textarchive.ru

Главная > Документ

1

Смотреть полностью

Latvijas izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža

Augstākās izglītības iestādes Vidus prospekts 36/38

juridiskā adrese un telefonsJūrmala, LV-2010, Latvija

Tālr.: 67752507, e – pasts st-skola@apollo.lv

Augstākās izglītības iestādes

reģistrācijas apliecības numursNr. 2947002472

Studiju programmas nosaukumsPirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Biomedicīnas laborants”

Studiju programmas kods41722

Studiju programmas īstenošanas2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes

ilgums un apjomsstudijās80 kredītpunkti, iepriekšējā izglītība vispārēja vidējā izglītība

Prasības, sākot studiju programmas

apguvi vidējā izglītība

Iegūstamā kvalifikācijabiomedicīnas laborants 3212 03

Vieta, kurā īsteno studiju programmuLU P.Stradiņa medicīnas koledža,

Vidus prospekts 36/38, Jūrmala, LV-2010

Personas vārds, uzvārds un amats, kuruAelita Koha, studiju programmas vadītāja,

augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi izglītības metodiķe, lektore, maģ.izgl.zin.

kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas direktoreIlga Eriņa

SATURA RĀDĪTĀJS

Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

4

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas reģistrācijas apliecība

5

Studiju programmas akreditācijas kopija

7

Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā

7

TITULLAPA

10

STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

11

PROGRAMMAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS

12

1. Biomedicīnas laboranta profesionālās augstākās izglītības pirmā līmeņa studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

12

2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

13

3. Studiju programmas atbilstība izglītības standartam un biomedicīnas laboranta profesijas standartam

15

4. Studiju programmas salīdzinājums ar citām Latvijas un ES studiju programmām

23

5. Studiju programmas organizācija

30

6. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

36

7. Imatrikulācijas nosacījumi

38

8. Studiju programmas praktiskā realizācija

39

8.1. Studiju programmas praktiskā realizācija, sadarbība ar vadošajām medicīnas preču firmām

40

9. Vērtēšanas sistēma

41

10. Studējošie

43

10.1. Studējošo un absolventu aptaujas analīze.

43

10.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

49

11. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

52

12. Nepieciešamais palīgpersonāla raksturojums biomedicīnas laborantu programmas īstenošanā

54

13. Struktūrvienību uzskaitījums

55

14. Ārējie sakari

55

14.1 Sadarbība ar darba devējiem

55

14.2. Sadarbības projekti

56

15. Studiju programmas attīstības plāns

57

16. Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” SVID analīze

59

STUDIJU PROGRAMMAS IZMAKSU APRĒĶINS

60

STUDIJU PLĀNS

61

PIELIKUMI

65

Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti

65

Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem

140

Akadēmiskā personāla CV

142

Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli, anketu paraugi

171

Prakses līgumi

182

Prakses nolikums

193

Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētajos projektos un galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra

203

Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

212

Metodiskie norādījumi kvalifikācijas darba izstrādei

218

Latvijas un ES studiju programmas studiju plāni ar kuriem veikta salīdzināšana

235

Atsauksmes no profesionālajām organizācijām

247

Profesijas standarts

250

Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

256

Diploma pielikuma paraugs

261

Vienošanās protokoli par studiju pēctecības iespējām RTU un LU

274

Ieskats Latvijas laborantu asociācijas un P.Stradiņa medicīnas koledžas asociācijas biedru aptaujas rezultātos

279

SENĀTA LĒMUMS PAR STUDIJU PROGRAMMAS APSTIPRINĀŠANU

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P.STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽAS REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS KOPIJA

(nav pieejama elektroniskā forma)

STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJASKOPIJA

(nav pieejama elektroniskā forma)

DOKUMENTS, KAS APLIECINA, KA STUDIJU PROGRAMMAS LIKVIDĀCIJAS GADĪJUMĀ STUDĒJOŠIEM TIEK NODROŠINĀTA IESPĒJA TURPINĀT IZGLĪTĪBAS IEGUVI CITĀ STUDIJU PROGRAMMĀ

(nav pieejama elektroniskā forma)

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža

Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma

BIOMEDICĪNAS LABORANTS

(kods 41722)

First level higher education study program

BIOMEDICAL LABORATORY ASSISTANT

Iegūstamā kvalifikācija – biomedicīnas laborants – kods 3212 03

Biomedical laboratory assistant – code 3212 03

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas

Direktore Ilga Eriņa

APSTIPRINĀTA

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas

Medicīnas tehnoloģiju katedras studiju programmu padomes sēdē 01.06.2010.

protokola Nr. 3 – 10/14

padomes priekšsēdētājs

tka

APSTIPRINĀTA

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas

padomes sēdē 01.07.2010.

protokola Nr. 7

padomes priekšsēdētājs

D.Erkena

APSTIPRINĀTA

LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas

sēdē ________________

lēmums Nr. __________

Priekšsēdētājs

APSTIPRINĀTA

LU Senāta sēdē

_____________________

lēmums Nr. ____________

Senāta priekšsēdētājs

STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Biomedicīnas laborants (kods41722) mērķis irsagatavot augsti kvalificētus, mūsdienīgi izglītotus, kompetentus un darba tirgū konkurētspējīgus biomedicīnas laborantus, ietverot profesionāli teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes, veidojot brīvu, atbildīgu un radošu personību. Biomedicīnas laboranti iegūst laboranta speciālista kvalifikāciju, kas atbilst ceturtajam kvalifikācijas līmenim. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Biomedicīnas laborants” izveidota saskaņā ar Latvijas Augstskolu likumu, LR MK noteikumiem „Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu” Nr.141, 20.03.2001.

Biomedicīnas laboranta profesionālās izglītības saturu nosaka „biomedicīnas laboranta” profesijas standarts, kurā šī kvalifikācija tiek raksturota šādi: „Biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kurš piedalās izmeklējumu pirmsanalītiskajā, analītiskajā un pēcanalītiskajā procesā ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu, diagnostikas un pētniecības laboratorijās.”

Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” kopējais stundu apjoms ir 80 kredītpunkti.

Studējošie iegūst zināšanas vispārizglītojošos studiju kursos (kopējais kredītpunktu apjoms 20 KP), nozares studiju kursos (kopējais kredītpunktu apjoms 14KP), profesijas studiju kursi (20 KP), kā arī izvēles studiju kursi (kopējais kredītpunktu skaits 2 KP), praktiskās iemaņas iegūst un nostiprina mācību praksē (kopējais prakses apjoms 16 KP), izstrādā un aizstāv kvalifikācijas darbu (8 KP). Kopējais studiju ilgums ir 2 gadi pilna laika klātienes studijām.

Pamatojoties uz Augstskolu likumu 51.panta „Studiju vietu skaita noteikšana” biomedicīnas laboranta studiju programmā studiju vietu skaitu nosaka izglītības un zinātnes ministrs. Pieprasījumu koriģē, saskaņojot ar nozares ministriju un balstoties uz darba devēju un Latvijas laborantu asociācijas dotajām rekomendācijām.

PROGRAMMAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS

1.Biomedicīnas laboranta profesionālās augstākās izglītības pirmā līmeņa studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

Studiju programmasmērķis: sagatavot augsti kvalificētus, mūsdienīgi izglītotus, kompetentus un darba tirgū konkurētspējīgus biomedicīnas laborantus, ietverot profesionāli teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes, veidojot brīvu, atbildīgu un radošu personību.

Studiju programmas uzdevumi:

  • nodrošināt teorētisko zināšanu, praktisko iemaņu, prasmju un profesionālās attieksmes atbilstību biomedicīnas laboranta profesijas standartam, darba tirgus prasībām un starptautiskajai praksei;

  • pilnveidot studentu profesionālās zināšanas un prasmes laboratorā diagnostikā: izmeklējamo materiālu bioloģiskā, bioķīmiskā, mikrobioloģiskā, klīniskā, biofizikālā, imunoloģiskā, seroloģiskā, imunohematoloģiskā, hematoloģiskā, koaguloģiskā, imūnķīmiskā, citoloģiskā, histoloģiskā, ģenētiskā un citā izmeklēšanā;

  • nodrošināt praktisko iemaņu apguvi koledžas pirmsklīnikas un klīniskās prakšu bāzēs ;

  • attīstīt studentu pētnieciskās analīzes spējas un pētnieciskā darba iemaņas, radošās un sociālās aktivitātes;

  • pilnveidot studentu paškompetenci, sociālo kompetenci, vērtību kompetenci, atbildības kompetenci un inovatīvo kompetenci, lai sagatavotu aktīvai pilsoņa dzīvei demokrātiskā sabiedrībā;

  • attīstīt komunikācijas un komandas darba prasmes;

  • sekmēt topošā speciālista atbildību par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un paaugstināšanu, nepārtraukti pilnveidojot savas zināšanas un prasmes, kā arī veicinot savas profesijas attīstību.

Plānotais rezultāts: sagatavot diagnostikas un pētniecības nozares speciālistu, ārstniecības personu - biomedicīnas laborantu:

    • ar spējām pielietot teorētiskās zināšanas praksē, kritiski domāt un risināt problēmas, skaidri un precīzi apkopot un sniegt iegūto informāciju, kā arī sazināties valsts valodā un vismaz 2 svešvalodās,

    • ar spējām konkurēt darba tirgū un reaģēt uz izmaiņām tajā, kā arī pilnveidot savas zināšanas un prasmes, balstoties uz iegūto izglītības un metodisko bāzi, kā arī apgūtajām profesionālajām prasmēm un iemaņām,

    • ar spējām profesionāli pielietot mūsdienīgas laboratorijas lietojumprogrammas, iekārtas, aparatūru, elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo pienākumu veikšanai; veikt darba plānošanu, organizēšanu un rezultātu izvērtēšanu dažāda profila laboratorijās u.c.,

    • kurš strādā ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu, diagnostikas un pētniecības laboratorijās,

    • kurš spēj apmācīt un organizēt mācības darbiniekiem un studentiem.

2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

Latvijas valsts interesēs ir profesionāli izglītoti, labi sagatavoti biomedicīnas laboranti, kuri izprot un spēj praksē realizēt laboratoriskās izmeklējumu metodes. Tā kā laboratorā diagnostika ir medicīnas zinātnes joma, kas nepārtraukti attīstās uz jauno tehnoloģiju bāzes, notiek tehnoloģiju nomaiņa, automatizācija un datorizācija, speciālistiem ir jāorientējas jaunākajās profesionālajās tendencēs, izprotot tās metodes un tehnoloģijas.

Biomedicīnas laboranti ir pieprasīti arī citu nozaru laboratorijās, kā piemēram, vides un uztura izmeklējumu laboratorijās un dažāda tipa ģenētikas laboratorijās.

Latvijas laborantu asociācijas veiktais pētījums norāda uz biomedicīnas laboranta profesijas novecošanos – lielāko īpatsvaru veido personas, kas ir ieguvušas laboranta vai feldšera-laboranta specialitāti laika posmā no 1955g. līdz 1986.g., kopā tas veido 52% (sk. 1.att) no aptaujātajiem respondentiem (ieskatu aptaujas rezultātos sk. 15. pielikumā). Laboratoriskā diagnostika ir medicīnas zinātnes joma, kas nepārtraukti attīstās uz jaunu tehnoloģiju bāzes, tādēļ biomedicīnas laborantam kā speciālistam ir jāorientējas un jāpārzin jaunākās profesionālās tendences, un jāspēj pielietot modernās tehnoloģijas.

1. att. Praktizējošo biomedicīnas laborantu skaits atbilstoši absolvēšanas gadam.

67% no aptaujātajiem respondentiem uzskata, ka ilgāks laiks topošo speciālistu sagatavošanas procesā ir jāvelta praktisko iemaņu apgūšanai un nostiprināšanai.

Savukārt 61% aptaujāto respondentu, kas tika iepazīstināti ar studiju programmu un tās realizēšanu, minēja, ka ir nepieciešams iekļaut papildus studiju kursus (kvalitātes kontrole, procedūru tehnika, infekciju slimības u.c.), kas tika ņemts vērā pilnveidojot studiju programmu.

Turklāt LU P.Stradiņa medicīnas koledžas biomedicīnas laborantu studiju programmas darba devēju veiktā aptaujā 67% respondentu uzsver, ka studiju programma atbilst darba tirgus prasībām; tik pat liels respondentu skaits uzskata, ka absolventu iegūtās zināšanas ir atbilstošas profesionālajai darbībai, savukārt 33% uzskata, ka iegūtas zināšanas ir daļēji atbilstošas (aptaujas rezultātus sk. 3. pielikumā).

Pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka studentiem ir pietiekamas praktiskās un teorētiskās zināšanas, viņi pārzina un orientējas mūsdienu informāciju tehnoloģijās un ir spējīgi strādāt patstāvīgi.

Absolventu skaits kuri ir strādājuši un turpina strādā aptaujātajās iestādēs pēdējo 6 gadu laikā sastāda 51 biomedicīnas laboranti.

Darba devēju gatavība piedalīties studiju procesa pilnveidošanā, piemēram, novadot lekciju kursus par inovācijām nozarē un studiju programmas popularizēšanu dažādos masu mēdijos ir samēra pasīva. Darba devēji gatavi darboties studiju procesa pilnveidē un popularizēšanā ir 43%, noliedzoši atbildēja 28% un 29% respondentu nav par to domājuši. Analizējot šos jautājumus, lai uzlabotu studiju programmas kvalitāti un atpazīstamību ir jāpilnveido sadarbība ar darba devējiem, lai motivētu piedalīties studiju procesa pilnveidošanā un popularizēšanā.

3.Studiju programmas atbilstība Profesionālās augstākās izglītības standartam un biomedicīnas laboranta profesijas standartam

Studiju programma „Biomedicīnas laborants” ir izstrādāta atbilstoši LR MK noteikumiem Nr. 141 par „Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”. Programmas un studiju kursa apjoms ir noteikts kredītpunktos. Kredītpunkts ir uzskaites vienība, kas atbilst studējošo 40 darba stundām.

Tabula Nr.1.

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Biomedicīnas laborants” atbilstība Profesionālās augstākās izglītības standartam

Rādītājs programmai

Standarta prasības

Programmas apjoms

80

Programmas apjoms ir no 80 līdz 120 kredītpunktiem

Studiju priekšmetu kopējais apjoms

56

ne mazāk kā 56 kredītpunkti

Vispārizglītojošie mācību kursi Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas

Ķīmijas pamatkurss

Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati Profesionālā angļu valoda

Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

20

ne mazāk kā 20 kredītpunktu

Nozares mācību kursi

Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē Histoloģija

Citoloģija

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika

Infekciju slimību pamati un imunoloģija

Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija I

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija II

Hematoloģija un koaguloģija

Klīniskās izmeklēšanas metodes

Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

44

ne mazāk kā 36 kredītpunkti

Prakse

16

ne mazāk kā 16 kredītpunktu

Kvalifikācijas darbs

8

ne mazāk kā 8 kredītpunkti

Patstāvīgā darba apjoms

50%

ne mazāk kā 30% no studiju kursu apjoma

Pēc apkopotā salīdzinājuma ir uzskatāmi redzams, ka profesionālā programma „Biomedicīnas laborants” pilnībā atbilst valsts 1. līmeņa Profesionālās augstākās izglītības standartam.

Studiju programmas saturs un struktūra ir izstrādāta pamatojoties uz profesiju standartā noteiktiem biomedicīnas laboranta pienākumiem un uzdevumiem, lai izglītības procesa gaitā students apgūtu standartā noteiktās kopīgās prasmes nozarē, specifiskās prasmes profesijā un attīstītu savas individuālās vispārējās prasmes un spējas (profesijas standartu sk. pielikumu Nr.11).

Tabula Nr.2.

Profesijas standarta salīdzinājums ar studiju programmu.

Profesijas standarts

Priekšstats

Izpratne

Pielietošana

Atspoguļojums studiju programmā

Ekonomikas principi;

X

Lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

Valsts veselības aprūpes sistēmas organizācija; tiesību pamati;

X

Darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīvie akti

Personības psiholoģija.

X

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā

Cilvēka anatomija un fizioloģija;

X

Cilvēka anatomija un fizioloģija

Patoloģiskā fizioloģija;

X

Patoloģiskā fizioloģija

Neorganiskā un organiskā ķīmija; analītiskā ķīmija; bioloģiskā ķīmija;

X

Ķīmijas pamatkurss

Vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori; novērtēšana un ietekmēšanas iespējas; sabiedrības veselība; veselības veicināšana;

X

Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

Farmakoloģija;

X

Hematoloģija, Infekciju slimības, Bioķīmija, Mikrobioloģija un epidemioloģija, Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika,

Latīņu valodā medicīniskā terminoloģija;

X

Latīņu medicīniskā terminoloģija

Pedagoģijas principi biomedicīnas laboranta darbā- pacientu, kolēģu un studentu apmācības procesā.

X

Ētiskās vadlīnijas, Vispārējā patoloģija, Hematoloģija un klīniskās izmeklēšanas metodes

Citoloģija;

X

Citoloģija; Ievads šūnu bioloģijā

Ģenētika;

X

Ievads šūnu bioloģijā un ģenētikas pamati

Vides izmeklēšanas metodes, uztura izmeklēšanas metodes, ekoloģija; vides aizsardzība;

X

Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

Mikrobioloģija un mikrobioloģiskās izmeklēšanas metodes;

X

Mikrobioloģija un epidemioloģija,

Parazitoloģija un parazitoloģiskās izmeklēšanas metodes;

X

Parazitoloģija

Epidemioloģija un pamatzināšanas infekcijas slimībās;

X

Infekciju slimību pamati

Histoloģija un histoloģiskās izmeklēšanas metodes;

X

Histoloģija

Hematoloģija un hematoloģiskās izmeklēšanas metodes; koaguloģija un koaguloģiskās izmeklēšanas metodes;

X

Hematoloģija un koaguloģija

Imūnhematoloģija un imūnhematoloģiskās izmeklēšanas metodes;

X

Imunoloģija

Klīniskā ķīmija - klīniskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes;

X

Klīniskā izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

Ētikas pamati; saskarsmes psiholoģija;

X

Ētiskās vadlīnijas

Profesionālā angļu valoda;

X

Profesionālā angļu valoda

Informācijas apstrādes organizēšana;

X

Informātikas tehnoloģijas

Pētniecība, pētniecības metodes specialitātē;

X

Pētniecības metodes

Laboratorijas darba organizācija un laboratorijas darba dokumentēšanas principi; laboratorijas kvalitātes sistēmas programmu principi;

X

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

Lietvedība;

X

Lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

Laboranta darba drošība un darba aizsardzība; darba aizsardzība;

X

Ievads profesijā, arodmedicīna

Neatliekamā medicīniskā palīdzība;

X

Neatliekamā palīdzība

Pacienta cilvēktiesību juridiskie aspekti; darba tiesiskās attiecības;

X

Darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

Transkulturālās saskarsmes pamati;

X

Ētiskās vadlīnijas

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

Pārvaldīt valsts valodu.

Vispārējās prasmes un spējas ir integrētas visos studiju kursos

Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

Ievērot darba higiēnas un drošības prasības.

Veikt citu veselības aprūpes speciālistu un pacientu izglītošanu par izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu un transportēšanu uz laboratoriju.

Plānot darbu, strādājot komandā.

Ievērot lietvedības normatīvos aktus.

Veikt precīzu asins paraugu, biopsijas un citu materiālu savākšanu no pacienta laboratorisko izmeklējumu veikšanai; ja nepieciešams, nodrošināt to sagatavošanu transportēšanai un pareizu transportēšanas organizēšanu.

Veikt augsnes, gaisa, ūdens, pārtikas produktu un citu materiālu no apkārtējās vides pareizu savākšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, nodrošināt to sagatavošanu transportēšanai.

Novērtēt saņemto izmeklējamo materiālu un veikt tā marķēšanu, izmeklēšanu atbilstoši metodikai un standartiem, ievērot precizitāti un piedalīties laboratorijas iekšējās un ārējās kvalitātes sistēmas programmās.

Dokumentēt testēšanas rezultātus, novērtējot preanalītiskās, analītiskās un postanalītiskās fāzes un citu faktoru iespējamo ietekmi uz izmeklējuma rezultātiem.

Veikt korektīvās darbības gadījumos, kad kontroles materiāla testēšanas rezultāti ir ārpus pieļaujamām robežām

Lietot datoru un elektroniskās laboratorijas ierīces analīžu veikšanai, iegūto rezultātu apkopošanai, datu bāzes uzkrāšanai, grafiku veidošanai.

Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

Apgūt laboratorijā lietojamās tehnoloģijas (analizatorus, aparatūru) un prast pielietot to praksē.

Ievērot tehnoloģiju lietošanas noteikumus.

Ievērot konfidencialitāti.

Ievērot vispārējās cilvēktiesību normas, ētikas normas un saskarsmes principus.

Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

Sniegt neatliekamo palīdzību.

Pienākumi

Darba vietas un darba apstākļu novērtēšana.

Ķīmijas pamatkurss; Histoloģija; Citoloģija; Imunoloģija; Mikrobioloģija un epidemioloģija; Parazitoloģija; Vides veselība un ekoloģija; arodmedicīna; Hematoloģija un koaguloģija; Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes; Procedūru tehnika

Darba vietas sagatavošana izmeklējumu veikšanai.

Histoloģija; Citoloģija; Imunoloģija; Mikrobioloģija un epidemioloģija; Parazitoloģija; Vides veselība un ekoloģija; arodmedicīna; Hematoloģija un koaguloģija; Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes;

Darba plānošana.

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā; Ētiskās vadlīnijas;

Izmeklējamā materiāla noņemšana, nogādāšana un pieņemšana laboratorijā.

Histoloģija; Citoloģija; Imunoloģija; Mikrobioloģija un epidemioloģija; Parazitoloģija; Vides veselība un ekoloģija; arodmedicīna; Hematoloģija un koaguloģija; Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes; Procedūru tehnika;

Izmeklējumu veikšana.

Histoloģija; Citoloģija; Imunoloģija; Mikrobioloģija un epidemioloģija; Parazitoloģija; Vides veselība un ekoloģija; arodmedicīna; Hematoloģija un koaguloģija; Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes; Procedūru tehnika;

Darba kvalitātes sistēmas nodrošināšana visos diagnostisko izmeklējumu posmos un tās efektivitātes novērtēšana.

kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā; Hematoloģija un koaguloģija; Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes;

Izmeklēšanas rezultātu novērtēšana.

Histoloģija; Citoloģija; Imunoloģija; Mikrobioloģija un epidemioloģija; Parazitoloģija; Vides veselība un ekoloģija; arodmedicīna; Hematoloģija un koaguloģija; Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes;

Profesionālās kvalifikācijas celšana.

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā;

Mācību – audzināšanas darba veikšana.

Ievads profesijā

Veselīga dzīvesveida principu veicināšana.

Cilvēka anatomija un fizioloģija Patoloģiskā fizioloģija Vispārējā patoloģija Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

Cilvēka dzīvībai bīstamo stāvokļu novērtēšana un atbilstoša reaģēšana.

Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika

4.Studiju programmas salīdzinājums ar citām Latvijas un ES studiju programmām

Laboranta profesiju LU P.Stradiņa medicīnas koledžā (agrāk, P.Stradiņa Rīgas 2. medicīnas skola, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža) apgūst kopš 1942. gada. Laika gaitā ir mainījies profesijas nosaukums – laborants, feldšeris-laborants, biomedicīnas laborants, saglabājot profesionālās pamatnostādnes studiju procesā.

LU P.Stradiņa medicīnas koledža ir vienīgā medicīnas izglītības iestāde Latvijā, kurā tiek apgūta biomedicīnas laboranta profesija. Tehnisku dažādu laboranta – tehniķa izglītību, nesaistītu ar medicīnu, var iegūt Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžā.

Studiju programmas salīdzinājums ar vienu no Latvijas studiju programmu

Mācību iestāde

LU P.Stradiņa medicīnas koledža

Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža

Adrese

Vidus prospekts 36/38 Jūrmala

LV -2010 Latvija

Tel. 67752507

Fax 67752214

E –pasts: st-skola@apollo.lv

http://www.psk.lv/

T.Zeiferta iela 2 Olaine

LV-2114 Latvija

Tel./Fax 67962141    

E –pasts: olaineskoledza@omtk.edu.lv

http://www.omtk.lv/

Izglītība

Pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība

Pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība

Mācību ilgums

2gadi

120 ECTS

3200 stundas

2,5 gadi

150 ECTS

4000 stundas

Specializācija

Biomedicīnas laborants

Biotehnologs

ECTS

ECTS

Vispārizglītojošie studiju kursi

Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas

Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas

Ķīmijas pamatkurss

Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati

Profesionālā angļu valoda

Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

3

3

3

3

4.5

4.5

3

3

3

Uzņēmējdarbības pamati

Psiholoģijas pamati

Datorika

Svešvaloda

Augstākā matemātika

Vides mācība

Darba aizsardzība

Fizika

3

1.5

3

6

7.5

3

1.5

4.5

Nozares studiju kursi

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija

Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē

Histoloģija

Citoloģija

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika

Infekciju slimību pamati un imunoloģija

Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

Hematoloģija un koaguloģija

Klīniskās izmeklēšanas metodes

9

7.5

3

3

3

3

3

3

3

6

7.5

Mikrobioloģija

Bioķīmija

Vispārīga un neorganiskā ķīmija

Organiskā ķīmija

Analītiskā ķīmija

Fizikālā un koloidālā ķīmija

Instrumentālā analīze

Inženiergrafika

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma un normatīvie akti

Likumdošanas pamati

Ekonomika

Procesi un aparāti

Tehnoloģisko procesu automatizācijas pamati

Biotehnoloģijas pamati

Fermentpreparāru iegūšanas tehnoloģija

Antibiotisko vielu iegūšanas tehnoloģijas

Zāļu preparātu iegūšanas tehnoloģijas

Biotehnoloģijas perspektīvas

4.5

3

4.5

4.5

4.5

4.5

6

4.5

3

1.5

4.5

4.5

4.5

6

3

4.5

10.5

3

Izvēles studiju kursi

Lietišķā etiķete

Masāžas pamatkurss

Vadības teorija un mārketings

3

3

3

-

Klīniskā prakse

24 ECTS

24 ECTS

Kvalifikācijas darbs un kvalifikācijas eksāmens

12 ECTS

15 ECTS

Secinājums.

Salīdzinot abu koledžu studiju programmas ir redzams, ka vispārizglītojošo kursu blokā daļa studiju kursu ir daļēji atbilstoši, piemēram, „Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma” un „Uzņēmējdarbības pamati”, „Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem” un „Psiholoģijas pamati”, „Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas” un „Datorika”; tomēr vispārizglītojošo studiju kursu modulī nav ar medicīnu saistīto priekšmetu – „Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati”, „Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija”.

Taču nozares studiju kursi ļoti būtiski atsšķiras: Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas studiju programmā nav veselas virknes ar cilvēku veselību un patoloģiju diagnostiku sasitītu priekšmetu – „Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē”, „Histoloģija”, „Citoloģija”, „Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija”, „Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika”, „Infekciju slimību pamati un imunoloģija”, „Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna”, „Hematoloģija un koaguloģija”, „Klīniskās izmeklēšanas metodes”.

Izanalizējot un novērtējot biomedicīnas laborantu un biotehnologu studiju programmas, var secināt, ka biotehnologa izglītība nedod iespēju strādāt ārstniecības iestāžu laboratorijās.

