textarchive.ru

Главная > Документ


8.10. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

8.10.1. LU amatos ievēlētais akadēmiskais personāls

2009/2010.g. LU MF Farmācijas maģistru programmā strādā 12 LU amatos ievēlēti docētāji. Docētāju skaits akreditācijas periodā nav palielinājies. 2007.g. par docenti ievēlēta L..Krīgere. 2009. gadā atkārtoti par docenti ievēlēta U.Riekstiņa un pirmo reizi par lektori K. Saleniece, kura gatavo promocijas darbu aizstāvēšanai 2010. gadā.

4.tabula. LU amatos ievēlētā akadēmiskā personāla sastāvs

Grāds

Amats (ievēlēts LU)

Ar doktora grādu (skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi (skaits)

Kopā

Profesori

2

2

Asociētie profesori

4

4

Docenti

5

5

Lektori

1

1

Kopā

11

1

-

12

Mācībspēku vidū ir 2 LZA īstenie locekļi, 1- LZA korespondētājloceklis.

Papildus ievēlētajam LU amatos personālam programmas realizācijā piedalās amatos neievēlēti stundu pasniedzēji, no tiem 1 Dr. ķīm, vadošais pētnieks un 2 topošie farmācijas zinātņu doktori pašreizējie zinātniskā grāda pretendenti ar ESF stipendijām.

8.10.2. Studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība

Pētnieciskie virzieni ir saistīti ar docētāju pamatdarba vietu attiecīgajās fakultātēs. Docētājiem no ĶF un EVF darbs farmācijas programmās ir papildus darbs. Farmācijas programmā pamatdarbā ir 4 docētājas. Piedalās 1 docētāja no MF Ārstniecības programmas, 2 docētāji no EVF, 4 docētāji no ĶF un 3 stundu pasniedzēji (no tiem 2 doktorantes).

Pamatvirzieni pētniecībai ir farmaceitiskā farmakoloģija, molekulārā bioloģija un sociālā farmācija.

Par izciliem sasniegumiem zinātniskajā darbā 2005. g. R. Muceniece ieguva L’Oreal, UNESCO un LZA balvu „Sievietēm zinātnē”, 2007.g. R. Muceniece saņēma H.Grindeļa medaļu „Par ieguldījumu farmaceitu izglītībā un par zāļu mērķproteīnu pētījumiem”, 2009.g. goda nosaukumu „Gada farmaceits 2009” un 2008.g. LU balvu „Par oriģinālu pētījumu rezultātiem”. U.Riekstiņa tika nominēta L’Oreal, UNESCO un LZA balvai „Sievietēm zinātnē”, 2007. gadā. Lielā konkursa dēļ balvu viņa neieguva, bet jau nominēšana lielā konkursā uz vienu balvu ir sasniegums.

Farmācijas programmā iesaistīto docētāju pētniecības projekti uzskaitītipielikumā Nr.5. Bez LU reģistrētiem projektiem docētāji iesaistās sadarbības projektos. Divus gadus 2003-2004.g. LU Farmācijas programmas docētāji bija iesaistīti izglītības programmu saskaņošanas projektā MedNatNet un pašlaik projektā „PHARMINE”. Akadēmiskā personāla galvenās publikācijas un konferenču tēzes parādītas pielikumā Nr 6.

Fakultātē katru gadu notiek LU konferenču Medicīnas sekcijas konferences. Akreditācijas periodā notikušas 6 zinātniskās ikgadējās konferences, regulāri tiek izdoti LU zinātniskie raksti „Medicīna”, kuru pēdējas sērijas PDF formātā ir pieejamas elektroniski www.lu.lv.

