textarchive.ru

Главная > Документ


*) Bez iekavām tabulā norādīti pastāvīgi nodrošināmie izvēles studiju kursi.

Ar iekavām tabulā norādīti periodiski nodrošināmie izvēles studiju kursi.

2.5. Nosacījumi datorzinātņu maģistra grāda iegūšanai

Programmas ilgums 2 gadi (4 semestri)

Programmas apjoms 80 kredītpunkti.

Kredītpunktu saturs : 1 KP = 40 studenta darba stundas nedēļā.

Forma : Klātienes pilna laika studijas

Lai iegūtu akadēmisko maģistra grādu datorzinātnēs, ir nepieciešams:

  1. apgūt šajā programmā minētos studiju kursus 80 kredītpunktu apmērā (45 no A daļas, 15 no B daļas), kā arī izstrādāt un aizstāvēt 20 kredītpunktiem atbilstošu maģistra darbu datorzinātnēs.

2.6. Studiju programmas atbilstība augstāko akadēmisko izglītību regulējošiem dokumentiem

Studiju programma izstrādāta saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības likumu un Latvijas Republikas Augstskolu likumu. Esam veidojuši šo studiju programmu atbilstoši visām Noteikumu par valsts akadēmiskās izglītības standartu (LR MK 2002.g. 3.janvāra noteikumi Nr.2) prasībām. Uzskatām, ka šī studiju programma atbilst minēto normatīvo aktu formālajām prasībām.

Studiju programma atbilst Ventspils Augstskolas Satversmei un citiem studiju procesu regulējošiem dokumentiem.

2.7. Studiju programmas izvērtējums no Eiropas Savienības, Latvijas valsts, Kurzemes reģiona un Ventspils Augstskolas interesēm

Globalizācijas procesi, modernās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas rada pilnīgi jaunus priekšnosacījumus darba tirgus attīstībai. Arvien biežāk darba iespējas nosaka nevis konkrētā darbinieka atrašanās vieta, bet gan viņa kvalifikācija. Jau tagad gandrīz jebkuram programmētājam ir iespējams piedalīties globālos konkursos par kāda programmēšanas projekta izstrādi. Pilnveidojoties digitālajiem sakariem, šādas darba iespējas paveras arī citu nozaru speciālistiem. Šīs attīstības tendences nosaka nepieciešamību pēc datorzinātņu speciālistiem daudzus gadus uz priekšu, jo jauno servisu un pakalpojumu attīstīšanai būs nepieciešami daudz dažādu apakšnozaru datorzinātņu speciālisti.

Studiju programma datorzinatnes matemātiskajos pamatos un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmās ir veidota ņemot vērā, ka Latvija kopumā ir stipri atpalikusi no daudzām Eiropas valstīm kosmisko informācijas tehnoloģiju lietojumos un ir objektīva nepieciešamība šo atpalicību novērst vai vismaz mazināt. Īpaši tas attiecas uz tādiem, Eiropā par prioritāriem pasludinātiem virzieniem, kā satelītnavigācija, satelītattēlu izmantošana un satelīttelekomunikācijas. Eiropā un pasaulē kopumā minētās kosmiskās informācijas tehnoloģijas plaši izmanto gan mežu apsaimniekošanas, gan lauksaimnieciskās ražošanas pārvaldības struktūrās, gan jūras, gaisa un zemes transporta sistēmās (loģistikā), gan ekoloģiskās situācijas novērtēšanai un kontrolei, gan valsts aizsardzības un daudzās citās jomās. Tās nepieciešams ieviest un attīstīt arī Latvijā, turklāt saprātīgi īsos termiņos. Izpratne par situāciju atspoguļota arī pašreizējās valdības deklarācijā, kurā pausts atbalsts Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra attīstībai par valsts nozīmes ģeoinformācijas satelīttehnoloģiju pētniecības, augstākās izglītības un inovāciju centru. Ventspils Augstskolas maģistra studiju programma datorzinātnes matemātiskajos pamatos un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmās ir solis šī mērķa sasniegšanai.

Kurzemes reģionā un Ventspilī ir svarīgi attīstīt reģiona konkurētspēju un palielināt kapacitāti radīt produktus ar lielu pievienoto vērtību. Informācijas tehnoloģijas, datorzinātne un satelīttehnoloģijas ir viens no būtiskiem šīs konkurētspējas nodrošināšanas faktoriem, kas reģionam piesaistīs gan industriālos investorus, gan arī jaunus, izglītotus un talantīgus cilvēkus.

Informācijas tehnoloģiju, datorzinātņu, matemātiskās modelēšanas, kā arī ģeoinformācijas satelīttehnoloģiju attīstīšana Ventspils Augstskolā un tās zinātniskajos centros (Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā un VeA Inženierpētniecibas centrā) ir iestrādāta VeA attīstības koncepcijā.

