textarchive.ru

Главная > Документ


7.4. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas

7.4.1. Studiju programmas apjoms, struktūra un saturs

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas apjoms ir 80 kp. Studiju programma tiek realizēta pilna laika studijās (4 semestri), nepilna laika klātienes studijās (5 semestri) un nepilna laika studijās (6 semestri). Studiju laikā maģistrantam ir tiesības pieprasīt studiju pārtraukumu, kura ilgumu nosaka studiju LU reglamentējoši dokumenti.

Maģistra studiju programmu veido obligātā daļa (A daļa) un ierobežotās izvēles daļa (B daļa). Obligātā daļa ietver arī maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu.

3. tabula

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas struktūra

Studiju saturs un forma

Obligātā daļa

(A daļa) (kp)

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa) (kp)

Kopējais apjoms (kp)

Studiju kursi

30

30

60

Maģistra darbs

20

20

Kopā

50

30

80

Obligātas daļas (A daļas) studiju kursi ir kopīgi visiem programmas studentiem. Tie iepazīstina ar komunikācijas zinātnes un sociālo zinātņu mūsdienu teorētiskajām nostādnēm, sociālo zinātņu un to nozares – komunikācijas zinātnes – attīstību un mūsdienu situāciju, pētnieciskā darba komunikācijas zinātnē metodoloģiju, kā arī maģistra darba izstrādes pamatprincipiem, pamatprasībām un tā vietu akadēmiskajās studijās un zinātniskajā darbībā.

Padziļinātas zināšanas komunikācijas zinātnē un to saistību ar citu sociālo zinātņu nozaru teorētiskajām pieejām un atziņām sniedz kursi: “Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā” (4 kp), “Komunikācija un kultūra” (4 kp), “Mediju teorijas” (4 kp) “Komunikācijas studiju pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti” (4 kp) un “Ietekmējošās komunikācijas teorijas” (4 kp). Zināšanas par zinātniski pētniecisko darbu, akadēmisko rakstīšanu un komunikācijas zinātnes pētījumu teorētiski metodoloģiskajām pieejām veido kursi: “Zinātniski pētnieciskais darbs un akadēmiskā rakstīšana” (4 kp), “Kvantitatīvās metodes komunikācijas pētījumos” (2 kp), “Kvalitatīvās metodes komunikācijas pētījumos” (2 kp) un “Komunikācijas zinātnes teorētiski metodoloģiskais seminārs” (2 kp).

Studiju programmas obligātā daļa (A daļa)ietver maģistra darba (20 kp) izstrādi un aizstāvēšanu. Maģistra darbs ir patstāvīgs (oriģināls) pētījums, kas satur novitātes elementus. Tas demonstrē studenta/-es spēju un prasmi (1) patstāvīgi veikt pētījumu, izmantojot studiju laikā apgūtās teorētiskās zināšanas komunikācijas zinātnē; (2) izmantot komunikācijas zinātnes pētniecības metodoloģiju, apkopot un sistematizēt faktu/datu materiālu; (3) prasmi izvirzīt un pierādīt pētāmo problēmu (vai hipotēzi), pamatot tās aktualitāti un risinājuma lietderību; (4) patstāvīgi strādāt ar akadēmisko literatūru; (5) literārā valodā veidot zinātniskā darba izklāstu, kā arī argumentēti izstrādāt un formulēt secinājumus un pētījuma rezultātus; (6) noformēt pētījumu atbilstoši akadēmiskā darba standartam; (7) ievērot zinātniskā darba ētiku; (8) aizstāvēšanā gala pārbaudījumā prezentēt pētījumu, zinātniski argumentēti pamatot secinājumus un aizstāvēt savu viedokli. (Sk. 7. pielikumu).

Ierobežotās izvēles daļas (B daļas) apjoms ir 30 kp. Tās studiju kursi piedāvā iespēju iegūt padziļinātas teorētiskās un empīriskās zināšanas komunikācijas zinātnē. Obligātās izvēles daļu veido: (1) studiju kursi izraudzītajā komunikācijas zinātnes virzienā, kuros tiek aprobētās komunikācijas zinātnes noteiktas jomas aktuālās problēmas; (2) teorētiskie studiju kursi, kas piedāvā ieskatu noteiktā komunikācijas zinātnes tematikā un praksē; (3) studiju kursi, kas ietver dalību zinātniskajos projektos un patstāvīgu pētnieciskais darbs.

