textarchive.ru

Главная > Документ


Kvalitātes vadības sistēma

Studiju programmas darbu reglamentējošie dokumenti ir pieejami LU P.Stradiņa medicīnas koledžas administrācijā un Ārstniecības katedrā.

Pamatdokumenti, kas reglamentē studiju norisi un organizāciju koledžā ir LU P.Stradiņa medicīnas koledžas nolikums, Studiju nolikums, Uzņemšanas noteikumi studiju gadam, Valsts noslēguma pārbaudījuma nolikums, Studējošo prakses organizēšanas kārtība, Iekšējās kārtības noteikumi studējošajiem, Studiju programma, Studiju procesa grafiks, studiju kursu programmas, studiju nodarbību saraksti.

Studiju kursu saturu reglamentē studiju kursu programmas, kuras tiek apstiprinātas Ārstniecības studiju programmu padomē. Saskaņā ar studiju procesa grafiku un studiju plānu, kas nosaka studiju kursu un zināšanu pārbaudījumu sadalījumu pa semestriem, tiek sastādīts nodarbību un pārbaudījumu saraksts.

Kvalitātes vadības sistēmaietver:

  • studiju programmas satura novērtēšanu un aktualizēšanu

  • veicot studentu un absolventu anketēšanu, organizējot studentu aptaujas, pārrunas ar studentiem individuāli un studiju grupās. Iegūto rezultātu analīze tiek izmantota turpmākajā darbā;

  • izvērtējos studiju procesu un studiju metodisko darbu ar lēmumu pieņemšana studiju programmu padomē;

  • organizējot pārrunas ar programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem, izmantojot viņu atziņas un priekšlikumus turpmākajā darbībā;

  • programmas specifikai atbilstošas kvalifikācijas mācībspēku piesaisti;

  • akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu - atbalstīta docētāju līdzdalība starptautiskos projektos, konferencēs, semināros, dalība zinātniskajā darbā, kā arī studijas augstskolās;

  • darba devēju aptaujas par studējošo iegūtajām zināšanām un prasmēm, prakses izvērtējums un priekšlikumu apkopošana studiju programmas aktualizēšanai;

  • ikgadējo programmas pašnovērtējuma sagatavošanu un apstiprināšanu - pielietojot SVID analīzi, apzinot nepilnības un trūkumus kā arī plānojot turpmāko darbību;

  • programmas izmaiņu apstiprināšanu un kvalitātes līmeņa novērtēšanu LU P.Stradiņa medicīnas koledžas iekšējās struktūras līmeņos veic studiju programmu padome, kas izvērtē izmaiņu nepieciešamību, savukārt, koledžas padome apstiprina izmaiņas studiju programmā;

  • sadarbības ar ārzemju partneriem, darba devējiem un citām organizācijām novērtēšanu - struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu atskaites un darba devēju aptaujas;

  • resursu (materiāli tehniskās bāzes) novērtēšanu - struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu atskaites, pārrunas ar docētājiem.

  • programmas kvalitātes novērtēšana pirms pārakreditācijas – studiju programmu izskata LU studiju programmu kvalitātes novērtēšanas komisija, kur tiek piesaistīts viens neatkarīgais eksperts programmas novērtēšanai, pēc tam studiju programma tiek apstiprināta LU senātā.

Studentu galvenās atbalsta personas, kur griezties studentiem, ir grupas kurators, Ārstniecības katedras vadītājs, koledžas direktora vietnieki, koledžas direktors un studējošo pašpārvaldes prezidents. Studentu intereses koledžā pārstāv akadēmiskais un vispārējais personāls un kā viena no galvenajām atbalsta institūcijām ir studentu pašpārvalde, kas darbojas uz Studentu pašpārvaldes nolikuma pamata.

Pamatojoties uz 2005. gada akreditācijas komisijas rekomendāciju, koledžā tika izveidota Ārstniecības studiju programmu padome, kurā ietilpst katedras vadītājs, deleģēti pārstāvji no akadēmiskā personāla vidus un studējošo pārstāvji, ko izvirza studentu pašpārvalde. Studiju programmu padome darbojas saskaņā ar Studiju programmu padomes nolikumu.

2.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās studiju programmas Māszinības vienīgais finansēšanas avots ir valsts budžeta finansējums.

Pilna laika klātienes studiju izmaksas gadā uz 1 studentu ir 1093.58 LVL, (skat. detalizētu studiju izmaksu aprēķinu). Plānotais optimālais studentu skaits katrā grupa ir 25 cilvēki. Katru studiju gadu par speciālistu sagatavošanu koledžā tiek noslēgts vienošanās protokols ar Izglītības un zinātnes ministriju un koledžas padomē tiek apstiprināts speciālistu skaits studiju programmu ietvaros.