2.8. Salīdzinājums ar citām studiju programmām

Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmu datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) nav vienkārši salīdzināt ar citu valstu studiju programmām, jo tā veidota kā starpnozaru programma starp datorzinātnēm (informācijas tehnoloģijām), lietišķo matemātiku (modelēšanu) kā arī dabas un inženierzinātnēm (ģeoinformācijas satelīttehnoloģijām). Tādēļ salīdzinājuma ar divām ārzemju augstkolām vietā nācās veikt daudz plašāku analīzi, salīdzinot gan ASV, gan Eiropas un citu valstu universitāšu pieredzi. Galvenie šīs analīzes secinājumi ir sekojoši:

(a) Kosmiskās informācijas tehnoloģijas un to datorpielietojumi praktiski visur tiek mācīti apvienojumā ar kaut ko citu. Vienu lielu studiju programmu grupu veido uz aplikācijām (pielietojumiem) orientētās studiju programmas, kas galvenokārt centrētas ap ekoloģiskiem, ģeodēziskiem, ģeoloģiskiem u.t.l. pielietojumiem (Helsinku Tehniskā Universitāte, Misūri Universitāte Rollā u.c.). Otru lielu studiju programmu grupu veido uz formālām metodēm orientētas, galvenokārt inženierzinātniski centrētas studiju programmas (Centrālās Lankšīras Universitāte Lielbritānijā, Kalifornijas Universitāte Santa Barbarā u.c.), kurās kosmiskā un cita digitālā informācija un tās apstrāde tiek aplūkota galvenokārt (taču, līdz ar to arī vienpusīgi) no signālu apstrādes teorijas viedokļa. Trešo, relatīvi nelielu, studiju programmu grupu veido tādas programmas, kurās kosmiskās tehnoloģijas tiek mācītas kopā ar lietišķās matemātikas un datorzinātņu blokiem dažādos to salikumos (Minhenes Tehniskā Universitāte, daļēji Vīnes Tehniskā Universitāte un Malaizijas Tehnoloģiju Universitāte). Šī trešā studiju programmu grupa tad arī ir vistuvākā Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmai datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas).

(b) Ir ievērojama atšķirība ASV un citu valstu (tostarp Eiropas) pieejā kosmisko informācijas tehnoloģiju (saprotot ar tām Tālizpēti (Remote Sensing), digitālo attēlu (galvenokārt kosmisko) analīzi un apstrādi, Satelītnavigācijas metodes un Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (GIS), kā arī citas ar minētajām saistītas disciplīnas) apmācībā. ASV, kur visai bieži praktizē integrētas maģistra un doktora studiju programmas (Viskonsīnas Universitāte Madisonā, Teksasas Universitāte, Luisvillas Universitāte u.c.) tiek piedāvāts ļoti liels daudzums izvēles kursu, kas sadalīti pa tematiskām un citām grupām, no kurām studenti, noteikta kredītpunktu skaita apjomā, komplektē savu individuālo studiju programmu. Šādā veidā lielajās ASV universitātēs var apgūt jebkura profila kosmiskās informācijas tehnoloģijas, gan ar plašu, gan šauri profesionālu (kosmiskās tehnoloģijas ekoloģijā, krasta zonu uzraudzībā, lauksaimniecībā, pilsētplānošanā, kartogrāfijā, ģeoloģijā, klimatoloģijā, dabas katastrofu un klimata izmaiņu pārvaldībā, arheoloģijā, apdrošināšanā un daudzās citās jomās) pielietojumu. Eiropā un citur pasaulē šāda iespēja pastāv pavisam citā nozīmē. Katra no Eiropas universitātēm specializējas kādā, relatīvi šaurā kosmisko tehnoloģiju izmantošanas jomā. Tādejādi studentiem, kas vēlas apgūt studiju programmas kādā noteiktā kosmisko tehnoloģiju jomā, jāizvēlas savām interesēm atbilstoša Eiropas (vai citas valsts) universitāte kurā turpināt savu izglītību. Kopumā Eiropas universitātes piedāvā lielāko daļu (bet ne visu!) no lielo ASV universitāšu iespējamo (izvēles ietvaros) studiju programmu klāsta.

