textarchive.ru

Главная > Документ


9.4.2. B daļas izvēles kursu raksturojums

B daļas izvēles kursi dod iespējas maģistrantiem ar atšķirīgām iepriekš iegūtajām zināšanām apgūt nepieciešamās priekšzināšanas (I. semestrī izlīdzinošie kursi), lai nodrošinātu iespēju pilnvērtīgi apgūt A moduļos (cilvēka fizioloģija un uzturs, uzturs cilvēka mūža laikā, klīniskā uzturzinātne) ietvertos pamatkursus, un kursi, kuri nodrošina pamatpriekšmetu dziļāku apguvi veidojot izpratni par atsevišķajām zinātnes jomām, to savstarpējo saistību medicīnisku problēmu risināšanā. Šos kursus maģistrants izvēlas atbilstoši profesionālajām interesēm un saistībā ar izvēlēto maģistra darba tēmu (skat. 2. un 3. pielikumu).

1) Svešvaloda specialitātē (angļu valoda)

Kursa mērķis ir pilnveidot studentu lasīšanas, rakstīšanas un runas iemaņas uz specialitātes leksikas bāzes, attīstīt studentu interaktīvās komunikācijas iemaņas, izmantojot svešvalodu, apgūt tēžu, anotāciju un pārskatu veidošanu angļu valodā, kā arī papildināt studentu vārdu krājumu un gramatikas zināšanas.

2) Informāciju tehnoloģija

Iepazīšanās ar dažādām operāciju sistēmām un darbu multimēdiju vidē. Padziļināta biroja programmu pakešu izmantošana. Informācijas meklēšana un atlase izmantojot Vispasaules tīmekļa dažādas pārlūkprogrammas.(Internet Explorer; Netscape; Opera; Copernic; Safari etc). Iepazīšanās ar apmācības programmām. Audio un videoapstrādes programmas.

3) Uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par pārtikas piedevām un uztura bagātinātājiem, to lietošanas un izplatīšanas kārtību.

Tiek izvērtēta pārtikas piedevu un uztura bagātinātāju ietekme uz pārtikas produktu un uztura ķīmisko, fizikālo un fizioloģisko īpašību kopumu.

4) Dzeramais ūdens

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par ūdeni kā pārtikas būtisku sastāvdaļu. Kursā tiks pievērsta uzmanība dažādu ūdeņu fizikāli ķīmiskiem rādītājiem atbilstoši izstrādātiem LR MK noteikumiem un Pasaules Veselības organizācijas (WHO) rekomendācijām. Ūdens pārtikas produktu sagatavošanas prasības un kvalitātes kontroles sistēma analītiskajās laboratorijās.

5) Pārtikas mikrobioloģija

Kursa mērķis: apgūt zināšanas par mikroorganismiem, to nozīmi pārtikas produktu ražošanā un bojāšanās izraisīšanā.

Kursa uzdevumi:

  1. apgūt zināšanas par mikroorganismu morfoloģiju, uzbūvi, augšanu un attīstību, klasifikāciju, metabolisma, iedzimtības un mainības pamatprocesiem un nozīmi dabā un cilvēka dzīvē;

  2. iepazīties ar mikroskopēšanas un mikroorganismu kultivēšanas pamatmetodēm;

  3. apgūt zināšanas par mikroorganismu lomu dažādu pārtikas produktu ražošanā;

apgūt zināšanas par dažādu mikroorganismu izraisītām pārtikas infekcijām un toksikozēm.

6) Cilvēka anatomija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar cilvēka ķermeņa uzbūves pamatprincipiem, izmantojot gan klasiskās anatomijas metodes – apmācību pie līķa un uz mulāžām, kā arī datorapmācību pēc speciālām Eiropā un pasaulē aprobētām 2D un 3D programmām. Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta centrālās, perifērās un veģetatīvās nervu sistēmas, asinsrites un gremošanas sistēmu apguvei.

Kursa pārbaudes forma – eksāmens.

7) Skābekļa atvasinājumu un brīvo radikālu bioķīmiskie aspekti bioloģijā un medicīnā

Studiju priekšmeta mērķis:Sniegt padziļinātas zināšanas skābekļa atvasinājumu, brīvo radikāļu, kā arī antioksidantu un essenciālo mikroelementu bioķīmijā normā un pie patoloģijām.

Studiju priekšmeta uzdevumi: Sagatavot maģistrantūras studentus patstāvīgajam pētnieciskajam darbam ar specializāciju radikāļu bioķīmijā.

