textarchive.ru

Главная > Документ


LR IZM

Augstākās izglītības departamentam

PIETEIKUMS

Studiju programmas akreditācijai

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitāte

Augstākās izglītības iestādes juridiskā

adrese Raiņa blv.19, Rīga LV-1586, Latvija

Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas

apliecības numurs nr.3341000218

Studiju programmas nosaukums Politikas zinātnes bakalaura studiju

programma

Studiju programmas kods 43310 06

Studiju programmas īstenošanas ilgums 3 gadi jeb 6 semestri pilna laika klātienes studijās

un apjoms120 kredītpunkti

4 gadi jeb 8 semestri nepilna laika neklātienes studijās

120 kredītpunkti

Prasības uzsākot studiju apguvi Atestāts par vidējo izglītību

Piešķiramais grāds Sociālo zinātņu bakalaura grāds Politikas zinātnē

Studiju programmas īstenošanas vieta LU Sociālo zinātņu fakultāte

un veids pilna laika klātienes studijas

nepilna laika neklātienes studijas

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru Daina Bāra, studiju programmas

augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi direktore

kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

LU SZF dekāns, Inta Brikše

Studiju programmas direktore, D. Bāra

Saturs

Latvijas Universitātes Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu

Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija

Studiju programmas akreditācijas kopija

Studiju programmas apstiprinājumi

Politikas zinātnes bakalaura akadēmisko studiju programmu

pašnovērtējuma ziņojums........................................................................................................8

1. Politikas zinātnes studiju programmas raksturojums..............................................................9

1.1. Mērķi un uzdevumi..........................................................................................................9

1.2. Studiju programmas organizācija..................................................................................11

1.3. Studiju programmas praktiskā realizācija......................................................................13

2. Vērtēšanas sistēma................................................................................................................14

3. Studenti.................................................................................................................................15

4. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls...................17

5. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums..............................19

6. Ārējie sakari..........................................................................................................................20

7. Programmas kvalitātes novērtēšana......................................................................................22

8. Programmas stipro un vājo pušu, attīstības iespēju un realizācijas grūtību analīze.............23

Pielikumi

1. pielikums Politikas zinātnes bakalaura studiju plāns

jaunā programma 2005./2006.ak.gadam un 1998./1999.ak.gadam.....................25

2. pielikums Politikas zinātnes bakalaura studiju programmu kursu apraksti..........................30

3. pielikums Akadēmiskā personāla saraksts..........................................................................181

4. pielikums Akadēmiskā personāla dzīves un darba gājums.................................................185

5. pielikums Akadēmiskā personāla zinātniskās publikācijas, mācību literatūra un projekti.234

6. pielikums Programmas izmaksas........................................................................................240

7. pielikums Citu augstskolu bakalauru studiju programmu politikas zinātnē apraksti.........243

8. pielikums Akadēmiskās atsauksmes par politikas zinātnes studiju programmu................264

9. pielikums Darba devēja atsauksmes...................................................................................267

10. pielikums Studentu studiju iespējas ārzemēs apmaiņas programmas ietvaros.................271

11. pielikums Politikas zinātnes studiju programmas aptaujas anketas.................................273

Studentu aptaujas anketas.................................................................................274

Absolventu aptaujas anketas.............................................................................276

Darba devēju aptaujas anketas..........................................................................277

Rezultāti............................................................................................................278

LATVIJAS UNIVERSITĀTE

Sociālo zinātņu fakultāte

POLITIKAS ZINĀTNES BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Studiju programma akreditēta 02.09.1999.

Programmas kods 44312

Studiju programmas direktore:

bakalaura studiju programma

asoc.prof., Dr.sc.pol. Daina Bāra

Apstiprināts

Politikas zinātnes nodaļas

Studiju padomes sēdē 24.februārī 2005.gadā

Protokola Nr. 1

Padomes priekšsēdētāja:

...................................................

