textarchive.ru

Главная > Документ


2.3. Darbs starptautiska mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā bez referāta

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

TOG konference, Dvingelo, Nīderlande, marts 2006.

GAISH jubilejas konference, Maskava, decembris 2006.

IAU Ģenerālā Asambleja, Prāga, 2006.g. augusts

2.3. Darbs Latvijas mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā bez referāta

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

LU konference

3. Zinātniskās publikācijas LZP atzītos izdevumos (pēdējos sešos gados)

Nr.

Izdevuma nosaukums, izdošanas laiks, vieta

Publikācijas nosaukums

1

"Proceedings of the 5th EVN Symposium", Eds. J. Conway, A. Polatidis, R.Booth., Onsala Space Observatory, Chalmers Technical University, Gothenburg, Sweden,2000 Edited by: J.E. Conway, A.G. Polatidis, R.S. Booth and Y. Pihlstrom, p. 247 – 248,2001

The first VLBI observations with Ventspils 32 m radiotelescope under LFVN project "

2

Proceedings of the 6th European VLBI Network Symposium, Ros, E., Porcas, R.W., Lobanov, A.P., & Zensus, J.A. (eds.) , June 25th-28th 2002, Bonn, Germany, pp. 19, 20.

Goals and results of the ad-hoc VLBI activity with Russian antennas.

3

Astronomical and Astrophysical Transactions, 2003, v.22, n.4/5, pp. 743 – 752.

International Low Frequency VLBI Network (LFVN) Project Milestones.

4

Proceedings of 7th European VLBI Network Symposium on VLBI Scientific Research & Technology Toledo Spain. October 12-15, 2004, Edited by Rafael Bachiller, Francisco Colomer, Jean-Fransois Desmurs, Pablo de Vicente. Observatorio Astronomico Nacional., p.329-330

First results of European VLBI radar observations of space objects.

5

Proceedings of fifth US/Russian Space Surveillance Workshop. Central Astronomical Observatory at Pulkovo. September 24-27, 2003. Ed. By P. Kenneth Seidelmann. Spb.: VVM. co. Ltd., 2003, pp. 294-304.

First results of the space debris radar observations using Evpatoria RT-70 transmitter and Low frequency VLBI network.

6

Proceedings of the Fourth European Conference on Space Debris, Darmstadt, Germany, 18-20 April,2005 (ESA SR-587, August 2005), Editor: D. Danesy, ESA Publication Division, ESTEC, Postbus 229, 2200 AG Noordwijk, Netherlands,pp. 83-88.

International radar space debris research.

7

Proceedings of sixth US/Russian Space Surveillance Workshop. Central Astronomical Observatory at Pulkovo. August 22-26, 2005, VVM. Co. Ltd., 2005, pp. 228-235.

Pulkovo Cooperation for radar and optical
observations of space objects.

4. Darbs ekspertu komisijās, redkolēģijās

Nr.

Darba veikšanas laiks, vieta (ekspertu komisijas apraksts)

Galvenie veiktie darbi

"Advicory editor" žurnālā "Astronomy and astrophysics Transactions"

Sarakste par aktuāliem publikāciju politikas un žurnāla izdošanas jautājumiem

Latvijas Astronomijas Biedrības valde.

Valdes pr.-ja vietnieks

Eirāzijas Astronomijas biedrības valde.

B-bas līdzpriekšsēdētāja vietnieks

Latvijas Zinātnieku savienības valde

Valdes loceklis, piedalīšanās valdes sēdēs.

5. Zinātnisku darbu recenzijas

Nr.

Zinātniskā darba autors un nosaukums

Zinātniskā darba izdevuma nosaukums (žurnāls, konferences rakstu krājums u.c.)

Rajesh K. Mishra and Rekha Agarwal Mishra, "Anomalous behaviour of the amplitude and phase of the cosmic ray anisotropy"

Latvian Journal of Physics and Technical Sciences

6. Zinātnes popularizēšana (raksti populārzinātniskos izdevumos, presē, u.c., populārzinātniskas lekcijas)

Nr.

