textarchive.ru

Главная > Документ


8.7. Studiju programmas praktiskā realizācija

8.7.1. Izmantotās studiju metodes un formas, darba tirgum nepieciešamo prasmju un kompetenču apguve

Programma tiek realizēta pilna laika klātienes studijās (2 semestri), latviešu valodā. Programmā ir paredzētas 50% kontaktstundas un 50% patstāvīgais darbs. Kontaktstundu laikā tiek izmantotas daudzveidīgas mācību darba formas: lekcijas, semināri, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, problēmbāzētie semināri un mācību ekskursijas uz klīnikām, lieltirgotavām, zinātniskiem institūtiem, LU Botānisko dārzu, aptiekām, ražotnēm, muzejiem un kvalitātes kontroles laboratorijām. Visos studiju kursos notiek lekcijas, kuru īpatsvars studiju kursā variē, tomēr lekcijas tiek saglabātas kā tradicionāla mācību forma, to realizējot ar modernu vizuālās demonstrācijas līdzekļu palīdzību (video demonstrācijas, multimediju projektors, audiodemonstrācijas). Lekcijās ir studiju kursu tēmu (koncepcijas, teorijas, klasifikācijas) apskats. Visas lekcijas sagatavotas, izmantojot PowerPoint prezentācijas. Turpinās vairāku kursu lekciju materiāla pārveide arī elektroniskā veidā. Prezentācijas ir pieejamas elektroniski.

Semināros notiek apgūtās vielas apspriešana un diskusijas, problēmbāzētajos semināros notiek studentu aktīva iesaistīšana diskusijās konkrētas problēmas risināšanā, izmantojot slimību vai farmaceitiskās aprūpes gadījumu aprakstus. Semināros studenti iegūst pieredzi pasniegt citiem savas zināšanas un piedalīties diskusijā. Kursos tiek iekļauts studentu patstāvīgais darbs, par kura kvalitāti visi pārliecinās semināros - prezentācijās ar sekojošu diskusiju un publisku diferencētu vērtējumu. Šī ir darba forma, kas dod iespēju labiem studentiem pašapliecināties un vājākiem studentiem – gūt papildus motivāciju nopietnāk pievērsties studijām.

Studentiem ir pieejami Internet resursi, piemēram, Supercourse, kurā brīvprātīgi no visas pasaules universitātēm lektori ievieto savas lekcijas. LU Farmācijas programma piedalās šajā projektā kopš 2004.gada. Pašnovērtējuma periodā pieaugusi E-pasta izmantošana gan lekciju, gan semināru un praktisko darbu materiālu nosūtīšanā studentiem.

Praktisko un laboratorijas darbu garums variē no 2 līdz 4 akadēmiskajām stundām. Laboratorijas un praktiskie darbi notiek atbilstīgās ĶF un OSI laboratorijās. Laboratorijas darbos studenti lekcijās iegūtās zināšanas nostiprina un iegūst praktiskās iemaņas. Laboratorijas darbos katram studentam tiek sagatavoti apraksti un izdales materiāli. Vienkāršākus laboratorijas darbus studenti strādā individuāli, ja jārisina komplekss uzdevums, tad - arī pa pāriem vai grupās.

Maģistru programmā 6 mēnešu prakses notiek aptiekās visā Latvijā vai daļu laika (3 mēnešus) ārzemēs.

Farmācijas programmu obligāto kursu saturs ir starptautiski reglamentēts, paredzot darba tirgum nepieciešamo prasmju un kompetenču apgūšanu, kas tiek ievērota.

Studiju programmas attīstība un novērtējums fakultātē tiek pētīti, gan ar studentu aptaujām, gan ar piedalīšanos Eiropas farmācijas fakultāšu asociācijas (EFFA) konferencēs.