Apstiprināts

LU SZF Domes sēdē 18.aprīlī 2005.gadā

Protokola Nr.5

Domes priekšsēdētājs:

...................................................

IEVADS.

Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Akreditācijas komisija 1999. gada 2.septembrī pieņēma lēmumu par Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas akreditāciju.

Politikas zinātne, kas Latvijā sāka veidoties un attīstīties 1980-to gadu beigās, ir kompleksa zinātne par politiku un visām tās izpausmes formām, tā integrē un sintezē arī citu zinātnes nozaru pētījumu rezultātus un secinājumus par politiku. Politikas zinātnes mērķis ir izzināt politikas būtību, izpētīt sabiedriskos procesus un attiecības, politisko struktūru elementu savstarpējās attiecības un mijiedarbību, noteikt sabiedrības attīstības tendences un likumsakarības, prognozēt tālākas attīstības perspektīvas. Pēdējo gadu laikā, īpaši pēc akreditācijas 1997.gadā, Politikas zinātnes nodaļas pasniedzēji daudz darījuši, lai ne tikai attīstītu zināšanas un analītiskās iemaņas, bet lai ar to palīdzību veicinātu brīvas un nobriedušas personības veidošanos.

Politikas zinātne tiek iedalīta: 1) teorētiskajā (akadēmiskajā) un 2) lietišķajā (pielietojamā). Latvijas Universitātes (LU) Politikas zinātnes nodaļa tomēr galveno vērību pievērš politikas teorētiskam studijām un īsteno akadēmisko programmu.

LU Politikas zinātnes nodaļas pašvērtējums sniedz politikas zinātnes bakalaura studiju programmas koncentrētu aprakstu un analīzi, kā arī novērtē studiju procesu un iezīmē turpmāko darbību trīsgadīgās programmas īstenošanā un pilnveidošanā. Pašvērtējuma ziņojums ir sagatavots un apspriests Politikas zinātnes nodaļas studiju padomes sēdē 2005.gada 24.februārī.

Pēdējo gadu laikā LU Politikas zinātnes nodaļas loma ir nostabilizējusies un pieaugusi, pateicoties akadēmiskās un pētnieciskās dzīves attīstībai un arī sabiedrības aktīvajam pieprasījumam pēc politisko procesu teorētiskas analīzes un prognozēm un augošajam studentu skaitam politikas zinātnes programmās Latvijas augstskolās.

  1. POLITIKAS ZINĀTNES BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS RAKSTUROJUMS

    1. MĒRĶI UN UZDEVUMI

Kopš Politikas zinātnes studiju programmas izveidošanas, nodaļas docētāji par savu mērķi programmas realizācijai izvirzīja – sagatavot augsti akadēmiski un profesionāli izglītotus politikas zinātnes speciālistus, kas ir spējīgi darbam visu līmeņu valsts iestādēs (Saeimā, ministrijās, valsts kancelejā), privātajās struktūrās (bankās, konsultāciju biznesā, firmās), pašvaldībās un politiskajās organizācijās, kā arī sagatavot politisko procesu analītiķus valsts varas, sabiedriskajām, zinātniskajām, masu informācijas institūcijām, sociālo un politisko zinātņu pasniedzējus dažādām izglītības iestādēm, valsts un privāto firmu darbiniekus sakariem ar valsts iestādēm, presi un sabiedrību. Kopš tā laika kad Latvijas Republika uzsāka konsekventu politiku par iestāšanos NATO un ES, Politikas zinātnes nodaļa par ļoti būtisku uzdevumu izvirzīja nodrošināt studentiem iespējas apgūt zināšanas, kas ir saistītas ar Eiropas telpu un ES darbību. Šo izvirzīto uzdevumu nodaļas akadēmiskais personāls konsekventi risina.

Lai sekmīgi īstenotu izvirzītos mērķus, Politikas nodaļas docētāji izvirzīja sekojošus uzdevumus:

  1. Nodrošināt akadēmisko un profesionālo zināšanu un prasmju apguvi politikas zinātnē un citās ar to saistītajās disciplīnās.