Ierobežotās izvēles daļā piedāvāti pieci specializācijas virzieni: (1) “Biznesa komunikācija”; (2) “Komunikācijas zinātne”; (3) “Politiskā komunikācija”; (4) “Valsts un organizāciju komunikācija”; (5) “Žurnālistika”. Studentiem jāapgūst izvēlētā specializācijas virziena studiju kursi vismaz 20 kp apjomā.

Specializācijas “Biznesa komunikācija” studiju kursi ietver padziļinātas teorētiskās un empīriskās zināšanas un prasmes, pētnieciskā darba iemaņu un prasmju veidošanu, kas nepieciešamas sabiedrisko attiecību, komunikācijas vadības, reklāmas un citu biznesa komunikācijas jomas speciālistiem un vadītājiem.

Specializācijas “Biznesa komunikācija” studiju kursi: “Biznesa komunikācija” (4 kp); “Biznesa komunikācija: praktikums” (4 kp); “Organizāciju komunikācija un kultūra” (4 kp); “Sabiedrisko attiecību teorija un prakse” (4 kp); “Reklāmas prakses analīze” (4 kp).

Specializācijas “Komunikācijas zinātne” studiju kursi nodrošina teorētiskās un empīriskās zināšanas par komunikācijas zinātnes attīstību, svarīgākajiem pavērsieniem un mūsdienu situāciju, nozīmīgiem pētniecības virzieniem, komunikācijas zinātnes interakciju ar citām zinātnes nozarēm, kā arī attīsta zinātniskā darba prasmes. Šajā specializācijā iekļauto studiju kursu uzdevums sagatavot maģistrantus/-es studijām doktorantūrā.

Specializācijas “Komunikācijas zinātne” studiju kursi: “Komunikācijas zinātne: attīstība un mūsdienu situācija” (4 kp); “Komunikācijas zinātne: praktikums” (4 kp); “Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze” (4 kp); “Žurnālistikas kultūra” (4 kp); “Populārā kultūra un mediji” (4 kp).

Specializācijas “Politiskā komunikācija” studiju kursi ietver padziļinātu teorētisko un empīrisko zināšanu un prasmju, pētnieciskā darba iemaņu apguvi, kas noderīgas politiskās komunikācijas analītiķiem, ekspertiem, pētniekiem, žurnālistiem un komentatoriem, kā arī politiskās komunikācijas jomā strādājošiem valsts iestāžu speciālistiem, sabiedrisko attiecību, politiskās reklāmas u.c. speciālistiem.

Specializācijas “Politiskā komunikācija” studiju kursi: “Politiskā komunikācija” (4 kp); “Politiskā komunikācija: praktikums” (4 kp); “Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze” (4 kp); “Sistēmtransformācija Latvijā: elites un masu komunikācijas aspekti” (4 kp); “Politiskā komunikācija Latvijā” (4 kp).

Specializācijas “Valsts un organizāciju komunikācija” studiju kursi orientēti uz padziļinātu teorētisko un empīrisko zināšanu un prasmju, pētnieciskā darba iemaņu apguvi, kas nepieciešamas valsts, pašvaldību, dažādu organizāciju un uzņēmumu iekšējās un ārējās komunikācijas un komunikācijas vadības u.c. speciālistiem.

Specializācijas “Valsts un organizāciju komunikācija” studiju kursi: “Organizāciju komunikācija un kultūra” (4 kp); “Valsts un organizāciju komunikācija: praktikums” (4 kp); “Biznesa komunikācija” (4 kp); “Valsts un pašvaldību komunikācija” (4 kp); “Sabiedrisko attiecību teorija un prakse” (4 kp).

Specializācijas “Žurnālistika” studiju kursi piedāvā padziļinātas teorētiskās un empīriskās zināšanas un prasmes, pētnieciskā darba iemaņas, kas izmantojamas masu mediju vadītāju, menedžeru, redaktoru un žurnālistu darbā, mediju satura, efektu, auditorijas u.c. analīzē un pētniecībā.

Specializācijas “Žurnālistika” studiju kursi: “Žurnālistikas kultūra” (4 kp); “Žurnālistika; praktikums” (4 kp); “Mediju antropoloģija: Latvijas prakses analīze” (4 kp); “Mediju menedžments un mārketings” (4 kp); “Politiskā komunikācija” (4 kp).