8.10.3. Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība

Akadēmiskais personāls pamatdarbā tiek ievēlēts amatos uz 6 gadiem. Pēc tam seko pārvēlēšanas vai citu personu ievēlēšana. Akreditācijas periodā R.Muceniece ir ievēlēta par profesori, U.Riekstiņa un L.Krīgere par docentēm, Kr.Saleniece par lektori. ĶF atkārtoti par asociētiem profesoriem ir ievēlēts A.Actiņš un par asoc.profesoru ievēlēts P.Mekšs. Akadēmiskā personāla rezerve ir pētnieki ar doktora grādu. Farmācijas doktorantūrā ir tikai 4 valsts budžeta vietas, tāpēc farmācijas doktoru skaits pieaugs ļoti lēni. Akreditācijas periodā MF sagatavotas un aizstāvētas 3 farmācijas doktoru disertācijas. Farmācijas doktora studiju programmā 2005.g. 10. jūnijā tika aizstāvēta pirmā farmācijas doktora disertācija (E. Liepiņš). 2004.g. E.Liepiņš saņēma A/S. Grindeksa balvu zinātnē „Sudraba pūce” par labāko zinātnisko darbu. 2007.g. L.Krīgere ieguva farmācijas doktora grādu. 2009.g. R. Vilšķērsts ieguva farmācijas doktora grādu un arī A/S. Grindeksa balvu zinātnē „Sudraba pūce” par labāko zinātnisko darbu. Personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai nepieciešams veidot ilgtermiņa prognozi, kurā jāievēro studiju programmu, it īpaši zinātņu ietilpīgo, augstākā līmeņa programmu un profesūras attīstības perspektīvas fakultātē, jo pašlaik nav iespēju jaunajiem doktoriem pēc doktora grāda aizstāvēšanas piedāvāt darbu.

Akadēmiskā personāla atjaunošana ir iespējama, ja ir brīvas vakances un, ja ir personas, kas vēlas būt docētāji. Līdz šim brīvu vakanču, kuras nevarētu aizpildīt, nav bijis. Tomēr jāatzīst, ka docētāju darbs un alga nav tik pievilcīgi, lai uz izsludinātajām vakancēm pieteiktos vairāki kandidāti. Praktiski konkursu nav.

Apmācība notiek katram docētājam individuāli ceļot savu kvalifikāciju, stažējoties ārzemēs, apmeklējot kursus, piedaloties pētniecības projektos, sagatavojot ziņojumus konferencēm, kā arī kursos. 3 docētājas ir pabeigušas kursus ‘Klīniskais pētnieks”, 1 docētāja ir ieguvusi sertifikātu starptautiskos laboratorijas dzīvnieku kursos, 2 profesores ieguvušas sertifikātu starptautiskos kursos „Standards for PhD education in biomedicine and health sciences”, 2009.

8.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums

Sava palīgpersonāla farmācijas programmai nav. MF dekanātā strādā izpilddirektore, studiju metodiķe un 3 studiju lietvedes, no kurām viena pilda Farmācijas programmas lietvedes pienākumus. Laborantu nav.

5.tabula. Farmācijas programmas lietvedības sekretāres pienākumi

Amata nosaukums

Skaits

Uzdevumi

Lietvedības sekretāre

1

Programmas direktora norādījumu pildīšana un apmeklētāju uzņemšana.

Citi uzdevumi: apkopot un sistematizēt farmācijas programmu lietvedību. Administratīvā, mācību un metodiskā darba organizēšana, tā tehniskais noformējums (darbs ar datoru). Studentu kustības dokumentācijas noformēšana. Studentu lietvedības uzskaite un sistematizācija, arī LU Informatīvajā sistēmā. Korespondences noformēšana un nosūtīšana. Auditoriju sagatavošana lekcijām.

8.12. Struktūrvienību uzskaitījums

Fakultāti vada dekāns un prodekāne. Praktiskus finansu jautājumus kārto izpilddirektore. Citu administratīvo amatu MF nav. Struktūrvienību farmācijas programmai nav. Ir viena profesora grupa, kurā farmācijas programmās pamatdarbā strādā 4 docētājas – profesore, 2 docentes un lektore. Grupā strādā arī 4 farmācijas doktoranti un projektos iesaistītie maģistranti un zinātniskie asistenti. Akadēmiskā personāla un pētnieku pienākumi ir noteikti ar amata aprakstiem un ierakstīti darba līgumos. Daļu laika Farmācijas programmās strādā 2 MF Ārstniecības programmas docētāji. Visu docētāju uzdevums ir vadīt kursus, sagatavot kvalitatīvas lekcijas, vadīt praktiskos darbus, kontrolēt studentu sekmes, iesniegt lietvedei studentu sekmju novērtējumu, vadīt un recenzēt maģistru darbus un pēc iespējas iesaistīt studentus pētniecības projektos.

