textarchive.ru

Главная > Документ

1

Смотреть полностью

Latvijas izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža

Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons

Vidus prospekts 36/38 Jūrmala, LV-2010, Latvija Tālr.: 67752507, e – pasts st-skola@apollo.lv

Augstākās izglītības iestādes

reģistrācijas apliecības numurs

Nr. 2947002472

Studiju programmas nosaukums

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Māszinības”

Studiju programmas kods

41723

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

3 gadi jeb 6 semestri pilna laika klātienes studijās

120 kredītpunkti, iepriekšējā izglītība vispārēja vidējā

izglītība vai vidējā profesionālā izglītība

2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijās 80 kredītpunkti, iepriekšējā izglītība vidējā profesionālā māsas izglītība

Prasības, sākot studiju programmas

apguvi

Vidējā izglītība vai profesionālā vidējā izglītība ar kvalifikāciju māsa

Iegūstamā kvalifikācija

Māsa (kods 3221 01) vai

Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa(kods 2221 05) vai,

Ambulatorās aprūpes māsa (kods 2221 03) vai,

Bērnu aprūpes māsa (kods 2221 06) vai,

Garīgās veselības aprūpes māsa (kods 2221 17) vai, Operāciju māsa (kods 2221 32) vai,

Internās aprūpes māsa (kods 2221 21) vai,

Ķirurģiskās aprūpes māsa (kods 2221 23)

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

LU P.Stradiņa medicīnas koledža,

Vidus prospekts 36/38, Jūrmala, LV-2010

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāle

Raiņa ielā 5a, Rēzekne, LV - 4601

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

Iveta Strode, docente, Ārstniecības katedras

vadītāja

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas direktore

Ilga Eriņa

Satura rādītājs

Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas reģistrācijas apliecības kopija

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāles reģistrācijas apliecības kopija

Studiju programmas akreditācijas lapas kopija

Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi cita studiju programmā

Titullapa

1.

Studiju programmas anotācija

2.

Studiju programmas vispārējais raksturojums

2.1.

Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

2.2.

Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

2.2.1. Atbilstība darba tirgus prasībām

2.2.2. Atbilstība profesijas standartam

2.2.3. Atbilstība valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam

2.3.

Salīdzinājums ar Latvijas un ES valstu atzītu augstākās izglītības iestāžu studiju programmām

2.4.

Studiju programmas organizācija

2.5.

Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

2.6.

Imatrikulācijas nosacījumi

2.7.

Studiju programmas praktiskā realizācija

2.8.

Vērtēšanas sistēma

2.9.

Studējošie

2.9.1. Studējošo skaits

2.9.2. Studējošo un absolventu aptauju analīze

2.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

2.10.

Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

2.11.

Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums

2.12.

Struktūrvienību uzskaitījums un uzdevumi programmas īstenošanā

2.13.

Ārējie sakari

2.14.

Studiju programmas SVID analīze

2.15.

Studiju programmas attīstības plāns

3.

Studiju programmas izmaksu aprēķins

4.

Studiju plāns

Pielikumi

1.

Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti

2.

Studiju programmas realizācijā iesaistītie mācībspēki

2.1.

Mācībspēku saraksts

2.2.

Mācībspēku CV

3.

Prakses līgumi

4.

Prakses nolikums, prakses programma

5.

Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētajos projektos

6.

Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra

7

Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

7.1.

Bibliotēkas resursi

7.2.

Datorklase un tās resursi

7.3.

Mācību laboratorijas

8.

Kvalifikācijas darbu izstrādāšanas metodiskie norādījumi

9.

Diploma pielikuma paraugs

10.

Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

11.

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studentu aptauja

12.

Darba devēju aptauja

13.

Māsu profesijas standarts

14.

Latvijas un ES studiju programmas, ar kurām veikta salīdzināšana

15.

Profesionālo organizāciju un darba devēju atsauksmes

Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas reģistrācijas apliecības kopija

(nav pieejama elektroniskā formā)

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāles reģistrācijas apliecības kopija

(nav pieejama elektroniskā formā)

Studiju programmas akreditācijas lapas kopija

(nav pieejama elektroniskā formā)

Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā

Vienošanās

starp Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžu un Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledžu

Vienošanās

starp Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžu un Daugavpils medicīnas koledžu

(nav pieejama elektroniskā formā)

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža

Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma

MĀSZINĪBAS

(kods 41723)

First level higher education study programm

Nursing

Iegūstamā

kvalifikācija: Māsa (kods 3221 01) vai

Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa (kods 2221 05),

Ambulatorās aprūpes māsa (kods 2221 03),

Bērnu aprūpes māsa (kods 2221 06),

Garīgās veselības aprūpes māsa (kods 2221 17),

Operāciju māsa (kods 2221 32),

Internās aprūpes māsa (kods 2221 21),

Ķirurģiskās aprūpes māsa (kods 2221 23)

Nurse – code 322101 or

Out-patient care nurse (code 2221 03), Child care nurse (code2221 06),

Mental health nurse (code2221 17), Surgical nurse (code 2221 23),

Anesthesia, inetsive care and emergency aid nurse (code 2221 05),

Internal nurse (code 2221 21), Operating room nurse (code 2221 32),

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas

Direktore Ilga Eriņa

APSTIPRINĀTA

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas

Ārstniecības studiju programmu

padomes sēdē 29.06.2010.

protokola Nr. 5

padomes priekšsēdētājs

I.Strode

APSTIPRINĀTA

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas

padomes sēdē 01.07.2010.

protokola Nr. 7

padomes priekšsēdētājs

D.Erkena

APSTIPRINĀTA

LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas

sēdē ________________

lēmums Nr. __________

Priekšsēdētājs

APSTIPRINĀTA

LU Senāta sēdē

_____________________

lēmums Nr. ____________

Senāta priekšsēdētājs

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Māszinības”

anotācija

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

Māszinības”

anotācija

Programmas mērķis ir sagatavot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ārstniecības personas - māsas, nodrošinot profesionālo un teorētisko zināšanu un prasmju apguvi, veidojot atbildīgu un radošu personību, atbilstoši Latvijas un Eiropas darba tirgus prasībām.

Veicināt māsu izaugsmes iespējas albilstoši jaunajām tehnoloģijām un darba tirgus specifikācijai un palielināt māsu konkurētspēju darba tirgū Latvijā un ES valstīs, īstenojot māsu pamatspecialitāšu apguvi.

Pirmā līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma „Māszinības” nodrošina zināšanas un prasmes atbilstoši Māsas profesijas standartam, kā arī prasībām, kuras noteiktas LR likumos un citos normatīvos aktos par profesionālo augstāko izglītību. Māsa ir reglamentēta profesija un izglītības programmas minimālās prasības ir noteiktas LR Ministru kabineta noteikumos - „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” Nr. 268, 24.03.2009. un „Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai” Nr.68.,19.02.2002., kā arī Eiropas Savienības direktīvās.

Māsa ir ārstniecības persona, kas patstāvīgi veic pacientu aprūpi, piedalās ārstniecībā, vada pacientu aprūpes darbu, izglīto pacientus, viņu ģimenes locekļus, aprūpes komandas locekļus un sabiedrību. Māsa ir atbildīga par savu profesionālo darbību, pamatojoties uz spēkā esošām pacientu aprūpes vadlīnijām un standartiem. Māsa veicina savas profesijas un aprūpes darba attīstību, nepārtraukti pilnveidojot savas zināšanas un prasmes.

Studiju programma tiek īstenota pilna laika klātienes studijās un tās apjoms:

  • ar iepriekš iegūtu vidējo (vispārējo vai vidējo profesionālo) izglītību ir 120 kredītpunkti, kas pilna laika studijās tiek apgūti 3 gadu (6 semestru) laikā;

  • ar iepriekš iegūtu vidējo profesionālo māsas pamatizglītību ir 80 kredītpunkti, kas pilna laika studijās tiek apgūti 2 gadu (4 semestru) laikā.

Ministru Kabineta noteikumi Nr. 268 „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” nosaka mācību ilgumu māsas pamatspecialitātē – divi gadi pēc profesionālās vidējās izglītības dokumenta iegūšanas. Latvijā ir noteiktas septiņas māsu pamatspecialitātes – anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa, ambulatorās aprūpes māsa, bērnu aprūpes māsa, garīgās veselības aprūpes māsa, operāciju māsa, internās aprūpes māsa, ķirurģiskās aprūpes māsa.

Studiju programma (120KP/180 ECTS kredītpunktu apjomā) satur studiju kursus un prakses, kuru sastāvā ir gan obligātā, gan arī ierobežotās izvēles daļas. Studiju programmas obligātā A daļa (100 kredītpunkti) satur specializācijas kursus – vispārīgā propedeitika un pacientu novērtēšana, internā medicīna un pacientu aprūpe, ķirurģisko pacientu aprūpe, pediatrija un bērnu aprūpe, neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija, aprūpes plānošana un dokumentācija, praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē, kā arī prakses 23 kredītpunktu apjomāunkvalifikācijas darbu, bet ierobežotās izvēles B daļa (16 kredītpunkti) satur ar dziļāku profesionālo specializāciju saistītus studiju kursus. Studiju programmā ir arī brīvās izvēles daļa 4 kredītpunktu apmērā. Kvalifikācijas darba izstrāde un aizstāvēšana ir 8 kredītpunktu apjomā.

Studiju programma (80KP/120 ECTS kredītpunktu apjomā) satur studiju kursus un prakses, kuru sastāvā ir gan obligātā, gan arī ierobežotās izvēles daļas. Studiju programmas obligātā A daļa (60 kredītpunkti) satur specializācijas kursus – vispārīgā propedeitika un pacientu novērtēšana, klīniskās procedūras, neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija, aprūpes plānošana un dokumentācija, kā arī prakses 16 kredītpunktu apjomāunkvalifikācijas darbu, bet ierobežotās izvēles B daļa (18 kredītpunkti) satur ar dziļāku profesionālo specializāciju saistītus studiju kursus atbilstoši konkrētas māsas pamatspecialitātei Studiju programmā ir arī brīvās izvēles daļa 2 kredītpunktu apmērā. Kvalifikācijas darba izstrāde un aizstāvēšana ir 8 kredītpunktu apjomā.

Studiju programma „Māszinības” tiek realizēta LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Ārstniecības katedrā un LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiālē. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas Māszinības vienīgais finansēšanas avots ir valsts budžeta finansējums. Studiju programmas Māszinības absolventiem, pamatojoties uz vienošanās līgumu ar LU Medicīnas fakultāti, ir iespēja turpināt studijas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā „Māszinības”, studijas uzsākot 4 studiju gadā.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Māszinības”

Studiju programmas vispārējais raksturojums

2.1. Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

Programmas mērķis

Sagatavot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ārstniecības personas - māsas, nodrošinot profesionālo un teorētisko zināšanu un prasmju apguvi, veidojot atbildīgu un radošu personību, atbilstoši Latvijas un Eiropas darba tirgus prasībām.

Veicināt māsu izaugsmes iespējas albilstoši jaunajām tehnoloģijām un darba tirgus specifikācijai un palielināt māsu konkurētspēju darba tirgū Latvijā un ES valstīs, īstenojot māsu pamatspecialitāšu apguvi.

Programmas uzdevumi:

  • nodrošināt iespēju apgūt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem „Noteikumiem par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un iegūt māsas ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

  • nodrošināt iespēju Latvijas darba tirgū strādājošām māsām ar 3. Profesionālās kvalifikācijas līmeni apgūt izlīdzinošu kursu un iegūt vienu no māsas pamatspecialitātēm;

  • nodrošināt teorētisko un praktisko zināšanu, iemaņu, prasmju un profesionālās attieksmes apguvi atbilstoši profesijas standartam, darba tirgus prasībām un attiecīgās pamatspecialitātes kompetencēm;

  • attīstīt studentos profesionālo ētiku un sociālās pamata prasmes komunikācijā, patstāvīgajā un komandas darbā;

  • pārzināt māsu un māsu pamatspecialitāšu profesionālo izglītību reglamentējošos normatīvos aktus un dokumentus;

  • motivēt studentus tālākizglītības studijām un profesionālajai pilnveidei.

Studiju programmas plānotie rezultāti

Pēc sekmīgas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas apguves māsai ir zemāk minētās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas šādos jautājumos:

  • pacientu vispārējā un speciālā aprūpe;

  • vesela un slima cilvēka anatomija, fizioloģija un uzvedība;

  • fiziskās un sociālās vides ietekme uz cilvēka veselības stāvokli;

  • veselības traucējumi un to novēršana;

  • diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšana;

  • neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

  • māsas profesijas būtība un ētika;

  • pedagoģijas principi pacientu un aprūpes komandas izglītošanā;

  • profesionālās darbības juridiskie pamati.

Māsas kompetencē ir:

  • aprūpes plānošana un sniegšana pacientiem un viņu ģimenēm;

  • pacientu aprūpes rezultātu izvērtēšana;

  • stacionēto un ambulatoro pacientu uzraudzība;

  • medikamentu saņemšanas nodrošināšana;

  • noteikto diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšana;

  • noteikto ķirurģisko procedūru izpilde;

  • bērnu, geriatrisko pacientu, pacientu ar garīgiem traucējumiem specifiskā aprūpe un ārstniecisko procedūru nodrošināšana;

  • sievietes specifiskā aprūpe un ārstniecisko procedūru nodrošināšana grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā;

  • neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

  • profilaktisko pasākumu veikšana;

  • drošas darba vides uzturēšana;

  • aprūpes komandas darba vadīšana un izglītošana;

  • pacientu, viņu ģimenes locekļu, sabiedrības izglītošana par veselības uzturēšanu, veicināšanu un saglabāšanu;

Māsas pamatspecialitāšu kompetences noteiktas saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 268. no 24.03.2009. „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”.

Tas nosaka māsu pamatspecialitāšu kompetences:

  • Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas kompetence saistībā ar operatīvo ķirurģiju, anestēziju un neatliekamo palīdzību;

  • Ambulatorās aprūpes māsas kompetence saistībā ar pacientu aprūpi ambulatorajās ārstniecības iestādēs un mājās;

  • Bērnu aprūpes māsas kompetence saistībā ar visu vecumu bērnu veselības aprūpes nodrošināšanu sabiedrībā ar pediatru un ģimenes ārstu;

  • Garīgās veselības aprūpes māsas kompetence saistībā ar dažāda vecuma pacientu grupu aprūpi psihisko traucējumu un slimību gadījumos sadarbībā ar psihiatru;

  • Operācijas māsas kompetence saistībā ar pacienta, operācijas zāles, instrumentu, aprīkojuma un materiālu sagatavošanu operāciju veikšanai, kā arī operāciju instrumentēšanu;

  • Internās aprūpes māsas kompetence saistībā ar cilvēka orgānu sistēmu slimību aprūpi sadarbībā ar dažāda profila ārstniecības personām;

  • Ķirurģiskās aprūpes māsas kompetence saistībā ar dažāda vecuma pacientu grupu aprūpi pirmsoperācijas un pēcoperācijas periodā sadarbībā ar ķirurgu.

Plānotais rezultāts

Studiju programmas Māszinības absolventi iegūst 4.līmeņa profesionālās kvalifikācijas līmeni. Apgūstot studiju programmu (120KP) studējošie iegūst profesionālajai darbībai nepieciešamo kvalifikāciju ar darba iespējām Latvijā un pasaulē. Studiju programma (80KP) izveidota atbilstoši Latvijas ekonomiskajai situācijai un sociālo partneru prasībām. Šobrīd darba tirgū strādā arī māsas ar 3.profesionālās kvalifikācijas līmeni. Divgadīgā Māszinību studiju programma dos iespējušī līmeņa māsām apgūt izlīdzinošo kursu studiju pirmajā gadā un apgūt kādu no pamatspecialitātes moduļiem otrajā studiju gadā. Rezultātā vienlaicīgi Latvijā tiks nodrošināta māsu izglītības līmeņu sakārtošana un iespējas apgūt strādājošām māsām kvalifikāciju kādā no māsu pamatspecialitātēm.

2.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

Māsu profesionālo izglītību reglamentē šādi likumi un normatīvie dokumenti:

  • Izglītības likums;

  • Profesionālās izglītības likums;

  • Augstskolu likums;

  • Ārstniecības likums;

  • Likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu;

  • Māsas profesijas standarts

  • LR MK noteikumi :

  • “Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu” Nr.141, 20.03.2001.

  • „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” Nr. 268, 24.03.2009.

  • ”Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” Nr. 192, 24.02.2009.

  • „Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai” Nr.68.,19.02.2002.

  • „Noteikumi par vispārējās aprūpes māsas izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu” Nr.351., 24.05.2010.

Studiju programmas aktualitāte ir saistīta ar to, ka garantē izglītības sistēmas attīstību, kas dod profesionālajai darbībai nepieciešamo kvalifikāciju, līdz ar to ir iespēja absolventiem līdzdarboties ekonomiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Pasaulē, tai skaitā, Latvijā, tiek pievērsta liela uzmanība jautājumiem, kas saistīti ar darba resursu profesionālo sagatavošanu atbilstoši reģionālā un globālā tirgus izvirzītajām prasībām. Eiropas Savienībā vidēji ir 95 māsas uz 100 000 iedzīvotājiem, savukārt, Latvijā vidēji ir 43,8 māsas uz 100 000 iedzīvotājiem. Prognozes saistībā ar māsu skaitu darba tirgū ir negatīvas, jo māsu profesijā strādājošajiem ir tendence novecot, piemēram, 16,1% no pamatdarbā strādājošo māsu skaita ir vecuma grupā pēc 60 gadiem un vecumā līdz 30 gadiem reģistrēto māsu skaits veido tikai 5,9%.

Veselības aprūpes sistēmas attīstības plāns 2011.-2013.gadam paredz palielināt ambulatoro pakalpojumu pieejamību pacientiem, līdz ar to ģimenes ārstu praksēm tiks piesaistīta otra māsa, kura nodrošinās ģimenes ārsta pacientu reģistrā reģistrēto hronisko pacientu aprūpi, veicinās pacientu ierašanos uz profilaktiskajām apskatēm.

Ministru Kabineta noteikumi Nr. 268 „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” nosaka mācību ilgumu māsas pamatspecialitātē – divi gadi pēc profesionālās vidējās izglītības dokumenta iegūšanas. Latvijā ir noteiktas septiņas māsu pamatspecialitātes – anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa, ambulatorās aprūpes māsa, bērnu aprūpes māsa, garīgās veselības aprūpes māsa, operāciju māsa, internās aprūpes māsa, ķirurģiskās aprūpes māsa. Apgūstot pamatspecialitāti darba tirgus iegūs augstas kvalifikācijas māsas konkrētā nozarē atbilstoši medicīnas tehnoloģiju un medicīnas nozaru attīstībai.

2.2.1. Atbilstība darba tirgus prasībām

2010. gada novembrī tika veikta darba devēju aptauja. Respondenti bija darba devēji, kuri strādā ar koledžas studentiem prakses laikā un esošie vai potenciālie darba devēji absolventiem. Aptauja tika veikta izmantojot interneta aptaujas lapas vietni www.visidati.lv, izveidotās anketas tiešsaiste tika nosūtīta uz respondenta e-pastu.

Tika saņemtas 24 anketas. Aptaujā piedalījās respondenti no Jūrmalas slimnīcas, P.Stradiņa KUS, Rīgas Austrumu KUS, Rēzeknes slimnīca un citām veselības aprūpes iestādēm.

Anketas rezultāti liecina, ka studiju programmas atbilstība darba tirgus prasībām 60% drīzāk atbilst nekā neatbilst un 40% domā, ka pilnīgi atbilst. (2.1.att.)

2.1. attēls Studiju programmas atbilstība darba tirgus prasībām

Visi respondenti ir atzīmējuši, ka koledžā iegūtās zināšanas var pilnībā izmantot profesionālajā darbībā. (2.2.att.)

2.2.attēls Respondentu vērtējums par studentu iegūto zināšanu pielietojamību profesionālājā darbībā

Studentu prakses novērtējums kopumā ir novērtēts labi.

Studentu prasmi ievērot ētikas normas 40% respondentu novērtēja labi, 60% - viduvēji. Precizitāte prakses laikā ar vērtējumu labi ir vērtējuši 40% respondentu, viduvēji 60% respondentu. Patstāvība darbā ir novērtēta labi – 20% un viduvēji – 80%. Plānošanas iemaņas vērtētas ar izcili un labi 60%. Studenta vēlmi mācīties un profesionāli pilnveidoties 80% respondentu ir novērtējuši ar izcili un labi. Studenta darbošanās komandā 60% ir novērtēta labi. Visi respondenti ir labi novērtējuši studentu komunikāciju ar pacientiem, studentu disciplīnu un atbildības sajūtu.(2.3.att.)

2.3. attēls Studentu novērtējums prakses laikā

Absolventa praktiskās iemaņas ar vērtējumu labi ir atzīmējuši 60% respondenti. 60% respondenti labi novērtēja absolventu teorētiskās zināšanas. Profesionālo kompetenci ar vērtējumu labi ir atzīmējuši 60% respondenti un viduvēji – 40% respondenti. Absolventu motivāciju strādāt kā labu ir atzīmējuši 40% respondenti, viduvēji – 40% respondenti. Prasmi komunicēt un risināt konfliktus 60% respondenti ir atzīmējuši kā izcili un labi. Zināšanas informācijas tehnoloģiju jomā ar vērtējumu labi ir novērtējuši 60% respondenti un viduvēji 40% respondenti. 60% respondentu atzīmēja atbildes izcili un labi jautājumā par ētikas un uzvedības normu ievērošanu. (2.4.att.)

2.4. attēls Absolventu novērtējums

Darba devēju aptauja parādīja, ka studiju programmā „Māszinības” studējošo zināšanu un prasmju līmenis atbilst darba tirgus prasībām, ka iegūtās zināšanas, prasmes un attieksmes nodrošinās studiju programmas absolventiem gatavību praktiskai darbībai mainīgajos tirgus apstākļos. Pamatspecialitāšu papildus apguve, savukārt, palielinās absolventu profesionālo kompetenci dažādos ārstniecības tirgus segmentos.

2.2.2. Atbilstība profesijas standartam

Studiju programmā „Māszinības” iekļautie studiju kursi, to mērķi, uzdevumi un saturs atbilst Māsas profesijas standartam PS 0146, kas apstiprināts ar IZM 2003. gada 07.01. rīkojumu Nr. 6. Pamatojoties uz LR Izglītības un zinātnes ministrijas vēstuli „Par profesijas standartu aktualizēšanu” no 18.08.2010. Nr.1-13/5451, starpkoledžu izveidotā darba grupa uz pašnovērtējuma sagatavošanas brīdi ir iesniegusi aktualizētu profesijas standartu „Māsa”.

Studiju programmas studiju kursi nodrošina nepieciešamo zināšanu, iemaņu un prasmju apguvi. Trīsgadīgās studiju programmas Māszinības salīdzinājums ar profesijas standarta projektu atspoguļots 2.1. tabulā.

2.1. tabula

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības trīsgadīgās studiju programmas

Māszinības satura salīdzinājums ar

Māsas profesijas standarta projektu

Zināšanas

Zināšanu līmenis

Priekšstats

Izpratne

Pielietošana

Stan

darta

prasības

Programmas atbilstība

Stan

darta prasī

bas

Programmas atbilstība

Stan

darta prasī

bas

Programmas atbilstība

vispārīgā parazitoloģija

X

Mikrobioloģija un epidemioloģija

uzturmācība un dietoloģija

X

Higiēna un vides medicīna

Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē

veselības aprūpes sistēmas organizācija un ekonomikas principi

X

Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati

kvalitātes kontroles sistēmas veselības aprūpes iestādē

X

Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati

informācijas apstrādes organizēšana māsas praksē un statistikas metodes

X

Lietišķā informātika medicīna un statistika

transkulturālās aprūpes pamati

X

Vesela cilvēka pamatvajadzības

socioloģija, socioloģijas principi māsas darbā

X

Pētniecība un socioloģija

projektu vadība;

X

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati

māsu prakses attīstības ietekmējošie faktori

X

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija

māszinību teoriju pamati

X

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

ētika, ētikas principi māsas praksē un māsas profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie dokumenti

X

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

pacientu aprūpes juridiskie aspekti

X

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

māsu darba vadība un organizācija

X

Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati

uzņēmējdarbības pamati

X

Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati

latīņu valodas terminoloģija

X

Latīņu valoda

cilvēka anatomija, fizioloģija, patoloģiskā fizioloģija

X

Anatomija/biofizika

Fizioloģija / bioķīmija

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

vispārīgā un klīniskā farmakoloģija

X

Farmakoloģija

Klīniskā farmakoloģija

bioloģija, ģenētika

X

Bioloģija un ģenētika

mikrobioloģija, epidemioloģija, higiēna

X

Mikrobioloģija un epidemioloģija

Higiēna un vides medicīna

katastrofu medicīna

X

Katastrofu medicīna un civilā aizsardzība

personības psiholoģija

X

Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija

terapeitiska komunikācija un psihosomatika

X

Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija

Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība

māsas darba drošība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie un sociālie faktori

X

Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē

Higiēna un vides medicīna

primārā, sekundārā un terciārā profilakse pacientu aprūpē

X

Vesela cilvēka pamatvajadzības

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

sabiedrības veselība un tās veicināšana, primārā veselības aprūpe un aprūpe mājās

X

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

pacientu rehabilitācijas principi

X

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

pacientu izmeklēšanas, diagnostikas metodes un ārstniecības principi respiratorās sistēmas, kardiovaskulārās sistēmas, asinsrades sistēmas, gremošanas sistēmas, uropoētiskās sistēmas, ādas un audu bojājumu, nervu sistēmas, endokrīnās sistēmas, reproduktīvās sistēmas, imūno un autoimūno, onkoloģiska un garīga rakstura traucējumu gadījumos visās vecuma grupās

X

Vispārīgā propedeitika un pacientu novērtēšana

Vesela cilvēka pamatvajadzības

Internā medicīna un pacientu aprūpe

Onkoloģisko pacientu aprūpe

Pediatrija un bērnu aprūpe

Dzemdniecība un ginekoloģija

Neiroloģisko pacientu aprūpe

Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība

Ādas un seksuāli transmisīvās slimības

svešvalodas saziņas līmenī

X

Profesionālā angļu valoda

darba tiesiskās attiecības

X

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

darba aizsardzība

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

vides aizsardzība

X

Higiēna un vides medicīna

māszinību pamatjēdzieni un savstarpējā saistība

X

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

cilvēku vajadzības un pamatvajadzības, to ietekmējošie faktori

X

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

pašaprūpe, to ietekmējošie faktori

X

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

Aprūpes plānošana un dokumentācija

drošas vides uzturēšanas principi pacientu aprūpē

X

Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē

infekciju kontrole

X

Mikrobioloģija, epidemioloģija un infekciju kontrole

pacienta fizioloģisko, garīgo un sociālo funkciju un vajadzību novērtēšanas principi aprūpē

X

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

Aprūpes plānošana un dokumentācija

Vesela cilvēka pamatvajadzības

klīniskās procedūras

X

Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē

aprūpes process, tā posmi – novērtēšana, problēmu noteikšana, plānošana, realizācija, aprūpes izvērtēšana

X

Aprūpes plānošana un dokumentācija

pacientu aprūpes procesa nodrošināšana internajā medicīnā, ķirurģijā, pediatrijā, psihiatrijā, ginekoloģijā, dzemdniecībā, onkoloģijā, neiroloģijā, geriatrijā un pacientiem ar infekciju slimībām

X

Internā medicīna un pacientu aprūpe

Ķirurģisko pacientu aprūpe

Onkoloģisko pacientu aprūpe

Pediatrija un bērnu aprūpe

Dzemdniecība un ginekoloģija

Neiroloģisko pacientu aprūpe

Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība

Geriatrisko pacientu aprūpe

neatliekamā medicīniskā palīdzība

X

Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

intensīvā terapija

X

Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

pacientu aprūpes dokumentēšanas principi

X

Aprūpes plānošana un dokumentācija

pētniecības principi māsas praksē

X

Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija

pedagoģija un pacientu apmācība

X

Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

saskarsmes psiholoģija

X

Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija

aprūpes kvalitātes un efektivitātes nodrošināšanas principi

X

Aprūpes plānošana un dokumentācija

Divgadīgās studiju programmas Māszinības salīdzinājums ar Ministru Kabineta noteikumiem „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” Nr. 268, 24.03.2009. atspoguļots 2.2. tabulā.

