textarchive.ru

Главная > Документ

1

Смотреть полностью

Latvijas Republikas

Izglītības un zinātnes ministrijas

Augstākās izglītības departamentam

PIETEIKUMS

STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Programmas realizēšanā iesaistīto augstāko izglītības iestāžu nosaukumi

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte

Latvijas Universitāte

Rīgas Stradiņa Universitāte

Augstāko izglītības iestāžu juridiskās adreses

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte

Lielā iela 2

Jelgava, LV-3001, Latvija

Tālr.: + (371) 3022584

Fakss: + (371) 3027238

Latvijas Universitāte

Raiņa bulv. 19

Rīga, LV-1586, Latvija

Tālr.: + (371) 7034301

Fakss: + (371) 70 34 513

Rīgas Stradiņa Universitāte

Dzirciema iela 16

Rīga, LV-1007, Latvija

Tālr.: + (371) 7409224

Fakss: + (371) 7471815

Augstāko izglītības iestāžu reģistrācijas apliecību numuri

LLU Nr. 2841101568

LU Nr. 3341000218

RSU Nr. 3341202042

Studiju programmas nosaukums

Akadēmiskā starpaugstskolu maģistra studiju programma “Uzturzinātne

Studiju programmas kods

45722

Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms

  • 2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijās, 80 kredītpunkti

  • 2,5 gadi jeb 5 semestri, 80 kredītpunkti

  • 3 gadi jeb 6 semestri nepilna laika neklātienes studijās, 80 kredītpunkti

Prasības sākot studiju programmas apguvi

Augstākā profesionālā izglītība medicīnā vai zobārstniecībā, bakalaura vai maģistra grāds bioloģijā, ķīmijā, vides zinātnēs, veselības zinātnēs (māszinībās, sabiedrības veselībā, ergoterapijā, fizioterapijā, rehabitoloģijā), farmācijā, pārtikas ķīmijā, bioķīmijā, pārtikas tehnoloģijā, sporta pedagoģijā un veselības izglītībā, veterinārmedicīnā un citās radniecīgās nozarēs

Iegūstamais grāds

Veselības zinātņu maģistrs uzturzinātnē

Vieta, kurā īsteno studiju programmu

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte

Latvijas Universitāte

Rīgas Stradiņa Universitāte

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestādes ir pilnvarojušas kārtot ar licencēšanu saistītos jautājumus

Studiju programmas direktore,

as.prof. Ida Jākobsone

LLU Mācību prorektors, _____________________ prof. Arnis Mugurēvičs

LU Mācību prorektors, _____________________ prof. Juris Krūmiņš

RSU Mācību prorektore, _____________________ prof. Ilze Akota

Studiju programmas direktore, _____________________ as.prof. Ida Jākobsone

SATURS

1. Augstskolu (LLU, LU un RSU) Senātu lēmumi par studiju programmas

apstiprināšanu 5

2. Augstskolu (LLU, LU un RSU) reģistrācijas apliecības 6

3. Augstskolām (LLU, LU un RSU) izsniegtās licences par tiesībām īstenot

Starpaugstskolu maģistra studiju programmu “Uzturzinātne” (45722) 7

4. Augstākās izglītības studiju programmu licencēšanas komisijas protokols

Nr. 19 (2006.g.31.janvāris) par ieteikumu uzsākt studentu apmācību ar

2006.gada 1.septembri 8

5. Augstākās izglītības padomes atzinums par programmas īstenošanas

nepieciešamību 9

6. Dokumenti, kas apliecina, ka pieteicējs studiju programmas likvidācijas

gadījumā nodrošinās programmā studējošiem iespēju turpināt izglītības

ieguvi citā studiju programmā (fakultāšu Domes lēmumi) 10

7. Studiju programmas titullapas 11

8. Studiju programmas anotācija 12

9. Studiju programmas vispārējais raksturojums 13

9.1. Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie

rezultāti 13

9.2. Studiju programmas novērtējums 16

9.2.1. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas

valsts interešu viedokļa 16

9.2.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam 17

9.3. Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām

Latvijā un ārvalstu augstskolās 17

9.4. Studiju programmas organizācija 22

9.4.1. A daļas studiju kursu raksturojums 22

9.4.2. B daļas izvēles kursu raksturojums 27

9.4.3. Maģistra darbs 30

9.5. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 31

9.5.1. Programmas finansēšanas avoti 31

9.5.2. Programmas infrastruktūras nodrošinājums 31

9.6. Imatrikulācijas noteikumi 32

9.7. Studiju programmas praktiskā realizācija un kvalitātes nodrošināšana 33

9.7.1. Studiju programmas praktiskā realizācija 33

9.7.2. Kvalitātes nodrošinājums studiju programmā 34

9.8. Vērtēšanas sistēma 34

9.9. Studējošie 35

9.9.1. Studējošo skaits 35

9.9.2. Studējošo aptaujas analīze 35

9.9.3. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 36

9.10. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls 36

9.10.1. Akadēmiskā personāla sastāvs 36

9.10.2. Akadēmiskā personāla zinātniski pētnieciskā darbība, projektu

vadība 37

9.10.3. Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība, attīstība 37

9.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums, norādot to uzdevumus

programmas īstenošanā 38

9.12. Struktūrvienību uzskaitījums, norādot to uzdevumus programmas

īstenošanā 40

9.13. Akadēmiskā personāla ārējie sakari 42

9.14. Studiju programmas attīstības plāns 44

9.15. Studiju programmas SVID analīze 45

Pielikumi

  1. Starpaugstskolu (LLU, LU, RSU) Sadarbības līgums 46

  2. Studiju saturs un studiju plāns; Latvijas augstskolu ieguldījums studiju

programmas realizēšanā 59

  1. Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti 71

  2. Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem 158

a) Mācībspēku saraksts, norādot kvalifikāciju, akadēmisko amatu un statusu

b) Mācībspēku CV

  1. Programmas izmaksas 249

  2. Diploma pielikuma paraugs 251

  3. Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu

institūciju finansētajos projektos 256

  1. Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas 259

  2. Piemērs imatrikulācijas pārbaudījuma testam dabaszinātnēs 266

  3. Noslēguma darba izstrādes un aizstāvēšanas kārtība 267

  4. Latvijā radniecīgās akreditētās maģistra studiju programmas 268

  5. Salīdzināmās ārvalstu studiju programmas 269

  6. Materiāli tehniskā bāze 270

  7. Studiju programmas “Uzturzinātne” aptaujas anketa par 1.semestri 271

  8. Latvijas Republikas Uztura padomes sēdes protokols Nr. 4 (14.12.2006) 272

  9. Atsauksmes par Starpaugstskolu maģistra studiju programmu

“Uzturzinātne” 273

17. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām 275

1. Augstskolu (LLU, LU un RSU) Senātu lēmumi par akadēmiskās maģistra studiju programmas “Uzturzinātne”

apstiprināšanu

  1. LLU Senāta 2004.gada 11.februāra lēmums Nr. 4-227 (Senāta priekšsēdis I.Liepa, sekretāte T.Tabunova)

  2. LU Senāta 2004.gada 29.marta lēmums Nr. 235 (Senāta priekšsēdētājs M.Auziņš, sekretāre I.Upacere)

  3. RSU Senāta 2004.gada 16.marta lēmums Nr. 1-2/16 (Senāta priekšsēdētājs J.Anšelevičs, sekretāre I.Kreibe)

2. Augstskolu (LLU, LU un RSU) reģistrācijas apliecības

  1. LR Izglītības un zinātnes ministrijas izdotā Izglītības iestādes reģistrācijas apliecība Nr. 2841101568, izdota LLU 07.08.2001 (valsts sekretārs A.Sarnovičs)

  2. LR Izglītības un zinātnes ministrijas izdotā Izglītības iestādes reģistrācijas apliecība Nr. 3341000218, izdota LU 02.02.2000 (valsts sekretārs G.Tomsons)

  3. LR Izglītības un zinātnes ministrijas izdotā Izglītības iestādes reģistrācijas apliecība Nr. 3341202042, izdota RSU 18.03.2003 (valsts sekretārs A.Sarnovičs)

3. Augstskolām (LLU, LU un RSU) izsniegtās licences

par tiesībām īstenot

Starpaugstskolu akadēmisko maģistra studiju programmu “Uzturzinātne” (45722)

  1. LR Izglītības un zinātnes ministrijas 21.06.2005. LLU izsniegtā Licence Nr. 04056-18 par tiesībām īstenot studiju programmu “Uzturzinātne”

  2. LR Izglītības un zinātnes ministrijas 11.04.2005. LU izsniegtā Licence Nr. 040477-43 par tiesībām īstenot studiju programmu “Uzturzinātne”

  3. LR Izglītības un zinātnes ministrijas 21.06.2005. RSU izsniegtā Licence Nr. 04055-14 par tiesībām īstenot studiju programmu “Uzturzinātne”

4. Augstākās izglītības studiju programmu licencēšanas komisijas

Protokols Nr. 19 (2006.g.31.janvāris)

par ieteikumu uzsākt studentu apmācību ar 2006.gada 1.septembri

Komisijas protokola pilnu kopiju skat. iesniegtajā Akreditācijas pieteikumā, latviešu valodas versijas izdrukā.

5. Augstākās izglītības padomes atzinums

par programmas īstenošanas nepieciešamību

Augstākās izglītības padomes atzinuma pilnu kopiju skat. iesniegtajā Akreditācijas pieteikumā, latviešu valodas versijas izdrukā.

6. Dokumenti, kas apliecina, ka pieteicējs studiju programmas likvidācijas

gadījumā nodrošinās programmā studējošiem iespēju turpināt izglītības

ieguvi citā studiju programmā (fakultāšu Domes lēmumi)

1) Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) vadības vienošanās ar LLU Pārtikas Tehnoloģijas fakultātes vadību (02.07.2007.g. vienošanās Nr.011 – 0802/222), ka gadījumā, ja programmas “Uzturzinātne” īstenošana tiks pārtraukta, visi šīs programmas maģistri varēs turpināt izglītību LLU maģistra programmā “Pārtikas zinātne”

2) Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes Domes lēmums (Nr.5/6-4 no 23.05.2007.g.), ka gadījumā, ja studiju programmas “Uzturzinātne” realizēšana tiks pārtraukta, fakultāte nodrošinās studējošiem iespēju iegūt izglītību Dabas zinātņu maģistra studiju programmā ķīmijā.

3) Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Domes lēmums (Nr.8 no 2007.gada 19.jūnija), ka gadījumā, ja studiju programmas “Uzturzinātne” realizēšana tiks pārtraukta, fakultāte nodrošinās studējošiem iespēju iegūt izglītību Dabas zinātņu maģistra studiju programmā bioloģijā

7. Studiju programmas titullapas

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte

Latvijas Universitāte

Rīgas Stradiņa Universitāte

Starpaugstskolu

akadēmiskā maģistra studiju programma

“Uzturzinātne” (45722)

INTER-UNIVERSITY
ACADEMIC MASTER`S STUDY PROGRAM

NUTRITION SCIENCE” (45722)

Iegūstamais grāds: Veselības zinātņu maģistrs uzturzinātnē

OBTAINABLE DEGREE: HEALTH SCIENCES MASTER IN NUTRITIONSCIENCE

Programmas direktore

Dr.ķīm., as.prof. Ida Jākobone

Iesniegtajā akreditācijas pieteikumā ir pievienotas programmas “Uzturzinātne“ titullapas, kuras apstiprinājušas augstskolu (LLU, LU, RSU) pārvaldes institūciju vadības pārstāvji un atbildīgo struktūrvienību par programmas realizēšanu pārstāvji:

2004.gadā:

LLU Senāta priekšsēdētājs (prof.J.Liepa)

LU Senāta priekšsēdētājs (prof.M.Auziņš)

RSU Senāta priekšsēdētājs (prof. J.Anšelēvičs)

2007. gadā:

LLU PārtikasTehnoloģijas fakultātes Domes priekšsēdētāja as.prof. I.Ciproviča

LU Kvalitātes novērtēšanas kom. priekšsēdētājs prof.J.Krūmiņš

LU Ķīmijas fakultātes Domes priekšsēdētāja as.prof. A.Prikšāne

LU Bioloģijas fakultātes Domes priekšsēdētājs prof. J.I.Aivars

LU Medicīnas fakultātes dekāns prof. U.Vikmanis

RSU Rehabilitācijas fakultātes Domes priekšsēdētājs as.prof. A.Vētra

RSU Uztura akadēmiskās skolas direktore L.V.Neimane

Par programmas realizāciju atbildīgie augstskolu mācībspēki

LLU prof. D.Kārkliņa

LU as.prof. I.Jākobsone

LU as.prof. U.Kondratovičs

LU prof. R.Ligere

8. STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

Latvijā līdz 2006./2007. akadēmiskajam gadam nebija maģistru studiju programmas uzturzinātnē, kas sagatavotu konkurētspējīgus speciālistus sabiedrības veselības attīstībai, kuri pārzinātu uzturzinātnes teoriju un spētu to izmantot zinātniskos pētījumos un uztura jautājumu praktiskā risināšanā saskaņā ar ES un PVO (Pasaules Veselības Organizācija) galvenajām stratēģiskām tendencēm un LR Veselības Ministrijas izstrādātajām pamatnostādnēm un rīcības plānu “Veselīgs uzturs Latvijai 2003 – 2013”.

Akadēmiskā Starpaugstskolu maģistrantūras studiju programma Veselības zinātnes maģistra grāda uzturzinātnē iegūšanai stratēģiski veidota kā integrēta studiju programma, aptverot fizioloģiskos, bioķīmiskos aspektus, klīniskās uztura zinātnes jaunākos sasniegumus, medicīnas zinātnes nozares un uztura mijiedarbību, pārtikas un uztura politiku, pārtikas un pārtikas ražošanas drošumu. Programmas apguve nodrošina zināšanas par cilvēka organisma darbību šūnu, audu un orgānu līmenī, sniedz izpratni par organismā notiekošajiem bioķīmiskajiem procesiem, pārmaiņām organismā visos līmeņos slimību gadījumos, cilvēka veselību ietekmējošiem faktoriem un to novēršanas iespējām.

Kā akadēmiskai programmai liela uzmanība tiek veltīta pētījumu metodikas apguvei, prasmju un zināšanu attīstīšanai, pētījumu atziņu integrēšanai praksē. To nosaka mācību procesa organizācija, kur programmas īstenošanā tiek sasaistīti atsevišķu zinātņu disciplīnu un augstskolu pasniedzēji un zinātnieki.

Starpaugstskolu studiju programma ir uzsākusi sagatavot kvalificētus zinātniekus uzturzinātnes jomā, kuri spēs sniegt konsultācijas par veselīgu uzturu visā cilvēka dzīves laikā, strādāt kā uzturzinātnes speciālisti slimnīcu, pansionātu, veco ļaužu namos un pirmsskolas izglītības iestāžu, vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās un profesionālās izglītības iestāžu ēdināšanas blokos un iesaistīsies veselības izglītības programmu īstenošanā skolās, domās par jaunu un veselīgu pārtikas produktu izstrādi pārtikas ražošanas uzņēmumos un spēs veikt zinātniski pētniecisko darbību šajā virzienā.

Akadēmiskā maģistra studiju programma ir izstrādāta atbilstoši LR Augstskolu likuma prasībām, kā arī maģistru studiju nolikumam LLU, LU un RSU un balstoties uz starptautisko studiju programmu analīzi “Uzturzinātnē”. Programmas specifika, salīdzinot ar jau esošajām ārvalstu studiju programmām, ir tās teorētisko pamatu un argumentācijas saistība ar Latvijas konkrētajām problēmām un situāciju.

Studiju programmas apjoms ir 80 kredītpunkti, ilgums: 4 semestri - pilna laika klātienes studijas; 5 semestri – nepilna laika klātienes studijas; 6 semestri – nepilna laika neklātienes studijas. Maģistra studiju programmu veido A daļas pamatkursi un B daļas izvēles kursi, kursa darbs un maģistra darbs.

Studiju process ir organizēts pēc moduļu principa, paredzot studentu aktīvu patstāvīgo darbu. Studiju programmu realizē LLU, LU un RSU vadošie mācībspēki, Latvijā atzīti pārtikas un uzturspeciālisti, kas šobrīd aktīvi ir iesaistījušies valsts pārtikas un uzturpolitikas izveidē. Iespēju robežās tiks uzaicināti arī ārvalstu speciālisti. Maģistra programmas studentiem būs iespējas aprobēt savus zinātniskos pētījumus vietējās un starptautiskās konferencēs un piedalīties SOCRATES/ERASMUS apmaiņas programmās.

Sekmīgi izstrādājot maģistra darbu, studentam piešķir Veselības zinātņu maģistra akadēmisko grādu uzturzinātnē.

9. STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS

9.1. Studiju programmas mērķi, uzdevumi un plānotie rezultāti

Programmas īstenošanas mērķis ir sagatavot kvalificētus uzturzinātnes speciālistus, kuri ir ieguvuši padziļinātas teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas, pētniecības iemaņas un spēj patstāvīgi veikt zinātniskās pētniecības darbu uztura, pārtikas, bioķīmijas, pārtikas ķīmijas un toksikoloģijas jomā, kuri spēj analizēt, kritiski izvērtēt un ģenerēt jaunas idejas un alternatīvas pieejas uzturzinātnē sabiedrības veselības veicināšanai un ar uzturu saistīto slimību aizkavēšanai, lai realizētu Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Savienības un Latvijas uzturpolitikas mērķus.

Programmas uzdevums ar A moduļu kursiem dot maģistrantiem iespēju iegūt pamatzināšanas uzturzinātnē, pārtikas zinātnē, veselības zinātnē un teorētiskās un metodoloģiskās zināšanas zinātniski pētnieciskā darbā (skat. 3.pielikumu):

  • Sniegt padziļinātas zināšanas par uztura zinātnes fundamentālajiem principiem, par zinātniski pamatotu uztura prioritāro nozīmi veselības nodrošināšanā visā dzīves cikla garumā;

  • Dot iespēju apgūt mūsdienīgas un efektīvas metodes uztures un vielmaiņas novērtēšanai dažādu vecuma grupu cilvēkiem;

  • Dot zināšanas par pārtikas produktu un uzturvielu sastāvdaļām to ķīmisko uzbūvi, pārvērtībām pārstrādes un uzglabāšanas laikā, un par to kvantitatīvā daudzuma noteikšanas metodēm;

  • Sniegt zināšanas par vielu maiņas un tās regulācijas molekulārajiem pamatiem, par mūsdienu ģenētisko sasniegumu un bioķīmijas pielietojumu uzturzinātnē.

  • Sniegt zināšanas par atsevišķu pārtikas produktu ražošanā pielietojamām tehnoloģijām un biotehnoloģijām (ĢMO), par pārtikas produktu ražošanā izmantoto piedevu un uztura bagātinātāju raksturojumu un izmantošanas iespējām un par pārtikas produktu kvalitātes un drošuma rādītāju nodrošināšanas iespējām.

  • Sniegt zināšanas par sievietes uztura īpatnībām visa mūža laikā;

  • Dot zināšanas par starptautiskām prasībām vesela bērna uzturam dažādos bērnības periodos, par ārstniecisko uzturu biežāko bērnu slimību gadījumā;

  • Dot izpratni par makro un mikro uzturvielu nozīmi fiziskajās aktivitātēs, un par iespējām ietekmēt dažādus fizioloģiskus sarežģījumus garīgajās slodzēs ar uzturu;

  • Dot izpratni par uztura ietekmi uz vecu cilvēku veselības stāvokli;

  • Atklāt uztura lomu mutes veselības nodrošināšanā;

  • Iepazīstināt ar dažādiem uztura izraisītiem imunoloģiskiem un ģenētiskiem traucējumiem, to iemesliem un diagnostiku;

  • Iepazīstināt studentus ar zinātniski pamatotu medicīniskā uztura ārstēšanas metodi klīnikā hronisku slimību gadījumos;

  • Iepazīstināt studentus ar zinātniski pamatotu medicīniskā uztura pielietošanas pamatprincipiem, izmantojamajām metodēm, ārstnieciskajiem līdzekļiem akūtu saslimšanu gadījumos;

  • Iepazīstināt studentus ar uztura psiholoģijas īpatnībām pacientiem ar neirotiskiem, uzvedības un depresīviem traucējumiem;

  • Iepazīstināt studentus ar svarīgākajām sabiedrības veselības atziņām, veselības un slimību biežuma mērīšanas metodēm, epidemioloģisko pētījumu veidiem;

  • Iemācīt studentiem vispārīgās statistikas, varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas pamatjēdzienus un metodes;

  • Sekmēt studentus integrēt dažādos kursos iegūtās zināšanas un iemaņas uztura jomā, lai varētu izprast un attīstīt pārtikas un uztura politikas Eiropeisku pielietojumu, speciālu vērību pievēršot tās attīstībai Latvijā.

  • Sekmēt studentu profesionālo un individuālo iemaņu un kompetences attīstību zināšanu izmantošanai veselīga uztura izglītībai dažādās populācijās.

Ar B izvēles kursiem atbilstoši maģistrantu priekšzināšanām dot iespējas apgūt nepieciešamās priekšzināšanas A moduļu kursu apguvei un nodrošināt pamatpriekšmetu padziļinātu apguvi (skat.3.pielikumu)

  • Pilnveidotu studentu lasīšanas, rakstīšanas un runas iemaņas uz specialitātes leksikas bāzes;

  • Iepazītos ar dažādām operāciju sistēmām un darbu multimēdiju vidē. Padziļināta biroja programmu pakešu izmantošana. Informācijas meklēšana un atlase izmantojot Vispasaules tīmekļa dažādas pārlūkprogrammas;

  • Iegūtu zināšanas par pārtikas piedevām un uztura bagātinātājiem, to lietošanas un izplatīšanas kārtību;

  • Iegūtu zināšanas par ūdeni kā pārtikas būtisku sastāvdaļu;

  • Apgūt zināšanas par mikroorganismiem, to nozīmi pārtikas produktu ražošanā un bojāšanās izraisīšanā;

  • Sniegt padziļinātas zināšanas skābekļa atvasinājumu, brīvo radikāļu, kā arī antioksidantu un esenciālo mikroelementu bioķīmijā;

  • Sniegt informāciju par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu funkcionēšanu;

  • Sniegt informāciju par pārtikas produktu iepakojumu;

  • Iepazīstināt studentus ar uztura izraisīto alerģijām, diagnostikas metodēm un terapijas pamatprincipiem;

  • Iepazīstināt studentus ar ģenētiskiem un iegūtiem faktoriem kas nosaka ēstgribu, uztura uzņemšanu un ķermeņa svara regulāciju, par nervu un endokrīno sistēmu mijiedarbību smadzenēs;

  • Iepazīstināt studentus ar lipīdu vielmaiņas traucējumiem un metabolo sindromu;

  • Dot izpratni par uztura terapiju jeb diētām un izvērtēt uztura būtisko nozīmi slimību profilaksē;

  • Iepazīstināt studentus ar medicīnas ētikas pamatprincipiem;

  • Dot zināšanas par aptaukošanos (etioloģija, klasifikācija, ietekme uz veselību un dzīvildzi) un par aptaukošanās ārstēšanas metodēm;

  • Padziļināt izpratni par profilakses pamatprincipiem, profilakses programmu plānošanu un realizēšanu sekmējot situācijas uzlabošanos sabiedrības veselības un uztura jomā.

Pēc studiju programmas apguves studenti spēs:

    • Kritiski analizēt un ietekmēt uztura un pārtikas politikas attīstības gaitu Latvijā un Eiropā, kā arī pasaulē un sekmēt iemaņu apgūšanu efektīvai uztura un pārtikas politikas plānošanai (ieviešana, monitorings, novērtēšana, u.c.).

    • Izmantot iegūtās zināšanas, lai kritiski izvērtētu enerģijas un uztura rekomendētās vērtības un vadlīnijas Latvijā un Eiropā;

    • Kritiski izvērtēt atšķirības uzturvielu daudzuma nodrošināšanā atkarībā no fiziskās aktivitātes, fizioloģiskā un veselības stāvokļa;

    • Argumentēt ieteiktos uztura un veselības riskus dažādās jaunās situācijās

    • Izveidot stratēģijas individuālai zināšanu apguvei un ilglaicīgai uztura zinātnes akadēmiskai attīstībai;

  • Orientēties uztures un vielmaiņas novērtēšanas metožu būtībā un šo metožu nozīmē uzturvielu deficīta agrīnā atklāšanā;

  • Izprast pārtikas produktu sastāvdaļu bioķīmiskās, fermentatīvās un ķīmiskās pārvērtības, izmantojot teorētiskās atziņas par vielas uzbūvi;

  • Izstrādāt un ieteikt dažādām cilvēku grupām zinātniski pamatotu sabalansētu diennakts uzturu;

  • Izprast ģenētisko sasniegumu un bioķīmijas pielietojuma iespējas uzturzinātnē;

  • Izprast barības uzņemšanas, gremošanas un pamatsubstrātu izmantošanas funkciju konkrētos regulācijas mehānismus;

  • Ieteikt pareizu un sabalansētu uzturu dažādiem sievietes dzīves periodiem;

  • Izprast izmaiņas organismā novecošanas procesā, barības vielu uzsūkšanos, metabolismu audos;

  • Izprast mutes nozīmi uztura uzņemšanā, gremošanas un uzsūkšanās procesā;

  • Izprast uztura lomu imūndeficīta un ģenētisko traucējumu korekcijā un profilaksē;

  • Modificēt medicīnisko uzturu hronisko slimību slimniekiem, balstoties uz apgūtajiem zinātnes atzinumiem par hronisko slimību cēloņiem, rašanās mehānismiem, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem;

  • Modificēt medicīnisko uzturu akūtās situācijās, balstoties uz apgūtajiem zinātnes atzinumiem par akūtu stāvokļu etioloģiju, malnutrīcijas mehānismiem, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem;

  • Izprast epidemioloģisko pētījumu plānošanas paņēmienus, veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanu, veselības datu ieguves avotus un dažādu problēmu noskaidrošanai veicamo pētījumu uzbūves pamatprincipus;

  • Apstrādāt mērījumu rezultātus un anketēšanas datus, izmantojot datorus; veikt vienkāršāko statistisko hipotēžu pārbaudi un izveidot savu datu bāzi.

  • Analizēt un izvērtēt dažādu valstu uzturpolitikas stratēģijas;

  • Analizēt un izvērtēt jaunāko informāciju un tendences pārtikas produktu ražošanā, tirgū un šo produktu pielietojamību uzturā veselības veicināšanai;

  • Veikt epidemioloģiskus un socioloģiskos pētījumus, identificēt un novērtēt ar uzturu un ēšanas paradumiem saistītos riska faktorus, veikt to analīzi un izteikt priekšlikumus stāvokļa uzlabošanai;

  • Sekmēt veselīga uztura pamatprincipu ieviešanu, tādējādi veicinot slimību profilaksi;

  • Piedalīties uzturproblēmu izpētē un monitorēšanā ar sekojošu rezultātu izmantošanu apmācības programmās;

  • Plānot un vadīt pētījumus uzturzinātnē, sekmējot maģistra studiju beigušo speciālistu zinātnisko konkurentspēju pasaules un Eiropas uzturzinātņu jomā;

  • Turpināt akadēmisko izglītību (doktorantūrā) veselības zinātnes specialitātē;

  • Strādāt ar uztura un pārtikas jautājumiem saistītās izglītības iestādēs;

  • Strādāt kā uzturzinātnes un pārtikas speciālists: klīnikās, dažāda tipa slimnīcās, rehabilitācijas centros, sabiedrības veselības institūcijās, profesionālā sporta komandā, reportieris eksperts uztura jautājumos plašsaziņas līdzekļos, pārtikas tirgvedības speciālists, pārtikas produktu eksperts, veselības veicināšanas speciālists, eksperts normatīvo dokumentu izstrādē pārtikas jomā, patērētāju aizsardzības speciālists.


9.2. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS NO LATVIJAS VALSTS INTEREŠU VIEDOKĻA

9.2.1. Programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam

    Maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” aktualitāti un nepieciešamību nosaka mūsdienu tendences sabiedrības veselības jomā (patērētājs vēlas novērst slimību, nevis to ārstēt un valsts vēlas samazināt medicīniskās apkalpošanas izmaksas, attīstītajās valstīs pieaug veco ļaužu skaits, pieaug iedzīvotāju skaits, kas sirgst ar nesabalansēta un neveselīga uztura izraisītām slimībām (palielināts ķermeņa svars un aptaukošanās), jauniešu vidū parādās ēšanas traucējumu izraisītās slimības kā bulēmija, anoreksija, uztura bagātinātāju paplašināts klāsts, dažādas nekārtnās diētas, veģetārisms utt.) un izmaiņas sociālajā vidē, nepieciešamība risināt šos jautājumus starptautiskajā līmenī, izmantojot teorētiskās un praktiskās zināšanas dažādās ar uzturzinātni saistītās jomās (pārtikas un uztura politika, .pārtikas produktu ražošana, pārtikas mikrobioloģija, pārtikas ķīmija, medicīniskā uztura terapija, sabiedrības veselība, uzturs cilvēka dzīves laikā u.c. un ēdināšana dažāda vecuma cilvēkiem un dažāda tipa uzņēmumos, pašvaldības, skolu valdes, slimnīcas, pansionāti u.c.)

    Programmas aktualitāti pastiprina nepieciešamība veicināt uzturzinātnes pilnveidošanu Latvijā, veicinot ilgtermiņa sabiedrības veselības attīstību.

    RSU ir izveidota profesionālā bakalaura studiju programma “Uztura speciālists” sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

    LU Ķīmijas fakultātē ķīmijas maģistratūras Pārtikas ķīmijas apakšnozares studiju programmā sagatavo pārtikas ķīmiķus, arī citu augstskolu fakultāšu studiju programmās (piem. LLU Veterinārmedicīnas fakultātē, LU Bioloģijas fakultātē u.c.) saistībā ar uzturu un pārtiku tiek ietverti atsevišķi kursi (skat.11.pielikumu).

    Līdz šim Latvijas augstskolās tieša izglītība augstākā līmeņa akadēmiskās studijās “Uzturzinātne” (maģistra un doktora studijas) nebija pieejama. Apmācības iespējas bija tikai studijas ārzemēs.

Tas radīja nepieciešamību Latvijā izveidot maģistra studiju programmu, kura 2006./2007. akadēmiskajā gadā uzsāka sagatavot plaša profila akadēmiski izglītotus uzturzinātnes speciālistus. Akadēmiskās un zinātniskās kompetences nepieciešamību uzturzinātnē nosaka Latvijas valsts nacionālās intereses, Eiropas savienības (ES) līguma 152. pants, ES pārtikas likums, Latvijas uzturpolitika, kas ir harmonizēta ar PVO rekomendācijām, sabiedrības veselības stratēģiju un reālo populācijas veselību (augsta saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem, sirds un asinsvadu slimībām un daudzām hroniskām slimībām darbaspējīgā vecumā).

Ir realizēta vairāku augstskolu mācībspēku konsolidācija, lai varētu īstenot šādu valstiski svarīgu multidisciplināru programmu Latvijā. Tas dos iespēju nākotnē piedalīties mācībspēku un maģistrantu līdzīga satura un formas ES un citās ārvalstu studiju programmās, kā arī veikt kopīgus zinātniskus pētījumus.

    Ievērojot iepriekš teikto, jaunā maģistra studiju programma “Uzturzinātne” un tās piedāvājums Latvijas izglītības tirgū ir pozitīvi vērtējams no Latvijas valsts izglītības politikas un ekonomikas viedokļa, jo vesels cilvēks ir spēcīgas un ekonomiski attīstītas valsts pamats.

    Atzinīgu vērtējumu un atbalstu programma “Uzturzinātne” ieguva LR Uzturzinātnes padomes sēdē 2006.gada 14.decembrī (skat. 15.pielikumu). Sēdē piedalījās par uztura un pārtikas jautājumiem atbildīgo valsts institūciju (Veselības ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija) Rīgas domes, Latvijas pašvaldību savienības, sabiedrisko organizāciju un profesionālo asociāciju pārstāvji, kuri atzīmēja, ka “Uzturzinātnes” programmā tuvāko gadu laikā katru gadu jāuzņem 30 studenti par budžeta līdzekļiem, lai nodrošinātu nepieciešamo uztura speciālistu sagatavošanu.

9.2.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Studiju programma “Uzturzinātne” nodrošinās akadēmiskās izglītības ieguvi, veselības zinātņu maģistra grāda ieguvi uzturzinātnē, nodrošinās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai un studijām doktorantūrā, kuras pašlaik piedāvā ārvalstu augstskolas (skat. 9.3. nodaļu un 12.pielikumu).

Studiju programmas mērķi un uzdevumi atbilst Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu (MK 20.01.2002. Noteikumi Nr.2). Studiju kursu apjoms ir izteikts kredītpunktos (KP), kuri tiek uzskaitīti par katru apgūto studiju kursu, ja par to ir saņemts pozitīvs vērtējums. Studiju rezultāti tiek vērtēti 10 ballu skalā. Kursa darbs un maģistra darbs arī tiek vērtēti 10 ballu skalā. Programmas obligātā daļa ietver kursus 43 KP apjomā, kursa darbu 2 KP apjomā un maģistru darbu 20 KP apjomā.

Starpaugstskolu akadēmiskās maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” satura atbilstība “Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu” ir parādīta 9.1.tabulā.

9.1.tabula

Studiju programmas “Uzturzinātne” satura atbilstība “Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu”

“Uzturzinātnes” maģistra studiju programma

Standarta (KP)

Programmas (KP)

Maģistra darbs

20

20

Obligātā daļa

45

45

9.3. Maģistra studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstu augstskolās

    Maģistra studiju programmas “Uzturzinātn” izveides aktualitāti un nepieciešamību noteica mūsdienu negatīvās iedzīvotāju veselības attīstības tendences, nepieciešamība risināt šos jautājumus starptautiskā līmenī, izmantojot teorētiskās un praktiskās starpdisciplinārās zināšanas dažādās ar uzturzinātni saistītās jomās. Programmas aktualitāti pastiprina nepieciešamība veicināt uzturzinātnes pilnveidošanu Latvijā, veicinot ilgtermiņa sabiedrības veselības attīstību.

    RSU ir izveidota profesionālā bakalaura studiju programma “Uztura speciālists” sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. LU Ķīmijas fakultātē Ķīmijas maģistrantūras Pārtikas ķīmijas apakšprogrammā sagatavo speciālistus pārtikas nozarē, arī citu augstskolu fakultāšu studiju programmās (piem. LLU Veterinārmedicīnas fakultātē, LU Bioloģijas fakultātē u.c.) tiek ietverti atsevišķi kursi saistībā ar uzturu un pārtiku (skat.11.pielikumu).

    Līdz 2006./2007. akadēmiskajam mācību gadam Latvijas augstskolās tieša izglītība augstākā līmeņa akadēmiskās studijās “Uzturzinātne” (maģistra studijas) nebija pieejama. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā. Apmācības iespējas bija tikai studijas ārzemēs.

    2004. gadā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un arī tās izglītības telpai, tāpēc kā vienu no studiju programmām salīdzināšanai ar Latvijas starpaugstskolu maģistra studiju programmu “Uzturzinātne” izvēlējāmies ES finansētajā projektā SANCO/G/3 (Contract Nr.S12,250541, 2000CVF3 – 405) izstrādāto Eiropas starptautisko maģistrantūras studiju programmu “Sabiedrības veselīgs uzturs” (European Master of Public Health Nutrition) http://www.uku.fi/opiskelu/ojk/ (skat. 12.pielikumu).

    Programma izstrādāta, piedaloties 14 Eiropas Savienības valstīm, kā arī Norvēģijai, Islandei, Šveicei. To realizē Kuopio universitāte Somijā. Šī programma ir vērsta uz labas veselības nodrošināšanu ES iedzīvotājiem, uzskatot uzturu un fizisko aktivitāti kā faktorus dažādu slimību aizkavēšanai un sabiedrības ilgtermiņa veselības veidošanai. Programmā akcents likts uz noteiktiem, visu partneru atzītiem moduļiem, kas ir būtiski un svarīgi Eiropai. Studiju programmas ilgums 2 gadi.

    Latvijas starpaugstskolu maģistra studiju programmā “Uzturzinātne” vairāki studiju moduļi ir līdzīgi šai programmai, vairāk akcentējot uztura nozīmi un aplūkojot to gan kā riska faktoru, gan kā faktoru, kas kavē slimības procesus. Atšķirībā no minētās programmas, moduļi tiek sadalīti atbilstoši maģistrantūras nolikumiem LLU, LU un RSU.

    Kopumā Eiropas starptautiskajā maģistra studiju programmā iegūstami 120 ECTS, tas ir atbilstoši Latvijas izstrādātajai programmai - 80 KP (80 nedēļu stundu darbs). Šie punkti sadalās: 90 ETCS (60 KP) studiju teorētiskiem un praktiskiem moduļiem un 30 ETCS (20 KP) maģistra darba izstrādei.

    Apvienotā karalistē un ASV pastāv izteikta divpakāpju izglītības sistēma akadēmiskajos virzienos, kas atbilst arī Latvijas akadēmiskās izglītības modelim. Tāpēc izvēlējāmies salīdzināšanai arī šo valstu programmas.

    Glazgovas universitāte (Apvienotā karaliste) piedāvā maģistra studiju programmu “Uzturzinātne” http://www.gla.ac.uk/hummanutrition Studiju programmu realizē 12 mēnešos un četros semestros pa 10 nedēļām. Programmā tiek piedāvāti tādi kursi kā Pārtika, Uzturvielas un uztura rekomendācijas; Uzturvielu metabolisms cilvēka organismā, Ķermeņa uzbūve un enerģijas patēriņš, Statistika un datu analīze, Uzturvielu nozīmība dažādos cilvēka dzīves attīstības posmos, Sabiedrības uzturs, Pārtikas izvēle un tradīcijas. Maģistrantam ir iespējas specializēties vairākos virzienos: Sportistu uzturs, Klīniskais uzturs un Sabiedrības uzturs. Veidojot Latvijas Starpaugstskolu studiju programmu, daļa programmas priekšmetu sakrīt ar Glasgovas universitātes studiju programmu. Izstrādātajā programmā specializācija būs iespējama, izvēloties atbilstošus izvēles kursus un rakstot maģistra darbu izvēlētajā virzienā (skat.10.pielikumu).

    Vašingtonas universitāte (ASV) piedāvā maģistra studiju programu “Uzturzinātne” http://www.washington.edu/students/crscat/nutrit.html ar maģistra darba tēzēm un bez tām. Studiju programmas ilgums ir 2 gadi. Programmā paredzēti sekojoši obligātie studiju priekšmeti: Statistika, Cilvēka fizioloģija, Bioķīmija, Uzturvielu ķīmija ( dziļāk apskatot ogļhidrātu, olbaltumvielu, lipīdu, minerālvielu nozīmi uzturā), Uzturs un slimības. Iepazīstoties ar šo programmu, kursu nosaukumi un saturs ir līdzīgi jaunizstrādātai programmai (skat.12.pielikumu).

    Gentes universitāte (Beļģija) piedāvā maģistra studijas “Pārtikas zinātne un uzturs” (http://allsew.U.Gent.be/aremautd/ICFSN.html). Programmā ietvertie kursi ir: uztura un pārtikas zinātne, pārtikas tehnoloģija un mikrobioloģija, statistika un epidemioloģija, pārtikas mārketings, uztura plānošana, uztura izsauktie traucējumi utt. (skat.12.pielikumu).

    Latvijas starpaugstskolu maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” salīdzinājumu ar līdzīgām studiju programmām ārvalstu augstskolās skat. 9.2.tabulā.

9.2.tabula

Latvijas starpaugstskolu maģistra studijas programmas “Uzturzinātne” salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām ārvalstu augstskolās

Latvijas starpaugstskolu maģistra studijas programma “Uzturzinātne”

Eiropas starptautiskā maģistrantūras studiju programma “Sabiedrības veselīgs uzturs”

Gentes (Beļģija) universitātes maģistrantūras studiju programma “Pārtikas zinātne un uzturs”

Glazgovas (Lielbritānija) universitātes maģistrantūras studiju programma “Uzturzinātne”

Vašingtonas (ASV) universitātes maģistrantūras studiju programma “Uzturzinātne”

1

Uzturs un uzturpolitika (uzturpolitika un uzturzinātne; uztures un vielmaiņas novērtēšana)

Uzturzinātnes principi (uztura pamati, uztura terapija, uztura fizioloģija, ievads sabiedrības veselīgā uzturā);

Uztura un fiziskās aktivitātes novērtēšana;

Pārtikas un uztura politika;

ES pamatnostādnes uzturpolitikā

Uztura pamati;

Pārtikas un uztura saikne

Pārtikas, uzturvielas un diētu rekomendācijas

Uzturs mūsdienās;

Pārtikas politika un pārtikas drošība;

Uztures novērtēšana;

Uztures pētījumu veidošana

2

Pārtikas un uzturvielu ķīmija (pārtikas ķīmija; pārtikas produktu uzturvērtība; uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas; dzeramais ūdens)

Pārtikas ķīmija

Pārtikas ķīmija;

3

Pārtikas produktu ražošanas pamati (pārtikas produktu tehnoloģija; pārtikas mikrobioloģija; jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi; pārtikas un uztura kvalitāte un drošība; sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija; pārtikas produktu iesaiņošana; patērētājs un pārtikas mārketings)

Pārtikas drošība (likumdošana un ētika pārtikas jautājumos, biotehnoloģijā un pārtikas higiēnā)

Pārtikas ražošana;

Pārtikas mikrobioloģija;

Pārtikas vadība un mārketings

4

Cilvēka fizioloģija un uzturs (cilvēka anatomija; cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija; fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā; uztura fizioloģija)

Uztura fizioloģija (sk. p.1.)

Uztura plānošana

Gremošana, absorbcija un uzturvielu metabolisms;

Ķermeņa uzbūve un enerģijas patēriņš

Uzturvielu (proteīni, ogļhidrāti, tauki, minerālvielas un vitamīni) bioķīmija

5

Uzturs cilvēka mūža laikā (uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos; bērnu un pusaudžu uzturs; uzturs gados veciem cilvēkiem; uzturs un mutes veselība; uzturs fiziskā un garīgā slodzē; medicīnas ētika)

Fiziskās aktivitātes principi;

Pārtikas paradumi: integrēta perspektīva (Eiropas pārtika un uzturs, uztura antropoloģija)

Cilvēka barība;

Cilvēka attīstības ekonomika

Diētiskais novērtējums;

Uztura novērtējums; Uztura aspekti augšanas, attīstības un novecošanas procesos

Grūtnieču un bērnu uzturs;

Pusaudžu uzturs;

Vecu cilvēku uzturs

6

Klīniskā uzturzinātne (uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā; medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā; medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā; uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi; uztura nepanesamība un alerģijas; uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija; metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi; uzturs slimību profilaksē)

Uztura traucējumi;

Uztura epidemioloģija

Medicīniskā statistika un datu analizēšana;

Klīniskais uzturs;

Sportistu uzturs

Medicīniskā pārtikas terapija;

Uzturs bērniem ar speciālām veselības aprūpes vajadzībām;

Uzturs un gēni;

Uzturs un hroniskas saslimšanas;

Uzturs un akūtās saslimšanas

7

Sabiedrības veselība un epidemioloģija (sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi; bioloģiskā statistika; zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana)

Sabiedrības veselības principi;

Veselības veicināšanas principi (veselības veicināšana, izglītošana veselības un uztura jautājumos);

Epidemioloģija un biostatistika

Praktiskā statistika pārtikas zinātnē

Ar uzturu saistītā sabiedrības veselība; Pārtikas izvēle un ēšanas paradumi

Sabiedrības veselība un uzturs;

Uztura izglītošanas principi un prakse;

Uztura epidemioloģija

9.4. Studiju programmas organizācija

    Akadēmiskās studiju programmas apjoms 80 kredītpunkti: ilgums: 4 semestri - pilna laika klātienes studijas; 5 semestri – nepilna laika neklātienes studijas; 6 semestri – nepilna laika neklātienes studijas. Maģistra studiju programmu veido A daļas kursi un B daļas izvēles kursi (skat. 2. pielikumu), kursa darbs un maģistra darbs. Studiju programmā ir jānoklausās visi A un izvēlētie B daļas kursi, sekmīgi jānokārto eksāmeni, jāsagatavo un jāaizstāv studiju priekšmetos paredzētie patstāvīgie darbi, kursa darbs un maģistra darbs. Maģistra darba izstrādei ir paredzēts viens semestris.

    Studiju apjoms izteikts kredītpunktos. Par vienu moduli students saņem no 4 līdz 10 kredītpunktiem. Maģistra studiju programmas kopējais apjoms ir 80 kredītpunkti, tai skaitā 43 kredītpunkti A daļai, 15 kredītpunkti B daļai, 2 kredītpunkti kursa darba izstrādei un 20 kredītpunkti maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

Programmas A daļā apkopoti 7 moduļi, kas savukārt sastāv no atsevišķiem studiju kursiem (skat. 3. pielikumu). Katrā modulī ir apvienoti studiju kursi atbilstoši moduļa tematikai, lai nodrošinātu nepieciešamo teorētisko zināšanu apguvi atsevišķās disciplīnās.

Par programmā ietverto A moduļu un tiem pakārtoto B izvēles kursu realizāciju atbild sadarbības augstskolas, savstarpēji sadarbojoties (skat.1.pielikumu):

A1 Uzturs un uzturpolitika (atbildīgā augstskola – RSU)

A2 Pārtikas un uzturvielu ķīmija (atbildīgā augstskola – LU)

A3 Pārtikas produktu ražošanas pamati (atbildīgā augstskola – LLU)

A4 Cilvēka fizioloģija un uzturs (atbildīgā augstskola – LU)

A5 Uzturs cilvēka mūža laikā (atbildīgā augstskola – RSU)

A6 Klīniskā uzturzinātne (atbildīgā augstskola – LU)

A7 Sabiedrības veselība un epidemioloģija (atbildīgā augstskola – LU)

9.4.1. A daļas studiju kursu raksturojums

Modulis A1 - Uzturs un uzturpolitika

1) Uzturpolitika un uzturzinātne

Uzturpolitika

Studiju priekšmeta mērķis

1. Sekmēt studentus integrēt dažādos kursos iegūtās zināšanas un iemaņas uztura jomā, kas ļautu analizēt, izprast, veicināt un attīstīt pārtikas un uztura politikas eiropeisku pielietojumu, speciālu vērību pievēršot tās attīstībai Latvijā.

2. Sekmēt studentu profesionālo un individuālo iemaņu un kompetences attīstību, lai zināšanu izmantošanai veselīga uztura izglītībai dažādās populācijās.

Studiju priekšmeta uzdevumi:

Pēc kursa apgūšanas studenti varēs:

1.Kritiski analizēt uztura un pārtikas politikas attīstības gaitu Latvijā un Eiropā, kā arī pasaulē.

2.Sekmēt iemaņu apgūšanu efektīvai uztura un pārtikas politikas plānošanai (ieviešana, monitorings, novērtēšana, u.c.).

