textarchive.ru

Главная > Документ


9.2. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS NO LATVIJAS VALSTS INTEREŠU VIEDOKĻA

9.2.1. Programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam

    Maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” aktualitāti un nepieciešamību nosaka mūsdienu tendences sabiedrības veselības jomā (patērētājs vēlas novērst slimību, nevis to ārstēt un valsts vēlas samazināt medicīniskās apkalpošanas izmaksas, attīstītajās valstīs pieaug veco ļaužu skaits, pieaug iedzīvotāju skaits, kas sirgst ar nesabalansēta un neveselīga uztura izraisītām slimībām (palielināts ķermeņa svars un aptaukošanās), jauniešu vidū parādās ēšanas traucējumu izraisītās slimības kā bulēmija, anoreksija, uztura bagātinātāju paplašināts klāsts, dažādas nekārtnās diētas, veģetārisms utt.) un izmaiņas sociālajā vidē, nepieciešamība risināt šos jautājumus starptautiskajā līmenī, izmantojot teorētiskās un praktiskās zināšanas dažādās ar uzturzinātni saistītās jomās (pārtikas un uztura politika, .pārtikas produktu ražošana, pārtikas mikrobioloģija, pārtikas ķīmija, medicīniskā uztura terapija, sabiedrības veselība, uzturs cilvēka dzīves laikā u.c. un ēdināšana dažāda vecuma cilvēkiem un dažāda tipa uzņēmumos, pašvaldības, skolu valdes, slimnīcas, pansionāti u.c.)

    Programmas aktualitāti pastiprina nepieciešamība veicināt uzturzinātnes pilnveidošanu Latvijā, veicinot ilgtermiņa sabiedrības veselības attīstību.

    RSU ir izveidota profesionālā bakalaura studiju programma “Uztura speciālists” sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti.

    LU Ķīmijas fakultātē ķīmijas maģistratūras Pārtikas ķīmijas apakšnozares studiju programmā sagatavo pārtikas ķīmiķus, arī citu augstskolu fakultāšu studiju programmās (piem. LLU Veterinārmedicīnas fakultātē, LU Bioloģijas fakultātē u.c.) saistībā ar uzturu un pārtiku tiek ietverti atsevišķi kursi (skat.11.pielikumu).

    Līdz šim Latvijas augstskolās tieša izglītība augstākā līmeņa akadēmiskās studijās “Uzturzinātne” (maģistra un doktora studijas) nebija pieejama. Apmācības iespējas bija tikai studijas ārzemēs.

Tas radīja nepieciešamību Latvijā izveidot maģistra studiju programmu, kura 2006./2007. akadēmiskajā gadā uzsāka sagatavot plaša profila akadēmiski izglītotus uzturzinātnes speciālistus. Akadēmiskās un zinātniskās kompetences nepieciešamību uzturzinātnē nosaka Latvijas valsts nacionālās intereses, Eiropas savienības (ES) līguma 152. pants, ES pārtikas likums, Latvijas uzturpolitika, kas ir harmonizēta ar PVO rekomendācijām, sabiedrības veselības stratēģiju un reālo populācijas veselību (augsta saslimstība ar ļaundabīgiem audzējiem, sirds un asinsvadu slimībām un daudzām hroniskām slimībām darbaspējīgā vecumā).

Ir realizēta vairāku augstskolu mācībspēku konsolidācija, lai varētu īstenot šādu valstiski svarīgu multidisciplināru programmu Latvijā. Tas dos iespēju nākotnē piedalīties mācībspēku un maģistrantu līdzīga satura un formas ES un citās ārvalstu studiju programmās, kā arī veikt kopīgus zinātniskus pētījumus.

    Ievērojot iepriekš teikto, jaunā maģistra studiju programma “Uzturzinātne” un tās piedāvājums Latvijas izglītības tirgū ir pozitīvi vērtējams no Latvijas valsts izglītības politikas un ekonomikas viedokļa, jo vesels cilvēks ir spēcīgas un ekonomiski attīstītas valsts pamats.

    Atzinīgu vērtējumu un atbalstu programma “Uzturzinātne” ieguva LR Uzturzinātnes padomes sēdē 2006.gada 14.decembrī (skat. 15.pielikumu). Sēdē piedalījās par uztura un pārtikas jautājumiem atbildīgo valsts institūciju (Veselības ministrija, Bērnu un ģimenes lietu ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija) Rīgas domes, Latvijas pašvaldību savienības, sabiedrisko organizāciju un profesionālo asociāciju pārstāvji, kuri atzīmēja, ka “Uzturzinātnes” programmā tuvāko gadu laikā katru gadu jāuzņem 30 studenti par budžeta līdzekļiem, lai nodrošinātu nepieciešamo uztura speciālistu sagatavošanu.

