontrole; 9) studiju pārtraukumu kontrole.

2. Sadarbība ar Studentu servisa pārstāvjiem, studiju programmu direktoriem un nodalu metodiķiem studiju programmu realizācijā un studentu darba pārvaldībā.

3. Ikdienas uzdevumu, kas nepieciešami fakultātes darba organizācijā un pārvaldē, veikšana studiju procesa nodrošināšanai.

4. Individuālajā rīcībā nodotās biroja tehnikas uzturēšana kārtībā un materiālu pasūtīšana tās darbībai.

LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas metodiķis

1

1. Atbalsts maģistra studiju programmas realizācijā: nodaļas vadītāja un studiju programmu direktora uzdevumu izpilde, lai LU kursu katalogā ietvertu jaunus kursus un papildinātu un rediģētu esošo kursu aprakstus, sagatavotu programmu licencēšanas un akreditācijas dokumentus.

2. Nodaļas darba organizācija un lietvedība: 1) nodaļas vadītāja, programmas direktora un docētāju interešu un vajadzību apkopošana un savlaicīga iesniegšana SZF izpilddirektorei, lai nodrošinātu informāciju nodarbību plānošanai; 2) docētāju konsultāciju grafika projekta izveidošana un iesniegšana apstiprināšanai nodaļa vadītājam; 3) docētāju individuālo slodžu tehniskā sagatavošana, izpildītās mācību slodzes uzskaitīšana un pārskata sagatavošana atbilstoši nodaļas vadītāja norādījumiem; 4) docētāju un darbinieku atvaļinājuma grafika projekta sagatavošana; 5) docētāju un stundu pasniedzēju darba līguma projektu sagatavošana, stundu pasniedzēju ikmēneša faktiski nostrādāto stundu skaitu fiksēšana un iesniegto darba samaksas dokumentu kontrole; 6) SZF izpilddirektores uzdevumu izpilde studentu mācību maksas norēķinu kontrolē; 7) nodaļas lietvedības uzturēšana un kontrole: (a) nodaļas un studiju padomju sēžu protokolu un to izrakstu sagatavošana; (b) nodaļas saņemto un nosūtāmo dokumentu reģistrācija; (c) SZF lietu nomenklatūrā paredzēto nodaļas dokumentu (nodaļas sēžu protokolu, studiju programmu padomju protokolu u.c.) sagatavošana un nodošana LU arhīvā atbilstoši LU noteiktajai kārtībai; 8) nodarbībās nepieciešamās tehnikas plānošana un koordinācija, nodaļas rīcībā nodotās tehnikas uzraudzība; 9) nodaļas korespondences šķirošana.

3. Nodaļas un maģistra studiju programmas realizācijai nepieciešamo informācijas resursu sagatavošana (informācijas resursu sagatavošana SZF mājaslapai, piedalīšanās nodaļas publikāciju sagatavošanā u. tml.).

4. Ikdienas uzdevumu, kas nepieciešami fakultātes un nodaļas darba organizācijā un pārvaldē, veikšana studiju procesa nodrošināšanai.

5. Individuālajā rīcībā nodotās biroja tehnikas uzturēšana kārtībā un materiālu pasūtīšana tās darbībai.

Papildus Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas realizāciju nodrošina Sociālo zinātņu fakultātes mācību palīgpersonāls – bibliotēkas vadītājs un 2 bibliotekāri, 2 IT speciālisti, kā arī tehniskais palīgpersonāls.

7.13. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu realizējošās struktūrvienības

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu realizē LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļa.

15. tabula

Komunikācijas zinātnes doktora studiju programmu realizējošās struktūrvienības

Struktūrvienība

Uzdevumi

Komunikācijas studiju nodaļa

1) nodrošināt programmas realizāciju;

2) nodrošināt programmā iekļauto studiju kursu docēšanu;

3) nodrošināt viesdocētāju iesaisti programmas realizācijā;

3) nodrošināt maģistra darbu izstrādi un aizstāvēšanu;

4) nodrošināt studentu zinātniskā darba iespējas.