3. Uztura un pārtikas politikas plānošanas apgūšana.

Uzturzinātne

Studiju priekšmeta mērķis – sniegt padziļinātas zināšanas par uztura zinātnes fundamentālajiem principiem, zinātniski pamatot uztura prioritāro nozīmi veselības nodrošināšanā visā dzīves cikla garumā, kas darbojas kā profilaktisks un ārstniecisks faktors tādu saslimšanu, kā sirds asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības, insults, cukura diabēts, osteoporoze.

Studiju priekšmeta uzdevumi:

Pēc kursa apgūšanas studenti varēs

  • Izmantot iegūtās zināšanas, lai kritiski izvērtētu enerģijas un uztura rekomendētās vērtības un vadlīnijas Latvijā un Eiropā

  • Kritiski izvērtēt atšķirības uzturvielu daudzuma nodrošināšanā atkarībā no fiziskās aktivitātes, fizioloģiskā un veselības stāvokļa

  • Argumentēt ieteiktos uztura un veselības riskus dažādās jaunās situācijās

  • Izveidot stratēģijas individuālai zināšanu apguvei un ilglaicīgai uztura zinātnes akadēmiskai attīstībai

2) Uztures un vielmaiņas novērtējums

Studiju priekšmeta mērķis:Atklāt uztura, vielmaiņas, ķermeņa kompozīcijas stāvokļa novērtēšanas metožu būtību un lomu cilvēka augšanas procesā, to nozīmi uzturvielu, mikronutrientu deficīta agrīnā atklāšanā, lai savlaicīgi atklātu un novērstu malnutrīcijas risku.

Studiju priekšmeta uzdevumi: Apgūt mūsdienīgas un efektīvas metodes uztura, vielmaiņas, ķermeņa kompozīcijas stāvokļa novērtēšanai, dažādu vecuma grupu cilvēkiem. Ambulatoriem vai stacionāra pacientiem. Attīstīt izpratni par profesionālām ar uzturu saistītām izmeklēšanas metodēm, datu izmantošanu zinātniskos pētījumos.

Modulis A 2 - Pārtikas un uzturvielu ķīmija

  1. Pārtikas ķīmija

Pārtikas ķīmijas kursā tiek raksturotas pārtikas produktu pamatsastāvdaļas (proteīni, ogļhidrāti, lipīdi), bioloģisko uzturvērtību veidojošie faktori (vitamīni, minerālvielas un šķiedrvielas) un sensoro īpašību veidotāji (ēteriskās eļļas, fenoli u.c.), to ķīmiskā uzbūve, izplatība augu un dzīvnieku valsts pārtikas produktos, to pārvērtības pārstrādes, uzglabāšanas un transportēšanas laikā.

Lai izprastu pārtikas produktu sastāvdaļu bioķīmiskās, fermentatīvās un ķīmiskās pārvērtības, kursā tiek sniegtas zināšanas par ķīmisko elementu un to savienojumu īpašībām, balstoties uz periodisko likumu un izmantojot atziņas par vielas uzbūvi.

  1. Pārtikas produktu uzturvērtība

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par vielu (ogļhidrātu, lipīdu un olbaltumvielu) maiņas norisēm cilvēka organismā un par pārtikas produktu enerģētiskās vērtības noteikšanu. Tiek izvērtētas pārtikas produktu raksturlielumu (ūdens, pelnu, šķiedru, tauku, olbaltumvielu, organisko skābju un ogļhidrātu) kvantitatīvā daudzuma noteikšanas metodes.

Modulis A 3 - Pārtikas produktu ražošanas pamati

  1. Pārtikas produktu tehnoloģija

Pārtikas produktu prečziniskais raksturojumus, uzturvērtība un enerģētiskā vērtība. Pārtikas produktu izejvielu mainība apstrādes procesos. Pārtikas produktu ražošanā izmantoto palīglīdzekļu, piedevu raksturojums un izmantošanas mērķis. Atsevišķu pārtikas produktu ražošanā pielietojamo tehnoloģisko procesu raksturojums. Pārtikas produktu kvalitātes īpašību un rādītāju nodrošināšanas iespējas to ieguves, apstrādes, iesaiņošanas un transportēšanas procesos. Iespējamie pārtikas produktu defekti, to raksturojums un novēršanas iespējas.

  1. Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi

Studiju priekšmetā maģistrants iepazīstas ar modernās biotehnoloģijas iespējām pārtikas produktu kvalitātes uzlabošanā, kā arī atsevišķiem ģenētiski modificētiem pārtikas produktu veidiem, funkcionāliem pārtikas produktiem, to definīciju, ietekmi uz veselību un nekaitīgumu, pozitīvām un negatīvām īpašībām un funkcionālo grupu iespējamo pielietojumu jaunu pārtikas produktu ražošanā.

  1. Pārtikas un uztura kvalitāte

Kursa mērķis ir dot priekšstatu par pārtikas produktu kvalitāti, tās kritērijiem un atkarību no dažādiem pārtikas piesārņojuma veidiem. Kursā tiek apskatīta pārtikas produktu kvalitātes vadība, riski, HACCP sistēmas darbība Latvijā, kā arī pārtikas produktu mikrobioloģiskais un ķīmiskais (pesticīdi, smagie metāli, toksīni u.c.) piesārņojums.

Modulis A 4- Cilvēka fizioloģija un uzturs

  1. Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija

Lekciju , semināru un laboratorijas kurss sniedz zināšanas par mūsdienu ģenētisko sasniegumu un bioķīmijas pielietojumu uzturzinātnē, to praktiskās pielietošanas iespējām, reālajiem sasniegumiem un perspektīvām . Tiek izskatīti vielu maiņas un tās regulācijas molekulārie pamati.

  1. Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā

Kurss ietver mūsdienu zinātnisko priekšstatu apkopojumu par fizioloģisko funkciju regulācijas (vadības) procesiem cilvēka organismā. Kursa vispārējā daļa veltīta vadības pamatprincipu (apzināta, programmēta, reflektora vadība) un pamatuzdevumu (homeostāze, adaptācija, aizsardzība) apskatam. Kursa speciālajā daļā ietverti pārskati par fizioloģisko funkciju regulācijas pamatveidiem: pašregulāciju šūnu un orgānu (audu) līmenī, neirālo un humorālo (metablolo un hormonālo) regulāciju, uzsverot šāda iedalījuma nosacītību, jo organisma funkcionē vienoti neiro-humorāli vadības mehānismi. Teorētisko atziņu ilustrācijai kursa noslēdzošajā daļā tiek analizēti tieši barības uzņemšanas, gremošanas un pamatsubstrātu izmantošanas funkciju konkrētie regulācijas mehānismi. Kurss ietver lekcijas, seminārus un laboratorijas darbus.

Modulis A 5 - Uzturs cilvēka mūža laikā

  1. Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par sievietes uztura īpatnībām visas dzīves laikā. Kursā tiek aplūkoti sievietes dzīves dažādi periodi un raksturota pareiza un periodam atbilstoša uztura nozīme. Kursa uzdevums ir dot zināšanas par pareizu uzturu grūtniecības un laktācijas laikā, perimenopauzes un menopauzes periodos. Tiek apskatīti tādi jautājumi kā svara pieaugums, hormonālo preparātu lietošanas nozīme, anoreksija un bulīmija, osteoporoze u.c.

  1. Bērnu un pusaudžu uzturs

Kurss dod zināšanas par bērnu vecuma saslimstības struktūru, dažāda vecuma bērnu anatomiski fizioloģiskām īpatnībām. Studējošie apgūst starptautiskās prasības vesela bērna uzturam dažādos bērnības periodos, dabīgās ēdināšanas nozīmi, uztura nozīmi perinatālajā attīstības periodā. Kurss dod pārskatu par ārstniecisko uzturu biežāko bērnu slimību gadījumā.

  1. Uzturs gados veciem cilvēkiem

Kurss aplūko uztura ietekmi uz vecu cilvēku (geriatriskais vecums – sasniedzot 65 gadus) veselības stāvokli; to, kā izmaiņas organismā novecošanas procesā ietekmē ēšanas paradumus, barības vielu uzsūkšanos, metabolismu audos. Tiek apskatītas biežākās ar uzturu saistītās problēmas veciem cilvēkiem: olbaltumvielu nepietiekamība – malnutricija, ar vitamīnu un minerālu deficītu saistītie stāvokļi, adipozitāte. Obstipācijas. Uztura nozīme hronisku slimību gadījumos, kā arī sociāli – ekonomiskie aspekti, ēšanas kultūra, aprūpes īpatnības u.c.

  1. Uzturs un mutes veselība

Studiju kursa mērķis :Atklāt uztura ievērojamo lomu mutes veselības nodrošināšanā, kā arī mutes kā viena no nozīmīgākā kuņģa zarnu trakta sastāvdaļas nozīmi barības uzņemšanā, gremošanas un uzsūkšanās procesā. Pamatot uzturvielu, mikronutrientu deficīta agrīnās atklāšanas iespējas mutes dobumā, lai savlaicīgi atklātu un novērstu malnutrīcijas risku.

  1. Uzturs fiziskā un garīgā slodzē

Mērķis- dot izpratni un apgūt:

  • makro un mikro uzturvielu nozīmi veselības un rezultātu sportā, enerģijas patēriņu fiziskajās aktivitātēs;

  • anaerobās, aerobās un jauktās slodzēs, spēka un izturības treniņu īpatnības;

  • bērnu un pusaudžu sporta īpatnības;

  • sportistu imūnreakcijas, uztura ietekme;

  • pastāvošos mītus par sportistu uzturu.

  • apgūt vesela pieauguša cilvēka uzturu, izpratni par dažādiem uzturproduktiem, to patēriņa izmaiņas evolūcijas gaitā;

  • garīgā darba darītāju vajadzības pēc fiziskajām aktivitātēm. Iespējas ietekmēt dažādus fizioloģiskus sarežģījumus garīgajās slodzēs (obstipācijas, anēmija u.c.) ar uzturu;

  • uztura bagātinātāju vērtējums un to vajadzību garīgajās slodzēs.

Modulis A 6 - Klīniskā uzturzinātne

  1. Uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā

Kurss iepazīstina ar dažādiem uztura izraisītiem imunoloģiskiem un ģenētiskiem traucējumiem, to iemesliem un diagnostiku. Apskatītas uztura sastāvdaļu, tādu kā proteīnu, minerālvielu, vitamīnu u.c., deficīta izraisītās imūndeficīta izpausmes. Doti priekšstati par uztura lomu šo traucējumu korekcijā un profilaksē.

  1. Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar zinātniski pamatotu medicīniskā uztura ārstēšanas metodi klīnikā hronisku slimību gadījumos.

Vienlaicīgi studenti apgūst jaunākos zinātnes atzinumus par hronisko slimību cēloņiem, rašanās mehānismiem, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem, kuri nodrošinās viņu prasmi modificēt medicīnisko uzturu hronisko slimību slimniekiem.

  1. Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar zinātniski pamatotu medicīniskā uztura pielietošanas pamatprincipiem, izmantojamajām metodēm, ārstnieciskajiem līdzekļiem akūtu saslimšanu gadījumos. Programmas ietvaros plānots apgūt pacientu barojuma novērtēšanas kritērijus, klīniskās barošanas taktiku.

Vienlaicīgi studenti apgūs jaunākos zinātnes atzinumus par akūtu stāvokļu etioloģiju, malnutrīcijas mehānismiem, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem. Apgūtās teorētiskās iemaņas un praktisko situāciju analīze palīdzēs apgūt prasmi modificēt medicīnisko uzturu akūtās situācijās.

  1. Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi

Kurss iepazīstina studentus ar uztura psiholoģijas īpatnībām pacientiem ar neirotiskiem, uzvedības un depresīviem traucējumiem. Tiek doti priekšstati par neirotisko ēšanas traucējumu etioloģiju, patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm un norisi. Apskatīti sekojoši neirotisko ēšanas traucējumu klīniskie varianti: neirotiskā anoreksija, neirotiskā bulēmija, atipiskie neirotiskie ēšanas traucējumi. Informācija par augstākminēto ēšanas traucējumu psihoterapiju un farmakoterapiju, biežāk lietotās psihoterapijas metodes, medikamentozā terapija, somatisko un endokrīno traucējumu korekcija.

Modulis A 7 - Sabiedrības veselība un epidemioloģija

  1. Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar svarīgākajām sabiedrības veselības atziņām multidisciplinārā kontekstā. Galvenā vērība veltīta dažādām slimības un dažādu veselības stāvokļu konceptuālai izpratnei, veselības un slimību biežuma mērīšanas metodēm, slimību riska faktoru izzināšanai, epidemioloģisko pētījumu veidiem un to īstenošanas metodiskajām un ētiskajām problēmām, veselības politikas veidošanai reģionālajā, valsts un starptautiskajā mērogā, veselības aprūpes organizācijai, finansēšanai un tās pārvaldes principiem, kā arī racionālu lēmumu pieņemšanas iespējam veselības aprūpē un medicīnā. Semināru laikā paredzētas diskusijas par nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām, prioritāšu noteikšana principu apgūšana un tipisku uzdevumu veikšana. Kursu beidzot, studentam jāizprot dažādu vides un uzvedības riska faktoru novērtējuma principi, epidemioloģisko pētījumu plānošanas paņēmieni, veselības aprūpes sistēmas funkcionēšana, veselības datu ieguves avoti un dažādu problēmu noskaidrošanai veicamo pētījumu uzbūves pamatprincipi.

  1. Bioloģiskā statistika

Studiju priekšmeta mērķis – sniegt studentiem vispārīgās statistikas, matemātiskās statistikas un lietišķās matemātikas zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas kā citu studiju disciplīnu apguvei, tā arī rehabilitologa izglītībā vispār.

Studiju priekšmeta uzdevumi – Iemācīt studentiem vispārīgās statistikas, varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas pamatjēdzienus un metodes; korelācijas, faktoru un diskriminantu analīzes pamatjēdzienus. Kursa apguves rezultātā studentiem jāprot: apstrādāt mērījumu rezultātus un anketēšanas datus, izmantojot datorus (programmas Excel, SPSS un Access); izveidot un rediģēt tabulas, diagrammas, datu bāzes; veikt vienkāršāko statistisko hipotēžu pārbaudi un izveidot savu datu bāzi.

9.4.2. B daļas izvēles kursu raksturojums

B daļas izvēles kursi dod iespējas maģistrantiem ar atšķirīgām iepriekš iegūtajām zināšanām apgūt nepieciešamās priekšzināšanas (I. semestrī izlīdzinošie kursi), lai nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi apgūt A moduļos (cilvēka fizioloģija un uzturs, uzturs cilvēka mūža laikā, klīniskā uzturzinātne) ietvertos pamatkursus, un kursi, kuri nodrošina pamatpriekšmetu dziļāku apguvi veidojot izpratni par atsevišķajām zinātnes jomām, to savstarpējo saistību medicīnisku problēmu risināšanā. Šos kursus maģistrants izvēlas atbilstoši profesionālajām interesēm un saistībā ar izvēlēto maģistra darba tēmu (skat. 2. un 3. pielikumu).

1) Svešvaloda specialitātē (angļu valoda)

Kursa mērķis ir pilnveidot studentu lasīšanas, rakstīšanas un runas iemaņas uz specialitātes leksikas bāzes, attīstīt studentu interaktīvās komunikācijas iemaņas, izmantojot svešvalodu, apgūt tēžu, anotāciju un pārskatu veidošanu angļu valodā, kā arī papildināt studentu vārdu krājumu un gramatikas zināšanas.

2) Informāciju tehnoloģija

Iepazīšanās ar dažādām operāciju sistēmām un darbu multimēdiju vidē. Padziļināta biroja programmu pakešu izmantošana. Informācijas meklēšana un atlase izmantojot Vispasaules tīmekļa dažādas pārlūkprogrammas.(Internet Explorer; Netscape; Opera; Copernic; Safari etc). Iepazīšanās ar apmācības programmām. Audio un videoapstrādes programmas.

3) Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par pārtikas piedevām un uztura bagātinātājiem, to lietošanas un izplatīšanas kārtību.

Tiek izvērtēta pārtikas piedevu un uztura bagātinātāju ietekme uz pārtikas produktu un uztura ķīmisko, fizikālo un fizioloģisko īpašību kopumu.

4) Dzeramais ūdens

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par ūdeni kā pārtikas būtisku sastāvdaļu. Kursā tiks pievērsta uzmanība dažādu ūdeņu fizikāli ķīmiskiem rādītājiem atbilstoši izstrādātiem LR MK noteikumiem un Pasaules Veselības organizācijas (WHO) rekomendācijām. Ūdens pārtikas produktu sagatavošanas prasības un kvalitātes kontroles sistēma analītiskajās laboratorijās.

5) Pārtikas mikrobioloģija

Kursa mērķis: apgūt zināšanas par mikroorganismiem, to nozīmi pārtikas produktu ražošanā un bojāšanās izraisīšanā.

Kursa uzdevumi:

  1. apgūt zināšanas par mikroorganismu morfoloģiju, uzbūvi, augšanu un attīstību, klasifikāciju, metabolisma, iedzimtības un mainības pamatprocesiem un nozīmi dabā un cilvēka dzīvē;

  2. iepazīties ar mikroskopēšanas un mikroorganismu kultivēšanas pamatmetodēm;

  3. apgūt zināšanas par mikroorganismu lomu dažādu pārtikas produktu ražošanā;

apgūt zināšanas par dažādu mikroorganismu izraisītām pārtikas infekcijām un toksikozēm.

6) Cilvēka anatomija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar cilvēka ķermeņa uzbūves pamatprincipiem, izmantojot gan klasiskās anatomijas metodes – apmācību pie līķa un uz mulāžām, kā arī datorapmācību pēc speciālām Eiropā un pasaulē aprobētām 2D un 3D programmām. Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta centrālās, perifērās un veģetatīvās nervu sistēmas, asinsrites un gremošanas sistēmu apguvei.

Kursa pārbaudes forma – eksāmens.

7) Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikālu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā

Studiju priekšmeta mērķis:Sniegt padziļinātas zināšanas skābekļa atvasinājumu, brīvo radikāļu, kā arī antioksidantu un essenciālo mikroelementu bioķīmijā normā un pie patoloģijām.

Studiju priekšmeta uzdevumi: Sagatavot maģistrantūras studentus patstāvīgajam pētnieciskajam darbam ar specializāciju radikāļu bioķīmijā.

8) Sabiedriskā ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt ar ēdināšanas uzņēmumu izveidošanu un darba organizāciju tajos.

Pirmajā daļā sniegtas pamatzināšanas par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē sabiedriskās ēdināšanas ražošanas procesus un pakalpojuma sniegšanu, noskaidrot labas higiēnas prakses būtību un starptautiski atzītus standartus labas higiēnas prakses nodrošināšanā, iepazīstināt ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un sniegt ieskatu par ES līmenī izvirzītajām obligātajām prasībām.

Otrajā daļā aptverti jautājumi, kas skar gan uzņēmuma izveidi, iekārtošanu un aprīkošanu, gan arī lielu uzsvaru veltot uz plašo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iekārtu spektru, ar kuru palīdzību tiek precīzi organizēts darbs tā ražošanas telpās, noteiktas optimālās ražošanas plūsmas, optimizēts pats ražošanas process.

9) Patērētājs un pārtikas mārketings

Kursa mērķis ir apgūt mārketinga pamatprincipus attiecībā uz pārtikas produktiem. Tiek definēts, kas ir mārketings un mārketinga vadība un kā to izmanto uzņēmumi, kas ir orientēti uz tirgu un patērētājiem. Tiek analizētas tirgus iespējas, mārketinga stratēģija. Detalizēti tiek analizēta patērētāju izturēšanās lēmumu pieņemšanas un pirkšanas procesā. Tiek izskaidrots, kas ir tirgus pētījums, kas dod pamatu tirgus vides izpētei. Kursā padziļināti tiek apgūti četri maisījuma elementi: produkts, cenas noteikšana, veicināšana un izplatīšanas politika. Teorētiskos jautājumus ilustrē praktiskie piemēri.

10) Pārtikas produktu iesaiņošana

Iepakojuma un pārtikas produktu vispārīgs raksturojums. Iepakojuma funkcijas. Iepakošanas materiāli, iepakojuma formas. Vāki un aizvākošana. Etiķetes, svītrkodi, iepakojuma marķēšana. Dzērienu pildīšana un to kvalitātes nodrošinājums. Speciālie iepakošanas veidi – MAP, EMAP, aktīvais iepakojums. Aseptiskā pildīšana. Transportiepakojums. Izlietotā iepakojuma pārstrāde.

11) Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti

Bioloģiskās lauksaimniecības izejvielu ieguves īpatnības. Bioloģiskā lauksaimniecībā iegūto dzīvnieku un augu valsts izejvielu pārstrādes, atļauto ražošanas palīglīdzekļu, pārtikas piedevu un pārtikas procesu raksturojums, produkta marķēšana un informācija uz marķējuma. Bioloģiskās lauksaimniecības izejvielu un produktu drošuma un nekaitīguma aspekts.

12) Uztura nepanesamība un alerģijas

Iepazīt uztura izraisīto alerģisko reakciju patoģenēzes mehānismus, klīniskās izpausmes, diagnostikas metodes un terapijas pamatprincipus. Individuālas hipoalergēnas diētas sastādīšana pacientam ar uztura alerģiju.

13) Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar ģenētiskiem un iegūtiem faktoriem kas nosaka ēstgribu, uztura uzņemšanu un ķermeņa svara regulāciju, kuru pamatā ir neirobioloģija - principā nervu un endokrīno sistēmu mijiedarbība smadzenēs. Tiks apkopota zinātniskā literatūra no eksperimentālās, kā arī klīniskās medicīnas, kas pilnveido mūsu saprašanu par ķermeņa enerģijas līdzsvaru mehānismiem dažādos apstākļos, t.sk. bada stāvoklī, kaloriju pārpilnībā un normālā situācijā.Tiks aplūkotas mūsdienīgas izmaiņas šiem procesiem, ieskaitot vielmaiņu slimību izplatīšanos, aptaukošanos “epidēmija” un cilvēka ēšanas traucējumi, kā ari stratēģijas, kā novērst šādus iznākumus pārpilnības apstākļos.

14) Metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar lipīdu vielumaiņas traucējumiem un metabolo sindromu, kuri var būt primārais nāves cēlonis (sirds un asinvadu slimības, ateroskleroze, cukura diabēts) arī 21. gadsimtā un kuru novēršanā, kā arī kompleksajā ārstēšanā zinātniski pamatoti vadošā loma ir medicīniskā uztura terapijai.

15) Uzturs slimību profilaksē

Neinfekciozās slimības, pārsvarā hroniska rakstura, mūsdienās ir galvenais saslimšanas un mirstības cēlonis.

Nepareiza uztura izvēle ir viens no šo slimību riska faktoriem.

Kursa mērķis:

  • dot izpratni par uztura terapiju jeb diētām gan no vēsturiskā aspekta, gan mūsdienu viedokļa;

  • dot vērtējumu populārākajām dietām un uztura ieteikumiem;

  • palīdzēt praktiski saprast un apgūt veselīga uztura ieteikumus un ieteicamās uzturvielu devas, kas izstrādāti pamatojoties uz PVO dokumentiem;

  • saprast un izvērtēt uztura būtisko nozīmi slimību profilaksē.

16) Medicīnas ētika

Studiju kursa mērķis - iepazīstināt studentus ar medicīnas ētikas pamatprincipiem, uz kuriem balstās medicīnas profesionāļu un pacientu attiecības

mūsdienu izpratnē. Radīt viengabalainu priekšstatu par zinātniski pētnieciskā darba ētiskajām pamatnostādnēm.

Studiju kursa uzdevumi

  • Iepazīties ar mūsdienu priekšstatiem par profesionālās ētikas darbības morālo loģiku.

  • Attīstīt prasmi analizēt un vērtēt, lietot morāli korektu argumentāciju savas pozīcijas vai viedokļa pamatošanai.

  • Veidot prasmi atbildīgi izteikt kritiku vai atbalstu.

Mācīties vērtēt un rast morāli adekvātu risinājumu gadījumiem no medicīnas un pētniecības darba prakses, izmantojot apgūtos medicīnas ētikas pamatprincipus.

17) Aptaukošanās un tās ārstēšana

Kursa nozīmību nosaka straujais aptaukošanās pieaugums Latvijā.

Kursa mērķis - dot zināšanas par :

  • Aptaukošanās etioloģiju;

  • Aptaukošanās klasifikāciju;

  • Metabolo sindromu;

  • Aptaukošanās ietekmi uz veselību un dzīvildzi;

  • Bērnu un pusaudžu aptaukošanos;

  • Aptaukošanās ārstēšanas metodēm (uztura terapija, alternatīvās diētas, medikamentozā un ķirurģiskā ārstēšana);

  • Latvijas Diētas ārstu asociācijas izstrādātiem ieteikumiem aptaukošanās ārstēšanā.

18) Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana

Studiju kursa mērķis – padziļināt izpratni par profilakses pamatprincipiem, profilakses programmu plānošanu un realizēšanu, arī (program mapping) profilakses programmu novērtēšanu primārās veselības aprūpes uzdevumiem sabiedrības locekļu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Studiju kursa uzdevumi:

Pēc kursa apgūšanas studenti varēs:

  • noteikt un rast risinājumus sabiedrības veselība jomā profilakses programmu plānošanai, atklāt un definēt iespējamos līdzekļus, kuri sekmētu situācijas uzlabošanos sabiedrības veselības un uztura jomā,

  • veidot uz pierādījumiem balstītas profilakses programmas plānošanu

plānot profilakses programmu novērtēšanu.

Studiju programmā ietverto kursu sadalījumu pa semestriem skat. 2. pielikumā; studiju programmā ietverto kursu aprakstus skat. 3. pielikumā.

9.4.3. Maģistra darbs

Zināšanas un prasmes tiek padziļināti pilnveidotas maģistra darba izstrādes laikā. Maģistra darba izstrāde ir obligāta visiem studentiem maģistra grāda iegūšanai. Maģistra darbs ir paredzēts, lai dotu maģistrantiem iespēju praktiski pierādīt apgūtās zināšanas un pētījuma iemaņas izvēlētajā sfērā, kā arī zināšanas, iemaņas un prasmes, kas apgūtas iepriekšējo studiju laikā. Maģistra darbam jāparāda, ka maģistrants ir apguvis noteiktas studiju programmas sadaļas, ir kompetents izvēlētajā uzturzinātnes sfērā, spēj plānot un veikt pētījumu. Maģistra darbā maģistrants pierāda savas iemaņas plānot un vadīt pētījumu, veikt datu savākšanu un apstrādi, analizēt pētījuma rezultātus, spēj orientēties un interpretēt zinātniskās literatūras datus atsevišķā ar uzturu saistītās sfērās.

Lai maģistrants varētu apstiprināt maģistrantūras darba tēmu un tiktu pielaists pie darba izstrādāšanas, ir jābūt apgūtiem teorētiskiem studiju kursiem un kā obligāta prasība ir detalizēta zinātniskā pētījuma protokola (kursa darba, skat.3.pielikumu) izstrādāšana un aizstāvēšana. Kursa darba aizstāvēšana notiek seminārā, kur piedalās maģistranti un akadēmiskais personāls. Maģistra darba tēma un tās vadītājs (vai vadītāji) tiek apstiprināts, balstoties uz mācībspēku kopēju lēmumu.

Maģistra darbi jānoformē un jāaizstāv saskaņā ar maģistranta augstskolā (maģistranta augstskola – augstskola, kurā maģistrants ir iestājies) spēkā esošo rektora rīkojumu par noslēguma darbu izstrādes un aizstāvēšanas kārtību (skat. 10.pielikumu).

Mācību metodes

Studiju programmas apguvei tiek izmantotas sekojošas mācību metodes: lekcijas, semināri, patstāvīgais darbs zinātniskās literatūras apgūšanai un analīzei, regulāra zinātniskās literatūras analīzes prezentācijas, referāti, kursa ietvaros izstrādāti projektu darbi. Īpašs uzsvars ir uz interaktīvu metožu izmantošanu studiju procesā, studentu aktīvu līdzdalību diskusijās semināru laikā un studentu iesaistīšanu mācību procesā par atsevišķu semināru vadītājiem. Programmā imatrikulētie maģistranti aptver vairākas plašas zinātnes disciplīnas, kas ļauj nodrošināt pieredzes apmaiņu un diskusiju starp studentiem, kā arī iesaistīt studentus citu studentu izglītošanā.

    9.5. STUDIJU PROGRAMMAS FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

    9.5.1. Programmas finansēšanas avoti

Viena studenta sagatavošanas izmaksas Starpaugstskolu maģistra studiju programmā “Uzturzinātne” veselības zinātņu maģistra grāda uzturzinātnē iegūšanai ir Ls 5035 2007.gadā (skat.5. pielikumu).

    Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji daudzējādā ziņā ir vieni no sliktākajiem Eiropā, ka Latvijā trūkst augsti kvalificēti uzturzinātnes speciālisti, ka programmas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt mūsu valsti ar Eiropas un starptautiskam līmenim līdzvērtīgiem speciālistiem uzturzinātnē; katru gadu (tuvākajā nākotnē) programmā tiks imatrikulēti 30 studenti (katrā sadarbības augstskolā – LLU, LU un RSU – 10 studenti). Šādi speciālisti tuvākajos gados tiks sagatavoti par budžeta līdzekļiem un atbildīgajām ministrijām ir jānodrošina budžeta finansējums speciālistu sagatavošanai (skat. “Programmas izmaksas” 5. pielikumā un 15.pielikumu).

Pozitīvu vērtējumu Starpaugstskolu studiju programmai “Uzturzinātne” ir devušas Latvijas kompetentās institūcijas, atzīmējot augstāk minētās studiju programmas svarīgumu iedzīvotāju veselības nodrošināšanā un Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Savienības un Latvijas uzturpolitikas mērķu realizēšanā (skat. 16.pielikumu).

9.5.2. Studiju programmas infrastruktūras nodrošinājums

    Starpaugstskolu maģistra studiju programma “Uzturzinātne” tiek realizēta visās sadarbības augstskolās saskaņā ar studiju plānu (skat. 2. pielikumu) un Sadarbības līgumu (skat.1.pielikumu).

    Studiju programma tiek realizēta uz programmā iesaistīto augstskolu materiāli tehniskās bāzes (auditorijas un laboratorijas ar augstskolās esošo aprīkojumu), papildus iesaistot šādas organizācijas:

Slimnīcas: P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca; VOVA Bērnu slimnīca Gaiļezers; Rīgas pils. 1. slimnīca; Rehabitoloģijas centrs; Latvijas Onkoloģijas centrs.

Zinātniskās pētniecības institūti: LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts; LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts; Organiskās sintēzes institūts; LU Tirgzinības un kvalitātes vadības institūts;

Latvijas Lauksaimniecības zinātnes centrs “Sigra”;

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests;

Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs;

Zemkopības ministrijas Pārtikas centrs un Veselības ministrijas Sabiedrības Veselības Aģentūra;

Medicīnas statistikas un tehnoloģiju aģentūra.

    Garants veiksmīgai studiju programmas realizēšanai ir arī augstskolu nodrošinājums ar mācību literatūru un periodiskiem izdevumiem un pieejamība augstskolu bibliotēku tiešsaistes bāzēm (skat. 13. pielikumu), kā arī Eiropas Sociālā Fonda līdzfinansēto projektu realizēšana, kas deva iespēju dabaszinātņu laboratorijas aprīkot ar starptautiskam līmenim atbilstošām analītiskām aparatūrām.

Akadēmiskās starpaugstskolu maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” programma tiek pilnveidota ar Eiropas Sociālā Fonda un Latvijas valsts budžeta atbalstu. Šim nolūkam ir apstiprināts projekts, kurš tiek realizēts no 2005.gada 1.oktobra līdz 2008.gada 31.jūlijam. Projekta nosaukums: Dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgo moduļu izstrāde Latvijas starpaugstskolu maģistru studiju programmai uzturzinātnē. Projekta līguma Nr.: 2005/0117/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0022/0063, LU reģistrācijas Nr.: ESS 2005/8.

Projektā tiek pilnveidoti un aktualizēti maģistru studiju programmā “Uzturzinātne” ietvertie dabaszinātnes un tehnoloģijas ietilpīgie moduļi. Projekta rezultātā tiks pārstrādāti 16 kursi un to metodiskie materiāli, tie būs pieejami e-vidē un iespiestā veidā, 10 kursi būs pieejami angļu valodā. Kursu pārstrādāšanā kā eksperti piedalīsies attiecīgo kursu tematikā vadošie LLU, LU un RSU mācībspēki.

9.6. Imatrikulācijas noteikumi

Uzturzinātnes maģistra studiju programmā tiek imatrikulēti LR pilsoņi, personas, kurām ir LR nepilsoņa pase un personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un ja viņi ir speciālisti ar augstāko profesionālo izglītību medicīnā vai zobārstniecībā, bakalaura vai maģistra grādu bioloģijā, ķīmijā, vides zinātnēs, veselības zinātnēs (māszinībās, sabiedrības veselībā, ergoterapijā, fizioterapijā, rehabitoloģijā), farmācijā, pārtikas ķīmijā, bioķīmijā, pārtikas tehnoloģijā, sporta pedagoģijā un veselības izglītībā, veterinārmedicīnā un citās radniecīgās nozarēs.

Ieskaitīšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā. Piemēru konkursa pārbaudījumu testam dabaszinātnēs skat. 9. pielikumā.

Programmas mērķauditorija ir Valsts pārvaldes institūciju (Zemkopības, Veselības, Labklājības, Vides, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Ģimenes un bērnu) un to pārraudzībā esošo iestāžu darbinieki, pārtikas rūpniecībā un tirgvedībā iesaistītās personas; veselības, izglītības un sociālās aprūpes speciālisti; dažādu nozaru veselības aprūpes speciālisti; patērētāju tiesību aizsardzības aktīvisti; dažādu nozaru speciālisti, kuru zinātniskās intereses ir saistītas ar veselības zinātni, uzturzinātni un pārtikas zinātni.

Lai nodrošinātu studentu uzņemšanu augstskolās un iestājpārbaudījuma (testa) norisi atbilstoši Augstskolu likumam, augstskolu (LLU, LU, RSU) atbildīgās personas vienojas par iestājpārbaudījuma un imatrikulācijas norisi; 2007.gadā imatrikulācija tiek organizēta, vadoties pēc “Uzņemšanas noteikumi Latvijas Universitātē” (apstiprināti ar 02.12.2006. LU Senāta lēmumu Nr. 254) (skat. www.lu.lv):

    1. tiek sastādīta iestājpārbaudījumu komisija, kurā ietilpst LLU, LU un RSU pārstāvji, kuru apstiprina augstskolu atbildīgās struktūras;

    2. iestājpārbaudījumu materiālus (jautājumus un vērtēšanas kritērijus) sagatavo komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona; iestājpārbaudījumu materiālus apstiprina LLU, LU un RSU mācību prorektori;

    3. iestājpārbaudījumu organizē iestājpārbaudījumu komisija; iestājpārbaudījums notiek saskaņā ar grafiku (sadarbības augstskolām savstarpēji vienojoties);

    4. ja pretendentu skaits ir lielāks par budžeta vietu skaitu (katrā augstskolā 10 vietas), notiek konkurss, ņemot vērā iestājpārbaudījuma rezultātus katra augstskola savā augstskolā imatrikulē pirmos 10 reflektantus, kuri ieguvuši maksimālo punktu skaitu, un tikai tad (ja grupa nav nokomplektēta) tiek dota iespēja sadarbības augstskolā neiekļuvušajam pretendentam;

    5. piereģistrēšanās studijām notiek saskaņā ar katrā augstskolā pastāvošiem noteikumiem;

    6. ar iestājpārbaudījumā iegūto vērtējumu un konkursa rezultātiem reflektanti var iepazīties augstskolu mājas lapās un attiecīgās fakultātēs.

9.7. Studiju programmas praktiskā realizācija un kvalitātes nodrošināšana

9.7.1. Studiju programmas praktiskā realizācija

Akadēmisko starpaugstskolu maģistra studiju programmu “Uzturzinātne” realizē Latvijas augstskolas LU, LLU, RSU saskaņā ar 29.11.2004. noslēgto Sadarbības līgumu.

Programmas A daļā apkopotos 7 moduļus, kas sastāv no atsevišķiem kursiem atbilstoši moduļu tematikai, un tiem pakārtotiem B daļas kursiem, realizēs augstskolas, savstarpēji sadarbojoties (skat. 1.pielikumu, Starpaugstskolu sadarbības līguma 3.nodaļu):

  • LLU nodrošina A3 moduļa un tam pakārtoto B daļas kursu realizēšanu;

  • LU nodrošina A2, A4, A6 un A7 moduļu un tiem pakārtoto B daļas kursu realizēšanu;

  • RSU nodrošina A1 un A5 moduļu un tiem pakārtoto B daļas kursu realizēšanu.

Katrā augstskolā ir atbildīgās personas par starpaugstskolu programmas “Uzturzinātne” (SPU) moduļu realizāciju, kuras ir par savu darbu atbildīgas savas augstskolas mācību prorektoram, kurš vada Līguma realizāciju, kā arī SPU direktoram.

SPU vada direktors, kuru apstiprina ar augstskolu senātu lēmumiem. SPU direktors veic sadarbības līguma ietvaros paredzētos darbus un uzdevumus un koordinē starpaugstskolu aktivitātes.

Augstskolas savas un sadarbības līguma priekšmeta kompetences ietvaros:

  • veicina sadarbību ar starptautiskām organizācijām, zinātniski pētnieciskajām institūcijām nacionālajā un starptautiskā līmenī;

  • informē un iesaista Sadarbības līguma Puses zinātniski pētnieciskos projektos, organizē partneru un maģistrantu iesaisti projektu realizēšanā;

  • apkopo un analizē līguma ietvaros veikto pētījumu rezultātus un sagatavo priekšlikumus, lai veicinātu Latvijā īstenot pamatnostādnēs “Veselīgs uzturs (2003. - 2013.)“iestrādātos mērķus un uzdevumus;

  • apkopo un izvērtē uztura, pārtikas un veselības jaunākās atziņas un veic studiju programmā ietverto tēmu aktualizēšanu;

  • SPU likvidācijas gadījumā augstskolas apņemas nodrošināt šajā programmā studējošiem iespēju iegūt radniecīgu izglītību savā augstskolā, vai vienojas ar sadarbības partneriem (skat. 1.pielikumu, Sadarbības līguma 3.4.5. punktu un šī pieteikuma 6.punktu).

9.7.2. Kvalitātes nodrošinājums studiju programmā

Studiju programmas izpildes un studiju procesa kvalitātes nodrošināšana ir izvirzīta par vienu no būtiskākajiem starpaugstskolu studiju programmas “Uzturzinātne” akadēmiskā un palīgpersonāla darba uzdevumiem. Studiju procesa kvalitātes nodrošinājums pirmkārt ietver darbības, kas attiecas uz akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu: atklātu konkursu organizēšana uz akadēmiskā personāla brīvajām štata vietām, personāla kvalifikācijas paaugstināšana un piesaiste zinātniski pētnieciskajā darbā. Otrkārt, kvalitātes nodrošinājumam tiek izmantoti tādi tā instrumenti, kā sekošana studējošo sniegumam, programmas realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla personisks kontakts ar studējošajiem studiju gaitā. Studiju procesa kvalitātes būtisks elements ir neatkarīga studējošo viedokļa uzklausīšana gan tikšanās laikā, konsultējot maģistrantus, un sadarbojoties kursa darbu un maģistra darbu izstrādes laikā. Studējošo viedoklis gan par studiju programmu kopumā, gan arī par konkrētajiem pasniedzējiem, tiek iegūts, veicot regulāru anketēšanu (skat. 14.pielikumu), kā arī analizējot iegūtos rezultātus un pārrunājot maģistrantu domas ar pasniedzējiem. Arī darba devēju un studiju programmu abiturientu viedoklis tiks izanalizēts studiju gaitas vērtēšanai. Kvalitātes nodrošinājumu studiju programmā nodrošinās arī regulāras akadēmiskā personāla tikšanās un diskusijas studiju programmas Padomē un augstskolu fakultāšu Domes sēdēs. Nozīmīgu ieguldījumu kvalitātes kultūras attīstībā sniegs pašnovērtējuma ziņojumu sagatavošanas un apspriešanas process (skat. 1.pielikuma “Sadarbības līgums” 1.pielikumu “Studiju programmu pašnovērtējuma principi”), kā arī studiju programmas gatavošana akreditācijai.

9.8. Vērtēšanas sistēma

Studiju programmas realizēšanas laikā tiek veikts studentu zināšanu vērtējums un kopumā visas studiju programmas novērtējums.

Studentu zināšanu novērtēšanas mērķis ir regulāri pārliecināties, vai studiju programma tiek apgūta atbilstoši prasībām un kādā līmenī studenti to apguvuši. Studiju programmas saturs tiek apgūts un novērtēts atbilstoši izvirzītajiem kursa apguves mērķiem. Izvirzītie izglītojošie mērķi ir galvenais pamats, organizējot satura apguvi un novērtējot programmas apguves kvalitāti eksāmenu, praktisko darbu, kursa darba un maģistra darba veidā.

Programmas apguve tiek uzskatīta par sekmīgu, ja tiek izpildīti sekojoši nosacījumi:

  1. Tiek apgūti kārtējā semestra visi obligātie un izvēles kursi 20 kredītpunktu apjomā (40 kredītpunkti vienā akadēmiskā gadā). Vērtējumu par apguves līmeni liek kursa vadītājs atbilstoši kursa aprakstam un izvirzītām prasībām (skat. 3.pielikumu).

  2. Eksāmens tiek vērtēts 10 ballu sistēmā un tiek ieskaitīts kā nolikts, ja vērtējums ir ne mazāks kā 4 (gandrīz viduvēji), tikai tad students tiek pielaists tālākām studijām un maģistra darba izstrādei.

  3. Pirms maģistra darba izstrādāšanas studenti izstrādā kursa darbu un aizstāv seminārā, kurā piedalās paši maģistranti un akadēmiskais personāls. Akadēmiskais personāls kopā ar programmas direktoru pieņem lēmumu par sekmīgu kursa darba aizstāvēšanu ar vērtējumu 10 ballu sistēmā; ja vērtējums ir ne mazāks kā 5 (viduvēji), tad maģistrants tiek pielaists maģistra darba izstrādei, ja vērtējums ir mazāks par 5 (viduvēji), tad maģistrants netiek pielaists maģistra darba izstrādei.

  4. Maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai tiek izstrādāts, iesniegts un maģistra gala pārbaudījumu komisijas sēdē aizstāvēts maģistra darbs (skat. 9.4.3. nodaļu, 3. pielikumu, un 1.pielikuma 4.2., 4.3. un 4.4. punktus). Maģistra darba sekmīgas aizstāvēšanas gadījumā, ja maģistra darba vērtējums ir ne mazāks kā 5 (viduvēji), maģistrants saņem diplomu, kas apliecina, ka viņš ir ieguvis Veselības zinātņu maģistra grādu uzturzinātnē. Maģistra darba neaizstāvēšanas gadījumā students saņem rakstisku apstiprinājumu par maģistrantūras kursa noklausīšanos. Maģistra darba neaizstāvēšanas gadījumā to var aizstāvēt atkārtoti atbilstoši LLU, LU, un RSU noteikumiem.

Studiju procesa, pētījumu un administrēšanas procesa uzlabošanai starpaugstskolu studiju programmai tiks veikts ikgadējs pašnovērtējums saskaņā ar pašnovērtējuma principiem (skat. 1.pielikumā Starpaugstskolu sadarbības līguma 3.4.8. punktu un Sadarbības līguma 1. pielikumu). Pašnovērtējumā tiks izvērtētas programmas izmaiņas, radušās problēmas, stiprās un vājās puses un attīstības iespējas, tas rosinās programmas direktoru, augstskolu atbildīgās personas par moduļu realizēšanu un programmā nodarbināto akadēmisko personālu apzināties, ka katrs no viņiem ir atbildīgs par studiju kvalitāti un par uzlabojumu ieviešanu.

9.9. Studējošie

9.9.1. Studējošo skaits

Starpaugstskolu akadēmiskajā maģistra studiju programmā “Uzturzinātne” pirmie 30 studenti studijas uzsāka 2006/2007. akadēmiskā gada 1. semestrī pilna laika klātienes studijās.

Saskaņā ar Starpaugstskolu sadarbības līguma 4.1. punktu (skat.1.pielikumu) sadarbības augstskolas (LLU, LU, RSU) katra imatrikulēja 10 studentus. Studentu imatrikulācija notika saskaņā ar imatrikulācijas noteikumiem (skat. 9.6. nodaļu).

Pirmā semestra laikā studijas pārtrauca 1 maģistrants, pēc 1.semestra 2 maģistrantes iesniedza iesniegumu par studiju pārtraukumu, sakarā ar bērna kopšanu, 2. semestrī studijas uzsāka 27 maģistranti.

9.9.2. Studējošo aptaujas analīze

Noslēdzoties 2006/2007. akadēmiskā gada 1.semestrim, tika veikta studējošo aptauja, lai noskaidrotu maģistrantu viedokli par studiju programmas 1.semestrī apgūto A kursu un izvēles B kursu saturu, par studiju procesā iesaistīto mācībspēku darbu (skat. aptaujas anketu 14.pielikumā). Aptaujas rezultāti parāda, ka studenti, ņemot vērā iepriekš iegūto izglītību, programmu gan pēc satura, gan pēc formas novērtē pozitīvi.

Studenti iespēju apgūt programmas 1.semestra A kursus un tajos ietverto tematiku novērtējuši pozitīvi - 94% atbildēs studenti apstiprina, ka papildinājuši un nostiprinājuši iepriekšējās zināšanas vai ieguvuši pilnīgi jaunas zināšanas, 6% atbildēs studenti uzskata, ka neguva jaunas zināšanas un prasmes.

Studentu B daļas kursu izvēle ir bijusi mērķtiecīga (ir izvēlējušies kursus, kuri nav apgūti iepriekšējās studijās) un atsauksmes par izvēlētajiem kursiem ir sekojošas: 70% sniegtajās atbildēs studenti apliecina, ka viņus pilnībā apmierinājuši kursi, 30% - apmierināja daļēji.

Studentu kopējais vērtējums par 1.semestrī apgūstamajiem kursiem kopumā (pēc 10 punktu skalas) ir ~8 punkti, arī vērtējums par procesā iesaistīto mācību darbu kopumā, ņemot vērā pasniedzēja attieksmi pret mācāmo priekšmetu, pret studentiem, un par izklāstāmā materiāla atbilstību mūsdienu prasībām tiek vērtēts ar 8 punktiem.

9.9.3. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Atbildot uz anketā uzdoto jautājumu (Kas jums visvairāk patika studiju laikā?), studenti netieši norāda studiju izstrādātājiem un vadībai programmas stiprās puses. Piemēram, pasniedzēju profesionalitāte un pozitīvā attieksme pret studentiem, iespēja iegūt nopietnas zināšanas neilgā laikā, elastīgs nodarbību grafiks, programmas realizēšana pa moduļiem (dodot iespēju kārtot eksāmenus semestra laikā), pasniedzēju lietotās zināšanu pārbaudes formas, iespēja visus radušos pārpratumus novērst un pārrunāt semestra laikā, kā arī testu jautājumu atbilstība kursā izskatītajām tēmām.