Infrastruktūras nodrošinājums

Studiju programma Māszinības tiek realizēta:

  • LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Ārstniecības katedrā Vidus prospektā 36/38, Jūrmalā, kur studijas notiek 11 auditorijās, datorklasē un profesionālās apmācības kabinetos un laboratorijās. Studiju procesa sekmīgai norisei auditorijas ir aprīkotas ar stacionārajiem vai pārvietojamajiem projektoriem un portatīvajiem datoriem. Viena auditorija ir aprīkota ar interaktīvās apmācības tāfeli. Koledžā ir pieejams bezvadu interneta pieslēgums.

  • LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiālē - Raiņa ielā 5a, Rēzeknē. LU P.Stradiņa medicīnas koledža ir noslēgusi nedzīvojamo telpu nomas līgumu ar SIA „Mācību centrs AUSTRUMI” par telpu nomu ar kopējo platību 240 m2. Studijas notiek 4 mācību auditorijās, datorkabinetā un pirmsklīniskās aprūpes kabinetā. Studiju telpas ir aprīkotas ar nepieciešamo aprīkojumu studiju procesa norisei. (skat.pielikumu Nr. 7)

Metodiskā materiāla pavairošanai katedrā ir 1 kopētājs, bet apjomīgu kopēšanas darbu veikšanai tiek izmantoti 2 ātrdarbīgi kopētāji, kas nodrošina studentiem iespēju pavairot nepieciešamos studiju materiālus un 1 kopētājs filiālē. Akadēmiskajam personālam ir darba kabineti, kuri aprīkoti ar datoriem un interneta pieslēgumu. Pašnovērtējuma periodā pieaugusi e-pasta izmantošana, gan lekciju, gan semināru un praktisko darbu materiālu nosūtīšanai studentiem.

Studiju programmas ietvaros studentiem ir jāpilnveido datorzinību prasmes un jāapgūst datu statistiskās apstrādes metodes studiju kursā Lietišķā informātika un statistika. Studentu rīcībā ir datorkabinets ar interneta pieslēgumu, datori ir pieejami arī dienesta viesnīcā un bibliotēkā. Datoru kabinetā ir izveidotas 18 darba vietas, kas paredzētas studentiem un 1 darba vieta pasniedzējam, kas aprīkota ar projektoru. Darba vietas studentiem izkārtotas tā, lai pasniedzējs vienlaicīgi varētu sekot līdzi katra studenta darbībai.

Visi datori ir pieslēgti globālam datortīklam, līdz ar to uz jebkura datora ir pieejams internets. Savstarpēji datori ir saslēgti lokālā tīklā, kas nodrošina pieejamību jebkura datora informācijai. (skat. pielikumu Nr.7)

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā darbojas labiekārtota bibliotēka un lasītava. Koledžas bibliotēka nodrošina izglītības iestādes studentus un pasniedzējus ar studiju procesā nepieciešamo literatūru. Bibliotēkas grāmatu fonds katru gadu tiek papildināts ar vairākiem simtiem grāmatu, sadarbojoties bibliotēkai ar koledžas katedrām. Grāmatu izvēle tiek orientēta studentu apmācībai, kā arī zinātniski pētnieciskajai darbībai.

Kopējais grāmatu skaits koledžas bibliotēkas fondā pārsniedz 15 tūkstošus, no kurām apmēram puse ir medicīnas literatūra. Ir pieejama literatūra anatomijā un fizioloģijā, farmakoloģijā, internajā medicīnā, onkoloģijā, ķirurģijā, traumatoloģijā, toksikoloģijā, neiroloģijā, epidemioloģijā, virusoloģijā un laboratoriskajā diagnostikā. Plaši pārstāvēta ir literatūra psiholoģijā, pedagoģijā, sociālajās zinātnēs, uzņēmējdarbībā un vadības zinātnē, ētikā un filozofijā, kā arī uzziņu literatūra, vārdnīcas, dažāda profila enciklopēdijas u.c. Lasītavā ir pieejami Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, augstskolas “Attīstība” izdotie rakstu krājumi. Fondā ir koledžas pasniedzēju sagatavotie mācību materiāli parazitoloģijā, histoloģijā, mikrobioloģijā un vides medicīnā, somatisko un ķirurģisko pacientu aprūpē u.c., kas izstrādāti atbilstoši studiju programmām. Kopumā vispārizglītojošo un medicīnas nozares teorētisko kursu apguvei nodrošinājums ar mācību literatūru ir labs. Katra budžeta gada sākumā tiek analizētas finansiālās iespējas ārzemju profesionālās literatūras iegādei. Filiālē studējošo vajadzībām tiek nodrošināta mācību literatūras piegāde uz Rēzekni. Koledžas Rēzeknes filiālē studējošajiem ir papildus iespēja izmantot arī Rēzeknes Augstskolas bibliotēku.