2.2. tabula

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības divgadīgās studiju programmas

Māszinības satura salīdzinājums ar Ministru Kabineta noteikumiem „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” Nr. 268, 24.03.2009.

Māsas pamatspecialitāte

Māsas kompetence saskaņā ar MK noteikumiem Nr.268

Atbilstība studiju programmā

Internās aprūpes māsa

  • sadarbībā ar internistu, kardiologu, endokrinologu, gastro­enterologu, nefrologu, pneimonologu, reimatologu un infekcionistu dažāda vecuma pacientu grupu aprūpe infekciozu un neinfekciozu, toksisku, neoplastisku, alerģisku, imunoloģisku, metabolisku un deģeneratīvas ģenēzes sirds un asinsvadu, elpošanas, gremošanas orgānu, nieru un urīnceļu, locītavu un balsta aparāta, iekšējās sekrēcijas orgānu, limfas un asinsrades orgānu slimību gadījumos;

  • neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

  • noteikto medikamentu saņemšanas nodrošināšana;

  • noteikto diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšana dažādu iekšķīgo slimību gadījumā;

  • pacientu un viņu ģimenes locekļu, kā arī aprūpes komandas izglītošana par pacientu aprūpes īpatnībām iekšķīgo un infekcijas slimību gadījumos;

  • veselības veicināšana pacientiem ar iekšķīgo slimību problēmām, veselības uzturēšana un profilaktisko pasākumu plānošana.

  • Internā medicīna un pacientu aprūpe I

  • Internā medicīna un pacientu aprūpe II

  • Speciālā internā medicīna un pacientu aprūpe

  • Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa

  • vispārējās, reģionālās un lokālās anestēzijas nodrošināšana, vitālo funkciju uzturēšana sadarbībā ar anesteziologu, reanimatologu ķirurģisko operāciju un dažādu manipulāciju laikā;

  • pacientu aprūpe pirms un pēc anestēzijas;

  • aprūpes nodrošināšana pacientiem intensīvās terapijas un reanimācijas laikā;

  • aprūpes nodrošināšana pacientiem ar akūtām un hroniskām sāpēm;

  • noteikto medikamentu saņemšanas nodrošināšana, diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšana pacientiem intensīvās terapijas un reanimācijas laikā;

  • neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

  • pacientu aprūpes plānošana, sniegšana un aprūpes rezultātu izvērtēšana anestezioloģijā, reanimatoloģijā, intensīvajā terapijā, pirmsslimnīcas un slimnīcas neatliekamajā un katastrofu medicīnā.

  • Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

  • Aprūpe anestezioloģijā I

  • Aprūpe anestezioloģijā II

  • Speciālā anestēzija

Ambulatorās aprūpes māsa

  • pacientu aprūpe ambulatorajās ārstniecības iestādēs un mājās;

  • pacientu aprūpes plānošana, īstenošana un aprūpes rezultātu novērtēšana;

  • pacienta, ģimenes un sabiedrības izglītošana veselības atgūšanas un uzturēšanas jautājumos;

  • neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

  • noteikto medikamentu saņemšanas nodrošināšana;

  • noteikto diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšana;

  • sadarbības un informācijas aprites nodrošināšana starp ārstniecības personām, citu profesiju pārstāvjiem, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, kas iesaistītas pacienta aprūpē.

  • Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

  • Sabiedrības veselība

  • Pacientu aprūpe ambulatorajā praksē

  • Mājas aprūpe

Bērnu aprūpes māsa

  • visu vecumu bērnu veselības aprūpes nodrošināšana sadarbībā ar pediatru vai ģimenes (vispārējās prakses) ārstu;

  • bērnu aprūpes nodrošināšana somatisko un psihiskās attīstības traucējumu gadījumos, iegūto un iedzimto slimību un veselības traucējumu gadījumos;

  • bērnu veselības uzturēšana un veicināšana, slimību profilakse;

  • bērnu un viņu ģimenes locekļu izglītošana par veselības veicināšanu un uzturēšanu.

  • Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

  • Bērna bioloģiskā attīstība

  • Aprūpe bērniem ar veselības traucējumiem

  • Saskarsmes principi pediatrisko pacientu aprūpē

Garīgās veselības aprūpes māsa

  • sadarbībā ar psihiatru dažāda vecuma pacientu grupu aprūpe psihisko traucējumu un slimību gadījumos;

  • noteikto medikamentu saņemšanas nodrošināšana;

  • noteikto diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšana;

  • psihiatriskās rehabilitācijas nodrošināšana;

  • profilaktisko pasākumu plānošana un īstenošana pacientiem ar psihiskiem traucējumiem un slimībām;

  • pacientu un viņu ģimenes locekļu izglītošana par pacientu aprūpes principiem psihisko traucējumu gadījumos.

  • Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

  • Garīgā veselība

  • Aprūpe pacientiem ar psihiskiem traucējumiem un slimībām

  • Rehabilitācijas principi psihiatrijā

Operāciju māsa

  • pacienta, operāciju zāles, instrumentu, aprīkojuma un materiāla sagatavošana operāciju veikšanai (sadarbībā ar ķirurgu), kā arī operāciju instrumentēšana;

  • operāciju zāles darba vadīšana un organizēšana.

  • Darba organizācija operāciju zālē

  • Pacientu aprūpe operāciju laikā

  • Speciālā ķirurģija

Ķirurģiskās aprūpes māsa

  • sadarbībā ar ķirurgu dažāda vecuma pacientu grupu aprūpe pirmsoperācijas un pēcoperācijas periodā;

  • aprūpes nodrošināšana pacientiem akūtu un hronisku sāpju gadījumā;

  • pacientu aprūpe balsta un kustību aparāta traumu un saslimšanu gadījumos;

  • brūču kopšana un pārsiešana;

  • neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana;

  • noteikto medikamentu saņemšanas nodrošināšana;

  • noteikto diagnostisko un ārstniecisko procedūru veikšana pacientiem pirmsoperācijas un pēcoperācijas periodā, kā arī pacientiem ar akūtām un hroniskām ķirurģiskām slimībām;

  • specifiskas aprūpes plānošana, īstenošana un aprūpes rezultātu novērtēšana pacientiem ar akūtām un hroniskām ķirurģiskām slimībām;

  • pacientu un viņu ģimenes locekļu, kā arī aprūpes komandas izglītošana par ķirurģiskās aprūpes īpatnībām.

  • Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

  • Vispārīgā ķirurģija

  • Nozaru ķirurģija un pacientu aprūpe I

  • Nozaru ķirurģija un pacientu aprūpe II

2.2.3. Atbilstība valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam

Studiju programma Māszinības ir veidota pamatojoties uz “Noteikumiem par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”Nr.141., 20.03.2001.

Trīsgadīgās studiju programmas apjoma struktūras atbilstība valsts standarta prasībām atspoguļota 2.3. tabulā.

2.3. tabula

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības trīsgadīgās studiju programmas

Māszinības satura salīdzinājums ar

MK „Noteikumiem par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”Nr.141, 20.03.2001.

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītības trīsgadīgā studiju programma Māszinības

MK “Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu” Nr.141, 20.03.2001.

Iepriekšējā izglītība

  • vidējā

  • 120 kredītpunkti

Programmas apjoms no 80 – 120 kredītpunktiem

  • 89 KP, kas sastāda 74% no programmas kopējā apjoma

Studiju kursu kopējais apjoms ne mazāk kā 56KP, bet nepārsniedzot 75% no programmas kopējā apjoma

  • Vispārizglītojošo mācību kursu apjoms ir 21 KP

Vispārizglītojošo mācību kursu apjoms ne mazāk kā 20 KP

  • Nozares mācību kursu apjoms ir 68 KP, tai skaitā izvēles studiju kursi

Nozares mācību kursi ne mazāk kā 36 KP

  • Uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanas modulis ir 6KP

Uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanas modulis ne mazāk kā 6KP

  • Prakses apjoms ir 23 KP

Prakses apjoms ne mazāk kā 16 KP

  • Kvalifikācijas darba apjoms ir 8 KP, kas ir 8% no programmas kopēja apjoma

Kvalifikācijas darbs ne mazāk kā 8KP, bet nepārsniedzot 10% no programmas kopējā apjoma

Divgadīgās studiju programmas apjoma struktūras atbilstība valsts standarta prasībām atspoguļota 2.4. tabulā.

2.4. tabula

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības divgadīgās studiju programmas

Māszinības satura salīdzinājums ar

MK „Noteikumiem par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”Nr.141, 20.03.2001.

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītības divgadīgā studiju programma Māszinības

MK “Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu” Nr.141, 20.03.2001.

Iepriekšējā izglītība

  • Vidējā profesionālā

  • 80 kredītpunkti

Programmas apjoms no 80 – 120 kredītpunktiem

  • 56 KP, kas sastāda 70% no programmas kopējā apjoma

Studiju kursu kopējais apjoms ne mazāk kā 56KP, bet nepārsniedzot 75% no programmas kopējā apjoma

  • Vispārizglītojošo mācību kursu apjoms ir 20 KP

Vispārizglītojošo mācību kursu apjoms ne mazāk kā 20 KP

  • Nozares mācību kursu apjoms ir 36 KP, tai skaitā izvēles studiju kursi

Nozares mācību kursi ne mazāk kā 36 KP

  • Uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanas modulis ir 6KP

Uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanas modulis ne mazāk kā 6KP

  • Prakses apjoms ir 16 KP

Prakses apjoms ne mazāk kā 16 KP

  • Kvalifikācijas darba apjoms ir 8 KP, kas ir 10% no programmas kopēja apjoma

Kvalifikācijas darbs ne mazāk kā 8KP, bet nepārsniedzot 10% no programmas kopējā apjoma

Tabulās apkopotais salīdzinājums ļauj secināt, ka studiju programma „Māszinības” atbilst valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam.

2.3. Salīdzinājums ar Latvijas un ES valstu atzītu augstskolu studiju programmām

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Māszinības salīdzināšana ar citām līdzīgām studiju programmām, dod iespēju izvērtēt tās saturu, konstatēt profesionālo studiju programmas profilējošo kursu īpatsvaru, apjomu, kā arī noteikt konkurētspēju un attīstības iespējas.

Latvijā studiju programma Māszinības tiek realizēta sešās medicīnas koledžās. Ir veikts salīdzinājums, ar LU Rīgas medicīnas koledžas studiju programmu Māszinības un Daugavpils medicīnas koledžas studiju programmu Māszinības, kurš atspoguļots 2.5. tabulā. Veiktā izvēle salīdzināšanai pamatojas uz noslēgtajiem vienošanās līgumiem par studentu pārņemšanu studiju programmas likvidācijas gadījumā.

2.5. tabula

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programmas Māszinības salīdzinājums ar LU Rīgas medicīnas koledžas un Daugavpils medicīnas koledžas studiju programmu Māszinības

Kritērijs

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programma Māszinības

LU Rīgas medicīnas koledžas studiju programmu Māszinības

Daugavpils Medicīnas koledža studiju programmu Māszinības

Studiju ilgums un iepriekšējā izglītība

3 gadi jeb120 kredītpunkti - iepriekšējā izglītība - vidējā

3 gadi jeb120 kredītpunkti - iepriekšējā izglītība - vidējā

3 gadi jeb120 kredītpunkti - iepriekšējā izglītība - vidējā

Studiju programmas īstenošanas veids un forma

Pilna laika klātienes studijas

Pilna laika klātienes studijas

Pilna laika klātienes studijas

Vispārizglītojošie studiju kursi

18% no programmas kopējā apjoma

18% no programmas kopējā apjoma

17% no programmas kopējā apjoma

Nozaru profesionālie studiju kursi

53% no programmas kopējā apjoma

49% no programmas kopējā apjoma

55% no programmas kopējā apjoma

Izvēles studiju kursi

4% no programmas kopējā apjoma

4% no programmas kopējā apjoma

4% no programmas kopējā apjoma

Prakses apjoms

23 kredītpunkti

26 kredītpunkti

20 kredītpunkti

Klīniskās prakses sadalījums

1.semestrī - 2 KP

2.semestrī – 2 KP

4. semestrī– 7 KP

6. semestrī – 12 KP

1.semestrī - 1KP

2.semestrī – 3KP

4. semestrī– 6 KP

5. semestrī – 6 KP

6. semestrī – 10 KP

1.semestrī - 2KP

4. semestrī– 8 KP

6. semestrī – 10 KP

Kvalifikācijas eksāmeni

Kvalifikācijas darbs – 8 kredītpunkti

un kvalifikācijas eksāmena teorētiskā daļa (tests)

Kvalifikācijas darbs – 10 kredītpunkti

un kvalifikācijas eksāmena teorētiskā daļa (tests)

Kvalifikācijas darbs – 10 kredītpunkti

un kvalifikācijas eksāmena teorētiskā daļa (tests)

Studiju saturs

Pamatojoties uz profesijas standartu

Pamatojoties uz profesijas standartu

Pamatojoties uz profesijas standartu

Humanitārās zinātnes

Latīņu valoda 2KP

Profesionālā angļu valoda 2KP

Latīņu valoda 2KP

Latīņu valoda 2KP

Svešvaloda 2KP

Sociālās zinātnes

Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija 3KP

Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija 2KP

Uzņēmējdarbības kompetenču modulis 6KP

Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība 2KP

Uzņēmējdarbības kompetenču modulis 6KP

Saskarsmes psiholoģija 2KP

Attīstības psiholoģija2KP

Pētniecības metodes 2KP

Pedagoģijas pamati 1KP

Saskarsmes psiholoģija 3KP

Pētniecība 1KP

Pedagoģija 1KP

Darba organizācija, lietvedība un likumdošana 1KP

Fundamentālās zinātnes

Anatomija/biofizika 3KP

Fizioloģija/bioķīmija 3KP

Bioloģija un ģenētika 2KP

Farmakoloģija 3KP

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija 2KP

Higiēna un vides medicīna 2KP

Mikrobioloģija, epidemioloģija un infekciju kontrole 2KP

Anatomija 3KP

Fizioloģija 2KP

Ģenētikas un bioķīmijas pamati 2KP

Mikrobioloģija 2KP

Higiēna un epidemioloģija 1KP

Vispārīgā patoloģija 2KP

Radioloģijas pamati un biofizika 1KP

Farmakoloģija 3KP

Anatomija/biofizika 3KP

Fizioloģija/bioķīmija 3KP

Vispārējā bioloģija 2KP

Farmakoloģija 3KP

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija 2KP

Higiēna un vides medicīna 2KP

Mikrobioloģija un epidemioloģija 2KP

Vispārējā ārstniecība un aprūpe

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika 2KP

Aprūpes plānošana un dokumentācija 2KP

Internā medicīna un pacientu aprūpe 4KP

Ķirurģisko pacientu aprūpe 4KP

Pediatrija un bērnu aprūpe 4KP

Dzemdniecība un ginekoloģija 2KP

Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija 2KP

Aprūpes filozofija, profesionālā ētika 2KP

Aprūpes process 2KP

Aprūpe veselības traucējumu gadījumos 2KP

Aprūpe internā medicīnā 5KP

Aprūpe vispārīgā un speciālā ķirurģijā 3KP

Aprūpe dzemdniecībā un ginekoloģijā 2KP

Bērnu aprūpe un pediatrija 2KP

Intensīvā terapija un katastrofu medicīna 2KP

Terapeitisko pacientu aprūpe 4KP

Ķirurģisko pacientu aprūpe 4KP

Bērnu aprūpe 4KP

Dzemdniecība un ginekoloģija 2KP

Reanimācija 2KP

Pacientu aprūpes filozofija 2KP

Ievads aprūpes procesā 1KP

Māsu darba organizācija un vadība 1KP

Profesionāli tehniskās iemaņas

Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē 6KP

Klīniskās procedūras 5KP

Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē 9KP

Specialā ārstniecība un aprūpe

Onkoloģisko pacientu aprūpe 1KP

LOR pacientu aprūpe 1KP

Acu slimības un pacientu aprūpe 1KP

Ādas un seksuāli transmisīvās slimības 1KP

Geriatrisku pacientu aprūpe 1KP

Neiroloģisko pacientu aprūpe 2KP

Infekcijas slimības un pacientu aprūpe 2KP

Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība 2 KP

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija 3KP

Geriatrisku pacientu specifiskā aprūpe 2KP

Bērnu specifiskā aprūpe 2KP

Neiroloģija un pacientu aprūpe 2KP

Infekcijas slimības un pacientu aprūpe 2KP

Pacientu aprūpe psihiatrijā un mentālā veselība 2KP

Profilaktiskā medicīna 1KP

Rehabilitācija 2KP

Neiroloģisko pacientu aprūpe 2KP

Onkoloģisko pacientu aprūpe 2KP

Ādas un STS pacientu aprūpe 1KP

LOR pacientu aprūpe 1KP

Acu slimības un pacientu aprūpe 1KP

Mentālo pacientu aprūpe 2KP

Sabiedrības veselības aprūpe 1KP

Medicīniskā rehabilitācija 2KP

Infekcijas slimības un pacientu aprūpe 2KP

Veicot LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programmas Māszinības salīdzinājumu ar augstāk minētajām izglītības iestāžu studiju programmām jāsecina sekojošais:

  • kopējais studiju programmas ilgums un kredītpunktu skaits ir līdzvērtīgs,

  • studiju programmas apguves veids – pilna laika klātienes studijas,

  • studiju programmās ir iekļauti medicīnisko pamatzināšanu apgūšanas studiju kursi, kā arī profesijas specifisko zināšanu un iemaņu veidojošie studiju kursi atbilstoši profesijas standartam un 19.02.2002. MK noteikumiem Nr. 68 „Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”.

Salīdzināšanai ar citām līdzīgām ES augstākās izglītības studiju programmām tika izmantotas Medical College Medical University Plovdiv studiju programma „Māszinības” un Siauliai College studiju programma „Māszinības”. (skat.2.6.tabulu)

Iegūstamā kvalifikācija un kompetences apraksti ārvalstu studiju programmās ir līdzvērtīgi, bet ir atšķirības likumdošanā, kas paredz māsu pamatizglītības paplašināšanu, līdztekus iegūstot konkrētu specializāciju.

2.6. tabula

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programmas Māszinības salīdzinājums ar ārvalstu studiju programmām

Salīdzināšanas kritērijs

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programma Māszinības

(120KP)

Medical College Medical University Plovdiv studiju programma Māszinības

Siauliai College studiju programma Māszinības

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programma Māszinības

(80KP)

Studiju ilgums

3 gadi jeb 6 semestri

3.5 gadi jeb 7 semestri

3.5 gadi jeb 7 semestri

2 gadi jeb 4 semestri

Iepriekšējā izglītība

vidējā

vidējā

vidējā

Vidējā profesionālā māsas pamatizglītība

Iegūstamā kvalifikācija

Vispārējās aprūpes māsa

Vispārējās aprūpes māsa ar iespējamo specializāciju:

Anestezioloģija un intensīvā terapija,

Ķirurģija,

Psihiatrijas māsa,

Pediatrijas māsa,

Sabiedrības veselības māsa

Vispārējās aprūpes māsa ar iespējamo specializāciju

Anestēzijas un intensīvās terapijas māsa,

Bērnu māsas,

Sabiedrības veselības māsa,

Garīgās veselības māsa

Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa, Ambulatorās aprūpes māsa,

Bērnu aprūpes māsa, Garīgās veselības aprūpes māsa,

Operāciju māsa, Internās aprūpes māsa, Ķirurģiskās aprūpes māsa

Humanitārās zinātnes

  • Latīņu valodas terminoloģija

  • Profesionālā angļu valoda

  • Latīņu valoda un medicīniskā terminoloģija

  • Svešvalodas

  • Latīņu valodas terminoloģija

  • Profesionālā angļu valoda

Sociālās zinātnes

  • Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija

  • Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija

  • Uzņēmējdarbības kompetenču modulis

  • Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

  • Medicīniskā psiholoģija

  • Medicīniskā ētika

  • Pedagoģija

  • Pacientu apmācība

  • Juridiskie aspekti

  • Profesionālā komunikācija

  • Pedagoģija

  • Psiholoģija

  • Pētniecības metodoloģija

  • Profesionālās darbības juridiskie aspekti

  • Profesionālā ētika

  • Filozofija

  • Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija

  • Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija

  • Uzņēmējdarbības kompetenču modulis

  • Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

Fundamentālās zinātnes

  • Anatomija/biofizika

  • Fizioloģija/bioķīmija

  • Bioloģija un ģenētika

  • Farmakoloģija

  • Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

  • Higiēna un vides medicīna

  • Mikrobioloģija, epidemioloģija un infekciju kontrole

  • Anatomija

  • Vispārējā un klīniskā patoloģija

  • Medicīniskā ģenētika

  • Fizioloģija un patoloģiskā fizioloģija

  • Farmakoloģija

  • Higiēna un ekoloģija

  • Mikrobioloģija, parazitoloģija un virusoloģija

  • Anatomija

  • Vides medicīna

  • Bioķīmija

  • Farmakoloģija

  • Fizioloģija

  • Vispārējā patoloģija

  • Biofizika un radioloģija

  • Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

  • Mikrobioloģija, epidemioloģija un infekciju kontrole

Vispārējā ārstniecība un aprūpe

  • Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

  • Aprūpes plānošana un dokumentācija

  • Internā medicīna un pacientu aprūpe

  • Ķirurģisko pacientu aprūpe

  • Pediatrija un bērnu aprūpe

  • Dzemdniecība un ginekoloģija

  • Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

  • Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē

  • Māszinību teorija

  • Internā medicīna un pacientu aprūpe

  • Ķirurģija un pacientu aprūpe

  • Pediatrija un pacientu aprūpe

  • Neatliekamā palīdzība

  • Ginekoloģija un dzemdniecība

  • Vispārējā aprūpe

  • Vispārējā aprūpe

  • Bērnu aprūpe

  • Terapeitisko pacientu aprūpe

  • Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

  • Ķirurģisko pacientu aprūpe

  • Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

  • Aprūpes plānošana un dokumentācija

  • Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

  • Klīniskās procedūras

Specialā ārstniecība un aprūpe

  • Onkoloģisko pacientu aprūpe

  • LOR pacientu aprūpe

  • Acu slimības un pacientu aprūpe

  • Ādas un seksuāli transmisīvās slimības

  • Geriatrisku pacientu aprūpe

  • Neiroloģisko pacientu aprūpe

  • Infekcijas slimības un pacientu aprūpe

  • Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība

  • Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

  • Fizikālā terapija un rehabilitācija

  • Aprūpe mājās

  • Neiroloģija

  • Psihiatrija

  • Vecu cilvēku aprūpe

  • Sociālā aprūpe

  • Paliatīvā aprūpe

  • Onkoloģisko pacientu aprūpe

  • Infekcijas slimības un pacientu aprūpe

  • Acu slimības

  • LOR pacientu aprūpe

  • Ādas un seksuāli transmisīvās slimības

  • Gerontoloģija un geriatrisku pacientu aprūpe

  • Onkoloģisko pacientu aprūpe

  • Rehabilitācija

  • Dermatoveneroloģija

  • Infekcijas slimības un pacientu aprūpe

  • Sabiedrības veselība un ģimenes aprūpe

  • Aprūpe pacientiem ar akūtiem un hroniskiem veselības traucējumiem

  • Pamatspecialitātes kompetences apguves modulis:

Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa, Ambulatorās aprūpes māsa,

Bērnu aprūpes māsa, Garīgās veselības aprūpes māsa,

Operāciju māsa, Internās aprūpes māsa, Ķirurģiskās aprūpes māsa

Tabulas dati liecina, ka vissvarīgākajā studiju programmas daļā – vispārējā ārstniecība un aprūpe, ir vairāk kā 90% atbilstība starptautiskā ES studiju vidē veidotai programmai, tas, savukārt, nodrošina absolventu konkurētspēju ES darba tirgū. Salīdzinātajās studiju programmās praktiski vienoti iezīmējas fundamentālo zinātņu studiju kursi. Salīdzinoši ir vērojama atšķirība speciālās ārstniecības un aprūpes studiju kursos, kas pamatojas ar katras valsts likumdošanu un tirgus ekonomikas attīstības tendencēm. Realizējot studiju programmu ar studiju moduļu apguvi vienā no pamatspecialitātēm, koledžas absolventi iekļaujas vienotā izglītības sistēmā Eiropā.

Koledžai ir ilggadēja sadarbības pieredze ar dažādām medicīnas izglītības iestādēm ES - Dānija, Igaunija, Zviedrija, Spānija, Bulgārija u.c. Tas ļauj analizēt dažādās pieejas māsu specializācijas jomā, kas katrā valstī ir nedaudz diferencētas, pamatojoties uz likumdošanu, kas, savukārt, ietekmē studiju procesa organizāciju un studiju ilgumu.

2.4. Studiju programmas organizācija

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Māszinības tiek realizēta LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Ārstniecības katedrā un LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiālē. Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu no 19.03.2007. Nr. 2934002641, ir izsniegta filiāles reģistrācijas apliecība. Programmas absolventi iegūst māsas kvalifikāciju, kas atbilst ceturtajam kvalifikācijas līmenim.

Studiju programmas īstenošana

Studiju programma tiek īstenota pilna laika klātienes studijās un tās apjoms:

  • ar iepriekš iegūtu vidējo (vispārējo vai vidējo profesionālo) izglītību ir 120 kredītpunkti, kas pilna laika studijās tiek apgūti 3 gadu (6 semestru) laikā;

  • ar iepriekš iegūtu vidējo profesionālo māsas pamatizglītību ir 80 kredītpunkti, kas pilna laika studijās tiek apgūti 2 gadu (4 semestru) laikā.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanaiun Māsas kvalifikācijas piešķiršanai nepieciešams sekmīgi apgūt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu Māszinības un sekmīgi aizstāvēt kvalifikācijas darbu.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Māszinības struktūra atainota 2.7. tabulā.

2.7. tabula

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Māszinības struktūra

Nr.

Studiju kursi

Studiju kursu daļa

Reakreditācijai pieteiktā programma

Akreditētā programma

2005.20.04. Nr. 000-832

120KP

80KP

120KP

1.

Vispārizglītojošie studiju kursi

A

21KP vai 17,5%

20KP vai 25%

20KP vai 16,7%

2.

Nozares studiju kursi

68KP vai 57%

36KP vai 45%

70KP vai 58,3%

2.1.

Obligātie studiju kursi (nozares teorētiskie pamatkursi un nozares profesionālās specializācijas kursi

A

48 KP vai 70%

16KP vai 44%

46 KP vai 66%

2.2.

Ierobežotās izvēles daļa – nozares profesionālās specializācijas kursi

B

16KP vai 24%

18KP vai 50%

20KP vai 28%

2.3

Brīvās izvēles studiju kursi

C

4 KP vai 6%

2KP vai 6%

4 KP vai 6%

4.

Prakse

A

23KP vai 18,5%

16KP vai 20%

20KP vai 16.7%

5.

Kvalifikācijas darbs

A

8KP vai 7%

8KP vai 10%

10KP vai 8,3%

KP ir uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 darba stundām

Studiju programmas strukturālās izmaiņas ir veiktas, balstoties uz likumdošanas izmaiņām (MK „Noteikumiem par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”Nr.141.) un darba devēju ieteikumiem, tādejādi palielinot klīniskās prakses apjomu.

MK „Noteikumiem par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”Nr.141., paredz prasību studiju kursos iekļaut moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompeten­ču veidošanai, kas ietver uzņēmumu organizāciju un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamatus, lietvedību un finanšu uzskaites sistēmu, zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesiskās attiecības. Šī moduļa zināšanas studenti apgūst studiju kursos – Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati, Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati, Projektu izstrādes un vadīšanas pamati.

Profesija māsa ir reglamentētā profesija un, pamatojoties uz 20.06.2001. likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 14.pantu, ir noteiktas vispārīgās prasības māsu izglītībai (2.8. tab.)