Atbilstoši savām akadēmiskajām interesēm un maģistra darba tēmai studentiem 10 kp ierobežotās obligātās izvēles daļā apjomā ir jāapgūst teorētiskie studiju kursi un jāveic patstāvīgais zinātniski pētnieciskais darbs un/vai jāpiedalās kolektīvo zinātnisko projektu īstenošanā.

Studiju kursi nodrošina teorētiskās un empīriskās zināšanas dažādas komunikācijas zinātnes nozarēs, kā arī piedāvā padziļināti apgūt komunikācijas pētījumu metodiku un datu analīzi. Tematikas un satura ziņā šie kursi atbilst programmas mācībspēku zinātniskā darba virzieniem un tēmām, tādējādi piedāvājot studentiem īpašas kompetences zināšanas. Studentiem iespējams apgūt kursus: “ES publiskā komunikācija: teorijas un prakses analīze” (2 kp); “Informācijas sabiedrība: teorija un prakse” (2 kp); “Kino un kultūra” (2 kp); “Komunikācija un mūsdienu ētika” (2 kp); “Komunikācija un semantika” (2 kp); “Komunikācija un patērētājs” (2 kp); “Lingvistika un komunikācija” (2 kp); “Mediji un politika” (2 kp); “Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes” (2 kp); “Rituālkomunikācija un komemorācija” (2 kp); “Rīgas dokumentālā kino skola” (2 kp); “Semiotika” (2 kp).

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas ierobežotās izvēles daļa (B daļa) ietver arī studentu individuālo zinātniski pētniecisko darbu (zinātnisku rakstu publikācijas, uzstāšanos zinātniskās konferencēs), dalību LZP, LU un/vai SZF SPPI un Komunikācijas studiju nodaļas pētnieciskajos projektos, kā arī pētnieciskā darba izstrādi izraudzītajā specializācijā. Maģistrantiem iespējams apgūt studiju kursus: “Individuālais pētnieciskais projekts specializācijā” (4 kp); “Pētnieciskais projekts: akadēmiskā darba praktikums” (2 kp); “Zinātniskais raksts: akadēmiskā darba praktikums” (3 kp); “Zinātniskais referāts: akadēmiskā darba praktikums” (2 kp).

Ierobežotās izvēles daļu plānots papildināt ar viesprofesoru studiju kursiem.

7.4.2. Studiju programmas izmaiņas kopš iepriekšējās akreditācijas

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programma akreditēta 2002. gadā uz sešiem gadiem. Šajā laikposmā programma realizēta saskaņā ar akreditēto programmu, veicot programmas papildināšanu un modificēšanu saskaņā ar ekspertu ieteikumiem, komunikācijas zinātnes attīstību, zināšanu pieprasījuma izmaiņām un starptautisko komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu īstenošanas praksi.

2007./2008. ak. gadā ir uzsākta programmas pārstrukturalizācija, kā arī veiktas būtiskas tās satura modifikācijas. Izdarīto izmaiņu cēlonis – komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas pāreja no četru gadu (160 kp) apmācības formas uz trīsgadīgo programmu (120 kp) un komunikācijas zinātnes straujā attīstība pasaulē un Latvijā, kas diktē jaunāko zinātnes atziņu iekļaušanu studiju programmā.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas pārstrukturalizācija ietver piecu (“Biznesa komunikācija”, “Komunikācijas zinātne”, “Politiskā komunikācija”, “Valsts un organizāciju komunikācija”, “Žurnālistika”) virzienu izveidi un tām atbilstošu studiju kursu iekļaušanu programmā. Ievērojot iepriekšējā akreditācijā izteiktos ekspertu ieteikumus, programmā iekļauti vairāki praktiskas virzības studiju kursi (piemēram, “Mediju menedžments un mārketings”, “Reklāmas prakses analīze”), kā arī izveidots studiju virziens “Biznesa komunikācija”.

Salīdzinājumā ar 2002. akreditēto programmu nemainīti ir divi obligātās daļas kursi – “Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā” (4 kp) un “Ietekmējošās komunikācijas teorijas” (4 kp) – un pieci ierobežotās izvēles daļas kursi – “Informācijas sabiedrība: teorija un prakse”, “Komunikācija un mūsdienu ētika” (2 kp), “Lingvistika un komunikācija” (2 kp), “Modernās pētniecisko datu apstrādes metodes” (2 kp), “Semiotika” (2 kp).