Akreditācijas periodā ir bijis 1 mutisks ziņojums EFFA konferencē: Muceniece R., Vikmanis U. Overview of the study program accreditation in Latvia on the basis of pharmacy program experience. Tartu, Igaunija, 2006.g. jūnijs. Katru gadu EFFA valdei tiek iesniegti rakstiski ziņojumi par programmas norisi. 2008/2009.m.g. LU Farmācijas programma iesaistījās Eiropas farmācijas programmu PHARMINE konsorcijā, kas izstrādās rekomendācijas programmu satura harmonizēšanai.

8.7.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tās ietekme uz studiju procesu

Farmācijas programmas realizācijā iesaistītais akadēmiskais personāls strādā dažādās fakultātēs un piedalās dažādos pētījumu projektos. Akadēmiskā personāla pētnieciskajā darbā tiek iesaistīti studenti, piedaloties pētījumu veikšanā, ziņojot par rezultātiem konferencēs un semināros. MF Farmācijas programmas docētāju un Ārstniecības programmas docētāju projekts aktivitātē „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei” ieguva maksimāli augstu ekspertu novērtējumu un tiks realizēts ar 4 farmācijas maģistrantu piedalīšanos, bet tajā nav atļauts finansējums studiju procesam. Farmācijas programmas docētāji ir LZP grantu vadītāji, iepriekšējos gados profesores R.Muceniece un V.Kluša, docente U.Riekstiņa bija arī LU projektu vadītājas, un viņu 2008/2009. gadā iegūto grantu kopējā summa bija apmēram 40000 Ls. Farmācijas doktorantu grants vidēji gadā ir 3097 Ls. Iesaistīšana projektos un līdzautorība publikācijās ir palīdzējusi 4 maģistrantiem un 4 farmācijas doktorantiem 2009/2010.g. iegūt ESF stipendijas. Akreditācijas perodā notikušas 4 ar medicīnu saistīto studentu zinātniskās konferences, kurās ar ziņojumiem piedalījās arī farmācijas studenti. Katru gadu farmācijas programmas studenti piedalās LU konferencēs.

Ciešā pētījumu un akadēmiskās izglītības saistība, kas sasniedzama universitātē ir neapšaubāma programmas priekšrocība un konkurētspējas garants. Visā pasaulē docētāju pētnieciskā darba pieredze ir atzīta par kvalitātes indikatoru un tai neapšaubāmi ir pozitīva ietekme uz studiju procesu. Docētajiem ir plašākas zināšanas, starptautiskie kontakti, iespējas ievadīt studentus pētnieciskajā darbā, iespējas piedalīties konferencēs ar ziņojumiem, popularizēt Latvijas zinātni, darboties kā ekspertiem, recenzentiem, iesaistīties Latvijas Zinātņu Akadēmijas (LZA) aktivitātēs, uzaicināt ārzemju pētniekus. Tomēr jāatzīmē, ka šajā jomā pastāv problēmas. Palielinot akadēmiskā darba apjomu, akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība ar katru LU darba slodzes nolikuma mainīšanas reizi samazinās. Viens un tas pats docētājs docē 3-4 dažādus kursus un nevar izmantot ar likumu atļautos 6-12 mēnešu radošam darbam vai grāmatu rakstīšanai paredzētos atvaļinājumus, jo nebūtu aizstājēju. Darba slodzēs būtu jāparedz iespēja katram akadēmiskā personāla loceklim strādāt zinātnē. Pieaugošā birokrātija prasa arvien vairāk laika, arvien mazāk atstājot laiku tiešajiem darba pienākumiem. Radošam pētniecības, domāšanas, ideju meklēšanas, projektu rakstīšanai un savam pašizglītošanās darbam laiks slodzē vispār nav paredzēts. Ir finansiālas grūtības uzturēt bakalauru un maģistru darbu kvalitāti, jo netiek paredzēti līdzekļi studentu pētnieciskajam darbam.

Docētāju aktīvajai dalībai starptautiskajās konferencēs un aizņemtībai zinātniskajā darbībā var būt arī negatīva ietekme uz studiju procesu, jo tā var apdraudēt studiju plānojuma precīzu ievērošanu, kārtējo nodarbību sagatavošanas kvalitāti un pasniedzēju pieejamību noteiktajā konsultāciju laikā.