2.8. tabula

Studiju programmas salīdzinājums ar 20.06.2001. likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām

Likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programma „Māszinības” (120KP)

Māsas izglītības programmā uzņem personas ar vidējo izglītību

Ir nodrošināta likuma prasība

Pilna laika studijas trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un praktiskās mācības – vismaz pusi no kopējā mācību laika

Studiju programmas kopējais stundu apjoms ir 4800 stundas, no kurām 2400 stundas ir praktiskās mācības un teorētiskās mācības, tai skaitā patstāvīgais darbs ir 2400 stundu apjomā.

Māsu klīnisko izglītību organizē ārstniecības iestādēs (ieskaitot pacientu aprūpi mājās)

Klīnisko pamatdisciplīnu un specializēto disciplīnu praktiskās nodarbības tiek organizētas arī ārstniecības iestādēs. Studiju prakse 23KP apjomā tiek organizēta stacionārajās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs

Māsas izglītības programma ietver zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām pamatota pacientu aprūpe, zināšanas par profesijas būtību un ētiku, kā arī atbilstošu klīnisko pieredzi

Ir nodrošināta likuma prasību izpilde, ko apliecina studiju plāns un studiju kursu programmas

Par māsu profesiju pirmās ES sektoriālās direktīvas tika pieņemtas 1977. gadā – 77/452/EEC “Par diplomu, sertifikātu un citu formālu prasību savstarpējo atzīšanu māsām, kuras atbildīgas par vispārējo aprūpi, tai skaitā pasākumi, kas veicina efektīvas tiesības uzsākt darbu profesijā un brīvību sniegt pakalpojumus” un 77/453/EEC “Par likumos, noteikumos vai administratīvajās darbībās noteikto prasību koordināciju attiecībā uz māsām, kuras ir atbildīgas par vispārējo aprūpi”.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 14.maija Direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/48/EEK un Padomes Direktīvu 92/51/EEK par vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvu 77/452/EEK, Padomes Direktīvu 77/453/EEK, Padomes Direktīvu 78/686/EEK, Padomes Direktīvu 78/687/EEK, Padomes Direktīvu 78/1026/EEK, Padomes Direktīvu 78/1027/EEK, Padomes Direktīvu 80/154/EEK, Padomes Direktīvu 80/155/EEK, Padomes Direktīvu 85/384/EEK, Padomes Direktīvu 85/432/EEK, Padomes Direktīvu 85/433/EEK un Padomes Direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu, zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām.

Ievērojot ES direktīvas, Latvijā izstrādāti 19.02.2002. MK noteikumi Nr. 68 „Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, kas nodrošina ES direktīvu prasību ievērošanu un māsas izglītības atzīšanu.

LR MK noteikumu Nr. 68 IV sadaļas 11. punkts nosaka studiju programmas kursu minimumu māsas diploma iegūšanai, kas var būt kā atsevišķi studiju kursi vai integrēti citos studiju kursos. (2.9. tab.)

2.9. tabula

LR MK noteikumi Nr.68 IV sadaļas 11. punkts

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programma „Māszinības” (120KP)

11.1.1.

Māsas profesijas būtība un ētika

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

11.1.2.

Veselības un pacientu aprūpes vispārīgie principi

Aprūpes plānošana un dokumentācija, vesela cilvēka pamatvajadzības, vispārīgā propedeitika un pacientu novērošana

11.1.3.1.

Pacientu aprūpe – vispārīgā un speciālā ārstniecība

Vispārīgā un speciālā ārstniecība terapeitisko pacientu aprūpe, neiroloģisko pacientu aprūpe, onkoloģisko pacientu aprūpe, infekcijas slimības un pacientu aprūpe, LOR pacientu aprūpe, acu slimības un pacientu aprūpe, ādas un seksuāli transmisīvās slimības, neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

11.1.3.2.

Pacientu aprūpe – vispārīgā un speciālā ķirurģija

Ķirurģisko pacientu aprūpe

11.1.3.3.

Bērnu aprūpe un pediatrija

Pediatrija un bērnu aprūpe

11.1.3.4.

Dzemdniecība

Dzemdniecība un ginekoloģija

11.1.3.5.

Garīgā veselība un psihiatrija

Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība

11.1.3.6.

Geriatrija un vecu cilvēku aprūpe

Geriatrisko pacientu aprūpe

11.2.1.

Anatomija un fizioloģija

Anatomija/biofizika un fizioloģija/bioķīmija

11.2.2.

Patoloģija

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

11.2.3.

Bakterioloģija, virusoloģija un parazitoloģija

Mikrobioloģija un epidemioloģija, bioloģija un ģenētika

11.2.4.

Biofizika, bioķīmija un radioloģija

Anatomija/biofizika, fizioloģija/bioķīmija, praktiskā darba iemaņa pacientu aprūpē, higiēna un vides medicīna

11.2.5.

Dietoloģija

Praktiskā darba iemaņa pacientu aprūpē, higiēna un vides medicīna

11.2.6.

Higiēna:

11.2.6.1.

Profilaktiskā medicīna

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

11.2.6.2.

Veselības izglītība

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija, pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

11.2.7.

Farmakoloģija

Farmakoloģija, klīniskā farmakoloģija

11.3.1.

Socioloģija

Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija

11.3.2.

Psiholoģija

Visparīgā un saskarsmes psiholoģija

11.3.3.

Vadības principi

Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati

11.3.4.

Pedagoģija

Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

11.3.5.

Profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

11.3.6.

Pacientu juridiskie aspekti

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

11.4.1.

Klīniskā prakse- vispārīgā un speciālā ārstniecība

Vispārīgā un speciālā ārstniecība – terapeitisko pacientu aprūpe, neiroloģisko pacientu aprūpe, onkoloģisko pacientu aprūpe, infekcijas slimības un pacientu aprūpe, LOR pacientu aprūpe, acu slimības un pacientu aprūpe, ādas un seksuāli transmisīvās slimības

11.4.2.

Klīniskā prakse – vispārīgā un speciālā ķirurģija

Vispārīgā un speciālā ķirurģija, kvalifikācijas prakse

11.4.3.

Klīniskā prakse – bērnu aprūpe un pediatrija

Bērnu aprūpe un pediatrija, kvalifikācijas prakse

11.4.4.

Klīniskā prakse - dzemdniecība

Dzemdniecība un ginekoloģija

11.4.5.

Klīniskā prakse – garīgā veselība un psihiatrija

Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība

11.4.6.

Klīniskā prakse – geriatrija un vecu cilvēku aprūpe

Geriatrisku pacientu aprūpe

11.4.7.

Klīniskā prakse – pacientu aprūpe mājās

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

Kvalifikācijas prakse – ambulatorā aprūpe

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Māszinības studiju bāzi veido nozares studiju kursi, kuri nodrošina zināšanu, prasmju un iemaņu kompetenču iegūšanu profesijā.

Studiju programmā ir noteikts patstāvīgais darbs:

  • vispārizglītojošajos studiju kursos un nozares teorētiskajos pamatkursos 50% apmērā no studiju kursu apjoma (atbilstoši Augstskolu likumam),

  • nozares profesionālās specializācijas kursos 50% apmērā no teorētisko stundu apjoma, nodrošinot atbilstošu praktisko mācību kontaktstundu daudzumu.

Pamatojums patstāvīgā darba procentuālajai izvēlei nozares profesionālās specializācijas kursos ir profesijas iegūstamā kvalifikācija. Māsa ir ārstniecības persona, kuras darbību reglamentē Ārstniecības likums, Pacientu tiesību likums unlikums Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Ārstniecības likuma 33.p ir teiks: medicīnas izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas personas uzraudzībā. Pacientu tiesību likuma 5.panta(7) nosaka, ka pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā.

3 gadīgā (120 KP/180ECTS) studiju programma

Pirmajā studiju gadā (40KP) tiek apgūti vispārizglītojošie studiju kursi (25% no 1.studiju gada KP daudzuma) – latīņu valoda, bioloģija un ģenētika, nostiprinātas datorprasmes un veidota izpratne par statistisko datu apstrādi, apgūts profesionālās angļu valodas kurss, kas sniedz zināšanas par vispārpieņemto medicīnas terminoloģiju angļu valodā. Obligātie studiju kursi (57% no 1.studiju gada KP daudzuma) nodrošina zināšanas un izpratni medicīniskajās pamatdisciplīnās – anatomijā, fizioloģijā, higiēnā un vides medicīnā, mikrobioloģijā un epidemioloģijā, farmakoloģijā, kas veido izpratni profesionālo studiju kursu apguvei. Tiek apgūti studiju kursi – vispārīgā propedeitika un pacientu novērtēšana, vesela cilvēka pamatvajadzības, aprūpes plānošana un dokumentācija, praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē, kas nodrošina profesionālo pamatzināšanu apgūšanu. Studiju kursa Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē saturs tiek apgūts trīs semestrus, tas nodrošina zināšanu pakāpeniskuma principu un ļauj studentiem apgūt klīniskās procedūras, un attīstīt praktiskās iemaņas, sākot ar vispārējās aprūpes principiem un secīgi nodrošinot pacientu aprūpes standartu apgūšanu.

Ierobežotās izvēles daļa veido 8% no 1.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma un nodrošina zināšanu apgūšanu par māsu profesijas filozofijas, ētikas jautājumiem un geriatrisku pacientu aprūpi. 10% no 1.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido klīniskā prakse.

Otrajā studiju gadā (40KP) studiju kursi nodrošina profesionālo zināšanu, iemaņu un prasmju attīstīšanu. Vispārizglītojošie studiju kursi (23% no 2.studiju gada KP daudzuma) – vispārīgā un saskarsmes psiholoģija, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati, pētniecības metodes māszinībās un socioloģija. Obligātajos nozares teorētiskajos un profesionālās specializācijas kursos (50% no 2.studiju gada KP daudzuma) studenti apgūst – vispārējās un speciālās ārstniecības studiju kursus un pacientu aprūpi, klīnisko farmakoloģiju, vispārējo patoloģiju un patoloģisko fizioloģiju, praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē. 10% no 2.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido ierobežotās izvēles un brīvās izvēles studiju kursi. 17% no 2.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido klīniskā prakse.

Trešajā studiju gadā (40KP) tiek apgūti studiju kursi, kas padziļina iepriekšējos studiju kursos iegūtās teorētiskās zināšanas, profesionālās prasmes un praktiskās iemaņas. Tiek nodrošināta kvalifikācijas prakse, kvalifikācijas darba izstrāde un valsts noslēguma pārbaudījumu kārtošana. Vispārizglītojošie studiju kursi (5% no 3.studiju gada KP daudzuma) – pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība. Obligātajos nozares teorētiskajos un profesionālās specializācijas kursos (13% no 3.studiju gada KP daudzuma) studenti apgūst – dzemdniecību un ginekoloģiju, neatliekamo medicīnisko palīdzību un intensīvo terapiju, onkoloģisko pacientu aprūpi. Ierobežotās izvēles daļā (28% no 3.studiju gada KP daudzuma) studenti apgūst speciālās ārstniecības un aprūpes studiju kursus, tai skaitā, pacientu aprūpi psihiatrijā, LOR pacientu aprūpi, infekcijas slimību pacientu aprūpi, kā arī profilaktiskās medicīnas un rehabilitācijas studiju kursu u.c. 30% no 3.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido prakse.

Studentiem ir iespēja apgūt izvēles studiju kursus, piemēram, Lietišķā etiķete, Stresa menedžments, Masāža u.c. Kopējais kredītpunktu apjoms ir 4 KP. Ārstniecības katedrai ir ilgstoša sadarbība arFizikālās medicīnas un kosmetoloģijas centru, nodrošinot koledžas studējošajiem iespēju papildus iegūt masiera profesionālo apliecību.

2 gadīgā (80 KP/120ECTS) studiju programma

Pirmajā studiju gadā (40KP) tiek apgūti vispārizglītojošie studiju kursi (45% no 1.studiju gada KP daudzuma) – latīņu valodas terminoloģija, mikrobioloģija, pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība, studiju kursi uzņēmējdarbības kompetenču veidošanai, profesionālās darbības juridiskie pamati, kā arī tiek apgūts profesionālās angļu valodas kurss, kas sniedz zināšanas par vispārpieņemto medicīnas terminoloģiju angļu valodā.

Obligātie studiju kursi (30% no 1.studiju gada KP daudzuma) nodrošina zināšanas un izpratni māszinībās un ar pacientu aprūpi saistītajos jautājumos. Tiek apgūti studiju kursi – vispārīgā propedeitika un pacientu novērtēšana, klīniskā farmakoloģija, vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija, klīniskās procedūras.

Ierobežotās izvēles daļa veido 20% no 1.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma un nodrošina zināšanu apguvi par māsu profesijas filozofijas, ētikas jautājumiem un geriatrisko pacientu aprūpi, profilaktiskās medicīnas un rehabilitācijas jautājumiem, infekciju slimībām un pacientu aprūpi. 5% no 1.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido brīvās izvēles studiju kursi. Pirmajā studiju gadā tiek apgūtie studiju kursi, kas nodrošina kvalifikācijas līmeņa izlīdzināšanu.

Otrajā studiju gadā (40KP) studiju kursi nodrošina profesionālo zināšanu, iemaņu un prasmju veidošanu un attīstību pacientu aprūpes pamatjautājumos un māsu pamatspecialitāšu noteikto kompetenču apgūšanu. Vispārizglītojošie studiju kursi (5% no 2.studiju gada KP daudzuma) –Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija, nodrošina pētniecisko iemaņu veidošanu un zināšanu pielietošanu ar veselības aprūpi saistītajos pētījumos.

Obligātajos nozares teorētiskajos un profesionālās specializācijas kursos (10% no 2.studiju gada KP daudzuma) studenti apgūst aprūpes plānošanu pacientiem ar akūtiem un hroniskiem veselības traucējumiem, neatliekamās medicīniskās palīdzības pamatprincipus.

25% no 2.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido ierobežotās izvēles studiju kursi, kas nodrošina konkrētas māsas pamatspecialitātes moduļa apgūšanu. Studiju programmā ir paredzēti septiņi moduļi - anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa, ambulatorās aprūpes māsa, bērnu aprūpes māsa, garīgās veselības aprūpes māsa, operāciju māsa, internās aprūpes māsa, ķirurģiskās aprūpes māsa. 40% no 2.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido specializācijas prakse konkrētā māsas pamatspecialitātē (skat.4.pielikumu Prakses programma).

Studiju prakses kopējais mērķis ir sagatavot studējošos māsas profesionālajai darbībai. Prakses nolikums ir aprakstīts 4. pielikumā.

Studiju noslēgumā tiek kārtots valsts noslēguma pārbaudījums, kura sastāvdaļas ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana, rakstisks pārbaudījums (tests). Kvalifikācijas darba izstrādāšana un aizstāvēšana ir 8 kredītpunkti.

Kvalifikācijas darba mērķis ir, ievērojot zinātniskajam darbam izvirzītās prasības un zinātniskās ētikas principus, sistematizēt un paplašināt teorētiskās zināšanas, attīstīt pētniecības prasmes profesionālo pētījuma veikšanai un apliecināt profesionālo kompetenču apguvi profesijā. Pašnovērtējuma periodā, kopš 2005. gada, ir mainījusies pieeja kvalifikācijas darba tēmu apstiprināšanā. Students koledžas noteiktajos termiņos (līdz 1. oktobrim) direktores vietniecei pētniecības jautājumos iesniedz iesniegumu, kurš saskaņots ar potenciālo darba vadītāju un kurā norādīta darba tēma. Darba vadītājs ar savu parakstu apliecina, ka piekrīt vadīt studenta darbu par izvēlēto tēmu. Mēneša laikā no iesnieguma nodošanas laika tēmas pieteikumus un darbu vadītājus apstiprina direktores vietniece pētniecības jautājumos pēc saskaņošanas Ārstniecības studiju programmu padomē. Kvalifikācijas darba izstrādes kārtību noteicošie normatīvie dokumenti ir pieejami koledžas mājas lapā – www.lu.psk.lv

Kopš studiju programmas akreditācijas 2005.gadā, studiju procesa uzlabošanas un pilnveides nolūkos trīsgadīgajā studiju programmā veiktas izmaiņas, kas nemaina apgūstamo studiju apjomu, kredītpunktu kopskaitu un studiju ilgumu. (2.10.tab.)

2.10 tabula

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās trīsgadīgās studiju programmas Māszinības izmaiņu novērtējums 2005. gadā akreditētā programmā un 2011. gada akreditācijai pieteiktajā programmā

N.p.k.

Studiju kursi

Akreditētā programma

2005.20.04. Nr. 000-832

Studiju kursi

Reakreditācijai pieteiktā programma

Paskaidrojumi par izmaiņām

KP

KP

Saskarsmes psiholoģija

3

Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija

3

Veikta kursa satura papildināšana

Pedagoģija

1

Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

2

Palielināts kursa apjoms, papildinot kursa saturu, iekļaujot pacientu apmācību

Pētniecība

1

Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija

2

Palielināts kursa apjoms, iekļaujot socioloģiju kā profesijas standarta prasību

Darba organizācija, lietvedība un likumdošana

1

Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati

2

Izmaiņas

(MK Nr.141 02.06.2007.) – uzņēmējdarbības kompetenču modulis 6KP apjomā

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

2

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati

2

Māsu darba vadība un organizācija

1

Lietišķā informātika medicīnā

2

Lietišķā informātika medicīnā un statistika

2

Pieskaņots profesijas standarta normām

Latīņu valoda

2

Latīņu valodas terminoloģija

2

Kursa nosaukuma redakcionāls labojums

Svešvaloda

2

Profesionālā angļu valoda

2

Kursa nosaukuma redakcionāls labojums

Vispārējā bioloģija

2

Bioloģija un ģenētika

2

Kursa nosaukuma redakcionāls labojums

Anatomija / biofizika

3

Anatomija / biofizika

3

Nav izmaiņu

Fizioloģija/bioķīmija

3

Fizioloģija/bioķīmija

3

Nav izmaiņu

Farmakoloģija

3

Farmakoloģija

3

Nav izmaiņu

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

2

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

2

Nav izmaiņu

Klīniskā farmakoloģija

4

Klīniskā farmakoloģija I

Klīniskā farmakoloģija II

3

Samazināts KP apjoms, tēmas integrētas citos studiju kursos

Higiēna un vides medicīna

2

Higiēna un vides medicīna

2

Nav izmaiņu

Mikrobioloģija, epidemioloģija un infekciju kontrole

2

Mikrobioloģija un epidemioloģija

2

Veikta kursa satura papildināšana, pamatojoties uz profesijas standarta prasībām

Propedeitika

2

Vispārīgā propedeitika un pacientu novērtēšana

2

Kursa nosaukuma redakcionāls labojums un satura papildinājums, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.268 24.03.2009.

Laboratorijas diagnostika

1

Intrauterīnais periods un grūtnieču aprūpe

1

Vesela cilvēka pamatvajadzības

3

Kursi iekļauti apvienotajā kursā

Bērnu un pusaudžu periods

1

Pieauguša cilvēka periods

1

Vecu cilvēku aprūpe

1

Geriatrisko pacientu aprūpe

1

Kursa nosaukuma redakcionāls labojums

Terapeitisko pacientu aprūpe

4

Terapeitisko pacientu aprūpe I

Terapeitisko pacientu aprūpe II

4

Kursa nosaukuma redakcionāls labojums

Ķirurģisko pacientu aprūpe

4

Ķirurģisko pacientu aprūpe I

Ķirurģisko pacientu aprūpe II

4

Nav izmaiņu

Bērnu aprūpe

4

Pediatrija un bērnu aprūpe I

Pediatrija un bērnu aprūpe II

4

Kursa nosaukuma redakcionāls labojums

Onkoloģisko pacientu aprūpe

2

Onkoloģisko pacientu aprūpe

1

Samazināts KP apjoms, jo tēmas integrējas internajā medicīnā un ķirurģisko pacientu aprūpē

Dzemdniecība un ginekoloģija

2

Dzemdniecība un ginekoloģija

2

Nav izmaiņu

Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē

9

Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē I

Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē II

Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē III

6

Samazināts KP apjoms, bet palielināts praktisko darbu un kontaktstundu apjoms

Reanimācija

2

Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

2

Kursa nosaukuma redakcionāls labojums un satura papildinājums, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.268 24.03.2009.

Acu slimības un pacientu aprūpe

1

Acu slimības un pacientu aprūpe

1

Nav izmaiņu

LOR pacientu aprūpe

1

LOR pacientu aprūpe

1

Nav izmaiņu

Ādas un seksuāli transmisīvās slimības

1

Ādas un seksuāli transmisīvās slimības

1

Nav izmaiņu

Mentālo pacientu aprūpe

2

Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība

2

Kursa nosaukuma redakcionāls labojums un satura papildinājums, pamatojoties uz MK noteikumiem Nr.268 24.03.2009.

Infekcijas slimības un pacientu aprūpe

2

Infekcijas slimības un pacientu aprūpe

2

Nav izmaiņu

Neiroloģisko pacientu aprūpe

2

Neiroloģisko pacientu aprūpe

2

Nav izmaiņu

Katastrofu medicīna

1

Katastrofu medicīna un civilā aizsardzība

1

Kursā satura papildinājums, pievienota Civilā aizsardzība pamatojoties uz Civilās aizsardzības likumu (05.10.2006.)

Pacientu aprūpes filozofija

1

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

2

Kursi iekļauti apvienotajā kursā, pamatojoties uz studiju programmu salīdzināšanu ar LU MF Māszinību studiju programmu

Tanotoloģijas pamati

1

Pacientu aprūpes filozofija

1

Aprūpes plānošana un dokumentācija

2

Kursi iekļauti apvienotajā kursā, pamatojoties uz studiju programmu salīdzināšanu ar LU MF Māszinību studiju programmu

Ievads aprūpes procesā

1

Sabiedrības veselības aprūpe

1

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

3

Kursi iekļauti apvienotajā kursā, pamatojoties uz studiju programmu salīdzināšanu ar LU MF Māszinību studiju programmu

Medicīniskā rehabilitācija

2

Sociālā aprūpe

1

----------------------------

-------

Kurss izņemts akreditācijas periodā, jo neietilpst māsas profesionālās darbības kompetencē

Izvēles kurss

4

Izvēles kurss

4

Nav izmaiņu KP apjomā

Prakse

20

Prakse

23

Klīniskās prakses stundu skaita palielinājums, pamatojums māsas kā reglamentētās profesijas statusu

Kvalifikācijas darbs

10

Kvalifikācijas darbs

8

Kopā

120

120

Kvalitātes vadības sistēma

Studiju programmas darbu reglamentējošie dokumenti ir pieejami LU P.Stradiņa medicīnas koledžas administrācijā un Ārstniecības katedrā.

Pamatdokumenti, kas reglamentē studiju norisi un organizāciju koledžā ir LU P.Stradiņa medicīnas koledžas nolikums, Studiju nolikums, Uzņemšanas noteikumi studiju gadam, Valsts noslēguma pārbaudījuma nolikums, Studējošo prakses organizēšanas kārtība, Iekšējās kārtības noteikumi studējošajiem, Studiju programma, Studiju procesa grafiks, studiju kursu programmas, studiju nodarbību saraksti.

Studiju kursu saturu reglamentē studiju kursu programmas, kuras tiek apstiprinātas Ārstniecības studiju programmu padomē. Saskaņā ar studiju procesa grafiku un studiju plānu, kas nosaka studiju kursu un zināšanu pārbaudījumu sadalījumu pa semestriem, tiek sastādīts nodarbību un pārbaudījumu saraksts.

Kvalitātes vadības sistēmaietver:

  • studiju programmas satura novērtēšanu un aktualizēšanu

  • veicot studentu un absolventu anketēšanu, organizējot studentu aptaujas, pārrunas ar studentiem individuāli un studiju grupās. Iegūto rezultātu analīze tiek izmantota turpmākajā darbā;

  • izvērtējos studiju procesu un studiju metodisko darbu ar lēmumu pieņemšana studiju programmu padomē;

  • organizējot pārrunas ar programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem, izmantojot viņu atziņas un priekšlikumus turpmākajā darbībā;

  • programmas specifikai atbilstošas kvalifikācijas mācībspēku piesaisti;

  • akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu - atbalstīta docētāju līdzdalība starptautiskos projektos, konferencēs, semināros, dalība zinātniskajā darbā, kā arī studijas augstskolās;

  • darba devēju aptaujas par studējošo iegūtajām zināšanām un prasmēm, prakses izvērtējums un priekšlikumu apkopošana studiju programmas aktualizēšanai;

  • ikgadējo programmas pašnovērtējuma sagatavošanu un apstiprināšanu - pielietojot SVID analīzi, apzinot nepilnības un trūkumus kā arī plānojot turpmāko darbību;

  • programmas izmaiņu apstiprināšanu un kvalitātes līmeņa novērtēšanu LU P.Stradiņa medicīnas koledžas iekšējās struktūras līmeņos veic studiju programmu padome, kas izvērtē izmaiņu nepieciešamību, savukārt, koledžas padome apstiprina izmaiņas studiju programmā;

  • sadarbības ar ārzemju partneriem, darba devējiem un citām organizācijām novērtēšanu - struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu atskaites un darba devēju aptaujas;

  • resursu (materiāli tehniskās bāzes) novērtēšanu - struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu atskaites, pārrunas ar docētājiem.

  • programmas kvalitātes novērtēšana pirms pārakreditācijas – studiju programmu izskata LU studiju programmu kvalitātes novērtēšanas komisija, kur tiek piesaistīts viens neatkarīgais eksperts programmas novērtēšanai, pēc tam studiju programma tiek apstiprināta LU senātā.

Studentu galvenās atbalsta personas, kur griezties studentiem, ir grupas kurators, Ārstniecības katedras vadītājs, koledžas direktora vietnieki, koledžas direktors un studējošo pašpārvaldes prezidents. Studentu intereses koledžā pārstāv akadēmiskais un vispārējais personāls un kā viena no galvenajām atbalsta institūcijām ir studentu pašpārvalde, kas darbojas uz Studentu pašpārvaldes nolikuma pamata.

Pamatojoties uz 2005. gada akreditācijas komisijas rekomendāciju, koledžā tika izveidota Ārstniecības studiju programmu padome, kurā ietilpst katedras vadītājs, deleģēti pārstāvji no akadēmiskā personāla vidus un studējošo pārstāvji, ko izvirza studentu pašpārvalde. Studiju programmu padome darbojas saskaņā ar Studiju programmu padomes nolikumu.

2.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas Māszinības vienīgais finansēšanas avots ir valsts budžeta finansējums.

Pilna laika klātienes studiju izmaksas gadā uz 1 studentu ir 1093.58 LVL, (skat. detalizētu studiju izmaksu aprēķinu). Plānotais optimālais studentu skaits katrā grupa ir 25 cilvēki. Katru studiju gadu par speciālistu sagatavošanu koledžā tiek noslēgts vienošanās protokols ar Izglītības un zinātnes ministriju un koledžas padomē tiek apstiprināts speciālistu skaits studiju programmu ietvaros.

Infrastruktūras nodrošinājums

Studiju programma Māszinības tiek realizēta:

  • LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Ārstniecības katedrā Vidus prospektā 36/38, Jūrmalā, kur studijas notiek 11 auditorijās, datorklasē un profesionālās apmācības kabinetos un laboratorijās. Studiju procesa sekmīgai norisei auditorijas ir aprīkotas ar stacionārajiem vai pārvietojamajiem projektoriem un portatīvajiem datoriem. Viena auditorija ir aprīkota ar interaktīvās apmācības tāfeli. Koledžā ir pieejams bezvadu interneta pieslēgums.

  • LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiālē - Raiņa ielā 5a, Rēzeknē. LU P.Stradiņa medicīnas koledža ir noslēgusi nedzīvojamo telpu nomas līgumu ar SIA „Mācību centrs AUSTRUMI” par telpu nomu ar kopējo platību 240 m2. Studijas notiek 4 mācību auditorijās, datorkabinetā un pirmsklīniskās aprūpes kabinetā. Studiju telpas ir aprīkotas ar nepieciešamo aprīkojumu studiju procesa norisei. (skat.pielikumu Nr. 7)

Metodiskā materiāla pavairošanai katedrā ir 1 kopētājs, bet apjomīgu kopēšanas darbu veikšanai tiek izmantoti 2 ātrdarbīgi kopētāji, kas nodrošina studentiem iespēju pavairot nepieciešamos studiju materiālus un 1 kopētājs filiālē. Akadēmiskajam personālam ir darba kabineti, kuri aprīkoti ar datoriem un interneta pieslēgumu. Pašnovērtējuma periodā pieaugusi e-pasta izmantošana, gan lekciju, gan semināru un praktisko darbu materiālu nosūtīšanai studentiem.

Studiju programmas ietvaros studentiem ir jāpilnveido datorzinību prasmes un jāapgūst datu statistiskās apstrādes metodes studiju kursā Lietišķā informātika un statistika. Studentu rīcībā ir datorkabinets ar interneta pieslēgumu, datori ir pieejami arī dienesta viesnīcā un bibliotēkā. Datoru kabinetā ir izveidotas 18 darba vietas, kas paredzētas studentiem un 1 darba vieta pasniedzējam, kas aprīkota ar projektoru. Darba vietas studentiem izkārtotas tā, lai pasniedzējs vienlaicīgi varētu sekot līdzi katra studenta darbībai.

Visi datori ir pieslēgti globālam datortīklam, līdz ar to uz jebkura datora ir pieejams internets. Savstarpēji datori ir saslēgti lokālā tīklā, kas nodrošina pieejamību jebkura datora informācijai. (skat. pielikumu Nr.7)

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā darbojas labiekārtota bibliotēka un lasītava. Koledžas bibliotēka nodrošina izglītības iestādes studentus un pasniedzējus ar studiju procesā nepieciešamo literatūru. Bibliotēkas grāmatu fonds katru gadu tiek papildināts ar vairākiem simtiem grāmatu, sadarbojoties bibliotēkai ar koledžas katedrām. Grāmatu izvēle tiek orientēta studentu apmācībai, kā arī zinātniski pētnieciskajai darbībai.

Kopējais grāmatu skaits koledžas bibliotēkas fondā pārsniedz 15 tūkstošus, no kurām apmēram puse ir medicīnas literatūra. Ir pieejama literatūra anatomijā un fizioloģijā, farmakoloģijā, internajā medicīnā, onkoloģijā, ķirurģijā, traumatoloģijā, toksikoloģijā, neiroloģijā, epidemioloģijā, virusoloģijā un laboratoriskajā diagnostikā. Plaši pārstāvēta ir literatūra psiholoģijā, pedagoģijā, sociālajās zinātnēs, uzņēmējdarbībā un vadības zinātnē, ētikā un filozofijā, kā arī uzziņu literatūra, vārdnīcas, dažāda profila enciklopēdijas u.c. Lasītavā ir pieejami Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, augstskolas “Attīstība” izdotie rakstu krājumi. Fondā ir koledžas pasniedzēju sagatavotie mācību materiāli parazitoloģijā, histoloģijā, mikrobioloģijā un vides medicīnā, somatisko un ķirurģisko pacientu aprūpē u.c., kas izstrādāti atbilstoši studiju programmām. Kopumā vispārizglītojošo un medicīnas nozares teorētisko kursu apguvei nodrošinājums ar mācību literatūru ir labs. Katra budžeta gada sākumā tiek analizētas finansiālās iespējas ārzemju profesionālās literatūras iegādei. Filiālē studējošo vajadzībām tiek nodrošināta mācību literatūras piegāde uz Rēzekni. Koledžas Rēzeknes filiālē studējošajiem ir papildus iespēja izmantot arī Rēzeknes Augstskolas bibliotēku.

Bibliotēkas literatūra ir pieejama koledžas studentiem gan līdzņemšanai, gan izmantošanai uz vietas bibliotēkas lasītavā. Bibliotēkas lasītavā  pieejami arī periodikas izdevumi - DOCTUS, Mans Mazais, Psiholoģija mums+, Psiholoģija ģimenei un skolai, Psiholoģijas Pasaule, Latvijas ārsts u.c.

Lasītavā studentiem ir pieejami datori ar bezmaksas interneta pieslēgumu. Ir iespējama arī bezvadu interneta izmantošana. Bibliotēkas pamatpakalpojumi ir bezmaksas. Atbilstoši bibliotēkas izmantošanas noteikumiem un maksas pakalpojumu veidiem, bibliotēka sniedz arī maksas pakalpojumus – izdrukas no datora, brošēšanu ar spirāli.

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas īstermiņa stratēģijā kā viens no uzdevumiem izvirzīta bibliotēkas rekonstrukcija un modernizēšana, ieviešot bibliotēkas informācijas sistēmu, kas dos iespēju izmantot bibliotēkas elektronisko katalogu un atvieglos literatūras meklēšanu.

Profesionālajā izglītībā viens no būtiskākajiem pamatuzdevumiem ir nodrošināt profesionālo prasmju apgūšanu, atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām. Būtisks uzdevums māsu izglītošanā ir nodrošināt kvalitatīvu saikni starp izglītību koledžā un zināšanu nostiprināšanu praksē. Pirms prakses uzsākšanas, praktiskās apmācības institūcijās, studentiem nepieciešamās prasmes un iemaņas ir jāapgūst praktiskās apmācības kabinetos – neatliekamās aprūpes kabinetā, pirmsklīniskās aprūpes kabinetā. Koledžā ir labiekārtoti trīs pirmsklīniskās aprūpes kabineti, tai skaitā, viens Rēzeknes filiālē.

Dabas zinātņu un vispārizglītojošo studiju kursu kvalitatīvai apguvei studiju praktiskās nodarbības tiek nodrošinātas koledžas mācību laboratorijās un kabinetos – mikrobioloģijas laboratorijā, ķīmijas un vides medicīnas laboratorijā, anatomijas un fizioloģijas kabinetā, arī Rēzeknes filiālē ir pieejami mācību uzskates līdzekļi teorētisko pamatkursu apguvei.

Ārstniecības katedras viens no stratēģiskās darbības pamatvirzieniem ir pilnveidot studiju materiāli tehnisko bāzi, regulāri analizējot jaunāko tehnoloģiju ienākšanu klīniskajā praksē un risinot jautājumus par finansiālo līdzekļu piesaisti atbilstošā aprīkojuma iegādei. 2010./2011. studiju gadā Ārstniecības katedrā ar ERAF projekta finansējumu tika nodrošināta multifunkcionālā manekena iegāde, kas nodrošina dažādu klīnisko situāciju simulāciju un palīdz studentiem apgūt neatliekamās medicīniskās palīdzības algoritmus un propedeitikas pamatprincipus.

Materiāltehniskās bāzes apraksts ir atspoguļots 7. pielikumā.

Koledžai ir labiekārtota dienesta viesnīca, kas ir izvietota divos korpusos – Jūrmalā, Vidus prospektā 36/38. Studentiem ir labi sadzīves apstākļi un dienesta viesnīcas telpas ir aprīkotas ar koledžas inventāru. Koledžas dienesta viesnīcā darbojas studentu pašpārvaldes komisija dienesta viesnīcas jautājumos, ko vēlē katru gadu janvāra mēnesī un, kas sadarbībā ar dienesta viesnīcas vadītāju un koledžas administrāciju plāno pasākumus un pārstāv dienesta viesnīcā dzīvojošo studentu intereses. Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģijā 2010.-2015. gadam kā viens no pamatuzdevumiem ir izvirzīts dienesta viesnīcas kapacitātes palielināšana, nododot ekspluatācijā rekonstruēto dienesta viesnīcas ēku 60 vietām un esošo dienesta viesnīcas telpu labiekārtošana. LU P.Stradiņa medicīnas koledžai Rēzeknē nav pieejama dienesta viesnīca, bet studenti uz koledžas vienošanās pamata var izmantot citu izglītības iestāžu dienesta viesnīcas.

Uzsākot studiju programmas realizāciju. Rēzeknes filiālē, 2007./2008. ak.g tika noslēgts sadarbības līgums ar Rēzeknes 14. arodvidusskolu par gultas vietu īri koledžas studējošo vajadzībām. Pirmajā studiju gadā dienesta viesnīcas pakalpojumus studiju programmas studenti neizmantoja, 2008./2009. ak.g. dienesta viesnīcas pakalpojumus izmantoja tikai 4 studenti. Pēc pārrunām ar studentiem par dienesta viesnīcas nepieciešamību, tika pieņemts lēmums pārtraukt dienesta viesnīcas īres līgumu, pieprasījuma trūkuma dēļ. Koledžai ir savstarpēja vienošanās ar Rēzeknes 14. arodvidusskolu par iespējām koledžas studējošajiem slēgt individuālus īres līgumus ar skolu.

2.6. Imatrikulācijas nosacījumi

Imatrikulācija 1.līmeņa profesionālajā augstākajā studiju programmā Māszinības notiek atbilstoši LU PSK kopējiem studiju uzņemšanas noteikumiem.

Imatrikulācijas noteikumi nosaka, ka 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Māszinības pilna laika klātienē var studēt personas, kam ir iegūta vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība, nokārtoti centralizētie eksāmeni (CE) latviešu valodā un svešvalodā (angļu, krievu vai vācu) un pārrunu rezultātiem. Pārrunu kritēriji un svešvalodu prioritāte tiek pieņemti un saskaņoti koledžas padomes sēdē un virzīti uz Augstākās izglītības padomi saskaņā ar Augstskolu likumu.

Personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību, sākot no 2004. gada, piedalās kopējā konkursā ar tiesībām reģistrēties studijām noteiktās studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem latviešu valodā, svešvalodā un pārrunu rezultātiem.

Personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam var piedalīties kopējā konkursā ar tiesībām reģistrēties studijām noteiktās studiju programmās, pamatojoties uz sekmīgām vidējās izglītības dokumenta gala atzīmēm. Šajā gadījumā, atbilstoši LU PSK noteiktajām uzņemšanas prasībām un kritērijiem, tiek ņemta vērā vidējās izglītības dokumenta gala vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā, vidējās izglītības dokumenta gala atzīme svešvalodā un pārrunu rezultāti.

Ja reflektantam vidējās izglītības dokumentā nav uzņemšanai nepieciešamās gala atzīmes latviešu valodā un literatūrā, to var aizstāt ar IZM Valsts izglītības satura centra izsniegtu vismaz pamata līmeņa 2.pakāpes (A2) valsts valodas prasmes apliecību.

Prasības, sākot studiju programmu apguvi:

Vidējā izglītība vai vidējā profesionālā izglītība – 3 gadi jeb 6 semestri pilna laika klātienes studijas 120 kredītpunkti;

Vidējā profesionālā māsas izglītība – 2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijas 80 kredītpunkti.

Pretendenti, kuri izpildījuši visus uzņemšanas noteikumus, ar uzņemšanas komisijas lēmumu un koledžas direktora rīkojumu tiek imatrikulēti koledžas studējošo matrikulā. No imatrikulācijas brīža studentam ir visas koledžā studējošā tiesības, ko paredz Studiju nolikums, Izglītības likums, Augstskolu likums, koledžas nolikums un citi normatīvie akti.

Imatrikulācija studentiem, kas turpina studijas, pārnākot no citām programmām un citu augstākas izglītības iestāžu studiju programmām, reglamentē Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos.

2.7. Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju procesu īsteno koledžas akadēmiskais personāls, kura darbību koordinē Ārstniecības katedras vadītājs. Studiju programmas metodiskās bāzes pilnveidošanai darbojas studiju programmu padome, kurā iesaistīti docētāji ar mērķi pilnveidot studiju priekšmetu programmas, nodrošināt atbilstošu studiju priekšmeta pasniegšanas metodikas izstrādi, pilnveidot un atjaunot mācību metodisko literatūru, iesaistīties pētnieciskajā darbībā.

Studiju kursu mērķu sasniegšanai studiju process tiek organizēts auditorijās, praktiskās apmācības kabinetos, laboratorijās, datorkabinetā un ārstniecības iestādēs, atbilstoši studiju programmai. Studiju programmas praktiskā realizācija saistīta ar šādām pasniegšanas metodēm: lekcijas; praktiskie darbi, semināri, grupu darbs, patstāvīgais darbs. Studiju formas izvēli nosaka studiju kursa mērķis un saturs.

  • Lekcijas - tiek izmantotas gan vispārizglītojošo un nozares studiju kursu, gan profesionālās specializācijas studiju kursu pasniegšanai. To ietvaros studentiem tiek izklāstīti teorētiskie jautājumi, kas ilustrēti ar praktiskiem piemēriem. Lekciju laikā pasniedzēji lieto tehniskos līdzekļus: multimediju projektoru u.c.

  • Semināri ir papildinājums teorētiskām un praktiskām zināšanām par aktuālām problēmām. Semināros izmanto no mācību literatūras padziļināti izpētītu jautājumu diskutēšanu studentu grupā – 10 – 15 studenti. Seminārnodarbības, piemēram, tiek pielietotas svešvalodu apguvei, anatomijas un fizioloģijas teorētisko zināšanu integrācijai praktiskajos situāciju uzdevumos, kā arī uzņēmējdarbības kompetenču apgūšanai.

  • Grupu darbs ir viena no prasmju apguves formām, kas ne tikai nostiprina lekciju un semināru ietvaros apgūto vielu, bet veido studentu komunikatīvās un darba organizācijas iemaņas. Grupu darbs paredzēts, piemēram, studiju kursos - Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība.

  • Praktiskie darbi nodrošina studiju kursos noteikto prasmju un iemaņu apgūšanu. Profesionālo studiju kursu apguves kvalitātes nodrošināšanai praktisko nodarbību grupas sastāv no 5 – 8 studējošajiem. Praktisko darbu garums ilgst no 3 - 6 akadēmiskām stundām.

  • Patstāvīgais darbs tiek strādāts individuāli vai grupās, tas veicina studentu spējas patstāvīgi veikt noteiktus uzdevumus. Patstāvīgā darba mērķis ir padziļināti iepazīties ar aktuāliem studiju priekšmeta jautājumiem, pilnveidot zinātniskās pētniecības darba iemaņas un saistīt apgūstamās teorētiskās zināšanas ar praksi. Atkarībā no specifikas studiju kursos tiek izstrādāti patstāvīgā darba uzdevumi, piemēram, studiju kursā Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija tiek izstrādāts analizējošs darbs par preventīvajiem pasākumiem dažādu saslimšanu gadījumos, savukārt, studiju kursā Higiēna un vides medicīna tiek analizēta personīgā ēdienkarte, studiju kursā Terapeitisko pacientu aprūpe, tiek analizēti situācijas uzdevumi un izveidoti aprūpes darbību apraksti.

  • Kursa darbi (trīsgadīgā studiju programma) – otrajā studiju gadā students izstrādā kursa darbu – aprūpes plānu, darbojoties ar konkrēta pacientu klīniskās prakses laikā. Studentiem ir pieejamas metodiskās rekomendācijas aprūpes plāna izstrādei. Aprūpes plāna izstrāde sekmē studentos kritisko domāšanu un savstarpēji integrē dažādos studiju kursos apgūtās zināšanas. Kursa darba aizstāvēšana paredzēta vasaras sesijā un novērtēšanā tiek piesaistīti klīnisko disciplīnu mācībspēki.

Studiju procesa sekmīgai norisei programmas docētāji semestra sākumā katedrā apstiprina iknedēļas konsultāciju laikus. Konsultāciju ilgums ir ne mazāk kā divas akadēmiskās stundas nedēļā. Konsultāciju grafiks ir pieejams publiski Ārstniecības katedras ziņojuma stendā.

Prakses profesionālo studiju programmās ir obligāta sastāvdaļa. Studentu prakse tiek veidota kā profesionālās izglītības neatņemama sastāvdaļa, kas ļauj padziļināti apgūt profesionālās zināšanas, attīstīt iemaņas, spēju strādāt komandā, komunikabilitāti, prasmi pieņemt lēmumus dažādās situācijās, attīstīt kritisko domāšanu.

Praksei ir izstrādāta programma, ar kuru iepazīstas students un prakses vietas vadītājs. (skat. 4.pielikumā). Students var brīvi izvēlēties prakses vietu, vai arī Ārstniecības katedra nodrošina atbalstu prakses vietas meklēšanā.

2.11. tabula

Prakses kredītpunktu sadalījums

Nr.

Prakses daļas nosaukums

Kredītpunktu apjoms

Norises laiks

Trīsgadīgā studiju programma (120KP)

1.

Profesionāli tehniskās iemaņas pacientu aprūpē

4 KP

Pirmais studiju gads

2.

Prakse specialitātē

7KP

Otrais studiju gads, 4.semestris

2.1.

terapeitisku pacientu aprūpe

3KP

2.2.

ķirurģisku pacientu aprūpe

2KP

2.3

pediatrisko pacientu aprūpe

2KP

3.

Kvalifikācijas prakse

12KP

Trešais studiju gads, 6 semestris

3.1.

ambulatorā aprūpe

2KP

3.2.

pacientu aprūpe ar veselības traucējumiem

10KP

Divgadīgā studiju programma (80KP)

1.

Specializācijas prakse

16 KP

Otrais studiju gads, 4.semestris

Prakses daļas – Profesionāli tehniskās iemaņas pacientu aprūpē mērķis ir nostiprināt zināšanas un attīstīt prasmes klīnisko procedūru izpildē, savukārt, prakses specialitātē mērķis ir nostiprināt iegūtās teorētiskās zināšanas pacienta vispārējā stāvokļa novērtēšanā, aprūpes plānošanā un veikšanā, veikto darbību novērtēšanā, darbā ar dažāda profila un vecuma pacientiem. Kvalifikācijas prakses mērķis ir nostiprināt studenta prasmes un iemaņas specialitātē. Specializācijas prakses mērķis ir nostiprināt studenta prasmes un iemaņas kādā no māsu pamatspecialitātēm – anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas pamatspecialitātē, ambulatorās aprūpes māsas pamatspecialitātē, bērnu aprūpes māsas pamatspecialitātē, garīgās veselības aprūpes māsas pamatspecialitātē, operāciju māsas pamatspecialitātē, internās aprūpes māsas pamatspecialitātē, ķirurģiskās aprūpes māsas pamatspecialitātē.

Kopš 2010. gada 4. oktobra koledžā darbojas Studentu Zinātniskais pētniecības pulciņš desmit cilvēku sastāvā, kas ir izvirzījis šādas studentu pētnieciskās aktivitātes 2010./2011. studiju gadā:

  • Miega traucējumi, lektores dr. S. Seimanes vadībā,

  • Uztura ieradumi, tā sekas jauniešu vidū, docentes dr. R. Geskes vadībā.

Studiju programmas studenti aktīvi līdzdarbojās arī koledžas realizētajos pētnieciskajos projektos:

  • 2007./2008. studiju gadā studiju programmas studenti aktīvi darbojās LZP finansētajā projektā (02VSAKZP) „Palielinātas ķermeņa masas sastopamības salīdzinājums jauniešiem ar dažādu izglītību”.

  • 2008./2009. studiju gadā studiju programmas studenti aktīvi darbojās LZP finansētajā projektā (03VSAKZP) „Pēcoperācijas sāpju novērtēšana kā viens no aprūpes procesa komponentiem”.

Studenti katru gadu piedalās starpkoledžu studentu konferencēs:

  • 2006. gadā - Studentu starptautiska zinātniska konference „Pētniecības nozīme veselības un sociālās aprūpes studijās”, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. – priekšlasījumi Vesele S. Brūču aprūpe; Štrausa S. Jaundzimušo zīdīšana dzemdību nodaļā.

  • 2007.gadā – Latvijas medicīnas koledžu studentu pētnieciskā konference „Pētniecība – studiju un prakses mijiedarbība”, Rīgas medicīnas koledža. – priekšlasījums Filipsone A. Adipozas aterosklerotiskas personas iespējamie dzīves kvalitātes uzlabojumi.

  • 2007.gadā – Zinātniski praktiska konference „Biomedicīnas laboranta izglītības un prakses tendences”, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. – priekšlasījums Rippa K. Psihoemocionāla stresa nozīme dažādu veselības traucējumu attīstībā ČAES avārijas seku likvidētājiem.

  • 2008. gadā - Kurzemes reģiona Liepājas medicīnas koledžas studentu zinātniski pētnieciskā konference „Studentu pētniecības ieguldījums veselības aprūpes praksē”. – priekšlasījums Bundzeniece K. Palielinātas ķermeņa masas sastopamības salīdzinājums studentēm ar dažādu izglītību.

  • 2008. gadā – „Jaunākie pētījumi ārstniecībā un māszinībās”, Sarkanā Krusta medicīnas koledža.

  • 2009. gadā – „Zinātniskās darbības attīstība koledžās”, Sarkanā Krusta medicīnas koledža. – priekšlasījums Zarāne L.Pēcoperācijas sāpju novērtēšana pacientu aprūpē.

  • 2010. gadā - „Pētniecības elementi profesionālās izglītības praksē”, LU P. Stradiņa medicīnas koledža. – priekšlasījums Jaroševica L. Jaunākās tendences – 2.tipa cukura diabēts bērniem.

2010./2011. studiju gadā paredzēta dalība studējošo konferencē LU Rīgas medicīnas koledžā, “Uztura ieradumi un problēmas”.

2.8. Vērtēšanas sistēma

Pedagoģiskajā procesā galvenais ir veicināt teorētisko un praktisko zināšanu integrēšanos, lai sasniegtu profesionālās izglītības gala mērķus. Studentu zināšanu, prasmju un iemaņu novērtēšana studiju procesā, ļauj noteikt studiju procesa efektivitāti. Vērtēšana ir pamatā studiju satura, formu, organizācijas plānošanas, apkopošanas, analizēšanas procesiem, lai nodrošinātu profesionālu jauno speciālistu izglītošanu.

Vērtēšanas mērķi ir:

  • nodrošināt studentus un pedagogus ar ticamu un noderīgu informāciju par studentu darba izpildi – spējām pielietot teorētiskās zināšanas, vispārējās un specifiskās iemaņas un prasmes, izveidot profesionālo attieksmi,

  • noteikt studentu sasniegto progresu un nodrošināt atgriezenisko saiti, lai novērtētu studentu sasnieguma progresu,

  • iegūt informāciju par studentu spēju pielietot teorētiskās zināšanas praksē,

  • noteikt studentu spēju līmeni, noskaidrot zināšanu, prasmju, iemaņu kvantitāti un kvalitāti, iegūtās izglītības atbilstību programmas kvalifikācijas prasībām.

Studiju programmā Māszinības tiek pielietoti sekojoši vērtēšanas principi:

  • atbilstība izglītības programmas mērķiem – orientēta uz izglītības un profesijas standartiem, aptverot gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas;

  • ticamība;

  • vērtēšanas obligātums – izglītojamie saņem vērtējumu par programmas obligātā satura apguvi;

  • pozitīvo sasniegumu summēšana;

  • kritēriju atklātība un skaidrība – skaidrība un pieejamība atbilstoši izvirzītajiem studiju programmas mērķiem;

  • formu un pārbaudes veidu dažādību;

  • pārbaudes pieejamība.

Katrs pasniedzējs līdz ar summatīvo vērtēšanu (kursa, kursa daļas, prakses beigās) plāno arī formatīvo jeb diagnosticējošo vērtēšanu, kuras mērķis ir dot iespēju pašiem studentiem pārliecināties par saviem mācību sasniegumiem pašā studiju procesā. Summatīvā vērtēšanā tiek iekļauta arī studentu aktīvā piedalīšanās semināros, praktiskajos darbos.

Katra kursa pasniedzējs ir izstrādājis novērtējuma metodiku, bet Ārstniecības studiju programmu padomē tiek apspriesta vērtēšanas sistēma un rezultāti, nepieciešamības gadījumā izdarīti papildinājumi. Vērtēšanas metodikā norāda, cik % no kopējā novērtējuma sastāda katrs novērtējuma kritērijs, un studiju kursa sākumā ar to iepazīstina studentus.

Analizējot kursa aprakstos iekļautās prasības kredītpunktu iegūšanai, jāsecina, ka:

  • vidēji 48% no kopējā vērtējuma veido studiju kursu gala pārbaudījums (ieskaite vai eksāmens),

  • vidēji 20% no kopējā vērtējuma veido patstāvīgā darba novērtējums,

  • vidēji 32% no kopējā vērtējuma veido teorētiskā kursa pārbaudījumi un/vai praktisko darbu vērtējums. Tas liecina par to, ka samērā lielu daļu no prasībām kredītpunktu iegūšanai studenti veic semestra laikā.

Kārtību, kādā 1. līmeņa profesionālajā augstākajā studiju programmā kārtojami un pieņemami pārbaudījumi, studentu un mācībspēku tiesības un pienākumus, kārtojot un pieņemot pārbaudījumus, kā arī pārbaudījumu veidus un formas, nosaka LU P. Stradiņa medicīnas koledžas Nolikums par pārbaudījumu kārtību. Pārbaudījuma forma ir noteikta studiju programmā.

Pārbaudījumus iedala kārtējos pārbaudījumos, studiju kursa noslēguma pārbaudījumos, un valsts noslēguma pārbaudījumos.

  • Kārtējie pārbaudījumi ir studiju kursa apguves laikā organizētie pārbaudījumi, ko organizē un vada studiju kursa mācībspēks. Kārtējos pārbaudījumus vērtē ar atzīmi 10 ballu sistēmā vai ar ieskaitīts/neieskaitīts. Kārtējo pārbaudījumu veidi ir - kontroldarbi, problēmsituāciju analīze, ziņojumi semināros, praktiskie darbi, referāti un citas formas, kas veicina studiju priekšmeta kvalitatīvu apguvi. Starppārbaudījumu formas ir dažādas, tomēr dominē 3-4 kontroldarbi semestra laikā.

  • Studiju kursu noslēguma pārbaudījumu veidi ir eksāmens vai ieskaite, kas ir noteikts studiju programmā. Eksāmens un ieskaite ir pārbaudījumi, kuros novērtē studenta attiecīgajā studiju priekšmetā iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. Tās vērtē ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Eksāmens vai ieskaite ir sekmīgi nokārtoti, ja students iegūst atzīmi, kas nav zemāka par 4 ballēm (gandrīz viduvēji). Eksāmenu vai ieskaiti pieņem studiju priekšmeta mācībspēks vai katedras norīkots mācībspēks. Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. Pārbaudījuma rezultātus fiksē pārbaudes protokolā un studenta sekmju grāmatiņā. Studiju programmā 46% (no kopējā studiju kursu KP daudzuma) ir eksāmeni un 54% (no kopējā studiju kursu KP daudzuma) ieskaites. Eksāmenu veids varbūt kā mutisks, rakstisks vai praktisko iemaņu pārbaudījums. Tā, piemēram, studenti 3 semestrī kārto, studiju kursā Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē, praktisko eksāmenu, demonstrējotpraktiskās iemaņas veikt dažādas klīniskās procedūras, teorētiski pamatojot savas darbības.

  • Valsts noslēguma pārbaudījumi ir kvalifikācijas eksāmens, kura sastāvdaļas ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana un teorētiskā daļa – tests, kas tiek vērtēts 10 ballu skalā. Testa jautājumu apjoms ir 100 jautājumi, kurus izstrādā studiju programmas pasniedzēji un apstiprina studiju programmas padome. Procentuāli no 100 jautājumiem 45% veido nozares teorētiskie pamatkursi, 35% klīnisko pamatdisciplīnu kursi un 20% specializēto disciplīnu kursi. Darbs tiek novērtēts pozitīvi, ja vismaz 75% atbildes ir pareizas. Četrus mēnešus pirms kvalifikācijas eksāmena studentiem ir pieejama kvalifikācijas eksāmena – testa datu bāze, ko veido 1200 jautājumi, tas ļauj studentiem sagatavoties valsts noslēguma pārbaudījumiem. Testa jautājumu datu bāze tiek atjaunota katrā studiju gadā, pamatojoties uz kvalifikācijas eksāmena rezultātiem un pasniedzēju novērojumiem. Valsts noslēguma pārbaudījumu organizāciju un saturu reglamentē LU P.Stradiņa medicīnas koledžasValsts noslēguma pārbaudījumunolikums. Kvalifikācijas darba aizstāvēšanu reglamentē LU P.Stradiņa medicīnas koledžas kvalifikācijas darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība. (pielikums Nr.8)

2.5. attēls Valsts noslēguma pārbaudījumu vidējās atzīmes salīdzinājums pa studiju gadiem

Diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību saņem izglītojamais, kurš apguvis programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, iegūstot tajā vērtējumu, kas nav mazāks par 4 (gandrīz viduvēji). To reglamentē LR MK 20.03.2003. noteikumi Nr. 141. „Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”.