(c) Priekšstatu par situāciju digitālo attēlu apstrādes un kosmisko informācijas (Geospatial Information) tehnoloģiju apmācībā Eiropas un Latīņamerikas universitātēs var gūt no projekta „eduGI.LA” (ALFA project II-0250-A-FI), kuru pirms dažiem gadiem veica septiņu universitāšu un institūtu konsorcijs (Universidad de Concepcion (Chile), Instituto Nacional de Pesquisas Espacias (Brazil), Instituto Technologico de Toluca (Mexico), Universidade Federal de Pernambuco (Brazil), Universitaet Muenster (Germany), Universidade Nova de Lisboa (Portugal), Universidad Jaume (Spain)), internetā publicētās atskaites. Projekta secinājumos atzīmēts, ka Eiropā un Latīņamerikā vērojama milzīga pieeju atšķirība studiju programmu veidošanā kosmiskajās tehnoloģijās, kas praktiski izslēdz pat studentu apmaiņas iespējas. Neiedziļinoties šī visai apjomīgā, bet interesantā pētījuma detaļās, būtu pieminams, ka projekta nobeigumā tika izstrādāta kopīga idealizēta studiju kursu vīzija Eiropas un Latīņamerikas reģioniem, kas ietver sekojošas studiju kursu grupas

  • Ievads Ģeogrāfiskajās informācijas sistēmās (GIS).

  • Telpisko datu modelēšana.

  • Statistikas metodes.

  • Datu bāzes.

  • Lietotāju interfeisi un vizualizācija.

  • Programmēšanas inženierija (GIS pielietojumi).

  • Tīklu sistēmas un web-aplikācijas.

  • Ievads tālizpētē (distanciālajā zondēšanā).

  • Digitālo attēlu apstrāde un analīze.

  • Attēlojumu algebra.

  • Kosmisko IT tiesiskie aspekti.

  • Digitālā kartogrāfija.

  • Informācijas sistēmu pārvaldība.

  • Telpiskā interaktīvā modelēšana.

  • GIS algebriskie un semantiskie pamati.

  • Telpiskā statistika.

  • Telpiskā informācijas teorija.

Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) ir veidota vadoties pēc šīs studiju kursu vīzijas Eiropas un Latīņamerikas reģioniem, kā arī izmantojot Viskonsīnas Universitātes Madisonā un Teksasas Universitātes studiju kursu klāstu (kuru uzskaitījums vien aizņemtu pārāk daudz vietas šī salīdzinājuma ietvaros). Protams, līdzīgi citām Eiropas universitātēm, Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programma datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) nesatur visus vīzijas kursus, jo daļa no tiem tika mācīti jau VeA IT bakalauru studiju programmā, citiem pietrūkst vietas ierobežotā kredītpunktu skaita dēļ, vēl dažiem citiem kursiem mācību spēki nav atrodami tuvāk, kā Vācijas, Brazīlijas vai citu valstu universitātēs. Katrā ziņā, mēs neesam centušies aptvert neaptveramo, bet strādājam, lai realizētu pirmo studiju programmu Latvijā, kas, mūsuprāt, sniedz nopietnu akadēmisko izglītību matemātiskās modelēšanas datorpielietojumos savienojumā ar galvenajām kosmisko IT pamatdisciplīnām.

2.9. Akadēmiskais personāls, tā kvalifikācija

Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) kursu saturu izstrādāja sekojoši Ventspils Augstskolas docētāji un pētnieki:

  • Juris Žagars, habilitētais fizikas doktors, VeA asociētais profesors;

  • Zigurds Sīka, habilitētais inženierzinātņu doktors, VSRC vad.pētnieks;

  • Juris-Roberts Kalniņš, habilitētais fizikas doktors, VeA IPC vadošais pētnieks;

  • Jānis Vucāns, matemātikas doktors, VeA profesors;

  • Māris Ābele, fizikas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Aivars Zemītis, matemātikas doktors, Asociētais profesors (kādreizējais VeA);

  • Juris Ozols, fizikas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Ilgonis Vilks, pedagoģijas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Gaļina Hiļkeviča, matemātikas doktore, VeA docente;

  • Ivars Šmelds, fizikas doktors, VeA docents;

  • Boriss Rjabovs, fizikas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Mārtiņš Kriķis, datorzinātņu doktors (PhD), VeA docents;

  • Juris Freimanis, fizikas doktors, VSRC pētnieks;

  • Manfrēds Šneps-Šneppe, habilitētais inženierzinātņu doktors, VeA IPC vadošais pētnieks;

Studiju programmu realizē VeA pamatdarbā strādājošie docētāji:

  • Juris Žagars, habilitētais fizikas doktors, VeA asociētais profesors;

  • Gaļina Hiļkeviča, matemātikas doktore, VeA docente;

  • Ivars Šmelds, fizikas doktors, VeA docents;

  • Boriss Rjabovs, fizikas doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Juris-Roberts Kalniņš, habilitētais fizikas doktors, VeA IPC vadošais pētnieks;

  • Jānis Vucāns, matemātikas doktors, VeA profesors;

  • Juris Freimanis, fizikas doktors, VSRC pētnieks;

  • Valērijs Bezrukovs, inženierzinātņu doktors, VSRC vadošais pētnieks;