8.13. Ārējie sakari

8.13.1. sadarbība ar darba devējiem

Farmaceitiem ar maģistra grādu galvenais darba devējs ir privāto aptieku īpašnieks vai farmaceitiskās firmas, ražotnes, aģentūras, zinātniskie institūti. Vienīgais farmaceitu reģistrs ir LFB izveidotais sertificēto aptieku farmaceitu reģistrs, bet šis saraksts ir uzvārdu alfabēta kārtībā un uzvārdu maiņas gadījumā bijušās LU studentes nevar sarakstā atrast, kā arī nevar atrast viņu darba vietu. Rīgā ir dažas aptiekas vai aptieku ķēdes, kurās strādā vairāki LU farmācijas programmas absolventi. Šajās aptiekās tika aptaujāti absolventu darba devēji aptiekās (Pielikums Nr.4). Telefonaptaujās un sarunās darba devēji atzīst, ka pēc viena absolventa nevar spriest par LU Farmācijas programmu. Vērtējums ir par konkrētu personu nevis izglītības programmu. Bez aptiekām citas zināmu absolventu darba vietas ir: 1 absolvente strādā kā klīnisko pētījumu monitore, 2 strādā MF kā pētnieki., 1 strādā Veselības inspekcijā, 5 strādā zāļu izplatītājfirmās. Darba devēji uzsver, ka programmās jāpalielina kontaktstundu un praktisko darbu skaits. Ar darba devējiem no aptiekām regulāri notiek tikšanās LFB organizētajās sēdēs, kur piedalās LU un RSU docētāji. Aptiekām vēl 2008/2009. gadā trūka farmaceitu, bet nav zināms, cik aptieku slēgs finansu krīzes dēļ. Darba devēju viedokļi par farmaceitu izglītību ir atšķirīgi. Ražotņu īpašnieki gribētu saņemt rūpnieciskās farmācijas inženierus un tehnologus, bet tādām programmām nevienai universitātei (RTU, LU, RSU) nav materiālās bāzes un pieprasījums pēc tādiem speciālistiem ir mazs; varētu būt daži speciālisti 10 gadu laikā. Aptieku īpašnieki ar absolventu zināšanām ir apmierināti. Praksēs studentu zināšanas tiek novērtētas ar 8-10 ballēm. Firmas un aģentūras uzskata, ka universitātēs obligātā ES direktīvās noteiktā programma ir pārāk veltīta ķīmijai, tā būtu jāmaina un vajadzētu mācīt tirdzniecības mārketingu. Aptieku vadītāji pret to ļoti protestē, uzsverot, ka farmaceits nav pārdevējs, bet veselības aizsardzības sistēmas darbinieks. Farmaceitiskās firmas ne tik aktīvi sadarbojas ar universitātēm. Firmās personāla atlasi veic profesionāli, ar lielākām algām pievilinot nozarē zināmus labus speciālistus. Firmas pašas veic darbinieku apmācīšanu vajadzīgās prasmēs, tāpēc universitāšu diplomiem ir formāla nozīme.

6.tabula. Farmācijas programmu galvenie sadarbības partneri

Latvijā

Ārzemēs

Ķīmijas un farmācijas darba devēju asociācija

Upsalas universitāte, Zviedrija

Farmaceitu arodbiedrība

Plovdivas universitāte, Bulgārija

Žurnāla „Latvijas Ārsts” redakcija

Utrehtas augstskola, Nīderlande

Latvijas Farmaceitu Biedrība

Tartu Universitāte, Igaunija

Zāļu Valsts aģentūra

Kauņas Universitāte, Lietuva

Veselības ekonomikas centrs

Viļņas Universitāte, Lietuva

Veselības inspekcija

Parīzes universitāte V, Francija

SIA Universitātes aptieka

Helsinku universitāte, Somija

SIA Sentor Farm

Florences universitāte, Itālija

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

Modēnas universitāte, Itālija

SIA Silvanols

Koimbras universitāte, Portugāle

A/S “Grindeks”

Harkovas Nacionālā Farmācijas universitāte Ukrainā.

