textarchive.ru

Главная > Документ

1

Смотреть полностью

VENTSPILS AUGSTSKOLA

INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU FAKULTĀTE

Programmas kods 46 48100

Dabas zinātņu maģistra

studiju programma datorzinātnē

(Datorzinātnes matemātiskie pamati un

satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas)

Pašnovērtējuma ziņojums

studiju programmas akreditācijai

APSTIPRINĀTS

Programmas direktors:

ar VeA Senāta 2007.g. _21. 02.

lēmumu Nr._07 – 08_

Asoc.prof. J.Žagars

LZA korespondētājloceklis

Senāta priekšsēdētājs

Asoc.prof. dziša

2007



Inženieru iela 101a, LV-3600, Ventspils Tālr/fakss (371)36 28303

Reģ.Nr. 90000362426 e-pasts: venta@venta.lv

26.02.2007. Nr._1-19_ Ventspilī

Ventspils Augstskolas

Pieteikums

Dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē

akreditācijai

Studiju programmas nosaukums: Dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas)

Studiju programmas kods: 4648100

Studiju programmas īstenošanas

ilgums: 2 gadi

apjoms: 80 kredītpunkti

Prasības, uzsākot studiju programmas

apguvi: dabas zinātņu vai inženierzinātņu bakalaura grāds datorzinātnēs, matemātikā, informācijas tehnoloģijās, fizikā, astronomijā vai elektronikā un telekomunikācijās

Iegūstamais grāds: dabas zinātņu maģistra grāds datorzinātnē

Augstskolas nosaukums: Ventspils Augstskola

Studiju programmas īstenošanas

vieta: Ventspils Augstskola

veids: klātienes pilna laika studijas

Pilnvarotā persona: Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju fakultātes studiju programmu direktors Dr.hab.phys., asoc.prof. Juris Žagars

Rektors prof. Jānis Vucāns

_______________________

SATURS

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI, UZDEVUMI UN REZULTĀTS 3

2. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZĀCIJA 4

2.1. Studiju programmas nosaukums un iegūstamais grāds 4

2.2. Nosacījumi studiju uzsākšanai un imatrikulācijai 4

2.3. Studiju programmas struktūra 4

2.4. Studiju programmas plānojums 5

2.5. Nosacījumi datorzinātņu maģistra grāda iegūšanai 7

2.6. Studiju programmas atbilstība augstāko akadēmisko izglītību regulējošiem dokumentiem 7

2.7. Studiju programmas izvērtējums no ES, Latvijas valsts, Kurzemes reģiona un Ventspils Augstskolas interesēm 7

2.8. Salīdzinājums ar citām studiju programmām 8

2.9. Akadēmiskais personāls, tā kvalifikācija 10

2.10.Docētāju pieredze datorzinātnēs 11

3. MĀCĪBU PROCESS UN ZINĀŠANU NOVĒRTĒŠANA 13

3.1. Programmu realizējošās struktūrvienības 13

3.2. Studiju process 13

3.3. Modernās mācīšanas metodes 13

3.4. Citas apmācību formas 14

3.5. Zināšanu un prasmju vērtēšana 14

3.6. Palīdzība studentiem 15

4. STUDIJU NODROŠINĀŠANA UN VADĪBA 16

4.1. Demokrātijas principu ievērošana 16

4.2. Studentu aptaujas rezultāti 16

4.3. Sadarbība ar citām izglītības un zinātniskajām institūcijām 19

4.4. Sadarbība ar darba devējiem 19

4.5. Studiju programmas informatīvais un materiāli tehniskais nodrošinājums 20

5. PERSONĀLA UN STUDENTU ZINĀTNISKI PĒTNIECISKAIS DARBS 22

5.1. Docētāju zinātniski pētnieciskais darbs 22

5.2. Studentu zinātniski pētnieciskais darbs 29

6. KVALITĀTES NODROŠINĀJUMS UN GARANTIJAS 32

6.1. Studiju programmas attīstības plāns 32

6.2. Konkrēti uzdevumi nākotnei 34

6.3. Galvenie uzdevumi maģistra studiju programmas pilnveidošanai 34

6.4. Absolventu iekārtošanās darbā un akadēmiskā personāla attīstība 35

6.5. Studiju turpināšanas iespējas organizatorisku izmaiņu gadījumā 35

6.6. Programmas izmaksu novērtējums un finansēšanas avoti 35

7. KOPSAVILKUMS 37

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI, UZDEVUMI UN REZULTĀTS

Programmas stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus nosaka Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu (LR MK 03.01.2002. noteikumi Nr.2), kas izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu.

Programmas specifiskie mērķi ir:

  • gatavot speciālistus datorzinātnes matemātiskajos pamatos - digitālo attēlu un no satelītiem iegūtās informācijas apstrādē un analīzē ar plašām zināšanām augstākajā matemātikā, dabas un inženierzinātņu pamatos, sagatavot studējošos patstāvīgam zinātniskās pētniecības darbam;

  • sniegt studentiem padziļinātas zināšanas matemātiskajā modelēšanā, kas ļautu patstāvīgi veikt profesionālo darbību mainīgos darba tirgus apstākļos.

Studiju programmas uzdevumi ir:

  • nodrošināt studentiem apstākļus un iespējas apgūt prasmes un iemaņas savai zinātniskajai un profesionālajai darbībai;

  • radīt motivāciju un sekmēt studentu tālākizglītības vajadzību apmierināšanu, tostarp motivāciju turpināt mācības doktora līmeņa studiju programmās;

  • attīstīt studentu zinātniskās analīzes spējas, pedagoģiskās iemaņas, prasmi patstāvīgi risināt problēmas, sekmēt viņu iesaistīšanos zinātnisku problēmu risināšanā.

Studiju rezultāts ir speciālists datorzinātnē(Datorzinātnes matemātiskajos pamatosun satelītinformācijasdatu apstrādes sistēmās) ar dabas zinātņu maģistra grādu, kura teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu līmenis ļauj uzsākt patstāvīgu zinātniskās pētniecības darbu, turpināt izglītību dabas zinātņu doktora studiju programmās, otrā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības studiju programmās informācijas tehnoloģijās 5.līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, kā arī patstāvīgi un sistemātiski pilnveidot savas zināšanas un prasmes, lai piemērotos profesionālai darbībai mainīgos darba tirgus apstākļos.

2. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS UN ORGANIZĀCIJA

2.1. Studiju programmas nosaukums un iegūstamais grāds

Studiju programmas nosaukums: Dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas)

Studiju programmas kods: 46 48100

Diploms: dabas zinātņu maģistra grāds datorzinātnē.

2.2. Nosacījumi studiju uzsākšanai un imatrikulācijai

Lai uzsāktu dabas zinātņu maģistra studijas datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) ir nepieciešams dabas zinātņu vai inženierzinātņu bakalauragrāds datorzinātnēs, matemātikā, informācijas tehnoloģijās, fizikā, astronomijā vai elektronikā un telekomunikācijās.Reflektantiem ir jābūt apguvušiem fiziku, matemātiku un datorzinātnes minēto dabas zinātņu bakalauru studiju programmu līmenī.

Uzņemšanas kārtību reglamentē VeA uzņemšanas noteikumi.

2.3. Studiju programmas struktūra

Ventspils Augstskolā studenta ieguldītā darba apjoma mērvienība ir kredītpunkts. Vienam kredītpunktam atbilst darba apjoms 40 akadēmisko stundu apjomā. Tas ir salīdzināms ar Eiropā lietoto ECTS sistēmu, lietojot koeficientu 1,5. Ventspils Augstskolas gadījumā puse no laika atbilst kontaktstundām, ko students pavada auditorijā vai datorlaboratorijā kontaktā ar pasniedzēju. Otra puse laika ir pastāvīgais darbs ar literatūru, ar interneta resursiem, veicot praktiskos darbus individuāli vai kopā ar grupas biedriem.

Programmā ietilpstošās kursu grupas atbilst noteiktam kredītpunktu skaitam:

1. Obligātā (A) daļa, tostarp 45 KP

- teorētiskie kursi (27 KP)

- aktuālās problēmas (18 KP)

2. Obligātās izvēles (B) daļa 15 KP

- no pilnā piedāvājuma (38 KP)

3. Maģistra darbs 20 KP

Obligātās daļas (A) kursi padziļina studentu zināšanas augstākajā matemātikā, fizikālajās zinātnēs un lietišķās matemātikas metodēs, kā arī sniedz pamatzināšanas digitālo attēlu datorapstrādes metodēs.

- nozares teorētiskie kursi satur kursus matemātiskajā analīzē, matemātiskās fizikas vienādojumos, variāciju rēķinos, algebras un analīzes skaitliskajās metodēs, optimizācijas metodēs, astronomijā, ģeofizikā u.c.

- nozares aktuālās problēmas satur pamatkursus digitālo attēlu apstrādes metodēs, tostarp digitālo attēlu kalibrēšanā, uzlabošanā, interpretācijā un klasifikācijā, kā arī digitālo attēlu kompresijas metodēs ar veivletu un fraktālanalīzes pielietojumiem.

Obligātās izvēles (B) kursi nodrošina specializācijas iespēju sekojošos divos apakšvirzienos: (a) Satelītinformācijas datu apstrādē un (b) matemātiskajā modelēšanā.

Maģistra darbs ir apmācības forma, kas nostiprina teorētiskajos kursos apgūtās zināšanas tās pielietojot zinātniskās pētniecības darbā. Maģistra darbs ir patstāvīgi realizēts pētniecības projekts Satelītinformācijas datu apstrādē vai Matemātiskajā modelēšanā, kurš tiek aizstāvēts gala pārbaudījumu komisijā. Maģistra darbs ir studenta kompetences apliecinājums dabas zinātnu maģistra grāda iegūšanai.

Maģistra darba izstrādes posmi:

  • uzdevuma formulēšana;

  • problēmas analīze un iespējamo risinājumu izvēle;

  • uzdevuma realizācija, izmantojot zinātniski pamatotas metodes;

  • maģistra darbā iegūto rezultātu novērtējums.

Maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana parāda, vai studiju laikā students ir pietiekošā apjomā apguvis teorētiskās zināšanas, attīstījis analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt zinātnisku problēmu atbilstoši studiju programmas prasībām. Studentam ir dotas iespējas izvēlēties maģistra darba tēmu.

2.4. Studiju programmas plānojums

Nozares teorētiskie kursi (obl.d.)

01.s.

02.s.

03.s.

04.s.

Matemātiskās fizikas vienādojumi

4

Augstākās matemātikas speckurss

4

Variāciju rēķini

2

Telpiskā statistika

3

Algebras skaitliskās metodes

2

Analīzes skaitliskās metodes

2

Skaitliskās optimizācijas metodes

2

Vispārīgā astronomija

3

Ģeofizikas pamati

3

Distanciālās zondēšanas pamati

2

Kopā (27)

9

9

9

-

Aktuālo problēmu kursi (obl.daļa)

01.s.

02.s.

03.s.

04.s.

Digitālo attēlu apstrāde

4

Interpretācijas un klasifikācijas met.

2

Attēlu kompresijas metodes

2

Datorgrafika

4

Digitālo attēlu procesori

2

Digitālā kartogrāfija un GIS

4

Kopā (18)

4

6

8

-

Obligāto kursu KP skaits (45)

13

15

17

-

Obligāto kursu kopskaits (16)

4

5

7

-

Nozares obligātās izvēles kursi

01.s.

02.s.

03.s.

04.s.

Skaitlisko metožu programēšana

(3)

Nelineāro sistēmu teorija

(3)

Digitālo attēlu izmantošana

(3)

MATLAB rīki

2

GAMS rīki

(2)

Spēļu teorija

(2)

Satelītnavigācijas metodes

3

Satelīttelekomunikāciju sistēmas

(2)

Distanciālās zondēšanas pielietojumi

(3)

Ievads radioastronomijā

3

Mikroviļņu zondēšana

2

Sensoru sistēmas

(2)

Mākslīgais intelekts

(2)

Bezvadu tehnoloģijas

2

Telekomunikāciju tehnoloģijas

4

Kopā (15)

7

5

3

-

Patstāvīgie darbi

01.s.

02.s.

03.s.

04.s.

Maģistra darbs

20

Kopā (20)

-

-

-

20

Pavisam kopā

20

20

20

20

*) Bez iekavām tabulā norādīti pastāvīgi nodrošināmie izvēles studiju kursi.

Ar iekavām tabulā norādīti periodiski nodrošināmie izvēles studiju kursi.

2.5. Nosacījumi datorzinātņu maģistra grāda iegūšanai

Programmas ilgums 2 gadi (4 semestri)

Programmas apjoms 80 kredītpunkti.

Kredītpunktu saturs : 1 KP = 40 studenta darba stundas nedēļā.

Forma : Klātienes pilna laika studijas

Lai iegūtu akadēmisko maģistra grādu datorzinātnēs, ir nepieciešams:

  1. apgūt šajā programmā minētos studiju kursus 80 kredītpunktu apmērā (45 no A daļas, 15 no B daļas), kā arī izstrādāt un aizstāvēt 20 kredītpunktiem atbilstošu maģistra darbu datorzinātnēs.

2.6. Studiju programmas atbilstība augstāko akadēmisko izglītību regulējošiem dokumentiem

Studiju programma izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un Latvijas Republikas Augstskolu likumu. Esam veidojuši šo studiju programmu atbilstoši visām Noteikumu par valsts akadēmiskās izglītības standartu (LR MK 2002.g. 3.janvāra noteikumi Nr.2) prasībām. Uzskatām, ka šī studiju programma atbilst minēto normatīvo aktu formālajām prasībām.

Studiju programma atbilst Ventspils Augstskolas Satversmei un citiem studiju procesu regulējošiem dokumentiem.

2.7. Studiju programmas izvērtējums no Eiropas Savienības, Latvijas valsts, Kurzemes reģiona un Ventspils Augstskolas interesēm

Globalizācijas procesi, modernās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas rada pilnīgi jaunus priekšnosacījumus darba tirgus attīstībai. Arvien biežāk darba iespējas nosaka nevis konkrētā darbinieka atrašanās vieta, bet gan viņa kvalifikācija. Jau tagad gandrīz jebkuram programmētājam ir iespējams piedalīties globālos konkursos par kāda programmēšanas projekta izstrādi. Pilnveidojoties digitālajiem sakariem, šādas darba iespējas paveras arī citu nozaru speciālistiem. Šīs attīstības tendences nosaka nepieciešamību pēc datorzinātņu speciālistiem daudzus gadus uz priekšu, jo jauno servisu un pakalpojumu attīstīšanai būs nepieciešami daudz dažādu apakšnozaru datorzinātņu speciālisti.

Studiju programma datorzinatnes matemātiskajos pamatos un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmās ir veidota ņemot vērā, ka Latvija kopumā ir stipri atpalikusi no daudzām Eiropas valstīm kosmisko informācijas tehnoloģiju lietojumos un ir objektīva nepieciešamība šo atpalicību novērst vai vismaz mazināt. Īpaši tas attiecas uz tādiem, Eiropā par prioritāriem pasludinātiem virzieniem, kā satelītnavigācija, satelītattēlu izmantošana un satelīttelekomunikācijas. Eiropā un pasaulē kopumā minētās kosmiskās informācijas tehnoloģijas plaši izmanto gan mežu apsaimniekošanas, gan lauksaimnieciskās ražošanas pārvaldības struktūrās, gan jūras, gaisa un zemes transporta sistēmās (loģistikā), gan ekoloģiskās situācijas novērtēšanai un kontrolei, gan valsts aizsardzības un daudzās citās jomās. Tās nepieciešams ieviest un attīstīt arī Latvijā, turklāt saprātīgi īsos termiņos. Izpratne par situāciju atspoguļota arī pašreizējās valdības deklarācijā, kurā pausts atbalsts Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstībai par valsts nozīmes ģeoinformācijas satelīttehnoloģiju pētniecības, augstākās izglītības un inovāciju centru. Ventspils Augstskolas maģistra studiju programma datorzinātnes matemātiskajos pamatos un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmās ir solis šī mērķa sasniegšanai.

Kurzemes reģionā un Ventspilī ir svarīgi attīstīt reģiona konkurētspēju un palielināt kapacitāti radīt produktus ar lielu pievienoto vērtību. Informācijas tehnoloģijas, datorzinātne un satelīttehnoloģijas ir viens no būtiskiem šīs konkurētspējas nodrošināšanas faktoriem, kas reģionam piesaistīs gan industriālos investorus, gan arī jaunus, izglītotus un talantīgus cilvēkus.

Informācijas tehnoloģiju, datorzinātņu, matemātiskās modelēšanas, kā arī ģeoinformācijas satelīttehnoloģiju attīstīšana Ventspils Augstskolā un tās zinātniskajos centros (Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā un VeA Inženierpētniecibas centrā) ir iestrādāta VeA attīstības koncepcijā.

2.8. Salīdzinājums ar citām studiju programmām

Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmu datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) nav vienkārši salīdzināt ar citu valstu studiju programmām, jo tā veidota kā starpnozaru programma starp datorzinātnēm (informācijas tehnoloģijām), lietišķo matemātiku (modelēšanu) kā arī dabas un inženierzinātnēm (ģeoinformācijas satelīttehnoloģijām). Tādēļ salīdzinājuma ar divām ārzemju augstkolām vietā nācās veikt daudz plašāku analīzi, salīdzinot gan ASV, gan Eiropas un citu valstu universitāšu pieredzi. Galvenie šīs analīzes secinājumi ir sekojoši:

(a) Kosmiskās informācijas tehnoloģijas un to datorpielietojumi praktiski visur tiek mācīti apvienojumā ar kaut ko citu. Vienu lielu studiju programmu grupu veido uz aplikācijām (pielietojumiem) orientētās studiju programmas, kas galvenokārt centrētas ap ekoloģiskiem, ģeodēziskiem, ģeoloģiskiem u.t.l. pielietojumiem (Helsinku Tehniskā Universitāte, Misūri Universitāte Rollā u.c.). Otru lielu studiju programmu grupu veido uz formālām metodēm orientētas, galvenokārt inženierzinātniski centrētas studiju programmas (Centrālās Lankšīras Universitāte Lielbritānijā, Kalifornijas Universitāte Santa Barbarā u.c.), kurās kosmiskā un cita digitālā informācija un tās apstrāde tiek aplūkota galvenokārt (taču, līdz ar to arī vienpusīgi) no signālu apstrādes teorijas viedokļa. Trešo, relatīvi nelielu, studiju programmu grupu veido tādas programmas, kurās kosmiskās tehnoloģijas tiek mācītas kopā ar lietišķās matemātikas un datorzinātņu blokiem dažādos to salikumos (Minhenes Tehniskā Universitāte, daļēji Vīnes Tehniskā Universitāte un Malaizijas Tehnoloģiju Universitāte). Šī trešā studiju programmu grupa tad arī ir vistuvākā Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmai datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas).

(b) Ir ievērojama atšķirība ASV un citu valstu (tostarp Eiropas) pieejā kosmisko informācijas tehnoloģiju (saprotot ar tām Tālizpēti (Remote Sensing), digitālo attēlu (galvenokārt kosmisko) analīzi un apstrādi, Satelītnavigācijas metodes un Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (GIS), kā arī citas ar minētajām saistītas disciplīnas) apmācībā. ASV, kur visai bieži praktizē integrētas maģistra un doktora studiju programmas (Viskonsīnas Universitāte Madisonā, Teksasas Universitāte, Luisvillas Universitāte u.c.) tiek piedāvāts ļoti liels daudzums izvēles kursu, kas sadalīti pa tematiskām un citām grupām, no kurām studenti, noteikta kredītpunktu skaita apjomā, komplektē savu individuālo studiju programmu. Šādā veidā lielajās ASV universitātēs var apgūt jebkura profila kosmiskās informācijas tehnoloģijas, gan ar plašu, gan šauri profesionālu (kosmiskās tehnoloģijas ekoloģijā, krasta zonu uzraudzībā, lauksaimniecībā, pilsētplānošanā, kartogrāfijā, ģeoloģijā, klimatoloģijā, dabas katastrofu un klimata izmaiņu pārvaldībā, arheoloģijā, apdrošināšanā un daudzās citās jomās) pielietojumu. Eiropā un citur pasaulē šāda iespēja pastāv pavisam citā nozīmē. Katra no Eiropas universitātēm specializējas kādā, relatīvi šaurā kosmisko tehnoloģiju izmantošanas jomā. Tādejādi studentiem, kas vēlas apgūt studiju programmas kādā noteiktā kosmisko tehnoloģiju jomā, jāizvēlas savām interesēm atbilstoša Eiropas (vai citas valsts) universitāte kurā turpināt savu izglītību. Kopumā Eiropas universitātes piedāvā lielāko daļu (bet ne visu!) no lielo ASV universitāšu iespējamo (izvēles ietvaros) studiju programmu klāsta.

(c) Priekšstatu par situāciju digitālo attēlu apstrādes un kosmisko informācijas (Geospatial Information) tehnoloģiju apmācībā Eiropas un Latīņamerikas universitātēs var gūt no projekta „eduGI.LA” (ALFA project II-0250-A-FI), kuru pirms dažiem gadiem veica septiņu universitāšu un institūtu konsorcijs (Universidad de Concepcion (Chile), Instituto Nacional de Pesquisas Espacias (Brazil), Instituto Technologico de Toluca (Mexico), Universidade Federal de Pernambuco (Brazil), Universitaet Muenster (Germany), Universidade Nova de Lisboa (Portugal), Universidad Jaume (Spain)), internetā publicētās atskaites. Projekta secinājumos atzīmēts, ka Eiropā un Latīņamerikā vērojama milzīga pieeju atšķirība studiju programmu veidošanā kosmiskajās tehnoloģijās, kas praktiski izslēdz pat studentu apmaiņas iespējas. Neiedziļinoties šī visai apjomīgā, bet interesantā pētījuma detaļās, būtu pieminams, ka projekta nobeigumā tika izstrādāta kopīga idealizēta studiju kursu vīzija Eiropas un Latīņamerikas reģioniem, kas ietver sekojošas studiju kursu grupas

  • Ievads Ģeogrāfiskajās informācijas sistēmās (GIS).

  • Telpisko datu modelēšana.

  • Statistikas metodes.

  • Datu bāzes.

  • Lietotāju interfeisi un vizualizācija.

  • Programmēšanas inženierija (GIS pielietojumi).

  • Tīklu sistēmas un web-aplikācijas.

  • Ievads tālizpētē (distanciālajā zondēšanā).

  • Digitālo attēlu apstrāde un analīze.

  • Attēlojumu algebra.

  • Kosmisko IT tiesiskie aspekti.

  • Digitālā kartogrāfija.

  • Informācijas sistēmu pārvaldība.

  • Telpiskā interaktīvā modelēšana.

  • GIS algebriskie un semantiskie pamati.

  • Telpiskā statistika.

  • Telpiskā informācijas teorija.

Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) ir veidota vadoties pēc šīs studiju kursu vīzijas Eiropas un Latīņamerikas reģioniem, kā arī izmantojot Viskonsīnas Universitātes Madisonā un Teksasas Universitātes studiju kursu klāstu (kuru uzskaitījums vien aizņemtu pārāk daudz vietas šī salīdzinājuma ietvaros). Protams, līdzīgi citām Eiropas universitātēm, Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) nesatur visus vīzijas kursus, jo daļa no tiem tika mācīti jau VeA IT bakalauru studiju programmā, citiem pietrūkst vietas ierobežotā kredītpunktu skaita dēļ, vēl dažiem citiem kursiem mācību spēki nav atrodami tuvāk, kā Vācijas, Brazīlijas vai citu valstu universitātēs. Katrā ziņā, mēs neesam centušies aptvert neaptveramo, bet strādājam, lai realizētu pirmo studiju programmu Latvijā, kas, mūsuprāt, sniedz nopietnu akadēmisko izglītību matemātiskās modelēšanas datorpielietojumos savienojumā ar galvenajām kosmisko IT pamatdisciplīnām.

2.9. Akadēmiskais personāls, tā kvalifikācija

Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) kursu saturu izstrādāja sekojoši Ventspils Augstskolas docētāji un pētnieki:

  • Juris Žagars, habilitētais fizikas doktors, VeA asociētais profesors;

  • Zigurds Sīka, habilitētais inženierzinātņu doktors, VSRC vad.pētnieks;

  • Juris-Roberts Kalniņš, habilitētais fizikas doktors, VeA IPC vadošais pētnieks;

  • Jānis Vucāns, matemātikas doktors, VeA profesors;

  • Māris Ābele, fizikas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Aivars Zemītis, matemātikas doktors, Asociētais profesors (kādreizējais VeA);

  • Juris Ozols, fizikas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Ilgonis Vilks, pedagoģijas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Gaļina Hiļkeviča, matemātikas doktore, VeA docente;

  • Ivars Šmelds, fizikas doktors, VeA docents;

  • Boriss Rjabovs, fizikas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Mārtiņš Kriķis, datorzinātņu doktors (PhD), VeA docents;

  • Juris Freimanis, fizikas doktors, VSRC pētnieks;

  • Manfrēds Šneps-Šneppe, habilitētais inženierzinātņu doktors, VeA IPC vadošais pētnieks;

Studiju programmu realizē VeA pamatdarbā strādājošie docētāji:

  • Juris Žagars, habilitētais fizikas doktors, VeA asociētais profesors;

  • Gaļina Hiļkeviča, matemātikas doktore, VeA docente;

  • Ivars Šmelds, fizikas doktors, VeA docents;

  • Boriss Rjabovs, fizikas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Juris-Roberts Kalniņš, habilitētais fizikas doktors, VeA IPC vadošais pētnieks;

  • Jānis Vucāns, matemātikas doktors, VeA profesors;

  • Juris Freimanis, fizikas doktors, VSRC pētnieks;

  • Valērijs Bezrukovs, inženierzinātņu doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Manfrēds Šneps-Šneppe, habilitētais inženierzinātņu doktors, VeA IPC vadošais pētnieks;

kā arī augsti kvalificēti docētāji no Eiropas Savienības un Latvijas augstskolām:

  • Radu Ranta, asoc.prof., datorzinātņu doktors (PhD), Nansī Tehniskā Universitāte (Francija);

  • P.Misāns, prof., inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija);

  • O.Dumbrājs, asoc.prof., fizikas doktors (PhD),Somijas Zinātņu akadēmija(Somija, Latvija);

  • L.Gurvits, prof., astrofizikas doktors (PhD), JIVE institūts (Holande);

  • V.Bezrukovs, doktorants, Korkas Tehniskā universitāte (Īrija);

  • E.Mūkins, MgSc, Latvijas Universitāte (Latvija)

2.10. Docētāju pieredze datorzinātnēs

LZA korespondētājloceklis, dr.habil.phys. asoc.prof. J.Žagars (57 g.) aptuveni 10 gadus ir strādājis kā aktīvs programmētājs LU izstrādājot programmatūru Krievijas, Austrumeiropas valstu un Somijas satelītobservatorijām. Viņa izstrādātās programmas un to integrēti kompleksi (sistēmas) savulaik oficiāli tika plaši izmantotas Krievijas Kosmisko pētījumu institūtā (Maskavā), Krievijas ZA Astronomijas institūtā (Maskavā), Krievijas ZA Ļebedeva fizikas institūtā (Maskavā) un tā satelītu un Mēness lazerlokācijas filiālē Krimā (Ukrainā), Prāgas tehniskajā universitātē (Čehijā), Krievijas Centrālajā fizikāli tehnisko un radiotehnisko mērījumu institūtā (Irkutskā), Maskavas enerģētiskā institūta Speciālajā konstruktoru birojā, Pulkovas observatorijā (St.Pēterburgā), Krimas Astrofizikas observatorijā (Ukrainā), Somijas Ģeodēzijas institūtā (Helsinkos), Užgorodas un Sahalīnas universitātēs, Potsdamas Ģeofizikālo pētījumu centrā (Vācijā), Bulgārijas ZA Kosmisko pētījumu institūtā (Sofijā) u.c vietās, kur viņš pats arī realizēja savas un savu LU kolēģu izstrādātās programmatūras instalēšanu uz IBM-370 un IBM-PC klases datoriem un tās modernizāciju. Kaut arī ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi kopš šo programmēšanas produktu izstrādes beigām, tā vēl joprojām Krievijā u.c. tiek izmantota, kā moduļi jaunākas paaudzes kosmosa izpētes programmatūrās.

LZA korespondētājloceklis, dr. math. asoc.prof. Aivars Zemītis (52 g.) ir vairāk kā 8 gadus strādājis Vācijā. Vispirms Kaizerslauternas Universitātē un pēc tam Fraunhofera Industriālās Matemātikas institūtā. Darbs Vācijā bija saistīts ar oriģinālu datu apstrādes sistēmu izstrādi, kuras pēc tam tika nodotas kā programmatūru produkti rūpniecības firmām. Ir bijis jāstrādā gan pie matemātisko modeļu izstrādes, gan algoritmu izstrādes, gan programmēšanas (ieskaitot algoritmu realizāciju un vizualizāciju). Programmatūras tika izstrādātas gan vienprocessora gan daudzprocesoru datoriem. Ir strādāts uz 64 procesora datora nCUBE gan arī uz PC klasteriem. Daudzprocesoru datoru gadījumā tika izmantota sistēma MPI (Message Passing Interface). Programmatūru izstrādē izmatotas objektu orientētās modelēšanas tehnikas un programmēšanas valoda C++. Ventspils Augstskolā A. Zemītis vairākus gadus lasīja programmēšanas kursus valodām Visual Basic, C++ un Java. A. Zemītis ir bijis vadītājs doktora disertācijai Kaizerslauternas Universitātē, kura bija veltīta līmeņkopu metodes (level set method) izmantošanai. Šī metode joprojām ir aktuāla digitālo attēlu apstrādes un analīzes programmatūrās. Vācijā iesāktais darbs tiek turpināts sadarbībā ar Nansī Tehniskās Universitātes attēlu apstrādes grupu. A. Zemītis ir bijis Eiropas Komisijas finansēta projekta Codewitz vadītājs VeA. Šis projekts bija veltīts interaktīvo apmācības līdzekļu izstrādei programmēšanas valodām C++ un Java.

3. MĀCĪBU PROCESS UN ZINĀŠANU NOVĒRTĒŠANA

3.1. Programmu realizējošās struktūrvienības

Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) realizācija notiek VeA Informācijas tehnoloģiju fakultātē, kuru 2005.g. augustā izveidoja uz VeA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes Informācijas tehnoloģiju nodaļas bāzes. Šajā fakultātē tiek realizēta arī dabas zinātņu bakalaura studiju programma datorzinātnēs un divas profesionālās IT studiju programmas: otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma Programmēšanas inženiera specialitātes iegūšanai un pirmā (koledžas) līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma Datorsistēmu un datortīklu administratora specialitātes iegūšanai. IT fakultātē ir izveidotas divas katedras: Matemātikas un dabaszinātņu katedra un Datorzinātņu un telekomunikāciju katedra. IT fakultātei ir pastāvīga un aktīva sadarbība arī ar VeA Ekonomikas un pārvaldības fakultāti, Tulkošanas studiju fakultāti, Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, Inženierpētniecības centru u.c. VeA struktūrvienībām (Informātikas un tehnisko mācību līdzekļu daļu, VeA Akadēmisko bibliotēku, Studiju daļu, Mūžizglītības daļu, Ārējo sakaru daļu), kā arī Augstskolas saimnieciskajām, finansu un administratīvajām struktūrām.

3.2. Studiju process

Studiju programma tiek īstenota 4 semestros, kur katrā no semestriem ir jāapgūst pa 20 kredītpunktiem. Studiju programma tiek realizēta ar dažādu studiju formu palīdzību. Tās ir gan lekcijas, gan semināri, diskusijas, praktiskās nodarbības, laboratorijas darbi, literatūras analīze, kā arī mācību projekti.

Kursos, kas ir saistīti tieši ar datorsistēmu izmantošanu (datorgrafika, digitālo attēlu procesori u.c.) praktiskās nodarbības tiek organizētas datorklasē. Izmantojot datorprojektoru, pasniedzējs var visiem norādīt uz svarīgiem vai grūti saprotamiem aspektiem. Vajadzības gadījumā pasniedzējs var studentam palīdzēt tieši pie viņa datora, jo praktisko nodarbību laikā katram studentam ir pieejams savs dators.

3.3. Modernās mācīšanas metodes

Interaktīvās apmācības līdzekļi. Ventspils Augstskola piedalījās Eiropas Komisijas finansētā projektā “Codewitz”, kas dod papildus iespējas lietot interaktīvos apmācības līdzekļus, kurus ir izstrādājusi kāda no projekta partnerinstitūcijām. Tādejādi Ventspils Augstskola var apmācības procesā izmantot interaktīvos apmācības līdzekļus, kurus ir izstrādājuši kolēģi no Somijas, Islandes, Vācijas un Rumānijas.

Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko Universitāti VeA pasniedzējiem ir dotas iespējas strādāt pie kopīgu kursu izstrādes, lietojot apmācības vidi “Blackboard”. Ventspils Augstskola izmanto arī brīvprogrammatūras apmācības vidi “Moodle” (/), kura ļauj izvietot mācību materiālus uz VeA servera, lai studenti tiem varētu piekļūt arī atrodoties ārpus augstskolas ar pārlūkprogrammas palīdzību.

Nodarbības videokonferenču režīmā.Ventspils Augstskolai ir realizēts ātrdarbīgs digitālais savienojums ar Zviedrijas Karalisko Tehnoloģiju institūtu. Tas paver iespējas VeA studentiem piedalīties starptautiskās studiju programmās, neizejot no Ventspils Augstskolas, jo lekcijas notiek video konferences režīmā. Studentiem ne tikai jānoklausās lekcijas, bet arī aktīvi jāpiedalās diskusijās, jo no viņu aktivitātes būs atkarīgs vērtējums kursa beigās. Izmēģinājuma nodarbības notikušas arī kopā ar Stanfordas Universitāti (ASV). Turpmāk ir paredzēts šādu sadarbību starp augstskolām paplašināt un izstrādāt kursus, kurus vadītu Ventspils Augstskolas pasniedzēji un kuros būtu ieinteresēti arī citu valstu studenti.

3.4. Citas apmācību formas

Darbs grupās.Svarīgu lomu studentu izaugsmē spēlē studentu pastāvīgais un pētnieciskais darbs. Ļoti bieži tieši šādas darba formas studenti akceptē vislabāk. Šajā gadījumā tiek stimulēta studentu pašiniciatīva un studenti mācās viens no otra. Vēlēšanās nepalikt kaunā stimulē arī tos, kuri netiek tik sekmīgi visam līdzi. Katra mācību gada pavasarī Ventspils Augstskolā tika rīkota studentu zinātnisko darbu konference. Tajā sekmīgi uzstājās arī datorzinātņu maģistru studiju programmas studenti. Ir jāatzīmē, ka vairāki no viņiem darbojas Eiropas Kopienas finansētos zinātniski pētnieciskos projektos.

Maģistra darba izstrādeir apmācības forma, kas nostiprina teorētiskajos kursos apgūtās zināšanas tās pielietojot praktiskā darbā un zinātniskās pētniecības darbā. Maģistra darbs ir patstāvīgi realizēts projekts, kurš tiek aizstāvēts gala pārbaudījumu komisijā. Maģistra darbs ir studenta kompetences apliecinājums maģistra grāda iegūšanai.

Kā īpaša studiju forma var tikt uzskatīts arī dialogs starp pasniedzēju un studentu. Katram pasniedzējam semestra sākumā ir jāiesniedz konsultāciju grafiks. Katru nedēļu noteiktos laikos students var griezties pie pasniedzēja individuāli un diskutēt par studentu interesējošām tēmām. Diemžēl, ne visi studenti apzinās, ka viņiem šādi dialogi ir nepieciešami. Konsultāciju laiki tiek izmantoti arī studenta nenokārtoto plānoto pārbaudes darbu kārtošanai. Svarīgs dialogs starp darba vadītāju un studentu notiek arī maģistra darbu izstrādes laikā, kas studentam palīdz noteikt viņa darba stiprās un vājās puses un attiecīgi tās koriģēt. Diskusiju rezultātā ir iespējams pamanīt nepieciešamību mainīt darba plānu un tādā veidā uzlabot darba kvalitāti.

Ventspils Augstskolas studentiem ir iespējas papildināt savas zināšanas arī citu valstu augstskolās. Taču saspringtais studiju ritms (studiju garums tikai 2 gadi) pagaidām apgrūtina reālu studentu apmaiņu. Studiju programmas padome ļoti rūpīgi apsver iespēju dibināt ciešākus kontaktus ar ārzemju augstskolām un tad kopīgiem spēkiem risināt studentu apmaiņas problēmas. Reāla ārvalstu studentu ierašanās VeA būs iespējama faktiski tikai tad, kad mūsu studiju programmā vismaz vienā semestrī tiks piedāvāti studiju kursi angļu valodā.

3.5. Zināšanu un prasmju vērtēšana

Studentu zināšanu vērtēšanas pamatprincipus un kārtību nosaka Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu (LR MK 03.01.2002. noteikumi Nr.2) un tā notiek saskaņā ar Ventspils Augstskolā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

Zināšanu, prasmju un iemaņu vērtēšana visos studiju kursos notiek pēc 10 ballu sistēmas. Eksāmenu uzskata par nokārtotu (studentam ieskaita kredītpunktus), ja vērtējums ir no 4 (gandrīz viduvēji) līdz 10 (izcili) ballēm.

Studiju programmā paredzētos pārbaudījumus studenti kārto mutvārdos vai rakstiski. Pārbaudījumi notiek pēc iepriekš izstrādātiem jautājumiem, izmantojot studiju kursu programmas.

Atsevišķos studiju kursos mācībspēki izstrādājuši pārbaudījuma kārtošanas sistēmu, izmantojot starppārbaudījumu rezultātus (piem., 4 ieskaites kontroldarbi + gala pārbaudījums).

Par attiecīgā studiju kursa pārbaudījuma formu un prasībām mācībspēki informē studentus semestra pirmo divu nodarbību laikā.

3.6. Palīdzība studentiem

1. Katrs pasniedzējs semestra sākumā nosaka konsultāciju laiku, saskaņojot to ar studentiem, lai atbilstošais laiks studentiem būtu arī pēc būtības izmantojams. Dekanāta sekretāre atbild par konsultāciju laiku grafika pieejamību. Atkarībā no nepieciešamības, konsultācijas var notikt individuāli vai arī lielākai vai mazākai grupai.

2. Praktiskās nodarbības mācību priekšmetos, kas saistīti ar datoru izmantošanu, notiek tiešā pasniedzēja vadībā, un augstskola garantē, ka katram studentam nodarbības laikā ir atsevišķs dators.

3. Augstskolā ir izveidots un plaši tiek pielietots lokālais datoru tīkls, kurā praktiski visi pasniedzēji saviem mācību kursiem ievieto papildus materiālus elektroniskā formā. Lokālajā tīklā ir pieejami arī interaktīvie mācību materiāli. Tur tiek ievietotas arī atsauces uz labu mācību materiālu resursiem, kas ir pieejami par brīvu internetā un kādi tieši informāciju tehnoloģijās ir daudz.

4. Kā jau minēts, tiek izmantota interaktīvā vide „Moodle”, lai elektroniskie mācību materiāli tiktu efektīvi izmantoti mācību procesā. Tas padara studentiem apmācību procesu elastīgāku (materiālus iespējams izmantot arī atrodoties ārpus augstskolas).

5. Studenti konsultē savus kursa biedrus, jo ir konstatējuši, ka daudziem studentiem ir vieglāk kontaktēties ar saviem vienaudžiem nevis ar profesoru. Tiek stimulēta iespējas studentiem izmantot atsevišķas telpas, kur nelielās grupās strādāt pie zināšanu sistematizācijas.

6. Augstskolā ir izveidots un sekmīgi funkcionē datorforums, kurā studenti iegūst informāciju, kas saistīta ar studiju procesa organizāciju. Forumā studentiem ir iespējams arī iztekt savu viedokli par tur ievietotajām ziņām.

4. Studiju nodrošināšana un vadība

4.1. Demokrātijas principu ievērošana

1. Vismaz reizi semestrī notiek studiju programmas vadības tikšanās ar studentiem, kur tiek pārrunātas aktuālās, ar studiju programmu saistītās, problēmas.

2. Katra mācību priekšmeta pasniedzējs izstrādā sava kursa detalizētu aprakstu, pēc kura notiek apmācība attiecīgajā kursā. Visi pasniedzēji regulāri strādā pie studiju procesa uzlabošanas un savus priekšlikumus iesniedz studiju programmas padomei vai studiju programmas direktoram.

3. Studiju programma un paredzamās izmaiņas tajā vispirms tiek apspriestas studiju programmas padomes sēdēs, kurās var tikt pieaicināti arī citi speciālisti gan no profilējošām gan neprofilējošām katedrām un arī citi speciālisti.

4. Izdiskutētās un par pamatotām atzītās izmaiņas studiju programmas direktors iesniedz fakultātes domei galīgā lēmuma pieņemšanai.

5. Lēmumi, kas ir saistīti ar finansēm un jaunu pasniedzēju pieņemšanu, tiek virzīti apstiprināšanai VeA Senātā.

6. Jauni pasniedzēji tiek pieņemti vai nu īslaicīgi uz rektora rīkojuma pamata, vai arī tiek ievēlēti konkursa kārtībā. Jauno pasniedzēju pieņemšana notiek pēc atklātās nodarbības noklausīšanās, kurā var piedalīties jebkurš pasniedzējs un students.

7. Pasniedzēju ievēlēšana notiek atbilstoši nolikumam par vēlēšanām zinātniskos un akadēmiskos amatos.

8. Katra studiju semestra beigās tiek veiktas studentu aptaujas par visiem studiju priekšmetiem. Visi aptauju rezultāti ir pieejami tikai fakultātes administrācijai, bet katrs pasniedzējs saņem sava kursa vērtējumu. Aptauja palīdz pasniedzējam izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumus kā pārveidot kursa pasniegšanu, padarot to studentiem pieejamāku.

9. Situācijās, kad vērojamas negatīvas atsauksmes, par to tiek informēts katedras vadītājs. Katedra parasti nozīmē nodarbību hospitētāju. Kolēģa vērojumi un ieteikumi palīdz pasniedzējam vieglāk problēmu risināt.

10. Profilējošā katedra izlases veidā organizē pasniedzēju nodarbību hospitācijas. To rezultāti tiek pārrunāti ar attiecīgo pasniedzēju.

11. Studenti, atbilstoši noteiktajām normām, ir pārstāvēti gan ITF domē, gan VeA Senātā, gan tā pastāvīgajās komisijās. Līdz ar to studenti tiešā veidā ir iesaistīti visu būtisko lēmumu pieņemšanā un šādi tiek nodrošināta studentu interešu aizstāvību.

4.2. Studentu aptauju rezultāti

Katru semestri studenti tiek aicināti piedalīties studiju kvalitātes aptaujā, kuras mērķis ir novērtēt tiem piedāvātās izglītības kvalitāti, saturu un pasniedzēju profesionālo sagatavotību un atbilstību programmai, tāpat studentiem tiek dota iespēja brīvi formulēt savus komentārus un viedokļus par iespējamiem studiju programmas trūkumiem, vai tieši pretēji – izteikt savu atzinību kādā no šiem jautājumiem. Pēdējā semestra studentu aptaujas rezultāti apkopoti sekojošā tabulā.

2005./2006. studiju gada pavasara semestris ITM

N.p.k.

Jautājumi

pilnīgi piekrītu

drīzāk piekrītu

drīzāk nepiekrītu

pilnīgi nepiekrītu

nevaru pateikt

neatbildēja

1.

Uzsākot kursu, pasniedzējs iepazīstināja ar prasībām kursa apguvei un kursa programmu

0%

43%

38%

12%

7%

0%

2.

Pasniedzējs informēja par to, kā tiks vērtēta kursa apguve

0%

29%

41%

20%

10%

0%

3.

Pasniedzējs bija labi sagatavojies nodarbībām

0%

57%

27%

13%

2%

0%

4.

Kursa viela lieki nedublējas ar citu kursu vielu

0%

62%

32%

5%

1%

0%

5.

Pasniedzējs izklāstīja tēmu saprotami

1%

37%

39%

18%

5%

0%

6.

Tēmas izklāsts bija sistemātisks, loģisks

1%

40%

43%

10%

6%

0%

7.

