textarchive.ru

Главная > Документ


7.9.2. Studējošo un absolventu aptauju analīze

Aptauju organizēšanas kārtība LU nosaka īpašs tiesību akts „Aptauju organizēšanas kārtība LU” (apstiprināts ar LU 2005.gada 17.maija rīkojumu Nr.1/98).

Studējošo aptaujas LU organizē ar mērķi novērtēt un pilnveidot studiju procesa kvalitāti un noskaidrot studējošo viedokli par studiju procesu kopumā, par izvēlēto studiju programmu, kursiem un to docētājiem. Studiju procesa novērtēšanai LU izmanto divas anketas „Parstudiju programmu” un „Par studiju kursu un tā docētāju”.

Atbilstoši LU noteiktajai kārtībai, ar anketu „Par studiju programmu” aptaujā pēdējo studiju gadu studentus jeb potenciālos absolventus, kuri var novērtēt studiju programmu kopumā. Pirmo reizi studējošie bakalaura akadēmiskajā studiju programmā tika imatrikulēti 2005.gada rudens semestrī.3 Aptaujas ir veiktas 2007.gada pavasara semestrī (piedalījušies 146 respondenti), 2008.gada pavasara semestrī (piedalījušies 135 respondenti), 2009.gada pavasara semestrī (piedalījies 81 respondents) un 2009. gada rudens semestrī (piedalījušies 56 respondenti).

Aptaujās tiek izmantota šāda vērtējumu skala:

1-ļoti labi;

2-labi;

3-apmierinoši;

4-neapmierinoši.

Visbiežākais vērtējums „labi” tiek norādīts, atbildot uz jautājumiem par studiju kursu piedāvājumu un to saturu studiju programmā, arī noteikto daļu (A,B,C) studiju kursu piedāvājums ir vērtēts pozitīvi. Tāpat kā labas tiek vērtētas studiju laikā iegūtās prasmes un iemaņas izmantot informācijas tehnoloģijas.

Aptaujas kopsavilkums rāda, ka kopumā studējošie studiju programmas saturu, studiju programmas piedāvātās iespējas, prasmju attīstīšanu studiju laikā un studiju procesa organizēšanu, kā arī materiāli-tehnisko nodrošinājumu vērtē kā labu. Aptaujas rezultāti rāda, ka 68% no 2008.gada un 69% no 2009.gada, 73% no 2007. gada pavasara semestra absolventiem un 75% no 2009. gada rudens semestra absolventiem uzskata, ka kopumā ir apmierināti ar absolvētās studiju programmas izvēli (sīkāk studējošo aptaujas rezultātus skatīt Pielikumā Nr.4).

Vadoties no absolventu aptaujas, studiju programmā ir veikti uzlabojumi, kas balstīti uz docētāju un studentu/absolventu ieteikumiem (skatīt sadaļu7.4.).

Realizējot otru aptauju veidu, ar anketu „Par studiju kursu un tā docētāju” aptaujas veic pēc studiju kursa noklausīšanās semestra beidzamajās nodarbībās vai nākamajā semestra pirmajā mēnesī par iepriekšējo semestri, lai varētu novērtēt kursu un tā docētāja darbu kopumā. Arī šīs aptaujas liecina par studiju programmas kvalitāti. Aptaujājot studējošos par tādiem studiju programmas pamata kursiem kā Latvijas tiesību vēsture, Starptautiskās publiskās tiesības, Darba tiesības, Krimināltiesības. Vispārīgā daļa, Krimināltiesības. Sevišķā daļa, Konstitucionālās tiesības, Kriminālprocess, Juridisko tekstu analīze un rakstīšana, Datu aizsardzības tiesības, Ievads civiltiesībās, Saistību tiesības. Sevišķā daļa, Baznīcas tiesības, Eiropas Savienības tiesības, Tiesību teorija, Intelektuālā īpašuma tiesības, tika iegūti šādi rezultāti. Kopumā studējošie augstu vērtē pasniedzēju sagatavotību (vidējais vērtējums – 1,56), kas liecina par programmā iesaistīto mācībspēku kopējo augsto sagatavotības pakāpi un zināšanām. Arī studiju kursu docēšanas līmenis jeb iepazīstināšana ar studiju kursu saturu tiek vērtēta augstu – ar vidējo vērtējumu 1,32 (sīkāk studējošo aptaujas rezultātus skatīt Pielikumā Nr. 4).