Programmu salīdzinājums ar citām ES valstu studiju programmas plāniem

Valsts

IGAUNIJA

LATVIJA

BULGĀRIJA

Tartu health care college

LU P.Stradiņa medicīnas koledža

Medical College - Plovdiv

Adrese

Tartu, Nooruse 9

Postiindeks: 50411

Tel. 7 381 642

Fax 7 381 646

E-pasts: nooruse@nooruse.ee

http://www.nooruse.ee

Vidus prospekts 36/38 Jūrmala

LV -2010 Latvija

Tel. 67752507

Fax 67752214

E –pasts: st-skola@apollo.lv

http://www.psk.lv/

ул. "Братя Бъкстон" №120

Tel. +359 32 692 347

/

Izglītība

Profesionālā augstākā izglītība,

atbilstoši Igaunijas likumdošanai

(pielīdzināma bakalaura grādam)

Pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība

Profesionālā augstākā izglītība – profesionālais bakalaurs

Mācību ilgums

3,5 gadi

210 ECTS

5600 stundas

atbilstoši Igaunijas likumdošanai

2gadi

120 ECTS

3200 stundas

atbilstoši Latvijas likumdošanai

3 gadi

170 ECTS

max. 4050 stundas

atbilstoši Bulgārijas likumdošanai

Specializācija

Bioanalītiķis

Biomedicīnas laborants

Medicīnas laborants

ECTS

ECTS

ECTS

Vispārizglītojošie studiju kursi

Projektu vadība un uzņēmējdarbība

Datormācība, datu apstrāde

Pētniecības metodes

Ētika

Svešvalodas

Psiholoģija, sabiedrības psiholoģija

Sabiedrības veselība

2

4.5

3.5

1

3.5

3

7

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas

Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas

Profesionālā angļu valoda

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

3

3

3

3

3

Datormācība

Medicīniskā ētika

Svešvalodas

Ekonomika un veselības aprūpes likumdošana

Medicīniskā psiholoģija

Socioloģija

Sociālā medicīna

1.2

1.2

1.2

1.8

1.2

0.6

1.8

Vides zinātņu studiju kursi

Analītiskā ķīmija

Organiskā ķīmija un bioķīmija

Atkritumu ekoloģiskā utilizācija

Arodmedicīna

Zinātņu pamati

3

2

1

2

4

Ķīmijas pamatkurss

Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē

Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati

4.5

3

3

3

Organiskā un neorganiskā ķīmija

Analītiskā ķīmija

Higiēna un arodmedicīna

2.4

1.8

0.6

Medicīniskās pamatzināšanas nodrošinošie studiju kursi

Anatomija un fizioloģija

Latīņu valoda

Infekciju slimības

Imunoloģija

Mācība par slimībām

Neatliekamā palīdzība

Procedūru tehnika

Farmakoloģija

Toksikoloģija

Ergonomija laboratorijas praksē

5

1.5

2.5

4

9.5

1.5

1

2

2

1.5

Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija

Infekciju slimību pamati un imunoloģija

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

Neatliekamā palīdzība un procedūru tehnika

3

3

3

3

Anatomija

Fizioloģija

Latīņu valoda

Infekciju slimības un epidemioloģija

Vispārējā patoloģija

Iekšķīgās slimības

Bērnu slimības un neonatoloģija

Antropoloģija

Pacientu aprūpe un procedūru standarts

Katastrofu medicīna

Pirmā palīdzība

Farmakoloģija

Medicīniskā ģenētika

1.2

1.2

1.2

1.2

1.2

1.8

1.2

0.6

1.8

1.2

1.2

1.2

1.8

Profesijas studiju kursi

Ievads specialitātē, laboratorijas darbu pamati

Vispārējā un speciālā mikrobioloģija

Parazitoloģija

Klīniskā ķīmija un hematoloģija

Bioķīmija

Citoloģija

Histoloģija

Imūnhematoloģija

Ģenētika un molekulārā un šūnas bioloģija

Kvalitātes kontrole laboratorijās

Vispārējā patoloģija un laboratorā diagnostika

5

15

3.5

27

2

3

8

1.5

11

2

3

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija

Hematoloģija un koaguloģija

Klīniskās izmeklēšanas metodes

Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

Citoloģija

Histoloģija

3

9

6

7.5

7.5

3

3

Laboratorijas tehnika un aparatūra

Mikrobioloģija un virusoloģija

Parazitoloģija

Klīniskās izmeklēšanas metodes

Bioķīmija un patobioķīmija

Histoloģija

2.4

12

3.6

16.2

1.8

5.4

Izvēles studiju kursi

10 ECTS

3 ECTS

6 ECTS

Valodu un kultūras modulis

Zinātnes un dabas zinātnes modulis

Mikrobioloģisko izmeklējumu modulis

Pārtikas laboratorās izmeklēšanas modulis

Laboratorijas darba organizācijas modulis

4

4

7

7

7

Lietišķā etiķete

Masāžas pamatkurss

Vadības teorija un mārketings

3

3

3

Sports

Svešvalodas

Mākslīgās apaugļošanas aspekti

Imunoloģiskā izmeklēšana klīniskajā praksē

Mūsdienu aspekti antibakteriālā terapijā

Medicīniski-diagnostiskās laboratorijas menedžments

Tropiskā parazitoloģija

Informāciju tehnoloģiju prasmes

Mūsdienīgā histoloģija un imūncitoloģija

Nekonvencionālās diagnostiskās metodes mikrobioloģijas praksē

Mūsdienīgās tehnoloģijas klīniskās izmeklēšanas metodēs

Toksikoloģija

6

2.4

1.2

1.2

1.2

1.2

1.2

1.2

1.2

1.2

1.2

1.2

Klīniskā prakse

38 ECTS

24 ECTS

69.6 ECTS

Kvalifikācijas darbs un kvalifikācijas eksāmens

14 ECTS

12 ECTS

Kvalifikācijas eksāmens

8 ETS

Secinājums.

Studiju programmas salīdzinājumā tika analizētas bioanalītiķu un medicīnas laborantu bakalaura studiju programmas ES valstu medicīnas izglītības iestādēs: Tartu veselības aprūpes koledža (Tartu health care college) Igaunijā un Plovdivas medicīnas koledža (Medical College – Plovdiv) Bulgārijā.

1. Tartu bioanalītiķu izglītības programma tiek realizēta 3,5 gados. Studiju programma daļēji ir veidota moduļos. Izanalizējot kursa saturu, galvenie nozares un profesionālās specializācijas studiju kursi Tartu koledžas programmā sakrīt ar LU P.Stradiņu medicīnas koledžas biomedicīnas laborantu studiju programmu. Atšķirība ir stundu apjomā, kas ir izskaidrojams ar ilgāku studiju laiku. Tartu veselības aprūpes koledžas programmā galvenokārt ir izveidoti specializētie laboratoriskie moduļi, kur ir ietverta laboratorā diagnostika pie konkrētām patoloģijām, kā arī pārtikas un vides izmeklējumu modulis.

2. Plovdivas medicīnas koledžas profesionālā bakalaura studiju programmas ilgums ir 3 gadi. Studiju programma saturu veido obligātie un izvēles studiju priekšmetu kursi. Galvenie nozares un profesionālās specializācijas studiju kursi LU P.Stradiņa medicīnas koledžas programmā sakrīt ar Plovdivas medicīnas koledžas obligātajiem studiju priekšmetu kursiem. Izvēles studiju blokā Plovdivas medicīnas koledžas studiju programmā ir 510 stundas, no kurām minimālais priekšmetu skaits, kas obligāti apgūstams, ir 150 stundu apjomā, līdz ar to studentiem tiek dota lielāka izvēles iespēja specializēties konkrētā nozarē (sk. 28. lpp. programmu salīdzinājuma tabula, sadaļa - izvēles mācību kursi).

Kopumā var secināt, ka LU P. Stradiņa medicīnas koledžā realizējamā biomedicīnas laborantu profesionālā izglītības programma ir līdzvērtīga ar ES valstīs realizētajām laborantu studiju programmām. Tartu veselības aprūpes koledžā un Plovdivas medicīnas koledžā studiju programmas tiek realizētas ilgākā laika posmā (3-3,5 gadi), līdz ar to ir iespēja nodrošināt padziļinātu specializēto un profesionālo studiju priekšmetu apguvi, savukārt LU P. Stradiņa medicīnas koledžā studijas programmas ilgums ir 2 gadi un 7.5% no kopējā stundu skaita (MK noteikumiem Nr.141) ir atvēlēti modulim par uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanu (uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma (2KP), zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem (2KP), projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas (kopā 2KP)), kas samazina iespējas palielināt stundu skaitu profesionālajiem un nozares studiju kursiem.

5. Studiju programmas organizācija

Biomedicīnas laboranta profesionālā izglītība ir saistīta ar speciālu zināšanu, prasmju un iemaņu attīstību, kas atspoguļojas izglītības programmā. Izstrādātā programma ir orientēta uz studentu, nodrošinot profesionālo izaugsmi, sekmējot studenta spēju adaptēties un integrēties mainīgajā darba vidē, pilnveidojot studenta attieksmju un vērtību kritērijus.

Biomedicīnas laborantu studiju programma ir veidota, pamatojoties uz Latvijas Augstskolu likumu un MK noteikumiem Nr.141, studentiem pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas.

Studiju forma ir pilna laika klātienes studijas, studiju programmas kopējais apjoms ir 80 kredītpunkti, kas paredzēts studijām 2 gadu laikā. KP ir vienība, kas atbilst studējošā 40 darba stundām. Tās sastāv no kontaktstundām un patstāvīgā darba. Studijas tiek īstenotas pa semestriem. Viens studiju gads ilgst 40 nedēļas.

2005. gadā veiktajā akreditācijā tika sniegtas sekojošas rekomendācijas:

  1. izveidot studiju programmas padomi un veicināt studentu līdzdalību tajā,

  2. attīstīt docētāju un studējošo zinātniski-pētniecisko darbību,

  3. paplašināt prakses vietu klāstu ar pētniecības institūciju un Valsts kontroles institūciju,

  4. izveidot kvalifikācijas celšanas kursus strādājošiem laborantiem.

Laika periodā kopš iepriekšējās akreditācijas veikts:

  1. ir izveidota medicīnas tehnoloģiju katedras studiju programmu padome, kurā darbojas katras studiju programmu vadītāji, izglītības metodiķi, docētāji un studenti;

  2. notiek studējošo un docētāju zinātniski pētnieciskais darbs – ir studentu zinātniskais pētnieciskais pulciņš, kas darbojas docētāju vadībā (S.Roga; A.Leice; R.Geske); varākas reizes studiju gadā notiek studentu un docētāju konferences, kurās piedalās dažādu nozaru vieslektori no Latvijas un citām ES valstīm;

  3. prakšu bāzes vietas ir paplašinātas, sadarbojoties ar privātprakšu institūcijām (SIA „E.Gulbja laboratorija”, SIA „NMS” un SIA "Centrālā laboratorija"); sakarā ar nepietiekamo finansējumu zinātnei nav bijusi iespēja nodrošināt prakses vietu pētniecības institūcijās;

  4. notiek kvalifikācijas celšanas kursi, izmantojot esošo koledžas bāzi.

Studiju procesa grafiks attēlots 3. tabulā

Tabula Nr.3.

Studiju procesa grafiks

Teorija

Prakse

Kvalifikācijas darbs(nedēļās)

Kopā(nedēļās)

Rudens sem. (nedēļās)

Pavasara sem.

(nedēļās)

Rudens sem.

(nedēļās)

Pavasara sem.

(nedēļās)

I kurss

20

15

-

5

-

40

II kurss

20

1

-

11

8

40

Kopā

40

16

-

16

8

80

Biomedicīnas laboranta pirmā līmeņa profesionālās augstākās programmas studiju programmu veido atsevišķi studiju kursi ar apjomu pārsvarā no 2 KP līdz 5 KP. Studiju noslēgumā students kārto valsts noslēguma pārbaudījumu, kurā ietilpst tests un kvalifikācijas darba aizstāvēšana.

Galvenās studiju formas programmā ir lekcijas, semināri, studentu patstāvīgais darbs, grupu darbs, praktiskie darbi. Lai nodrošinātu profesionālo zināšanu, iemaņu apgūšanu un prasmi praktiski pielietot apgūto teorētisko materiālu, studiju procesā tiek izmantotas dažādas interaktīvās studiju metodes, no kurām lekcijas veido tikai vienu daļu; īpašs uzsvars tiek likts uz izpratni par teorijas un prakses vienotību, spēju pielietot jaunās un jau esošās zināšanas, kā arī citos studiju priekšmetos iegūtās zinašānas. Patstāvīga darba ietvaros students apkopo un analizē dažādu izziņu avotus, kurus iztirzā semināros un praktiskajās nodarbībās, tādejādi detalizētāk iepazīstot diagnostiskās metodes un to nozīmi dažādu nozaru laboratorijās. Mācību metožu izvēli nosaka studiju kursu mērķi, uzdevumi un saturs.

Pirmsklīnikas praksēs docētājs strādā ar studentu grupām (8-10 studenti) gan koledžas pirmsklīnikas kabinetos, gan veselības aprūpes institūcijās. Mācību praksēs studenti nostiprina iemaņas un prasmes docētāja vadībā. Praktiskās mācību metodes palīdz nostiprināt zināšanas, attīsta darbības veidu pieredzi, palīdz realizēt saikni ar reālo darba vidi, parāda teorētisko zināšanu pielietošanas iespējas.

Otrajā studiju gadā studenti realizē kvalifikācijas praksi, izstrādā un aizstāv kvalifikācijas darbu, kas ir nozīmīgs studiju nobeiguma posms profesionālajā sagatavošanā. Kvalifikācijas darbs ir patstāvīgs pētījums, kas apliecina studenta profesionālo kompetenci, spēju veikt pētījumu, apkopot un analizēt iegūtos rezultātus, prasmi analizēt literatūru un dažādus izziņas avotus, kas būs nepieciešami turpmākajā profesionālajā darbībā, un izdarīt secinājumus.

Pārbaudījumos iegūto studentu zināšanu novērtējumu, saskaņā ar studiju nolikumu, docētāji atzīmē ieskaišu, eksāmenu protokolos un studenta sekmju grāmatiņā.

Studiju programmas detalizēta struktūra ir attēlota 4. tabulā.

Tabula Nr.4.

Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” struktūra

Studiju programmas sastāvdaļa

Kredīt-

punkti

Studiju kursa saturs

Īpatsvars programmā procentos

OBLIGĀTĀ DAĻA (A daļa)

Vispārizglītojošie studiju kursi

Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas

Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas

Ķīmijas pamatkurss

Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati

Profesionālā angļu valoda

Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

20 KP

Vispārizglītojošo mācību kursu blokā atbilstoši MK noteikumiem Nr.141 ir iekļauts modulis par uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanu, studiju kursi, kas studentiem sniedz iespēju papildināt svešvalodu zināšanas, apgūt prasmi pielietot informāciju tehnoloģijas informācijas apstrādei, glabāšanai un prezentācijai, iegūt izpratni par ētiskām vadlīnijām, sniedz zināšanas ķīmijā, anatomijā, fizioloģijā, bioloģijā un ģenētika, kā arī sniedz nepieciešamās zināšanas profesijas izpratnei un kvalitātes sistēmu nodrošinājumā medicīnas laboratorijās.

25 %

Nozares obligātie studiju kursi

Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē

Histoloģija

Citoloģija

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika

Infekciju slimību pamati un imunoloģija

Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

14 KP

Nozares studiju kursi veido izpratni par vispārējām patoloģijām un patoloģisko fizioloģiju, iegūst zināšanas procedūru tehnikas veikšanā un neatliekamajā palīdzībā. Apgūst infekciju slimību pamatus un imunoloģiju, vides veselību, ekoloģiju un arodmedicīnu. Iepazīstas ar medicīnas fiziku un inženierzinātnēm.

Biomedicīnas laborantu pamatkurss sniedz zināšanas par citoloģiju un histoloģiju.

17.5%

Klīniskā prakse

16 KP

Studiju programmas ietvaros ir plānotas divas prakses. Pirmās prakses laikā studenti iepazīstas ar laboranta lomu, pienākumiem, uzdevumiem dažādu nozaru laboratorijās, ar izmeklējamā materiāla pieņemšanas, reģistrācijas un marķēšanas noteikumiem, savākšanas un transportēšanas nosacījumiem. Nostiprina pamat prasmes izmeklējumos.

Otrās prakses laikā students nostiprina iegūtās teorētiskās un praktiskās iemaņas laboratorā diagnostikā, prakses vadītāja uzraudzībā.

20%

Kvalifikācijas darbs un kvalifikācijas eksāmens

8 KP

Kvalifikācijas darbs un kvalifikācijas eksāmens ir noslēguma pārbaude, kas apliecina studenta profesionālo kompetenci laboratorā diagnostikā, studenta spēju pielietot un interpretēt iegūtās teorētiskās zināšanas, prasmes un iemaņas.

10%

Kopā A daļa

58

72.5%

OBLIGĀTĀS IZVĒLES DAĻA (B daļa)

Nozares profesionālās specializācijas studiju kursi

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija

Hematoloģija un koaguloģija

Klīniskās izmeklēšanas metodes

Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

20

Profesionālo studiju kursa ietvaros studentiem tiek veidota izpratne par mikroorganismu un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, par asinīm un asins radošiem orgāniem, to sastāvu, funkcijām un slimībām, kā arī par raksturīgākām izmaiņām asins sastāvā pie dažādām patoloģijām, dažādu ķīmisko savienojumu funkcijām organismā, uzturvielu ķīmiskām pārvērtībām vielmaiņas procesā. Apgūst teorētiskus un praktiskus iemaņu pamatus, kurus pielieto analītisko metožu grupām un testēšanas principus klīniskajā, bioķīmiskajā, hematoloģiskajā un mikrobioloģiskajā diagnostikā.

25%

Kopā B daļa

20

25%

IZVĒLES STUDIJU KURSI (C daļa)

Izvēles mācību kursi

Lietišķā etiķete

Masāžas pamatkurss

Vadības teorija un mārketings

2 KP

Izvēles studiju kursi ļauj apgūt studentiem disciplīnas, kas paplašina zināšanas un prasmes izvēlētajā nozarē.

2.5%

Kopā C daļa

2

2.5%

Pavisam kopā A,B,C daļas

80

100%

Detalizēta studiju programma ir atspoguļota studiju programmas plānā (sk. 61. lpp).

Izmaiņas studiju programmas organizācijā un struktūrā pēc iepriekšējās akreditācijas ir saistītas ar programmas pilnveidošanu, kurā studiju kursi tika izveidoti 2 kredītpunktu apjomā, pamatojoties uz Latvijas Universitātes studiju programmas nolikumu, kā arī pielāgoti atbilstoši MK noteikumiem Nr.141 par „Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, iekļaujot moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanai (uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma (2KP), zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem (2KP), projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas (kopā 2KP). Patstāvīgā darba apjoms studiju programmā ir 50 % no studiju kursu apjoma, pārējās paredzētās studiju priekšmeta stundas galvenokārt tiek realizētas semināros un praktiskajās nodarbībās, tādejādi nodrošinot atgriezenisko saiti par studentu patstāvīgo darbu izpratni un kvalitāti.

Sakarā ar jaunu studiju priekšmetu pievienošanu, tika mainīts atsevišķu studiju kursu apjoms (sk. 5. tabulu).

Tabula Nr.5.

Veiktās izmaiņas studiju programmā no iepriekšējās akreditācijas

Studiju programmas sastāvdaļa

Apjoms (KP) iepriekšējā BML studiju programmā

Apjoms (KP) pašreizējā BML studiju programmā

Vispārizglītojošie studiju kursi

Ķīmijas pamatkurss

6

3

Profesionālā angļu valoda

3

2

Cilvēka anatomija un fizioloģija

2

1

Nozares obligātie studiju kursi

Histoloģija

1,5

2

Citoloģija

1,5

2

Vides veselība, un ekoloģija, arodmedicīna

3

2

Profesijas studiju kursi

Hematoloģija un koaguloģija

5

4

Klīniskās izmeklēšanas metodes

4

5

Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

4

5

Izmantojot studentu aptaujas rezultātus (tie ir pieejami pie sabiedrisko attiecību speciālista medicīnas tehnoloģiju katedrā) un izvērtējot studiju priekšmetu apjomu, studiju programmas pilnveidošanas ietvaros tika palielināts profesionālās nozares obligāto studiju kursu apjoms, piemēram, klīniskās izmeklēšanas metodes, bioķīmijas izmeklēšanas metodes un tika samazināts īpatsvars vispārizglītojošos kursos.

Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” pilnveidošanas procesā tika iekļauti jauni studiju kursi:

  • Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā,

  • Infekciju slimību pamati un imunoloģija,

  • Neatliekamā palīdzība un procedūru tehnika.

Notiek vieslekcijas par dažādām inovatīvām tēmām pētniecībā un diagnostikā, piemēram, „Molekulārās bioloģijas metožu pielietojums diagnostikā”, „Cilvēka genoma izpēte Latvijā un sabiedrībā – pašreizējā situācija un perspektīvas”, „Polimerāzes ķēdes reakcijas metodes pamatprincipi”, „Mākslīgā apaugļošana sadarbībā ar AVA CLINIC, problēmas aktualitāte, vēsture, mākslīgās apaugļošanas metodes un papildmetodes, Ieskats AVA CLINIC Laboratorijā ”.

LU P.Stradiņa medicīnas koledžai ir vienošanās (sk. 14. pielikumu) ar LU Bioloģijas fakultāti par koledžas absolventu tālākizglītības iespēju bioloģijas bakalaura studiju programmā ar iespējamo imatrikulāciju 3. studiju semestrī, pēc studiju kursu pielīdzinājuma. Studenti var izvēlēties specializāciju: mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedrā vai molekulārās bioloģijas un bioķīmijas katedrā.

Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānismu veido atgriezeniskā saite no studējošo aptaujām, analizējot iegūtos rezultātus, pārrunās ar studentiem un docētājiem. Darba devēju viedoklis, kurš ir arī prakses izpildes vērtētājs, tiek apzināts aptaujās (sk. pielikumu Nr.3), kā arī prakšu dienasgrāmatu vērtējumos un atsauksmēs. Studiju gadu beidzot, docētāji sniedz pašvērtējuma ziņojumu katedras vadītājiem, katedras vadītājs apkopo, izvērtē un sniedz kopsavilkuma atskaiti koledžas administrācijai, kas pēc iepazīšanās un izvērtēšanas apkopo un sniedz ziņojumu koledžas padomes sēdē. Studiju gada pašavērtējuma ziņojums ir publiski pieejams koledžas mājas lapā.

Iekšējā koledžas kvalitātes vērtēšana tiek veikta salīdzinot datus dinamikā, rezultāti tiek apkopoti un publicēti gada pārskatā, kā arī prezentēti vadības, vispārējā personāla un koledžas padomes sēdēs divas reizes gadā.

6. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

Studiju programmas realizācijai ir tikai valsts budžeta finansējums. Valsts piešķirtais finansējums studiju programmai „Biomedicīnas laborants„ ir 25 budžeta vietām katru gadu.

Studijas notiek Jūrmalā, Vidus prospektā 36/38. Koledžas pārvaldījumā ir 7 ēkas ar kopīgo zemes platību 6622 m2. īpašumi ir reģistrēti Zemesgrāmatā. Ikgadējā budžeta ietvaros bijušās sanatorijas "Bulduri" ēkas ir pilnībā pielāgotas koledžas vajadzībām un rekonstrukcijas darbi turpinās. Laika periodā no 1999. gada, pilnībā rekonstruēts mācību administratīvais korpuss, veikta laboratorijas korpusa izbūve un kapitāli izremontēta' dienesta viesnīca.

Lai efektīvi sasniegtu koledžas izvirzītos mērķus studiju programmas realizācijā, ir izveidota organizācijas struktūra, kas nodrošina saistību starp vadības līmeņiem, katedrām, studentiem un struktūrvienībām. Struktūrvienības pilnveido saskaņā ar izmaiņām normatīvajos aktos, jaunu studiju programmu atvēršanu un citiem iekšējiem un ārējiem faktoriem. Studenti studiju programmu apgūst ne tikai auditorijās, pirmsklīnikas kabinetos un laboratorijās, bet arī labiekārtotā bibliotēkā.

Bibliotēkas fondā ir vairāk kā 10000 tūkstoši vienību; apmēram 5 tūkstoši ir medicīnas nozares grāmatu, līdz ar to ir pieejama literatūra visos studiju kursos. Uzsākot jaunu studiju kursu apguvi, bibliotēkas fonds tiek regulāri papildināts ar nepieciešamo literatūru konkrētajam studiju kursam, lai maksimāli nodrošinātu koledžas studentus ar nepieciešamo literatūru mācību un pētnieciskajā darbā.

Bibliotēkas fondā ievērojama daļa ir literatūra par psiholoģiju, pedagoģiju, ētiku, kultūras vēsturi, LU P. Stradiņa medicīnas koledžas bibliotēka sadarbojas ar Medicīnas zinātnisko bibliotēku. Koledžas studenti var izmantot LU bibliotēku kā jebkura privātpersona (bez privilēģijām).

Lasītavā ir pieejami dažādu augstāko mācību iestāžu izdotie rakstu krājumi. Fondā ir arī koledžas pasniedzēju sagatavotie mācību materiāli, mācību videofilmas, CD. Kopumā bibliotēkā ir vidēji 30 informācijas vienību uz vienu lasītāju. Bibliotēkas lasītavā ir pieejams plašs preses izdevumu klāsts. Bibliotēkā ir iekārtotas 13 darba vietas un 4 ir aprīkotas ar datoru un interneta pieslēgumu. Studenti tiek nodrošināti ar kopēšanas, printēšanas un iesiešanas pakalpojumiem.

Materiāltehniskās bāzes pilnveidošanai tiek uzlabots un papildināts auditoriju iekārtojums, pirmsklīnikas kabinetu aprīkojums, iegādāta mācību literatūra. (sk. 7. pielikumu).

Materiāli tehniskās bāzes aprīkojuma nodrošinājumu nosaka studiju programmas saturs un sasniedzamie mērķi. Koledžā studiju programmas īstenošanai ir iekārtoti 6 kabineti t.sk. 5 mācību pirmsklīniskās laboratorijas, 3 auditorijas, 1 konferenču zāle, ir informātikas kabinets ar 13 darba vietām. Auditorijās un kabinetos ir atbilstošs aprīkojums, kas nodrošina studentu kvalitatīvu studiju procesu, studentiem apgūstot gan vispārizglītojošos studiju kursus, gan nozares studiju kursus, gan praktiskās iemaņas.

Būtisks uzdevums biomedicīnas laborantu izglītībā ir nodrošināt kvalitatīvu saikni starp koledžu un darba tirgu. Pirms prakses uzsākšanas laboratorijās, studenti nepieciešamās prasmes un iemaņas apgūst pirmsklīnikas laboratorijās, kuras ir aprīkotas vidēji ar 8 darba vietām, t.sk. ar nepieciešamajiem materiāliem līdzekļiem.

7. Imatrikulācijas nosacījumi

Imatrikulācija 1.līmeņa profesionālās augstākās studiju programmā Biomedicīnas laborants notiek atbilstoši LU Paula Stradiņa medicīnas koledžas kopējiem studiju uzņemšanas noteikumiem.

Imatrikulācijas noteikumi nosaka, ka 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā Biomedicīnas laborants pilna laika klātienē var studēt personas, kam ir iegūta vispārējā vidējā vai profesionālā izglītība, nokārtoti centralizētie eksāmeni (CE) latviešu valodā un svešvalodā valodā (angļu, krievu vai vācu) un pārrunu rezultātiem. Pārrunu un svešvalodu kritēriji tiek pieņemti un saskaņoti koledžas padomes sēdē.

Personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību, sākot no 2004. gada, piedalās kopējā konkursā uz tiesībām reģistrēties studijām noteiktās studiju programmās, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem latviešu valodā un svešvalodā un pārrunu rezultātiem.

Personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam var piedalīties kopējā konkursā uz tiesībām reģistrēties studijām noteiktās studiju programmās, pamatojoties uz sekmīgām vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm. Šajā gadījumā, atbilstoši LU Paula Stradiņa medicīnas koledžas noteiktajām uzņemšanas prasībām un kritērijiem, tiek ņemta vērā vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā, vidējās izglītības dokumenta gada atzīme svešvalodā valodā un pārrunu rezultātiem.

Ja reflektantam vidējās izglītības dokumentā nav uzņemšanai nepieciešamās gada atzīmes latviešu valodā un literatūrā, to var aizstāt ar IZM Valsts izglītības satura centra izsniegtu vismaz pamata līmeņa 2.pakāpes (A2) valsts valodas prasmes apliecību.

Imatrikulācija studentiem, kas turpina studijas, pārnākot no citām programmām un citu augstskolu programmām, notiek saskaņā ar koledžas „Koledžas studiju nolikumu” un „Studiju uzsākšanas kārtību vēlākos studiju posmos”.

8. Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju programmu veido teorētiskie studiju kursi, pirmsklīnikas prakse un prakse veselības aprūpes iestādēs. Studiju programmu noslēdz kvalifikācijas eksāmens (tests un izstrādātā kvalifikācijas darba aizstāvēšana).

Studiju process, atbilstoši programmai, tiek organizēts:

  1. Koledžas auditorijās, pirmsklīnikas kabinetos, laboratorijās, datoru kabinetā

  2. Veselības aprūpes iestādēs, pamatojoties uz sadarbības līgumiem.

Lai nodrošinātu profesionālo zināšanu un iemaņu apgūšanu, kā arī praktiski pielietot teorētisko materiālu studiju procesā, tiek izmantotas dažādas interaktīvās studiju metodes. Studiju programmā būtiska vieta ir ierādīta praksei dažādu profilu laboratorijās: klīnikā, hematoloģijā, bioķīmijā un mikrobioloģijā u.c.

Praktiskā apmācība tiek realizēta lielākajās klīniku laboratorijās, tādās kā: klīniskajā universitātes slimnīcā ‘’Gaiļezers’’, PSKUS centrālā laboratorija, SIA „Gulbja laboratorija”, RAKUS klīnika „Biķernieki”, SIA „NMS-Laboratorija” u.c., kurās studējošiem ir iespējas papildināt un nostiprināt praksi specialitātē. Par prakses norisi atbildību uzņemas gan izglītības, gan veselības aprūpes iestāde. Prakses norisi reglamentē prakses nolikums (sk. 5. pielikumu) un trīspusējais prakses līgums starp koledžu, studentu un prakses vietu. (sk. 4. pielikumu).

Apgūstot studiju programmu „Biomedicīnas laborants, studējošiem ir plānotas divas prakses daļas. Pirmā kvalifikācija prakses daļa ilgst 4 nedēļas, kas atbilst 4 KP un tiek organizēta pirmā studiju gada beigās.

Prakses mērķis ir sekmēt jau iegūto teorētisko zināšanu pielietošanu praktiskajā darbībā un veicināt nākamās profesijas kompetenču apgūšanu. Kvalifikācijas prakses laikā, studentam ir iespēja apzināt iespējamās kvalifikācijas darba tēmas un pētnieciskos virzienus.

Studiju programmas kvalifikācijas prakses otrā daļa ir plānota otrā studiju gada noslēgumā. Prakses ilgums ir 12 nedēļas, kas atbilst 12 KP. Prakses mērķis – nodrošināt studentiem individuāli un padziļināti apgūt biomedicīnas laboranta profesijas praktiskās iemaņas, integrēt un pilnveidot praktiski teorētiskās zināšanas un nostiprināt iemaņas pētnieciskā darba veikšanai biomedicīnas laboranta praksē.

Studēju programmas praktiskajā realizācijā izmanto sekojošas pasniegšanas metodes: lekcijas – teorētiskā jautājuma izklāsts, semināri, praktiskie darbi, grupu/individuālie darbi, diskusijas, prezentācijas, lekcijas, lietišķās spēles. Semināros studenti analizē, salīdzina un vērtē patstāvīgi apgūto mācību vielu, kā arī sniedz priekšlasījumus par sagatavoto tēmu. Semināros tiek pārbaudīta studentu izpratne par tematu, attīstīta prasme argumentēt savu viedokli, kā arī tiek attīstītas prezentācijas prasmes. Grupu darba metodes palīdz studentiem attīstīt komandas darba iemaņas un sadarbības prasmes, kuras ir aktuālas studentam darba tirgū. Sadarbības prasmju attīstība ir īpaši nozīmīgas biomedicīnas laboranta profesionālajā darbībā, jo šie speciālisti strādās multidisciplinārā komandā. Nozīmīga loma ir tām interaktīvām studiju apguves metodēm, kas balstās uz docētāja - studenta un studenta – studenta mijiedarbību, tāpēc izglītības programmas apguvē tiek izmantotas diskusijas, situāciju analīze, lomu spēles, grupas projekts. Problēmsituāciju metode tiek pielietota tajos studiju kursos, kuros studentiem jāveido izpratne par sarežģītām, reālām situācijām, kas sastopamas ikdienas un darba dzīvē. Interaktīvo mācību metožu pielietošanas rezultātā attīstās studenta intrapersonālās un interpersonālās prasmes un īpašības. Kvalifikācijas darba izstrādāšanas principus un aizstāvēšanu reglamentē LU P.Stradiņa medicīnas koledžas kvalifikācijas darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība. (pielikums Nr.8)

8.1. Studiju programmas praktiskā realizācija sadarbība ar vadošajām medicīnas preču firmām

Lai uzlabotu praktisko darbu kvalitāti studiju laikā LU P.Stradiņa medicīnas koledžai ir sadarbība ar virkni medicīnas firmu:

  • Metodiskie materiāli par bioķīmiskajiem analizatoriem: „Pentra 400”, „Integra 400 plus”, un hematoloģiskajiem analizatoriem: „Pentra 80”, „Cobas Micros” – SIA „INVITROS”.

  • Praktisks seminārs hematoloģija un metodiskie materiāli – SIA „INVITROS”,

  • Praktisks seminārs par koaguloģiju un ekspresdiagnostiku, metodiskie materiāli par klīnisko ķīmiju un laboratoriju medicīnā, metodiskie materiāli par HEMOSTĀZI noteikšanas metodes un glikozes noteikšanas minianalizatoriem – SIA „DS Tehnoloģijas”;

  • Metodiskie materiāli un seminārs par jauno analizatoru imūnhematoloģijā – SIA „Abbott Laboratories Baltics”;

  • Praktisks seminārs par laboratorijas organizāciju un par hematoloģisko analizatoru „Cobas Micros”,– SIA „BALT INFO LAB”;

  • Jauno tehnoloģiju demonstrācija – SIA „DIAMEDICA”.

9. Vērtēšanas sistēma

Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” vērtēšanas sistēmā var izdalīt divas daļas:

  1. Kvalitatīvais rādītājs ir vērtējums 10 ballu sistēmā (eksāmens vai ieskaite)

  2. Kvantitatīvais rādītājs ir kredītpunktu skaits studiju kursā.

Pārbaudījumus iedala starppārbaudījumos, studiju kursa noslēguma pārbaudījumos, un valsts gala pārbaudījumos (sk. 1. pielikumu).

  • Starppārbaudījumi ir studiju kursa apguves laikā organizētie pārbaudījumi, ko organizē un vada studiju kursa mācībspēks. Starppārbaudījumus vērtē ar atzīmi 10 ballu sistēmā vai ar ieskaitīts/neieskaitīts. Starppārbaudījumu veidi ir - kontroldarbi, ziņojumi semināros, praktiskie darbi, referāti un citas formas, kas veicina studiju priekšmeta kvalitatīvu apguvi.

  • Studiju kursu noslēguma pārbaudījumu veidi ir eksāmens, kas ir noteikts studiju programmā. Eksāmens ir pārbaudījums, kurā novērtē studenta attiecīgajā studiju priekšmetā iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. Tās vērtē ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Eksāmens ir sekmīgi nokārtots, ja students iegūst atzīmi, kas nav zemāka par 4 ballēm (gandrīz viduvēji). Eksāmenu pieņem studiju priekšmeta mācībspēks vai katedras norīkots mācībspēks. Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. Pārbaudījuma rezultātus fiksē pārbaudes protokolā un studenta sekmju grāmatiņā.

  • Valsts gala pārbaudījumi ir kvalifikācijas eksāmens (tests), kvalifikācijas darba izstrāde un aizstāvēšana. Valsts noslēguma pārbaudījumu organizāciju un saturu reglamentē LU P.Stradiņa medicīnas koledžasnolikums par valsts noslēguma pārbaudījumiem. Kvalifikācijas darba aizstāvēšanu reglamentē LU P.Stradiņa medicīnas koledžas kvalifikācijas darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība. (pielikums Nr.8)

  • Studiju kursu, kuri ir izveidoti 2 kredītpunktu apjomā no saturiski līdzīgiem studiju priekšmetiem, gala pārbaudījumā atzīmi veido vidējā svērtā atzīme.

Vērtējumam ir jābūt atklātam un pārliecinošam, jo tas sniedz studentam informāciju un veicina atbildību par studiju sasniegumiem, kā arī radina studentus strādāt sistemātiski. Docētājs gūst informāciju par studenta virzību noteiktā laika posmā, par viņa izpratnes un domāšanas līmeni.

Vienlaicīgi tiek izmantotas arī citas vērtēšanas metodes, kā testi, iemaņu un prasmju demonstrācijas, praktiskās darbības novērošana un situāciju uzdevumu risināšana.

Analizējot kursa aprakstos iekļautās prasības kredītpunktu iegūšanai, jāsecina, ka apmēram 50% no vērtējuma veido studiju kursa gala pārbaudījums.

Procesorientēta vērtēšana tiek veikta arī mācību satura apguves procesā, lai salīdzinātu prognozētos studentu zināšanu raksturojumus ar reālajiem rezultātiem. Svarīgs nosacījums ir studentu iepazīstināšana ar vērtēšanas kritērijiem, ar rezultātu analīzes metodiku, ar argumentiem, kas norāda uz galvenajiem trūkumiem vai nepilnībām viņu darbos un to iespējamiem cēloņiem. Rezultātā gan docētāji, gan studenti attīsta prasmi iegūt un organizēt informāciju, to pārstrādāt un atvasināt jaunas zināšanas, kas nodrošina arī studenta līdzatbildību par viņa mācību sasniegumiem un to atbilstību studiju priekšmetu izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem.

Prakses novērtējums tiek veikts atbilstoši LU P.Stradiņa medicīnas koledžas prakses nolikumam. Pirms prakses sākuma studenti tiek iepazīstināti ar prakses vadītāju, prakses programmu un tās gaitā veicamajiem uzdevumiem. Pēc prakses beigām noteiktā termiņā students iesniedz prakses atskaiti un prakses vietas atsauksmi. Prakses vērtējumus tiek izdarīts 10 baļļu sistēmā, kuru veido prakses dienasgrāmatas novērtējums, studenta prakses dienasgrāmatas aizstāvēšana un prakses vietas raksturojums.

10. Studējošie

Imatrikulācija studiju programmā ‘’Biomedicīnas laborants’’ notiek atbilstoši LU P. Stradiņa medicīnas koledžas imatrikulācijas noteikumiem. Studiju programmas prasības nosaka, ka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību ir pabeigta vispārējā vidējā izglītība.

Ar imatrikulētajiem studentiem LU P. Stradiņa medicīnas koledža slēdz studiju līgumu.

Tabula Nr.6.

Imatrikulēto un eksmatrikulēto studentu skaits pēdējo 6 gadu laikā.

1. gada laikā imatrikulēto studentu skaits

T.sk. par maksu

Absolventu skaits

Absolvēšanas

gads

Eksmatrikulēto skaits (Atbirums)

Eksmatrikulēšanas

laika periods

2004.g.

30

nav

23

2006.g.

7

2004.g. – 2006.g.

2005.g.

25

nav

10

2007.g.

15

2005.g. – 2007.g.

2006.g.

22

nav

14

2008.g.

9

2006.g. – 2008.g.

2007.g.

25

nav

22

2009.g.

3

2007.g. – 2009.g.

2008.g.

26

nav

9

2010.g.

17

2008.g. – 2010.g.

2009.g.

31

nav

Patreiz studē

11

2009.g. – 2010.g.

2010.g.

30

nav

Patreiz studē

-

2005/2007. un 2008/2010. studiju gadā lielais eksmatrikulēto skaits (sk. 6. tabulā) ir izskaidrojams ar to, ka studenti nebija motivēti turpināt studijas, kam viens no iemesliem ir zemais atalgojums veselības aprūpes nozarē.

10.1. Studējošo un absolventu aptaujas analīze

Studentu aptauju rezultāti

2010. gada novembrī tikai veikta studentu aptauja, kurā piedalījās studiju programmas „Biomedicīnas laborants” 25 studenti, 1. un 2. kurss. Aptauja tika veikta, izmantojot interneta aptaujas lapas vietni www.visidati.lv, izveidotās anketas tiešsaiste tika nosūtīta uz studentu e-pastu.

Rezultātā 96% respondenti piedāvātos studiju kursus studiju programmā novērtē, kā izcili un labi. Apmierināti ar izvēlēto studiju programmu ir 88% respondenti, kuri atzīmēja atbildi „izcili” un „labi” (sk. 2.att.).

2. attēls. Studējošo viedoklis par studiju programmu.

Studenti vērtēja arī pasniedzēju darbu kopumā, vai pasniedzējs iepazīstina ar studiju programmas saturu un vērtēšanas kritērijiem, vai efektīvi tiek izmantoti audiovizuālie mācību līdzekļi un tiek atspoguļots jaunākais nozarē. Vairāk kā puse respondentu to novērtēja ar atbildi „izcili” un „labi”, savukārt nozares jaunumi un problēmas ar vērtējumu „viduvēji” novērtēja 28% respondentu. (sk. 3.att.).

3. attēls. Studentu vērtējumus par pasniegšanas kvalitāti.

Bibliotēkas darba laiks pēc anketas vērtējuma ir pieejams „izcili” - 24% un „labi” – 40% respondentu, bet kā, „viduvēju” atzīmēja 24% respondentu. Savukārt vērtējot koledžas bibliotēkā pieejamās mācību literatūras pieejamību, ar „izcili” atzīmēja 12% un „labi” 44% respondentu, kā „viduvēji” – 36% un „slikti” – 8% respondentu. (sk. 4.att.).

4. attēls. Studentu viedoklis par bibliotēkas darbību.

Respondentu atbildes uz jautājumu grupu par prakses novērtēšanu, atbilstoši mērķiem un uzdevumiem, prakses vietas izvēli un organizēšana kopumā tika vērtēta „izcili” un „labi”. (sk. 5.att.).

5. attēls. Praktisko nodarbību vērtējums.

Rezultātā 80% respondenti ar vērtējumu izcili un labi novērtē, personāla attieksmi pret studentiem. Respondentu vērtējums par nodarbību grafiku 44% gadījumu tika vērtēts, kā „izcili” un „labi”, bet 48% novērtēja ar „viduvēji” un 8% ar „slikti”. Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” materiāli tehniskā bāze, tika vērtēta sekojoši – „izcili” – 12%, „labi” – 52%, „viduvēji” – 24% un „slikti” - 12% respondentu. (sk. 6.att.).

6. attēls. Vērtējums par studiju procesa organizēšanu.

44% respondentu studiju laikā dzīvo mājās ar ģimeni, 36% dzīvo dienesta viesnīcā un 20% respondentu īrē dzīvokli. 24% respondenti patstāvīgajam darbam nedēļā velta 10 – 20 stundas, 56% respondenti 3 – 10 stundas nedēļā un 12% vairāk kā 20 stundas nedēļā. Nodarbību apmeklējums no 75% – 100% norādījuši 88% respondentu. (sk. 7.att.).

7. attēls. Studenta personīgā laika organizēšana.

Apkopotie aptaujas rezultāti tiek ņemti vērā katedras sēdēs, ar mērķi uzlabot studiju programmas kvalitāti.

Informācija par absolventiem saskaņā ar kuratoru sniegtajām ziņām.

Absolvēšanas gads

Absolventu skaits

Strādā profesijā

Turpina studijas nākoša līmenī

Nestrādā

Nav informācijas

2010.

9

7

3

1

1

2009.

22

13

3

1

5

2008.

14

11

1

2

1

2007.

10

4

1

3

2

2006.

23

14

4

2

3

kopā

78

49

12

9

12

Pēc iegūtās informācijas, par biomedicīnas laboranta diplomu saņēmušo studentu tālākajām gaitām var spriest, ka vairāk kā puse (49 no 78) strādā savā profesijā, 1/5 daļa turpina studijas, lai paaugstinātu savas profesionālas uzglītības līmeni, daži no tiem veiksmīgi apvieno studijas ar darbu profesijā. Diemžēl nav bijusi iespēja iegūt informāciju par 12 absolventiem. Pašreiz ir zināms, ka nestrādā 9 absolventi.

Absolventu anketas apkopojums 2009/2010 ak. gads

Absolventu anketēšana notiek trīs gadus, anketēšana tiek veikta katra gada jūlijā. Aptaujas anketas paraugu skat. 3. pielikumā.

2009./2010. akadēmiskā gadā respondentu skaits 9, kas sastāda 81% no šī gada absolventu skaita. Anketā iekļautie jautājumi ir vispārīga rakstura, taču iegūtā informācija dod iespēju precizēt jautājumu loku, kuros programmas izaugsmes un attīstības procesā ir jāpievērš uzmanība.

Absolventu kopējais novērtējums par studiju programmu ir „teicams” (20%) un „labs” (80%).

8.attēls. Absolventu studiju programmas vērtējums.

Novērtējums par studiju kursu kvalitāti tika vērtēts „teicami” (20%) un „labi” (80%).

9. attēls. Studiju kursu kvalitātes vērtējums.

Studiju programmas docētāju kompetence ir novērtēta „labi” (60%) un „teicami” (20%), un 20% respondenti novērtēja apmierinoši.

10. attēls. Docētāju kompetences novērtējums.

Visi absolventi ir gatavi ieteikt studēt šo studiju programmu citiem.

11. attēls. Studentu viedoklis par studiju programmu un profesiju kopumā.

Jautājumi par pētniecisko metožu pielietošanu turpmākai zinātniskai darbībai liecina, ka visi respondenti (100%) atzīst, ka spēj pielietot pētnieciskās metodes un patstāvīgi analizēt zinātnisko literatūru.

12. attēls. Absolventu pašnovērtējums pētniecisko metožu pielietošanā.

80% respondentu plāno strādāt profesijā un 20% neplāno, jo neinteresē profesija.

13. attēls. Plānotājs absolventu īpatsvars profesijā.

40% respondentu plāno studijas turpināt nākamajā līmenī, savukārt 60% nav plānojuši turpināt studijas.

14. attēls. Plānotājs absolventu īpatsvars studijām nākotnē.

10.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studējošie savu līdzdalību studiju procesa pilnveidošanā realizē, izsakot savus priekšlikumus aptaujās studiju priekšmeta pasniedzējiem, katedras vadītajam un katedras padomē vai arī ar studentu pašpārvaldes palīdzību, kuras pārstāvji piedalās koledžas padomes sēdēs. Galvenās studentu aktivitātes:

1. Studentu pašpārvaldes darbības sākumā akcents tika likts uz koledžas tradīciju stiprināšanu, bet, attīstoties un iegūstot lielāku pieredzi, studentu darbības virzieni ir paplašinājušies un notiek konstruktīvs dialogs starp koledžas administrāciju, pedagogiem un studentiem. Brīvas informācijas plūsma ir viens no galvenajiem efektivitātes faktoriem attiecībās ar studentiem.

2. Studentu pašpārvaldes organizētās aptaujas, kurās tiek iegūta informācija par trūkumiem un nepilnībām studiju procesa organizēšanā, priekšlikumi par studiju satura un metožu pilnveidošanu, kā arī noskaidrotas studējošo vēlmes turpmākajam studiju procesam.

3. Studiju programmas un koledžas popularizēšana, kas ir neatņemama studiju daļa un tiek organizēta gan ar ikgadējo, gan vienreizējām akcijām.

Katru gadu – pavasarī studenti piedalās koledžas atvērto durvju dienu organizēšanā. Studenti piedalās informatīvo materiālu izstrādē, demonstrē vienkāršāko laboratorijas tehniku, stāsta par studiju programmu un studentu dzīvi.

4. Koledžā regulāri notiek Latvijas medicīnas koledžu zinātniski pētnieciskās konferences, kurās ziņojumus par saviem pētījumiem sniedz studenti un docētāji, bez tam mūsu studenti un docētāji piedalās arī starptautiskajās konferencēs.

26.05.2006. P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža

Latvijas medicīnas koledžu starptautiskā studentu konference „Pētniecības nozīme veselības un sociālās aprūpes profesionālajās studijās”

BL2A Edīte Fridrihsone „Hemostāzes traucējumi pie hemofilijas; to veidi, cēloņi, rādītāju noteikšanas tehniskie risinājumi un salīdzinošā analīze”

BL2A Krista Ārgale „Skarlatīna – viena no streptokoku infekcijām; raksturojums, profilakses pasākumi”

01.06.2007. P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža

Zinātniski praktiska konference „Biomedicīnas laboranta izglītības un prakses tendences”

BL2A Svetlana Čalko „Rotavīrusu infekcijas laboratoriskās diagnostikas metožu salīdzinājums”

BL2A Agnese Bērziņa „Sifilisa diagnosticējošie seroloģiskie testi Latvijā un to pielietojums piedzimtā sifilisa diagnostikā”

23. - 24.11.2007. P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža

Zinātniski praktiskā konference „21. gadsimts – jaunu zināšanu un tehnoloģiju laikmets”

25. – 26. 10.2007. Kauņa, konference „Biomedicīnas inženierija

BL2A Viktorija Arhipoviča, doc. Alevtīna Leice „Influence of hydroxyapatite coated titanium on human blood cells”

15. – 17. 11. 2007. Kijeva, konference „Biomedicīnas inženierijas, informātikas, kibernētikas un telemedicīnas aktuālās problēmas”

BL2A Viktorija Arhipoviča, doc. Alevtīna Leice „Asins šūnu adhēzijas īpašības ”

22.05.2008. Liepājas medicīnas koledža

Medicīnas koledžu konference „Studentu pētniecības ieguldījums veselības aprūpes praksē”

BL2A Marina Ivanova „Mikroorganismu jūtības noteikšana pret antibiotikām”

BL2A Viktorija Arhipoviča, doc. Alevtīna Leice „Eritrocītu un leikocītu izmaiņas asinīs in vitro stundas laikā”

BL2A Ināra Kozlova „HIV izplatība Latvijā un diagnostikas paņēmieni”

04.11.2010. LU P. Stradiņa Medicīnas koledža

Konference „Pētniecības elementi profesionālās izglītības praksē”

BL2A Ivonna Zbitkovska, doc. Alevtīna Leice „Cukura diabēts un tā izmeklēšanas iespējas”

5. Kopš 2010. gada 4. oktobra koledžā darbojas Studentu Zinātniskais pētniecības pulciņš desmit cilvēku sastāvā.

Zinātniskās pētniecības pulciņa pētnieciskās aktivitātes ir:

  • miega traucējumi, lektores Dr. S. Seimanes vadībā,

  • paraugu paņemšana un preparātu sagatavošana histoloģijā, Dr. S. Rogas vadībā,

  • fizikālo faktoru ietekme uz asins šūnu parametriem, docentes A. Leices vadībā,

  • uztura ieradumi un tā sekas jauniešu vidū, docentes R. Geskes vadībā.

Plānotie pētniecības virzieni 2011./2012. studiju gadam:

  • Kaitīgie ieradumi,

  • Stress,

  • Uzturs,

  • Dzīves kvalitāte.

Plānotie semināri, konferences:

2011. gada 28. aprīlī - P. Stradiņa medicīnas koledžas studentu konference.

2011. gada 11. maijā Zinātniski praktiska studentu konference Uztura ieradumi un problēmas.

2011./2012. studiju gadā plānotas trīs studentu konferences:

- Hemodialīze un nieru transplantācija,

- Kultūriespaids uz aprūpi,

- Baltijas valstu studentu konference

11. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

Akadēmiskā personāla struktūra procentos studiju programmas ietvaros ir parādīts tabulā Nr.7.

Tabula Nr.7.

Akadēmiskā personāla sastāvs

Grāds

Amats

Ar doktora grādu

(skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi

(ar augstāko izglītību)

(skaits)

Speciālisti ar profesionālo kvalifikāciju

(skaits)

Kopā

(skaits)

Docenti

1

1

Lektori

8

4

12

Asistenti

Ārštata pasniedzēji

1

4

5

Kopā

18

Akadēmiskā personāla atlases pamatprincipi ir balstīti uz to, lai studiju programmas realizācijā iesaistītu atbilstošas kvalifikācijas speciālistus. Biomedicīnas laborantu studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasības tiek īstenotas saskaņā ar Latvijas likumdošanu un LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Nolikumu par akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem.

LU P.Stradiņa koledžas vadības iekšējā politika ir atbalstīt un dot iespēju docētāju līdzdalībai starptautiskos projektos, konferencēs, semināros. Docētājiem tiek dota iespēja papildināt savas zināšanas pedagogu profesionālās pilnveides izglītības programmā” Augstskolas didaktika: mūsdienu teorijas un prakse”, kur papildina zināšanas mūsdienu teorijā un praksē, kā arī inovācijās augstākās izglītības sistēmā.

Šobrīd viens no akadēmiskā personāla pasniedzējiem A. Leice papildina izglītību Rīgas Tehniskajā universitātē, Biomedicīnas un Nano tehnoloģiju institūtā, doktorantūrā, ar promocijas darba tēmu” Fotokolorimetrijas, elektrovadamības un izteces metožu metroloģisko īpašību izvērtēšana”.

Savukārt, viens no akadēmiskā personāla pasniedzējiem Inga Štrause - Patmanatane, šogad ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs jurista kvalifikāciju.

Divi studiju programmas „Biomedicīnas laborants” lektori pēdējo divu gadu laikā ir ieguvuši maģistra grādu:

L. Mihailovska – maģistra grāds vispāraptverošā kvalitātes vadībā

Ļ. Šuvalova – profesionālais maģistra grāds medicīnas fizikā

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanas laikā un pētnieciskā darbā iegūtās atziņas tiek izmantotas studiju procesā, tā ir saistīta arī ar studijām bakalaura programmā, maģistrantūrā un doktorantūrā. (skat. Tabulu Nr. 8.)

Tabula Nr.8.

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darba tēma, virzieni.

N.p.k.

Vārds, uzvārds

Pētnieciskā darba tēma, virzieni

Aelita Koha

Pacientu integrēšanās sabiedrībā pēc apdeguma traumas

Agnese Oliņa

Medicīnas koledžas darbības novērtējums un attīstības iespējas Latvijā

Alevtīna Leice

Fotokolorimetrijas, elektrovadamības un iztecēs metožu metroloģisko īpašību izvērtēšana

Arta Olga Balode

Meticilīna rezistentā Stafilokoka molekulārā epidemioloģija Latvijā

Laura Mihailovska

Kvalitātes nodrošināšana medicīniskajā diagnostikā ar rentgenstarojumu

Ļubova Šuvalova

„Bluetooth” tehnoloģijas ietekme uz teleelektrokardiogrammu signālu reģistrāciju; Rentgeniekārtu parametru ietekme uz radiācijas drošības kvalitāti

Maija Kurmiņa

Vides izglītība kā integrēts kurss

Ruta Akermane

Galvenās psiholoģijas apakšnozares P.Birketa interpretācijā Latvijā 20.gadsimtā 20.-30. gados.

Koledžā realizētie projekti

  1. 01VSAKZP – 07 Projekta vadītājs, Mg. biol. Alevtīna Leice. Projektā iesaistīti – Dr. hab. Phys., RTU profesors Jurijs Dehtjars, Pētnieks, biomedicīnas laborante, Laura Arabere un biomedicīnas studente Viktorija Arhipoviča „Asins šūnu adhēzijas īpašības”, Zinātnes nozare – Medicīna, hematoloģija, medicīnas fizika.

  1. 04VSAKZP – 08 Projekta vadītāja – Mg. biol. BINI doktorante Alevtīna Leice. Projektā iesaistīti – RTU profesors Jurijs Dehtjars, RTU Asoc. Profesors Aleksejs Kataševs, LU Latvijas Kardioloģijas Institūts, pētniece Natālija Bricina, biomedicīnas laborante Laura Arabere, studente Viktorija Arhipoviča. „Titāna un hidroksilapatīta slāņa ietekmes uz hematoloģiskiem rādītājiem izvērtēšanas analīzes metodes”, Zinātnes nozare – medicīna, hematoloģija, medicīnas fizika.

12. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums biomedicīnas laborantu programmas īstenošanā

Amata nosaukums

Skaits

Uzdevumi

Medicīnas tehnoloģiju katedras lietvede

1

Pildīt struktūrvienības vadītāja norādījumus. Apkopot un sistematizēt struktūrvienības lietvedību un apmeklētāju uzņemšanu. Administratīvā, mācību – metodiskā. Zinātniskā darba organizēšana, tā tehniskais noformējums (darbs ar datoru). Studentu kustības dokumentācijas noformēšana. Studentu lietvedības uzskaite un sistematizācija. Korespondences noformēšana un nosūtīšana. Materiāli – tehniskā aprīkojuma organizēšana.

Izglītības metodiķis

1

Organizēt studiju programmas īstenošanu atbilstoši mācību plāniem un programmai, sadarbībā ar katedras vadītāju izstrādāt prakses grafiku studiju gadam un koordinēt tā izpildi, nodrošināt mācību procesu nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

Biomedicīnas laborants

3

Sekot laboratorijas iekārtu tehniskajam stāvoklim, veikt nepieciešamo apkopi, uzturēt pierakstus par iekārtu tehnisko stāvokli. Uzraudzīt vides mikroklimata atbilstību izmeklēšanas procesam un veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus. Uzturēt reaģentu izlietojuma pierakstus, veikt reaģentu un piederumu pieprasījumu apkopojumu. Atbilstoši mācībspēka norādījumiem, nodrošināt un sagatavot nepieciešamos līdzekļus studentu praktisko darbību veikšanai. Veikt epidemioloģiskos pasākumus saskaņā ar laboratorijas kabineta tīrības uzturēšanas un dezinfekcijas plānam, pēc darba sakopt darba vietas un telpas.

13. Struktūrvienību uzskaitījums

Struktūrvienība

Uzdevumi

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Nodrošina un organizē vispārizglītojošo studiju kursunorisi un konsultācijas.

Nodrošina un organizē nozares studiju kursu norisi un konsultācijas, ietverot obligātos, profesijas un izvēles studiju kursus.

Studentiem tiek nodrošinātas pirmsklīnikas prakses, konsultācijas dažāda profila laboratorijās – ķīmijas/vides izmeklējumos, mikrobioloģijas, klīnikas un bioķīmijas/hematoloģijas mācību laboratorijās.

Ārstniecības katedra

Nodrošina vispārizglītojošā studiju kursa „Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija”, nozaresstudiju kursa „Neatliekamā palīdzība un procedūru tehnika” un izvēles studiju kursa „Masāžas pamatkurss” pasniegšanu un sniedz konsultācijas. Studentiem tiek nodrošināta profesionālās kompetences jeb zināšanu, iemaņu un prasmju pakāpes veidošana atbilstoši profesijas standartam.

14. Ārējie sakari

Lai nodrošinātu jauno speciālistu sekmīgu iekļaušanos dinamiskajā darba tirgū, būtiska ir sadarbība starp izglītotājiem un darba tirgus pārstāvjiem.

14.1 Sadarbība ar darba devējiem

Sadarbības mērķis ir veidot atgriezenisko saiti starp koledžu un darba devējiem, lai nodrošinātu programmas absolventu zināšanu un prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām Sadarbība tiek īstenota vairākos virzienos:

  • prakses nodrošināšana,

  • izglītības un prakses vienotības nodrošināšana,

  • pētniecības un projektu realizācija.

Sadarbības koordinācijas ietvaros koledžai ir tradīcija rīkot studiju programmu starptautiskās konferences, piesaistot darba devējus un ārzemju partnerus. Konferencēs notiek domu un viedokļu apmaiņa starp dažādām Latvijas un ārzemju izglītības, veselības iestādēm. Kā pozitīvs šādu konferenču rezultāts ir minams iespēja novērtēt prezentētas tēmas, gūt informāciju par jaunākajām tendencēm pētniecībā un diagnostikā, kā arī dibināt kontaktus vieslektoru piesaistīšanā, piemēram, „Polimerāzes ķēdes reakcijas metodes pamatprincipi”, „Cilvēka genoma izpēte Latvijā un sabiedrībā – pašreizējā situācija un perspektīvas” u.c.

Koledžai ir sadarbība ar darba devējiem, kurās tiek uzklausīti darba devēju ieteikumi par studiju programmas pilnveidošanu, kā arī veiktas aptaujas par studējošo zināšanām un prasmēm. Kvalifikāciju eksāmena komisijas sastāvs katru gadu tiek noteikts ar koledžas direktores rīkojumu atbilstoši kotedžas „Valsts noslēguma pārbaudījumu nolikumam”. Kvalifikācijas eksāmenu komisijā ir iekļauti speciālisti no Latvijas vadošo klīniku laboratorijām un Latvijas laborantu asociācijas, ar kuriem tiek noslēgti līgumi.

Katru gadu tiek rīkotas tikšanās ar prakšu vadītājiem, kas ir potenciālie darba devēji absolventiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par studentu sagatavotības līmeni.

14.2. Sadarbības projekti

Medicīnas tehnoloģiju katedra studiju programmas ietvaros sadarbojas ar ārējo sakaru speciālistu, kuras mērķis ir nodrošināt koledžas starptautisko sadarbību un dibināt kontaktus ar veselības un sociālās aprūpes izglītības iestādēm un institūcijām ārvalstīs.

Studiju programmā „Biomedicīnas laborants” ir plānots Erasmus programmas ietvaros diviem studiju programmas studentiem 2010-2011 akadēmiskajā studiju gadā kvalifikācijas praksi iziet Plovdivas medicīnas koledžā (Bulgārija) (Medical College – Plovdiv). Prakses uzdevumos ietilpst jaunu prasmju un iemaņu apgūšana laboratorā diagnostikā, medicīnas tehnoloģiju iepazīšana, starpkultūru saskarsmes attīstīšana un svešvalodu zināšanu uzlabošana.

Projekta ietvaros 2007./2008. akadēmiskajā studiju gadā, trīs programmas pasniedzēji apmeklēja Institudio de Education Secundaria Nr1. De Gijon (Spānija). Pasniedzēji apguva jaunas prasmes un iemaņas, metodikas uzlabošanai, paaugstinot savu pedagoģisko kompetenci, zināšanu un prasmju tālāko attīstību un jaunu metožu un tehnoloģiju pielietošanu profesionālajā darbībā.

Savukārt 2007./2008. studiju gadā 8 Institudio de Education Secundaria Nr1. De Gijon studenti Leonardo da Vinci projekta ietvaros un 2008./2009. akadēmiskajā studiju gadā 5 studenti, 2009./2010. gadā 8 spāņu studenti un divi studenti no Tartu Health Care koledžas Erasmus projekta ietvaros Latvijas laboratorijās sadarbībā ar LU P.Stradiņa medicīnas koledžu realizēja kvalifikācijas praksi.

2009./2010. akadēmiskajā studiju gadā, laika periodā no 26. 04. līdz 30.04., trīs studiju programmas „Biomedicīnas laborants” pasniedzēji Erasmus programmas ietvaros iepazinās ar Tartu medicīnas koledžā realizēto studiju programmu „bioanalītiķis”. Projekta ietvaros tika īstenots mērķis - iepazīties ar studiju programmas „Bioanalyst” saturu, studiju procesa un prakses organizēšanas un norises kārtību, noskaidrot, kādā veidā notiek studentu piesaiste konkrētai programmai, kā tiek veidota sadarbība ar potenciālām prakšu vietām klīnikās un laboratorijās.

Ir izveidota sadarbība ar Tartu medicīnas koledžu, kur arī tiek īstenota studiju programma „bioanalītīķis”. Tās ietvaros tiek realizētas vairākas aktivitātes:

  • pasniedzēju pieredzes apmaiņa;

  • studentu pieredzes apmaiņa;

  • studiju kursa pilnveide;

  • jaunu tehnoloģu un metožu pielietojums laboratorā diagnostikā;

Ar līdzīga profila izglītības iestādēm Latvijā sadarbība netiek realizēta, jo

LU P.Stradiņa medicīnas koledža ir vienīgā izglītības iestāde, kas realizē biomedicīnas laborantu sagatavošanu LR .

15. Studiju programmas attīstības plāns

Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” attīstības plāns ietver šādas aktivitātes:

  • ES līdzekļu piesaistīšana studiju programmas attīstībai,

  • akadēmiskā personāla tālākizglītības veicināšana, motivējot un atbalstot tālākizglītības iespējas un dalību dažādās zinātniskās konferencēs,

  • studiju programmas vadības un kvalitātes nodrošināšanas un pašnovērtēšanas sistēmas pilnveidošana (katedras vadības un koledžas vadības sadarbība, studējošo un akadēmiskā personāla aptauju analīze u.c.),

  • studentu prasmju pilnveidošana patstāvīgā darba veikšanai,

  • regulāra metodisko materiālu un izdales materiālu izstrādāšana un pilnveidošana, mācību literatūras, periodikas, mācību filmu iegāde,

  • mācību metodes pilnveidošana, galveno akcentu liekot uz mācību metodēm, kas veicina izziņas, problēmu risināšanas un kritiskās domāšanas attīstību studentos; informāciju tehnoloģiju izmantošanas iespēju palielināšana (Internets, E – pasts u.c.),

  • studentu un akadēmiskā personāla mobilitātes sekmēšana ES ietvaros,

  • regulāra dalība konferenču, semināru organizēšanā,

  • regulāra vieslektoru piesaiste, sadarbības veidošana ar ārvalstu izglītības iestādēm, kas realizē biomedicīnas laborantu izglītības programmas,

  • studiju iespēju popularizēšana ar dažādu informācijas līdzekļu palīdzību (informācija mājas lapā, braucieni uz skolām, informatīvie pasākumi u.c.) un sadarbība ar darba tirgus pārstāvjiem,

  • bibliotēkas grāmatu un citu resursu fondu papildināšana ar jaunākajiem mācību līdzekļiem un izziņas materiāliem atbilstoši studiju kursu programmām,

  • regulāra darba devēju un absolventu aptaujas, tādejādi nodrošinot atgriezenisko saiti un pilnveidojot studiju programmu,

  • studiju materiāltehniskās bāzes regulāra atjaunošana un modernizēšana,

  • prakses dokumentācijas pilnveidošana,

  • regulāra studiju priekšmetu programmu pārskatīšana,

  • sadarbības veidošana ar otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību realizējošām izglītības iestādēm studiju pēctecības nodrošināšanai (LU bioloģijas fakultāte, RTU biomedicīnas un nanotehnoloģiju fakultāti).

16. Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” SVID analīze

STIPRĀS PUSES

VĀJĀS PUSES

  • Iegūstama kvalitatīva, darba tirgum nepieciešama izglītība;

  • Studējošie nodrošināti ar labiem mācību un sadzīves apstākļiem;

  • Salīdzinoši augsts profesijas prestižs;

  • Atzīta profesija ES valstīs un pasaulē;

  • Vienīgā izglītības iestāde, kura sagatavo speciālistus Latvijas darba tirgum;

  • Laba starptautiskā sadarbība;

  • Regulāra studentu ieteikumu un vēlmju analīze;

  • Studiju programmas aktualizācija atbilstoši darba tirgus prasībām;

  • Mūsdienīgs aprīkojums studiju procesa nodrošināšanai;

  • Studentu un akadēmiskā personāla darbība zinātniski pētnieciskajā darbā;

  • Vieslektoru piesaistīšana.

  • Pieredzējuši un kvalificēti mācībspēki;

  • Sadarbība starp pasniedzējiem un studējošiem;

  • Multimediju un komunikāciju tehnoloģiju kā aktīvo mācību metožu izmantošana;

  • Sadarbība ar sociālajiem partneriem jaunāko tehnoloģiju apguvē

  • Dalība ERAF projekta ietvaros studiju programmas infrastruktūras uzlabošanai.

  • Studējošo priekšzināšanas;

  • Nepietiekošs finansējums sakarā ar normatīvajiem aktiem;

  • Izmaksu palielināšanās studējošo prakses nodrošināšanai;

  • Programmas realizācijai ir nepieciešami šauras specializācijas docētāji ar medicīnisko izglītību.

IESPĒJAS

DRAUDI

  • Jaunu studiju kursu izstrāde un esošo pilnveidošana;

  • Absolventu pieprasījums Latvijā un Eiropas Savienībā

  • Reklāmas pasākumu pilnveidošana profesijas atpazīšanai;

  • ES līdzekļu piesaistīšana programmas attīstībai;

  • Zinātniski pētnieciskās darbības aktivitātes palielināšana studiju procesā;

  • Tālākizglītības kursu realizācija koledžā sadarbībā ar sociālajiem partneriem.

  • Studentu skaita samazināšanās sakarā ar demogrāfisko stāvokli;

  • Finansējuma samazināšana izglītībai;

  • Motivācijas trūkums docētājiem studijām doktorantūrā un promocijas darba izstrādē.

STUDIJU PROGRAMMAS IZMAKSU APRĒĶINS

STUDIJU PROGRAMMU IZMAKSU APRĒĶINS

Skolotāju izglītības un izglītības studiju programmas

izmaksu aprēķins uz 1 studentu 2010.g.

Apzīmējums

Normatīvs

Aprēķinātie lielumi

1

2

3

N1

darba alga uz vienu studiju vietu gadā

Ls 735.87

N2

darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

Ls 177.27

N3

komandējumu un dienesta braucienu izmaksas

0

N4

pakalpojumu apmaksa

Ls 66.59

N5

materiāli, energoresursi,

ūdens un inventārs

Ls 45

N6

grāmatu un žurnālu iegāde

Ls 2.25

N7

iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas

Ls 30

Tb-vienas studiju vietas izmaksas gadā

(N1+N2+N3+N5+N6+N7)

Ls 1056.98

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas

direktore Ilga Eriņa

STUDIJU PLĀNS

Latvijas universitātes p. Stradiņa medicīnas koledža

Studiju plāns

Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programma ‘’Biomedicīnas laboranta” pilna laika studijas (4 semestri)

Iepriekšējā izglītība_vidējā_

Nr. p. k.

Studiju kursi

Docētājs

Pārbaudes

veids

Kredīt-

punkti kopā

Stundu skaits

KredīPUNKTU sadale pa semestriem

KONTAKTSTUNDAS

Patstāvīgais darbs

1.gads

2.gads

Lekcijas

Semināri

Praktiskās nodarbības

1. sem.

2.sem.

3. sem.

4.sem.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

Obligāta daļa (A daļa)

I

VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE STUDIJU KURSI

Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

A. Oliņa

eksāmens

2

16

24

-

40

2

-

-

-

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

R. Akermane

L.Štrause

eksāmens

2

12

28

-

40

2

-

-

-

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas

A. Oliņa

eksāmens

2

4

36

-

40

2

-

-

-

Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas

R. Akermane

eksāmens

2

4

36

-

40

-

2

-

-

Ķīmijas pamatkurss

M. Kurmiņa

eksāmens

3

6

54

60

3

-

-

-

Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati

R. Kārklīte

eksāmens

3

12

48

-

60

-

3

-

-

Profesionālā angļu valoda

M. Kurmiņa

eksāmens

2

12

26

-

42

2

-

-

-

8.

Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija

R. Akermane

M. Briņķe

eksāmens

2

12

28

-

40

2

-

-

-

9.

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

A. Leice

L. Mihailovska

eksāmens

2

12

14

14

40

-

2

-

-

Kopā vispārizglītojošie kursi

20

13

7

0

0

II

Nozares studiju kursi

II.A

Obligātie studiju kursi

Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē

J. Dehtjars

eksāmens

2

20

16

-

44

-

-

2

-

Histoloģija

S. Roga

eksāmens

2

2

-

38

40

-

-

2

-

Citoloģija

A. Leice

eksāmens

2

2

-

38

40

-

-

2

-

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

A. Koha

D. Lutinska

eksāmens

2

4

36

-

40

-

-

2

-

Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika

M. Zute

A. Koha

eksāmens

2

4

-

36

40

-

-

2

-

Infekciju slimību pamati un imunoloģija

A. Koha

I. Jaunalksne

eksāmens

2

4

18

18

40

-

2

-

-

Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

M. Kurmiņa

S. Daudze

eksāmens

2

12

10

18

40

2

-

-

-

Kopā obligātie studiju kursi

14

2

2

10

-

Prakse - A daļa

16

-

-

-

-

-

4

-

12

Kvalifikācijas darbs – A daļa

8

-

-

-

-

-

-

-

8

Kopā A daļā

58

15

13

10

20

Obligātās izvēles daļa (B daļa)

II.B

NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS STUDIJU KURSI

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija I

Ļ.Šuvalova

A.O. Balode

eksāmens

3

4

-

56

60

 -

3

-

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija II

Ļ.Šuvalova

A.O. Balode

eksāmens

3

2

-

58

60

-

3

-

Hematoloģija un koaguloģija

A. Leice

eksāmens

4

2

-

78

80

-

4

-

-

Klīniskās izmeklēšanas metodes

L. Mihailovska

eksāmens

5

2

-

98

100

5

-

-

-

Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

A. Leice

eksāmens

5

2

-

98

100

-

-

5

-

Kopā B daļā

20

5

7

8

-

III.C

IZVĒLES STUDIJU KURSI (C daļa)

22.

Lietišķā etiķete

R.Akermane

eksāmens

2

20

20

-

40

-

-

2

-

Masāžas pamatkurss

A. Ādmine

eksāmens

2

2

-

44

34

-

-

2

-

Vadības teorija un mārketings

A.Oliņa

eksāmens

2

20

20

-

40

-

-

2

-

Kopā A daļā

58

15

13

10

20

Kopā B daļā

20

5

7

8

-

Kopā C daļā

2

-

-

2

-

KOPĀ

80

20

20

20

20

PIELIKUMI

PIELIKUMS NR. 1

STUDIJU PROGRAMMĀ IEKĻAUTO STUDIJU KURSU APRAKSTI

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

16

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

24

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Agnese Oliņa

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Agnese Oliņa

Priekšzināšanas

Vidusskolas līmenis

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – sniegt izpratni par uzņēmējdarbības pamatjēdzieniem, uzņēmējdarbības veidošanas un darbības pamatprincipiem un ar to saistītajiem dokumentiem. Iepazīstināt studentus ar uzņēmējdarbības vadības metodēm un uzņēmējdarbības projektēšanas pamatiem un uzņēmējdarbības organizēšanu un veidot vadības iemaņas. Veidot izpratni par lietvedības pamatjēdzieniem, dot priekšstatu par darba organizāciju un ar to saistītajiem dokumentiem, nodokļu sistēmu valstī un nodokļu politiku.

Rezultāti

Pēc kursa beigšanas studenti izpratīs uzņēmējdarbības principus un funkcijas, spēs raksturot mazā biznesa nozīmi, izpratīs tirgus sistēmas pamatus, izpratīs uzņēmuma reģistrācijas noteikumus, spēs organizēt darbu atbilstoši lietvedības noteikumiem izpratīs analīzes nozīmīgumu uzņēmējdarbībā. Studenti gūst zināšanas par nodokļu sistēmu valstī, nodokļu politiku un sadales principiem. Praktiski iemācās nodokļu un pabalstu aprēķināšanas kārtību, deklarāciju, pārskatu un atskaišu sastādīšanu.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Ievads. Ekonomiskie pamatjēdzieni.

1

1

Uzņēmējdarbības un komercdarbības jēdzieni.

1

2

3

Uzņēmuma vides izpēte un analīze

1

3

4

Uzņēmuma līdzekļi.

1

3

4

Mārketings uzņēmumā

1

2

3

Vadīšana uzņēmumā.

1

1

2

Personāla vadīšana uzņēmumā

1

1

2

Uzņēmuma darbības analīze.

1

1

Lietvedības tiesiskā bāze un organizācija.

1

1

Dokuments, dokumentu noformēšana. Dokumenta juridiskais pamatojums Dokumentu grupēšana

1

2

3

Juridiskās personas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi. Dokumenta juridiskais spēks, atvasinājums, dienesta atzīmes

1

2

3

Dokumentu reģistrācijas sistēmas un izpildes kontrole. Dokumentu glabāšana

1

1

Pārvaldes dokumenti. Izstrādes un noformēšanas prasības.

1

2

3

Rīkojuma, organizatorisko, pārskatu un izziņu dokumentu noformēšana

1

2

3

Nodokļu maksātāju pienākumi, tiesības un atbildība

2

2

Nodokļu aprēķināšana un uzskaite

2

2

Grāmatvedības pārskati, finanšu, nodokļu un statistikas pārskati

2

2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

  • patstāvīgā darba izstrāde un prezentācija – 20%

  • kontroldarbi – 30%

  • gala pārbaudījums eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Praude V., Beļčikovs J. Menedžments. Rīga: Vaidelote. 2001

Niedrīte V. Uzņēmumu saimnieciskās darbības stratēģiskā plānošana. Rīga: LU, 2000.

Leibuss I. Individuālā uzņēmēja grāmatvedība un nodokļi. Rīga: SIA „Lietišķās informācijas dienests” 2008., 288 lp

Rurāne M. Finanšu menedžments. Rīga: RSEBAA 2006., 383 lpp

Bahanovskis V. Praktiskā lietvedība, Rokasgrāmata. Sēr. uzņēmējdarbības pamati. Rīga: Kamene 2002.

Bahanovskis V. Lietvedības instrukcija: lietu nomenklatūra, arhīvu darbības noteikumi. Elektroniskie dokumenti. Rīga: Kamene 2005.

Urtāne R. Lietvedības darba organizēšana. Rīga: Lietišķās apmācības centrs.2009.266 lpp.

Papildliteratūra

Rurāne M. Uzņēmējdarbības organizācija un plānošana. Rīga: Biznesa Augstskola „Turība”, 2002.

Alsiņa R. Mācies plānot. Rīga: Kamene, 2005.

Forands I. Personāla vadība. Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 2002.

Pelše G., Ruperte I. Mazā biznesa kurss. Jumava, 2009

Burns P. Enterpreneurship and Small Business.- Second Edition, Palgrave Macmillan, 2007.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Žurnāls „Kapitāls”

Žurnāls „Latvijas ekonomists”

Žurnāls "The Economist"

Laikraksts „Dienas bizness”

Laikraksts „Latvijas Vēstnesis”

Normatīvie akti: http://www.likumi.lv

Ekonomikas ministrijas mājas lapa: http://www.em.gov.lv

Finanšu ministrijas mājas lapa: http://www.fm.gov.lv

Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapa http://www.vid.gov.lv

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

12

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

28

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Ruta Akermane

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Ruta Akermane; Inga Štrause-Patmanatane

Priekšzināšanas

Vidusskolas līmenis

Kursa anotācija:

Kurss ietver visa veida jautājumus, kas saistīti ar sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā - darba apstākļiem, atalgojumu, kvalifikāciju, sociālo un medicīnisko aprūpi darba vietā, darba ņēmēju, viņu pārstāvju un citu personu līdzdalību.

Kursa mērķis: veidot izpratni par sociālā dialoga veidošanos Latvijā un starptautiskā līmenī. Iegūt zināšanas par sociālekonomiskajām partnerattiecībām un par sociālā dialoga nozīmi darba tiesiskajās attiecībās. Sniegt studentiem teorētiskas zināšanas par lietvedības būtību un prasībām, kādas likumdošana izvirza dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti izpratīs, ka sociālais dialogs starp darba devējiem, valsti un arodbiedrībām ir demokrātiskas valsts uzbūves iezīme, iegūs zināšanas par sociālo dialogu nacionālajā, reģionālajā, nozaru un uzņēmumu līmenī, izpratīs arodbiedrību lomu darba tiesiskajās attiecībās, kā arī pratīs pielietot iegūtās zināšanas savā turpmākajā profesionālajā dzīvē.

Pēc kursa beigšanas studenti spēs praktiski pielietot zināšanas efektīvas lietvedības nodrošināšanai atbilstoši savai profesionālai kompetencei.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Sociālais dialogs sabiedrībā Eiropas Savienības valstīs un Latvijā

2

3

5

Sociālā dialoga partneri

1

3

4

Sociālo partneru lomas; darbinieku un darba devēju sadarbība

2

4

6

Darbinieku organizācijas

1

4

5

Darba tiesību jēdziens un uzdevumi

1

2

3

Darba tiesisko attiecību nodibināšana

1

2

3

Darba laika jēdziens, veidi un organizācija

1

2

3

Darba kārtības organizācija

1

2

3

Darba devēja un darbinieka civiltiesiskā atbildība

1

2

3

Darba tiesisko attiecību izbeigšana

1

2

3

Darba strīdi un ārstniecības uzraudzība. Darba aizsardzības noteikumi

2

2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Kursa galīgo vērtējumu veido - teorētiskā kursa pārbaudījumi – 30%, patstāvīgā darba izstrādāšana 25%, gala pārbaudījums – eksāmens – 45%.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Latvija un attīstības sadarbība, Zinātniski pētnieciskie raksti, Rīga, Zinātne, 2006

Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2008/2009, Rīga, LU sociālo un politisko pētījumu institūts, 2009, 226. Lpp.

Bahanovskis V. Lietvedības instrukcija – Rīga

Bahanovskis V. Praktiskā lietvedība – Rīga

Kalējs J., Ābele M. Lietvedības pamati – 2.papildinātais izdevums – Rīga

Skujiņa V. Valsts valodas prasmei lietvedības dokumentos – Rīga

Kalve I., Augucēvičs. Dokumentu datorizēta sagatavošana – Rīga

Bahanovskis V. Lietvedības instrukcija – Rīga

Papildliteratūra

Skujiņa V. Lietišķo teicienu vārdnīca

Antila, Juha & Ylöstalo, Pekka, Darba dzīves barometrs Baltijas valstīs 2002.gada. Darba politikas pētījumi. Darba ministrija. Helsinki, 2003

Biagi, Marco Job Creation Policies at Local Level and the Role of Social Partners in Europe. Working Paper 9, ILO, Geneva 2002.

SMECA (2002) Eiropas sociālā un nodarbinātības politika (sociālais dialogs). PHARE biznesa atbalsta programma – SMECA

LR Valodu likums, stājās spēkā ar 1999.gada 09.decembrī

LR Elektronisko dokumentu likums, stājās spēkā ar 2003.gada 01.janvāri

LR Pacientu tiesību likums, stājās spēkā ar 2010.gada 01.martu

LR Iesniegumu likums, stājas spēkā ar 2008.gada01.janvāri

LR Likums par grāmatvedību, stājas spēkā ar 1993.gada 1.janvāri

LR Fizisko personu datu aizsardzības likums, stājās spēkā ar 2000.gada 20.aprīlis

LR Dokumenta juridiskā spēka likums, stājas spēkā ar 2010.gada 01.jūliju

LR Arhīvu likums, stājas spēkā ar 2011.gada 01. janvāri

LR MK 2010. gada 28.septembra noteikumi Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”

LR MK 2005.gada 08.jūliju noteikumi Nr.445 „Pasta noteikumi”

LR MK 2006.gada 04.aprīļa noteikumi Nr.265 „Ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtība”

LR MK noteikumi nr.286 „Noteikumi par svešvalodu lietošanu zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstā

Periodika, interneta resursi un citi avoti

www.lm.gov.lv

http://www.socialaisdialogs.lv/ (tiešsaiste)

www.lbas.lv

www.lddk.lv

www.lps.lv

www.nva.lv

t/eur-lex/sv.

t/comm/employment_social/news.

http://www.likumi.lv

http://www.lvarhivs.gov.lv

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

4

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

36

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Agnese Oliņa

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Agnese Oliņa

Priekšzināšanas

vidusskolas

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – iegūt izpratni par projektu izstrādi un vadīšanu; par priekšnoteikumiem projekta uzsākšanai, projektu vadīšanas metodoloģiju, projektu vadīšanas risku veidiem, to rašanās cēloņiem un ietekmi dažādās projekta attīstības fāzēs. Iegūt zināšanas par projektu vadīšanas pamatiem, teorētiski un praktiski iemācīties veikt problēmanalīzi, formulēt mērķi, izvirzīt un izvērtēt mērķa sasniegšanas alternatīvas, uzrakstīt projekta pieteikumu un prezentēt to.

Kursa mērķis – padziļināt un paplašināt studentu zināšanas par datorprogrammu pielietojuma iespējām, datu apstrādes paņēmieniem un to nozīmi specialitātē, attīstot studentos spēju patstāvīgi papildināt un pilnveidot praktiskās iemaņas darbā ar informācijas tehnoloģijām.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti būs ieguvuši zināšanas un prasmes, kas ļaus izveidot projektu pieteikumus. Spēs pielietot iegūtās zināšanas un iemaņas patstāvīgai darbībai kursa darbu un kvalifikācijas darba izstrādē, izpratīs informātikas pielietojumu specialitātē.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Projekta jēdziens, pazīmes, mērķi, riski

1

1

Projektu vadība, tās uzdevumi, metodes

1

1

Projekta vadītājs, projekta komanda kompetences sadalījums

2

2

Projekta attīstības fāzes, projekta organizēšana, pārraudzība un kontrole

1

1

2

Projektu stratēģijas plānošana, budžeta aprēķināšana un izmaksu definēšana

1

1

2

Pirmsprojekta situāciju analīze. Projekta pārraudzība un kontrole, metodes

2

2

Projekta pieteikuma izstrāde, prezentācija, analīze

2

2

Ievada nodarbība informātikā

2

2

Teksta ievade un vienkārša rediģēšana

2

2

Darbs ar izstrādāto dokumentu

1

1

Teksta formatēšanas iespējas, lappuses formatēšanas iespējas

2

2

Tabulas un tabulācijas

1

1

Attēlu un objektu ievietošana dokumentā

1

1

Izveidot satura rādītāju

3

3

Elektroniskās tabulas, to lietošanas iespējas

2

2

Darbs ar ievadīto informāciju

1

1

Darbs ar tabulas apgabaliem

1

1

Aprēķini tabulās

2

2

Diagrammu veidošana. Sarakstu veidošana

4

4

Prezentācijas materiālu sagatavošana

2

2

Prezentācijas slaidu un objektu noformēšana

2

2

Grafisko objektu ievietošana slaidā. Tabulu un diagrammu ievietošana slaidā

2

2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Kursa galīgo vērtējumu veido:

  • patstāvīgā darba izstrāde un prezentācija – 20%

  • kontroldarbi – 30%

  • eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Forands I. Projekta menedžments - Latvijas izglītības fonds 2006., 264 lpp

Geipele I., Tamboceva T. Projektu vadīšana -Valters un Rapa, 2004., 208 lpp.

Dukulis I. Apgūsim jauno Excel!: Microsoft Office Excel 2003. Rīga: Turība, 2007. 173 lp.

Augucevičs J.Ievads datorzinībās I. Rīga: Biznesa augstskola TURĪBA Izdevniecība, 2006. 96 lp.

Treijguts E. Ievads datorzinībās II. Rīga: Biznesa augstskola TURĪBA Izdevniecība, 2007. 80 lp.

Dukulis I. Apgūsim jauno PowerPoint!. Rīga: Rīga: Biznesa augstskola TURĪBA Izdevniecība, 2006. 141 lp.

Papildliteratūra

Uzulāns J. Projektu vadība – SIA J.L.V. 2004., 244 lpp

Žemaitis V., Jurēnoks A., Microsoft Word 2000 no iesācēja līdz lietpratējam, Mācību līdzeklis, R.: Zvaigzne ABC, 2001

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Ilmete, Ž.: Projektu vadīšana/ Ievads, projektu vadīšanas pamati/ žurnālā “Projektu vadīšana” Nr. 1/1999, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, lpp.34-38.

Ilmete, Ž.: Projektu vadīšana/ Projektu vadīšanas jēdziens un saturs/ žurnālā “Projektu vadīšana” Nr,1/2000, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, 2000, lpp. 24-28.

Ilmete, Ž.: Projektu vadīšana / Projekta organizācija/ žurnālā “Projektu vadīšana” Nr. 1/2001, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, 2001, lp.35-38.

"Projektu Ziņas" periodisks LNPVA ziņu izdevums.

Žurnāls E-pasaule

Žurnāls Boot

Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija mājas lapahttp://www.lnpva.lv/

ES struktūrfondi http://www.esfondi.lv/

ES Struktūrfondu projektu grāmata http://ec.europa.eu/regional_policy/country/commu/docoutils/latviabestprojects.pdf

Microsoft izstrādāta apmācība ar MS Office 2003 programmām. /lv-lv/training/HA102262291062.aspx

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

4

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

36

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Ruta Akermane

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Ruta Akermane

Priekšzināšanas

vidusskolas

Kursa anotācija:

Kurss sniedz zināšanas par pētniecības nozīmi, pētnieciskā darba secību. Sniedz pārskatu par pētniecības ētiskajiem aspektiem un faktoriem, kas ietekmē pētnieka darbu. Studenti apgūst un pilnveido metodes darbam ar literatūru un citiem informācijas avotiem pētījuma teorētiskā pamatojuma izstrādei. Students gūst izpratni par pētniecības metodēm, datu ievākšanas un apstrādes metodēm, izprot to pielietojumu kvalifikācijas darba izstrādē. Kurss sniedz izpratni par ētiskajiem principiem pētniecībā, mūsdienu ētikas galvenajiem principiem, profesionālo ētiku medicīnā.

Rezultāti:

Sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti iegūst izpratni par pētījumu izstrādi, ētikas principu ievērošanu pētniecības laikā. Studenti spēj patstāvīgi analizēt literatūru, veikt zinātniska darba teorētiskā pamatojuma izstrādi. Spēj analizēt dažādos pētījumos lietotos darba instrumentus un pielietot tos savos pētījumos. Students pielieto vienkāršas statistiskas metodes iegūtās informācijas apstrādei un spēj patstāvīgi formulēt secinājumus pēc pētījuma rezultātiem. Sekmīga studiju kursa apguve studentam dod iespēju uzsākt sava pētījuma izstrādi. Students gūst zināšanas un izpratni par mūsdienu ētikas galvenajiem principiem un aktuālajām problēmām, prot tās pielietot savā profesionālajā darbībā.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Zinātnes jēdziens, pētniecības definīcija un veidi

1

3

4

Pētniecības darbs un pētījuma izveides pamatprincipi

-

4

4

Pētījumu veidi un metodes

1

8

9

Pētījuma dalībnieku izlašu veidošana

1

4

5

Literatūras pārskata veidošana – pētījuma teorētiskais pamatojums

-

4

4

Pētījumā iegūtās informācijas analīze un secinājumi

-

5

5

Pētījuma tehniskais noformējums un prezentācijas izveides pamatprincipi

-

6

6

Pētniecības ētiskie aspekti un ētiskās vadlīnijas

1

2

3


PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Kursa galīgo vērtējumu veido – teorētiskā kursa pārbaudījumi – 25%, patstāvīgā darba izstrādāšana 25%, gala pārbaudījums - eksāmens – 50%.

literatūra

Mācību pamatliteratūra

Geske A., Grīnfelds A., Izglītības pētījumu metodoloģija Rīga, Raka, 2001..

Geske A., Grīnfelds A., Izglītības pētniecība, Rīga, LU akadēmiskais apgāds, 2006

Kristapsone S., Zinātniskā pētniecība studiju procesā. Mācību grāmata augstskolu sociālo zinātņu studiju programmu studentiem. – R.; Turība 2008.- 349lpp

Kroplijs A., Raščevska M., Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs, Rīga, Raka, 2004.

Lasmanis A. Māksla apstrādāt datus: pirmie soļi. – R.: P& K, 2003. – 32lpp

Lasmanis A., Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos, Rīga, Mācību apgāds NT, 1999

Lasmanis A., Kangro I., Faktoru analīze – mācību līdzeklis, Rīga, SIA Izglītības soļi, 2004

Sīle V. Medicīnas ētikas pamatprincipi. Rīga, Zinātne, 1999

Papildliteratūra

Alberta Dz. Pētīšanas metodes pedagoģijā: Metodiskā izstrādne. – Rīga: Apgāds „Mācību grāmata”, 1998.

Arhipova I., Bāliņa S., Statistika ekonomikā, Rīga, Datorzinību centrs, 2003

Beķeris E., Palīgs mācību pētnieciskajā darbā, Rīga, Rīgas Tehniskā universitāte, 2003.

Eglīte E., Inne R. Metodiskie norādījumi studentu patstāvīgajam darbam augstskolā „Attīstība”. – SDSPA „Attīstība”. – 2000.

Mūze B., Pakalna D., Kalniņa I. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces. Metodiskais līdzekli. – R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2005

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Nursing Research, Lippincott Williams& Wilkins.

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums (1-3)

Ķīmijas pamatkurss

Kursa līmenis

1

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.5

Kopējais auditoriju stundu skaits

60

Lekciju stundu skaits

6

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

54

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

60

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Maija Kurmiņa

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Maija Kurmiņa

Priekšzināšanas

Vidusskolas līmenis

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – apgūt vienkāršākās darba iemaņas un tehnikas, strādājot ķīmijas laboratorijā, kā arī veidot izpratni par neorganisko un organisko savienojumu raksturīgākajām īpašībām, kuras tiek izmantotas medicīnā un laboratoriskajā diagnosticēšanā.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti pazīs laboratorijā lietojamos traukus un aparatūru, pratīs veikt tehniskas manipulācijas ķīmijas laboratorijā, strādāt ar tehniskajiem svariem, magnētiskajiem maisītājiem, dozatoriem. Studenti zinās neorganisko un organisko vielu raksturīgākās īpašības un pratīs integrēt iegūtās zināšanas profesionālajos studiju priekšmetos.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Ķīmijas pamatlikumi, formulas un vienādojumi

2

2

Neorganisko vielu pamatklases un to īpašības

2

2

Elektrolītiskās disociācijas teorija

2

4

6

Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas

4

4

Sāļu hidrolīze

2

2

Kompleksie savienojumi

2

2

Šķīdumi un to koncentrācijas

8

8

Ķīmiskais līdzsvars un vides pH

2

2

Kvalitatīvā analīze

10

10

Kvantitatīvā analīze

10

10

Ogļūdeņraži

4

4

Organisko vielu klases

4

4

Olbaltumvielas, ogļhidrāti un tauki

4

4

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Kursa galīgo vērtējumu veido –

teorētiskā kursa pārbaudījumi – 30%,

patstāvīgā darba izstrādāšana – 20%,

gala pārbaudījums – eksāmens 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Cēdere D., Logins I., Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. R.: Zvaigzne ABC, 1996

Dzintare Z., Organiskā ķīmija. R.: Zvaigzne, 1974

Jansons E., Ķīmija. Rokasgrāmata. R.: Zvaigzne, 1994

Jansons E., Putniņš I., Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. R.:Zvaigzne, 1973

Jansons E., Putniņš I., Analītiskās ķīmijas praktikums. R.:Zvaigzne, 1968

Jansons E. Ķīmija. Rokasgrāmata. R.: Zvaigzne, 1994

Rudzītis G., Feldmanis F., Neorganiskā ķīmija. R.: Zvaigzne, 1973

Šmite A., Aldersons J., Ievads organiskajā ķīmijā un bioķīmijā. Rīga, 1992

Papildliteratūra

Sauka I., Sauka J., Ievads kvalitatīvajā analīzē. R.:Zvaigzne, 1973

Cotton A., Murillo C., Bochmann M., Advanced Inorganic Chemistry.6th.ed. Wiley- Interscience, 1999

Sackheim G., Lehman D., Chemistry for the Health Sciences. New York, Macmillan publishing Company, 1990

Gary K., Analytical Chemistry, Solutions manual. 5th.ed. John Wiley&Sons, 1993

Harris D., Quantitative Chemical Analysis. Wiley, 2006

Kenkel J. Analytical Chemistry for Technicians. 3rd.ed. Wiley, 2002

Lide D., Handbook of Chemistry and Physics. 84th.ed.CRC Press, 2004

Klein D., Organic Chemistry as a Second Language. 2nd.ed. Wiley, 2007

Sackheim G., Lehman D., Chemistry for the Health Sciences. New York, Macmillan

Periodika, interneta resursi un citi avoti

IUPAC Nomenclature of Organic Chemistry

Organic Chemistry and Medicinal Chemistry Resources (Pomonas koledžas Ķīmijas nodaļa, Klermonta, Kalifornija)

Organic Chemistry links. (Ķīmijas Bioloģijas Farmācijas Informācijas centrs, Cīrihe)

Organic Chemistry Web Site Links (Amerikas Ķīmijas biedrība, Organiskās ķīmijas nodaļa)

www.Virtual Library - Organic Chemistry Resources

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4,5

Kopējais auditoriju stundu skaits

60

Lekciju stundu skaits

12

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

48

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

60

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Ruta Kārklīte

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Ruta Kārklīte

Priekšzināšanas

Ķīmija, bioloģija

Kursa anotācija:

Kursa mērķis– sniegt studentiem padziļinātas zināšanas par dzīvo organismu daudzveidību, to struktūras un funkciju veidošanās pamatu saistībā ar ģenētisko programmu, par šūnu iedzimtības materiāla izmaiņām saistībā ar vidi dažādos cilvēka ontoģenēzes periodos, veidot prasmes pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas diagnostikas procesā

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti iegūs zināšanas par cilvēku kā bioloģisku būtni, par cilvēka vietu dzīvajā dabā un saikni ar to, izpratīs metabolisma procesus šūnās un cilvēka ontoģenēzes bioloģiskās likumsakarības, pratīs izmantot iegūtās zināšanas, apgūstot citus studiju priekšmetus un savā profesionālajā darbā

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Bioloģija – daudznozaru zinātne

2

2

2.

Šūnu uzbūve un funkcijas

4

4

3.

Šūnu ķīmiskais sastāvs un metabolisma procesi šūnās

8

8

4.

Šūnu dzīvības ģenētiskais pamats

2

4

6

5.

Ģenētiskā programma – cilvēka struktūras un funkciju veidošanās pamats

4

16

20

6.

Šūnu iedzimtības materiāla izmaiņas

4

16

20

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Kursa galīgo vērtējumu veido –

teorētiskā kursa pārbaudījumi – 30%,

patstāvīgā darba izstrādāšana – 20%,

gala pārbaudījums – eksāmens 50% (integrēts tests, kas ietver jautājumus par šūnu bioloģijas un ģenētikas daļu, situācijas uzdevumu analīze).

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Hofbauere G. Laboratorijas analīzes , Apgāds Jumava , 2006.

Leja J. Medicīniskā ģenētika. R.: Zvaigzne ABC , 1997

Madera S. Bioloģija. 1. daļa ,R.: Zvaigzne ABC , 2001

Madera S. Bioloģija. 2. daļa , R.: Zvaigzne ABC , 2002

Madera S. Bioloģija. 3. daļa , R.: Zvaigzne ABC , 2002

Selga T. Šūnu bioloģija. LU Akadēmiskais apgāds , 2008

Zalcmane V., Groma V. Šūnas ultrastruktūra , R.: Rīgas Stradiņa Universitāte, 2001

Papildliteratūra

Alberts B. Molecular biology of the cell , 5 edition , Garland Science , London, 2008

Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca , R.: Mācību apgāds NT , 1997

Bioloģijas rokasgrāmata , R.: Zvaigzne ABC , 1997

Kļaviņš M. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite. R., 1996

Stokleja K. Ilustrētā bioloģijas vārdnīca , R.: Zvaigzne ABC , 1997

Starr C., Taggart R. Cell biology and genetics , Tomson| Brooks Cole , 2006

Willam S. Klug M. Concepts of genetics 7th ed, Prentice Hall , 2003

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Tomass L. Cik sugu ir pasaulē ? Ilustrētā Zinātne 6 (43) , 2009

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Profesionālā angļu valoda

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

12

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

26

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

42

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Maija Kurmiņa

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Maija Kurmiņa

Priekšzināšanas

Vidusskolas līmenis

Kursa anotācija:

Kursa mērķis- iepazīstināt studentus ar laboratorijās lietojamo medicīnas terminoloģiju angļu valodā, kas ļautu topošajam laboratorijas darbiniekam komunicēt ar angliski runājošu pacientu, strādāt internacionālā darba vidē, kā arī pielietot iegūtās zināšanas, iepazīstoties ar dažādu laboratorijas ierīču un automātu tehniskajām pasēm, noteiktu izmeklēšanas metožu kvalitātes kontroli un lasot medicīnisko literatūru.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti: pratīs angļu valodā raksturot dažādus laboratoriskos izmeklējumus, to nozīmi, analīžu darbības principus, pieļaujamās vērtības; pratīs uzdot jautājumus un instruēt pacientu laboratorisku izmeklējumu veikšanai; sapratīs ierīču un aparatūras rokasgrāmatās sniegto informāciju, kā arī orientēsies speciālajā literatūrā

KURSA PLĀNS

Nr. P.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Medicīnas laboratoriju nodaļas un drošības tehnikas noteikumi tajās

2

2

4

Urīna analīžu pareiza savākšana un fizikāla izmeklēšana

2

2

4

Urīna ķīmiskā izmeklēšana

2

2

Paraugu savākšana klīniskās ķīmijas analīzēm, analizatori un kvalitātes kontrole

2

2

Klīniskās ķīmijas izmeklējumi

2

2

Hematoloģija. Asins sastāvs un asins veidošanās

4

2

6

Kapilārā un vēnas punkcija paraugu paņemšanai

2

2

Mikrohematokrīts, eritrocītu skaits un grimšanas ātrums

4

4

Hemoglobīna noteikšana

2

2

Asins uztriepes sagatavošana un krāsošana

2

2

Asins šūnu identificēšana asins uztriepē

2

2

Mikrobioloģijas nodaļa

2

4

6

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Kursa galīgo vērtējumu veido –

teorētiskā kursa pārbaudījumi – 30%,

patstāvīgā darba izstrādāšana – 20%,

gala pārbaudījums – eksāmens 50%.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Sosāre M., English for Doctors and Nurses. R.: Zvaigzne ABC,1995

Cynthia C., Chernecky &Barbara J.Berger. Laboratory Tests and Diagnostic Procedures. Elsevier Publishers, 2004

Glendinning E., Holmstrom B. English in Medicine. Cambridge University Press, 2004

Glendinning E., Howard R. Professional English in use. Medicine. Cambridge University Press, 2007

Mahon., Manuselis G., Lehman D. Text Book of Diagnostic Microbiology. 3rd.ed. Saunders, 2006

Marshall W., Bangert S., Clinical Chemistry. 5th. Ed. Mosby, 2004

McKenzie S., Clinical Laboratory Hematology. Prentice Hall, 2006

Strasinger S. Urinalysis and Body Fluids. 4th. Ed. F.A.Davis Company, 2001

Papildliteratūra

Check Your English Vocabulary for Medicine. A&C Black Publishers Ltd Staff, 2006

Childrens Health. UK, Geddes &Grosset Ltd, 2005

Bickley L., Szilasyi P., Bates’ Guide to Physical Examination and History Taking. Lippincott Williams &Wilkins, 2007

Coulehan J., Block M., The Medical Interview. Mastering Skills for Clinical Practice. Fifth Edition, F. A. Davis Company,2007

Illustrated Medical Dictionary. The British Medical Association, Penguin Company, London, 2008

Periodika, interneta resursi un citi avoti

AACC improving healthcare through laboratory medicine pieejams adresē: /AACC/publications/clin_chem/

E-Medicine pieejams adresē: /hematology/index.shtml

Medicine Netcom. Pieejams adresē:

/complete_blood_count/article.htm

Lab Tests Online pieejams adresē:

/understanding/analytes/cbc/test.htm

The Internet Pathology Laboratory for Medical Education pieejams adresē:

http://www.library.med.utah.edu/WebPath/webpath.html#MENU

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

12

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

28

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Ruta Akermane

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Ruta Akermane, Māra Briņķe

Priekšzināšanas

Cilvēka anatomija un fizioloģija – vidusskolas

Kursa anotācija:

Kurss veido izpratni par cilvēku organisma funkcijām, orgānu un orgānu sistēmu savstarpējo saistību un normālu fizioloģisko procesu pamatu. Sniedz izpratni par normālas cilvēka organisma funkcionēšanas īpatnībām dzīves cikla laikā. Kursa mērķis: sniegt studentiem zināšanas par cilvēka anatomiju un fizioloģiju kopumā, orgāniem, orgānu sistēmām un to savstarpējo saistību, ievērojot profesijas specifiku.

Kursa mērķis – sniegt nākamajam medicīnas darbiniekam nepieciešamās zināšanas vēlākai kvalitatīvai profesionālai darbībai un medicīniskās literatūras saprašanai. Tam nolūkam students iegūst pamatzināšanas latīņu valodas gramatikā, medicīniskajā (anatomijas un klīniskajā) terminoloģijā.

Kuras laikā students apgūst latīņu lietvārdu deklinācijas (5), īpašības vārdu lietojama pamatprincipus, latīņu grieķu cilmes lietvārdu celmus (terminu elementus), kā arī apgūst iemaņas terminu veidošanā un izpratnē.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot orgānu sistēmu savstarpējo saistību, izpratīs un spēs aprakstīt fizioloģiskos mehānismus šūnu, audu, orgānu un orgānu sistēmu līmenī, spēs izskaidrot cilvēka ķermeņa funkcijas, dzīves cikla pārmaiņas un priekšnoteikumus veselības saglabāšanai. Apgūstot anatomijas un fizioloģijas kursu, studentam veidojas priekšstats par cilvēka ķermeņa uzbūvi, orgānu sistēmām un to savstarpējo saistību. Students iemācās analizēt cilvēka ķermeni kā vienu veselu un izprast apkārtējās vides ietekmi uz cilvēka ķermeni kopumā un atsevišķām orgānu sistēmām.

Kursa rezultātā studenti iegūst priekšstatu par medicīnā (kā anatomijā, tā klīnikā) lietoto terminoloģiju, tās veidošanu un pielietošanu, iemācās saprast vēl nesastaptus terminus, izmantojot pazīstamās latīņu un grieķu cilmes vārdu saknes, prefiksus un sufiksus.

Studenti apgūst prasmes veidot un saprast vienkāršas diagnozes, tulkot vienkāršākus tekstus un orientēties medicīniskajā leksikā.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Kursa sekmīgai apguvei tiek stimulēta studenta aktivitāte semināros, nepieciešamās literatūras studēšana; patstāvīgais darbs.

Kursa galīgo vērtējumu veido –
teorētiskā kursa pārbaudījumi – 40%,
patstāvīgā darba izstrādāšana 10%,
gala pārbaudījums – eksāmens – 50% ( ietver integrētus jautājumus par visu kursa vielu).

KURSA PLĀNS

Nr. P.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Fizioloģija un anatomija kā zinātne, to uzdevumi, pētīšanas metodes, pētīšanas objekts, asinis

1

1

2

Asinsrites un limfrites orgānu sistēma, elpošanas orgānu sistēma

1

3

4

Balsta un kustību orgānu sistēma

1

2

3

Maņu orgānu un nervu sistēma

1

3

4

Gremošanas un izvadorgānu sistēma

1

2

3

Iekšējās sekrēcijas dziedzeru un dzimumorgānu sistēma, segaudu orgānu sistēma

1

3

4

Ievads. Alfabēts, izruna.

1

1

Vārdu šķiras. Lietvārda I deklinācija

2

2

Lietvārda II deklinācija

2

2

Terminu veidošana - pamatprincipi

2

2

Lietvārda III deklinācija, vārdu grieķu ekvivalenti

4

4

Īpašības vārda I grupa, īpašības vārdu lietojums terminoloģijā

2

2

Lietvārda IV un V deklinācija, šo deklināciju vārdu izmantojums anatomijas un klīniskajā terminoloģijā

2

2

Īpašības vārdu II grupa

2

2

Darbības vārds, tā pavēles forma un lietojums receptē

1

1

Diagnozes veidošanas pamatprincipi

2

2

literatūra

Mācību pamatliteratūra

Apinis P. Cilvēks : anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. – Rīga : Nacionālais medicīnas apgāds, [1999]. – 800 lpp., il.

Eglīte K. Anatomija : I daļa. Skelets un muskuļi. – Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2004. – 126 lpp., il.

Eglīte K. Anatomija : 2. daļa. Asinsrites sistēma, iekšējie orgāni, nervu sistēma, sensoriskā sistēma. – Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2010. – 244 lpp., il.

Kalbergs V. Cilvēka anatomija : I daļa. – Rīga : Zvaigzne, 1971. – 294 lpp. :il.

Kalbergs V. Cilvēka anatomija : II daļa. – Rīga : Zvaigzne, 1973. – 240 lpp. :il.

Koļesņikovs N. Cilvēka anatomija.-Rīga : Zvaigzne, 1966. – 454 lpp.: il.

Valtneris A. Cilvēka fizioloģija. – R.: Zvaigzne, 1995.- 201 lpp.

Rudzītis K., Terminologia medica. Rīga, 2005.

Papildliteratūra

Ahrens G.,Naturwissenschaftliches und medizinisches Latein. Leipzig, 1973.

Roba E., Altemente I. Lingua Latina pro medicis. – Rīga, 1973.

Knipše G. u.c. Cilvēka anatomija : Roka. Kāja. – Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2008. – 223 lpp., il.

Pārkers S. Cilvēka ķermenis. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. – 256 lpp. : il. + CD.

Lazovskis I.,Klīniskie simptomi un sindromi. Rīga, 2003.

Dale A. Grote. Study guide to Wheelock’s Latin. Univ North Carolina

„Recepšu izrakstīšanas ...LR MK noteikumi Nr.175, 2005.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

www.medicine.lv

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

12

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

28

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Laura Mihailovska

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Alevtīna Leice; Laura Mihailovska

Priekšzināšanas

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskas zināšanas par Ārstniecības likuma izskatītiem jautājumiem, ar pacienta un ārstnieciskas personas tiesībām un ar deklarāciju par pacientu tiesību veicināšanu Eiropā un ar Pasaules Veselības organizāciju vadlīnijām, ar svarīgākiem nacionāliem normatīviem aktiem, Latvijas standarta prasībām par medicīnas laboratorijas darbību, kā arī veicināt izpratni par laboratorijas tehniskas kompetences nodrošinājuma svarīgumu, kas paaugstina izmeklēšanas rezultātu kvalitāti un veicina uzticību laboratorijās darbā procesam.

Kursa mērķi:

  1. izprast kvalitātes jēdziena un kvalitātes vadības būtību, iepazīt un apgūt kvalitātes vadības terminoloģiju;

  2. identificēt kvalitātes vadības sistēmas radītos galvenos ieguvumus laboratorijai, tās darbiniekiem un klientiem, sniegt priekšstatu par medicīnas laboratorijas izmeklēšanas procesu kvalitātes nodrošināšanu, atbildību par kvalitāti, kvalitātes vadības sistēmas struktūru, nepieciešamo dokumentāciju;

  3. izprast LVS EN ISO 15189 „Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības attiecībā uz kvalitāti un kompetenci” standarta būtību, dokumentētās prasības, norādījumus un konsultatīvās piezīmes;

  4. apgūt un padziļināt izpratni par kvalitātes vadības sistēmas atbilstoši LVS EN ISO 15189 „Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības attiecībā uz kvalitāti un kompetenci” standarta prasībām izveidošanu, ieviešanu un uzturēšanu medicīnas laboratorijā;

  5. gūt ieskatu par medicīnas laboratorijas kvalitātes vadības sistēmas nepārtrauktu pilnveidošanu.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot ārstniecības likuma noteikumus, nacionālus normatīvus aktus, Latvijas un Eiropas standartu prasībās par medicīnas laboratorijas darbību, kā arī pratīs novērtēt kvalitātes kontroles rezultātus un iekārtu defektu ietekmi uz iepriekš iegūtajiem izmeklēšanas rezultātiem un varēs rast iespējas ieviest nepieciešamās korektīvas darbības, lai nodrošinātu tās izmeklējuma rezultātu pareizību, kā arī varēs veikt dokumentācijas aizpildi, informācijas uzglabāšanu, konfidencialitātes un drošības pasākumus. Iegūtās zināšanas varēs izmantot gan laboranta profesionālajā darbībā, gan citos studiju priekšmetos.

Iegūtas zināšanas un praktiskas iemaņas, kas nepieciešamas, lai izveidotu, ieviestu un uzturētu kvalitātes vadības sistēmu atbilstoši LVS EN ISO 15189 „Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības attiecībā uz kvalitāti un kompetenci” standarta prasībām medicīnas laboratorijā.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Ārstniecības likums. Svarīgākie nacionālie normatīvie akti

4

4

Ārstniecības personas tiesības un pienākumi

2

2

Pacientu tiesības. Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas

4

4

LVS par laboratorijas organizāciju

10

10

Kvalitātes jēdziens un kvalitātes vadības būtība.

Kvalitātes vadības sistēma un tās principi.

Ievads medicīnas laboratorijas kvalitātes sistēmas vadībā.

1

-

1

Procesu pieeja kvalitātes vadības sistēmas izveidošanā. Laboratorijas procesu dokumentēšana: vadības procesi, izmeklēšanas procesi, atbalsta procesi. Procedūras – procesu darbības apraksti.

1

4

5

Prasības medicīnas laboratorijas pārvaldībai. Resursu vadība un tehniskās prasības.

Rīcības saskaņā ar standartu LVS EN ISO 15189.

2

4

6

Kvalitātes vadības sistēmas audits medicīnas laboratorijā.

1

1

2

Izmeklēšanas rezultātu kvalitātes nodrošināšana.

Statistisko metožu lietošana kvalitātes vadīšanā un nodrošināšanā.

1

4

5

Medicīnas laboratorijas kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošana un tās instrumenti.

-

1

1

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Praktiskie darbi – 40 %.

Patstāvīgie darbi – 20%.

Eksāmens (kursa noslēgumā - ietver integrētus jautājumus par visām kursa tēmām) - 40 %.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

ANO vispārējā cilvēktiesību deklarācija - pieņemta ANO Ģenerālajā asamblejā 1948. gada 10.decembrī.

Deklarācija par pacientu tiesību veicināšanu Eiropā (Amsterdamā, 1994.gada 28.-30.marts).

Medicīnas laboratorijas. Ipašas prasības kvalitātei un kompetencei.”LVS EN ISO 15189”, 2007.

Pamatbrīvību aizsardzības konvencija – pieņemta 1950.gada 4. novembrī

Latvijas Standarts. LVS EN ISO 15189. Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības attiecībā uz kvalitāti un kompetenci.- LVS, 2008.

Latvijas Standarts. LVS EN ISO 9000. Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Pamatprincipi un terminu vārdnīca. – LVS, 2007.

Latvijas Standarts. LVS EN ISO 9001. Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības. – LVS, 2008.

Latvijas Standarts. LVS EN ISO 17025. Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības. – LVS, 2005.

Papildliteratūra

Ārstniecības Ministru kabineta noteikumi Nr.265 Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot. Nr.19 37.§) likums. MK noteikumi Nr. 265 (1997. gada 11. Decembrī)

Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.

Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.

UNESCO Universālās bioētikas un cilvēkatiesību deklarācija- starptautiskais medicīnas dokuments (pieņemts 2005. gada oktobrī).

Vīksna L. Ceļotāju veselības rokas grāmata. R.: SIA Nacionālais medicīnas apgāds, 2002., -232 lpp.

EC-4 noteikumi

KIF „Biznesa komplekss”. Kvalitātes terminu vārdnīca. – Rīga, 2003. – 67 lpp.

Krūmiņš J., Krūmiņa I. Statistisko metožu lietošana kvalitātes vadīšanā un nodrošināšanā. – R: N.I.M.S., 2001. – 42 lpp.

Zygon Baltic Consulting. Kvalitātes vadības sistēma. 1.daļa. KVS pamati. – R: Biznesa Partneri, 2002. – 112 lpp.

Zygon Baltic Consulting. ISO 9001:2000 prasību skaidrojums. Kvalitātes vadības sistēma. 2.daļa. – Zygon Baltic Consulting, 2003. – 177 lpp.

Zygon Baltic Consulting. KVS iekšējais audits. Kvalitātes vadības sistēma. 3.daļa. – Zygon Baltic Consulting, 2004. – 81 lpp.

Zygon Baltic Consulting. KVS izveidošana, ieviešana un uzturēšana. Kvalitātes vadības sistēma. 4.daļa. – Zygon Baltic Consulting, 2005. – 167 lpp.

Goetsch D.L., Davis S.B. Total Quality Handbook. – New Jersy: Prentice-Hall, 2001.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

www.medicina.lv

www.vm.gov.lv/sva

www.google

Balcers E. Procesu pilnveidošanas iespējas. Kvalitāte, 2009, Nr.04, 24.-27.lpp.

Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs. Akreditācija Latvijā. – R: BSM konsultanti, 2005. – 39 lpp.

Leilands J. Kvalitātes instrumenti – statistiskā procesu vadība. Kvalitāte, 2008, Nr.06, 10.-12.lpp.

Шичков Н.А. Как измеритъ характеристики процессов СМК. Kvalitāte, 2008, Nr.02, 22.-24.lpp.

https://www.lvs.lv

http://www.latak.lv

http://www.leiput.lv

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

20

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

16

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

44

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Jurijs Dehtjars

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Jurijs Dehtjars

Priekšzināšanas

Vispārējā fizika, matemātika (vidusskolas kursi)

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskas zināšanu pamatu par fiziskiem procesiem bioloģiskos objektos un medicīnisko inženieriju; saistīt iegūtās zināšanas ar prasmi izmanot zināšanas medicīnā

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti spēs analītiski/kritiski izvērtēt fizikālas parādības un tehnoloģiju pamatus medicīnā. Students prot piemeklēt attiecīgus speciālistus medicīnas fizikālo tehnoloģiju problēmu un uzdevumu risināšanai.

KURSA PLĀNS

Nr. P.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Medicīnas fizikas definīcija un vieta

1

1

2.

Enerģijas konservācijas likums bioloģiskos objektos

2

2

4

3.

Entropija un bioloģiskie objekti

2

2

4.

Biomehānika

1

2

3

5.

Skaņa

4

4

6.

Šķidrumi

2

2

7.

Optika un acs.

2

2

8.

Bioelektromagnētiskie efekti un parādības.

2

2

9.

Membrānas.

2

2

10.

Radiācija medicīnā

2

2

11.

Diagnostiskā iekārta

3

6

9

12.

Biomateriāli

3

3

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Praktiskie darbi – 40 %.

Patstāvīgie darbi – 20%.

Eksāmens (kursa noslēgumā - ietver integrētus jautājumus par visām kursa tēmām) - 40 %.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

  1. Ремизов А.Н. Медицинская и биологическая физика. Москва, Высшая школа. 2001., 638 lpp.

  1. Biomedical engineering, Springer, 2000., 648 lpp.

Papildliteratūra

Brown, B.H., Smallwood, R.H, et al. Medical Physics and Biomedical Engineering, IOP publishing, 1999, 736 lpp.

Webster, J. G (ed.) Medical Instrumentation, John Wiley and Sons, 1998, 691 lpp

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Medical engineering journal. Springer.

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Histoloģija

Kursa līmenis (1-3)

2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

2

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

38

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Silvija Roga

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Silvija Roga

Priekšzināšanas

Bioloģija, citoloģija, anatomija, ķīmija

Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskās zināšanas par audiem, audu grupām, to izveidi, nozīmi, funkcijām. Iepazīstināt ar Latvijas Republikas spēkā esošu likumdošanu, kas regulē medicīnas darbinieka darbu ar cilvēka audu materiālu histoloģijas laboratorijā, patohistoloģiskā slēdziena nozīmi ārstniecības procesā.

Studiju kursa mērķis – sniegt studentiem praktiskās zināšanas un iemaņas audu materiāla apstrādes procedūrās histoloģijas laboratorijā, iepazīstināt ar audu grupām, audu histoloģiskajiem mikropreparātiem. Veidot izpratni par biomedicīnas laboranta nozīmi audu materiāla apstrādē

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot audu grupu izveidi, nozīmi, funkcijas cilvēka organismā. Zinās Latvijas Republikas spēkā esošu likumdošanu, kas regulē cilvēka audu materiāla apstrādi histoloģijas laboratorijā, zinās kāda nozīme patohistoloģiskajām slēdzienam ārstniecības procesā.

Pēc kursa beigšanas studenti iegūs zināšanas par audu materiāla apstrādes procedūrām histoloģijas laboratorijā, katras procedūras nozīmi. Iegūs zināšanas par histoloģijas laboratorijas medicīnisko dokumentāciju, audu materiāla reģistrāciju, arhivēšanu, laboratorijas aparatūru, ķīmisko reaģentu nozīmi, audu materiāla un ķīmisko reaģentu utilizāciju.

KURSA PLĀNS

Nr. P.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Histoloģijas priekšmets, apakšnozares, vēsturiskie dati, metodes, nozīme. Audu materiālu saņemšana histoloģijas laboratorijā, reģistrēšana.

1

4

5

2.

Latvijas Republikas likumdošanas akti attiecināmi uz cilvēka audu materiāla histoloģisko apstrādi. Audu materiāla primārā apstrāde.

1

4

5

3.

Audu veidi, uzbūve, funkcijas. Audu materiāla skalošana, atūdeņošana. Spirta procesori.

4

4

4.

Epitēlijaudi, uzbūve, funkcijas. Audu materiāla ieguldīšana.

4

4

5.

Iekšējās vides audi, uzbūve, funkcijas. Saistaudi. Parafīna bloki, kasetes, apstrāde.

4

4

6.

Balstaudi. Skrimšļaudi, kaulaudi, uzbūve, funkcijas.

Audu materiāla mikrotomēšama.

4

4

7.

Asinis, limfa, uzbūve, funkcijas. Deparafinizācija, krāsošana, dzidrināšana, ieslēgšana. Histoloģijā lietojamie ķīmiskie reaģenti.

4

4

8.

Muskuļaudi, uzbūve, funkcijas. Histoķīmiskās krāsošanas metodes, to pielietošanas indikācijas.

4

4

9.

Nervu audi, uzbūve, funkcijas. Imūnhistoķīmiskās krāsošanas metodes, to pielietošanas indikācijas.

3

3

10.

Histoloģiskā materiāla un laboratorijas medicīniskās dokumentācijas arhivēšana.

3

3

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

patstāvīgā darba izstrādāšana 20%,

kontroldarbi- 30%

gala pārbaudījums – eksāmens – 50%.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Apinis P. Cilvēks. Nacionālais medicīnas apgāds, Rīga,1999.

Zalcmane V., Groma V. Šūnas ultrastruktūra, R.: Rīgas Stradiņa Universitāte, 2001.

Dālmane A., Koroļova O. Histoloģija, LU Akadēmiskais apgāds, 2004.

Dālmane A., Kalniņa M., Cilvēka embrioģenēze skolām, Rīga, Latvijas Universitāte, 2008.

Dālmane A. Histoloģijas atlants, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2005.

Tūrs S. Šūnu bioloģija. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2008.

Markovs J. Medicīniskā histoloģija III, 2007.

Markovs J.Medicīniskā histoloģija, Rīga, EVE, 2005.

Papildliteratūra

Volkova O., Yelicky I. Basics of histology and histological technique,Medicine, Moscow,1982.

Lillie R.D. Histopathologic technic and practical histochemistry, USA, 1969.

Dālmane A., Koroļova O. Histoloģija, Rīga, 1990.

Roga S Lekciju konspekts I, Rīga 2002.

Roga S Praktisko nodarbību konspekts I, Rīga 2002.

Roga S Praktisko nodarbību konspekts II, Rīga 2003.

Interneta saites: www.emedicina.lv; www.sveika.lv; medicine.lv; www.mic.ki.se/anatomy.html

Periodika, interneta resursi un citi avoti

DakoCytomation.Catalog.2004/2005.;Web site: .

Pilmane M.,Šūmahers G.H. Medicīniskā embrioloģija,Rīga.2006.

Veselība – 21: veselību visiem politikas pamatnostādnes PVO Eiropas reģionam, Eiropas Veselība Visiem sērija nr.6.

European Commission, Cancer research, Directorate-General for Research Life sciences, genomics and biotechnology for health, 2006.

Interneta saites: www.medicina.lv; www.apollo.lv; www.likumi.lv; www.google; eng.atlants.lv

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Citoloģija

Kursa līmenis (1-3)

2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

2

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

38

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Alevtīna Leice

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Alevtīna Leice

Priekšzināšanas

Bioloģija

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskas zināšanas par cilvēka organisma dažādu audu šūnu sastāva izmaiņām dažādās vecuma grupās un raksturīgākajām novirzēm šūnu struktūrā pie atsevišķu slimību un patoloģisku stāvokļu gadījumos ar klīniski citoloģiskiem laboratoriskiem izmeklējumiem un iepazīstināt ar veicamo testu diagnostisko nozīmi, testu izvēles kritērijiem un rezultātus ietekmējošiem faktoriem, kā arī zināt pētījumu nozīmi cilvēka veselības stāvokļa novērtēšanai dažādu slimību diagnostikā un apgūt onkocitoloģisko izmeklējumu tehniku.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti pratis izmantot iegūtās zināšanas citoloģijā, saistot ar iegūtajām zināšanām anatomijā, fizioloģijā, patoloģiskajā fizioloģijā, ģenētika un apgūstot citus speciālos priekšmetus, kā arī praktiski veikt citoloģiskus izmeklējumus savā profesionālajā darbā un to pielietot izmantojot iegūtās zināšanas pētot šūnu darbības regulācijas mehānismus saistība ar cilvēka veselību un arī varēs izglītot klientus par veselību veicinošiem faktoriem onkocitoloģiskos jautājumos.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Ievads onkocitoloģijā

2

2

2.

Citoloģiskās laboratorijas darba organizācija

6

6

3.

Vagīnas un cervikālā kanāla šūnu īpatnības normā un to

novērtēšanas kritēriji

4

4

4.

Vaginālās iztriepes citoloģiskais raksturojums pie normāla menstruālā cikla

4

4

5.

Iekaisuma procesa citoloģiskās pazīmes

4

4

6.

Vaginālā un cervikālā epitēlija izmaiņas pie patoloģijas.

Dzemdes ķermeņa labdabīgie un ļaundabīgie audzēji

8

8

7.

Piena dziedzera slimību citoloģiskā diagnostika

8

8

8.

Ieskats dažādu ķermeņa substrātu onkocitoloģija

4

4

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Patstāvīgā darba izstrādāšana - 10%

Starpprakšu pārbaudījumi – 40%

Eksāmens 50 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Lejniece S. Klīniskā hematoloģija. Rīga: Nacionālais medicīnas apgāds, 2005.

The morphology of human blood cells. ABBOTT Laboratories, 1985.

Vinķele R. Medicīnas svešvārdu vārdnīca. — Rīga: Avots, 2007, 959 lpp

Козинец Г.И., Погорелов В.М. и др. Клетки крови. Современные технологии их анализа. – М: Триада – Фарм, 2002 – с.534.

Козинец Г.И., Шишкапова З.Г., Сарычева Т.Г., и др. Клетки крови и костного мозга. Цветной аtлас. – М.: МИА, 2004. – с. 202.

Козинец Т.И. Анализы крови и мочи. Клиническоe значение.М.МИА, 2006.

Шиллер-Волкова Н.Н., Никитина Н.И., Агамонова К.А., Брин М.Л. Цитологическая диагностика злокачественных новообразований – АТЛАС. М., Медицина.

Шабалова И.П. Цитологический атлас (dažādas nozarēs I-II-III-IV).М., 2001.-2010.g.

Papildliteratūra

Hans-Jūrgen Soost, Siegfried Baur Gynakologische Zytodiagnostik, Stuttgart, 1980.

Руководство к практическим занятиям по клинической лабораторной диагностике. Под. редакцией проф. М.А. Базарновой, К., 1988.

Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.

Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.

Leja J. Medicīniskā ģenētika. R.: Zvaigzne ABC, 1997.

Madera S. Bioloģija. 1. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2001.

Madera S. Bioloģija. 2. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2002.

Madera S. Bioloģija. 3. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2002.

Pollard T. D., Earnshaw W. C. Cell biology,2nd edition, Saunders, USA, 2008.

Selga T. Šūnu bioloģija. LU Akadēmiskais apgāds, 2008.

Siminovitch L., McCulloch E. A., Till J. E. Journal of Celluler and Comparative Pfysiology.,1963.

Starr C., Taggart R. Et al. Cell biology and genetics Tomson/ Brooks Cole, 2006.

Stokleja K. Ilustrētā bioloģijas vārdnīca, R.: Zvaigzne ABC, 1997.

Tang Y., Yasuhara T., Hara K., matsukava N. Et al. Cell transplantē., 2007.

Zalcmane V., GromaV. Šūnas ultrastruktūra, R.: Rīgas Stradiņa Universitāte, 2001.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Interneta saites: ; www.medicina.lv; ; www.vm.gov.lv/sva.; www.google; ;

Hofbauere G. Laboratorijas analīzes. Padomdevējs pacientam. Rīga: JUMAVA – 2006. 21.lpp.

Vīksna L. Ceļotāju veselības rokas grāmata. R.: SIA Nacionālais medicīnas apgāds, 2002., -232 lpp.

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

Kursa līmenis (1-3)

2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

4

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

36

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Aelita Koha

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Aelita Koha, Daina Lutinska

Priekšzināšanas

Anatomija, fizioloģija, ķīmija, bioloģija, mikrobioloģija, ģenētika

Kursa anotācija:

Izprastdažādu patoloģisko procesu patoģenēzes mehānismus, simptomus, sniegt ieskatu par biežāk sastopamām slimībām, tās gaitu un komplikācijām.

Orgānu un sistēmu patoloģiskā fizioloģija liek studentiem izprast slimību un galveno klīnisko simptomu attīstības mehānismus.

Kursa mērķis – sniegt studentiem nepieciešamās pamatzināšanas par galveno laboratorijas rādītāju izmaiņām un šo izmaiņu cēloņiem pie biežāk sastopamām patoloģijām: pie iekaisumiem, pie nieru saslimšanām, pie kunģa-zarnu trakta slimībām u.c.

Jebkuras slimības gadījumā cieš viss organisms, bez tam ļoti bieži vairākas slimības var kombinēties. Vispārīgās patoloģijas un patoloģiskās fizioloģijas uzdevums ir skaidrot patoloģisko procesu pamatlikumības- traucējumu galvenos cēloņus, patoģenēzes galvenos un vadošos locekļus, veicinošo apstākļu nozīmi, patoloģiju norises īpatnības dažādās orgānu sistēmās, izvēlēties pareizus izmeklējamos materiālus diagnostikai un pamatot profilakses pamatprincipu

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti spēs izanalizēt dažādu patoloģisko procesu simptomus, izpratīs laboratorās atradnes datu rādītāju izmaiņas saistībā ar pataloģiju , klīnisko norisi, iespējamās komplikācijas, galvenās diagnostiskās metodes, zinās riska faktorus, kas ietekmē slimību attīstību, un spēs izglītot pacientus un to piederīgos par saslimšanām un profilaksi

Pēc kursa beigšanas studenti saprast galvenās patoloģisko procesu rašanās un norises likumsakarības, kā arī to radītās izmaiņas organismā kā vienotā sistēmā.

Iegūtās zināšanas par patoloģisko procesu palīdz pareizi un savlaicīgi noteikt pareizos laboratorijas izmeklējumus, konstatēt izmaiņas, kuru gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, papildus izmeklēšana, atbilstoša terapija.

Patoloģiskās fizioloģijas studijās iegūtās zināšanas, palīdzēs apgūstot citus studiju priekšmetus un varēs tikt pielietotas savā profesionālajā darbā.

Pēc kursa beigšanas studenti iegūs zināšanas par cilvēku kā bioloģisku būtni, par cilvēka vietu dabā un saikni ar to, radīs izpratni par veselu un slimu organismu, apgūs izpratni par metabolisma procesiem organismā, tā darbības regulācijas mehānismiem normā un patoloģijas gadījumos, to ietekmi uz cilvēka veselību.

KURSA PLĀNS

Nr. P.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Ievads vispārīgajā diagnostikā, vispārīgā izmeklēšanas gaita

2

2

Elpošanas orgānu slimības

2

2

Sirds asinsvadu sistēmas slimības

4

4

Gremošanas sistēmas slimības

4

4

Uropoētiskās sistēmas slimības

4

4

Endokrīnās sistēmas slimības

4

4

Etioloģija. Patoģenēze. Mācība par slimību

1

1

Perifērās asinsrites traucējumi

1

1

Hipoksija

1

1

Šūnas bojājuma patoloģiskā fizioloģija. Sekundārā alterācija –iekaisums

3

3

Termoregulācijas patoloģiskā fizioloģija. Drudzis. Spriedze

1

1

Šoks. Nāves patoloģiskā fizioloģija

1

1

Mācība par specifisko organisma rezistenci. Imunopatoloģija

2

2

Ūdens-elektrolītu vielmaiņas traucējumi. Hipo hidratācijas un hiperhidratācijas

2

2

Skābju-sārmu līdzsvara traucējumi

1

1

Nieru sistēmas patoloģiskā fizioloģija

2

2

Olbaltumu maiņas patoloģiskā fizioloģija

1

1

Ogļhidrātu maiņas patoloģiskā fizioloģija

1

1

Cukura diabēta patoloģiskā fizioloģija

1

1

Lipīdu vielmaiņas patoloģiskā fizioloģija

1

1

Aknu patoloģiskā fizioloģija

1

1

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Kursa galīgo vērtējumu veido – teorētiskā kursa pārbaudījumi – 25%,

patstāvīgā darba izstrādāšana 25%,

gala pārbaudījums – eksāmens – 50%. (integrēts tests, kas ietver jautājumus par vispārīgās patoloģijas un patoloģiskās fizioloģijas dalu, situācijas uzdevumu analīze)

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

dzītis Diagnostikas pamati un terapijas preambula; Nacionālais apgāds 2005.

Medicīnas aprūpes rokasgrāmata, R: Jumava, 2001

Siliņš I. Iekšķīgās slimības. R : Zvaigzne,1986

Leja J.,E. Pevznere. Speciālā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. R.: Zvaigzne, 1988, 444 lpp.

Leja J. Ūdens un elektrolītu maiņas traucējumi. R.:AML,1993, 35 lpp.

Leja J.Skābju-sārmu līdzsvara traucējumi.R.:AML,1995, 18 lpp.

Leja J. Ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi. R.:AML, 1994, 25 lpp.

Leja J. Tauku un lipoīdu vielmaiņas traucējumi.R.:AML,1996,19 lpp.

Papildliteratūra

Leja J. Vispārīgā patoloģiskā fizioloģija R.: Zvaigzne,1993, 352 lpp.

Leja J. Veselības paškontrole. Ekspresdiagnostika. R. Mc Ābols,2000,77 lpp.

Balode A.Laboratoriskā diagnostika. R.: Nac.apgāds,2003,143 lpp.

Iekšķīgās slimības prof. Kovšas O. Redakcijā. R.: Zvaigzne, 1971

dņeva,D.Zepa,A.Slokenberga,Plaušu simptomu diferenciālā diagnostika, Nacionālais apgāds, 2004

A.Danilāns,Hroniskas aknu slimības,Medicīnas apgāds 2010

A.Lācis Periferisko artēriju okluzīvo slimību diagnostika un ārstēšana,Nacionālais apgāds 2004

Andrejevs N., Anšelēvičs J., Siliņš I., Praktiskā kardioloģija. R.: Zvaigzne, 1990

Autoru kolektīvs. Infarkts? Tās vēl nav beigas. R.: Nordik, 2003, 197 lpp.

Heglins R. Iekšķīgo slimību diferenciālā diagnostika. R.: Zvaigzne, 1968

Biksone G. Medikamentozā ārstēšana un aprūpe. R.: SIA KARENA, 2002, 734 lpp.

Skuja N., Danilāns A., Geldnere G. Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija. R.: Zvaigzne ABC, 1999. 538lpp.

Slaidiņš L., Dobelis J. Uroloģija. R.: Zvaigzne, 1990, 279 lpp

Latvijas neirologu asociācijas Insultu Panelis, vad. Prof. Ģ. Eniņa. Ikdienas aktivitāšu apmācība insulta slimniekam.2003.

Mark Feldman, Laurence S.Fridman, Laurence I.Brandt. Gastrointestinal and liver Disease. 8th edition. Elsevier. Volume 1, 2006, 1540 pg.

Supe I.Rokasgrāmata neiroloģijā.- Rīga: Nacionālais apgāds, 2004.- 286 lpp.

Ērgļa A. Vadībā darba grupa. Akūts koronārs sindroms. Vadlīnijas, Rīga, 2006

Leja J. Perifērās asinsrites patoloģiskā fizioloģija.R.:AML,1993,45 lpp.

Leja J. Diabetes mellitus.R.AML,1994 ,24 lpp.

Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana I. Asinis. Asinsrece. R.:AML,1996,75 lpp.

Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana.II.Urīns.R.:AML,1996,84 lpp.

Kellers R. Ievads imunoloģijā un imūnpatoloģijā. R.: Zvaigzne, 1991, 333 lpp.

Harrison’s Principles of internal medicine. Ed. By R.M. Stone.12th ed.Ed.Mc Gravv-Hffl. New York-Toronto, 1991,280 lpp..

Kissane J.M. Anderson’s Pathology. 9 th edition. Vol. I and II. The C.V. Mosby Com –pany, St. Louis. Baltimore. Philadelphia. Yoronto, 1990, 2196 lpp.

Vanags I., Sondore A. Klīniskā anestezioloģija un intensīvā terapija. Nac.apgāds,2008,1232 lpp.

Apinis P. Cilvēks.Nac.apgāds,1998, 800 lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Andersone D. Jaunākās atziņas par reimatoīdā artrīta diagnostiku. Jums kolēģi. 2005/5.

Treilons A. Nierakmeņi. Mūsdienu zināšanas un iespējas.-Doctus, 2007/novembris.- 9.-13.lpp

Mihailova I., Mihailova V., Pētersons A., Tihomirova T. Akūta nieru mazspēja. –Doctus, 2005.aprīlis.- 9.-11.lpp

1.Tirzītis G.,Šķesteris A. Skābekļa atvasinājumi un brīvo radikāļu bioķīmiskie aspekti

bioloģijā., R., LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 106 lpp.

Konrāde I., Krūmiņa G., Ārente L. Cukura diabēta ABC, Nac.apgāts,2004,206 lpp.

/

/

/mjmp2-mn.htm

/

http://path.upmc.edu/cases/index.html

http://www.diabets.apollo.lv/

http://www.aptieka.lv/

http://www.medicine.lv/

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika

Kursa līmenis (1-3)

2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

4

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

36

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Aelita Koha

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Aelita Koha, Maija Zute

Priekšzināšanas

Anatomija, ,Infekciju slimības, patoloģiskā fizioloģija, vispārīgā patoloģija

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir veicināt studentus apgūt procedūru tehniku atbilstoši standartiem un veicināt studentu izpratni par procedūru indikācijām, kontrindikācijām, vēlamajiem un nevēlamajiem rezultātiem. Rosināt studentu spējas novērtēt pacientu problēmas, modulēt situācijas, veikt pacienta un viņa ģimenes izglītošanu

Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar pirmās palīdzības sniegšanu neatliekamās situācijās un reanimācijas pasākumiem. Sniegt studentiem zināšanas par dažādas etioloģijas smagiem, dzīvībai bīstamiem stāvokļiem, to diagnostiku, ārstēšanu, neatliekamās palīdzības principiem un aprūpi; iespējamām (medicīniska rakstura) katastrofām, iegūt prasmi orientēties katastrofu situācijās un sniegt profesionālu medicīnisko palīdzību un aprūpi.

Rezultāti:

Sekmīgi pabeidzot kursu, students spēs izvērtēt pacientu vitālos rādītājus un antropometriskos datus, spēs izvērtēt vidi, kas ir ap pacientu un veicināt tās drošību, spēs novērtēt pacienta problēmas un veikt aprūpi, spēs veikt procedūras atbilstoši standartiem.

Pēc kursa beigšanas studenti spēs adekvāti rīkoties kritiskās situācijās, kā arī pielietot atdzīvināšanas pasākumu vadlīnijas (ABC algoritmus). Izpratīs un spēs modelēt situācijas. Spēs izpildīt procedūru atbilstoši noteiktajām vadlīnijām. Zinās, kā izvairīties no komplikācijām.

KURSA PLĀNS

Nr. P.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Vides tīrība, tās nodrošinājums, komforta nodrošinājums un pacienta drošība

2

2

Pacienta vitālie rādītāji, to noteikšana, antropometrisko rādītāju noteikšana

2

2

Transdermāla un parenterāla medikamentu ievadīšana

8

8

Procedūras, kas skar gremošanas sistēmu, pacientu aprūpe, pamatprocedūras

2

2

Procedūras, kas skar, uroģenitālo sistēmu pacientu aprūpe

2

2

Pacientu sagatavošana instrumentālām un neinstrumentālām izmeklēšanas metodēm. Laboratoriskie izmeklējumi

2

2

Brūču primārā aprūpe un desmurģija

2

2

Starptautiskās kardio-pulmonālās reanimācijas un neatliekamās kardioloģiskās palīdzības vadlīnijas. Termināli stāvokļi. Komas.

2

2

4

Šoks – cēloņi, veidi, klīniskās izpausmes, neatliekamā palīdzība. Medikamentozā palīdzība

4

4

Akūti koronārie sindromi, palīdzība. Akūta elpošanas nepietiekamība, palīdzība

2

2

Ievainojumi – brūces, asiņošana, pirmā palīdzība

2

2

Traumu klasifikācija. Traumas pacientu novērtēšana

2

2

Speciālās neatliekamās situācija

4

4

Katastrofu medicīna un medicīniskās palīdzības organizācijas līmeņi; mediķu darba organizācija glābšanas darbu veikšanas laikā

2

2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

  • Starppārbaudījumi– 30%

  • Patstāvīgais darbs – 20%

  • Eksāmens – 50 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

tina S.M. Medicīnas aprūpes rokasgrāmata.R.: Jumava,2001.-1415 lpp
MPIC Procedūru tehnikas standarti. R.2003

Ābrahams P. Medicīnas enciklopēdija visai ģimenei.R.:Jumava.2006.-255 lpp

R.Jakušonaka, H. Jodzēviča, R. Gibners Transporta imobilizācija pārsēji. RSU, AS Olainfarm un Arbor Medical korporācija Multineo 2008.

Krieviņš D. Neatliekamā palīdzība. Atdzīvināšana. R.: NMRC, 2003., - 350 lpp.

Krieviņš D. Neatliekamā palīdzība. Traumas. R.: NMRC, 2003., - 383 lpp.

Pirmā palīdzība. R.: Zvaigzne ABC. 2003. – 288 lpp.

Papildliteratūra

Hofbauere G. Laboratorijas analīzes. R.: Jumava. 2006.-166 lpp

Zeidlers I. Klīniskā fizikālā medicīna.R.:Nacionālais apgāds 2004.-396 lpp.

Skuja N.,Danilāns A., Geldnere G. Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija.R.: Zvaigzne ABC 1999.-538 lpp.

Krieviņa D. red. Atdzīvināšana. R.: NMPC 2003.-396 lpp.

Savicka M. Apdegumu traumas. R.:Nacionalais apgads. 2004.-63 lpp.

Šarlote R. Kraca, Slimnieku kopšanas un aprūpes process, R.: Pētergailis, 1995,

Patricia G.Beare, Gerontological Nursing, 1995,

Liepiņa S. Gerontoloijas psiholoiskie aspekti, R.: RAKA, 1998,

Šiliņa M. Ievads aprūpē.- R.: Latvijā pēc diploma apmācības specializācijas un kvalifikācijas celšanas institūts, 1998

Medicīniskās aprūpes rokasgrāmata, ”Jumava”, Rīga, 2001.

Clinical procedures for Medical assistants; Saunders Elsevier; 2008

Jean Smith-Temple, Yong Johnson; Nurese Guide to Clinical procedures, Lippincott

Autoru kolektīvs. Infarkts? Tās vēl nav beigas! R.: Nordik. 2003. – 197 lpp.

Briedis I. Kā rīkoties ārkārtas situācijās. R.: Jumava. 2009. – 141 lpp.

Jakubaņeca Dz. Šoks. R.: Nacionālais apgāds, 2004., - 127 lpp.

Jakušonoka R. Hodzēviča H., Gibners R. Transporta imobilizācija. Pārsēji. R.: Multineo, 2008. – 57 lpp.

Liguts V. Toksikoloģijas rokasgrāmata. R.: Nacionālais apgāds. 2002. –

Liguts V. Intensīvās terapijas rokasgrāmata. R.; Medicīnas apgāds. 2008. -560 lpp.

Savicka M. Apdeguma trauma. R.: 2003., Nacionālais apgāds, 56 lpp.

Latvijas kardiologu biedrība, darba grupa. Akūts koronārs sindroms, vadlīnijas. R.: 2003. – 50 lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

http://www.nmpd.gov.lv

www.vm.gov.lv

www.medline.lv

www.dr.lv

fectology.lv

www.rsa.lv

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Infekciju slimību pamati un imunoloģija

Kursa līmenis (1-3)

2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

4

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

36

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Aelita Koha

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Inta Jaunalksne, Aelita Koha

Priekšzināšanas

Hematoloģija, Bioloģija, Ķīmija, Anatomija, Fizioloģija

Kursa anotācija:

Studiju kursa mērķis ir dot ieskatu studentiem – kas ir mūsdienu klīniskā imunoloģija. Studiju kursā studenti gūst priekšstatu par jēdzienu imunitāte, imūnatbildes komponentiem, humorālajiem, virsmas receptoriem, citokīniem un imūnatbildes komplekso atbildes mehānismu organismā. Kursa laikā studenti iepazīstas ar imūnsistēmas izmeklēšanas metodēm (laboratorajām), kuras mūsdienās lieto klīniskajā praksē Studenti iegūst vispārēju informāciju par slimībām, kuras saistītas ar imūnsistēmas atbildes reakciju.

Kursa mērķis – sniegt studentiem zināšanas un palīdzēt izprast infekciju slimību etioloģiju, patoģenēzi, klīniskās izpausmes, diagnostikas un ārstēšanas principus, profilakses pasākumus, un pielietot teorētiskās atziņas darba plānošanā, realizēšanā un izvērtēšanā.

Rezultāti:

Studenti iegūst teorētiskās zināšanas par imūnsistēmu, imūnatbildes saistību ar slimībām. Kursa laikā studenti apgūst imūnsistēmas laboratorās izmeklēšanas metodes.

Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot mikroorganismu lomu infekciju slimību izcelsmē, izpratīs un spēs analizēt infekcijas izplatīšanās ceļus, kā arī zinās infekciju izplatīšanās pārtraukšanas principus, izpratīs infekciju slimību nespecifiskās un specifiskās profilakses paņēmienus, varēs izmantot iegūtās zināšanas, savā profesionālajā darbā, kā arī palīdzēs apgūt citus studiju priekšmetus .

KURSA PLĀNS

Nr. P.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Imunitātes jēdziens, komponenti- šūnas, humorālie faktori, šūnu virsmas receptori, citokīni

2

1

3

Šūnu imūnatbildes noteikšanas metodes laboratorijā

2

2

Humorālā imūnatbilde, tās komponenti, to struktūra, loma imūnatbildē

2

2

Humorālās imūnatbildes izmeklēšanas metodes laboratorijā

2

2

Autoimūnslimību veidošanās imūnpatoģenēzes mehānismi, komponenti

2

2

Autoimūnslimību diagnostikā izmantojamās metodes. IFA-imūnfluoriscences metode

1

1

ELISA, imunoblot metodes teorētiskie, praktiskie aspekti.

Šo metožu klīniskais pielietojums

3

3

Imūnie atbildes mehānismi onkoloģisko slimību gadījumā

3

3

Laboratoriskās metodes ļaundabīgo slimību imūnatbildes un procesa progresa izvērtēšanā

2

2

Infekcijas slimības epidemioloģija. Infektoloģija kā medicīnas disciplīna, ar to saistītie jēdzieni

2

2

Bīstamās infekciju slimības

2

2

Elpošanas ceļu infekcijas

2

2

Gremošanas trakta infekcijas

2

2

Vīrusa hepatīts (A, B, C, D, E), komplikācijas un sekas. Epidemioloģiskā situācija Latvijā

2

2

Asins (transmisīvās) infekcijas

1

1

Ārējo pārklāju (kontakta) infekcijas

1

1

Parazitārās invāzijas

2

2

Vakcinācija

2

2

Herpes vīrusa klasifikācija

2

2

Intrahospitālās infekcijas

2

2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

  • teorētiskā kursa pārbaudījumi – 40%

  • patstāvīgais darbs – 20%

  • eksāmens – 40 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Oxford Handbook of clinical immunology,Gavin Spickett,2005

Color Atlas of Immunology, Gerd –Rudiger Burmester,2003

Vakcinācija Imūnsistēma I.Mazjānis, E.Tirāns,2002

Klīniskā imunoloģija un allergoloģija, G.Lolora, T.Fišers, D. Adelmans,2000

Immunology, serology in laboratory medicine, M.L.turgeon,2003

Brila A. Infekciju slimību epidemioloģija. R.: Nacionālais apgāds, 2005., - 143 lpp.

Tirāns E., Mazjānis I. Infekcijas slimības. Autorkolektīvs, 2006

Mazjānis I., Tirāns E. Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā infekciju profilakse (rokas grāmata) . R.: Autorkolektīvs, 2002., - lpp.

Papildliteratūra

Manual of laboratory and diagnosticē tests,F.Fischbach, M.Marshall B,2009

Laboratory test handbook,J.DeMott,2001

Clinical Immunology, J.Brostoff, G.K.Scadding,D.Male,1991

Vīksna L. Vīrushepatīts C. Nacionālais apgāds,

Tirāns E., Mazjānis I. HIV infekcija un AIDS. 2001./2002

Vīksna L. Ceļotāju veselības rokas grāmata. R.: SIA Nacionālais medicīnas apgāds, 2002., -232 lpp.

Kalniņa V. Virusoloģija. R.: Nacionālais apgāds. 2003. - lpp.

Tirāns E., Mazjānis fekciju slimības un sindromu ārstēšana un profilakse. Autorizlaidums 2002

Mazjānis I., Tirāns E. Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā infekciju profilakse (rokas grāmata) . R.: Autorkolektīvs, 2002., - lpp.

Vīksna L. Vakcinācija.R:SIA Nacionālais apgāds 2003.,-160 lpp

Vīksna L. Vīrushepatīts C. Nacionālais apgāds,

Tirāns E., Mazjānis I. HIV infekcija un AIDS. 2001./2002

Vīksna L. Ceļotāju veselības rokas grāmata. R.: SIA Nacionālais medicīnas apgāds, 2002., -232 lpp.

Kalniņa V. Virusoloģija. R.: Nacionālais apgāds. 2003. - lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Immunology today

Immunology

Allergy and clinical immunology

Immunobiology

Immunology methods

žurnāls ‘’Jums kolēģi’’

žurnāls ‘’Latvijas Ārsts’’

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

12

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

28

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Maija Kurmiņa

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Silvija Daudze, Maija Kurmiņa

Priekšzināšanas

Bioloģija

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – apgūt vienkāršākās darba iemaņas un tehnikas strādājot vides un higiēnas laboratorijās, veicot pārtikas produktu izmeklēšanu, kā arī veidot izpratni par gaisa fizikālo īpašību noteikšanu un ekoloģiskajām problēmām.

Kursa mērķis - veidot studentiem izpratni par veselīgu darba vidi, tās kritērijiem; iepazīstināt ar iespējamiem darba vides riska faktoriem un to ietekmi uz strādājošo veselību, zināt pasākumus riska faktoru iedarbības novēršanai vai novēršanai, prast pielietot iegūtās zināšanas savā profesionālajā darbā

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti zinās vides un higiēnas laboratorijās lietojamos traukus un aparatūru, pratīs veikt tehniskas manipulācijas pārtikas produktu izmeklēšanā. Studenti zinās pārtikas produktu kvalitāti raksturojošu rādītāju noteikšanas metodes un pieļaujamās devas, kā arī zinās kādā veidā šie radītāji ietekmē cilvēka veselību.

Pēc kursa beigšanas studenti pratīs pielietot iegūtās zināšanas, lai izmantotu labvēlīgo faktoru un novērstu (vai samazinātu) nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz organismu, veicinot veselības un darba spēju saglabāšanu, pacientu ātrāku izveseļošanos.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Ekoloģija un tās problēmas

2

2

2.

Gaisa fizikālo īpašību noteikšana

4

4

3.

Dzeramā un ūdensbaseinu ūdens izmeklēšana

6

6

4.

Gaļas un piena produktu izmeklēšana

4

4

5.

Miltu un maizes izstrādājumu izmeklēšana

4

4

6.

Arodmedicīna – multidisciplināra medicīnas nozare, tās uzdevumi.

Iespējamie darba vides riska faktori

2

2

7.

Fizikālie un fiziskie (ergonomiskie) darba vides riska faktori

2

4

6

8.

Ķīmiskie un bioloģiskie darba vides riska faktori

2

2

4

9.

Psiholoģiskie darba vides riska faktori

1

2

3

10.

Arodslimību profilakse. Individuālie un kolektīvie aizsarglīdzekļi

1

2

3

11.

Ieskaite

2

2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Kursa galīgo vērtējumu veido:

Pārbaudījumi par teorētisko kursu – 30%,

Patstāvīgo darbu izstrāde – 20%,

Gala pārbaudījums – eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Aulika B. Uztura higiēna. Darba un veselības institūts, RSU, 2001.

Blaitmena Dž. Ko mēs īsti ēdam. Jāņa Rozes apgāds, 1999.

Gavriļenko E. Pārtikas un sanitārijas higiēna. Turība, 1999

Lindberga Z. Higiēna. „Zvaigzne”, Rīga, 1991.

Zariņš Z., Neimane L. Uztura mācība. LU Akadēmiskais apgāds, 2009.

Audere A. u.c. Higiēna. / Autoru kolektīvs prof. Z. Lindbergas redakcijā. R.

Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. V.Kaļķa un Ž.Rojas redakcijā. R.

Eglīte M. Darba medicīna. R.

Papildliteratūra

Miške I. Brutāne D. Dzīvības elementi. Nordik, 2004.

Valtneris A. Cilvēka fizioloģija. Rokasgrāmata. R.

Пoдyнoвa Л.Г. Pykaвoдcmвo k пpakmuчeckuм зaняmuям no мemoдaм caнumapнo гuгueнuчeckux uccлeдoвaнuй. „Meдuцuнa”, Mockвa, 1990.

Lodge J.Z. Methods of air sampling and analyses. Third edition. Lewis Publishers, New York, 1988.

Nielsen S.Z. Food analyses. Fourth edition. Springer, New York, 2010.

Rubana I.M. Uzturs fiziskā slodzē. Izdevniecība RaKa, 2010.

Žihare L. Slimnieku uzturs mājas apstākļos. „Zinātne”, Rīga, 1992.

Гaбoвuч P.Д. Гuгueнa „Meдuцuнa”, Mockвa, 1982.

Гopшkoв A.И. Лuпamoвa O.B. Гuгueнa пumaнuя. „Meдuцuнa”, Mockвa,1987.

Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē: Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 284 (13.04.2004.)

Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās : Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.325 (15.05.2007.)

Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskām vielām: Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 189 (21.0.2002.)

Roja Ž. Ergonomikas pamati. Rīga, SIA „Drukātava”, 2008

Eglīte M., Kaļķis V., Roja Ž. Vibrācija un mūsu organisms. Rīga LMA, 1998.

Eglīte M. Elektromagnētiskā radiācija. R.: AML, 1996.

Daudze S. Arodmedicīna (darba higiēna). Mācību metodiskais materiāls studentiem. Jūrmala, 2009.

Higiēna. / Autoru kolektīvs akad. Rumjanceva G.I. redakcijā. Maskava: Medicīna, 2001. – 607 lpp. (mācību grāmata augstskolām krievu valodā)

Palmgrēns G. (2009). Ultraskaņa dziedē diska trūces. Ilustrētā Zinātne, 8(45), 38.-39.lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Ecology. Global Network. Pieejams adresē

. Pieejams adresē

www.likumi.lv; www.vdi.lv; www.ergonomika.lv; www.medicina.lv;

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija I

Kursa līmenis (1-3)

2

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.5

Kopējais stundu skaits

60

Lekciju stundu skaits

4

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

56

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

60

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Ļubova Šuvalova

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Ļubova Šuvalova

Priekšzināšanas

Bioloģija

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – sniegt zināšanas par mikroorganismu un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, lai varētu izprast infekciju slimību izcelsmi, to izplatīšanās ceļus un mehānismus, pārtraukšanas iespējas un profilakses veidus. Sniegt zināšanas par mikroorganismu vispārējiem kultivēšanas un pētīšanas paņēmieniem, veidot prasmi strādāt ar dažādām mikrobioloģijas laboratorijas diagnostikas metodēm.

Veidot izpratni par parazītu (vienšūņu, tārpu un posmkāju) uzbūves īpatnībām, to attīstības cikliem, cilvēka invadēšanās iespējām un ceļiem, lokalizāciju organismā, diagnostikas un profilakses pasākumiem, kā arī iepazīstināt ar ārstēšanas paņēmieniem. Iepazīstināt un veidot prasmi veikt un interpretēt dažādu parazītu atradnes.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot mikroorganismu etioloģisko nozīmi dažādu infekciju slimību izcelsmē, pratīs izvēlēties un pielietot dažādus infekciju slimību profilakses veidus, mācēs sagatavot darbam nepieciešamās barotnes un citas testu veikšanai nepieciešamās sastāvdaļas. Pratīs veikt mikrobioloģijas laboratorijas diagnostikas testus, mācēs interpretēt izmeklēšanas gaitā iegūtos rezultātus, kā arī izmantot iegūtās zināšanas apgūstot citus studiju priekšmetus.

Studenti spēs izskaidrot dažādu parazītu etioloģisko nozīmi parazitāro slimību izcelsmē, mācēs veikt izmeklējamā materiāla sagatavošanu, testēšanu, kā arī pratīs diferencēt atradnes.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Mikrobioloģijas priekšmets. Epidemioloģijas priekšmets.

2

2

Mikroorganismu morfoloģija un fizioloģija

16

16

Apkārtējās vides faktoru ietekme uz mikrobiem, mikrobu izplatība dabā

8

8

Mikrobu mainība

2

2

Mācība par infekciju un jēdziens par epidēmisko procesu

4

4

Mācība par imunitāti, alerģija

8

8

Medicīniskās parazitoloģijas iedalījums, pamatjēdzieni. Parazītu diagnostiskas un apkarošanas metodes

2

2

Vienšūņu parazīti (protozooloģija)

8

8

Daudzšūnu parazīti – tārpi (helmintoloģija)

8

8

Parazitārie posmkāji – (arahnoentomoloģija)

2

2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Starppārbaudījumi– 30%

Patstāvīgais darbs – 30%

Eksāmens – 40 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Paul G. Engelkirk.Janet Duben-Engelkirk. laboratory diagnosis of infectious diseases, LLippincott Wiliams&Wilkins,2008

Kroiča J., Kuzņecova V. un citi Metodiskās rekomendācijas praktiskajām nodarbībām „Infekcija un imunitāte”. – Rīga: RSU, 2005. – 56 lpp.

Kroiča J., Kuzņecova V. un citi Metodiskās rekomendācijas praktiskajām nodarbībām vispārējā mikrobioloģijā. – Rīga: RSU, 2005. – 75 lpp.

Tirāns E., Mazjānis I. Infekcijas slimību un sindromu ārstēšana un profilakse (kabatas rokasgrāmata). R.: Autorkolektīvs, 2002., - 416 lpp.

Papildliteratūra

Arta Balode. Laboratoriskā diagnostika, Nacionālais apgāds, 2008

Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.

Brila A. Infekciju slimību epidemioloģija. R.: Nacionālais apgāds, 2005., - 143 lpp.

Kalniņa V. Virusoloģija. R.: Nacionālais apgāds. 2003. - lpp.

Mazjānis I., Tirāns E. Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā infekciju profilakse (rokas grāmata) . R.: Autorkolektīvs, 2002., - lpp.

Metodiskie materiāli un lekcijas.

Michael Wilson. Microbial inhabitants of humāns ,Cambridge universitu press,2005.

P.R.Murray et al., „Medical microbiology”, izd. „Mosby”, sākot ar 3.izdevumu

Ramnik Sood. Textbook of medical laboratory technology ,Jaypee Brothers Medical Publishers,2006

Seksuāli transmisīvās slimības. Prof. bina redakcijā,.: Latvijas Dermatoveneroloģijas fonds. R 2001., -194 lpp.

Vīksna L. Ceļotāju veselības rokas grāmata. R.: SIA Nacionālais medicīnas apgāds, 2002., -232 lpp.

Žileviča A. Antibiotiskās vielas un citi pretmikrobu preparāti. R.: LU Medicīnas fakultāte, 2004., - 34 lpp.

Žileviča A. Mācība par infekciju. R.: LU Medicīnas fakultāte, 2004., - 21 lpp.

Žileviča A. Mikroorganismu rezistence pret antibiotikām un citiem antibakteriālajiem preparātiem. R.: LU Medicīnas fakultāte, 2004., - 29 lpp.

Генис Д.Е. Медицинская паразитология. М.: Медицина, 1991., 304 с.

Медицинская вирусология. под редакцией Королюка А.М. и Сбойчакова В.Бю., :СПб, 2002. – 163 с.

Медицинская микробиология. под редакцией Королюка А.М. и Сбойчакова В.Б., :СПб, 2002. – 267 с.

Сергеев А.Ю., Сергеев А.В., Грибковые инфекции (рук-во для врачей). Москва, 2004. – 440 с.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

www.medicina.lv

www.hepatiti.lv

www.vm.gov.lv/sva.

University of South Carolina School of Medicine/ Microbiology and Immunology On-line – http://pathmicro.med.sc.edu/book/bact-sta.htm

University of Alberta/ department of biological sciences/multimedia topics –

http://www.biology.ualberta.ca/facilities/multimedia/?Page=289

The Official Web Site of the Nobel Prize/ educational Productions –

/educational/all_productions.html

American society for microbiology/microbe library- /

Laboratory Identification of Parasites of Public Helth Concern - http://www.dpd.cdc.gov/

Centers for Disease control and Prevention - http://www.cdc.gov/

University of Southampton/ Link Directory to Medical and Veterinary Parasitology - http://www.soton.ac.uk/~ceb/Diagnosis/Vol6.htm

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija II

Kursa līmenis (1-3)

2

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.5

Kopējais stundu skaits

60

Lekciju stundu skaits

2

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

58

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

120

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Ļubova Šuvalova

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Arta Olga Balode

Priekšzināšanas

Bioloģija

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas par dažādu mikroorganismu ģinšu un sugu pārstāvjiem kā infekciju ierosinātājiem, par mikroorganismu infekciju ierosinātāju raksturīgākajām morfoloģiskajām, kulturālajām un bioķīmiskajām īpašībām, kultivēšanas apstākļiem, virulences faktoriem, iegūto un iedzimto rezistenci pret antibakteriālajiem preparātiem; praktiskajās nodarbībās iepazīstināt studentus ar mikrobioloģijas laboratorijas specifiku, kvalitātes kontroles procedūrām mikrobioloģiskajos izmeklējumos, iepazīstināt ar infekciju izsaucošo mikroorganismu mikrobioloģiskajām izmeklēšanas metodēm, to praktisko pielietojumu, saistot iegūtās zināšanas ar prasmi interpretēt iegūtos rezultātus savas kompetences robežās.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot mikroorganismu etioloģisko nozīmi dažādu infekciju slimību izcelsmē, mācēs veikt mikrobioloģijā pielietojamās manipulācijas, testus, kvalitātes kontroles procedūras, izpratīs izmeklēšanas gaitā iegūtos rezultātus, kā arī izmantot iegūtās zināšanas apgūstot citus studiju priekšmetus, kā arī pielietot iegūtās iemaņas savā profesionālajā darbā.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Mikroorganismu klasifikācija pēc Grama. Gram pozitīvo un Gram negatīvo mikroorganismu vispārējs raksturojums

2

2

Gram pozitīvie kokveida mikroorganismi; Staphylococcus, Streptococcus , Enterococcus ģintis

4

4

Gram negatīvie kokveida mikroorganismi: Neisseria ģints.

2

2

Gram negatīvās nūjiņas: Enterobaceriaceae dzimtas baktērijas

4

4

Mikrobioloģijas diagnostikā pielietojamie testi.

4

4

Fēču mikrobioloģiskā izmeklēšana uz patogēnajām enterobaktērijām

4

4

Gram negatīvās nūjiņas: Pseudomanas,Burcholderia, Stenotropomonas, Alcaligenes ģintis

2

2

Dažādu barības vielu prasīgo, Gram negatīvo mikroorganismu grupa: Haemophylu,Bordatella, Francisella,Legionella, Myycoplasma,Ureoplasma ģintis

4

4

Mikrobioloģiskā izmeklēšana uz Haemophylus influenzae.

2

2

Gram pozitīvo nūjiņveida baktēriju grupa: Corynobactreium, Bacillus,Listeria ģintis. Skābju izturīgās baktērijas: M. tuberculosis M.leprae

4

4

Gram negatīvās izliektās baktērijas; Vibrio,Campylobacte,rArcobacter,Helicobacter ģintis.Spirālveida baktērijas: Leptospira, Borrelia, Treponema, Spirillum ģintis

4

4

Anaerobo mikroorganismu klasifikācija un vispārējais raksturojums. Clostridium,Campylobacter ģintis

2

2

Patogēnās sēnes: Candida ģints sēnes, pelējuma sēnes, to raksturojums.

4

4

Vīrusi. Klasifikācija, izsauktās infekcijas.

4

4

Krēpu mikrobioloģiskā izmeklēšana.

4

4

Urīna mikrobioloģiskā izmeklēšana.

4

4

Asins mikrobioloģiskā izmeklēšana. Iespējamās saslimšanas un to izsaucēji

4

4

Sākotnēji sterilu un nesterilu bioloģisko materiālu mikrobioloģiskā izmeklēšana.

2

2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Starppārbaudījumi– 30%

Patstāvīgais darbs – 30%

Eksāmens – 40 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Paul G. Engelkirk.Janet Duben-Engelkirk. laboratory diagnosis of infectious diseases, LLippincott Wiliams&Wilkins,2008

Dumpis U., Miklaševičs E., Balode A.O. Metodiskie materiāli. Modulis: Patogēno baktēriju izpētes modulis. LU, 2006.

Seksuāli transmisīvās slimības. Prof. bina redakcijā,.: Latvijas Dermatoveneroloģijas fonds. R 2001., -194 lpp.

Mazjānis I., Tirāns E. HIV infekcija un AIDS (kabatas rokasgrāmata). R.: Autorkolektīvs, 2001., - 350 lpp.

Papildliteratūra

Metodiskie materiāli un lekcijas.

Kalniņa V. Virusoloģija. R.: Nacionālais apgāds. 2003. - lpp.

Mazjānis I., Tirāns E. Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā infekciju profilakse (rokas grāmata) . R.: Autorkolektīvs, 2002., - lpp.

Mazjānis I., Tirāns E. HIV infekcija un AIDS (kabatas rokasgrāmata). R.: Autorkolektīvs, 2001., - 350 lpp.

Tirāns E., Mazjānis I. Infekcijas slimību un sindromu ārstēšana un profilakse (kabatas rokasgrāmata). R.: Autorkolektīvs, 2002., - 416 lpp.

Žileviča A. Mikroorganismu rezistence pret antibiotikām un citiem antibakteriālajiem preparātiem. R.: LU Medicīnas fakultāte, 2004., - 29 lpp.

Žileviča A. Mācība par infekciju. R.: LU Medicīnas fakultāte, 2004., - 21 lpp.

Brila A. Infekciju slimību epidemioloģija. R.: Nacionālais apgāds, 2005., - 143 lpp.

Michael Wilson. Microbial inhabitants of humāns ,Cambridge universitu press,2005.

Arta Balode. Laboratoriskā diagnostika, Nacionālais apgāds, 2008

Ramnik Sood. Textbook of medical laboratory technology ,Jaypee Brothers Medical Publishers,2006

P.R.Murray et al., „Medical microbiology”, izd. „Mosby”, sākot ar 3.izdevumu

G.F.Brooks, J.S.Butel, S.A.Morse „Medical microbiology”, izd.Lange medical Books, sākot ar 20.izdevumu

Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.

Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.

Domeika M., Miltiņš A., Mardh P.-A. Hlamīdijas, to izraisītās slimības cilvēkiem un dzīvniekiem. R.:1995., - 106lpp.

Seksuāli transmisīvās slimības. Prof. bina redakcijā,.: Latvijas Dermatoveneroloģijas fonds. R 2001., -194 lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

www.medicina.lv

www.hepatiti.lv

www.vm.gov.lv/sva.

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Hematoloģija un koaguloģija

Kursa līmenis (1-3)

2

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Kopējais auditoriju stundu skaits

80

Lekciju stundu skaits

2

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

78

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

80

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Alevtīna Leice

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Alevtīna Leice

Priekšzināšanas

Anatomija; Cilvēka fizioloģija; Patoloģiskā fizioloģija

Kursa anotācija:

Sniegt zināšanas studentiem par hematoloģiju, asinsradošiem orgāniem, asins sastāvu, asins šūnām, to funkciju un slimībām, dažādam asins grupu sistēmām, hematoloģijās un imūnhematoloģijas laboratorijas diagnostikā lietojamo metožu grupām, kā arī iepazīstināt studentus ar testu izvēles kritērijiem, rezultātu ietekmējošiem faktoriem, laboratorijas testu diagnostisko nozīmi un to referentiem lielumiem dažādās vecuma grupās. Iepazīstināt studentus ar hemostāzes sistēmas bioloģisku faktoru un procesu kopumu un mijiedarbību, kas novērš asiņošanu asinsvada bojājuma gadījumā un tajā pašā laikā saglabā asinis asinsvados šķidrā veidā, kā arī ar hemostāzes mehānisma traucējumiem, koaguloģijas rādītājuizmeklējumu tehniku un rezultātu ietekmējošiem

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studentiem jāprot iegūtās zināšanas praktiski pielietot savā profesijā un spētveikt hematoloģiskus, imunhematoloģiskus un koaguloģiskus laboratorijas izmeklējumus, kā arī zināt asins rādītāju rezultātu ietekmējošos faktorus un kritisko lielumu rezultātu novērtēšanu, saistot to ar iegūtajām zināšanām anatomijā, fizioloģijā, patoloģiskajā fizioloģijā un citos speciālos priekšmetos.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Perifēro asins šūnu veidošanās un to izmeklēšanas metodes

2

44

46

2.

Anēmijas

8

8

3.

Hemoblastozes

8

8

4.

Imūnhematoloģija

8

8

5.

Koaguloģija ( hemostazioloģija)

10

10

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Patstāvīgā darba izstrādāšana - 10%

Praktiskie darbi – 40%

Eksāmens 50 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Hematoloģijas analizators CELLTAC, metožu apraksts. Nihon Kohden. DIAMEDICA SIA. Lietotāja instruk.2006.

Hemostāze. Instruktīvais materiāls. LU PSK bibliotēka. 2000.

Kellers R. Ievads imunoloģija un imūnpatoloģijā. Rīga. Zvaigzne, 1991.

Klīniska medicīna. Prof.Aivara Lejnieka redakcija. Medicīnas apgads. 2010. 942 lpp.

Lejniece S. Klīniskā hematoloģija. Rīga: Nacionālais medicīnas apgāds, 2005. 324 lpp.

