textarchive.ru

Главная > Документ


Tabulas dati liecina, ka vissvarīgākajā studiju programmas daļā – vispārējā ārstniecība un aprūpe, ir vairāk kā 90% atbilstība starptautiskā ES studiju vidē veidotai programmai, tas, savukārt, nodrošina absolventu konkurētspēju ES darba tirgū. Salīdzinātajās studiju programmās praktiski vienoti iezīmējas fundamentālo zinātņu studiju kursi. Salīdzinoši ir vērojama atšķirība speciālās ārstniecības un aprūpes studiju kursos, kas pamatojas ar katras valsts likumdošanu un tirgus ekonomikas attīstības tendencēm. Realizējot studiju programmu ar studiju moduļu apguvi vienā no pamatspecialitātēm, koledžas absolventi iekļaujas vienotā izglītības sistēmā Eiropā.

Koledžai ir ilggadēja sadarbības pieredze ar dažādām medicīnas izglītības iestādēm ES - Dānija, Igaunija, Zviedrija, Spānija, Bulgārija u.c. Tas ļauj analizēt dažādās pieejas māsu specializācijas jomā, kas katrā valstī ir nedaudz diferencētas, pamatojoties uz likumdošanu, kas, savukārt, ietekmē studiju procesa organizāciju un studiju ilgumu.

2.4. Studiju programmas organizācija

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Māszinības tiek realizēta LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Ārstniecības katedrā un LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiālē. Pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu no 19.03.2007. Nr. 2934002641, ir izsniegta filiāles reģistrācijas apliecība. Programmas absolventi iegūst māsas kvalifikāciju, kas atbilst ceturtajam kvalifikācijas līmenim.

Studiju programmas īstenošana

Studiju programma tiek īstenota pilna laika klātienes studijās un tās apjoms:

  • ar iepriekš iegūtu vidējo (vispārējo vai vidējo profesionālo) izglītību ir 120 kredītpunkti, kas pilna laika studijās tiek apgūti 3 gadu (6 semestru) laikā;

  • ar iepriekš iegūtu vidējo profesionālo māsas pamatizglītību ir 80 kredītpunkti, kas pilna laika studijās tiek apgūti 2 gadu (4 semestru) laikā.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iegūšanaiun Māsas kvalifikācijas piešķiršanai nepieciešams sekmīgi apgūt pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu Māszinības un sekmīgi aizstāvēt kvalifikācijas darbu.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Māszinības struktūra atainota 2.7. tabulā.

2.7. tabula

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Māszinības struktūra

Nr.

Studiju kursi

Studiju kursu daļa

Reakreditācijai pieteiktā programma

Akreditētā programma

2005.20.04. Nr. 000-832

120KP

80KP

120KP

1.

Vispārizglītojošie studiju kursi

A

21KP vai 17,5%

20KP vai 25%

20KP vai 16,7%

2.

Nozares studiju kursi

68KP vai 57%

36KP vai 45%

70KP vai 58,3%

2.1.

Obligātie studiju kursi (nozares teorētiskie pamatkursi un nozares profesionālās specializācijas kursi

A

48 KP vai 70%

16KP vai 44%

46 KP vai 66%

2.2.

Ierobežotās izvēles daļa – nozares profesionālās specializācijas kursi

B

16KP vai 24%

18KP vai 50%

20KP vai 28%

2.3

Brīvās izvēles studiju kursi

C

4 KP vai 6%

2KP vai 6%

4 KP vai 6%

4.

Prakse

A

23KP vai 18,5%

16KP vai 20%

20KP vai 16.7%

5.

Kvalifikācijas darbs

A

8KP vai 7%

8KP vai 10%

10KP vai 8,3%

KP ir uzskaites vienība, kas atbilst studējošā 40 darba stundām

Studiju programmas strukturālās izmaiņas ir veiktas, balstoties uz likumdošanas izmaiņām (MK „Noteikumiem par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”Nr.141.) un darba devēju ieteikumiem, tādejādi palielinot klīniskās prakses apjomu.