Raksta vai lekcijas nosaukums

Rakstam - izdevuma nosaukums,

lekcijai – vieta un datums

11 raksti par astronomiju

Astronomijas un astroloģijas avīze, izdevn. "Latvijas avīze"

Dati par Mēness stāvokli pie debesīm no 1940. – 2008.g.g.

Mēness almanahs, izdevn. Vieda

Vai amerikāņi bija uz Mēness?

Terra

6 Lekcijas skolēniem par astronomiju

Pasākums "Sprīdīša Lieldienas" 2006. aprīlis, Latv. Biedrības nams

Pasaules astronomu forums Prāgā.

Zvaigžņotā debess

Dr.math. Gaļina Hiļkeviča, viņas zinātnisko veikumu pēdējo sešu gadu laikā raksturo sekojošas aktivitātes:

1. Piedalīšanās konferencēs

1.1. Piedalīšanās starptautiska mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā ar zinātnisku referātu

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Referāta nosaukums

Līdzautori

1.

International conference „Past and Present of natural Sciences in Daugavpils University”, February 1-3, 2006, Daugavpils, Latvia

„Mathematical Modeling in the Innovative Business Development”

S.Hiļķevičs

2.

"11th International Conference Mathematical Modelling and Analysis" June 1 - 4 , 2006, Jurmala, Latvia

”On some numerical solving Methods of Pseudoparabolic Equations”

J. Hofmanis, A.Grantiņš

1.2. Piedalīšanās Latvijas mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā ar zinātnisku referātu

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Referāta nosaukums

1.

"6th Latvian Mathematical Conference", 07.-08.04.2006, Liepāja

”The numerical Solution of Pseudoparabolic Equations”

1.3. Darbs starptautiska mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā bez referāta

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

1.

euroTICS 2006 European Computer Science Summit, Cīrihe, Šveice, 2006 gada 16.-17. oktobrī

1.4. Darbs Latvijas mēroga zinātniskā kongresā, konferencē, simpozijā bez referāta

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

1.

LIKTA 8. gadskārtēja konference "Vienoti ceļā uz informācijas sabiedrību", Rīga, 2006.gada 24.novembris

2. Zinātniskās publikācijas LZP atzītos izdevumos (pēdējos sešos gados)

Nr.

Izdevuma nosaukums, izdošanas laiks, vieta

Publikācijas nosaukums

1.

Proceeding of the 10th International Conference Mathematical Modelling and Analysis 2005, Trakai.

The Initial-Boundary Value Problem for some Nonlinear Pseudoparabolic Equation.

3. Zinātnisku konferenču un semināru organizēšana

Nr.

Konferences nosaukums, norises laiks, vieta

Galvenie veiktie darbi

1.

"6th Latvian Mathematical Conference", April 7-8, 2006, Liepāja

Programmas un organizācijas komitejas loceklis

4. Zinātnisku darbu recenzijas

Nr.

Zinātniskā darba autors un nosaukums

Zinātniskā darba izdevuma nosaukums (žurnāls, konferences rakstu krājums u.c.)

1.

Utkina, Ye. A., Maher, A.

„On Explicit cases of the Solvability of a Fourth Order Pseudoparabolic Equations ”

Indian National Science Academy

“Indian Journal of Pure and Applied Mathematics” (IJPAM)

2.

Utkina, Ye. A., Maher, A.

„On Explicit cases of the Solvability of a Fourth Order Equations ”

Indian National Science Academy

“Indian Journal of Pure and Applied Mathematics” (IJPAM)

3.

Musa H. Ilyasov

„Mixed Problems for a Class of Pseudoparabolic Equations”

Indian National Science Academy

“Indian Journal of Pure and Applied Mathematics” (IJPAM)

Par citu VeA dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnērealizācijā iesaistīto docētāju zinātniskā darba veikumu ieskatu var gūt no viņu radošajām un zinātniskajām biogrāfijām (curriculum vitae), kuras kā pielikumi pievienoti šīs studiju programmas satura un realizācijas aprakstam.