  • Manfrēds Šneps-Šneppe, habilitētais inženierzinātņu doktors, VeA IPC vadošais pētnieks;

kā arī augsti kvalificēti docētāji no Eiropas Savienības un Latvijas augstskolām:

  • Radu Ranta, asoc.prof., datorzinātņu doktors (PhD), Nansī Tehniskā Universitāte (Francija);

  • P.Misāns, prof., inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskā universitāte (Latvija);

  • O.Dumbrājs, asoc.prof., fizikas doktors (PhD),Somijas Zinātņu akadēmija(Somija, Latvija);

  • L.Gurvits, prof., astrofizikas doktors (PhD), JIVE institūts (Holande);

  • V.Bezrukovs, doktorants, Korkas Tehniskā universitāte (Īrija);

  • E.Mūkins, MgSc, Latvijas Universitāte (Latvija)

2.10. Docētāju pieredze datorzinātnēs

LZA korespondētājloceklis, dr.habil.phys. asoc.prof. J.Žagars (57 g.) aptuveni 10 gadus ir strādājis kā aktīvs programmētājs LU izstrādājot programmatūru Krievijas, Austrumeiropas valstu un Somijas satelītobservatorijām. Viņa izstrādātās programmas un to integrēti kompleksi (sistēmas) savulaik oficiāli tika plaši izmantotas Krievijas Kosmisko pētījumu institūtā (Maskavā), Krievijas ZA Astronomijas institūtā (Maskavā), Krievijas ZA Ļebedeva fizikas institūtā (Maskavā) un tā satelītu un Mēness lazerlokācijas filiālē Krimā (Ukrainā), Prāgas tehniskajā universitātē (Čehijā), Krievijas Centrālajā fizikāli tehnisko un radiotehnisko mērījumu institūtā (Irkutskā), Maskavas enerģētiskā institūta Speciālajā konstruktoru birojā, Pulkovas observatorijā (St.Pēterburgā), Krimas Astrofizikas observatorijā (Ukrainā), Somijas Ģeodēzijas institūtā (Helsinkos), Užgorodas un Sahalīnas universitātēs, Potsdamas Ģeofizikālo pētījumu centrā (Vācijā), Bulgārijas ZA Kosmisko pētījumu institūtā (Sofijā) u.c vietās, kur viņš pats arī realizēja savas un savu LU kolēģu izstrādātās programmatūras instalēšanu uz IBM-370 un IBM-PC klases datoriem un tās modernizāciju. Kaut arī ir pagājuši vairāk nekā 10 gadi kopš šo programmēšanas produktu izstrādes beigām, tā vēl joprojām Krievijā u.c. tiek izmantota, kā moduļi jaunākas paaudzes kosmosa izpētes programmatūrās.

LZA korespondētājloceklis, dr. math. asoc.prof. Aivars Zemītis (52 g.) ir vairāk kā 8 gadus strādājis Vācijā. Vispirms Kaizerslauternas Universitātē un pēc tam Fraunhofera Industriālās Matemātikas institūtā. Darbs Vācijā bija saistīts ar oriģinālu datu apstrādes sistēmu izstrādi, kuras pēc tam tika nodotas kā programmatūru produkti rūpniecības firmām. Ir bijis jāstrādā gan pie matemātisko modeļu izstrādes, gan algoritmu izstrādes, gan programmēšanas (ieskaitot algoritmu realizāciju un vizualizāciju). Programmatūras tika izstrādātas gan vienprocessora gan daudzprocesoru datoriem. Ir strādāts uz 64 procesora datora nCUBE gan arī uz PC klasteriem. Daudzprocesoru datoru gadījumā tika izmantota sistēma MPI (Message Passing Interface). Programmatūru izstrādē izmatotas objektu orientētās modelēšanas tehnikas un programmēšanas valoda C++. Ventspils Augstskolā A. Zemītis vairākus gadus lasīja programmēšanas kursus valodām Visual Basic, C++ un Java. A. Zemītis ir bijis vadītājs doktora disertācijai Kaizerslauternas Universitātē, kura bija veltīta līmeņkopu metodes (level set method) izmantošanai. Šī metode joprojām ir aktuāla digitālo attēlu apstrādes un analīzes programmatūrās. Vācijā iesāktais darbs tiek turpināts sadarbībā ar Nansī Tehniskās Universitātes attēlu apstrādes grupu. A. Zemītis ir bijis Eiropas Komisijas finansēta projekta Codewitz vadītājs VeA. Šis projekts bija veltīts interaktīvo apmācības līdzekļu izstrādei programmēšanas valodām C++ un Java.

