textarchive.ru

Главная > Документ

1

Смотреть полностью

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības

departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes

novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukumsLatvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskāRaiņa bulv. 19

adrese un telefonsRīga, LV – 1586, Latvija

Tālr.: 7034301

Augstākās izglītības iestādes

reģistrācijas apliecības numursNr. 3341000218

Studiju programmas nosaukumsFarmācijas maģistra akadēmiskā

studiju programma

Studiju programmas kods 45725

Studiju programmas īstenošanas 2 gadi jeb 4 semestri pilna

ilgums un apjomslaika klātienes studijās

80 kredītpunkti

Prasības, sākot studiju programmas

apguviVeselības zinātņu bakalaura grāds farmācijāvai profesionālās studiju programmas farmācijā diploms

Iegūstamais grādsVeselības zinātņu maģistra grāds farmācijā

Vieta, kurā īsteno studiju programmuLatvijas Univesitāte Medicīnas fakultāte Šarlotes iela 1a, Rīga,

LV- 1001

Personas vārds, uzvārds un amats, kuruProfesore, Dr. hab.biol. Ruta

augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi Muceniece

kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studiju programmas direktore

LU Medicīnas fakultātes dekāne mba-Rozenfelde

Farmācijas bakalauru studiju

programmas direktore prof. R.Muceniece

SATURS

Lpp.

1. Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu 4

2. Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija 5

3. Studiju programmas akreditācijas lapas kopija 6

4. AIP atzinums par studiju programmas īstenošanas nepieciešamību 7

5. Līgums ar RSU par farmācijas studentu pārņemšanu LU farmācijas

programmas likvidācijas gadījumā 8

6. Titullapa 9

7. Pašnovērtējuma titullapa 10

7.1. Studiju programmas anotācija 11

8. Programmas vispārējs raksturojums 12

8.1. Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un

plānotie rezultāti 12

8.2. Studiju programmas perspektīvais izvērtējums no

Latvijas valsts interešu viedokļa 12

8.2.1. programmas atbilstība Medicīnas fakultātes mērķiem 12

8.2.2. programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam 13

8.2.3. studiju programmas atbilstība akadēmiskas izglītības

standartam 14

8.3. Salīdzinājums ar Latvijas un Eiropas Savienības valstu

atzītu augstskolu farmācijas studiju programmām 14

8.4. Studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas 15

8.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras

nodrošinājums 16

8.5.1. studiju programmu finansēšanas avoti 16

8.5.2. infrastruktūras nodrošinājums 16

8.5.2.1. klausītavu un nodarbību telpu atbilstība

programmu realizācijas mērķiem un uzdevumiem 16

8.5.2. 2. Mācību resursu pieejamība studentiem 16

8.6. Imatrikulācijas noteikumi 17

8.7. Studiju programmas praktiskā realizācija 18

8.7.1. Izmantotās studiju metodes un formas, darba tirgum

nepieciešamo prasmju un kompetenču apguve 18

8.7.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība

un tās ietekme uz studiju procesu 19

8.7.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos 19

8.7.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā 20

8.8. Vērtēšanas sistēma 20

8.8.1. Studentu sekmju vērtēšana 20

8.8.2. Kvalitātes vērtēšana studiju programmā 21

8.8.2.1. Kvalitātes monitoringa pasākumi 21

8.9. Studējošie 23

8.9.1. Studējošo skaits akreditācijas periodā 23

8.9.2. Studējošo un absolventu aptauju analīze 23

8.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 24

8.10. Studiju programma nodarbinātais akadēmiskais personāls 25

8.10.1. LU amatos ievēlētais akadēmiskais personāls 25

8.10.2. Studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā

personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti,

projektu vadība 25

8.10.3. Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana,

apmācība un attīstība 26

8.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums 26

8.12. Struktūrvienību uzskaitījums 27

8.13. Ārējie sakari 27

8.13.1. sadarbība ar darba devējiem 27

8.13.2. sadarbība ar citām līdzīgām studiju

programmām Latvijā un ārvalstīs 28

8.13.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis

ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko darbu ārvalstīs 28

8.13.4. Ārvalstu vieslektoru skaits 29

8.13.5. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo

apmaiņas programmu ietvaros 29

8.14. Studiju programmas attīstības plāns 30

8.15. Studiju programmas SVID analīze 31

8.16. Studiju programmas izmaksu aprēķins 34

8.17. Studiju plāns 35

PIELIKUMI 37

Pielikums Nr.1. Studiju programmā iekļauto kursu apraksti 38-73

Pielikums Nr.2. Informācija par mācībspēkiem 74

a) mācībspēku saraksts 75

b) mācībspēku CV 76-103

Pielikums Nr.3. un Nr.4. Studējošo, absolventu, darba devēju aptaujas,

anketu paraugi 104-112

Pielikums Nr.5. Akadēmiskā personāla piedalīšanās pētniecības un izglītības

projektos 113-116

Pielikums Nr.6. Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas

un sagatavotā mācību literatūra 117-124

Pielikums Nr.7. Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 125-129

Pielikums Nr. 8.Metodiskie norādījumi kā izstrādāt maģistra darbu 130-144

Pielikums Nr. 9. Metodiskie norādījumi par farmaceitiskās

prakses veikšanu 145-159

Pielikums Nr. 10. Salīdzinājums ar citām farmācijas maģistru

studiju programmām 160-164

Pielikums Nr.11. Atsauksmes no ārvalstu universitātēm 165-168

Pielikums 12. Atsauksmes no profesionālām organizācijām 169-172

Pielikums Nr. 13. Sadarbības un prakses līgumi 172-176

Pielikums Nr.14. Diploma pielikums 178-

Pielikums 15. Reklāmas un informatīvie izdevumi 179-182

Senāta lēmums

LU reģistrācijas apliecības kopija

Studiju programmas akreditācijas apliecības kopija

AIP atzinuma kopija

Vienošanas līgums ar RSU

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

FARMĀCIJAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

FARMĀCIJAS MAĢISTRS”

(kods 45725)

VESELĪBAS ZINĀTŅU MAĢISTRA GRĀDA FARMĀCIJĀ IEGŪŠANAI

Master degree program in pharmacy ‘Master of Pharmacy” for receiving the

Health science master degree in pharmacy (code 45725)

Programmas direktore:

Ruta Muceniece

Profesore, Dr.hab.biol.

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Medicīnas fakultātes Studiju programmu Medicīnas fakultātes

padomes sēdē 12.01.2010 Domes sēdē. 12.01.2010

protokola Nr. 1 protokola Nr.2840/1

padomes priekšsēdētāja Domes priekšsēdētājs

prof. mba-Rozenfeldeprof. A.Vīksna

______________________________

(paraksts) (paraksts)

APSTIPRINĀTA APSTIPRINĀTA

LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas LU Senāta sēdē

sēdē

lēmums Nr. lēmums Nr.-

Priekšsēdētājs Senāta priekšsēdētājs

prof.J.Krūmiņšprof. J. Rozenvalds

(paraksts) (paraksts)

FARMĀCIJAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAS

FARMĀCIJAS MAĢISTRS”

pašnovērtējums

  1. PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

Farmaceita izglītību regulē Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, LR likums „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 29.11.2006, MK noteikumi Nr.2 (03.01.2003) „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” un MK noteikumi Nr.68 (19.02.2002.) „Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”. ES direktīvas atļauj V pielikuma 5.6.1. punktā uzskaitīto izglītības programmu saturu grozīšanu, lai to pielāgotu zinātnes un tehnikas progresam. Lielākā daļā pasaules universitāšu farmācijas programmu absolventi uzsāk savu farmaceita darba karjeru aptiekās, klīnikās, farmaceitiskās firmās vai farmaceitiskās ražotnēs kā farmācijas bakalauri un maģistri, bet vidēji 10-20 % farmācijas maģistru turpina studijas doktorantūrā, lai iegūtu farmācijas zinātņu doktora grādu. 2004. gadā Rīgā ES TAIEX eksperti veica Latvijas Universitātes (LU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) farmācijas izglītības programmu ekspertīzi, kurā jau tad atzina Latvijā realizēto farmācijas programmu atbilstību ES standartiem. Mūsdienās lielākajā daļā valstu studiju programmas netiek dalītas akadēmiskās un profesionālās, bet universitātēs realizētās bakalauru un maģistru programmas uzskata par akadēmiskām. Visas studiju programmas sagatavo absolventus darbam specialitātē, un visās universitāšu programmās uzsver zinātnes sasniegumu izmantošanu izglītībā.

LU Medicīnas fakultātē (MF) kopš 2000/2001 m.g. ir atvērta studiju programma farmācijā, kas veidota pēc modeļa 3 gadi bakalaura studijas + 2 gadi maģistra studijas. Farmācijas maģistra grāds dod absolventiem iespējas turpināt studijas doktorantūrā, kā arī pēc 3 gadu stažēšanās sertificēta farmaceita vadībā, kārtot farmaceita sertifikācijas eksāmenu un iegūt farmaceita sertifikātu, kas dod tiesības kļūt par aptiekas vadītāju, atbildīgo farmaceitu, vadīt praktikantus un pildīt citus ar normatīvajiem aktiem noteiktos sertificēta farmaceita pienākumus. Līdzšinējā pieredze rāda, ka 98% LU MF Farmācijas bakalauru programmas absolventu turpina studijas farmācijas maģistra studiju programmā.

LU MF darbības mērķis ir īstenot farmācijas studiju programmu pēctecību, sākot ar bakalauru līmeni un beidzot ar mūžizglītības kursiem farmaceitiem, nodrošināt studiju programmu akadēmiskā līmeņa un zinātnisko sasniegumu vienotību, lai radītu un pilnveidotu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo potenciālu farmācijas nozarē un ar to cieši saistītās profesionālās jomās. LU Farmācijas programma ir iesaistījusies Eiropas valstu farmācijas programmu sadarbības tīklā PHARMINE. Katru gadu Eiropas Farmācijas fakultāšu asociācijai tiek nosūtīts ziņojums par programmas saturu.

Farmācijas maģistra studiju programmas saturs ir plānots maģistra kompetences deskriptoru izpildei. Balstoties uz bakalaura kompetences līmeņa, maģistra kompetences tiek iegūtas zinātnē sakņotās studijās, kuru būtiska sastāvdaļa ir pētniecisks darbs, patstāvīgu atziņu un secinājumu izdarīšana.

Farmācijas maģistru studiju programma ir sagatavota atkārtotai akreditācijai ar divgadīgu studiju plānu (80 KP) un studiju turpinājumu farmācijas doktora studiju programmā, kura ir akreditēta līdz 2014. gadam. Programmas obligātajā daļā ir 74 kredītpunkti (KP), ieskaitot maģistra darbu (20 KP) un praksi farmaceitiskajos uzņēmumos (24 KP), obligātajā izvēles daļā jāizvēlas - 6 KP. Programmā studē apmēram 70-80 studenti. Studiju kursus vada 15 augsta līmeņa docētāji, no tiem 2 profesori, 4 asociētie profesori, 5 docenti, 1 lektore un 3 pieaicināti speciālisti no zinātniskiem institūtiem un centriem. 88% docētāju ir zinātniskie grādi, bet lektore un 2 pieaicinātie speciālisti ir doktoranti vai doktora grāda pretendenti. Par ieguldījumu farmaceitu izglītības un farmaceitisko zinātņu attīstībā 2007.g. prof. R.Muceniece saņēma Latvijā augstāko farmācijas speciālistu balvu – H.Grindeļa medaļu un 2009.g. goda nosaukumu „Gada farmaceits - 2009”.

8. Programmas vispārējais raksturojums

8.1. Studiju programmu īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

Patlaban īstenotā farmācijas maģistru programma tiek atkārtoti akreditēta. Studiju programmas mērķi un uzdevumi nav būtiski mainījušies. Tie ir precizēti atbilstoši jaunajām ES direktīvām par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kuras pieņēma 2005.gadā agrākās direktīvas 85/432/EEK vietā.

Programmas mērķis:

  1. sniegt studentiem atbilstoši programmas līmenim teorētisko zināšanu un to pielietošanas kopumu farmācijas zinātnes apakšnozarēs un tām radniecīgās zinātņu nozarēs patstāvīgai pētniecības darbībai maģistra darba izstrādāšanā un aizstāvēšanā, kā arī sagatavot studējošos darbam farmaceitiskās darbības uzņēmumos un izglītības turpinājumam doktora studiju programmā.

Programmas uzdevumi ir:

  • attīstīt studentu radošā un patstāvīgā darba iemaņas, akcentējot zinātniski pamatotu pieeju veselības aizsardzības un farmaceitiskās aprūpes sniegšanā;

  • sniegt padziļinātas zināšanas par medikamentiem un medikamentu ražošanā izmantotajām vielām, par farmācijas tehnoloģijām, medikamentu kvalitātes kontroles metodēm, farmakoekonomiku un sociālo farmāciju;

  • pievērst lielu vērību jaunākajiem zinātnes sasniegumiem farmācijas pamatdisciplīnās un labas farmācijas prakses normatīvos;

  • iepazīstināt studentus ar modernām pētniecības metodēm, kā arī ar Nacionālajām valsts prioritātēm un pasaulē pieņemtajām farmaceitiskās izglītības vadlīnijām, kas ļauj veidot kopīgu darba tirgu ES valstīs;

  • sagatavot studentus patstāvīgai zinātniski-pētnieciskai darbībai, maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai, kā arī izglītības turpinājumam doktora studiju programmās;

  • attīstīt studentos spēju strādāt internacionālās un starpnozaru speciālistu komandās;

  • veicināt studentu piedalīšanos ERASMUS apmaiņas programmās;

  • sniegt pietiekamas zināšanas par normatīvo aktu prasībām, kas saistītas ar farmācijas praksi un sagatavot studentus farmaceitiskās prakses programmas izpildīšanai.

Plānotie rezultāti: izglītoti veselības zinātņu maģistri farmācijā.

8.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa

8.2.1. atbilstība LU Medicīnas fakultātes (MF) mērķiem

LU MF tiek realizētas studiju programmas:

  • ārstniecības profesionālā studiju programma,

  • māszinību akadēmiskās un profesionālās bakalaura un akadēmiskās maģistra programmas,

  • farmācijas akadēmiskās bakalaura un farmācijas maģistra programmas,

  • doktora studiju programma „Medicīna un farmācija”.

Tādējādi MF īsteno savu mērķi sagatavot veselības zinātņu speciālistus minētajās veselības zinātņu nozarēs.

Fakultāti vada dekāne un prodekāns. Katrai studiju programmai ir ar LU Senāta lēmumu apstiprināts programmas direktors, kurš veic studiju programmas vadību.

Lēmumus par studiju programmu izmaiņām un attīstību pieņem MF Studiju programmu padome un tos apstiprina fakultātes Dome. Domē un Studiju programmu padomē līdzdarbojas studentu pašpārvaldes pārstāvji.

8.2.2. Programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam

( darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību programmas absolventiem)

ES direktīvas 2005/36/EK un LR likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, nosaka, ka farmaceita izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks apguvis vismaz piecus gadus ilgu studiju programmu, kas ietver: vismaz četrus gadus ilgu universitātes izglītību un vismaz sešus mēnešus ilgu praktisko izglītību farmaceitiskās darbības uzņēmumā. Farmaceita izglītībai jānodrošina zināšanas un prasmes:

veikt zāļu formu sagatavošanu, zāļu izgatavošanu, standartizāciju un kontroli, zāļu kvalitātes pārbaudi, zāļu uzglabāšanu un izplatīšanu vispārēja un slēgta tipa aptiekās, zāļu lieltirgotavās un zāļu ražošanas uzņēmumos, informācijas un konsultatīvā darbību farmācijas jomā.

Detalizēts farmācijas darba tirgus pētījums Latvijā nav veikts. Aptiekās strādājošo farmaceitu sertifikācijas reģistrs uzrāda tikai aptiekās strādājošo sertificēto farmaceitu skaitu. Līdz 2008. gadam farmaceitu trūkums valstī bija manāms, jo LR ir vairāk kā 820 aptiekas, bet reģistrēti tikai 1574 farmaceiti ar augstāko izglītību. Šie skaitļi rāda, ka vidēji uz 1 aptieku ir mazāk par 2 farmaceitiem ar augstāko izglītību. Kopš 2005.g. (pirmais LU farmācijas maģistru izlaidums) LU maģistru programmu ir absolvējušas 112 personas. Absolventiem ir tiesības pēc 3 gadu nostrādāšanas aptiekā kārtot sertifikācijas eksāmenu. No 66 absolventiem, kuriem ir pagājuši 3 gadi kopš universitātes diploma saņemšanas, 50 ir saņēmusi farmaceita sertifikātu. Tātad 78% no LU absolventiem, kuriem ir 3 gadu darba stāžs, strādā kā sertificēti farmaceiti.

Pēc Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) datiem apmēram 50-60% LU un RSU absolventu strādā aptiekās. Farmaceitu potenciālās darba vietas Latvijā ir farmaceitiskās firmas, zinātniski pētnieciskie institūti, farmācijas un ķīmijas rūpniecības uzņēmumi, to produkcijas kvalitātes kontroles un testēšanas laboratorijas, vides pārvaldes institūcijas, vides un pārtikas kvalitātes laboratorijas un profesionālo žurnālu redakcijas. Pēdējos gados situācija darba tirgū mainās un studenti plāno darbu ārzemēs, kur farmaceiti ir ļoti pieprasīti. Darba vietu pieejamība Latvijā turpmākajos gados nav prognozējama. Tomēr 2009/2010.g. LU Farmācijas maģistra programmas visiem absolventiem darba vietas ir nodrošinātas.

Par darba devēju atbalstu topošu farmaceitu izglītībā liecina stipendijas, ko saņem farmācijas programmu studenti. Diemžēl 2009.g. stipendijas piešķīra tikai viena firma „Sentor Farm Aptiekas AS”. Pēc farmācijas maģistru studiju programmas teorētiskās daļas izpildes studenti iziet aptieku praksi un līdz šim no prakses vietām ir saņēmuši ļoti labus novērtējumus – dominē 9 un 10 balles. Pēc prakses studenti saņem prakses vadītāja atsauksmi, kas dod ikgadēju pārskatu par darba devēju apmierinātību ar studentu zināšanu līmeni. Papildus darba devēji aptaujāti mutiskās sarunās, telefonaptaujās un anonīmās anketu aptaujās (Pielikums Nr.4; Pielikums Nr.12). Šajās aptaujās un atsauksmēs dominē uzskats, ka programmās ir pārāk maz kontaktstundu un praktisko darbu. Darba devēji uzskata, ka bibliotēkā lasot grāmatas nevar apgūt farmācijas programmu un neatbalsta LR Augstskolu likumā noteikto 50% pašmācīšanas apjomu. Darba devēji nevar novērtēt absolventu patstāvīgo lēmumu pieņemšanas vai vadītāju spējas, jo 3 gadus absolventiem jāstrādā sertificēta farmaceita vadībā un patstāvīgs darbs nav atļauts. Vēl darba devēji uzskata, ka viņu aptaujāšana neparāda programmas labās vai sliktās puses, jo viņi raksturo savā uzņēmumā strādājošos LU absolventus kā cilvēkus ar savām rakstura īpašībām, kas nav atkarīgas no augstskolas saņemtā diploma. Atzinīgi tiek novērtētas datorprasmes un zināšanu papildināšanas tieksmes.

8.2.3. studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības programmu standartam

Starptautiskos dokumentos par diplomu un akadēmisko grādu savstarpēju atzīšanu ir uzsvērts, ka visās ES valstīs veselības zinātņu izglītības programmas ir regulējamo profesiju sarakstā. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2005/36/EK un LR likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” nosaka, ka farmaceita izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks apguvis vismaz piecus gadus ilgu studiju programmu, kas ietver:

  • vismaz četrus gadus ilgu universitātes izglītību;

  • un programmas noslēgumā vismaz sešus mēnešus ilgu nedalītu praksi publikai atvērtās aptiekās vai dalītu laiku publiskajās un slimnīcu aptiekās.

LR likumā ir noteikts, ka tiesības uzsākt farmaceita darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas profesionālās vai akadēmiskās farmaceita studiju programmas apguvi, un attiecībā uz atsevišķiem profesionālās darbības veidiem farmācijas jomā, kuru veikšanai ir izvirzītas paaugstinātas prasības MK var noteikt, ka izglītība papildināma ar praktisko izglītību vai praksi attiecīgajā jomā.

Farmācijas maģistra studiju programma sastādīta atbilstoši LR Augstskolu likumam, LR Izglītības likumam, LR likumam “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, Boloņas deklarācijai „Eiropas augstākās izglītības telpa”. Boloņa, 19.okt.1999, MK noteikumiem Nr.2 03.01.2003 „Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, MK noteikumiem Nr.68 (19.02.2002.) „Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, LU Satversmei un LU studiju programmu nolikumam. Studiju kursu apjoms ir izteikts kredītpunktos (KP) un ECTS kredītpunktos.

Farmācijas maģistra studiju programmas atbilstība MK Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu ir parādīta 1. tabulā.

1.tabula. Farmācijas maģistru studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam

Studiju programmas un to daļa

Standarts (KP)

LU MF farmācijas programma (KP)

Maģistra studiju programma

80

80

Obligātā daļa

Ne mazāk kā 30

30

Maģistra darbs

Ne mazāk kā 20

20

Obligātās izvēles daļa

Nav noteikta

6

Brīvās izvēles daļa

Nav noteikts

-

Teorētisko atziņu aprobācija

Ne mazāk par 15

24 (farmaceitiskā prakse)

Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs LU farmācijas bakalaura programma veido pamatu no kopējās 200 KP (300 ECTS) farmaceita izglītības programmas. Farmācijas maģistra studiju programma ir Farmācijas bakalaura programmas turpinājums.

8.3. Salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un citās ES valstīs

Latvijā farmaceitus sagatavo Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un LU. RSU tiek realizēta piecgadīga farmācijas studiju profesionālā programma. Tā kā farmaceita izglītība pieder pie reglamentētajām profesijām, abās universitātēs – LU un RSU neatšķiras programmu pamatkursi, bet atšķiras programmu struktūra (3+2 modelis vai 5 gadi). Līdzīga aina ir arī citās ES valstīs (Pielikums Nr.10). Ir valstis, kuras pievienojās Boloņas deklarācijas atbalstītājvalstīm, un ir valstis, kur joprojām farmaceitu apmācība notiek 5-gadīgās farmācijas maģistru vai farmaceita diploma programmās un 3-gadīgās bakalauru studiju programmās. Tomēr visās farmaceitu izglītības programmās ir ievērotas ES direktīvas 2005/36/EK prasības. Farmācijas maģistra diplomu saņem pēc vismaz 5 gadu studijām, izpildot 200 KP, jeb 300 ECTS kredītpunktu programmu. Pēc pamatkursu salīdzinājuma farmācijas studiju programmas valstīs neatšķiras (Pielikums Nr.10; Pielikums Nr.11). Programmas ir salīdzinātas pēc publicētiem materiāliem un personīgi tiekoties. 2006.g. septembrī LU farmācijas programmu apmeklēja Utrehtas universitātes Farmācijas fakultātes darbinieki un dekāns, prof. H.Leufkens. Farmācijas programmas abas valstīs tika salīdzinātas un konstatētas līdzības (bakalaura un maģistra programmas) un atšķirības (Utrehtas universitātē farmaceiti mācās 6 gadus; 4+2). 2007.g. prof. R.Muceniece un V.Kluša stažējās Florences universitātē, Itālijā un salīdzināja farmaceitu programmas. Divas LU farmācijas bakalaures pēc 2. kursa turpināja studijas Modēnas universitātē, Itālijā. Itālijā farmāciju studējošie mācās 5 gadus un saņem farmācijas doktora grādu – PharmD. Laba sadarbība ir izveidojusies ar Helsinku universitāti, Somijā, kur farmaceiti iegūst izglītību pēc Boloņas modeļa 3+2 (pielikumā Nr.10 Helsinku (Somija) un Skopjes, Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija) universitāšu farmācijas programmu studiju plāni).

8.4. Studiju programmas organizācija un tās struktūras izmaiņas

(laika periodā kopš iepriekšējās akreditācijas)

Kopš iepriekšējās akreditācijas LR likumdošana attiecībā uz programmu standartu nav mainījusies, arī jaunā ES direktīva 2005/36/EK ir tiešs iepriekšējās direktīvas ES 85/432/EEC atkārtojums ar vienīgo precizējumu, ka farmaceitiskajai praksei jābūt nedalītai 6 mēnešu praksei aptiekā programmas beigās. Tāpēc LU Farmācijas maģistru programmas struktūra nav mainīta.

LU MF Farmācijas maģistra studiju programmu veido:

A daļa: Obligātie kursi 30 KP

Maģistra darbs 20 KP

Farmaceitiskā prakse 24 KP

B daļa: obligātās izvēles kursi 6 KP

Kursu apjoma procentuālais sadalījums pa zinātņu nozarēm ir:

27 % farmācijas ķīmijas kursi,

35 % farmaceitisko zinātņu kursi,

20 % bioloģijas-medicīnas kursi,

15.5% sociālās farmācijas un ekonomikas kursi

2.5 % farmācijas likumdošana

B daļā kā obligātās izvēles kursi tiek piedāvāti kursi 12 KP apjomā, no kuriem ir jāizvēlas kursi 6 KP apjomā.

Izmaiņas ir bijušas dažu kursu KP pārdalē. Kurss „Jaunu zāļu radīšanas stratēģija” no 4 KP ir samazināts uz 2 KP, bet kurss „Klīniskā farmakoloģija” no 2 KP palielināts uz 4 KP. Tagad programmā ir Klīniskā farmakoloģija I un Klīniskā farmakoloģija II.

Mainīts kursa „Darba drošība un vides aizsardzība” nosaukums uz nosaukumu ‘Arodveselība un drošība darbā’.

B daļā iekļauts jauns kurss „Biofarmācija” 2 KP. B daļas kursi tiek realizēti, ja pēc iepriekšējas aptaujas uz tiem pierakstās ne mazāk ka 25 studenti. B daļā nerealizētie kursi ir arhivēti un pēc pieprasījuma tos var aktivēt.

Lai arī obligātās A daļas kursi ir palikuši tie paši, docētāji regulāri pārskata to saturu, ietverot tajos informāciju par farmācijas visjaunākajām aktualitātēm šīsdienas skatījumā. Atbilstošu kursu saturos ir ieviestas farmaceitiskās aprūpes tēmas, ir atjaunoti visi studiju kursu apraksti pēc jaunām LU uzskaites un reģistra formām (LUIS), papildināta mācību literatūra, iepirktas bibliotēkā jaunas mācību grāmatas un pieejas datu bāzēm, ieviests vienots standarts LU bakalauru un maģistru darbu datorizdruku un elektronisko kopiju noformēšanai. Visi absolventi saņem diplomus ar ES standartiem atbilstošiem diplomu pielikumiem.

Izmaiņas ir arī maģistra darbu vadītāju kvalifikācijā. Pēc jaunajiem LU noteikumiem maģistra darbus drīkst vadīt tikai personas ar zinātņu doktora grādu.

8.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

8.5.1. studiju programmu finansēšanas avoti

Nozīmīgākie studiju programmu finansēšanas avotiakreditācijas periodā ir bijušas studentu mācību maksas. Studiju maksas lielumu LU akadēmiskajam gadam nosaka ar rektora rīkojumu ne vēlāk kā līdz katra gada 1. martam. Studiju procesa finansējums no valsts budžeta līdzekļiem ir niecīgs. Farmācijas maģistru studiju programmā ir tikai 9 budžeta vietas abos kursos. 4 farmācijas maģistriem 2009. gadā izdevās iegūt ESF maģistrantu stipendijas. Papildus studentu mācību maksām laboratorijas darbiem nepieciešamo materiālu iegādei ir izmantoti docētāju zinātniskie granti: LZP finansējums docētāju fundamentālo pētījumu veikšanai un docētāju citi granti vai līgumdarbi. Diemžēl Veselības zinātņu programmām ES struktūrfondu atbalsts nav bijis.

8.5.2. infrastruktūras nodrošinājums

Farmācijas maģistru programmā studējošo skaits uz 2009.g. 1.oktobri bija 69 studenti. 1. gadā imatrikulēto studentu skaits tiek plānots atbilstoši bakalauru programmas absolventu skaitam. Nodarbības notiek auditorijās, datorklasēs, laboratorijās, mācību vizīšu un maģistru darbu izstrādes laikā arī ārpus universitātes. Farmaceitiskā prakse notiek Latvijas aptiekās un ārzemēs, iespējams saņemt stipendijas ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros praksei ārzemēs (ERASMUS Training program). Atbilstīgu kursu realizācija tiek pasūtīta Ķīmijas (ĶF) un Ekonomikas un vadības (EVF) fakultātēm. Šo fakultāšu infrastruktūra papildina Medicīnas fakultātes (MF) infrastruktūru un nodrošina farmācijas studentu apmācīšanu (Pielikumā Nr. 7 dati par auditorijām un laboratorijām). ĶF ir bijis ES fondu finansējums aparatūras iegādei, kuru izmanto arī farmācijas programmas kursu docēšanai.

8.5.2.1. klausītavu un nodarbību telpu atbilstība programmu realizācijas mērķiem un uzdevumiem

Telpu izmantošana tiek plānotaatbilstīgi kursā esošajam studentu skaitam.

Lekcijas un semināri galvenokārt notiek MF telpās Šarlotes ielā 1a, EVF telpas Aspazijas bulv. 5 un ĶF telpās Kr.Valdemāra ielā 48. Auditorijas ir piemērotas 20-50 klausītājiem. Laboratorijas vidēji ir 40-42 m2 telpas un pēc darba drošības noteikumiem piemērotas 10 individuālā darba vietām (4 m2 uz vienu cilvēku). MF tiecas nodrošināt studijas ar auditorijām un demonstrācijas līdzekļiem: visās studiju auditorijās Šarlotes ielā 1a ir uzstādīti datu/audio/video projektori, arī ĶF četrās auditorijās ir stacionāri projektori. Visas auditorijas apgādātas ar kodoskopiem.

8.5.2. 2. Mācību resursu pieejamība studentiem

1) bibliotēkas

Patstāvīgam darbam, lai sagatavotos pārbaudījumiem farmācijas studiju programmas studenti izmanto LU bibliotēkas (LUB) infrastruktūru (kopējais fonds – 1997081 vienību, lasītāju apkalpošanas telpu kopplatība 1463 m2) un līdz šim izmantoja arī Latvijas Medicīnas bibliotēku (LMB) (kopējais fonds 725272 iespieddarbu vienību, lasītāju apkalpošanas telpu kopplatība 207 m2). Visas bibliotēkas ir vienotā starpbibliotēku tīklā. Pasūtījumus var veikt izmantojot kopkatalogu. Šajā akreditācijas periodā vairāk grāmatas iepirktas 2007. un 2009. gadā (pielikums Nr.7).

2) LUIS

Studentiem obligāti jāizmanto elektroniskā sistēma LUIS sekmīgas savu studiju gaitas nodrošināšanai (reģistrēšanās kursiem, savas informācijas kontrolei, maģistra darbu ievadei sistēmā un tml). LUIS ir reģistrēti visi kursi un LU mājaslapā atrodami dokumenti lejuplādēšanai, piemēram, nolikumi, rektora rīkojumi, lēmumi.

3) E-universitāte un e-vide

Studiju kursu apgūšanai ievērojamos apmēros tiek izmantotas WebCT iespējas. 2007. gadā uz universitātes servera atrodas 15 farmācijas programmai piemēroti kursi, kuri ir farmācijas pamatzinātnēs. Maģistriem galvenokārt tiek sniegta visjaunākā publicētā informācija lekciju veidā, uzaicināti vieslektori, organizētas macību vizītes. Kā e-resursi tiek izmantotas LUB piedāvātās e-grāmatas, bet studiju materiālu nosūtīšanai docētāji izmanto E-pastu.

4) laboratorijas un aparatūra

Praktisko iemaņu apgūšanai studenti izmanto gan mācību, gan zinātniskās laboratorijas, kas ir kopīgas visām LU fakultātēm. ĶF nodrošina kursus „Zāļu vielu instrumentālā analīze”, „Hromatogrāfija” un „Zāļu kvalitātes kontrole”. Šajos kursos izmanto modernu aparatūru vispārīgās ķīmijas, neorganiskās ķīmijas, organiskās ķīmijas, kvalitatīvās analīzes, kvantitatīvās analīzes, instrumentālās analīzes, polarogrāfijas, fizikālās ķīmijas, hromatogrāfijas, rentgenstruktūranalīzes laboratorijās. Kurss „Jaunu zāļu radīšanas stratēģija” notiek Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI). MF ir iekārtojusi Zāļu formu tehnoloģijas un farmakognozijas laboratoriju. Ļoti liels ieguldījums ķīmijas kursu infrastruktūras attīstībā ir diviem LU Eiropas Reģionālā Attīstības Fonda (ERAF) projektiem. Projekta Biotehnoloģijas, biomedicīnas, organiskās sintēzes, vides zinātnes un ekoloģijas nozaru zinātniskās infrastruktūras modernizēšana LU ietvaros iegādātas piecas modernas pētniecības iekārtas, kas tiek izmantotas ne tikai pētnieciskajam darbam, bet arī studiju procesa realizēšanā – jonizētās plazmas spektrometrs ICP-MS, pulveru rentgendifraktometrs, elementanalizators, gaisa aerosolu daļiņu frakcionētā paraugu ievākšanas iekārta un gaisa aerosolu daļiņu skaitītājs, kuru kopējā vērtība pārsniedz 250 000 Ls. Savukārt ERAF projekta Dabas zinātņu studiju infrastruktūras attīstība LU ietvaros iegādāts ļoti daudzveidīgs laboratorijas aprīkojums par kopējo summu ~ 205 000 Ls un renovētas ķīmijas laboratorijas telpas ~ 250 m2 Kronvalda bulvārī 4, kur ir iekārtota arī mikroskopijas klase 25 darbavietām. Pielikumā Nr. 7 sniegts materiāli tehniskās bāzes raksturojums.

8.6. Imatrikulācijas nosacījumi

Vispārējie studentu uzņemšanas noteikumi tiek apstiprināti LU Senāta sēdē, un katru gadu tiek izdots rektora rīkojums par imatrukulācijas noteikumiem konkrētajā mācību gadā. Farmācijas maģistru studiju programmā imatrikulē personas ar veselības zinātņu bakalaura grādu farmācijā vai otrā līmeņa profesionālā augstākās izglītības diplomiem farmācijā. Konkurss uz budžeta vietām notiek atbilstoši vidējai svērtajai atzīmei.

Ārvalstnieku pieteikšanās un reģistrācija notiek saskaņā ar LU rektora apstiprinātajiem noteikumiem “Par ārvalstnieku pieteikšanos un reģistrāciju studijām”.

8.7. Studiju programmas praktiskā realizācija

8.7.1. Izmantotās studiju metodes un formas, darba tirgum nepieciešamo prasmju un kompetenču apguve

Programma tiek realizēta pilna laika klātienes studijās (2 semestri), latviešu valodā. Programmā ir paredzētas 50% kontaktstundas un 50% patstāvīgais darbs. Kontaktstundu laikā tiek izmantotas daudzveidīgas mācību darba formas: lekcijas, semināri, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, problēmbāzētie semināri un mācību ekskursijas uz klīnikām, lieltirgotavām, zinātniskiem institūtiem, LU Botānisko dārzu, aptiekām, ražotnēm, muzejiem un kvalitātes kontroles laboratorijām. Visos studiju kursos notiek lekcijas, kuru īpatsvars studiju kursā variē, tomēr lekcijas tiek saglabātas kā tradicionāla mācību forma, to realizējot ar modernu vizuālās demonstrācijas līdzekļu palīdzību (video demonstrācijas, multimediju projektors, audiodemonstrācijas). Lekcijās ir studiju kursu tēmu (koncepcijas, teorijas, klasifikācijas) apskats. Visas lekcijas sagatavotas, izmantojot PowerPoint prezentācijas. Turpinās vairāku kursu lekciju materiāla pārveide arī elektroniskā veidā. Prezentācijas ir pieejamas elektroniski.

Semināros notiek apgūtās vielas apspriešana un diskusijas, problēmbāzētajos semināros notiek studentu aktīva iesaistīšana diskusijās konkrētas problēmas risināšanā, izmantojot slimību vai farmaceitiskās aprūpes gadījumu aprakstus. Semināros studenti iegūst pieredzi pasniegt citiem savas zināšanas un piedalīties diskusijā. Kursos tiek iekļauts studentu patstāvīgais darbs, par kura kvalitāti visi pārliecinās semināros - prezentācijās ar sekojošu diskusiju un publisku diferencētu vērtējumu. Šī ir darba forma, kas dod iespēju labiem studentiem pašapliecināties un vājākiem studentiem – gūt papildus motivāciju nopietnāk pievērsties studijām.

Studentiem ir pieejami Internet resursi, piemēram, Supercourse, kurā brīvprātīgi no visas pasaules universitātēm lektori ievieto savas lekcijas. LU Farmācijas programma piedalās šajā projektā kopš 2004.gada. Pašnovērtējuma periodā pieaugusi E-pasta izmantošana gan lekciju, gan semināru un praktisko darbu materiālu nosūtīšanā studentiem.

Praktisko un laboratorijas darbu garums variē no 2 līdz 4 akadēmiskajām stundām. Laboratorijas un praktiskie darbi notiek atbilstīgās ĶF un OSI laboratorijās. Laboratorijas darbos studenti lekcijās iegūtās zināšanas nostiprina un iegūst praktiskās iemaņas. Laboratorijas darbos katram studentam tiek sagatavoti apraksti un izdales materiāli. Vienkāršākus laboratorijas darbus studenti strādā individuāli, ja jārisina komplekss uzdevums, tad - arī pa pāriem vai grupās.

Maģistru programmā 6 mēnešu prakses notiek aptiekās visā Latvijā vai daļu laika (3 mēnešus) ārzemēs.

Farmācijas programmu obligāto kursu saturs ir starptautiski reglamentēts, paredzot darba tirgum nepieciešamo prasmju un kompetenču apgūšanu, kas tiek ievērota.

Studiju programmas attīstība un novērtējums fakultātē tiek pētīti, gan ar studentu aptaujām, gan ar piedalīšanos Eiropas farmācijas fakultāšu asociācijas (EFFA) konferencēs.

Akreditācijas periodā ir bijis 1 mutisks ziņojums EFFA konferencē: Muceniece R., Vikmanis U. Overview of the study program accreditation in Latvia on the basis of pharmacy program experience. Tartu, Igaunija, 2006.g. jūnijs. Katru gadu EFFA valdei tiek iesniegti rakstiski ziņojumi par programmas norisi. 2008/2009.m.g. LU Farmācijas programma iesaistījās Eiropas farmācijas programmu PHARMINE konsorcijā, kas izstrādās rekomendācijas programmu satura harmonizēšanai.

8.7.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tās ietekme uz studiju procesu

Farmācijas programmas realizācijā iesaistītais akadēmiskais personāls strādā dažādās fakultātēs un piedalās dažādos pētījumu projektos. Akadēmiskā personāla pētnieciskajā darbā tiek iesaistīti studenti, piedaloties pētījumu veikšanā, ziņojot par rezultātiem konferencēs un semināros. MF Farmācijas programmas docētāju un Ārstniecības programmas docētāju projekts aktivitātē „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ieguva maksimāli augstu ekspertu novērtējumu un tiks realizēts ar 4 farmācijas maģistrantu piedalīšanos, bet tajā nav atļauts finansējums studiju procesam. Farmācijas programmas docētāji ir LZP grantu vadītāji, iepriekšējos gados profesores R.Muceniece un V.Kluša, docente U.Riekstiņa bija arī LU projektu vadītājas, un viņu 2008/2009. gadā iegūto grantu kopējā summa bija apmēram 40000 Ls. Farmācijas doktorantu grants vidēji gadā ir 3097 Ls. Iesaistīšana projektos un līdzautorība publikācijās ir palīdzējusi 4 maģistrantiem un 4 farmācijas doktorantiem 2009/2010.g. iegūt ESF stipendijas. Akreditācijas perodā notikušas 4 ar medicīnu saistīto studentu zinātniskās konferences, kurās ar ziņojumiem piedalījās arī farmācijas studenti. Katru gadu farmācijas programmas studenti piedalās LU konferencēs.

Ciešā pētījumu un akadēmiskās izglītības saistība, kas sasniedzama universitātē ir neapšaubāma programmas priekšrocība un konkurētspējas garants. Visā pasaulē docētāju pētnieciskā darba pieredze ir atzīta par kvalitātes indikatoru un tai neapšaubāmi ir pozitīva ietekme uz studiju procesu. Docētajiem ir plašākas zināšanas, starptautiskie kontakti, iespējas ievadīt studentus pētnieciskajā darbā, iespējas piedalīties konferencēs ar ziņojumiem, popularizēt Latvijas zinātni, darboties kā ekspertiem, recenzentiem, iesaistīties Latvijas Zinātņu Akadēmijas (LZA) aktivitātēs, uzaicināt ārzemju pētniekus. Tomēr jāatzīmē, ka šajā jomā pastāv problēmas. Palielinot akadēmiskā darba apjomu, akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība ar katru LU darba slodzes nolikuma mainīšanas reizi samazinās. Viens un tas pats docētājs docē 3-4 dažādus kursus un nevar izmantot ar likumu atļautos 6-12 mēnešu radošam darbam vai grāmatu rakstīšanai paredzētos atvaļinājumus, jo nebūtu aizstājēju. Darba slodzēs būtu jāparedz iespēja katram akadēmiskā personāla loceklim strādāt zinātnē. Pieaugošā birokrātija prasa arvien vairāk laika, arvien mazāk atstājot laiku tiešajiem darba pienākumiem. Radošam pētniecības, domāšanas, ideju meklēšanas, projektu rakstīšanai un savam pašizglītošanās darbam laiks slodzē vispār nav paredzēts. Ir finansiālas grūtības uzturēt bakalauru un maģistru darbu kvalitāti, jo netiek paredzēti līdzekļi studentu pētnieciskajam darbam.

Docētāju aktīvajai dalībai starptautiskajās konferencēs un aizņemtībai zinātniskajā darbībā var būt arī negatīva ietekme uz studiju procesu, jo tā var apdraudēt studiju plānojuma precīzu ievērošanu, kārtējo nodarbību sagatavošanas kvalitāti un pasniedzēju pieejamību noteiktajā konsultāciju laikā.

Neskatoties uz grūtībām, akadēmiskais personāls akreditācijas periodā ir publicējis 54 rakstus un docētāji piedalījušies vairāku patentu izstrādē, kā arī ar ziņojumiem daudzās konferencēs un kongresos. Docētāji ir vadījuši pētniecības projektus un piedalījušies projektos (Pielikums Nr.5 un Pielikums Nr.6).

8.7.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos

Studenti paralēli studijām strādā, jo ir maz valsts budžeta studiju vietu un studenti nesaņem valsts stipendijas. Tas apgrūtina studentu iesaistīšanu projektos, ja tajos nevar maksāt algu. Tāpēc lielākā daļa studentu ar pētniecību nodarbojas tikai maģistra darba izstrādes laikā.

Farmācijas maģistru programmā iesaistīti docētāji no dažādām LU fakultātēm, bet farmācijas studentus pētniecībā iesaista MF un ĶF docētāji, kuri akreditācijas periodā ir vadījuši un strādājuši 23 pētniecības projektos (Pielikumi Nr.5 un Nr.6 ). Bez akadēmiskā personāla centieniem nodarboties ar pētniecību, nebūtu iespējams realizēt maģistra darbu izstrādāšanu, doktorantu un jauno zinātnieku sagatavošanu.

8.7.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā

Atsevišķa kursa, kuros farmācijas studentiem izklāstītu mācību prasmes maģistra studiju programmā nav. Programma ir piesātināta ar farmācijas programmām obligātajiem un obligātās izvēles kursiem. Mācību prasmes kursu nav nevienā Eiropas valstu farmācijas programmā. Mācību prasmes veidojošie metodiskie komponenti ir iekļauti visu studiju kursu programmās, attīstot tos, gan lekcijās, gan īpaši laboratorijas darbos. Kritiskā domāšana ir integrēta vairākos kursos, prasot studentiem veidus kā atrisināt dažādas problēmas. Rekomendācijas par to, kā un ko konspektēt no zinātniskiem rakstiem tiek dotas katrā kursā, kurā studentiem ir jāraksta referāti. Maģistra darba laikā studenti iegūst vispār pielietojamās prasmes zinātniskās informācijas sistēmas veidošanā, zinātniskā darba izstrādāšanā, publikāciju sagatavošanā un prezentācijā.

Mācību prasmju pilnveidošanai studiju kursos tiek izmantoti semināri, kuros diskutē par zinātniskajā periodikā publicēto darbu saturu.

8.8.Vērtēšanas sistēma

8.8.1. Studentu sekmju vērtēšana

Studiju kursa sākumā students saņem informāciju par prasībām kursa kredītpunktu iegūšanai, starppārbaudījumiem un nodarbību grafiku semestra laikā. Lai veicinātu sistemātisku mācīšanos, semestra laikā tiek izmantoti kontroltesti: mutiska atbilde, kontroldarbi, daudzizvēļu jautājumi, kolokviji. To īpatsvars kopējā vērtējumā sastāda līdz 30-50%. Semestra vai studiju kursa noslēgumā notiek eksāmens, kurš dod 50-70% no gala vērtējuma. Pārbaudes darbos studentiem tiek dota iespēja pilnā mērā apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un zinātnisko atziņu lietošanas prasmi. Eksāmeni, kontroldarbi un pārbaudījumi tiek kārtoti individuāli. Tests (kontroldarbs) tiek izmantots, lai novērtētu teorētiskās zināšanas. Testi parasti veidoti tā, lai pārbaudītu faktu zināšanas (alternatīvie un izvēles jautājumi) un spēju loģiski sasaistīt dažādas lietas (procesu analīze, labi zināmo faktu loģiskas kombinācijas). Testos parasti ir jautājumi arī no laboratorijas darbiem. Testos par katru pareizu atbildi dod noteiktu punktu skaitu. Pēc savākto punktu summas tiek novērtēts studentu darbs.

Arī laboratorijas darbi tiek vērtēti ar atzīmi. Laboratorijas darbu kopējais vērtējums ietekmē gala atzīmi. Mutiskajos un rakstiskajos pārbaudījumos labāku vērtējumu saņem studenti, kas ne tikai atkārto zināmas likumsakarības, bet pieiet radoši - izvirza pamatotas hipotēzes, kritiski analizē esošo informāciju, formulē likumsakarības, kas nav stāstītas lekcijās, studē papildus literatūru. Vairumā gadījumu studentiem tiek dotas iespējas atkārtoti kārtot visas pārbaudījumu formas.

Metožu izvēles daudzveidību pamato farmācijas studentam nepieciešamo apgūstamo teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu komplekss, kā arī ar LR Augstskolu likumu atļautā docētāja akadēmiskā brīvība.

Gala pārbaudījums ir maģistra darba aizstāvēšana. LU ir izstrādāts vienots visām programmām nolikums par darba izstrādi, noformēšanu un aizstāvēšanu (Pielikums Nr.8). Maģistra darbu pirms aizstāvēšanas vērtē darba vadītājs un recenzents. Darba aizstāvēšana notiek publiski un to vērtē gala pārbaudījumu komisija, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, vietnieks, sekretāre un komisijas locekļi. Farmācijas bakalauru un maģistra darbu aizstāvēšanas komisijā darbojas 2 profesores, 1 asociētais profesors, 1 docente, 1 lektore, bez akadēmiskā personāla locekļiem ir uzaicināti 2 farmācijas zinātņu doktori no zinātniskiem institūtiem/aģentūrām.

Visus studentu studiju darba rezultātus vērtē atbilstoši 10 ballu sistēmai, nav atļauts vērtējums „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.

2. Tabula. Kvalitatīvais sekmju vērtējums ballēs

10 punktu sistēma

Vārdiskais vērtējums

10

Izcili

9

Teicami

8

Ļoti labi

7

Labi

6

Gandrīz labi

5

Viduvēji

4

Gandrīz viduvēji

3

Vāji

2

Ļoti vāji

1

Ļoti, ļoti vāji

Zemākais vērtējums studiju kursos, kuru vēl uzskata par pozitīvu, ir 4 balles (gandrīz viduvēji), maģistra darbam zemākais vērtējums ir 5 balles (viduvēji). Augstākais novērtējums ir 10 balles (izcili). Absolventi, kas aizstāvējuši maģistra darbu ar vērtējumu izcili, saņem rektora Atzinības rakstus. Akreditācijas periodā 1 maģistrante J. Puncule saņēma diplomu ar izcilību.

Vērtēšanas sistēma atkārtoti apspriesta MF Studiju programmas padomes sēdē.

Pašvērtējuma periodā katedras, docētāju grupas atkārtoti apspriedušas prasības KP ieguvei studiju kursā. Studiju rezultātu novērtēšanā tiek dots sagaidāmo rezultātu skaidrs izklāsts, kas aprakstīts kursa saturā LUIS formātā.

8.8.2. Kvalitātes vērtēšana studiju programmā

Farmācijas maģistra studiju programmas mērķis ir sagatavot absolventus studiju turpināšanai doktora studiju līmenī un darbam farmācijas jomās. Mērķa sasniegšanai ir nepieciešams studiju programmas kvalitātes nodrošinājums, par kuru atbild akadēmiskais personāls, sadarbojoties ar studentu pašpārvaldi, potenciālajiem farmaceitu darba devējiem un universitātes infrastruktūras darbiniekiem.

8.8.2.1. Kvalitātes monitoringa pasākumi

1) Studentu aptaujas. Studenti tiek regulāri aptaujāti un studentu pārstāvji piedalās visās Studiju programmu padomes un Domes sēdes. Studiju procesa kvalitātes būtiska sastāvdaļa ir neatkarīga studējošo viedokļu uzklausīšana. Iegūtie aptauju rezultāti tiek analizēti un būtiskākie ņemti vērā tālākai programmas pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai. Diemžēl studentu akcentētās problēmas ir sociālo vajadzību līmenī – valsts budžeta vietu un stipendiju trūkums, kuras nav atrisināmas studiju programmas ietvaros Neapmierinošu vērtējumu nav bijis ne par programmu, ne par atsevišķiem docētājiem (Pielikums Nr. 3).

2) Studentu stipendijas un balvas. Profesori izvērtē studentu atbilstību un raksta studentiem raksturojumus/rekomendācijas stipendiju fondiem. Programmas direktore ir MF gala pārbaudījumu sekmju izvērtēšanas un labāko absolventu apbalvošanas komisijā. Absolventi, kuri ir aizstāvējuši maģistra darbus ar novērtējumu ‘izcili”, saņem rektora atzinības rakstus. Vislabākie studenti saņem LU Kr.Morberga fonda stipendijas, SIA „Sentor Farm” stipendijas un ESF stipendijas.

3) Kursu vērtējums. Katru gadu notiek studentu aptaujas par atsevišķiem farmācijas studiju programmas kursiem un to docētajiem. Aptaujas ir anonīmas. Neapmierinošu vērtējumu nav bijis (Pielikums Nr.3).

4) Izglītības darba grupas. Programmas direktore piedalās Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes un LIZDA Izglītības grupas sēdēs, kur notiek diskusijas ar darba devējiem un citu augstskolu pārstāvjiem. R.Muceniece piedalījās arodbiedrību konferencē 2005.g. Briselē „No Boloņas līdz Bergenai”.

5) Zinātniskie grādi. 80% farmācijas programmu mācībspēkiem ir doktora grādi, 20% ir doktoranti vai zinātniskā grāda pretendenti. Nemitīgi notiek programmā iesaistītā personāla kvalifikācijas paaugstināšana ārpus Latvijas robežām, kas nodrošina plašu starptautisku sadarbību, kurā tiek iesaistīti arī doktoranti. Docētāji apmeklē konferences, kongresus un seminārus.

6) ERASMUS apmaiņas programma. Ārzemēs stažējas gan studenti, gan docētāji. No MF piešķirtajām 8 ERASMUS apmaiņas stipendijām farmācijas programmu studenti izmanto 6, bet 2009.g. tika izmantota arī ERASMUS Training viena stipendija praksei Helsinku aptiekā (Somija).

7) Ikgadējie pašnovērtējumi. Katru gadu tiek rakstīts visu farmācijas programmu pašnovērtējums, kuru novērtē LU eksperti.

8) Akadēmiskā personāla obligātie plāni un atskaites, kas tiek vērtēti kā auditējamas vienības:

1) Katru gadu akadēmiskais personāls raksta darba slodzes plānu.

2) Katru gadu profesori raksta savas grupas attīstības un nākotnes stratēģijas plānus.

3) Katru gadu līdz 1.jūlijam akadēmiskais personāls iesniedz detalizētas gada darba atskaites, atskaitoties par akadēmisko, organizatoro un pētniecisko darbu.

4) Ik pēc 6 gadiem notiek akadēmiskā personāla pārvēlēšana, kas reizē ir personas visu darba aktivitāšu izvērtēšana. Attiecīgajiem akadēmiska personāla pārstāvjiem jāiesniedz visi konkursa nolikumā paredzētie dokumenti.

5) Katru mēnesi stundu pasniedzēji raksta atskaites.

6) Katru kalendāro gadu akadēmiskais personāls raksta detalizētas zinātniskā un akadēmiskā darba atskaites.

7) Katru gadu LZA korespondētājlocekļi un akadēmiķi raksta atskaites un aizpilda zinātnisko sasniegumu anketas, ko iesniedz LZA.

8) Katru gadu grantu vadītāji raksta daudzas projekta izpildes atskaites, gan zinātniskās, gan par finanšu izlietojumu. Dažos projektos tas ir jādara katru dienu un katru mēnesi. Darba žurnālos pētnieciskā darba ieraksti jāveic katra eksperimenta laikā. ESF projektos atskaites jāraksta par katru darba stundu.

9) Katru gadu akadēmiskais personāls veic materiālās bāzes inventarizāciju.

10) Katru gadu profesori iepazīstas ar grāmatu, žurnālu katalogiem un raksta pasūtījumus bibliotēkai iepirkumiem.

11) No 2009.g. visiem docētājiem jāreģistrē un jāseko līdzi LUB grāmatu sarakstam savos kursos.

12) Katru projektu uzsākot, akadēmiskais personāls meklē firmu katalogos reaģentu aprakstus, izskata firmu preču katalogus un raksta iepirkumu konkursiem tehniskās specifikācijas aparatūrai, reaģentiem un laboratorijas traukiem.

13) Katru mēnesi notiek MF Studiju Programmu padomes sēdes.

14) Katru mēnesi notiek MF Domes sēdes.

15) Notiek ārkārtas sēdes, lai apstiprinātu neparedzētus lēmumus.

16) Katru ceturksni notiek LFB valdes Izglītības grupas sēdes.

17) Katru mēnesi notiek struktūrvienību un dekanāta sēdes.

18) Tiek veidotas arvien jaunas padomes, komisijas, darba grupas. 2007.g. nodibināta MF Zinātnes komisija, kas ir MF koleģiāla padomdevēju institūcija, lai koordinētu zinātniskās pētniecības darbu fakultātē, veicinātu akadēmiskās darbības attīstību, lēmumu pieņemšanas demokrātiskās tradīcijas un kvalitātes paaugstināšanos.

19) LU ir ievēlēti pārstāvji jaunai darba grupai Labās prakses kodeksa sastādīšanai un jaunas komisijas veidošanai.

20) Akadēmiskais personāls veic studentu nodarbību apmeklējumu kontroli un raksta atskaites par kursu apmeklējumu rezultātiem.

21) Akadēmiskais personāls (parasti profesori) raksta rekomendācijas studentiem dažādiem stipendiju fondiem, apmaiņas programmām, darba intervijām. Dažreiz vienam profesoram nākas rakstīt pat ap 20 rekomendācijām.

22) Programmas tiek sagatavotas kārtējai akreditācijai un reakreditācijai.

23) Profesori recenzē rakstus LU rakstu krājumam „Medicīna” un programmas direktore ir šī krājuma redkolēģijas locekle.

24) Jauni papildus pienākumi docētājiem būs jāveic Doktorantūras skolās.