5.2. Studentu zinātniski pētnieciskais darbs

Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē studentu zinātniski pētnieciskais darbs notiek galvenokārt pirmajos zinātniskajos institūtos VeA sastāvā – Ventspils Starptautiskajā Radioastronomijas centrā(VSRC) un VeA Inženierpētniecības centrā (IPC). Par studentu zinātniskā darba rezultātiem tradicionāli tiek ziņots ikgadējās VeA studentu zinātnisko darbu konferencēs, kā arī vairākos starptautiskos zinātnes forumos. Labākajiem studentiem gan mācībās gan zinātniskajā darbā ir iespējas pretendēt uz paaugstinātām personālām stipendijām.

VSRC pašreizējā zinātniskā darbība ir galvenokārt saistīta ar LZP starpnozaru projekta „VSRC pētniecisko iekārtu un zinātniski – tehniskās infrastruktūras pilnveidošanas ilglaicīgai radioastronomisko novērojumu datu un satelītinformācijas iegūšanai Latvijas un starptautiskās programmās” (vad. prof. J.Ekmanis un prof. Z.Sīka). Šī starpnozaru projekta ietvaros tiek realizēti sekojoši tā apakšprojekti (granti):

  • Satelītattēlu un satelītnavigācijas signālu uztveršana, analīze un apstrāde (vad.dr.hab.phys. J.Žagars)

  • VSRC radioteleskopa RT-32 sagatavošana un iesaistīšana starptautiskos radiointerferometriskos un radioastronomiskos pētījumos (vad. dr.phys. I.Šmelds)

  • Saules novērojumi mikroviļņu diapozonā (kopīgi ar LU, vad. dr.phys. B.Rjabovs)

  • Elektropiedziņas vadības efektivitātes pētījumi un RT-32 antenas vadības un datu reģistratūras programmatūras adaptācija darbam EVN tīklā (kopīgi ar FEI, vad. dr.hab g. Z.Sīka).

Bez tam VSRC piedalās arī divu ES 6.ietvarprogrammas Integrēto projektu izpildē:

  • FP6 Integrating Activity # 505818 „Radio Net: Advanced Radio Astronomy in Europe” (vad. dr.hab.phys. J.Žagars).

  • FP6 Integrating Activity # 026642 „Express Production Real-Time e-VLBI Service” (vad. g. V.Bezrukovs).

Seši IT maģistru studiju programmas studenti ir iesaistījušies VSRC zinātniski pētnieciskajā darbā strādājot pie sekojošām problēmām (gan izstrādājot savus maģistra darbus, gan arī kā speciālisti zinātnisko projektu izpildē):

    1. D.Bezrukovs – Saules radiostarojuma kartes iegūšana ar radioteleskopu RT-32 un tās apstrāde;

    2. J.Gulbis – Digitālo attēlu atpazīšanas sistēmas;

    3. A.Laganovska - Tālizpētes metožu pielietojumi meža ugunsgrēku noteikšanai;

    4. O.Skorobogača - Satelītattēlu telpiskā un radiometriskā kalibrēšana;

    5. I.Vanaga – Laika dienesta informācijas sistēmas izveide radioteleskopam RT-32;

    6. K.Zālīte – Ledus situācijas analīze izmantojot satelītattēlus;

IT maģistra studiju programmas studente A.Laganovska par savu zinātniski pētniecisko darbu ir referējusi divās starptautiskās konferencēs:

NATO/CCMS zinātniskā konference „Kosmiskās tehnoloģijas ekoloģiskajos pētījumos”, St.Pēterburga, Krievija (2006.g.) un Veliko Tirnova, Bulgārija (2005.g.)

VSRC savu zinātniski pētniecisko darbu veic arī pieci IT bakalaura studiju programmas studenti, kas plāno turpināt studijas IT maģistrantūrā.