3. MĀCĪBU PROCESS UN ZINĀŠANU NOVĒRTĒŠANA

3.1. Programmu realizējošās struktūrvienības

Ventspils Augstskolas dabas zinātņu maģistra studiju programmas datorzinātnē (Datorzinātnes matemātiskie pamati un satelītinformācijas datu apstrādes sistēmas) realizācija notiek VeA Informācijas tehnoloģiju fakultātē, kuru 2005.g. augustā izveidoja uz VeA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes Informācijas tehnoloģiju nodaļas bāzes. Šajā fakultātē tiek realizēta arī dabas zinātņu bakalaura studiju programma datorzinātnēs un divas profesionālās IT studiju programmas: otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma Programmēšanas inženiera specialitātes iegūšanai un pirmā (koledžas) līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma Datorsistēmu un datortīklu administratora specialitātes iegūšanai. IT fakultātē ir izveidotas divas katedras: Matemātikas un dabaszinātņu katedra un Datorzinātņu un telekomunikāciju katedra. IT fakultātei ir pastāvīga un aktīva sadarbība arī ar VeA Ekonomikas un pārvaldības fakultāti, Tulkošanas studiju fakultāti, Ventspils Starptautisko radioastronomijas centru, Inženierpētniecības centru u.c. VeA struktūrvienībām (Informātikas un tehnisko mācību līdzekļu daļu, VeA Akadēmisko bibliotēku, Studiju daļu, Mūžizglītības daļu, Ārējo sakaru daļu), kā arī Augstskolas saimnieciskajām, finansu un administratīvajām struktūrām.

3.2. Studiju process

Studiju programma tiek īstenota 4 semestros, kur katrā no semestriem ir jāapgūst pa 20 kredītpunktiem. Studiju programma tiek realizēta ar dažādu studiju formu palīdzību. Tās ir gan lekcijas, gan semināri, diskusijas, praktiskās nodarbības, laboratorijas darbi, literatūras analīze, kā arī mācību projekti.

Kursos, kas ir saistīti tieši ar datorsistēmu izmantošanu (datorgrafika, digitālo attēlu procesori u.c.) praktiskās nodarbības tiek organizētas datorklasē. Izmantojot datorprojektoru, pasniedzējs var visiem norādīt uz svarīgiem vai grūti saprotamiem aspektiem. Vajadzības gadījumā pasniedzējs var studentam palīdzēt tieši pie viņa datora, jo praktisko nodarbību laikā katram studentam ir pieejams savs dators.

3.3. Modernās mācīšanas metodes

Interaktīvās apmācības līdzekļi. Ventspils Augstskola piedalījās Eiropas Komisijas finansētā projektā “Codewitz”, kas dod papildus iespējas lietot interaktīvos apmācības līdzekļus, kurus ir izstrādājusi kāda no projekta partnerinstitūcijām. Tādejādi Ventspils Augstskola var apmācības procesā izmantot interaktīvos apmācības līdzekļus, kurus ir izstrādājuši kolēģi no Somijas, Islandes, Vācijas un Rumānijas.

Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko Universitāti VeA pasniedzējiem ir dotas iespējas strādāt pie kopīgu kursu izstrādes, lietojot apmācības vidi “Blackboard”. Ventspils Augstskola izmanto arī brīvprogrammatūras apmācības vidi “Moodle” (/), kura ļauj izvietot mācību materiālus uz VeA servera, lai studenti tiem varētu piekļūt arī atrodoties ārpus augstskolas ar pārlūkprogrammas palīdzību.

Nodarbības videokonferenču režīmā.Ventspils Augstskolai ir realizēts ātrdarbīgs digitālais savienojums ar Zviedrijas Karalisko Tehnoloģiju institūtu. Tas paver iespējas VeA studentiem piedalīties starptautiskās studiju programmās, neizejot no Ventspils Augstskolas, jo lekcijas notiek video konferences režīmā. Studentiem ne tikai jānoklausās lekcijas, bet arī aktīvi jāpiedalās diskusijās, jo no viņu aktivitātes būs atkarīgs vērtējums kursa beigās. Izmēģinājuma nodarbības notikušas arī kopā ar Stanfordas Universitāti (ASV). Turpmāk ir paredzēts šādu sadarbību starp augstskolām paplašināt un izstrādāt kursus, kurus vadītu Ventspils Augstskolas pasniedzēji un kuros būtu ieinteresēti arī citu valstu studenti.

3.4. Citas apmācību formas

Darbs grupās.Svarīgu lomu studentu izaugsmē spēlē studentu pastāvīgais un pētnieciskais darbs. Ļoti bieži tieši šādas darba formas studenti akceptē vislabāk. Šajā gadījumā tiek stimulēta studentu pašiniciatīva un studenti mācās viens no otra. Vēlēšanās nepalikt kaunā stimulē arī tos, kuri netiek tik sekmīgi visam līdzi. Katra mācību gada pavasarī Ventspils Augstskolā tika rīkota studentu zinātnisko darbu konference. Tajā sekmīgi uzstājās arī datorzinātņu maģistru studiju programmas studenti. Ir jāatzīmē, ka vairāki no viņiem darbojas Eiropas Kopienas finansētos zinātniski pētnieciskos projektos.

