textarchive.ru

Главная > Документ

1

Смотреть полностью

Latvijas Republikas

Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMSstudiju programmas akreditācijai

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā Raiņa bulv. 19, Rīga, LV-1586

adrese un tālruņa numurs Tālr. 67034560

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas 3341000218

apliecības numurs

Studiju programmas nosaukums Tiesību zinātnes bakalaura akadēmiskā

studiju programma

Studiju programmas kods 43380

Studiju programmas īstenošanas ilgums 3 gadi jeb 6 semestri pilna laika klātienes

un apjoms studijās

3,5 gadi jeb 7 semestri nepilna laika klātienes studijās

4 gadi jeb 8 semestri nepilna laika neklātienes

studijās

120 kredītpunkti

Prasības, uzsākot studiju programmas Vispārējā vidējā izglītība

apguvi

Iegūstamais grāds Sociālo zinātņu bakalaura grāds

tiesību zinātnē

Vieta, kurā īsteno studiju programmu Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte,

Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV - 1586

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru Docente, Dr.iur.Anita Rodiņa,

augstākās izglītības iestāde pilnvarojusi studiju programmas direktore

kārtot ar licencēšanu saistītos jautājumus

LU Juridiskās fakultātes dekāne prof. K.Strada-Rozenberga

Tiesību zinātnes bakalaura akadēmiskās

studiju programmas direktore Doc. A. Rodiņa

Satura rādītājs

  1. Senāta lēmums par studiju programmas virzīšanu akreditācijai

  2. Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija

  3. Studiju programmas akreditācijas lapas kopija

  4. Līgums ar Rīgas Stradiņa Universitāti

  5. Titullapa

  6. Studiju programmas anotācija

  7. Studiju programmas vispārējais raksturojums

7.1. Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

7.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

7.3. Salīdzinājums ar Latvijas un divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu tāda paša līmeņa studiju programmām

7.4.Studiju programmas organizācija

7.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

7.6.Imatrikulācijas nosacījumi

7.7.Studiju programmas praktiskā realizācija

7.8.Vērtēšanas sistēma

7.9.Studējošie

7. 10.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

7.11. Studiju programmas īstenošanai nepieciešamais un iesaistītais palīgpersonāls

7.12. Studiju programmas īstenošanā iesaistītās struktūrvienības un to uzdevumi

7. 13.Ārējie sakari

7.14.Studiju programmas attīstības plāns

7.15.Studiju programmas SVID analīze

  1. Studiju programmas izmaksu aprēķins

  2. Studiju plāni

10. Pielikumi

10.1. Pielikums Nr. 1 - Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti

10.2. Pielikums Nr. 2 – Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem, mācībspēku saraksts

10.3. Pielikums Nr. 3 – Mācībspēku CV

10.4. Pielikums Nr. 4 - Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli, anketu paraugi

10.5. Pielikums Nr. 5 – Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētos projektos no 2004.gada līdz 2009. gadam

10.6. Pielikums Nr. 6 – Studiju programmas īstenošanā iesaistīto mācībspēku publikācijas, sagatavotā mācību literatūra un piedalīšanās konferencēs no 2004. gada līdz 2009. gadam

10.7. Pielikums Nr. 7 – Studiju programmas materiāli tehniskais nodrošinājums

10.8. Pielikums Nr. 8 – Metodiskie norādījumi bakalaura darba izstrādāšanai

10.9. Pielikums Nr. 9 – Rīgas Stradiņa Universitātes Tiesību institūta tiesību zinātņu akadēmiskās bakalaura studiju programmas studiju plāns; Tartu Universitātes tiesību zinātņu akadēmiskās bakalaura studiju programmas studiju plāns; Orhūsas Universitātes tiesību zinātņu akadēmiskās bakalaura studiju programmas studiju plāns

10. 10. Pielikums Nr. 10 - Atsauksmes no Rīgas Stradiņa Universitātes un Rīgas Juridiskās augstskolas

10.11. Pielikums Nr. 11 – Saņemtās atsauksmes par studiju programmu no profesionālām organizācijām

10.12. Pielikums Nr. 12 – Noslēgtie sadarbības līgumi

10.13. – Pielikums Nr. 13 – Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

10.14. Pielikums Nr. 14 – Izsniedzamā diploma un tā pielikuma paraugs

Senāta lēmums par studiju programmas virzīšanu akreditācijai

NAV PIEEJAMS ELEKTRONISKI

LU REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS KOPIJA

NAV PIEEJAMA ELEKTRONISKI

STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS LAPA

NAV PIEEJAMA ELEKTRONISKI

VIENOŠANĀS AR RSU

NAV PIEEJAMA ELEKTRONISKI

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Akadēmiskā bakalaura studiju programma

Tiesību zinātne” (43 380)

sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē

iegūšanai

Programme of Academic Studies in Law

for receiving Social Science Bachelor degree in Law

Programmas direktore

Anita Rodiņa,

docente, Dr.iur.

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Tiesību zinātnes studiju Juridiskās fakultātes

programmu padomes sēdē Domes sēdē

15.12.2009. prot.nr.13 un 16.12.2009. prot.nr.19 un

5.05.2010. prot. nr. 6 5.05.2010. prot. nr. 6

Padomes priekšsēdētājs Domes priekšsēdētājs

___________________ __________________

(paraksts) (paraksts)

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Kvalitātes novērtēšanas LU Senāta sēdē

komisijas sēdē 16.03.2010. 24.04.2010.

lēm.nr.11 lēm.nr.379

Priekšsēdētājs Senāta priekšsēdētājs

___________________ ___________________

(paraksts) (paraksts)

6. Studiju programmas anotācija

Akadēmiskā augstākā izglītības studiju programma „Tiesību zinātne” sociālo zinātņu bakalaura grāda iegūšanai tiesību zinātnē ir paredzēta augstākā līmeņa profesionālu juristu sagatavošanai, realizējot to kopā ar profesionālās maģistrantūras programmu „Tiesību zinātne”.

Akadēmiskā augstākā izglītības studiju programma „Tiesību zinātne” sociālo zinātņu bakalaura grāda iegūšanai tiesību zinātnē (turpmāk - studiju programma) tika izveidota un pirmo reizi akreditēta 2004.gadā, nolūkā pielāgot augstākās izglītības studiju programmas tiesību zinātnē Boloņas deklarācijas uzstādījumiem, lai veiksmīgi iekļautos vienotā Eiropas izglītības telpā.

Studiju programma ir vērsta uz teorētisko juridisko zināšanu un pētniecības iemaņu apguvi, sagatavojoties pastāvīgai darbībai izvēlētā nozarē.

Studiju ilgums studiju programmā pilna laika klātienes studijās ir trīs akadēmiskie gadi jeb seši semestri, nepilna laika klātienes studijās – trīs ar pusi gadi jeb septiņi semestri un nepilna laika neklātienes studijās - četri gadi jeb astoņi semestri. Kopējais studiju programmas kredītpunktu apjoms ir 120 kredītpunkti.

Obligātajā daļā (A daļa) studējošie apgūst gan tiesību zinātnes pamatus, metodoloģiju un vēsturi, gan arī tiesību zinātnes apakšnozaru pamatprincipus, struktūru, kā arī tiesību zinātnes pamata apakšnozaru materiālās un procesuālās tiesības, tai skaitā jaunākās attīstības tendences un sasniegumus teorijā un praksē, aptverot arī problēmas starpnozaru aspektā. Kopumā obligātās daļas studiju kursi veido 98 kredītpunktus, no kuriem 4 kredītpunkti ir paredzēti par diviem studiju darbiem un 10 kredītpunkti par bakalaura darba izstrādi un aizstāvēšanu.

Ierobežotās izvēles daļā (B daļa) studējošie var izvēlēties studiju kursus tiesību vēsturē un teorijā, kā arī apgūt tiesību apakšnozaru specifiskus novirzienus. Ierobežotās izvēles daļā studējošiem jāizvēlas studiju kursi, kas kopā veido 20 kredītpunktus.

Izvēles daļā (C daļā) studējošie var brīvi izvēlēties citu zinātņu nozaru studiju kursus, kurus piedāvā Latvijas Universitāte (turpmāk - LU). Izvēles daļā studējošiem jāizvēlas studiju kursi, kas kopā veido 2 kredītpunktus.

Lai iegūtu sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, studējošam ir jāizpilda visas studiju programmas prasības un jāaizstāv sekmīgi bakalaura darbs.

Lai uzsāktu studiju programmas apguvi, nepieciešama vidējā izglītība.

Studiju programmas finansēšanas avots ir studiju maksa, ko veido juridisko un fizisko personu līdzekļi, kā arī valsts budžeta līdzekļi.

Studiju programma izstrādāta konsultējoties ar juristu profesionālām organizācijām, pilnveidota atbilstoši mācībspēku, studentu un absolventu ieteikumiem, kā arī vadoties no līdzīgām studiju programmām ārvalstu augstskolās.

7. Studiju programmas vispārējais raksturojums

7.1. Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

Studiju programmas mērķi ir šādi:

- realizēt valsts ekonomikas, kultūras un sociālajām vajadzībām atbilstošas akadēmiskās studijas tiesību zinātnē;

- nodrošināt studējošiem iespēju apgūt teorētisko zināšanu un pētniecības kompetences tiesību zinātnē, tādejādi nodrošinot iespējas iegūt kvalitatīvu un konkurētspējīgu akadēmisko izglītību;

- sagatavot augsti kvalificētus un konkurēt spējīgus tiesību zinātņu speciālistus;

- sniegt studējošiem zināšanas un kompetences tādā kvalitātē un līmenī, lai pēc programmas apguves varētu turpināt studijas maģistrantūrā.

Studiju programmas mērķi tiks sasniegti, risinot šādus uzdevumus:

- sniedzot studējošiem nepieciešamās zināšanas un prasmes tiesību zinātnē, realizējot studiju programmā paredzētos studiju kursus;

- nodrošinot secīgu studiju kursu apguvi augstā kvalitātē;

- piesaistot viskvalificētākos mācībspēkus studiju kursu docēšanai, tai skaitā ārvalstu lektorus;

- sniedzot studējošajiem zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas, kā arī sagatavojot studējošos turpmākām zinātniskās pētniecības studijām;

- sekmējot studējošo konkurētspēju mainīgos sociālekonomiskajos apstākļos vietējā un starptautiskajā darba tirgū;

- realizējot iekšējo kvalitātes kontroli studiju programmas kvalitātes nodrošināšanai;

- sadarbojoties ar darba devējiem, citām augstskolām Latvijā un ārvalstīs, tai skaitā radot plašākas iespējas studējošiem studijām citās ārvalstu augstskolās;

- piesaistot arvien vairāk ārvalstu studentus;

- veicinot studējošo personības vispusīgu attīstību.

Studiju programmas rezultāti ir plānoti šādi:

- kvalificētu un konkurētspējīgu tiesību zinātnesspeciālistu sagatavošana, kuri:

- spēj patstāvīgi realizēt (tai skaitā piemērot) Latvijas un starptautisko tiesību normas, principus,

- spēj patstāvīgi iegūt, atlasīt, analizēt un izmantot informāciju;

- spēj patstāvīgi sagatavot tiesību aktus;

- spēj risināt konkrētus uzdevumus un problēmjautājumus, izmantojot juridisko jautājumu risināšanas metodoloģiju, tai skaitā debates, argumentēšanu, kā arī citas pieejas un metodes,

- spēj neatkarīgi demonstrēt un argumentēt savu viedokli, ieteikt risinājumus problēmjautājumu šķetināšanai,

- spēj demonstrēt prasmes, kas profesionālām problēmām ļauj rast radošus risinājumus,

- spēj patstāvīgi demonstrēt zināšanas un izpratni, profesionālu pieeju darba pienākumu izpildē,

- pēc nepieciešamības spēj darboties grupā vai arī strādāt individuāli, sagatavot precīzus un akurātus pētījumus, ziņojumus, uzņemties atbildību un iniciatīvu,

- spēj izvērtēt savas darbības ietekmi uz sabiedrību un valsti,

- spēj veikt pētniecību izvēlētajā apakšnozarē;

- spēj demonstrēt tādas kompetences kā saskarsmes, komunikāciju prasmes, organizatoriskās un plānošanas prasmes, spēj uzņemties atbildību par darba rezultātiem un to analīzi, izprot jurista ētiku;

- studējošais spēj motivēt savu izvēli turpmākajām studijām jurista kvalifikācijas ieguvei, kompetenču pilnveidošanai.

Šī studiju programma kopā ar maģistra (profesionālo) studiju programmu „Tiesību zinātne” piedāvā studiju modeli tiesību zinātnē, kas ir salīdzinoši jauns. Studiju modelis, kas piedāvā trīs gadu studijas akadēmiskā bakalaura grāda iegūšanai tiesību zinātnē un divu gadu studijas maģistra profesionālā studiju programmā profesionālās jurista kvalifikācijas un maģistra grāda iegūšanai tiesību zinātnē, pirmo reizi LU Juridiskajā fakultātē tika izstrādāts, akreditēts un ieviests 2005.gadā, balstoties uz 1999.gada 19.jūnija Boloņas deklarāciju „Eiropas augstākās izglītības telpa”. Šī deklarācija paredz sasniegt vienveidīgu augstākās izglītības sistēmu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas ir priekšnoteikums elastīgas augstākās izglītības sistēmas izveidei visā Eiropas Savienībā. Boloņas deklarācijā iekļautais uzstādījums attiecīgi ļauj novērst šķēršļus savstarpējai izglītības atzīšanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādejādi veicinot gan brīvu pakalpojumu kustības apriti, gan atvieglojot brīvu darbaspēka kustību. Šāds studiju modelis paver iespējas tiesību zinātnes bakalaura studiju programmas absolventiem brīvi izvēlēties maģistrantūras studiju programmas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskas zonas augstskolās, kā arī paver iespējas plašākai ārvalstu studentu piesaistei, tai skaitā radot iespēju studentu apmaiņai studiju procesa ietvaros studiju kursu apgūšanai citās Eiropas Savienības augstākās izglītības iestādēs. Tāpat šāds modelis sekmē pasniedzēju apmaiņu starp Eiropas Savienības augstākās izglītības iestādēm.

Tādejādi, pielāgojot tiesību zinātnes studiju programmas, tai skaitā šo studiju programmu Boloņas deklarācijā noteiktajiem standartiem, tiek sekmēta tādu mērķu sasniegšana kā:

1) iekļaušanās vienotā Eiropas Savienības augstākās izglītības standartā;

2) konkurētspējīgākas izglītības nodrošināšana gan vietējā, gan starptautiskā darba tirgū;

3) brīvas konkurences veicināšana starp augstākās izglītības iestādēm attiecībā uz izglītības pakalpojumu sniegšanu.

Izvērtējot studiju programmas mērķus, uzdevumus un arī plānotos rezultātus, secināms, ka tie atbilst LU misijai – dot iespējas studējošiem iegūt darba tirgū nepieciešamās iemaņas, augstāko izglītību un attīstīt sevi zinātniskajā darbā, tādejādi veicinot Latvijas sabiedrības un valsts izaugsmi.

7.2. Studiju programmas perspektīvai novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

Studiju programmas perspektīvo novērtējumu no Latvijas valsts interešu viedokļa nosaka šādi pamata kritēriji:

1) studiju programmas atbilstība valstī noteiktajam akadēmiskās izglītības standartam;

2) studiju programmas atbilstība Eiropas Savienības vienotās izglītības telpas modelim;

3) studiju programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam.

7.2.1.Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam

Studiju programmas saturs un struktūra atbilst Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumiem Nr. 2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”. Studiju programmas saturs īsteno minētajos noteikumos norādītos mērķus un uzdevumus. Proti, tas nodrošina studējošiem teorētisko zināšanu un pētniecības iemaņu un prasmju apguvi tiesību zinātnē un sniedz zinātnisku pamatu profesionālajai darbībai, attīstot zinātniskās analīzes spējas un prasmi patstāvīgi risināt problēmas. Studiju programmas saturs atbilst minētajā ārējā normatīvajā aktā noteiktajām specifiskajām prasībām attiecībā uz studiju apjomu, ilgumu un programmas saturu, t.i., 13., 14., 15., 16. un 18. punktā noteiktajām prasībām. Programmas atbilstība šīm normām ir šāda:

STANDARTS

STUDIJU PROGRAMMA

13.Bakalaura studiju programmas apjoms pilna laika studijās un nepilna laika studijās ir 120 līdz 160 kredītpunktu, no kuriem ne mazāk kā 10 kredītpunktu ir bakalaura darbs. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.

Programmas apjoms ir 120 kredītpunktu, no kuriem 10 kredītpunktu ir bakalaura darbs.

Studiju ilgums pilna laika klātienes studijās ir 6 semestri, bet nepilna laika klātienes studijās – 7 semestri, savukārt, nepilna laika neklātienes studijās – 8 semestri.

14.Bakalaura studiju programmu veido tās obligātā daļa (ne mazāk kā 50 kredītpunktu), obligātās izvēles daļa (ne mazāk kā 20 kredītpunktu) un brīvās izvēles daļa.

Programmas obligāto daļu (A daļas studiju kursi) veido 98 kredītpunkti, ierobežoto izvēles daļu (B daļas studiju kursi) – 20 kredītpunkti, bet izvēles daļu (C daļas studiju kursi) – 2 kredītpunkti.1

15. Bakalaura studiju programmas obligātajā saturā ietver:

1) attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares pamatnostādnes, principus, struktūru un metodoloģiju (ne mazāk kā 25 kredītpunkti),

2) zinātņu nozares vai apakšnozares attīstības vēsturi un aktuālās problēmas (ne mazāk kā 10 kredītpunktu),

3) kā arī zinātņu nozares vai apakšnozares raksturojumu un problēmas starpnozaru aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunktu).

1) studiju programmā zinātņu nozares vai apakšnozares pamatnostādnes, principi, struktūra un metodoloģija kopumā pārsniedz 25 kredītpunktus, jo to apgūst praktiski visos studiju kursos (Tiesību teorija, Konstitucionālās tiesības, Civiltiesību vispārīgā daļa, Saistību tiesības (Vispārīgā un Sevišķā daļa), Lietu tiesības I un Lietu tiesības II, Ģimenes tiesības, Mantojuma tiesības, Civilprocess, Krimināltiesības (Vispārīgā un Sevišķā daļa), Kriminālprocess, Administratīvās tiesības, Administratīvā procesa tiesības, Starptautiskās publiskās tiesības,

Starptautiskās privāttiesības. Mācība par kolīziju normām, Eiropas Savienības tiesības)

2) zinātņu nozares vai apakšnozares attīstības vēsture un aktuālās problēmas kopumā pārsniedz 10 kredītpunktu apjomu. Obligātajā daļā ir paredzēts studiju kurss Latvijas tiesību vēsture (4 kredītpunkti). Līdztekus tam attiecīgie jautājumi ir iekļauti gandrīz katrā studiju kursā (sīkāk skatīt studiju kursu aprakstus Pielikumā Nr.1)

3) zinātņu nozares vai apakšnozares raksturojums un problēmas starpnozaru aspektā pārsniedz 15 kredītpunktu apjomu. Attiecīgie jautājumi tiek studēti vairākos studiju kursos, piemēram, Latvijas tiesību vēsture, Vācu valoda juristiem, Angļu valoda juristiem, Tiesību teorija, Konstitucionālās tiesības, Jurista ētika, Studiju darbs I, Studiju darbs II, kā arī studiju kursos Tradicionālā loģika, Latviešu valodas kultūra, Latīņu valoda u.c., jo juridisko zinātņu jautājumu pilnvērtīga apguve nav iespējama neaplūkojot tiesību jautājumus saistībā ar citām nozarēm, piemēram, ekonomiku, filozofiju, politiku, vēsturi, ētiku, psiholoģiju, valodniecību.

16. Bakalaura grādu — izglītības zinātņu bakalaurs, humanitāro zinātņu bakalaurs, sociālo zinātņu bakalaurs, dabaszinātņu bakalaurs, inženierzinātņu bakalaurs, lauksaimniecības zinātņu bakalaurs, veselības zinātņu bakalaurs un vides zinātņu bakalaurs — piešķir radniecīgu zinātņu nozaru grupā atbilstoši Latvijas Republikas Izglītības klasifikācijā noteiktajām izglītības tematiskajām grupām.

Programmas sekmīgas apguves rezultātā tiek piešķirts sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē.

18. Bakalaura grāds dod tiesības turpināt akadēmiskās studijas maģistra studiju programmā tajā pašā vai radniecīgā zinātņu nozarē vai apakšnozarē (saskaņā ar uzņemšanas nosacījumiem konkrētajā maģistra studiju programmā).

Iegūtais bakalaura grāds ļauj turpināt studijas akadēmiskās un profesionālās maģistra studiju programmās.

Ņemot vērā to, ka studiju programmas sekmīgas apguves rezultātā tiek piešķirts akadēmisks grāds tiesību zinātnē, bet ne iegūta profesionālā kvalifikācija, šeit netiek analizēta studijas programmas atbilstība jurista profesijas standartam.

7.2.2. Studiju programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam

Lai novērtētu LU Juridiskā fakultātē realizēto programmu absolventu konkurētspēju darba tirgū, Juridiskā fakultāte ir izstrādājusi darba devēju aptaujas anketu par LU Juridiskās fakultātes studentiem (absolventiem) (skatīt Pielikumā Nr. 4).2

Aptaujātie darba devēji pārstāv praktiski visas privātās un publiskās nodarbinātības nozares. LU Juridiskās fakultātes studiju programmu absolventu zināšanas un prasmes ir vērtējusi Satversmes tiesa, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Tiesībsarga birojs, Augstākā tiesa, VAS „Latvijas Gaisa satiksme”, VAS „Elektronisko sakaru direkcija”, Veselības ministrija, Administratīvā apgabaltiesa, Valsts kanceleja, Uzņēmumu reģistrs, Valsts vides dienests, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments, SIA „Jūrmalas ūdens”, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, zvērinātu advokātu birojs Liepa, Skopiņa/Borenius, zvērināta advokāta A.Grūtupa birojs.

Izanalizējot iesūtītās aptaujas anketas, secināms, ka darba devēji LU Juridiskās fakultātes realizēto programmu absolventu zināšanas un prasmes vērtē atzinīgi. Vairums no respondentiem norāda, ka to apliecina studentu spējas praktiski pielietot studiju laikā iegūtās zināšanas. Piemēram, Satversmes tiesas iesniegtajā anketā tiek norādīts, ka tiesnešu palīgi, kas ir Juridiskās fakultātes absolventi, nekavējoties ir spējuši stāties pie sarežģīto darba pienākumu veikšanas, kas apliecina augstu teorētisko un praktisko sagatavotību.

Tāpat tiek norādīts, ka LU Juridiskās fakultātes absolventu konkurētspēja darba tirgū, salīdzinot ar citu Latvijā akreditētu Juridisko fakultāšu studentiem, ir augsta. Atbildot uz šo jautājumu, tiek arī komentēts, ka LU ir plaši pazīstama ar augstām prasībām un augsti kvalificētu akadēmisko personālu. Tāpat ir komentēts, ka LU Juridiskās fakultātes studējošo zināšanu līmenis esot augstāks, nekā citu līdzīgu programmu studējošiem citās augstskolās, un ka LU studenti ir labāk sagatavoti, salīdzinot ar citām Latvijas mācību iestādēm.

Vairums darba devēju pozitīvi novērtē absolventu spējas plānot un organizēt savu un savu padoto darbu, prezentēt un argumentēt savu viedokli. Piemēram, Valsts prezidenta kancelejas iesniegtā anketā tiek norādīts, ka absolventi spēj saprotami izklāstīt savu viedokli, pamatojot to ar objektīvi un rūpīgi izsvērtu argumentāciju. Anketās tiek arī uzsvērts, ka spējas sniegt savu viedokli lielā mērā ir atkarīgas no studenta personības. Tiek arī ieteikts studiju procesā vairāk attīstīt prasmes savu viedokli aizstāvēt un argumentēt. Pozitīvi tiek novērtētas absolventu komunikācijas prasmes.

Anketās ir izteikti arī priekšlikumi un ierosinājumi, kā, piemēram, lielāku uzsvaru likt uz cilvēka pamattiesību apgūšanu. Ieteikums ir ņemts vērā, palielinot studiju kursa Konstitucionālās tiesības kredītpunktu apjomu no 5 un 6 un mainot kursa saturu. Tāpat tiek rosināts veicināt praktisko iemaņu attīstīšanu, starptautisko privāttiesību padziļinātu apgūšanu. Arī šāds priekšlikums ir apsvērts, iekļaujot studiju programmā studiju kursu Starptautiskās privāttiesības. Mācība par kolīziju normām, kā arī uzlabojot citu studiju kursu saturu. Tiek rosināts vairāk sadarboties ar praktiķiem, tai skaitā zvērinātiem advokātiem, kā arī vairāk attīstīt praktiskas ievirzes prasmju attīstībā.

Anketās norādītā kritika, ierosinājumi katrā ziņā ir ņemti vērā un arī turpmāk tiks ņemti vērā, realizējot studiju programmu, tādejādi nodrošinot un ceļoti absolventu konkurētspēju darba tirgū.

Shematiski aptaujas rezultāti ir atspoguļoti Pielikumā Nr. 4.

LU Juridiskā fakultāte ir saņēmusi visnotaļ pozitīvas atsauksmes par studiju programmu no Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Latvijas Juristu biedrības, Tieslietu ministrijas (skatīt Pielikumu Nr. 11). Visās minētajās atsauksmēs ir norādīts, ka atsauksmju sniedzēji rekomendē akadēmisko bakalaura studiju programmu atkārtotai akreditācijai.

Tādejādi var secināt, ka studiju programmas absolventi ir labi sagatavoti un spēj konkurēt darba tirgū, apliecinot šīs studiju programmas atbilstību darba tirgus prasībām.

7.3.Salīdzinājums ar Latvijas un divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu tāda paša līmeņa studiju programmām

7.3.1.Salīdzinājums ar Latvijas augstskolas tāda paša līmeņa studiju programmu

Studiju programmas salīdzinājums veikts ar tāda paša līmeņa Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmu tiesību zinātnē, proti, akadēmisko bakalaura studiju programmu.

Latvijas Universitāte

Rīgas Stradiņa Universitāte

Kopējais studiju programmas apjoms – 180 ECTS

Obligātie studiju kursi (A daļa): 147 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa): 30 ECTS

Izvēles studiju kursi (C daļa): 3 ECTS

Kopējais studiju programmas apjoms – 180 ECTS

Obligātie studiju kursi (A daļa): 75 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa): 84 ECTS

Izvēles studiju kursi (C daļa): 21 ECTS

Obligātie studiju kursi:

Tiesību teorija 6 ECTS

    Latvijas tiesību vēsture 6 ECTS

    Jurista ētika 3 ECTS

    Konstitucionālās tiesības 9 ECTS

    Administratīvās tiesības 6 ECTS

    Administratīvā procesa tiesības 4,5 ECTS

    Civiltiesību vispārīgā daļa 4,5 ECTS

    Saistību tiesības. Vispārīgā daļa 6 ECTS

    Saistību tiesības. Sevišķā daļa 6 ECTS

    Civilprocess 9 ECTS

    Eiropas Savienības tiesības 6 ECTS

    Starptautiskās publiskās tiesības 6 ECTS

    Lietu tiesības I 3 ECTS

    Lietu tiesības II 3 ECTS

    Ģimenes tiesības 3 ECTS

    Mantojuma tiesības 3 ECTS

    Darba tiesības 4,5 ECTS

    Krimināltiesības. Vispārīgā daļa 6 ECTS

    Krimināltiesības. Sevišķā daļa 6 ECTS

    Kriminālprocess 9 ECTS

    Starptautiskās privāttiesības. Mācība par

    kolīziju normām 3 ECTS

    Vācu valoda juristiem/Angļu valoda juristiem 4,5 ECTS

Studiju darbs I 3 ECTS

Studiju darbs II 3 ECTS

    Latviešu valodas kultūra 3 ECTS

    Latīņu valoda 3 ECTS

    Tradicionālā loģika 3 ECTS

Obligātie studiju kursi:

Tiesību teorija 4,5 ECTS

Latvijas valsts tiesību vēsture 3 ECTS

Profesionālā ētika 3 ECTS

Konstitucionālās tiesības 4,5 ECTS

Administratīvās tiesības 4,5 ECTS

Administratīvais process 3 ECTS

Ievads civiltiesībās 4,5 ECTS

Saistību tiesības 4,5 ECTS

Civilprocess 4,5 ECTS

Eiropas tiesības 4,5 ECTS

Starptautiskās publiskās tiesības 3 ECTS

Juridiskā retorika 3 ECTS

Tiesību socioloģija 4,5 ECTS

Eiropas valstu tiesību vēsture 4,5 ECTS

Ievads tiesību zinātnē 3 ECTS

Politika un tiesības 4,5 ECTS

Loģika 3 ECTS

Tiesiskā informātika un statistika 3 ECTS

Vispārējā un tiesību psiholoģija 4,5 ECTS

Tiesību filozofija 4,5 ECTS

Juridiskās metodes 4,5 ECTS

Komerctiesības 4,5 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi:

Vispārīgā valsts zinātne 4,5 ECTS

Tiesību aizsardzības iestādes Latvijā un ārvalstīs 3ECTS

Eiropas tiesību vēsture I 3 ECTS

Eiropas tiesību vēsture II 3 ECTS

Romiešu civiltiesību pamati 4,5 ECTS

Datu aizsardzības tiesības 3 ECTS

Starptautisko cilvēktiesību pamati 3 ECTS

Juridisko tekstu analīze un rakstīšana 4,5 ECTS

Baznīcas tiesības 3 ECTS

Apdrošināšanas tiesības 3 ECTS

Nodokļu tiesības 3 ECTS

Patērētāju aizsardzības tiesības 3 ECTS

Dzīvokļu tiesības 3 ECTS

Bankrota tiesības 3 ECTS

Ārvalstu konstitucionālās tiesības 3 ECTS

Kriminoloģija 3 ECTS

Kriminālistika 4,5 ECTS

Sodu izpildes tiesības 3 ECTS

Intelektuālā īpašuma tiesības 3 ECTS

Sociālās tiesības 3 ECTS

Administratīvās tiesas process 3 ECTS

Pašvaldību tiesības 3 ECTS

Tiesu psihiatrija 3 ECTS

Tiesu medicīna 3 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi:

Svešvaloda (angļu v.) jurisprudencē 6 ECTS

Svešvaloda 6 ECTS

Starptautiskās privāttiesības 4,5ECTS

Lietu tiesības 4,5 ECTS

Pašvaldību tiesības 3 ECTS

Darba tiesības 4,5 ECTS

Cilvēktiesības 3 ECTS

Vides tiesības 3 ECTS

Medicīnas tiesības 4,5 ECTS

Farmācijas tiesības 4,5 ECTS

Tiesu psihiatrija 3 ECTS

Tiesu medicīna 3 ECTS

Eiropas Savienības sociālās tiesības 4,5 ECTS

Veselības aprūpes organizāciju tiesības 3 ECTS

Izvēles studiju kursi 3 ECTS

Izvēles studiju kursi 21 ECTS

Bakalaura darbs 15 ECTS

Bakalaura darbs 15 ECTS

Programmu studiju kursu salīdzinājums norāda uz vairākām atšķirībām.

Pirmkārt, obligāto studiju kursu apjoms Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmā ir ievērojami mazāks. Proti, LU studiju programmā paredzēti obligātie studiju kursi 147 ECTS apmērā, kamēr Rīgas Stradiņa Universitātes programmā obligātie studiju kursi sastāda tikai 75 ECTS.

Otrkārt, ir vairākas atšķirības obligāto studiju kursu saturā. LU studiju programmā obligātie studiju kursi aptver visas tiesību zinātņu apakšnozares, kamēr Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmas obligātā daļa dažas tiesību zinātņu apakšnozares aptver tikai daļēji, piemēram, civiltiesības un starptautiskās tiesības, bet dažas izslēdz vispār, piemēram, krimināltiesības. Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programma kopumā gan dod iespēju apgūt visas tiesību zinātņu apakšnozares, bet kā ierobežotās izvēles studiju kursus, piemēram, civiltiesības, vai kā izvēles studiju kursus, piemēram, krimināltiesības.

Treškārt, Rīgas Stradiņa Universitātes studiju programmas obligātā daļa ietver vairāk tiesību teorijas un starpnozaru studiju kursus, kas savukārt LU studiju programmā ir iekļauti ierobežotās izvēles daļā.

No salīdzinājuma secināms, ka LU Juridiskajā fakultātē īstenotā studiju programma nodrošina to, ka studējošie obligātajā daļā apgūst studiju kursus, kas aptver visas tiesību zinātņu apakšnozares, tādejādi sniedzot studentiem izpratni par tiesību sistēmu kopumā, tās sastāvdaļām un apakšnozaru savstarpējo mijiedarbību. Rīgas Stradiņa Universitātes programmā arī nav paredzēta studiju darbu izstrādāšana, kas attīsta studējošo prasmes izmantot apgūtās teorētiskās zināšanas patstāvīgas zinātniskās izpētes veikšanai. Studiju darbu izstrādāšana Juridiskās fakultātes ieskatā kalpo kā priekšnosacījums veiksmīgai bakalaura darba izstrādāšanai.

Vienlaikus jāņem vērā, ka Rīgas Stradiņa Universitātes bakalaura studiju programma ir vairāk vērsta uz tādu tiesību speciālistu sagatavošanu, kuri būtu specializējušies medicīnas, sociālo, sabiedrības veselības un rehabilitācijas tiesību jomās.

7.3.2.Salīdzinājums ar divām Eiropas Savienības universitāšu tāda paša līmeņa programmām

Studiju programma ir salīdzināta ar Tartu Universitātes (Igaunija) un Orhūsas Universitātes (Dānija) tiesību zinātņu bakalaura studiju programmām, kas veidotas pēc Boloņas deklarācijā noteiktā moduļa 3+2 studiju gadi, kur 3 studiju gadi ir paredzēti studijām akadēmiskā bakalaura studiju programmā.

Latvijas Universitāte

Tartu Universitāte

Kopējais studiju programmas apjoms – 180 ECTS

Obligātie studiju kursi (A daļa): 147 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa): 30 ECTS

Izvēles studiju kursi (C daļa):3 ECTS

Kopējais studiju programmas apjoms – 180 ECTS

Obligātie studiju kursi (A daļa): 150 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa) : 12 ECTS

Izvēles studiju kursi (C daļa): 18 ECTS

Obligātie studiju kursi:

Tiesību teorija 6 ECTS

    Latvijas tiesību vēsture 6 ECTS

    Jurista ētika 3 ECTS

    Vācu valoda juristiem/Angļu valoda juristiem 4,5 ECTS

    Latīņu valoda 3 ECTS

    Tradicionālā loģika 3 ECTS

    Latviešu valodas kultūra 3 ECTS

    Konstitucionālās tiesības 9 ECTS

    Administratīvās tiesības 6 ECTS

    Administratīvā procesa tiesības 4,5 ECTS

    Civiltiesību vispārīgā daļa 4,5 ECTS

    Saistību tiesības. Vispārīgā daļa 6 ECTS

    Saistību tiesības. Sevišķā daļa 6 ECTS

    Lietu tiesības I 3 ECTS

    Lietu tiesības II 3 ECTS

    Ģimenes tiesības 3 ECTS

    Mantojuma tiesības 3 ECTS

    Civilprocess 9 ECTS

    Darba tiesības 4,5 ECTS

    Krimināltiesības. Vispārīgā daļa 6 ECTS

    Krimināltiesības. Sevišķā daļa 6 ECTS

    Kriminālprocess 9 ECTS

    Eiropas Savienības tiesības 6 ECTS

    Starptautiskās publiskās tiesības 6 ECTS

    Starptautiskās privāttiesības. Mācība par

    kolīziju normām 3 ECTS

Studiju darbs I 3 ECTS

Studiju darbs II 3 ECTS

Obligātie studiju kursi:

Ievads Juridiskajā metodē un juridiskā rakstīšanā 3 ECTS

Romiešu privāttiesības 3 ECTS

Ievads ekonomikā 6 ECTS

Tiesību filozofijas vēsture 3 ECTS

Ievads psiholoģijā 3 ECTS

Vispārīgā tiesību sistēmu vēsture 6 ECTS

Tiesību institūciju sistēma 3 ECTS

Latīņu juridiskā terminoloģija 3 ECTS

Loģika 3 ECTS

Tiesību enciklopēdija 6 ECTS

Igauņu valodas ortogrāfija un kompozīcija 3 ECTS

Konstitucionālās tiesības 6 ECTS

Administratīvās tiesības 6 ECTS

Pašvaldību tiesības 3 ECTS

Civiltiesības. Vispārīgā daļa 6 ECTS

Saistību tiesības. Vispārīgā daļa 6 ECTS

Līgumtiesības 6 ECTS

Lietu tiesības 6 ECTS

Intelektuālā īpašuma tiesības 3 ECTS

Komerctiesības 6 ECTS

Ārpuslīgumiskās tiesības 3 ECTS

Ģimenes tiesības 3 ECTS

Mantojuma tiesības 3 ECTS

Civilprocess 6 ECTS

Darba tiesības 6 ECTS

Krimināltiesības 6 ECTS

Kriminālprocess 6 ECTS

Eiropas Savienības tiesības 6 ECTS

Starptautiskās tiesības 6 ECTS

Kursa darbs I 3 ECTS

Kursa darbs II 3 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi:

Vispārīgā valsts zinātne 4,5 ECTS

Tiesību aizsardzības iestādes Latvijā un ārvalstīs

Eiropas tiesību vēsture I 3 ECTS

Eiropas tiesību vēsture 3 ECTS

Romiešu civiltiesību pamati 4,5 ECTS

Datu aizsardzības tiesības 3 ECTS

Starptautisko cilvēktiesību pamati 3 ECTS

Juridisko tekstu analīze un rakstīšana 4,5 ECTS

Baznīcas tiesības 3 ECTS

Apdrošināšanas tiesības 3 ECTS

Nodokļu tiesības 3 ECTS

Patērētāju aizsardzības tiesības 3 ECTS

Dzīvokļu tiesības 3 ECTS

Bankrota tiesības 3 ECTS

Ārvalstu konstitucionālās tiesības 3 ECTS

Kriminoloģija 3 ECTS

Kriminālistika 4,5 ECTS

Sodu izpildes tiesības 3 ECTS

Intelektuālā īpašuma tiesības 3 ECTS

Sociālās tiesības 3 ECTS

Administratīvās tiesas process 3 ECTS

Pašvaldību tiesības 3 ECTS

Tiesu psihiatrija 3 ECTS

Tiesu medicīna 3 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi:

Sodu tiesības 3 ECTS

Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu 3 ECTS

Ievads tiesību etnoloģijā 3 ECTS

Notariāts 3 ECTS

Tiesību aizsardzība Eiropā

Juridiskā krievu valoda I 3 ECTS

Juridiskā krievu valoda II 3 ECTS

Juridiskā vācu valoda 6 ECTS

Starptautiskās krimināltiesības 3 ECTS

Ievads juridiskajā angļu valodā 3 ECTS

Angļu valodas juridiskā terminoloģija 3 ECTS

Juridiskā angļu valoda I (terminoloģija, Igaunijas tiesību sistēma) 6 ECTS

Juridiskā angļu valoda III (ES tiesības) 3 ECTS

Igaunijas tiesību vēsture 6 ECTS

Juridiskā palīdzība I 6 ECTS

Juridiskā palīdzība II 3 ECTS

Prakse 6 ECTS

Izvēles studiju kursi 3 ECTS

Izvēles studiju kursi 18 ECTS

Bakalaura darbs 15 ECTS

Vispusīga eksaminācija 6 ECTS

Tartu Universitātes studiju programma un LU studiju programma ir ar vienādu kredītpunktu apjomu (180 ECTS). Arī satura ziņā tās ir ļoti līdzīgas. Abas programmas pamatā satur vienādus studiju kursus ar nelieliem izņēmumiem. Identiski studiju kursi ir attiecībā uz tiesību zinātņu apakšnozaru pamata studiju kursiem, piemēram, civiltiesībām, konstitucionālām tiesībām, krimināltiesībām. Tie gan ir atšķirīgi apjoma ziņā. LU studiju programmā tiesību zinātņu apakšnozaru pamata studiju kursiem ir atvēlēts aptuveni pusotru reizi lielāks apjoms. Tartu Universitāte obligātajā daļā ir iekļāvusi vairāk tiesību teorijas priekšmetu, kas LU studiju programmā ir ieļauti ierobežotā izvēles daļā. Tartu Universitātes programma atšķirībā no LU studiju programmas paredz praksi 6 ECTS apjomā, taču tā ir paredzēta ierobežotās izvēles daļā. Savukārt, LU studiju programmā prakse nav iekļauta, ņemot vērā to, ka akadēmiskā bakalaura studiju programma vairāk ir vērsta uz teorētisko zināšanu apguvi. LU studiju programma paredz vairāk nekā divas reizes lielāku apjomu darbam, kas saistāms ar studiju programmas veiksmīgu absolvēšanu. LU studiju programma paredz darbam pie bakalaura darba 15 ECTS, kamēr Tartu programma - vispusīgu eksamināciju 6 ECTS apjomā.

No minētā izriet, ka caurmērā gan saturiski, gan apjoma ziņā LU studiju programma ir ļoti līdzīga Tartu Universitātes tiesību zinātņu bakalaura studiju programmai.

Orhūsas Universitātes tiesību zinātņu bakalaura studiju programma salīdzinājumā ar LU studiju programmu ir veidota atšķirīgi tikai formas ziņā. Apjoma ziņā Orhūsas Universitātes un LU tiesību zinātņu bakalaura studiju programma ir identiskas, proti, to apjoms ir 180 ECTS.

Latvijas Universitāte

Orhūsas Universitāte

Tiesību teorija un vēsture (obligātajā daļā - 12 ECTS; ierobežotā izvēles daļā – 10,5) 22,5 ECTS

Latviešu valodas kultūra 3 ECTS

Latīņu valoda 3 ECTS

Tradicionālā loģika 3 ECTS

Tiesības sabiedrībā un tiesību vēsture 10 ECTS

Tiesību socioloģija 5 ECTS

Jurisprudence 5ECTS

Privāttiesības (obligātā daļā: Civiltiesību vispārīgā daļa; Saistību tiesību vispārīgā un sevišķā daļa; Lietu tiesības I un II; Darba tiesības - 27 ECTS; ierobežotā izvēles daļā: Apdrošināšanas tiesības, Patērētāju aizsardzības tiesības, Dzīvokļu tiesības, Bankrota tiesības, Intelektuālā īpašuma tiesības - 15 ECTS) 42 ECTS

Privāttiesības 50 ECTS

Ģimenes un mantojuma tiesības 6 ECTS

Ģimenes un mantojuma tiesības 15 ECTS

Konstitucionālās tiesības 9 ECTS

Konstitucionālās tiesības 15 ECTS

Administratīvās tiesības 10,5 ECTS

Administratīvās tiesības 25 ECTS

Krimināltiesības un kriminālprocess 21 ECTS

Krimināltiesības un kriminālprocess 20 ECTS

Starptautiskās publiskās tiesības un Eiropas Savienības tiesības 12 ECTS

Starptautiskās publiskās tiesības un Eiropas Savienības tiesības 10 ECTS

Bakalaura darbs 15 ECTS

Bakalaura darbs 10 ECTS

Izvēles studiju kursi 3 ECTS

Izvēles studiju kursi 15 ECTS

Salīdzinājums uzskatāmi norāda uz to, ka Orhūsas Universitātes realizētā studiju programma gan pēc satura, gan pēc tiesību apakšnozaru studiju apjoma ir ļoti līdzīga LU studiju programmai. Nelielās atšķirības apjoma ziņā, kas veltītas katrai tiesību apakšnozarei, ir skaidrojamas ar katras valsts atšķirīgo tiesību sistēmu, kam ir izšķiroša loma studiju programmas satura un apjoma noteikšanā. Tāpat redzams, ka abu studiju programmu veiksmīgai absolvēšanai ir paredzēta bakalaura darba izstrādāšana.

7.4. Studiju programmas organizācija

Studiju programma ir organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumos Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” noteiktajam akadēmiskās izglītības standartam, Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību (profesiju klasifikators)” noteiktajām jurista profesijas standarta prasībām, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

Studiju programmas organizācija ir veidota atbilstoši programmas mērķiem un uzdevumiem nolūkā sasniegt iecerētos rezultātus.

Studiju programmas kopējais apjoms ir 120 kredītpunkti. Studiju ilgums pilna laika studijās ir 3 gadi jeb 6 semestri, nepilna laika klātienes studijās 3,5 gadi jeb 7 semestri, bet nepilna laika neklātienes studijās 4 gadi jeb 8 semestri.

Pilna laika klātienes studiju formā studējošiem notiek lekcijas un praktiskās nodarbības (semināri, tiesu izspēles un tml.), ņemot vērā katra studiju kursa saturu katru darba dienu. Savukārt nepilna laika klātienes studiju formā studējošiem lekcijas un praktiskās nodarbības notiek katras darba dienas vakaros. Ņemot vērā izglītības tirgus tendences Latvijā, proti, galvenokārt divus aspektus: pirmkārt, finansiālās situācijas pasliktināšanos un to ka potenciālie studējošie intensīvi iesaistās darba tirgū, otrkārt, Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju, kurā tika realizēta nepilna laika neklātienes studiju forma, studiju programmā ir paredzēts studijas realizēt nepilna laika neklātienes formā. Nepilna laika neklātienes studiju formas paredzēšana ir novitāte, kas iepriekšējā programmas akreditācijas periodā netika realizēta. Plānots, ka nepilna laika neklātienes studējošiem notiks pārskata lekcijas, kurās tiks sniegtas svarīgākas ievirzes studiju kursa apguvei vai nu 1-2 reizes mēnesī vai arī intensīvākā laika periodā 1-2 reizes semestrī, ievērojot, lai kopējais kontaktstundu skaits nebūtu mazāks par 25-30% no klātienes studiju formā noteiktā. Lai sasniegtu studiju programmas mērķus, nepilna laika neklātienes studiju formā lielāka vērība tiks pievērsta studējošo patstāvīgajam darbam, kas tiks noteikts, ņemot vērā katra studiju kursa apjomu, saturu un specifiku. Nepilna laika neklātienes studiju formas realizāciju varētu atvieglot Juridiskās fakultātes mācībspēku izstrādātie un/vai apkopotie studiju materiāli, kas tiek nosūtīti studējošiem elektroniskā veidā un/vai papīra formā. Ņemot vērā to, ka Juridiskā fakultāte patlaban realizē nepilna laika neklātienes studiju formu citās tiesību zinātnes studiju programmās, iegūtā pieredze ļaus izvērtēt un atrast labākos, kvalitatīvākos un optimālākos nepilna laika neklātienes studiju formas realizēšanas veidus un metodes.

Studiju programma sastāv no obligātās (A daļas), ierobežotās izvēles (B daļas) un izvēles (C daļas) studiju kursiem.

Obligātās un ierobežotās izvēles daļas kursi ir izsmeļoši uzskaitīti akreditējamā programmā.

Obligātajā daļā ietilpst:

  • studiju kursi 84 kredītpunktu apmērā;

  • studiju darbi 4 kredītpunktu apmērā

  • bakalaura darbs 10 kredītpunktu apmērā.

Kopumā obligāto daļu veido 98 kredītpunkti, kas atbilst Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumu Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” prasībām (14.punkts), kas uzliek par pienākumu obligātajā daļā docēt studiju kursus vismaz 50 kredītpunktu apjomā.

Ierobežotās izvēles daļu veido studiju kursi 20 kredītpunktu, bet izvēles daļu – 2 kredītpunktu apjomā, kas arī pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām.

Ierobežotās izvēles daļas studiju kursi ir izstrādāti tā, lai piedāvātu plašas iespējas studējošiem izvēlēties studiju kursus konkrētā tiesību zinātnes apakšnozarē.

Atbilstoši LU studiju programmu nolikumam (apstiprināts 29.03.2004. LU Senāta sēdē, lēmums Nr. 236) izvēles (C daļas) mērķis savukārt ir sniegt ieskatu citās nozarēs un jomās, dot iespēju apgūt nepieciešamās priekšzināšanas studiju turpināšanai citas nozares augstākā līmeņa studiju programmā. Tādēļ izvēles daļu studējošais plāno no LU noteiktā kārtībā apstiprinātiem citu zinātņu nozaru studiju kursiem.

Aprēķinot studiju programmas apguvei nepieciešamo laiku pēc formulas 1 kredītpunkts ir 40 akadēmiskās stundas, nosakāms, ka studiju programmas obligātās daļas apgūšanai ir paredzētas 3920 stundas, ierobežotās izvēles daļas apguvei – 800 stundas, bet brīvās izvēles daļas apguvei – 80 stundas. Katrā studiju semestrī studējošam ir jāapgūst studiju kursi 20 kredītpunktu apjomā, studijām veltot 800 akadēmiskās stundas semestrī.

Studiju kursu plānojums ir izstrādāts, ņemot vērā studiju kursu apgūšanas secīgumu, to saturu un savstarpējo kursu saistību. Studiju kursu praktiskā norise notiek atbilstoši LU kalendārajam plānam, kas tiek apstiprināts katram studiju gadam. Studiju kursa noslēgumā, lai iegūtu atbilstošos kredītpunktus studējošam ir jākārto eksāmens. Ieskaišu kārtošana studiju programmā netiek paredzēta.

Pilna laika, nepilna laika klātienes un neklātienes studiju plāni redzami 9. sadaļā, bet studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti - Pielikumā Nr.1.

Salīdzinājumā ar iepriekš akreditēto studiju programmu, studiju programmā ir veiktas šādas izmaiņas:

1) organizatoriska rakstura izmaiņas

Studiju programmā nav iekļauta prakse (kopā 6 kredītpunkti) vairāku praktisku un loģisku apsvērumu dēļ, kas ņemti vērā ar mērķi uzlabot studiju programmu.

Prakses izslēgšanas apsvērumi ir šādi.

Pirmkārt, ārējie normatīvie akti - Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” neuzliek par obligātu pienākumu iekļaut akadēmiskā bakalaura studiju programmā praksi, jo, kā uzsvērts minētajos Ministru kabineta noteikumos definētajos akadēmiskās bakalaura programmas mērķos un uzdevumos - akadēmiskā bakalaura programma ir vērsta uz akadēmisku zināšanu ieguvi- , kas ir pilnībā attiecināms uz studiju programmu. Otrkārt, absolvējot šo programmu netiek iegūta jurista profesionālā kvalifikācija. Jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir nepieciešams absolvēt profesionālo maģistra studiju programmu, kuras mērķis savukārt ir sniegt nepieciešamās iemaņas profesionālās darbības veikšanai. Juridiskās fakultātes ieskatā pamats profesionālo iemaņu apguvei ir stabilu akadēmisko zināšanu apguve, kas tiek nodrošināts šajā programmā.

Treškārt, prakšu izslēgšanai no akadēmiskā bakalaura studiju programmas pamatā ir gan mācībspēku, gan studējošo, kā arī prakšu vadītāju (iestāžu vadītāju) norādītais, ka bez zināmas akadēmisko zināšanu bāzes mācību prakse nesasniedz iecerētos rezultātus. Tā vietā, lai nodrošinātu studējošiem studiju programmas ietvaros akadēmisko zināšanu sasaiti ar praksi, studiju kursu ietvaros integrēti tiks veikta akadēmisko zināšanu apguve, balstoties uz analīzi par akadēmisko zināšanu ietekmi uz praksi un izmaiņām praksē, kas balstās uz akadēmiskiem pētījumiem un atziņām. Tas nozīmē, ka apgūstot konkrētus studiju kursus ar dažādu interaktīvu un studiju metožu palīdzību ir iespējams nodrošināt arī praktisku studiju programmas absolventu sagatavošanu.

Ceturtkārt, prakses izslēgšana no studiju programmas rada iespējas iekļaut studiju kursus obligātajā daļā, kas veido pamatzināšanas tiesību zinātnē.

Līdz ar attiekšanos no prakses, studiju programmas obligātajā (A) daļā ir iekļauti tādi studiju pamatkursi tiesību zinātnē kā Jurista ētika (2 kredītpunkti) un Starptautiskās privāttiesības. Mācība par kolīziju normām (2 kredītpunkti), kas dod iespēju nodrošināt, ka studiju programmas absolvents, uzsākot praktiskās darba gaitas, pārzina tik nepieciešamus jurista profesijas ētikas jautājumus, kā arī orientējas starptautiskajās privāttiesībās, kuru nozīme mūsdienās nemitīgi pieaug.

Lai paplašinātu studējošo akadēmisko redzesloku, atbilstoši Latvijas Universitātes studiju programmu nolikumam, studiju programmā ir paredzēts t.s. Universitātes pamatstudiju modelis. Tā rezultātā ir samazināts izvēles daļas (C) apjoms no 8 uz 2, iekļaujot studiju programmas obligātajā (A) daļā sešu kredītpunktu studiju kursus: Latīņu valoda (2 kredītpunkti), Latviešu valodas kultūra (2 kredītpunkti) un Tradicionālā loģika (2 kredītpunkti) kā starpnozaru kursus. Tādejādi pēc būtības netiek izmainīts studiju programmas saturs, jo arī C daļas mērķis bija sniegt ieskatu citās nozarēs un jomās citās zinātņu nozarēs.

Ierobežotās izvēles (B) daļā ir iekļauti tādi būtiski tiesību studiju kursi kā Tiesu psihiatrija (2 kredītpunkti) un Tiesu medicīna (2 kredītpunkti).

Studiju programmā ir palielināts studiju kursu Administratīvās tiesības un Konstitucionālās tiesības apjoms. Proti, studiju kursam Konstitucionālās tiesības ir paredzēti 6 kredītpunkti iepriekšējo 5 vietā, bet studiju kursa Administratīvās tiesības (6 kredītpunkti) vietā ir izveidoti divi kursi: Administratīvās tiesības (4 kredītpunkti) un Administratīvā procesa tiesības (3 kredītpunkti). Juridiskās fakultātes ieskatā apjoma palielināšana studiju kursam Konstitucionālās tiesības dos iespēju nopietnāk un dziļāk pievērsties konstitucionālisma pamatjautājuma – cilvēka pamattiesības studēšanai. Būtiski norādīt, ka uz nepieciešamību vairāk veltīt uzmanību cilvēka pamattiesību apgūšanai Juridiskajai fakultātei ir norādījusi Satversmes tiesa. Tāpat arī studiju kursa Administratīvā procesa tiesības iekļaušanas arguments ir nepieciešamība padziļinātāki apgūt visiem studiju programmas absolventiem administratīvo procesu kā tiesā, tā iestādē. Kredītpunktu apjoms no 1 uz 2 ir palielināts arī studiju kursam Studiju darbs II, jo LU netiek paredzēti studiju kursi 1 kredītpunkta apjomā.

Ņemot vērā, ka juridiskā terminoloģija svešvalodā tiek apgūta pastāvīgi, studējot literatūru praktiski ikvienā studiju kursā, ir samazināts kredītpunktu apjoms no 4 uz 3 studiju kursam Vācu valoda juristiem un Angļu valoda juristiem (iepriekšējais nosaukums Svešvalodu juristiem).

Atšķirībā no iepriekš akreditētās akadēmiskās bakalaura studiju programmas, Juridiskās fakultātes dome 2009. gada 12. decembrī ir lēmusi atteikties no iestājpārbaudījuma (kompleksā testa). Atbalstu - atteikties no iestājpārbaudījuma - testa ir paudusi arī Tieslietu ministrija.

Visu minēto izmaiņu pamatā ir mērķis piedāvāt maksimāli konkurētspējīgu un kvalitatīvu studiju programmu, kas dod iespēju apgūt tiesību zinātņu speciālistam nepieciešamās zināšanas un kompetences. Turklāt, minētās izmaiņas veiktas, uzklausot studējošo, absolventu un darba devēju viedokli un ierosinājumus.

2) redakcionāla rakstura izmaiņas

Salīdzinājumā ar iepriekšējo akreditācijas periodu, lai labāk varētu organizēt lietu tiesību apguvi, studiju kurss „Lietu tiesības” (4 kredītpunkti) ir sadalīts divās daļās jeb divos kursos „Lietu tiesības I” (2 kredītpunkti) un „Lietu tiesības II” (2 kredītpunkti). Studiju kursam „Ievads civiltiesībās” ir manīts nosaukums uz „Civiltiesību vispārīgā daļa”.

Ierobežotās izvēles (B) daļā studiju kurss „Ārvalstu tiesību vēsture” (4 kredītpunkti) ir sadalīts divās daļās un tam ir mainīts nosaukums - „Eiropas tiesību vēsture I” (2 kredītpunkti) un „Eiropas tiesību vēsture II” (2 kredītpunkti), arī studiju kursam „Salīdzinošās konstitucionālās tiesības” ir mainīts nosaukums uz „Ārvalstu konstitucionālās tiesības”.

Studiju programma pilnībā atbilst LU mērķiem. LU attīstības stratēģiju nosaka vairāki tiesību akti, tai skaitā, LU stratēģijas pamatnostādnes (apstiprinātas LU Senātā 2008. gada 1. decembrī), LU Attīstības stratēģija (apstiprināta ar Senāta 2004.gada 26.aprīļa lēmumu Nr.244) un LU darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģija 2009. – 2015.gadam (apstiprināta ar 2009.gada 18.septembra rīkojumu Nr.1/248). Minētie tiesību akti kā LU stratēģiskos mērķus nosaka iekļaušanos Eiropas un pasaules izglītības telpā, vietējam un starptautiskajam darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošana, kā arī tādu speciālistu sagatavošana, kas nodrošinātu LU mācībspēku atjaunošanu. Proti, LU misija un stratēģiskais mērķis laika periodam līdz 2019. gadam ir kļūt par vadošu zinātnes universitāti Baltijas jūras reģionā un ieņemt augstu vietu starp Eiropas universitātēm. Šī studiju programma sekmēs visu šo galveno mērķu sasniegšanu. Pirmkārt, studiju programmas modelis atbilst vienotās Eiropas izglītības telpas formai un saturam. Otrkārt, studiju programmas saturs nodrošina darba tirgū pieprasītu un konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu. Treškārt, LU juridiskās fakultātes darba organizācija, mācībspēku kompetenču nepārtraukta celšana nodrošina arī LU akadēmiskā personāla atjaunošanu.

Kvalitātes kontrole

Studiju programmā tiek ievērots uz studiju rezultātiem balstīts kvalitātes cikls studiju programmas iekšējās kvalitātes nodrošināšanā. Tās pamatā ir precīzu studiju programmas, studiju kursu rezultātu formulēšana.

Programmas kvalitātes kontrole tiek veikta dažādos līmeņos: fakultātes līmenī un LU līmenī.

Studiju programmas izpildes un studiju procesa kvalitātes nodrošināšana ir izvirzīta par vienu no būtiskākajiem Juridiskās fakultātes akadēmiskā un palīgpersonāla darba uzdevumiem.

Studiju procesa kvalitātes kontrole tiek veikta realizējot darbības, kas attiecas uz akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu. Tas ir, atklātu konkursa organizēšanu uz akadēmiskā personāla brīvajām štata vietām,  personāla kvalifikācijas paaugstināšanu un iesaisti pētniecībā.

Juridiskās fakultātes ietvaros studiju programmas kontrole tiek veikta struktūrvienībās (katedrās), darba grupās, arī Tiesību zinātnes studiju programmas padomes un domes sēdēs.

Būtisks kontroles mehānisms ir sadarbība ar Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldi, kas rūpīgi seko līdzi tiesību aktu ievērošanai studiju procesā. Studiju programmas kvalitāte tiek vētīta, analizējot studējošo iesniegumus, priekšlikumus. Studiju programmas realizācijas trūkumus parāda arī iesniegtās studējošo sūdzības. Studiju procesa kvalitātes būtisks elements ir studējošo viedokļa uzklausīšana, gan nodarbību laikā, konsultējot studentus un sadarbojoties bakalaura darbu izstrādes gaitā. Tāpat kā nozīmīgs kontroles instruments ir jānorāda absolventu un studējošo piedalīšanās anketēšanā, aptaujās, kuras rezultāti analizēti 7.9. sadaļā. Kvalitātes nodrošinājumam tiek izmantoti arī tādi instrumenti kā sekošana studējošo akadēmiskai izaugsmei.

Studiju programmas kvalitāte tiek izsvērta ikgadējā programmas pašnovērtējumā.

LU līmenī studiju programmas kvalitātes kontroli realizē LU Kvalitātes novērtēšanas komisija, neatkarīgie LU studiju programmu eksperti, LU Studiju padome, kā arī LU Senāts.

Uz studiju programmu ir attiecināmi arī ārējie kontroles mehānismi. Nozīmīgākais ārējais studiju programmas kvalitātes novērtētājs ir absolventu novērtējums darba tirgū. Proti, ārējo studiju programmas kvalitāti veic darba devēji, kuru rezultāti analizēti iepriekš 7.2. sadaļā.

Kvalitātes kontrolei tiek nodrošināta atgriezeniskā saikne - secinājumi un priekšlikumi tiek ņemti vērā turpmākā studiju procesā, tie tiek apspriesti visās Juridiskās fakultātes struktūrvienībās un vadībā, kā arī tiekoties ar studējošo, darba devēju pārstāvjiem. Arī šī programma ir sagatavota, ņemot vērā kvalitātes kontroles realizētos mehānismus.

7.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Studiju programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu nodrošina divi studiju finansēšanas avoti:

  1. valsts budžeta līdzekļi;

  2. privātpersonu līdzekļi.

Pilna laika klātienes studijās no kopējā studējošo skaita apmēram 25% (180) studē par valsts budžeta līdzekļiem, bet 75% studentu par studijām maksā paši. Nepilna laika studijas no valsts budžeta līdzekļiem netiek finansētas. Tās pilnībā tiek apmaksātas no privātpersonu līdzekļiem. Ņemot vērā valsts budžeta līdzekļu apjoma samazināšanos augstākajai izglītībai, 2010. gadā plānots samazināt 20 valsts budžeta finansētās studiju vietas bakalaura studiju programmā. Uzlabojoties valsts finanšu situācijai, iespējama arī papildus līdzekļu atvēlēšana valsts budžeta finansētajām studiju vietām.

Lai noteiktu plānoto optimālo studentu skaitu vienā studiju programmā, ir jāņem vērā vairāki aspekti:

- studentu skaits, kas sedz studiju programmas pašizmaksu;

- studentu skaits, kas nodrošina maksimālo auditoriju noslodzi (LU Juridiskās fakultātes auditoriju ietilpība ir no 30-130 studentu vietām, datorklases ietilpība ir līdz 25 studentiem);

- minimālais studentu skaits, kāds ir noteikts LU tiesību aktos, lai varētu uzsākt studijas ( 25 studenti bakalaura studiju programmā).

Vidējais studentu skaits, kas uzņemts I studiju semestrī pēdējos četros gados studiju programmā ir 380 studenti. Balstoties uz šo statistiku, var secināt, ka šis studentu skaits ir pietiekams, t.i., izpilda visus augstāk minētos nosacījumus. Tomēr ņemot vērā pastāvošos nākotnes ārējos riskus (ekonomisko situāciju valstī, demogrāfisko situāciju, uzņēmumu finanšu resursu optimizāciju, samazinot darbinieku finansiālo atbalstu studijām, ģimeņu finansiālo stāvokli), plānotais optimālais studentu skaits studiju programmā varētu atšķirties no vidējā studentu skaita, kas šobrīd studē šajā studiju programmā. Ņemot vērā, ka 2008./2009. un arī 2009./2010. akadēmiskajā gadā tika uzņemts par 10% mazāk studentu kā iepriekšējā 2007./2008. akadēmiskajā gadā, tad plānotais optimālais uzņemamo studentu skaits tuvākajos gados varētu būt ne mazāks par 320 studentiem.

Juridiskās fakultātes studijas notiek LU centrālajā ēkā - Raiņa bulvārī 19. Studijas notiek 11 auditorijās un 1 datorklasē (25 datori), kas vienlaicīgi var nodrošināt 1700 studentu izvēlēto studiju programmu apgūšanu. Visas nepieciešamās auditorijas ir aprīkotas ar mūsdienu prasībām atbilstošām tehnoloģijām, t.i. multimediju projektoriem, kodoskopiem. Katram kursa docētājam ir iespēja izmantot portatīvo datoru, nodrošinot lekciju materiālu sagatavošanu un arī demonstrēšanu Power Point sistēmā. Studiju darba organizēšanā, lai ievērotu pedagoģiskās attīstības tendences, celtu studentu kompetences, docētāji bieži vien sagatavotos materiālus nosūta studējošiem pirms lekcijas.

Juridiskās fakultātes datorklases datori ir aprīkoti ar jaunākajām programmatūrām, tādām kā Windows HP PRO, MS Office u.c., kā arī visi datori ir pieslēgti internetam un Normatīvo aktu informācijas sistēmai NAIS. Datorklasē studējošiem ir iespējams izmantot printējamās ierīces. Juridiskās fakultātes telpās ir arī izvietoti kopējamie aparāti, kas ir pieejami visiem studējošiem studiju materiālu kopēšanai.

Studiju procesā ļoti aktīvi tiek izmantoti dažādi informācijas resursi. Studējošie studiju procesā izmanto LU Bibliotēkas resursus, kuras saturs un apjoms izklāstīts Pielikumā Nr. 7. Tāpat ievērojamu juridiskās literatūras klāstu veido Juridiskās fakultātes Metodiskā kabinetā esošie avoti. Metodiskais kabinets ir atbalsta punkts studiju materiālu sagatavošanā.

Informācija par studiju iespējām un studijām šajā studiju programmā tiek ievietota LU ikgadējos informatīvos bukletos, kas paredzēti reflektantiem. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, pēdējā laikā plašāka informācija par studiju iespējām LU tiek ievietota LU un Juridiskās fakultātes interneta mājas lapā http://www.lu.lv .

Līdztekus minētajam, lai papildus reklamētu par studiju iespējām studiju programmā, Juridiskā fakultāte ir ievietojusi reklāmu plašsaziņas līdzekļos: radio Skonto, radio Star FM. Tāpat reklāmas ir tikušas izvietotas laikrakstā „Dienas bizness” (skatīt Pielikumā Nr.13). 2009. gada pavasarī tika sagatavots materiāls - plakāts (skatīt Pielikumā Nr.13) par studiju iespējām Juridiskajā fakultātē, kas tika nogādāts pilnīgi visām vidējās izglītības iestādēm (vidusskolām, ģimnāzijām).

7.6.Imatrikulācijas nosacījumi

Uzņemšanas noteikumi LU nosaka imatrikulācijas kārtību, kas detalizētāki regulē ārējo normatīvo aktu prasības. Pamatprasība studiju uzsākšanai studiju programmā ir iepriekšējā vidējā izglītība. Reflektantu atlase, kuri vidējo izglītību ieguvuši sākot ar 2004.gadu, notiek konkursa kārtībā, ņemot vērā centralizēto eksāmenu vērtējumus latviešu valodā un literatūrā, svešvalodā (angļu vai vācu vai franču valodā), matemātikā un vērtējuma vēsturē vidējās izglītības atestātā. Reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību līdz 2003.gadam, ārvalstīs, kā arī personām ar īpašām vajadzībām, konkursā vērā tiek ņemti vērtējumi vidējās izglītības atestātā mācību priekšmetos latviešu valoda un literatūra, svešvaloda (angļu vai vācu vai franču valodā), vēsture, vidējā atzīme matemātikas priekšmetos, vidējā atzīme visos mācību priekšmetos.

Imatrikulācija personām, kas turpina studijas, pārnākot no citām programmām un citām augstskolām, notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.932 (16.11.2004.) „Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.

7.7.Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju kursu realizācija studiju programmā tiek organizēta lekciju un semināru formā.