Ventspils Augstskolas Inženierpētniecības centra (IPC) sastāvā ietilpst piecas nodaļas: CAD/CAM projektēšanas nodaļa, Matemātiskās modelēšanas nodaļa, Telekomunikāciju produktu attīstības nodaļas (I un II) un Pielietojamās elektronikas un Bluetooth nodaļa. Šajās nodaļās strādā 10 VeA maģistranti. Viņu maģistra darbu tēmas ir saistītas ar IPC problemātiku un ir sekojošas:

  1. A.Grantiņš - Pseidoparabolisko vienādojumu risināšanas skaitliskās metodes;

  2. J.Gulbis - Automātiskās numurzīmju atpazīšanas sistēmas;

  3. J.Hofmanis - Viendimensiju signālu apstrāde un tajā ietverto notikumu atpazīšana;

  4. K.Kondratjevs - Multiservisu platformas prototipa izstrāde;

  5. A.Kuzmins - Konstrukciju pašsvārstību frekvenču un formas aprēķināšana MatLab vidē;

  6. V. Dovgaļecs - Mehānisko vaības sistēmu kontrolieru izpēte un programmēšana;

  7. U.Pīrāgs - Difūzijas heterogēnās vidēs modelēšana heterogēnās vidēs.


IPC darba ietvaros maģistranti gūst arī praktisku pieredzi, kā izmantot iegūtās teorētiskās zināšanas dažādu IPC pasūtījuma projektu izpildīšanā. Pasūtījumu dažādība un mainība veicina studentu redzesloka paplašināsanos un zināšanu padziļināšanu. IPC zinātniskā vide (fundamentālā un lietišķā zinātne) sekmē teorētisko un praktisko zināšanu apgūšanu. Maģistranti piedalās arī IPC rīkotajās konferencēs, semināros un izstādēs („Baltic Industry 2005, 2006”).

Ar IPC darbu ir saistīta arī citu ITF maģistrantu, kur nav IPC darbinieki, zinātniskais darbs:

  1. Balodis Armands - Defektu akumulācijas modelēšana divdimensionālā nepārtrauktā un diskrētā gadījumā;

  2. Krastiņš Mārtiņš - Difūzijas kontrolētās reakcijas 2- dimensionālā vidē, ar daļiņu ģenerēšanu;

  3. Rēns Eduards - Efektīvā difūzijas koeficienta modelēšana;

  4. Sēja Gaidis - Viedās mājas informatīvā sistēma.

Maģistrantiem IPC ir pieejama modernākā aparatūra, iekārtas un programmatūra zinātnisko pētījumu veikšanai. IPC darba ietvaros maģistranti ņem dalību arī vairākos projektos:

  • ESF projekts „Ventspils Augstskolas bakalaura studiju programmas „Datorzinātnes” modernizēšana” (Projekta kopapjoms 163859.83 LVL).

  • Inženieru apmācības programmas izstrāde darbam ar CAD projektēšanas programmām (IAP CAD)”realizāciju. (Projekta kopapjoms 49658LVL).

  • EM projekts „Reģionālas nozīmes tehnoloģiju kompetences centra izveide Ventspilī” (Projekta kopapjoms 399 984.38 LVL).

Maģistranti J. Hofmanis un A. Grantiņš piedalījās 11 Starptautiskajā konferencē Matemātiskā Modelēšana un analīze. 1. – 4. jūnijs, 2006, Jūrmalā, ar referātu ”On some Numerical Solving Methods of Pseudoparabolic Equations” (G.Hiļķeviča, J.Hofmanis, A.Grantiņš).

6. Kvalitātes nodrošinājums un garantijas

6.1. Studiju programmas attīstības plāns

IT maģistru studiju programma ir ilgstoša un nepārtraukta darba rezultāts. Pēdējo piecu gadu laikā IT nodaļa un fakultāte ir izstrādājusi, licenzējusi vai akreditējusi 5 dažādus studiju programmu variantus gan bakalaura, gan maģistra, gan profesionālo līmeņu studijām. Dažādie programmu varianti bija nepieciešami, lai ņemtu vērā gan standartu prasības, gan iespējas un prioritātes valsts, reģiona un Eiropas kontekstā, kas nemitīgi attīstījās un mainījās. Citu augstskolu pieredze rāda, ka labākā kvalitāte var tikt sasniegta tajā gadījumā, ja ir izveidota nepārtraukta, vienota apmācību sistēma. Sistēma, kas dod studentiem pēc iespējas lielu elastību savu studiju plānošanā un arī izaugsmes iespējas līdz pašiem augstākajiem līmeņiem. Ventspils Augstskolas IT fakultāte ir izstrādājusi shēmu, kas dod iespējas šo mērķi sasniegt. Shematisks priekšstats par esošajām un paredzamām studiju programmām informācijas tehnoloģiju jomā ir redzamas tabulā nākošajā lappusē.