Visa šī akadēmiskā un zinātniskā darba birokratizēšana, jebkura veiktā darba kontrolei un auditiem paredzēto dokumentu sagatavošana ir laika ietilpīga un ļoti būtiski samazina to laika daļu, kuru tiešām varētu izmantot zinātnei vai pašizglītībai. Tāpēc, stažējoties Parīzes universitātes V (Francija) Medicīnas fakultātē, interesanta likās viņu pieredze, ka programmas direktors ir infrastruktūras darbinieks ar vadības zinātņu izglītību, kura amata pienākumos nav paredzēts ne pētniecības, ne akadēmiskais darbs. Florences universitātē, Itālijā, farmācijas programmās strādā infrastruktūras darbinieks, saukts par programmas prezidentu, kas sagatavo visus pārskatus un atskaites par programmu, kā arī apmeklē dažādās sēdes kā programmas pārstāvis. Profesoru akadēmiskam darbam un zinātnei veltītais laiks ir augstāk vērtēts un cienīts.

8.9. Studējošie

8.9.1. Studējošo skaits akreditācijas periodā

3. tabula. Studējošo skaits akreditācijas periodā

Dati uz atskaites gada 1.okt.

1.gadā imatrikulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa gadiem

Kopā mācās

T.sk., par maksu

Absolventu skaits

Eksmatrikulēto

Skaits (atbirums)

1

2

3

4

5

2004

27

27

-

-

-

-

27

27

-

2

2005

29

29

27

-

-

-

56

56

26

1

2006

13

13

29

--

--

--

42

42

20

2

2007

26

26

13

--

--

--

39

39

26

--

2008

42

40

27

--

--

--

67

60

13

2

2009

29

30

39

--

--

--

69

60

27

--

* Absolventu skaits var būt lielāks par 1. gadā uzņemto, jo studenti pārnāk no citām augstskolām, programmām un atgriežas pēc akadēmiskiem pārtraukumiem. Arī eksmatrikulētie studenti atjauno savu studējošā statusu.

Studenti katra semestra sākumā reģistrējas studiju turpināšanai un izvēles kursiem, kā arī nokārto studiju maksas. Savstarpējās attiecībās tiek ievēroti demokrātijas principi. Administrācijai un dekanāta darbiniekiem ir elastīgi pieņemšanas laiki. Docētāji kontaktējas ar studentiem pēc studentu izvēles – konsultāciju laikā, starpbrīžos, individuāli, ar E-pastu, forumā, utt.

8.9.2. Studējošo un absolventu aptauju analīze

Fakultātē notiek ikgadēja anonīma studentu anketēšana. LU Akadēmiskais departaments ir izstrādājis kursu un programmas anketas formu un datorizētu apstrādi, kas tiek izmantota pēdējos 3 gadus. Pirms tam programmas direktorei bija jāveic gan anketēšanu, gan anketu apstrāde. Pielikumā Nr. 3 parādītas anketu formas un absolventu, kā arī kursu anketēšanas rezultātu piemēri. Pēc anketu datiem, studentus un absolventus studiju programma apmierina. Regulāri ir saņemts labs vērtējums programmai kopumā. Studējošo aptaujas par atsevišķiem kursiem un docētajiem ir anonīmas. Ētisku apsvērumu dēļ ar rezultātiem docētāji tiek iepazīstināti individuāli. Studenti nav izteikuši neapmierinātību ar mācību procesu, bet par sadzīves lietām: nav studentu ēdnīcas, jāmaksā par automašīnu stāvvietu, pieaug mācību maksas un arī maksas par atkārtotu eksāmenu un laboratorijas darbu kārtošanu. Dominē sociāli un finansiāli komentāri. Studējošie vēlas vairāk kontaktstundu, mutiskos kontroldarbus, īpaši studenti vēlas vairāk laika tiešajam individuālajam kontaktam ar docētāju, studēt mazās grupās un vairāk stundu veltīt laboratorijas darbiem. Tomēr izglītības sistēmā notiek pilnīgi pretējas tendences - kontaktstundas tiek samazinātas, lekcijas notiek kopā lielai auditorijai un prakstiskās nodarbības notiek lielās grupās. Individuālo darbu pārbaudei un maģistra darbu vadīšanai stundas samazina katrā LU darba slodzes nolikuma mainīšanas reizē.

Informācijas sniegšanai LU darbojas Studentu serviss un WEB vidē studentu forums. Studējošiem ir iespējams saņemt konsultācijas Studentu servisā, dekanātā pie lietvedes un pie attiecīgo kursu docētājiem. Studentu motivācijas paaugstināšanai tiek uzaicināti uz diskusiju darba devēji, zinātnieki, organizētas Karjeras dienas speciāli farmācijas studentiem, kā viesi tiek aicināti LFB prezidente un citās valstīs farmācijas programmas absolvējušie farrmaceiti (Vācijā - A.Belēvičs, Itālijā - O.Korotejeva, A.Jurgale). Tomēr jāatzīst, ka labāku sekmju iegūšanai studentiem trūkst motivācijas un liela daļa samierinās ar 4-5 ballēm un, kā rāda anketas, patstāvīgam darbam velta vidēji 4-10 stundas nedēļā. To var izskaidrot ar konkurences trūkumu farmaceitu darba tirgū, kā arī ar to, ka darba devējus neinteresē universitāšu diplomu pielikumos uzrādītās sekmes.

Notiek ERASMUS programmas studentu apmaiņa, ko MF galvenokārt izmanto farmācijas maģistru programmā studējošie. Farmācijas studenti izmanto ERASMUS iespējas, studējot Koimbras universitātē, Portugālē, Florences universitātē Itālijā, Helsinku universitātē Somijā, Plovdivas universitātē Bulgārijā (8.tabula). Apmaiņas programmas izmanto arī docētāji (7.tabula). Latvijā LU farmācijas studenti kopā ar RSU farmācijas studentiem veido Latvijas farmācijas studentu asociāciju, kura ir Eiropas farmācijas studentu asociācijas (EFSA) locekle. EFSA organizētajās vasaras skolās 2008.gadā Horvātijā un Slovēnijā, 2009.gadā Ēģiptē un Indijā piedalījās arī LU Farmācijas programmu studenti. 2006.g. LU farmācijas programmu apmeklēja EFSA viceprezidente K. Hakkarainen. EFSA regulāri sūta LU MF savu žurnālu EPSA Newsletter. LU un RSU studenti kopā piedalījās A/s Grindeks organizētajā TV spēlē „Kurp doties”, kas bija veltīta karjeras izvēlei. Par tradīciju ir kļuvusi kopīgas LU/RSU studentu komandas veidošana ikgadējam farmaceitu basketbola turnīram. Studentu līdzdalība studiju procesa pilveidošanā tiek realizēta arī pārrunu (tikšanos) veidā ar mācībspēkiem un vadību. Studentu pārstāvji piedalās Studiju padomes darbā un Domes darbā, paužot studējošo viedokli par studiju kvalitāti un nepieciešamajām izmaiņām. Ikviens var piedalīties ikmēneša dekanāta sapulcēs. Studentu pašpārvaldi ilgstoši ir vadījušas Farmācijas maģistru programmas studentes (I.Vītola un A.Kislina). Studentu ieteikumi saistās ar vēlmi apgūt vairāk praktisko iemaņu, mazāk birokrātijas lietvedībā, kā arī optimizēt plānojumu nedēļas laikā un semestros. Sūdzību par docētajiem vai kursiem nav bijis.

8.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

MF ir visām programmām kopīga studentu pašpārvalde, kuras pārstāvji ir Sudiju programmu padomes un Domes locekļi. Studentu līdzdalība fakultātes darbībā ir bijusi dažāda, gan aktīva, gan nemanāma. Tas atkarīgs no katru gadu ievēlētās jaunās studentu pašpārvaldes. Studentu pašpārvaldei izveidota sava telpa Šarlotes ielā 1a, kas ir izmantojama kā studentu aktivitāšu centrs. Tomēr studenti galvenokārt risina savas individuālas problēmas, tieši lūdzot jautājumus nokārtot programmas direktorei.

8.10. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

8.10.1. LU amatos ievēlētais akadēmiskais personāls

2009/2010.g. LU MF Farmācijas maģistru programmā strādā 12 LU amatos ievēlēti docētāji. Docētāju skaits akreditācijas periodā nav palielinājies. 2007.g. par docenti ievēlēta L..Krīgere. 2009. gadā atkārtoti par docenti ievēlēta U.Riekstiņa un pirmo reizi par lektori K. Saleniece, kura gatavo promocijas darbu aizstāvēšanai 2010. gadā.

4.tabula. LU amatos ievēlētā akadēmiskā personāla sastāvs

Grāds

Amats (ievēlēts LU)

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi (skaits)

Kopā

Profesori

2

2

Asociētie profesori

4

4

Docenti

5

5

Lektori

1

1

Kopā

11

1

-

12

Mācībspēku vidū ir 2 LZA īstenie locekļi, 1- LZA korespondētājloceklis.

Papildus ievēlētajam LU amatos personālam programmas realizācijā piedalās amatos neievēlēti stundu pasniedzēji, no tiem 1 Dr. ķīm, vadošais pētnieks un 2 topošie farmācijas zinātņu doktori pašreizējie zinātniskā grāda pretendenti ar ESF stipendijām.

8.10.2. Studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība

Pētnieciskie virzieni ir saistīti ar docētāju pamatdarba vietu attiecīgajās fakultātēs. Docētājiem no ĶF un EVF darbs farmācijas programmās ir papildus darbs. Farmācijas programmā pamatdarbā ir 4 docētājas. Piedalās 1 docētāja no MF Ārstniecības programmas, 2 docētāji no EVF, 4 docētāji no ĶF un 3 stundu pasniedzēji (no tiem 2 doktorantes).

Pamatvirzieni pētniecībai ir farmaceitiskā farmakoloģija, molekulārā bioloģija un sociālā farmācija.

Par izciliem sasniegumiem zinātniskajā darbā 2005. g. R. Muceniece ieguva L’Oreal, UNESCO un LZA balvu „Sievietēm zinātnē”, 2007.g. R. Muceniece saņēma H.Grindeļa medaļu „Par ieguldījumu farmaceitu izglītībā un par zāļu mērķproteīnu pētījumiem”, 2009.g. goda nosaukumu „Gada farmaceits 2009” un 2008.g. LU balvu „Par oriģinālu pētījumu rezultātiem”. U.Riekstiņa tika nominēta L’Oreal, UNESCO un LZA balvai „Sievietēm zinātnē”, 2007. gadā. Lielā konkursa dēļ balvu viņa neieguva, bet jau nominēšana lielā konkursā uz vienu balvu ir sasniegums.

Farmācijas programmā iesaistīto docētāju pētniecības projekti uzskaitītipielikumā Nr.5. Bez LU reģistrētiem projektiem docētāji iesaistās sadarbības projektos. Divus gadus 2003-2004.g. LU Farmācijas programmas docētāji bija iesaistīti izglītības programmu saskaņošanas projektā MedNatNet un pašlaik projektā „PHARMINE”. Akadēmiskā personāla galvenās publikācijas un konferenču tēzes parādītas pielikumā Nr 6.

Fakultātē katru gadu notiek LU konferenču Medicīnas sekcijas konferences. Akreditācijas periodā notikušas 6 zinātniskās ikgadējās konferences, regulāri tiek izdoti LU zinātniskie raksti „Medicīna”, kuru pēdējas sērijas PDF formātā ir pieejamas elektroniski www.lu.lv.

8.10.3. Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība

Akadēmiskais personāls pamatdarbā tiek ievēlēts amatos uz 6 gadiem. Pēc tam seko pārvēlēšanas vai citu personu ievēlēšana. Akreditācijas periodā R.Muceniece ir ievēlēta par profesori, U.Riekstiņa un L.Krīgere par docentēm, Kr.Saleniece par lektori. ĶF atkārtoti par asociētiem profesoriem ir ievēlēts A.Actiņš un par asoc.profesoru ievēlēts P.Mekšs. Akadēmiskā personāla rezerve ir pētnieki ar doktora grādu. Farmācijas doktorantūrā ir tikai 4 valsts budžeta vietas, tāpēc farmācijas doktoru skaits pieaugs ļoti lēni. Akreditācijas periodā MF sagatavotas un aizstāvētas 3 farmācijas doktoru disertācijas. Farmācijas doktora studiju programmā 2005.g. 10. jūnijā tika aizstāvēta pirmā farmācijas doktora disertācija (E. Liepiņš). 2004.g. E.Liepiņš saņēma A/S. Grindeksa balvu zinātnē „Sudraba pūce” par labāko zinātnisko darbu. 2007.g. L.Krīgere ieguva farmācijas doktora grādu. 2009.g. R. Vilšķērsts ieguva farmācijas doktora grādu un arī A/S. Grindeksa balvu zinātnē „Sudraba pūce” par labāko zinātnisko darbu. Personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai nepieciešams veidot ilgtermiņa prognozi, kurā jāievēro studiju programmu, it īpaši zinātņu ietilpīgo, augstākā līmeņa programmu un profesūras attīstības perspektīvas fakultātē, jo pašlaik nav iespēju jaunajiem doktoriem pēc doktora grāda aizstāvēšanas piedāvāt darbu.

Akadēmiskā personāla atjaunošana ir iespējama, ja ir brīvas vakances un, ja ir personas, kas vēlas būt docētāji. Līdz šim brīvu vakanču, kuras nevarētu aizpildīt, nav bijis. Tomēr jāatzīst, ka docētāju darbs un alga nav tik pievilcīgi, lai uz izsludinātajām vakancēm pieteiktos vairāki kandidāti. Praktiski konkursu nav.

Apmācība notiek katram docētājam individuāli ceļot savu kvalifikāciju, stažējoties ārzemēs, apmeklējot kursus, piedaloties pētniecības projektos, sagatavojot ziņojumus konferencēm, kā arī kursos. 3 docētājas ir pabeigušas kursus ‘Klīniskais pētnieks”, 1 docētāja ir ieguvusi sertifikātu starptautiskos laboratorijas dzīvnieku kursos, 2 profesores ieguvušas sertifikātu starptautiskos kursos „Standards for PhD education in biomedicine and health sciences”, 2009.

8.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums

Sava palīgpersonāla farmācijas programmai nav. MF dekanātā strādā izpilddirektore, studiju metodiķe un 3 studiju lietvedes, no kurām viena pilda Farmācijas programmas lietvedes pienākumus. Laborantu nav.

5.tabula. Farmācijas programmas lietvedības sekretāres pienākumi

Amata nosaukums

Skaits

Uzdevumi

Lietvedības sekretāre

1

Programmas direktora norādījumu pildīšana un apmeklētāju uzņemšana.

Citi uzdevumi: apkopot un sistematizēt farmācijas programmu lietvedību. Administratīvā, mācību un metodiskā darba organizēšana, tā tehniskais noformējums (darbs ar datoru). Studentu kustības dokumentācijas noformēšana. Studentu lietvedības uzskaite un sistematizācija, arī LU Informatīvajā sistēmā. Korespondences noformēšana un nosūtīšana. Auditoriju sagatavošana lekcijām.

8.12. Struktūrvienību uzskaitījums

Fakultāti vada dekāns un prodekāne. Praktiskus finansu jautājumus kārto izpilddirektore. Citu administratīvo amatu MF nav. Struktūrvienību farmācijas programmai nav. Ir viena profesora grupa, kurā farmācijas programmās pamatdarbā strādā 4 docētājas – profesore, 2 docentes un lektore. Grupā strādā arī 4 farmācijas doktoranti un projektos iesaistītie maģistranti un zinātniskie asistenti. Akadēmiskā personāla un pētnieku pienākumi ir noteikti ar amata aprakstiem un ierakstīti darba līgumos. Daļu laika Farmācijas programmās strādā 2 MF Ārstniecības programmas docētāji. Visu docētāju uzdevums ir vadīt kursus, sagatavot kvalitatīvas lekcijas, vadīt praktiskos darbus, kontrolēt studentu sekmes, iesniegt lietvedei studentu sekmju novērtējumu, vadīt un recenzēt maģistru darbus un pēc iespējas iesaistīt studentus pētniecības projektos.

8.13. Ārējie sakari

8.13.1. sadarbība ar darba devējiem

Farmaceitiem ar maģistra grādu galvenais darba devējs ir privāto aptieku īpašnieks vai farmaceitiskās firmas, ražotnes, aģentūras, zinātniskie institūti. Vienīgais farmaceitu reģistrs ir LFB izveidotais sertificēto aptieku farmaceitu reģistrs, bet šis saraksts ir uzvārdu alfabēta kārtībā un uzvārdu maiņas gadījumā bijušās LU studentes nevar sarakstā atrast, kā arī nevar atrast viņu darba vietu. Rīgā ir dažas aptiekas vai aptieku ķēdes, kurās strādā vairāki LU farmācijas programmas absolventi. Šajās aptiekās tika aptaujāti absolventu darba devēji aptiekās (Pielikums Nr.4). Telefonaptaujās un sarunās darba devēji atzīst, ka pēc viena absolventa nevar spriest par LU Farmācijas programmu. Vērtējums ir par konkrētu personu nevis izglītības programmu. Bez aptiekām citas zināmu absolventu darba vietas ir: 1 absolvente strādā kā klīnisko pētījumu monitore, 2 strādā MF kā pētnieki., 1 strādā Veselības inspekcijā, 5 strādā zāļu izplatītājfirmās. Darba devēji uzsver, ka programmās jāpalielina kontaktstundu un praktisko darbu skaits. Ar darba devējiem no aptiekām regulāri notiek tikšanās LFB organizētajās sēdēs, kur piedalās LU un RSU docētāji. Aptiekām vēl 2008/2009. gadā trūka farmaceitu, bet nav zināms, cik aptieku slēgs finansu krīzes dēļ. Darba devēju viedokļi par farmaceitu izglītību ir atšķirīgi. Ražotņu īpašnieki gribētu saņemt rūpnieciskās farmācijas inženierus un tehnologus, bet tādām programmām nevienai universitātei (RTU, LU, RSU) nav materiālās bāzes un pieprasījums pēc tādiem speciālistiem ir mazs; varētu būt daži speciālisti 10 gadu laikā. Aptieku īpašnieki ar absolventu zināšanām ir apmierināti. Praksēs studentu zināšanas tiek novērtētas ar 8-10 ballēm. Firmas un aģentūras uzskata, ka universitātēs obligātā ES direktīvās noteiktā programma ir pārāk veltīta ķīmijai, tā būtu jāmaina un vajadzētu mācīt tirdzniecības mārketingu. Aptieku vadītāji pret to ļoti protestē, uzsverot, ka farmaceits nav pārdevējs, bet veselības aizsardzības sistēmas darbinieks. Farmaceitiskās firmas ne tik aktīvi sadarbojas ar universitātēm. Firmās personāla atlasi veic profesionāli, ar lielākām algām pievilinot nozarē zināmus labus speciālistus. Firmas pašas veic darbinieku apmācīšanu vajadzīgās prasmēs, tāpēc universitāšu diplomiem ir formāla nozīme.

6.tabula. Farmācijas programmu galvenie sadarbības partneri

Latvijā

Ārzemēs

Ķīmijas un farmācijas darba devēju asociācija

Upsalas universitāte, Zviedrija

Farmaceitu arodbiedrība

Plovdivas universitāte, Bulgārija

Žurnāla „Latvijas Ārsts” redakcija

Utrehtas augstskola, Nīderlande

Latvijas Farmaceitu Biedrība

Tartu Universitāte, Igaunija

Zāļu Valsts aģentūra

Kauņas Universitāte, Lietuva

Veselības ekonomikas centrs

Viļņas Universitāte, Lietuva

Veselības inspekcija

Parīzes universitāte V, Francija

SIA Universitātes aptieka

Helsinku universitāte, Somija

SIA Sentor Farm

Florences universitāte, Itālija

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

Modēnas universitāte, Itālija

SIA Silvanols

Koimbras universitāte, Portugāle

A/S “Grindeks”

Harkovas Nacionālā Farmācijas universitāte Ukrainā.

LU Bioloģijas institūts

SIA “Homeopātijas aptieka”

LU Eksperimentālās medicīnas un klīnikas institūts (LEKMI)

AGL Technologies SIA

8.13.2. Sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

Sadarbība Farmācijas programmu docētājiem un studentiem ir ar citām LU fakultātēm, visciešākā ar ĶF kopīgas infrastruktūras un iesaistīto mācībspēku dēļ.

Ar RSU Farmācijas fakultāti ir noslēgts līgums par studentu pārņemšanu vienas vai otras universitātes programmu neakreditācijas gadījumā. Abu universitāšu farmācijas studenti ir vienā Latvijas farmācijas studentu asociācijā (LFSA), kuras aktivitātes notiek abās universitātēs. RSU studenti piedalās LU “Ar medicīnu saistīto studentu” zinātniskajās konferencēs. Abu augstskolu doktoranti uzstājas ar ziņojumiem ikgadējos LFB kongresos.

Sadarbība studiju programmās notiek ar to ārvalstu universitātēm, ar kurām ir noslēgti apmaiņas līgumi ERASMUS programmā vai izveidojusies docētāju zinātniskā darba sadarbība. Ļoti labs kontakts ir ar Tartu, Helsinku, Upsalas un Kauņas universitāšu farmācijas programmām. 2003/2004. gadā tika iegūts ES grants MedNatNet, kas ļāva attīstīt sakarus ar 23 universitāšu farmācijas fakultātēm vai programmām. Pirmā konference notika 2004.g. Amsterdamā (ar ziņojumu no LU puses piedalījās prof. V. Kluša un A.Zicmanis).

Turpinājums ir 2009.g. uzsāktais PHARMINE projekts, kura mērķis ir farmācijas programmu satura harmonizācija.

8.13.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko darbu ārvalstīs

LU Farmācijas programmas docētāji ir ar lielu ārzemju darba pieredzi. Programmas direktore 8 gadus strādāja Upsalas Universitātē Zviedrijā, docente U.Riekstiņa pabeidza doktorantūru Karolinskas institūtā Zviedrijā. Citi docētāji vairākkārtīgi īsāku laiku stažējušies ārzemēs. Tabulā nav uzrādītas konferences, kongresi, vasaras skolas un īslaicīgi semināri.

7.tabula. Akadēmiskā personāla stažēšanās ārzemēs akreditācijas periodā

Mācībspēks

Valsts

Darbības ilgums

R.Muceniece

Parīzes universitāte V, Medicīnas fakultāte, Francija, projekts „Osmoze”

2 nedēļas

Florences Universitāte, Medicīnas fakultāte Itālija, ERASMUS programma, lekciju lasīšana

2 reizes, katru reizi 2 nedēļas

U.Riekstiņa

Kembridžas universitāte, Apvienotā Karaliste

Kursi 2 nedēļas

V.Z.Kluša

Louvenas Universitāte Beļģijā,

1 nedēļa

Plovdivas Universitāte, Bulgārijā

1 nedēļa

Florences Universitāte, Medicīnas fakultāte Itālija, ERASMUS apmaiņa, lekciju lasīšana

2 nedēļas

K. Vrubļevska

Eiropas Padomes organizēti kursi „Assessing the quality of patient-centered pharmaceutical care in Europe – where do we stand, where should we go?”, Strasbūrā (Francijā).

2 nedēļas

8.13.4. Ārvalstu vieslektoru skaits

Mācībspēku no ārzemēm, kas strādātu LU farmācijas programmā, nav bijis, bet fakultātē regulāri ir vieslektori. MF Ārstniecības programmā ir viesojušies 24 vieslektori/ vieszinātnieki no Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Francijas, Lielbritānijas, kuru pētnieciskā darba ziņojumus ir iespējams klausīties visiem fakultātes studentiem.

Tieši farmācijas studentiem lekcijas ir lasījuši prof. K. VanGrootheest, prof. J.Labadie, prof. E.Puijenbroek (Nīderlande), prof. P. S. Schonhofer, prof. D.Elsasser (Vācija). 2007.g. novembrī atkārtoti LU MF viesojās vieslektors, profesors J.L. Boucher apmaiņas projektā “Osmoze” no Parīzes Universitātes, Francija. 2005.g. 7.okt. J.Vlcek (Čehija) Eiropas Klīniskās farmācijas asociācijas prezidents. 2005.g. 24.okt. Janet Krska, farmācijas prakses profesore no Liverpūles universitātes (Anglija) un P. Spīvejs ES eksperts (Brisele, Beļģija). 2005/2006.g. pavasara semestrī no Plovdivas universitātes (Bulgārija) ar ERASMUS programmas starpniecību viesojās asoc.prof. Damjanka Getova un nolasīja 8 stundas Farmakoloģijas kursā. Liverpūles universitātes (Apvienotā karaliste) 2 docētāji Pauls D. Spivey un Janet Krska nolasīja 8 stundas kursā Klīniskā farmācija. 2006.g. septembrī LU farmācijas programmu apmeklēja Utrehtas Universitātes, Nīderlande, Farmācijas fakultātes darbinieki (kopā 20) un dekāns, prof. H.Leufkens. 2006.g. decembrī Simon Bell no Helsinku universitātes, Somijā un 2007.g. janvārī un 2009. gada maijā prof. Ad van Dooren no Utrehtas augstskolas, Nīderlande.

Kopā 34 vieslektori, no kuriem 26 vieslektori no Nīderlandes, 2 no Vācijas, 1 no Francijas, 1 no Anglijas, 1 no Beļģijas, 1 no Bulgārijas, 1 no Somijas, 1 no Čehijas.

8.13.5. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros

ERASMUS programmā sākotnēji piedalījās tikai farmācijas maģistru studiju programmas studenti. 2007.g. uzsāka izmantot šo programmu arī farmācijas bakalauri.

8.tabula.Studējošo apmaiņa (kopā farmācijas bakalauru un maģistru programmās)

Studējošo apmaiņa

Valsts

2005/2006

2006/2007

2007/2008

2008/2009

2009/2010

No Latvijas uz ārvalsti

Itālija

2

2

2

3

Somija

2

1

2

Portugāle

1

1

2

Horvātija

2

2

Serbija

1

Nīderlande

2

2

Vācija

1

Ēģipte

1

Indija

1

No ārvalsts uz Latviju

Ukraina

*4

Zviedrija

7

*2

Somija

*1

Nīderlande

*4

*4

* Farmācijas programmās apmācība notiek latviešu valodā un ārzemju studenti neapmeklē nodarbības. Ārvalstu studenti Latvijā izstrādā kursa darbus, praktizējas aptiekās, pēta Farmācijas muzeja materiālus, raksta apskatus par Latvijas farmāciju un piedalās zinātniskos pētījumos. Viņi izmanto savu finansējumu un nav LU reģistrēti kā apmaiņas studenti.

Jāatzīmē, ka apmaiņu ERASMUS programmas ietvaros ievērojami kavē nepietiekamais finansējums, kas šīs programmas realizācijai tiek piešķirts fakultātei.

8.14. Studiju programmas attīstības plāns

1) akadēmiskā darbība, personāla attīstība

LU MF sniedz starptautiski atzītu augstāko izglītību medicīnas un farmācijas nozaru spektrā, kas balstās uz attīstītu veselības zinātni; sagatavo speciālistus darbam zinātniskās darbības, tautsaimniecības, izglītības, vides un veselības jomā, kuri savā darbībā plaši var balstīties uz vispusīgām modernām farmācijas zināšanām; atbalsta daudzveidīgu pētniecību un zinātnisko darbību.

Farmācijas maģistru programmas attīstība ir saistīta ar LR izglītības sistēmas finansējumu un valsts ekonomiku kopumā. Samazinoties iedzīvotāju skaitam un ģimnāziju absolventu skaitam samazināsies arī studentu skaits augstskolās. Tāpēc programmu paplašināšana un jauna akadēmiskā personāla piesaistīšana nākotnē nebūs aktuāla. Akadēmiskā personāla darba slodzes nemitīgi tiek palielinātas un docētāju skaits samazināts. Līdz ar to akadēmiskā personāla attīstība tuvākajos nākošajos gados būs apgrūtināta. Iespējams akadēmiskais personāls atradīs darbu pētniecības projektos. Piemērs tam ir LU piesaistītais finansējums ESF projektos „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”.

Arī jaunajā akreditācijas periodā studiju programmas darbība balstīsies uz LU, Latvijas Republikas un ES augstākās izglītības, zinātnes un ekonomikas stratēģijas kopējām nostādnēm, saglabājot farmācijas nozares akadēmiskās tradīcijas un ievērojot tās attīstības tendences pasaulē. Personāla darbība akadēmiskās izglītības jomā atbilst valsts attīstības prioritātei – „Sabiedrības veselība”. Tiek plānota sadarbība starp farmācijas, medicīnas un dabaszinātņu nozarēm. Farmācijas programmas turpinās akadēmisko tradīciju saglabāšanu un sekmēs arī lietišķo virzienu attīstību Latvijas tautsaimniecības, izglītības, vides un veselības aizsardzības vajadzībām.

Akadēmiskā personāla augstā kvalifikācija ļauj veikt zinātniskos pētījumus pasaules līmenī. MF Farmācijas programmas docētājas un Farmakoloģijas katedras docētāji īstenos trīs gadu ESF projektu „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšana tiks veicināta, stažējoties ārvalstu augstskolās un pētniecības centros, tiks atbalstīta savstarpēja sadarbība un iespējas inovatīvām darbībām. Tiks veicinātas arī studentu starptautiskās apmaiņas iespējas, noslēdzot jaunus ERASMUS apmaiņas līgumus un pagarinot esošos.

Turpināsies sadarbība ar ārvalstu augstskolu docētājiem, aicinot viņu nolasīt lekciju ciklus vai lekcijas atsevišķos bakalaura un maģistra programmas studiju kursos.

2) finansējuma un infrastruktūras attīstība

Infrastruktūras, zinātniskās aparatūras, laboratorijas aprīkojuma, informācijas resursu iegādei būtisks līdzekļu avots piešķiršanas gadījumā varētu būt piesaistītais zinātnes finansējums. Tomēr ESF un ERAF projektos nedrīkst pirkt aparatūru un atbalstīt studiju procesu. Esošo līdzekļu robežās studiju kursu kvalitātes uzlabošana tiks veikta, izmantojot iegādāto aparatūru, pieeju Internet datu bāzēm un bibliotēku resursiem. Studējošo piesaistei akadēmisko studiju programmām docētāji veiks nepieciešamos reklāmas pasākumus, skolu apmeklējumus, individuālas pārrunas, piedalīsies ēnu dienās, darba devēju informēšanu u.c., veiks dažādas darbības, kas sekmē studentu skaita palielināšanos.

Akadēmiskās darbības, finansējuma un infrastruktūras, personāla attīstības plāns:

  • Regulāra kursu saturu atjaunošana atbilstoši jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un izmaiņām farmācijas likumdošanā,

  • Modernu apmācības pieeju un pārbaudījumu formu ieviešana,

  • Studiju kursu savstarpēja integrācija,

  • Studiju kursu realizācijas daudzveidības paplašināšana (E – kursi),

  • Studiju rezultātu iznākuma identificēšana studiju kursiem,

  • Regulāra studiju satura un studiju programmas organizācijas analīze,

  • Docētāju kvalifikācijas celšana, palīdzot docētājiem izstrādāt promocijas darbus. Pašlaik 2 docētājas ir zinātniskā grāda pretendentes,

  • Veicināt docētāju piedalīšanos ERASMUS apmaiņas programmā,

  • Stimulēt farmācijas bakalauru studiju turpināšanu farmācijas maģistru studiju programmā.

Pētniecības darba pilnveidošana:

  • Doktorantūras studiju attīstība, Doktorantūras skolas,

  • Jaunu pētniecības projektu rakstīšana un iesniegšana,

  • Teorētisko studiju kursu atjaunošana un modernizēšana.

Infrastruktūras attīstība:

  • Attīstīt lekciju auditoriju, laboratoriju un grupu mācību telpu fondu,

  • Attīstīt bibliotēkas resursus,

  • Sadarboties ar citām LU fakultātēm.

8.15. Studiju programmas SVID analīze

9. tabula.Studiju programmas SVID analīze

Stiprās puses

Vājās puses

  • Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls ar autoritāti akadēmiskajā vidē;

  • Intensīva, pastāvīga un akreditācijas periodā tālāk attīstīta sadarbība ar radniecīgām studiju programmām ES valstīs, kā arī ar studiju programmām Latvijas Universitātē (bioloģijas, ķīmijas, ekonomikas profilos);

  • Innovatīvais studiju programmas raksturs, moderno mācību tehnoloģiju un pieeju attīstība akreditācijas periodā;

  • LU dažādu fakultāšu mācībspēku iesaistīšana Medicīnas fakultātes realizēto studiju programmu docēšanā, tā veicinot integrāciju un mācībspēku noslodzi;

  • Stabilas zinātniskās pētniecības tradīcijas;

  • Laba sadarbība ar lielākajiem pētniecības centriem;

  • Farmācijas maģistra programmu beidzēji sekmīgi uzsāk darbu savā profesijā;

  • Akadēmiskās programmas ir klasiskas un to saturs atbilst Eiropas farmācijas programmu tendencēm;

  • Programmu absolventiem ir vispusīga sagatavotība;

  • Iespēja un tradīcijas jau no pirmā kursa iesaistīties pētnieciskajā darbā;

  • Akadēmiskam personālam izdodas iegūt ES projektus un publicēt SCI rakstus;

  • Līdz šim reflektantu skaits farmācijas programmās ir katru gadu pieaudzis.

  • Atsevišķos farmācijas apakšvirzienos akadēmiskā personāla skaits Latvijā ir samazinājies līdz kritiskajai robežai;

  • Akadēmiskā personāla atjaunošanās ir lēna un nevienmērīga. Nepietiekams budžeta vietu skaits doktorantūrā;

  • Mazs apmaiņas studentu skaits;

  • Joprojām daļa materiāli tehniskās bāzes ir novecojusi;

  • Vizuāli nepievilcīgas telpas un ofisa telpu trūkums docētājiem, doktorantiem;

  • Nepietiekams programmu finansiālais nodrošinājums salīdzinot ar līdzīgām programmām Eiropā;

  • Akadēmiskais personāls nevar izmantot radošos atvaļinājumus aizvietotāju trūkuma dēļ;

  • Pamatdarbā strādājošu zinātnisko laborantu, asistentu, pētnieku trūkums;

  • Akadēmisko pienākumu un palielinātās auditoriju slodzes dēļ mācībspēkiem neatliek laiks projektu rakstīšanai, sponsoru meklēšanai, zinātnei, grāmatu rakstīšanai, pašizglītībai;

  • Ilgtermiņa pētniecības projektu trūkumus. Līdzšinējie 6 mēnešu un 1 gada pētniecības projekti nedod pētniekiem darba algas garantijas, tāpēc ar pētniecības darbu nodarbojas tikai pamatdarbā pilnā slodzē strādājošie docētāji, kuriem tad jāpāriet uz 0,5 slodzi projektos. 6 mēnešu projektos nevar izvirzīt augstus mērķus.

  • Pārāk liels laika patēriņš profesoriem ar tiešo darbu nesaistītiem pienākumiem (dažādās komisijas, padomes, iepirkuma konkursi, intervijas, sēdes, sagādes, remonti, ar iepriekšējo pētniecisko pieredzi nesaistītu projektu rakstīšana, studentu aptaujas, anketēšanas, atskaites, dokumentu gatavošana auditiem).

Iespējas

Draudi

  • LU MF ir iesaistījusies vairākos Eiropas strukturālo fondu projektos;

  • Ar iegūto izglītību studentiem pieaug iespējas studēt apmaiņas programmās ārzemēs;

  • Uzlabojoties dabas zinātņu kabinetu aprīkojumam vidusskolās, audzēkņu interese par dabas zinātnēm katru gadu palielinās, tas palielina reflektantu konkursu un ļauj nokomplektēt programmas ar labākiem studentiem;

  • Pieaug studiju motivācija;

  • Fakultātes modernā aparatūra kļūst pievilcīga doktorandiem;

  • Studiju kursu savstarpēja integrācija;

  • Citu fakultāšu infrastruktūras izmantošana;

  • Nepieciešama intensīva sadarbība LU līmenī ar Izglītības un Zinātnes ministriju un parlamentu valsts finansējuma piesaistīšanai.

  • Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā un nākotnē mazs vidusskolu un ģimnāziju absolventu skaits;

  • Pārāk liels maģistru skaits ir jāvada vienam docētājam un 20 stundas par maģistra darba vadīšanu ir pārāk mazs laiks kvalitatīvai studenta apmācībai pētniecībā un darba rakstīšanā;

  • Pakāpeniski neiesaistot perspektīvus doktorantus studiju procesā, var tikt traucēta tā realizācija akadēmiskā personāla pensionēšanās dēļ;

  • Studējošo strādāšana, bez kuras nevar dzīvot Rīgā un maksāt par studijām, var novest pie studējošo zināšanu pazemināšanās;

  • Ja netiks nodrošināts finansējums zinātniski-pētnieciskās laboratorijas iekārtošanai, doktorantiem arī ofisa telpu iekārtošanai un aparatūras uzturēšanai, tad pētnieciskā darba efektivitāte var tikt apdraudēta;

  • Ja projektu finansējums joprojām paliks īslaicīgs (6 mēneši līdz 1 gadam), tad pētnieki nestrādās universitātē;

  • ilgtermiņā nav iespējams plānot finansiālo atbalstu infrastruktūras un personāla attīstībai, jo realizācijas iespējas atkarīgas no politiskiem un ekonomiskiem faktoriem, kurus LU MF nevar tieši ietekmēt;

  • Ja mācībspēku algas nekonkurēs ar farmaceitiskajos uzņēmumos strādājošo algām, tad farmācijas speciālisti nebūs ieinteresēti vadīt kursus studiju programmās. Mācībspēku darba prestižs samazinās, jo universitātes profesoru algas nekonkurē pat ar koledžu mācībspēku un aptiekās strādājošo farmaceitu algām;

  • Finansu samazinājums augstākajai izglītībai un veselības aprūpes kadru resursu politika Latvijā neveicina MF

autoritāti Latvijas sabiedrībā un starptautisko atpazīstamību.

8.16. Studiju programmas izmaksu aprēķins

Apz..

Normatīvs

Aprēķinātais lielums, LVL

N1

Darba alga uz vienu studiju vietu gadā

1076

N2

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

259

N3

Komandējumi un dienesta braucienu izmaksas uz 1studentu gadā,

2

N4

Pakalpojumu apmaksa

185

N5

Materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs

180

N6

Grāmatu un žurnālu iegāde

22

N7

Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas

72

Tb - vienas studiju vietas bāzes izmaksas gadā (N1+N2+N3+N4+N5+N6+N7)

1796

2008/2009.m.g. mācību maksa par vienu studiju gadu bija 1500 Ls. Mācībspēku algas aprēķinātas pēc 2009.g. rudens semestra algām.

Farmācijas maģistru programmā uz 2009.g. 1.oktobri 9 studenti saņēma valsts budžeta finansējumu.

LU MF dekāne: prof. I. Rumba-Rozenfelde

\

8.17. STUDIJU PLĀNS

Farmācijas maģistru studiju programma___ pilna laika_______ 4 semestri

(programmas nosaukums) (forma) (studiju ilgums)

Nr.

Kursa nosaukums

Daļa

Kredīpunkti

Kopā

Pārbaudes veids

Docētājs

1.gads

2.gads

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

1.

Sociālā farmācija

A

3

3

Pārbaudījums

Maģ. biol. Zinta Rugāja

2.

Menedžments

A

2

2

Pārbaudījums

Dr. hist., asoc.prof. Andris Putniņš

3.

Zāļu vielu instrumentālā analīze

A

4

4

Pārbaudījums

Dr. ķīm., asoc.prof. Andris Actiņš

4.

Zāļu kvalitātes kontrole

A

4

4

Pārbaudījums

Dr. ķīm., docents Jānis Ģībietis

5.

Informācijas un konsultatīvā darbība farmācijā

A

2

2

Pārbaudījums

Dr.farm., docente Līga Krīgere

6.

Klīniskā farmakoloģija I

A

2

2

Pārbaudījums

Dr.habil.med., profesore Vija Zaiga Kluša;

Dr.med. Baiba Jansone

7.

Arodveselība un drošība darbā

A

4

4

Pārbaudījums

Dr.ķīm., docente Ženija Roja

8.

Jaunu zāļu radīšanas stratēģija

A

2

2

Pārbaudījums

Dr. ķīm., vadošais pētnieks Pēteris Trapencieris

9.

Klīniskā farmakoloģija II

A

2

2

Pārbaudījums

Dr.habil.med., profesore Vija Zaiga Kluša;

Dr.med. Baiba Jansone

10.

Sociālā ekonomika

A

3

Pārbaudījums

Dr.ekon., asoc.prof. Maija Dzelmīte

11.

Zāļu formu dizains

A

2

2

Pārbaudījums

Maģ.farm., lektore Kristīne Saleniece

12.

Farmaceitiskā prakse

A

4

20

24

Aizstāvēšana

Dr.habil.biol., prof. Ruta Muceniece

13.

Maģistra darbs

A

20

20

Aizstāvēšana

Dr.habil.biol., prof. Ruta Muceniece

Kopā:

17

17

20

20

74

2.

Biofarmācija

B

2

2

Pārbaudījums

Dr.biol., docente Una Riekstiņa

3.

Hromatogrāfija

B

4

4

Pārbaudījums

Dr. ķīm., asoc.prof. Pēteris Mekšs

4.

Veterinārie medikamenti

B

2

2

Pārbaudījums

Dr.habil.biol., prof. Ruta Muceniece

5.

Zāļu saderība un blakus efekti

B

2

2

Pārbaudījums

(zin. grāda pretendente) Kristīne Vrubļevska

6.

Profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti. Profesionālā ētika

B

2

2

Pārbaudījums

Dr.farm., docente Līga Krīgere

Kopā:

3

3

6

Kopā semestrī

20

20

20

20

Kopā programmā

80

PIELIKUMI

Pielikums Nr.1

STUDIJU kursu apraksti (izdrukas no LUIS)

Kursa nosaukumsSociālā farmācija

Kursa kods Farm5021

Kredītpunkti 3

ECTS kredītpunkti 4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)48

Zinātnes nozare Farmācija

Lekciju stundu skaits 25

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 23

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Bioloğijas mağistra grāds, pasn. Zinta Rugāja

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir ievadīt farmācijas specialitātes studentus sociālās farmācijas zinātnē, iepazīstināt ar farmaceitiskās aprūpes organizāciju un zāļu lietošanas zinātnisko un praktisko pamatojumu un sniegt ieskatu zāļu politikas un farmācijas sistēmas organizācijā, farmakoepidemioloģijā un zāļu ekonomisko novērtēšanā, kā arī veidot praktiskās iemaņas zāļu ekonomiskajā novērtējumā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par racionālu zāļu lietošanu no ekonomiskā viedokļa, farmaceitiskās aprūpes organizācijas un zāļu politikas lomu valsts veselības politikas līmenī.
Studenti spēj patstāvīgi veikt zāļu ekonomisko novērtējumu, analizēt un vērtēt parādības un procesus valsts veselības aprūpes sistēmā un sabiedrībā kopumā.

Kursu apraksts-plāns

Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Zāļu politika un farmācijas sistēmas organizācija 4
2. Farmācijas tirgus un attīstības tendences 2
3. Farmakoepidemioloģija, farmakoepidemioloģiskie pētījumi 6
4. Zāļu klīniskie pētījumi 5
5. Ievads farmakoekonomikā 3
6. Farmakoekonomiskās analīzes metodes, riski 6
7. Zāļu ekonomiskais novērtējums 10
8. Modelēšana farmakoekonomikā 5
9. Grupu darbs zāļu ekonomiskajā novērtējumā. 7

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums - obligāts (70%).
Semināru , patstāvīgo darbu apmeklējums- obligāts + 2 starppārbaudījumi (40%)
Grupu darbs (10%)
Kursa pārbaudījums – eksāmens (50%)
Pārbaudījums (rakstveida) – tests un uzdevuma atrisinājums

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. M.Baltiņš. Lietišķā epidemioloģija. Zinātne, 2003.
2. Van Boxtel Drug benefits and risks. Wiley&Sons, 2001
3. C. Bond Ed. Evidence-based Pharmacy, 2000
4. Zāļu Aģentūra. Ievads farmakovigilancē.2005
5. Stoklosa M., Howard C.A. Pharmaceutical calculations, Williams&Wilkins,1996.
6. Drummond M., O’Brien B. Et al., Methods for the Economic Evaluation of Health care programmes, Oxford Medical Publications, 1999.
Takeris S. Eksperimentālo rezultatu matemātiskā apstrāde, LU, 2005

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Jefferson T, Demicheli V, Mugford M. Elementary economic eveluation in health care. BMJ publishing group, 1996, London
2. Petitti D. Meta analysis, decision analysis and cost effectiveness analysis: methods for quantitative synthesis in medicine. Oxford University Press, 1994.
3. Donaldson C, Mugford M, Vale L. Evidence based health economics. From effectiveness to efficiency in systematic review. BMJ publishing group, 2002, London
4. Briggs A, Sculpher M. An introduction to Markov modelling for economic eveluation. Pharmaeconomics 1998; 13:397-409

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1
2. www.thelancet
3. www.emea.europa.eu
4. www.fda.gov
5. t
6. www.zcva.gov.lv
7. Journal of Administrative and Social Pharmacy
8 Journal, Research in Social and Administrative Pharmacy Copyright © 2007 Elsevier B.V.
9 American Journal of Health-System Pharmacy
10 European Journal of Hospital Pharmacy Practice
11 The Pharmaceutical Journal
12 Journal of Pharmaceutical and Biomedical Analysis

Kursa nosaukumsMenedžments

Kursa kods VadZ5129

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)32

Zinātnes nozare Vadībzinātne

Lekciju stundu skaits 16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16

Kursa apstiprinājuma datums 28.12.2009

Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Vēstures doktors, asoc.prof. Andris Putniņš

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšanām par mūsdienu organizāciju un to apakšstruktūru vadīšanas metodēm nodrošinot efektīvu plānošanu un lēmumu pieņemšanu, organizēšanu, koordinēšanu un komunikāciju, darbinieku motivācijas pilnveidošanu, kontroles īstenošanu, vadīšanas stilu pielietošanu, darbu ar dažādām grupām un pārmaiņu
ieviešanu.

Rezultāti

Kursa sekmīgas apgūšanas rezultātā students iegūst zināšanas un prasmes, lai spētu analizēt un attīstīt vadīšanas procesus dažādās organizācijās un to struktūrvienībās, būtu spējīgi analizēt dažādas menedžmenta problēmas un paaugstināt organizāciju efektivitāti.

Kursu apraksts-plāns

1. Menedžmenta būtība, menedžmenta teoriju attīstība L2,S2
2. Vadīšanas lēmums, lēmumu pieņemšanas process L2,S2
3. Vadīšanas mērķi. Plānošanas process L2,S2
4. Vadīšanas procesa organizēšana. Organizācijas struktūru tipi. Efektīva komunikācija L2,S2
5. Darbinieku motivācija L2,S2
6. Kontrole. Stresa un konfliktu vadīšana L2,S2
7. Vadīšanas stili. Komandas vadīšana L2,S2
8. Organizācijas kultūra. Pārmaiņu vadīšana L2
9. Kursa projekta publiska aizstāvēšana S2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

• Praktisko darbu veikšana semināros -20%
• Projekta sagatavošana un prezentācija -30%
• Kursa pārbaudījums- rakstisks eksāmens – 50%

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Praude, V., Beļčikovs, J. Menedžments. Rīga : Vaidelote, 2001. 509 lpp.ISBN 9984-507-52-1.
2. Ukolovs, V., Mass, A., Bistrjakovs, I. Vadības teorija. Rīga : Jumava, 2006. 246 lpp. ISBN 9984-380-35-1.
3. Vadībzinības : Rokasgrāmata : viss par uzņēmējdarbību un vadību. Red. R.Helers. Rīga : Zvaigzne ABC, [2004]. 256 lpp. ISBN 9984-364-41-0.
4. Daft R. L. Management: Ninth edition. Canada: South-Western Cengage Learning, 2009. 668 p. ISBN 978-0-324-59584-0
5. Дафт, Ричард Л. Менеджмент : учебник. Санкт-Петербург [и др.] : Питер, 2001. 829 c. ISBN 5-27200-240-7.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Drucker, P. Management challenges for the 21st century. Oxford : Butterworth Heinemann, 2000. 207 p.ISBN 0-88730-998-4.
2. Reņģe, V. Organizāciju psiholoģija. Rīga : Kamene, [2003]. 128 lpp. ISBN 9984-636-26-7.
3. Wren, D.A. The evolution of management thought. 3rd ed. New York : John Wiley & Sons, 1987. 451 p. ISBN 0-47183-089-5.
4. Мильнер, Б.З. Теория организации : учебник [для вузов по направлению подгот. "Менеджмент"]. Москва : ИНФРА-М, 2005. 646, [1] с. ISBN 5-16002-165-5.
5. Мухин, В.И. Исследование систем управления : Aнализ и синтез систем управления : учебник. Москва : Экзамен, 2003. 383 с. ISBN 5-82120-298-1; 5-94692-448-6.
6. Шелдрейк, Джон. Теория менеджмента от тейлоризма до японизации. Санкт-Петербург : Питер, 2001. 352 с. ISBN 5-31800-028-2.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāls „Kapitāls”.
2. Žurnāls „Latvijas ekonomists”.
3. Avīze „Dienas Bizness”.

Kursa nosaukumsZāļu vielu instrumentālā analīze

Kursa kods Farm5016

Kredītpunkti 4

ECTS kredītpunkti 6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)64

Zinātnes nozare Farmācija

Zinātnes apakšnozare Farmācijas ķīmija

Lekciju stundu skaits 40

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 18

Laboratorijas darbu stundu skaits 6

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Ķīmijas doktors, asoc.prof. Andris Actiņš

Kursa anotācija

Kurss paredzēts farmācijas maģistra studiju programmas 1. kursa studentiem. Kursā tiek apskatītas resursietilpīgās zāļu vielu pētīšanas un analīzes metodes, kas tiek lietotas jaunu farmaceitiski aktīvo vielu izstrādē, kā arī vielu struktūras un kvalitatīvā un kvantitatīvā sastāva noteikšanai zāļu ražošanas uzņēmumos.
Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par moderno analīzes metožu fizikālajiem pamatiem, kā arī par šo metožu iespējām un lietošanu farmācijas praksē.
Kursa uzdevums ir apgūt atomemisijas un atomabsorbcijas spektrometrijas, rentgenspektrometrijas un rentgendifraktometrijas, kodolmagnētiskās rezonanses spektrometrijas (KMR) un hromatogrāfijas metožu izmantošanu zāļu vielu izpētē, kvalitatīvajā un kvantitatīvajā analīzē.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti izprot mūsdienīgo analīzes metožu fizikālos pamatus, apgūst ar šīm metodēm iegūstamo informāciju un svarīgākās primārās datu apstrādes metodes, kā arī apgūst praktiskās iemaņas darbā ar instrumentiem un prot izdarīt mērījumu rezultātu interpretāciju. Rezultātā studenti apgūst atomemisijas spektrometriju, atomabsorbciometriju un rentgenspektrometriju kā elementu sastāva noteikšanas metodes, rentgendifraktometriju un KMR spektrometriju kā struktūras un sastāva noteikšanas metodes, hromatogrāfiju kā vielu saliktu maisījumu atdalīšanas un analīzes metodi.
Iegūtās zināšanas ir nepieciešamas speciālistiem, kas veic jaunu aktīvo farmaceitisko vielu izstrādi, kā arī farmācijas uzņēmumu kvalitātes kontroles nodaļu darbiniekiem.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievadlekcija. Zāļu vielu radīšana un rūpnieciskā ražošana 4
2. 2. tēma. Zāļu vielu instrumentālās kvalitātes principi 4
3. 3. tēma. Atomemisijas un atomabsorbcijas spektrometrija 4
4. 4. tēma. Rentgenspektrometrija. 4 / 4
5. 5. tēma. Rentgendifraktometrija. 8 / 12
6. 6. tēma. KMR spektrometrija 4
7. 7. tēma. Hromatogrāfijas pamatprincipi 4 / 2
8. 8. tēma. Augstefektīvā šķidrumu hromatogrāfija 8 / 6

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jāapmeklē ne mazāk par 80% lekciju, jāizpilda 8 praktiskie (laboratorijas darbi). Jāsaņem atsevišķs vērtējums par: a) atomspektrometriju un rentgenmetodēm, b) KMR spektrometriju, c) hromatogrāfijas metodēm, kas galīgā vērtējumā dod atbilstoši 30, 10 un 30%, gala eksāmens dod 30%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Kručāns J. Kristālu struktūranalīzes pamati. Rīga, Zvaigzne, 1977, 220 lpp.
2. Jenkins R., Snyder R.L. Introduction to x-ray powder diffractometry, New York, John Wiley&Sons, 1996, 404 p.
3. Skoog D.A., Holler F.J., Nieman T.A. Principles of Instrumental Analysis. Fifth Edition, Saunders College Publishing, 1998, 849 p. (272-298 pp.)
4. Analytical Chemistry. Edited by Kellner R., Mermet J.-M., Otto M., Widmer H.M. Wiley-VCH, 1998, 916 p. (735-746 pp.)
5. Valters R., Kreišmanis J.P.. Kodolu magnētiskās rezonanses spektroskopijas izmantošana organiskajā ķīmijā. Rīga, 2000.
6. Meyer V.R. Practical High-Performance Liquid Chromatography, Third Edition, New York, USA, John Wiley&Sons, 2000, 338 p.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Herbert G.C., Jonstone A.W.R. Mass spectrometry basics. CRC press. 2003, 474 p.
2. Ardrey E.R. Liquid Chromatography – mass spectrometry: an introduction. University of Huddersfield, UK. Wiley, 2003, 276 p.
3. Sadek P.C. The HPLC solvent guide. 2nd Edition, Wiley-Interscience, 2002, 643 p.
4. Braithwaite A., Smith F.J. Chromatographic Methods. Fifth Edition, Kluwer academic publishers, 1999, 559 p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. X-Ray spectrometry (Policijas akadēmijas bibliotēkā)
2. ICH topic Q2A “Validation of Analytical Methods: Definitions and Terminology”. Pieejams: t/pdfs/human/ich/038195en.pdf
3. ICH topic Q2B “Validation of Analytical Procedures: Methodology”. Pieejams: t/pdfs/human/ich/028195en.pdf

Kursa nosaukumsZāļu kvalitātes kontrole

Kursa kods Farm5018

Kredītpunkti 4

ECTS kredītpunkti 6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)64

Zinātnes nozare Farmācija

Lekciju stundu skaits 20

Laboratorijas darbu stundu skaits 44

Kursa apstiprinājuma datums 10.12.2007

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Ķīmijas doktors, doc. Jānis Ğībietis

Kursa anotācija

Kurss paredzēts farmācijas maģistra kursa ietvaros 1. studiju semestrī. Zāļu kvalitātes kontroles metodes ietver zāļu gatavo formu un aktīvo vielu fizikālās, mehāniskās un ķīmiskās kontroles metodes, aktīvo vielu pierādīšanas un kvantitatīvās noteikšanas principus. Lekciju kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par medicīnā un farmaceitiskajā rūpniecībā lietotajām zāļu kvalitātes kontroles metodēm, kuras nav saistītas ar sarežģītas un dārgas laboratorijas aparatūras izmantošanu (šīs metodes aplūkotas kursā „Zāļu instrumentālās analīzes metodes”). Kursa uzdevums ir iepazīstināt studentus ar zāļu kvalitātes kontroles metodēm un dot praktiskās iemaņas zāļu identificēšanas un kvantitatīvās analīzes metodēs.
Laboratorijas darbos studenti apgūst metodes aktīvo vielu pierādīšanai un noteikšanai kā tīrās substancēs, tā saliktās zāļu formās.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par svarīgākajām zāļu kvalitātes kontroles metodēm, iemācās izmantot izziņu literatūru, veikt analīžu plānošanu un rezultātu izvērtēšanu, kā arī praktiskās iemaņas zāļu gatavo formu un aktīvo ingredientu kvalitatīvajā un kvantitatīvajā analīzē.