Bibliotēkas literatūra ir pieejama koledžas studentiem gan līdzņemšanai, gan izmantošanai uz vietas bibliotēkas lasītavā. Bibliotēkas lasītavā  pieejami arī periodikas izdevumi - DOCTUS, Mans Mazais, Psiholoģija mums+, Psiholoģija ģimenei un skolai, Psiholoģijas Pasaule, Latvijas ārsts u.c.

Lasītavā studentiem ir pieejami datori ar bezmaksas interneta pieslēgumu. Ir iespējama arī bezvadu interneta izmantošana. Bibliotēkas pamatpakalpojumi ir bezmaksas. Atbilstoši bibliotēkas izmantošanas noteikumiem un maksas pakalpojumu veidiem, bibliotēka sniedz arī maksas pakalpojumus – izdrukas no datora, brošēšanu ar spirāli.

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas īstermiņa stratēģijā kā viens no uzdevumiem izvirzīta bibliotēkas rekonstrukcija un modernizēšana, ieviešot bibliotēkas informācijas sistēmu, kas dos iespēju izmantot bibliotēkas elektronisko katalogu un atvieglos literatūras meklēšanu.

Profesionālajā izglītībā viens no būtiskākajiem pamatuzdevumiem ir nodrošināt profesionālo prasmju apgūšanu, atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām. Būtisks uzdevums māsu izglītošanā ir nodrošināt kvalitatīvu saikni starp izglītību koledžā un zināšanu nostiprināšanu praksē. Pirms prakses uzsākšanas, praktiskās apmācības institūcijās, studentiem nepieciešamās prasmes un iemaņas ir jāapgūst praktiskās apmācības kabinetos – neatliekamās aprūpes kabinetā, pirmsklīniskās aprūpes kabinetā. Koledžā ir labiekārtoti trīs pirmsklīniskās aprūpes kabineti, tai skaitā, viens Rēzeknes filiālē.

Dabas zinātņu un vispārizglītojošo studiju kursu kvalitatīvai apguvei studiju praktiskās nodarbības tiek nodrošinātas koledžas mācību laboratorijās un kabinetos – mikrobioloģijas laboratorijā, ķīmijas un vides medicīnas laboratorijā, anatomijas un fizioloģijas kabinetā, arī Rēzeknes filiālē ir pieejami mācību uzskates līdzekļi teorētisko pamatkursu apguvei.

Ārstniecības katedras viens no stratēģiskās darbības pamatvirzieniem ir pilnveidot studiju materiāli tehnisko bāzi, regulāri analizējot jaunāko tehnoloģiju ienākšanu klīniskajā praksē un risinot jautājumus par finansiālo līdzekļu piesaisti atbilstošā aprīkojuma iegādei. 2010./2011. studiju gadā Ārstniecības katedrā ar ERAF projekta finansējumu tika nodrošināta multifunkcionālā manekena iegāde, kas nodrošina dažādu klīnisko situāciju simulāciju un palīdz studentiem apgūt neatliekamās medicīniskās palīdzības algoritmus un propedeitikas pamatprincipus.

Materiāltehniskās bāzes apraksts ir atspoguļots 7. pielikumā.

Koledžai ir labiekārtota dienesta viesnīca, kas ir izvietota divos korpusos – Jūrmalā, Vidus prospektā 36/38. Studentiem ir labi sadzīves apstākļi un dienesta viesnīcas telpas ir aprīkotas ar koledžas inventāru. Koledžas dienesta viesnīcā darbojas studentu pašpārvaldes komisija dienesta viesnīcas jautājumos, ko vēlē katru gadu janvāra mēnesī un, kas sadarbībā ar dienesta viesnīcas vadītāju un koledžas administrāciju plāno pasākumus un pārstāv dienesta viesnīcā dzīvojošo studentu intereses. Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģijā 2010.-2015. gadam kā viens no pamatuzdevumiem ir izvirzīts dienesta viesnīcas kapacitātes palielināšana, nododot ekspluatācijā rekonstruēto dienesta viesnīcas ēku 60 vietām un esošo dienesta viesnīcas telpu labiekārtošana. LU P.Stradiņa medicīnas koledžai Rēzeknē nav pieejama dienesta viesnīca, bet studenti uz koledžas vienošanās pamata var izmantot citu izglītības iestāžu dienesta viesnīcas.