9.2.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

Studiju programma “Uzturzinātne” nodrošinās akadēmiskās izglītības ieguvi, veselības zinātņu maģistra grāda ieguvi uzturzinātnē, nodrošinās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai un studijām doktorantūrā, kuras pašlaik piedāvā ārvalstu augstskolas (skat. 9.3. nodaļu un 12.pielikumu).

Studiju programmas mērķi un uzdevumi atbilst Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu (MK 20.01.2002. Noteikumi Nr.2). Studiju kursu apjoms ir izteikts kredītpunktos (KP), kuri tiek uzskaitīti par katru apgūto studiju kursu, ja par to ir saņemts pozitīvs vērtējums. Studiju rezultāti tiek vērtēti 10 ballu skalā. Kursa darbs un maģistra darbs arī tiek vērtēti 10 ballu skalā. Programmas obligātā daļa ietver kursus 43 KP apjomā, kursa darbu 2 KP apjomā un maģistru darbu 20 KP apjomā.

Starpaugstskolu akadēmiskās maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” satura atbilstība “Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu” ir parādīta 9.1.tabulā.

9.1.tabula

Studiju programmas “Uzturzinātne” satura atbilstība “Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu”

“Uzturzinātnes” maģistra studiju programma

Standarta (KP)

Programmas (KP)

Maģistra darbs

20

20

Obligātā daļa

45

45

9.3. Maģistra studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstu augstskolās

    Maģistra studiju programmas “Uzturzinātn” izveides aktualitāti un nepieciešamību noteica mūsdienu negatīvās iedzīvotāju veselības attīstības tendences, nepieciešamība risināt šos jautājumus starptautiskā līmenī, izmantojot teorētiskās un praktiskās starpdisciplinārās zināšanas dažādās ar uzturzinātni saistītās jomās. Programmas aktualitāti pastiprina nepieciešamība veicināt uzturzinātnes pilnveidošanu Latvijā, veicinot ilgtermiņa sabiedrības veselības attīstību.

    RSU ir izveidota profesionālā bakalaura studiju programma “Uztura speciālists” sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultāti. LU Ķīmijas fakultātē Ķīmijas maģistrantūras Pārtikas ķīmijas apakšprogrammā sagatavo speciālistus pārtikas nozarē, arī citu augstskolu fakultāšu studiju programmās (piem. LLU Veterinārmedicīnas fakultātē, LU Bioloģijas fakultātē u.c.) tiek ietverti atsevišķi kursi saistībā ar uzturu un pārtiku (skat.11.pielikumu).

    Līdz 2006./2007. akadēmiskajam mācību gadam Latvijas augstskolās tieša izglītība augstākā līmeņa akadēmiskās studijās “Uzturzinātne” (maģistra studijas) nebija pieejama. Līdzīga situācija ir arī Lietuvā un Igaunijā. Apmācības iespējas bija tikai studijas ārzemēs.

    2004. gadā Latvija pievienojās Eiropas Savienībai un arī tās izglītības telpai, tāpēc kā vienu no studiju programmām salīdzināšanai ar Latvijas starpaugstskolu maģistra studiju programmu “Uzturzinātne” izvēlējāmies ES finansētajā projektā SANCO/G/3 (Contract Nr.S12,250541, 2000CVF3 – 405) izstrādāto Eiropas starptautisko maģistrantūras studiju programmu “Sabiedrības veselīgs uzturs” (European Master of Public Health Nutrition) http://www.uku.fi/opiskelu/ojk/ (skat. 12.pielikumu).

    Programma izstrādāta, piedaloties 14 Eiropas Savienības valstīm, kā arī Norvēģijai, Islandei, Šveicei. To realizē Kuopio universitāte Somijā. Šī programma ir vērsta uz labas veselības nodrošināšanu ES iedzīvotājiem, uzskatot uzturu un fizisko aktivitāti kā faktorus dažādu slimību aizkavēšanai un sabiedrības ilgtermiņa veselības veidošanai. Programmā akcents likts uz noteiktiem, visu partneru atzītiem moduļiem, kas ir būtiski un svarīgi Eiropai. Studiju programmas ilgums 2 gadi.

    Latvijas starpaugstskolu maģistra studiju programmā “Uzturzinātne” vairāki studiju moduļi ir līdzīgi šai programmai, vairāk akcentējot uztura nozīmi un aplūkojot to gan kā riska faktoru, gan kā faktoru, kas kavē slimības procesus. Atšķirībā no minētās programmas, moduļi tiek sadalīti atbilstoši maģistrantūras nolikumiem LLU, LU un RSU.

    Kopumā Eiropas starptautiskajā maģistra studiju programmā iegūstami 120 ECTS, tas ir atbilstoši Latvijas izstrādātajai programmai - 80 KP (80 nedēļu stundu darbs). Šie punkti sadalās: 90 ETCS (60 KP) studiju teorētiskiem un praktiskiem moduļiem un 30 ETCS (20 KP) maģistra darba izstrādei.

    Apvienotā karalistē un ASV pastāv izteikta divpakāpju izglītības sistēma akadēmiskajos virzienos, kas atbilst arī Latvijas akadēmiskās izglītības modelim. Tāpēc izvēlējāmies salīdzināšanai arī šo valstu programmas.

    Glazgovas universitāte (Apvienotā karaliste) piedāvā maģistra studiju programmu “Uzturzinātne” http://www.gla.ac.uk/hummanutrition Studiju programmu realizē 12 mēnešos un četros semestros pa 10 nedēļām. Programmā tiek piedāvāti tādi kursi kā Pārtika, Uzturvielas un uztura rekomendācijas; Uzturvielu metabolisms cilvēka organismā, Ķermeņa uzbūve un enerģijas patēriņš, Statistika un datu analīze, Uzturvielu nozīmība dažādos cilvēka dzīves attīstības posmos, Sabiedrības uzturs, Pārtikas izvēle un tradīcijas. Maģistrantam ir iespējas specializēties vairākos virzienos: Sportistu uzturs, Klīniskais uzturs un Sabiedrības uzturs. Veidojot Latvijas Starpaugstskolu studiju programmu, daļa programmas priekšmetu sakrīt ar Glasgovas universitātes studiju programmu. Izstrādātajā programmā specializācija būs iespējama, izvēloties atbilstošus izvēles kursus un rakstot maģistra darbu izvēlētajā virzienā (skat.10.pielikumu).

    Vašingtonas universitāte (ASV) piedāvā maģistra studiju programu “Uzturzinātne” http://www.washington.edu/students/crscat/nutrit.html ar maģistra darba tēzēm un bez tām. Studiju programmas ilgums ir 2 gadi. Programmā paredzēti sekojoši obligātie studiju priekšmeti: Statistika, Cilvēka fizioloģija, Bioķīmija, Uzturvielu ķīmija ( dziļāk apskatot ogļhidrātu, olbaltumvielu, lipīdu, minerālvielu nozīmi uzturā), Uzturs un slimības. Iepazīstoties ar šo programmu, kursu nosaukumi un saturs ir līdzīgi jaunizstrādātai programmai (skat.12.pielikumu).

    Gentes universitāte (Beļģija) piedāvā maģistra studijas “Pārtikas zinātne un uzturs” (http://allsew.U.Gent.be/aremautd/ICFSN.html). Programmā ietvertie kursi ir: uztura un pārtikas zinātne, pārtikas tehnoloģija un mikrobioloģija, statistika un epidemioloģija, pārtikas mārketings, uztura plānošana, uztura izsauktie traucējumi utt. (skat.12.pielikumu).

    Latvijas starpaugstskolu maģistra studiju programmas “Uzturzinātne” salīdzinājumu ar līdzīgām studiju programmām ārvalstu augstskolās skat. 9.2.tabulā.

9.2.tabula

Latvijas starpaugstskolu maģistra studijas programmas “Uzturzinātne” salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām ārvalstu augstskolās

Latvijas starpaugstskolu maģistra studijas programma “Uzturzinātne”

Eiropas starptautiskā maģistrantūras studiju programma “Sabiedrības veselīgs uzturs”

Gentes (Beļģija) universitātes maģistrantūras studiju programma “Pārtikas zinātne un uzturs”

Glazgovas (Lielbritānija) universitātes maģistrantūras studiju programma “Uzturzinātne”

Vašingtonas (ASV) universitātes maģistrantūras studiju programma “Uzturzinātne”

1

Uzturs un uzturpolitika (uzturpolitika un uzturzinātne; uztures un vielmaiņas novērtēšana)

Uzturzinātnes principi (uztura pamati, uztura terapija, uztura fizioloģija, ievads sabiedrības veselīgā uzturā);

Uztura un fiziskās aktivitātes novērtēšana;

Pārtikas un uztura politika;

ES pamatnostādnes uzturpolitikā

Uztura pamati;

Pārtikas un uztura saikne

Pārtikas, uzturvielas un diētu rekomendācijas

Uzturs mūsdienās;

Pārtikas politika un pārtikas drošība;

Uztures novērtēšana;

Uztures pētījumu veidošana

2

Pārtikas un uzturvielu ķīmija (pārtikas ķīmija; pārtikas produktu uzturvērtība; uztura bagātinātāji un pārtikas piedevas; dzeramais ūdens)

Pārtikas ķīmija

Pārtikas ķīmija;

3

Pārtikas produktu ražošanas pamati (pārtikas produktu tehnoloģija; pārtikas mikrobioloģija; jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi; pārtikas un uztura kvalitāte un drošība; sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu ražošanas organizācija; pārtikas produktu iesaiņošana; patērētājs un pārtikas mārketings)

Pārtikas drošība (likumdošana un ētika pārtikas jautājumos, biotehnoloģijā un pārtikas higiēnā)

Pārtikas ražošana;

Pārtikas mikrobioloģija;

Pārtikas vadība un mārketings

4

Cilvēka fizioloģija un uzturs (cilvēka anatomija; cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija; fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā; uztura fizioloģija)

Uztura fizioloģija (sk. p.1.)

Uztura plānošana

Gremošana, absorbcija un uzturvielu metabolisms;

Ķermeņa uzbūve un enerģijas patēriņš

Uzturvielu (proteīni, ogļhidrāti, tauki, minerālvielas un vitamīni) bioķīmija

5

Uzturs cilvēka mūža laikā (uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos; bērnu un pusaudžu uzturs; uzturs gados veciem cilvēkiem; uzturs un mutes veselība; uzturs fiziskā un garīgā slodzē; medicīnas ētika)

Fiziskās aktivitātes principi;

Pārtikas paradumi: integrēta perspektīva (Eiropas pārtika un uzturs, uztura antropoloģija)

Cilvēka barība;

Cilvēka attīstības ekonomika

Diētiskais novērtējums;

Uztura novērtējums; Uztura aspekti augšanas, attīstības un novecošanas procesos

Grūtnieču un bērnu uzturs;

Pusaudžu uzturs;

Vecu cilvēku uzturs

6

Klīniskā uzturzinātne (uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā; medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā; medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā; uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi; uztura nepanesamība un alerģijas; uztura uzņemšanas un ķermeņa svara neirobioloģija; metabolais sindroms un medicīniskā uztura terapijas pamatprincipi; uzturs slimību profilaksē)

Uztura traucējumi;

Uztura epidemioloģija

Medicīniskā statistika un datu analizēšana;

Klīniskais uzturs;

Sportistu uzturs

Medicīniskā pārtikas terapija;

Uzturs bērniem ar speciālām veselības aprūpes vajadzībām;

Uzturs un gēni;

Uzturs un hroniskas saslimšanas;

Uzturs un akūtās saslimšanas

7

Sabiedrības veselība un epidemioloģija (sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi; bioloģiskā statistika; zinātniski pamatotu profilakses programmu plānošana un novērtēšana)

Sabiedrības veselības principi;

Veselības veicināšanas principi (veselības veicināšana, izglītošana veselības un uztura jautājumos);

Epidemioloģija un biostatistika

Praktiskā statistika pārtikas zinātnē

Ar uzturu saistītā sabiedrības veselība; Pārtikas izvēle un ēšanas paradumi

Sabiedrības veselība un uzturs;

Uztura izglītošanas principi un prakse;

Uztura epidemioloģija

9.4. Studiju programmas organizācija

    Akadēmiskās studiju programmas apjoms 80 kredītpunkti: ilgums: 4 semestri - pilna laika klātienes studijas; 5 semestri – nepilna laika neklātienes studijas; 6 semestri – nepilna laika neklātienes studijas. Maģistra studiju programmu veido A daļas kursi un B daļas izvēles kursi (skat. 2. pielikumu), kursa darbs un maģistra darbs. Studiju programmā ir jānoklausās visi A un izvēlētie B daļas kursi, sekmīgi jānokārto eksāmeni, jāsagatavo un jāaizstāv studiju priekšmetos paredzētie patstāvīgie darbi, kursa darbs un maģistra darbs. Maģistra darba izstrādei ir paredzēts viens semestris.

    Studiju apjoms izteikts kredītpunktos. Par vienu moduli students saņem no 4 līdz 10 kredītpunktiem. Maģistra studiju programmas kopējais apjoms ir 80 kredītpunkti, tai skaitā 43 kredītpunkti A daļai, 15 kredītpunkti B daļai, 2 kredītpunkti kursa darba izstrādei un 20 kredītpunkti maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

Programmas A daļā apkopoti 7 moduļi, kas savukārt sastāv no atsevišķiem studiju kursiem (skat. 3. pielikumu). Katrā modulī ir apvienoti studiju kursi atbilstoši moduļa tematikai, lai nodrošinātu nepieciešamo teorētisko zināšanu apguvi atsevišķās disciplīnās.

Par programmā ietverto A moduļu un tiem pakārtoto B izvēles kursu realizāciju atbild sadarbības augstskolas, savstarpēji sadarbojoties (skat.1.pielikumu):

A1 Uzturs un uzturpolitika (atbildīgā augstskola – RSU)

A2 Pārtikas un uzturvielu ķīmija (atbildīgā augstskola – LU)

A3 Pārtikas produktu ražošanas pamati (atbildīgā augstskola – LLU)

A4 Cilvēka fizioloģija un uzturs (atbildīgā augstskola – LU)

A5 Uzturs cilvēka mūža laikā (atbildīgā augstskola – RSU)

A6 Klīniskā uzturzinātne (atbildīgā augstskola – LU)

A7 Sabiedrības veselība un epidemioloģija (atbildīgā augstskola – LU)

9.4.1. A daļas studiju kursu raksturojums

Modulis A1 - Uzturs un uzturpolitika

1) Uzturpolitika un uzturzinātne

Uzturpolitika

Studiju priekšmeta mērķis

1. Sekmēt studentus integrēt dažādos kursos iegūtās zināšanas un iemaņas uztura jomā, kas ļautu analizēt, izprast, veicināt un attīstīt pārtikas un uztura politikas eiropeisku pielietojumu, speciālu vērību pievēršot tās attīstībai Latvijā.

2. Sekmēt studentu profesionālo un individuālo iemaņu un kompetences attīstību, lai zināšanu izmantošanai veselīga uztura izglītībai dažādās populācijās.

Studiju priekšmeta uzdevumi:

Pēc kursa apgūšanas studenti varēs:

1.Kritiski analizēt uztura un pārtikas politikas attīstības gaitu Latvijā un Eiropā, kā arī pasaulē.

2.Sekmēt iemaņu apgūšanu efektīvai uztura un pārtikas politikas plānošanai (ieviešana, monitorings, novērtēšana, u.c.).

3. Uztura un pārtikas politikas plānošanas apgūšana.

Uzturzinātne

Studiju priekšmeta mērķis – sniegt padziļinātas zināšanas par uztura zinātnes fundamentālajiem principiem, zinātniski pamatot uztura prioritāro nozīmi veselības nodrošināšanā visā dzīves cikla garumā, kas darbojas kā profilaktisks un ārstniecisks faktors tādu saslimšanu, kā sirds asinsvadu slimības, onkoloģiskās slimības, insults, cukura diabēts, osteoporoze.

Studiju priekšmeta uzdevumi:

Pēc kursa apgūšanas studenti varēs

  • Izmantot iegūtās zināšanas, lai kritiski izvērtētu enerģijas un uztura rekomendētās vērtības un vadlīnijas Latvijā un Eiropā

  • Kritiski izvērtēt atšķirības uzturvielu daudzuma nodrošināšanā atkarībā no fiziskās aktivitātes, fizioloģiskā un veselības stāvokļa

  • Argumentēt ieteiktos uztura un veselības riskus dažādās jaunās situācijās

  • Izveidot stratēģijas individuālai zināšanu apguvei un ilglaicīgai uztura zinātnes akadēmiskai attīstībai

2) Uztures un vielmaiņas novērtējums

Studiju priekšmeta mērķis:Atklāt uztura, vielmaiņas, ķermeņa kompozīcijas stāvokļa novērtēšanas metožu būtību un lomu cilvēka augšanas procesā, to nozīmi uzturvielu, mikronutrientu deficīta agrīnā atklāšanā, lai savlaicīgi atklātu un novērstu malnutrīcijas risku.

Studiju priekšmeta uzdevumi: Apgūt mūsdienīgas un efektīvas metodes uztura, vielmaiņas, ķermeņa kompozīcijas stāvokļa novērtēšanai, dažādu vecuma grupu cilvēkiem. Ambulatoriem vai stacionāra pacientiem. Attīstīt izpratni par profesionālām ar uzturu saistītām izmeklēšanas metodēm, datu izmantošanu zinātniskos pētījumos.

Modulis A 2 - Pārtikas un uzturvielu ķīmija

  1. Pārtikas ķīmija

Pārtikas ķīmijas kursā tiek raksturotas pārtikas produktu pamatsastāvdaļas (proteīni, ogļhidrāti, lipīdi), bioloģisko uzturvērtību veidojošie faktori (vitamīni, minerālvielas un šķiedrvielas) un sensoro īpašību veidotāji (ēteriskās eļļas, fenoli u.c.), to ķīmiskā uzbūve, izplatība augu un dzīvnieku valsts pārtikas produktos, to pārvērtības pārstrādes, uzglabāšanas un transportēšanas laikā.

Lai izprastu pārtikas produktu sastāvdaļu bioķīmiskās, fermentatīvās un ķīmiskās pārvērtības, kursā tiek sniegtas zināšanas par ķīmisko elementu un to savienojumu īpašībām, balstoties uz periodisko likumu un izmantojot atziņas par vielas uzbūvi.

  1. Pārtikas produktu uzturvērtība

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par vielu (ogļhidrātu, lipīdu un olbaltumvielu) maiņas norisēm cilvēka organismā un par pārtikas produktu enerģētiskās vērtības noteikšanu. Tiek izvērtētas pārtikas produktu raksturlielumu (ūdens, pelnu, šķiedru, tauku, olbaltumvielu, organisko skābju un ogļhidrātu) kvantitatīvā daudzuma noteikšanas metodes.

Modulis A 3 - Pārtikas produktu ražošanas pamati

  1. Pārtikas produktu tehnoloģija

Pārtikas produktu prečziniskais raksturojumus, uzturvērtība un enerģētiskā vērtība. Pārtikas produktu izejvielu mainība apstrādes procesos. Pārtikas produktu ražošanā izmantoto palīglīdzekļu, piedevu raksturojums un izmantošanas mērķis. Atsevišķu pārtikas produktu ražošanā pielietojamo tehnoloģisko procesu raksturojums. Pārtikas produktu kvalitātes īpašību un rādītāju nodrošināšanas iespējas to ieguves, apstrādes, iesaiņošanas un transportēšanas procesos. Iespējamie pārtikas produktu defekti, to raksturojums un novēršanas iespējas.

  1. Jaunā pārtika un ģenētiski modificētie organismi

Studiju priekšmetā maģistrants iepazīstas ar modernās biotehnoloģijas iespējām pārtikas produktu kvalitātes uzlabošanā, kā arī atsevišķiem ģenētiski modificētiem pārtikas produktu veidiem, funkcionāliem pārtikas produktiem, to definīciju, ietekmi uz veselību un nekaitīgumu, pozitīvām un negatīvām īpašībām un funkcionālo grupu iespējamo pielietojumu jaunu pārtikas produktu ražošanā.

  1. Pārtikas un uztura kvalitāte

Kursa mērķis ir dot priekšstatu par pārtikas produktu kvalitāti, tās kritērijiem un atkarību no dažādiem pārtikas piesārņojuma veidiem. Kursā tiek apskatīta pārtikas produktu kvalitātes vadība, riski, HACCP sistēmas darbība Latvijā, kā arī pārtikas produktu mikrobioloģiskais un ķīmiskais (pesticīdi, smagie metāli, toksīni u.c.) piesārņojums.

Modulis A 4- Cilvēka fizioloģija un uzturs

  1. Cilvēka bioķīmija un molekulārā bioloģija

Lekciju , semināru un laboratorijas kurss sniedz zināšanas par mūsdienu ģenētisko sasniegumu un bioķīmijas pielietojumu uzturzinātnē, to praktiskās pielietošanas iespējām, reālajiem sasniegumiem un perspektīvām . Tiek izskatīti vielu maiņas un tās regulācijas molekulārie pamati.

  1. Fizioloģisko funkciju regulācija cilvēka organismā

Kurss ietver mūsdienu zinātnisko priekšstatu apkopojumu par fizioloģisko funkciju regulācijas (vadības) procesiem cilvēka organismā. Kursa vispārējā daļa veltīta vadības pamatprincipu (apzināta, programmēta, reflektora vadība) un pamatuzdevumu (homeostāze, adaptācija, aizsardzība) apskatam. Kursa speciālajā daļā ietverti pārskati par fizioloģisko funkciju regulācijas pamatveidiem: pašregulāciju šūnu un orgānu (audu) līmenī, neirālo un humorālo (metablolo un hormonālo) regulāciju, uzsverot šāda iedalījuma nosacītību, jo organisma funkcionē vienoti neiro-humorāli vadības mehānismi. Teorētisko atziņu ilustrācijai kursa noslēdzošajā daļā tiek analizēti tieši barības uzņemšanas, gremošanas un pamatsubstrātu izmantošanas funkciju konkrētie regulācijas mehānismi. Kurss ietver lekcijas, seminārus un laboratorijas darbus.

Modulis A 5 - Uzturs cilvēka mūža laikā

  1. Uztura regulācijas pamatprincipi sievietēm dažādos dzīves periodos

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par sievietes uztura īpatnībām visas dzīves laikā. Kursā tiek aplūkoti sievietes dzīves dažādi periodi un raksturota pareiza un periodam atbilstoša uztura nozīme. Kursa uzdevums ir dot zināšanas par pareizu uzturu grūtniecības un laktācijas laikā, perimenopauzes un menopauzes periodos. Tiek apskatīti tādi jautājumi kā svara pieaugums, hormonālo preparātu lietošanas nozīme, anoreksija un bulīmija, osteoporoze u.c.

  1. Bērnu un pusaudžu uzturs

Kurss dod zināšanas par bērnu vecuma saslimstības struktūru, dažāda vecuma bērnu anatomiski fizioloģiskām īpatnībām. Studējošie apgūst starptautiskās prasības vesela bērna uzturam dažādos bērnības periodos, dabīgās ēdināšanas nozīmi, uztura nozīmi perinatālajā attīstības periodā. Kurss dod pārskatu par ārstniecisko uzturu biežāko bērnu slimību gadījumā.

  1. Uzturs gados veciem cilvēkiem

Kurss aplūko uztura ietekmi uz vecu cilvēku (geriatriskais vecums – sasniedzot 65 gadus) veselības stāvokli; to, kā izmaiņas organismā novecošanas procesā ietekmē ēšanas paradumus, barības vielu uzsūkšanos, metabolismu audos. Tiek apskatītas biežākās ar uzturu saistītās problēmas veciem cilvēkiem: olbaltumvielu nepietiekamība – malnutricija, ar vitamīnu un minerālu deficītu saistītie stāvokļi, adipozitāte. Obstipācijas. Uztura nozīme hronisku slimību gadījumos, kā arī sociāli – ekonomiskie aspekti, ēšanas kultūra, aprūpes īpatnības u.c.

  1. Uzturs un mutes veselība

Studiju kursa mērķis :Atklāt uztura ievērojamo lomu mutes veselības nodrošināšanā, kā arī mutes kā viena no nozīmīgākā kuņģa zarnu trakta sastāvdaļas nozīmi barības uzņemšanā, gremošanas un uzsūkšanās procesā. Pamatot uzturvielu, mikronutrientu deficīta agrīnās atklāšanas iespējas mutes dobumā, lai savlaicīgi atklātu un novērstu malnutrīcijas risku.

  1. Uzturs fiziskā un garīgā slodzē

Mērķis- dot izpratni un apgūt:

  • makro un mikro uzturvielu nozīmi veselības un rezultātu sportā, enerģijas patēriņu fiziskajās aktivitātēs;

  • anaerobās, aerobās un jauktās slodzēs, spēka un izturības treniņu īpatnības;

  • bērnu un pusaudžu sporta īpatnības;

  • sportistu imūnreakcijas, uztura ietekme;

  • pastāvošos mītus par sportistu uzturu.

  • apgūt vesela pieauguša cilvēka uzturu, izpratni par dažādiem uzturproduktiem, to patēriņa izmaiņas evolūcijas gaitā;

  • garīgā darba darītāju vajadzības pēc fiziskajām aktivitātēm. Iespējas ietekmēt dažādus fizioloģiskus sarežģījumus garīgajās slodzēs (obstipācijas, anēmija u.c.) ar uzturu;

  • uztura bagātinātāju vērtējums un to vajadzību garīgajās slodzēs.

Modulis A 6 - Klīniskā uzturzinātne

  1. Uzturs imūndeficītu un ģenētisku traucējumu profilaksē un ārstēšanā

Kurss iepazīstina ar dažādiem uztura izraisītiem imunoloģiskiem un ģenētiskiem traucējumiem, to iemesliem un diagnostiku. Apskatītas uztura sastāvdaļu, tādu kā proteīnu, minerālvielu, vitamīnu u.c., deficīta izraisītās imūndeficīta izpausmes. Doti priekšstati par uztura lomu šo traucējumu korekcijā un profilaksē.