Kursu apraksts-plāns

Lekcijas:
1. Zāļu kvalitātes kontroles principi. Metožu validācija. 4
2. Zāļu gatavo formu fizikālās un mehāniskās kvalitātes kontroles metodes. 2
3. Kvalitatīvās metodes zāļu analīzē. Zāļu identifikācija. 6
4. Titrimetriskās metodes 6
5. Spektrofotometriskās metodes 4
6. Vielu atdalīšanas metodes gatavo formu analīzē 4
7. Hromatogrāfiskās metodes 4
8. Ekspresanalīzes metodes 2
9. Kolokvijs: Zāļu vielu analīžu metodes 4
10. Laboratorijas darbi zāļu kvalitātes kontrolē 44

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts.
Obligāti jānokārto 1 kontroldarbs vai jāiesniedz 1 referāts (25%).
Semināri: izpildīti vingrinājumi un testi.
Laboratorijas darbi: 8 nostrādāti un ieskaitīti (protokoli) darbi (25%).
Eksāmens: rakstveidā (50%)

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Patrick, Graham L. An introduction to medicinal chemistry / Graham L. Patrick. 3rd ed. Oxford ;New York : Oxford University Press, c2005. Apjoms xxiv, 741 lpp.
2. Thomas, Gareth, Dr. Nosaukums Medicinal chemistry : an introduction / Gareth Thomas. Chichester [etc.] : John Wiley & Sons, c2000. xxvii, 539
3. Wilson and Gisvold's Textbook of organic medicinal and pharmaceutical chemistry /edited by John H. Block, John M. Beale, Jr. Philadelphia [etc.] : Lippincott Williams & Wilkins, c2004. xiv, 991 lpp
4. Pharmaceutical chemical analysis :methods for identification and limit tests /Ole Pedersen.Boca Raton ; London ; New York : CRC/Taylor & Francis, c2006.
157 lpp.
5. Watson, David G. (David George), 1952-: Pharmaceutical analysis :a textbook for pharmacy students and pharmaceutical chemists /David G. Watson.
Edinburgh ... [et al.] : Churchill Lingstone, 2000.xi, 337 p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. J Medicinal chemistry
2.
3. Greenwood, N. N. (Norman Neill): Химия элементов :в двух томах /Н. Гринвуд, А. Эрншо ; перевод с английского В.А. Михайлова ... [и др.]. Москва : Бином, 2008. 2 т. : ил.
4. Chemical and functional properties of food components /edited by Zdzisław E. Sikorski.Boca Raton ; London ; New York : CRC Press, c2007.532 lpp

Kursa nosaukumsInformācijas un konsultatīvā darbība farmācijas jomā

Kursa kods Farm5017

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)32

Zinātnes nozare Farmācija

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Izglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā, pasn. Gaļina Biksone

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas kā paredzēt pacienta problēmas saistībā ar medikamentu lietošanu, kā izglītot pacientu par medikamentu pareizu lietošanu. Praktisko nodarbību laikā studenti apgūst iemaņas kā informēt pacientu, tuviniekus, citus veselības aprūpes darbiniekus un sabiedrību par medikamentu iespējamo iedarbību, ar zāļu lietošanu saistītām problēmām un zāļu blakņu mazināšanas iespējām.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt pacienta vajadzības pēc konsultācijām un izglītošanas saistībā ar medikamenta/u lietošanu katrā konkrētajā klīniskajā situācijā. Studenti spēj patstāvīgi konsultēt pacientus.

Kursu apraksts-plāns

Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Perorālo medikamentu lietošana.
Medikamentu mijiedarbība ar kunģa sulu, uzturu, šķidrumiem: kā ieteicams lietot zāles, lai veicinātu ātrāku zāļu uzsūkšanos, ko nozīmē “tukšā dūšā”
Faktori, kas ietekmē medikamentu darbību. Pārdozēšana. 4 stundas
2. Medikamentu mijiedarbība ar citām zāļu vielām, alkoholu, nikotīnu. Medikamentu pielietošana īpašās situācijās:
grūtniecība, laktācijas periods. Medikamentu lietošanas īpatnības bērniem un gados vecākiem pacientiem. 4 stundas
3. Pacientu konsultācijas sakarā ar antibakteriālo terapiju, ka arī pretvīrusu un pretsēņu vielu lietošanu. Klīnisko situāciju analīze. 4 stundas
4. Pacientu konsultācijas saaukstēšanas gadījumā: pretiesnu līdzekļu un kombinēto pretsaaukstēšanās līdzekļu lietošana. Pacientu konsultācijas sakarā ar nenarkotisko līdzekļu lietošanu drudža gadījumā 4 stundas
5. Pacientu konsultācijas sakarā ar pretsāpju līdzekļu lietošanu hrinisko un akūto sāpju gadījumā. Klīnisko situāciju analīze. 4 stundas
6. Pretiekaisuma terapijas principi. Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas principi. Medikamentu izraisītas aprūpes problēmas. Rekomendācijas pacienta apmācībai. 4 stundas
7. Sistēmisko glikokortikoīdu lietošana. Rekomendācijas pacienta apmācībai. 4 stundas
8. Pacientu konsultācijas sakarā ar klepu un elpošanas traucējumiem. Klīnisko situāciju analīze. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju un semināru apmeklējums obligāts,
2 starppārbaudījumi (50%),
kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).
Pārbaudījums (rakstveida un mutiski) – patstāvīga darba sagatavošana un aizstāvēšana.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Biksone G. Medikamentozā ārstēšana un aprūpe. Rīga: Kerena, 2008
2. Antons Skutelis "Farmakoterapija ikdienā" - Rīga, 1999 g.
3. Purviņš I.,Praktiskā farmakoloģija. Rīga. Farmserviss, 1997.
4. Elsevier’s integrated pharmacology/
Integrated pharmacology, St. Louis : Mosby, c2007. Apjoms xiii, 235 lpp

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. E.Van Boxtel. Drugs, Benefits and Risks. Wiley&Sons, 2001
2. E.Walker. Clinical pharmacy and therapeutics.Churchil Livingston, 1999.
3. Майский, Владимир Владимирович. Фармакология для студентов : 288 вопросов и ответов. Москва : ГЭОТАР-Медиа, 2007. Apjoms 94 lpp.
4. Лекарственные стредства /500 наименований лекарственных препаратов и их форм : свойства, применение, взаимодействие, противопоказания . Москва : Книжный дом Локус, 2007. Apjoms 766 с.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Medicīnas žurnāls „Latvijas Ārsts”
2. Medicīnas žurnāls „Doctus”
3. Farmācijas žurnāls „Materia Medica”
4. interneta resursi

Kursa nosaukumsKlīniskā farmakoloģija I

Kursa kods Medi4103

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)32

Zinātnes nozare Medicīna

Lekciju stundu skaits 32

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Izglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā, pasn. Gaļina Biksone

Ekvivalentais studiju kurss

Medi5211, Klīniskā farmakoloģija

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par klīnisko farmakoloģiju. Klīniskā farmakoloģija saista zināšanas par zālēm ar organisma fizioloģiskiem procesiem un slimību izcelsmes mehānismiem. Kursa uzdevums ir sniegt zināšanas kā orientēties medikamentu klāstā un analizēt medikamentu pozitīvo un negatīvo iedarbību uz organismu reālās klīniskās situācijās. Studentiem jāzin, kāda informācija ir nepieciešama un kā to pielietot, lai iegūtu labus rezultātus, sniedzot farmaceitisko aprūpi pacientam konkrētajā klīniskajā situācijā.
Studentiem jāzin, kādus pasākumus veikt medikamentu negatīvās iedarbības gadījumā, kā arī jāprot izglītot pacientu par medikamentu pareizu lietošanu, iespējamajām problēmām un to klīniskām izpausmēm.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par pacienta iespējamām problēmām saistībā ar medikamentu lietošanu, un ir spējīgi konsultēt pacientu kā izsargāties vai samazināt risku no medikamentu izraisītām blaknēm. Prot izskaidrot pareizo medikamenta lietošanas mērķi, precīzu medikamentu ievadīšanu un to pamatot, izglītot pacientu par medikamentu pareizu lietošanu.
Studenti iegūst izpratni par pacienta iespējamo zāļu lietošanas ieguvumu, izglītojot viņu par nemedikamentozām slimības ārstēšanas paņēmieniem, piem. par pareizu dzeršanas un/vai ēšanas režīmu sakarā ar slimību un/vai medikamenta lietošanu.
Studenti spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt pacienta vajadzības pēc izglītošanas saistībā ar medikamenta lietošanu, lai veiktu konsultātīvu darbu savā darba vietā.

Kursu apraksts-plāns

1. Antibakteriālās terapijas principi. 4 stundas
2. Antibakteriālo preparātu iedalījums grupās. Rekomendācijas zāļu ievadīšanai (katrai grupai). 4 stundas
3. Sāpju problēma. 4 stundas
4. Saaukstēšanās. Nemedikamentozas un medikamentozas terapijas principi. 4 stundas
5. Pretiesnu līdzekļu un kombinēto pretsaaukstēšanās līdzekļu lietošana. 4 stundas
6. Plaušu obstruktīvais sindroms. Pretastmas līdzekļu lietošanas principi. 4 stundas
7. “Ārstēšanas ” pretastmas līdzekļu lietošana. Inhalējamo gk, leikotriēna antagonistu plānveidīgas ilgstošas lietošanas lietderīgums. Inhalējamo glikokortikoīdu lietošana. 4 stundas
8. Glikokortikosteroīdu lietošanas principi. Medikamentu izraisītas aprūpes problēmas. Alerģiskas slimības un vietēja glikokortikoīdu pielietošana ziežu veidā. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju un semināru apmeklējums obligāts,
2 starppārbaudījumi (50%),
kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).
Pārbaudījums (rakstveida) – pēc patstāvīga darba sagatavošanas un aizstāvēšanas.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Biksone G. Medikamentozā ārstēšana un aprūpe. Rīga: Kerena, 2008
2.Purviņš I. Praktiskā farmakoloģija.- Rīga: 2.izd.- Farmserviss, 2002.
3.Biksone G. Klīniskā farmakoloģija un pacienta aprūpe, Rīga., 1998.
4.e-grāmata. Gard, Paul Richard Human Pharmacology ebrary Reader
CRC Press LLC: 2000.
5.Antons Skutelis "Farmakoterapija ikdienā" - Rīga, 1999 g.
6.Elsevier’s integrated pharmacology/
Integrated pharmacology, St. Louis : Mosby, c2007. Apjoms xiii, 235 lpp

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.The American Psychiatric Publishing textbook of personality disorders /edited by John M. Oldham, Andrew E. Skodol, Donna S. Bender ; associate editors, Glen O. Gabbard ... [et al.].Washington, DC ; London : American Psychiatric Publishing, 2005.
xx, 708 lpp.
2.Apinis P. Šetlers. Zāļu rokasgrāmata. – R. Nacionālais medicīnas apgāds., 2005.
3.Михайлов, И. Б.
Тестовые задания по клинической фармакологии. Санкт-Петербург : Сова, 2006. Apjoms 143 стр.
4.Hedaya, Mohsen A.
Basic Pharmacokinetics, Boca Raton ;London ;New York : CRC Press, c2007. Apjoms 300 lpp

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Medicīnas žurnāls „Latvijas Ārsts”
2. Medicīnas žurnāls „Doctus”
3. Farmācijas žurnāls „Materia medica”
4. Interneta resursi

Kursa nosaukumsArodveselība un drošība darbā

Kursa kods VidZ5009

Kredītpunkti 4

ECTS kredītpunkti 6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)64

Zinātnes nozare Vides zinātne

Lekciju stundu skaits 56

Laboratorijas darbu stundu skaits 8

Kursa apstiprinājuma datums 10.12.2007

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Hd. Ķīmijas habil. doktors, prof. Valdis Kaļķis

Kursa anotācija

Kursa uzdevums ir veidot studentiem pareizu izpratni par arodveselību kā sabiedrības veselības sastāvdaļu, par veselības veicināšanu darba vietās, par darba vides riska faktoru iedarbību uz strādājošo veselību atbilstoši darba medicīnas nostādnēm, par profilaktiskiem pasākumiem strādājošo veselības un darbspēju saglabāšanā, par darba risku izraisītām arodslimībām un nelaimes gadījumiem.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūs izpratni par aroda veselības lomu cilvēku resursu saglabāšanā un darba dzīves kvalitātes uzlabošanu. Apgūstot darba vides ķīmisko, fizikālo, bioloģisko, mehānisko, ergonomisko un psihosociālo riska faktoru iedarbību uz strādājošo organismu, tiks izvēlēti piemērotākie veselības veicināšanas darbā paņēmieni, lai nodrošināta nodarbināto veselības aizsardzību un radītu zinātniski pamatotu bāzi nepieciešamo preventīvo pasākumu izvēlē. Iegūtās zināšanas lietišķi noderēs darba vides iekšējās uzraudzības sakārtošanā saskaņā ar Latvijas likumdošanas un Eiropas Kopienas direktīvu prasībām.

Kursu apraksts-plāns

1. LR likumdošana par darba aizsardzību. Darba aizsardzības organizācija. 2
2. Ķīmiskie un bioloģiskie riska faktori darba vidē. 4
3. Fizikālie riska faktori darba vidē. 6
4. Mehāniskie darba vides riska faktori. 4
5. Ergonomiskie, psihosociālie un organizatoriskie faktori darba vidē. 4
6. Ugunsdrošība un sprādziendrošība. 4
7. Droša darba organizācija ražotnēs un laboratorijās. 4
8. Bīstamo ķīmisko vielu neitralizēšana un iznīcināšana laboratorijas apstākļos. 2
9. Arodveselība kā sabiedrības veselības pamatelements. 4
10. Fizikālo riska faktoru iedarbība uz organismu, klīniskās izpausmes un preventīvie pasākumi. 6
11. Ķīmisko riska faktoru iedarbība uz organismu, klīniskās izpausmes un preventīvie pasākumi. 4
12. Bioloģisko riska faktoru iedarbība uz organismu, klīniskās izpausmes un preventīvie pasākumi. 2
13. Alerģiskās un onkoloģiskās arodslimības. 2
14. Individuālo aizsardzības līdzekļu loma veselības aizsardzībā. 2
15. Riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība tautsaimniecības nozarēs. 6
16. 1. seminārs, grupu darbs, prezentācijas par izvēlētām tēmām. 4
17. 2. seminārs, grupu darbs, prezentācijas par izvēlētām tēmām. 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Nokārtoti 3 starppārbaudījumi/testi (60%).
Kursa pārbaudījums – eksāmens (40%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. V. Kaļķis, Ž. Roja. Riski darba vidē, Rīga, LU, 2007, 100 lpp.
2. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. V. Kaļķa un Ž. Rojas red. Rīga, Elpa-2, 2001, 500. lpp.
3. M. Eglīte. Vides veselība. Rīga, RSU, 2008, 695 lpp.
4. M. Eglīte. Darba medicīna. Rīga, 2000, 700. lpp.
5. Darba higiēna. Labklājības miniostrija. Rīga, 2003, 151. lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Fundamentals of Industrial Hygiene (5th ed). Ed. Barbara A. Plog, Jill Niland, Patricia J. Quinlan. National Safety Council, Itasca, Illinois, 2002, 1100 p.
2. Encyclopaedia of Occupational Health and Safety. 4th edition. International Labour Office, 1998.
3. Occupational hygiene. 3rd ed. Harrington, J.M., et al., eds. Blackwell Science, 2004.
4. The Occupational Environment – Its Evolution and Control. Ed. Salvatore R. DiNardi. AIHA Press, Virginia, 1997.
5. Измеров Н. Ф., Медицина труда. Руководство для врачей. М., Медицина, 2003.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Work Health Safety, Finland (žurnāls angļu valodā).
2. Медицина труда и промышленная экология, Москва, АН Рос.фед. (žurnāls krievu valodā).
3. Eiropas darba drošības un veselības aģentūra: t.
4. Satversmes tiesas mājas lapa: http://www.satv.tiesa.gov.lv
5. Ministru kabineta mājas lapa: http://www.mk.gov.lv
6. Saeimas mājas lapa: http://www.saeima.lv

Kursa nosaukumsJaunu zāļu vielu radīšanas stratēģija

Kursa kods Farm5004

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)40

Zinātnes nozare Farmācija

Lekciju stundu skaits 30

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 10

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Priekšzināšanas

Farm2001, Klīniskā farmācija
Farm2003, Farmācijas ķīmija
Medi2021, Farmakoloģija un farmakoterāpija I
Medi2022, Farmakoloģija un farmakoterāpija II

Kursa anotācija

Jaunu zāļu ir daudz, tomēr nemitīgi notiek jaunu selektīvāku, aktīvāku, ar citu darbības mehānismu zāļvielu meklējumi. Lai to veiktu ir vajadzīga racionāla speciālo zinātņu nozaru
un starpdisciplināro zinātņu saliedēšana vienā veselā.
Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par jaunu zāļu radīšanas stratēģiju
Kursa uzdevums ir iepazīstināt studentus, kā zāļu viela no idejas nonāk līdz pārdošanai aptiekās, kā notiek mūsdienīgs zāļu dizains, kā tiek ieviestas jaunas alternatīvas zāļu kvalitātes un farmakoloģiskās darbības pārbaudes metodes.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par zāļu radīšanas etapiem. Studenti spēj raksturot aktīvo vielu ķīmiskās īpašības un farmakoloģisko aktivitāti. Studenti ir iepazinušies ar zinātniski pētniecisko darbu specifiku un spēj novērtēt konkrētu zāļvielu plusus un mīnusus.

Kursa patstāvīgais darbs ir referāts par brīvas izvēles zāļu vielas izpēti.

Kursu apraksts-plāns

Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Atsevišķu zāļvielu rašanās vēsture. Farmācijas zinātnes attīstība Latvijā un lielākie zāļu ražotāji 6
2. Mūsdienīgas metodes vielu sintēzei un liela mēroga skrīningam 12
3. Biotehnoloģijas metodes zāļu preparātu ražošanā 6
4. Peptīdu un proteīnu zāļu vielas 6
5. Farmācijas industrijas dabas aizsardzības pasākumi 2
6. Nanotehnoloģijas medicīnā un farmācijā 8

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums ir obligāts par 70 %,
Semināru apmeklējums ir obligāts 100%,
Pārbaudījumi – rakstiskie un mutiskie ir obligāti, pārbaudījumu vērtējums sastāda 50 % gala vērtējuma.
Kursa eksāmens dod 50 % gala vērtējuma.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Patrick, Graham L. An introduction to medicinal chemistry / Graham L. Patrick. 3rd ed. Oxford ;New York : Oxford University Press, c2005. Apjoms xxiv, 741 lpp.
2. Thomas, Gareth, Dr. Nosaukums Medicinal chemistry : an introduction / Gareth Thomas. Chichester [etc.] : John Wiley & Sons, c2000. xxvii, 539
3. Wilson and Gisvold's Textbook of organic medicinal and pharmaceutical chemistry /edited by John H. Block, John M. Beale, Jr. Philadelphia [etc.] : Lippincott Williams & Wilkins, c2004. xiv, 991 lpp
4. D.Lednicer ed. Chronicles of drug discovery. vol.3, 1993.
5. Textbook of drug design and discovery /[edited by] Povl Krogsgaard-Larsen, Tommy Liljefors and Ulf Madsen.London ; New York : Taylor & Francis, c2002.xviii, 572 lpp.
6. R.H.Liu, D.E.Gadzala eds. Handbook of drug analysis. American Chemical Society, 1997.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.Ch. Boxtel, B.Santoso, I.R.Edwards. Drug benefits and risks. International textbook of clinical pharmacology. Wiley&Sons Ltd., 2001.
2. www.likumi.lv
3. www.zva.gov.lv
4. K.Kummerer. Pharmaceuticals in the environments. Springer, 2001.
5. A. Burger. Understanding medications. What the label does not tell you. AmericanChemical Society, 1995.
6. D.Kinderley. Medicīniskā zāļu grāmata (krievu val). Maskava, 2000
7. Nogrady, Thomas Weaver, Donald F.
Medicinal Chemistry : A Molecular and Biochemical Approach ebrary Reader
Oxford University Press, Incorporated. 2005
8. Matsoukas, J Mavromoustakos, T Drug Discovery and Design : Medical Aspects ebrary Reader IOS Press. 2002

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Materia Medica
2. Cito
3. Internet datu bāzes. Medline, Pharmline, Current abstracts, Chemical Abstracts

Piezīmes

Par semināru, kontroldarbu, iespējamo mācību vizīšu jautājumiem studenti tiek informēti iepriekšējās nodarbības laikā.
Attaisnoti kavētos seminārus studentam var ieskaitīt, saņemot no studenta uzrakstītu apspriestās problēmas analīzi. Tēmas tiek saskaņotas ar docētāju.
Lekciju materiālus pēc vienošanās ar docētāju studenti paši sakopē, vai docētājs izsūta studentiem pa E-pastu.

Kursa nosaukumsKlīniskā farmakoloģija II

Kursa kods Medi5104

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)32

Zinātnes nozare Medicīna

Lekciju stundu skaits 32

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Izglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā, pasn. Gaļina Biksone

Ekvivalentais studiju kurss

Medi5211, Klīniskā farmakoloģija

Kursa anotācija

Klīniskā farmakoloģija ir zinātne par zāļu lietošanu klīnikā. Tā ir medicīnas apakšnozare, kas pēta zāļu farmakoloģiskās darbības praktisku pielietojumu. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar galveno farmakoloģisko grupu medikamentiem. Studentiem jāprot orientēties medikamentu klāstā. Analizēt medikamentu pozitīvo un negatīvo iedarbību uz organismu reālās klīniskās situācijās. Studentiem jāzin, kāda informācija ir nepieciešama un kā to pielietot, lai sniegtu farmaceitisko aprūpi pacientam konkrētajā klīniskajā situācijā.

Rezultāti

Studentiem jāzin, kādus pasākumus veikt medikamentu negatīvās iedarbības gadījumā.
Studentiem jāzin, kā izglītot pacientu par medikamentu pareizu lietošanu, iespējamajām problēmām, to klīniskām izpausmēm.
Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par pacienta iespējamām problēmām saistībā ar medikamentu lietošanu, prot konsultēt kā samazināt risku no medikamentu izraisītam blaknēm. Prot izskaidrot pareizo medikamenta lietošanas mērķi, precīzu medikamentu dozēšanu un to pamatot, izglītot pacientu par medikamentu pareizu lietošanu.
Studenti iegūst izpratni par pacienta izglītošanas iespējām aptiekā, par nemedikamentoziem slimības ārstēšanas paņēmieniem, piem. par pareizu dzeršanas un/vai ēšanas režīmu sakarā ar slimību un/vai medikamenta lietošanu.
Studenti spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt pacienta vajadzības pēc izglītošanas saistībā ar medikamenta lietošanu, un veikt konsultatīvu darbu.

Kursu apraksts-plāns

1. Alerģija. Anafilakse. 4 stundas
2. Centrālās nervu sistēmas traucējumi. Medikamentu izraisītas aprūpes problēmas. 4 stundas
3. Koronāras sirds slimības nemedikamentozas un medikamentozas terapijas principi. 4 stundas
4. Arteriālas hipertenzijas nemedikamentozas un medikamentozas terapijas principi. 4 stundas
5. Sirds mazspējas nemedikamentozas un medikamentozas terapijas principi. 4 stundas
6. Caurejas un aizcietējumu nemedikamentozas un medikamentozas terapijas principi. 4 stundas
7. Šķebināšanas un vemšanas nemedikamentozas un medikamentozas terapijas principi. 4 stundas
8. Cukura diabēta nemedikamentozas un medikamentozas terapijas principi. 4 stundas

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju un semināru apmeklējums obligāts,
2 starppārbaudījumi (50%),
kursa pārbaudījums – eksāmens (50%).
Pārbaudījums (rakstveida) – pēc patstavīga darba sagatavošanas un aizstāvēšanas.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Guyton, A. C. (Arthur C.):
Textbook of medical physiology /Arthur C. Guyton, John E. Hall.
Philadelphia : Elsevier Saunders, 2006.
xxxv, 1116 lpp.
2.Biksone G. Medikamentozā ārstēšana un aprūpe. Rīga: Kerena, 2008
3.Purviņš I. Praktiskā farmakoloģija.- Rīga: 2.izd.- Farmserviss, 2002.
4.Biksone G. Klīniskā farmakoloģija un pacienta aprūpe, Rīga., 1998.
5.e-grāmata. Gard, Paul Richard Human Pharmacology ebrary Reader
CRC Press LLC: 2000.
6.Antons Skutelis "Farmakoterapija ikdienā" - Rīga, 1999 g.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Textbook of modern toxicology /edited by Ernest Hodgson.
Hoboken, N.J. : Wiley-Interscience, c2004.
xxi, 557 lpp
2. e-grāmata. Crome, Peter Drugs and the Older Population ebrary Reader
Imperial College Press. 2000
3. e-grāmata. Case Files : Pharmacology ebrary Reader
Author: Toy, Eugene C. Rosenfeld, Gary C. Loose, David S.
Publisher: McGraw-Hill
Released: 2008
4. e-grāmata. Politics of Personalised Medicine : Pharmacogenetics in the Clinic ebrary Reader
Author: Hedgecoe, Adam Rose, Nikolas Rabinow, Paul
Publisher: Cambridge University Press
Released: 2004

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Medicīnas žurnāls „Latvijas Ārsts”
2. Medicīnas žurnāls „Doctus”
3. Farmācijas žurnāls „Materia medica”
4. interneta resursi

Kursa nosaukumsSociālā ekonomika

Kursa kods Ekon2903

Kredītpunkti 3

ECTS kredītpunkti 4.50

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)48

Zinātnes nozare Ekonomika

Lekciju stundu skaits 32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16

Kursa apstiprinājuma datums 10.12.2007

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Ekonomikas doktors, asoc.prof. Maija Dzelmīte
Dr. Ekonomikas doktors, prof. Veronika Bikse

Kursa anotācija

Kurss balstīts uz pamatzināšanām ekonomikas teorijā. Tajā tiek izcelta sociālo jautājumu problemātika mikroekonomikas un makroekonomikas līmenī. Lekciju kursā teorētiskās atziņas likumsakarīgi tiek saistītas ar sociālo jautājumu risināšanas realitātēm Latvijā. Semināri veltīti aktīvām diskusijām, pamatojot labāko alternatīvo variantu sociālo jautājumu risināšanai. Balstoties uz studentu patstāvīgo darbu, iespējams salīdzināt Latvijas sociālo problēmu loku ar citu valstu situāciju šajā jomā.

Rezultāti

Kursa apguves gaitā studenti iegūst zināšanas par ekonomikas nozīmi sociālo jautājumu risināšanā mikroekonomikas, makroekonomikas līmenī, kā arī ES vienotās sociālās politikas kontekstā.
Studentiem jāprot orientēties sociālās jomas likumdošanā, jāattīsta prasmes regulāri sekot un analizēt tajā notiekošās izmaiņas.
Apgūt teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu rezultātā studentu uztverē

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads sociālajā ekonomikā (4 st.)
2. Ekonomiskās sistēmas, to atšķirības sociālo jautājumu risināšanā (4 st.)
3. Tirgus sistēma un konkurence. Privātās un sabiedriski nozīmīgās preces (4 st.)
4. Sabiedriski nozīmīgo preču pieprasījums un piedāvājums (4 st.)
5. Pieprasījums un patērētāja rīcība tirgū (4 st.)
6. Piedāvājums, ražošanas izmaksas, ieņēmumi un peļņa atšķirīgās tirgus struktūrās (4 st.)
7. Sociālās jomas ieguldījums iekšzemes kopproduktā (4 st.)
8. Naudas bankas monetārās politikas loma sociālo jautājumu risināšanā (4 st.)
9. Makroekonomiskā nestabilitāte, tās sociālās sekas (4 st.)
10. Tirgus mehānisma nepilnības, to novēršana. Valstiskās regulēšanas nepieciešamība (4 st.)
11. Valsts budžets, tā struktūras sociālā aspekta analīze (4 st.)
12. Sociālo jautājumu starptautiskais aspekts (4 st.)

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Studentu zināšanas tiek vērtētas pēc starppārbaudījuma (1 – 6 temati) (30%) un gala pārbaudījuma (7 – 12temati)nokārtošanas (40%), aktivitātēm nodarbībās (10%), kā arī patstāvīgā darba izstrādāšanu, kas pēc konkrētiem rādītājiem ietver konkrētās valsts sociālās attīstības raksturojumu (20%).
Patstāvīgais darbs:
5 – 10 lpp. apjomā izstrādāt patstāvīgo darbu, kurā dots izvēlētas valsts sociālās attīstības raksturojums, tā salīdzinājums ar Latvijas realitātēm.
1. Valsts vispārējie rādītāji (teorija, iedzīvotāji, demogrāfija.)
2. Tautas attīstības rādītāji (TAI indekss, te izglītība, mūža ilgums, reālais IKP uz vienu iedzīvotāju.)
3. Nodarbība, bezdarbs, sociālā aizsardzība (bezdarba pabalsti, citi transferti)
4. Inflācija, tās ietekme uz patērētāju.
5. Ienākumi, to nevienlīdzība (Džini indekss, citi rādītāji)
6. Situācijas raksturojums, veselības aizsardzības jomā.
7. Dabas aizsardzības problemātika.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1.Bikse V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi – R: Sia Izglītības soļi, LU, 2007. – 454 lpp.
2.Dzīves kvalitāte Latvijā. Stratēģiskās analīzes komisija. – R.: Jāņa Rozes apgāds,2002. -147 lpp.
ternational Scietific Conference "New Dimensions in the Develpoment of Society" 2009, October 2-3, 2009, Jelgava.
4.Latvijas ekonomikas pārstrukturizācijas problēmas jaunās ekonomikas apstākļos: Monogrāfija. – R.:LU Akadēmiskais apgāds. 2005. – 398 lpp.
5.McConnel C. R., Brue S. L. Economics. Principles, Problems, and Policies: 16th Edition – McGraw-Hill/Irwin, 2005.
6. Mc.Michael, Philip Development and social change: a global perspective Los Angeles, 2008. - 347 p.
7.Sloman J. Economics 5th edition – England, 2005.
8.Sociālais ziņojums par 2004 – 2005. gadu. LR Labklājības ministrija – R.:2006. – 122 lpp.
9.Šumilo Ē., Subbotina T. Pasaule un Latvija. Ilgtspējīgas attīstības aspekti - R., ( Jāņa Rozes apgāds) 2002. - 147 lpp.
10.Tautas attīstība – R.:Jumava 2002. – 266 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.Bikse V. Makroekonomika. Tālmācības kurss. – R.: SIA Izglītības soļi; 2003. – 314lpp.
2.Dzelmīte M., Volodina M. Mikroekonomika. – R.: SIA Izglītības soļi; 2004. – 240 lpp.
3.Dzelmīte M., Volodina M. Uzdevumi mikroekonomika. Pārstrādāts un papildināts izdevums.– R.: SIA Izglītības soļi; 2002. – 48 lpp..
4.Egle Elīna Sociālā partnerība un tirgus ekonomika Latvijā : sarunas ar Latvijas uzņēmējiem R. , Lietišķās informācijas dienests, 2008. - 295 lpp.
5. Karnītis Edvīns Informācijas sabiedrība - latvijas iespējas un uzdrošināšanās , R., Pētergailis, 2004. - 208 lpp.
6.Latvijas statistikas gadagrāmata 2006. LR Centrālā statistikas pārvalde. – R.:2006. – 408 lpp.
7. Mc.Michael, Philip Development and social change: a global perspective Los Angeles, 2008. - 347 p.
8.Rifkins Dž. Jaunās ekonomikas laikmets. – R.: Jumava 2004. – 279 lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

Kursa nosaukumsZāļu formu dizains

Kursa kods Farm5003

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)40

Zinātnes nozare Farmācija

Lekciju stundu skaits 20

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 20

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Mağistra grāds klīniskajā farmācijā, lektore Kristīne Saleniece

Priekšzināšanas

Fizi1007, Fizika
Ķīmi2195, Analītiskā ķīmija I
Medi2166, Farmakokinētika. Zāļu vielu metabolisms

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir sniegt studentiem priekšstatu par rūpnieciski ražotu zāļu dizainu, tā nozīmi medikamenta farmakoloģiskajā aktivitātē. Tiek raksturoti tehnoloģijas pamatprincipi dažādu zāļu pagatavošanai un tiek sniegts zinātnisks pamatojums zāļu ievadīšanai konkrētā zāļu formā. Kursa mērķis ir sniegt studentiem pārskatu par zāļu ražošanu liela mēroga uzņēmumos, kā arī par jaunu tehnoloģiju ieviešanu jaunu zāļu formu radīšanā.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par atšķirībām zāļu pagatavošanā aptiekas apstākļos un rūpniecībā, par ražošanas tehnoloģijām, ilgstošas stabilitātes nodrošināšanu medikamentu uzglabāšanas laikā, rūpnieciski gatavotu medikamentu kvalitātes kontroli, zāļu dizaina lomu terapeitisko nolūku apmierināšanai, kā arī par zāļu dizaina ietekmi uz aktīvās vielas izdalīšanos cilvēka organismā.
Mācību ekskursijas laikā uz kādu no Latvijas zāļu ražotni studenti klātienē iepazīstas ar ražošanas vidi un prasībām zāļu gatavošanai paredzēto apstākļu nodrošināšanai (GMP).

Kursu apraksts-plāns

1. Rūpnieciski ražotas zāļu formas 2
2. Zāļu formas veids: biofarmaceitisks apsvērums 2
3. Perorālie pulveri, kapsulas, tabletes. Seminārs 4
4. Perorālie šķīdumi, sīrupi un eliksīri, tinktūras, ekstrakti 2
5. Iekšķīgās suspensijas, emulsijas, magmas, gēli. Seminārs 3
6. Parenterālie medikamenti, sterilie šķīdumi. 2
7. Ziedes, krēmi, losjoni. Seminārs 4
8. Acu, ausu, deguna un lokāli lietojamie perorālie preparāti. Seminārs 2
9. Supozitoriji, vaginālie un uretrālie preparāti. Seminārs 2
10. Aerosoli, inhalatori. Seminārs 4
11. Radiofarmaceitiskie preparāti. Kontrolēti izdalošās zāļu formas. Seminārs 3
12. Jauninājumi zāļu izdales sistēmās. Seminārs 2
13. Seminārs 4
14. Seminārs - mācību ekskursija 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums – obligāts, jo ir ierobežots literatūras daudzums apskatāmo tēmu apgūšanai.
Semināru apmeklējums – obligāts.
Jāsagatavo 10-15 min. gara uzstāšanās par literatūras apskatu, kurā iztirzāta publicētā informācija par zinātniskajiem pētījumiem jauna zāļu dizaina izstrādē.
Kursa pārbaudījums – eksāmens (100%).

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Ansel's pharmaceutical dosage forms and drug delivery systems /Loyd V. Allen Jr., Nicholas G. Popovich, Howard C. Ansel. Philadelphia, PA : Lippincott Williams & Wilkins, 2005. xi, 738 lpp.
2. Pharmaceutical manufacturing handbook :regulations and quality /[edited by] Shayne Cox Gad.Hoboken, N.J. : John Wiley & Sons, c2008.xiii, 841 lpp.
3. Pharmaceutical manufacturing handbook : production and processes / [edited by] Shayne Cox Gad. Production and processes Hoboken, N.J. : John Wiley & Sons, c2008. Apjoms xi, 1370 lpp
4. e-grāmata. Design of Controlled Release Drug Delivery Systems ebrary Reader
Author: Li, Xiaoling Publisher: McGraw-Hill Professional Publishing
Released: 2005

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Практикум по технологии лекарственных форм учебное пособие для студентов, обучающихся по специальности "Фармация" / под редакцией И.И. Краснюка и Г.В. Михайловой. переработанное и дополненноею Izdošanas ziņas Москва : Академия, 2007. Apjoms 425.
2. A.T.Florence, D.Atwood. Physiochemical Principles of Pharmacy. 3rd.ed.. London, 1998.
3. Kwon, Younggil Handbook of Essential Pharmacokinetics, Pharmacodynamics and Drug Metabolism for Industrial Scientists ebrary Reader
Kluwer Academic Publishers. 2001
4. Wang, Binghe Siahaan, Teruna J. Soltero, Richard A. : John Wiley & Sons, Incorporated. 2005
5. Hugo and Russell's Pharmaceutical microbiology /edited by Stephen P. Denyer, Norman A. Hodges, Sean P. Gorman.Malden, MA : Blackwell Science, c2004.
x, 481 lpp.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. European Pharmacopea
2. PubMed žurnāli

Kursa nosaukumsFarmaceitiskā prakse

Kursa kods FarmP007

Kredītpunkti24

ECTS kredītpunkti 36

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)648

Zinātnes nozare Farmācija

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 648

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Hd. Bioloğijas habil. doktors, prof. Ruta Muceniece

Kursa anotācija

Farmaceitiskās prakses mērķis ir teorētisko atziņu aprobēšana farmaceitiskos uzņēmumos. Farmaceitiskās prakses uzdevums ir sniegt studentiem pārskatu kā aptiekās notiek zāļu gatavošana, klientu apkalpošana un farmaceitiskā aprūpe. Studentiem jāpēta farmaceitiskā menedžmenta, farmakoekonomikas un farmācijas likumdošanas īstenošana dzīvē un kā aptiekās strādājošie farmaceiti veic zāļu pēcreģistrācijas pētījumus. Prakses uzdevums ir arī pielietot dzīvē teorētiskajos kursos gūtās zināšanas par saskarsmes psiholoģiju ar klientu, ētiku, farmācijas likumdošanu, darba aizsardzību. Studentu uzdevums ir praktizēties lekciju un semināru organizēšanā par zāļu lietošanas jautājumiem. Studentiem jāiepazīstas ar videi draudzīgu farmaceitiskās rūpniecības atkritumu savākšanu aptiekās un farmaceitisko aprūpi.

Rezultāti

Farmaceitiskā prakse notiek publikai atvērtā aptiekā vai dalītu laiku slimnīcas aptiekā.
Studenti praksi veic sertificēta farmaceita vadībā. Studenti tiek iepazīstināti ar farmaceitiskā uzņēmuma darba organizāciju, vadību, farmācijas likumdošanas prasībām attiecībā uz konkrēto farmaceitisko uzņēmumu, zāļu tirgošanu, recepšu un bezrecepšu medikamentiem, menedžmentu, mārketingu, zāļu pēc reģistrēšanas pētniecības projektiem dotajā uzņēmumā (aptiekās, slimnīcu aptiekās,). Viņi apgūst ekstemporālo zāļu gatavošanas un klientu apkalpošanas prasmes.

Kursu apraksts-plāns

Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Individuāla prakse aptiekā 648

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Atļauja iziet praksi tiek dota pēc sekmīgas farmācijas maģistra programmas teorētiskās daļas izpildes.
Studentiem pirms prakses ir jāiesniedz par praksi atbildīgajai MF personai triju personu parakstīts iesniegums, ar lūgumu atļaut iziet praksi kādā no aptiekām. Iesniegumu paraksta students, aptiekas vadītāja un prakses vadītājs – sertificēts farmaceits. Ir iespēja daļu laika – 3 mēnešus praksi iziet ārzemes, ja studentam ir attiecīgās valsts konkrētas aptiekas vadītāja ielūgums.

Prakses laika studentam ir jāraksta prakses dienasgrāmata, kuru labo un pārbauda prakses vadītājs. Praksi beidzot, studentam LU MF ir jaiesniedz prakses dienasgrāmata, prakses vadītāja novērtējums un atskaite par praksi. Atskaites par praksi aizstāvēšana ir gala pārbaudījums.
Prakses vadītāja novērtējums dod 80% no gala vērtējuma, prakses atskaite – 20%.

Piezīmes

LU MF Farmācijas programmas prakses nolikums tiek studentiem izsūtīts pa E-pastu, un ir atrodams programmas akreditācijas materiālos. Mutiski prakses atskaites un dienasgrāmatas rakstīšanas jautājumi tiek apspriesti sapulcē pirms prakses uzsākšanas.

Kursa nosaukumsMaģistra darbs

Kursa kods Farm6028

Kredītpunkti 20

ECTS kredītpunkti 30

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)400

Zinātnes nozare Farmācija

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 400

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Hd. Bioloğijas habil. doktors, prof. Ruta Muceniece

Kursa anotācija

Maģistra darbs ir studējošā patstāvīgi veikts pētījums par izvēlētu tēmu, kurā students izstrādā un publiski aizstāv darbu Farmācijas maģistru darbu aizstāvēšanas komisijai kā studiju programmas gala pārbaudījumu.
Kursa mērķis ir sniegt iespēju studentiem parādīt savu gatavību patstāvīgi izmantot teorētiskās zināšanas un praktiskas iemaņas pētniecisku un profesionālu problēmu risināšanā. Kursa uzdevums ir veidot studentiem izpratni par farmaceita darba atbildīgumu, tiesībām un pienākumiem veselības aprūpē, ka arī apzināties profesionālās ētikas nozīmi.

Rezultāti

Maģistra grādus piešķir studentiem :

• kas attiecīgajā studiju jomā demonstrē zināšanas un izpratni, kuras balstās uz un paplašina un/vai padziļina bakalaura grādam raksturīgās, un kas nodrošina bāzi vai iespējas oriģinalitātei, attīstot un/vai pielietojot idejas, nereti pētniecības kontekstā;
• kuri spēj izmantot savas zināšanas un izpratni un problēmu risināšanas spējas jaunā vai nepazīstamā vidē plašākā (vai multidisciplinārā) kontekstā, salīdzinot ar savu studiju jomu;
• kuri ir spējīgi integrēt zināšanas un tikt galā ar sarežģītību, kā arī formulēt slēdzienus, balstoties uz nepilnīgu vai ierobežotu informāciju, tajā pat laikā ietverot ar savu zināšanu pielietojumu un saviem slēdzieniem saistītās sociālās un ētiskās atbildības atspoguļojumu,
• kas spēj gan speciālistu, gan nespeciālistu auditorijās skaidri un viennozīmīgi izklāstīt savus secinājumus, kā arī tās zināšanas un loģisko pamatojumu, uz kuriem balstās šie secinājumi;
• kam ir mācīšanās spējas, kuras ļauj turpināt studijas arī tādos veidos, kas var būt lielā mērā pašu vadītas vai autonomas.

Kursu apraksts-plāns

Tēma Paredzētais apjoms stundās
1. Individuāls maģistra darbs 400

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Atļauja aizstāvēt maģistra darbu tiek dota studentiem, kuri ir izpildījusi farmācijas maģistra studiju programmu 60 kredītpunktu apmērā (A daļa+B daļa) . Pēc maģistra darba aizstāvēšanas studenti iegūst papildus 20 kredītpunktus.
Darbam ir jābūt noformētam atbilstoši LU nolikumam. Tam ir jābūt iesniegtam MF dekanātā cietos vākos iesietā veidā un ievietotam LUISa Internet PDF formātā.
Ir jābūt pozitīvai darba vadītāja un recenzenta atsauksmei.
Darba publiska aizstāvēšana ir obligāta.
Darbu aizstāvēšanas komisijas vērtējums dod 100 % gala vērtējuma.

Piezīmes

LU bakalauru un maģistru darbu rakstīšanas un aizstāvēšanas nolikums ir ievietots LU mājas lapā adresē www.lu.lv dokumentu materiālos.
Darba aizstāvēšana notiek atbilstoši LU rektora rīkojumam.
Maģistra grāda iegūšanas prasības ir atbilstošas starptautiskā konferencē pieņemtai deklarācijai:
Working on the International
dimension of quality International conference on Accreditation and quality assurance,
March, 12-13, 2002 Amsterdam

Kursa nosaukumsBiofarmācija

Kursa kods Farm5005

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)32

Zinātnes nozare Farmācija

Zinātnes apakšnozare Farmaceitiskā farmakoloģija

Lekciju stundu skaits 16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 8

Laboratorijas darbu stundu skaits 8

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Bioloğijas doktors, doc. Una Riekstiņa

Kursa anotācija

Biofarmācija ir integratīvs farmācijas, bioloģijas un medicīnas priekšmets, kas nodarbojas ar farmaceitisko tehnoloģiju izmantošanas un zāļu medicīniskās lietošanas raksturojumu. Biofarmācija kompleksi pēta zāļu iegūšanu biotehnoloģiju ceļā, preklīnisko pētījumu metodes, bioētiku, farmakoģenētiku, un personalizētas medicīnas ieviešanas iespējas.
Lekciju kursu mērķis ir sniegt pamatzināšanas par preklīnisko un farmakoģenētikas pētījumu veikšanu un farmaceitiskajā rūpniecībā pielietotajām biotehnoloģijām.
Kursa uzdevums ir iepazīstināt studentus ar biofarmācijas virzieniem, preklīniskajiem pētījumiem, farmaceitisko biotehnoloģiju, bioētikas specifiku, kā arī ar nākotnes tehnoloģijām (e.g. attālināta zāļu ievadīšana fiziski nespējīgiem pacientiem ar minisensoru palīdzību)

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par organisma un zāļu mijiedarbību, preklīnisko pētījumu metodēm, par nākotnes personalizētās medicīnas iespējām un padziļināti apgūst farmakokinētiku, farmaceitisko biotehnoloģiju specifiku.
Studenti spēj raksturot biofarmācijas tēmu klāstu un saskata radošo attīstības potenciālu jaunajās tehnoloģijās.
Kursa darbs ir referāts par brīvas izvēles biofarmācijas, farmakoģenētikas, preklīnisko pētījumu tēmu.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads biofarmācijā 2
2. Bioētika un labas ražošanas prakses principi 2
3. Preklīnisko pētījumu metodes in vitro.
Laboratorijas darbs I: enzīm-imūnsorbentā analīze
Seminārs I : in vitro preklīniska pētījuma analīze 10
4. Preklīnisko pētījumu metodes in vivo - eksperimentālo dzīvnieku modeļi. Zāļu efektivitātes pārbaude – dubultaklie pētījumi, devas noteikšana
Laboratorijas darbs II: citotoksicitātes tests 8
5. Farmakoģenētika un personalizētā medicīna 2
6. Jaunās tehnoloģijas - Telemedicīna, e-veselība vai e-medicīna, medicīna un kibermedicīna. Nanotehnoloģijas. Biotehnoloģijas
Seminārs II: jaunās tehnoloģijas biofarmācijā 8

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums nav obligāts,
Semināru un laboratorijas darbu apmeklējums ir obligāts,
Referāts ir obligāts par 100%
Pārbaudījumi – rakstiskie un mutiskie ir obligāti, pārbaudījumu vērtējums sastāda 50 % gala vērtējuma.
Kursa eksāmens dod 50 % gala vērtējuma.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Hedaya, Mohsen A. Basic Pharmacokinetics, Boca Raton ;London ;New York : CRC Press, c2007. Apjoms 300 lpp
2. Drug bioavailability: estimation of solubility, permeability, absorption, and bioavailability / edited by Han van de Waterbeemd and Bernard Testa/, Weinheim Wiley-VCH, 2009. Apjoms xxv, 624 lpp.
3. Elsevier’s integrated pharmacology/
Integrated pharmacology, St. Louis : Mosby, c2007. Apjoms xiii, 235 lpp

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. ebrary Reader e-grāmatas no LUB datu bāzes.
e-grāmata: Albert Sasson. Medical Biotechnology: Achievements.Prospects and Perceptions. Ebrary reader, United Nations, University Press, 2005.
2. www.likumi.lv
3. www.zva.gov.lv
4. e-grāmata. Engelhardt, H. Tristram Global Bioethics : The Collapse of Consensus ebrary Reader Scrivener Publishing, 2007.
5. Drug discovery and development / edited by Mukund S. Chorghade. Hoboken, N.J. : Wiley-Interscience, 2006-2007. 2 sej. : il. ISBN 9780471398486 (cloth: v. 1). LU Bibl. Kopkatalogs.
6. Pharmacogenetics : towards improving treatment with medicines / Council for International Organizations of Medical Sciences (CIOMS). Geneva : CIOMS, c2005. 224 lpp. : tab. ISBN 929036078X. LU Bibl. Kopkatalogs.
7. e-grāmata. Blobel, B. Pharow, P. Nerlich, M. eHealth : Combining Health Telematics, Telemedicine, Biomedical Engineering and Bioinformatics to the Edge ebrary Reader
IOS Press. 2008

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Materia Medica
2. Cito
3. Internet datu bāzes. Medline, Pharmline, Current abstracts

Piezīmes

Par semināru, kontroldarbu, iespējamo mācību vizīšu jautājumiem studenti tiek informēti iepriekšējās nodarbības laikā. Patstāvīgā darba laikā ir jāsagatavo teorētiskie materiāli semināriem, referāti, prezentācija PowerPoint tehnikā, jāizlasa zinātniskie raksti
Attaisnoti kavētos seminārus studentam var ieskaitīt, saņemot no studenta uzrakstītu apspriestās problēmas analīzi. Tēmas tiek saskaņotas ar docētāju.
Lekciju materiālus pēc vienošanās ar docētāju studenti paši sakopē, vai docētājs izsūta studentiem pa E-pastu.

Kursa nosaukumsHromatogrāfija

Kursa kods Ķīmi6215

Kredītpunkti 4

ECTS kredītpunkti 6

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)64

Zinātnes nozare Ķīmija

Lekciju stundu skaits 40

Laboratorijas darbu stundu skaits 24

Kursa apstiprinājuma datums 29.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Ķīmijas fakultāte

 

Kursa autori

Dr. Ķīmijas doktors, asoc.prof. Pēteris Mekšs

Priekšzināšanas

Ķīmi1194, Vispārīgā ķīmija
Ķīmi2195, Analītiskā ķīmija I

Kursa anotācija

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par hromatogrāfijas metožu pielietošanu, darbības principiem un to lietošanu dažādu savienojumu kvalitatīvai un kvantitatīvai noteikšanai un apgūt iemaņas rezultātu ieguvei, apstrādei un izvērtēšanai. Kursa uzdevums ir iemācīt izvēlēties optimālos analīzes apstākļus, balstoties uz analizējamo vielu struktūru un fizikāli ķīmiskajām īpašībām, iepazīties ar preparatīvo hromatogrāfiju.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti izprot mūsdienīgo hromatogrāfijas analīzes metožu fizikālos pamatus, apgūst ar šīm metodēm iegūstamo informāciju un svarīgākās primārās datu apstrādes metodes, kā arī apgūst praktiskās iemaņas darbā ar instrumentiem un prot izdarīt mērījumu rezultātu interpretāciju. Rezultātā studenti apgūst hromatogrāfijas metožu izmantošanu zāļu vielu izpētē, kvalitatīvajā un kvantitatīvajā analīzē.
Iegūtās zināšanas ir nepieciešamas speciālistiem, kas veic jaunu aktīvo farmaceitisko vielu izstrādi, kā arī farmācijas uzņēmumu kvalitātes kontroles nodaļu darbiniekiem.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads par hromatogrāfijas metodēm. Hromatogrāfijas metožu klasifikācija. Teorētiskais hromatogrāfijas metožu skaidrojums. 12/ 8
2. Kvalitatīvā analīze. Vielu identifikācija 12/ 6
3. Kvantitatīvā analīze. 12/ 6
4. Normalizācijas un iekšējā standarta metodes. 4/ 4

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Jāapmeklē ne mazāk par 80% lekciju, jāizpilda praktiskie (laboratorijas darbi). Jāsaņem atsevišķs vērtējums par teoriju un praktiskajiem darbiem ne mazāks par 4 ballēm.
Obligāti ir jānokārto trīs kontroltesti, jāprezentē laboratorijas darbu rezultāti un gala eksāmens, kas galīgā vērtējumā dod atbilstoši 50, 10 un 40%.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Pedersen, Ole.: Pharmaceutical chemical analysis :methods for identification and limit tests /Ole Pedersen. Boca Raton ; London ; New York : CRC/Taylor & Francis, c2006. 157 lpp
2. Laboratory manual [to accompany] Chemistry in context : applying chemistry to society, fifth edition /edited by Gail A. Steehler.
Boston : McGraw-Hill Higher Education, c2006.
vii, 216
3. Handbook of food analytical chemistry /edited by Ronald E. Wrolstad ... [et al.]. Hoboken, N.J. : Wiley, c2005. 2 sēj.
4. Fundamentals of analytical chemistry /Douglas A. Skoog ... [et al.].
Belmont, CA : Thomson-Brooks/Cole, c2004. xix, 1051
5. Kenkel, John.: Analytical chemistry for technicians /John Kenkel.
Boca Raton [etc.] : CRC Press/Lewis Publishers, 2003, 554 lpp
6. Handbook of pharmaceutical analysis /edited by Lena Ohannesian, Anthony J. Streeter. New York ; Basel : Marcel Dekker, c2002. xii, 585 lpp.
7. ebrary Reader book. Beesley, Thomas E. Buglio, Benjamin Scott, Raymond P. W. Quantitative Chromatographic Analysis
Marcel Dekker Incorporated: 2000

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Herbert G.C., Jonstone A.W.R. Mass spectrometry basics. CRC press. 2003, 474 p.
2. Ardrey E.R. Liquid Chromatography – mass spectrometry: an introduction. University of Huddersfield, UK. Wiley, 2003, 276 p.
3. Sadek P.C. The HPLC solvent guide. 2nd Edition, Wiley-Interscience, 2002, 643 p.
4. Braithwaite A., Smith F.J. Chromatographic Methods. Fifth Edition, Kluwer academic publishers, 1999, 559 p.
5. Meyer V.R. Practical High-Performance Liquid Chromatography, Third Edition, New York, USA, John Wiley&Sons, 2000, 338 p.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Chromatography, Pharmaceutical Sciences, PubMed, Current Abstracts
2. ICH topic Q2A “Validation of Analytical Methods: Definitions and Terminology”. Pieejams: t/pdfs/human/ich/038195en.pdf
3. ICH topic Q2B “Validation of Analytical Procedures: Methodology”. Pieejams: t/pdfs/human/ich/028195en.pdf

Piezīmes

Par semināru, kontroldarbu, iespējamo mācību vizīšu jautājumiem studenti tiek informēti iepriekšējās nodarbības laikā. Patstāvīgā darba laikā ir jāsagatavo teorētiskie materiāli semināriem, referāti, prezentācija PowerPoint tehnikā, jāizlasa zinātniskie raksti
Attaisnoti kavētos seminārus studentam var ieskaitīt, saņemot no studenta uzrakstītu apspriestās problēmas analīzi. Tēmas tiek saskaņotas ar docētāju.
Lekciju materiālus pēc vienošanās ar docētāju studenti paši sakopē, vai docētājs izsūta studentiem pa E-pastu.

Kursa nosaukumsVeterinārie medikamenti

Kursa kods Farm5002

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)32

Zinātnes nozare Farmācija

Zinātnes apakšnozare Farmācijas ķīmija

Lekciju stundu skaits 16

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Hd. Bioloğijas habil. doktors, prof. Ruta Muceniece

Kursa anotācija

Veterinārie medikamenti ir atsevišķa medikamentu grupa, kas var tikt tirgoti speciālās veterinārās aptiekās vai arī parastajās kopā ar citiem medikamentiem. Bieži vien veterinārie preparāti neatšķiras no cilvēku iedarbīgo vielu ziņā, bet atšķiras zāļu vielu devas un iepakojuma ziņā. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar veterināro medikamentu tirgošanas noteikumiem un to klāstu. Kursa uzdevums ir raksturot populārākos veterināros medikamentus, indikācijas, lietošanu, salīdzināt zāļu efektus uz dažādam sugām.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par veterināro medikamentu tirgošanas noteikumiem un to farmakoloģisko darbību. Studenti spēj raksturot aktīvo vielu ķīmiskās īpašības un farmakoloģisko aktivitāti.
Semināros studenti sagatavo prezentācijas par veterinārajiem medikamentiem un prot izskaidrot to lietošanas indikācijas.

Kursu apraksts-plāns

1. Veterināro zāļu un veterinārās medicīnas raksturojums. 2/2
2. Veterināro medicīnu regulējošie normatīvie akti. Bioētika. 4/4
3. Veterināro medikamentu galvenās farmakoloģiskās grupas 10/10

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums ir obligāts par 50 %,
Semināru un praktisko darbu apmeklējums ir obligāts 70%,
Pārbaudījumi – rakstiskie un mutiskie ir obligāti, pārbaudījumu vērtējums sastāda 50 % gala vērtējuma.
Kursa eksāmens dod 50 % gala vērtējuma.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Elsevier's integrated pharmacology /Mark Kester ... [et al.].
St. Louis : Mosby, c2007. xiii, 235 lpp. :
2. Goodman & Gilman's The pharmacological basis of therapeutics.
New York [etc.] : McGraw-Hill, 2001.
xxvii, 2148 p.
3. . WHO Study Group Future Trends in Veterinary Public Health ebrary Reader World Health Organization. 2002
4. Malone, Patrick M. Kier, Karen L. Stanovich, John Drug Information : A Guide for Pharmacists ebrary Reader . McGraw-Hill Medical Publishing Division. 2006.
5. Latvijas zāļu grāmatas, 2006.-

Literatūra (02-papildliteratūra)

1. Swope, Robert E. Rigby, Julie Opportunities in Veterinary Medicine Careers ebrary Reader N T C/Contemporary Publishing Company. 2001
2. www.likumi.lv
3. www.zva.gov.lv
4. D.C.Blood Pocket companion to veterinary medicine 9th ed., WB Saunders, 1999.
5. S.J.Birchard, R.G.Sherding. Saunders manual of small animal practice, WB Saunders, 1999.
6. Radostits et al. Veterinary Medicine 9th ed., W.B. Saunders, 2000.