7.14. Ārējie sakari

7.14.1. Sadarbība ar darba devējiem

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studenti pārsvarā savieno darbu un mācībām, tālab nereti studējošajiem savs mācību darba kalendārs ir jāsaskaņo ar darba devējiem. No viņu puses attieksme ir dažāda – atsevišķos gadījumos vērojama labvēlīga un pretim nākoša attieksme, tomēr nereti darba devēju neieinteresētā attieksme kavē studiju procesu (arī maģistra darba izstrādi).

Komunikācijas studiju nodaļas sadarbība ar darba devējiem ir regulāra, jo tas ir nosacījums praktikumu realizācijai bakalaura studiju programmā. 2008./2009. ak. mācību gadā tiek plānota darba devēju piesaiste maģistra studiju programmā realizētajiem praktikumiem specializācijā. Darba devēji iesaistīti arī nodaļas realizētajos pētniecības projektos, sadarbība norisinās kopīgās konferencēs, dažādu komisiju darbā, kopprojektos utt. Nodaļas mācībspēki regulāri piedalās profesionālu konkursu žūrijās un sniedz ekspertu konsultācijas. Laba un lietišķa ir sadarbība ar reklāmas un sabiedrisko attiecību profesionālajām asociācijām, bet būtiskas ir problēmas ar Latvijas žurnālistu savienību, kas nespēj atrisināt konstituēšanās grūtības, un tālab tajā praktiski nekāds darbs nenotiek.

7.14.2. Sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

LU Sociālo zinātņu fakultātei ir noslēgts līgums ar Biznesa augstskolu “Turība”, Vidzemes Augstskolu, kurā tiek realizētas komunikācijas jomas profesionālās maģistra studiju programmas. LU Komunikācijas zinātnes doktora studiju programmā studē mācībspēki no Vidzemes Augstskolas un Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas. LU Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta darbības ietvaros kopā ar reģionālo augstskolu mācībspēkiem tiek realizēti pētnieciskie projekti.

Ārējā sadarbība Komunikācijas zinātnes maģistra programmas un Komunikācijas studiju nodaļas zinātnisko projektu realizācijā tiek veikta ar Tartu Universitāti, Tamperes Universitāti, Oslo Universitāti, Oslo Universitātes koledžu, Dānijas Žurnālistikas skolu, Lodzas Universitāti un Baltkrievijas Valsts universitāti.

Komunikācijas studiju nodaļa kopš 2005. gada piedalās The Nordplus Neighbour Network of Journalism Schools, Joint Master’s Programme in Journalism (JMPJ) projektā, kura mērķis izveidot tīklu dubulto MA grādu ieguvei žurnālistikā, kā arī veicināt mācībspēku kvalifikācijas izaugsmi un mācībspēku apmaiņu.

Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēki kopš 2006. gada ir iesaistījušies komunikācijas zinātnes un apmācības starptautiskajā organizācijā “European Communication Research and Education Association” (ECREA). Vairāk nekā desmit gadus nodaļas docētāji piedalās reģionālās starptautiskās mediju pētnieku organizācijas “Baltic Media Researchers Association” (BMRA) darbībā.

7.14.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs

Komunikācijas studiju nodaļas docētāji ir stažējušies ārvalstu universitātēs, piemēram, ASV (prof. I. Brikše, asoc. prof. V. Zelče), Zviedrija (asoc. prof. V. Zelče), Somijā (prof. I. Brikše, Vācijā (asoc. prof. Ā. Kleckins, asoc. prof. O. Skudra, doc. J. Šķilters, asoc. prof. V. Zelče), Apvienotajā Karalistē (prof. S. Lasmane), Polijā (lekt. M. Zitmane), Nīderlandē (lekt. M. Zitmane) un veikuši pētniecisko darbu ārvalstu akadēmiskajās institūcijās Fulbraita, IREX, DAAD, Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas, M. Kirī, Kembridžas Universitātes stipendiju programmu ietvaros.

Pēdējos gados Komunikācijas studiju nodaļas profesoriem un asociētajiem profesoriem lielās noslodzes studiju programmu realizācijā nav bijis iespējams stažēties un veikt pētniecisko darbu ārvalstīs. Šo iespēju rašana ir Komunikācijas studiju nodaļas tuvāko gadu darbības prioritāte.