Pasniedzējs kursā aptvēra visu programmā paredzēto vielu

10%

46%

26%

12%

6%

0%

8.

Pasniedzēja runa bija skaidra un saprotama

1%

44%

34%

17%

4%

0%

9.

Uz lekciju pasniedzējs parasti ieradās bez kavēšanās

0%

83%

16%

0%

1%

0%

10.

Lietderīgi tika izmantots nodarbības laiks

0%

56%

24%

17%

2%

0%

11.

Pasniedzējs atspoguļoja jaunākos nozares sasniegumus un problēmas

10%

38%

43%

9%

1%

0%

12.

Pasniedzēja izmantotās mācīšanas metodes veicināja tēmas izpratni

0%

50%

30%

17%

2%

0%

13.

Pasniedzējs rosināja manu domāšanu

2%

51%

27%

20%

0%

0%

14.

Pasniedzējs efektīvi izmantoja audiovizuālās uzskates līdzekļus (kodoskopus, video projektoru u.c.). Atzīmējiet 5. variantu, ja pasniedzējs neizmantoja palīglīdzekļus.

22%

49%

21%

7%

1%

0%

15.

Ieteiktā mācību literatūra bija pieejama

1%

45%

28%

24%

1%

0%

5h un vairāk

2-5h

1-2h

līdz 1h

nevaru pateikt

neatbildēja

16.

Cik stundas nedēļā veltījāt patstāvīgai šī studiju kursa apguvei?

1%

1%

34%

38%

26%

0%

pilnīgi piekrītu

drīzāk piekrītu

drīzāk nepiekrītu

pilnīgi nepiekrītu

nevaru pateikt

neatbildēja

17.

Pasniedzējs vērtēja studentu darbu visa semestra laikā

1%

43%

23%

16%

17%

0%

18.

Pasniedzēja attieksme pret studentiem bija labvēlīga

1%

72%

27%

0%

0%

0%

19.

Pasniedzējam bija labs kontakts ar auditoriju

1%

46%

38%

13%

1%

0%

20.

Bija iespējams saņemt pasniedzēja konsultāciju

2%

56%

38%

2%

1%

0%

parak grūts

grūts

piemērots

viegls

nevaru pateikt

neatbildēja

21.

Novērtējiet, lūdzu, šī kursa apguves grūtības pakāpi

2%

5%

35%

44%

13%

0%

75-100%

50-74%

25-49%

līdz 25%

nevaru pateikt

neatbildēja

22.

Cik lekciju šajā kursā esat apmeklējis?

1%

67%

22%

5%

5%

0%

8-10

6-8

4-6

nesekmīga atzīme

nevaru pateikt

neatbildēja

23.

Kādu gala novērtējumu saņēmāt vai domājat, ka saņemsiet šajā studiju kursā?

100%

0%

0%

0%

0%

0%

Nepieciešams atzīmēt, ka aptaujās tika vērtēti arī visi studiju programmu realizējošie mācībspēki, bet studentu aktivitāte, vērtējot dažādus mācībspēkus, bija visnotaļ atšķirīga. Piemēram, par atsevišķiem pasniedzējiem dažās aptaujās savu vērtējumu ir sniedzis liels studentu skaits, savukārt, par atsevišķiem pasniedzējiem savu viedokli izteikuši ievērojami maz aptaujāto, arī ne katru semestri studenti ir izteikuši savu vērtējumu par visiem programmas pasniedzējiem. Tādējādi veicot analītisko apkopojumu katram vērtējumam tika izveidoti īpaši koeficienti, kas ļāva precīzāk noteikt vērtējumu katrā no jautājumiem, tādējādi mazinot iespēju izdarīt nepamatotus secinājumus.

Saskaņā ar pēdējā semestra aptaujas datiem, gandrīz visu IT maģistra studiju programmas pasniedzēju vērtējums dažādos aspektos tiek novērtēts ļoti pozitīvi: studenti kopumā piekrīt apgalvojumiem, ka lekcijas un semināri ir saprotami, ka to laikā pietiekamā daudzumā tiek izmantoti vizuālie materiāli, kā arī to, ka tēmu izvēle spēj noturēt studentu uzmanību lekciju laikā. Tāpat visai augsts novērtējams lielākajai daļai mācībspēku tiek sniegts jautājumā par pasniedzēju sagatavotības līmeni un tēmu izklāsta saprotamību nodarbību laikā. Interesanti, ka studenti ļoti pozitīvi vērtē arī katra studiju programmas kursa ietvaros piedāvāto nozares sasniegumu un problēmu analīzi.

Atbilstoši aptaujas datiem pavasara semestrī studenti kopumā pozitīvāk vērtējuši lielāko daļu no augstāk minētajiem jautājumiem, kā arī tieši tad tika vērtēts vislielākais pasniedzēju skaits un aptaujā piedalījās visvairāk studentu. Kopumā rādītāji liecina par visai pozitīvu IT maģistra studiju programmas pasniedzēju darba novērtējumu. Turklāt pozitīvi vērtējams fakts, ka atsevišķiem programmas mācībspēkiem vērtējums konsekventi uzlabojas visos jautājumos, kas liecina par iespējamo korelāciju starp programmas attīstību, mācībspēku profesionalitāti un studentu pozitīvo vērtējumu.

4.3. Sadarbība ar citām izglītības un zinātniskajām institūcijām

1. Studiju programmā darbojas pasniedzēji no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās Universitātes un citām augstskolām. Arī VeA atsevišķi pastāvīgie pasniedzēji lasa kursus Latvijas Universitātē, Liepājas Pedagoģijas Akadēmijā un citur.

2. Studiju programmas direktors ir Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis. Tas nodrošina pastāvīgu saikni ar Latvijas zinātnes galveno koordinācijas centru.

3. Īpaša sadarbība starp Latvijas augstskolām ir izveidojusies e-apmācības jomā. Šeit kā partneri jāmin Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Liepājas Pedagoģijas Akadēmija, Daugavpils Universitāte, Vidzemes Augstskola. Ventspilī ir noticis viens lokāls un viens starptautisks seminārs par e-apmācības problēmām.

4. Ventspils Augstskolai ir noslēgti Socrates/Erasmus līgumi ar vairāk kā 10 Eiropas augstskolām par studentu un docētāju apmaiņu (tostarp divi – ar Nansī tehnisko universitāti Francijā un Lečes universitāti Itālijā tieši IT maģistra studiju programmas vajadzībām).

5. Darba kontakti ir izveidojušies arī ar Tamperes Politehnik, Tamperes Tehnoloģiju Universitāti, Reikjavikas Universitāti, Furtvangenas Profesionālo Augstskolu un citām augstskolām.

6. Ilggadīgi kontakti Ventspils Augstskolai ir ar Kaizerslauternes Universitāti un Fraunhofera ITWM (Industriālās Matemātikas Institūtu).

7. Ir uzsākta sadarbība ar Nansī Tehnisko universitāti digitālo attēllu apstrādes jomā.

8. VeA ir iesaistījusies jaunā konsorcijā, ko veido Tampere Politehnik, Kopenhāgenas Informācijas Tehnoloģiju Universitāte, Budapeštas Tehnoloģiju un Ekonomikas Universitāte un Liebereces Tehniskā Universitāte, lai kopīgi strādātu pie mobilo ierīču programmatūru izstrādes jautājumiem.

9. Kontakti ar Zviedrijas Karalisko Tehnoloģiju Institūtu (KTH) ir devuši platjoslas sakarus ar Zviedriju, kas paver jaunas iespējas apmācību procesā un zinātniskajā sadarbībā. Optiskā kabeļa pieslēgšana ļauj definēt pilnīgi jaunas nostādnes zinātniskiem pētījumiem: ”grid computing”, tīmekļa servisu izstrādāšanā un Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra pakalpojumu izmantošanā.

10. Ir notikusi pirmā kontaktēšanās ar Vācu Avio un Kosmosa Izpētes Centru (DLR). Šī organizācija ir izteikusi gatavību sadarboties ar Ventspils Augstskolu. Šo organizāciju interesē signālu un attēlu apstrāde kā arī Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra antenu izmantošana vides monitoringos.

Uz šo brīdi Ventspils Augstskolai ir daudz sadarbības partneru. Tagad ir svarīgi panākt, lai Ventspils Augstskolai un tās pētnieciskām iestādēm varētu piesaistīt pietiekami daudz jaunu un kvalificētu cilvēku. Tikai tad šie kontakti nesīs reālus augļus.

4.4. Sadarbība ar darba devējiem

Ventspils Augstskolā IT maģistra studiju programma tika uzsāktas 2005. gada rudenī un šajā brīdī neviens students šo studiju programmu vēl nav pabeidzis. Pirmais izlaidums ir paredzēts 2007. gada vasarā. Pagaidām ir pieejamas tikai darba devēju pārstāvju atsauksmes par pašu studiju programmu. Konkrēto līdzšinējo sadarbību vislabāk raksturo tas, ka:

1. Studiju programmas izstrāde notika tiešā sadarbībā ar valstī vadošajiem speciālistiem IT, kosmisko tehnoloģiju un matemātiskās modelēšanas jomā.

2. Jau tagad liela daļa studiju programmas studentu ir atraduši darbu un nodarbojas ar zinātnisko pētniecību VeA Inženierpētniecības centrā un Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā. Daļa studentu strādā arī Ventspils Digitālajā centrā.

3. Nākotnes plāni tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar Ventspils pilsētas Domi un tās nesen izveidoto Ventspils Augsto Tehnoloģiju parku, kas veicinās gan zinātniski-pētniecisko darbību gan ražošanas, gan jaunu IT uzņēmumu attīstību.

4.5. Studiju programmas informatīvais un materiāli tehniskais nodrošinājums

Auditorijas un kabineti

Studiju procesa dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē nodrošināšanai tiek izmantota Ventspils Augstskolas materiāli tehniskā un informatīvā bāze. Nodarbības notiek VeA telpās Ventspilī, Inženieru ielā 101. Studiju nodrošinājumu veido: modernas nodarbību telpas, Augstskolas un Ventspils Centrālā bibliotēka, augsta līmeņa studiju nodrošināšanas tehniskie līdzekļi, vairākas datorklases ar Interneta pieslēgumu, moderna amfiteātra auditorija ar 190 vietām, kas aprīkota ar multimediju audiovizuālo tehniku un sinhronās tulkošanas līdzekļiem, kā arī docētāju darba kabineti ar datorizētām darba vietām. 2006.g. ekspluatācijā tika nodots jaunais VeA trešais korpuss ar auditorijām, datorklasēm, mācību laboratorijām un docētāju darba telpām, kurā pašlaik atrodas Informācijas tehnoloģiju fakultāte. Korpusa būvniecību un ITF fakultātes aprīkojuma iegādi finansēja ES struktūrfondi, Latvijas valsts un Ventspils pilsēta.

Datori un tehniskais nodrošinājums

2006. gadā VeA studentu mācību darba nodrošināšanai ir izveidotas 3 datoru klases ar 30 darba vietām katrā, viena datoru klase ar 18 darba vietām un viena telpa bibliotēkas lasītavā ar 12 datorizētām darba vietām. Šie resursi tiek racionāli izmantoti gan daudzu studiju priekšmetu nodarbībās, gan arī studentu patstāvīgajam darbam – pārsvarā vakaros un brīvdienās. 2006. gada nogalē tika izveidota vēl viena 30 vietīga datorklase, kuru studiju nodarbībās sāks izmantot 2007. gada pavasara semestrī.

Aparatūras un programmatūras funkcionālo uzturēšanu un apkalpošanu veic Informātikas un tehnisko mācību līdzekļu (ITML) daļa, kurai ir servisa funkcijas. Tās pamatuzdevums ir atbalstīt studiju procesu ar informācijas tehnoloģiju iespējām, konsultācijām un palīdzību datoru lietotājiem. Ar ITML daļas spēkiem VeA ir iekārtota arī datorlaboratorija ar 12 vietām laboratorijas darbu veikšanai datorsistēmu uzbūvē.

VeA Attīstības koncepcijā, kura ir saskaņota ar Ventspils pilsētas domi,plānots datoru nomaiņu veikt ar 3-4 gadu ciklu atkarībā no moderno informācijas tehnoloģiju attīstības tempa pasaulē. Reizē ar datoru nomaiņu tiek plānota arī pakāpeniska programmatūras, serveru, drukas iekārtu un cita datortehnikas palīgaprīkojuma nomaiņa. Līdztekus datoru nomaiņai, tiek uzturēti arī jaudīgi aplikāciju serveri, kas arī no mazjaudīgākiem datoriem ļauj pieslēgties grafiskā termināla režīmā un izmantot jaunākas vai specifiskas aplikācijas.

VeA Interneta pieslēgums ir 16 Mbps. Ventspils Augstskolai kopīgi ar Zviedrijas Karalisko tehnisko augstskolu (KTH) ir tiesības izmantot vienu dzīslu pāri zemjūras optiskajā kabelī starp Ventspili un Stokholmu. Ar ES atbalstu VeA un Ventspils pilsētas dome 2006. gadā izveidoja Ventspils pilsētas optisko tīklu, kas nodrošina optiskā tīkla slēgumu starp VeA, zemjūras optisko kabeli un optisko kabeli uz VIRAC, un šobrīd ir izveidots 1Gbps slēgums starp VeA un KTH. Nepieciešamības gadījumā iegādātā aparatūra ar papildus moduļu palīdzību ļauj izveidot arī lielākas pieslēguma jaudas. 2007. gadā ir plānots palielināt arī Latvijas Interneta pieslēguma ietilpību uz ~ 100Mbps.

VeA telpās un dienesta viesnīcā ir izveidots atsevišķs tīkls dienesta viesnīcas un bezvadu tīkla lietotājiem. Šajā tīklā ir realizēts princips, ka var pieslēgt vairākus Interneta pakalpojumu piedāvātājus (ISP) un lietotājs var izvēlēties sev vēlamo ISP. Šajā tīklā vienlaicīgi strādā 170 un pat vairāk lietotāji, kas norāda uz to, ka lielai daļai studentu ir pieejami savi datori.

Bibliotēka un komunikācijas

Studenti un docētāji mācību procesa nodrošināšanai izmanto Ventspils bibliotēkas pakalpojumus. Augstskolas telpās darbojas šīs bibliotēkas VeA nodaļa, kuras fondos 2006.g. bija apmēram 20 677 sējumu un ap 700 audiovizuālo materiālu (audio un videokasetes, CD-ROM) matemātikā, fizikā un dabas zinātnēs, datorzinībās, pārvaldībā, ekonomikā, jurisprudencē, filozofijā, psiholoģijā, valodniecībā, translatoloģijā, literatūrzinātnē, u.c). No tiem apmēram 15 500 izdevumu ir svešvalodās: 7500 – angļu valodā, 4500 – vācu valodā, 5000 – krievu valodā, 510 – franču valodā. Bez tam augstskolas studentiem un docētājiem ir pieejams bagātīgs daiļliteratūras, humanitāro, tehnisko u.c. zinātņu izdevumu fonds, kas ir izvietots bibliotēkas centrālajā ēkā Ventspilī, Akmeņu ielā 2. Visi bibliotēkā esošie izdevumi fiksēti elektroniskajā katalogā, lasītāju apkalpošana ir automatizēta. Visu bibliotēkas darbības sfēru automatizāciju nodrošina sistēma ALISE.

Kopš 2000.gada sistēmā ALISE ir pieejams modulis - “Latvijas bibliotēku elektroniskie katalogi Internetā”, kas dod iespēju bibliotēkai publicēt katalogus tīklā, kā arī piekļūt citu bibliotēku katalogiem caur tīklu.

Pilnvērtīgu studiju nodrošināšanai bibliotēkas fondi sistemātiski tiek papildināti ar pasaulē atzītu un autoritatīvu jaunāko mācību un zinātnisko literatūru, kā arī periodiku. Tiek iegādāta arī atbilstoša mācību, zinātniskā un uzziņu literatūra latviešu valodā. Bibliotēkas fondu papildināšanu koriģē bibliotēkas konsultatīvā padome, kurā aktīvi piedalās augstskolas docētāji, komplektēšanas darbā izmantojot jaunākos izdevniecību reklāmu katalogus un Internet tīkla iespējas.

5. Personāla un studentu zinātniski pētnieciskais darbs

5.1. Docētāju zinātniski pētnieciskais darbs

Docētāju pamatsastāvu dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē realizācijai veido diviVentspils Augstskolā pamatdarbā strādājoši asociētie profesori:

  • Dr.habil.phys. Juris Žagars (LZA korespondētājloceklis),

  • Dr.habil.phys. Juris Roberts Kalniņš

divi Ventspils Augstskolā pamatdarbā strādājoši docenti:

  • Dr.phys. Ivars Šmelds,

  • Dr.math. Gaļina Hiļkeviča,

kā arī Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) un VeA Inženierpētniecības centra vadošie pētnieki.

Dr.habil.phys. Jura Žagara (LZA korespondētājloceklis) zinātniskās intereses saistītas ar kosmisko informācijas tehnoloģiju izmantošanu un viņa zinātnisko veikumu pēdējo sešu gadu laikā raksturo sekojošas aktivitātes:

1. Dalība pētniecības projektu sagatavošanā un izpildē

Nr.

Projekta nosaukums

1.

1. LZP starpnozaru projekts „VSRC pētniecisko iekārtu un zinātniski – tehniskās infrastruktūras pilnveidošana ilglaicīgai radioastronomisko novērojumu datu un satelītinformācijas iegūšanai Latvijas un starptautiskās programmās”

2.

2006.g. 6.aprīļa līgums ar LR Aizsardzības ministriju par lietišķo kosmisko pētījumu infrastruktūras izveidi uz radioteleskopa RT-16 bāzes.

3.

EU FP6 Integrating Activity # 026642 „Express: Production Real-Time e-VLBI Service”

4.

EU FP6 Integrating Activity # 505818 „Radio Net: Advanced Radio Astronomy in Europe”

5.

ES Struktūrfondu Nacionālās programmas projekts Nr.12 „Moderna zinātniski tehniskā aprīkojuma un infrastruktūras nodrošinājums VSRC antenām starptautisku, zinātnisku un komerciālu projektu realizēšanai”.

2. Piedalīšanās konferencēs

2.1. Piedalīšanās starptautiska mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā ar zinātnisku referātu

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Referāta nosaukums

1.

Eiropas radio-interferometriskā tīkla EVN ikgadējā zin. konference, Florence, 18.-19. maijs

VSRC gatavība starp-

tautiskajam interfero-

metrijas seansam

2.

NATO/CCMS konference „Kosmiskās tehnoloģijas ekoloģiskajos pētījumos”, St.Pēterburga, 3.-6.jūlijs

Kosmisko tehnoloģiju augstākās izglītības studiju programmas un to attīstība Latvijā

3.

FP6 integrētā pētniecības projekta „EXPReS” konference, Amsterdama, 31.okt.- 1.nov.

VSRC pētījumu programma EVN sastāvā, problēmas un risinājumi

2.2. Darbs starptautiska mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā bez referāta

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

1.

European Strategy Forum on Research Infrastructures, Brisele, 3.marts

2.

European Strategy Forum on Research Infrastructures, Brisele, 11.aprīlis

3.

WEGENER konference Vidusjūras baseina ģeofizikā, Nica, 4.-7.septembris

4.

FP7 sagatavošanas komiteja tematiskajā prioritātē „Space” („Kosmos”), Brisele, 24.novembris

5.

FP7 sagatavošanas komiteja tematiskajā prioritātē „Security” („Drošība”), Brisele, 24.novembris

2.3. Darbs Latvijas mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā bez referāta

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

1.

LZA rudens pilnsapulce, Rīga, 7.decembrī

3. Zinātniskās publikācijas LZP atzītos izdevumos

Nr.

Izdevuma nosaukums, izdošanas laiks, vieta

Publikācijas nosaukums

Līdzautori

1

Geophysical Research Abstracts, vol.3, 2001, ISSN:1029-7006.

Gravity data application for geoid and complex structure modeling,

Krisane G., Kaminskis J., Zhagars Y.

2

Geophysical Research Abstracts, vol.3, 2001, ISSN:1029-7006.

Geodetic connection of astro-geodynamic objects in VIRAC site (Irbene, Latvia

Zhagars Y., Kaminskis J.

3

Geophysical Research Abstracts, vol.4, 2002, ISSN: 1029-7006.

Developement of permanent GPS network in Latvia,

Zhagars Y., Kaminskis J.

4

Proceedings of the 1st Common Baltic Symposyum GPS Heighting based on DFHRS and national-wide permanent GPS reference system, RIGA, June 11, 2001.

Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) pamatprincipi,

J.Žagars

5

EcoSys Beitrage zur Okosystemforschung, proceedings from the CCMS Pilot Study meeting Lecce (Italy), Universitat Kiel, 2005, ISSN:0940-7782.

Development of space information technologies and radio astronomy for education and research in Latvia

Zagars J.

6

EcoSys Beitrage zur Okosystemforschung, proceedings from CCMS Pilot Study meeting, Universitat Kiel, 2003, ISSN:0940-7782.

Introduction to space information technologies for environmental assessment (Educational Project),

J.Zagars

7

Geophysical Research Abstracts vol.5, 130040, 2003, ISSN: 1029-7006.

Global Navigation Satellite System adoption in Latvia

J.Kaminskis J.Zhagars

8

Geophysical Research Abstracts vol.6, 03377, 2004, ISSN: 1029-7006.

Implementation of Permanent GNSS

Y.Zhagars and J.Kaminskis

9

ESFRI Report 2006, Luxembourg, 2006

European Roadmap for Research Infrastructures

Juris Zagars (working group member)

4. Recenzētas zinātniskās publikācijas citos izdevumos (pēdējos sešos gados)

Nr.

Izdevuma nosaukums, izdošanas laiks, vieta

Publikācijas nosaukums

Līdzautori

1

Latvijas Universitātes raksti, Jubilejas izdevums, Rīga, 2004

Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs otrās desmitgades sākumā,

Juris Žagars

2

CD ar Sorosa fonda atbalstu, Rīga, 2001.

Vizuālā astronomija,

J.Žagars, I.Vilks

5. Monogrāfiju sagatavošana un publicēšana

Nr.

Monogrāfijas nosaukums, publicēšanas gads, izdevniecība

1.

J.Žagars, I.Vilks Astronomija augstskolām, (283 lpp)LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2005.

6. Zinātnisku darbu recenzijas

Nr.

Zinātniskā darba autors un nosaukums

Zinātniskā darba izdevuma nosaukums (žurnāls, konferences rakstu krājums u.c.)

1

Fridriha Candera muzeja darbība

Gunta Vilka, LU ZTVM,

Ilgonis Vilks, LU ZTVM

LU Zinātniskie raksti

7. Līdzdalība nozaru ekspertu komisijās (NEK) un starptautiskās organizācijās:

  • LZP 3. NEK (fizika, matemātika un astronomija) loceklis 1991-1996, 1998-2002.

  • Starptautiskās Astronomu Savienības (IAU), Eiropas Ģeofizikas Biedrības (EGS) un Eiropas Astronomijas Biedrības (EAU) īstenais loceklis.

  • Latvijas delegāts Eiropas Komisijas FP6 Aerokosmiskajā programmu komitejā.

  • Latvijas delegāts Eiropas Komisijas FP7 programmu komitejās tematiskajās prioritātēs „Space”(„Kosmoss”) un „Security”(„Drošība”).

  • Latvijas delegāts Eiropas Komisijas Zinātnes infrastruktūras attīstības stratēģiskajā forumā (ESFRI) un šī foruma Fizikas un inženierzinātņu vadības komitejā.

  • Latvijas delegāts Eiropas Komisijas Zemes satelītnovērošanas konsultatīvajā starpvaldību padomē (GAC).

Dr.habil.phys. Juris Roberts Kalniņš, zinātnisko veikumu pēdējo sešu gadu laikā raksturo sekojošas aktivitātes:

1. Piedalīšanās konferencēs

1.1. Piedalīšanās starptautiska mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā ar zinātnisku referātu

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Referāta nosaukums

Līdzautori

1.

The 4rd International Confernce “Information Technologies and Management”,p. 64-65. April 11-12, 2006, Information System Institute, Riga, Latvia.

Fluctuations and control in management”.

V.Bardacenko, S.Hilkevics.

2.

The 4rd International Confernce “Information Technologies and Management”,p. 64-65. April 11-12, 2006, Information System Institute, Riga, Latvia.

Systems Thinking for Research and Development Policy Impact Assessment in Latvia”

G.Ozoliņš

3.

The 24th International Conference of the System Dynamics Society

Systems Thinking for Research and Development Policy Impact Assessment in Latvia 

G.Ozolins

2. Zinātniskās publikācijas LZP atzītos izdevumos (pēdējos sešos gados)

Nr.

Izdevuma nosaukums, izdošanas laiks, vieta

Publikācijas nosaukums

Līdzautori

1

Phys. Chem. Chem. Phys., 2006, 8, 1310–1314.

Calculation of the Generalised Maxwell-Garnett equation: application to electric and chemical transport”

J.Jamnik, E.A. Kotomin, and J. Maier.

3. Zinātnisku konferenču un semināru organizēšana

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Galvenie veiktie darbi

The 4rd International Confernce “Information Technologies and Management”,p. 64-65. April 11-12, 2006, Information System Institute, Riga, Latvia.

orgkomiteja

Dr.phys. Ivars Šmelds, zinātnisko veikumu pēdējo sešu gadu laikā raksturo sekojošas aktivitātes:

1. Dalība pētniecības projektu sagatavošanā un realizācijā

Nr.

Projekta nosaukums

Piezīmes

VLBI testnovērojumi, izmantojot VSRC RT-32

IZM grants

VSRC radioteleskopa RT-32 sagatavošana un iesaistīšana starptautiskos radiointerferometriskos un radioastronomiskos pētījumos

LZP sadarbības projekta apakšprojekts

2. Piedalīšanās konferencēs

2.1. Piedalīšanās starptautiska mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā ar zinātnisku referātu

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Referāta nosaukums

Starptautiskās Astronomu Savienības (IAU) Simpozijs #326, Prāga, 2006.g. augusts

Determination of the orbital elements of the Near the Earth Asteroids based on the distance and velocity mesurements based on radar mesurements.

EVN Simpozijs Toruņa 2006. g. septembris.

Fringe test on the Ventspils RT-32

CBD board meeting, Vesterborka, Nīderlande

Test observations on the Irbene RT-32

2.3. Darbs starptautiska mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā bez referāta

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

TOG konference, Dvingelo, Nīderlande, marts 2006.

GAISH jubilejas konference, Maskava, decembris 2006.

IAU Ģenerālā Asambleja, Prāga, 2006.g. augusts

2.3. Darbs Latvijas mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā bez referāta

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

LU konference

3. Zinātniskās publikācijas LZP atzītos izdevumos (pēdējos sešos gados)

Nr.

Izdevuma nosaukums, izdošanas laiks, vieta

Publikācijas nosaukums

1

"Proceedings of the 5th EVN Symposium", Eds. J. Conway, A. Polatidis, R.Booth., Onsala Space Observatory, Chalmers Technical University, Gothenburg, Sweden,2000 Edited by: J.E. Conway, A.G. Polatidis, R.S. Booth and Y. Pihlstrom, p. 247 – 248,2001

The first VLBI observations with Ventspils 32 m radiotelescope under LFVN project "

2

Proceedings of the 6th European VLBI Network Symposium, Ros, E., Porcas, R.W., Lobanov, A.P., & Zensus, J.A. (eds.) , June 25th-28th 2002, Bonn, Germany, pp. 19, 20.

Goals and results of the ad-hoc VLBI activity with Russian antennas.

3

Astronomical and Astrophysical Transactions, 2003, v.22, n.4/5, pp. 743 – 752.

International Low Frequency VLBI Network (LFVN) Project Milestones.

4

Proceedings of 7th European VLBI Network Symposium on VLBI Scientific Research & Technology Toledo Spain. October 12-15, 2004, Edited by Rafael Bachiller, Francisco Colomer, Jean-Fransois Desmurs, Pablo de Vicente. Observatorio Astronomico Nacional., p.329-330

First results of European VLBI radar observations of space objects.

5

Proceedings of fifth US/Russian Space Surveillance Workshop. Central Astronomical Observatory at Pulkovo. September 24-27, 2003. Ed. By P. Kenneth Seidelmann. Spb.: VVM. co. Ltd., 2003, pp. 294-304.

First results of the space debris radar observations using Evpatoria RT-70 transmitter and Low frequency VLBI network.

6

Proceedings of the Fourth European Conference on Space Debris, Darmstadt, Germany, 18-20 April,2005 (ESA SR-587, August 2005), Editor: D. Danesy, ESA Publication Division, ESTEC, Postbus 229, 2200 AG Noordwijk, Netherlands,pp. 83-88.

International radar space debris research.

7

Proceedings of sixth US/Russian Space Surveillance Workshop. Central Astronomical Observatory at Pulkovo. August 22-26, 2005, VVM. Co. Ltd., 2005, pp. 228-235.

Pulkovo Cooperation for radar and optical
observations of space objects.

4. Darbs ekspertu komisijās, redkolēģijās

Nr.

Darba veikšanas laiks, vieta (ekspertu komisijas apraksts)

Galvenie veiktie darbi

"Advicory editor" žurnālā "Astronomy and astrophysics Transactions"

Sarakste par aktuāliem publikāciju politikas un žurnāla izdošanas jautājumiem

Latvijas Astronomijas Biedrības valde.

Valdes pr.-ja vietnieks

Eirāzijas Astronomijas biedrības valde.

B-bas līdzpriekšsēdētāja vietnieks

Latvijas Zinātnieku savienības valde

Valdes loceklis, piedalīšanās valdes sēdēs.

5. Zinātnisku darbu recenzijas

Nr.

Zinātniskā darba autors un nosaukums

Zinātniskā darba izdevuma nosaukums (žurnāls, konferences rakstu krājums u.c.)

Rajesh K. Mishra and Rekha Agarwal Mishra, "Anomalous behaviour of the amplitude and phase of the cosmic ray anisotropy"

Latvian Journal of Physics and Technical Sciences

6. Zinātnes popularizēšana (raksti populārzinātniskos izdevumos, presē, u.c., populārzinātniskas lekcijas)

Nr.

Raksta vai lekcijas nosaukums

Rakstam - izdevuma nosaukums,

lekcijai – vieta un datums

11 raksti par astronomiju

Astronomijas un astroloģijas avīze, izdevn. "Latvijas avīze"

Dati par Mēness stāvokli pie debesīm no 1940. – 2008.g.g.

Mēness almanahs, izdevn. Vieda

Vai amerikāņi bija uz Mēness?

Terra

6 Lekcijas skolēniem par astronomiju

Pasākums "Sprīdīša Lieldienas" 2006. aprīlis, Latv. Biedrības nams

Pasaules astronomu forums Prāgā.

Zvaigžņotā debess

Dr.math. Gaļina Hiļkeviča, viņas zinātnisko veikumu pēdējo sešu gadu laikā raksturo sekojošas aktivitātes:

1. Piedalīšanās konferencēs

1.1. Piedalīšanās starptautiska mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā ar zinātnisku referātu

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Referāta nosaukums

Līdzautori

1.

International conference „Past and Present of natural Sciences in Daugavpils University”, February 1-3, 2006, Daugavpils, Latvia

„Mathematical Modeling in the Innovative Business Development”

S.Hiļķevičs

2.

"11th International Conference Mathematical Modelling and Analysis" June 1 - 4 , 2006, Jurmala, Latvia

”On some numerical solving Methods of Pseudoparabolic Equations”

J. Hofmanis, A.Grantiņš

1.2. Piedalīšanās Latvijas mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā ar zinātnisku referātu

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Referāta nosaukums

1.

"6th Latvian Mathematical Conference", 07.-08.04.2006, Liepāja

”The numerical Solution of Pseudoparabolic Equations”

1.3. Darbs starptautiska mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā bez referāta

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

1.

euroTICS 2006 European Computer Science Summit, Cīrihe, Šveice, 2006 gada 16.-17. oktobrī

1.4. Darbs Latvijas mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā bez referāta

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

1.

LIKTA 8. gadskārtēja konference "Vienoti ceļā uz informācijas sabiedrību", Rīga, 2006.gada 24.novembris

2. Zinātniskās publikācijas LZP atzītos izdevumos (pēdējos sešos gados)

Nr.

Izdevuma nosaukums, izdošanas laiks, vieta

Publikācijas nosaukums

1.

Proceeding of the 10th International Conference Mathematical Modelling and Analysis 2005, Trakai.

The Initial-Boundary Value Problem for some Nonlinear Pseudoparabolic Equation.

3. Zinātnisku konferenču un semināru organizēšana

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Galvenie veiktie darbi

1.

"6th Latvian Mathematical Conference", April 7-8, 2006, Liepāja

Programmas un organizācijas komitejas loceklis

4. Zinātnisku darbu recenzijas

Nr.

Zinātniskā darba autors un nosaukums

Zinātniskā darba izdevuma nosaukums (žurnāls, konferences rakstu krājums u.c.)

1.

Utkina, Ye. A., Maher, A.

„On Explicit cases of the Solvability of a Fourth Order Pseudoparabolic Equations ”

Indian National Science Academy

“Indian Journal of Pure and Applied Mathematics” (IJPAM)

2.

Utkina, Ye. A., Maher, A.

„On Explicit cases of the Solvability of a Fourth Order Equations ”

Indian National Science Academy

“Indian Journal of Pure and Applied Mathematics” (IJPAM)

3.

Musa H. Ilyasov

„Mixed Problems for a Class of Pseudoparabolic Equations”

Indian National Science Academy

“Indian Journal of Pure and Applied Mathematics” (IJPAM)

Par citu VeA dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnērealizācijā iesaistīto docētāju zinātniskā darba veikumu ieskatu var gūt no viņu radošajām un zinātniskajām biogrāfijām (curriculum vitae), kuras kā pielikumi pievienoti šīs studiju programmas satura un realizācijas aprakstam.

5.2. Studentu zinātniski pētnieciskais darbs

Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē studentu zinātniski pētnieciskais darbs notiek galvenokārt pirmajos zinātniskajos institūtos VeA sastāvā – Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā(VSRC) un VeA Inženierpētniecības centrā (IPC). Par studentu zinātniskā darba rezultātiem tradicionāli tiek ziņots ikgadējās VeA studentu zinātnisko darbu konferencēs, kā arī vairākos starptautiskos zinātnes forumos. Labākajiem studentiem gan mācībās gan zinātniskajā darbā ir iespējas pretendēt uz paaugstinātām personālām stipendijām.

VSRC pašreizējā zinātniskā darbība ir galvenokārt saistīta ar LZP starpnozaru projekta „VSRC pētniecisko iekārtu un zinātniski – tehniskās infrastruktūras pilnveidošanas ilglaicīgai radioastronomisko novērojumu datu un satelītinformācijas iegūšanai Latvijas un starptautiskās programmās” (vad. prof. J.Ekmanis un prof. Z.Sīka). Šī starpnozaru projekta ietvaros tiek realizēti sekojoši tā apakšprojekti (granti):

  • Satelītattēlu un satelītnavigācijas signālu uztveršana, analīze un apstrāde (vad.dr.hab.phys. J.Žagars)

  • VSRC radioteleskopa RT-32 sagatavošana un iesaistīšana starptautiskos radiointerferometriskos un radioastronomiskos pētījumos (vad. dr.phys. I.Šmelds)

  • Saules novērojumi mikroviļņu diapozonā (kopīgi ar LU, vad. dr.phys. B.Rjabovs)

  • Elektropiedziņas vadības efektivitātes pētījumi un RT-32 antenas vadības un datu reģistratūras programmatūras adaptācija darbam EVN tīklā (kopīgi ar FEI, vad. dr.hab g. Z.Sīka).

Bez tam VSRC piedalās arī divu ES 6.ietvarprogrammas Integrēto projektu izpildē:

  • FP6 Integrating Activity # 505818 „Radio Net: Advanced Radio Astronomy in Europe” (vad. dr.hab.phys. J.Žagars).

  • FP6 Integrating Activity # 026642 „Express Production Real-Time e-VLBI Service” (vad. g. V.Bezrukovs).

Seši IT maģistru studiju programmas studenti ir iesaistījušies VSRC zinātniski pētnieciskajā darbā strādājot pie sekojošām problēmām (gan izstrādājot savus maģistra darbus, gan arī kā speciālisti zinātnisko projektu izpildē):

    1. D.Bezrukovs – Saules radiostarojuma kartes iegūšana ar radioteleskopu RT-32 un tās apstrāde;

    2. J.Gulbis – Digitālo attēlu atpazīšanas sistēmas;

    3. A.Laganovska - Tālizpētes metožu pielietojumi meža ugunsgrēku noteikšanai;

    4. O.Skorobogača - Satelītattēlu telpiskā un radiometriskā kalibrēšana;

    5. I.Vanaga – Laika dienesta informācijas sistēmas izveide radioteleskopam RT-32;

    6. K.Zālīte – Ledus situācijas analīze izmantojot satelītattēlus;

IT maģistra studiju programmas studente A.Laganovska par savu zinātniski pētniecisko darbu ir referējusi divās starptautiskās konferencēs:

NATO/CCMS zinātniskā konference „Kosmiskās tehnoloģijas ekoloģiskajos pētījumos”, St.Pēterburga, Krievija (2006.g.) un Veliko Tirnova, Bulgārija (2005.g.)

VSRC savu zinātniski pētniecisko darbu veic arī pieci IT bakalaura studiju programmas studenti, kas plāno turpināt studijas IT maģistrantūrā.

Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centra (IPC) sastāvā ietilpst piecas nodaļas: CAD/CAM projektēšanas nodaļa, Matemātiskās modelēšanas nodaļa, Telekomunikāciju produktu attīstības nodaļas (I un II) un Pielietojamās elektronikas un Bluetooth nodaļa. Šajās nodaļās strādā 10 VeA maģistranti. Viņu maģistra darbu tēmas ir saistītas ar IPC problemātiku un ir sekojošas:

  1. A.Grantiņš - Pseidoparabolisko vienādojumu risināšanas skaitliskās metodes;

  2. J.Gulbis - Automātiskās numurzīmju atpazīšanas sistēmas;

  3. J.Hofmanis - Viendimensiju signālu apstrāde un tajā ietverto notikumu atpazīšana;

  4. K.Kondratjevs - Multiservisu platformas prototipa izstrāde;

  5. A.Kuzmins - Konstrukciju pašsvārstību frekvenču un formas aprēķināšana MatLab vidē;

  6. V. Dovgaļecs - Mehānisko vaības sistēmu kontrolieru izpēte un programmēšana;

  7. U.Pīrāgs - Difūzijas heterogēnās vidēs modelēšana heterogēnās vidēs.


IPC darba ietvaros maģistranti gūst arī praktisku pieredzi, kā izmantot iegūtās teorētiskās zināšanas dažādu IPC pasūtījuma projektu izpildīšanā. Pasūtījumu dažādība un mainība veicina studentu redzesloka paplašināsanos un zināšanu padziļināšanu. IPC zinātniskā vide (fundamentālā un lietišķā zinātne) sekmē teorētisko un praktisko zināšanu apgūšanu. Maģistranti piedalās arī IPC rīkotajās konferencēs, semināros un izstādēs („Baltic Industry 2005, 2006”).

Ar IPC darbu ir saistīta arī citu ITF maģistrantu, kur nav IPC darbinieki, zinātniskais darbs:

  1. Balodis Armands - Defektu akumulācijas modelēšana divdimensionālā nepārtrauktā un diskrētā gadījumā;

  2. Krastiņš Mārtiņš - Difūzijas kontrolētās reakcijas 2- dimensionālā vidē, ar daļiņu ģenerēšanu;

  3. Rēns Eduards - Efektīvā difūzijas koeficienta modelēšana;

  4. Sēja Gaidis - Viedās mājas informatīvā sistēma.

Maģistrantiem IPC ir pieejama modernākā aparatūra, iekārtas un programmatūra zinātnisko pētījumu veikšanai. IPC darba ietvaros maģistranti ņem dalību arī vairākos projektos:

  • ESF projekts „Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas „Datorzinātnes” modernizēšana” (Projekta kopapjoms 163859.83 LVL).

  • Inženieru apmācības programmas izstrāde darbam ar CAD projektēšanas programmām (IAP CAD)”realizāciju. (Projekta kopapjoms 49658LVL).

  • EM projekts „Reģionālas nozīmes tehnoloģiju kompetences centra izveide Ventspilī” (Projekta kopapjoms 399 984.38 LVL).

Maģistranti J. Hofmanis un A. Grantiņš piedalījās 11 Starptautiskajā konferencē Matemātiskā Modelēšana un analīze. 1. – 4. jūnijs, 2006, Jūrmalā, ar referātu ”On some Numerical Solving Methods of Pseudoparabolic Equations” (G.Hiļķeviča, J.Hofmanis, A.Grantiņš).

6. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas

6.1. Studiju programmas attīstības plāns

IT maģistru studiju programma ir ilgstoša un nepārtraukta darba rezultāts. Pēdējo piecu gadu laikā IT nodaļa un fakultāte ir izstrādājusi, licenzējusi vai akreditējusi 5 dažādus studiju programmu variantus gan bakalaura, gan maģistra, gan profesionālo līmeņu studijām. Dažādie programmu varianti bija nepieciešami, lai ņemtu vērā gan standartu prasības, gan iespējas un prioritātes valsts, reģiona un Eiropas kontekstā, kas nemitīgi attīstījās un mainījās. Citu augstskolu pieredze rāda, ka labākā kvalitāte var tikt sasniegta tajā gadījumā, ja ir izveidota nepārtraukta, vienota apmācību sistēma. Sistēma, kas dod studentiem pēc iespējas lielu elastību savu studiju plānošanā un arī izaugsmes iespējas līdz pašiem augstākajiem līmeņiem. Ventspils Augstskolas IT fakultāte ir izstrādājusi shēmu, kas dod iespējas šo mērķi sasniegt. Shematisks priekšstats par esošajām un paredzamām studiju programmām informācijas tehnoloģiju jomā ir redzamas tabulā nākošajā lappusē.

Kā shēmā tas skaidri parādās, VeA ITF mērķis ir akadēmiskās un profesionālās izglītības sasaiste horizontālā līmenī un nepārtrauktas kvalifikācijas izaugsmes iespējas vertikālā līmenī. Šī gada otrajā pusē ir paredzēts uzsākt darbu pie doktora studiju programmas izveides kopā ar Latvijas Universitāti.

Nākotnes plānošanu var veikt, balstoties uz šā brīža sasniegumiem. Kā galveno šai sakarībā var minēt:

1. Ventspils Augstskolā ir sekmīgi uzsākts jauns studiju virziens vienā no dabas zinātņu nozarēm, proti, datorzinātnēs. Ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, ir izveidota studiju programmu grupa, kas no vienas puses ļauj studentus pēc iespējas sagatavot darba tirgus prasībām, bet no otras puses orientēt jaunos datorspeciālistus uz pētniecisko darbību starpdisciplinārās jomās.

2. Ir izveidota sistēma, kas ļauj kontrolēt studiju kvalitāti.

3. Notiek sadarbība ar Latvijas un ārzemju augstskolām kā arī institūtiem. Kontakti tiek izmantoti mācību procesa pilnveidošanai un uzlabošanai.

4. Studentiem ir pieejama kvalitatīva mācību literatūra un interneta resursi.

5. Optiskais pieslēgums Zviedrijas KTH dod jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas valstu augstskolām.

6. Augstskolas tehniskais nodrošinājums ir sasniedzis tādu līmeni, ka praktisko nodarbību laikā katram studentam ir pieejams savs dators. Līdz ar to ir iespējama tieša mijiedarbība ar pasniedzēju, kas uzlabo zināšanu apguves ātrumu un kvalitāti.

7. Studentiem ir dota iespēja darboties reālos zinātniskos projektos gan Latvijas, gan starptautiskā līmenī.

8. Ciešā saistība ar Ventspils pilsētas Domi, Ventspils Digitālo centru un Ventspils Augsto Tehnoloģiju parku ļauj reaģēt uz izmaiņām reģionālajā darba tirgū un faktiski ir iespējams arī šo tirgu attīstīt. Jau tagad ir reāls pieprasījums pēc mūsu datorzinātņu studiju programmas studentiem.

