textarchive.ru

Главная > Документ


8.14. Studiju programmas attīstības plāns

1) akadēmiskā darbība, personāla attīstība

LU MF sniedz starptautiski atzītu augstāko izglītību medicīnas un farmācijas nozaru spektrā, kas balstās uz attīstītu veselības zinātni; sagatavo speciālistus darbam zinātniskās darbības, tautsaimniecības, izglītības, vides un veselības jomā, kuri savā darbībā plaši var balstīties uz vispusīgām modernām farmācijas zināšanām; atbalsta daudzveidīgu pētniecību un zinātnisko darbību.

Farmācijas maģistru programmas attīstība ir saistīta ar LR izglītības sistēmas finansējumu un valsts ekonomiku kopumā. Samazinoties iedzīvotāju skaitam un ģimnāziju absolventu skaitam samazināsies arī studentu skaits augstskolās. Tāpēc programmu paplašināšana un jauna akadēmiskā personāla piesaistīšana nākotnē nebūs aktuāla. Akadēmiskā personāla darba slodzes nemitīgi tiek palielinātas un docētāju skaits samazināts. Līdz ar to akadēmiskā personāla attīstība tuvākajos nākošajos gados būs apgrūtināta. Iespējams akadēmiskais personāls atradīs darbu pētniecības projektos. Piemērs tam ir LU piesaistītais finansējums ESF projektos „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”.

Arī jaunajā akreditācijas periodā studiju programmas darbība balstīsies uz LU, Latvijas Republikas un ES augstākās izglītības, zinātnes un ekonomikas stratēģijas kopējām nostādnēm, saglabājot farmācijas nozares akadēmiskās tradīcijas un ievērojot tās attīstības tendences pasaulē. Personāla darbība akadēmiskās izglītības jomā atbilst valsts attīstības prioritātei – „Sabiedrības veselība”. Tiek plānota sadarbība starp farmācijas, medicīnas un dabaszinātņu nozarēm. Farmācijas programmas turpinās akadēmisko tradīciju saglabāšanu un sekmēs arī lietišķo virzienu attīstību Latvijas tautsaimniecības, izglītības, vides un veselības aizsardzības vajadzībām.

Akadēmiskā personāla augstā kvalifikācija ļauj veikt zinātniskos pētījumus pasaules līmenī. MF Farmācijas programmas docētājas un Farmakoloģijas katedras docētāji īstenos trīs gadu ESF projektu „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei”.

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšana tiks veicināta, stažējoties ārvalstu augstskolās un pētniecības centros, tiks atbalstīta savstarpēja sadarbība un iespējas inovatīvām darbībām. Tiks veicinātas arī studentu starptautiskās apmaiņas iespējas, noslēdzot jaunus ERASMUS apmaiņas līgumus un pagarinot esošos.

Turpināsies sadarbība ar ārvalstu augstskolu docētājiem, aicinot viņu nolasīt lekciju ciklus vai lekcijas atsevišķos bakalaura un maģistra programmas studiju kursos.

2) finansējuma un infrastruktūras attīstība

Infrastruktūras, zinātniskās aparatūras, laboratorijas aprīkojuma, informācijas resursu iegādei būtisks līdzekļu avots piešķiršanas gadījumā varētu būt piesaistītais zinātnes finansējums. Tomēr ESF un ERAF projektos nedrīkst pirkt aparatūru un atbalstīt studiju procesu. Esošo līdzekļu robežās studiju kursu kvalitātes uzlabošana tiks veikta, izmantojot iegādāto aparatūru, pieeju Internet datu bāzēm un bibliotēku resursiem. Studējošo piesaistei akadēmisko studiju programmām docētāji veiks nepieciešamos reklāmas pasākumus, skolu apmeklējumus, individuālas pārrunas, piedalīsies ēnu dienās, darba devēju informēšanu u.c., veiks dažādas darbības, kas sekmē studentu skaita palielināšanos.

Akadēmiskās darbības, finansējuma un infrastruktūras, personāla attīstības plāns:

  • Regulāra kursu saturu atjaunošana atbilstoši jaunākajiem zinātnes sasniegumiem un izmaiņām farmācijas likumdošanā,

  • Modernu apmācības pieeju un pārbaudījumu formu ieviešana,

  • Studiju kursu savstarpēja integrācija,

  • Studiju kursu realizācijas daudzveidības paplašināšana (E – kursi),

  • Studiju rezultātu iznākuma identificēšana studiju kursiem,

  • Regulāra studiju satura un studiju programmas organizācijas analīze,

  • Docētāju kvalifikācijas celšana, palīdzot docētājiem izstrādāt promocijas darbus. Pašlaik 2 docētājas ir zinātniskā grāda pretendentes,

  • Veicināt docētāju piedalīšanos ERASMUS apmaiņas programmā,

  • Stimulēt farmācijas bakalauru studiju turpināšanu farmācijas maģistru studiju programmā.

Pētniecības darba pilnveidošana:

  • Doktorantūras studiju attīstība, Doktorantūras skolas,

  • Jaunu pētniecības projektu rakstīšana un iesniegšana,

  • Teorētisko studiju kursu atjaunošana un modernizēšana.

Infrastruktūras attīstība:

  • Attīstīt lekciju auditoriju, laboratoriju un grupu mācību telpu fondu,

  • Attīstīt bibliotēkas resursus,

  • Sadarboties ar citām LU fakultātēm.

8.15. Studiju programmas SVID analīze

9. tabula.Studiju programmas SVID analīze

Stiprās puses

Vājās puses

  • Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls ar autoritāti akadēmiskajā vidē;

  • Intensīva, pastāvīga un akreditācijas periodā tālāk attīstīta sadarbība ar radniecīgām studiju programmām ES valstīs, kā arī ar studiju programmām Latvijas Universitātē (bioloģijas, ķīmijas, ekonomikas profilos);

  • Innovatīvais studiju programmas raksturs, moderno mācību tehnoloģiju un pieeju attīstība akreditācijas periodā;

  • LU dažādu fakultāšu mācībspēku iesaistīšana Medicīnas fakultātes realizēto studiju programmu docēšanā, tā veicinot integrāciju un mācībspēku noslodzi;

  • Stabilas zinātniskās pētniecības tradīcijas;

  • Laba sadarbība ar lielākajiem pētniecības centriem;

  • Farmācijas maģistra programmu beidzēji sekmīgi uzsāk darbu savā profesijā;

  • Akadēmiskās programmas ir klasiskas un to saturs atbilst Eiropas farmācijas programmu tendencēm;

  • Programmu absolventiem ir vispusīga sagatavotība;

  • Iespēja un tradīcijas jau no pirmā kursa iesaistīties pētnieciskajā darbā;

  • Akadēmiskam personālam izdodas iegūt ES projektus un publicēt SCI rakstus;

  • Līdz šim reflektantu skaits farmācijas programmās ir katru gadu pieaudzis.

  • Atsevišķos farmācijas apakšvirzienos akadēmiskā personāla skaits Latvijā ir samazinājies līdz kritiskajai robežai;

  • Akadēmiskā personāla atjaunošanās ir lēna un nevienmērīga. Nepietiekams budžeta vietu skaits doktorantūrā;

  • Mazs apmaiņas studentu skaits;

  • Joprojām daļa materiāli tehniskās bāzes ir novecojusi;

  • Vizuāli nepievilcīgas telpas un ofisa telpu trūkums docētājiem, doktorantiem;

  • Nepietiekams programmu finansiālais nodrošinājums salīdzinot ar līdzīgām programmām Eiropā;

  • Akadēmiskais personāls nevar izmantot radošos atvaļinājumus aizvietotāju trūkuma dēļ;

  • Pamatdarbā strādājošu zinātnisko laborantu, asistentu, pētnieku trūkums;

  • Akadēmisko pienākumu un palielinātās auditoriju slodzes dēļ mācībspēkiem neatliek laiks projektu rakstīšanai, sponsoru meklēšanai, zinātnei, grāmatu rakstīšanai, pašizglītībai;

  • Ilgtermiņa pētniecības projektu trūkumus. Līdzšinējie 6 mēnešu un 1 gada pētniecības projekti nedod pētniekiem darba algas garantijas, tāpēc ar pētniecības darbu nodarbojas tikai pamatdarbā pilnā slodzē strādājošie docētāji, kuriem tad jāpāriet uz 0,5 slodzi projektos. 6 mēnešu projektos nevar izvirzīt augstus mērķus.