Maģistra darba izstrādeir apmācības forma, kas nostiprina teorētiskajos kursos apgūtās zināšanas tās pielietojot praktiskā darbā un zinātniskās pētniecības darbā. Maģistra darbs ir patstāvīgi realizēts projekts, kurš tiek aizstāvēts gala pārbaudījumu komisijā. Maģistra darbs ir studenta kompetences apliecinājums maģistra grāda iegūšanai.

Kā īpaša studiju forma var tikt uzskatīts arī dialogs starp pasniedzēju un studentu. Katram pasniedzējam semestra sākumā ir jāiesniedz konsultāciju grafiks. Katru nedēļu noteiktos laikos students var griezties pie pasniedzēja individuāli un diskutēt par studentu interesējošām tēmām. Diemžēl, ne visi studenti apzinās, ka viņiem šādi dialogi ir nepieciešami. Konsultāciju laiki tiek izmantoti arī studenta nenokārtoto plānoto pārbaudes darbu kārtošanai. Svarīgs dialogs starp darba vadītāju un studentu notiek arī maģistra darbu izstrādes laikā, kas studentam palīdz noteikt viņa darba stiprās un vājās puses un attiecīgi tās koriģēt. Diskusiju rezultātā ir iespējams pamanīt nepieciešamību mainīt darba plānu un tādā veidā uzlabot darba kvalitāti.

Ventspils Augstskolas studentiem ir iespējas papildināt savas zināšanas arī citu valstu augstskolās. Taču saspringtais studiju ritms (studiju garums tikai 2 gadi) pagaidām apgrūtina reālu studentu apmaiņu. Studiju programmas padome ļoti rūpīgi apsver iespēju dibināt ciešākus kontaktus ar ārzemju augstskolām un tad kopīgiem spēkiem risināt studentu apmaiņas problēmas. Reāla ārvalstu studentu ierašanās VeA būs iespējama faktiski tikai tad, kad mūsu studiju programmā vismaz vienā semestrī tiks piedāvāti studiju kursi angļu valodā.

3.5. Zināšanu un prasmju vērtēšana

Studentu zināšanu vērtēšanas pamatprincipus un kārtību nosaka Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu (LR MK 03.01.2002. noteikumi Nr.2) un tā notiek saskaņā ar Ventspils Augstskolā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem.

Zināšanu, prasmju un iemaņu vērtēšana visos studiju kursos notiek pēc 10 ballu sistēmas. Eksāmenu uzskata par nokārtotu (studentam ieskaita kredītpunktus), ja vērtējums ir no 4 (gandrīz viduvēji) līdz 10 (izcili) ballēm.

Studiju programmā paredzētos pārbaudījumus studenti kārto mutvārdos vai rakstiski. Pārbaudījumi notiek pēc iepriekš izstrādātiem jautājumiem, izmantojot studiju kursu programmas.

Atsevišķos studiju kursos mācībspēki izstrādājuši pārbaudījuma kārtošanas sistēmu, izmantojot starppārbaudījumu rezultātus (piem., 4 ieskaites kontroldarbi + gala pārbaudījums).

Par attiecīgā studiju kursa pārbaudījuma formu un prasībām mācībspēki informē studentus semestra pirmo divu nodarbību laikā.

3.6. Palīdzība studentiem

1. Katrs pasniedzējs semestra sākumā nosaka konsultāciju laiku, saskaņojot to ar studentiem, lai atbilstošais laiks studentiem būtu arī pēc būtības izmantojams. Dekanāta sekretāre atbild par konsultāciju laiku grafika pieejamību. Atkarībā no nepieciešamības, konsultācijas var notikt individuāli vai arī lielākai vai mazākai grupai.

2. Praktiskās nodarbības mācību priekšmetos, kas saistīti ar datoru izmantošanu, notiek tiešā pasniedzēja vadībā, un augstskola garantē, ka katram studentam nodarbības laikā ir atsevišķs dators.

3. Augstskolā ir izveidots un plaši tiek pielietots lokālais datoru tīkls, kurā praktiski visi pasniedzēji saviem mācību kursiem ievieto papildus materiālus elektroniskā formā. Lokālajā tīklā ir pieejami arī interaktīvie mācību materiāli. Tur tiek ievietotas arī atsauces uz labu mācību materiālu resursiem, kas ir pieejami par brīvu internetā un kādi tieši informāciju tehnoloģijās ir daudz.