Lekciju galvenais uzdevums ir sniegt studējošiem teorētiskās zināšanas. Tās tiek lasītas, mācībspēkiem izmantojot jaunākās pedagoģiskās metodes, tai skaitā izmantojot kodoskopus, videomateriālus, izdales materiālus, prezentāciju materiālus, īpašus rīkus un līdzekļus, piemēram, studiju kursā Kriminālistika.

Semināru nodarbībās, kas parasti veido 1/3 līdz 1/2 daļu no nodarbību kopējā skaita katrā studiju kursā, studentiem tiek mācīts izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu juridisku problēmu risināšanai praksē. Tas tiek darīts, organizējot gan studējošo individuālos darbus, grupu darbus, individuālos vai grupu mājas darbus, referātu sagatavošanu, diskusijas, debates, tiesu izspēles un kāzusu risināšanu.

Katram studiju kursam ir izstrādāts detalizēts kursa apraksts, kurā ir sniegts apraksts par kursa saturu, noteikts kursa plāns, kursa apguves prasības, rezultāti, izmantojamā literatūra.

Liela nozīme studijās ir studējošo patstāvīgajam jeb individuālajam darbam, kura apjoms, saturs un kontroles veids ir atkarīgs no konkrētā studiju kursa. Studējošiem ir patstāvīgi jāapgūst mācībspēka norādītā obligātā literatūra, jāgatavo konkrēta kāzusa risinājumi, tiesību aktu projekti, prezentācijas un tml.

Tādejādi teorētiskās zināšanas studējošie apgūst:

1) lekcijās;

2) patstāvīgi pētot tiesību avotus, iepazīstoties ar mācību literatūru un iepazīstoties un analizējot zinātnisko literatūru, izpildot mācībspēka konkrētus uzdevumus.

Praktiskās iemaņas teorētisko zināšanu pielietošanai studējošie apgūst:

1) studiju kursu ietvaros, sastādot procesuālos un citus juridiskos dokumentus, izstrādājot referātus, prezentācijas un strādājot grupās;

2) semināru nodarbībās, risinot kāzusus un apmeklējot iestādes un uzņēmumus, kuros tiek veikts ar tiesību zinātni saistīts praktiskais darbs, diskutējot;

3) tiesu procesu izspēlēs, kas tiek veiktas vairākos līmeņos:

a) viena semestra studentu grupas/grupu ietvaros, tai skaitā semināra nodarbību ietvaros;

b) Latvijas Republikas augstāko izglītības iestāžu sacensībās, piemēram, prof. K.Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēlēs;

c) starptautiskās sacensībās starp dažādu valstu augstākās izglītības iestāžu komandām.

Mācībspēku uzdevums ir palīdzēt studējošiem realizēt konkrētu noteikto pastāvīgo darbu, sniedzot konsultācijas, rosinot diskusijas, iesakot pētniecības virzienus, tēmas. Šie uzdevumi papildus tiek sasniegti mācībspēku noteiktos konsultāciju laikos, kas noteikti katrā struktūrvienībā (katedrā). Sadarbību ar studējošiem un pasniedzējiem nodrošina arī elektronisko sakaru izmantošanas iespējas, kas ļauj nosūtīt nepieciešamos studiju materiālus, vērtējumus un ieteikumus studējošiem. Tai skaitā mācībspēku pienākums ir regulāri pārbaudīt savus saņemtos elektroniskos pasta sūtījumus un atbildēt uz tiem. Tāpat mācībspēki ir sagatavojuši gan mācību grāmatas, gan arī speciālus studiju materiālus, kas nenoliedzami atvieglo studējošiem literatūras avotu apzināšanu.

Lai studējošais pēc iespējas ātrāk iekļautos zinātniski pētnieciskajā darbā, jau no pirmā studiju gada studiju programmā ir iekļauta studiju darbu (studiju kurss Studiju darbs I un pēc tam Studiju darbs II) izstrāde un aizstāvēšana mācībspēka vadībā. Studiju darbs ir studējošā ikgadējs pastāvīgs pētījums par konkrētu juridisku tēmu vai problēmu 20 lappušu apjomā. Tādejādi tiek realizēts tāds zinātniskā darba neatņemams princips kā pakāpeniskums un sistemātiskums, kas ļauj nostiprināt iegūtās zināšanas un kompetences, tās patstāvīgi padziļinot. Tāpat studiju darbu ikgadēja izstrāde ieliek pamatu topošā jurista izaugsmei saskaņā ar izglītības sistēmas shēmu: studiju darbs – bakalaura darbs – maģistra darbs – doktora (promocijas) darbs.

Bakalaura darba izstrāde ir viena no būtiskām šīs studiju programmas sastāvdaļām. Bakalaura darba izstrāde notiek atbilstoši LU pieņemtiem tiesību aktiem, kā arī apstiprinātam studiju kursa aprakstam Bakalaura darbs un Juridiskās fakultātes domes apstiprinātajam tiesību aktam „Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmas Gala pārbaudījuma prasības un vērtēšanas kritēriji”. Lai dotu nepieciešamās ievirzes bakalaura darba rakstīšanai, tai skaitā arī praktiskus padomus zinātnisku darbu rakstīšanā, studiju kursa Bakalaura darbs realizācijā tiek paredzēta īpašas lekcijas par šiem jautājumiem nolasīšana. Šis studiju kursa satura papildinājums ir izstrādāts, sadarbojoties ar Juridiskās fakultātes studējošiem. Pirms uzsākt bakalaura darba izstrādi studējošiem Juridiskās fakultātes noteiktā kārtībā un termiņos ir jāpiesakās izvēlētā fakultātes struktūrvienībā bakalaura darba rakstīšanai, tādejādi iezīmējot bakalaura pētniecības virzienu. Tiek rūpīgi kontrolēts, lai bakalaura darbs (tai skaitā arī melnraksts) tiktu iesniegts noteiktajā termiņā. Bakalaura darbu aizstāvēšana notiek saskaņā ar apstiprinātu bakalaura darbu aizstāvēšanas grafiku gala pārbaudījumu komisijas sēdēs.

Paralēli minētajam studiju programmas realizācijas procesam daļa studentu tiek iesaistīti citos ar zinātnisko pētniecību saistītos darbos, ko nodrošina un organizē fakultātes struktūrvienības. Piemēram, studiju programmas studējošie ir bijuši iesaistīti šādos projektos:

1) 2006.gadā projektā „Latvijas privāttiesību piemērošana un pilnveidošana Eiropas Savienības ietvaros” (LZP grants nr. 772);

2) 2007. un 2008.gadā projektā "Saistību tiesību modernizācijas grupa. Civillikuma daļu „Saistību tiesības” un „Lietu tiesības” atjaunināšana" (LU Pētniecības projekts Nr. ZP/27).

Tāpat studējošie tiek iesaistīti starptautiskajos projektos, proti, starptautisko tiesu izspēļu sacensībās. Šīs studiju programmas studējošie ir piedalījušies šādas starptautiskās sacensībās.

Willem C. Vis (East) International Commercial Arbitration Moot, kas notiek Vīnē, Austrijā2005./2006. akadēmiskajā gadā iegūta 91. vieta (no 156 komandām), 2006./2007. akadēmiskajā gadā iegūta 111. vieta (no 177 komandām), 2007./2008. mācību gadā iegūta 101. vieta (no 203 komandām), bet 2008./2009. akadēmiskajā gadā – 152. vieta (no 228 komandām).

Telders International Law Moot Court sacensībās, kas notiek Hāgā, ANO Starptautiskās tiesas mītnē - Miera pilī (organizētājs Leidenes Universitāte) 2008.gadā kopvērtējumā iegūta 1.vieta, 2006.gadā - 6.vieta, 2004.gadā - 13.vieta.

 Jessup International Law Moot Court sacensībās, kasnotiek Vašingtonā (organizētājs International Law Students Association (ILSA)) 2009.gadā iegūta - 68.vieta, 2007.gadā - 66.vieta, 2005.gadā - 48.vieta.

Jessup Baltic Cup sacensībās, kas kopš 2005.gada notiek Viļņā (organizē ILSA, Lietuva) 2009.gadā iegūta 1.vieta, arī 2007.gadā iegūta 1.vieta, savukārt - 2005.gadā - 2.vieta.

The Central and East European Moot competition, kurās piedalās Centrālās un Austrumeiropas valstu augstskolas Juridiskās fakultātes studējošie 2007.gadā – Budapeštā ieguva 6.vietu, bet 2008.gadā - Poznaņā, 4.vietu.

European Law Moot Court Competition, Horvātijā, Zagrebā 2006 Juridiskās fakultātes studējošo komanda iekļuva mutvārdu sacensību posmā, bet neiekļuva pusfinālā. European Law Moot Court Competition Lielbritānijā, Bangorā, 2007, līdzīgi komanda iekļuva mutvārdu sacensību posmā, bet neiekļuva pusfinālā.

Atsevišķiem sekmīgi studējošiem, ņemot vērā mācībspēka rekomendāciju, tiek dota iespēja piedalīties arī LU Juridiskās fakultātes organizētos pasākumos - konferencēs, semināros, nolasot referātu. Šāda iespēja nenoliedzami motivē un rada interesi studējošam iesaistīties zinātniskajā darbā. Tāpat saņemot darba vadītāja pozitīvu rekomendāciju, studējošie var publicēt savus pētnieciskos darbus, piemēram, žurnālā „Jurista vārds”.

Studiju programmas kvalitāti un līdz ar to arī darba tirgus vajadzībām sagatavotu absolventu kompetenču apjomu ietekmē mācībspēku zināšanas un kompetences, spējas. Lai pastāvīgi celtu mācībspēku konkurētspēju, kompetenču līmeni, Juridiskā fakultāte regulāri piedalās dažādu konferenču, semināru, diskusiju un tiesu izspēļu organizēšanā. Šajos pasākumos Juridisko fakultāti pārstāv attiecīgās tiesību zinātnes apakšnozares mācībspēki, kas kļuvuši par vadošiem pētniekiem konkrētajās nozarēs. Katra mācībspēka pētnieciskā darbība ir atspoguļota Pielikumā Nr. 6.

Kopumā no 2004. gada līdz 2009. gadam LU Juridiskā fakultāte ir organizējusi vai piedalījusies kā viena no organizatorēm vairākos pasākumos. Turklāt, salīdzinājumā ar iepriekšējo akreditācijas periodu, Juridiskā fakultāte ir ņēmusi vērā Novērtēšanas komisijas eksperta dr.iur., dr.habil.sc.pol. T.Jundža ieteikumu sadarboties plašāk ar citām institūcijām, organizējot konferences par konkrētas juridiskās zinātnes apakšnozares aktuālākiem jautājumiem.

Būtiskākie Juridiskās fakultātes organizētie pasākumi ir šādi:

2004.gads

1) 2004.g. 29.–30.janvāris: LU un LU Juridiskās fakultātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20.–21. gadsimta mijā”;

2) 2004.g. janvāris-aprīlis: LU 62.konference;

3) 2004.g. 19.–20.maijs: Latvijas Juristu Biedrības un LU Juridiskās fakultātes rīkotā konference „Satversmes tiesa Latvijā un Eiropā”;

4) 2004.g. 11.decembris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 6.konstitucionālās tiesas procesa izspēles”.

2005.gads

1) 2005.g. janvāris-aprīlis: LU 63.konference;

2) 2005.gada 14.maijs: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Administratīvās tiesas procesa izspēles”;

3) 2005.g. 7.oktobris: LU Juridiskās fakultātes un LR Augstākās tiesas rīkotā LR Augstākās tiesas 15 gadu jubilejai veltītā konference „Augstākā tiesa attīstībā: Atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnē”;

4) 2005.g. 17.decembris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 7. konstitucionālās tiesas procesa izspēles”.

2006.gads

1) 2006.g. janvāris-aprīlis: LU 64.konference;

2) 2006.g. 15.februāris: LU Juridiskās fakultātes rīkota „Profesora A.Liedes simtgadei veltīta zinātniska konference par kriminālprocesuāliem jautājumiem”;

3) 2006.g. 15.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla "Jurista Vārds" rīkots studentu pētniecisko darbu konkurss "Parādi sevi Latvijas juristu vidū";

4) 2006.g. 23.augusts: Rīgas Juridiskās augstskolas un LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta organizēts seminārs „Jaunākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi un Latvijas aktualitātes”;

5) 2006.g. 16.decembris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA (European Law Students Association) Latvija rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 8. konstitucionālās tiesas procesa izspēles”.

2007.gads

1) 2007.g. 24.–27.janvāris: LU un LU Juridiskās fakultātes rīkota starptautiskā zinātniskā konference “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās”;

2) 2007.g. janvāris-aprīlis: LU 65.konference;

3) 2007.g. 16.marts: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkots seminārs „Līgumsabiedrību jaunais statuss Eiropā”;

4) 2007.g. 29.maijs: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkota specializēta lekcija „Jaunākās tendences vispasaules tirdzniecības likumdošanā un saistība ar Eiropas Savienības politiku, likumiem un ekonomiku”;

5) 2007.g. 8.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Birojs rīkots seminārs „Cilvēka gods kā pamatvērtība brīvā un demokrātiskā sabiedriskajā iekārtā”;

6) 2007.g. 19.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Birojs rīkota specializēta lekcija „Pilnvaru dalīšana un konstitucionālās tiesas”;

7) 2007.g. 21.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla "Jurista Vārds" rīkots studentu pētniecisko darbu konkurss "Parādi sevi Latvijas juristu vidū";

8) 2007.g. 23.–24.augusts: LU starptautiskais seminārs ar LU Juridiskās fakultātes dalību „Noziegumu upuri - kā kompensēt kaitējumu”;

9) 2007.g. 7.novembris: LU Juridiskās fakultātes un LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkoti Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanās 85. gadadienai veltītie priekšlasījumi;

10) 2007.g. 7.novembris: LU Juridiskās fakultātes un LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkotā atvērtā lekcija/diskusija „Satversmes interpretācija Satversmes tiesas praksē”;

11) 2007.g. 16.novembris: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla „Jurista Vārds” rīkota konference "Latvijas tiesību sistēma šodien", kas veltīta žurnāla 500. numura iznākšanai;

12) 2007. g. 16. novembris: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkotais simpozijs „Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju. Konstitucionālo tiesu nostāja jautājumos, kas saistīti ar dalību Eiropas Savienībā”;

13) 2007.g. 22.–23.novembris: LU Juridiskās fakultātes rīkota „Valdemāra Kalniņa simtgadei veltīta starptautiska zinātniska piemiņas konference”.

2008.gads

1) 2008.g. 19.janvāris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 9. konstitucionālās tiesas procesa izspēles”;

2) 2008.g. janvāris-aprīlis: LU 66.konference;

3) 2008.g. 27.marts: LU Juridiskās fakultātes un LR Augstākās tiesas rīkota konference „Administratīvo tiesu dienas”;

4) 2008.g. 25.aprīlis: LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Juristu biedrības rīkota konference „Lisabonas līgums un Eiropas Savienības jaunie tiesiskie pamati”;

5) 2008.g. 27.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla "Jurista Vārds" rīkots studentu pētniecisko darbu konkurss "Parādi sevi Latvijas juristu vidū";

6) 2008.g. 2.oktobris: LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras rīkota konference ”Profesoram Arvedam Švābem 120”;

7) 2008.g. 5.novembris: LU Juridiskās fakultātes LR neatkarības 90.gadadienai veltītā diskusija „LR 90: tiesiskums un tiesu attīstība otrās neatkarības posmā”;

8) 2008.g. 14.novembris: LU Juridiskās fakultātes rīkota Zinātniski praktiska konference „Kurp ved Kriminālprocesa likums?”, kas veltīta Kriminālprocesa likuma darbības trīs gadu jubilejai;

9) 2008. g. 28. novembris: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Birojs rīkotais simpozijs „Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (II) . Konstitucionālo tiesu nostādnes un aktuālas konstitucionāltiesiskas problēmas par dalību Eiropas Savienībā”;

10) 2008.g. 6.decembris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 10. konstitucionālās tiesas procesa izspēles”;

11) 2008.g. 2.-7.decembris: LU Juridiskās fakultātes rīkots seminārs doktorantiem ar Pēterburgas universitātes viesprofesora A.Veršiņina dalību „Tiesību integrācija Eiropā”.

2009.gads

1) 2009.g. janvāris-aprīlis: LU 67.konference;

2) 2009.g. 27.marts: LU Juridiskās fakultātes un LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta rīkota konference „Administratīvo tiesu un Administratīvā procesa tiesvedības 5 gadi Latvijā”;

3) 2009.g. 21.-25.aprīlis: LU Juridiskās fakultātes “Juristu dienas”;

4) 2009.g. 30.aprīlis: LU un LU Juridiskā fakultātes, starptautiskā zinātniskā konference “Lisabonas līgums un Eiropas Savienības jaunie tiesiskie pamati”;

5) 2009.g. 5.maijs: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkotais seminārs „Eiropas Savienības tiesību 5 gadi Latvijā”;

6) 2009.g. maijs: LU Juridiskās fakultātes un LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes zinātnisko darbu konkurss cilvēktiesībās „Vai krīze ekonomikā nozīmē arī krīzi cilvēktiesību īstenošanā un aizsardzībā?”;

7) 2009.g. 19.maijs: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkotais tematiskais vakars „Konstitūcija kā integrācijas līdzeklis – Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikumam 60 gadi”;

8) 2009.g. 29.maijs: LR Tieslietu ministrijas un LU Juridiskās fakultātes organizēta zinātnieku un praktiķu konference „Komercdarījumu tiesiskais regulējums”;

9) 2009.g. 4.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Universitātes Studentu pašpārvaldes organizēta akadēmiska konference „Cilvēktiesību īstenošana ekonomiskās krīzes apstākļos”;

10) 2009.g. 13.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes, ELSA Latvija (European Law Students Association), LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes, žurnāla „Jurista Vārds” rīkotās „Tiesas procesa izspēles civiltiesībās”;

11) 2009.g. 23.oktobris: LU Juridiskās fakultātes un LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkota konference „Akadēmiskais godīgums un profesionālā ētika”;

12) 2009.g. 25.novembris: LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības seminārs „Tiesneša neatkarība politisko izaicinājumu laikā”;

13) 2009.g. 27.novembris: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla „Jurista Vārds” autoru un lasītāju konference „Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi”;

14) 2009.g. 27.novembris: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla "Jurista Vārds" studentu pētniecisko darbu konkurss "Parādi sevi Latvijas juristu vidū";

15) 2009. gada 11. decembris: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkotais simpozijs „Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (III)  Konstitucionālo tiesu nostādnes Eiropas integrācijas jautājumā/Konstitucionālās tiesas un Lisabonas Līgums”;

16) 2009.g. 19.decembris: LU Juridiskās fakultātes rīkotais zinātniski praktiskais seminārs „Kriminālprocesa aktuālās problēmas”;

17) 2009.g. 19.decembris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 11.konstitucionālās tiesas procesa izspēles”.

7.8. Vērtēšanas sistēma

Studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

Vērtējuma obligātuma princips. Atbilstoši šim principam programmas satura apguvei nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu katrā no studiju kursiem.

Vērtēšanā tiek izmantots arī pārbaudes veidu dažādības princips, kas ir atkarīgs no konkrētā studiju kursa satura, kas izklāstīts katra studiju kursa aprakstā.

Vērtējuma atbilstības princips paredz, ka pārbaudes darbos studējošiem tiek dota iespēja apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un zinātnisko atziņu lietošanas prasmes.

Tāpat tiek ievērots vērtēšanas sistēmas skaidrības un atklātības princips, kas nodrošina katram studējošam iespēju orientēties, izprast un sekot līdzi vērtējuma objektivitātei.

Zināšanu un kompetenču vērtēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumu Nr. 2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” 7.punkta prasībām – 10 ballu skalā. Tādejādi zemākais pozitīvais vērtējums ir 4 balles (gandrīz viduvēji).

Pārbaudījumu organizēšanas kārtību LU nosaka vairāki LU tiesību akti, tai skaitā Juridiskajā fakultātē, realizējot studiju kursus, jāievēro „Noteikumi par prasībām studiju kursa sekmīgai apguvei LU Juridiskajā fakultātē” (apstiprināti Juridiskās fakultātes Domē 2003.gada 1.decembrī).

Studiju rezultātus studiju programmā novērtē pēc diviem rādītājiem:

1) kvalitātesrādītājs – vērtējums pēc 10 ballu skalas;

2) kvantitātes rādītājs– kredītpunkti pēc kopējā stundu skaita katrā studiju kursā.

Kredītpunktus ieskaita par katru apgūto studiju kursu, ja vērtējums nav zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji).

Pārbaudījumu formas studiju programmā ir šādas:

  • studiju programmas sekmīgai beigšanai (absolvēšanai):

  1. studiju programmas prasību pilnīga izpilde;

  2. sekmīga rakstiska bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana.

  • studiju kursa sekmīgai apguvei:

  1. sekmīga starppārbaudījumu nokārtošana;

  2. studiju kursa noslēguma pārbaudījuma (eksāmena) nokārtošana.

Studiju kursa pārbaudījumi

Par studiju kursu starppārbaudījumu un noslēguma pārbaudījumu formām, noteikumiem un prasībām studējošie tiek iepazīstināti un tie tiek izskaidroti studiju kursa pirmajās nodarbībās. Prasības studiju kursu apguvei ir norādītas studiju kursa aprakstā. Tās nedrīkst mainīt semestra laikā. Prasībām jāsatur ziņas par nodarbību apmeklējuma obligātumu, pārbaudes darbiem, kas tiks ņemti vērā kursa pārbaudījuma kopvērtējuma aprēķināšanā, kā arī vispārīga informācija par kursa noslēguma pārbaudījumu.

Atbilstoši Juridiskās fakultātes Domes apstiprināto noteikumu „Noteikumi par prasībām studiju kursa sekmīgai apguvei LU Juridiskajā fakultātē” prasībām studiju kursa gala pārbaudījuma kopvērtējumu veido semestra laikā notikušo pārbaudes darbu (starppārbaudījumu) vērtējums un vērtējums, kas iegūts kursa noslēguma pārbaudījumā.

Juridiskās fakultātes realizētajos studiju kursos notiek pārbaudes darbi (starppārbaudījumi), kuru vērtējumu kopsummas vidējais aritmētiskais veido piecdesmit procentus no kursa gala pārbaudījuma kopvērtējuma. Studiju kursā ar 2 kredītpunktiem jāietver viens, studiju kursā ar 3 vai 4 kredītpunktiem divi, bet studiju kursā ar 5 un vairāk kredītpunktiem – trīs pārbaudes darbi.

Pārbaudes darbi var būt:

  • kontroldarbi,

  • testi,

  • tiesas procesa izspēles,

  • uzstāšanās ar zinātniskiem referātiem,

  • kā arī citas studiju kursa specifikai piemērotas zināšanu pārbaudes formas, ar kurām katra studējošā zināšanas tiek pārbaudītas pēc visiem studiju kursa dalībniekiem izvirzītiem vienādiem kritērijiem.

Juridiskajā fakultātē docētājam ir aizliegts izlikt galīgo vērtējumu par studiju kursu, nerīkojot kursa noslēguma pārbaudījumu un pamatojoties tikai uz studējošā darba rezultātiem semestra laikā. Juridiskajā fakultātē visi kursa noslēguma pārbaudījumi - eksāmeni tiek kārtoti rakstveidā. Mutisku eksāmenu var kārtot tikai izņēmuma kārtā ar studiju programmas direktora atļauju. Visos studiju kursos, kuros to pieļauj kursa specifika, kursa noslēguma pārbaudījuma obligāta sastāvdaļa ir vismaz viens praktiskais uzdevums (kāzuss). Kursa noslēguma pārbaudījumā iegūtais vērtējums veido piecdesmit procentus no kursa pārbaudījuma kopvērtējuma. Šāds princips ne tikai organizē studējošos darbam semestrī, bet arī rosina viņus koncentrēti atkārtot būtiskākos ar kursa tematu saistītos jautājumus.

Lai iegūtu vērtējumu studiju kursos Studiju darbs I un Studiju darbs II, izstrādātie studiju darbi ir jāizstrādā un jāiesniedz tā vadītājam, un jāaizstāv atbilstoši kursa aprakstam. Studiju darbam ir sekmīgs (pozitīvs) vērtējums, ja tas atbilst studiju darba izstrādei izvirzītām prasībām pēc formas, pēc satura un tā aizstāvēšanas kvalitātes.

Bakalaura darbs

Lai veiktu studējošo zināšanu un kompetenču pārbaudi, studiju programmā tiek rīkota izstrādātā bakalaura darba un tā aizstāvēšanas novērtēšana.

Novērtējumu par bakalaura darbu students iegūst pēc tā sekmīgas aizstāvēšanas. Bakalaura darba aizstāvēšanai tiek organizēta un to vērtē gala pārbaudījumu komisija, kura lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ievērojot koleģialitātes principu.

Vērtējot bakalaura darbu, tiek ņemti vērā kritēriji, kas noteikti tiesību aktā „Noslēguma darbu (bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu) izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība” (apstiprināts ar LU 2006.gada 4.jūlija rīkojumu 1/80) un Juridiskās fakultātes izstrādātā un apstiprinātā tiesību aktā „Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmas Gala pārbaudījuma prasības un vērtēšanas kritēriji”, un tie ir:

- rakstiski iesniegtā bakalaura darba kvalitāte (atbilstība noformēšanas prasībām, tai skaitā noteiktajam apjomam, temata aktualitāte, izpētes pakāpe, pielietoto izpētes metožu atbilstība pētījuma priekšmetam un mērķim; izmantoto avotu daudzums, atbilstība tematam un izpētes kvalitāte; rezultivitāte, izklāsta skaidrība, pārskatāmība un secīgums; izdarīto secinājumu un izteikto priekšlikumu oriģinalitāte, aktualitāte un pamatotība);

- darba autora ziņojums, kurā tiek vērtēta prasme zinātniski, koncentrēti un argumentēti iepazīstināt ar veikto pētījumu, formulēt secinājumus, norādīt turpmākos iespējamos pētījuma virzienus;

- studenta atbildes uz uzdotajiem jautājumiem;

- prasme diskutēt.

Diplomu par akadēmiskā bakalaura grāda iegūšanu students saņem, ja viņš ir sekmīgi apguvis programmu, t.sk., aizstāvējis bakalaura darbu, saņemot vērtējumu ne mazāku par 4 ballēm.

Visi studiju kursu un bakalaura darbu rezultāti tiek apspriesti Tiesību zinātņu studiju programmas padomes sēdēs, Juridiskās fakultātes struktūrvienībās, tai skaitā arī starp studiju kursu docētājiem. Secinājumi tiek izmantoti studiju darba pilnveidošanai.

7.9. Studējošie

7.9.1. Studējošo skaits

Studējošo statistika studiju programmā pilna laika klātienes (šeit PLK) un nepilna laika neklātienes (šeit NLK) studiju formā ir šāda:

Dati uz 2006. gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

1.

2.

3.

4.

5.

6.

PLK

236

257

216

215

-

-

-

688

480

152

Dati uz 2007. gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

1.

2.

3.

4.

5.

6.

PLK

242

272

219

204

-

-

-

695

498

154

NLK

125

125

119

124

96

-

-

464

464

75

Dati uz 2008. gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

1.

2.

3.

4.

5.

6.

PLK

243

260

220

205

-

-

-

685

494

180

NLK

133

133

122

100

142

-

-

497

497

67

Dati uz 2009. gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

1.

2.

3.

4.

5.

6.

PLK

256

266

225

208

-

-

-

699

513

208

NLK

99

120

116

136

105

-

-

477

477

69

Salīdzinot skaitliskos rādītājus, redzams, ka ir samazinājies 2009. gadā 1. Studiju gadā imatrikulēto studentu skaits nepilna laika klātienes studiju formā. Tas ir izskaidrojums ar strauju ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā rezultātā mazinās personu spēja pašām segt studiju maksu. Prakse liecina, ka nepilna laika neklātienē izvēlas studēt personas, kurām jau ir viena iepriekš iegūta augstākā izglītība. Mazinoties finanšu iespējām, acīmredzami tiek ļoti rūpīgi izsvērtas personas/ģimenes prioritātes.

Studentu skaitliskie rādītāji liecina par pirmajā studiju gadā pilna laika klātienē imatrikulēto studentu skaita pieaugumu, kas tiek nodrošināts arvien palielinot uzņemamo studentu skaitu, bet gan tikai tādās robežās, lai nodrošinātu kvalitatīva studiju procesa realizāciju. Proti, rūpīgi tiek izsvērts auditoriju lielums, mācībspēku noslodze un citi studiju procesu ietekmējošie faktori.

Novērtējot studiju programmas atbilstību izglītības tirgus prasībām, kopumā jāsecina, ka interese studēt Juridiskajā fakultātē un tieši šajā studiju programmā pilna laika klātienes nodaļā ir liela. Juridiskās fakultātes ieskatā tas pamatojams ar realizētās studiju programmas kvalitāti, saturu, LU prestižu darba devēju vidū. Tāpat ir jānovērtē valsts budžeta finansēto vietu esamība studiju programmā, uz kurām vienmēr ir ļoti liels konkurss. Lai arī turpmāk nodrošinātu lietu potenciālo studentu interesi, Juridiskai fakultātei ir jāīsteno tās atzītās vērtības, vienlīdz domājot par studiju programmas attīstības perspektīvām, ņemot vērā mūsdienu attīstības tendences.

7.9.2. Studējošo un absolventu aptauju analīze

Aptauju organizēšanas kārtība LU nosaka īpašs tiesību akts „Aptauju organizēšanas kārtība LU” (apstiprināts ar LU 2005.gada 17.maija rīkojumu Nr.1/98).

Studējošo aptaujas LU organizē ar mērķi novērtēt un pilnveidot studiju procesa kvalitāti un noskaidrot studējošo viedokli par studiju procesu kopumā, par izvēlēto studiju programmu, kursiem un to docētājiem. Studiju procesa novērtēšanai LU izmanto divas anketas „Parstudiju programmu” un „Par studiju kursu un tā docētāju”.

Atbilstoši LU noteiktajai kārtībai, ar anketu „Par studiju programmu” aptaujā pēdējo studiju gadu studentus jeb potenciālos absolventus, kuri var novērtēt studiju programmu kopumā. Pirmo reizi studējošie bakalaura akadēmiskajā studiju programmā tika imatrikulēti 2005.gada rudens semestrī.3 Aptaujas ir veiktas 2007.gada pavasara semestrī (piedalījušies 146 respondenti), 2008.gada pavasara semestrī (piedalījušies 135 respondenti), 2009.gada pavasara semestrī (piedalījies 81 respondents) un 2009. gada rudens semestrī (piedalījušies 56 respondenti).

Aptaujās tiek izmantota šāda vērtējumu skala:

1-ļoti labi;

2-labi;

3-apmierinoši;

4-neapmierinoši.

Visbiežākais vērtējums „labi” tiek norādīts, atbildot uz jautājumiem par studiju kursu piedāvājumu un to saturu studiju programmā, arī noteikto daļu (A,B,C) studiju kursu piedāvājums ir vērtēts pozitīvi. Tāpat kā labas tiek vērtētas studiju laikā iegūtās prasmes un iemaņas izmantot informācijas tehnoloģijas.

Aptaujas kopsavilkums rāda, ka kopumā studējošie studiju programmas saturu, studiju programmas piedāvātās iespējas, prasmju attīstīšanu studiju laikā un studiju procesa organizēšanu, kā arī materiāli-tehnisko nodrošinājumu vērtē kā labu. Aptaujas rezultāti rāda, ka 68% no 2008.gada un 69% no 2009.gada, 73% no 2007. gada pavasara semestra absolventiem un 75% no 2009. gada rudens semestra absolventiem uzskata, ka kopumā ir apmierināti ar absolvētās studiju programmas izvēli (sīkāk studējošo aptaujas rezultātus skatīt Pielikumā Nr.4).

Vadoties no absolventu aptaujas, studiju programmā ir veikti uzlabojumi, kas balstīti uz docētāju un studentu/absolventu ieteikumiem (skatīt sadaļu7.4.).

Realizējot otru aptauju veidu, ar anketu „Par studiju kursu un tā docētāju” aptaujas veic pēc studiju kursa noklausīšanās semestra beidzamajās nodarbībās vai nākamajā semestra pirmajā mēnesī par iepriekšējo semestri, lai varētu novērtēt kursu un tā docētāja darbu kopumā. Arī šīs aptaujas liecina par studiju programmas kvalitāti. Aptaujājot studējošos par tādiem studiju programmas pamata kursiem kā Latvijas tiesību vēsture, Starptautiskās publiskās tiesības, Darba tiesības, Krimināltiesības. Vispārīgā daļa, Krimināltiesības. Sevišķā daļa, Konstitucionālās tiesības, Kriminālprocess, Juridisko tekstu analīze un rakstīšana, Datu aizsardzības tiesības, Ievads civiltiesībās, Saistību tiesības. Sevišķā daļa, Baznīcas tiesības, Eiropas Savienības tiesības, Tiesību teorija, Intelektuālā īpašuma tiesības, tika iegūti šādi rezultāti. Kopumā studējošie augstu vērtē pasniedzēju sagatavotību (vidējais vērtējums – 1,56), kas liecina par programmā iesaistīto mācībspēku kopējo augsto sagatavotības pakāpi un zināšanām. Arī studiju kursu docēšanas līmenis jeb iepazīstināšana ar studiju kursu saturu tiek vērtēta augstu – ar vidējo vērtējumu 1,32 (sīkāk studējošo aptaujas rezultātus skatīt Pielikumā Nr. 4).

Ikviens mācībspēks tiek iepazīstināts ar studējošo aptaujas rezultātiem, kas attiecīgi dod iespēju veikt nepieciešamos uzlabojumus turpmākā mācībspēka darbā.

Lai pilnveidotu studiju kursu saturu, ir veiktas izmaiņas piedāvāto studiju kursu aprakstos, uzlabojot iespēju apgūt praktiskās iemaņas katrā tiesību apakšnozarē, kā arī nodrošinot studiju kursu atbilstību jaunākajām zinātniskajām atziņām, pašlaik spēkā esošajām tiesību normām un judikatūrai.

7.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studiju procesa pilnveidošanā studiju programmā studējošie iesaistās galvenokārt ar Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes starpniecību. Piemēram, Studentu pašpārvalde ir atbalstījusi grozījumus Juridiskās fakultātes izstrādātā tiesību aktā „Par prasībām studiju kursa sekmīgai norisei Juridiskajā fakultātē”. Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes pārstāvji darbojas Juridiskās fakultātes Domē (ar balsstiesībām), kas nodrošina studentu demokrātisku līdzdalību Juridiskajai fakultātei svarīgu jautājumu izlemšanā. Tāpat Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes pārstāvji ir iesaistīti dažādās Juridiskās fakultātes darba grupās, tai skaitā akreditējamās programmas darba grupas darbā, piedaloties visās sanāksmēs un sniedzot savu viedokli par nepieciešamajām izmaiņām un attiecīgus priekšlikumus.

Studentu pārstāvji aktīvi darbojas arī Tiesību zinātņu studiju programmas padomē.

Individuāli studējošie nepārtraukti piedalās studiju procesa analīzē, kas tiek veikta, saņemot studējošo sūdzības, priekšlikumus un ierosinājumus. Studējošie līdzdarbojas studiju procesa pilnveidošanā, piedaloties anketēšanā, kuras rezultāti analizēti jau iepriekš.

Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde sadarbojoties ar mācībspēkiem ir iniciējusi dažādu semināru, konferenču un konkursu rīkošanu. Piemēram, 2007.gada 7.novembrī LU Juridiskā fakultāte sadarbībā ar LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldi rīkoja Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanās 85. gadadienai veltītu pasākumu, 2009.gada maijā LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde organizēja zinātnisko darbu konkursu cilvēktiesībās „Vai krīze ekonomikā nozīmē arī krīzi cilvēktiesību īstenošanā un aizsardzībā?”, savukārt, 2009.gada oktobrī LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde piedalījās konferences „Akadēmiskais godīgums un profesionālā ētika” rīkošanā.

Kopumā vērtējot, Juridiskās fakultātes studējošie ir aktīvi savu interešu un tiesību aizstāvji. Kopīgs studējošo, vadības un pārvaldes institūciju darbs ir pamats auglīgam darbam fakultātē kopumā.

Jāuzsver, ka Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes pārstāvji aktīvi piedalās LU institūciju darbā, piemēram, ir Senāta locekļi.

7.10.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

Atbilstoši LU misijai, LU panākumus veido darbinieku, tai skaitā docētāju prāts, talants un darbs. LU ir definējusi, ka tā rūpējas par darbinieku profesionālo un radošo spēju izaugsmi, vienojot studijas un pētniecību, klasiskās universitātes tradīcijas un dinamisku attīstību.

7.10.1. Studiju programmā iesaistītais akadēmiskais personāls

Ar jēdzienu „akadēmiskais personāls” šeit ir jāsaprot LU akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki (Augstskolu likuma 26. panta I daļas 1. punkts). Ņemot vērā to, ka vairāku studiju kursu realizācijai papildus tiek piesaistīti atzīti speciālisti savā nozarē: praktiķi – piemēram, zvērināts advokāts E.Kalniņš un J.Lapsa, Augstākās tiesas tiesnesis G.Aigars, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis G. Romeiko, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks pašvaldību darbības, pārraudzības jautājumos A.Stucka, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra pārstāve D.Bērziņa, kuri nav ievēlēti akadēmiskos amatos, tādēļ arī Pielikumā Nr. 2 Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem, mācībspēku saraksts iekļautā informācija atšķiras no šeit norādītās.

Akadēmiskā personāla, kas iesaistīts studiju programmas realizācijā, sastāvs ir šāds:

Grāds

Amats (ievēlēts LU)

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi

(skaits)

Kopā

Profesori

11

-

-

11

Asociētie profesori

5

-

-

5

Docenti

11

-

-

11

Lektori

2

28

6

36

Asistenti

-

-

-

-

Kopā

29

28

6

63

Grāds

Amats (ievēlēts LU)

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi

(skaits)

Kopā

Profesori

11

38%

-

-

11

17%

Asociētie profesori

5

17%

-

-

5

8%

Docenti

11

38%

-

-

11

17%

Lektori

2

7%

28

100%

6

100%

36

57%

Asistenti

-

-

-

-

-

-

-

-

Kopā

29

100%

28

100%

6

100%

63

100%

7.10.2. Akadēmiskā personā pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība

LU kā augstākās izglītības institūcija saskaņā ar Augstskolu likumu veic kā studiju, tā arī zinātnisko darbu. Ikviena akadēmiskā personāla darba pienākumos ir veikt zinātnisko darbu. Studiju programmas īstenošanā iesaistītie mācībspēki veic pētījumus šādās tiesību zinātnes apakšnozarēs: civiltiesību apakšnozarē, valststiesību apakšnozarē, starptautisko tiesību apakšnozarē, krimināltiesību apakšnozarē, tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē.

Mācībspēku zinātnisko darbību raksturo gan to dalība zinātniskos projektos, gan zinātniskās publikācijas, kā arī sadarbība ar citām zinātniskām institūcijām.

Studiju programmā iesaistīto Juridiskās fakultātes mācībspēku piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētos projektos no 2004.gada līdz 2009. gadam ir norādīta Pielikumā Nr.5, bet publikācijas, sagatavotā mācību literatūra un piedalīšanās starptautiskās konferencēs no 2004. gada līdz 2009. gadam norādīta iesnieguma Pielikumā Nr.6. Mācībspēku, kuri tiek piesaistīti no citām LU fakultātēm programmas (t.s. Universitātes pamatstudiju moduļa) realizācijai, pētnieciskā darbība, projektu vadība, publikācijas norādītas Pielikumā Nr. 3 Mācībspēku CV.

Salīdzinājumam ar iepriekšējo akreditācijas periodu, ir uzlabojusies mācībspēku iesaistīšanās zinātniskajā darbā, kā arī darbs pie mācību grāmatu sagatavošanas, tādejādi novēršot Novērtēšanas komisijas eksperta dr.iur., dr.habil.sc.pol. T.Jundža izteiktos trūkumus iepriekšējā programmas akreditācijā.

7.10.3. Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība

Pēdējos gados Juridiskajā fakultātē ir notikusi visai būtiska akadēmiskā personāla atjaunošanās, tiesību zinātnes studiju programmas īstenošanā arvien vairāk iesaistoties jauniem mācībspēkiem.

Nozīmīgākais instruments akadēmiskā personāla atlasē un atjaunošanā ir tiesību zinātņu doktora grādu ieguvušo mācībspēku īpatsvara palielināšana. Kopš 2004. gada 12 studiju programmā iesaistītie mācībspēki ir ieguvuši doktora grādu, kas ir visai ievērojams skaits, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Būtiski uzlabojusies situācija starptautisko tiesību apakšnozarē, kur doktora grādu ieguvuši divi mācībspēki. 11 no jaunajiem tiesību zinātņu doktoriem grādu ieguvuši Latvijas Universitātē, bet viens Minsteres Vestfāles Universitātē (Vācija).

Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē aizstāvēti šādi promocijas darbi:

2004.gads

D.Iļjanova „Vispārējo tiesību principu aksioloģiskie un funkcionālie aspekti Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā”

2005.gads

J.Neimanis „Tiesību tālākveidošanas konstitucionālie un metodoloģiskie problēmjautājumi”

A. Lošmanis “Unternehmenskauf im deutsch-lettischen Rechtsvergleich” („Uzņēmuma pirkums Latvijas un Vācijas tiesību salīdzinājumā”) Minsteres Vestfāles Universitātes Tiesību zinātņu fakultāte (Vācija).

2006.gads

J.Briede „Administratīvais akts”

2007.gads

E.Nīmande „Krimināllistiskās mācības par noziedzīgu nodarījumu teorētiskiem aspektiem”

J.Kārkliņš „Latvijas līgumtiesību modernizācijas galvenie virzieni”

A.Rodiņa „Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā”

K.Dupate „Eiropas Kopienas dzimuma līdztiesības tiesības Latvijā. Personu tiesības saistībā ar bērna piedzimšanu”

I.Lībiņa - Egner „Personības tiesību aizsardzība un civiltiesiskā atbildība to aizskāruma gadījumā ”

A.Kučs „Tiesību uz vārda brīvību un neiecietību, diskrimināciju kurinošas runas aizlieguma līdzsvarošana”

2008.gads

A.Kārkliņa„Valsts prezidenta atlaišanas institūts”

2009. gads

D.Hamkova „Goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība”

Bez minētajiem jaunajiem tiesību zinātņu doktoriem LU Juridiskajā fakultātē pašlaik doktorantūrā studē šādi doktoranti, kur vairums no tiem vienlaikus ir arī studiju kursu docētāji:

Vārds, uzvārds

Apakšnozare

1.kurss

Edvīns Danovskis

Valststiesības

Daina Ose

Civiltiesības

2.kurss

Andis Auza

Civiltiesības

Māris Ruķers

Valststiesības

Annija Švemberga

Civiltiesības

3.kurss

Linda Damane

Civiltiesības

Irēna Kucina

Starptautiskās tiesības

Lauris Liepa

Tiesību teorija

Modrīte Vucāne

Tiesību teorija

Studiju pārtraukumā

Anita Kovaļevska

Valststiesības

Elīna Grigore-Bāra

Tiesību teorija

Violeta Zeppa-Priedīte

Krimināltiesiesības

Arnis Buka

Starptautiskās tiesības

Inga Kačevska

Starptautiskās tiesības

Erlens Kalniņš

Civiltiesības

Diāna Apse

Tiesību teorija

Agris Bitāns

Civiltiesības

Oskars Galanders

Starptautiskās tiesības

Silvija Meiere

Civiltiesības

Evija Vīnkalna

Krimināltiesības

Lauris Rasnačs

Civiltiesības

Akadēmiskā personāla attīstība detalizēti atspoguļota dzīves gājumā (CV) Pielikumā Nr.3, kā arī Pielikumā Nr.6, kurā norādītas mācībspēku sagatavotās publikācijas, mācību literatūra un piedalīšanās starptautiskās konferencēs no 2004. gada līdz 2009. gadam.

Juridiskā fakultāte finanšu iespēju robežās rada iespēju mācībspēkiem celt savu kvalifikāciju, piedaloties konferencēs, strādājot citu valstu universitātēs (skatīt 7.13. sadaļu), kā arī izmantojot radošo atvaļinājumu līdz 6 mēnešiem zinātniskiem pētījumiem.

Juridiskās fakultātes vairums mācībspēku ir veikuši profesionālo pilnveidi programmā „Augstskolu mācībspēku pedagoģiskā pilnveide/Inovācijas augstākās izglītības sistēmā/Izglītības darba vadība”.

7.11. Studiju programmas īstenošanai nepieciešamais un iesaistītais palīgpersonāls

Studiju programmas palīgpersonāla raksturojums un uzdevumi studiju programmas īstenošanā ir šādi:

Amata nosaukums

Skaits

Uzdevumi

Dekāna palīgs

1

1.Studējošo aptauju organizēšana saskaņā ar LU tiesību aktiem.

Izpilddirektors

1

1. Fakultātes finanšu līdzekļu kontrolēšana, materiālo vērtību un telpu racionāla un lietderīga izmantošana.

2. Fakultātes ieņēmumu un izdevumu plāna kontrolēšana un realizācija, fakultātes infrastruktūras attīstības pārraudzīšana.

3.Pasniedzēju slodzes uzskaite un nodarbību saraksta plānošana, telpu noslodzes kontrole.

4.Patstāvīga normatīvo aktu izmaiņu uzraudzīšana, fakultātes dekāna un fakultātes personāla informēšana un konsultēšana par LU darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un LU tiesību aktiem.

5. Fakultātes studentiem un darbiniekiem labvēlīgas darba vides nodrošināšana un kontrolēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ugunsdrošības un apsardzes jautājumus pārzināšana fakultātē.

Sekretāre

1

1.Fakultātes lietvedības pārzināšana un kārtošana atbilstoši nomenklatūrai un LU lietvedības dokumentiem. Dokumentu noformēšanas pareizības kontrole atbilstoši normatīvajiem aktiem. Dokumentu sistematizēšana un lietu veidošana atbilstoši fakultātes nomenklatūrai.

2.Ienākošo / izejošo fakultātes dokumentu noformēšana.

3.Dekāna norādījumu sagatavošana, reģistrācija, to pavairošana un izsūtīšana.

4.Izziņu, izrakstu, paziņojumu u.c. dokumentu sagatavošana.

5.LU vadības un administrācijas rīkojumu un norādījumu, dekāna norādījumu un Domes lēmumu izpildes termiņu kontrolēšana.

6. Fakultātes diplomu pielikumu noformēšana.

Studiju metodiķe nodaļā (pilna laika un nepilna laika)

6

1.Nodaļā sagatavoto dokumentu noformēšanas pareizības kontrole atbilstoši tiesību aktiem.

2.Nodaļā saņemto norādījumu un LU rīkojumu pildīšana atbilstoši noteiktai kārtībai.

3.Pastāvīgi un ilgtermiņa glabājamo lietu uzglabāšana līdz to nodošanai arhīvā; nepieciešamo dokumentu sagatavošana lietu nodošanai arhīvā.

4.Studentu konsultēšana par studiju procesa organizēšanu fakultātē un LU kopumā, LU tiesību aktu izskaidrošana, metodiskas palīdzības sniegšana studentiem.

5.Studentu savlaicīga informēšana par darba organizāciju un izmaiņām darba organizācijā atbilstoši tiešā vadītāja un programmas direktoru norādījumiem.

6.Studentu lietu kārtošana, nepieciešamo ierakstu veikšana studiju dokumentācijā un LUIS sistēmā un citu ar studiju dokumentāciju saistītu darbību veikšana.

7.Absolventu dokumentācijas sagatavošana un diploma pielikumu noformēšana.

Studiju metodiķe katedrā (struktūrvienībā)

5

1.Katedrā saņemto un nosūtāmo dokumentu (korespondences) reģistrācija, šķirošana un kustības organizēšana atbilstoši noteiktai kārtībai.

2.Katedrā saņemto norādījumu un LU rīkojumu pildīšana atbilstoši noteiktajai kārtībai.

3.Katedras mācībspēku un mācībspēku, kuri pasniedz tiesību kursus citu zinātņu nozaru studentiem, ieņemamo amatu, kategoriju un kvalifikācijas pārzināšana.

4.Katedras un nejuridisko specialitāšu studentu studiju darbu reģistrēšana (tai skaitā diplomdarbu un maģistra darbu reģistrēšana LUIS sistēmā) un ar to saistītās dokumentācijas izstrādāšana un apkopošana.

5.LU pieprasījumu, pasniedzēju apzināšana, kursu pieteikumu, programmu atjaunināšanas un pārapstiprināšanas koordinēšana un saskaņošana ar Juridiskās fakultātes katedrām un citām LU fakultātēm par Juridiskās fakultātes piedāvātajiem tiesību kursiem studentiem, kas nestudē tiesību zinātnes.

6.Piedalīšanās iestājpārbaudījumu organizatoriskajos darbos.

Informācijas sistēmu administrators

1

1.Uzstādīt un konfigurēt datortehniku, informācijas pārraides un apstrādes tehniku.

2.Veikt nepieciešamo datortehnikas un informācijas pārraides un apstrādes tehnikas apkopi.

3.Veikt sīkus datortehnikas un informācijas pārraides un apstrādes tehnikas remontus.

4.Programmatūras uzturēšana.

5.Sistēmas drošības nodrošināšana.

6.Kontrolēt datoru ekspluatācijas noteikumu ievērošanu.

7.Fakultātes mājas lapas uzturēšana.

Datortīkla administrators

1

1.Datorklasē saņemto norādījumu un LU rīkojumu pildīšana atbilstoši noteiktajai kārtībai.

2.Datorklasē strādājošo studentu uzraudzīšana un kontrole.

3.Studentu konsultēšana darbā ar datortehniku.

4.Studentu konsultēšana un apmācība informatīvo datu bāžu un LUISa izmantošanā.

5.Studentu konsultēšana un apmācība bakalaura, diplomdarbu un maģistra darbu saglabāšanai PDF formātā.

Juridiskās prakses un palīdzības centra direktors

1

1.Konsultantu – pasniedzēju un praktiķu – piesaistīšana Centra darbā ar mērķi sekmēt studentu apmācību un iesaistīšanu juridiskās palīdzības sniegšanā.

2.Studentu apmaiņas vizīšu un sadarbības ar šādiem centriem ārvalstīs organizēšana.

3.Studentu darbības juridiskās palīdzības sniegšanā organizēšana un nodrošināšana.

Starptautisko sakaru koordinators

1

1.Starptautisko sadarbības programmu ietvaros notiekošo studentu apmaiņas pasākumu organizēšana.

2.Starptautisko studentu apmaiņas programmu koordinēšana – atlases konkursa organizēšana, palīdzība studentu pieteikumu dokumentu sagatavošanā.

3.Korespondence ar starptautiskajiem partneriem, starptautisko partneru vizīšu organizēšana.

rmācijas par starptautisko sadarbību u.c. aktivitātēm (konferences, semināri, zinātniskie konkursi, studijas, stipendijas) apstrāde; dekāna, fakultātes personāla un studentu informēšana.

7.12. Studiju programmas īstenošanā iesaistītās struktūrvienības un to uzdevumi

Struktūrvienība

Uzdevumi

Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra

1.Sagatavot kvalificētus speciālistus starptautisko un Eiropas tiesību zinātnēs.

2.Sekmēt studiju programmu satura pilnveidošanos un kvalitātes paaugstināšanos, iekļaujot studiju programmu apguvē jaunas teorētiskas un praktiski piemērojamas atziņas.

3.Veikt fundamentālus pētījumus starptautisko un Eiropas tiesību pētnieciskajās nozarēs: Starptautiskajās publiskajās tiesībās, starptautiskajās privātajās tiesībās, starptautiskajās cilvēktiesībās, jūras tiesībās, Eiropas Savienības tiesībās.

anizēt speciālistu papildizglītošanu.

5.Veikt konsultatīvi informējošu darbību par starptautisko tiesību pētnieciskajām metodēm un uzkrāt šādai darbībai nepieciešamo informāciju.

6.Popularizēt sabiedrībā zināšanas par starptautiski tiesiskām saistībām un veicināt iedzīvotāju tiesisko izglītošanu.

7. Sadarboties ar citām institūcijām iekšzemē un ārzemēs.

8.Programmas realizācijai katedra nodrošina šādu studiju kursu docēšanu: Eiropas Savienības tiesības, Starptautiskās publiskās tiesības, Starptautisko cilvēktiesību pamati, Starptautiskās privāttiesības. Mācība par kolīziju normām, Studiju darbs I un Studiju darbs II, Bakalaura darbs .

Tiesību teorijas un vēstures katedra

1.Zinātniski un praktiski attīstīt tiesību teorijas un vēstures nozari.

2.Sniegt topošajiem juristiem zināšanas tiesību teorijā, tiesību filozofijā un tiesību vēsturē.

3.Sekmēt studiju programmu satura pilnveidošanos un kvalitātes paaugstināšanos, iekļaujot studiju programmu apguvē jaunas teorētiskas un praktiski piemērojamas atziņas.

4.Veikt fundamentālus pētījumus tiesību teorijas un vēstures pētnieciskajās nozarēs: tiesību teorija, tiesību vēsture, tiesību filozofija, tiesību socioloģija, jurista ētika, u. c.

anizēt speciālistu papildizglītošanu.

6.Veikt konsultatīvi informējošu darbību par jurisprudences pētnieciskajām metodēm un uzkrāt šādai darbībai nepieciešamo informāciju.

7.Popularizēt sabiedrībā zināšanas par tiesībām.

8.Sadarboties ar citām institūcijām iekšzemē un ārzemēs.

9.Programmas realizācijai katedra nodrošina šādu studiju kursu docēšanu: Tiesību teorija, Latvijas tiesību vēsture, Vispārējā valsts zinātne, Eiropas tiesību vēsture I, Eiropas tiesību vēsture II, Nodokļu tiesības, Jurista ētika, Studiju darbs I un Studiju darbs II, Bakalaura darbs.

Krimināltiesisko zinātņu katedra

1.Sagatavot kvalificētus speciālistus krimināltiesiskajās zinātnēs.

2.Sekmēt studiju programmu satura pilnveidošanos un kvalitātes paaugstināšanos, iekļaujot studiju programmu apguvē jaunas teorētiskas un praktiski piemērojamas atziņas.

3.Veikt fundamentālus pētījumus krimināltiesisko zinātņu nozarēs- krimināltiesībās, kriminālprocesā, kriminālistikā, kriminoloģijā u.c.

4.Piedalīties speciālistu papildizglītošanas pasākumos.

5.Veikt konsultatīvi informējošu darbību par krimināltiesisko zinātņu nozaru pētnieciskajām metodēm un uzkrāt šādai darbībai nepieciešamo informāciju.

6.Popularizēt sabiedrībā juridiskās zināšanas un sekmēt iedzīvotāju tiesisko izglītošanu.

7.Sadarboties ar citām institūcijām iekšzemē un ārvalstīs.

8.Programmas realizācijai katedra nodrošina šādu studiju kursu docēšanu: Krimināltiesības. Vispārīgā daļa, Krimināltiesības. Sevišķā daļa, Kriminālprocess, Tiesību aizsardzības iestādes Latvijā un ārvalstīs, Kriminoloģija, Sodu izpildes tiesības, Kriminālistika, Studiju darbs I un Studiju darbs II, Bakalaura darbs.

Civiltiesisko zinātņu katedra

1.Nodrošināt zinātnisko bāzi kvalificētu speciālistu sagatavošanā.

2.Sekmēt studiju programmu satura pilnveidošanos un kvalitātes paaugstināšanos, iekļaujot studiju programmu apguvē jaunas teorētiskas un praktiski piemērojamas atziņas.

3.Veikt fundamentālus pētījumus privāttiesību pētnieciskajās nozarēs: civiltiesības, komerctiesības, darba tiesības, kā arī procesuālās tiesības u.c.

anizēt speciālistu papildizglītošanu.

5.Veikt konsultatīvi informējošu darbību par privāttiesību pētnieciskajām metodēm un uzkrāt šādai darbībai nepieciešamo informāciju.

6.Popularizēt sabiedrībā jaunākās atziņas civiltiesiskajās zinātnēs.

7.Sadarboties ar citām institūcijām iekšzemē un ārzemēs.

8.Programmas realizācijai katedra nodrošina šādu studiju kursu docēšanu: Civiltiesību vispārīgā daļa, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa, Saistību tiesības. Sevišķā daļa, Lietu tiesības I, Lietu tiesības II, Darba tiesības, Civilprocess, Ģimenes tiesības, Mantojuma tiesības, Romiešu civiltiesību pamati, Juridisko tekstu analīze un rakstīšana, Apdrošināšanas tiesības, Dzīvokļu tiesības, Patērētāju aizsardzības tiesības, Intelektuālā īpašuma tiesības, Sociālās tiesības, Bankrota tiesības, Studiju darbs I un Studiju darbs II, Bakalaura darbs.

Valststiesību zinātņu katedra

1.Sagatavot kvalificētus speciālistus valststiesību zinātnēs.

2.Sekmēt studiju programmu satura pilnveidošanos un kvalitātes paaugstināšanos, iekļaujot studiju programmu apguvē jaunas teorētiskas un praktiski piemērojamas atziņas.

3.Veikt fundamentālus pētījumus publisko tiesību pētnieciskajās nozarēs: administratīvajās tiesībās, konstitucionālajās tiesībās, datu aizsardzības tiesībās, baznīcu tiesībās, pašvaldību tiesībās, muitas tiesībās u.c.

anizēt speciālistu papildizglītošanu.

5.Veikt konsultatīvi informējošu darbību par publisko tiesību pētnieciskajām metodēm un uzkrāt šādai darbībai nepieciešamo informāciju.

6.Popularizēt sabiedrībā zināšanas par valststiesībām.

7.Sadarboties ar citām institūcijām iekšzemē un ārzemēs.

8.Programmas realizācijai katedra nodrošina šādu studiju kursu docēšanu: Konstitucionālās tiesības, Administratīvās tiesības, Baznīcas tiesības, Administratīvā procesa tiesības, Datu aizsardzības tiesības, Pašvaldību tiesības, Ārvalstu konstitucionālās tiesības, Administratīvās tiesas process, Studiju darbs I un Studiju darbs II, Bakalaura darbs.

LU Valodu centrs

1. Nodrošināt studiju kursu Vācu valoda juristiem un Angļu valoda juristiem docēšanu.

LU Vēstures un filozofijas fakultāte

1. Nodrošināt studiju kursa Tradicionālā loģika docēšanu.

LU Humanitāro zinātņu fakultāte

1.Nodrošināt studiju kursu Latviešu valodas kultūra un Latīņu valoda docēšanu.

7.13.Ārējie sakari

7.13.1.Sadarbība ar darba devējiem

Juridiskā fakultāte pastāvīgi sadarbojas ar izpildvaras, likumdevējvaras un tiesu varas institūcijām, kā arī juristu profesionālajām organizācijām. Par to liecina arī saņemtās visnotaļ pozitīvās atsauksmes no Latvijas Zvērinātu notāru padomes, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Ģenerālprokuratūras, Augstākās tiesas, Latvijas Juristu biedrības, Tieslietu ministrijas (skatīt atsauksmes Pielikumā Nr.11).

Sadarbība ar darba devējiem notiek abpusēji. Proti, darba devēji gan no publiskā, gan no privātā nodarbinātības sektora ir ieinteresēti, lai Juridiskās fakultātes mācībspēki piedalītos dažādās aktivitātēs kā speciālisti savā tiesību apakšnozarē. Savukārt, Juridiskā fakultāte no darba devējiem cer sagaidīt ieteikumus studiju programmu satura uzlabošanai, tās attīstībai. Abpusēja sadarbība notiek, rīkojot kopīgus pasākumus, konferences, seminārus (skatīt sadaļu 7.7.)

Lai pilnveidotu LU studiju programmas, zinātniski pētnieciskā darba kvalitāti, tiesību jautājumu izpēti, LU Juridiskā fakultāte ir noslēgusi Sadarbības līgumu ar Zvērinātu Advokātu padomi, Prokuratūru, Augstāko tiesu un Tieslietu ministriju. Sadarbību ar darba devējiem apliecina arī viņu piedalīšanās aptaujās par šo studiju programmu.

Bez minētā vairāki studiju programmas realizācijā iesaistītie mācībspēki ieņem augstākā līmeņa amatus publiskajā un privātajā nodarbinātības sektorā. Tā Satversmes tiesas tiesneši ir asociētais profesors K. Balodis, lektors J.Jelāgins. Lektors G.Kūtris ir Satversmes tiesas priekšsēdētājs. Vairāki no studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem ir tiesneši, t.sk., Latvijas Republikas Augstākās tiesas senatori kā asociētā profesore J.Briede, profesors K.Torgāns, docents J.Neimanis. Profesore I.Čepāne ir Latvijas Republikas 9.Saeimas deputāte, bet lektors G.Kusiņš ir Saeimas Juridiskā biroja vadītājs. Bez minētā vairāki mācībspēki strādā gan augsta līmeņa izpildvaras amatos (profesors R.Balodis ir valsts Galvenais notārs) un neatkarīgās institūcijās, gan privātajā sektorā, piemēram, praktizē kā zvērināti advokāti (docents J. Kārkliņš, lektors G.Bērziņš, lektors M.Krūmiņš, lektors A.Bitāns u.c.).

Augsto Juridiskās fakultātes mācībspēku kompetenču līmeni apliecina arī tas, ka mācībspēki regulāri tiek iesaistīti dažādu likumprojektu izstrādē (piemēram, asociētā profesore J. Briede ir viena no Administratīvā procesa likuma autorēm, lektors A.Strupišs, docents A.Lošmanis ir piedalījušies Komerclikuma izstrādē) un izskatīšanā valsts institūciju darba grupās un Saeimas atbildīgajās komisijās.

Juridiskās fakultātes mācībspēki – docenti J.Kārkliņš un A.Kučs – ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekļi, bet lektors A.Bitāns un lektors L.Liepa ir zvērinātu notāru eksaminācijas komisijas locekļi.

Juridiskās fakultātes mācībspēki sadarbojas arī ar Izglītības un Zinātnes ministriju ikgadējās skolēnu zinātniskās konferences rīkošanā un praktiskā realizācijā. Tāpat Juridiskās fakultātes mācībspēki ir piedalījušies jurista profesijas standarta izstrādē, kas patlaban ir stājies spēkā.

7.13.2.Sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

Juridiskās fakultātes sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā galvenokārt izpaužas tādejādi, ka citu augstskolu profesori un Juridiskās fakultātes profesori darbojas profesoru un promocijas padomēs, mācībspēki un arī studējošie sadarbojas zinātniskos projektos, konferencēs, semināros. Tāpat Juridiskās fakultātes mācībspēki, ja nepieciešams, konsultē citu augstskolu mācībspēkus.

Juridiskā fakultāte veic aktīvu sadarbību ar ievērojamu skaitu Eiropas universitāšu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo akreditācijas periodu, Juridiskā fakultāte ievērojami ir palielinājusi starptautiskās sadarbības iespējas un formas.

Juridiskajai fakultātei ir noslēgti sadarbības līgumi ar šādām universitātēm:

Universität Bremen (Vācija);

Ernst Moritz Arndt Universität Greifswald (Vācija);

Freie Universität Berlin (Vācija);

Universität Konstanz (Vācija);

Aarhus Universitet (Dānija);

Hogeschool Rotterdam (Nīderlande);

Hogeschool Utrecht (Nīderlande);

Université de Paris X (Francija);

Université de Savoie (Francija);

Université de Bordeaux (Francija);

Universidad de la Laguna (Spānija);

Uniwersytet w Białymstoku (Polija);

Uniwersytet Śląski (Polija);

Uniwersytet im. Adama Mickiewicza w Poznaniu (Polija);

Uniwersytet Łódzki (Polija);

Università di Teramo (Itālija);

Università del Salento (Itālija);

Vilniaus Universitetas (Lietuva);

Universität Zürich (Šveice).

LU Juridiskā fakultāte sadarbojas ar Vācijas akadēmiskās apmaiņas dienestu (DAAD).

7.13.3. Ārvalstu vieslektoru skaits studiju programmā

Kā to bija norādījis Novērtēšanas komisijas eksperts dr.iur., dr.habil.sc.pol. T.Jundzis, Juridiskā fakultāte iepriekšējā akreditācijas periodā lielāku uzmanību pievērsa vieslektoru piesaistīšanai. Nenoliedzami, ka šādas iespējas nodrošina LU dalība Erasmus/Life Long Learning programmā.

Vieslekcijas studiju programmas studējošiem ir lasījuši šādi ārvalstu akadēmiskie mācībspēki:

2007. gads

Anatolijs Kolodkins (Krievija);

Čārlza R. Simpsona III (Amerikas Savienotās Valstis)

2008. gads

Arnolds Lehmanns-Rihters (Arnolds Lehmann-Richter) (Vācija);

Martijs fon empels (Martijn van Empel) (Nīderlande);

Jānis Šulmeisters (Jānis Schulmeisters) (Amerikas Savienotās Valstis)

2009.gads

Monika Gižinska (Monika Giżyńska) (Polija);

Jozefs Strzeleckis (Jozefs Strzelecki) (Polija);

Katrīna Ertle (Vācija);

Tomass Šmits (Vācija);

Tils Dembeks (Till Dembeck) (Vācija);

Vilfrīds Šluters (Wilfried Schlüter) (Vācija);

Endrjū Burs (Andrew Burr) (Lielbritānija);

Irēna Kulla (Irena Kull) (Igaunija).

7.13.4. Ārvalstīs studējošo un ārvalstu studentu skaits studējošo apmaiņas (Erasmus/Life Long Learning) programmas ietvaros

Ārvalstīs studējošo studentu skaits ir šāds:

Valsts

Skaits pa

akadēmiskajiem

gadiem

Skaits kopā

2005./2006.

2006./2007.

2007./2008.

2008./2009.

2009./2010.

Vācija

3

-

3

3

4

13

Itālija

-

1

-

-

1

2

Nīderlande

-

3

2

2

2

9

Francija

-

1

2

1

3

7

Dānija

-

1

-

1

-

2

Spānija

-

-

1

-

1

2

Polija

-

-

-

1

-

1

Ungārija

-

-

-

-

2

2

Pārsvarā studiju ilgums ārvalsts universitātēs ir viens semestris.

Ārvalstu studējošo skaits studiju programmā ir šāds:

Valsts

Skaits pa

akadēmiskajiem

gadiem

Skaits

kopā

2004./2005.

2005./2006.

2006./2007.

2007./2008.

2008./2009.

2009./2010.

Vācija

1

3

4

1

-

1

10

Igaunija

1

-

-

-

-

-

1

Šveice

1

-

1

-

-

-

2

Francija

-

2

1

2

2

2

9

Dānija

-

-

1

-

-

-

1

Lietuva

-

-

-

1

2

-

3

Polija

-

2

2

1

2

3

10

Itālija

-

-

-

-

-

1

1

Gruzija

-

-

-

1

-

-

1

Pārsvarā studiju ilgums LU ir viens semestris.

7.13.5. Akadēmiskā personāla veiktais darbs ārvalstu izglītības iestādēs

Juridiskās fakultātes akadēmiskais personāls arvien aktīvāk iesaistās darbā ārvalstu izglītības iestādēs, tai skaitā arī Erasmus/Life Long Learning programmas ietvaros, kas liecina par akadēmiskā personāla izaugsmi un konkurētspēju. Akadēmiskā personāla veiktais zinātniskais vai pētnieciskais darbs ārvalstu izglītības iestādēs ir šāds:

2005. gads

Vārds

Uzvārds

Valsts

Organizācija

Darba veids

Ringolds

Balodis

Zviedrija

Sodertornas Augstskola

Lasīt lekcijas Konstitucionālajās un Administratīvajās tiesībās.