Atbilde uz aptaujas anketas jautājumu (Kas jums visvairāk nepatika studiju laikā?), ir uzskatāms kā tiešs studējošo ieguldījums studiju procesa un programmas pilnveidošanā. Studējošo aizrādījumi un ieteikumi, piemēram, neskaidri formulētas prasības kursa apguvei semestra sākumā un prasību maiņa semestra vidū, neskaidrības par pārbaudes formām, dažas tēmas dažos kursos pārāk sarežģītas, pārāk daudz patstāvīgais darbs un par maz lekciju u.c. tika ņemti vērā, uzlabojot un pilnveidojot kursu pieteikumus studiju programmu gatavojot akreditācijai. Piemēram, sākot ar 2007./2008. akadēmisko gadu studenti, uzsākot kursa apgūšanu, varēs pilnībā iepazīties ar kursa anotāciju, rezultātiem, prasībām kredītpunktu iegūšanai, kursa tēmām, kursa saturu un izmantojamo mācību literatūru.

9.10. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

9.10.1. Akadēmiskā personāla sastāvs

Starpaugstskolu maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” A daļā apkopoti 7 moduļi, kas sastāv no atsevišķiem kursiem atbilstoši moduļa tematikai. Par katra moduļa un tam pakārtotiem B daļas kursiem realizēšanu atbild atsevišķas struktūrvienības (LLU, LU, RSU) mācībspēki, savstarpēji sadarbojoties (skat. 1.pielikumu). Pamatkursu moduļos ietverto A kursu un tiem pakārtoto B izvēles kursu īstenošanā piedalīsies 40 Latvijas augstskolu docētāji, 83% no kuriem ir zinātņu doktori:

  • LLU Pārtikas Tehnoloģijas fakultāte – 7 docētāji (85% zinātņu doktori);

  • LU (Bioloģijas, Ķīmijas un Medicīnas fakultāte) – 21 docētājs (90% zinātņu doktori);

  • RSU – 11 docētāji (65% zinātņu doktori)

  • Un viens zinātņu doktors no Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas.

Akadēmiskā personāla sastāvu skat. 9.3. tabulā un 4.pielikumā.

9.3.tabula

Akadēmiskā personāla sastāvs

Amats

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi (skaits)

Kopā

Profesori

15

-

-

15

Asociētie profesori

10

-

-

10

Docenti

8

-

-

8

Lektori

2

5

-

7

Asistenti

-

-

-

-

Kopā

35

5

-

40

9.10.2. Akadēmiskā personāla zinātniski pētnieciskā darbība, projektu vadība

Studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētniecības darbu virzieni ir saistīti ar to docētajiem kursiem, respektīvi, docētāju specializāciju.

LU Ķīmijas fakultātes docētāju galvenie pētniecības virzieni saistīti ar pārtikas produktu ķīmiskā piesārņojuma izpēti un kvalitātes kontroli ar modernām fizikāli ķīmiskām pētīšanas metodēm (asoc.prof. I.Jākobsone, lekt. R.Gigele), gāzu un šķidruma hromatogrāfijas metodiku izstrādi dažādu dabas objektu analīzei un sadalīšanai (asoc.prof. P.Mekšs), dažādu ūdeņu fizikāli ķīmisko analīzi (asoc.prof. S.Pastare), kā arī ar dabas objektu mikronanalīzes metožu izstrādi (prof. A.Vīksna).

LU Bioloģijas fakultātes docētāju galvenie pētniecības virzieni saistīti ar mikrocirkulācijas asinsvadu vazomociju (prof. J.Aivars), Latvijā sastopamo ērču pārnēsāto infekciju izsaucēju molekulāri ģenētisko izpēti (prof. V.Baumanis), imūnās sistēmas un mikrobioloģiskas izcelsmes glikoproteīnu mijiedarbības pētījumiem (doc. V.Nikolajeva).

LLU akadēmiskais personāls galvenokārt nodarbojas ar jaunu funkcionālu pārtikas produktu izpēti (D.Kārkliņa, I.Ciproviča), ar pārtikas produktu kvalitātes izvērtēšanu (I.Ciproviča), ar pārtikas drošuma jautājumiem (D.Kārkliņa), kā arī ar modernu pētīšanas metožu izmantošanu pārtikas produktu analīzē (L.Dukaļska).

Studiju programmā iesaistītais akadēmiskais personāls piedalās gan LZP, gan IZM, gan ESF un EC 6. ietvara un ERASMUS, gan arī LU zinātnisko projektu izpildē. 2006. gadā un 2007. gadā akadēmiskais personāls vada 10 Latvijas Zinātnes Padomes finansētos projektus, divus ESF finansētus projektus. Sīkāki dati par akadēmiskā personāla iesaistīšanos zinātnisko projektu realizācijā doti 7.pielikumā, un akadēmiskā personāla pēdējo gadu publikācijas ir apkopotas 8.pielikumā.

9.10.3. Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība, attīstība

Studiju programmas realizācijā iesaistīto augstskolu (LLU, LU un RSU) fakultātēs tiek realizēta personāla atlase, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika.

Strādājot pie starpaugstskolu akadēmiskās maģistra programmas Uzturzinātne izstrādes (2003. – 2005. gadam), tika apzināti visu trīs augstskolu mācībspēki, kuri docē līdzīga satura kursus savās augstskolās, kā arī profesionāļi, kuru praktiskā darbība saistīta ar uzturu, pārtikas un veselības jautājumu risināšanu atbilstoši starptautiskām prasībām, un iesaistīti programmas veidošanā un ar 2006. gada septembri realizēšanā.

Augstskolu fakultātēs tiek īstenotas vairākas aktivitātes:

  • darbs ar perspektīviem studentiem, maģistrantiem un doktorantiem, viņus iesaistot zinātnisko pētījumu veikšanā un mācību procesa nodrošināšanā. Praktiski visos pētnieciskā darba virzienos (skat. 7. pielikumu), kurus realizē programmas akadēmiskais personāls, ir iesaistīti studenti, maģistranti un doktoranti;

  • kā pozitīva aktivitāte jāmin arī katedru, fakultāšu un universitāšu līmenī atjaunotās pētnieku un vadošo pētnieku vietas, kas radīs akadēmiskā personāla atjaunošanas rezervi;

  • augsti kvalificētu profesionāļu piesaiste no vietējām institūcijām (arī no ārzemēm) uz nepilnu darba laiku studiju programmu īstenošanai ar nosacījumu, ka šie speciālisti ne tikai nolasa lekcijas, bet arī ir gatavi dot ieguldījumu zinātniskā darba attīstībai uzturzinātnes nozarē, īpaši individuālā darbā ar studentiem, kursa un maģistra darbu vadībā, piemēram, I.Šmate, A. Melngaile, M. Krastiņa u.c.;

  • jauno perspektīvo zinātņu doktoru piesaiste (piemēram, M. Bukovskis);

  • pieredzējušajam akadēmiskajam personālam, lai uzlabotu un pilnveidotu savu pedagoģisko kvalifikāciju, atbilstoši mūsdienu prasībām, tiek nodrošinātas tālākizglītības iespējas pedagoģijas kursos (piemēram, Z. Zariņš, I. Jākobsone u.c.) kā arī ir izstrādāti ESF līdzfinansētie projekti akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai ( piemēram, LU Ķīmijas fakultātē , sākot ar 2007. gada septembri, pasniedzējiem būs iespēja papildināt savas zināšanas angļu valodā, informāciju tehnoloģijā un noklausīties lekciju ciklu par modernām analīžu metodēm, piedaloties vieslektoriem);

  • vairāki docenti pēdējos gados ir ievēlēti profesoru un asoc. profesoru amatos (piemēram, S. Pastare, P. Mekšs u.c. );

  • kopumā studiju programmu Uzturzinātne realizē pietiekoši augsti kvalificēts akadēmiskais personāls, tomēr kā trūkums minams radošā atvaļinājuma neizmantošana lielā noslogojuma dēļ, kas ir saistīts ar lielām pedagoģiskā un organizatoriskā darba (projektu izstrādi un vadību) slodzēm un nepietiekamā palīgpersonāla skaitu.

9.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums, norādot to uzdevumus programmas īstenošanā

Programmas Uzturzinātne praktiskā realizēšana tika uzsākta 2006./2007. akadēmiskajā gadā. Pirms tam un vēl joprojām jārisina dažādi organizatoriski jautājumi, tai skaitā vēl tagad tiek saskaņots savstarpējo finansiālo norēķinu optimālais realizēšanas variants. Struktūrvienībās pilnībā nav atrisināts jautājums par papildus nepieciešamā palīgpersonāla skaitu; nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu un uzdevumus Uzturzinātnes programmas realizēšanā skat. 9.4 tabulā.

9.4 tabula

Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums, norādot to uzdevumus programmas īstenošanā

Amata nosaukums

Skaits

Uzdevumi

Studiju metodiķis

5

Studiju metodiķa veicamie pienākumi ir atkarīgi no struktūrvienības specifikas:

  1. izstrādāt laboratorijas darbu metodikas un aprakstus, veikt laboratorijas darbu uzstādīšanu un pārbaudi, regulāri tos uzlabojot;

  2. mācīt studentiem drošas un metodiski pareizas darba metodes, strādājot laboratorijas darbus un izmantojot dažādu aparatūru;

  3. sagatavot laboratoriju darbam, nodrošinot darbus ar nepieciešamo aparatūru, reaģentiem un ķīmiskajiem traukiem;

  4. rūpēties par darba drošības noteikumu ievērošanu;

Datortīkla administrators

5

  1. pārraudzībā esošas datortehnikas uzturēšana kārtībā un materiālu pasūtīšana tās darbībai;

  2. programmatūras uzstādīšana un atjaunošana un uzturēšana darba kārtībā;

  3. antivīrusu programmu uzstādīšana un regulāra kontrole;

  4. studentu konsultēšana darbā ar datortehniku;

  5. datortehnikas defektu konstatēšana, novēršana, darbinieku datortehnikas apkope;

  6. atbildība par darba drošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu datorklasē.

Struktūrvienību sekretāre

5

  1. informācijas sakaru nodrošināšana ar augstskolu akadēmisko un citiem departamentiem;

  2. studentu informēšana par nodarbību pārcelšanu un aizvietošanu;

  3. sekmības kontrole un eksaminācijas protokolu lietvedība;

  4. studentu reģistrēšana kursos, studentu iesniegumu pieņemšana, darbs stipendiju un kredītu piešķiršanas komisijā;

  5. telpu noslodzes saskaņošana un kontrole, datu apkopošana no aptaujas anketām par mācību darba novērtējumu;

  6. reflektantu pieteikumu pieņemšana u.c. ar administratīvo darbību saistītie uzdevumi.

9.12. Struktūrvienību uzskaitījums, norādot to uzdevumus

programmas īstenošanā

Starpaugstskolu maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” A daļā apkopoti 7 moduļi, kas sastāv no atsevišķiem kursiem atbilstoši moduļa tematikai. Par katra moduļa un tam pakārtotu B daļas kursu realizēšanu atbild Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki no atbilstošajām augstskolu fakultātēm, savstarpēji sadarbojoties.

Atkarībā no augstskolu (fakultāšu) struktūrvienību specializācijas akadēmiskās programmas “Uzturzinātne” īstenošanā, tām ir šādi galvenie uzdevumi:

  • sagatavot augsti kvalificētus speciālistus uzturzinātnes nozarē;

  • nodrošināt struktūrvienībai deleģēto Uzturzinātnes studiju programmas daļu kvalitatīvu realizēšanu un komplektēt to izpildei nepieciešamo personālu;

  • nodrošināt mācību programmu materiālu, mācību grāmatu un citu mācību līdzekļu sagatavošanu (arī e-kursus);

  • organizēt priekšlikumu izstrādi studiju programmas pilnveidošanai;

  • ieinteresēt studentus iesaistīties zinātnisko pētījumu veikšanā;

  • iepazīstināt studentus ar galvenajiem virzieniem un attīstības tendencēm uztura zinātnē;

  • docēt kursus, kuri atbilst struktūrvienības kompetencei un specifikai.

Struktūrvienību konkrētie uzdevumi (programmā realizējamie studiju kursi) ir ietverti 9.5.tabulā:

9.5 tabula

Struktūrvienību uzdevumi programmas īstenošanā

Augstskola, augstskolas struktūrvienība

Uzdevumi

LLU, Pārtikas Tehnoloģijas fakultāte

Realizēt A3 moduli „Pārtikas produktu ražošanas pamati” ietvertos studiju kursus:

  1. Pārtikas produktu tehnoloģija,

  2. Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi,

  3. Pārtika un uztura kvalitāte.

un modulim A3 pakārtotos B izvēles kursus

  1. Sabiedrisko ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija,

  2. Patērētājs un pārtikas mārketings,

  3. Pārtikas produktu iesaiņošana,

  4. Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti.

Šo kursu apguve atbilst 14 kredītpunktiem.

LU, Bioloģijas fakultāte

Realizēt pamatpriekšmetu modulī A4 (Cilvēka fizioloģija un uzturs) ietvertos studiju kursus

  1. Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija,

  2. Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā,

kā arī modulim A4 pakārtoto izvēles kursu Pārtikas mikrobioloģija.

Šo kursu apguve atbilst 8 kredītpunktiem.

LU, Ķīmijas fakultāte

Realizēt pamatpriekšmetu modulī A2 (Pārtikas un uzturvielu ķīmija) ietvertos studiju kursu:

  1. Pārtikas ķīmija,

  2. Pārtikas produktu uzturvērtība;

kā arī modulim A2 pakārtotos izvēles kursus:

  1. Svešvaloda specialitātē,

  2. Informāciju tehnoloģija,

  3. Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas,

  4. Dzeramais ūdens.

Šo kursu apguve atbilst 14 kredītpunktiem.

LU, Medicīnas fakultāte

Realizēt modulī A6 (Klīniskā uzturzinātne) ietvertos studiju kursus

  1. Uzturs imūndeficīta un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā,

  2. Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā,

  3. Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā,

  4. Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi,

modulī A7 (Sabiedrības veselība un epidemioloģija) ietvertos studiju kursus

    1. Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi,

    2. Bioloģiskā statistika.

Kā arī modulim A6 pakārtotos izvēles kursus

  1. Cilvēka anatomija,

  2. Uztura nepanesamība un alerģijas,

  3. Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija,

  4. Metaboliskais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi.

Šo kursu apguve atbilst 19 kredītpunktiem.

RSU

Realizēt pamatpriekšmetu modulī A1 (Uzturs un uzturpolitika) ietvertos studiju kursus

  1. Uzturpolitika un uzturzinātne,

  2. Uztures un vielmaiņas novērtēšana,

pamatpriekšmetu modulī A5 (Uzturs cilvēka mūža laikā) ietvertos studiju kursus

  1. Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos,

  2. Bērnu un pusaudžu uzturs,

  3. Uzturs gados veciem cilvēkiem,

  4. Uzturs un mutes veselība,

  5. Uzturs fiziskā un garīgā slodzē.

    moduļos A1 un A5 pakārtotos moduļa B izvēles kursus

  1. Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikāļu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā,

  2. Uzturs slimību profilaksē,

  3. Medicīnas ētika,

  4. Aptaukošanās un tās ārstēšana,

  5. Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana.

Šo kursu apguve atbilst 25 kredītpunktiem.

9.13. Akadēmiskā personāla ārējie sakari

Akreditācijas periodā LU Ķīmijas fakultāte ir turpinājusi sadarbību ar jau tradicionālajiem darba devējiem, piemēram, PAS Grindeks, Pārtikas un veterināro dienestu un tā Nacionālo Diagnostikas centru, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru u.c. Pēdējo gadu laikā uzsākta sadarbība ar Valsts proves uzraudzības inspekciju, Baltijas Vides forumu, uzņēmumu Medicamina, Biolat un LVMI Silava.

SOCRATES programmas ietvaros sadarbība notiek ar Gentes Universitāti Beļģijā un Hannoveres Universitāti Vācijā.

LU Ķīmijas fakultātei ir ilggadēja sadarbība ar Vides fizikas departamentu Čalmera Tehniskajā augstskolā Gēteborgā (Zviedrija, prof. E. S. Lindgren), Fizikas departamentu Karaliskajā Lauksamniecības akadēmijā (Dānija, prof. J.Laursen) un Mežu pētniecības institūtu Helsinkos (Somija, prof. H.-S. Helmisaari). Sadarbība notiek mikroanalīzes metožu izstrādē dažādiem vides objektiem. Organiskās ķīmijas katedrai turpinās sekmīga sadarbība polimerizēties spējīgo virsmas aktīvo vielu pētījumu jomā ar Francijas Nacionālā pētījumu centra Lionas Polimēru procesu un ķīmijas laboratoriju (prof. M. Lemērs).

Asociētā profesore I. Jākobsone SOCRATES programmas ietvaros līdzdarbojas Gentes profesora Rolanda Verbē vadītajos Eiropas semināros, piedalās Eiropas studiju programmas izstrādē „Pārtikas kvalitātes vadība” un „Drošība pārtikas ķēdē”. Visu līmeņi studējošie, kas specializējas pārtikas ķīmijas jomā, regulāri piedalās šīs sistēmas organizētajos intensīvajos kursos.

Ķīmijas fakultātes docētāji ir eksperti dažādās darba grupās:

  • Latvijas Standartizācijas tehniskajā komitejā STK 45 „Augsnes ielabošanas un mēslošanas līdzekļi” – prof. A.Vīksna;

  • Profesors A. Vīksna ir Latvijas kontaktpersona Eiropas Komisijas „References materiālu virtuālajā institūtā” (VIRM).

  • Asoc. prof. S. Pastare ir LATAK tehniskais eksperts un Valsts Standartu tehniskās komitejas STK 25 „Vides kvalitāte” locekle; Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas neatkarīgo ekspertu grupas locekle; IWA (Starptautiskās ūdens asociācijas) biedrs

LLU ilgajos fakultātes pastāvēšanas gados ir izveidojusies cieša sadarbība ar pārtikas rūpniecības uzņēmumiem. Līdzās tam ir jāmin arī valsts pārvaldes institūcijas – LR ZM Veterināro un Pārtikas departaments, Lauku atbalsta dienests, Veselības ministrijas atbildīgās institūcijas, Pārtikas un Veterinārais Dienests, dažādas profesionālās asociācijas - Pārtikas Uzņēmumu Federācija, Latvijas Piensaimnieku Centrālo Savienība, Maiznieku biedrība u.c. Izveidojušās sadarbības ietvaros arī fakultātes studentiem ir iespēja praktizēties pārtikas rūpniecības uzņēmumos, piemēram, a/s „Valmieras piens”, a/s „Rīgas piena kombināts”, a/s „Rīgas Miesnieks”, a/s „Agrofirma Tērvete”, Z/S „Lāči”, a/s „Vidzemes maiznīca”, a/s „Jelgavas Maiznieks”, a/s „Laima”, a/s „Cēsu alus”, a/s „Hanzas maiznīca”, a/s „Spilva”, a/s „Latvijas Balzāms”, a/s „Rīgas raugs” u.c.

Darba devēju pārstāvji tiek iesaistīti Valsts eksāmenu komisijas sastāvā, kurā vairāk kā 50% no locekļiem ir pārtikas uzņēmumu, valsts pārvaldes institūciju un profesionālo pārtikas ražotāju arodorganizāciju speciālisti: Jānis Skalbe, a/s „Rīgas raugs” ražošanas direktors; Ināra Sviķe, LR Zemkopības ministrijas Veterinārā un Pārtikas departamenta direktora vietniece; Arlita Sedmale, Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektore; Harijs Panke, A/S „Valmieras piens” ģenerāldirektors.

Atsevišķi pārtikas uzņēmumi ir iedibinājuši arī savas stipendijas: ar a/s „Rīgas Piensaimnieks” iniciatīvu un Latvijas Izglītības Fonda mērķprogramma „Izglītībai, zinātnei un kultūrai” līdzdalību ir iedibinātas stipendijas jaunajiem, topošajiem pārtikas speciālistiem. Tās mērķis ir sekmēt jaunu un konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu, kas varētu sniegt būtisku ieguldījumu piena pārstrādes nozarē. Lai stimulētu teorētisko un praktisko iemaņu apguvi, kā arī materiāli atbalstītu labākos studentus, šī stipendijas piešķir „Pārtikas zinību” un „Pārtikas produktu tehnoloģijas” pilna laika studentiem.

LLU PTF noslēgusi SOCRATES/ERASMUS ietvaros līgumus ar:

1) ar University of Applied Science (Fulda, Vācija), kuras ietvaros ir notikusi pasniedzēju apmaiņa: asoc.prof. A.Blija par kvalitātes nodrošināšanas prasībām, u.c.;

2) ar Gentas Universitāti (Beļģija), kuras ietvaros 2005./2006. studiju gadā: asoc.profesore A.Blija īslaicīgi stažējās Gentas Universitātes Pārtikas ķīmijas katedrā;

Dažādu starptautisko projektu ietvaros veidotie kontakti ir veicinājuši arī ciešāku sadarbību ar Kauņas Tehnoloģiju Universitāti, Tallinas Tehnoloģiju Universitāti gan piedaloties šo institūciju organizētajās starptautiskajās konferencēs, gan arī doktoru darbu recenzēšanā (prof. D.Kārkliņa). Asoc.prof. I.Ciprovičai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Norvēģijas Dzīvības Zinātņu Universitātes, Kopenhāgenas Universitātes Piena prod uktu katedras speciālistiem, gan piedaloties starptautisko doktorantu kursu organizēšanā „Potencial of Lactobacillus paracasei in Nordic cheeses”, gan arī lekciju kursa nolasīšanā par piena kvalitāti.

LLU Pārtikas Tehnoloģijas fakultātei ir cieša sadarbība arī ar Latvijas augstskolām un koledžām, kurās īsteno dažādas ar pārtiku un uzturu saistītas studiju programmas. PTF ir vienīgā, kas Latvijā realizē akadēmisko bakalaura studiju programmu „Pārtikas zinības”, 2.līmeņa profesionālo studiju programmu „Pārtikas produktu tehnoloģija”, akadēmiskā maģistra studiju un doktora studiju programmu „Pārtikas zinātne”.

PTF mācībspēki prof. D.Kārkliņa, asoc. prof. A.Blija, prof. V.Kreicbergs un asoc.prof. I.Ciproviča piedalās RSU Uztura akadēmiskās skolas studentu izglītošanā, pasniedzot tiem sekojošus studiju priekšmetus „Pārtikas produktu tehnoloģija”, „Pārtikas piedevas”, „Pārtikas ķīmija”, „Pārtikas kvalitāte” un „Ēdienu gatavošanas tehnoloģija”.

Asoc.prof. A.Blija lasa lekciju kursus „Pārtikas produktu tehnoloģija”, „Fermentatīvie procesi pārtikas rūpniecībā” un „Pārtikas kvalitāte” Olaines Mehānikas un Tehnoloģijas Koledžas 1.līmeņa studiju programmas „Pārtikas produktu kvalitātes kontrole” 3.kursa studentiem.

Prof. D.Kārkliņa ir ilggadēja Valsts eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja Rīgas Uzņēmējdarbības „Pārtikas tehnoloģijas” studiju programmai.

9.14. Studiju programmas attīstības plāns

Uztura zinātne ir interdisciplināra zinātne, kas attīstās veselības, medicīnas, pārtikas un dabas zinātņu saskares jomā. Tā izmanto šo zinātņu metodoloģiju, lai pētītu uzturu, cilvēka un uztura problēmas. Ņemot vērā izglītības aktualitāti vides zinātnē, mūsdienās studijas šajā uzturzinātnes nozarē ir neatņemama izglītības sistēmas sastāvdaļa. Uzturzinātnes studiju pamatā ir izglītība dabas zinātnēs: ķīmijā, bioloģijā, pārtikas zinātnē un veselības zinātnē. Uztura zinātnes nepieciešamība ir īpaši aktuāla, ņemot vērā Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu un ilgtspējīgu attīstību. Sadarbojoties tikai trim augstskolām (LLU, LU, RSU), programmu ir iespējams realizēt pilnā mērā, ņemot vēra gan zinātniskā potenciāla iespējas, gan arī akadēmiskā darba specifiku.

Uzturzinātnes maģistra studiju programma izstrādāta pamatojoties uz:

  • uzturzinātnes maģistra studiju programmām ārvalstīs (skat. šī pieteikuma 9.3. nodaļu un 12. pielikumu);

  • akadēmisko studiju tradīcijām LLU, LU un RSU, akcentējot dabas zinātņu lomu uztura un veselības problēmu risināšanā;

  • zinātnes un augstākās izglītības integrācijas procesiem no vienas puses, un ciešu sadarbību ar praktiski uztura un veselības jautājumus risinošajās institūcijās strādājošajiem, no otras puses;

  • reālām uztura speciālistu prasībām Latvijā.

Uzturzinātnes studiju turpmākajai attīstībai ir jābalstās uz sekojošajiem noteikumiem:

  • uzturzinātnes studijas starpaugstskolu līmenī jāattīsta kā plaša profila akadēmiskās studijas, akcentējot profesionālās sagatavošanas aspektus, ievērojot Latvijas uzturzinātnes vajadzības pēc speciālistiem;

  • turpināt tuvināt Uzturzinātnes studiju programmu Eiropas Savienības valstu universitāšu uzturzinātņu studiju programmām, vienlaikus saglabājot studiju struktūru, kas atbilst Latvijas valsts reālām iespējām un esošajām prioritātēm, kā arī ņemot vērā sabiedrības attīstības perspektīvas;

  • studiju izveidi pilnveidot, pastiprinot integrāciju ar Latvijas pētnieciskajiem institūtiem kā pētnieciskās bāzes pamatu, bet no otras puses, attīstot sadarbību ar uztura un pārtikas jautājumus risinošām ministrijām un citām valstiskām institūcijām, panākot studiju saistību ar reālo pārtikas, uztura un veselības problemātiku;

  • starptautiskās sadarbības intensificēšanu ar Eiropas valstu universitātēm maģistra darbu izstrādē īpaši doktora studiju programmas izveidē.

Uzturzinātnes maģistra studiju programmas attīstība saistāma ar:

  • programmas satura un apmācības formu izmaiņām;

  • programmas realizācijas nodrošināšanas pilnveidošanu;

  • programmas kvalitātes kontroles un vadības sistēmas pilnveidošanu.

Galvenās izmaiņas programmas tālākā uzlabošanā un tās realizācijas iespējas saistās ar:

  • izmaiņām Latvijas darba tirgū un izmaiņām sabiedrībā;

  • nepieciešamību pilnveidot programmas realizācijas nodrošinājumu un materiālo bāzi, pilnveidojot pasniedzēju tālākizglītības sistēmu.

9.15. Studiju programmas SVID analīze

Studiju programmas “Uzturzinātne padome (direktors un struktūrvienību atbildīgās personas) veica studiju programmas SVID analīzi:

Stiprās puses:

  • multidisciplināra, ko nodrošina dažādu zinātnes nozaru speciālistu iesaistīšana kursu docēšanā;

  • ciešas saites ar uztura un pārtikas un veselības jautājumus risinošām valsts institūcijām;

  • iekšēji integrēta un uzsākta arī ārēja integrācija ar Latvijas pētniecības institūtiem un ārvalstu augstskolā;

  • populāra un pievilcīga, jo uztura un pārtikas jautājumi ir saistoši ikvienam sabiedrības pārstāvim.

Vājās puses:

  • pirmā starpaugstskolu programma, programmas vadībai un atbildīgajām institūcijām jāsaskaras ar netradicionālām situācijām un jāpieņem netradicionāli lēmumi;

  • vienīgā uzturzinātnes maģistra studiju programma Latvija un Baltijas valstīs;

  • lielākā daļa studentu paralēli mācību darbam strādā.

Iespējas:

  • ES finansu līdzekļu piesaistīšana studiju kvalitātes paaugstināšanā;

  • Studentu un mācībspēku iesaistīšanās zinātniskajos (arī starptautiskajos) pētījumos, izmantojot sadarbības iespējas ar citām augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem;

  • mācībspēku un studentu apmaiņas intensificēšana ar ārvalstu augstskolām.

Draudi:

  • nav aizstāvēti promocijas darbi uzturzinātnes nozarē;

  • pilnībā nesakārtotie Latvijas normatīvie akti par uzturzinātnes speciālistu kvalifikāciju un nepieciešamību.

1. pielikums

STARPAUGSTSKOLU (LLU, LU, RSU)

SADARBĪBAS LĪGUMS

SADARBĪBAS LĪGUMS

Rīgā, 2004.gada 29. novembrī

  1. LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE (turpmāk tekstā – LLU), tās Mācību prorektora Arņa Mugurēviča personā, kurš darbojas saskaņā ar LLU Satversmi, no pirmās puses,

  2. LATVIJAS UNIVERSITĀTE (turpmāk tekstā – LU), tās Zinātņu prorektora Indriķa Muižnieka personā, kurš darbojas saskaņā ar LU Satversmi, no otras puses,

  3. RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE (turpmāk tekstā – RSU), tās Zinātņu prorektores Ivetas Ozolantas personā, kura darbojas saskaņā ar RSU Satversmi, no trešās puses,

visi kopā turpmāk tekstā – Puses,

saskaņā ar:

  • Pasaules Veselības organizācijas rezolūciju (EUR/RC50/R8) par pārtikas un uztura ietekmi uz sabiedrības veselību, un

  • LR Ministru kabineta 04.09.2003. rīkojumā Nr. 556 apstiprinātajām pamatnostādnēm “Veselīgs uzturs (2003. – 2013.)”, kuras mērķu sasniegšanai viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt un realizēt veselīga uztura apmācību programmas,

noslēdz sekojošu Sadarbības līgumu (turpmāk tekstā – Līgums):


1. Līguma priekšmets

    1. Puses vienojas sadarboties akadēmiskās starpaugstskolu maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” (turpmāk tekstā – Starpaugstskolu programma uzturzinātnē, SPU) realizēšanā starpaugstskolu līmenī.

    1. SPU ir izstrādājuši LLU, LU, RSU mācību spēki ar atklātā sabiedriskā fonda “ Fonds medicīnas izglītības un zinātniskās izpētes atbalstam” (turpmāk tekstā – Fonds) atbalstu.

  1. Līguma realizācija

2.1. Līguma realizāciju vada Pušu vadības pārstāvji prorektoru līmenī.

2.2. SPU A daļā apkopoti 7 moduļi, kas sastāv no atsevišķiem kursiem atbilstoši moduļa tematikai un tiem pakārtotiem B daļas kursiem, par kuru realizāciju, savstarpēji sadarbojoties, ir atbildīgas Puses:

  • LLU par A 3 moduļa un tam pakārtotiem B daļas kursiem;

  • LU par A2, A4, A6 un A7 moduļiem un tiem pakārtotiem B daļas kursiem;

  • RSU par A1 un A5 moduļiem un tiem pakārtotiem B daļas kursiem.

    1. Katra no Pusēm pamatkursu moduļos ietverto A kursu un tiem pakārtoto B izvēles kursu īstenošanā iesaista savu vai sadarbības partneru akadēmisko personālu.

    2. Katra no Pusēm ieceļ Atbildīgās personas par SPU moduļu realizāciju, kuras ir par savu darbu atbildīgas savas augstskolas prorektoram, kurš vada Līguma realizāciju, kā arī SPU direktoram.

2.5. SPU vada direktors, kuru apstiprina ar Pušu senātu lēmumiem. SPU direktors veic Līguma ietvaros paredzētos darbus un uzdevumus un koordinē starpaugstskolu aktivitātes.

2.6. Par SPU un līguma realizāciju Puses rīko kopīgas sanāksmes. Sanāksmes sasauc SPU direktors pēc vajadzības, bet ne retāk kā divas reizes semestrī. Sanāksmēs piedalās katras Puses atbildīgās personas par SPU realizāciju, kuras sniedz atskaiti par programmā ietilpstošo kursu īstenošanu un ziņo par problēmu jautājumiem. Vajadzības gadījumā var tikt pieaicinātas no katras puses arī citas ar šī Līguma realizāciju saistītās atbildīgās personas.

  1. Pušu pienākumi un saistības

    1. LLA:

      1. nodrošina pamatpriekšmetu modulī A3 (Pārtikas produktu ražošanas pamati) ietverto studiju kursu īstenošanu:

  1. pārtikas produktu tehnoloģija;

  2. Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi;

  3. Pārtika un uztura kvalitāte;

un nodrošina modulim A3 pakārtoto B izvēles kursu īstenošanu.

    1. LU:

      1. nodrošina pamatpriekšmetu modulī A2 (Pārtikas un uzturvielu ķīmija) ietverto studiju kursu īstenošanu:

  1. Pārtikas ķīmija;

  2. Pārtikas produktu uzturvērtība;

un nodrošina modulim A2 pakārtoto B izvēles kursu un vispārīgo B izvēles kursu īstenošanu;

      1. nodrošina pamatpriekšmetu modulī A4 (Cilvēka fizioloģija un uzturs) ietverto studiju kursu īstenošanu:

  1. Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija;

  2. Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā;

un nodrošina modulim A4 pakārtotos B izvēles kursus;

      1. nodrošina pamatpriekšmetu modulī A6 (Klīniskā uzturzinātne) ietverto studiju kursu īstenošanu:

  1. Uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā;

  2. Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā;

  3. Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā;

  4. Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi;

un nodrošina modulim A6 pakārtotos B izvēles kursus;

      1. nodrošina pamatpriekšmetu modulī A7 (Sabiedrības veselība un epidemioloģija) ietverto studiju kursu īstenošanu:

    1. Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi;

    2. Bioloģiskā statistika;

un nodrošina modulim A7 pakārtotos B izvēles kursus.

    1. RSU:

      1. nodrošina pamatpriekšmetu modulī A1 (Uzturs un uzturpolitika) ietverto studiju kursu īstenošanu:

  1. Uzturpolitika un uzturzinātne;

  2. Uztures un vielmaiņas novērtēšana;

      1. nodrošina pamatpriekšmetu modulī A5 (Uzturs cilvēka mūža laikā) ietverto studiju kursu īstenošanu:

  1. Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos;

  2. Bērnu un pusaudžu uzturs;

  3. Uzturs gados veciem cilvēkiem;

  4. Uzturs un mutes veselība;

  5. Uzturs fiziskā un garīgā slodzē;

un nodrošina moduļiem A1 un A5 pakārtoto B izvēles kursu īstenošanu.

    1. Visas Puses savas un līguma priekšmeta kompetences ietvaros:

      1. veicina sadarbību ar starptautiskām organizācijām, zinātniski pētnieciskajām institūcijām nacionālajā un starptautiskā līmenī;

      2. informē un iesaista Sadarbības līguma Puses zinātniski pētnieciskos projektos, organizē līgumos partneru un maģistrantu iesaisti;

      3. apkopo un analizē līguma ietvaros veikto pētījumu rezultātus un sagatavo priekšlikumus, lai veicinātu Latvijā īstenot pamatnostādnes “Veselīgs uzturs (2003. 2013.) “iestrādātos mērķus un uzdevumus;

      4. apkopo un izvērtē uztura, pārtikas un veselības jaunākās atziņas un veic studiju programmā ietverto tēmu aktualizēšanu;

      5. SPU likvidācijas gadījumā apņemas nodrošināt šajā programmā studējošiem iespēju iegūt radniecīgu izglītību savā augstskolā, vai vienojas ar sadarbības partneriem;

      6. studējošo sūdzības par SPU realizācijas jautājumiem un pārbaudījumiem apelācijas komisija izskata atbilstoši savā augstskolā noteiktajai kārtībai;

      7. katru gadu saskaņā ar IZM normatīvajiem aktiem, savstarpēji vienojas par SPU realizēšanas veidu (pilna laika, nepilna laika utt.) un imatrikulējamo skaitu nākošajam akadēmiskajam gadam;

      8. katru gadu līdz 30. septembrim Pušu atbildīgās personas (skat 2.4.) iesniedz SPU direktoram savu pašnovērtējuma ziņojumu par savā augstskolā realizēto studiju programmas sadaļu, kurš sagatavots saskaņā ar pašnovērtējuma principiem (skat. sadarbības līguma 1. pielikums). SPU direktors līdz 31. oktobrim veic atbildīgo personu pašnovērtējumu apkopošanu, un sagatavo SPU kopējo pašnovērtējumu. Ziņojumu, kuru apspriež Pušu atbildīgo personu sanāksmē, izsniedz katrai no pusēm apstiprināšanai Senātā.

  1. Pušu tiesības

    1. Uz valsts mērķtiecīgi piešķirtām budžeta vietām Puses SPU imatrikulē vienādu skaitu studentu;

    2. Priekšlikumu par maģistra gala pārbaudījuma komisijas sastāvu sagatavo direktors un iesniedz Pušu augstskolu atbilstošās fakultātes domē apstiprināšanai, lai to tālāk varētu apstiprināt prorektors;

    3. Veselības zinātņu maģistra grādu uzturzinātnē piešķir Pušu augstskolu atbilstošās fakultātes Dome;

    4. Katra Puse izdod diplomu, kura pielikumā tiek atspoguļoti studentu iegūtie rezultāti visās SPU realizēšanā iesaistītajās augstskolās.

  1. Finansiālās attiecības

5.1. Viena studenta sagatavošanas izmaksas SPU maģistra grāda iegūšanai sastāda izmaksas, kas paredzētas A un B daļas kursu apgūšanai, maģistra darba izstrādei, administratīviem izdevumiem un materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai, kuras sedzamas gan no valsts budžeta, gan no privātpersonu finansējuma.

    1. Katru gadu Pušu atbildīgo personu SPU pašnovērtējuma ziņojuma apspriešanas sanāksmēs Puses, savstarpēji vienojoties, precizē viena kredītpunkta izmaksas un nosaka studiju maksu studējošiem visam SPU laikam, kas kļūst par šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

    2. Pušu atbildīgās personas par SPU realizāciju veic savas augstskolas ieguldījuma kredītpunktos uzskaiti (2.pielikums).

    3. Puses saņem finansējumu proporcionāli savam ieguldījumam kredītpunktos.

    4. Programmas administrēšanas izmaksas nepārsniedz 10% no SPU realizēšanai paredzētā finansējuma.

    5. Puses apņemas SPU akreditācijas izdevumus segt vienādās daļās.

  1. Strīdu atrisināšanas kārtība un vispārīgie noteikumi

    1. Visus strīdus, kas saistīti ar šī līguma izpildi Puses vienojas risināt sarunu ceļā.

    2. Līguma grozījumi un papildinājumi ir spēkā, ja tie noformēti rakstveidā un tos ir parakstījušas Puses.

    3. Līgums stājas spēkā brīdī, kad to ir parakstījušas Puses un ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

    4. Visas tiesiskās attiecības, kas izriet no šī līguma, bet nav šajā līgumā minētas, tiek regulētas saskaņā ar LR likumiem un citiem spēkā esošo normatīvo aktu normām.

  1. Pušu juridiskās adreses un norēķinu konti

LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE

Lielā iela 2, Jelgava, LV - 3001

Reģ. Nr. 90000041898

Valsts kase Reģ.Nr. 90000050138

Latvijas Banka, kods LACBLV2X

Konts LV91TREL2160030220200

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Raiņa bulvāris 19, Rīga, LV – 1586

VK Rīgas Norēķinu centrs

IBAN: LV90TREL2150100030100

Latvijas Banka kods:LACBLV2X

PVN reģ.nr. LV90000076669

RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE

Dzirciema iela 16, Rīga, LV – 1007

Reģ. Nr. 90000013771

RNC N/k LV05TREL2290020300

Latvijas Banka, kods LACBLV2X

_______________________

_______________________

_______________________

A.Mugurēvičs

I.Muižnieks

I.Ozolanta

1.pielikums

29.11.2004 Sadarbības līgumam

STUDIJU PROGRAMMU PAŠNOVĒRTĒJUMA PRINCIPI)

  1. Pašnovērtējuma galvenais mērķis ir studiju, pētījumu un administrēšanas procesu uzlabošana.

  1. Pašnovērtējumam:

    1. jāakcentē: izmaiņas, jāiezīmē problēmas, attīstības iespējas,

    2. jāparāda stiprās un vājās puses to grūtību un iespēju kontekstā, kādās studiju programma darbojas,

    3. jārosina programmu direktorus un izpildītājus domāt par iespējām realizēt izmaiņas un pilnveidot kvalitātes nodrošināšanas mehānismus, kā arī stratēģiskai plānošanai un attīstībai.

    4. Jārosina studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls apzināties, ka katrs no tiem ir atbildīgs par studiju kvalitāti un par uzlabojumu ieviešanu.

  1. Pašnovērtējuma ziņojumam jāietver virkni kvantitatīvu datu (indikatoru) uz katra akadēmiskā gada 1.oktobri:

    1. Studējošo skaits;

    2. Mācībspēku raksturojums:

kopējais skaits,

ar doktora vai h. dokt. grādu, maģistra grādu,

profesoru īpatsvars akadēmiskajā personālā;

    1. Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu ;

    2. Starptautiskā mācībspēku apmaiņa;

    3. Starptautiskā studentu apmaiņa.

  1. Pašnovērtēšanās procesā jāiesaista atbilstošās nozares valsts vadošie profesori.

  1. Pašnovērtējuma ziņojuma apjoms:

  • Pašnovērtējuma ziņojumu maksimālais garums ir 10 lappuses, atskaitot

kvantitatīvo datu pielikumus vai cita veida pielikumus.

6. Studiju programmu pašnovērtējuma struktūra:

6.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi

6.2. Studiju programmas organizācija

6.2.1.Kā izmainījusies studiju programmas struktūra (grādi un līmeņi, formas) atbilstošajā pašnovērtēšanas periodā?

6.2.2.Līdzsvars starp obligātajiem un izvēles kursiem, teorētiskajiem un praktiskajiem kursiem, kursiem vienā disciplīnā un multidisciplinārajiem kursiem. Studiju plāna uzbūves atbilstība struktūrvienības mērķiem un uzdevumiem

6.3. Studiju programmas praktiskā realizācija

6.3.1.Izmantotās pasniegšanas metodes (piemēram, lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, patstāvīgās (individuālais darbs) un komandas (grupu darbs) studijas): apraksts, metožu izvēles pamatojums un analīze

6.3.2.Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un citu ar to saistīto aktivitāšu (piedalīšanās konferencēs, piedalīšanās zinātniskās darbības kolēģu novērtējumos) ietekme uz studiju darbu

6.3.3.Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos – kursa, bakalaura, maģistra, doktora darbu izstrādāšanas procesā

6.3.4.Mācību prasmes kursi studiju programmā (piem., kā konspektēt, kā iemācīties mācīties, kritiskā domāšana)

6.4. Vērtēšanas sistēma

6.4.1.Izmantotās novērtēšanas metodes apraksts, izvēles pamatojums un analīze

6.4.2.Novērtēšanas biežums (nepārtraukta novērtēšana vai novērtēšana tikai semestra beigās) : apraksts, izvēles pamatojums un analīze

6.5.Studenti

6.5.1.Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

6.5.2.Studentu aptaujas (ietverot katra pasniedzēja un katra studiju kursa aptauju) , analīze, rezultāts

6.5.3.Studentu atbalsta dienesti (padomdevēju, konsultāciju, individuālu nodarbību, nodarbošanās ar nesekmīgajiem)

6.5.4.Absolventu aptaujas, nodarbinātības rezultāti un darba devēju apmierinātība ar beidzējiem

6.6.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

6.6.1.Akadēmiskā un administratīvā personāla skaita attiecības pret studentu skaitu studiju programmā

6.6.2.Personāla kvalifikācijas atbilstība struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošana

6.6.3.Akadēmiskā personāla skaita attiecība pret akadēmisko personālu, kurš ir iesaistījies reģistrētu pētniecības projektu realizācijā.

6.6.4.Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projektu vadīšana, vai piedalīšanās pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbs

6.6.5.Pamatdarbā personāla īpatsvars struktūrvienības uzticēto uzdevumu izpildei

6.6.6.Personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

6.6.7.Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti

6.7. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais

nodrošinājums

6.7.1.Infrastruktūras nodrošinājums uz 1 studentu

6.7.2.Vai materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājumsir organizēti tādā veidā, kas palīdz studentiem tos izmantot (piemēram, pieejamība, izziņas un informācijas avoti, tehniskais nodrošinājums)?

6.7.3.Auditorijas un nodarbību klases: vai to skaits, lielums un stāvoklis ir adekvāts studiju programmas mērķiem un uzdevumiem

6.7.4.Mācību resursu pieejamība studentiem (studiju centrs, datorcentrs, utt.)

6.7.5.Vai bibliotēkas saturs un laboratoriju aprīkojums ir atbilstošs struktūrvienības lielumam un tās darbības plašumam?

6.7.6.Kādā veidā pieņem lēmumus par jaunu grāmatu un laboratoriju aprīkojuma iegādi?

6.7.7.Finansēto pētījumu projektu skaits un finansējuma apjoms (Piedalīšanās ERASMUS vai citās Eiropas apmaiņas programmās, piemēram, Phare u.c.)

6.8. Ārējie sakari

6.8.1.Saites ar darba devējiem (pārtikas ražošanas uzņēmumiem, slimnīcām, pansionātiem, zinātniski pētnieciskajām iestādēm, izglītības iestādēm, valdības iestādēm un profesionālajām organizācijām (piem., asociācijām) studiju programmas mērķu un uzdevumu kontekstā

6.8.2.Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs struktūrvienības mērķu un uzdevumu kontekstā

6.8.3.Mācībspēku skaits, kas pasnieguši ārzemju augstskolās vai veikuši pētījumus (sadalījumā pa valstīm)

6.8.4.Ārzemju augstskolu mācībspēku skaits, kas pasnieguši studiju programmā (sadalījumā pa valstīm)

6.8.5.Studentu skaits, kas studējuši ārzemēs sadalījumā pa valstīm

6.8.6.Ārzemju studenti, skaits programmā, norādot studiju ilgumu (sadalījumā pa valstīm)

2.pielikums

29.11.2004 Sadarbības līgumam

Akadēmiskās starpaugstskolu maģistra studiju programmas

Uzturzinātne” (45722 08) realizēšanā

iesaistīto Latvijas augstskolu ieguldījums kredītpunktos

Augstskola

A kursi

B kursi

Kursa darbs

Maģistra darbs

Latvijas Lauksaimniecības Universitāte

6

8

2 x 10

20 x 10

Latvijas Universitāte

20

21

2 x 10

20 x 10

LU Bioloģijas fakultāte

5

3

LU Ķīmijas fakultāte

5

9

LU Medicīnas fakultāte

10

9

Rīgas Stradiņa universitāte

15

10

2 x 10

20 x 10

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

2

Kopā

Piedāvāts

43

39

60

600

Jāizvēlas

43

15

2. pielikums

STUDIJU SATURS UN STUDIJU PLĀNS; LATVIJAS AUGSTSKOLU IEGULDĪJUMS STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĒŠANĀ

Starpaugstskolu maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” saturs

Modulis
Moduļa tematika

Kredītpunkti

Semestris

A 1

Uzturs un uzturpolitika:

  1. Uzturpolitika un uzturzinātne

  2. Uztures un vielmaiņas novērtēšana

4

2

2

1

A 2

Pārtikas un uzturvielu ķīmija:

  1. Pārtikas ķīmija

  2. Pārtikas produktu uzturvērtība

5

3

2

1

A 3

Pārtikas produktu ražošanas pamati:

  1. Pārtikas produktu tehnoloģija

  2. Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi

  3. Pārtikas un uztura kvalitāte

6

2

2

2

2

A 4

Cilvēka fizioloģija un uzturs:

  1. Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija

  2. Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā

5

2

3

1

A 5

Uzturs cilvēka mūža laikā:

  1. Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos

  2. Bērnu un pusaudžu uzturs

  3. Uzturs gados veciem cilvēkiem

  4. Uzturs un mutes veselība

  5. Uzturs fiziskā un garīgā slodzē

9

2

2

2

1

2

2

A 6

Klīniskā uzturzinātne

  1. Uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā

  2. Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā

  3. Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā

  4. Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi

10

2

4

2

2

3

A 7

Sabiedrības veselība un epidemioloģija:

  1. Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi

  2. Bioloģiskā statistika

4

2

2

3

B kursi

NPK

Kursa tematika

Kr.

