textarchive.ru

Главная > Документ


9.10. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

9.10.1. Akadēmiskā personāla sastāvs

Starpaugstskolu maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” A daļā apkopoti 7 moduļi, kas sastāv no atsevišķiem kursiem atbilstoši moduļa tematikai. Par katra moduļa un tam pakārtotiem B daļas kursiem realizēšanu atbild atsevišķas struktūrvienības (LLU, LU, RSU) mācībspēki, savstarpēji sadarbojoties (skat. 1.pielikumu). Pamatkursu moduļos ietverto A kursu un tiem pakārtoto B izvēles kursu īstenošanā piedalīsies 40 Latvijas augstskolu docētāji, 83% no kuriem ir zinātņu doktori:

  • LLU Pārtikas Tehnoloģijas fakultāte – 7 docētāji (85% zinātņu doktori);

  • LU (Bioloģijas, Ķīmijas un Medicīnas fakultāte) – 21 docētājs (90% zinātņu doktori);

  • RSU – 11 docētāji (65% zinātņu doktori)

  • Un viens zinātņu doktors no Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmijas.

Akadēmiskā personāla sastāvu skat. 9.3. tabulā un 4.pielikumā.

9.3.tabula

Akadēmiskā personāla sastāvs

Amats

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi (skaits)

Kopā

Profesori

15

-

-

15

Asociētie profesori

10

-

-

10

Docenti

8

-

-

8

Lektori

2

5

-

7

Asistenti

-

-

-

-

Kopā

35

5

-

40

9.10.2. Akadēmiskā personāla zinātniski pētnieciskā darbība, projektu vadība

Studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētniecības darbu virzieni ir saistīti ar to docētajiem kursiem, respektīvi, docētāju specializāciju.

LU Ķīmijas fakultātes docētāju galvenie pētniecības virzieni saistīti ar pārtikas produktu ķīmiskā piesārņojuma izpēti un kvalitātes kontroli ar modernām fizikāli ķīmiskām pētīšanas metodēm (asoc.prof. I.Jākobsone, lekt. R.Gigele), gāzu un šķidruma hromatogrāfijas metodiku izstrādi dažādu dabas objektu analīzei un sadalīšanai (asoc.prof. P.Mekšs), dažādu ūdeņu fizikāli ķīmisko analīzi (asoc.prof. S.Pastare), kā arī ar dabas objektu mikronanalīzes metožu izstrādi (prof. A.Vīksna).

LU Bioloģijas fakultātes docētāju galvenie pētniecības virzieni saistīti ar mikrocirkulācijas asinsvadu vazomociju (prof. J.Aivars), Latvijā sastopamo ērču pārnēsāto infekciju izsaucēju molekulāri ģenētisko izpēti (prof. V.Baumanis), imūnās sistēmas un mikrobioloģiskas izcelsmes glikoproteīnu mijiedarbības pētījumiem (doc. V.Nikolajeva).

LLU akadēmiskais personāls galvenokārt nodarbojas ar jaunu funkcionālu pārtikas produktu izpēti (D.Kārkliņa, I.Ciproviča), ar pārtikas produktu kvalitātes izvērtēšanu (I.Ciproviča), ar pārtikas drošuma jautājumiem (D.Kārkliņa), kā arī ar modernu pētīšanas metožu izmantošanu pārtikas produktu analīzē (L.Dukaļska).

Studiju programmā iesaistītais akadēmiskais personāls piedalās gan LZP, gan IZM, gan ESF un EC 6. ietvara un ERASMUS, gan arī LU zinātnisko projektu izpildē. 2006. gadā un 2007. gadā akadēmiskais personāls vada 10 Latvijas Zinātnes Padomes finansētos projektus, divus ESF finansētus projektus. Sīkāki dati par akadēmiskā personāla iesaistīšanos zinātnisko projektu realizācijā doti 7.pielikumā, un akadēmiskā personāla pēdējo gadu publikācijas ir apkopotas 8.pielikumā.

9.10.3. Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība, attīstība

Studiju programmas realizācijā iesaistīto augstskolu (LLU, LU un RSU) fakultātēs tiek realizēta personāla atlase, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika.