LU Bioloģijas institūts

SIA “Homeopātijas aptieka”

LU Eksperimentālās medicīnas un klīnikas institūts (LEKMI)

AGL Technologies SIA

8.13.2. Sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

Sadarbība Farmācijas programmu docētājiem un studentiem ir ar citām LU fakultātēm, visciešākā ar ĶF kopīgas infrastruktūras un iesaistīto mācībspēku dēļ.

Ar RSU Farmācijas fakultāti ir noslēgts līgums par studentu pārņemšanu vienas vai otras universitātes programmu neakreditācijas gadījumā. Abu universitāšu farmācijas studenti ir vienā Latvijas farmācijas studentu asociācijā (LFSA), kuras aktivitātes notiek abās universitātēs. RSU studenti piedalās LU “Ar medicīnu saistīto studentu” zinātniskajās konferencēs. Abu augstskolu doktoranti uzstājas ar ziņojumiem ikgadējos LFB kongresos.

Sadarbība studiju programmās notiek ar to ārvalstu universitātēm, ar kurām ir noslēgti apmaiņas līgumi ERASMUS programmā vai izveidojusies docētāju zinātniskā darba sadarbība. Ļoti labs kontakts ir ar Tartu, Helsinku, Upsalas un Kauņas universitāšu farmācijas programmām. 2003/2004. gadā tika iegūts ES grants MedNatNet, kas ļāva attīstīt sakarus ar 23 universitāšu farmācijas fakultātēm vai programmām. Pirmā konference notika 2004.g. Amsterdamā (ar ziņojumu no LU puses piedalījās prof. V. Kluša un A.Zicmanis).

Turpinājums ir 2009.g. uzsāktais PHARMINE projekts, kura mērķis ir farmācijas programmu satura harmonizācija.

8.13.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko darbu ārvalstīs

LU Farmācijas programmas docētāji ir ar lielu ārzemju darba pieredzi. Programmas direktore 8 gadus strādāja Upsalas Universitātē Zviedrijā, docente U.Riekstiņa pabeidza doktorantūru Karolinskas institūtā Zviedrijā. Citi docētāji vairākkārtīgi īsāku laiku stažējušies ārzemēs. Tabulā nav uzrādītas konferences, kongresi, vasaras skolas un īslaicīgi semināri.

7.tabula. Akadēmiskā personāla stažēšanās ārzemēs akreditācijas periodā

Mācībspēks

Valsts

Darbības ilgums

R.Muceniece

Parīzes universitāte V, Medicīnas fakultāte, Francija, projekts „Osmoze”

2 nedēļas

Florences Universitāte, Medicīnas fakultāte Itālija, ERASMUS programma, lekciju lasīšana

2 reizes, katru reizi 2 nedēļas

U.Riekstiņa

Kembridžas universitāte, Apvienotā Karaliste

Kursi 2 nedēļas

V.Z.Kluša

Louvenas Universitāte Beļģijā,

1 nedēļa

Plovdivas Universitāte, Bulgārijā

1 nedēļa

Florences Universitāte, Medicīnas fakultāte Itālija, ERASMUS apmaiņa, lekciju lasīšana

2 nedēļas

K. Vrubļevska

Eiropas Padomes organizēti kursi „Assessing the quality of patient-centered pharmaceutical care in Europe – where do we stand, where should we go?”, Strasbūrā (Francijā).

2 nedēļas

8.13.4. Ārvalstu vieslektoru skaits

Mācībspēku no ārzemēm, kas strādātu LU farmācijas programmā, nav bijis, bet fakultātē regulāri ir vieslektori. MF Ārstniecības programmā ir viesojušies 24 vieslektori/ vieszinātnieki no Vācijas, Somijas, Zviedrijas, Francijas, Lielbritānijas, kuru pētnieciskā darba ziņojumus ir iespējams klausīties visiem fakultātes studentiem.