7.5. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas finansēšanas resursi un infrastruktūras nodrošinājums

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas finansiālo resursu lielāko daļu veido valsts budžeta līdzekļi. Programmai ir 30 studiju vietas par valsts budžeta finansējumu. Katru gadu tiek plānots uzņemt studentus 15 studiju vietās par valsts budžeta līdzekļiem un 15–20 studentus studiju vietās par fizisko un juridisko personu līdzekļiem pilna laika studijās, katru otro gadu – 25 studentus studiju vietās par fizisko un juridisko personu līdzekļiem nepilna laika klātienes studijās un 25 studentus studiju vietās par fizisko un juridisko personu līdzekļiem nepilna laika neklātienes studijās. LU studiju maksu maģistra studiju programmā nosaka LU Senāts.

Komunikācijas zinātnes programma tiek realizēta LU Sociālo zinātņu fakultātē, kas kopš 2000./2001. ak. gada izvietota Lomonosova ielā 1. Šo gadu laikā fakultātes telpas ir rekonstruētas, un tajās radīta mūsdienīga studiju un zinātniskā darba vide.

Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas rīcībā ir astoņas biroja telpas docētājiem (ar kopējo platību 231,1 m2) un multimediju studija (124,1 m2).

Auditoriju fonds fakultātē ir kopīgs, un uz vienu studentu tas ir 2,5 m2 liels. Studiju darba telpas – 7 seminārtelpas 25–35 vietām, 5 auditorijas 50–55 vietām, 7 auditorijas 65–70 vietām, 3 auditorija 75–80 vietām, 3 auditorijas 100–110 vietām, 1 auditorija – 240 vietām un multifunkcionāla auditorija ar 240 vietām. Auditorijas ir izremontētas un apgādātas ar ērtiem galdiem, krēsliem, tāfelēm. Vairākās auditorijās ir stacionārie multimediju projektori. Komunikācijas studiju nodaļā ir divi portatīvi projektori un kodoskops Studentiem ir pieejamas arī divas datorklases ar 70 darba vietām, kā arī divas mazākas datorklases, katrā 15–20 datoriem, kuras tiek izmantotas gan lekcijās praktisko darbu laikā, gan individuālajā mācību darba procesā.

Visiem studējošajiem un mācībspēkiem iespējams izmantot SZF bibliotēku, kas ir atvērta 54 stundas nedēļā. Bibliotēkas platība ir 233m², tajā ir 68 lasītāju darba vietas, 18 datori ar interneta pieslēgumu, iespēja kopēt, izdrukāt, skenēt. Bibliotēkā darbojas bezvadu internets. Studiju procesā ir iespēja lietot elektronisko sistēmu ALEPH (apvieno astoņus valsts nozīmes bibliotēku katalogus ar vairāk kā 300 000 ierakstiem), izmantot Latvijas starpbibliotēku abonementu, kā arī Starptautisko starpbibliotēku abonementu.

LU SZF bibliotēkas fondā ir – aptuveni 12 000 grāmatu nosaukumi (25 000 eksemplāri). No tiem par komunikācijas zinātnes tēmām – vairāk nekā 2000 nosaukumi. To vidū ir gan jaunākie pētījumi komunikācijas zinātnē, gan arī sociālo zinātņu klasika. Bibliotēkas kolekcijā būtiska vieta ir literatūrai par akadēmiski pētniecisko darbu, metodoloģiju, konkrētām sociālo zinātņu pētniecības, datu vākšanas, apstrādes un analīzes metodēm. SZF bibliotēkā ir arī visai plašs uzziņas literatūras klāsts – enciklopēdijas, vārdnīcas, periodisko izdevumu rādītāji. Kopš 2007. gada jūnija ir pieeja arī pasaules vadošo izdevniecību grāmatu elektroniskajām versijām – lasāmas aptuveni 5200 grāmatas sociālajās zinātnēs.

Bibliotēka piedāvā plašu zinātniskās periodikas klāstu. Zinātniskie žurnāli lasāmi gan iespiestā, gan elektroniskā veidā. Pieejami ap 30 000 elektronisko žurnālu, vairāk nekā 100 nosaukumu žurnālu ir tieši komunikācijas zinātnē. Elektroniskie žurnāli lasāmi visos Latvijas Universitātes datoros, daļa žurnālu atverami arī no jebkura cita datora ar interneta pieslēgumu, izmantojot studenta lietotājvārdu un paroli. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas realizēšanā īpaši vērtīgas ir izdevniecības “Sage” (Sage Journals Online /) un izdevniecības “Tayler&Francis/ Routledge” (Routledge Journals /) zinātnisko žurnālu elektroniskās datubāzes (LUB pieejamo datubāzu pilnu sarakstu sk. pielikumā).