Uzsākot studiju programmas realizāciju. Rēzeknes filiālē, 2007./2008. ak.g tika noslēgts sadarbības līgums ar Rēzeknes 14. arodvidusskolu par gultas vietu īri koledžas studējošo vajadzībām. Pirmajā studiju gadā dienesta viesnīcas pakalpojumus studiju programmas studenti neizmantoja, 2008./2009. ak.g. dienesta viesnīcas pakalpojumus izmantoja tikai 4 studenti. Pēc pārrunām ar studentiem par dienesta viesnīcas nepieciešamību, tika pieņemts lēmums pārtraukt dienesta viesnīcas īres līgumu, pieprasījuma trūkuma dēļ. Koledžai ir savstarpēja vienošanās ar Rēzeknes 14. arodvidusskolu par iespējām koledžas studējošajiem slēgt individuālus īres līgumus ar skolu.

2.6. Imatrikulācijas nosacījumi

Imatrikulācija 1.līmeņa profesionālajā augstākajā studiju programmā Māszinības notiek atbilstoši LU PSK kopējiem studiju uzņemšanas noteikumiem.

Imatrikulācijas noteikumi nosaka, ka 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Māszinības pilna laika klātienē var studēt personas, kam ir iegūta vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība, nokārtoti centralizētie eksāmeni (CE) latviešu valodā un svešvalodā (angļu, krievu vai vācu) un pārrunu rezultātiem. Pārrunu kritēriji un svešvalodu prioritāte tiek pieņemti un saskaņoti koledžas padomes sēdē un virzīti uz Augstākās izglītības padomi saskaņā ar Augstskolu likumu.

Personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību, sākot no 2004. gada, piedalās kopējā konkursā ar tiesībām reģistrēties studijām noteiktās studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem latviešu valodā, svešvalodā un pārrunu rezultātiem.

Personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam var piedalīties kopējā konkursā ar tiesībām reģistrēties studijām noteiktās studiju programmās, pamatojoties uz sekmīgām vidējās izglītības dokumenta gala atzīmēm. Šajā gadījumā, atbilstoši LU PSK noteiktajām uzņemšanas prasībām un kritērijiem, tiek ņemta vērā vidējās izglītības dokumenta gala vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā, vidējās izglītības dokumenta gala atzīme svešvalodā un pārrunu rezultāti.

Ja reflektantam vidējās izglītības dokumentā nav uzņemšanai nepieciešamās gala atzīmes latviešu valodā un literatūrā, to var aizstāt ar IZM Valsts izglītības satura centra izsniegtu vismaz pamata līmeņa 2.pakāpes (A2) valsts valodas prasmes apliecību.

Prasības, sākot studiju programmu apguvi:

Vidējā izglītība vai vidējā profesionālā izglītība – 3 gadi jeb 6 semestri pilna laika klātienes studijas 120 kredītpunkti;

Vidējā profesionālā māsas izglītība – 2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijas 80 kredītpunkti.

Pretendenti, kuri izpildījuši visus uzņemšanas noteikumus, ar uzņemšanas komisijas lēmumu un koledžas direktora rīkojumu tiek imatrikulēti koledžas studējošo matrikulā. No imatrikulācijas brīža studentam ir visas koledžā studējošā tiesības, ko paredz Studiju nolikums, Izglītības likums, Augstskolu likums, koledžas nolikums un citi normatīvie akti.

Imatrikulācija studentiem, kas turpina studijas, pārnākot no citām programmām un citu augstākas izglītības iestāžu studiju programmām, reglamentē Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos.

2.7. Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju procesu īsteno koledžas akadēmiskais personāls, kura darbību koordinē Ārstniecības katedras vadītājs. Studiju programmas metodiskās bāzes pilnveidošanai darbojas studiju programmu padome, kurā iesaistīti docētāji ar mērķi pilnveidot studiju priekšmetu programmas, nodrošināt atbilstošu studiju priekšmeta pasniegšanas metodikas izstrādi, pilnveidot un atjaunot mācību metodisko literatūru, iesaistīties pētnieciskajā darbībā.

Studiju kursu mērķu sasniegšanai studiju process tiek organizēts auditorijās, praktiskās apmācības kabinetos, laboratorijās, datorkabinetā un ārstniecības iestādēs, atbilstoši studiju programmai. Studiju programmas praktiskā realizācija saistīta ar šādām pasniegšanas metodēm: lekcijas; praktiskie darbi, semināri, grupu darbs, patstāvīgais darbs. Studiju formas izvēli nosaka studiju kursa mērķis un saturs.