Neskatoties uz grūtībām, akadēmiskais personāls akreditācijas periodā ir publicējis 54 rakstus un docētāji piedalījušies vairāku patentu izstrādē, kā arī ar ziņojumiem daudzās konferencēs un kongresos. Docētāji ir vadījuši pētniecības projektus un piedalījušies projektos (Pielikums Nr.5 un Pielikums Nr.6).

8.7.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos

Studenti paralēli studijām strādā, jo ir maz valsts budžeta studiju vietu un studenti nesaņem valsts stipendijas. Tas apgrūtina studentu iesaistīšanu projektos, ja tajos nevar maksāt algu. Tāpēc lielākā daļa studentu ar pētniecību nodarbojas tikai maģistra darba izstrādes laikā.

Farmācijas maģistru programmā iesaistīti docētāji no dažādām LU fakultātēm, bet farmācijas studentus pētniecībā iesaista MF un ĶF docētāji, kuri akreditācijas periodā ir vadījuši un strādājuši 23 pētniecības projektos (Pielikumi Nr.5 un Nr.6 ). Bez akadēmiskā personāla centieniem nodarboties ar pētniecību, nebūtu iespējams realizēt maģistra darbu izstrādāšanu, doktorantu un jauno zinātnieku sagatavošanu.

8.7.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā

Atsevišķa kursa, kuros farmācijas studentiem izklāstītu mācību prasmes maģistra studiju programmā nav. Programma ir piesātināta ar farmācijas programmām obligātajiem un obligātās izvēles kursiem. Mācību prasmes kursu nav nevienā Eiropas valstu farmācijas programmā. Mācību prasmes veidojošie metodiskie komponenti ir iekļauti visu studiju kursu programmās, attīstot tos, gan lekcijās, gan īpaši laboratorijas darbos. Kritiskā domāšana ir integrēta vairākos kursos, prasot studentiem veidus kā atrisināt dažādas problēmas. Rekomendācijas par to, kā un ko konspektēt no zinātniskiem rakstiem tiek dotas katrā kursā, kurā studentiem ir jāraksta referāti. Maģistra darba laikā studenti iegūst vispār pielietojamās prasmes zinātniskās informācijas sistēmas veidošanā, zinātniskā darba izstrādāšanā, publikāciju sagatavošanā un prezentācijā.

Mācību prasmju pilnveidošanai studiju kursos tiek izmantoti semināri, kuros diskutē par zinātniskajā periodikā publicēto darbu saturu.

8.8.Vērtēšanas sistēma

8.8.1. Studentu sekmju vērtēšana

Studiju kursa sākumā students saņem informāciju par prasībām kursa kredītpunktu iegūšanai, starppārbaudījumiem un nodarbību grafiku semestra laikā. Lai veicinātu sistemātisku mācīšanos, semestra laikā tiek izmantoti kontroltesti: mutiska atbilde, kontroldarbi, daudzizvēļu jautājumi, kolokviji. To īpatsvars kopējā vērtējumā sastāda līdz 30-50%. Semestra vai studiju kursa noslēgumā notiek eksāmens, kurš dod 50-70% no gala vērtējuma. Pārbaudes darbos studentiem tiek dota iespēja pilnā mērā apliecināt savas analītiskās, radošās un pētnieciskās spējas, apgūtās zināšanas un zinātnisko atziņu lietošanas prasmi. Eksāmeni, kontroldarbi un pārbaudījumi tiek kārtoti individuāli. Tests (kontroldarbs) tiek izmantots, lai novērtētu teorētiskās zināšanas. Testi parasti veidoti tā, lai pārbaudītu faktu zināšanas (alternatīvie un izvēles jautājumi) un spēju loģiski sasaistīt dažādas lietas (procesu analīze, labi zināmo faktu loģiskas kombinācijas). Testos parasti ir jautājumi arī no laboratorijas darbiem. Testos par katru pareizu atbildi dod noteiktu punktu skaitu. Pēc savākto punktu summas tiek novērtēts studentu darbs.

Arī laboratorijas darbi tiek vērtēti ar atzīmi. Laboratorijas darbu kopējais vērtējums ietekmē gala atzīmi. Mutiskajos un rakstiskajos pārbaudījumos labāku vērtējumu saņem studenti, kas ne tikai atkārto zināmas likumsakarības, bet pieiet radoši - izvirza pamatotas hipotēzes, kritiski analizē esošo informāciju, formulē likumsakarības, kas nav stāstītas lekcijās, studē papildus literatūru. Vairumā gadījumu studentiem tiek dotas iespējas atkārtoti kārtot visas pārbaudījumu formas.

Metožu izvēles daudzveidību pamato farmācijas studentam nepieciešamo apgūstamo teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu komplekss, kā arī ar LR Augstskolu likumu atļautā docētāja akadēmiskā brīvība.

Gala pārbaudījums ir maģistra darba aizstāvēšana. LU ir izstrādāts vienots visām programmām nolikums par darba izstrādi, noformēšanu un aizstāvēšanu (Pielikums Nr.8). Maģistra darbu pirms aizstāvēšanas vērtē darba vadītājs un recenzents. Darba aizstāvēšana notiek publiski un to vērtē gala pārbaudījumu komisija, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs, vietnieks, sekretāre un komisijas locekļi. Farmācijas bakalauru un maģistra darbu aizstāvēšanas komisijā darbojas 2 profesores, 1 asociētais profesors, 1 docente, 1 lektore, bez akadēmiskā personāla locekļiem ir uzaicināti 2 farmācijas zinātņu doktori no zinātniskiem institūtiem/aģentūrām.

Visus studentu studiju darba rezultātus vērtē atbilstoši 10 ballu sistēmai, nav atļauts vērtējums „ieskaitīts” vai „neieskaitīts”.

2. Tabula. Kvalitatīvais sekmju vērtējums ballēs

10 punktu sistēma

Vārdiskais vērtējums

10

Izcili

9

Teicami

8

Ļoti labi

7

Labi

6

Gandrīz labi

5

Viduvēji

4

Gandrīz viduvēji

3

Vāji

2

Ļoti vāji

1

Ļoti, ļoti vāji

Zemākais vērtējums studiju kursos, kuru vēl uzskata par pozitīvu, ir 4 balles (gandrīz viduvēji), maģistra darbam zemākais vērtējums ir 5 balles (viduvēji). Augstākais novērtējums ir 10 balles (izcili). Absolventi, kas aizstāvējuši maģistra darbu ar vērtējumu izcili, saņem rektora Atzinības rakstus. Akreditācijas periodā 1 maģistrante J. Puncule saņēma diplomu ar izcilību.

Vērtēšanas sistēma atkārtoti apspriesta MF Studiju programmas padomes sēdē.

Pašvērtējuma periodā katedras, docētāju grupas atkārtoti apspriedušas prasības KP ieguvei studiju kursā. Studiju rezultātu novērtēšanā tiek dots sagaidāmo rezultātu skaidrs izklāsts, kas aprakstīts kursa saturā LUIS formātā.

8.8.2. Kvalitātes vērtēšana studiju programmā

Farmācijas maģistra studiju programmas mērķis ir sagatavot absolventus studiju turpināšanai doktora studiju līmenī un darbam farmācijas jomās. Mērķa sasniegšanai ir nepieciešams studiju programmas kvalitātes nodrošinājums, par kuru atbild akadēmiskais personāls, sadarbojoties ar studentu pašpārvaldi, potenciālajiem farmaceitu darba devējiem un universitātes infrastruktūras darbiniekiem.

8.8.2.1. Kvalitātes monitoringa pasākumi

1) Studentu aptaujas. Studenti tiek regulāri aptaujāti un studentu pārstāvji piedalās visās Studiju programmu padomes un Domes sēdes. Studiju procesa kvalitātes būtiska sastāvdaļa ir neatkarīga studējošo viedokļu uzklausīšana. Iegūtie aptauju rezultāti tiek analizēti un būtiskākie ņemti vērā tālākai programmas pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai. Diemžēl studentu akcentētās problēmas ir sociālo vajadzību līmenī – valsts budžeta vietu un stipendiju trūkums, kuras nav atrisināmas studiju programmas ietvaros Neapmierinošu vērtējumu nav bijis ne par programmu, ne par atsevišķiem docētājiem (Pielikums Nr. 3).

2) Studentu stipendijas un balvas. Profesori izvērtē studentu atbilstību un raksta studentiem raksturojumus/rekomendācijas stipendiju fondiem. Programmas direktore ir MF gala pārbaudījumu sekmju izvērtēšanas un labāko absolventu apbalvošanas komisijā. Absolventi, kuri ir aizstāvējuši maģistra darbus ar novērtējumu ‘izcili”, saņem rektora atzinības rakstus. Vislabākie studenti saņem LU Kr.Morberga fonda stipendijas, SIA „Sentor Farm” stipendijas un ESF stipendijas.

3) Kursu vērtējums. Katru gadu notiek studentu aptaujas par atsevišķiem farmācijas studiju programmas kursiem un to docētajiem. Aptaujas ir anonīmas. Neapmierinošu vērtējumu nav bijis (Pielikums Nr.3).

4) Izglītības darba grupas. Programmas direktore piedalās Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) valdes un LIZDA Izglītības grupas sēdēs, kur notiek diskusijas ar darba devējiem un citu augstskolu pārstāvjiem. R.Muceniece piedalījās arodbiedrību konferencē 2005.g. Briselē „No Boloņas līdz Bergenai”.

5) Zinātniskie grādi. 80% farmācijas programmu mācībspēkiem ir doktora grādi, 20% ir doktoranti vai zinātniskā grāda pretendenti. Nemitīgi notiek programmā iesaistītā personāla kvalifikācijas paaugstināšana ārpus Latvijas robežām, kas nodrošina plašu starptautisku sadarbību, kurā tiek iesaistīti arī doktoranti. Docētāji apmeklē konferences, kongresus un seminārus.

6) ERASMUS apmaiņas programma. Ārzemēs stažējas gan studenti, gan docētāji. No MF piešķirtajām 8 ERASMUS apmaiņas stipendijām farmācijas programmu studenti izmanto 6, bet 2009.g. tika izmantota arī ERASMUS Training viena stipendija praksei Helsinku aptiekā (Somija).

7) Ikgadējie pašnovērtējumi. Katru gadu tiek rakstīts visu farmācijas programmu pašnovērtējums, kuru novērtē LU eksperti.

8) Akadēmiskā personāla obligātie plāni un atskaites, kas tiek vērtēti kā auditējamas vienības:

1) Katru gadu akadēmiskais personāls raksta darba slodzes plānu.

2) Katru gadu profesori raksta savas grupas attīstības un nākotnes stratēģijas plānus.

3) Katru gadu līdz 1.jūlijam akadēmiskais personāls iesniedz detalizētas gada darba atskaites, atskaitoties par akadēmisko, organizatoro un pētniecisko darbu.

4) Ik pēc 6 gadiem notiek akadēmiskā personāla pārvēlēšana, kas reizē ir personas visu darba aktivitāšu izvērtēšana. Attiecīgajiem akadēmiska personāla pārstāvjiem jāiesniedz visi konkursa nolikumā paredzētie dokumenti.

5) Katru mēnesi stundu pasniedzēji raksta atskaites.

6) Katru kalendāro gadu akadēmiskais personāls raksta detalizētas zinātniskā un akadēmiskā darba atskaites.

7) Katru gadu LZA korespondētājlocekļi un akadēmiķi raksta atskaites un aizpilda zinātnisko sasniegumu anketas, ko iesniedz LZA.

8) Katru gadu grantu vadītāji raksta daudzas projekta izpildes atskaites, gan zinātniskās, gan par finanšu izlietojumu. Dažos projektos tas ir jādara katru dienu un katru mēnesi. Darba žurnālos pētnieciskā darba ieraksti jāveic katra eksperimenta laikā. ESF projektos atskaites jāraksta par katru darba stundu.

9) Katru gadu akadēmiskais personāls veic materiālās bāzes inventarizāciju.

10) Katru gadu profesori iepazīstas ar grāmatu, žurnālu katalogiem un raksta pasūtījumus bibliotēkai iepirkumiem.

11) No 2009.g. visiem docētājiem jāreģistrē un jāseko līdzi LUB grāmatu sarakstam savos kursos.

12) Katru projektu uzsākot, akadēmiskais personāls meklē firmu katalogos reaģentu aprakstus, izskata firmu preču katalogus un raksta iepirkumu konkursiem tehniskās specifikācijas aparatūrai, reaģentiem un laboratorijas traukiem.

13) Katru mēnesi notiek MF Studiju Programmu padomes sēdes.

14) Katru mēnesi notiek MF Domes sēdes.

15) Notiek ārkārtas sēdes, lai apstiprinātu neparedzētus lēmumus.

16) Katru ceturksni notiek LFB valdes Izglītības grupas sēdes.

17) Katru mēnesi notiek struktūrvienību un dekanāta sēdes.

18) Tiek veidotas arvien jaunas padomes, komisijas, darba grupas. 2007.g. nodibināta MF Zinātnes komisija, kas ir MF koleģiāla padomdevēju institūcija, lai koordinētu zinātniskās pētniecības darbu fakultātē, veicinātu akadēmiskās darbības attīstību, lēmumu pieņemšanas demokrātiskās tradīcijas un kvalitātes paaugstināšanos.

19) LU ir ievēlēti pārstāvji jaunai darba grupai Labās prakses kodeksa sastādīšanai un jaunas komisijas veidošanai.

20) Akadēmiskais personāls veic studentu nodarbību apmeklējumu kontroli un raksta atskaites par kursu apmeklējumu rezultātiem.

21) Akadēmiskais personāls (parasti profesori) raksta rekomendācijas studentiem dažādiem stipendiju fondiem, apmaiņas programmām, darba intervijām. Dažreiz vienam profesoram nākas rakstīt pat ap 20 rekomendācijām.

22) Programmas tiek sagatavotas kārtējai akreditācijai un reakreditācijai.

23) Profesori recenzē rakstus LU rakstu krājumam „Medicīna” un programmas direktore ir šī krājuma redkolēģijas locekle.

24) Jauni papildus pienākumi docētājiem būs jāveic Doktorantūras skolās.

Visa šī akadēmiskā un zinātniskā darba birokratizēšana, jebkura veiktā darba kontrolei un auditiem paredzēto dokumentu sagatavošana ir laika ietilpīga un ļoti būtiski samazina to laika daļu, kuru tiešām varētu izmantot zinātnei vai pašizglītībai. Tāpēc, stažējoties Parīzes universitātes V (Francija) Medicīnas fakultātē, interesanta likās viņu pieredze, ka programmas direktors ir infrastruktūras darbinieks ar vadības zinātņu izglītību, kura amata pienākumos nav paredzēts ne pētniecības, ne akadēmiskais darbs. Florences universitātē, Itālijā, farmācijas programmās strādā infrastruktūras darbinieks, saukts par programmas prezidentu, kas sagatavo visus pārskatus un atskaites par programmu, kā arī apmeklē dažādās sēdes kā programmas pārstāvis. Profesoru akadēmiskam darbam un zinātnei veltītais laiks ir augstāk vērtēts un cienīts.