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Materia Medica
2. Cito
3. Internet datu bāzes. Medline, Pharmline, Current abstracts

Piezīmes

Par semināru, kontroldarbu, iespējamo mācību vizīšu jautājumiem studenti tiek informēti iepriekšējās nodarbības laikā. Patstāvīgā darba laikā ir jāsagatavo teorētiskie materiāli semināriem, referāti, prezentācija PowerPoint tehnikā, jāizlasa zinātniskie raksti
Attaisnoti kavētos seminārus studentam var ieskaitīt, saņemot no studenta uzrakstītu apspriestās problēmas analīzi. Tēmas tiek saskaņotas ar docētāju.
Lekciju materiālus pēc vienošanās ar docētāju studenti paši sakopē, vai docētājs izsūta studentiem pa E-pastu.

Kursa nosaukumsZāļu saderība un blakus efekti

Kursa kods Farm6026

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)40

Zinātnes nozare Farmācija

Lekciju stundu skaits 30

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 10

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Profesionālā augstākā izglītība(līm.), zin. asist. Kristīne Vrubļevska

Kursa anotācija

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt farmācijas programmas studentus ar farmakovigilances jēdzienu un tās nozīmi farmācijā pasaules mērogā, jo tā ietver sevī zāļu lietošanas drošības datu vākšanu, pārraudzību, izpēti un izvērtēšanu, lai identificētu jaunu informāciju par blakusparādībām un novērstu iespējamo kaitīgo iedarbību uz cilvēku. Studenti gūst zināšanas par zāļu pozitīvu un negatīvu mijiedarbību ar citām zālēm, uztura bagātinātājiem, pārtikas produktiem.

Rezultāti

Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti gūst priekšstatu par farmakovigilanci, tās attīstības tendencēm Eiropā un pasaulē, kā arī tās lomu mūsdienu un nākotnes farmācijā.
Pēc šī kursa apgūšanas studenti spēj analizēt dažādu zāļu mijiedarbību sekas, labāk orientējas zāļu grupu un to atsevišķu pārstāvju blakus efektu spektrā.
Šis kurss ļauj attīstīt iemaņas, kuras nepieciešamas kvalitatīvas farmaceitiskās aprūpes veikšanai.

Kursu apraksts-plāns

1. Ievads farmakovigilancē, definīcijas skaidrojums
Farmakovigilances uzdevumi, metodes
Farmaceita loma farmakovigilances nodrošināšanā
Farmakovigilances nodrošinājums zāļu ražošanas uzņēmumā
14
2. Zāļu grupu un atsevišķu to pārstāvju blakus efekti, mijiedarbības : algētiskie līdzekļi – blakus efekti, mijiedarbība
Antibiotiskie līdzekļi – blakus efekti, mijiedarbība
Sirds un asinsvadu sistēma, zāles – blakus efekti, mijiedarbība
Elpošanas sistēma, zāles – blakus efekti, mijiedarbība
Centrālā nervu sistēma, zāles – blakus efekti, mijiedarbība
Hormonu preparāti – blakus efekti, mijiedarbība 14
3. Vitamīni, mikro- un makro- elementi, dabas vielas - blakus efekti, mijiedarbība 4
4. Zāļu un ārstniecības augu mijiedarbība, blakus efekti
Zāļu un pārtikā lietojamu produktu/vielu mijiedarbība, blakus efekti 7
5. Homeopātija - blakus efekti, mijiedarbība 1

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums ir obligāts,
semināru apmeklējums – obligāts + 4 starppārbaudījumi (50% no gala atzīmes),
kursa pārbaudījums – eksāmens, 50% no gala atzīmes.
Pārbaudījums (rakstveida) – tests un situācijas uzdevums.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. Drug bioavailability: estimation of solubility, permeability, absorption, and bioavailability / edited by Han van de Waterbeemd and Bernard Testa/, Weinheim Wiley-VCH, 2009. Apjoms xxv, 624 lpp.
2. Elsevier’s integrated pharmacology/ Integrated pharmacology, St. Louis : Mosby, c2007. Apjoms xiii, 235 lpp.
3. Hedaya, Mohsen A.Basic Pharmacokinetics, Boca Raton ;London ;New York : CRC Press, c2007. Apjoms 300 lpp.

Literatūra (02-papildliteratūra)

1.L.Meyler, Side effects of drugs, 14th edition, 2000
2. R.Mann, E.Andrews, Pharmacovigilance, 2002
3. S.Micozzi, Fundamentals of complementary and alternative medicine, 1996
4. Aspden, Philip Wolcott, Julie Bootman, J. Lyle Preventing Medication Errors : Quality Chasm Series ebrary Reader National Academies Press. 2007.
5. E-grāmata. Bauer, Larry A. Nosaukums Clinical pharmacokinetics handbook / Larry A. Bauer. Izdošanas ziņas New York [etc.] : McGraw-Hill Medical Publishing Division, c2006. Apjoms xii, 479 lpp.
6. Drazen, Jeffrey M. Rainey, Jennifer Begg, Heather Adverse Drug Event Reporting : The Roles of Consumers and Health-Care Professionals : Workshop Summary ebrary Reader National Academies Press: 2007
7. Kwon, Younggil. Handbook of Essential Pharmacokinetics, Pharmacodynamics and Drug Metabolism for Industrial Scientists ebrary Reader
Kluwer Academic Publishers. 2001

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Zāļu valsts aģentūras mājas lapa: www.zva.gov.lv
2. Eiropas zāļu aģentūras mājas lapa: www.emea.europa.eu
3. Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapa: www.pvd.gov.lv
4. Safe handling of hazardous drugs, Satellite Symposium, EAHP 11th Annual Congress, 2006 (CD)
5. ;
6. Zāļu valsts aģentūras informatīvs izdevums ārstiem un farmaceitiem par zālēm Cito!
7. Eiropas klīniskās farmācijas biedrības mājas lapa:
8. Holandes farmakovigilances centra Lareb mājas lapa: www.lareb.nl
9. www.homeopatija.lv
10. Konferenču un semināru materiāli

Kursa nosaukumsProfesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti. Profesionālā ētika

Kursa kods Farm5001

Kredītpunkti 2

ECTS kredītpunkti 3

Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī)40

Zinātnes nozare Farmācija

Lekciju stundu skaits 32

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 8

Kursa apstiprinājuma datums 12.01.2010

Institūcija, kura apstiprināja kursu Medicīnas fakultāte

 

Kursa autori

Augstākā izglītība(līm.), pasn. Māra Dinēviča

Kursa anotācija

Farmaceita profesionālo darbību reglamentē LR Farmācijas likums un dažādi normatīvie akti.
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar izmaiņām likumdošanā un jaunumiem farmācijas jomā. Farmaceitu profesionālās ētikas pamatprincipi ir aprakstīti Ētikas kodeksā. Kursā tiek analizētas dažādas situācijas, kas skar farmaceitu profesionālās ētikas jautājumus.

Rezultāti

Studenti pārzin galvenos farmaceita darbu reglamentējošos normatīvos aktus un ir iepazīstināti ar informācijas un dažādu uzziņu par farmācijas jautājumiem iespējām.
Studenti ir iepazīstināti ar farmaceita profesionālo ētiku un prot analizēt situāciju no ētikas viedokļa.

Kursu apraksts-plāns

1. Farmaceitisko darbību regulējošie tiesību akti (svarīgākie):
Farmācijas likums
Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas noteikumi
Speciālas atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai izsniegšanas, apturēšanas, pārreģistrēšanas un anulēšanas kārtība, kā arī aptieku, zāļu lieltirgotavu un zāļu ražošanas uzņēmumu atbilstības un labas izplatīšanas prakses novērtēšanas kārtība
Noteikumi par farmaceita izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem, kurus atzīst, piemērojot speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu
Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iepirkšanas, saņemšanas, uzglabāšanas, izplatīšanas, izsniegšanas un uzskaites kārtība zāļu ražošanas uzņēmumos, zāļu lieltirgotavās un aptiekās
Zāļu ievešanas, izvešanas un izplatīšanas noteikumi un zāļu lieltirgotavu atvēršanas un darbības prasības
Ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība
Noteikumi par zāļu marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai izvirzāmajām prasībām
28 / 6
2. Farmaceita profesionālā ētika. Ētikas kodeks. 4 / 2

Prasības kredītpunktu iegūšanai

Lekciju apmeklējums obligāts par 70%
Semināru apmeklējums obligāts par 100 %
Kontroldarbi, rakstiskie un mutiskie, obligāti par 100%.
Kontroldarbu vidējā atzīme dod 30% no gala atzīmes ballēs.
Gala pārbaudījums dod 70% no gala atzīmes ballēs.

Literatūra (01-mācību literatūra)

1. www.farmacija-mic
2. www.likumi.lv
3. www.vm.gov.lv
4. www.vza.gov.lv

Literatūra (03-ieteicamā periodika)

1. Žurnāls Materia Medica
2. Latvijas ārsts
3. Doctus

Pielikums 2

Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem

PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ IESAISTĪTO MĀCĪBSPĒKU SARAKSTS

Nr.p.k.

Vārds

Uzvārds

Grāds

Amats

Status LU

Pamatdarba vieta

1.

Andris

Actiņš

Dr.ķīm.

Asoc. prof.

Papildus darba vieta

LU ĶF

2.

Maija

Dzelmīte

Dr.ekon.

Asoc.prof.

Papildus

darba vieta

LU EVF

3.

Jānis

Ģībietis

Dr.ķīm.

Docents

Papildus darba vieta

LU ĶF

4.

Baiba

Jansone

Dr.med.

Docente

Pamata darba vieta

5.

Vija-Zaiga

Kluša

Dr.hab.med..

Profesore

Pamata

darba vieta

6.

Līga

Krīgere

Dr.farm.

Docente

Pamata

darba vieta

7.

Ruta

Muceniece

Dr.h.biol.

Profesore

Pamata darba vieta

8.

Pēteris

Mekšs

Dr.ķīm.

Asoc.prof.

Papildus

darba vieta

LU ĶF

9.

Andris

Putniņš

Dr.hist.

Asoc.prof.

Papildus darba vieta

LU EVF

10.

Una

Riekstiņa

Dr.biol.

Docente

Pamata darba vieta

11.

Ženija

Roja

Dr.ķīm.

Docente

Papildus

darba vieta

LU ĶF

12.

Zinta

Rugāja

Mag.biol.

Stundu pasniedzēja

Blakus

darba vieta

Veselības ekonomijas centrs

13.

Kristīne

Saleniece

Mag.farm.

Lektore

Pamata

darba vieta

14.

Pēteris

Trapencieris

Dr.ķīm..

Vadošais pētnieks

Blakus darba vieta

OSI

15.

Kristīne

Vrubļevska

Pētniece

Pamata darba vieta

Dr.ķīm., asoc.prof. Andra Actiņa

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1945.

Izglītība:

1971.-1974. Latvijas Valsts universitāte, aspirants

1962.-1970. P.Stučkas LVU Bioloģijas un Ķīmijas fakultātes students

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2001. Asociētais profesors

1998. Ķīmijas doktors

1998. Docents

1992. Ķīmijas maģistrs

Nodarbošanās:

Kopš 2001.g. asociētais profesors, Fizikālās ķīmijas katedras vadītājs

1998.-2001. Ķīmijas fakultātes docents, Fizikālās ķīmijas katedra vadītājs

1990.-1998. Ķīmijas fakultātes, pasniedzējs, lektors

1989.-1990. Latvijas ZA Neorganisko materiālu SKTB nodaļas vadītājs

1974.-1989. LVU Ķīmijas fakultāte, inženieris, zinātniskais līdzstrādnieks

Zinātniskā darbība un publikācijas (no 1973.g.):

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 41

Konferenču tēzes 39

Citas zinātniskās publikācijas neakadēmiskos izdevumos 10

Mācību līdzekļi 5

Piecu labāko publikāciju uzskaitījums pēdējo 5 gadu laikā

  1. A.Actins, R.Arajs, S.Belakovs, L.Orola, M.V.Veidis. The crystal and molecular structure of a polymorph and a pseudo-polymorph of droperidol. Journal of Chemical Crystallography, 2008, 38, 169.-174. lpp.

  2. L.Orola, M.V.Veidis, S.Belyakov, A.Actins. Dipotassium 4,4’-(hexane-3,4-diyl)bis(benzenesulfonate)dihydrate. Acta Cryst., 2008, E64, m1027.

  3. A.Bērziņš, K.Krūkle, A.Actiņš, J. P.Kreišmanis. The relative stability of xylazine hydrochloride polymorphous forms. Pharmaceutical Development and Technology, 2009, 1-6, iFirst. . /pdt

  4. A.Actiņš, S.Petkune. Tegafūra α un β modifikāciju maisījuma rentgendifraktometriskā analīze un sastāva maiņa ilgstošas glabāšanas apstākļos. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 2009, Nr1, 43. – 52. lpp.

  5. A. Bērziņš, A. Actiņš, J.P. Kreišmanis. Hydration and dehydration kinetics of xylazine hydrochloride. Pharmaceutical Development and Technology, 2009, vol. 14, No. 4, p. 388-399.

Zinātniski pētnieciskā darbībasaistīta ar rentgenmetožu izmantošanu ķīmijā:

kopš 2002.g. Organomālu fizikāli ķīmiskās īpašības

kopš 2000.g. Farmaceitiski aktīvo vielu polimorfo formu termodinamiskā stabilitāte un fāžu pāreju kinētika

kopš 1990.g. Pieminekļu akmens materiālu korozija un aizsardzība

1970.-1989. Ķīmisko strāvas avotu pētījumi

Zinātniskie projekti

Nr.877 (05.1740) „Farmaceitiski aktīvo vielu sintēze un izpēte”- vadītājs

Nr.909 (06.0029.1.5.) Nano-, mikro- un makrostrukturēti materiāli uz minerālo izejvielu bāzes”- vadītājs

Nr.6161 (09.1215)– „Farmaceitiski aktīvo cietvielu sintēze, struktūra un fizikālķīmiskās īpašības” – vadītājs

Maģistru un doktora darbu vadīšana no 2004.gada

maģistru darbi par farmaceitiski aktīvo cietvielu fizikālo ķīmiju – 11

doktora darbi – 3

Pedagoģiskā darbība:

kopš 2003. Zāļu vielu instrumentālā analīze (4 kr.p., farmācijas MSP, A daļa)

kopš 2002. Fizikālā un koloīdķīmija (2 kr.p., farmācijas BSP, B daļa)

Tiesu ķīmija (2 kr.p., farmācijas BSP, B daļa)

kopš 2001. Fizikālā ķīmija I (ķīmiskā termodinamika) (5 kr.p., ķīmijas BSP, A daļa)

Tiesu ķīmija (4 kr.p., ķīmijas MSP, A daļa)

kopš 1998. Fizikālā ķīmija II (Elektroķīmija) (5 kr.p., ķīmijas BSP, A daļa)

kopš 1995. Pieminekļu restaurācijas un konservācijas ķīmija (2 kr.p., ķīmijas MSP, B daļa)

1994.-1998. Vispārīgā ķīmija

kopš 1992. Rentgenmetodes ķīmijā (4 kr.p., ķīmijas MSP, B daļa)

1990.-1991. Fizikālā un koloīdķīmija (biologiem)

1976-.1986. speckursi “Elektrodu procesu kinētika”, „Teorētiskā elektroķīmija”.

Citas profesionālās aktivitātes

1995.-2000. Akmens materiālu restaurācijas eksperts, sertifikāts Nr.65.

!992.-2002. LR Tieslietu ministrijas Tiesu ekspertīžu biroja galvenais speciālists, konsultatnts

kopš 2000.g. konsultants AS „Grindeks” par farmaceitiski aktīvo cietvielu polimorfismu un fāžu pārejām

Organizatoriskais darbs:

LU Ķīmijas fakultātes domes loceklis

Ķīmijas fakultātes akadēmiskās komisijas loceklis

Asoc.prof. A.Actiņš

Rīga, 10.12.2009.

Dr. ekon. asoc. prof. Maija Dzelmīte

Dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1948.

Izglītība: 1967 .– 1972. Studijas LU Ģeogrāfijas fakultātē

1972 .– 1975. Aspirantūra LU Ekonomikas fakultātes Politekonomijas katedrā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

  1. Ekonomikas zinātņu kandidāte

  2. Latvijas Valsts universitātes docente

  1. Nostrificēts ekonomikas doktora grāds Dr. Oec.

  1. Latvijas Universitātes docente

  1. Latvijas Universitātes asociētā profesore

Nodarbošanās:

1975 – 1984 pasniedzēja LVU Ekonomikas fakultātes Politekonomijas katedrā

1984 - 1987 vecākā pasniedzēja LVU Ekonomikas fakultātes Politekonomijas katedrā

1987 – 1990 docente LVU Ekonomikas fakultātes Ekonomikas teorijas katedrā

1990 – 1996 docente LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes Ekonomikas teorijas katedrā

1996 – 2001 docente LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas teorijas katedrā

2001 – 2009 asoc. prof. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomikas teorijas katedrā

2009 asoc. prof. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības katedrā

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

  • Latvijas dabas resursu atražošana. – Rīga: Zinātniskā biedrība, 1980, - 23 lpp.

  • Saimnieciskā aprēķina pilnveidošana dabas resursu atražošanā. – Rīga: Zinātniskā biedrība, 1985. – 28 lpp.

  • Ekoloģiskā politika Latvijā. Rīga.: LU, 1992. – 40 lpp.

  • Latvijas jaunais ekonomiskās attīstības modelis, tā ieviešanas problemātika. Grām.: Konkurētspēja un kvalitātes vadības problēma,: SIA Jumi, 2000.- 80.- 85. .lpp.

  • Mikroekonomika. Lekcijas vizuālie materiāli. – R.: Izglītības soļi, 2002. – 101 lpp.

  • Uzdevumi mikroekonomikā: pārstrādāts un papildināts izdevums / Dzelmīte M., Volodina M., - R.: Izglītības soļi, 2002. – 48 lpp.

  • Mikroekonomika / Dzelmīte M., Volodina M., - R.: Izglītības soļi, 2004. – 240. lpp.

  • Mikroekonomika. E – kurss. / Dzelmīte M., Volodina M., - R.: LU, 2004. [ URL: http://dwebct.lanet.lv]

  • Mikroekonomika; otrais izlabotais izdevums / Volodina M., Dzelmīte M., - R.: Izglītības soļi, 2005. – 240. lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:

  • 2004. – 2005.g. Līdzdalība LZP grantā Nr. 483 „Latvijas rūpniecības konkurētspēja ārējā tirdzniecībā” (projekta izpildītāja).

  • 2006. – 2007.g.Līdzdalība LZP grantā Nr. 847 „Latvijas uzņēmēju konkurētspējīgās priekšrocības ES vienotajā tirgū” (projekta izpildītāja).

  • 2001. – 2006.g.Ekonomikas teorija un makroekonomiskā politika (projekta izpildītāja)

Līdzdalība privatizācijas aģentūras pētījumā „Privatizācijas process Latvijā” un eksperta darbs.

  • 2006.- 2007.g. Līdzdalība Eiropas Komisijas projekta – European Commission, ELAN – European languages in enterprise (SMEs – export strategies and foreign language skills). Pasūtītājs – Interact International Ltd (Research and Management Company in the UK).

  • 1975 – 1995 Ekoloģiskā politika Latvijā

  • 1995-2005 Privatizācijas procesa analīze Latvijā

  • 2000 – 2009 Konkurētspējas izpēte

Akadēmiskie kursi:

  • Mikroekonomika A daļa 4kp.

  • Makroekonomika A daļa 4kp,

  • Sociālā ekonomika A daļa 3kp,

  • Ekonomikas teorija A daļa 4kp,

  • Ekonomikas teorijas pamati B daļa 3kp,

  • Vides ekonomika B daļa 4kp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

1995 – 2006 Privatizācijas aģentūras ekspertu padomes locekle

2003 – 2007 LU EVF Domes locekle

2009. gada 09.decembrī M. Dzelmīte

JĀŅA ĢĪBIEŠA

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

  1. Vārds, uzvārds: Jānis Ģībietis

  2. Personas kods: 110155-10526

  3. Dzimšanas gads, vieta: 1955, Rīga

  4. Adrese, dzīves vieta: Slokas iela 12a- 16, Rīga, LV-1048

  5. Izglītība:

Izglītības iestāde: Latvijas Universitāte

Datums: no 01.09.1973. līdz 30.06.1978.

Iegūtā izglītība: Ķīmiķis – bioorganiskā ķīmija

Diploma Nr. H 935746

Izglītības iestāde: Rīgas Tehniskā Universitāte

Datums: no 01.09.1981. līdz 11.03.1985.

Iegūtā izglītība: Dr.Chem. (doktora grāds)

Diploma Nr. B-D 000095

Akadēmiskie nosaukumi: docents (24.04.2002., dipl. LU-DOC Nr. 0405)

  1. Papildu izglītība/kursi:

Izglītības iestāde LU Ķīmijas fakultāte

Kursa nosaukums Tālākizglītības programma „Modernā ķīmijas docēšana augstskolā” (224 st.)

Datums: no 01.11.2007 līdz 24.04.2008.

Sertif. Nr. 005447

  1. Valodu prasme: pārvalda krievu un angļu valodas.

  2. Darba pieredze:

Datums: 01.08.1978. – 01.07.1993.

Darba vietas nosaukums Praktiskās bioķīmijas VZPI, ZRA “Biolar”, valsts firma “Praktiskās bioķīmijas centrs

Amata nosaukums Inženieris, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, laboratorijas vadītājs

Galvenie pienākumi Lietišķie pētījumi un preparātu ražošanas tehnoloģiju izstrāde bioorganiskajā ķīmijā un fermentu ķīmijā.

Datums: 07.05.1992. – patreiz

Darba vietas nosaukums Ķīmijas sabiedrība SIA “Enola”

Amata nosaukums Direktors, valdes priekšsēdētājs

Galvenie pienākumi Sabiedrības darbības organizēšana un vispārējā vadība, marketings, starptautiskie kontakti.

Datums: 01.09.1997. – patreiz

Darba vietas nosaukums Latvijas Universitāte, Ķīmijas fakultāte

Amata nosaukums Lektors, docents analītiskajā ķīmijā

Galvenie pienākumi 1. Lekciju kursi un praktisko darbu vadīšana.

2. Doktora disertāciju, bakalaura un maģistra darbu vadīšana.

  1. Zinātniskā darbība un publikācijas:

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos, izgudrojumi (patenti, autorapliecības) – kopā 57, t.sk. pēdējos 6 gados 12 (skat. pievienoto darbu sarakstu).

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs – 6 konferencēs pēdējo 6 gadu laikā (skat. sarakstu).

  1. Pedagoģiskā darbība:

Vadīts Vadima Bartkeviča promocijas darbs (doktora disertācija aizstāvēta).

Vadīti 4 maģistra darbi un 7 bakalaura darbi.

Docēti sekojoši studiju kursi:

  1. Analītiskā ķīmija I (5 k.p. – Bakalaura studiju programma ķīmijā);

  2. Analītiskā ķīmija II (7 k.p. – Bakalaura studiju programma ķīmijā),

  3. Organiskie analītiskie reaģenti (2 k.p. – Bakalaura studiju programma ķīmijā);

  4. Farmaceitiskā ķīmija (4 k.p. – Bakalaura studiju programma farmācijā);

  5. Zāļu kvalitātes kontroles metodes (4 k.p. – Maģistra studiju programma farmācijā).

Izstrādāti sekojoši studiju kursi:

  1. Analītiskā ķīmija (10 k.p. – 3-gad. bakalaura stud progr. ķīmijā)

  2. Farmaceitiskā ķīmija (4 k.p. – Bakalaura studiju programma farmācijā);

  3. Zāļu kvalitātes kontroles metodes (4 k.p. – Maģistra studiju programma farmācijā).

  1. Organizatoriskais darbs:

LR IZM organizēto valsts ķīmijas olimpiāžu žūrijas komisijas priekšsēdētājs (kopš 2002. gada).

  1. Kontaktinformācija:

Adrese: LU Ķīmijas fakultāte

Kr. Valdemāra 48, LV-1013, Rīga

Tālruņa nr: 67372566

Faksa nr: 67379302

Mobilais tel. 29236869

E-pasta adrese gibietis@lu.lv; janis@enola.lv

Paraksts _______________/J. Ģībietis/

Datums _18.01.2010._

Dr.med. Baiba Jansone

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1974.

Izglītība:

2000.-2004. Studijas LU Medicīnas fakultātē Doktorantūrā.

1997.-1999. Studijas LU Bioloģijas fakultātē Maģistratūrā.

1993.-1997. Studijas LU Bioloģijas fakultātē Bakalaura programmā.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2008. Latvijas Universitātes docente

2004. Medicīnas doktora zinātniskais grāds farmakoloģijā, Dr.med.

1999. Dabas zinātņu Maģistra grāds bioloģijā

. 1997. Bioloģijas Bakalaura grāds.

Nodarbošanās:

2008.- docente

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas docētāju grupā.

2006.-2008. lektore

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas docētāju grupā.

2000.-2006. pasniedzēja

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas docētāju grupā.

1997.-2000. asistente, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Farmakoloģijas laboratorija.

Pētījumu projekti:

2009.- ESF projekts ”Neiroimūnās regulācijas iespējas

neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā ar jauna tipa priviliģētām struktūrām”, Projekta zinātniskā vadītāja.1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/031.

2004. -2007. ESF projekts „Doktorantu un jauno zinātnieku pētniecības darba atbalsts Latvijas Universitātē” ESS2004/3.

2004. Latvijas Zinātnes padomes grants Nr. 01.0037.

2003. LZP doktorantūras grants Nr. 586.

1998.-1999. Melacure Therapeutics AB (Uppsala, Zviedrija)

Swedish Society for Medical Research, Zviedru MCR grants Nr. 04X-05957.

1995. -2000. Howard Hughes Medical Institute grants

Nr. HHMI 75195-548501.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Klusa, V., Svirskis, S., Opmane, B., Muceniece, R. Skujins, A., Mutulis, F., Wikberg, J.E.S. and Schioth HB (1998) Evaluation of behavioural effects of neural melanocortin receptor antagonists injected ICV and in VTA in rats.

Neuropeptides 32, 573-580.

2. Klusa, V., Svirskis, S., Opmane, B., Muceniece, R. and Wikberg , J.E.S. (1999) Behavioural responses of -MSH peptides administered into the rat ventral tegmental area. Acta Physiol Scand 167, 99-104.

3. Lindblom, J., Opmane, B., Mutulis, M., Mutule, I., Petrovska, R., Klusa, V., Bergstrom, L., and Wikberg, J.E.S. (2001) The MC4 receptor mediates -MSH induced release of nucleus accumbens dopamine.

Neuroreport 12, 2155-2158.

4.Klusa, V., Germane, S., Svirskis, S., Opmane, B. and Wikberg, J.E.S. (2001)

The 2-MSH peptide mediates a central analgesic effect via a GABA-ergic mechanism that is independent from activation of melanocortin receptors.

Neuropeptides 35, 50-57.

5.Klusa, V., Jansone, B.,Svirskis, S., Rumaks, J. and Muceniece, R.(2003)

The fundamental roles of melanocortins in brain process (Review).

In: Chemical Probes in Biology, M.P.Schneider (eds), KLUWER Academic Publishers, Netherlands, pp 255-267.

6. Jansone, B.,Bergström, L., Svirskis, S., Lindblom, J., Klusa, V. and Wikberg, J.E.S. (2004) Opposite effects of 1- and 2-melanocyte stimulating hormone on regulation of the dopaminergic mesolimbic system in rats.

NeurosciLett361, 68-71.

7. Jansone, B., Rumaks J., Dzirkale Z., Pupure J., Svirskis S., Muceniece, R and Klusa, V. “ γ1- and γ2-melanocyte stimulating hormones induce central anxiogenic effects and potentiate ethanol withdrawal responses in the elevated plus-maze test in mice”. Pharmacology Biochemistry and Behavior. 2009, 92:267-271.

Raksti zinātniskos žurnālos (tai skaitā ārvalstu starptautiski citējamos)

un rakstu krājumos 9

Konferenču tēzes 24

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1997 -2009 Melanokortīnu funkcionālās lomas noskaidrošana centralajā nervu sistēmā

Akadēmiskie kursi:

  • Farmakoloģija I A daļa 3 kredītp.

  • Farmakoloģija II A daļa 4 kredītp.

(Ārstniecības PSP)

  • Farmakoloģija un farmakoterapija I A daļa 4 kredītp.

  • Farmakoloģija un farmakoterapija II A daļa 2 kredītp.

(Farmācijas bakalaura studijas programma)

  • Klīniskā Farmakoloģija I A daļa 2 kredītp.

  • Klīniskā farmakoloģija II A daļa 2 kredītp.

(Farmācijas maģistra studiju programma)

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Latvijas Farmakoloģijas biedrība, biedre

2009. gada 11.decembrī B. Jansone

Dr.habil.med. , prof. Vija Kluša

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1940.

Izglītība: 1958-1964 Studijas Rīgas Medicīnas institūtā, Vispārējās ārstniecības fakultātē

1964-1967 Aspirantūra LZA Organiskās sintēzes institūtā (OSI)

Pēcdoktorantūras studijas:

1968-1970 OSI Farmakoloģijas laboratorija

1978 Bulgārijas Zinātņu Akadēmijas Fizioloģijas institūts, Sofija

1984 VDR ZA Zāļu pētījumu institūts, Berlīne.

1990 ČSSR ZA Organiskās ķīmijas un bioķīmijas institūts, Prāga

1992 Stokholmas Universitāte, Stokholma

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1998 Profesore, LU Medicīnas fakultātē (MF)

1993 Profesore, Latvijas Organiskās sintēzes institūtā

1992 LZA akadēmiķe

1992 LZA korespondētājlocekle

1984. Medicīnas zinātņu doktore (LR zinātniskā grāda nostrifikācija – Dr.habil.med. 1992)

1968 Medicīnas zinātņu kandidāte

Nodarbošanās:

1998- Profesore LU MF, Farmakoloģijas docētāju grupas/kat. vad.

1987.-1998. Farmakoloģijas laboratorijas vadītāja Latvijas Organiskās sintēzes institutā (OSI).

1978.-1987. OSI Peptīdu molekulārās bioloģijas un farmakoloģijas laboratorijas vadītāja

1974-1978 Vecākā zinātniskā līdzstrādniece OSI.

1969-1978 Jaunākā zinātniskā līdzstrādniece OSI

Pētnieciskās darbības raksturojums:

Neirofarmakoloģija:neiropeptīdu, peptidomimētiķu, atipisko 1,4-dihidropiridīnu, butirobetaīnu (mildronāts) ietekme uz smadzeņu procesiem, neirodeģeneratīvo un iekaisuma procesu modelēšana, neiroprotektējošo mehānismu pētīšana. Uz mitohondriāliem procesiem mērķētu vielu meklējumi.

Zinātniskie darbi:

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos >250

Monogrāfijas 3

Konferenču tēzes >500

Izgudrojumi 6 patenti

Populāri raksti apm. 50

Dažas pēdējo gadu nozīmīgākās zinātniskās publikācijas

1. Jansone B, Rumaks J, Dzirkale Z, Pupure J, Svirskis S, Muceniece R, Klusa V Gamma1- and gamma2-melanocyte stimulating hormones induce central anxiogenic effects and potentiate ethanol withdrawal responses in the elevated plus-maze test in mice. Pharmacol Biochem Behav. 2009 Apr;92(2):267-71.

2. Pupure J, Isajevs S, Gordjushina V, Taivans I, Rumaks J, Svirskis S, Kratovska A, Dzirkale Z, Pilipenko J, Duburs G, Klusa V Distinct influence of atypical 1,4-dihydropyridine compounds in azidothymidine-induced neuro- and cardiotoxicity in mice ex vivo. Basic Clin Pharmacol Toxicol. 2008 Nov;103(5):401-6.

3. Pupure J, Fernandes MA, Santos MS, Moreno AJ, Kalvinsh I, Klusa V, Oliveira CR. Mitochondria as the target for mildronate's protective effects in azidothymidine (AZT)-induced toxicity of isolated rat liver mitochondria. Cell Biochem Funct. 2008 Sep-Oct;26(5):620-31.

4. Vija Klusa, Jolanta Pupure, Sergejs Isajevs, Juris Rumaks, Valentina Gordjushina, Aina Kratovska, Immanuels Taivans, Simons Svirskis, Ludmila Viksna, Ivars Kalvinsh. “Protection of azidothymidine-induced cardiopathology in mice by mildronate, a mitochondria-targeted drug.” Basic Clin Pharmacol Toxicol. 2006, 99: 323-328.

5. Klimavičiusa L, Safiulina D, Kaasik A, Kluša V, Zharkovsky A. „The effects of glutamate receptor antagonists on cerebellar granule cell survival and development.” Neurotoxicology 2008; 29(1):101-8.

Zinātniski pētnieciskā darbība (2005-2009):

Latvijas Zinātnes padomes (LZP) un Latvijas Universitātes (LU) finansētie projekti:

2009: - LZP grants Nr. 09.1025 (LU Nr. Z-6173-840) „Uz mitohondrijiem mērķētu mazo

molekulu reģeneratīvie efekti neirodeģenerācijas modeļos”, vadītāja.

2009: LU pētniecības projekts LU-2009/ZP-94 „Neirogliālās šūnas kā neiroprotektīvo vielu

darbības mērķis”, vadītāja.

2005-2008: LZP grants Nr.05.1418 (LU Nr.836) „ Jaunas stratēģijas anti-HIV terapijas izraisīto

neiro- un kardiomiopātiju protekcijā”, vadītāja.

2007-2008: LU pētniecības projekts Nr. 2007/ZP-28 „Uz mitohondrijiem mērķētās

farmakoterapijas efektivitāte multiplās sklerozes modelī”, vadītāja.

2006: LU pētniecības projekts „ Stresa izraisītie neiroķīmisko procesu traucējumi un to

protekcijas/reversijas iespējas: mitohondriji kā mērķis”, vadītāja.

2004-2005: LCS grant Nr.01.0037 (LU Nr.459) “„Atkarību izraisošo vielu melanokortīnerģisko

signālmehānismu pētījumi”, vadītāja.

Starptautiskie projekti

2005.-2009. EU Cost D34 projekts „Targeting of taurine and its analogues to protect against oxidative stress”, subkontraktore.

Citi projekti:

2008: OlainFarm – LU (2008): Nr.2008/2467 “Neiromidīna pētījumi diabēta neiropātijas modelī žurkām”, vadītāja

2007: ligumdarba projekti A/s „Grindeks” – LU: Nr. 2362 “Mildronāta terapeitiskās/protektīvas aktivitātes novērtējums dažādu klašu anti-HIV preparātu kardio-, neiro- un hepatotoksicitātes modeļos; Nr. 2376 “ Cerebrokrasta jauno analogu neiroprotektīvās aktivitātes pētījumi in vivo” ,

Nr. 2377 “Mildronāta terapeitiskās efektivitātes noteikšana stavudīna izraisīto perifēro neiropātiju modelī žurkām”.

2006: Līgums starp Latvijas Organiskās sintēzes institūtu un AS „Grindekss”„Mildronāta protektīvie efekti anti-HIV terapijas izraisītajās kardio- un neiropātijās”.

Akadēmiskie kursi:

  • Farmakoloģija I A daļa 3 kredītp.

  • Farmakoloģija II A daļa 4 kredītp.

  • Farmakoloģija un farmakoterāpija I A daļa 4 kredītp.

  • Farmakoloģija un farmakoterāpija II A daļa 2 kredītp.

Dažas papildus ziņas par būtiskāko profesionālo darbību:

* Latvijas Farmakoloģijas biedrība, prezidente, 1994.-

* Latvijas Zinātņu Akadēmija (LZA): senatore, 1996-; LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļas priekšsēd. vietn.; LZA un LZP Ētikas komisijas priekšsēd. 1998-.

* LU: Konsultatīvās padomes medicīnā priekšsēd. 2009-; Šķīrējtiesas locekle, 2009-; Medicīnas fakultātes (MF) Profesoru padomes priekšsēd., 2000.-; Promocijas padomes loc., 1998- ; MF Ārstniecības studiju programmas padome, loc.1998- ; MF Doktorantūras padome, loc., 2000 - ; MF Farmācijas bakalauru un maģistru eksaminācijas komisija, priekšsēd., 2004-; MF Zinātnes komisija, priekšsēd., 2007-.;

* Centrālā Medicīnas Ētikas komiteja, loc., 1998.-

* Baltijas Asamblejas Balvu literatūrā, mākslā un zinātnē Latvijas Nacionālās žūrijas komitejas LZA pārstāve, locekle, 2004-2007.

* L’OREAL BALTIC stipendijas „Sievietēm zinātnē” ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un LZA atbalstu žūrijas komisijas locekle, 2005-

Piederība zinātniskām biedrībām un institūcijām:

Latvijas Zinātņu akadēmija, īstenā locekle, 1992-

Ņūjorkas Zinātņu Akadēmija, aktīvā locekle, 1995-

Eiropas Zinātņu un Mākslu akadēmija, aktīvā locekle, 2007-

Eiropas Neiropeptīdu klubs, 1993-.

Redkolēģijas locekle: Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Part B, (Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis) 1991-.

2009. gada 9.decembris

V.Z.Kluša

Dr.farm. Līga Krīgere

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1975.

Izglītība: 1993.-2000. Studijas Rīgas Stradiņa universitātē

2002.-2007. Doktorantūra LU Medicīnas fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2007. Farmācijas doktora grāds

Nodarbošanās:

1999.-2002.g. farmaceite aptiekā „Ilma”

2002.-2004.g. asistente Latvijas Organiskās sintēzes

institūtā Farmaceitiskās farmakoloģijas laborotorijā

2002.-2007.g.lektore LU Medicīnas fakultātes farmācijas

nodaļā

kopš 2007. gada februāra pētniece LU Medicīnas fakultāte

2006.- Valsts Farmācijas inspekcija

2007- līdz šim Docente LU Medicīnas fakultāte

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas :

1. Muceniece R, Saleniece K, Riekstina U, Krigere L, Tirzitis G, Ancans J. Betulin binds to melanocortin receptors and antagonizes alpha-melanocyte stimulating hormone induced cAMP generation in mouse melanoma cells.Cell Biochem Funct. 2007, 25, 591-596.

2. Muceniece R., Zvejniece L., Kirjanova O., Liepinsh E., Krigere L., Vilskersts R., Baumane L., Gordjusina V., Kalvinsh I., Wikberg J.E.S., Dambrova M. beta-MSH inhibits brain inflammation via MC3/4 receptors and impaired NF-κB signalling. J. Neuroimmunol., 2005, 169, 13-19.

3. Muceniece R., Krigere L., Suli-Vargha H., Wikberg JE. Effects of alpha-melanotropin C-terminal tripeptide analogues on macrophage NO production. Peptides. 2003 May;24(5):701-707.

4. Krigere L., Saleniece Kr., Rumaks J., Muceniece R.. Binding of a substance P antagonist, spantide I, to melanocortin receptors. Proc. of the Latvian Acad. Sci. 2003, 57, 158-164.

5. Krigere L., Liepinsh E., Kirjanova O., Saleniece Kr., Korotejeva O., Zvejniece L., Dambrova M., Muceniece R. Binding peculiarities of a melanocyte stimulating hormone and its analogue [Nle4 , D-Phe7]-α-MSH to melanocortin receptor subtype 1 on mouse melanoma B16-F1 cells. Proc. of the Latvian Acad. Sci. 2003, 57, 164-168.

Konferenču tēzes 6

Akadēmiskie kursi:

  • Zāļu formu tehnoloģija, prakt.darbi A daļa 4 kredītp.

  • Klīniskā farmācija A daļa 3 kredītp.

  • Informācijas un konsultatīvā darbība farmācijā A daļa 2 kredītp.

  • Profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti. Profesionālā ētika A daļa 2 kredītp.

2009. gada 10.decembrī L. Krīgere

Dr.hab.biol., prof.Ruta Muceniece

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1950.

Izglītība 1976 Provizors, Rīgas Medicīnas institūts, Farmācijas fakultāte

1979-1982 Aspirantūra Latvijas Organiskās sintēzes institūts (OSI)

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1982. Bioloģijas zinātņu kandidāte

1982-1987. Jaunākā zinātniskā līdzstrādniece OSI

1992. Nostrificēts bioloģijas doktora grāds, Dr.biol.

Vecākā zinātniskā līdzstrādniece OSI

1999. Habilitētā bioloģijas doktora grāds. Dr.hab.biol.

Vadošā pētniece OSI

2001-2007 LZA korespondētājlocekle

2007- LZA akadēmiķe

Nodarbošanās:

1976.-1987. Jaunākā zinātniskā līdzstrādniece OSI

1987.-1999. Vecākā zinātniskā līdzstrādniece OSI

1999-2000 Vadošā pētniece OSI

1992-2000. Vieszinātniece Upsalas universitātē, Zviedrijā

2000-2005 Asociētā profesore LU Medicīnas fakultāte

2005. Profesore LU Medicīnas fakultāte

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Riekstina U, Cakstina I, Parfejevs V, Hoogduijn M, Jankovskis G, Muiznieks I, Muceniece R, Ancans J. Embryonic stem cell marker expression pattern in human mesenhymal stem cells derived from bone marrow, adipose tissue, heart and dermis. Stem Cell Rev Rep. 2009 Sep 22. [Epub ahead of print]

2. Riekstina U, Muceniece R, Cakstina I, Muiznieks I, Ancans J. Characterization of human skin-derived mesenchymal stem cell proliferation in different growth conditions. Cytotechnology. 2008 Nov;58(3):153-62.

3. Jansone B, Rumaks J, Dzirkale Z, Pupure J, Svirskis S, Muceniece R, Klusa V. Gamma1- and gamma2-melanocyte stimulating hormones induce central anxiogenic effects and potentiate ethanol withdrawal responses in the elevated plus-maze test in mice. Pharmacol Biochem Behav. 2009 Apr;92(2):267-71.

4. Muceniece R, Saleniece K, Riekstina U, Krigere L, Tirzitis G, Ancans J. Betulin binds to melanocortin receptors and antagonizes alpha-melanocyte stimulating hormone induced cAMP generation in mouse melanoma cells.Cell Biochem Funct. 2007, 25, 591-596.

5. Muceniece R, Zvejniece L, Liepinsh E, Kirjanova O, Baumane L, Petrovska R, Mutulis F, Mutule I, Kalvinsh I, Wikberg JE, Dambrova M. The MC(3) receptor binding affinity of melanocortins correlates with the nitric oxide production inhibition in mice brain inflammation model.Peptides. 2006 Jun;27(6):1443-1450.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 104

Konferenču tēzes 86

Starptautiskie patenti 9

Latvijas patents 1

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2009-2012 ESF granta „Neiroimūnās regulācijas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā ar jauna tipa priviliģētām struktūrām” darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.1.2. apakšaktivitātē „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”, identifikācijas numurs 1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/031, vadošā pētniece.

2009-2012 LZP granta „Neiropeptīdu, augšanas faktoru un hemokīnu ietekme uz šūnu migrāciju, diferenciāciju un funkcionalitāti in vitro” vadītāja

2006-2008 ERAF granta „Biomedicīnā pielietojamo autologo cilmes šūnu iegūšanas un pavairošanas tehnoloģiju praktisko aspektu izstrādāšana” pētniece

2005-2007 LU granta „Kartupeļu (Solanum tuberosum, L.) ekstraktu ārstniecisko īpašību pētījumi” vadītāja

2004-2008 LZP granta “Melanokortīnu un to sintētisko mimētiķu loma neiro-immūno-endokrīno sistēmu savstarpējā mijiedarbībā” vadītāja

2001-2004 LZP granta “Neiroiekaisuma un imūno reakciju regulācijas iespējas ar melanokortīniem un to mimētiķiem” vadītāja

    1. līdzstrādniece divpusējā sadarbības programmā ar Franciju “Osmoze”

  1. MedNatNet partnere - Medical Natural Sciences Network (koordinators Vrije Universitāte, Nīderlande)

2000-2002 Visbijas programmas dalībniece “ Visby Network grant: program for education in and development of novel technologies for drug development”.

Starptautiskās konferences “Steping into 21st century” (Rīga, 2004) Rīcības komitejas locekle;

Eiropas Klīnisko farmaceitu asociācijas konferences (Viļņa, 2006) Organizācijas komitejas locekle.

Akadēmiskie kursi:

  • Farmakognozija A daļa 4 kredītp.

  • Zāļu vielas B daļa 4 kredītp.

  • Farmakokinētika A daļa 2 kredītp.

  • Bakalaura darbs A daļa 10 kredītp.

  • Maģistra darbs A daļa 20 kredītp.

  • Veterinārie medikamenti A daļa 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LU ESf maģistrantu Padomes locekle, LU MF Domes locekle, LU MF Studiju padomes locekle, LU MF Promocijas padomes locekle, LU MF Doktorantūras padomes locekle, LU MF Farmācijas programmu direktore, LU MF Arodgrupas biroja priekšsēdētāja, LU MF Zinātniskās komisijas locekle, LU MF rakstu „Medicīna” redkolēģijas locekle, LU Arodbiedrības priekšsēdētājas vietniece, Latvijas Farmakologu biedrības locekle, Latvijas Farmaceitu biedrības valdes Izglītības grupas locekle, žurnāla „Latvijas Ārsts” padomes locekle,

LZA grantu projektu recenzente molekulārajā bioloģijā, medicīnā, IZM lietišķajos pētījumos un valsts programmās un LZP doktorantūras finansētajos grantos.

2003-2005 eksperte Marijas Kirī grantu aktivitātēs, Brisele, Beļģija,

Sestā ietvara eksperte ES grantiem medicīnā, Brisele, Beļģija.

Balvas:

2007.g. H.Grindeļa balva par ieguldījumu farmaceitu izglītībā un zāļu mērķproteīnu pētījumiem ; 2005.g. balva L’Oreal, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas, LZA „Sievietēm zinātnē”; 2009.g. LU balva „par oriģināliem pētījumiem”.

2009. gada 10.decembrī R.Muceniece

Dr.ķīm., asoc. prof. Pēteris Mekšs

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

 

Dzimšanas gads:  1957.

 Izglītība:
1975.-1980.   Studijas LU Ķīmijas fakultātē

  Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:
1985.   Ķīmijas zinātņu kandidāts

1992.   Nostrificēts ķīmijas doktora grāds, dr.ķīm.

1998. Latvijas Universitātes docents

2006  Latvijas Universitātes asociētais profesors

Nodarbošanās:
1976.-1982.   Vecākais laborants ZA Organiskās sintēzes institūtā.

1982.-1987.   Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks ZA Organiskās sintēzes   institūtā.

1987.-1995.   Pētnieks Organiskās sintēzes institūta katalītiskās sintēzes   laboratorijā.

1995.-1998.   Ķīmijas skolotājs Rīgas Teikas vidusskolā

1998.-2006.   Docents LU Ķīmijas fakultātes Fizikālās ķīmijas katedrā   

2006-. Asociētais profesors LU ķīmijas fakultātē

 

Nozīmīgākā spēdējo gadu zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Ruta Muceniece, Kristine Saleniece, Liga Krigere, Juris Rumaks, Zane Dzirkale, Rudolfs Mezhapuke, Jorens Kviesis, Peteris Mekss, Vija Klusa, Helgi B. Schioth, Maija Dambrova. Potato (Solanum tuberosum) Juice Exerts an Anticonvulsant Effect in Mice through Binding to GABA Receptors. Planta Med. 2008, 74. 491-496

2. G.Vavilina, A.Zicmanis, S.Drozdova, P.Mekss, M.Klavins. Alkylation of the ambident indole anion in ionic liquid media. J.Heterocycl.Chem. 2008, 5, 676-691

3. G.Vavilina, A.Zicmanis, P.Mekss, M.Klavins. Alkylation of the 2-hydroxypyridine anion in ionic liquid media. J.Heterocycl.Chem. 2008, 5, 699-711

4. Andris Zicmanis, Sarmite Katkevica, Peteris Mekss. Lewis acid-catalyzed Beckmann rearragement of ketoximes in ionic liquids. Catalysis Communications 10 (2009) 614-619

5.I. Nakurte, P.Mekss, K. Klavins, A. Zicmanis, G.Vavilina and S.Dubrovina. Collision-induced dissociation of imidazolium-based zwitterionic liquids. Eur.J.Mass Spectrom 15 (2009) 471-478

Konferenču tēzes:

  1. Separation of zwitterionic liquids by reversed-phase high performance liquid chromatography. Ilva Nakurte, Karlis Vanags, Andris Zicmanis, Galina Vavilina, Peteris Mekss, in: GSC-3 symposium 3rd International Conference on Green and Sustainable Chemistry, Delft, 1-5 July 2007, Netherlands, p.139

  2. Alkylation of 2-hydroxypyridine in ionic liquid media. Galina Vavilina, Andris Zicmanis, Peteris Mekss, Maris Klavins, in: GSC-3 symposium 3rd International Conference on Green and Sustainable Chemistry, Delft, 1-5 July 2007, Netherlands, p.177

  3. Sorption of Zwitterionic Liquids in Reversed-Phase and Ion- Interaction High Performance Liquid Chromatography. Ilva Nakurte, Zinaida Zhavoronkova, Andris Zicmanis, Galina Vavilina, Peteris Mekss, in: 2 nd International Congress on Ionic Liquids, Yokohama, August 5-10, 2007, Japan, p. 172

  4. The Fries Rearrangement in Ionic Liquid Media. Katkevica Sarmite, Zicmanis Andris, Rasina Dace, Skrodele Lilita, Peteris Mekss, in: 2 nd International Congress on Ionic Liquids, Yokohama, August 5-10, 2007, Japan, p. 205

  5. Ionic liquids – catalysts for the Claisen rearrangement reaction. A. Zicmanis, S. Katkeviča, P. Mekss, in : EUROPACAT VIII, Turku, August 26-31, 2007, Finland, p5-8

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 49

Konferenču tēzes  32

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1976.-1992.   Slāpekli saturošo organisko savienojumu sorbcija gāzu un šķidrumu hromatogrāfijas   apstākļos.

1992.-1995.   Aminosavienojumu pārvērtības heterogēnās katalīzes apstākļos. Ogļūdeņražu     dehidrogenēšana uz oksīdu katalizatoriem.

1998.- 2006  Virsmaktīvo savienojumu augsti efektīvā šķidrumu hromatogrāfija un   masspektrometrija.

2006- Jonu šķidrumu hromatogrāfiskās un masspektrometriskās analīzes metodes.

LU Ķīmijas fakultātes Promocijas padomes loceklis Fizikālās ķīmijas specialitātē;

 

Akadēmiskie kursi:

  • Fizikālā ķīmija III, A daļa, 2 kredītp.

  • Hromatogrāfija,  B daļa, 4 kredītp.

  • Modernās analīzes metodes,  A daļa, 1 kredītp.

  • Vispārīgā ķīmija,  B daļa, 5 kredītp.

  • Masspektrometrijas pamati, B daļa, 2 kredītp.

  • Hromatogrāfijas pamati, B daļa,  4 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

LZP eksperts ķīmijas apakšnozarē;

ECTN loceklis Fizikālās ķīmijas darba grupā.

 

2009. gada 11.decembrī

 

Dr.hist., asoc. prof. Andra Putniņa

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1950.

Izglītība: 1972.-1977. Studijas LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures nodaļā

1978.-1981. Aspirantūra Maskavas Valsts universitātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1991. LLU docents.

1992. vēstures doktora zinātniskais grāds .

1999. LU docents.

  1. LU asociētais profesors.

Nodarbošanās:

1977.-1978. asistents LVU Jauno un jaunāko laiku vēstures katedrā

1982.-1982. asistents LVU PSRS vēstures katedrā

1982.–1984. zinātniskais līdzstrādnieks Partijas vēstures institūtā

1984.–1988. vecākais pasniedzējs LLA PSKP vēstures katedrā

1988.-1990. LLA partijas organizācijas sekretārs

1990.-1991. LLA Humanitārā institūta direktors

1991.-1991. docents LLA Vēstures katedrā

1991.-1991. docents LLA Sociālo zinātņu katedrā

1992.-1994. docents LLA Pedagoģijas katedrā

1994.-1998. docents LLU Uzņēmējdarbības katedrā

1998.-2001. docents LU Ekonomikas un vadības fakultātes Vadībzinību katedrā

Kopš 2007. asociētais profesors, LU Ekonomikas un vadības fakultātes Vadībzinību katedras vadītājs

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. A. Putniņš. Funkcionāla organizācijas kultūra tūrisma uzņēmumā. // LU Zinātnisko rakstu krājums Vadības zinātne. R.: LU, 2006., 101 - 108. lpp.

2. A. Putniņš. Ilgdzīvojoša uzņēmuma organizācijas kultūra. // Proceedings of the international scientific conference. New dimensions in the development of society. – Jelgava: LLU, 2006., 24 – 29. lpp.

3. A. Putniņš. Darbinieku novērtēšanas pārrunu motivējošā nozīme. // LU Zinātnisko rakstu krājums „ Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas. R.: LU, 2002., 622.- 628. lpp.

4. A. Putniņš, J. Vitkovskis . Naudas loma darba motivācijas procesā. // Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas. R.: LU, 2001., ( 5 lpp.).

5. А. Путниньш. Проблемы управленческого консультирования в новых организациях. Мн.: БГЭУ, 2001. 2 lpp.

6. A. Putniņš. Organizācijas dzīves cikls un organizācijas kultūra. // LU Zinātnisko rakstu krājums Vadības zinātne. R.: LU, 2007. 8 lpp.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 18

Konferenču tēzes 15

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2002.g. zinātniskā pētījuma „LU Ekonomikas un vadības fakultātes struktūra un tās pilnveidošanas iespējas” dalībnieks.

Organizācijas kultūras un darbinieku motivācijas efektivitātes izpēte Latvijas tūrisma firmās. Kopš 2002. gada.

Akadēmiskie kursi:

  • Vadības teorija B daļa 2 KP

  • Vadības psiholoģija Bdaļa 2 KP

  • Lietišķā starppersonu komunikācija B daļa 4 KP

  • Sociālā psiholoģija A daļa 4 KP

C daļa 2 KP

  • Biznesa komunikācija B daļa 2 KP

  • Menedžments B daļa 2 KP

  • Projektu vadīšanas sociālie aspekti B daļa 3 KP

  • Uzņēmumu organizatoriskā struktūra

un kultūra B daļa 4 KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

1990.–2006. dalība ārzemju pasniedzēju vadītajos kursos Vadīšanas teorijas, Vadīšanas psiholoģijas, Vadīšanas audita, Inovāciju vadīšanas, Personāla vadīšanas jomās.

2002.–2007. SIA ” Impro Ceļojumi “ menedžmenta konsultants.

2005.–2006. Dalībnieks starptautiskajā projektā ”Starptautiskā studiju centra izveide Valkā “(granta līgums Nr.LV 2003/005-876/VAPF/0026 ).

2006. ES Leonardo da Vinci programmas pilotprojekta Nr. LV/03/B/F/PP-172.002 „Ability not Disability in Employment” rezultātu ekspertīze.

2009. gada 10.decembī

Docente UNA RIEKSTIŅA

dzīves un darba gājums

(Curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1973

Izglītība:

2002 Zinātņu doktora grāds (PhD) Klīniskajā virusoloģijā, Karolinska Institūtā, Zviedrijā, nostrificēts kā Dr.biol.

1997 bioloģijas maģistra grāds LU Bioloģijas fakultātē

1995 bioloģijas bakalaura grāds LU Bioloģijas fakultātē

Nodarbošanās:

2004 - patlaban docente LU Medicīnas fakultātes Farmācijas studiju programmā

2002 -2007 pētniece Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā

1998 -2002 doktorante Karolinska Institūtā Stokholmā, Zviedrijā

1995 -1997 laboratorijas asistente LU Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:

  1. Riekstina U, Cakstina I, Parfejevs V, Hoogduijn M, Jankovskis G, Muiznieks I, Muceniece R, Ancans J. Embryonic Stem Cell Marker Expression Pattern in Human Mesenchymal Stem Cells Derived from Bone Marrow, Adipose Tissue, Heart and Dermis. Stem Cell Rev Rep. 2009 Sep 22. [Epub ahead of print]

  2. Riekstina U., Muceniece R, Cakstina I, Muiznieks I, Ancans J. Characterization of skin-derived mesenchymal stem cell proliferation rate in different growth conditions. Cytotechnology, 2008, 58:153–162.

  3. Muceniece R, Saleniece K, Riekstina U, Krigere L, Tirzitis G, Ancans J. Betulin binds to melanocortin receptors and antagonizes alpha-melanocyte stimulating hormone induced cAMP generation in mouse melanoma cells. Cell Biochem Funct. 2007 Sep-Oct; 25(5):591-596.

  4. MucenieceR., RiekstiņaU., VrublevskaKr., KrigereL., SalenieceKr., CakstiņaI., Ancans J. Primary human fibroblastic cells in vitro loose ability to express cell surface melanocortin receptor. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, 2007, 61 (6):201-206.

  5. Una Lazdina, Mats Alheim, Jessica Nystrom et al. Priming of cytotoxic T cell responses to exogenous hepatitis B core antigen (HBcAg) is B cell dependent. Journal of General Virology, 2003, 84(Pt 1):139-46.

Konferenču tēzes 7

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1995.-1997. Monoklonālo antivielu iegūšana un raksturošana

1998.-2006. Hepatīta B vīrusa korantigēna un imūnsistēmas mijiedarbības raksturošana

2006.- patlaban Somatisko cilmes šūnu pētījumi

Akadēmiskie kursi Farmācijas bakalaura studiju programmā:

Zāļu vielu metabolisms A daļa 2kp

Šūnas bioloģija A daļa 2kp

Molekulārā bioloģija B daļa 2kp

Ģenētika B daļa 2kp

Akadēmiskie kursi Farmācijas maģistra studiju programmā:

Biofarmācija B daļa 2kp

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

2004.-2007. Latvijas Zinātnes Padomes granta 04.1139 vadītāja.

2006.-2008. pētniece LU realizētajā ERAF projektā „ Biomedicīnā pielietojamo autologo cilmes šūnu iegūšanas un pavairošanas tehnoloģiju praktisko aspektu izstrādāšana”.

2004.-2008. ESF projekta „Doktorantu un jaunajo zinātnieku pētniecības darba atbalsts LU”

stipendiāte

2007.-patlaban Latvijas Šūnas bioloģijas biedrības biedre

2008. LU pētnieciskā projekta „Dabas vielu farmakoloģisko īpašību raksturošana ādas cilmes šūnu kultūrās” vadītāja

2009. gada 4. decembris U. Riekstiņa

Dr.med., docente Ženija Roja

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1947.

Izglītība: 1965.-1967. Studijas Rīgas Medicīnas institūtā

1967.-1972. Studijas Kijevas Medicīnas institūtā

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

2002. Veselības zinātņu maģistre

2005. Medicīnas zinātņu doktore

2006. Latvijas Universitātes docente

Nodarbošanās:

1972.-1977. Rīgas rajona Sanitāri epidemioloģiskais centrs, ārste

1977.-1982. Rīgas Medicīnas institūta CZPL higiēnas un profesionālo slimību nodaļa, zinātniskā līdzstrādniece

1982.-1992. Kultūras darbinieku arodbiedrības Centrālā komiteja, uzticības ārste

1992.-2001. LR Labklājības ministrijas Valsts darba inspekcija, vecākā referente

2001.- Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, lektore, vadošā pētniece, docente

Nozīmīgākā mācību literatūra:

  1. Roja Ž., Ergonomikas pamati, SIA Drukātava, Rīga, 2008, 190 lpp.

  2. Kaļķis V., Roja Ž., Kaļķis H. Riski darba vidē, Rīga, LU, 2007, 68 lpp.

  3. Roja Ž., Roja I., Kaļķis V. Sāp mugura? Tev palīdzēs ergonomika, Latvijas ergonomikas biedrība, Rīga, 2007, 16 lpp.

  4. Roja Ž., Roja I., Kaļķis V., Kaļķis H., Laganovska-Dīriņa I. Komunikācija ar datoru – komforts vai diskomforts? Tev palīdzēs ergonomika, Latvijas ergonomikas biedrība, Rīga, 2007, 25 lpp.

  5. Roja I., Roja Ž., Kaļķis H. Stress un vardarbība darbā, Rīga, 2006, 49 lpp.

  6. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība, V. Kaļķa un Ž. Rojas red., Rīga, Elpa-2, 2001, 500 lpp.

  7. Kaļķis V., I. Kristiņš, Roja Ž. Darba vides risku novērtēšana, Rīga, LU, 2003, 101 lpp.

  8. Kaļķis V., I. Kristiņš, Roja Ž. Darba vides risku novērtēšanas vadlīnijas, ES PHARE Latvijas-Spānijas Projekts (LE/IB-C-01), SIA „Madonas Poligrafists”, 2003, 73 lpp.

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas:

  1. Interaction for Health Care Workers using NASA-TLX Method. Proceedings of 17th World Congress in Ergonomics, 9-14 August, 2009 (CD:1MA0003).

  2. Ženija Roja, Ināra Roja, Henrijs Kaļķis, Valdis Kaļķis. Fiziskās slodzes ietekme uz muskuļu nogurumu medicīnas māsām un ergonomiskie risinājumi. Rīga, RSU 2009., Internā medicīna, 30. – 36.lpp.

  3. Ināra Roja, Jānis Zaļkalns, Ženija Roja. Kognitīvās hipnoterapijas pielietošana pusaudžiem, kuri cietuši no seksuālās vardarbības ģimenē. Rīga, RSU 2009., Internā medicīna, 37. – 42.lpp.

  4. Z. Roja, V. Kalkis, A. Vain, H. Kalkis, M. Eglite. Assessment of skeletal muscles fatigue of road maintenance workers based on heart rate monitoring and myotonometry. Journal of Occupational medicine and Toxicology, 2006, 1: 20-28.

  5. Ж. Роя, М. Эглите, В. Калькис, Х. Калькис. Сравнительный анализ методов оценки эргономических рисков. Медицина труда и промышленная экология, 2005, 10: 30-38.

  6. Ž. Roja, M. Eglīte, V. Kaļķis, H. Kaļķis. Assessment of road building workers physical workload using qualitative and quantitative ergonomical risk analyse methods. Proceedings of the Latvian Academy of Sciences, Section B, 2006, Vol.3, 45-56.

  7. Z. Roja, V. Kalkis, H. Kalkis. Muscle fatigue assessment of road builders and pavers using myometric method. Proceedings of 16th World Congress on Ergonomics, Maastricht, Netherland, 2006, 10-14 July, p.1-5, Disc, ed.R.N. Pikaar e.c., Elsavier, 2006.

  8. Inara Roja, Zenija Roja. Cognitive hypnodrama in a case of psychogenic pain. European Journal of Clinical Hypnosis, Vol.7, issue 4, 2007, 13-20.

  9. Z. Roja, I. Roja, M. Bertholds, H. Kalkis. The use of psychodynamic cognitive hypnodrama among working woman who suffered from sexual harassment and violence at the workplace. Proceedings of the 9th Congress of European Federation for Research in Rehabilitation. Budapest, Editors Lajos Kullmann, Helena Burger, Hungary. International Journal of Rehabilitation Research, 2007. pp 113 – 114.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 100

Konferenču tēzes 45

Zinātniski pētnieciskā darbība:

  • Valsts pētījumu programmas projekta nr.6 “Funkcionālo materiālu/nanokompozītu dizains, tehnoloģiju izstrāde un to īpašības” (2005-2009)  izpildītāja;

  • LZP projekts nr. 05.1686„Lielo enerģiju ķīmijas un tās procesu izmantošana multifāzu polimēru kompozītmateriālu izstrādē un īpašību modificēšanā” (2005-2009)  izpildītāja

  • RSU pētnieciskais projekta „Latvijas iedzīvotāju gan psihisko, gan somatisko veselību apdraudošo endogēno un eksogēno riska faktoru izpēte, kā arī psihotropo vielu farmakokinētiskā analīze” apakšprojekta „Fiziskās slodzes un psihoemocionālās spriedzes mijiedarbības ietekme uz muskuļu un skeleta sistēmu un darbspējām nodarbinātiem veselības aprūpē” (2007)  vadītāja;

  • RSU pētnieciskais projekta „Zinātniskās darbības attīstība un infrastruktūras nodrošināšana augstskolās un koledžās” (2008)  izpildītāja;

Akadēmiskie kursi:

  • Arodveselība A daļa 3 kredītp.

  • Arodveselība un drošība darbā A daļa 4 kredītp.

  • Darba aizsardzība B daļa 2 kredītp.

  • Ergonomika un darba psiholoģija A daļa 3 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

  • Latvijas Zinātnes padomes eksperte nozarē medicīna (no 2006. gada)

  • Nīderlandes starptautisko pētījumu projektu eksperte Latvijā pa pētījumiem muskuļu skeletālo slimību prevencijā) no 2006. līdz 2008. gadam)

  • Sertifikācijas komisijas locekle Arodveselības un Arodslimību ārstu asociācijā

  • Latvijas Ergonomikas biedrības prezidente

2009. gada 9. decembrī

Ženija Roja

Zinta Rugāja

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1963.

Izglītība: 1981.-1986. Studijas LU Bioloģijas fakultātē

1995.-1997. Studijas maģistratūras programmā LU Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedrā

No 2009. Studijas doktorantūras programmā „Medicīna un farmācija” LU Medicīnas fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:

1997. Bioloģijas maģistrs

Nodarbošanās:

1986-1993 jaunākā zinātniskā līdzstrādniece

LZA OSI

1993.-2006. departamenta vadītāja

farmācijas kompānijā „Grindeks”

no 2009- vecākā speciāliste

Veselības ekonomikas centrs

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 3

Konferenču tēzes 5

Zinātniski pētnieciskā darbība:

1986-1993. bioķīmisko marķieru skrīninga metožu izstrāde eksperimentālajos aknu audzēju modeļos

Akadēmiskie kursi:

  • Sociālā farmācija A daļa 3 kredītp.

.

2010. gada 20.janvārī

M.pharm. Kristīne Saleniece

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1970.

Izglītība: 1988.-1996. Studijas Latvijas Medicīnas akadēmijā

1998.-2000. Studijas klīniskās farmācijas maģistratūras programmā Latvijas Medicīnas akadēmijas Farmācijas fakultātes Farmācijas Ķīmijas katedrā

2002.- 2006. Doktorantūra Latvijas Universitātes medicīnas

fakultātē

Nodarbošanās: 1996.-1999. Farmaceite Rīgas Vecpilsētas aptiekā

1999.-2000. Farmaceite un aptiekas vadītāja

Saules Aptiekā - 8

2000.-2001. Farmaceite un aptiekas vadītāja

Saules Aptiekā - 12

2002.-2003. Farmaceite un aptiekas vadītāja

Latvijas Onkoloģijas centra slēgta tipa aptiekā

2003.-2008. Farmaceite Latvijas Onkoloģijas centra slēgta

tipa aptiekā

2008.- Farmaceite un aptiekas vadītāja

Latvijas Onkoloģijas centra slēgta tipa aptiekā

2002.-2004. Stundu pasniedzēja Latvijas Universitātes

Medicīnas fakultātē

2004. - Asistente farmakognozijā Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē

2004.-2006. Laborante Latvijas Organiskās sintēzes institūtā

Dihidropiridīnu un ß - diketonu laboratorijā

2006.-2007. Pētniece Latvijas Organiskās sintēzes institūtā

Dihidropiridīnu un ß - diketonu laboratorijā

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas, raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos:

1. L. Krīgere, K. Saleniece, maks, R.Muceniece. Binding of a substance P antagonist, spantide I, to melanocortin receptors. Proc. of the Latvian Acad. Sci. 2003, 57, 158-164.

2. L.Krīgere, E.Liepinsh, O.Kirjanova, K. Saleniece, O.Korotejeva, L.Zvejniece, M.Dambrova, R.Muceniece. Binding peculiarities of a melanocyte stimulating hormone and its analogue [Nle4 , D-Phe7]-α-MSH to melanocortin receptor subtype 1 on mouse melanoma B16-F1 cells. Proc. of the Latvian Acad. Sci. 2003, 57, 164-168.

3. Štāmere B., Krīgere L., Saleniece K., Vikmanis U., Muceniece R.Studies on the interaction between the opioid and melanocortin-ergic systems:dynorphin binding to melanocortin receptors. Proc. Latv. Acad. Sci., 2004, 58, 9-14.

4. Krīgere L, Saleniece Kr, Zvejniece L, Liepiņš E, Vilšķērsts R, Dambrova M, Muceniece R. Melanokortīnu receptora 1.apakštipa ekspresijas regulācija makrofāgu šūnu līnijā RAW264.7. Latvijas Universitātes raksti, Nr.694, 2006, 60-67.

5. Muceniece R, Saleniece K, Riekstina U, Krigere L, Tirzitis G, Ancans J. Betulin binds to melanocortin receptors and antagonizes alpha-melanocyte stimulating hormone induced cAMP generation in mouse melanoma cells. Cell Biochem Funct. 2007, 25, 591-596.

6. Muceniece R., Riekstina U., Vrublevska Kr., Krigere L., Saleniece Kr., Cakstina I., Ancans J. Primary human dermal fibroblastic cells in vitro lose their ability to express cell surface melanocortin receptors. Proc. Latv. Acad. Sci. 2007, 61, Nr.6, 201-206.

7. Muceniece R., Saleniece Kr., Krigere L., Rumaks J,.Dzirkale Z., Mezhapuke R., Kviesis J., Mekss P., Klusa V., Schioth H.B., Dambrova M. Potato (Solanum tuberosum) Juice Exerts an Anticonvulsant Effect in Mice through Binding to GABA Receptors.Planta Med. 2008 Apr;74(5):491-6

8. Muceniece R., Saleniece Kr., Rumaks J., Krigere L., Dzirkale Z., Mezhapuke R., Zharkova O., Klusa V. Betulin binds to gamma-aminobutyric acid receptors and exerts anticonvulsant action in mice. Pharmacol Biochem Behav. 2008;90; 712-716.

Konferenču tēzes 7

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2005.-2006. Flavonoīdi un triterpenoīdi kā potenciāli pretaudzēju savienojumi. Asistente.

2005-2008. LZP projektā Melanokortīnu un to sintētisko mimētiķu loma neiro-immūno-

endokrīno sistēmu savstarpējā mijiedarbībā. Asistente.

2005-2008. LU pētniecības projektā Kartupeļu (Solanum tuberosum, L.) ekstrakta

ārstniecisko īpašību zinātniskā izpēte” ietvaros. Asistente.

Akadēmiskie kursi:

Zāļu formu tehnoloģija A daļa 6 kredītp.

Zāļu formu dizains B daļa 2 kredītp.

Ārstniecisko vielu biosintēze augos B daļa 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Farmācijas bakalaura darbu un maģistra darbu aizstāvēšanas komisijas sekretāre

2009. gada 7.decembrī

Dr. ķīm. Pēteris Trapencieris

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1952  

Izglītība:

  • Latvijas Valsts Universitāte, Ķīmijas fakultāte (specialitāte – bioorganiskā ķīmija), 1974

  • Dr.ķīm. Latvijas Organiskās sintēzes institūts, 1983

  • Pēcdoktorantūras studijas,  VDR Zinātņu Akadēmijas Centrālais Organiskās ķīmijas institūts, Berlīne, Vācija,  1990;  Viskonsīnas Universitāte, Madisona (ASV) 1992-1993  

  • TEMPUS stipendijas atbalsta studijas Āhenes Tehniskajā Universitātē (Vācija) 1997

  • Ielūgtais profesors, Nicas Universitāte, Francija, 2002 

Darba pieredze:

Latvijas Organiskās sintēzes institūts:

  • Asistents, aspirants un zinātniskais līdzstrādnieks (1974-1991),

  • vadošais pētnieks (1993-2001),

  • Organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs,  2001 –

Apbalvojumi:

  •  Latvijas PSR Valsts prēmija zinātnē un tehnikā par jauna pretvēža preparāta Leakadīna izstrādāšanu, 1988

  • Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājloceklis, 2004

  • Hieronima Grindeļa medaļa, 2005.

Zinātniskie projekti:

  • P.Trapencieris (Projekta vadītājs). 1,2-Oksazīnu pētījumi.Latvijas Zinātnes Padome (Grants # 09.1322; 2009-2012)

  • P.Trapencieris (Konsorcija dalībnieks). Design of zinc metalloenzyme targeted drugs using an Integrated Technology approach (DeZnIT). ES 6.IeP grants #13703; 2007-2009)

  • P.Trapencieris (Projekta vadītājs). Nenicesku reakcijas pētījumi.Latvijas Zinātnes Padome (Grants # 05.1784; 2005-2008)

  • P.Trapencieris (Projekta vadītājs). Jauni amonija un hidrazīnija betaīni. Latvijas Zinātnes Padome (Grants # 05.1785; 2005-2008)

  • P.Trapencieris (Projekta vadītājs). Slāpekļa heterociklu deprotonēšanas pētījumi. Latvijas Zinātnes Padome (Grants # 01.192; 2001-2004)

  • P.Trapencieris (Projekta vadītājs). Jauni ceļi hirālu funkcionālu aminosavienojumu asimetriskajā sintēzē. Latvijas Zinātnes Padome (Grants # 722; 1997-2000)

  • P.Trapencieris (Projekta vadītājs). Jauni ceļi stereoselektīvā aziridīnu sintēzē. Latvijas Zinātnes Padome (Grants # 445; 1994-1996)

  • I.Kalviņš (Projekta vadītājs), P.Trapencieris (Galvenais izpildītājs). Jauni ceļi mitozēnu sintēzē. NATO Communication grants(1994-1997)

Publikācijas:

Kopā vairāk kā 130 publikāciju  (raksti, konferenču tēzes, patenti, autorapliecības) autors vai līdzautors

  • Vedejs, E.; Trapencieris, P.; Suna, E. Substituted isoquinolines by Noyori transfer hydrogenation: enantioselective synthesis of chiral diamines containing an aniline subunit. –  .Chem., 1999, 64, pp.6724-6729.

  • Starchenkov, I.; Trapencieris, P.; Kauss, V.; Jas, G.; Kalvinsh, I. A convenient synthesis of 5b-cholestan-26-oic and 5b-cholestan-26,27-dioic acids. –  Steroids, 2000, 65(3), pp.143-147.

  • Суна, Э.; Трапенциерис, П.Т. Синтез рацемических 1,2,3,4-тетрагидро-изохинолинов и их разделение. –  Chemistry of Heterocyclic Compounds (Engl.Ed.) 2000, 36(3), pp.287-300.

  • Shtrumfs, B., Chernyak, D., Kums, I., Kalvins, I., Trapencieris P. Unnatural amino acids. 2. A simple procedure of transesterification of aziridine-2-carboxylic esters. –  Chemistry of Heterocyclic Compounds(Engl.Ed.) 2004, 40(6), pp.725-733.

  • Katkevica, D., Trapencieris, P., Boman, A., Kalvins, I., Lundstedt, T. The Nenitzescu reaction: an initial screening of experimental conditions for improvement of the yield of a model reaction. –  Journal of Chemometrics, 2004, 18, pp.183-187.

  • Kalvinsh, I., Gutcaits, A., Bagdoniene, L., Labeikyte, D., Trapencieris, P., Sjakste, N. Hypothetical gamma-butyrobetaine esterase – dependent signal transduction system: possible link to mildronate action. –  Medical Hypothesis and Research, 2006, 3(3), pp.803-812.

  • Shtrumfs, B., Hermane, J., Kalvins, I., Trapencieris P. Unnatural amino acids. 3. Aziridinylketones from esters and amides of aziridine-2-carboxylic acid. – Chemistry of Heterocyclic Compounds (Engl.Ed.) 2007, 43(2), pp.169-174.

Lekciju kursi:

  • Jaunu zāļu radīšanas stratēģija. Latvijas Universitāte, 2004-

  • Mazo ciklu heterocikli. Rīgas Tehniskā universitāte, 2003-

  • Litija un Magnija organiskie savienojumi. Latvijas Universitāte, 1995

  • Litija un Magnija organiskie savienojumi. Rīgas Tehniskā universitāte, 2005-

  • Medicīnas ķīmijas izmeklētās nodaļas. Rīgas Tehniskā universitāte, 2009-

Vispārzinātniskās intereses:

  • Neparasto aminoskābju sintēzes metožu pētījumi un asimetriskā sintēze

  • Heterociklisku sistēmu (aziridīni, oksaziridīni, oksazīni, indoli) pētījumi

  • Ciklisku un lineāru amonija un hidrazīnija betaīnu pētījumi

  • Bioloģiski aktīvu savienojumu un receptoru mijiedarbības pētījumi

2009.g.

Kristīne Vrubļevska

dzīves un darba gājums

(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1979.

Izglītība: 1997.-2002. Studijas AML Farmācijas fakultātē

2006.-2009. Doktorantūras studijas LU Medicīnas fakultātē Farmācijas programmā

Nodarbošanās:

2005.- lektore LU Medicīnas fakultātē

Farmācijas programmā

2008.- zinātniskā asistente, LU

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:

1. Vrublevska K, Rukmane J, Burmistrs R, Sipols J, Muceniece R. Dispensing of psychotropic drugs to adults in community pharmacies in Latvia. Pharm World Sci. 2008 Dec;30(6):934-9.

2. Kristīne Vrubļevska, Anna Bulajeva, Kaspars Jēkabsons, Līga Krīgere, Una Riekstiņa, Ruta MuceniecePsihotropo zāļu izrakstīšana un izsniegšana Rīgas aptiekās”, LU raksti, sērija Medicīna2009;750:205-213.

3. Kristīne Vrubļevska, Ruta Muceniece, Una Riekstiņa, Inese Čakstiņa, Kaspars Jēkabsons, Jānis Ancāns. Gamma-aminosviestskābes receptora A ligandu efekti uz cilvēku dermas cilmes šūnu kultivēšanu in vitro,. LU raksti, sērija Medicīna2009; 750:176-185.

4. Muceniece R., Vrubļevska Kr., Vilšķērsts R., Riekstiņa U., Mezapuķe R., Žarkova O., Ancans J., Dambrova M. Melanokortīnu saistīšanās pie γ-aminosviestskābes receptoriem peļu smadzenēs. Latvijas Universitātes raksti, Medicīna, 2008, 735, 71-77.

5. Muceniece R., Riekstina U., Vrublevska Kr., Krigere L., Saleniece Kr., Cakstina I., Ancans J. Primary human dermal fibroblastic cells in vitro lose their ability to express cell surface melanocortin receptors. Proc. Latv. Acad. Sci. 2007, 61, Nr.6, 201-206.

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 5

Konferenču tēzes 6

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2005.-2008. dalība LZP projektā Melanokortīnu un to sintētisko mimētiķu loma neiro-immūno-endokrīno sistēmu savstarpējā mijiedarbībā.

2009.- 2011. dalība LZP projektā Nr. 09.1037 "Neiropeptīdu, augšanas faktoru un hemokīnu ietekme uz šūnu migrāciju, diferenciāciju un funkcionalitāti in vitro".

Dalība LU pētniecības projektā “Kartupeļu (Solanum tuberosum, L.) ekstrakta ārstniecisko īpašību zinātniskā izpēte” ietvaros (vadītāja prof. R.Muceniece).

Eiropas Klīnisko Farmaceitu biedrības kongresa 2005. gada maijā organizācijas komitejas locekle;

Latvijas Farmaceitu biedrības zinātnisko konferenču organizācijas komitejas locekle (2004. – 2008.)

Akadēmiskie kursi:

  • Zāļu saderība un blakusefekti B daļa 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

Zāļu valsts aģentūras Zāļu blakusparādību uzraudzības ekspertu padome

Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle

2009. gada 10. decembrī

Pielikums Nr. 3 un Nr.4

Anketu paraugi, aptauju materiāli

Absolventu aptauju rezultāti

Farmācijas MSP absolventu aptauja par LU farmācijas programmu

VĒRTĒJUMA SKALA (1 - ļoti labi, 2 - labi, 3 - apmierinoši, 4 - neapmierinoši)

 

 

 

 

 

 

 

 

Vidējais

Moda*

Moda % **

Nevar pateikt ***

 

1

Studiju kursu piedāvājums studiju programmā

1,67

2

62%

1

 

2

Studiju programmā piedāvāto studiju kursu saturs

1,77

2

77%

0

3

Studiju programmas noteikto A daļas kursu saturs

2,36

2

38%

2

4

Izvēles iespējas starp B daļas kursiem

2,43

5

46%

6

5

Iespējas apgūt vēlamos C daļas kursus

1,75

2

54%

1

6

Studiju programmas piedāvātā iespēja attīstīt pētnieciskās/ profesionālās prasmes un iemaņas

2,00

2

62%

1

7

Studijās iegūtās prasmes efektīvi pielietot informācijas tehnoloģijas informācijas meklēšanai, apstrādei un noformēšanai utt

1,92

2

77%

0

8

Studijās iegūtās prasmes strādāt ar informāciju (izvērtēt, analizēt to)

2,18

2

62%

2

9

Studijās iegūtās prasmes publiski izklāstīt informāciju, diskutēt un pamatot viedokli

2,25

2

46%

5

10

Studiju programmas sniegtās iespējas apgūt nozares speciālo terminoloģiju vismaz vienā svešvalodā

2,11

2

46%

4

11

Nodarbību plānojums pa nedēļas dienām

2,00

2

54%

4

12

Nodarbību plānojums pa semestriem

2,20

2

46%

3

13

Iespēja kursus apgūt arī elektroniski (Web CT vidē)

2,44

5

31%

4

14

Iespējas klausīties lekcijas pie vieslektoriem

1,62

2

62%

0

15

Fakultātes personāla attieksme pret studentiem

1,45

1

46%

2

16

Informācijas iegūšana par studiju procesu fakultātē

1,36

1

54%

2

17

Fakultātes personāla darbība studiju procesa uzlabošanā

2,18

2

69%

2

18

Studiju materiāli-tehniskais nodrošinājums (telpas, mācību līdzekļi utt.)

2,30

2

54%

3

19

LU nodrošinātās iespējas izmantot datorus

2,22

2

54%

4

20

Studijām nepieciešamās literatūras pieejamība LU bibliotēkās

1,69

1

46%

0

21

Cik stundas nedēļā veltāt patstāvīgajam darbam?

1,15

1

85%

0

22

Kopumā vērtējot, vai esat apmierināts, ka izvēlējāties šo studiju programmu LU

1,77

2

77%

0

* moda - visbiežāk sastopamais vērtējums studentu anketās attiecīgajam jautājumam.

** moda % - procentuāli, cik studenti pauduši attiecīgo viedokli

***nevar pateikt - studentu skaits, kas atzīmējuši variantu nevar pateikt vai nav atbildējuši

Aptaujāti 13 respondenti (13 absolventi)

2008. gada septembris

Aptaujas rezultātu kopsavilkums

Studiju programmas saturs

1,93

 

Studiju programmas piedāvātās iespējas

2,05

 

Prasmju attīstīšana studiju laikā

2,12

 

Studiju procesa organizēšana

1,84

 

Materiāli - tehniskais nodrošinājums

2,07

 

Vai jūs plānojat turpināt studijas?

LU akad.

LU prof.

LU citā noz.

citā augstsk.

nestudēs

%

46%

23%

0%

8%

23%

Vai jūs strādājat darbu atbilstoši savai specialitātei?

vairāk jā

vairāk nē

nevaru pateikt

%

90%

0

8%

2

0

Vai jūs plānojat strādāt savā studiju specialitātē?

drīzāk jā

drīzāk nē

nevaru pateikt

%

86%

14%

0%

0%

0 %

Farmācijas maģistru programma

VĒRTĒJUMA SKALA (1 - ļoti labi, 2 - labi, 3 - apmierinoši, 4 - neapmierinoši)

 

 

 

 

 

 

 

 

Vidējais

Moda*

Moda % **

Nevar pateikt ***

1

Studiju kursu piedāvājums studiju programmā

2,17

2

57%

2

2

Studiju programmā piedāvāto studiju kursu saturs

1,93

2

79%

0

3

Studiju programmas noteikto A daļas kursu saturs

2,23

1

36%

1

4

Izvēles iespējas starp B daļas kursiem

2,00

1

57%

1

5

Iespējas apgūt vēlamos C daļas kursus

2,36

2

43%

0

6

Studiju programmas piedāvātā iespēja attīstīt pētnieciskās/ profesionālās prasmes un iemaņas

2,29

2

43%

0

7

Studijās iegūtās prasmes efektīvi pielietot informācijas tehnoloģijas informācijas meklēšanai, apstrādei un noformēšanai utt

1,79

2

50%

0

8

Studijās iegūtās prasmes strādāt ar informāciju (izvērtēt, analizēt to)

2,36

2

57%

0

9

Studijās iegūtās prasmes publiski izklāstīt informāciju, diskutēt un pamatot viedokli

2,50

3

29%

0

10

Studiju programmas sniegtās iespējas apgūt nozares speciālo terminoloģiju vismaz vienā svešvalodā

1,79

1

43%

0

11

Nodarbību plānojums pa nedēļas dienām

2,07

2

50%

0

12

Nodarbību plānojums pa semestriem

2,00

1

36%

1

13

Iespēja kursus apgūt arī elektroniski (Web CT vidē)

2,77

4

36%

1

14

Iespējas klausīties lekcijas pie vieslektoriem

1,93

2

43%

0

15

Fakultātes personāla attieksme pret studentiem

2,54

2

43%

1

16

Informācijas iegūšana par studiju procesu fakultātē

2,38

2

36%

1

17

Fakultātes personāla darbība studiju procesa uzlabošanā

2,75

3

57%

2

18

Studiju materiāli-tehniskais nodrošinājums (telpas, mācību līdzekļi utt.)

2,83

4

29%

2

19

LU nodrošinātās iespējas izmantot datorus

2,36

2

36%

0

20

Studijām nepieciešamās literatūras pieejamība LU bibliotēkās

2,33

2

43%

2

21

Cik stundas nedēļā veltāt patstāvīgajam darbam?

1,46

1

50%

1

22

Kopumā vērtējot, vai esat apmierināts, ka izvēlējāties šo studiju programmu LU

2,08

2

57%

1

* moda - visbiežāk sastopamais vērtējums studentu anketās attiecīgajam jautājumam.

** moda % - procentuāli, cik studenti pauduši attiecīgo viedokli

***nevar pateikt - studentu skaits, kas atzīmējuši variantu nevar pateikt vai nav atbildējuši

Aptaujāti 14 respondenti

2009. gada februāris

Aptaujas rezultātu kopsavilkums

Studiju programmas saturs

2,11

 

Studiju programmas piedāvātās iespējas

2,27

 

Prasmju attīstīšana studiju laikā

2,11

 

Studiju procesa organizēšana

2,35

 

Materiāli - tehniskais nodrošinājums

2,51

 

Vai jūs plānojat turpināt studijas?

LU akad.

LU prof.

LU citā noz.

citā augstsk.

%

93%

0%

0%

0%

Vai jūs strādājat darbu atbilstoši savai specialitātei?

vairāk jā

vairāk nē

%

86%

0%

0%

0%

Vai jūs plānojat strādāt savā studiju specialitātē?

drīzāk jā

drīzāk nē

%

71%

7%

0%

0%

Farmācijas maģistru programmas studentu aptauja

Aptauja par kursiem

Zāļu instrumentālā analīze

VĒRTĒJUMA SKALA (1 - ļoti labi, 2 - labi, 3 - apmierinoši, 4 - neapmierinoši)

 

 

 

 

 

Vidējais

Moda *

Moda %**

Nevar pateikt ***

1

Uzsākot kursu pasniedzējs iepazīstināja ar prasībām kursa apguvei un kursa programmu

1,45

1

55%

0

2

Pasniedzējs informēja par to, kā tiks vērtēta kursa apguve

1,64

2

64%

0

3

Pasniedzējs bija labi sagatavojies nodarbībām

1,45

1

55%

0

4

Kursa viela lieki nedublējās ar cita kursa vielu

1,80

2

73%

1

5

Pasniedzējs izklāstīja tēmu saprotami

1,80

2

73%

1

6

Tēmas izklāsts bija sistemātisks, loģisks

1,90

2

64%

1

7

Pasniedzējs izraisīja interesi par šo studiju kursu

2,00

2

55%

1

8

Pasniedzējs kursā aptvēra visu programmā paredzēto vielu

1,75

2

55%

3

9

Pasniedzēja runa bija skaidra un saprotama

1,80

2

73%

1

10

Lietderīgi tika izmantots nodarbības laiks

1,70

2

45%

1

11

Pasniedzējs atspoguļoja jaunākos nozares sasniegumus un problēmas

2,11

2

55%

2

12

Pasniedzēja izmantotās mācīšanas metodes veicināja tēmas izpratni

2,38

2

45%

3

13

Pasniedzējs rosināja manu domāšanu

2,38

2

45%

3

14

Pasniedzējs efektīvi izmantoja audiovizuālās uzskates līdzekļus (kodoskopu, video projektoru u.c.) (atzīmējiet 5. variantu, ja pasniedzējs neizmantoja palīglīdzekļus

1,55

2

55%

0

15

Ieteiktā mācību literatūra bija pieejama

2,27

2

73%

0

16

Ieteiktā mācību literatūra noderēja mācību procesā

2,73

3

73%

0

17

Studentu grupas lielums bija optimāls kursa apguvei

2,82

3

82%

0

18

Cik stundas nedēļā veltījāt patstāvīgai studiju kursa apguvei

2,91

3

91%

0

19

Pasniedzējs vērtēja studentu darbu visa semestra laikā

1,36

1

64%

0

20

Pasniedzēja attieksme pret studentiem bija labvēlīga

1,45

1

55%

0

21

Pasniedzējam bija labs kontakts ar auditoriju

1,36

1

64%

0

22

Uz lekciju pasniedzējs parasti ieradās bez kavēšanās

1,27

1

73%

0

23

Bija iespējams saņemt pasniedzēja konsultāciju

1,27

1

73%

0

24

Labprāt klausītos vēl kādu kursu pie šī pasniedzēja

1,45

1

55%

0

25

Novērtējiet, lūdzu, ši kursa apguves grūtības pakāpi

2,09

2

55%

0

26

Cik lekciju šajā kursā esat apmeklējis?

1,60

1

45%

1

*moda - visbiežāk sastopamais vērtējums studentu anketās attiecīgajam jautājumam

** moda % - procentuāli, cik studenti pauduši attiecīgo viedokli

***nevar pateikt - studentu skaits, kas atzīmējuši variantu nevar pateikt vai nav atbildējuši

Aptaujāti 11 respondenti

2009. gada decembrī

Aptaujas rezultātu kopsavilkums

Iepazīšanās ar kursa saturu

1,55

 

 

Pasniedzēja sagatavotība

1,79

 

 

Pasniedzēja pasniegšanas stils

2,06

 

 

Pasniedzēja attieksme pret studentiem

1,36

 

 

Kursa grūtības pakāpe

grūts

 

 

Jaunu zāļu radīšanas stratēģija

VĒRTĒJUMA SKALA (1 - ļoti labi, 2 - labi, 3 - apmierinoši, 4 - neapmierinoši)

 

 

 

 

 

Vidējais

Moda *

Moda %**

Nevar pateikt ***

1

Uzsākot kursu pasniedzējs iepazīstināja ar prasībām kursa apguvei un kursa programmu

1,44

1

56%

0

2

Pasniedzējs informēja par to, kā tiks vērtēta kursa apguve

1,56

2

56%

0

3

Pasniedzējs bija labi sagatavojies nodarbībām

1,56

2

56%

0

4

Kursa viela lieki nedublējās ar cita kursa vielu

1,56

2

56%

0

5

Pasniedzējs izklāstīja tēmu saprotami

1,75

2

67%

1

6

Tēmas izklāsts bija sistemātisks, loģisks

1,88

2

78%

1

7

Pasniedzējs izraisīja interesi par šo studiju kursu

1,88

2

33%

1

8

Pasniedzējs kursā aptvēra visu programmā paredzēto vielu

1,71

2

33%

2

9

Pasniedzēja runa bija skaidra un saprotama

1,89

2

67%

0

10

Lietderīgi tika izmantots nodarbības laiks

2,00

2

78%

0

11

Pasniedzējs atspoguļoja jaunākos nozares sasniegumus un problēmas

1,71

2

56%

2

12

Pasniedzēja izmantotās mācīšanas metodes veicināja tēmas izpratni

1,71

2

56%

2

13

Pasniedzējs rosināja manu domāšanu

2,17

5

33%

3

14

Pasniedzējs efektīvi izmantoja audiovizuālās uzskates līdzekļus (kodoskopu, video projektoru u.c.) (atzīmējiet 5. variantu, ja pasniedzējs neizmantoja palīglīdzekļus

1,56

2

56%

0

15

Ieteiktā mācību literatūra bija pieejama

2,00

1

33%

0

16

Ieteiktā mācību literatūra noderēja mācību procesā

2,22

2

56%

0

17

Studentu grupas lielums bija optimāls kursa apguvei

2,56

3

56%

0

18

Cik stundas nedēļā veltījāt patstāvīgai studiju kursa apguvei

2,67

3

67%

0

19

Pasniedzējs vērtēja studentu darbu visa semestra laikā

1,22

1

78%

0

20

Pasniedzēja attieksme pret studentiem bija labvēlīga

1,22

1

78%

0

21

Pasniedzējam bija labs kontakts ar auditoriju

1,11

1

89%

0

22

Uz lekciju pasniedzējs parasti ieradās bez kavēšanās

1,11

1

89%

0

23

Bija iespējams saņemt pasniedzēja konsultāciju

1,11

1

89%

0

24

Labprāt klausītos vēl kādu kursu pie šī pasniedzēja

1,22

1

78%

0

25

Novērtējiet, lūdzu, ši kursa apguves grūtības pakāpi

2,22

2

56%

0

26

Cik lekciju šajā kursā esat apmeklējis?

1,44

1

67%

0

*moda - visbiežāk sastopamais vērtējums studentu anketās attiecīgajam jautājumam

** moda % - procentuāli, cik studenti pauduši attiecīgo viedokli

***nevar pateikt - studentu skaits, kas atzīmējuši variantu nevar pateikt vai nav atbildējuši

Aptaujāti 9 respondenti

2009. gada decembrī

Aptaujas rezultātu kopsavilkums

Iepazīšanās ar kursa saturu

1,50

 

 

Pasniedzēja sagatavotība

1,72

 

 

Pasniedzēja pasniegšanas stils

1,94

 

 

Pasniedzēja attieksme pret studentiem

1,16

 

 

Kursa grūtības pakāpe

grūts

 

 

Klīniskā farmakoloģija

VĒRTĒJUMA SKALA (1 - ļoti labi, 2 - labi, 3 - apmierinoši, 4 - neapmierinoši)

A

 

 

 

 

 

Vidējais

Moda *

Moda %**

Nevar pateikt ***

1

Uzsākot kursu pasniedzējs iepazīstināja ar prasībām kursa apguvei un kursa programmu

1,56

2

56%

0

2

Pasniedzējs informēja par to, kā tiks vērtēta kursa apguve

1,67

2

67%

0

3

Pasniedzējs bija labi sagatavojies nodarbībām

1,67

2

67%

0

4

Kursa viela lieki nedublējās ar cita kursa vielu

1,67

2

67%

0

5

Pasniedzējs izklāstīja tēmu saprotami

1,67

2

67%

0

6

Tēmas izklāsts bija sistemātisks, loģisks

1,67

2

67%

0

7

Pasniedzējs izraisīja interesi par šo studiju kursu

1,67

2

67%

0

8

Pasniedzējs kursā aptvēra visu programmā paredzēto vielu

1,56

2

56%

0

9

Pasniedzēja runa bija skaidra un saprotama

1,44

1

56%

0

10

Lietderīgi tika izmantots nodarbības laiks

1,44

1

56%

0

11

Pasniedzējs atspoguļoja jaunākos nozares sasniegumus un problēmas

1,44

1

56%

0

12

Pasniedzēja izmantotās mācīšanas metodes veicināja tēmas izpratni

1,43

1

44%

2

13

Pasniedzējs rosināja manu domāšanu

1,40

5

44%

4

14

Pasniedzējs efektīvi izmantoja audiovizuālās uzskates līdzekļus (kodoskopu, video projektoru u.c.) (atzīmējiet 5. variantu, ja pasniedzējs neizmantoja palīglīdzekļus

1,00

1

100%

0

15

Ieteiktā mācību literatūra bija pieejama

1,75

5

56%

5

16

Ieteiktā mācību literatūra noderēja mācību procesā

1,75

5

56%

5

17

Studentu grupas lielums bija optimāls kursa apguvei

2,33

5

67%

6

18

Cik stundas nedēļā veltījāt patstāvīgai studiju kursa apguvei

3,57

4

44%

2

19

Pasniedzējs vērtēja studentu darbu visa semestra laikā

1,44

1

56%

0

20

Pasniedzēja attieksme pret studentiem bija labvēlīga

1,33

1

67%

0

21

Pasniedzējam bija labs kontakts ar auditoriju

1,22

1

78%

0

22

Uz lekciju pasniedzējs parasti ieradās bez kavēšanās

1,33

1

67%

0

23

Bija iespējams saņemt pasniedzēja konsultāciju

1,22

1

78%

0

24

Labprāt klausītos vēl kādu kursu pie šī pasniedzēja

1,22

1

78%

0

25

Novērtējiet, lūdzu, ši kursa apguves grūtības pakāpi

3,22

3

78%

0

26

Cik lekciju šajā kursā esat apmeklējis?

1,22

1

78%

0

*moda - visbiežāk sastopamais vērtējums studentu anketās attiecīgajam jautājumam

** moda % - procentuāli, cik studenti pauduši attiecīgo viedokli

***nevar pateikt - studentu skaits, kas atzīmējuši variantu nevar pateikt vai nav atbildējuši

Atbildējuši 9 respondenti

2008. gada sept.

Aptaujas rezultātu kopsavilkums

Iepazīšanās ar kursa saturu

1,61

 

 

Pasniedzēja sagatavotība

1,67

 

 

Pasniedzēja pasniegšanas stils

1,43

 

 

Pasniedzēja attieksme pret studentiem

1,27

 

 

Kursa grūtības pakāpe

piemērots

 

Pielikums Nr. 4

Darba devēju anketa

Cien./A.god. darba devēj!

Vēršamies pie Jums ar lūgumu aizpildīt anketu par Jūsu uzņēmumā/organizācijā/iestādē strādājošajiem LU Medicīnas fakultātes farmācijas maģistru studiju programmas absolventiem, kas palīdzētu novērtēt un pilnveidot LU MF farmācijas programmu.

Darba devējs ir  uzņēmums;  organizācija;  iestāde (norādīt atbilstošo)

Lūdzu novērtējiet absolventu prasmes, pretī kritērijiem lodziņos ierakstot savu novērtējumu

5 ballu sistēmā (0 – nevaru novērtēt; 1 – ļoti slikti; 2 – slikti; 3- viduvēji; 4 – labi; 5- teicami).

 Absolventu zināšanas ir atbilstošas universitāti absolvējušas personas līmenim un atbilst jauna speciālista līmenim

 Absolventu konkurētspēja darba tirgū, salīdzinot ar citu līdzīgu programmu absolventiem

Saskarsmes prasmes

 Prasme strādāt komandā Prasme strādāt ar dažādiem cilvēkiem

 Komunikāciju prasme ar kolēģiem un klientiem

Organizatoriskas un vadības prasmes

 Prasme piemēroties  Prasme plānot, vadīt un organizēt savu darbu

 Prasme plānot, vadīt un organizēt citu darbu  Prasme plānot savu profesionālo izaugsmi

Datorprasmes

 Prasme strādāt ar datoru

Valodu prasmes

 Valsts valoda (latviešu valoda)  Svešvalodu zināšanas

Profesionālās prasmes

 Savas specialitātes pārzināšana  Studiju laika iegūto zināšanu pielietošanas spēja

Attieksmes

 Precizitāte, rūpīgums, entuziasms Inciatīva, uzņēmība

Komentāri

Paldies!

Pielikums Nr. 5

Akadēmiskā personāla piedalīšanās pētniecības projektos

Farmācijas programmā iesaistīto docētāju pētniecības projekti

I. ESF un ERAF projekti

2009-2012 ESF grants „Neiroimūnās regulācijas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā ar jauna tipa priviliģētām struktūrām” darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.1.1.2. apakšaktivitātē „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”, identifikācijas numurs 1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/031, vadošās pētnieces R.Muceniece un V.Kluša.

2006-2008 ERAF grants „Biomedicīnā pielietojamo autologo cilmes šūnu iegūšanas un pavairošanas tehnoloģiju praktisko aspektu izstrādāšana” pētnieces R.Muceniece un U.Riekstiņa.

II. Latvijas Zinātņu Padomes (LZP) pētniecības projekti

2009-2012

1. 09.1037. R. Muceniece „Neiropeptīdu, augšanas faktoru un hemokīnu ietekme uz šūnu migrāciju, diferenciāciju un funkcionalitāti in vitro.

2. 09.1025. V. Kluša. Uz mitohondrijiem mērķētu mazo molekulu reģeneratīvie efekti neirodeģenerācijas modeļos.

3. 09.1215. A.Actiņš. Farmaceitiski aktīvo cietvielu sintēze, struktūra un fizikālķīmiskās īpašības

4. 09.1027. P.Mekšs. Jonu šķidrumu hromatogrāfisko un masspektrometrisko analīzes metožu izstrāde.

5. 09.1322. P.Trapencieris. Azacukuru pētījumi 1,2-oksazīnu rindā.

2007.-2008.g.

Actiņš A.
05.1740

Farmaceitiski aktīvo vielu sintēze un izpēte

Kluša V.
05.1418

Jaunas stratēģijas anti-HIV terapijas izraisīto neiro- un kardiomiopātiju protekcijā

Muceniece R.
05.1419

Melanokortīnu un to sintētisko mimētiķu loma neiroimunoendokrīno sistēmu savstarpējā mijiedarbībā

No 2002-2006.g.

1. Kluša V. Nr.01.0037; Melanokortīni kā vielu atkarības izraisīto neiroķīmisko un uzvedības procesu regulētāji.

2. Actiņš A. Nr.877 (05.1740) “Farmaceitiski aktīvo vielu sintēze un izpēte” – vadītājs

3. Actiņš A. Nr. 909 (06.0029.1.5) “Nano-, mikro- un makrostrukturēti materiāli uz minerālo izejvielu bāzes” – vadītājs

4. Riekstiņa U. Hepatīta B pētījumi. LZP 04.1139 granta vadītāja.

II. LU reģistrētie pētniecības projekti:

Vadītāja:R.Muceniece

1. „Kartupeļu (Solanum tuberosum L.) ekstrakta ārstniecisko īpašību zinātniskā izpēte”

2. Vadītāja:V.Z.Kluša

Atkarību izraisošo vielu melanokortīnerģisko signālmehānismu pētījumi.

3. Vadītāja: V.Z.Kluša.

Uz mitohondrijiem mērķētās farmakoterapijas efektivitāte multiplās sklerozes modelī.

4. P.Mekšs. Tandēmmasspektrometriska (MS-MS) cviterjonu dabas savienojumu identifikācija, izmantojot jonizāciju ar elektroizsmidzināšanu.

5. U.Riekstiņa. Dabas vielu farmakoloģisko īpašību raksturošana ādas cilmes šūnu kultūrās.

6. Ž.Roja. Miotonometrijas metodes izmantošana muskuļu noguruma noteikšanai akadēmiskam personālam, biroja darbiniekiem un studējošiem, strādājot pie datora. 

IV. LU nereģistrētiepētniecības projekti

Līgumdarbi, valsts pasūtītie pētījumi, tirgus pieprasītie pētījumi u.c. projekti

2005-2008.g.

1. Kluša V. EU Cost D34 projekts „Targeting of taurine and its analogues to protect against oxidative stress”, subkontraktore.

2. Kluša V. EU COST D29 projekts „Design for Sustainable and/or Green Biologically Important Agents”, subkontraktore.

Izglītības programmu sadarbības projekts

Sadarbības tīkla MedNatNet Farmācijas programmas

MedNatNet dalībnieču

Farmācijas programme saraksts

Full legal name of the institution in the national language

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Acronym of the institution, if applicable

LU

Erasmus ID code, for Higher Education Institutions only, if available

Full name of the Institution in English, if possible

UNIVERSITY OF LATVIA

Department/Unit

DEPARTMENT OF PHARMACY

Type of institution code

EDU.4

Country code

LV

Town / City

RIGA

Region code

LV-1586

Contact person

Function PROFESSOR Male ( ) Female (X )

Family Name: MUCENIECE First Name: RUTA

Phone (including country and area code)

+ 371 6437377

Fax

+ 371 7366306

E-mail

rutam@latnet.lv

Website

http:// www.lza.lv/scientists/muceniecer.htm

Pielikums Nr. 6

Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra atskaites periodā

Farmācijas programmas akadēmiskā personāla galveno zinātnisko publikāciju saraksts akreditācijas periodā

Starptautiski citējamie raksti

2009.g.

1. Ruta Muceniece and Maija Dambrova nodaļa „Melanocortins in brain inflammation: the role of melanocortin receptor subtypes” monogrāfijā „Multiple Cellular Actions of Melanocortins and Their Potential as Therapeutic Agents” (ed. Catania A). ISBN: TBA Pub date: 2009-12-15. izdevniecība Landes Biosciences. Landes Biosciences (/books/iu/id/2744/?nocache=959254785).

2. Riekstina U, Cakstina I, Parfejevs V, Hoogduijn M, Jankovskis G, Muiznieks I, Muceniece R, Ancans J. Embryonic stem cell marker expression pattern in human mesenhymal stem cells derived from bone marrow, adipose tissue, heart and dermis. Stem Cell Rev Rep. 2009 Sep 22. [Epub ahead of print]

3. Bagdoniene L, Labeikyte D, Kalviņs I, Borutinskaite V, Prokofjevs A, Trapencieris P, Juodka B, Sjakste N. Rat serum carboxylesterase partly hydrolyses gamma-butyrobetaine esters. Arh Hig Rada Toksikol. 2009;60(2):147-56.

4. Jansone B, Rumaks J, Dzirkale Z, Pupure J, Svirskis S, Muceniece R, Klusa V. Gamma1- and gamma2-melanocyte stimulating hormones induce central anxiogenic effects and potentiate ethanol withdrawal responses in the elevated plus-maze test in mice. Pharmacol Biochem Behav. 2009 Apr;92(2):267-71.

5. A.Berzins, A.Actins, J.P. Kreismanis. Hydration and dehydration kinetics of xylazine hydrochloride. Pharm. Develop. Technol., 2009, 14, 388-399.

6. Bell JS, Aaltonen SE, Airaksinen MS, Volmer D, Gharat MS, Muceniece R, Vitola A, Foulon V, Desplenter FA, Chen TF. Determinants of mental health stigma among pharmacy students in Australia, Belgium, Estonia, Finland, India and t J Soc Psychiatry. 2009 Oct 27. [Epub ahead of print].

7. A.Zicmanis, S.Katkevica, P.Mekss. Lewis acid-catalyzed Beckmann rearrangement of ketoximes in ionic liquids. Catalysis Communic, 2009, 10, 614-619.

8. I.Nakurte, P.Mekss, M. Klavins, A.Zicmanis, G.Vavilina, S.Dubrovina. Collision-induced dissociation of imidazolinum-based zwitterionic liquids. Eur. J. Mass Spectrum, 2009, 15, 471-478.

2008.g.

1. A.Actins, R.Arajs, S.Belakovs, I.Orola, M.V.Veidis. The crystal and molecular structure of a polymorph and apseido-polymorph of droperidol. J Chem Crystallography, 2008, 38, 169-174.

2. Figlewicz DP, Bennett JL, Aliakbari S, Zavosh A, Sipols AJ. Insulin acts at different CNS sites to decrease acute sucrose intake and sucrose self-administration in rats. Am J Physiol Regul Integr Comp Physiol. 2008 Aug;295(2):R388-94.

3. Naleid AM, Grimm JW, Kessler DA, Sipols AJ, Aliakbari S, Bennett JL, Wells J, Figlewicz DP. Deconstructing the vanilla milkshake: the dominant effect of sucrose on self-administration of nutrient-flavor mixtures. Appetite. 2008 Jan;50(1):128-38.

4. Riekstina U, Muceniece R, Cakstina I, Muiznieks I, Ancans J. Characterization of human skin-derived mesenchymal stem cell proliferation in different growth conditions. Cytotechnology. 2008 Nov;58(3):153-62.

5. Pupure J, Isajevs S, Gordjushina V, Taivans I, Rumaks J, Svirskis S, Kratovska A, Dzirkale Z, Pilipenko J, Duburs G, Klusa V.Distinct influence of atypical 1,4-dihydropyridine compounds in azidothymidine-induced neuro- and cardiotoxicity in mice ex vivo. Basic Clin Pharmacol Toxicol. 2008 Nov;103(5):401-6.

6. Pupure J, Fernandes MA, Santos MS, Moreno AJ, Kalvinsh I, Klusa V, Oliveira CR.Mitochondria as the target for mildronate's protective effects in azidothymidine (AZT)-induced toxicity of isolated rat liver mitochondria. Cell Biochem Funct. 2008 Sep-Oct;26(5):620-31.

7. Sundberg BE, Wååg E, Jacobsson JA, Stephansson O, Rumaks J, Svirskis S, Alsiö J, Roman E, Ebendal T, Klusa V, Fredriksson R The evolutionary history and tissue mapping of amino acid transporters belonging to solute carrier families SLC32, SLC36, and SLC38. J Mol Neurosci. 2008 Jun;35(2):179-93.

8. Klimaviciusa L, Safiulina D, Kaasik A, Klusa V, Zharkovsky A. The effects of glutamate receptor antagonists on cerebellar granule cell survival and development. Neurotoxicology. 2008 Jan;29(1):101-8.

9. Ruta Muceniece, Kristine Saleniece, Juris Rumaks, Liga Krigere, Zane Dzirkale, Rudolfs Mezhapuke, Olga Zharkova, Vija Klusa. Betulin binds to γ-aminobutyric acid receptors and exerts anticonvulsant action in mice. Pharmacol Biochem Behav. 2008;90; 712-716.

10. Muceniece R, Saleniece K, Krigere L, Rumaks J, Dzirkale Z, Mezhapuke R, Kviesis J, Mekss P, Klusa V, Schiöth HB, Dambrova M. Potato (Solanum tuberosum) juice exerts an anticonvulsant effect in mice through binding to GABA receptors.Planta Med. 2008 Apr;74(5):491-6.

11. Bell JS, Aaltonen SE, Bronstein E, Desplenter FA, Foulon V, Vitola A, Muceniece R, Gharat MS, Volmer D, Airaksinen MS, Chen TF. Attitudes of pharmacy students toward people with mental disorders, a six country study.Pharm World Sci. 2008 Dec;30(6):934-9.

12. G.Vavilina, A.Zicmanis, S. Drozdova, P.Mekss, M. Klavins. Alkylation of the ambident indole anion in ionic liquid media. J Heterocycl. Chem., 2008, 5, 491-496.

13. G.Vavilina, A.Zicmanis, P.Mekss, M.Klavins. Alkylation of the 2-hydroxypyridine anion in ionic liquid media. J Heterocycl. Chem., 2008, 5, 699-711.

Patenti:

1. Latvijas patents Nr P-08-78 „Paņēmiens autologu cilmes šūnu populācijas iegūšanai no
pieauguša cilvēka ādas dermas audiem”, autori Riekstiņa U., Čakstiņa I., Muceniece R., Muižnieks I., Ancāns J., izsniegts Latvijas Patentu valdē 2008. gadā.

2007.gads

1. Muceniece R, Zvejniece L, Vilskersts R, Liepinsh E, Baumane L, Kalvinsh I, Wikberg JE, Dambrova M. Functional evaluation of THIQ, a melanocortin 4 receptor agonist, in models of food intake and inflammation.Basic Clin Pharmacol Toxicol. 2007 Dec;101(6):416-20.

2. Mutulis F, Kreicberga J, Yahorava S, Mutule I, Borisova-Jan L, Yahorau A, Muceniece R, Azena S, Veiksina S, Petrovska R, Wikberg JE.