Studentu zināšanu novērtēšanai tiek izmantota desmit baļļu sistēma atbilstoši LR Izglītības un Zinātnes ministrijas 14.04.1998. rīkojumam Nr.208 “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu uzskaiti”

Prakses novērtējums tiek veikts atbilstoši LU P.Stradiņa medicīnas koledžas prakses nolikumam un prakses programmai (skat. 4. pielikumu). Pirms prakses sākuma studenti tiek iepazīstināti ar prakses vadītāju, prakses programmu un tās gaitā veicamajiem uzdevumiem. Pēc prakses beigām noteiktā termiņā students iesniedz katedrā prakses dienasgrāmatu un prakses raksturojumu. Prakses vērtējumus tiek izdarīts 10 baļļu sistēmā (kvalifikācijas un specializācijas prakse) vai ar ieskaitīts/neieskaitīts, kuru veido prakses dienasgrāmatas novērtējums un prakses vietas raksturojums.

2.9. Studējošie

2.9.1. Studējošo skaits

Studējošo skaits atspoguļots 2.12.; 2.13. tabulā

2.12. tabula

Studējošo skaits LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programmā „Māszinības”

Studiju

gads

1.gadā imatrikulēto studentu skaits

Kopā mācās

T.sk.par maksu

Absolventu skaits ak.g.

Eksmatri-kulēto skaits

2005./2006.st.gads

60

145

_______

41

28

2006./2007.st.gads

50

126

_______

25

19

2007./2008.st.gads

19

101

_______

32

13

2008./2009.st.gads

54

110

_______

42

30

2009./2010.st.gads

66

104

_______

11

13

2010./2011.st.gads

74

154

_______

32*

_______

* plānotais absolventu skaits

2007./2008. studiju gadā tika uzsākta studentu uzņemšanas LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiālē.

2.13. tabula

Studējošo skaits LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiālē studiju programmā „Māszinības”

Studiju

gads

1.gadā imatrikulēto studentu skaits

Kopā mācās

T.sk.par maksu

Absolventu skaits

Eksmatri-kulēto skaits

2005./2006.st.gads

_______

_______

_______

_______

_______

2006./2007.st.gads

_______

_______

_______

_______

_______

2007./2008.st.gads

31

20

_______

_______

11

2008./2009.st.gads

26

46

_______

_______

3

2009./2010.st.gads

39

82

_______

20

13

2010./2011.st.gads

25

74

_______

22*

* plānotais absolventu skaits

Dokuments, kas nosaka studentu un koledžas attiecības ir abpusēji noslēgts studiju līgums par izglītības iegūšanu. Imatrikulētajiem studentiem tiek izsniegta LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studenta apliecība.

2.9.2. Studējošo aptauju analīze

Koledžā studentu aptaujas tiek veiktas regulāri, katra studiju gada rudens semestrī. Studenti tiek aptaujāti ar mērķi novērtēt studiju procesa kvalitāti. Studiju programmas pilnveidošanā tiek izmantoti studentu ieteikumi. Lai izdarītu pamatotus secinājumus, kopš 2009./2010. ak.g. ir izveidota vienotas formas studentu anketēšana gan par programmas saturu kopumā, gan par atsevišķiem studiju kursiem.

Analizējot 2007./2008.ak.g. aptaujas jautājumus, kas bija saistīti ar studiju priekšmetiem vislielākās grūtības studiju programmā māszinības pirmajā studiju gadā sagādā studiju kursi – anatomija, fizioloģiju, latīņu valoda. Pamatojoties uz aptaujas rezultātiem studiju kursu docētāji ir izveidojuši metodiskos uzskates un izdales materiālus, lai sekmētu apgūstamās studiju vielas uztveri. Daudzi studenti norāda uz lielo studiju slodzi un lielo patstāvīgā darba apjomu. Studiju programmā māszinības studenti ir apmierināti komunikācijā ar pasniedzējiem un nodarbību grafikiem. Gandrīz visi studenti norāda, ka stipendija ir ievērojama motivācija studijām.

Analizējot 2008./2009.ak.g. pirmā kursa studentu aptauju var secināt, ka studentu apmierinātību studiju programmas izvēlē 92% atzīmēja kā teicamu. Studiju kursi tika vērtēti kopumā, kur pamatā tika novērtēti ar teicami 52% un labi 40%. Nākamais jautājumu bloks koledžas vadībai deva priekšstatu par metodiskā materiāla svarīgumu, kā būtisku atzīmēja 70% respondentu, materiāli tehniskās bāzes nodrošinājumu, bibliotēkas, datorklases un taml. lietu pilnveidošanu. Pasniedzēju pieejamība, kā teicama tika atzīmēta 72%. Nākamais jautājumu bloks bija saistīts ar sadzīves apstākļiem dienesta viesnīcā, kur 55% respondenti atzīmēja kā labu un 45% kā vidēju. Anketā tika noskaidrota sadarbība ar studentu pašpārvaldes locekļiem, 60% respondenti atzīmēja kā labu un 25% kā sliktu. Anketas nobeigumā tika uzdots jautājums par nākotnes plānu strādāt izvēlētajā profesijā, uz kuru apstiprinoši atbildēja 70% pirmo kursu studentu. Pozitīvi jāvērtē studentu viedoklis jautājumā par tālāku studiju turpināšanu.

Kopumā vērtējot iepriekšējo gadu aptaujas rezultātus var secināt, ka koledža ir augstvērtīgi uzlabojusi materiāli tehnisko bāzi, gan iesaistoties ES projektos gan izmantojot pašu līdzekļus. Tika iegādātas papildus mulāžas praktisko nodarbību augstvērtīgākai realizēšanai, bibliotēkas resursu paplašināšana, interneta un datoru pieejamības nodrošināšana studentiem, gan bibliotēkā, gan dienesta viesnīcas telpās, bezvada interneta ierīkošana, kopēšanas iespējas, telpu labiekārtošana auditorijās, laboratorijās un dienesta viesnīcā.

2010. gada novembrī tika veikta studentu aptauja, kurā piedalījās studiju programmas „Māszinības” 67 studenti, tai skaitā filiālē studējošie. Aptauja tika veikta izmantojot interneta aptaujas lapas vietni www.visidati.lv, izveidotās anketas tiešsaiste tika nosūtīta uz studentu e-pastu.

Aptaujas rezultātu apkopojums

  • Vidēji (koledžā un filiālē studējošie) 92% respondenti piedāvātos studiju kursus studiju programmā novērtē, kā izcili un labi.

  • Vairāk kā 80% respondentu koledžā, gan filiālē vērtējot pasniedzēju darbu kopumā, vai pasniedzējs iepazīstina ar studiju programmas saturu un vērtēšanas kritērijiem, vai efektīvi tiek izmantoti audiovizuālie mācību līdzekļi un tiek atspoguļots jaunākas nozarē, to novērtēja pozitīvi.

  • Bibliotēkas pieejamību 87% respondentu atzīmēja kā izcilu un labu, savukārt, koledžas bibliotēkā mācību literatūras pieejamību ar vērtējumu izcili un labi 48% viduvēji 30% respondentu, slikti un ļoti slikti 20%.

  • Biblotēkas resursu pieejamību koledžas filiāles aptaujātie respondenti tikai 43% atzīmēja kā izcilu un labu, tas izvirza nepieciešamību palielināt bibliotēkas fondu.

  • Respondentu atbildes uz jautājumu grupu par prakses novērtēšanu, atbilstoši mērķiem un uzdevumiem, prakses vietas izvēli un organizēšana kopumā tika vērtēta izcili un labi.

  • Rezultātā vairāk kā 79% respondenti ar vērtējumu izcili un labi novērtē, personāla attieksmi pret studentiem, nodarbību plānojumu un studiju programmas materiāli tehnisko bāzi (87%).

  • 53% koledžas filiālē studējošo respondentu studiju materiāli tehnisko bāzi novērtēja kā labu un izcilu.

Aptaujas apkopotie rezultāti atspoguļoti 11 pielikumā.

Apkopotie aptaujas rezultāti tiek ņemti vērā studiju programmas sēdēs, ar mērķi uzlabot studiju programmas kvalitāti.

Absolventu aptaujas rezultāti

Regulāra absolventu anketēšana notiek pēdējos trīs gadus, anketēšana tiek veikta katra gada jūlijā. 2009./2010. akadēmiskā gadā respondentu skaits 29, kas sastāda 93 % no šī gada absolventu skaita. Anketā iekļautie jautājumi ir vispārīga rakstura, taču iegūtā informācija dod iespēju precizēt jautājumu loku, kuros programmas pilnveides un attīstības procesā ir jāpievērš uzmanība.

Absolventu kopējais novērtējums par studiju programmu ir teicams (31%) un labs (66%). Studiju programmu par apmierinošu uzskata 3% respondentu.(2.6.att.)

2.6. attēls Studiju programmas novērtējums

Novērtējums par studiju kursu kvalitāti tika vērtēts teicami (41%) un labi (52%) (2.7.att.).

2.7. attēls Studiju kursu kvalitātes novērtējums

Studiju programmas docētāju kompetence ir novērtēta teicami (66%), un labi (31%) un tikai 3% respondenti novērtēja apmierinoši.

96% absolventi ir gatavi ieteikt studēt šo studiju programmu citiem un tikai 4% ieteiktu daļēji.

Jautājumi par pētniecisko metožu pielietošanu turpmākai zinātniskai darbībai liecina, ka 96% respondentu spēj patstāvīgi izvēlēties un pielietot pētnieciskās metodes un visi respondenti (100%) atzīst, ka patstāvīgi analīzēt zinātnisko literatūru. (2.8.att.)

2.8. attēls Respondentu pašvērtējums par pētniecisko metožu apguvi

96% respondentu plāno studijas turpināt nākamajā līmenī, savukārt 4% nav plānojuši turpināt studijas. 82% respondentu plāno strādāt profesijā un 18% neplāno, jo nevar atrast darba vietas un plāno strādāt ārzemēs.

2.14. tabula

Informācija par studiju programmas „Māszinības” absolventiem (2006.-2010.)

Absolvēšanas

gads

Absolventu

skaits

Strādā

profesijā

Turpina

studijas

nākošajā līmenī

Nestrādā

Nav

informācijas

2006.

41

38

6

1

2

2007.

25

21

5

0

0

2008.

32

24

2

3

5

2009.

42

28

18

4

7

2010.

31

26

11

2

2

Kopā

171

137

42

10

16

Tabulā (skat.2.14.tab.) apkopotie dati par māsu diplomu saņēmušo absolventu tālākajām gaitām liecina, ka 80,12% absolventu strādā iegūtajā profesijā; 24,56% absolventu turpina studijas, lai paaugstinātu savu profesionālās izglītības līmeni, pie tam lielākā daļa veiksmīgi apvieno studijas ar darbu profesijā; tikai 5,85% pašreiz nestrādā – tas ir divu galveno iemeslu dēļ: atrodoties bērnu kopšanas atvaļinājumos vai arī sakarā ar veiktajām reorganizācijām veselības aprūpes sistēmā. Diemžēl nav bijusi iespēja iegūt informāciju par 16 absolventiem (9,36%), pastāv varbūtība, ka viņi ir izbraukuši no Latvijas, kas gan nenozīmē to, ka viņi nestrādā savā profesijā.

2.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

No imatrikulācijas brīža studentam ir visas tiesības, ko paredz Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un LU P.Stradiņa medicīnas koledžas normatīvie akti.

Koledžas studentu pašpārvalde darbojas kopš 1998. gada, kā neatkarīga un demokrātiska institūcija, kuru ievēl studentu kopsapulce reizi gadā.

Studentu pašpārvalde

Pašpārvaldes uzdevumi:

  • padomdevēja tiesības koledžas administrācijai;

  • studentu tiesību un interešu aizstāvība

  • studentu līdzdalības veicināšana koledžas iekšējo jautājumu risināšanā;

  • profesionālo un draudzības sakaru paplašināšana ar citu izglītības iestāžu studentiem;

  • koledžas sabiedriskās dzīves veidošana;

  • studiju procesa efektivitātes rekomendējošā funkcija;





Pašpārvaldes prezidents





Prezidenta vietnieks, prezidenta vietnieks Rēzeknes filiālē



Pašpārvaldes komisiju vadītāji







Kultūras un sporta jautājumos

Akadēmiskajos jautājumos

Sabiedrisko attiecību jautājumos

Dienesta viesnīcas jautājumos



2.9. attēls Studentu pašpārvaldes shēma un darbības uzdevumi

Studentu pašpārvaldei notiek konstruktīvs dialogs starp koledžas administrāciju, pedagogiem un studentiem, kas nodrošina brīvu informācijas plūsmu un ir viens no galvenajiem efektivitātes faktoriem attiecībās ar studentiem. LU P.Stradiņa medicīnas koledžas pašpārvaldē darbojas 33 studenti, tai skaitā 10 studenti darbojas Rēzeknes filiāles studentu pašpārvaldē. Studentu pašpārvalde darbojas uz LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Studentu pašpārvaldes nolikuma pamata.

Katra studiju gada noslēgumā studenti izvērtē gadā paveikto un izvirza galvenās darba vadlīnijas nākamajam studiju gadam, kā galveno izvirzot jauno studentu integrāciju koledžas sabiedriskajā dzīvē. (2.15.tab.)

2.15.tabula

Koledžas studentu pašpārvaldes organizētie pasākumi

Septembris

Sporta dienas organizēšana I kursiem – notiek pie jūras, kurā studenti pa kursiem piedalās dažādās aktivitātēs, piem., virves vilkšana, volejbols

Informatīvs pasākums , kurā jaunuzņemtos studentus iepazīstina ar studentu pašpārvaldes darbu, virzieniem un nolikumu

Oktobris

Skolotāju dienas pasākuma organizēšana

I kursu iesvētīšana (Fukšu balles) organizēšana koledžā, kurā piedalās I kursu studenti

Novembris

Erudītu konkurss

Izglītojošs pasākums par godu Valsts svētkiem

Boulinga turnīrs aktīvākajiem koledžas studentiem ar ārvalstu viesiem Boulinga klubā „ Balance”

Decembris

Ziemassvētku pasākums koledžas studentiem

Labdarības pasākums kādā no bērnu namiem (studentu priekšnesumi, dāvanas)

Janvāris

Labdarības pasākums kādā no pansionātiem (studentu sagatavots koncerts, dāvanas)

Profesionalitātes konkursa organizēšanas 2. un 3. kursu studentiem, kura mērķis ir veicināt prasmi pielietot teorētiskās zināšanas un prakstiskās iemaņas dažādās ikdienas, neatliekamās un neordinārās situācijas

Februāris

Studentu pašpārvaldes vēlēšanas

Valentīndienas pasākums

Reklāmas pasākumi Latvijas vidusskolās

Marts

Izstāde „ Skola „ reģionālās “Karjeras dienas”

Informācijas diena koledžā

Aprīlis

Lieldienu pasākums studentiem

Ārzemju viesu uzņemšana

Maijs

Informācijas dienas organizēšana

Jūnijs

Alsviķu studentu uzņemšana, kurā SP ir atbildīga par kultūras pasākumiem

Izlaidumu organizēšana un vadīšana

Studentu izvirzītie pārstāvji darbojas koledžas padomē (3 studenti) un Ārstniecības studiju programmu padomē - no katras studiju programmas viens students, tai skaitā no studiju programmas „Māszinības”.

2.10. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

Studiju programmas Māszinības realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla sastāvs atspoguļots 2.16.; 2.17.;2.18. tabulā

2.16. tabula

Akadēmiskā personāla sastāvs koledža realizējamajā trīsgadīgajā studiju programmā

Grāds

Amats

Ar doktora grādu

(skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi

(ar augstāko izglītību)

(skaits)

Speciālisti ar profesionālo kvalifikāciju

(skaits)

Kopā

(skaits)

Docenti

5

5

Lektori

10

4

1

15

Asistenti

Pasniedzēji

1

5

2

1

15

Kopā

1

20

6

2

29

2.17. tabula

Akadēmiskā personāla sastāvs koledžas filiālē realizējamajā studiju programmā

Grāds

Amats

Ar doktora grādu

(skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi

(ar augstāko izglītību)

(skaits)

Speciālisti ar profesionālo kvalifikāciju

(skaits)

Kopā

(skaits)

Docenti

4

4

Lektori

7

4

1

12

Asistenti

Pasniedzēji

1

6

3

1

11

Kopā

1

17

7

2

27

Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst studiju programmas mērķu un uzdevumu realizācijai. Studiju programmas mērķa sasniegšanai studiju procesa norisē tiek piesaistīti dotajā nozarē strādājoši kvalificēti speciālisti, kas, savukārt, pamato lielo pasniedzēju, kas nav koledžas pamatdarbā, (43% no kopējā docētāju skaita) piesaisti studiju programmas realizācijai. Studiju programmas Māszinības īstenošanā iesaistīto docētāju dzīves un darba gājums apskatāms pielikumā Nr.2.

57% no docētājiem ir koledžas pamatdarbā, no kuriem 75% ir ar maģistra grādu un 15 % turpina studijas doktora grāda iegūšanai (I.Strode - medicīnas doktora grāda iegūšanai; R.Geske – pedagoģijas doktora grāda iegūšanai; D.Gulbe – pedagoģijas doktora grāda iegūšanai).

Studiju programmas realizāciju koledžas Rēzeknes filiālē nodrošina 74% no kopējā programmas realizācijā iesaistītā docētāju skaita, tai skaitā, 65% ir koledžas pamatdarbā strādājošie docētāji. Tas nodrošina sekmīgāku vienotu kvalitātes kritēriju īstenošanu, gan Jūrmalā, gan Rēzeknē studējošajiem.

2.18. tabula

Akadēmiskā personāla sastāvs koledža realizējamajā divgadīgajā studiju programmā

Grāds

Amats

Ar doktora grādu

(skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi

(ar augstāko izglītību)

(skaits)

Speciālisti ar profesionālo kvalifikāciju

(skaits)

Kopā

(skaits)

Docenti

4

4

Lektori

11

3

1

15

Asistenti

Pasniedzēji

3

25

4

1

33

Kopā

3

40

7

2

52

Divgadīgajā Māszinību studiju programmā māsas pamatspecialitāšu studiju kursu apguvei ir piesaistīti konkrētas jomas sertificēti speciālisti, tas pamato lielo pasniedzēju īpatsvaru studiju programmas realizācijā.

Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība

Akadēmiskā personāla atlases politika ir mērķtiecīga, lai studiju programmas realizācijā iesaistītu atbilstošas kvalifikācijas speciālistus. Māszinību studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasības tiek īstenotas saskaņā ar Latvijas likumdošanu un LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem.

Personāla jautājumu risinājums ietver vadības atbildību par plānošanas un realizācijas pasākumiem, darbinieku radošās izaugsmes un labklājības nodrošinājumu. Tādējādi tiek:

  • atbalstīta otrās augstākās izglītības maģistra un doktora grāda apguve, atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajām prasībām,

  • sekmēta pasniedzēju iesaistīšanās vienotas kvalitātes sistēmas realizācijā,

  • apzinātas iespējas un atbalstīta docētāju līdzdalību starptautiskos projektos, konferencēs semināros,

  • veidota sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām (arodbiedrību, profesionālajām apvienībām), pasniedzēju labklājības, pieredzes bagātināšanas jautājumos,

  • motivēta pasniedzēju piedalīšanās pētnieciskajos projektos un studiju metodisko materiālu izstrādē.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanas laikā un pētnieciskā darbā iegūtās atziņas tiek izmantotas studiju procesā.

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība ir saistīta arī ar studijām maģistrantūrā un doktorantūrā. (skat. 2.19. tabulu)

2.19. tabula

Vārds, uzvārds

Pētnieciskā darba tēma, virzieni

Dagnija Gulbe

Aprūpes pēctecības nodrošināšana ambulatorajā dienestā

Leonīds Afremovičs

Marketinga plānošana un pilnveidošana veselības aprūpē

Ināra Dupure

Pacienta un māsas sadarbība mācību procesā klīnikā

Rita Geske

Palielinātas ķermeņa masas sastopamības salīdzinājums studentēm ar dažādu izglītību, uztura mācība/ Studentu pētnieciskā darbība kvalifikācijas darbu ietvaros

Leila Korejeva

Ķirurģisko manipulāciju pielietojums klīniskajā praksē

Angelika Krūmiņa

Infektoloģija

Maija Kurmiņa

Vides izglītība kā integrēts kurss

Irēna Kivrāne

Hemoroidālā slimība. Instrumentēšanas tehnika un ķirurģisko metožu dažādība hemoroīdektomijas gadījumā

Maira Lāce

Procedūru standartu pielietojums praksē

Inta Laže

Onkoloģisko pacientu aprūpe un paliatīvā aprūpe

Kristīne Plezere

Māsu profesijas relevances faktori

Ineta Raudova

Nieru aizstājējterapija un pacientu aprūpe

Ingrīda Savicka

Stomu pacientu aprūpe un dzīves kvalitāte

Iveta Strode

Sāpju novērtēšanas un vadīšanas aspekti

Māra Tračuma

Pacientu aprūpe radioloģijā

Olga Valošina

Pacienta mācības kā sekmīgas ārstēšanas un aprūpes pamatnosacījums

Maija Zute

Koledžas absolventu profesionālā motivācija

Pašnovērtējuma periodā akadēmiskais personāls ir paaugstinājis savu kvalifikāciju un iegūti sekojoši akadēmiskie grādi – viens pasniedzējs medicīnas zinātņu doktora grādu, septiņi pasniedzēji ieguvuši veselības zinātņu maģistra grādu, viens pasniedzējs izglītības zinātņu maģistra grādu un viens pasniedzējs maģistra grādu sociālajā darbā.

Ārstniecības katedras pasniedzēji ceļ kvalifikāciju dažādos kursos, semināros, konferencēs un iegūst sertifikātus. 54% no studiju programmā piesaistītā docētāju skaita ir apmācīttiesīgas Ārstniecības personas statuss, kas paver plašākas iespējas darboties arī tālākizglītības programmās. 45% no vēlētā akadēmiskā personāla ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Pedagoģisko zināšanu un kompetenču paaugstināšanai Ārstniecības katedras pasniedzēji ir pilnveidojuši zināšanas LU profesionālās pilnveides programmā „Augstskolu mācību spēku pedagoģiskā pilnveide / inovācijas augstākās izglītības sistēmā”. Pašnovērtējuma periodā profesionālās pilnveides programmas pedagoģijā ir apguvuši pieci no studiju programmā iesaistītajiem docētājiem.

Akadēmiskā personāla dalība dažādos projektos:

  • 2007./2008. ak.gads P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža - zinātniskās pētniecības projekts „Palielinātas ķermeņa masas sastopamības salīdzinājums jauniešiem ar dažādu izglītību”, VSAKZP – 07-2, projekta vadītājs LU prof. A.Geske. Projekta dalībnieki – R.Geske, I.Strode

  • 2008./2009. ak.gads zinātniskās pētniecības projekts „Zinātniskās darbības attīstība augstākās izglītības iestādē” VSAK -08-3 „Pēcoperācijas sāpju novērtēšana kā viens no aprūpes procesa komponentiem”, Zinātņu akadēmijas eksperte LU prof. R.Ligere, projekta vadītāja RSU docente A. Krūmiņa. Projekta dalībnieki – I.Strode, I.Dupure, M.Miķelsone

  • Eiropas Sociāla Fonda projekti „Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītība nozares ilgtspējīgai attīstībai. Laika periodā no 2009. gada līdz 2011. gadam realizēti 4 projekti.

Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētajos projektos un galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra ir aprakstīta pielikumā (Nr.5-6).

Koledžas docētāju zinātniski pētnieciskā darbība ir saistīta arī ar koledžas un citu izglītības iestāžu rīkotajām konferencēm un semināriem.

  • Konference „Pētniecības elementi profesionālās izglītības praksē”, LU P. Stradiņa medicīnas koledža, 2010.

  • Konference „Koledžas izglītība teorijā un praksē”, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, 2009.

  • Zinātniski - praktiskais seminārs „Pētījuma metodes kvalifikācijas darbos”, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, 2008.

  • Konference „Novitātes zinātniskās darbības attīstībā koledžā”, Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, 2008.

  • Konference „Augstākā profesionālā izglītība teorijā un praksē”, Rīgas Tehniskā koledža, 2008;

  • Zinātnisko projektu atskaites konference, P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža, 2008.

  • Zinātniski – praktiskā konference „21. gadsimts – jaunu zināšanu un tehnoloģiju laikmets”, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, 2007. Izdots zinātnisko rakstu krājums (ISBN 978-9984-39-369-8).

  • Zinātniski – praktiskā konference „Kvalitātes kritēriji māsu izglītībā un praksē”, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, 2006.

  • Dalība Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa Universitātes ikgadējās zinātniskajās konferencēs.

Docentes I.Dupure un I.Strode ir ACENDIO (association for common european nursing diagnoses, interventions and outcomes) biedres, tas nodrošina lielāku informācijas pieejamību par dažādām ar māszinībām saistītām novitātēm.

Docētāju darba kvalitāte tiek vērtēta, veicot studentu aptaujas un organizējot docētāju sanāksmes ar mērķi apspriest jautājumus par darba kvalitātes uzlabošanu un pilnveidošanu.

2.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums

Ārstniecības katedrā administrētās studiju programmas apkalpo trīs palīgpersonāla darbinieki, kas darbojas Ārstniecības katedras vadītāja padotībā. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Māszinības īstenošanā nepieciešamā palīgpersonāla veicamo uzdevumu sadalījums raksturots 2.20.tabulā.

Palīgpersonāla raksturojums2.20. tabula

Amata nosaukums

Skaits

Uzdevumi

Ārstniecības katedras lietvede

1

1.Katedras lietvedības vadīšana:

  • pildīt Ārstniecības katedras vadītāja norādījumus,

  • pārzināt un kārtot katedras lietvedību saskaņā ar nomenklatūru - ieskaišu un semestru eksāmenu protokoli, grupu sekmju izraksti, studiju procesa novērtējums pa semestriem, studiju grāmatiņas, prakšu līgumi, studiju grafiki u.c.,

  • sagatavot nepieciešamos dokumentus katedras darbības nodrošināšanai, izmantojot datortehniku,

  • sakārtot lietas saskaņā ar apstiprināto nomenklatūru, nodrošināt to sagatavošanu un nodošanu arhīvā,

  • informatīvā uzziņu apkalpošana saskaņā ar katedras dokumentiem,

  • nodrošināt dokumentu pieņemšanu, uzskaiti, reģistrāciju, izpildes kontroli,

  • piedalīšanās programmu akreditācijas materiālu sagatavošanā un noformēšanā,

  • Ārstniecības studiju programmu padomes sēžu protokolu glabāšana un nodošana arhīvā,

  • veikt korespondences noformēšanu un nosūtīšanu.

2. Pienākumi, saistīti ar reflektantu uzņemšanu:

  • informācijas sniegšana par studiju programmām un studiju procesu,

  • dokumentu pieņemšana, līgumu sagatavošana, lietu sakārtošana un nodošana attiecīgajām struktūrvienībām.