7.14.4. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas vieslektori

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā kopš tās akreditācijas 2002. gadā ir bijis iespējams apgūts vairākus vieslektoru kursus. Programmā ir docējuši vairāki Fulbraita programmas pasniedzēji. 2003./2004. ak. māc. gadā kursu “Pamatdizains” docēja Pitsburga Larošē koledžas profesore Rozmarija Gūlda (Gould), 2004./2005. ak. māc. gadā kursu “Maģistra studiju programmas studentu akadēmisko darbu angļu valodā rakstīšanas prasmes” – Aiovas Universitātes pasniedzēja Lia Plakans un 2005./2006. ak. māc. gadā kursu “Menedžments” – Montklēras Universitātes profesors Maikls Kents (Kent).

Programmā bija iekļauts arī Maskavas Valsts universitātes profesora Sergeja Muratova kurss “Televīzijas filozofija” un Baltkrievijas Valsts universitātes docentes Olgas Tereščenko kurss “Matemātiskās metodes socioloģijā”.

2007. gada rudenī Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentiem bija iespējams piedalīties Eiropas komunikācijas zinātnes skolas veidošanā leģendārās personības un izcilā teorētiķa Amsterdamas Universitātes emeritētā profesora Denisa Makveila (McQuail) komunikācijas mūsdienu teoriju semināros.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentiem ir iespējams apmeklēt arī Sociālo zinātņu fakultātes un citu nodaļu viesprofesoru lekcijas.

7.14.5. Studējošie ārvalstu apmaiņas programmas ietvaros

Socrates/Erasmus sadarbības līgumi noslēgti ar Lilles Politisko studiju institūtu, Tamperes Universitāti, Oslo Universitāti, Krakovas Universitāti, Tartu Universitāti, Maltas Universitāti, Helsinku Universitātes Sociālo zinātņu skolu, Dānijas žurnālistikas skolu, Barselonas Pompeu Fabra Universitāti u.c.

Maģistra programmas studentu vidū nav vērojama aktīva interese par ārvalstu apmaiņas programmām, jo lielākā daļa studējošo mācības apvieno ar darbu. Tomēr ir manāmas izmaiņas. 2007./2008. ak. māc. gada otrajā semestrī apmaiņas programmas ietvaros maģistranti studē Helsinku Universitātē un Vīnes Universitātē.

7.15. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas attīstības plāns

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas attīstības prioritāte ir programmas satura kvalitatīvā nostiprināšana un lielāka studējošo skaita piesaistīšana, kā arī mācībspēku akadēmiskās kvalifikācijas celšanu, rodot plašākas iespējas viņu zinātniskajam darbam.

Komunikācijas zinātnes maģistra programmas pilnveidošanas tuvāko gadu plāns paredz:

1) sistemātisku studiju kursu satura atjaunošanu, īpašu uzmanību veltot zinātnes jaunāko atziņu iekļaušanai kursu saturā;

2) studiju kursu angļu valodā iekļaušanu programmā, tādējādi veicinot studentu apmaiņu un ārvalstu studentu piesaisti;

3) viesprofesoru uzaicināšanas un savstarpējās apmaiņas sistēmas izstrādi;

4) mācībspēku sastāva atjaunošanu, programmas realizācijā iesaistot doktorantūras absolventus un doktora grādu komunikācijas zinātne ieguvējus;

5) maģistrantu komplektēšanas sistēmas pilnveidi, radot interesi par maģistra studiju programmu jau bakalaura studiju programmā, iesaistot bakalaura programmas spējīgākos studentus maģistrantu realizētajos pētnieciskajos projektos un aicinot piedalīties LU un Sociālo zinātņu fakultātes zinātniskajās konferencēs;

6) maģistra programmas studentu iesaistīšanās ārvalstu apmaiņas programmās veicināšanu;

7) studiju un pētniecības dziļāku integrāciju, tādējādi nodrošinot maģistrantiem regulāru pētniecības darba lauku;

8) plašāku un biežāku mācībspēku pētniecības rezultātu prezentāciju un publicēšanu LZP atzītos recenzējamos un starptautiskajos zinātniskajos žurnālos un citos zinātniskos izdevumos;

9) maģistra programmas realizācijas nepieciešamo materiāli tehnisko resursu atjaunošanu un bibliotēkas fonda komunikācijas zinātne papildināšanu.

7.16. SVID analīze

16. tabula

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas SVID analīze

Stiprās puses

Vājās puses

1. Kvalificēts docētāju sastāvs (profesori un asociētie profesori): mācībspēku uzkrātā pieredze akadēmiskajā pētniecībā un mācībspēku intelektuālā un pedagoģiskā kvalifikācija un tās izaugsmes iespējas.

2. Programmas satura atbilstība mūsdienu komunikācijas zinātnes saturam un attīstības tendencēm.

3. Komunikācijas zinātnes straujā attīstībā Latvijā un tās atzīšana un integrēšanās Latvijas akadēmiskajā vidē.

4. Komunikācijas zinātnes docētāju un doktorantu iesaiste starptautiskajās zinātniskajās organizācijās.

5. Uzkrātā pieredze bakalaura studiju programmu realizācijā

6. Maģistra studiju programmas studentu ilggadīgā iesaiste Komunikācijas studiju nodaļā realizētajos pētnieciskajos projektos, studentu un mācībspēku akadēmiskās partnerības īstenošana

7. LU Sociālo zinātņu fakultātes modernā infrastruktūra, kas nodrošina labvēlīgu studiju un zinātniskā darba visi.

8. LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas resursi un datubāzes.

1. Komunikācijas studiju nodaļas mācībspēku lielā noslodze, kas mazina stažēšanās un ārvalstu ilglaika stipendiju izmantošanu.

2. Latvijas Zinātnes padomes vājā ieinteresētība Komunikācijas zinātnes attīstībā Latvija, kas izpaužas zinātnes nozaru pētniecisko grantu mazajā atbalstā.

3. Salīdzinoši nelielā iesaiste starptautisko zinātnisko projektu īstenošanā.

4. Nepietiekamie finansu resursu studentu individuālā radošā un pētniecības darba attīstīšanai

5. Mācībspēku publikācijas nav SCI

6. Nelielais iestājkonkurss uz programmas studiju vietām.

Iespējas

Draudi

1. LU un LZP grantu piešķiršanas sistēmas pilnveidošanas solījumi un tās rezultātā – labākas iespējas maģitrantiem iesaistīties pētniecības projektos.

3. LU īstenotās programmas docētāju sastāva atjaunināšana.

5. Komunikācijas zinātnes skolas Latvijā un akadēmisko tradīciju veidošanas aizsācēju plašās perspektīvas.

6. Jaunu kvalificētu pasniedzēju ienākšana komunikācijas zinātnes maģistra un bakalaura studiju programmās;

7. Doktora grādu ieguvušu speciālistu esamība mediju, reklāmas, sabiedrisko attiecību, bibliotēku un informācijas jomu profesionālajā vidē.

8. Maģistra programmas specializāciju un studiju kursu piedāvājuma paplašināšana, pieaugot studējošo skaitam.

1. Latvijas iedzīvotāju mazā interese ar maģistra studijām.

2. Valstī pastāvošā nesakārtotā darba samaksas sistēma maģistra grādu ieguvušajiem darbiniekiem.

3. Demogrāfiskās situācijas nelabvēlīgas izmaiņu tendences – talantīgu, enerģisku cilvēku aizbraukšana no Latvijas.

4. Komunikācijas zinātnes attīstības tempa un spara zaudēšana Latvijā, ja netiks iesaistīti jauni akadēmiskie spēki, celta mācībspēku kvalifikācija un palielināts pētniecisko projektu skaits komunikācijas zinātnē un to finansējums.

8. Komunikācijas zinātnes maģistrs studiju programmas izmaksu aprēķins

Izmaksu aprēķināšana programmai komunikācijas zinātnes maģistrs

Nr.

Parametra nosaukums

Rin

das Nr.

Aprēķina formula

Aprēķinātais lielums

I

Tiešās studiju programmas izmaksas

Viena pasniedzēja darba algas fonda aprēķins vienam studentam gadā

Amats

Pasniedzēja vidējā darba alga mēnesī

Pasniedzēju īpatsvars studiju programmas nodrošināšanai

profesors

LVL 1320,00

0,27

1

D1=A1*B1

356,40

Asociētais profesors

LVL 1056,00

0,61

2

D2=A2*B2

644,16

docents

LVL 845,00

0,09

3

D3=A3*B3

76,05

Lektors

LVL 676,.00

0,00

4

D4=A4*B4

0,00

Asistents

LVL 541,00

0,03

5

D5=A5*B5

16,23

Pasniedzēja vidējā alga gadā, LVL

6

D6=(D1+D2+D3+D4+D5)*12

13 114,08

Vidējais studentu skaits uz 1 pasniedzēju

7

X

15

Pasniedzēja darba alga uz 1 studentu gadā, LVL

8

D8= D6/D7

874,27

Pārējo darbinieku skaits uz 1 pasniedzēju (neskaitot saimniecības personālu)

9

X

2

Pasniedzēju un pārējo darbinieku algu fonda attiecība stud. progr.

10

X

1,50

Pārējo darbinieku darba alga uz 1 studentu gadā, LVL

11

D11=D8*D9/

D10

874,27

N1

Darba algas fonds uz vienu studentu gadā, LVL

12

D12=D8+D11

1748,54

N2

Darba devēja sociālie maksājumi uz 1 studentu gadā (24,09%), LVL

13

D13=D12*0,2409

421,22

N3

Komandējumu un dienesta braucienu izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

14

X

5,00

Pasta un citu pakalpojumu izmaksas gadā 1 studentu, LVL

15

X

2,00

Citi pakalpojumi (kopēšana, tipogrāfija, fax u.c.), LVL

16

X

2,00

N4

Pakalpojumu apmaksa kopā

17

D17=D15+D16

4,00

Mācību līdzekļu un materiālu iegāde vienam studentam gadā, LVL

18

X

7,00

Kancelejas preces un cits mazvērtīgais inventārs

19

X

2,00

N5

Materiāli un mazvērtīgā inventāra iegāde uz 1 studentu gadā

20

D20=D18+D19

9,00

Mācību grāmatas uz 1 studentu gadā, LVL

21

X

8,00

Grāmatu kalpošanas laiks gados

22

X

3

1 grāmatas cena, LVL

23

X

8.00

Grāmatu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

24

D24=D21*D23/D22

21,33

Žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā

25

X

N6

Grāmatas un žurnālu iegādes izmaksas uz 1 studentu gadā

26

D26=D24+D25

21,33

Sportam uz 1 studentu gadā, LVL

27

X

Pašdarbībai uz 1 studentu gadā, LVL

28

X

N7

Studentu sociālajam nodrošinājumam 1 studentu gadā

29

D29=D27+D28

0,00

Iekārtu iegāde uz 1 studentu gadā, LVL

30

X

5,00

Investīcijas iekārtu modernizēšanai – 20% no inventāra izmaksām

31

X

1,50

Izmaksas iekārtu modernizēšanai, LVL

32

D32=D30*D31

7,50

N8

Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas uz 1 studentu gadā, LVL

33

D33=D30+D32

12,50

Kopā tiešās izmaksas uz 1 studentu gadā – summa no N1 līdz N8, LVL

34

D34=D12+D13+D14+

D17+D20+D26+D33

2221,60

II Netiešās studiju programmas izmaksas

N9

Izdevumi LU darbības nodrošināšanai: Lu bibliotēkai, zemes nodoklis, telpu noma, īre, ēku ekspluatācijas izdevumi, telefona abonēšanas un pakalpojumu izmaksas, komunālie pakalpojumi, tekošais remonts, īpašās programmas u.c. uz 1 nosacīto studentu gadā (42,85%), LVL

35

D35=D34*0,30

853,00

Pavisam kopā viena studējošā studiju izmaksas gadā, LVL

36

3074,60



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  2. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..