Tieši farmācijas studentiem lekcijas ir lasījuši prof. K. VanGrootheest, prof. J.Labadie, prof. E.Puijenbroek (Nīderlande), prof. P. S. Schonhofer, prof. D.Elsasser (Vācija). 2007.g. novembrī atkārtoti LU MF viesojās vieslektors, profesors J.L. Boucher apmaiņas projektā “Osmoze” no Parīzes Universitātes, Francija. 2005.g. 7.okt. J.Vlcek (Čehija) Eiropas Klīniskās farmācijas asociācijas prezidents. 2005.g. 24.okt. Janet Krska, farmācijas prakses profesore no Liverpūles universitātes (Anglija) un P. Spīvejs ES eksperts (Brisele, Beļģija). 2005/2006.g. pavasara semestrī no Plovdivas universitātes (Bulgārija) ar ERASMUS programmas starpniecību viesojās asoc.prof. Damjanka Getova un nolasīja 8 stundas Farmakoloģijas kursā. Liverpūles universitātes (Apvienotā karaliste) 2 docētāji Pauls D. Spivey un Janet Krska nolasīja 8 stundas kursā Klīniskā farmācija. 2006.g. septembrī LU farmācijas programmu apmeklēja Utrehtas Universitātes, Nīderlande, Farmācijas fakultātes darbinieki (kopā 20) un dekāns, prof. H.Leufkens. 2006.g. decembrī Simon Bell no Helsinku universitātes, Somijā un 2007.g. janvārī un 2009. gada maijā prof. Ad van Dooren no Utrehtas augstskolas, Nīderlande.

Kopā 34 vieslektori, no kuriem 26 vieslektori no Nīderlandes, 2 no Vācijas, 1 no Francijas, 1 no Anglijas, 1 no Beļģijas, 1 no Bulgārijas, 1 no Somijas, 1 no Čehijas.

8.13.5. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros

ERASMUS programmā sākotnēji piedalījās tikai farmācijas maģistru studiju programmas studenti. 2007.g. uzsāka izmantot šo programmu arī farmācijas bakalauri.

8.tabula.Studējošo apmaiņa (kopā farmācijas bakalauru un maģistru programmās)

Studējošo apmaiņa

Valsts

2005/2006

2006/2007

2007/2008

2008/2009

2009/2010

No Latvijas uz ārvalsti

Itālija

2

2

2

3

Somija

2

1

2

Portugāle

1

1

2

Horvātija

2

2

Serbija

1

Nīderlande

2

2

Vācija

1

Ēģipte

1

Indija

1

No ārvalsts uz Latviju

Ukraina

*4

Zviedrija

7

*2

Somija

*1

Nīderlande

*4

*4

* Farmācijas programmās apmācība notiek latviešu valodā un ārzemju studenti neapmeklē nodarbības. Ārvalstu studenti Latvijā izstrādā kursa darbus, praktizējas aptiekās, pēta Farmācijas muzeja materiālus, raksta apskatus par Latvijas farmāciju un piedalās zinātniskos pētījumos. Viņi izmanto savu finansējumu un nav LU reģistrēti kā apmaiņas studenti.

Jāatzīmē, ka apmaiņu ERASMUS programmas ietvaros ievērojami kavē nepietiekamais finansējums, kas šīs programmas realizācijai tiek piešķirts fakultātei.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    (c) SZF domes lēmums, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošie varēs turpināt mācības LU Informācijas un bibliotēkzinību maģistra programmā
  2. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi cita studiju programmā
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    10.5. Pielikums Nr. 5 – Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētos projektos no 2004.gada līdz 2009.
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    Augstākā profesionālā izglītība medicīnā vai zobārstniecībā, bakalaura vai maģistra grāds bioloģijā, ķīmijā, vides zinātnēs, veselības zinātnēs (māszinībās,
  6. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (1)

    Документ
    Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Akreditācijas komisija 1 . gada 2.septembrī pieņēma lēmumu par Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas akreditāciju.

Другие похожие документы..