3. Pienākumi, saistīti ar studējošajiem:

  • pieņemt izskatīšanai studentu iesniegumus u.c. dokumentus un sniegt izziņas un apliecinājumus par studiju grafiku,

  • organizēt studentu pieņemšanu, veicināt studentu prasību un priekšlikumu izskatīšanas nodrošināšanu,

  • sagatavot norādījumu projektus - studiju pārtraukumam, studiju turpināšanai, praksei, gala pārbaudījumiem eksmatrikulācijai,

  • sagatavot un reģistrēt studentu prakses dokumentāciju – prakses līgumi, nosūtījumi, prakses atskaites un vērtējumi,

  • nodrošināt nodarbību, lekciju apmeklētības uzskaiti,

  • sagatavot diplomus un diploma pielikumus izsniegšanai (tehniskā sagatavošana, kopiju izgatavošana, sistematizēšana),

  • noformēt un nodot studijas beigušo lietas arhīvā.

Ārstniecības katedras izglītības metodiķis

1

1.Katedras darbības nodrošināšana:

  • pildīt Ārstniecības katedras vadītāja norādījumus,

  • nodrošināt akadēmiskā personāla slodžu sagatavošanu, glabāšanu un nodošanu arhīvā,

  • sagatavot dažādas atskaites,

  • saskaņot semestra kursus un eksāmenu grafikus,

  • apkopot metodisko darbu studiju gada laikā,

  • piedalīšanās programmu akreditācijas materiālu sagatavošanā un noformēšanā,

  • gatavot pārskatus par studiju norisi.

2. Pienākumi, saistīti ar studējošajiem:

  • veikt grupu un individuālo darbu ar studentiem studiju procesa veiksmīgai norisei,

  • organizēt noslēguma darbu pieņemšanu (reģistrāciju, nodošanu recenzentam, studentu informēšanu par recenzijām),

  • organizēt semestra pārbaudījumu un valsts gala pārbaudījumu darbu, nepieciešamās dokumentācijas un materiālu sagatavošanu,

  • veikt absolventu lietu sagatavošana diplomu saņemšanai.

3. Pienākumi, kas saistīti ar studiju programmu:

  • plānot studiju procesa norisi – nodarbību grafika, sesijas grafika sastādīšana,

  • nodrošināt studiju kursu aprakstu koriģēšanu,

  • kontrolēt laboratoriju un kabinetu aprīkojumu, sagatavot pieprasījumu materiāli metodiskās bāzes papildināšanai,

  • piedalīties semestra eksāmenu un gala pārbaudījumu darbā,

  • iesniegt priekšlikumus koledžas metodiskā darba uzlabošanai,

  • sadarboties ar prakses bāzēm, nodrošinot studiju prakses programmas izpildi,

  • informēt mācībspēkus par aktualitātēm un jaunākajām atziņām metodiskajā darbā,

  • piedalīties ar studiju programmu saistītajās marketinga aktivitātēs.

Lietvedības pārzinis filiālē

1

1.Katedras lietvedības vadīšana:

  • pildīt Ārstniecības katedras vadītāja norādījumus,

  • pārzināt un kārtot filiāles lietvedību saskaņā ar nomenklatūru - ieskaišu un semestru eksāmenu protokoli, grupu sekmju izraksti, studiju procesa novērtējums pa semestriem, studiju grāmatiņas, prakšu līgumi, studiju grafiki u.c.,

  • sagatavot nepieciešamos dokumentus filiāles darbības nodrošināšanai, izmantojot datortehniku,

  • sakārtot lietas saskaņā ar apstiprināto nomenklatūru, nodrošināt to sagatavošanu un nodošanu ārstniecības katedras lietvedei,

  • informatīvā uzziņu apkalpošana saskaņā ar katedras dokumentiem,

  • nodrošināt dokumentu pieņemšanu, uzskaiti, reģistrāciju, izpildes kontroli,

  • veikt korespondences noformēšanu un nosūtīšanu.

2. Pienākumi, saistīti ar reflektantu uzņemšanu:

  • informācijas sniegšana par studiju programmām un studiju procesu,

  • dokumentu pieņemšana, lietu sakārtošana un nodošana ārstniecības katedras lietvedei.

3. Pienākumi, saistīti ar studējošajiem:

  • pieņemt izskatīšanai studentu iesniegumus u.c. dokumentus un sagatavot pieprasījumu izziņu un apliecinājumu sagatavošanai,

  • organizēt studentu pieņemšanu, veicināt studentu prasību un priekšlikumu izskatīšanas nodrošināšanu,

  • sagatavot norādījumu projektus - studiju pārtraukumam, studiju turpināšanai, praksei, gala pārbaudījumiem eksmatrikulācijai,

  • sagatavot un reģistrēt studentu prakses dokumentāciju – prakses līgumi, nosūtījumi, prakses atskaites un vērtējumi,

  • nodrošināt nodarbību, lekciju apmeklētības uzskaiti.

2.12. Struktūrvienību uzskaitījums un uzdevumi programmas īstenošanā

Studiju programmas īstenošanā ir iesaistītas divas LU P.Stradiņa medicīnas koledžas katedras – Ārstniecības katedras un Medicīnas tehnoloģiju katedras mācībspēki.

2.21. tabulā apkopoti katras struktūrvienības uzdevumi studiju programmas Māszinības realizācijas nodrošināšanai.

Programmas īstenošanā iesaistītās katedras 2.21.tabula

Katedras

Uzdevumi programmas realizācijā

Ārstniecības katedra

  • Nodrošina vispārizglītojošo studiju kursupasniegšanu un sniedz tajos konsultācijas. Ļauj studentiem apgūt pamatiemaņas vispārīgā un saskarsmes psiholoģijā, uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanā, prezentāciju organizēšanā un vadīšanā, iegūt izpratni par pētījumu izstrādi, ētikas principu ievērošanu pētniecības laikā, pedagoģiskās darbības pamatprincipiem, apgūstot prasmes veikt pacientu izglītošanu, veido spēju sazināties svešvalodā un pielietot profesionālo terminoloģiju.

  • Nodrošina nozares (teorētiskos pamatkursus un profesionālās specializācijas kursus)studiju kursu, ietverot obligāto studiju kursu, obligātās izvēles studiju kursu un izvēles studiju kursu,pasniegšanu un sniedz tajos konsultācijas. Studentiem tiek nodrošināta profesionālās kompetences jeb zināšanu, iemaņu un prasmju pakāpes veidošana atbilstoši māsas profesijas standartam.

Medicīnas tehnoloģiju katedra

  • Nodrošinastudiju kursa Mikrobioloģija, epidemioloģija un infekciju kontrole pasniegšanu un sniedz tajā konsultācijas.Sniedz izpratni par mikroorganismu un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, lai varētu izprast infekciju slimību izcelsmi, zinātu šo slimību izplatīšanās ceļus un pārnešanas mehānismus, to pārtraukšanas iespējas un profilakses veidus.

  • Nodrošinastudiju kursa Higiēna un vides medicīna pasniegšanu un sniedz tajā konsultācijas. Iegūtās zināšanas veido izpratni un spēju pielietot tās, lai izmantotu labvēlīgo faktoru un novērstu (vai samazinātu) nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz organismu, veicinot veselības un darba spēju saglabāšanu specialitātē strādājošajiem un prasmi paskaidrot pacientiem par veselību veicinošu un saglabājošu aktivitāšu nepieciešamību.

2.13. Ārējie sakari

Sadarbība ar darba devējiem

Studiju programmas sadarbība ar darba devējiem norit regulāri – iesaistīšana mācību darbā, gala eksāmenu komisijās. Valsts noslēguma pārbaudījumu komisijā puse ir darba devēju pārstāvji. Darba devēji tiek aptaujāti, gan veicot anketēšanu, gan tiešās komunikācijas veidā, organizējot seminārus klīniskās prakses vadītājiem.

Studiju programmas Māszinības prakses nodrošināšanai ir noslēgti sadarbības līgumi ar:

  • VSIA „Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca”

  • SIA „Jūrmalas slimnīca”

  • SIA „Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”

  • SIA „Rēzeknes slimnīca”

  • Valsts SIA Nacionālo rehabilitācijas centru „Vaivari”

  • Rīgas pašvaldības SIA „Rīgas Dzemdību nams”

  • SIA „Tukuma slimnīca”

  • SIA „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”

  • SIA „Liepājas reģionālā slimnīca”

  • VA „Latvijas Infektoloģijas centrs”

  • SIA „Jelgavas pilsētas slimnīca”

  • SIA „Alūksnes slimnīca”

  • SIA „Sanare – KRC Jaunķemeri”

Noslēgtie sadarbības līgumi ar ārstniecības iestādēm sekmīgi nodrošina studiju programmā paredzētās prakses un studiju kursu praktisko nodarbību realizāciju, studiju prakses mērķu un uzdevumu sasniegšanu.

Ārstniecības katedrai ir ilgstoša sadarbība arLatvijas Māsu asociāciju un katru studiju gadu tiek organizēta studējošo, docētāju un asociācijas pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu māsu profesionālās darbības jautājumus.

Sadarbībā ar darba devējiem ir izstrādātas un tiek realizētas tālākizglītības programmas ārstniecības personām, piemēram, Neatliekamā palīdzība vitālo funkciju nodrošināšanai, Gremošanas sistēmas pacientu aprūpe, Medikamentozā aprūpe u.c., kas sekmē pozitīvu sadarbību, gan ar klīniskās prakses ārstniecības iestādēm, gan absolventiem. Realizējamo tālākizglītības programmu piedāvājums ir publiskots koledžas mājas lapā – www.lu.psk.lv

Atsauksmes par studiju programmu Māszinības skatīt pielikumā Nr.15

Sadarbība ar citām izglītības iestādēm

LU P.Stradiņa medicīnas koledžai sadarbojoties ar LU Rīgas medicīnas koledžu un Daugavpils medicīnas koledžu ir noslēgta vienošanās, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi LU Rīgas medicīnas koledžā vai Daugavpils medicīnas koledžā studiju programmā Māszinības.

Studiju kvalitātes uzlabošanai, pieredzes pilnveidošanai un izglītības iestāžu sadarbības veicināšanai LU P.Stradiņa medicīnas koledža kā biedrs 2005. gadā ir iestājusies Latvijas Koledžu asociācijā.

Studiju programmas Māszinības absolventiem, pamatojoties uz vienošanās līgumu ar LU Medicīnas fakultāti, ir iespēja turpināt studijas profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā „Māszinības”, studijas uzsākot 4 studiju gadā (7.semestrī).

Sadarbība ar ārzemju kolēģiem

P.Stradiņa koledžas ārējo sakaru darbības mērķis ir nodrošināt koledžas starptautisko sadarbību ES Mūžizglītības programmu ietvaros un dibināt kontaktus ar veselības un sociālās aprūpes izglītības iestādēm un institūcijām ārvalstīs. Starptautiskā sadarbība ir viena no pamatelementiem institucionālajā stratēģijā un attīstībā.

Sadarbība ar ārvalstu partneriem notiek dažādos līmeņo - mobilitātes un pieredzes apmaiņas projekti pasniedzējiem un studentiem, nodomu līgumi ar augstākās izglītības iestādēm, inovāciju pārneses projekti. Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas sadarbības partneri apkopoti 2.22. tabulā.

Sadarbības partneri 2.22. tabula

Sadarbības

valsts

Sadarbības izglītības iestāde

Studiju programma

Bulgārija

Medical College Medical University Plovdiv

māszinības, ārstniecība

Igaunija

Tallinn Health College

Tartu Health Care College

māszinības

māszinības, radiologa asistents

Vācija

Sozialpflegeschulen Heimerer GmbH

sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija, podoloģija, māszinības

Spānija

I.E.S.Nº1 de Gijón

biomedicīnas laborants, māszinības

Somija

Savonlinna Vocational College

Savonia University of Applied Sciences

sociālā aprūpe, sociālā rehabilitācija

māszinības

Ungārija

Semmelweis University

māszinības, ārstniecība, radiologa asistents

Portugāle

Escola Superior de Enfermagem de Coimbra

māszinības

Lietuva

Utenos College

māszinības, sociālā aprūpe

Lietuva

Siauliai College

māszinības

estētiskā kosmetoloģija

Laikā no 2003. gada līdz 2009.gadam LU P.Stradiņa medicīnas koledža piedalījās ES Mūžizglītības programmas Leonardo da Vinci projektu realizācijā, paaugstinot, gan pasniedzēju, gan studentu mobilitāti. Kopā tika realizēti 14 projekti, no kuriem ārstniecības katedras pasniedzēji piedalījās zemāk minētajos projektos:

  • „Sociālās aprūpes darba pilnveidošana ar kinestētikas prasmēm.”,

  • „Metodiskā materiāla izvēle teorijā un praksē radiogrāfijā”,

  • „Pētniecības nozīme veselības un sociālās aprūpes studijās”,

  • „Teorijas un prakses integrācijas aspekti māsu izglītībā”,

  • „Jaunāko tehnoloģiju izmantošanas iespējas studiju procesā programmā „Māszinības”.

Kopš 2007./2008. Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža sāk projektu īstenošanu ERASMUS programmā, jo koledžas statusa maiņa vairs neļauj piedalīties Leonardo da Vinci programmā. LU P.Stradiņa medicīnas koledža 2007. gadā ieguva ERASMUS UNIVERSITY CHARTER, kas ļauj piedalīties šīs programmas realizācijā.

Ik gadu LU P.Stradiņa medicīnas koledža uzņem gan Leonardo da Vinci, gan ERASMUS programmas studentus un pasniedzējus no partneraugstskolām, veicinot savstarpējo sadarbību, starpkultūru iepazīšanu.

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas pasniedzējiem un studentiem regulāri tiek piedāvāta un organizēta iespēja iegūt jaunu pieredzi un paaugstināt kompetences ārvalstu pieredzes apmaiņas vizītēs. (skat.2.23.tab.;2.24.tab.)

2.23. tabula

Studējošo mobilitāte

Valsts

Skaits pa akadēmiskajiem gadiem

Skaits kopā

2005./2006.

2006./2007.

2007./2008.

2008./2009.

2009./2010.

2010./2011.

Spānija, IES.Nr1.de Gijon

_____

_____

_____

_____

2

2

4

Bulgārija, Plovdiv Medical College

_____

_____

_____

2

_____

_____

2

Tallinn Health College

_____

_____

2

4

_____

2

8

Tartu Health Care College

_____

_____

_____

_____

_____

2

2

Escola Superior de Enfermagem de Coimbra

_____

_____

_____

_____

_____

2

2

KOPĀ

_____

_____

2

6

2

8

18

Pieteikšanos studiju praksei ārzemēs nosaka LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Kārtība kādā studenti piesakās studijām/praksei ārvalstīs. Pieteikšanās ERASMUS studiju praksei notiek katra studiju gada rudens semestrī. Pamatnosacījumi dalībai konkursā ir studenta sekmība (labas un teicamas sekmes), labas svešvalodu zināšanas. Par priekšrocību konkursa gadījumā, tiek uzskatīta studenta dalība koledžas Studentu pašpārvaldē un/vai aktīva dalība pētnieciskajos projektos.

Studentu un pasniedzēju mobilitātes projektu pieteikumi un katra studiju gada prognozētais pieredzes apmaiņas darba plāns tiek apspriests un apstiprināts Ārstniecības studiju programmu padomē.

2.24.tabula

Pasniedzēju mobilitāte

Valsts

Skaits pa akadēmiskajiem gadiem

Skaits kopā

2005./2006.

2006./2007.

2007./2008.

2008./2009.

2009./2010.

2010./2011.

Igaunija

1

1

5

2

Plānota septiņu pasniedzēju mobilitāte

9

Krievija

1

1

2

Spānija

2

2

Somija

3

3

Vācija

1

1

2

4

Bulgārija

2

3

5

Portugāle

6

6

Lietuva

2

1

1

2

6

Zviedrija

1

1

Dānija

1

1

Kopā

6

4

8

10

11

39

Pašnovērtējuma periodā tika nodrošinātā ārvalstu vieslektoru uzņemšana no:

  • Medical College Medical University Plovdiv – 5 docētāji, novadītas lekcijas par māszinību teorētiskajiem aspektiem un īpatnībām Bulgārijā, farmakoloģisko līdzekļu pielietojumu māsu praksē;

  • Tallinn Health College – 2 docētāji, novadītas lekcijas par māsu izglītības un specializācijas iespējām Igaunijā;

  • Tartu Health Care College - 3 docētāji, novadītas lekcijas par studējošo sabiedriskās aktivitātes ietekmi uz kvalitātes vadību koledžā un par radioloģisko izmeklējumu drošības aspektiem;

  • Sozialpflegeschulen Heimerer GmbH – 2 docētāji un 6 studenti, novadītas lekcijas par sāpju aprūpes vadīšanu un iesaistīti koledžas studenti kopējā projektā par sāpju novērtēšanas metodiku Latvijā;

  • I.E.S.Nº1 de Gijón - 3 docētāji, novadītas lekcijas par studiju prakses iespējās Spānijā un māsas funkcijām klīniskajā aprūpē;

  • Siauliai College - 6 docētāji, novadītas lekcijas par terapeitisko pacientu aprūpi, bērnu aprūpi, cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanu un māsu prakses aspektiem Lietuvā;

  • Tromso universitāte (Norvēģija) - 2 docētāji, novadītas lekcijas par māsu izglītības iespējām Norvēģijā un profesionālās specializācijas jomu.

Studentu, pasniedzēju un vieslektoru mobilitāte pašnovērtējuma periodā ir vērtējama kā laba un kā galvenais turpmākai sekmīgai darbībai ir nepieciešamība nodrošināt finansiālo līdzekļu atbalstu sadarbības projektu attīstībai.

2.14. Studiju programmas SVID analīze

2.25. tabula

Studiju programmas un tās realizācijas stipro un vājo pušu vērtējums

Stiprās puses

Vājās puses

  • profesijas prestižs ES un pasaulē

  • koledžas pieredze māszinību speciālistu izglītošanā

  • laba materiāli tehniskā bāze

  • sadarbība ar darba tirgus pārstāvjiem

  • profesionāls akadēmiskais personāls

  • laba akadēmiskā un studiju vide

  • sadarbība ar Latvijas Universitāti studiju procesā un materiāli tehniskās bāzes attīstībā

  • sadarbība ar Latvijas augstskolām studiju pēctecības nodrošināšanā

  • valsts atbalsts – budžeta finansējums

  • stratēģiski izdevīga koledžas teritoriālā atrašanās vieta

  • labi studējošo sadzīviskie apstākļi

  • medicīnisko studiju paplašināšana reģionālā piedāvājuma attīstības kontekstā

  • attīstītas tālākizglītības programmas māsām

  • atšķirīgs jaunuzņemto studentu iepriekšējo zināšanu līmenis

  • koledžas speciālistu zemais atalgojums Latvijas darba tirgū

  • docētāju zinātniskā aktivitāte (zinātniskās publikācijas)

  • ārvalstu vieslektoru aktivitāte

Iespējas

Draudi

  • studiju programmas pilnveidošana

  • akadēmiskā personāla piesaiste no Latvijas Universitātes

  • iesaistīšanās izglītību veicinošos un investīciju projektos, veicot ES fondu līdzekļu piesaisti, programmas darbības un materiāltehniskās bāzes attīstībai

  • zinātniski pētniecisko aktivitāšu palielināšana

  • jaunu tālākizglītības programmu izstrāde un realizācija

  • sadarbība ar ES valstu augstskolām studiju programmas attīstībā

  • akadēmiskā personāla pieredzes paaugstināšana ES projektu un savstarpējo līgumu ietvaros

  • profesijas prestiža paaugstināšanās Latvijā

  • studentu skaita samazināšanās sakarā ar demogrāfiskajiem rādītājiem

  • nesakārtota likumdošana izglītības un ārstniecības jomās

  • augsta konkurence studiju programmu realizējošo institūciju vidū

  • ārstniecības iestāžu slēgšana, līdz ar to pieprasījuma pēc speciālistiem samazinājums

  • valsts finansējuma samazinājums

2.15. Studiju programmas attīstības plāns

Studiju programmas „Māszinības” attīstības galvenie jautājumi:

  • Studiju programmas realizācija un attīstība

  • regulāri pārskatīt studiju kursu programmas;

  • pilnveidot mācību metodes, galveno akcentu liekot uz mācību metodēm, kas veicina izziņas, problēmu risināšanas un kritiskās domāšanas attīstību studentos;

  • veikt regulāras darba devēju aptaujas, nodrošinot atgriezenisko saiti un pilnveidojot studiju programmu;

  • veikt izvēles kursu paplašināšanu;

  • nodrošināt studiju kursu savstarpējo integrāciju;

  • nodrošināt vieslektoru piesaisti;

  • paplašināt studiju kursu realizācijas daudzveidību (E - kursi);

  • veikt studējošo aptaujas, nodrošinot atgriezenisko saiti;

  • nodrošināt sekmīgu studiju programmas pēctecību, sadarbojoties ar otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību realizējošajām izglītības iestādēm;

  • nodrošināt integratīvu saikni starp filiālē un koledžā studējošajiem;

  • sistemātiski veikt kvalitātes kontroli un tās izvērtēšanu studiju programmā;

  • piedalīties starptautisku programmu projektos, turpināt sadarbību ar ārvalstu izglītības iestādēm uz nodomu protokolu pamata;

  • attīstīt starptautisku sadarbību ar profesionālās izglītības iestādēm studentu prakšu un docētāju profesionālās pilnveides nodrošināšanai;

  • atbalstīt studentu pašpārvaldes aktivitātes koledžā;

  • iesaistīt studentus pētniecības projektos koledžā un ārpus tās;

  • izstrādāt mārketinga politiku, kas ir vērsta uz tiešo komunikāciju, ņemot vērā tirgus segmentācijas pamatelementus;

  • nostiprināt un attīstīt koledžas un tās filiāles sadarbību ar veselības un sociālās aprūpes institūcijām, augstākajām izglītības iestādēm un pašvaldības institūcijām Latgales reģionā;

  • Teorijas un prakses savstarpējās integrācijas attīstība

  • iesaistīties izglītības attīstības un investīciju projektos;

  • sadarboties ar sociālajiem partnerim dažāda līmeņa institūcijās, nodrošinot studiju programmas atbilstību profesijas standarta prasībām;

  • sadarboties ar darba devējiem un citiem izglītotājiem māsas profesijas tēla veidošanai;

  • pilnveidot klīniskās prakses norisi, sadarbībā ar prakšu vadītājiem;

  • veidot mērķtiecīgus lietišķos pētniecības projektus sadarbībā ar reģiona veselības aprūpes iestādēm, nodrošinot rezultātu izmantošanu iestādes darbības un studentu izziņas procesa pilnveidošanai;

  • Materiāli tehniskās bāzes pilnveidošanas un attīstība

  • regulāri atjaunot, modernizēt un pilnveidot studiju materiāli tehnisko bāzi;

  • papildināt bibliotēkas resursus, nodrošinot studiju programmas specifisko zināšanu apguvi;

  • dažādot finanšu ieguves avotus (ESF finansējuma piesaiste, darba devēju atbalsts u.c.);

  • Akadēmiskā personāla darbība un attīstība

  • motivēt un atbalstīt akadēmiskā personāla tālākizglītības iespējas;

  • motivēt un atbalstīt akadēmiskā personāla zinātniskās darbības aktivitātes;

  • motivēt akadēmisko personālu jaunu studiju metodisko materiālu izstrādē;

  • nodrošināt koledžas personāla sadarbību uz demokrātiskiem pamatiem;

  • nodrošināt tālākizglītības pasākumu realizāciju koledžas absolventiem.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Māszinības”

Studiju programmas izmaksu aprēķins

Studiju programmu izmaksu aprēķins

Māszinību pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

izmaksu aprēķinsuz 1 studentu 2010.g.

Apz.

Normatīvs

Aprēķinātie lielumi

Ls

%

N1

darba alga uz vienu studiju vietu gadā

735.87

67.29

N2

darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

177.27

16.21

N3

komandējumu un dienesta braucienu izmaksas

1.6

0.15

N4

pakalpojumu apmaksa

66.59

6.09

N5

materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs

50

4.57

N6

grāmatu un žurnālu iegāde

2.25

0.21

N7

iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas

60

5.49

Tb- vienas studiju vietas izmaksas gadā (N1+N2+N3+N4+N5+N6+N7)

1093.58

100

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas

direktore Ilga Eriņa

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Māszinības”

Studiju plāns

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P.STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU PLĀNS

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Māszinības” __pilna laika__forma (_6_semestri)

(programmas nosaukums) (pilna/nepilna laika) (studiju ilgums)

Iepriekšējā izglītība ____vidējā____

Nr. p. k.

Studiju kursi

Docētājs

Pārbaudes

veids

Kredīt

punkti

kopā

Stundu skaits

Kredītpunktu sadale pa semestriem

KONTAKTSTUNDAS

Patstāvīgais darbs

1.gads

2.gads

3. gads

1. sem.

2.sem.

3. sem.

4.sem.

5.sem.

6.sem.

1.

2.

3.

4.

5.

Lekcijas

Semināri

Praktiskie darbi

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

6.

7.

8.

Obligāta daļa (A daļa)

VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE STUDIJU KURSI

Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija

Aija Kiršfelde

Eksāmens

3

40

20

-

60

3

Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija

Dagnija Gulbe

Ieskaite

2

28

12

-

40

2

Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

Ināra Dupure

Ieskaite

2

24

-

16

40

2

Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati

Māra Tračuma

Ieskaite

2

28

12

-

40

2

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

Inga Štrause-Patmanatane

Jeļena Stepule

Ieskaite

2

24

16

-

40

2

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati

Iveta Strode

Ieskaite

2

28

12

-

40

2

Lietišķā informātika un statistika

Aivars Muižnieks

Ieskaite

2

_

_

40

40

2

Latīņu valodas terminoloģija

Māra Briņķe

Ieskaite

2

_

40

_

40

2

Bioloģija un ģenētika

Ruta Kārklīte

Ieskaite

2

24

16

_

40

2

Profesionālā angļu valoda I

Maija Kurmiņa

Ieskaite

2

_

40

_

40

2

Kopā vispārizglītojošie studiju kursi

21

6

4

5

4

2

-

NOZARES STUDIJU KURSI

NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI

Anatomija / biofizika

Ilga Eriņa

Irēna Kivrāne

Eksāmens

3

20

40

_

60

3

Fizioloģija / bioķīmija

Iveta Strode

Eksāmens

3

20

40

_

60

3

Farmakoloģija

Olga Valošina

Eksāmens

3

40

-

20

60

3

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

Daina Lutinska

Ieskaite

2

24

-

16

40

2

Klīniskā farmakoloģija I

Maira Lāce

Eksāmens

2

28

-

12

40

2

Klīniskā farmakoloģija II

Maira Lāce

Ieskaite

1

12

-

8

20

1

Higiēna un vides medicīna

Silvija Daudze

Ieskaite

2

28

_

12

40

2

Mikrobioloģija, epidemioloģija un infekciju kontrole

Silvija Daudze

Ieskaite

2

24

_

16

40

2

NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI

Vispārīgā propedeitika un pacientu novērtēšana

Ilona Rogovska

Ligita Zepa

Ieskaite

2

20

_

40

20

2

Vesela cilvēka pamatvajadzības (intrauterīnais periods, bērnu periods, pieauguša cilvēka periods)

Rita Geske

Kristīne Plezere

Leila Korejeva

Eksāmens

3

40

_

40

40

3

Terapeitisko pacientu aprūpe I

Ilona Rogovska

Sandra Seimane

Ieskaite

2

20

-

40

20

2

Terapeitisko pacientu aprūpe II

Ilona Rogovska

Sandra Seimane

Eksāmens

2

20

-

40

20

2

Onkoloģisko pacientu aprūpe

Inta Laže

Ieskaite

1

10

-

20

10

1

Ķirurģisko pacientu aprūpe I

Olga Valošina

Ieskaite

2

20

-

40

20

2

Ķirurģisko pacientu

aprūpe II

Olga Valošina

Eksāmens

2

20

-

40

20

2

Pediatrija un bērnu aprūpe I

Rita Geske

Biruta Gemma

Ieskaite

2

20

-

40

20

2

Pediatrija un bērnu aprūpe II

Rita Geske

Biruta Gemma

Eksāmens

2

20

-

40

20

2

Praktiskās darba iemaņas pacientu aprūpē I

Ineta Raudova

Leila Korejeva

Ingrīda Savicka

Ieskaite

2

6

_

68

6

2

Praktiskās darba iemaņas pacientu aprūpē II

Ineta Raudova

Leila Korejeva

Ingrīda Savicka

Ieskaite

1

4

-

32

4

1

Praktiskās darba iemaņas pacientu aprūpē III

Ineta Raudova

Leila Korejeva

Ingrīda Savicka

Eksāmens

3

10

-

100

10

3

Dzemdniecība un ginekoloģija

Zane Krastiņa

Leila Korejeva

Ieskaite

2

20

_

40

20

2

Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

Leonīds Afremovičs

Eksāmens

2

20

_

40

20

2

Aprūpes plānošana un dokumentācija

Dagnija Gulbe

Ieskaite

2

30

-

20

30

2

Kopā nozares teorētiskie pamatkursi un nozares profesionālās specializācijas kursi

48

10

13

13

7

5

-

Prakse - A daļa

23

920

2

2

7

12

Kvalifikācijas darbs – A daļa

8

320

8

Kopā A daļā

100

18

19

18

18

7

20

Obligātās izvēles daļa (B daļa)

NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

Maira Lāce

Marija Jukna

Ieskaite

2

30

-

20

30

2

Geriatrisko pacientu aprūpe

Dagnija Gulbe

Ināra Dupure

Ieskaite

1

10

-

20

10

1

Acu slimības un pacientu aprūpe

Ināra Dupure

Ieskaite

1

10

_

20

10

1

LOR pacientu aprūpe

Ināra Dupure

Ieskaite

1

10

_

20

10

1

Ādas un seksuāli transmisīvās slimības

Inta Kusiņa

Ieskaite

1

10

_

20

10

1

Neiroloģisko pacientu aprūpe

Sandra Seimane

Ieskaite

2

20

_

40

20

2

Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība

Ineta Grīnfelde

Ieskaite

2

20

_

40

20

2

Infekcijas slimības un pacientu aprūpe

Angelika Krūmiņa

Ieskaite

2

20

_

40

20

2

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

Maija Zute

Ilva Aršauska

Eksāmens

3

30

-

60

30

3

Katastrofu medicīna un civilā aizsardzība

Leonīds Afremovičs

Ieskaite

1

10

-

20

10

1

Kopā B daļā

16

2

1

-

2

11

-

IZVĒLES STUDIJU KURSI (C daļa)

4

-

-

80

80

-

-

2

-

2

-

Kopā A daļā

100

18

19

18

18

7

20

Kopā B daļā

16

2

1

-

2

11

-

Kopā C daļā

4

-

-

2

-

2

-

KOPĀ

120

20

20

20

20

20

20

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P.STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU PLĀNS

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Māszinības” __pilna laika__forma (_4_semestri)

(programmas nosaukums) (pilna/nepilna laika) (studiju ilgums) Iepriekšējā izglītība ____vidējā profesionālā māsas izglītība___

Studiju kursi

Docētājs

Pārbaudes

veids

Kredīt

punkti

kopā

KONTAKTSTUNDAS

Patstāvīgais darbs

Kredītpunktu sadale pa semestriem

1.gads

2.gads

1. sem.