Design and synthesis of a library of tertiary amides: evaluation as mimetics of the melanocortins' active core.Bioorg Med Chem. 2007 Sep 1;15(17):5787-810.

3. Muceniece R, Saleniece K, Riekstina U, Krigere L, Tirzitis G, Ancans J.

Betulin binds to melanocortin receptors and antagonizes alpha-melanocyte stimulating hormone induced cAMP generation in mouse melanoma cells. Cell Biochem Funct. 2007 Sep-Oct;25(5):591-6.

4. Klimaviciusa L, Klusa V, Duburs G, Kaasik A, Kalda A, Zharkovsky A.Distinct effects of atypical 1,4-dihydropyridines on 1-methyl-4-phenylpyridinium-induced toxicity. Cell Biochem Funct. 2007 Jan-Feb;25(1):15-21

5. Roja Z, Kalkis V, Vain A, Kalkis H, Eglite M. Assessment of skeletal muscle fatigue of road maintenance workers based on heart rate monitoring and myotonometry.J Occup Med Toxicol. 2006 Jul 27;1:20.

6. Naleid AM, Grimm JW, Kessler DA, Sipols AJ, Aliakbari S, Bennett JL, Wells J, Figlewicz DP. Deconstructing the vanilla milkshake: The dominant effect of sucrose on self-administration of nutrient-flavor mixtures. Appetite. 2007 Jul 18; [Epub ahead of print]

7. Figlewicz DP, Naleid AM, Sipols AJ.Modulation of food reward by adiposity signals.Physiol Behav. 2007 Aug 15;91(5):473-8

2006.gads

1. Schiöth HB, Muceniece R, Mutule I, Wikberg JE.New melanocortin 1 receptor binding motif based on the C-terminal sequence of alpha-melanocyte-stimulating hormone.

Basic Clin Pharmacol Toxicol. 2006 Oct;99(4):287-93.

2. Zvejniece L, Muceniece R, Krigere L, Dambrova M, Klusa VZ.

The differential influences of melanocortins on nociception in the formalin and tail flick tests.Pharmacol Biochem Behav. 2006 Oct;85(2):287-91.

3. Muceniece R, Zvejniece L, Liepinsh E, Kirjanova O, Baumane L, Petrovska R, Mutulis F, Mutule I, Kalvinsh I, Wikberg JE, Dambrova M. The MC3 receptor binding affinity of melanocortins correlates with the nitric oxide production inhibition in mice brain inflammation model. Peptides. 2006 Jun;27(6):1443-50.

Patenti:

1. AU2006200494. 2006-03-02. Prusis Peteris, Wikberg Jarl, Muceniece Ruta, Andersson Per. A process for identifying the active site in a biological target. Īpašnieks: MELACURE THERAPEUTICS AB

2. US7008925, 2006-03-07. Szardenings M., Muceniece R., Mutule I., Mutulis F., Wikberg Jarl, Melanocortin 1 receptor selective compounds.Īpašnieks: ACTION PHARMA AS (DK)

2005.gads

1. Muceniece R, Zvejniece L, Kirjanova O, Liepinsh E, Krigere L, Vilskersts R, Baumane L, Gordjusina V, Kalvinsh I, Wikberg JE, Dambrova M.

Beta-MSH inhibits brain inflammation via MC(3)/(4) receptors and impaired NF-kappaB signaling.J Neuroimmunol. 2005 Dec;169(1-2):13-9.

2. Krauze A, Vītoliņa R, Garaliene V, Sīle L, Klusa V, Duburs G. 3,4-trans-4-Aryl-3-(1-pyridinio)-1,2,3,4-tetrahydropyridine-6-thiolates--new group of potential cardiotonic drugs. Eur J Med Chem. 2005 Nov;40(11):1163-7.

Patenti:

1. A process for identifying the active site in a biological target by producing a model of the interaction between a ligand and a target

Patent number:  NZ518980

Publication date:       2005-05-27

Inventor:     Lundstedt T., Anderson P., Wikberg J.E., Muceniece R., Prusis P.   

Applicant:      MELACURE THERAPEUTICS AB

2004.gads

1. Muceniece R, Zvejniece L, Kirjanova O, Liepinsh E, Krigere L, Baumane L, Kalvinsh I, Wikberg JE, Dambrova M.Beta- and gamma-melanocortins inhibit lipopolysaccharide induced nitric oxide production in mice brain. Brain Res. 2004 Jan 2;995(1):7-13.

2. Jansone B, Bergstrom L, Svirskis S, Lindblom J, Klusa V, Wikberg JE. Opposite effects of gamma(1)- and gamma(2)-melanocyte stimulating hormone on regulation of the dopaminergic mesolimbic system in rats. Neurosci Lett. 2004 May 6;361(1-3):68-71.

LZA vēstis:

1. Muceniece R., Riekstina U., Vrublevska Kr., Krigere L., Saleniece Kr., Cakstina I., Ancans J. Primary human dermal fibroblastic cells in vitro lose their ability to express cell surface melanocortin receptors. Proc. Latv. Acad. Sci. 2007, 61, Nr.6, 201-206.

2. Krigere L., Saleniece Kr., Rumaks J., Muceniece R.. Binding of a substance P antagonist, spantide I, to melanocortin receptors. Proc. of the Latvian Acad. Sci. 2003, 57, 158-164.

3. Krigere L., Liepinsh E., Kirjanova O., Saleniece Kr., Korotejeva O., Zvejniece L., Dambrova M., Muceniece R. Binding peculiarities of a melanocyte stimulating hormone and its analogue [Nle4 , D-Phe7]-α-MSH to melanocortin receptor subtype 1 on mouse melanoma B16-F1 cells. Proc. of the Latvian Acad. Sci. 2003, 57, 164-168.

4. Stamere B., Krigere L., Saleniece K., Vikmanis U., Muceniece R.Studies on the interaction between the opioid and melanocortin-ergic systems:dynorphin binding to melanocortin receptors. Proc. Latv. Acad. Sci., 2004, 58, 9-14.

5. Jansone B, Muceniece R, Klusa V, Svirskis S, Duburs G, Wikberg JES. The non-peptide ligand cerebrocrast is a highly selective melanocortin MC4 receptor agonist and inhibits feeding. Proc.Latv.Acad.Sci, Section B, 2004, 58, 3/4: 103-108.

.

Citi Latvijas zinātniskie žurnāli:

  1. A.Actins, S.Petkune. Tegafūra alfa un beta modifikāciju maisījuma rentgendifraktometriskā analīze un sastāva maiņa ilgstošas glabāšanas apstākļos. Latvijas Ķīmijas žurnāls, 2009, 43, 43-52.

LU rakstu krājumos:

1. R. Vilšķērsts, L. Zvejniece, I. Strogova, J. Alijeva, R. Muceniece, M. Dambrova un E. Liepiņš. Mildronāts samazina L-karnitīna koncentrāciju, bet neietekmē glikozes uzņemšanu un ar to saistīto gēnu ekspresiju peļu smadzenēs. LU raksti sērija Medicīna, 2009; 750: 106-117.

2.. U. Riekstiņa, V. Parfejevs, R. Muceniece, I. Čakstiņa, M. Borodušķis, J. AncānsFGF-2 loma dermas cilmes šūnu populācijas pašatjaunošanās regulācijā in vitro. LU raksti sērija Medicīna, 2009; 750:117-129.

3. K. Vrubļevska, R. Muceniece, U. Riekstiņa, I. Čakstiņa, K. Jēkabsons, J. AncānsGamma-aminosviestskābes receptora A ligandu efekti uz cilvēku dermas cilmes šūnu kultivēšanu in vitro. LU raksti sērija Medicīna, 2009; 750:176-185.

4. K. Vrubļevska, A. Bulajeva, K. Jēkabsons, L. Krīgere, U. Riekstiņa, R. Muceniece Psihotropo zāļu izrakstīšana un izsniegšana Rīgas aptiekās. LU raksti sērija Medicīna, 2009; 750:205-21

5. P. Mekšs, A. Sudraba, M. Leja. Elptestu datu un CYP 450 polimorfisma izvērtējums kā iespējamā izvēles metode paklitakselu saturošās ķīmijterapijas efektivitātes un drošības izvērtēšanā. LU raksti. Medicīna 2009;750:153-160

6. D. Svirina, L. Vīksna, I. Kalviņš, V. Kluša. Mildronate Protects from Azidothymidine-Induced Hepatotoxicity in Mice Liver. LU raksti. Medicīna 2009;750: 160-171.

Muceniece R., Vrubļevska Kr., Vilšķērsts R., Riekstiņa U., Mezapuķe R., Žarkova O., Ancans J., Dambrova M. Melanokortīnu saistīšanās pie γ-aminosviestskābes receptoriem peļu smadzenēs. Latvijas Universitātes raksti, Medicīna, 2008, 735, 71-77.

7.Riekstiņa U., Muceniece R., Čakstiņa I., Ancāns J., Cilvēka ādas cilmes šūnu iegūšana un pavairošana in vitro. Latvijas Universitātes raksti, Medicīna, 2008, 735, 107-114.

ese Čakstiņa, Una Riekstiņa,Ruta Muceniece, Jānis Ancāns. Isolation, characterization and analysis of TGFβ gene expression in adipose-derived precursor cells cultured

in different growth media. Acta Universitatis Latviensis, 2007, Vol. 723, Biology, pp. 181–190.

9. Krīgere L, Saleniece Kr, Zvejniece L, Liepiņš E, Vilšķērsts R, Dambrova M, Muceniece R. Melanokortīnu receptora 1.apakštipa ekspresijas regulācija makrofāgu šūnu līnijā RAW264.7. Latvijas Universitātes raksti, Nr.694, 2006, 60-67.

Galvenās farmācijas/farmakoloģijas konferenču tēzes:

1. Riekstina U., Cakstina I., Parfejevs V., Hoogduijn M., Jankovskis G.,Muiznieks I., Muceniece R. and Ancans J Embryonic stem cell marker expression pattern in human mesenchymal stem cells derived from bone marrow, adipose tissue, heart and dermis.22nd IGB Meeting, 10-13 October 2009 - Capri, Italy, Stem Cells: From Molecular Physiology to Therapeutic Applications. Tēzes ir on-line publikācija. links: http://capri2009.igb.cnr.it/

2.Svalbe B., Zvejniece L., Muceniece R., Dambrova M., Anti-inflammatory and antinociceptive effects of NF-kappaB inhibitor, 13th Symposium of Biology Students in Europe SymBioSE2009, Kazan, Russia, 30th July – 8th August, 2009, Abstracts p.110-111.

3. Švalbe B, Zvejniece L, Muceniece R, Dambrova M, Kodola faktora-kappaB inhibitora pretsāpju un pretiekaisuma efekts, LU 67. zinātniskā konference, Dabas zinātnes, Medicīna, Rīga, Latvija, 6.febr., 2009, 52.lpp.

4. L.Krigere, Kr.Saleniece, Kr.Vrublevska, U.Riekstina, R.Muceniece. Substance P antagonist spantide-I binds to melanocortin receptors and inhibits lipopolysaccharide-induced nitric oxide production in murine macrophage cell line RAW264.7. Neiropeptides 2007; functions, dysfunctions&therapeutic options. 19-21 April, Santorini, Greece. Abstract book p.65

5. U.Riekstina, I.Cakstina, R.Muceniece, Ancans J. Comparison of embryonic stem cell marker expression in human bone marrow, adipose tissue and skin derived precursor cells. International conference „Stem cells and cell therapy”, 2nd November. 2007,. Riga, Latvia. Abstract book .

6. Vrublevska Kr., Petjkane I., Krigere L., Kr Saleniece Kr., Muceniece R. Experience of the dispensing of plant and sea animal extract-based rheumatoid arthritis drugs. Abstracts 2nd BBBB Conference on Pharmaceutical Sciences (Tartu, 13 – 15 September 2007), Eur.J. Pharmac.Sci., 2007, 32/1S, S33.

7. Kr.Saleniece, I.Korcagina, L. Krigere, Kr.Vrublevska, R. Muceniece. Studies on extemporal drug storage and expiration dates. Abstracts 2nd BBBB Conference on Pharmaceutical Sciences (Tartu, 13 – 15 September 2007) Eur.J. Pharmac.Sci., 2007, 32/1S suppl., S24-S25.

8. Krigere L., Jekabsons Kr., Saleniece Kr., Muceniece R. Qualitative and quantitative analysis of the phenazepam tablets 12 years after manufacturing. Abstracts 2nd BBBB Conference on Pharmaceutical Sciences (Tartu, 13 – 15 September 2007) Eur.J. Pharmac.Sci., 2007, 32/1S suppl., S24.

9. Muceniece R., Rukmane J., Burmistrs R., Krigere L. Dispensing of the psychotropic drugs via community pharmacies during 2005-2006 years. Abstracts 2nd BBBB Conference on Pharmaceutical Sciences (Tartu, 13 – 15 September 2007) Eur.J. Pharmac.Sci., 2007, 32/1S suppl., S15-S16.

10. Jansone B., Rumaks J., Dzirkale Z., Muceniece R., Svirskis S., Klusa V. Influence of gamma-MSH peptides on behavioural responses induced by forced alcoholization in mice. Acta Pharmacologica Sinica, 23006, July 27,2006 suppl. 1, P050006, XVth World Congress of Pharmacolgy, meeting abstracts. Beijing, China.

11. Liepinsh E., Zvejniece L., Vilskersts R., Muceniece R., Dambrova M., The inhibition of NF-kB activation is protective in the LPS-induced brain inflammation model, 31 st FEBSCongress, Turkey, Istanbul, June 24-29, 2006, Abstracts, 2006: P. 83.

12. Muceniece R., Vikmanis U., Overview of the study program accreditation in Latvia on the basis of the pharmacy study program experience. European Association of faculties of Pharmacy Annual conference „Quality assurance in Pharmacy education”, 2006, 8-10 June, Tallin-Tartu, Estonia, 79.

13. Burmistris R., Rukmane J., Krigere L., Vrublevska Kr., Enins A., Muceniece R. Dispensing of the psychotropic drugs via two community pharmacies during 2002-2003 years. European Society of Clinical Pharmacy, 6th ESCP Spring conference, 2006, 25-27 May, Vilnius, Lithuania, PC-40, 30.

14. Zvejniece L, Muceniece R, Krigere L, Dambrova M, Klusa V. The influence of melanocortins on nociception in the mice in formalin and tail flick tests. The Third Annual Meeting of: The global college of neuroprotection& neurodegeneration, 1-3 March, 2006, 55.

15. Muceniece R. Melanocortin ligands in inflammation and pain. The Third Annual Meeting of: The global college of neuroprotection& neurodegeneration, 1-3 March, 2006, 38.

16. Saleniece Kr., Krīgere L., Rumaks J., Pupure J., Dzirkale Z., Kluša V., Dambrova M., Muceniece R. Kartupeļu Solanum tuberosum, L., ūdens ekstrakta saistīšanās pie neiromediatoru receptoriem peļu smadzenēs un ietekme uz uzvedību. LU 64.konference, 2006, 3.febr., mutisks ziņojums.

17. Krigere L., Saleniece K., Muceniece R., Dambrova M., Tirzitis G. The betulin binding to the GABA and benzodiazepine receptors in the mice brain. The IX International Congress „Actual problems of creation of new medicinal preparations of natural origin”, Phytopharm 2005, St.Peterburg, June 22-25, 2005, 805.

18. Dambrova M., Zvejniece L., Baumane L., Muceniece R., Wikberg J.E. Anti-neuroinflammatory activity of melanocortin receptor ligands. Abstracts of 30th FEBS congress and 9th IUBMB conference „The protein world”, Budapest, Hungary, 2-7 July, 2005, FEBS journal, 2005, 272, supplement 1, M3-011P,533-534.

19. Zvejniece L., Dambrova M., Klusa V.Z., Muceniece R. Nociceptive activity of melanocyte stimulating hormones (MSH) and HS014 in the formalin and tail flick test. Abstracts of 30th FEBS congress and 9th IUBMB conference „The protein world”, Budapest, Hungary, 2-7 July, 2005, FEBS journal, 2005, 272, supplement 1, M3-028P,539.

20. Dzirkale Z., Rumaks J., Dilendorfa J., Jurgaitite E., Jansone B., Svirskis S., Krigere L., Muceniece R., Klusa V. Diversity of melanocortin-induced behavioural responses, analgesicc mechanisms and receptor-binding characteristics. Abstracts and paper book. European Neuropeptide Club 15th Annual Meeting, May 19-21, 2005, Riga, Latvia, 71p.

21. Muceniece R.,Wikberg J.Design and pharmacology of melanocortin receptor ligands and related peptides. International conference Pharmacology in Latvia:stepping into the 21st century. Proc.Latv.Acad.Sci., 2004, 58, A7.

22. Jurgaitīte E., Dzirkale Z., Stoļarova O., Rumaks J., Zvejniece L., Jansone B., Svirskis S., Muceniece R., Schioth H., Klusa V. Non-melanocortinergic mechanisms of MC4R antagonist HS014. International conference Pharmacology in Latvia:stepping into the 21st century. Proc.Latv.Acad.Sci., 2004, 58, A10.

23. Krīgere L., Rumaks J, Muceniece R. Anti-inflammatory activity of alfa-melanocyte-stimulating hormone C-terminal tripeptide analogues. International conference Pharmacology in Latvia:stepping into the 21st century. Proc.Latv.Acad.Sci., 2004, 58, A11.

24. Štāmere B., Vikmanis U., Muceniece R. Opiate peptides binding to melanocortin receptors. International conference Pharmacology in Latvia:stepping into the 21st century. Proc.Latv.Acad.Sci., 2004, 58, A13.

Akreditācijas periodā sagatavotā mācību literatūra

Sagatavoti kursi E-universitātei

Ķīmi1020 : Organiskā ķīmija

Ķīmi1083 : Neorganiskā ķīmija

Ķīmi1194 : Vispārīgā ķīmija

Ķīmi1195 : Neorganiskā ķīmija

Ķīmi2195 : Analītiskā ķīmija

Ķīmi2197 : Organiskā ķīmija

Medi1154 : Patoloģiskā fizioloģija: slimību izcelsmes mehānismi

Medi2021 : Farmakoloģija un farmakoterāpija I

Medi2060 : Medicīnas bioķīmija

Medi2166 : Farmakokinētika

Medi3066 : Farmakoloģija I

Medi3067 : Farmakoloģija II

Pielikums Nr. 7

Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

(bibliotēkas resursi, datorklases, laboratorijas, auditorijas)

Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

  1. bibliotēkas resursi

Patstāvīgam darbam, lai sagatavotos pārbaudījumiem farmācijas studiju programmas studenti izmanto LU bibliotēkas (LUB) infrastruktūru (kopējais fonds – 1997081 vienību, lasītāju apkalpošanas telpu kopplatība 1463 m2). Patstāvīgā darba laikā arī datorklasēs tiek rakstīti kursa darbi, bakalaura un maģistra darbi, referāti, datordarbi, noformēti laboratorijas darbu protokoli, gatavoti materiāli dažādām aizstāvēšanām, apstrādāti eksperimentu rezultāti un rakstīti citi ar studijām saistīti darbi. Mācību procesā aktīvi tiek izmantotas Interneta iespējas informācijas meklēšanā, tiek lietotas brīvpieejas publikāciju datubāzes, kas pieejamas universitātes datoriem.

Abonētās datu bāzes ir pieejamas visā LU (Lanet) datortīklā, autorizācija pēc IP adresēm.

Tādas ir:

  • Britannica on-line, kas ir 32 sējumu enciklopēdija internetā angļu valodā. EBSCO - daudznozaru DB, kas sastāv no vairākām pilntekstu un apskatu datu bāzēm. EBSCO - šobrīd populārākā un visvairāk izmantotā datu bāze,

  • Emerald - pilnteksta DB ekonomikas un vadzinības, bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes jomās,

  • Latvijas Republikas oficiālā laikraksta "Latvijas Vēstnesis" tiešsaistes versija,

  • LETA Latvijas nacionālās ziņu aģentūras  DB,

  • Letonika- Letonika ir latviska uzziņu un tulkošanas sistēma, kuras galvenais mērķis ir sniegt sistematizētu, enciklopēdisku uzziņu un tulkošanas informāciju,

  • LURSOFT laikrakstu bibliotēka,

  • LATLEX - normatīvo aktu sistēma. Abas datu bāzes  ir pieejamas Informācijas centrā  (Kalpaka bulv. 4).Normatīvo aktu informācijas sistēma (NAIS) satur pilnu Latvijas normatīvo aktu kopumu, kā arī LR spēkā esošos starptautiskos aktus. NAIS lokālā versija pieejama LU Centrālajā Bibliotēkā (Kalpaka bulv.4), Ekonomikas zinātņu bibliotēkā (Aspazijas bulv.5) un Juridisko zinātņu bibliotēkā (Raiņa bulv.19).

  • OVIDdatu bāzes  medicīnas nozarē,

  • RUBRICON- universāla uzziņu izdevumu pilntekstu datu bāze,

  • Science Direct datu bāzē atrodami, apmēram, 25% no visiem pasaules pilnajiem tekstiem zinātnes, tehnisko zinātņu un medicīnas jomā, kā arī bibliogrāfiskā informācija,

  • SpringerLinkir viena no lielākajām tiešsaistes datu bāzēm zinātnē, tehnikā un medicīnā,

  • LU personāls infomācijas meklēšanai un iespieddarbu pasūtīšanai var izmantot 2 datu bāzes: Globalbooksinprint  (pieeja 6,8 milj. ierakstiem par grāmatām) un Ulrichsweb (iekļauti ~ 250 tūkst. periodiskie izdevumi). Lasāmatmiņas kompaktdiski (CD-ROM)  Vairāk nekā 100 dažādu CD-ROM disku var lietot Informācijas centrā (Kalpaka bulv. 4).

Pasūtījumi LUB

2007.gads

Autors, nosaukums

Eks. skaits

ISBN

Atrašanās vieta krājumā

Cena

1. Evans, William Charles,

Trease and Evans Pharmacognosy

10 eks/10

0702026174

M/385

46.20x10

2. Hedaya, Mohsen A.

Basic Pharmacokinetics, Boca Raton ;London ;New York : CRC Press, c2007. Apjoms   300 lpp

10 eks/10

9781420046717

M/383

33.20x10

3. Михайлов, И. Б.

 Тестовые задания по клинической фармакологии. Санкт-Петербург : Сова, 2006. Apjoms   143 стр.

10 eks/10

5170353278

M/373

1.25x9

1.31x1

4. Малеванная, Валерия.

Фармакология : конспект лекций

10 eks./

10

5699196757

M/378

10.30x10

5. Майский, Владимир Владимирович

Фармакология для студентов : 288 вопросов и ответов, Москва : ГЭОТАР-Медиа, 2007. Apjoms   94, [

10 eks./

10

9785970403778

M/371

3.67x4

4.50x2

5.45x2

6. Лекарственные стредства /500 наименований лекарственных препаратов и их форм : свойства, применение, взаимодействие, противопоказания

10 eks/10

9785790546884

M/372

5.35x1

5.40x9

7. Практикум по технологии лекарственных форм учебное пособие для студентов, обучающихся по специальности "Фармация" / под редакцией И.И. Краснюка и Г.В. Михайловой.

10 eks/4

6

576952460X

M/381

M/370

45.0x4

8.53x2

9.36x4

8 Чухно, Татьяна.

Лекарственные растения : иллюстрированный энциклопедический словарь : растения-целители, лекарственные травы, фитосборы в лечении болезней, домашняя фитотерапия, рецепты народной медицины стран мира, секреты траволечения и меры предосторожности

10 eks/10

5699195637

M/374

14.56x9

14.55x1

9. Augu un dzīvnieku izcelsmes ārstniecības izejmateriāli

30 eks

10. Ārstniecības augu vārdnīca

30 eks

11. Skutelis, Antons

Ārstniecības augu farmakoloģija

20 eks/20

9984198030

M/402

3.45x20

12. Rubine, Helēna

Ārstniecības augi :ieteikumi ārstniecības augu vākšanā un lietošanā

30 eks/30

9984362183

M/391

6.0x30

13. Fundamentals of Pharmacognosy and Phytotherapy

10 eks/10

0443071322

LUB:Ķīmijas bibl.

27.12x10

Farmācijas programmai – 1558 Ls

2008.gads

Autors, nosaukums

Eks. skaits

ISBN

Atrašanās vieta krājumā

Cena

1 Rascati, Karen L.

Essentials of pharmacoeconomics

2 eks/2

9780781765442

0781765447

M/579

C/3120

27.37

27.37

2009.gads

Autors, nosaukums

Eks. skaits

ISBN

Atrašanās vieta krājumā

Cena

1. Hedaya, Mohsen A.

Basic Pharmacokinetics

5 eks/5

9781420046717

M/383

29.51x5

2. Elsevier’s integrated pharmacology/

Integrated pharmacology, St. Louis : Mosby, c2007. Apjoms   xiii, 235 lpp

5 eks/5

9780323034081

M/1133

20.71x5

3. Tenney, Louise.

Today’s herbal health : the essential reference guide

10 eks/10

9781580544160

M/1262

10.06x10

4. The Biochemistry of Drug Metabolism

4 eks.

5.Drug bioavailability: estimation of solubility, permeability, absorption, and bioavailability / edited by Han van de Waterbeemd and Bernard Testa

2 eks./2

9783527320516

M/1126

84.95x2

6. Pharmaceutical manufacturing handbook : production and processes

Pharmaceutical manufacturing handbook : regulations and quality

4 eks./1

1

9780470259580

9780470259597

M/1127

M/1128

59.77

59.77

Farmācijas programmai 1388 Ls

  1. datorklases

Ar informācijas tehnoloģijām saistītās nodarbības tiek realizētas 4 datorklasēs:

  1. Šarlotes ielā 1a datorklase ar 15 darba vietām (9 portatīvie un 6 stacionārie datori, saslēgti tīklā).

  2. LU bibliotēkā Raiņa bulvārī 19 (15 vietām).

  3. Datorklase 16 darba vietām Sarkanā Krusta medicīnas koledžā.

  4. Datorklase 14 darba vietām ĶF.

c) laboratorijas

ĶF notiek galvenokārt laboratorijas darbi. Laboratorijas vidēji ir 42 m2 lielas, studenti strādā 10 cilvēku grupās. Vidēji uz 1 studentu ir 4 m2 laboratoriju telpas.

Svarīgākās jaunās iegādātās iekārtas ir:

  1. Augstefektīvā šķidruma hromatogrāfijas iekārta LC20AD

  2. Gāzu hromatogrāfs-masspektrometrs Shimadzu

  3. Liesmas fotometrs Jenway PfP7

  4. pH metri AD 1405 un AD 1402

  5. Termostats Memmert UNB 500

  6. Titrēšanas iekārta TitraLab 880

  7. Liesmas atomabsorbciometrs Analyst 200

  8. Spektrofotometrs Lambda

  9. Abbes refraktometrs

  10. ELISA mikroplašu lasītšjs un skalotājs

Dabas zinātņu pamatstudiju moduļa izveidošanai LU ir saņemtas vairāk kā 200 mācību grāmatas studentiem vispārīgajā un neorganiskajā ķīmijā, kā arī patērējamie materiāli un laboratorijas trauki vispārīgās ķīmijas laboratorijai.

MF laboratoriju uzlabošanai ir iegādājusies nepieciešamo individuālo darba vietu aprīkojumu farmācijas laboratorijai, tai skaitā analītiskos svarus un 6 elektroniskos svarus, termostatu, ELISA mikroplašu lasītāju, galda un grīdas centrifūgas. Ir iekārtota sterilā šūnu kultūru laboratorija. Bioķīmijas laboratorija ir papildināta ar gēlu analīzes un DNS pavairošanas iekārtām. Farmakoloģijas katedrā studenti izmanto videofilmas un datorprogrammas programmas zāļu ārstniecisko efektu pētījumiem virtuālā vidē.

d) auditorijas

Ir renovētas un izmantojamas auditorijas Šarlotes ielā 1a:

              1. auditorija – 64,42 kv.m.,

              2. auditorija – datorklase – 26 kv.m.,

              3. auditorija - 43,13 kv.m.,

              4. auditorija – 118,12 kv.m.,

              5. auditorija – 40,70 kv.m.,

              6. auditorija – 30,09 kv.m.,

              7. auditorija – 53,79 kv.m.,

Tiek izmantotas ĶF auditorijas un laboratorijas.

1.tabula. Vietu skaits Ķīmijas fakultātes auditorijās.

Auditorija

Vietu skaits

21. (profesora Haralda Godes) auditorija

72

27. (Voldemāra Grīnšteina) auditorija

48

51. auditorija

48

52. auditorija

52

53. (Gunāra Slaidiņa) auditorija

44

58. auditorija

24

59. auditorija (aktu zāle)

100

Pielikums Nr. 8

Metodiskie norādījumi, kā izstrādāt maģistra darbu

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

NOSLĒGUMA DARBU

(bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu)

IZSTRĀDĀŠANAS UN AIZSTĀVĒŠANAS KĀRTĪBA

Pielikums

APSTIPRINĀTS

ar LU 04.07.2006.

rīkojumu Nr.1/180

Šim dokumentam grozījumu nav

Saturs

Vispārīgie noteikumi………………………………...…………………………………………….3

Noslēguma darbu struktūra………………………………………………………………………. 3

Noslēguma darbu saturs…………………………………………………………………………...3

Noslēguma darbu tehniskais noformējums………………………………………………………..6

Noslēguma darbu izstrādes posmi…...…………………………………………………………... 7

Noslēguma darbu vērtēšana……………………………………………………………………….8 Apelācijas kārtība………………………………………………………………………………....8

Pielikumi ………………………………………………………………………………………..10

1. pielikums. Noslēguma darba titullapas paraugs………………………………………............10

2. pielikums. Satura rādītāja paraugs……………………………………………………............11

3. pielikums. Literatūras avotu noformēšanas piemēri………………………………….............12

4. pielikums. Dokumentārās lapas paraugs…………………………………………...................14

5. pielikums. Tabulu un attēlu noformēšanas paraugi………………………………………….15

6. pielikums. Noslēguma darba vāka paraugs…………………………………………………...16

7. pielikums. Studenta iesnieguma paraugs……………………………………………………...17

  1. Vispārīgie noteikumi

Šie noteikumi izstrādāti saskaņā ar „Nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem LU” (28.04.2003. LU Senāta lēmums Nr. 162). Tie nosaka vienotas prasības noslēguma darbu izstrādei un noformēšanai, kā arī reglamentē noslēguma darbu aizstāvēšanas kārtību LU.

  1. Noslēguma darbu struktūra

    1. Noslēguma darbā norādītajā secībā ir jāietver šādas daļas:

    2. titullapa;

    3. anotācija, atslēgvārdi;

    4. satura rādītājs;

    5. apzīmējumu saraksts1;

    6. ievads;

    7. nodaļas ar apakšnodaļām;

    8. rezultāti un diskusija2;

    9. secinājumi;

    10. pateicības3;

    11. izmantotā literatūra un avoti;

    12. pielikumi4;

    13. dokumentārā lapa.

Noslēguma darba un tā atsevišķu daļu apjomu nosaka fakultāte.

  1. Noslēguma darbu saturs

    1. Titullapa (to noformē atbilstoši paraugam 1. pielikumā).

    2. Anotācija.

Anotāciju sagatavo divās valodās – latviešu un angļu valodā. Pēc saskaņošanas ar programmas direktoru var sagatavot arī papildu anotāciju kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Anotācijā izklāsta problēmas būtību, pētījuma mērķus, raksturo iegūtos rezultātus. Anotācijas apjoms ir noteikts līdz 850 zīmēm, ieskaitot intervālus.

    1. Atslēgvārdi.

Atslēgvārdiem jāraksturo darba temats, rezultāti un izmantotās metodes. Atslēgvārdu skaits var būt no 3 līdz 7. To uzskaitījumu ievieto aiz darba anotācijas.

    1. Satura rādītājs.

Satura rādītājā iekļauj visu nodaļu un apakšnodaļu virsrakstus to numerācijas secībā un norāda atbilstošās lappuses numuru. Lappuses numurē ar arābu cipariem.

Satura rādītājā vispirms iekļauj apzīmējumu sarakstu, bet, ja tāda nav, – ievadu. Satura rādītāja nobeigumā norāda izmantotās literatūras un avotu sarakstu. Pielikumus numurē atsevišķi ar arābu cipariem. Satura rādītāja noformēšanas paraugs ievietots 2. pielikumā.

    1. Apzīmējumu saraksts.

Ja darbā izmantoti daudzi saīsinājumi vai nosacītie apzīmējumi, tos noformē uz atsevišķas lapas.

    1. Ievads.

Ievadā pamato temata izvēli un aktualitāti, kā arī apraksta:

      1. pētāmās problēmas vai izvirzītās hipotēzes;

      2. darba mērķi un uzdevumus;

      3. izmantotās metodes;

      4. faktoloģiskā materiāla avotus;

      5. darba struktūru.

    1. Nodaļas ar apakšnodaļām.

Nodaļas ar apakšnodaļām veido noslēguma darba pamatdaļu, kurā ietverta problēmas teorētiskā analīze un empīriskais pētījums. Katras nodaļas nobeigumā var formulēt secinājumus.

    1. Rezultāti un diskusija.

Šajā nobeiguma darba daļā parāda svarīgākos iegūtos rezultātus, salīdzina tos ar līdzīgiem pētījumiem, novērtē rezultātu atbilstību izvirzītajām problēmām vai hipotēzei. Diskusiju var veidot kā atsevišķu nodaļu. Ja diskusija ir izdalīta atsevišķi, tad rezultātu nodaļā sniedz tikai svarīgākos rezultātus, pievēršot uzmanību aktualitātei un likumsakarībām, bet pētījumu analīzi pārceļ uz diskusiju nodaļu.

    1. Secinājumi.

Salīdzinājumā ar secinājumiem katras nodaļas nobeigumā (ja autors tos formulējis) noslēguma secinājumos tiek izteikts plašāks vispārinājums un ieteikts pētāmo problēmu risinājums. Norādīti turpmākie pētījuma virzieni. Apjomīgākos pētījumos rezultātu nodaļu ieteicams strukturēt.

    1. Pateicības. Pateicību izsaka personām, kas ir sniegušas organizatorisku un finansiālu palīdzību materiālu vākšanā, kā arī metodiskus ieteikumus un morālo atbalstu darba izstrādē.

    2. Izmantotā literatūra un avoti.

Literatūras sarakstā literatūras avotus sakārto tādā secībā, kādā uz tiem ir norādes darbā. Literatūras saraksta elementu pieraksti noformējami atbilstoši Latvijas standartiem bibliogrāfisko aprakstu veidošanai (LVS ISO 690, LVS ISO 690-2). Noslēguma darba izstrādē saskaņā ar studiju programmu padomes lēmumu var izmantot arī citas starptautiski atzītas sistēmas (piemēram, Hārvardas sistēmu, Amerikas Moderno valodu asociācijas sistēmu, Amerikas Psiholoģijas asociācijas sistēmu).

Autora uzvārdu un iniciāļus raksta treknrakstā (bold), aiz tā ievieto pilnu raksta nosaukumu, tad žurnāla nosaukumu starptautiski pieņemta saīsinājuma formā slīprakstā (italic), žurnāla izdošanas gadu, sējumu, numuru un krājuma sējumu treknrakstā (bold). Piemēram, ja citējamais raksts ir žurnāla 3. sējuma 5. numurā, to literatūras sarakstā apzīmē ar „3.sēj., Nr. 5”. Beigās norāda raksta pirmo un pēdējo lappusi.

Norādot literatūras sarakstā publikācijas, ar kuru saturu students iepazinies, izmantojot kādu citu avotu (parasti referatīvu žurnālu), obligāti jābūt norādei gan uz publikācijas oriģinālu, gan arī uz literatūras avotu, no kura informācija iegūta.

Monogrāfijām (grāmatām) literatūras sarakstā jānorāda lappušu skaits (piemēram – 500 lpp.), ja informācijas ieguvei lietota visa grāmata. Ja raksts ņemts no zinātnisko rakstu krājumiem vai starptautisko konferenču referātu tēzēm, tad literatūras sarakstā norāda tās lappuses vai lappusi, kur attiecīgais raksts atrodams, piemēram, p. 159–164 (avotam angļu valodā), S. 12–17 (avotam vācu valodā), p. 148–152 (avotam franču valodā), 25. lpp. (avotam latviešu valodā).

Minot diplomdarbu (bakalaura, maģistra darbu), jānorāda tā autors, darba nosaukums, mācību iestāde un fakultāte, kurā darbs izstrādāts, pilsēta un izstrādes gads, lappušu skaits.

Sarakstā nedrīkst norādīt avotus, uz kuriem nav atsauces darbā. Literatūras avotu noformēšanas paraugi sniegti 3. pielikumā.

    1. Pielikumi5.

Ja nepieciešams, dažādus palīgmateriālus var ievietot pielikumā. Tajā parasti iekļauj palīgmateriālus – aprēķinu starprezultātus, ilustrācijas, anketu paraugus, kartes, aparātu un ierīču aprakstus u. c.

    1. Dokumentārā lapa (4. pielikums).

Šajā lapā ietver:

      1. darba nosaukumu, fakultāti;

      2. autora apliecinājumu, ka darbs veikts patstāvīgi, ka darbā izmantoti tikai tajā norādītie informācijas avoti un ka darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai;

      3. vadītāja rekomendāciju darba aizstāvēšanai;

      4. atbildīgās personas atzīmi par darba iesniegšanu;

      5. recenzenta/u datus (vārds, uzvārds, amats, zin. grāds)

      6. darba vērtējumu.

  1. Noslēguma darbu tehniskais noformējums

    1. Darba valoda.

Noslēguma darbi jāizstrādā valsts valodā saskaņā ar latviešu valodas normām.

Citu valodu lietošana pieļaujama:

      1. ārvalstu studentiem;

      2. valodu un kultūras studiju programmu studentiem;

      3. citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.

    1. Teksta formāts.

Darbam jābūt datorsalikumā uz A4 formāta lapām, kurām apdrukāta viena lapaspuse. Burtu lielums ir 12 punkti, fonts – Times New Roman, nodaļu virsrakstu burtu lielums – 14 punkti, atstarpe starp rindām – 1,5. Jāievēro atkāpes no lapas malām: 30 mm – no kreisās puses, 20 mm – no labās puses un 20 mm – no augšas un apakšas.

Jaunu rindkopu sāk ar 1 cm lielu atkāpi. Katrai nodaļai jāsākas jaunā lappusē. Lappuse nedrīkst beigties ar virsrakstu. Nodaļu virsrakstus raksta ar lielajiem burtiem, bet apakšnodaļu virsrakstus – ar mazajiem burtiem treknrakstā (bold). Aiz virsraksta punktu neliek. Virsraksta attālums no iepriekšējā un turpmākā teksta ir viena rinda. Lappuses numurē apakšā lapas vidū ar arābu cipariem, sākot ar lappusi, kur ir apzīmējumu saraksts.

    1. Citātu un atsauču noformēšana.

Iespējami dažādi atsauču noformēšanas veidi.

Ja fakultāte nav noteikusi savas prasības, ieteicams izmantot numeratīvo norāžu metodi. Atsauci uz izmantoto literatūru noformē, apaļajās iekavās norādot aiz darbā minētā fakta citētā darba (citāti jāliek pēdiņās) kārtas numuru izmantotās literatūras sarakstā. Piemēram, (2) vai (3, 7, 11). Atsaucoties uz kādu noteiktu grāmatas lappusi, tā jānorāda aiz grāmatas citēšanas numura, piemēram: (4, 70.. lpp.).

    1. Tabulu un attēlu noformēšana.

Katrai tabulai jābūt kārtas numuram un virsrakstam. Tabulas numurē katras nodaļas ietvaros slīprakstā augšējā labajā stūrī virs tabulas. Piemēram, 2.3. tabula – pirmais skaitlis ir nodaļas numurs, bet otrais – tabulas kārtas numurs šajā nodaļā. Tabulas virsrakstu izvieto virs tabulas ar 11 punktu burtiem treknrakstā (bold).

Vārds attēls (att.) ietver zīmējumus, fotogrāfijas, shēmas, diagrammas un citas darba ilustrācijas. Zem attēla raksta tā numuru slīprakstā, piemēram, 2.1. att.,un nosaukumu ar 11 punktu burtiem treknrakstā (bold). Attēla kārtas numuru veido nodaļas numurs un attēla kārtas numurs.

Aiz tabulu un attēlu virsrakstiem punktus neliek (sk. 5. pielikumu).

    1. Darba iesiešana.

Darbs ir jāsagatavo divos datorizdrukas eksemplāros, no kuriem viens jāiesien cietos vākos. Teksts uz vāka jānoformē atbilstoši 6. pielikuma paraugam.

    1. Darba elektroniskā kopija.

Noslēguma darba elektroniskajai kopijai jābūt PDF(Portable document format) formātā.

  1. Noslēguma darba izstrādes posmi

    1. Darba temata izvēle un apstiprināšana.

Students fakultātes noteiktajos termiņos fakultātes dekāna pilnvarotajai personai iesniedz iesniegumu, kurš saskaņots ar potenciālo darba vadītāju un kurā norādīts darba temats. Darba vadītājs ar savu parakstu apliecina, ka piekrīt vadīt studenta darbu par izvēlēto tematu (sk. 7. pielikumu).

Tematu pieteikumus un darbu vadītājus apstiprina dekāna pilnvarota persona – akadēmiskās struktūrvienības vadītājs – ne vēlāk kā

  • 10 nedēļas pirms darba iesniegšanas termiņa bakalaura un profesionālo studiju programmās,

  • 20 nedēļas pirms darba iesniegšanas maģistra studiju programmās.

Ja darba temats netiek apstiprināts, struktūrvienības vadītājs sniedz studentam argumentētu atbildi.

Studentu noslēguma darba nosaukumu (latviešu un angļu valodā), darba vadītāju un recenzentus apstiprina ar fakultātes dekāna norādījumu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms darba aizstāvēšanas.

    1. Darba izstrāde sadarbībā ar vadītāju.

Darbā izstrādē parasti ir šādi posmi6:

      1. koncepcijas izstrāde;

      2. plāna veidošana;

      3. melnraksta izstrāde;

      4. priekšaizstāvēšana;

      5. tīrraksta izstrāde.

Darba izstrādes posmu gaitu nosaka fakultāte.

    1. Darba iesniegšana.

Noslēguma darbus studenti sagatavo divos iesietos datorizdrukas eksemplāros un elektroniskas kopijas veidā. Darba elektronisko kopiju studenti augšupielādē LUIS.

Darba vadītājs ar savu parakstu apliecina noslēguma darba atbilstību fakultātes domes apstiprinātajām prasībām un rekomendē to aizstāvēšanai. Darba vadītāja parakstītus noslēguma darba datorizdrukas eksemplārus students iesniedz fakultātes dekāna pilnvarotajai personai (studiju programmas vai struktūrvienības lietvedim) dekāna noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas dienas.

Dekāna pilnvarotā persona pārbauda, vai darba elektroniskā kopija ir ievadīta LUIS, un ar savu parakstu apliecina darba saņemšanu.

Pieeja aizstāvamo darbu elektroniskajām kopijām ir darba vadītājam, recenzentam un noslēguma pārbaudījumu komisijas locekļiem.

Cietajos vākos iesietais eksemplārs pēc darba aizstāvēšanas tiek uzglabāts saskaņā ar LU lietu nomenklatūru, otrs eksemplārs – atdots studentam, elektroniskā kopija tiek arhivēta LU noteiktajā kārtībā. Ja autori ir atļāvuši publiskot noslēguma darbu elektronisko kopiju pilnu tekstu, ar to interesenti var iepazīties LU portāla Bibliotēkas sadaļā IS ALEPH sistēmā, izmantojot LANET piešķirto lietotājvārdu un paroli.

    1. Aizstāvēšana.

Dekāna pilnvarotā persona nodod darbu izskatīšanai recenzentam (-iem). Struktūrvienības vadītājam ir jānodrošina iespēja studentiem iepazīties ar sava darba recenziju ne vēlāk kā vienu dienu pirms darba aizstāvēšanas. Recenzentu skaitu nosaka fakultāte.

Darba aizstāvēšana notiek noslēguma pārbaudījumu komisijas atklātā sēdē. Aizstāvēšanas procedūru reglamentē fakultāte.

  1. Noslēguma darbu vērtēšana

Noslēguma darbu vērtēšana notiek slēgtā noslēguma pārbaudījumu komisijas sēdē pēc visu sēdē paredzēto darbu noklausīšanās. Vērtējums tiek paziņots studentiem pēc sēdes beigām.

    1. Vērtēšanas kritēriji.

Noslēguma darba vērtēšanā tiek ņemta vērā:

      1. darba kvalitāte;

      2. darba autora ziņojums (prasme zinātniski, koncentrēti un argumentēti iepazīstināt ar veikto pētījumu, formulēt secinājumus, norādīt turpmākos iespējamos pētījuma virzienus);

      3. atbildes uz komisijas jautājumiem un prasme diskutēt.

Noslēguma darbu vērtēšanas pamatkritērijus pēc atbilstošās programmu padomes priekšlikuma apstiprina fakultātes dome.

  1. Apelācijas kārtība

Students ir tiesīgs iesniegt apelāciju:

    1. par nepielaišanu kārtot noslēguma pārbaudījumus;

    2. par noslēguma pārbaudījuma norisi (tajā skaitā par noslēguma darba aizstāvēšanas un vērtēšanas procesu) triju darba dienu laikā pēc pārbaudījuma rezultātu paziņošanas.

Apelācija jāiesniedz fakultātes apelācijas komisijas priekšsēdētājam.

Fakultātes apelācijas komisijas sastāvu apstiprina pirms pārbaudījumu komisijas darba uzsākšanas ar dekāna norādījumu. Komisijas sastāvā jābūt priekšsēdētājam un vismaz diviem locekļiem. Tajā nedrīkst iekļaut personas, kuras ir piedalījušās konkrētā noslēguma pārbaudījuma vērtēšanā (noslēguma pārbaudījuma komisijas locekļi, darba vadītājs un recenzenti). Apelācijas komisijas funkcijas ar fakultātes domes lēmumu var deleģēt studiju programmu padomei.

Komisija izskata studenta iesniegumu triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Uz komisijas sēdi uzaicina apelācijas iesniedzēju un noslēguma pārbaudījuma komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Komisijas lēmumu studentam izsniedz rakstveidā.

Students var iesniegt apelāciju mācību prorektoram par procedūras pārkāpumiem fakultātes apelācijas komisijas darbā ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma saņemšanas, pievienojot fakultātes apelācijas komisijas lēmumu.

Mācību prorektors izskata studenta iesniegumu piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un rakstiski informē studentu par pieņemto lēmumu. Prorektora lēmums ir galīgs.

1. pielikums

Noslēguma darba titullapas paraugs

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

MEDICĪNAS FAKULTĀTE

FARMĀCIJAS MAĢISTRU STUDIJU PROGRAMMA

CILVĒKA PSMA6 (PROS-27K) GĒNA VIENA NUKLEOTĪDA POLIMORFISMA SADALE LATVIJAS POPULĀCIJĀ UN JUVENĪLĀ IDIOPĀTISKĀ ARTRĪTA SLIMNIEKIEM

Maģistra darbs

Autors: Iveta Lapiņa

Stud. apl. 00010

Darba vadītājs: profesors Dr.hab.biol. Nikolajs Sjakste

RĪGA 2007

2. pielikums

Satura rādītāja paraugs

SATURS

Apzīmējumu saraksts…………………………………………………………………………..1

Ievads…………………………………………………………………………..………………2

1. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………………………...4

1.1. Apakšnodaļas nosaukums……………………………………………………………..4

1.2. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………17

1.3. Apakšnodaļas nosaukums…..………………………………………………………...21

2. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………………………..30

2.1. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………30

2.2. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………40

3. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………………………..49

3.1. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………49

3.2. Apakšnodaļas nosaukums…………………………………………………………….60

Rezultāti……………………………………………………………………………………….70 Secinājumi……………………………………………………………………………………..75

Izmantotā literatūra un avoti…………………………………………………………………...78

Pielikumi……………………………………………………………………………………… 80

1. pielikums. Nosaukums………………………………………………………………………80

2. pielikums. Nosaukums ……………………………………………………………………...83

4. pielikums

Dokumentārās lapas paraugs

Maģistra darbs „CILVĒKA PSMA6 (PROS-27K) GĒNA VIENA NUKLEOTĪDA POLIMORFISMA SADALE LATVIJAS POPULĀCIJĀ UN JUVENĪLĀ IDIOPĀTISKĀ ARTRĪTA SLIMNIEKIEM”

izstrādāts LU Medicīnas fakultātē.

Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi, izmantoti tikai tajā norādītie informācijas avoti un iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.

Autors: Iveta Lapiņa .........15.06.2005.

(paraksts)

Rekomendēju darbu aizstāvēšanai

Vadītājs: profesors, Dr.hab.biol. Nikolajs Sjakste ................ 20.06.2005.

(paraksts)

Recenzents: docente, Dr.biol. Una Riekstiņa

Darbs iesniegts Medicīnas fakultātes dekanātā 20.06.2005.

Metodiķe: Juta Bārtule .......................

(paraksts)

Darbs aizstāvēts bakalauru un maģistru darbu gala pārbaudījuma komisijas sēdē

30.06.2007. prot. Nr. 11, vērtējums 9 (teicami

Komisijas sekretāre: asistente Kristīne Saleniece ........................

(paraksts)

5. pielikums

Tabulas paraugs

3.1. tabula

Kalibrēšanas taisnes uzņemšanas dati kopējai dzelzs jonu fotometriskai noteikšanai virszemes ūdeņos ar 1,10-fenantrolīnu

Mērkolbas

numurs

VFe(II), std,

ml

Fe(II),

mg/l

A

1.

0

0

-

2.

1,0

0,10

0,058

3.

2,0

0,20

0,120

4.

4,0

0,40

0,236

5.

6,0

0,60

0,351

6.

8,0

0,80

0,468

7.

10,0

1,00

0,580

Attēla paraugs

3.1. att. Kalibrēšanas taisne Fe(II) jonu fotometriskai noteikšanai ar 1,10-fenantrolīnu

( = 510 nm, b = 3 cm)

6. pielikums

Noslēguma darba vāka paraugs

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

MAĢISTRA DARBS

RĪGA 2010

7. pielikums

Studenta iesnieguma paraugs

Medicīnas fakultātes

Farmācijas programmu

direktorei profesorei Rutai Muceniecei

Farmācijas maģistra studiju programmas

4. semestra studenta/es

Vārds, uzvārds, stud. apl. Nr.

iesniegums

Lūdzu apstiprināt maģistra darba tematu – „.................................................................”

Angļu val. „.................................................................................................................................”

Darba vadītāja/s: amats, grāds, vārds, uzvārds

Rīgā, 02.02.2010. (paraksts)

Saskaņots: ..............02.02.2010.

(Vadītāja paraksts)

Apstiprinu: (programmas direktores paraksts) 10.02.2010.

Pielikums Nr. 9

Farmaceitiskās prakses nolikums

Pirms prakse uzsākšanas students, aptiekas prakses vadītājs un MF atbildīgā persona paraksta Vienošanos.

Rīga

Vienošanās

Sakarā ar 6 mēnešu prakses farmaceitiskā uzņēmumā nepieciešamību farmaceitu izglītības programmā Latvijas Universitātes Farmācijas maģistra studiju programma lūdz rast iespēju studentei/am:

iziet praksi Jūsu vadītajā aptiekā sertificēta farmaceita vadībā.

Prakses vieta:

(SIA un aptiekas nosaukums,

un faktiskā atrašanās vieta)

Praksi vadīs: …………………………….

(prakses vadītāja vārds, uzvārds, paraksts un sertifikāta Nr.)

Aptiekas vadītāja:………………………..

(aptiekas vadītājas vārs, uzvārds, paraksts, sertifikāta Nr.)

Plānotais prakses laiks:

Studenta paraksts:

LU Medicīnas fakult. Farmācijas programmas

Par praksi atbildīgā docētāja: /K.Saleniece/

Šarlotes iela 1a

Rīga, LV-1001

Tālr. 29 209 659

Prakses pieteikums

Prakses plāns - grafiks

Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijai

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmācijas maģistra studiju programmas 2. gada studentu individuālās farmaceitiskās prakses grafiks atvērta un slēgta tipa aptiekās

Prakses laiks: 20xx/20xx. akadēmiskais gads, sākot no 20xx.g. xx. augusta līdz 20xx.g. xx. janvārim.

Farmaceitiskās darbības uzņēmuma nosaukums

Adrese

Aptiekas vadītāja vārds, uzvārds

Studenta vārds, uzvārds

Prakses vadītāja vārds, uzvārds

Prakses vadītāja sertifikāta Nr.

Prakses laiks

(datumi)

(R) – prakse receptūras nodaļā

Atbildīgā par praksi

LU Medicīnas fakultātes Farmācijas programmā: /K.Saleniece/

Ja prakses vieta tiek mainīta, par to ziņo LFB.

Pieteikums prakses izmaiņām un papildinājumiem

Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijai

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmācijas maģistra studiju programmas 2. gada studentu individuālās farmaceitiskās prakses grafiks atvērta tipa aptiekās

Prakses laiks: 20xx/20xx. akadēmiskais gads, sākot no 20xx.g. xx. augusta līdz 20xx.g. xx. janvārim.

Farmaceitiskās darbības uzņēmuma nosaukums

Adrese

Aptiekas vadītāja vārds, uzvārds

Studenta vārds, uzvārds

Prakses vadītāja vārds, uzvārds, prakses laiks

Prakses vadītāja sertifikāta Nr.

Atbildīgā par praksi

LU Medicīnas fakultātes Farmācijas programmā: /K.Saleniece/

Datums:

Atskaite pēc prakses

Farmaceitu profesionālās kvalifikācijas sertifikācijas komisijai

Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Farmācijas maģistra studiju programmas 2. gada studentu individuālās farmaceitiskās prakses atvērta un slēgta tipa aptiekās atskaite

Prakses laiks: 20xx/20xx. akadēmiskais gads, sākot no 20xx.g. xx. augusta līdz 20xx.g. xx. janvārim.

Farmaceitiskās darbības uzņēmuma nosaukums

Adrese

Aptiekas vadītājas vārds, uzvārds

Prakses vadītāja vārds, uzvārds

Prakses vadītāja sertifikāta Nr.

Studenta vārds, uzvārds

Prakses laiks

Datumi

Prakses dienu skaits

Atbildīgā par praksi

LU Medicīnas fakultātes Farmācijas programmā: /K.Saleniece/

Prakses vadītāja ________________________ (vārds, uzvārds)

ATSAUKSME

Par _______________________________ (studenta vārds, uzvārds)

farmaceitiskās mācību prakses izpildi.

Prakses vieta ___________________________

Prakses laiks ___________________________

Prakses uzdevuma izpilde ___________________________________

________________________________________________________

Prakses atskaites līmenis (teorētiskais un praktiskais) _____________

________________________________________________________

Studenta attieksmes pret darbu prakses gaitā raksturojums _________

________________________________________________________

Prakses vērtējums (Pozitīvie un negatīvie aspekti) ________________

________________________________________________________

Kopējais novērtējums ______________________________________

Datums__________ Paraksts_________________

Latvijas Universitāte

Medicīnas fakultāte

Farmācijas maģistra studiju programma

Farmaceitiskās prakses nolikums

1. LR likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” nosaka, ka farmaceita izglītības diploms apliecina, ka tā īpašnieks apguvis:

  • vismaz četrus gadus ilgu universitātes izglītību,

  • un vismaz sešus mēnešus ilgu praktisko izglītību publikai atvērtās aptiekās vai dalītu laiku publiskajās un slimnīcu aptiekās.