  2. Sekmēt vienlaicīgu teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu attīstību mācību procesa gaitā, tādējādi sagatavojot studentus efektīvai un ātrai iesaistei profesionālajā karjerā un konkurencei darba tirgū, veidojot studentos prasmi izmantot studiju procesā iegūtās zināšanas problēmu identificēšanā un risināšanā.

  3. Radīt labvēlīgus nosacījumus studentu zinātniskajai un praktiskajai darbībai, veicinot vispārējā kultūras līmeņa paplašināšanu un profesionālo zināšanu kvalitatīvu apguvi.

  4. Pielietojot jaunas pasniegšanas metodes, attīstīt studentu spējas patstāvīgi apgūt, kritiski analizēt un pielietot iegūtās zināšanas

  5. Nodrošināt augstu apmācības līmeni, veicināt studentu un absolventu veiksmīgu iesaistīšanos starptautiskajās institūcijās un starptautiskās kompānijās.

  6. Attīstīt studentu iemaņas mūsdienu informācijas tehnoloģiju lietošanā.

  7. Nodrošināt studiju procesu ar augsti kvalificētiem mācību spēkiem, iesaistot mācību procesā gan vieslektorus no rietumu augstskolām, gan piesaistot speciālistus un ekspertus no Latvijas valsts institūcijām

  8. Sniegt iespēju studentiem apgūt zināšanas partneruniversitātēs.

Politikas zinātnes bakalaura studiju programma ir bāzēta uz politikas zinātnes apakšnozaru: politikas teorijas, salīdzināmās politikas, starptautiskās politikas, publiskās administrācijas un politikas pētniecisko metožu līdzvērtīgu apguvi. Ņemot vērā Latvijas straujos attīstības tempus un jaunās vajadzības ar 2003. gadu Politikas zinātnes nodaļā tika pieņemts lēmums – veidot un paplašināt specializāciju starptautiskajā politikā un publiskajā pārvaldē un politikā, kas tika uzsākta 2004./2005.akad.gadā. Šāds lēmums tika pieņemts arī tāpēc, ka ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību starptautiskās politikas teorētisko jautājumu apgūšanai, starptautiskās politikas tendenču izzināšanai un noteikšanai, kā arī strauji pieaug pieprasījums pēc ekspertiem starptautiskajā politikā un publiskajā pārvaldē.

Jāatzīst, ka kopumā politikas zinātnes studiju praksei ir jāmainās gan atbilstoši procesiem pasaulē un Eiropā, gan arī atbilstoši Latvijas politiskajam procesam. Bakalaura studiju programmas mērķi, kā jau iepriekš atzīmēts, pamatā paliek tie paši, bet tie tiek papildināti atbilstoši jaunajām prasībām.

Turpmākie uzdevumi lielā mērā būs saistīti ar izmaiņām starptautiskajā vidē un Latvijas vietu tajā, līdz ar to būs gan jāturpina politikas teorijas studijas, gan jāsāk orientēties uz citām politikas praktiskajām studiju jomām. Tāpēc nodaļa par svarīgu uzskata, ka jānostiprina politikas zinātnes studijas sociālo zinātņu studiju kontekstā un jāveicina programmu realizācija integrētā zinātņu nozaru vidē.

Tāpat Politikas zinātnes nodaļa uzskata, ka jāveic esošo kursu saturu transformācija, atbilstoši pasaules un Eiropas politikas zinātnes studiju virzieniem un izmaiņām un jāpaplašina jaunu kursu ieviešanā B daļā, ko nodaļa cenšas jau darīt jaunajā trīsgadīgajā programmā, bet to darot, par pamatu atstājot politikas zinātnes programmai noteiktos standartus, rietumu augstskolu un savu iepriekšējo pieredzi.

    1. POLITIKAS ZINĀTNES BAKALAURA STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA

Politikas zinātnes bakalaura studiju programma tiek realizēta atbilstoši LU noteiktajai studiju programmu realizācijas kārtībai un attīstīto valstu līdzīgām programmām. Programmu veidojot tika apzinātas vairākas partneruniversitātes, kā arī izpētītas rekomendācijas par Boloņas deklarācijas ieviešanas pieredzi (piemēram, Eiropas Politikas zinātņu asociācijas konference, 2003., Edinburga).

Pašnovērtējuma periodā bakalaura studiju programmā nav notikušas kardinālas izmaiņas pamatstudijās, tomēr nekādā ziņā programma nav sastingusi. Bakalaura studiju programmas attīstībā ir konceptuāli pabeigts darbs pie trīsgadīga programma realizācijas modeļa. Programmā kvantitatīvas un kvalitatīvas izmaiņas ir notikušas A daļa un īpaši B daļā. Bakalaura studiju programmā obligātie A daļas kursi (pēc kredītpunktu skaita) veido 50 % no studenta studiju apjoma, obligātās izvēles B daļas kursi sastāda vismaz 40% no studiju apjoma un 10% brīvās izvēles C daļa.

SALĪDZINĀJUMS

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas

2005.gada (trīsgadīgā apmācība) un 1999.gada (četrgadīgā apmācība )

Kursa nosaukums

2005.

Kr/p

Kursa nosaukums

1999.

Kr/p

Ievads studijās

2

Ievads politikas zinātnē

4

Politikas teorija

4

Politikas teorija

6

Politisko ideju vēsture

4

Politisko ideju vēsture

2

Kvantitatīvās metodes

4

Kvantitatīvās metodes

4

Ievads salīdzināmā politikā

4

Ievads salīdzināmā politikā

4

Latvijas politika (politiskā sistēma)

4

Latvijas politika un vēsture

6

Ievads starptautiskajā politikā

4

Ievads starptautiskajā politikā

4

Reģionālā drošības politika

4

Reģionālā drošības politika

4

Publiskā administrācija

4

Publiskā administrācija

4

Politikas analīze

4

Politikas analīze

4

SPSS

2

SPSS

2

Tiesību pamati

4

Tiesību pamati

4

Ievads masu komunikācijā

4

Ekonomikas teorijas pamati

4

Ievads socioloģijā

2

Svešvaloda

2

Reģiona politiskā vēsture (Bdaļa)*

4

Bakalaura darbs

10

Politiskās ideoloģijas (Bdaļa)*

4

Vēlēšanu analīze (B daļa)*

4

Politiskās elites (B daļa)*

2

Sociālā politika (B daļa)*

4

Valsts varas institūcijas

4

Sociālā stratifikācija (B daļa)*

4

Vēlēšanu sistēmas un parlamentārisms

4

Saskarsme un retorika

2

Kopā:

70

(bez bakalaura darba 20 kr/p)

78

Pašnovērtējuma periodā no 1999.gada līdz 2005.gadam izmaiņas ir skārušas studiju programmu, par ko minēts jau iepriekš un tās vispirmām kārtām saistītas ar obligāto un izvēles kursu proporcijām, pārejot no četrgadīgās studiju apmācības uz trīsgadīgo. Obligāto kursu (A daļa) apjoms bakalaura programmā samazinājies no 78 līdz 60 kredītpunktiem, bet īpatsvars praktiski palicis nemainīgs. Jaunajā programma atšķiras arī tas, ka bakalaura darbs tiek pilnībā integrēts A daļā un tas dod 10 kredītpunktus. Ir palielinājies B daļas kursu īpatsvars, kas dod lielākas iespējas pastiprinātai specializācijai. Atsevišķi kursi, ņemot vērā studiju padomes un arī studentu ieteikumus tika apvienoti un iekļauti citos kursos, lai novērstu atkārtošanos, piemēram, Valts varas institūcijas, Vēlēšanu sistēmas un parlamentārisms, kuru tēmas tika iestrādātas tādos kursos, kā piemēram, Ievads politikas zinātnē, Latvijas politikā, Politikas teorijā un Vēlēšanu analīzē. Arī tēmas no kursa Saskarsme un retorika tika iestrādātas kursos Sabiedriskās attiecības un Publiskā uzstāšanās. (Ar * apzīmētie kursi 2004.gadā ir B daļā)

Atkārtotai akreditācijai 2005.gadā sagatavotās bakalaura programmas atšķirības un iezīmes:

1999.

2005.

Programmas apjoms

160 kredītpunkti

120 kredītpunkti

Programmas īstenošanas ilgums (PL)

4 gadi (8 semestri)

3 gadi (6 semestri)

Studiju specializācija

Praktiski nebija izdalīta (3 gadus tika realizēta apakšprogramma starptautiskajās attiecībās

3 specializācijas, sākot no 4.semestra

Attiecīgajā periodā politikas zinātnes nodaļa uzsāka aktīvu pāreju uz regulārām semināru nodarbībām apmācības procesā, lai nodrošinātu lielāku studentu aktivitāti un motivāciju individuālajām studijām. Šis studiju organizācijas veids palielina individuālā darba iespējas un nostiprina tiešu sadarbību ar pasniedzēju. Un studenti pozitīvi novērtējuši regulāru semināru ieviešanu, kas nodrošina individuālu tiešu un intensīvu sadarbību ar docētājiem.

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas realizācijas plāns kopumā atbilst nodaļas mērķiem – nodrošināt absolventu konkurences spēju darba tirgū un veicināt absolventu iekļaušanos akadēmiskajā studiju un pētniecības procesā.

Politikas zinātnes nodaļa iepriekšējā gadā ir sākusi nopietni domāt un novērst draudus, kas saistīti ar mācību spēku resursiem, lai tuvākajā laikā programma nevajadzētu izjust mācību spēku trūkumu, ka savukārt varētu novest pie studiju kvalitātes pazemināšanās un individuālās studentu un pasniedzēju sadarbības samazināšanās. Taču šos pasākumus būs iespējams veikt tikai balstoties uz ieņēmumiem, ko nodrošina studentu studiju maksas. Valsts dotācija ne tikai studiju programmu attīstībai, bet pat to kvalitatīvai realizācijai mūsdienu prasību līmenī ir neadekvāta, turklāt LR IZM politika iezīmē draudus, ka tā vēl vairāk var tikt samazināta.

1.3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA

Politikas zinātnes studiju programmā teorētiskās studijas tiek kombinētas ar studentu patstāvīgo darbu, darbu semināru nodarbībās un aktīvām grupas diskusijām, studentu pašu pētniecisko projektu prezentāciju un analīzi auditorijā un teorētisku un praktisku rakstu darbu (referātu un eseju formā)

Teorētiskajās nodarbībās dominē trīs galvenās mācību metodes: lekcijas, grupu darbs semināros un diskusiju metode, bet vēl jo plaši tiek izmantotas arī tādas formas, kā testi, referāti, esejas, “ mini” konferences, komandas darbs, lietišķās spēles, individuālais darbs (projekts), darbs datorklasēs.

Līdztekus tradicionālajām pasniegšanas metodēm savu pielietojumu gūst E-kursu modeļi, studiju materiālus pasniedzēji publicē arī interneta lapā. Perspektīvā to loma jāpalielina ne tikai kā papildinājums mācību grāmatu, uzdevumu krājumu materiālam, bet arī kā operatīva studentu zināšanu pārbaudes forma.

Bieži vien praktiskajās nodarbībās tiek izmantoti arī projekta metodes elementi. Lekcijās tiek sniegtas dažādas teorētiskās nostādnes, semināros problēmjautājumi tiek izstrādāti grupās un individuālajos projektos. Lekciju kursi tiek izstrādāti visai studiju programmai, tajos norādīti temati, stundu skaits, prasības un iespējamo kredītpunktu saņemšanas skaits, obligātā un ieteicamā literatūra. šādas informācija ir pieejama informatīvajos avotos, t.sk., interneta mājas lapā un tas ļauj studentiem pilnvērtīgāk plānot savu laiku un izprast katra lekciju kursa ievirzi.