2.sem.

3. sem.

4.sem.

1.

2.

3.

4.

5.

Lekcijas

Semināri

Praktiskie darbi

9.

10.

11.

12.

13.

6.

7.

8.

Obligāta daļa (A daļa)

VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE STUDIJU KURSI

Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija

Aija Kiršfelde

Eksāmens

3

40

20

-

60

3

Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija

Dagnija Gulbe

Ieskaite

2

28

12

-

40

2

Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

Ināra Dupure

Ieskaite

2

24

-

16

40

2

Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati

Māra Tračuma

Ieskaite

2

28

12

-

40

2

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

Inga Štrause-Patmanatane

Ieskaite

2

24

16

-

40

2

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati

Iveta Strode

Ieskaite

2

28

12

-

40

2

Lietišķā informātika un statistika

Aivars Muižnieks

Ieskaite

2

_

_

40

40

2

Latīņu valodas terminoloģija

Māra Briņķe

Ieskaite

2

_

40

_

40

2

Mikrobioloģija, epidemioloģija un infekciju kontrole

Silvija Daudze

Ieskaite

2

24

_

16

40

2

Profesionālā angļu valoda II

Maija Kurmiņa

Ieskaite

1

_

20

_

20

1

Kopā vispārizglītojošie studiju kursi

20

12

6

2

-

NOZARES STUDIJU KURSI

NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI

Klīniskā farmakoloģija I

Maira Lāce

Eksāmens

2

28

-

12

40

2

Klīniskā farmakoloģija II

Maira Lāce

Ieskaite

1

12

-

8

20

1

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

Daina Lutinska

Ieskaite

2

24

-

16

40

2

NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI

Aprūpes plānošana un dokumentācija

Dagnija Gulbe

Ieskaite

2

30

-

20

30

2

Vispārīgā propedeitika un pacientu novērtēšana

Ilona Rogovska

Ieskaite

2

20

-

40

20

2

Neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

Leonīds Afremovičs

Eksāmens

2

20

_

40

20

2

Klīniskās procedūras

Ināra Dupure

Eksāmens

3

30

-

60

30

3

Aprūpes plānošana pacientiem ar akūtiem un hroniskiem veselības traucējumiem

Leila Korejeva

Ieskaite

2

20

-

40

20

2

Kopā nozares teorētiskie pamatkursi un nozares profesionālās specializācijas kursi

16

Prakse - A daļa

16

640

4

12

Kvalifikācijas darbs – A daļa

8

320

8

Kopā A daļā

17

13

10

20

Ierobežotās izvēles daļa (B daļa)

NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

Maira Lāce

Ieskaite

2

30

-

20

30

2

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

Maija Zute

Ilva Aršauska

Eksāmens

3

30

-

60

30

3

Geriatrisko pacientu aprūpe

Dagnija Gulbe

Ināra Dupure

Ieskaite

1

10

-

20

10

1

Infekcijas slimības un pacientu aprūpe

Angelika Krūmiņa

Ieskaite

2

20

-

40

20

2

Modulis I - Internās aprūpes māsa

10

Internā medicīna un pacientu aprūpe I

Inga Orleāne

Kristīne Zaiceva

Sigita Sakne

Eksāmens

4

40

-

80

40

Internā medicīna un pacientu aprūpe II

Sandra Seimane

Revita Gaišuta

Ilva Aršauska

Eksāmens

3

30

-

60

30

Speciālā internā medicīna un pacientu aprūpe

Angelika Krūmiņa

Ināra Logina

Ilva Aršauska

Eksāmens

3

30

-

60

30

Modulis II – Ķirurģiskās aprūpes māsa

10

Vispārīgā ķirurģija

Valdemārs Brūns

Iveta Strode

Eksāmens

2

20

-

40

20

Nozaru ķirurģija un pacientu aprūpe I

Olga Valošina

Leila Korejeva

Valdemārs Brūns

Eksāmens

5

50

-

100

50

Nozaru ķirurģija un pacientu aprūpe II

Ināra Dupure

Edvīns Simanovičs

Eksāmens

3

30

-

60

30

Modulis III – Bērnu aprūpes māsa

10

Bērna bioloģiskā attīstība

Rita Geske

Eksāmens

3

30

-

60

30

Aprūpe bērniem ar veselības traucējumiem

Inguna Šteinberga

Laila Kudrjavceva

Inita Stūre-Stūriņa

Eksāmens

5

50

-

100

50

Saskarsmes principi pediatrisko pacientu aprūpē

Diāna Fridrihsone

Laila Kudrjavceva

Eksāmens

2

20

-

40

20

Modulis IV – Garīgās veselības aprūpes māsa

10

Garīgā veselība

Inese Zārdiņa

Ilona Čerņikova

Eksāmens

2

20

-

40

20

Aprūpe pacientiem ar psihiskiem traucējumiem un slimībām

Andris Lutums

Ineta Grīnfelde

Iveta Danovska

Eksāmens

5

50

-

100

50

Rehabilitācijas principi psihiatrijā

Aija Kiršfelde

Ineta Grīnfelde

Līga Priede

Eksāmens

3

30

-

60

30

Modulis V – Operāciju māsa

10

Darba organizācija operācijas zālē

Ineta Raudova

Eksāmens

4

40

-

80

40

Pacientu aprūpe operāciju laikā

Ineta Raudova

Sanita Lilienfelde

Jekaterina Karpova

Marta Zemniece

Eksāmens

4

40

-

80

40

Speciālā ķirurģija

Valdemārs Brūns

Jānis Jušinskis

Ineta Raudova

Eksāmens

2

20

-

40

20

Modulis VI – Ambulatorās aprūpes māsa

10

Sabiedrības veselība

Indra Liniņa

Juris Raudovs

Eksāmens

3

30

-

60

30

Pacientu aprūpe ambulatorajā praksē

Kristīne Zaiceva

Revita Gaišuta

Sigita Sakne

Ieva Mežsarga

Eksāmens

4

40

-

80

40

Mājas aprūpe

Inese Kamergrauze

Leila Korejeva

Dace Jakovicka

Eksāmens

3

30

-

60

30

Modulis VII – Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa

10

Aprūpe anestezioloģijā I

Ilona Rogovska

Maira Lāce

Eksāmens

3

30

-

60

30

Aprūpe anestezioloģijā II

Mārīte Daukste

Agnese Bērziņa

Leonīds Afremovičs

Eksāmens

3

30

-

60

30

Speciālā anestēzija

Maija Māliņa

Ilona Rogovska

Biruta Kārkliņa

Eksāmens

4

40

-

80

40

Kopā B daļā

18

3

5

10

-

IZVĒLES STUDIJU KURSI (C daļa)

2

-

-

40

40

-

2

-

-

Kopā A daļā

60

17

13

10

20

Kopā B daļā

18

3

5

10

-

Kopā C daļā

2

-

2

-

-

KOPĀ

80

20

20

20

20

Pielikums Nr.1

Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti

APSTIPRINU

katedras vadītāja

______________Iveta Strode

29.06. 2010.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Vispārīgā un saskarsmes psiholoģija

Kursa līmenis

1

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4,5

Kopējais auditoriju stundu skaits

60

Lekciju stundu skaits

40

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

20

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

60

Atbildīgā struktūrvienība

Ārstniecības katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Bakalaura grāds psiholoģijā,Aija Kiršfelde

Kursa apstiprinājuma datums

29.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Bakalaura grāds psiholoģijā,Aija Kiršfelde

Priekšzināšanas

KURSA ANOTĀCIJA

Kurss sniedz zināšanas par vispārīgās psiholoģijas zinātni, dod iespēju studentiem iepazīties ne tikai ar psiholoģijas pamatjautājumiem, bet arī praktisko nodarbību laikā attīstīt psihisko parādību analīzes spējas. Kurss dod iespēju iepazīties ar psiholoģijas pamatjēdzieniem – cilvēka psihiskajiem procesiem, personību un tās attīstību, saskarsmes teorijas pamatatziņām un prasmi veidot kompetentas attiecības ar pacientu, kolēģiem un pacienta piederīgajiem.

REZULTĀTI

Sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti:

  • iegūs izpratni par psiholoģijas priekšmetu, struktūru, pētīšanas metodēm, psiholoģijas zinātnes galvenajiem virzieniem un personības psiholoģijas pamatjēdzieniem,

  • apgūs prasmi redzēt otru cilvēku – saredzēt viņa neverbālos vēstījumus - , prasmi klausīties un sarunāties, prasmi pieskarties ne tikai fiziski, bet arī ar vārdiem, apliecinot uzmanību kolēģiem, pacientiem un viņu piederīgiem,
  • veicinās uzņēmīgas personības veidošanos, attīstot spēju pieņemt lēmumus, paškritiku, spēju pārvarēt grūtības, attīstot pašcieņu un pašizziņu,

  • spēs novērtēt personīgās saskarsmes prasmes un iemaņas.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Teorija

Semināri

Stundu skaits kopā

Ievads psiholoģijā – psiholoģijas priekšmets, pētīšanas metodes, mūsdienu psiholoģijas struktūra. Psiholoģijas zinātnes galvenie virzieni – biheiviorisms, geštaltpsiholoģija, psihoanalītiskā pieeja, humāniskā pieeja, kognitīvā pieeja.

4

4

2.

Personības psiholoģija – cilvēks, indivīds, individualitāte, personības pamatmodeļi, personības attīstības sociālā būtība, vajadzība un motīvs kā personības aktivitātes avoti, uzvedības motivācija.

4

4

3.

Saskarsme – saskarsmes būtība, saskarsmes funkcijas, saskarsmes veidi, saskarsmi ietekmējošie faktori

2

2

4.

Saskarsmes struktūra – saskarsmes partneru savstarpējā uztvere, informācijas apmaiņa, saskarsmes partneru mijiedarbība. Pirmais iespaids un tā radīšana.

2

2

4

5.

Verbālā saskarsme – valoda un runa, monologs, dialogs, klausīšanās, pielietojums pacientu aprūpē.

Neverbālā saskarsme – ķermeņa valoda, saskarsmes vieta un laiks, pieskāriens, īpatnības pacientu aprūpē, balss vokālie aspekti, personas teritorija un saskarsmes attālumi, ārējais izskats.

6

2

8

6.

Konflikti un to risināšana – konfliktu veidi, risināšanas iespējas

6

4

10

7.

Intervija – intervijas veidi, kļūdas intervijā

4

4

8

8.

Stress - jēdziens, cēloņi, pazīmes, stresa mazināšana

2

2

9.

Saskarsme ekstremālās situācijās – tuvinieka zaudējums, vardarbības gadījumi

2

4

6

10.

Emocionālā inteliģence – pašapziņa, pašregulācija, pašmotivācija, empātija, komunikabilitāte

4

2

6

11.

Māsas personības loma saskarsmē – māsas emocionālie pārdzīvojumi, to terapija

2

2

12.

Komanda – grupas raksturojums, komandas pazīmes

2

2

4

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Kursa galīgo vērtējumu veido:

patstāvīgā darba izstrādāšana - 25%

darbs semināros – 25%

kursa noslēguma pārbaudījums, eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

1.

Dubkēvičs L. Saskarsme un pacientu aprūpe. –R., 1995.

2.

Dubkēvičs L. Saskarsmes stunda māsai. – R.: MPIC, 1998.

3.

Dubkevičs L. Ievads saskarsmē. – Ozolnieki,1997.

4.

Egidess A. Saskarsmes labirinti. – R.: Jumava, 2002.

5.

Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. – R.: Jumava, 2001.

6.

Kulbergs J. Krīze un attīstība. – Liepāja: LPA,1999.

7.

Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. – R.: Kamene, 1994.

8.

Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoģija. R.: Kamene, 1996.

9.

Pīzs A. Ķermeņa valoda. – R.: Jumava, 1995.

10.

Reņģe V. Psiholoģija. Personības psiholoģija. – R.: Zvaigzne ABC, 2000.

11.

Reņģe V. Sociālā psiholoģija. – R.: Zvaigzne ABC,2002.

12

Svence G. Attīstības psiholoģija. – R.: Zvaigzne ABC, 1999.

13.

Vorobjovs A. Vispārīgā psiholoģija. – R.: Izglītības soļi, 2003.

Papildliteratūra

Breslava G. red. Psiholoģijas vārdnīca, apgāds Mācību grāmata, Rīga, 1999.

2.

Diksone A. Grūtās sarunas. R.: Zvaigzne ABC, 2007.

3.

Dubkēvičs L., Ķestere I. Saskarsme. Lietišķā etiķete. – R.: Jumava,2003.

4.

Eriksons E. H. Identitāte: jaunība un krīze. – R.: Jumava, 1998.

5.

Freids Z. Psihoanalīzes nozīme un vēsture. – Lielvārds, 1994.

6.

Fromms Ē. Mīlestības māksla. – R.: Jumava, 1994.

7.

Gingers S. Geštalts – kontakta māksla. – R.: LatMarks, 2000.

8.

Jungs K. Psiholoģiskie tipi. R.: Zvaigzne ABC,1996.

9.

Karpova Ā. Personība. Teorijas un to rādītāji. R. Zvaigzne ABC, 1998.

10

Kupčs J. Saskarsmes būtība. – R.: Zvaigzne ABC, 1997.

11.

Ļitvaks M. Psiholoģiskais aikido. R.: Rēriha grāmatnīca, 2006.

12.

Reņģe V. Organizāciju psiholoģija. – R.: Kamene, 2003.

13.

Seljē H. Mana mūža stress. – R.: Zvaigzne, 1983.

14.

Šuvajevs I. Dzīļu psiholoģija. – R.: Zvaigzne ABC, 2002.

15.

Šuvajevs I. Psihoanalīze un dzīves māksla. R.: LZA Filozofijas un socioloģijas institūts, 1996.

16.

Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati. – R.: Mācību apgāds, 1997.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

www.kpa.lv

www.psihiatrija.lv

www.psihoterapija.lv

APSTIPRINU

katedras vadītāja

______________Iveta Strode

29.06. 2010.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija

Kursa līmenis

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

28

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

12

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Ārstniecības katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Maģistra grāds māszinībās, docente Dagnija Gulbe

Kursa apstiprinājuma datums

29.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Maģistra grāds māszinībās, docente Dagnija Gulbe

Priekšzināšanas

KURSA ANOTĀCIJA

Iepazīstināt studentus ar zinātnes funkcijām un definējumiem, socioloģiju un virzieniem māszinībās. Sniegt zināšanas par pētniecības nozīmi, soļiem māszinībās, sniegt pārskatu par pētniecības ētiskajiem aspektiem un faktoriem, kas ietekmē pētniecisko darbu. Māsas apgūs un pilnveidos metodes darbam ar literatūru un citiem informācijas avotiem, zinās pētniecības metodes, datu ieguves veidus, apstrādi un prezentāciju. Kursa noslēgumā izpratīs apgūtās metodes un spēs pielietot kvalifikācijas darba izstrādē un prezentācijā.

REZULTĀTI

Pēc kursa beigšanas studenti:

  • zinās pētniecības nozīmi un soļus māszinībās,

  • iegūs izpratni par pētījumu izstrādi,

  • spēs formulēt pētījuma zinātniskās kategorijas,

  • apgūs respondentu izlases principus, spēju organizēt un veikt pētījumu ārstniecības jomā,

  • pratīs izmantot ētiskos aspektus māszinībās un spēs patstāvīgi analizēt literatūru,

  • pratīs izvēlēties atbilstošas pētījumu metodes un instrumentus,

  • spēs pielietot vienkāršas statistiskās metodes iegūtās informācijas apstrādei,

  • spēs patstāvīgi formulēt secinājumus pēc pētījuma rezultātiem,

  • spēs iesaistīties klīniskā pētniecības darbā,

  • iegūs priekšstatu par socioloģiju un socioloģijas principiem ārstniecībā un aprūpē.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri

Stundu skaits kopā

1.

Zinātnes jēdziens, zinātnes būtība

2

2

2.

Pētniecības ētiskie aspekti

2

2

3.

Pētniecības priekšnoteikumi un ierobežojumi

2

2

4.

Pētījuma izveides pamatprincipi

2

2

5.

Pētniecības metodes

4

4

8

6.

Pētījuma dalībnieki, to izvēle – varbūtīgo un nevarbūtīgo izlašu veidošana

2

2

4

7.

Literatūras pārskata veidošana – pētījuma teorētiskais pamatojums

2

1

3

8.

Informācijas (datu) iegūšanas metodes un to pārbaudes tehnikas

2

1

3

9.

Pētījumā iegūtās informācijas analīze

2

2

10.

Klīniskais pētījums

2

2

11.

Pētījuma tehniskais noformējums

2

4

6

12.

Socioloģija

4

4

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Kursa sekmīgai apguvei tiek veicināta studentu aktivitāte lekcijās, motivēta rūpīga gatavošanās semināriem un patstāvīgā darba izpilde.

Kursa galīgo vērtējumu veido:

  • patstāvīgā darba prezentācijas – 20%

  • darbs semināros – 25%

  • pētniecības darba ievada un plāna prezentācija – 25%

  • noslēguma pārbaudījums - ieskaite – 30%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Alberta Dz. Pētīšanas metodes pedagoģijā: Metodiskā izstrādne. - Rīga: Apgāds "Mācību grāmata", 1998.

Kristapsone, S., Zinātniskā pētniecība studiju procesā. Mācību grāmata augstskolu sociālo zinātņu studiju programmu studentiem-R: Turība, 2008.,352 lpp.

Eglīte E., Inne R. Metodiskie norādījumi studentu patstāvīgajam darbam augstskolā "Attīstība". - SDSPA "Attīstība". - 2000.

Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes. - R.: RaKa, 2001. - 108.lpp.

Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētniecība.-R.: RLU, Akadēmiskais apgāds, 2006. – 261 lpp.

Kroplijs A., Rašķevska M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. - R.: RaKa, 2004. - 178 lpp.

Krastiņš O. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika.-Rīga: "Zvaigzne", 1985.

Mūrnieks A. Vispārējā socioloģija I; II: Lekciju konspekts.-Rīga.-1993.

Lapiņa S. Pētniecības pamati māszinībās, R.: Rīgas medicīnas koledžas materiāls, 2004.

Pļaveniece M., Škuškovnika D. Sociālā psiholoģija pedagogiem. - R.: RaKa, 2002. - 200 lpp.

Samuseviča A. Pētīšanas metodes pedagoģijā. - Liepāja: LiePa, 2000. - 96 lpp.

Samuseviča A. Pētīšanas metodes pedagoģiskajā procesā.- Liepāja: LiePa, 2000. - 81 lpp.

Lasmanis A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. R.: Mācību apgāds NT, 1999.

Lasmanis A., Kangro I., Faktoru analīze – mācību līdzeklis. R.: SIA Izglītības soļi, 2004.

Lasmanis A. Māksla apstrādāt datus: pirmie soļi. – R.: P&K, 2003. – 32 lpp.

Mūze B., Pakalna D., Kalniņa I. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces. Metodiskais līdzeklis. – R.: LU Akadēmiskāis apgāds, 2005.

Baltiņš M., Lietišķā epidemioloģija. Zinātne, 2003. 354.lpp.

Socioloģija Latvijā. Sastādītājs un zinātniskais redaktors Tālis Tisenkopfs, LU Akadēmiskais apgāds. 2010. 536.lpp.

Veits Dz. P. Loģika.-Rīga.-2000.

Priede – Kalniņš Z. Māsas prakse pamatota teorijā. Latviešu fonds, ASV, 1998, 210 lpp.

Papildliteratūra

LR likums "Par zinātnisko darbību" 10.11.1992.

LR likums "Autortiesību likums" 27.04.2000.

Beķeris E., Palīgs mācību pētnieciskajā darbā. – R.:Rīgas Tehniskā Universitāte, 2003.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

LU raksti

P. Stradiņa veselības un sociālas aprūpes koledžas raksti

APSTIPRINU

katedras vadītāja

______________Iveta Strode

29.06. 2010.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

Kursa līmenis

2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

24

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

16

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Ārstniecības katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Pedagoģijas maģistra grāds, docente Ināra Dupure

Kursa apstiprinājuma datums

29.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Pedagoģijas maģistra grāds, docente Ināra Dupure

Priekšzināšanas

Vispārīga psiholoģija un saskarsme

KURSA ANOTĀCIJA

Kurss sniedz izpratni studentiem par pedagoģijas teorijas būtību, tās saikni ar citām zinātnēm, rosināt studentu radošu darbību, veidot sapratni par māsas funkcijām pacienta un viņa piederīgo mācīšanu un mācību procesa organizēšanu, diskutēt par pacienta izglītošanas nozīmīgumu klīniskajā un ambulatorajā aprūpē.

REZULTĀTI

Sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti iegūst izpratni un spēs analizēt aktuālas pedagoģiskās problēmas, spēs prezentēt un novērtēt mācību procesa organizēšanu pacientam un viņa piederīgiem, iegūs pieredzi darboties, veidojot dažādus mācību moduļus atšķirīgās pacienta aprūpes situācijās.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Teorija

Praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Pedagoģijas priekšmets. Pedagoģiskā darbība.

2

-

2

2.

Didaktikas būtība un teorijas. Didaktisko modeļu raksturojums.

6

4

10

3.

Māsas profesionālā kompetence. Māsas prasmes un kompetences pakāpju raksturojums pēc Tanneres un Chesla.

2

4

6

4.

Pacienta mācīšanas un mācīšanās pedagoģiski psiholoģiskie principi.

4

4

5.

Mācību procesa organizēšanas principi pacienta aprūpes posmā: novērtēšana, mācību procesa plānošana, veicamās aktivitātes, mācību procesa izvērtēšana.

6

4

10

6.

Pacientu izglītošanas principi stacionārā un ambulatorajā praksē.

4

4

7.

Kritiskā domāšana aprūpē

4

4

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Kursa galīgo vērtējumu veido – patstāvīgā darba izstrādāšana – 50%, gala pārbaudījums – ieskaite – 50%.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

    1. Granuma V. Pacienta izglītošana. Mācību līdzeklis./ Medicīnas profesionālās izglītības centrs.- R.: MPIC,1998.-103lpp.

    2. Pedagoģijas termiņu skaidrojošā vārdnīca.- Rīga: “Zvaigzne ABC”.2000.

    3. Redman B.R. Patient Education. The C.V.Mosby Company,1984,p.1-54.

    4. Šiliņa M. Dupure I. Pacientu izglītošana- māsas kompetence.- Rīga: Nacionālais apgāds, 2009. 108.lpp.

    5. ZelmenisV. Pedagoģijas pamati.- R.: RaKa, 2000.

Papildliteratūra

  1. Andersone R., Izglītības un mācību priekšmetu programmas / Rudīte Andersone. - Rīga : RaKa, 2007. - 202 lpp. : il. ; 22 cm. - (Pedagoģiskā bibliotēka). - Bibliogr.: 194.-202. lpp.

  2. Baltušīte R., Skolotāja loma mācīšanās motivācijā / Regīna Baltušīte. - Rīga : RaKa, 2006. - 231 lpp. : il., diagr., tab., ģīm. ; 22 cm. - (Pedagoģiskā bibliotēka). - Bibliogrāfija: 138.-146. lpp. (157 nos.).

  3. Benner P. From Novice to Ekspert. Excellence and Power in Clinical Nursing Practice.- Addison – Wesley Publishing Company,1984.

  4. CreasiaJ.l., Parker B. Conceptual Foundations of Professional Nursing Parctice.- Chicago: Moby,1996.

  5. Dirba M., Mijkultūru izglītības daudzveidība / Māra Dirba. - Rīga : RaKa, 2006. - 139 lpp. : il., ģīm., tab. ; 22 cm. - (Pedagoģiskā bibliotēka). - Bibliogrāfija: 131.-139. lpp.

  6. Geidžs N.L., Berliners D.C. Pedagoģiskā psiholoģija.- Rīga: ZvaigzneABC”,1999.

  7. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas.- R.: Zvaigzne ABC,1998.

  8. Kūle M., Kūlis R. Filosofija.- Rīga: Zvaigzne ABC,1998.

  9. Lasmanis A. Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise.- Rīga SIA “Mācību apgāds NT”, 1999.

  10. Latvijas Vēstnesis. LR Ārstniecības Likums 7nodaļa.- Rīga: 2001. gads 6. Jūlijs.

  11. Maslo I., Tiļļa I. Skolotāju kompetences un izpratnes teorijas un prakses vienotībā. Augstskolu viedoklis. Skolotājs 4/2002.

  12. New Oxford English Dicitionary. London: Chapman& Hall,1998.

  13. Nordin B. Intensive care nurses knowledge and competence- a pilot study. – Stockholm: Civiltrykk AB,1994.

  14. Polit D.F., HunglerB.p. Nursing Research, Methods, Apprasial and Utilization.- Philadelphia,USA: Lippincott Company,1997.

  15. Špona A. Audzināšanas teorija un metodika. – R.: Latvijas Universitāte,1996.

  16. Špona A. Audzināšanas teorija un prakse.- R.: RaKa, 2001.

  17. Tomey A. M., Alligood M.R. Nursing Theorists and they work.- St.Louis, MO: Mosby,1998.

  18. Žogla I. Vispārīgā didaktika. Mācību līdzeklis. R.: RaKa, 1997, 275lpp.