Kā shēmā tas skaidri parādās, VeA ITF mērķis ir akadēmiskās un profesionālās izglītības sasaiste horizontālā līmenī un nepārtrauktas kvalifikācijas izaugsmes iespējas vertikālā līmenī. Šī gada otrajā pusē ir paredzēts uzsākt darbu pie doktora studiju programmas izveides kopā ar Latvijas Universitāti.

Nākotnes plānošanu var veikt, balstoties uz šā brīža sasniegumiem. Kā galveno šai sakarībā var minēt:

1. Ventspils Augstskolā ir sekmīgi uzsākts jauns studiju virziens vienā no dabas zinātņu nozarēm, proti, datorzinātnēs. Ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus, ir izveidota studiju programmu grupa, kas no vienas puses ļauj studentus pēc iespējas sagatavot darba tirgus prasībām, bet no otras puses orientēt jaunos datorspeciālistus uz pētniecisko darbību starpdisciplinārās jomās.

2. Ir izveidota sistēma, kas ļauj kontrolēt studiju kvalitāti.

3. Notiek sadarbība ar Latvijas un ārzemju augstskolām kā arī institūtiem. Kontakti tiek izmantoti mācību procesa pilnveidošanai un uzlabošanai.

4. Studentiem ir pieejama kvalitatīva mācību literatūra un interneta resursi.

5. Optiskais pieslēgums Zviedrijas KTH dod jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas valstu augstskolām.

6. Augstskolas tehniskais nodrošinājums ir sasniedzis tādu līmeni, ka praktisko nodarbību laikā katram studentam ir pieejams savs dators. Līdz ar to ir iespējama tieša mijiedarbība ar pasniedzēju, kas uzlabo zināšanu apguves ātrumu un kvalitāti.

7. Studentiem ir dota iespēja darboties reālos zinātniskos projektos gan Latvijas, gan starptautiskā līmenī.

8. Ciešā saistība ar Ventspils pilsētas Domi, Ventspils Digitālo centru un Ventspils Augsto Tehnoloģiju parku ļauj reaģēt uz izmaiņām reģionālajā darba tirgū un faktiski ir iespējams arī šo tirgu attīstīt. Jau tagad ir reāls pieprasījums pēc mūsu datorzinātņu studiju programmas studentiem.

Ventspils Augstskolas informācijas tehnoloģiju

un datorzinātņu studiju programmas



6.2. Konkrētie uzdevumi nākotnei

1. Pilnveidot IT maģistra studiju programmu.

Svarīga loma tālāko perspektīvu plānošanā ir Ventspils Starptautiskajam radioastronomijas centram. Šī centra infrastruktūra var kalpot par labu materiālo bāzi, lai Ventspils Augstskolā varētu tikt izvērts kosmisko informāciju tehnoloģiju virziens. Kontaktējoties ar Vācijas Kosmosa Aģentūru (DLR) un Eiropas Kosmisko operāciju centru (ESOC) bija vērojama šo organizācijas ieinteresētība kosmisko informācijas tehnoloģiju un signālu apstrādes metožu attīstības veicināšanā Ventspils Augstskolā.

2. Attīstīt digitālo attēlu apstrādes specializāciju.

Sadarbība ar Fraunhofera Industriālās Matemātikas institūtu (Fraunhofer ITWM) un Nansī Tehnisko Universitāti esam uzsākuši digitālo attēlu apstrādes kursu pilnveidošanu. Noslēgts SOCRATES akadēmiskās sadarbības līgums ar Nansī Tehnisko universitāti un uzsākta pasniedzēju apmaiņas programmas realizācija.