SZF katru gadu papildina bibliotēkā pieejamo zinātniskās literatūras klāstu. Tā, 2007. gadā informācijas resursu iegādei bija piešķirti Ls 16 000, no šīs summas Ls 6000 atvēlēti komunikācijas zinātnes literatūras iegādei.

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentiem iespējams un/vai nepieciešams izmantot arī Latvijas Universitātes Akadēmisko bibliotēku (LUB) un citu fakultāšu bibliotēkas, kā arī Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un Latvijas Akadēmisko bibliotēku (LAB). LNB un LAB ir koncentrētas komunikācijas zinātnes studijām nepieciešamās Latvijas un pasaules periodisko izdevumu kolekcijas. LNB bibliotēka piedāvā arī Latvijas laikrakstu digitālo bibliotēku (http://www.lnb. lv/lv/digitala-biblioteka/laikraksti).

7.6. Imatrikulācijas komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā nosacījumi

Par LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentiem var kļūt personas, kas ir ieguvušas bakalaura grādu vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību (vai tai pielīdzināmu augstāko izglītību) un izturējušas iestājpārbaudījumus atbilstoši LU uzņemšanas noteikumiem (apstiprināti LU Senāta 2006. gada 2. decembrī, lēmuma Nr. 254).

LU bakalaura grāda komunikācijas zinātnē ieguvēji var piedalīties iestājpārbaudījumā ar bakalaura darba atzīmi. Citu bakalaura studiju programmu beidzējiem iestājpārbaudījums notiek eksāmena veidā, kas organizēts pārrunu formā. Pirms tam reflektants/-e iesniedz iespējamā maģistra darba koncepcijas projektu, tādējādi piedāvājot iestājpārbaudījuma pamattēmu. Pārrunu laikā notiek iesniegtā iespējamā maģistra darba koncepcijas projekta analīze un apspriešana. Iestājeksāmenā tiek vērtētas reflektanta: 1) zināšanas komunikācijas zinātnē un sociālajās zinātnēs; 2) vispārējā sagatavotība maģistra studijām; 3) motivācija studēt komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā.

Imatrikulācija notiek konkursa kārtībā, atbilstoši iestājpārbaudījumos iegūtajam vērtējumam 1000 punktu sistēmā.

Tiesības pretendēt uz ārpus konkursa reģistrāciju ir LU Komunikācijas zinātnes bakalaura studiju programmas absolventiem, kuri bakalaura grādu ir ieguvuši iepriekšējā akadēmiskajā mācību gadā un kuru bakalaura studiju vidējā svērtā atzīme nav zemāka par 8 un bakalaura darba novērtējums ir 10 (izcili).

7.7. Komunikācijas zinātnes studiju programmas praktiskā realizācija

LU Komunikācijas zinātnes doktora studiju programma tiek realizēta Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā. To vada Komunikācijas zinātnes studiju programmu padome un programmas direktors.

Studijas tiek organizētas saskaņā ar Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmu un tās studiju plānu.

7.7.1. Studiju metodes un formas

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studiju darbs tiek organizēts saskaņā ar LU Sociālo zinātņu fakultātes studiju kārtības rulli (apstiprināts LU SZF Domes sēdē 2004. gada 15. novembrī, protokols Nr. 10).

Teorētisko studiju kursu un praktisko pētniecības prasmju apguvei izmantotas vairākas studiju procesu savstarpēji papildinošas un dažādojošas studiju formas: LU mācībspēku un vieslektoru lekcijas, semināri, praktiskie darbi, grupu darbs, kontroldarbi, patstāvīgie darbi, eseju izstrāde, referātu sagatavošana un nolasīšanu, prezentāciju gatavošana, publiskas uzstāšanās u.c. Maģistranti parasti saņem teorētisko studiju kursu izdales materiālus tradicionālā un/vai elektroniskā formātā. Aizvien plašāk tiek izmantota LU elektronisko studiju vide “Moodle” (tuvākajos gados plānots intensificēt tās lietojumu). Metodoloģijas apguves kursos samērā liels ir praktisko darbu īpatsvars.

Sekmīgi lietota studiju darba metode ir individuālā un grupas darba sintēze (proti, maģistranti individuāli veic problēmas analīzi, sagatavo tematisko ziņojumu un nodarbību ietvaros apspriež to grupā un/vai prezentē auditorijā). Pēdējos gados studentu atzinību guvuši semināri, kuros notiek mācībspēku zinātnisko darbu (publicēto un/vai publicēšanas gatavoto) iztirzāšana, apspriešana, iekšējā recenzēšana un diskusija.

Specializācijā “Komunikācijas zinātnes” un “Politiskā komunikācija” akcentēta teorētisko zināšanu apguve, patstāvīgas un regulāras jaunākās akadēmiskās literatūras studijas un individuālais pētnieciskais darbs. Specializācija “Biznesa komunikācija”, “Valsts un pašvaldību komunikācija” un “Žurnālistika” lielāka loma ir praktisko iemaņu apguvei. Atsevišķu tēmu padziļinātam iztirzājumam tiek piesaistīti vieslektori un attiecīgās profesionālās jomas speciālisti.

Maģistra darba izstrāde notiek individuāli: studenti/-es patstāvīgi veic pētījumu. Maģistra darba sagatavošanas procesa būtiska sastāvdaļa ir maģistranta un maģistra darba zinātniskā vadītāja sadarbība. Maģistra darba koncepcija tiek vērtēta studiju kursā “Komunikācijas zinātnes teorētiski metodoloģiskais seminārs” un maģistra darba izstrādes gaita un rezultāti maģistra darbu priekšaizstāvēšanā. Šie maģistra darba vērtēšanas starpposmi sekmē darba kvalitāti, ļauj laicīgi novērst kļūdas, kā arī sekmē maģistra darba izstrādes grafika ievērošanu.

7.7.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos

Maģistranti iesaistās Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas un Sociālo un politisko pētījumu institūta īstenotajos akadēmiski pētnieciskajos projektos. Īstenojot zinātniskos projektus, jau ilggadīgi tiek izmantota inovatīva mācībforma – mācībspēku un studentu akadēmiskā partnerība. Mācībspēki projekta realizācijas gaitā ir ne vien skolotāji un padomdevēji, bet arī projekta īstenošanas komandas biedri, kuri, tāpat kā studenti, veic noteiktas tēmas izpēti un gatavo publikāciju.

Atzīstams zinātniskā un akadēmiski pedagoģiskā darba rezultāts gūts, īstenojot vairākus mācībspēku, doktorantu un maģistrantu projektus – “Sabiedriskās attiecības Latvijā” (2007–2008), “Kārlis Ulmanis mediju diskursā” (2007), “Informācijas sabiedrība: Latvijas situācijas analīze” (2006–2008), “Media, gender, society” (2005–2008), “Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas” (2005–2006), “Piektais gads divtūkstošpiektajā” (2005–2006), “Kultūra kā sovetizācijas instruments” (2004–2005), “Vilis Lācis: divu Latviju naratīvi, sociālais/sociālistiskais reālisms” (2004). Šo projektu ietvaros tapušie maģistrantu raksti publicēti 2004. gadā izveidotajā Komunikācijas studiju nodaļas zinātnisko rakstu krājumā “Agora” (klajā nākuši seši tā sējumi, sagatavošanā – trīs) (sk. pielikumā). Maģistranti savu darbu rezultātus ir prezentējuši arī LU un starptautiskajās zinātniskajās konferencēs.

Maģistranti piedalās arī citos Komunikācijas studiju nodaļas realizētajos zinātniskajos projektos, piemēram, LZP un LU pētnieciskajos projektos. Maģistra studiju programmas ietvaros ir plānots pastiprināt erudītu studentu iesaisti zinātniskajā darbībā, tādējādi motivējot viņus turpināt studijas doktorantūrā.

7.8. Programmas kvalitātes iekšējās nodrošināšanas mehānisms

Programmas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas mehānismu realizē Komunikācijas zinātnes studiju programmu padome un Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas direktors. Šo mehānismu veido 1) diskusijas ar programmas realizācijā iesaistītajiem pasniedzējiem, viņu atziņas un vērojumi par studiju procesu un studentu sekmēm; 2) savstarpējs mācībspēku novērtējums, apmeklējot kolēģu nodarbības; 3) Komunikācijas zinātnes studiju programmu padomes darbā piedalās arī studentu izvēlēti pārstāvji (viens no katra kursa); 4) programmas ietvaros katra semestra noslēgumā paredzēts veikt docēto studiju kursu kvalitātes novērtējumu, izmantojot studentu vidū veiktu anketēšanu (sk. 3. pielikumu); 5) studiju programmas kvalitātes vērtēšanai tiek izmantotas arī absolventu un darba devēju aptaujas viņu viedokļu noskaidrošanai.