Strādājot pie starpaugstskolu akadēmiskās maģistra programmas Uzturzinātne izstrādes (2003. – 2005. gadam), tika apzināti visu trīs augstskolu mācībspēki, kuri docē līdzīga satura kursus savās augstskolās, kā arī profesionāļi, kuru praktiskā darbība saistīta ar uzturu, pārtikas un veselības jautājumu risināšanu atbilstoši starptautiskām prasībām, un iesaistīti programmas veidošanā un ar 2006. gada septembri realizēšanā.

Augstskolu fakultātēs tiek īstenotas vairākas aktivitātes:

  • darbs ar perspektīviem studentiem, maģistrantiem un doktorantiem, viņus iesaistot zinātnisko pētījumu veikšanā un mācību procesa nodrošināšanā. Praktiski visos pētnieciskā darba virzienos (skat. 7. pielikumu), kurus realizē programmas akadēmiskais personāls, ir iesaistīti studenti, maģistranti un doktoranti;

  • kā pozitīva aktivitāte jāmin arī katedru, fakultāšu un universitāšu līmenī atjaunotās pētnieku un vadošo pētnieku vietas, kas radīs akadēmiskā personāla atjaunošanas rezervi;

  • augsti kvalificētu profesionāļu piesaiste no vietējām institūcijām (arī no ārzemēm) uz nepilnu darba laiku studiju programmu īstenošanai ar nosacījumu, ka šie speciālisti ne tikai nolasa lekcijas, bet arī ir gatavi dot ieguldījumu zinātniskā darba attīstībai uzturzinātnes nozarē, īpaši individuālā darbā ar studentiem, kursa un maģistra darbu vadībā, piemēram, I.Šmate, A. Melngaile, M. Krastiņa u.c.;

  • jauno perspektīvo zinātņu doktoru piesaiste (piemēram, M. Bukovskis);

  • pieredzējušajam akadēmiskajam personālam, lai uzlabotu un pilnveidotu savu pedagoģisko kvalifikāciju, atbilstoši mūsdienu prasībām, tiek nodrošinātas tālākizglītības iespējas pedagoģijas kursos (piemēram, Z. Zariņš, I. Jākobsone u.c.) kā arī ir izstrādāti ESF līdzfinansētie projekti akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanai ( piemēram, LU Ķīmijas fakultātē , sākot ar 2007. gada septembri, pasniedzējiem būs iespēja papildināt savas zināšanas angļu valodā, informāciju tehnoloģijā un noklausīties lekciju ciklu par modernām analīžu metodēm, piedaloties vieslektoriem);

  • vairāki docenti pēdējos gados ir ievēlēti profesoru un asoc. profesoru amatos (piemēram, S. Pastare, P. Mekšs u.c. );

  • kopumā studiju programmu Uzturzinātne realizē pietiekoši augsti kvalificēts akadēmiskais personāls, tomēr kā trūkums minams radošā atvaļinājuma neizmantošana lielā noslogojuma dēļ, kas ir saistīts ar lielām pedagoģiskā un organizatoriskā darba (projektu izstrādi un vadību) slodzēm un nepietiekamā palīgpersonāla skaitu.

9.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums, norādot to uzdevumus programmas īstenošanā

Programmas Uzturzinātne praktiskā realizēšana tika uzsākta 2006./2007. akadēmiskajā gadā. Pirms tam un vēl joprojām jārisina dažādi organizatoriski jautājumi, tai skaitā vēl tagad tiek saskaņots savstarpējo finansiālo norēķinu optimālais realizēšanas variants. Struktūrvienībās pilnībā nav atrisināts jautājums par papildus nepieciešamā palīgpersonāla skaitu; nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu un uzdevumus Uzturzinātnes programmas realizēšanā skat. 9.4 tabulā.

9.4 tabula

Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums, norādot to uzdevumus programmas īstenošanā

Amata nosaukums

Skaits

Uzdevumi

Studiju metodiķis

5

Studiju metodiķa veicamie pienākumi ir atkarīgi no struktūrvienības specifikas:

  1. izstrādāt laboratorijas darbu metodikas un aprakstus, veikt laboratorijas darbu uzstādīšanu un pārbaudi, regulāri tos uzlabojot;

  2. mācīt studentiem drošas un metodiski pareizas darba metodes, strādājot laboratorijas darbus un izmantojot dažādu aparatūru;

  3. sagatavot laboratoriju darbam, nodrošinot darbus ar nepieciešamo aparatūru, reaģentiem un ķīmiskajiem traukiem;