  1. Medicīniskais uzturs hronisko slimību ārstēšanā

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar zinātniski pamatotu medicīniskā uztura ārstēšanas metodi klīnikā hronisku slimību gadījumos.

Vienlaicīgi studenti apgūst jaunākos zinātnes atzinumus par hronisko slimību cēloņiem, rašanās mehānismiem, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem, kuri nodrošinās viņu prasmi modificēt medicīnisko uzturu hronisko slimību slimniekiem.

  1. Medicīniskais uzturs akūtu slimību ārstēšanā

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar zinātniski pamatotu medicīniskā uztura pielietošanas pamatprincipiem, izmantojamajām metodēm, ārstnieciskajiem līdzekļiem akūtu saslimšanu gadījumos. Programmas ietvaros plānots apgūt pacientu barojuma novērtēšanas kritērijus, klīniskās barošanas taktiku.

Vienlaicīgi studenti apgūs jaunākos zinātnes atzinumus par akūtu stāvokļu etioloģiju, malnutrīcijas mehānismiem, klīniku, ārstēšanas pamatprincipiem. Apgūtās teorētiskās iemaņas un praktisko situāciju analīze palīdzēs apgūt prasmi modificēt medicīnisko uzturu akūtās situācijās.

  1. Uztura psiholoģija un neirotiskie ēšanas traucējumi

Kurss iepazīstina studentus ar uztura psiholoģijas īpatnībām pacientiem ar neirotiskiem, uzvedības un depresīviem traucējumiem. Tiek doti priekšstati par neirotisko ēšanas traucējumu etioloģiju, patoģenēzi, klīniskajām izpausmēm un norisi. Apskatīti sekojoši neirotisko ēšanas traucējumu klīniskie varianti: neirotiskā anoreksija, neirotiskā bulēmija, atipiskie neirotiskie ēšanas traucējumi. Informācija par augstākminēto ēšanas traucējumu psihoterapiju un farmakoterapiju, biežāk lietotās psihoterapijas metodes, medikamentozā terapija, somatisko un endokrīno traucējumu korekcija.

Modulis A 7 - Sabiedrības veselība un epidemioloģija

  1. Sabiedrības veselība un epidemioloģiskie pētījumi

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar svarīgākajām sabiedrības veselības atziņām multidisciplinārā kontekstā. Galvenā vērība veltīta dažādām slimības un dažādu veselības stāvokļu konceptuālai izpratnei, veselības un slimību biežuma mērīšanas metodēm, slimību riska faktoru izzināšanai, epidemioloģisko pētījumu veidiem un to īstenošanas metodiskajām un ētiskajām problēmām, veselības politikas veidošanai reģionālajā, valsts un starptautiskajā mērogā, veselības aprūpes organizācijai, finansēšanai un tās pārvaldes principiem, kā arī racionālu lēmumu pieņemšanas iespējam veselības aprūpē un medicīnā. Semināru laikā paredzētas diskusijas par nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām, prioritāšu noteikšana principu apgūšana un tipisku uzdevumu veikšana. Kursu beidzot, studentam jāizprot dažādu vides un uzvedības riska faktoru novērtējuma principi, epidemioloģisko pētījumu plānošanas paņēmieni, veselības aprūpes sistēmas funkcionēšana, veselības datu ieguves avoti un dažādu problēmu noskaidrošanai veicamo pētījumu uzbūves pamatprincipi.

  1. Bioloģiskā statistika

Studiju priekšmeta mērķis – sniegt studentiem vispārīgās statistikas, matemātiskās statistikas un lietišķās matemātikas zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas kā citu studiju disciplīnu apguvei, tā arī rehabilitologa izglītībā vispār.

Studiju priekšmeta uzdevumi – Iemācīt studentiem vispārīgās statistikas, varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas pamatjēdzienus un metodes; korelācijas, faktoru un diskriminantu analīzes pamatjēdzienus. Kursa apguves rezultātā studentiem jāprot: apstrādāt mērījumu rezultātus un anketēšanas datus, izmantojot datorus (programmas Excel, SPSS un Access); izveidot un rediģēt tabulas, diagrammas, datu bāzes; veikt vienkāršāko statistisko hipotēžu pārbaudi un izveidot savu datu bāzi.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studijuprogrammas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studijuprogrammas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  5. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...

Другие похожие документы..