8) Sabiedriskā ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt ar ēdināšanas uzņēmumu izveidošanu un darba organizāciju tajos.

Pirmajā daļā sniegtas pamatzināšanas par normatīvajiem aktiem, kas reglamentē sabiedriskās ēdināšanas ražošanas procesus un pakalpojuma sniegšanu, noskaidrot labas higiēnas prakses būtību un starptautiski atzītus standartus labas higiēnas prakses nodrošināšanā, iepazīstināt ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un sniegt ieskatu par ES līmenī izvirzītajām obligātajām prasībām.

Otrajā daļā aptverti jautājumi, kas skar gan uzņēmuma izveidi, iekārtošanu un aprīkošanu, gan arī lielu uzsvaru veltot uz plašo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu iekārtu spektru, ar kuru palīdzību tiek precīzi organizēts darbs tā ražošanas telpās, noteiktas optimālās ražošanas plūsmas, optimizēts pats ražošanas process.

9) Patērētājs un pārtikas mārketings

Kursa mērķis ir apgūt mārketinga pamatprincipus attiecībā uz pārtikas produktiem. Tiek definēts, kas ir mārketings un mārketinga vadība un kā to izmanto uzņēmumi, kas ir orientēti uz tirgu un patērētājiem. Tiek analizētas tirgus iespējas, mārketinga stratēģija. Detalizēti tiek analizēta patērētāju izturēšanās lēmumu pieņemšanas un pirkšanas procesā. Tiek izskaidrots, kas ir tirgus pētījums, kas dod pamatu tirgus vides izpētei. Kursā padziļināti tiek apgūti četri maisījuma elementi: produkts, cenas noteikšana, veicināšana un izplatīšanas politika. Teorētiskos jautājumus ilustrē praktiskie piemēri.

10) Pārtikas produktu iesaiņošana

Iepakojuma un pārtikas produktu vispārīgs raksturojums. Iepakojuma funkcijas. Iepakošanas materiāli, iepakojuma formas. Vāki un aizvākošana. Etiķetes, svītrkodi, iepakojuma marķēšana. Dzērienu pildīšana un to kvalitātes nodrošinājums. Speciālie iepakošanas veidi – MAP, EMAP, aktīvais iepakojums. Aseptiskā pildīšana. Transportiepakojums. Izlietotā iepakojuma pārstrāde.

11) Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas produkti

Bioloģiskās lauksaimniecības izejvielu ieguves īpatnības. Bioloģiskā lauksaimniecībā iegūto dzīvnieku un augu valsts izejvielu pārstrādes, atļauto ražošanas palīglīdzekļu, pārtikas piedevu un pārtikas procesu raksturojums, produkta marķēšana un informācija uz marķējuma. Bioloģiskās lauksaimniecības izejvielu un produktu drošuma un nekaitīguma aspekts.

12) Uztura nepanesamība un alerģijas

Iepazīt uztura izraisīto alerģisko reakciju patoģenēzes mehānismus, klīniskās izpausmes, diagnostikas metodes un terapijas pamatprincipus. Individuālas hipoalergēnas diētas sastādīšana pacientam ar uztura alerģiju.

13) Uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar ģenētiskiem un iegūtiem faktoriem kas nosaka ēstgribu, uztura uzņemšanu un ķermeņa svara regulāciju, kuru pamatā ir neirobioloģija - principā nervu un endokrīno sistēmu mijiedarbība smadzenēs. Tiks apkopota zinātniskā literatūra no eksperimentālās, kā arī klīniskās medicīnas, kas pilnveido mūsu saprašanu par ķermeņa enerģijas līdzsvaru mehānismiem dažādos apstākļos, t.sk. bada stāvoklī, kaloriju pārpilnībā un normālā situācijā.Tiks aplūkotas mūsdienīgas izmaiņas šiem procesiem, ieskaitot vielmaiņu slimību izplatīšanos, aptaukošanos “epidēmija” un cilvēka ēšanas traucējumi, kā ari stratēģijas, kā novērst šādus iznākumus pārpilnības apstākļos.

14) Metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar lipīdu vielumaiņas traucējumiem un metabolo sindromu, kuri var būt primārais nāves cēlonis (sirds un asinvadu slimības, ateroskleroze, cukura diabēts) arī 21. gadsimtā un kuru novēršanā, kā arī kompleksajā ārstēšanā zinātniski pamatoti vadošā loma ir medicīniskā uztura terapijai.

15) Uzturs slimību profilaksē

Neinfekciozās slimības, pārsvarā hroniska rakstura, mūsdienās ir galvenais saslimšanas un mirstības cēlonis.

Nepareiza uztura izvēle ir viens no šo slimību riska faktoriem.

Kursa mērķis:

  • dot izpratni par uztura terapiju jeb diētām gan no vēsturiskā aspekta, gan mūsdienu viedokļa;

  • dot vērtējumu populārākajām dietām un uztura ieteikumiem;

  • palīdzēt praktiski saprast un apgūt veselīga uztura ieteikumus un ieteicamās uzturvielu devas, kas izstrādāti pamatojoties uz PVO dokumentiem;

  • saprast un izvērtēt uztura būtisko nozīmi slimību profilaksē.

16) Medicīnas ētika

Studiju kursa mērķis - iepazīstināt studentus ar medicīnas ētikas pamatprincipiem, uz kuriem balstās medicīnas profesionāļu un pacientu attiecības

mūsdienu izpratnē. Radīt viengabalainu priekšstatu par zinātniski pētnieciskā darba ētiskajām pamatnostādnēm.

Studiju kursa uzdevumi

  • Iepazīties ar mūsdienu priekšstatiem par profesionālās ētikas darbības morālo loģiku.

  • Attīstīt prasmi analizēt un vērtēt, lietot morāli korektu argumentāciju savas pozīcijas vai viedokļa pamatošanai.

  • Veidot prasmi atbildīgi izteikt kritiku vai atbalstu.

Mācīties vērtēt un rast morāli adekvātu risinājumu gadījumiem no medicīnas un pētniecības darba prakses, izmantojot apgūtos medicīnas ētikas pamatprincipus.

17) Aptaukošanās un tās ārstēšana

Kursa nozīmību nosaka straujais aptaukošanās pieaugums Latvijā.

Kursa mērķis - dot zināšanas par :

  • Aptaukošanās etioloģiju;

  • Aptaukošanās klasifikāciju;

  • Metabolo sindromu;

  • Aptaukošanās ietekmi uz veselību un dzīvildzi;

  • Bērnu un pusaudžu aptaukošanos;

  • Aptaukošanās ārstēšanas metodēm (uztura terapija, alternatīvās diētas, medikamentozā un ķirurģiskā ārstēšana);

  • Latvijas Diētas ārstu asociācijas izstrādātiem ieteikumiem aptaukošanās ārstēšanā.

18) Zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana

Studiju kursa mērķis – padziļināt izpratni par profilakses pamatprincipiem, profilakses programmu plānošanu un realizēšanu, arī (program mapping) profilakses programmu novērtēšanu primārās veselības aprūpes uzdevumiem sabiedrības locekļu dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Studiju kursa uzdevumi:

Pēc kursa apgūšanas studenti varēs:

  • noteikt un rast risinājumus sabiedrības veselība jomā profilakses programmu plānošanai, atklāt un definēt iespējamos līdzekļus, kuri sekmētu situācijas uzlabošanos sabiedrības veselības un uztura jomā,

  • veidot uz pierādījumiem balstītas profilakses programmas plānošanu

plānot profilakses programmu novērtēšanu.

Studiju programmā ietverto kursu sadalījumu pa semestriem skat. 2. pielikumā; studiju programmā ietverto kursu aprakstus skat. 3. pielikumā.

9.4.3. Maģistra darbs

Zināšanas un prasmes tiek padziļināti pilnveidotas maģistra darba izstrādes laikā. Maģistra darba izstrāde ir obligāta visiem studentiem maģistra grāda iegūšanai. Maģistra darbs ir paredzēts, lai dotu maģistrantiem iespēju praktiski pierādīt apgūtās zināšanas un pētījuma iemaņas izvēlētajā sfērā, kā arī zināšanas, iemaņas un prasmes, kas apgūtas iepriekšējo studiju laikā. Maģistra darbam jāparāda, ka maģistrants ir apguvis noteiktas studiju programmas sadaļas, ir kompetents izvēlētajā uzturzinātnes sfērā, spēj plānot un veikt pētījumu. Maģistra darbā maģistrants pierāda savas iemaņas plānot un vadīt pētījumu, veikt datu savākšanu un apstrādi, analizēt pētījuma rezultātus, spēj orientēties un interpretēt zinātniskās literatūras datus atsevišķā ar uzturu saistītās sfērās.

Lai maģistrants varētu apstiprināt maģistrantūras darba tēmu un tiktu pielaists pie darba izstrādāšanas, ir jābūt apgūtiem teorētiskiem studiju kursiem un kā obligāta prasība ir detalizēta zinātniskā pētījuma protokola (kursa darba, skat.3.pielikumu) izstrādāšana un aizstāvēšana. Kursa darba aizstāvēšana notiek seminārā, kur piedalās maģistranti un akadēmiskais personāls. Maģistra darba tēma un tās vadītājs (vai vadītāji) tiek apstiprināts, balstoties uz mācībspēku kopēju lēmumu.

Maģistra darbi jānoformē un jāaizstāv saskaņā ar maģistranta augstskolā (maģistranta augstskola – augstskola, kurā maģistrants ir iestājies) spēkā esošo rektora rīkojumu par noslēguma darbu izstrādes un aizstāvēšanas kārtību (skat. 10.pielikumu).

Mācību metodes

Studiju programmas apguvei tiek izmantotas sekojošas mācību metodes: lekcijas, semināri, patstāvīgais darbs zinātniskās literatūras apgūšanai un analīzei, regulāra zinātniskās literatūras analīzes prezentācijas, referāti, kursa ietvaros izstrādāti projektu darbi. Īpašs uzsvars ir uz interaktīvu metožu izmantošanu studiju procesā, studentu aktīvu līdzdalību diskusijās semināru laikā un studentu iesaistīšanu mācību procesā par atsevišķu semināru vadītājiem. Programmā imatrikulētie maģistranti aptver vairākas plašas zinātnes disciplīnas, kas ļauj nodrošināt pieredzes apmaiņu un diskusiju starp studentiem, kā arī iesaistīt studentus citu studentu izglītošanā.

    9.5. STUDIJU PROGRAMMAS FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

    9.5.1. Programmas finansēšanas avoti

Viena studenta sagatavošanas izmaksas Starpaugstskolu maģistra studiju programmā “Uzturzinātne” veselības zinātņu maģistra grāda uzturzinātnē iegūšanai ir Ls 5035 2007.gadā (skat.5. pielikumu).

    Ņemot vērā, ka Latvijas iedzīvotāju veselības rādītāji daudzējādā ziņā ir vieni no sliktākajiem Eiropā, ka Latvijā trūkst augsti kvalificēti uzturzinātnes speciālisti, ka programmas stratēģiskais mērķis ir nodrošināt mūsu valsti ar Eiropas un starptautiskam līmenim līdzvērtīgiem speciālistiem uzturzinātnē; katru gadu (tuvākajā nākotnē) programmā tiks imatrikulēti 30 studenti (katrā sadarbības augstskolā – LLU, LU un RSU – 10 studenti). Šādi speciālisti tuvākajos gados tiks sagatavoti par budžeta līdzekļiem un atbildīgajām ministrijām ir jānodrošina budžeta finansējums speciālistu sagatavošanai (skat. “Programmas izmaksas” 5. pielikumā un 15.pielikumu).

Pozitīvu vērtējumu Starpaugstskolu studiju programmai “Uzturzinātne” ir devušas Latvijas kompetentās institūcijas, atzīmējot augstāk minētās studiju programmas svarīgumu iedzīvotāju veselības nodrošināšanā un Pasaules Veselības organizācijas, Eiropas Savienības un Latvijas uzturpolitikas mērķu realizēšanā (skat. 16.pielikumu).

9.5.2. Studiju programmas infrastruktūras nodrošinājums

    Starpaugstskolu maģistra studiju programma “Uzturzinātne” tiek realizēta visās sadarbības augstskolās saskaņā ar studiju plānu (skat. 2. pielikumu) un Sadarbības līgumu (skat.1.pielikumu).

    Studiju programma tiek realizēta uz programmā iesaistīto augstskolu materiāli tehniskās bāzes (auditorijas un laboratorijas ar augstskolās esošo aprīkojumu), papildus iesaistot šādas organizācijas:

Slimnīcas: P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca; VOVA Bērnu slimnīca Gaiļezers; Rīgas pils. 1. slimnīca; Rehabitoloģijas centrs; Latvijas Onkoloģijas centrs.

Zinātniskās pētniecības institūti: LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts; LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts; Organiskās sintēzes institūts; LU Tirgzinības un kvalitātes vadības institūts;

Latvijas Lauksaimniecības zinātnes centrs “Sigra”;

Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests;

Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs;

Zemkopības ministrijas Pārtikas centrs un Veselības ministrijas Sabiedrības Veselības Aģentūra;

Medicīnas statistikas un tehnoloģiju aģentūra.

    Garants veiksmīgai studiju programmas realizēšanai ir arī augstskolu nodrošinājums ar mācību literatūru un periodiskiem izdevumiem un pieejamība augstskolu bibliotēku tiešsaistes bāzēm (skat. 13. pielikumu), kā arī Eiropas Sociālā Fonda līdzfinansēto projektu realizēšana, kas deva iespēju dabaszinātņu laboratorijas aprīkot ar starptautiskam līmenim atbilstošām analītiskām aparatūrām.

Akadēmiskās starpaugstskolu maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” programma tiek pilnveidota ar Eiropas Sociālā Fonda un Latvijas valsts budžeta atbalstu. Šim nolūkam ir apstiprināts projekts, kurš tiek realizēts no 2005.gada 1.oktobra līdz 2008.gada 31.jūlijam. Projekta nosaukums: Dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgo moduļu izstrāde Latvijas starpaugstskolu maģistru studiju programmai uzturzinātnē. Projekta līguma Nr.: 2005/0117/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2./0022/0063, LU reģistrācijas Nr.: ESS 2005/8.

Projektā tiek pilnveidoti un aktualizēti maģistru studiju programmā “Uzturzinātne” ietvertie dabaszinātnes un tehnoloģijas ietilpīgie moduļi. Projekta rezultātā tiks pārstrādāti 16 kursi un to metodiskie materiāli, tie būs pieejami e-vidē un iespiestā veidā, 10 kursi būs pieejami angļu valodā. Kursu pārstrādāšanā kā eksperti piedalīsies attiecīgo kursu tematikā vadošie LLU, LU un RSU mācībspēki.

9.6. Imatrikulācijas noteikumi

Uzturzinātnes maģistra studiju programmā tiek imatrikulēti LR pilsoņi, personas, kurām ir LR nepilsoņa pase un personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā un ja viņi ir speciālisti ar augstāko profesionālo izglītību medicīnā vai zobārstniecībā, bakalaura vai maģistra grādu bioloģijā, ķīmijā, vides zinātnēs, veselības zinātnēs (māszinībās, sabiedrības veselībā, ergoterapijā, fizioterapijā, rehabitoloģijā), farmācijā, pārtikas ķīmijā, bioķīmijā, pārtikas tehnoloģijā, sporta pedagoģijā un veselības izglītībā, veterinārmedicīnā un citās radniecīgās nozarēs.

Ieskaitīšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā. Piemēru konkursa pārbaudījumu testam dabaszinātnēs skat. 9. pielikumā.

Programmas mērķauditorija ir Valsts pārvaldes institūciju (Zemkopības, Veselības, Labklājības, Vides, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Ģimenes un bērnu) un to pārraudzībā esošo iestāžu darbinieki, pārtikas rūpniecībā un tirgvedībā iesaistītās personas; veselības, izglītības un sociālās aprūpes speciālisti; dažādu nozaru veselības aprūpes speciālisti; patērētāju tiesību aizsardzības aktīvisti; dažādu nozaru speciālisti, kuru zinātniskās intereses ir saistītas ar veselības zinātni, uzturzinātni un pārtikas zinātni.

Lai nodrošinātu studentu uzņemšanu augstskolās un iestājpārbaudījuma (testa) norisi atbilstoši Augstskolu likumam, augstskolu (LLU, LU, RSU) atbildīgās personas vienojas par iestājpārbaudījuma un imatrikulācijas norisi; 2007.gadā imatrikulācija tiek organizēta, vadoties pēc “Uzņemšanas noteikumi Latvijas Universitātē” (apstiprināti ar 02.12.2006. LU Senāta lēmumu Nr. 254) (skat. www.lu.lv):

    1. tiek sastādīta iestājpārbaudījumu komisija, kurā ietilpst LLU, LU un RSU pārstāvji, kuru apstiprina augstskolu atbildīgās struktūras;

    2. iestājpārbaudījumu materiālus (jautājumus un vērtēšanas kritērijus) sagatavo komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona; iestājpārbaudījumu materiālus apstiprina LLU, LU un RSU mācību prorektori;

    3. iestājpārbaudījumu organizē iestājpārbaudījumu komisija; iestājpārbaudījums notiek saskaņā ar grafiku (sadarbības augstskolām savstarpēji vienojoties);

    4. ja pretendentu skaits ir lielāks par budžeta vietu skaitu (katrā augstskolā 10 vietas), notiek konkurss, ņemot vērā iestājpārbaudījuma rezultātus katra augstskola savā augstskolā imatrikulē pirmos 10 reflektantus, kuri ieguvuši maksimālo punktu skaitu, un tikai tad (ja grupa nav nokomplektēta) tiek dota iespēja sadarbības augstskolā neiekļuvušajam pretendentam;

    5. piereģistrēšanās studijām notiek saskaņā ar katrā augstskolā pastāvošiem noteikumiem;

    6. ar iestājpārbaudījumā iegūto vērtējumu un konkursa rezultātiem reflektanti var iepazīties augstskolu mājas lapās un attiecīgās fakultātēs.

9.7. Studiju programmas praktiskā realizācija un kvalitātes nodrošināšana

9.7.1. Studiju programmas praktiskā realizācija

Akadēmisko starpaugstskolu maģistra studiju programmu “Uzturzinātne” realizē Latvijas augstskolas LU, LLU, RSU saskaņā ar 29.11.2004. noslēgto Sadarbības līgumu.

Programmas A daļā apkopotos 7 moduļus, kas sastāv no atsevišķiem kursiem atbilstoši moduļu tematikai, un tiem pakārtotiem B daļas kursiem, realizēs augstskolas, savstarpēji sadarbojoties (skat. 1.pielikumu, Starpaugstskolu sadarbības līguma 3.nodaļu):

  • LLU nodrošina A3 moduļa un tam pakārtoto B daļas kursu realizēšanu;

  • LU nodrošina A2, A4, A6 un A7 moduļu un tiem pakārtoto B daļas kursu realizēšanu;

  • RSU nodrošina A1 un A5 moduļu un tiem pakārtoto B daļas kursu realizēšanu.

Katrā augstskolā ir atbildīgās personas par starpaugstskolu programmas “Uzturzinātne” (SPU) moduļu realizāciju, kuras ir par savu darbu atbildīgas savas augstskolas mācību prorektoram, kurš vada Līguma realizāciju, kā arī SPU direktoram.

SPU vada direktors, kuru apstiprina ar augstskolu senātu lēmumiem. SPU direktors veic sadarbības līguma ietvaros paredzētos darbus un uzdevumus un koordinē starpaugstskolu aktivitātes.

Augstskolas savas un sadarbības līguma priekšmeta kompetences ietvaros:

  • veicina sadarbību ar starptautiskām organizācijām, zinātniski pētnieciskajām institūcijām nacionālajā un starptautiskā līmenī;

  • informē un iesaista Sadarbības līguma Puses zinātniski pētnieciskos projektos, organizē partneru un maģistrantu iesaisti projektu realizēšanā;

  • apkopo un analizē līguma ietvaros veikto pētījumu rezultātus un sagatavo priekšlikumus, lai veicinātu Latvijā īstenot pamatnostādnēs “Veselīgs uzturs (2003. - 2013.)“iestrādātos mērķus un uzdevumus;

  • apkopo un izvērtē uztura, pārtikas un veselības jaunākās atziņas un veic studiju programmā ietverto tēmu aktualizēšanu;

  • SPU likvidācijas gadījumā augstskolas apņemas nodrošināt šajā programmā studējošiem iespēju iegūt radniecīgu izglītību savā augstskolā, vai vienojas ar sadarbības partneriem (skat. 1.pielikumu, Sadarbības līguma 3.4.5. punktu un šī pieteikuma 6.punktu).

9.7.2. Kvalitātes nodrošinājums studiju programmā

Studiju programmas izpildes un studiju procesa kvalitātes nodrošināšana ir izvirzīta par vienu no būtiskākajiem starpaugstskolu studiju programmas “Uzturzinātne” akadēmiskā un palīgpersonāla darba uzdevumiem. Studiju procesa kvalitātes nodrošinājums pirmkārt ietver darbības, kas attiecas uz akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu: atklātu konkursu organizēšana uz akadēmiskā personāla brīvajām štata vietām, personāla kvalifikācijas paaugstināšana un piesaiste zinātniski pētnieciskajā darbā. Otrkārt, kvalitātes nodrošinājumam tiek izmantoti tādi tā instrumenti, kā sekošana studējošo sniegumam, programmas realizēšanā iesaistītā akadēmiskā personāla personisks kontakts ar studējošajiem studiju gaitā. Studiju procesa kvalitātes būtisks elements ir neatkarīga studējošo viedokļa uzklausīšana gan tikšanās laikā, konsultējot maģistrantus, un sadarbojoties kursa darbu un maģistra darbu izstrādes laikā. Studējošo viedoklis gan par studiju programmu kopumā, gan arī par konkrētajiem pasniedzējiem, tiek iegūts, veicot regulāru anketēšanu (skat. 14.pielikumu), kā arī analizējot iegūtos rezultātus un pārrunājot maģistrantu domas ar pasniedzējiem. Arī darba devēju un studiju programmu abiturientu viedoklis tiks izanalizēts studiju gaitas vērtēšanai. Kvalitātes nodrošinājumu studiju programmā nodrošinās arī regulāras akadēmiskā personāla tikšanās un diskusijas studiju programmas Padomē un augstskolu fakultāšu Domes sēdēs. Nozīmīgu ieguldījumu kvalitātes kultūras attīstībā sniegs pašnovērtējuma ziņojumu sagatavošanas un apspriešanas process (skat. 1.pielikuma “Sadarbības līgums” 1.pielikumu “Studiju programmu pašnovērtējuma principi”), kā arī studiju programmas gatavošana akreditācijai.

9.8. Vērtēšanas sistēma

Studiju programmas realizēšanas laikā tiek veikts studentu zināšanu vērtējums un kopumā visas studiju programmas novērtējums.

Studentu zināšanu novērtēšanas mērķis ir regulāri pārliecināties, vai studiju programma tiek apgūta atbilstoši prasībām un kādā līmenī studenti to apguvuši. Studiju programmas saturs tiek apgūts un novērtēts atbilstoši izvirzītajiem kursa apguves mērķiem. Izvirzītie izglītojošie mērķi ir galvenais pamats, organizējot satura apguvi un novērtējot programmas apguves kvalitāti eksāmenu, praktisko darbu, kursa darba un maģistra darba veidā.

Programmas apguve tiek uzskatīta par sekmīgu, ja tiek izpildīti sekojoši nosacījumi:

  1. Tiek apgūti kārtējā semestra visi obligātie un izvēles kursi 20 kredītpunktu apjomā (40 kredītpunkti vienā akadēmiskā gadā). Vērtējumu par apguves līmeni liek kursa vadītājs atbilstoši kursa aprakstam un izvirzītām prasībām (skat. 3.pielikumu).

  2. Eksāmens tiek vērtēts 10 ballu sistēmā un tiek ieskaitīts kā nolikts, ja vērtējums ir ne mazāks kā 4 (gandrīz viduvēji), tikai tad students tiek pielaists tālākām studijām un maģistra darba izstrādei.

  3. Pirms maģistra darba izstrādāšanas studenti izstrādā kursa darbu un aizstāv seminārā, kurā piedalās paši maģistranti un akadēmiskais personāls. Akadēmiskais personāls kopā ar programmas direktoru pieņem lēmumu par sekmīgu kursa darba aizstāvēšanu ar vērtējumu 10 ballu sistēmā; ja vērtējums ir ne mazāks kā 5 (viduvēji), tad maģistrants tiek pielaists maģistra darba izstrādei, ja vērtējums ir mazāks par 5 (viduvēji), tad maģistrants netiek pielaists maģistra darba izstrādei.

  4. Maģistra akadēmiskā grāda iegūšanai tiek izstrādāts, iesniegts un maģistra gala pārbaudījumu komisijas sēdē aizstāvēts maģistra darbs (skat. 9.4.3. nodaļu, 3. pielikumu, un 1.pielikuma 4.2., 4.3. un 4.4. punktus). Maģistra darba sekmīgas aizstāvēšanas gadījumā, ja maģistra darba vērtējums ir ne mazāks kā 5 (viduvēji), maģistrants saņem diplomu, kas apliecina, ka viņš ir ieguvis Veselības zinātņu maģistra grādu uzturzinātnē. Maģistra darba neaizstāvēšanas gadījumā students saņem rakstisku apstiprinājumu par maģistrantūras kursa noklausīšanos. Maģistra darba neaizstāvēšanas gadījumā to var aizstāvēt atkārtoti atbilstoši LLU, LU, un RSU noteikumiem.

Studiju procesa, pētījumu un administrēšanas procesa uzlabošanai starpaugstskolu studiju programmai tiks veikts ikgadējs pašnovērtējums saskaņā ar pašnovērtējuma principiem (skat. 1.pielikumā Starpaugstskolu sadarbības līguma 3.4.8. punktu un Sadarbības līguma 1. pielikumu). Pašnovērtējumā tiks izvērtētas programmas izmaiņas, radušās problēmas, stiprās un vājās puses un attīstības iespējas, tas rosinās programmas direktoru, augstskolu atbildīgās personas par moduļu realizēšanu un programmā nodarbināto akadēmisko personālu apzināties, ka katrs no viņiem ir atbildīgs par studiju kvalitāti un par uzlabojumu ieviešanu.

9.9. Studējošie

9.9.1. Studējošo skaits

Starpaugstskolu akadēmiskajā maģistra studiju programmā “Uzturzinātne” pirmie 30 studenti studijas uzsāka 2006/2007. akadēmiskā gada 1. semestrī pilna laika klātienes studijās.

Saskaņā ar Starpaugstskolu sadarbības līguma 4.1. punktu (skat.1.pielikumu) sadarbības augstskolas (LLU, LU, RSU) katra imatrikulēja 10 studentus. Studentu imatrikulācija notika saskaņā ar imatrikulācijas noteikumiem (skat. 9.6. nodaļu).

Pirmā semestra laikā studijas pārtrauca 1 maģistrants, pēc 1.semestra 2 maģistrantes iesniedza iesniegumu par studiju pārtraukumu, sakarā ar bērna kopšanu, 2. semestrī studijas uzsāka 27 maģistranti.

9.9.2. Studējošo aptaujas analīze

Noslēdzoties 2006/2007. akadēmiskā gada 1.semestrim, tika veikta studējošo aptauja, lai noskaidrotu maģistrantu viedokli par studiju programmas 1.semestrī apgūto A kursu un izvēles B kursu saturu, par studiju procesā iesaistīto mācībspēku darbu (skat. aptaujas anketu 14.pielikumā). Aptaujas rezultāti parāda, ka studenti, ņemot vērā iepriekš iegūto izglītību, programmu gan pēc satura, gan pēc formas novērtē pozitīvi.

Studenti iespēju apgūt programmas 1.semestra A kursus un tajos ietverto tematiku novērtējuši pozitīvi - 94% atbildēs studenti apstiprina, ka papildinājuši un nostiprinājuši iepriekšējās zināšanas vai ieguvuši pilnīgi jaunas zināšanas, 6% atbildēs studenti uzskata, ka neguva jaunas zināšanas un prasmes.

Studentu B daļas kursu izvēle ir bijusi mērķtiecīga (ir izvēlējušies kursus, kuri nav apgūti iepriekšējās studijās) un atsauksmes par izvēlētajiem kursiem ir sekojošas: 70% sniegtajās atbildēs studenti apliecina, ka viņus pilnībā apmierinājuši kursi, 30% - apmierināja daļēji.

Studentu kopējais vērtējums par 1.semestrī apgūstamajiem kursiem kopumā (pēc 10 punktu skalas) ir ~8 punkti, arī vērtējums par procesā iesaistīto mācību darbu kopumā, ņemot vērā pasniedzēja attieksmi pret mācāmo priekšmetu, pret studentiem, un par izklāstāmā materiāla atbilstību mūsdienu prasībām tiek vērtēts ar 8 punktiem.

9.9.3. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Atbildot uz anketā uzdoto jautājumu (Kas jums visvairāk patika studiju laikā?), studenti netieši norāda studiju izstrādātājiem un vadībai programmas stiprās puses. Piemēram, pasniedzēju profesionalitāte un pozitīvā attieksme pret studentiem, iespēja iegūt nopietnas zināšanas neilgā laikā, elastīgs nodarbību grafiks, programmas realizēšana pa moduļiem (dodot iespēju kārtot eksāmenus semestra laikā), pasniedzēju lietotās zināšanu pārbaudes formas, iespēja visus radušos pārpratumus novērst un pārrunāt semestra laikā, kā arī testu jautājumu atbilstība kursā izskatītajām tēmām.

Atbilde uz aptaujas anketas jautājumu (Kas jums visvairāk nepatika studiju laikā?), ir uzskatāms kā tiešs studējošo ieguldījums studiju procesa un programmas pilnveidošanā. Studējošo aizrādījumi un ieteikumi, piemēram, neskaidri formulētas prasības kursa apguvei semestra sākumā un prasību maiņa semestra vidū, neskaidrības par pārbaudes formām, dažas tēmas dažos kursos pārāk sarežģītas, pārāk daudz patstāvīgais darbs un par maz lekciju u.c. tika ņemti vērā, uzlabojot un pilnveidojot kursu pieteikumus studiju programmu gatavojot akreditācijai. Piemēram, sākot ar 2007./2008. akadēmisko gadu studenti, uzsākot kursa apgūšanu, varēs pilnībā iepazīties ar kursa anotāciju, rezultātiem, prasībām kredītpunktu iegūšanai, kursa tēmām, kursa saturu un izmantojamo mācību literatūru.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studijuprogrammas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studijuprogrammas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  5. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...

Другие похожие документы..