  4. rūpēties par darba drošības noteikumu ievērošanu;

Datortīkla administrators

5

  1. pārraudzībā esošas datortehnikas uzturēšana kārtībā un materiālu pasūtīšana tās darbībai;

  2. programmatūras uzstādīšana un atjaunošana un uzturēšana darba kārtībā;

  3. antivīrusu programmu uzstādīšana un regulāra kontrole;

  4. studentu konsultēšana darbā ar datortehniku;

  5. datortehnikas defektu konstatēšana, novēršana, darbinieku datortehnikas apkope;

  6. atbildība par darba drošības un ugunsdrošības noteikumu ievērošanu datorklasē.

Struktūrvienību sekretāre

5

  1. informācijas sakaru nodrošināšana ar augstskolu akadēmisko un citiem departamentiem;

  2. studentu informēšana par nodarbību pārcelšanu un aizvietošanu;

  3. sekmības kontrole un eksaminācijas protokolu lietvedība;

  4. studentu reģistrēšana kursos, studentu iesniegumu pieņemšana, darbs stipendiju un kredītu piešķiršanas komisijā;

  5. telpu noslodzes saskaņošana un kontrole, datu apkopošana no aptaujas anketām par mācību darba novērtējumu;

  6. reflektantu pieteikumu pieņemšana u.c. ar administratīvo darbību saistītie uzdevumi.

9.12. Struktūrvienību uzskaitījums, norādot to uzdevumus

programmas īstenošanā

Starpaugstskolu maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” A daļā apkopoti 7 moduļi, kas sastāv no atsevišķiem kursiem atbilstoši moduļa tematikai. Par katra moduļa un tam pakārtotu B daļas kursu realizēšanu atbild Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki no atbilstošajām augstskolu fakultātēm, savstarpēji sadarbojoties.

Atkarībā no augstskolu (fakultāšu) struktūrvienību specializācijas akadēmiskās programmas “Uzturzinātne” īstenošanā, tām ir šādi galvenie uzdevumi:

  • sagatavot augsti kvalificētus speciālistus uzturzinātnes nozarē;

  • nodrošināt struktūrvienībai deleģēto Uzturzinātnes studiju programmas daļu kvalitatīvu realizēšanu un komplektēt to izpildei nepieciešamo personālu;

  • nodrošināt mācību programmu materiālu, mācību grāmatu un citu mācību līdzekļu sagatavošanu (arī e-kursus);

  • organizēt priekšlikumu izstrādi studiju programmas pilnveidošanai;

  • ieinteresēt studentus iesaistīties zinātnisko pētījumu veikšanā;

  • iepazīstināt studentus ar galvenajiem virzieniem un attīstības tendencēm uztura zinātnē;

  • docēt kursus, kuri atbilst struktūrvienības kompetencei un specifikai.

Struktūrvienību konkrētie uzdevumi (programmā realizējamie studiju kursi) ir ietverti 9.5.tabulā:

9.5 tabula

Struktūrvienību uzdevumi programmas īstenošanā

Augstskola, augstskolas struktūrvienība

Uzdevumi

LLU, Pārtikas Tehnoloģijas fakultāte

Realizēt A3 moduli „Pārtikas produktu ražošanas pamati” ietvertos studiju kursus:

  1. Pārtikas produktu tehnoloģija,

  2. Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi,

  3. Pārtika un uztura kvalitāte.

un modulim A3 pakārtotos B izvēles kursus

  1. Sabiedrisko ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija,

  2. Patērētājs un pārtikas mārketings,

  3. Pārtikas produktu iesaiņošana,

  4. Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti.

Šo kursu apguve atbilst 14 kredītpunktiem.

LU, Bioloģijas fakultāte

Realizēt pamatpriekšmetu modulī A4 (Cilvēka fizioloģija un uzturs) ietvertos studiju kursus

  1. Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija,

  2. Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā,

kā arī modulim A4 pakārtoto izvēles kursu Pārtikas mikrobioloģija.

Šo kursu apguve atbilst 8 kredītpunktiem.

LU, Ķīmijas fakultāte

Realizēt pamatpriekšmetu modulī A2 (Pārtikas un uzturvielu ķīmija) ietvertos studiju kursu:

  1. Pārtikas ķīmija,

  2. Pārtikas produktu uzturvērtība;

kā arī modulim A2 pakārtotos izvēles kursus:

  1. Svešvaloda specialitātē,

  2. Informāciju tehnoloģija,

  3. Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas,

  4. Dzeramais ūdens.

Šo kursu apguve atbilst 14 kredītpunktiem.

LU, Medicīnas fakultāte

Realizēt modulī A6 (Klīniskā uzturzinātne) ietvertos studiju kursus

  1. Uzturs imūndeficīta un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā,

  2. Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā,

  3. Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā,

  4. Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi,

modulī A7 (Sabiedrības veselība un epidemioloģija) ietvertos studiju kursus

    1. Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi,

    2. Bioloģiskā statistika.

Kā arī modulim A6 pakārtotos izvēles kursus

  1. Cilvēka anatomija,

  2. Uztura nepanesamība un alerģijas,

  3. Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija,

  4. Metaboliskais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi.

Šo kursu apguve atbilst 19 kredītpunktiem.

RSU

Realizēt pamatpriekšmetu modulī A1 (Uzturs un uzturpolitika) ietvertos studiju kursus

  1. Uzturpolitika un uzturzinātne,

  2. Uztures un vielmaiņas novērtēšana,

pamatpriekšmetu modulī A5 (Uzturs cilvēka mūža laikā) ietvertos studiju kursus

  1. Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos,

  2. Bērnu un pusaudžu uzturs,

  3. Uzturs gados veciem cilvēkiem,

  4. Uzturs un mutes veselība,

  5. Uzturs fiziskā un garīgā slodzē.

    moduļos A1 un A5 pakārtotos moduļa B izvēles kursus

  1. Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikāļu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā,

  2. Uzturs slimību profilaksē,

  3. Medicīnas ētika,

  4. Aptaukošanās un tās ārstēšana,

  5. Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana.

Šo kursu apguve atbilst 25 kredītpunktiem.

9.13. Akadēmiskā personāla ārējie sakari

Akreditācijas periodā LU Ķīmijas fakultāte ir turpinājusi sadarbību ar jau tradicionālajiem darba devējiem, piemēram, PAS Grindeks, Pārtikas un veterināro dienestu un tā Nacionālo Diagnostikas centru, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūru u.c. Pēdējo gadu laikā uzsākta sadarbība ar Valsts proves uzraudzības inspekciju, Baltijas Vides forumu, uzņēmumu Medicamina, Biolat un LVMI Silava.

SOCRATES programmas ietvaros sadarbība notiek ar Gentes Universitāti Beļģijā un Hannoveres Universitāti Vācijā.

LU Ķīmijas fakultātei ir ilggadēja sadarbība ar Vides fizikas departamentu Čalmera Tehniskajā augstskolā Gēteborgā (Zviedrija, prof. E. S. Lindgren), Fizikas departamentu Karaliskajā Lauksamniecības akadēmijā (Dānija, prof. J.Laursen) un Mežu pētniecības institūtu Helsinkos (Somija, prof. H.-S. Helmisaari). Sadarbība notiek mikroanalīzes metožu izstrādē dažādiem vides objektiem. Organiskās ķīmijas katedrai turpinās sekmīga sadarbība polimerizēties spējīgo virsmas aktīvo vielu pētījumu jomā ar Francijas Nacionālā pētījumu centra Lionas Polimēru procesu un ķīmijas laboratoriju (prof. M. Lemērs).

Asociētā profesore I. Jākobsone SOCRATES programmas ietvaros līdzdarbojas Gentes profesora Rolanda Verbē vadītajos Eiropas semināros, piedalās Eiropas studiju programmas izstrādē „Pārtikas kvalitātes vadība” un „Drošība pārtikas ķēdē”. Visu līmeņi studējošie, kas specializējas pārtikas ķīmijas jomā, regulāri piedalās šīs sistēmas organizētajos intensīvajos kursos.

Ķīmijas fakultātes docētāji ir eksperti dažādās darba grupās:

  • Latvijas Standartizācijas tehniskajā komitejā STK 45 „Augsnes ielabošanas un mēslošanas līdzekļi” – prof. A.Vīksna;

  • Profesors A. Vīksna ir Latvijas kontaktpersona Eiropas Komisijas „References materiālu virtuālajā institūtā” (VIRM).

  • Asoc. prof. S. Pastare ir LATAK tehniskais eksperts un Valsts Standartu tehniskās komitejas STK 25 „Vides kvalitāte” locekle; Rīgas domes un Latvijas Zinātņu akadēmijas neatkarīgo ekspertu grupas locekle; IWA (Starptautiskās ūdens asociācijas) biedrs

LLU ilgajos fakultātes pastāvēšanas gados ir izveidojusies cieša sadarbība ar pārtikas rūpniecības uzņēmumiem. Līdzās tam ir jāmin arī valsts pārvaldes institūcijas – LR ZM Veterināro un Pārtikas departaments, Lauku atbalsta dienests, Veselības ministrijas atbildīgās institūcijas, Pārtikas un Veterinārais Dienests, dažādas profesionālās asociācijas - Pārtikas Uzņēmumu Federācija, Latvijas Piensaimnieku Centrālo Savienība, Maiznieku biedrība u.c. Izveidojušās sadarbības ietvaros arī fakultātes studentiem ir iespēja praktizēties pārtikas rūpniecības uzņēmumos, piemēram, a/s „Valmieras piens”, a/s „Rīgas piena kombināts”, a/s „Rīgas Miesnieks”, a/s „Agrofirma Tērvete”, Z/S „Lāči”, a/s „Vidzemes maiznīca”, a/s „Jelgavas Maiznieks”, a/s „Laima”, a/s „Cēsu alus”, a/s „Hanzas maiznīca”, a/s „Spilva”, a/s „Latvijas Balzāms”, a/s „Rīgas raugs” u.c.

Darba devēju pārstāvji tiek iesaistīti Valsts eksāmenu komisijas sastāvā, kurā vairāk kā 50% no locekļiem ir pārtikas uzņēmumu, valsts pārvaldes institūciju un profesionālo pārtikas ražotāju arodorganizāciju speciālisti: Jānis Skalbe, a/s „Rīgas raugs” ražošanas direktors; Ināra Sviķe, LR Zemkopības ministrijas Veterinārā un Pārtikas departamenta direktora vietniece; Arlita Sedmale, Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektore; Harijs Panke, A/S „Valmieras piens” ģenerāldirektors.

Atsevišķi pārtikas uzņēmumi ir iedibinājuši arī savas stipendijas: ar a/s „Rīgas Piensaimnieks” iniciatīvu un Latvijas Izglītības Fonda mērķprogramma „Izglītībai, zinātnei un kultūrai” līdzdalību ir iedibinātas stipendijas jaunajiem, topošajiem pārtikas speciālistiem. Tās mērķis ir sekmēt jaunu un konkurētspējīgu speciālistu sagatavošanu, kas varētu sniegt būtisku ieguldījumu piena pārstrādes nozarē. Lai stimulētu teorētisko un praktisko iemaņu apguvi, kā arī materiāli atbalstītu labākos studentus, šī stipendijas piešķir „Pārtikas zinību” un „Pārtikas produktu tehnoloģijas” pilna laika studentiem.

LLU PTF noslēgusi SOCRATES/ERASMUS ietvaros līgumus ar:

1) ar University of Applied Science (Fulda, Vācija), kuras ietvaros ir notikusi pasniedzēju apmaiņa: asoc.prof. A.Blija par kvalitātes nodrošināšanas prasībām, u.c.;

2) ar Gentas Universitāti (Beļģija), kuras ietvaros 2005./2006. studiju gadā: asoc.profesore A.Blija īslaicīgi stažējās Gentas Universitātes Pārtikas ķīmijas katedrā;

Dažādu starptautisko projektu ietvaros veidotie kontakti ir veicinājuši arī ciešāku sadarbību ar Kauņas Tehnoloģiju Universitāti, Tallinas Tehnoloģiju Universitāti gan piedaloties šo institūciju organizētajās starptautiskajās konferencēs, gan arī doktoru darbu recenzēšanā (prof. D.Kārkliņa). Asoc.prof. I.Ciprovičai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Norvēģijas Dzīvības Zinātņu Universitātes, Kopenhāgenas Universitātes Piena prod uktu katedras speciālistiem, gan piedaloties starptautisko doktorantu kursu organizēšanā „Potencial of Lactobacillus paracasei in Nordic cheeses”, gan arī lekciju kursa nolasīšanā par piena kvalitāti.

LLU Pārtikas Tehnoloģijas fakultātei ir cieša sadarbība arī ar Latvijas augstskolām un koledžām, kurās īsteno dažādas ar pārtiku un uzturu saistītas studiju programmas. PTF ir vienīgā, kas Latvijā realizē akadēmisko bakalaura studiju programmu „Pārtikas zinības”, 2.līmeņa profesionālo studiju programmu „Pārtikas produktu tehnoloģija”, akadēmiskā maģistra studiju un doktora studiju programmu „Pārtikas zinātne”.

PTF mācībspēki prof. D.Kārkliņa, asoc. prof. A.Blija, prof. V.Kreicbergs un asoc.prof. I.Ciproviča piedalās RSU Uztura akadēmiskās skolas studentu izglītošanā, pasniedzot tiem sekojošus studiju priekšmetus „Pārtikas produktu tehnoloģija”, „Pārtikas piedevas”, „Pārtikas ķīmija”, „Pārtikas kvalitāte” un „Ēdienu gatavošanas tehnoloģija”.

Asoc.prof. A.Blija lasa lekciju kursus „Pārtikas produktu tehnoloģija”, „Fermentatīvie procesi pārtikas rūpniecībā” un „Pārtikas kvalitāte” Olaines Mehānikas un Tehnoloģijas Koledžas 1.līmeņa studiju programmas „Pārtikas produktu kvalitātes kontrole” 3.kursa studentiem.

Prof. D.Kārkliņa ir ilggadēja Valsts eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja Rīgas Uzņēmējdarbības „Pārtikas tehnoloģijas” studiju programmai.

9.14. Studiju programmas attīstības plāns

Uztura zinātne ir interdisciplināra zinātne, kas attīstās veselības, medicīnas, pārtikas un dabas zinātņu saskares jomā. Tā izmanto šo zinātņu metodoloģiju, lai pētītu uzturu, cilvēka un uztura problēmas. Ņemot vērā izglītības aktualitāti vides zinātnē, mūsdienās studijas šajā uzturzinātnes nozarē ir neatņemama izglītības sistēmas sastāvdaļa. Uzturzinātnes studiju pamatā ir izglītība dabas zinātnēs: ķīmijā, bioloģijā, pārtikas zinātnē un veselības zinātnē. Uztura zinātnes nepieciešamība ir īpaši aktuāla, ņemot vērā Latvijas kā neatkarīgas valsts pastāvēšanu un ilgtspējīgu attīstību. Sadarbojoties tikai trim augstskolām (LLU, LU, RSU), programmu ir iespējams realizēt pilnā mērā, ņemot vēra gan zinātniskā potenciāla iespējas, gan arī akadēmiskā darba specifiku.

Uzturzinātnes maģistra studiju programma izstrādāta pamatojoties uz:

  • uzturzinātnes maģistra studiju programmām ārvalstīs (skat. šī pieteikuma 9.3. nodaļu un 12. pielikumu);

  • akadēmisko studiju tradīcijām LLU, LU un RSU, akcentējot dabas zinātņu lomu uztura un veselības problēmu risināšanā;

  • zinātnes un augstākās izglītības integrācijas procesiem no vienas puses, un ciešu sadarbību ar praktiski uztura un veselības jautājumus risinošajās institūcijās strādājošajiem, no otras puses;

  • reālām uztura speciālistu prasībām Latvijā.

Uzturzinātnes studiju turpmākajai attīstībai ir jābalstās uz sekojošajiem noteikumiem:

  • uzturzinātnes studijas starpaugstskolu līmenī jāattīsta kā plaša profila akadēmiskās studijas, akcentējot profesionālās sagatavošanas aspektus, ievērojot Latvijas uzturzinātnes vajadzības pēc speciālistiem;

  • turpināt tuvināt Uzturzinātnes studiju programmu Eiropas Savienības valstu universitāšu uzturzinātņu studiju programmām, vienlaikus saglabājot studiju struktūru, kas atbilst Latvijas valsts reālām iespējām un esošajām prioritātēm, kā arī ņemot vērā sabiedrības attīstības perspektīvas;

  • studiju izveidi pilnveidot, pastiprinot integrāciju ar Latvijas pētnieciskajiem institūtiem kā pētnieciskās bāzes pamatu, bet no otras puses, attīstot sadarbību ar uztura un pārtikas jautājumus risinošām ministrijām un citām valstiskām institūcijām, panākot studiju saistību ar reālo pārtikas, uztura un veselības problemātiku;

  • starptautiskās sadarbības intensificēšanu ar Eiropas valstu universitātēm maģistra darbu izstrādē īpaši doktora studiju programmas izveidē.

Uzturzinātnes maģistra studiju programmas attīstība saistāma ar:

  • programmas satura un apmācības formu izmaiņām;

  • programmas realizācijas nodrošināšanas pilnveidošanu;

  • programmas kvalitātes kontroles un vadības sistēmas pilnveidošanu.

Galvenās izmaiņas programmas tālākā uzlabošanā un tās realizācijas iespējas saistās ar:

  • izmaiņām Latvijas darba tirgū un izmaiņām sabiedrībā;

  • nepieciešamību pilnveidot programmas realizācijas nodrošinājumu un materiālo bāzi, pilnveidojot pasniedzēju tālākizglītības sistēmu.

9.15. Studiju programmas SVID analīze

Studiju programmas “Uzturzinātne padome (direktors un struktūrvienību atbildīgās personas) veica studiju programmas SVID analīzi:

Stiprās puses:

  • multidisciplināra, ko nodrošina dažādu zinātnes nozaru speciālistu iesaistīšana kursu docēšanā;

  • ciešas saites ar uztura un pārtikas un veselības jautājumus risinošām valsts institūcijām;

  • iekšēji integrēta un uzsākta arī ārēja integrācija ar Latvijas pētniecības institūtiem un ārvalstu augstskolā;

  • populāra un pievilcīga, jo uztura un pārtikas jautājumi ir saistoši ikvienam sabiedrības pārstāvim.

Vājās puses:

  • pirmā starpaugstskolu programma, programmas vadībai un atbildīgajām institūcijām jāsaskaras ar netradicionālām situācijām un jāpieņem netradicionāli lēmumi;

  • vienīgā uzturzinātnes maģistra studiju programma Latvija un Baltijas valstīs;

  • lielākā daļa studentu paralēli mācību darbam strādā.

Iespējas:

  • ES finansu līdzekļu piesaistīšana studiju kvalitātes paaugstināšanā;

  • Studentu un mācībspēku iesaistīšanās zinātniskajos (arī starptautiskajos) pētījumos, izmantojot sadarbības iespējas ar citām augstskolām un pētnieciskajiem institūtiem;

  • mācībspēku un studentu apmaiņas intensificēšana ar ārvalstu augstskolām.

Draudi:

  • nav aizstāvēti promocijas darbi uzturzinātnes nozarē;

  • pilnībā nesakārtotie Latvijas normatīvie akti par uzturzinātnes speciālistu kvalifikāciju un nepieciešamību.

1. pielikums

STARPAUGSTSKOLU (LLU, LU, RSU)

SADARBĪBAS LĪGUMS

SADARBĪBAS LĪGUMS

Rīgā, 2004.gada 29. novembrī

  1. LATVIJAS LAUKSAIMNIECĪBAS UNIVERSITĀTE (turpmāk tekstā – LLU), tās Mācību prorektora Arņa Mugurēviča personā, kurš darbojas saskaņā ar LLU Satversmi, no pirmās puses,

  2. LATVIJAS UNIVERSITĀTE (turpmāk tekstā – LU), tās Zinātņu prorektora Indriķa Muižnieka personā, kurš darbojas saskaņā ar LU Satversmi, no otras puses,

  3. RĪGAS STRADIŅA UNIVERSITĀTE (turpmāk tekstā – RSU), tās Zinātņu prorektores Ivetas Ozolantas personā, kura darbojas saskaņā ar RSU Satversmi, no trešās puses,

visi kopā turpmāk tekstā – Puses,

saskaņā ar:

  • Pasaules Veselības organizācijas rezolūciju (EUR/RC50/R8) par pārtikas un uztura ietekmi uz sabiedrības veselību, un

  • LR Ministru kabineta 04.09.2003. rīkojumā Nr. 556 apstiprinātajām pamatnostādnēm “Veselīgs uzturs (2003. – 2013.)”, kuras mērķu sasniegšanai viens no galvenajiem uzdevumiem ir izstrādāt un realizēt veselīga uztura apmācību programmas,

noslēdz sekojošu Sadarbības līgumu (turpmāk tekstā – Līgums):




Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studijuprogrammas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studijuprogrammas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  5. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...

Другие похожие документы..