Ringolds

Balodis

Igaunija

Igaunijas Augstākās izglītības akreditācijas centrs

Piedalīties starptautiskajā akreditācijas komisijā, kas izvērtē Tartu un Tallinas Universitātes darbu.

2006. gads

Vārds

Uzvārds

Valsts

Organizācija

Darba veids

Kaspars

Balodis

Vācija

Minsteres Universitāte

Pētīt Vācijas tiesību doktrīnu un tiesu praksi mācību grāmatas "Ievads civiltiesībās" sagatavošanai.

Ringolds

Balodis

Polija

Bialostokas Universitāte

Lasīt Erasmus/Life Long Learning programmas ietvaros vieslekcijas.

Jānis

Lazdiņš

Vācija

Minsteres Universitāte

Veikt darbu viesdocenta statusā

Jānis

Lazdiņš

Krievija

Novgorodas Universitāte

Lasīt lekcijas Novgorodas Jaroslava Gudrā universitātē.

Māris

Lejnieks

Francija

Nantes Universitāte

Piedalīties 4. Eiropas jūras tiesību izpētes kolokvijā.

Sanita

Osipova

Krievija

Novgorodas Universitāte

Lasīt lekcijas Novgorodas Jaroslava Gudrā universitātē.

Kristīne

Strada-Rozenberga

Lietuva

M. Romerisa Universitāte

Lasīt lekcijas Erasmus/Life Long Learning programmas ietvaros.

2007. gads

Vārds

Uzvārds

Valsts

Organizācija

Darba veids

Artūrs

Kučs

Itālija

Eiropas Starpuniversitāšu centrs cilvēktiesībās un demokratizācijā

Piedalīties Eiropas starpuniversitāšu centra cilvēktiesībās un demokratizācijā sanāksmē un veikt iestrādes gadagrāmatas starptautiskajās tiesībās projektam.

Artūrs

Kučs

Lietuva

Viļņas Universitāte

Piedalīties Telders tiesu izspēles sacensību iztiesāšanā kā LU Juridiskās fakultātes pārstāvim.

Artūrs

Kučs

Itālija

Eiropas Starpuniversitāšu centrs

Piedalīties Eiropas starpuniversitāšu centra organizētā tiesu izspēlēs cilvēktiesībās projekta izstrādē un veikt pētniecisko darbību.

2008. gads

Vārds

Uzvārds

Valsts

Organizācija

Darba veids

Edmunds

Broks

Lielbritānija

Bangoras Universitāte

Piedalīties ES tiesību sacensībās (European Moot Court Competition).

Māris

Lejnieks

Nīderlande

Leidenes Universitāte

PiedalītiesTelders International Moot Court Competition sacensībās.

Māris

Lejnieks

Grieķija

Atēnu Universitāte

Piedalīties Eiropas 5. jūras tiesību izpētes kolokvijā.

Elita

Nīmande

Polija

Bialistokas Universitāte

Lasīt lekcijas Erasmus/Life Long Learning programmas ietvaros.

Elita

Nīmande

Polija

Bialistokas Universitāte

Lasīt lekcijas pasniedzēju apmaiņas programmas ietvaros

2009. gads

Vārds

Uzvārds

Valsts

Organizācija

Darba veids

Diāna

Hamkova

Lietuva

Viļņas Universitāte

Lasīt lekcijas Erasmus/Life Long Learning programmas ietvaros.

Inga

Kačevska

Austrija

PACE universitāte

Piedalīties komercarbitrāžas tiesu izspēlē kopā ar LU Juridiskās fakultātes komandu.

Māris

Lejnieks

Lietuva

M. Romerisa Universitāte

Piedalīties Jessup Baltijas kausa sacensībās.

Elita

Nīmande

Lietuva

Viļņas Universitāte

Lasīt lekcijas Erasmus/Life Long Learning programmas ietvaros.

7.14. Studiju programmas attīstības plāns

Studiju programmas attīstības plāns kopumā atbilst tiem attīstības koncepcijas principiem, kas iekļauti LU akadēmiskās attīstības koncepcijā. Tas nozīmē, ka arī šīs studiju programmas attīstības plāns ir pamatā tam, lai LU attīstītos un būtu Latvijas vēsturiski nozīmīgākais izglītības, zinātnes un kultūras centrs, kurā tiek apvienots un attīstīts Latvijas galvenais mācību un pētnieciskais potenciāls arī sociālo zinātņu jomās.

Tāpat studiju programmas attīstības plāns balstās uz Valsts zinātniskās institūcijas Latvijas Universitātes darbības stratēģiju 2010.-2016. gadam. Atbilstoši tai LU darbības mērķis ir virzība uz starptautiski konkurētspējīgu, Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, ko paredzēts sasniegt trīs stratēģiskos virzienos:

  1. ar izcilības atbalstu, veicinot konkurētspējīgu zinātnisko darbību un programmu īstenošanu, piesaistot labākos mācībspēkus, attīstot sadarbību ar izcilākiem zinātnes un izglītības centriem;

  2. ar jaunrades veicināšanu;

  3. ar atvērtības nodrošināšanu, paaugstinot ārvalstu studentu, docētāju iesaistīšanu, sadarbojoties ar privāto sektoru, veicinot izglītības un zinātniskās darbības piedāvājuma atbilstības nodrošināšanu valsts un tautsaimniecības vajadzībām.

Studiju programmas sekmīgas attīstības nodrošināšanai veicami šādi uzdevumi:

  1. turpināt studiju programmas pilnveidošanas procesu, reaģējot uz pārmaiņām, lai pielāgotu to jaunākajām tiesību zinātnes attīstības tendencēm un normatīvās vides norisēm Latvijā un starptautiskajā telpā;

  2. pilnveidot studiju programmas saturu, pamatojoties uz darba devēju un studējošo vajadzību analīzi;

  3. novērst studiju kursu satura pārklāšanos, nodrošināt to pilnveidošanu un aktualizēšanu;

  4. sadarboties ar citām Latvijas un ārvalstu augstākajām mācību iestādēm pieredzes apmaiņai studiju programmas tematiskajās jomās;

  5. piesaistīt studiju programmai Latvijas un ārvalstu augsta akadēmiskā un profesionālā līmeņa pasniedzējus;

  6. sadarboties ar darba devējiem, pētot viņu pieprasījumu darbinieku izglītības kvalitātei un profesionālajām zināšanām, lai paaugstinātu studiju programmas konkurētspēju Latvijas darba tirgū;

  7. rast iespēju regulāri pilnveidot materiāltehnisko bāzi, papildinot bibliotēkas krājumus ar jaunākajiem izdevumiem tiesību zinātnē, nodrošinot pieeju juridiskajām tiešsaistes datu bāzēm, kā arī nodrošinot pasniedzējus ar modernāko tehnisko aprīkojumu;

  8. rosināt pasniedzējus sagatavot jaunus mācību līdzekļus un mācību grāmatas;

  9. rast iespēju studentiem veikt pētniecisko darbu un pieredzes iegūšanu ārvalstīs;

  10. rast iespēju pasniedzēju regulārai kvalifikācijas paaugstināšanai, veicinot viņu dalību starptautiskos zinātniskos projektos un viņu stažēšanos ārvalstīs;

  11. rosināt absolventu tālākizglītību, lai nodrošinātu akadēmiskā personāla atjaunināšanu un papildināšanu;

  12. izstrādāt un piedāvāt studiju kursus svešvalodās, lai pēc iespējas vairāk piesaistītu interesentus Erasmus/Life Long Learning projekta ietvaros no citu sadarbības augstskolu studējošo vidus.

7.15. Studiju programmas SVID analīze

Stiprās puses (S)

Vājās puses (V)

- Latvijas Universitātes prestižs +2

- Studiju programmas modeļa atbilstība Eiropas izglītības telpas vienotām prasībām +2

- Mūsdienu prasībām atbilstoša

informācijas tehnoloģiju

infrastruktūra +2

-Studiju programmas atbilstība jurista profesijas standartam +2

- Daudzpusīgs kursu piedāvājums +2

- Sadarbība un kontakti ar darba

devējiem +2

- Sadarbība ar juristu profesionālajām organizācijām +3

- Pasniedzēju akadēmiskā un profesionālā pieredze +3

- Augstas prasības programmas kursu realizācijai +2

S” KOPĀ: +20

- Pilnībā nepietiekams materiāli tehniskais nodrošinājums -2

- Nepietiekoši finansu resursi mācību spēku un studentu zinātniskajiem pētījumiem – 3

V” KOPĀ: -5

S+V= 20-5= 15

Iespējas programmas attīstībai (I)

Draudi programmas realizācijai (D)

- Absolventu akadēmiskās karjeras iespējas +3

- Kvalificēta darbaspēka pieprasījums

darba tirgū +3

- Absolventu konkurētspēja +3

- Sadarbības iespējas ar Latvijas un ārvalstu augstskolām +2

- Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā +2

I” KOPĀ:+13

- Iespējamā konkurence ar Latvijā pastāvošajām studiju programmām -2

- Ierobežota iespēja studēt ekonomiskās krīzes apstākļos par privātpersonu līdzekļiem - 3

- Studējošo skaita samazināšanās demogrāfijas ietekmē - 2

D” KOPĀ: -7

I+D= 13-7=6

Studiju programmas SVID kopējā vērtība: (15;6).4

8. Studiju programmas izmaksu aprēķins

Akadēmiskā bakalaura studiju programmas „Tiesību zinātne”

izmaksu aprēķins uz 1 studentu 2010.gads

Apz.

Normatīvs

Aprēķinātie lielumi

1

2

6

N1

darba alga uz vienu studiju vietu gadā

Ls 529,80

N2

darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Ls 127,63

N3

komandējumu un dienesta braucienu izmaksas

Ls 1,69

N4

pakalpojumu apmaksa

Ls 44,77

N5

materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs

Ls 40,98

N6

grāmatu un žurnālu iegāde

Ls 10,46

N7

iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas

Ls 35,34

Tb - vienas studiju vietas izmaksas gadā (N1+N2+N3+N4+N5+N6+N7)

Ls 791

Juridiskās fakultātes dekāne, prof. K.Strada-Rozenberga

9. STUDIJU PLĀNI




PIELIKUMS NR. 1

STUDIJU PROGRAMMĀ IEKĻAUTO STUDIJU KURSU APRAKSTI

Kursa nosaukums

Tiesību teorija

Kursa kods

JurZ1023

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Tiesību teorija un vēsture

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, asoc.prof. Daiga Rezevska
Juris Jelagins | lektors
Dr. Tiesību doktors, doc. Jānis Neimanis

Kursa anotācija

Kursa mērķis - sniegt priekšzināšanas citu juridisko zinātņu apguvē. Kursa programma paredz iegūt pamatzināšanas par svarīgākajiem juridiskajiem jēdzieniem, tostarp tādiem kā tiesību norma, tiesību avots un tiesību saime. Īpaša uzmanība tiek veltīta mūsdienīgas tiesību izpratnes noskaidrošanai, tiesību avotu teorijai un tiesību normu īstenošanai.

Rezultāti

Studiju priekšmeta apguves rezultātā studenti ir apguvuši juridiskos pamatjēdzienus, kā arī tiesību normu piemērošanas pamatus, kas ir nepieciešams pamats nākamajām studijām Juridiskajā fakultātē un jurista profesijas apguvei.

Kursu apraksts-plāns

1. 1.temats. Ievads studiju kursā. Tiesību teorija kā zinātne un studiju kurss 2l 2s
2. 2.temats. Tiesību izpratne 4l 4s
3. 3.temats. Sociālās normas 2l 2s
4. 4.temats. Tiesību norma 4l 4s
5. 5.temats. Subjektīvās tiesības 2l 2s
6. 6.temats. Materiālās un procesuālās tiesības 2l 1s
7. 1.pārbaudes darbs 1
8. 7.temats. Tiesiskās attiecības 2l 2s
9. 8.temats. Objektīvās tiesības 2l 2s
10. 9.temats. Tiesību saimes 2l 2s
11. 10.temats. Tiesību avoti 4l 4s
12. 11.temats. Tiesību normu jaunrade un sistematizācija 2l 1s
13. 2.pārbaudes darbs 1
14. 12.temats. Tiesību normu spēks laikā, telpā un attiecībā uz personām 2l 2s
15. 13.temats. Tiesību normu piemērošana 2l 2s

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semināri

Kursā paredzēti 16 semināri. Semināru laikā tiek pārbaudīti mājas darbi un risināti kāzusi. Vismaz 12 semināru apmeklējums ir obligāts. Par kavēto semināru jāizpilda docētāja papildu uzdevums.

Pārbaudes darbi

Iegūto teorētisko zināšanu pārbaudei ir paredzēti divi rakstveida pārbaudes darbi. Pārbaudes darba rakstīšana notiek kalendārajā plānā paredzētajā laikā. Pārbaudes darbs sastāv no aptuveni 20-30 jautājumiem par lekcijās apskatītajiem kursa tematiem. Darbs ir jānokārto sekmīgi, pretējā gadījumā students netiek pielaists pie kursa noslēguma pārbaudījuma.

Kursa noslēguma pārbaudījums

Noslēguma pārbaudījums notiek sesijas grafikā ieplānotajā laikā. Pārbaudījuma ilgums ir divas astronomiskās stundas. Pārbaudījuma forma – rakstveida. Pārbaudījuma ietvaros ir jāatrisina kāzuss, kurā pārbauda studenta teorētisko zināšanu pielietojumu praksē.

Galīgais novērtējums

Pārbaudes darbu kopīgais vidējais vērtējums ((1.pārbaudes darba vērtējums + 2.pārbaudes darba vērtējums)/2) veido pusi (50%) no galīgā kopvērtējuma. Noslēguma pārbaudījumā iegūtais vērtējums veido otru pusi (50%) no galīgā kopvērtējuma. Semināru darba novērtējums tiek ņemts vērā, nosakot kopvērtējuma atzīmi.

Literatūra (01-mācību literatūra)

Briede J. Publiskās un privātās tiesības//Mūsdienu tiesību teorijas atziņas.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999.-41.-58.lpp.
Horns N. Ievads tiesību zinātnē un tiesību filozofijā// Likums un Tiesības.- 1999.Nr.1.-4.;2000.Nr.1.-8.
Iļjanova D. Dabiskās tiesības un to evolūcija// Vispārējās tiesību teorijas un valstszinātnes atziņas.-Rīga: Latvijas Universitāte, 1997. 41.-57.lpp.
Iļjanova D. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. Rīga: Ratio iuris, 2005, 141 lpp.
Jelāgins J. Tiesību pamatavoti// Mūsdienu tiesību teorijas atziņas.-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999. 59.-86.lpp.
Kusiņš G. Normatīvo aktu jaunrade// Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. .-Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999. 116.-131.lpp.
Давид, Р., Жофре- Спинози, К. Основные правовые системы современности. Москва: Международные отношения, 1998.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Cipeliuss R. Tiesisko apsvērumu racionāla strukturēšana. Likums un Tiesības, 2000, 2.sēj., Nr. 4 (8)
Levits E. Tiesību normu interpretācija un Satversmes 1.panta demokrātijas jēdziens. Cilvēktiesību žurnāls, 1997, Nr.4.
Meļķisis E. Tiesību normu iztulkošana. 2.izd. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000.
Fakts// Juridisko terminu vārdnīca.-Rīga: Nordik, 1998.-72.lpp.
Krastiņš I. Tiesību doktrīnas.-Rīga: 1996.-58.lpp.
Meļķisis E. Juridisko jēdzienu un normu abstraktums kā tiesību sistēmu veidojošais elements// Attīstības tendences dažos tiesību teorijas un prakses jautājumos.-Rīga;Latvijas Universitāte, 2000.-28.-48.lpp.
Shklar J.N. Law and Politics//legalism.-Cambridge:Harvard University Press, 1986.
Sinha Syrya Prakash. What is Law?-New York:Paragon House, 1989.
Pleps J. Satversmes vienotības princips. Latvijas Vēstnesis Jurista vārds, 2007.,Nr.4.
Levits E. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošana Latvijas iestādēs un tiesās // Cilvēktiesību īstenošana Latvijā: tiesa un administratīvais process, Rīga, 1998.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Žurnāls "Likums un Tiesības", žurnāls "Jurista Vārds"

Kursa nosaukums

Latvijas tiesību vēsture

Kursa kods

JurZ1068

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Tiesību teorija un vēsture

Lekciju stundu skaits

44

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

20

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Jānis Lazdiņš
Dr. Tiesību doktors, prof. Romāns Apsītis

Kursa anotācija

Studiju kurss analizē Latvijas tiesību dinamiku no aptuveni 10. gs. pēc Kristus
dzimšanas līdz mūsu dienām. Kursa mērķis ir parādīt, kā gadsimtu gaitā ir
veidojušās un mainījušās tiesības, kā arī tiesu iekārta. Tiesību jautājumi
tiek skatīti sociālekonomisko un politisko attiecību kontekstā. Studiju kursa
sekmīga apguve dod nepieciešamo sapratni par tiem priekšnoteikumiem, kas ir
mūsdienu Latvijas Republikas tiesību sistēmas un tiesu iekārtas pamatā, akcentējot tās aptuveni 1000 gadu ilgo attīstības periodu un šajā laikā
izveidojušās tradīcijas.

Rezultāti

Studiju kurss ļauj izprast Latvijas tiesību sistēmas kopsakarības, analizējot tās no ģenēzes un evolūcijas skata punkta. Latvijas tiesību vēstures studijas palīdz studējošiem pilnveidot juridiskās domāšanas spējas, radot konceptuālu izpratni par Latvijas tiesību sistēmas problēmu jautājumiem un to risinājumiem vēsturiskā griezumā. Tādējādi tiek atvieglots arī tiesību jaunrades process, kas ļauj izvairīties no neveiksmīgiem (nepamatotiem) tiesiska rakstura risinājumiem, kas neatbilst Latvijas tiesību tradīcijām.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads 2l
2. Pirmie valstiskie veidojumi un sākotnējās paražu tiesības tagadējā Latvijas teritorijā (10.–13.gs.) 6 (4l/2sem)
3. Livonijas laika tiesības (13.–16.gs.) 10 (8l/2sem)
4. Tiesību attīstība tagadējā Latvijas teritorijā poļu kundzības laikā (16.gs. otrā puse – 18.gs. beigas) 6(4l/2sem)
5. Tiesību attīstība tagadējā Latvijas teritorijā zviedru kundzības laikā (17.gs. sākums – 18.gs. sākums) 6(4l/2sem;2k/d)
6. Tiesību attīstība Krievijas impērijas Baltijas guberņās un Latgalē (18.gs. – 1918) 12 (8l/4sem)
7. Vācu okupācijas režīms Latvijā (1914–1918, 1941–1945) 4 (2l/2s)
8. Tiesību attīstība Latvijas Republikā starpkaru posmā (1918–1940) 6 (4l/2sem)
9. Tiesības un to attīstība padomju okupācijas laikā (1918. gada decembris – 1920., 1940.–1941., 1944.–1990.) 8 (6l/2sem)
10. Latvijas tiesību sistēmas reforma valsts atjaunošanas periodā un tiesību attīstības iezīmes uz XXI gs. sliekšņa (1990–2000)
4l (2l; 2k/d)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kursā ir paredzēti 8 semināri, 2 kontroldarbi un eksāmens. Semestra darbs (8 semināri un 2 kontroldarbi) veido 50% gala vērtējuma un eksāmens arī veido 50% no gala vērtējuma.

Literatūra (01-mācību literatūra)

Kalniņš, V. Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture. 1.daļa. Rīga: Zvaigzne, 1972.
Latvijas tiesību vēsture (1914–2000). Prof. Dr.iur. Dīrtiha Andreja Lēbera redakcijā. Autori: Romāns Apsītis, Valdis Blūzma, Tālavs Jundzis, Jānis Lazdiņš, Egils Levits. Rīga.: LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2000.
Lazdiņš, J. Baltijas zemnieku privāttiesības (XIX gs.). Rīga: Biznesa augstskola “Turība”, 2000.
Lazdiņš, J. Latvijas privāttiesības. Raksti. Rīga: LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2003.
Lazdiņš, J. Zemes īpašumu nacionalizācijas un denacionalizācijas pieredze Latvijā (19.–21. gadsimts). Likums un Tiesības. – 2005. – 7. sēj. – Nr. 6 (70) – 168.–178. lpp.
Lazdiņš, J. Experience of Nationalisation and Denationalisation of Land Ownership in Latvia (19th and 20th centuries). Law and Justice. – 2007 – p. 15–22.
Lazdiņš, J. Darba tiesību ģenēzes un evolūcijas aspektu analīze Latvijā (XIX – XXI gs.). Analysis of aspects of genesis and evolution of labour law in Latvia 19th- 21st centuries. Konf. mat.: “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā XX-XXI gs. mijā”. International Scientific Conference “Harmonization of Law in the Baltic Sea Region in the Turn of the 20th and 21st Centuries”. Rīga: Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2006. – 128.–134. lpp. un p. 135–142.
Lazdiņš, J. Die Entstehung und Entwicklung des Eherechts in Lettland. // Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā Zinātne. Rīga: Latvijas Universitāte. – 2007. – Nr. 719 – S. 76–90.
Lazdiņš, J. 1918. gadā 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas privāttiesību avotu identificēšanas problēmas un ar to saistītā tiesu prakse. Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie laiki. – 2008. – Nr. 3 (71) – 19.–33. lpp.
David, R., Grasmann, G. Einführung in die großen Rechtssysteme der Gegenwart. –
München: C. H. Beck’sche Verlagsbuchhandlung, 1988.
Schlosser, H. Grudzüge der Neueren Privatrechtsgeschichte. Rechtsentwicklungen im
europäischen Kontext. 9. Auflage. Heidenberg: C. F. Müller, 2001.
Аннерс, Э. История Европейского права. Москва: Наука, 1996.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri. 1.sēj., Seno paražu un Livonijas tiesību avoti 10.gs.–16.gs. / Jānis Lazdiņš., Valdis Blūzma , Sanita Osipova. Rīga: LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 1998.
Latvijas tiesību avoti. Teksti un komentāri. 2. sējums. Poļu un zviedru laika tiesību avoti (1561–1795) / Romāns Apsītis, Valdis Blūzma, Jānis Lazdiņš. Rīga: Juridiskā koledža, 2006.
Coing, H. Europäische Privatrecht (1800 bis 1914). 19. Jahrhundert. München: C. H.,
Beck’sche Verlagbuchhandlung, 1989 – Bd. II.
Blūzma, V. Konstitucionālisma evolūcijas vēsture Latvijā // LU žurnāls “Latvijas Vēsture”. – 2002. – Nr.4(48) – 42.–51.lpp.
Bunge, Fr. G. Geschichte des Gerichtswesens und Gerichtsverfahrens in Liv.–, Est.– und Kurland. Reval, 1847.
Lazdiņš, J. Valsts prezidenta institūta tapšana Latvijā. // Likums un Tiesības. – 2001.
Nr. 6 (22) – 170.–173. lpp.
Lazdiņš, J. Baltu un līvu privāttiesību paražas. // Jurista Vārds. 2006. 15. augustā – Nr. 32 (435) – 1.–9. lpp.
Šilde, A. Latvijas vēsture (1914–1940). Stokholma: Daugava, 1976; Rīga: Zinātne, 1992.
Šilde, A. Pirmā Republika. Esejas par Latvijas valsti. Bruklina: Grāmatu draugs, 1982; Rīga: Elpa, 1993.
Švābe, A. Latvijas tiesību vēsture / pēc lasītām lekcijām LU 1932.–1934.gadā atreferējis students iur. A. Šīrons. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1932 – 1934. – 1.–3. daļa.
Švābe, A. Latvijas vēsture (1800-1914). Upsala: Daugava, 1958.
Švābe, A. Zemes attiecības un zemes reformu vēsture Latvijā. Rīga: Latv. Zemn. sav. spiestuve, 1930.
Švābe, A. Pagasta vēsture. Rīga: J.Roze, 1926.
Zweigert, K., Kötz, H. Einführung in die Rechtsvergleichung. 3. Auflage. Tübingen:
J.C.B. Mohr (Paul Siebeck), 1996.
Bunge, Fr. G. (u.and.) Liv. –, Est.– und Kurländisches Urkundenbuch. Rīga, Reval, Moskau usw. – 1853 –1914 – Bd. 1–12.
Buddenbrock, G.J. Sammlung der Gesetze, welche das heutige Livländische
Landrecht enthalten, kritisch bearbeitet. Riga: W.F. Häcker, 1821. – Bd. 2 – Abt.1.
Dokumenti stāsta / Latvijas buržuāzijas nākšana pie varas. Rīga: Zinātne, 1989.
Hronoloģiskais likumkrājums (1940–1959). Rīga: Latvijas valsts izdevniecība, 1960.
Latvijas okupācija un aneksija (1939–1940 ) / Dokumenti un materiāli. Rīga, 1995.
Okupācijas varu politika Latvijā 1939.–1991. Dokumentu krājums. Rīga: Nordik, 1999.
LPSR Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs (līdz 1959. gadam – LPSR Augstākās Padomes Prezidija Ziņotājs), 1945 – 1990.
Полн. собр. законов (под редакцией А.Ф. Волкого и Ю.Д. Филипова). С.Петербург: Общественная польза, 1899.

Сборник узаконений о крестьянах Прибалтийских губерний / составил В.И. Рейтерн. С.-Петербург: Общественная польза, 1898 – т. 1-3.

Сводъ местныхъ узаконений губернiй остзейскиъ. Учрежденiя.
Санктпетербургъ: Въ Типографiи Втораго Отделеленiя Собственной Его Императорскаго Величества Канцелярiи, 1845 – часть первая.
Сводъ местныхъ узаконений губернiй остзейскиъ. Законы о состоянiяхъ.

Санктпетербургъ: Въ Типографiи Втораго Отделеленiя Собственной Его Императорскаго Величества Канцелярiи, 1845 – часть вторая.
Свод местных узаконенiй губернiй остзейских. Законы гражданскiе. Въ
Типографiи Втораго Отделеленiя Собственной Его Императорскаго Величества Канцелярiи, 1845 – часть третiя.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Latvijas Vēsture. Jaunie un Jaunākie laiki
Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne
Likums un Tiesības
Jurista Vārds

Kursa nosaukums

Civiltiesību vispārīgā daļa

Kursa kods

JurZ1090

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, asoc.prof. Kaspars Balodis

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt tiesību bakalaura programmas studentiem zināšanas par tiesību jautājumiem, kuri ir kopīgi visām civiltiesībām. Kursa ietvaros tiek aplūkoti tādi civiltiesību pamatjautājumi kā civiltiesību jēdziens, civiltiesību iedalījums vispārējās un speciālajās civiltiesībās, civiltiesību subjekti, subjektīvo tiesību jēdziens un īstenošana, civiltiesību objekti, tiesiskā darījuma jēdziens un veidi, tiesisko darījumu iztulkošana, gribas trūkumi tiesiskajos darījumos, tiesisko darījumu forma, pārstāvība tiesiskajos darījumos.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot kursu, studenti iegūst priekšstatu par civiltiesību vietu tiesību sistēmā un sabiedrības dzīvē, kā arī izpratni par normatīvajos tiesību aktos reglamentēto civiltiesību institūtu būtību un funkcijām.
Studenti iegūst praktiskas iemaņas civiltiesību normu piemērošanā.
Studiju kursa apguves rezultātā iegūtās priekšzināšanas dod iespēju turpināt studijas civiltiesībās, proti, apgūt saistību tiesības, lietu tiesības, mantojuma tiesības, ģimenes tiesības, komerctiesības, darba tiesības.

Kursu apraksts-plāns

1. Civiltiesību jēdziens un vieta tiesību sistēmā 4
2. Civiltiesību subjekti 6
3. Civiltiesību objekti 4
4. Tiesiskā darījuma jēdziens un veidi 6
5. Tiesisko darījumu iztulkošana 4
6. Gribas trūkumi tiesiskā darījumā 6
7. Pārstāvība 6
8. Tiesisko darījumu forma 4
9. Prettiesiski darījumi un to sekas 4
10. Subjektīvās tiesības un to īstenošana 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Semināru apmeklējums nav obligāts, taču tiek ņemts vērā, ja izšķiras kopējais vērtējums semestrī.
Divi obligātie kontroldarbi (50 %).
Kursa pārbaudījums – eksāmens (50 %).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.
2. Kalniņš E. Privāttiesību teorija un prakse. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005.
3. Vēbers J., Torgāns K. Civiltiesības kā tiesību nozare. Rīga: Latvijas Universitāte, 1997.
4. Čakste, Konstantīns. Civiltiesības. Lekcijas. Rīga: [b.i.], 1937.
5. Vīnzarājs N. Civiltiesību problēmas (Raksti 1932.–1939.).
Rīga: Erlena Kalniņa un Viktora Tihonova izdevums, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Brox H., Walker W.-D. Allgemeiner Teil des BGB. Köln, Berlin, München:
Carl Heymanns Verlag, 2009.
2. Horn N., Kötz H., Leser Hans G. German Private and Commercial Law: An Introduction. Oxford: Clarendon Press, 1982.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Balodis K. Labas ticības principa loma mūsdienu Latvijas civiltiesībās //
Likums un Tiesības, septembris 2002.
2. Balodis K. Tiesisko darījumu noslēgšana elektroniskā formā //Likums un
Tiesības. Jūlijs 2005.
3. Slicāne E. Labas ticības princips un tā piemērošana Latvijas
civiltiesībās // Jurista Vārds, 06.02.2007, nr. 6.
4. Slicāne E. Labi tikumi un to nozīme darījumu tiesiskajās attiecībās //
Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds, 19.04.2005, Nr. 14(369), 26.04.2005,
Nr. 15(370).
5. Augstākās tiesas mājas lapa: http://www.at.gov.lv
6. Satversmes tiesas mājas lapa: http://www.satv.tiesa.gov.lv

Kursa nosaukums

Vācu valoda juristiem

Kursa kods

Valo3263

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Valodniecība

Zinātnes apakšnozare

Lietišķā valodniecība

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

48

Kursa apstiprinājuma datums

15.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Humanitāro zinātņu fakultāte

 

Kursa autori

Filoloğijas mağistra grāds, lekt. Laila Niedre

Kursa anotācija

Kurss paredzēts tiesību zinātņu studentiem, lai attīstītu prasmes darbam ar nozares literatūru angļu valodā. Kursā studējošie strādā ar teorētisko literatūru, starptautiskiem līgumiem, likumiem, tiesu nolēmumiem, shēmām, meklējot juridiski nozīmīgu informāciju un risinot nozarei raksturīgas problēmas. Kurss akcentēts uz receptīvo prasmju veidošanu, kaut gan paredzēta arī produktīvā darbība kā iegūto zināšanu nostiprināšanas metode.

Rezultāti

Sekmīgi beidzot kursu, studējošie
- var saprast garāku runu (lekciju), sekot līdzi sarežģītai argumentācijai, ja temats ir pazīstams;
- var izlasīt un saprast likumu un starptautisku līgumu tekstus, kā arī tiesu nolēmumus, mācību grāmatas;
- var piedalīties diskusijās par zināmām problēmām, pamatojot savu viedokli;
- var sniegt izklāstu par problēmas tiesisku regulējumu.

Kursu apraksts-plāns

1. Tiesību nozares. Definīcijas nozares vārdnīcā. 4
2. Varas dalīšana. Tiesību nozaru tiesību avoti. Problemātikas atspoguļojums mācību literatūrā juristiem. 6
3. Personas jēdziens dažādās tiesību nozarēs. Salīdzinoša tekstu lasīšana. 6
4. Cilvēktiesības nacionālajos un starptautiskajos tiesību avotos. 10
5. Ekonomiskās brīvības Eiropas Kopienās. Problemātikas atspoguļojums nozares monogrāfijās un līgumos. 6
6. Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi. 10
7. Individuāli lasītas nozares literatūras prezentācija. 4
8. Zināšanu un prasmju pārbaude. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Aktīva līdzdarbība nodarbībās vai mutisks pārbaudījums - 20%
Rakstisks tests - 50%
15 lappušu apjoma zinātniskas literatūras lasīšana un analīze - 30%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Engisch K. Einführung in das juristische Denken. Stuttgart, 1997
2. Simon H., Funk-Baker, G. Einführung in die deutsche Rechtssprache. München, 2006
3. Kühn P. Bausteine. Fachdeutsch für Wissenschaftler.Heidelberg, 1992
4. Creifeldts Rechtswörterbuch. München, 2007

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Duden. Recht A-Z. Mannheim, Leipzig, Wien, Zürich, 2007
2. Sander G. Deutsche Rechtssprache. Tübingen, 2004
3. Schaffert I., Niedre L. Vācu – latviešu/ latviešu – vācu juridiskā vārdnīca. Rīga, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. http://curia.europa.eu
2. http://eur-lex.europa.eu
3. /gesetze/
4. http://www.gesetze-im-internet.de/gg/
5. Amtsblatt der Europäischen Union
6. http://home.lu.lv/~tschmit1/Grundwortschatz/Grundwortschatz_Europarecht.htm

Kursa nosaukums

Angļu valoda juristiem

Kursa kods

Valo3262

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Valodniecība

Zinātnes apakšnozare

Lietišķā valodniecība

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

48

Kursa apstiprinājuma datums

15.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Humanitāro zinātņu fakultāte

 

Kursa autori

Humanitāro zinātņu mağistrs filoloğijā , lekt. Laimdota Ločmele
Dr. Filoloğijas doktors, doc. Helena Šulca

Kursa anotācija

Kurss paredzēts tiesību zinātņu studentiem, lai attīstītu prasmes darbam ar nozares literatūru angļu valodā. Kursā studējošie strādā ar teorētisko literatūru, starptautiskiem līgumiem, likumiem, tiesu nolēmumiem, shēmām, meklējot juridiski nozīmīgu informāciju un risinot nozarei raksturīgas problēmas. Kurss akcentēts uz receptīvo prasmju veidošanu, kaut gan paredzēta arī produktīvā darbība kā iegūto zināšanu nostiprināšanas metode.

Rezultāti

Sekmīgi beidzot kursu, studējošie
- var saprast garāku runu (lekciju), sekot līdzi sarežģītai argumentācijai, ja temats ir pazīstams;
- var izlasīt un saprast likumu un starptautisku līgumu tekstus, kā arī tiesu nolēmumus, mācību grāmatas;
- var piedalīties diskusijās par zināmām problēmām, pamatojot savu viedokli;
- var sniegt izklāstu par problēmas tiesisku regulējumu.

Kursu apraksts-plāns

1. Tiesību nozares. Definīcijas nozares vārdnīcā. 4
2. Varas dalīšana. Tiesību nozaru tiesību avoti. Problemātikas atspoguļojums mācību literatūrā juristiem. 6
3. Personas jēdziens dažādās tiesību nozarēs. Salīdzinoša tekstu lasīšana. 6
4. Cilvēktiesības nacionālajos un starptautiskajos tiesību avotos. 10
5. Ekonomiskās brīvības Eiropas Kopienās. Problemātikas atspoguļojums nozares monogrāfijās un līgumos. 6
6. Eiropas Kopienu Tiesas spriedumi. 10
7. Individuāli lasītas nozares literatūras prezentācija. 4
8. Zināšanu un prasmju pārbaude. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Aktīva līdzdarbība nodarbībās vai mutisks pārbaudījums - 20%
Rakstisks tests - 50%
15 lappušu apjoma zinātniskas literatūras lasīšana un analīze - 30%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Krois-Lindner, A., Translegal. (2006). International Legal English: A Course for Classroom and Self-Study Use. Cambridge: Cambridge University Press.
2. Keenan, D., Riches, S. (2005). Business Law. Pearson Longman.
3. Wyatt, R. (2006). Check your English Vocabulary for Law. London: A&C Black.
4. Riley, A. (1997). English for Law. Macmillan.
5. Reports of Cases before the Court of Justice and the Court of First Instance. Luxembourg: Court of Justice of the European Communities.
6. Brown, G.D., Rice, S. (2007). Professional English in Use. Law. Cambridge: Cambridge University Press.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Smith, T. (2006). Business Law. Longman.
2. Sweet, A.S. (2004). The Judicial Construction of Europe. Oxford: Oxford University Press.
3. Reinisch, A. (2009). Essential Questions in EU Law. Cambridge: Cambridge University Press.
4. Ward, I. (2009). A Critical Introduction to European Law. Cambridge: Cambridge University Press.
5. Marks, S., Clapham, A. (2005). International Human Rights Lexicon. Oxford: Oxford University Press.
6. Martin, E.A., Law,J. (eds). (2006). Oxford Dictionary of Law. Oxford: Oxford University Press.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. http://curia.europa.eu
2. http://eur-lex.europa.eu
3. http://lawweb.nsms.ox.ac.uk/undergraduate/ebrochure/oxford_jurisprudence.html
4. http://denning.law.ox.ac.uk/published/ughandbook.pdf
5. www.law.ox.ac.uk

Kursa nosaukums

Latviešu valodas kultūra

Kursa kods

Valo3090

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Valodniecība

Zinātnes apakšnozare

Vispārīgā valodniecība

Lekciju stundu skaits

8

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

10.05.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Humanitāro zinātņu fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Filoloğijas doktors, asoc.prof. Andra Kalnača

Kursa anotācija

Latviešu valodas kultūras kursā tiek sniegts priekšstats par literāro valodu, valodas kultūru un valodas normām; latviešu literārās valodas attīstību un avotiem, dažādām atkāpēm no literārajām normām, to izpratni un novēršanu. Kursa apguve notiek praktisku semināru veidā, īpašu uzmanību veltot studentu patstāvīgajam darbam.

Rezultāti

1. Studenti iegūst priekšstatu par literāro valodu, tās pazīmēm un valodas normām, kā arī latviešu literārās valodu.
2. Studenti spēj noteikt un analizēt literārās valodas normu neatbilsmes dažādos tekstos, kā arī piedāvāt un motivēt savus ieteikumus valodas kļūdu novēršanā.
3. Studenti orientējas latviešu valodas kultūrai veltītajā literatūrā.

Kursu apraksts-plāns

1. Latviešu valodas veidošanās un attīstības īss raksturojums. Literārās valodas jēdziens un pazīmes. 2 (lekcija)
2. Latviešu literārās valodas avoti un attīstība. 2 (lekcija)
3. Latviešu valodas dialekti un kontakti ar citām valodām. Valodas kultūras izpratne, valodas norma. 2 (lekcija)
4. Priekšstats par valodas kļūdu veidiem. Metodiski norādījumi patstāvīgajam darbam. 2 (lekcija)
5. Latviešu valodas ortoēpijas normas, ortoēpijas kļūdu saikne ar dialektiem un izloksnēm. 2 (seminārs)
6. Mantotā un aizgūtā leksika, aizgūtās leksikas veidi. Leksikas lietojuma kļūdas. 2 (seminārs)
7. Stila kļūdas, ieteikumi to novēršanā. 2 (seminārs)
8. Latviešu valodas grafētika un ortogrāfijas principi. Lielo sākuma burtu lietošana. 2 (seminārs)
9. Citvalodu īpašvārdu atveides principi. 2 (seminārs)
10. Morfoloģijas kļūdas, to novēršana. 2 (seminārs)
11. Normas vārddarināšanā un darinājumu lietošanā. 2 (seminārs)
12. Sintakses kļūdas. Kalki un kalkēšana kā viena no svarīgākajām valodas prakses problēmām. 4 (seminārs)
13. Interpunkcijas normēšana un lietojums dažādos tekstos. 4 (seminārs)
14. Valodas kļūdu analīze dažādos tekstos. 2 (seminārs)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Kursa laikā studentam jāsagatavo sekmīgi vērtējams (10 punktu sistēmā) patstāvīgais darbs – 20 latviešu valodas kļūdu analīze pēc docētāja noteiktā parauga. Patstāvīgais darbs veido – 50% no kopējā vērtējuma.
1. Kursa noslēgumā – sekmīgi nokārtots rakstisks eksāmens (10 punktu sistēmā). Eksāmens – 50% kopvērtējuma.
2. Studiju kursa vērtējumu veido vidējā atzīme no patstāvīgā darba un eksāmena sekmīgas atzīmes (50% + 50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Ceplīte B., Ceplītis L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. - Rīga, 1991 un jaunāki izdevumi
2. Freimane I. Valodas kultūra teorētiskā skatījumā. - Rīga, 1993
3. Guļevska D., Miķelsone A., Porīte T. Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmata. - Rīga, 2002
4. Īpašvārdu rakstība. - Rīga: LR Valsts valodas centrs, 1998
5. Skujiņa V. Latviešu valoda lietišķajos rakstos. - Rīga, 1999

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Ceplītis L., Miķelsone A., Porīte T., Raģe S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. - Rīga, 1996
2. Endzelīns J. Valodas un rakstības jautājumi. - Rīga: Zvaigzne ABC
3. Paegle Dz., Kušķis J. Kā latvietis runā. - Rīga, 1998
4. Par vārdu un uzvārdu lietošanu un rakstību latviešu literārajā valodā. - Rīga: LR Valsts valodas centrs, 1998

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds
2. Mūsdienu latviešu valoda interneta vidē // http://www.lu.lv/filol/valoda

Kursa nosaukums

Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.

Kursa kods

JurZ1030

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Hd. Tiesību habil. doktors, prof. Kalvis Torgāns

Priekšzināšanas

JurZ1090, Civiltiesību vispārīgā daļa

Kursa anotācija

Kurss ilgst vienu semestri. Saistību tiesību kursa vispārīgajā daļā tiek apgūti civiltiesisko saistību vispārīgie jautājumi: saistību rašanās un veidi, darījumu un deliktu dalībnieki, gribas izpaudumi, saistību saturs un forma, izpildījums, pārkāpumi un atbildības vispārējie noteikumi, saistību izbeigšanās, kā arī deliktu un vainas konstatēšanas jautājumi.

Rezultāti

Kursa ietvaros jāiegūst teorētiskie pamati par darījumu un deliktu tiesisko regulējumu, izpratne par saistību attiecību daudzveidību, dažādiem vienpusējiem darījumiem, līgumiem, deliktiem, saistību izcelšanos, dalībniekiem, solidārām saistībām, saistību izpildi un citiem gadījumiem, kad saistības izbeidzas. Jāapgūst profesionālas prasmes atrisināt konkrētus konfliktus, piemērojot saistību tiesību vispārējās normas, tiesību teorijas un judikatūras atziņas. Jāapgūst iemaņas attiecīgu prasījumu formulēšanai un pamatošanai strīdos par saistībām.

Kursu apraksts-plāns

1. Saistību jēdziens. Saistību tiesību sistēma. 4
2. Līguma jēdziens, veidi, noslēgšana, forma. 6
3. Līguma saturs. 6
4. Līguma sekas. 6
5. Saistību kopdalībnieku savstarpējās attiecības. 4
6. Saistību tiesību pastiprināšana. 8
7. Procenti. 4
8. Cesija. 4
9. Neatļautas darbības, to izpausmes, sekas. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Atbildība. (Prasījumi no neatļautas darbības). 10
10. Zaudējumi un to atlīdzība. 4
11. Saistību izpildījums. 6
12. Saistību izbeigšana bez izpildījuma, pārveidošana. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semināru apmeklējums – obligāts + 2 starppārbaudījumi - kontroldarbi(50%)
Kursa pārbaudījums – eksāmens (50%)
Pārbaudījums (rakstveida) - teorētiskie jautājumi un kāzuss.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Torgāns K. Saistību tiesības I daļa. Rīga: TNA. 2006.
2. LR Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1402.-2400.p.). Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna visp. zin. redakcijā. Otrs papild.izd. R., 2000.
3. Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. R., 1997.
4. Sinaiskis V. Civiltiesības Latvijas vispārējo civiltiesību zinātniskā apstrādājumā. Vispārējie civiltiesību pamati. 1935.
5. Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. Rīga: Latvijas Juristu biedrība, 1995., 1996.
6. Torgāns K. ''Eiropas līgumu tiesību principi'' un Latvijas civiltiesības.//LZA Vēstis. 2002.,56.sēj. Nr. 4./5./6.
7. Civiltiesisku līgumu paraugi. 2.papildinātais izdevums. Mācību līdzeklis. Rīga: TNA, 2004.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Brīvmanis A. Līgumsods. R., 1939.
2. Čakste K. Civiltiesības. R., 1938.
3. Torgāns K. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti 1999-2008. Rīga: TNA, 2009.
4. Vīnzarājs N. Civiltiesību problēmas. Raksti (1932-1939). Sast. E.Kalniņš. Rīga, 2000.
5. Bērnems Skots Dž. Līgumu sastādīšana. Rīga: „Pētergailis”, 1995.
6. Anson V. Dogovornoje pravo. (Anson’s Law of Contract).M., 1984.
7. German private and Commercial Law: An introduction. By R.Horn, H.Kötz, H.G.Leser.Oxford, 1982.
8. Švarcs F., Rimša S. Saistību tiesību sevišķā daļa. Mācību līdzeklis. Rīga: EuroFaculty, 2001.
9. Eiropas Savienības tiesību īstenošana Latvijā. Autoru kolektīvs, I.Alehno zin.red. Latvijas Vēstnesis, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. LR Augstākās tiesas Senāta spriedumi un lēmumi. 1996.
2. LR Augstākās tiesas senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi. (1997.-2007. izdotie ikgadējie krājumi)
3. ''Likums un Tiesības''
4. ''Jurista Vārds''
5. ''Mans Īpašums''

Kursa nosaukums

Studiju darbs I

Kursa kods

JurZ1032

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Hd. Tiesību habil. doktors, prof. Kalvis Torgāns
Dr. Tiesību doktors, prof. Jānis Lazdiņš

Kursa anotācija

Tiesību zinātņu bakalauru studiju programmas Studiju darba I izstrādes mērķis ir radīt izpratni par zinātniska darba izstrādes priekšnosacījumiem, t.i., par zinātniskā darba tiesību zinātņu teorētisko zināšanu, akadēmisko prasmju un iemaņu apzināšanu un pielietošanu atbilstoši Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmas specifikai un prasībām.
Studiju darbs I atbilst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes izvirzītām prasībām studiju darba sekmīgai aizstāvēšanai, kurā ietilpst studiju darba plāna izstrāde, studiju darba izstrādei nepieciešamo avotu identificēšana, studiju darba izstrāde, noformēšana un aizstāvēšana.

Studiju darbu I var izstrādāt jebkurā „A” daļas (obligātie daļas studiju kursi) vai „B” daļas (obligātās izvēles studiju kursi) studiju kursā, kas paredzēts pirmajā akadēmiskā studiju gada programmā (t.i., pirmajā vai otrajā semestrī).

Rezultāti

Studiju darba I sekmīga (pozitīva) aizstāvēšana norāda uz studējošā spējām zinātniskā konsultanta vadībā strādāt ar tiesību avotiem, atbilstoši izvēlētai studiju darba tēmai izstrādāt zinātniskā darba plānu (struktūru), noteikt pētījuma apjomu, analizēt citu autoru viedokļus, izdarot secinājumus un priekšlikumus atbilstoši izvēlētās tēmas specifikai.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Tiesību avotu apzināšana
2. Studiju darba plāna izstrāde
3. Studiju plāna saskaņošana ar zinātnisko konsultantu
4. Studiju darba izstrāde
5. Studiju darba satura saskaņošana ar zinātnisko konsultantu
6. Kopsavilkuma izstrāde, avotu saraksta un anotācijas sagatavošana
7. Kopsavilkuma, avotu saraksta un anotācijas saskaņošana ar zinātnisko konsultantu
8. Studiju darba aizstāvēšana

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju darba I sekmīgs (pozitīvs) vērtējums.
Studiju darbam I ir sekmīgs (pozitīvs) vērtējums, ja tas atbilst:
1) pēc formas, kas atbilst studiju darba izstrādei izvirzītām prasībām;
2) pēc satura, kas atbilst studiju darba izstrādei izvirzītām prasībām;
pēc aizstāvēšanās līmeņa, kas atbilst studiju darba aizstāvēšanai izvirzītām prasībām.
Kopumā 100%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Atbilstoši studiju darba specifikai un Studiju darba I zinātniskā konsultanta norādēm.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Atbilstoši studiju darba specifikai un Studiju darba I zinātniskā konsultanta norādēm.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Atbilstoši studiju darba specifikai un Studiju darba I zinātniskā konsultanta norādēm.

Kursa nosaukums

Konstitucionālās tiesības

Kursa kods

JurZ4081

Kredītpunkti

6

ECTS kredītpunkti

9

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

96

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Lekciju stundu skaits

64

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, doc.,dek.p.i. Anita Rodiņa
Pielidz.magistram(līm.), lekt. Gunārs Kusiņš
Dr. Tiesību doktors, doc. Annija Kārkliņa
Dr. Tiesību doktors, prof. Ringolds Balodis

Kursa anotācija

Konstitucionālo tiesību kursa uzdevums ir nodrošināt sistemātisku konstitucionālo tiesību kompleksa – demokrātiskas sabiedrības un valsts konstitucionālās iekārtas tiesiskā pamata apguvi.


Studentiem jāiegūst zināšanas par Latvijas konstitucionālajām tiesībām kā tiesību nozari, par tās principiem, normām, institūtiem un avotiem, kā arī par konstitucionāli tiesiskajām attiecībām, jāiepazīst šo attiecību subjekti, Latvijas konstitucionālās iekārtas uzbūve un darbība, konstitucionālo tiesību zinātne. Vienlaikus šī mācību kursa apguve dod studentiem iespēju iepazīt un novērtēt konstitucionālo tiesību un konstitucionālisma vietu un lomu Latvijas tiesību sistēmā.

Rezultāti

Studiju kursa akadēmiskās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie iegūst izpratni par konstitucionālo tiesību būtību un priekšstatu par konstitucionālo tiesību institūtiem.

Studiju kursa profesionālās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt konstitucionālo tiesību institūtus un problemātiku.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Latvijas konstitucionālās tiesības – tiesību nozare un zinātne (ievadlekcija) 4
2. Satversmes jēdziens un izpratne 8
3. Valsts teritorija un pilsoņu kopuma tiesības 6
4. Satversmē nostiprinātie konstitucionālisma pamatprincipi 8
5. Cilvēka pamattiesības Satversmē 18
6. Cilvēka pamattiesību ierobežošanas noteikumi Satversmē 4
7. Personu statuss Latvijā 4
8. Saeima 14
9. Saeimas deputāti 2
10. Valsts prezidents 8
11. Ministru kabinets 2
12. Tiesas 12
13. Valsts kontrole 2
14. Noslēguma lekcijas 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai sekmīgi apgūtu kursu Konstitucionālās tiesībās, studējošiem obligāti jāapmeklē visas, izņemot vienu, praktiskās nodarbības (semināri).

Kursa kopvērtējuma aprēķināšanā tiek ņemti vērā trīs obligātie starp pārbaudījumi (kontroldarbi), kuru vērtējumu kopsummas vidējais aritmētiskais veido 50% no kursa pārbaudījuma kopvērtējuma.

Kursa noslēguma pārbaudījums (eksāmens) tiek organizēts rakstveidā sesijas plānojumā noteiktā laikā, un šajā pārbaudījumā iegūtais vērtējums veido 50% no kursa pārbaudījuma kopvērtējuma. Kursa noslēguma pārbaudījumu var kārtot tikai tie studenti, kuri:

  1. ir piedalījušies visās, izņemot vienu, praktiskajās nodarbībās (semināros).

Ja ir kavēti vairāk kā viens seminārs vai arī seminārā iegūts negatīvs vērtējums (zemāk par 4) šādi semināri ir jāatbild pasniedzējam noteiktajā konsultāciju laikā.
2) ir sekmīgi nokārtojuši obligātos trīs kontroldarbus;
3) izpildījuši citas pasniedzēja obligātas prasības.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. Rīga, A.Gulbis, 1930.
2. Dišlers K. Demokrātiskas valsts iekārtas pamati. Rīga, A.Gulbis, 1931.
3. Dišlers K. Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2004.
4. Pleps J., Pastars E., Plakane I. Konstitucionālās tiesības. Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2004.
5. Vildbergs H.J., Felhūne G. Atsauces Satversmei. Rīga, EuroFaculty, 2003.
6. Rodiņa A. Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā. Latvijas Vēstnesis, 2009.
7. Ziemele I. Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības Latvijā: abstrakcija vai realitāte. Rīga, - TNA, 2005
8. Barendt E. An introduction to constitutional law. – Oxford, Oxford University Press, 1998
9. Jackson V.C., Tushnet M. Comparative Constitucional Law. – New York, [b.i.], 1999.
10. Constitution as a legal base for a system and functions of organs of the state. – Tallinn, [b.i.], 1996.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Alexy R. A Theory of Constitutional Rigts. – Oxford, Oxfod University Press, 2002
2. Janis M.W. European human rights law: text and materials. – Oxford, Clarendon Press, 1995.
3. Lijphart A. Electoral systems and party systems. – Oxford, Oxford Universtity Press, 1995
4. Ludwikowski R.R. Constitution-making in the region of former soviet dominance. – Durham and London, [b.i.], 1996.
5. Mikainis Z. Konstitucionālisma izpausmes Latvijas Republikas Satversmē. Tiesību transformācijas problēmas sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā. Starptautiskās konferences materiāli. Rīga, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2002.
6. Taube C. Constitutionalism in Estonia, Latvia and Lithuania. – Stockholm, [b.i.], 2001
7. Vile M.J.C. Constitutionalism and the separation of powers. – Indianpolis, Liberty fund, 1998
8. Modern Constitutional theory. – St.Paul, West, [b.i.], 1999.
9. The competence of supreme courts. – Strasbourg, Council of Europe Publishing, 1998

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. žurnāli: ''Latvijas Vēstnesis''
''LR Saeimas un MK Ziņotājs''
''Likums un Tiesības''
"Jurista Vārds"
2. normatīvie akti:
• Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1993, Nr. 43.
• Par Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanos: Likumu un valdības rīkojumu krājums, 1922.
• Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu: LR Augstākās Padomes (1990.04.05.) Deklarācija. Ziņotājs, 1990, Nr.21,
• Par Latvijas Republikas valstisko statusu: LR Augstākās Padomes (1991.21.08.) likums, Ziņotājs, 1991, Nr.42.
• Pilsonības likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1994, Nr.93.
• Saeimas vēlēšanu likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1995, Nr.86.
• Saeimas kārtības rullis: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1994, Nr.96.
• Par likumu un citu Saeimas, Valsts Prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1994, Nr.72.
• Valsts prezidenta ievēlēšanas likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2007, Nr.79
• Ministru kabineta iekārtas likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2008, Nr. 82.
• Valsts pārvaldes likums. – Latvijas Vēstnesis, 21.06. 2002.
• Par tiesu varu: LR likums. Ziņotājs, 1993, Nr.1
• Satversmes tiesas likums: LR likums. Ziņotājs, 1994, Nr.12.
• Tiesībsarga likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis. 2006, Nr. 65 (3433)
• Valsts kontroles likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2002, Nr.80.
3. tiesu prakse:
• Satversmes tiesas spriedumi. – http://www.satv.tiesa.gov.lv
• Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi - t/echr

Kursa nosaukums

Lietu tiesības I

Kursa kods

JurZ1051

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Jānis Rozenfelds

Priekšzināšanas

JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ1090, Civiltiesību vispārīgā daļa

Kursa anotācija

Studentiem Civiltiesību Lietu tiesību daļas studijās jāiegūst zināšanas par lietu tiesību reglamentāciju Latvijā, t.sk. par lietu klasifikāciju, valdījumu, īpašuma iegūšanu īpašuma tiesībām, īpašuma apsardzību un neīpašnieka lietu tiesībām (servitūti, reālmantas, ķīla), kā arī izpirkuma tiesībām.
Studējot šo Civiltiesību daļu studentam jāiepazīst ne tikai Civillikuma III - Lietu tiesību daļa, bet jāzina arī Civillikuma citu daļu (ģimenes, mantojuma un saistību tiesību) normas to sakarā ar īpašuma tiesībām.
Tāpat studentam jāiepazīst citi tiesību avoti, kas regulē īpašuma attiecības.
Tā kā likumdošana attīstās, tad, studējot norādītos tiesību avotus, nepieciešams patstāvīgi un pastāvīgi sekot likumu izmaiņām, izmantojot šim nolūkam oficiālās likumu publikācijas "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā" un Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Rezultāti

Studiju kursa akadēmiskās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie iegūst izpratni par lietu tiesībām, aktuālākām problēmām, kas saistītas ar lietu tiesību institūtiem.
Studiju kursa profesionālās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie spēj apzināt un izprast lietu tiesības un to tiesisko regulējumu, kā arī prasmi pielietot un izmantot iegūtās zināšanas juridiska rakstura problēmu praktiskā risināšanā.

Kursu apraksts-plāns

1. Lietu tiesību jēdziens, priekšmets un sistēma. 4
2. Lietu klasifikācija. 8
3. Valdījums. 8
4. Īpašuma tiesību jēdziens un saturs. 12

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts,
semināru apmeklējums – obligāts + 1 starppārbaudījums - kontroldarbs (50%),
kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. -- R., 1933.
2. Rozenfelds J. The Concept and Content of Property Rights in Latvian Law / Īpašuma tiesību jēdziens un saturs Latvijas tiesībās. Latvijas Universitātes raksti: Juridiskā zinātne 719. sējums – 2007.
3. Rozenfelds J. Lietu tiesības. Zvaigzne ABC, R. 2004, 294. lpp.
4. Rozenfelds J. Valdījuma teorijas. Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti. 740. sējums. R., 2008. 42. – 60. lpp.
5. Rozenfelds J. Romiešu civiltiesību pasniegšanas metodika Latvijas Universitātē un tās ietekme uz Latvijas tiesībām (I)// Likums un tiesības 10. sējums, nr. 6., 2008. gada jūnijs, nr. 7, 2008.g. augusts.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Grūtups, A., Kalniņš, E. Civillikuma komentāri. Īpašums (927.-1129.p.). Rīga: 2002
2. Torgāns K., Grūtups A., Balodis K., Višņakova G., Petrovičs S., Kalniņš E., Bitāns A. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401. - 2400. p.). Rīga, 1998.
3. Švemberga A. Par nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesībām. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds. 21.05.2002 10 (243); 04.06.2002 11 (244)
4. Virko E. Zemesgrāmatu pieejamība un ticamība Jurista Vārds. 01.04.2008 13 (517)
5. Višņakova G., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu (841. - 926., 1130. - 1400. p. ). Rīga, 1998.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Kursa nosaukums

Latīņu valoda

Kursa kods

Valo1002

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Valodniecība

Zinātnes apakšnozare

Klasiskā filoloģija

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

10.05.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Humanitāro zinātņu fakultāte

 

Kursa autori

Filoloğijas mağistra grāds, lekt. Gita Bērziņa

Ekvivalentais studiju kurss

Valo1003, Latīņu valoda
Valo1606, Latīņu valoda
Valo2250, Latīņu valoda

Kursa anotācija


Kursā Latīņu valoda tiek piedāvāts studentiem iepazīt klasiskā laika latīņu valodas fonētiskās, morfoloģiskās un sintaktiskās sistēmas pamatus. Paralēli gramatikas materiāla apguvei notiek arī latīņu leksikas apguve, īpašu uzmanību pievēršot tiem latīņu valodas vārdiem, kas ir pamatā dažādu moderno valodu leksikai un internacionālajai terminoloģijai. Katrā nodarbībā tiek apgūta jauna gramatikas viela, lasīti, tulkoti un analizēti atbilstoši tekstu fragmenti, kas vienlaikus iepazīstina ar seno romiešu vēsturi, kultūru un sadzīvi.

Rezultāti

Kursā studenti apgūst latīņu valodas gramatikas pamatus tādā apjomā, lai spētu ar vārdnīcas palīdzību lasīt, tulkot un analizēt vienkāršus latīņu dzejas un prozas tekstus. Kurss kā speciāla lingvistiska disciplīna paplašina studējošo vispārlingvistisko redzesloku, kā arī veicina zinātniskas pieejas veidošanos apgūstamajai modernajai valodai.

Kursu apraksts-plāns

1. Latīņu alfabēts. Izruna. Akcenta likums. 2 S
2. Verbum. Infinitivus, indicativus praesentis activi. Imperativus. 2 S
3. Nomen substantivum I, II declinationis. Adiectivum I, II declinationis. 2 S
4. Pronomina – personalia, demonstrativa, relativa, possessiva. 2 S
5. 1. kontroldarbs.
Imperfectum, futurum I indicativi activi. 2 S
6. Infinitivus praesentis passivi. Praesens, imperfectum, futurum I indicativi passivi. 2 S
7. Nomen substantivum et adiectivum III declinationis. 2 S
8. Participium praesentis activi. 2 S
9. 2. kontroldarbs. Formae pricipales verborum. 2 S
10. Perfectum, plusquamperfectum et futurum II indicativi activi. 2 S
11. Perfectum, plusquamperfectum et futurum II indicativi passivi. 2 S
12. Nomen substantivum IV, V declinationis. 2 S
13. 3. kontroldarbs.
Infinitivus praesentis, perfecti, futuri – activi et passivi. 2 S
14. Accusativus cum infinitivo. Nominativus cum infinitivo. 2 S
15. Tempora coniunctivi. Coniunctivus hortativus, iussivus, prohibitivus, optativus, dubitativus, potentialis. 2 S
16. Consecutio temporum. Ut finale, ut obiectivum, ut consecutivum. Cum temporale, cum historicum. 2 S

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1. Pozitīvs vērtējums 3 kontroldarbos (60%);
2. Pozitīvs vērtējums eksāmenā - saistīta teksta tulkojums ar vārdnīcas palīdzību (20%), - teksta gramatiskā analīze (20%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bertram A. u.c. Salvete! Latīņu valodas mācību grāmata./I.Rūmnieces tulk. un adapt./ Rīga, Zvaigzne, 2002.
2. Strads M. Latīņu valodas konspektīvā gramatika.Rīga, Zvaigzne, 2002.
3. Соболевский С. И. Грамматика латинского языка .Часть теоретическая. Морфология. Синтаксис. Москва , Алетейя, 1999.
4. Ярхо В.Н., Лобода В.И. Латинский язык. Москва, Высшая школа, 1998.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Initiation a la Langue Latine et a son Systeme. Paris, 1993.
2. Morwood J. A Latin Grammar. Oxford University Press, 1999.
3. Подосинов А В., Щавелева Н. И. Lingua Latina. Введение в латинский язык и античную культуру. Ч. 1., 2, Москва , 1994., Ч. 3 - 1995.

  1. PĒTĪJUMS par Civillikuma Lietu tiesību daļas (ceturtās, piektās, sestās un septītās nodaļas) modernizācijas nepieciešamību (TM pētījumi)

Kursa nosaukums

Tradicionālā loģika

Kursa kods

Filz1035

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Filozofija

Zinātnes apakšnozare

Loģika

Lekciju stundu skaits

19

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

13

Kursa apstiprinājuma datums

17.05.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Vēstures un filozofijas fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Filozofijas doktors, doc. Jurğis Šķilters
Filozofijas mağistra grāds, lekt. Juris Golde

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt priekšstatu par loģikas priekšmetu, tās sistemātiku un vēsturiskajiem aspektiem, kā arī norādīt uz pielietojuma jomām un jaunākajām atziņām nozarē. Kursa gaitā tiks veidotas un attīstītas praktiskās iemaņas loģikas profesionālam lietojumam, iegūto zināšanu ekstrapolācijai teorētiskās un praktiskās darbības jomās. Liela nozīme kursā tiek piešķirta aktīvajām mācību formām. Kursā tiek aplūkotas domāšanas un valodas attiecības izziņā, to formālie un saturiskie aspekti, formālās analīzes pielietojuma iespējas un robežas. Kursā tiek izvērsti sniegti teorētiskie un praktiskie kritēriji, kuri ļauj veidot secīgu, nepretrunīgu un skaidru domāšanu, korekti definēt un lietot ikdienas, profesionālās un zinātniskās valodas terminus, analizēt savu un citu cilvēku argumentāciju. Kursā izvērsti tiks aplūkotas pastarpinātie un nepastarpinātie slēdzienu, slēdzienu formas, loģiskie operatori, skaitļošana ar patiesuma vērtībām saliktu izteikumu analīzē.

Rezultāti

Kursa gaitā tiek izkoptas studentu analītiskās un kritiskās argumentācijas spējas, prasme definēt un analizēt definīcijas, atpazīt definīcijas un argumentācijas kļūdas, veidot nepretrunīgu un secīgu, sakarīgu argumentāciju, kā arī veikt darbības ar tiešiem, pastarpinātiem slēdzieniem un vienkāršiem loģiskiem operatoriem

Kursu apraksts-plāns

1. Loģikas priekšmets un funkcijas. Domāšana un valoda. 3
2. Loģikas rašanās un attīstība. Loģika kā zinātne un kā izziņas, darbības un komunikācijas organons. 2
3. Argumentācijas loģiskie pamati. Argumentācijas būtība, tās veidi un pierādījuma (atspēkojuma) loģiskās prasības. 5
4. Attiecības starp jēdzieniem. Diagrammatisko metožu pielietojums argumentu loģiskā analīzē. 3
5. Definīcija. Definīcijas loģiskā struktūra, galvenie veidi un principi. 5
6. Jēdzienu iedalīšana. Iedalījuma loģiskā struktūra. Klasifikācija, to galvenie veidi un pielietojums. 2
7. Vienkāršais kategoriskais siloģisms. Tā kārtulas un to praktiskais pielietojums. 4
8. Patiesuma vērtību aprēķināšana; saliktu teikumu analīze 4
9. Deduktīvi un indikatīvi slēdzieni. Indukcija un varbūtība. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Patstāvīgie darbi 20 %
Starppārbaudījums rakstiska testa veidā 30%
Darbs (uzdevumu risināšana) semināros 10 %
Eksāmens rakstiska testa veidā 40 %

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Cīrulis, J. Matemātiskā loģika un kopu teorija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007
2. Copi, I. M., Informal logic. New York : Macmillan, 1986.
3. Copi, I. M., Introduction to logic. 9th ed. New York : Macmillan, 1994.
4. Fogelin,R.J. Understanding arguments : an introduction to informal logic. 4th ed., Fort Worth [etc.] : Harcourt Brace Jovanovich, 1991.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Copi, I.M., Introduction to Logic (fifth of newer edition).

2. McCawley J.D., Everything That Linguists Have Always Wanted to Know About Logic but Were Ashamed to Ask, Second Edition, The University of Chicago Press, Chicago, London 1993

3. van Benthem J., Ter Meulen A. (eds.), Handbook of Logic and Language, Elsevier Science B.V., MIT Press, Amsterdam, Cambridge MA 1997

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journal of logic, language and information.
2. Logica Universalis
3. Studia Logica
4.

Kursa nosaukums

Administratīvās tiesības

Kursa kods

JurZ4083

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju stundu skaits

36

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

28

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Tiesību mağistra grāds, lekt. Henrijs Buks-Vaivads
Dr. Tiesību doktors, doc. Jautrīte Briede
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Anita Kovaļevska
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Māris Ruķers

Kursa anotācija

Administratīvā procesa tiesības ir tiesību zinātņu akadēmiskās bakalaura studiju programmas obligātās daļas studiju kurss. Studiju kursa mērķis ir dot studentiem iespēju iegūt zināšanas par administratīvo tiesību pamatjēdzieniem un valsts pārvaldes organizāciju, ka arī praktiskas iemaņas šo zināšanu pielietošanā. Studiju kursā tiek aplūkoti tādi jautājumi kā valsts pārvaldes organizācija, valsts pārvaldes principi, valsts pārvaldes darbības formas, pašvaldību tiesības, valsts dienests un publisko lietu tiesības.
Studiju kursa sekmīgas apguves priekšnoteikums ir patstāvīgas literatūras un tiesu prakses studijas, kuru apgūšana tiek pārbaudīta semināru nodarbībās, divos kontroldarbos un eksāmenā.