Ikviens mācībspēks tiek iepazīstināts ar studējošo aptaujas rezultātiem, kas attiecīgi dod iespēju veikt nepieciešamos uzlabojumus turpmākā mācībspēka darbā.

Lai pilnveidotu studiju kursu saturu, ir veiktas izmaiņas piedāvāto studiju kursu aprakstos, uzlabojot iespēju apgūt praktiskās iemaņas katrā tiesību apakšnozarē, kā arī nodrošinot studiju kursu atbilstību jaunākajām zinātniskajām atziņām, pašlaik spēkā esošajām tiesību normām un judikatūrai.

7.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studiju procesa pilnveidošanā studiju programmā studējošie iesaistās galvenokārt ar Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes starpniecību. Piemēram, Studentu pašpārvalde ir atbalstījusi grozījumus Juridiskās fakultātes izstrādātā tiesību aktā „Par prasībām studiju kursa sekmīgai norisei Juridiskajā fakultātē”. Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes pārstāvji darbojas Juridiskās fakultātes Domē (ar balsstiesībām), kas nodrošina studentu demokrātisku līdzdalību Juridiskajai fakultātei svarīgu jautājumu izlemšanā. Tāpat Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes pārstāvji ir iesaistīti dažādās Juridiskās fakultātes darba grupās, tai skaitā akreditējamās programmas darba grupas darbā, piedaloties visās sanāksmēs un sniedzot savu viedokli par nepieciešamajām izmaiņām un attiecīgus priekšlikumus.

Studentu pārstāvji aktīvi darbojas arī Tiesību zinātņu studiju programmas padomē.

Individuāli studējošie nepārtraukti piedalās studiju procesa analīzē, kas tiek veikta, saņemot studējošo sūdzības, priekšlikumus un ierosinājumus. Studējošie līdzdarbojas studiju procesa pilnveidošanā, piedaloties anketēšanā, kuras rezultāti analizēti jau iepriekš.

Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde sadarbojoties ar mācībspēkiem ir iniciējusi dažādu semināru, konferenču un konkursu rīkošanu. Piemēram, 2007.gada 7.novembrī LU Juridiskā fakultāte sadarbībā ar LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldi rīkoja Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanās 85. gadadienai veltītu pasākumu, 2009.gada maijā LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde organizēja zinātnisko darbu konkursu cilvēktiesībās „Vai krīze ekonomikā nozīmē arī krīzi cilvēktiesību īstenošanā un aizsardzībā?”, savukārt, 2009.gada oktobrī LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde piedalījās konferences „Akadēmiskais godīgums un profesionālā ētika” rīkošanā.

Kopumā vērtējot, Juridiskās fakultātes studējošie ir aktīvi savu interešu un tiesību aizstāvji. Kopīgs studējošo, vadības un pārvaldes institūciju darbs ir pamats auglīgam darbam fakultātē kopumā.

Jāuzsver, ka Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes pārstāvji aktīvi piedalās LU institūciju darbā, piemēram, ir Senāta locekļi.

7.10.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

Atbilstoši LU misijai, LU panākumus veido darbinieku, tai skaitā docētāju prāts, talants un darbs. LU ir definējusi, ka tā rūpējas par darbinieku profesionālo un radošo spēju izaugsmi, vienojot studijas un pētniecību, klasiskās universitātes tradīcijas un dinamisku attīstību.