  • Lekcijas - tiek izmantotas gan vispārizglītojošo un nozares studiju kursu, gan profesionālās specializācijas studiju kursu pasniegšanai. To ietvaros studentiem tiek izklāstīti teorētiskie jautājumi, kas ilustrēti ar praktiskiem piemēriem. Lekciju laikā pasniedzēji lieto tehniskos līdzekļus: multimediju projektoru u.c.

  • Semināri ir papildinājums teorētiskām un praktiskām zināšanām par aktuālām problēmām. Semināros izmanto no mācību literatūras padziļināti izpētītu jautājumu diskutēšanu studentu grupā – 10 – 15 studenti. Seminārnodarbības, piemēram, tiek pielietotas svešvalodu apguvei, anatomijas un fizioloģijas teorētisko zināšanu integrācijai praktiskajos situāciju uzdevumos, kā arī uzņēmējdarbības kompetenču apgūšanai.

  • Grupu darbs ir viena no prasmju apguves formām, kas ne tikai nostiprina lekciju un semināru ietvaros apgūto vielu, bet veido studentu komunikatīvās un darba organizācijas iemaņas. Grupu darbs paredzēts, piemēram, studiju kursos - Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība.

  • Praktiskie darbi nodrošina studiju kursos noteikto prasmju un iemaņu apgūšanu. Profesionālo studiju kursu apguves kvalitātes nodrošināšanai praktisko nodarbību grupas sastāv no 5 – 8 studējošajiem. Praktisko darbu garums ilgst no 3 - 6 akadēmiskām stundām.

  • Patstāvīgais darbs tiek strādāts individuāli vai grupās, tas veicina studentu spējas patstāvīgi veikt noteiktus uzdevumus. Patstāvīgā darba mērķis ir padziļināti iepazīties ar aktuāliem studiju priekšmeta jautājumiem, pilnveidot zinātniskās pētniecības darba iemaņas un saistīt apgūstamās teorētiskās zināšanas ar praksi. Atkarībā no specifikas studiju kursos tiek izstrādāti patstāvīgā darba uzdevumi, piemēram, studiju kursā Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija tiek izstrādāts analizējošs darbs par preventīvajiem pasākumiem dažādu saslimšanu gadījumos, savukārt, studiju kursā Higiēna un vides medicīna tiek analizēta personīgā ēdienkarte, studiju kursā Terapeitisko pacientu aprūpe, tiek analizēti situācijas uzdevumi un izveidoti aprūpes darbību apraksti.

  • Kursa darbi (trīsgadīgā studiju programma) – otrajā studiju gadā students izstrādā kursa darbu – aprūpes plānu, darbojoties ar konkrēta pacientu klīniskās prakses laikā. Studentiem ir pieejamas metodiskās rekomendācijas aprūpes plāna izstrādei. Aprūpes plāna izstrāde sekmē studentos kritisko domāšanu un savstarpēji integrē dažādos studiju kursos apgūtās zināšanas. Kursa darba aizstāvēšana paredzēta vasaras sesijā un novērtēšanā tiek piesaistīti klīnisko disciplīnu mācībspēki.

Studiju procesa sekmīgai norisei programmas docētāji semestra sākumā katedrā apstiprina iknedēļas konsultāciju laikus. Konsultāciju ilgums ir ne mazāk kā divas akadēmiskās stundas nedēļā. Konsultāciju grafiks ir pieejams publiski Ārstniecības katedras ziņojuma stendā.

Prakses profesionālo studiju programmās ir obligāta sastāvdaļa. Studentu prakse tiek veidota kā profesionālās izglītības neatņemama sastāvdaļa, kas ļauj padziļināti apgūt profesionālās zināšanas, attīstīt iemaņas, spēju strādāt komandā, komunikabilitāti, prasmi pieņemt lēmumus dažādās situācijās, attīstīt kritisko domāšanu.

Praksei ir izstrādāta programma, ar kuru iepazīstas students un prakses vietas vadītājs. (skat. 4.pielikumā). Students var brīvi izvēlēties prakses vietu, vai arī Ārstniecības katedra nodrošina atbalstu prakses vietas meklēšanā.

2.11. tabula

Prakses kredītpunktu sadalījums

Nr.

Prakses daļas nosaukums

Kredītpunktu apjoms

Norises laiks

Trīsgadīgā studiju programma (120KP)

1.

Profesionāli tehniskās iemaņas pacientu aprūpē

4 KP

Pirmais studiju gads

2.