Ventspils Augstskolas informācijas tehnoloģiju

un datorzinātņu studiju programmas



6.2. Konkrētie uzdevumi nākotnei

1. Pilnveidot IT maģistra studiju programmu.

Svarīga loma tālāko perspektīvu plānošanā ir Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram. Šī centra infrastruktūra var kalpot par labu materiālo bāzi, lai Ventspils Augstskolā varētu tikt izvērts kosmisko informāciju tehnoloģiju virziens. Kontaktējoties ar Vācijas Kosmosa Aģentūru (DLR) un Eiropas Kosmisko operāciju centru (ESOC) bija vērojama šo organizācijas ieinteresētība kosmisko informācijas tehnoloģiju un signālu apstrādes metožu attīstības veicināšanā Ventspils Augstskolā.

2. Attīstīt digitālo attēlu apstrādes specializāciju.

Sadarbība ar Fraunhofera Industriālās Matemātikas institūtu (Fraunhofer ITWM) un Nansī Tehnisko Universitāti esam uzsākuši digitālo attēlu apstrādes kursu pilnveidošanu. Noslēgts SOCRATES akadēmiskās sadarbības līgums ar Nansī Tehnisko universitāti un uzsākta pasniedzēju apmaiņas programmas realizācija.

3. Piedalīties starptautiskos projektos kopā ar Zviedrijas Karalisko Tehnoloģiju institūtu (KTH).

Mūsdienās informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji. Šo virzienu sekmīgai attīstībai ir nepieciešami pieredzējuši partneri. KTH ir viens no tiem, uz kura atbalstu telekomunikāciju jomā var paļauties Ventspils Augstskola. Sadarbība ar Ventspils Augsto Tehnoloģiju Parku (VATP) un industriālajiem partneriem iezīmē šo virzienu kā ļoti perspektīvu un attīstāmu Ventspils Augstskolā. Kopā ar KTH ir jau sagatavoti un iesniegti vairāki kopīgi projekti finansiālam atbalstam.

4. Pilnveidot sadarbību ar IPC Matemātiskās modelēšanas jomā.

Lai sekmīgi varētu tikt realizētas akadēmiskās studiju programmas, ir liela nepieciešamība pēc pētniecisko centru izveides akadēmiskās izglītības profilējošajos virzienos, īpaši reģionos. Ventspils Augstskolas aktivitātes dažādos projektos un starptautiskā atzinība ir ļāvuši izveidot Inženierpētniecības centru ar Matemātiskās modelēšanas nodaļu, kas dod nopietnu ieguldījumu IT maģistra studiju programmas kvalitātes nodrošināšanai.

Nākošā līmeņa studijas varēs sekmīgi attīstīt tikai tad, ja tiks rūpīgi piestrādāts pie apzināto trūkumu novēršanas maģistra studiju programmā.

6.3. Galvenie uzdevumi maģistra studiju programmas pilnveidošanai

1. Panākt optimālu kursu sakārtojumu

Ar jauno pieeju studiju programmai, ko parādījām jau studiju programmas licencēšanas dokumentos, izdevās daudz labāk sabalansēt un ieplānot studiju kursus pa gadiem un semestriem. Skaidrs, ka pie optimālas kursu sakārtošanas būs jāstrādā arī tālāk.

2. Paplašināt elektronisko apmācības līdzekļu klāstu.

Ļoti aktuāls ir jautājums par elektronisko apmācības līdzekļu piedāvājuma palielināšanu. Tādi noderētu gan vājākajiem studentiem, kuriem ir zināšanu iztrūkums bakalauru kursu līmenī, gan spēcīgajiem studentiem savu zināšanu paplašināšanai bez pasniedzēja tiešas klātbūtnes.

3. Panākt nozares teorētisko un praktisko kursu optimālu sabalansējumu.

Kā atrast pareizo līdzsvaru starp pietiekošiem teorētiskiem pamatiem un gatavību reālam darbam pētniecībā vai IT praktisko pielietojumu jomā, pie tā visiem pasniedzējiem un jo īpaši studiju programmas padomei vēl nopietni jāstrādā.

4. Pētīt izvēlētā studiju virziena attīstības perspektīves un virzienus, aktuālās nostādnes, atalgojuma samērojamību un citus faktorus.

Jāizstrādā optimālus normatīvus docētāju kvalifikācijas celšanas periodiskumam, jo IT virzienā tehnoloģijas attīstāsļoti strauji. Ir jāizstrādā speciāla apmaksas sistēma, kas ļautu reāli piesaistīt pasniedzēja darbam IT nozares profesionāļus.

5. Palielināt zinātniskā darba īpatsvaru pasniedzēja slodzes aprēķinos.

Ir jāpalielina pētnieciskā darba īpatsvars Ventspils Augstskolas pasniedzēju laika budžetā. Jāiesaista zinātniskā darbā vairāk studentu un jāgādā, lai studentu pētnieciskās tēmas būtu ar zinātnisku vērtību un nozīmi. Studenti strādā ar pavisam citu aizrautību, ja viņi apzinās sava darba nozīmību.

6. Strādāt pie fundamentālo zinātņu popularizēšanas.

Ir jāizglīto studenti un jāstrādā arī ar vidusskolām, jāizglīto skolnieki par matemātikas nozīmi informātikā, kosmiskajās tehnoloģijās un matemātiskās modelēšanas jomā.

7. Organizēt tiešus kontaktus ar reāliem potenciālajiem darba devējiem.

Augstskolai ir vairāk jāsadarbojas ar zinātniskajiem institūtiem, inovāciju firmām un uzņēmumiem, lai sekmētu inovatīvās vides veidošanos reģionā. Mijiedarbības palielināšana starp augstskolu un šīm institūcijām sekmēs abu pušu attīstību.

6.4. Absolventu iekārtošanās darbā un akadēmiskā personāla attīstība

Tā kā Ventspils Augstskolā studijas datorzinātņu maģistra studiju programma tika uzsākta tikai 2005. gada rudenī un šajā brīdī neviens students studiju programmu vēl nav pabeidzis, ir priekšlaicīgi izvirzīt kādas tēzes par absolventu iekārtošanos darbā. Tomēr jau tagad ar prieku varam konstatēt, ka mūsu studenti – absolventi tiek gaidīti, jo gan augstskolas, gan zinātniskie institūti un uzņēmumi meklē IT speciālistus Ventspils Augstskolā un daļa esošo studentu jau atrodas darba attiecībās tieši savā nozarē.

Absolventu iekārtošanās darbā VeA zinātniskajos institūtos VSRC un IPC ir tieši saistīta arī ar akadēmiskā personāla attīstības un atjaunošanas politiku studiju programmas nodrošināšanai, jo šie jaunie darbinieki veido pamatu jaunu docētāju sagatavošanai un atlasei. Šim pašam mērķim kalpo arī mērķa doktorantūra RTU, kas izveidota VeA un RTU sadarbības ietvaros.

6.5. Studiju turpināšanas iespējas organizatorisku izmaiņu gadījumā

Ventspils Augstskola ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu un Liepājas Pedagoģijas Akadēmiju par sadarbību studiju programmas likvidācijas, reorganizācijas vai citu izmaiņu gadījumā. Atbilstošie līgumi ir pievienoti pielikumā. To galvenā būtība ir tāda, ka mūsu studenti radikālu izmaiņu gadījumā var turpināt studijas minētajās augstskolās.

6.6. Programmas izmaksu novērtējums un finansējuma avoti

VeA dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē finansējuma avoti ir sekojoši:

  • Valsts budžeta finansējums saskaņā ar LR Augstākās izglītības likuma 51. pantu;

  • Ventspils pašvaldības līdzfinansējums;

  • studentu maksa par apmācību ;

  • fizisko un juridisko personu sponsoru līdzekļi un dāvinājumi studiju programmas un VeA materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai un pilnveidošanai.

Studiju maksa, pamatojoties uz izmaksu tāmi, tiek apstiprināta ar VeA Senāta lēmumu.

Dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē realizācijas izmaksas notiek atbilstoši 16.10.2001 izdotajiem LR MK noteikumiem Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, bet papildus piešķirtais Ventspils pašvaldības līdzfinansējuma izlietojums – atbilstoši Ventspils pilsētas domes apstiprinātam Ventspils Augstskolas budžetam.

7. Kopsavilkums

Dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnēs ir sekmīgi uzsākta. Ir izveidota mācību darba kvalitātes kontroles sistēma. VeA IT maģistra studiju programma, mūsuprāt, atbilst gan Latvijas gan Eiropas prasībām, kas tiek izvirzītas atbilstošām programmām. Darbā ar studentiem ir iesaistīti augsti kvalificēti pasniedzēji. Tiek strādāts pie apmācības procesa uzlabošanas, izmantojot iekšējās rezerves, starptautiskos sakarus un citu augstskolu pieredzi. Studentu apmācībā tiek pielietotas gan klasiskās gan modernās apmācību metodes. Studiju procesa vadība notiek atbilstoši demokrātiskām normām. Studenti un personāls arvien vairāk iesaistās zinātniski pētnieciskā darbā. Tiek regulāri strādāts pie tā, lai studiju programma tiktu pilnveidota un tiktu atklātas un novērstas vājās vietas. Studiju programmas padome apzinās, ka kvalitatīva studiju programmas attīstība būs iespējama tikai tad, ja tiks palielināts augsti kvalificēto speciālistu skaits VeA struktūrvienībās. Ventspils Starptautiskā Radio-astronomijas centra un Inženierpētniecības centra iekļaušanās studiju programmas realizācijā, ir pavērusi kvalitatīvi jaunas iepējas studentu apmācībai. Protams, studiju programmas pilnveidošana prasīs tajā ieguldīt vēl daudz darba. Taču Ventspils Augstskolai ir visi priekšnosacījumi, lai dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnēs tiktu sekmīgi realizēta un attīstīta. Tās absolventiem ir jābūt spējīgiem ar labiem panākumiem darboties gan Latvijas, gan Eiropas pētniecības telpā.

PIELIKUMS Nr. 1.

  • STUDIJU PROGRAMMAS MĀCĪBU KURSU SATURI

PIELIKUMS Nr. 2.

  • AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

PIELIKUMS Nr. 3.

  • AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SARAKSTS

PIELIKUMS Nr. 4.

  • AKADĒMISKĀ PERSONĀLA DARBA APJOMS

PIELIKUMS Nr. 5.

  • VIENOŠANĀS AR ViA, LU, LPA UN 2 SOCRATES VIENOŠANĀS

PIELIKUMS Nr. 6.

  • IZGLĪTĪBAS IESTĀDES REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBA

PIELIKUMS Nr. 7.

  • LICENCE

PIELIKUMS Nr. 8.

  • IZZIŅA PAR AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PAMATDARBAVIETU

PIELIKUMS Nr. 9.

  • IZZIŅA PAR STUDENTU SKAITU PA GADIEM

PIELIKUMS Nr. 10.

  • ATSAUKSMES

PIELIKUMS Nr. 11.

  • DIPLOMA UN DIPLOMA PIELIKUMA PARAUGS

PIELIKUMS Nr. 12.

  • REKLĀMA PAR STUDIJU PROGRAMMU

PIELIKUMS Nr. 13.

  • SENĀTA LĒMUMS PAR IT DABAS ZINĀTŅU MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS VIRZĪŠANU AKREDITĀCIJAI

Pielikums Nr. 1.

Studiju programmas mācību kursu saturi

ALGEBRAS SKAITLISKĀS METODES

(Numerical Methods of Algebra)

Autori Vad. pētnieks, dr.hab.phys. Juris Roberts Kalniņš,

Asoc.prof, dr.hab.phys. Juris Žagars

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Lineārās algebras un analītiskās ģeometrijas kurss

Kursa grupa Nozares teorētiskais kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar algebras skaitliskajām metodēm, kas tiek izmantotas dažādu ekonomisko, sociālo un dabaszinātņu problēmu skaitliskai analīzei.

Anotācija

Kursa galvenās sastāvdaļas ir lineārās algebras skaitliskās metodes kā arī prasme tās novest līdz algoritmiem, kas viegli un efektīvi realizējami datorprogrammu veidā. Tiek aplūkotas arī īpašvērtību noteikšanas skaitliskās metodes.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. J. Douglas Faires, R.L. Burden, Numerical Methods, PWS - Publishing Company, Boston, 1993.

  2. Н.Н. Калиткин, Численные методы, Москва, 1978.

  3. R.W. Hamming, Numerical Methods for Scientists and Engineers, Mc. Graw Hill Book c., 1962.

  4. G.M. Jenkins, D.G. Watts, Spectral Analysis and its applications, Holden-Day Co., 1969.

  5. W.H. Press, B.P. Flannery, S.A. Teukolsky, W.T. Vetterling, Numerical Recipes in C++: The Art of Scientific Computing. Cambridge University Press; 3 edition, 2002.

  6. H. Kalis. Skaitliskās metodes (ar datorprogrammu MAPLE, MATHEMATICA lietošanu). Rīga, 2001.

  7. L.N. Trefethen, D. Bau, III.Numerical Linear Algebra. SIAM: Society for Industrial and Applied Mathematics, 1997.

  8. А.А. Самарский, Введение в численные методы, 1987.

  9. Gene H. Golub, Charles F. Van Loan. Matrix Computations (Johns Hopkins Studies in Mathematical Sciences). The Johns Hopkins University Press, 1996.

  10. ftp://ftp.liis.lv/macmat/matemat/skaitmet/skmet01.zip

Kursa saturs

  1. Tiešās lineāru algebrisku vienādojumu sistēmas risināšanas metodes. Gausa metode. Elementārā izdalīšanas matrica. LU faktorizācija ar daļēju vai pilnīgu izdalīšanu. QR un SV faktorizācija. Čoleski dekompozīcija. LDM un LDL dekompozīcija. Bloku matricas un joslu matricas. Inverso matricu atrašana. Singulāro vērtību dekompozīcija.

  1. Iterāciju metodes. Spektrālais rādiuss, matricas norma un determinācijas skaitlis. Matricas un inversās matricas pakāpes. Jakobi un Gausa - Zeideļa metode. Iterācijas procesa konverģences paātrināšana. Fadejeva metode. Pilnās relaksācijas metode. Iterācijas procesa konverģence. Stabilitāte. Kļūdu novērtēšana.

  1. Īpašvērtību un īpašvektoru problēma. Īpašvērtību novērtēšana. Līdzības transformācija. Raksturīgais polinoms. Pakāpju iterācijas. Inversās iterācijas. Daņiļevska metode. Krilova metode. Leverjē – Fadejeva metodē. Gradientu metode. LR algoritms.

  1. Nelineāru problēmu risināšana. Nelineāru sistēmu piemēri. Uzdevumu linearizācija. Ņūtona metodes vispārinājums.

  1. Pielietojumi. Elektrisko ķēzu aprēķini. Ekonomikas uzdevumi. Sistēmu dinamikas uzdevumi. Pielietojumi ķīmijā. Attēlu identificēšana.

ANALĪZES SKAITLISKĀS METODES

(Numerical Methods of Analysis)

Autori Vad. pētnieks, dr.hab.phys. Juris Roberts Kalniņš

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Diferenciālvienādojumu kurss, matemātiskās fizikas vienādojumu kurss

Kursa grupa Nozares teorētiskais kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir padziļināt studentu zināšanas lietišķās matemātikas skaitliskajās metodēs.

Anotācija

Kursā aplūkotas skaitlisko metožu papildnodaļas. Īpaša uzmanība veltīta diferenciālvienādojumu un integrālvienādojumu skaitliskās risināšanas metodēm, kā arī specifiskām lineārās algebras problēmām un to risināšanas metodēm.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4.

Literatūra

  1. H. Kalis. Skaitliskās metodes (ar datorprogrammu MAPLE, MATHEMATICA lietošanu). Rīga. 2001. skat. ftp://ftp.liis.lv/macmat/matemat/skaitmet/skmet01.zip

  2. K. Eriksson, D. Estep, P. Hansbo, C. Johnson. Computational Differential Equations. Studentliteratur, 2005.

  3. A. Tveito, R. Winther. Introduction to Partial Differential Equations: A Computational Approach (Texts in Applied Mathematics). Springer, 2004.

  4. William H. Press, Brian P. Flannery, Saul A. Teukolsky, William T. Vetterling. Numerical Recipes in C++: The Art of Scientific Computing. Cambridge University Press; 3 editions, 2002.

  5. Б.А. Власова, B.C. Зарубин, Г.Н. Кувыркин. Приближенные методы математической физики: Учеб. для вузов. М.: Изд-во МГТУ им. Н.Э. Баумана, 2001.

  6. Е.В. Ворожцов. Сборник задач по теории разностных схем (учебное пособие). Новосибирск: НГТУ, 2000.

  7. А.А. Самарский. Введение в численные методы, 1987.

  8. Н.Н. Калиткин. Численные методы, 1978.

  9. R.W. Hamming, Numerical Methods for Scientists and Engineers, Dower Publications, 1987.

  10. Steven C. Chapra, Raymond Canale, Numerical Methods for Engineers: With Software and Programming Applications, McGraw-Hill Science/Engineering/Math; 2001.

  11. John H. Mathews, Kurtis K. Fink, Kurtis Fink, Numerical Methods Using Matlab, Prentice Hall; 2003.

  12. J. Douglas Faires, R.L. Burden, Numerical Methods, PWS-Publishing Company, Boston, 1993.

Kursa saturs

  1. Robežproblēmas (RP) parastajiem diferenciālvienādojumiem. RP jēdziens. RP redukcija uz Koši problēmu. Balastiskā metode. Metodes realizācija SCILAB (MATLAB). Galīgo diferenču shēma RP risināšanā. Aizklātā shēma otrās kārtas diferenciālvienādojuma RP. Stabilitāte. Nelineārie vienādojumi. Galerkina metode.

  1. Īpašvērtību un īpašfunkciju problēmas. Īpašvērtību problēma un balastiskā metode. Fāzu metode. Galīgo diferenču metode. Galerkina metode. RP ar īpašvērtībām risināšana FreeFem++, SCILAB (MATLAB). Piemēri.

  1. Parciālo diferenciālvienādojumu (PDV) skaitliskā risināšana. Uzdevuma nostādne. Skaitliskās risināšanas piemērs viendimensionālā gadījumā. Režģi un šabloni. Diferenču shēmu sastādīšanas metodes. Robežnosacījumi. Nesaites. Stabilitāte. Eliptiskie vienādojumi. Dirihlē problēmas diferenču shēmas. Parabolisko PDV skaitliskā risināšana. Hiperbolisko PDV risināšana. FreeFem++, SCILAB (MATLAB) izmantošana PDV skaitliskā risināšanā.

  1. Integrālvienādojumu skaitliskā risināšana. Integrālvienādojumi. Integrālvienādojumu veidi. Saikne starp diferenciālvienādojumiem un integrālvienādojumiem. Grīna funkcija. Pakāpenisko tuvinājumu metode. Galīgo summu metode. Galerkina metode. Kollokācijas metode. Mazāko kvadrātu metode. Momentu metode.

AUGSTĀKĀS MATEMĀTIKAS SPECKURSS

(Selected topics of mathematics)

Autori Vad. pētnieks, dr.hab.phys. Juris Roberts Kalniņš,

Docente, dr.math. Gaļina Hiļķeviča

Kursa kods

Kursa apjoms 4 kredīti (ECTS 6 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Matemātiskās analīzes kurss, matemātiskās fizikas vienādojumi

Kursa grupa Nozares teorētiskais kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar mūsdienu matemātikas atsevišķam nodaļām, kas netiek apskatītas dabas zinātņu bakalaura studiju programmas ietvaros un ir nepieciešamas praktiskajos pielietojumos.

Anotācija

Kurss iepazīstina klausītājus ar funkcionālanalīzes pamatiem, analītisko funkciju teoriju, integrālvienādojumiem. Uzdevumu analītiskai un skaitliskai risināšanai tiek izmantotas programmu paketes SCILAB (MATLAB) un MAXIMA.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. Carrier G. F., Krook M., Pearson C. E. Functions of a Complex Variable: Theory and Technique. Hod Books, 1983.

  2. Cīrulis T. Funkcionālanalīze, Rīga, 2002.

  3. Šteiners K. Augstākā matemātika. Lekciju konspekts inženierzinātņu un dabaszinātņu studentiem. 6.daļa. Zvaigzne ABC, 2000.

  4. Tricomi F.G. Integral Equations. Dover Pubns, 1985.

  5. Vaivode A., Funkcionālanalīzes elementi, Rīga, 1987.

  6. Манжиров А.В., Полянин А.Д. Справочник по интегральным уравнениям: Методы решения. М.: Факториал, 2000.

  7. Integral equations /wiki/Integral_equation

  8. Petri Ola. Lectures on Linear Integral Equations. 2006. www.rni.helsinki.fi/~spv/iyht2006/ie06.pdf

  9. Cīrule D., Cīrulis T. Kompleksā mainīgā funkciju teorija. 1. un 2. daļa. ftp://ftp.liis.lv/macmat/matemat/kompl_sk/

Kursa saturs

  1. Metriskas telpas. Metriskas telpas definīcija. Vaļējas un slēgtas kopas metriskā telpā.( Punkta apkārtne. Iekšēji punkti, ārēji punkti, robežpunkti. Kopas iekšiene, kopas āriene, kopas robeža. Akumulācijas punkti, pieskāršanās punkti, izolēti punkti. Kopas slēgums.). Virkņu konverģence metriskā telpā. Fundamentālās virknes. Pilnas metriskas telpas. Metriskas telpas papildinājums.

  2. Lineāras telpas. Lineāras telpas definīcija. Lineāras normētas telpas. Skalārais reizinājums lineārās telpās. Košī - Buņakovska teorēma. Hilberta telpa. Lebega telpa L2[a;b]. Soboļeva telpas H 1 [a;b], H01 [a;b].

  1. Topoloģiskas telpas jēdziens.

  1. Operatori. Operatora jēdziens. Nepārtraukti operatori. Saspiedējoperators. Operatora nekustīgie punkti. Banaha teorēma. Banaha teorēmas lietošanas piemēri. Nepārtraukti lineāri operatori. Operatora norma. Vispārinātas funkcijas jēdziens. Rīsa teorēma. Rīsa teorēmas lietojumi (Eliptiska vienādojuma vispārināta atrisinājuma eksistences un vienīguma teorēma).

  1. Analītisko funkciju teorija. Kompleksā mainīgā funkcijas. Atvasinājums un analītiskums. Košī- Rīmaņa nosacījumi. Atvasinājuma ģeometriskā interpretācija. Konformie attēlojumi. Elementāro funkciju attēlojumi. Integrēšanā kompleksā plaknē. Kontūra integrāļi. Košī teorēma. Košī formulas. Lorāna rindas. Analītiskais turpinājums. Singulārie punkti un nulles. Rezīdiju aprēķināšana. Košī teorēma rezīdijiem. Reālo integrāļu aprēķināšana ar rezīdiju metodi. SCILAB (MATLAB) un MAXIMA lietošana aprēķinos.

  1. Analītisko funkciju teorijas pielietojumi. Integrālie operatori. Laplasa transformācija. Elementāro funkciju Lalplasa transformācijas. Hevisaida funkcija un delta – funkcija. Inversās transformācijas. Parasto diferenciālvienadojumu un parciālo diferenciālvienādojumu risināšana ar operatoru metodi.

  1. Integrālvienādojumi. Voltēra pirmā un otrā veida integrālvienādojumi. Fredholma pirmā un otrā veida integrālvienādojumi. Singulārie integrālvienādojumi. Sakarība starp diferenciālvienādojumiem un integrālvienādojumiem. Grīna funkcija. Integrālvienādojumu risināšana ar Laplasa transformācijas palīdzību. Intagrālvienādojumu skaitliskā risināšana.

DISTANCIĀLĀS ZONDĒŠANAS PAMATI

(Fundamentals of Remote Sensing)

Autors Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Fizikas kurss

Kursa grupa Nozares teorētiskais kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar distanciālās zondēšanas (Remote Sensing)satelītpielietojumufizikālajiem pamatiem.

Anotācija

Kurss veltīts galvenokārt elektromagnētiskā starojuma mijiedarbības analīzei ar planētu (Zemes) virsmu un to atmosfēru. Apskatīti spektrālās atstarošanas un izkliedes dažādi veidi, to fizikālais pamatojums un matemātiskās modelēšanas pamatmetodes. Liela uzmanība veltīta starojuma mijiedarbībai ar gāzēm un citām atmosfēras komponentēm, kā arī ģeoinformācijas iegūšanas satelīttehnoloģijām.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. T.M. Lillesand, R.W. Kiefer, Remote Sensing and Image Interpretation, J.Wiley & Sons, Inc., New-York, 1994.

  2. Paul M. Mather, ComputerProcessing of Remotely Sensed Images, J.Wiley & Sons, Inc. New-York, 1999.

  3. W.G. Rees. Physical Principles of Remote Sensing, 2nd edition, Cambridge University Press, 2001.

  4. Resources in Earth Observationhttp://ceos.cnes.fr

Kursa saturs

  1. Tālizpētes pamatkoncepcijas. Tālizpētes vēsture un galvenās lietošanas jomas. Ideāla un reāla tālizpētes sistēma. Informācija un kropļojumi tālizpētes datos. Apriorā informācija, tās nozīme tālizpētes datu interpretācijā.

  2. Elektromagnētiskais starojums. Maksvella vienādojumi un Pointinga vektors. Elektro-magnētiskais vilnis homogēnā vidē. Absorbcija, dielektriskā caurlaidība un vides laušanas koeficients, to savstarpējā saistība. Dispersija, viļņu fāzes un grupas ātrumi. Laušanas koeficientu modelēšana dažādās vidēs.

  3. Radiometrija un termodinamika. Enerģijas plūsma un starojuma intensitāte. Apstarojums, spīdība un spožums. Absorbcijas un emisijas spēja. Jēdziens par absolūti melnu ķermeni. Kirhofa likums un Planka formula. Stefana - Bolcmana likums. Vīna nobīdes likums.

  4. Polarizācija un spoguļrefleksija. Polarizācija un tās veidi. Dabīgā un polarizētā gaisma. Polarizācijas pakāpe un Stoksa vektors. Refleksijas veidi. Spoguļrefleksija un Kirhofa likumi. Polarizācija pie spoguļrefleksijas.

  5. Difūzā refleksija. Bidirekcionālā refleksijas sadalījuma funkcija. Direkcionālais albedo un difūzais albedo. Difūzās izkliedes modeļi un to diagrammas, Lamberta izkliede. Radaru starojuma izkliede, bistatiskais izkliedes koeficients un atpakaļizkliedes koeficients. Releja raupjuma kritērijs. Difūzās izkliedes modelēšana.

  6. Starojuma izplatīšanās vidē. Starojuma telpiskā izkliede. Starojuma pārneses vienādojums. Starojuma absorbcijas modelēšana, Bēra likums. Absorbcijas vertikālie profili, Čepmena likums.

  7. Zemes atmosfēra. Atmosfēras sastāvs un selektīvā absorbcija. Atmosfēras blīvuma un spiediena modeļi. Temperatūras sadalījums atmosfērā. Troposfēra, stratosfēra, mezosfēra un termosfēra. Lielākie selektīvie absorbētāji, to raksturojums. Jonosfēra, tas ietekme uz mikroviļņu starojumu, plazmas frekvence.

  8. Starojuma mijiedarbība ar Zemes atmosfēru. Starojuma termodinamiskais līdzsvars. Aerosoli un to mijiedarbība ar Saules starojumu. Mākoņi un nokrišņi, to mijiedarbība ar starojumu. Difūzā izkliede atmosfērā, Mie un Releja izkliede. Absorbcijas līniju izmantošana tālizpētē.

  9. Multispektrālā zondēšana. Multispektrālie skeneri (MSS), to konstrukcija un darbības principi. Telpiskā izšķirtspēja, tās optimizācija. Spektrālā izšķirtspēja, prizma un difrakcijas režģis. Hiperspektrālie sensori. Atmosfēras radiometriskās korekcijas. MSS datu interpretācija, spektrālās signatūras. Fotogrāfiskā metode.

  10. Mikroviļņu zondēšana. Tālizpētes aktīvās metodes (radari un lidari), frekvenču standartdiapazoni.Radara vienādojums. Mikroviļņu skaterometrija un tās izmantošana. Reālās apertūras radari (SLAR), to raksturīgās distorsijas. Satelītaltimetri un mikroviļnu radiometri.

  11. Sintezētās apertūras radari (SAR). SAR darbības pamatprincips un konstruktīvā realizācija. Koherences nosacījumi. Spekls. Kustīgu objektu radītās distorsijas. Impulsu pārklāšanās kropļojumi. SAR interferometrija. SAR un SAR interferometrijas pielietojumi.

  12. Datu izšķirtspēja un pārklājums. Attēlus veidojošās optiskās sistēmas, izšķirtspēja un tās raksturlielumi (rezeļi un MTF funkcija). Mēroga efekti. Spektrālā izšķirtspēja. Telpiskā izšķirtspēja. Radiometriskā izšķirtspēja. Temporālā izšķirtspēja.

  13. Platformas un sensoru sistēmas. Aeroplatformas, to priekšrocības un trūkumi. Satelīti un to orbītas. Ģeostacionārā orbīta. Ģeosinhronā orbīta. „Molņijas” tipa orbītas. Saules sinhronās orbītas. Precīzās atkārtojamības orbītas. Citas specifiskas orbītas. Orbitālie manevri un satelīta „mūža” ilgums. Pilotējamās kosmiskās platformas. Bezpilota kosmiskās platformas, to klasifikācija.

  14. Tālizpētes datu interpretācija un pielietojumi. Datuinterpretācijas pamatidejas. Lauksaimnieciskās darbības analīze. Sausuma monitoringi un ūdens meklēšanas problēmas. Mežu kartēšana un apsaimniekošana. Ūdens piesārņojuma monitoringi. Ekosistēmu pētījumi un arheoloģiskie atklājumi. Mežu ugunsgrēku un citu dabas katastrofu monitoringi. Ģeoloģisko struktūru izpēte un pielietojumi planētu izpētē. Tālizpētes kartogrāfiskie pielietojumi. Digitālie augstuma modeļi. Pielietojumi reģionālajā plānošanā.

ĢEOFIZIKAS PAMATI

(Fundamentals of Geophysics)

Autors Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars

Kursa kods

Kursa apjoms 3 kredīti (ECTS 4.5 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Fizikas kurss

Kursa grupa Nozares teorētiskais kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar ģeofizikas pamatiem.

Anotācija

Kurss aptver galvenās mūsdienu „cietās” Zemes ģeofizikas sadaļas, kas veidojušās balstoties uz A.Vegenera fundamentālajiem priekšstatiem par plātņu struktūrām un dinamiskajiem procesiem Zemes iekšienē. Tiek apskatītas Zemes izpētes gravimetriskās, seismiskās, ģeomagnētiskās, ģeodinamiskās u.c. izpētes metodes.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. William Lowrie, Fundamentals of Geophysics, Cambridge University Press, 1997.

  2. Dubois J., Diament M. Geophysique,Paris, 2005.

  3. Магницкий В.А. Основы физики Земли, Москва, 1953.

  4. Жарков В.Н. Внутреннее строение Земли и планет, Москва, Наука, 1983.

  5. Kaula W.M. An Introduction to Planetary Physics, the Terrestrial Planets, John Wiley & Sons Inc. 1968.

  6. Turcotte D.L., Schubert G. Geodynamics, 2nd edition, Cambridge University Press, 2002.

  7. Грушинский Н.П. Основы гравиметрии, Москва, Наука, 1983.

  8. Houghton John T. The Physics of Atmospheres, Cambridge University Press, 1999.

Kursa saturs

  1. Dinamiskā Zeme. Kontinentu dreifs, tā cēloņi. Zemes iekšējā struktūra. Kontinentālās plātnes, to robežu raksturojums un veidi: destruktīvās robežas („vagas”), konstruktīvās robežas („grēdas”) un konservatīvās robežas („lūzumi”). Vīna-Metjū-Morleja paleomagnētiskā hipotēze. Trīskāršie mezgli.

  2. Zemes gravitācijas lauks. Gravitācijas lauka potenciāla izvirzījums pēc sfēriskajām funkcijām. Normālais smaguma spēks, Klero teorēma. Gravitācijas lauka mērīšana, absolūtie un relatīvie gravimetri. Paisumi un bēgumi, to modelēšanas pamati.

  3. Gravitācijas anomālijas. Gravitācijas anomālijas, korekcijas un redukcijas. Faja, Bugē un Preja redukcijas. Topogrāfijas matemātiskā modelēšana. Redukciju matemātiskie modeļi. Faja un Bugē gravitācijas anomālijas. Iežu blīvuma noteikšanas metodes redukciju aprēķiniem.

  4. Gravitācijas anomāliju interpretācija. Reģionālās un lokālās anomālijas, to atdalīšanas metodes: polinomiālā un Furjē aproksimācijas. Lokālo anomāliju modelēšana un modeļi: homogēna sfēra; horizontāls lineārs elements; horizontāls cilindrs; horizontāla lente; horizontāla plāksne. Būtiskākās reģionālās anomālijas: kontinentālās un okeānu anomālijas, izostāzijas teorija; anomālijas virs kalnu grēdām; anomālijas virs okeānu grēdām; anomālijas pie subdukcijas zonām.

  5. Seismoloģijas fizikālie pamati. Spriedzes jeb spraiguma tenzors. Elastības teorijas pamati: Huka likums, Junga modulis un Puasona koeficients. Bezgalīgas plāksnes normālās deformācijas. Bezgalīgas plāksnes tangencialās deformācijas. Longitudinālo viļņu (garenviļņu) izplatīšanās. Transversālo viļņu (šķērsviļņu) izplatīšanās.

  6. Seismiskie viļņi. Seismisko viļņu atstarošanās un lūšana. Seismisko viļņu parametri, vides seismiskais indekss. Seismisko viļņu izplatīšanās, hodohorna, tās īpatnības, P un S viļņi. Seismiskie virsmas viļņi (Releja un Lova viļņi). Seismisko viļņu reģistrēšana, seismogrāfi.

  7. Seismiskā aktivitāte. Seismu centru un epicentru noteikšanas metodes (S-P metode, Geigera metode, Bolta metode, JHD metode). Seismu avotu izcelsmes mehānismi. Seismu enerģija, Rihtera skala, cunami. Zemes iekšējās struktūras izpēte ar seismiskām metodēm.

  8. Seismiskā refleksija un refrakcija. Staru ģeometrijas metodes: refleksija no vienas un vairākām horizontālām virsmām; refleksija no slīpām virsmām; daudzkārtējas refleksijas. Enerģētiskā bilance, refleksija no okeānu virsmas. Difrakcijas hiperbolas un reverberācija. Seismiskās izpētes tehnoloģijas uz zemes un jūrā. Seismisko mērījumu apstrādes metodes – frekvenču, temporālais un telpiskais formālismi. Seismiskās refleksijas metodes. Seismiskās refrakcijas metodes, koniskie viļņi. Slīpo slāņu gadījums.

  9. Ģeomagnētisms. Ģeomagnētisko mērījumu izmantošanas jomas. Ģeomagnētiskā lauka mērīšana, absolūtie un relatīvie magnetometri. Ģeomagnētiskā lauka variācijas laikā un telpā. Magnetizācija, arheomagnētisms un paleomagnētisms. Iekšējais ģeomagnētiskais lauks, dinamo efekts. Ārējais ģeomagnētiskais lauks. Magnētiskās anomālijas.

  10. Elektroizpēte. Elektroizpētes modeļi homogēnā un izotropā vidē. Elektroizpētes shēma ar četriem elektrodiem. Elektroizpēte nehomogēnās vidēs. Elektroizpētes paņēmieni un metodes: Vennera montāža, Šlumbergera montāža, dipola montāža, trīspunktu montāža, profila metode, vertikālās zondēšanas metode, elektriskā potenciāla anomāliju kartes. Inversā problēma, tās risināšanas paņēmieni. Citas elektriskās un elektromagnētiskās izpētes metodes ģeofizikā.

MATEMĀTISKĀS FIZIKAS VIENĀDOJUMI

(Equations of Mathematical Physics)

Autors Docente, dr.math. Gaļina Hiļķeviča

Kursa kods

Kursa apjoms 4 kredīti (ECTS 6 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Diferenciālvienādojumu kurss

Kursa grupa Nozares teorētiskais kurss

        1. Mērķis

Kursa mērķis - dot studentiem padziļinātas zināšanas par parciālajiem diferenciālvienādojumiem un to saistību ar dažādu procesu un parādību matemātisko modelēšanu.

        1. Anotācija

Kursā aplūkota parciālo diferenciālvienādojumu klasifikācija, dažādu parciālo diferenciālvienādojumu izvešana, modelējot fizikālos procesus. Īpaša uzmanība tiks pievērsta korektām un nekorektām matemātiskās fizikas problēmām, kā arī dots ieskats attiecīgo problēmu risināšanas metodēs.

        1. Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu vērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

        1. Literatūra

  1. Laurie Kelly, Matthew P. Coleman. An Introduction to Partial Differential Equations with MATLAB, Chapman & Hall/CRC, 2004.

  2. Alan Jeffrey. Applied Partial Differential Equations: An Introduction. Academic Press, 2002.

  3. A. Buiķis. Matemātiskās fizikas vienādojumi, LIIS mācību materiāli, 2002.

  4. H. Kalis. Diferenciālvienādojumu tuvinātās risināšanas metodes, Rīga, 1986.

  5. E. Riekstiņš. Matemātiskās fizikas vienādojumi, Rīga, 1964.

  6. А.Н. Тихонов, А.А. Самарский. Уравнения математической физики, Москва, 1972.

Kursa saturs

  1. Parciālo diferenciālvienādojumu klasifikācija un redukcija kanoniskā formā. Lineāru diferenciālvienādojumu klasifikācija un redukcija kanoniskā formā (divu argumentu gadījumā. n argumentu gadījumā).

  1. Matemātiskās fizikas vienādojumu sastādīšana.

  1. Hiperboliska tipa vienādojumi. Stīgas svārstību vienādojums. Sākuma nosacījumi un robežnosacījumi. Košī problēma homogēnam stīgas svārstību vienādojumam. Dalambēra formula. Fizikāla interpretācija. Stīgas svārstību problēmas atrisināšana ar Furjē metodi (mainīgo atdalīšanas metode).

  1. Paraboliska tipa vienādojumi. Siltuma vadīšanas vienādojums. Sākuma nosacījumi un robežnosacījumi. Siltuma vadīšanas problēmas atrisināšana ar Furjē metodi (mainīgo atdalīšanas metode). Problēmu tuvināta atrisināšana. Režģa metode. Siltuma vadīšanas vienādojuma jaukta veida problēmas tuvināta atrisināšana.

  1. Eliptiska tipa vienādojumi. Laplasa vienādojums. Pamatproblēmas Puasona vienādojumam (Dirihlē problēma, Neimaņa problēma, robežproblēma ar trešā veida robežnosacījumiem). Fundamentālais atrisinājums. Ostrogradska formula. Harmoniskās funkcijas un to īpašības. Vidējas vērtības teorēmas. Maksimuma -minimuma princips. Atrisinājuma vienīgums. Puasona formula. (Grīna funkcijas konstrukcija lodē). Laplasa vienādojums polārajās koordinātās un to atrisināšana ar Furjē metodi. Laplasa vienādojums sfēriskajās koordinātās.

  1. Speciālās funkcijas. Cilindriskās funkcijas. Ležandra vienādojuma īpašvērtības un īpašfunkcijas. Rodrīga formula. Ležandra polinomu īpašības. Piekārtotās Ležandra funkcijas. Sfēriskās funkcijas. Ermita un Lagēra polinomi.

SKAITLISKĀS OPTIMIZĀCIJAS METODES

(Numerical Methods of Optimization)

Autori Prof., dr.math. Jānis Vucāns

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Jāzina vismaz viena programmēšanas valoda un variāciju rēķinu kurss

Kursa grupa Nozares teorētiskais kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir apgūt optimizācijas teorijas galvenos jēdzienus un pamatprincipus, un populārākās skaitliskās optimizācijas metodes, kā arī iemācīties tās pielietot praktiska rakstura problēmu risināšanā.

Anotācija

Šis ir praktiskas ievirzes kurss skaitliskajā optimizācijā. Kursa saturs, atkarībā no studentu interešu sfērām, ik gadu nedaudz mainās. Katru otro mācību nedēļu notiek viena lekciju un viena laboratorijas darbu nodarbība, kurā studenti risina (pārsvarā ar datoru palīdzību) individuālus, cik iespējams - praktiskas ievirzes optimizācijas uzdevumus, kas atbilst lekcijā izklāstītajiem optimizācijas metožu teorētiskajiem pamatiem.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa apguves laikā studentiem ar datoru palīdzību jārisina dažāda veida optimizācijas uzdevumi. Sekmīga novērtējuma saņemšanai katram studentam jāizstrādā un jāieskaita individuālo uzdevumu pakete - 8 laboratorijas darbus.

Literatūra

  1. Р. Габасов, Ф.М. Кириллова. Методы оптимизации. Издательство БГУ, Минск, 1975.

  2. Н.Н. Моисеев, Ю.П. Иванилов, Е.М. Столярова. Методы оптимизации. Наука, 1978.

  3. В.М. Алексеев и др. Сборник задач по оптимизации. Наука, 1984.

  4. И.М. Гельфанд, С.В. Фомин. Вариационное исчисление. ГИФМЛ, 1961.

  5. Л.С. Понтрягин и др. Математическая теория оптимальных процессов. Наука, М., 1978.

  6. D. Kļaviņš. Optimizācijas metodes ekonomikā I, II. Rīga: “Datorzinību centrs”, 2003.

  7. U. Raitums. Optimizācijas metodes. – Rīga: "Mācību grāmata", 2002.

  8. F. Sadirbajevs. Ievads optimizacijā. - Daugavpils: DU izdevniecība "Saule”, 2003.

  9. A. Cibulis. Ekstrēmu uzdevumi 1. daļa. – Rīga, LU, 2003.

  10. D.P. Bertsekas. Dynamic Programming and Optimal Control: Vol. 1 and 2; 2nd edition, 2002.

  11. G. M. Siouris. An Engineering Approach to Optimal Control and Estimation Theory. John Wiley & Sons, Inc., 2003.

  12. R. Fletcher, Practical Methods of Optimization, John Wiley & Sons, 2000.

  13. Jorge Nocedal, Stephen J. Wright. Numerical Optimization, 1999.

Kursa saturs

  1. Metožu klasifikācija. Aktīvā un pasīvā meklēšana. Minimaksa princips. Varbūtiskie un determinētie minimizācijas algoritmi.

  2. Vienargumentu funkciju skaitliskās minimizācijas metodes (unimodālu funkciju minimizācijas skaitliskās metodes – dihotomijas, zelta šķēluma, Fibonači metodes, gludu funkciju minimizācijas skaitliskās metodes – pieskaru metode, Ņūtona metode, negludo minimizācijas problēmu risināšanas skaitliskās metodes - lauzto līniju metode).

  3. Lineārās plānošanas dažādu tipu uzdevumu (uzdevuma par racionu, ražošanas uzdevuma, transporta un transportveida uzdevumu) risināšana ar atbilstošām skaitliskajām metodēm, izmantojot optimizācijas datorprogrammu paketes.

  4. Spēļu teorijas elementi. Matricu spēles ar nulles summu. Dualitātes teorijas pamati. Atbilstošu optimizācijas uzdevumu skaitliskā risināšana.

  5. Vairākargumentu funkciju beznosacījumu un nosacīto minimumu meklēšanas skaitliskās un analītiskās metodes. Izslēgšanas metode. Lagranža reizinātāju metode. Gradienta un gradienta projekcijas metožu dažādu variantu lietošana praktiskos aprēķinos. Ģeometriskais risināšanas paņēmiens.

  6. Dinamiskās plānošanas principa pamatu izmantošana optimizācijas uzdevumu risināšanā.

  7. Lietišķu ekonomikas vai finanšu optimizācijas problēmu risināšana.

TELPISKĀ STATISTIKA

(Spatial statistics)

Autori Pētnieks, dr.phys. Juris Freimanis,

Asoc.prof., dr.math. Aivars Zemītis

Kursa kods

Kursa apjoms 3 kredīti (ECTS 4.5 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas kurss

Kursa grupa Nozares teorētiskais kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir apgūt telpiskās statistikas pamatus. Telpiskās statistikas metodes jāizmanto no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem iegūto attēlu, kā arī cita veida telpiskās informācijas augsta līmeņa apstrādē, lai varētu izdarīt korektus secinājumus par pētāmajām telpiskajām parādībām un procesiem.