  19. Žukovs L. Ievads pedagoģijā ( pamatkurss). R.: RaKa,1997,187lpp.

  20. Vorobjovs A. Personības socializācija un audzināšana: “Konflikts”vai “Vienprātība”./ Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā. – R.: RPIVA, LU PPI, 2001.- 82. – 88. lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

      1. Interneta saites/Patient teaching /courses

APSTIPRINU

katedras vadītāja

______________Iveta Strode

29.06. 2010.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati

Kursa līmenis

2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

28

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

12

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Ārstniecības katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Pedagoģijas maģistra grāds, lektore Māra Tračuma

Kursa apstiprinājuma datums

29.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Pedagoģijas maģistra grāds, lektore Māra Tračuma

Priekšzināšanas

Lietvedība

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis - sniegt studentiem teorētiskās zināšanas par mūsdienu uzņēmējdarbības pamatiem, kā arī radīt priekšstatu par finanšu uzskaites pamatprincipiem uzņēmējdarbībā. Apgūt uzņēmuma kvalitātes un kvantitātes operatīvos plānus. Spēt veidot komandu, izvērtēt un pieņemt lēmumus. Iepazīstināt studentus ar uzņēmuma reģistrācijas, uzņēmējdarbības finansēšanas noteikumiem un darba likumdošanu, lai varētu izprast darba devēja un darba ņēmēja tiesības un pienākumus, kā arī darba samaksas uzskaiti un bilances sastādīšanu.

REZULTĀTI

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti:

  • spēs izskaidrot uzņēmējdarbības funkcijas un principus;

  • izpratīs uzņēmējdarbības formas;

  • pratīs sastādīt uzņēmuma hierarhiju ar darba ņēmēja pienākumu sadalījumu;

  • spēs aprēķināt uzņēmuma ienākumus un izdevumus;

  • zinās uzņēmuma reģistrācijas noteikumus,

  • spēs korekti noslēgt darba līgumu ar darba devēju;

  • pratīs izvērtēt un pieņemt lēmumus;

  • spēs strādāt komandā;

  • izpratīs finanses uzskaites pamatus uzņēmējdarbībā;

  • izpratīs ieņēmumu un izdevumu analīzes nozīmi uzņēmumā;

  • spēs izskaidrot uzņēmējdarbības ietekmējošos un riska faktorus;

  • spēs praktiski sastādīt uzņēmuma darbības plānu.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Teorija

Semināri

Stundu skaits kopā

1.

Uzņēmējdarbības pamatjēdzieni

1

1

2.

Menedžmenta teorijas pamati

1

1

3.

Uzņēmēja funkcijas

1

1

4.

Iespēju pieejamība uzņēmējdarbībā Latvijā

2

1

3

5.

Vadītājs un vadīšana

2

1

3

6.

Lēmuma izvērtēšana un pieņemšana

2

1

3

7.

Uzņēmuma operatīvie plāni pēc kvalitātes un kvantitātes

3

1

4

8.

Komandas veidošana

2

2

4

9.

Personāla atlases metodes uzņēmumā

1

2

3

10.

Uzņēmuma iekšējā vide

2

2

11.

Uzņēmuma ārējā vide

2

2

12.

Darba likumdošana

2

2

13.

Finanšu uzskaites pamatprincipi

1

1

14.

Vienkāršās un divkāršā ieraksta finanšu uzskaites būtība

1

1

15.

Nodokļu likumdošanas vispārējās prasības

1

1

16.

Ienākuma nodokļa veidi un maksātāji

1

1

17.

Pievienotās vērtības nodoklis

1

1

18.

Pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaite

1

1

19.

Māsu darba vadība un organizācija

1

4

5

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Kursu noslēdzot ieskaite, kurā ietverti integrēti jautājumi par visu kursa vielu.

Kursa galīgo vērtējumu veido:

Teorētiskā kursa pārbaudījumi– 30 %

Semināru nodarbības – 5 %

Patstāvīgo darbu izstrāde – 15 %

Gala pārbaudījums – ieskaite – 50 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

  1. Bikse V.Tirgus ekonomikas pamati. 1.daļa.R.:2000.

  2. Blaits Dž., Mārketings.R: ZvaigzneABC,2004.

  3. Caune J.,DzenonsA.,Pētersons A.,Stratēģiskā vadīšana,R.: Kamene 2000.

  4. Forands I.Vadītājs un vadīšana. R.: Kamene,1999.

  5. Forands I.Personāla vadība.R.: Latvijas izglītības fonds,1997.

  6. Leibus I.Pirmie soļi komercdarbībā, Lietišķās informācijas dienests, R.: 2010.

  7. PraudeV.BeļčikovsJ. Menedžments.R.: Vaidelote,1996.

Papildliteratūra

  1. KehreM.Personālmenedžments uzņēmumā.R.: Turība 2004.

  2. GratoneL. Cilvēkresursu stratēģija.R.: Jumava 2004.

  3. Hofs H.G.Biznesa ekonomika.R.:J.Rozes apgāds 2002.

  4. Libermanis G.Tirgus, cena, konkurence. R.: Kamene 1996.

  5. „Mana īpašuma bibliotēka”Nr.29.Ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai. R.:2002.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

1. Žurnāli: Bilance, Mans īpašums, Praktiskais latvietis, Latvijas ekonomists,Kapitāls.

2. www.vid.gov.lv

3. www.likumi.lv

4. www.vgk.lv

5. www.vid.lv

6. Likums „Par grāmatvedību”.

7. Likums” Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

APSTIPRINU

katedras vadītāja

______________Iveta Strode

29.06. 2010.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

Kursa līmenis

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

24

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

16

Studentu patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Ārstniecības katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un administrēšanā Jeļena Stepule

Kursa apstiprinājuma datums

29.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un administrēšanā Jeļena Stepule

Priekšzināšanas

KURSA ANOTĀCIJA:

Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskas zināšanas par dokumentu noformēšanu sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus, lai ievērotu normatīvajos aktos izvirzītās prasības, kā arī sniegt teorētiskās zināšanas par darba aizsardzību.

Semināros iepazīties ar normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām darba aizsardzībā, metodēm un to pielietojumu.

Semināros iepazīties ar normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām attiecībā uz dokumentu noformēšanu, metodēm un to pielietojumu.

REZULTĀTI

Pēc kursa beigšanas studenti spēs izstrādāt dokumentus tā, lai visu tā glabāšanas laiku nodrošinātu dokumenta juridisko spēku un informatīvo funkciju, kā arī iespēju radīt dokumenta atvasinājumus, ievērojot izvirzītās prasības normatīvajos aktos attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.

Darba aizsardzībā studenti iepazīsies ar normatīviem aktiem darba aizsardzībā un darba aizsardzības vispārīgiem principiem, kā arī zinās par pienākumiem, tiesībām un savstarpējām attiecībām darba aizsardzībā. Iepazīsies ar darba vidē pastāvošiem riskiem, ar darba drošības prasībām, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus.

KURSA PLĀNS

Nr.p.k.

Tēma

Teorija

Semināri

Stundu skaits kopā

1.

Ievads lietvedībā

2

2

2.

Lietvedība un tās pamatjēdzieni

2

2

3.

Dokumentu iedalījums

2

4

6

4.

Dokumentu arhivācija

2

2

5.

Elektroniskie dokumenti

2

2

6.

Lietvedības prasības veselības aprūpē

3

4

7

7.

Tiesību pamati

2

2

8.

Darba likumdošana

2

2

9.

Darba aizsardzības likumdošana

2

2

10.

Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību Krimināllikuma skatījumā

2

4

6

11.

Ārstniecības likums

3

4

7

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Pārbaudījumi par teorētisko kursu – 30%

Patstāvīgo darbu izstrādāšana – 20%

Gala pārbaudījums – ieskaite 50% (jautājumi par tēmām, situācijas uzdevumu analīze, tests).

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

  1. V.Bahanovskis „Lietvedības instrukcija”, izdevniecība Kamene

  2. 20.06.2001. likums "Darba aizsardzības likums"

  3. 20.06.2001. likums "Darba likums"

  4. 06.08.2002. MK noteikumi Nr.344 "Darba aizsardzības prasības, pārvietojot smagumus"

  5. 21.05.2002. MK noteikumi Nr.189 "Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskajām vielām"

  6. 20.08.2002. MK noteikumi Nr.372 "Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus"

  7. 15.05.2007. MK noteikumi Nr.325 "Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās"

  8. 02.10.2007. MK noteikumi Nr.660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība"

  9. 10.03.2009. MK noteikumi Nr.219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude"

  10. 28.04.2009. MK noteikumi Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās"

Papildliteratūra

  1. 06.05.2010. likums "Dokumentu juridiskā spēka likums"

  2. 28.09.2010. MK noteikumi Nr.916 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība"

  3. 04.04.2006. MK noteikumi Nr.265 "Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtība"

  4. R.A.Ozoliņš "Civilās un darba aizsardzības pamati".

  5. SIA „Reģionālais apmācības centrs”, „Darba aizsardzība uzņēmumos un iestādēs”, 2007.g.

APSTIPRINU

katedras vadītāja

_______________Iveta Strode

29.06. 2010.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati

Kursa līmenis

2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

28

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

12

Studentu patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Ārstniecības katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Uzņēmējdarbības maģistra grāds, docente Iveta Strode

Kursa apstiprinājuma datums

29.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Uzņēmējdarbības maģistra grāds, docente Iveta Strode

Priekšzināšanas

Psiholoģija, saskarsme, pētniecība

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis ir radīt studentiem priekšstatu par projektu vadīšanas pamatiem, teorētiski un praktiski veikt projekta mērķu un problēmu analīzi, iegūt zināšanas par projekta darba organizācijas formām. Kurss sniedz teorētiskas un metodiskas zināšanas projektu izstrādē un īstenošanā, kā arī projektu plānošanā un vadībā sasaistot to ar veselības aprūpes nozari, aprūpes procesa organizēšanu un māsu profesionālo darbību.

REZULTĀTI

Pēc kursa apgūšanas studenti:
– Izpratīs un spēs izskaidrot ar kursa saturu saistītos tematus un jēdzienus;
– Spēs demonstrēt zināšanas par projektu vadību, projekta komandu, projekta fāzēm u.c. ar projektu saistītām norisēm;
– Spēs analizēt gadījumus un problēmu jautājumus, kas saistīti ar projektu vadību, veikt projektu plānošanu, kas saistīti ar pacientu aprūpes plānošanu un organizēšanu.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Teorija

Semināri

Stundu skaits kopā

1.

Ievads projektu vadībā. Projektu vadības teorētiskie aspekti.

2

2

2.

Projekta strukturēšana

4

2

6

3.

Projekta plānošana

8

8

4.

Projekta realizācija

6

6

5.

Rezultātu apkopošana

6

6

6.

Praktiskais darbs – projekti saistīti ar aprūpē pacientu aprūpes plānošanu, organizēšanu

2

10

12

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Patstāvīgā darba izstrādāšana - 25%

Izstrādātā projekta prezentācija - 25%

Gala pārbaudījums - ieskaite – 50%

LITERATŪRA
Mācību pamatliteratūra
  1. Forands I. Projekta menedžments / I.Forands ; red. I.Ceļdoma. - Rīga.: Latvijas izglītības fonds, 2006.

  2. Geipele I., Tambovceva T., Projektu vadīšana studijām un biznesam, Rīga.: Valters un Rapa, 2004

  3. Jerošenko V., Pinnis J., Averina J., Gribuste E. Projektu Vadīšanas Rokasgrāmata.

  4. Uzulāns J. Projektu vadība / J.Uzulāns - Rīga: Jumava, 2004

Paplidliteratūra
  1. Gray, Clifford F. Project Management. The Managerial Process / Clifford F. Gray, Erik W. Larson. - 3rd ed. - McGraw-Hill, 2006.

  2. Kerzner, Harold. Project Management.A Systems Approach to Planning, Scheduling, and Controlling / Harold Kerzner. - 8th ed. - John Wiley & Sons, Inc., 2003.

  3. Meredith, J.R. Project Management: A Managerial Approach / Jack R. Meredith, Samuel J. Mantel, Jr. – 5th ed. – John Wiley & Sons, Inc., 2003.

Periodika, interneta resursi un citi avoti
  1. Žurnāls „Projektu vadīšana”, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, Preses nams, 1998

  2. Žurnāls „Projektu vadīšana”, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, Preses nams, 1999

  3. Žurnāls „Projektu vadīšana”, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, Preses nams, 2000

APSTIPRINU

katedras vadītāja

______________Iveta Strode

29.06. 2010.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P.STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Lietišķā informātika un statistika

Kursa līmenis

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

40

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Ārstniecības katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Veselības zinātņu maģistra grāds māszinībās, lektore Madara Miķelsone

Lektors Aivars Muižnieks

Kursa apstiprinājuma datums

29.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Veselības zinātņu maģistra grāds māszinībās, lektore Madara Miķelsone

Lektors Aivars Muižnieks

Priekšzināšanas

KURSA ANOTĀCIJA

Veidot izpratni par informātikas lomu medicīnā, tās pielietojumu medicīnas māsas specialitātē. Nodarbībās papildināt un nostiprināt zināšanas strādājot ar datoru izmantojot programmas Word, Exel un PowerPoint. Prast izmantot un pareizi pielietot Internetu un E-pastu. Pārzināt multimēdiju un antivīrusu programmas.

REZULTĀTI

Pēc kursa beigšanas studenti:

  • spēs patstāvīgi stādāt ar datoru,

  • pratīs novērtēt un izprast datu apstrādes un interpretācijas nozīmi savā specialitātē,

  • pratīs strādāt ar internetu un antivīrusu programmām.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Teorija

Praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Ievads apmācības programmās, datorklases specifika un iespējas. Galvenās prasības. Adobe Reader.

2

2

2.

Teksta redaktors MS Word, teksta ievadīšana, rediģēšana, pareizrakstība un rindkopu noformēšana

4

4

3.

Teksta kopēšana, izgriešana, pārvietošana, dokumenta saglabāšana un izdrukāšana

4

4

4.

Tabulu veidošana un noformēšana

2

2

5.

Dokumenta noformēšana

2

2

6.

Grafikas pielietošana tekstos

2

2

7.

Elektroniskās tabulas MS Exel, tabulu aizpildīšana, noformēšana un tabulu apgabali.

4

4

8.

Aprēķini tabulās, absolūtās, jauktās adreses un datu virknes

4

4

9.

Datu atlase un šķirošana

2

2

10.

Funkciju pielietojums

4

4

11.

Škērsgriezuma tabulas un diagrammu veidošana.

4

4

12.

Prezentācijas programma MS PowerPoint

4

4

13.

Internets un e-pasts

1

1

14.

Antivīrusu programmas

1

1

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Kursa sekmīgai izpildei, tiek gaidīta studenta aktivitāte nodarbībās; patstāvīgais darbs par teksta noformēšanu, dokumenta sagatavošanu, tabulas izveidošanu, darbs ar diagrammām, nepieciešamās literatūras studēšana, interneta izmantošana. Kursu noslēdzot ieskaite.

Galīgo vērtējumu veido:

  • patstāvīgais darbs- 15%

  • praktiskie darbi – 40%

  • ieskaite – 45%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

  1. Dukulis I. Apgūsim jauno Word. Microsoft Office Word 2003. Izd. Turība 2005g. Rīga 166 lpp.

  2. Dukulis I. Apgūsim jauno Exel. Microsoft Office Exel 2003. Izd. Turība 2007g. Rīga 173 lpp.

  3. Dukulis I. Apgūsim jauno POWERPOINT. Microsoft Office PowerPoint 2003. Izd. Turība 2006g. Rīga 141 lpp.

  4. Treiguts E. Ievads datorzinībās I, II daļa Izd.Turība 2006-07g. Rīga 94, 77 lpp.

  5. Baklijs P. Klārks D. Personālo datoru un Windows rokasgrāmata. Izd. Tapals 2006g. Rīga 358 lpp.

  6. Žemaitis V. Jurenko A. Microsoft Word no iesācējiem līdz lietpratējiem. Izd. Zvaigzne ABC 2007g. Rīga 164 lpp.

Papildliteratūra

  1. Vēža V. red. Datorzinību pamati 1.2.3.4.5 Izd. Mācību grāmata 2000g. Rīga.

  • Pirmie soļi pie datora.

  • Teksta redaktors Microsoft Word.

  • Elektroniskās tabulas Microsoft Exel

  • Prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft PowerPoint.

  • Datortīkli un interneta pakalpojumu izmantošana.

  1. Rikure T., "Teksta redaktors Microsoft Word.", ZvaigzneABC.2007g.

  2. Dace Murāne, Iveta Pāvilsone „MS Word 2000 no A līdz Z „Datorzinību Centrs2000 g. 136 lpp.

  3. Sataki K, "Windows 2000 Profesional no A līdz Z", Datorzinību Centrs.

  4. Rikure Tatjana, Jurenoks Aleksejs „Teksta redaktors Microsoft Word” (senioriem) Zvaigzne ABC 2007 g. 64 lpp.

  5. ‘’Windows XP’’, Egmont.2005 g.

  6. Vēzis Viesturs „Teksta redaktors Microsoft Word.” -, 1997g.

  7. Vēzis Viesturs, Viļums Raimonds, „Demonstrējošo datorprogrammu komplekti.” 2000 g.

  8. Vēzis V. „Datoru uzbūve un tā darbības principi.”1997g. Rīga

  9. Vēzis Viesturs „Organizācijas prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft Powerpoint.” -, 1997g.

  10. Juraga Dainis, „Ieskats informācijas atrašanas iespējās Interneta meklētājserveros.” – 2004g.

  11. Laila, Pārups Lauris, Vēzis Viesturs, Žodziņa Arta, Viļums Raimonds Dukulis Ilmārs, Gultniece Iveta, Ivane Aina, Kuriloviča „Datorzinību pamati. „-, 2001g.,150 lpp.

  12. Mežis Tālivaldis, „Elektroniskais pasts.” – 1998g.

  13. Sarcevičs Frīdis „OpenOffice 1.1 Writer mācību materiāls.” -, 2004g.

  14. Lāce Ilze, Geske Andrejs, Geske Sigita „Personālo datoru uzbūve. Lokālais tīkls.” -, 1998g.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

  1. www.LIIS.lv Internetā

APSTIPRINU

katedras vadītāja

______________Iveta Strode

29.06. 2010.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Latīņu valodas terminoloģija

Kursa līmenis

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

40

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Ārstniecības katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Lektore Māra Briņķe

Kursa apstiprinājuma datums

29.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Lektore Māra Briņķe

Priekšzināšanas

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis – sniegt nākamajam medicīnas darbiniekam nepieciešamās zināšanas vēlākai kvalitatīvai profesionālai darbībai un medicīniskās literatūras saprašanai. Tam nolūkam students iegūst pamatzināšanas latīņu valodas gramatikā, medicīniskajā (anatomijas un klīniskajā) terminoloģijā.

Kursa laikā students apgūst latīņu lietvārdu deklinācijas (5), īpašības vārdu lietojuma pamatprincipus, latīņu grieķu cilmes lietvārdu celmus (terminu elementus), kā arī apgūst iemaņas terminu veidošanā un izpratnē. Studenti iepazīstas ar četru konjugāciju verbiem, galveno vērību pievēršot to lietošanai receptēs, kā arī mācās sastādīt vienkāršas diagnozes latīņu valodā, vienlaicīgi iepazīstoties ar vispārīgiem diagnožu rakstības principiem. Papildus studenti apgūst atsevišķu oriģināltekstu tulkošanu no medicīniska rakstura tekstiem kursā apgūtās leksikas apjomā.

REZULTĀTI

Kursa rezultātā studenti iegūst priekšstatu par medicīnā (kā anatomijā, tā klīnikā) lietoto terminoloģiju, tās veidošanu un pielietošanu, iemācās saprast vēl nesastaptus terminus, izmantojot pazīstamās latīņu un grieķu cilmes vārdu saknes, prefiksus un sufiksus.

Studenti apgūst prasmes veidot un saprast vienkāršas diagnozes, tulkot vienkāršākus tekstus un orientēties medicīniskajā leksikā.

KURSA APRAKSTS – PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Teorija

Semināri

Stundu skaits kopā

1.

Latīņu valodas fonētika. Alfabēts, izruna, uzsvars.

2

2

2.

Vārdu šķiras. Lietvārda I deklinācija. Ģenitīva loma deklināciju noteikšanā.

4

4

3.

Lietvārda II deklinācija.

2

2

4.

Terminu veidošana – pamatprincipi. Terminu elementi.

2

2

5.

Lietvārda III deklinācija. III deklinācijas trīs lietvārdu grupas.

6

6

6.

Adjektīvs. Adjektīva trīs deklinācijas.

4

4

7.

Īpašības vārda I grupa, īpašības vārdu lietojums terminoloģijā.

4

4

8.

Lietvārda IV un V deklinācija, šo deklināciju vārdu izmantojums anatomijas un klīniskajā terminoloģijā.

2

2

9.

Īpašības vārdu II grupa.

4

4

10.

Īpašības vārdu un apstākļa vārdu salīdzināmās pakāpes.

4

4

11.

Darbības vārds, tā pavēles forma un lietojums receptē.

2

2

12.

Diagnozes veidošanas pamatprincipi.

2

2

13.

Skaitļa vārds. Tā izmantojums medicīnas terminoloģijā.

2

2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANĀ

Kursa galīgo vērtējumu veido:

Pārbaudījumi par teorētisko kursu un praktiskajiem darbiem – 40%,

Patstāvīgo darbu izstrāde – 20%,

Gala pārbaudījums – ieskaite – 40% (semestra beigās rakstisks pārbaudījuma darbs par apgūtajām tēmām).

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

  1. Rudzītis K., Terminologia medica. Rīga, 2005.

  2. Lazovskis I.,Klīniskie simptomi un sindromi. Rīga, 2003.

  3. Ahrens G.,Naturwissenschaftliches und medizinisches Latein. Leipzig, 1973.

  4. Roba E., Altemente I. Lingua Latina pro medicis. – Rīga, 1973.

  5. Dale A. Grote. Study guide to Wheelock’s Latin. Univ North Carolina

  6. „Recepšu izrakstīšanas ...LR MK noteikumi Nr.175, 2005.

Papildliteratūra

  1. Multilingual glossary of technical and popular medical terms in nine European languages.

  2. Allen and Greenrough. Latin Grammar. Perseus Project, Tufts University.

  3. Latin and greek prefixes and suffixes. www.Technicon.ac.il/medicine/studes/ltin&greekprefixes.htm

APSTIPRINU

katedras vadītāja

______________Iveta Strode

29.06. 2010.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Bioloģija un ģenētika

Kursa līmenis

2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

24

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

16

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Ārstniecības katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Lektore Ruta Kārklīte

Kursa apstiprinājuma datums

29.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Lektore Ruta Kārklīte

Priekšzināšanas

Ķīmija, bioloģija

KURSA ANOTĀCIJA

Kursa mērķis – sniegt studentiem padziļinātas zināšanas par dzīvo organismu daudzveidību, to savstarpējo mijiedarbību, par šūnu kā visu organismu strukturālo un funkcionālo pamatvienību saistībā ar ģenētisko programmu un tās realizāciju cilvēka individuālās attīstības gaitā, veidot prasmes pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas māsu profesionālajā darbībā.

REZULTĀTI

Pēc kursa beigšanas studenti iegūs zināšanas par cilvēku kā bioloģisku būtni, izpratīs cilvēka saikni ar dzīvo dabu, apgūs šūnās notiekošos metabolisma procesus, to ietekmi uz cilvēka attīstību un veselību, pratīs izmantot iegūtās teorētiskās zināšanas, apgūstot citus studiju priekšmetus un māsu praksē.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Teorija

Semināri

Stundu skaits kopā

1.

Bioloģija – daudznozaru zinātne

2

-

2

2.

Šūnu uzbūve un funkcijas

2

-

2

3.

Šūnu ķīmiskais sastāvs un metabolisma procesi šūnā

4

4

8

4.

Šūnu dzīvības ģenētiskais pamats

4

4

8

5.

Ģenētiskā programma – cilvēka struktūras un funkciju veidošanās pamats

6

4

10

6.

Šūnu iedzimtības materiāla izmaiņas

6

4

10

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Kursa galīgo vērtējumu veido – teorētiskā kursa pārbaudījumi – 30%, patstāvīgā darba izstrādāšana – 20%, gala pārbaudījums – ieskaite – 50% (integrēts tests, kas ietver šūnu bioloģiju, ģenētikas daļu, situācijas uzdevumu analīzi).

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

  1. Leja J. Medicīniskā ģenētika. R.: Zvaigzne ABC, 1997.

  2. Madera S. Bioloģija. 1. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2001.

  3. Madera S. Bioloģija. 2. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2002.

  4. Madera S. Bioloģija. 3. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2002.

  5. Selga T. Šūnu bioloģija. LU Akadēmiskais apgāds, 2008.

  6. Zalcmane V., Groma V. Šūnas ultrastruktūra, R.: Rīgas Stradiņa Universitāte, 2001.

Papildliteratūra

  1. Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.

  2. Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.

  3. Kļaviņš M. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite. R.,1996.

  4. Pollard T. D., Earnshaw W.C. Cell biology, 2nd edition, Saunders, USA, 2008.

  5. Raipulis J. Vides piesārņojuma ietekme uz iedzimtību, Vērmaņdārzs, 1999.

  6. Sardet C., Larsonneur L., Koch A. Voyage inside the cell, Sinauer Associates Inc.,2000. Digital Studio.

  7. Stokleja K. Ilustrētā bioloģijas vārdnīca, R.: Zvaigzne ABC , 1997.

  8. Starr C., Taggart R. Cell biology and genetics , Thomson \ Brooks Cole, 2006.

  9. William S., Klug M. Concepts of genetics 7th ed, Prentice Hall, 2003.

Periodika , interneta materiāli un citi avoti

1. Tomass L. Cik sugu ir pasaulē? Ilustrētā Zinātne 6 ( 43 ), 2009.

APSTIPRINU

katedras vadītāja

______________Iveta Strode

29.06. 2010.

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Profesionālā angļu valoda I

Kursa līmenis

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

40

Studentu patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Ārstniecības katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Pedagoģijas maģistra grāds, lektore Maija Kurmiņa

Kursa apstiprinājuma datums

29.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Pedagoģijas maģistra grāds, lektore Maija Kurmiņa

Priekšzināšanas

KURSA ANOTĀCIJA

Kurss sniedz zināšanas par vispārpieņemto medicīnas terminoloģiju angļu valodā. Sniedz pārskatu par atšķirībām terminu lietošanā angļu un amerikāņu veselības aprūpes sistēmās. Studenti apgūst un pilnveido savu vārdu krājumu, lai varētu savā profesionālajā darbā komunicēt ar angliski runājošiem pacientiem. Kursa noslēgumā spēj pielietot iegūtās zināšanas lasot un analizējot medicīnisko literatūru.

REZULTĀTI

Sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti iegūst zināšanas par angļu valodas vārdu krājumu medicīnā. Studenti spēj patstāvīgi analizēt medicīnas literatūru angļu valodā. Spēj saprast angliski runājošu pacientu un pielietot savas zināšanas strādājot un komunicējot internacionālā darba vidē.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Tēma

Teorija

Semināri

Stundu skaits kopā

Vesels cilvēks un slims cilvēks

4

4

2.

Medicīnas personāls – māsas, ārsti, māsu palīgi

2

2

3.

Slimnīcas un ambulatorā aprūpe

2

2

4.

Pārsienamie materiāli un medikamenti

4

4

5.

Pacienta izmeklēšana – fizikālās izmeklēšanas metodes

4

4

6.

Sirds un asinsrites slimības, to simptomi un profilakse

4

4

7.

Kauli un locītavas – sastiepumi, plīsumi, izmežģījumi un lūzumi

4

4

8.

Infekcijas slimības, to simptomi un ārstēšana

4

4

9.

Kuņģa-zarnu trakta saslimšanas, to simptomi

4

4

10.

Elpošanas ceļu slimības, to simptomi

4

4

11.

Āda un ādas slimības