MK „Noteikumiem par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”Nr.141., paredz prasību studiju kursos iekļaut moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompeten­ču veidošanai, kas ietver uzņēmumu organizāciju un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamatus, lietvedību un finanšu uzskaites sistēmu, zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesiskās attiecības. Šī moduļa zināšanas studenti apgūst studiju kursos – Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati, Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati, Projektu izstrādes un vadīšanas pamati.

Profesija māsa ir reglamentētā profesija un, pamatojoties uz 20.06.2001. likuma „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 14.pantu, ir noteiktas vispārīgās prasības māsu izglītībai (2.8. tab.)

2.8. tabula

Studiju programmas salīdzinājums ar 20.06.2001. likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajām prasībām

Likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programma „Māszinības” (120KP)

Māsas izglītības programmā uzņem personas ar vidējo izglītību

Ir nodrošināta likuma prasība

Pilna laika studijas trīs gadi jeb 4600 teorētiskās un klīniskās kontaktstundas, no kurām teorētiskās mācības aizņem vismaz vienu trešdaļu un praktiskās mācības – vismaz pusi no kopējā mācību laika

Studiju programmas kopējais stundu apjoms ir 4800 stundas, no kurām 2400 stundas ir praktiskās mācības un teorētiskās mācības, tai skaitā patstāvīgais darbs ir 2400 stundu apjomā.

Māsu klīnisko izglītību organizē ārstniecības iestādēs (ieskaitot pacientu aprūpi mājās)

Klīnisko pamatdisciplīnu un specializēto disciplīnu praktiskās nodarbības tiek organizētas arī ārstniecības iestādēs. Studiju prakse 23KP apjomā tiek organizēta stacionārajās un ambulatorajās ārstniecības iestādēs

Māsas izglītības programma ietver zināšanas tajās zinātņu nozarēs, uz kurām pamatota pacientu aprūpe, zināšanas par profesijas būtību un ētiku, kā arī atbilstošu klīnisko pieredzi

Ir nodrošināta likuma prasību izpilde, ko apliecina studiju plāns un studiju kursu programmas

Par māsu profesiju pirmās ES sektoriālās direktīvas tika pieņemtas 1977. gadā – 77/452/EEC “Par diplomu, sertifikātu un citu formālu prasību savstarpējo atzīšanu māsām, kuras atbildīgas par vispārējo aprūpi, tai skaitā pasākumi, kas veicina efektīvas tiesības uzsākt darbu profesijā un brīvību sniegt pakalpojumus” un 77/453/EEC “Par likumos, noteikumos vai administratīvajās darbībās noteikto prasību koordināciju attiecībā uz māsām, kuras ir atbildīgas par vispārējo aprūpi”.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 14.maija Direktīvas 2001/19/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 89/48/EEK un Padomes Direktīvu 92/51/EEK par vispārēju sistēmu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, kā arī Padomes Direktīvu 77/452/EEK, Padomes Direktīvu 77/453/EEK, Padomes Direktīvu 78/686/EEK, Padomes Direktīvu 78/687/EEK, Padomes Direktīvu 78/1026/EEK, Padomes Direktīvu 78/1027/EEK, Padomes Direktīvu 80/154/EEK, Padomes Direktīvu 80/155/EEK, Padomes Direktīvu 85/384/EEK, Padomes Direktīvu 85/432/EEK, Padomes Direktīvu 85/433/EEK un Padomes Direktīvu 93/16/EEK attiecībā uz vispārējās aprūpes māsu, zobārstu, veterinārārstu, vecmāšu, arhitektu, farmaceitu un ārstu profesijām.

Ievērojot ES direktīvas, Latvijā izstrādāti 19.02.2002. MK noteikumi Nr. 68 „Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, kas nodrošina ES direktīvu prasību ievērošanu un māsas izglītības atzīšanu.