Prakse specialitātē

7KP

Otrais studiju gads, 4.semestris

2.1.

terapeitisku pacientu aprūpe

3KP

2.2.

ķirurģisku pacientu aprūpe

2KP

2.3

pediatrisko pacientu aprūpe

2KP

3.

Kvalifikācijas prakse

12KP

Trešais studiju gads, 6 semestris

3.1.

ambulatorā aprūpe

2KP

3.2.

pacientu aprūpe ar veselības traucējumiem

10KP

Divgadīgā studiju programma (80KP)

1.

Specializācijas prakse

16 KP

Otrais studiju gads, 4.semestris

Prakses daļas – Profesionāli tehniskās iemaņas pacientu aprūpē mērķis ir nostiprināt zināšanas un attīstīt prasmes klīnisko procedūru izpildē, savukārt, prakses specialitātē mērķis ir nostiprināt iegūtās teorētiskās zināšanas pacienta vispārējā stāvokļa novērtēšanā, aprūpes plānošanā un veikšanā, veikto darbību novērtēšanā, darbā ar dažāda profila un vecuma pacientiem. Kvalifikācijas prakses mērķis ir nostiprināt studenta prasmes un iemaņas specialitātē. Specializācijas prakses mērķis ir nostiprināt studenta prasmes un iemaņas kādā no māsu pamatspecialitātēm – anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas pamatspecialitātē, ambulatorās aprūpes māsas pamatspecialitātē, bērnu aprūpes māsas pamatspecialitātē, garīgās veselības aprūpes māsas pamatspecialitātē, operāciju māsas pamatspecialitātē, internās aprūpes māsas pamatspecialitātē, ķirurģiskās aprūpes māsas pamatspecialitātē.

Kopš 2010. gada 4. oktobra koledžā darbojas Studentu Zinātniskais pētniecības pulciņš desmit cilvēku sastāvā, kas ir izvirzījis šādas studentu pētnieciskās aktivitātes 2010./2011. studiju gadā:

  • Miega traucējumi, lektores dr. S. Seimanes vadībā,

  • Uztura ieradumi, tā sekas jauniešu vidū, docentes dr. R. Geskes vadībā.

Studiju programmas studenti aktīvi līdzdarbojās arī koledžas realizētajos pētnieciskajos projektos:

  • 2007./2008. studiju gadā studiju programmas studenti aktīvi darbojās LZP finansētajā projektā (02VSAKZP) „Palielinātas ķermeņa masas sastopamības salīdzinājums jauniešiem ar dažādu izglītību”.

  • 2008./2009. studiju gadā studiju programmas studenti aktīvi darbojās LZP finansētajā projektā (03VSAKZP) „Pēcoperācijas sāpju novērtēšana kā viens no aprūpes procesa komponentiem”.

Studenti katru gadu piedalās starpkoledžu studentu konferencēs:

  • 2006. gadā - Studentu starptautiska zinātniska konference „Pētniecības nozīme veselības un sociālās aprūpes studijās”, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. – priekšlasījumi Vesele S. Brūču aprūpe; Štrausa S. Jaundzimušo zīdīšana dzemdību nodaļā.

  • 2007.gadā – Latvijas medicīnas koledžu studentu pētnieciskā konference „Pētniecība – studiju un prakses mijiedarbība”, Rīgas medicīnas koledža. – priekšlasījums Filipsone A. Adipozas aterosklerotiskas personas iespējamie dzīves kvalitātes uzlabojumi.

  • 2007.gadā – Zinātniski praktiska konference „Biomedicīnas laboranta izglītības un prakses tendences”, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. – priekšlasījums Rippa K. Psihoemocionāla stresa nozīme dažādu veselības traucējumu attīstībā ČAES avārijas seku likvidētājiem.

  • 2008. gadā - Kurzemes reģiona Liepājas medicīnas koledžas studentu zinātniski pētnieciskā konference „Studentu pētniecības ieguldījums veselības aprūpes praksē”. – priekšlasījums Bundzeniece K. Palielinātas ķermeņa masas sastopamības salīdzinājums studentēm ar dažādu izglītību.

  • 2008. gadā – „Jaunākie pētījumi ārstniecībā un māszinībās”, Sarkanā Krusta medicīnas koledža.

  • 2009. gadā – „Zinātniskās darbības attīstība koledžās”, Sarkanā Krusta medicīnas koledža. – priekšlasījums Zarāne L.Pēcoperācijas sāpju novērtēšana pacientu aprūpē.