Rezultāti

Studenti, kas izpildījuši visas studiju kursa prasības, izprot valsts pārvaldes organizāciju un pārzina valsts pārvaldes principus, spēj identificēt un savstarpēji nošķirt dažādas valsts pārvaldes darbības formas (administratīvos aktus, faktisko rīcību, publisko tiesību līgumus), izprot pašvaldību organizācijas un darbības pamatprincipus, spēj piemērot valsts civildienestu regulējošās tiesību normas, Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Ievads administratīvajās tiesībās. 6
2. Valsts pārvaldes iekārta un valsts pārvaldes principi. 10
3. Valsts pārvaldes darbības formas. 12
4. Delegēšana, sabiedrības līdzdarbība un sadarbība valsts pārvaldē. 4
5. Pašvaldības. 6
6. Valsts dienests. 10
7. Publisko lietu tiesības. 4
8. Kontrole valsts pārvaldē. 6
9. Iesniegumu izskatīšana, informācijas atklātība un datu aizsardzība valsts pārvaldē. 6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semināru apmeklējums obligāts (var būt divi kavējumi). Lai students varētu kārtot gala pārbaudījumu (rakstveida eksāmenu), jābūt sekmīgi nokārtotiem diviem kontroldarbiem, kuru vidējā atzīme veido 50% no gala atzīmes.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Rīga, 2003.
2. Paine F.J. Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības. Rīga. 2002.
3. Vildbergs H..J, Krasts V. Salīdzinošas administratīvās tiesības. Rīga, 2001.
4. Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, Nr.95, 26.06.2002.
5. Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes vispārīgajā zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008.
6. Briede J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Stucka A. Administratīvās tiesības. Rīga: Juridiskā koledža, 2009.
2. Jansone D., Reinholde I., Ulnicāne I. Latvijas publiskā pārvalde. Rīga: Latvijas Univesritāte, 2002.
3. Levits E. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība (I), (II). Likums un Tiesības. 2003., jūnijs, jūlijs, Nr. 46, 47
4. Levits E. Valsts un valsts pārvaldes juridiskā struktūra un pamatjēdzieni. Jaunā Pārvalde. 2002., Nr.1
5. Vanags E., Vilka I. Pašvaldību darbība un attīstība. Rīga: Latvijas Uniersitātes Akadēmiskais apgāds, 2005.
6. Ruķers M. Fizisko personu datu aizsardzības likuma komentāri. Rīga, 2008.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Jurista Vārds, Likums un Tiesības, Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne u.c.
2. Normatīvie akti
3. Satversmes tiesas spriedumu un lēmumi – www.satv.tiesa.gov.lv
4. Tiesu nolēmumi – www.at.gov.lv, www.tiesas.lv, nolēmumu krājumi

5. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs – www.knab.gov.lv
6. Valsts civildienesta pārvalde – www.vcp.gov.lv

Kursa nosaukums

Saistību tiesības. Sevišķā daļa.

Kursa kods

JurZ2014

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Hd. Tiesību habil. doktors, prof. Kalvis Torgāns

Priekšzināšanas

JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ1090, Civiltiesību vispārīgā daļa

Kursa anotācija

Saistību tiesību kursa sevišķā daļā apgūst Civillikumā un citos likumos regulētās konkrētās saistību tiesiskās attiecības: dažādu veidu līgumus (atsavinājuma, atdošanas, darbu izpildes u.c.), kā arī saistības, kas rodas no personas un mantas aizskārumiem, neuzdotas lietvedības un netaisnas iedzīvošanās. Tiek aplūkoti Civillikumā regulētie līgumi, kā pirkuma, piegādes, dāvinājuma, aizdevuma, īres, uzņēmuma, pārvadājuma, pilnvarojuma līgums, tā arī atsevišķos likumos regulētie, bet praksē ne mazāk svarīgie apdrošināšanas, būvniecības u.c. līgumi. Kurss sniedz ieskatu ekonomiskajā dzīvē nozīmīgajās norēķinu, kredīta un vekseļu attiecībās, kā arī atbildībā par miesas bojājumiem, brīvības, goda, cieņas, mantas aizskārumiem.

Rezultāti

Kursa ietvaros studējošie apgūst teorētisku izpratni un prasmes piemērot teoriju konkrētu juridisko uzdevumu risināšanai, ievērojot specifiskos noteikumus par dažāda veida līgumu noslēgšanu, izpildi un atbildību par līgumu, kā arī ārpuslīguma saistību aizskārumiem.

Kursu apraksts-plāns

1. Atsavinājuma līgumi (pirkuma, maiņas, piegādes, uztura līgums). 10
2. Dāvinājums. 4
3. Atdošanas līgumi (aizdevums, glabājums, patapinājums). 4
4. Nomas (īres) līgums. 4
5. Prasījumi no darba attiecībām. 8
6. Sabiedrības līgums. 4
7. Laimes līgumi. 4
8. Prasījumi no svešu lietu pārziņas (pilnvarojuma, komisijas līgums). 8
9. Apdrošināšanas līgums. 4
10. Norēķinu veikšana saistību tiesībās. 4
11. Prasījumi no ārpuslīgumiskiem tiesību aizskārumiem (deliktiem). 6
12. Prasījumi no netaisnas iedzīvošanās. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semināru apmeklējums – obligāts + 2 starppārbaudījumi - kontroldarbi - (50%)
Kursa pārbaudījums – eksāmens (50%)
Pārbaudījums (rakstveida) - teorētiskie jautājumi un kāzuss.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Torgāns K. Saistību tiesības II daļa. Rīga: TNA. 2008.
2. LR Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna visp. zin. redakcijā. Otrs papild. izd. R., 2000.
3. Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. R., 1936.
4. Sinaiskis V. Civiltiesības Latvijas vispārējo civiltiesību zinātniskā apstrādājumā. Vispārējie civiltiesību pamati. 1935.
5. Sinaiskis V. Latvijas civiltiesību apskats. Lietu tiesības. Saistību tiesības. R., 1995.
6. Torgāns K. "Eiropas līgumu tiesību principi" un Latvijas civiltiesības. // LZA vēstis 2002., 56.sēj. Nr. 4./5./6.
7. Švarcs F., Rimša S. Saisību tiesības, sevišķā daļa. Mācību līdzeklis. Euro Faculty. R., 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Torgāns K. Civiltiesisku līgumu paraugi. 2.papildinātais izdevums. Rīga: TNA.2004.
2. Apdrošināšana: pamatprincipi un prakse. Sast. Dr. Deivids Blends. R., 1995.
3. Torgāns K. Civiltiesību, komerctiesību un civilprocesa aktualitātes. Raksti 1999-2008. Rīga: TNA, 2009.
4. Torgāns K., Petrovičs S. Kravu un pasažieru pārvadājuma līgumi. R., 1996, lpp. 63.
5. Lēvensons Z. Uzņēmuma līgums. R., 1938.
6. Torgāns K. Norēķinu tiesiskais regulējums. Mācību līdzeklis, 2.papildinātais izdevums. Rīga: TNA, 2004.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. LR Augstākās tiesas Senāta spriedumi un lēmumi 1996.
2. LR Augstākās Tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi 1997. – 2007.
3. Likums un Tiesības.
4. Jurista Vārds.
5. Mans Īpašums.

Kursa nosaukums

Krimināltiesības. Vispārīgā daļa

Kursa kods

JurZ2010

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Krimināltiesības

Lekciju stundu skaits

40

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Tiesību mağistra grāds, lekt. Agra Reigase

Kursa saturs(PDF)

Fails: kriminaltiesibas_vispariga_dala.pdf   Dzēst

Kursa anotācija

Krimināltiesību Vispārīgā daļa iepazīstina studentus ar krimināltiesību zinātnes saturu, pētīšanas metodēm, krimināllikumu kā krimināltiesību avotu. Kursu nosacīti var sadalīt 3 daļās, kas katra veltīta ļoti nozīmīgiem krimināltiesību pamatinstitūtiem: mācība par krimināllikumu (tā jēdziens, uzdevumi, uzbūve, spēks laikā un telpā), mācība par noziedzīgu nodarījumu (jēdziens, pazīmes, klasifikācija, sastāvs u.c.) un mācība par sodu. Tiek pievērsta uzmanība arī ārvalstu likumdevēju pieredzei un LR tiesu praksei, judikatūrai

Rezultāti

Studējot šo kursu, studenti iegūst izpratni par krimināltiesību būtību, principiem, avotiem, regulēšanas metodēm, lomu cīņā ar noziedzību.
Krimināltiesību pamatinstitūtu- noziedzīgs nodarījums, noziedzīga nodarījuma sastāvs, sods, tā mērķi un citu nozīmīgu jautājumu apgūšana ļauj studentiem orientēties noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas un soda noteikšanas teorētiskajās un praktiskajās problēmās, zinoši spriest ne tikai par esošo normu piemērošanas, bet arī to pilnveidošanas jautājumiem. Kursa apguve ir nepieciešams priekšnoteikums sekmīgām studijām kursā "Krimināltiesības. Sevišķā daļa"

Kursu apraksts-plāns

1Krimināltiesības kā tiesību nozare. Krimināltiesību zinātne- 2/0
2 Krimināllikums- 4/2
3 Noziedzīga nodarījuma jēdziens -2/0
4 Kriminālatbildība un tās pamats- 2/0
5 Noziedzīga nodarījuma objekts-2/0
6 Noziedzīga nodarījuma objektīvā puse-2/2
7 Noziedzīga nodarījuma subjekts-2/2
8 Noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse-4/4
9 Noziedzīga nodarījuma izdarīšanas stadijas-2/2
10 Vairāku personu piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā-2/2
11Noziedzīgu nodarījumu daudzējādība-2/2
12 Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību-2/2
13 Soda jēdziens un mērķis- 2/0
14 Sodu sistēma un sodu veidi-2/2
15 Soda noteikšana. Nosacīta notiesāšana-2/2
16 Atbrīvošana no kriminālatbildības un soda.Sodāmība-4/2
17 Ārvalstu krimināllikumu vispārīgās daļas raksturojums-2/0

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1.Lekciju apmeklējums nav obligāts
2.Semināru apmeklējums obligāts ( kavētie semināri jāatstrādā)
3.Jāraksta 2 kontroldarbi ( teorētiskā daļa un uzdevuma risinājums), kas veido50% no kursa galīgā vērtējuma.
4.Kursa pārbaudījums ( rakstisks eksāmens), kas sastāv no teorētiskās daļas un uzdevuma risinājuma un veido 50% no kursa galīgā vērtējuma

Literatūra (01-mācību literatūra)

Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības: Vispārīgā daļa. - Rīga:TNA, 2008.
Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. - 1.grāmata Vispārīgā daļa. - Rīga:Firma "AFS", 2007.
Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums.- Rīga: TNA, 2000.
Krastiņš U.,Liholaja V. Salīdzināmās krimināltiesības Igaunija,Latvija,Lietuva.-Rīga: TNA,2004.
Krastiņš U.,Liholaja V. Salīdzināmās krimināltiesības
Latvija,Austrija, Šveice, Vācija.-Rīga: TNA,2006.
Krastiņš U.,Liholaja V. Salīdzināmās krimināltiesības
Latvija, Beļģija, Dānija, Nīderlande.-Rīga: Akadēmiskais apgāds, 2008.
Krauss D., Pastile K. Krimināltiesību pamatjautājumi Latvijā un Vācijā.-Rīga:2002
Kriminoloģija.-Rīga: Nordik,2004.
Liholaja V. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija: likums, teorija, prakse.-Rīga: TNA,2003.
Liholaja V. Kriminālatbildība Latvijā un Spānijā. Spānijas Kriminālkodekss.-Rīga: Latvijas Vēstnesis,2002
Mincs P. Krimināltiesību kurss. Vispārējā daļa. Ar U. Krastiņa komentāriem.-Rīga: TNA,2005

Literatūra (02-papildliteratūra)

Liholaja V. Komentāri par Latvijas tiesu praksi krimināllietās.-Rīga:TNA,2006
Tiesu prakse krimināllietās.Tiesu nolēmumi un Dr.iur. V. Liholajas komentāri.-Rīga:TNA,2002
Latvijas Republikas Augstākās tiesas senāta Krimināllietu departamenta lēmumu krājumi.-Rīga,1996 u.c.
Latvijas Republikas Apgabaltiesas prakses apkopojumi krimināllietās.-Rīga,1998 u.c.
Card,Cross and Jones. Criminal Law. 17th Edition.- New York: Oxford University Press,2006.
Michael Aleen. Criminal Law.-New York: Oxford University Press,2005.
Harro Otto. Grundkurs Strafrecht. Allgemeine Strafrechtslehre.7. Auflage.-Berlin: De Gruyter Recht, 2004.
Wessels H. Srafrecht. Allgemeiner teil, neubearbeitete Auflage.-Heidelberg: Muller Verlag,2002.
Энциклопедия уголовного права.Т 1.-11.-Санкт-Петербург:Издание проф.Малинина, 2005-2008.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Latvijas Vēstnesis. Jurista vārds.
Administratīvā un Kriminālā Justīcija
Saeimas mājas lapa: http://www.saeima.lv
Ministru kabineta mājas lapa: http// www.mk.gov.lv
Augstākās tiesas mājas lapa: http://www.at.gov.lv
Prokuratūras mājas lapa:http://www.prokuratura.gov.lv u.c.

Kursa nosaukums

Lietu tiesības II

Kursa kods

JurZ2047

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Jānis Rozenfelds

Priekšzināšanas

JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ1090, Civiltiesību vispārīgā daļa
JurZ2014, Saistību tiesības. Sevišķā daļa.

Kursa anotācija

Studentiem Civiltiesību Lietu tiesību daļas studijās jāiegūst zināšanas par lietu tiesību reglamentāciju Latvijā, t.sk. par lietu klasifikāciju, valdījumu, īpašuma iegūšanu īpašuma tiesībām, īpašuma apsardzību un neīpašnieka lietu tiesībām (servitūti, reālmantas, ķīla), kā arī izpirkuma tiesībām.
Studējot šo Civiltiesību daļu studentam jāiepazīst ne tikai Civillikuma III - Lietu tiesību daļa, bet jāzina arī Civillikuma citu daļu (ģimenes, mantojuma un saistību tiesību) normas to sakarā ar īpašuma tiesībām.
Tāpat studentam jāiepazīst citi tiesību avoti, kas regulē īpašuma attiecības.
Tā kā likumdošana attīstās, tad, studējot norādītos tiesību avotus, nepieciešams patstāvīgi un pastāvīgi sekot likumu izmaiņām, izmantojot šim nolūkam oficiālās likumu publikācijas "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta Ziņotājā" un Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Rezultāti

Studiju kursa akadēmiskās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie iegūst izpratni par lietu tiesībām, aktuālākām problēmām, kas saistītas ar lietu tiesību institūtiem.
Studiju kursa profesionālās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie spēj apzināt un izprast lietu tiesības un to tiesisko regulējumu, kā arī prasmi pielietot un izmantot iegūtās zināšanas juridiska rakstura problēmu praktiskā risināšanā.

Kursu apraksts-plāns

1. Īpašuma iegūšana un izbeigšanās. 8
2. Īpašuma aizsardzība. Īpašuma prasība. 8
3. Servitūti. 4
4. Reālnastas. 4
5. Ķīlas tiesība. 4
6. Izpirkuma tiesība. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts,
semināru apmeklējums – obligāts + 1 starppārbaudījums - kontroldarbs (50%),
kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. -- R., 1933.
2. Rozenfelds J. The Concept and Content of Property Rights in Latvian Law / Īpašuma tiesību jēdziens un saturs Latvijas tiesībās. Latvijas Universitātes raksti: Juridiskā zinātne 719. sējums – 2007.
3. Rozenfelds J. Lietu tiesības. Zvaigzne ABC, R. 2004, 294. lpp.
4. Rozenfelds J. Valdījuma teorijas. Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti. 740. sējums. R., 2008. 42. – 60. lpp.
5. Rozenfelds J. Romiešu civiltiesību pasniegšanas metodika Latvijas Universitātē un tās ietekme uz Latvijas tiesībām (I)// Likums un tiesības 10. sējums, nr. 6., 2008. gada jūnijs, nr. 7, 2008.g. augusts.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Grūtups, A., Kalniņš, E. Civillikuma komentāri. Īpašums (927.-1129.p.). Rīga: 2002
2. Torgāns K., Grūtups A., Balodis K., Višņakova G., Petrovičs S., Kalniņš E., Bitāns A. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401. - 2400. p.). Rīga, 1998.
3. Švemberga A. Par nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesībām. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds. 21.05.2002 10 (243); 04.06.2002 11 (244)
4. Virko E. Zemesgrāmatu pieejamība un ticamība Jurista Vārds. 01.04.2008 13 (517)
5. Višņakova G., Balodis K. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Lietas. Valdījums. Tiesības uz svešu lietu (841. - 926., 1130. - 1400. p. ). Rīga, 1998.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. PĒTĪJUMS par Civillikuma Lietu tiesību daļas (ceturtās, piektās, sestās un septītās nodaļas) modernizācijas nepieciešamību (TM pētījumi)

Kursa nosaukums

Krimināltiesības. Sevišķā daļa.

Kursa kods

JurZ3012

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Krimināltiesības

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Valentija Liholaja

Kursa saturs(PDF)

Fails: kriminaltiesibas_seviska_dala.pdf   Dzēst

Kursa anotācija

Krimināltiesību Sevišķā daļa iepazīstina studentus ar atsevišķu noziedzīgu nodarījumu jēdzienu un sastāva pazīmēm (objektu un priekšmetu, objektīvo pusi, subjektu un subjektīvo pusi), šo noziedzīgo nodarījumu kvalificējošām pazīmēm, to norobežošanu no līdzīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Studiju gaitā tiek pievērsta uzmanība arī krimināltiesību normu interpretācijai tiesu praksē un ārvalstu tiesiskajam regulējumam.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot kursu, studenti ieguvuši zināšanas par atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāva pazīmēm, šo noziedzīgo nodarījumu kvalificējošo pazīmju saturu, nodalīšanu pēc sastāva pazīmēm no citiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Kursu apraksts-plāns

1.Krimināltiesību Sevišķās daļas jēdziens, nozīme un sistēma. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija 2/0
2.Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds. Noziegumi pret valsti 2/0
3.Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi 2/2
4.Nonāvēšana 2/6
5.Noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību 2/0
7.Noziedzīgi nodarījumi pret personas pamattiesībām un pamatbrīvībām, brīvību, godu un cieņu 2/2
7. Noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību 2/2
8.Noziedzīgi nodarījumi pret ģimeni un nepilngadīgajiem 2/0
9.Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu 2/6
10.Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā 2/2
11.Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību 2/2
12.Noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību 2/2
13.Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā 2/4
14.Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību 2/2
15.Noziedzīgi nodarījumi pret jurisdikciju 2/2
16. Noziedzīgi nodarījumi militārajā dienestā 2/0

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Semināru apmeklējums obligāts + divi starppārbaudījumi – kontroldarbi (50%).
Kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).
Pārbaudījums (rakstveida) – tests un kāzuss.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000.
2. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīgā daļa. – Rīga: Tiesu nama aģentūra, 2009.
3. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināltiesības. Vispārīgā un Sevišķā daļa. Papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001.
4. Krastiņš U., Liholaja V., Niedre A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 1.Vispārīgā daļa; 2.Sevišķā daļa; 3.Sevišķā daļa. – Rīga: Firma „AFS”, 2007.
5. Reed A., Seago P. Criminal Law. London: Sweet&Maxwell, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Judins A. Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2006.
2. Krastiņš U. Noziedzīgi nodarījumi pret dabas vidi. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001.
3. Krastiņš U., Liholaja V. Salīdzināmās krimināltiesības Igaunija, Latvija, Lietuva. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2004.
4. Krastiņš U., Liholaja V. Salīdzināmās krimināltiesības Latvija, Austrija, Šveice, Vācija. - Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006.
5. Krastiņš U., Liholaja V. Salīdzināmās krimināltiesības. Latvija, Beļģija, Dānija, Nīderlande. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.
6. Ķinis U. Kibernoziegumi. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2007.
7. Liholaja V. Starptautiskās krimināltiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003.
8. Liholaja V. Kriminālatbildība Latvijā un Spānijā. Spānijas kriminālkodekss. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2002.
9. Liholaja V. Komentāri par tiesu praksi krimināllietās. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2007.
10. Liholaja V. Komentāri par Latvijas tiesu praksi krimināllietās. 2.grāmata. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2007.
11. Mežulis D. Personas krimināltiesiskā aizsardzība. Slepkavība, izvarošana, draudi un citi noziegumi pret personu. – Rīga: Apgāds „Zvaigzne ABC”, 2001.
12. Mežulis D. Korupcijas ierobežošanas krimināltiesiskie aspekti. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003.
13. Mežulis D. Īpašuma krimināltiesiskā aizsardzība. – Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2006.
14. Mincs P. Krimināltiesības. Sevišķā daļa. Ar V. Liholajas komentāriem. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.Latvijas Universitātes raksti. Juridiskā zinātne
2.Likums un Tiesības
3.Jurista Vārds
4. Administratīvā un Kriminālā Justīcija
5.Tieslietu ministrijas mājas lapa – www.tm.gov.lv
6.LR Augstākās tiesas mājas lapa – www.at.gov.lv
7.www.tiesas.gov.lv

Kursa nosaukums

Jurista ētika

Kursa kods

JurZ5011

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Tiesību teorija un vēsture

Lekciju stundu skaits

22

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

10

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Lauris Liepa

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir apgūt Latvijas un starptautiskos jurista profesionālās darbības noteikumus, kā arī iepazīties ar jurista prakses svarīgākajiem aspektiem. Papildus profesionālajiem principiem, kas nozīmīgi tiesību sistēmai kopumā, studenti iepazīsies arī ar praktiskiem jautājumiem, piemēram, jurista honorāra noteikšana un profesionālās reklāmas regulējums. Kursa nodarbībās piedalīsies vieslektori, praktizējoši juridisko profesiju (advokatūra, notariāts) pārstāvji. Kursā vērtēti arī pārējo Baltijas valstu un Eiropas Savienības juristu profesionālās darbības noteikumi.

Rezultāti

Kursa noslēgumā students pārzinās Latvijas un starptautiskos jurista profesionālās darbības noteikumus un būs apguvis prasības, kas nepieciešamas, lai kārtotu iestājpārbaudījumus tādām reglamentētajām juridiskajām profesijām kā advokatūra un notariāts.

Kursu apraksts-plāns

1. Jurista profesionālās darbības pamatprincipi 2 lekcijas
2. Profesionālās organizācijas un apvienības 2(1 l /1sem)
3. Saistošie avoti un principi 2 lekcijas
4. Profesionālā neatkarība un profesionālās vērtības 2(1 l /1sem)
5. Jurista un klienta attiecības 2(1 l /1sem)
6. Klienta noslēpums un aizsargātā saziņa 2(1 l /1sem)
7. Interešu konflikti un to novēršana 2(1 l /1sem)
8. Klienta lietu pārziņa. Atlīdzība 2(1 l /1sem)
9. Tiesnešu ētikas principi 2(1 l /1sem)
10. Arbitru (šķīrējtiesnešu) profesionālās darbības regulējums 2 lekcijas
11. Profesionālā koleģialitāte un attiecības tiesu varas profesiju ietvaros 2(1 l /1sem)
12. Ētikas noteikumi juristam kā darbiniekam 2 lekcijas
13. Advokāta saimnieciskā darbība 2 lekcijas
14. Jurista profesijas reklāma un publicitāte 2(1 l /1sem)
15. Juridiskās profesijas sadarbība ar citām konsultantu profesijām 2 lekcijas
16. Juridisko profesiju darbība Eiropas Savienībā un starptautiski 2(1 l /1sem)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Kursa gaitā studentam jāapgūst Latvijas un starptautisko profesionālo noteikumu (ētikas kodeksu) prasības, jāspēj tās piemērot praktiskos pārbaudījumos kursa semināru nodarbībās un mājas darbos. Vairāki no mājas uzdevumiem būs jāpilda studentu grupām. Gala vērtējums veidojas no studentu darba novērtējuma semestra laikā (50% no gala vērtējuma) un rakstiskā noslēguma eksāmena uzdevuma (50% no gala vērtējuma eksāmenā).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Professional Responsibility and Regulation Deborah L. Rhode, Geoffrey C. Hazard, Foundation Press, New York, 2002
2. Model Rules of Professional Conduct American Bar Association American Bar Association, WA, 2002
3. Cases and materials on the rules of the legal profession Robert F. Cochran, Jr.Teresa S. Collett West Publishing Co., St.Paul, Minn., 1996
4. Regulation of Lawyers: Problems of Law and EthicsFourth Edition Stephen Gillers Little, Brown and Company, Toronto, 1995
5. Legal EthicsThird Edition Deborah L.RhodeDavid Luban Foundation Press, New York, 2001
6. Legal Ethics Third Edition Teacher's manual Deborah L.RhodeDavid Luban Foundation Press, New York, 2001
7. Professional Responsibility standards, Rules & Statutes John .Dzienkowski West Group, St.Paul, Minn., 2003
8. Skills and Ethics in the practice of Law American Bar Association American Law Institute, Philadelphia, 1993

Literatūra (02-papildliteratūra)

Lawyering and Ethics for the business attorney. Marc I. Steinberg, American Casebook series, West, 2002.

Cases and materials on the rules of the legal profession. Robert F. Cochran, Jr., Teresa S. Collett. West Publishing Co., St.Paul, Minn., 1996

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Žurnāla „Likums un Tiesības” arhīvs
Latvijas Vēstnesis, „Jurista vārds”, Rīga;
/
/01topics/14ethics/index.html
/index.htm
/index.htm
http://www.advokatura.lv
http://www.prokuratura.gov.lv/
http://www.at.gov.lv/index.php?a=23&v=lv
http://latvijasnotars.lv/
/
/
/
http://www.advokatuur.ee/
http://www.notary.lv
/cpr/mrpc/mrpc_toc.html
/

Kursa nosaukums

Administratīvā procesa tiesības

Kursa kods

JurZ4082

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju stundu skaits

30

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

18

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Tiesību mağistra grāds, lekt. Henrijs Buks-Vaivads
Dr. Tiesību doktors, doc. Jautrīte Briede
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Anita Kovaļevska
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Māris Ruķers
Profesionālais mağistra grāds tiesību zinātnē, pasn. Edvīns Danovskis

Kursa anotācija

Administratīvā procesa tiesības ir tiesību zinātnes akadēmiskās bakalaura studiju programmas obligātās daļas studiju kurss, kas ir turpinājums studiju kursam Administratīvās tiesības. Studiju kursā studenti iegūst zināšanas par administratīvā procesa tiesību institūtiem un to praktisko pielietošanu. Studiju kursa saturs aptver administratīvā procesa vispārīgo daļu (administratīvā akta, faktiskās rīcības jēdziens, administratīvā procesa principi, lietas dalībnieki, procesuālie termiņi u.c.), administratīvo procesu iestādē un tiesā, administratīvo pārkāpumu lietvedību, valsts atbildību, kā arī administratīvā akta un tiesas nolēmumu izpildes procesu.
Studiju kursa sekmīgas apguves priekšnoteikums ir patstāvīgas literatūras un tiesu prakses studijas, kuru apgūšana tiek pārbaudīta semināru nodarbībās, divos kontroldarbos un eksāmenā.

Rezultāti

Studenti, kas izpildījuši visas studiju kursa prasības, ir ieguvuši zināšanas par:
1) administratīvā procesa tiesību attīstību Latvijā un administratīvā procesa tiesību avotiem;
2) administratīvā akta un faktiskās rīcības identificēšanas problēmām, administratīvā akta klasifikāciju
3) administratīvajā procesā piemērojamajiem principiem, to saturu un piemērošanas metodēm;
4) administratīvā procesa dalībniekiem, to tiesībām un pienākumiem administratīvajā procesā;
5) administratīvo procesu iestādē un tiesā,
6) valsts atbildības priekšnoteikumiem un pieprasīšanas kārtību;
7) administratīvo pārkāpumu lietvedību;
8) administratīvā akta un tiesas nolēmumu izpildi.

Studenti iegūtās zināšanas spēj pielietot, lai patstāvīgi:
1) identificētu valsts pārvaldes rīcības veidus publisko tiesību jomā;
2) atrastu administratīvajā procesā piemērojamās tiesību normas;
3) veiktu visas procesuālās darbības administratīvajā procesā iestādē un tiesā;
4) risinātu tiesību piemērošanas problēmas, kas var rasties administratīvi tiesisko attiecību ietvaros.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Ievads administratīvā procesa tiesībās 2
2. Administratīvais akts: identificēšanas problēmas un klasifikācija 6
3. Faktiskā rīcība un uzziņa 2
4. Administratīvā procesa principi 6
5. Administratīvā procesa dalībnieki 4
6. Administratīvais process iestādē 8
7. Administratīvais process tiesā 8
8. Administratīvā atbildība un administratīvo pārkāpumu lietvedība 6
9. Administratīvā akta un tiesas nolēmumu izpilde 4
10. Valsts atbildība 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semināru apmeklējums obligāts (var būt divi kavējumi). Lai students varētu kārtot gala pārbaudījumu (rakstveida eksāmenu, kurš veido 50% no gala atzīmes), jābūt sekmīgi nokārtotiem diviem kontroldarbiem, kuru vidējā atzīme veido 50% no gala atzīmes.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes vispārīgajā zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008.
2. Administratīvais process: likums, prakse un komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005
3. Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Latvijas Universitāte, Rīga, 1938.
4. Briede J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Paine F.J. Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības. Rīga. 2002
2. Vildbergs H..J, Krasts V. Salīdzinošas administratīvās tiesības. Rīga, 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Jurista Vārds, Likums un Tiesības, Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne u.c.
2. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi un lēmumi. Rīga: [2004.,2005.,2006.,2007.,2008.], Tiesu namu aģentūra
3. 1921.gada 4.marta likums par administratīvajām tiesām. Likumu un valdības rīkojumu krājums. 7.burtnīca, 3.04.1921
4. Eiropas Padomes Ministru komitejas Rezolūcija (77)31 “Par indivīdu aizsardzību pret pārvaldes aktiem”
5. Eiropas Padomes Ministru komitejas Rezolūcija R(80)7 „Par rīcības brīvības izmantošanu valsts pārvaldē”.
6. Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija R(84)15 „Par valsts atbildību”.
7. Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija R(100)10 Valsts amatpersonu uzvedības kodekss
8. Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija R(2003)16 „Par administratīvo lēmumu un tiesas nolēmumu izpildi administratīvo tiesību jomā”.
9. Eiropas Padomes Ministru komitejas Rezolūcija R(80)7 „Par rīcības brīvības izmantošanu valsts pārvaldē”.
10. Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija R(2003)16 „Par administratīvo lēmumu un tiesas nolēmumu izpildi administratīvo tiesību jomā”.
11. Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija CM/Rec(2007)7 „Par labu pārvaldi”

Kursa nosaukums

Darba tiesības

Kursa kods

JurZ2015

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Pielidz.magistram(līm.), lekt. Velga Slaidiņa

Priekšzināšanas

JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ1090, Civiltiesību vispārīgā daļa
JurZ2014, Saistību tiesības. Sevišķā daļa.

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir apgūt darba tiesisko attiecību regulējumu, tas ir normatīvi bāzi, kas regulē darba devēja un darbinieka līgumiskās attiecības, un ar darba attiecībām cieši saistītās attiecības. Minētajam regulējumam ir svarīga nozīme valsts ekonomiskā un sociālā progresa sekmēšanā, kā arī uzņēmējdarbības vides sakārtošanai. Attīstoties pilsoniskai sabiedrībai, pie kuras pieder sabiedriskās organizācijas, arodbiedrības, citas darbinieku un darba devēju organizācijas, darba devēja un darbinieku tiesiskās attiecības vairs nav tikai abu pušu privāta lieta, tās saistās ar efektīvas darba aizsardzības prasībām, valsts nodarbinātības un sociālo politiku.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par darba tiesību būtību un pamatprincipiem.
Studenti spēj patstāvīgi nošķirt darba tiesiskās attiecības no citām nodarbinātības formām, tai skaitā Civillikumā regulēto uzņēmuma līguma attiecībām, kā arī specifiku darba strīdu risināšanā.

Kursu apraksts-plāns

1. Darba tiesību, jēdziens, vēsture, avoti. 2
2. Darba tiesiskās attiecības. 4
3. Darba līguma jēdziens, sagatavošana. 2
4. Darba līguma noslēgšana. 4
5. Pārbaudes noteikšana. 2
6. Darba kārtība un darba devēja rīkojumi. 4
7. Darbinieka atbildība un darbinieka tiesības. 2
8. Darba līguma grozīšana un darba tiesisko attiecību izbeigšanās. 10
9. Darba samaksa. 2
10. Darba laiks. 2
11. Atpūtas laiks. 4
12. Darba aizsardzība. 2
13. Sociālais dialogs, darba koplīgumi. 4
14. Darba strīdi. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Semināru apmeklējums – obligāts + 2 starppārbaudījumi – kontroldarbi (50%),
kursa pārbaudījums – rakstveida eksāmens – tests un kāzuss (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Mucinieks P. Sociālā likumdošana. I.,II.daļa, R., 1934.-1935.
2. Civillikuma komentāri. Saistību tiesības. R., Mans īpašums, 2000.
3. Darba devēja rokasgrāmata, R.,Labklājības ministrija, 2002.
4. Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Ziemeles I. Redakcijā. R.,2000.
5. Kiseļevs I.,Salīdzinošās darba tiesības, M.,Prospekt, 2005.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Neimanis J. Psiholoģiskais terors darba vietā, juridiskie aspekti// Jurista Vārds, 2008, Nr.32.
2. Gailums I.,Darba likums. Komentāri. Tiesu prakse, 3 grāmatas R., Gailuma juridiskā biznesa biroja izdevniecība, 2002.
3. Krimphove D. Europaeisches Arbeitsrecht, Minchen, 2001.
4. Polis F. Ievads Eiropas Savienības darba tiesībās, R., RSEBAA, 2004.
5. Dindune R., Platā K. Darba likuma komentāri, R., Dienas Bizness, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. http://www.lm.gov.lv
2. http://www.ttc.lv
3. t/eur-lex
4. Viedokļi un skaidrojumi, Latvijas Vēstnesis Jurista Vārds

Kursa nosaukums

Studiju darbs II

Kursa kods

JurZ2044

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Jānis Lazdiņš

Kursa anotācija

Tiesību zinātņu bakalauru studiju programmas Studiju darba II izstrādes mērķis ir tiesību zinātņu teorētisko zināšanu, akadēmisko prasmju un iemaņu nostiprināšana un attīstība atbilstoši Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmas specifikai un prasībām, kā arī sagatavot studējošo Bakalaura darba izstrādāšanai.

Studiju darbs II atbilst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes izvirzītām prasībām studiju darba sekmīgai aizstāvēšanai, kurā ietilpst studiju darba plāna izstrāde, studiju darba izstrādei nepieciešamo avotu identificēšana, studiju darba izstrāde, noformēšana un aizstāvēšana.

Studiju darbu II var izstrādāt jebkurā „A” daļas (obligātie studiju kursi) vai „B” daļas (obligātās izvēles studiju kursi) studiju kursā, kas paredzēts otrajā akadēmiskajā studiju gada programmā (t.i., trešajā vai ceturtajā semestrī).

Rezultāti

Studiju darba II sekmīga (pozitīva) aizstāvēšana norāda uz studējošā spējām pastāvīgi strādāt ar tiesību avotiem, atbilstoši izvēlētai studiju darba tēmai izstrādāt zinātniskā darba plānu (struktūru), noteikt pētījuma apjomu, analizēt citu autoru viedokļus, izdarot secinājumus un priekšlikumus atbilstoši izvēlētās tēmas specifikai zinātniskā konsultanta uzraudzībā. Sekmīgi uzrakstīts un aizstāvēts studiju darbs norāda uz studējošo spējām patstāvīgi zinātniskā konsultanta uzraudzībā izstrādāt bakalaura darbu.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Tiesību avotu apzināšana
2. Studiju darba plāna izstrāde
3. Studiju plāna saskaņošana ar zinātnisko konsultantu
4. Studiju darba izstrāde
5. Studiju darba satura saskaņošana ar zinātnisko konsultantu
6. Kopsavilkuma izstrāde, avotu saraksta un anotācijas sagatavošana
7. Kopsavilkuma, avotu saraksta un anotācijas saskaņošana ar zinātnisko konsultantu
8. Studiju darba aizstāvēšana

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju darba sekmīgs (pozitīvs) vērtējums.
Studiju darbam ir sekmīgs (pozitīvs) vērtējums, ja tas atbilst:
1) pēc formas, kas atbilst studiju darba izstrādei izvirzītām prasībām;
2) pēc satura, kas atbilst studiju darba izstrādei izvirzītām prasībām;
pēc aizstāvēšanās līmeņa, kas atbilst studiju darba aizstāvēšanai izvirzītām prasībām

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Atbilstoši studiju darba specifikai un Studiju darba II zinātniskā konsultanta norādēm.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Atbilstoši studiju darba specifikai un Studiju darba II zinātniskā konsultanta norādēm.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Atbilstoši studiju darba specifikai un Studiju darba II zinātniskā konsultanta norādēm.

Kursa nosaukums

Kriminālprocess

Kursa kods

JurZ3018

Kredītpunkti

6

ECTS kredītpunkti

9

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

96

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Krimināltiesības

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

64

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Kristīne Strada-Rozenberga
Dr. Tiesību doktors, prof. Ārija Meikališa

Priekšzināšanas

JurZ2010, Krimināltiesības. Vispārīgā daļa
JurZ3012, Krimināltiesības. Sevišķā daļa.

Kursa anotācija

Studiju kurss veltīts vienas no procesuālo tiesību nozarēm – kriminālprocesa apgūšanai. Tā uzdevums – 1. Iepazīstināt studentus ar kriminālprocesa kā tiesību un zinātnes nozares teorētiskajiem aspektiem; 2. Sniegt vispusīgu kriminālprocesā ietilpstošo jēdzienu zinātnisku skaidrojumu; 3. Sniegt studentiem zināšanas par kriminālprocesa elementiem, to tiesisko izpratni un praktisko realizāciju 4. Dot iespēju studentiem veidot un praktiskās iemaņas iegūto teorētisko zināšanu nostiprināšanai un izmantošanai modelētās praktiskās situācijās.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti gūst zināšanas par Latvijas kriminālprocesuālajām tiesībām, prot piemērot Kriminālprocesa likuma normas.

Kursu apraksts-plāns

Lekcijas PN
1. Kriminālprocesa jēdziens un uzdevumi.0,5/0
2. Kriminālprocesa tiesību avoti.0,5/0
3. Kriminālprocesa principi.1/4
4. Kriminālprocesā iesaistītās personas. 4 /8
5. Procesuālie termiņi.1 / 2
6. Procesuālie dokumenti 1/6
7. Mantiskie jautājumi kriminālprocesā 2/2
Kārtējais pārbaudījums 0/4
8. Pierādīšanas teorija kriminālprocesā. Vispārīgā daļa. 1/2
9. Pierādīšanas teorija kriminālprocesā. Sevišķā daļa. 1/2
10. Izmeklēšanas darbības. 1/4
11. Speciālās izmeklēšanas darbības. 1/2
12. Procesuālie piespiedu līdzekļi. 1/1
13. Procesuālās sankcijas 1/1
Kārtējais pārbaudījums 0/4
14. Kriminālprocesa praktiskā norise. Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana. 1/2
15. Pirmstiesas kriminālprocess 1/2
16.Tiesvedības vispārīgie noteikumi.2/2
17.Lietas izskatīšana pirmās instances tiesā.2/2
18. Likumīgā spēkā nestājušos spriedumu jauna izskatīšana.2/2
19.Vienkāršotās kriminālprocesa formas.2/2
20.Sevišķie kriminālprocesi.2/2
21.Nolēmumu spēkā stāšanās un ar nolēmumu izpildi saistīto jautājumu izskatīšana.1/2
22.Likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu jauna izskatīšana.1/2
Kārtējais pārbaudījums 0/4
23.Starptautiskā sadarbība krimināltiesiskajā jomā 2/0

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Obligāts praktisko nodarbību apmeklējums.
Sekmīgi nokārtoti trīs kontroldarbi( 50%) un studiju kursa noslēguma pārbaudījums - eksāmens( 50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Ā.Meikališa, K.Strada-Rozenberga, Kriminālprocess. Struktūrloģiskās shēmas ar paskaidrojumiem. A (vispārīgā) daļa, Latvijas Vēstnesis, 2007. 379 lpp.
2. Ā.Meikališa, K.Strada-Rozenberga, Kriminālprocess. Struktūrloģiskās shēmas ar paskaidrojumiem. B un C daļa, R., Latvijas Vēstnesis, 2009, 432.lpp.
3. Trechsel S. Human rights in Criminal Proceedings, Oxford,2005.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Kriminālprocesuālais taisnīgums. Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences „Kriminālprocesuālais taisnīgums” rakstu krājums R., LPA, 2005.
2. Zinātniski pētnieciskā projekta „Kriminālprocesuālās aizturēšanas tiesiskums” rakstu krājums, LPA, 2008.
3. Meikališa Ā. Pirmstiesas izmeklēšanas procesuālie dokumenti. R., LPA, 1996.
4. Meikališa A. Pirmstiesas izmeklēšana , R, Biznesa augstskola Turība, 2001.
5. Meikališa Ā. Kazaka S. Lodīte I. Petrova S. Kriminālprocesuālie termiņi pirmstiesas izmeklēšanā R., Petrovskis un Ko, 2006.
6. Strada-Rozenberga K. Pierādīšanas teorija kriminālprocesā. Vispārīgā daļa R., Biznesa augstskola Turība, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāls Latvijas Vēstnesis, Jurista vārds
2. Žurnāls Likums un tiesības
3. Žurnāls Administratīvā un kriminālā justīcija
4. Tieslietu ministrijas mājas lapa www.tm.gov.lv, sadaļas aktualitātes un pētījumi
5. Augstākās tiesas mājas lapa www.at.gov.lv

  

Kursa nosaukums

Starptautiskās publiskās tiesības

Kursa kods

JurZ4215

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskās tiesības

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, doc. Artūrs Kučs
Dr. Tiesību doktors, asoc.prof. Aivars Fogels
Tiesību mağistra grāds, lekt. Māris Lejnieks
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Oskars Galanders
Tiesību mağistra grāds, lekt. Edmunds Broks

Kursa anotācija

Priekšmeta studiju pamatkurss aptver vairumu starptautisko publisko tiesību institūtus un nozares, to būtību, avotus, funkcionēšanu, starptautisko tiesību normu interpretāciju, piemērošanu utt., īpaši saistībā ar Latvijas Republikas starptautiski tiesisko statusu, saistībām un to īstenošanu. Gan lekcijās un seminārnodarbībās, gan arī patstāvīgajās studijās tiek analizēta starptautisko tiesību būtība, tiesību avoti un palīgavoti, starptautisko tiesību subjekti, teritoriju tiesiskais statuss, starptautiskās jūras tiesības, gaisa un kosmosa tiesības, starptautiskās ekoloģiskās tiesības, iedzīvotāji, cilvēktiesības, starptautisko līgumu tiesības, diplomātiskās un konsulārās tiesības, starptautisko organizāciju tiesības, starptautisko tiesību subjektu atbildība, starptautiskās ekonomiskās tiesības, starptautisko strīdu noregulēšanas līdzekļi, tajā skaitā diplomātiskā aizsardzība, starptautiskās humanitārās tiesības, kā arī atbildība starptautiskajās, tajā skaitā indivīda starptautiskā kriminālatbildība.

Rezultāti

Kursa nobeigumā studējošajiem ir brīvi jāorientējas starptautisko tiesību avotu sistēmā, jāprot profesionāli piemērot starptautisko tiesību normas kā Latvijas tiesību sistēmas sastāvdaļu, jāizprot starptautisko tiesību mijiedarbību ar citām tiesību nozarēm, īpaši Eiropas kopienu tiesībām, jāpārzina starpvalstu attiecību tiesiskā regulējuma pamati un būtiskākais regulējums starptautisko tiesību apakšnozarēs, jābūt spējīgam un kompetentam piemērot praksē iegūtās zināšanas un iemaņas, kā arī jābūt pietiekoši teorētiski sagatavotam, lai būtu spējīgi turpināt apgūt starptautiskās tiesības specializētās maģistrantūras līmenī kā Latvijā, tā ārvalstīs.

Kursu apraksts-plāns

1.Starptautisko tiesību jēdziens (4 st.)
2.Starptautisko tiesību avoti(4 st.)
3.Starptautisko līgumu tiesības(4 st.)
4.Starptautisko tiesību vieta Latvijas tiesību sistēmā(4 st.)
5.Starptautisko tiesību subjekti(4 st.)
6.Starptautiskās organizācijas(4 st.)
7.Apvienoto Nāciju organizācija(4 st.)
divīds un jurisdikcija starptautiskajās tiesībās(4 st.)
9.Atbildība starptautiskajās tiesībās(4 st.)
10.Domstarpību risināšana starptautiskajās tiesībās(4 st.)
11.Diplomātiskās un konsulārās tiesības(4 st.)
12.Starptautiskās cilvēktiesības(4 st.)
13.Jūras tiesības(4 st.)
14.Humanitārās tiesības un spēka pielietošanas tiesiskais regelējums(4 st.)
15.Starptautiskās ekoloģiskās tiesības(4 st.)
16.Starptautiskās ekonomiskās tiesības(4 st.)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studējošajiem ir sekmīgi jānokārto divi kontroldarbi, kuru vidējais vērtējums veido 50% no kursa vērtējuma, un sekmīgi jānokārto eksāmens rakstveida kāzusa risināšanas veidā, kas veido otrus 50% no galējā pārbaudījumu vērtējuma.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Malanczuk P. Akehurst’s Modern Introduction to International Law, Routledge; 7 edition, 1997
2.J.Bojārs “Starptautiskās tiesības I”, R., “Zvaigzne ABC”, 2004
3.J.Bojārs “Starptautiskās tiesības II”, R., “Zvaigzne ABC”, 2006
4.J.Bojārs “Starptautiskās tiesības III”, R., “Zvaigzne ABC”, 2007
5.J.Bojārs “Starptautiskās tiesības IV”, R., “Zvaigzne ABC”, 2008
6.M Shaw, International Law, 6th edn Cambridge University Press, Cambridge 2008
7.Brownly I. Principles of Public International Law, Oxford University Press, 2009

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.R Jennings and A Watts (eds), Oppenheim’s International Law, 9th ed., vol 1, Longman, London/New York, 1996
2.C Gray, International Law and the Use of Force, 3rd ed. Oxford University Press, New York 2008
3.Crawford, J., The International Law Commission's Articles on State Responsibility, Cambridge University Press: Cambridge, 2005
4.B Cheng, General Principles of Law as Applied by International Courts and Tribunals, Cambridge University Press, New York 2006
5.A Cassesse, International Criminal Law, 2nd ed. Oxford University Press, New York 2008
6.PW Birnie and AE Boyle, International Law and the Environment, Oxford University Press, New York, 1992
7.MD Evans, International Law (2nd ed, Oxford University Press, New York, 2006
8.M Ragazzi, The Concept of International Obligations Erga omnes, Oxford University Press, Oxford 2002
9.P Sands and P Klein, Bowett’s Law of International Institutions, 5th ed. Sweet & Maxwell, London 2001
10.B Simma (ed) The Charter of the United Nations A Commentary, 2nd ed. Oxford, University Press, New York 2002

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.ANO Starptautiskā tiesa /
2.ANO Starptautisko tiesību komisija /law/ilc/
3.Tautu savienības Pastāvīgā starptautiskā tiesa /pcij/index.php?p1=9&PHPSESSID=6f3ebd52f98d01f5ed90f0f07ca7cb8b
4.Pastāvīgā starptautiskā šķīrējtiesa /
5.Starptautiskais jūras tiesību tribunāls /
6.Eiropas Cilvēktiesību tiesa t/
7.Starptautiskā krimināltiesa t/
8.Bijušās Dienvidslāvijas starptautiskais kara tribunāls /
9.Starptautiskais Ruandas kara tribunāls
10.PTO domstarpību risināšanas mehānisms /english/tratop_e/dispu_e/dispu_e.htm#dsb

Kursa nosaukums

Eiropas Savienības tiesības

Kursa kods

JurZ3024

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskās tiesības

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, lekt. Kristīne Dupate
Dr. Tiesību doktors, asoc.prof. Aivars Fogels
Tiesību mağistra grāds, lekt. Edmunds Broks
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Arnis Buka

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt vispārēju ieskatu ES tiesībās un to piemērošanā. Kursa gaitā tiks apskatīti gan institucionālie (ES galveno institūciju uzbūve, darbības principi, institūciju savstarpējā mijiedarbība), gan materiāltiesiskie ES tiesību pamatjautājumi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta kopējā tirgus regulējumam. ES tiesību kursa metodoloģija balstās uz primāro un sekundāro ES tiesību aktu apguvi, iekļaujot arī EKT judikatūras pamatatziņas un jaunākās attīstības tendences.

Rezultāti

Kursa nobeigumā studentiem ir jābūt vispārējai izpratnei par ES, par ES tiesību funkcionēšanu, to piemērošanu, jāspēj patstāvīgi piemērot ES tiesību aktus un jāspēj analizēt aktuālās ES tiesību attīstības tendences.

Kursu apraksts-plāns

1.Eiropas integrācijas vēsture (4 st.)
2.ES institūcijas: sastāvs, kompetences, savstarpējās attiecības, potenciālās izmaiņas (8 st.)
3.Vispārējie tiesību principi ES (4 st.)
4.ES tiesību avoti (8 st.)
5.ES tiesību piemērošana un attiecības ar nacionālajām tiesībām (8 st.)
6.Valsts atbildība (4 st.)
7.EK konkurences tiesības (4 st.)
8.Brīva preču kustība (8 st.)
9.Brīva pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla kustība (8 st.)
10.Latvijas integrācija ES un ES nākotnes perspektīvas (4 st.)
11.Prejudiciālo nolēmumu procedūra (4 st.)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Kursa sekmīgai pabeigšanai ir nepieciešams nokārtot divus kontroldarbus un eksāmenu. Katrs no kontroldarbiem veido 25% no gala atzīmes, savukārt eksāmena darbs – 50%. Kontroldarbi tiek veidoti teorētiska pārbaudījuma formā un tajos palīgmateriālus izmantot nevar. Eksāmens tiek veidots kāzusa formā un tajā var izmantot visus tiesību avotus un literatūru. Eksāmens - rakstisks.
Kursa laikā studentiem ir aktīvi jāpiedalās semināru nodarbībās. Dalība semināru nodarbībās ietekmē gala atzīmi.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Alehno I., Buka A., Butkevičs J., Jarinovska K., Škoba L. Ievads Eiropas Savienības tiesībās (tiesu prakse un komentāri). 2.izd. Rīga: Tiesu Namu Aģentūra, 2004.
2.Eiropas tiesības. Aut.kolektīvs. (zin.red. T. Jundzis). 2. izd. Rīga: Juridiskā koledža, 2007.
3.Gatavis S., Broks E., Bule Z. Eiropas tiesības. Rīga: Latvijas Universitāte, 2002.
4.Craig P., Burca G., EU Law. Text Cases and Materials, 4th ed. Oxford University Press, 2008.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.Kūle M. Eirodzīve. Rīga, FSI, 2006, 26.-61.lpp.
2.Prechal S. Directives in EC Law. – 2nd ed. - Oxford: Oxford University Press, 2005
3.Lenaerts K., Nuffel P. Constitutional Law of the European Union. 2nd ed. Londond: Sweet & Maxwell, 2006, pp. 706-710, 762-787.
4.Gareth. D. European Union Internal Market Law. 2nd ed. London: Cavendish Publishing, 2003.
5.Royers N., Scannelle R. Free movement of persons in the enlarged European Union. London: Sweet&Maxwell, 2005.
6.Anderson D., Demetriou M. References to the European Court. 2nd ed., Sweet&Maxwell, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.Lieta C-285/98 Kreil [2000] ECR I-69
2.Lieta C-159/90 SPUC v.Grogan [1991] ECR I-4685
3.Lieta 152/84 Marshall v. Southampton and South-West Hampshire Area Health Authority (Teaching)[1986] ECR 723
4.Lieta C-443/98 Unliver [2000] ECR I-7535
5.Lieta C-201/02 Wells [2004] ECR I-723
6.Lieta C-26/62 Van Gend en Loos [1963] ECR 1
7.Lieta 25/62 Plaumann, [1963] ECR 95
8.Lieta C-309/89 Codorniu [1994] ECR I-1853
9.Lieta C-50/00 UPA , [2002] ECR I-06677
10.Lieta 283/81 CILFIT v. Ministry of Health [1982] ECR 3415.
11.Lieta 120/78 Cassis de Dijon [1979] ECR 649
12.Lieta C- 267-268/91 Keck [1993] ECR I-6097
13.Lieta C2/74 Reyners v. Belgium, [1974] ECR 63
14.Lieta C-55/94 Gebhard [1995] ECR I 4165
15.Lieta C-6&9/90 Francovich [1991] ECR I-5357
16.Lieta C-213/89 Factortame [1990] ECR I-2433
17.Lieta C-46/93 Brasserie du Pecheur [1996] ECR I-1029
18.Lieta C-224/01 [2001] Kobler OJ 212/18
19.Eiropas Savienības oficiālais portāls - www.europa.eu
20.Krūma K. Eiropas integrācijas vēsture. Likums un Tiesības. 2.sēj. Nr.6(10),176.-179.lpp.
21.Tridimas T. Knocking on Heaven’s door: fragmentation, efficiency and defiance in the preliminary reference procedure. Common Market Law Review, 40, 2003, pp.9-50.

Kursa nosaukums

Ģimenes tiesības

Kursa kods

JurZ3015

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

20

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

12

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, doc. Inese Lībiņa-Egnere
Tiesību mağistra grāds, lekt. Santa Lubgane
Profesionālā augstākā izglītība(līm.), pasn. Imants Fridrihsons
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Kristīne Zīle
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Linda Damane

Priekšzināšanas

JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ1090, Civiltiesību vispārīgā daļa
JurZ2014, Saistību tiesības. Sevišķā daļa.
JurZP060, Lietu tiesības

Kursa anotācija

Kurss ir paredzēts studentu kā nākošo juristu profesionālās darbības pamats ģimenes tiesību jomā. Kurss ietver ģimenes tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pielietojumu, īpašu uzmanību veltot Latvijas Republikas Civillikumam, jaunākās tendences un atziņas ģimenes tiesību jomā, praksē aktuālos problēmjautājumus, prakses un teorijas pretstatījumu. Kursa ietvaros studentiem dota iespēja izzināt normatīvos aktus, kas attiecas uz ģimenes tiesībām; attīstīt prasmi "redzēt" ģimenes tiesības kopsakarā ar tādiem kursiem kā mantojuma, saistību, lietu, romiešu tiesības; pētīt ģimenes tiesības skarošo institūtu vēsturisko attīstību (īpašu uzmanību veltot senajai Romai un vēsturiskajam periodam pēc Latvijas Republikas Civillikuma pieņemšanas); izpētīt ārvalstu normatīvos aktus un Latvijai saistošos normatīvos aktus ģimenes tiesību jomā; apgūt juridisko problēmu atrisināšanas prasmes; iepazīt tiesu praksi ģimenes tiesību jomā.

Rezultāti

Kursa apguves rezultātā studenti būs apguvuši:
- ģimenes tiesības reglamentējošos tiesību avotus;
- izpratni par saderināšanās, laulības, ģimenes, vecāku un bērnu savstarpējo attiecību, adopcijas, aizbildnības, aizgādnības, radniecības, civilstāvokļu aktu, paternitātes institūtu būtību un saturu;
- laulības šķiršanas lietu vešanas procesu;
- izpratni par vecāku un bērnu savstarpējiem pienākumiem, vecāku un bērnu personisko un mantisko attiecību būtību, to lomu sabiedrībā;
- adopcijas procesu;
- bāriņtiesu darbību un to nozīmi vecāku un bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

un izveidojuši kompetences:
- izprast un pielietot ģimenes tiesības skarošos tiesību avotus;
- sistemātiski un racionāli piemērot juridiskās metodes ģimenes tiesības skarošu problēmu atrisināšanai;
- pētīt juridisko informāciju (juridiskās informācijas apstrāde);
- kritiski analizēt jaunākās tendences un atziņas ģimenes tiesību jomā, praksē aktuālos problēmjautājumus.

Kursu apraksts-plāns

1. Ģimenes tiesības. Vispārīgie noteikumi. 2
2. Laulības noslēgšana. 2
3. Laulāto tiesības un pienākumi. 6
4. Laulības izbeigšanās. 2
5. Vecāku un bērnu savstarpējo tiesību un pienākumu pamati. 6
6. Vecāku un bērnu personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi. 8
7. Aizbildnība un aizgādnība. 2
8. Civilstāvokļu akti. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
3 semināru apmeklējums ir obligāts.
Praktiskie darbi ir vēlami, jo to esamība/neesamība var ietekmēt gala atzīmi.
Starppārbaudījums - kontroldarbs (veido 50% no gala atzīmes)
Kursa pārbaudījums (rakstveida – tests un kāzuss) – eksāmens (veido 50% no gala atzīmes)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Civillikuma komentāri. Ģimenes tiesības. Sastādījis J.Vēbers, Mans īpašums, Rīga, 2000.
2. Civillikuma komentāri. Mantojuma tiesības. Sastādījuši R.Krauze un Z.Gencs, Mans īpašums, Rīga, 1997.
3. V.Kalniņš. Romiešu civiltiesību pamati. “Zvaigzne”, Rīga, 1977.
4. Д.В.Дождев. Римское частное право, под редакцией В.С.Нерсесянца. Издательская группа «ИНФРА М – НОРМА», Москва, 1997.
5. Fr. Georg von Bunge. Liv – und Esthlaendische Privatrecht, 2. Teil. Dorpat, 1839.
6. K.Erdmann. System des Privatrechts der Ostseeprovinzen Liv-, Est-, und Curland. Kymmel’s Verlag, Riga, 1892.
7. В.Буковский. Сводъ Гражданскихъ Узаконений Губерний Прибалтийских. Рига, 1914., 1.daļa.
8. И.М.Тютрюмовъ. Гражданское право. Тарту, 1927.
9. K.Čakste. Civiltiesības. Lekcijas. 1937.g.
10. K.Čakste. Civiltiesības. 1940.g. Manuskripts.
11. Krūmiņš J. “Tiesu prakse strīdos par laulāto mantas dalīšanu”. Latvijas Vēstnesis, pielikums Jurista Vārds. 2004. 24.februāris, Nr.7 (312).
12. Dzelme J. Par laulāto atsevišķās mantas tiesisko stāvokli Civillikumā. Latvijas Vēstnesis. 1999. 25.februāris, nr. 54.
13. Briedis E. Par nekustamo īpašumu kā laulātā atsevišķo mantu. Latvijas Vēstnesis. 21.05.2002.Nr.75
14. Paļčikovska M. Laulāto likumiskās mantiskās attiecības un to risinājums. Latvijas Vēstnesis. 2000. 21.novembris, nr.418/420.
15. Kalniņš E. Par laulāto kopmantas prezumpcijām. Latvijas Vēstnesis, Nr.201/204, 1998.
16. Višņakova G. Par laulāto likumiskajām mantiskām attiecībām. Latvijas Vēstnesis, Nr.264/267, 1999.
17. J.Bojārs. Starptautiskās privāttiesības. Rīga, Zvaigzne ABC, 1998.g.
18. G.Kegel. Internationales Privatrecht. 6.Auflage, Verlag C.H.Beck, Muenchen, 1987.
19. М.Богуславский. Международное частное право. Москва, Международное отношения, 1994.
20. Cheshire and North’s Private International Law, 12. edition, Butterworths, 1992.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Normatīvie akti:
1. Latvijas Republikas Civillikums. Ievads.
2. Latvijas Republikas Civillikums.Ģimenes tiesības.
3. LR 1993.gada 25. maija likums Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību.
4. Saeimā 1998. gada 15. oktobrī pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes 8. nodaļa Cilvēka pamattiesības.
5. ANO Ģenerālās Asamblejas 1989. gada 20. novembrī pieņemtā Bērnu tiesību konvencija.
6. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija.
7. ANO Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra Vispārējā cilvēka tiesību deklarācija.
8. 1996. gada 25. janvāra Eiropas Padomes Konvencija par bērnu tiesību piemērošanu.
9. Briseles II regula. Padomes 2003. gada 27. novembra Regula (EK) Nr.2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību.
10. Civilprocesa likums 29., 29.1., 30., 32., 33., 34., 35., 36., un 37.nodaļa.
11. 2005.gada 17. marta Civilstāvokļa aktu likums.
12. 1994.gada 15. jūnija likums Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu.
13. 2006.gada 22. jūnija likums Bāriņtiesu likums.
14. 1998.gada 19. jūnija Bērnu tiesību aizsardzības likums.
15. 1995.gada 2. novembra likums Par valsts pensijām.
16. 1995.gada 28. septembra likums Par dzīvokļa īpašumu.
17. 1993.gada 16. februāra likums Par dzīvojamo telpu īri.
18. 2004. gada 17. jūnija Uzturlīdzekļu garantiju Fonda likums (spēkā ar 2004. gada 1. jūliju).
19. 2004. gada 1. februāra Administratīvā procesa likums.
20. LR Ministru Kabineta 2005.gada 28. jūnija noteikumi Nr. 486 Laulības noslēgšanas kārtība brīvības atņemšanas vietā.
21. LR Ministru Kabineta 2000.gada 7. marta noteikumi Nr. 87 Noteikumi par valsts sociālajiem pabalstiem aizbildnim.
22. LR Ministru Kabineta 2003. gada 11. marta noteikumi Nr. 111 Adopcijas kārtība.
23. 1967. gada 25. janvāra Eiropas Padomes Konvencija par bērnu adopciju (Saeimā 2000. gada 16. martā pieņemts un 2000. gada 30. martā izsludināts likums, ar kuru tiek pieņemta un apstiprināta šī Konvencija).
24. 1993. gada 29. maija Hāgas Konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (Saeimā 2001. gada 25. oktobrī pieņemts un 2001. gada 9. novembrī izsludināts likums, ar kuru tiek pieņemta un apstiprināta šī konvencija).
25. 2004. gada 23. septembra Vispārējās izglītības likums.
26. 2002. gada 31. janvāra Seksuālās un reproduktīvās veselības likums.
27. 2002. gada 31. oktobra Valsts sociālo pabalstu likums.
28. 1980. gada 20. maija Luksemburgā parakstītā Eiropas Konvencija par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu, kura ar Saeimā 2002. gada 7. martā pieņemtu un 2002. gada 20. martā izsludinātu likumu pieņemta un apstiprināta.
29. 1975. gada 15. oktobrī Strasburgā parakstītā Eiropas Konvencija par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā, kura ar Saeimā 2003. gada 15. maijā pieņemtu un 2003. gada 28. maija izsludinātu likumu pieņemta un apstiprināta.
30. 1966. gada decembra Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām, kas stājās spēkā Latvijas Republikā 1992. gada 14. jūlijā (publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”2003. gada 23. aprīlī).
31. LR Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr. 403 Laulāto mantisko attiecību reģistrācijas kārtība.
32. LR Ministru kabineta 2002. gada 3. septembra noteikumi Nr. 404 Noteikumi par laulāto mantisko attiecību reģistrācijas valsts nodevu.
33. LR Ministru kabineta 2003. gada 1. jūlija noteikumi Nr. 348 Par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam.
34. Ministru Kabineta 2004. gada 7. septembra noteikumi Nr. 770 Audžuģimeņu noteikumi.
35. 2005. gada 17. marta Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums.
36. LR Ministru Kabineta 2004. gada 20. jūlija noteikumi Nr.613 Kārtība kādā reģistrē personas, kurām izmaksāti uzturlīdzekļi no uzturlīdzekļu garantiju fonda, un parādniekus.
37. LR Ministru Kabineta 2004. gada 20. jūlija noteikumi Nr.617 Noteikumi par iesnieguma paraugu uzturlīdzekļu izmaksai un iesniegumam pievienojamajiem dokumentiem.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Interneta resursi:

1. http://www.lv.lv/
2. http://www.tiesas.lv/
3. http://www.satv.tiesa.gov.lv/
4. http://www.at.gov.lv/
5. http://www.lursoft.lv/ra/
6. http://home.nais.lv/
7. http://www.lursoft.lv/lsdb/
8. http://www.ius.lv/
9. http://www.tm.gov.lv

Tiesu prakse

LR Augstākās tiesas Plēnuma 1993.gada 21. jūnija lēmums “Par tiesu praksi lietās par faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme”

„Tiesu prakse civillietu izskatīšanā par bērna izcelšanās noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu, uzturlīdzekļu piedziņu no vecākiem bērna uzturēšanai, laulības šķiršanu un neesamību”// Tiesu prakses apkopojums, AT, 2004. gada septembris// www.at.gov.lv/lv/info/summary/2004/

„Par ģimenes tiesību normu piemērošanu”// Tiesu prakses apkopojums, AT, 2007. // www.at.gov.lv/lv/info/summary/2007/

„Tiesību normu piemērošana laulāto mantiskajās attiecībās”// Tiesu prakses apkopojums, AT, 2007. // www.at.gov.lv/lv/info/summary/2007/

LR Augstākās tiesas Senāta tiesu prakses apkopojums lietās, kas saistītas ar ierakstu izdarīšanu civilstāvokļa aktu reģistros - LV 2000. gada 18. maijs.

AT Senāta Civillietu departamenta spriedumi:
skat. http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department1/
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta spriedumi un lēmumi // „Tiesu namu aģentūras” izdotie nolēmumu apkopojumi no 1996. līdz 2007. gadam

AT Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi:
skat. http://www.at.gov.lv/lv/info/archive/department3/ :
12.12.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-512/2007
Morālais kaitējums, kas nodarīts ar iestādes lēmumu par bērna izņemšanu no ģimenes; morālā kaitējuma atlīdzināšanai vērtējamie apstākļi
16.01.2007. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-144/2007 Par subjektīvajām tiesībām prasīt iecelšanu par aizbildni; par adopcijas procesu, ja potenciālie adoptētāji ir ārvalstnieki; par populārsūdzību iesniegšanas ierobežojumu pieļaujamību
08.06.2006. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-299/2006
Par bijušā aizbildņa tiesībām vērsties ar pieteikumu tiesā, lai aizsargātu bērnu tiesības un intereses, pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu, ar kuru atjaunotas aprūpes tiesības vecākiem un aizbildnības institūta jēgu un aizbildņa statusu
11.07.2004. Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā nr. SKA-125/2004
Bāriņtiesas atzinums, kas sniegts tiesai pēc pieprasījuma par bērna dzīves vietu, nav administratīvais akts

Kursa nosaukums

Civilprocess

Kursa kods

JurZP125

Kredītpunkti

6

ECTS kredītpunkti

9

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

96

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

64

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Tiesību mağistra grāds, lekt. Daina Ose
Dr. Tiesību doktors, doc. Jānis Rozenbergs

Priekšzināšanas

JurZ1090, Civiltiesību vispārīgā daļa

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir apgūt civilprocesa teoriju un praksi. Izzināt būtiskākos civilprocesa institūtus un piemērot praksē iegūtās teorētiskas zināšanas, risinot civilprocesuālos kazusus.
Students tiek iepazīstināts ar civilprocesa principiem, tiesvedības gaitu un procesuālo dokumentu veidiem. Studiju kursa ietvaros tiek aplūkotas dažādu tiesvedības veidu īpatnības.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par civilprocesa būtiskiem institūtiem, iegūst prasmi patstāvīgi izvērtēt un analizēt civilprocesuālos institūtus, sastādīt civilprocesuālos dokumentus, risināt civilprocesuālās situācijas, patstāvīgi piemērojot praksē iegūtās teorētiskās zināšanas.