LR MK noteikumu Nr. 68 IV sadaļas 11. punkts nosaka studiju programmas kursu minimumu māsas diploma iegūšanai, kas var būt kā atsevišķi studiju kursi vai integrēti citos studiju kursos. (2.9. tab.)

2.9. tabula

LR MK noteikumi Nr.68 IV sadaļas 11. punkts

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas studiju programma „Māszinības” (120KP)

11.1.1.

Māsas profesijas būtība un ētika

Māsu profesijas filozofija un profesionālā ētika

11.1.2.

Veselības un pacientu aprūpes vispārīgie principi

Aprūpes plānošana un dokumentācija, vesela cilvēka pamatvajadzības, vispārīgā propedeitika un pacientu novērošana

11.1.3.1.

Pacientu aprūpe – vispārīgā un speciālā ārstniecība

Vispārīgā un speciālā ārstniecība terapeitisko pacientu aprūpe, neiroloģisko pacientu aprūpe, onkoloģisko pacientu aprūpe, infekcijas slimības un pacientu aprūpe, LOR pacientu aprūpe, acu slimības un pacientu aprūpe, ādas un seksuāli transmisīvās slimības, neatliekamā medicīniskā palīdzība un intensīvā terapija

11.1.3.2.

Pacientu aprūpe – vispārīgā un speciālā ķirurģija

Ķirurģisko pacientu aprūpe

11.1.3.3.

Bērnu aprūpe un pediatrija

Pediatrija un bērnu aprūpe

11.1.3.4.

Dzemdniecība

Dzemdniecība un ginekoloģija

11.1.3.5.

Garīgā veselība un psihiatrija

Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība

11.1.3.6.

Geriatrija un vecu cilvēku aprūpe

Geriatrisko pacientu aprūpe

11.2.1.

Anatomija un fizioloģija

Anatomija/biofizika un fizioloģija/bioķīmija

11.2.2.

Patoloģija

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

11.2.3.

Bakterioloģija, virusoloģija un parazitoloģija

Mikrobioloģija un epidemioloģija, bioloģija un ģenētika

11.2.4.

Biofizika, bioķīmija un radioloģija

Anatomija/biofizika, fizioloģija/bioķīmija, praktiskā darba iemaņa pacientu aprūpē, higiēna un vides medicīna

11.2.5.

Dietoloģija

Praktiskā darba iemaņa pacientu aprūpē, higiēna un vides medicīna

11.2.6.

Higiēna:

11.2.6.1.

Profilaktiskā medicīna

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

11.2.6.2.

Veselības izglītība

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija, pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

11.2.7.

Farmakoloģija

Farmakoloģija, klīniskā farmakoloģija

11.3.1.

Socioloģija

Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija

11.3.2.

Psiholoģija

Visparīgā un saskarsmes psiholoģija

11.3.3.

Vadības principi

Uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati

11.3.4.

Pedagoģija

Pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība

11.3.5.

Profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

11.3.6.

Pacientu juridiskie aspekti

Lietvedības un profesionālās darbības juridiskie pamati

11.4.1.

Klīniskā prakse- vispārīgā un speciālā ārstniecība

Vispārīgā un speciālā ārstniecība – terapeitisko pacientu aprūpe, neiroloģisko pacientu aprūpe, onkoloģisko pacientu aprūpe, infekcijas slimības un pacientu aprūpe, LOR pacientu aprūpe, acu slimības un pacientu aprūpe, ādas un seksuāli transmisīvās slimības

11.4.2.

Klīniskā prakse – vispārīgā un speciālā ķirurģija

Vispārīgā un speciālā ķirurģija, kvalifikācijas prakse

11.4.3.

Klīniskā prakse – bērnu aprūpe un pediatrija

Bērnu aprūpe un pediatrija, kvalifikācijas prakse

11.4.4.

Klīniskā prakse - dzemdniecība

Dzemdniecība un ginekoloģija

11.4.5.

Klīniskā prakse – garīgā veselība un psihiatrija

Pacientu aprūpe psihiatrijā un garīgā veselība

11.4.6.

Klīniskā prakse – geriatrija un vecu cilvēku aprūpe

Geriatrisku pacientu aprūpe

11.4.7.

Klīniskā prakse – pacientu aprūpe mājās

Profilaktiskā medicīna un rehabilitācija

Kvalifikācijas prakse – ambulatorā aprūpe

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Māszinības studiju bāzi veido nozares studiju kursi, kuri nodrošina zināšanu, prasmju un iemaņu kompetenču iegūšanu profesijā.

Studiju programmā ir noteikts patstāvīgais darbs:

  • vispārizglītojošajos studiju kursos un nozares teorētiskajos pamatkursos 50% apmērā no studiju kursu apjoma (atbilstoši Augstskolu likumam),

  • nozares profesionālās specializācijas kursos 50% apmērā no teorētisko stundu apjoma, nodrošinot atbilstošu praktisko mācību kontaktstundu daudzumu.

Pamatojums patstāvīgā darba procentuālajai izvēlei nozares profesionālās specializācijas kursos ir profesijas iegūstamā kvalifikācija. Māsa ir ārstniecības persona, kuras darbību reglamentē Ārstniecības likums, Pacientu tiesību likums unlikums Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Ārstniecības likuma 33.p ir teiks: medicīnas izglītības iestādēs izglītojamie izglītības programmas ietvaros var nodarboties ar ārstniecību tikai tiešā sertificētas personas uzraudzībā. Pacientu tiesību likuma 5.panta(7) nosaka, ka pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā.

3 gadīgā (120 KP/180ECTS) studiju programma

Pirmajā studiju gadā (40KP) tiek apgūti vispārizglītojošie studiju kursi (25% no 1.studiju gada KP daudzuma) – latīņu valoda, bioloģija un ģenētika, nostiprinātas datorprasmes un veidota izpratne par statistisko datu apstrādi, apgūts profesionālās angļu valodas kurss, kas sniedz zināšanas par vispārpieņemto medicīnas terminoloģiju angļu valodā. Obligātie studiju kursi (57% no 1.studiju gada KP daudzuma) nodrošina zināšanas un izpratni medicīniskajās pamatdisciplīnās – anatomijā, fizioloģijā, higiēnā un vides medicīnā, mikrobioloģijā un epidemioloģijā, farmakoloģijā, kas veido izpratni profesionālo studiju kursu apguvei. Tiek apgūti studiju kursi – vispārīgā propedeitika un pacientu novērtēšana, vesela cilvēka pamatvajadzības, aprūpes plānošana un dokumentācija, praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē, kas nodrošina profesionālo pamatzināšanu apgūšanu. Studiju kursa Praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē saturs tiek apgūts trīs semestrus, tas nodrošina zināšanu pakāpeniskuma principu un ļauj studentiem apgūt klīniskās procedūras, un attīstīt praktiskās iemaņas, sākot ar vispārējās aprūpes principiem un secīgi nodrošinot pacientu aprūpes standartu apgūšanu.

Ierobežotās izvēles daļa veido 8% no 1.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma un nodrošina zināšanu apgūšanu par māsu profesijas filozofijas, ētikas jautājumiem un geriatrisku pacientu aprūpi. 10% no 1.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido klīniskā prakse.

Otrajā studiju gadā (40KP) studiju kursi nodrošina profesionālo zināšanu, iemaņu un prasmju attīstīšanu. Vispārizglītojošie studiju kursi (23% no 2.studiju gada KP daudzuma) – vispārīgā un saskarsmes psiholoģija, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, uzņēmējdarbības un finanšu uzskaites pamati, pētniecības metodes māszinībās un socioloģija. Obligātajos nozares teorētiskajos un profesionālās specializācijas kursos (50% no 2.studiju gada KP daudzuma) studenti apgūst – vispārējās un speciālās ārstniecības studiju kursus un pacientu aprūpi, klīnisko farmakoloģiju, vispārējo patoloģiju un patoloģisko fizioloģiju, praktiskā darba iemaņas pacientu aprūpē. 10% no 2.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido ierobežotās izvēles un brīvās izvēles studiju kursi. 17% no 2.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido klīniskā prakse.

Trešajā studiju gadā (40KP) tiek apgūti studiju kursi, kas padziļina iepriekšējos studiju kursos iegūtās teorētiskās zināšanas, profesionālās prasmes un praktiskās iemaņas. Tiek nodrošināta kvalifikācijas prakse, kvalifikācijas darba izstrāde un valsts noslēguma pārbaudījumu kārtošana. Vispārizglītojošie studiju kursi (5% no 3.studiju gada KP daudzuma) – pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība. Obligātajos nozares teorētiskajos un profesionālās specializācijas kursos (13% no 3.studiju gada KP daudzuma) studenti apgūst – dzemdniecību un ginekoloģiju, neatliekamo medicīnisko palīdzību un intensīvo terapiju, onkoloģisko pacientu aprūpi. Ierobežotās izvēles daļā (28% no 3.studiju gada KP daudzuma) studenti apgūst speciālās ārstniecības un aprūpes studiju kursus, tai skaitā, pacientu aprūpi psihiatrijā, LOR pacientu aprūpi, infekcijas slimību pacientu aprūpi, kā arī profilaktiskās medicīnas un rehabilitācijas studiju kursu u.c. 30% no 3.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido prakse.

Studentiem ir iespēja apgūt izvēles studiju kursus, piemēram, Lietišķā etiķete, Stresa menedžments, Masāža u.c. Kopējais kredītpunktu apjoms ir 4 KP. Ārstniecības katedrai ir ilgstoša sadarbība arFizikālās medicīnas un kosmetoloģijas centru, nodrošinot koledžas studējošajiem iespēju papildus iegūt masiera profesionālo apliecību.

2 gadīgā (80 KP/120ECTS) studiju programma

Pirmajā studiju gadā (40KP) tiek apgūti vispārizglītojošie studiju kursi (45% no 1.studiju gada KP daudzuma) – latīņu valodas terminoloģija, mikrobioloģija, pedagoģijas pamatprincipi un pacientu apmācība, studiju kursi uzņēmējdarbības kompetenču veidošanai, profesionālās darbības juridiskie pamati, kā arī tiek apgūts profesionālās angļu valodas kurss, kas sniedz zināšanas par vispārpieņemto medicīnas terminoloģiju angļu valodā.

Obligātie studiju kursi (30% no 1.studiju gada KP daudzuma) nodrošina zināšanas un izpratni māszinībās un ar pacientu aprūpi saistītajos jautājumos. Tiek apgūti studiju kursi – vispārīgā propedeitika un pacientu novērtēšana, klīniskā farmakoloģija, vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija, klīniskās procedūras.

Ierobežotās izvēles daļa veido 20% no 1.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma un nodrošina zināšanu apguvi par māsu profesijas filozofijas, ētikas jautājumiem un geriatrisko pacientu aprūpi, profilaktiskās medicīnas un rehabilitācijas jautājumiem, infekciju slimībām un pacientu aprūpi. 5% no 1.studiju gadā apgūstamā kredītpunktu daudzuma veido brīvās izvēles studiju kursi. Pirmajā studiju gadā tiek apgūtie studiju kursi, kas nodrošina kvalifikācijas līmeņa izlīdzināšanu.

Otrajā studiju gadā (40KP) studiju kursi nodrošina profesionālo zināšanu, iemaņu un prasmju veidošanu un attīstību pacientu aprūpes pamatjautājumos un māsu pamatspecialitāšu noteikto kompetenču apgūšanu. Vispārizglītojošie studiju kursi (5% no 2.studiju gada KP daudzuma) –Pētniecības metodes māszinībās un socioloģija, nodrošina pētniecisko iemaņu veidošanu un zināšanu pielietošanu ar veselības aprūpi saistītajos pētījumos.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studijuprogrammas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studijuprogrammas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..