textarchive.ru

Главная > Документ


7.3.2.Salīdzinājums ar divām Eiropas Savienības universitāšu tāda paša līmeņa programmām

Studiju programma ir salīdzināta ar Tartu Universitātes (Igaunija) un Orhūsas Universitātes (Dānija) tiesību zinātņu bakalaura studiju programmām, kas veidotas pēc Boloņas deklarācijā noteiktā moduļa 3+2 studiju gadi, kur 3 studiju gadi ir paredzēti studijām akadēmiskā bakalaura studiju programmā.

Latvijas Universitāte

Tartu Universitāte

Kopējais studiju programmas apjoms – 180 ECTS

Obligātie studiju kursi (A daļa): 147 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa): 30 ECTS

Izvēles studiju kursi (C daļa):3 ECTS

Kopējais studiju programmas apjoms – 180 ECTS

Obligātie studiju kursi (A daļa): 150 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa) : 12 ECTS

Izvēles studiju kursi (C daļa): 18 ECTS

Obligātie studiju kursi:

Tiesību teorija 6 ECTS

    Latvijas tiesību vēsture 6 ECTS

    Jurista ētika 3 ECTS

    Vācu valoda juristiem/Angļu valoda juristiem 4,5 ECTS

    Latīņu valoda 3 ECTS

    Tradicionālā loģika 3 ECTS

    Latviešu valodas kultūra 3 ECTS

    Konstitucionālās tiesības 9 ECTS

    Administratīvās tiesības 6 ECTS

    Administratīvā procesa tiesības 4,5 ECTS

    Civiltiesību vispārīgā daļa 4,5 ECTS

    Saistību tiesības. Vispārīgā daļa 6 ECTS

    Saistību tiesības. Sevišķā daļa 6 ECTS

    Lietu tiesības I 3 ECTS

    Lietu tiesības II 3 ECTS

    Ģimenes tiesības 3 ECTS

    Mantojuma tiesības 3 ECTS

    Civilprocess 9 ECTS

    Darba tiesības 4,5 ECTS

    Krimināltiesības. Vispārīgā daļa 6 ECTS

    Krimināltiesības. Sevišķā daļa 6 ECTS

    Kriminālprocess 9 ECTS

    Eiropas Savienības tiesības 6 ECTS

    Starptautiskās publiskās tiesības 6 ECTS

    Starptautiskās privāttiesības. Mācība par

    kolīziju normām 3 ECTS

Studiju darbs I 3 ECTS

Studiju darbs II 3 ECTS

Obligātie studiju kursi:

Ievads Juridiskajā metodē un juridiskā rakstīšanā 3 ECTS

Romiešu privāttiesības 3 ECTS

Ievads ekonomikā 6 ECTS

Tiesību filozofijas vēsture 3 ECTS

Ievads psiholoģijā 3 ECTS

Vispārīgā tiesību sistēmu vēsture 6 ECTS

Tiesību institūciju sistēma 3 ECTS

Latīņu juridiskā terminoloģija 3 ECTS

Loģika 3 ECTS

Tiesību enciklopēdija 6 ECTS

Igauņu valodas ortogrāfija un kompozīcija 3 ECTS

Konstitucionālās tiesības 6 ECTS

Administratīvās tiesības 6 ECTS

Pašvaldību tiesības 3 ECTS

Civiltiesības. Vispārīgā daļa 6 ECTS

Saistību tiesības. Vispārīgā daļa 6 ECTS

Līgumtiesības 6 ECTS

Lietu tiesības 6 ECTS

Intelektuālā īpašuma tiesības 3 ECTS

Komerctiesības 6 ECTS

Ārpuslīgumiskās tiesības 3 ECTS

Ģimenes tiesības 3 ECTS

Mantojuma tiesības 3 ECTS

Civilprocess 6 ECTS

Darba tiesības 6 ECTS

Krimināltiesības 6 ECTS

Kriminālprocess 6 ECTS

Eiropas Savienības tiesības 6 ECTS

Starptautiskās tiesības 6 ECTS

Kursa darbs I 3 ECTS

Kursa darbs II 3 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi:

Vispārīgā valsts zinātne 4,5 ECTS

Tiesību aizsardzības iestādes Latvijā un ārvalstīs

Eiropas tiesību vēsture I 3 ECTS

Eiropas tiesību vēsture 3 ECTS

Romiešu civiltiesību pamati 4,5 ECTS

Datu aizsardzības tiesības 3 ECTS

Starptautisko cilvēktiesību pamati 3 ECTS

Juridisko tekstu analīze un rakstīšana 4,5 ECTS

Baznīcas tiesības 3 ECTS

Apdrošināšanas tiesības 3 ECTS

Nodokļu tiesības 3 ECTS

Patērētāju aizsardzības tiesības 3 ECTS

Dzīvokļu tiesības 3 ECTS

Bankrota tiesības 3 ECTS

Ārvalstu konstitucionālās tiesības 3 ECTS

Kriminoloģija 3 ECTS

Kriminālistika 4,5 ECTS

Sodu izpildes tiesības 3 ECTS

Intelektuālā īpašuma tiesības 3 ECTS

Sociālās tiesības 3 ECTS

Administratīvās tiesas process 3 ECTS

Pašvaldību tiesības 3 ECTS

Tiesu psihiatrija 3 ECTS

Tiesu medicīna 3 ECTS

Ierobežotās izvēles studiju kursi:

Sodu tiesības 3 ECTS

Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu 3 ECTS

Ievads tiesību etnoloģijā 3 ECTS

Notariāts 3 ECTS

Tiesību aizsardzība Eiropā

Juridiskā krievu valoda I 3 ECTS

Juridiskā krievu valoda II 3 ECTS

Juridiskā vācu valoda 6 ECTS

Starptautiskās krimināltiesības 3 ECTS

Ievads juridiskajā angļu valodā 3 ECTS

Angļu valodas juridiskā terminoloģija 3 ECTS

Juridiskā angļu valoda I (terminoloģija, Igaunijas tiesību sistēma) 6 ECTS

Juridiskā angļu valoda III (ES tiesības) 3 ECTS

Igaunijas tiesību vēsture 6 ECTS

Juridiskā palīdzība I 6 ECTS

Juridiskā palīdzība II 3 ECTS

Prakse 6 ECTS

Izvēles studiju kursi 3 ECTS

Izvēles studiju kursi 18 ECTS

Bakalaura darbs 15 ECTS

Vispusīga eksaminācija 6 ECTS

Tartu Universitātes studiju programma un LU studiju programma ir ar vienādu kredītpunktu apjomu (180 ECTS). Arī satura ziņā tās ir ļoti līdzīgas. Abas programmas pamatā satur vienādus studiju kursus ar nelieliem izņēmumiem. Identiski studiju kursi ir attiecībā uz tiesību zinātņu apakšnozaru pamata studiju kursiem, piemēram, civiltiesībām, konstitucionālām tiesībām, krimināltiesībām. Tie gan ir atšķirīgi apjoma ziņā. LU studiju programmā tiesību zinātņu apakšnozaru pamata studiju kursiem ir atvēlēts aptuveni pusotru reizi lielāks apjoms. Tartu Universitāte obligātajā daļā ir iekļāvusi vairāk tiesību teorijas priekšmetu, kas LU studiju programmā ir ieļauti ierobežotā izvēles daļā. Tartu Universitātes programma atšķirībā no LU studiju programmas paredz praksi 6 ECTS apjomā, taču tā ir paredzēta ierobežotās izvēles daļā. Savukārt, LU studiju programmā prakse nav iekļauta, ņemot vērā to, ka akadēmiskā bakalaura studiju programma vairāk ir vērsta uz teorētisko zināšanu apguvi. LU studiju programma paredz vairāk nekā divas reizes lielāku apjomu darbam, kas saistāms ar studiju programmas veiksmīgu absolvēšanu. LU studiju programma paredz darbam pie bakalaura darba 15 ECTS, kamēr Tartu programma - vispusīgu eksamināciju 6 ECTS apjomā.

No minētā izriet, ka caurmērā gan saturiski, gan apjoma ziņā LU studiju programma ir ļoti līdzīga Tartu Universitātes tiesību zinātņu bakalaura studiju programmai.

Orhūsas Universitātes tiesību zinātņu bakalaura studiju programma salīdzinājumā ar LU studiju programmu ir veidota atšķirīgi tikai formas ziņā. Apjoma ziņā Orhūsas Universitātes un LU tiesību zinātņu bakalaura studiju programma ir identiskas, proti, to apjoms ir 180 ECTS.

Latvijas Universitāte

Orhūsas Universitāte

Tiesību teorija un vēsture (obligātajā daļā - 12 ECTS; ierobežotā izvēles daļā – 10,5) 22,5 ECTS

Latviešu valodas kultūra 3 ECTS

Latīņu valoda 3 ECTS

Tradicionālā loģika 3 ECTS

Tiesības sabiedrībā un tiesību vēsture 10 ECTS

Tiesību socioloģija 5 ECTS

Jurisprudence 5ECTS

Privāttiesības (obligātā daļā: Civiltiesību vispārīgā daļa; Saistību tiesību vispārīgā un sevišķā daļa; Lietu tiesības I un II; Darba tiesības - 27 ECTS; ierobežotā izvēles daļā: Apdrošināšanas tiesības, Patērētāju aizsardzības tiesības, Dzīvokļu tiesības, Bankrota tiesības, Intelektuālā īpašuma tiesības - 15 ECTS) 42 ECTS

Privāttiesības 50 ECTS

Ģimenes un mantojuma tiesības 6 ECTS

Ģimenes un mantojuma tiesības 15 ECTS

Konstitucionālās tiesības 9 ECTS

Konstitucionālās tiesības 15 ECTS

Administratīvās tiesības 10,5 ECTS

Administratīvās tiesības 25 ECTS

Krimināltiesības un kriminālprocess 21 ECTS

Krimināltiesības un kriminālprocess 20 ECTS

Starptautiskās publiskās tiesības un Eiropas Savienības tiesības 12 ECTS

Starptautiskās publiskās tiesības un Eiropas Savienības tiesības 10 ECTS

Bakalaura darbs 15 ECTS

Bakalaura darbs 10 ECTS

Izvēles studiju kursi 3 ECTS

Izvēles studiju kursi 15 ECTS

Salīdzinājums uzskatāmi norāda uz to, ka Orhūsas Universitātes realizētā studiju programma gan pēc satura, gan pēc tiesību apakšnozaru studiju apjoma ir ļoti līdzīga LU studiju programmai. Nelielās atšķirības apjoma ziņā, kas veltītas katrai tiesību apakšnozarei, ir skaidrojamas ar katras valsts atšķirīgo tiesību sistēmu, kam ir izšķiroša loma studiju programmas satura un apjoma noteikšanā. Tāpat redzams, ka abu studiju programmu veiksmīgai absolvēšanai ir paredzēta bakalaura darba izstrādāšana.

7.4. Studiju programmas organizācija

Studiju programma ir organizēta atbilstoši Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumos Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” noteiktajam akadēmiskās izglītības standartam, Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību (profesiju klasifikators)” noteiktajām jurista profesijas standarta prasībām, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

Studiju programmas organizācija ir veidota atbilstoši programmas mērķiem un uzdevumiem nolūkā sasniegt iecerētos rezultātus.

Studiju programmas kopējais apjoms ir 120 kredītpunkti. Studiju ilgums pilna laika studijās ir 3 gadi jeb 6 semestri, nepilna laika klātienes studijās 3,5 gadi jeb 7 semestri, bet nepilna laika neklātienes studijās 4 gadi jeb 8 semestri.

Pilna laika klātienes studiju formā studējošiem notiek lekcijas un praktiskās nodarbības (semināri, tiesu izspēles un tml.), ņemot vērā katra studiju kursa saturu katru darba dienu. Savukārt nepilna laika klātienes studiju formā studējošiem lekcijas un praktiskās nodarbības notiek katras darba dienas vakaros. Ņemot vērā izglītības tirgus tendences Latvijā, proti, galvenokārt divus aspektus: pirmkārt, finansiālās situācijas pasliktināšanos un to ka potenciālie studējošie intensīvi iesaistās darba tirgū, otrkārt, Latvijas Policijas akadēmijas likvidāciju, kurā tika realizēta nepilna laika neklātienes studiju forma, studiju programmā ir paredzēts studijas realizēt nepilna laika neklātienes formā. Nepilna laika neklātienes studiju formas paredzēšana ir novitāte, kas iepriekšējā programmas akreditācijas periodā netika realizēta. Plānots, ka nepilna laika neklātienes studējošiem notiks pārskata lekcijas, kurās tiks sniegtas svarīgākas ievirzes studiju kursa apguvei vai nu 1-2 reizes mēnesī vai arī intensīvākā laika periodā 1-2 reizes semestrī, ievērojot, lai kopējais kontaktstundu skaits nebūtu mazāks par 25-30% no klātienes studiju formā noteiktā. Lai sasniegtu studiju programmas mērķus, nepilna laika neklātienes studiju formā lielāka vērība tiks pievērsta studējošo patstāvīgajam darbam, kas tiks noteikts, ņemot vērā katra studiju kursa apjomu, saturu un specifiku. Nepilna laika neklātienes studiju formas realizāciju varētu atvieglot Juridiskās fakultātes mācībspēku izstrādātie un/vai apkopotie studiju materiāli, kas tiek nosūtīti studējošiem elektroniskā veidā un/vai papīra formā. Ņemot vērā to, ka Juridiskā fakultāte patlaban realizē nepilna laika neklātienes studiju formu citās tiesību zinātnes studiju programmās, iegūtā pieredze ļaus izvērtēt un atrast labākos, kvalitatīvākos un optimālākos nepilna laika neklātienes studiju formas realizēšanas veidus un metodes.

Studiju programma sastāv no obligātās (A daļas), ierobežotās izvēles (B daļas) un izvēles (C daļas) studiju kursiem.

Obligātās un ierobežotās izvēles daļas kursi ir izsmeļoši uzskaitīti akreditējamā programmā.

Obligātajā daļā ietilpst:

  • studiju kursi 84 kredītpunktu apmērā;

  • studiju darbi 4 kredītpunktu apmērā

  • bakalaura darbs 10 kredītpunktu apmērā.

Kopumā obligāto daļu veido 98 kredītpunkti, kas atbilst Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumu Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” prasībām (14.punkts), kas uzliek par pienākumu obligātajā daļā docēt studiju kursus vismaz 50 kredītpunktu apjomā.

Ierobežotās izvēles daļu veido studiju kursi 20 kredītpunktu, bet izvēles daļu – 2 kredītpunktu apjomā, kas arī pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām.

Ierobežotās izvēles daļas studiju kursi ir izstrādāti tā, lai piedāvātu plašas iespējas studējošiem izvēlēties studiju kursus konkrētā tiesību zinātnes apakšnozarē.

Atbilstoši LU studiju programmu nolikumam (apstiprināts 29.03.2004. LU Senāta sēdē, lēmums Nr. 236) izvēles (C daļas) mērķis savukārt ir sniegt ieskatu citās nozarēs un jomās, dot iespēju apgūt nepieciešamās priekšzināšanas studiju turpināšanai citas nozares augstākā līmeņa studiju programmā. Tādēļ izvēles daļu studējošais plāno no LU noteiktā kārtībā apstiprinātiem citu zinātņu nozaru studiju kursiem.

Aprēķinot studiju programmas apguvei nepieciešamo laiku pēc formulas 1 kredītpunkts ir 40 akadēmiskās stundas, nosakāms, ka studiju programmas obligātās daļas apgūšanai ir paredzētas 3920 stundas, ierobežotās izvēles daļas apguvei – 800 stundas, bet brīvās izvēles daļas apguvei – 80 stundas. Katrā studiju semestrī studējošam ir jāapgūst studiju kursi 20 kredītpunktu apjomā, studijām veltot 800 akadēmiskās stundas semestrī.

Studiju kursu plānojums ir izstrādāts, ņemot vērā studiju kursu apgūšanas secīgumu, to saturu un savstarpējo kursu saistību. Studiju kursu praktiskā norise notiek atbilstoši LU kalendārajam plānam, kas tiek apstiprināts katram studiju gadam. Studiju kursa noslēgumā, lai iegūtu atbilstošos kredītpunktus studējošam ir jākārto eksāmens. Ieskaišu kārtošana studiju programmā netiek paredzēta.

Pilna laika, nepilna laika klātienes un neklātienes studiju plāni redzami 9. sadaļā, bet studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti - Pielikumā Nr.1.

Salīdzinājumā ar iepriekš akreditēto studiju programmu, studiju programmā ir veiktas šādas izmaiņas:

1) organizatoriska rakstura izmaiņas

Studiju programmā nav iekļauta prakse (kopā 6 kredītpunkti) vairāku praktisku un loģisku apsvērumu dēļ, kas ņemti vērā ar mērķi uzlabot studiju programmu.

Prakses izslēgšanas apsvērumi ir šādi.

Pirmkārt, ārējie normatīvie akti - Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra noteikumi Nr.2 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” neuzliek par obligātu pienākumu iekļaut akadēmiskā bakalaura studiju programmā praksi, jo, kā uzsvērts minētajos Ministru kabineta noteikumos definētajos akadēmiskās bakalaura programmas mērķos un uzdevumos - akadēmiskā bakalaura programma ir vērsta uz akadēmisku zināšanu ieguvi- , kas ir pilnībā attiecināms uz studiju programmu. Otrkārt, absolvējot šo programmu netiek iegūta jurista profesionālā kvalifikācija. Jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir nepieciešams absolvēt profesionālo maģistra studiju programmu, kuras mērķis savukārt ir sniegt nepieciešamās iemaņas profesionālās darbības veikšanai. Juridiskās fakultātes ieskatā pamats profesionālo iemaņu apguvei ir stabilu akadēmisko zināšanu apguve, kas tiek nodrošināts šajā programmā.

Treškārt, prakšu izslēgšanai no akadēmiskā bakalaura studiju programmas pamatā ir gan mācībspēku, gan studējošo, kā arī prakšu vadītāju (iestāžu vadītāju) norādītais, ka bez zināmas akadēmisko zināšanu bāzes mācību prakse nesasniedz iecerētos rezultātus. Tā vietā, lai nodrošinātu studējošiem studiju programmas ietvaros akadēmisko zināšanu sasaiti ar praksi, studiju kursu ietvaros integrēti tiks veikta akadēmisko zināšanu apguve, balstoties uz analīzi par akadēmisko zināšanu ietekmi uz praksi un izmaiņām praksē, kas balstās uz akadēmiskiem pētījumiem un atziņām. Tas nozīmē, ka apgūstot konkrētus studiju kursus ar dažādu interaktīvu un studiju metožu palīdzību ir iespējams nodrošināt arī praktisku studiju programmas absolventu sagatavošanu.

Ceturtkārt, prakses izslēgšana no studiju programmas rada iespējas iekļaut studiju kursus obligātajā daļā, kas veido pamatzināšanas tiesību zinātnē.

Līdz ar attiekšanos no prakses, studiju programmas obligātajā (A) daļā ir iekļauti tādi studiju pamatkursi tiesību zinātnē kā Jurista ētika (2 kredītpunkti) un Starptautiskās privāttiesības. Mācība par kolīziju normām (2 kredītpunkti), kas dod iespēju nodrošināt, ka studiju programmas absolvents, uzsākot praktiskās darba gaitas, pārzina tik nepieciešamus jurista profesijas ētikas jautājumus, kā arī orientējas starptautiskajās privāttiesībās, kuru nozīme mūsdienās nemitīgi pieaug.

Lai paplašinātu studējošo akadēmisko redzesloku, atbilstoši Latvijas Universitātes studiju programmu nolikumam, studiju programmā ir paredzēts t.s. Universitātes pamatstudiju modelis. Tā rezultātā ir samazināts izvēles daļas (C) apjoms no 8 uz 2, iekļaujot studiju programmas obligātajā (A) daļā sešu kredītpunktu studiju kursus: Latīņu valoda (2 kredītpunkti), Latviešu valodas kultūra (2 kredītpunkti) un Tradicionālā loģika (2 kredītpunkti) kā starpnozaru kursus. Tādejādi pēc būtības netiek izmainīts studiju programmas saturs, jo arī C daļas mērķis bija sniegt ieskatu citās nozarēs un jomās citās zinātņu nozarēs.

Ierobežotās izvēles (B) daļā ir iekļauti tādi būtiski tiesību studiju kursi kā Tiesu psihiatrija (2 kredītpunkti) un Tiesu medicīna (2 kredītpunkti).

Studiju programmā ir palielināts studiju kursu Administratīvās tiesības un Konstitucionālās tiesības apjoms. Proti, studiju kursam Konstitucionālās tiesības ir paredzēti 6 kredītpunkti iepriekšējo 5 vietā, bet studiju kursa Administratīvās tiesības (6 kredītpunkti) vietā ir izveidoti divi kursi: Administratīvās tiesības (4 kredītpunkti) un Administratīvā procesa tiesības (3 kredītpunkti). Juridiskās fakultātes ieskatā apjoma palielināšana studiju kursam Konstitucionālās tiesības dos iespēju nopietnāk un dziļāk pievērsties konstitucionālisma pamatjautājuma – cilvēka pamattiesības studēšanai. Būtiski norādīt, ka uz nepieciešamību vairāk veltīt uzmanību cilvēka pamattiesību apgūšanai Juridiskajai fakultātei ir norādījusi Satversmes tiesa. Tāpat arī studiju kursa Administratīvā procesa tiesības iekļaušanas arguments ir nepieciešamība padziļinātāki apgūt visiem studiju programmas absolventiem administratīvo procesu kā tiesā, tā iestādē. Kredītpunktu apjoms no 1 uz 2 ir palielināts arī studiju kursam Studiju darbs II, jo LU netiek paredzēti studiju kursi 1 kredītpunkta apjomā.

Ņemot vērā, ka juridiskā terminoloģija svešvalodā tiek apgūta pastāvīgi, studējot literatūru praktiski ikvienā studiju kursā, ir samazināts kredītpunktu apjoms no 4 uz 3 studiju kursam Vācu valoda juristiem un Angļu valoda juristiem (iepriekšējais nosaukums Svešvalodu juristiem).

Atšķirībā no iepriekš akreditētās akadēmiskās bakalaura studiju programmas, Juridiskās fakultātes dome 2009. gada 12. decembrī ir lēmusi atteikties no iestājpārbaudījuma (kompleksā testa). Atbalstu - atteikties no iestājpārbaudījuma - testa ir paudusi arī Tieslietu ministrija.

Visu minēto izmaiņu pamatā ir mērķis piedāvāt maksimāli konkurētspējīgu un kvalitatīvu studiju programmu, kas dod iespēju apgūt tiesību zinātņu speciālistam nepieciešamās zināšanas un kompetences. Turklāt, minētās izmaiņas veiktas, uzklausot studējošo, absolventu un darba devēju viedokli un ierosinājumus.

2) redakcionāla rakstura izmaiņas

Salīdzinājumā ar iepriekšējo akreditācijas periodu, lai labāk varētu organizēt lietu tiesību apguvi, studiju kurss „Lietu tiesības” (4 kredītpunkti) ir sadalīts divās daļās jeb divos kursos „Lietu tiesības I” (2 kredītpunkti) un „Lietu tiesības II” (2 kredītpunkti). Studiju kursam „Ievads civiltiesībās” ir manīts nosaukums uz „Civiltiesību vispārīgā daļa”.

Ierobežotās izvēles (B) daļā studiju kurss „Ārvalstu tiesību vēsture” (4 kredītpunkti) ir sadalīts divās daļās un tam ir mainīts nosaukums - „Eiropas tiesību vēsture I” (2 kredītpunkti) un „Eiropas tiesību vēsture II” (2 kredītpunkti), arī studiju kursam „Salīdzinošās konstitucionālās tiesības” ir mainīts nosaukums uz „Ārvalstu konstitucionālās tiesības”.

Studiju programma pilnībā atbilst LU mērķiem. LU attīstības stratēģiju nosaka vairāki tiesību akti, tai skaitā, LU stratēģijas pamatnostādnes (apstiprinātas LU Senātā 2008. gada 1. decembrī), LU Attīstības stratēģija (apstiprināta ar Senāta 2004.gada 26.aprīļa lēmumu Nr.244) un LU darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģija 2009. – 2015.gadam (apstiprināta ar 2009.gada 18.septembra rīkojumu Nr.1/248). Minētie tiesību akti kā LU stratēģiskos mērķus nosaka iekļaušanos Eiropas un pasaules izglītības telpā, vietējam un starptautiskajam darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošana, kā arī tādu speciālistu sagatavošana, kas nodrošinātu LU mācībspēku atjaunošanu. Proti, LU misija un stratēģiskais mērķis laika periodam līdz 2019. gadam ir kļūt par vadošu zinātnes universitāti Baltijas jūras reģionā un ieņemt augstu vietu starp Eiropas universitātēm. Šī studiju programma sekmēs visu šo galveno mērķu sasniegšanu. Pirmkārt, studiju programmas modelis atbilst vienotās Eiropas izglītības telpas formai un saturam. Otrkārt, studiju programmas saturs nodrošina darba tirgū pieprasītu un konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu. Treškārt, LU juridiskās fakultātes darba organizācija, mācībspēku kompetenču nepārtraukta celšana nodrošina arī LU akadēmiskā personāla atjaunošanu.

Kvalitātes kontrole

Studiju programmā tiek ievērots uz studiju rezultātiem balstīts kvalitātes cikls studiju programmas iekšējās kvalitātes nodrošināšanā. Tās pamatā ir precīzu studiju programmas, studiju kursu rezultātu formulēšana.

Programmas kvalitātes kontrole tiek veikta dažādos līmeņos: fakultātes līmenī un LU līmenī.

Studiju programmas izpildes un studiju procesa kvalitātes nodrošināšana ir izvirzīta par vienu no būtiskākajiem Juridiskās fakultātes akadēmiskā un palīgpersonāla darba uzdevumiem.

Studiju procesa kvalitātes kontrole tiek veikta realizējot darbības, kas attiecas uz akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu. Tas ir, atklātu konkursa organizēšanu uz akadēmiskā personāla brīvajām štata vietām,  personāla kvalifikācijas paaugstināšanu un iesaisti pētniecībā.

Juridiskās fakultātes ietvaros studiju programmas kontrole tiek veikta struktūrvienībās (katedrās), darba grupās, arī Tiesību zinātnes studiju programmas padomes un domes sēdēs.

Būtisks kontroles mehānisms ir sadarbība ar Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvaldi, kas rūpīgi seko līdzi tiesību aktu ievērošanai studiju procesā. Studiju programmas kvalitāte tiek vētīta, analizējot studējošo iesniegumus, priekšlikumus. Studiju programmas realizācijas trūkumus parāda arī iesniegtās studējošo sūdzības. Studiju procesa kvalitātes būtisks elements ir studējošo viedokļa uzklausīšana, gan nodarbību laikā, konsultējot studentus un sadarbojoties bakalaura darbu izstrādes gaitā. Tāpat kā nozīmīgs kontroles instruments ir jānorāda absolventu un studējošo piedalīšanās anketēšanā, aptaujās, kuras rezultāti analizēti 7.9. sadaļā. Kvalitātes nodrošinājumam tiek izmantoti arī tādi instrumenti kā sekošana studējošo akadēmiskai izaugsmei.

Studiju programmas kvalitāte tiek izsvērta ikgadējā programmas pašnovērtējumā.

LU līmenī studiju programmas kvalitātes kontroli realizē LU Kvalitātes novērtēšanas komisija, neatkarīgie LU studiju programmu eksperti, LU Studiju padome, kā arī LU Senāts.

Uz studiju programmu ir attiecināmi arī ārējie kontroles mehānismi. Nozīmīgākais ārējais studiju programmas kvalitātes novērtētājs ir absolventu novērtējums darba tirgū. Proti, ārējo studiju programmas kvalitāti veic darba devēji, kuru rezultāti analizēti iepriekš 7.2. sadaļā.

Kvalitātes kontrolei tiek nodrošināta atgriezeniskā saikne - secinājumi un priekšlikumi tiek ņemti vērā turpmākā studiju procesā, tie tiek apspriesti visās Juridiskās fakultātes struktūrvienībās un vadībā, kā arī tiekoties ar studējošo, darba devēju pārstāvjiem. Arī šī programma ir sagatavota, ņemot vērā kvalitātes kontroles realizētos mehānismus.

7.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Studiju programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu nodrošina divi studiju finansēšanas avoti:

  1. valsts budžeta līdzekļi;

  2. privātpersonu līdzekļi.

Pilna laika klātienes studijās no kopējā studējošo skaita apmēram 25% (180) studē par valsts budžeta līdzekļiem, bet 75% studentu par studijām maksā paši. Nepilna laika studijas no valsts budžeta līdzekļiem netiek finansētas. Tās pilnībā tiek apmaksātas no privātpersonu līdzekļiem. Ņemot vērā valsts budžeta līdzekļu apjoma samazināšanos augstākajai izglītībai, 2010. gadā plānots samazināt 20 valsts budžeta finansētās studiju vietas bakalaura studiju programmā. Uzlabojoties valsts finanšu situācijai, iespējama arī papildus līdzekļu atvēlēšana valsts budžeta finansētajām studiju vietām.

Lai noteiktu plānoto optimālo studentu skaitu vienā studiju programmā, ir jāņem vērā vairāki aspekti:

- studentu skaits, kas sedz studiju programmas pašizmaksu;

- studentu skaits, kas nodrošina maksimālo auditoriju noslodzi (LU Juridiskās fakultātes auditoriju ietilpība ir no 30-130 studentu vietām, datorklases ietilpība ir līdz 25 studentiem);

- minimālais studentu skaits, kāds ir noteikts LU tiesību aktos, lai varētu uzsākt studijas ( 25 studenti bakalaura studiju programmā).

Vidējais studentu skaits, kas uzņemts I studiju semestrī pēdējos četros gados studiju programmā ir 380 studenti. Balstoties uz šo statistiku, var secināt, ka šis studentu skaits ir pietiekams, t.i., izpilda visus augstāk minētos nosacījumus. Tomēr ņemot vērā pastāvošos nākotnes ārējos riskus (ekonomisko situāciju valstī, demogrāfisko situāciju, uzņēmumu finanšu resursu optimizāciju, samazinot darbinieku finansiālo atbalstu studijām, ģimeņu finansiālo stāvokli), plānotais optimālais studentu skaits studiju programmā varētu atšķirties no vidējā studentu skaita, kas šobrīd studē šajā studiju programmā. Ņemot vērā, ka 2008./2009. un arī 2009./2010. akadēmiskajā gadā tika uzņemts par 10% mazāk studentu kā iepriekšējā 2007./2008. akadēmiskajā gadā, tad plānotais optimālais uzņemamo studentu skaits tuvākajos gados varētu būt ne mazāks par 320 studentiem.

Juridiskās fakultātes studijas notiek LU centrālajā ēkā - Raiņa bulvārī 19. Studijas notiek 11 auditorijās un 1 datorklasē (25 datori), kas vienlaicīgi var nodrošināt 1700 studentu izvēlēto studiju programmu apgūšanu. Visas nepieciešamās auditorijas ir aprīkotas ar mūsdienu prasībām atbilstošām tehnoloģijām, t.i. multimediju projektoriem, kodoskopiem. Katram kursa docētājam ir iespēja izmantot portatīvo datoru, nodrošinot lekciju materiālu sagatavošanu un arī demonstrēšanu Power Point sistēmā. Studiju darba organizēšanā, lai ievērotu pedagoģiskās attīstības tendences, celtu studentu kompetences, docētāji bieži vien sagatavotos materiālus nosūta studējošiem pirms lekcijas.

Juridiskās fakultātes datorklases datori ir aprīkoti ar jaunākajām programmatūrām, tādām kā Windows HP PRO, MS Office u.c., kā arī visi datori ir pieslēgti internetam un Normatīvo aktu informācijas sistēmai NAIS. Datorklasē studējošiem ir iespējams izmantot printējamās ierīces. Juridiskās fakultātes telpās ir arī izvietoti kopējamie aparāti, kas ir pieejami visiem studējošiem studiju materiālu kopēšanai.

Studiju procesā ļoti aktīvi tiek izmantoti dažādi informācijas resursi. Studējošie studiju procesā izmanto LU Bibliotēkas resursus, kuras saturs un apjoms izklāstīts Pielikumā Nr. 7. Tāpat ievērojamu juridiskās literatūras klāstu veido Juridiskās fakultātes Metodiskā kabinetā esošie avoti. Metodiskais kabinets ir atbalsta punkts studiju materiālu sagatavošanā.

Informācija par studiju iespējām un studijām šajā studiju programmā tiek ievietota LU ikgadējos informatīvos bukletos, kas paredzēti reflektantiem. Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, pēdējā laikā plašāka informācija par studiju iespējām LU tiek ievietota LU un Juridiskās fakultātes interneta mājas lapā http://www.lu.lv .

Līdztekus minētajam, lai papildus reklamētu par studiju iespējām studiju programmā, Juridiskā fakultāte ir ievietojusi reklāmu plašsaziņas līdzekļos: radio Skonto, radio Star FM. Tāpat reklāmas ir tikušas izvietotas laikrakstā „Dienas bizness” (skatīt Pielikumā Nr.13). 2009. gada pavasarī tika sagatavots materiāls - plakāts (skatīt Pielikumā Nr.13) par studiju iespējām Juridiskajā fakultātē, kas tika nogādāts pilnīgi visām vidējās izglītības iestādēm (vidusskolām, ģimnāzijām).

7.6.Imatrikulācijas nosacījumi

Uzņemšanas noteikumi LU nosaka imatrikulācijas kārtību, kas detalizētāki regulē ārējo normatīvo aktu prasības. Pamatprasība studiju uzsākšanai studiju programmā ir iepriekšējā vidējā izglītība. Reflektantu atlase, kuri vidējo izglītību ieguvuši sākot ar 2004.gadu, notiek konkursa kārtībā, ņemot vērā centralizēto eksāmenu vērtējumus latviešu valodā un literatūrā, svešvalodā (angļu vai vācu vai franču valodā), matemātikā un vērtējuma vēsturē vidējās izglītības atestātā. Reflektantiem, kuri ieguvuši vidējo izglītību līdz 2003.gadam, ārvalstīs, kā arī personām ar īpašām vajadzībām, konkursā vērā tiek ņemti vērtējumi vidējās izglītības atestātā mācību priekšmetos latviešu valoda un literatūra, svešvaloda (angļu vai vācu vai franču valodā), vēsture, vidējā atzīme matemātikas priekšmetos, vidējā atzīme visos mācību priekšmetos.

Imatrikulācija personām, kas turpina studijas, pārnākot no citām programmām un citām augstskolām, notiek saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.932 (16.11.2004.) „Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”.

7.7.Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju kursu realizācija studiju programmā tiek organizēta lekciju un semināru formā.

Lekciju galvenais uzdevums ir sniegt studējošiem teorētiskās zināšanas. Tās tiek lasītas, mācībspēkiem izmantojot jaunākās pedagoģiskās metodes, tai skaitā izmantojot kodoskopus, videomateriālus, izdales materiālus, prezentāciju materiālus, īpašus rīkus un līdzekļus, piemēram, studiju kursā Kriminālistika.

Semināru nodarbībās, kas parasti veido 1/3 līdz 1/2 daļu no nodarbību kopējā skaita katrā studiju kursā, studentiem tiek mācīts izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu juridisku problēmu risināšanai praksē. Tas tiek darīts, organizējot gan studējošo individuālos darbus, grupu darbus, individuālos vai grupu mājas darbus, referātu sagatavošanu, diskusijas, debates, tiesu izspēles un kāzusu risināšanu.

Katram studiju kursam ir izstrādāts detalizēts kursa apraksts, kurā ir sniegts apraksts par kursa saturu, noteikts kursa plāns, kursa apguves prasības, rezultāti, izmantojamā literatūra.

Liela nozīme studijās ir studējošo patstāvīgajam jeb individuālajam darbam, kura apjoms, saturs un kontroles veids ir atkarīgs no konkrētā studiju kursa. Studējošiem ir patstāvīgi jāapgūst mācībspēka norādītā obligātā literatūra, jāgatavo konkrēta kāzusa risinājumi, tiesību aktu projekti, prezentācijas un tml.

Tādejādi teorētiskās zināšanas studējošie apgūst:

1) lekcijās;

2) patstāvīgi pētot tiesību avotus, iepazīstoties ar mācību literatūru un iepazīstoties un analizējot zinātnisko literatūru, izpildot mācībspēka konkrētus uzdevumus.

Praktiskās iemaņas teorētisko zināšanu pielietošanai studējošie apgūst:

1) studiju kursu ietvaros, sastādot procesuālos un citus juridiskos dokumentus, izstrādājot referātus, prezentācijas un strādājot grupās;

2) semināru nodarbībās, risinot kāzusus un apmeklējot iestādes un uzņēmumus, kuros tiek veikts ar tiesību zinātni saistīts praktiskais darbs, diskutējot;

3) tiesu procesu izspēlēs, kas tiek veiktas vairākos līmeņos:

a) viena semestra studentu grupas/grupu ietvaros, tai skaitā semināra nodarbību ietvaros;

b) Latvijas Republikas augstāko izglītības iestāžu sacensībās, piemēram, prof. K.Dišlera konstitucionālās tiesas procesa izspēlēs;

c) starptautiskās sacensībās starp dažādu valstu augstākās izglītības iestāžu komandām.

Mācībspēku uzdevums ir palīdzēt studējošiem realizēt konkrētu noteikto pastāvīgo darbu, sniedzot konsultācijas, rosinot diskusijas, iesakot pētniecības virzienus, tēmas. Šie uzdevumi papildus tiek sasniegti mācībspēku noteiktos konsultāciju laikos, kas noteikti katrā struktūrvienībā (katedrā). Sadarbību ar studējošiem un pasniedzējiem nodrošina arī elektronisko sakaru izmantošanas iespējas, kas ļauj nosūtīt nepieciešamos studiju materiālus, vērtējumus un ieteikumus studējošiem. Tai skaitā mācībspēku pienākums ir regulāri pārbaudīt savus saņemtos elektroniskos pasta sūtījumus un atbildēt uz tiem. Tāpat mācībspēki ir sagatavojuši gan mācību grāmatas, gan arī speciālus studiju materiālus, kas nenoliedzami atvieglo studējošiem literatūras avotu apzināšanu.

Lai studējošais pēc iespējas ātrāk iekļautos zinātniski pētnieciskajā darbā, jau no pirmā studiju gada studiju programmā ir iekļauta studiju darbu (studiju kurss Studiju darbs I un pēc tam Studiju darbs II) izstrāde un aizstāvēšana mācībspēka vadībā. Studiju darbs ir studējošā ikgadējs pastāvīgs pētījums par konkrētu juridisku tēmu vai problēmu 20 lappušu apjomā. Tādejādi tiek realizēts tāds zinātniskā darba neatņemams princips kā pakāpeniskums un sistemātiskums, kas ļauj nostiprināt iegūtās zināšanas un kompetences, tās patstāvīgi padziļinot. Tāpat studiju darbu ikgadēja izstrāde ieliek pamatu topošā jurista izaugsmei saskaņā ar izglītības sistēmas shēmu: studiju darbs – bakalaura darbs – maģistra darbs – doktora (promocijas) darbs.

Bakalaura darba izstrāde ir viena no būtiskām šīs studiju programmas sastāvdaļām. Bakalaura darba izstrāde notiek atbilstoši LU pieņemtiem tiesību aktiem, kā arī apstiprinātam studiju kursa aprakstam Bakalaura darbs un Juridiskās fakultātes domes apstiprinātajam tiesību aktam „Tiesību zinātņu bakalaura studiju programmas Gala pārbaudījuma prasības un vērtēšanas kritēriji”. Lai dotu nepieciešamās ievirzes bakalaura darba rakstīšanai, tai skaitā arī praktiskus padomus zinātnisku darbu rakstīšanā, studiju kursa Bakalaura darbs realizācijā tiek paredzēta īpašas lekcijas par šiem jautājumiem nolasīšana. Šis studiju kursa satura papildinājums ir izstrādāts, sadarbojoties ar Juridiskās fakultātes studējošiem. Pirms uzsākt bakalaura darba izstrādi studējošiem Juridiskās fakultātes noteiktā kārtībā un termiņos ir jāpiesakās izvēlētā fakultātes struktūrvienībā bakalaura darba rakstīšanai, tādejādi iezīmējot bakalaura pētniecības virzienu. Tiek rūpīgi kontrolēts, lai bakalaura darbs (tai skaitā arī melnraksts) tiktu iesniegts noteiktajā termiņā. Bakalaura darbu aizstāvēšana notiek saskaņā ar apstiprinātu bakalaura darbu aizstāvēšanas grafiku gala pārbaudījumu komisijas sēdēs.

Paralēli minētajam studiju programmas realizācijas procesam daļa studentu tiek iesaistīti citos ar zinātnisko pētniecību saistītos darbos, ko nodrošina un organizē fakultātes struktūrvienības. Piemēram, studiju programmas studējošie ir bijuši iesaistīti šādos projektos:

1) 2006.gadā projektā „Latvijas privāttiesību piemērošana un pilnveidošana Eiropas Savienības ietvaros” (LZP grants nr. 772);

2) 2007. un 2008.gadā projektā "Saistību tiesību modernizācijas grupa. Civillikuma daļu „Saistību tiesības” un „Lietu tiesības” atjaunināšana" (LU Pētniecības projekts Nr. ZP/27).

Tāpat studējošie tiek iesaistīti starptautiskajos projektos, proti, starptautisko tiesu izspēļu sacensībās. Šīs studiju programmas studējošie ir piedalījušies šādas starptautiskās sacensībās.

Willem C. Vis (East) International Commercial Arbitration Moot, kas notiek Vīnē, Austrijā2005./2006. akadēmiskajā gadā iegūta 91. vieta (no 156 komandām), 2006./2007. akadēmiskajā gadā iegūta 111. vieta (no 177 komandām), 2007./2008. mācību gadā iegūta 101. vieta (no 203 komandām), bet 2008./2009. akadēmiskajā gadā – 152. vieta (no 228 komandām).

Telders International Law Moot Court sacensībās, kas notiek Hāgā, ANO Starptautiskās tiesas mītnē - Miera pilī (organizētājs Leidenes Universitāte) 2008.gadā kopvērtējumā iegūta 1.vieta, 2006.gadā - 6.vieta, 2004.gadā - 13.vieta.

 Jessup International Law Moot Court sacensībās, kasnotiek Vašingtonā (organizētājs International Law Students Association (ILSA)) 2009.gadā iegūta - 68.vieta, 2007.gadā - 66.vieta, 2005.gadā - 48.vieta.

Jessup Baltic Cup sacensībās, kas kopš 2005.gada notiek Viļņā (organizē ILSA, Lietuva) 2009.gadā iegūta 1.vieta, arī 2007.gadā iegūta 1.vieta, savukārt - 2005.gadā - 2.vieta.

The Central and East European Moot competition, kurās piedalās Centrālās un Austrumeiropas valstu augstskolas Juridiskās fakultātes studējošie 2007.gadā – Budapeštā ieguva 6.vietu, bet 2008.gadā - Poznaņā, 4.vietu.

European Law Moot Court Competition, Horvātijā, Zagrebā 2006 Juridiskās fakultātes studējošo komanda iekļuva mutvārdu sacensību posmā, bet neiekļuva pusfinālā. European Law Moot Court Competition Lielbritānijā, Bangorā, 2007, līdzīgi komanda iekļuva mutvārdu sacensību posmā, bet neiekļuva pusfinālā.

Atsevišķiem sekmīgi studējošiem, ņemot vērā mācībspēka rekomendāciju, tiek dota iespēja piedalīties arī LU Juridiskās fakultātes organizētos pasākumos - konferencēs, semināros, nolasot referātu. Šāda iespēja nenoliedzami motivē un rada interesi studējošam iesaistīties zinātniskajā darbā. Tāpat saņemot darba vadītāja pozitīvu rekomendāciju, studējošie var publicēt savus pētnieciskos darbus, piemēram, žurnālā „Jurista vārds”.

Studiju programmas kvalitāti un līdz ar to arī darba tirgus vajadzībām sagatavotu absolventu kompetenču apjomu ietekmē mācībspēku zināšanas un kompetences, spējas. Lai pastāvīgi celtu mācībspēku konkurētspēju, kompetenču līmeni, Juridiskā fakultāte regulāri piedalās dažādu konferenču, semināru, diskusiju un tiesu izspēļu organizēšanā. Šajos pasākumos Juridisko fakultāti pārstāv attiecīgās tiesību zinātnes apakšnozares mācībspēki, kas kļuvuši par vadošiem pētniekiem konkrētajās nozarēs. Katra mācībspēka pētnieciskā darbība ir atspoguļota Pielikumā Nr. 6.

Kopumā no 2004. gada līdz 2009. gadam LU Juridiskā fakultāte ir organizējusi vai piedalījusies kā viena no organizatorēm vairākos pasākumos. Turklāt, salīdzinājumā ar iepriekšējo akreditācijas periodu, Juridiskā fakultāte ir ņēmusi vērā Novērtēšanas komisijas eksperta dr.iur., dr.habil.sc.pol. T.Jundža ieteikumu sadarboties plašāk ar citām institūcijām, organizējot konferences par konkrētas juridiskās zinātnes apakšnozares aktuālākiem jautājumiem.

Būtiskākie Juridiskās fakultātes organizētie pasākumi ir šādi:



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studijuprogrammas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studijuprogrammas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..