Kursu apraksts-plāns

1. Tiesības uz tiesas aizsardzību, civilās tiesvedības rašanās. 2
2. Civilprocesa principi. Procesuālie termiņi, aicināšana uz tiesu. 6
3. Tiesvedības stadijas, Piekritība, pakļautība. Sankcijas, protokoli, tiesnešu atstatīšana un noraidīšana. 10
4. Tiesāšanās izdevumi. Lietas dalībnieki. 8
5. Pierādījumu un pierādīšanas jēdzieni.
Pierādīšanas līdzekļi, raksturojums. 8
6. Prasības elementi, veidi. Prasības nodrošināšana. Civillietas sagatavošana iztiesāšanai. Atbildētāja aizstāvība pret prasību. 8
7. Starppārbaudījums 2
8. Lietas iztiesāšana, atlikšana. Tiesvedības apturēšana, izbeigšana, prasības atstāšana bez virzības. 8
9. Tiesas spriedums, taisīšanas kārtība, forma, saturs.
Atsevišķu tiesas spriedumu veidi, kļūdu labošana, izlīgums. 8
10. Apelācija. Kasācija. 10
11. Starppārbaudījums 2
12. Atsevišķu kategoriju lietas. Sevišķā tiesvedības kārtība. Jaunatklātie apstākļi. 8
13. Nolēmumu izpildes īpatnības atsevišķās civillietu kategorijās: piedziņa no juridiskām personām, uzturlīdzekļu piedziņa, izlikšana no dzīvokļiem, atjaunošana darbā, ievešana valdījumā u.c. 12
14. Starptautiskā civilprocesuālā sadarbība. Tiesiskās palīdzības lūgumi dokumentu izsniegšanā. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts,
semināru un praktisko darbu apmeklējums – obligāts + 2 starppārbaudījumi - kontroldarbi (50%),
kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).
Pārbaudījums (rakstveida) – tests un kāzuss.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. - Rīga, Autora izdevums, 1933.
2. Civilprocesa likuma komentāri. K.Torgāna red. TNA, Rīga, 2006.
3. Civilprocesa likums ar paskaidrojumiem. Sastādījis F.Konradi un T.Zvejnieks - Rīga, Valsts tipogrāfijas izdevums,1939.
4. Civilprocesa likums. Rīga, Kodifikācijas nodaļas 1938.gada izdevums.
5. Līcis A. Prasības tiesvedībā un pierādījumi. Rīga, TNA, 2003.
6. Rozenbergs J., Briģis I. Padomju civilprocesuālās tiesības. - Rīga, "Zvaigzne", 1978.
7. Torgāns K. Kā nevajag spriest tiesu.- Rīga, Latvijas Universitāte, 1998.
8. D.Ose. Tiesāšanās izdevumu atlīdzināšana un atbrīvošana no tiesas izdevumiem. Jurista Vārds, 2009.g.16. jūnijs, Nr.24/25 (567/568), 23.-26.lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Jauernig O. Zivilprozessrecht. 24. Auflage. Miinchen, 1993.
2. Vogel O. Grunriss des Zivilprozessrechts, Bern, 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Augstākās tiesas mājas lapa, http://at.gov.lv
2. Jurista Vārds, http:/www.lv.lv
3. Ministru kabineta mājas lapa: http://www.mk.gov.lv
4. Saeimas mājas lapa: http://www.saeima.lv
5. Satversmes tiesas mājas lapa: http://www.satv.tiesa.gov.lv

Kursa nosaukums

Mantojuma tiesības

Kursa kods

JurZ3020

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

26

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Pauls Bulavs | lektors
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Linda Damane
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Kristīne Zīle

Priekšzināšanas

JurZ1029, Romiešu civiltiesību pamati
JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ3015, Ģimenes tiesības
JurZP060, Lietu tiesības

Kursa anotācija

Kurss ir paredzēts studentu kā nākošo juristu profesionālās darbības pamats mantojuma tiesību jomā. Kurss ietver mantošanas tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pielietojumu, īpašu uzmanību veltot Latvijas Republikas Civillikumam, jaunākās tendences un atziņas mantojuma tiesību jomā, praksē aktuālos problēmjautājumus, prakses un teorijas pretstatījumu. Kursa ietvaros studentiem dota iespēja izzināt normatīvos aktus, kas attiecas uz mantojuma tiesībām; attīstīt prasmi "redzēt" mantojuma tiesības kopsakarā ar tādiem kursiem kā ģimenes, saistību, lietu, romiešu tiesības; pētīt mantojuma tiesības skarošo institūtu vēsturisko attīstību (īpašu uzmanību veltot senajai Romai un vēsturiskajam periodam pēc Latvijas Republikas Civillikuma pieņemšanas); izpētīt zvērinātu notāru un tiesas darbību; apgūt juridiskās problēmas atrisināšanas prasmes.

Rezultāti

Kursa apguves rezultātā studenti būs apguvuši:
- mantojuma tiesības reglamentējošos tiesību avotus;
- izpratni par mantojuma, mantinieka, legatāra institūta būtību un saturu;
- dažādas teorijas par neatraidāmo mantinieku neatņemamās mantojuma daļas izdalīšanu;
- izpratni par pēdējās gribas rīkojuma sastādīšanas un apliecināšanas būtību;
- mantojuma lietu vešanas procesu;
- izpratni par likumiskās mantošanas būtību.

un izveidojuši kompetences:
- izprast un pielietot mantojuma tiesības skarošos tiesību avotus;
- sistemātiski un racionāli piemērot juridiskās metodes attiecīgās mantojuma tiesības skarošas problēmas atrisināšanai;
- pētīt juridisko informāciju (juridiskās informācijas apstrāde);
- kritiski analizēt jaunākās tendences un atziņas mantojuma tiesību jomā, praksē aktuālos problēmjautājumus.

Kursu apraksts-plāns

1. Mantojuma tiesības. Vispārīgie noteikumi. 2
2. Likumiskā mantošana. 4
3. Testamentārā mantošana. 4
4. Legāti. 2
5. Savstarpējie testamenti. 2
6. Pēdējās gribas rīkojuma izpildīšana. 2
7. Līgumiskā mantošana. 2
8. Mantojuma atklāšanās, apsardzība un mantojuma prasība. 2
9. Mantojuma pieņemšana un iegūšana. Līdzmantinieku attiecības. Mantojuma dalīšana. 6
10. Mantojuma tiesību izbeigšanās un zaudēšana. 4
11. Mantojuma lietu kārtošana pēc 2003.gada 1.janvāra. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Starppārbaudījums - kontroldarbs (50%)
Kursa pārbaudījums (rakstveida – tests un kāzuss) – eksāmens (50%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Materiālu pakete.
2. Krauze R. Mantojuma tiesības. KIF “Biznesa komplekss”, Rīga, 1997.
3. Civillikuma komentāri, Mantojuma tiesības. Sastādījuši R.Krauze un Z.Gencs, Mans Īpašums, Rīga, 1997.
4. Gencs Z. Mantojuma kārtošana. Rīga, 1996.
5. Gencs Z. Mantošana. Zinātniski praktisks komentārs. „TNA”. Rīga, 2002.
6. Kalniņš V. Romiešu civiltiesību pamati. “Zvaigzne”, Rīga, 1977.
7. Дождев Д.В. Римское частное право, под редакцией В.С.Нерсесянца. Издательская группа «ИНФРА М – НОРМА», Москва, 1997.
8. Fr. Georg von Bunge. Liv – und Esthlaendische Privatrecht, 2. Teil. Dorpat, 1839.
9. K.Erdmann. System des Privatrechts der Ostseeprovinzen Liv-, Est-, und Curland. Kymmel’s Verlag, Riga, 1892.
10. Буковский В. Сводъ Гражданскихъ Узаконений Губерний Прибалтийских. Рига, 1914, 1.часть.
11. Тютрюмовъ И.М. Гражданское право. Тарту, 1927.
12. Барщевский М.Ю. Наследственное право. Издание 2-е, исправленное и дополненное. Москва, "Белые альпы", 1996.
13. Bukovskis V. Latvijas mantojuma tiesību projekts. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1931, Nr.1., 2., 3., 4.
14. Jaunā Civillikuma apskats. Mantojuma tiesības. Daugavpils, 1937.
15. Čakste K. Civiltiesības. 1940. Manuskripts.
16. Dāvis J. Jaunā Civillikuma apskats. Daugavpils, 1937.
17. Schlueter W. Ebrecht. Verlag C.H.Beck, Muenchen, 2000.
18. H.Brox. H.Erbrecht. Berlin, Bonn, Muenchen, 1996.
19. Danish Law. A General Survey. Copenhagen, 1982, p.97 – 118.
20. The Finnish Legal System. Helsinki, 1985, p. 174 – 181.
21. Kangas Urpo. The functions and the order of inheritance. Scandinavian studies in Law, 1985.
22. Translation and proof – reading: James Hurst. Swedish law. A survey. Stockholm, 1994.
23. Philip S.James, M.A., HON.LLdD. Introduction to English Law. Twelfth edition. «ButterWorths», London, 1989.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Normatīvie akti

1. LR Civillikums.
2. LR likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību.”
3. LR Civilprocesa likums.
4. Notariāta likums.
5. MK Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Interneta resursi:

1. http://latvijasnotars.lv/
2. http://www.lv.lv/
3. http://www.tiesas.lv/
4. http://www.satv.tiesa.gov.lv/
5. http://www.at.gov.lv/
6. http://www.lursoft.lv/ra/
7. http://home.nais.lv/
8. http://www.lursoft.lv/lsdb/
9. http://www.ius.lv/
10. http://www.tm.gov.lv

Kursa nosaukums

Starptautiskās privāttiesības. Mācība par kolīziju normām

Kursa kods

JurZ3027

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskās tiesības

Lekciju stundu skaits

22

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

10

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Guntars Precinieks
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Sanda Runte
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Irēna Kucina

Priekšzināšanas

JurZ1019, Ievads civiltiesībās
JurZ1023, Tiesību teorija

Kursa anotācija

Kurss ir paredzēts bakalaura studijas ietvaros, lai apgūtu starptautiskās privāttiesības. Kurss ietver pamatstudijas par civiltiesiskajām attiecībām starptautiskajā privāttiesiskajā jomā.
Starptautisko privāttiesību kursa ietvaros studentiem tiek dota iespēja iegūt izpratni par teorētiskajiem un praktiskajiem starptautisko privāttiesību aspektiem, apgūt starptautisko privāttiesību pielietojumu starptautisko privāttiesisko attiecību kontekstā, pārzināt un piemērot starptautisko privāttiesību avotus.
Studentiem uzsākot šo kursu ir nepieciešamas priekšzināšanas Civiltiesībās, Civilprocesā, Tiesību teorijā.
Ierobežotā kursam atvēlēto stundu skaita dēļ īpašs uzsvars tiks likts uz studentu patstāvīgo darbu iepazīstoties ar Starptautisko privāttiesību avotiem un nepieciešamo literatūru.
Kursu veidos lekcijas un semināri. Semināri notiks mutiski un rakstiski, tie ietvers arī juridisko kāzusu risināšanu, lai pārliecinātos par bakalauru spējām praktiski pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas. Visi semināri studentiem ir obligāti, gadījumā ja kāds no semināriem, apmeklējumā, iztrūkst, tad studentiem ir jāiesniedz referāts par nokavētā semināra tēmu.
Kursa gaitā, lai studenti tiktu pielaisti pie eksāmena kārtošanas, būs sekmīgi jāuzraksta divi kontroldarbi, kas aptvers kursa teorētisko daļu.

Rezultāti

Kursa apguves rezultātā studenti būs apguvuši:

- izpratni par starptautiskajām privāttiesībām;
- teorētiskos un praktiskos starptautisko privāttiesību aspektus;
- starptautisko privāttiesību pielietojumu starptautisko privāttiesisko attiecību kontekstā;
- vairāku starptautisko privāttiesību avotu piemērošanu.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads - Starptautisko privāttiesību būtības izpratne 2
2. Starptautisko privāttiesību vēsturiskā attīstība 2
3. Faktiskais sastāvs ar ārvalsts elementu 3
4. Kolīziju normas tiesiskais sastāvs 3
5. Ievads kvalifikācijā 2
6. Renvoi . Iepriekšējie jautājumi. 3
7. Ārvalsts likuma piemērošanas izraisītais jautājums un publiskās kārtības atruna 2
8. Kontroldarbs par iepriekšējām tēmām 2
9. Galvenās piesaistes kolīziju tiesībās 2
10. Fiziskas personas statusam piemērojamais likums 3
11. Civillikuma kolīziju normas 2
12. Kontroldarbs par iepriekšējām tēmām 2
13. Ievads starptautiskajā civilprocesā 2
14. Eksāmens 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Patstāvīgo darba (semināru, praktisko darbu) izpilde – 20%
Semināru apmeklējums ir obligāts, par nenokārtotu semināru studentam ir jāiesniedz referāts, par izlaistā semināra tēmu.
Divi teorētiskie kontroldarbi – 30 %
Eksāmens – 50 %

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Materiālu pakete
2. Fausto Pocar, Brussels I, Civil Law European Judicial Cooperation, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts, 2004
3. Marie-Odile Baur, Service of documents, Civil Law European Judicial Cooperation, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts, 2004
4. Gottfried Musger, Taking of evidence, Civil Law European Judicial Cooperation, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts, 2004
5. EU Private International Law: Harmonization of Laws (Elgar European Law Series), by Peter Stone, 2008

6. Douglas, G. An Introduction to Family Law. 2nd edition. B.v.: Oxford University Press, 2004
7. Morris: The Conflict of Laws. London, Sweet & Maxwell LTD, 2005

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Praktiskā rokasgrāmata Padomes Regulas (EK) Nr. 2201/2003 piemērošanai
2. Prakses metodiskais līdzeklis par pierādījumu iegūšanas Regulas piemērošanu
3. Romas konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, izskaidrojošais ziņojums
4. Bojārs J. Starptautiskās privāttiesības. Rīga: 1998
5. Ozoliņš O. Jaunā Civillikuma ievads. //Tieslietu ministrijas Vēstnesis. – 1938. – Nr.2. – 309. – 325.lpp.
6. Precinieks G. Lex voluntatis realizācija Civillikumā. //Likums un Tiesības. – 2001. – Nr.9(25) - 266.-273.lpp.
7. Rūsis A. Intrenacionālo privāttiesību pamatprincipi jaunā Civillikuma gaismā. //Tieslietu ministrijas vēstnesis. – 1939. – Nr.1. – 76.-119.lpp.
8. Rūsis A. Norādījuma un sabiedriskās iekārtas principi (jaunā Civillikuma 23.un 24.panti). Rīga:1937
9. Sinaiskis V. Civillikuma principi un ģimenes tiesības. //Tieslietu ministrijas vēstnesis – 1938. – Nr.1. – 30.–57.lpp.
10. Rudevska B. Starptautisko privāttiesību attīstības nepieciešamība Latvijā. // Jurista Vārds – 2005. – Nr.27 (382) un Nr.28 (383)
11. Rudevska B. Regulas Nr.44/2001 piemērošanas prakse Latvijas tiesās. // Jurista Vārds – 2008. – Nr.28 (533)
12. Palčevska D. Civillietu un komerclietu piekritība Eiropas Savienībā. // Jurista Vārds – 2005. – Nr.4 (359) un Nr.5 (360)
13. Precinieks G. Vienošanās par piekritību pieļaujamās formas. // Dienas bizness - 25.08.2004.
14. Strautiņš E. Ievads ārvalsts likuma piemērošanā. // Jurista Vārds – 2006. – Nr.30 (433)
15. Strautiņš E. Ārvalsts likuma satura noskaidrošana. // Jurista Vārds – 2006. – Nr.36 (439)
16. Strautiņš E. Ārvalsts likuma piemērošanas kārtība. // Jurista Vārds – 2006. – Nr.38 (441)
17. Strautiņš E. Sarežģījumi ārvalsts likuma piemērošanā. // Jurista Vārds – 2006. – Nr.41 (444)
18. Strautiņš E. Ārvalsts likuma piemērošanas izslēgšana. // Jurista Vārds – 2006. – Nr.46 (449)
19. Firsching K., von Hoffmann B. Internationales privatrecht,. Munchen: C.H.Beck, 1997.
20. Kegel G. Internationales privatrecht. Muenchen: C.H.Beck, 1987.
21. Luderitz A. Internationales Privatrecht. Berlin: 1992.
22. Kropholler J. International Privatrecht. Tuebingen: J.C.B. Mohr, 1997.
23. North P.M., Fawcett J.J., Cheshire and North`s Private International Law. London: Butterworths, 1993.
24. The Uniform Interpretation of the Brussels and Lugano Conventions, by Justin Newton, 2002

25. Mayss A. Conflict of Laws. London: Cavendish Publishing Limited, 1996.
26. Иссад М. Международноен частное право. Москва: Прогресс, 1989.
27. Федосеева Г. Международное частное право. Москва: 1999.
28. Ермолаев В.Г. Сиваков О.Вю Международное частное право. Курс лекций. Москва: 1998.
29. Богуславский М.М. Международное частное право. Москва: 2000.
30. Скаридов А.С. Международное частное право. Санкт-Петербург, Полиус, 1998.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Eiropas Savienības tiesību aktu datu bāze: http://eur-lex.europa.eu

2. Eiropas Kopienu Tiesas mājaslapa: http://curia.europa.eu

3. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās mājaslapa: http://ec.europa.eu/civiljustice

4. Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences mājaslapa:

5. Tieslietu ministrijas mājas lapas sadaļa “Dalība ES” ietver arī atsevišķu sadaļu par tiesisko sadarbību http://www.tm.gov.lv/lv/daliba_es/tiesiska_sadarbiba.html

6. Romas konvencijas par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, mājaslapa:
/

Kursa nosaukums

Bakalaura darbs

Kursa kods

JurZ4008

Kredītpunkti

10

ECTS kredītpunkti

15

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Jānis Lazdiņš

Kursa anotācija

Bakalaura darba izstrādes mērķis ir tiesību zinātņu teorētisko zināšanu, akadēmisko prasmju un iemaņu nostiprināšana un attīstība atbilstoši Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmas prasībām, kā arī sagatavot studējošo studijām Tiesību zinātņu (profesionālajā) maģistra studiju programmā.
Bakalaura darbs ir patstāvīgs studenta pētījums un studenta zinātniski pētnieciskā darba izpildes gala rezultāts zinātniska konsultanta vadībā. Bakalaura darba ietvaros studējošais pierāda spējas patstāvīgi strādāt ar tiesību avotiem, diskutēt ar citiem autoriem bakalaura darba ietvaros, izvirzīt un aizstāvēt priekšlikumus, kuriem ir zinātniska vērtība.
Bakalaura darbs atbilst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes izvirzītām prasībām bakalaura darba sekmīgai aizstāvēšanai, kurā ietilpst bakalaura darba plāna izstrāde, bakalaura darba izstrādei nepieciešamo avotu identificēšana, bakalaura darba izstrāde, noformēšana un aizstāvēšana.

Rezultāti

Pēc sekmīgi (pozitīvi) aizstāvēta bakalaura darba tiek piešķirts Sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnēs. Sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnēs dod tiesības absolventam konkursa kārtībā iestāties un turpināt studijas Tiesību zinātņu (profesionālajā) maģistra studiju programmā.
Bakalaura darba sekmīga (pozitīva) aizstāvēšana norāda uz studējošā spējām pastāvīgi strādāt ar tiesību avotiem, atbilstoši izvēlētai studiju darba tēmai izstrādāt zinātniskā darba plānu (struktūru), noteikt pētījuma apjomu, analizēt citu autoru viedokļus, izdarot secinājumus un priekšlikumus, kā arī apliecina teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu bāzi atbilstoši Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmas prasībām.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Lekcija par bakalaura darba izstrādi
2. Bakalaura darba plāna izstrāde.
3. Bakalaura darba izstrādei nepieciešamo avotu identificēšana.
4. Bakalaura darba izstrāde.
5. Konsultācijas ar bakalaura darba izstrādes zinātnisko konsultantu.
6. Bakalaura darba noformēšana (t.i., kopiju sagatavošana, bakalaura darba iesiešana u.tml.) un aizstāvēšana.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Bakalaura darba sekmīgs (pozitīvs) vērtējums.
Bakalaura darbam ir sekmīgs (pozitīvs) vērtējums, ja tas atbilst:
1) pēc formas, kas atbilst bakalaura darba izstrādei izvirzītām prasībām;
2) pēc satura, kas atbilst bakalaura darba izstrādei izvirzītām prasībām;
3) pēc aizstāvēšanās līmeņa, kas atbilst bakalaura darba aizstāvēšanai izvirzītām prasībām.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Atbilstoši bakalaura darba specifikai un bakalaura darba zinātniskā konsultanta norādēm.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Atbilstoši bakalaura darba specifikai un bakalaura darba zinātniskā konsultanta norādēm.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Atbilstoši bakalaura darba specifikai un bakalaura darba zinātniskā konsultanta norādēm.

Kursa nosaukums

Vispārējā valstszinātne

Kursa kods

JurZ1025

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Pielidz.magistram(līm.), lekt. Aigars Strupišs
Dr. Tiesību doktors, prof. Sanita Osipova
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Ieva Roze

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt studentiem izpratni par valsti, tas sociālo, juridisko un politisko struktūru. Kursa uzdevums ir sniegt pamatzināšanas, lai sagatavotu studentus tālākai Tiesību filozofijas, Konstitucionālo tiesību (LR un ārvalstu) un starptautisko publisko tiesību apgūšanai.
Īss izklāsts. kursa ietvaros studenti: apgūst valsts konstitutīvos elementus ņemot par pamatu normatīvo regulējumu (starptautiskās konvencijas) un filozofu darbus, studē dažādas doktrīnas par valsts izcelšanos un pienākumiem un ideoloģijas, kas veidojas uz šo doktrīnu pamata. Studenti iemācās valstu klasifikāciju pēc dažādiem kritērijiem (politiskais režīms, pārvaldes forma, teritoriālā forma, u.c.) un valstu formu nostiprinājumu konstitūcijās.

Rezultāti

Akadēmiskās kompetences: tiek sagatavoti Konstitucionālo tiesību, Starptautisko publisko tiesību un Eiropas Savienības tiesību apgūšanai.

Profesionālās kompetences: prot analizēt tiesības, izprotot likumsakarības starp parlamentā pārstāvēto politisko spēku realizētajām ideoloģijām un vērtībām, kuras tiek ietvertas normatīvos aktos.

Kursu apraksts-plāns

1. Valsts zinātnes priekšmets un metodoloģija.
2l
2. Doktrīnas par valsts izcelšanos. 6 (4l/2sem)
3. Valsts konstitutīvās pazīmes. 6 (4l/2sem)
4. Valsts sociālā dimensija. 6 (4l/2k/d)
5. Valsts vara un varas dalīšanas teorija. 4 l
6. Valsts formas. 6 (4l/2sem)
7. Valsts varas institūcijas. 6 (4l/2sem)
8. Valsts funkcionālais aspekts 4 (2l/2sem)
9. Valsts politiski filozofiskie aspekti 4 (2l/2k/d)
10. Valsts transformācijas ceļi. 4 (2l/2sem)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Pie gala pārbaudījuma tiek pielaisti tie studenti, kas ir sekmīgi nokārtojuši seminārus un kontroldarbu. Noslēguma atzīmi veido semināru, kontroldarba vērtējums (50%) un eksāmena vērtējums (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

Osipova, S. Sabiedrība tiesību socioloģijas skatījumā. // Likums un Tiesības, 2006. Aprīlis, 8. sējums, Nr. 4. (80.)
Osipova, S. Tiesību socioloģija kā juridiska zinātne un tās ģenēze. // Juridiskā zinātne. Latvijas Universitātes Raksti Nr. 703., Rīga: LU, 2006, 63.-85. lpp.
Rehbinder, M. Rechtssoziologie. 4. Auflage, München: Verlag C. H. Beck, 2000.
Карбонье, Ж. Юридическая социология. Москва, 1986.
Osipova, S. Sabiedrība tiesību socioloģijas skatījumā. // Likums un Tiesības, 2006. Aprīlis, 8. sējums, Nr. 4. (80.)

Literatūra (02-papildliteratūra)

Ašmane, M., Fišmeistare, D., Vilciņš, T. Socioloģiskie pētījumi: organizācija un metodikas jautājumi. Rīga: Latvijas KP CK Marksisma- ļeņinisma universitāte, 1977.
Blankenburg, E. Empirische Rechtssoziologie. München: R.Piper@ Co. Verlag, 1975.
Cain, M., Hunt, A. Marx and Engels on Law. Academic Press, London, New York, San Francisco, 1979
Durkheim, E. Regeln der soziologischen Methode. Neuwied, Krieftel: Luterhand, 1965,
Ehrlich, E. Grundlegung der Soziologie des Rechtes. München, 1929.
Ehrlich, E. Recht und Leben. Berlin: Duncker& Humbolt, 1967.
Geiger, T. Arbeiten zur Soziologie, Neuwied, Krieftel: Luterhand, 1962.
Geiger, T. Vorstudien zu einer Soziologie der Rechts, Neuwied, Krieftel: Luterhand, 1964.
Gurvitch, G. Grundzüge der Soziologie des Rechts. Berlin, Darmstadt: Hermann Lutherhand Verlag, 1960.
Hart, H.L.A. The Concept of Law // Clarendon Law Series. Oxford:Clarendon Press, 1993.
Horns, N. Ievads tiesību zinātnē un tiesību filozofijā. // Likums un Tiesības, 2.sēj., nr.4(8), 2000.g. aprīlis; 2.sēj., nr.6(10), 2000.g.jūnijs.
Ihering von, R. Der Zweck im Recht. 4. Auflage, Leipzig, 1904.
Kantoriwicz, H. Rechtswisswenschaft und Soziologie. Karlsruhe: C.H.Müller. 1962.
Klassiker der Soziologie Hrg. von Kaesler D. Band I und II, 3. Auflage, München: C.H.Beck, 2002.
Krastiņš, I. Tiesību doktrīnas. Rīga: LU, 1996.
Laķis, P. Socioloģija. Ievads socioloģijā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002.
Liholaja, V. Tiesību normu efektivitātes jēdziens un kritēriji // Vispārīgās tiesību teorijas un valsts zinātnes atziņas . Prof. E.Meļķiša redakcijā . Rīga: LU, 1997.
Luhmann, N. Ausdifferenzierung des Rechts. Frankfurt am Main: Suhrkamp, 1981.
Mihelss, R. Moderno demokrātiju partejiskuma socioloģija. Rīga: AGB, 2004.
Mihelss, R. Moderno demokrātiju partejiskuma socioloģija. Rīga: AGB, 2004.
Mosca, G. Die herschende Klasse. München, (b.i.), 1950.
Noll, P. Gesetzgebungslehre. Hamburg: Rowohlt, 1973.
Pareto, V. Traite de sociologie generale. Vols. I-II, Paris, 1932-1933.
Rehbinder, M. Abhandlungen zur Rechtssoziologie. Dunker & Humbolt, 1995.
Rehbinder, M. Rechtssoziologie. 3.Auflage, Berlin, New York: Walter de Gruyter,1993.
Roach Anleu, S.L. Law and social change. London: SAGE Publications, 2000.
Roze, I. Ģenētiskā tiesību socioloģija.//Latvijas Universitātes raksti. 657. Juridiskā zinātne Rīga: Zinātne, 2003., 117. -125. lpp.
Ruffel, H. Rechtssoziologie. Neuwied, Krieftel: Luterhand, 1974.
Ruttleuthner, H. Einfürung in die Rechtssociologie. (b.v.): Wiss. Buchges, 1987.
Ruttleuthner, H. Einfürung in die Rechtssociologie. (b.v.): Wiss. Buchges, 1987.
Strupišs, A. Tiesiskā regulēšana un tās efektivitāte. // Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Rīga: TNA, 1999., 129.- 142. lpp.
Vēbers, M. Politika kā profesija. Zinātne kā profesija. Rīga: AGB, 2002.
Vilks, A. Deviantoloģija. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2001.
Volkovs, V. Socioloģijas teorijas: XIX gadsimts-XX gadsimta sākums. Daugavpils: Daugavpils Universitāte, 2007.
Weber, M. Wirtschaft und Gesellschaft. Tübingen: J.C.B.Mohr, 1980.
Zippelius, R. Grundbegriffe der Rechts- und Staatssoziologie. München: C. H. Beck, 1991.
Гиденс, Э. Социология. Москва, 1999.
Голик, Ю. В., Карасев, В.И. Коррупция как механизм социальной деградации. Санкт- Пербург: Юридическй центр Пресс, 2005.
Гревцов, Ю. И. Социология. Санкт Петербург,2003.
Добреньков, В.И., Кравченко, А.И. Методы социологического исследования. Москва: ИНФРА – М, 2006.
Дюркгейм, Э. Социология. Москва: Канон, 1995
История социологии в Западной Европе и США. под редакцией Осипова Г.В., Мосkва, 1999.
Кудрявцев, В.Н., Казимирчук, В.П. Современная социология права. Москва, 1995.
Лапаева, В. В. Социология права. Москва: НОРМА, 2000.
Лунеев, В.В. Юридическая статистика. Москва: Юрист, 2004.
Осипова, Е. В. Социология Эмиля Дюркгейма. Санкт- Петербург: АЛТЕЯ, 2001
Парсон, Т. О структуре социального действия. Мосва: Академический проект, 2002.
Арон, Р. Этапы развития социологической мысли. Мосва,1993.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds.
Likums un Tiesības.

Kursa nosaukums

Romiešu civiltiesību pamati

Kursa kods

JurZ1029

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs politikas zinātnē, pasn. Arta Jansone
Tiesību mağistra grāds, lekt. Agris Bitāns
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Linda Damane

Kursa anotācija

Kurss ir paredzēts studentu kā nākošo juristu profesionālās darbības pamats mūsdienu civiltiesību jomā. Romiešu civiltiesību pamati pirmo kursa studentus iepazīstina ar nozīmīgākiem romiešu civiltiesību institūtiem, kuri romiešu tiesību recepcijas rezultātā iekļauti mūsdienu civiltiesību kodifikācijās. Tiek sniegts ieskats romiešu tiesībās arī vēsturiskā un zinātniskā aspektā. Kursa ietvaros studentiem dota iespēja attīstīt prasmi "redzēt" romiešu civiltiesības kopsakarā ar tādiem kursiem kā ģimenes, saistību, lietu, mantojuma tiesības; izzināt tiesību institūtu pirmsākumus vēsturiskajā attīstībā.

Rezultāti

Kursa apguves rezultātā studenti būs apguvuši:
- izpratni par atsevišķu civiltiesību institūtu vēsturisko aizsākumu un attīstību, šo institūtu būtību un saturu;
- dažādas teorijas par atsevišķiem civiltiesību institūtiem, civiltiesību institūtu saturu Senajā Romā un mūsdienās.

un izveidojuši kompetences:
- izprast atsevišķus civiltiesību institūtus vēsturiskajā aspektā;
- kritiski analizēt vēsturiskās atziņas romiešu civiltiesību sfērā;
- pētīt juridisko informāciju (juridiskās informācijas apstrāde).

Kursu apraksts-plāns

1. Romiešu civiltiesību nozīme, priekšmets, sistēma. 4
2. Romiešu civiltiesību avoti. 4
3. Personas (fiziskas un juridiskas). 4
4. Ģimenes tiesības. 6
5. Lietu tiesības. 8
6. Kontroldarbs 2
7. Saistību tiesību vispārējā daļa. 4
8. Atsevišķo saistību veidi. 4
9. Mantojuma tiesības. 6
10. Kontroldarbs 2
11. Romiešu civilprocess. Prasības noilgums. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Starppārbaudījums – divi kontroldarbi (50%)
Kursa pārbaudījums (rakstveida – tests) – eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)


1. Kalniņš V. "Romiešu civiltiesību pamati". Izdevniecība "Zvaigzne", Rīga 1977.
2. Rāta A. "Latīņu valoda juristiem". Izdevniecība "Zvaigzne", Rīga 1991.
3. Robinson O.F. "The Sources of Roman Law. Problems and Methods for Ancient Historians". "Routledge", 1997.
4. Tellegen - Couperus O. "A Short History of Roman Law". "Routledge", 1993.
5. Wolff H.J. "Roman Law: An Historical Introduction". University of Oklahoma Press, Norman, 1951.
6. Borkowski Anrew. Text Book on Roman Law. // Oxford University Press, 2002.
7. Digesti Justiniana. Tom I., Tom II, Moskva, Statut, 2002.
8. Reinhard Zimmermann. Roman Law, Contemporary Law, European Law. // The Civilian Tradition Today. Oxford University Press, 2001.
9. The Family in Ancient Rome. New Perspectives. Edited by Beryl Rawson. // Cornell University Press, Ithaca, New York, 1992.
10. Judith Evans Grubbs. Law and Family in Late Antiquity.The Emperor Constantine's Marriage Legislation.// Oxford University Press, 1999.
11. Studies in Roman Property by the Cambridge University Research Seminar in Ancient History. Edited by M.I.Finlex. Cambridge University Press, 1976.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Gaja Institūcijas. Pirmais un otrais komentārs. Tieslietu Ministrijas izdevums, A.Gulbja grāmatu spiestuve, 1938.
2. Romiešu tiesību sistēma. Rokraksta vietā. Pēc prof. V. Sinaiska 1937./38. gada lekcijām Latvijas Universitātē. [B. v., b. i.], 1938.
3. Барон Ю. Система римского гражданского права: В 6 кн. Антология юридической науки: серия. Предисловие кандидата юридических наук Байбака В.В., ред. Безуглая, Ю.А. Санкт-Петербург: Юридический центр Пресс, 2005.
4. Гарридо Г., Хесус М. Римское частное право: Казусы, иски, институты. Перевод с испанского. Отв. ред. Кофанов, Л.Л. Москва: Статут, 2005.
5. Злотников М. Подьячие Ивановской площади. К истории нотариата Московской Руси. Фемелиди А., Русский нотариат. История нотариата и действующее нотариальное положение 14 апреля 1866 года. Золотые страницы российского нотариата: серия. Т. 1. Москва: Летопись-Медиа, Внешторгиздат, 2005.
6. Покровский И. История римского права. Классика российской цивилистики: серия. Москва: Статут, 2004.
7. Чезаре С. Курс римского частного права: учебник. Под общ.ред. Дождева, Д.В. Москва: Норма, 2007.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Jurista Vārds
2. Likums un Tiesības

Kursa nosaukums

Tiesību aizsardzības iestādes Latvijā un ārvalstīs

Kursa kods

JurZ1180

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju stundu skaits

26

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Tiesību mağistra grāds, lekt. Gunārs Kūtris

Kursa saturs(PDF)

Fails: tiesu_aizsrdzibas_iestades_Ipdf.pdf   Dzēst

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir veidot studentiem izpratni par tiesību aizsardzības iestāžu izveidošanos, uzbūvi un sistēmu Latvijā un citās valstīs. Iepazīstināt ar šo iestāžu darbības normatīvo regulējumu Latvijā, salīdzinot ar līdzīgas kompetences iestādēm citās valstīs.Sniegt zināšanas par tiesību aizsardzības iestāžu lomu cilvēka tiesību aizsardzībā un valsts funkciju nodrošināšanā.

Rezultāti

Studenti iegūst izpratni par tiesību aizsardzības iestādēm kā savstarpēji saistītu iestāžu sistēmu. Ir iegūta prasme analizēt Latvijas un citu valstu normatīvo regulējumu par tiesu iekārtu, prokuratūras, advokatūras un citu iestāžu lomu, struktūru un darbības virzieniem. Izprot un spēj teorētiski pamatot šo iestāžu darbības ( funkciju) nepieciešamību un iespējamās reformas.
Kursa apguve dod iespēju tālāk apgūt procesuālo tiesību nozares, piemēram, civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa tiesības.

Kursu apraksts-plāns

1. Kursa priekšmets, pamatjēdzieni un sistēma -2/0
2. Jurisdikcijas principi.Tiesu sistēma. Tieslietu padome -8/3
3. Tieslietu iestāžu pārvalde. Tiesu administrācija -2/1
4. Prokuratūra -4/1
5. Policija un izmeklēšanas iestādes -2/0
6. Advokatūra. Juridiskā palīdzība iedzīvotājiem -2/1
7. Notariāts -1/0
8. Tiesu izpildītāji - 1/0
9. Tiesībsargs ( ombudsmens)-2/0
10. Citas institūcijas personas tiesību aizsardzībai -2/0

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts,
semināru apmeklējums – obligāts, ir viens starppārbaudījums – kontroldarbs (veido 50% vērtējuma),
kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).
Pārbaudījums ir rakstveida – tests.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā./I.Ziemeles red.- R.: SIA „Izglītības soļi”, 2000.
2.Kalniņš V., Apsītis R. Latvijas PSR valsts un tiesību vēsture. II daļa.- R., 1980.
3.Latvijas Republikas tieslietu sistēma 1918-2008. – Rīga: Tieslietu ministrija, 2008.
4.Meikališa Ā. Prokuratūra Latvijā.- R., 2002.
5.Meikališa Ā. Tiesu vara.- R., 1998.
6.Meikališa Ā., Strada K. Tiesu varas institūciju tiesības. Shēmas. 2.papild.izd - R.:Latvijas Policijas akadēmija, 2000.
7.Terehovičs V. Tiesībsargājošās institūcijas Latvijā.- R.:Latvijas vēstnesis, 2007.
8.Terehovičs V. Tiesību aizsardzības iestādes. Kursa lekciju konspekts un kontroluzdevumi juridiskās specialitātes studentiem.- R.: Baltijas starptautiskā akadēmija, 2007.
9.Tiesu izpildītāja institūts: Latvijas un Francijas tiesu izpildītāja institūta salīdzinājums. Latvijas normatīvie akti par zvērinātiem tiesu izpildītājiem.- Rīga.: Tiesu manu aģentūra, 2003.
10.Tiesu sistēmas reforma Latvijā. R.: Tiesu namu aģentūra, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Prokuratūras likums
2. Advokatūras likums
3. Notariāta likums
4. Tiesībsarga likums
5. Tiesu izpildītāju likums

Literatūra (03-ieteicamā periodika)


1.Bārdiņš G. Karatiesas Latvijā: jēdziens un tiesiskais regulējums.// Jurista Vārds, 2005.g. 16.un 23.augusts.
2.Kukule S. Vai Latvijai nepieciešams tautas tiesībsargs.// Jurista Vārds, 2004.g. 16.novembris.
3.Latvijas Republikas prokuratūras mājas lapa: http://www.lrp.gov.lv
4.Lediņa L. Latvijas notariāts kontinentālās Eiropas tiesību sistēmā.// Jurista Vārds, 2004.g. 24.februāris, 2.marts.
5.Likumprojekts “Tiesu iekārtas likums”// www.saeima.lv
6.Ministru kabineta mājas lapa: http://www.mk.gov.lv
7.Notariāts Latvijā pirms Otrā pasaules kara.// Latvijas Jurists, 1994, Nr.3.
8.Pleps J. Latvijas Republikas Satversmes grozījumu analīze: VI.nodaļa ”Tiesas”.// Likums un Tiesības, 2003, Nr.5.
9.Rode O., Pastille J.K. Neatkarīga advokatūra Eiropā: vēsture un nākotnes perspektīvas.// Jurista Vārds, 2004.g. 6.jūlijs, 13.jūlijs.
10.Saeimas mājas lapa: http://www.saeima.lv
11.Satversmes tiesas mājas lapa: http://www.satv.tiesa.gov.lv
12.Valsts probācijas dienesta mājas lapa: http://www.probacija.lv
13.Zvērinātu advokātu padomes mājas lapa: http://www.advokatūra.lv
14.European Charter on the Statute for Judges and Explanatory Memorandum. Strasbourg, 8-10 July, 1998. //

Kursa nosaukums

Eiropas tiesību vēsture I

Kursa kods

JurZ1054

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Tiesību teorija un vēsture

Lekciju stundu skaits

26

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Sanita Osipova

Kursa anotācija

Studiju kursā tiek apgūta tiesību veidošanās un attīstība no paražu tiesībām pirmatnējā kopienā līdz tiesiskajai kārtībai, kas izveidojās Eiropā dižajos viduslaikos. Kursā uzsvars ir likts uz kultūrām, doktrīnām un tiesību avotiem, kas vēsturiski likuši pamatus vēlākai romāņu- ģermāņu, anglo- amerikāņu un skandināvu tiesību tradīcijām. Kursā studenti uzzina par Eiropas tiesību loku un saimju veidošanās pirmsākumiem un iemesliem. Tiek analizēti vēsturiski svarīgākie tiesību avoti un izvērtēta to loma tālākā tiesību evolūcijā.
Eiropas tiesību vēsture atvieglo Latviju tiesību vēstures apgūšanu, sniedz pamatzināšanas, kas būs nepieciešamas: tiesību filozofijas, salīdzināmo tiesību apgūšanai, kā arī publisko un privāto starptautisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību un cilvēktiesību dziļākai izpratnei. Zināšanas Eiropas tiesību vēsturē nepieciešamas jebkura tiesību institūta vēsturiskai analīzei. Zināšanas
Eiropas tiesību vēsturē nepieciešamas veiksmīgām studijām tiesību zinātņu doktorantūras studijās.

Rezultāti

Studenti iegūst zināšanas par Eiropas tiesību sistēmu vēsturiskajām saknēm grieķu romiešu –juridiskajā kultūrā, kas ļauj izprast tiesību un saimju veidošanos un tās būtiskās atšķirības, kas nosaka tiesību saimju un loku savrupību līdz mūsdienām.
Iegūtās zināšanās dod pamatus atsevišķu Eiropas valstu tiesību normu vēsturiskai interpretācijai. Tā piemēram, tieši dižajos viduslaikos veidojās Anglijas konstitucionālisms, kura avoti ir joprojām spēkā.
Būtiska ir izpratne par dažādu tiesību sistēmu tiesību normu savstarpējo savietojamību, kas ir par pamatu, lai pētītu iespējas atsevišķu normu vai veselu likumu recepcijai.
Tiek dotas zināšanas par Eiropas juridisko vienotību un šķirtību viduslaikos, kas ir aktuālas ES integrācijas iespēju un problēmu dziļākai vēsturiskai izpētei.

Kursu apraksts-plāns

1. Eiropas tiesību vēstures priekšmets. 2l
2. Tiesību pirmsākumi cilvēces aizvēsturiskajā laikmetā. 2l
3. Tiesības seno Austrumu zemēs, kas kalpojušas par pamatu vēlākai Eiropas tiesību ģenēzei. 4(2l/2sem)
4. Tiesību rašanās un attīstība antīkajā Grieķijā. 4l
5. Senās Romas valsts un tiesību evolūcija. 4(2l/2k/d)
6. Barbaru tiesības agrīnajos viduslaikos. 2l
7. Bizantijas tiesības. To nozīme vēlākā romiešu tiesību recepcijā. 2l
8. Musulmaņu tiesības un to loma Dienvideiropā viduslaikos. 2l
9. Kanoniskās tiesības Eiropā tumšajos un dižajos viduslaikos. 2l
10. Laicīgās tiesības Eiropā tumšajos un dižajos viduslaikos. 4(2l/2sem)
11. Romiešu tiesību izpēte un recepcija viduslaiku Eiropā dižajos viduslaikos. 2
12. Anglijas tiesību sistēmas veidošanās (XI - XIV gs.). 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Pie gala pārbaudījuma tiek pielaisti tie studenti, kas ir sekmīgi nokārtojuši seminārus un kontroldarbu. Noslēguma atzīmi veido semināru, kontroldarba vērtējums (50%) un eksāmena vērtējums (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

Osipova, S. Viduslaiku tiesību spogulis. Rīga: TNA, 2004.
Hattenhauer, H. Das Europäische Rechtsgeschichte. 3. erweiterte Auflage. Heidelberg: C.F.Müller Verlag, 1999.
Robinson, O.F., Fergus, T.D., Gordon, W.M. European legal history. London, Edinburg, Dublin: Butterworth’s, 2000.
Аннерс Э. История европейского права. Москва: Наука, 1994.
Ārvalstu tiesību vēstures avoti. Blūzmas V., Zemīša G., Osipovas S. zin. red. Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 2007.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Kelly, J.M. A Short History of Western Legal Theory. Oxford, 1999.
Koschaker, P. Europa und das Römische Recht. München, Berlin: C. H. Beck, 1966.
Baker, J. H. An Introduction to English Legal History. 3rd ed. London etc.: Butterworths, 1990.
Birziņa L. Francijas tiesību vēsture (V - XX gs.). Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 2000.
Bretone, M. Geschichte des Römischen Rechts: Von Anfängen bis zu Justinian. München: C.H. Beck, 1998
Brundage, J. Medieval Canon Law. London and New York: Longman, 1995.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Osipova, S. Viduslaiku Eiropas pilsētu tiesības.// Latvijas Vēsture  2001.  Nr. 4(44).
American Legal History - http://vi.uh.edu/pages/alh.html

British Legal History. Selected Links on the Web -http://www.lgu.ac.uk/lawlinks/history.htm

Medieval Legal History - http://www.fordham.edu/halsall/sbook-law.html

Великая Французская революция - /index.html

WWW - VL History: Ancient Greeks - /ancientgreeks.html

Kursa nosaukums

Starptautisko cilvēktiesību pamati

Kursa kods

JurZ1011

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Starptautiskās tiesības

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, doc. Artūrs Kučs
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Oskars Galanders

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar starptautisko cilvēktiesību pamatjautājumiem un sniegt ieskatu par būtiskākajām starptautisko cilvēktiesību avotu praktiskas piemērošanas problēmām. Īpaša uzmanība kursa ietvaros veltīta indivīda iespējām aizstāvēt savas tiesības starptautiskajā līmenī un valsts atbildības jautājumiem par starptautisko cilvēktiesību normu pārkāpumiem.
Kurss tematiski ir iedalīts četrās daļās. Kursa pirmajā daļā tiek sniegts ievads starptautisko cilvēktiesību pamatos, aplūkots cilvēktiesību jēdziens, cilvēktiesību vēsturiskā evolūcija, galvenie starptautisko cilvēktiesību avoti un cilvēktiesību klasifikācija, starptautisko un nacionālo tiesību mijiedarbības modeļi.
Kursa otrajā daļā tiek aplūkota Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību aizsardzības sistēma un analizēti galvenie ANO cilvēktiesību aizsardzības līgumi. Kursa trešajā daļā studenti iepazīstas ar Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēmu. Šīs daļas ietvaros īpaša vērība tiek pievērsta Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā ietvertajām tiesībām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses ietekmei uz cilvēktiesību attīstību un nostiprināšanu Baltijas valstīs. Kursa pēdējā nodaļa veltīta atsevišķu grupu, kā, piemēram, mazākumtautību, bēgļu, bērnu un sieviešu tiesībām, analizējot grupu tiesību aizsardzības nepieciešamību un šīs grupas aizsargājošo starptautisko cilvēktiesību avotu piemērošanu nacionālā līmenī.

Rezultāti

Pēc sekmīgas kursa apgūšanas studenti pārzin starptautisko cilvēktiesību pamatjautājumus. Studenti izprot cilvēktiesību jēdziena lietojumu juridiskajā zinātnē, tā saturu un robežas, pārzin cilvēktiesību paaudzes un svarīgākos Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros pieņemtos un reģionālos cilvēktiesību avotus. Studenti ir guvuši priekšstatu par to, kā starptautiskie cilvēktiesību avoti ietekmē nacionālo tiesību sistēmu, kas sniedz vispusīgāku skatījumu apgūstot studiju kursus Latvijas konstitucionālajās, darba tiesībās vai citās tiesību nozarēs.
Saskaroties ar kāzusu studenti spēj noteikt, kurš no starptautisko cilvēktiesību aizsardzības avotiem ir attiecināms uz konkrēto gadījumu, kā arī vienkāršākos gadījumos spēj adekvāti iztulkot un piemērot starptautisko cilvēktiesību līgumu normas.

Kursu apraksts-plāns

1.Cilvēktiesību jēdziens, klasifikācija, avoti (4st.)
2.Cilvēktiesību attīstība – vēsture, internacionalizācija un modernā sistēma (2st.)
3.ANO Cilvēktiesību aizsardzības sistēma (2 st.)
4.Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (4 st.)
5.Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (2 st.)
6.Seminārs (2 st.)
7.Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības sistēma (2 st.)
8.Seminārs (2 st.)
8.Mazākumtautību tiesības (2 st.)
9.Bēgļu un patvēruma meklētāju tiesības (2 st.)
10.Bērnu tiesības (2 st.)
11.Seminārs (2 st.)
12.Sieviešu tiesības (2 st.)
13.Kontroldarbs (2 st.)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1) semināri (kāzusu risināšana, patstāvīgie darbi) - 20%
Ja students nav apmeklējis kādu no semināriem, tad ir jāraksta referāts par nokavētā semināra apskatīto jautājumu (tēma iepriekš jāsaskaņo ar kursa docētāju)
2)kontroldarbs - 40%;
3)noslēguma darbs - rakstisks eksāmens (kāzusa risināšana) - 40%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.“Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā” I.Ziemeles redakcijā, Rīga, 2000.
2.G. Feldhūne, A. Kučs, V.Skujeniece „Cilvēktiesību rokasgrāmata tiesnešiem”, LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts, 2004.
3.I.Brands-Kehris, A.Kučs, S.Zankovska-Odiņa „Nacionālo minoritāšu konvencija-Eiropas pieredze Latvijai”, Eiropas Padomes Informācijas birojs, 2006.
4.T. Burgentāls “Starptautiskās cilvēktiesības kodolīgā izklāstā”, AGB, 2000.
5.“Spriedumi un lēmumi lietās pret Latviju.” ar E.Levita komentāriem, Eiropas Padomes Informācijas Birojs, Rīga, 2004
6.Cilvēka tiesības: starptautisko līgumu krājums (1 sēj., 1.daļa) Ņujorka, Ženēva, 1994, J.Bojāra redakcija.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.Ziemele I. Starptautiskās tiesības un cilvēktiesības Latvijā.: abstrakcija vai realitāte. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005.
2.Nowak Manfred. “U.N. Covenant on Civil and Political Rights, CCPR Commentary”. N.P.Engel, Publisher, 1993.
3.Greer Steven, The European Convention on Human Rights: Achievements, Problems and Prospects, Cambridge University Press, 2007
4.M.Mits Satversme Eiropas Cilvēktiesību standartu kontekstā, Cilvēktiesību žurnāls Nr.9-12, 1999.
5.Rhona K.M. Smith, Textbook on International Human Rights, Oxford University Press, 2005.
6.R.Hanski and ksi, An Introduction to the International Protection of Human Rights. 2nd edition, Institute for Human Rights, Abo Akademi University, 1999.
7.Van Dijk, G.J.H van Hoof, Theory and Practice of the European Convention on Human Rights, Intersentia, 2006.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.K. Maļinovska „Izmaiņas ANO cilvēktiesību saimniecībā”, publicēts portālā politika.lv 2006.gada 20.jūnijā, www.politika.lv
2.“Cilvēktiesības” Juristu žurnāls Nr.5 / Cilvēktiesību žurnāls Nr.6, 1997, 122-131.lpp.
3.Latvijas Republikas Satversmes tiesas mājas lapa: http:// satv.tiesa.gov.lv
4.ANO cilvēktiesību līgumus uzraugošo institūciju datu bāze:
5.Eiropas Cilvēktiesību tiesas datu bāze: http:// t
6.Ministru Kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās mājas lapa: http://www. mkparstavis.am.gov.lv

Kursa nosaukums

Eiropas tiesību vēsture II

Kursa kods

JurZ1053

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Tiesību teorija un vēsture

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Sanita Osipova

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis un īss satura izklāsts (350 – 400 rakstu zīmes).
Studiju kursā tiek apgūta tiesību veidošanās un attīstība no vēlajiem viduslaikiem un renesanses līdz tiesiskajai kārtībai, kas izveidojās Eiropā XX. gs. pēc II Pasaules kara. Kursā uzsvars ir likts uz doktrīnām un tiesību avotiem, kas vēsturiski veidojuši Eiropas mūsdienu tiesību izpratnes daudzveidību. Kursā studenti uzzina par Eiropas tiesību loku un saimju veidošanās iemesliem un gaitu jaunajos un jaunākajos laikos. Tiek analizēti vēsturiski svarīgākie tiesību avoti un izvērtēta to loma tālākā tiesību evolūcijā.
Eiropas tiesību vēsture atvieglo Latviju tiesību vēstures apgūšanu, sniedz pamatzināšanas, kas būs nepieciešamas: tiesību filozofijas, salīdzināmo tiesību apgūšanai, kā arī publisko un privāto starptautisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību un cilvēktiesību dziļākai izpratnei. Zināšanas Eiropas tiesību vēsturē nepieciešamas jebkura tiesību institūta vēsturiskai analīzei. Zināšanas Eiropas tiesību vēsturē nepieciešamas veiksmīgām studijām tiesību zinātņu doktorantūras studijās.

Rezultāti

Jāformulē kursā iegūstamās akadēmiskās un profesionālās kompetences.
Studenti iegūst zināšanas par Eiropas tiesību sistēmu vēsturiskajām saknēm, kas ļauj izprast tiesību un saimju veidošanos un tās būtiskās atšķirības, kas nosaka tiesību saimju un loku savrupību līdz mūsdienām.
Iegūtās zināšanās dod pamatus atsevišķu Eiropas valstu tiesību normu vēsturiskai interpretācijai.
Būtiska ir izpratne par dažādu tiesību sistēmu tiesību normu savstarpējo savietojamību, kas ir par pamatu, lai pētītu iespējas atsevišķu normu vai veselu likumu recepcijai.
Tiek dotas zināšanas par Eiropas juridisko vienotību un šķirtību, kas ir aktuālas ES.

Kursu apraksts-plāns


1. Eiropas tiesību vēstures priekšmets, avoti un metodes.
2
2. Tiesību saimju un loku veidošanās procesi Eiropā viduslaikos: romiešu tiesību, zemestiesību un kanonisko tiesību kontekstā. 2
3. Tiesību attīstība kontinentālās Eiropas valstīs un Skandināvijā humānisma un reformācijas ietekmē. Kanonisko tiesību attīstība jaunajos laikos. Raganu prāvas. 2
4. Tiesību attīstība Anglijā, pilsoņu pamatbrīvību evolūcija (XV - XIX gs.)caur procesuālām pamattiesību garantijām 4 (2l/2sem)
5. ASV rašanās un tiesību veidošanās (XVIII - XIX gs.). 2
6. Konstitucionālo tiesību veidošanās, tiesību reformas un jaunu tiesību nozaru veidošanās Rietumeiropas valstīs (XVIII gs. - XIX gs.). 4 (2l/2sem)
7. Civiltiesību kodifikācijas XIX gs., privāttiesību attīstība un tās nozīme pilsoniskās sabiedrības izveidē un nostiprināšanā. Civilprocesa tiesību evolūcija XIX gs. 4 (2l/2sem)
8. Krimināltiesību politikas izmaiņas Čezāres Bekārijas ideju ietekmē, to nostiprinājums likumos. Kriminālprocesa evolūcija. 4 (2l/2k/d)
9. Tiesību attīstība pasaules demokrātiskajās valstīs XX gs. pirmajā pusē. Jaunās tiesību nozares, cilvēka pamattiesību un tiesiskas valsts idejas materializācija caur nostiprināšanu tiesību normās un institucionālās struktūras izveidi. 2
10. Sociālistiskās tiesības. 2
11. Tiesības Eiropas totalitārajos režīmos XX gadsimtā. 2
12. Tiesību unifikācijas un humanizācijas process Eiropā pēc Otrā pasaules kara. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jānorāda, kādi darbu veidi (kontroldarbi, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, semestra darbi u. c.) studentam jāizpilda un to īpatsvars kopējā vērtējumā.
Pie gala pārbaudījuma tiek pielaisti tie studenti, kas ir sekmīgi nokārtojuši seminārus un kontroldarbu. Noslēguma atzīmi veido semināru, kontroldarba vērtējums (50%) un eksāmena vērtējums (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

Osipova, S. Viduslaiku tiesību spogulis. Rīga: TNA, 2004.
Hattenhauer, H. Das Europäische Rechtsgeschichte. 3. erweiterte Auflage. Heidelberg: C.F.Müller Verlag, 1999.
Robinson, O.F., Fergus, T.D., Gordon, W.M. European legal history. London, Edinburg, Dublin: Butterworth’s, 2000.
Аннерс Э. История европейского права. Москва: Наука, 1994.
Ārvalstu tiesību vēstures avoti. Blūzmas V., Zemīša G., Osipovas S. zin. red. Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 2007.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Kelly, J.M. A Short History of Western Legal Theory. Oxford, 1999.
Koschaker, P. Europa und das Römische Recht. München, Berlin: C. H. Beck, 1966.
Baker, J. H. An Introduction to English Legal History. 3rd ed. London etc.: Butterworths, 1990.
Birziņa L. Francijas tiesību vēsture (V - XX gs.). Rīga: Biznesa Augstskola Turība, 2000.
Bretone, M. Geschichte des Römischen Rechts: Von Anfängen bis zu Justinian. München: C.H. Beck, 1998
Brundage, J. Medieval Canon Law. London and New York: Longman, 1995.
Берман, Дж. Г.. Западная традиция права: Эпоха формирования. 2 - ое изд. М., 1998.
Розин В. М. Генезис права. Москва: Nota Bene, 2003.
Пахман С. В. История кодификации гражданского права. Москва: Зерцало, 2004
Давид, Р., Жоффре – Спинози, К. Основные правовые системы современности. М., 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Osipova, S. Viduslaiku Eiropas pilsētu tiesības.// Latvijas Vēsture  2001.  Nr. 4(44).
American Legal History - http://vi.uh.edu/pages/alh.html

British Legal History. Selected Links on the Web -http://www.lgu.ac.uk/lawlinks/history.htm

Medieval Legal History - http://www.fordham.edu/halsall/sbook-law.html

Великая Французская революция - /index.html

WWW - VL History: Ancient Greeks - /ancientgreeks.html

Kursa nosaukums

Juridisko tekstu analīze un rakstīšana

Kursa kods

JurZ1027

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Tiesību teorija un vēsture

Lekciju stundu skaits

34

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

14

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, asoc.prof. Daiga Rezevska
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Baiba Broka

Priekšzināšanas

JurZ1021, Lietvedība

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar dokumentu juridisko analīzi un iemācīt patstāvīgi sastādīt dažādus ar jurista profesiju saistītus dokumentus. Studenti tiek iepazīstināt ar juridiskās valodas specifiku, tās izmantošanas metodiku. Studenti kursa vadītāja uzraudzībā izstrādā dokumentu portfolio, kas kalpo kā praktisks paraugs turpmākām studijām.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti spēj rakstītā dokumentā atrast juridiski svarīgus faktus, un pierādījumus un veidot savu juridisko argumentāciju gan rakstveidā, gan mutvārdos. Studenti spēj patstāvīgi sastādīt dažādus ar jurista profesiju saistītus dokumentus, tādus kā līgumus, normatīvo aktu projektus, vēstules, pieteikumus tiesai utt. Studenti spēj veidot juridiskus argumentus izmantojot dažādus argumentācijas avotus.
Studenti spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt juridiskās parādības un procesus dažādās tiesību nozarēs.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievadlekcija - studiju kursa mērķi, metodes 2
2. Sekmīgas rakstīšanas pamati- gramatika, juridiskā valoda, efektīvi teikumi. 4
3. Rindkopas, teikumu uzbūve. Juridiska dokumenta sastādīšanas specifika, stratēģijas. 2
4. Informācijas iegūšanas veidi; informācijas apstrāde, strukturēšana. 4
5. Sarunu procedūra; jurista loma sarunu vadīšanā, sarunu stratēģijas un plānošana. 2
6. Normatīvo tiesību aktu izstrāde 4
7. Līgumu izstrāde. 2
8. Argumentācijas; argumentācijas avoti. 4
9. Efektīvas argumentācijas veidošana; argumentu prezentēšana. 2
10. Argumentēšana ar precedentiem; Eiropas kopienu tiesas prakses analīze un piemērošanas gadījumi un forma. 4
11. Memorandu rakstīšana. Tiesas nolēmumu juridiskā analīze. 2
12. Korespondence- veidi. Vēstuļu sastādīšanas specifika. 4
13. Juridiska pētījuma izstrādāšana. 2
14. Civiltiesisku dokumentu izstrāde- pieteikumi tiesai. Apelācijas sūdzība, kasācijas sūdzība, pretenzijas. 4
15. Krimināltiesisko dokumentu izstrādes specifika- KPL; dokumentu formas. 2
16. Administratīvi tiesisko dokumentu sastādīšana un analīze. 2
17. Alternatīvā strīdu risināšana, veidi; jurista loma. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kursa ietvaros studējošie izstrādā 2 mājas darbus "dokumentu portfolio": 1. Mājas darbs "Līguma izstrādāšana"; 2.Mājas darbs "Juridiskā argumentācija". Katrs mājas darbs tiek izstrādāts 2 redakcijās, jo pēc 1 redakcijas iesniegšanas kursa vadītāja izlabo izstrādāto mājas darbu. Speciālā konsultācijā tiek pārrunātas kļūdas un nepilnības. Pēc konsultācijas studējošais pārstrādā mājas darbu un iesniedz kursa vadītājai abas mājas darbu redakcijas. Ar atzīmi tiek vērtēta mājas darba otrā redakcija. Studiju kursa novērtējumu veido: atzīmes par abiem mājas darbiem ( 70%) un atzīme par testu, kārtojot teorētisko zināšanu pārbaudi studiju kursa nobeigumā ( 30%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Džohansens S., Broka B. Juridiskā analīze un tekstu sastādīšana. Rīga, TNA 2008.
2. Bērnems Skots Dž. Līgumu sastādīšana. Rīga. Pētergailis. 1995.
3. Paul Craig & Grainne De Burca, EU Law: Text, Cases and Materials (2d ed.). – Oxford University Press,1998.
4. Jelāgins J. Tiesību pamatavoti. Grām.: Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Saeimas Juridiskais birojs. Metodiskie norādījumi likumu izstrādāšanā un noformēšanā. 2.izd.
2. Kalniņš E. Privāttiesību teorija un prakse. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005. Rīga, 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Levits E. Starp tiesību normu un tiesisko realitāti. Grām.: Vispārīgās tiesību teorijas un valstszinātnes atziņas. – Rīga: LU, 1997;
2. Meļķisis E. Likuma gars, likuma burts, Satversmes tiesa // Latvijas Vēstnesis, 1997. 22.maijs, Nr.125;
3. Iļjanova D. Vispārīgie tiesību principi un to funkcionālā nozīme. Grām.: Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. – Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999.

Kursa nosaukums

Datu aizsardzības tiesības

Kursa kods

JurZ4001

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju stundu skaits

22

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

10

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Māris Ruķers

Kursa anotācija

Datu aizsardzības tiesības ir B programmai atbilstošs izvēles kurss 32 stundu apjomā, kuru veido lekciju un semināru nodarbības.

Datu aizsardzības tiesības satur konstitucionālo, starptautisko, administratīvo tiesību, un arī vairākus civiltiesību elementus. Ar jēdzienu “datu aizsardzība” tiesību zinātnē parasti apzīmē vienu no personas privātās dzīves tiesiski normatīvās aizsardzības aspektiem. Patlaban jebkura informācija – arī par fiziskām personām var būt civiltiesiskās apgrozības priekšmets, tādēļ datu aizsardzības tiesību normu uzdevums ir sabalansēt dažādas intereses – no vienas puses nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību (arī informācijas brīvību) un, nodrošināt informācijas, kā preces vai pakalpojumu brīvu plūsmu, it īpaši Eiropas Savienības ietvaros – no otras puses.

Rezultāti

Studiju kursa akadēmiskās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie iegūst izpratni par tiesību uz privāto dzīvi attīstības vēsturi starptautiskajos un nacionālajos dokumentos, kā arī zināšanas par datu aizsardzības tiesību regulējumu Latvijā un Eiropas Savienībā.


Studiju kursa profesionālās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie iegūst prasmi patstāvīgi izprast un piemērot personas datu aizsardzību regulējošās tiesību normas.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Datu aizsardzības jēdziens 2
2. Datu aizsardzības tiesību vēsturiskā attīstība. 1
3. Datu aizsardzība tiesības Latvijā 1
4. Datu apstrāde 4
5. Datu nodošana uz ārvalstīm 2
6. Datu subjekta tiesības 6
7. Datu aizsardzība atsevišķās jomās 1
8. Datu aizsardzība un informācijas atklātība 1
9. Datu aizsardzība un elektroniskā komercija 2
10. Datu aizsardzība elektronisko sakaru jomā 4
11. Datu aizsardzības starptautiskais regulējums 4
12. Datu aizsardzības tehniskās prasības 2
13. Datu aizsardzības uzraudzības sistēma 1
14. Atbildība 1

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts. Semināri obligāti. Viens rakstisks starppārbaudījums (kontroldarbs), kas veido 50% no gala atzīmes. Gala pārbaudījums- rakstveida eksāmens (teorija un kāzuss), kas veido otrus 50 % no gala atzīmes.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Ruķers M. "Fizisko personu datu aizsardzības likuma komentāri" Rīga.2008
2. M. Ruķers. Personas datu tiesiskā aizsardzība. Rīga. SIA “Bizsnesa Augstskola “Turība””: 2000. Mācību grāmata – monogrāfija.
3. M. Ruķers “Kā aizsargāt personas datus telekomunikācijās”. Latvijas Vēstnesis pielikums “Jurista vārds” - publicēts ar turpinājumiem no 23.04.2002. līdz 02.06.2002.
4. Ruķers M. Elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments. SIA “Biznesa Augstskola “Turība””. 2005.
5. E-Directives: Guide to European Union Law on E-commerce. Edited by R. Lodder and Henrik W.K. Kaspersen. Kluwer Law International. 2000.
6. Douwe Korff. Data protection Law in Practice in the European Union. Federation of Direct Marketing Association. 2005. ISBN: 1-931361-48-5.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Ķinis U. “Datornoziegumi: teorētiskie un tiesiskie aspekti. Latvijas Vēstnesis. 1998. gada 7. maijs. – 5.lpp.
2. M. Ruķers. “Par personas datiem, to aizsardzību un tiesiskumu”. Latvijas Vēstnesis. 2000. gada 17. un 24. oktobris. Nr. 31. un Nr. 32.
3. Treiguts E. “Datu drošība un datortīkli”. Rīga: SIA “Biznesa Augstskola “Turība””. – 2000.
4. M. Ruķers. “Bez uzticības attīstība nav iespējama”. Diena, Lietišķā Diena. 2001. gada 18. septembris.
5. M. Ruķers. “Robeža starp “drīkst” un “nedrīkst” – relatīva.”. E-pasaule, 2001. gada novembris, 9-10.lpp.
6. G. Kalniņš “Privātība un informācijas pieejamība: vai pretrunā viena ar otru?”E-pasaule. 2001. gada novembris, 8- 9.lpp.
7. “Informācijas un komunikāciju tiesības” autoru kolektīvs U. Ķiņa redakcijā., SIA “Biznesa Augstskola “Turība””. 2002.
8. M. Ruķers “Fizisko personu datu aizsardzības likuma ietekme uz komercdarbību”.“Dienas bizness”, 2003. gada 13. maijs.
9. Ruķers M. Rokasgrāmata Fizisko personu datu aizsardzība. SIA „E-sabiedrības risinājumi”. – 2005.
10. Dennis Campbell, general editor. “Data transmission and privacy.” Published under the auspices of the Center for International Legal Studies. Kluwer Academic Publishers, 1994.
11. Blanca R. Ruiz. “Privacy in telecommunications. A European and an American approuch.” Kluwer Law International 1997.
12. Peter Blume, Ahti Saarenpaa, Dag Wiese Schartum, Peter Seipel. “Nordic data protection”. Denmark: Iustus Forlag 2001.
13. Marc Roteneberg. “The Privacy Law Sourcebook 2001. United States law, International law and recent developments”. USA: Electronic Privacy Informatrion Center.
14. F Lawrence Street and Mark P. Grant. “Law of the Internet”. Lexis Publishing 2001., 250-259.pp

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. žurnāli: Jurista Vārds, Likums un Tiesības, Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne u.c.