Sem.

1

Svešvaloda specialitātē (angļu valoda, .....)

2

1

2

Informāciju tehnoloģija

2

1

3

Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas

2

1

4

Dzeramais ūdens

3

1

5

Pārtikas mikrobioloģija

3

1

6

Cilvēka Anatomija

3

1

7

Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikālu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā

2

1

8

Sabiedriskā ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija

2

2

9

Patērētājs un pārtikas mārketings

2

2

10
Pārtikas produktu iesaiņošana

2

2

11
Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti

2

2

12

Uztura nepanesamība un alerģijas

2

2

13

Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija

2

2

14

Metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi

2

2

15

Uzturs slimību profilaksē

2

2

16

Medicīnas ētika

2

3

17

Aptaukošanās un tās ārstēšana

2

3

18
Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana

2

3

A

Kursa darbs

2

3

A

Maģistra darbs

20

4

Starpaugstskolu maģistra studiju programmā

Uzturzinātne”

realizēšanā iesaistīto Latvijas augstskolu intelektuālais ieguldījums

Modulis

“A” moduļu kursi

Kredītpunkti

Semestris

Atbildīgais

A 1

Uzturs un uzturpolitika:

  1. Uzturpolitika un uzturzinātne (Medi 5034)

  2. Uztures un vielmaiņas novērtēšana(Medi 5023)

4

2

2

1

G.Selga, RSU

Z.Zariņš, RSU

G.Selga, RSU

A 2

Pārtikas un uzturvielu ķīmija:

  1. Pārtikas ķīmija (PārZ 5006)

  1. Pārtikas produktu uzturvērtība(PārZ 5007)

5

3

2

1

I.Jākobsone, LU

I. Jākobsone, LU

J. Švirksts, LU

P. Mekšs, LU

I. Jākobsone, LU

A 3

Pārtikas produktu ražošanas pamati:

  1. Pārtikas produktu tehnoloģija (PārZ 5002)

  2. Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi (PārZ 5003)

  3. Pārtikas un uztura kvalitāte (PārZ 5004)

6

2

2

2

2

D.Kārkliņa, LLU

I. Ciproviča, LLU

I. Muižnieks, LU

D. Kārkliņa, LLU

A.Blija, LLU

A 4

Cilvēka fizioloģija un uzturs: ( Biol 5014)

  1. Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija

  2. Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā (Biol 5015)

5

2

3

1

U.Kondratovičs,LU

V. Baumanis, LU

L. Ozoliņa-Moll, J.I.Aivars, LU

A 5

Uzturs cilvēka mūža laikā:

  1. Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos (Medi 5006)

  2. Bērnu un pusaudžu uzturs (Medi 5007)

  3. Uzturs gados veciem cilvēkiem (Medi 6001)

  4. Uzturs un mutes veselība (Medi 5009)

  5. Uzturs fiziskā un garīgā slodzē( Medi 6002)

9

2

2

2

1

2

2

L. Neimane, RSU

L. Neimane, RSU

Z. Krastiņa, RSU

I. Rumba, LU

D.Zepa, RSU

G. Selga, RSU

bana,LSPA

A 6

Klīniskā uzturzinātne

  1. Uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā (Medi 5013)

  2. Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā (Medi 5015) (Medi 5016)

  3. Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā

  4. Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi ( Medi 5017)

10

2

4

2

2

3

R.Ligere, LU

I. Mihailova, RSU

R. Ligere, LU

A.Puķītis, LU

J. Sīpols, LU

A 7

Sabiedrības veselība un epidemioloģija:

  1. Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi ( Medi 5021)

  2. Bioloģiskā statistika (Medi 5022)

4

2

2

3

I.Kužniece, LU

U.Teibe, RSU

NPK

B kursi

Kr.

Sem.

Atbildīgais

I. Jākobsone, LU

1

Svešvaloda specialitātē (angļu valoda) (Valo 5156)

2

1

I. Kreišmane, LU

2

Informāciju tehnoloģija (DatZ 5005)

2

1

S.Takeris, LU

3

Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas (PārZ5005)

2

1

I.Jākobsone, LU

V. Kreicbergs, LLU

4

Dzeramais ūdens (Ķīmi5005)

3

1

A.Vīksna, LU

S.Pastare,, LU

5

Pārtikas mikrobioloģija (Biol 5016)

3

1

V. Nikolajeva, LU

6

Cilvēka Anatomija(Medi 5024)

3

1

G. Knipše, LU

7

Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikālu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā (Medi5025

2

1

A. Šķesters, RSU


D. Kārkliņa, LLU

8

Sabiedriskā ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija (PārZ 5008)

2

2

ciņš, LLU

9

Patērētājs un pārtikas mārketings(Ekon5030)

2

2

A.Melngaile, ZM

10
Pārtikas produktu iesaiņošana(PārZ 5009)

2

2

L.Dukaļska, LLU

11
Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti(PārZ 5010)

2

2

I.Ciproviča,LLU

D.Kārkliņa, LLU



R. Ligere, LU

12

Uztura nepanesamība un alerģijas (Medi5026)(5027)

2

2

M.Bukovskis, LU

13

Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija

2

2

J.Sīpols, LU

14

Metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi (Medi 5036)

2

2

R.Ligere, LU

15

Uzturs slimību profilaksē(Medi 5031)

2

2

L. Neimane, RSU


16

Medicīnas ētika(Medi 5032)

2

3

V.Sīle, RSU

17

Aptaukošanās un tās ārstēšana (Medi6003)

2

3

L. Neimane, RSU

18
Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana (Medi5033)

2

3

G. Selga, RSU

M. Sauka, RSU



A


Kursa darbs

2

3

LU, RSU,

LLU, LSPA

A

Maģistra darbs

20

4

LU, RSU,

LLU, LSPA

Starpaugstskolu maģistra studiju programmas

Uzturzinātne”

realizēšanā iesaistīto Latvijas augstskolu ieguldījums kredītpunktos

Augstskola

A kursi

B kursi

Kursa darbs

Maģistra darbs

LU

20

21

2 x 10

20 x 10

LUB

5

3

LUĶ

5

9

LUM

10

9

RSU

15

10

2 x 10

20 x 10

LLU

5

8

2 x 10

20 x 10

LSPA

2

Kopā

Piedāvāts

43

39

60

600

Jāizvēlas

43

15

Akadēmiskās starpaugstskolu maģistra studiju programmas

UZTURZINĀTNE

studiju plāns

Pilna laika klātienes studiju forma

Modulis

Studiju kurss

Kredīt-punkti

Pārbaudī-juma forma

Semestris

1.

2.

3.

4.

A daļa

A1 Uzturs un uzturpolitika

Uzturpolitika un uzturzinātne

Uztures un vielmaiņas novērtēšana

4

2

2

eksāmens

eksāmens

2

2

A2 Pārtikas un uzturvielu ķīmija

Pārtikas ķīmija

Pārtikas produktu uzturvērtība

5

3

2

eksāmens

eksāmens

3

2

A3 Pārtikas produktu ražošanas pamati

Pārtikas produktu tehnoloģija

Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi

Pārtika un uztura kvalitāte

6

2

2

2

eksāmens

eksāmens

eksāmens

2

2

2

A4 Cilvēka fizioloģija un uzturs

Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija

Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka
organismā

5

2

3

eksāmens

eksāmens

2

3

A5 Uzturs cilvēka mūža laikā

Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos

Bērnu un pusaudžu uzturs

Uzturs gados veciem cilvēkiem

Uzturs un mutes veselība

Uzturs fiziskā un garīgā slodzē

9

2

2

2

1

2

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

2

2

2

1

2

A6 Klīniskā uzturzinātne

Uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā

Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā

Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā

Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi

10

2

4

2

2

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

2

4

2

2

A7 Sabiedrības veselība un epidemioloģija

Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi

Bioloģiskā statistika

4

2

2

eksāmens

eksāmens

2

2

Kopā (A daļa)

43

14

15

14


Studiju kurss

Kredīt-punkti

Pārbaudī-juma forma

Semestris

1.

2.

3.

4.

B daļa

Svešvaloda specialitātē

2

eksāmens

2

Informāciju tehnoloģija

2

eksāmens

2

Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas

2

eksāmens

2

Dzeramais ūdens

3

eksāmens

3

Pārtikas mikrobioloģija

3

eksāmens

3

Cilvēka anatomija

3

eksāmens

3

Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikāļu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā

2

eksāmens

2

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija

2

eksāmens

2

Patērētājs un pārtikas mārketings

2

eksāmens

2

Pārtikas produktu iesaiņošana

2

eksāmens

2

Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti

2

eksāmens

2

Uztura nepanesamība un alerģijas

2

eksāmens

2

Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija

2

eksāmens

2

Metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi

2

eksāmens

2

Uzturs slimību profilaksē

2

eksāmens

2

Medicīnas ētika

2

eksāmens

2

Aptaukošanās un tās ārstēšana

2

eksāmens

2

Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana

2

eksāmens

2

Kopā B daļa (piedāvātais kredītpunktu skaits)

39

15

16

8

KopāB daļa (jāizvēlas kredītpunkti skaits)

15

5

6

4

Kursa darbs

2

2

Maģistra darbs

20

20

KOPĀ

80

20

20

20

20

Akadēmiskās starpaugstskolu maģistra studiju programmas

UZTURZINĀTNE

studiju plāns

Nepilna laika klātienes studiju forma

Modulis

Studiju kurss

Kredīt-punkti

Pārbaudī-juma forma

Semestris

1.

2.

3.

4.

5.

A daļa

A1 Uzturs un uzturpolitika

Uzturpolitika un uzturzinātne

Uztures un vielmaiņas novērtēšana

4

2

2

eksāmens

eksāmens

2

2

A2 Pārtikas un uzturvielu ķīmija

Pārtikas ķīmija

Pārtikas produktu uzturvērtība

5

3

2

eksāmens

eksāmens

3

2

A3 Pārtikas produktu ražošanas pamati

Pārtikas produktu tehnoloģija

Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi

Pārtika un uztura kvalitāte

6

2

2

2

eksāmens

eksāmens

eksāmens

2

2

2

A4 Cilvēka fizioloģija un uzturs

Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija

Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka
organismā

5

2

3

eksāmens

eksāmens

2

3

A5 Uzturs cilvēka mūža laikā

Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos

Bērnu un pusaudžu uzturs

Uzturs gados veciem cilvēkiem

Uzturs un mutes veselība

Uzturs fiziskā un garīgā slodzē

9

2

2

2

1

2

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

2

2

2

1

2

A6 Klīniskā uzturzinātne

Uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā

Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā

Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā

Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi

10

2

4

2

2

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

2

4

2

2

A7 Sabiedrības veselība un epidemioloģija

Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi

Bioloģiskā statistika

4

2

2

eksāmens

eksāmens

2

2

Kopā (A daļa)

43

9

11

9

14


Studiju kurss

Kredīt-punkti

Pārbaudī-juma forma

Semestris

1.

2.

3.

4.

5.

B daļa

Svešvaloda specialitātē

2

eksāmens

2

Informāciju tehnoloģija

2

eksāmens

2

Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas

2

eksāmens

2

Dzeramais ūdens

3

eksāmens

3

Pārtikas mikrobioloģija

3

eksāmens

3

Cilvēka anatomija

3

eksāmens

3

Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikāļu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā

2

eksāmens

2

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija

2

eksāmens

2

Patērētājs un pārtikas mārketings

2

eksāmens

2

Pārtikas produktu iesaiņošana

2

eksāmens

2

Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti

2

eksāmens

2

Uztura nepanesamība un alerģijas

2

eksāmens

2

Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija

2

eksāmens

2

Metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi

2

eksāmens

2

Uzturs slimību profilaksē

2

eksāmens

2

Medicīnas ētika

2

eksāmens

2

Aptaukošanās un tās ārstēšana

2

eksāmens

2

Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana

2

eksāmens

2

Kopā B daļa (piedāvātais kredītpunktu skaits)

39

15

14

6

4

KopāB daļa (jāizvēlas kredītpunkti skaits)

15

5

4

4

2

Kursa darbs

2

2

Maģistra darbs

20

20

KOPĀ

80

14

15

13

18

20

Akadēmiskās starpaugstskolu maģistra studiju programmas

UZTURZINĀTNE

studiju plāns

Nepilna laika neklātienes studiju forma

Modulis

Studiju kurss

Kredīt-punkti

Pārbaudī-juma forma

Semestris

1

2

3

4

5

6

A daļa

A1 Uzturs un uzturpolitika

Uzturpolitika un uzturzinātne

Uztures un vielmaiņas novērtēšana

4

2

2

eksāmens

eksāmens

2

2

A2 Pārtikas un uzturvielu ķīmija

Pārtikas ķīmija

Pārtikas produktu uzturvērtība

5

3

2

eksāmens

eksāmens

3

2

A3 Pārtikas produktu ražošanas pamati

Pārtikas produktu tehnoloģija

Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi

Pārtika un uztura kvalitāte

6

2

2

2

eksāmens

eksāmens

eksāmens

2

2

2

A4 Cilvēka fizioloģija un uzturs

Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija

Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka
organismā

5

2

3

eksāmens

eksāmens

2

3

A5 Uzturs cilvēka mūža laikā

Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos

Bērnu un pusaudžu uzturs

Uzturs gados veciem cilvēkiem

Uzturs un mutes veselība

Uzturs fiziskā un garīgā slodzē

9

2

2

2

1

2

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

2

2

2

1

2

A6 Klīniskā uzturzinātne

Uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā

Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā

Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā

Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi

9

2

4

2

2

eksāmens

eksāmens

eksāmens

eksāmens

2

4

2

2

A7 Sabiedrības veselība un epidemioloģija

Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi

Bioloģiskā statistika

4

2

2

eksāmens

eksāmens

2

2

Kopā (A daļa)

43

9

11

9

10

4


Studiju kurss

Kredīt-punkti

Pārbaudī-juma forma

Semestris

1.

2.

3.

4.

5

6

B daļa

Svešvaloda specialitātē

2

eksāmens

2

Informāciju tehnoloģija

2

eksāmens

2

Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas

2

eksāmens

2

Dzeramais ūdens

3

eksāmens

3

Pārtikas mikrobioloģija

3

eksāmens

3

Cilvēka anatomija

3

eksāmens

3

Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikāļu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā

2

eksāmens

2

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija

2

eksāmens

2

Patērētājs un pārtikas mārketings

2

eksāmens

2

Pārtikas produktu iesaiņošana

2

eksāmens

2

Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti

2

eksāmens

2

Uztura nepanesamība un alerģijas

2

eksāmens

2

Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija

2

eksāmens

2

Metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi

2

eksāmens

2

Uzturs slimību profilaksē

2

eksāmens

2

Medicīnas ētika

2

eksāmens

2

Aptaukošanās un tās ārstēšana

2

eksāmens

2

Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana

2

eksāmens

2

Kopā B daļa (piedāvātais kredītpunktu skaits)

39

15

14

6

4

KopāB daļa (jāizvēlas kredītpunkti skaits)

15

5

4

4

2

Kursa darbs

2

2

Maģistra darbs

20

5

15

KOPĀ

80

14

15

13

12

11

15

3. pielikums

STUDIJU PROGRAMMĀ IEKĻAUTO STUDIJU KURSU APRAKSTI

Kursu saraksts

Lpp.

A KURSI

Uzturpolitika un uzturzinātne

73

Uztures un vielmaiņas novērtēšana

75

Pārtikas ķīmija

77

Pārtikas produktu uzturvērtība

79

Pārtikas produktu tehnoloģijas

81

Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi

83

Pārtikas un uztura kvalitāte

85

Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija

87

Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā

89

Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos

91

Bērnu un pusaudžu uzturs

93

Uzturs gados veciem cilvēkiem

95

Uzturs un mutes veselība

97

Uzturs fiziskā un garīgā slodzē

99

Uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā

101

Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā

103

Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā

105

Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi

107

Sabiedrības veselība un epidemioloģija

109

Bioloģiskā statistika

111

Kursa darbs

113

Maģistra darbs

114

B KURSI

Svešvaloda specialitātē

115

Informācijas tehnoloģija

117

Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas

119

Dzeramais ūdens

121

Pārtikas mikrobioloģija

123

Cilvēka anatomija

126

Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikāļu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā

128

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija

130

Pārtikas produktu iesaiņošana

135

Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti

138

Uztura nepanesamība un alerģijas

140

Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija

142

Metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi

144

Uzturs slimību profilaksē

146

Medicīnas ētika

148

Aptaukošanās un tās ārstēšana

150

Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana

152

Patērētājs un pārtikas mārketings

154

Kursa nosaukums

Uzturpolitika un uzturzinātne

Kursa kods

Medi5034

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Inga Šmate, lektore
Zigurds Zariņš, docents

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis: Apgūt zināšanas par Latvijas un Eiropas Savienības vispārsaisaistošajiem tiesību aktiem, kas reglamentē pārtikas un uztura jomu Latvijā un Eiropas Savienībā. Veicināt izpratni par nozares atbildīgo ministriju lomu veselīga uztura pieejamības nodrošināšanā Latvijas iedzīvotājiem. Gūt priekšatatu par Latvijas dalību starptautiskās organizācijās, t.sk. Pasaules Veselības organizācijā, kā arī par kompetento institūciju viedokļiem un rekomendācijām uztura jautājumos. Apgūt zināšanas par uzturzinātnes attīstību Latvijā, par valsts atbalstu izglītībai un zinātnei jautājumos, kas saistīti ar uzturu. Gūt priekšstatu par pieejamo izglītību uztura jomā Latvijā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kā arī par Uztura speciālistu darba un tālākas izglītības iespējām

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par valsts pārvaldi, par tiesisko aktu regulējumu Latvijā un Eiropas Savienībā uztura jomā. Studentiem tiks padziļināta izpratne par izglītības un zinātnes nozīmi uzturpolitikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā. Tiks veicināta izpratne par valsts un indivīda lomu veselību veicinoša dzīvesveida nodrošināšanai sabiedrībā, kā arī par atbilstošu speciālistu izglītības iespējām Latvijā un Eiropas Savienībā.

Kursu apraksts-plāns

1. Valsts varas un pārvaldes institūcijas, galvenie tiesību akti, kas reglamentē uztura jomu Latvijā, to izstrādes pamatprincipi. 3
2. Sabiedrības veselības indikatori un kritēriji. Uzturs, kā viens no riska faktoriem, kas ietekmē sabiedrības veselību. Uztura higiēna. Seminārs par pārtikas produktu marķējumā norādītās informācijas izvērtēšanu veselīga uztura izvēlei. 3 +3
3. Uzturzinātne Latvijā. Latvijas, Eiropas Savienības un nevalstisko organizāciju finansējums uzturzinātnes attīstībā. 2
4. Apmācības iespējas par uztura jautājumiem izglītības sistēmā Latvijā un Eiropas Savienībā. Uztura speciālistu integrācijas iespējas darba tirgū. Seminārs par veselīga uztura ieteikumu izstrādi un komunikatīvo līdzekļu izvēli dažādām mērķa auditorijām. 2+3
5. Uztura piramīda. Makro- un mikroelementi 2
6. Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem. Galvenās uztura sastāvdaļas un enerģijas maiņa. 4
7. Ogļhidrāti, balastvielas, lipīdi, olbaltumvielas. Enerģijas aprēķināšana un nodrošinājums 4
8. Vitamīni 2
9. Uzturvielu loma slimību profilaksē 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums - obligāts
(attaisnojošu iemeslu dēļ var kavēt 25% no lekciju stundu skaita) (25%) ;
Semināru nodarbību apmeklējums – obligāts (25%);
Kursa pārbaudījums – rakstisks pārbaudes darbs (50 %)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. World Health Organization. Basic documents., 2007
2. G. Ignāte, A. Lulle., Rokasgrāmata par ANO., UNDP, 2004
3. WHO Regional Publications European Series, No 96, Food and health in Europe: a new basis for action, WHO, 2004
4. World Health Organization.Globalization, Diets and Noncommunicable Diseases, WHO, 2002
5. World Health Organization. The management of Nutrition in major emergencies., WHO, Geneva, 2000.
6. G.M.Wardlaw. Perspectives in nutrition. 2002. 400 p.
7. L.Sobotka. Basics in clinical nutrition. Galen, 2004. 400 p.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Z. Zariņš. L. Neimane. Uztura mācība, Rīga, 2002
2. A.Audere. Higiēna. Rīga, Zvaigzne, 1986
3. M.Ašmanis. Politikas terminu vārdnīca, Rīga, Zvaigzne, 1999

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. www.saeima.lv/Likumdošana/likumdošana_satversme.html
2.
3. www.fao.lv
4. t
5.
6. www.vm.gov. lv

Kursa nosaukums

Uztures un vielmaiņas novērtēšana

Kursa kods

Medi5035

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Sabiedrības veselība

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Guntars Selga, docents

Kursa anotācija

Studiju priekšmeta mērķis : Atklāt uztura, vielmaiņas, ķermeņa kompozīcijas stāvokļa novērtēšanas metožu būtību un lomu cilvēka augšanas procesā un dzīvības procesu nodrošināšanā visos vecuma posmos, to nozīmi uzturvielu, mikronutrientu deficīta agrīnā atklāšanā, kas ļauj savlaicīgi atklāt un novērst malnutrīcijas risku. Enerģijas balansa izvērtējums.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par mūsdienīgām metodēm uztura, vielmaiņas, ķermeņa kompozīcijas stāvokļa novērtēšanai, to izvērtēšanas īpatnībām un nepieciešamībām dažādu vecuma grupu cilvēkiem, ambulatoro vai stacionāra pacientiem. Tiks padziļinātā izpratne par profesionālām ar uzturu saistītām izmeklēšanas metodēm, datu izmantošanu zinātniskos pētījumos.

Kursu apraksts-plāns

1. Uztures un vielumaiņas novērtēšanas nozīme 4
2. Uztures un vielumaiņas novērtēšanas metodes: antropometrijas metodes, uztura aptaujas, psiholoģiskie testi nutricionālā statusa noteikšanai 6
3. Enerģijas bilance 6
4. Laboratoriskās uztura un vielu maiņas novērtēšanas metodes, to novērtēšanas nepieciešamība un pielietojums 12
5. Uz pierādījumiem balstītu uztura pētījumu analīze 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts,
Semināru apmeklējums – obligāts (25 %),
Darbs ar literatūru, literatūras analīze (25 %),
Kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Z. Zariņš, L. Neimane. Uztura mācība. Rīga. 2002.
2. Nutritional Status Assessment, A Manual for Population Studies, ed. By Flaminio Fidanza, 1991
3. The Mini Nutritional Assessment: MNA, Nutrition in the Elderly, 1997.
4. Cameron ME, van Staveren WA: Manual on methods for food consumption studies, Oxford University Press, latest edition. Human Nutrition and Dietetics, Churchill Livingstone, latest edition, Chapter 2..
5. R.S.Gibson: Principles of Nutritional Assessment,
Oxford University Press, USA; 2 edition, 2005, 928 pp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. L.K. Mahan. Krause`s Food, Nutrition & Diet Therapy. Philadelphia. 2000.
2. H. Kasper. Ernährungsmedizin und Dietetik. MŅnchen, Jene. 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Clinical Nutrition. Journal of European Society of clinical nutrition.
2. NUTRITION. The international journal of applied and basic nutritional sciences.

Kursa nosaukums

Pārtikas ķīmija

Kursa kods

PārZ5006

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Pārtikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Pārtikas ķīmija

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Ķīmijas fakultāte

 

Kursa autori

Ida Jākobsone, asoc.profesors

Pēteris Mekšs, asoc.profesors

Kursa anotācija

Pārtikas ķīmijas kursā tiek raksturotas pārtikas produktu pamatsastāvdaļas ( proteīni, ogļhidrāti, lipīdi), bioloģisko uzturvērtību veidojošie faktori (vitamīni, minerālvielas, enzīmi, šķiedrvielas, fenola savienojumi u.c.) un sensoro īpašību veidotāji, to ķīmiskā uzbūve, izplatība augu un dzīvnieku valsts pārtikas produktos, to pārvērtības pārstrādes, uzglabāšanas un transportēšanas laikā. Lai izprastu pārtikas produktu sastāvdaļu bioķīmiskās, fermentatīvās un ķīmiskās pārvērtības, kursā tiek sniegtas zināšanas par ķīmisko elementu un to savienojumu īpašībām, izmantojot jaunākās atziņas par vielas uzbūvi.
Kurss sniedz teorētiskas un praktiskas zināšanas par mūsdienu pārtikas laboratoriju iespējām produktu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva izvērtēšanā; pilnīgākas teorētiskās un praktiskās zināšanas sniedzot par pārtikas sastāvdaļu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanu, izmantojot gāzu un augstefektīvo šķidruma hromatogrāfiju (AEŠH)

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu studenti iegūst padziļinātu izpratni un zināšanas par pārtikas produktu sastāvdaļām, to ķīmisko sastāvu un pārvērtībām; par sastāva izvērtēšanas metodēm mūsdienu pārtikas kontroles laboratorijās. Sekmīga kursa apguve dod iespējas kursa klausītājiem pievērsties pārtikas un uztura jautājumu zinātniskai risināšanai. Sekmīgi apgūstot tēmu “Hromatogrāfijas metodes”, studenti izprot hromatogrāfisko metožu darbības principus un spēj veikt identifikācijas uzdevumus, atbilstoši metodes aprakstam ar gāzu un AEŠH. Tas ietver parauga sagatavošanas un ievadīšanas prasmes, apstākļu kontroles iemaņas analīzes gaitā kā arī iegūto rezultātu apstrādes un prezentācijas principu pārzināšanu

Kursu apraksts-plāns

1. Jaunākās atziņas par vielas uzbūvi 4
2. Organiskie savienojumu klasifikācija un īpašības 2
3. Pārtikas produkti un to sastāvdaļas 2
4. Proteīni 4
5. Ogļhidrāti 4
6. Lipīdi 4
7. Enzīmi 4
8. Pārtikas piedevas 4
9. Uztura bagātinātāji 2
10. Pārtikas piesārņojums 2
11. Mūsdienu laboratorijas iespējas pārtikas produktu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva izvērtēšanā. 4
12. Gāzu un augstefektīvā šķidruma hromatogrāfijas metodes. 12

Prasības kredītpunktu iegūšanai

• Lekciju apmeklējums nav obligāts
• 2 semināru un 2 praktisko darbu apmeklējumi obligāti 20%
• Starppārbaudījumi 4 ( testi)-obligāti 80%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. V.Baltess. Pārtikas ķīmija. Latvijas Universitāte, Rīga, 1998., - 478 lpp.
2. Belitz H.D., Grosch W. Lehrbuch der Lebensmittelchemie. 3 Auflage. Springer-Verlag. 1987, 862 S.
3. R.Matiseks, F.M.Šnēpels, G.Šteinerte. Pārtikas analītiskā ķīmija. Latvijas Universitāte, Rīga, 1998., - 456 lpp.
4. I.Jākobsone, A.Morozovs, P.Mekšs. Pārtikas ķīmija. Mācību metodiskais materiāls starpaugstskolu “Uzturzinātnes” programmai. Latvijas Universitāte, 2007. - 210 lpp.
5. P. Mekšs. Hromatogrāfija. Lekciju kurss. ĶF datorklase. 2005
6. D.A.Skoog, F.J. Holler, T.A. Nieman. Principles of Instrumental Analysis. 5 th edition. Sounders College Publishing.1998
7. L.R. Snyder, J.J. Kirkland, J.L.Glajch. Practical HPLC Method Developement. 2nd edition. J. Willey&Sons. Toronto. 1997.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Yuri Kazakevich, Harold McNai. Basic liquid chromatography. http://hplc.chem.shu.edu/NEW/HPLC_Book/

Kursa nosaukums

Pārtikas produktu uzturvērtība

Kursa kods

PārZ5007

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Pārtikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Pārtikas ķīmija

Lekciju stundu skaits

8

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Laboratorijas darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Ķīmijas fakultāte

 

Kursa autori

Ida Jākobsone, asoc.profesors

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir dot studentiem zināšanas par pārtikas produktu sastāva (ūdens, pelnu, šķiedrvielu, olbaltumvielu, tauku, minerālvielu, vitamīnu, fenola savienojumu) noteikšanas metodēm, par pārtikas produktu enerģētiskās vērtības un uzturvērtības (bioloģiskās vērtības) aprēķināšanas un noteikšanas iespējām.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni un zināšanas par pārtikas produktu sastāvdaļām, kuras nosaka pārtikas produktu enerģētisko vērtību, un par sastāvdaļām, kuras ir būtiskas un nosaka pārtikas produktu uzturvērtību. Studenti orientējas pārtikas sastāva noteikšanas metodēs; uz laboratorijas darbos veikto mērījumu bāzes veiktie aprēķini dod pilnīgu izpratni par pārtikas produktu uzturvērtību un enerģētisko vērtību.

Kursu apraksts-plāns

1. Pārtikas produkti un to raksturojums 2
2. Ūdens, pelnu un kokšķiedru saturs pārtikas produktos 3
3. Tauku saturs pārtikas produktos un tauku raksturojums 4
4. Olbaltumvielu saturs pārtikas produktos 4
5. Ogļhidrātu saturs pārtikas produktos 4
6. Minerālvielu saturs pārtikas produktos 4
7. Vitamīni pārtikas produktos 7
8. Fenola savienojumi augos un augu valsts pārtikas produktos 3
9. Pārtikas produktu vispārīgo raksturlielumu un enerģētiskās vērtības aprēķināšana 1

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nostrādāti un ieskaitīti 7 laboratorijas darbi – 70%;
Pārbaudījums (tests) – 30%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. R.Matiseks, F.M.Šnēpels, G.Šteinerte. Pārtikas analītiskā ķīmija. Latvijas Universitāte, Rīga, 1998., - 456 lpp.
2. I.Jākobsone. Pārtikas produktu uzturvērtība. Mācību metodiskais materiāls starpaugstskolu “Uzturzinātnes” programmai. Latvijas Universitāte, 2007. - 140 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Piens. Slāpekļa satura noteikšana. 2.daļa: Metode, lietojot dedzināšanas bloku (makro metode). LVS EN ISO 8968-2:2002.
2. Labība. Analīžu metodes. Kopproteīna noteikšana graudos un graudu produktos (Kjeldāla metode). LVL 277:2000
3. Slāpekļa daudzuma noteikšana gaļā un gaļas izstrādājumos (references metode). ISO 937-1978 (E)
4. Labība. Analīžu metodes. Pelnvielu noteikšana graudos un graudu produktos. LVS 276:2000.
5. ISO 1443:1973. Totālā tauku satura noteikšana
6. Mitruma satura noteikšana gaļā un gaļas izstrādājumos. References metode. ISO 1442:1997 (E)
7. Saharozes noteikšana biezpiena izstrādājumos, krēmos, skābpiena produktos, saldējumā, šokolādes sviestā. GOST 3628 – 78.
8. Pelnu satura noteikšana sausajā pienā. AOAC oficiālā metode 930.30

Kursa nosaukums

Pārtikas produktu tehnoloģijas

Kursa kods

PārZ5002

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Pārtikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Pārtikas procesi un iekārtas

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

02.04.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Ķīmijas fakultāte

 

Kursa autori

Daina Kārkliņa, profesors
Inga Ciproviča, asoc.profesors

Kursa anotācija

Studiju kursa ietvaros maģistranti iegūst zināšanas par pārtikas produktu prečzinisko raksturojumu, to uzturrvērtību un enerģētisko vērtību. Maģistranti izzina pārtikas izejvielu sastāvdaļu mainību termiskās un mehāniskās apstrādes procesos. Iepazīstas ar pārtikas produktu ražošanā izmantoto palīglīdzekļu, pārtikas piedevu funkcijām un izmantošanas mērķi, apgūst atsevišķu pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiju pamatus. Maģistranti apgūst pārtikas produktu kvalitātes rādītāju nodrošināšanas iespējas to ieguves, apstrādes, iepakošanas un transportēšanas procesos. Izprot iespējamos pārtikas produktu defektu rašanās cēloņus, to novēršanas iespējas.

Rezultāti

Studiju kursa apguves laikā maģistranti iegūst zināšanas par pārtikas produktu ķīmisko sastāvu, pārtikas izejvielu mainību apstrādes procesos. Maģistranti izprot pārtikas produktu ražošanas tehnoloģiskās nianses, katras tehnoloģiskās operācijas lomu un nozīmi tālākā pārtikas produkta gatavošanas etapā. Iegūstot pamatzināšanas pārtikas produktu tehnoloģijās, maģistrantiem ir vieglāk sekot līdzi dažādām mācību disciplīnām, kas cieši saistītas ar uzturu, uzturproduktu sastāvu, u.c.

Kursu apraksts-plāns

1. Piena ķīmiskais sastāvs, tā raksturojums un nozīme uzturā. 1
2. Piena pārstrādē izmantotie olbaltumvielu izdalīšanas paņēmieni 1
3. Piena kvalitātes rādītāji, likumdošanas prasības piena kvalitātei 1
4. Piena mehāniskā un termiskā apstrāde, ieraugi piena produktu ražošanai 1
5. Termiski apstrādāta piena un krējuma tehnoloģija, skābpiena dzērienu un produktu raksturojums, tehnoloģija 2
6. Saldējuma un sviesta raksturojums 1
7. Siera daudzveidība, ražošanas tehnoloģiskās nianses, atsevišķu sieru veidu raksturojums, to tehnoloģija, iespējamie sieru defekti 2
8. Piena konservu raksturojums, tehnoloģija, piena rūpniecības blakusproduktu sastāvs, pielietojums 1
9. Gaļas ķīmiskais sastāvs, uzturvērtība. Gaļas autolīze. 1
10. Gaļas pārstrādes procesu raksturojums,to ietekme uz gaļas kvalitāti un sensorām īpašībām. 2
11. Gaļas produktu ražošanā izmantoto ražošanas palīglīdzekļu, pārtikas piedevu raksturojums, loma produktu ražošanā. Desu veidi, to ražošanas īpatnības 2
12. Zivju un olu ķīmiskais sastāvs, uzturvērtība, zivju apstrādes procesu raksturojums, atsevišķu zivju produktu ražošanas tehnoloģiskās nianses 2
13. Augļu, dārzeņu un riekstu ķīmiskais sastāvs, apstrādes veidi, to bojāšanās cēloņi. Sēnes. 2
14. Augu eļļas, to uzturvērtība, ieguves un izmantošanas veidi. 1
15. Kartupeļu un cukurbiešu ķīmiskais sastāvs, pārstrādes iespējas, pārstrādes produktu prečziniskais raksturojums. 2
16. Konditorejas izstrādājumi, to klasifikācija, ražošanas īpatnības un uzturvērtība. 1
17. Graudu uzbūve, ķīmiskais sastāvs, kvalitātes rādītāji un tehnoloģiskās īpašības 2
18. Miltu veidi, ieguve, miltu uzglabāšana. Maizes un tās izstrādājumu raksturojums, uzturvērtība, maizes uzturvērtības paaugstināšanas iespējas. Maizes gatavošanas tehnoloģija. 2
19. Putraimi, to ražošanas tehnoloģija 1
20. Bezalkoholiskie dzērieni, alkoholiskie dzērieni, to klasifikācija, raksturojums un ražošanas īpatnības. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Priekšmets noslēdzas ar rakstisku eksāmenu. Ņemot vērā, ka studiju priekšmets sastāv tikai no lekcijām, tad studentiem pamatinformācija tiek sniegta lekciju laikā un, noslēdzoties lekciju kursam, viņi kārto eksāmenu par visām priekšmeta ietvaros apskatītām tēmām – 100 %.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. L.Ozola, I.Ciproviča Piena pārstrādes tehnoloģijas – Jelgava: LLU, 2002. – 248 lpp
2. Girard J.P. Technology of meta products. – Ellis Harwood, 1992. – 273 p.
3. McWilliams. Food Fundamentals. – New York, John Willey&Sons, 1985. – 600 p.
4. W.Kunze technology of brewing and malting. – Berlin, 1996. – 726 p.
5. Microbiology of fermented foods. Edited by Brian J.B.Wood, 1998, Blackie Academic & Professional.
6. Леванидов И.П. Технология соленых, копченых и вяленых рыбных продуктов. - М. Агропромиздат, 1987. - 160 стр.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Dairy Technology/Principles of Milk Properties and Processes. – P.Walstra, T.J.geurts, etc. – New York: Marcel Dekker, Inc, 1999. – 727 p.
2. Alais C., Linden G. Food Biochemistry. London: Ellis Harwood, 1991. – 272 p.
3. D.Arthey, P.R. Ashurst Fruit processing: cider, perry, wines and other alcoholic fruit beverages. London: Blackie Academic& professional, 1997, 133 p.
4. Jackson E.B. Sugar confectionary manufacture. – London: Chapman & Hall, 1995. – 245 p.
5. Bennion M. Introductory Foods. _ New York, Macmillan Publishing Company, 1985. - 632 p.
6. Hui Y.H. Dairy Science and Technology // Handbook. Volume 1, 2, 3. Product Manufacturing: WCH Publishers 1993.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journal of Dairy Science
2. Journal of Food Technology
3. Food Quality and Preference
4. Journal of Meat Science
5. International Dairy Federation Bulletin
6. Agropols, Agrotops, Praktiskais Latvietis

Kursa nosaukums

Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi

Kursa kods

PārZ5003

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Pārtikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Pārtikas ķīmija

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Bioloģijas fakultāte

 

Kursa autori

Indriķis Muižnieks, profesors
Daina Kārkliņa, profesors

Kursa anotācija

Kurss sniedz pārskatu par teorētiskajiem un lietišķajiem pētījumiem, uz kuriem balstās jaunās un ģenētiski modificētās (ĢM) pārtikas ieguve, par šādas pārtikas daudzveidību un lietošanu. Tiek aplūkota jaunās un ĢM pārtikas ietekme uz veselību un vidi, iespējamajiem ieguvumiem un riska faktoriem, Tiek dots ieskats par tiesību aktiem, kas regulē šādas pārtikas apriti.

Rezultāti

Prasme identificēt un analizēt jaunās vai GM pārtikas īpašības salīdzinājumā ar konvencionālajiem pārtikas produktiem, spriest par funkcionālās vai ĢM pārtikas izmantošanas iespējamajiem ieguvumiem vai tās radīto risku veselībai, videi, sociāli-ekonomiskajiem procesiem. Novērtēt par jaunās vai ĢM pārtikas produktu pieejamās informācijas pilnīgumu un atbilstību reglamentējošajām normām. Prasme iegūt informāciju par jaunās un ĢM pārtikas produktiem, izpratne par plašāk izplatītajām šādu produktu analīzes metodēm.

Kursu apraksts-plāns

1. Jaunās un funkcionālās pārtikas definīcija.. Funkcionālitātes nosacījumi. Funkcionālo pārtikas produktu veidi. 2
2. Probiotiķi. Prebiotiķi. Sinbiotiķi. Balastvielas. 2
3. Taukskābju raksturojums un to funkcionālās īpašības. Minerālvielas un vitamīni kā pārtikas produktu funkcionālas sastāvdaļas 2
4. Proteīni un to nozīme. Polifenoli, to raksturojums un ietekme. Kontroldarbs 2
5. Funkcionālie augu valsts izcelsmes pārtikas produkti 2
6. Funkcionālie dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produkti 2
7. Jaunā un funkcionālā pārtika. 4
8. Ģenētiskās modifikācijas (ĢM) molekulārā bioloģijā. 2
9. Mikroorganismu un dzīvnieku izcelsmes ĢM pārtika. 2
10. Augu izcelsmes GM pārtika. Kontroldarbs 2
11. Izplatītāko ĢM augu šķirņu bioloģija 2
12. ĢM augu un pārtikas riska analīze, tiesību akti, kas regulē to apriti. 2
13. ĢM pārtikas identificēšana un marķēšana. 2
14. Ģenētiski modificētā pārtika 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums studentiem nav obligāts,
Divu semināru apmeklējums ir obligāts, tajā katrs students vai nelielas grupas (Līdz trim studentiem) sagatavo un sniedz ziņojumus par tēmu, kas tiek iepriekš izvēlēta un saskaņota ar pasniedzēju. Katra ziņojuma vērtējums veido 20% no kopējā kursa vērtējuma. Kursā paredzēti četri rakstiski kontroldarbi, katrs no tiem veido 15% no kursa kopējā vērtējuma.
Lai saņemtu kursa vērtējumu kopumā, jābūt pozitīvi novērtētiem abiem semināru ziņojumiem un vismaz diviem kontroldarbiem.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Watson J, Baker T, Bell S, Gann A, Levine M, Losick R Molecular Biology of the Gene- 5th Edition, Benjamin Cummings, 2004 Ch. 1, 2, 6, 8, 16, 17, 18
2. REGULATION (EC) No 1829/2003 OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL of 22 September 2003 On Genetically Modified Food and Feed
3. DIRECTIVE 2001/18/EC OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL of 12 March 2001 On the Deliberate Release into the Environment of Genetically Modified Organisms
4. LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS 20.04.2004. Noteikumi Nr. 333. Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību
5. Health benefits and safety evaluation of certain food components. - International Dairy federation, 2002, 42 p.
6. Encyclopedia of Food Sciences and nutrition/editor in chief B.Caballero. - Amsterdam:Academic Press,2003, 10 volumes.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Glick B.R., Pasternack J.J. Molecular Biotechnology.. Principles and Applications of Recombinant DNA. American Association of Microbiology, 2004. 663 pp.
2. REGULATION (EC) No 178/2002 OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL of 28 January2002 Laying Down the General Principles and Requirements of Food Law, Establishing the European Food SafetyAuthority and Laying Down Procedures in Matters of Food Safety
3. REGULATION (EC) No 1830/2003 OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL of 22 September 2003 Concerning the Traceability and Labelling of Genetically Modified Organisms
4. Datu bāzes AGRIS Food and Human Nutrition, 1975 - 2003 jūnijs.
5. Datu bāze Sciennce Direct, 2005 - 2007

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāls Trends in Biotechnology¸Elsevier Publ., reizi mēnesī
2. /rss/cropbiotechupdate/default.asp International Service for the Acquisition of Agri-Biotech Applications uzturēta informācijas apmaiņas vietne
3. Journal of Dairy Science
4. International Journal of Food Science and technology

Kursa nosaukums

Pārtikas un uztura kvalitāte

Kursa kods

PārZ5004

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Pārtikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Pārtikas produktu kvalitātes

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

02.04.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Anita Blija, asoc.profesors

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir dot priekšstatu par pārtikas produktu kvalitāti, tās kritērijiem un atkarību no dažādiem pārtikas piesārņojuma veidiem. Kursā tiek apskatīta pārtikas produktu kvalitātes vadība, riski, HACCP sistēmas darbība Latvijā, kā arī pārtikas produktu mikrobioloģiskais un ķīmiskais (pesticīdi, smagie metāli, toksīni u.c.) piesārņojums.

Rezultāti

Maģistranti iegūst teorētiskās zināšanas par pārtikas un uztura kvalitāti iespaidojošiem faktoriem, piesārņojuma veidiem un pārtikas kvalitātes vadības pamatprincipiem, kā arī apgūst pārtikas drošības sistēmas darbības specifiku.
Sekmīga kursa apguve dod iespēju profesionāli risināt ar pārtikas un uztura kvalitāti saistītās problēmas valsts un starptautiskā līmenī, kā arī veikt zinātniskos pētījumus.

