textarchive.ru

Главная > Документ


asoc. prof. Jānis Lazdiņš

Tiesību maģistra studiju programmas direktors:

asoc. prof. Ringolds Balodis

Tiesību doktora studiju programmas direktors:

prof. Valentija Liholaja

Apstiprināts

LU Tiesību zinātnes studiju programmu

padomes sēdē 26.10.2007. (prot. Nr.3)

un LU Juridiskās fakultātes Domes sēdē

31.10.2007. (prot. Nr.13)

________________________________

Domes priekšsēdētājs prof. K.Torgāns

________________________________

Studiju programmu padomes priekšsēdētājs

asoc. prof. K.Strada–Rozenberga

1. Studiju programmu saturs, organizācija un praktiskā realizācija

1.1. Tiesību bakalaura studiju programma

Bakalaura studiju programmā studijas var uzsākt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas. Studenti studiju programmā tiek uzņemti konkursa kārtībā, izvērtējot valsts centralizēto eksāmenus – latviešu valodā, vēsturē un pirmajā svešvalodā – un nokārtojot Juridiskās fakultātes iestājpārbaudījumu komplekso testu. Fiksētais studiju ilgums ir 3 gadi (6 semestri) pilna laika studijās un 3,5 gadi (7 semestri) nepilna laika studijās.

Studiju programma tiek īstenota divās formās: pilna laika klātienes un nepilna laika klātienes. Programmas struktūru veido obligātās daļas (A daļas) studiju kursi, obligātās izvēles daļas (B daļas) un brīvās izvēles daļas (C daļas) citu zinātnes nozaru studiju kursi.

Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija pašnovērtējuma periodā nav būtiski mainīta, jo tiesību bakalaura studiju programma ir jauna studiju programma, kura LU tika ieviesta pakāpeniski, pārejot uz Boloņas deklarācijas nostādnēm atbilstošām juridiskās izglītības programmām un, kurā pirmā jauno studentu uzņemšana notika 2005. gada vasarā.

Pašnovērtējuma periodā ir ieviests jauns studiju kurss – Loģistika (C daļa, 5.semestris, 2 kredītpunkti) un izņemts no studiju plāna studiju kurss – Mazo uzņēmumu veidošana un vadība (C daļa, 5.semestris, 2 kredītpunkti).

Studiju programma apguve noslēdzas ar bakalaura darba izstrādi un aizstāvēšanu. Pēc bakalaura darba aizstāvēšanas ar Juridiskās fakultātes Domes lēmumu absolventiem tiek piešķirts tiesību bakalaura grāds.

Studiju programmas satura, organizācijas un praktiskās realizācijas ziņā problēmas rada teorētisko kursu organizatoriska sabalansēšana ar studiju praksēm. Par negatīvu pieredzi tika atzīta studiju prakses Valsts pārvaldes iestādē (4. semestris, 4 kredītpunkti) organizācija vienu dienu nedēļā viena semestra garumā, jo praktikants nespēja iekļauties prakses vietas faktiskajā darbā, padarot studiju praksi mazefektīvu. Tāpēc tika izstrādāts prakses modelis, kas paredz studiju praksi Valsts pārvaldes iestādē organizēt četru nedēļu garumā un to ieviest ar 2007. / 2008. akadēmisko studiju gadu.

1.2. Tiesību maģistra akadēmisko studiju programma

Pašnovērtējuma periodā Tiesību zinātņu maģistra studiju programmā tika izveidota un apstiprināta jauna studiju forma - nepilna laika klātienē SESTDIENĀS. Studiju programmā tika uzņemti kopā 60 studenti “Civiltiesisko zinātņu”, “Krimināltiesisko zinātņu”, “Valsts un administratīvo tiesību zinātņu” apakšprogrammās, studiju process šajās specializācijās tiks realizēts ar 2007./2008. akadēmisko gadu.

1.3. Tiesību doktora studiju programma

Doktorantūras studiju programmā studijas var uzsākt pēc maģistra grāda iegūšanas tiesību zinātnēs. Doktoranti studiju programmā tiek uzņemti konkursa kārtībā, izstrādājot referātu par savu plānoto promocijas darbu un aizstāv to pārrunās, ko organizē Doktorantūras padome. Tiek piedāvāti divi studiju ilgumi – pilna laika klātienē – 3 gadi un nepilna laika klātienē – 4 gadi.

Doktorantūras studiju programmas īstenošanas būtiskākais aspekts 2006./2007. akadēmiskajā gadā bija Dānijas un Latvijas FEU sadarbības projekta noslēgums, kā rezultātā 7 doktoranti, kuri bija iesaistīti šajā projektā ieguva doktora grādu.

2. Studiju programmā studējošie

2.1. Tiesību bakalaura studiju programma

LU Juridiskajā fakultātē 2006./2007. akadēmiskajā gadā tika veikta bakalaura studiju programmas absolventu aptauja, kurā tika aptaujāti 146 respondenti. Tāpat tika aptaujāti studenti šajā programmā par atsevišķu studiju kursu norisi un mācībspēkiem, kuri pasniedz šos kursus. Kopumā tika veikta aptauja par 16 studiju kursiem.

Aptaujas rezultātu kopsavilkumā redzams, ka studiju programmas satura vidējais vērtējums ir 2,01, studiju programmas piedāvātās iespējas – 2,18, prasmju attīstīšana studiju laikā vidēji tika vērtēta ar 2,27, studiju procesa organizēšanas vidējais rādītājs ir 2,26 un materiāli – tehniskā nodrošinājuma vidējais vērtējums ir 2,14 (vērtējuma skala: 1-ļoti labi, 2-labi, 3-apmierinoši, 4-neapmierinoši).

Kopumā 73% no aptaujātajiem studentiem bakalaura studiju programmas kvalitāti vērtē labi.

No studentiem ir saņemti arī ieteikumi studiju kursu kvalitātes uzlabošanai, kas gan būtiski neatšķiras no fakultātes realizētās programmas un studiju kursu docēšanas. Tas nozīmē, ka studenti kopumā vērtē pozitīvi tiesību bakalaura studiju programmas kvalitāti (vairāk skat.: 1. pielikumā).

2.2. Tiesību maģistra akadēmisko studiju programmas aptaujas rezultāti

2006./2007. akadēmiskajā gadā Juridiskajā fakultāte tika veikta tiesību zinātņu maģistra studiju programmas studējošo aptauja, kurā tika aptaujāti 110 studējošie.

Tiesību maģistra studiju programmas studējošo aptaujas rezultāti rāda, ka studenti kopumā vērtējot studiju programmu ir apmierināti ar studiju kvalitāti 17 % aptaujāto anketās norādījuši, ka ir daļēji apmierināti ar studiju kvalitāti, bet 83 % ir pilnībā apmierināti ar studiju kvalitāti studiju programmā. Jautājumā par fakultātes studiju materiāli - tehnisko nodrošinājumu (telpas, mācību līdzekļi utt.) atbildes ir ļoti dažādas 37 % studējošo uzskata, ka fakultātes resursi ir augstā līmenī, 38 % studējošo uzskata, ka fakultātes resursi ir apmierinošā līmenī, bet 25 % to ir novērtējuši zemā līmenī. 90 % studentu anketās ir norādījuši, ka informācijas iegūšana par studiju procesu fakultātē, kā arī fakultātes personāla attieksme pret studentiem ir pilnībā apmierinoša.

Veicot aptaujas, prioritāte bija noskaidrot atsevišķu studiju kursu kvalitāti un mācībspēku kvalitātes vērtējumu no studējošo viedokļa. Tāpat tika veiktas aptaujas par to pasniedzēju darba kvalitāti, par kuru darbību bija saņemti atkārtoti studentu iesniegumi. Apkopojot aptaujās iegūtos rezultātus var secināt, ka lielākā daļa mācībspēku, par kuru darbību aptaujāti studenti, ir vērtēti labi un ļoti labi. Diemžēl nākas atzīt, ka ir akadēmiskā kolektīva vidū arī tādi pasniedzēji, kas ir izpelnījušies objektīvu studentu kritiku. Atsevišķu docētāju vērtējums no studentu puses ļauj secināt, ka viņu darba kvalitāte nav atbilstoša prasībām. Lai novērstu problēmas nākamā mācību gadā konkrētajos studiju kursos tiks piesaistīti augsti kvalificēti pasniedzēji ar doktora grādu, kuru pienākumos ietilps studiju līmeņa un akadēmisko zināšanu celšana.

2.3. Tiesību doktora studiju programma

2006./2007. akadēmiskajā gadā tika noslēgts Latvijas un Dānijas sadarbības projekts un tika nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, lai 7 doktoranti varētu iesniegt un veiksmīgi aizstāvēt savas disertācijas.

Kopā ar absolventiem pavisam tika aptaujāts 21 doktorants. Lielākā daļa no respondentiem (9) atzinuši, ka Doktorantūras programmā piedāvātie studiju kursi un to tematika viņus apmierina. Bija arī tādi, kuri uzskatīja, ka viņus neapmierina piedāvātie kursi, jo viņi gribētu vairāk kursus, kas būtu saistīti ar viņu specializāciju, kā arī tādus kursus, kuros tiktu vairāk diskutēts par problēmjautājumiem konkrētajā tiesību nozarē. Arī Universitātes dotās iespējas izmantot bibliotēkas, fakultātes datorus un internetu tika vērtētas pozitīvi (11-respondenti). Kā pozitīvs fakts minams tas, ka doktorantūras studenti, kā arī respondenti atzinuši, ka pedagoģisko iemaņu apgūšanai šajā programmā ir noteikts piemērots apjoms. Pavisam kopā 17 respondenti atzinuši, ka sadarbība ar darba vadītāju viņus apmierina, tikai 2 respondentus, starp kuriem ir arī viens no absolventiem, sadarbība ar darba vadītāju neapmierina. Divi respondenti vēlētos, lai darba vadītājs viņus vairāk kontrolē. 12 respondenti būtu gatavi un vēlētos studēt apmaiņas programmā ārzemēs. Šādu iespēju fakultāte piedāvā un jau uz šo brīdi vairāki doktoranti pilnveido savas zināšanas dažādās ārzemju augstskolās.

No iepriekš minētā kopumā var secināt, ka doktoranti ir apmierināti ar šo studiju programmu, taču tā ir jāpilnveido un tādējādi jāuzlabo, kas arī ir viens no 2007./2008.akadēmiskā gada doktorantūras programmas mērķiem. No doktorantu anketām izriet, ka ir nepieciešami vairāk studiju kursi, kas būtu konkrētā specializācijā, par ko arī tiks domāts Doktorantūras padomes sēdēs. Tiks domāts arī, kā palielināt kontroli no darba vadītāja puses.

3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

3.1. Tiesību bakalaura studiju programma

2006. / 2007. akadēmiskajā studiju gadā Juridiskajā fakultātē (Domē un Juridiskās zinātnes profesoru padomē) notikušajās akadēmiskā personāla vēlēšanās ievēlēts 1 profesors, 1 docents, 9 lektori un 2 asistenti. No darba fakultātē sakarā ar darba līguma izbeigšanos aizgājis viens lektors. 2006. / 2007. akadēmiskā gada 1.oktobrī fakultātes studiju programmu īstenošanā bija iesaistīti 63 akadēmiskā personāla locekļi un 23 pieaicinātie mācībspēki (stundu pasniedzēji), kā arī viens viesprofesors un viena viesdocente.

Akadēmiskā personāla (ieskaitot pieaicinātos mācībspēkus) un studentu skaita attiecība studiju programmā 2006. / 2007. akadēmiskajā gadā bija 1:13 (86 mācībspēki un 1159 studējošie).

No akadēmiskā personāla attīstības un augstākā līmeņa studiju programmu (maģistra, doktora) nodrošināšanas viedokļa īpaši pozitīvi vērtējams, ka pašnovērtējuma periodā nākamās pakāpes akadēmiskajos amatos ir ievēlēti augsti kvalificēti fakultātes mācībspēki, kuriem ir doktora grāds un liela pieredze pedagoģiskajā un zinātniskajā darbā. Par profesoru ievēlēts Uldis Krastiņš, par docenti − Jautrīte Briede, bet tiesību zinātņu grāds (Dr. iur) piešķirts – Inesei Lībiņai, Jānim Kārkliņam, Laurim Lejam, Arturam Kučam, Kristīnei Dupatei un Elitai Nīmandei –, kuri ir iesaistīti Juridiskā fakultātē mācībspēku statusā.

Par akadēmiskā personāla publikācijām un līdzdalību zinātniskās konferencēs skat. 2. un 3. pielikumā.

3.2. Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā

Maģistra studiju programmas īstenošanu nodrošina galvenokārt LU Juridiskās fakultātes mācībspēki, to skaitā 6 profesori, 3 asoc. prof., 3 docenti. Ar doktora vai h. doktora grādu ir 12 fakultātes docētāji. Attiecīgi lielāko slodzi maģistrantūras studiju nodrošināšanā veic profesori un asociētie profesori, doktori, bet maģistra darbu recenzēšanā, kā arī citos darbos tiek iesaistīti arī tiesību maģistri.

No akadēmiskā personāla attīstības un augstākā līmeņa studiju programmu (maģistra, doktora) nodrošināšanas viedokļa īpaši pozitīvi vērtējams, ka pašnovērtējuma periodā nākamās pakāpes akadēmiskajos amatos ir ievēlēti augsti kvalificēti fakultātes mācībspēki, kuriem ir doktora grāds un liela pieredze pedagoģiskajā un zinātniskajā darbā. Par docenti ievēlēta Jautrīte Briede un par docentiem − Aivars Lošmanis, Jānis Neimanis. Jāatzīmē, ka ievērojot lielo studentu skaitu fakultātē, joprojām nepietiekams ir profesoru skaits.

3.3. Tiesību doktora studiju programma

2006./2007. akadēmiskajā studiju gadā Doktorantūras studiju programmā lekcijas un seminārus doktorantiem vadīja trīs profesori (prof. K.Torgāns, prof. S.Osipova un prof. D.Blūma) un četri asociētie profesori (asoc.prof. K.Strada-Rozenberga, asoc.prof. D.Iļjanova, asoc. pof. R.Balodis un asoc.prof. J.Lazdiņš). Doktora darbu vadīšanā iesaistīti vairāki profesori, taču darbu vadīšana tika uzticēta arī doc. J.Briedei un doc. A.Lošmanim, kas līdz šim bijusi veiksmīga.

4. Studiju programmu finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums (kopā visām programmām)

Studiju programmu finansēšanas galvenie avoti ir studiju maksas ieņēmumi un valsts budžeta finansējums. Tiesību bakalaura studiju programmās pašnovērtējuma periodā valsts budžeta finansējums nav būtiski mainījies. Tiesību bakalaura studiju programmā par valsts budžeta līdzekļiem studē 207 studenti jeb 17,9% no kopējā studentu skaita programmā.

2007. gada Juridiskās fakultātes darba samaksa veido 73,8% no kopējā fakultātes budžeta, uzturēšanas izdevumi – 20,4% un zinātniskai darbībai un attīstībai – 5,8%.

Pašreizējo materiāli tehnisko nodrošinājumu, īpaši LU 2007. gada budžeta kontekstā, nevar uzskatīt par pietiekamu studiju programmu sekmīgai īstenošanai. Lai arī š.g. laikā kapitāli izremontētas ir divu katedru telpas un nepilna laika un nepilna laika neklātienes nodaļas telpas, būtiska problēma ir nepietiekamais auditoriju skaits fakultātes telpās Raiņa bulvārī 19, kā arī finansējuma trūkums telpu remontam. Pozitīvi vērtējums, ka fakultātes mācībspēku rīcībā nodoto portatīvo datoru skaits ir pieaudzis līdz 42. Tomēr joprojām tiesības uz personisko datoru nav visiem mācībspēkiem.

Arī zinātniskai darbībai paredzētie līdzekļi 5,8% (jeb 70 484 latu) apmērā no Juridiskās fakultātes budžeta ir nepietiekami nozīmīgu projektu realizācijai. Tādējādi zinātniskā darbība daudzējādā ziņā ir apdraudēta.

Pašnovērtējuma periodā uzlabojusies studiju programmu apgāde ar juridisko literatūru, to pārsvarā iegādājoties par līdzekļiem, kas fakultātei grāmatu iepirkšanai iedalīti centralizēti no LU budžeta centralizētajiem līdzekļiem (2007. gada budžetā paredzēti 17 500 lati grāmatu iegādei). Studentiem un mācībspēkiem ir nodrošināta pieeja nozīmīgām datu bāzēm kā „Westlaw”, „Beck-Online”, NAIS, Latvijas Vēstnesis, LETA, Nozare.lv u.c. (vairāk skat.: http.://www.lu.lv/datu_bazes/index.html). Pašnovērtējuma periodā īpaši jāizdala no jauna iegūtā pieeja tādai datu bāzei kā – HeinOnline.

5. Ārējie sakari (kopā visām programmām)

2006. / 2007. akadēmiskajā studiju gadā tika noslēgti 27 jauni vai pagarināti sadarbības līgumi ar darba devējiem un / vai profesionālām organizācijām, kas galvenokārt orientētu studiju prakšu vietu nodrošināšanu fakultātes studentiem. Kā nozīmīgākos sadarbības partnerus jāmin LR Ekonomikas ministriju un Civildienesta pārvaldi.

No darba devējiem un sociālajiem partneriem pašnovērtējuma periodā ciešākā sadarbība bija ar Tieslietu ministriju un tiesu varas institūcijām. No juristu amatu pašpārvaldēm fakultātes ciešākais sadarbības partneris ir Zvērinātu advokātu padome.

Socrates/Erasmus apmaiņas līgumu skaits pašnovērtējuma periodā 10 studenti no Juridiskās fakultātes devās studēt uz Vācijas, Francijas, Dānijas, Spānijas un Nīderlandes universitātēm tiesību bakalaura studiju ietvaros, bet Juridiskā fakultātē ieradās 9 studenti no Vācijas, Beļģijas, Francijas, Polijas, Gruzijas un Lietuvas universitātēm.

Mācībspēku apmaiņa pašnovērtējuma periodā nav bijusi tik aktīva. Divi mācībspēki ir lasījuši lekcijas ārvalstu universitātēs un divi ārvalstu profesori ir bijuši Juridiskajā fakultātē.

Pašnovērtējuma periodā tika turpināta sadarbība ar Vācijas Akadēmiskās Apmaiņas dienestu (turpmāk – DAAD, Deutscher Akademischer Austauschdienst). Sadarbības ietvaros ar DAAD Juridiskā strādā kā viesprofesors Tomas Šmits (Thomas Schmitz) un viesdocente Katerīna Ertle (Katharina Ertle).

6. Studiju programmas SVID (stipro, vājo, iespēju, draudu) analīze (kopā visām programmām)

Stiprās puses:

1) Juridiskās fakultātes vārds lielā daļā Latvijas sabiedrības tiek asociēts ar kvalitatīvu izglītību un nopietnu pētniecību. Patreiz populārākā un no darba devējiem atzītākā un līdz ar to pievilcīgākā tiesību zinātņu programma LR;

2) studiju programmas atbilst visām jurista profesijas standarta prasībām;

4) bez profesionālām iemaņām studējošie iegūst plaša spektra akadēmisko izglītību;

5) gūti atzīstami panākumi ES un starptautiskās studentu sacensībās, kas norāda uz studiju kvalitāti;

6) uzlabojas starptautiskā studentu apmaiņa;

7) regulāri tiek organizētas augsta līmeņa starptautiskas zinātniskas konferences;

8) mācībspēki aktīvi piedalās starptautisku zinātnisku konferenču darbā;

9) viens no labākiem (ja ne labākais) tehniskais aprīkojums (multimediju projektori, kodoskopi u.tml.) auditoriju aprīkojums Latvijā starp Juridiskām fakultātēm;

10) nodibināta laba sadarbība ar profesionālām organizācijām.

Vājās puses:

1) veiktie pētījumi netiek pietiekami aktīvi un efektīvi komercializēti, un personāls negūst pienācīgu atalgojumu par radītajām intelektuālajām vērtībām;

2) nepietiekama akadēmiskā personāla un studentu mobilitāte. Mazs ir arī pastāvīgo ārzemju studentu un viesprofesoru skaits. Akadēmiskam personālam nereti nav pietiekamu svešvalodu zināšanu, lai aktīvi darbotos starptautiskajā akadēmiskajā apritē;

3) nepietiekams valsts profesoru skaits (tikai 6 valsts profesori), kas var apdraudēt Profesoru padomes izveides iespējas un zinātniski – pētnieciskā darba vadīšanu;

4) samērojot ar citu ES valstu vidējiem rādītājiem, LU Juridiskās fakultātes akadēmiskā darba un īpaši pētniecības finansējums ir nožēlojami mazs;

5) nepietiekama papildu zinātnisko pētījumu finansējuma piesaiste. Joprojām trūkst darba telpas mācībspēkiem;

6) nepietiekama piedalīšanās starptautiskajos un valsts projektos, kā arī komplekso zinātnisko pētījumu paplašināšana sadarbībā ar citām LU struktūrvienībām, augstskolām un uzņēmumiem;

7) nepietiekoši finanšu resursi mācību spēku un studentus zinātniskajiem pētījumiem;

8) nepietiekams nodrošinājums ar jaunām mācību grāmatām un zinātniskajiem žurnāliem;

9) nepietiekama studentu plašāka iesaistīšana zinātniskajā darbā. Ievērojams šķērslis tam ir studentu darbs paralēli studijām.

Iespējas:

1) Juridiskā fakultāte mācībspēki sadarbojas un nereti sniedz lielu ieguldījumu citu institūciju darbā Latvijā (Saeimas, tiesu sistēmas, ministrijās u.c.);

2) iekļaušanās Eiropas vienotajā izglītības un pētniecības telpā sekmēs visa veida resursu, tai skaitā arī pētnieku un studentu, piesaisti no ES un visas pasaules;

3) laikā, kad ES kopējās izglītības telpā vērojams pieaugošs finansējuma deficīts, Juridiskās fakultātes pieredze, darbojoties daļēji valsts, daļēji izglītības tirgus pieprasījuma regulētas fakultātes statusā, var sekmēt papildu resursu piesaisti;

4) Juridiskā fakultāte ir spējīga iekļauties mūžizglītības projektos, piedāvājot semināru (apmācību) studiju moduļus uzņēmēju, ierēdņu, praktizējošu juristu, auditoru u.c. auditorijai par aktuālu tiesību zinātņu jautājumiem;

5) studentu iesaistīšana zinātniskajos pētījumos, izmantojot sadarbības iespējas ar citām augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem;

6) mācībspēku un studentu apmaiņas intensificēšana ar ārvalstu augstskolām.

Draudi:

1) nepaaugstinot algas mācību personālam, bet algu paaugstināšana ierēdņiem, tiesnešiem, prokuroriem un privātā sektorā nodarbinātiem juristiem (īpaši advokātiem un notāriem) var apdraudēt jaunu mācībspēku un arī patreiz strādājošo mācībspēku piesaistīšanu vai saglabāšanu studiju procesa realizēšanā;

2) aizplūstot pētniekiem un mācībspēkiem, nepiesaistot līdzekļus infrastruktūras attīstībai, Juridiskā fakultāte nespēs nodrošināt Eiropas vienotās izglītības telpai atbilstošu izglītību maģistra un doktora studiju līmenī un zaudēs konkurētspēju;

3) zemā dzimstība valstī var apdraudēt nepieciešamā studentu skaita piesaistīšanu;

4) iestāšanās ES dod ne tikai pozitīvu efektu Juridiskās fakultātes attīstībai, bet arī pieaugošu konkurenci juristu darba tirgū. Nekvalitatīvu jauno juristu sagatavošana vienlaicīgi var nozīmēt dominējošā stāvokļa zaudēšana juristu sagatavošanā ES vajadzībām;

5) mijiedarbojoties visiem Juridiskā fakultāte nelabvēlīgajiem faktoriem, Juridiskā fakultāte var zaudēt savu īpašo statusu Latvijas augstākajā izglītībā un autoritāti Latvijas sabiedrībā.

2.8.1. Studējošo skaits:

Dati uz atskaites 2006.gada 1. oktobri1. gadā imatri-kulēto studentu skaitsStudējošo skaits pa studiju gadiemKopā mācāsT.sk. par maksuAbsol-ventu skaitsEksma-trikulēto skaits (Atbi-rums)1.2.3.4.5.6.Bakalauri

235256209221---68647815247Maģistratūra 14715383----23619611317Doktorantūra2020191011--6036212

Dati uz atskaites 2007.gada 1. oktobri1. gadā imatri-kulēto studentu skaitsStudējošo skaits pa studiju gadiemKopā mācāsT.sk. par maksuAbsol-ventu skaitsEksma-trikulēto skaits (Atbi-rums)1.2.3.3,54.20208

Bakalauri

PLK2402722192046954981549020208

Bakalauri

NLK1221251191249646446475284638133

Maģistratūra 20221990----3092681212430201

Doktorantūra19191910216948914

2.8.2. Studējošo un absolventu aptaujas

Aptauja par studiju programmu:

aptaujāto studentu skaits sadalījumā pa studiju gadiemAptauja par studiju kursiem: aptaujāto studiju kursu skaitsAbsolventu aptauja:

aptaujāto absolventu skaits1.2.3.4.5.6.2005/200672Doktorantūra8653----Maģistra5167 - - - -1172Bakalaura230210 - 5-

Aptauja par studiju programmu:

aptaujāto studentu skaits sadalījumā pa studiju gadiemAptauja par studiju kursiem: aptaujāto studiju kursu skaitsAbsolventu aptauja:

aptaujāto absolventu skaits1.2.3.4.5.6.200714630201

Doktorantūra972-34638133

Maģistra6743 - - - -16-

2.8.3. Akadēmiskā personāla sastāvs (dati par LU ievēlēto personālu uz atskaites gada 1. oktobri):

Amats, grāds2005/20062007u.t.t.u.t.t.Profesori56Asociētie profesori56Docenti24Lektori:3234t.sk: ar doktora grādu 15ar maģistra grādu 2525citi*64Asistenti:1t.sk: ar doktora grādu 0-ar maģistra grādu 13Citi: līguma un stundu pasniedzēji034Akadēmiskais personāls KOPĀ4586* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)

2.8.4. Pieaicinātie mācībspēki (viesprofesori, viesdocenti, vieslektori) (dati uz atskaites gada 1. oktobri)

Amats 2005/20062007iesprofesori31Viesdocenti11Vieslektori:6-Studiju kursu docētāji (stundu pasniedzēji)26t.sk: ar doktora grādu --ar maģistra grādu 20-citi*6-Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ382* Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām)

2.8.5. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme:

2005/20062007u.t.t.u.t.t.Studē doktorantūrā2713Ieguvuši doktora grādu15Apguvuši profesionālās pilnveides programmu2-Akadēmiskajā atvaļinājumā26

2.8.6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība:

2005/20062007u.t.t.u.t.t.Dalība pētnieciskos, akadēmiskos un citos projektos (projektu skaits)2912Dalība zinātniskās konferencēs (konferenču skaits) 6341Pārskata gada laikā tapušo publikāciju skaits12754Studējošo iesaiste pētnieciskos projektos (studējošo skaits)810

2.8.7. Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņa:

ValstsSkaits pa akadēmiskajiem gadiem2005/20062006/2007u.t.t.Mācībspēku apmaiņaNo Latvijas uz ārvalstiVācija1Polija11No ārvalsts uz LatvijuAmerika1Vācija12Studējošo apmaiņaNo Latvijas uz ārvalstiVācija, Francija, Dānija, Spānija, Nīderlande, Itālija12 12No ārvalsts uz LatvijuVācija, Beļģija, Francija, Polija, Gruzija, Lietuva79

1. pielikums

Tiesību zinātnes BSP (3.kurss)VĒRTĒJUMA SKALA (1 - ļoti labi, 2 - labi, 3 - apmierinoši, 4 - neapmierinoši)        VidējaisModa* Moda % **Nevar pateikt *** 1Studiju kursu piedāvājums studiju programmā1.97277%2 2Studiju programmā piedāvāto studiju kursu saturs1.86264%13Studiju programmas noteikto A daļas kursu saturs2.22255%34Izvēles iespējas starp B daļas kursiem1.89140%45Iespējas apgūt vēlamos C daļas kursus2.34243%36Studiju programmas piedāvātā iespēja attīstīt pētnieciskās/ profesionālās prasmes un iemaņas2.13249%77Studijās iegūtās prasmes efektīvi pielietot informācijas tehnoloģijas informācijas meklēšanai, apstrādei un noformēšanai utt1.89255%38Studijās iegūtās prasmes strādāt ar informāciju (izvērtēt, analizēt to)2.24243%79Studijās iegūtās prasmes publiski izklāstīt informāciju, diskutēt un pamatot viedokli2.51238%410Studiju programmas sniegtās iespējas apgūt nozares speciālo terminoloģiju vismaz vienā svešvalodā2.46244%811Nodarbību plānojums pa nedēļas dienām2.16258%912Nodarbību plānojums pa semestriem2.59538%5513Iespēja kursus apgūt arī elektroniski (Web CT vidē)2.32229%3414Iespējas klausīties lekcijas pie vieslektoriem2.24255%615Fakultātes personāla attieksme pret studentiem2.19253%716Informācijas iegūšana par studiju procesu fakultātē2.32243%2417Fakultātes personāla darbība studiju procesa uzlabošanā2.03255%618Studiju materiāli-tehniskais nodrošinājums (telpas, mācību līdzekļi utt.)1.65144%1719LU nodrošinātās iespējas izmantot datorus2.20240%1620Studijām nepieciešamās literatūras pieejamība LU bibliotēkās2.58347%2221Cik stundas nedēļā veltāt patstāvīgajam darbam?1.62247%520-10h 22Kopumā vērtējot, vai esat apmierināts, ka izvēlējāties šo studiju programmu LU2.10273%1* moda - visbiežāk sastopamais vērtējums studentu anketās attiecīgajam jautājumam.** moda % - procentuāli, cik studenti pauduši attiecīgo viedokli***nevar pateikt - studentu skaits, kas atzīmējuši variantu nevar pateikt vai nav atbildējušiAptaujāti 146 respondenti2007. gada pavasara semestrisAptaujas rezultātu kopsavilkumsStudiju programmas saturs2.01 Studiju programmas piedāvātās iespējas2.18 Prasmju attīstīšana studiju laikā2.27 Studiju procesa organizēšana2.26 Materiāli - tehniskais nodrošinājums2.14 Vai jūs plānojat turpināt studijas?LU akad.LU prof.LU citā noz.citā augstsk.nestudēs%47%16%6%6%25%Vai jūs strādājat darbu atbilstoši savai specialitātei?jāvairāk jāvairāk nēnēnevaru pateikt%76%1%11%0%12%Vai jūs plānojat strādāt savā studiju specialitātē?jādrīzāk jādrīzāk nēnēnevaru pateikt

2. pielikums

akadēmiskā personāla publikācijas

Tiesību teorijā un vēsturē

Raksti starptautiski atzītos, recenzētos zinātniskos žurnālos:

  1. Iļjanova, D. Vispārējo tiesību principu funkcionālā nozīme rakstīto tiesību normu piemērošanā. Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā Zinātne. – 2007. – Nr. 719 – p. 59–76 (0,5 a.l.).

  2. Lazdiņš, J. Die Entstehung und Entwicklung des Eherechts in Lettland Latvijas. Universitātes Raksti. Juridiskā Zinātne. 2007. – Nr. 719 – S. 76 – 90. lpp. (1,2 a.l.)

  1. Lazdiņš, J. Experience of Nationalisation and Denationalisation of Land Ownership in Latvia (19th and 20th centuries). // Law and Justice. – 2007 – p. 15–22. (1,2 a.l.)

  2. Osipova S. Genése et évolution du notariat en Lettonie du XIIIe au XIXe siécle. Le Gnomon. Revue internationale d'histore du notariat. 2007. - Nr. 152. – p. 15. – 24. (1, 2 a.l.)

  3. Osipiova S. Lettische Rechtswissenschaft nach der Gründung des lettischen Staates 1918. Zeitschrift für Neuere Rechtsgeschichte. 2007. - Nr. ½, S. 60- 66. (0,5 a.l.).

Raksti zinātniskos žurnālos:

  1. Apse, D. Sekundāro tiesību avotu fraktalitāte konstitucionālajā un administratīvajā jurisdikcijā. Drošība un tiesiskums Latvijā, Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts: 2007, 78.-92.lpp. (1 a.l.)

  2. Liepa, L. Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisijas prakse. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds. 2007. gada 29.maijs –Nr.22 – 4.–6. lpp. (475), (0,5 a.l.).

  3. Liepa, L.Izeja no krīzes jāmeklē kopīgi. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds. 2007. 11.septembris– Nr.37 (490) – 10.–13. lpp. (0,5 a.l.).

  4. Markvarts, R. Intelektuālā īpašuma tiesību izmantošana. Latvijas Vēstnesis. Jurista Vārds. 2006. 31.oktobris – Nr.43 (446) – 13.–20. lpp. (0,75 a.l.).

Civiltiesībās

Monogrāfijas:

10. Balodis, K. Ievads civiltiesībās. Monogrāfija. R.: Zvaigzne ABC, 2007

(24,7 a.l. vai 383 lpp.).

11. Torgāns, K. Saistību tiesības. 1.daļa Mācību grāmata. R.: TNA 2006, (14,3 a.l. vai 315 lpp.).

Kolektīvās monogrāfijas:

12. Torgāns, K. Priekšvārds, CPL 342.—357. panta komentāri (0,3 izd. l.) un visa izdevuma zinātniskā rediģēšana. - Papildinājumi grāmatai “Civilprocesa likuma komentāri. Trešais papildinātais izdevums”. Rīga: TNA, 2006, (4,8 a.l. vai 106. lpp.)

Raksti starptautiski atzītos žurnālos:

13. Balodis, K. Wiederinkrafttreten und Reformen des lettischen Zivilgesetzbuches. Zivilrechtsreform im Baltikum. / Helmut Heiss (Hrsg.). Tübingen: Mohr Siebeck, 2006, S. 59-81. (1,2 a.l. vai 22 lpp.,).

14.Bitāns, A.Legal liability for non-pecuniary loss in civil laws of different countries. Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne. 719.sēj., 2007., 110-121.lpp. (0,5 a.l. vai 11 lpp.).

15. Lībiņa-Egner, I. Personības tiesību aizsardzības nodrošināšana Latvijas civiltiesību sistēmā (I). Likums un tiesības, 2007, 9.sēj., nr. 5 (93), Personības tiesību aizsardzības nodrošināšana Latvijas civiltiesību sistēmā (II). Likums un Tiesības, 2007, 9.sēj., nr. 6. (94). (2,7 a.l. vai 58. lpp).

16. Rozenfleds, J. The concept and content of property rights in Latvian law. Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne. 719.sēj., 2007., 19-36 lpp. (0,5 a.l. vai 17.lpp.).

17. Torgāns, K. Latvian Report on Tort Law. Digest of European Tort Law. Volume 1: Essential Cases on Natural Causation. Springer Wien New York. Wien, 2007., 66 - 69 p., 148 – 149 p. (0,5 a.l.)

Raksti zinātniskos žurnālos:

18. Torgāns, K. Vairāki zaudējumus (kaitējumu) izraisoši cēloņi. Jurista Vārds, 10.07.2007., Nr.28 (481), 3-7 lpp. (0,5 a.l.)

19. Torgāns, K. Komerclikumā jāiestrādā Eiropas līgumu tiesību principu normas. Jurista Vārds, 20.02.2007., Nr. 8, (461), 1-4 lpp. (0,5 a.l.)

Citas publikācijas:

20. Ose, D., Seržante, I. Darba tiesiskie pamati, RTU, papildinātais mācību līdzeklis. R. RTU. 2007. (3 a.l. vai 66.lpp.).

21. Torgāns, K. Kuri komersanti priecāsies- “labie” vai “sliktie”? Dienas bizness, 23.02.07., Nr. 38 (3050), 26.02.07., Nr. 39(3051), 19.lpp. (0,3 a.l.)

Valststiesībās

Citas publikācijas:

22. Balodis, R. Lygiateisiškumo principas ir religijos laisvė Baltijos valstybėse/Jurisprudencija MOKSLO DARBAI Mykolo Romerio Universitetas 2006 12 (90) p. 103-106.

23. Balodis, R. Religious Entities as Legal Persons - Latvia/ Churches and Other Religious Organisations as Legal Persons. Proceedings of the 17th Meeting of the European Consortium for Church and State Research Höör (Sweden) 17-20 November 2005/ (Ed. Lars Friedner). PEETERS, LEUVEN – PARIS – DUDLEY, MA 2007 p. 149.-157.

Krimināltiesībās un kriminālprocesā

Monogrāfijas:

24. Liholaja, V. Komentāri par Latvijas tiesu praksi krimināllietās. 2. grāmata. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2007. (268 lpp. vai 12,3a.l.)

25. Liholaja, V. Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācija: Likums. Teorija. Prakse. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2007. (474 lpp. vai 23,6 a.l.)

Kolektīvās monogrāfijas:

26. Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 1. Vispārīgā daļa. Rīga: AFS, 2007. (Krastiņš U. - 101 lpp. vai 4,4 a.l.

Liholaja V. – 23 lpp. vai 1 a.l.)

27. Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 2. Vispārīgā daļa. Rīga: AFS, 2007. (Krastiņš U. - 151 lpp. vai 4,4 a.l.

Liholaja V. – 196 lpp. vai 8,5 a.l.)

28. Krastiņš, U., Liholaja, V., Niedre, A. Krimināllikuma zinātniski praktiskais komentārs. 3. Vispārīgā daļa. Rīga: AFS, 2007. (Krastiņš U. - 128 lpp. vai 5,6 a.l.

Liholaja V. – 107 lpp. vai 4,7 a.l.)

Raksti zinātniskos žurnālos:

29. Hamkova, D. Gods un cieņa kā kriminālistiskās aizsardzības objekts Baltijas reģionā. Jurista Vārds. 2007. – Nr. 19 – 18.-21. lpp. (0,5 a.l.)

30. Hamkova, D. Vai bērnu pornogrāfija Latvijā nav sodāma? Jurista Vārds. 2007. – Nr. 13 – 8.-10. lpp (0,2 a.l.)

31. Krastiņš, U. Konceptuāli par vainu administratīvajās tiesībās. Jurista Vārds. 2007. – Nr. 23 – 6.-10. lpp. (0,25 a.l.)

32. Krastiņš, U. Kriminālsods un citi kriminālie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Jurista Vārds. 2007. – Nr. 11 – 2.-7. lpp. (0,3 a.l.)

33. Kūtris, G. Noziedzīgi iegūta manta: tiesiskais regulējums un problemātika. Jurista Vārds. 2007. – Nr. 16 – 1.-5. lpp. (0,7 a.l.)

34. Liholaja, V. Atkārtoti izdarītu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas problēmjautājumi. Administratīvā un Kriminālā Justīcija. 2007. Nr. 1 – 4.-5. lpp. (0,2 a.l.)

35. Liholaja, V. Kukuļošanas kvalifikācija un sods: daži problēmjautājumi. Jurista Vārds. 2007. – Nr. 32 – 1.-10. lpp (0,9 a.l.).

36. Nīmande, E. Возможности криминалистики. Труды НИИ судебных экспертиз. 2007. – c. 25–31. (0,3 a.l.).

37. Nīmande, E. Problems of Establishing the Object of Criminalistic Recognition. Research Papers. 2007. – p. 91.–98. (0,4 a.l.).

38. Reigase, A. Kriminalizācija un dekriminalizācija- krimināltiesību politikas īstenošanas metodes. Administratīvā un Kriminālā Justīcija. Nr. 2 – 11.-15. lpp. (0,55 a.l.)

39. Reigase, A. Krimināllikums un likumdošanas politika. Jurista Vārds. 2007. – Nr. 11 – 16.-17. lpp. (0,2 a.l.)

40. Strada-Rozenberga K., Meikališa, Ā. Kriminālprocess. Struktūrloģiskās shēmas ar paskaidrojumiem. A (vispārīgā) daļa. Latvijas Vēstnesis. 2007.

41. Vilks, A. Juridisko zinātņu mūžizglītības aspekti. Jurista Vārds. 2007. – Nr. 30 – 11.-13. lpp. (0,1 a.l.)

Konferenču materiāli:

42. Hamkova, D. Уголовная-правовая защита чести и достоинства государственного должостного лица. Материалы II Российского конгресса уголовного права 31 мая-01 июня 2007 г. Mосковa, 2007, c. 454–456.

43. Krastiņš, U. Системность и иные уголовно-правовые меры принудительного воздействия. В сб. Системность в уголовном праве//Материалы II Российского Конгресса уголовного права, состоявшегося  31 мая – 1 июня 2007 г. – М.: ТК Велби, 2007, c. 215 – 218 (0,2 a.l.).

44. Liholaja V. Четкая нормативная база как условие правильной квалификации преступных деяний // Системность в уголовном праве. Материалы Российского конгресса уголовного права 31 мая – 1 июня 2007 года. Москва: Проспект, 2007, 5 lpp., 0,2 a/l.

45. Vilks, A. Drošības problēmas globalizācijas kontekstā// RSU, 2007. gada Zinātniskās konferences tēzes, Rīga, 2007.- 271. lpp. (0,05 a.l.)

46. Vilks, A. Juridiskās izglītības problēmas mūžizglītības kontekstā// Starptautiskās zinātniskās konferences „Sabiedrība, integrācija, izglītība.” materiāli, Rēzekne, 2007.- 440.-444. lpp. (0,25 a.l.)

47. Vilks, A. Kriminalitātes psiholoģiskie aspekti// Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences „Psiholoģija, bizness un sabiedrības sociālā sfēra: mūsdienu aktuālās problēmas”. Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīga, 2006.- 57.-58. lpp. (0,1 a.l.)

48. Vilks, A. Noziegumu upuru kvantitāte Latvijā- ceļā no nozieguma kaitējuma uz taisnīgu kompensāciju// Starptautiskā semināra „Nozieguma upuri- kā kompensēt kaitējumu” tēzes. RSU, JPA, Rīga, 2007.- 24.-25. lpp. (0,1 a.l.)

49. Vilks, A. Profesionālās kvalifikācijas atzīšanas problēmas juridiskās izglītības sistēmā//Starptautiskās zinātniskās konferences „Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos” rakstu krājums. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, 2007.- 341.-350. lpp. (0,5 a.l.)

50. Винкална Э. Причинная связь в угуловном праве: терия и закон. Maskavas Valsts universitātes Juridiskās fakultātes II Krievijas krimināltiesību kongresa rakstu krājums. 2007. g. 5. lpp. (0,25 a.l.)

Starptautiskās tiesībās un Eiropas tiesībās

Monogrāfijas:

51. Broks, E. Latvian Education Law case. Oxford Reports on International Law in Domestic Courts, Oxford University Press, 2007 (100 lpp. vai 5 a. l.)

52.Broks, E. Report on the Judgment of the Constitutional Court no. 2004-01-06. Oxford Reports on International Law in Domestic Courts. Oxford University Press, 2007, (22 lpp. vai 1 a. l.).

Kolektīvās monogrāfijas:

53.Blūzma, V., Buka, A., Bruno – Deksnis, E. Eiropas tiesības. Otrais

papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs T. Jundža zin. red. Rīga :Juridiskā

koledža, 2007. – 628. lpp. (7. autorloksnes)

54.Kučs, A. Likuma vara un taisnīguma nodrošināšana.Cik demokrātiska ir

Latvija, Demokrātijas monitorings 2005 – 2007. Rīga : Zinātne, 2007. 18.-27.lpp. (12. lpp vai 0,5 a. l.)

3. pielikums

akadēmiskā personāla piedalīšanās zinātniskās konferencēs

Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras pasniedzēju piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:

D.Apse:

2007. g. 24.-27. janvāris, dalība LU starptautiskā zinātniskā konferencē “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” ar referātu „Izpratnes par sekundārajiem tiesību avotiem maiņa – izaicinājums Latvijas tiesiskajai domai”. Rīga, Latvija.

E.Grigore – Bāra:

2007. g. 24.-27. janvāris, dalība LU starptautiskā zinātniskā konferencē “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” ar referātu “Īpašuma piespiedu atsavināšanas institūta pirmsākumi Eiropā”. Rīga, Latvija.

D.Iļjanova:

2007. g. 24.-27. janvāris, dalība LU JF starptautiskā zinātniskā konferencē “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” ar referātu “ Tiesību normas jēdziena attīstība”. Rīga, Latvija.

J.Jelāgins:

2007.g. 22-23.novembis, dalība LU JF starptautiskā zinātniskā konferencē "Voldemāra Kalniņa simtgadei veltīta starptautiska zinātniska piemiņas konference". Rīga, Latvija.

J.Lazdiņš:

2007. g. 24.-27. janvāris, dalība LU starptautiskā zinātniskā konferencē “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” ar referātu “ Latvijas tiesību sistēmas ģenēzes un evolūcijas (transformācijas) aspekti Eiropas tiesību kontekstā”. Rīga, Latvija.

2007. gada 23. marts, piedalīšanās St.-Pēterburgā IM universitātes starptautiskā zinātniskā konferencē: „Бунты, революции, перевароты в истории Российской государственности ⁄ к 90-летию Февралькой и Октябрьской революций” ar referātu: „Песенная революция в Латвии. Юридическая преемственность”.

2007. g. 4.-5. jūnijs, dalība starptautiskā zinātniskā konferencē Tamperē, Somijā “European Civilization Space: Baltic Dialogue” ar referātu „Aspects of the genesis and the evolution of law in Latvia in the context of law in the Baltic region.”

2007. g. 10-14. oktobris, dalība starptautiskā zinātniskā konferencē Rodā, Grieķijā “Dialogue of Civilizations. The Fifth General Meeting” ar referātu:

Dynamics of public finances in Latvia before and after accession to the EU”.

R.Markvarts:

2007. g. 24.-27. janvāris, dalība LU JF starptautiskā zinātniskā konferencē “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” ar referātu “ Inovācija Latvija Lisabonas stratēģijas konteksta ”. Rīga, Latvija.

2007. g. 14.-16. maijs, dalība starptautiskā zinātniskā konferencē „PATLIB - your partner in innovation. Seviļā, Spānijā ar referātu „Innovation and Technology Transfer Centres in Latvia – First Steps towards Business”.

2007. g. 13.-16. jūnijs, dalība starptautiskā zinātniskā konferencē Uppsalā, Zviedrijā „ETD 2007: Added values to e-theses” ar referātu „The University of Latvia ETD program: a case study of local practice.”

S.Osipova:

2007. gada 4. - 5. jūnijs, dalība starptautiskā zinātniskā konferencē Tamperē, Somijā “European Civilization Space: Baltic Dialogue” ar referātu “Genesis of national jurisprudence in Latvia after the proclamation of the Republic of Latvia in 1918”

2007. g. 24.-27. janvāris, dalība LU starptautiskā zinātniskā konferencē “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” ar referātu “Īpašuma piespiedu atsavināšanas institūta pirmsākumi Eiropā”. Rīga, Latvija.

M.Vucāne:

2007. g. 24.-27. janvāris, dalība LU starptautiskā zinātniskā konferencē “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās” ar referātu “Īpašuma piespiedu atsavināšanas institūta pirmsākumi Eiropā”. Rīga, Latvija.

Civiltiesisko zinātņu katedras pasniedzēju piedalīšanās:

1) Starptautiskās zinātniskās konferencēs:

Balodis, K. Komercdarījumu tiesiskā regulējuma aktuālās problēmas. //Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 25.01.2007.

Bitāns, A. Personisko tiesību vieta civiltiesiskajā regulējumā. //Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 25.01.2007.

Čepāne, I. Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju izmantošanas tiesiskās problēmas. //Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 26.01.2007.

Čepāne, I. Cilvēka tiesības uz labvēlīgu vidi. Jaunā Ignalina – ieguvumi un draudi. Starptautiska konference. Rīga. 26.01.07.

Čepāne, I. Vai likums aizsargā alejas?. “Alejas no Kuldīgas ielas līdz Latvijas pagastiem”. Starptautiska konference. Rīga. 14.09.07.

Kārkliņš, J. Atsevišķi līgumtiesību modernizācijas aspekti LR Civillikumā. //Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 26.01.2007.

Krūmiņš, M. Intelektuālais īpašums un civilprocess. //Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 25.01.2007.

Lībiņa-Egner I. Personības privātuma tiesību attīstība tiesību tālākveidošanā. //Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 26.01.2007.

Lošmanis, A. SIA kapitāla daļu pirmpirkuma tiesības. // Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 26.01.2007.

Meiere, S. Personas subjektīvo vides tiesību aizsardzība Latvijas tiesu praksē. // Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 26.01.2007.

Ose, D. Tiesu izpildītāju institūta vieta tiesu sistēmā un tā izaugsme reformas gaitā. // Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 26.01.2007.

Rozenfelds, J. Latvijas privāttiesību attīstības tendences pēc neatkarības atjaunošanas de facto. // Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 25.01.2007.

Torgāns, K. Cēloniskais sakars kā kaitējuma atlīdzības priekšnoteikums. // Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās. Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 25.01.2007.

Torgāns, K. Starptautiska zinātniska konference: "Šķīrējtiesas Baltijā: mūsdienu
aktualitātes",(Arbitration in the Baltics: Contemporary Issues). Organizators
Rīgas Juridiskā augstskola, Rīgā, 01.06.2007.

Torgāns, K. Piedalīšanās ar ziņojumu Eiropas Pirkuma līguma likuma modeļa izstrādes starptautiskā seminārā (5 valstis), Roma, 09.12.2006.

2) Zinātniskās konferencēs:

Čepāne, I. Teritoriālās plānošanas un būvniecības aktuālie tiesiskie jautājumi tiesu praksē. Referāts zinātniski praktiskajā konferencē „Tiesības uz taisnīgu tiesu. Problēmas. Risinājumi” Rēzeknes augstskolā, Rēzeknē, 28.09.2006.

Krūmiņš, M. Civilprocesa turpmākās attīstības tendences. Tieslietu ministrija. Rīga. 9.08.2007.

Krūmiņš, M. Intelektuālā īpašuma aizsardzība un civilprocess. Tieslietu ministrijas konference. Rīga. 19.09.2007.

Lībiņa-Egner, I. 8.Sabiedriskās politikas forums “Naudas aprite veselības aprūpē”. Referāts “Ārsta papildprakses juridiskais regulējums”. Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, 23.08.2007.

Lībiņa-Egner, I. Konference Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā. Referāts “Divu pamattiesību sadursme: vārda (preses) brīvība un personas tiesības uz privātuma aizsardzību”. Pasaules Brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Universitāti, 07.09.2007.

Lībiņa-Egner, I. Konstitucionālās politikas seminārs. Bīriņi 2007. Referāts “Personības tiesības kā tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību izpausme”. Publisko tiesību institūts, 26.07.2007.

Meiere, S. Tiesu loma vides politikas mērķu sasniegšanā. Referāts zinātniski praktiskajā konferencē „Tiesības uz taisnīgu tiesu. Problēmas. Risinājumi” Rēzeknes augstskolā, Rēzekne, 28.09.2006.

Ose, D. Tiesas paziņojumi un izsaukumi, un tiesas dokumentu izsūtīšana. Tieslietu ministrijas konference. 19.09.2007.

Konferences

Valststiesību zinātņu katedras pasniedzēju piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs:

Balodis, R. Rīga (Latvija), 2007. gada 25. janvāris, Latvijas Universitāte – Starptautiskā zinātniskā konference ’’Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās’’/ ’’The Harmonization of Laws in the Baltics Sea Region After the Enlargment of the EU’’. Plenārsēde. ’’

Valsts tiesību attīstība Latvijā: otrais neatkarības laiks”

(Development of State Law in Latvia: Second Period of Independence)

Balodis, R. 1. XVIII Congresso dell’European Consortium for Church and State Research ’’Lo spazio pubblico europeo: risorse e finaziamenti per le Confessioni religiose’’ Università degli Studi di Messoma Facoltà di Giursprudenza Sicilia (Italia) November 17-18 (Report about situation in Latvia)

Briede, J. Rīga (Latvija), 2007. gada 25. janvāris, Latvijas Universitāte – Starptautiskā zinātniskā konference ’’Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās’’/ ’’The Harmonization of Laws in the Baltics Sea Region After the Enlargment of the EU’’.

Tiesības būt uzklausītam: tiesību saturs, attīstība, problemātiskie aspekti, judikatūra”

( Rights to be Heard: Contents of Rights, Development, Problematic Aspects and Judicature)

Rodiņa, A. Rīga (Latvija), 2007. gada 25. janvāris, Latvijas Universitāte – Starptautiskā zinātniskā konference ’’Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās’’/ ’’The Harmonization of Laws in the Baltics Sea Region After the Enlargment of the EU’’.

Satversmes tiesas kolēģiju lēmumi, to nozīme Satversmes tiesas procesā”

( Decisions of Constitutional Court Juries, Their Implications for the Constitutional Court Proceedings)

Buks – Vaivads, H. Rīga (Latvija), 2007. gada 25. janvāris, Latvijas Universitāte – Starptautiskā zinātniskā konference ’’Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās’’/ ’’The Harmonization of Laws in the Baltics Sea Region After the Enlargment of the EU’’.

Administratīvo tiesību attīstības problēmas un panākumi Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā”

(Problems and Achievements of Administrative Law Development in Latvia since Joining the European Union)

Kavaļevska, A. Rīga (Latvija), 2007. gada 25. janvāris, Latvijas Universitāte – Starptautiskā zinātniskā konference ’’Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās’’/ ’’The Harmonization of Laws in the Baltics Sea Region After the Enlargment of the EU’’.

Tiesības uz labu pārvaldību Baltijas valstīs”

(The Right to Good Management in the Baltic States)

Kārkliņa, A. Rīga (Latvija), 2007. gada 25. janvāris, Latvijas Universitāte – Starptautiskā zinātniskā konference ’’Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās’’/ ’’The Harmonization of Laws in the Baltics Sea Region After the Enlargment of the EU’’.

Valsts galvas aizstāšanas institūts Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs”

( The Institution of Replacement of Head of the State in Latvia and Other Countries of the European Union)

Krimināltiesisko zinātņu katedras pasniedzēju piedalīšanās:

Starptautiskās zinātniskās konferences:

Hamkova Diāna:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Gods un cieņa kā krimināltiesiskās aizsardzības objekti Baltijas jūras reģiona valstīs.

Hamkova Diāna:

2007. gads 31, maijs – 1. jūnijs, piedalīšanās Maskavas Valsts universitātes (Krievija) II Starptautiskajā Krimināltiesību kongresā „Системность в уголовном праве”. Uzstāšanās par tēmu: Уголовная-правовая защита чести и достоинства государственного должостного лица.

Krastiņš Uldis:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Juridiskās personas atbildības krimināltiesiskie aspekti.

Krastiņš Uldis:

2007. gads 31, maijs – 1. jūnijs, piedalīšanās Maskavas Valsts universitātes (Krievija) II Starptautiskajā Krimināltiesību kongresā „Системность в уголовном праве”. Uzstāšanās par tēmu: Системность и иные уголовно-правовые меры принудительного воздействия.

Kūtris Gunārs:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Process par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums Eiropā un problemātika.

Kūtris Gunārs:

2007. gads 23.-24. augusts, piedalīšanās starptautiskā seminārā: „Noziegumu upuri- kā kompensēt kaitējumu”. Uzstāšanās par tēmu: Kompensācija nozieguma upuriem: tiesiskās problēmas.

Kūtis Gunārs:

2007. gads 5.-6. oktobris, XII Erevānas (Armēnija) starptautiskā konference „International experience of the cooperation between Constitutional Courts and ombudsmen in the field of ensuring and protection of human rights”. Uzstāšanās par tēmu:„Ensuring and protection of human rights in the sphere of cooperation of the bodies of Constitutional Jurisdiction and Defender of Human Rights (Ombudsmen)” (Konstitucionālās justīcijas un Tiesībsarga sadarbība cilvēktiesību nodrošināšanā un aizsardzībā).

Liholaja Valentija:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Cilvēku tirdzniecības krimināltiesiskie aspekti: starptautiskā un nacionālā pieredze.

Liholaja Valentija:

2007. gads 31, maijs – 1. jūnijs, piedalīšanās Maskavas Valsts universitātes (Krievija) II Starptautiskajā Krimināltiesību kongresā: „Системность в уголовном праве”. Uzstāšanās par tēmu: Четкая нормативная база как условие правильной квалификации преступных деяний. (5 lpp. vai 0,2 a.l.)

Meikališa Ārija:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Cilvēktiesību ievērošana izmeklēšanas darbību veikšanā.

Meikališa Ārija:

2007. gads 23.-24. augusts, piedalīšanās starptautiskā seminārā: „Noziegumu upuri- kā kompensēt kaitējumu”. Uzstāšanās par tēmu: Kriminālprocesuālo normu ietekme nepilngadīgo noziedzības samazināšanā.

Meikališa Ārija:

2007. gada 4.-7.oktobris, piedalīšanās starptautiskā zinātniski – praktiskā konferencē (Moldova, Kišiņeva) : „Nepilngadīgo noziedzība- sociāls fenomens.” Uzstāšanās par tēmu: Kriminālprocesuālo normu ietekme nepilngadīgo noziedzības samazināšanā.

Nīmande Elita:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Kriminālistikas izpratnes problemātika.

Reigase Agra:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Krimināllikums kā kriminālpolitikas realizācijas forma. (9 lpp. vai 0,6 a.l.)

Strada-Rozenberga Kristīne:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību attīstības galvenie aspekti Latvijā 1990.-2007. gadam.

Strada-Rozenberga Kristīne:

2007. gads 23.-24. augusts, piedalīšanās starptautiskā seminārā: „Noziegumu upuri- kā kompensēt kaitējumu”. Uzstāšanās par tēmu: Noziedzīgā nodarījumā cietusī persona un cietušais kriminālprocesā- izpratne, statuss un aktuālā problemātika.

Strada-Rozenberga Kristīne:

2007. gada 4.-7.oktobris, piedalīšanās starptautiskā zinātniski – praktiskā konferencē (Moldova, Kišiņeva) : „Nepilngadīgo noziedzība- sociāls fenomens.” Uzstāšanās par tēmu: Kriminālvajāšanas alternatīvas un to ietekme uz nepilngadīgo noziedzību

Vilks Andrejs:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Kriminogēnās tendences Baltijas reģiona valstīs pēc ES paplašināšanās un noziedzības kontroles stratēģijas.

Vilks Andrejs:

2007.gads 10. maijs – 12. maijs, piedalīšanās ECAD mēru konferencē Stambulā.

2007.gads 23. augusts – 24.augusts, starptautiskā semināra „Crime Victims: Compensating Detriment” un uzstāšanās ar ziņojumu „Noziegumu upuru kvantitāte Latvijā – ceļā no noziegumu kaitējuma uz taisnīgu kompensāciju”.

2007. gads 23. – 24. februāris, piedalīšanās Rēzeknes augstskolas konferencē un uzstāšanās ar tēmu par juridiskās un sociāli pedagoģiskās izglītības nozīmi deviantīvās uzvedības profilaksē.

2007.gads 24. – 25. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes starptautiskajā zinātniskajā konferencē un uzstāšanās ar referātu Kriminogēnās tendences Baltijas reģiona valstīs.

2007.gads 28. jūnijs – 2. jūlijs, piedalīšanās 20. Baltijas reģiona valstu kriminologu seminārā Sankt-Pēterburgā: „Crime and Deviance in the Changing Word”. Uzstāšanās ar referātu par narkomānijas un noziedzības stāvokli Latvijā.

2007.gads 9. maijs, piedalīšanās CEPOL organizētajā seminārā Rīgā LPA. Uzstāšanās ar tēmu: ‘’Latvian way of implementing Community Policing: theory and practice’’.

2007.gads 19.-20. septembris, piedalīšanās ECAD starptautiskajā konferencē (Milānā): „Strategy, Management and Communication Against Drug Addiction’’

Vīnkalna Evija:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Cēloņsakarības loma grupveida nodarījumos.

Vīnkalna Evija:

2007. gads 31, maijs – 1. jūnijs, piedalīšanās Maskavas Valsts universitātes (Krievija) II Starptautiskajā Krimināltiesību kongresā „Системность в уголовном праве”. Uzstāšanās par tēmu: Причинная связь в угуловном праве: терия и закон.

Zeppa-Priedīte Violeta:

2007. gads 21. – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautiskā zinātniskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašinās”. Uzstāšanās par tēmu: Kriminālprocesuālā imunitāte ES tiesību telpā. (9 lpp. vai 0,6 a.l.)

Starptautisko tiesību un Eiropas tiesību katedras pasniedzēju piedalīšanās:

1) Starptautiskā zinātniskās konferencēs:

Arnis Buka:

2007. gada 27.aprīlis - 28.aprīlis, piedalīšanās Latvijas Zinātņu akadēmijas, Juridiskās koledžas un Mykolas Romeris University starptautiskā konference: „The Third Year within the European Union: Topical Problems in Managment of Economics and Law”. Tēma: „Internation of national constitutional courts and European Court of Justice: some issues in the context of the preliminary rulings”

Arnis Buka:

2007. gada 24.janvāris - 27.janvāris, Piedalīšanās Latvijas Universitātes starptautiskajā konferencē “Harmonization of Law in the Baltic Sea Region after Enlargement of the European Union”. Uzstāšanās tēma: “Eiropas tiesas judikatūra kā Latvijas tiesību avots”.

Inga Kačevska:

2007. gada 24. janvāris-27.janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes starptautiskajā konferencē “Harmonization of Law in the Baltic Sea Region after Enlargement of the European Union”. Uzstāšanās tēma: „Piemērojamās tiesību normas starptautiskam šķīrējtiesas procesam (Latvijas pieredz)”.

Inga Kačevska:

2007. gada 10. maijs – 11. maijs, piedalīšanās Stockholm University Conference „Arbitration – Judge or Service Provider”;

Inga Kačevska:

2007. gada 1. jūnijs, piedalīšanās konferencē: Arbitration in the Baltics: Contemporary Issues, Rīga, Latvija, 2007. gada 1. jūnijs.

Artūrs Kučs:

2007. gada 25. janvāris – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes organizētā starptautiskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc Eiropas Savienības paplašināšanās”, uzstāšanās ar referātu: „Starptautisko normu ietekme uz cilvēktiesību piemērošanu Latvijas tiesību sistēmā.”.

Māris Lejnieks:

2007. gada 25. janvāris – 27. janvāris, piedalīšanās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes organizētā starptautiskā konferencē: „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc Eiropas Savienības paplašināšanās”, referāta tēma: „Starptautiski tiesiskās normas tiešo piemērošanu determinējošie faktori”.

2) zinātniskās konferencēs:

Artūrs Kučs:

2007. gada 7. septembris, piedalīšanās Latvijas Universitātes organizētā konferencē ”Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā”, uzstāšanās ar referātu:Tiesības uz vārda brīvību un tās ierobežojumi medijos– saprātīga līdzsvara meklējumos”.

Artūrs Kučs:

2007. gada 24. augusts, piedalīšanās Rīgas Juridiskās augstskolas un Eiropas Padomes Informācijas centra organizētais seminārā "Jaunākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi un Latvijas aktualitātes", uzstāšanās ar referātu ”Latvijas pieredze ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas konvencijas īstenošanā”.

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Juridiskā fakultāte

BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMA
”TIESĪBU ZINĀTNES”

(Programmas kods 43380)

MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

TIESĪBU ZINĀTNES”

(Programmas kods 45380 )

DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA

JURIDISKĀ ZINĀTNE”

(Programmas kods 51380)

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Par 2005./2006. akadēmisko gadu

Tiesību bakalaura un tiesību maģistra studiju programma akreditēta no 2004.g. 6. aprīļa līdz 2010.g. 31. decembrim

Tiesību doktora studiju programma akreditēta no 2002.g. 27. marta līdz 2008.g. 31. decembrim

Tiesību bakalaura studiju programmas direktors:



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studijuprogrammas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studijuprogrammas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..