Kursa nosaukums

Baznīcas tiesības

Kursa kods

JurZ2009

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju stundu skaits

27

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

5

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Ringolds Balodis

Priekšzināšanas

JurZ1028, Konstitucionālās tiesības

Kursa anotācija

Kurss cieši saistīti ar konstitucionālām tiesībām. Tas nozīmē, ka tie studenti, kuriem ir interese par cilvēktiesībām priekšmeta ietvaros varēs nostiprināt iepriekšējā studiju gadā apgūtās Konstitucionālās tiesības par Satversmes 8.nodaļu un nopietni paplašināt savas zināšanas. Studenti gūs ieskatu kā par reģistrēto reliģisko organizāciju darbības juridisko aspektiem, tā arī par atsevišķiem kanonisko tiesību jautājumiem (piem., baznīcu tiesas, kapelānu dienests, grēksūdzes noslēpums, iekšējie procesuālie un administratīvie jautājumi), kas dažkārt kolīziju pēc nokļūst valsts uzmanības lokā. Izpratne par tiesību principiem studējošiem tiks veidota analizējot Latvijas tiesu, Eiropas Savienības Cilvēktiesību tiesas, ASV Augstākās tiesas, kā arī citu valstu augstāko un konstitucionālo tiesu judikatūru un tiesu praksi. Lai studējošie mācību vielu varētu labāk iegaumēt kursa jautājumi tiek apgūti iztirzājot reālus kāzusus un aplūkojot praktiskus piemērus.

Rezultāti

Studiju kursa akadēmiskās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie gūs ieskatu sarežģītu pamattiesību kolīziju problēmu jautājumos, iemācīsies izvērtēt cilvēktiesību ierobežošanas problemātiku konstitucionāli aizsargātas tiesību (reliģijas brīvības) realizācijas kontekstā.
Studiju kursa profesionālās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie tiesu izspēles laikā gūs praktiskas iemaņas civilprocesuālajā jomā (gatavojot prasības pieteikumu un atbildes rakstu), kā arī apgūs tiesu runas elementus (vadot tiesas sēdi un uzstājoties prasītāja un atbildētāja lomā. Protams, arī gūs ieskatu reliģijas brīvības interpretācijā kontekstā ar tiesiskās vienlīdzības un baznīcas autonomijas principiem

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Baznīcu tiesību priekšmets 2
2. Baznīcu iekšējās tiesības 2
3. Grēksūdzes noslēpums: jēdziena rašanās un tiesiskās aizsardzības attīstība 2
4. Valsts un baznīcu attiecību pamatprincipi un prakse Latvijā 2
5. Valsts un baznīcu attiecību pamatprincipi un prakse Latvijā 4
6. Reliģijas zaimošana 2
7. Reliģijas aizsardzības un ar to saistītās aktuālās tiesiskās problēmas 2
8. Reliģijas aizsardzības un ar to saistītās aktuālās tiesiskās problēmas 2
9. Seminārs- tiesu izspēle 3
10. Konstitucionālie principi - reliģijas brīvība un baznīcas atdalītība no valsts 2
11. Konstitucionālie principi - reliģijas brīvība un baznīcas atdalītība no valsts 4
12. Konstitucionālie principi - reliģijas brīvība un baznīcas atdalītība no valsts 1
13. Konstitucionālie principi - reliģijas brīvība un baznīcas atdalītība no valsts 2
14. Konstitucionālie principi - reliģijas brīvība un baznīcas atdalītība no valsts 2
15. Noslēdzošās diskusijas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts. Semināra (tiesu izspēle) apmeklējums ir obligāts. Gala atzīmi veido semināra vērtējums (25%), kontroldarba vērtējums (25%) un kursa pārbaudījums- eksāmens ( 50%). Pārbaudījums (rakstveida)- tests un kāzuss.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Balodis R. Baznīcu tiesības. – Rīga, 2002.
2. Balodis R. Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmā labojuma nozīme un izpratnes transformācija (I)/ Likums un Tiesības – R.: Ratio iuris, 2006. augusts,8.sējums,nr.8(84)
3. Wolfgang Lienemann/ Hans-Richard Reuter (Hrsg.) Das Recht der Religionsgemeinschaften in Mittel-, Ost – und Südosteuropa/ Nomos Verlagsgesellschaft, Baden – Baden 2005.
4. State and Church in the European Union (Ed. Robbers G.) / European Consortium for State and Church research, Nomos Verlagsgesellschaft, Baden – Baden second ed., 2005.
5. Facilitating Freedom of Religion or Belief: A Deckbook (Ed. Lindholm T., W.Cole Durham, Bahia G. Tahzib - Lie). BYU International Center for Law and Religious Studies&The Norwegian Centre for Human Rights University of Oslo Norway, - Martinus Nijhoff Publishers 2004

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Balodis R. Baznīcu tiesības kā tiesību nozare/ Likums un Tiesības – R.: Ratio iuris, 2001 janvāris, 4.sējums, nr.1 (29)
2. Balodis R. Par reliģisko organizāciju reģistrāciju un to izveidošanās pamatprincipiem/ Latvijas Vēstnesis. – 2000. – 11.februāris.
3. Balodis R. Par reliģisko diskrimināciju un konfliktiem/ Latvijas Vēstnesis. – 2000. – 2.jūnijs.
4. Balodis R. Par nekustamā īpašuma nodokli un baznīcu/ Latvijas Vēstnesis. – 2000. – 13.aprīlis.
5. Rudevskis J. Latvijas un Svētā Krēsla līgums: iedomātās bažas un realitāte/ Jurista Vārds. – 2006. – 24. janvāris
6. Джероза Л. Каноническое право. – Москва. 1996.
7. Дворкин А. Сектоведение Тоталитарные секты. – Нижный Новгород. 2000.
8. Code of Canon Law Latin – (English edition)/ Canon Law Society of America. –Washington, 1995.
9. Hill M. Ecclesiastic Law (second ed.) Oxford University Press 2001
10. Цыпин В.А. Церковное право. – Москва, 1994.
11. Павлов А.С. Курс церковного права. – Санкт-Петербург 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Latvijas Vēstnesis
Jurista vārds
Likums un Tiesības

Kursa nosaukums

Apdrošināšanas tiesības

Kursa kods

JurZP070

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

18

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

14

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Augstākā izglītība(līm.), pasn. Gvido Romeiko

Priekšzināšanas

JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ1090, Civiltiesību vispārīgā daļa

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir noskaidrot apdrošināšanas un pārapdrošināšanas būtību un nozīmi, sniegt ieskatu par apdrošināšanas tirgu, tā dalībniekiem, dažādiem apdrošināšanas veidiem un valstisko uzraudzību, kā arī par ES regulējumu apdrošināšanas jomā un tā ietekmi uz dalībvalstīm un tiesisko regulējumu Latvijā. Papildus kurss atklāj tiesisko regulējumu uzkrājumiem vecumdienām.

Rezultāti

Apgūstot kursu, iegūst zināšanas par apdrošināšanas būtību, nozīmi, apdrošināšanas tirgu, tā dalībniekiem un valstisko regulāciju. Students spēj analizēt dažādos apdrošināšanas veidos pielietotos apdrošināšanas līgumus. Kurss ļauj studentam izprast ES regulāciju apdrošināšanas jomā un tās ietekmi uz tiesiko regulējumu Latvijā. Kursa apguve dod iespēju vieglāk apgūt tiesības banku un vērtspapīru jomā.

Kursu apraksts-plāns

1. Nepieciešamība apgūt Apdrošināšanas tiesības. Apdrošināšanas pamattermini. Apdrošināšanas vēsture. 2
2. Apdrošināšanas tiesiskā regulējuma attīstība Latvijā 1990.-2009.g. Pasaules un Latvijas apdrošināšanas tirgi. Apdrošināšanas būtība un nozīme. 2
3. Riska jēdziens. Apdrošinātais risks. 2
4. Eiropas Savienības regulējums. Apdrošināšanas pakalpojumu sniegšana Latvijā un ārvalstīs. 2
5. Atsevišķi apdrošinātāja darbības tiesiskās regulācijas aspekti. 2
6. Apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas veidi. Eiropas Savienības regulējums apdrošināšanas starpniecības jomā. Apdrošināšanas starpnieki. 2
7. Eiropas Savienības regulējums apdrošināšanas līguma jomā. Nepieciešamība noteikt tiesisko regulējumu apdrošināšanas līgumam. 2
8. Apdrošināšanas līguma tiesiskais regulējums.
Apdrošināšanas līgumu nodošana. 2
9. Dzīvības apdrošināšana. 2
10. Nelaimes gadījumu, veselības un palīdzības apdrošināšana. 2
11. Īpašuma apdrošināšanas veidi. 2
12. Civiltiesiskās atbildības, kredītu, galvojumu, dažādu finansiālo zaudējumu, juridisko izdevumu apdrošināšana. 2
13. Transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana. 2
14. Privātie pensiju fondi. 2
15. Pašapdrošināšana, kopapdrošināšana,
Pārapdrošināšana. Pārapdrošināšanas regulējums Eiropas Savienībā un Latvijā. 2
16. Apdrošinātāja drošība. Apdrošināto interešu aizsardzība. Apdrošināšanas valsts uzraudzība. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Praktisko nodarbību, apmeklējums obligāts.
Kursa pārbaudījums – eksāmens.
Pārbaudījums rakstveida tests, kas ietver jautājumus par tiesisko regulējumu un kāzusus.
Nosakot studenta zināšanu vērtējumu, ņem vērā sagatavoto referātu -(50%)
Kursa pārbaudījums – eksāmens - (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Dr. Blends D. "Apdrošināšana: pamatprincipi un prakse" Rīga, 1995.g.
2. Dickson G.C.A. "Risk and Insurance" The Chartered Insurance Institute.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. SIGMA nr.4/2003 – Insurance company ratings ().
2. SwissRe 2003 – Minimum covers in European motor liability insurance ().
3. SIGMA nr.5/2003 – Reinsurance – a systemic risk? ()
4. SwissRe 2003 – Marine insurance ().
5. SIGMA nr.2/2004 – Commercial insurance and reinsurance brokerage – love the middleman ().
6. SIGMA nr.4/2004 – Mortality protection: the core of life ().
7. SIGMA nr7/2004 – The impact of IFRS on the insurance industry ().
8. SwissRe 2005 – European motor markets ().
9. SwissRe 2005 - The true value of aviation insurance ().
10. SwissRe 2005 – “All risks” in property insurance. An attempt to remove ambiguities ().
11. SIGMA nr.4/2006 – Solvency II: an integrated risk approach for European insurers. ().
12. SIGMA nr.6/2006 – Credit insurance and surety: solidifying commitments ().
13. SIGMA nr.3/2007 – Annuities: a private solution to longevity risk (.).
14. Insuring environmental damage in the European Union (.).
15. European motor markets (.).
16. SIGMA nr.2/2008 Non-life claims reserving: improving on a strategic challenge (.).
17. Fire insurance (.).
18. The globalisation of collective redress: Consequences for the insurance industry (.).
19. SIGMA nr.1/2009 – Scenario analysis in insurance (.).
20. SIGMA nr.2/2009 – Natural catastrophes and man-made disasters in 2008: hihg losses in Europe (.).
21. SIGMA nr.3/2009 – World insurance 2008: life premiums fall in the industrialised countries – strong growth in the emerging economies (.).
22. I Likumi
1. Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums – 1998.gada 10.jūnijs.
2. Par apdrošināšanas līgumu – 1998.gada 10.jūnijs.
3. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likums – 2005.gada 17.marts.
4. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums – 2004.gada 7.aprīlis.
5. Par privātajiem pensiju fondiem – 1997.gada 5.jūnijs.
6. Valsts fondēto pensiju likums – 2000.gada 17.februāris.
7. Finansu un kapitāla tirgus komisijas likums – 2000.gada 1.jūnijs.
8. Finanšu konglomerātu likums – 2005.gada 9.jūnijs.
9. Pārapdrošināšanas likums – 2008.gada 12.jūnijs.
10. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums – 2008.gada 17.jūlijs.
II Ministru kabineta noteikumi
1. Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem – 2004.gada 14.decembra noteikumi nr.1008.
2. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskā atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas fonda izveidošanas, uzkrāšanas un administrēšanas kārtība – 2005.gada 22.marta noteikumi nr.195.
3. Transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehnisko ekspertu sertificēšanas noteikumi – 2005.gada 12.aprīļa noteikumi nr. 251.
4. Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem – 2005.gada 17.maija noteikumi nr.331.
5. Noteikumi par valsts budžeta un pašvaldību budžetu izdevumu atlīdzināšanas apmēru un kārtību, nodrošinot ārstēšanu, rehabilitāciju, tehniskos palīglīdzekļus un pensiju un pabalstu izmaksas – 2006.gada 31.janvāra noteikumi nr.92.
6. Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību – 2007.gada 27.novembra noteikumi nr.801
7. Noteikumi par profesijām, kurās strādājošajiem var paredzēt speciālus pensiju plānus privātajos pensiju fondos – 1998.gada 28.aprīļa noteikumi nr.155.
III Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi un ieteikumi
a) vispārējie noteikumi un ieteikumi
1. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku informācijas sistēmu drošības noteikumi – 2002.gada 11.oktobra noteikumi nr.270.
2. Par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēru Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2008.gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi - 2007.gada 21. decembra noteikumi nr.183.
b) apdrošināšanu regulējošie noteikumi un ieteikumi
1. Kredītu apdrošināšanas noteikumi – 2001.gada 16.novembra noteikumi nr.19/7.
2. Juridisko izdevumu apdrošināšanas noteikumi – 2001.gada 16.novembra noteikumi nr.19/8.
3. Palīdzības apdrošināšanas noteikumi – 2001.gada 16.novembra noteikumi nr.19/9.
4. Noteikumi par maksājumu veikšanas kārtību Apdrošināto aizsardzības fondā –2001.gada 14.decembra noteikumi nr.23/8.
5. Noteikumi par dzīvības apdrošināšanas akciju sabiedrību un savstarpējās dzīvības apdrošināšanas kooperatīvo biedrību aktuārnovērtējuma apjomu un struktūru – 2001.gada 14.decembra noteikumi nr.23/10.
6. Licenču apdrošināšanas veikšanai un atļauju apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanai ārvalstīs piešķiršanas noteikumi – 2003.gada 8.augusta noteikumi nr.180.
7. Par apdrošinātāja galvenā aktuāra kvalifikācijas minimālajām prasībām –2003.gada 29.augusta noteikumi nr.185.
8. Klientu strīdu ar apdrošinātāju par apdrošināšanas atlīdzību izmaksu efektīvas ārpus tiesu izskatīšanas procedūras izstrādes ieteikumi – 2003.gada 19.decembra noteikumi nr.298.
9. Noteikumi par apdrošinātāju, kas nodarbojas ar jebkura veida civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, aktuārnovērtējuma apjomu un struktūru – 2003.gada 30.decembra noteikumi nr.307.
10. Par termina “Lielie riski” noteikšanu – 2004.gada 26.novembra noteikumi nr.256.
11. Noteikumi par papildu uzraudzībai pakļautās apdrošināšanas sabiedrības koriģētās maksātspējas normas un koriģēto pašu līdzekļu aprēķināšanas kārtību un par informācijas sniegšanu par papildu uzraudzībai pakļautās apdrošināšanas sabiedrības grupas savstarpējiem darījumiem – 2005.gada 30.septembra noteikumi nr.111.
12. Apdrošinātāju un ārvalstu pārapdrošinātāju darbību reglamentējošo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju saņemšanas, dokumentu saskaņošanas un informācijas sniegšanas noteikumi – 2005.gada 30.decembra noteikumi nr.174.
13. Apdrošināšanas akciju sabiedrību, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvo biedrību un nedalībvalsts apdrošinātāju filiāļu gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi – 2006.gada 13.janvāra noteikumi nr.21.
14. Apdrošinātāju publisko ceturkšņa pārskatu sagatavošanas noteikumi –2006.gada 24.marta noteikumi nr.61.
15. Nedzīvības apdrošinātāju pārskatu sagatavošanas noteikumi – 2006.gada 15.septembra noteikumi nr.146.
16. Dzīvības apdrošinātāju pārskatu sagatavošanas noteikumi – 2006.gada 15.septembra noteikumi nr.147.
17. Nedzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi – 2006.gada 15.septembra noteikumi nr.148.
18. Dzīvības apdrošinātāju maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi – 2006.gada 15.septembra noteikumi nr.149.
19. Noteikumi par tehnisko rezervju un to seguma saskaņošanu pa valūtām –2007.gada 26.aprīļa noteikumi nr.54.
d) privāto pensiju fondu darbību regulējošie noteikumi
1. Noteikumi par privātajā pensiju fondā uzkrātā papildpensijas kapitāla aprēķināšanas kārtību – 2001.gada 28.decembra noteikumi nr.25/13.
2. Noteikumi par apdrošinātāju un privāto pensiju fondu tehnisko rezervju izveidošanu un aprēķināšanas metodēm – 2004.gada 24.decembra noteikumi nr.299.
3. Privāto pensiju fondu gada pārskatu sagatavošanas noteikumi – 2006.gada 19.maija noteikumi nr.100.
4. Privāto pensiju fondu maksātspējas normas un pašu līdzekļu aprēķināšanas noteikumi – 2006.gada 26.oktobra noteikumi nr.187.
5. Noteikumi par tehnisko rezervju un to seguma saskaņošanu pa valūtu veidiem – 2007.gada 26.aprīļa noteikumi nr.54.
6. Privāto pensiju fondu ceturkšņa pārskata sagatavošanas noteikumi – 2007.gada 2.maija noteikumi nr.69.
IV Eiropas Savienības direktīvas
Skatīt II punktā norādīto likumu informatīvās atsauces.
V Tiesu prakse
1. Eiropas Kopienu tiesas Pirmās instances tiesas lieta C-348/98;
2. Eiropas Kopienu tiesas Pirmās instances tiesas lieta C-537/03.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Finanšu un kapitāla komisijas mājas lapa: http://www.fktk.lv
2. Latvijas apdrošinātāju asociācijas mājas lapa: http://www.laa.lv
3. Latvijas apdrošināšanas brokeru asociācijas mājas lapa: http://www.brokers.lv
4. Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja mājas lapa: http://www.ltab.lv
5. Valsts fondēto pensiju portāls: http://www.manapensija.lv
6. Apdrošinātāju un Privāto pensiju fondu mājas lapas: atrodamas izmantojot Finanšu un kapitāla komisijas mājas lapu.

Kursa nosaukums

Nodokļu tiesības

Kursa kods

JurZ2025

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Jānis Lazdiņš

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir radīt studējošiem izpratni par nodokļu un nodevu tiesību avotiem, jēdzieniem, pamatprincipiem, teorijām, subjektiem un objektiem, nodokļu attiecībām un to tiesisko regulējumu.

Studiju kursa neatņemama sastāvdaļa ir arī studējošo ievadīšana budžeta tiesību un budžeta procesa tiesību problemātikā, jo nodokļi un nodevas veido valsts un pašvaldību budžeta ienākumu lielāko daļu.

Rezultāti

Studiju kursa akadēmiskās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie iegūst izpratni par nodokļu, nodevu, budžeta, budžeta procesa vēsturisko attīstību, kā arī doktrīnām (teorijām), kas ir ietekmējušas juridisko domāšanu nodokļu tiesību jautājumos. Akadēmiskās zināšanas ļauj spriest ne tikai par nodokļu tiesību vēstures (filozofijas) aspektiem, bet arī palīdz studējošiem balstoties uz pagātnes mantojuma izstrādāt priekšlikumus ar nodokļu tiesībām saistītos mūsdienu jautājumos.

Studiju kursa profesionālās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie spēj apzināt (izprast) nodokļu attiecības un to tiesisko regulējumu, kā arī prasmi pielietot tiesiskās aizsardzības līdzekļus šajos jautājumos un izmantot iegūtās zināšanas juridiska rakstura problēmu praktiskā risināšanā.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
I Nodokļu tiesību vispārīgie jautājumi un budžeta tiesības
1. Ievads 2
2. Vispārīgie budžeta tiesību jautājumi 2
3. Budžeta process 2
4. 1. seminārs par budžeta tiesību jautājumiem. 2
5. Nodokļu tiesību avoti 2
6. Vispārīgie nodokļu un nodevu tiesību jautājumi 2
7. 2. seminārs par nodokļu tiesību vispārīgiem jautājumiem 2
8. Kontroldarbs par budžeta tiesībām un nodokļu tiesību vispārīgiem jautājumiem 2
II Sevišķā daļa
9. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 2
10. Sociālās apdrošināšanas maksājumi 2
11. Uzņēmumu ienākuma nodoklis 2
12. Nekustamā īpašuma nodoklis, Dabas resursu nodoklis 1
13. 3. seminārs par tiešajiem nodokļiem 2
14. Pievienotās vērtības nodoklis 4
15. Akcīzes nodoklis, Izložu un azartspēļu nodeva un nodoklis, Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis, Elektroenerģijas nodokļa likums 2
16. Nodevas 1

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kursā tiek iegūts sekmīgs vērtējums pēc sekmīgi nokārtota kontroldarba un trīs obligātiem semināriem, kā arī sekmīgi nokārtota eksāmena. Kontroldarbs un trīs obligātie semināri veido 50% no kopējā vērtējuma un arī eksāmens veido 50% no galīgās atzīmes (vērtējuma).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Eiropas nodokļi Latvijā. – Rīga: Latvijas ekonomists / anno 1992, Ernst & Young, 2004.
2. Frotscher, G. Internationales Steuerrecht. Studium un Praxis. 2. Auflage. München: Verlag C.H.Beck, 2005.
3. Lazdiņš, J. Ievads nodokļu tiesībās. Jurista Vārds. 2006. 10. oktobrī – Nr. 40 (443), 1.–7. lpp; 2006. 17. oktobrī – Nr. 41 (444), 8.–14. lpp.
4. Lazdiņš, J. Taisnīguma principa ievērošana iedzīvotāju ienākumu aplikšanā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne. – 2008. – Nr. 740 – 95.–111. lpp.
5. Nodokļu ceļvedis. Likumi “Par nodokļiem un nodevām” un “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. B.v.: Dienas bizness, Deloitte & Touche, b.g. – 1. sēj.
Nodokļu likuma komentāri / nodokļu ceļvedis. Likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” un “Par dabas resursu nodokli” komentāri. B.v.: Dienas bizness, Deloitte & Touche, b.g. – 2. sēj.
Nodokļu likuma komentāri / nodokļu ceļvedis. Muitas likuma komentāri. B.v.: Dienas bizness, Deloitte & Touche, b.g. – 3. sēj.
Nodokļu likuma komentāri / nodokļu ceļvedis. Likumu “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli” un “Par valsts sociālās apdrošināšanu “komentāri. B.v.: Dienas bizness, Deloitte & Touche, b.g. – 4. sēj.
6. Rešina, G. Latvijas Republikas budžets: Vakar, Šodien, Rīt. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2003.
7. Terra, B., Wattel, P. European tax law. Fourth edition. London, The Hague, New York: Kluwer law internetional, 2005.
8. Weber-Grellet, H. Europäisches Steuerrecht. Studium un Praxis. München: Verlag C.H.Beck, 2005.
9. Проблема соблюдения принципа справедливости в налоговой политике как неотъемлемый элемент механизма защиты прав человека. No: Международно-правовые механизмы защиты прав человека. Сборник научных статей, посвященный 60-летию Всеобщей декларации прав человека. / под ред. С.А. Гончарова, В.Ю. Сморгуновой, А.А. Дорской. Санкт – Петербург: Астерион, 2008 – с. 51–60.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Aizsilnieks, A. Latvijas saimniecības vēsture (1914-1945). Stokholma: Daugava, 1968.
2. Williams, D.W. Principles of tax law. London: Sweet & Maxwell, 1996.
3. Zvejnieks, A. Nodokļi un nodevas. Mācību grāmata. Otrais pārstrādātais izdevums. B.v.: b.i., 1998.
4. Налоги и налоговое право / под редакцией кандидата юридических наук А.В. Бризгалина. Москва: Аналика – Пресс, 1997.
5. Пушкареева, В.М. История финансовой мысли и политики налогов. Москва: Финансы статистика, 2003.
6. Толстопятенко, Г.П. Европейское налоговое право. Москва: Норма, 2001.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. žurnāli: Bilance, Saldo, Jurista Vārds, Likums un Tiesības, Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne u.c.
2. interneta resursi: www.lv.lv, www.vid.gov.lv, www.fm.gov.lv, www.pro.nais.dati.lv u.c.
3. normatīvie akti: LR likums “Par budžetu un finanšu vadību”
LR likums “Par valsts budžetu [attiecīgam gadam]”
LR likums “Par pašvaldību budžetiem”
LR likums “Par nodokļiem un nodevām”
LR likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
LR likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”
LR likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”
LR likums “Par pievienotās vērtības nodokli”
LR likums “Par akcīzes nodokli”
LR Dabas resursu nodokļa likums
LR likums “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”
LR likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”
LR likums “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”
LR likums “Par Valsts ieņēmuma dienestu”
LR Elektroenerģijas nodokļa likums u.c.
4. tiesu prakse: ECT, EKT, LR Satversmes tiesas spriedumi nodokļu tiesību jautājumos, LR Augstākās tiesas spriedumi nodokļu tiesību jautājumos u.c. tiesu spriedumi.

Kursa nosaukums

Patērētāju aizsardzības tiesības

Kursa kods

JurZ2012

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Baiba Broka

Priekšzināšanas

JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ2014, Saistību tiesības. Sevišķā daļa.

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt tiesību zinātnes studējošos ar Patērētāju tiesību aizsardzības tiesisko regulējumu. Tirgus regulējums ir cieši saistīts ar konkurences tiesību jautājumiem un tirgus ekonomikas likumsakarībām, tādēļ kursa ietvaros tiks apskatīti sociāli ekonomiski un tiesiski jautājumi, komercdarbības reglamentācija, akcentējot uzmanību uz patērētāja- kā vājāka tirgus attiecību dalībnieka, īpašo aizsardzību.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti iegūst izpratni par tirgus attiecību tiesisko regulējumu un valsts intervence leģitīmajiem apstākļiem darījumu brīvībā. Studenti spēj izprast katra tirgus dalībnieka lomu un to tiesības un pienākumus iesaistoties komerctiesiskajā apritē, jo īpaši izprotot valsts lomu, aizsargājot vājāko tirgus attiecību dalībnieku- patērētāju. Studenti izprot procedūrās, kādās aizsargāt patērētāju un kā risināt darījumu strīdus brīvā tirgus apstākļos.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads. Patērētāju tiesību jēdziens, kursa mērķi, metodes. 2
2. Patērētāju tiesību principi, tiesību avoti 2
3. Patērētāju tiesību attiecību rašanās pamati. Patērētāju un konkurences tiesību savstarpējais sakaras. Tirgus tiesiskā reglamentācija. 4
4. Patērētāju tiesību aizskāruma jēdziens. 2
5. Preču un pakalpojuma kvalitāte un drošums. Standartizācija un sertifikācija. 2
6. Informācijas sniegšanas pienākums. Reklāma. Maldinoša komercdarbība. 4
7. Jauni līgumi patērētāju tiesībās- Distances līgums, Sliekšņa līgums, Time-Sharing līgums, kreditēšanas līgums. 4
8. Netaisnīgi līguma noteikumi. 2
9. Pārtikas aprites tiesiskie aspekti. 2
10. Tūrisma tiesiskais regulējums. 2
11. Tiesiskās aizsardzības līdzekļi par patērētāju tiesību aizskārumu. 4
12. Strīdu risināšanas kārtība patērētāju tiesībās. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Semināru nodarbību apmeklējums ir obligāts + 1 starppārbaudījums - kontroldarbs ( 50%), 2 rakstveida mājas darbi.
Kursa pārbaudījums- rakstveida eksāmens (teorija= kāzusa risinājums) ( 50%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Kangun N. Society and Marketing., New York, 1972.
2. Dobson P. Sale of Goods and Consumer Credit., London, Sweet&Maxwell, 1996.
3. Torgāns K., Jemeļjanova M.. Burkovska V. Produkcijas kvalitāte, likums patērētāja tiesības., Rīga, 1994.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Lando O. The Structure and Salient Features of the Principles of European Contract Law., Juridica International, Law Review University of Tartu, Estonia VI/2001.
2. Broka B. Patērētāju tiesību aizsardzības aktualitātes Baltijas valstīs., Starptautiskās konferences materiāli- Tiesību transformācijas problēmas sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā., Rīga, 2003.
3. Broka B. Patērētājs un Komersants, kurš spēcīgāks?. II Vispasaules Latviešu zinātnieku kongress, Rīga 14.-15.augusts, 2001. Zinātnisko referātu tēžu krājums- 224.lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Bierande R. Patērētājs. Viņa tiesības un intereses., “ Latvijas Vēstnesis”, 16.03.2000., nr. 98/99.
2. Utehins G. Produkcijas standartizācijsa un sertifikācija Starptautiskajās un nacionālajās organizācijās., Rīga, 1995.
3. Jemeļjanova M. Kvalitāte, standartizācija un likums., Rīga, 1977. (krievu valodā).

Kursa nosaukums

Dzīvokļu tiesības

Kursa kods

JurZ2016

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , pasn. Jānis Lapsa

Priekšzināšanas

JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ1090, Civiltiesību vispārīgā daļa
JurZ2014, Saistību tiesības. Sevišķā daļa.
JurZP060, Lietu tiesības

Kursa anotācija

Studiju kursā tiek apskatīti dzīvojamo telpu īres un dzīvokļa īpašuma tiesiskie jautājumi.
Lielāko daļu kursa aizņem jautājumi par īres līgumu - noslēgšana, priekšmets, subjekti, kā arī līguma izbeigšana, kam veltītas trīs lekcijas. Tiek apskatīti arī jautājumi par izīrētāja, īrnieka un tā ģimenes locekļu savstarpējām attiecībām, tiesībām un pienākumiem. Atsevišķi tiek aplūkoti jautājumi par dzīvokļa īpašumu un privatizāciju.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām, dzīvokļa īpašumu reglamentējošām normām, judikatūru.

Kursu apraksts-plāns

1. Dzīvokļu tiesību vispārējais raksturojums. 2
2. Dzīvojamo telpu īres attiecību pamatnoteikumi. 2
3. Dzīvojamās telpas īres līguma subjekti, to savstarpējās attiecības. 4
4. Dzīvojamā telpā dzīvojošās personas. 4
5. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana un izlikšana no dzīvojamām telpām. 6
6. Dzīvojamās telpas apakšīre un dienesta dzīvojamo telpu īre. 4
7. Dzīvojamo telpu īres tiesisko attiecību jautājumi attiecībā uz valsti un pašvaldībām. 2
8. Dzīvokļa īpašums. 2
9. Dzīvojamo māju privatizācija un apsaimniekošana. 4
10. Procesuālie jautājumi dzīvokļu tiesībās, izlikšana un tiesu prakse. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts,
Semināra apmeklējums – obligāts + 1 starppārbaudījums - kontroldarbs (50%),
Kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).
Pārbaudījums (rakstveida) – tests un/vai kāzuss.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Krauze R. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Trešais papildinātais izdevums // Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2006.
2. Krauze R. Par dzīvojamo telpu īri. Likums ar komentāriem. Ceturtais papildinātais izdevums // Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2008.
3. Dzelzīts K. Dzīvokļu īres tiesības, Rīga, Valtera un Rapas akc.sab.izdevums, 1927.
4. Sinaiskis V. Īrnieka izlikšanas jautājums sakarībā ar tiesību uzbūvi un pielietošanu // Rīga, Sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrība “Aequitas” izdevums, 1928.
5. Dzelzītis K. Likums par telpu īri ar paskaidrojumiem un tiesu praksi. Rīga, 1932.
6. Privatizēto dzīvojamo māju apsaimniekošana. Statūti, līgumi, skaidrojumi // Rīga, CDzMPK, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Aronietis A., Likums par telpu īri un tiesu prakse īres lietās (izvilkumi no Senāta spriedumiem). Rīgā, 1930.
2. Abramsons M., Miera izlīgums īres lietās. Rīga, 1936.
3. Torgāns K. Īre un noma // Rīga, b.i.,1993.
4. Krauze R., Krauze I. Dzīvoklis : īre, privatizācija, īpašums (dokumenti un komentāri) // Rīga, Mans īpašums, 1996.
5. Īres likums (jaunā redakcija, spēkā no 2001.gada 1.janvāra) un komentāri // Rīga, Mans īpašums, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. "Latvijas Vēstnesis"
2. Valsts aģentūra „Mājokļu aģentūra” mājas lapa Internetā: www.ma.gov.lv
3. Rīgas pilsētas dzīvojamo māju privatizācijas komisijas mājas lapa Internetā: www.rdzmpk.lv
4. Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas mājoklis” mājas lapa Internetā: www.rigasmajoklis.lv

Kursa nosaukums

Bankrota tiesības

Kursa kods

JurZ3013

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Gaidis Bērziņš

Priekšzināšanas

JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ2014, Saistību tiesības. Sevišķā daļa.
JurZP125, Civilprocess

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir ievadīt juridisko specialitāšu studentus Bankrota tiesību zinātnē, noskaidrot Bankrota tiesību būtību un tiesiskā regulējuma pamatfunkcijas, iepazīstināt ar ES un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un to praktisko pielietojumu.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par Bankrota tiesību būtību un priekšstatu par Bankrota tiesību lomu mūsdienās.
Studenti spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt parādnieka tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa būtību.
Sekmīga kursa apguve dod iespēju padziļināti apgūt šo specifisko tiesību nozari, piemēram, iegūstot attiecīgu izglītības līmeni, pretendēt uz maksātnespējas procesa administratora sertifikātu.

Kursu apraksts-plāns

1. Maksātnespējas vispārīgie noteikumi. 2
2. Maksātnespējas procesa administrators. 2
3. Parādnieka tiesiskā aizsardzība. 2
4. Juridiskās personas maksātnespējas procesa būtība. 2
5. Parādnieka pārstāvji un ieinteresētās personas attiecībā pret parādnieku. 2
6. Kreditors juridiskās personas maksātnespējas procesā. 2
7. Darbinieku tiesības un pienākumi juridiskās personas maksātnespējas procesā. 2
8. Kreditoru sapulce, tās funkcijas. 2
9. Parādnieka manta un tās pārvaldīšana juridiskās personas maksātnespējas procesā. 2
10. Maksātnespējas stāvokļa risinājumi juridiskās personas maksātnespējas procesā. 4
11. Fiziskās personas maksātnespējas procesa būtība. 4
12. Fiziskās personas maksātnespējas stāvokļa risinājumi, to īstenošana un sekas. 2
13. Parādnieka, kreditora un administratora atbildība. 2
14. Pārrobežu maksātnespējas process. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts,
semināru un praktisko darbu apmeklējums – obligāts + 1 starppārbaudījums - kontroldarbs (50%),
kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).
Pārbaudījums (rakstveida) – tests.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bērziņš G. Tiesiskās aizsardzības procesa mērķi. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds. Nr.41., 28.10.2008,1-3.lpp;
2. Bērziņš J., „Maksātnespējas procesa krimināltiesiskie aspekti”, Jurista Vārds, 2007.gada 9.oktobris, 2007.gada 16.oktobris;
3. Maldups A., „Fizisko personu maksātnespējas paredzamais reglaments”, Jurista Vārds, 2007.gada 30.oktobris;
4. Meļķis J., “Jaunais likums ir labvēlīgāks pret parādniekiem” Jurista Vārds, 06.11.2007. 45(498);
5. Mihaļska D., Apsītis U., “Maksātnespējas procesa pilnveidotais saturs” Jurista Vārds, 13.11.2007. 46(499);

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Папе Г. Институт несостоятельности: общие проблемы и особенности правового регулирования в Германии, Москва, 2002;
2. Stephen E. The New Bankruptsy: Will Ir Work for You?, Business&Economics, 2007;
3. FletcherIan F. Insolvency in Private International Law: National and International Approaches, 1999;
4. Fletcher I. The Law og Insolvency. 2nd Edition. London: Sweet&Maxwell, 1996;
5. Frieze S. Handbook of Bankruptcy and Personal Insolvency. 6th edition, London: FT Law&Tax, 1996;
6. Wood R. Philip Principles of International Insolvency. London: Sweet&Maxwell, 1995.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Tiesu prakse:
LR Satversmes tiesas 2002.gada 17.janvāra spriedums lietā nr.2001-08-01.
LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 9.marta lēmums lietā nr. PAC-0660-06.
LR Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2006.gada 13.jūlija lēmums lietā nr. PAC-1174-06.
LR Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2007.gada 28.marta spriedums lietā nr. SKC-203.
LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā nr. SKA-198 C 17086702.
2. Normatīvie akti:
Likums „Par nodokļiem un nodevām”, Latvijas Vēstnesis, 18.02.1995, nr. 26.
Kredītiestāžu likums, Latvijas Vēstnesis, 24.10.1995, nr. 163.
Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums, Latvijas Vēstnesis, 30.06.1998, nr. 188/189.
Likums „Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību”, Latvijas Vēstnesis, 03.06.1998, nr. 162.
Krimināllikums, Latvijas Vēstnesis, 08.07.1998, nr. 199/200.
Civilprocesa likums, Latvijas Vēstnesis, 03.11.1998, nr. 326/330.
Komerclikums, Latvijas Vēstnesis, 04.05.2000, nr. 158/160.
Biedrību un nodibinājumu likums, Latvijas Vēstnesis, 14.11.2003, 161.
Maksātnespējas likums, Latvijas Vēstnesis, 22.11.2007, nr. 188.
3. 2000.gada 29.maija Regula (EK) Nr.1346/2000 par maksātnespējas procedūrām.
4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.marta Direktīva 2001/17/EC par apdrošināšanas sabiedrību sanāciju un likvidāciju.
5. Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīva 80/987/EEC par dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēju maksātnespējas gadījumā.

Kursa nosaukums

Ārvalstu konstitucionālās tiesības

Kursa kods

JurZP013

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, doc. Annija Kārkliņa
Dr. Tiesību doktors, prof. Ringolds Balodis

Priekšzināšanas

JurZ1028, Konstitucionālās tiesības

Kursa anotācija

Kursa ietvaros paredzēts padziļināt studentu zināšanas konstitucionālo tiesību jomā. ’’Ārvalstu konstitucionālās tiesības’’ kā izvēles kurss un ir paredzēts tiem studentiem, kuri ir apguvuši ’’Konstitucionālās tiesības’’, kas aplūko Latvijas Republikas konstitucionālās tiesības un vēlas iepazīties ar konstitucionālo regulējumu pasaulē. Lai gan galvenā uzmanība kursa ietvaros tiek pievērsta Eiropas Savienības dalībvalstīm, tiek aplūkotas arī Āzijas valstis un Amerikas Savienotās Valstis un Krievijas Federācija

Rezultāti

Studiju kursa akadēmiskās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie iegūst izpratni par dažādu valstu konstitucionālo regulējumu, atšķirīgām valsts iekārtām un konstitucionālisma attīstību pasaulē.
Studiju kursa profesionālās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt juridisko regulējumu un praksi dažādās tiesību sistēmās, to priekšrocības un trūkumus.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Ārvalstu konstitucionālo tiesību priekšmets, struktūra un pētniecības metodes. Ārvalstu konstitucionālo tiesību avotu jēdziens un veidi. 2
2. Pasaules konstitucionālās attīstības galvenie posmi un vēsturiskās attīstības tendences. 4
3. Amerikas Savienoto Valstu konstitucionālo tiesību raksturojums. 4
4. Eiropas Savienības dalībvalstu konstitucionālo tiesību raksturojums. 10
5. Postpadomju valstu konstitucionālisms. 6
6. Raksturīgākās iezīmes Āzijas valstu konstitūcijās. 6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts. Lai nokārtotu akadēmiskās saistības priekšmetā “Ārvalstu konstitucionālās tiesības” ir nepieciešams piedalīties seminārā, iegūt pozitīvu vērtējumu vienā kontroldarbā un saņemt sekmīgu atzīmi rakstiskā gala pārbaudījumā (testā). Pie gala pārbaudījuma tiek pielaisti tie studenti, kas ir sekmīgi nokārtojuši semināru un kontroldarbu. Noslēguma atzīmi veido semināra un kontroldarba vērtējums (50%) un rakstveida eksāmena vērtējums (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Ed. G.Robbers. Encyclopedia of World Constitutions – U.S. Facts on File, 2007
2. Indrikovs Z. Ārvalstu konstitucionālās tiesības. – Rīga, 1999.
3. Чиркин В.Е. Конституционное право зарубежных стран. – Москва, 2001.
4. Barendt E. An introduction to constitutional law. – Oxford, Oxford university Press, 1998.
5. Stark C. (ed.) Constitutionalism, Universalism and Democracy – a comparative analysis. - 1. Aufl – Baden – Baden: Nomos Verl. – Ges., 1999.
6. Марченко М.Н. Сравнительное правовединие. - Москва, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra)


1. Barendt E. An introduction to constitutional law. – Oxford, Oxford university Press, 1998.
2. Balodis R. Pasaules konstitucionālās attīstības galvenie posmi/ Likums un Tiesības – R.: Ratio iuris, 2004. janvāris, 6.sējums, nr.1 (53)
3. Balodis R. Federālisms, kā taisnīgas pārvaldes nodrošināšanas instruments/ Jurista Vārds Nr. 46 (351) 2004.-30. novembris
4. Balodis R. Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmā labojuma nozīme un izpratnes transformācija I un II/ Likums un Tiesības – R.: Ratio iuris, 2006. augusts, 8.sējums, nr.8 (84), 2006. septembris, 8.sējums, nr.9 (85)
5. Balodis R. Konstitucionālo tradīciju īpatnības Apvienotajā Karalistē/ Likums un Tiesības - R.: Ratio iuris, 2004 maijs, 6. sējums, nr.5 (57)
6. Balodis R. Apvienotās Karalistes monarha prerogatīvu specifika un izpausmes mūsdienās/ Likums un Tiesības - R.: Ratio iuris, 2004 oktobris, 6.sējums nr.10 (62)
7. Balodis R. Francijas Republikas savdabīgā konstitūcija/ Latvijas Vēstnesis, Jurista Vārds Nr. 42 (347) 2004. – 2.novembris
8. Авакьан С.А. Конституция Росии: природа, эволюция, современность. – Москва, 1997.
9. Казанчев Ю.Д. Конституционное право Российской Федерации. – Москва: Юрлитинформ, 2001.
10. Varaška M. Japānas impērijas konstitucionālā sistēma I un II/ Likums un Tiesības – R.: Ratio iuris, 2007.gada jūlijs, 9.sējums, nr.7 (95), 2007.gada augusts, 9.sējums, nr.
8 (95)

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. žurnāli: "Latvijas Vēstnesis"
"Jurista Vārds"
"Likums un Tiesības"

Kursa nosaukums

Pašvaldību tiesības

Kursa kods

JurZ2011

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

16.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Mağistra(līm.), pasn. Arvīds Dravnieks

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir radīt studentiem zināšanas par pašvaldību tiesībām. Studiju kursa apguves laikā studenti iegūs zināšanas par pašvaldības institūta pamatošanas doktrinārajiem pētījumiem, pētot pašvaldību tiesības kā tiesību zinātnes nozari, un pašvaldību tiesībām kā tiesību nozari, noskaidrojot, piemēram, pašvaldību vietu valsts pārvaldes iestāžu sistēmā. Studenti tiks iepazīstināti ar svarīgākajiem pašvaldību tiesību jautājumiem: pašvaldību izveidošanas konstitucionālajiem pamatiem; pašvaldību kompetenci (analizējot pašvaldību kompetences iedalījumus); pašvaldību patstāvību un attiecībām ar valsts tiešās pārvaldes iestādēm; pašvaldību institucionālo sistēmu un pašvaldības amatpersonu atbildību; pašvaldības lēmumu sistēmu un lēmumu pieņemšanas kārtību. Studentiem tiks dots ne tikai Latvijas pašvaldību sistēmas vērtējums, bet arī piedāvāts pazīstamāko ārvalstu (Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Skandināvijas valstu) pašvaldību sistēmu salīdzinājums, kā arī pašvaldību darbību reglamentējošo starptautisko tiesību aktu raksturojums.

Rezultāti

Studiju laikā studenti apgūs ne tikai teorētiskās zināšanas par svarīgākajiem pašvaldību tiesību institūtiem, bet arī pielietos iegūtās zināšanas praktisku kāzusu kā risināšanā, kas saistīti ar pašvaldības lēmumu izstrādi un to juridisko analīzi, kā arī piedalīsies tiesu prakses analizē, kas saistīta ar pašvaldības amatpersonu atbildības jautājumiem. Tādējādi studiju kursa ļaus veiksmīgi iegūtās teorētiskās zināšanas izmantot praksē, uzsākot jurista vai jurista palīga darba pienākumu izpildi pašvaldībās.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Pašvaldību tiesību jēdziens un sistēma. 4
2. Pašvaldību tiesību rašanās pirmsākumi un attīstība. 2
3. Pašvaldības kompetence. 2
4. Pašvaldības institūciju sistēma. 4
5. Pašvaldības lēmumu sistēma. 6
6. Pašvaldības lēmumu pieņemšanas kārtība. 4
7. Pašvaldības darbības pārraudzība. 4
8. Pašvaldību finanšu tiesības. 4
9. Pašvaldību reformas. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts, savukārt semināru apmeklējums ir obligāts. Gala atzīmi veido divu kontroldarbu vērtējums (50%) un kursa pārbaudījums – eksāmens testa veidā (50% no gala atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002.
2. Vanags E., Vilka I. Pašvaldību darbība un attīstība. Rīga: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2005.
3. Stucka A. Administratīvās tiesības. Rīga: Juridiskā koledža, 2009.
4. Rags Z. Vietējās pārvaldes organizācijas un darbības tiesiskais nodrošinājums ārvalstīs (Ārvalstu pašvaldību tiesības). 1. daļa. Rīga: P&K, 2004.
5. Morgan D. R. and Robert E. England Managing urban America. Chatman House Publishers, Inc., Chatham, New Jersey, 1996.
6. Gray V., Eisinger P. American States and Cities. New York, Harper Collins Publishers, 1991.
7. Pašvaldību likuma koncepcija. E. Levita zinātniska koncepcija. 2004. (http://public.law.lv/ptilevicpa-svaldiba.html)

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Административное право зарубежных стран. Учебник / Под ред. А. Н. Козырина и М. А. Штатиной. Москва: Спарк, 2003
2 Еллинек Г. Общее учение о государстве. Санкт-Петербург: Юридический центр. Пресс, 2004.
3 Редлих И. Английское местное управление: Изложение внутреннего управления Англии в его историческом развитии и современном состоянии. Том 1. Санкт - Петербург: Типография Альтшулера, 1907.
4. Kommunalbrevier Rheinland-Pfalz. Herausgegeben von den kommunalen
Spitzenverbänden Rheinland-Pfalz: Gemeinde- und Städteburnd Landkreistag Städtetag. 10. Auflage, Deutscher Gemeindeverlag GmbH Mainz, 1994
5. Gizēviuss V. Pašvaldību politikas rokasgrāmata. Rīga: [b.i.], 1993
6. Vildbergs H. J., Krasts V. Salīdzinošās administratīvās tiesības: lietas un risinājumi. Mācību līdzeklis. Rīga: Latvijas Universitāte, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Jaunzeme K., Stucka A. Rajonu pašvaldību reorganizācijas aktuālie aspekti // Latvijas Vēstnesis, 2009., Nr.10 (563).
2. Jaunzeme K. Pašvaldības kā valsts pārvaldes subjekti // Latvijas Vēstnesis 2006., Nr.5 (408).
3. Jaunzeme K. Pašvaldību saistošie noteikumi – vai vienmēr tiesiski // Latvijas
Vēstnesis, 2005., Nr. 42 (397).
4. Stucka A. Paredzamās izmaiņas pašvaldību juridiskajā regulējumā // Latvijas Vēstnesis, 2007., Nr.39 (492).
5. Stucka A. Pašvaldības domes priekšsēdētāja institūta raksturojums// Latvijas Vēstnesis, 2006., Nr.39 (442).
6. Stucka A. Plānošanas reģions kā atvasināta publiska persona // Latvijas Vēstnesis, 2006., Nr.47 (450)
7. Explanatory report on the European Charter of Local Self-Government (t/Treaty/-en- /Reports/- Html/122.htm).

Kursa nosaukums

Kriminoloģija

Kursa kods

JurZ3019

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Krimināltiesības

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, doc. Andrejs Vilks

Priekšzināšanas

JurZ2010, Krimināltiesības. Vispārīgā daļa
JurZ3012, Krimināltiesības. Sevišķā daļa.

Kursa saturs(PDF)

Fails: Kriminologija.pdf   Dzēst

Kursa anotācija

•iepazīstināt studentus ar noziedzības kā sociāli tiesiskas parādības tendencēm, stāvokli, to noziedzīgajiem faktoriem, noziedznieka personību, noziedzīgo nodarījumu mehānismu un tās novēršanas sistēmu
•īpaša uzmanība tiks pievērsta noziedzības apzināšanas problēmām, sekmējot teorētiska un praktiska rakstura zināšanu un iemaņu apguvi, izzinot kriminogēnos un pretsabiedriskos procesus un parādības Latvijā un ārvalstīs.

Studiju priekšmeta uzdevumi:
•veidot studējošajos analītiskā darba prasmes, analizējot noziedzības un citu pretsabiedrisko parādību stāvokļi un tendenes
•attīstīt priekšstatus par kriminoloģijas zinātni un tās elementu izpratni ārvalstīs

Rezultāti

Apgūstot studiju kursu Kriminoloģija studējošais iegūst zināšanas par noziedzību un citām pretsabiedriska rakstura parādībā, tās nosakošiem faktoriem, noziedznieka personību un noziedzīgo nodarījumu mehānismu, kā noziedzības novēršanas tiesiskajiem un organizatoristiska rakstura pasākumiem; studenti apgūst prasmes un iemaņas patstāvīgi analizēt un vērtēt krimināla rakstura parādības un procesus.

Kursu apraksts-plāns

1.Kriminoloģijas priekšmets un saturs. 2/2
2.Kriminoloģijas kā zinātnes veidošanās vēsturiskie aspekti. 2/2
3.Kriminoloģiskās izziņas metodoloģija un metodes. 2/0
4.Noziedzīgā nodarījuma mehānisms 2/0
5.Noziedznieka personība 2/2
6.Noziedzības jēdziens, būtība un tās raksturojums. 2/0
7.Latentā noziedzība 2/0
8.Noziedzības faktori 2/0
9.Noziedzība un sociālās deviācijas 0/2
10.Viktimoloģija — mācība par noziegumu upuriem. 2/0
11.Violentoloģija — mācība par vardarbīgo noziedzību 2/0
12.Ekonomiskā un organizētā noziedzība. 2/0
13.Noziedzības novēršana un kontrole 2/0

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studentiem jāapmeklē lekcijas un semināru nodarbības. Nodarbību procesā ir paredzēti divi pārbaudes darbi. Apgūstot kursu, tā nobeigumā studentam ir jāuzraksta referāts (referātu tēmu saraksts - kursa apraksta nobeigumā)(50%)
Kursa pārbaudījums – eksāmens(50%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Drošība un tiesiskums Latvijā. Zinātnisko rakstu krājums. Latvijas universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts. Rīga, 2007.
2.Žeivots M., Mazpans R., Gozenbilds G. Likumpārkāpumu novēršana. Lekciju pieraksti.Rīga, Latvijas policijas akadēmija, 2007.
3.Noziedzība un kriminoloģija globalizācijas apstākļos: jaunie izaicinājumi. XYIII Baltijas starptautiskā kriminologu semināra materiāli. Latvijas Kriminologu biedrība. Rīga, 2006.
4.Kriminoloģija. R., Nordik, 2004.
5.Birkavs V. Zinātne – pret noziedzību. R., 1986.
6.Griķis J. Par noziedzības sociāliem cēloņiem Latvijā. Kriminālstatistisks apskats. Tieslietu ministrijas vēstnesis. R., 1924.
7.Krastiņš U. Mācība par nozieguma sastāvu. R., 1994.
8.Kristapsone S. Noziedzība Latvijā (noziedzību noteicošie sociāli ekonomiskie faktori Latvijā 90.gados). R., ‘’Raka’’, 2003.
9.Krugļevskis A. Kriminālpolitika. Lekcijas. R., 1934,
10.Likumpārkāpumi un sabiedrībai nevēlamas parādības. Statikas datu krājums. R., 2005.
11.Stumbiņa Ē., Birkavs V., Niedre A. Kriminoloģija. R., 1981.
12.Ugrjumovs A. Noziedzības cēloņi un apkarošanas līdzekļi. Tieslietu ministrijas vēstnesis. R., 1922., Nr. 5
13.Vilks A. Deviantoloģija. Mācība par uzvedības sociālajām novirzēm.R., Tiesu namu aģentūra, 2001.
14.Vilks A. Cilvēku un viņu orgānu tirdzniecība: kriminoloģiskās, politiskās un sociālās problēmas.Ieskats XXI gadsimta kriminālajās reālijās. R., BAAF, 2002.
15.Liholaja V. Noziegums//Latvijas Universitātes raksti. Juridiskā zinātene, 703.sējums. Rīga, Latvijas Universitāte, 2006, 44 – 62 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.Adler F., Mueller G.O.W., Laufer W.S. Criminology. 2 d. Ed. N.Y., 1995.
2.Binder A., Gilbert G. Methods of Research in Criminology and Criminal Justice. N.Y., 1983.
3.Crime and Criminology. 3 d. Ed. N.Y., 1981.
4.Eiseberg U. Krimonologie, 4 d. Ed., 1995.
5.Kaiser G., Kerner J.H., Sock F., Schellhops H Kleines Krimonologisches Worterbuch. Stutgart, 1993.
6.Siegel L.J. Criminology: theories, patterns arn typologies. West, 1992.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Amerikas kriminologu asociācija – /
Kriminoloģijas Interneta mega saits – http://faculty.ncwc.edu/toconnor/criminology.htm
ASV kritiskās kriminiloģijas saits – /
Skandināvijas Kriminoloģisko pētījumu padome – /
Austrālijas kriminoloģisko pētījumu padome – http://www.aic.gov.au/crc/
Kembridžas universitātes kriminoloģijas saits – http://www.crim.cam.ac.uk/
Kriminoloģisko teoriju saits – /
Eiropas noziedzības novēršanas un kontroles institūts (HEUNI) – http://www.heuni.fi/
Pasaules kriminālās tiesvedības elektroniskā biblioteka – tgers.edu/~vylen/WCJ/
Eiropols – t/
Interpols – t/
Teorētiskās kriminoloģijas saits – /
Britānijas kriminoloģijas padome – /
Eiropas Kriminoloģijas padome – /
Žurnāls Criminology - /journal.asp?ref=0011-1384
ANO Noziedzības un tieslietu elektronisko resursu datu bāze - /
Latvijas iekšlietu ministrija: http://www.iem.gov.lv/
Latvijas Valsts policija: http://www. vp.gov.lv/
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs: http://www. iem.ic.gov.lv/

Kursa nosaukums

Sociālās tiesības

Kursa kods

JurZ2018

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

22

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

10

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Pielidz.magistram(līm.), lekt. Velga Slaidiņa
Pielidz.magistram(līm.), lekt. Ilze Skultāne

Priekšzināšanas

JurZ1028, Konstitucionālās tiesības
JurZ2015, Darba tiesības

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis, ņemot vērā to, ka Sociālās tiesības ir ļoti plaša tiesību zinātņu joma, ir sniegt ieskatu un pamatzināšanas Latvijas sociālajā likumdošanā.
Lai izprastu un pareizi piemērotu sociālo tiesību normas, vispirms tiek apgūtas teorētiskās zināšanas par to, kas ir sociālās tiesības, kādas ir to specifiskās iezīmes, kas ir sociālā politika, sociāla valsts, sociālās drošības sistēma, to savstarpējā saistība, kādi ir svarīgākie sociālo tiesību avoti.
Kursa uzdevums ir iepazīstināt ar atsevišķu Latvijas sociālās drošības daļu, kā nodarbinātība, sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība, tiesisko regulējumu, pētot un analizējot arī atsevišķu tiesību normu atbilstību, kā arī to piemērošanas problēmas.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par sociālo tiesību zinātnes būtību un pamatprincipiem.
Studenti spēj patstāvīgi nošķirt valsts un pašvaldību kompetences sadalījumu sociālās drošības risinājumos, orientēties plašajā tiesiskajā regulējumu klāstā.

Kursu apraksts-plāns

1. Sociālo tiesību, jēdziens, vēsture, avoti. Sociālās drošības sistēma. 4
2. Sociālā palīdzība. 4
3. Nodarbinātība. 4
4. Sociālā apdrošināšana: 8
Darba negadījumu apdrošināšana; 2
Apdrošināšana pret bezdarbu; 2
Maternitātes un slimības apdrošināšana; 2
Invaliditātes apdrošināšana; 2
Pensiju apdrošināšana; 2
Pensijas ārpus sociālās apdrošināšanas sistēmas. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts, seminārveida praktiskie darbi testa veidā, atrodot atbildes normatīvajos aktos.
1 pārbaudes darbs (50 %) un kursa pārbaudījums – rakstveida eksāmens (50 %).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Mucinieks P. Sociālā likumdošana. I.,II.daļa, R., 1934.-1935.
2. Bite.I. Pensiju likums ar komentāriem, R.,1999.
3. Punculs J. Privātie pensiju fondi. R.,1999.
4. Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Ziemeles I. Redakcijā. R.,2000.
5. Eiropas un starptautisko sociālās drošības tiesību rokasgrāmata, 2000.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Kovaļevska A. Sociāli atbildīgas valsts princips. Jurista Vārds, 2008, Nr.32
2. Sociālais ziņojums par 2006.-2007.gadu. LR Labklājības ministrija, R.,2008.
3. Guļāns P. Pensiju mezgls: sarežģījumi un iespējamie risinājumi. LV.1999. Nr.312.
4. D.Gomien.D.Harris. L.Zwak. law and Practice of the European Convention on Human Rights and the European Social Charter.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. http://www.lm.gov.lv
2. http://www.ttc.lv
3. t/eur-lex

Kursa nosaukums

Intelektuālā īpašuma tiesības

Kursa kods

JurZ3017

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Civiltiesības

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, prof. Jānis Rozenfelds
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Mārcis Krūmiņš

Priekšzināšanas

JurZ1030, Saistību tiesības. Vispārīgā daļa.
JurZ1090, Civiltiesību vispārīgā daļa
JurZ2014, Saistību tiesības. Sevišķā daļa.
JurZP060, Lietu tiesības

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt informāciju par intelektuālā īpašuma veidiem, to aizsardzības īpatnībām, kā arī padziļināti aplūkot atsevišķus intelektuālā īpašuma veidus: autortiesības, tiesības uz patentu, tiesības uz preču zīmi, tiesības uz dizainparaugu, ģeogrāfiskās norādes.

Rezultāti

Apgūstot izvēles priekšmetu, studenti iegūst vispārīgu priekšstatu par intelektuālā īpašuma tiesībām, to svarīgākajiem veidiem, nozīmi tautsaimniecībā, aizsardzības metodēm, atšķirībām dažādās reģistrācija un aizsardzības sistēmās. Kursa apguvei studenti iepazīstas ar svarīgākajiem normatīvajiem aktiem, tiesiskā regulējuma īpatnībām, kā arī ar tiesu praksi Latvijā. Viņiem tiek norādīti pazīstamākie Latvijas un aizrobežu autoru darbi par attiecīgajām tēmām. Kursa apguve ir priekšnoteikums prakses uzsākšanai attiecīgajā tiesību jomā.

Kursu apraksts-plāns

1. Intelektuālā īpašuma jēdziens un veidi. 2
2. Intelektuālā īpašuma aizsardzības īpatnības. 2
3. Autortiesības. 6
4. Tiesības uz patentu. 6
5. Dizainparaugi. 2
6. Tiesības uz preču zīmi. 6
7. Ģeogrāfiskās norādes. 2
8. Augu šķirņu aizsardzība. 2
9. Domēņu vārdi. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lai students tiktu pielaists pie pārbaudes darba kārtošanas, tam sekmīgi ir jānokārto kursa laikā visi iekļautie semināri. Piedalīšanās semināros ir obligāta. Katrs darbs tiek vērtēts ar atzīmi.
Kursa nobeigumā pārbaudes darbs ir rakstiskā formā. Ja nav sekmīgi nokārtots kāds no semināriem, students netiek pielaists pie pārbaudes darba kārtošanas.

Attaisnojums nebūšanai uz semināra nodarbību: slimības lapa vai īpašs gadījums, kas tiek izvērtēts atsevišķi.(piemēram tuva cilvēka bēres, dzemdības un citi). Minētajos gadījumos ir iespēja atstrādāt kavēto semināru konsultāciju laikā.

Semināra apmeklējums – obligāts, 1 kontroldarbs (50%),
Kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Borzovs J. Gatavosimies pirmajai prāvai par datorprogrammu autortiesību aizsardzību pārkāpumiem, Datortehnika, 1993., nr.1.
2. Grudulis M. Ievads autortiesībās. Latvijas Vēstneša bibliotēka, Rīga, 2006.
3. Judinska I. Riņķa dancis ap Riņķa lietu. Izgudrotāja tiesības uz atlīdzību par izgudrojuma izmantošanu - Likums un tiesības Nr. 9, 2001, 279. - 285. lpp.
4. Ķinis U. “Noziedzīgi nodarījumi datortīklos”, 2000., Tiesu namu aģentūra.
5. Medin L., Brizgo M. Pievienošanās Eiropas Savienībai līgums (izvilkums) un komentāri. Tiesu namu aģentūra, 2003, 612 – 629.lpp.
6. Rozenfelds J., Intelektuālais īpašums. Zvaigzne ABC, R, 2004.
7. Cornish W.R. Intellectual property: Patents, Copyright, Trade Marks and Allied Rights, 2nd Edition,, Sweet&MaxwelI, London 1989.
8. Fawcett James J., Torremans P. Intellectual Property and Private International Law, Oxford University Press, 1998.
9. Gyngell J., Poulter A. A User’s Guide to Trade Marks and Passing Off (2nd edition), Butterworths, London, Edinburg, Dublin, 1998.
10. Intellectual Property by M. Barreth. Smith's Revievv Published by Emanuel Law Outlines, Inc. Intellectual Propertv, First Edition, Copyright 1991 by Emanuel Law Outlines Inc. Emanuel Law Outlines, Inc. 1865 Palmer Avenue Larchmont, NY 10538.
11. Phillips J., Firth A. Introduction to Intellectual Property Law (4th edition) Butterworts. London Dublin, Edīnburgh, 1990.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Liberte D. Eiropas Kopienas preču zīme. Jurista Vārds: 29.04.2003, 16 (274).
2. Lībiņa I. Personas tiesības uz attēlu saistībā ar privātās dzīves neaizskaramību salīdzinošo tiesību aspektā. Likums un Tiesības: 8.sējums, nr.8 (84) augusts, 2006
3. Lībiņa I. Personības tiesību aizsardzības nodrošināšana Latvijas civiltiesību sistēmā (I, II) Likums un Tiesības: 9.sējums, nr. 5 (93) maijs, 2007, 9. sējums, nr.6 (94) jūnijs, 2007.
4. Mantrovs V. Eiropas Savienības ģeogrāfisko norāžu aizsardzības sistēma. Likums un Tiesības: 8.sējums, nr.6 (82) jūnijs, 2006
5. Poļakovs G. Latvijas tiesas nostāja domēna vārdu strīdos ar preču zīmju tiesībām. Likums un Tiesības: 7. sējums, nr.9 (73) septembris, 2005.
6. Poļakovs G. Preču zīmju aizsardzības apjoms Latvijas tiesu un Eiropas Kopienu tiesas izpratnē. (I, II). Likums un Tiesības: 6. sējums, nr. 7 (59) jūlijs, 2004, 6. sējums nr. 8 (60) augusts, 2004
7. Poļakovs G. Rūpnieciskā īpašuma īpašnieka tiesības, Rīga: Biznesa augstskola Turība, SIA, 2001., 384 lpp.
8. Poļakovs G., Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība, LR Patentu valde AIPPI Latvijas nacionālā asociācija, Rīga, 1999.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm: 1999. gada 16. jūnija LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1999. 01. jūlijs, nr. 216.
2. Par izgudrojumu, rūpniecisko paraugu un preču zīmju aizsardzības pagaidu kārtību Latvijas Republikā: LR Ministru padomes 1992. gada 28. februāra lēmums. Ziņotājs, 1992. 23. aprīlis, nr. 17.
3. Noteikumi par preču zīmju reģistrācijas procedūras veidlapu paraugiem: Ministru Kabineta 2004. gada 10. augusta noteikumi nr. 699. Latvijas Vēstnesis, 2004. 13. augusts, nr. 128.
4. Dizainparaugu likums: Latvijas Vēstnesis, 2004. g. 17. novembris, nr. 183.
5. Patentu likums: 1995. gada 30. marta LR likums. Latvijas Vēstnesis, 1995. 19. aprīlis, nr. 60.
6. Konkurences likums: 2001. gada 04. oktobra LR likums. Latvijas Vēstnesis, 2001. 23. oktobris, nr. 151.
7. Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju 1989.gada 27.jūnija Madrides protokols: LR starptautiskais līgums. Latvijas Vēstnesis, 1999. 17. septembris, nr. 305/307.
8. 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgums par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām: LR starptautiskais līgums. Latvijas Vēstnesis, 2003. 02. aprīlis, nr. 51.
9. 1883. gada 20. marta Parīzes konvencija par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību: LR starptautiskais līgums. Latvijas Vēstnesis, 2003. 08. aprīlis, nr. 54.
10. Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmā Direktīva Nr. 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (First Council Directive 89 104 EEC of 21 December 1988 to approximate the laws of the Member States relating to trade marks).
11. Padomes 1993.gada 20.decembra Regula Nr.40/94 par Kopienas preču zīmi.
12. Komisijas 1995.gada 13.decembra Regula Nr.2868/95, ar kuru tiek ieviesta Padomes Regula (EK) Nr.40/94 par Kopienas preču zīmi.
13. OHIM biroja vadlīnijas preču zīmju reģistrācijas jautājumos, pieejamas: t/en/mark/marque/direc.htm.

Interneta resursi:
t
www.km.gov.lv. Sadaļa autortiesības un blakustiesības
www.lrpv.lv

Kursa nosaukums

Sodu izpildes tiesības

Kursa kods

JurZ3021

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Krimināltiesības

Lekciju stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Tiesību mağistra grāds, pasn. Ilona Kronberga
Sociālo zinātņu mağistrs tiesību zinātnē , lekt. Evija Vīnkalna

Priekšzināšanas

JurZ2010, Krimināltiesības. Vispārīgā daļa
JurZ3012, Krimināltiesības. Sevišķā daļa.