Kursu apraksts-plāns

1. Pārtikas produktu kvalitātes jēdziens. Kvalitātes kritēriji. 2
2. Pārtikas produktu kvalitātes vadība un politika. Kvalitātes vadības modeļi Latvijā. Kvalitātes vadības shēma. 4
3. Risks, riska analīze. HACCP sistēmas pielietojums. 4
4. Pārtikas produktu piesārņojuma veidi, to raksturojums. 4
5. Pārtikas infekcijas, to cēloņi. 4
6. Pārtikas produktu ķīmiskais piesārņojums. 4
7. Pārtikas produktos esošās vielas un to bīstamība cilvēkiem. Pārtikas alerģijas. 4
8. Kaitīgo vielu veidošanās tehnoloģiskajos procesos. 4
9. Pārtikas produktu viltošana. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Maģistrantam:
• jāuzraksta 2 kontroldarbi (25%); jāpiedalās semināros (25%),
• jāizstrādā un jāprezentē semestra darbs (25%);
• jānokārto eksāmens rakstveidā (25%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. S.S. Deshparde Handbook of Food toxicology.- New-York, 2002.-903 p.
2. Microbial food poisoning edited by A.R.Eley. - London: Chapman&Hall, 1996. - 211p.
3. Microorganisms in foods. - London, Blackie Academic and Professionals, 1996. - 400 p.
4. International Food Safety handbook: Science, International regulations and control edited byYouner, M., Fishebein, L., Miller, S. (1998), New York, 511 p.
5. Schmidt, Ronald H.: Food safety handbook Hoboken, New Jersey : Wiley Interscience, 2003, 850
6. Kvalitātes vadības sistēma. – Rīga: “Biznesa partneri, 2002. – 1. un 2.daļa.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Neyts K., Vermeiren L., Devlieghere F., Devebere J. (2000) Good Manufacturing Practice and HACCP. Ghent University, Belgium,
2. FAO / WHO Global Forum of Food Safety Regulations. (2002) Rome, FAO, 219 p.
3. Food safety risk analysis: a guide for national food safety authorities /Food and Agriculture Organization of the United Nations, World Health Organization Rome :FAO :WHO,2006, 102 p.
4. Early R. Guide to Quality Management Systems for the Food Industry. Glasgow: Chapman & Hall, 1995, 308 p.
5. P.A.Luning, W.J.Marcelis, W.M.F.Jongen Food quality management a techno-managerial approach.- Wageningen Pers, 2002, 323p.
6. J.Andres Vasconcellos (2003) Quality Assurance in the Food Industry. Chapman&Hall, 370 p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Food Technology
2. Journal of Food Protection
3. Lebensmiteltechnik.
4. Kvalitāte
5. Food Technologie
6. /
7. da.gov/
8. www.fsai.ie/

Kursa nosaukums

Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija

Kursa kods

Biol5014

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Bioloģija

Zinātnes apakšnozare

Molekulārā bioloģija

Lekciju stundu skaits

18

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Laboratorijas darbu stundu skaits

2

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Bioloģijas fakultāte

 

Kursa autori

Viesturs Baumanis, profesors

Kursa anotācija

Statiskā bioķīmija, enzimoloģija, metabolisms un molekulārās bioloģijas elementi ir 2 kredītpunkti (80 stundas) un ir maģistru uzturzinātnes studiju programmas obligāta daļa. Pašreizējā kursa saturs ir statiskā bioķīmija: proteīni, lipīdi, cukuri, nukleīnskābes - to vispārējā uzbūve un šo savienojumu funkcijas. Kurss ietver enzimoloģijas pamatus ar enzīmu kinētikas elementiem, bioenerģētiku, kopējos metabolisma ceļus un cukuru, lipīdu, aminoskābju intermediārā metabolisma aspektus, gēnu replikācijas un ekspresijas elementus, kā arī metabolisma regulācijas vispārējos principus prokariotos, eikariotos un daudzšūnu organismā. Tiek aplūkoti cilvēka un dzīvnieku šūnu organellu un citu komponentu fizioloģijas bioķīmiskie pamati, kā arī atsevišķu audu un orgānu bioķīmiskais sastāvs, funkcijas un darbības regulācija. Tiek dots informatīvs materiāls par bioloģisko šķidrumu sastāvu un tā izmaiņām pie dažām patoloģijām, kuras var saistīt ar neadekvāta uztura problēmām

Rezultāti

Kursa rezultātā iegūst pamatzināšanas un kompetenci bioķīmijas un molekulāras bioloģijas jautājumos, kura nepieciešama, lai profesionāli varētu apgūt sekojošās uzturzinātnes programmas kursus – sevišķi klīnisko uzturzinātni (Moduli A6) , B kursus - Metabolais sindroms, aptaukošanās un tās ārstēšana

Kursu apraksts-plāns

1. Biomolekulas.Metabolisma vispārējs raksturojums 2
2. Biomolekulas. Proteīni 2
3. Galvenie un citi metabolisma ceļi. Enzimoloģija 2
4. Enzimoloģija . 2
5. Vitamīni. Enerģijas metabolisms .Cukuru metabolisms 2
6. Cukuru metabolisms 2
7. Lipīdu metabolisms 2
8. Slāpekļa metabolisms 2
9. Slāpekļa metabolisms 2
10. Slāpekļa metabolisms 2
11. Minerālvielu un ūdens maiņa 2
12. Metabolisma regulācijas molekulārie pamati 2
13. Molekulārās bioloģijas un ģenētikas elementi, gēni, gēnu ekspresija, tās regulācijas iespējas 2
14. Fizioloģiski aktīvie pārtikas komponenti, to bioķīmiskā un ģenētiskā darbība 2
15. Cilvēka genoms 2
16. Ģenētisko pētījumu un uzturzinātnes integrācija 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Zināt galveno biomolekulu struktūras elementus un to piedalīšanos metabolismā, galvenos metabolisma ceļus un to bioķīmiskās regulācijas pamatus, molekulārās bioloģijas elementus. Jānokārto testi un eksāmens

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. L. Stryer-Biochemistry,W.H. Freeman and Co, N-Y, 1988, 1995, 2001,2006
2. A.Lehninger et al.- Principles of Biochemistry ,2005, 2000,1993, krievu val. 1974,1986. Pēdējo gadu izdevumi saucas “ Lehninger Principles of Biochemistry”, vairākas izdevniecības
3. R.K.Muray et al.- Harper’s Biochemistry, Prentice- Hall .Inc. ,Lange medical books/McGraw Hill. 1996,2000,2003, 2006
4. D.Voet, J.G.Voet - Biochemistry,John Willey&Sons,N-Y,1995, 1999, 2002,2005
5. D.Metzler – Biochemistry , Harcourt publishers, 2001, 2006
6. T.Brody. Nutritional Biochemistry, Academic Press, 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Benjamin Lewin – Genes, VII Edition. Oxford University Press Inc., New-York, 2000, 2006.
2. A.J.F.Griffiths, J.H.Miller, zuki, R.C.Lewontin, W.M.Gelbart – An Introduction to Genetic Analysis, VII Edition. W.H.Freeman and Company, New-York, 2000, 2005.
3. Annual Review sērijas grāmatu izdevumi . Palo Alto, California, USA. (Biochemistry, Genetics, Medicine, Immunology, Microbiology, Cell Biology, Neuroscience)

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Pēc docētāja norādījuma –vispārēja rakstura žurnāli
Nature Genetics, Nature Medicine, The New England Journal of Medicine
2. Journal of nutrition education (J Nutr Educ)
3. Journal of nutrition for the elderly (J Nutr Elder)
4. The Journal of nutrition. (J Nutr)
5. The Journal of nutritional biochemistry. (J Nutr Biochem)
6. dstate.edu/thcme/mwking/home.html

Kursa nosaukums

Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā

Kursa kods

Biol5015

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Bioloģija

Zinātnes apakšnozare

Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

10

Laboratorijas darbu stundu skaits

6

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Bioloģijas fakultāte

 

Kursa autori

Līga Ozoliņa-Molla, asoc.profesors

Juris Imants Aivars, profesors

Kursa anotācija

Kurss ietver mūsdienu zinātniskos priekšstatus par fizioloģisko funkciju regulācijas (vadības) procesiem cilvēka organismā. Kursa vispārējā daļa veltīta vadības pamatprincipu (apzināta, programmēta, reflektora vadība) un pamatuzdevumu (homeostāze, adaptācija, aizsardzība) apskatam. Kursa speciālajā daļā ietverti pārskati par fizioloģisko funkciju regulācijas pamatveidiem: pašregulāciju šūnu un orgānu (audu) līmenī, neirālo un humorālo (metablolo un hormonālo) regulāciju, uzsverot šāda iedalījuma nosacītību, jo organisma funkcionē vienoti neiro-humorāli vadības mehānismi. Teorētisko atziņu ilustrācijai kursa noslēdzošajā daļā tiek analizēti tieši barības uzņemšanas, gremošanas un pamatsubstrātu izmantošanas funkciju konkrētie regulācijas mehānismi.

Rezultāti

Kursa apguves rezultātā studenti iegūst teorētiskas zināšanas fizioloģisko funkciju regulācijas pamatprincipos un praktiskas iemaņas fizioloģisko pētījumu pamatmetodēs.

Kursu apraksts-plāns

1. Cilvēka fizioloģiskās funkcijas un to vadība. 2
2. Organisma funkciju neirālās vadības pamatprincipi. 4
3. Gremošanas sistēmas funkcijas un to vadība. 4
4. Brīvie radikāli cilvēka organismā. 4
5. Organisma funkciju hormonālā vadība. 4
6. Organisma vielmaiņa. 2
7. Organisma enerģijas rezerves. 4
8. Imūnfizioloģiskās funkcija. 4
9. Reprodukcijas funkcijas. 4
Praktiskie darbi:
10. Organisma enerģētiskā vielmaiņa. 4
11. Veģetatīvās funkcijas: sirds-asinsrites fizioloģija; elpošanas fizioloģija; asins fizioloģija. 8
12. Slodžu fizioloģija. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts, bet ieteicams;
Praktiskie darbi un aizstāvēti protokoli– obligāti (20%);
Kursa pārbaudījums – eksāmens(80%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. J.Aivars, L.Ozoliņa-Moll Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā, Uzturzinātnes studentiem; Rīga, LU, 2007.
2. J.Aivars, Fizioloģijas terminu skaidrojošā vārdnīca: Veģetatīvās funkcijas; Hormonālā regulācija; Imūnfizioloģija, Rīga, LU, 2000.
3. L.Aberberga-Augškalne, Fizioloģija rehabilitologiem, Rīga, Nac.Med.Apgāds, 2002.
4. Plakane L., Aivars J., Eglīte K., Ozoliņa-Moll L. Fizioloģija. Praktiskie darbi. LU, Rīga, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Z.Zariņš, L.Neimane Uztuta mācība, Rīga, Rasa ABC, 1998.
2. A.C.Guyton, J.E.Hall Textbook of Medical Physiology. W.B.Saunders Company. 11th ed. 2005.
3. P.R.Larsen, H.M.Kronenberg, S.Melmed, K.S.Polonsky Williams Textbook of Endrocrinology, 10th Ed., Saunders, 2002.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journal of Physiology, London
2. Journal of Applied Physiology
3. British Journal of Nutrition
4. American Jornal of Nutrition

Kursa nosaukums

Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos

Kursa kods

Medi5006

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

18

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

14

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Lolita - Vija Neimane, lektors

Zane Krastiņa, lektors

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par sievietes uztura īpatnībām visas dzīves laikā. Kursā tiek aplūkoti sievietes dzīves dažādi periodi un raksturota pareiza un periodam atbilstoša uztura nozīme. Kursa uzdevums ir dot zināšanas par pareizu uzturu grūtniecības un laktācijas laikā, perimenopauzes un menopauzes periodos. Tiek apskatīti tādi jautājumi kā svara pieaugums, hormonālo preparātu lietošanas nozīme, anoreksija un bulīmija, osteoporoze u.c.

Rezultāti

Studenti iegūst izpratni par sievietes reproduktīvās veselības aspektiem dažādos vecuma posmos, to iespējamiem risinājumiem. Tādējādi tiek dotas teorētiskās zināšanas, lai citos priekšmetos gūtās sīkākas zināšanas par uztura principiem varētu attiecināt un saistīt ar reproduktīvās veselības jautājumiem

Kursu apraksts-plāns

1. Jauna sieviete pubertātes periodā. Dzimumnobrieduma psiholoģiskie un fizioloģiskie aspekti. Anoreksija, bulīmija. Menstruāciju sākums, ar to saistītās iespējamās problēmas.
2. Sievietes organisms un tā reproduktīvie aspekti 20 – 25 – 30 gadu vecumā. Menstruālais cikls: normāls, patoloģisks. Menstruāciju traucējumu biežākie iemesli. Policistisku olnīcu sindroms un citi hormonālas dabas traucējumi. Hormonālie un citi pretapaugļošanās līdzekļi, to saistība ar uzturu.
3. Grūtniecība. Laktācija. Pareizs uzturs grūtniecības laikā, nepieciešamais uzturvielu daudzums. Grūtniecības sarežģījumi – grūtnieču vemšana, anēmija, paaugstināts asinsspiediens, urīnceļu infekcijas, grūtniecība un diabēts.
4. 30 – 45- 48 gadu vecuma periods. Vielmaiņas īpatnības, nepieciešamais enerģijas daudzums šūnu darbības procesos. Premenstruālais sindroms, tā dažādās izpausmes.
5. Perimenopauze un menopauze. Raksturīgas izmaiņas sievietes organismā.
Perimenopauzes iespējamās perioda veselības problēmas Menopauzes perioda veselības problēmas - osteoporoze, seksuālās dzīves traucējumi u.c.
Hormon aizvietojošā terapija. Salīdzinājums ar dabas ārstniecības un profilakses, līdzekļu darbību un efektivitāti.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nokārtoti 3 kontroldarbi un referāts. Atzīmi veido 50% kopējais vērtējums par semestri + 50% ieskaite kursa beigās.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Ginekoloģijas rokasgrāmata, autoru kolektīvs, Rīga, Nacionālais medicīnas apgāds, 2000
2. Gynaecology by ten teachers, London, Arnold, 2000
3. Z.Zariņš, L.Neimane ,,Uztura mācība" Rīga, 2002.
4. E.E. Ziegler Present knowledge in nutrition Washington, 1996.
5. C.Lutz, K.R. Przytulski Nutrition and diet therapy, Pfiladelpfia, 1994.
6. M.E. Shils, J.A. Olson Modern nutrition in health and disease, New York, 1994.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.The British Journal of nutrition.
2. Food and nutrition bulletin, published by the International Nutrition Foundation, Toronto.
3. Eoropean Journal of nutrition.

Kursa nosaukums

Bērnu un pusaudžu uzturs

Kursa kods

Medi5007

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

20

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

12

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Ingrīda Rumba, profesors

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt zināšanas par bērnu un pusaudžu perioda attīstības īpatnībām, uztura īpatnībām dažādos vecumos veseliem bērniem, kā arī dažādu patoloģiju gadījumos. Studējošie iegūst zināšanas par bērnu un pusaudžu slimībām, t.i. ar uztura uzņemšanas saistītām slimībām, ārstniecisko uzturu.

Rezultāti

Studējošie iegūst iemaņas novērtēt bērnu un pusaudžu attīstību, iemaņas novērtēt līdz šim uzņemto uzturu un ordinēt ārstniecisko uzturu

Kursu apraksts-plāns

1. Perinatālā, bērnu un pusaudžu saslimstība, mirstība; bērnības periodizācija, saistība ar uztura faktoriem. 2
2. Vielu maiņas īpatnības dažāda vecuma bērniem. Makronutrientu nozīme, to līdzsvara traucējumu slimības. 2
3. Uzturs grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā. Jaundzimušo ēdināšana. Baby friendly hospital iniciatīva. 2
4. Bērnu vecuma gremošanas sistēmas anatomiski-fizioloģiskās īpatnības 2
5. PVO rekomendācijas bērnu uzturam. Eiropas pediatru gastroenterologu asociācijas vadlīnijas. 2
6. Uzturs akūtu slimību gadījumā bērniem. 4
7. Uzturs hronisku slimību gadījumā bērniem. 4
8. Mikronutrientu nozīme dažādos bērnu vecumos; mikronutrientu trūksmes vai ekscesa izraisītas patoloģijas. 2
9. Dabīgā ēdināšana. Mākslīgā ēdināšana. Mātes piena aizvietotāji. 2
10. Maģistrantu referātu prezentācijas. 4
11. Ārstniecisks uzturs ģenētiski pārmantotu vielmaiņas slimību gadījumā. 2
12. Uzturs alerģijas gadījumā bērniem. 2
13. Ieskaite. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

– apmeklēt ne mazāk kā 85 % lekciju un 100% praktisko nodarbību;
– sekmīgi uzrakstīt referātu un to prezentēt 30 %;
– piedalīšanās praktiskās nodarbībās 30%
– nokārtot eksāmenu kursa beigās 40%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Textbook of Pediatric Gastroenterology and Nutrition
edited by S. Guandalini
2. Nelson. Textbook of Pediatrics. 16th edition (editor: RE Behrman).
3. KF. Michaelsen, L. Weaver, F. Branca & Aileen Robertson; WHO Regional Publications, European Series, No. 87. Feeding and nutrition of infants and young children: Guidelines for the WHO European Region, with emphasis on the former Soviet countries
4. Nelson. Textbook of Pediatrics, 2004
5. Nelson. Essentials of Pediatrics, 2004

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Infant and young child feeding: standard recommendations for the European Union. European commision. Karolinska Institutet. Institute for Child Health
IRCCS Burlo Garofolo; Unit for Health Services Research and International Health.
2. Gastroenteral tract at a glancē. Editor: S Keshaw. Blacwell Science.
3. National Center for Education in Maternal and Child Health Bright Futures!
4. American Academy of Pediatrics.
5. Fatty Acid oxidation Disorder Communication Network.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. EUFIC mājas lapa /page/en/nutrition/protein/
2. http://www.partika.lv/sakums/Uzturs_2003.-2013.htm
3. Parents of Galactosemic children, Inc.
4. National PKU News.

Kursa nosaukums

Uzturs gados veciem cilvēkiem

Kursa kods

Medi6001

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

20

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

12

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Lolita - Vija Neimane, lektors
Daina Zepa, lektors

Kursa anotācija

Skatītas izmaiņas cilvēka organismā novecojot. Uztura ietekme uz vecāku cilvēku (geriatriskais vecums - 65 gadi) veselības stāvokli. Slimības- aktivitātes – uztura saistība . Biežākās ar uzturu saistītās problēmas veciem cilvēkiem: enerģijas - olbaltumvielu nepietiekamība , ar vitamīnu un minerālu deficītu saistītie stāvokļi, osteoporoze, adipozitāte, aizcietējumi. Uztura nozīme hronisku slimību gadījumos, kā arī sociāli - ekonomiskie aspekti, aprūpes īpatnības u.c.

Rezultāti

Studiju rezultātā klausītāji
- izpratīs ar novecošanos saistītās izmaiņas cilvēka organismā,
- mācēs novērtēt ar uzturu saistītos dažādos aspektus vecu cilvēku aprūpē (pievēršot uzmanību ekonomiskiem, sociāliem, medicīniskiem jautājumiem),
- pratīs novērtēt un noteikt ar nepietiekošu uzturu saistītas problēmas gados veciem cilvēkiem, izmantojot tam paredzētos vērtēšanas instrumentus,
- izpratīs uztura nozīmi atsevišķu hronisku slimību un patoloģisku stāvokļu gadījumos,
- iegūtās zināšanas pratīs izmantot savu aprūpē esošo pacientu vai klientu uztura ieteikumu veidošanā

Kursu apraksts-plāns

1. Ar novecošanos saistītās izmaiņas cilvēka organismā 2
2. Uztura īpatnības veciem cilvēkiem, to noteicošie faktori 5
3. Ar vecumu saistītu hronisku slimību un uztura mijiedarbība 5
4. Ar nepietiekošu uzturu saistītās problēmas veciem cilvēkiem, to iemesli. Enerģijas – olbaltumvielu nepietiekamība. Novērtēšanas instrumenti 5
5. Ar vitamīnu un minerālvielu nepietiekamību saistītie stāvokļi. 2
6. Osteoporoze. Kalcija un D vitamīna loma slimības patoģenēzē un terapijā 2
7. Hronisks aizcietējums 2
8. Dislipidēmija. Ateroskleroze 2
9. Metabolais sindroms. Adipozitāte 5
10. Farmakoterapija un uzturs 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts
Semināru apmeklējums 30%
Referāts 30%
Kursa pārbaudījums– tests 40%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Principles of Geriatric Medicine & Gerontology, fifth edition, 2003.
2. The Merck Manual of Geriatrics.Second edition, 1995, 1518p.
3. The Merck Manual of Geriatrics. Third edition 2000, 1507 p
4. H.-J. Holtmeier. Ernahrung des alternden Menschen, 1979, Stutgart: Theeme,1979, 167 p.
5. Mc.Gel, M.Jensen G.L.: Nutrition in the elderly. J.Clin Gastroenterol. 30: 372, 2000
6. Roberts S.B. Fuss P et al. Control of food intake in older men. JAMA 272;1601, 1994.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Z.Zariņš L.Neimane ,,Uztura mācība" Rīga, 2002.
2. LJ. Aronne Handbook of Obesity treatment New York, 2002.
3. E.E. Ziegler Present knowledge in nutrition Washington, 1996.
4. C.Lutz, K.R. Przytulski Nutrition and diet therapy, Pfiladelpfia, 1994.
5. M.E. Shils, J.A. Olson Modern nutrition in health and disease, New York, 1994.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. The British Journal of nutrition.
2. Food and nutrition bulletin , published by the International Nutrition Foundation, Toronto.
3. Eoropean Journal of nutrition

Kursa nosaukums

Uzturs un mutes veselība

Kursa kods

Medi5009

Kredītpunkti

1

ECTS kredītpunkti

1.50

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

16

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

12

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Kursa apstiprinājuma datums

10.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Guntars Selga, docents

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis: Padziļināt izpratni par fizioloģiskiem procesiem mutes dobumā un to saistību ar gremošanas traktu, mutes kā viena no nozīmīgākā kuņģa zarnu trakta sastāvdaļas nozīmi barības uzņemšanā, gremošanas un uzsūkšanās procesā. Pilnveidot studentu zināšanas un prasmes par uztura lomu mutes veselības nodrošināšanā, pamatot uzturvielu, mikronutrientu deficīta agrīnās atklāšanas iespējas mutes dobumā, lai savlaicīgi atklātu un novērstu malnutrīcijas risku

Rezultāti

Kursu beidzot, studenti izpratīs uztura un mutes veselības savstarpējo saistību, būs apguvuši pamatzināšanas un prasmes uzturvielu, mikronutrientu deficīta agrīnās atklāšanas iespējas mutes dobumā.

Kursu apraksts-plāns

1. Funkcionālā mutes bioloģija un fizioloģija. 1
2. Mutes audu veselību ietekmējošie faktori. 1
3. Cieto audu mineralizācijas procesi un mehānismi 2
4. Uzturs un periodonta saslimšanas. 2
5. Uzturs un orālā medicīna. 2
6. Slimību un blakus faktoru izsauktie uzturvielu deficīti un izpausmes mutes dobumā. 1
7. Minerālvielu un mikroelementu nozīme metabolismā dažādos patoloģiskos stāvokļos, kas iespaido kaulaudus. 1
8. Uzturs un onkoloģisko slimību profilakse. 2
9. Uz pierādījumiem balstītu pētījumu par uzturu un mutes veselību analīze.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts,
Semināru apmeklējums – obligāts (50 %),
Kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Nutrition and Oral Medicine. By: Riva Touger-Decker, David Sirois, Connie Mobley, 2004
2. Diet and Nutrition in Oral Health. Carole A. Palmer. 2002
3. Nutrition in oral health and disease. R.Pollack, E.Kravitz. 1985
4. Diet and the periodontal patient. J.W Clark et.al. 1980.
5. Geriatric Nutrition: The Health Professionals, Handbook, 2nd ed., 1999 by Ronni Chernoff,PhD,RD

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. 1.H. Kasper. Ernährungsmedizin und Dietetik. MŅnchen, Jene. 2000.
2. 2.L.K. Mahan. Krause`s Food, Nutrition & Diet Therapy. Philadelphia. 2000.
3. The Public Health Bush Book. 2002

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Clinical Nutrition. Journal of European Society of clinical nutrition
2. NUTRITION. The international journal of applied and basic nutritional sciences.

Kursa nosaukums

Uzturs fiziskā un garīgā slodzē

Kursa kods

Medi6002

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

10.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Zigurds Zariņš, docents
Inta Māra Rubana, Dr.biol., lektors

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir padziļināt studējošo izpratni par uztura nozīmi fizisko un garīgo darbspēju nodrošināšanā un veicināšanā.
Studiju kursā studenti izzinās enerģijas ražošanas, ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku maiņas īpatnības dažāda rakstura fiziskās slodzēs; izpratīs vitamīnu un minerālvielu nozīmi optimālas vielu un enerģijas maiņas, kā arī sportista fizisko darbaspēju nodrošināšanā; padziļinās izpratni par sieviešu un pusaudžu uzturu paaugstinātas fiziskās slodzes apstākļos.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot studiju kursu studenti iegūst izpratni par uztura lomu fizisko darbaspēju veicināšanā, noguruma attālināšanā, darbaspēju atjaunošanā pēc slodzēm;
Studenti spēj plānot uzturu sportistam atkarībā no viņa vecuma, dzimuma, slodžu intensitātes un ilguma; spēj konsultēt sportistus par dažādu uzturvielu optimālajiem avotiem un alimentāro darbspējas veicinošo līdzekļu izmantošanu.

Kursu apraksts-plāns

1. Enerģijas ražošana dažādas intensitātes fiziskajās slodzēs. Enerģijas patēriņš dažāda rakstura fiziskās slodzēs. 2
2. Ogļhidrāti sportista uzturā. Tauki sportista uzturā. 2
3. Olbaltumvielas sportista uzturā. 2
4. Vitamīni un minerālvielas sportistu uzturā. 4
5. Ūdens un elektrolītu līdzsvars fiziskās slodzēs. 2
6. Uzturs izturības un spēka sporta veidos. 4
7. Uzturs sieviešu un pusaudžu sportā. Uzturs un sportista imunitāte. 2
8. Alimentārie ergogēniskie līdzekļi. 2
9. Mīti par sportistu uzturu. 2
10. Vesela pieauguša cilvēka uztura pamati. 2
11. Dažādu fizioloģisko stāvokļu ietekmēšana (anēmija, obstipācijas u.c.) garīgā slodzē. 2
12. Antioksidantu nozīme industrializēto valstu pilsētnieku uzturā. 6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Obligāti apmeklēti semināri. Studentiem jāpiedalās 2 semināros un jāsagatavo 1 referāts. Atzīmi veido 50% no kopējā vērtējuma par darbu semināros + 50% ieskaite kursa beigās.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Energy- yielding macronutrients and energy metabolism in sports nutrition/ eds. J.A Driskell I.Wolinsky. CRC Press, Boca Raton, 1999.
2. McArdle, W. D., Katch, F. I. and Katch, V. L. Exercise Physiology: energy, nutrition and human performance. Baltimore: Williams & Wilkins, 2001, (5th edition).

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Nutrition in exercise and sport/ eds. J.F.Hickson I.Wolinsky. CRC Press, Boca Raton, 1989.
2. Bean, A. The complete guide to sports nutrition. London: A & C Black, 2003, (4th edition)

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Periodika:
British Journal of Sports Medicine (UK)
International Journal of Sports Medicine (GER)
International Journal of Sport Nutrition (USA)
Journal of Applied Physiology (USA)
Journal of Human Nutrition and Dietetics (USA)
Journal of Sports Medicine and Physical Fitness (ITA)
Medicine and Science in Sports and Exercise (USA)
Peak Performance (UK)
Proceedings of the Nutrition Society (UK)
2. Interneta resursi:
American Dietetic Association
International Food Information Council (IFIC)
The Nutrition Society
Sport Quest
Australian Institute of Sports Nutrition
Human kinetics

Kursa nosaukums

Uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā

Kursa kods

Medi5013

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

26.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Inese Mihailova, asoc.profesors

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar cilvēka organisma imūno aizsargsistēmu, tās uzbūvi un svarīgākām funkcijām. Kurss sniegs ieskatu par imunoloģisko traucējumu klīniskām un laboratoriskām pazīmēm un dažādo uztura komponentu, kā, piemēram, proteīnu, enerģijas, vitamīnu, minerālvielu u.c. ietekmi uz dažādām imūnās sistēmas funkcijām. Tiks doti priekšstati par uztura lomu imūno traucējumu profilaksē dažādām indivīdu grupām un ārstēšanā pacientiem ar esošiem imūndeficītiem. Studenti tiks iepazīstināti arī ar ģenētisko faktoru un uztura mijiedarbības ietekmi uz hronisko slimību izcelsmi

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par organisma imūno aizsargsistēmu, tās funkcijām un imūnsistēmas traucējumu izpausmēm, ieskaitot uztura faktoru trūkuma izraisīto imūndeficītu.. Studenti spēs analizēt imūndeficītu gadījumus, saskatīt tos izraisošos nepareiza uztura izcelsmes iemeslus un pielietot šīs zināšanas sastādot uztura kartes imunoloģisko traucējumu profilaksei un ārstēšanai.

Kursu apraksts-plāns

1. Organisma imūnās sistēmas uzbūve un funkcijas 2 + 4
2. Imūndeficīti, to iemesli, ieskaitot uztura komponentu izraisītie, pazīmes, diagnostika 2 + 4
3. Uztura loma bērnu nobriešanas imūndeficīta profilaksē un ārstēšanā. Mātes piena imunoloģija 4
4. Proteīnu enerģijas malnutrīcijas izraisīts imūndeficīts 4
5. Svarīgāko uztura minerālvielu (Fe, Zn, Cu, Se) deficītu
izraisītie imunoloģiskie traucējumi. Vitamīnu deficīta imunoloģiskie aspekti. 4
6. Orālā imunoloģiskā tolerance pret uzturvielām. Uzturs autoimūno slimību imūnmodulācijā 4
7. .Uztura ģenētika. Ģenētisko faktoru un uztura mijiedarbība hronisku slimību izcelsmē. Ģenētiski modificēts uzturs 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts
Semināru apmeklējums – obligāts + 1 starppārbaudījums + 1 īss referāts- 50%
Kursa pārbaudījums – eksāmens (ieskaite) – tests un klīniska gadījuma analīze- 50%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Nutrient Modulation of the Immune Response. Ed. 1. Immunology. David Male. 7th edition. Mosby, 2006.
2. Medical Immunology. Parslow TG., Stites DP. 10th ed. Lange medical books, 2001.
3. Nutrient Modulation of the Immune Response. Cunningham-Rundles S., NY, Basel, Honk-Kong, 1993
4. A-Z Referance book of Syndromes and Inherited Disorders. Gilbert P., Stanley Thames Inc, London, UK, 1997
5. The Genetic Basis of Common disease. King RA., Rotter AG,2nd ed., NY: Oxford University press, 2002.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Handbook of Nutrition and Immunity. Gershwin ME, Nestel P, Keen K., Humana Press Inc., Totowa, New Jersey,2004
2. Advances in Immunology. Glimcher, Academic Press, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

• Immunology Today.
• Med. žurnāls “Jums Kolēģi”

Kursa nosaukums

Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā

Kursa kods

Medi5015

Kredītpunkti

4

ECTS kredītpunkti

6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

64

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

26.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Renāte Ligere, profesors

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar medicīniskā uztura ārstēšanas metodēm klīnikā hronisku slimību gadījumos. Vienlaicīgi studenti apgūst jaunākos zinātnes atzinumus par hronisko slimību etioloģiju, rašanās mehānismiem, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem, kuri nodrošinās viņu prasmi modificēt medicīnisko uzturu hronisku slimību slimniekiem.

Rezultāti

Pēc sekmīgas studiju kursa apgūšanas studenti iegūst zināšanas par biežāk novērotajām hroniskajām slimībām, patofizioloģisko algoritmu, klīnisko simtopātiku, vispārējās ārstēšanas un medicīniskā uztura principiem, daudzām neatrisinātām zinātniskām problēmām uzturzinātnē, kuras paver iespējas izstrādāt jaunas pētnieciskās programmas nākotnē.

Kursu apraksts-plāns

1. Sirds un asinsvadu slimības. 4
2. Hipertensija. Uzturs. 4
3. Sirds mazspēja. 4
4. Plaušu slimības. Astma. Hroniskas obstruktīvas plaušu slimības. 4
5. Hroniskas augsējās gremošanas sistēmas slimības. Uzturs. 4
6. Hroniskas augsējās gremošanas sistēmas slimības. Medicīniskais uzturs. 4
7. Aknu, žultspūšļa, ekzokrīnās aizkuņģa dziedzera slimības. Medicīniskais uzturs. 4
8. Nieru slimības. Glomeruļu, tubuļu un nieru interstīcijas slimības. Medicīniskais uzturs. 4
9. Anēmijas. Dzelzs deficīta anēmija. Megaloblastiskās anēmijas. Folskābes deficīta anēmija. Medicīniskais uzturs. 4
10. Neoplastiskās slimības. Medicīniskais uzturs. 4
11. Reimatiskās slimības. Medicīniskais uzturs. 4
12. Endokrīnās slimības. Svara regulācija. Medicīniskais uzturs. 4
13. Cukura diabēts. Tipi. Ārstēšanas pamatprincipi. Medicīniskais uzturs. Pacientu apmācības skola. 4
14. Hipoglikēmijas ( dažādas ģenēzes). Medicīniskais uzturs. 4
15. Liekais svars un aptaukošanās. 4
16. Metabolais simdroms klīniskajā praksē. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

• Lekciju apmeklējums obligāts.
• Semināru un nodarbību apmeklējums – 50%.
• kursa pārbaudes forma- eksāmens -50%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. L.Kathleen Mahan, Sylvia Stump. Krause’s Food Nutrition and Diet Therapy, 11th Ed., 2004.
2. Steven R. Peikin. Gastrointestinal Health. Harper Collins books, New York, 1999.
3. Sarah L. Morgan, Roland L. Weinster. Fundamentals of Clinical Nutrition. II Ed. Mosby-Year book, Inc. 1998.
4. Rolfes Sr., Whitney En, Whitney E Pinna K., Understanding Normal and Clinical Nutrition. Books/Cole, 2005.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Grodner M., De Young S, Longs S., Foundations and Clinical Application of Nutrition: A Nursing Appoach. Elsever Health Sciences, 2003.
2. Shike Sm., Caballereo B., Ross C., Cousins Rj., Modern Nutition in Health an Disease. Lippincott Williams/Wilkins, 2005.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.
2. European J. of Clinical Nutrition
3. Am. J. of Clinical Nutrition
4. J. Clinical Nutrition
5. Medscape (datu bāze)
6.

Kursa nosaukums

Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā

Kursa kods

Medi5016

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

26.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Aldis Puķītis, Dr.med., docents

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar zinātniski pamatotu medicīniskā uztura pielietošanas pamatprincipiem, izmantojamajām metodēm, ārstnieciskajiem līdzekļiem akūtu saslimšanu gadījumos. Programmas ietvaros plānots apgūt pacientu barojuma novērtēšanas kritērijus, klīniskās barošanas taktiku. Vienlaicīgi studenti apgūs jaunākos zinātnes atzinumus par akūtu stāvokļu etioloģiju, malnutrīcijas mehānismiem, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem, kas palīdzēs iegūt prasmi uztura terapijā akūtās situācijās. Īpaša uzmanība tiks veltīta praktiskajām iemaņām, atkārtojot iepriekšējos kursos apgūto. Kurss ir balstīts uz interaktīvu diskusiju, klīnisko gadījumu analīzi, lai veicinātu klīnisko domāšanu un pieredzi pacientu ārstēšanā. Mācību procesā tiek izmantotas endoskopisko, radioloģisko, klīnisko un laboratorisko izmeklējumu demonstrācijas, situācijas uzdevumi, pacientu datu analīze un lekciju materiāls.

Rezultāti

Sekmīgi pabeidzot šo kursu, studenti būs ieguvuši izpratni, papildus iemaņas klīniskajā uzturzinātnē, orientētu uz akūtu saslimšanu diagnostiku (akūtu slimību tipiskajām un retāk sastopamajām klīniskajām izpausmēm), ārstēšanu un uztura terapiju. Kurss iepazīstina ar pacientu izmeklēšanas metodēm, to diagnostisko informativitāti, uztura terapijas pielietošanas iespējām un kontrindikācijām. Kursa laikā studentam ir iespēja apgūt akūtu patoloģiju klīniku, biežāk sastopamās uztura un arī standarta terapijas paņēmienus.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads kursa programmā. Uztura terapijas principi akūtu saslimšanu gadījumā. 4
2. Uztura terapija akūtu gremošanas trakta slimību ārstēšanā. 4
3. Uztura terapija akūtu aknu un žultsceļu slimību ārstēšanā. 4
4. Uztura terapija akūtu aizkuņģa dziedzera un endokrīno slimību ārstēšanā. 4
5. Uztura terapija akūtu plaušu un kardiovaskulāro slimību ārstēšanā. 4
6. Uztura terapija neatliekamu onkoloģisku stāvokļu ārstēšanā. 4
7. Uztura terapija akūtu nieru un urīnceļu slimību ārstēšanā. 4
8. Uztura terapija akūtu septisku stāvokļu, traumu, apdegumu un postoperatīvās situācijās. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Kredītpunkti 2
Lekciju apmeklējums obligāts.
Semināru apmeklējums obligāts(20%).
Kursu nobeidzot tests rakstisks + mutisks(80%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Rolfes SR, Whitney E N, Whitney E, Pinna K. Understanding Normal and Clinical Nutrition. Brooks/Cole, 2005, p1152.
2. Mahan LK , Stump S. Krause’s Food Nutrition and Diet Therapy, 11th Ed., 2004.
3. Escott-Stump S. Nutrition and Diagnosis-Related Care. Lippincott Williams & Wilkins. 2007, p976.
4. Heimburger DC, Ard JD. Handbook of Clinical Nutrition. Mosby, Incorporated,2006, p672.
5. Schlenker ED, Long S. Williams' Essentials of Nutrition and Diet Therapy. Mosby, Incorporated, 2006, p832.
6. Grodner M, DeYoung S, Long S. Foundations and Clinical Application of Nutrition: A Nursing Approach. Elsevier Health Sciences, 2003, p884.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Stipanuk MH.Biochemical, Physiological and Molecular Aspects of Human Nutrition. Elsevier Health Sciences, 2006, p1232.
2. Shike SM, Caballero B, Ross C, Cousins RJ. Modern Nutrition in Health and Disease. Lippincott Williams & Wilkins, 2005, p2146.
3. Danilāns A., Pokrotnieks J, Derova J, Puķītis A. Pa gastroenteroloģijas džungļu takām (vadlīnijas gastroenteroloģijā). Nacionālais apgāds. Rīga, 2005, 126lpp
4. Hark L, Morrison G. Medical Nutrition and Disease: A Case-Based Approach. Lippincott Williams & Wilkins, 2003, p464.
5. C.Haslett, E. Chilvers, N.A.Boon, N.R. Colledge. Davidsons Principles and Practice of Medicine, Churchill Livingstone, 2002; 1275.
6. Slesenger & Fordtrans. Gastrointestinal and Liver Disease// W.B. Saunders, 7th edit, 2006.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1.
2.

Kursa nosaukums

Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi

Kursa kods

Medi5017

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

26.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Alfrēds Jānis Sīpols, profesors

Kursa anotācija

Kurss iepazīstina studentus ar uztura psiholoģijas īpatnībām pacientiem ar neirotiskiem, uzvedības un depresīviem traucējumiem. Tiek doti priekšstati par neirotisko ēšanas traucējumu etioloģiju, patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm un norisi. Apskatīti sekojoši neirotisko ēšanas traucējumu klīniskie varianti: neirotiskā anoreksija, neirotiskā bulēmija, atipiskie neirotiskie ēšanas traucējumi. Informācija par augstākminēto ēšanas traucējumu psihoterapiju un farmakoterapiju, biežāk lietotās psihoterapijas metodes, medikamentozā terapija, somatisko un endokrīno traucējumu korekcija.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par to, kā pastiprinātas uzmanības pievēršana ķermeņa svaram mijiedarbojas ar indivīda psiholoģiskajiem faktoriem, izsaucot virkni ēšanas traucējumu, t.sk. neirotisko anoreksiju, neirotisko bulīmiju, kompulsīvo pārēšanos un citus traucējumus. Tiks padziļināta izpratne par profesionālām ar ēšanas traucējumiem saistītām medicīniskām metodēm, kā arī prast atpazīt ēšanas traucējumu pazīmes un precīzi novērtēt to smaguma pakāpi, un prast plānot šo pacientu klīnisko izmeklēšanu un speciālistu konsultācijas; pārzināt ēšanas traucējumu ārstēšanas principus un specifiku.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads cilvēka ēšanas traucējumiem 2
2. Disponējošie faktori ēšanas traucējumiem 2
3. Ēšanas traucējumu cēloņi 2
4. Diagnozes kritēriji ēšanas traucējumiem 4
5. Etioloģija un sekas neirotiskai anoreksijai 2
6. Faktori, kas veicina neirotisko anoreksiju 2
7. Neirotiskās anoreksijas ārstēšana 2
8. Etioloģija un sekas neirotiskai bulīmijai 2
9. Faktori, kas veicina neirotisko bulīmiju 2
10. Neirotiskās bulīmijas ārstēšana 2
11. Kompulsīvās pārēšanās traucējumi 2
12. Pastiprināta uzmanības pievēršana ķermeņa svaram 4
13. Ēsanas traucējumu novēršana 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Semināru un praktisko darbu apmeklējums un aktīva piedalīšanās – obligāts (20%)
Semestra darbs (rakstisks referāts) – (20%)
Kursa pārbaudījumi – divi kontroldarbi (60%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Costin, C. The Eating Disorder Sourcebook, 2nd ed. (1999)
2. Yager, J et al. Practice Guidline for the Treatment of Patients with Eating Disorders, 3rd ed. (2006)
3. Levitt, JL et al. Self-Harm Behavior and Eating Disorders: Dynamics, Assessment and Treatment (2004)
4. Lock, J et al. Treatment Manual for Anorexia Nervosa: A Family Based Approach (2002)

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Garner, DM et al. Handbook of Treatment for Eating Disorders (1997)
2. Birmingham, CL et al. Medical Management of Eating Disorders: A Practical Handbook for Healthcare Professionals (2004)
3. Lock, J et al. Treatment Manual for Anorexia Nervosa: A Family Based Approach (2002)
4. Miles, GP. Body Shame: Conceptualization, Research, and Treatment (2002)
5. Mehler, PS et al. Eating Disorders: A Guide to Medical care and Complications (1999)
6. Wonderlich, S et al. AED Review of Eating Disorders (2005)

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. International Journal of Eating Disorders
2. /Announcements/AACAP_Comment.htm
3. /physiciansmedguide.htm#17
4. Eating Disorders: The Journal of Treatment and Preventioln

Kursa nosaukums

Sabiedrības veselība un epidemioloģija

Kursa kods

Medi5021

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Sabiedrības veselība

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

13.04.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Ingrīda Kužniece, lektors

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt maģistrantus ar sabiedrības veselības nozari kā zinātni un tās praktisko pielietojumu, saistību ar medicīnas un citām sociālo zinātņu nozarēm. Kursa laikā paredzēts iepazīstināt ar epidemioloģijas vēsturi, tās atziņu pielietojumu klīniskajā medicīnā un sabiedrības veselībā. Maģistranti tiks iepazīstināti ar sabiedrības veselības pakalpojumu sniedzēju struktūru un funkcijām. Būtiska nozīme tiks pievērsta dzīves kvalitātes pētījumiem, veselības un slimību biežuma mērīšanas metodēm, veselības aprūpes organizācijas, veselības ekonomikas pamatprincipiem.
Semināru laikā paredzētas diskusijas par nozīmīgām iedzīvotāju veselības problēmām, prioritāšu izvēli veselībā un ar epidemioloģiju saistītu uzdevumu risināšana un dažādu rādītāju aprēķināšana, kā arī zinātnisku rakstu izvērtēšana balstoties uz kritiskas lasīšanas principiem.

Rezultāti

Kursu beidzot, maģistrantam jāizprot sabiedrības veselības, epidemioloģijas nozīme; jāizprot veselības aprūpes sistēmas organizācija, jāzina statistisko datu avoti un to vākšanas pamatprincipi, jāorientējas epidemioloģisko pētījumu veidos un jāspēj izvērtēt zinātnisko publikāciju kvalitāti. Maģistrantam jāorientējas biežākajos veselību un slimību raksturojošajos rādītājos un jāspēj tos izmantot praksē.

Kursu apraksts-plāns

1. Sabiedrības veselības vēsture un tās konceptuālās nostādnes Sabiedrības veselība citu medicīnas un sociālo zinātņu kontekstā Starptautiskā sadarbība veselības aprūpes jomā 4
2. Veselības veicināšana un veselības rīcībpolitika. Dzīves kvalitātes pētījumi. Demogrāfiskā statistika. 4
3. Sociālā medicīna un veselības sociālās determinantes. Preventīvā medicīna. Skrīnings 4
4. Epidemioloģijas vēsture, pamatatziņas, tās pielietojums klīniskajā medicīnā un sabiedrības veselībā. 4
5. Veselības un slimību biežuma mērījumi. Epidemioloģisko pētījumu veidi. 4
6. Veselības aprūpe un tās organizācijas pamatprincipi. Pacientu un ārstniecības personu tiesības un pienākumi 4
7. Cēlonības problēmas medicīnā . Riska faktori un to novērtējums. Kritiska lasīšana. Uz pierādījumiem balstītas medicīnas pamatprincipi. 4
8. Veselības aprūpes sistēmu finansēšana Latvijā un pasaulē. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

1. Lekciju apmeklējums, aktīva piedalīšanās diskusijās un semināros-25%
2. Semestra darbs- referāts 7-10 lpp. 25%
3. Pārbaudījums: 3 jautājumi- 50% ( 1 teorētiskais jautājums un 2 praktiski uzdevumi) (aprēķinu veikšana demogrāfiskajā statistikā , veselības un slimības biežuma mērījumos, piemērotākā aprēķina izmantošana pēc epidemioloģiskā pētījuma veida)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Baltiņš M. Lietišķā epidemioloģija R.,2003.
2. Jekel ,J.,Elmore,J., Katz D. Epidemiology, biostatistics and preventive medicine.W.B. Saunders Company,1996
3. Oxford textbook of public health. Ed.: Holland OUP, 2001
4. Beaglehole R., Bonita R., Kjellstrom T. Basic epidemiology. WHO, Geneva, 1993.
5. Campbell MJ, Machin D. Medical statistics. A common-sense approach. 3rd ed. Wiley, New York, 1999.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Dictionary of epidemiology. Ed.:J.H Lasat OUP.2002
2. Paul F. Basch. Textbook of international health., Oxford university press, New York, Oxford, 1999
3. Latvijas medicīnas statistikas gadagrāmatas 2006.,2005.
4. World health report 2007.,2006., 2005.
5. Latvijas pārskats par tautas attīstību 2004/2005.
6. Nāves cēloņi Latvijā.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. http://www.vm.gov.lv LR Veselības ministrija
2. http://www.csb.lv/ LR Centrālā statistikas pārvalde
3. http://www.sva lv/ V/a “Sabiedrības veselības aģentūra”
4. t./ Pasaules Veselības organizācija
5. http://www.who.dk./ Pasaules Veselības organizācija (Eiropas)
6. / Apvienoto Nāciju organizācija
7. http://www.ph.ucla.edu/ Kalifornijas Universitātes Sabiedrības veselības skola
8. http://www.cdc.gov ASV Slimību kontroles un profilakses centrs
9. http://www.ncbi.nlm.nih.gov PubMed datubāze
10. Science direct datubāze
11. Latvijas Ārsts2007., 2006., 2005.
12. Eurosurveillance (European communicable disease journal)
13. British Medical Journal
14. New England Journal of Medicine
15. European Journal of Public Health
16. Scandinavian Journal of Public Health

Kursa nosaukums

Bioloģiskā statistika

Kursa kods

Medi5022

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

13.04.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Uldis Teibe, profesors

Kursa anotācija

Studiju priekšmeta mērķis - sniegt studentiem vispārīgās statistikas, matemātiskās statistikas un lietišķās matemātikas zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas kā citu studiju disciplīnu apguvei, tā arī uzturzinātnieka izglītībā vispār. Studiju priekšmeta uzdevumi - Iemācīt studentiem vispārīgās statistikas, varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas pamatjēdzienus un metodes; korelācijas, faktoru un diskriminantu analīzes pamatjēdzienus.