4. Kā jau minēts, tiek izmantota interaktīvā vide „Moodle”, lai elektroniskie mācību materiāli tiktu efektīvi izmantoti mācību procesā. Tas padara studentiem apmācību procesu elastīgāku (materiālus iespējams izmantot arī atrodoties ārpus augstskolas).

5. Studenti konsultē savus kursa biedrus, jo ir konstatējuši, ka daudziem studentiem ir vieglāk kontaktēties ar saviem vienaudžiem nevis ar profesoru. Tiek stimulēta iespējas studentiem izmantot atsevišķas telpas, kur nelielās grupās strādāt pie zināšanu sistematizācijas.

6. Augstskolā ir izveidots un sekmīgi funkcionē datorforums, kurā studenti iegūst informāciju, kas saistīta ar studiju procesa organizāciju. Forumā studentiem ir iespējams arī iztekt savu viedokli par tur ievietotajām ziņām.

4. Studiju nodrošināšana un vadība

4.1. Demokrātijas principu ievērošana

1. Vismaz reizi semestrī notiek studiju programmas vadības tikšanās ar studentiem, kur tiek pārrunātas aktuālās, ar studiju programmu saistītās, problēmas.

2. Katra mācību priekšmeta pasniedzējs izstrādā sava kursa detalizētu aprakstu, pēc kura notiek apmācība attiecīgajā kursā. Visi pasniedzēji regulāri strādā pie studiju procesa uzlabošanas un savus priekšlikumus iesniedz studiju programmas padomei vai studiju programmas direktoram.

3. Studiju programma un paredzamās izmaiņas tajā vispirms tiek apspriestas studiju programmas padomes sēdēs, kurās var tikt pieaicināti arī citi speciālisti gan no profilējošām gan neprofilējošām katedrām un arī citi speciālisti.

4. Izdiskutētās un par pamatotām atzītās izmaiņas studiju programmas direktors iesniedz fakultātes domei galīgā lēmuma pieņemšanai.

5. Lēmumi, kas ir saistīti ar finansēm un jaunu pasniedzēju pieņemšanu, tiek virzīti apstiprināšanai VeA Senātā.

6. Jauni pasniedzēji tiek pieņemti vai nu īslaicīgi uz rektora rīkojuma pamata, vai arī tiek ievēlēti konkursa kārtībā. Jauno pasniedzēju pieņemšana notiek pēc atklātās nodarbības noklausīšanās, kurā var piedalīties jebkurš pasniedzējs un students.

7. Pasniedzēju ievēlēšana notiek atbilstoši nolikumam par vēlēšanām zinātniskos un akadēmiskos amatos.

8. Katra studiju semestra beigās tiek veiktas studentu aptaujas par visiem studiju priekšmetiem. Visi aptauju rezultāti ir pieejami tikai fakultātes administrācijai, bet katrs pasniedzējs saņem sava kursa vērtējumu. Aptauja palīdz pasniedzējam izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumus kā pārveidot kursa pasniegšanu, padarot to studentiem pieejamāku.

9. Situācijās, kad vērojamas negatīvas atsauksmes, par to tiek informēts katedras vadītājs. Katedra parasti nozīmē nodarbību hospitētāju. Kolēģa vērojumi un ieteikumi palīdz pasniedzējam vieglāk problēmu risināt.

10. Profilējošā katedra izlases veidā organizē pasniedzēju nodarbību hospitācijas. To rezultāti tiek pārrunāti ar attiecīgo pasniedzēju.

11. Studenti, atbilstoši noteiktajām normām, ir pārstāvēti gan ITF domē, gan VeA Senātā, gan tā pastāvīgajās komisijās. Līdz ar to studenti tiešā veidā ir iesaistīti visu būtisko lēmumu pieņemšanā un šādi tiek nodrošināta studentu interešu aizstāvību.

4.2. Studentu aptauju rezultāti

Katru semestri studenti tiek aicināti piedalīties studiju kvalitātes aptaujā, kuras mērķis ir novērtēt tiem piedāvātās izglītības kvalitāti, saturu un pasniedzēju profesionālo sagatavotību un atbilstību programmai, tāpat studentiem tiek dota iespēja brīvi formulēt savus komentārus un viedokļus par iespējamiem studiju programmas trūkumiem, vai tieši pretēji – izteikt savu atzinību kādā no šiem jautājumiem. Pēdējā semestra studentu aptaujas rezultāti apkopoti sekojošā tabulā.

2005./2006. studiju gada pavasara semestris ITM

N.p.k.

Jautājumi

pilnīgi piekrītu

drīzāk piekrītu

drīzāk nepiekrītu

pilnīgi nepiekrītu

nevaru pateikt

neatbildēja

1.

Uzsākot kursu, pasniedzējs iepazīstināja ar prasībām kursa apguvei un kursa programmu

0%

43%

38%

12%

7%

0%

2.