3. Piedalīties starptautiskos projektos kopā ar Zviedrijas Karalisko Tehnoloģiju institūtu (KTH).

Mūsdienās informācijas un telekomunikāciju tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji. Šo virzienu sekmīgai attīstībai ir nepieciešami pieredzējuši partneri. KTH ir viens no tiem, uz kura atbalstu telekomunikāciju jomā var paļauties Ventspils Augstskola. Sadarbība ar Ventspils Augsto Tehnoloģiju Parku (VATP) un industriālajiem partneriem iezīmē šo virzienu kā ļoti perspektīvu un attīstāmu Ventspils Augstskolā. Kopā ar KTH ir jau sagatavoti un iesniegti vairāki kopīgi projekti finansiālam atbalstam.

4. Pilnveidot sadarbību ar IPC Matemātiskās modelēšanas jomā.

Lai sekmīgi varētu tikt realizētas akadēmiskās studiju programmas, ir liela nepieciešamība pēc pētniecisko centru izveides akadēmiskās izglītības profilējošajos virzienos, īpaši reģionos. Ventspils Augstskolas aktivitātes dažādos projektos un starptautiskā atzinība ir ļāvuši izveidot Inženierpētniecības centru ar Matemātiskās modelēšanas nodaļu, kas dod nopietnu ieguldījumu IT maģistra studiju programmas kvalitātes nodrošināšanai.

Nākošā līmeņa studijas varēs sekmīgi attīstīt tikai tad, ja tiks rūpīgi piestrādāts pie apzināto trūkumu novēršanas maģistra studiju programmā.

6.3. Galvenie uzdevumi maģistra studiju programmas pilnveidošanai

1. Panākt optimālu kursu sakārtojumu

Ar jauno pieeju studiju programmai, ko parādījām jau studiju programmas licencēšanas dokumentos, izdevās daudz labāk sabalansēt un ieplānot studiju kursus pa gadiem un semestriem. Skaidrs, ka pie optimālas kursu sakārtošanas būs jāstrādā arī tālāk.

2. Paplašināt elektronisko apmācības līdzekļu klāstu.

Ļoti aktuāls ir jautājums par elektronisko apmācības līdzekļu piedāvājuma palielināšanu. Tādi noderētu gan vājākajiem studentiem, kuriem ir zināšanu iztrūkums bakalauru kursu līmenī, gan spēcīgajiem studentiem savu zināšanu paplašināšanai bez pasniedzēja tiešas klātbūtnes.

3. Panākt nozares teorētisko un praktisko kursu optimālu sabalansējumu.

Kā atrast pareizo līdzsvaru starp pietiekošiem teorētiskiem pamatiem un gatavību reālam darbam pētniecībā vai IT praktisko pielietojumu jomā, pie tā visiem pasniedzējiem un jo īpaši studiju programmas padomei vēl nopietni jāstrādā.

4. Pētīt izvēlētā studiju virziena attīstības perspektīves un virzienus, aktuālās nostādnes, atalgojuma samērojamību un citus faktorus.

Jāizstrādā optimālus normatīvus docētāju kvalifikācijas celšanas periodiskumam, jo IT virzienā tehnoloģijas attīstāsļoti strauji. Ir jāizstrādā speciāla apmaksas sistēma, kas ļautu reāli piesaistīt pasniedzēja darbam IT nozares profesionāļus.

5. Palielināt zinātniskā darba īpatsvaru pasniedzēja slodzes aprēķinos.

Ir jāpalielina pētnieciskā darba īpatsvars Ventspils Augstskolas pasniedzēju laika budžetā. Jāiesaista zinātniskā darbā vairāk studentu un jāgādā, lai studentu pētnieciskās tēmas būtu ar zinātnisku vērtību un nozīmi. Studenti strādā ar pavisam citu aizrautību, ja viņi apzinās sava darba nozīmību.

6. Strādāt pie fundamentālo zinātņu popularizēšanas.

Ir jāizglīto studenti un jāstrādā arī ar vidusskolām, jāizglīto skolnieki par matemātikas nozīmi informātikā, kosmiskajās tehnoloģijās un matemātiskās modelēšanas jomā.

7. Organizēt tiešus kontaktus ar reāliem potenciālajiem darba devējiem.

Augstskolai ir vairāk jāsadarbojas ar zinātniskajiem institūtiem, inovāciju firmām un uzņēmumiem, lai sekmētu inovatīvās vides veidošanos reģionā. Mijiedarbības palielināšana starp augstskolu un šīm institūcijām sekmēs abu pušu attīstību.