7.10.1. Studiju programmā iesaistītais akadēmiskais personāls

Ar jēdzienu „akadēmiskais personāls” šeit ir jāsaprot LU akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki (Augstskolu likuma 26. panta I daļas 1. punkts). Ņemot vērā to, ka vairāku studiju kursu realizācijai papildus tiek piesaistīti atzīti speciālisti savā nozarē: praktiķi – piemēram, zvērināts advokāts E.Kalniņš un J.Lapsa, Augstākās tiesas tiesnesis G.Aigars, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvis G. Romeiko, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks pašvaldību darbības, pārraudzības jautājumos A.Stucka, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra pārstāve D.Bērziņa, kuri nav ievēlēti akadēmiskos amatos, tādēļ arī Pielikumā Nr. 2 Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem, mācībspēku saraksts iekļautā informācija atšķiras no šeit norādītās.

Akadēmiskā personāla, kas iesaistīts studiju programmas realizācijā, sastāvs ir šāds:

Grāds

Amats (ievēlēts LU)

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi

(skaits)

Kopā

Profesori

11

-

-

11

Asociētie profesori

5

-

-

5

Docenti

11

-

-

11

Lektori

2

28

6

36

Asistenti

-

-

-

-

Kopā

29

28

6

63

Grāds

Amats (ievēlēts LU)

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi

(skaits)

Kopā

Profesori

11

38%

-

-

11

17%

Asociētie profesori

5

17%

-

-

5

8%

Docenti

11

38%

-

-

11

17%

Lektori

2

7%

28

100%

6

100%

36

57%

Asistenti

-

-

-

-

-

-

-

-

Kopā

29

100%

28

100%

6

100%

63

100%

7.10.2. Akadēmiskā personā pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība

LU kā augstākās izglītības institūcija saskaņā ar Augstskolu likumu veic kā studiju, tā arī zinātnisko darbu. Ikviena akadēmiskā personāla darba pienākumos ir veikt zinātnisko darbu. Studiju programmas īstenošanā iesaistītie mācībspēki veic pētījumus šādās tiesību zinātnes apakšnozarēs: civiltiesību apakšnozarē, valststiesību apakšnozarē, starptautisko tiesību apakšnozarē, krimināltiesību apakšnozarē, tiesību teorijas un vēstures apakšnozarē.

Mācībspēku zinātnisko darbību raksturo gan to dalība zinātniskos projektos, gan zinātniskās publikācijas, kā arī sadarbība ar citām zinātniskām institūcijām.

Studiju programmā iesaistīto Juridiskās fakultātes mācībspēku piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētos projektos no 2004.gada līdz 2009. gadam ir norādīta Pielikumā Nr.5, bet publikācijas, sagatavotā mācību literatūra un piedalīšanās starptautiskās konferencēs no 2004. gada līdz 2009. gadam norādīta iesnieguma Pielikumā Nr.6. Mācībspēku, kuri tiek piesaistīti no citām LU fakultātēm programmas (t.s. Universitātes pamatstudiju moduļa) realizācijai, pētnieciskā darbība, projektu vadība, publikācijas norādītas Pielikumā Nr. 3 Mācībspēku CV.

Salīdzinājumam ar iepriekšējo akreditācijas periodu, ir uzlabojusies mācībspēku iesaistīšanās zinātniskajā darbā, kā arī darbs pie mācību grāmatu sagatavošanas, tādejādi novēršot Novērtēšanas komisijas eksperta dr.iur., dr.habil.sc.pol. T.Jundža izteiktos trūkumus iepriekšējā programmas akreditācijā.

7.10.3. Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība

Pēdējos gados Juridiskajā fakultātē ir notikusi visai būtiska akadēmiskā personāla atjaunošanās, tiesību zinātnes studiju programmas īstenošanā arvien vairāk iesaistoties jauniem mācībspēkiem.

Nozīmīgākais instruments akadēmiskā personāla atlasē un atjaunošanā ir tiesību zinātņu doktora grādu ieguvušo mācībspēku īpatsvara palielināšana. Kopš 2004. gada 12 studiju programmā iesaistītie mācībspēki ir ieguvuši doktora grādu, kas ir visai ievērojams skaits, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Būtiski uzlabojusies situācija starptautisko tiesību apakšnozarē, kur doktora grādu ieguvuši divi mācībspēki. 11 no jaunajiem tiesību zinātņu doktoriem grādu ieguvuši Latvijas Universitātē, bet viens Minsteres Vestfāles Universitātē (Vācija).

Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē aizstāvēti šādi promocijas darbi:

2004.gads

D.Iļjanova „Vispārējo tiesību principu aksioloģiskie un funkcionālie aspekti Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā”

2005.gads

J.Neimanis „Tiesību tālākveidošanas konstitucionālie un metodoloģiskie problēmjautājumi”

A. Lošmanis “Unternehmenskauf im deutsch-lettischen Rechtsvergleich” („Uzņēmuma pirkums Latvijas un Vācijas tiesību salīdzinājumā”) Minsteres Vestfāles Universitātes Tiesību zinātņu fakultāte (Vācija).

2006.gads

J.Briede „Administratīvais akts”

2007.gads

E.Nīmande „Krimināllistiskās mācības par noziedzīgu nodarījumu teorētiskiem aspektiem”

J.Kārkliņš „Latvijas līgumtiesību modernizācijas galvenie virzieni”

A.Rodiņa „Konstitucionālās sūdzības teorija un prakse Latvijā”

K.Dupate „Eiropas Kopienas dzimuma līdztiesības tiesības Latvijā. Personu tiesības saistībā ar bērna piedzimšanu”

I.Lībiņa - Egner „Personības tiesību aizsardzība un civiltiesiskā atbildība to aizskāruma gadījumā ”

A.Kučs „Tiesību uz vārda brīvību un neiecietību, diskrimināciju kurinošas runas aizlieguma līdzsvarošana”

2008.gads

A.Kārkliņa„Valsts prezidenta atlaišanas institūts”

2009. gads

D.Hamkova „Goda un cieņas krimināltiesiskā aizsardzība”

Bez minētajiem jaunajiem tiesību zinātņu doktoriem LU Juridiskajā fakultātē pašlaik doktorantūrā studē šādi doktoranti, kur vairums no tiem vienlaikus ir arī studiju kursu docētāji:

Vārds, uzvārds

Apakšnozare

1.kurss

Edvīns Danovskis

Valststiesības

Daina Ose

Civiltiesības

2.kurss

Andis Auza

Civiltiesības

Māris Ruķers

Valststiesības

Annija Švemberga

Civiltiesības

3.kurss

Linda Damane

Civiltiesības

Irēna Kucina

Starptautiskās tiesības

Lauris Liepa

Tiesību teorija

Modrīte Vucāne

Tiesību teorija

Studiju pārtraukumā

Anita Kovaļevska

Valststiesības

Elīna Grigore-Bāra

Tiesību teorija

Violeta Zeppa-Priedīte

Krimināltiesiesības

Arnis Buka

Starptautiskās tiesības

Inga Kačevska

Starptautiskās tiesības

Erlens Kalniņš

Civiltiesības

Diāna Apse

Tiesību teorija

Agris Bitāns

Civiltiesības

Oskars Galanders

Starptautiskās tiesības

Silvija Meiere

Civiltiesības

Evija Vīnkalna

Krimināltiesības

Lauris Rasnačs

Civiltiesības

Akadēmiskā personāla attīstība detalizēti atspoguļota dzīves gājumā (CV) Pielikumā Nr.3, kā arī Pielikumā Nr.6, kurā norādītas mācībspēku sagatavotās publikācijas, mācību literatūra un piedalīšanās starptautiskās konferencēs no 2004. gada līdz 2009. gadam.

Juridiskā fakultāte finanšu iespēju robežās rada iespēju mācībspēkiem celt savu kvalifikāciju, piedaloties konferencēs, strādājot citu valstu universitātēs (skatīt 7.13. sadaļu), kā arī izmantojot radošo atvaļinājumu līdz 6 mēnešiem zinātniskiem pētījumiem.

Juridiskās fakultātes vairums mācībspēku ir veikuši profesionālo pilnveidi programmā „Augstskolu mācībspēku pedagoģiskā pilnveide/Inovācijas augstākās izglītības sistēmā/Izglītības darba vadība”.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studijuprogrammas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studijuprogrammas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..