Pasniedzējs informēja par to, kā tiks vērtēta kursa apguve

0%

29%

41%

20%

10%

0%

3.

Pasniedzējs bija labi sagatavojies nodarbībām

0%

57%

27%

13%

2%

0%

4.

Kursa viela lieki nedublējas ar citu kursu vielu

0%

62%

32%

5%

1%

0%

5.

Pasniedzējs izklāstīja tēmu saprotami

1%

37%

39%

18%

5%

0%

6.

Tēmas izklāsts bija sistemātisks, loģisks

1%

40%

43%

10%

6%

0%

7.

Pasniedzējs kursā aptvēra visu programmā paredzēto vielu

10%

46%

26%

12%

6%

0%

8.

Pasniedzēja runa bija skaidra un saprotama

1%

44%

34%

17%

4%

0%

9.

Uz lekciju pasniedzējs parasti ieradās bez kavēšanās

0%

83%

16%

0%

1%

0%

10.

Lietderīgi tika izmantots nodarbības laiks

0%

56%

24%

17%

2%

0%

11.

Pasniedzējs atspoguļoja jaunākos nozares sasniegumus un problēmas

10%

38%

43%

9%

1%

0%

12.

Pasniedzēja izmantotās mācīšanas metodes veicināja tēmas izpratni

0%

50%

30%

17%

2%

0%

13.

Pasniedzējs rosināja manu domāšanu

2%

51%

27%

20%

0%

0%

14.

Pasniedzējs efektīvi izmantoja audiovizuālās uzskates līdzekļus (kodoskopus, video projektoru u.c.). Atzīmējiet 5. variantu, ja pasniedzējs neizmantoja palīglīdzekļus.

22%

49%

21%

7%

1%

0%

15.

Ieteiktā mācību literatūra bija pieejama

1%

45%

28%

24%

1%

0%

5h un vairāk

2-5h

1-2h

līdz 1h

nevaru pateikt

neatbildēja

16.

Cik stundas nedēļā veltījāt patstāvīgai šī studiju kursa apguvei?

1%

1%

34%

38%

26%

0%

pilnīgi piekrītu

drīzāk piekrītu

drīzāk nepiekrītu

pilnīgi nepiekrītu

nevaru pateikt

neatbildēja

17.

Pasniedzējs vērtēja studentu darbu visa semestra laikā

1%

43%

23%

16%

17%

0%

18.

Pasniedzēja attieksme pret studentiem bija labvēlīga

1%

72%

27%

0%

0%

0%

19.

Pasniedzējam bija labs kontakts ar auditoriju

1%

46%

38%

13%

1%

0%

20.

Bija iespējams saņemt pasniedzēja konsultāciju

2%

56%

38%

2%

1%

0%

parak grūts

grūts

piemērots

viegls

nevaru pateikt

neatbildēja

21.

Novērtējiet, lūdzu, šī kursa apguves grūtības pakāpi

2%

5%

35%

44%

13%

0%

75-100%

50-74%

25-49%

līdz 25%

nevaru pateikt

neatbildēja

22.

Cik lekciju šajā kursā esat apmeklējis?

1%

67%

22%

5%

5%

0%

8-10

6-8

4-6

nesekmīga atzīme

nevaru pateikt

neatbildēja

23.

Kādu gala novērtējumu saņēmāt vai domājat, ka saņemsiet šajā studiju kursā?

100%

0%

0%

0%

0%

0%



Скачать документ

Похожие документы:

  1. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

    Документ
    ... direktors datorzinātnēs (no 2005.g.) Dabaszinātņu maģistrastudiju programmas direktors datorzinātnēs (no 2005.g.) Ventspils Augstskolas senators (Zinātnes ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... tiesību zinātnē un divu gadu studijas maģistra profesionālā studijuprogrammā profesionālās jurista kvalifikācijasunmaģistra gr ... datortehnikas un informācijas pārraides unapstrādes tehnikas remontus. 4.Programmatūras uzturēšana. 5.Sistēmas dro ...
  3. STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS P I E T E I K U M S

    Документ
    ... teorijas. Pedagoģijas zinātnessistēmaun saikne ar citām zinātnēm. 2. Pedagoģiskās ... stilistika unzinātniskā darba pamati (2 kp); Baltu filoloģijas maģistrastudijuprogrammā: ... cijas materiālu apstrādesun apkopošanas populāri zinātniskā izdevumā un ...
  4. Latvijas universitāte

    Документ
    ... unmaģistrastudijuprogrammu Ekonomika direktore __________________Prof. I. Ciemiņa *Imatrikulācijas noteikumu prasības skatīt „2.6. Imatrikulācijas noteikumi maģistrastudijuprogramm ...

Другие похожие документы..