Rezultāti

Kursa apguves rezultātā studentiem jāprot: apstrādāt mērījumu rezultātus un anketēšanas datus, izmantojot datorus (programmas Excel, SPSS un Access); izveidot un rediģēt tabulas, diagrammas, datu bāzes; veikt vienkāršāko statistisko hipotēžu pārbaudi un izveidot savu datu bāzi.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads. Datu ieguve. Absolūtie un relatīvie lielumi. Varbūtību teorijas pamati. Gadījuma lielumi, to sadalījumi. 4
2. Izlases sadalījumi un to raksturlielumi. Centrālās tendences rādītāji. Vidējie lielumi. Datu izkliedes rādītāji. 4
3. Statistisko hipotēžu pārbaude. Dispersijas analīzes pamati. 4
4. Korelāciju teorijas elementi. Regresijas analīze. 4
5. Neparametriskā statistika. 4
6. Dinamikas rindas. Jēdziens par dzīvildzes analīzi. Kaplana-Meijera modelis un Koksa regresijas modelis. 4
7. Jēdziens par faktoru, diskriminantu un klāsteru analīzi. 4
8. Kontingences tabulu analīze. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Visu lekciju un praktisko nodarbību apmeklēšana (20%). Ieskaitē vērtē studenta patstāvīgo darbu (30%), statistikas uzdevumu risināšanu (10%) un teorētiskās zināšanas, eksāmens (40%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Krastiņš O. Statistika. Mācību līdzeklis augstskolām. Rīga: LR Centrālās statistikas pārvalde, 2003.
2. Krastiņš O. Ekonometrija. Mācību līdzeklis augstskolām. Rīga: LR Centrālās statistikas pārvalde, 2003.
3. Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ar MS Excel ikvienam. R.: Datorzinību centrs 1999 - 163 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Altman D. Practical Statistics for Medical Research. - Chapman & Hall, 1997, pp. 612.
2. Raščevska M., Kristapsone S. Statistika psiholoģijas pētījumos. - R.: Izglītības soļi, 2000, 356 lpp.
3. Rosner B. Fundamentals of Biostatistics. - Duxbury, 2000, pp. 792.
4. Teibe U., Berķis U. Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas elementi medicīnas studentiem. 2001.
5. Goša Z. Statistika. R.: Izglītības soļi 2003 - 334 lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas statistikas gadagrāmata
2. Latvijas Centrālā statistikas biroja dati adresē: http://www.csb.gov.lv
3. http://www.lib.gla.ac.uk/Depts/MOPS/Stats/medstats.shtml
4. Treniņa kurss SPSS internetā: http://www.shef.ac.uk/scharr/spss/
5. SPSS for Beginers.

Kursa nosaukums

Kursa darbs

Kursa kods

PārZ 6002

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

Zinātnes nozare

Veselības zinātne

Kursa apstiprinājuma datums

Institūcija, kas apstiprināja kursu

Ķīmijas fakultāte

 

Kursa autori

Ida Jākobsone, asoc.profesors

Daina Kārkliņa, profesors

Lolita Vija Neimane, lektors

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sagatavot zinātniski metodisku darbu izvēlētajā uzturzinātnes virzienā. Mērķa sasniegšanai studenti izstrādā un seminārā aizstāv kursa darbu.


Rezultāti

Izstrādājot kursa darbu par konkrētu teorētisku vai praktisku uzturzinātnes problēmu, students iegūst iemaņas darbā ar zinātnisko literatūru, lai varētu izvērtēt pašreizējo situāciju kādā konkrētā uzturzinātnes problemātikā, kā arī izzin iespējamās pētīšanas metodes, kas dod iespēju maģistra darbā radīt jaunu teorētiski vai praktiski nozīmīgu informāciju uzturzinātnes nozarē.

Kursu apraksts-plāns

Studenti sagatavo kursa darbu izvēlētajā uzturzinātnes virzienā. Kursa darbu izstrādā sadarbības augstskolās (LLU, LU, RSU) vai citās organizācijās, vai patstāvīgi zinātņu doktora/u vai zinātņu maģistra un doktora vadībā.

Kursa darbs ietver tēmas aktualitātes, pašreizējās izpētes stāvokļa un pētījumu metodikas detalizētu izklāstu. Kursa darbs var ietvert arī eksperimentu vai novērojumu rezultātus. Darba struktūrai jāatbilst katrā sadarbības augstskolā spēkā esošajiem noslēguma darbu izstrādāšanas noteikumiem.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Izstrādāts un aizstāvēts kursa darbs.

Literatūra (01-mācību literatūra)

Informācija augstskolu mājas lapās: http://www.lu.lv/; http://www.llu.lv; http://www.rsu.lv/.

Literatūra (02-papildliteratūra)

Kursa darba sagatavošanai tiek izmantota atbilstošās uzturzinātnes (vai integrēto zinātņu) literatūra.

Kursa nosaukums

Maģistra darbs

Kursa kods

PārZ 6001

Kredītpunkti

20

ECTS kredītpunkti

30

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

Zinātnes nozare

Veselības zinātne

Kursa apstiprinājuma datums

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Ķīmijas fakultāte

Kursa autori

Ida Jākobsone, asoc.profesors

Daina Kārkliņa, profesors

Lolita Vija Neimane, lektors

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir iegūt veselības zinātņu akadēmisko maģistra grādu uzturzinātnē.

Rezultāti

Izstrādājot maģistra darbu, students ir apguvis un prot pielietot atbilstošas metodes vai metožu kopas, lai risinātu konkrētas uzturzinātnes teorētiski vai praktiski nozīmīgas problēmas, spēj plānot un veikt pētījumus, kritiski izvērtēt iegūtos datus un plānot tālākos pētījumus uzturzinātnes jomā.

Kursu apraksts-plāns

Studenti – veselības zinātņu maģistra uzturzinātnē akadēmiskā grāda pretendenti – sagatavo un publiski aizstāv maģistra darbu izvēlētajā pārtikas zinātnes, veselības zinātnes, medicīnas zinātnes, dabaszinātņu u.c. radniecīgās zinātnēs saistībā ar uzturzinātnes problemātiku. Maģistra darbu izstrādā sadarbības augstskolās (LLU, LU, RSU) vai citās organizācijās, vai patstāvīgi zinātņu doktora/u vai zinātņu maģistra un doktora vadībā.

Maģistra darbam ir jāatbilst prasībām, ko izvirzījušas studiju programmas realizēšanā iesaistītās augstskolas. Piemēram, LU fakultātēs maģistra darbu izstrāde un aizstāvēšana jānodrošina saskaņā ar LU 04.07.2006. rīkojuma Nr. 1/180 pielikumu “Noslēguma darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība”.

Metodiskās prasības: konkrētas uzturzinātnes teorētiski vai praktiski nozīmīgas problēmas risinājums, pielietojot atbilstošas metodes vai metožu kopumu. Darbs virzīts uz publikācijas sagatavošanu; tas apliecina spēju plānot un izpildīt visus pētījuma pamatelementus, kritiski izvērtēt iegūtos datus un darba tālāko attīstību.

Saturiskās prasības: pētniecības darbs, kas apliecina autora spējas ar kvalificēta zinātniskā padoma palīdzību, lielā mērā patstāvīgi iegūt datus, tos apkopot, izvērtēt un radīt teorētiski vai praktiski nozīmīgu jaunu informāciju uzturzinātnes nozarē.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Izstrādāts un publiski aizstāvēts maģistra darbs.

Literatūra (01-mācību literatūra)

Uzturzinātnes nozares maģistra darbam nepieciešamās zinātniskās literatūras informācijas avoti.

Katrā sadarbības augstskolā spēkā esošie noslēguma darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtības noteikumi.

B KURSI

Kursa nosaukums

Svešvaloda specialitātē

Kursa kods

Valo5156

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Valodniecība

Zinātnes apakšnozare

Ģermāņu valodniecība

Lekciju stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Valodu centrs

 

Kursa autori

Ilze Kreišmane, lektors

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir pilnveidot studentu lasīšanas, rakstīšanas un runas iemaņas uz specialitātes leksikas bāzes, attīstīt studentu interaktīvās komunikācijas iemaņas, izmantojot svešvalodu, apgūt tēžu, anotāciju un pārskatu veidošanu angļu valodā, kā arī papildināt studentu vārdu krājumu un gramatikas zināšanas.

Rezultāti

Apgūstot svešvalodu ar uzsvaru uz tās profesionālo aspektu, kursu pabeidzot studentiem jāspēj apgūt profesionālo lasāmvielu un izmantot valodu dažāda veida mutiskām prezentācijām, jāspēj sekot vieslektoru semināriem, spēj efektīvi izteikties rakstiski.

Kursu apraksts-plāns

1. Svešvalodas nozīme specialitātē. 4
2. Uztura nozīme veselības nodrošināšanā visā cilvēka dzīvē. Artikuli un prepozīcijas. 4
3. Pārtikas produktu veidi. Darbības vārdu saliktie laiki. 4
4. Pārtikas produktu sastāvs. Pareiza izruna angļu valodā. 4
5. Pārtikas piedevas un uztura bagātinātāji. Tematiski leksikas vingrinājumi. 4
6. Zinātniski pamatota uztura lietošana slimību gadījumos. Tematiski leksikas vingrinājumi. 4
7. Uztura nozīme slimību profilaksē. Pārbaudījums. 4
8. Pārtikas un uztura politika Latvijā. Valodas nostiprināšanas stratēģija. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Pārbaudījums ar atzīmi: 1) izlasīt nezināmu tekstu, uzrakstīt tam anotāciju un sniegt pārskatu par izlasīto mutiski; 2) izpildīt leksiski gramatisku vingrinājumu, 3) saruna par kādu izvēlētu tēmu.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. TOEFL apmācību grāmata
2. Merfija „English Grammar in Use” (Intermediate)
3. Merfija „English Vocabulary in Use „ (Intermediate)
4. Merfija „English Vocabulary in Use” (Upper intermediate)
5. Merfija „English Vocabulary in Use” (Advanced)

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Hansen, McDaniel „Simplified Sentence Skills”
2. Diamond and Dutwin „English the Easy Way”
3. Kennedy and Gioia „Literature: An Introduction to Fiction, Poetry and Drama”

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Lasāmviela tiek ņemta no TOEFL ‘reading comprehension’ vingrinājumiem un pārbaudījumiem
2. un
3. Food Safety Law in the European Union
4. H.D.Belitz, W.Grosch, P.Schieberle, Food Chemistry. 3rd revised Edition. Springer, 2004.
5. Chemical and Functional Properties of Food Components. 3rd Edition. CPC Press, 2007.

Kursa nosaukums

Informācijas tehnoloģija

Kursa kods

DatZ5005

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Datorzinātne

Zinātnes apakšnozare

Datoru un sistēmu programmatūra

Lekciju stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Datorikas nodaļa

 

Kursa autori

Sigurds Takeris, docents

Kursa anotācija

Iepazīstināt klausītājus ar dažādu datortehniku, aparatūru un izplatītāko programmatūru, kā arī ar darbu datortīklos un vispasaules tīmeklī, ņemot vērā uzturzinātnes vajadzības. Tiek aplūkotas dažādas mērījumu apstrādes aprēķinu metodes. Kurss orientēts uz datoru izmantošanu mācību un zinātniskajā darbā, rezultātu apstrādi, zinātnisko pētījumu veikšanu un darbu publicēšanu. Kursa apjoms atbilst ECDL (Eiropas datorprasmes sertifikāta) ievadlīmeņa (4 moduļi) prasībām. (Samaksājot par eksamenācijas karti ECDL organizācijai un nokārtojot 4 eksāmenus students var iegūt ECDL starta sertifikātu).

Rezultāti

Apgūstot šo kursu, students prot pareizi pierakstīt un apstrādāt eksperimentu rezultātus lietojot datorus, prot sameklēt informāciju lokālajā LU tīklā un internetā. Prot strādāt ar biroja programmatūru, veidot demonstrāciju materiālus atbilstoši ECDL 3., 4., 6. un 7 moduļu līmenim.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads, vispārīgie jēdzieni, aparatūra 2
2. Programatūra, OS, darbs ar datnēm, vīrusi, datu aizsardzība. 2
3. Teksta apstrāde. ECDL 3. mod. Rēķinu tabulas 4. mod. 2
4. Rēķinu tabulas. Tiešo un netiešo mērījumu apstrāde. 4
5. Vielu formulas un vienādojumi. Matemātiskās statistikas jēdzieni. 2
6. 1.kontroldarbs (šaubīgo rezultātu izslēgšana, aprēķini) 2
7. Demonstrāciju veidošanas programmatūra. 2
8. Zīmējumu veidošana. ECDL 6. modulis 2
9. Ķīmijas un uzturzinātnes jautājumu gatavošana ar demonstrāciju programmatūru. 2
10. e-pasts. e-pasta lietošanas ētika 2
11. Vispasaules tīmeklis (WWW). Pārlūkprogrammas un to izmantošana. Informācijas atsauces literatūras sarakstos. ECDL 7. modulis. 2
12. Mazāko kvadrātu metode 2
13. Hipotēžu pārbaude. Laboratorijas darbu secinājumi. 2
14. 2.kontroldarbs (MKM, vienādojumi, parametru meklēšana) 2
15. Noslēguma nodarbība (kontroldarbu rezultātu analīze). 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Semestra laikā studentam jāizpilda divi kontroldarbi rezultātu apstrādē (2x40%) un jāizpilda četri praktiskie uzdevumi (testi): teksta apstrādē (5%), rēķinu tabulu izmantošanā (5%), demonstrāciju uzdevuma veikšanā (5%) un e-pasta izmantošanā (5%). Lai šos uzdevumus varētu izpildīt, studentam jāpārvalda datora lietošana ECDL pamatlīmenī atbilstoši 3., 4., 6. un 7. moduļu programmām. Papildus jāprot izmantot e-pastu un informācijas meklēšanu atbilstoši ECDL 7. moduļa prasībām. Studentiem iespējams izstrādāt arī paša izvēlētu darbu (pēc vienošanās ar pasniedzēju). Šādā gadījumā students noformē atskaiti, kurā dota uzdevuma analīze, teorija, ziņas par izmantoto aparatūru un programmatūru, programmas teksts ar komentāriem (ja darbs ietver programmatūras izstrādi), programmas darbības testa piemērs (obligāts aprēķinu uzdevumos), secinājumi par darba rezultātiem un izmantotās literatūras saraksts. Programmas jāiesniedz uz datu nesēja (disketes, kompaktdiska etc.) vai datora diska.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. S.Takeris. Eksperimentālo rezultātu matemātiskā apstrāde, Lekciju materiāls 3. izdevums R. LU Fizikālās ķīmijas katedra, 2005, 50 lpp.
2. I.Sloka, S. Takeris. Metodiski norādījumi laboratorijas darbiem. 3. izdevums. R.2005., 36 lpp
3. ECDL materiāli. www.liis.lv/mspamati
4. S.Takeris. Informācijas tehnoloģija. Mācību grāmata. LU, R. 2007, 150 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Der bhv Co@ch ECDL Uebungsbuch 2.Auflage, Bonn,2003, 207 S.
2. Christian Konrad GmbH, ECDL WIFI PCU xp Das Buch, A-2345 Brunn am Gebirge, 2003, 1255 lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. c’t magazin fuer Computertechnik (Vācijas datoržurnāls)
2.

Kursa nosaukums

Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas

Kursa kods

PārZ5005

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Pārtikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Pārtikas ķīmija

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Laboratorijas darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Ķīmijas fakultāte

 

Kursa autori

Ida Jākobsone, asoc.profesors

Viesturs Kreicbergs, profesors

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt zināšanas par pārtikas piedevām un uztura bagātinātājiem, to lietošanas un izplatīšanas kārtību. Tiek izvērtēta pārtikas piedevu un uztura bagātinātāju ietekme uz pārtikas produktu un uztura ķīmisko, fizikālo un fizioloģisko īpašību kopumu

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, maģistranti, iegūst padziļinātu izpratni par pārtikas piedevām un uztura bagātinātājiem, par piedevu un uztura bagātinātāju sastāvu, pielietošanas iespējām un to apriti reglamentējošiem starptautiskiem un nacionāliem normatīviem aktiem. Maģistranti ir spējīgi zinātniski pamatoti izvērtēt tirdzniecības tīklā piedāvātos uztura bagātinātājus un pārtikas piedevas un rūpnieciski ražoto pārtikas produktu sastāvu.

Kursu apraksts-plāns

1. Pārtikas piedevas un uztura bagātinātāji 2
2. Pārtikas piedevu lietošanas reglamentējošie normatīvie dokumenti 4
3. Pārtikas piedevu nekaitīgums, izcelsme un tīrības kritēriji. 4
4. Pārtikas piedevu klasifikācija. 8
5. Uztura bagātinātāju apriti reglamentējošie tiesību akti. 4
6. Uztura bagātinātāju sastāvs 6
7. Uztura bagātinātāju datu bāze 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Sagatavots un semināra nodarbībā aizstāvēts patstāvīgais darbs par pārtikas piedevām- 40%.
Sagatavots un semināra nodarbībā aizstāvēts patstāvīgais darbs par uztura bagātinātājiem– 40%.
Pārbaudījums (tests) – 20%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. V.Baltess. Pārtikas ķīmija. Latvijas Universitāte, Rīga, 1998., - 478 lpp.
2. Belitz H.D., Grosch W. Lehrbuch der Lebensmittelchemie. 3 Auflage. Springer-Verlag. 1987, 862 S.
3. L.Ozola. Pārtikas piedevas. – SIA “Neo”, Rīga, 2003., 112 lpp.
4. Ministru kabineta 2005.gada 20.septembra noteikumi Nr.725 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību”
5. Ministru kabineta 2001.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.154 „Obligātās nekaitīguma prasības uztura bagātinātājiem un prasības marķējumam”
6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/46/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Food Additives/en. by A. Branen, p. Davidson, S. Salminen. - New York: Marcel Dekker, Inc., 1990. - 735 p.
2. Food Preservatives/en. by N. Russel, G. Gould. Glasgow, London: Balcakie Academic Professional, 1991. –343 p.
3. Natural Food Colorants/en. by G. A. F. Hendry and J. D. Houghton. -2nd ed.- London: Balcakie Academic Professional, 1991. –343 p.
4. Natural Food Colorants: science and technology/en. by g. Lauro, F. Francis. - New York: Marcel Dekker, Inc. 2000. – 336 p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

  1. www.likumi.lv
    2. Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 86 // Latvijas Vēstnesis. Dokumenti. 6. burtnīca Nr. 35, 2001. – 96 lpp.
    3. http://ec.europa.eu/food/index_en.htm – Eiropas Savienības normatīvie akti u.c. informācija mājas lapā „pārtikas drošums -no lauka līdz galdam”
    4. http://ec.europa.eu/food/food/labellingnutrition/supplements/index_en.htm Eiropas Savienības informācija par Uztura bagātinātājiem
    5. t/ – Eiropas Pārtikas drošuma aģentūra (EFSA)
    6. – Codex Alimentarius komisija
    7. t/eur-lex/en/search/search_lif.html – Eiropas Savienības normatīvo aktu meklēšanai (direktīvas, regulas, lēmumi u.c)
    8. http://www.likumi.lv – Latvijas normatīvie akti
    9. http://www.pvd.gov.lv – Pārtikas veterinārais dienests
    10. http://www.zm.gov.lv – Zemkopības ministrija

Kursa nosaukums

Dzeramais ūdens

Kursa kods

Ķīmi5005

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Ķīmija

Zinātnes apakšnozare

Analītiskā ķīmija

Lekciju stundu skaits

20

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

4

Laboratorijas darbu stundu skaits

12

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Ķīmijas fakultāte

 

Kursa autori

Silvija Renita Pastare, asoc.profesors
Artūrs Vīksna, profesors

Ruta Gigele, lektors

Kursa anotācija

Kursa mērķis – dot studentiem vispārīgas zināšanas par dzeramā ūdens, kā pārtikas produkta, ražošanas prasībām, kvalitātes kontroles sistēmu, kā arī apgūt dažādu ūdens kvalitātes rādītāju praktisko noteikšanu, izmantojot ISO standarta metodikas. Studiju kursa uzdevumi: iepazīt dažādas metodes, kuras lieto dzeramā ūdens iegūšanai, kvalitātes kontroles sistēmu, ūdens paraugu ņemšanas tehniku, ūdens kvalitātes rādītāju praktiskās noteikšanas metodes un to normatīvās vērtības, saskaņā ar LR likumdošanas prasībām.

Rezultāti

Pēc kursa apgūšanas studentam ir vajadzīgās teorētiskā zināšanas un praktiskā darba iemaņas dzeramā ūdens kontrolei, tāpēc students spēs patstāvīgi strādāt laboratorijās, kur testē ne tikai dzeramo ūdeni, bet arī citu veidu ūdeņu paraugus.

Kursu apraksts-plāns

1. Ūdens fizikāli ķīmiskās īpašības un ūdeņu klasifikācija 1
2. Ūdens pārtikā, tā ķīmiskie un bioķīmiskie raksturlielumi 1
3. Dzeramais ūdens, tā ražošanas tehnoloģija no virszemes un pazemes ūdeņiem 1
4. Kvalitātes kontroles nodrošināšanas sistēma dzeramajam ūdenim 1
5. Minerālūdeņi. Dažādu mineralizācijas pakāpes ūdeņi, ārstnieciskie minerālūdeņi 2
6. LR MK prasības ūdeņu kvalitātes raksturošanai 1
7. Dzeramā ūdens parauga ņemšana 1
8. Sertificētās analīzes metodes, metožu validēšana 2
9. Makro un mikrokomponentu analīzes metodes 1
10. Gāzes un organiskās vielas ūdenī 2 + 8
11. Analītisko mērījumu kvalitātes kontrole laboratorijā – kontrolkartes, kvalitātes kontrolparaugi 2 + 2
12. Starplaboratoriju prasmes pārbaudes 2 + 2
13. Ūdens kvalitātes rādītāju (pH, sāļainība, elektrovadītspēja, nātrijs, kālijs, kīmiskais un bioķīmiskais skābekļa patēriņš, smagie metāliskie elementi u. c.) noteikšanas metodes 3 + 4
14. Metožu (optiskās , titrimetriskās, elektroķīmiskās, hromatogrāfija) raksturojums, kuras lieto ūdens kvalitātes rādītāju noteikšanai 3 + 8
15. Jaunākās tendences dzeramā ūdens kvalitātes raksturošanai 1

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studiju kursa apgūšanas gaitā ir jāveic 5 laboratorijas darbi, noformējot šo darbu protokolus, izvērtējot iegūtos rezultātus un izdarot attiecīgos secinājumus par lietotās noteikšanas metodes pareizību un precizitāti. Semināru nodarbībās jāapgūst kvalitātes kontroles sistēmas izvērtēšana. Zināšanu pārbaudes formas: jānokārto 2 kolokviji, kuri tiek vērtēti 10 ballu sistēmā.
Gala vērtējumu veido:
Laboratorijas darbu kopējais vērtējums - 20%;
Divi kolokviji - 20%;
Aktivitāte semināru nodarbībās – 10%;
Gala pārbaudījums – 50%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. M.Kļaviņš, A.Zicmanis. Ūdeņu ķīmija.- Rīga , LU, 1998., 190 lpp.
2. V.Baltess. Pārtikas ķīmija.- Rīga, 1998., 479 lpp.
3. K.Bambergs. Ģeoloģija un hidroģeoloģija.- Rīga, „Zvaigzne”, 1993., 224 lpp.
4. M.Kļaviņš, P.Cimdiņš. Ūdeņu kvalitāte un tās aizsardzība.- Rīga, LU, 2004., 208 lpp.
5. I.Karpoviča, V.Šidlovska. Ārstnieciskie minerālūdeņi. Materia Medica, 2000, Nr.1-3.
6. T.R. Crompton. Toxicants in the Aqueous Ecosystem, England,1998.,382 pp
7. . Guidlines for Drinking-Water Quality, World Health Organization,, Geneva,
Vol.1, 2004.,515pp.
8. . Standard Methods for examination of water and wastewater, USA, APHA,
AWWA, WEF, 21st Ed., 2005.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Latvijas Republika. Saeimas likumi: „Pārtikas aprites uzraudzības likums”,
„Par piesārņojumu” , „Par vides aizsardzību” .
2. LR MK Noteikumi Nr.269 „Higiēnas prasības pārtikas apritē”, Nr.118 „Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti”, Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.
3. E.Jansons, J.Meija. Kļūdas kvantitatīvajās noteikšanās., Rīga 2002., 156 lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. „Ķīmijas žurnāls”, LZA izdevums.
2. „Water research”, A Journal of International Water Association.

Kursa nosaukums

Pārtikas mikrobioloģija

Kursa kods

Biol5016

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Bioloģija

Zinātnes apakšnozare

Mikrobioloģija

Lekciju stundu skaits

34

Laboratorijas darbu stundu skaits

6

Kursa apstiprinājuma datums

16.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Bioloģijas fakultāte

 

Kursa autori

Vizma Nikolajeva, docents

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par pārtikas produktu mikrobioloģisko kvalitāti, kā arī pamatiemaņas darbam mikrobioloģijas laboratorijā.
Studenti iepazīstas ar mikroorganismu grupām, sevišķu vērību pievēršot tiem mikroorganismiem, kam ir ciešs sakars ar pārtiku. Tiek apgūtas zināšanas gan par pārtikas patogēniem un produktus bojājošajiem mikroorganismiem, gan arī par mikroorganismiem un to darbību pārtikas produktu pārstrādes procesos. Liela uzmanība veltīta mikroorganismiem dažādās augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielās un pārtikas produktos, kā arī pārtikas produktu mikrobioloģiskās stabilitātes jautājumiem

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni un zināšanas vispārīgās mikrobioloģijas un pārtikas mikrobioloģijas pamatjautājumos.
Studenti spēj patstāvīgi analizēt, vērtēt un risināt dažādus ar pārtikas produktu mikrobioloģisko kvalitāti saistītus jautājumus.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads. Mikroorganismu grupas. Mikroorganismu šūnu forma un uzbūve. 3
2. Vides ietekme uz mikroorganismu augšanu. 3
3. Mikroorganismu vairošanās, sistemātika un metabolisms. 3
4. Mikroorganismu ģenētika. Mikroorganismu apkarošana. 3
5. Laboratorijas darbs. Mikroskopija. Dzīvi un fiksēti mikroorganismu preparāti. 3
6. Laboratorijas darbs. Pienskābes baktērijas. Kapsulas. Endosporas. Gaisa un virsmu mikrobioloģiskās analīzes. 3
7. Laboratorijas darbs. Piena mikrobioloģija. Sauso pārtikas produktu mikrobioloģiskās analīzes. 3
8. Laboratorijas darbs. Grama reakcija. Gaļas un zivju mikrobioloģiskās analīzes. 3
9. Patogēnie un nepatogēnie mikroorganismi. Mikroorganismu toksīni pārtikā. Infekcija, imunitāte un epidemioloģija. 3
10. Pārtikā nozīmīgie prokarioti. 3
11. Pārtikā nozīmīgie eikariotiskie mikroorganismi un vīrusi. Mikrobioloģisko analīžu objekti pārtikas rūpniecībā. 3
12. Pārtikas izejvielu īpatnības. Mikroorganismi augu valsts izejvielās un to pārstrādē.3
13. Mikroorganismi dzīvnieku valsts izejvielās un to pārstrādē. 3
14. Mikroorganismi dzērienu ražošanas procesos. 3
15. Vakuumā vai aizsargatmosfērā iesaiņotas pārtikas mikrobioloģijā. Pārtikas produktu mikrobioloģiskās stabilitātes palielināšana. 3
16. Funkcionālie uzturlīdzekļi. Pārtikas mikrobioloģisko analīžu pamatmetodes. 3

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts. Obligāts katram studentam individuāls mutisks referāts par kādu ar pārtiku saistītu mikroorganismu vai mikroorganismu grupu. Referāta tēma iepriekš jāsaskaņo ar pasniedzēju.
Laboratorijas darbu apmeklējums – obligāts.
Kursa pārbaudījums – eksāmens (100 %).
Pārbaudījums (rakstveida) – tests.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Klāsens V., Šteinberga V. Mikrobioloģija. Rīga, Zvaigzne, 1987, 190 lpp.
2. Madigan M., Martinko J. M., Parker J. Brock Biology of microorganisms. 9th ed. New Jersey, Prentice Hall International, 2000, 991 p.
3. Ray B. Fundamental food microbiology. Boca Raton, CRC Press, 1996, 516 p.
4. Žvirbļanska A., Bakušinska O. Mikrobioloģijas, sanitārijas un higiēnas pamati pārtikas rūpniecībā. Rīga, Zvaigzne, 1988, 262 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Alli I. Food quality assurance. Principles and practices. Boca Raton, CRC Press, 2003, 151 p.
2. Altug T. Introduction to toxicology and food. Boca Raton, CRC Press, 2003, 152 p.
3. Bergey`s Manual of determinative bacteriology. 9th ed. Holt J. G., Krieg N. R., Sneath P. H. A., Staley J. T. and Williams S. T., eds. Baltimore, Williams & Wilkins, 1994, 787 p.
4. Beverage quality and safety. Foster T. and Vasavada P. C., eds. Boca Raton, CRC Press, 2003, 229 p.
5. Brila A. Infekcijas slimību epidemioloģija. Rīga, Nacionālais apgāds, 2003, 128 lpp.
6. Compendium of methods for the microbiological examination of foods. 3rd ed. Vanderzant C. and Splittstoesser D. F., eds. Washington, APHA, 1992, 1219 p.
7. Detecting pathogens in food. McMeekin T. A., ed. Cambridge, Woodhead Publishing Ltd., 2003, 370 p.
8. Food toxicology. Helferich W. And Winter C. K., eds., Boca Raton, CRC Press, 2001, 225 p.
9. Functional dairy products. Mattila-Sandholm T. and Saarela M., eds. Boca Raton, CRC Press, 2003, 384 p.
10. Handbook of fermented functional foods. Farnworth E. R., ed., Boca Raton, CRC Press, 2003, 390 p.
11. Handbook of functional dairy products. Short C. and O’Brien J., eds., Boca Raton, CRC Press, 2004, 293 p.
12. Harrigan W.F. Laboratory methods in food microbiology. Academic Press, 1998, 532 pp.
13. Jay J. M., Loessner M. J., Golden D. A. Modern food microbiology. 7th ed. Springer, 2005, 790 p.
14. Kalniņa V. Ī. Virusoloģijas rokasgrāmata. Nacionālais apgāds, Rīga, 2003, 271 lpp.
15. McLandsborough L. Food microbiology laboratory. Boca Raton, CRC Press, 2005, 179 p.
16. Microbial safety of minimally processed foods. Novak J. S., Sapers G. M. and Juneja V. K., eds. Boca Raton, CRC Press, 2003, 360 p.
17. Microbial stress adaptation and food safety. Yousef A. E. and Juneja V. K., eds. Boca Raton, CRC Press, 2003, 384 p.
18. Novel food packaging techniques. Ahvenainen R., ed. Boca Raton, RC Press, 2003, 590 p.
19. Omaye S. T. Food and nutritional toxicology. Boca Raton, CRC Press, 2004, 319 p.
20. Ozola L. Pārtikas piedevas. Rīga, NEO, 2003, 111 lpp.
21. Water and wastewater microbiology. Ed. by Duncan Mara, Nigel Horan. Academic Press, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Buck J. W., Walcott R., Beuchat L. R. Recent trends in microbiological safety of fruits and vegetables. Online. Plant Health Progress, 21 January 2003. Internet: /inline/feature/safety.
2.http://www.llkc.lv/nodalas/Informacija/Biblioteka/Macibu_literatura/Piena_parstrade.pdf
3. Ministru kabinets. Noteikumi par profesionālo darbību ierobežojošām infekcijas slimībām. MK noteikumi Nr. 359, 18.10.2000, Ministru kabinets, Rīga. Internets: http://www.likumi.lv
4. WHO. Public health interventions for prevention and control of avian influenza. A manual for improving biosecurity in the food supply chain: focusing on live animal markets. World Health Organization, March 2006. Internet: /EN/Section23/Section1001/Section1110_11528.htm

Kursa nosaukums

Cilvēka anatomija

Kursa kods

Medi5024

Kredītpunkti

3

ECTS kredītpunkti

4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

48

Zinātnes nozare

Medicīna

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

24

Kursa apstiprinājuma datums

26.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Gundega Knipše, profesors

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt studentiem visaptverošas zināšanas par cilvēka organisma kā vienota vesela uzbūvi, attīstību un funkcijām, izmantojot gan tradicionālās, gan mūsdienu anatomijas pētīšanas metodes, tai skaitā datorapmācību pēc speciālām Eiropā un pasaulē aprobētām 2D un 3D programmām.
Cilvēka anatomijas kursa uzdevums ir radīt mūsdienu jaunākajiem sasniegumiem atbilstošu priekšstatu par gremošanas, sirds un asinsrites, elpošanas un izvadorgānu sistēmas uzbūves un funkcijas galvenajām likumsakarībām. Īpaša vērība tiks veltīta centrālās, perifēriskās un veģetatīvās nervu sistēmas uzbūvei un funkcijām kā visu iekšējo orgānu regulējošai sistēmai.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par cilvēka gremošanas, sirds un asinsrites, elpošanas un izvadorgānu sistēmu uzbūvi un funkcijām. Kursa programma paredz apgūt arī nervu sistēmas (centrālās, perifēriskās un veģetatīvās) kā visu iekšējo orgānu regulatora uzbūvi, topogrāfiju un funkcijas, kā arī vispārējās likumsakarības saistībā ar visa organisma funkcijām.

Kursu apraksts-plāns

1. Gremošanas orgānu sistēma I 8
2. Gremošanas orgānu sistēma II 8
3. Sirds un asinsrites sistēma I 4
4. Sirds un asinsrites sistēma II 4
5. Elpošanas orgānu sistēma 4
6. Izvadorgānu sistēma 2
7. Centrālā nervu sistēma I 6
8. Centrālā nervu sistēma II 4
9. Perifēriskā nervu sistēma 4
10. Veģetatīvā nervu sistēma 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums obligāts.
Praktisko nodarbību apmeklējums - obligāts , tai skaitā 3 starppārbaudījumi – kolokviji (30%) un kopējais kursa pārbaudījums (70%), ko veido praktiskā daļa + tests

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Pocket Atlas of Human Anatomy. H.Feneis and W.Dauber. New York, 2000.
2. Internal organs, Vol. 2. W. Platzer. New York, 2004.
3. Atlas of Human Anatomy, Vol 2. P. Kopf-Maier. Berlin, 2000.
4. Wolf-Heidegger’s Atlas of Human Anatomy. Karger, 1990.
5. A. Faller, M. Schuenke, The Human Body, Thieme, 2004.
6. V. Kalbergs , Cilvēka anatomija II, Zvaigzne, 1973.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Hall-Craggs E.C.B. Anatomy as basis for Clinical medicine. Baltimore-Munich, 1990.
2. Rice J. Medical terminology with Human Anatomy. Connecticut/San Moteo, California, 1991.
3. Grant’s Atlas of Anatomy, Lippincott W., Philadelphia, 1999.
4. G.-H. Schumacher, G. Aumūller, Topographishe Anatomie des Menschen, Urban&Fischer, 1994.

Kursa nosaukums

Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikāļu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā

Kursa kods

Medi5025

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Andrejs Šķesters, docents

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt padziļinātas zināšanas skābekļa atvasinājumu (aktīvo skābekļa formu), brīvo radikāļu, kā arī antioksidantu un essenciālo mikroelementu bioķīmijā normā un pie pataloģijām.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par brīvo radikāļu bioķīmiju, pro-oksidatīvajiem un antioksidatīvajiem procesiem organismā, kā arī šo procesu sasaistēm ar dažādiem pataloģiskajiem stāvokļiem un slimībām.
Apgūstot šo kursu, maģistrantūras studenti būs sagatavoti patstāvīgajam pētnieciskajam darbam radikāļu bioķīmijā un būs apguvuši vairākas metodes.

Kursu apraksts-plāns

1. Jēdziens par O2 kā toksisku gāzi. Ievads O2 toksicitātē un aktīvajās skābekļa formās (ASF). 2
2. Brīvo radikāļu (BR) ķīmija. BR saistībā ar ASF. BR, ASF un to saistībā ar organisma pataloģiskajiem stāvokļiem un slimībām. 2
3. Brīvie radikāļi, citas „aktīvās formas” kā bioķīmisko procesu atvasinājumi organismā. ASF kā biomolekulas 2
4. Oksidatīvais stress: adaptācija, bojājumi, reparācija un šūnu nāve 2
5. Brīvo radikāļi un antioksidatīvā aizsardzība 2
6. Oksidatīvais stress un antioksidatīvā aizsardzība: daži speciāli gadījumi. 4
7. Brīvo radikāļu un dažu citu ASF noteikšana laboratorijā 2
Praktiskie darbi
8. Cu,Zn-SOD un Katalāzes aktivitātes noteikšana asinīs 4
9.Glutationperoksidāzes (plazmas) aktivitātes un glutationa satura noteikšana asinīs 4
10. Totālā Antioksidatīvā statusa un malondialdehīda satura noteikšana asinīs. 4
11. Selēna, Cinka, Magnija satura noteikšana asinīs 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Apmeklētas lekcijas un praktiskās nodarbības – 40%
Studiju priekšmeta pārbaudījums – eksāmens – 60 %

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Barry Halliwel and John M. C. Gutteridge. Free radicals in Biology and medicine. 1999.
2. M.C.R. Symons, John M.C. Gutteridge. Free radicals and Iron: Chemistry, Biology and Medicine. 1999.
3. Manfred K., D. Eberhardt. Reactive Oxygen Metabolites: Chemistry and Medical Consequences..
4. Z.Radak. Free Radicals in Exercise & Aging. 2001.
5. D.Armstrong. Free Radicals in Diagnostic Medicine: A Systems Approach to Laboratory Technology, Clinical Correlations & Antioxidant Therapy, Vol. 366. 1994.
6. T.Holt, M.Callahan. The Miracle Nutrient Cookbook: 100 Delicious Antioxidant - Enriched Recipes and Menu Suggestions for Optimum Health. 1995.
7. E.Schiller. Free Radicals and Inhalation Pathology: Respiratory System, Mononuclear Phagocyte System: Hypoxia and Reoxigenation: Pneumoconoises. 2003
8. J.Karlsson, Jan Karisson. Antioxidants and Exercise.1998.
9. M.Kukin (Eds). Oxidative Stress and Heart Failure. 2003..
10. Barry Halliwell, Okezie J. Aruoma. DNA & Free Radicals. 1993.
11. T.Slater. Free radical mechanisms in tissues injury. Biochem J. 1984 Aug 15; 222(1): 1-15.
12. K.Yagi. Pathophysiology of Lipid Peroxides and related Free Radicals.
1996..
13. B.Frei (Eds). Natural Antioxidants in Human Health and Disease.1994
14. Olle Selenius, Brian Alloway, Jose A. Centeno et al. Essentials of Medical Geology. Impacts of the Natural Environment on Public Health. ELSEVIER Acad. Press. 2005.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Lester Packer, Carol Colman. The Antioxidant Miracle.John Wiley&Sons, Inc. 2000.
Interneta resursi
1. June H. Mcdermott. Antioxidant Nutrients: Curren Dietary Recomendations and research Update. in: /APhA/JAPhA/2000/v40.n06/jap4006.04.mcde/pnt-jap4006.04.mcde.html.
2. Peter H. Proctor, Edwards S. Reynolds. Free Radicals and Disease in Man. /84/84rev.html
3. Free radicals in Biology and Medicine: http://www.medicine.uiowa.edu/FRRB/VirtualSchool/Studentpapers/FreeRadicalsSp0....
4. Свободные радикалы в биологических системах: /lect_/d07.htm

Kursa nosaukums

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija

Kursa kods

PārZ5008

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Pārtikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Pārtikas procesi un iekārtas

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

02.04.2004

 

Kursa autori

Mārtiņš Ruciņš, docents

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt ar ēdināšanas uzņēmumu izveidošanu un darba organizāciju tajos.
Pirmajā daļā sniegtas pamatzināšanas par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē sabiedriskās ēdināšanas ražošanas procesus un pakalpojuma sniegšanu, noskaidrot labas higiēnas prakses būtību un starptautiski atzītus standartus labas higiēnas prakses nodrošināšanā, iepazīstināt ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un sniegt ieskatu par ES līmenī izvirzītajām obligātajām prasībām.
Otrajā daļā aptverti jautājumi, kas skar gan uzņēmuma izveidi, iekārtošanu un aprīkošanu, gan arī lielu uzsvaru veltot uz plašo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iekārtu spektru, ar kuru palīdzību tiek precīzi organizēts darbs tā ražošanas telpās, noteiktas optimālās ražošanas plūsmas, optimizēts pats ražošanas process.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti:
1) iegūst izpratni par reglamentētajām prasībām sabiedriskās ēdināšanas nozarē un priekšstatu par starptautiski atzītiem labas higiēnas prakses nosacījumiem lai nodrošinātu patērētāju veselībai nekaitīgu pārtikas produktu ražošanu un izplatīšanu. Studenti spēs patstāvīgi analizēt un vērtēt juridiskās prasības un profesionālos aspektus gatavo ēdienu nekaitīguma nodrošināšanā;
2) iegūst izpratni par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu izveidošanu, izprot to darbības pamatprincipus, spēj analizēt un izvērtēt ražošanas procesus ēdināšanas uzņēmumā, izvēloties atbilstošas iekārtas un aprīkojumu katrā ražošanas posmā.
Kursa sekmīga apguve dod iespēju padziļināti apgūt uztura gatavošanas higiēnas aspektus, kas tieši saistīti ar nekaitīgas pārtikas un patērētāju veselības garantēšanu, kā arī veicina labāku izpratni atsevišķu citu maģistrantūras kursu apguvei

Kursu apraksts-plāns

1.ES likumdošanas aktu prasību piemērošana sabiedriskās ēdināšanas nozarē 2
2. Sabiedriskās ēdināšanas nozarē aktuālie LR likumdošanas akti. Pārtikas aprites valsts uzraudzība un kontrole 2
3.Pasaules veselības organizācijas un Pārtikas likumdošanas Komisijas (Codex Alimentarius) vadlīnijas ēdienu gatavošanai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā 2
4. Nacionālās vadlīnijas labas higiēnas prakses īstenošanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē, to piemērošana 2
5. Dažādu valstu pieredze labas higiēnas un labas ražošanas prakses vadlīniju izstrādāšanā sabiedriskās ēdināšanas nozarē 2
6. Pārtikas apdraudējuma analīze un uzraudzības pasākumu īstenošana sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā 2
7. HACCP priekšnoteikumu izstrādāšana un ieviešana sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā 2
8. HACCP principu piemērošana sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos 2
9. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu projektēšana un izveide. Būvniecības prasības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos 1
10. Ražošanas programmas izstrādāšana 1
11. Darba aizsardzības organizēšana uzņēmumā. Darba drošības prasības sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos 2
12. Tehnoloģisko iekārtu atbilstības novērtēšana 1
13. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iekārtas. Mehāniskās iekārtas 2
14. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iekārtas. Siltumiekārtas 3
15. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iekārtas. Aukstumiekārtas 1
16. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iekārtas. Sadales iekārtas 2
17. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iekārtas. Bāra iekārtas 1
18. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iekārtas. Palīgiekārtas 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Obligāts lekciju apmeklējums
Obligāts semināru un praktisko darbu apmeklējums
Sekmīgi jānokārto 2 praktiskie darbi (20%)
Sekmīgi jānokārto 3 starppārbaužu testi (rakstveidā)(30%)
Kursa pārbaudījums eksāmens (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regula (EC) 178/2002 ar ko paredz vispārīgus pārtikas tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu
2. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EC) 852/2004 par pārtikas higiēnu
3. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EC) 853/2004 ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku
4. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra regula (EC) 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu
5. Komisijas 2005.gada 15.novembra regula (EK) Nr.2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem
6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 3.oktobra regula (EC) 1774/2002 ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam
7. LR Patērētāju tiesību aizsardzības likums (30.12.1997., ar grozījumiem)
8. LR Epidemioloģiskās drošības likums (30.12.1997., ar grozījumiem)
9. LR Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likums (21.04.1998., ar grozījumiem)
10. LR Būvniecības likums (30.08.1995., ar grozījumiem)
11. LR darba aizsardzības likums
12. Preču un pakalpojumu drošuma likums (28.04.2004.)
13. Recommended International Code of Practice – General Principles of Food Hygiene (CAC/RCP 1-1969, Rev.3 (1997), Amd. (1999)
14. Code of Hygienic Practice for Precooked and Cooked Foods in Mass Catering (CAC/RCP 39-1993)
15. Almanza B., Kotschevar L., Terrell M. Foodservice planning: layout, design and equipment. 4th edition. New Jersey: Pretince Hall, 2000.- 532 P.
17. Katsigris C., Thomas Ch. Design and Equipment for Restaurants and Foodservice. A Management View. NewYork: John Willey & Sons Inc., 1999. - 510 P.
18. Ruciņš M. Profesionālās lielvirtuvju iekārtas / Mācību līdzeklis. Rīga: ciņš, 2000.- CD ROM.
1. Ruciņš M. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iekārtas. No idejas līdz tās realizēšanai. Jelgava: LLU, 2001.- 918 lpp.
2. Ботов М.И., Елихина В.Д., Голованов О.М. Тепловое и механическое оборудование предприятий торговли и общественного питания. М.: Издательский центр «Академия», 2003.- 464 с.
3. Могильный М.П., Калашнова Т.В., Баласанян А.Ю. Оборудование предприятий общественного питания. Тепловое оборудование. М.: Издательский центр «Академия», 2004.- 192 с.
4. Никуленкова Т.Т., Лавриненко Ю.И., Ястина Г.М. Проектирование предприятий общественного питания. Москва: Колос, 2000.- 216 с.
5. Оборудование предприятий торговли и общественного питания. Полный курс. Под ред. Гуляева В.А. - Москва: Инфра-М, 2002.- 543с.
6. Стрельцов А.Н., Шишов В.В. Холодильное оборудование предприятий торговли и общественного питания. М.: ПрофОбрИздат, 2002.- 272 с.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība: 22.03.2003. MK noteikumi Nr.127
2. Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas: 27.12.2002. MK noteikumi Nr.596 (ar grozījumiem)
3. Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm: 27.12.2002. MK noteikumi Nr.610 (ar grozījumiem)
4. Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm: 27.11.2001. MK noteikumi Nr.494
5. Pārtikas preču marķēšanas noteikumi: 23.11.2004. MK noteikumi Nr. 964
6. Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība: 09.01.2001. MK noteikumi Nr.17
7. Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība: 29.04.2003. MK noteikumi Nr.235
8. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtība: MK noteikumi 01.06.1999. Nr.203
9. Pārtikas apritē nodarbināto personu profesionālās kvalifikācijas prasības: 14.06.2005. MK noteikumi Nr.409
10. Noteikumi par profesionālo darbību ierobežojošajām infekcijas slimībām: 18.10.2000. MK noteikumi Nr.359
11. Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos: 11.04.2006. MK noteikumi Nr. 286
12. Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā: 18.07.2006. MK noteikumi Nr. 596
13. Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā: 13.06.2006. MK noteikumi Nr. 470
14. Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku: 01.08.2006. MK noteikumi Nr.637
15. Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam: 27.02.2007. MK noteikumi Nr.158
16. Būvnormatīvi (LBN 211-98, LBN 208-00, LBN 223-99, LBN301-97)
17. Labas higiēnas prakses un paškontroles vadlīnijas slēgta tipa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, pārvietojamām un pagaidu telpām (Pārtikas inženierzinātņu centrs, 2006)
18. Higiēnas vadlīnijas atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumiem (Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, 2006)
19. Lauku tūrisma mītne – pārtikas aprites uzņēmums. Pārtikas aprites labas higiēnas prakses vadlīnijas lauku tūrisma mītnēs (Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, 2007.)
20. Safe Catering (FSA Northern Ireland's food safety management pack)
21. Safer food, better business for caterers (FSA Publications)
22. Safer food, better business for retailers (FSA Publications)
23. Cook Safe / Retail Safe (Scotland)
24. Eiropas Komisijas Veselības aizsardzības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāta „Metodiskie norādījumi pēc HACCP principiem izveidoto procedūru īstenošanai un HACCP principu īstenošanas atvieglošanai noteiktos pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumos”
25. „Metodiskie norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus Regulas (EK) Nr.852/2004 noteikumu par pārtikas higiēnu” (2005.gada 21.decembris)
26. Commission Recommendation of 6 May 2003 concerning the definition of micro, small and medium-sized enterprises (notified under document number C(2003) 1422) 2003/361/EC
27. Ruciņš M. Profesionālās lielvirtuvju iekārtas. 2.izdevums / Mācību līdzeklis. Rīga: ciņš, 2001.- CD ROM.
28. Волков Ю.Ф. Интерьер и оборудование гостиниц и ресторанов. Ростов на Дону: Феникс, 2004.- 352 с.
29. Радченко Л.А. Организация производства на предприятиях общественного питания. Ростов на Дону: Феникс, 2000.- 320 с.
30. Ārvalstīs izdoto atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu un apliecinājumu atzīšanas kārtība: 30.05.2000. MK noteikumi Nr.184 // http://www.likumi.lv
31. Būvniecības likums: LR likums // http://www.likumi.lv
32. Darba aizsardzības likums: LR Likums // http://www.likumi.lv
33. Darba aizsardzības prasības darba vietās: 19.03.2002. MK noteikumi Nr.125 // http://www.likumi.lv
34. Darba aizsardzības prasības drošības zīmju lietošanā: 03.09.2002. MK noteikumi Nr.400 // http://www.likumi.lv
35. Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība: 23.08.2001. MK noteikumi Nr.379 // http://www.likumi.lv
36. Dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pasākumu veikšanas kārtība: 01.06.1999. MK noteikumi Nr.203 // http://www.likumi.lv
37. Noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos: 17.06.2003. MK noteikumi Nr.323 // http://www.likumi.lv
38. Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 006-00 "Būtiskās prasības būvēm": 27.03.2001. MK noteikumi Nr.142 // http://www.likumi.lv
39. Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 221-98 "Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija": 21.07.1998. MK noteikumi Nr.256 // http://www.likumi.lv
40. Par atbilstības novērtēšanu: LR likums // http://www.likumi.lv
41. Vispārīgie būvnoteikumi: 01.04.1997. MK noteikumi Nr.112 // http://www.likumi.lv

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Universitātes studiju noteikumi: http://www.lu.lv/jauna/studijas/stud_kartiba.html
2. Saeimas mājas lapa: http://www.saeima.lv
3. Ministru kabineta mājas lapa: http://www.mk.gov.lv
4. Latvijas Vēstnesis: http://www.likumi.lv
5. Zemkopības ministrijas mājas lapa: www.zm.gov.lv
6. Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapa: www.pvd.gov.lv
7. ES likumdošanas portāls: http://eur-lex.europa.eu
8. ES pārtikas drošība: no fermas līdz dakšiņai: http://ec.europa.eu
9. Codex Alimentarius:
10. Pārtikas standartu aģentūra (Apvienotā Karaliste) http://www.food.gov.uk

Kursa nosaukums

Pārtikas produktu iesaiņošana

Kursa kods

PārZ5009

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Pārtikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Pārtikas procesi un iekārtas

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

02.04.2004

 

Kursa autori

Lija Dukaļska, profesors

Kursa anotācija

Iepakojamo pārtikas produktu raksturojums. Pārtikas bojāšanās veidi. Iepakojums uzglabāšanas laika pagarināšanas iespēju nodrošināšanai. Kvalitātes kontrole un prasības. Iepakojums un marketings, reklāmas veicinātājs. Iepakojuma industrijas attīstība, vispārīgs raksturojums. Iepakošanas kategorijas. Iepakojuma vispārīgs raksturojums: primārais, sekundārais un transportiepakojums. Iepakojuma funkcijas (produkta aizsargāšana, sadale, realizācija). Likumdošana saistīta ar iepakojumu. Vāki, korķi, pretaizskaršanas nodrošinājums pudelēm, burkām, kartona pakām. Pasākumi, kas nodrošina iepakojuma nevēlamu atvēršanu. Galvenās prasības labam un drošam aizvākojumam. Iepakojuma hermetizēšanas principi. Marķēšana, etiķetes, to veidi. Etiķetes, informācija uz etiķetēm, svītru kodi. Iepakošanas materiāli: koks, papīrs, kartons, gofrētais kartons, sintētisko polimēru materiāli, stikls, metāli. Iepakojumu formas. Mīkstais un cietais iepakojums. Jaunie iepakošanas materiāli – iepakojums no bioloģiskas izcelsmes izejvielām, tā perspektīvas ieviešanai pārtikas rūpniecībā, biodegradējamie polimēru materiāli. Jauno iepakošanas materiālu ekonomiskais novērtējums. Paku formēšanas, dozēšanas un aizkausēšanas veidi. Produktu dozēšanas pamatprincipi. Šķidru pārtikas produktu pildīšanas veidi. Jaunās iepakošanas tehnoloģijas vakuumā, modificētā un līdzsvara modificētā vidē, aktīvais iepakojums. Aseptiskā fasēšana.
Gatavās produkcijas sagatavošana transportēšanai iekšējā un ārējā tirgū. Transportvienības. Paletes, to veidi. Palešu konteineri, vidēja un liela tilpuma konteineri. Uzglabāšana noliktavās.
Iepakojums un apkārtējā vide: ekoloģiskie un toksikoloģiskie aspekti, materiālu resursi, izlietotā iepakojuma vākšana, šķirošana, atkārtota pārstrāde, izmantošana. Pārbaudes metodes: iepakojuma saderība ar pārtikas produktiem, salīdzinājums ar materiāliem no jaunām izejvielām.