  • 2010. gadā - „Pētniecības elementi profesionālās izglītības praksē”, LU P. Stradiņa medicīnas koledža. – priekšlasījums Jaroševica L. Jaunākās tendences – 2.tipa cukura diabēts bērniem.

2010./2011. studiju gadā paredzēta dalība studējošo konferencē LU Rīgas medicīnas koledžā, “Uztura ieradumi un problēmas”.

2.8. Vērtēšanas sistēma

Pedagoģiskajā procesā galvenais ir veicināt teorētisko un praktisko zināšanu integrēšanos, lai sasniegtu profesionālās izglītības gala mērķus. Studentu zināšanu, prasmju un iemaņu novērtēšana studiju procesā, ļauj noteikt studiju procesa efektivitāti. Vērtēšana ir pamatā studiju satura, formu, organizācijas plānošanas, apkopošanas, analizēšanas procesiem, lai nodrošinātu profesionālu jauno speciālistu izglītošanu.

Vērtēšanas mērķi ir:

  • nodrošināt studentus un pedagogus ar ticamu un noderīgu informāciju par studentu darba izpildi – spējām pielietot teorētiskās zināšanas, vispārējās un specifiskās iemaņas un prasmes, izveidot profesionālo attieksmi,

  • noteikt studentu sasniegto progresu un nodrošināt atgriezenisko saiti, lai novērtētu studentu sasnieguma progresu,

  • iegūt informāciju par studentu spēju pielietot teorētiskās zināšanas praksē,

  • noteikt studentu spēju līmeni, noskaidrot zināšanu, prasmju, iemaņu kvantitāti un kvalitāti, iegūtās izglītības atbilstību programmas kvalifikācijas prasībām.

Studiju programmā Māszinības tiek pielietoti sekojoši vērtēšanas principi:

  • atbilstība izglītības programmas mērķiem – orientēta uz izglītības un profesijas standartiem, aptverot gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas;

  • ticamība;

  • vērtēšanas obligātums – izglītojamie saņem vērtējumu par programmas obligātā satura apguvi;

  • pozitīvo sasniegumu summēšana;

  • kritēriju atklātība un skaidrība – skaidrība un pieejamība atbilstoši izvirzītajiem studiju programmas mērķiem;

  • formu un pārbaudes veidu dažādību;

  • pārbaudes pieejamība.

Katrs pasniedzējs līdz ar summatīvo vērtēšanu (kursa, kursa daļas, prakses beigās) plāno arī formatīvo jeb diagnosticējošo vērtēšanu, kuras mērķis ir dot iespēju pašiem studentiem pārliecināties par saviem mācību sasniegumiem pašā studiju procesā. Summatīvā vērtēšanā tiek iekļauta arī studentu aktīvā piedalīšanās semināros, praktiskajos darbos.

Katra kursa pasniedzējs ir izstrādājis novērtējuma metodiku, bet Ārstniecības studiju programmu padomē tiek apspriesta vērtēšanas sistēma un rezultāti, nepieciešamības gadījumā izdarīti papildinājumi. Vērtēšanas metodikā norāda, cik % no kopējā novērtējuma sastāda katrs novērtējuma kritērijs, un studiju kursa sākumā ar to iepazīstina studentus.

Analizējot kursa aprakstos iekļautās prasības kredītpunktu iegūšanai, jāsecina, ka:

  • vidēji 48% no kopējā vērtējuma veido studiju kursu gala pārbaudījums (ieskaite vai eksāmens),

  • vidēji 20% no kopējā vērtējuma veido patstāvīgā darba novērtējums,

  • vidēji 32% no kopējā vērtējuma veido teorētiskā kursa pārbaudījumi un/vai praktisko darbu vērtējums. Tas liecina par to, ka samērā lielu daļu no prasībām kredītpunktu iegūšanai studenti veic semestra laikā.

Kārtību, kādā 1. līmeņa profesionālajā augstākajā studiju programmā kārtojami un pieņemami pārbaudījumi, studentu un mācībspēku tiesības un pienākumus, kārtojot un pieņemot pārbaudījumus, kā arī pārbaudījumu veidus un formas, nosaka LU P. Stradiņa medicīnas koledžas Nolikums par pārbaudījumu kārtību. Pārbaudījuma forma ir noteikta studiju programmā.

Pārbaudījumus iedala kārtējos pārbaudījumos, studiju kursa noslēguma pārbaudījumos, un valsts noslēguma pārbaudījumos.