  • Pārāk liels laika patēriņš profesoriem ar tiešo darbu nesaistītiem pienākumiem (dažādās komisijas, padomes, iepirkuma konkursi, intervijas, sēdes, sagādes, remonti, ar iepriekšējo pētniecisko pieredzi nesaistītu projektu rakstīšana, studentu aptaujas, anketēšanas, atskaites, dokumentu gatavošana auditiem).

Iespējas

Draudi

  • LU MF ir iesaistījusies vairākos Eiropas strukturālo fondu projektos;

  • Ar iegūto izglītību studentiem pieaug iespējas studēt apmaiņas programmās ārzemēs;

  • Uzlabojoties dabas zinātņu kabinetu aprīkojumam vidusskolās, audzēkņu interese par dabas zinātnēm katru gadu palielinās, tas palielina reflektantu konkursu un ļauj nokomplektēt programmas ar labākiem studentiem;

  • Pieaug studiju motivācija;

  • Fakultātes modernā aparatūra kļūst pievilcīga doktorandiem;

  • Studiju kursu savstarpēja integrācija;

  • Citu fakultāšu infrastruktūras izmantošana;

  • Nepieciešama intensīva sadarbība LU līmenī ar Izglītības un Zinātnes ministriju un parlamentu valsts finansējuma piesaistīšanai.

  • Demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās Latvijā un nākotnē mazs vidusskolu un ģimnāziju absolventu skaits;

  • Pārāk liels maģistru skaits ir jāvada vienam docētājam un 20 stundas par maģistra darba vadīšanu ir pārāk mazs laiks kvalitatīvai studenta apmācībai pētniecībā un darba rakstīšanā;

  • Pakāpeniski neiesaistot perspektīvus doktorantus studiju procesā, var tikt traucēta tā realizācija akadēmiskā personāla pensionēšanās dēļ;

  • Studējošo strādāšana, bez kuras nevar dzīvot Rīgā un maksāt par studijām, var novest pie studējošo zināšanu pazemināšanās;

  • Ja netiks nodrošināts finansējums zinātniski-pētnieciskās laboratorijas iekārtošanai, doktorantiem arī ofisa telpu iekārtošanai un aparatūras uzturēšanai, tad pētnieciskā darba efektivitāte var tikt apdraudēta;

  • Ja projektu finansējums joprojām paliks īslaicīgs (6 mēneši līdz 1 gadam), tad pētnieki nestrādās universitātē;

  • ilgtermiņā nav iespējams plānot finansiālo atbalstu infrastruktūras un personāla attīstībai, jo realizācijas iespējas atkarīgas no politiskiem un ekonomiskiem faktoriem, kurus LU MF nevar tieši ietekmēt;

  • Ja mācībspēku algas nekonkurēs ar farmaceitiskajos uzņēmumos strādājošo algām, tad farmācijas speciālisti nebūs ieinteresēti vadīt kursus studiju programmās. Mācībspēku darba prestižs samazinās, jo universitātes profesoru algas nekonkurē pat ar koledžu mācībspēku un aptiekās strādājošo farmaceitu algām;

  • Finansu samazinājums augstākajai izglītībai un veselības aprūpes kadru resursu politika Latvijā neveicina MF

autoritāti Latvijas sabiedrībā un starptautisko atpazīstamību.

8.16. Studiju programmas izmaksu aprēķins

Apz..

Normatīvs

Aprēķinātais lielums, LVL

N1

Darba alga uz vienu studiju vietu gadā

1076

N2

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

259

N3

Komandējumi un dienesta braucienu izmaksas uz 1studentu gadā,

2

N4

Pakalpojumu apmaksa

185

N5

Materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs

180

N6

Grāmatu un žurnālu iegāde

22

N7

Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas

72

Tb - vienas studiju vietas bāzes izmaksas gadā (N1+N2+N3+N4+N5+N6+N7)

1796

2008/2009.m.g. mācību maksa par vienu studiju gadu bija 1500 Ls. Mācībspēku algas aprēķinātas pēc 2009.g. rudens semestra algām.

Farmācijas maģistru programmā uz 2009.g. 1.oktobri 9 studenti saņēma valsts budžeta finansējumu.

LU MF dekāne: prof. I. Rumba-Rozenfelde

\

8.17. STUDIJU PLĀNS

Farmācijas maģistru studiju programma___ pilna laika_______ 4 semestri

(programmas nosaukums) (forma) (studiju ilgums)

Nr.

Kursa nosaukums

Daļa

Kredīpunkti

Kopā

Pārbaudes veids

Docētājs

1.gads

2.gads

1.s.

2.s.

3.s.

4.s.

1.

Sociālā farmācija

A

3

3

Pārbaudījums

Maģ. biol. Zinta Rugāja

2.

Menedžments

A

2

2

Pārbaudījums

Dr. hist., asoc.prof. Andris Putniņš

3.

Zāļu vielu instrumentālā analīze

A

4

4

Pārbaudījums

Dr. ķīm., asoc.prof. Andris Actiņš

4.

Zāļu kvalitātes kontrole

A

4

4

Pārbaudījums

Dr. ķīm., docents Jānis Ģībietis

5.

Informācijas un konsultatīvā darbība farmācijā

A

2

2

Pārbaudījums

Dr.farm., docente Līga Krīgere

6.

Klīniskā farmakoloģija I

A

2

2

Pārbaudījums

Dr.habil.med., profesore Vija Zaiga Kluša;

Dr.med. Baiba Jansone

7.

Arodveselība un drošība darbā

A

4

4

Pārbaudījums

Dr.ķīm., docente Ženija Roja

8.

Jaunu zāļu radīšanas stratēģija

A

2

2

Pārbaudījums

Dr. ķīm., vadošais pētnieks Pēteris Trapencieris

9.

Klīniskā farmakoloģija II

A

2

2

Pārbaudījums

Dr.habil.med., profesore Vija Zaiga Kluša;

Dr.med. Baiba Jansone

10.

Sociālā ekonomika

A

3

Pārbaudījums

Dr.ekon., asoc.prof. Maija Dzelmīte

11.

Zāļu formu dizains

A

2

2

Pārbaudījums

Maģ.farm., lektore Kristīne Saleniece

12.

Farmaceitiskā prakse

A

4

20

24

Aizstāvēšana

Dr.habil.biol., prof. Ruta Muceniece

13.

Maģistra darbs

A

20

20

Aizstāvēšana

Dr.habil.biol., prof. Ruta Muceniece

Kopā:

17

17

20

20

74

2.

Biofarmācija

B

2

2

Pārbaudījums

Dr.biol., docente Una Riekstiņa

3.

Hromatogrāfija

B

4

4

Pārbaudījums

Dr. ķīm., asoc.prof. Pēteris Mekšs

4.

Veterinārie medikamenti

B

2

2

Pārbaudījums

Dr.habil.biol., prof. Ruta Muceniece

5.

Zāļu saderība un blakus efekti

B

2

2

Pārbaudījums

(zin. grāda pretendente) Kristīne Vrubļevska

6.

Profesionālo darbību reglamentējošie normatīvie akti. Profesionālā ētika

B

2

2

Pārbaudījums

Dr.farm., docente Līga Krīgere

Kopā:

3

3

6

Kopā semestrī

20

20

20

20

Kopā programmā

80



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    (c) SZF domes lēmums, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošie varēs turpināt mācības LU Informācijas un bibliotēkzinību maģistra programmā
  2. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi cita studiju programmā
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    10.5. Pielikums Nr. 5 – Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētos projektos no 2004.gada līdz 2009.
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    Augstākā profesionālā izglītība medicīnā vai zobārstniecībā, bakalaura vai maģistra grāds bioloģijā, ķīmijā, vides zinātnēs, veselības zinātnēs (māszinībās,
  6. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (1)

    Документ
    Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Akreditācijas komisija 1 . gada 2.septembrī pieņēma lēmumu par Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas akreditāciju.

Другие похожие документы..