6.4. Absolventu iekārtošanās darbā un akadēmiskā personāla attīstība

Tā kā Ventspils Augstskolā studijas datorzinātņu maģistra studiju programma tika uzsākta tikai 2005. gada rudenī un šajā brīdī neviens students studiju programmu vēl nav pabeidzis, ir priekšlaicīgi izvirzīt kādas tēzes par absolventu iekārtošanos darbā. Tomēr jau tagad ar prieku varam konstatēt, ka mūsu studenti – absolventi tiek gaidīti, jo gan augstskolas, gan zinātniskie institūti un uzņēmumi meklē IT speciālistus Ventspils Augstskolā un daļa esošo studentu jau atrodas darba attiecībās tieši savā nozarē.

Absolventu iekārtošanās darbā VeA zinātniskajos institūtos VSRC un IPC ir tieši saistīta arī ar akadēmiskā personāla attīstības un atjaunošanas politiku studiju programmas nodrošināšanai, jo šie jaunie darbinieki veido pamatu jaunu docētāju sagatavošanai un atlasei. Šim pašam mērķim kalpo arī mērķa doktorantūra RTU, kas izveidota VeA un RTU sadarbības ietvaros.

6.5. Studiju turpināšanas iespējas organizatorisku izmaiņu gadījumā

Ventspils Augstskola ir noslēgusi sadarbības līgumus ar Latvijas Universitāti, Vidzemes Augstskolu un Liepājas Pedagoģijas Akadēmiju par sadarbību studiju programmas likvidācijas, reorganizācijas vai citu izmaiņu gadījumā. Atbilstošie līgumi ir pievienoti pielikumā. To galvenā būtība ir tāda, ka mūsu studenti radikālu izmaiņu gadījumā var turpināt studijas minētajās augstskolās.

6.6. Programmas izmaksu novērtējums un finansējuma avoti

VeA dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē finansējuma avoti ir sekojoši:

  • Valsts budžeta finansējums saskaņā ar LR Augstākās izglītības likuma 51. pantu;

  • Ventspils pašvaldības līdzfinansējums;

  • studentu maksa par apmācību ;

  • fizisko un juridisko personu sponsoru līdzekļi un dāvinājumi studiju programmas un VeA materiāli tehniskās bāzes atjaunošanai un pilnveidošanai.

Studiju maksa, pamatojoties uz izmaksu tāmi, tiek apstiprināta ar VeA Senāta lēmumu.

Dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē realizācijas izmaksas notiek atbilstoši 16.10.2001 izdotajiem LR MK noteikumiem Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem”, bet papildus piešķirtais Ventspils pašvaldības līdzfinansējuma izlietojums – atbilstoši Ventspils pilsētas domes apstiprinātam Ventspils Augstskolas budžetam.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

    Документ
    ... direktors datorzinātnēs (no 2005.g.) Dabaszinātņu maģistrastudiju programmas direktors datorzinātnēs (no 2005.g.) Ventspils Augstskolas senators (Zinātnes ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... tiesību zinātnē un divu gadu studijas maģistra profesionālā studijuprogrammā profesionālās jurista kvalifikācijasunmaģistra gr ... datortehnikas un informācijas pārraides unapstrādes tehnikas remontus. 4.Programmatūras uzturēšana. 5.Sistēmas dro ...
  3. STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS P I E T E I K U M S

    Документ
    ... teorijas. Pedagoģijas zinātnessistēmaun saikne ar citām zinātnēm. 2. Pedagoģiskās ... stilistika unzinātniskā darba pamati (2 kp); Baltu filoloģijas maģistrastudijuprogrammā: ... cijas materiālu apstrādesun apkopošanas populāri zinātniskā izdevumā un ...
  4. Latvijas universitāte

    Документ
    ... unmaģistrastudijuprogrammu Ekonomika direktore __________________Prof. I. Ciemiņa *Imatrikulācijas noteikumu prasības skatīt „2.6. Imatrikulācijas noteikumi maģistrastudijuprogramm ...

Другие похожие документы..