Kursa anotācija

Priekšmeta studijas no trīs aspektiem. Pirmkārt tiek iztirzātu soda izpildes likumdošanas mērķi un brīvības atņemšanas iestāžu uzdevumi, kā arī īsumā tiek apskatīta svarīgāko penitenciāro ideju attīstība, starptautiski atzītie ieteikumi darbā ar ieslodzītajiem un cietuma pārvaldi. Kursa tālākā gaitā tiek komentēta spēkā esošā likumdošana un tās realizācija praksē, analizējot raksturīgākās konfliktsituācijas starp ieslodzītajiem un personālu, kā arī tipiskākos ārkārtējos gadījumus, vienlaicīgi apgūstot metodiku to profilaksei, novēršanai, pārtraukšanai un negatīvo seku likvidēšanai. Kursa nobeiguma daļa pilnībā veltīta starptautiskajām normām, kas regulē soda izpildes tiesības. Centrālā vieta ierādīta Eiropas cietumu noteikumu prasībām; vairāku Eiropas valstu un postkomunistisko zemju cietumu sistēmu salīdzinošai analīzei; cietuma personāla sagatavošanas psiholoģiskajām īpatnībām un atlases principiem.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par soda izpildes mērķiem un brīvības atņemšanas iestāžu uzdevumiem, starptautiski atzītiem ieteikumiem darbā ar ieslodzītajiem un cietumu pārvaldi.
Studenti spēj analizēt raksturīgākās konfliktsituācijas starp ieslodzītajiem un personālu, un ir apguvuši metodiku to profilaksei, novēršanai, pārtraukšanai un negatīvo seku likvidēšanai.
Studenti ir iepazinuši starptautiskās normas, kuras regulē soda izpildes tiesības; Eiropas cietumu noteikumu prasības; vairāku ārvalstu cietumu sistēmas; cietuma personāla sagatavošanas psiholoģiskās īpatnības un atlases principus.

Kursu apraksts-plāns

1.Kriminālsodu izpildes politikas tendences Latvijā. 2
2.Penitenciārās zinātnes un kriminālsodu izpildes tiesību priekšmets, uzdevumi un metodes. 2
3.Kriminālsodu izpildes tiesību principi. 2
4.Kriminālsodu izpildes tiesiskās attiecības. 2
5.Notiesāto personu tiesiskais statuss. 2
6.Kriminālsodu izpildes tiesību normas. 2
7.Sodu izpilde un personu uzraudzības formas sabiedrībā. 2
8.Probācijas institūts kriminālsodu izpildes teorijā un praksē. 2
9.Sodu, kas saistīt ar izolāciju no sabiedrības raksturojums. 2
10.Brīvības atņemšanas soda progresīvā izpilde. 2
11.Notiesāto personu resocializācijas sistēma. 2
12.Notiesāto personu klasifikācija. 2
13.Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu vispārējā un profesionālā izglītība (tai skaitā nepilngadīgo, profesionālā apmācība. 2
14.Brīvības atņemšanas soda izpildes kārtības (režīma) jēdziens.
Brīvības atņemšanas soda izpildes īpatnības slēgtajos, daļēji slēgtajos, atklātajos cietumos un nepilngadīgo audzināšanas iestādēs. 2
15.Drošības pasākumi cietumos. 2
16.Pamats un kārtība atbrīvošanai no soda izciešanas.
Kriminālprocesuālā drošības līdzekļa apcietinājuma izpildes režīms izmeklēšanas cietumos. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sekmīgi nokārtots viens kontroldarbs (50%) un noslēguma pārbaudījums - eksāmens (50%).
Kursa pārbaudījums (eksāmens) ir rakstveida.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Fuko M, Uzraudzīt un sodīt, AMNIA MEA, 2001.
2.Judins A. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no brīvības atņemšanas soda izciešanas, Rīga: Latvijas Cilvēktiesību centrs, 2006.
3.Kriminālsodu izpildes tiesības : vispārīgā daļa / Vitolds Zahars. – [2. lab. izd.]. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2003.
4.Krūmiņš E. Brīvības atņemšanas soda izpildes Latvijā līdz 1940.gadam, LPA, 1992.
5.Krūmiņš E, Pokšāns S. Brīvības atņemšanas soda izpilde. Rīga: LPA, 1997.
6.Veitmanis K., Meņģelsons A., Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture 1918.-1938., Rīga, 1939.
7.Zahars V.Ar brīvības atņemšanu notiesāto personu klasifikācija Latvijas cietumu reformas kontekstā. Rīga: LPA, 1997.
8.Zahars V. Kriminālsodu izpildes tiesības. Vispārējā daļa.Rīga: LPA, 1999.
9.Тимофеев М.Т. Обзор законодательства Скандинавских и Балтийских стран по службе пробации (уголовному надзору).- Санкт-Петербург, СпбОО “Гражданский контроль”, 2005.
10.Probation and Probation Services: A European Perspective (Ed.by A.van Kalmthout & J.Derks). – Wolf Legal Publishers. 2000.
11.Krimināllikums. Latvijas Vēstnesis, 17.06.1998., 199/200 (1260/1261), 08.07.1998., spēkā ar 01.04.1999.
12.Kriminālprocesa likums. 21.04.2005., Latvijas Vēstnesis 74 (3232), 11.05.2005., spēkā ar 01.10.2005.
13Latvijas Sodu izpildes kodekss. 23.12.1970., Ziņotājs. 1., 01.01.1971., spēkā ar 01.04.1971.
14.Valsts probācijas dienesta likums. Latvijas Vēstnesis, 30.12.2003.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Бундесон У. Надзор за отбывающими наказание на свободе. – Москва: Прогресс, 1979.
Познышев C.B. Основы пенитенциарной науки, Москва, 1923.
2. Anton M. van Kalmthout, Jack T.M.Derks. Probation and Probation Services: European Perspective.- Wolf Legal Publishers, Nijmegen, Netherlands, 1996.
3. Vispārējā Cilvēktiesību deklarācija ( 1948.)
4. Eiropas konvencija par cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzību (1950)
5. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (1950) 6.protokols.
6. Konvencija pret spīdzināšanu vai necilvēcīgas, vai pazemojošas rīcības, vai soda novēršanu ( 1987).
7. Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām (1966)
8. Minimālā standarta noteikumi par apiešanos ar ieslodzītajiem (1955)
9. ANO principu krājums par aizturēto un ieslodzīto personu aizsardzību (1989)
10. ANO minimālie standartnoteikumi par tiesvedību attiecībā uz nepilngadīgajiem (Pekinas noteikumi)(1985).
11. EP Rekomendācijas:
a) Nr.R (89)12 par izglītību brīvības atņemšanas iestādēs;
b) Nr.R(93)6 par penitenciārajiem un kriminoloģiskajiem aspektiem, kas attiecas uz transmisīvo slimību, tostarp AIDS, un ar tām saistīto veselības problēmu kontroli brīvības atņemšanas iestādēs;
c) Nr.R(97)12 par sodu un piespiedu līdzekļu izpildes personālu;
d) Nr.R(98)7 par brīvības atņemšanas iestādes veselības aprūpes ētiskajiem un organizatoriskajiem aspektiem;
e) Nr.R(99)22 par cietumu pārapdzīvotību un ieslodzīto skaita pieaugumu;
f) Nr.R(2003)22 par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu;
g) Nr.R(2003)23 par cietuma administrācijas darbībām saistībā ar ieslodzītajiem, kam piespriests mūža ieslodzījums, un citiem ieslodzītajiem, kam piespriests ilgs ieslodzījuma termiņš. un ANO tiesību akti: Ieslodzīto režīma minimālie Standartnoteikumi (1955.gads);
h) Nr.R(2006)2 par Eiropas cietumu noteikumiem.
12. Apcietinājumā turēšanas kārtības likums, 2006.gada 11.aprīlis.
13. Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums, 2002.gada 19.novembris.
14. Operatīvās darbības likums, 1993. gada 16.decembris.
15. 30.05.2006, MK noteikumi Nr. 423, Brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi.
16. Politikas plānošanas dokumenti: „Ieslodzīto izglītības pamatnostādnes 2006.- 2010.gadam” (2006.gads).
17. Ieslodzīto izglītības pamatnostādnes 2006.- 2010.gadam” (2006.gads). www.mk.gov.lv.
18. Nepilngadīgo brīvības atņemšanas un apcietinājuma pamatnostādnes 2006.-2010.gadam (2006.gads).
19. Ieslodzījuma vietu attīstības koncepcija (2005.gads).

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.Resursi: www.sodi.lv;
2.www.mk.gov.lv;
;
.

Kursa nosaukums

Kriminālistika

Kursa kods

JurZP210

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Krimināltiesības

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Hd. Tiesību habil. doktors, asoc.prof. Reinhards Dombrovskis
Dr. Tiesību doktors, doc. Elita Nīmande

Priekšzināšanas

JurZ2010, Krimināltiesības. Vispārīgā daļa
JurZ3012, Krimināltiesības. Sevišķā daļa.
JurZ3018, Kriminālprocess

Kursa saturs(PDF)

Fails: Kriminalistika.pdf   Dzēst

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis – dot topošajiem juristiem sistematizētu ieskatu par kriminālistikas kā zinātnes pamatiem un mūsdienu iespējām. Kriminālistika ir zinātne par noziedzīgu nodarījumu izzināšanu, ievērojot kriminālprocesa normas: par objektu, kas var kļūt par pierādījumiem kriminālprocesā, meklēšanu, atrašanu, fiksēšanu, izņemšanu, par izmeklēšanas darbību (apskate, pratināšana, kratīšana u.c.) veikšanas taktiku, par atsevišķu noziedzīgu nodarījumu veidu (slepkavības, zādzības u.c.) izmeklēšanas metodiku. Studiju kursā raksturota kriminālistikas kā zinātnes sistēma: vispārējā daļa, kas ietver kriminālistikas izzināšanas objektu, priekšmetu, subjektus, metodes, līdzekļus, un sevišķā daļa, kas ietver kriminālistisko tehniku, kriminālistisko taktiku un kriminālistisko metodiku. Studiju kursa gaitā studentiem tiek dota iespēja modelētās situācijās gūt kriminālistikas kursam atbilstošas praktiskas iemaņas atsevišķu izmeklēšanas darbību veikšanā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par kriminālistikas kā zinātnes būtību un priekšstatu par kriminālistiskās tehnikas, kriminālistiskās taktikas un kriminālistiskās metodikas iespējām mūsdienās. Studenti spēj patstāvīgi izvērtēt kriminālistiskās tehnikas pielietošanas nepieciešamību, īstenot izmeklēšanas darbības atbilstoši Kriminālprocesa likuma normām.

Kursu apraksts-plāns

1.Kriminālistikas jēdziens: vēsture, izzināšanas objekts, priekšmets, subjekti, sistēma, principi, līdzekļi. 2/0
2.Kriminālistiskās izzināšanas metodes. 2/2
3.Kriminālistiskās tehnikas teorētiskie pamati. 2/0
4.Tiesfotogrāfijas teorētiskie pamati. 1/1
5.Trasoloģijas teorētiskie pamati. Netrasoloģiskās pēdas. 2/2
6.Kriminālistiskās mācības par ieročiem teorētiskie pamati. 4/0
7.Dokumentu kriminālistiskās pētīšanas teorētiskie pamati. 1/0
8.Habitoloģijas teorētiskie pamati. 1/0
9.Kriminālistiskā reģistrācija. 1/1
10.Kriminālistiskās taktikas teorētiskie pamati. 2/0
11.Apskates taktika. Aplūkošanas taktika. 1/1
12.Pratināšanas un aptaujas taktika. Konfrontēšanas taktika. 2/2
13.Uzrādīšanas atpazīšanai taktika. 1/1
14.Kratīšanas un izņemšanas taktika. 2/0
15.Liecību pārbaudes uz vietas taktika. Izmeklēšanas eksperimenta taktika. 2/0
16.Ekspertīzes noteikšanas taktika. 2/2
17.Kriminālistiskās metodikas teorētiskie pamati. 2/2
18.Atsevišķu noziedzīgu nodarījumu veidu izmeklēšanas metodikas struktūra. 2/2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums – nav obligāts, bet ir vēlams; semināru apmeklējums – obligāts. Semināru laikā iespējami nelieli pārbaudes darbi. Kursa laikā obligāti rakstāmi divi kontroldarbi( 50%). Gala pārbaudījums – eksāmens (rakstiski)( 50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Terehovičs V., Nīmande E. Kriminālistika. Kursa lekciju konspekts. Rīga, 2008.
2.Kriminālistika. /autoru kolektīvs, 3 sēj., Rīga: LPA, 1998.-2004.
3.Kriminalistika. Učebnik pod red. Isčenko J.P., M: Infra-M, juridičeskaja firma „Kontrakt”, 2007. – 748 s.
4.Averjanova T.V., Belkin R.S., Koruhov Ju.G., Rossinskaja J.R. Kriminalistika. Učebnik dlja vuzov.- 3-je izd.,pererab.i dop.- M.: Norma, 2007.- 944 s.
5.Ackermann R., Clages H., Roll H. Handbuch der Kriminalistik. 2.Auflage. Richard Boorberg Verlag, 2003.
man K., Rudin N. Principles and Practise of Criminalistics: the Profession of Forensic Science. New York: CRC Press LLC, 2001.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Grieznis P. Praktiskā kriminālistika. Rīga: Likuma Vārdā, 2000. – 217 lpp.
2. Terehovičs V., Nīmande E. Kriminālistikas iespējas antikriminālās politikas jomā. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds, Nr.44, 30.10.2007.
3. Terehovičs V., Nīmande E. Kriminālistikas izzināšanas objekta noteikšanas problēma. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds, Nr.46, 13.11.2007.
4. Terehovič V., Nimande E. Problemi opredelenija mesta kriminalistiki v sisteme naučnogo znanija. Вестник криминалистики. Выпуск 3(23), 2007, С.36-43.
5. Terehovičs V., Nīmande E. Kriminālistikas vieta zināšanu sistēmā. Latvijas Vēstnesis, Jurista Vārds. Nr.2 (506). 15.01.2008.
6. Terehovičs V., Nīmande E. Kriminālistikas izzināšanas priekšmeta īpatnības. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds, Nr.29, 05.08.2008.
7. Torvalds J. Kriminālistikas simt gadu. Rīga: Liesma, 1978. – 502 lpp.
8. Vielas kā noziedzīga nodarījuma pēdas. Autoru kolektīvs. Rīga, 2007. – 521 lpp.
9. Zauers A. Kriminālistiskā ekspertīze Latvijā laikmetu griežos. Rīga: LPA, 2001. –166 lpp.
10. Ashbaugh David R. Quantitative-Qualitative Friction Ridge Analysis. CRCPressLLC, 1999. – 234 p.
11. Saferstein R. Criminalistics: an Introduction to Forensic Science. NewJersey, 2001.
12. Spravočnaja kniga kriminalista. Moskva: Norma, 2001. -727 s.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Jurista Vārds.
Likums un Tiesības.
Kriminalistik.
Journal of Forensic Science.
Vestņik kriminaļistiki.
Interneta materiāli:
;
/forensics;
www.police2.ucr.edu/csi.html;
/17049/gather/;
;
;

Kursa nosaukums

Administratīvās tiesas process

Kursa kods

JurZ3534

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Juridiskā zinātne

Zinātnes apakšnozare

Valsts tiesības

Lekciju stundu skaits

2

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

30

Kursa apstiprinājuma datums

13.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Juridiskā fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Tiesību doktors, doc. Jautrīte Briede

Priekšzināšanas

JurZ2008, Administratīvās tiesības

Kursa anotācija

Administratīvās tiesas procesa tiesību kurss kā izvēles kurss ir paredzēts tiem studentiem, kuri jau ir noklausījušies administratīvo tiesību kursu un vēlas padziļināti iepazīsties ar administratīvā tiesas procesa specifiku.
Kursa ietvaros paredzēts strādāt ne vairāk kā ar 25 studentu lielu grupu, jo tajā tiek izmantota Sokrāta pasniegšanas metode, tas ir, studentiem pirms lekcijas ir jāizlasa norādītā literatūra, tiesu spriedumi un pasniedzēja sagatavotais mācību materiāls, patstāvīgi jāsagatavo atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, savukārt lekcijā, kas vienlaicīgi ir arī seminārs, notiek diskusija par attiecīgajiem jautājumiem.

Rezultāti

Studiju kursa akadēmiskās kompetences ietvaros sekmīgi studējošie iegūst izpratni par administratīvā tiesas procesa veidiem, pieteikuma un sprieduma veidiem, administratīvo tiesu darbību.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Administratīvā procesa tiesā būtība. Tiesības uz taisnīgu tiesu. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6.pants un tā interpretācija attiecībā uz administratīvajām lietām. 4
2. Latvijas Administratīvās tiesas procesa vēsture. 1921.gada 4.marta likums par administratīvajām tiesām. Padomju laika administratīvo lietu izskatīšanas tiesiskais regulējums. Administratīvā procesa likumprojekta tiesas procesa daļa. 2
3. Pirmstiesas apstrīdēšana un strīda pirmstiesas atrisināšana. Valsts cilvēktiesību biroja un prokuratūras loma. Tiesībsarga (ombudsmena) institūts. 2
4. Procesa dalībnieki. Subjektīvās tiesības un populārsūdzība. Valsts kā atbildētāja tiesā. Trešā persona. 4
5. Pieteikums. Pieteikuma iesniegšanas termiņi. Pieteikuma saturs. Administratīvā akta darbības apturēšana. Pagaidu noregulējums. 4
6. Objektīvās izmeklēšanas princips. Tiesas novērtējuma robežas. Lietderības apsvērumu izvērtēšana. 2
7. Administratīvās lietas iztiesāšana pirmajā instancē un apelācijas instancē. Tiesneša noraidīšana. Pieteicēja un atbildētāja procesuālās tiesības. Tiesvedība kasācijas instancē. 4
8. Tiesas spriedums. Administratīvās tiesas spriedumu veidi. Tiesas lēmums. 2
9. Lietas jauna izskatīšana pēc sprieduma vai lēmuma stāšanās spēkā. 2
10. Sprieduma izpilde. Piespiedu izpildes veidi. 4
11. Pārskats par citu valstu administratīvās tiesas procesiem. Administratīvās tiesas process Somijā, Vācijā, Francijā un anglo-amerikāņu tiesību sistēmā. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semināru apmeklējums obligāts (var būt divi kavējumi). Lai students varētu kārtot gala pārbaudījumu (rakstveida eksāmens, kas veido 50% no gala vērtējuma) , jābūt sekmīgi nokārtotam starp pārbaudījumam (kontroldarbam, kas veido 50% no gala atzīmes).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Administratīvais process tiesā. Autoru kolektīvs Dr.iur. J.Briedes vispārīgajā zinātniskā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2008.
2. Administratīvais process: likums, prakse un komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005
3. Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Latvijas Universitāte, Rīga, 1938., 224.-232.lpp.
4. Briede J. Administratīvā akta apstrīdēšana: Administratīvā procesa likuma 75.-81. panta piemērošana. Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005., 182.-212. lpp.
5. Vaivods K. Rakstveida process administratīvajā tiesas procesā. Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005., 245.-252. lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Neimanis J. Administratīvi procesuālā tiesībspēja. Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005, 37.-41. lpp.
2. Aperāne K. Subjektīvās publiskās tiesības. Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Raktu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005, 51.-65. lpp.
3. Dišlers K. Latvijas administratīvā procesa ievadjautājumi. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1936, 47.-50.lpp.
4. Pleps J. Nokavēto procesuālo termiņu atjaunošana. Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005, 289.-303. lpp.
5. Pastars E. Pagaidu noregulējums tiesu praksē. Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums.- Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005, 269.-282.
6. Levits E. Par amicus curiae institūtu administratīvajā procesā. Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums.- Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005,253.-257. lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. žurnāli: Jurista Vārds, Likums un Tiesības, Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne u.c.
2. normatīvie akti:
• 1921.gada 4.marta likums par administratīvajām tiesām. Likumu un valdības rīkojumu krājums. 7.burtnīca, 3.04.1921
3. tiesu prakse:
• Satversmes tiesas 2002. gada 20. jūnija spriedums lietā nr. 2001-17-0106 „Par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 279.panta otrās daļas un 280.panta pirmās daļas 4.punkta daļā, kas nosaka, ka tiesas spriedums lietā par amatpersonas lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu ir galīgs, un Latvijas Civilprocesa kodeksa 239.panta ceturtās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89., 91. un 92. pantam, kā arī 1950.gada 4.novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pantam”. Atrodams Satversmes tiesas mājas lapā: www.satv.tiesa.gov.lv

Kursa nosaukums

Tiesu medicīna

Kursa kods

SDSK1043

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Starpdisciplinārie studiju kursi

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums 1

05.05.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu 1

Juridiskā fakultāte

Kursa apstiprinājuma datums 2

20.05.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu 2

Medicīnas fakultāte

Kursa autori

Augstākā izglītība(līm.), pasn. Dagnija Bērziņa

Kursa saturs(PDF)

Fails: Tiesu_medicina.pdf   Dzēst

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis nemedicīnisku specialitāšu studentiem ir apgūt tiesu medicīnas pamatus, kas nepieciešami ikvienam juristam neatkarīgi no tā, kādā tiesību sargājošā iestadē tas strādās. Tiesu medicīnas kursa uzdevums ir arī iepazīstināt studentus ar tiesu medicīnas dienesta praktisko darbību valstī.

Rezultāti

Starppārbaudījums (kontroldarbs) – obligāts ( 50%).
Kursa pārbaudījums –rakstveida eksāmens (tests)( 50%)

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Ievads tiesu medicīnā. 2/0
2. Tiesu medicīnas tanatoloģija 3/4
3. Tiesu medicīnas traumatoloģija 11/0
4. Tiesu toksikoloģija 2/0
5. Klīniskā tiesu ekspertīze 6/0
6. Lietisko pierādījumu tiesmedicīniskā ekspertīze 3/0
7. Ārstniecības personu atbildība par profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu 1/0

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Starppārbaudījums (kontroldarbs) – obligāts ( 50%).
Kursa pārbaudījums –rakstveida eksāmens (tests)( 50%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Teteris O. Tiesu medicīnas esence. –R.: Rasa ABC, 2004.
2. Tiesu medicīna, red.A.Deņkovskis.-R.: Zvaigzne, 1981.
3. Knight B. Simpson`s Forensic medicine. – London,1991.
4. Watson A. Forensic Medicine. Handbook for professionals.-Gower, 1989.
5. Brinkmann B., Madea B. Handbuch der gerichtlichen. Medizin.Bd.1.-2.
Springer-Verlag. 2003.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Madea B. Praxis der Rechtsmedizin. Springer-Verlag, 2003.
2. Praxis der Rechtsmedizin fűr Mediziener und Juristen. Hrsg.B.Forster.
G.Thieme-Verlag, Stuttgart, 1986.
3. Крюков В.Н. Судебная медицина (для юристов). -Москва, 2004.
4. Попов В.Л. Судебная медицина. - Санкт-Петербург, 2000.
5. Попов В.Л. Судебно-медицинская экспертиза (справочник).
Санкт-Петербург,1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Судебно-медицинская экспертиза.- Медиздат.Москва
2. Rechtsmedizin.- Springer-Verlag. Berlin-Heidelberg

Kursa nosaukums

Tiesu psihiatrija

Kursa kods

SDSK1044

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Starpdisciplinārie studiju kursi

Lekciju stundu skaits

28

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums 1

05.05.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu 1

Juridiskā fakultāte

Kursa apstiprinājuma datums 2

31.05.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu 2

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Augstākā izglītība(līm.), pasn. Anita Apsīte

Kursa saturs(PDF)

Fails: Tiesu_psihiatrija_1.pdf   Dzēst

Kursa anotācija

Tiesu psihiatrija, lai arī tā ir psihiatrijas nozare, tā risina kriminālprocesā un civilprocesā nozīmīgus jautājumus. Tie ir būtiski taisnīga sprieduma taisīšanā. Ne reti apsūdzētie, cietušie un liecinieki kriminālprocesā vai prasītāji un atbildētāji civilprocesā mēdz būt ar psihiskiem traucējumiem. Tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums dod atbildes uz procesa virzītājam svarīgiem jautājumiem par šo personu spējām saprast vai vadīt savu rīcību. Gan procesa virzītājam, gan advokātam ir jābūt tādām zināšanām, lai saskatītu psihiskos traucējumus un prastu piemērot normatīvo aktu prasības, lai efektīvi aizstāvētu šo personu tiesiskās intereses. Kursa laikā studentiem tiek sniegtas zināšanas par vispārējo psihopatoloģiju (dažādiem psihisko traucējumu simptomiem) kontekstā ar kriminālprocesā vai civilprocesā nozīmīgām situācijām, sniegtas pamatzināšanas šo traucējumu atpazīšanā. Skaidroti nepieskaitāmības, ierobežotas pieskaitāmības medicīniskie un juridiskie kritēriji, dota izpratne par personas rīcības spēju un rīcības nespēju, tās ietekmi uz civiltiesisku darījumu noslēgšanu.
Klausītājiem tiek dotas zināšanas par tiem normatīviem aktiem, kas saistīti ar tiesu psihiatriju, tiesu psihiatrisko ekspertīzi, psihiski slimo personu aizsardzību un integrāciju sabiedrībā. Kursā tiek sniegtas zināšanas par apstākļiem, kad ekspertīze ir obligāta, par tiesu psihiatrijas eksperta tiesībām, pienākumiem, atbildību, par tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinumu kā pierādījumu lietā un tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma novērtējumu. Tiek dotas zināšanas par ekspertīžu veidiem un to adekvātu izvēli atkarībā no konkrētās juridiskās situācijas. Tiek dotas zināšanas par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas veidiem, kritērijiem, lai tos grozītu vai atceltu. Tiek dots ieskats par penitenciāro psihiatriju, kā arī par sabiedrībā nozīmīgām problēmām, kas saistītas personām, kam konstatēti psihiski traucējumi. Kursa laikā studenti tiek iepazīstināti ar psihiskās palīdzības un tiesu psihiatriskā dienesta organizāciju Latvijā, salīdzinot to ar citām valstīm. Kursa laikā paredzēti 2 semināri, kuru laikā studentiem tiek dota iespēja apmeklēt VSIA "Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs", lai gūtu reālu, vizuāli-audiālu priekšstatu par psihisko traucējumu izpausmi un iepazītos ar tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšanas kārtību un veidu.

Rezultāti

Studējot šo kursu, studenti iegūst izpratni par tiesu psihiatrisko ekspertīžu nozīmi taisnīgas tiesas spriešanā, ekspertīžu noteikšanas kārtību, tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinuma novērtēšanas principiem, gūst priekšstatu par eksperta tiesībām, pienākumiem, atbildību, zina atšķirību starp medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem un piespiedu ārstēšanu psihiatriskajā nodaļā, kā arī prot novērtēt personām piemītošos psihiskos traucējumus un atkarībā no konkrētiem traucējumiem, zina komunicēšanās specifiku un rīcības taktiku saistībā ar juridiski nozīmīgo situāciju.

Kursu apraksts-plāns

Nr. p.k. Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. 1.Tiesu psihiatrija (TP) - klīniskās psihiatrijas nozare, atšķirības no klīniskās psihiatrijas. Tiesu psihiatrijas vēsturiskie aspekti, filozofiskais pamatojums.
2/0
2. Vispārējā psihopatoloģija..
6/2
3. Tiesu psihiatrijas juridiskais pamatojums, tiesu psihiatra tiesības un pienākumi, atbildība. 2/0
4. Tiesu psihiatrisko ekspertīžu (TPE) veidi, to pamatojums. Svarīgākie jautājumi, kas ir tiesu psihiatra kompetencē. TPE atzinums un tā novērtējums.
4/2
5. Reaktīvi traucējumi.
2/0
6. Simulācija un dissimulācija, to veidi, diagnostika
2/0
7. Tiesu psihiatriskās ekspertīzes kriminālprocesā. Jēdziens par pieskaitāmību un nepieskaitāmību, nepieskaitāmības medicīniskais un juridiskais kritērijs. Ierobežota pieskaitāmība, tās medicīniskais un juridiskais kritērijs. 4/0
8. Jēdziens par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļiem, to piemērošanas principiem 2/0
9. Personības traucējumi 2/0
10. Jēdziens par penitenciāro psihiatriju, problēmas un risinājumi, salīdzinājums ar citu valstu pieredzi un taktiku. Deontoloģija tiesu psihiatrijā. 2/0

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1.Lekciju apmeklējums nav obligāts.
2.Semināru apmeklējums ir obligāts.
3.Jāraksta 2 kontroldarbi ( teorētiskā daļa un uzdevuma risinājums), kas veido 50% no kursa galīgā vērtējuma.
4.Kursa pārbaudījums ( rakstisks eksāmens), sastāv no teorētiskās daļas un uzdevuma risinājuma un veido 50% no kursa galīgā vērtējuma.

Literatūra (01-mācību literatūra)

Правовая психопатология Aлмазов Б.Н. Москва Дата Сквер 2009
Руководство по судебной психиатрии. Т.Б. Дмитриева, Б.В. Шостакович, А.А. Ткаченко. Москва, „Медицина” 2004
Медицинская и судебная психология. Курс лекций. Т.Б. Дмитриева, Ф.С. Сафуанов. „Генезис” 2004
Ограниченная вменяемость.Т.Б. Дмитриева, Б.В. Шостакович, А.А. Ткаченко. Москва, „Медкнига” 2008
Simon R. Clinical Psyhiatry and the Law, American Press Washington, 1992

Literatūra (02-papildliteratūra)

Антонян Ю. М.Личность преступника. Москва, Норма, 2010.
Eglītis I., Psihiatrija, izdevniecība Zvaigzne, Rīga, 1974.g.
Autoru kolektīvs, Tiesu ekspertīze Latvijā, Rīga, Latvijas policijas akadēmija, 1999.g.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Leonard Karl. Akcentuiruvannije ļičnosti. Moskva, Jurist, 1998.

PIELIKUMS NR. 2

INFORMĀCIJA PAR STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ IESAISTĪTAJIEM MĀCĪBSPĒKIEM,

MĀCĪBSPĒKU SARAKSTS

Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem, mācībspēku saraksts

Vārds

Uzvārds

Grāds

Amats

Statuss LU

Pamatdarba vieta

Diāna

Apse

M.soc.zin.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Anita

Apsīte

Dipl.med.

pasniedzēja ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

blakus darba vieta

VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”, Tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļas vadītāja

Kaspars

Balodis

Dr.jur.

asoc. profesors

blakus darba vieta

Latvijas Republikas Satversmes tiesa

Ringolds

Balodis

Dr. jur.

profesors

pamata darba vieta

LU JF

Dagnija

Bērziņa

Dipl.med.

pasniedzēja ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

blakus darba vieta

Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs, tiesu medicīnas eksperte

Gaidis

Bērziņš

M.soc.zin.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Agris

Bitāns

M.ties.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Juris

Bojārs

Dr.h.jur.

profesors

pamata darba vieta

LU JF

Jautrīte

Briede

Dr. jur.

asoc. profesore

pamata darba vieta

LU JF

Baiba

Broka

M.soc.zin.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Edmunds

Broks

M.ties.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Arnis

Buka

M.soc.zin.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Henrijs

Buks-Vaivads

M.ties.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Ilma

Čepāne

Dr.jur.

profesore

blakus darba vieta

Latvijas Republikas Saeima

Linda

Damane

M.soc.zin

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Kristīne

Dupate

Dr.jur.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Aivars

Fogels

Dr.jur.

asoc. profesors

pamata darba vieta

LU JF

Oskars

Galanders

M.soc.zin.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Elīna

Grigore-Bāra

M.soc.zin.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Aigars

Gunārs

Dipl.jur

pasniedzējs ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

blakus darba vieta

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

Diāna

Hamkova

Dr.jur.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Juris

Jelāgins

Dipl.jur.

lektors

blakus darba vieta

LR Satversmes tiesa, tiesnesis

Andra

Kalnača

Dr. philol.

asoc. profesore

pamata darba vieta

LU HZF, Latvistikas un baltistikas nodaļa

Erlens

Kalniņš

M.soc.zin.

pasniedzējs ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

blakus darba vieta

A.Grūtupa zvērināta advokāta birojs

Annija

Kārkliņa

Dr.jur.

docente

pamata darba vieta

LU JF

Jānis

Kārkliņš

Dr.jur.

docents

pamata darba vieta

LU JF

Anita

Kovaļevska

M.soc.zin.

lektore

blakus darba vieta

Administratīvā rajona tiesa, tiesnese

Uldis

Krastiņš

Dr.h.jur.

profesors

pamata darba vieta

LU JF

Mārcis

Krūmiņš

M.soc.zin.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Irēna

Kucina

Mag.iur.

lektore

blakus darba vieta

Tieslietu ministrija

Artūrs

Kučs

Dr.jur.

docents

pamata darba vieta

LU JF

Gunārs

Kusiņš

Dipl.jur.

lektors

blakus darba vieta

Saeimas Juridiskais birojs

Gunārs

Kūtris

M.ties.

lektors

blakus darba vieta

LR Satversmes tiesa, tiesas priekšsēdētājs

Jānis

Lapsa

M.soc.zin.

pasniedzējs ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

blakus darba vieta

„M.Kalniņas un biedru advokātu birojs”

Jānis

Lazdiņš

Dr.jur

profesors

pamata darba vieta

LU JF

Māris

Lejnieks

M.ties.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Inese

Lībiņa-Egner

Dr.jur.

docente

pamata darba vieta

LU JF

Lauris

Liepa

M.soc.zin.

lektors

blakus darba vieta

ZAB „Liepa, Skopiņa/

BORENIUS”

Valentija

Liholaja

Dr.jur.

profesore

pamata darba vieta

LU JF

Laimdota

Ločmele

M.hum.zin.

lektore

Pamata darba vieta

LU Valodu centrs

Aivars

Lošmanis

Dr.jur.

docents

pamata darba vieta

LU JF

Ārija

Meikališa

Dr.jur.

profesore

pamata darba vieta

LU JF

Jānis

Neimanis

Dr.jur.

docents

pamata darba vieta

LU JF

Laila

Niedre

M.filol.

lektore

pamata darba vieta

LU Svešvalodu katedra un Valodu centrs

Elita

Nīmande

Dr.jur.

docente

pamata darba vieta

LU JF

Daina

Ose

M.ties.

lektore

blakus darba vieta

zvērināts advokāts

Sanita

Osipova

Dr.jur.

profesore

pamata darba vieta

LU JF

Vita

Paparinska

Dr.Philol.

asoc. profesore

pamata darba vieta

LU HZF, Klasiskās filoloģijas un antropoloģijas studiju nodaļa

Guntars

Precinieks

M.soc.zin.

lektors

blakus darba vieta

ZAB Grīnvalds un partneri

Agra

Reigase

M.ties.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Daiga

Rezevska

Dr.jur.

asoc. profesore

pamata darba vieta

LU JF

Anita

Rodiņa

Dr.jur.

docente

pamata darba vieta

LU JF

Gvido

Romeiko

Dipl.jur.

pasniedzējs ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

blakus darba vieta

Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Ieva

Roze

M.soc.zin.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Jānis

Rozenfelds

Dr.jur.

profesors

pamata darba vieta

LU JF

Māris

Ruķers

M.soc.zin.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Sanda

Runte

Mag.jur.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Velga

Slaidiņa

dipl.jur.

lektore

blakus darba vieta

Latvijas Republikas Tiesībsargs

Kristīne

Strada- Rozenberga

Dr.jur.

profesore

pamata darba vieta

LU JF

Aigars

Strupišs

Dipl. jur.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Artis

Stucka

Mag.jur.

pasniedzējs ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

blakus darba vieta

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija Valsts sekretāra vietnieks pašvaldību darbības, pārraudzības jautājumos

Jurģis

Šķilters

Dr. phil.

docents

pamata darba vieta

LU VFF, Teorētiskās filozofijas un loģikas katedra

Helena

Šulca

Dr.filol.

docente

pamata darba vieta

LU Valodu centra direktore

Annija

Švemberga

M.soc.zin.

pasniedzēja ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

blakus darba vieta

ZAB „Kļaviņš & Slaidiņš LAWIN”

Kalvis

Torgāns

Dr.h.jur.

profesors

pamata darba vieta

LU JF

Andrejs

Vilks

Dr. jur.

docents

blakus darba vieta

Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fak. dekāna p.i.

Kārlis

Villerušs

M.ties.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Evija

Vīnkalna

M.soc.zin.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Modrīte

Vucāne

M.soc.zin.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

Andis

Zalpēteris

M.ties.

lektors

pamata darba vieta

LU JF

Violeta

Zeppa- Priedīte

M.soc.zin.

lektore

blakus darba vieta

LU JF

Kristīne

Zīle

M.soc.zin.

lektore

pamata darba vieta

LU JF

PIELIKUMS NR. 3

MĀCĪBSPĒKU CV

Mag.soc. zin., lektore Diāna Apse

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1965.

Izglītība: 2003.-2007. LU doktorantūra

1983.-1989. Studijas LU Juridiskajā fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2001. LU sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

Nodarbošanās:

1983. aug.-okt. Rīgas rajona tiesas sēžu sekretāre

1983.-1985. Augstākās tiesas krimināllietu tiesas kolēģijas tiesas sēžu sekretāre

1985.-1989. Augstākās tiesas priekšsēdētāja sekretāre

1989.-1997. Augstākās tiesas Kodifikācijas galvenā konsultante

1997. -1998. Augstākās tiesas Plēnuma un tiesu prakses vispārināšanas daļas konsultante

1998. - 2004. Satversmes tiesas tiesneša palīdze

2000. - 2002. LU Tiesību zinātņu pamatu katedras lektore

no 2002. 2. sept. LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras lektore

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Tiesu prakse un Latvijas Senāta Administratīvais departaments. Tiesu prakses veidošana: LU zinātniskie raksti. Dr. habil.iur. prof. E.Meļķīša redakcijā.- Rīga, LU, 2001., 68.-101.lpp.

2. Palīgavotu mijiedarbības aspekti administratīvajā un Satversmes tiesas jurisdikcijā.Nolasīts Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “ Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20.-21.gs. mijā” 2004.gada 29.-30.janvārī LU Juridiskajā fakultātē, publicēts krājumā ar tādu pašu nosaukumu angļu un latviešu valodās. Riga, LU Juridiskā fakultāte, 2006., 263.-280.lpp.

3. Interplay of subsidiary sources in the constitutional and administrative jurisdiction. Rīga, „Law and Justice” specizlaidums, 2005.

Referāts nolasīts Starpt. programmas Socrates/Erasmus koordinatoru sanāksmē – kolokvijā 2004. g. 27.-29. maijā LU Juridiskajā fakultātē.

4. Tiesību palīgavoti un Satversmes tiesa. Rīga, Latvijas Universitātes Raksti, 2006, 703.sējums, 7.-20.lpp.

5. Atsevišķie viedokļi un tiesību palīgavoti.Nolasīts 2005.gada 25. oktobrī kongresā „Letonika” un nodots publicēšanai .

6. Sekundāro tiesību avotu fraktalitāte.Rīga, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta rakstu krājumā „Drošība un tiesiskums Latvijā”, 2007, 78.-92.lpp.

7. Dissenting opinion as creators of legal ideas in the period of legal system collapse.Nolasīts

2006.gada 21.aprīlī starptautiskajā zinātniskajā koferencē „Pēc 2004.gada ES paplašināšanās: atbildot uz politiskiem, juridiskiem un sociālekonomiskiem izaicinājumiem” (Beyond EU Enlargement 2004, Responding to Challenges, Jean Monnet Conference) , publicēts „European Union Enlargement of 2004 and Beyond: Responding to the Political, Legal ando Socio-Economic Challenges„ University of Latvia, 2006, 29-38.lpp.

8. Tiesību palīgavotu izpratnes evolūcija. Vai izaicinājums Latvijas tiesiskai domai ? Referāts nolasīts Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “ Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” 2007.gada 24.- 27.janvārī LU Juridiskajā fakultātē, nodots publicēšanai.

9. Dissenting opinion and other subsidiary sources of Law as creators of legal idea in the period of the legal system collapse. Rīga, LU Raksti. Juridiskā zinātne 719. sēj. , 2007, 101.-111.lpp.

10. Kazuistikas nozīme Lavijas tiesību teorijā un vēsturē. Referāts nolasītsVoldemāra Kalniņa simtgadei veltītajā piemiņas konferencē 23.-24.11.2007.gadā, publicēts žurnālā „Likums un Tiesības” 2008.gada jūnijā, 10.sējums, Nr. 6/(106), 177.-189.lpp.

11. Karjeras konsultēšanas un vadības tiesiskā regulējuma aspekti. Karjeras attīstības atbalsts. Izglītība, konsultēšana, pakalpojumi. Valsts izglītības attīstības aģentūra, 2008, 197.-213.lpp. (0.8. a.l.).

12. Personība, pēctecība un Latvijas tiesiskā doma. Referāts nolasīts 2009.gada 12.februārī LU 67.konferencē Tiesību teorijas un vēstures sekcijā „Juristi enciklopēdisti Latvijas jurisprudencē”, veltīta Romāna Apsīša 70.gadu jubilejai., publicēts „Likums un Tiesības”,2009.gada maijā, 11.sēj., 155-159.lpp.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 12

Mācību grāmatas un mācību līdzekļi 1

Konferenču tēzes 8

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Pētījums par abstraktu un kazuistisku normu pielietojuma problemātiku valsts pārvaldē.

Pēc Tieslietu ministrijas pasūtījuma . Rīga, 2007, 80 lpp.

Akadēmiskie kursi:

1. Tiesību teorija A daļa 4 KP

2. Ievads tiesību zinātnē A daļa 4 KP

3. Saimnieciskās tiesības B daļa 4 KP

4. Ievadprakse tiesā 2 KP

5. Tiesību pozitīvisms. (Tiesību integrācija Eiropā - doktorantiem)

6. Likumdošana karjeras atbalsta sistēmā. (Lekciju cikla izstrādāšana profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmai “Karjeras konsultants”).

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

No 2004. gada novembra – 2007. gada septembrim Juridiskās fakultātes Apelācijas komisijas locekle. No 2008.gada Juridiskā fakultātes Domes locekle.

Tālākizglītība

LU Attīstības un plānošanas departamenta sertifikāts Nr. 005380, laikā no 26.03.2008. līdz 18.04.2008. noklausījās un apguva tālākizglītības programmu „Eiropas Savienības struktūrfondu projektu administrēšana” 30 stundu apjomā.

2010.gada 5. janvārī D.Apse

Mg. med., pasn. Anita Apsīte

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1953

Izglītība: 1972-1978. studijas Rīgas Medicīnas institūtā

1978.-1979. internatūra Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā

1981.-1882. specializācija bērnu neiroloģijā Sankt Pēterburgas

Ārstu kvalifikācijas institūtā

1885. specializācija psihiatrijā VSIA „Rīgas psihiatrijas un

narkoloģijas centrs”

Nodarbošanās:

No 1985. gada psihiatre VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas

centrs”

1989.-1993. VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”

ambulatorā dienesta vadītāja

1995.-2002. tiesu psihiatrijas eksperte VSIA „Rīgas psihiatrijas

un narkoloģijas centrs”

No 2002. gada Tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļas vadītāja

VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs”

No 1993. gada pasniedzēja LU Juridiskajā fakultātē tiesu

psihiatrijas kursam

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1.Spīdzināšanas upuru vēlīnās sekas un to rehabilitācijas specifika, Starptautiska simpozija „Spīdzināšanas upuru rehabilitācija” simpozija materiāli Deli, Indija, 2004.

2. Izdegšanas sindroms, tā izpausmes un profilakse, Starptautiskas konferences „Emocijas – mentāla norma un patoloģija” materiāli Palanga, Lietuva, 2002

3. Pēctraumatiskā stresa sindroma vēlīnās sekas pusaudžiem pēc seksuālas vardarbības”, starptautiskas konferences „Agresija – norma un patoloģija” materiāli Nida, Lietuva, 2001.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Pēcnāves tiesu psihiatrisko ekspertīžu specifika, metodiskie norādījumi

Akadēmiskie kursi:

  • Tiesu psihiatrija C daļa 2 KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

2009. Tieslietu ministrija, tiesu eksperts, sertifikācijas komisijas

locekle

2009. gada 25. novembrī

A. Apsīte

Latvijas Universitātes asociētā profesora Kaspara Baloža dzīves un darba gājums

I. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Kaspars Balodis

Personas kods: 150571-10502

Svešvalodu zināšanas: Angļu, vācu, krievu

Adrese: Hospitāļu iela 25a-13, Rīga, LV-1013

Telefons: 67034551

E-pasts: Kaspars.Balodis@lu.lv

Izglītība: 1978–1989 Rīgas 5. vidusskola

1989–1993 Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte

1993–1994 Minsteres Universitātes Juridiskā fakultāte (Vācijā)

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1993 Jurista kvalifikācija un tiesību zinātņu bakalaura grāds

Latvijas Universitātē

1994 Magister Legum (LL.M) Minsteres universitātes Juridiskajā fakultātē; akadēmiskais grāds pielīdzināts Latvijas maģistra grādam

2000 Tiesību doktors (Minsteres universitāte)

2001 Tiesību doktora grāds nostrificēts, pielīdzinot to Latvijas tiesību doktora zinātniskajam grādam

Nodarbošanās: 1994–1995 Jurists juridiskajā birojā “Heidelberga”

1996–1998 Asistents LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā

1998–2001 Lektors LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedrā

2001– LU Juridiskās fakultātes asociētais profesors

2002–2007 LU Juridiskās fakultātes dekāns

2007– Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnesis

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

Piedalīšanās LZP un starptautiskajos pētījumu projektos:

2004 Dalībnieks LZP pētījumu projektā „Dabas resursu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi”, vadītāja prof. I.Čepāne

2004–2006 Eiropas Civillikuma Studiju grupas (Study Group on a European Civil Code) Koordinācijas grupas dalībnieks

Raksti recenzētos izdevumos:

Komersanta uzņēmums kā civiltiesību objekts // Likums un Tiesības. 7. sējums, nr. 3(67). Marts, 2005, 66.–71. lpp.

Tiesisko darījumu noslēgšana elektroniskā formā // Likums un Tiesības. 7. sējums, nr. 7(71). Jūlijs, 2005, 204.–211. lpp.

Contractual Aspects of Formation and Composition of Commercial Partnerships // Juridica International. Volume X/2005 – European Legal Harmony: Goals and Milestones, pp. 79–84.

Legal aspects of activity of Latvian commercial companies in the context of the European Union // Harmonization of Law in the Baltic Sea Region in the Turn of the 20th and 21st Centuries. Rīga: Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2006, pp. 49–54.

Monogrāfijas:

Sicherungsübereignung im deutsch-lettischen Rechtsvergleich. Monogrāfija. Rīga: Latvijas Universitāte, 2001, 298 lpp. (doktora disertācija).

Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007.

Citas publikācijas:

Wiederinkrafttreten und Reformen des lettischen Zivilgesetzbuches, in: Helmut Heiss (Hrsg.), Zivilrechtsreform im Baltikum. Studien zum ausländischen und internationalen Privatrecht 161. Tübingen: Mohr Siebeck, 2006, S. 59–81.

Latvian Private Law and European Enlargement // Bussani M., Matei U. (Editors). Opening Up European Law: The Common Core Project towards Eastern and South Eastern Europe. Berne: Stämpfli Publishers Ltd., 2007, pp. 223–231.

Jaunais komercdarījumu regulējums un tā piemērošana // Jurista
Vārds, 26.05.2009, Nr. 21.

Piedalīšanās ar referātu starptautiskajās zinātniskajās konferencēs:

2005.g. 15.–16. septembris Viļņas universitātes starptautiskā zinātniskā konference „Modern Trends and Perspectives of Development of Civil Law”, referāts „Latvian Legal Framework for a European Company (Societas Europaea)”, publicēts: Trends And Perspectives in the Development of Contemporary Civil Law. Vilnius: Justitita, 2007, pp. 136–142.

2007. g. 24.–27. janvāris LU starptautiskā zinātniskā konference „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās”, referāts „Komercdarījumu tiesiskā regulējuma aktuālās problēmas“.

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Vadītie promocijas darbi: 7 (Ingmara Bergmane (aizstāvējusi disertāciju), Erlens Kalniņš, Inese Druviete, Ansis Spridzāns, Arta Snipe, Sandra Ozola, Beata Joffe)

Vadītie maģistra darbi: Vidēji 2 maģistra darbi gadā

Vadītie bakalaura darbi

un kvalifikācijas darbi: Vidēji 8 bakalaura un kvalifikācijas darbi gadā

Docētie studiju kursi: Civiltiesību vispārīgā daļa (iepriekšējais nosaukums: Ievads civiltiesībās), 3 kp, Komerctiesības, 3 kp.

Darbs studiju programmu padomē: 2001–2007 LU Tiesību zinātnes studiju programmu padome

Izstrādātie studiju kursi: Civiltiesību vispārīgā daļa, LU Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmā

Izstrādātās studiju programmas: 2004 – Tiesību zinātņu bakalaura studiju programma un

Tiesību zinātņu profesionālā maģistra studiju programma

Sagatavotie mācību līdzekļi: Studiju materiāli studiju kursā „Civiltiesību vispārīgā daļa” („Ievads civiltiesībās”), pieejami: http://home.lu.lv/~balodis/

Kvalifikācijas celšana ārzemju

augstskolās: 2006. g. septembris – Minsteres universitātes Juridiskā fakultāte

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS

LU koleģiālo institūciju loceklis:

2004–2007 LU Senāta priekšsēdētāja vietnieks

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis:

2003– Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne, redkolēģijas loceklis

2005– Zeitschrift für Europäisches Privatrecht (ZeuP, izdod Vācijas izdevniecība Verlag C.H.Beck), korespondējošais izdevējs

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis:

LU Juridiskās fakultātes starptautiskās zinātniskās konferences „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” (2007. g. 24.–27. janvāris) organizācijas komitejas loceklis

07.01.2010

Dr.iur.,prof. Ringolda Baloža

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1966.

Izglītība: 1989.-1994. Studijas Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātē

1994.-1997. Studijas LU Juridiskās fakultātes maģistrantūrā

1998.-2001. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantūra

2003. - katedras vadītājs Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedrā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1997. Tiesību zinātņu maģistrantūra

2001. Nostrificēts tiesību zinātņu doktora grāds, Dr.iur.

2002. Latvijas Universitātes docents

2004. Latvijas Universitātes asociētais profesors

2009 - Latvijas Universitātes profesors

Nodarbošanās: 1996.-1999. Latvijas Tieslietu ministrijas departamenta direktors

2000.- 2004. Latvijas Republikas Tieslietu ministrija, Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks

2006. - Zvērināts advokāts (darbība apturēta)

2008. - Galvenais valsts notārs, Uzņēmumu reģistra vadītājs

Darbība starptautiskās organizācijās:

2007.- ASV Reliģijas un Publiskās Politikas institūta eksperts

2007.- Eiropas Valsts un Baznīcas konsorcija loceklis

Dažas no nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1.R. Balodis. Baznīcu tiesības. – Rīga: Reliģijas Brīvības Asociācija, 2002. (727.lpp.)

2.R.Balodis Chiesa e Stato in Lettonia/ DIRITTO E RELIGIONE NELL’EUROPA POST-COMUNISTA/ Seminario di storia delle istituzioni religiose e relazioni fra Stato e Chiesa dell’ Universitá di Firenze, Sociatá \editricle il Mulino, Bologna 2004. p. 189.-175 – 237.

3. R.Balodis Staat und Kirche in Lettland/Gerhard Robbers (Hrsg.) Staat und Kirche in der Europäischen Union/ Zweite Auflage Nomos Verlagsgesellschaft, Baden – Baden 2005. s. 279 – 310.

4. R.Balodis Religious Entities as Legal Persons - Latvia/ Churches and Other Religious Organisations as Legal Persons. Proceedings of the 17th Meeting of the European Consortium for Church and State Research Höör (Sweden) 17-20 November 2005/ (Ed. Lars Friedner). PEETERS, LEUVEN – PARIS – DUDLEY, MA 2007 p. 149.-157

5. R. Balodis. Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmā labojuma nozīme un izpratnes transformācija (I),(II)/ Likums un Tiesības – R.: Ratio iuris, 2006. augusts, 8.sējums, nr.8.,9 (84/85)

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 94

Konferenču tēzes 29

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1997.-1999. Sorosa Fonda Latvija projekts par monogrāfijas Baznīcu tiesību jomā saraksti Grāmata tika izdota 2000.gadā ar nosaukumu ’’Valsts un Baznīca’’ [ R. Balodis. Valsts un Baznīca. –Rīga: Nordik, 2000. (727.lpp.)];

2002.-2005 Weatfalische Wilhelms-Universitat Munster Evangelisch-Theologische Fakultat Institut fur Chrictliche Gesellshaftswissenschaften projekts – grāmatas sadaļa par Latviju [Balodis R. Das Recht der Religionsgemeinschaften in Letland/ Wolfgang Lienemann/ Hans-Richard Reuter (Hrsg.) Das Recht der Religionsgemeinschaften in Mittel-, Ost – und Südosteuropa/ Nomos Verlagsgesellschaft, Baden – Baden 2005. s. 235 – 259.]

2001 Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība - Reliģijas Brīvības Asociācijas projekta ’’Valsts un Baznīca Baltijas valstīs - 2001’’ vadīšana un nodaļas par Latviju sarakste [Balodis R. State and Church in the Latvia/ State and Church in the Baltic States: 2001. - R.: Reliģijas Brīvības Asociācija, 2001.]

2004-2007 Latvijas Universitātes pilnvarotais pārstāvis mācību gados starptautiskajā maģistru darbu aizstāvēšanās komisijā Eiropas Cilvēktiesību un demokratizācijas maģistru (European Master’s Degree in Human Rights and Democratization) programmā, kas attiecīgi noritējušas 2005. gada 25.septembrī un 2006.gada 23.septembrī Venēcijā (Lido salā) European Inter – Univesity Centre for Human Rights and Democratization (EIUC) Secretaria: MOnasteru of San Nicolò, Riviera San Nicolò, 26.

2005-2007 Amerikāņu izdevniecības ’’Facts on File’’ starptautisks projekts – izdevums trīs sēj. ’’Encyclopedia of World Constitutions’’ sadaļa par Latviju [Balodis R.Latvia/Encyclopedia of World Constitutions Volume II Ed. G.Robbers – U.S. Facts on File, 2007 p.513-519]

2005-2006 Eksperts augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā, Akreditācijas komisiju loceklis Igaunijas Tallinas Juridiskajam Institūta, Tartu Universitātes Juridiskās Fakultātes un Latvijas Policijas Akadēmijas juridisko programmu izvērtēšanā

2006 Programmas komitejas un Rīcības komitejas loceklis starptautiskajai konferencei International Conference on Economics, Law and Management Tîrgu - Mureş (Rumānija)

Akadēmiskie kursi:

  1. Baznīcas tiesības (1999.-) B daļa 2 KP

  2. Ārvalstu konstitucionālās tiesības B daļa 2 KP

(2002.-.)

  1. Salīdzinošās konstitucionālās tiesības B daļa 2 KP

(2001.-)

  1. Eiropas Savienības valstu salīdzinošās B daļa 1 KP

konstitucionālās tiesības (2005-2006)

  1. Cilvēktiesību aizsardzība un konstitucionālā B daļa 2 KP

kontrole (2006.-2008)

  1. Konstitucionālās tiesības (2006.-) A daļa 5 KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

2001. Eiropas Savienības Cilvēktiesību direktorāta eksperts

2004.-2006. loceklis Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas konsultatīvā padomē

2004. - loceklis Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības akadēmiskā centra valdes loceklis

2005-2007 Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas eksperts 7 reliģisko savienību (baznīcu) likumprojektu sagatavošanā

2009. gada Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs

2009.gada 30.novembrī Ringolds Balodis

Pasn. Dagnija Bērziņa

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1943

Izglītība: 1967. – 1973. Studijas Rīgas Medicīnas institūta (RMI)

Vispārējās ārstniecības fakultātē

1973. – 1974. Internatūra RMI tiesu medicīnas specialitātē

Nodarbošanās: kopš 1974. tiesu medicīnas eksperte Valsts tiesu medicīnas

ekspertīzes centrā (VTMEC)

kopš 1985. lektore LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko

zinātņu katedrā (tiesu medicīnas discipl.)

kopš 1994. pasniedzēja jauno speciālistu apmācībā dzīvo personu

ekspertīzē pēc pēcdiploma izglītības programmas Rīgas

Stradiņa universitātes (RSU) Tiesu medicīnas katedr

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. D.Bērziņa (2007) Vardarbība pret sievieti ģimenē. Tālākizglītības mācību līdzeklis „Tiesu

medicīnas praktikums. RSU, lpp. 41-46.

2 .D.Bērziņa(2007) Gewalt gegen Kinder und Jugendliche ausserhalb der Familie. Abstracts

der 86.Jahrestagung DGRM. Rechtsmedizin, 17, s.274

3. D.Bērziņa(2006) Gewalt gegen Kinder in der Familie. Abstracts der 85.Jahrestagung

DGRM. Rechtsmedizin, 16, s.263

4. D.Bērziņa, S.Skačkova(2006)Injuries caused by sharp objects. Medicina Legalis

Baltica,16, s. 45 – 47.

5. (2005) Насилие над женщиной в семье (судебно-медицинское

социологическое исслед.),Medicina Legalis Baltica,15:c. 79 - 81.

Zinātniski pētnieciskās darbība:

1.Seksuālā vardarbība pret bērniem.

2. Asu ieroču radīto bojājumu ekspertīze.

3. Vardarbība pret bērniem Latvijā.

Akadēmiskie kursi:

  • Tiesu medicīna C daļa 2 KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību

kopš 2005 g -VTMEC Ētikas komisijas priekšsēdētāja

2009.gada 25. novembrī

D.Bērziņa

LATVIJAS UNIVERSITĀTES LEKTORA GAIDA BĒRZIŅA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds: Gaidis Bērziņš

Personas kods: 201070-11219

Dzimšanas vieta: Rīga

Adrese: Draudzības iela 36, Ādaži, Rīgas rajons

Svešvalodas: angļu, krievu

Izglītība: Kopš 2001. gada – LU Juridiskā fakultāte, doktorantūras studijas tiesību zinātņu nozarē;

1999. gads – LU Juridiskā fakultāte, maģistra grāds tiesību nozarē;

1997. gads – LU Juridiskā fakultāte, augstākā izglītība tiesību zinātnē.

Nodarbošanās: Zvērināts advokāts

Vaļasprieki: hokejs, kalnu slēpošana, riteņbraukšana

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

Publikācijas:

2004. g. LZP ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni Nr. 10 (līdzautorība) „Latvijas privāttiesību piemērošana un pilnveidošana Eiropas Savienības ietvaros”;

13.12.2005. LV, Jurista Vārds Nr. 47(402) „Izsole maksātnespējas procesā”;

2006. g. „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20.-21. gs. mijā”, Parādnieka tiesiskās aizsardzības ieviešanas aspekti;

28.10.2008. LV, Jurista Vārds Nr. 41(546) „Tiesiskās aizsardzības procesa mērķi”.;

27.10.2009. LV Jurista Vārds Nr. 4 „Sanācijas iespējas tiesiskais regulējums”.

20.10.2009. LV, Jurista Vārds Nr. 42(585) „Vai nodrošinātā kreditora tiesības ir samērojamas ar likuma mērķi”.

Konferences:

Starptautiskā zinātniskā konference „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20. - 21. gs. mijā” – referāts „Parādnieka tiesiskā aizsardzība maksātspējas traucējumos” (2002. gads);

LU 61. konference – referāts „Jaunā Maksātnespējas likuma tiesiskie aspekti” (2003. g.);

LU 63. konference – referāts „Bankrota tiesības un to saistība ar komercdarbību” (2005. g.);

Dišlera biedrības tiesībpolitikas konference (02.12.2006.);

Diskusija – tiesu sistēmas aktuālās problēmas (31.01.2007.);

LU 66. konference - referāts „Sanācijas tiesiskais regulējums” (07.02.2008.).

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Docētie studiju kursi:

Saistību tiesības. Vispārīgā daļa. A daļa, 64.st. 4 kp.

Saistību tiesības. Sevišķā daļa. A daļa, 64.st. 4 kp.

Bankrota tiesības. B daļa, 32 st. 2 kp.

Vadītie bakalaura darbi: vidēji 9 darbi akadēmiskajā gadā

Vadītie maģistra darbi: vidēji 4 darbi akadēmiskajā gadā

Izdales materiāli Saistību tiesībās un bankrota tiesībās

08.1994. – 03.2005. – Juridiskā biroja „LEX Studio” vadītājs;
Kopš 1997. gada septembra – LU Juridiskā fakultāte, Civiltiesību katedra – lektors

Lekciju kursi “ Tiesnešu mācību centrā ”;

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS

08.1994. – 03.2005. – Juridiskā biroja „LEX Studio” vadītājs;
09.1997. – 08.1999. – VAS BO „Privatizācijas aģentūra” – padomes loceklis;
10.1998. – 11.2001. – Likvidējamās AS „Latvijas Kapitālbanka” – administratora palīgs;
11.1999. – 12.2002. – SIA „Lattelekom” – valsts pilnvarnieks;
04.2000. – 03.2001. – Rīgas Fondu birža – padomes loceklis;
04.2001. – 02.2003. – AS „Trasta komercbanka” – padomes loceklis;
02.2003. – 03.2004. – BO „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” – padomes loceklis;
04.2004. – šobrīd - zvērināts advokāts;
05.2005. – 11.2006. - AS „Rīgas Starptautiskā autoosta” – padomes priekšsēdētāja vietnieks;

07.11.2006. – 12.03.2009. - LR Tieslietu ministrs.

Gaidis Bērziņš

07.01.2010.

Latvijas Universitātes Akadēmiskā amata pretendenta

Agra Bitāna

dzīves un darba gājums (CV)

I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS
Agris Bitāns
220370-10307
Aizpute, Liepājas rajons, Latvija

Artilērijas iela 34 dzīvoklis 15, Rīga, LV 1009, 29213059, agris.bitans@
Pārvalda svešvalodas – angļu valodu un krievu valodu
Izglītība – augstākā

Tiesību maģistrs – 1995.gads Latvijas Universitāte

Tiesību zinātņu bakalaurs – 1993.gads Latvijas Universitāte
Pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē Civiltiesisko zinātņu katedrā. Zvērināts advokāts

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem)

  • LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks:

- Latvijas Zinātnes padomes projekts 04.1310 (LU nr. 772). „Latvijas privāttiesību piemērošana un pilnveidošana Eiropas Savienības ietvaros”. Realizē: prof. K.Torgāns, J.Kārkliņš, A.Bitāns, B.Broka, A.Brakša

- Latvijas Zinātnes padomes projekts 2007/ZP-27. „Saistību tiesību modernizācijas grupa. Civillikuma daļu „Saistību tiesību” un „Lietu tiesību” atjaunināšana”. Realizē: prof. K.Torgāns, prof. J.Rozenfelds, J.Kārkliņš, I.Lībiņa-Egner, B.Broka, A.Bitāns.

  • Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks

Eiropas Komisijas (the European Commission) finansēts projekts - Economic Loss Caused by Genetically Modified Crops. Liability and Redress for the Adventitious Presence of GMOs in Non-GM Crops (Tort and Insurance Law, vol. 24). Vienna/New York: Springer 2008, p.271 - 276

  • Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē :

Senāta loma civilprocesā, izskatot prasības par nemantisko kaitējumu. Civilprocesa aktuālie jautājumi. 2007.gada zinātniskās konferences materiālu krājums. TNA. 2008. (73. – 106.lpp. 1,5 a.l.33.lpp.)

Legal liability for non-pecuniary loss in civil laws of different countries. Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne. 719.sēj., 2007., 110-121.lpp. (0,5 a.l. vai 11 lpp.).

Tort developments in Latvia. Tort and Insurance Law Yearbook, European Tort Law 2008. SpringerWienNew York, 2009. p. 401 - 413 (0,6 a.l. vai 13 lpp.);

Tort developments in Latvia. Tort and Insurance Law Yearbook, European Tort Law 2007. SpringerWienNew York, 2008. p. 389 - 399 (0,5 a.l. vai 10 lpp.);

Tort developments in Latvia. Tort and Insurance Law Yearbook, European Tort Law 2006. SpringerWienNew York, 2007. p. 311 – 321 (0,5 a.l. vai 11 lpp.);

Tort developments in Latvia. Tort and Insurance Law Yearbook, European Tort Law 2005. SpringerWienNew York, 2006. p. 380 – 398) (1 a.l. vai 18 lpp.);

Tort developments in Latvia. Tort and Insurance Law Yearbook, European Tort Law 2004. SpringerWienNew York, 2005. p. 395 – 404 (0,5 a.l. vai 10 lpp.).

Domēna vārds pret preču zīmiDienas bizness/Saldo, Nr.19 (46), 2006.gada 23.novembris

Rūpnieciskā īpašuma ieguldīšana SIA pamatkapitālā Dienas bizness/Saldo, Nr. 15 (42), 2006.gada 21.septembris

Gaidāms nemantiskā (morālā) kaitējuma lomas pieaugums Dienas bizness/Saldo, Nr. 7 (34), 2006.gada 27.aprīlis

OCTA sedz nelielu daļu no nemantiskā kaitējuma Dienas bizness/Saldo, Nr. 15 (21), 2005.gada 22.septembris

Senāta loma CL 5.p. piemērošanā Latvijas Vēstnesis/Jurista vārds Nr. 121(3069), 2004.gada 3.augusts

Senāta loma CL 5.p. piemērošanā Latvijas Vēstnesis/Jurista vārds Nr. 117(3065), 2004.gada 27.jūlijs

Tiesas ieskats un svarīgi iemesli civiltiesisku strīdu izskatīšanā LU raksti, Juridiskā zinātne, 2004, 667. sēj.

Vispārīgie principi, nosakot kompensāciju nemantisku aizskārumu. Latvijas Vēstnesis, 2003.gada 14.oktobris, Nr. 37 (295)

Taisnības apziņa, nosakot kompensāciju par nemantisku aizskārumu. Latvijas Vēstnesis, 2003.gada 8.jūlijs, Nr. 25/26 (283/284)

Privātuma tiesiskā aizsardzība. LU Raksti, Sociālās zinātnes, 2003, 665 sēj.

Protection of privacy in Latvia, Humanities and social sciences Latvia, 2003.gads, Nr. 3(40)

Preču zīmes tiesiskā aizsardzība Latvijā, Tiesību transformācijas problēmas sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā. LU, Rīga, 2002. gads

Vai valstij ir jāmaksā par korumpētiem ierēdņiem. www.politika.lv, 2002.gada 17.septembris

Atbildība par Eiropas Kopienas tiesību pārkāpumiem. Likums un tiesības, 2002.gada janvāris, Nr. 1 (29)

  • Citas publikācijas

Par ko ir jādomā, pārsūdzot pašvaldību lēmumus administratīvajā tiesā? Dienas bizness/Saldo, Nr. 8 (35), 2006.gada 12.maijs

Latvijas zemes tirgus – vai vaļā? Dienas bizness, 2004.gada 20.maijs

Strīdēties var alternatīvi /komentāri/, Diena, 2004.gada 12.janvāris

Advokāta loma civilprocesā. Dienas bizness, 2003.gada 28.janvāris

  • Dalība ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos:

- 2009.gada 16.-18.aprīlis Austrijas Zinātņu Akadēmijas Deliktu tiesību nodaļas un Eiropas deliktu un apdrošināšanas tiesību centra konference par deliktu tiesībām (Tort Law), Vīne - referāts „Deliktu tiesību aktualitātes Latvijā 2008.gadā”;

- 2008.gada 27. – 29.marts Austrijas Zinātņu Akadēmijas Deliktu tiesību nodaļas un Eiropas deliktu un apdrošināšanas tiesību centra konference par deliktu tiesībām (Tort Law), Vīne - referāts „Deliktu tiesību aktualitātes Latvijā 2007.gadā”;

- 2007.gada 12. – 14.aprīlis Austrijas Zinātņu Akadēmijas Deliktu tiesību nodaļas un Eiropas deliktu un apdrošināšanas tiesību centra konference par deliktu tiesībām (Tort Law), Vīne - referāts „Deliktu tiesību aktualitātes Latvijā 2006.gadā” (Tort and Insurance Law Yearbook, European Tort Law 2006. SpringerWienNew York, 2007);

- 2007.gada 25.janvāris Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga - referāts - „Personisko tiesību vieta civiltiesiskajā regulējumā”;

- 2006.gada 20. – 22.aprīlis Austrijas Zinātņu Akadēmijas Deliktu tiesību nodaļas un Eiropas deliktu un apdrošināšanas tiesību centra konference par deliktu tiesībām (Tort Law), Vīne - referāts „Deliktu tiesību aktualitātes Latvijā 2005.gadā” (Tort and Insurance Law Yearbook, European Tort Law 2005. SpringerWienNew York, 2006);

- 2005.gada 31.marts – 2.aprīlis Austrijas Zinātņu Akadēmijas Deliktu tiesību nodaļas un Eiropas deliktu un apdrošināšanas tiesību centra konference par deliktu tiesībām (Tort Law), Vīne - referāts „Deliktu tiesību aktualitātes Latvijā 2004.gadā” (Tort and Insurance Law Yearbook, European Tort Law 2004. SpringerWienNew York, 2005);

- 2004.gada 29. – 30.janvāris Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga - referāts - „Juridiskā atbildība par nemantisko kaitējumu dažādu valstu civiltiesībās” (Legal liability for Non-pecuniary Loss in Civil Laws of Different Countries”) (LU raksti, Juridiskā zinātne, 2007, 719. sēj.);

- Starptautiskā konference „Darījumu neitrāla pārraudzība. Notāra loma hipotekārās kreditēšanas procesā” 2005.gada 23.septembris. Rīga, referāts „Darījuma dalībnieku riski hipotēkas nodibināšanas un realizācijas procesā saistībā ar kredītiestādes finansētā nekustamā īpašuma iegādi”.