Anotācija

Kursā ietilpst: telpiskās statistikas pamatjēdzieni, standarta statistiskie testi telpiski piesaistītiem datiem, varbūtīgo lauku teorijas pamati, punktu procesu teorijas pamati, varbūtīgo lauku modelēšana, telpiskā paredzēšana jeb kraigings, telpiskās regresijas modeļu teorija. Vislielākā uzmanība tiek pievērsta ģeostatistiskajiem datiem. Atsevišķa kursa programmas sadaļa veltīta punktu procesiem, bet atbilstošo tēmu ietvaros tiek aplūkoti arī reģionālo (režģa) datu teorijas pamati.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. O. Schabenberger, C.A. Gotway. Statistical Methods for Spatial Data Analysis. Chapman & Hall/CRC Press, Boca Raton (Florida, U.S.A.), 2005.

  2. R. Haining. Spatial Data Analysis. Theory and Practice. Cambridge University Press, Cambridge, U.K., 2005.

  3. N.A.C. Cressie. Statistics for Spatial Data. Revised edition, John Wiley & Sons, New York, U.S.A., 1993.

  4. A.D. Cliff, J.K. Ord. Spatial Processes; Models and Applications. Pion Limited, London, U.K., 1981.

  5. J.P. Chilès, P. Delfiner. Geostatistics. Modeling Spatial Uncertainty. John Wiley & Sons, New York, U.S.A., 1999.

  6. S. Banerjee, B.P. Carlin, A.E. Gelfand. Hierarchical Modeling and Analysis for Spatial Data. Chapman & Hall/CRC Press, Boca Raton, Florida, U.S.A., 2003.

  7. P. Congdon. Bayesian Statistical Modelling. John Wiley & Sons, Chichester, 2001.

  8. P. Congdon. Applied Bayesian Modelling. John Wiley & Sons, Chichester, 2003.

  9. Brian D. Ripley. Spatial Statistics, Wiley Interscience, 2004.

  10. John Stillwell, Graham Clarke. Applied GIS and Spatial Analysis, John Wiley & Sons, 2003.

  11. Andy Mitshell. The ESRI Guide to GIS Analysis: Volume 1, Geographic Patterns & Relationships, Esri Press, 1999.

  12. Andy Mitshell. The ESRI Guide to GIS Analysis: Volume 2: Spatial Measurements and Statistics, Esri Press, 2005.

Kursa saturs

  1. Pamatjēdzieni. Telpiskās statistikas priekšmets. Telpiskās statistikas datu pamattipi. Telpisko koordinātu un attālumu tipi. Telpiskā tuvuma mēri reģionālajiem datiem. Kovariācijas funkcija un korelograma telpā. Variograma un semivariograma. Semivariogramas plaukts (sill) un praktiskais diapazons. Tīrradņa efekts.

  2. Standarta statistiskie testi. Mantela (Mantel) statistiskie testi. Melni – melnā un melnbaltā statistika. Morāna (Moran) un Gierija (Geary) statistika. Lokalizēti telpiskās korelācijas indikatori.

  3. Varbūtīgo lauku teorija. Stohastiski procesi un varbūtīgi lauki. Statistiskās izlases ar apjomu 1. Stipri stacionāri, vāji stacionāri un iekšēji stacionāri stohastiskie procesi. Kovariācijas funkcijas pamatīpašības otrās kārtas stacionārā varbūtīgā laukā. Semivariogramas pamatīpašības iekšēji stacionārā varbūtīgā laukā. Gausa varbūtīgie lauki. Varbūtīgo lauku vidējā kvadrātiskā nepārtrauktība un diferencējamība. Varbūtīgo lauku tiešā telpiskā reprezentācija. Trends, makromēroga un mikromēroga variabilitāte, signāls, troksnis. Varbūtīgo lauku konvolūcijas reprezentācija. Lemma par konvolūcijas vidējo vērtību un dispersiju vāji stacionāram varbūtīgam laukam. Malas efekti. Stohastisku procesu spektrālās analīzes pamatidejas. Spektrālā blīvuma funkcija, tās pamatīpašības un sakarība ar kovariācijas funkciju. Nepārtraukti un diskrēti spektri, Bohnera (Bochner) teorēma. Regulāra režģa datu spektrālā reprezentācija. Spektrālanalīzes nozīme. Lineāri translācijinvarianti filtri.

  4. Punktu procesi. Punktu ainas, to pamatveidi. Pilnīgi nejaušas punktu ainas un to galvenās alternatīvas. Puasona punktu process. Punktu procesa pirmās kārtas intensitāte. Binomiāls punktu process. Homogēni punktu procesi. Nehomogēns Puasona process. Punktu ainas pilnīgās nejaušības testēšanas pamatprincipi. Punktu ainas pilnīgās nejaušības χ2 tests. Punktu ainas otrās kārtas intensitāte. Stacionāri un izotropi punktu procesi. Kovariācijas blīvuma funkcija. Punktu procesa K un L funkcijas. Punktu procesu superpozīcija un selekcija. Koksa (Cox) procesa, Puasona klāsteru procesa un regularizēto punktu procesu modelēšanas pamatidejas.

  5. Varbūtīgo lauku modelēšana. Kovariācijas funkcijas un semivariogramas spektrālie modeļi. Bāzes funkcijas telpā Rd. Materna (Matérn) klases kovariācijas funkcijas. Sfēriskā kovariācijas funkciju saime. Kovariācijas funkciju un semivariogramu teorētisko modeļu kompozīcijas, modeļi ar tīrradņa efektu. Anizotropu kovariācijas funkciju un semivariogramu modeļi. Empīriskais semivariogramas mākonis. Semivariogramas novērtējums no novērojumu datiem pēc Materona (Matheron) un Kresī – Hokinsa (Cressie, Hawkins). Malas efekti. Teorētiskā kovariācijas modeļa parametru novērtēšana ar mazāko kvadrātu metodi, ja varbūtīgā lauka vidējā vērtība ir konstanta. Varbūtīgā lauka teorētiskā modeļa statistisko parametru novērtēšana ar maksimālās ticamības metodi un ierobežoto maksimālās ticamības metodi, ja vidējā vērtība ir konstanta. Statistisko parametru vispārinātie novērtēšanas vienādojumi. Kompozītās ticamības metode. Spektrāli reprezentētu kovariācijas funkciju un semivariogramu modelēšana fizikālajā telpā. Kustīgā vidējā metode semivariogramas modelēšanā. Tīrradņa efekta modelēšana. Kovariācijas funkcijas modelēšana frekvenču telpā ģeostatistiskajiem datiem. Reģionālo datu periodograma. Globāli un lokāli trenda virsmas modeļi. Vidējās vērtības neviennozīmība. Kovariācijas parametru novērtēšana ar mazāko kvadrātu metodi, maksimālās ticamības metodi un ierobežoto maksimālās ticamības metodi lineāras regresijas teorētiskajam modelim.

  6. Telpiskā paredzēšana (kraigings). Kraiginga būtība un pamatidejas. Vidēji kvadrātiski vislabākais prediktors, tā vidējā kvadrātiskā kļūda. Nenobīdīti prediktori. Lineāri prediktori. Kraigings Gausa varbūtīgajā laukā. Vienkāršais kraigings, parastais kraigings, universālais kraigings. Lokāls un globāls kraigings. Datu filtrēšana un gludināšana ar kraiginga metodēm. Transgausa kraigings un lognormālais kraigings. Disjunktīvā kraiginga pamatprincipi. Kovariācijas parametru novērtējuma ietekme uz kraiginga rezultātiem.

  7. Telpiskās regresijas modeļu teorija. Lineāri telpiskās regresijas modeļi ar nekorelētiem atlikumiem. Regresijas koeficientu novērtējuma un atlikumu statistiskās īpašības. Stjūdentizēti atlikumi un rekursīvie atlikumi. Lineāri telpiskās regresijas modeļi ar korelētiem atlikumiem. Regresijas koeficientu novērtējuma un atlikumu statistiskās īpašības. Lineāri jauktie modeļi. Hendersona vienādojumi. Lineāru statistisko hipotēžu pārbaude lineāros regresijas modeļos ar nekorelētiem un korelētiem atlikumiem. Vispārināto lineāro modeļu konstrukcijas pamatprincipi. Margināli definēti vispārinātie lineārie modeļi. Vispārināti lineāri jauktie modeļi. Margināli definēta vispārināta lineāra modeļa parametru novērtēšana ar vispārināto novērtējošo vienādojumu metodi. Vispārināta lineāra modeļa parametru novērtēšana ar pseidoticamības metodi.

VARIĀCIJU RĒĶINI

(Calculus of Variations)

Autori Vad. pētnieks, dr.hab.phys. Juris Roberts Kalniņš

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Lineārās algebras unoptimizācijas metožu kurss

Kursa grupa Nozares teorētiskais kurss

Mērķis

Kursa mērķis – dot studentiem pamatzināšanas variāciju rēķinos, to pielietojumiem inženierzinātnēs, ekonomikā un citās jomās.

Anotācija

Kursā aplūkoti klasiskie variāciju rēķinu uzdevumi. Doti dažādi variācijas teorijas pielietojumi matemātikā, fizikā un procesu kontrolē. Uzdevumu skaitliskajā risināšanā tiek izmantotas SCILAB(MATLAB) programmu paketes.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. I. M. Gelfand, S. V. Fomin. Calculus of Variations, Dover Publications, 2000.

  2. Charles Fox. An Introduction to the Calculus of Variations (Paperback), Dover Publications, 1987.

  3. Robert Weinstock. Calculus of Variations. With Applications to Physics and Engineering, Dover Publications, 1974.

  4. Donald R. Smith.Variational Methods in Optimization. Dover Publications, 1998.

  5. U.Raitums. Optimizācijas metodes. Lekciju kurss. Rīga. 2002. ftp://ftp.liis.lv/macmat/matemat/optimiz/

Kursa saturs

  1. Ievads variāciju teorijā. Variācijas teorijas uzdevumi. Brahistohrona un katenoids. Izoperimetriskais uzdevums. Navigācijas uzdevums. Ģeodēzijas uzdevumi. Pamat lemmas. Funkcionāļa diferenciālis. Ekstrēma eksistences nepieciešamais nosacījums. Eilera vienādojums. Atsevišķi zemintegrāļa funkcijas F gadījumi. Parametriski uzdota funkcija.

  1. Vispārinājumi. Augstākas kārtas atvasinājumi. Vairāku funkciju gadījums. Uzdevumi ar brīviem galiem plaknē un telpā. Funkcionāļa variācija. Funkcionālais atvasinājums. Nosacītā ekstrēma uzdevumi. Otrās kārtas variācija. Ekstrēma pietiekamais nosacījums.

  1. Eilera vienādojumi kanoniskā formā un variācijas principi. Kanoniskā forma. Eilera vienādojuma pirmie integrāļi. Kanoniskie pārveidojumi. Sistēmas ar galīgu brīvību pakāpju skaitu. Variācijas principi mehānikā. Mehānikas vienādojumu kanoniskā forma. Minimālās darbības princips. Lagranža funkcija. Saglabāšanās likumi. Hamiltoniāns. Hamiltona – Jakobi vienādojums. Fermā princips.

  1. Variācijas uzdevumi ar parciālajiem atvasinājumiem. Stīgas svārstību variācijas vienādojuma izvedums. Membrānas svārstību vienādojums. Variācijas princips un Šrēdingera vienādojums.

  1. Otrā variācija un kvadrātiskais funkcionālis. Bilineārais funkcionālis. Kvadrātiskie funkcionāļi un otrā variācija. Kvadrātiskā funkcionāla minimuma nepieciešamais nosacījums. Vājā ekstrēma pietiekamie nosacījumi.

  1. Īpašvērtību variācijas teorija. Robežproblēmas redukcija uz variācijas uzdevumu. Tiešās metodes (Ritca metode). Ritca metode Šturma - Liuvilla robešproblēmas risināšanā. Izmēģinājuma funkciju metode. Mazāko kvadrātu metode. Variācijas uzdevumu skaitliskā risināšana SCILAB (MATLAB).

  1. Variāciju rēķini un optimālā kontrole.

VISPĀRĪGĀ ASTRONOMIJA

(The General Astronomy)

Autori Aoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars,

Vad. pētnieks, dr.paed. Ilgonis Vilks

Kursa kods

Kursa apjoms 3 kredīti (ECTS 4.5 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Nav

Kursa grupa Nozares teorētiskais kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir apgūt vispārīgās astronomijas galvenos jēdzienus, metodes un rezultātus, izprast tos pielietošanu praktisku uzdevumu risināšanā.

Anotācija

Kursa pirmajā daļā klausītāji tiek iepazīstināti ar galvenajiem astrometrijas, debesu mehānikas, kosmiskās ģeodēzijas jēdzieniem kā arī dot ievads astronomiskajos novērojumos lietotajos instrumentos un metodēs. Kurss sākas ar svarīgākajām astronomijā un kosmiskajā ģeodēzijā lietotajām koordinātu sistēmas un to pielietošanu, debess spīdekļu kustības likumiem un to koordinātu noteikšanas pamatprincipiem. Tālāk seko dažu svarīgāko astronomiskajos novērojumos lietoto metožu un instrumentu apskats un īss ievads kosmiskās ģeodēzijas pamatjēdzienos. Kursa otrajā daļā dots ievads galvenajās astrofizikas sadaļās. Tiek apskatītas Saules sistēma, zvaigznes, galaktikas, sevišķu uzmanību pievēršot mūsu Galaktikai, ārpusgalaktiskie objekti un jautājumi, kas saistīti ar Visuma evolūciju. Kurss noslēdzas ar nelielu ieskatu problemātikā, kas saistīta ar dzīvības meklējumiem Visumā.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. J. Žagars, I. Vilks. Astronomija augstskolām, Rīga, LU akadēmiskais apgāds, 2005.

  2. I. Vilks. Zvaigžņotās debess ceļvedis, Rīga, Mācību grāmata, 1996.

  3. Э.В. Кононович, В.И. Мороз Общий курс астрономии, Москва, УРСС, 2004.

  4. M. Dagajevs, V. Djomins, I. Klimišins, V. Čarugins. Astronomija (krievu val.). Maskava, Prosveščenije, 1983.

  5. E. Chaisson, S. McMillan. Astronomy Today, Prentice Hall Englewood Cliffs, NJ 07632, 1993.

  6. P. Bakuļins,E. Kononovičs, V. Morozs. Vispārīgās astronomijas kurss (krievu val.). Maskava, Nauka, 1983.

Kursa saturs

    1. Koordinātu sistēmas. Uz Zemeslietotās koordinātu sistēmas. Astronomiskās koordinātu sistēmas. Koordinātu sistēmu transformācija. Sakarības starp astronomiskajām koordinātu sistēmām.

    2. Sfērika. Sfēriskās astronomijas elementi.

    3. Planētu rotācijas kustība un laika mērīšana. Eilera vienādojumi un polu kustība. Precesija un nutācija. Īpašrotācija un laika mērīšana. Debess spīdekļu novērojamā kustība, pateicoties Zemes kustībai ap Sauli un rotācijai ap asi. Zvaigznāji. Debess spīdekļu novērojamā kustība dažādos platuma grādos. Zvaigžņu, vietējais un joslas laiks. Datumu maiņas līnija. Kalendārs. Juliāna dienas.

    4. Planētu forma un fizikālie lauki ap tām. Gravitācijas potenciāls. Planētu gravitācijas lauki. Smaguma spēks un ģeoids. Planētu forma. Planētu magnētiskie lauki.

    5. Planētu orbitālā kustība. Planētu kustības vienādojumi. Keplera likumi. 3. Keplera likuma pielietojumi. Ticiusa–Bodes likums.

    6. Planētu koordinātu aprēķināšana. Orbītas vienādojums. Keplera vienādojums. Orbitālā koordinātu sistēma. Planētu koordinātu aprēķināšana.

    7. Astrometriskie novērojumi. Diennakts un gada paralakses. Ternera metode. Radiointerferometriskā metode. Zemes mākslīgo pavadoņu radiolokācija. GPS. Refrakcija. Aberācija. Zvaigžņu katalogi.

    8. Teleskopi. Optiskie teleskopi. Radio un citu viļņu garuma teleskopi. Kosmisko staru, neitrino un gravitācijas viļņu teleskopi.

    9. Saules sistēma. Saules sistēmas planētas un to pavadoņi. Zeme kā planēta. Globālā sasilšana un ozona slāņa problēma. Asteroīdi, transneptūna objekti, Koipera josla, Oorta mākonis, komētas. Meteoru plūsmas, asteroīdu briesmas. Saule un tās uzbūve. Zemes–Saules sakars.

    10. Zvaigznes. Zvaigžņu raksturlielumi un klasifikācija. Zvaigžņu veidošanās. Galvenās secības zvaigznes. Zvaigžņu evolūcijas beigu stadijas.Dubultzvaigznes un maiņzvaigznes.

    11. Mūsu Galaktika. Zvaigžņu kopas. Starpzvaigžņu vide. Miglāji. Starpzvaigžņu molekulas. Galaktikas uzbūve.

    12. Galaktikas. Galaktiku uzbūve un klasifikācija. Aktīvās galaktikas. Galaktiku telpiskais izvietojums.

    13. Kosmoloģijas elementi. Lielā sprādziena teorija. Mūsdienu uzskati par Visuma pagātni un nākotni.

    14. Dzīvība kosmosā. Dzīvības meklējumi kosmosā. Eksoplanētas. SETI.

ATTĒLU KOMPRESIJAS METODES

(Methods of Image Compression)

Autori Asoc.prof., Ph.D (comp.sc.) Radu Ranta,

Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Digitālo attēlu apstrādes kurss

Kursa grupa Aktuālo problēmu kurss

        1. Mērķis

Kursa mērķis – iepazīstināt studentus ar digitālo attēlu kompresijas metodēm un to matemātiskajiem pamatiem.

        1. Anotācija

Kursā dots pārskats par mūsdienu digitālo attēlu kompresijas metodēm. Tiek analizētas spektrālās kompresijas metodes, veivletu tehnoloģijas, fraktālās kompresijas algoritmi un citas aktuālas attēlu kompresijas tehnoloģijas.

        1. Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu vērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

        1. Literatūra

  1. J. R. Parker, Algorithms for Image Processing and Computer Vision ,Wiley; Bk&CD-Rom edition, 1996.

  2. Rafael C. Gonzalez, Richard E. Woods, Digital Image Processing ,Prentice Hall, 2002.

  3. Al Bovik, Handbook of Image and VideoProcessing ,Academic Press, 2000.

  4. J.-L. Starck, F. Murtagh, A. Bijaoui. Image Processing and Data Analysis, Cambridge University Press, 2000.

  5. Y.Fisher. Fractal Image Compression,Springer Verlag, 1996.

Kursa saturs

  1. Ievads

    1. Jēdziens par kompresiju

    2. Piemēri

    3. Dati un informācija

    4. Kompresijas veidi

  2. Informācijas teorija

    1. Izmērāmā informācija

    2. Informācijas sistēmas

    3. Entropija

    4. Beztrokšņu kodēšanas teorēma

    5. Kodēšanas efektivitāte

    6. Redundance

  3. Kompresijas pamatjēdzieni

    1. Kodēšanas redundance

    2. Starppikseļu redundance

    3. Psihovizuālā redundance

    4. Attēlu transformācijas

    5. Ticamības kritēriji

    6. Kompresijas ķēdes

  4. Entropiskā kodēšana

    1. Shannon-Fano

    2. Huffman

    3. LZW

  5. Starppikseļu kodēšana

    1. Lineārā kodēšana

    2. Prognozējamā kodēšana

    3. Optimālā prognozēšana

  6. Sliekšņu metode

    1. Kvantēšana

    2. Vienādas varbūtības gadījums

    3. Vispārīgas varbūtības gadījums

    4. Prognozes kļūdu kvantēšana

    5. Sliekšņu metode

  7. Krāsu telpiskās transformācijas

    1. Krāsas uz melnbalto (pelēko)

    2. Melnbalto uz bināro

  8. Attēlu transformācijas

    1. Ģeometriskā analoģija

    2. Funkcionālā analīze

    3. Furjē transformācija

    4. Digitālā kosinusu transformācija

      • Aproksimācija

      • Zonālā kodēšana

      • Sliekšņu kodēšana

    1. JPEG

    2. Veivletu transformācija

DATORGRAFIKA

(Computer graphics)

Autors g. Vladislavs Bezrukovs,

Asoc.prof., dr.math. Aivars Zemītis

Kursa kods

Kursa apjoms 4 kredīti (ECTS 6 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Lineārās algebras un analītiskās ģeometrijas kurss, programmēšana

Kursa grupa Aktuālo problēmu kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar datorgrafikas principiem un metodēm, kā arī paradīt pamatalgoritmu darbību.

Anotācija

Kursā apskatīti plakanās un trīsdimensionālās datorgrafikas darbības principi un galvenie algoritmi. Studenti tiek iepazīstināti gan ar ģeometrisko objektu attēlošanas principiem, gan ar krāšu un tekstūru veidošanu, kā arī ar dažādiem apgaismojumu veidošanas modeļiem un to pielietojumiem. Kursā tiek apskatīta arī OpenGL grafiskas bibliotēkas izmantošana kopā ar C++ valodu.

        1. Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu vērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. Donald Hearn, M. Pailine Baker. Computer Graphics with OpenGL, Prentice Hall, 2003.

  2. Т.А. Блинова, В.Н. Пореев. Компьютерная графика. Юниор. 2005. ISBN 966-7323-48-X

  3. T. Девис, Дж. Нейдер, Д. Шрайнер OpenGL. Руководство по программированию. Библиотека программиста. 4 издание. – СПб.: Питер, 2006. ISBN 5-94723-827-6

  4. М.Н. Петров, В.П. Молочнов; Компьютерная графика.. 2 издание, учебник для втузов Москва, 2004. ISBN 5-94723-758-X

  5. Mark Giambruno, 3D Graphics & Animation, New Riders Press, 2002.

  6. Peter Shirley, Fundamentals of Computer Graphics, AK Peters, Ltd., 2002.

Kursa saturs

  1. Krāsas. Krāsas fizika un psihofizika. Gaisma, gaismas spektrs. Acs struktūra. Krāsas uztveršana. Krāsu sistēmas: RGB, CMYK, HSV, HSI, HSL, Lab. Krāsu uzdošana. Krāsu sadalīšana. Krāsu saskaņošana. Krāsu nesavienojamība.

  2. Rastru grafika un vektoru grafika. Rastru attēls. Grafiskie primitīvi. Līnijas zīmēšanas algoritmi: tiešie koordinātu izskaitļojumi, Brezenhema algoritms. Riņķa un elipses līnijas veidošanas Brezenhema algoritmi. Splainu līnijas. Interpolācijas un aproksimācijas algoritmi. Bezier līknes.

  3. Koordinātu sistēmas. Dekarta koordinātu sistēma. Kreisā un labā koordinātu sistēma. Koordinātu transformācija. Afīnās transformācijas plaknē. Paralēlā koordinātu nobīde. Koordinātu saspiešana/izstiepšana. Pagriešana. Trīsdimensiju afīnās transformācijas. 3D koordinātu nobīde, saspiešana, pagriešana. Objektu afīnās transformācijas plaknē un telpā.

  4. Projekcijas. Projekcijas veidi: paralēlas projekcijas, centrālas projekcijas. Pasaules koordinātes. Attēlu koordinātu sistēma. Projicējušās plaknes. Apskates leņķi. Attēlošana ekrānā. Scēnas izvietojums.

  5. Figūru izvades un aizkrāsošanas algoritmi. Figūras jēdziens. Aizkrāsošanas algoritms no iekšējā punkta. Aizkrāsošanas algoritms ar līnijām. Aizkrāsošanas algoritmi, kas izmanto matemātisko kontūra aprakstu. Taisnstūra aizkrāsošana. Riņķa aizkrāsošana. Poligona aizkrāsošana. Līnijas stils un spalvas. Biezas līnijas zīmēšanas algoritms. Punktētas līnijas zīmēšanas algoritms.

  6. Figūras aizkrāsošanas stili. Pilna aizkrāsošana: izmantojot otas, izmatojot tekstūras. Tekstūras. Tekstūras centrālā un paralēlā projekcija. Tekstūras kropļojumi. MIP mapping. Biliniāra filtrācija. Triliniāra filtrācija. Anizotropiska filtrācija. Bloku teksturēšana. Tekstūra, kā apgaismojuma karte. Tekstūra, kā caurspīdīguma karte. Bump mapping. Tekstūru kombinēšana.

  7. Fraktāļu zīmēšanas algoritmi. Mandelbrota fraktālis. Žulia fraktālis. Ņūtona fraktālis. Koha fraktālis. Ģeometriskie fraktāļi. IFS fraktāļi.

  8. Trīsdimensiju grafikas metodes un algoritmi. Virsotne. Līnija. Poligons. Detalizācijas līmeņi (LOD). Virsmas aprakstīšanas metodes. Analītiskie modeļi. Vektoriāla daudzstūru (poligonal) modelis. Vekseļu modelis. Vienmērīgais tīkls. Nevienmērīgais tīkls. Virsmas aprakstīšanas modelis transformācija.

  9. Gaismas laušana un staru trasēšana. Ideāls gaismas laušanas modelis. Lauzta stara vektora izskaitļošana. Staru trasēšana (Ray Tracing). Objektu īpašības. Izstarotas gaismas īpašības. Atspoguļošana. Caurspīdīgums. Tieša un apgriezta staru trasēšana. Staru koks. Scēnas attēla formēšana. Staru trasēšanas ierobežojumi. Staru trasēšanas algoritms.

  10. Animācija. 2D/3D animācija. Sākotnējā scēna. Atslēgas kadri. Objektu transformācija. Telpas transformācija. Virsotņu objektu animācijas metode (morphing). Skeleta animācija. Vertex blending. Vertex skinning. Tiešās kinemātikas metode. Inversās kinemātikas uzdevums. Daļiņu modelēšanas metode.

  11. OpenGL. OpenGL konveijers. Bibliotēkas. Faili. OpenGL kā galīgais automāts. Komandu struktūra. Programmas struktūra. Grafiskie primitīvi. Animācijas principi OpenGL vidē. Strādāšana ar buferiem. Z-buferis. Krāsu uzstādīšana. RGBA un indeksa krāsas. Primitīvu zīmēšana. GLUT bibliotēkas izmantošana. Koordinātu sistēmas vadīšana. OpenGL konveijera stāvokļu vadīšana. Figūras aizkrāsošana un strādāšana ar apgaismojumu. Normāles vektori. Virsotņu masīvi. Skaldnes sadalīšana trīsstūrī. Scēnas formēšana un vadīšana. Modeļa - skata transformācija. Projekciju vadīšana. Apskates loga noteikšana. Matricas steks. Atšķelšanas papildplaknes. Sajaukšana (Blending). Kropļojumu novēršana (Antialiasing). Migla. Attēlošanas saraksti (display list). Pikseļu, fontu un attēlu izvade. Teksturēšana.

DIGITĀLĀ KARTOGRĀFIJA UN GIS

(Digital cartography and geographic information systems)

Autori Mag.phys. Edgars Mukins,

Vad. pētnieks, g. Zigurds Sīka

Kursa kods

Kursa apjoms 4 kredīti (ECTS 6 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Nav

Kursa grupa Aktuālo problēmu kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir apgūt ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, to atšķirības un saites ar citām informatīvajām sistēmām, iepazīt sistēmas sastāvdaļas, to nozīmi un praktisko pielietošanu kartogrāfijā un citu ar vidi saistītu uzdevumu risināšanā.

Anotācija

Kursa ietvaros iepazīstas ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmas sastāvdaļām – ģeogrāfiskajiem digitālajiem datiem, to dažādajiem veidiem un iegūšanas, uzkrāšanas, administrēšanas, integrēšanas un attēlošanas metodēm. Kursā apgūst telpiskās informācijas analīzes veidus un metodes, to pielietošanu ĢIS uzdevumu risināšanā, tematiskas kartes noformēšanā, izmantojot programmas ARCGIS 9.1 un to paplašinājumu iespējas.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa apguves laikā studentiem jāsagatavo un jānoformē tematiskā karte ievērojot definētās prasības. Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs teorētisko zināšanu un praktisko ĢIS uzdevumu risināšanas novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. Ervins Sturmanis. Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas. Mācību līdzeklis LIF zemes ierīcības specialitātes studentiem. Jelgava, 2005.

  2. Juliana Maantay. GIS for the Urban Environment. Redlands, Calif, 2006.

  3. Richard Harris, Peter Sleight, Richard Webber, Mastering GIS: Technology, Applications and Management, 2005.

  4. S. Aronoff.. Geographic information systems: A management perspective. Ottawa, Canada: WDL Publications, 1989.

  5. T. Bernhardsen. Geographic Information Systems. Arendal, Norway: Viak IT, 1992.

  6. P.A. Burrough, R. A. McDonnell. Principles of Geographical Information Systems. Oxford: Oxford University Press, 1998.

  7. K.C. Clarke.Getting Started with Geographic Information Systems.Upper Saddle River: Prentice Hall, 1997.

  8. M.N. DeMers. Fundamentals of Geographic Information Systems. New York: J.Wiley & Sons, 1997.

  9. William E. Huxhold. AnIntroduction to Urban Geographic Information Systems. New York: Oxford University Press, 1991.

  10. R. Larsson. Land Registration and Cadastral Systems: Tools for Land Information Management. Harlow, UK: Longman, 1991.

  11. P.A. Longley; M.F. Goodchild; D.J. Maguire and D.W. Rhind.Geographic Information Systems and Science. John Wiley & Sons, Ltd., ESRI Press, 2001.

  12. D. Martin. Geographic Information Systems: Socioeconomic Applications. London: Routledge, 1996.

  13. R. McDonnell, K. Kemp. International GIS Dictionary. Cambridge, UK: GeoInformation International, 1995.

  14. J. Star, J. Estes. Geographic information systems: An introduction. Englewood Cliffs: Prentice Hall, 1990.

Kursa saturs

  1. Kartogrāfijas un ģeoinformātikas ģeodēziskie pamati. Ģeodēziskās koordinātas. Referencelipsoīdi. Ģeodēziskas sistēmas un pārejas starp tām. Pasaules ģeodēziskā sistēma WGS-84. Kartogrāfiskās projekcijas un pārejas starp tām. Universālā Merkatora projekcija.

  2. Kartogrāfijas pamatjēdzieni. Karšu veidi: topogrāfiskās, tematiskās utt. Kartes mērogs un koordinātu precizitāte, mērogu rinda klasiskajā un digitālajā kartogrāfijā. Kartes informatīvais pilnīgums un aktualitāte. Kartes leģenda un cits aizrāmja noformējums.

  3. Ģeoinformatīvās sistēmas jēdziens. Ģeoinformātīvās sistēmas principiālās atšķirības no parastas, neģeogrāfiskas informatīvās sistēmas. Ģeoinformatīvo sistēmu un digitālās kartogrāfijas sistēmu uzdevumi. Ģeoinformatīvo sistēmu komponenti: datortehnika, programmatūra, ģeodati, metodoloģijas, speciālisti.

  4. Digitālo ģeogrāfisko datu modeļi. Digitālo ģeogrāfisko datu modeļa jēdziens un modeļa izvēles kritēriji. Atšķirība starp digitālajiem ģeogrāfiskajiem datiem un digitālajiem kartogrāfiskajiem datiem. Digitālo ģeogrāfisko datu satura un atainojuma saistība: atainojuma tabulas.

  5. Digitālie ģeogrāfiskie rastra dati. Ģeogrāfisko rastra datu koncepcija un pamatīpašības. Ģeogrāfisko rastra datu transformācijas problēmas un metodes. Ģeogrāfisko rastra datu avoti un iegūšanas metodes (tajā skaitā kosmiskās). Izplatītākie ģeogrāfisko rastra datu formāti.

  6. Digitālie ģeogrāfiskie vektordati. Ģeogrāfiskie vektordatu koncepcija un pamatīpašības. Ģeotelpiskā un atribūtu informācija ģeogrāfiskajos vektordatos. Ģeogrāfisko vektordatu ģeometriskie pamatveidi: punktobjekti, līnijobjekti, figūrobjekti. Kompozītie ģeogrāfisko vektordatu veidi. Digitālo ģeogrāfisko datu struktūra. Ģeogrāfisko vektordatu avoti un iegūšanas metodes. Izplatītākie ģeogrāfisko vektordatu formāti.

  7. Ģeogrāfiskie režģa dati. Digitālo ģeogrāfisko režģa datu veidi un pamatīpašības, līdzības un atšķirības no citiem digitālo ģeogrāfisko datu veidiem..Neregulāro trijstūru režģis (TIN). Ģeogrāfisko režģa datu avoti un iegūšanas metodes. Izplatītākie ģeogrāfisko režģa datu formāti.

  8. Ģeoinformātikas un digitālās kartogrāfijas datortehnika. Ģeoinformātikas un digitālās kartogrāfijas prasības pret datorsistēmas komponentiem. Lielformāta grafiskās ievadiekārtas ģeoinformātikai un kartogrāfijai (digitaizeris, plaknes skeneris, veltņa skeneris), to svarīgākie tehniskie parametri, salīdzinošās priekšrocības un trūkumi. Lielformāta grafiskās izvadiekārtas kartogrāfijai un ģeoinformātikai (spalvas ploteris, rastra ploteris, attēlformētājs), to svarīgākie tehniskie parametri, salīdzinošās priekšrocības un trūkumi, piemērotība dažādiem lietojumiem.

  9. Ģeoinformātikas un digitālās kartogrāfijas programmatūra. Ģeoinformatīvajās sistēmās un digitālās kartogrāfijas sistēmās izmantojamās programmatūras daudzveidība un tās pamatojums. Speciālās ģeoinformācijas programmatūras loma un svarīgākās funkcijas ģeoinformatīvajās un digitālās kartogrāfijas sistēmās. Neģeogrāfisko datu bāzu programmatūras loma ģeoinformatīvajās sistēmās. Datorizētās rasēšanas un projektēšanas programmatūras lietojumi ģeoinformatīvajās sistēmās. Datorgrafikas programmatūras loma digitālās kartogrāfijas sistēmās.

  10. Ģeoinformātīvo sistēmu lietojumi. Ģeoinformātīvo sistēmu raksturīgie lietojumi dažādās lietišķās un pētnieciskās jomās civilajā un militārajā sfērā.

DIGITĀLO ATTĒLU APSTRĀDE

(Digital Image Processing)

Autori Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars,

Asoc.prof., dr.math. Aivars Zemītis

Kursa kods

Kursa apjoms 4 kredīti (ECTS 6 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Nav

Kursa grupa Aktuālo problēmu kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar digitālo attēlu apstrādes metodēm, to fizikālo un matemātisko pamatojumu.

Anotācija

Kurss satur informāciju par galvenajiem digitālo attēlu apstrādes posmiem un tajos izmantotajām metodēm. Apskatīta attēlu restaurācija („trokšņu“ izslēgšana, ģeometriskā un spektrālā kalibrēšana, distorsijas, atmosfēras un apgaismojuma efekti u.c.), attēlu „uzlabošanas“ (enhancement) tehnoloģijas, kontrasta un spektrālās manipulācijas, attēlu transformācijas metodes un to matemātiskie pamati (telpiskais un spektrālais formālismi), kā arī krāsu manipulāciju tehnoloģijas un veivleti.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks kā 4 balles.

Literatūra

  1. T.M. Lillesand, R.W. Kiefer. Remote Sensing and Image Interpretation, J.Wiley & Sons, Inc., New-York, 1994.

  2. Paul M. Mather. Computer Processing of Remotely Sensed Images, J. Wiley & Sons, Inc. New-York, 1999.

  3. В.А. Сойфер. Методы компютерной обработки изображений, Физматлит, Москва, 2003.

  4. J.-L. Starck, F. Murtagh, A. Bijaoui. Image Processing and Data Analysis, Cambridge University Press, 2000.

  5. R.C. Gonzalez, R.E. Woods. Digital Image Processing, Pearson Prentice Hall, 2004.

Kursa saturs

  1. Ievads digitālajos attēlos. Jēdziens par digitālajiem attēliem un to apstrādi. Digitālo attēlu vēsture. Digitālo attēlu klasifikācija (attēli gamma staros, attēli rentgena staros, attēli UV diapazonā, attēli redzamajā un IS diapazonos, mikroviļņu attēli) un galvenās pielietojumu jomas (aero un satelītattēli, medicīniskie attēli, inženiertehniskie attēli). Citas digitālo attēlu iegūšanas tehnoloģijas. Digitālo attēlu apstrādes galvenie etapi un sistēmas.

  2. Digitālo attēlu pamatjēdzieni. Redzes uztveres īpatnības. Pusvadītāju sensori. Attēlu formēšana, digitalizēšana un diskretizēšana. Izopreferences līknes. Digitālo attēlu palielināšana (zooming) un samazināšana (shrinking). Pamatsakarības starp pikseļiem un attālumu metrikas. Lineāri operatori attēlu transformēšanai uz pikseļu bāzes.

  3. Attēlu uzlabošana (telpiskais formālisms). Punkta operatori un masku operatori. Identitātes, negatīvā un logaritmiskā transformācijas. Pakāpju funkcijas (gamma) transformācija. Lineārās punktu transformācijas. Histogrammu transformācijas (izlīdzināšana un optimizācija). Lokālā attēlu uzlabošana.Attēlu uzlabošana lietojot aritmētiskās un loģiskās operācijas. Attēlu atņemšanas operācija. Attēlu viduvējošana. Telpiskās filtrācijas pamatprincipi. Nogludinošie telpiskie filtri. Asumu pastiprinošie telpiskie filtri. Otro atvasinājumu izmantošanas (Laplasa operators) metodes, to tehnoloģiskie uzlabojumi. Pirmo atvasinājumu (gradienta) izmantošanas metodes. Uzlabošanas metožu kombinēšana.

  4. Attēlu uzlabošana (frekvenču formālisms). Furjē rindas un Furjē integrālis. Furjē transformācijas viendimensionālā gadījumā. Furjē transformācijas divdimensionālā gadījumā. Amplitūdas, fāzes un jaudas spektri. Digitālā Furjē transformācija (DFT) viendimensionālā un divdimensionālā gadījumos. Konvolūcijas teorēma. Zemfrekvences (ZF) un augstfrekvences (AF) filtri, to galvenās īpašības. Nogludinošie ZF filtri (ideālais filtrs, „sviesta” filtrs un Gausa filtrs). Asumu pastiprinošie AF filtri, to īpašības. Laplasa operators frekvenču formālismā. Kombinētie filtri frekvenču apgabalā. Homomorfā filtrēšana. Divdimensionālo Furjē transformāciju galvenās īpašības (translācija, distributivitāte, mērogošana, rotācija, saistītā simetrija, periodiskums, mainīgo atdalāmība. Paplašinājumi (padding) un to nepieciešamība. Konvolūcijas un korelācijas teorēmas. Ātrās Furjē transformācijas (FFT) metode.

  5. Attēlu restaurēšana (pirmapstrāde). Attēlu restaurēšanas matemātiskais modelis, tā aditīvā un multiplikatīvā komponentes. Trokšņu komponentes modeļi (Gausa troksnis, Releja troksnis, Erlanga (gamma) troksnis, eksponenciālais troksnis, vienmērīgais troksnis un impulsu troksnis). Periodiskie trokšņi. Trokšņu parametru noteikšana. Trokšņu izslēgšana (telpiskais formālisms), viduvējošie filtri. Statistiskie filtri (maskas). Adaptīvie filtri (maskas). Periodisko trokšņu izslēgšana frekvenču apgabalā. Joslu caurlaidošie un joslu novācošie filtri. Robu filtri. Optimālie robu filtri. Lineāri operatori, to aditivitāte, homogenitāte un pozicionālā invariance. Dekonvolūcijas process un degradējošās funkcijas noteikšanas galvenās metodes. Inversā filtrēšana. Vīnera filtrs. Nosacītā vidēji kvadrātiskā filtrēšana. Citi Vīnera filtra vispārinājumi. Distorsijas un kalibrēšana.

  6. Krāsu apstrādes tehnoloģijas. Aditīvā un substraktīvā krāsu sistēmas RGB un CYM. Hromātiskā diagrama. 3 baitu un 216 krāsu RGB kodējumi, krāsu šķēlumi. HSI krāsu telpa. Sakarības starp RGB un HSI krāsu telpām. Pseidokrāsu manipulācijas (sliekšņu metode, m/b attēlu iekrāsošana, MSS sensoru datu izmantošana). Patieso krāsu manipulācijas (vektorpikselis un punkta transformācijas ar to). Papildkrāsu riņķis un krāsu negatīvi. Krāsu sliekšņu metode. Toņu un krāsu korekcijas. Histogrammu izmantošana. Attēlu nogludināšana un asuma pastiprināšana krāsu attēlos. Segmentācija HSI un RGB krāsu telpās. Krāsu malu detektēšana, Di Zenzo metode. Trokšņi krāsu attēlos.

  7. Daudzlīmeņu izšķirtspēja un veivleti. Attēlu piramīdas un apakšjoslu kodēšana. Jēdziens par biortogonalitāti. Mērogošanas funkcija un veivletu funkcija, MRA vienādojums. Hāra funkcija un veivleti. Veivletu izvirzījumi. Diskrētā veivletu transformācija. Nepārtrauktā veivletu transformācija. Ātrā veivletu transformācija. 2D veivletu transformācijas. Veivletu paketes.

DIGITĀLO ATTĒLU PROCESORI

(Processors of numerical images)

Autors g. Vladislavs Bezrukovs,

Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Matemātiskās analīzes kursi, programmēšana, digitālo attēlu apstrāde, MATLAB

Kursa grupa Aktuālo problēmu kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar digitālo attēlu apstrādes metodēm un algoritmiem, parādīt kā var izmanto MATLAB to realizācijai. Parādīt kā izveidot M - funkcijas un attēlu apstrādes filtrus.

Anotācija

Kurss satur informāciju par vairākiem attēlu filtriem. Tiek aprakstīti filtri telpiskajā un frekvenču formālismā. Tiek apskatīti lineārie un nelineārie telpiskie filtri, zemfrekvences un augstfrekvences filtri frekvenču formālismā. Tiek aplūkots kā izveidot filtrus trokšņu izslēgšanai un attēla uzlabošanai. Tiek aplūkotas attēla restaurācijas metodes, izmantojot degradācijas/restaurācijas procesa modeļus. Šajā kursā studentiem tiek paradītas krāsaino attēlu apstrādes metodes, kā izmantot veivletu transformāciju attēlu apstrādei. Kā arī kurss aptver tēmas par morfoloģisku attēla apstrādi, attēla segmentāciju un objektu atpazīšanu.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. R. C. Gonzalez, R.E. Woods. Digital Image Processing, PearsonPrentice Hall, 2004.

  2. R. C. Gonzalez, R.E. Woods, S.L. Eddins. Digital Image Processing Using MATLAB.PearsonPrentice Hall, 2004.

  3. Phillip A. Laplante, Software Engineering for Image Processing Systems; CRC Press, 2003.

  4. Don M. J. Wiley & Sons, Numerical Methods for Dsp Systems in C; 1 edition , 1997.

  5. H. Stark, Yongyi Yang Wiley - Interscience, Vector Space Projections: A Numerical Approach to Signal and Image Processing, Neural Nets, and Optics; 1 edition, 1998.

  6. M. Seul, L. O'Gorman, M. J. Sammon, Practical Algorithms for Image Analysis: Descriptions, Examples, and Code; Cambridge University Press; Bk&CD, Rom edition, 2000.

Kursa saturs

  1. Digitālo attēlu pamatjēdzieni. Digitālo attēlu attēlojums. Attēlu nolasīšana, atspoguļošana, ierakstīšana. Datu tipi un attēlu tipi. Konvertācija starp datu klasēm un attēlu tipiem. Standarta masīvi. M - funkciju rakstīšana.

  2. Intensitātes transformācijas un telpiskas filtrācijas. Intensitātes transformācijas funkcijas. Histogrammas apstrāde un funkciju zīmēšana. Telpiska filtrācija. Image Processing Toolbox standarta filtri. Lineāra un nelineāra filtrācija.

  3. Attēlu apstrāde frekvenču formālismā. 2D digitālā Furjē transformācija. 2D DFT izskaitļošana un vizualizēšana, izmantojot MATLAB. Filtrācija frekvenču formālismā. Telpisku filtru pārveidošana uz frekvenču formālisma filtriem. Filtru izveidošana tieši frekvenču formālismā. Asumu pastiprinošie filtri frekvenču formālismā. Zemfrekvenču un augstfrekvenču filtri.

  4. Attēla restaurācija. Attēla degradācijas/restaurācijas procesa modelis. Trokšņu modelis. Attēlu restaurācija tikai ar trokšņiem – telpiska filtrācija. Periodiska trokšņu samazināšana izmantojot frekvenču formālisma filtrāciju. Degradācijas funkcijas modelēšana. Tiešā inversā filtrācija. Wiener filtrācija. Noregulēta filtrācija. Iteratīva nelineāra restaurācija, izmantojot Lucy-Richardson algoritmu.

  5. Krāsu attēlu apstrāde. Krāsu attēlu attēlojums MATLAB vidē. Konvertācija starp krāsu modeļiem. Krāsu attēlu apstrādes pamati. Krāsu transformācijas. Krāsu attēlu telpiskā filtrācija. Strādāšana RGB vektortelpā.

  6. Veivleti. Ātrais veivletu pārveidojums. Strādāšana ar veivletu dekompozīcijas struktūrām. Inversais ātrais veivletu pārveidojums. Veivletu izmantošana attēlu apstrādē.

  7. Attēlu kompresija. Kodēšanas redundance. Starppikseļu redundance. Psiho vizuāla redundance. JPEG kompresija.

  8. Morfoloģiska attēlu apstrāde. Paplašināšana (Dilation) un erozija (Erosion). Paplašināšanas un erozijas kombinācijas. Atvēršana un aizvēršana. Hit-or-Miss transformācija. Saistītu komponenšu marķēšana. Atvēršana ar rekonstrukciju. Pelēkās skalas attēlu morfoloģija.

  9. Attēlu segmentācija. Punkta, līnijas, un malas detektēšana. Līnijas detektēšana, izmantojot Hough transformāciju. Sliekšņu izveidošana. Segmentācija - bāzēta uz reģioniem. Segmentācija, izmantojot ūdensšķirtnes transformāciju (watershed transformation).

  10. Attēlojums un aprakstīšana. Cell array un struktūras. Attēlojumi. Robežu deskriptori. Reģionu deskriptori. Principiālo komponenšu izmantošana aprakstīšanai.

  11. Objektu atpazīšana. Distances izmēru izskaitļošana MATLAB vidē. Atpazīšana, bāzēta uz decision-theoretic metodēm. Parauga vektoru formēšana. Adaptīvas apmācošas sistēmas. Strukturāla atpazīšana.

INTERPRETĀCIJAS UN KLASIFIKĀCIJAS METODES

(Methods of interpretation and classification)

Autors Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Digitālo attēlu apstrādes kurss

Kursa grupa Aktuālo problēmu kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar digitālo attēlu interpretācijas un klasifikācijas metodēm, to matemātiskajiem pamatiem.

Anotācija

Kursā apskatītas galvenās digitālo attēlu interpretācijas un klasifikācijas metodes, to īpašības un pielietošanas jomas. Analizētas attēlu segmentācijas un reprezentācijas metodes, deskriptori un morfoloģiskais formālisms. Apskatītas gan lēmumu - teorētiskās klasifikācijas metodes, gan neironu tīklu algoritmi, gan uz regulāro gramatiku un galīgo automātu izmantošanu balstītās strukturālās klasifikācijas metodes.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. T.M. Lillesand, R.W. Kiefer, Remote Sensing and Image Interpretation, J.Wiley & Sons, Inc., New-York, 1994.

  2. Paul M. Mather, Computer Processing of Remotely Sensed Images, J.Wiley & Sons, Inc. New-York, 1999.

  3. R.C. Gonzalez, R.E. Woods, Digital Image Processing, 2nd edition, Prentice Hall Inc., 2002.

  4. R.C. Gonzalez, R.E. Woods, S.L.Eddins, Digital Image Processing using MATLAB, Pearson Education Inc. & Prentice Hall Inc., 2004.

  5. В.А. Сойфер. Методы компютерной обработки изображений, Физматлит, Москва, 2003.

  6. W.G. Rees. Physical Principles of Remote Sensing, 2nd edition, Cambridge University Press, 2001.

  7. R.A. Schowengerdt. Remote Sensing: Models and Methods for Image Processing, 2nd edition, Academic Press Inc., New York, 1997.

Kursa saturs

  1. Morfoloģiskās operācijas bināriem attēliem. Aizpildīšanas (dilation) un erozijas (erosion) operācijas. Atvēršanas un aizvēršanas operācijas, to īpašības. H/M (Hit or Miss) transformācija. Kontūru detektēšana un apgabalu piepildīšana. Savienoto komponenšu izdalīšana. Izliektu čaulu atrašana. Sašaurināšanas un paplašināšanas operācijas. Kopas skelets un tā atrašana. Potēšana.

  1. Morfoloģiskās operācijas monohromiem attēliem. Aizpildīšanas operācija un erozijas operācija. Atvēršanas un aizvēršanas operācijas. Morfoloģiskā nogludināšana. Morfoloģiskais gradients. “Cilindra” transformācija. Teksturālā segmentācija un granulometrija.

  1. Attēlu segmentācija. Pārtrauktību (punktu, līniju, malu) detektēšana. Gradienta operatoru un Laplasa operatora izmantošana. Malu savienošana un robežu (kontūru) detektēšana. Houga transformācija. Grafu teorijas izmantošana. Sliekšņu metode, tās modifikācijas (globālā, adaptīvā, optimālā un lokālā sliekšņu metode). Apgaismojuma loma sliekšņu metodē. Reģionus atdalošā segmentācija. Morfoloģiskās ūdensšķirtnes (watersheds), to segmentācijas algoritms. Marķieru izmantošanas nozīme. Kustības izmantošana segmentācijas algoritmos.

  1. Reprezentācija un deskriptori. Reprezentācijas pamatmetodes (ķēžu kodi, daudzstūru (poligonālās) aproksimācijas, minimālā perimetra daudzstūri, sapludināšanas (merging) un sadalīšanas (splitting) tehnoloģijas, signatūras, robežu segmenti, skeletu izmantošana). Robežu deskriptori (formas skaitlis, Furjē deskriptori, statistiskie momenti). Topoloģiskie reģionālie deskriptori. Tekstūras analīze: statistiskā pieeja, sakritību matrica, spektrālā pieeja un strukturālā pieeja. Momentu invarianti. Principiālās komponentes, to izmantošana. Hotelinga transformācija. Strukturālie deskriptori.

  1. Klasifikācijas metodes. Tēli un tēlu klases. Lēmumu – teorētiskās klasifikācijas metodes (minimālās distances metode, maksimālās korelācijas metode, optimāli – statistiskā (Baiesa) klasifikācija). Perceptrons divām tēlu klasēm, tā apmācības algoritmi lineāri atdalāmu un lineāri neatdalāmu klašu gadījumos. Daudzlīmeņu neironu tīkli, to arhitektūra. Atpakaļapmācības algoritms. Klašu robežvirsmas daudzlīmeņu neironu tīkliem.

  1. Strukturālā klasifikācija. Strukturālās klasifikācijas pamatmetodes (formas numuru un simbolu virkņu atbilstība). Simbolu virkņu sintaktiskā atpazīstamība: simbolu virkņu gramatikas, semantikas likumi un to izmantošana, automāti kā simbolu virkņu atpazinēji. Regulārās gramatikas un galīgie automāti, to savstarpējā atbilstība. Automāta stāvokļa diagramma, tās izmantošana. Priekšstati par koku sintaktisko atpazīšanu.

BEZVADU TEHNOLOĢIJAS

(Wireless Technologies)

Autors Vad. pētnieks, g.sc. Manfrēds šneps-šneppe

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Tīklu operētājsistēmu, elektronikas un jaunāko telekomunikāciju tehnoloģiju kursi

Kursa grupa Nozares obligātais izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar jaunākajām bezvadu telekomunikāciju tehnoloģijām.

Anotācija

Kursā iepazīstas ar telekomunikāciju tehnoloģiju pārskatu, bezvadu tehnoloģiju pamatjēdzieniem, GSM tīkliem, 3GPP arhitektūru un IMS, un mobilo tīklu caurlaides matemātiskajiem modeļiem.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa laikā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums piecos kontroldarbos. Gala pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. W. Stallings. Wireless communications and networks, 2005, ISBN 0-13-196790-8

  2. G. Rogers. Wireless Technologies. Prentice Hall, 2003.

  3. И. Шахнович. Современные технологии беспроводной связи. Москва, Техносфера, 2006.

  4. Б. Скляр. Цифровая связь. Москва, Вильямс, 2003.

  5. М. Шнепс-Шнеппе. Лекции по сетям связи нового поколения NGN, М., МАКС Пресс, 2005. ISBN 5-317-01290-2

Kursa saturs

  1. Telekomunikāciju tehnoloģiju pārskats. Kas ir ciparu ATC. Telefona signalizācija. ISDN, SS7. Papildus pakalpojumi. IP telefonija, H.323, SIP. NGN. Zvanu centri (Kontakt-centri). Intelektuālie tīkli. Atklātie programmēšanas interfeisi, Parlay/OSA, Parlay X, web-servisi.

  2. Bezvadu tehnoloģiju pamatjēdzieni Bezvadu tehnoloģiju spektri. Bezvadu tehnoloģiju frekvenču diapazoni. Modulācijas veidi.

  3. GSM tīkli. SS7. Komutācijas centrs MSC (Mobile Switching Centеr), roumings. Reģistri HLR un VLR. МАР, SMS, WAP tīkls. GPRS ( SGSN (Serving GPRS Support Node) un GGSN (Gatеway GPRS Support Node)). Bluetooth. WiFi. WiMAX.

  4. 3GPP arhitektūra. IMS. Lietojumserveris AS, Serving Call Session/State Control Function (S-CSCF), Proxy CSCF (P-CSCF), Interrogating CSCF (I-CSCF), Home Subscriber Server (HSS), Media Resource Function (MRF), Media Gateway Control Function (MGCF) and Media Gateway (MGW). Pielietojumu roumings. Balss servisi 3G tīklos (Voice Platform, Speech Recognizer, Text-to-Speech, Audio-Playback and Record, Voice Browser, Call Control, Content Server). Virtuālais operators MVNO. SmartHouse pamatjēdzieni un ZigBee.

  5. Mobilo tīklu caurlaides matemātiskie modeļi. QOSpamatjēdzieni.

DIGITĀLO ATTĒLU IZMANTOŠANA

(Applications of Digital Images)

Autors Asoc.prof., dr.math. Aivars Zemītis

Kursa kods

Kursa apjoms 3 kredīti (ECTS 4.5 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Datorgrafikas kurss

Kursa grupa Nozares obligātās izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis – dot pārskatu par digitālo attēlu izmantošanas iespējām ar Zemes zinātnēm nesaistītās nozarēs.

Anotācija

Mūsdienās digitālie attēli iegūst arvien plašākus pielietojumus un lielāku nozīmi dažādās pētniecības un tautsaimniecības nozarēs. Nu jau ilgāku laiku ar šādiem attēliem tiek aktīvi strādāts medicīnā, dabas resursu novērtējumos un ekoloģiskās situācijas analīzē. Taču pagaidām mazākā jomā tie tiek izmantoti kvalitātes uzraudzībā un kontrolē dažādos industriālos procesos. Kursā tiek dots pārskats par vairākām šādām digitālo attēlu pielietošanas jomām.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. Shehrzad Qureshi. Digital Image Processing: Concepts, Algorithms, and Scientific Applications, Springer, 2005.

  2. Scott E. Umbaugh. Computer Imaging: Digital Image Analysis and Processing, CRC Press, 2005.

DISTANCIĀLĀS ZONDĒŠANAS PIELIETOJUMI

(Applications of Remote Sensing)

Autors Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars

Kursa kods

Kursa apjoms 3 kredīti (ECTS 4.5 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Distanciālās zondēšanas pamatu kurss

Kursa grupa Nozares obligātās izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar distanciālās zondēšanas pielietojumiem un izmantošanas iespējām dažādās saimnieciskās dzīves jomās.

Anotācija

Kurss satur izvērstu pārskatu par no satelītiem iegūto distanciālās zondēšanas signālu, attēlu un citu informācijas produktu izmantošanas iespējām, kā arī to pārvaldības metodēm un tam izmantojamo programmatūru. Apskatīti pielietojumi lauksaimniecībā, mežu nozarē, ekoloģijā, ģeodēzijā un kartogrāfijā, resursu pārvaldībā, reģionālajā plānošanā, tūrisma industrijā, arheoloģijā, apdrošināšanas nozarē, dabas katastrofu seku novēršanā un vairākās citās jomās.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. T.M.Lillesand, R.W.Kiefer Remote Sensing and Image Interpretation, J.Wiley & Sons, Inc., New-York, 1994.

  2. Paul M. Mather Computer Processing of Remotely Sensed Images, J.Wiley & Sons, Inc. New-York, 1999.

  3. Resources in Earth Observation – http://ceos.cnes.fr

  4. Manual of Remote Sensing, vol.1-2, American Association of Photo-grammetry and Remote Sensing, 1983.

  5. Kramer H.J. Observation of the Earth and its Environment: Survey of Missions and Sensors, Springer Verlag, 1994.

GAMS RĪKI

(GAMS Tools)

Autors Asoc.prof., dr.math. Aivars Zemītis

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Skaitlisko optimizācijas metožu kurss

Kursa grupa Aktuālo problēmu kurss

        1. Mērķis

Kursa mērķis – iepazīstināt un dot studentiem iemaņas darbam ar GAMS programmatūru.

        1. Anotācija

Dažādas programmatūras (rīki) būtiski atvieglo un paātrina datu apstrādes un modelēšanas darba veikšanu. GAMS ir ļoti vispārīga algebriska modelēšanas sistēma, kura var tikt pielietota visdažādākajās nozarēs. Svarīga vieta modelēšanas uzdevumos ir optimizācijas metožu pielietojumiem. Kurss tiks realizēts galvenokārt semināru veidā, kur katram studentam būs jāstrādā pie individuāla projekta.

        1. Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

        1. Literatūra

  1. 1.Anthony Brooke, David Kendrick, Alexander Meeraus, Ramesh Raman. GAMS: a User's Guide, GAMS Development Corporation, 1998.

IEVADS RADIOASTRONOMIJĀ

(Introduction to Radio Astronomy)

Autori Docents, dr.phys. Ivars Šmelds,

Dr.phys. Leonīds Gurvits,

Vad.pētn., dr.phys. Boriss Rjabovs

Kursa kods

Kursa apjoms 3 kredīti (ECTS 4.5 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Vispārīgās astronomijas kurss

Kursa grupa Obligātās izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīties ar radioastronomiju, tās metodēm un problēmām.

Anotācija

Kursa gaitā klausītājiem tiek sniegts ievads radioastronomijā, tie tiek iepazīstināti ar kosmosa pētīšanu radioviļņos, tās metodēm un tehnisko realizāciju, kā arī realizāciju tādā līmenī, kas ļauj brīvi strādāt ar radioastronomijai veltīto literatūru, kā arī piedalīties radioastronomiskos pētījumos. Kursa sākumā tiek apskatīta radioastronomijas tehnoloģija. Klausītāji tiek iepazīstināti ar radioteleskopiem, radiostarojuma reģistrācijas iekārtām, to parametriem un darbības principiem. Atsevišķa sadaļa veltīta apertūras sintēzei, radiointerferometrijai, sevišķu vērību pievēršot ļoti garas bāzes interferometrijai. Aplūkotas kosmiskās radioastronomijas un radiointerferometrijas īpatnības. Tālāk seko radioastronomijas sasniegumu apraksts. Tiek apskatīti visu galveno kosmisko objektu pētījumu ar radioastronomiskām metodēm rezultāti, tajā skaitā zvaigžņu un starpzvaigžņu vides un Saules, kā arī ar ārpusgalaktikas astronomiju un kosmoloģiju saistīto pētījumu rezultāti. Atsevišķa lekcija veltīta radioastronomijas perspektīvām un nākotnes radioteleskopiem.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. B. F. Burke, F. Graham-Smith, An Introduction to Radio Astronomy, Cambridge University Press, 2000.

  2. I. H. Woodhouse, Introduction to Microwave Remote Sensing, London, Taylor & Francis, 2006.

  3. A.R. Thompson, J. M Moran, G. W. Swenson Jr., Interferometry and Synthesis in Radio Astronomy, 2nd edition, WIEY-VCH Verlag GmbH & Co., 2004.

  4. K. Rohlfs, T.L. Wilson. Tools of radio astronomy, 4th revised edition, Springer-Verlag Berlin and Heidelberg GmbH & Co., 2003.

Kursa saturs

  1. Radioastronomijas pamatjēdzieni. Radioviļņi un to izplatīšanās. Atsevišķi stāvoši radioteleskopi un to parametri. Antenas, to tipi un frekvenču diapazoni. Uztvērēji un to parametri. Reģistrācijas iekārtas.

  2. Interferometrija un apertūras sintēze. Ļoti garas bāzes interferometrija (VLBI). Radioviļņu izplatīšanās izraisītie efekti un kalibrēšana. Radioattēlu iegūšana. VLBI astrometrija un ģeodēzija. Radiospektroskopija. Radio polarimetrija. VLBI spektrāllīnijās. Kosmiskā radioastronomija. Nākotnes radioteleskopi.

  3. Galaktikas radiostarojums kontinumā un spektrāllīnijās. Starpzvaigžņu vide un tās radiostarojums. Zvaigžņu radiostarojums. Pulsāri.

  4. Saules radioteleskopi. Saules radionovērojumi, izmantojot aptumsumu. Termiskais un netermiskais Saules radiostarojums. Saules aktivitāte. Saules – Zemes sakaru un Saules ietekmes uz starpplanētu vidi pētīšana ar radioastronomiskām metodēm. Planētu radioastronomija.

  5. Ārpusgalaktikas radioavoti. Radiogalaktikas un kvazāri. Radioastronomijas pielietojumi kosmoloģijā: avotu skaitīšana, gravitācijas linzas, reliktais starojums.

telekomunikāciju tehnoloģijas

(Advanced telecommunication technologies)

Autors Vad. pētnieks, g.sc. Manfrēds šneps-šneppe

Kursa kods

Kursa apjoms 4 kredīti (ECTS 6 punkti)

Priekšnosacījumi Datoru tīkli, Elektronikas pamati

Kursa grupa Nozares obligātais izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar jaunākām telekomunikāciju tehnoloģijām.

Anotācija

Kursā tiek apskatītas telefona signalizācijas sistēmas un kanālu komutācijas evolūcija, pakešu komutācijas pamati, mobilo tīklu evolūcija un teletrafika teorijas metodes, kuras lieto telekomunikāciju tīklu caurlaides rēķinos.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa laikā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums piecos kontroldarbos. Gala pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. W. Stallings. Wireless communications and networks, 2005, ISBN 0-13-196790-8

  2. O. Belmanis. Telekomunikāciju signalizācija, RTU, 2005.

  3. A. Kavacis. Telekomunikāciju sistēmas, RTU, 2004.

  4. М. Шнепс-Шнеппе. Лекции по сетям связи нового поколения NGN, М., МАКС Пресс, 2005. ISBN 5-317-01290-2

  5. М. Шнепс-Шнеппе. Интернет-телефония: протокол SIP и его применения, М., МАКС Пресс, 2002. ISBN 5-317-00537-Х

  1. Kursa saturs

    1. 1. Telefona signalizācijas sistēmas. IKM pamati. Telefona signalizācijas pamatshēma un telefona signalizācijas veidi. Informācija par savienojuma maršrutu. Abonenta signalizācija. Signalizācija starp ATC. R2 signālu kodēšana.

    2. 2. Kanālu komutācijas evolūcija. Komutācijas mezgla struktūra. ISDN principi. ISDN BRI un PRI. Ciparu komutācijas sistēmas. Papildus pakalpojumu pārskats. Konferencsakaru algoritms. SS7 shēma. Intelektuālie tīkli. CSTA protokols. Parlay pamatjēdzieni. JAVA programmēšana ar Parlay platformu.

    3. 3. Pakešu komutācijas evolūcija. VoIP vārteja. VoIP kodēšanas principi. VoIP kodēšanas algoritms. VoIP protokoli. SIP pamati. SIGTRAN. Skype programmēšana.

    4. 4. Mobīlo tīklu evolūcija. GSM shēma. GPRS shēma. 3GPP arhitektūra. IMS shēma un HSS loma.

5. Teletrafika teorijas pamati. Puasona izsaukumu plūsma un eksponenciālais sadalījums.Markova process. Divlīniju sistēma ar zudumiem. Vienlīnijas sistēma ar vienu gaidīšanas vietu. Vienlīnijas sistēma ar vienu gaidīšanas vietu un nepacietīgo abonentu. Divfāzu apkalpošanas laiks. Erlanga formulu pārskats.

MĀKSLĪGAIS INTELEKTS

(Artificial Intelligence)

Autors Asoc.prof., dr.math. Aivars Zemītis

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Skaitlisko optimizācijas metožu kurss

Kursa grupa Nozares obligātais izvēles kurss

        1. Mērķis

Kursa mērķis – iepazīstināt studentus ar mākslīgo intelektu un tā izmatošanu digitālo attēlu apstrādē.

        1. Anotācija

Mākslīgais intelekts (MI) iegūst arvien lielāku nozīmi kompleksu modelēšanas un datu apstrādes problēmu risināšanā. Mākslīgā intelekta metodes strauji attīstās un tā lietojumi kļūst arvien plašāki. Digitālo attēlu apstrādē MI neapšaubāmi spēlē būtisku lomu. Kursa ietvaros studenti tiks iepazīstināti ar dažādām mākslīgā intelekta teorētiskām nostādnēm un to pielietojumiem.

        1. Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

        1. Literatūra

  1. 1. Henry Brighton. Introducing Artificial Intelligence, Totem Books, 2004.

  2. 2. Ashish Ghosh, Sankar K. Pal. Soft Computing Approach to Pattern Recognition and Image Processing (Series in Machine Perception and Artificial Intelligence), World Scientific Pub Co Inc, 2003.

MATLAB RĪKI

(MATLAB Tools)

Autors Asoc.prof., g. Pēteris Misāns,

Asoc.prof., dr.math Aivars Zemītis,

Ph.D. Mārtiņš Kriķis

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Datorgrafikas kurss

Kursa grupa Nozares obligātās izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis – iepazīstināt un dot studentiem iemaņas darbam ar MATLAB progammatūras rīkiem.

Anotācija

Kursā ir paredzēts maģistrantus iepazīstināt ar MATLAB vides iespējām. Galvenie darbības virzieni kursā:

  1. • programmēšanas īpatnības MATLAB-ā,

  2. • modeļu-programmu veidošana SIMULINK-ā,

  3. • ievads darbā ar 2-D un 3D grafiku,

  4. • ievads darbā ar attēliem un veivletiem.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu vērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. Rudra Pratap. Getting Started With Matlab: Version 6: A Quick Introduction for Scientists and Engineers ,Oxford University Press, 2001.

  2. J.H. Mathews, K.D. Fink, Numerical Methods Using MATLAB. - Pearson Prentice Hall. 4-th ed., New Jersey, 2004.

  3. R.C. Gonsales, R.E. Woods, S.L. Eddins. Digital Image Processing using MATLAB. Pearson Prentice Hall. New Jersey, 2004.

  4. J.B. Dabney, T.L. Harman. Mastering SIMULINK. Pearson Prentice Hall. New Jersey, 2004.

  5. P. Marchand, O.T. Holland. Graphics and GUIs with MATLAB. Chapman&Hall/CRC Hall. New York, 2003.

  6. MATLAB/SIMULINK/Toolboxes/Blocksets User Guides for Version 7. MathWorks, 2004.

  7. С.В. Поршнев. Учебник MATLAB 7. Основы работы и программирования. Москва: Издво - Бином, 2006.

  8. P.Misāns. Pirmie soļi darbā ar MATLAB. *.pdf versija, RTU, LEtERA,VeA, 2006.

Kursa saturs

  1. Pārskats par MATLAB vidi. MATLAB/SIMULINK lietotāja saskarnes (interfeisa) uzbūve. MATLAB/SIMULINK kā superkalkulators, kā programmu veidošanas rīks. MATLAB vides struktūra. MATLAB līdzekļu kopas (Toolboxes) un to iespējas. SIMULINK līdzekļu kopas (Blocksets) un to iespējas. Darbs ar Help sistēmu.

  2. Darbs MATLAB vidē. MATLAB-a objekti un datu klases. Darbs ar matricām. Darbs ar struktūrām un šūnu matricām. Teksta apstrāde un regulārās izteiksmes. Speciālās matricas un to izmantošana. Datu filtrācija. Lineāru vienādojumu sistēmu risināšana. Līkņu pielaikošana mērījumu datiem. Simboliskās matemātikas līdzekļi, iespējas un to izmantošana (darbs ar formulām).

  3. Programmēšana. MATLAB un C valodas salīdzinājums. Darbs ar M-failu redaktoru, skaņotāju un koda optimizatoru (Profiler). Scenāriji un funkcijas. MATLAB operatori. Operatora try-catch īpatnības. Rekursīvu funkciju veidošana. Izpildāmu failu veidošana no MATLAB koda. C koda iekļaušana M-kodā. Java koda iekļaušana M-kodā.

  4. MATLAB grafika. Grafiskie objekti un to hierarhija. Rokturu grafika un darbs ar to. Manuālā un pusautomātiskā lietotāja interfeisa izstrāde. 2-D un 3-D grafikas pamati. Tex un LaTex interpretatoru izmantošana. Interaktīva grafikas rediģēšana. Animācija. Grafikas imports un eksports.

  5. Darbs SIMULINK vidē. Ievads grafiskās programmēšanas pamatos un procesu modeļu veidošanā. SIMULINK-a saskarne. Bloku bibliotēkas un to saturs. Modeļu veidošana. Bloku maskēšana. Lietotāja bloku bibliotēku veidošana. Darbs ar kadrveida datiem. Reālā laika modeļi.

  6. Darbs ar attēliem. Ievads Image Processing līdzekļu kopā. Attēlu ielāde un izvads. Datu klases. Darbs ar daudzdimensiju masīviem. Attēlu filtrācija (2D filtrācija). Attēlu filtrācija frekvenču apgabalā. Attēlu attīrīšana no trokšņiem. Veivleti un attēlu apstrāde. Attēlu kompresija.

  7. Eksāmens. Projekta formā – grupveida darbs – katrs veido savu „ķieģelīti”. Notiek 1.5-2 dienas. 2006.g. tēma – „Virtuālā Irbene”. Projektam ir jāaptver gandrīz visas apskatītās tēmas. Ideāli būtu, ja tas pēc eksāmena beigām „kopprodukts” arī funkcionētu.

MIKROVIĻŅU ZONDĒŠANA

(Microwave remote sensing)

Autori Docents, dr.phys. Ivars Šmelds,

Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Nav

Kursa grupa Nozares obligātās izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīties ar mikroviļņu zondēšanu un tās pielietojumiem Zemes resursu un kosmosa pētījumos, sevišķu vērību pievēršot interferometriskām attēlu iegūšanas metodēm.

Anotācija

Kursa gaitā klausītāji tiek iepazīstināti ar aktīvās un pasīvās radioviļņu, sevišķi mikroviļņu zondēšanas pamatprincipiem un pielietojumiem Zemes resursu un kosmisko objektu pētniecībā. Kursa sākumā tiek apskatīti ar radioviļņiem saistītie galvenie fizikālie jēdzieni, dažāda garuma mikroviļņu izplatīšanās un to mijiedarbība ar vielu. Seko mikroviļņu zondēšanā un radioastronomijā lietoto antenu un uztvērēju uzbūves, parametru un darbības apskats. Tālāk klausītāji tiek iepazīstināti ar dažādu objektu pasīvās un aktīvās zondēšanas pamatprincipiem un konkrētiem pielietojumiem. Kursa beigu daļā tiek apskatīta attēlu iegūšana radiodiapazonā, izmantojot aktīvo un pasīvo zondēšanu, apertūras sintēzi un radiointerferometriju, to konkrēti pielietojumi, ar tiem saistītās problēmas un to pārvarēšanas ceļi.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāk kā 4 balles.

Literatūra

  1. I. H. Woodhouse, Introduction to Microwave Remote Sensing, London, Taylor & Francis, 2006.

  2. J. Askne, Microwaves for Remote Sensing and Communication, Goteborg, Sweden, 1998.

  3. C. Oliver, S. Quegan, Understanding Synthetic Aperture Radar Images, Artech House, Boston, London, 1998.

  4. A.R. Thompson, J.M Moran, G.W. Swenson Jr., Interferometry and Synthesis in Radio Astronomy, 2nd edition, WIEY-VCH Verlag GmbH & Co. KgaA, 2004.

  5. K. Rohlfs, T.L. Wilson Tools of radio astronomy, 4th revised edition, Springer-Verlag Berlin and Heidelberg GmbH & Co. KG, 2003.

Kursa saturs

Mikroviļņu zondēšana, tās pielietojumi, priekšrocības un trūkumi, lietotās frekvenču joslas radioastronomijā un Zemes resursu pētīšanai. Radioastronomija. Viļņi, polarizācija, koherence. Interference, antenas virziena diagramma. Mikroviļņu ģenerēšana un izplatīšanās. Polarizācijas parametri. Polarimetrija radaros un kosmisko objektu pētniecībā. Mikroviļņu izplatīšanās caur vielu un atmosfēru. Mikroviļņu mijiedarbība ar diskrētiem objektiem. Izkliede un emisija no tilpuma. Izkliede un emisija no dažādām virsmām.

Mikroviļņu zondēšanā un radioastronomijā lietotie uztvērēji, antenas. To parametri un kalibrēšana. Vāju signālu uztveršana, signāla–trokšņu attiecība. Atmosfēras zondēšana (sounding). Pasīvā zondēšana. Aktīvās zondēšanas pamatprincipi (radars, tā pamatvienādojumi, izšķirtspēja, altimetri). Apertūras sintēze, skaterometri. Radara attēla konstruēšanas pamatprincipi. Radars ar apertūras sintēzi. Problēmas darbā ar radara attēliem (ģeom. kropļojumi, ēnas, spekli), to pārvarēšanas ceļi, dažādi SAR datu formāti.

Radarinterferometrijas pamatprincipi un praktiskā realizācija, problēmas un to pārvarēšana. Radiointerferometrija. Sakarības starp uztvertā radiosignāla intensitāti un avota spožuma sadalījumu. Kross korelācija. Interferences (fringes). Korelātors. Antenu lauki, un to konfigurācijas, telpiskās frekvences un to pārklājumi. Pētāmā avota radiokaršu praktiskā iegūšana.

NELINEĀRO SISTĒMU TEORIJA

(Nonlinear Systems)

Autors Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars

Kursa kods

Kursa apjoms 3 kredīti (ECTS 4.5 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Haotisko procesu modelēšanas kurss

Kursa grupa Nozares obligātās izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar nelineāro sistēmu analīzes, modelēšanas un aprēķinu metodēm.

Anotācija

Kursa klausītājiem nepieciešamas pamatzināšanas par haotisko procesu būtību un to matemātisko interpretāciju. Vispirms tiek analizētas haotiskās parādības nelineārās elektroniskās shēmās, tad galīgu dimensiju nelineāru sistēmu integrējamības nosacījumi. Liela vērība veltīta solitonu (tajā skaitā cunami viļņu) matemātiskajai modelēšanai un haotisku sistēmu kontroles un pārvaldības metodēm.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. Lakshmanan M., Rajasekar S. Nonlinear Dynamics (Integrability, Chaos and Patterns), Springer Verlag, 2003.

  2. Ott E. Chaos in Dynamical Systems, Cambridge University Press, 2000.

  3. Huyen Dang-Vu, Delcarte C. Bifurcations et Chaos, Ellipses Edition, Paris, 2000.

  4. Mandelbrot B.B. Fractals and Scaling in Finance, Springer Verlag, 1997.

SATELĪTNAVIGĀCIJAS METODES

(Satellite navigation systems & methods)

Autori Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars,

Vad. pētnieks, dr.phys. M. Ābele

Kursa kods

Kursa apjoms 3 kredīti (ECTS 4.5 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Astronomija

Kursa grupa Nozares obligātās izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar satelītnavigācijas sistēmu teorētiskajiem pamatiem un galvenajām izmantošanas metodēm.

Anotācija

Kursa ietvaros, bez vispārēja sistēmu apskata, iepazīsimies ar GNSS satelītu raidīto signālu struktūru, pielietojamajām koordinātu sistēmām un iegūto novērojumu tipiem. Analizēsim satelītu orbītas un konstelācijas, pozicionēšanas matemātiskos modeļus un datu apstrādes algoritmus. Iepazīsim arī galvenos GNSS sistēmu pielietošanas veidus un nozares, kā arī dažādu valstu satelītnavigācijas sistēmas (GPS, GLONASS un GALILEO).

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. B. Hofmann - Wellenhof, H. Lichtenegger. GPS Theory and Practice, Springer Verlag, Wien, 1992 (un turpmākie izdevumi).

  2. W. Blanchard (FRIN). The air pilots guide to Satellite Positioning Systems,Airlife Publishing Ltd., London, 1995.

  3. R.W. King. Surveying with Global Positioning System,Dummler, Bonn, 1987.

Kursa saturs

  1. GPS vēsture un sistēmas apskats. Satelītu sistēmas TRANSIT un NAVSTAR. Globālās pozicionēšanas principi. Aparatūras un programatūras attīstība. GPS efemerīdu dienests, CIGNET tīkls un IGS. GPS sistēmas segmenti: kosmiskais segments, kontrolsegments un lietotāju segments. GPS konstelācija un signāli. Precizitātes ierobežojumi (SA un AS).

  2. Koordinātu sistēmas. Koordinātu sistēmas ITRF, ICRF, WGS-84 un sakarības starp tām. Helmerta transformācija. Zemes polu kustības un īpašrotācijas nevienmērību ietekme. Diennakts komponente polu kustībā. Precesijas un nutācijas ietekme.

  3. Satelītu orbītu teorija. Matemātiskais modelis un Stoksa teorēma. Otrais Keplera likums. Satelītu kustības vienādojumi. Pirmais Keplera likums. Trešais Keplera likums.

  4. Satelītu koordinātu aprēķināšana. Orbītas vienādojums. Keplera vienādojums. Orbitālā koordinātu sistēma. Satelītu koordinātu aprēķināšana.

  5. GPS satelītu signāli. GPS satelītu signālu struktūra un komponentes. L1, L2 nesējfrekvences un fāzu modulācija. Pseidotrokšņu kodi C/A un P(Y), navigācijas paketes. Kodu ģenerēšanas algoritmi. Orbitālā informācija GPS signālā. Almanaha dati, pārraidītās efemerīdas un precīzās efemerīdas. Signāla apstrāde: kodu korelācijas tehnoloģija un fāzu tehnoloģija.

  6. GPS mērījumi – pseidoattālumi. Kodu pseidoattālumi un fāzes pseidoattālumi. Doplera efekta mērījumu izmantošana, trokšņu komponente un mērījumu sistemātiskās nobīdes (biases). Datu kombinācijas un izlīdzināšana. Korekcijas (jonosfēras un troposfēras refrakcija, relatīviskie efekti, multipath, antenas fāzu centra kustība).

  7. Atmosfēras efekti. Mikroviļņu fāzes un grupas ātrumi. Jonosfēras refrakcija un tās aprēķināšana. Citas jonosfēras refrakcijas ievērošanas metodes (mērīšana, novērtēšana, izslēgšana). Sintezētā L3 frekvence, tās priekšrocības un trūkumi. Troposfēras refrakcija Hopfīlda tuvinājumā. Sausā un mitrā komponente.

  8. GPS pozicionēšana. Absolūtā kodu pozicionēšana. Absolūtā fāzes pozicionēšana. Relatīvā pozicionēšana un diferenču vienādojumi (pirmās, otrās un trešās diferences). Relatīvās pozicionēšanas shēma. Statiskā relatīvā pozicionēšana.

  9. Cikliskā nenoteiktība (integer ambiguity). Kinemātiskā pozicionēšana (fāzu metode) un ar to saistītās problēmas. Cikliskās nenoteiktības lēcienu reģistrēšana. Cikliskās nenoteiktības aprēķināšana. Korelāciju problēmas un DOP faktori.

  10. GPS pielietojumi ģeodēzijā. Ģeodēziskās GPS mērīšanas tehnoloģijas. Baltijas un Latvijas GPS atbalsta tīkli. Ģeodēziskā GPS seansa plānošana. Mērīšanas pamatmetodes – radiālā metode un tīkla metode. Mērījumu pirmapstrāde. Apstrādes programmatūras un to galvenās sastāvdaļas.

SATELĪTTELEKOMUNIKĀCIJU SISTĒMAS

(Satellite telecommunication systems)

Autori Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars,

Vad. pētnieks, dr.phys. Juris Ozols

Kursa kods

Kursa apjoms 3 kredīti (ECTS 4.5 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Fizikas kurss

Kursa grupa Nozares obligātās izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar mikroviļņu izplatīšanās fizikālajiem pamatiem un populārākajām satelīttelekomunikāciju sistēmām.

Anotācija

Kurss satur pārskatu par mikroviļņu izplatīšanos Zemes atmosfērā un telekomunikāciju satelītu orbītām. Apskatīti galvenie satelīttelekomunikāciju pakalpojumu veidi, to formāti un īpatnības, kā arī sniegts pārskats par kompānijām, kas darbojas satelīttelekomunikāciju jomā un to lietotajām satelītsistēmām.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. Lewis G.E. Communication Services via Satellite, BSP Professional Books, Oxford, 1988.

  2. Long M. The 1993/1994 World Satellite Annual, Mark Long Enterprise Inc., Ft.Lauderdale, USA, 1995.

  3. Levchenko V.N. Sputnikovoje televidenije (krievu val.), BHV St.Pēterburga, 1998.

  4. Matthews P.A. Radio wave propagation VHS and above, Chapman and Hall Ltd, London, 1985.

SENSORU SISTĒMAS

(Sensor systems)

Autori Asoc.prof., dr.hab.phys. Juris Žagars,

Docents, dr.phys. Ivars Šmelds

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Nav

Kursa grupa Nozares obligātās izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar distanciālās zondēšanas t.s. platformām, satelītu sensoru sistēmām, to izmantošanu un darbības principiem.

Anotācija

Kurss satur pārskatu par satelītu sensoru sistēmu galvenajiem parametriem un izšķirtspeju klasifikāciju. Tiek apskatītas galvenās, pašlaik izmantojamo distanciālās zondēšanas satelītu, optiskās, infrasarkanās un termālās sensoru sistēmas (ATSR, AVHRR, SPOT u.c.), kā arī galvenie satelītu mikroviļņu sensori (ERS SAR, JERS SAR, RADARSAT, SIR-C/X-SAR u.c.) un to pielietojumi.

Prasības kredīta iegūšanai

Pārbaudījumā jāiegūst pozitīvs zināšanu novērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. T.M.Lillesand, R.W.Kiefer Remote Sensing and Image Interpretation, J.Wiley & Sons, Inc., New-York, 1994.

  2. Paul M. Mather Computer Processing of Remotely Sensed Images, J.Wiley & Sons, Inc. New-York, 1999.

  3. Resources in Earth Observation – http://ceos.cnes.fr

  4. Rees W.G. Physical Principles of Remote Sensing, 2-nd edition, Cambridge University Press, 2001.

SKAITLISKO METOŽU PROGRAMMĒŠANA

(Programming of Numerical Methods)

Autors Asoc.prof., dr.math. Aivars Zemītis

Kursa kods

Kursa apjoms 3 kredīti (ECTS 4.5 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Algebras un analīzesskaitlisko metožu kursi

Kursa grupa Nozares obligātās izvēles kurss

Mērķis

Kursa mērķis – nostiprināt objektorientētās programmēšanas iemaņas skaitlisko metožu lietošanas kontekstā.

Anotācija

Kursā tiek izklāstīta un analizēta skaitlisko metožu izmantošana no objektorientētās programmēšanas koncepciju viedokļa. Inovācijas digitālo attēlu apstrādē bieži ir saistītas ar atsevišķu algoritmu uzlabošanu un to realizēšanu programmu veidā. Objektorientētās programmēšanas principi ir būtiski, lai varētu šo uzdevumu veikt īsā laikā un efektīvi.

Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst pozitīvs zināšanu vērtējums, ne zemāks par 4 ballēm.

Literatūra

  1. Didier H. Besset. Object-Oriented Implementation of Numerical Methods: An Introduction with Java & Smalltalk ,Morgan Kaufmann; Bk&CD Rom edition, 2000.

  2. William H. Press, Saul A. Teukolsky, William T. Vetterling, Brian P. Flannery. Numerical Recipes in C++: The Art of Scientific Computing, Cambridge University Press; 2002.

SPĒĻU TEORIJA

(Game Theory)

Autors Asoc.prof., dr.math. Aivars Zemītis

Kursa kods

Kursa apjoms 2 kredīti (ECTS 3 punkti)

Pārbaudes forma Eksāmens

Priekšnosacījumi Skaitlisko optimizācijas metožu kurss

Kursa grupa Nozares obligātais izvēles kurss

        1. Mērķis

Kursa mērķis – iepazīstināt studentus ar spēļu teorijas pamatmetodēm un to pielietojumiem.

        1. Anotācija

Mūsdienās katram datorzinātņu speciālistam ir jābūt varošam darboties arī privātā biznesa jomā. Spēļu teorija dod teorētiskos pamatus stratēģijas un taktikas izvēlei darbībai komplicētā vidē. Kursa ietvaros tiks dots priekšstats par spēļu teorijas elementiem, metodēm un to praktiskajiem lietojumiem.

        1. Prasības kredīta iegūšanai

Kursa eksāmenā jāiegūst vērtējums ne zemāks par 4.

Literatūra

  1. A.C.C. Coolen. The Mathematical Theory Of Minority Games: Statistical Mechanics Of Interacting Agents (Oxford Finance S.), 2005.

  2. Elliot Mendelson. Introducing Game Theory and its Applications, Chapman & Hall/CRC, 2004.

Pielikums Nr. 2.

Akadēmiskā personāla CV

Saturs:

  1. Ābele Māris

  2. Bezrukovs Valērijs

  3. Bezrukovs Vladislavs

  4. Bičevska Gunta

  5. Dumbrājs Oļģerts

  6. Freimanis Juris

  7. Gurvits Leonīds

  8. Hiļķeviča Gaļina

  9. Kalniņš Juris Roberts

  10. Kriķis Mārtiņš

  11. Misāns Pēteris

  12. Mūkins Edgars

  13. Ozols Juris

  14. Ranta Radu

  15. Rjabovs Boriss

  16. Sīka Zigurds

  17. Šmelds Ivars

  18. Šneps-Šneppe Manfreds

  19. Vilks Ilgonis

  20. Vucāns Jānis

  21. Zemītis Aivars

  22. Žagars Juris

Curriculum Vitae

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Māris Ābele

Dzimšanas gads

1937.

Adrese:

Poruka iela 38, Cēsis, LV-4100

Tālruņa nr:

29354130 (mob.); +371 7034589

E-pasta adrese

astra@latnet.lv

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Latvijas Valsts Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1955

1960

Iegūtā izglītība:

Fiziķa kvalifikācija (specialitāte – fizika)

Diploma Nr.

O Nr. 075956

Izglītības iestāde

M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte, Fizikas fakultāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1964

Iegūtā izglītība:

Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts

Diploma Nr.

MFM Nr. 003981

Izglītības iestāde

Latvijas Valsts Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1993

Iegūtā izglītība:

Fizikas doktors (Dr.phys.)

Diploma Nr.

CD Nr. 001197

Izglītības iestāde

Latvijas Zinātņu Akadēmija (LZA)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

2001

Iegūtā izglītība:

LZA korespondētājloceklis astronomijā

Diploma Nr.

K-230

  1. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu

5

5

5

Angļu

3

4

2

Krievu

5

5

5

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

12/1997

līdz šim

Darba vietas nosaukums

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts

Amata nosaukums

Vadošais pētnieks

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

04/2005

līdz šim

Darba vietas nosaukums

LU Astronomijas institūts

Amata nosaukums

Direktora vietas izpildītājs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1960

1965

Darba vietas nosaukums

LVU Astronomiskā observatorija

Amata nosaukums

Inženieris, vecākais inženieris

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1965

1995

Darba vietas nosaukums

LVU Astronomiskā observatorija

Amata nosaukums

Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1995

1997

Darba vietas nosaukums

LVU Astronomiskā observatorija

Amata nosaukums

Vadošais pētnieks astrometrijas un debess mehānikas specialitātē

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1963

1990

Darba vietas nosaukums

Optiski mehāniskā rūpnīca (Rīga)

Amata nosaukums

Inženieris – fiziķis

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos):

Kopš 1973. gada Starptautiskās Astronomu savienības biedrs.

Kopš 1955. gada Latvijas Astronomijas (agrāk: Vissavienības Astronomijas un ģeodēzijas) biedrības biedrs.

Autors vai līdzautors 34 zinātniskām publikācijām un 26 autorapliecībām vai patentiem (PSRS, Vācijas DR, Bulgārija, Latvija).

Svarīgākās zinātniskās publikācijas:

  1. Abele M.K. The utilization of long-focus cameras for determination of the coordinates if faint artificial satellites (Rus.). Astronomijas žurnāls, 1960.

  2. Abele M.K. Photoelectric zenith tube for observation of stars at equal zenithal distance (Rus.). Rīga: Latvijas Valsts Universitātes mācību izdevums, 1969.

  3. Abele M., Lapuska K. Astronomical photographic device for observation of artificial satellites of the Earth (Rus.). Rīga: 1970.

  4. Abele M., Balodis J., Brodie-Hall L., Decker W., Rao U.K., Rubans A., West O., Vjaters J., Zarins A. Field tests of GPS steered portable satellite laser ranging system. Symp. IAG subc., Ankara – 1996, Munchen, 1996.

  5. Abele M., Balklavs-Grinhofs A., Osipova L. Possibility of minor planets distance measurement with laser ranging device. II. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 2004.

CV (Curriculum Vitae)

1. Uzvārds:

Bezrukovs

2. Vārds:

Valērijs

3. Dzimšanas gads:

1950.

Adrese:

Jelgava, Brīvības bulv., 28 – 25, LV-3004

Tālruņa Nr.:

29147160

Fakss:

E-pasta adrese:

valerijs.bezrukovs@venta.lv, elmag@inbox.lv

4. Izglītība:

Izglītības iestāde

Fizikālas Enerģētikas Institūts

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

03/1992

03/1993

Iegūtā izglītība:

g

Diploma Nr.

E-D 000109

Izglītības iestāde

VNIIelektromaš, St. Peterburgs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

06/1987

03/1992

Iegūtā izglītība:

Tehnisko zinātņu kandidāts

Diploma Nr.

KД №071273

Izglītības iestāde

Rīgas Politehniskas institūts

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

06/1968

06/1974

Iegūtā izglītība:

Inženieris -elektromehāniķis

Diploma Nr.

Ю № 393453

5. Papildu izglītība/kursi:

Izglītības iestāde

Kursa nosaukums

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

VK PSRS IAL

Valsts augstākie kvalifikācijas paaugstināšanas kursi patentēšanās jautājumos

10/1987 līdz

02/1988

6. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu

4

4

3

Angļu

4

3

3

Krievu

5

5

4

8. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

08/1974

08/1987

Darba vietas nosaukums

Latvijas Zinātņu Akadēmija Fizikālas Enerģētikas Institūts

Amata nosaukums

Zinātņu pētnieks

Galvenie pienākumi

Elektriskas mašīnas kontroles sistēmas izstrādāšana

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

08/1987

06/1993

Darba vietas nosaukums

Latvijas Zinātņu Akadēmija Fizikālas Enerģētikas Institūts

Amata nosaukums

Institūta patentu nodaļas vadītājs

Galvenie pienākumi

Izgudrojumu patentēšana

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

05/1993

līdz šim

Darba vietas nosaukums

Zinātniski tehniskā firma ELMAG SIA

Amata nosaukums

Rīkotājdirektors

Galvenie pienākumi

Zinātņu vadītājs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

10/1994

10/2004

Darba vietas nosaukums

Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs

Amata nosaukums

Vadošais speciālists

Galvenie pienākumi

Radio teleskopa RT-32 elektropiedziņas atjaunošana

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

10/2004

līdz šim

Darba vietas nosaukums

Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs

Amata nosaukums

Galvenais inženieris

Galvenie pienākumi

Radio teleskopa RT-32 ekspluatēšana

9. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas vai kompetences saistībā ar projektā veicamajiem pienākumiem):

Kopējais zinātnisko darbu skaits 50, tanī skaitā 21 patenti.

Granta „VSRC radioteleskopu elektropiedziņas energoefektivitātes un darbības drošuma paaugstināšanas pētījumi” vadītājs projektā Nr. 05.0024.

Tirgus orientētā pētījuma projektu vadītājs: TOP-02/40, TOP-02/78, TOP-04/28, TOP-04/75.

Eiropas radio astronomijas komitejas CRAF loceklis.

10. Galvenie zinātņu virzieni:

  • Elektromehānisko elektroenerģijas pārveidotāju vadības sistēmas izstrāde un izpēte.

  • Vējenerģētika

  • Radio astronomija

  • Radioteleskopa RT-32 un RT-16 elektropiedziņas vadības sistēmas atjaunošana Irbenē.

CURRICULUM VITAE

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Vladislavs Bezrukovs

Dzimšanas gads

1981

Adrese:

28-25, Brīvības bulv., Jelgava, Latvija. LV3004.

Tālruņa nr:

+353851217257 (Īrija)

E-pasta adrese

vladislavsb@venta.lv; s_bezrukovs@inbox.lv

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Rīgas Tehniska Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/2003

07/2005

Iegūtā izglītība:

Inženierzinātņu maģistra grāds datorvadībā un datortīklos

Diploma Nr.

№ MDA 0858, izdots 2005. gada 20 jūnija

Izglītības iestāde

Rīgas Tehniska Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/2000

07/2003

Iegūtā izglītība:

Inženierzinātņu bakalaura grāds datorvadībā un datorzinātnē

Diploma Nr.

№ 015027, izdots 2003. gada 4 jūlija

Izglītības iestāde

Jelgavas 5. vidusskola

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1988

07/2000

Iegūtā izglītība:

Vidējā izglītība

Diploma Nr.

  1. Tālākizglītība/kursi:

Izglītības iestāde

Kursa nosaukums

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

Cork Institute of Technology, Cork, Ireland

Applied Physics & Instrumentation

02/2005

  1. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu

5

4

4

Angļu

5

4

4

Krievu

5

5

5

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/2006

Darba vietas nosaukums

Ventspils Ekonomikas Augstskola

Amata nosaukums

Pasniedzējs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

06/1999

Darba vietas nosaukums

SIA ZRF "ELMAG"

Amata nosaukums

Programmētājs.

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

03/2004

01/2005

Darba vietas nosaukums

SIA "JAUNA BURA"

Amata nosaukums

Tīklu administrators

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

01/2001

12/2003

Darba vietas nosaukums

SIA "RITA"

Amata nosaukums

MS Access datu bāzu programmētājs un tīklu administrators

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos)::

Projekti

2001 – 2004 piedalījos projektā vēju enerģijas potenciāla novērtēšanas analīze Latvijā (Latvijas Zinātņu akadēmija, Fizikālās Enerģētikas Institūts,)

03.2000. – 05.2002. veidoju dizainu vingrojumu kompleksiem Jelgavas sporta namā.

06.1996 – 9.1999. piedalījos Ventspils radioteleskopu RT-16 un RT-32 atjaunošanā.

Publikācijas

1. Bezrukovs D., Bezrukovs V., Bezrukovs Vl. “The preparation of the drive system of the VIRAC radio telescope for the European VLBI Network operation”. 11th International Power Electronics and Motion Control Conference, 2 - 4 September 2004, Riga, Latvia, pp 4.

2. Bezrukovs Vl. “The preparation of the drive system of the VIRAC radio telescope for the European VLBI Network operation”. Poster. YERAC 2004, Cork, Ireland.

3. Bezrukovs. V., Gabuzda D. „Multi-wavelength polarization VLBI observations of two BL Lac objects”. Procceding of 8th European VLBI Network Symposium, held in Torun, Poland September 26-29, 2006.

Konferences un skolas

8th European VLBI Network Symposium (EVN 2006)

26 – 29 Sep, 2006, Torun, Poland.

Vladislavs Bezrukovs, CIT, Ireland

„Analysis of the multi-wavelength polarization VLBI observations of BL Lac objects”

Young European Radio Astronomer's Conference 2004 (YERAC 2004)

30 Aug – 3 Sep, 2004, UCC, Cork, Ireland

Vladislavs Bezrukovs, VIRAC, Latvia

“Preparation of the drive system of the VIRAC radio telescope for EVN operation (poster)”

http://www.physics.ucc.ie/YERAC

European Radio Interferometry School (ERIS 2005)

5 - 9 Sep, 2005, Manchester, UK

Participant.

/rnwiki/EuropeanRadioInterferometrySchool

Astronomical Science Group of Ireland Spring 2006 meeting (ASGI 2006)

3 – 4, May, 2006, University College Cork, Cork, Ireland

Vladislavs Bezrukovs, CIT

“Analysis of the multi-wavelength polarization VLBI observations of BL Lac objects”.

http://www.arm.ac.uk/asgi/events.html

http://astro.ucc.ie/asgi2006spring

Introduction to IDL workshop

19 – 20 Apr, 2005, NUI, Galway, Ireland

Participant.

http://www.arm.ac.uk/asgi/Spring2005/index_idl.htm

Astronomical Science Group of Ireland Spring 2006 meeting (ASGI 2006)

ASGI Spring 2005 (NUI Galway, Joint ASGI/CosmoGrid Meeting)

21 – 22 Apr, 2005

Participant.

http://www.arm.ac.uk/asgi/events.html

2nd International Scientific Conference „Information Society and Modern Business”

1-2, Jul, 2005, Ventspils University College, Ventspils, Latvia

Vladislavs Bezrukovs, VIRAC

“The architecture of INTRANET and INTERNET of the VIRAC”

Marie Curie Actions Conference “Making Europe more attractive for researchers”

28 – 30 Sep, 2005, Pisa/Livorno, Italy

Participant

http://www.ifc.cnr.it/mariecurie/

ENIGMA Mid Term Review meeting

8 – 10 Mar, 2005, Bohn, Germany

Participant.

http://www.lsw.uni-heidelberg.de/projects/enigma/Meetings.html

ENIGMA 5th meeting

13 – 17 Jun, 2005, Neubrandenburg

Vladislavs Bezrukovs, CIT, Cork.

High-frequency, multi-wavelength VLBI observations of BL Lac objects”

http://www.lsw.uni-heidelberg.de/projects/enigma/Meetings.html

ENIGMA 6th meeting

Vladislavs Bezrukovs, CIT, Cork.

“High-frequency, multiwavelength VLBI observations of BL Lac objects”

http://www.lsw.uni-heidelberg.de/projects/enigma/Meetings.html

ENIGMA 7th meeting

8-10 May 2006, Hydra, Greece

Vladislavs Bezrukovs CIT, Cork.

“Analysis of the multi-wavelength polarization VLBI observations of BL Lac objects”

http://www.lsw.uni-heidelberg.de/projects/enigma/Meetings.html

ENIGMA 8th meeting

6-8 September, 2006, Helsinki, Finland

Vladislavs Bezrukovs CIT, Cork, Ireland

“ The multi-wavelength polarization VLBI structure of 3 BL Lacertae objects”

http://www.lsw.uni-heidelberg.de/projects/enigma/Meetings.html

2nd ENIGMA Winter School

18 - 20 Nov 2005, Kinsale, Ireland

Participant.

http://www.lsw.uni-heidelberg.de/projects/enigma/school2/index.html

CURRICULUM VITAE

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Gunta Bičevska

Dzimšanas gads

1957

Adrese:

Rīga, Codes ielā 52-1

Tālruņa nr:

Mob. 28378286, mājās - 7619970

E-pasta adrese

Gunta.bicevska@riga.lv

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Latvijas Valsts Universitātes fiz.mat. fakultāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1975

06/1980

Iegūtā izglītība:

Fiziķis, pasniedzējs

Diploma Nr.

G-1 Nr.313761

Izglītības iestāde

Latvijas Valsts Universitāte aspirantūras “Astronomija un debesu mehānika” specialitātes klātienes nodaļā

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1980

09/1983

Iegūtā izglītība:

Fizikas maģistra grāds

Diploma Nr.

Nr. 000200

  1. Tālākizglītība/kursi:

Izglītības iestāde

Kursa nosaukums

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

Envirotech

ArcGis 9.1 kursi II līmenis

09/2005

Mikrokods

“Bentley Microstation pamatapmācība” 25 stundu kurss

01/2006

HOGSKOLAN I GAVLE Division of Geomatics, Zviedrija

“Nordic Summer school in GISci” ietvaros-

Geographic Information Science Workshops D. -5 credits

11.06.2006 – 16.06.2006

  1. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu

5

5

5

Angļu

4

3

2

Krievu

5

3

3

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

01/1993

šim brīdim

Darba vietas nosaukums

Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas Institūts

Amata nosaukums

asistente

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

11/2004

šim brīdim

Darba vietas nosaukums

Stopiņu novada pašvaldība

Amata nosaukums

plānotāja

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

11/2004

šim brīdim

Darba vietas nosaukums

Rīgas domes attīstības departamenta Pilsētplānošanas pārvaldes Detālplānošanas nodaļa

Amata nosaukums

Teritoriālplānotāja - tehniķe

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

02/2005

06/2005

Darba vietas nosaukums

Ventspils Augstskola – vieslektore – Digitālā kartogrāfija un ĢIS

Amata nosaukums

Lektore „Digitālā kartogrāfija un ĢIS”

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

11/2005

šim brīdim

Darba vietas nosaukums

RīgasTehniskā Universitāte Ģeomātikas katedra

Amata nosaukums

vieslektore

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

02/2002

07/2003

Darba vietas nosaukums

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte

Amata nosaukums

Vieslektors -“Ģeogrāfiskās informācijas sistēmu teorētiskais un praktiskais kurss “

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

01/1994

11/2004

Darba vietas nosaukums

SIA “Datorkarte”

Amata nosaukums

projektu vadītāja, ĢIS speciāliste

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1976

01/1993

Darba vietas nosaukums

Latvijas Universitātes Astronomiskā Observatorija

Amata nosaukums

inženiere, jaunākā zinātniskā līdzstrādniece

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos):

Piedalīšanās ESRI lietotāju konferencē: 2005.g. – Varšava; 2006.g. – Atēnas

CURRICULUM VITAE

Vārds, Uzvārds: Oļģerts Dumbrājs

Dizmis: 1942. gada 16. februārī, Rīgā, Latvijā

Valodu prasme: latviešu, vācu, krievu, angļu, poļu

Izglītība: 1960.-1965. Latvijas Valsts Universitāte,

teorētiskā fizika

1968.-1971. Maskavas Valsts Universitāte,

teorētiskā fizika

Darba vietas: 1967.-1968. Asistents, Latvijas Valsts Universitāte

1968.-1971. Aspirants, Maskavas Valsts Universitāte

1971.-1977. Zinātniskais līdzstrādnieks,

Apvienotais Kodolpētniecības Institūts,

Dubna, Krievija

1977.-1978. Zinātniskais līdzstrādnieks,

Helsinku Universitāte, Somija

1978.-1979. Zinātniskais līdzstrādnieks,

Kodolpētniecības Institūti, Cīrihe,

Ženēva, Šveice; Parīze, Francija

1979.-1980. Profesors, Aarhus Universitāte, Dānija

1980.-1985. Zinātniskais līdzstrādnieks,

Karlsrūhes Universitāte, Vācija

1985.-1990. Grupas vadītājs, Hamburgas – Harburgas

Universitāte, Vācija

1990.-1992. Zinātniskais līdzstrādnieks,

Kodolpētniecības centrs Karlsrūe, Vācija

1993.- līdz šai dienai. Somijas Zinātņu Akadēmijas

speciālais zinātniskais līdzstrādnieks

02.1999.-02.2000. Viesprofesors, Zinātniski

-pētnieciskais centrs Karlsrūe, Vācija

04.2002.-06.2002. Viesprofesors, Fukui Universitāte,

Japāna

04.2003.-07.2003. Viesprofesors, Fukui Universitāte,

Japāna

09.2003.-12.2003. Viesprofesors, Zinātniski

-pētnieciskais centrs Karlsrūe, Vācija

01.2005.-03.2005. Viesprofesors, Fukui Universitāte,

Japāna

04.2006.-06.2006. Viesprofesors, Fukui Universitāte,

Japāna

01.04.2005.- Vadošais pētnieks, Cietvielu Fizikas

Institūts, Rīga, Latvija

Starptautiskā ekspertīze: Starptautiskās Koordinēšanas Komitejas „Starptautiskā Kodolsintēzes Eksperimentālā Reaktora (ITER) Elektronu - ciklotronu viļņu sistēmas attīstības programmas” loceklis

Eiropas Komisijas Kodolsintēzes programmas loceklis

INTAS programmas „Mainīgu frekvenču augstu enerģiju mikroviļņu ģeneratori”’ koordinators. INTAS programmas „Jauno metožu attīstība žirotronu lietderības koeficienta uzabošanai, lietojot augstas kvalitātes elektronu kūļus,” dalībnieks

ASV Fizikas biedrības mūža biedrs

IEEE (Institute of Electrical and Electronics Engineers) biedrs – seniors

Žurnālu „International Journal of Electronics”, „Physics of Plasmas” un „IEEE Transactions on Plasmas Science” štata recenzents

2001. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju locekli

2005. gadā konkursā saņēmis divu gadu EURATOM stipendiju kodolsintēzes problēmu pētīšanai

2005. gadā ievēlēts par Eiropas Plazmas Fizikas Teorjas konferences komitejas locekli

Publikācijas: 167 darbi vadošos starptautiskos žurnālos

88 darbi starptautisku konferenču sējumos

1 raksts zinātniskā monogrāfijā

11 citas zinātniskas publikācijas

3 Vācijas patenti

Hirša citējamības indekss (sakarība starp publicēto darbu skaitu un citējamību): 15

CURRICULUM VITAE

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Juris Freimanis

Dzimšanas gads

1954.

Adrese:

Draudzības ielā 8 dz. 119, Kalnciemā, Jelgavas rajonā

Tālruņa nr:

29144160

E-pasta adrese

Juris.Freimanis@vgd.gov.lv

  1. Izglītība

Izglītības iestāde

Latvijas Valsts universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1973

06/1978

Iegūtā izglītība:

Fiziķis

Diploma Nr.

П № 709661

  1. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu

5

5

5

Angļu

4

3

4

Krievu

5

5

4

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

02/1977

07/1978

Darba vietas nosaukums

Latvijas PSR ZA Radioastrofizikas observatorija

Amata nosaukums

Vecākais laborants

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

08/1978

08/1979

Darba vietas nosaukums

Latvijas PSR ZA Radioastrofizikas observatorija

Amata nosaukums

Fiziķis

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1979

11/1980

Darba vietas nosaukums

Latvijas PSR ZA Radioastrofizikas observatorija

Amata nosaukums

Stažieris-pētnieks

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

11/1980

11/1983

Darba vietas nosaukums

Ļeņingradas Valsts universitāte

Amata nosaukums

Aspirants

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

11/1983

10/1984

Darba vietas nosaukums

Latvijas PSR ZA Radioastrofizikas observatorija

Amata nosaukums

Fiziķis

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

10/1984

03/1991

Darba vietas nosaukums

Latvijas PSR ZA / Latvijas ZA Radioastrofizikas observatorija

Amata nosaukums

Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

03/1991

07/1994

Darba vietas nosaukums

Kalnciema būvmateriālu kombināts

Amata nosaukums

Inženieris - programmētājs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

10/1993

05/1995

Darba vietas nosaukums

Kalnciema pilsētas pašvaldības uzņēmums „Namu pārvalde”

Amata nosaukums

Galvenais grāmatvedis

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

05/1995

05/1996

Darba vietas nosaukums

Latvijas ZA Radioastrofizikas observatorija

Amata nosaukums

Zinātniskais sekretārs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

05/1995

06/1997

Darba vietas nosaukums

Latvijas ZA Radioastrofizikas observatorija

Amata nosaukums

Asistents (1/2 slodze)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1995

04/1996

Darba vietas nosaukums

SIA „Laipa”

Amata nosaukums

Grāmatvedis (nepilna slodze)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1995

04/1996

Darba vietas nosaukums

SIA „Kalnciema koks”

Amata nosaukums

Grāmatvedis (nepilna slodze)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

06/1996

12/2004

Darba vietas nosaukums

Latvijas Valsts ģeoloģijas dienests

Amata nosaukums

Programmētājs; datu bāžu programmētājs; galvenais datu bāžu programmētājs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

01/2005

Darba vietas nosaukums

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra

Amata nosaukums

Galvenais datu bāžu programmētājs; datu bāžu programmētājs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

07/1997

Darba vietas nosaukums

Latvijas Universitātes Astronomijas institūts

Amata nosaukums

Asistents; pētnieks (nepilna slodze)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

11/2002

07/2003

Darba vietas nosaukums

Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūts

Amata nosaukums

Pētnieks (nepilna slodze)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

03/2006

Darba vietas nosaukums

Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs

Amata nosaukums

Pētnieks (nepilna slodze)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/2006

Darba vietas nosaukums

Ventspils Augstskola

Amata nosaukums

Docents (nepilna slodze)

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos):

  1. Ю.Фрейманис. О спектрах некоторых функций. – “Астрономия. Численные эксперименты в небесной механике и астрометрии.” Сборник научных статей. Выпуск 13, Рига, Латвийский государственный университет, 1978 г. – С. 28 – 34.

  2. В.М.Лоскутов, Ю.А.Фрейманис. О приближении однократного рассеяния в проблеме переноса поляризованного излучения. – “Астрофизика”, 1984, т. 20, вып. 2, с. 295 – 302.

  3. Фрейманис Ю.А. Рэлеевское рассеяние в тонкослойной сферической оболочке. – “Астрономический журнал”, 1985, т. 62, вып. 2, с. 314 – 322.

  4. Ю.А.Фрейманис. Многократное рассеяние поляризованного света в средах со сферической симметрией. – “Фотометрические и поляриметрические исследования небесных тел”. Сборник научных трудов. Киев, “Наукова думка”, 1985. – С. 128 – 133.

  5. Ю.А.Фрейманис. Точечный источник в бесконечной среде. Рэлеевское рассеяние. – “Научные информации”. Тематический сборник статей по проблеме “Эволюция звезд и звездных агрегатов”. Выпуск 61, Рига, “Зинатне”, 1986. – С. 95 – 109.

  6. Ю.А.Фрейманис. Перенос поляризованного излучения в однородной бесконечной среде при изотропном точечном источнике. – “Доклады Академии наук СССР”, 1989, т. 308, N 2, с. 316 – 320.

  7. Ю.А.Фрейманис. О некоторых задачах многократного рассеяния поляризованного излучения. – “Физика звезд и галактик.” Материалы совещания прибалтийских астрономов, Тыравере, 24 – 27 мая 1988 г. Под редакцией И.Б.Пустыльника и Т.Нугиса, Таллинн, 1989 г. – С. 11 – 12.

  8. Ю.Фрейманис. О полноте системы собственных и присоединенных функций уравнения переноса поляризованного излучения. – “Saules un sarkano zvaigžņu pētījumi”, 1990., Nr. 32, 20. – 116. lpp.

  9. J.Freimanis. Transfer of polarized light in homogeneous isotropic semi infinite medium if the generalized eigenfunctions of transfer equation exist. – “Saules un sarkano zvaigžņu pētījumi”, 1993., Nr. 36, 18. – 84. lpp.

  10. J.Freimanis. On the Eigenfunction Approach for Radiative Transfer Problems with Spherical Symmetry. – “Physica Scripta”, 1998, vol. T77, pp. 148 – 149.

  11. I.Shmeld, J.Freimanis. Calculation of equilibrium molecular abundances near star – forming region. – Proceedings of the Conference “Modern Problems in Stellar Evolution”, October 12 – 16, 1998. Moscow, 1999. – pp. 48 – 51.

  12. I.Shmeld, J.Freimanis, N.G.Bochkarev. Calculation of chemical equilibrium in the interstellar cloud. – Odessa Astronomical Publications (Proceedings of the International Gamov School in Astrophysics), 1999, vol. 12, pp. 133 – 135.

  13. I.Shmeld, J.Freimanis, N.G.Bochkarev, V.Z.Alakoz. Calculation of the molecular concentrations in the interstellar clouds. – Abstracts of the Joint European and National Astronomy Meeting “JENAM-2000”, Moscow, May 29 – June 3, 2000. Moscow, 2000. – p. 109.

  14. J.Freimanis. Polarimetric investigations of open clusters: from observations toward symbiosis with the theory. – Proceedings of the Taiwan – Baltic Workshop "Dynamical and Chemical Evolution of Star Clusters", November 24 – 28, 2003. National Central University, Taiwan, 2003. – pp. 170 – 183.

  15. J.Freimanis. On Green’s function for spherically symmetric problems of transfer of polarized radiation. – “Journal of Quantitative Spectroscopy and Radiative Transfer”, 2005, vol. 96, Issue 3 – 4, pp. 451 – 472.

1997. gada 22. janvārī Latvijas Universitātes habilitācijas un promocijas padomē aizstāvēts promocijas darbs “Polarizēta starojuma daudzkārtēja izkliede vidē”, iegūstot fizikas doktora zinātnisko grādu (Dr.phys.), diploms C-D № 001375.

CURRICULUM VITAE

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Leonīds Gurvits

Dzimšanas gads

1956

Adrese:

Postbus 2, 7990 AA Dwingeloo,

The Netherlands

Tālruņa nr:

+31-(0)521–596514 darba

+31-(0)528–272986 mājas

E-pasta adrese

lgurvits@jive.nl

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Moscow Aviation Institute (Maskavas Aviācijas Institūts)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1979

Iegūtā izglītība:

Maģistra grāds kosmiskajās inženierzinātnēs

Diploma Nr.

Izglītības iestāde

Maskavas Valsts Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1979

Iegūtā izglītība:

Maģistra grāds astronomijā

Diploma Nr.

Izglītības iestāde

Kosmosa zinātnes institūts (Maskava)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1983

Iegūtā izglītība:

Ph.D, Radioastronomijas pasniedzējs

Diploma Nr.

Izglītības iestāde

Lebedeva Fizikas Institūts, (Maskava)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1991

Iegūtā izglītība:

Ph.D. astrofizikā

Diploma Nr.

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1979

1990

Darba vietas nosaukums

Kosmosa zinātnes Institūta Astrofizikas katedra, Maskava

Amata nosaukums

Inženieris, jaunākais zinātnieks, zinātnieks

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1990

1993

Darba vietas nosaukums

Lebedeva Fizikas Institūta AstroSpace centrs, Maskava

Amata nosaukums

Laboratorijas vadītājs, zinātniskais sekretārs, pārvaldes loceklis

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1992

1994

Darba vietas nosaukums

Cornell Universitātes Arecibo Observatorija, Puerto Rico, ASV

Amata nosaukums

Vieszinātnieks – zinātniskais līdzstrādnieks

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1994

līdz šim

Darba vietas nosaukums

Joint Institute for VLBI in Europe, Nīderlande

Amata nosaukums

Projektu zinātnieks, programmas menedžeris, projekta menedžeris, vecākais zinātnieks, vadītājs, JIVE menedžementa komitejas loceklis

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1997

līdz šim

Darba vietas nosaukums

Kosmosa un Astronautikas zinātņu Institūts, Sagamihara, Japāna

Amata nosaukums

Vieslektors

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos):

  • Gurvits L.I., Mitrofanov I.G., 1986, “On the Perturbation of the Background Radiation by a

  • Moving Gravitational Lens'', Nature 324, 349

  • Gurvits L.I., 1994, ``Apparent milliarcsecond sizes of AGN and the geometry of the

  • Universe'', Astrophys. Journal 425, 442

  • Gurvits L.I., Schilizzi R.T., Miley G.K., Peck A., Bremer M.N.,

  • Röttgering H., van Breugel W., 1997, ``A compact radio component in 4C41.17 at z=3.8: a

  • massive clump in a forming galaxy?'', Astronomy & Astrophys. 318, 11

  • Gurvits L.I., Kellermann K.I., Frey S. 1999, ``The ``angular size - redshift'' relation for

  • compact radio structures in quasars and radio galaxies'' Astronomy & Astrophys 342, 378

  • Gurvits L.I., Frey S., Schilizzi R.T., Kellermann K.I., Lobanov A.P.,

  • Kawaguchi N., Kobayashi H., Murata Y., Hirabayashi H., Pauliny-Toth

  • I.I.K, 2000, ``Dual-frequency VSOP observations of extremely high redshift quasars'',

  • Advances in Space Research 26, 719

  • Frey S., Gurvits L.I., Altschuler D.R., Davis M.M., Perillat P., Salter C.J., Aller H.D., Aller

  • M.F., Hirabayashi H., 2000, ``Dual Frequency VSOP Observations of AO 0235+164'',

  • Publications of the Astron. Society of Japan (PASJ), 52, 975

  • Lobanov A.P., Gurvits L.I., Frey S., Schilizzi R.T., Kawaguchi N., Pauliny-Toth I.I.K., 2001,

  • ``VSOP observation of the quasar PKS 2215+020: a new 'core-jet' laboratory at z=3.57”

  • Astrophys Journal 547, 714

  • Gurvits L.I., 2003, ``VLBI in the next decades: exploring the microjansky radio sky with a

  • sub-milliarcsecond angular resolution'', in New Technologies in VLBI, ed. Y.C. Minh, ASP, v.

  • 306, 303

  • Gurvits L.I., 2004, ``Christiaan Huygens, Huygens the probe and radio astronomy'', in Titan:

  • from Discovery to Encounter, ESA SP–1278, 408

  • Pogrebenko S.V., Gurvits L.I., Campbell R.M., Avruch I.M., Lebreton J.-P., van't Klooster

  • C.G.M., 2004, ``VLBI tracking of the Huygens probe in the atmosphere of Titan'', in

  • Planetary Probe Atmospheric Entry and Descent Trajectory Analysis and Science, ed.

  • A.Wilson, ESA SP–544, 197

  • Lebreton J.-P., Witasse O., Sollazzo C., Blancquaert T., Couzin P., Schipper A.-M.,

  • Jones J.B., Matson D.L., Gurvits L.I., Atkinson D.H., Kazeminejad B., Pérez-Ayúcar M.,

  • 2005, ``An overview of the descent and landing of the Huygens probe on Titan'', Nature,

  • 438, 758

  • Bird M.K., Allison M., Asmar S.W., Atkinson D.H., Avruch I.M., Dutta-Roy R., Dzierma Y.,

  • Edenhofer P., Folkner W.M., Gurvits L.I., Johnston D.V., Plettemeier D.,

  • Pogrebenko S.V., Preston R.A., Tyler G.L., 2005,”The vedrtical profile of winds on Titan'',

  • Nature 438, 800

  • Gurvits L.I., 2007, “Compact extragalactic sources in the SKA sky: liabilities or assets”,

  • in Cosmology, Galaxy Formation and Astroparticle Physics, eds. H.-R. Klöckner, M. Jarvis,

  • S. Rawlings, Oxford U Press, in press

CURRICULUM VITAE

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Gaļina Hiļķeviča

Dzimšanas gads

1954

Adrese:

Poruka, 14-1

Tālruņa nr:

29497615

E-pasta adrese

galina@venta.lv

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Maskavas Valsts Universitāte, Mehānikas un matemātikas fakultāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1971

06/1976

Iegūtā izglītība:

Matemātika

Diploma Nr.

752409

Izglītības iestāde

Maskavas Valsts Universitāte, Mehānikas un matemātikas fakultāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1976

01/1981

Iegūtā izglītība:

Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāte

Diploma Nr.

024248

Izglītības iestāde

Latvijas Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1992

Iegūtā izglītība:

Matemātikas doktore

Diploma Nr.

001034

  1. Tālākizglītība/kursi:

Izglītības iestāde

Kursa nosaukums

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

Daugavpils Universitāte

“Augstskolu didaktika” (programmas kods 9014320052 saskaņojumā ar IZM Nr. 0069)

10/2002

12/2002

  1. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu

5

5

5

Angļu

4

4

4

Krievu

5

5

5

Vācu

4

4

4

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

01/2006

līdz šim laikam

Darba vietas nosaukums

Ventspils Augstskola

Amata nosaukums

ITF dekāne

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/2005

līdz šim laikam

Darba vietas nosaukums

Ventspils Augstskola

Amata nosaukums

Matemātiskās modelēšanas nodaļas vadītāja

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

08/2005

01/2006

Darba vietas nosaukums

Ventspils Augstskola

Amata nosaukums

ITF dekāna p.i.

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

02/2003

līdz šim laikam

Darba vietas nosaukums

Ventspils Augstskola

Amata nosaukums

Docente

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

02/1981

02/2003

Darba vietas nosaukums

Daugavpils Universitāte

Amata nosaukums

Pasniedzēja, vec. pasniedzēja, docente

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos):

Svarīgākās publikācijas:

  1. Аналог принципа Сен-Венана, задача Коши и первая краевая задача в неограниченной области для псевдопараболических уравнений. // Успехи математических наук/. – 1981, т. 36, в. 3. – с. 229-230.

  2. О поведении решений псевдопараболических уравнений в окрестности нерегулярных точек границы и на бесконечности. //В кн.: Дифференциальные уравнения и их приложения. – М.: из-во МГУ, 1984. – с. 170-175.

  3. О краевых задачах для псевдопараболических уравнений // Успехи математических наук /. – 1984, т.39, в.4. – с. 102-103.

4. Heterogēno sistēmu izturēšanās intensīvu ārējo iedarbību ietekmē. DPI Valsts budžeta finansēto darbu izpildes rezultāti DPI 1992.g. - Daugavpils: DPI, B-22, 6.-8.lpp. (kopā ar S.Hiļkeviču).

5. Kondensēto vielu sabrukšana ārkārtīgi īslaicīgas iedarbības rezultātā. DPU gada atskaite N 93.226. Daugavpils, 1995. (kopā ar S.Ignatjevu).

6. Uzdevumu ar parametriem risināšana ar ekvivalento pārveidojumu metodi (kopā ar N. Privaļihinu) // 9. Ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums A 14/. – Daugavpils: DPU izd. “Saule”, 2001. - 56.-57.lpp.

7. On the some Properties of Solutions of Pseudoparabolic Equations. Acta Societis Mathematicae Latviensis, Abstracts of the 5th Latvian Mathematical Conference, 6-7 April, 2004, Daugavpils, Latvia.

8. The Initial-Boundary Value Problem for some Nonlinear Pseudoparabolic Equation. Proceeding of the 10th International Conference Mathematical Modelling and Analysis 2005, Trakai. ISBN 9986-05-924-0. http://www.vtu.lt/rc/mma 

9. The Role of the Mathematical Modeling in the Innovative Business Development (līdzautors S.Hiļķevičs) // International conference „PAST AND PRESENT OF NATURAL SCIENCES IN DAUGAVPILS UNIVERSITY” February 1-3, 2006. Abstracts. /. - Daugavpils: DPU izd. “Saule”, 2006. – 42.-43.lpp.

10. THE NUMERICAL SOLUTIONS OF PSEUDOPARABOLIC EQUATIONS. Acta Societis Mathematicae Latviensis, Abstracts of the 6th Latvian Mathematical Conference, 7-8 April, 2006, Liepaja, Latvia.

11. ON SOME NUMERICAL SOLVING METHODS OF PSEUDOPARABOLIC EQUATIONS. (līdzautori J. Hofmanis, A.Grantiņš). Abstracts of the 11th International Conference Mathematical Modelling and Analysis June 1 - 4 , 2006, Jurmala, Latvia.

2006./2007. akad. gada projekti

  1. EQUAL „Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana” - eksperts.

  2. Eiropas Sociālā fonda aktivitāte 3.2.3.2. „Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas „Datorzinātnes” modernizēšana”, - studiju kursu izstrādes, modernizācijas un aprobācijas eksperts.

  3. Eiropas Sociālā fonda aktivitāte 3.2.3.2. „Datoru matemātisko sistēmu ieviešana mācību procesā augstskolā” (Projekta iesniedzējs Latvijas Universitāte) - eksperts.

  4. Eiropas Sociālā fonda aktivitāte 3.2.5.2., „Augstskolu pasniedzēju kompetenču paaugstināšana moderno tehnoloģiju fizikālo procesu datormodelēšanā” (Projekta iesniedzējs Latvijas Universitāte).

Akadēmiskie kursi:

Augstākā matemātika

Matemātiskā analīze

Matemātiskā loģika

Matemātikas vēsture

Skaitliskās metodes

Parastie diferenciālvienādojumi

Parciālie diferenciālvienādojumi

Vispārinātas funkcijas

Vienādojumi un nevienādības ar parametriem

Funkcionālas telpas

Diskrētā matemātika

Matemātiskās fizikas vienādojumi

Augstākas matemātikas speckurss

CURRICULUM VITAE

1. Vārds un uzvārds:

Juris Roberts KALNIŅŠ

2. Personas kods:

280142 - 12958

3. Dzimšanas datums:

1942 g. 28. janvāris

4. Tautība:

Latvietis

  1. Izglītība:

Habil. doktors fizikā, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūts, 1983

Fiz.- mat. zinātņu kand., Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūts, 1972

Latvijas Universitāte (fizikas un matemātikas fakultāte), 1965

  1. Zinātniskie un akadēmiskie nosaukumi:

Habil. doktors fizikā, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūts, 1983

Fiz.- mat. zinātņu kand., Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūts, 1972

  1. Darba pieredze:

2005. – VeA asoc.prof.

2005. – VeA Inženierpētnieciskā centra direktors

1998 -prorektors, Sociālo Tehnoloģiju Institūts, Rīgā

1990 – profesors v.i. LU teorētiskās fizikas katedrā

1996 - 1998 valsts sekretāra vietnieks LR Izglītības un zinātnes ministrijā,

1995 – LU CFI vadošais pētnieks

1990 -1995 teorētiskās grupas vadītājs, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Mikroelectronikas Centrā,

1966-1988 pētnieks un vadošais pētnieks Latvijas Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā

  1. Akadēmiskie kursi:

Teorētiskā fizika (Kondensēto vielu teorija, Haosa teorija, Sistēmu dinamikas modelēšana)

(LU)

Sociālo Tehnoloģiju Institūtā

Biznesa matemātiskā modelēšana, matemātiskā statistika

Ventspils Augstskolā

Skaitliskā matemātika, Variāciju rēķini, Analīzes skaitliskās metodes, Algebras skaitliskās metodes 

  1. Zinātniski pētnieciskais darbs:

ES projekta ‘’Latvijas elektronikas un elektrotehnikas nozares attīstības projekts”

Konferences „Diffusion Fundamentals I Basic Principles of Theory, Experiment and Application”, September 22nd - 24th, 2005, Leipzig The effective diffusion coefficient for heterogeneous media. E.Kotomin, J.R.Kalnin, J. Maier - Abstr. 85th Bunsen Colloquim on Atomic Transport in Solids .Giessen, October 2003, p.25.

“Knowledge Management in Public Administration:case study EU Project “Hyper knowledge”.

J. Mikelsons, G. Jirgensons, J.R. Kalnins, A. Kapenieks, M. Kazakovs, J.Stirna. I.Vanaga, B. Zuga. Ventspils University College International Conference. "Information Society and Modern Business" 30.01 - 01.02.2003.

J. R. Kalniņš (granta vadītājs). Study of the Many-Particle Effects and Processes During the Bimolecular Reactions in Condensed Matter. Latvijas Zinātnes padome (1996-2001 )

J. R. Kalniņš (Zinātniskais koordinators). ES projekts: Hyper Knowledge, 2001- 2003

J. R. Kalniņš (granta vadītājs). The kinetics of Catalytic Surface Reactions and Self-Organization Phenomena in Advanced Materials. Latvijas Zinātnes padome (2001 -2004 )

”A Hyperknowledge Project for the Riga City Council”. J.Mikelsons, J.Stirna, J.R.Kalnins, A.Kapenieks, G Jirgensons. Baltic IT&T Review. Nr. 3(22), 2001, p. 39-40.

“Calculation of the effective diffusion coefficient for heterogeneous media”. J.R. Kalnin, E.A. Kotomin, J. Maier, and V.N. Kuzovkov. Int.

J. R. Kalniņš (granta vadītājs). Self-Organization Phenomena and Non-linear Processes in Condensed Matter. . Latvijas Zinātnes padome (1993-1996)

  1. Publikācijas:

J.Jamnik, J.R. Kalnin, E.A. Kotomin, and J. Maier. „Calculation of the Generalised Maxwell-Garnett equation: application to electric and chemical transport” Phys. Chem. Chem. Phys., 2006, 8, 1310–1314.

Ozolins Gints, Juris Kalnins „ Systems Thinking for Research and Development Policy Impact in Latvia. Proceedings of The 24th International Conference of the System Dynamics Society, July 23-27, 2006 Nijmegen, The Netherlands, p.98. (1-14).

J.R.Kalnin, V.Bardacenko, S.Hilkevics.„Fluctuations and control in management Thesis of the 4rd International Confernce “Information Technologies and Management”,p. 64-65. April 11-12, 2006, Information System Institute, Riga, Latvia.

J.R. Kalnin, E.A. Kotomin, J. Maier, and V.N. Kuzovkov. “Calculation of the effective diffusion coefficient for heterogeneous media”. Int. Conference „Diffusion Fundamentals I Basic Principles of Theory, Experiment and Application”, September 22nd - 24th, 2005, Nr. 2, p 24.

J.R.Kalnin, E.A.Kotomin, J.Maier. Calculations of the effective diffusion coefficient for inhomogeneous media. - J.Phys. Chem.Solids, 2002, vol.63, pp.449-456.

J.R.Kalnin, E.A.Kotomin. A novel relation for the effective diffusion coefficient in inhomogeneous media. - Computer Modelling and New Technologies (Latvia), 2001, vol.5, No1, pp.18-27.

Yu.R.H.Kalnin, E.A.Kotomin, G.Zvejnieks. The diffusion-controlled energy transfer rate for a paired sink distribution and donor-acceptor interaction.-  Phys.Stat.Sol. (b), 1997, vol.201, pp.339-342.

Yu.R.H.Kalnin, G.Zvejnieks, E.A.Kotomin. The effect of particle generation function on the rate of diffusion-controlled A+B=B reaction with a permanent particle source. - Chem.Phys.Lett., 1997, 270, pp.229-233.

Yu.R.H.Kalnin, G.Zvejnieks. Effective reaction rate dependence on particle generation functions in two-dimensional case. - Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 1996, 5, pp. 57-64.

Yu.R.H.Kalnin, E.A.Kotomin. Many-particle pecularities in the A+B=B bimolecular reaction kinetics. The effect of sink spatial distribution. - J. Phys.: Condens. Matter, 1996, 8, pp.6729-6735.

Yu.H.Kalnin, E.A.Kotomin. A comparison of the effective medium and modified Smoluchowski equation for the reaction rate of diffusion-controlled reactions. - J.Nuclear Matter, 1996, pp.199-201.

Yu.H.Kalnin. Diffusion-controlled defect reactions and energy transfer at arbitrary sink distribution. In: Defects in Insulating Materials, Singapore: World Scientific Publ., 1993, 932pp.

Yu. H. Kalnin, P.Zapol. Effective diffusion coefficient and diffusion-controlled reactions in solids with defects. - Rad. Effects and Defects in Solids, 1995, vol.137, pp.295-300.

V.L.Vinetskii, Yu.Kalnin, E.A.Kotomin, A.A.Ovchinnikov.Radiation-induced Frenkel defect aggregation in solids (review article).-  Sov. Phys. -Uspekhi, 1990, vol.160, 10, pp.1-33 (krievu valodā)

Curriculum Vitae

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Mārtiņš Kriķis

Adrese:

Biķernieku 81-36, Rīga, LV-1039

Tālruņa nr:

+371 25500824; +371 7564219

E-pasta adrese

mkrikis@

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Latvijas Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1986

06/1991

Iegūtā izglītība:

Bakalaura grāds praktiskajā matemātikā

Izglītības iestāde

Jēlas Universitāte, ASV

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

12/1997

Iegūtā izglītība:

Ph.D. computer science

  1. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu

5

5

5

Angļu

5

5

5

Krievu

5

5

5

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

11/1989

05/1990

Darba vietas nosaukums

Matemātikas un Datorzinātņu institūts

Amata nosaukums

Programmētājs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1989

08/1991

Darba vietas nosaukums

Latvijas Universitāte, Datorlaboratorija

Amata nosaukums

Programmatūras inženieris

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

01/1992

05/1996

Darba vietas nosaukums

Jēlas Universitāte, Datorzinātņu nodaļa

Amata nosaukums

Mācību asistents

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

06/1997

12/2000

Darba vietas nosaukums

Kean Systems/Lucent Technologies

Amata nosaukums

Vadošais programmatūras inženieris

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

01/2001

08/2005

Darba vietas nosaukums

Intel Masačūsetsa

Amata nosaukums

Vecākais programmatūras/programmaparatūras inženieris

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos):

1986. gadā pirmā vieta PSRS studentu matemātikas olimpiādē.

1985. gadā otrā vieta PSRS studentu matemātikas olimpiādē.

Svarīgākās publikācijas:

  • D. Angluin, M. Kriķis. Learning from different teachers. Machine Learning, 51:137-163, 2003;

  • D. Angluin, M. Kriķis, R. Solan, G. Turan. Malicious omissions and errors in answers to membership queries. Mashine Learning, 28:211-255, 1997;

  • D. Angluin, M. Kriķis. From malicious to random errors-the bottle shooting game. Technical Report YALEU/DCS/TR-1131, Yale University Department of Computer Science, October 1997;

  • M. Kriķis, R. Freivalds. Inductive Inference of Total Recursive Functions by Probabilistic and Deterministic Strategies. YALEU/DCS/TR-936, November 1992.

CURRICULUM VITAE

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Pēteris Misāns

Dzimšanas gads

1953

Adrese:

Āzenes iela 12,

Elektronikas un Telekomunikāciju fakultāte,

Rīgas Tehniskā Universitāte

LV-1048

Rīga, Latvija

Tālruņa nr:

+371 29135489

E-pasta adrese

misans@rsf.rtu.lv

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Lielvārdes vidusskola

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1960

06/1971

Iegūtā izglītība:

vidējā

Diploma Nr.

Izglītības iestāde

Rīgas Politehniskais Institūts

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1971

06/1976

Iegūtā izglītība:

Augstākā – inženieris, radioelektriķis

Diploma Nr.

Izglītības iestāde

Rīgas Politehniskais Institūts

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

04/1979

04/1982

06/1985 – disertācijas aizstāvēšana

Iegūtā izglītība:

Aspirantūra, zinātņu doktora grāds radioelektronikā

Diploma Nr.

Dr. sc. ing., B-D Nr.000278

  1. Tālākizglītība/kursi:

Izglītības iestāde

Kursa nosaukums

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

Lundas Universitātes, Tehniskā Augstskola (Zviedrija)

Stažēšanās par signālu apstrādes problēmām telekomunikācijās

03/1994

07/1994

Ļubļanas Tehniskā Universitāte (Slovēnija)

Vasaras skola/kursi par rekonfigurējamu IS projektēšanu

08/2003

08/2003

Varšavas Tehniskā Universitāte (Polija)

Vasaras skola/kursi Ans04 Krakovā par Analogo IS projektēšanu

09/2004

09/2004

Slovākijas Tehniskā Universitāte Bratislavā (Slovākija)

Vasaras skola/kursi Soc04 par System on Chip projektēšanas problēmām

09/2004

09/2004

Varšavas Tehniskā Universitāte (Polija)

Vasaras skola/kursi BASCAD04 Varšavā par Analogo IS projektēšanu CADENCE vidē

10/2004

10/2004

  1. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu

5

5

5

Krievu

5

5

5

Angļu

4

4

4

Vācu

3

2

2

Zviedru

1

1

1

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1976

06/1982

Darba vietas nosaukums

Rīgas Politehniskais Institūts, Radiotehnikas un Sakaru fakultāte

Amata nosaukums

Zinātniskais līdzstrādnieks

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

07/1982

09/1986

Darba vietas nosaukums

Rīgas Politehniskais Institūts, Radiotehnikas un Sakaru fakultātes Skaitļošanas Centrs

Amata nosaukums

Matemātiķis - programmētājs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

10/1986

05/2003

Darba vietas nosaukums

Rīgas Politehniskais Institūts, Radiotehnikas un Sakaru fakultātes Teorētiskās Radiotehnikas katedra,

RTU, ETF, Elektronikas Pamatu katedra

Amata nosaukums

Lektors, docents, asoc. Prof.

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

04/1998

12/2003

Darba vietas nosaukums

Latvijas Valsts Universitāte,

Matemātikas un Informātikas Institūts

Amata nosaukums

Pētnieks/konsultants

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

05/2003

līdz šim

Darba vietas nosaukums

RTU, Elektronikas un Telekomunikāciju fakultātes Elektronikas Pamatu katedra,

Amata nosaukums

Prof., RTU Prof.(no 2005.g.)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

04/2001

12/2005

Darba vietas nosaukums

RTU, ETF

Amata nosaukums

Dekāna vietn. zin. darbā

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos):

Projekti

Periods Projekts Statuss

1994-2004 granta tēma 01.863 (el.deguns) vadītājs

1998-2000 Lauku telefonizācijas pilotprojekts konsultants/pētn.

2002-2004 5. Ietvara. REASON projekts partnergrupas projekta vadītājs. no RTU puses

2003 pētn. līgums ar AM vadītājs

2005-2006 granta tēma 05.1654 vadītājs

2005-2006 granti F6596, U7103 vadītājs

Starptautiskās konferences

Konference Gads Statuss

Comsol MATLAB 1995, 1997, 1999 referents

BEC 1996, 1998, 2000, 2002 referents, sekcijas pr-js

ECS 2005 referents

Kaunas Electronics 2005, 2006 referents

Eurosensors XII 1997 līdzautors

RTUCET01 2001 organizētājs, referents

ISOEN 2002 2002 līdzautors

ISOEN 2003 2003 organizētājs, referents

Pašizdoto (jo RTU nepietiek līdzekļu) metodisko darbu saraksts

Sākot ar 1999.g., tiek izdoti divi metodiskie darbi, kuri katru gadu tiek uzlaboti un pārstrādāti un lappušu skaits palielinās:

  1. P.Misāns, Pirmie soļi ar MATLAB. Lekciju konspekts, PIMARS, 1999, 34 lpp., - 2003.g. 102 lpp.

  2. P.Misāns, Ievads inženiermatemātikas datorrealizācijā. Lekciju konspekts, PIMARS, 1999, 96 lpp., - 2003.g. 104. lpp.

P.Misāna izplatīto metodisko darbu saraksts

(Word-a izdrukas, kas izdalītas visiem studentiem, kas ir piedalījušies nodarbībās)

  1. P. Misāns, C valoda piemēros. Lekciju izdrukas kursam "Datoru mācība", 1994.-1997.g., 60-70 lpp.

  2. P. Misāns, Programmēšanas ābece C valodā. Lekciju palīgmateriāls kursam "Datoru mācība" 1999.g.-2001.g. – 30 lpp.

  3. P.Misāns, Darbs ar MATLAB. Palīgmateriāls kursiem AEM208, RTR530, RTR532, 1995-1999.g., ≈150 lpp.

  4. P.Misāns, Skaitlisko metožu elementi. Lekciju konspekta izdrukas, 1995.-1999., ≈100 lpp.

  5. P.Misāns, Ievads inženiermatemātikas datorrealizācijā. Lekciju konspekta konspekts (daidžests) 1999.-2001.g., 24 lpp.

  6. P.Misāns, Pirmie soļi ar MATLAB. "Dzīvās" lekcijas kopijas, 2002, 42 lpp.

  7. P.Misāns, Ievads inženiermatemātikas datorrealizācijā. "Dzīvās" lekcijas kopijas, 2002, 48 lpp.

  8. P.Misāns, Signālu pārveidošana radioelektroniskajās sistēmās. Lekciju konspekta izdrukas, 1994-2001.g. 56-80 lpp.

  9. P.Misāns, Adaptīvās filtrācijas pamati. Lekciju konspekta izdrukas, 2000.-2002.g. 60 lpp.

  10. P.Misāns, Funkcionālo un loģisko shēmu modelēšana. Lekciju konspekta izdrukas, 1999.-2003.g. 60 lpp.

Zinātniskās publikācijas

Aptuveni 40 zinātniskās publikācijas, galvenokārt par signālu apstrādi. Laika periodā no 1995.g. līdz 2006.g. 18 uzstāšanās starptautiskajās konferencēs.

Pieredzes detaļas

- lekcijas studentiem un maģistrantiem : programmēšanas pamati (FORTRAN, C, MATLAB, SIMULINK, Unix, MS-DOS, Windows), skaitliskās metodes un to pielietojumi shēmu analīzē, sistēmu un shēmu simulācija, ciparu signālu apstrāde. Lekciju konspekti un drukāti izdales materiāli par MATLAB, programmēšanu, skaitliskajām metodēm, simulāciju, signālu apstrādi.

- teorētiskie pētījumi signālu apstrādē. Zin. kand. disertācija “Lineāru pārveidojumu kļūdu novērtēšana” (1985) un atbilstošas publikācijas. Šaurjoslas signālu specializētas apstrādes metodes. Lineāru transformāciju un neironu tīklu izmantošana elektroniskajā degunā. Unificēts lineāru transformāciju sintēzes algoritms. Uz ciparu signālu apstrādes bazēts analogo runas signālu kompresijas algoritms. Ciparu rezonatora labuma kolapses efekts, cēloņi un tā novēršana. Nelineāru funkciju lineāra interpolācija ar minimizētu mezglu skaitu ciparu signālu apstrādes pielietojumiem.

- praktiskā shēmu izstrāde. Datu savākšanas sistēmas, dažādi interfeisi un palīgiekārtas datoriem. Speciāls priekšpastiprinātājs silikona video kamerai. CPLD (kompleksās programmējamās loģiskās ierīces) čipi 1.2 GHz datu savākšanas sistēmas vadībai. CPLD čipi mākslīgajam degunam. Daudzas citas praktiskas izstrādnes.

- praktiskā programmēšana. Daudzas apmācību programmas un programmiņas studentiem. Programmas zinātniskiem aprēķiniem, simulācijai, datu savākšanai, apstrādei un analīzei. Loģisko shēmu simulators, programmu kolekcija LABSI. Elektroniskā deguna programmnodrošinājums (MATLAB, SIMULINK,C, DSP TI3705x assemblers). Attēlu apstrādes programma stikla šķiedras kvalitātes kontrolei (MATLAB). Lauku telefonizācijas sistēmas (WLL) ciparu signālu apstrādes algoritmi un kodu izstrāde (MATLAB, SIMULINK modeļi, C, DSP TI3705x assemblers) Raganas lauku sakaru sistēmas projektam 1998.-2000.g.

- pēdējās aktivitāts. 5.ietvara programmas REASON vienas partnergrupas vadītājs no RTU puses. Virtuālā mācību čipa (EDUCHIP) izstrāde. Nelineāru dinamisku sistēmu linearizācija, izmantojot ciparu signālu apstrādi. Jauna veida ātro ortogonālo tansformāciju izstrāde un pielietojumi.

Curriculum Vitae

  1. Pamatinformācija

    Vārds Uzvārds

    Edgars Mukins

    Dzimšanas gads

    1948

    Adrese:

    Ģertrūdes iela 31-6, Rīga, LV-1011

    Tālruņa nr:

    29415315

    E-pasta adrese

    edgars@tdl.lv

  2. Izglītība

Izglītības iestāde

Maskavas Universitātes Fizikas fakultāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1966

01/1972

Iegūtā izglītība:

Astronoms

Diploma Nr.

Y Nr. 745847

Izglītības iestāde

Latvijas Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

05/1993

Iegūtā izglītība:

Fizikas maģistrs

Diploma Nr.

Nr. 000233

  1. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

    Valoda

    Lasītprasme

    Runātprasme

    Rakstītprasme

    Latviešu

    5

    5

    5

    Angļu

    5

    4

    4

    Vācu

    4

    3

    3

    Krievu

    5

    4

    4

  2. Darba pieredze

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

03/1972

01/1994

Darba vietas nosaukums

Latvijas Valsts Universitātes Astronomiskā observatorija

Amata nosaukums

Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

02/1994

02/2007 un turpinās

Darba vietas nosaukums

Latvijas Universitātes Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts

Amata nosaukums

Pētnieks, vēlāk arī direktora vietnieka v.i.

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

04/1993

05/2005

Darba vietas nosaukums

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte

Amata nosaukums

Lektors

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

04/1993

05/2005

Darba vietas nosaukums

SIA DatorKarte

Amata nosaukums

Ģeoinformātikas projektu vadītājs, valdes priekšsēdētājs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

06/2005

02/2007 un turpinās

Darba vietas nosaukums

SIA TerraData Latvia

Amata nosaukums

Ģeoinformātikas speciālists – programmētājs, valdes loceklis

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos)

18 zinātniskās publikācijas.

CURRICULUM VITAE

JURIS OZOLS

Dzimšanas vieta: Rīga, Latvija.

Izglītība: Fiziķis. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes fizikas nodaļa.

Pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:

1993. Fizikas maģistra grāds. LU maģistra diploms.

1994. Fizikas doktora zinātniskais grāds (Dr. phys.). LU doktora diploms.

1998. Docents Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. LU docenta diploms.

Nodarbošanās:

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes docents.

Pētnieks LU Astronomijas institūtā.

Darba pieredze:

Kopš 1998. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes docents.

Kopš 1998. Reglamentētās metroloģijas komisijas loceklis Latvijas Nacionālajā Standartizācijas un metroloģijas centrā

Kopš 1994. Pētnieks, vadošais pētnieks.

1993. –1998. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes lektors.

1988. – 1993. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes vecākais pasniedzējs.

1971. - 1994. Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē.

Zinātniskās publikācijas:

15 raksti zinātniskajos žurnālos (Solid State Communications, Journal of Magnetic Resonances, Latvijas Fizikas un tehnikas žurnāls, Приборы и техника эксперимента u.c.) un rakstu krājumos, konferenču tēzes, autorapliecība.

Mācību un metodiskā literatūra:

Divu mācību grāmatu elektronikā līdzautors.

Divu mācību grāmatu datorzinībās līdzautors.

Akadēmiskie kursi:

Latvijas Universitātes

Fizikas un matemātikas fakultātē:

1974. – 1984. Mikroelektronika.

1984. – 1989. Mikroprocesoru sistēmas.

Kopš 1990. Analogās elektronikas ierīces.

Kopš 1991. Elektronisko ierīču datoranalīze.

Kopš 1994. Elektronisko ierīču shēmotehnika (fizikālās elektronikas maģistriem).

Kopš 1994. Vāju signālu apstrāde (fizikālās elektronikas maģistriem).

Kopš 1994. Fizikālo mērījumu teorija un tehnoloģija (fizikālās elektronikas maģistriem).

Kopš 1995. Analogā elektronika.

Kopš 1996. Diskrētā elektronika (datorzinātņu bakalaura programmai).

Kopš 1997. Elektroniskās ķēdes, signāli, sistēmas.

Zinātniski – pētnieciskā darbība un pedagoģiskās intereses:

Signālu reģistrācijas aparatūras izstrāde astronomiskiem mērījumiem un teleskopu

vadībai LU Astronomijas institūtā.

Elektronikas un datortehnoloģiju mācību metodika.

CURRICULUM VITAE

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Ranta Serban Radu

Dzimšanas gads

1970

Adrese:

108 rue Nancy

54230, Maron

Tālruņa nr:

+33 (0)383595709

E-pasta adrese

Radu.Ranta@pl-nancy.fr

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Institut National Polytechnique de Lorraine – INPL

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

2000

2003

Iegūtā izglītība:

Zinātņu doktora grāds datorzinātnēs

Diploma Nr.

Izglītības iestāde

Institut National Polytechnique de Lorraine – INPL

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1999

2000

Iegūtā izglītība:

Maģistra grāds datorzinātnēs

Diploma Nr.

Izglītības iestāde

Bukarestes Politehnikas Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1989

1994

Iegūtā izglītība:

Inženiera diploms automātikā

Diploma Nr.

  1. Tālākizglītība/kursi:

Izglītības iestāde

Kursa nosaukums

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

NSI, LIS Grenoble)

Villard de Lans

From source separation to independent component analysis. Methods, algorithms and applications

02.05.2000 – 04.05.2000

CIES Lorraine, Nancy / Metz Academy

Pedagogical formation stages

2001 – 2003 (10 dienas gadā)

Eggelsberg (Autriche)

Professional stage in industrial informatics Bernecker & Rainer

1996

  1. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

Franču valoda – 5

Angļu valoda – 5

Rumāņu valoda – 5

Itāļu valoda – 2

Spāņu valoda – 2

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

2004

līdz šim

Darba vietas nosaukums

ENSEM – INPL un CRAN

Amata nosaukums

Profesora asistents

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

2003

2004

Darba vietas nosaukums

ENSEM – INPL

Amata nosaukums

Lektora un pētniecības asistents

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

2000

2003

Darba vietas nosaukums

EEIGM – INPL

Amata nosaukums

Nepilnas slodze lektora asistents

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

1994

1999

Darba vietas nosaukums

SANEX – Cluj-Napoca (Rumānija),

Pro-Hydraulic – Cluj-Napoca (Rumānija)

Amata nosaukums

Automātikas inženieris

PRETENDENTA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV)

I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Boriss RJABOVS
Personas kods: 051151-10166
Dzimšanas vieta un datums: Kieva, 05.11.51.
Dzīvo: Ropažu 5-13, Rīga LV-1039; t. 7551278
Valodas: Krievu, Latviešu, Angļu
Izglītība: Ļeningradas (tagad St.Pēterburgas) Valsts universitāte,
Fizikas-matemātikas zinātņu kandidāts no 1983. gada,

Fizikas doktors no 1994. gada


II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem)

LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs

  • Sadarbības projekts 05.0024 Fundamentālie un pielietojamie pētījumi, bāzēti uz novērojumu iespējām ar Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra radioteleskopiem un to izmantošanu kosmiskās informācijas uztveršanai, apstrādei un pārraidei. (no 2005.g.). Apakšproekts Saules novērojumi mikroviļņu diapazonā. Apakšproekta vadītājs. Apakšprojekts: Saules sistēmas ķermeņu un starpzvaigžņu vides pētījumi radiodiapazonā. Apakšprojekta dalībnieks

  • Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts ( ZP grants 05.1861) Starpzvaigžņu vides, pārnovu, Saules un Zemei tuvo objektu pētījumi (no 2005.g.). Dalībnieks.

  • Sadarbības projekts nr. 01.0024. Fundamentālie un pielietojamie pētījumi, bāzēti uz novērojumu iespējām ar Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra radioteleskopiem un to izmantošanu kosmiskās informācijas uztveršanai, apstrādei un pārraidei. (no 2001. – 2004. g..). Apakšproekta vadītājs, apakšprojekta dalībnieks.

  • Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts (grants) 01.0491 Fizikālo procesu pētījumi nestacionārajos kosmiskajos objektos (starpzvaigžņu vide, Saules vainags, pārnovas)(2001 – 2004.g.). Dalībnieks.

Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs

  • International Association for the promotion of co-operation with scientists from the New Independent States of the former Soviet Union (INTAS): "Solar Coronal Magnetography", 00-00181, 2001 – 2003. Proekta vadītājs.

  • International Association for the promotion of co-operation with scientists from the New Independent States of the former Soviet Union (INTAS): "Study of the MHD Oscillations in the Solar Active Regions Using Radio Observations", 00-00543, 2001 – 2004. Apakšproekta vadītājs.

Latvijas vai starptautisko projektu un programmu ekspertu padomju, komisiju loceklis

  • European Commission. Research Directorate General. Directorate D - European Research Area: the Human FactorResearch Training Networks. (Brisele, 2001.g.). Astronomijas eksperts.

Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē

raksti recenzētos izdevumos:

  1. Ryabov B.I., Maksimov V.P., Lesovoi S.V., Shibasaki K., Nindos A., Pevtsov A.A. “Coronal magnetography of solar active region 8365 with the SSRT and NoRH radio heliographs”.- Solar Physics, 2005, v.226, N2.

  2. Bezrukov, D.A., Ryabov, B.I., Bogod V.M., Gelfreikh G.B., Maksimov V.P., Drago F., Lubyshev B.I., Peterova N.G., Borisevich T.P. “On the technique of coronal magnetography through quasi-transverse propagation of microwaves”.- Baltic Astronomy, 2005, v.14, N1, p.83-103.

  3. Ryabov B. I., Bogod V. M., Gelfreikh G. B., Maksimov V. P., Drago F.,Lubyshev B. I., Peterova N. G., Borisevich T. P., Bezrukov D. A. "Coronal magnetograms of solar active regions"Proceedings of the International Astronomical Union Symposium No.223 2004, "Multi-Wavelength Investigations of Solar Activity", A.V. Stepanov, E.E. Benevolenskaya, A.G. Kosovichev ed-s, v. 2004, Issue IAUS223, November 2004, pp.215-218

  4. Ryabov B.I., Pilyeva N.A., Alissandrakis C.E., Shibasaki K., Bogod V.M., Garaimov V.I., Gelfreikh G.B. "Coronal magnetography of an active region from microwave polarization inversion".-Solar Physics, 1999, v.185, N1, p.157-175.

monogrāfijas:

  1. "Coronal magnetic field measurements through quasi-transverse propagation"
    Boris Ryabov, Chapter 7 in Kluwer ASSL book "Solar and Space Weather Radiophysics", Current Status and Future Developments Series, vol. 314., Ed.-s Dale E. Gary and Christoph U. Keller, 2004; http://www.ovsa.njit.edu/fasr/author_info.html.

populārzinātniskas publikācijas:

  1. LTV-1 "Futur-s'oks" (Saules fizika, 2003.g.).

citas publikācijas:

  1. Peterova N.G., Ryabov B.I., Tokhchukova S.Kh. "A peculiar microwave source in the structure of the NOAA 8108 AR from observations with RATAN-600".- Bulletin of Special Astrophysical Observatory, 2001, v.51, p.106-111.

  2. Абрамов-Максимов В.Е., Кушнир М.В., Петерова Н.Г., Рябов Б.И. "Пятенная компонента радиоизлучения активной области AR 6444". Известия ГАО, 2000, т.215, стр.283-299.

piedalīšanās ar referātu (jebkura veida) starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos (norādīt pasākuma norises vietu un laiku, referāta nosaukumu, līdzautorus tēžu publicēšanas izdevumu, vietu, gadu, lpp) :

  1. Ryabov B.I. "Coronal Magnetography from Quasi-Transverse Propagation".- (invited talk presenting the progress of the INTAS project at the Green Bank Workshop "Solar Radiophysics with the Frequency Agile Solar Radiotelescope, NRAO, Green Bank, WV, USA, May 23-25, 2002.- Program and Abstracs, p.37. Both the abstract and the text of presentation are published at the Web site http://www.ovsa.njit.edu/fasr/May_program.html).

  2. Gelfreikh G.B., Ryabov B.I., Peterova N.G., Drago F., Agalakov B.V., Borisevich T.P., Lubyshev B.I., Maksimov V.P. "Oscillations of the zero-polarization region in the core of the local source NOAA 6412".- Third Russian-Chinese Conference on Space Weather, 19-21 June 2002, Abstracts, Irkutsk, 2002, p.47.

  3. Kaltman T.I, Agalakov B.V., Korzhavin A.N., Maksimov V.P., Ryabov B.I., Peterova N.G. "The inversion of polarization sign in solar active regions with RATAN-600 and SSRT observations".- Proc. 10th European Solar Physics Meeting, 'Solar Variability: From Core to Outer Frontiers', Prague, Czech Republic, 9-14 September 2002, ESA SP-506, December 2002.

  4. Bogod V.M., Gelfreikh G.B., Grechnev V.V., Nindos A., Kaltman T.I., Ryabov B.I., Tokhchkova S.Kh. "Analysis of flare-productive active region AR9415". - 10th European Solar Physics Meeting, 9-14 September 2002, Prague, Abstracts, p.13.

  5. Bogod V.M., Gelfreikh G.B., Tokhchukova S.Kh., Nindos A., Ryabov B.I.: 2003, “Spectral and polarization analysis of quasi-periodical oscillations of solar microwave local sources with RATAN-600”.- International conference of the NIS and Baltic countries "Current Problems of Solar and Stellar Activity", June 02-07, 2003, Nizhny Novgorod, Russia. Proceedings of the conference, Nizhny Novgorod, 2003, p.296-299 (in Russian).

  6. Bogod V.M., Gelfreikh G.B., Kaltman T,I., Ryabov B.I., Tokhchukova S.Kh.: 2003, “A study of flare-productive active region development using detail spectral and polarization analysis”.- ”.- International conference of the NIS and Baltic countries "Current Problems of Solar and Stellar Activity", June 02-07, 2003, Nizhny Novgorod, Russia. Proceedings of the conference, Nizhny Novgorod, 2003, p.300-303 (in Russian).

  7. Gelfreikh G.B., Ryabov B.I., Peterova N.G., Agalakov B.V., Borisevich T.P. “Oscillations of coronal magnetic fields based on the analyses of quasi-transverse propagation of microwaves.“ – International conference of the NIS and Baltic countries "Current Problems of Solar and Stellar Activity", June 02-07, 2003, Nizhny Novgorod, Russia. Proceedings of the conference, Nizhny Novgorod, 2003, p. 328-331 (in Russian).

  8. Pevtsov A.A., Nindos A., Shibasaki K., Maksimov V.P., Lesovoi S.V., Ryabov B.I. “Coronal Magnetography of Solar Active Region 8365 With the SSRT and NoRH Radio Heliographs”.- American Geophysical Union, Fall 2003 AGU Meeting Session SH08: “Coronal Magnetic Fields: From Models to Measurements”, December 2003, (submitted, 2003).

  9. Ryabov B.I., Bogod V.M., Gelfreikh G.B., Maksimov V.P., Drago F., Lubyshev B.I., Peterova N.G., Borisevich T.P., Bezrukov D.A. “Coronal magnetograms of solar active regions”.- IAU Symposium No.223 “Multi-Wavelength Investigations of Solar Activity”, June 14-19 2004, St. Petersburg, Russia.

  10. Ryabov B.I. “Coronal magnetograms of solar active regions from polarization inversion in microwaves”. - Nobeyama Symposium, Kiyosato, Japan, 26 - 29 Oct., 2004 (ppt.presentation http: //solar.nro.nao.ac.jp/meeting/nbym04).

piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs:

  1. II Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, Latvija, 14-15 augustā, 2001:

Edgars Bervalds, Dmitrijs Bezrukovs, Valerijs Bezrukovs, Juris Ekmanis, Guntis Ozoliņš, Boriss I. Rjabovs, Zigurds Sīka “LATVIJAS 32-METRĪGAIS

RADIOTELESKOPS CEĻĀ UZ ĻOTI GARAS BĀZES UN GLOBĀLO INTERFEROMETRIJU: PAVEIKTAIS, PROBLĒMAS, PERSPEKTĪVAS”

Ivars Šmelds, Boriss I. Rjabovs, Guntis Ozoliņš “PIRMIE LIELAS BĀZES INTERFERO­METRIJAS NOVĒROJUMI AR VENTSPILS STARPTAUTISKĀ RADIOASTRONOMIJAS CENTRA 32 M RADIOTELESKOPU”

  1. Latvijas Universitātes 62. konference, 9-10 februārī, 2003:

Ryabov B. I., V. M. Bogod, G. B. Gelfreikh, V. P. Maksimov, F. Drago, B. I. Lubyshev, N. G. Peterova, T. P. Borisevich, D. A. BezrukovCoronal magnetograms of solar active regions”.

cits:

  1. Bogod V.M., Gelfreikh G.B., Drago F.Ch., Maksimov V.P., Nindos A., Kaltman T.I., Ryabov B.I., Tokhchukova S.Kh. Study of polarized emission of the NOAA 9415 flare-productive active region at microwaves.- “ASTROPAGE”, 2003, paper: astro-ph/03009444, /abs/ astro-ph/?astro-ph%2F0309444 (submitted to Solar Physics).

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)

lekcijas, skolas u.c. ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs:

  1. "The Sun at centimeter wavelengths""2001 Nordic-Baltic Summer School in Radio Astronomy".

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem)

LU, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs vai loceklis:

1. “International Astronomical Union”. Biedrs.

Dr. habil. sc. ing. ZIGURDS SĪKA

personas kods 200434-10105

CURRICULUM VITAE (zinātniskā biogrāfija).

Akadēmiskā izglītība:

  • 1957.g.29.jūn. fiziķa kvalifikācija, Latvijas Valsts Universitāte, cietvielu fizikas specialitāte, diploms И Nr. 488589.no 15.07.57.

  • 1966.g.9.febr. tehnisko zinātņu kandidāta grāds elektrisko mašīnu specialitātē par disertāciju. “Magnētiskais lauks gaisa spraugā starp enkuru un induktoru sinhronās mašīnās ar ķetnveida poliem”, LZA Fizikas un tehnisko zinātņu apvienotā padome Rīgā, diploms MKД Nr. 004300 no 20.04.66.

  • 1992.g.16.jūn. inženerzinātņu doktora grāds elektrotehnikas specialitātē, (g.) LZA Fizikālās enerģētikas institūta Habilitācijas un promocijas padome, Rīga, diploms E-D Nr. 000114 no 16.06.92.

  • 1993.g. 17.jūn. habilitētā inženerzinātņu doktora grāds, (g.) par darbu ciklu: “Telpiskus nemagnētiskus apgabalus saturošu magnētisko sistēmu aprēķinu metodes” LZA FEI Habilitācijas un promocijas padome, Rīga, diploms E-Dh Nr. 000008 no 17.06.93..

Zinātniskie un akadēmiskie nosaukumi:

  • Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks elektrisko mašīnu specialitātē, LZA Prezidija lēmums 1973.g. 12.maijā, diploms MSH Nr. 046423;

  • Profesors, FEI Zinātniskās Padomes lēmums 1994.g. 22.februārī.

Darba gaitas:

  • No 1957.g. līdz 1959.g. – Gāzu attīrīšanas stacijas galvenais speciālists Rīgas elektrospuldžu rūpnīcā.

  • No 1959.g. - LZA, FEI; sākumā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, no 1966,g, - vecākais zinātniskais līdzstrādnieks; no 1991.g. vadošais pētnieks un no 1993.g. līdz 1999.g. laboratorijas vadītājs.

  • No 1994.g. līdz 2004.g. Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra radioteleskopu izpētes un atjaunošanas elektrotehniskās grupas vadītājs, galvenā enerģētiķa vietas izpildītājs, konsultants.

  • No 2005.g. Ventspils starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks

  • No 1997.g. ar pārtraukumiem - LU Astronomijas institūtā - vadošais pētnieks.

Galvenie pētnieciskā un inženiertehniskā darba virzieni:

  • magnētisko lauku pētīšana bezkontakta elektriskajās mašīnās;

  • suprāvadošus tinumus saturošu elektrisko mašīnu magnētisko sistēmu pētīšana;

  • elektromehānisku enerģijas pārveidošanas procesu pētīšana;

  • elektrodinamisku levitācijas sistēmu pētīšana;

  • lineāro soļu motoru automatizētas projektēšanas un optimizēšanas metožu izstrādāšana;

  • daudzfunkcionālu piedziņas sistēmu, kurās pielietoti lineāri un pagrieziena soļu motori, izstrādāšana;

  • augstas precizitātes, ar datorvadību regulējamu un enerģiju taupošu piedziņas iekārtu izstrādāšana;

  • Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) radioteleskopu piedziņas sistēmu atjaunošana, to datorvadības projektu izstrādāšana un realizācija.

  • VSRC elektroapgādes sistēmas tehniskā uzraudzība un tās rekonstrukcijas priekšlikumu izstrādāšana

  • Zemei bīstamu kosmisko objektu detektēšana un tuvējā kosmosa piesārņojuma kontrole ar radioastronomiskām metodēm.

Atzinība par zinātnisko darbu

  • LZA prezidija pirmā prēmija par darbu ciklu “Pētījumi par sinhrono mašīnu ar nagveida poliem izkliedes laukiem un šo mašīnu magnētiskās ķēdes aprēķins”. LZA prezidija 1974.g. 14.marta lēmums Nr.5/910

  • LZA prezidija otrā prēmija par monogrāfiju “Transporta sistēmu elektrodinamiskā levitācija un lineārie sinhronie dzinēji”. LZA prezidija 1989.g. 16.februāra lēmums Nr.21

Sadarbība ar ārzemju pētnieciskajām institūcijām

  • 70-tie gadi – sadarbība ar rūpnīcām Pal Magneton (Čehoslovākija) Maskavas autoelektroaparātu rūpnīcu (Krievija), autotransporta maiņstrāvas ģeneratoru izkliedes lauku un magnētisko ķēžu aprēķinu metožu ieviešanā.

  • 80-tie un 90-tie gadi – sadarbības līguma ietvaros ar Elektrisko mašīnu un transformatoru institūtu (Lodza, Poliija), pieredzes apmaiņa magnētisko lauku aprēķinu metožu izstrādāšanā.

  • 90-tie gadi – sadarbība ar Onslas kosmisko observatoriju, Krievijas armijas paraboliskās antenas rekonstrukcijā par radioteleskopu RT-32

  • no 2003.g. – sadarbība ar Itālijas, Krievijas un Ukrainas pētnieciskajām institūcijām, INTAS programmas projekta Nr. 01-0669 izpildes koordinēšanā un vadīšanā.

Zinātniskais un zinātniski organizatoriskais darbs:

  • no 1991.g. līdz 1993.g. - piedalīšanās projekta 90.806 “Algoritmu programmu un aprēķinu metožu izstrādāšana ierīcēm, kurās izmanto impulsveida elektromagnētiskos laukus” izpildē;

  • no 1994.g. līdz 1996.g. - projekta 93.390 “Elektromehānisko procesu analīze un parametru optimizēšanas metožu un līdzekļu izstrādāšana elektromagnētiskām ierīcēm, kurās izmanto strāvas impulsus” vadīšana un izpilde;

  • no 1997.g. līdz 1999.g. - projekta 96.0469 “Enerģiju taupošu augstas precizitātes elektromehāniskās piedziņas un pastāvīgo magnētu iekārtu aprēķinu un datorvadības metožu izstrādāšana” vadīšana un izpilde.

  • no 1994.g. līdz 1996.g. piedalīšanās projekta 94.1055 “Ventspils 32 m un 16 m pilnīgi virzāmo parabolisko radioteleskopu tehniski-zinātnisko iespēju pētījumi” izpildē;

  • no 1997.g. līdz 1999.g. - piedalīšanās projekta 96.0266 “Ventspils 32 m un 16 m pilnīgi virzāmo parabolisko radioteleskopu tehniski-zinātnisko iespēju pētījumi un pirmo novērojumu programmu tehniskais nodrošinājums” izpildē.

  • no 2000.g.- sadarbības projekta 01.0024 “Fundamentālie un pielietojamie pētījumi, bāzēti uz novērojumu iespējām ar VSRC radioteleskopiem un to izmantošanu kosmiskās informācijas uztveršanai, apstrādei un pārraidei” vadītāja vietnieks un apakšprojekta 01.0024.9.1 vadītājs

  • no 2000.g. - piedalīšanās LU projekta “Ventspils radioteleskopa RT-32 datorvadība” un sadarbības projekta 01.0024 apakšprojekta 01.0024.1.1 izpildē.

  • no 2001.g. līdz 2002.g. piedalīšanās Phare mazo projektu fonda projekta Nr.LE9913.02/0004 CoFMI “Special Actions in Favour of the Baltic Sea Region” izpildē;

  • no 2002.g. līdz 2005.g. – starptautiskās INTAS programmas projektaNr. 01-0669 “Optical and radar ecological monitoring of near-Eaerth space environment for the control of technologenic pollution and natural hazard assessment due to asteroids” koordinators;

  • no2005.g. sadarbības projekta 05.0024 “VSRC pētniecisko iekārtu un zinātniski-tehniskās infrastruktūras pilnveidošana ilglaicīgai radioastronomisko novērojumu datu un satelītinformācijas iegūšanai Latvijas un starptautiskās programmas” vadītāja vietnieks un šī projekta apakšprojekta “Elektropiedziņas vadības efektivitātes pētījumi un RT-32 antenas vadības un datu reģistrācijas programmatūras adaptācija darbam EVN tīklā” vadītājs.

Zinātniskās publikācijas:

kopīgais publikāciju skaits – 118, tajā skaitā:

  • viena monogrāfija,

  • 72 zinātniski raksti,

  • 30 autora apliecības un patenti,

  • 15 publicēti referāti vai to tēzes.

Eksperta un konsultanta darbs:

  • No 1994.g. - Latvijas Elektrotehniskās komisijas loceklis;

  • no 1993.g. līdz 2000.g. - FEI Zinātniskās padomes loceklis;

  • no 1996.g. – 2002.g. - VSRC Zinātniskās padomes loceklis;

  • no 1994.g. līdz 2000.g. - FEI Habilitācijas un promocijas padomes loceklis;

  • no 1999.g. – FEI pārstāvis RTU Industriālās elektronikas un elektropiedziņas institūta padomē;

  • no 1999.g. - žurnāla “Latvian Journal of Physics and Technical Sciences” redkolēģijas loceklis.

  • no 2000.g. – RTU padomes ar promocijas tiesībām eksperts apakšnozarē “Elektrotehnikas teorētiskie pamati” un “Elektriskās mašīnas un iekārtas”;

  • no 2003.g. Latvijas Zinātnes padomes Mehānikas, mašīnbūves, enerģētikas nozares enerģētikas apakšnozares ekspertu komisijas loceklis,

  • no 2003.g. – IZM uz tirgu orientēto pētījumu eksperts.

Personiskās ziņas:

Dzimšanas laiks un vieta 1934. gada 20. aprīlis, Cēsis, Latvija

Mājas adrese: Nīcgales iela 9 dz. 40, Rīga, LV-1035, LATVIJA.

Tālruņi: 7558662 (darbā), 7576635 (mājā), 29840761 (mob.)

E-pasts: magnet@edi.lv, zigurds.sika@venta.lv

CURRICULUM VITAE

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Ivars Šmelds

Dzimšanas gads

1947

Adrese:

Talsu šoseja 31/13-28, Jūrmala, LV-2016

Tālruņa nr:

+371 26412683

E-pasta adrese

ivarss@venta.lv

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Latvijas Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1966

06/1971

Iegūtā izglītība:

Fiziķis, diploms Щ 348583

Izglītības iestāde

Latvijas Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

11/1992

Iegūtā izglītība:

Dr.Phys., diploms C-D 001043

  1. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu

5

5

5

Angļu

5

4

4

Krievu

5

5

4

Vācu

3

2

2

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

11/1970

šim laikam

Darba vietas nosaukums

Latvijas universitātes Astronomijas institūts (līdz 07/1997 LZA Radioastrofizikas observatorija)

Amata nosaukums

Laborants, vec. Laborants, stažieris-pētnieks, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, daļas vadītājs, vadošais pētnieks

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

01/2004

šim laikam

Darba vietas nosaukums

Ventspils Augstskola

Amata nosaukums

Docents

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

06/2005

šim laikam

Darba vietas nosaukums

Ventspils Augstskola, Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs

Amata nosaukums

Vadošais pētnieks

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos):

Kopš 01.01.2005 LZP pētniecības projekta 05.1861 "Starpzvaigžņu vides, pārnovu, Saules un Zemei tuvo objektu pētījumi" un LZP sadarbības projekta 05.0024 "Fundamentālie un pielietojamie pētījumi, bāzēti uz novērojumu iespējām ar Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra radioteleskopiem un to izmantošanu kosmiskās informācijas uztveršanai, apstrādei un pārraidei." apakšprojekta "Saules sistēmas ķermeņu un starpzvaigžņu vides pētījumi radiodiapazonā." vadītājs.

Starptautiskās astronomu savienības, Eirāzijas astronomiskās biedrības, Eiropas astronomijas biedrības (valdes loceklis), Latvijas Astronomijas Biedrības (pr-ja vietnieks), Latvijas zinātnieku savienības (valdes loceklis) biedrs.

Pēdējos sešos gados 7 zinātniskas publikācijas LZP atzītos izdevumos, piedalīšanās ar referātu 18 starptautiskās zinātniskās konferencēs.

CURRICULUM VITAE

  1. Vārds: Manfreds Leontijs

  2. Uzvārds: šneps-šnepe

  3. Dzimšanas gads: 1935

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Latvijas Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

9/1954

7/1959

Iegūtā izglītība:

matemātiķis

Diploma Nr.

938987

Izglītības iestāde

Rīgas Tehniskā Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

10/1992

Iegūtā izglītība:

Inženierzin. Habil. doktors

Diploma Nr.

000072

  1. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu valoda

5

5

5

Krievu valoda

5

5

5

Vācu valoda

4

2

2

Angļu valoda

4

4

4

  1. Darba pieredze:

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

3/1988

8/1992

Darba vietas nosaukums

Latvijas Universitāte

Amata nosaukums

Profesors

Galvenie pienākumi

Varbūtību teorijas kurss

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

8/1992

10/1995

Darba vietas nosaukums

Rīgas Tehniskā Universitāte

Amata nosaukums

Profesors

Galvenie pienākumi

  1. Automatisko elektrosakaru katedras vadītājs

  2. Mācību kursi: elektrosakaru tīkli, teletrafika teorija u.c.

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

5/2003

līdz šim brīdim

Darba vietas nosaukums

SIA “CKB AbavaNet” (Krievija, Maskava)

Amata nosaukums

valdes priekšsēdētājs

Galvenie pienākumi

1. ParlayX-tipa serveru progammēšana

2. Progammēšanas projektu vadīšana

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

9/2005

līdz šim brīdim

Darba vietas nosaukums

Ventspils Augstskola

Amata nosaukums

Asoc Profesors

Galvenie pienākumi

Mācību kursi:

1) “Telekomunikāciju tehnologijas” 4 kr.p.

2) “Intelektuālie tīkli un datoru telefonija” 2 kr.p.
3) “Bezvadu tehnologijas” 2 kr. p.

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

4/2006

līdz šim brīdim

Darba vietas nosaukums

SIA “AbavaNet” (Ventspils)

Amata nosaukums

valdes priekšsēdētājs

Galvenie pienākumi

Telekomunikaciju programmatura u.c. darbi

  1. Cita nozīmīga informācija. Pēdējos gados publicētās grāmatas:

«Лекции по сетям связи нового поколения NGN», М., МАКС Пресс, 2005. ISBN 5-317-01290-2

«45 лет в науке: телефония, медицина, история», М., МАКС Пресс, 2005. ISBN 5-317-01300-3

«Архитектура OSA/PARLAY и сети нового поколения NGN» (соавторы Д.Е.Намиот и др), М., МАКС Пресс, 2004. ISBN 5-317-00997-9

«Интернет-телефония: протокол SIP и его применения», М., МАКС Пресс, 2002. ISBN 5-317-00537-Х

«Интеллектуальные сети и компьютерная телефония» (соавторы С. В. Крестьянинов и Е. И. Полканов), М., Радио и связь, 2001. ISBN 5-256-01548-6

Pēdējos gados publicētie raksti: ap 20 rakstu par telekomunikācijām.