Rezultāti

Apgūstot šo kursu, studenti rod priekšstatu par iepakošanu kā pārtikas produktu ražošanas un kvalitātes nodrošināšanas sastāvdaļu, par iepakošanas materiālu veidiem, to uzbūvi, marķēšanu, īpašībām, izvēles un lietošanas kritērijiem perspektīvām iepakošanas metodēm, jauniem, dabai draudzīgiem iepakošanas materiāliem un iespējām tuvākajā nākotnē tos ieviest pārtikas rūpniecībā. Iepazīstas ar pasaulē esošiem modernajiem pārtikas produktu iepakojuma veidiem un to realizēšanu uzņēmumos, rod priekšstatu par iepakojumu kā reklāmas veidu jauniem produktiem.

Kursu apraksts-plāns

1. Iepakojamo pārtikas produktu raksturojums. 2
2. Iepakojuma industrijas attīstība. 2
3. Iepakošanas materiāli – metāls, stikls, papīrs un kartons 2
4. Iepakojumu veidi pārtikas rūpniecībā 2
5. Vāki, to uzdevums, aizvākošanas materiāli un veidi. 2
6. Etiķetes, marķēšana, svītrkodi 2
7. 1.kontroldarbs: Pamatjautājumi – pamatnostādņu formulēšana. Pārrunas par individuālā darba sagatavošanas gaitu 2
8. Iepakošanas metodes izmainītā vidē . Lietotās gāzes, to iedarbība uz pārtiku 2
9. Jaunākās iepakošanas tehnoloģijas – vākumā un izmainītā vidē 2
10. Aktīvais iepakojums, tā attīstības tendences 2
11. Aseptiskais iepakojums 2
12. Transportiepakojums. 2
13. Bidegradējamie iepakošanas materiāli 2
14. 2.kontroldarbs. Informācijas apkopošana individuālajam darbam. 2
15. Izlietotā iepakojuma pārstrāde 2
16. Individuālā darba novērtējums, eksāmens. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts, semināru apmeklējums – obligāts + 2 starppārbaudījumi (50%), kursa pārbaudījums – individuālais brīvi izvēlēts darbs par kāda produkta iepakošanas veidiem sākot no produkta izgatavošanas tehnoloģiskā procesa beigām līdz patērētāja galdam (50%).
Pārbaudījums – individuāli izstrādātā darba aizstāvēšana.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Dukaļska L. Pārtikas produktu iepakošanas tehnoloģija. – Jelgava: LLU PTF, 2003.– 670 lpp.
2. Robertson G.L. Food Packaging and Francis, 2006. – 550 p.Practice – Second Edition – London: Taylor
3. Food Packaging and Preservation / edited by Mathlouthi M. – London, Glasgow, Weinheim, New York, Tokyo, Melbourne, Madras: Blackie Academic & Professional, 1994. – 269 p.
4. Brown, W.E. Plastics in food packaging: Properties, Design and Fabrication. - New York: Marrcel Dekker Inc., 1992. – 580 p.
5. Novel food packaging techniques / Edited by R Ahvenainen – VTT Biotechnology, Finland: Wood head Publishing Limited. – 2003. – 400 p.
6. Biodegradable Polymers market report, Rapra Technology, A Smither group Company, 2006. – 158 p.
7. Processing and Packaging of Heat Preserved Foods / edited by Rees J. A. G. and Bettison J. – Reprint. – London etc.: Blackie Academic & Professional, 1994. – 250 p.
8. Principles of Modified Atmosphere and Sous Vide Product Packaging./edited by Farber J.M. and Dodds K.L., Lancaster Basel: Technomic publishing co INC – 1995. – 459 p.
9. Innovations in Food Packaging / edited by Han J. H., London: Elsevier academic Press – 2005. – 517 p.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Hanlon J. F., Kelsey R. J., Forcinio H. E. Handbook of Package Engineering. – Lancaster: Technomic, 1998. – 483 p.
2. Joseph F. H., Robert J. K. and Forcinio H. E. Handbook of Package Engineering. – 3rd ed.– TECHNOMIC publication, 1998. – 697 p.
3. The Packaging User's Handbook / edited by Paine F. A. – Published in the USA by avi New York, Blackie and Son Ltd., 1991. – 593 p.
4. Aseptic processing and packaging of particulate foods / edited by E. M. A. Willhoft. - Blackie Academic & Professional, 1994. – 192 p.
5. Production and packaging of non-carbonated fruit juices and fruit beverages / edited by P. R. Ashurst. – 2nd ed., reprinted. - London etc.: Chapman & Hall, 1995. – 429 p.
6. Handbook of beverage packaging / edited by Giles G.A. – London: Sheffield Academic Press, 1999. –393 p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Republikas likumi un MK noteikumi. Ministru kabineta mājas lapa: http://www.mk.gov.lv
2. Saeimas mājas lapa: http://www.saeima.lv
3. International Biodegradable Polymers Association: /
4. Techno-economic Feasibility of large-scale Production of Bio-based Polymers in Europe: htpp:/publications/1944rep.pdf
5. APEAL - the Association of European Producers of Steel for Packaging – news, publications: /emc.asp
6. Plastics in Packaging / Association of Plastics Manuacturers in Europe APME: /Content/Default.asp?
7. Modified Atmosphere Packaging (MAP): /
8. Pira International – leading commercial consultancy, testing and media business, the key knowledge providers in the packaging industry sectors: /
9. What is PET? News, publications: /Content/Default.asp
10.Packaging materials, technologies, news, publications: /market_statistics_global.asp )
11 Latvijas Iepakotāju asociācija: www.packaging.lv
12 Pārtikas rūpniecība: marķēšanas, iespiešanas un līmēšanas iekārtas: www.pakmarkas.lv
13 Vertikālās un horizontālās iepakošanas iekārtas beramiem produktiem, dozatori pēc masas un tilpuma: www.astro-pack.cz
14 Iepakošanas materiāli un trauki, vertikālie iepakošanas automāti un pusautomāti: /TurboAB.htm
15 Universālas horizontālās iepakošanas mašīnas, iepakošana termosarukuma plēvē, maizes griešanas automāti: /~janvima/goriz.htm
16 Dzērieni kartona pakās: ; www.tetrapak.ca; ;
www.elopak.no

Kursa nosaukums

Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti

Kursa kods

PārZ5010

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Pārtikas zinātne

Zinātnes apakšnozare

Pārtikas produktu kvalitātes

Lekciju stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

02.04.2004

 

Kursa autori

Daina Kārkliņa, profesors
Inga Ciproviča, asoc.profesors

Kursa anotācija

Bioloģiskās lauksaimniecības izejvielu ieguves īpatnības. Bioloģiskā lauksaimniecībā iegūto dzīvnieku un augu valsts izejvielu pārstrādes, atļauto ražošanas palīglīdzekļu, pārtikas piedevu un pārtikas procesu raksturojums, produkta marķēšana un informācija uz marķējuma. Bioloģiskās lauksaimniecības izejvielu un produkta drošuma un nekaitīguma aspekts.

Rezultāti

Maģistranti iegūst priekšstatu par bioloģiskās lauksaimniecības izejvielu ieguves un pārstrādes nosacījumiem, galvenajām atšķirībām starp konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtiem produktiem – 100%.

Kursu apraksts-plāns

1. Bioloģiskās lauksaimniecības kā saimniekošanas veida raksturojums, attīstības perspektīvas un situācija Latvijā 2
2. Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produktu ieguvi reglamentējoša likumdošana, tās īss raksturojums 2
3. Bioloģiskās lauksaimniecības saimniekošanas metožu un pārtikas produktu ieguves salīdzinājums ar konvencionālajā lauksaimniecībā praktizēto, būtiskākās atšķirības 2
4. Bioloģiskā lauksaimniecībā iegūto dzīvnieku valsts izejvielu: piena, gaļas un olu pārstrādes nosacījumi, iespējas Latvijā 2
5. Bioloģiskās lauksaimniecības dzīvnieku valsts pārtikas produktu ražošanā pielietojamo pārstrādes procesu un režīmu raksturojums 2
6. Bioloģiskās lauksaimniecības dzīvnieku valsts pārtikas produktu ražošanā atļauto pārtikas piedevu un ražošanas palīglīdzekļu raksturojums, izmantošanas mērķis un funkcijas pārtikas produktos. 4
7. Bioloģiskās lauksaimniecības dzīvnieku valsts pārtikas produktu ražošanā pielietojamo pārstrādes procesu un režīmu raksturojums 6
8. Bioloģiskās lauksaimniecības augu valsts pārtikas produktu ražošana. 4
9. Bioloģiskās lauksaimniecības produktu iepakošanas veidi, materiālu raksturojums 4
10. Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produktu marķēšana, bioloģiskās lauksaimniecības produktu preču zīmes ES un Latvijā 2
11. Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produktu veselīgums un drošums 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Priekšmets noslēdzas ar rakstiski eksāmenu. Ņemot vērā, ka studiju priekšmets sastāv tikai no lekcijām, tad studentiem pamatinformācija tiek sniegta lekciju laikā un noslēdzoties lekciju kursam tie kārto eksāmenu par visām priekšmeta ietvaros apskatītām tēmām.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Padomes regula (EEK) Nr.2092/91 Par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem
2. LR MK noteikumi Nr. 414/22.04.2004. “Bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtība”
3. Organic cereals and pulses/ed. by D.Younie, B.R.Taylor, J.P.Weelsh and J.M.Wilkinson – UK: Chalcombe. – 2002-178 p.
4. Lauksaimniecības dzīvnieki un to produkcija bioloģiskā lauksaimniecībā/Monogrāfija – Sigulda: SIGRA, 2006. – 296 lpp.
5. Lampkin N., Foster C., Padel S., Midmore P. Organic farming in Europe: Economics and Policy. Stuttgart-Hohenheim, 1999, 166 p.
6. L.Ozola. Pārtikas piedevas. – R.:NEO, 2003. – 112 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 853/2004 ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku
2. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu
3. LR MK noteikumi Nr.964/2004 „Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Bioloģiskās lauksaimniecības pamatnoteikumi. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienība. [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Pieejas veids: tīmeklis www.url.:http:/www.llkc./Vide/Biol_rokasgramat?biol-inet/8.htm
2. Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi. [Elektroniskais resurss]. – Tiešsaistes pakalpojums. – Pieejas veids: tīmeklis www.url.:http.://www.ekoprodukti.lv

Kursa nosaukums

Uztura nepanesamība un alerģijas

Kursa kods

Medi5026

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

26.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Māris Bukovskis, docents

Kursa anotācija

Kursa mērķi.
1. Iepazīt uztura izraisīto alerģisko un pseidoalerģisko reakciju patoģenēzes mehānismus.
2. Iemācīties atšķirt uztura alerģiju un pseidoalerģiskās reakcijas no uztura nepanesamības.
3. Apgūt pārtikas alerģijas klīniskās izpausmes un diagnostikas principus.
4. Individuālas hipoalergēnas diētas sastādīšana pacientam ar uztura alerģiju.
5. Iepazīties ar galveniem pārtikas alerģijas zinātniskās pētniecības virzieniem nākotnē.

Rezultāti

Kursu rezultātā studenti apgūs teorētiskās un praktiskās zināšanas par pārtikas alerģijas, pseidoalerģisko reakciju un pārtikas nepanesamības patoģenēzi, klīniskām izpausmēm, diagnostikas metodēm un ārstēšanu.
Apgūstot kursos paredzētās tēmas, tā dalībnieki tiks iepazīstināti ar galveniem pārtikas alerģijas zinātniskās pētniecības virzieniem un varēs sagatavot projektus zinātniskiem pētījumiem šajā nozarē.

Kursu apraksts-plāns

1. Pārtikas produktu intolerances un alerģijas jēdziens. Alerģisko reakciju apakštipi. 4
2. Pārtikas alerģijas un pseidoalerģisko reakciju klīniskās izpausmes dažādās vecuma grupās, diagnostika un ārstēšana un profilakse. 5
3. Nespecifiskie histamīna atbrīvotāji, attīstības un patoģenēzes mehānismi, klīniskās izpausmes, diagnostika un ārstēšana. Pārtikas piedevu nozīme alerģisko reakciju attīstībā. 5
4. Atopiskais dermatīts. Pārtikas alerģijas nozīme pacientiem ar atopisku dermatītu, diagnostika un ārstēšanas principi. 5
5. Akūta un hroniska nātrene. Nespecifisko histamīna atbrīvotāju un pārtikas alergēnu nozīme pacientiem ar hronisku nātreni, diagnostika un ārstēšanas principi. 5
6. Orālās alerģijas sindroms, saistība ar respiratorās alerģijas simptomiem, polinozi. Krustotās alerģiskās reakcijas. Pārtikas alerģijas izpausmes kuņģa un zarnu traktā. 4
7. Pārtikas alerģijas nozīme pacientiem ar bronhiālo astmu, aspirīna un NPL intoleranci. Dabīgie salicilāti. 2
8. Zinātne par pārtikas alerģiju. Galvenie pētniecības virzieni nākotnē. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums – obligāts.
Semināru apmeklējums – obligāts + 2 pastāvīgie darbi (50%).
Kursa pārbaudījums – eksāmens, kas sastāv no testa (rakstveida) un klīniskā gadījuma analīzes un prezentācijas (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Kaplan AP. Allergy. Second Edition. W.B. Saunders Company, 1997
2. Holgate ST, Church MK, Lichtenstein LM. Allergy. Second Edition. Mosby-Wolfe International Ltd., 2001
3. Milgrom E.C., Usatine R.P., Tan R.A., Spector S.L. Practical Allergy. Mosby 2004

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Zariņš Z., Neimane L. Uztura mācība. Apgāds „Rasa ABC” 1998
2. Fireman P, Slavin RG. Atlas of Allergies. Second Edition. Mosby-Wolfe International Ltd., 1996
3. Roitt I, Brostoff J, Male D. Immunology. Sixth Edition. Mosby, 2001
4. Adelman DC, Casale TB, Corren J. Manual of Allergy and Immunology. Fourth Edition. Lippincott Williams & Wilkins 2002

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. M. Bukovskis. Pārtikas alerģija. Jums, kolēģi 2003; 3: 34-41
2. Sampson HA. Food allergy. Part 2: diagnosis and management. J Allergy Clin Immunol 1999; 103: 981-989
3. Heine RG, Elsayed S, Hosking CS, Hill DJ. Cow's milk allergy in infancy. Curr Opin Allergy Clin Immunol 2002 Jun;2(3):217-25
4. Sampson HA, Ho D. Relationship between food-specific IgE concentration in predicting food allergy. J Allergy Clin Immunol 2001; 107: 107: 891-896
5. Falth-Magnusson K, Kjellman NI.Allergy prevention by maternal elimination diet during late prenancy – a 5 year follow-up of a randomized study. J Allergy Clin Immunol 1992;89: 709-713
6. Kalliomaki M, Salminen S, Arvilommi H et al. Probiotics in primary prevention of atopic disease: a randomized placebo-controlled trial. Lancet 2001; 357: 1076-1079
7. Food Allergy and Anaphylaxis Network

Kursa nosaukums

Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija

Kursa kods

Medi5027

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

24

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

26.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Alfrēds Jānis Sīpols, asoc.profesors

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar ģenētiskiem un iegūtiem faktoriem kas nosaka ēstgribu, uztura uzņemšanu un ķermeņa svara regulāciju, kuru pamatā ir neirobioloģija – nervu un endokrīno sistēmu mijiedarbība galvas smadzenēs. Apkopotā zinātniskā literatūra no eksperimentālās un klīniskās medicīnas pilnveidos saprašanu par ķermeņa enerģijas līdzsvaru mehānismiem dažādos apstākļos, t.sk. bada stāvoklī un kaloriju pārpilnībā

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par to, kā ēstgriba, uztura uzņemšana un ķermeņa svars tiek regulēti enerģijas bilances kontekstā, īpaši ņemot vērā cirkulējošos aptaukošanās signālus kas atspoguļo tauku masu, sāta signālus kas nosaka maltītes lielumu, un citus neirobioloģiskos un psiholoģiskos faktorus kas iespaido maltītes uzsākšanu. Tiks padziļināta izpratne par profesionālām ar ēstgribu un ķermeņa svaru disregulāciju saistītām medicīniskām metodēm, kā arī prast atpazīt svara traucējumu pazīmes un precīzi novērtēt to pakāpi, un prast plānot šo pacientu klīnisko izmeklēšanu un speciālistu konsultācijas; pārzināt ķermeņa svara traucējumu normalizēšanas principus un specifiku.

Kursu apraksts-plāns

1. Ķermeņa enerģijas homeostāze 4
2. Ķermeņa svara regulācijas neirobioloģiskie mehānismi 6
3. Neirohormonālā vadība smadzeņu kodolos 2
4. Ēstgribas veidošana un tās attālināšanās no bioloģiskiem faktoriem 2
5. Ķermeņa svara izmaiņas piespiedu kārtā un brīvprātīgi 6
6. Patoloģiskie cēloņi un procesi ķermeņa svara svārstībās 6
7. Aptaukošanās un ķermeņa svara normalizēšana 6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Kursa pārbaudījums – gala eksāmens (100%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Bouchard, C & Bray GH. Regulation of Body Weight: Biological and Behavioral Mechanisms (1996)
2. Bjorntorp, P. International Textbook of Obesity (2001)
3. Thompson, JK. Handbook of Eating Disorders and Obesity (2003)

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. The Practical Guide: Identification, Evaluation, and Treatment of Overweight and Obesity in Adults (NHLBI)
2. Understanding Adult Obesity (NIDDK)

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. International Journal of Obesity (London)
2. Obesity (Silver Spring)

Kursa nosaukums

Metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi

Kursa kods

Medi5036

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

32

Kursa apstiprinājuma datums

26.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

Kursa autori

Renāte Ligere,profesors

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar metabolo sindromu, insulīna rezistenci, lipīdu vielu maiņas traucējumiem, kuri ir visbiežākais nāves cēlonis sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta slimniekiem 21. gadsimtā ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Šo slimību novēršanā un kompleksajā ārstēšanā vadošā loma ir medicīniskā uztura terapijai.

Rezultāti

Pēc sekmīgas studiju kursa apgūšanas studenti izprot metabolā sindroma patoģenētisko mehānismu, spēj novērtēt aptaukošanās, insulīna rezistenci, metabolo sindromu kā sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta riska faktorus. Tas paver iespējas zinātniski pamatoti izstrādāt šo slimību profilakses un ārstēšanas plānu, kurā galvenā vērība tiek veltīta pareizam uzturam.

Kursu apraksts-plāns

1. Asins lipīdi. Dislipidēmijas. 2
2. Holesterīna vielu maiņa normā, dažādu patoloģiju gadījumos un tā regulācijas iespējas. 4
3. Aptaukošanās epidēmija.Aptaukošanās epidēmija un metabolais sindroms.Lipīdu vielu maiņa. 6
4. Aptaukošanās klīniskais raksturojums. 6
5. Metabolais sindroms. Definīcija. Vēsture. 4
6. Insulīna rezistence. 4
7. Metabolais sindroms, sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts. 6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

• Lekciju apmeklējums obligāts
• Kontroles jautājumi pirms katras nodarbības, slimnieku apskates protokoli katras nodarbības beigās, semināru apmeklējums – 50%
• Ieskaite – eksāmens kursa beigās – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. L.Kathleen Mahan, Sylvia Stump. Krause’s Food Nutrition and Diet Therapy, 11th Ed. 1360 pp., Over 390 ills., 2004
2. Linda Snetselaar. Nutrition Counselling Skills for Medical Nutrition Therapy, Third Ed., 1999
3. Metabolais sindroms, vadlīnijas, 2002
4. G.H.Spiller. Lipids in Human Nutrition. CRS Press, 1996

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. I.Mann, A.St.Truswell. Essentials of human nutrition. Oxford University Press, 1999

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. European J.Clinical Nutrition
2. Am.J.of Clinical Nutrition
3. J. of Clinical Nutrition
4. Medscape (datu bāze)

Kursa nosaukums

Uzturs slimību profilaksē

Kursa kods

Medi5031

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

20

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

12

Kursa apstiprinājuma datums

10.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Lolita Vija Neimane, lektors

Kursa anotācija

Neinfekciozās slimības, pārsvarā hroniska rakstura, mūsdienās ir galvenais saslimšanas un mirstības cēlonis. Nepareiza uztura izvēle ir viens no šo slimību riska faktoriem. Kursa mērķis: dot izpratni par uztura terapiju jeb diētām gan no vēsturiskā aspekta, gan mūsdienu viedokļa; dot vērtējumu populārākajām dietām un uztura ieteikumiem; palīdzēt praktiski saprast un apgūt veselīga uztura ieteikumus un ieteicamās uzturvielu devas, kas izstrādāti pamatojoties uz PVO dokumentiem; saprast un izvērtēt uztura būtisko nozīmi slimību profilaksē.

Rezultāti

Izglītības procesa rezultātā, sagatavot speciālistus, kuri pārzina dažādu slimību profilaksi un ārstēšanu ar uzturu. Izglītības procesa rezultātā, dod iespējas apgūt zināšanas un prasmes:
pārzināt tiešo un netiešo saistību starp slimībām un uzturu.
dot zināšanas par 13 dažādu slimību grupu un slimību patoģenēzi un to saistību ar uzturu,
diētas šo slimību ārstēšanā.

Kursu apraksts-plāns

1. Diētas. 4
2. Veselīga uztura ieteikumi Latvijā . 2
3. Vienas dienas ēdienkartes sastādīšana. 4
4. Dažādu diētu salīdzinājums. 4
5. Veģetārisms. 4
6. Uzturs dažādu slimību profilaksē. 8
7. Referāts. 4
8. Ieskaite ar atzīmi. 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Apmeklētas praktiskās nodarbības un lekcijas, 1 kontroldarbs un referāts. Atzīmi veido 50% kopējais vērtējums par semestri + 50% ieskaite kursa beigās.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Z. Zariņš ., L. Neimane „Uztura mācība”, Rīga, 2003.
2. G. Vitenbergs „Olbaltumu un tauku uzturvērtība”, Rīga, 1987
3. L. Žihare „Slimnieku uzturs mājas apstākļos”, Rīga’,1992
4. H.Kasper, „Ernährungsmedizin und Diätetik”, Mϋnchen Jena 2000.
5. Lutz&Przytuiski. „Nutrition and Diet Therapy”, Philadelphia, 1994

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Darothy B. Doughty , Debra Broadwell jackson ”Gastrointestinal disorders”, Copyright 1993 by Mosby – Year Book, Inc
2. E.E. Ziegler Present knowledge in nutrition Washington, 1996
3. M.E. Shils, J.A. Olson Modern nutrition in health and disease, New York, 1994.
4. C.Lutz, K.R. Przytulski Nutrition and diet therapy, Pfiladelpfia, 1994.
5. Principles of Geriatric Medicine & Gerontology, fifth edition, 2003
6. Girard Eberle S.Endurance sports nutrition.-Human Kinetics, 2000

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Z. Zariņš, D. Šantare, I. Bērziņa. Diēta biežāk sastopamo kuņģa un zarnu slimību gadījumā. Ārstu Žurnāls. 1998. maijs.
2. Z. Zariņš, D. Šantare, I. Bērziņa. Aknu, žultsceļu un aizkuņģa dziedzera slimnieku uzturs. Ārstu Žurnāls. 1998. augusts.

Kursa nosaukums

Medicīnas ētika

Kursa kods

Medi5032

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

Kursa autori

Vija Sīle, asoc.profesors

Kursa anotācija

Studiju priekšmeta mērķis Iepazīstināt topošos uzturzinātnes speciālistus ar medicīnas ētikas pamatprincipiem, uz kuriem balstās medicīnas profesionāļu un pacientu attiecības mūsdienu izpratnē. Radīt viengabalainu priekšstatu par zinātniski pētnieciskā darba ētiskajām pamatnostādnēm. Studiju priekšmeta uzdevumiņ Iepazīties ar mūsdienu priekšstatiem par profesionālās ētikas darbības morālo loģiku.ņ Attīstīt prasmi analizēt un vērtēt, lietot morāli korektu argumentāciju savas pozīcijas vai viedokļa pamatošanai.ņ Veidot prasmi atbildīgi izteikt kritiku vai atbalstu. Mācīties vērtēt un rast morāli adekvātu risinājumu gadījumiem no medicīnas un pētniecības darba prakses, izmantojot apgūtos medicīnas ētikas pamatprincipus.

Rezultāti

Studējošie orientējas medicīnas ētikas pamatprincipos, zinātniski pētnieciskā darba ētiskajās pamatnostādnēs

Kursu apraksts-plāns

Lekciju tēmas1. Deontoloģija un medicīnas ētika: kopīgais un atšķirīgais. 2. Zinātnieka internā un eksternā atbildība. Ētikas kodeksi.3. Biomedicīna un ētika. Starptautiskie dokumenti.
Semināru tēmas1. Mūsdienu medicīnas ētikas specifika un problēmas. 2. Tiesības, pienākumi, atbildība. Atbildības specifika zinātnē.
3. Cilvēktiesības un medicīna. Personības autonomijas princips.
4. Nekaitēšanas princips un laba darīšanas princips.
5. Konfidencialitāte un privātums.
6. Taisnīguma princips.
7. Dubultefekta princips.
8. Ārsta un pacienta attiecības ārstēšanas un pētniecības procesā.

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Eksāmens : zināšanu pārbaudes rakstisks tests

Literatūra (01-mācību literatūra)

Ētikas dimensijas.- Rīga, 1997.Ētika: teorija, problēmas. - Rīga, 1985. Milts A. Ētika.- Rīga, 1999.Klīve V.V. Rīcības ceļos. - Rīga, 1998.Lasmane S., Milts A., Rubenis A. Ētika.- Rīga, 1992.Razs Dž. Brīvības morāle.- Rīga, benis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika.- Rīga, benis A. Ētika XX gadsimtā. Teorētiskā ētika. - Rīga, 1997.Sīle V. Medicīnas ētikas pamatprincipi. - Rīga, 1999.

Kursa nosaukums

Aptaukošanās un tās ārstēšana

Kursa kods

Medi6003

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Uzturzinātne

Lekciju stundu skaits

22

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

10

Kursa apstiprinājuma datums

10.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Lolita Vija Neimane, lektors
Zigurds Zariņš, docents

Kursa anotācija

Kursa nozīmību nosaka straujais aptaukošanās pieaugums Latvijā pēdējos gados.
Kursa mērķis - dot zināšanas par aptaukošanās etioloģiju, aptaukošanās klasifikāciju, metabolo sindromu, aptaukošanās ietekmi uz veselību un dzīvildzi.
Īpaši uzsvērta kā ļoti nozīmīga šobrīd Latvijā bērnu un pusaudžu aptaukošanās. Tiek izklāstītas aptaukošanās ārstēšanas metodes (uztura terapija, alternatīvās diētas, medikamentozā un ķirurģiskā ārstēšana) , ka arī Latvijas Diētas ārstu asociācijas izstrādātie ieteikumi aptaukošanās ārstēšanā.

Rezultāti

Izglītības procesa rezultātā, dod iespējas apgūt zināšanas un prasmes:
mazināt aptaukošanās un metabolā sindroma izplatību Latvijā.
Izglītības procesa rezultātā, dod iespējas apgūt zināšanas un prasmes:
• Dot izpratni par uzturvielu nozīmi aptaukošanās attīstībā,
• mācēt novērtēt cilvēka ķermeņa stāvokli,
• dot izpratni par dažādiem aptaukošanās ārstēšanas veidiem.

Kursu apraksts-plāns

1. Aptaukošanās . 2
2. Aptaukošanās etioloģija. 2
3. Aptaukošanās un ar to saistītie riski veselībai. 4
4. Metabolais sindroms. 2.
5. Aptaukošanās klasifikācija. 2.
6. Tauku noteikšanas metodes. 4 .
7. Aptaukošanās ārstēšana. 2.
8. Aptaukošanās medikamentozā un ķirurģiskā terapija. 2
9. Bērnu un pusaudžu aptaukošanās. 2 .
10. Svara redukcijas nostiprināšana, jo - jo efekta novēršanas pasākumi. 2
11. Latvijas Diētas ārstu asociācijas izstrādātie ieteikumi aptaukošanās ārstēšanā. 4
12. Referāts. 2 .
13. Ieskaite. 2 .

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Apmeklētas praktiskās nodarbības un lekcijas, 3 kontroldarbi un referāts. Atzīmi veido 50% kopējais vērtējums par semestri + 50% ieskaite kursa beigās.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Z. Zariņš ., L. Neimane „Uztura mācība”, Rīga, 2003.
2. G. Vitenbergs „Olbaltumu un tauku uzturvērtība”, Rīga, 1987
3. L. Žihare „Slimnieku uzturs mājas apstākļos”, Rīga’,1992
4. H.Kasper, „Ernährungsmedizin und Diätetik”, Mϋnchen Jena 2000.
5. Lutz&Przytuiski. „Nutrition and Diet Therapy”, Philadelphia, 1994
6. Simopoulus A.P „Evolutionary Aspects of Nutrition and Health”, 1999

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Veselības bibliotēka ”Kalorijas”, Jumava, 2000.
2. ,,Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas" Latvijas Pārtikas Centrs, Rīga, 2001
3. ,,Veselīga uztura ieteikumi pieaugušajiem" Latvijas Pārtikas Centrs, Rīga, 2002.
4. L. Neimane ,,Vitamīni un minerālvielas" - izdevniecība ,,Jumava"; 2001.
5. L. Neimane ,,Mazkaloriju virtuve”, izdevniecība ”Jumava”, 2003.
6. L. Neimane ,,Veselības kokteiļi”, izdevniecība ”Jumava”, 2004.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Obesity research - the official journal of North American Association for the study of obesity
2. The British Journal of nutrition
3. Food and nutrition bulletin , published by the International Nutrition Foundation, Toronto
4. Obesity ILSI Europe concise monograph series 1999.

Kursa nosaukums

Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana

Kursa kods

Medi5033

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Medicīna

Zinātnes apakšnozare

Sabiedrības veselība

Lekciju stundu skaits

12

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

12

Laboratorijas darbu stundu skaits

8

Kursa apstiprinājuma datums

03.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Melita Sauka, docents
Guntars Selga, docents

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir padziļināt izpratni un prasmes reālai darbībai sabalansēta uztura un fiziskās aktivitātes veicināšanai dažādās populācijas grupās un dažādos profilakses līmeņos. Kura ietvaros tiek padziļinātas zināšanas par profilakses, veselības izglītības un veselības veicināšanas pamatprincipiem, uzvedības maiņas modeļiem, profilakses programmu plānošanu un realizēšanu, profilakses programmu novērtēšanu.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par profilakses (veselības veicināšanas) programmu plānošanu un praktisku ieviešanu dzīvē, un prasmi rast risinājumus sabiedrības veselība jomā profilakses programmu plānošanai uztura jomā, veidot uz pierādījumiem balstītas profilakses programmas plānošanu un plānot profilakses programmu novērtēšanu.

Kursu apraksts-plāns

1. Veselības veicināšanas pamatprincipi un vēsturiskā attīstība. Izpratne par jēdzieniem: veselības veicināšana, sabiedrības veselība, veselības izglītība, profilakse. 3
2. Profilakses pamatprincipi 4
3. Veselības izglītības pamatprincipi, veselības izglītības modeļi 3
4. Uzvedības maiņas modeļi (teorijas) pamatprincipi un pielietošanas nepieciešamība, teorijas indivīda uzvedības maiņai, uzvedības maiņai starp indivīdiem, grupu un sabiedrības uzvedības maiņai, ekoloģiskais modelis 10
5. Profilakses (veselības veicināšanas) programmu plānošana, ietverot uzvedības maiņas modeļus 6
6. Profilakses (veselības veicināšanas) programmu efektivitātes novērtēšana 6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts,
Semināru apmeklējums – obligāts + 1 starppārbaudījums (25%),
Praktiskais darbs - obligāts (25%)
Kursa pārbaudījums – ieskaite (rakstveida tests) (50%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Glanz, K., Rimer, B.K. & Lewis, F.M. (2002). Health Behavior and Health Education. Theory, Research and Practice. San Fransisco: Wiley & Sons.
2. Glanz K., Rimer B.K. (2005) Theory at Glance: a Guide for Health Promotion Practice. (second edition). National Cancer Institute, NIH Publication No. 05-3896. http://www.cancer.gov/PDF/481f5d53-63df-41bc-bfaf-5aa48ee1da4d/TAAG3.pdf
3.Rose G. (1993). The strategy of preventive medicine . Oxford University press
4.Lawrence W Green, Marshall Kreuter (2004) Health Program Planning: An Educational and Ecological Approach Emory Univ Sch of Pub Helth.
5. A. L. Owen, Patricia L. Splett, George M. Owen, and Reva T. Frankle (1988). Nutrition In The Community: The Art and Science of Delivering Services . WCB McGraw-Hill, New York
6. Nutritional Status Assessment, A Manual for Population Studies, ed. By Flaminio Fidanza, 1991.
7. The Mini Nutritional Assessment: MNA, Nutrition in the Elderly, 1997.
8. Cameron ME, van Staveren WA: Manual on methods for food consumption studies, Oxford University Press, latest edition

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Downie, R.S., Fyfe, C. & Tannahill, A. 1990. Health promotion models and values. Oxford, England: Oxford University Press
2. Māris Baltiņš Lietišķā epidemioloģija. Izd. „Zinātne”, Rīga , 2003
3. Z. Zariņš, L. Neimane. Uztura mācība. Rīga. 2002.
4. Human Nutrition and Dietetics, Churchill Livingstone, latest edition, Chapter 2.
5. K. Mahan. Krause`s Food, Nutrition & Diet Therapy. Philadelphia. 2000.
6. H. Kasper. Ernährungsmedizin und Dietetik. MŅnchen, Jene. 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Journal „Health educatioon reseach”
2. Clinical Nutrition. Journal of European Society of clinical nutrition.
3. NUTRITION. The international journal of applied and basic nutritional sciences

Kursa nosaukums

Patērētājs un pārtikas mārketings

Kursa kods

Ekon5030

Kredītpunkti

2

ECTS kredītpunkti

3

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)

32

Zinātnes nozare

Ekonomika

Zinātnes apakšnozare

Tirgzinība

Lekciju stundu skaits

16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits

16

Kursa apstiprinājuma datums

05.03.2004

Institūcija, kura apstiprināja kursu

Ekonomikas un vadības fakultāte

 

Kursa autori

Aija Melngaile, lektors

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par pārtikas mārketinga teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. Studiju kursa ietvaros tiks raksturoti mārketinga pasākumi pārtikas uzņēmumos – to būtība, pamatelementi, kā arī tiks raksturoti patērētāju aspekti – jautājumi, kas saistīti ar informācijas nodrošināšanu un patērētāju informēšanu par pārtikas produktiem, kā arī pirkšanas lēmuma pieņemšanas aspekti. Tiks analizētas rīcības, kas jāveic, lai nodrošinātu pārtikas produktu izsekojamību un atsaukšanu no tirdzniecības vietām gadījumos, kad konstatēts paaugstināts pārtikas produktu piesārņojums. Studiju kursa apguves laikā tiks raksturoti normatīvie akti, kas veido pārtikas mārketinga tiesisko bāzi.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par reglamentētajām prasībām pārtikas mārketinga sfērā, kā arī priekšstatu par pārtikas uzņēmuma iekšējo un ārējo vidi, mārketinga jēdzienu un nozīmi, mārketinga kompleksa pamatelementiem, kā arī pārtikas mārketinga aspektiem, kas saistīti ar patērētāju informēšanu un patērētāju tiesību aizsardzību.
Studenti spēs patstāvīgi analizēt un vērtēt mārketinga procesus un profesionālos aspektus, kas saistīti ar pārtikas produktu virzīšanu tirgū. Sekmīga kursa apguve dos iespēju padziļināti izprast mārketinga aspektus un informāciju, kas nepieciešama, lai patērētāji varētu pieņemt informētus lēmumus par pārtikas produktu iegādi.

Kursu apraksts-plāns

1. Likumdošanas aktos noteikto prasību piemērošana pārtikas mārketinga un patērētāju aizsardzības sfērā. Pārtikas marķēšanas un izsekojamības nodrošināšana. 6
2. Mārketinga jēdziena skaidrojums: mārketinga definīcijas un loma; mārketings un patērētāju interešu nodrošināšana; mārketings un pārtikas kvalitāte. 2
3. Uzņēmējdarbības iekšējā un ārējā vide. Mārketinga vieta un loma uzņēmējdarbības veicināšanā. 2
4. Mārketinga mix kompleksa elementi. Produktu un pakalpojumu mārketings. Ražotāja un patērētāja interešu nodrošināšana. 2
5. Produkta jēdziens, raksturlielumi un sortiments. Preces dzīves cikla raksturojums. Jaunu produktu ieviešanas pasākumi. Innovatīvu pārtikas produktu attīstības pasākumi. 4
6. Mārketinga koncepciju raksturojums. Tirgus izpēte un mērķtirgus noteikšana. Cenu veidošanas stratēģija. Pārtikas sadales kanālu vadīšana. 4
7. Pārtikas mārketings un patērētāji: patērētāju vajadzību un vēlmju hierarhija. Pircēju rīcība patēriņa tirgū. Pirkšanas lēmuma pieņemšana. 4
8. Produkta virzīšana tirgū. Pārtikas izplatīšanas veicināšanas pasākumi. Reklāmas būtība un veidi. Vispārējās prasības reklāmu veidošanā. Speciālās prasības pārtikas preču reklamēšanā. 4
9. Studiju darbu prezentēšana un aizstāvēšana. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums - obligāts,
Semināru un praktisko nodarbību apmeklējums – obligāts
Mācību kursa laikā studentiem jāizstrādā studiju darbs, izvēloties tēmu, kas saistīta ar aplūkotajiem pārtikas mārketinga aspektiem
Kursa pārbaudījums – studiju darba prezentēšana un aizstāvēšana (100%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Blaits Džims. Mārketings - Rīga, Zvaigzne ABC, 2004.- 284 lpp.
2. Kotlers Filips. Mārketinga pamati – Rīga, Jumava, 2006.- 647.lpp.
3. Praude Valērijs. Mārketinga komunikācijas: teorija un prakse – Rīga, Vaidelote, 2005., 1.sējums, 484.lpp.
4. Praude Valērijs. Mārketings: mācību grāmata – Rīga, SIA Izglītības soļi, 2004.- 665.lpp.
5. Tigzinību pamati: mācību līdzeklis, 2.papildinātais izdevums, Rīga, Jumava: J.L.V., 2007. – 310.lpp.
6. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 28.janvāra regula (EC) 178/2002 ar ko paredz vispārīgus pārtikas tiesību aktu principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu
7. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EC) 852/2004 par pārtikas higiēnu
8. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regula (EC) 853/2004 ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku
9. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 27.oktobra regula (EC) 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu
10. 2006.gada 20.decembra Regula (EK) Nr.1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai
11. 2006.gada 20.decembra Regula (EK) Nr.1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem
12. LR Reklāmas likums (20.12.1999., ar grozījumiem)
13. LR Patērētāju tiesību aizsardzības likums (30.12.1997., ar grozījumiem)
14. LR Preču un pakalpojumu drošuma likums (28.04.2004.)
15. LR Pārtikas aprites uzraudzības likums (06.03.1998., ar grozījumiem)
16. Recommended International Code of Practice – General Principles of Food Hygiene (CAC/RCP 1-1969, Rev.3 (1997), Amd. (1999)
17. Code of Hygienic Practice for Precooked and Cooked Foods in Mass Catering (CAC/RCP 39-1993)

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. LR Ministru Kabineta noteikumi:
22.03.2003. Nr.127 ,,Pārtikas uzņēmumu darbības atzīšanas un reģistrācijas kārtība’’
23.11.2004. Nr. 964 ,,Pārtikas preču marķēšanas noteikumi’’
27.12.2002. Nr.596 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas” (ar grozījumiem)
27.12.2002. Nr.610 „Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm (ar grozījumiem)
09.01.2001. Nr.17 ,,Izplatīšanai nederīgas pārtikas turpmākās izmantošanas vai iznīcināšanas kārtība’’
11.04.2006. MK noteikumi Nr. 286 „Obligātās nekaitīguma prasības mājputnu un zaķveidīgo gaļas apritei nelielos daudzumos”
18.07.2006. MK noteikumi Nr. 596 „Obligātās nekaitīguma prasības zvejas produktu apritei nelielā apjomā”
13.06.2006. MK noteikumi Nr. 470 „Higiēnas prasības augu izcelsmes produktu primārai ražošanai un tiešai piegādei galapatērētājam nelielā apjomā”
22.08.2006. MK noteikumi Nr. 693 „Grozījums MK 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr. 610 “Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm””
22.08.2006.MK noteikumi Nr. 692 „Grozījums MK 2002.gada 27.decembra noteikumos Nr. 596 “Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmskolas izglītības programmas”” 22.08.2006.
01.08.2006. MK noteikumi Nr.637 “Obligātās nekaitīguma prasības materiāliem un priekšmetiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku”
27.02.2007. MK noteikumi Nr.158 „Noteikumi par obligātajām nekaitīguma prasībām pārtikas piedevām un pārtikai, kurā izmantotas pārtikas piedevas, kā arī prasības pārtikas piedevu marķējumam”
2. Latvijā izstrādātās labas higiēnas prakses vadlīnijas:
Labas higiēnas prakses un paškontroles vadlīnijas slēgta tipa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, pārvietojamām un pagaidu telpām (Pārtikas inženierzinātņu centrs, 2006)
Higiēnas vadlīnijas atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumiem (Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, 2006)
Lauku tūrisma mītne – pārtikas aprites uzņēmums. Pārtikas aprites labas higiēnas prakses vadlīnijas lauku tūrisma mītnēs (Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, 2007.)
3. Citās ES valstīs izstrādātās labas higiēnas prakses vadlīnijas:
Safe Catering (FSA Northern Ireland's food safety management pack)
Safer food, better business for caterers (FSA Publications)
Safer food, better business for retailers (FSA Publications)
Cook Safe / Retail Safe (Scotland)
4. Eiropas Komisijas metodiskie materiāli:
Pamatnostādnes regulas (EC) Nr.178/2002 par vispārīgajiem pārtikas aprites tiesību aktiem 11, 12, 16, 17, 18, 19 un 20. panta ieviešanā. Pārtikas ķēdes un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas slēdzieni
Metodiskie norādījumi pēc HACCP principiem izveidoto procedūru īstenošanai un HACCP principu īstenošanas atvieglošanai noteiktos pārtikas apritē iesaistītos uzņēmumos
Metodiskie norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus Regulas (EK) Nr.852/2004 noteikumu par pārtikas higiēnu (2005.gada 21.decembris)
Metodiski norādījumi par to, kā īstenot atsevišķus noteikumus Regulā (EK) Nr.853/2004 par dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnu

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Latvijas Universitātes studiju noteikumi: http://www.lu.lv/jauna/studijas/stud_kartiba.html
2. Mārketinga un reklāmas vortāls http://www.alberts.lv
3. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs http://www.ptac.gov.lv
4. Saeimas mājas lapa: http://www.saeima.lv
5. Ministru kabineta mājas lapa: http://www.mk.gov.lv
6. Zemkopības ministrijas mājas lapa: www.zm.gov.lv
5. Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapa: www.pvd.gov.lv
6. ES likumdošanas portāls: http://eur-lex.europa.eu
7. ES pārtikas drošība: no fermas līdz dakšiņai: http://ec.europa.eu
8. Codex Alimentarius:
9. Pārtikas standartu aģentūra (Apvienotā Karaliste) http://www.food.gov.uk
10. Izeja uz Internetā pieejamām mārketinga saitēm:

4. pielikums

INFORMĀCIJA PAR STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ IESAISTĪTAJIEM MĀCĪBSPĒKIEM

PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ IESAISTĪTO MĀCĪBSPĒKU SARAKSTS

Nr.p.k.