  • Piedalīšanās ar referātu zinātniskās konferencēs un kongresos:

- 2008.gada 7.februāris Latvijas Universitātes 66.konference referāts „Latvijas CL pilnveidošanas nepieciešamība sakarā ar personas reputācijas civiltiesiskās aizsardzības modernām tendencēm”;

- 2007.gada 22. – 23.novembra Valdemāra Kalniņa simtgadei veltīta starptautiska zinātniska piemiņas konference. Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte – referāts „Personiska tiesību mantošanas iespēja Romiešu tiesībās un Latvijas civillikumā”;

- 2007.gada 16.novembris Jurista Vārds konference – referāts „Latvijas tiesību sistēma šodien” ar referātu „Problemātiskie aspekti nemantiskā kaitējuma civiltiesiskajā aizsardzībā”;

- 2007.gada 19.septembris Tieslietu ministrijas zinātniskā konference - referāts : „Senāta loma civilprocesā, izskatot prasības par nemantisko kaitējumu”.

- Reģionālā zinātniski-praktiskā konference „Kriminālprocesa likuma piemērošanas problēmas” Referāts “Morālā un fiziskā kaitējuma kompensēšana Kriminālprocesa likumā”. 2005.gada 9.decembris. Jelgava

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem)


Vadītie maģistra darbi - 32
Vadītie bakalaura darbi un kvalifikācijas darbi - 90
Docētie studiju kursi:

Saistību tiesības. Vispārīgā daļa, A daļa, 4 kredītpunkti

Saistību tiesības. Sevišķā daļa, A daļa, 4 kredītpunkti

Romiešu civiltiesību pamati B daļa, 3 kredītpunkti

Līgumu un deliktu tiesību aktuālās problēmas, B daļa, 2 kredītpunkti

Līgumu tiesību un deliktu tiesību problēmas, B daļa, 2 kredītpunkti

Sagatavotie mācību līdzekļi elektroniskā formā - civiltiesībās: Neatļautā darbība un civiltiesiskā atbildība, Delikts un personiskais aizskārums, Delikttiesību problēmas un Romiešu civiltiesībās : Romiešu tiesību ievads, Romiešu saistību tiesībās, Romiešu lietu tiesībās.
Lekcijas – Tiesnešu apmācības centrs, Notāru kvalifikācijas celšanas kursos u.c..


2009.gada 23.novembris

Agris Bitāns

Dr.jur. habil., prof. Jura Bojāra

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1938.

Izglītība: 1957. g. Ogres mežrūpniecības tehnikums, meža tehniķis.

1966. g. jūlijs – PSRS VDK Augstākās skolas 2. fakultātē Maskavā - tiesību zinības, starptautiskās attiecības.

1977. – 1980. g. aspirantūra PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskajā akadēmijā, kur 1980. g. aizstāvēta juridisko zinātņu kandidāta disertācija starptautiskajās tiesībās.

1986. - 1987. g. doktorantūra PSRS Ārlietu ministrijas Diplomātiskajā akadēmijā, kur 1987. g. aizstāvēta juridisko zinātņu doktora disertācija starptautiskajās tiesībās.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1980. Juridisko zinātņu kandidāts.

1987. Juridisko zinātņu doktors.

1986. LVU Juridiskās fakultātes docents.

1991. Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis.

1992. Nostrificēts juridisko zinību doktora grāds, Dr.jur. habil.

1992. Ievēlēts LU Starptautisko attiecību institūta profesora amatā un piešķirts profesora akadēmiskais nosaukums.

1992. g. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis – akadēmiķis.

Nodarbošanās: no1957. g. darbs mežrūpniecībā Krievijā, Kalnu Altajā, Rīgā, dienests PSRS armijā, elektrotehniķa darbs

1966. - 1972. g. LPSR VDK operatīvais pilnvarotais Pretizlūkošanas daļā

1972.-1984. LPSR ārlietu min. padomnieks, Protokolu un konsulārās nodaļas vadītāja vietnieks

1979. LVU Juridiskās fakultātes stundu pasniedzējs.

1984. LVU Juridiskās fakultātes vecākais pasniedzējs.

1986. LVU Juridiskās fakultātes docents.

1989. Iecelts par paša izveidotā, pirmā Baltijas republikās LU Starptautisko attiecību institūta (SAI) direktoru. Šis amats ieņemts līdz 2007. g. Pēc institūta pārveidošanas par katedru - LU Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko attiecību un diplomātijas katedras vadītājs.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Pilsonības jautājumi starptautiskajās tiesībās. Maskava. Meždunarodnije otnošeņija. 1987. 156. lpp. (krievu val.).

2.Pasaules valstu pilsonība. Rīga, 1993. Mācību grāmata, 391 lpp. (krievu val.).

3. Starptautiskās investīcijas. Līdzautore D. Econ., V. Vilne, Rīga, 1996., starptautisko attiecību institūts, 266 lpp.

4. Starptautiskās tiesības. Rīga. Zvaigzne – ABC. 1996. 1998. g. izdota atjaunotā redakcijā, 567. lpp. Pirmā tāda apjoma grāmata starptautiskajās tiesībās Latvijā.

5. Starptautiskās privāttiesības, Rīga, 1998, Zvaigzne – ABC. 713 lpp., pirmā monogrāfija starptautiskajās privāttiesībās Latvijā.

6. Politiskās stratēģijas māksla un demokrātija., Zvaigzne – ABC. 2002. 504 lpp.

7. Starptautiskās publiskās tiesības. I sējums. Rīga. Zvaigzne – ABC. 2004. 843 lpp.

8. Starptautiskās publiskās tiesības. II sējums. Rīga. Zvaigzne – ABC. 2006. 754 lpp.

9. Starptautiskās publiskās tiesības. III sējums. Rīga. Zvaigzne – ABC. 2007. 651 lpp.

10. Starptautiskās publiskās tiesības. IV sējums. Rīga. Zvaigzne – ABC. 2008. g. 496 lpp.

11. Starptautiskās privāttiesības, I sej., jauns kapitāli pārstrādāts un paplašināts izdevums, nodots izdevniecībā 2008. g., plānots laist klajā 2009./2010.g. mijā.

Akadēmiskie kursi:Starptautiskās publiskās tiesības A daļa - 4 kredītpunkti.

Starptautiskās privāttiesības A daļa - 4 kredītpunkti.

Mūsdienu starptautisko tiesību aktuāli problēmjautājumi un zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija - 4 kredītpunkti.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU starptautiskais eksperts starptautiskajās tiesībās no 2005. g.

LU Juridiskās fakultātes Promocijas komisijas loceklis no 2006. g.

Vēlētie LU un valsts amati: 1988. g. no Latvijas Tautas Frontes ievēlēts par PSRS Tautas deputātu kongresa deputātu.

1990. g. no LTF ievēlēts par Latvijas neatkarību atjaunojušās LR Augstākās padomes deputātu, AP Likumdošanas komisijas loceklis.

LU Senāta loceklis Prof. J. Zaķa rektorāta laikā

LU EVF Domes loceklis līdz 2009.g., ieskaitot.

Valsts apbalvojumi: Par darbu Latvijas neatkarības atjaunošanā apbalvots ar Trīszvaigžņu ordeņa otro – kopā ar LR Augstākās Padomes deputātiem no Latvijas Tautas frontes, kas balsoja par Latvijas neatkarību.

Juris Bojārs

2009. g. 11. oktobrī.

Doc. dr.iur. Jautrītes Briedes

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads 1961.

Izglītība

1996.-2000. studijas LU Juridiskās fakultātes doktorantūras neklātienes nodaļā

1982.-1987. studijas LU Juridiskā fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2006. iegūts tiesību doktora zinātniskais grāds.

Nodarbošanās:

2007.-pašlaik docente LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedrā

1998.-2007. lektore LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedrā

1995.-1998. asistente LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedrā

2004.-pašlaik Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnese ( senatore)

1999.-2004. Juridiskās fakultātes Juridiskās prakses un palīdzības centra direktore

1999.-2002. administratīvo tiesību lektore Rīgas Juridiskajā augstskolā

1999.-2004. administratīvo tiesību pasniedzēja universitātē “Concordia” (vēlāk „Audentis”) Igaunijā

1997.-1998. juridiskās daļas vadītāja Valsts pārvaldes reformu birojā

1995.-1997. juridiskā konsultante un analīzes daļas vadītāja Valsts cilvēktiesību birojā;

1995.-1995. direktores vietniece juridiskos jautājumos Valsts administrācijas skolā;

1993.-1995. juriste Valsts reformu ministrijā (papildus tam lektore administratīvajās tiesībās biznesa institūcijā RIMPAK “Livonija”);

1988.-1993.g. juriste Lopkopības un veterinārijas Zinātniskās pētniecības institūtā “Sigra”;

1987.-1988.g. juriste kokapstrādes uzņēmumā “Agrokoks”

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003.

  2. Informācijas tiesības un cilvēktiesības. // Informācijas un komunikāciju tiesības. I.sējums. Rīga, Turība, 2002. 137-153.lpp.

  3. Administratīvais akts kā viens no tiesību aktu veidiem. Referāts

  4. Tiesības būt uzklausītam: tiesību saturs, attīstība, problemātiskie aspekti, judikatūra. Referāts starptautiskajā zinātniskajā konferencē Latvijas Universitāte, Rīgā 2007. gada janvārī.

  5. Vispārīgais administratīvais akts. Likums un tiesības, 11.sējums (2009), nr.4 (116).

  6. Tiesības uz taisnīgu tiesu administratīvā strīda gadījumā un nepamatotie pieteikumi: problēmas un risinājumi. Latvijas Universitātes Raksti, 740.sēj.: Juridiskā zinātne, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 125.-134.lpp.

Starptautiskā darbība:

  1. No 1996.gada Eiropas Padomes Tieslietu direktorāta Administratīvo tiesību darba grupas locekle (Latvijas pārstāve) Rezultāts: piedalīšanās rekomendāciju administratīvo tiesību jomā izstrādāšanā

  2. IRIS (Institucional Reform and the Informal Sector) Universitāšu Pētniecības sektora eksperte Sarajevā (Bosnija un Hercegovina) 2003. gada 14.-18. aprīlis. Rezultāts: Ziņojums par rekomendācijām Administratīvā procesa likumam un Sarajevas Juridiskās fakultātes Administratīvo tiesību Juridiskās fakultātes centram.

  3. Ad hoc tiesnese vairākās lietās pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā 2004.-2007.g.

  4. Apvienoto Nāciju Organizācijas Baltkrievijā eksperte projektā „Administratīvās reformas Baltkrievijā”. Rezultāts: Atzinums un priekšlikumi Baltkrievijas likumprojektam „Par administratīvajām procedūrām” 2007.gads.

Akadēmiskie kursi:

Administratīvās tiesības A daļa 6 kredītpunkti

Administratīvās tiesas process B daļa 2 kredītpunkti

Administratīvā procesa aktuālās problēmas B daļa 2 kredītpunkti

Administratīvo tiesību aktuālās problēmas B daļa 2 kredītpunkti

Juridiskās palīdzības sniegšana B daļa 2 kredītpunkti

Salīdzinošās administratīvās tiesības B daļa 2 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

  • 1994.aprīlis-maijs Ziemeļreinas–Vestfāles zemes tieslietu ministrijas organizētais administratīvā procesa kurss Reklinghauzenā

  • 1995.gads septembris-novembris: cilvēktiesību kurss Birmingemas universitātē Anglijā

  • 1996.gads jūlijs: cilvēktiesību vasaras kursi Oksfordas universitātē Anglijā

  • 1997.gads Eiropas tiesību mācību kurss ierēdņiem

  • 1999.gada jūnijs: konstitucionālo un administratīvo tiesību kurss Eiropas Publisko tiesību centrā Atēnās

  • 2001.janvāris – pieredzes apmaiņas brauciens uz Lewic & Clark koledžu Portlendā, ASV

  • 2003. aprīlis - intensīvais administratīvo tiesību kurss Bad Munstrereifelē, Vācija

  • 2006. gada maijs – Konkurences tiesību kurss Oksfordas universitātē

  • 2007.gada oktobris – Eiropas Komisijas Tiesu iestāžu apmaiņas programma Vīnē sadarbībā ar Austrijas tieslietu ministriju

  • Dažādi Eiropas Komisijas, Latvijas Tiesnešu mācību centra un pārvaldes iestāžu ar administratīvajām tiesībām un administratīvo procesu saistīti semināri

2009.gada 30.novembrī Jautrīte Briede

BAIBAS BROKAS DZĪVES UN DARBA GĀJUMS

I VISPĀRĪGAS ZIŅAS

PERSONAS DATI:

Vārds, uzvārds: Baiba Broka

Personas kods: 021075-11708

Tautība: latviete, Latvijas Republikas pilsone

Dzimšanas vieta: Madona, Latvija

Adrese: A.Pumpura iela 3 dz.2, Rīga, LV 1010

E-pasta adrese: broka@lu.lv

VALODU PRASME:

Latviešu valoda: dzimtā vloda

Angļu valoda-izcili

Krievu valoda-izcili

Vācu valoda- vidēji

IZGLĪTĪBA, ZINĀTNISKIE GRĀDI:

2001- studijas LU Juridiskās fakultātes Tiesību zinātnes doktorantūras nodaļā.

2000-Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte- Maģistra grāds sociālo zinātņu tiesību nozarē

1998-Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte- augstākā profesionālā izglītība tiesību zinātnēs

jurista kvalifikācija

AKADĒMISKIE NOSAUKUMI: Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektore

NODARBOŠANĀS:

No 07/2009 VAS“ Latvijas Gaisa satiksme“ valdes locekle

No 04/2009 LR Satiksmes ministra padomniece juridiskajos un lidostas attīstības jautājumos

No 2005 Lektore Tiesnešu mācibu centyra organizētajos apmācības kursos un semināros

No 2009 Latvijas Maksātnespējas administratoru eksaminācijas un sertifikācijas komisijas

priekšsēdētāja vietniece

No 2008 UNIDROIT Vadības padomes locekle

04/2009-07/2009 VAS „ Starptautiskā lidosta“ Rīga““ Padomes priekšsēdētāja

11/2006-04/2009 LR Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre

04/2000-11/2006 pašnodarbinātā finanšu un juridiskā konsultante

09/2000-06/2002 Asociētā dekāne Latvijas Tiesībās Igaunijas Starptautiskajā universitātē

Konkordija

1999-2003 Lektore Igaunijas Starptautiskajā universitātē Konkordija

No 1999- uzņēmēja

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

2006-2009 Komerclikuma izstrādes darba grupas locekle.

2006-2009 Civilprocesa likuma darba grupas locekle

2007-2009 Privātās un publiskās partnerības likumprojekta izstrādes darba grupas

Vadītāja vietniece.

2006- 2009 Civillikuma modernizācijas darba grupas locekle

2006-2008 Latvijas eksperte UNIDROIT darba grupā izstrādājot „UNIDROIT

parauglikumu finanšu līzingam”. Darba grupas locekle Keiptaunas konvencijai par

Aviācijas Protokolu.

2002.gada februāris referāts „Patērētāju kreditēšanas līguma tiesiskā reglamentācija”, Latvijas Universitātes zinātniskā konference;

2003. februāris referāts „Netaisnīgi līguma noteikumi- to konstatēšana un tiesiskās sekas”, Latvijas Universitātes zinātniskā konference;

2005. maijs referāts „Juridiskās analīzes un juridiskās argumentācijas loma nolēmumos”; un „Juridiskās izglītības aktualitātes un jurista loma sabiedrībā”, Prāga, Čehijā -Amerikas Juridiskās analīzes un tekstu sastādīšanas institūta sadarbībā ar Amerikas advokātu asociācijas ( ABA) organizētā konference.

2005. gada novembris- referāts „Alternatīvo strīdu risināšanas veidi”, ES un Tieslietu ministrijas Twinning projekta „„Strīdus izšķiršanas sistēmas- Mediācijas ieviešana” organizētā konference.

2006 maijs zinātniskais pētījums „Patērētāju tiesību aizsardzību reglamentējošo ES

Direktīvu pārņemšana Latvijas normatīvajos aktos”, iesniegts Eiropas Savienības

Komisijai projekta „EC Consumer Law Compendium” ietvaros.

2007.gads līdzautore grāmatai „Juridiskā analīze un tekstu sastādīšana” , 2008.gada

jūlija tika izdots trešais papildinātais grāmatas izdevums-izdevējs Tiesu namu

aģentūra;

2007. gada maijs ziņojums par Komercdarījumu tiesiskās reglamentācijas

nepieciešamību Latvijā, Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Juristu biedrību

organizētajās „Juristu dienās”.

2007. gada maijs- referāts „Mediācija kā alternatīva tiesai- plusi un mīnusi”,

Juridiskās augstskolas organizētais seminārs.

2008. gada februāris referāts „Negodīgas komercprakses aizlieguma tiesiskais regulējums” – Latvijas Universitātes Zinātniskā konference.

2008.gada februāris- publikācija „Šķīrējtiesu reglamentācijā jaunajā likumprojektā” žurnāls „Jurista vārds”.

2008.gada 16.aprīlis referāts par Intelektuālā īpašuma tiesiskās aizsardzības aktualitātēm un ietekmi uz ekonomiku. Latvijas Patentu Valdes organizētā Starptautiskā konference „Intelektuālais īpašums un ekonomika”, Rīgā.

2008.gada 22.aprīlis referāts par „Nepārvaramas varas institūta un būtiski izmainījušos apstākļu ietekmi uz noslēgtu līgumu”., Tieslietu ministrijas un Latvijas Juristu biedrības organizētajās „Juristu dienās”.

2008. gada 14.maijs referāts „Negodīgas komercprakses aizliegums”, Tieslietu ministrijas organizētajā konferencē par Komerctiesību aktuālajiem jautājumiem;

2008.gada 4.augusts Turcija, Stambula- ASV „Legal Writing Institūta” organizētā starptautiskā konference „Developing Legal Skills”, referāts „Experience of Beginning a Legal Writing Course”.

2009.gada 29.maijā – referāts „ UNIDROIT starptautisko komerlīgumu principu un parauglikuma par līzinga līgumu loma izstrādājot Komercdarījumu tiesisko regulējumu Latvijā.“ Konferencē par Komercdarījumiem, kuru organizēja LR Tieslietu ministrija un LU Juridiskā fakultāte.

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Docētie studiju kursi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē no 1998.gada:

Saistību tiesības; Juridisko tekstu analīze un rakstīšana ; Juridisko tekstu analīze un rakstīšana II; Patērētāju aizsardzības tiesības

Izstrādātie un ieviestie studiju kursi: Juridisko tekstu analīze un rakstīšana; Juridisko tekstu analīze un rakstīšana II; Patērētāju aizsardzības tiesības

2010.gada 6.janvārī Baiba Broka

Mag. iur. Edmunda Broka

curriculum vitae

Dzimšanas gads:1981.

Izglītība:

1999.-2004. Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte

2004.-2005. Amsterdamas Universitāte, Juridiskā fakultāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2004. LL.M. (mag.iur) Amsterdamas Universitāte

2006. Lektors, LU Juridiskā fakultāte

Nodarbošanās:

2005.-2007 Juriskonsults, LR Tieslietu ministrija, Eiropas Kopienu Tiesas departaments

2006.- Lektors, LU Juridiskā fakultāte, Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra

Zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. Fizisko un juridisko personu tiesības apstrīdēt Eiropas Kopienas institūciju pieņemtos tiesību aktus. Eiropas Kopienas līguma 230.panta ceturtās daļas piemērošanas prakse un tās trūkumi, Likums un Tiesības, 5.sējums Nr.4 (44), Aprīlis 2003. 118.lpp.

  2. Nodaļas par pārvietošanās brīvību un tiesībām uz izglītību, Wildberg, H.J., Feldhune, G., Atsauces Satversmei, Riga, 2003.

  3. Gatawis, S., Broks, E., Bule, Z.,: Eiropas tiesības, Riga, 2002.

  4. Zaudējumu atlīdzināšana ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem - Eiropas Kopienu Tiesas prakse, Jurista Vārds, 2006. gada 28.marts, Nr.13 (416).

  5. Latvian Education Law case, Oxford Reports on International Law in Domestic Courts, Oxford University Press, 2007.

  6. The Border Treaty case, Oxford Reports on International Law in Domestic Courts, Oxford University Press, 2008.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2006.- Latvijas tiesu judikatūra starptautisko tiesību jautājumos

Akadēmiskie kursi:

  • Starptautiskās publiskās tiesības A daļa 4 kredītp.

  • Eiropas Savienības tiesības A daļa 4 kredītp.

  • Starptautiskā justīcija 1 B daļa 2 kredītp.

  • Ievads starptautiskajās vides tiesībās (angļu val.) C daļa 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU Juridiskās fakultātes Domes loceklis

2009.gada 5.oktobris

Mag.iur., lektora Arņa Bukas

dzīves un darba gājums

Dzimšanas gads: 1978

Izglītība: 2002.-2003., maģistratūra, Latvijas niversitāte,

Juridiskā fakultāte, 2003

1998-2002, Latvijas Universitāte, jurista profesionālā

programma, Juridiskā fakultāte, 2002

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2003. – sociālo zinātņu maģistrs

2006. – Latvijas Universitātes lektors

Nodarbošanās:

2006.09.04. – šobrīd - Latvijas Universitāte, lektors

2004.11.12. – 2006.09.04. - Latvijas Universitāte, stundu

pasniedzējs

2001.09.15. – 2009.04.01. - Juridiskā koledža, lektors

2001.01.10. – 2001.11.19. - LR Tieslietu ministrija, ES

tiesību nodaļas juriskonsults

. 2000.07.10. – 2001.01.10. - LR Tieslietu ministrija, tiesību

stratēģijas un metodoloģijas nodaļas juriskonsults

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. Alehno I., Buka A., Jarinovska K., Škoba L. Ievads Eiropas Kopienas tiesības. Tiesu prakse un komentāri. Rīga: TNA, 2001. – 326 lpp.

  2. Eiropas Savienības tiesību īstenošana Latvijā. Autoru kolektīvs I.Alehno zin.red. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003. – 357 lpp.

  3. Blūzma, V., Buka, A., Deksnis, E.B., Jarinovska, K., Jundzis, T., Levits, E. Eiropas tiesības. Rīga: Juridiskā koledža, 2004. – 388 lpp.

  4. Pārmaiņas Latvijas tiesu darbībā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Latvijas Zinātņu akadēmijas Vēstis, 58.sēj., Nr.2., 2004. - 49.-68.lpp

  5. Alehno, I., Buka, A., Butkevičs, J., Jarinovska, K., Škoba, L. Ievads Eiropas Savienības tiesības (Tiesu prakse un komentāri). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: TNA, 2004. – 505.lpp.

  6. Blūzma, V., Buka, A., Deksnis E.B., Jarinovska, K., Jundze, I., Jundzis, T., Levits, E. Eiropas tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Juridiskā koledža, 2007. – 628.lpp.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos – 2

Konferenču tēzes – 12

Akadēmiskie kursi:

Eiropas Savienības tiesības A daļa 4 kredītpunkti

EU law (ERASMUS stud.) - 4 kredītpunkti

Starptautiskā justīcija II B daļa 2 kredītpunkti

Lektora mag.iur. Henrija Buka-Vaivada

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957

Izglītība: 1994. LU Juridiskā fakultāte, bakalaurs

  1. LU Juridiskā fakultāte, maģistrs

2005.- LU Juridiskās fakultātes doktorantūra

Nodarbošanās: 1994.-1996. LU Juridiskās fakultāte, Valststiesību zinātņu katedras

asistents

1996.- LU Juridiskā fakultāte, Valststiesību zinātņu katedras lektors

Dažas no nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. Valsts pārvaldes attīstības galvenās tendences Latvijas Republikā. The main trends in the development of state administration in the Republic of Latvia. Konf. materiāli: 2004. gada 29.–30. janvārī LU Juridiskā fakultātē notikusī Starptautiskā zinātniskā konference “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā XX-XXI gs. mijā”. International Scientific Conference “Harmonization of Law in the Baltic Sea Region in the Turn of the 20th and 21st Centuries”. Rīga: Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2006., 516.–524.lpp. un p. 520–524. (0,4 a.l.)

  2. 2007.g. 24.–27. janvāris, dalība LU starptautiskā zinātniskā konferencē “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” ar referātu „Administratīvo tiesību attīstības problēmas un panākumi Latvijā pēc iestāšanās ES.” Rīga, Latvija.

  3. 2008.g. 5.februāris, dalība LU 66.konferencē ar referātu „Valsts atbildības attīstība LR”. Rīga, Latvija.

4.       2009.g. 5.februāris, dalība LU 67.konferencē ar referātu „Valsts atbildība un tās attīstības tendences”. Rīga, Latvija.

Akadēmiskie kursi:

  • Administratīvās tiesības A daļa 6 kredītpunkti

  • Administratīvo tiesību

Aktuālās problēmas B daļa 2 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU Juridiskās fakultātes Domes loceklis

2009.gada 30.novembrī H.Buks-Vaivads

Latvijas Universitātes profesores Ilmas Čepānes dzīves un darba gājums

I VISPĀRĪGAS ZIŅAS

VĀRDS, UZVĀRDS - Ilma Čepāne

PERSONAS KODS – 290447-13053

DZĪVES VIETA – Rīga, Duntes ielā 28 dz.64

tel.mob. 2 9459460

e – pasts: ilmac@latnet.lv; ilma.cepane@saeima.lv

SVEŠVALODAS - krievu – brīvi; vācu – viduvēji; angļu – vāji

IZGLĪTĪBA

1. 1964. gadā absolvēta Valmieras Viestura vidusskola;

2. 1970. gadā absolvēta Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, piešķirta jurista kvalifikācija;

3. 1986.gadā Maskavas M.Lomonosova v.n. universitātē aizstāvēta disertācija „Dabas ainavas tiesiskā aizsardzība LPSR”, nostrificēta Latvijas Universitātē – 1992.gadā

NODARBOŠANĀS, AKADĒMISKIE NOSAUKUMI

2002. - līdz šim laikam LU profesore; 1999. - 2002. LU asoc. profesore; 2006. - līdz šim laikam 9.Saeimas deputāte; 1996. - 2006. Satversmes tiesas tiesnese; 1993. - 1998. LU docente; 1993. – 1996. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre; 1990. – 1993. LR Augstākās Padomes deputāte; 1985. – 1990. LU docente; 1981. – 1984. LU aspirante; 1977. – 1980. LU vecākā pasniedzēja; 1971. – 1976. LU juriskonsulte; 1964. – 1966. Rīgas pilsētas Maskavas rajona tiesas sēžu sekretāre.

II ZINĀTNISKĀ KVALIFIKĀCIJA

PUBLIKĀCIJAS

1. Publikācijas Latvijas zinātnes padomes (LZP) apstiprinātos izdevumos un starptautisko konferenču rakstu krājumos

1.1. Par sabiedrības tiesībām pašvaldības lēmumu pieņemšanā. Likums un Tiesības, 2005, Nr.8., 253. -254.lpp. lpp.;

1.2. Būvniecības procesā pieņemto lēmumu pārsūdzēšana un būvniecības kontroles mehānisma uzlabošana (līdzautors S.Statkus).// Likums un Tiesības, 2005, nr.10, 302. – 311. lpp.;

1.3. Право на справедливый суд как один из важнейших принципов осуществления конституционного контроля. (The right to a faire court as one of the most important legal principles for resolution of constitutional control – ar kopsavilkumu angļu valodā).// Almanac Constitutional justice in the new millennium, Erevan, 2005, p.198 – 203;

1.4. Atsevišķi īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.// Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20. – 21. gadsimta mijā (tulkots arī angļu val.), 2006, 436. – 443. lpp.;

1.5. Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas tiesiskās problēmas.// Starptautiskās zinātniskās konferences „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” (2007. gada 24.–27. janvāris), tēzes pieņemtas publicēšanai latviešu un angļu valodā;

1.6.Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tiesiskās aizsardzības aktuālas problēmas, Rakstu krājums: Piekrastes ilgtspējīga attīstība: sadarbības pārvaldība, R. Ernšteina un R. Jūrmalieša redakcijā, LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2009., 56.-70.lpp.;

2. Citas publikācijas

2.1. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds

2.1.3. Kad tiesāšanās atgādina farsu...// 21.09.2004, 1.- 3.lpp.;

2.1.4. Tiesības uz taisnīgu tiesu kā personas pamattiesības. // 27.09.2005, 1.- 3. lpp.;

2.1.4. Pašvaldības teritorijas plānojums kā nekustamā īpašuma tiesību aprobežojums (līdzautors S.Statkus).// 25.01.2005,1. - 6. lpp.; 01.02.2005, 8. – 14.lpp.;

2.1.5. Teritorijas plānošanas aktuālas tiesiskās problēmas.// 04.12.2007, 3.- 7.lpp.;

2.1.6.SaeimasParlamentārās izmeklēšanas komisijas ‘tiesību jaunrade”.// 11.11.2008,

2.1.7. Sabiedrības tiesību aizsardzības efektivitāte plānošanas lietās. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds. Nr. 3 (546) 20.01.2009. 1. - 9.lpp.;

3. Mācību literatūra

3.1. Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (līdzautore S.Meiere).// Rīga, LU, 2004., 32 lpp.

PIEDALĪŠANĀS ZINĀTNISKAJĀS KONFERENCĒS

1.Starptautiskās zinātniskās konferences

1.1. 2004. gada 29.- 30. janvāris, piedalīšanās LU organizētajā starptautiskajā konferencē Rīgā „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20. – 21. gadsimta mijā” ar referātu „Atsevišķi īpašuma lietošanas tiesību ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā”;

1.2. 2005. gada 16. – 18. jūnijs, piedalīšanās Lietuvas Konstitucionālās tiesas un Satversmes tiesas konferencē Viļņā „Tiesiskas valsts princips un tiesības uz taisnīgu tiesu” ar referātu „Tiesības uz taisnīgu tiesu kā personas pamattiesības”;

1.3. 2005. gada 29.septembris - 2.oktobris, piedalīšanās Eiropas Komisijas organizētajā „For Democracy through Law” starptautiskajā konferencē Erevānā ar referātu „Право на справедливый суд как один из важнейших принципов осуществления конституционного контроля”;

1.4. 2006. gada 2.jūnijis, piedalīšanās Biznesa augstskolas Turība starptautiskajā konferencē Rīgā ar referātu ”Īpašuma tiesības kā cilvēka pamattiesības”;

1.5. 2007. gada 26.janvāris, piedalīšanās Rīgas domes organizētajā starptautiskajā konferencē „Jaunā Ignalīna – ieguvumi un draudi” ar referātu „Cilvēka tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi”;

1.6. 2007. gada 24. - 27. janvāris, piedalīšanās LU organizētajā starptautiskajā konferencē Rīgā „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” ar referātu „ Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas tiesiskās problēmas”;

1.7. 2007. gada 14.septembris, piedalīšanās Latvijas Dabas fonda un Rīgas domes organizētajā starptautiskajā konferencē Rīgā „Alejas no Kuldīgas ielas līdz Latvijas pagastiem” ar referātu „Vai likums aizsargā alejas?”;

1.8. 2008. gada 27.- 28.marts, piedalīšanās starptautiskajā konferencē – seminārā Siguldā „Orhusas Konvencija „Par pieeju informācijai sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”: teorija un prakse” ar referātu „Praktiskie piemēri Orhusas konvencijas prasību piemērošanai Latvijas tiesās”;

1.9. Sabiedrības tiesību aizsardzības efektivitāte teritorijas plānošanas lietās. Starptautiskā konference Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļai "Cilvēka pamattiesības" desmit gadi : aktuālas cilvēktiesību aizsardzības problēmas". Organizēja Satversmes tiesa un Vācijas fonds "Starptautiskajai juridiskajai sadarbībai”. 05.12.2008.;

1.10. 2009.gada 6.novembris, piedalīšanās starptautiskā konferencē „Piekļuve tiesai: konstitucionālās sūdzības iesniedzējs” ar referātu „Konstitucionālās sūdzības īpatnības vides aizsardzības tiesībās”. Organizēja LR satversmes tiesa un Venēcijas komisija.

2. Vietējās zinātniskās (akadēmiskās) konferences

2.1. 2005.gada 10.- 11. jūnijs, piedalīšanās konferencē Rīgā „Vara un tauta: tuvināšanās iespējas?” ar referātu „Pašvaldības Latvijā: demokrātijas balsts vai padomju vara?”;

2.2. 2005.gada 23.maijs, piedalīšanās konferencē Rīgā „Teritorijas plānojums – priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai” ar referātu „Teritorijas plānošana un īpašuma tiesības”, tēzes publicētas krājumā „Teritorijas plānojums – priekšnoteikums ilgtspējīgai attīstībai”, Rīga, 2005., 8.lpp.;

2.3. 2006.gada 28.septembris, piedalīšanās konferencē Rēzeknē „Sabiedrības tiesības uz kvalitatīvu vidi – teorija un prakse” ar referātu „Teritorijas plānošanas un būvniecības aktuāli jautājumi tiesu praksē”;

2.4. 2007.gada 16.novembris, piedalīšanās konferencē Rīgā „Latvijas tiesību sistēma šodien” ar referātu „Teritorijas plānošanas tiesiskā regulējuma aktuālās problēmas”;

2.5. 2007. gada 23.- 24.novembris, piedalīšanās konferencē – forumā Salacgrīvā „Cilvēks un daba – satikšanās” ar referātu „Īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā”;

2.5. 2008.gada 8.februāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes 66.konferencē (sekcija – Dabas resursu īpašuma tiesību aprobežojumi, procesuālo un komerctiesību aktuālās problēmas) Rīgā ar referātu”„Būvniecības procesa aktuāli tiesiskie jautājumi”;

2.6. 2008.gada 22.februāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes 66. konferencē (Vides pārvaldības sekcija III) Rīgā ar referātu „Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tiesiskās aizsardzības vēsture”;

2.7. 2008.gada 4.aprīlis, piedalīšanās konferencē – forumā „Detālplānojums pilsētvidē – ilgtspējīgas attīstības plānošanas instruments” Rīgā ar referātu „Detālplānojums kā normatīvs akts”.

STARPTAUTISKI FINANSĒTI PĒTĪJUMU PROJEKTI

1. Eiropas Savienības LIFE – Nature projekts „Piekrastes biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā” (2002. – 2005.);

2. Eiropas Savienības Komisijas projekts „Eiropas Savienības piekrastes zonu ilgtspējīga attīstība: Baltijas jūras reģiona dimensija” (2007).

LATVIJAS ZINĀTNES PADOMES PĒTĪJUMU PROJEKTI

1. Dabas resursu īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi, projekta Nr. 04.13110, vadītāja (2004. – 2008);

2. Tiesību attīstība ilgtspējīgas attīstības kontekstā, projekta Nr.Z-6157-020 (2009);

3. Tiesisko attiecību ilgtspējīgas attīstības nodrošinājums, projekta Nr. 09.16.16.

CITI PĒTĪJUMU PROJEKTI

1. „Sabiedrības līdzdalības tiesības būvniecības un teritorijas plānošanas procesā”, pasūtītājs „Sabiedrība par atklātību – Delna” (2004.);

2.”Tiesiskuma nodrošināšana kāpu aizsargjoslu apbūves sfērā”, pasūtītājs „Sabiedrība par atklātību – Delna” (2005.).

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

PROMOCIJAS DARBU VADĪŠANA

1. Silvija Meiere - “Cilvēka vides tiesību realizācijas problēmas Latvijā (tiesības uz labvēlīgu dzīves vidi Satversmes 105.panta izpratnē)” .;

2.Līga Menģele – Stillere - „Pretrunas starp īpašuma tiesībām uz mežu un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē” (aizstāvēta 2007.gadā);

3. Inese Lībiņa – „Personības tiesību aizsardzība un civiltiesiskā atbildība to aizskāruma gadījumā” (aizstāvēta 2007.gadā);

4. Karina Korna – „Aizsargjoslas kā nekustamā īpašuma aprobežojums”;

5. Laura Rozenberga – „Zaudējumu atlīdzināšana par videi nodarīto kaitējumu”;

6. Ilga Krampuža – „Trešo personu interešu aizstāvības problēmas būvniecības procesā”.

MAĢISTRANTU DARBU VADĪŠANA - Akadēmiskajā studiju gadā vismaz 4- 6 darbi,

BAKALAURU DARBU VADĪŠANA - Akadēmiskajā studiju gadā aptuveni 5- 7 darbi

DOCĒJAMIE KURSI un IZSTRĀDĀTĀS PROGRAMMAS

1. Dabas resursu tiesības (3 k.p., līdz 2005. gadam); 2. Vides (ekoloģiskās ) tiesības ( 4 k.p.); 3. Dabas resursu īpašuma lietošanas tiesības aprobežojumu un būvniecības tiesiskās problēmas (lietu tiesību kursa ietvaros- maģistrantiem).

IV ORGANIZATORISKAIS DARBS

1. Centrālās zemes komisijas locekle (apstiprināta ar Saeimas lēmumu), līdz 2006.gadam;

2. Vairākas reizes kā tiesnese piedalījusies tiesas procesu izspēles finālsacensībās starp Latvijas augstskolām;

3. Valsts Prezidentes izveidotās tiesībsarga institūta ieviešanas darba grupas locekle (2003. - 2005.g.) ;

4. Piedalīšanās Juridiskās augstskolas Satversmes tiesas apmācības kursā Eiropas Savienības tiesībās (32 stundu kurss, 19.03 -04.06.,2004);

5. Saeimas juridiskās komisijas locekle (no 2008.g.);

6. Latvijas Universitātes promocijas padomes tiesību zinātnēs locekle.

I.Čepāne

07.01.2010

Latvijas Universitātes lektores Lindas Damanes

dzīves un darba gājums (CV)

I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS

Vārds, uzvārds Linda Damane

Personas kods 291078-11508

Dzimšanas vieta Rīga

Adrese Jūrmala, Mazā Jelgavas iela 18, dz.12

Mob.telefons 29451016

E-pasts linda.damane@latvijasnotars.lv

Svešvalodas latviešu valoda, krievu valoda, vācu valoda

Izglītība augstākā (doktorante, Latvijas Universitāte 01.10.2007. līdz šim)

Akadēmiskais nosaukums lektors, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē

Nodarbošanās Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, studiju programma nejuridisko specialitāšu studentiem, studiju kurss ‘’Ievads tiesību zinātnē’’, lektore (07.09.2009. līdz šim)

Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, studiju kursi ‘’Ģimenes tiesības’’, ‘’Mantojuma tiesības’’, ‘’Romiešu civiltiesības’’, lektore (04.09.2006. līdz šim)

Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāra birojs, notāra palīgs (22.08.2006. līdz šim)

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS

Valsts finansēto pētījumu Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa saistībā ar

projektu, programmu Eiropas Komisijas Regulu par vienotu kritēriju

dalībnieks piemērošanu pārrobežu mantojuma tiesībās, Latvijas

Zvērinātu notāru padomes pārstāvis (01.11.2009. līdz šim)

Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa ‘’Koncepcijas par Civillikuma Mantojuma tiesību daļas modernizāciju” izstrādei, Latvijas Universitātes pārstāvis (01.10.2007.-19.05.2009.)

Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa ‘’Koncepcijas par valsts testamentu reģistra izveidi’’ izstrādei, Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvis (30.08.2007.-03.06.2009.)

Līgumdarbu dalībnieks Latvijas Tiesnešu mācību centrs, publiska lekcija ‘’Mantošanas tiesību aktualitātes’’, lektore (04.12.2009.)

Latvijas Tiesnešu mācību centrs, publiska lekcija ‘’Aktualitātes mantojuma tiesībās’’, lektore (17.03.2009.)

Latvijas Tiesnešu mācību centrs, publiska lekcija ‘’Testamentārā mantošana un neatraidāmie mantinieki’’, lektore (17.08.2006.-21.08.2006.)

Rīgas Tehniskā Universitāte, priekšmets ‘’Tiesību pamati’’, pasniedzēja (02.03.2006.-01.06.2006.)

Valsts aģentūra ‘’Sociālās integrācijas centrs’’, Koledža RRC, priekšmets ‘’Uzņēmējdarbības tiesiskie pamati’’, vieslektore (23.09.2005.-31.08.2006.)

Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, priekšmets ‘’Romiešu civiltiesības’’, pasniedzēja (01.02.2005.-21.06.2006.)

Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, priekšmets ‘’Ģimenes tiesības’’, ‘’Mantojuma tiesības’’ pasniedzēja (01.09.2003.-21.06.2006.)

Rīgas apgabltiesas zvērināta notāra birojs, konsultants (17.03.2003.-21.08.2006.)

Publikācijas Notariāta institūta aizsākums. Jurista Vārds, 2009., Nr.8 (561), 8.-13.lpp.

Mantojuma tiesību problēmjautājumu aktualizācija. Līdzautors – K.Zīle. Jurista Vārds, 2009., Nr.2(555), 7.-13.lpp.

Publicēšanai pieņemtie Mantojuma tiesību problēmjautājumi Latvijā teorijā un

raksti praksē. Starpt. zin. konferences ‘’Mantošanas tiesību eiropeizācijas perspektīvas’’ materiāli, 2009

Notariālā akta loma darījumos ar nekustamo īpašumu. Starpt. zin. konferences „Valsts un tiesību aktuālās problēmas” materiāli, 2009

Zvērināta notāra padomu došanas pienākuma robežas darījumu apliecināšanas procesā. Daugavpils Universitātes 51.starptautiskā zinātniskās konferences materiāli, 2009

Līdzdalība konferencēs Biznesa augstskola Turība, starptautiskā zinātniskā konference ‘’Mantošanas tiesību eiropeizācijas perspektīvas’’, 29.10.2009., referāts ‘’Mantojuma tiesību problēmjautājumi Latvijā teorijā un praksē’’

Daugavpils Universitāte, starptautiskā zinātniskā konference „Valsts un tiesību aktuālās problēmas”, 23.10.2009., referāts ‘’Notariālā akta loma darījumos ar nekustamo īpašumu’’

Daugavpils Universitātes 51.starptautiskā zinātniskā konference, 17.04.2009., referāts ‘’Zvērināta notāra padomu došanas pienākuma robežas darījumu apliecināšanas procesā’’

Latvijas Universitāte, Voldemāra Kalniņa simtgadei veltītā starptautiskā zinātniskā piemiņas konference, 22.11.2007.-23.11.2007., referāts ‘’Notariālā akta aspekts neatņemamās mantojuma daļas izdalīšanas procesā’’

Latvijas Universitāte, Juristu dienas, 25.04.2009., referāts ‘’Aktualitātes Latvijas notariātā’’

Latvijas Universitātes 67.konference, 06.02.2009., referāts ‘’Notariālā akta autentiskuma intelektuālās dimensijas būtība un izpratne’’

III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Vadītie maģistra darbi - 36

Vadītie bakalaura darbi un kvalifikācijas darbi - 42

Docētie studiju kursi Ievads tiesību zinātnē – A daļa, 32 st. 2 kp.

Ģimenes tiesības – A daļa, 32 st. 2 kp.

Mantojuma tiesības A daļa, 32 st. 2 kp.

Romiešu civiltiesību pamati B daļa, 48 st. 3 kp.

06.01.2010.

Dr.iur. Kristīnes Dupates

darba gājums

Izglītība: 1995. – 2001. LU Juridiskā fakultāte, juriste

2001. – 2002. Rīgas Juridiskā augstskola, LL.M (Starptautisko un ES tiesību maģistre)

2003. – 2007. LU Juridiskā fakultāte, Tiesību zinātņu doktore

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2007.Tiesību zinātņu doktore

2007. Docente, Juridiskā koledža

2008. Lektore, LU Juridiskā fakultāte

Nodarbošanās:

2000. – 2004. juriste, VAS Privatizācijas aģentūra

2005. – 2007. juriste, biedrība Resursu centrs sievietēm Marta

2005. – 2007. lektore, docente, Juridiskā koledža (ES tiesības)

2007. – 2008. direktora padomniece, Juridiskās palīdzības administrācija

2008. – 2009. Diskriminācijas novēršanas departamenta vadītāja, Tiesībsarga birojs

2007. – pašlaik lektore, LU Juridiskā fakultāte

2007. – pašlaik Latvijas nacionālā eksperte, Eiropas Komisijas nacionālo ekspertu tīkls ES darba tiesību jautājumos

2007. – pašlaik Latvijas nacionālā eksperte, Eiropas Komisijas nacionālo ekspertu tīkls ES brīvas darbaspēka kustības tiesību jautājumos

2008. – pašlaik Latvijas nacionālā eksperte, Eiropas Komisijas nacionālo ekspertu tīkls ES dzimumu līdztiesības tiesību jautājumos

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

„Par atsevišķi Darba likuma un sociālās likumdošanas normu neatbilstību ES tiesībām”, „Jurista Vārds”//21.09.2004.

„Par tiesas spriedumu Santa lietā”, „Jurista Vārds”, 19.07.2005., Nr.26(381)

„Vai pastāv „sieviešu” un „vīriešu” darbi”,„Jurista Vārds”, 31.01.2006., Nr.5(408)

„Grūtnieču atlaišanas ierobežojumi”, (laikraksts „Latvijas Vēstnesis” „Jurista Vārds”, 05.12..2006., Nr.48(451))

„Par atsevišķiem jēdziena „diskriminācija” nozīmes un satura aspektiem un līdztiesības nodrošināšanu”, Likums un Tiesības, 2006.gada decembris, Nr.12 (88), 2007.gada janvāris, Nr.1(89)

„EC Anti-discirmination law: Promotion of Human Rights or Economic Interests?”,

„The Third Year within the European Union: Topical Problems in Managment of Economics and Law”, zinātniskie redaktori Tālavs Jundzis, Viktoras Justickis, Boriss Heimanis, Juridiskā Koledža, Rīga, 2007, pages 146-163

“EU sex equality law in Latvia. Rights of the persons with regard to child-birth”, promocijas darbs, Latvijas Universitāte, www.lu.lv, 2007

„ES diskriminācijas novēršanas tiesību piemērošana Latvijas tiesu praksē”, Tiesībsarga birojs, autore K.Dupate, 2007, Rīga, 32.lpp

"Valsts kompensācijas noziedzīgos nodarījumos cietušajiem", (laikraksts "Latvijas Vēstnesis", "Jurista Vārds", 11.09.2007., Nr.37(490)

„Ģimenes – de jure un de facto”, līdzautore Aivita Putniņa, interneta portāls www.politika.lv, 29.01.2008., http://www.politika.lv/print.php?id=15045

“Valsts valodas zināšanu prasības Latvija nodarbinātības jomā ES tiesībās un cilvēktiesībās noteiktā diskriminācijas aizlieguma principa kontekstā, Juridiskā koledža, Rīga, 2008, 53.-69.lpp.

„Vidējās izpeļņas aprēķināšana un vienlīdzīga darba samaksa”, "Jurista Vārds", 06.10.2009., Nr.40(583)

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2007. Pētījums „Vardarbības ģimenē tiesiskais regulējums Latvijā un tā atbilstība starptautiskajiem tiesību aktiem”, pasūtītājs - Pasaules Veselības organizācijai,

2007. Pētījums „Latvijas tiesiskais regulējums biomedicīnas jomā un tā atbilstība starptautiskajiem tiesību aktiem”, LU projekts

2007. – pašlaik pētījumi par ES brīvas darbaspēka kustības tiesību problemātiku Latvijā un ES, Eiropas Komisijas nacionālo ekspertu tīkls ES brīvas darbaspēka kustības tiesību jautājumos, Hijmegenas Universitātes Migrācijas tiesību centrs (The Centre for Migration Law of the University of Nijmegen), Nīderlande

2007. – pašlaik pētījumi par ES un nacionālo darba tiesību problemātiku Latvijā un ES, salīdzinošās darba tiesības ES, Eiropas Komisijas nacionālo ekspertu tīkls ES darba tiesību jautājumos, Leidenas Universitāte (University of Leiden), Nīderlande

2008. – pašlaik pētījumi par ES brīvas darbaspēka kustības tiesību problemātiku Latvijā, Eiropas Komisijas nacionālo ekspertu tīkls ES dzimumu līdztiesības tiesību jautājumos, Eiropas Komisija, projekta vadītājs Utrehtas Universitāte, Nīderlande

2008. – pašlaik Eiropas darba tiesību definēšana vienota Darba tiesību kodeksa izveidei Eiropā, Leidenas Universitāte (University of Leiden), Nīderlande

Akadēmiskie kursi:

Eiropas Savienības tiesības (bak.) A5 daļa

Eiropas Savienības tiesības (bak.) A6 daļa

Tiesiskās vienlīdzības princips

ES tiesībās ERASMUS 3 kredītpunkti

Eiropas tiesības II (maģ.) B daļa 4 kredītpunkti

Tiesību harmonizācija ES (maģ.) B daļa 2 kredītpunkti

/Kristīne Dupate/

Dr. iur. asoc. prof. Aivara Fogela

dzīves un darba gājums (curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1937.

Izglītība:

1979 – 1980 Sorobonas universitāte Francijā, zinātniskā darbība un pētniecība,

1967, 1977 Maskavas Universitāte, zinātniskais darbs,

1963 – 1966 Pēterburgas valsts universitāte, aspirantūra,

1958 – 1963 – Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, students.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1999. gads – Asoc. profesors Latvijas Universitāte,

1992. gads – Tiesību doktors, Latvijas Universitāte,

1974. gads – Docents, Latvijas Universitāte,

1967. gads – Juridisko zinātņu kandidāts, Pēterburgas Universitāte.

Nodurbošanās:

2006 – 2009 Profesors Latvijas Policijas akadēmijā,

1998 – 2005 Bēgļu lietu Apelācijas padomes priekšsēdētājs,

1992 – 2005 Latvijas Universitātes, Juridiskās fakultātes, Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras vadītājs, asoc. profesors,

1974 – 1999 Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, docents,

1967– 1974 Latvijas Universitāte Juridiskā fakultāte, vecākais pasniedzējs,

1966 – 1967 Latvijas Universitāte, asistents.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. Modernās starptautiskās tiesības. Rīga, 2009.

  2. Eiropas cilvēktiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009.

  3. Fogels, A., Grīnbergs, O. Starptautiskās tiesības. R : 1981.

  4. Eiropas Savienība starptautisko un Eiropas Savienības tiesību skatījumā, „Likums un tiesības”, 5. sējums Nr. 7(47). 2003. gada jūlijs.

  5. The European Union in Light of International and European Union Law. „Law and Justice. Selected articles of 2003. Year 2004.

  6. Valstu (Latvijas) suverenitātes un starptautiskās kopienas interešu starpjomas tiesiskā regulējuma aspekti, sk.: Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20. – 21. gadsimta mijā. Rīga, 2006.

  7. Moderno Starptautisko tiesību daba: vēsturiskie, politiskie un juridiskie aspekti (1), žurnālā: Likums un Tiesības, 2006. gada oktobris, Nr. 10(86).

  8. Moderno starptautisko tiesību daba: vēsturiskie, politiskie un juridiskie aspekti (11), žurnālā: Likums un Tiesības, 2006. gada novembris, Nr. 11(87).

  9. Par administratīvo processu un cilvēktiesībām. „Latvijas Vēstnesis”, 1998. gada 19. marts.

  10. Starptautisko cilvēktiesību implementācijas problēmas Latvijā. „Administratīvais un kriminālprocess” Nr.1.1998.

  11. Latvija un ANO – tiesības, pienākumi, mērķi, grāmatā Latvija ANO sistēmā.” Rīgā. 1997.

  12. Svarīgākās cilvēktiesību problēmas Latvijā. „Cilvēktiesību žurnāls”, Nr. 3. 1996.

  13. Par Latvijas saistībām humanitāro tiesību jomā, „Latvijas Vēstnesis”, Nr. 2, 1996.

  14. Legislation of Latvia guarantees of Human Rights to all nationalitees, „Human Right Latvia”. 1993. junne.

Zinātniski pētnieciskie darbi:

Starptautisko tisību aktuālās problēmas – monogrāfijas sagatavošana publicēšanai 2010. gadā.

Akadēmiskie kursi:

Starptautisko tiesību aktuālās problēmas – B daļa, 2 kredītpunkti

Mag.iur. Oskara Galandera

dzīves un darba gājums (curriculum

vitae)

Dzimšanas gads: 1974.

Izglītība:

2000 – šobrīd Tiesību doktors

1998 – 1999 Diploms par Sociālo zinātņu maģistra grādu jurisprudencē;

1993 – 1998 Diploms par jurista kvalifikācijas iegūšanu;

Nodarbošanās:

2006 – 2008 Ministra padomnieks;

2006 – 2007 Tiesnesis, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa;

2006 Bēgļu lietu apelācijas padome, Padomes priekšsēdētājs;

1998 – šobrīd LU Juridiskā fakultāte Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra, lektors;

2004 – 2005 Civilās aviācijas administrācija, Eiropas un starptautisko tiesību daļas vadītājs;

2004 – Labklājības ministrija, Eiropas Kopienas iniciatīvas Equal vērtēšanas eksperts;

1998 – 2005 Bēgļu lietu apelācijas padome, Padomes loceklis;

2003 Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras šķīrējtiesa, šķīrējtiesnesis;

1995 – 2001 LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūts, Cilvēktiesību žurnāla galvenais redaktors;

200 – 2006 SIA Gulfstream Oil, juriskonsults;

1997 – 2005 SIA Leda tranzīta grupa, jurists;

2001 SO Energoresursu piegādātāju asociācija, juriskonsults;

1998 – 2000 SIA Viesnīca Majori; juriskonsults.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  1. Raksts Capital punishment in the Law of the Republic of Latvia and International Human Rights Documents: Obligations and Reality, in: Economic and Social Change: a Question of Balance, Tallina, Igaunija, 1997, p.173-179.;

  2. Vehicle Tow-Away beyond Administrative Procedure and Human Rights, in: Latvian Human Rights Quarterly, #2, 1997, p.17-34.

  3. Autoevakuācija viņpus administratīvā procesa un cilvēktiesības, Cilvēktiesību žurnāls #2, 1997, 17-34.lpp.

  4. Par cilvēktiesībām, pirmo reizi Latvijā, Latvijas Vēstnesis, 21.11.2001.

  5. Raksts "Why Europe assigns the right to life a "special place" (Kāpēc Eiropa ierāda tiesībām uz dzīvību “īpašu vietu”) in: Law transformation problems when integrating in European Union", Rīga, 2002.

  6. Referāts “Nāvessods Latvijas Republikas likumos un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos: saistības un realitāte” Trešajā ikgadējā cilvēktiesību konferencē “Ekonomiskās un sociālās pārmaiņas: līdzsvara jautājums”, 13-16 marts 1997, Tallina, Igaunija.

  7. Referāts “Nāvessods un cilvēktiesības” staptautiskā konferencē “Nāvessods, sabiedrību un indivīdu drošība”, 18-19 Marts 1998, Rīga, Latvija.

  8. Referāts “Bērna tiesības Latvijas tiesību aktos” konferencē “Bērna tiesību garantijas Baltijas valstīs – saskaņa ar starptautiskajiem standartiem”, 28-30 maijs 1998, Viļņa, Lietuva.

  9. Referāts “Cilvēktiesības šodien un rīt” ikgadējā LU zinātniskajā konferencē, 17.februāris 1999, Rīga, Latvija.

  10. Referāts “Latvijas bērna tiesību aizsardzības sistēma” ikgadējā LU zinātniskajā konferencē, februāris 2000, Rīga, Latvija.

  11. Referāts “Tiesības uz dzīvību, to izpratne un interpretācija Eiropā” starptautiskā konferencē "Tiesību transformācijas problēmas saistībā ar Eiropas integrāciju", februāris 2000, Rīga, Latvija.

  12. Referāts “Eiropas Savienība un nāvessods” ikgadējā LU zinātniskajā konferencē, februāris 2002, Rīga, Latvija.

  13. Referāts “Eitanāzijas izvērtējums Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē” ikgadējā LU zinātniskajā konferencē, februāris 2003, Rīga, Latvija.

  14. Referāts “Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriešanas brīvība” ikgadējā LU zinātniskajā konferencē, 30.janvāris 2004, Rīga, Latvija.

  15. Referāts “Aktuāli publisko aviācijas tiesību jautājumi Latvijas tiesību sistēmā” ikgadējā LU zinātniskajā konferencē, 11.februāris 2005, Rīga, Latvija

Zinātniski pētnieciskie darbi:

  1. Juridisko izdevumu tulkotājs - “Starptautiskās tiesības” (1997) and “Mūsdienu starptautiskās un komerctiesības; Starptautiskais civilprocess” (1998).

  2. Pēc ANO Latvijas asociācijas pasūtījuma veikts pētījums “Bērna tiesības Latvija un to atbilstība starptautisko tiesību saistošajām normām” (1998).

  3. Zinātniskais redaktors Tomasa Burgentāla grāmatas latviskajam izdevumam "Starptautiskās cilvēktiesības kodolīgā izklāstā", AGB, Rīga (2000)

Akadēmiskie kursi:

Starptautiskās publiskās tiesības - A daļa, 4 kredītpunkti

Mag.iur., lekt. ELĪNAS GRIGORES-BĀRAS

dzīves un darba gājums

(CURRICULUM VITAE)

Dzimšanas gads:

1979.g.

Izglītība:

1998.g.- 2003.g. Latvijas Universitāte, Tiesību zinātņu profesionālā programma, kvalifikācija – jurists (Jurista diploms Nr. 001774);

2003.g.- 2004.g. Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnē (Maģistra diploms Nr. 1180);

No 2006.g. Latvijas Universitāte, Juridiskās zinātnes Tiesību teorijas un vēstures apakšnozares doktora studijas.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2005.- 2008. Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, Tiesību teorijas un vēstures katedras asistente tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē;

No 01.09.2008. Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, Tiesību teorijas un vēstures katedras lektore tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē.

Nodarbošanās:

1996.-1999. BOVU „Valsts medību saimniecība”, lietvede;

2000.- 2002. Valsts zemes dienests, Personāla daļa, personāla datu operatore;

2002.- 2003. Valsts zemes dienests, Personāla daļa, personāla inspektore;

2003.- 2005. Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, Tiesību teorijas un vēstures katedra, pasniedzēja (blakus darbs);

2003.- 2004. Valsts kontrole, Juridiskās daļa, vecākā referente;

2004.- 2005. Valsts kontrole, Juridiskās daļas vadītāja vietniece;

2005.- 2007. Valsts kontrole, Juridiskās daļas vadītāja.

Zinātniskās publikācijas:

Nodots publicēšanai (2007.gada 15.martā) referāts "Īpašuma piespiedu atsavināšanas institūta pirmsākumi Eiropā", konferences "Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās" (2007.g. 24.-27.janvāris) krājumā;

Referāts "The origins of the institution of expropriation in Europe" krājumā "Developing the Rule of Law in Latvia. Reflections in the Fields of Legal History, Legal Philosophy and Legal Sociology." (ed. Prof. Sanita Osipova), Münster: Sonderpunkt Wissenschaftsverlag, 2008.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Voldemāra Kalniņa simtgadei veltītās starptautiskās zinātniskās piemiņas konferences (22.-23.novembris, 2007) darba grupas locekle;

Starptautiskas zinātniskas konferences „Profesoram Arvedam Švābem 120” (2008.gada 2.oktobris) darba grupas locekle.

Akadēmiskie kursi:

Latvijas tiesību vēsture A daļa 4 kredītp.

Tiesību filozofija A daļa 3 kredītp.

Tiesību filozofijas problēmas A daļa 2 kredītp.

Varas dalīšana un publiskā pārvalde A daļa 2 kredītp.

Ievads tiesību zinātnē A vai B daļa 2 vai 4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Iestājpārbaudījumu komisijas locekle 2007./2008.gadā;

Bakalaura gala pārbaudījumu komisijas locekle 2007./2008.gadā, 2008./2009. un 2009./2010.gadā Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmā.

08.01.2010. E. Grigore-Bāra

Latvijas Universitātes pasniedzēja Gunāra Aigara dzīves un darba gājums

Vispārīgās ziņas I

Vārds Uzvārds

Gunārs Aigars

Dzimšanas laiks, vieta

1939.gada 1.novembris, Rīga

Izglītība

Latvijas Valsts universitāte, jurista diploms, 1963.gads

Darba pieredze

1995. – līdz šim laikam

LR Augstākā tiesa, priekšsēdētāja vietnieks, Civillietu tiesu palātas priekšsēdētājs

1990. – 1995.

LR Augstākā tiesa, Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesis

1967. – 1990.

Liepājas rajona tiesa, tiesnesis, priekšsēdētājs

1966. – 1967.

Latvijas advokātu kolēģija, advokāts

Dalība likumprojektu izstrādes darba grupās

1991. – 1992.

“Par tiesu varu”, darba grupa

1994. – 1998.

“Civilprocesa likums”, darba grupas vadītājs

2001. – līdz šim laikam

„Civilprocesa likuma” grozījumu projekta darba grupas loceklis

Lektora darbs

1997. – līdz šim laikam

Tiesnešu mācību centrs, lektors

2000. – līdz šim laikam

Latvijas Universitāte, civilprocess

Zinātniskā darbība un publikācijas II

“Par Civilprocesa likumu” – “Latvijas Vēstnesis” 1999.g.

“Civilprocesa likuma komentāri”, Autoru kolektīvs Prof. K.Torgāna un M.Dudeļa vispārīgā zinātniskā redakcijā. R.: Tiesu namu aģentūra, 1999.;

“Civilprocesa likuma komentāri” Papildināts izdevums, Autoru kolektīvs Prof.K.Torgāna un M.Dudeļa vispārīgā zinātniskā redakcijā. R.: Tiesu namu aģentūra, 2001.;

“Civilprocesa likuma komentāri” Trešais papildinātais izdevums, Autoru kolektīvs Prof.K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. R.: Tiesu namu aģentūra, 2006.;

“LR apelācijas instances civillietu nolēmumu apkopojums 1998.-1999.gads”, R.: Tiesu namu aģentūra, 2000., 640 lpp., zinātniskais redaktors;

“LR apelācijas instances civillietu nolēmumu apkopojums 1999.-2000.gads”, R.: Tiesu namu aģentūra, 2001., 726 lpp., zinātniskais redaktors;

“LR apelācijas instances civillietu nolēmumu apkopojums 2001.-2002.gads”, R.: Tiesu namu aģentūra, 2003., 846 lpp., zinātniskais redaktors;

“LR apelācijas instances civillietu nolēmumu apkopojums 2003.-2004.gads”, R.: Tiesu namu aģentūra, 2004., 805 lpp., zinātniskais redaktors;

2009.gada 08.oktobrī

Gunārs Aigars

Dr .iur. Diāna Hamkova

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads : 1972.

Izglītība : 1994.-1999. Studijas Latvijas Policijas akadēmijā (LPA)

2000.-2001. LPA maģistrantūra krimināltiesību apakšnozare

2002.- 2008. LU Doktorantūras tiesību zinātņu nodaļa

krimināltiesisko zinātņu apakšnodaļa

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2001. Tiesību maģistra zinātniskais grāds

2001. lektore LPA krimināltiesisko zinātņu katedrā

2002. lektore LU Juridiskās fakultātes krimināltiesisko zinātņu katedrā

2009. Tiesību doktora zinātniskais grāds

Nodarbošanās:

2001.-2002. LPA krimināltiesisko zinātņu katedras lektore

2002. LU Juridiskās fakultātes krimināltiesisko zinātņu katedras lektore (uz 0,5 slodzi)

2002. LU Juridiskās fakultātes krimināltiesisko zinātņu katedras lektore (uz pilnu slodzi)

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Cietušais goda un cieņas aizskaršanas deliktā. LU raksti, sēj. 657., 2003., 96.-105.lpp.

2. Право на свободу выражения своего мнения и защита репутации других лиц. Москва, МГУ, 2004, материалы III международной конференции 29-30 мая 2003г.,c.440-445. 3.Честь и достоинство как объект уголовно-правовой и гражданско - правовой защиты, Москва, МГУ 2005г, материалы IV международной конференции 27-28 мая 2004г., c. 623-628.

4.Goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība Baltijas jūras reģiona valstīs. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli, Rīga, 2006., 654.-667.lpp.

5. Уголовно-правовая защита чести и достоинства государственного должностного лица. Москва, МГУ 2007г., материалы II Российского Конгресса 31мая - 1июня 2007г.,c.454-455. 6. Конструкция уголовно-правoвой нормы как один из способов противодействия преступности. Москва, МГУ 2008г, материалы III Российского Конгресса 29-30 мая 2008г.,c. 683-685.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 17

Zinātniskipētnieciskā darbība:

1.2003.g. 19.septembris dalība Sabiedriskās politikas centra „Providus” rīkotajā seminārā „Goda un cieņas aizsardzība Krimināllikumā”;

2. 2008.g. 28.februāris dalība starptautiskajā seminārā Igaunijā (TM) „Noziedzības tendences Baltijas jūras reģionā”; 3.2008.g. 25.aprīlis dalība tiesnešu konferencē „Par sodu noteikšanu”; Piedalījusies ar referātu 5 LU zinātniskajās konferencēs un 8 starptautiskajās konferencēs.

Akadēmiskie kursi:

  • Krimināltiesības. Sevišķā daļa A daļa 4KP

  • Krimināltiesības. Vispārīgā daļa A daļa 4KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību: 2002.-2008. gadā LU Juridiskās fakultātes Iestājpārbaudījumu komisijas locekle 2008.-2009. sekretāre Gala pārbaudījumu tiesību zinātņu profesionālā maģistra studiju programmā 2009. (ar LR Tieslietu ministrijas Rīkojumu) darba grupas „Ar Kriminālsodu politikas koncepcijas īstenošanu saistīto normatīvo aktu projektu un sabiedriskās drošības piespiedu līdzekļu koncepcijas projekta izstrādi” locekle. 2009. iestājpārbaudījumu sagatavošanas komisijas locekle.

2009.gada 23. novembris

Diāna Hamkova

Dipl.iur., lekt. Juris Jelāgins

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1949.

Izglītība: 1972. - 1978. Studijas Latvijas valsts universitātes Juridiskajā fakultātē

1981. - 1984. Aspirantūra Latvijas valsts universitātes Juridiskajā fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1978. Dipl. iur.

1987. Latvijas valsts universitātes vecākais pasniedzējs

1993. Latvijas universitātes lektors.

Nodarbošanās: