textarchive.ru

Главная > Документ


2004.gads

1) 2004.g. 29.–30.janvāris: LU un LU Juridiskās fakultātes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20.–21. gadsimta mijā”;

2) 2004.g. janvāris-aprīlis: LU 62.konference;

3) 2004.g. 19.–20.maijs: Latvijas Juristu Biedrības un LU Juridiskās fakultātes rīkotā konference „Satversmes tiesa Latvijā un Eiropā”;

4) 2004.g. 11.decembris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 6.konstitucionālās tiesas procesa izspēles”.

2005.gads

1) 2005.g. janvāris-aprīlis: LU 63.konference;

2) 2005.gada 14.maijs: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Administratīvās tiesas procesa izspēles”;

3) 2005.g. 7.oktobris: LU Juridiskās fakultātes un LR Augstākās tiesas rīkotā LR Augstākās tiesas 15 gadu jubilejai veltītā konference „Augstākā tiesa attīstībā: Atskats pagātnē un Eiropas pieredze nākotnē”;

4) 2005.g. 17.decembris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 7. konstitucionālās tiesas procesa izspēles”.

2006.gads

1) 2006.g. janvāris-aprīlis: LU 64.konference;

2) 2006.g. 15.februāris: LU Juridiskās fakultātes rīkota „Profesora A.Liedes simtgadei veltīta zinātniska konference par kriminālprocesuāliem jautājumiem”;

3) 2006.g. 15.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla "Jurista Vārds" rīkots studentu pētniecisko darbu konkurss "Parādi sevi Latvijas juristu vidū";

4) 2006.g. 23.augusts: Rīgas Juridiskās augstskolas un LU Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta organizēts seminārs „Jaunākie Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi un Latvijas aktualitātes”;

5) 2006.g. 16.decembris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA (European Law Students Association) Latvija rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 8. konstitucionālās tiesas procesa izspēles”.

2007.gads

1) 2007.g. 24.–27.janvāris: LU un LU Juridiskās fakultātes rīkota starptautiskā zinātniskā konference “Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā pēc ES paplašināšanās”;

2) 2007.g. janvāris-aprīlis: LU 65.konference;

3) 2007.g. 16.marts: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkots seminārs „Līgumsabiedrību jaunais statuss Eiropā”;

4) 2007.g. 29.maijs: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkota specializēta lekcija „Jaunākās tendences vispasaules tirdzniecības likumdošanā un saistība ar Eiropas Savienības politiku, likumiem un ekonomiku”;

5) 2007.g. 8.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Birojs rīkots seminārs „Cilvēka gods kā pamatvērtība brīvā un demokrātiskā sabiedriskajā iekārtā”;

6) 2007.g. 19.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Birojs rīkota specializēta lekcija „Pilnvaru dalīšana un konstitucionālās tiesas”;

7) 2007.g. 21.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla "Jurista Vārds" rīkots studentu pētniecisko darbu konkurss "Parādi sevi Latvijas juristu vidū";

8) 2007.g. 23.–24.augusts: LU starptautiskais seminārs ar LU Juridiskās fakultātes dalību „Noziegumu upuri - kā kompensēt kaitējumu”;

9) 2007.g. 7.novembris: LU Juridiskās fakultātes un LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkoti Latvijas Republikas Satversmes spēkā stāšanās 85. gadadienai veltītie priekšlasījumi;

10) 2007.g. 7.novembris: LU Juridiskās fakultātes un LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkotā atvērtā lekcija/diskusija „Satversmes interpretācija Satversmes tiesas praksē”;

11) 2007.g. 16.novembris: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla „Jurista Vārds” rīkota konference "Latvijas tiesību sistēma šodien", kas veltīta žurnāla 500. numura iznākšanai;

12) 2007. g. 16. novembris: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkotais simpozijs „Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju. Konstitucionālo tiesu nostāja jautājumos, kas saistīti ar dalību Eiropas Savienībā”;

13) 2007.g. 22.–23.novembris: LU Juridiskās fakultātes rīkota „Valdemāra Kalniņa simtgadei veltīta starptautiska zinātniska piemiņas konference”.

2008.gads

1) 2008.g. 19.janvāris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 9. konstitucionālās tiesas procesa izspēles”;

2) 2008.g. janvāris-aprīlis: LU 66.konference;

3) 2008.g. 27.marts: LU Juridiskās fakultātes un LR Augstākās tiesas rīkota konference „Administratīvo tiesu dienas”;

4) 2008.g. 25.aprīlis: LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Juristu biedrības rīkota konference „Lisabonas līgums un Eiropas Savienības jaunie tiesiskie pamati”;

5) 2008.g. 27.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla "Jurista Vārds" rīkots studentu pētniecisko darbu konkurss "Parādi sevi Latvijas juristu vidū";

6) 2008.g. 2.oktobris: LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures katedras rīkota konference ”Profesoram Arvedam Švābem 120”;

7) 2008.g. 5.novembris: LU Juridiskās fakultātes LR neatkarības 90.gadadienai veltītā diskusija „LR 90: tiesiskums un tiesu attīstība otrās neatkarības posmā”;

8) 2008.g. 14.novembris: LU Juridiskās fakultātes rīkota Zinātniski praktiska konference „Kurp ved Kriminālprocesa likums?”, kas veltīta Kriminālprocesa likuma darbības trīs gadu jubilejai;

9) 2008. g. 28. novembris: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Birojs rīkotais simpozijs „Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (II) . Konstitucionālo tiesu nostādnes un aktuālas konstitucionāltiesiskas problēmas par dalību Eiropas Savienībā”;

10) 2008.g. 6.decembris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 10. konstitucionālās tiesas procesa izspēles”;

11) 2008.g. 2.-7.decembris: LU Juridiskās fakultātes rīkots seminārs doktorantiem ar Pēterburgas universitātes viesprofesora A.Veršiņina dalību „Tiesību integrācija Eiropā”.

2009.gads

1) 2009.g. janvāris-aprīlis: LU 67.konference;

2) 2009.g. 27.marts: LU Juridiskās fakultātes un LR Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta rīkota konference „Administratīvo tiesu un Administratīvā procesa tiesvedības 5 gadi Latvijā”;

3) 2009.g. 21.-25.aprīlis: LU Juridiskās fakultātes “Juristu dienas”;

4) 2009.g. 30.aprīlis: LU un LU Juridiskā fakultātes, starptautiskā zinātniskā konference “Lisabonas līgums un Eiropas Savienības jaunie tiesiskie pamati”;

5) 2009.g. 5.maijs: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkotais seminārs „Eiropas Savienības tiesību 5 gadi Latvijā”;

6) 2009.g. maijs: LU Juridiskās fakultātes un LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes zinātnisko darbu konkurss cilvēktiesībās „Vai krīze ekonomikā nozīmē arī krīzi cilvēktiesību īstenošanā un aizsardzībā?”;

7) 2009.g. 19.maijs: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkotais tematiskais vakars „Konstitūcija kā integrācijas līdzeklis – Vācijas Federatīvās Republikas pamatlikumam 60 gadi”;

8) 2009.g. 29.maijs: LR Tieslietu ministrijas un LU Juridiskās fakultātes organizēta zinātnieku un praktiķu konference „Komercdarījumu tiesiskais regulējums”;

9) 2009.g. 4.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Universitātes Studentu pašpārvaldes organizēta akadēmiska konference „Cilvēktiesību īstenošana ekonomiskās krīzes apstākļos”;

10) 2009.g. 13.jūnijs: LU Juridiskās fakultātes, ELSA Latvija (European Law Students Association), LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes, žurnāla „Jurista Vārds” rīkotās „Tiesas procesa izspēles civiltiesībās”;

11) 2009.g. 23.oktobris: LU Juridiskās fakultātes un LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkota konference „Akadēmiskais godīgums un profesionālā ētika”;

12) 2009.g. 25.novembris: LU Juridiskās fakultātes un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības seminārs „Tiesneša neatkarība politisko izaicinājumu laikā”;

13) 2009.g. 27.novembris: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla „Jurista Vārds” autoru un lasītāju konference „Krīze un tieslietas: ietekme, riski, risinājumi”;

14) 2009.g. 27.novembris: LU Juridiskās fakultātes un žurnāla "Jurista Vārds" studentu pētniecisko darbu konkurss "Parādi sevi Latvijas juristu vidū";

15) 2009. gada 11. decembris: LU Juridiskās fakultātes, LU Juridiskās fakultātes vieslektora Prof. Tomasa Šmita (Thomas Schmitz) un Baltijas – Vācijas Augstskolu Biroja rīkotais simpozijs „Konstitucionālo tiesu prakse. Ceļā no suverenitātes uz integrāciju (III)  Konstitucionālo tiesu nostādnes Eiropas integrācijas jautājumā/Konstitucionālās tiesas un Lisabonas Līgums”;

16) 2009.g. 19.decembris: LU Juridiskās fakultātes rīkotais zinātniski praktiskais seminārs „Kriminālprocesa aktuālās problēmas”;

17) 2009.g. 19.decembris: LU Juridiskās fakultātes un ELSA Latvija (European Law Students Association) rīkotās „Profesora Kārļa Dišlera 11.konstitucionālās tiesas procesa izspēles”.

7.8. Vērtēšanas sistēma

Studiju programmas apguves vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

Vērtējuma obligātuma princips. Atbilstoši šim principam programmas satura apguvei nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu katrā no studiju kursiem.

Vērtēšanā tiek izmantots arī pārbaudes veidu dažādības princips, kas ir atkarīgs no konkrētā studiju kursa satura, kas izklāstīts katra studiju kursa aprakstā.

Vērtējuma atbilstības princips paredz, ka pārbaudes darbos studējošiem tiek dota iespēja apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un zinātnisko atziņu lietošanas prasmes.

Tāpat tiek ievērots vērtēšanas sistēmas skaidrības un atklātības princips, kas nodrošina katram studējošam iespēju orientēties, izprast un sekot līdzi vērtējuma objektivitātei.

Zināšanu un kompetenču vērtēšana notiek atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumu Nr. 2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” 7.punkta prasībām – 10 ballu skalā. Tādejādi zemākais pozitīvais vērtējums ir 4 balles (gandrīz viduvēji).

Pārbaudījumu organizēšanas kārtību LU nosaka vairāki LU tiesību akti, tai skaitā Juridiskajā fakultātē, realizējot studiju kursus, jāievēro „Noteikumi par prasībām studiju kursa sekmīgai apguvei LU Juridiskajā fakultātē” (apstiprināti Juridiskās fakultātes Domē 2003.gada 1.decembrī).

Studiju rezultātus studiju programmā novērtē pēc diviem rādītājiem:

1) kvalitātesrādītājs – vērtējums pēc 10 ballu skalas;

2) kvantitātes rādītājs– kredītpunkti pēc kopējā stundu skaita katrā studiju kursā.

Kredītpunktus ieskaita par katru apgūto studiju kursu, ja vērtējums nav zemāks par 4 ballēm (gandrīz viduvēji).

Pārbaudījumu formas studiju programmā ir šādas:

  • studiju programmas sekmīgai beigšanai (absolvēšanai):

  1. studiju programmas prasību pilnīga izpilde;

  2. sekmīga rakstiska bakalaura darba izstrāde un aizstāvēšana.

  • studiju kursa sekmīgai apguvei:

  1. sekmīga starppārbaudījumu nokārtošana;

  2. studiju kursa noslēguma pārbaudījuma (eksāmena) nokārtošana.

Studiju kursa pārbaudījumi

Par studiju kursu starppārbaudījumu un noslēguma pārbaudījumu formām, noteikumiem un prasībām studējošie tiek iepazīstināti un tie tiek izskaidroti studiju kursa pirmajās nodarbībās. Prasības studiju kursu apguvei ir norādītas studiju kursa aprakstā. Tās nedrīkst mainīt semestra laikā. Prasībām jāsatur ziņas par nodarbību apmeklējuma obligātumu, pārbaudes darbiem, kas tiks ņemti vērā kursa pārbaudījuma kopvērtējuma aprēķināšanā, kā arī vispārīga informācija par kursa noslēguma pārbaudījumu.

Atbilstoši Juridiskās fakultātes Domes apstiprināto noteikumu „Noteikumi par prasībām studiju kursa sekmīgai apguvei LU Juridiskajā fakultātē” prasībām studiju kursa gala pārbaudījuma kopvērtējumu veido semestra laikā notikušo pārbaudes darbu (starppārbaudījumu) vērtējums un vērtējums, kas iegūts kursa noslēguma pārbaudījumā.

Juridiskās fakultātes realizētajos studiju kursos notiek pārbaudes darbi (starppārbaudījumi), kuru vērtējumu kopsummas vidējais aritmētiskais veido piecdesmit procentus no kursa gala pārbaudījuma kopvērtējuma. Studiju kursā ar 2 kredītpunktiem jāietver viens, studiju kursā ar 3 vai 4 kredītpunktiem divi, bet studiju kursā ar 5 un vairāk kredītpunktiem – trīs pārbaudes darbi.

Pārbaudes darbi var būt:

  • kontroldarbi,

  • testi,

  • tiesas procesa izspēles,

  • uzstāšanās ar zinātniskiem referātiem,

  • kā arī citas studiju kursa specifikai piemērotas zināšanu pārbaudes formas, ar kurām katra studējošā zināšanas tiek pārbaudītas pēc visiem studiju kursa dalībniekiem izvirzītiem vienādiem kritērijiem.

Juridiskajā fakultātē docētājam ir aizliegts izlikt galīgo vērtējumu par studiju kursu, nerīkojot kursa noslēguma pārbaudījumu un pamatojoties tikai uz studējošā darba rezultātiem semestra laikā. Juridiskajā fakultātē visi kursa noslēguma pārbaudījumi - eksāmeni tiek kārtoti rakstveidā. Mutisku eksāmenu var kārtot tikai izņēmuma kārtā ar studiju programmas direktora atļauju. Visos studiju kursos, kuros to pieļauj kursa specifika, kursa noslēguma pārbaudījuma obligāta sastāvdaļa ir vismaz viens praktiskais uzdevums (kāzuss). Kursa noslēguma pārbaudījumā iegūtais vērtējums veido piecdesmit procentus no kursa pārbaudījuma kopvērtējuma. Šāds princips ne tikai organizē studējošos darbam semestrī, bet arī rosina viņus koncentrēti atkārtot būtiskākos ar kursa tematu saistītos jautājumus.

Lai iegūtu vērtējumu studiju kursos Studiju darbs I un Studiju darbs II, izstrādātie studiju darbi ir jāizstrādā un jāiesniedz tā vadītājam, un jāaizstāv atbilstoši kursa aprakstam. Studiju darbam ir sekmīgs (pozitīvs) vērtējums, ja tas atbilst studiju darba izstrādei izvirzītām prasībām pēc formas, pēc satura un tā aizstāvēšanas kvalitātes.

Bakalaura darbs

Lai veiktu studējošo zināšanu un kompetenču pārbaudi, studiju programmā tiek rīkota izstrādātā bakalaura darba un tā aizstāvēšanas novērtēšana.

Novērtējumu par bakalaura darbu students iegūst pēc tā sekmīgas aizstāvēšanas. Bakalaura darba aizstāvēšanai tiek organizēta un to vērtē gala pārbaudījumu komisija, kura lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, ievērojot koleģialitātes principu.

Vērtējot bakalaura darbu, tiek ņemti vērā kritēriji, kas noteikti tiesību aktā „Noslēguma darbu (bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu) izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība” (apstiprināts ar LU 2006.gada 4.jūlija rīkojumu 1/80) un Juridiskās fakultātes izstrādātā un apstiprinātā tiesību aktā „Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmas Gala pārbaudījuma prasības un vērtēšanas kritēriji”, un tie ir:

- rakstiski iesniegtā bakalaura darba kvalitāte (atbilstība noformēšanas prasībām, tai skaitā noteiktajam apjomam, temata aktualitāte, izpētes pakāpe, pielietoto izpētes metožu atbilstība pētījuma priekšmetam un mērķim; izmantoto avotu daudzums, atbilstība tematam un izpētes kvalitāte; rezultivitāte, izklāsta skaidrība, pārskatāmība un secīgums; izdarīto secinājumu un izteikto priekšlikumu oriģinalitāte, aktualitāte un pamatotība);

- darba autora ziņojums, kurā tiek vērtēta prasme zinātniski, koncentrēti un argumentēti iepazīstināt ar veikto pētījumu, formulēt secinājumus, norādīt turpmākos iespējamos pētījuma virzienus;

- studenta atbildes uz uzdotajiem jautājumiem;

- prasme diskutēt.

Diplomu par akadēmiskā bakalaura grāda iegūšanu students saņem, ja viņš ir sekmīgi apguvis programmu, t.sk., aizstāvējis bakalaura darbu, saņemot vērtējumu ne mazāku par 4 ballēm.

Visi studiju kursu un bakalaura darbu rezultāti tiek apspriesti Tiesību zinātņu studiju programmas padomes sēdēs, Juridiskās fakultātes struktūrvienībās, tai skaitā arī starp studiju kursu docētājiem. Secinājumi tiek izmantoti studiju darba pilnveidošanai.

7.9. Studējošie

7.9.1. Studējošo skaits

Studējošo statistika studiju programmā pilna laika klātienes (šeit PLK) un nepilna laika neklātienes (šeit NLK) studiju formā ir šāda:

Dati uz 2006. gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

1.

2.

3.

4.

5.

6.

PLK

236

257

216

215

-

-

-

688

480

152

Dati uz 2007. gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

1.

2.

3.

4.

5.

6.

PLK

242

272

219

204

-

-

-

695

498

154

NLK

125

125

119

124

96

-

-

464

464

75

Dati uz 2008. gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

1.

2.

3.

4.

5.

6.

PLK

243

260

220

205

-

-

-

685

494

180

NLK

133

133

122

100

142

-

-

497

497

67

Dati uz 2009. gada 1. oktobri

1. gadā imatri-kulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa studiju gadiem

Kopā mācās

T.sk. par maksu

Absol-ventu skaits

1.

2.

3.

4.

5.

6.

PLK

256

266

225

208

-

-

-

699

513

208

NLK

99

120

116

136

105

-

-

477

477

69

Salīdzinot skaitliskos rādītājus, redzams, ka ir samazinājies 2009. gadā 1. Studiju gadā imatrikulēto studentu skaits nepilna laika klātienes studiju formā. Tas ir izskaidrojums ar strauju ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā rezultātā mazinās personu spēja pašām segt studiju maksu. Prakse liecina, ka nepilna laika neklātienē izvēlas studēt personas, kurām jau ir viena iepriekš iegūta augstākā izglītība. Mazinoties finanšu iespējām, acīmredzami tiek ļoti rūpīgi izsvērtas personas/ģimenes prioritātes.

Studentu skaitliskie rādītāji liecina par pirmajā studiju gadā pilna laika klātienē imatrikulēto studentu skaita pieaugumu, kas tiek nodrošināts arvien palielinot uzņemamo studentu skaitu, bet gan tikai tādās robežās, lai nodrošinātu kvalitatīva studiju procesa realizāciju. Proti, rūpīgi tiek izsvērts auditoriju lielums, mācībspēku noslodze un citi studiju procesu ietekmējošie faktori.

Novērtējot studiju programmas atbilstību izglītības tirgus prasībām, kopumā jāsecina, ka interese studēt Juridiskajā fakultātē un tieši šajā studiju programmā pilna laika klātienes nodaļā ir liela. Juridiskās fakultātes ieskatā tas pamatojams ar realizētās studiju programmas kvalitāti, saturu, LU prestižu darba devēju vidū. Tāpat ir jānovērtē valsts budžeta finansēto vietu esamība studiju programmā, uz kurām vienmēr ir ļoti liels konkurss. Lai arī turpmāk nodrošinātu lietu potenciālo studentu interesi, Juridiskai fakultātei ir jāīsteno tās atzītās vērtības, vienlīdz domājot par studiju programmas attīstības perspektīvām, ņemot vērā mūsdienu attīstības tendences.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studijuprogrammas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studijuprogrammas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..