7.9. Vērtēšanas sistēma

LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentu pārbaudījumi tiek organizēti un studentu darbs tiek vērtēts saskaņā ar LU Sociālo zinātņu fakultātes studiju kārtības rulli (apstiprināts LU SZF Domes sēdē 2004. gada 15. novembrī, protokols Nr. 10).

Galvenās vērtēšanas formas Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā ir: 1) maģistra darba aizstāvēšana gala eksāmenā; 2) eksāmeni kursu noslēgumā.

Kursu noslēguma eksāmenam ir vairākas formas: 1) studenta individuāla pētnieciskā darba un/vai sacerējuma vērtējums; 2) dalības semināros, kontroldarbu, individuālā darba u.c. kumulatīvs vērtējums; 3) mutisks un/vai rakstisks kursa gala pārbaudījums. Studentu zinātniskais darbs – zinātnisks referāts, zinātnisks raksts –vērtēts, ievērojot recenzenta/-es atsauksmi.

Pārbaudījumā studentu zināšanas, prasmes un iemaņas vērtētas ar atzīmi pēc 10 punktu sistēmas. Pārbaudījumu uzskata par nokārtotu (t.i. studentam par kursu tiek ieskaitīti kredītpunkti), ja vērtējums 10 punktu sistēmā nav zemāks par “4”. Katra kursa ietvaros vērtēšanas sistēma atšķiras atbilstoši kursa specifikai. Tā ir noteikta katra kursa aprakstā, šajā dokumentā fiksēts arī atsevišķu pārbaudījuma formu īpatsvars kopējā pārbaudījuma vērtējumā. Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā lielākais īpatsvars kopējā vērtējumā ir individuālajam patstāvīgi izstrādātājam noslēguma darbam (30–70% no kopējā vērtējuma).

Pirmās nodarbības laikā mācībspēks paziņo prasības, kas studentam jāizpilda, lai varētu sekmīgi apgūt konkrēto kursu un nokārtot pārbaudījumu, un nosaka pārbaudījuma formu un izpildes veidus (mutvārdos, rakstveidā, u.tml.). Docētājs nosaka, kādus palīgmateriālus (attiecīgā kursa programma, vārdnīcas, uzskate) var izmantot pārbaudījuma laikā. Ja students pārbaudījuma laikā izmanto materiālus un informāciju, kurus nav atļauts izmantot, viņš tiek atstādināts no pārbaudījuma. Šajā gadījumā studējošais saņem vērtējumu “1” un kursu apgūst atkārtoti. Ja studenta iesniegtais darbs (patstāvīgais darbs, eseja, referāts u.c.) ir plaģiāts – citas personas izteikto vai uzrakstīto domu vai atklājumu tālāka paušana savā vārdā bez atsauces uz autoru –, to noraida un studējošais saņem vērtējumu “1”. Studējošais izvēlas jaunu tēmu un izstrādā jaunu darbu.

Pārbaudījumā iegūtais vērtējums tiek ierakstīts pārbaudījuma protokolā. Pārbaudījumu studentam ir tiesības kārtot trīs reizes – divas reizes pie attiecīgā docētāja, bet trešo reizi pie komisijas, kuru apstiprina Sociālo zinātņu fakultātes dekāns/-e. Ja arī trešajā reizē pārbaudījums netiek nokārtots, tad studentam kurss jāapgūst atkārtoti. Pirms pārbaudījuma katrs studējošais ir tiesīgs saņemt konsultāciju docētāja noteiktajā laikā.

Ja students nokārtoji visus plānotos pārbaudījumus, tad ar studiju programmas direktora atļauju ir iespējams viņu pārcelt uz nākamo semestri.

7.10. Studējošie Komunikācijas zinātnes maģistra programmā

7.10.1. Studējošo skaits

2007./2008. ak. māc. gadā LU Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā studē 85 studenti, no viņiem 52 pilna laika studijās un 33 nepilna laika studijās.

Studējošo skaita dinamikas analīze liecina, ka ne visi studējošie spēj sekmīgi tikt galā ar studiju programmas prasībām un pārtrauc mācības. Lielākais atbirums vērojams pirmajā studiju semestrī. Tā iemesli ir studējošo nespēja sekmīgi apvienot studijas darbu.

Maģistrantūras studentu skaita pieaugums nav vērojams, jo Latvijā studētgribošo augstākā līmeņa programmās joprojām (salīdzinājumā ar pamatstudiju programmām) ir maz. Liela daļa bakalaura programmas absolventu studijas neturpina. Viens no iemesliem ir maģistra izglītības nepietiekamais prestižs Latvijā un materiālo stimulu trūkums. Šo problēmu nerisināšana apdraud maģistra izglītības tālāko attīstību un izaugsmi valstī.

12. tabula

Studējošo skaits Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmā (2002–2007)

Dati uz atskaites gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā

mācās

T.sk. par

maksu

Absol-ventu skaits

1. gads

2. gads

3. gads

2002

56

56

40

96

71

25

2003

54

54

38

92

77

24

2004

62

62

41

13

116

87

30

2005

37

37

50

19

106

94

27

2006

40

40

47

12

99

69

31

2007

44

44

25

16

85

52

20

7.10.2. Studējošo aptauju rezultātu analīze

Komunikācijas zinātnes maģistrs studiju programmas studenti tiek anketēti, organizētas fokusa grupu intervijas un neformālas individuālās intervijas. Tieši studējošo priekšlikumi rosināja uzsākt maģistra studiju programmas transformāciju un tajā iekļaut specializācijas. Pirms sesijas veikta anketēšana par studentu apmierinātību ar kursu docēšanu. Studentu apmierinājums ar pasniedzēju kvalitāti un studiju vidi ir augsts – 10 punktu sistēmā robežās vidēji starp 7,5 un 8,5. Šie rezultāti tiek analizēti un ņemti vērā studiju kursu plānošanā.

2008. gada martā notika Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentu anketēšana, lai noskaidrotu viņu viedokli par programmā notiekošajām izmaiņām – specializāciju piedāvājumu un jaunajiem studiju kursiem. Vairums respondentu (74–94%) studiju programmu kopumā, obligātās un obligātās izvēles daļas studiju kursus, to piedāvājumu un saturu vērtēja pozitīvi. Aptaujas rezultāti liecina, ka maģistranti kritiski vērtē atsevišķu programmas pasniedzēju darba kvalitāti, tādējādi mudinot lielāku vērību veltīt iekšējās kontroles mehānismiem. Vienlaikus studenti pauž atzinību jaunajam programmas modelim un fakultātes personāla darbam studiju procesa uzlabošanā. Ļoti pozitīvi tiek vērtēts studiju materiāli tehniskais nodrošinājums (telpas, mācību līdzekļi, datoru pieejamība u.c.), tomēr tiek atzīts, ka LU bibliotēkās ne vienmēr ir pieejama visa studijām nepieciešamā literatūra. Aptaujas rezultāti rāda, ka kopumā studenti ir apmierināti ar studijām LU Komunikācijas studiju programmā (sk. 3. pielikumu).

7.10.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Komunikācijas zinātnes maģistra studiju programmas studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā galvenokārt tiek realizēta kolektīvās un individuālā pārrunās ar mācībspēkiem un programmas direktori. Jauna semestra sākuma programmas direktore organizē neformālu sarunu ar katra kursa studentiem par viņu iepriekšējā semestra pieredzi, problēmām, vēlmēm, kā arī par programmas kopējo un atsevišķu kursu kvalitāti.

Studentu pārstāvji iesaistīti Sociālo zinātņu fakultātes domes darbā, Komunikācijas zinātnes studiju padomē un tādējādi piedalās studiju vadības procesā. Domnieku statusā viņi arī apstiprina izmaiņas studiju programmās un apstiprina jaunu studiju kursu aprakstus. Studiju procesa pilnveidošanā liela nozīme ir studentu aptaujās izteiktajiem vērtējumiem un viedokļiem.

Studējošie ir ļoti aktīvi fakultātes infrastruktūras attīstībā un organizācijā (izvēloties, ar ko slēgt līgumus par ēdnīcas īri, nosakot datorklašu, bibliotēku darba laikus utt.). Atsaucoties uz studentu izteiktajām vēlmēm ir izveidota “klusā lasītava” fakultātes bibliotēkā (ar 16 datorizētām darba vietām).



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  2. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..