8.9. Studējošie

8.9.1. Studējošo skaits akreditācijas periodā

3. tabula. Studējošo skaits akreditācijas periodā

Dati uz atskaites gada 1.okt.

1.gadā imatrikulēto studentu skaits

Studējošo skaits pa gadiem

Kopā mācās

T.sk., par maksu

Absolventu skaits

Eksmatrikulēto

Skaits (atbirums)

1

2

3

4

5

2004

27

27

-

-

-

-

27

27

-

2

2005

29

29

27

-

-

-

56

56

26

1

2006

13

13

29

--

--

--

42

42

20

2

2007

26

26

13

--

--

--

39

39

26

--

2008

42

40

27

--

--

--

67

60

13

2

2009

29

30

39

--

--

--

69

60

27

--

* Absolventu skaits var būt lielāks par 1. gadā uzņemto, jo studenti pārnāk no citām augstskolām, programmām un atgriežas pēc akadēmiskiem pārtraukumiem. Arī eksmatrikulētie studenti atjauno savu studējošā statusu.

Studenti katra semestra sākumā reģistrējas studiju turpināšanai un izvēles kursiem, kā arī nokārto studiju maksas. Savstarpējās attiecībās tiek ievēroti demokrātijas principi. Administrācijai un dekanāta darbiniekiem ir elastīgi pieņemšanas laiki. Docētāji kontaktējas ar studentiem pēc studentu izvēles – konsultāciju laikā, starpbrīžos, individuāli, ar E-pastu, forumā, utt.

8.9.2. Studējošo un absolventu aptauju analīze

Fakultātē notiek ikgadēja anonīma studentu anketēšana. LU Akadēmiskais departaments ir izstrādājis kursu un programmas anketas formu un datorizētu apstrādi, kas tiek izmantota pēdējos 3 gadus. Pirms tam programmas direktorei bija jāveic gan anketēšanu, gan anketu apstrāde. Pielikumā Nr. 3 parādītas anketu formas un absolventu, kā arī kursu anketēšanas rezultātu piemēri. Pēc anketu datiem, studentus un absolventus studiju programma apmierina. Regulāri ir saņemts labs vērtējums programmai kopumā. Studējošo aptaujas par atsevišķiem kursiem un docētajiem ir anonīmas. Ētisku apsvērumu dēļ ar rezultātiem docētāji tiek iepazīstināti individuāli. Studenti nav izteikuši neapmierinātību ar mācību procesu, bet par sadzīves lietām: nav studentu ēdnīcas, jāmaksā par automašīnu stāvvietu, pieaug mācību maksas un arī maksas par atkārtotu eksāmenu un laboratorijas darbu kārtošanu. Dominē sociāli un finansiāli komentāri. Studējošie vēlas vairāk kontaktstundu, mutiskos kontroldarbus, īpaši studenti vēlas vairāk laika tiešajam individuālajam kontaktam ar docētāju, studēt mazās grupās un vairāk stundu veltīt laboratorijas darbiem. Tomēr izglītības sistēmā notiek pilnīgi pretējas tendences - kontaktstundas tiek samazinātas, lekcijas notiek kopā lielai auditorijai un prakstiskās nodarbības notiek lielās grupās. Individuālo darbu pārbaudei un maģistra darbu vadīšanai stundas samazina katrā LU darba slodzes nolikuma mainīšanas reizē.

Informācijas sniegšanai LU darbojas Studentu serviss un WEB vidē studentu forums. Studējošiem ir iespējams saņemt konsultācijas Studentu servisā, dekanātā pie lietvedes un pie attiecīgo kursu docētājiem. Studentu motivācijas paaugstināšanai tiek uzaicināti uz diskusiju darba devēji, zinātnieki, organizētas Karjeras dienas speciāli farmācijas studentiem, kā viesi tiek aicināti LFB prezidente un citās valstīs farmācijas programmas absolvējušie farrmaceiti (Vācijā - A.Belēvičs, Itālijā - O.Korotejeva, A.Jurgale). Tomēr jāatzīst, ka labāku sekmju iegūšanai studentiem trūkst motivācijas un liela daļa samierinās ar 4-5 ballēm un, kā rāda anketas, patstāvīgam darbam velta vidēji 4-10 stundas nedēļā. To var izskaidrot ar konkurences trūkumu farmaceitu darba tirgū, kā arī ar to, ka darba devējus neinteresē universitāšu diplomu pielikumos uzrādītās sekmes.