2. Prakses mērķis un uzdevumi:

2.1. Mērķis – veicināt augsti kvalificētu, radošu un profesionāli strādāt spējīgu speciālistu izglītošanu.

2.2. Uzdevumi:

  • Padziļinātu zināšanu apgūšana par atbilstošos studiju kursos iegūto teorētisko zināšanu pielietošanu praksē, saistot zinātniski pamatotas atziņas ar iespējām tās ieviest un īstenot farmaceitiskās aprūpes veikšanā;

  • Mācīties strādāt partnerattiecībās ar farmaceitiem, farmaceitu asistentiem, ārstiem un pacientiem;

  • Apgūt farmaceitisko aprūpi, izvērtēt tās stāvokli Latvijā, iedzīvotāju apgādi ar zālēm, farmakoekonomikas pamatprincipus;

  • Praktizēties klientu apkalpošanā un ekstemporālo zāļu gatavošanā sertificēta farmaceita vadībā;

  • Paaugstināt savu kvalifikāciju zināšanās par zālēm, ekstemporālām zāļu formām, ja aptiekā notiek zāļu gatavošana, zāļu derīguma termiņiem, pareizu uzglabāšanu, izsniegšanas kārtību;

  • Apgūt kā ir organizēta darba vieta, darba aizsardzība un aptiekas darbība, kā notiek Farmācijas likuma, Darba likuma, Komerclikuma, Farmaceita ētikas kodeksa ievērošana;

  • Izvērtēt dažādas situācijas darbā ar klientu no saskarsmes psiholoģijas un profesionālās ētikas viedokļa;

  • Apkopot prakses vietā pieejamos datus par zāļu instrukcijām, medicīnā lietoto produktu daudzveidību, lietošanu un kvalitātes pārbaudi;

  • Lasīt zinātniski pētniecisko literatūru par farmācijas un medicīnas jautājumiem, mācīties sagatavot seminārus un informēt kolēģus un pacientus par jaunākiem zinātnes atklājumiem;

  • Papildināt savas zināšanas par atsevišķām zāļu farmakoloģiskām grupām, fitopreparātiem, zāļu tējām, uztura bagātinātājiem, slimnieku kopšanas līdzekļiem, ārstniecisko kosmētiku, dažādiem testiem, utt.

  • Praksē iegūtās zināšanas sistematizēt prakses atskaitē.

3. Prakses norises vieta un laiks:

Prakse notiek Farmācijas maģistra programmas beigās un kā prakses vietas ir noteiktas iedzīvotājiem atvērtas aptiekas vai prakse var notikt dalītu laiku klīniku aptiekās un publikai atvērtās aptiekās.

Praktikantam ir tiesības izvēlēties prakses vietu, saskaņojot to ar aptiekas vadītāju, iespējamo prakses vadītāju - sertificētu farmaceitu un LU MF par praksi atbildīgo docētāju.

4. Prakses ilgums

24 kredītpunkti (6 mēneši). Darba laiks 5 stundas dienā, nedēļā 27 stundas, no kurām 2 stundas ir paredzētas prakses pierakstu sakārtošanā. Kopā praksē ir 648 kontaktstundas.

5. Prakses vadītājs

Praksi vada aptiekas vadītāja nozīmēts sertificēts farmaceits. Prakses vadītāja pienākumi ir iepazīstināt studentu ar aptiekas darbu, dot konkrētus prakses uzdevumus, kontrolēt to izpildi, palīdzēt uzdpto uzdevumu izpildē, sniegt konsultācijas, prakses beigās dot atsauksmi ar novērtējumu par praktikanta darbu, apstiprināt ar savu parakstu praktikanta prakses atskaiti.

6. Praktikanta pienākumi un tiesības

Prakses laikā students iepazīstas ar aptiekas darba organizāciju, izpilda konkrētus prakses uzdevumus, raksta prakses pārskatu jeb dienasgrāmatu, prakses beigās noformēt prakses atskaiti, kuru lūdz izvērtēt prakses vadītājam un to kopā ar prakses vadītāja atsauksmi līdz noteiktam datumam iesniedz LU MF prakses vadītājai. Prakses pārbaudījums notiek LU un prakses vērtējums tiek ierakstīts eksaminācijas protokolā un ievadīts LU LUIS sistēmā.

Par neierašanos prakses vietā laicīgi brīdināt prakses vadītāju un LU MF prakses vadītāju, uzrādīt attaisnojošus dokumentus un vienoties par nokavētās prakses atstrādāšanu.

Praktikantam ir tiesības, saskaņojot ar attiecīgās aptiekas vadību un LU MF prakses vadītāju, mainīt prakses vietu, saņemt papildus konsultācijas no LU MF docētājiem, saņemt prakses nolikumu.

Prakses programma:

Piedāvātā prakses programma akcentē farmaceita darba izpausmes, kuras prakses laikā studentam/praktikantam pēc iespējas ir jāapgūst.

Praktikants strādā prakses vadītāja uzraudzībā, mācās un novēro sertificēto farmaceitu, aptiekas vadītāja darbu un pēc iespējas apgūst visus farmaceita profesionālās kompetences kritērijus. Izmanto iespēju apgūt farmaceita darba visplašākos aspektus, arī, ja pats šajās aktivitātēs nepiedalās, bet novēro citu pieredzējušāku kolēģu darbu.

  1. Zināšanas.

Farmaceitiem jāprot pielietot plašas integratīvas zināšanas. Tas nenozīmē zināt no galvas visas devas, cenas, firmu nosaukumus, utt., bet atrast vajadzīgās ziņas un pielietot tās problēmu risināšanā. Praktikantam jāmācās pielietot teorētiskās universitātē iegūtās zināšanas praksē.

  1. Profesionālisms

Profesionālisms sevī ietver altruismu, atbildību, pienākuma izjūtu, respektu pret citiem, ētikas zināšanas, pašmācīšanās tieksmi, profesijas identitātes apzināšanos.

  1. jāuzņemas atbildība par teikto vārdu un rīcību

  2. jāizturas ar cieņu pret pacientiem un kolēģiem

  3. jāievēro profesionālās ētikas vadlīnijas

  4. jāpilda farmaceitiskās aprūpes uzdevumi attiecībā pret indivīdu

  5. pacienta intereses jāatzīst par pārākām par savām interesēm

  6. jāpilnveido savas zināšanas

  7. jāprot neizmantot ārpus darba attiecības lēmumu ietekmēšanai

  8. jāapzinās, ka nedrīkst pieņemt dāvanas, kas var radīt interešu konfliktu.

  1. Komunikācijas spējas

  1. sarunas laikā ar pacientu jāizrāda simpātijas, ieinteresētība un līdzjūtība

  2. jāprot klausīties un sarunāties

  3. jāiniciē diskusija, jāveido attiecības ar pacientu

  4. jāprot sarunāties un uzklausīt citus veselības aizsardzības speciālistus

  5. jāparāda spēja aprakstīt situāciju un rakstiski sniegt informāciju

  6. jāprot valodas

Apgūstamās kompetences līmeņi

  1. Farmaceitiskā aprūpe

  2. Informācija par zālēm, ekstemporālo zāļu gatavošana

  3. Sabiedrības un citu veselības aizsardzības profesionāļu izglītošana

  4. Zāļu iepirkšanas un izplatīšanas kārtība, menedžments

  5. Farmācijas jomā noteikto normatīvo aktu zināšanas.

  1. Farmaceitiskā aprūpe

Mērķis: Izmantojot savas zināšanas par zālēm un zāļu gatavošanu, nodrošināt optimālu pacientu apgādi ar zālēm, kas nodrošina pacienta dzīves kvalitātes uzlabošanos vai uzturēšanu.

Kompetences elements

Vajadzīgās aktivitātes indikatori

Aktivitātes piemērs

1.1. Jāveido profesionālas attiecības ar pacientu

1) visiem pacientiem jānodrošina līdzvērtīga zāļu pieejamība un uzmanība, profesionāla attieksme.

2) jāprot atraisīt pacientu sarunai

3) izskaidrot pacientam ārstēšanas mērķi, zāļu lietošanu, devas, blakus efektus, trūkumus

4) Neplānotu situāciju kontrole

Farmaceitam jānodrošina pacientam privāta saruna, jāpalīdz izvēlēties bezrecepšu medikamenti, jārespektē pacienta zināšanas, intereses, ticība, jāpiemērojas sarunā pacienta vecumam, valodai, utt.

Jāprot runāt skaidri, noformulēt informāciju, nelietojot žargona vārdus un pārāk sarežģītu medicīnisko terminoloģiju.

Farmaceitam jāpārliecinās vai pacients konkrētās zāles lietos pirmo reizi, vai ir jau informēts par attiecīgo zāļu lietošanu.

Jāpārvar neierastas situācijas. Piem. pacienti ar valodas traucējumiem, kurlmēmie, ārzemnieki, kas nerunā zināmās svešvalodās, garīgi slimie, utt.

1.2. Farmaceitam jāsavāc informācija no pacientiem un tā jāapkopo.

Ikdienā iegūto informāciju jāapkopo un jāizmanto labākai pacientu

apkalpošanai.

Informācija jāvāc par:

1) Pacienta simptomiem, pacienta pašdiagnozi

2) ārsta diagnozi

3) pacienta simptomu nopietnība, bezrecepšu medikamentu lietošanas pamatojums

4) pacienta vēlmes

5) pacienta ģimenes slimību vēsture

6) sociālā vēsture (alkohola, nikotīna lietošana)

7) pacienta riska faktori, alerģijas

8) kontrindikācijas

9) diētas ierobežojumi

10) zāles, ko pacients lietojis iepriekš un lieto dotajā brīdī.

Papildus indikatori:

Jāpārzin arī citu veselības aizsardzības iestāžu adreses un darba laiki.

Jāprot novērtēt situāciju, īpaši, ja slimnieks ir bērns.

Jāpārdomā zāļu mijiedarbība.

Jāiesaka apmeklēt ārstu, ja simptomi liekas nopietni, vai neskaidri.

Farmaceitam jāuzdod atbilstoši jautājumi, kas attiecas uz pacienta slimību.

Farmaceitam jāpiedāvā ārstu pakalpojumi, sociālie dienesti, fizioterāpijas speciālisti, arī alternatīvās medicīnas iespējas.

1.3. Jāidentificē pacienta vēlamo ārstēšanas iznākumu

Vēlmēm jābūt reālistiskām

Izvērtē, kad iznākums nav jāapspriež.

Izskaidro pacientam, ka zāles, piem., atvieglos simptomus, citām zālēm būs vajadzīgs laiks, kamēr darbība sāks izpausties.

Farmaceits pieņem, ka pacients, kas saņem recepšu medikamentus, ir informēts.

1.4. Jāidentificē ar zāļu lietošanu saistītās esošās un potenciālās problēmas.

Reģistrē jau esošas pacienta sūdzības un informē par zāļu mijiedarbības iespējām nākotnē.

Jāstudē un regulāri jāpapildina savas zināšanas par zāļu mijiedarbību un kontrindikācijām.

Farmaceita rīcībā jābūt ātrai uzziņu iespējamībai: Internet, attiecīgas datorprogrammas, vadlīnijas, MIC informatīvie izdevumi.

1.5. Farmaceitam jāpilnveido terapijas plāni, pacienta uzvedības atbilstības ārsta norādījumiem kontroles iespējas.

Jārekomendē alternatīvās un profilaktiskās iespējas: sports, dabas produkti, utt.

Piemēram ,aukstas kompreses, ledus, gaisa mitrinātāju izmantošana, zāļu tējas, jāpalīdz izvēlēties atbilstošu zāļu formu pacientam.

Piemeklē pacientam lētākas zāles, ja ir tāda vajadzība. Jālūdz ārstam izrakstīt lētākas zāles, ja pacients finansiālu apsvērumu dēļ nenopērk zāles.

1.6. Jānosūta pacients pie citiem speciālistiem

Jāidentificē problēmas, kas ir ārpus farmaceita kompetences. Piem., ieteikt iet pie dentista, acu ārsta, sociālā darbinieka.

Jāreģistrē gadījumi, kad pacienta pašārstēšanās šķiet kļūdaina.

Īpaši uzmanīgi jāizturas pret bērnu slimībām un ilgstoši slimiem pacientiem. Jāpalīdz viņiem apmeklēt ārstu.

Farmaceits uztur kontaktus ar ārstiem. Informē par mājas vizīšu nepieciešamību arī sociālos dienestus.

1.7. Pacienta ārstēšanas progresa monitorings

Jāpārliecinās par pacienta monitoringa vajadzību.

Jāpārliecinās, ka pacients zāles lietos kā instrukcijā norādīts. Ir jāapjautājās vai pacients grib, lai farmaceits piezvana un atgādina par zāļu lietošanu, receptes atjaunošanu, utt.

    1. Jāsakārto attiecīgā dokumentācija

Zālu terāpija/pacienta aprūpe

Slimības raksturojums

Regulāri jāsakārto dokumenti, kas attiecas uz zāļu iegādi, uzglabāšanu un pacientu informēšanu.

Pacienta datu bankā, ja tāda aptiekā tiek uzturēta, ievada jaunus datus par pacienta uzrādītajām alerģijām, blakus efektiem, pacienta sūdzībām par ārstiem, nevēlēšanās iemeslus lietot vienas vai otras zāles.

Jāreģistrē gadījumi, kad bija jāmeklē papildus informācija.

Farmaceitam jāapmeklē semināri, jāpapildina zināšanas par atsevišķām slimībām, terāpiju, farmakoloģiju,

Jāveido labāka saskarsme starp visiem veselības aizsardzības speciālistiem.Jāturpina diabēta slimnieku aprūpe, astmas slimnieku aprūpe, asinsspiediena mērīšana, jāpalīdz veidot slimnieku atbalsta grupas.

  1. Informācija par zālēm

Kompetences elements

Indikators

Aktivitātes piemēri

2.1. Jāizvērtē informācijas ieguves avoti

Zināšanu dziļuma izvērtēšana atbildot uz pacientu jautājumiem.

Jānovērtē vai jāveic papildus literatūras meklējumi un jāizmanto pieredzējušāku kolēģu konsultācijas

Farmaceitam jāatšķir informācijas sniegšanas dziļums pacientam un ārstam.

Farmaceitam jānovērtē vai informāciju var iegūt no nacionālajiem izdevumiem, vai vajadzīgi citi informācijas avoti.

2.2. Informācija jāiegūst no piemērota avota

Regulāri jāpapildina savas zināšanas

Izvērtē cik ilgs laiks būs vajadzīgs lai sagatavotu atbildi par zāļu lietošanu un šajā laikā izpilda solīto.

2.3. Zinātnisku rakstu izmantošana

Izmanto atzītus literatūras avotus

Izvērtē katru individuālu gadījumu un dokumentē to.

2.4. Farmaceitam jāorganizē informācijas izplatīšana

Rekomendācijas sniedz par legāliem zāļu līdzekļiem, arī dabas produktiem

Izmanto savas zināšanas un prasmes zāļu informācijas lapiņu, u.c. sastādīšanā.

2.5. Jāizplata informācija par slimību profilaksi

Atbalsta veselības pasākumu kampaņas.

Izskaidro zāļu uzglabāšanas un bezrecepšu medikamentu izvēli attiecīgai pacientu grupai- bērniem, veciem cilvēkiem, utt.

Zāļu politika

Aktīvi iesaistās zāļu politikas jautājumu risināšanā valstī.

Brīvprātīgi uzņemas sabiedriskus pienākumus zāļu politikas uzlabošanai, izvērtē farmakoekonomikas plusus un mīnusus.

Zāļu informācija

Izvērtē ārstēšanas iznākumu

Analizē pacientam pieejamo informāciju, reklāmu, veicina sadarbību starp aptiekām, pats raksta rakstus, piedalās radio, TV pārraidēs.

Veselības veicināšana

Popularizē veselīgu dzīves veidu

Piem., atbalsta kaskas velosipēdistiem, nesmēķēšanu, sportu, utt.

  1. Izglītība

Kompetences elements

Kompetences indikators

Aktivitātes piemēri

3.1. Farmaceitam ir nepieciešama mūžilgā izglītošanās

Pašam jāmeklē iespējas izglītoties.

Jābūt atsaucīgam daloties ar savām zināšanām.

Pēc paša iniciatīvas jāpiedāvā novadīt semināru, sagatavoties konferencei, piedalīties atvērto durvju dienās, karjeras dienās, Latvijas Farmaceitu biedrības organizētos pasākumos.

  1. Zāļu izplatīšana

Kompetences elements

Kompetences indikators

Aktivitātes piemērs

4.1. Farmaceitam jāvada zāļu izplatīšana un sagatavošana

Farmaceitiskās aprūpes ietvaros jārūpējas par zāļu sarakstu papildināšanu,

Jālabo izplatīšanas kļūdas,

Jāievēro akurātība un precizitāte

Visi dati jāievada datorā un jāsaglabā, par zāļu pasūtīšanu, uzglabāšanu, uzpildīšanu, izsaiņošanu, iesaiņošanu, jāveic visu dokumentu reģistrēšana.

4.2. Individuālas problēmas jāatrisina noteiktā laikā

Sistemātiski pārrauga zāļu tirgu

Farmaceits nekavējoties sazinās ar pacientu, ja notikusi kļūda zāļu izsniegšanā.

4.3. Zāļu lietošanas uzraudzība

Jāpilnveido zāļu tirgošanas menedžments

Jātur kārtībā aptiekas telpas, kvalitātes pārbaudes dokumentus, pieejamu biblioteku vai uzziņas avotus.

Jākontaktējas ar ārstu, ja ir aizdomas par kļūdainu devu, vai ārsta parakstu, jāziņo par pazudušām receptēm.

Ekstemporālās zāles gatavo tām paredzētā vietā, seko pareizai etiķešu lietošanai.

  1. Menedžments

Kompetences elements

Kompetences indikators

Aktivitātes piemērs

5.1. Praktikantam jāmācās kā atbildīgais farmaceits vada un uzrauga padotā personāla darbu

Farmaceitam jāpilnveido attiecības ar kolēģiem un citu personālu.

Jāseko standartu, likumu un normatīvu izpildei.

Respektē personāla problēmas, tās risina, sadala pienākumus.

5.2. Seko lai darba slodze būtu samērīga visiem darbiniekiem.

Darba slodzes izpildes iespējas vai problēmas.

Jāpapildina profesionālā atbildība.

Jāizstrādā darba slodzes uzskaite un novērtējums katram darbiniekam.

Jāpārliecinās, ka nav sastrēguma stundu, ja ir, tās jānovērš, izmantojot asistentu palīdzību. Jāprot izmantot faksu, datoru, dokumentus jāsakārto regulāri, kad nav jāapkalpo pacienti..

5.3. Jāizmanto menedžmenta zināšanas

Uzlabo darba organizāciju un darba vietas iekārtojumu.

Seko līdzi cenām, izmaksām un peļņai.

5.4. Farmaceitam jāpiedalās veselības apdrošināšanas, farmakoekonomisko projektu izstrādāšanā

Seko līdzi recepšu medikamentu apmaksāšanai, terapetiskai bioekvivalencei, ievēro izsniedzamos zāļu daudzumus.

Farmaceits seko līdzi pareizai receptes lietošanai, atjaunošanai un samaksai par zālēm.

Pārliecinās par telpu, darba apstākļu atbilstību prasībām, izstrādā mārketinga plānu, stratēģiju, finansu apriti, investīcijas attīstībai.

Jākontrolē lietotās aparatūras kvalitāte, fasēšanas iekārtas, pareizas zāļu uzglabāšanas vietas – seifi, ugunsdroši skapji,

Jānokomplektē pareizi darbinieku kolektīvs.

Jāsastāda ilglaicīgs un īslaicīgs mārketinga un biznesa plāns.

  1. Zinātniskie pētījumi

Kompetences elements

Kompetences indikators

Aktivitātes piemēri

6.1. Izmanto zinātnes atziņas

Lieto zinātniska darba metodoloģiju, raksta projektus individuālam un grupu darbam.

Farmaceits pats uzsāk pētījumus par pacientu populāciju, sabiedrības veselību, zāļu tirgu, raksta publikācijas. Analizē projektos iegūtos datus un tos interpretē saskaņā ar zinātnes atziņām.

6.2. Ētikas principi

Identificē ētikas rakstura problēmas

Farmaceits pārzina ētikas principus, ievēro personīgo datu aizsardzību, konfidencialitāti.

Studenta prakses atskaite, kas jāiesniedz LU Medicīnas fakultātes dekanātā:

Prakses laikā praktikants raksta prakses pārskatu par savu paveikto darbu, par saviem novērojumiem kā citi farmaceiti strādā, kā arī par savām atziņām un dod savu prakses pašnovērtējumu.

Prakses vadītājs seko sava praktikanta izaugsmei, izlemj darba laika sadalījumu un dod novērtējumu praktikanta darbam.

Prakses atskaite studentam ir jāraksta datortehnikā un tā ir sekojoši jānoformē:

  1. titullapa

  2. satura rādītājs

  3. prakses uzdevumu apraksts un izpilde

  4. shēmas, grafiki, aprēķini, ja tādi ir

  5. Secinājumi, priekšlikumi

  6. Pielikumi

Prakses atskaiti paraksta praktikants un darba vadītājs. Prakses atskaite jāiesniedz MF dekanātā

ne vēlāk kā 5 dienas pēc prakses pabeigšanas.

Prakses novērtējumu iegūst pēc prakses pārskata aizstāvēšanas MF Farmācijas programmas docētājiem.

Pēc prakses pārskata aizstāvēšanas studenta praksi komisija novērtē pēc 10 ballu skalas.

Titullapa:

Latvijas Universitāte

Medicīnas fakultātes Farmācijas maģistra studiju programma

studenta (vārds, uzvārds)

Studenta apliecības Nr.

Farmaceitiskās prakses atskaite

Prakses vieta, farmaceitiskās darbības uzņēmums:

Prakses vadītājs: (vārds, uzvārds)

Prakses laiks:

(Prakses atskaite nav jāraksta tabulas veidā. Piemērā ir parādītas iespējamās aprakstāmās praktikanta prasmes, kas ir iegūtas prakses laikā un novērojumi):

Piemērs aptiekas prakses atskaitei

Kritēriji

Aktivitātes piemērs

Praktikanta paša

darbs vai prakses vadītāja, un citu kolēģu darba novērojumi ar piemēriem

Pašnovērtējums

savām prasmēm un zināšanām

1. Farmācijas likuma un normatīvu izpilde

1. Aptiekas licence, atrašanās vieta

telpu un darbinieku atbilstība

2. Komunikācijas iespējas

Klientu apkalpošanas kārtība,

Informācijas sniegšana par bezrecepšu un recepšu medikamentiem,

Valodu zināšanas

Sadarbība ar ārstiem, lieltirgotavām, citām aptiekām

Biežāk uzdotie jautājumi,

Problēmas un to risinājums

3. Informācijas ieguves avoti un to pieejamība aptiekā

Uzziņu grāmatas, datora datu bāzes, Internet, kolēģu konsultācijas, aptiekas darbinieku semināri, pašizglītošanās

4. Darba attiecības

Iespējamās interešu konfliktu situācijas, ētiska rakstura problēmas

5. Darba organizācija

Pienākumu sadale, darba slodze, laiks viena pacienta apkalpošanai, dokumentācijai

6. Farmaceitiskā aprūpe

Klientu apkalpošana, asinsspiediena mērīšana, testu veikšana, nosūtīšana pie ārsta

7. Recepšu medikamenti

Situācijas analīze par zāļu pieejamību, receptes noformēšanas pareizība, informācija pacientam, cenas.

Negaidītu situāciju izvērtējums

8. Zāļu ekstemporālās formas

Aprakstīt kādas receptes tika aptiekā gatavotas

9. Bezrecepšu medikamenti

Piedāvājums, preču klāsts, informācijas sniegšana, cenas

10. Slimnieku kopšanas līdzekļi

Prasmes lietot un informācijas izvērtējums

11. Zināšanu papildināšana par atsevišķu medikamentu grupām, piemēram:

Diabēta slimnieku aprūpe

Astmas slimnieku aprūpe

Kardiovaskulārie līdzekļi

Pretvēža preparāti

Fitoterāpija

Pretsāpju līdzekļi

Ekstemporālās zāles, to gatavošana, kvalitātes pārbaude

12. Semināri aptiekas darbiniekiem

Semināra tēma, demonstrācijas līdzekļi, tēmas prezentācijas kvalitāte

13. Zāļu uzglabāšana

Piemēri par pareizu zāļu uzglabāšanu vai konstatētās kļūdas

14. Zāļu mijiedarbība

Piemēri, kad vajadzēja pacientam izvērtēt vienlaicīgu vairāku zāļu lietošanu, identificētās zāļu mijiedarbības problēmas.

15. Zināšanu papildinājums farmakoterāpijā.

Zāļu instrukciju lasīšana, tikšanās ar firmu pārstāvjiem, zinātnisku rakstu analīze.

16. Veselīga dzīves veida popularizēšana

17. Aptiekas klientu raksturojums

Narkomānu identificēšana,

Problemātiski pacienti,

Pacienti, kas nevēlas sarunāties ar farmaceitu. Piemēri.

18. Ikmēneša profesionālās izaugsmes vērtējums

Paraksta students un prakses vadītājs

Pielikums Nr. 10

Salīdzinājums ar citu augstskolu līdzīgām programmām

Farmācijas studiju programmu salīdzinājums pēc 2005/36/EK direktīvās minēto kursu izpildes dažādās Eiropas valstu universitātēs

Nr.

Kursa nosaukums, kas ir obligāti farmaceitu izglītības programmās

Latvija

LU

Igaunija Tartu

univ.

Čehija

Kārļa univ.

Somija

Helsinku univ.

Zviedrija

Upsalas

univ.

Francija

Lionas

univ.

Dānija

Karaliskā

Farmācijas

augstskola

Anglija

Astonas

univ.

1.

Augu un dzīvnieku bioloģija

+

-

+

+

-

+

-

-

2.

Fizika

+

+

-

+

-

+

+

-

3.

Vispārējā un neorganiskā ķīmija

+

+

+

+

+

-

+

-

4.

Organiskā ķīmija

+

+

+

+

+

+

+

-

5.

Analītiskā ķīmija

+

+

+

+

+

+

+

+

6.

Farmācijas ķīmija

+

+

+

+

+

-

+

+

7.

Bioķīmija

+

+

+

+

+

+

+

-

8.

Anatomija un fizioloģija

+

+

+

+

+

+

+

+

9.

Latīņu valoda

+

+

+

-

-

-

-

-

10.

Mikrobioloģija

+

+

+

+

+

+

+

+

11.

Farmakoloģija un farmakoterāpija

+

+

+

+

+

+

+

+

12.

Zāļu formu tehnoloģija

+

+

+

+

+

+

+

-

13.

Toksikoloģija

+

-

+

+

+

+

+

+

14.

Farmakognozija

+

+

+

+

+

+

+

-

15.

Farmācijas likumdošana.

Profesionālā ētika

+

-

+

+

-

-

+

-

Salīdzinājums ar farmācijas maģistru studiju plāniem Helsinku universitātē Somijā un Skopjes Universitātē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas republikā.

Abās universitātēs programma ir veidota pēc 3+2 modeļa.

University of Helsinki , Department of Pharmacy
 

Bachelor of Pharmacy 2000

Credit 
units*

ECTS
points

GENERAL STUDIES

 

 

Introduction to university studies and pharmaceutical sciences

1

2

The use of information sources 

1

2

Basics in pharmaceutical laboratory work

2

4

Basics in statistics

1

2

Introduction to computer sciences

2

4

Second domestic language

3

6

Foreign language

3

6

Written and verbal communication

1

2

Introduction to economics and administration

1

2

SUBJECT-RELATED STUDIES

 

 

1. Chemistry of drugs and excipients

 

 

Chemistry

6

12

Pharmaceutical chemistry

6

12

2. Manufacturing of drug products

 

 

Pharmaceutical technology

12

24

3. Biomedicinal pharmacy

 

 

Biochemistry, cell and molecular biology

2

4

Human biology and health

6

12

Pharmaceutical microbiology

3

6

Pharmacognosy

6

12

Biopharmaceutics and pharmacokinetics

4

8

4. Drug treatment

 

 

Systematic pharmacology

7

14

Molecular mechanisms in pharmacology

1

2

Toxicology 

2

4

Pharmacotherapy

4

8

5. Drugs and society

 

 

Social pharmacy

4

8

Pharmacy legislation

2

4

Prescriptions

2

4

Psychology in customer service

2

4

PRACTICAL TRAINING

25

50

SEMINARS

2

4

OPTIONAL STUDIES

3

6

BACHELOR ESSAY

6

12

TOTAL

120

240

*One credit unit corresponds to 2 ECTS. (One credit unit corresponds to about 15-20 hours of lectures or 40 hours of laboratory training and includes examination.)
 

Bakalauru programmas turpinājums ir farmācijas maģistru programma

University of Helsinki
Department of Pharmacy
 

Master of Science in Pharmacy 2000

Credit 
units*

ECTS 
credits

BACHELOR OF PHARMACY

120

240

The Bachelor of Pharmacy counts as a part of Master's degree, and studies it includes need not to be repeated at the Master's level. However, for a Master's degree the optional studies of the Bachelor of Pharmacy should be compensated by following studies:

 

 

Organic chemistry B

2

4

Physics 

1

2

SUBJECT-RELATED STUDIES

 

 

Physical chemistry

2

4

Cell and drug molecule

5

10

Mechanisms and methods in pharmacology

6

12

Analysis

5

10

Drug formulation 

9

18

Pharmacokinetics

3

6

Economics and management 

3

6

Reporting of research results 

1

2

Research seminar

1

2

OPTIONAL STUDIES

5

10

ADVANCED SPECIALIZED STUDIES

 

 

The student specializes in one one of the following six options: biopharmaceutics, pharmaceutical chemistry, pharmaceutical technology, pharmacognosy, pharmacology or social pharmacy.

 

 

Lectures, practical classes and seminars 

16

32

Professional problem

12

24

Master's thesis

12

24

Total 

200

400

Structure and Content of the graduate and postgraduate studies program at the Faculty of Pharmacy in Skopje

Pharmacy Master degree program for the Faculty of Pharmacy in Skopje was developed in accordance with the Bologna declaration from 1999 for a two-tied 3+2 years study structure and the EU Directives for the education of Licensed Pharmacists.

Bachelor of Pharmacy

Both Master programs (Master in Pharmacy and Master in Pharmaceutical Sciences) will have as a prerequisite a common Bachelor (graduate) program with a duration of 3 years which ensures heavy background in chemistry, biology, basic aspects of human medicine related to drugs, as well as basic knowledge of pharmacology, pharmaceutical chemistry, pharmaceutical technology and social pharmacy.

Students with a degree Bachelor of pharmacy can enter Master of Pharmacy program.

Master of Pharmacy

7 Semester

Pharmaceutical technology -advanced (8 ECTS)

Biopharmacy (7 ECTS)

Pharmaceutical chemistry III (10 ECTS)

Food and nutrition (5 ECTS)

8 Semester

Pharmacoinformatics (3 ECTS)

Clinical biochemistry (7 ECTS)

Regulatory affairs and drug quality (7 ECTS)

Toxicology (9 ECTS)

Introduction to Clinical Pharmacy (4 ECTS)

9 Semester

Clinical Pharmacy and Therapeutics (10 ECTS)

Elective Courses Related to Master in Pharmacy Program (total 20 ECTS)

10 Semester

Professional Practice (20 ECTS)

Diploma thesis (10 ECTS)

Pielikums Nr.11

Atsauksmes no ārzemju universitāšu akadēmiskā personāla

(Zviedrija, ASV, Igaunija)

Pielikums Nr. 12

Atsauksmes no farmaceitu profesionālām organizācijām

(Latvijas Farmaceitu biedrība un Latvijas Brīvo farmaceitu apvienība)

Pielikums Nr. 13

Sadarbības un prakses līgumi

(SIA SentorFarm, SIA FarmaBalt, SIA HansaPharm)

Pielikums Nr. 14

Diploma pielikuma paraugs

Pielikums Nr. 15

Reklāma par programmu

LATVIJAS UNIVERSITĀTE MEDICĪNAS FAKULTĀTE

FARMĀCIJAS

PROGRAMMA

MEDICĪNAS FAKULTĀTE

Dekāne prof. Ingrīda Rumba-Rozenfelde

Prodekāns prof. U.Vikmanis

Adrese: Šarlotes iela 1a, Rīga, LV - 1001

Telefons:7362499 Fakss: 7 366306

FARMĀCIJAS PROGRAMMA

Direktore: profesore, Dr. hab. biol. Ruta Muceniece

Akadēmiskā studiju programma

BAKALAURA GRĀDA FARMĀCIJĀ IEGŪŠANAI

LU farmācijas studiju programma ir veidota saskaņā ar Boloņas 1999.g. deklarāciju par vienotu Eiropas augstākās izglītības sistēmu, kas sastāv no 2 līmeņiem. Pirmais cikls ir 3-gadīgā (120 kredītpunkti) bakalaura studiju programma, kuras turpinājums ir 2-gadīgā maģistrantūra.

Bakalaura studiju programmā pēc centralizēto eksāmenu nokārtošanas imatrikulē vidusskolu, ģimnāziju, medicīnas skolu absolventus, kā arī personas, kas ir ieguvušas augstāko izglītību citās fakultātēs vai augstskolās. Konkursā tiks ņemts vērā centralizēto eksāmenu rezultāts latviešu valodā un ķīmijā vai svešvalodā.

Studiju ilgums ir trīs gadi, kas atbilst 120 kredītpunktiem.

Programmā ir iekļauti farmaceita profesijas apgūšanai noteiktie obligātie mācību priekšmeti – farmakoloģija, zāļu tehnoloģija, farmācijas ķīmija, farmakognozija u.c., bez tiem programmu papildina obligātās izvēles kursi un brīvās izvēles kursi. Programma ir sastādīta atbilstoši LR likumdošanas prasībām un Eiropas Savienības direktīvām.

Farmācijas bakalaura studiju programma ir akreditēta 2007. gadā uz 6 gadiem. Pēc bakalaura darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas absolventi saņem diplomu par Veselības zinātņu bakalaura grāda farmācijā iegūšanu, kas dod tiesības studēt maģistrantūrā.

FARMĀCIJAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA

Farmācijas maģistra programma ir atvērta 2003.gadā. Programma ir akreditēta līdz 2010.gada 31.dec.

Maģistra programmā studiju ilgums ir 2 gadi (80 kredītpunkti). Tajā uzņem farmācijas bakalaurus un augstākās profesionālās farmācijas studiju programmas absolventus. Programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus farmācijas speciālistus darbam farmaceitiskās darbības uzņēmumos un studiju turpināšanai doktora studiju programmā “Medicīna un farmācija”, kas arī ir akreditēta 2007.g. uz 6 gadiem.

Programmā ir paredzēti obligātie kursi, ierobežotās izvēles kursi, maģistra darba izstrādāšana, aizstāvēšana un 6 mēnešu prakse aptiekā.

Pēc sekmīgas studiju programmas izpildes persona iegūst Veselības zinātņu maģistra grādu farmācijā un tiesības stāties doktorantūrā.

Sadarbība:

LU studentiem ir iespēja piedalīties Eiropas savienības izglītības programmā ERASMUS, kas piedāvā studentiem stipendijas studijām kādā no ES dalībvalstu augstskolām. ERASMUS/SOCRATES ietvaros pavadītais studiju laiks tiek iekļauts LU studiju laikā. Ir uzsākušas darbu studentu apmaiņas programmas “Campus Europae” un “Nordplus”.

LU farmācijas studentiem ir iespējas kļūt par Starptautiskajā farmācijas studentu asociācijas biedriem.

Pētniecības jomā Latvijā ir izveidojusies sadarbība ar Latvijas Organiskās sintēzes institūtu, Biomedicīnas pētījumu un studiju centru un ar LU asociētiem institūtiem.

Zinātnisko pētījumu rezultāti tiek regulāri publicēti Latvijas vai pasaules zinātniskajos žurnālos, un par tiem tiek ziņots dažādās valsts mēroga vai starptautiskās konferencēs.

Darba iespējas:

Programmas absolventi galvenokārt strādā farmaceitiskās darbības uzņēmumos, valsts institūcijās, kā arī veic pētniecisko darbu.

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Medicīnas fakultāte

44723, 46723 studiju programmas/u (programmas /u kods)

Veselības zinātņu bakalaura farmācijā un Veselības zinātņu maģistra farmācijā grāda/kvalifikācijas iegūšanai

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Par 2004./2005. akadēmisko gadu

Farmācijas bakalauru studiju programma akreditēta

no 06.11.2002 līdz 31.12.2008.

Farmācijas maģistru studiju programma akreditēta

no 06.10.2004 līdz 06.10.2010

Studiju programmas direktors:

prof. Ruta Muceniece ............................

Apstiprināts

LU Medicīnas fakultātes....studiju programmu

padomes sēdē ........ . ......... . 2005.

Protokola Nr. ...............................

Padomes priekšsēdētājs

prof. I. Rumba...................................................

Iesniegts Akadēmiskajā departamentā ......................2005.

1. Akadēmiskās farmācijas bakalaura un maģistra studiju programmas mērķi un uzdevumi

Kvantitatīvie dati sniegti pielikumā Nr. 1.

Farmaceitu izglītības programmas mērķus un uzdevumus regulē ES direktīvas 85/432/EEC un LR likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, bet MK noteikumi Nr.68, 2002.g. nosaka obligāto programmas saturu.

LU Farmācijas programma ir veidota pēc modeļa 3+2 studiju gadi un tās mērķi ir:

  1. sniegt studentiem teorētisko zināšanu un to pielietošanas prasmju kopumu farmācijas zinātņu apakšnozarēs un tām radniecīgās zinātņu nozarēs, un sagatavot studentus patstāvīgai zinātniski pētnieciskai darbībai, attiecīgi bakalaura un maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai, kā arī 6 mēnešu praksei aptiekās,

2. sagatavot studējošos darbam farmaceitiskās darbības uzņēmumos un izglītības turpinājumam doktora studiju līmenī.

Programmas uzdevumi ir:

  • attīstīt studentupatstāvīga darba iemaņas, akcentējot zinātniski pamatotas pieejas nozīmi veselības aizsardzības sistēmas un farmaceitiskās aprūpes problēmu risinājumos.

  • sniegt padziļinātas zināšanas farmācijas disciplīnās, pievēršot lielu vērību jaunākajiem zinātnes sasniegumiem farmācijas pamatdisciplīnās

  • iepazīstināt studentus ar modernām pētniecības metodēm, kā arī ar Nacionālajām programmām farmācijā integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē pieņemtajām farmaceitiskās izglītības vadlīnijām, kas ļaus veidot kopīgu darba tirgu ES valstīs.

  • sagatavot studentus patstāvīgai bakalaura vai maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

2. Studiju programmas organizācija

Studiju programmas struktūru nosaka ES direktīvas 85/432/EEC un LR 2001. gadā pieņemtais likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kura 16. pantā ir teikts, ka farmaceita izglītības diplomam jāapliecina, ka attiecīgā persona ir apguvusi atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas par zālēm un vielām, kas tiek izmantotas zāļu ražošanā, par farmaceitisko tehnoloģiju un kontroli, zāļu lietošanu un par normatīvajiem aktiem farmācijas jomā. Vēl precīzāk programmas struktūru nosaka LR MK noteikumi Nr. 68, 2002, kuros ir uzskaitīti farmācijas programmas obligātie kursi (pielikums 2). Kamēr nav mainīta likumdošana, farmācijas programmu struktūru nedrīkst mainīt un 2004./2005. gadā tā nav mainījusies. Farmaceitu izglītības programmas ir saskaņotas visās ES valstīs, iekļaujot tajās 14 obligātos priekšmetus un 6 mēnešu aptieku praksi.

Gala pārbaudījums attiecīgi programmās ir bakalaura darba vai maģistra darba aizstāvēšana. Tēmu saraksts pielikumā 3. Studiju programmas atbilst ne tikai farmācijas programmu regulējošiem dokumentiem, bet arī LR akadēmisko programmu standartam.

Programmā obligātajā daļā (A) ir visi ES direktīvās un LR MK noteikumos Nr. 68 prasītie obligātie kursi un bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana, kā arī 24 kredītpunktu prakse aptiekās. Obligātās izvēles daļā (B) ir iekļauti kursi, kuri citās ES valstu universitāšu farmācijas programmās ir obligāto kursu sarakstā un ļauj sekot līdzi jaunākajiem farmācijas zinātnes sasniegumiem. Brīvās izvēles (C) daļa ir noteikta 12 kredītpunktu apjomā farmācijas bakalauru studiju programmā. Programmas realizāciju nodrošina LU fakultāšu sadarbība, sadarbība ar Latvijas Farmaceitu biedrību un zinātniskajiem institūtiem. Programmas nodrošinājuma analīze ir dota attiecīgās sadaļās par pētniecisko darbu, akadēmisko personālu un infrastruktūras nodrošinājumu.

LU Farmācijas programmu plāns atbilst Medicīnas fakultātes mērķiem un uzdevumiem - atbilstoši esošajai likumdošanai sagatavot farmācijas nozares speciālistus, kuru diplomi ļautu tiem pēc 3 gadu pēcdiplomu stažēšanās saņemt farmaceita sertifikātu patstāvīgai darbībai farmaceitiskos uzņēmumos vai pēc maģistra grāda ieguves turpināt izglītību doktorantūrā.

  1. Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju programmas praktiskā realizācija notiek LU Medicīnas fakultātē sadarbībā ar Ķīmijas, Bioloģijas, Ekonomikas fakultātēm, Valodu centru un sadarbības partneriem (SIA FarmaBalt, SIA Universitātes aptieka, LU Botāniskais dārzs, Valsts Zāļu Cenu Aģentūra, Valsts Farmācijas Inspekcija, Valsts Zāļu Aģentūra, Organiskās Sintēzes institūts, utt.). Lēmumu pieņemšana par izmaiņām kursos vai laboratorijas darbos notiek katedrās, profesoru grupās, fakultātes Studiju Padomē un tie tiek apstiprināti Domes sēdēs.

3.1. Izmantotās studiju metodes

Lekcijas.Visos studiju kursos ir paredzētas lekcijas. Šajā gadā ir paplašināta E-pasta izmantošana lekciju materiāla nosūtīšanai studentiem. Datorklasē studenti var ierakstīt CD vai disketēs lekciju materiālu individuālām studijām. Ir izveidoti E-universitātes kursi farmakokinētikā, signāltransdukcija, neorganiskajā, analītiskajā, organiskajā ķīmijā.Semināri.Regulāri notiek semināri farmācijas likumdošanas kursā ar atbildīgo farmaceitu piedalīšanos no lieltirgotavām, aptiekām, firmām un Valsts Zāļu Aģentūras darbiniekiem. Farmācijas ķīmijas, farmakoloģijas kursos sadarbība ir ar Organiskās Sintēzes institūta (OSI) zinātniekiem. Šogad tika uzsākti semināri ar ārstu no Onkoloģijas centra piedalīšanos (LOC ārste, nodaļas vad. I.Vēvere).

Referāti, recenzijas, esejas. Kursos “Medicīniskā mikrobioloģija”,“Farmakognozija”, “Imunoloģija”, “Farmakoloģija un farmakoterapija”, “Analītiskā ķīmija”, „Klīniskā farmācija”, „Molekulārā bioloģija. Ģenētika” studenti sagatavo patstāvīgi referātus, kuri tiek nolasīti un apspriesti savā auditorijā, tādējādi, veidojot arī uzstāšanās prasmi un ļaujot iepazīties ar demonstrējamo materiālu sagatavošanas iespējām (kodoskopa transparenti, diapozitīvi, fotogrāfijas, PowerPoint tehnika, utt.).Laboratorijas darbi. ES direktīvās ir noteikts, ka ne mazāk kā 1/3 no studiju laika ir jābūt veltītiem praktiskajiem darbiem, kas arī ir ievērots LU farmācijas programmā. LU farmācijas studiju programmā teorētisko un praktisko kursu attiecība ir 53%/47%. Pie laboratorijas /praktiskajiem darbiem var pielīdzināt arī datoru lietošanas kursu un latīņu, kā arī svešvalodu kursu apguvi, jo šajos kursos lekciju skaits ir minimāls. Šie kursi ir apgūstami praktiski un individuāli. Komandas darbs.Veicot laboratorijas darbus vai sagatavojot materiālus semināram, studenti ir sadalīti apakšgrupās, un tiem tiek dots konkrēts uzdevums. Pieredze liecina, ka studenti vēlas strādāt individuāli vai mazās grupās. Individuālais darbs. Kritiski izvērtējot, jāsecina, ka studenti pārāk maz laika veltī pašmācīšanās uzdevumiem. Par to liecina studentu anonīmo anketu analīze, kas parāda, ka vidēji tikai 5-10 stundas nedēļā studenti mācās patstāvīgi.

Mācību ekskursijas. Ņemot vērā faktu, ka farmācijas uzņēmumos, īpaši privātajā biznesā, liela nauda tiek ieguldīta iekārtu modernizēšanā, universitātes materiālā bāze nespēj studentiem sniegt informāciju par jaunāko tehnoloģiju un aparatūru, tāpēc mācību vizītes ir ļoti nepieciešamas. Atsevišķi laboratorijas darbi tiek veikti OSI laboratorijās, piemēram, hromatogrāfiskā augu aktīvo vielu noteikšana, ātrās zāļu novecināšanas paņēmieni, radioligandu saistīšanās ar receptoriem pētījumi u.c. OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā studenti iepazinās ar laboratorijas iekārtām, aparatūru un procesu, kā notiek jaunu zāļu vielu skrīnings pēc to farmakoloģiskām īpašībām. Austrumu slimnīcas Onkoloģijas centrā studenti iepazinās ar radiācijas un radioaktīvu vielu izmantošanu medicīnā (ārste I.Vēvere) un Radioloģijas centrā ar noteikumu izstrādi kā Latvijā regulē darbu ar radioaktīvām vielām. RSU eksperimentālo dzīvnieku laboratorijā notiek laboratorijas darbi toksikoloģijā (lab. vad. L. Antonoviča).

3.2. Akadēmiskā personāla pētniecības darba ietekme uz studiju darbu

LU Farmācijas programmā pamatdarbā strādājošie docētāji veic pētniecisko darbu LZP un citu grantu projektos. Pieaicināto stundu pasniedzēju pētniecības darbs ir saistīts ar viņu darbavietas zinātniskajiem projektiem (piemēram, OSI pētnieki - M. Dambrova, P. Trapencieris, E. Liepiņš, G. Tirzītis). Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs ir svarīgs personas kvalifikācijas rādītājs, kas ir viens no galvenajiem kritērijiem ievēlēšanai par docentu, asoc. profesoru un profesoru.

Akadēmiskais personāls pēc finansiālajām iespējām piedalās konferencēs un apmaiņas programmās. Piedalīšanās kolēģu zinātniskās darbības novērtēšanā izpaužas, darbojoties kā recenzentiem Latvijas grantu izvērtēšanā ( LZP grantu recenzenti: R.Muceniece, V.Kluša, N.Sjakste, A.Zicmanis, A. Actiņš) un piedaloties kā ekspertiem ārzemēs iegūto doktora grādu nostrifikācijas sēdēs Latvijā vai oponentiem Promocijas Padomēs Latvijā (R.Muceniece, V.Kluša, N. Sjakste).

L’Oreal, UNESCO, LZA balvas „Sievietes zinātnē” eksperte bija R.Muceniece, bet prof. V. Kluša darbojās Žūrijas komisijā.

R.Muceniece ieguva L’Oreal, UNESCO, LZA balvas „Sievietes zinātnē” balvu vecuma grupā pēc 35 gadiem.

R.Muceniece jau 3 gadus ir ES grantu eksperte Marijas Kiri aktivitātēs, Briselē.

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darba aktivitātes uz studiju procesu atstāj divējādu ietekmi. Pirmkārt, akadēmiskā personāla noslogojums auditoriju stundās ir liels un viens docētājs docē, piem., 3-5 dažādus kursus bez aizstājēja, līdz ar to visu šo kursu realizācija ir atkarīga no viena cilvēka, un slimības vai prombūtnes laikā kursi ir jāpārceļ uz citu semestri, vai arī kursi nenotiek tik kvalitatīvi, bet, no otras puses, tikai akadēmiskā personāla aktivitātes ārpus programmas ļauj nodibināt kontaktus ar citām universitātēm, atrast partnerus grantu projektos un ļauj uzlabot lekciju kvalitāti, balstoties uz jaunākajām zinātniskām atziņām.Vistiešāk akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs pozitīvi ietekmē doktorandu studiju programmas realizāciju.

3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajās aktivitātēs

Tā kā zinātniskais darbs prasa lielus finansiālos patēriņus un LU studiju programmām nauda netiek piešķirta, tad studenti var piedalīties tikai kādā projektā, ja granta vadītājam rodas tāda iespēja. 2005.gadā LU grantā 2005/2-LU ir iesaistīti 3 studenti, kas saņem atalgojumu. Citos projektos studenti tiek iesaistīti bez atalgojuma. Studenti, kas saņēma atzinības balvas par zinātniskiem pētījumiem minēti pielikumā 4.

Bakalaura un maģistra darbu izstrādāšanas laikā visi studenti tiek iesaistīti pētījumos. Zinātniskais darbs ir uzsākts arī sociālajā farmācijā, kas neprasa līdzekļus un ir izstrādājams aptiekās, kā sabiedrības veselības un zāļu tirgus pētījumi. Studenti piedalās “Ar medicīnu saistīto studentu” zinātniskajā biedrībā, Latvijas Farmācijas studentu asociācijā un Eiropas Farmācijas studentu asociācijā (EFSA). Maģistru programmas studente Ieva Vītola 2004.g. rudenī bija SOCRATES studente Florences Universitātē, Itālijā. Maģistrante Ilze Paegle 3 mēnešus strādāja Vācijā (Muehlen), veicot pētījumus par farmaceitisko aprūpi privātā aptiekā. Viņas darbu finansēja šī Vācijas aptieka (vadītājs Heinrihs Mullers apmeklēja arī LU). Studenti piedalās LU ikgadējās zinātniskajās konferencēs.

Farmācijas doktora studiju programmā 2005.g. 10. jūnijā tika aizstāvēta pirmā farmācijas doktora disertācija (E. Liepiņš). Bez tam 2004.g. E.Liepiņš saņēma A/S. Grindeksa balvu zinātnē „Sudraba pūce”. Doktora studijas farmācijas zinātnēs turpina 4 doktorandi. 3 no tiem saņem ESF grantus un 1 Kr. Morberga stipendiju, kas apliecina viņu zinātniskā darba kvalitāti.

3.4. Mācību prasmes kursi. LU farmācijas programmas saturs ir saskaņots ar ES valstu programmām un tā kā obligātie kursi ir veltīti ar ES direktīvām noteiktu, definētu prasmju apgūšanai, tad studenti saņem katram kursam atbilstošu uzdevumu. Zinātnisko atziņu izmantošanai mācību procesā ir nepieciešamas kritiskās domāšanas, literatūras atrašanas un rezultātu apstrādes iemaņas, kas tiek veicinātas semināros. LU bibliotekas un MZB darbinieki informē par datu bāzēm, docētāji - par E-kursiem un Internet pieejamiem “Supercourse” lekcijām (piemēram, farmakoekonomikā, farmakoepidemioloģiskiem pētījumiem) (Pielikums 5. kursu sadalījums pa zinātņu nozarēm). Farmaceitisko zinātņu kursi ir specifiski tikai šai programmai. Bakalauru un maģistru programmās kursi neatkārtojas. Studiju programmas realizācijā ieviestas modernās pedagoģiskās stratēģijas un pieejas - problēmbazētā apmācība, teorētisko zināšanu aprobācija praksē, zinātņu integrācija, orientācija uz farmaceitisko aprūpi un farmaceitiskās likumdošanas izmaiņām.Apmēram 1/3 daļa kursu ir ar laboratorijas darbiem, kuros nostiprinās teorētiski iegūtās zināšanas. Mācību prasmi studenti apgūst, veicot pašpārbaudes testus un zināšanu praktisko pielietojamību trenē, izpildot tā sauktos “problēmu pētījumu” testus, kas tiek ieteikti žurnālā “Pharmacy education”. LU Medicīnas fakultātes studentu pašpārvalde organizē tikšanās ar jaunāko kursu studentiem par tēmu “ Kā studēt”.

  1. Vērtēšanas sistēma

LU ir ieviesta 10 ballu vērtēšanas sistēma. Minimālais ballu skaits ir 4, lai kurss skaitītos ieskaitīts. LU darba slodzes aprēķinos kontroldarbiem ir noteikta 1 akadēmiskā stunda, kas maksimāli (dekāns var noteikt vēl mazāku laiku ) docētājam tiek apmaksāta, uz vienu studentu 2 kredītpunktu kursā un 0.5 stundas eksāmenam uz 1 studentu. Kontroldarbiem paredzētās 45 min 2 kredītpunktu kursā semestrī, tātad 10 min mēnesī vai 2.5 min nedēļā uz studentu. Tas ir pārāk mazs laiks mutiskām pārbaudēm, kuras tomēr ir visobjektīvākās. Parasti docētāji izvēlas nepārtrauktu novērtēšanu. Pēc LU noteikumiem katrs kurss noslēdzas ar eksāmenu un vērtējumu ballēs. Obligātās prasības un vērtēšana katram kursam ir ievadītas LUISā un kursu uzsākot katrs docētājs par to informē studentus. Bakalaura vai maģistra grāda piešķiršanas vērtējumu nosaka attiecīgās gala pārbaudījumu komisijas locekļu balsojums pēc kritērijiem: uzrakstītais materiāls, recenzenta viedoklis, aizstāvēšana un spēja atbildēt uz jautājumiem, darba vadītāja atsauksme.

Prakses pārbaudījuma balles tiek piešķirtas izvērtējot prakses dienasgrāmatu, prakses atskaiti, studenta pašnovērtējumu un prakses vadītāja atsauksmi, kā arī atbildes uz pārbaudījuma komisijas locekļu jautājumiem.

Vērtēšanas pieredze tiek apspriesti arī ar ārzemju kolēģiem. Tā, piemēram, Upsalas universitātē nedēļā ir paredzēta 0.5 stundas uz 1 studentu mutiskām pārbaudēm. Itālijā Modenas universitātē, Florences Universitātē un Parīzē Universitātē V semestra laikā kontroldarbu nav, bet eksāmeni notiek tikai mutiski un katram studentam ir atvēlēta 1 stunda laika kursa beigās. Praksei vērtējuma ballēs nav, bet ir ieskaitīta vai neieskaitīta.

  1. Studenti

5.1. Studentu līdzdalība studiju procesā. Studentu līdzdalība studiju programmas pilnveidošanā tiek veicināta ar dažādiem līdzekļiem. 2005.g. tika ieviesta bakalauru un maģistru aptauja pirms izlaiduma par programmām kopumā (pielikums 6). Iespēju robežās studentu vēlēšanās izmainīt kursu secību un apjomu tiek ņemti vērā. Tā kurss “Bioķīmija” tika pārcelts aiz kursa “Organiskā ķīmija” un kursam “Klīniskā farmakoloģija” piešķirti 4 kredītpunkti iepriekšējo 2 vietā. Tika atvērts kurss “Netradicionālā medicīna” B daļā, kuru vada homeopātijas speciāliste I.Vecvagare. Studentu pašpārvaldes pārstāvji piedalās visās fakultātes Domes un Studiju programme padomes sēdēs. Studentu pašpārvalde lemj par stipendijām un studentu rotāciju no LU budžeta vietām uz maksas vietām. Tas veicina studentu motivāciju mācīties. Studentu pārstāvji un pat visi studenti tika lūgti piedalīties programmu akreditācijā un tikties ar ekspertiem.

5.2. Studentu aptaujas analīze. Studentu regulārā anketēšana norāda viņu spriedumu par katru kursu un docētāju. Studenti tiek aptaujāti pēc katra semestra, 1.kurss arī pēc pirmā mēneša (pielikums 7). Pēc anketu datiem studentu vērtējums tiek apkopots, analizēts un pārrunāts ar docētājiem. Katra pasniedzēja novērtējums ētisku apsvērumu dēļ netiek publiskots, bet ar to programmas direktore iepazīstina konkrēto personu. Tik negatīvu vērtējumu, lai mainītu pasniedzēju, līdz šim nav bijis. Problēmas rada laika patēriņš, lai savadītu datorā un apstrādātu tik daudzas studentu anketas (anketas paraugs pielikums 8), un, ka tas ir jādara programmas direktoram, gribētos lai profesoram nebūtu ar to jānodarbojas. Tāpēc ar pateicību tika uzņemta 2005. g. LU Akadēmiskā departamenta iniciatīva apstrādāt absolventu un 1.kursa anketas. Latvijas Farmācijas studentu asociācija veica abu augstskolu RSU un LU farmācijas studentu aptauju (pielikums 9). Anketu analīze parāda, ka studenti vērtē programmu ar ļoti labi un labi.

5.3. Studentu atbalsta dienesti. Farmācijas programmā pamatdarbā Medicīnas fakultātē strādā tikai 3 docētāji, studiju padomnieku un lietvežu nav, tāpēc nav darbinieku, kas varētu veidot speciālu studentu atbalsta dienestu. Katrai fakultātei un programmai tas arī nav vajadzīgs. LU ir izveidots Studentu serviss, LU mājaslapā ir iespējams uzdot jautājumus un saņemt atbildes, lietvedību kārto dekanāta darbinieki, citus jautājumus nokārto studentu pašpārvalde. Docētāji paši savos kursos nodarbojas ar nesekmīgajiem darba slodzē paredzēto konsultāciju stundu laikā, ir laboratorijas darbu atstrādāšanas dienas, kuru laikā ir iespējamas individuālas nodarbības. Kopēšana pa maksu ir iespējama MF dekanātā, LU Raiņa bulv. 19, un Ķīmijas fakultātē. Patstāvīgā darba veikšana ir iespējama bibliotēkās un datorklasēs. Pētniecības darbu organizē grantu vadītāji, farmācijas programmu studentiem parasti tas notiek OSI vai RSU Eksperimentālo dzīvnieku departamenta laboratorijās. Studentu pētniecības darbs sociālajā farmācijā notiek aptiekās.

5.4. Absolventu aptaujas. Šogad notika pirmais maģistru izlaidums.Absolventi tika aptaujāti pēc izlaiduma (pielikums 6). Līdz šim gandrīz visi farmācijas bakalauri turpina studijas maģistrantūrā. Darba devējus nav iespējams intervēt, jo to uzmeklēšanai nav izdalīta ne nauda pasta izdevumiem, ne laiks meklējumiem. Programmas direktorei ir neiespējami izsūtīt tik daudz vēstuļu, vai personīgi atrast šī gada absolventu darba devējus 890 Latvijas aptiekās, ap 200 farmaceitiskās firmās un ap 100 farmaceitiskās industrijas uzņēmumos. Darba devēju un absolventu aptaujas būtu jāveic speciālai darba grupai sociālo projektu ietvaros un ne katru gadu. Tas varētu būt pētījums ar apmaksātiem komandējumiem uz vietām pa 5-6 gadu intervāliem. Ne velti LR Labklājības ministrija ir saņēmusi lielu ES finansējumu absolventu nodarbinātības pētījumiem, kas apliecina, ka nav taisnīgi uzlikt šo pienākumu LU profesoram veikt brīvdienās un par saviem līdzekļiem. Tomēr cik zināms no Valsts nodarbinātības dienesta kā bezdarbnieki 2004/2005.g. farmaceiti nav reģistrēti un farmaceiti ir ļoti pieprasīti darba tirgū.

6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls

6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaita attiecības pret studentu skaitu studiju programmā. Atsevišķa administratīvā vai palīgpersonāla farmācijas programmām nav. Medicīnas fakultātes dekanātā strādā izpilddirektore un 4 sekretāres/metodiķes. Tātad, ja fakultātē kopā ir ap 717 studentiem, tad administratīvā personāla un studentu skaita attiecība ir 1:140.

Tā kā Farmācijas studiju programmai ir piešķirtas 3 pamatslodzes, bet pārējie docētāji farmācijas programmās strādā daļu laika, jo darba slodzi izpilda, strādājot citās studiju programmās (ārstniecības, ķīmijas, bioloģijas, ekonomikas u.c.), tad akadēmiskā personāla attiecība pret studentu skaitu farmācijas programmās ir aprēķināta, pieņemot, ka visi docētāji izpilda jaunajās darba slodzēs noteikto akadēmisko stundu skaitu. Tādejādi, izrēķinot nosacītās vienībās darba laiku veltītu farmācijas programmas realizēšanai, akadēmiskā personāla attiecība pret studentu skaitu ir apmēram 1: 16.

6.2. Personāla kvalifikācijas atbilstība. Farmācijas bakalauru programmas realizācijā piedalās 25 docētāji, no kuriem 6 ir stundu pasniedzēji farmācijas zinātnēs, Maģistru programmā strādā 11 LU pamatdarba docētāji un 5 stundu pasniedzēji.

Tā kā vieni un tie paši docētāji vada kursus gan bakalauru, gan maģistru programmās, tad kopējais LU pamatdarba docētāju skaits ir 28. Kā stundu pasniedzēji arī vieni un tie paši cilvēki vada kursus abās programmās. Akadēmiskā personāla kvalifikācija ir ļoti augsta. Pamatdarbā nodarbinātajiem docētājiem, izņemot Valodu centra docētājus, visiem ir zinātņu doktora grāds. Ja skaita programmas atsevišķi, tad ir nodarbināti 30 zinātņu doktori. No tiem 8 ir profesori un 10 asociētie profesori. Docētāju skaitā ir 3 LZA akadēmiķi un 2 LZA korespondētājlocekļi. Arī kā stundu pasniedzēji ir nodarbināti 4 zinātņu doktori no Organiskās Sintēzes institūta.

6.3. Akadēmiskā personāla skaita attiecība pret akadēmisko personālu, kurš ir iesaistījies reģistrētu pētniecības projektu realizācijā

Programmā nodarbināto zinātņu doktoru attiecība pret LU reģistrēto pētījumu projektu vadītājiem ir 2.5:1, bet docētāji ir ne tikai kā vadītāji nodarbināti pētniecības projektos. Viena un tā pati persona var būt iesaistīta vairākos projektos.

6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs

Lielākā balva bija 2005. g. R. Mucenieces iegūtā: L’Oreal, UNESCO un LZA balva „Sievietēm zinātnē”.

Projektu vadītāji un projektu tēmas ir sniegtas pielikumā Nr. 9. Farmācijas pprogrammas docētāji piedalās kā līdzstrādnieki projektos: CLEAR Ārsts klīniskais pētnieks piedalās prof. R.Muceniece un Kr. Saleniece.

2005/7-LU projekta vadītāja ir prof. V. Kluša, bet piedalās prof. R.Muceniece, asoc. prof. Š.Svirskis. 2005/2-LU projekta vadītāja prof. R.Muceniece, bet piedalās prof. V. Kluša, asoc. prof. Š.Svirskis, docente U.Riekstiņa, asistente Kr. Saleniece.

OSMOZE projekta vadītājs prof. N. Sjakste, piedalās prof. R.Muceniece.

Katrs docētājs iesniedz katru gadu publikāciju sarakstu LU Akadēmiskajam departamentam. Būtu vēlams šos sarakstus publicēt LU mājas lapās sadaļā “Pētniecība”. Bez zinātniskiem rakstiem SCI žurnālos ir publikācijas arī populāri zinātniskos izdevumos kā “Kabinets” (V.Kluša), “LatvijasĀrsts” (R.Muceniece, A.Vīksna, N. Sjakste). Prof. R. Muceniece un prof. A. Vīksna ir žurnāla „Latvijas Ārsts” konsultatīvās padomes locekļi.Akadēmiskais personāls pēc finansiālajām iespējām piedalās konferencēs un apmaiņas programmās.

2004./2005. g. prof. N.Sjakste “Osmozes” granta ietvaros strādāja Parīzes universitātes V Medicīnas centra Farmaceitiskās ķīmijas departamentā un Viļņas Universitātē, Lietuvā. 2005.g. aprīlī R.Muceniece bija pieredzes apmaiņā Florences Universitāte, Itālijā. 2005.g. septembrī prof. V. Kluša bija pieredzes apmaiņā Plovdivas Universitātē, Bulgārijā un Turku universitātē, Somijā.

6.5. Pamatdarbā personāla īpatsvars struktūrvienības uzticēto uzdevumu izpildei. LU fakultātēs pamatdarbā nodarbināto farmācijas programmas docētāju (28) un stundu pasniedzēju (10) attiecība ir 2.8:1 jeb apmēram 75 % docētāju ir pamatdarbā LU struktūrās.

6.6. Personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika

LU MF sagatavotie doktoranti un stundu pasniedzēji ar doktora grādu ir potenciāla

rezerve personāla attīstībai, ja viņi atradīs darbu Latvijā, kas būtu saistīts ar zinātni un,

ja universitātes pasniedzēju algas būs tik pievilcīgas, lai uz izsludināto konkursu pieteiktos

pretendenti. Apmācības un kadru attīstības politika ir sagatavot farmācijas zinātņu

doktorus. 2005.g. E. Liepiņš, aizstāvot promocijas darbu “Jauna tipa kardioprotektīvo

savienojumu farmakoloģisko mehānismu pētījumi”, ieguva farmācijas doktora grādu

un kļuva par jauno zinātnieku Medicīnas fakultātē, kur vada kursu “Uztura bagātinātāji”

un farmācijas maģistra darbus. Farmācijas doktoru studiju programmā doktorande

Kr. Saleniece jau ir LU pamatdarba docētāja, bet 2 strādā kā stundu pasniedzēji.

2005.gadā R.Muceniece tika ievēlēta par profesori farmācijā. Šī ir pozitīva tendence

personāla attīstībai.

Lēmumi fakultātē par personāla ievēlēšanu tiek pieņemti Domē, apstiprinot amata aprakstu,

un ievēlot docētāju attiecīgā amatā Domes vai Profesoru Padomes sēdē.

6.7. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti

Līdz šim visi programmā paredzētie kursi tiek realizēti un problēmu ar esošo personālu

nav bijis. Risks ir tas, ka vairākus kursus docē viens cilvēks, kura slimības,

prombūtnes laikā vai atteikšanās docēt kursu gadījumā, nav citu docētāju, kuri varētu

novadīt auditoriju stundas. Docētāju skaits ir minimizēts līdz tādai pakāpei, kas kļūst

par problēmu katru gadu, sastādot stundu sarakstu. Īpaši stundu pasniedzēji ir ļoti

neapmierināti ar zemo samaksu 1.5-3 lati stundā docētājam ar maģistra grādu un 3-5 lati

par stundu docētājam ar zinātnisko grādu.

7. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums

Finansēšanas avots ir studentu mācības maksas, no kurām tiek veikti atskaitījumi LU infrastruktūrai un pēc tam katru gadu noteikts Medicīnas fakultātes budžets. 2004/2005.g. tika saņemts A/S Grindeks ziedojums. Metodisko nodrošinājumu papildināja netradicionālā veidā iegūtas tiesības bez maksas lietot ES valstu vienoto kursu “Stabilis” par zāļu vielām. Tas tika iegūts R.Muceniecei un L. Krīgerei bez maksas pārtulkojot šos CD latviešu valodā un ievietojot šo materiālu kopīgā kursā. Tagad farmācijas programmas rīcībā ir 10 CD, kas aizstāj jaunākās mācību grāmatas un pie tam ļauj mūsu studentiem mācīties to pašu, ko visās ES valstīs.

7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz 1 studentu. Farmācijas programa tiek realizēta, izmantojot Ķīmijas, Bioloģijas, Ekonomikas fakultāšu telpas attiecīgiem kursiem, bet farmācijas programmas docētājiem ir pieejama viena 15 m2 ofisa telpa un 42 m2 laboratorija. Studentiem ir atvēlētas MF telpas Šarlotes ielā 480 kv.m., Lielvārdes ielā 200 kv.m., 20 kv.m. auditorija Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, 2 datorklases Ķīmijas fakultātē un Medicīnas fakultātē. Tiek ievērota norma 4 kv.m. laboratoriju telpas uz 1 studentu. Farmācijas maģistra programmas laikā pēdējā gadā studenti neatrodas universitātes telpās, jo maģistra darbus pārsvarā izstrādā ārpus universitātes (zinātniskos institūtos un aptiekās), bet 6 mēnešu prakse notiek tikai aptiekās, ārpus LU no 80 kredītpunktiem tiek realizēti 48. Bez maksas tiek izmantota lekcijām mazā konferenču zāle un 1 laboratorija OSI un auditorija Rīgas medicīnas koledžā.

7.2. Materiāli tehniskā nodrošinājuma organizācija. Sastādot stundu sarakstu tiek ņemts vērā vajadzīgais laiks, lai pārbrauktu no vietas nodarbību vietas uz otru.Laboratorijas ir pieejamas stundu sarakstā paredzētajā laikā un nokavēto nodarbību atstrādāšanas laiki tiek paziņoti savlaicīgi. Datorklase Asara ielā 5 ir atvērta līdz 20.00, LU bibliotēka un MZB ir atvērtas arī sestdienās un vakaros līdz 22.00 un šajās vietās ir pieejams Internet.

7.3. Auditorijas un nodarbību klases. Auditorijas ir piemērotas 30-40 studentiem. Laboratorijās pēc darba drošības instrukcijām ir jāparedz 4 m2 uz 1 cilvēku. Lielāku laboratoriju par 42 m2 nav, tāpēc laboratorijas darbus var strādāt 10 cilvēku grupās. Savukārt sadarbības partneri uzstāda savus noteikumus. Piemēram, A/s Grindeks atļauj tikai 5 cilvēku skaitu grupā, jo rūpnīcā darbs ir automatizēts un operatoram ir maza pārraudzības telpa.

7.4. Mācību resursu pieejamība. Metodiskie materiāli Ķīmijas fakultātes docētājiem ir sagatavoti brošūru veidā, Medicīnas fakultātē katrs docētājs tos izplata viņam un studentiem pieejamākā veidā. Liela daļa docētāju izsūta studentiem uz E-pasta adresēm lekciju konspektus, laboratoriju darbu protokolus. Izteikti trūkst savu zinātnisko laboratoriju ar pētījumiem vajadzīgo aparatūru un farmācijas programmas pasniedzēju telpu. Pašlaik ir viena 15 m2 pasniedzēju telpa ar diviem rakstāmgaldiem un vienu datoru, kurā jāstrādā trīs pamatdarba docētājām (R.Muceniece, U.Riekstiņa, K.Saleniece), kā arī 8 stundu pasniedzējiem un 4 doktorandiem.

7.5. Bibliotēkas saturs un laboratorijas aprīkojums. LU bibliotēkā ir iepirktas jaunas mācību un uzziņu grāmatas farmācijā. Ir pasūtīti zinātniskie žurnāli un pieejama datu bāze Medline. Tomēr žurnālu vietā būtu izdevīgāk nopirkt pieeju Science Direct, jo atsaucēm un informācijai ir vajadzīgi konkrēti raksti no dažādiem žurnāliem. Savas bibliotēkas fakultātē nav, bet blakus atrodas MZB un LU bibliotēka.

Laboratoriju aprīkojums ķīmijas kursiem ir Ķīmijas fakultātes pārziņā. Farmācijas specifisko kursu laboratorijas darbiem nepieciešamais tiek pirkts par grantu naudu vai saņemts kā dāvinājums no aptiekām un Organiskās Sintēzes institūta. 2004.g. AS “Grindeks” ziedojums 5000 Ls ļāva nopirkt projektoru, datoru, analītiskos svarus, Eiropas farmakopeju un pH-metru.

7.6. Lēmumu pieņemšana par jaunu grāmatu un laboratoriju aprīkojuma iegādi.

Katrs docētājs raksta iesniegumu grāmatas iegādei. Atbildīgā persona docente G. Strazda kopā ar bibliotekas darbiniekiem izvērtē finansiālās iespējas un viņi nopērk vai nenopērk grāmatas. Priekšroka tiek dota grāmatu iegādei, kuras ir izvēlējušies vairāki docētāji. Laboratoriju aprīkojums farmācijas programmām līdz šim nav pirkts par fakultātes līdzekļiem, izņemot 2001. gadā pašas laboratorijas remontu, visi rēķini tiek apmaksāti no pētniecības projektu naudas.

7.7. Finansēto projektu skaits un apjoms. Citu fakultāšu docētājisavu projektu līdzekļus neiegulda farmācijas programmās, tāpēc to apjoms netiek uzskaitīts. Farmācijas programmās pamatdarbā ir 3 docētājas un to grantu apjoms ir sekojošs: LZP granti: R.Mucenieces vadītais 6340 Ls un U.Riekstiņas vadītais - 3000 Ls. R.Mucenieces 2005/2-LU grants 10000 Ls. Doktorandu ESF granti, kuros katram doktorandam ir 1200 Ls reaģentu iegādei. Papildus tika saņemti 5000 Ls no A/s Grindekss. Kopā 2004/2005.akad.g. farmācijas projektu apjoms bija 26740 Ls.

Iespēju piedalīties SOCRATES programmā studentiem ir izmantojusi 1 studente 2004.g. okt.-dec. (Ieva Vītola, Florences universitāte, Itālija) un profesore Vija Kluša (2005.g. okt. Bulgārija).

8. Ārējie sakari. 8.1. un 8.2.Saites ar darba devējiem un sadarbība ar citām farmācijas programmām

Tabula Nr. 1. Lielākie sadarbības partneri

Latvijā

Ārzemēs

Ķīmijas un farmācijas darba devēju asociācija

Upsalas universitāte, Zviedrija

Farmaceitu arodbiedrība

Stokholmas farmācijas augstskola, Zviedrija

Aptiekāru Asociācija

Eotvos universitāte, Ungārija

Latvijas Farmaceitu Biedrība

Eksperimentālās dermatoloģijas departaments, Bradfordas Universitāte, Anglija

Valsts Zāļu Aģentūra

Tartu Universitāte, Igaunija

Valsts Zāļu Cenu Aģentūra

Kauņas Universitāte, Lietuva

Valsts Farmācijas inspekcija

Viļņas Universitāte, Lietuva

SIA FarmaBalt un Universitātes aptieka

Parīzes universitāte V, Francija

Organiskās sintēzes institūts

Lundas universitāte, Zviedrija

LU Biomedicīnas Pētījumu un Studiju centrs

Helsinku universitāte, Somija

A/S “Grindeks”

Florences universitāte, Itālija

LU Bioloģijas institūts

Modenas universitāte, Itālija

SIA “Homeopātijas aptieka”

Rostokas universitāte, Vācijā

Hanzas pilsētu zinātņu vasaras skola

Maltas Universitātes Farmācijas fakultāte, Malta

2003/2004. gadā tika iegūts ES grants MedNatNet, kas ļāva attīstīt sakarus ar 23 universitāšu farmācijas fakultātēm vai programmām. Pirmā konference notika 2004.g. Amsterdamā (ar ziņojumu no LU puses piedalījās prof. V. Kluša un A.Zicmanis).

Latvijā ar RSU Farmācijas fakultāti sadarbība notiek farmaceitu biedrības pasākumu organizēšanā un starp studentu zinātniskām biedrībām. Kopīgi no abām augstskolām tika rekomendēti studenti vasaras skolai Rostokas universitātē Vācijā. RSU studenti piedalījās LU “Ar medicīnu saistīto” studentu zinātniskajā konferencē.

2005. gadā pirmo reizi notika Latvijas farmācijas studentu karjeras dienas pielikums 11). Kopīgi notiek vieslektoru semināru apmeklējums, uz kuriem ir uzaicināti abu augstskolu studenti (piemēram, pielikums 12). Katru gadu notiek basketbola turnīrs, ko organizē Latvijas Farmaceitu Biedrība (pielikums 13).

Ārzemju augstskolu mācībspēki, kas pasnieguši studiju programmā sadalījumā pa valstīm.

Mācībspēku no ārzemēm, kas strādātu LU farmācijas programmā, nav bijis, bet fakultātē regulāri ir vieslektori, kuru lekcijas apmeklē visi Medicīnas fakultātes studenti. Tieši farmācijas studentiem lekcijas ir lasījuši prof. K. VanGrootheest, prof. J.Labadie, prof. E.Puijenbroek (Nīderlande), prof. P. S. Schonhofer, prof. D.Elsasser (Vācija). 2004.g. novembrī LU MF viesojās vieslektors, profesors J.L. Boucher apmaiņas projektā “Osmoze” no Parīzes Universitātes, Francija. 2005.g. 7.okt. J.Vlcek (Čehija) Eiropas Klīniskās farmācijas asociācijas prezidents. 2005.g. 24.okt. J. Krska, farmācijas prakses profesore no Liverpūles universitātes (Anglija) un P. Spīvejs ES eksperts (Brisele, Beļģija). Kopā 8 vieslektori, no kuriem 3 vieslektori no Nīderlandes, 2 no Vācijas, 1 no Francijas, 1 no Anglijas, 1 no Beļģijas.

Studentu skaits, kas studējuši ārzemēs sadalījumā pa valstīm

Studenti ārzemēs studē ar savu privāto sakaru palīdzību. Tādos gadījumos viņi ņem LU akadēmisko pārtraukumu, un, ja viņi atrod finansējumu studijām ārzemēs, tad viņi neatgriežas LU. Pašlaik Vācijā studē 2 studenti, Šveicē 1 un Itālijā Modenas Universitātē 2. Ar SOCRATES stipendiju Ieva Vītola 3 mēnešus mācījās Florences universitātē, Itālijā.

Ārzemju studenti LU farmācijas bakalaura studiju programmā nav imatrikulēti. Katru gadu piesakās 2-3 studenti, kas ir par maz, lai organizētu kursus angļu valodā.

Pašnovērtējuma ziņojums ir veidots sadarbībā ar programmā nodarbinātajiem docētājiem un ir apstiprināts Medicīnas fakultātes Studiju programmu padomes sēdē.

Atbildīgā par pašnovērtējuma iesniegšanu

LU Medicīnas fakultātes

Farmācijas bakalaura programmas direktore: profesore R.Muceniece

Pielikums Nr. 1

Kvantitatīvie dati

Kvantitatīvie dati

2001/2002

2002/2003

2003/2004

2004/2005

Studējošo skaits

61

87

116

160

Mācībspēku raksturojums:

Kopējais skaits

20 LU darbinieki

(# plānā, bet

programma bija atvērta tikai 2.gadu)

28 LU darbinieki

(#plānā, bet visi B kursi netiek realizēti)

28 LU darbinieki

(#plānā, bet visi B kursi netiek realizēti)

28 LU darbinieki

(#plānā, bet visi B kursi netiek realizēti)

* Ar doktora vai h.dokt. grādu

15 (no tiem 11 hab.dokt.)

25 (no tiem 11 hab.dokt.)

25 (no tiem 11 hab.dokt.)

25 (no tiem 11 hab.dokt)

* Maģistra grādu

5

3

3

3

Profesoru īpatsvars akadēmiskajā personālā

10 (no tiem 6 asoc.prof.)

16 (no tiem 7 asoc.prof.)

18 (no tiem 10 asoc.prof.)

18 (no tiem 10 asoc.prof.)

Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu

15

15

20

16

Starptautiska mācībspēku apmaiņa

3

6

8

3

Starptautiska studentu apmaiņa

-

5 (LU studenti studē ārzemēs)

3 (LU studenti studē ārzemēs)

3 (LU studenti studē ārzemēs)

  • * Stundu pasniedzēji ar doktora grādu ir 4, ar maģistra grādu 8

  • # Par akadēmisko personālu ir uzskatīts LU akadēmiskais personāls bez stundu pasniedzējiem. Tā kā visi B daļas kursi netiek realizēti, reāli nodarbinātais docētāju skaits ir mazāks

  • Starptautiska mācībspēku apmaiņa nozīmē farmācijas programmas mācībspēku vizītes citu valstu universitātēs

Pielikums Nr. 2

Farmācijas studiju programmu salīdzinājums pēc 85/432/EEC direktīvās minēto kursu izpildes dažādās Eiropas valstu universitātēs

Nr.

Kursa nosaukums, minēts 85/432/EEC un LR MK noteikumos par regulētām profesijām

Latvija

LU

Somija

Kuopio univ.

Anglija

Astonas univ.

Zviedrija

Upsalas

Univ.

Francija

Lionas univ.

Dānija

Karaliskā

Farmācijas

augstskola

Čehija

Kārļa univ.

Igaunija

Tartu univ.

1.

Augu un dzīvnieku bioloģija

+

+

-

-

+

-

+

-

2.

Fizika

+

-

-

-

+

+

-

+

3.

Vispārējā un neorganiskā ķīmija

+

-

-

+

-

+

+

+

4.

Organiskā ķīmija

+

-

-

+

+

+

+

+

5.

Analītiskā ķīmija

+

+

+

+

+

+

+

+

6.

Farmācijas ķīmija (zāļu analīze)

+

+

+

+

-

+

+

+

7.

Bioķīmija

+

+

-

+

+

+

+

+

8.

Anatomija un fizioloģija

+

+

+

+

+

+

+

+

9.

Latīņu valoda (medicīniskā terminoloģija)

+

-

-

-

-

-

+

+

10.

Mikrobioloģija

+

+

+

+

+

+

+

+

11.

Farmakoloģija un farmakoterāpija

+

+

+

+

+

+

+

+

12.

Zāļu formu tehnoloģija

+

+

-

+

+

+

+

+

13.

Toksikoloģija

+

-

+

+

+

+

+

-

14.

Farmakognozija

+

+

-

+

+

+

+

+

15.

Farmācijas likumdošana. Profesionālā ētika

+

-

-

-

-

+

+

+

Pielikums Nr. 3

Farmācijas bakalauru darbu tēmas 2004./2005. studiju gads

Nr.

Students

Vadītājs

Vad. Akad. Grāds, amats,

Maģistra darba tēma

Topics of master thesis

1.

Svetlana Černise

Jānis Ģībietis

Dr.ķīm., docents

Metālu mikrodaudzumu noteikšana farmaceitiskajos preparātos ar kolorimetriskās ekspresanalīzes metodi

2.

Ludmila Vanceviča

Dace Grauda

Dr.biol., docente

Eļļas satura un sastāva noteikšana Latvijas izcelsmes linos

3.

Andra Miķelsone

Dace Grauda

Dr.biol., docente

Antioksidantu ietekme uz linu kallusu kultūrām

4.

Lita Lapiņa

Daiga Behmane

(konsultante

Ruta Muceniece)

Valsts Zāļu Cenu Aģentūras vadītāja. Mag.ekon

Dr. Hab. Biol., asoc.prof.

Pieprasītākie veterinārie līdzekļi govkopībā

5.

Baiba Gūtmane

Gaļina Biksone

(konsultante

Una Riekstiņa)

Mag.ekon.

Dr. Biol., docente

Citotoksisko T limfocītu atbilde pret hepatīta B vīrusa korantigēnu

6.

Velga Gūtmane

G. Tirzītis

Dr. ķīm., vadošais pētnieks OSI

Antioksidantu preparāti (skats no aptiekas)

7.

Rita Podniece

G. Tirzītis

Dr. ķīm., vadošais pētnieks OSI

Fitoestrogēnu preparāti (skats no aptiekas)

8.

Jeļena Piļipenko

Vija Kluša

Prof., Dr. med.

Rīgas iedzīvotāju informētība par osteoporozi

9.

Jeļena Dilendorfa

Vija Kluša

Prof., Dr.med.

Melanokortiskie mehānismi sāpju regulācijā

10.

Inese Stelmaka

Gaļina Biksone

(konsultante Līga Krīgere)

Mag.ekon.

Dipl.farm.

Ekstemporālie līdzekļi dermatoloģijā

11.

Svetlana Ogurcova

Līga Krīgere

doktorante

Mazgāšanas līdzekļi un vide

12.

Evita Kucina

Līga Krīgere

doktorante

Zāļu reklāma masu mēdijos

13.

Irēna Petjkane

D.Behmane

(konsultante

Ruta Muceniece)

Meg.ekon.

Asoc. Prof.

Vitamīnu aprites un lietošanas pētījumi

14.

Anda Kalniņa

A. Vīksna

Prof.

Ieskats Alūksnes novada aptieku pagātnē

15.

Jurita Rukmane

D.Behmane

(konsultante

Ruta Muceniece)

Mag.ekon.

LU,MF asoc.prof.

Psihotropo vielu aprite aptiekā

16.

Irita Bite

Silvija Pastare

Dr.chem., docente

Minerālūdeņu kvalitātes izvērtējums

17.

Līga Burmistre

Kristīne Saleniece

LU MF,asistente

Psihotropo un narkotisko zāļu gada aprite Balvu aptiekā

18.

Signe Garjāne

Ārija Volrāte (7427462)

Konsultants U. Riekstiņa

Dr. Med.

Larifāns un tā svecīšu formas ietekme uz recidivējošu Herpesvīrusa infekciju.

19.

Linda Očagova

Kristīne Saleniece

LU, MF asistente

Pretaudzēju medikamenti

20.

Ņina Krušeļņicka

Maija Dambrova

Dr. Pharm.

Dietonu saturošas pretradiācijas ziedes biopieejamības noteikšana

21.

Ilze Ozola

Ingūna Vecvagare

Dipl.ārste

Homeopātiskie līdzekļi

22.

Žanna Kozlova

Gaļina Biksone

(konsultante

Una Riekstiņa)

Mag.ves.zin.

Dr.biol., docente

Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu aprite aptiekā

23.

Vita Slica

Gaļina Biksone (konsultante

Una Riekstiņa

Mag.ves.zin.

Dr.biol., docente

Antibiotiku aprite aptiekā

24.

Anda Novicāne

M. Dineviča

Dipl.farm.

Farmaceitiskā aprūpe

25.

Didzis Ansons

D.Behmane

(konsultante

Ruta Muceniece)

Mag.ekon.

Asoc. Prof.

Dislipidēmija un holesterīna noteikšana aptiekā

26.

Iveta Lapiņa

N. Sjakste

R.Paeglis (9198804)

Prof., Dr.med.

Dipl.farm.

Miopija un tās iedzimtības pētīšana saistībā ar gēnu PSMA6

27.

Ligita Kukule

Vija Kluša

Prof., Dr.med.

Cukura diabēta slimnieku aprūpe aptiekā

28.

Ināra Uzuliņa

Anda Prikšāne

Doc., Dr.ķīm.

Alkohola toksiska iedarbība

29.

Iļja Zenovjevs

Silvija Pastare

Zenta Balarbula? (konsultants

Dr.chem., Doc.

Medus ārstnieciskās īpašības, nātrija un kālija jonu , jonu noteikšana ar liesmas fotometru dažādos medus paraugos

30.

Jana Čornaja

S. Bērziņa

Asoc. Prof.

Antivirusālo preparātu darbības mehānismi un klīniskā lietošana

31.

Aleksandra Smirnova

S. Bērziņa

Asoc. Prof. Dr.med.

Pretsēnīšu preparāti

32.

Anna Jurgele

Jevgēnijs Volgrams

Dr.pharm., RSU

Karboksihemoglobīns, analītiskie un toksikoloģiskie aspekti.

33.

Jānis Ozols

Silvija Pastare

Dr.ķīm.

Minerālūdeņu kvalitāte

Farmācijas maģistru darbu tēmas un vadītāji 2004/2005.m/g.

Nr.

Students

Vadītājs

Vad. akad.grāds, amats

Maģistra darba tēma

1.

Bernārs Lauris

V. Kaļķis

Dr.h.ķīm., asoc. prof. LU ĶF

Aptiekas darbinieku arodveselība

2.

Gribuška Gita

U.Riekstiņa

Dr.biol., docente LU MF

Hepatīta B vakcīnu izstrādes pētījumi

3.

Geduša Jana

A.Actiņš

konsultants

J.Sīpols

Dr.ķīm.Asoc.prof.

Dr.med., asoc.prof. LU MF

Narkomānijas aprūpes sistēma kā valsts attīstības programmas sastāvdaļa

4.

Paegle Ilze

R.Muceniece

Dr.h.biol.LU, MF

Nootropo līdzekļu aprite aptiekā

5.

Šemeta Indra

R.Muceniece

Dr.h.biol., LU MF

Arteriālās hipertensijas pacientu medikamentozā ārstēšana un aprūpe aptiekā

6.

Mence Pārsla

R.Muceniece

Dr.h.biol. asoc.prof. LU MF

Pašārstēšanās – priekšrocība vieglu saslimšanu ārstēšanā un farmaceita loma tajā

7.

Kucina Elīna

G.Biksone

Ves.zin.mag.

LU MF

Ģenērisko nosaukumu reģistrs

8.

Sičova Veronika

G.Biksone

Atsevišķu slimnieku terapijas izvērtējums klīnikā

9.

Niedra Viktorija

G.Biksone

Medikamentozās aprūpes iespējas

10.

Vītola Ieva

G.Biksone

Antibiotiku lietošanas aspekti Latvijā

11.

Spiridonova V.

J.Šteinbergs

Dr.biol., LU BMC

Retu slimību ģenētiskās analīzes

12.

Taurīte Arta

A.Vīksna

Dr.med. Prof. LU MF

Ārstniecības augi latviešu tautas ticējumos

13.

Levina Anna

N.Sjakste

Dr.med. LU MF

Ar DNS cieši saistīto proteīnu izpēte

14.

Jurgaitīte Elīna

V.Kluša

Dr.h.med. LU MF

Pētījumi par melanokortīnu ietekmi uz dzīvnieku uzvedības reakcijām

Pielikums 4.

2005. gada konkursa "Par labāko zinātnisko sniegumu Latvijas Universitātes studentu noslēguma darbos" rezultāti

  1. Jeļena PIĻIPENKO par darbu medicīnas nozarē, farmakoloģijas apakšnozarē "Rīgas iedzīvotāju informētības analīze par osteoporozi un to preventējošo zāļu lietošanu."; zinātniskais vadītājs - prof. Vija Zaiga Kluša.

    2. Valentīna SPIRIDONOVA par darbu medicīnas nozarē, molekulārās bioloģijas apakšnozarē "Retu slimību ģenētiskās analīzes"; zinātniskais vadītājs - Dr.biol. Juris Šteinbergs.

    3. Ieva VĪTOLA, atzinības raksts par darbu medicīnas nozarē, farmakoloģijas apakšnozarē "Farmaceitiskās aprūpes problēmas antibakteriālās terapijas laikā."; zinātniskais vadītājs - pedagoģijas maģistrs Gaļina Biksone

Pielikums 5.

Kursu sadalījums pa zinātņu nozarēm

Farmācijas bakalaura studiju programmā A daļā teorētisko un praktisko nodarbību attiecība ir 53% pret 47 %.

A daļā

10 kredītpunkti ir paredzēti bakalaura darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai,

76 kredītpunkti studiju kursu apguvei.

Kursu apjoma procentuālais sadalījums pa zinātņu nozarēm ir sekojošs:

26 % ir ķīmijas kursi,

33.2 % farmaceitisko zinātņu kursi,

32.8 % bioloģijas-medicīnas kursi,

8 % fizika un informātika, datu bāzes

2.6 % farmācijas likumdošana, profesionālā ētika.

B daļā kā obligātās izvēles kursi tiek piedāvāti kursi 40 kredītpunktu apjomā, no kuriem ir jāizvēlas kursi 22 kredītpunktu apjomā.

No tiem 10 % ir svešvalodu kursi,

40 % biomedicīnas,

24.5 % farmaceitisko zinātņu,

15 % ķīmijas,

10 % datoru lietošanas kurss.

C daļā brīvās izvēles kursos studentiem ir jāizvēlas citu studiju programmu kursi 12 kredītpunktu apjomā.

LR MK noteikumi Nr.2 03.01.2002 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu” nosaka maģistra programmas obligāto saturu un kredītpunktu uzskaiti par katru apgūtu priekšmetu, ieskaitot arī par praksi.

LU farmācijas maģistra studiju programma sastāv no:

1) obligātajiem (A daļas) kursiem, kuros ir iekļautas:

  • padziļinātas studijas farmācijas zinātņu nozarēs un starpdisciplīnu nozarēs

  • maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana

  • farmaceitiskā prakse

  1. obligātās izvēles kursiem (B daļa), kuros izvēlei tiek piedāvāti kursi 21 kredītpunktu apjomā.

Pielikumos 6-9 aptauju anketas

Pielikums 10.

Farmācijas programmā iesaistīto docētāju pētniecības projekti

Actiņš A.
05.1740

Farmaceitiski aktīvo vielu sintēze un izpēte

Mekšs P.
05.1733

Virsmas aktīvo maleīnskābes atvasinājumu sorbcijas likumību pētījumi un analīzes metožu izstrāde gāzu-šķidrumu un augstefektīvās šķidrumu hromatogrāfijas (AŠH) apstākļos

Ūzuliņa I.
05.1727

Maleīnskābes atvasinājumu sintēze un adsorbcijas pētījumi uz dispersām cietām daļiņām

Vīksna A.
05.1737

Smago metālisko elementu piesārņojuma novērtēšanas metožu pilnveidošana modulētā ekosistēmā — gaiss, augsne un skuju koki

Zicmanis A.
05.1738

Ambidento anjonu pārvērtības jonu šķidrumu vidēs

Kluša V.
05.1418

Anti-HIV terapijas izraisīto neiro- un miopātiju novēršanas jaunas stratēģijas

Muceniece R.
05.1419

Melanokortīnu un to sintētisko mimētiķu loma neiroimunoendokrīno sistēmu savstarpējā mijiedarbībā

Sīpols J.
04.1116

Aptaukošanās signālu insulīna un leptīna mijiedarbība ar smadzeņu opioīdiem un Y neiropeptīdu uztura atalgošanas sistēmā

Sjakste N.
04.1317

Slāpekļa oksīda patoloģiska produkcija un tās farmakoloģiskās korekcijas iespējas

LU pētniecības projekti:

Kartupeļu ekstrakta ārstniecisko īpašību zinātniskā izpēte
Vadītājs: R.Muceniece

Atkarību izraisošo vielu melanokortīnerģisko signālmehānismu pētījumi (turpinājums)
Vadītājs: V.Z.Kluša

Autotransporta  dūmgāžu radītā piesārņojuma (ar kvēpiem, metāliskiem elementiem, benzolu) izpēte un noteikšanas metožu pilnveidošana
Vadītājs: A.Vīksna

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Medicīnas fakultāte

44723, 46723........studiju programmas/u (programmas /u kods)

Veselības zinātņu bakalaura farmācijā un Veselības zinātņu maģistra farmācijā..........................grāda/kvalifikācijas iegūšanai

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Par 2005./2006. akadēmisko gadu

Farmācijas bakalauru studiju programma akreditēta

no 06.11.2002 līdz 31.12.2008.

Farmācijas maģistru studiju programma akreditēta

no 06.10.2004 līdz 06.10.2010

Studiju programmas direktore:

prof. Ruta Muceniece ............................

Apstiprināts:

LU Medicīnas fakultātes....studiju programmu

padomes sēdē ........ . ......... . 2006.

Protokola Nr. ...............................

Padomes priekšsēdētāja

prof. I. Rumba...................................................

Iesniegts Akadēmiskajā departamentā ......................2006.

1. Akadēmiskās farmācijas bakalaura un maģistra studiju programmas mērķi un uzdevumi

Kvantitatīvie dati sniegti pielikumā Nr. 1.

Farmaceitu izglītības programmas mērķus un uzdevumus regulē ES direktīvas 85/432/EEC un LR likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, bet MK noteikumi Nr.68, 2002.g. nosaka obligāto programmas saturu.

LU Farmācijas programma ir veidota pēc modeļa 3+2 studiju gadi un tās mērķi ir:

  1. sniegt studentiem teorētisko zināšanu un to pielietošanas prasmju kopumu farmācijas zinātņu apakšnozarēs un tām radniecīgās zinātņu nozarēs, un sagatavot studentus patstāvīgai zinātniski pētnieciskai darbībai, attiecīgi bakalaura un maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai, kā arī 6 mēnešu praksei aptiekās,

2. sagatavot studējošos darbam farmaceitiskās darbības uzņēmumos un izglītības turpinājumam doktora studiju līmenī.

Programmas uzdevumi ir:

  • attīstīt studentupatstāvīga darba iemaņas, akcentējot zinātniski pamatotas pieejas nozīmi veselības aizsardzības sistēmas un farmaceitiskās aprūpes problēmu risinājumos;

  • sniegt padziļinātas zināšanas farmācijas disciplīnās, pievēršot lielu vērību jaunākajiem zinātnes sasniegumiem farmācijas pamatdisciplīnās;

  • iepazīstināt studentus ar modernām pētniecības metodēm, kā arī ar Nacionālajām programmām farmācijā integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un pasaulē pieņemtajām farmaceitiskās izglītības vadlīnijām, kas ļaus veidot kopīgu darba tirgu ES valstīs;

  • sagatavot studentus patstāvīgai bakalaura vai maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai.

2. Studiju programmas organizācija

Studiju programmas struktūru nosaka ES direktīvas 85/432/EEC un LR 2001. gadā pieņemtais likums “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Vēl precīzāk programmas struktūru nosaka LR MK noteikumi Nr. 68, 2002, kuros ir uzskaitīti farmācijas programmas obligātie kursi (pielikums 2). Kamēr nav mainīta likumdošana, farmācijas programmu struktūru nedrīkst būtiski mainīt un 2005./2006. gadā tā nav mainījusies. Farmaceitu izglītības programmas ir saskaņotas visās ES valstīs, iekļaujot tajās 14 obligātos priekšmetus un 6 mēnešu aptieku praksi (Pielikums 3). Studiju programmas atbilst arī LR akadēmisko programmu standartam.

Gala pārbaudījums attiecīgi programmās ir bakalaura darba vai maģistra darba aizstāvēšana. Tēmu saraksts pielikumā 4. Programmā obligātajā daļā (A) ir visi ES direktīvās un LR MK noteikumos Nr. 68 prasītie obligātie kursi, kā arī bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un 24 kredītpunktu prakse aptiekās. Obligātās izvēles daļā (B) ir iekļauti kursi, kuri citās ES valstu universitāšu farmācijas programmās ir obligāto kursu sarakstā un ļauj sekot līdzi jaunākajiem farmācijas zinātnes sasniegumiem. Brīvās izvēles (C) daļa ir noteikta 12 kredītpunktu apjomā farmācijas bakalauru studiju programmā. Programmas realizāciju nodrošina LU fakultāšu sadarbība, sadarbība ar Latvijas Farmaceitu biedrību un zinātniskajiem institūtiem.

LU Farmācijas programmu plāns atbilst Medicīnas fakultātes mērķiem un uzdevumiem - atbilstoši esošajai likumdošanai sagatavot farmācijas nozares speciālistus, kuru diplomi ļautu tiem pēc 3 gadu pēcdiplomu stažēšanās saņemt farmaceita sertifikātu patstāvīgai darbībai farmaceitiskos uzņēmumos vai pēc maģistra grāda ieguves turpināt izglītību doktorantūrā.

  1. Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju programmas praktiskā realizācija notiek LU Medicīnas fakultātē sadarbībā ar Ķīmijas, Bioloģijas, Ekonomikas fakultātēm, Valodu centru un sadarbības partneriem (SIA FarmaBalt, SIA Universitātes aptieka, LU Botāniskais dārzs, Valsts Zāļu Cenu Aģentūra, Valsts Farmācijas Inspekcija, Zāļu Valsts Aģentūra, Valsts aģentūru “Organiskās Sintēzes institūts” (OSI), utt.). Tiek atjaunoti sadarbības līgumi ar aptieku īpašniekiem. Lēmumu pieņemšana par izmaiņām kursos vai laboratorijas darbos notiek katedrās, profesoru grupās, fakultātes Studiju programmu padomē. Lēmumi tiek apstiprināti Domes sēdēs.

3.1. Izmantotās studiju metodes

Lekcijas.Visos studiju kursos ir paredzētas lekcijas. Šajā gadā ir paplašināta E-pasta izmantošana lekciju materiāla nosūtīšanai studentiem. Datorklasē studenti var ierakstīt CD vai disketēs lekciju materiālu individuālām studijām. Studentu pašpārvalde veido fakultātes mājas lapā visu kursu lekciju datu bāzi. Daudzos kursos ir izveidoti E-universitātes kursi. Semināri.Regulāri notiek semināri, uz kuriem tiek uzaicināti arī viesi no farmaceitiskajiem uzņēmumiem vai zinātniskām laboratorijām. Notiek mācību vizītes. Referāti, recenzijas, esejas. Lielākajā kursu daļā studenti sagatavo patstāvīgi referātus, kuri tiek nolasīti un apspriesti savā auditorijā, tādējādi, veidojot arī uzstāšanās prasmi un ļaujot iepazīties ar demonstrējamo materiālu sagatavošanas iespējām (kodoskopa transparenti, diapozitīvi, fotogrāfijas, PowerPoint tehnika, utt.).Laboratorijas darbi. ES direktīvās ir noteikts, ka ne mazāk kā 1/3 no studiju laika ir jābūt veltītiem praktiskajiem darbiem, kas arī ir ievērots LU farmācijas programmā. LU farmācijas studiju programmā teorētisko un praktisko kursu attiecība ir 53%/47%. Pie laboratorijas /praktiskajiem darbiem var pielīdzināt arī datoru lietošanas kursu un latīņu, kā arī svešvalodu kursu apguvi, jo šajos kursos lekciju skaits ir minimāls. Šie kursi ir apgūstami praktiski un individuāli. Komandas darbs.Veicot laboratorijas darbus vai sagatavojot materiālus semināram, studenti ir sadalīti apakšgrupās, un tiem tiek dots konkrēts uzdevums. Pieredze liecina, ka studenti vēlas strādāt individuāli vai ļoti mazās grupās. Individuālais darbs. Kritiski izvērtējot, jāsecina, ka studenti pārāk maz laika veltī pašmācīšanās uzdevumiem. Par to liecina studentu anonīmo anketu analīze, kas parāda, ka vidēji studenti nemeklē papildus literatūru, bet galvenokārt tiek izmantoti vienīgi lekciju konspekti.

Mācību ekskursijas. Ņemot vērā faktu, ka farmācijas uzņēmumos, īpaši privātajā biznesā, liela nauda tiek ieguldīta iekārtu modernizēšanā, universitātes materiālā bāze nespēj studentiem sniegt informāciju par jaunāko tehnoloģiju un aparatūru, tāpēc mācību vizītes ir ļoti nepieciešamas, tomēr studentiem par tām ir jāmaksā. (pielikums 5, mācību vizīte uz Tallinas farmaceitisko fabriku). Atsevišķi laboratorijas darbi tiek veikti OSI laboratorijās, piemēram, hromatogrāfiskā augu aktīvo vielu noteikšana, ātrās zāļu novecināšanas paņēmieni, radioligandu saistīšanās ar receptoriem pētījumi u.c. OSI Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijā studenti iepazinās ar laboratorijas iekārtām, aparatūru un procesu, kā notiek jaunu zāļu vielu skrīnings pēc to farmakoloģiskām īpašībām.

3.2. Akadēmiskā personāla pētniecības darba ietekme uz studiju darbu

LU Farmācijas programmās pamatdarbā strādā tikai 3 docētājas, bet 2005/2006.g. bija 2 (docente U.Riekstiņa (2005/2006.m.g. bija bērna kopšanas atvaļinājumā). Pieaicināto stundu pasniedzēju pētniecības darbs ir saistīts ar viņu darbavietas zinātniskajiem projektiem (piemēram, OSI pētnieki - M. Dambrova, P. Trapencieris, E. Liepiņš, G. Tirzītis). Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs ir svarīgs personas kvalifikācijas rādītājs, kas ir viens no galvenajiem kritērijiem ievēlēšanai par docentu, asoc. profesoru un profesoru.

Akadēmiskais personāls pēc finansiālajām iespējām piedalās konferencēs un apmaiņas programmās. Piedalīšanās kolēģu zinātniskās darbības novērtēšanā izpaužas, darbojoties kā recenzentiem Latvijas grantu izvērtēšanā ( LZP grantu recenzenti: R.Muceniece, V.Kluša, N.Sjakste, A.Zicmanis, A. Actiņš) un piedaloties kā ekspertiem ārzemēs iegūto doktora grādu nostrifikācijas sēdēs Latvijā vai oponentiem Promocijas Padomēs Latvijā un Igaunijā (R.Muceniece, V.Kluša, N. Sjakste).

L’Oreal, UNESCO, LZA balvas „Sievietes zinātnē” eksperte bija R.Muceniece, bet prof. V. Kluša darbojās Žūrijas komisijā.

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darba aktivitātes uz studiju procesu atstāj divējādu ietekmi. Pirmkārt, akadēmiskā personāla noslogojums auditoriju stundās ir liels un viens docētājs docē, piem., 3-5 dažādus kursus bez aizstājēja, līdz ar to visu šo kursu realizācija ir atkarīga no viena cilvēka, un slimības vai prombūtnes laikā kursi ir jāpārceļ uz citu semestri, vai citu laiku, bet, no otras puses, tikai akadēmiskā personāla aktivitātes ārpus programmas ļauj nodibināt kontaktus ar citām universitātēm, atrast partnerus grantu projektos un ļauj uzlabot lekciju kvalitāti, balstoties uz jaunākajām zinātniskām atziņām.Vistiešāk akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs pozitīvi ietekmē doktorandu studiju programmas realizāciju.

3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajās aktivitātēs

Tā kā zinātniskais darbs prasa lielus finansiālos patēriņus un LU studiju programmām pētniecībai nauda netiek piešķirta, tad studenti var piedalīties projektā, ja granta vadītājam rodas tāda iespēja. 2005.gadā LU grantā 2005/2-LU bija iesaistīti 3 studenti, kuri saņēma atalgojumu. Citos projektos studenti tiek iesaistīti bez atalgojuma. Studenti –Laine Saule, Jurita Rukmane, Rihards Burmistris Eiropas Klīnisko farmaceitu konferencē Viļņā, 2006.g. maijā par piedalīšanos ar stenda referātu un praktiskajās nodarbībās saņēma sertifikātus.

Bakalaura un maģistra darbu izstrādāšanas laikā visi studenti tiek iesaistīti pētījumos. Zinātniskais darbs ir uzsākts arī sociālajā farmācijā, kas neprasa līdzekļus un ir izstrādājams aptiekās, kā sabiedrības veselības un zāļu tirgus pētījumi. Studenti piedalās “Ar medicīnu saistīto studentu” zinātniskajā biedrībā, Latvijas Farmācijas studentu asociācijā un Eiropas Farmācijas studentu asociācijā (EFSA), LU ikgadējās zinātniskajās konferencēs (pielikumā 6, konf. programmas). Pavasara semestrī maģistru programmas studentes Jeļena Piļipenko un Jeļena Dīlendorfa stažējās Florences universitatē. Itālijā; rudens semestrī Signe Garjāne un Iveta Lapiņa stažējas Helsinku Universitātē, Somijā.

Doktora studijas farmācijas zinātnēs turpina 4 doktorandi. 2 no tiem saņem ESF grantus un jaunais zinātnieks E.Liepiņš Kr. Morberga stipendiju, kas apliecina viņu zinātniskā darba kvalitāti. Pielikumā 7. ir studentu un doktorantu zinātniskie raksti un konferenču tēzes 2005/2006.g.

3.4. Mācību prasmes kursi. LU farmācijas programmas saturs, atbilstoši reglamentētas profesijas statusam, ir saskaņots ar ES valstu programmām. Zinātnisko atziņu izmantošanai mācību procesā ir nepieciešamas kritiskās domāšanas, literatūras atrašanas un rezultātu apstrādes iemaņas, kas tiek veicinātas semināros. LU bibliotekas un MZB darbinieki informē par datu bāzēm, docētāji - par E-kursiem un Internet pieejamiem “Supercourse” lekcijām (piemēram, farmakoekonomikā, farmakoepidemioloģiskiem pētījumiem) (Pielikums 8. kursu sadalījums pa zinātņu nozarēm). Farmaceitisko zinātņu kursi ir specifiski tikai šai programmai. Bakalauru un maģistru programmās kursi neatkārtojas. Studiju programmas realizācijā ieviestas modernās pedagoģiskās stratēģijas un pieejas - problēmbazētā apmācība, teorētisko zināšanu aprobācija praksē, zinātņu integrācija, orientācija uz farmaceitisko aprūpi un farmaceitiskās likumdošanas izmaiņām.Apmēram 1/3 daļa kursu ir ar laboratorijas darbiem, kuros nostiprinās teorētiski iegūtās zināšanas. Mācību prasmi studenti apgūst, veicot pašpārbaudes testus un zināšanu praktisko pielietojamību trenē, izpildot tā sauktos “problēmu pētījumu” testus, kas tiek ieteikti žurnālā “Pharmacy education”. LU Medicīnas fakultātes studentu pašpārvalde organizē tikšanās ar jaunāko kursu studentiem par tēmu “ Kā studēt” .

4. Vērtēšanas sistēma

LU ir ieviesta 10 ballu vērtēšanas sistēma. Minimālais ballu skaits ir 4, lai kurss skaitītos ieskaitīts. LU darba slodzes aprēķinos kontroldarbiem ir noteikta 1 akadēmiskā stunda, kas maksimāli (dekāns var noteikt vēl mazāku laiku ) docētājam tiek apmaksāta, uz 1 studentu 2 kredītpunktu kursā un 0.5 stundas eksāmenam uz 1 studentu. Tātad kontroldarbiem paredzētas 2.5 min nedēļā uz studentu. Tas ir ļoti mazs laiks, lai pārbaude sniegtu rezultātu. Katrs kurss noslēdzas ar eksāmenu un vērtējumu ballēs. Obligātās prasības un vērtēšana katram kursam ir ievadītas LUISā un kursu uzsākot katrs docētājs par to informē studentus. Bakalaura vai maģistra grāda piešķiršanas vērtējumu nosaka attiecīgās gala pārbaudījumu komisijas locekļu balsojums pēc kritērijiem: uzrakstītais materiāls, recenzenta viedoklis, aizstāvēšana un spēja atbildēt uz jautājumiem, darba vadītāja atsauksme.

Prakses pārbaudījuma balles tiek piešķirtas izvērtējot prakses dienasgrāmatu, prakses atskaiti, studenta pašnovērtējumu un prakses vadītāja atsauksmi, kā arī atbildes uz pārbaudījuma komisijas locekļu jautājumiem.

Vērtēšanas pieredze tiek apspriesti arī ar ārzemju kolēģiem. Tā, piemēram, Upsalas universitātē nedēļā ir paredzēta nevis 2.5 min, bet 0.5 stunda uz 1 studentu pārbaudēm. Itālijā Modenas universitātē, Florences Universitātē un Parīzē Universitātē V semestra laikā kontroldarbu nav, bet eksāmeni notiek tikai mutiski un katram studentam ir atvēlēta 1 stunda laika kursa beigās. Praksei vērtējuma ballēs nav, bet ir ieskaitīta vai neieskaitīta.

5. Studenti

5.1. Studentu līdzdalība studiju procesā. Studentu līdzdalība studiju programmas pilnveidošanā tiek veicināta ar dažādiem līdzekļiem. 2006.g. tika veikta bakalauru un maģistru programmas absolventu aptauja par programmām kopumā (pielikums 9 un 10). Vērtējums ir starp ļoti labi un labi. Tā kā programmas akreditācijas laikā A daļā nedrīkst veikt būtiskas izmaiņas, tad studentu vēlēšanās izmainīt kursu secību un apjomu tiek ņemti vērā iespēju robežās. Studentu pašpārvaldes pārstāvji piedalās visās fakultātes Domes un Studiju programmu padomes sēdēs. Studentu pašpārvalde lemj par stipendijām un studentu rotāciju no LU budžeta vietām uz maksas vietām. Tas veicina studentu motivāciju mācīties. Studentu pārstāvji un pat visi studenti tika lūgti piedalīties programmu akreditācijā un tikties ar ekspertiem.

5.2. Studentu aptaujas analīze. Studenti tiek anketēti pēc programmas beigām un izvēles kārtībā dažādu gadu studenti (piemēram 2.kurss, pielikums 11), kā arī aptaujāti par docētāju darbu. Pēc anketu datiem studentu vērtējums tiek apkopots, analizēts un pārrunāts ar docētājiem. Tomēr anketēšana prasa ļoti daudz laika, lai savadītu datorā un apstrādātu tik daudzas studentu anketas, un, ka tas ir jādara programmas direktoram, gribētos lai profesoram nebūtu ar to jānodarbojas.

2005. un 2006.g. Latvijas Farmācijas studentu asociācija (LFSA) veica abu augstskolu RSU un LU farmācijas studentu aptauju, par rezultātiem tiks ziņots LFB ikgadējā kongresā 2006.g. 4.nov.

5.3. Studentu atbalsta dienesti. Farmācijas programmā pamatdarbā Medicīnas fakultātē strādā tikai 3 docētājas, 2005/2006.m.g. bija divas, tāpēc nav darbinieku, kas varētu veidot speciālu studentu atbalsta dienestu. Katrai fakultātei un programmai tas arī nav vajadzīgs. LU ir izveidots Studentu serviss, LU mājaslapā ir iespējams uzdot jautājumus un saņemt atbildes, lietvedību kārto dekanāta darbinieki, citus jautājumus nokārto studentu pašpārvalde. MF studentu pašpārvalde 2005/2006.m.g. ir pilnveidojusi fakultātes mājas lapu. Docētāji nodarbojas ar nesekmīgajiem darba slodzē paredzēto konsultāciju stundu laikā, ir laboratorijas darbu atstrādāšanas dienas, kuru laikā ir iespējamas individuālas nodarbības. Kopēšana pa