Veidojot bakalaura studiju trīsgadīgo programmu par pamatu tika ņemti politikas zinātnes programmas standarti, LU ieteikumi un iepriekšējā programma. Tika izveidoti jauni kursi, kas iezīmē jauno sabiedrības un valsts attīstības pakāpi un arī situāciju darba tirgū.

Tāpat kā citās Sociālo zinātņu fakultātes studiju programmās, pētnieciskā darba izvērsumam iepriekšējos akadēmiskajos gados būtiski traucē līdzekļu trūkums, jo atskaitījumi no programmas LU centralizētajos līdzekļos daudzkārt pārsniedz tos resursus, kurus programma saņem atpakaļ. Tāpēc mācību spēki ir ļoti noslogoti akadēmiskajā darbā, bet līdzekļu trūkuma dēļ nav iespējams pieņemt darbā adekvātu asistentu skaitu. No 2002./2003.ak.g. tika pilnībā ieviesta lekciju/semināru grupu sistēma visos A daļas kursos, kas būtiski ietekmēja studiju darba kvalitāti un docētāju noslodzi.

Studiju noslēgumā jāaizstāv bakalaura darbs, kas ir oriģināls pētnieciska rakstura akadēmiskais pētījums. Trešajā gadā studenti izstrādā un aizstāv kursa darbu. Bakalaura darba temats jāizvēlas piektajā semestrī un semestra beigās ir jāaizstāv iestrāde, tādējādi studentiem ir iespēja vairāk konsultēties ar zinātniskiem vadītājiem un ekspertiem, izmantojot materiālus, kas iegūti teorētiskās studiju laikā.

Iespēju robežās mācībspēki savos pētnieciskos projektos iesaista studiju programmas studentus (vairāk gan tas attiecas uz maģistra un doktorantūras), īpaši to dara prof. Ž.Ozoliņa un asoc. profesore D.Bāra. Tas veicina politikas zinātnes akadēmiskās vides attīstību un veido personisko kontaktu attīstību starp mācībspēkiem un studentiem. Piemēram, no 2000.- 2005. gadam turpinājās NORDBALT projekts ar Tartu (Igaunija) un Upsalas (Zviedrija) universitātēm.

Studiju programmas ietvaros studentiem radīta iespēja mācīties apmaiņas programmās Eiropas augstskolās vai apmeklēt nodarbības un atsevišķus lekciju kursus Eirofakultātē.

LU Politikas zinātnes bakalaura studiju programmas studentu studiju iespējas ārzemēs apmaiņas programmas ietvaros

Valsts

Augstskola

Finansējums

Francija

Lionas universitāte

Politikas zinātnes institūts Marseļā

Erasmus programma

Vācija

Greifsvaldes universitāte

Brēmenes universitāte

Maincas universitāte

Minsteres universitāte

Erasmus programma

Erasmus programma

Somija

Turku universitāte

Erasmus programma

Polija

Ščecinas universitāte

Erasmus programma

Beļģija

Briseles Brīvā universitāte

Erasmus programma,

Zviedrija

Uppsalas universitāte

Gēteborgas universitāte

Erasmus programma

Čehija

Prāgas universitāte

Erasmus programma

2. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Politikas zinātnes bakalaura studiju programmā galvenās studentu zināšanu novērtēšanas formas ir rakstiskie eksāmeni kursu noslēgumā; kā arī semināri, diskusijas, patstāvīgo (individuālo vai grupas) darbu prezentācijas, projektu aizstāvēšanas, akadēmiskas ievirzes rakstu, pētniecības projektu, konferencēs lasīto referātu vērtējumi. Vairumā kursu atzīme veidojas kumulatīvi ar t.s. “uzkrāto punktu” metodi – studenti semestra sākumā tiek iepazīstināti ar prasībām jeb darbu sarakstu, kas veicami kursa apguvei semestra laikā. Katram darbam ir noteikts “punktu svars” procentuāli un kopsummā tas veido 100% un punktu skalā tam atbilst vērtējums 10. Visiem studiju kursiem tiek piemērotas vienotas prasības

Programmu apguvi noslēdz attiecīgi – bakalaura darba aizstāvēšana, kas ir svarīgs posms grāda iegūšanai. Ir izstrādāti arī vērtēšanas kritēriji.

Visos kursos zināšanas tiek vērtētas ar atzīmi 10 ballu sistēmā. Studentu darba novērtējumā būtiska loma arī ir novērtējuma pamatojumam un analīzei, tāpēc nodaļa praktizē, ka arī pēc rakstiskajiem eksāmeniem tiktu plānots laiks, kur pasniedzēji satiekas ar eksaminētajiem studentiem, lai sniegtu komentārus par rakstu darbiem, ieteiktu, kam turpmākajā studiju procesā būtu jāpievērš lielāka uzmanība utt.

Eksāmenos un ieskaitēs studentiem jādemonstrē kursa akadēmisko atziņu izpratne to sistēmiskā izklāstā pārbaudes darbos un testos, kā arī radošā patstāvīgā darbā eseju sagatavošanā. Liels uzsvars apmācības procesā tiek likts uz studentu patstāvīgo darbu, kas ne tikai nostiprina iegūtās zināšanas, bet arī veicina daudzu nozīmīgu prasmju un iemaņu izveidi. šāda metode piedāvā adekvātu gala vērtējumu, kā arī veicina studējošo regulāru un sistemātisku darbu. Tāpēc arī ļoti liela uzmanība tiek pievērsta kursa un bakalaura darba izstrādei.

Pirmās nodarbības laikā mācībspēka obligāts pienākums ir informēt studentus par prasībām, kas jāizpilda, lai sekmīgi apgūtu konkrēto kursu un nokārtotu pārbaudījumu. Par tradīciju izveidojies tas, ka kursu programmas pasniedzēji apspriež ar studentiem, uzklausa viņu intereses un vēlmes un atbilstoši programmu modificē vai papildina. Visas prasības ir jānorāda arī kursa programmas aprakstā.



Скачать документ

Похожие документы:

  1. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... ģistra studijuprogrammas organizācija un tās struktūras izmaiņas laikposmā kopš akreditācijas ........................... 7.4.1. Studijuprogrammas ...
  2. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (2)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes ... Muceniece kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus studijuprogrammas direktore LU Medic ...
  3. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (6)

    Документ
    ... novērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... cijas apliecības kopija Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija Dokuments ... nav pieejama elektroniskā formā) Studijuprogrammasakreditācijas lapas kopija (nav ...
  4. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (5)

    Документ
    ... ātes novērtēšanas centram PIETEIKUMSstudijuprogrammasakreditācijai Augstākās izglītības iestādes ... ēmiskās maģistra studijuprogrammasakreditācijai, kura strādā pie studijuprogrammas un studiju procesa uzlabošanas ...
  5. PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI (4)

    Документ
    ... ērtēšanas centram PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības ... Studijuprogrammasakreditācijas kopija 7 Dokuments, kas apliecina, ka studijuprogrammas ... pieejama elektroniskā forma) STUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAS KOPIJA (nav ...
  6. Pieteikums studiju programmas akreditācijai (3)

    Документ
    ... ministrijas Augstākās izglītības departamentam PIETEIKUMSSTUDIJUPROGRAMMASAKREDITĀCIJAIProgrammas realizēšanā iesaistīto augst ... principi”), kā arī studijuprogrammas gatavošana akreditācijai. 9.8. Vērtēšanas sistēma Studijuprogrammas realizēšanas ...

Другие похожие документы..