The morphology of human blood cells. ABBOTT Laboratories, 1985.

Козинец Г.И., Шишкапова З.Г., Сарычева Т.Г., и др. Клетки крови и костного мозга. Цветной аtлас. – М.: МИА, 2004. – с. 202.

Кузник Б., Максимова О. Общая гематология. Чита: Феникс, 2007. – 573 с.

Papildliteratūra

Козинец Г.И., Погорелов В.М. и др. Клетки крови. Современные технологии их анализа. – М: Триада – Фарм, 2002 – с.534.

Энсиклопедия клинических лабораторных тестов. Под редакцией Р.Тица, 1997. -942 с.

Aberberga-Augškalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. – Rīga: Medicīnas Apgāds, 2007. – 516 lpp.

Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.

Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.

Бордюшков Ю., Горошинская И., Франциянц Е., Ткачева Г., Горло Е., Нескубина И. Структурно-функциональные изменения мембран лимфоцитов и эритроцитов под воздействием переменного магнитного поля. // Вопросы медицинской химии, – 2000 – Nr.3.

Cooper G.M., Hausman R.E. The cell: A molecular approach 3ed., 2003.

Danilāna A., vadībā Pa gastroenteroloģijas džungļu takām. Rīga: Nacionālais apgads., 2005.117.-120.lpp

Hastka J. Anemia. Questions and answers. Roche Dianostics . 2003.p.28-55.

Hematoloģijas analizators ABX Micros OT, Invitros SIA. Lietotāja instrukcija.2000, 98 lpp.

Laboratory diagnostic tests, Sweden, 1994.

Leja J. Asins aina II. – R.: AML, 1997.

Leja J. Vispārīgā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. Rīga:Zvaigzne,1993.352 lpp.

Medicīnas laboratorijas. Ipašas prasības kvalitātei un kompetencei.”LVS EN ISO 15189”, sadaļa C.9, 2007.

Pinkowski R. Лейкоциты. Автоматический анализ, трудности, разногласия. – Lodz: Artdruk, 2000. c. 155.

Praktiskā alergoloģija. Vernera Lozovska redakcijā. LU Akadēmiskais apgāds, 2009. – 623 lpp.

Pollard T. D., Earnshaw W. C. Cell biology,2nd edition, Saunders, USA, 2008

Sinkeviča D. Laboratorijas Testu Interpretācijas Rokasgrāmata Ārstiem – Nacionālais Medicīnas Serviss – Laboratorija – 2008. – 52.–87.lpp.

Stenner E., Piccinini C., Biasioli B., Bussani A., Delbello G. Red cell and core temperature in spelunking. // International Journal of Sports Medicine, – 2007 – vol.28, Nr.9,– p.727–731.

Selga T. Šūnu bioloģija. LU Akadēmiskais apgāds, 2008.

Vinķele R. Medicīnas svešvārdu vārdnīca. — Rīga: Avots, 2007, 959 lpp

Бордюшков Ю., Горошинская И., Франциянц Е., Ткачева Г., Горло Е., Нескубина И. Структурно-функциональные изменения мембран лимфоцитов и эритроцитов под воздействием переменного магнитного поля. // Вопросы медицинской химии, – 2000 – Nr.3.

Борисов Ю., Спиридонов В., Суглобова Е. Резистентность эритроцитарных мембран: механизмы, тесты, оценка // Клиническая лабораторная диагностика. – 2007 – №12, 36–40 с.

Вохминцев П.А., Сайфиев Р.Р., Фролова О.В. Экзогенная регуляция деформабильности эритроцитов. // Успехи современного естествознания – 2004 – № 2 – c. 46.

Елемесов Р.Е., Акоев В.Р., Ким Ю.А. Влияние электромагнитного излучения на гемолиз эритроцитов, истощенных по АТФ. // II съезд биофизиков России. Тезисы. – Москва, 1999.

Жербин Е.,Чухловин А.Радиационная гематология.Москва: Медицина, 1989.

Зинчук В.В. Деформируемость эритроцитов: физиологические аспекты. // Успехи физиологических наук. – 2001. – Т. 32, № 3. – c. 66–78.

Козинец Т.И. Анализы крови и мочи. Клинич. значение.М.: МИА, 2006.с. 99.

Кузник Б., Максимова О. Общая гематология. Чита: Феникс, 2007. – 573 с.

Руководство к практическим занятиям по клинической лабораторной диагностике. под. редакцией проф. М. А. Базарновой, К.,1988.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Interneta saites: ; www.medicina.lv; ; www.vm.gov.lv/sva.; www.googlea

Hofbauere G. Laboratorijas analīzes. Padomdevējs pacientam. Rīga: JUMAVA – 2006. 21.lpp.

Pūga I. Dažādu faktoru ietekme uz asins analīžu rezultātiem. // Jums, Kolēģi. – 1996. – Nr.8, –36. lpp

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

STUDIJU PROGRAMMA

BIOMEDICĪNAS LABORANTS

Kursa nosaukums

Klīniskās izmeklēšanas metodes

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

5

ECTS kredītpunkti

7,5

Kopējais auditoriju stundu skaits

100

Lekciju stundu skaits

2

Praktisko nodarbību stundu skaits

98

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

100

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Laura Mihailovska

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Laura Mihailovska

Priekšzināšanas

Vidusskolas līmenis

Kursa anotācija:

Kursa mērķi:

  1. sniegt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīniski diagnostisko laboratorijas izmeklējumu veikšanai;

  2. izprast klīnisko laboratorijas testu diagnostisko nozīmi, testēšanas principus, izmeklēšanai lietoto testu darbības soļus, bioloģiskos references intervālus dažādās vecuma grupās, raksturīgākās novirzes patoloģiskos stāvokļos un atsevišķu slimību gadījumos;

  3. zināt klīniski diagnostisko laboratorijas testu ietekmējošos faktorus un to ietekmi uz iegūtajiem izmeklēšanas rezultātiem.

Rezultāti:

Iegūstamās akadēmiskās un profesionālās kompetences:

  1. prasme novērtēt izmeklējamo materiālu atbilstību (parauga identifikācija, daudzums, noņemšanas laiks, konteinera tips) izmeklēšanai klīniski diagnostiskajā laboratorijā;

  2. prasme veikt klīniski diagnostisko testu izpildi saskaņā ar laboratorijā pielietotajām izmeklēšanas metodēm;

  3. prasme sagatavot un noformēt laboratorijas pārskatu izmeklēšanas rezultātu paziņošanai;

  4. spēja izpildīt iekšējās kvalitātes kontroles programmas uzdevumus klīniski diagnostiskās laboratorijas darbā;

  5. spēja definēt testa rezultātu kritisko robežu dažādos izmeklējamos materiālos;

  6. prasme strādāt ar medicīnisko, medicīniski tehnisko literatūru un pielietot iegūto informāciju, veicinot klīnisko izmeklējumu tehniskās prakses nostiprināšanu un uzlabošanas iespējas identificēšanu.

KURSA PLĀNS

Nr.

p.k.

Temats

Lekcija

Praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Ievads klīniski laboratoriskajā diagnostikā. Klīnisko izmeklējumu nozīme diagnostikā, klīniski-diagnostiskās laboratorijas struktūra, darba organizācija

2

-

2

2.

Urīna izmeklēšana.

Urīna fizikālās un ķīmiskās īpašības, urīna sedimenta morfoloģiskais sastāvs, nieru funkcionālo spēju izmeklēšanas metodes, urīna izmeklējumu kvalitātes vadība

-

44

44

3.

Izkārnījumu izmeklēšana.

Izkārnījumu fizikālās īpašības, ķīmiskais un mikroskopiskais sastāvs. Koproloģiskā aina gremošanas traucējumu gadījumos

-

16

16

4.

Likvora izmeklēšana.

Likvora fizikālās un ķīmiskās īpašības, testu diagnostiskā interpretācija. Šūnu sastāvs likvorā normā un dažādu patoloģisko izmaiņu gadījumos

-

8

8

5.

Krēpu izmeklēšana.

Krēpu fizikālās īpašības un mikroskopiskais sastāvs. Krēpu izmeklēšanas diagnostiskā nozīme pie dažādām saslimšanām

-

12

12

6.

Eksudātu un transudātu izmeklēšana.

Punktātu fizikālās īpašības, ķīmiskā izmeklēšana, punktātu preparātu izmeklēšana

-

6

6

7.

Uroģenitālo izdalījumu klīniski diagnostiskā izmeklēšana.

Uroģenitālo iztriepju pagatavošana un krāsošana, šūnu sastāva raksturojums, krāsošanas īpatnības un mikroskopija, novērtējums

-

12

12

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI

Praktiskie darbi – 30 %.

Patstāvīgie darbi – 20%.

Selektīvie testi (regulārai zināšanu pārbaudei - ietver jautājumus par aplūkojamo kursa tēmu) - 10 %.

Eksāmens (kursa noslēgumā - ietver integrētus jautājumus par visām kursa tēmām) - 40 %.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Althauzens A. Klīniskie laboratorijas izmeklējumi. – R: Zvaigzne, 1966. – 279 lpp.

Balode A. Laboratoriskā diagnostika. – R: Nacionālais apgāds, 2003. – 143 lpp.

Hofbauere G. Laboratorijas analīzes. – R: Jumava, 2006. – 172 lpp.

Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana. II. Urīns. – R: AML, 1996.

Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana. III. Organisma šķidrumi. – R: AML, 1997. – 159 lpp.

Rubins A. Dermatoveneroloģija. – R: Latvijas Dermatovenerologu asociācija un Latvijas Dermatoveneroloģijas fonds, 2010. – 435 lpp.

Rubins A., Gūtmane R. Rubins S. u.c. Seksuāli transmisīvās slimības. – R: Latvijas Dermatoveneroloģijas fonds, 2001. – 194 lpp.

Papildliteratūra:

Dobelis J. Bērnu uroloģija. – R: Madris, 2003. – 328 lpp.

Galvenā enciklopēdijas redakcija. Populārā medicīnas enciklopēdija. – R: Galvenā enciklopēdijas redakcija, 1984. – 623 lpp.

Koļesņikovs N. Cilvēka anatomija. – R: Zvaigzne, 1966. – 455 lpp.

Latvijas Standarts LVS EN ISO 15189. Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības kvalitātei un kompetencei.

Leja J., Pevznere E. Speciālā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. – R: Zvaigzne, 1988. – 444 lpp.

Valtners A. Cilvēka fizioloģija. – R: Zvaigzne ABC, 1995. – 212 lpp.

Boehringer Mannheim, Diagnostics. Important facts about new diagnostic methods for the detection of renal disorders. – Mannheim: Boehringer Mannheim, Diagnostics, 64 pg.

Kaplan Lawrence A., Pesce Amadeo J. Clinical chemistry. Theory, analysis, correlation. Third edition. – Missouri: Mosby-Year book, 1996. – 1211 pg.

Miles Inc., Diagnostics Devision. Modern urine chemistry. Application of urine chemistry and microscopic examination in health and disease. – USA: Elkhart, 1991. – 104 pg.

Walter G. Guder, M.D. Fundamentals of Laboratory Diagnostics. Renal Diseases. – Mannheim: Boehringer Mannheim, 1995. - 39 pg.

Bayer Vital, Diagnostics. Harnanalyse-praktisch zusammengefasst. – Fernwald: Bayer Vital, 2005. – 104 s.

Березанцев Ю.А., Автушенко Е.Г. Гелъминто – логическая копрологическая диагностика. - М: Медицина, 1976. – 192 стр.

Колуканов И.Е., Чайка Н.А. Гарднереллез. – Санкт-Петербург, 1994. – 41 стр.

Кубас В.Г., Данилова О.П., Чайка Н.А. Кандидоз. Санкт-Петербург, 1997. – 52 стр

Любина А.Я., Илъичева Л.П., Катасонова Т.В., Петросова С.А. Клинические лабораторные исследования. – М: Медицина, 1984. – 288 стр.

Раковская И.В., Вулъфович Ю.В. Микоплазменные инфекции урогениталъного тракта. - Москва, 1995. – 66 стр.

Ронин B.C., Старобинец Г.M., Утевский Н.Л. Руководство к практическим занятиям по методике клинических лабораторных иследований. - М: Медицина, 1968. – 264 стр.

Periodika, interneta resursi un citi avoti:

Kolontaja I., Mikažāns I. Hlamīdiju infekcija un tās izraisītās sekas pusaudžiem. Jums, Kolēģi, 2005, Janvāris, 45.-47. lpp.

Lietuvietis V., Mihailova I. Pārskats par urīnceļu infekcijas diagnostiskajām metodēm. Doctus, 2005, Augusts, 19.-23.lpp.

Mihailova I. Infekcija un glomerulonefrīts. Doctus, 2004, Decembris, 12.-16.lpp.

Mikažāns I. Uroģenitālā hlamidioze: izplatība, diagnostika un ārstēšana. Jums, Kolēģi, 1999, Nr.7, 53.-56. Lpp.

Rudņeva A., Zepa D., Ziemele D. Pleirīti. Jums, Kolēģi, 1998, Nr.2, 21.-26. Lpp.

Tamane S. Bakteriālā vaginoze. Doctus, 2009, Aprīlis, 21.-23.lpp.

Tula-Rijkure A. Ar bakteriālo vaginozi sadzīvot nevajadzētu! Doctus, 2004, Decembris, 20.-21.lpp.

Boehringer Mannheim. Miditron Junior. Operator`s Manual. - Mannheim: Boehringer Mannheim, 40 pg.

Boehringer Mannheim. Urilux. Operating Instructions. - Mannheim: Boehringer Mannheim, 101 pg.

Roche Diagnostics. Cobas u 411 system. Operator`s Manual. – Roche Diagnostics, 242 pg.

http://library.med.utah.edu/WebPath/TUTORIAL/URINE

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

Kursa līmenis (1-3)

2

Kredītpunkti

5

ECTS kredītpunkti

7.5

Kopējais auditoriju stundu skaits

100

Lekciju stundu skaits

2

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

98

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

100

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Alevtīna Leice

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Alevtīna Leice

Priekšzināšanas

Bioloģija; Cilvēka anatomija un fizioloģija; Patoloģiskā fizioloģija;

Kursa anotācija:

Kursa mērķis ir veidot izpratni studentiem par dažādu ķīmisko savienojumu ietekmi uz organismā funkcijām, uzturvielu ķīmiskajām pārvērtībām vielu maiņas procesā, lai varētu izprast asins un citu organisma šķidrumu ķīmiskā sastāva pētījumu nozīmi cilvēka veselības stāvokļa novērtēšanā un dažādu slimību diagnostikā, kā arī iepazīstināt studentus ar laboratorijas diagnostikā lietojamo analītisko metožu grupām, testu izvēles kritērijiem un rezultātus ietekmējošiem faktoriem, laboratorijas testu diagnostisko nozīmi, to referentajiem lielumiem dažādās vecuma grupās, raksturīgajām novirzēm dažādu patoloģisko stāvokļu un slimības gadījumos.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studentiem jāprot iegūtās zināšanas izmantot, saistot ar iegūtajām zināšanām anatomijā, fizioloģijā, patoloģiskajā fizioloģijā un apgūstot citus speciālos mācību priekšmetus, praktiski to pielietot savā profesijā saistot iegūtās zināšanas ar prasmi veikt patstāvīgi bioķīmijas laboratorijas testus, kā arī:

  1. Zināt un ievērot darba drošības noteikumus laboratorijās;

  2. Zināt laboratorijā izmeklējamo bioloģisko materiālu pareizas paņemšanas, uzglabāšanas un transportēšanas noteikumus;

  3. Zināt cilvēka organisma fizioloģiskos procesus un izprast to saistību ar klīniski diagnostiskās izmeklēšanas rezultātiem;

  4. Zināt biežāk sastopamās slimības un ar tām saistītās izmaiņas organismā;

  5. Apgūt klīniskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes, to kvalitātes kontroles metodes;

  6. Spēt izvērtēt iegūtos analīžu rezultātus.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Bioķīmijas priekšmets un uzdevumi. Pirms analītiska etapa raksturojums un bioķīmisko rādītāju ietekmējošie faktori. Kvalitātes kontroles metodes bioķīmijā

2

12

14

2.

Fermentu raksturojums un to aktivitātes noteikšanas metodes

12

12

3.

Vielu un enerģijas maiņa. Hormoni

8

8

4.

Ogļhidrātu vielmaiņa

12

12

5.

Lipīdu vielmaiņa

12

12

6.

Vienkāršo olbaltumu vielmaiņa

16

16

7.

Salikto olbaltumu vielmaiņa

8

8

8.

Specifiskie olbaltumi

4

4

9.

Ūdens un minerālvielu maiņa

8

8

10.

Vielmaiņas procesu kopsakarības

6

6

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Patstāvīgā darba izstrādāšana - 10%

Praktiskie darbi – 40%

Eksāmens 50 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Aberberga-Augškalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. – Rīga: Medicīnas Apgāds, 2007. – 516 lpp.

Cēdere D., Logins I. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. R.: Zvaigzne ABC, 1996. 385 lpp.

Clinical Biochemistry. ALLANGAW. Roberta A. Cowan at.al. Churchill Livingstone. 1995, 165 p.

Jansons Edgars. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. LU Akadēmiskais apgāds. 2006.-307 lpp.

Harvey Richard A., Champe Pamela C. BIOCHEMISTRY. 2nd edition, J.B.Lippincott Company, 1994. -443 lpp.

Klīniska medicīna. Prof.Aivara Lejnieka redakcija. Medicīnas apgads.2010.942.lp

Walters . J., Estridge B.H., Reynolds A.P. Basic medical laboratory tehniques.An International Publishing Company.1995.-622 lpp.

Энсиклопедия клинических дабораторных тестов. Под редакцией Р.Тица, 1997. -942 с.

Papildliteratūra

Любина А..Я.,Ильичева Л.П.т.д. Клинические лабораторные исследования.Медицина, М., 1984. -287 с.

Меньшиков В.В. Справочник. Лабораторные методы исследование в клинике., 1987. 365 c.

Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ekonomikā un biznesā. Risinājumi ar SPSS un MS Excel. – Rīga: Datorzinību centrs, 2006. – 364 lpp.

Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.

Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.

Cooper G.M., Hausman R.E. The cell: A molecular approach 3ed., 2003.

Гаранина Е.Н. Качество лабораторного анализа. М., 1997. 192.с.

Jansons Edgars. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. LU Akadēmiskais apgāds. 2006.-307 lpp.

Gaw A., Cowan R.A. Clinical Biochemestry. USA, 1995.

Helds A. Klīniskā endokrinoloģija. SIA”REVI-2”,2000.

Kļaviņš M. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite, R. 1996.

Laboratory diagnostic tests, Sweden, 1994.

Lazdāne G., Andrējev S., Auziņa I., u.c. Ginekoloģijas rokasgrāmata. Nacionālais apgāds. 2000. 108-255 lpp.

Lawrenc A. Kaplan, Amadeo J. Pesce. Clinical Chemistry Teory, Analysis, Correlation. Mosby.1996, 1211 p.

Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana. III., IV. – R.: AML, 1997., 1999.

Praktiskā alergoloģija. Vernera Lozovska redakcijā. LU Akadēmiskais apgāds, 2009. – 623 lpp.

Madera S. Bioloģija. 1. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2001.-298 lpp.

Madera S. Bioloģija. 2. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2002.-371 lpp.

Madera S. Bioloģija. 3. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2002.-311 lpp

Medicīnas laboratorijas. Ipašas prasības kvalitātei un kompetencei.”LVS EN ISO 15189”, sadaļa C.9, 2007.

Pollard T. D., Earnshaw W. C. Cell biology,2nd edition, Saunders, USA, 2008.

Raipulis J. Vides piesārņojuma ietekme uz iedzimtību, Vērmaņdārzs, 1999.

Rauhvargers A. Vispārīgā ķīmija. Rīga, Zinātne, 1996. -383 lpp.

Selga Tūrs. Šūnu bioloģija. LU Akadēmiskais apgāds, 2008.

Starr C., Taggart R. Et al. Cell biology and genetics Tomson/ Brooks Cole, 2006.

Seager Spencer L., Slabaugh Michael R. Shemistry for today anic and Biochemistry. 1987. 848 lpp.

Selindžers B. Cita ķīmija. Mācību grāmata. Rīga. 2007. -517 lpp.

Štifts A. Insulīnam līdzīgo augšanas faktoru nozīme augšanas traucējumos. Doctus. Nr.1, 2004.14.-15. lpp.

Stokleja K. Ilustrētā bioloģijas vārdnīca, R.: Zvaigzne ABC, 1997.

Vinķele R. Medicīnas svešvārdu vārdnīca. — Rīga: Avots, 2007, 959 lpp

Долгов В.В., Золотокрылина Е.С. Лабораторная диагностика при шоковых состояниях. М. 1998. -39 С.

Долгов В.В., Раков С.С. Ферменты в лабораторной диагностике. ЭКО-МЕД-ПОЛЛ. М., 1998. .55 с.

Долгов В.В.,Луговская С.А. т.д. Лабораторная диагностика нарушений обмена железа. М., 1996.-41с.

Долгов В.В. т.д. Лабораторная диагностика нарушений водно –электролитного обмена.М., 1997. -56.

Долгов В.В., Киселевский Н.А. т.д. Лабораторная диагностика кислотно – основного состояния. Кайрон Диагностикс- М.,1998.-50 с.

Долгов В.В.,ЕрмаковаТ.П.т.д. Лабораторная диагностика нарушений обмена минералов и заболеваний костей. Кайрон Диагностикс. М.,1998.-64. с.

Ермолаев М.В.,Ильичева Л.П.Биологическая химия.Медицина,М.1989.320 с.

Клинический диагноз. Под редакцией Меньшикова В.В. М., 1997. 301.с.

Колб В.Г., Камышников В.С. Клиническая биохимия. «Беларусь». Минск,

1976. -311 с.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Interneta saites: ; www.medicina.lv; ; www.vm.gov.lv/sva.; www.googlea

Elksne K., Zveiniece R. B tipa nātrijurētiskā peptīda nozīme sirds mazspējas diagnostikā un prognozes izvērtēšanā. Jums, Kolēģi. 7, 2003. 24.-26. lpp.

Hofbauere G. Laboratorijas analīzes. Padomdevējs pacientam.Rīga:Jumava..2006.

Klauss Oberbeils Ūdens – dzīvības eliksīrs, Jumava, 2004

Pūga I.Dažādu faktoru ietekme uz asins analīžu rezultātiem.Jums, Kolēģi.1996-8

Ozoliņš D. Preanalītiskā posma kontrole – attīstības tendences // Medicine – 2007 – Novembris, 8.–10. lpp.

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Lietišķā etiķete

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

20

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

20

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Ruta Akermane

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Ruta Akermane

Priekšzināšanas

Psiholoģija

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – iepazīties ar lietišķās etiķetes aktualitātēm mūsdienu sabiedrībā, prast veidot savu tēlu lietišķajā vidē.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti izprot un zina uzvedības kultūras noteikumus lietišķajā saskarsmē.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Kulturālas uzvedības priekšnoteikumi un jēdzieni. Etiķete, etiķetes ievērošanas mērķi

2

2

4

Ārējais izskats lietišķās attiecībās

4

2

6

Attiecību kultūra darba vietā

4

2

6

Dāvanu un suvenīru izvēle lietišķās attiecībās

2

4

6

Lietišķās viesības

2

2

4

Lietišķie kontakti un sarunas

4

4

8

Publiskā runa, runas tehnika

2

4

6

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

  • patstāvīgā darba izstrāde – 20%

  • prezentācijas – 30%

  • Eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Fosters D. Lietišķā etiķete Eiropā. – R.: Zvaigzne ABC, 2005, 400 lpp

Kincāns V. Etiķete sadzīvē, lietišķajos kontaktos, starptautiskajās attiecībās.-R.: Biznesa Partneri, 2000

Milts A. Ētika. Saskarsmes ētika.- R.: Zvaigzne ABC, 2004

Veics V. Uzvedības kultūra saskarsmē. 1.daļa. – RaKa, 1998.

Veics V. Uzvedības kultūra saskarsmē. 2. daļa. – RaKa, 2000.

Papildliteratūra

Vlfa I. Mūsdienīgas uzvedības normas.- Zvaigzne ABC,1999.

Kincāns V. Diplomātiskais protocols. – R., 1993.

Gulēna G. Esiet, lūdzu tik laipni un ...!- R.: Zvaigzne ABC,1998

Hanišs H. Galda kultūra. – R.: Jumava, 2000

Ķestere I. Lietišķās viesības.// Kapitāls. – 2000., Nr.10

Periodika, interneta resursi un citi avoti

/business-knigge/

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Masāžas pamatkurss

Kursa līmenis (1-3)

1

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

2

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

44

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

34

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Anita Ādmine

Kursa apstiprinājuma datums

01.06.2010.

Kursa izstrādātājs

Anita Ādmine

Priekšzināšanas

Anatomija, fizioloģija

Kursa anotācija:

Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klasiskajā masāžā. Klasiskās masāžas neirogēno, humorālo, mehānisko iedarbību uz cilvēka organismu. Klasiskās masāžas pamatpaņēmieni un to raksturojums. Palīgpaņēmieni to raksturojums. Indikācijas, kontrindikācijas. Pielietot klasiskās masāžas darbības pamatmetodes pacientu aprūpē.

Rezultāti:

Pēc kursa beigšanas studenti zinās klasiskās masāžas mērķi un nozīmi. Sapratīs masāžas paņēmienu fizioloģisko iedarbību un to pielietojumu. Būs praktiski apguvuši augšējās, apakšējās ekstremitātes, apkakles zonas, muguras krūšu daļas un muguras masāžu.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats

Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

Ievads – masāžas pamatpaņēmieni, to fizioloģiskā iedarbība uz organismu. Masāžas termini, indikācijas, kontrindikācijas. Masāžas procedūras struktūra, prasības masierim un pacientam.

2

2

4

Augšējās ekstremitātes masāžas shēma un augšējās ekstremitātes topogrāfiskā anatomija. Atsūknējošā jeb atpludinošā masāža. Glaudīšana un berzēšanas paņēmieni un palīgpaņēmieni.

6

6

Augšējās ekstremitātes masāžas shēma, apvienojot glaudīšanas, berzēšanas, mīcīšanas un vibrācijas paņēmienus un palīgpaņēmienus.

6

6

Apkakles zonas masāžas metodiskie norādījumi. Masāžas shēma, secība, masāžas virzieni

6

6

Apakšējās ekstremitātes masāža metodiskie norādījumi atsūknējošai jeb atpludinošai masāžai, apvienojot glaudīšanas, berzēšanas, mīcīšanas un vibrācijas paņēmienus un palīgpaņēmienus.

6

6

Muguras th-krūšu daļas masāža. Masāžas shēma, secība, virzieni, metodiskie norādījumi.

6

6

Muguras masāžas metodiskie norādījumi, shēma, secība, virzieni.

6

6

Taktīlā un Tauriņā pieskāriena masāža, tās pielietojums darbā ar pacientu.

6

6

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

  • patstāvīgā darba izstrāde – 20%

  • praktiskie darbi – 30%

  • eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra

Dambenieks D. Masāža, Jumava, 2003.g. 96.lpp.

Brauna D. V. Kāju masāža, Zvaigzne ABC, 2004-128.lpp.

Maksvela- Hadsone K. Masāža, Zvaigzne ABC, 2004,-168.lpp.

Zetlers I, ārstnieciskā masāža, Avots 2006-99.lpp.

Daliho, H. Hāze, H Krauss. Masāža, Zvaigzne,1989.

Papildliteratūra

Logina I, muguras sāpes, nacionālais apgāds, 2006.

Rapaport MH, Schettler P, Bresee C, A Preliminary Study of the Effects of a Single Session of Swidish Massage on Hypothalamic- Pituitary and Immune Function in Normal Individuals. J Altern Complement Med. 2010.

Noto Y, Kudo M, Hiota K- Back massage therapy promotes psychological relaxation and an in salivary chromogranin A release J Anesth.2010

Tai masāža Zvaigzne ABC 1998

Pilates vingrošana Zvaigzne ABC 2005

Periodika, interneta resursi un citi avoti

Metodiskie materiāli no fizikālās asociācijas sēdēm

http// www.mountainwallmassage. Net/benefits. Html

http// .

APSTIPRINU

Katedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Vadības teorija un mārketings

Kursa līmenis

2

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Kopējais auditoriju stundu skaits

40

Lekciju stundu skaits

20

Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits

20

Studenta patstāvīgā darba stundu skaits

40

Atbildīgā struktūrvienība

Medicīnas tehnoloģija katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks

Mg.oec. Agnese Oliņa