  1. Kontaktinformācija:

Adrese:

Poruka iela 14-4,

Ventspils

Latvija

LV-3601

Tālruņa nr:

371 26742446

E-pasta adrese

Manfredss@venta.lv

CURRICULUM VITAE

1. Vārds, uzvārds: ILGONIS VILKS

2. Personas kods: 101260 - 10132

3. Dzimšanas vieta: Rīga

4. Adrese: Darbā: Latvijas universitātes Astronomijas institūts, Raiņa bulv. 19, Rīga, LV-1586, tālr. 7223617, e-pasts vilks@latnet.lv

Mājās: Vairoga 5 dz. 4, Rīga, LV-1586, tālr. 7569055, mobilais tālr. 29442172

5. Izglītība, pedagoģiskā un zinātniskā kvalifikācija:

  • 1997. gadā LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūtā ieguvis pedagoģijas zinātņu doktora grādu;

  • 1994. g. LU Fizikas un matemātikas fakultātē ieguvis fizikas maģistra grādu;

  • 1984. g. beidzis LU Fizikas un matemātikas fakultāti specialitātē fiziķis-pedagogs;

6. Pētnieciskais darbs un profesionālā pieredze:

  • kopš 2000. gada žurnāla „Terra” galvenais redaktors;

  • kopš 2000. gada F. Candera memoriālā muzeja vadītājs;

  • no 01.01.98. LU Astronomijas institūta zinātniskais sekretārs, pētnieks;

  • 1998. - 2001.g. periodiski strādājis par astronomijas un fizikas skolotāju Rīgas Franču licejā, Jūrmalas alternatīvajā skolā, Brīvās izglītības centra skolā;

  • no 1995 gada lasa lekcijas astrofizikā Latvijas universitātē, vada bakalaura un maģistra darbus fizikas didaktikā;

  • 01.05.94.-31.12.97. LU Astronomiskās observatorijas vadītāja vietas izpildītājs, pētnieks;

  • 1993.-1994.g. zinātniskais līdzstrādnieks LU Astronomiskajā observatorijā;

  • 1986.-1992.g. inženieris, jaun. zin. līdzstr. LU Astronomiskajā observatorijā;

  • 1984.-1986.g. fizikas, informātikas un astronomijas skolotājs Rīgas 47. vidusskolā;

7. Līdzdalība profesionālās un sabiedriskās struktūrās:

  • nacionālais pārstāvis Starptautiskās Astronomijas savienības 46. komisijā The Teaching of Astronomy;

  • Starptautiskās astronomu savienības biedrs. SAS komisijas „Astronomijas izglītība un attīstība” nacionālais pārstāvis Latvijā;

  • Eiropas Astronomijas izglītības asociācijas biedrs. EAIA nacionālais pārstāvis Latvijā;

  • Latvijas Astronomijas skolotāju asociācijas vadītājs (1995 - 2000);

  • Latvijas Astronomijas biedrības Valdes loceklis (1993 -);

  • redkolēģijas loceklis žurnālā "Zvaigžņotā Debess" un "Astronomiskajā Kalendārā" (1993 - 2000);

8.Pārzina sekojošas valodas: latviešu, krievu, angļu, franču, vācu.

9. Publikāciju saraksts:

  1. I. Vilks. Par fotoelektriskā zenītteleskopa novērojumu apstrādi. Rakstu krājumā "Debess ķermeņu kustības analīze un to novērojumu precizitāte", LVU, Rīga, 1988.

  2. I. Vilks. Astronomijas mācību programma. LR Izglītības ministrija, Rīga, 1993.

  3. I. Vilks. Vidējās izglītības standarta astronomijā un astronomijas profilkursa vadlīniju projekts. LR Izglītības un Zinātnes ministrija, Rīga, 1994.

  4. I. Vilks. Vidējās izglītības standarts astronomijā. LR Izglītības un Zinātnes ministrija, Rīga, 1995.

  5. I. Vilks. New conceptions in astronomy textbook for Latvian high-schools. Acta Universitatis Latviensis. Astronomy, ser. 20, Vol. 600, Rīga, 1995.

  6. I. Vilks. Short analysis of new astronomy textbook. Proceedings of 5th International Conference on Teaching Astronomy. Editor Rosa M. Ros. Universitat Politecnica de Catalunya, Barcelona, 1995.

  7. I. Vilks. Astronomija vidusskolai. Eksperimentāla mācību grāmata. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 1996.

  8. I. Vilks. Zvaigžņotās debess ceļvedis. Eksperimentāls mācību līdzeklis. Apgāds Mācību grāmata, Rīga, 1996.

  9. I. Vilks. Astronomijas apguve Latvijā - problēmas un perspektīvas. PIAC Metodisko rakstu krājums ‘’Skolotāja pieredze’’ 9/1996.

  10. I. Vilks. Par astronomijas mācību satura tematisko plānojumu. Metodiski ieteikumi astronomijā, LR Izglītības un Zinātnes ministrija, Rīga, 1996.

  11. I. Vilks. Demonstrējumi un modeļi vidusskolas astronomijas kursā. Metodiski ieteikumi astronomijā, LR Izglītības un Zinātnes ministrija, Rīga, 1996.

  12. I. Vilks, I. Dudareva. Par astronomijas satura iekļaušanu citos vidusskolas priekšmetos. Metodiski ieteikumi astronomijā, LR Izglītības un Zinātnes ministrija, Rīga, 1996.

  13. I. Vilks, ar līdzautoriem. Dabaszinības. Vidējās izglītības standarta projekts. LR Izglītības un Zinātnes ministrija, Rīga, 1996.

  14. I. Vilks. Astronomijas un kosmonautikas šķirkļi Svešvārdu vārdnīcai, Norden, Rīga, 1996.

  15. I. Vilks. Astronomy education in Latvia. Triennial National Report 1993 - 1996, International Astronomy Union Newsletter on the Teaching Astronomy. Special Issue #45, 1997.

  16. A. ruņeniece, I. Vilks. Astronomy education in Latvia. Proceedings of 1st Summer School of European Association for Astronomy Education, Spain, 1997.

  17. I. Vilks. Astronomy education in Latvia - problems and development. Proceedings of International Astronomy Union Colloquium 162. Cambridge University Press, 1998.

  18. I. Vilks. Kosmoss. Eksperimentāls mācību līdzeklis dabaszinībās vidusskolai, Mācību grāmata, Rīga, 1998.

  19. M. Ābele, J. Ozols, A. Pavēnis, I. Vilks. Radioteleskopa RT-32 pozicionēšanas datorvadība. Latvian Journal of Physics and Technical Sciences, 1998.

  20. I. Vilks ar līdzautoriem. Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas projekts "Astronomija tīklā", 1999, Internet adrese http://www.liis.lv/astron/.

  21. I. Vilks. Triennial Report on Astronomy Education in Latvia 1996 - 1998. IAU Commission 46 The Teaching Astronomy Newsletter 50, March 1999.

  22. E. Vaivode, J. Soms, I. Vilks, E. Nagle. Es un mēs un viss ap mums. Dabas mācība 4. klasei, Lielvārds, Lielvārde, 1999.

  23. I. Vilks. Kā iekārtots Visums. Mācību līdzeklis, Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.

  24. Vilks I. Travelling through Galaxy. Three-dimensional models of constellations based on new data from HIPPARCOS satellite. Proceedings of 4th European Association for Astronomy Education International Summer School, Tavira, 2000.

  25. Astronomijas šķirkļi Tildes datorvārdnīcai 2000. Angļu-latviešu-angļu izdevums. "Tildes biroja" komponents, sabiedrība Tilde, Rīga, 2000.

  26. Astronomijas un kosmonautikas sķirkļi Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīcai (sagatavošanā). Norden, 2000.

  27. Vairāk nekā 50 populārzinātniskas publikācijas žurnālā "Zvaigžņotā Debess" un izdevumā "Astronomiskais kalendārs".

CURRICULUM VITAE

  1. Pamatinformācija

Vārds Uzvārds

Jānis Vucāns

Dzimšanas gads

1956.

Adrese:

J.Poruka 14-3, Ventspils, LV-3601

Tālruņa nr:

3628914

E-pasta adrese

janis.vucans@venta.lv

  1. Izglītība:

Izglītības iestāde

Latvijas Valsts Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

12/1982

02/1986

Iegūtā izglītība:

Matemātikas doktors (nostrifikācija 1992.gadā)

Diploma Nr.

Izglītības iestāde

Latvijas Valsts Universitāte

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

09/1974

06/1979

Iegūtā izglītība:

Augstākā izglītība pielietojamajā matemātikā,

Matemātiķa kvalifikācija

Diploma Nr.

  1. Tālākizglītība/kursi:

Izglītības iestāde

Kursa nosaukums

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

SIA „Eirokonsultants”

ES pirmstrukturālo un strukturālo fondu piesaistes iespējas

12/2001 – 05/2002

Eirofakultāte, LU

Makroekonomika

02/1995 – 06/1995

Eirofakultāte, LU

Mikroekonomika

09/1994 – 01/1995

  1. Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi))

Valoda

Lasītprasme

Runātprasme

Rakstītprasme

Latviešu

5

5

5

Krievu

5

5

5

Angļu

5

4

4

Franču

4

3

3

  1. Darba pieredze

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

07/1998

līdz šim brīdim

Darba vietas nosaukums

Ventspils Augstskola

Amatu nosaukumi

Asociētais profesors (07/1998-06/2003), profesors (no 07/2003), rektors (no 09/2000)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

03/2006

līdz šim brīdim

Darba vietas nosaukums

Ventspils pilsētas dome

Amata nosaukums

Deputāts, Izglītības komisijas vadītājs

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

08/1979

06/2005

Darba vietas nosaukums

Latvijas Universitāte

Amata nosaukums

Asociētais profesors (03/1999 – 06/2005),

katedras vadītājs, docents (01/1993 – 12/1998),

lektors (12/1988 – 11/1992),

asistens (08/1979 – 12/1982 un 02/1986 – 12/1988)

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

05/2000

06/2002

Darba vietas nosaukums

AS „Ventspils Zivju konservu kombināts”

Amata nosaukums

Padomes loceklis

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

05/2000

06/2002

Darba vietas nosaukums

Ventspils pašvaldības bezpeļņas organizācija SIA „Ūdeka”

Amata nosaukums

Valdes loceklis

  1. Cita nozīmīga informācija (piem., publikācijas, piedalīšanās konferencēs, projektos):

Ventspils Augstskolas vadībzinātnes bakalaura studiju programmas izveidotājs un direktors (kopš 10/1998).

LR Augstākās izglītības padomes nozīmēts eksperts vairāku augstskolu ekonomikas un uzņēmējdarbības vadības nozaru studiju programmu un pašu augstskolu akreditācijai (2003-2006).

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piesaistīts eksperts Latvijas Reģionālās Inovāciju Stratēģijas izstrādes procesā (2004).

Eiropas Komisijas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības 5.ietvara programmas projekta AVANTI vadītājs Ventspils Augstskolā.

Eiropas Komisijas Leonardo da Vinči projektu LOGIS (starptautiskai lietošanai paredzēta loģistikas informatīvo sistēmu kursa izstrāde) un ENTLEARN (piemērotāko uzņēmēju apmācības metožu identificēšana ES valstīs un to pārneses iespēju analīze uz citām valstīm) vadītājs Ventspils Augstskolā.

Latvijas Zinātnes Padomes pētījumu projektu Nr.04.1134 „Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides attīstības monitoringa sistēmas metodoloģiskās bāzes izstrāde un aprobācija” un Nr.06.1956 “Uzņēmējdarbības vides attīstības monitorings Latvijas reģionos un tā metodoloģiskās bāzes pilnveidošana”; apmēram 10 ar šo tematiku saistītu zinātnisku publikāciju autors, kā arī referents daudzās starptautiskās konferencēs.

LR Ekonomikas ministrijas Zinātnieku padomes loceklis (no 08/2006).

AIVARA ZEMĪŠA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

I VISPĀRĪGAS ZIŅAS

Aivars Zemītis

Personas kods: 250554-10025

Dzimis: Tukuma rajonā,

Dzīvo: J. Poruka 14/1, LV-3601, Ventspils,

Tel.: 3628055,

e-pasts: zemitis@venta.lv

Pārvalda vācu, krievu, angļu valodas.

Izglītība: augstākā.

Akadēmiskie nosaukumi, zinātniskie grādi: LZA korespondētājloceklis, Dr. math. asoc. rofesors Ventspils Augstskolā.

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem)

Galvenais pētnieks Kaizerslauternes ITWM industriāli zinātniski pētnieciskajā projektā ar firmu “Mann & Hummel” par filtru matemātisko modelēšanu (1997.)

Projekta dalībnieks Kaizerslauternes ITWM industriāli zinātniski pētnieciskajā projektā ar firmu “Siemens” par izolācijas materiālu impregnēšanu ar epoksīda sveķiem. (1997.)

Projekta dalībnieks Kaizerslauternes ITWM industriāli zinātniski pētnieciskajā projektā ar firmu “Mann & Hummel” par makroskopisko modeļa parametru noteikšanu filtriem. (1998.-2001.)

Galvenais pētnieks Kaizerslauternes ITWM industriāli zinātniski pētnieciskajā projektā ar kādu medicīnisku firmu par ierīces matemātisko modelēšanu. (2000.)

Projekta vadītājs no Ventspils Augstskolas puses Eiropas Savienības 5. ietvaru programmā finansētajam projektam: Action for Research and Information Support for GAS security and supply management in the European GRID” (saīsināti: e_GASGRID); 2002.-2004. gads.

Publikācijas:

  1. R. Keck, M. Moog, A. Zemitis. Some numerical aspects of the level set method In Mathematical modeling and analysis, vol. 3, Vilnius ´´Technika´´, 1997.

  2. R. Ciegis, A. Zemitis. The mathematical simulation of the liquid transport in a multilayered nowoven. In Mathematical modeling and complex analysis, Proceedings of the second international conference ´´Mathematical modeling and complex analysis´´, Vilnius ´´Technika´´, 1997.

  3. R. Ciegis, A. Zemitis. Numerical algorithms for simulation of the liquid transport in multilayered fleece. In 15th IMACS World Congress on Scientific Computation and Applied Mathematics, Wissenschaft und Technik Verlag Berlin, 1997.

  4. A. Zemitis. The realization of coupling conditions for multilayered nonwoven. In Mathematical Modeling, Applied Problems of Mathematical Physics, Proceedings of Institute of Mathematics vol. 1, University of Latvia, 1998.

  5. K. Velten, D. Schattauer, A. Zemitis, F.-J. Pfreundt, E. Hennig. A method for the analysis and control of mica tape impregnation processes. IEEE Transactions on Dielectrics and Electrical Insulation, 6(3), 1999.

  6. A. Papastavrou, R. Ciegis, A. Zemitis. Additive splitting methods for elliptic-parabolic problems. Ann. Univ. Ferrara - Sez. VII- Sc. Mat., 2000.

  7. A. Zemitis, K. Velten, O. Iliev. Analysis of transport processes for layered porous materials used in Industrial Applications. In: Mathematics as a key technology, Springer, 2002.

  8. A. Zemitis. On interaction of a liquid film with an obstacle. Berichte des Fraunhofer ITWM Kaiserslautern, Nr. 27, 2001.

  9. A. Zemitis. Mathematical models for impinging jets. In Industrial Mathematics at ECMI 2002. Springer series “Mathematics in Industry”, 2004.

  10. A. Zemitis. On interaction of a liquid film with an obstacle. Mathematical modeling and analysis, vol. 7, 2002.

  11. A. Zemitis. Shape of the liquid film by impinging jets. Preprint of the Fraunhofer ITWM Kaiserslautern, 2001.

  12. R. Ciegis, A. Zemitis. Parallel numerical methods for flows in multilayer regions. In Navier-Stokes equations and related nonlinear problems, 7th International conference, Ferrara, Italy, 13-17 September, 1999.

  13. A. Zemitis. Mathematical simulation of liquid transport in fleece. In progress in industrial mathematics at ECMI 94, 1996.

  14. Cebers, A. Zemitis. A numerical experiment about the mhd-instability for the squeezed droplet of the magnetic fluid. Magnetohydrodynamics, vol. 4, 1983.

Patenti un licences:

1998. gadā A/S Siemens pieteica patentu, kuras autoru grupā biju arī es. Patents tika pieteikts Vācijā zem numura DE 197 45 404. Tālāk pieteikums tika pārnests uz citām pasaules valstīm: Indiju (1797/CAL/98), Ķīnu (988111071.7), Japānu (12-5162221), Koreju (7003995/00), ASV (09/549,274).

Konferences:

Konference: “9th conference fo the European Consortium for Mathematics Industry”, notiek 1996. gada jūnijā Kopenhāgenā. Referāts notiek Kaizerslauternas ITWM minisimpozija ietvaros un ir veltīts šķidruma plūsmu modelēšanai porainos materiālos industriālos pielietojumos.

3. Eiropas konference šķidruma mehānikā “Euromech” 1997. gada septembrī, notiek Getingenā (Vācija), kopīgs referāts ar doktorandu M. Moog “Numerical simulation of a two-phase flow between parallel plates”. Tēzes publicētas: EUROMECH, Book of abstracts, DLR, Georg-August-Universtiaet Goettingen, 1997, 245 lpp, 1 lapa.

Konference: 15th IMACS World Congress on Scientific Computation and Applied Mathematics, notiek Berlīnē, 1997. gada augustā. Kopīgs referāts ar R. Ciegi. Tēzes publicētas. R. Ciegis and A. Zemitis. Numerical algorithms for simulation of the liquid transport in multilayered fleece. In 15th IMACS World Congress on Scientific Computation and Applied Mathematics, Wissenschaft und Technik Verlag Berlin, 1997.

Konference ENUMATH 99, 1999. gada jūlijs, notiek Juvaeskyla (Somija), referāts “About the liquid transport in multilayered materials”.

3. starptautiskā zinātniskā konference “Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas”, Liepāja, 2001. gada decembrī. Referāts „Matemātiskās modelēšanas nozīmīgums mūsdienās”. Tēzes publicētas konferences materiālos, 2001. gadā.

Rēzeknes Augstskolas starptautiskā zinātniskā konference “Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā, Rēzekne, 2002. gada 28. februāris-2. marts. Referāts: “Mathematical technologies as an essential part of technologies in the future”. Tēzes publicētas konferences materiālos, 2002. gadā.

Esmu piedalījies Vācijas iekšējos semināros ar referātiem: Berlīnē 2000. gada pavasarī par līmeņkopu funkciju pielietošanu matemātiskās fizikas problēmu risināšanā un 2001. gada jūnijā Lambrehtā par fiktīvo apgabalu metodes un līmeņkopu funkciju metodes kombinēšanas iespējām.

7. starptautiskā konference „Mathematical Modeling and Analysis MMA 2002”, kura notika no 2002. gada 31. maija līdz 2. jūnijam Kaeariku, Igaunijā. Referāts: „Mathematical models for impinging jets”. Referāts publicēts žurnālā „Mathematical Modeling and Analysis”.

2002. gada septembrī piedalījos starptautiskās organizācijas ECMI (European Consortium Mathematics for Industry ) rīkotajā 12. starptautiskajā konferencē, kura notika Jūrmalā. Referāta tēma: “Some mathematical models for impinging jets”.

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Esmu bijis kā otrais vadītājs Mathias Moog sagatavotajai doktora disertācijai Kaizerslauternes Universitātē (pamatvadītājs prof. H. Neunzert). Darba tēma: “Level Set Methods for Hele-Shaw Flow”. Doktora grāds piešķirts 2000. gadā.

Vadīti 2 diplomdarbi un 1 maģistra darbs Kaizerslauternes Universitātes matemātikas fakultātē. Visi darbi aizstāvēti ar atzīmi “teicami”.

2001./2002. mācību gada rudens semestrī docēts kurss “Objektu orientētās programmēšanas pamati” 4 kredīta punktu apjomā. 2001./2002. gada pavasara semestrī pasniegts kurss “Vadības informācijas sistēmas” 4 kredīta punktu apjomā. Šie kursi pasniegti Ventspils Augstskolā.

Kopš 2002. gada februāra strādāju darba grupā, kas izstrādā studiju programmu IT studijām Ventspils Augstskolā.

Kvalifikācijas celšana

No 1993. līdz 1998. gadam strādāju Kaizerslauternes Universitātē par zinātnisko līdzstrādnieku.

No 1998. līdz 2001. gadam strādāju Fraunhofera ITWM institūtā par zinātnisko līdzstrādnieku.

Lekcijas ārzemju augstkolās

2001. gada pavasarī nolasīju lekciju Hamburgas Universitātē par filtru matemātisko modelēšanu.

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS

LZA korespondētājloceklis.

Žurnāla “Mathematical Modelling and Analysis” (tiek izdots Viļņā) redkolēģijas loceklis.

Ventspils Augstskolas Ekonomiskās informātikas un datorzinātņu katedras vadītājs (2001-2002).

Latvijas matemātiķu biedrības biedrs.

GAMM (lietišķās matemātikas un mehānikas biedrība) biedrs.

2002. gada augustā tiku ievēlēts par Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekānu.

CURRICULUM VITAE

  1. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Juris Žagars, pers.kods. 090249-13009, dzimis Rīgā, dzīvo Ventspils raj. Ances pag. Irbenē

Tel. 29230818(d), 29441737(m), e-pasts yzh@latnet.lv(priv)yzh@venta.lv(darba)

Labi pārvalda latviešu, angļu, franču un krievu valodas.

Augstākā izglītība, 1973.g. ar izcilību beidzis Maskavas Valsts Universitātes Fizikas fakultāti.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

  • Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts (AAK-1979.g.)

  • Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks (AAK-1986.g.)

  • Fizikas doktors (LU-1992.g.)

  • Vadošais pētnieks (LU-1995)

  • Fizikas habilitētais doktors (LU-1999.g.)

  • Asoc.profesors (LU-2001.g., VeA-2004.g.)

  • LZA korespondētājloceklis (2004g.)

Nodarbošanās:

  • Ventspils Augstskolas asoc.profesors, Ventspilī, Inženieru ielā 101.

  • Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra directors, Ances pag. Irbenē.

  • Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes asoc.profesors, Rīgā, Raiņa bulv.19.

  1. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem).

  1. zinātnisko projektu vadīšana:

  • Apakšprojekta Kosmisko informācijas tehnoloģiju pielietojumi Latvijā vadīšana LZP sadarbības projekta Fundamentālie un pielietojamie pētījumi, bāzēti uz novērojumu iespējām ar Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas Centra radioteleskopiem ietvaros 2001- 2004.

  • LZP apakšprojekta Satelītattēlu un satelītnavigācijas signālu uztveršana, analīze un apstrāde vadīšana LZP sadarbības projekta VSRC pētniecisko iekārtu un zinātniski – tehniskās infrastruktūras pilnveidošana ilglaicīgai radioastronomisko novērojumu datu un satelītinformācijas iegūšanai Latvijas un starptautiskās programmās ietvaros 2005 – 2008.

  1. līdzdalība nozaru ekspertu komisijās (NEK) un starptautiskās organizācijās:

  • LZP 3. NEK (fizika, matemātika un astronomija) loceklis 1991-1996, 1998-2002.

  • Starptautiskās Astronomu Savienības (IAU), Eiropas Ģeofizikas Biedrības (EGS) un Eiropas Astronomijas Biedrības (EAU) īstenais loceklis.

  • Latvijas delegāts Eiropas Komisijas FP6 Aerokosmiskajā programmu komitejā.

  • Latvijas delegāts Eiropas Komisijas Zinātnes infrastruktūras attīstības stratēģiskajā forumā (ESFRI) un šī foruma Fizikas un inženierzinātņu vadības komitejā.

  • Latvijas delegāts Eiropas Komisijas Zemes satelītnovērošanas konsultatīvajā starpvaldību padomē (GAC).

  1. Zinātniskās publikācijas (2001.g.-2006.g.)

  1. Krisane G., Kaminskis J., Zhagars Y. Gravity data application for geoid and complex structure modeling, Geophysical Research Abstracts, vol.3, 2001, ISSN:1029-7006.

  2. Zhagars Y., Kaminskis Geodetic connection of astro-geodynamic objects in VIRAC site (Irbene, Latvia), Geophysical Research Abstracts, vol.3, 2001, ISSN:1029-7006.

  3. Zhagars Y., Kaminskis J. Developement of permanent GPS network in Latvia, Geophysical Research Abstracts, vol.4, 2002, ISSN: 1029-7006.

  4. J.Žagars Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) pamatprincipi, Proceedings of the 1st Common Baltic Symposyum GPS Heighting based on DFHRS and national-wide permanent GPS reference system, RIGA, June 11, 2001.

  5. J.Zagars Introduction to space information technologies for environmental assessment (Educational Project), EcoSys Beitrage zur Okosystemforschung, proceedings from CCMS Pilot Study meeting, Universitat Kiel, 2003, ISSN:0940-7782.

  6. J.Kaminskis and J.Zhagars Global Navigation Satellite System adoption in Latvia, Geophysical Research Abstracts vol.5, 130040, 2003, ISSN: 1029-7006.

  7. Y.Zhagars and J.Kaminskis Implementation of Permanent GNSS, Geophysical Research Abstracts vol.6, 03377, 2004, ISSN: 1029-7006.

  8. Juris Žagars. Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas centrs otrās desmitgades sākumā,Latvijas Universitātes raksti, Jubilejas izdevums, Rīga, 2004

  9. J.Žagars, I.Vilks Astronomija augstskolām, (283 lpp)LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2005.

  10. Zagars J. Development of space information technologies and radio astronomy for education and research in Latvia EcoSys Beitrage zur Okosystemforschung, proceedings from the CCMS Pilot Study meeting Lecce (Italy), Universitat Kiel, 2005, ISSN:0940-7782.

  11. Juris Zagars (working group member) European Roadmap for Research Infrastructures, ESFRI Report 2006, Luxembourg, 2006

  1. Populārzinātniskās publikācijas (2001.g.-2006.g.)

  1. J.Žagars, I.Vilks Vizuālā astronomija, CD ar Sorosa fonda atbalstu, Rīga, 2001.

  1. Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos:

  1. Eiropas Ģeofizikas Biedrības (EGS) 26. Ģenerālā Asambleja, Nica, Francija, 2001.g. marts (1 ref.).

  2. 2.Pasaules Latviešu Zinātnieku Kongress, Rīga, 2001.g. 14.-16.augusts. Referāts zinātnes vēstures sekcijā “Kosmiskie pētījumi Latvijā” (līdzautors dr.M.Ābele).

  3. 1.Baltijas simpozijs “GPS pielietošana un bāzes staciju tīkla izveidošana”, Rīga, 2001.g. 11.jūnijs. Plenārreferāts “Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) pamatprincipi”

  4. Eiropas Ģeofizikas Biedrības (EGS) 27. Ģenerālā Asambleja, Nica, Francija, 2002.g. aprīlis (1 ref.).

  5. NATO/CCMS pilotprojekta konference (Kosmiskās IT) Las Vegasa, ASV, 2002.g. aprīlis (1 ref.).

  6. NATO/CCMS pilotprojekta konference (Kosmiskās IT) Ķīle, Vācija, 2002.g. novembris (1 ref).

  7. European Commission conference „Governance of the European Research Area – The role of civil society”, Brussels, 12-12 june 2003 (1 ref.).

  8. European Geosciences Union 1st General Assembly, Nica, Francija, 2004.g. aprīlis (1 ref.).

  9. Partnership for Peace Geospatial Symposium, Rīga, 2004.g. maijs (1 ref.).

  10. NATO/CCMS pilotprojekta konference (Kosmiskās IT), Lecce, Itālija, 2004.g. septembris (1 ref).

  11. NATO/CCMS pilotprojekta konference (Kosmiskās IT), V.-Tirnova, Bulgārija, 2005.g. septembris (1 ref).

  12. NATO/CCMS pilotprojekta konference (Kosmiskās IT), St.-Pēterburga, 2006.g. jūlijs (1 ref).

  13. EVN direktoru padome un tehniskā padome, Florence, 2006.g. 18.-19.maijs (1 ref.).

  14. FP6 integrētā pētniecības projekta „EXPReS” konference, Amsterdama, 2006.g. 31.okt.- 01.nov. (1 ref.).

  1. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6.gadiem)

  1. docētie kursi:

  • Astronomija un astrofizika (LU, 4 kp.), 1996-2005,

  • Ģeopozicionēšanas (GPS) metodes (LU, 3 kp.), 2000.-2005,

  • Kosmiskās informāciju tehnoloģijas (LU, 3 kp.), 2000. – 2004.g.

  • Vispārīgā astronomija (LPA, 3 kp.), 2001.g., 2005.g

  • Dabas zinātņu pamatproblēmas (VeA, 2 kp.), 2000.-2005.g.

  • Ievads kosmiskajās IT (VeA, 2 kp.), 2001.-2003.g.

  • Haoss un kārtība (VeA, 2 kp.), 2001.g.

  • Fizika (Vea, 4 kp.), 2002.g. – 2005.g.

  • Lineārā algebra un analītiskā ģeometrija (Vea, 4 kp.), 2002.g.-2005.g.

  • Diferenciālvienādojumi (VeA, 2kp) 2003.g.-2004.g.

  • Haotisku procesu modelēšana (VeA, 2kp), 2004.g.

  • Elektronika un elektrotehnika (VeA, 4kp), 2004.g.-2005.g.

  • Satelītnavigācijas metodes (VeA, 3kp), 2005.g.

  • Digitālo attēlu apstrāde (VeA, 4kp), 2005.g.

  • Ģeofizika (VeA, 3kp), 2006.g.

  • Interpretācijas un klasifikācijas metodes (VeA, 2kp), 2006.g.

  • Tālizpētes fizikālie pamati (VeA, 2kp), 2006.g.

  1. izstrādātas astronomijas maģistratūras studiju programmas LU Fizikas un matemātikas fakultātē, 2000.-2001.

  2. izstrādātas un licencētas četras augstākās izglītības studiju programma informācijas tehnoloģijās Ventspils Augstskolā 2003.-2005.g.

  1. ORGANIZATORISKAIS DARBS

  • LU Senators (Zinātnes komisija) (1998.-2001.g.)

  • Ventspils Augstskolas prorektors (2000.-2002.g.)

  • LU F.Candera memoriālā muzeja vadītājs (1996.-2000.g.)

  • LU Astronomiskās observatorijas vadītājs (1985.-1995.g.)

  • LU Astronomijas Institūta Domes priekšsēdētājs (1996.-2000.g.) un domnieks (1996.-2003.g.),

  • LU Zinātnes un Tehnikas vēstures muzeja padomes priekšsēdētājs (1998.-2000.g.) un loceklis (1998.-2003.g.),

  • Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) zinātniskās padomes loceklis (1996.g.-2004.g.),

  • VSRC Starptautisko Padomnieku Konventa zinātniskais sekretārs (no 1996.g.-2004.g.),

  • Ventspils Augstskolas Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs (no 2002.g.);

  • Pirmā līmeņa augstākās profesionālās IT studiju programmas direktors (no 2003.g.).

  • Dabas zinātņu bakalaura studiju programmas direktors datorzinātnēs (no 2005.g.)

  • Dabas zinātņu maģistra studiju programmas direktors datorzinātnēs (no 2005.g.)

  • Ventspils Augstskolas senators (Zinātnes komisija) (no 2004.g.).

  • VeA ITF fakultātes Domes priekšsēdētājs (no 2005.g.)

  • Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) valdes loceklis (2004.g.).

  • Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) direktora v.i.(no 2004.g.).

  • Ventspils Starptautiskā Radioastronomijas centra (VSRC) direktors (no 2005.g.).

Pielikums Nr. 3.

Akadēmiskā personāla saraksts

N.p.k.

Vārds, Uzvārds

Ieņemamais amats

Izglītība

Zinātniskais grāds

Docētie kursi

Ievēlētais laiks

1.

Juris Žagars

Asociētais profesors

Augstākā

Dr.hab.phys.

Ģeofizikas pamati; Distanciālās zondēšanas pamati; Digitālo attēlu apstrāde; Interpretācijas un klasifikācijas metodes; Satelītnavigācijas metodes

01.02.2005.- 31.01.2011

2.

Juris Roberts Kalniņš

Vadošais pētnieks

Augstākā

Dr.hab.phys.

Augstākās matemātikas speckurss; Variāciju rēķini; Analīzes skaitliskās metodes

15.09.2006.- 14.09.2012.

3.

Jānis Vucāns

Profesors

Augstākā

Dr.math.

Skaitliskās optimizācijas metodes

01.07.2003.- 30.06.2009.

4.

Gaļina Hiļkeviča

Docente

Augstākā

Dr.math.

Matemātiskās fizikas vienādojumi; Augstākās matemātikas speckurss

03.03.2003.- 28.02.2009.

5.

Ivars Šmelds

Docents

Augstākā

Dr.phys.

Vispārīgā astronomija; Ievads radioastronomijā; Mikroviļņu zondēšana

01.07.2005.- 30.06.2011.

6.

Juris Freimanis

Pētnieks

Augstākā

Dr.phys.

Telpiskā statistika

12.09.2005.- 11.09.2011.

7.

Manfrēds Šneps-Šneppe

Vadošais pētnieks

Augstākā

g.

Bezvadu tehnoloģijas; Telekomunikāciju tehnoloģijas

29.06.2006.- 28.06.2012.

8.

Radu Ranta

Viesprofesors

Augstākā

Ph.D.

(comp.sc.)

Attēlu kompresijas metodes

9.

Pēteris Misāns

Viesprofesors

Augstākā

g.

MATLAB rīki

10.

Leonīds Gurvits

Viesprofesors

Augstākā

Dr.phys.

Ievads radioastronomijā

11.

Vladislavs Bezrukovs

Vieslektors

Augstākā

g.

Datorgrafika

12.

Gunta Bičevska

Vieslektore

Augstākā

Mag.phys.

Digitālā kartogrāfija un GIS

13.

Edgars Mūkins

Vieslektors

Augstākā

Mag.phys.

Digitālā kartogrāfija un GIS

14.

Valērijs Bezrukovs

Vadošais pētnieks

Augstākā

g.

Attēlu kompresijas metodes; Digitālo attēlu procesori

25.05.2005.- 24.05.2011.

15.

Oļģerts Dumbrājs

Viesprofesors

Augstākā

Ph.D.phys.

Algebras skaitliskās metodes

16.

Boriss Rjabovs

Vadošais pētnieks

Augstākā

Dr.phys.

Ievads radioastronomijā

25.05.2005.- 24.05.2011.

17.

Zigurds Sīka

Vadošais pētnieks

Augstākā

g.

Kursa Digitālā kartogrāfija un GIS programmas autors

25.05.2005.- 24.05.2011.

18.

Māris Ābele

Vadošais pētnieks

Augstākā

Dr.phys.

Kursa Satelītnavigācijas metodes programmas autors

25.05.2005.- 24.05.2011.

19.

Aivars Zemītis

Asociētais profesors

Augstākā

Dr.math.

Kursu: Datorgrafika; Spēļu teorija; GAMS rīki; Telpiskā statistika; Digitālo attēlu izmantošana; Digitālo attēlu apstrāde; Mākslīgais intelekts; MATLAB rīki un Skaitlisko metožu programmēšana autors

20.

Juris Ozols

Vadošais pētnieks

Augstākā

Dr.phys.

Kursa Satelīttelekomunikāciju sistēmas programmas autors

25.05.2005.- 24.05.2011.

21.

Ilgonis Vilks

Vadošais pētnieks

Augstākā

Dr.paed.

Kursa Vispārīgā astronomija programmas autors

25.05.2005.- 24.05.2011.

22.

Mārtiņš Kriķis

Viesdocents

Augstākā

Ph.D.

(comp.sc.)

Kursa MATLAB rīki programmas autors

Pielikums Nr. 4.

Akadēmiskā personāla darba apjoms

Mācību kurss

Daļa

Docētājs

Kredītpunkti

Zin.gr./amats

V. Uzvārds

1. kurss

2. kurss

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

Matemātiskās fizikas vienādojumi

A

Dr.math./Docente

G. Hiļķeviča

4

Augstākās matemātikas speckurss

A

Dr.math./Docente

Dr.hab.phys./Vad.pētnieks

G. Hiļķeviča/

J.K. Kalniņš

4

Variāciju rēķini

A

Dr.hab.phys./Asoc.prof.

J.K. Kalniņš

2

Telpiskā statistika

A

Dr.phys./Pētnieks

J. Freimanis

3

Algebras skaitliskās metodes

A

Ph.D.phys./Viesprof.

O. Dumbrājs

2

Analīzes skaitliskās metodes

A

Dr.hab.phys./Vad.pētnieks

J.K. Kalniņš

2

Skaitliskās optimizācijas metodes

A

Dr.math./Profesors

J. Vucāns

2

Vispārīgā astronomija

A

Dr.phys./Docents

I. Šmelds

3

Ģeofizikas pamati

A

Dr.hab.phys./Asoc.prof.

J. Žagars

3

Distanciālās zondēšanas pamati

A

Dr.hab.phys./Asoc.prof.

J. Žagars

2

Digitālo attēlu apstrāde

A

Dr.hab.phys./Asoc.prof.

J. Žagars

4

Interpretācijas un klasifikācijas metodes

A

Dr.hab.phys./Asoc.prof.

J. Žagars

2

Attēlu kompresijas metodes

A

g./Vad.pētnieks

Ph.D.(comp.sc.)/Viesprof.

Va. Bezrukovs/

R. Ranta

2

Datorgrafika

A

g./Vieslektors

Vl. Bezrukovs

4

Digitālo attēlu procesori

A

g./Vad.pētnieks

Va. Bezrukovs

2

Digitālā kartogrāfija un GIS

A

Mag.phys./Vieslektors

Mag.phys./Vieslektore

E. Mukins/

G. Bičevska

4

Skaitlisko metožu programēšana

B

(3)

Nelineāro sistēmu teorija

B

(3)

Digitālo attēlu izmantošana

B

(3)

MATLAB rīki

B

g./Viesprof.

P. Misāns

2

GAMS rīki

B

(2)

Spēļu teorija

B

(2)

Satelītnavigācijas metodes

B

Dr.hab.phys./Asoc.prof.

J. Žagars

3

Satelīttelekomunikāciju sistēmas

B

(2)

Distanciālās zondēšanas pielietojumi

B

(3)

Ievads radioastronomijā

B

Dr.phys./Viesprof.

Dr.phys./Docents

Dr.phys./Vad.pētnieks

L.Gurvits/

I. Šmelds/

B. Rjabovs

3

Mikroviļņu zondēšana

B

Dr.phys./Docents

I. Šmelds

2

Sensoru sistēmas

B

(2)

Mākslīgais intelekts

B

(2)

Bezvadu tehnoloģijas

B

g./Vad.pētnieks

M. Šneps-Šneppe

2

Telekomunikāciju tehnoloģijas

B

g./Vad.pētnieks

M. Šneps-Šneppe

4


Pielikums Nr. 5.

Vienošanās ar ViA, LU, LPA un 2 SOCRATES vienošanās

Starp Ventspils Augstskolu un sekojošām augstskolām:

  • Vidzemes Augstskolu;

  • Latvijas Unoversitāti;

  • Liepājas Pedagoģijas akadēmiju;

  • Institut National Polytechnique de Lorraine un

  • Universita Degli Studi Di Lecce

ir noslēgtas vienošanās par Dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) studiju turpināšanu kādā no šīm augstskolām, ja Ventspils Augstskolā šīs studiju programmas realizācija tiek pārtraukta.

Vienošanās oriģinālus skatīt drukātajos akreditācijas materiālos.

Pielikums Nr. 6.

Izglītības iestādes reģistrācijas apliecība

Ventspils Augstskolas izglītības iestādes reģistrācijas apliecību skatīt drukātajos akreditācijas materiālos.

Pielikums Nr. 7.

Licence

Ventspils Augstskolas licenci skatīt drukātajos akreditācijas materiālos.

Pielikums Nr. 8.

Izziņa par akadēmiskā personāla pamatdarbavietu



Inženieru iela 101a, LV-3600, Ventspils Tālr/fakss (371)36 28303

Reģ.Nr. 90000362426 e-pasts: venta@venta.lv

26.02.2007. Nr. 4-8/1 Ventspilī

Izziņa

par Dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē

(Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas)

akadēmiskā personāla darba vietu

Ar šo apliecinām, ka Dabas zinātņu maģistra studiju programmu datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) realizē Ventspils Augstskolā pamatdarbā strādājošie docētāji:

  • Juris Žagars, habilitētais fizikas doktors, VeA asociētais profesors;

  • Gaļina Hiļkeviča, matemātikas doktore, VeA docente;

  • Ivars Šmelds, fizikas doktors, VeA docents;

  • Boriss Rjabovs, fizikas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Juris-Roberts Kalniņš, habilitētais fizikas doktors, VeA IPC vadošais pētnieks;

  • Jānis Vucāns, matemātikas doktors, VeA profesors;

  • Juris Freimanis, fizikas doktors, VSRC pētnieks;

  • Valērijs Bezrukovs, inženierzinātņu doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Manfrēds Šneps-Šneppe, habilitētais inženierzinātņu doktors, VeA IPC vadošais pētnieks

kas sastāda 60% no visiem šo maģistra studiju programmu realizējošajiem docētājiem.

Mācību prorektore asoc.prof. M. Leitāne

Pielikums Nr. 9.

Izziņa par studentu skaitu pa gadiem



Inženieru iela 101a, LV-3600, Ventspils Tālr/fakss (371)36 28303

Reģ.Nr. 90000362426 e-pasts: venta@venta.lv

26.02.2007. Nr. 4-9/1 Ventspilī

Izziņa

par studējošo skaitu Dabas zinātņu maģistra studiju programmā datorzinātnē

(Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas)

pa gadiem

Ar šo apliecinām, ka Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmā datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) 2005/06 m.g. tika uzņemti 19 studenti un 19 studēja 1. kursā. 2006/07 m.g. studiju programmā tika uzņemti 14 studenti un 14 studēja 1. kursā. 2006/07 m.g. studijas 2. kursā turpināja 17 studenti.

Mācību prorektore asoc.prof. M. Leitāne

Pielikums Nr. 10.

Atsauksmes

Ventspils Augstskolas Dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) ir saņēmusi pozitīvas atsauksmes no Latvijas Universitātes profesora dr. J. Bārzdiņa un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidenta, prof.dr.hab.phys. A. Siliņa.

Atsauksmju oriģinālus skatīt drukātajos akreditācijas materiālos.

Pielikums Nr. 11.

Diploma un diploma pielikuma paraugs

Diploma pielikuma paraugu skatīt drukātajos akreditācijas materiālos.

3. Diploma 3.lappuse.

 

  

O     

 

Ar gala pārbaudījumu komisijas

gggg.gada dd.mēneša lēmumu

Nr.2

 

 

Vārds Uzvārds

personas kods 000000-00000

 

Ieguv-is(usi)

dabas zinātņu

maģistra grādu datorzinātnē

(Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas)

 

Z.v.

 

Rektors                                              J.Vucāns

 

Gala pārbaudījumu komisijas

priekšsēdētājs                                  J.Žagars

 

Ventspilī

gggg.gada dd.mēnesis

Reģistrācijas Nr._______

 

Pielikums Nr. 12.

Reklāma par studiju programmu

Reklāmu par studiju programmu skatīt drukātajos akreditācijas materiālos.

Pielikums Nr. 13.

Senāta lēmums par IT dabas zinātņu maģistra studiju programmas apstiprināšanu

Ventspils Augstskolas senāta lēmumu par VeA Informācijas tehnoloģiju fakultātes Dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē akreditācijas materiāliem skatīt drukātajos akreditācijas materiālos.

1

Смотреть полностью


Скачать документ

Похожие документы:

  1. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

    Документ
    ... direktors datorzinātnēs (no 2005.g.) Dabaszinātņu maģistrastudiju programmas direktors datorzinātnēs (no 2005.g.) Ventspils Augstskolas senators (Zinātnes ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... tiesību zinātnē un divu gadu studijas maģistra profesionālā studijuprogrammā profesionālās jurista kvalifikācijasunmaģistra gr ... datortehnikas un informācijas pārraides unapstrādes tehnikas remontus. 4.Programmatūras uzturēšana. 5.Sistēmas dro ...
  3. STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS P I E T E I K U M S

    Документ
    ... teorijas. Pedagoģijas zinātnessistēmaun saikne ar citām zinātnēm. 2. Pedagoģiskās ... stilistika unzinātniskā darba pamati (2 kp); Baltu filoloģijas maģistrastudijuprogrammā: ... cijas materiālu apstrādesun apkopošanas populāri zinātniskā izdevumā un ...
  4. Latvijas universitāte

    Документ
    ... unmaģistrastudijuprogrammu Ekonomika direktore __________________Prof. I. Ciemiņa *Imatrikulācijas noteikumu prasības skatīt „2.6. Imatrikulācijas noteikumi maģistrastudijuprogramm ...

Другие похожие документы..