Notiek ERASMUS programmas studentu apmaiņa, ko MF galvenokārt izmanto farmācijas maģistru programmā studējošie. Farmācijas studenti izmanto ERASMUS iespējas, studējot Koimbras universitātē, Portugālē, Florences universitātē Itālijā, Helsinku universitātē Somijā, Plovdivas universitātē Bulgārijā (8.tabula). Apmaiņas programmas izmanto arī docētāji (7.tabula). Latvijā LU farmācijas studenti kopā ar RSU farmācijas studentiem veido Latvijas farmācijas studentu asociāciju, kura ir Eiropas farmācijas studentu asociācijas (EFSA) locekle. EFSA organizētajās vasaras skolās 2008.gadā Horvātijā un Slovēnijā, 2009.gadā Ēģiptē un Indijā piedalījās arī LU Farmācijas programmu studenti. 2006.g. LU farmācijas programmu apmeklēja EFSA viceprezidente K. Hakkarainen. EFSA regulāri sūta LU MF savu žurnālu EPSA Newsletter. LU un RSU studenti kopā piedalījās A/s Grindeks organizētajā TV spēlē „Kurp doties”, kas bija veltīta karjeras izvēlei. Par tradīciju ir kļuvusi kopīgas LU/RSU studentu komandas veidošana ikgadējam farmaceitu basketbola turnīram. Studentu līdzdalība studiju procesa pilveidošanā tiek realizēta arī pārrunu (tikšanos) veidā ar mācībspēkiem un vadību. Studentu pārstāvji piedalās Studiju padomes darbā un Domes darbā, paužot studējošo viedokli par studiju kvalitāti un nepieciešamajām izmaiņām. Ikviens var piedalīties ikmēneša dekanāta sapulcēs. Studentu pašpārvaldi ilgstoši ir vadījušas Farmācijas maģistru programmas studentes (I.Vītola un A.Kislina). Studentu ieteikumi saistās ar vēlmi apgūt vairāk praktisko iemaņu, mazāk birokrātijas lietvedībā, kā arī optimizēt plānojumu nedēļas laikā un semestros. Sūdzību par docētajiem vai kursiem nav bijis.

8.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

MF ir visām programmām kopīga studentu pašpārvalde, kuras pārstāvji ir Sudiju programmu padomes un Domes locekļi. Studentu līdzdalība fakultātes darbībā ir bijusi dažāda, gan aktīva, gan nemanāma. Tas atkarīgs no katru gadu ievēlētās jaunās studentu pašpārvaldes. Studentu pašpārvaldei izveidota sava telpa Šarlotes ielā 1a, kas ir izmantojama kā studentu aktivitāšu centrs. Tomēr studenti galvenokārt risina savas individuālas problēmas, tieši lūdzot jautājumus nokārtot programmas direktorei.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    (c) SZF domes lēmums, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošie varēs turpināt mācības LU Informācijas un bibliotēkzinību maģistra programmā
  2. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošajiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi cita studiju programmā
  3. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    10.5. Pielikums Nr. 5 – Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētos projektos no 2004.gada līdz 2009.
  4. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošiem tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā
  5. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    Augstākā profesionālā izglītība medicīnā vai zobārstniecībā, bakalaura vai maģistra grāds bioloģijā, ķīmijā, vides zinātnēs, veselības zinātnēs (māszinībās,
  6. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (1)

    Документ
    Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Akreditācijas komisija 1 . gada 2.septembrī pieņēma lēmumu par Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas akreditāciju.

Другие похожие документы..