Augstskola

Vārds

Uzvārds

Grāds

Amats

Statuss augstskolā

Pamatdarba vieta

1

LLU

Inga

Ciproviča

g.

As. prof.

Ievēlēta LLU

LLU

2

LLU

Lija

Dukaļska

g.

Profesore

Ievēlēta LLU

LLU

3

LLU

Aija

Melngaile

Ekon. maģ.

Lektore

Pasniedzēja ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

ZM PVD

4

LLU

Daina

Kārkliņa

g.

Profesore

Ievēlēta LLU

LLU

5

LLU

Mārtiņš

Ruciņš

g.

As.prof.

Ievēlēts LLU

LLU

6

LLU

Anita

Blija

g.

As. prof.

Ievēlēta LLU

LLU

7

LLU

Viesturs

Kreicbergs

Dr.ķīm.

Profesors

Ievēlēts LLU

LLU

8

LU

Juris Imants

Aivars

Dr.biol.

Profesors

Ievēlēts LU

LU Bioloģijas fak.

9

LU

Viesturs

Baumanis

Dr.biol.

Profesors

Ievēlēts LU

LU Bioloģijas fak.

10

LU

Uldis

Kondratovičs

Dr.biol.

Profesors

Ievēlēts LU

LU Bioloģijas fak.

11

LU

Indriķis

Muižnieks

Dr.habil.biol.

Profesors

Ievēlēts LU

LU Bioloģijas fak.

12

LU

Vizma

Nikolajeva

Dr.biol.

Docente

Ievēlēts LU

LU Bioloģijas fak.

13

LU

Līga

Ozoliņa-Moll

Dr.biol.

As. prof.

Ievēlēta LU

LU Bioloģijas fak.

14

LU

Māris

Bukovskis

Dr.med.

Docents

Ievēlēts LU

BO VAS P.Stradiņa Klīniskā Universitātes slimnīca

15

LU

Gundega

Knipše

Dr.med.

Profesore

Ievēlēta LU

LU Medicīnas fak.

16

LU

Ingrīda

Kužniece

M.med.

Lektore

Pasniedzēja ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

VAS Veselības aģentūra

17

LU

Renāte

Ligere

Dr.habil.med.

Profesore

Ievēlēta LU

LU Med icīnas fak.

18

LU

Aldis

Puķītis

Dr.med.

Docents

Ievēlēts LU

BO VAS P.Stradiņa Klīniskā Universitātes slimnīca

19

LU

Ingrīda

Rumba

Dr.med.

Profesore

Ievēlēta LU

LU Medicīnas fak.

20

LU

Alfrēds Jānis

Sīpols

Dr.med.

Profesors

Ievēlēts LU

LU EKMI

21

LU

Aija

Žilevica

Dr.habil.med.

Profesore

Ievēlēta LU

LU Medicīnas fak.

22

LU

Ruta

Gigele

M.ķīm.

Lektore

Ievēlēta LU

LU Ķīmijas fak.

23

LU

Ida

Jākobsone

Dr.ķīm.

As.prof.

Ievēlēta LU

LU Ķīmijas fak.

24

LU

Ilze

Kreišmane

Lektore

Ievēlēta LU

LU Ķīmijas fak.

25

LU

Pēteris

Mekšs

Dr.ķīm.

As.prof.

Ievēlēts LU

LU Ķīmijas fak.

26

LU

Silvija

Pastare

Dr.ķīm.

As.prof.

Ievēlēta LU

SIA “Rīgas ūdens”

27

LU

Jānis

Švirksts

Dr.ķīm.

As. prof.

Ievēlēts LU

LU Ķīmijas fak.

28

LU

Sigurds

Takeris

Dr.ķīm.

Docents

Ievēlēts LU

LU Ķīmijas fak.

29

LU

Arturs

Vīksna

Dr.ķīm.

Profesors

Ievēlēts LU

LU Ķīmijas fak.

30

RSU

Zane

Krastiņa

M.med.

Lektore

Pasniedzēja ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

BO VAS P.Stradiņa Klīniskā Universitātes slimnīca

31

RSU

Inese

Mihailova

Dr.med.

As. prof.

Ievēlēta RSU

BO VAS P.Stradiņa Klīniskā Universitātes slimnīca

32

RSU

Lolita

Neimane

M.med.

Lektore

Ievēlēta RSU

RSU

33

RSU

Melita

Sauka

Dr.med.

Lektore

Pasniedzēja ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

Sporta medicīnas Valsts aģentūra

34

RSU

Guntars

Selga

Dr.med.

Docents

Ievēlēta RSU

RSU

35

RSU

Vija

Sīle

Dr.phil

As. prof.

Ievēlēta RSU

RSU

36

RSU

Andrejs

Šķesters

Dr.biol.

Docents

Ievēlēts RSU

RSU

37

RSU

Uldis

Teibe

Dr.biol.

Profesors

Ievēlēts RSU

RSU

38

RSU

Zigurds

Zariņš

Dr.med.

Docents

Ievēlēts RSU

Latvijas Onkoloģijas centrs

39

RSU

Daina

Zepa

Lektore

Pasniedzēja ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

BO VAS Dzelzceļa slimnīca “Biķernieki”

40

Latvijas SPA

Inta Māra

Rubana

Dr.biol.

Profesore

Pasniedzēja ar samaksu pēc stundu tarifa likmes

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija

Akadēmiskā personāla saraksts

  1. Aivars Juris Imants, Dr.biol., prof.

  2. Baumanis Viesturs, Dr.biol., prof.

  3. Blija Anita, g., as.prof.

  4. Bukovskis Māris, Dr.med., doc.

  5. Ciproviča Inga, g., as.prof.

  6. Dukaļska Lija, g., prof.

  7. Gigele Ruta, M.ķīm., lekt.

  8. Jākobsone Ida, Dr.ķīm., as.prof.

  9. Kārkliņa Daina, g., prof.

  10. Knipše Gundega, Dr.med.,prof.

  11. Kondratovičš Uldis, Dr.biol., as.prof.

  12. Krastiņa Zane, lektore

  13. Kreicbergs Viesturs, Dr.ķīm., prof.

  14. Kreišmane Ilze, lektore

  15. Kužniece Ingrīda, M.med., lektore

  16. Ligere Renāte, Dr.habil.med., prof.

  17. Mekšs Pēteris, Dr.ķīm., doc.

  18. Melngaile Aija, M.ekon., lektore

  19. Mihailova Inese, Dr.med., as.prof.

  20. Muižnieks Indriķis, Dr.habil. biol., prof.

  21. Neimane Lolita, lektore

  22. Nikolajeva Vizma, Dr.biol., doc.

  23. Ozoliņa-Moll Līga, Dr.biol., as.prof.

  24. Pastare Silvija, Dr.ķīm., as.prof.

  25. Puķītis Aldis, Dr.med., docents

  26. Rubana Māra Inta, Dr.biol., prof.

  27. Ruciņš Mārtiņš, g., doc.

  28. Rumba Ingrīda, Dr.med., prof.

  29. Sauka Melita, Dr.paed., docente

  30. Selga Guntars, Dr.med., doc.

  31. Sīle Vija , Dr.phil., as.prof.

  32. Sīpols Alfrēds Jānis, Dr.med., as.prof.

  33. Šķesters Andrejs, Dr.med., doc.

  34. Šmate Inga, lektore

  35. Švirksts Jānis, Dr.ķīm., as.prof.

  36. Takeris Sigurds, Dr.ķīm., docents

  37. Teibe Uldis, Dr.biol., prof.

  38. Vīksna Arturs, Dr.ķīm., prof.

  39. Zariņš Zigurds, Dr.med., doc.

  40. Zepa Daina, lektore

  41. Aija Žileviča

JURIS IMANTS AIVARS

dzīves un darba gājums
(curriculum vitae)

Dzimšanas gads:

1941

Izglītība:

1958 - 1964

Rīgas Medicīnas institūts

1966 - 1969

Ļeņingradas Valsts Universitāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1969

Bioloģijas zinātņu kandidāts

1976

1986

1987

1992

1992

Docents

Bioloģijas zinātņu doktors

Profesors

Habilitētais bioloģijas doktors

Latvijas Universitātes profesors

Nodarbošanās:

1969 – 1975

1976 – 1985

Asistents

docents

Kopš 1986. g.

Katedras vadītājs

Kopš 1992. g.

Latvijas Universitātes profesors

Nozīmīgākās pēdējo gadu zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

I.Svikis, J.Aivars Parameters of vasomotion in grogs skin microcirculation. Balt J Lab Sciences, 2002, vol. 12, N ½, pp. 110-115

3.

4.

5.

6.

Mācību grāmatas:

J.Aivars, V.Veliks, P.Tretjakovs Coupling of the electromagnetic fields too biological systems: primary effects and tresholds. Balt J Lab Sciences, 2003, vol. 13, N 4, pp. 217 – 222.

V.Veliks, B.Ceihnere, I.Svikis, J.Aivars Static magnetic field influence on the rat brain function detected by heart rate monitoring. Bioelectromagnetics, 2004, vol. 25, N 3, pp. 211 – 215.

P.Tretjakovs, A.Jurka, A. Štifts, J.Aivars, A.Jansosne, V.Pīrāgs Inhibition of HMG-CoA Reductase Improves Cutaneous Vasomotor Responses in Type-2 Diabetes Patients with LDL-hyperholesterinemia, LU Raksti, 2005, 694. sēj.,119 –128.

Tretjakovs P., Jurka A., Stifts A., Ivanova P., Krievins D., Jansone A., Aivars J.I., Pirags V. 2006. The Effect of Serotonin 5-HT2 Receptor Inhibitor on Vasomotor Responses. Vascular Disease Prevention, 3(4): 297-304.

V. Veliks, P. Gustsons, G. Praulīte, J. Aivars, I. Birznieks, Š. Svirskis Changes of monoamine concentratin iin rat brain under the influence of static magnetic field. Proceeding of the Latvian Academy of Sciences, Section B, 2006; 60(1): 40–44.

Cilvēka fizioloģija (līdzautors; A.Valtnera red.), Rīga, Zvaigzne, 1986.

J.Aivars u.c. Psiholoģijas vārdnīca. Rīga, Mācību grāmata, 1999.

J.Aivars Fizioloģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Šūnas fizioloģija (LU, 2000. 41 lpp.); Imūnfizioloģija (LU,2000, 46 lpp.); Veģetatīvās funkcijas (2001, 39 lpp.);, Fizioloģisko funkciju hormonālā regulācija (LU, 2002, 43 lpp.).

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos

74

Konferenču tēzes

20

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2001 - 2003

LZP finansēts projekts “Artēriju un arteriolu vazomocija: izcelsme un ietekmējošie faktori”

2004 - 2007

LZP finansēts projekts “Mikrocirkulācijas asinsvadu vazomocija: magnētisko lauku un temperatūras ietekme”

Akadēmiskie kursi:

Kursa nosaukums

Programmas daļa

Apjoms, krēdītpunkti

Cilvēka fizioloģija

A

10

Šūnas fizioloģija

B

4

Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā

Imūnfizioloģija

Neirozinātne

Psihes bioloģiskie paamati

Psihofizioloģija

A

B

B

B

B

3

4

3

3

3

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Latvijas Universitātes senators kopš 1992. gada

LU Senāta akadēmiskās komisijas loceklis kopš 2002. gada

Latvijas Zinātnes Padomes eksperts kopš 1996. gada

LU Bioloģijas fakultātes Domes priekšsēdētājs (kopš 1998. gada) un studiju programmu padomes vadītājs (kopš 2000.g)

Latvijas Fiziologu b-bas priekšsēdētājs (1992 – 2002) un valdes loceklis kopš 1976. gada

VIESTURS BAUMANIS

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1942

Izglītība: augstākā

Izglītības iestāde

Rīgas medicīnas institūts

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

Septembris 1960

Jūnijs 1966

Iegūtā izglītība:

ārsts

Diploma Nr.

Y Nr. 079991, Reģistrācijas Nr.3433

Izglītības iestāde

Rīgas medicīnas institūts

Datums: no (mm/gggg)

līdz (mm/gggg)

Sept. 1966 – Sept. 1969

Iegūtā izglītība:

Aspirantūra bioķīmijā

Diploma Nr.MMД031344

Medicīnas zinātņu kandidāta grāds , 1971.g.24.novembrī

  1. Papildu izglītība/kursi:

    Izglītības iestāde

    Kursa nosaukums

    Datums: no (mm/gggg)

    līdz (mm/gggg)

    Bioloģijas doktora grāds

    Nostrificēts 1992.g.11. nov. Diploma Nr. C-D 000904

  2. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)):

    Valoda

    Lasītprasme

    Runātprasme

    Rakstītprasme

    Latviešu dzimtā

    Krievu

    5

    5

    5

    Angļu

    4

    4

    4

    Vācu

    2

    2

    1

  3. Darba pieredze:

    Datums:)

    1960-1969

    1969-1977

    1977-1987

    1987 - līdz šim laikam

    1999- 2002

    2001- līdz šim laikam

    2002- līdz šim laikam

    - students un aspirants Rīgas medicīnas institūtā

    - zinātniskais līdzstrādnieks ZA Organiskās sintēzes institūtā

    - docents Rīgas medicīnas institūta Bioķīmijas katedrā

    - vadošais pētnieks, grupas un tēmu vadītājs Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC)

    - konkursa kārtībā ievēlēts par LU asociēto profesoru Bioloģijas Fakultātē

    - konkursa kārtībā ievēlēts par LU Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas katedras vadītāju

    - konkursa kārtībā ievēlēts par profesoru LU Bioloģijas fakultātē , specialitāte molekulārā bioloģija

    Darba vietas nosaukums

    Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte

    Amata nosaukums

    Profesors

    Galvenie pienākumi

    Zinātniskais, pedagoģiskais un organizatorais darbs:

    LZP, EC, LU zinātnisko projektu vadīšana un piedalīšanās tajos .

    Studiju kursu molekulāras bioloģijas nozarē izstrādāšana vadīšana, lekciju lasīšana, bakalaura, maģistra, doktora darbu vadīšana.

    Jaunu pedagoģisko kadru gatavošana un apmācība.

    Rūpes par katedras materiālas bāzes atbilstību veicamajiem uzdevumiem.

    LU administrācijas rīkojumu izpildes organizēšana un kontaktu uzturēšana ar to.

    Kontaktu uzturēšana ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, veicot pašam un veicinot studentu iesaisti

    Centra pētījumos.

  4. Cita nozīmīga informācija (piem. Publikācijas vai kompetences saistībā ar projektā veicamajiem pienākumiem):

Pēdējos 3 gados:

vadīti un pašreiz tiek vadīti vairāki Latvijas zinātnes padomes finansēti projekti , kā arī piedalīšanās un subkontraktora funkcijas divos Eiropas savienības projektos, viens LU projekts

Pēdējos 3 gados:

sekmīgi novadītas divu doktorantu studijas, pašreiz tiek vadītas trīs doktorantu un vairāku maģistru, bakalauru studijas un darbi.

Pēdējo 3 gadu 5 galvenie zinātniskie darbi:

1. Brudey K. ... Baumanis V. et al. Mycobacterium tuberculosis complex genetic diversity: mining the fourth international spoligotyping database (SpolDB4) for classification, population genetics and epidemiology. BMC Microbiol. 2006 Mar 6; p. 6-23.

2. Pliss L, Tambets K, Loogvali E, Pronina N, Lazdins M, Krumina A, Baumanis V, Villems R.Mitochondrial DNA portrait of Latvians: towards the understanding of the genetic structure of Baltic-speaking populations.Ann Hum Genet. 2006 Jul;70(Pt 4):439-58.

3. Timsa L., Puzuka A., Pliss L., Lazdins M., Baumanis V., Krumina A.Human Y chromosome and its role in human pathology and population phylogenetic studies.Proceedings of the Latvian Academy of Sciences.2005,vol.59, Nn.3/4,p.20-30.

4. Tracevska T, Jansone I, Baumanis V, Nodieva A, Marga O, Skenders G. -Spectrum of pncA mutations in multidrug-resistant Mycobacterium tuberculosis isolates obtained in Latvia. Antimicrob Agents Chemother. 2004 , v.48(8), p.3209-10.

5. Bormane A, Lucenko I, Duks A, Mavtchoutko V, Ranka R, Salmina K, Baumanis V.- Vectors of tick-borne diseases and epidemiological situation in Latvia in 1993-2002. Int J Med Microbiol. 2004 Apr; v.293, Suppl 37, p.36-47.

Pedagoģiskais darbs, piedalīšanās profesionālās biedrībās,padomēs:

1988 - līdz šim laikam lasa lekcijas bioķīmijā , molekulārajā bioloģijā Latvijas

Universitātes studentiem Bioloģijas , kā arī Medicīnas fakultātē

  1. līdz šim laikam - Valsts Zāļu Aģentūras eksperts

1966 - līdz šim laikam - Latvijas Bioķīmiķu biedrības biedrs, no 1993.g. prezidents,

Eiropas Bioķīmiķu biedrību federācijas padomes (FEBS Council) loceklis

1979 - līdz šim laikam dažādu zinātnisko padomju loceklis - Rīgas medicīnas

institūts (1979-1987), Tartu valsts universitāte (1980-1990), BMC, Latvijas

Universitātes Satversmes dalībnieks (no 1991.g.), LU Domes loceklis (no

1999 g.), LU Bioloģijas fakultātes Domes, promociju padomes loceklis (no

1997.g.), LU Bioloģijas profesoru padomes loceklis (no 2002.g.)

1990-1992 - Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) Medicīnas ekspertu komisijas

loceklis

  1. – 2006 LZP Molekulārās bioloģijas, mikrobioloģijas , biotehnoloģijas

un virusoloģijas 7. Neatkarīgās ekspertu komisijas priekšsēdētāja vietnieks

1993 - līdz šim laikam - ‘’LZA Vēstis’’ redkolēģijas loceklis, rakstu recenzents

2002 – ievēlēts par LU BMC Domes priekšsēdētāju

2004 - Eiropas Savienības projektu konkursa komisijas eksperts projektiem par

mikroorganismu medikamentu rezistenci un citiem jautājumiem

2007 – ievēlēts par Latvijas zinātnes padomes ekspertu komisijas locekli.

  1. Kontaktinformācija:

Adrese:

1. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Molekulārās bioloģijas katedra, Kronvalda bulvārī 4

2. LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs. Rātsupītes ielā 1, Rīga, LV 1067

Tālruņa nr:

7034871, 7808219, mob.26539843

Faksa nr:

7442407

E-pasta adrese

viesturs@biomed.lu.lv

Paraksts ______________________

Datums : 2007.g. 10. aprīlī.

ANITA BLIJA

dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads:1957

Izglītība:

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts

Studiju laiks

Specialitāte

Kvalifikācija

LLA, Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāte

1976-1981

Piena un piena produktu tehnoloģija

Inženieris- tehnologs

LLA, aspirantūra

1984-1988

Pārtikas tehnoloģijas specialitāte

Mgr. inž

Zinātniskā kvalifikācija

Zinātniskā padome, iestāde, valsts

Gads

Specialitāte

Zinātniskais grāds

Diploma Nr.

LLU Habilitācijas/promocijas padome H-7

1995

Pārtikas produktu tehnoloģija

Inženierzinātņu doktore (ž.)

G-D №000346

Darba pieredze

No 2006.gada LLU Uztura katedras vadītāja.

No 2000.gada LLU Uztura katedras asociētā profesore.

No 1995.gada līdz 2000.gadam LLU Uztura un mājturības katedras docente.

No 1981. līdz 1995.gadam LLU Zinātniskās laboratorijas pētniece.

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu vadīšana

Zinātniskā darbība saistīta ar pārtikas produktu kvalitātes un drošumu sistēmu izstrādes teorētiskiem aspektiem, ieviešanas efektivitātes un potenciālo riska cēloņu izvērtējumu, paškontroles sistēmas izstrādi un ieviešanu pārtikas aprites ķēdē iesaistītos uzņēmumos.

Projekti

No 2002.g. līdzdalība Latvijas Zinātnes padomes sadarbības projektā “Riska faktori, to izvērtēšana un riska vadība Latvijas lauksaimniecībā”.

Eksperte ESF projektā: LU reģistrācijas Nr. ESS 2005/8 „Dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgo moduļu izstrāde Latvijas starpaugstskolu maģistru studiju programmai uzturzinātnē”. Projekta ietvaros jāizstrādā studiju kurss „Pārtikas un uztura kvalitāte un drošums”.

Biju kā koordinatore no Latvijas Lauksaimniecības universitātes puses PHARE 2003 projektā „Profesionālās izglītības un tālākizglītības attīstības veicināšana Latvijas reģionos” (līguma Nr. 2003/004-979-06-03/2.2/0010).

Eksperte ESF projektā: 205/0137/VPD1/ESF/PIAA/AP/3.2.3.2./0035/0067 „Studiju procesa modernizācija Pārtikas tehnoloģijā”. Projekta ietvaros jāizstrādā studiju kurss „Pārtikas produktu struktūrmehāniskās īpašības”.

Maģistrantu vadīšana

Pēdējo trīs gadu laikā (2004.-2006.) vadīti 7 maģistrantu darbi PTF „Pārtikas zinātnes” un VMF „Pārtikas higiēnas” maģistra studiju programmas studentiem.

Doktorantu vadīšana

Esmu viena no Ekonomikas zinātnes doktora studiju programmas studentes Ingrīdas Milleres promocijas darba vadītājiem.

Studiju kursi (studiju priekšmeti)

Studiju programmas „Ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbība” vadītāja.

Vadu sekojošus studiju priekšmetus:

  • Pārtikas un uztura kvalitāte - Latvijas starpaugstskolu maģistru studiju programmas „Uzturzinātne” maģistrantiem.

  • Kvalitātes sistēmas pārtikas apritē – LLU PTF pārtikas zinātnes maģistratūras studiju programmas studentiem un VMF profesionālā maģistra studiju programmas „Pārtikas higiēna” maģistrantiem.

  • Pārtikas kvalitātes vadīšana – LLU PTF pārtikas produktu tehnoloģijas profesionālās un pārtikas zinību akadēmiskās studiju programmas studentiem.

  • Kvalitātes vadības pamati – LLU PTF ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbības profesionālās studiju programmas studentiem.

  • Patērētāja politika – LLU PTF ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbības profesionālās studiju programmas studentiem.

  • Mikrobioloģija un higiēna – LLU PTF ēdināšanas un viesnīcu uzņēmējdarbības profesionālās studiju programmas studentiem.

  • HACCP pārtikas apritē – LLU PTF pārtikas produktu tehnoloģijas profesionālās un pārtikas zinību akadēmiskās studiju programmas studentiem.

Publikāciju skaits (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli): .22.

Nozīmīgākās publikācijas (ne vairāk kā 5)

Zinātniskā monogrāfija prof. K.Špoģa red. Riski lauksaimniecībā un privātajā mežsaimniecībā. Apakšnodaļa: Pārtikas produktu bīstamības noteikšana un riska analīze pārtikas ražošanas uzņēmumos. Jelgava, 2005, lpp.269-319.

Blija, A., Markevica, L. Microbiological Risks in the Technological Processing of Hot Smoked Meta Products. Culinary Arts and Sciences V. Global and National Perspectives. Editors: J.S.A.Edwards, B.Kowrygo&K.Rejman. Workshipful Company of Cooks Research Centre 2005. pp.387.

Kārkliņa, D., Blija, A., Skudra, L., Vaivode, I., Mančinska, Z. (2005) Riska cēloņu izpēte karsti kūpināto gaļas izstrādājumu tehnoloģiskajā procesā. LLU raksti Nr.15(310), Jelgava, lpp. 73-80.

Avsjukovs, A., Blija, A., Rivža, P. (2004) Hazard analysis and control Information system for common feeding establishment. International scientific conference “Information technologies and telecommunications for rural development”. Proceedings, Jelgava, pp. 59-62

Brence E., Blija A. Ist-Analyse in den Prozessen der Roggenbrotherstellung. 9.Symposium zur Lebensmitteltechnologie am 7. Und 8. März 2003 in Neubrandenburg. 73-83.S.

Dalība akadēmiskajās un profesionālajās biedrībās, dažādos vēlētos amatos

LLMZA īstenā locekle,

LAPA locekle,

Latvijas vispārizglītojošo skolu praktisko apmācību priekšmetu metodiskās apvienības (PMPMA) vadītāja,

LLU Konventa locekle,

PTF Domes locekle un sekretāre.

Patentu, autorapliecību, licenču skaits (patenti, izgudrojumi u.tml.)

1 autorapliecība „Kalcija laktāta ražošanas tehnoloģija”.

28.03.2007.

(Datums)

(Paraksts)

MĀRIS BUKOVSKIS

dzīves un darba gājums

Curriculum vitae

I. VISPĀRĪGAS ZIŅAS

Personas kods:

120671-12962

Dzimšanas vieta:

Rīga

Adrese:

Rīgas iela 12-36, Salaspils, LV-2121

Tālrunis:

29430300; 7980132

E-pasta adrese:

dinaburga@navigator.lv

Svešvalodas:

Angļu, krievu

Izglītība:

Rezidentūra ftiziopneimonoloģijā LU Medicīnas fakultāte 2005 – 2006

Klātienes doktorantūra LU Medicīnas fakultātē 1999 – 2002

Pēcdiploma apmācības kurss alergoloģijā P.Stradiņa Universitāte, Pēcdiploma izglītības fakultāte 1999

Rezidentūra internā medicīnā AML Pēcdiploma izglītības fakultāte 1995 -1998

AML Vispārējās medicīnas fakultāte 1989 – 1995

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

Medicīnas doktora grāds 2003

Nodarbošanās:

Ārsts Paula Stradiņa Klīniskā Universitātes slimnīcā Pulmonoloģijas un alergoloģijas centrā no 1999.g.

Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta pētnieks no 2006.g.

Cits:

LU ESF fonda stipendija „Doktorantu un jauno zinātnieku pētniecības darba atbalsts Latvijas Universitātē” jauniem zinātniekiem no 2005.g.

LU Kristapa Morberga stipendiāts 2002 – 2003

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA

LZP u.c. valsts finansēti projekti:

1. LZP grants Nr. 05.1796 „Persistējošas elpceļu infekcijas un glikokortikoīdu terapijas ietekme uz iekaisuma īpatnībām bronhiālās astmas un hroniskas obstruktīvas plaušu slimības slimniekiem” no 2004.g. (vadītājs)

2. TOP projekts Nr. 06/29 “Optimālas astmas iekaisuma kontroles un inhalējamo kortikosteroīdu devas noteikšanas klīniskā praksē metodes izstrādē, izmantojot slāpekļa monoksīda monitorēšanu izelpas gaisā” no 2006.g. (vadītājs)

3. LZP grants Nr. 01.0360 „Lāzerdoplerogrāfijas metodes iespēju izpēte ādas alerģisko testu kvantitatīvai novērtēšanai” 2001 – 2003 (dalībnieks)

Līgumdarbi:

1. A/S Olainfarm projekts „H1-antihistamīnu: kvifenadīna, sekvifenadīna, klemastīna, desloratadīna un levocetirizīna ietekme uz histamīna izraisīto asins perfūzijas pieaugumu ādā, izvērtējot ar lāzerdoplerogrāfijas metodi. Dubultakls, placebo kontrolēts pētījums” no 2005.g. (vadītājs)

Piedalīšanās starptautiskos zinātniskos pētījumos

1. Sanofi Aventis dubultakls placebo kontrolēts zāļu pētījums XRP1526B/3031 (vadošais pētnieks) 2006.-2007.g.

2. Teikoku Pharma USA, Inc. pētījums TPU-TT-E005-01 pacientiem ar bronhiālo astmu (pētnieks) 2006.g.

3. AstraZeneca STYLE pētījums pacientiem ar bronhiālo astmu (pētnieks) 2005.-2006.g.

4. Glaxo SmithKline dubultaklais placebo kontrolētais zāļu pētījums SMS 40086 (pētnieks) 2003.-2005.g.

5. Glaxo SmithKline dubultaklais placebo kontrolētais zāļu pētījums SCO 40056 (pētnieks) 2003.-2004.g.

6. Glaxo SmithKline dubultaklais placebo kontrolētais zāļu pētījums SAM 40036 (pētnieks) 2003.g.-2004.g.

7. AstraZeneca dubultaklais salīdzinošais zāļu pētījums pacientiem ar vieglu persistējošu bronhiālo astmu (pētnieks) 2001.-2002.g.

8. MSD dubultaklais salīdzinošais zāļu pētījums pacientiem ar vieglu persistējošu bronhiālo astmu (pētnieks) 2000.-2001.g.

9. Glaxo SmithKline dubultaklais placebo kontrolētais zāļu pētījums SMS 40026 (pētnieks) 2000.-2001.g.

Publikācijas

Raksti recenzētos izdevumos:

  1. U. Kopeika, M. Bukovskis, M. Pēka, J. Jirgensons, J. Baško. Kardiālu komplikāciju biežums pēc plaušu vēža operācijām, to riska faktori. RSU zinātniskie raksti 2004-2005; 290-295.

  2. Bukovskis M. Improving Asthma Therapy Through More Effective Control of Inflammation. A European Consensus Conference Matherials. The Royal College of Physicians. London. 2004.

  3. Bukovskis M., Jurka N., Šķesteris A, Strazda G, Taivans I. Induced sputum cell spectrum and antioxidative status in COPD, smoking and nonsmoking bronchial asthma patients. Proc Latv Acad Sci 2004; 58(5/6): 175-181.

  4. Bukovskis M., Jurka N., Taivans I. High dose inhaled steroids may induce neutrophilic inflammation in airways of asthma patients. Proc Latv Acad Sci 2004; 58(5/6): 191-197.

  5. Bukovskis M., Jurka N., Taivans I. Lielas un mazas inhalējamo kortikosteroīdu devas salīdzinošā ietekme uz astmas klīniskajiem simptomiem, plaušu funkcionālajiem rādītājiem un iekaisuma aktivitātes marķieriem. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti V, Medicīna III 2004.

  6. Bukovskis M., Kārkliņa L., Strazda G., Taivans I., Šiliņš V. Leukotriene receptor antagonist zafirlukast decreases blood perfusion response measured with laser Doppler technique during skin prick tests. Proc Latv Acad Sci 2003; 57(6): 215-218.

  7. Bukovskis M., Kārkliņa L., Strazda G., Taivans I. Šiliņs V. Leukotriene receptor antagonists decrease cutanous blood perfusion response during skin prick tests. Health and Education. International Conference Matherials. 2003; 49-52.

  8. Bukovskis M., Jurka N., Taivans I. The influence of long term treatment with different doses of inhaled steroids on neutrophilic leukocyte count in induced sputum. Health and Education. International Conference Matherials. 2003; 52-57.

  9. Bukovskis M., Taivans I., Mauliņš I., Kumsāre M., Lūkins A., Grāve Z. Efficacy and tolerability of the theophylline versus zafirlukast and placebo in mild to moderate asthma. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti IV. Medicīna II. 2001: 9-28.

  10. Jurka N., Šķesteris A., Bukovskis M., Strazda G., Taivans I. Šūnu spektrs, antioksidantu līmenis un oksidatīvais statuss inducētajās krēpās nesmēķējošiem un smēķējošiem bronhiālās astmas slimniekiem. Latvijas Universitātes zinātniskie raksti IV. Medicīna II. 2001; 43- 63.

Monogrāfija:

D. Andersone, M. Bukovskis. Pleca joslas sāpju sindroms. 2000.gads. Izdevniecība Adverts. ISBN 9984-19-066-8

11.04.07.

M. Bukovskis ____________________

INGA CIPROVIČA

dzīves un darba gājums
(curriculum vitae)

Pārtikas tehnoloģijas katedra asociētā profesore

Dzimšanas gads 1969

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts

Studiju laiks

Specialitāte

Kvalifikācija

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

1987-1992

Piena un piena produktu tehnoloģijas specialitāte

inženieris-tehnologs

Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorantūra

1994-1997

Pārtikas tehnoloģijas specialitāte

Zinātniskā kvalifikācija

Zinātniskā padome, iestāde, valsts

Gads

Specialitāte

Zinātniskais grāds

Diploma Nr.

LLU Inženierzinātņu nozares Pārtikas zinātņu apakšnozares habilitācijas un promocijas padome P-7

1998

Pārtikas procesi un iekārtas

g.

LLMZA pilnsapulce

2002

Pārtikas zinātne

Īstenais loceklis

Darba pieredze

Kopš 2006. gada – LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes dekāne, asociētā profesore

2000. – 2006. LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras asociētā profesore

1992.-1999. - LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras asistente, lektore un docente

1990.-1992. - a/s ‘’Rīgas piena kombināts” mikrobiologs

Zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu vadīšana

Piena kvalitātes vērtējums, piena tehnoloģiju izstrāde, funkcionālo piena produktu pētījumi

  1. Norfa network P.Nr.619004/Vo1/ sted 195 “Biochemistry during maturation of Nordic cheese varieties” koordinātore (2005-2007)

  2. Latvijas Zinātnes padomes granta Nr.06.1945 “ Bioloģiskā lauksaimniecībā iegūtā piena kvalitatīvā sastāva izvērtējums”vadītāja (2006)

  3. ESF projekta 2005/0137/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0035/0067 „Studiju procesa modernizācija Pārtikas tehnoloģijā” projekta vadītāja (2005-2008)

  4. ESF finansētā projekta 2005/0117/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0063 „Dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgo moduļu izstrāde Latvijas starpaugstskolu maģistra studiju programmai uzturzinātne” eksperte (2005-2008)

  5. 6.Ietvara 5.Prioritātes Food Quality and Safety projekta FOOD-CT-2004-513988 Chemical Food Safety Network for the enlarging Europe izpildītāja (2005-2008)

  6. Latvijas Zinātnes padomes granta Nr.04.1056 “Bioloģiskā lauksaimniecībā iegūtā piena un tā produktu kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva izvērtējums”

  7. vadītāja (2004-2005).

  8. Latvijas Zinātnes padomes granta Nr.01.0780 “Piena tauku modificēšanas iespējas un to pielietojums pārtikas produktu ražošanā” vadītāja (2001-2003).

  9. Līdzdalība valsts nozīmes pētniecības programmā 13.3 “Jauni un uzlaboti pārtikas produkti no lauksaimniecības izejvielām un to tehnoloģija” (1998-2000).

Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā)

  • I.Ciproviča, I.Beitāne, D.Kārkliņa. The changes of the concentration of B1 and B2 vitamins during milk fermentation by probiotics and prebiotics. SAFECONGRESS, Budapešta, 11.-14.jūnijs, 2006.

I.Ciproviča. Cheese history, traditions and varieties in Latvia/ Report of the workshop “Potential of Lactobacillus helveticus and Lactobacillus paracasei group in Northen European cheeses. Indigenous bioactive peptides.” 6.11.-08.11.2005., Copenhagen, Denmark.

I.Ciproviča Bioactive peptides for health nutrition/report for workshop “Potential of Lactobacillus helveticus and Lactobacillus paracasei group in Northen European cheeses. Indigenous bioactive peptides.” 6.11.-8.11.2005., Copenhagen, Denmark.

I.Ciproviča, D.Kārkliņa, I.Beitāne. The stimulating of growth of Bifidobacterium lactis in milk enriching with lactulose. EFFOST conference, Valencia, Spain, 25-29 October, 2005.

I.H.Konosonoka, A.Jemeljanovs, I.Ciprovica. The study of microbiological contamination of milk from cows with subclinical and clinical mastitis/ 56th Annual Meeting of the European Association for Animal Production June 5-8 2005, Uppsala, Sweden.

  • I.Ciproviča, J.Zagorska, D.Kārkliņa Occurrence of Aflatoxin M1 in milk/ISEKI-FOOD 104934-CP-3-2004-1-PT-ERASMUS TN Case Studies Network “Integrating Research into Training” Portugal, Algavare, 25-29 May. 2005

J.Zagorska, I.Ciproviča. The comparison of chemical pollution between organic and conventional milks/ International scientific conference “Rural development 2005” 18-20 May, 2005, Jelgava, Latvija

J.Zagorska, I.Ciproviča. The content of heavy metals in Latvian organic milk/ 1st International Food and Nutrition Congress – Food Safety and Quality through the Food Chain, 15th-18th Juny, 2005, Istambul, Turkey

I.Beitāne, I.Ciproviča. The dynamic of growing of Bifidobacterium lactis in substrate enriching with lactulose/ International scientific conference “Rural development 2005” 18-20 May, 2005, Jelgava, Latvija

Kārkliņa D., Ciproviča I., Beitāne I. (2005) Effect of lactulose as bifidogenic factor on growth of Bifidobacterium lactis in milk fermentation. Proceeedings of the 4th Congress of Food Technology , 18-19 February, Athenas, Greece

  • I.Ciproviča, J.Zagorska, I.H.Konošonoka. The study of microbiological contamination with staphylococci in latvian organic milk// 19th International ICFMH symposium FoodMicro 2004, 12-16th September 2004, Portorož Slovenia.

  • I.Ciproviča, I.H.Konošonoka, J.Zagorska, A.Jemeļjanovs. Investigation of staphylococcus strains in Latvian organic milk// 2nd Central European Congress Food safety. Nutrion. Technology. Consumers, Budapest, 25-28 April, 2004, Hungary.

I.Ciproviča. Milk production and technology in Latvia/ Seminar of POLFOOD National Contact Point for the 6th Framework Programme „Hygiene in milk production and processing”, Warsawa, 10.03.-14.03.2004., Poland

Piedalīšanās mācību metodiskajās konferencēs:

2005./2006. ar referātu D.Kārkliņa, I.Ciproviča, M.Dūma, I.Skrupskis Nepilna laika studentu motivācija studijām PTF (veicināšanas prēmija)

Studiju kursi (studiju priekšmeti)

  1. Piens, tā pārstrāde – 5.5 KP (LLU PTF pārtikas produktu tehnoloģijas profesionālās un pārtikas zinību akadēmiskās studiju programmu studentiem)

  2. „Pārtikas produktu ražošana” - 3.0 KP (Rīgas Stradiņa universitātes Uztura akadēmiskās skolas studentiem)

  3. Pārtikas produktu nekaitīgums – 4 KP (LLU PTF pārtikas zinātnes maģistratūras studiju programmas studentiem);

  4. Pārtikas produktu ražošanas tehnoloģija – 2.5 KP (LLU VMF veterinārmedicīnas profesionālās studiju programmas studentiem)

  5. Bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrāde – 1 KP (LLU LF uzņēmējdarbības lauksaimniecībā, dārzkopības, laukkopības, lopkopības studiju programmu studentiem)

  6. „Pārtikas produktu tehnoloģija” - 2.0 KP (LLU VMF profesionālās maģistra studiju programmas pārtikas higiēna maģistrantiem)

  7. Pārtikas piedevas – 1.0 KP (LLU VMF profesionālās maģistra studiju programmas pārtikas higiēnas maģistrantiem, LLU PTF akadēmiskās maģistra studiju programmas Pārtikas zinātne maģistrantiem, 1.līmeņa studiju programmas Pārtikas higiēna studentiem)

  8. Pārtikas produktu tehnoloģija – 2.0 KP strapaugstskolu maģistra studiju programmas Uzturzinātne maģistrantiem

Maģistra darbu vadīšana – 4 (2005./2006. m.g.)

Doktora darbu vadīšana – 2

  1. J.Zagorska. Bioloģiskā lauksaimniecībā iegūtā piena kvalitatīvais un kvalitatīvais izvērtējums.

  2. I.Beitāne. Funkcionālu pārtikas produktu izpēte.

Aizstāvētie doktora darbi

V.Šterna. Holesterīna dinamikas likumsakarības Latvijas govju pienā saistībā ar šķirnēm un labturību. (darbs aizstāvēts 02.03.2005.)

I.H.Konošonoka. Govs piena mikrobiālā kontaminācija, izdalītās mikroorganismu asociācijas un to patogenitātes pētījumi. (darbs aizstāvēts 29.06.2005.)

Publikāciju skaits (t.sk., grāmatas, raksti, zinātnisko darbu atskaites, metodiskie materiāli): 63

Nozīmīgākās publikācijas (ne vairāk kā 5)

  1. D.Kārkliņa, L.Ozola, I.Ciproviča, J.Predoi Die entwiclung der Produktion und Veralbeitung der Milch in Lettland. - Lebensmittel industrie und Milchwirtshaft, March,1995.272 - 278.

  2. I.Ciproviča, D.Kārkliņa, I.Beitāne. The stimulating of growth of Bifidobacterium lactis in milk enriching with lactulose. Proceedings of INTRADFOOD 2005, Proceedings. Ed. By P.Fito and F.Toldra. Printed on behalf of Elsevier, London. Vol. II – pp. 951-954 p.

  3. Kārkliņa D., Ciproviča I., Beitāne I. (2005) Effect of lactulose as bifidogenic factor on growth of Bifidobacterium lactis in milk fermentation. Proceeedings of the 4th Congress of Food Technology , 18-19 February, Athenas, Greece, 72-77 p.

  4. I.Ciproviča.J.Zagorska. Evaluation of microbiological contamination in Latvian organic milk/ Reports of 5th International Conference Culinary Arts and Science ICCAS 05, 27 th June – 1 st July, 2005, Warszawa, Poland, 250-254 p.

  5. I.Ciproviča, I.H.Konošonoka. Investigations of somatic cell count and staphylococci in organic milk. Maisto chemija ir technologija. Nr.37 (2003)

Tālākizglītība un profesionālā pilnveide (pēdējo trīs gadu laikā)

14.11.-18.11.2005

02.-18.08.2002.

SIA NEO un Chr.Hansen (Dānija) organizēts izglītojošs seminārs piena pārstrādē, Kopenhāgena

USDA Cochran’s Fellowship apmācību programma “Microbiological safety and processing of fish”

Dalība akadēmiskajās un profesionālajās biedrībās, dažādos vēlētos amatos

Ar Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības (LPCS) valdes lēmumu ievēlēta par ikgadējo sviesta konkursu komisijas locekli, kā arī siera konkursu komisijas locekli. Kopš 2003.gada sviesta un siera konkursa- skates komisijas priekšsēdētāja.

LR ZM patstāvīgās komisijas locekle atzinuma sniegšanai par sviesta atbilstību valsts kvalitātes kategorijai „Ekstra klases sviests”;

LR ZM patstāvīgās komisijas locekle atzinuma sniegšanai par siera atbilstību valsts kvalitātes kategorijai „Ekstra klases sieri”

LLU starptautiskās doktorantu zinātniskās konferences rakstu krājuma redkolēģijas komisijas locekle

Latvijas augstskolu profesoru asociācijas locekle

Goda nosaukumi, apbalvojumi

Latvijas Zinātņu akadēmijas piešķirtā jauno zinātnieku balva (1999.) ķīmijas, bioloģijas nozarē.

Patentu, autorapliecību, licenču skaits (patenti, izgudrojumi u.tml.)

Valodu zināšanas: Lasītprasme Rakstītprasme Runātprasme

teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji teicami, labi, vidēji

Latviešu valoda   

Krievu valoda X X X

Vācu valoda      

Angļu valoda X X X

_____________ valoda      

01.03.2007

(Datums)

I.Ciproviča

LIJA DUKAĻSKA

dzīves un darba gājums
(curriculum vitae)

Latvijas Lauksaimniecības universitāte, profesore

Dzimšanas gads 1934

Izglītība

Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts

Studiju laiks

Specialitāte

Kvalifikācija

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija

1953-1958

Pārtikas produktu tehnoloģija

Inženieris- tehnologs

Zinātniskā kvalifikācija

Zinātniskā padome, iestāde, valsts

Gads

Specialitāte

Zinātniskais grāds

Diploma Nr.

1. LLA Zinātniskā Padome

1972

Pārtikas produktu tehnoloģija

Tehnisko zin. kandidāts

VNY №082477№

2. PSRS Min. Padomes Augstākā atestācijas komisija

1984

Pārtikas rūpniecības procesi un aparāti

Docents

LW №075827

3. LLU Promocijas Padome P-7

1993

Pārtikas produktu tehnoloģija

Inž. zinātņu doktora grāds

G-D №000306

4. LLU Senāts

1995

Pārtikas produktu tehnoloģija

Docents emeritus

Dipl. №32