  • Kārtējie pārbaudījumi ir studiju kursa apguves laikā organizētie pārbaudījumi, ko organizē un vada studiju kursa mācībspēks. Kārtējos pārbaudījumus vērtē ar atzīmi 10 ballu sistēmā vai ar ieskaitīts/neieskaitīts. Kārtējo pārbaudījumu veidi ir - kontroldarbi, problēmsituāciju analīze, ziņojumi semināros, praktiskie darbi, referāti un citas formas, kas veicina studiju priekšmeta kvalitatīvu apguvi. Starppārbaudījumu formas ir dažādas, tomēr dominē 3-4 kontroldarbi semestra laikā.

  • Studiju kursu noslēguma pārbaudījumu veidi ir eksāmens vai ieskaite, kas ir noteikts studiju programmā. Eksāmens un ieskaite ir pārbaudījumi, kuros novērtē studenta attiecīgajā studiju priekšmetā iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. Tās vērtē ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Eksāmens vai ieskaite ir sekmīgi nokārtoti, ja students iegūst atzīmi, kas nav zemāka par 4 ballēm (gandrīz viduvēji). Eksāmenu vai ieskaiti pieņem studiju priekšmeta mācībspēks vai katedras norīkots mācībspēks. Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. Pārbaudījuma rezultātus fiksē pārbaudes protokolā un studenta sekmju grāmatiņā. Studiju programmā 46% (no kopējā studiju kursu KP daudzuma) ir eksāmeni un 54% (no kopējā studiju kursu KP daudzuma) ieskaites. Eksāmenu veids varbūt kā mutisks, rakstisks vai praktisko iemaņu pārbaudījums. Tā, piemēram, studenti 3 semestrī kārto, studiju kursā Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē, praktisko eksāmenu, demonstrējotpraktiskās iemaņas veikt dažādas klīniskās procedūras, teorētiski pamatojot savas darbības.

  • Valsts noslēguma pārbaudījumi ir kvalifikācijas eksāmens, kura sastāvdaļas ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana un teorētiskā daļa – tests, kas tiek vērtēts 10 ballu skalā. Testa jautājumu apjoms ir 100 jautājumi, kurus izstrādā studiju programmas pasniedzēji un apstiprina studiju programmas padome. Procentuāli no 100 jautājumiem 45% veido nozares teorētiskie pamatkursi, 35% klīnisko pamatdisciplīnu kursi un 20% specializēto disciplīnu kursi. Darbs tiek novērtēts pozitīvi, ja vismaz 75% atbildes ir pareizas. Četrus mēnešus pirms kvalifikācijas eksāmena studentiem ir pieejama kvalifikācijas eksāmena – testa datu bāze, ko veido 1200 jautājumi, tas ļauj studentiem sagatavoties valsts noslēguma pārbaudījumiem. Testa jautājumu datu bāze tiek atjaunota katrā studiju gadā, pamatojoties uz kvalifikācijas eksāmena rezultātiem un pasniedzēju novērojumiem. Valsts noslēguma pārbaudījumu organizāciju un saturu reglamentē LU P.Stradiņa medicīnas koledžasValsts noslēguma pārbaudījumunolikums. Kvalifikācijas darba aizstāvēšanu reglamentē LU P.Stradiņa medicīnas koledžas kvalifikācijas darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība. (pielikums Nr.8)

2.5. attēls Valsts noslēguma pārbaudījumu vidējās atzīmes salīdzinājums pa studiju gadiem

Diplomu par pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību saņem izglītojamais, kurš apguvis programmu un nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu, iegūstot tajā vērtējumu, kas nav mazāks par 4 (gandrīz viduvēji). To reglamentē LR MK 20.03.2003. noteikumi Nr. 141. „Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”.

Studentu zināšanu novērtēšanai tiek izmantota desmit baļļu sistēma atbilstoši LR Izglītības un Zinātnes ministrijas 14.04.1998. rīkojumam Nr.208 “Par studiju rezultātu vērtējumu vienotu uzskaiti”

Prakses novērtējums tiek veikts atbilstoši LU P.Stradiņa medicīnas koledžas prakses nolikumam un prakses programmai (skat. 4. pielikumu). Pirms prakses sākuma studenti tiek iepazīstināti ar prakses vadītāju, prakses programmu un tās gaitā veicamajiem uzdevumiem. Pēc prakses beigām noteiktā termiņā students iesniedz katedrā prakses dienasgrāmatu un prakses raksturojumu. Prakses vērtējumus tiek izdarīts 10 baļļu sistēmā (kvalifikācijas un specializācijas prakse) vai ar ieskaitīts/neieskaitīts, kuru veido prakses dienasgrāmatas novērtējums un prakses vietas raksturojums.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studijuprogrammas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studijuprogrammas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..